Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Lūdzu deputātus ieņemt vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 25.novembra ārkārtas sēdi.

Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību vispirms izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Trešais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā - Romāns Apsītis, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Pārējie kolēģi deputāti! Izskatām dokumentu nr.1643. Tie ir grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Minētajā likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 109.pantu, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, apspriežami un balsojami ir tikai tie panti, par kuriem pēc otrā lasījuma ir iesniegti priekšlikumi.

Minētā dokumenta 3.lapaspusē mēs atrodam pirmo priekšlikumu, un tas ir par 7.pantu. Bijušais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, tagadējais Saeimas deputāts, ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 7.panta otro daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama 3.ailē, proti: "Visiem reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasttiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā." Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to noraidīt, jo uzskatīja, ka nevajadzētu konceptuāli grozīt šo likumprojektu un vajadzētu saglabāt to dokumentu apliecināšanas kārtību, kāda ir pastāvējusi līdz šim, proti, saglabāt ierakstu, ka dokumentu norakstiem un izrakstiem jābūt apliecinātiem likumdošanā noteiktajā kārtībā. Tāds bija Juridiskās komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Vēlas runāt Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es nemēģināšu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, jo priekšlikums ir iesniegts un Juridiskā komisija par šo jautājumu ir diskutējusi. Es tikai gribētu no sevis pateikt, ka prasība veikt notariālo apstiprinājumu nav manis izdomāta. Notariālais apstiprinājums pastāv ļoti daudzās Eiropas valstīs, arī mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā. Ko dotu notariālais apstiprinājums? Es domāju, ka daudzi no jums labi zina, ka Uzņēmumu reģistrā tiek pieņemti daudzi dokumenti, kas neiziet pilnīgu pārbaudes loku; izmantojot viltus dokumentus, viltus adreses, uzņēmumi tiek piereģistrēti ar neesošām adresēm. Ļoti daudzi Latvijas Republikas iedzīvotāji ir izbrīnīti, saņemot uz savu mājas adresi sūtītus uzaicinājumus uz tiesu, uzaicinājumus no Valsts ieņēmumu dienesta sniegt informāciju jeb pārskatu par uzņēmuma, firmas vai cita veida uzņēmējdarbības struktūru. Šādi sūtījumi pienāk uz adresi, ar kādu faktiski šī firma nav reģistrēta. Es domāju, ka notariālais apstiprinājums dod papildu iespējas "iziet cauri" visiem tiem dokumentiem un arī saglabāt šos dokumentus pārraudzībā, jo, kā šobrīd ir zināms, valsts Uzņēmumu reģistrā pazuduši dokumenti par apmēram 100 uzņēmumiem. Līdz ar to tas ir atjaunošanas process - dokumenti ir jānodod par jaunu un ir jāmeklē atkal pierādījumi vienam vai otram procesam. Es domāju, ka notariālais apstiprinājums samazinātu diskusijas, kādas izraisās tiesu sistēmā gadījumos, kad notiek strīdi par viena vai par otra līguma neizpildīšanu. Notariālais apstiprinājums nav kaut kas jauns. Tā ir valsts sakārtotība, kas dod pamatu runāt par tiesiskumu, īpaši tādā sfērā kā uzņēmējdarbība.

Es tomēr aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas palīdzētu Latvijai ātrāk ieiet Eiropas standartu apritē pēc vienotiem noteikumiem, kā tas ir Eiropā un mūsu kaimiņvalstīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Apsīša kungs teica, ka Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka tas lielā mērā ir principiāls un ir jauns. Juridiskā komisija uzskata, ka tāpēc trešajā lasījumā to nevajadzētu darīt. Bet, godātie deputāti, es vēlreiz jūs aicinu izlasīt šo tekstu, kuru piedāvā Čevera kungs un kurā ir teikts: "Visiem reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem jābūt pie zvērināta notāra vai pagasttiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā." Es tik tiešām gribu vēlreiz uzsvērt to, ka mums ir pašreiz ļoti lielas problēmas ar uzņēmumu reģistrāciju. Mēs gandrīz katru nedēļu presē lasām par to, ka uzņēmumi ir reģistrēti nelikumīgi, ka uzņēmumus ir reģistrējušas fiktīvas personas, ka uzņēmumu juridiskās adreses neatbilst tām adresēm, kurās tie tik tiešām atrodas, un ka ir pazuduši šie dokumenti. Pirms divām nedēļām runājām par Naudas atmazgāšanas likuma nepieciešamību un par šo finansiālās darbības un uzņēmējdarbības kontroli, un tik tiešām man šķiet, ka šis priekšlikums varētu lielā mērā atvieglot šā darba veikšanu.

Godātie kolēģi, ir jāņem vērā tas, ka īpašuma tiesības attiecībā uz zemi un īpašuma tiesības attiecībā uz uzņēmumu ir divas galvenās tiesības, kuras atšķir brīvā tirgus ekonomiku no sociālistiskās. Un notariālais apliecinājums apmēram trīs reizes samazina izdevumus, kuri valstī nepieciešami tiesu sistēmas uzturēšanai. Neejot pie notāra, vairākkārt pieaug iespējamība tiesāties tiesā. Tik tiešām varētu teikt tā, ka, lūk, mēs veidojam dubultgrāmatvedību.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ. Ja notārs pārbauda uzņēmuma reģistrētājus (juridiskās personas vai fiziskās personas, kuras reģistrē uzņēmumu) un pārbauda tā faktisko eksistenci, pie notāra paliek kopija - noraksts. Tātad, ja uzņēmumu iereģistrē un, kā tas pašlaik notiek, no kompjūtera tiek izdzēsti jeb nozagti dati, tad jebkurā brīdī mēs spēsim pārbaudīt to, vai tik tiešām tas tā ir bijis un vai šo dokumentu otrie eksemplāri nepazūd. Vēl jo vairāk, - zvērināts notārs nes pilnu atbildību par reģistrāciju un arī par paraksta apliecināšanu. Tātad, godātie kolēģi, arī notāram ir atbildība par to, ko viņš dara, un, ja mēs šodien gribam ieviest kārtību valstī un ja gribam sekot līdzi tam, lai pie mums nereģistrētu fiktīvas firmas un lai tās uzņēmējdarbības struktūras, kuras šodien strādā, būtu tik tiešām juridiski korektas, tad tas nav nekas ļauns. Tieši otrādi - tas ir ļoti labi, ka notārs spēj pārbaudīt šo faktisko dibinātāju eksistenci un juridisko statusu.

Tāpēc, godātie kolēģi, es negribētu piekrist tam, ka mēs šodien principiālu vai neprincipiālu jautājumu dēļ atliekam šā jautājuma izskatīšanu. Es aicinu jūs vēl un vēlreiz tomēr izlasīt, kas tiek likts priekšā. Tas nav politisks jautājums. Tas ir ekonomisks, organizatorisks jautājums. Jo šodien notāri nes šo atbildību par savu darbu. Bet, kā mēs esam pārliecinājušies sakarā ar Uzņēmumu reģistru, pašreiz to panākt mēs diemžēl nevaram.

Es aicinu atbalstīt Ziedoņa Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs par šo jautājumu runāt vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Apsīša kungs. Lūdzu!

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Viedokļi ir izteikti. Es domāju, ka mums ir jābalso par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikumu - izteikt 7.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 10, atturas - 23. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir priekšlikumi par 8.pantu. Mēs redzam šos priekšlikumus 5.lapaspusē. Vispirms deputāts Jānis Straume ir izteicis priekšlikumu par 8.panta četrpadsmito daļu, un bez tam ir arī Ministru kabinets izteicis priekšlikumu par šā panta četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Mēs redzam šos priekšlikumus 3.ailē.

Vispirms man būtu priekšlikums izskatīt tos priekšlikumus, kas attiecas uz četrpadsmito daļu, un balsot par tiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputāti debatēs runāt nevēlas. Komisijas slēdziens tiek akceptēts. Paldies. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk - par 8.panta piecpadsmito daļu. To mēs redzam 5.ailes beigās. Tātad - izslēgt piecpadsmitajā daļā vārdus "un speciālā budžeta izlietojuma kārtību". Juridiskā komisija to atbalstīja. Lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izslēgt 8.panta piecpadsmitajā daļā vārdus "un speciālā budžeta izlietojuma kārtību". Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir par 9.pantu izteiktais priekšlikums. Šā priekšlikuma autors ir Čevera kungs. Juridiskā komisija nolēma pieņemt šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem. Mēs redakcionāli precizējam šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu - papildināt 9.panta trešo daļu ar trešo teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums papildināt šo likumprojektu ar jaunu 5.pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai precizēja šā priekšlikuma redakciju, izveidojot 9.¹ pantu. To mēs redzam teksta 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu sakarā ar Ziedoņa Čevera priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Apsītis. Par pārejas noteikumu priekšlikumu nav. Tikai Juridiskā komisija iesaka izdarīt papildinājumu, proti, pašās beigās papildināt likumprojektu ar vēl vienu jaunu normu, ar šādu tekstu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanās kārtību"".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija). Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ir priekšlikums redakcionāli grozīt tikai sākumdaļu. Tie ir tādi nebūtiski grozījumi, lai pieskaņotu pašreizējai vispārpieņemtajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, es atļaušos precizēt, ka strādājam ar dokumentu nr. 1667.

Lūdzu!

I.Bišers. Jā. Tātad ir priekšlikums redakcionāli nedaudz grozīt likuma sākumdaļu - pieņemt tādu tekstu, kāds mums ir parasti pieņemts, izdarot grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - redakcionāli precizēt? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir vairāki priekšlikumi par lēmuma 2. punktu. No vecā teksta visvairāk atšķīrās deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums. Viņi ierosināja noteikt, ka, atsavinot valsts vai sabiedriskajām vajadzībām - jau uzceltu, valsts īpašumā esošu transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu uzturēšanai un darbībai - zemi, uz kuru ir atjaunotas vai saskaņā ar likumu atjaunojamas bijušā īpašnieka vai viņa mantinieka īpašumtiesības, atlīdzības apmērs tiek noteikts likumā noteiktajā kārtībā, bet ne lielāks par līdzvērtīga neapbūvēta zemes gabala vērtību tā paša pagasta vai pilsētas attiecīgajā apbūves zonā.

Šis priekšlikums tika ar balsu vairākumu noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Runāt debatēs neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu papildināt lēmuma 2. punkta pirmo rindkopu ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 18, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi priekšlikumi - ir deputātu Seiles, Apalupa un citu deputātu priekšlikums, un ir zemkopības ministra un deputāta Dilbas priekšlikums. Tie abi ir kaut kādā ziņā saskanīgi, bet nedaudz atšķiras tomēr. Komisija izveidoja no šiem abiem priekšlikumiem vienu tekstu, apvienojot deputāta un zemkopības ministra Dilbas priekšlikumu ar deputātu grupas priekšlikuma pirmo daļu un ietverot tur principā visus objektus, kuros ir noteikts īpašs režīms. Tātad - īpaši aizsargājamo dabas objektu, valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu, valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību, valsts mācību saimniecību, nacionālo sporta bāzu, kā arī valsts vai pašvaldības nozīmes inženiertehnisko, enerģētikas un transporta infrastruktūras uzturēšanai un darbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu... Tātad var izņemt šajā kārtībā... Bet neiekļāva priekšlikumā deputātu grupas priekšlikuma otro daļu, kas tekstā ir pasvītrota, jo uzskatīja, ka minētais jautājums nav risināms ar pārejas noteikumiem, bet ir atrisināms saskaņā ar paša likuma 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas uzstāties par šo problēmu? Uzstāties nevēlas. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu grupas un atsevišķi deputāta Dilbas iesniegto priekšlikumu apvienošanu un to redakcionālu precizēšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Tad ir vēl neliels redakcionāls precizējums 2. panta beidzamajā rindkopā - vārds "tad" tiek izņemts laukā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Apiņa priekšlikums, kurā viņš lūdz papildināt šo minēto likumu ar rindkopu šādā redakcijā, kur nosaka, kādā kārtībā ir atverams konts krājbankā, kādas vēstules tur ir jāraksta un kā ieskaitāma nauda. Komisija apsprieda un uzskatīja, ka šajā likumā diez vai vajadzētu šos jautājumus regulēt, kaut gan vispār regulēt vajadzētu, taču mēs neuzskatījām par nepieciešamu visiem uzspiest, lai obligāti tiktu ieskaitīts caur krājbanku. Bez tam uzskatījām, ka šeit, ja šo jautājumu vispār vajadzētu regulēt, tad to vajadzētu sagatavot kā īpašu likumdošanas aktu, bet nevis ietvert šajos pārejas noteikumos, kādā kārtībā izmaksāt naudu par atsavināmiem zemes gabaliem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par deputāta Apiņa iesniegto priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un beidzot komisija papildināja likumprojektu ar pārejas noteikumu par Ministru kabineta noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem, uz kuru pamata šis likums tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav? Pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Tātad lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegtā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, jūsu priekšlikumu par trešo lasījumu!

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 1. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 1. decembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās".

Juridiskās komisijas vārdā Romāns Apsītis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr. 1668. Tātad tie ir noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Tas ir likumprojekts otrajam lasījumam.

Vispirms Juridiskā komisija ir izteikusi priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu jaunā redakcijā: nevis "Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", bet likumprojekts "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šādu Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis vairākus priekšlikumus, kas attiecas uz visu likumprojektu kopumā. Mēs redzam otrajā ailē trīs tādus priekšlikumus.

Pirmkārt, pantu numuriem pievienot vārdu "pants".

Otrkārt, pantu punktos izslēgt pantu numuru, atstājot tikai punkta numuru.

Un treškārt, izslēgt no pantu teksta atsauces uz publikācijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izdarīt attiecīgas izmaiņas likumprojekta terminoloģijā - iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - aizstāt projekta 1. nodaļas nosaukumā vārdu "jautājumi" ar vārdu "noteikumi". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir 1.pants. Juridiskā komisija to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 2. pants. Tāpat redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Apsītis. Arī 3. pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 4. pants. Par šo pantu priekšlikumu izteikusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Mēs redzam 2. ailē šo priekšlikumu. Juridiskā komisija to izskatīja un nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu kā likuma raksturam ne visai atbilstošu. Un vienlaikus pati Juridiskā komisija 4. panta tekstu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai frakcija uztur spēkā prasību balsot par savu priekšlikumu? Frakcija neuztur prasību spēkā. Paldies. Komisijas viedoklis ir akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk 5. pants. Juridiskā komisija ir pieņēmusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres formulētu priekšlikumu - izslēgt 5. pantā vārdus: "Ja īpašnieks vēlas..." un tā tālāk. Pilna redakcija ir redzama 2. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 6. pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 7. pants. Par šo pantu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt šo pantu redakcijā, kuras teksts ir redzams 2. ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, vienlaikus precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izteikto priekšlikumu 7. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 8. pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. 9. pants. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu -pievienot 9. pantam 10. pantu un izteikt to redakcijā, kura ir redzama 2. ailē. Juridiskā komisija pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu un iestrādāja arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par 10. pantu. Šis priekšlikums ir izteikts tālāk pie 10. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - iestrādāt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par 10. pantu, redakcionāli precizējot un mainot turpmāko pantu numerāciju, iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 10. pants. Par šo pantu, kā jau teicu, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un iestrādājusi 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to tagad mainās arī pantu numerācija. Vecais 11. pants ir redakcionāli precizēts, un šā panta tekstu mēs redzam 10. pantā 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret to iebildumu nav?

R.Apsītis. Tālāk Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu - izslēgt 12. pantu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu un nolēma attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu, ko iesniegusi Tieslietu ministrija, - izslēgt 12. pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk saskaņā ar pirmo lasījumu ir 13. pants, kas tagad ir kļuvis par 11. pantu. Teksts redzams pēdējā ailē labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk vecais 14. pants, tagad 12. pants. Tas ir redakcionāli precizēts. Juridiskā komisija aicina to akceptēt tādā redakcijā, kādu mēs redzam 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ir izteikusi pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 16. pantu jaunā redakcijā, uzskatot to par likumprojekta 13. pantu (4. ailē).

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 13. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 15. pants pirmā lasījuma redakcijā, ko Juridiskā komisija ir izskatījusi un ierosinājusi - šo pantu izteikt jaunā redakcijā un uzskatīt to par likumprojekta 14.pantu. Tas redzams 4.ailē. Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 14.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 16.pants pirmā lasījuma redakcijā. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumus par 1. un 2.punktu. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus un uzskata, ka pirmais priekšlikums ir iestrādāts 13.panta 2.punktā. Par to mēs jau nobalsojām. Un vienlaikus noraida otro priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā un uzskatīt to par likumprojekta 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegtajiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Pēc pirmā lasījuma 17.pants, otrā lasījuma laikā - 15.pants. Par šo pantu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 17.pantu ar rindkopu redakcijā, kas ir redzama 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to neatbalstīt, vienlaikus redakcionāli precizējot iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par likumprojekta 15.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Pēc pirmā lasījuma 18.pants, otrā lasījuma laikā - 16.pants Juridiskajā komisijā ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta redakcionālai precizēšanai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Pēc pirmā lasījuma 19.pants, tagad - 17.pants. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - aizstāt 19.panta 7.punktā vārdus "14.oktobrim" ar vārdiem "29.martam". Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem un vienlaikus redakcionāli precizē visu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 17.panta redakciju ar visiem desmit apakšpunktiem neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk pēc pirmā lasījuma 20.pants, tagad - 18.pants. Vispirms Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - izteikt 20.panta sākumdaļu redakcijā, kuru mēs redzam 10.lappuses 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, tāpat arī pieņēma priekšlikumu, kuru ir izteikusi Tieslietu ministrija. Abi priekšlikumi tātad pieņemti un pants redakcionāli precizēts. Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas priekšlikumiem - pieņemt tos 18.pantā tagad jums iesniegtajā redakcijā, - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk pēc pirmā lasījuma 21.pants, tagad - 19.pants. Par šo pantu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, kuru redzam 2.ailē. Juridiskā komisija to izskatīja un ar balsu vairākumu noraidīja, vienlaikus redakcionāli precizējot normas tekstu.

Sēdes vadītājs. Frakcija šajā gadījumā pieprasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 21.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, es lūdzu visus deputātus atrasties savās darba vietās un piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 17. Nav pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 22.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 20.pants. Par šo pantu priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redzams 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu un redakcionāli precizēja panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Vecais 23., tagad 21.pants. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kas redzams 2.ailē. Juridiskā komisija to izskatīja, pieņēma un pantu redakcionāli precizēja. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 21.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Iepriekšējais 24., tagad - 22.pants. Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu - izslēgt šo 24.pantu. Juridiskā komisija nolēma daļēji pieņemt Tieslietu ministrijas priekšlikumu un izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 22.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 25.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 23.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 26.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 24.pants, kas ir Juridiskajā komisijā redakcionāli precizēts. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 24.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis.Tālāk iepriekšējā lasījuma 27.pants, tagad - 25.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt trešo sadaļu ar jaunu pantu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt.

R.Apsītis. Tālāk 28.pants iepriekšējā redakcijā, tagad - 26.pants, ko Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 26.panta redakciju nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 29.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 27.pants. Par to priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" - svītrot 29.panta palīgteikumu, tātad daļu no šā panta. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī 27.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 30.pants iepriekšējā redakcijā, tagad - 28.pants. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - svītrot šā panta 9.punktu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu un redakcionāli to ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 28.panta redakcijai ar visiem deviņiem apakšpunktiem piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 31.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 29.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 32.pants iepriekšējā lasījumā, tagad - 30.pants, kuru Juridiskā komisija tāpat ir redakcionāli precizējusi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tas pats ir sakāms par nākamo - 33., tagad 31.pantu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.Deputāti pret likumprojekta 31.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tas pats sakāms arī par nākamo pantu. Iepriekšējā lasījumā 34.pants, tagad - 32.pants. Lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 35.pants pirmajā lasījumā, tagad otrā lasījuma laikā, - 33.pants. Par šo pantu ir iesniegti divi priekšlikumi. Vispirms ir Tieslietu ministrijas priekšlikums. Otrs priekšlikums - no Juridiskā biroja. Tieslietu ministrija ierosina - izslēgt šo 35.pantu. Juridiskā komisija noraida šādu priekšlikumu un pieņem Juridiskā biroja priekšlikumu, redakcionāli precizējot visa panta redakciju. Lūgums atbalstīt 33.pantu Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 33.panta redakciju, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 36.pants iepriekšējā lasījuma laikā, tagad - 34.pants. Par šo pantu priekšlikumu iesniegusi Tieslietu ministrija, proti, aizstāt 36.pantā vārdus "rajona padomes" ar vārdiem "pagasta padomes". Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 34.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir piektās nodaļas nosaukums, ko Juridiskā komisija iesaka precizēt. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 37.pants pirmajā lasījumā, tagad - 35.pants. Juridiskā komisija iesaka to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 35.panta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 38.pants pēc pirmā lasījuma, tagad - 36.pants. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", kas iesaka citu redakciju 38.panta 5.punktam. Juridiskā komisija pieņem šo priekšlikumu un izdara savus nelielus grozījumus. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas akceptēto likumprojekta 36.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Es saprotu, godājamais priekšsēdētāj, ka līdz ar to ir pieņemts arī otrs.

Sēdes vadītājs. Jā, ir runa par visiem priekšlikumiem, kurus ir izskatījusi Juridiskā komisija, un deputāti akceptē pašreiz otrajā lasījumā izklāstīto 36.panta redakciju.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk 39.pants pirmā lasījuma laikā, tagad - 37.pants. Par šo pantu priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", tas ir redzams 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to neatbalstīt, vienlaikus precizējot normas redakciju. Lūgums atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa šajā jautājumā balsojumu, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 39.pantu ar teikumu, kura redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 17, atturas - 22. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas ieteiktā redakcija, ja deputāti pret to neiebilst. Deputāti neiebilst. Paldies. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis. Tālāk 40.pants pirmā lasījuma laikā, tagad - 38.pants. Par šo pantu priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to noraidīt, bet pantu izteikt jaunā redakcijā, iestrādājot tajā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas 38.pantu, vienlaikus precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret 38.panta iesniegto redakciju nav. Pieņemts. Paldies.

R.Apsītis. Tālāk bijušais 41.pants, ko Juridiskā komisija izskatīja un ierosina izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu - izslēgt 41.pantu pirmā lasījuma redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdzīgi Juridiskā komisija ierosina izslēgt arī nākošo - 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Piekrīt. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu: izslēgt arī nākošo - 43.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 43.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 44.pants. Šoreiz Tieslietu ministrija ierosina izslēgt šo pantu, un Juridiskā komisija šādu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 44.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 45.pants. Interesanti, ka šo pantu prasa izslēgt gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrija, gan arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", tāpēc Juridiskajai komisijai nekas cits neatlika kā pievienoties šim priekšlikumam un atbalstīt to. Komisija lūdz atbalstīt šādu rīcību arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam vienprātīgam frakciju un komisiju priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 46.pants, kas tagad kļuvis par 39.pantu citā, redakcionāli precizētā redakcijā. Juridiskā komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 39.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk bijušais 47.pants, tagad 40.pants. Tas ir redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 40.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 48., tagad 41.pants ir redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajiem precizējumiem 41.pantā piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 49., tagad 42.pants. Arī redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 50.pants, tagad 43.pants. Juridiskā komisija to izteikusi jaunā redakcijā. Lūgums šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 43.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 51.pants pirmajā lasījumā, tagad 44.pants. Arī redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 44.panta redakciju.

R.Apsītis. Bijušais 52.pants, tagad 45.pants. Juridiskajā komisijā redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 45.panta redakcijai. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 53.pants, tagad 46.pants. Redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdzīga situācija ir arīdzan ar nākošo - 54.pantu, tagad 47.pantu. Juridiskā komisija arī to ir precizējusi, un lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 46.panta redakciju iebildumu nav.

R.Apsītis. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar astoto nodaļu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to pieņemt ar nelielu precizējumu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Es savas kļūdas dēļ mazliet palaidu garām 47.pantu. Bet, kā es saprotu, deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 47.panta redakciju un piekrīt arī komisijas slēdzienam par nobeiguma noteikumu redakciju - par 48., 49. un 50.pantu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs ierosina izslēgt līdzšinējo astoto nodaļu, kas saucas "Nobeiguma noteikumi". Tur bija 55.pants. Juridiskā komisija pieņem šo priekšlikumu un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - izslēgt līdzšinējo astoto nodaļu.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, redakcionāli to nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Līdz ar to ir lūgums balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Apsīša kungs, jūsu priekšlikumu par trešo lasījumu!

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 2.decembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā".

Juridiskās komisijas vārdā arī šoreiz Apsīša kungs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1669. Otrais lasījums. Vispirms par šā likumprojekta ievaddaļu. Tā ir redakcionāli precizēta Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo precizējumu, kas redzams 5.ailē 1.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta ievaddaļas redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu. Tā teksts ir redzams 5.ailē. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas slēdzienam par priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas izklāstīts jums iesniegtā dokumenta labajā pusē pēdējā ailītē, tātad aizstāt visā likumā vārdus "Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks" ar vārdiem "Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis" - piekrīt. Pieņemts. Paldies.

R.Apsītis. Paldies. Nākošais priekšlikums ir izteikts par 16.pantu. 2.lapaspuse. Vispirms Juridiskais birojs izteica savu priekšlikumu, kas ir redzams 3.ailē, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi. Tā daļēji ir iestrādājusi arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas redzams nedaudz zemāk tajā pašā 3.ailē un arī attiecas uz 16.pantu. Līdz ar to Juridiskā komisija iesaka pieņemt 16.pantu redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas priekšlikumiem likumprojekta 16.pantā un līdz ar to pret šī panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk priekšlikums ir izteikts par 21.pantu. Tieslietu ministrija iesaka aizstāt 21.pantā vārdu "ir" ar vārdiem "var būt arī". Šādu priekšlikumu Juridiskā komisija noraidīja un aicina atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas priekšlikumu 21.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 22.pants. Juridiskais birojs izteicis priekšlikumu - izslēgt no grozījumu projekta 22.panta otro daļu, bet trešo daļu pārvietot uz 78.pantu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 22.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 23.pants. Par šo pantu ir izteikti daži priekšlikumi, kuri lielā mērā pēc sava satura un būtības sakrīt. Piemēram, Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu un arī Tieslietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu par 23.panta pirmo daļu. Juridiskā komisija pieņēma šos priekšlikumus un aicina arī Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu, kurš izteikts par 23.panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

R.Apsītis. Līdzīgi priekšlikumi izteikti arī par šā panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav.

R.Apsītis. Paldies. Izteikti līdzīgi priekšlikumi arī par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Apsītis. Arī par 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija ir noraidījusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumu, kas attiecas uz 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz Tieslietu ministrijas iesniegumu par likumprojekta šī panta 4.punktu iebildumu nav.

R.Apsītis. Tātad līdz ar to 23.pants paliek bez otrās daļas, par ko arī ir runāts šinī priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 54.pants ir redakcionāli precizēts. Lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 54.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. 58.pants. Par to priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu normu, iestrādājot tajā priekšlikumu, kas izteikts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 58.panta papildināšanu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 60.pants. Par to iesniegti vairāki priekšlikumi. Vispirms Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 60.panta grozījumu. Tālāk Tieslietu ministrija iesaka papildināt 60.pantu ar teikumu, kas ir redzams šajā 3.ailē. Arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi savu priekšlikumu - papildināt 60.panta otrās daļas 3.punktu. Un visbeidzot vēlreiz Tieslietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu - papildināt 60.panta otrās daļas 4.punktu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt šo likumprojekta pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, - un vienlaikus noraida frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un Tieslietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 60.panta redakciju, pareizāk sakot, par tā izslēgšanu. Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 61.pants. Tas ir redakcionāli precizēts. Juridiskā komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. 62.pants. Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus, kuri ir redzami 3.ailē. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šos priekšlikumus un redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta 62.panta redakciju, kur panta pirmajā un otrajā daļā vārds "jâuzrāda" aizstāts ar vārdu "pievienojami"... šādiem labojumiem deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 65.pants. Juridiskais birojs iesniedzis savu priekšlikumu - izteikt šā panta 2.punktu redakcijā, kas redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 65.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 70.pants. Par šo pantu savus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs un arī Tieslietu ministrija. Abi priekšlikumi ir lielā mērā līdzīgi. Juridiskā komisija nolemj pieņemt šos priekšlikumus ar grozījumu, pantu redakcionāli precizējot. Šī redakcija redzama 5.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izteikt likumprojekta 70.pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 78.pants. Par to izteikti divi priekšlikumi. Priekšlikumu autori ir Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija pieņēma šos priekšlikumus un redakcionāli precizēja pantu. Lūgums atbalstīt šo precizēto redakciju, kas redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 78.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 83.pants. Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija ir iesnieguši priekšlikumus precizēt šo pantu. Juridiskā komisija atbalsta šos priekšlikumus, bet precizētā redakcija ir redzama 5.ailē. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas iesniegto likumprojekta 83.panta pirmās daļas redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 85.pants. Tas ir redakcionāli precizēts, un Juridiskā komisija ir nolēmusi izslēgt 85.panta otrajā daļā vārdus "þurnālā ierakstītais".

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 91.pants. Divi priekšlikumi, ko iesniedzis Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija pieņem Tieslietu ministrijas priekšlikumu, iestrādājot arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūgums šo precizēto redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret 91.panta pirmās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Un nav arī iebildumu pret priekšlikumu - aizstāt otrajā daļā vārdus jums iesniegtajā redakcijā. Arī pret to neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 92.pants. Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, un panta precizētā redakcija redzama 5.ailē. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 92.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta pantu, kura teksts redzams 2.ailē ar numuru "13", proti: "Noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju." Protams, ka šī norma ir novecojusi, tā ir jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem redakcijā, kas redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un redakcionāli to vēl precizēja. Lūgums Saeimai atbalstīt pārejas noteikumus šajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 1.un 2.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Apsīša kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu.

R.Apsītis. Lūdzam iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā, tas ir, līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu - 2.decembris - iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Juridiskās komisijas vārdā deputāts Romāns Apsītis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1671. Es gribētu piebilst, ka šajā likumprojektā ir iekļauts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"", šā likumprojekta reģistra nr.487. Izskatīsim likumprojektu pa pantiem.

Ievaddaļa ir redakcionāli precizēta. Lūgums atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta ievaddaļas redakcionālai precizēšanai. Paldies. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Bijušais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevera kungs ir izteicis priekšlikumu grozīt likuma nosaukumu, un šī redakcija ir redzama 4.ailē, tātad izteikt likuma nosaukumu šādi: "Par Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu". Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma tomēr to noraidīt, kaut gan pats priekšlikums pēc būtības ir visai simpātisks, tomēr grūti pieņemams, jo, pēc Juridiskās komisijas domām, nevajadzētu grozīt likuma tekstu, jo šis likums jau ir pieņemts ar citu nosaukumu, tāpēc vienkārši būtu grūti atpazīt šo likumprojektu praktiskajā darbā. Tas būtu likums ar citu nosaukumu, un līdz ar to tas parādītos kā cits likums.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas slēdzienam par likumprojekta nosaukumu piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 1.pants. Čevera kunga priekšlikums - izteikt 1.pantu jaunā redakcijā, tā redzama 4.ailē. Nu tā redakcija ir arī īsāka, salīdzinot ar to, kura ir pieņemta pirmajā lasījumā, jo tur ir pazudis vēsturiski fiksēts fakts, ka zemesgrāmatu nodaļas uzsāka savu darbu ar 1993.gada 5.aprīli. Juridiskā komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 1.pantu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 2.pants. Ir iesniegti divi priekšlikumi: tos ir iesnieguši Tieslietu ministrija un arī bijušais Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs. Juridiskā komisija nolēma papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, iestrādājot tajā Tieslietu ministrijas priekšlikumu un arī Čevera kunga priekšlikumu, vienlaicīgi grozot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 3.pants. Arī iesniegti divi priekšlikumi. Pirmā priekšlikuma autors ir Čevera kungs, otrā priekšlikuma autore ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze. Juridiskā komisija ierosina izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā abus izteiktos priekšlikumus par likumu, pie tam iestrādājot nevis vienā pantā, bet vairākos - no 3. līdz 7.pantam ieskaitot. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šādu...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumiem - iestrādāt iesniegtos priekšlikumus likumprojektā no 3. līdz 7.pantam jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 4.pants. Arī Čevera kunga priekšlikums - izteikt 4.pantu citā redakcijā. Šis priekšlikums jau ir iestrādāts likumprojekta 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam, mēs jau esam par to nobalsojuši. Paldies.

R.Apsītis. Tālāk - 5.pants. Arī Čevera kunga priekšlikumi, kas ir iestrādāti likumprojekta 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī par to mēs esam vienojušies, un deputāti piekrīt.

R.Apsītis. Tālāk - 5.lappusē - ir vēl divi Čevera kunga priekšlikumi, kas arī ir iestrādāti iepriekš minētajos pantos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 8.pants un citi... Es nosaukšu tomēr: 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.pants. Ministru kabinets ir ieteicis šos pantus svītrot no likumprojekta. Juridiskā komisija tam pilnīgi piekrīt, tikai redakcionāli vēl precizē. Mūsu komisijas priekšlikums tātad ir analoģisks, un lūdzam arī Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.pantu. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 20.pants. Ministru kabinets savā likumprojektā iesaka aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus "atsevišķā Tieslietu ministrijas kontā" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā". Juridiskais birojs savukārt iesaka izslēgt 20.panta otro daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā un iestrādāt tajā abus izteiktos priekšlikumus. Mēs to esam izdarījuši, un mūsu redakcija ir redzama 6.ailē. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 20.panta jums iesniegto redakciju? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 21.pants. Ministru kabinets ierosina arī šo pantu svītrot. Juridiskā komisija tam piekrīt un iesaka Saeimai izslēgt 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 21.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - 21.¹ pants. Juridiskais birojs iesaka izteikt likumprojekta 5.pantu redakcijā, kas šeit ir redzama, proti, izslēgt 21.¹ pantu. Juridiskā komisija pievienojas šim priekšlikumam un lūdz arī Saeimu izslēgt šo 21.¹ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 21.¹ panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk mēs ierosinām izslēgt arī 21.3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - pārejas noteikumi. Juridiskā komisija iesaka pieņemt Čevera kunga priekšlikumu attiecībā uz likuma 1.pārejas noteikumu un uz 2.pārejas noteikumu, iestrādāt tos likumprojekta pārejas noteikumos un redakcionāli precizēt. Mūsu redakcija ir redzama 6.ailē. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu - papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā, kuru ir akceptējusi Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ierosina izslēgt 7.punktu ar tekstu: "Ðie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju." kā novecojušu noteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk šim likumprojektam ir pievienots pielikums. Par šo pielikumu raksta Čevera kungs savā priekšlikumā. Tas ir redzams 4.ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem, redakcionāli to vēl precizējot, bet 6.ailē ir redzams mūsu priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu - pieņemt priekšlikumus ar redakcionālu precizējumu attiecībā uz pielikumu - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, iestrādājot bijušā Ministru prezidenta biedra Čevera priekšlikumu par likuma papildināšanu ar 2.pārejas noteikumu. Tas ir atrodams 13.lappusē. Un šeit tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to lūgums Saeimai kopumā akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu.

R.Apsītis. Lūgums iesniegt priekšlikumus tāpat līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret minēto termiņu - 2.decembri - deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Romāns Apsītis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr. 1670.

Likumprojekta ievaddaļa. Tā ir palikusi iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

R.Apsītis. Tātad pirmie priekšlikumi parādās pie 2. panta. Tie ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, kas būtiski negroza panta saturu, jo tie pēc savas dabas ir redakcionāli. Lūgums atbalstīt šo 2. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2. panta iesniegto redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tāpat 3. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 5. pants. Arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 5. panta redakcionālo precizējumu neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Un vienlaikus pants arī papildināts ar otro daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 5. panta otrās daļas iesniegtajai redakcijai piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret iesniegtā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumiem trešajam lasījumam!

R.Apsītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" tika pieņemts pirms 3 gadiem vēl Augstākās padomes laikā. Piemērojot šo likumu, atklājās vairākas nepilnības laika gaitā un tādēļ minētais likums ir jāprecizē.

Likumprojekts, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai, tika izstrādāts sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un faktiski, godātie kolēģi, grozījumi šajā likumā ir jāizdara četru galveno iemeslu dēļ.

Un šie iemesli būtu sekojoši:

pirmkārt, triju gadu laikā, kopš stājies spēkā šis likums, Saeima ir pieņēmusi vairākus citus likumus, kuru spēkā stāšanās prasa izdarīt grozījumus arī likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Tā, piemēram, ir stājies spēkā likums par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu, un tādējādi ir nepieciešams pieņemt 1., 4., 6., 8. un 10. labojumu, kas ietverti apskatāmajā likumprojektā.

Tāpat ir stājies spēkā Korupcijas novēršanas likums, un tādēļ ir nepieciešams izdarīt 13. labojumu.

Otrkārt. Likumā ir neprecīzi formulētas Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas, bet, pieņemot 7. un 8. labojumu, šīs nepilnības tiktu novērstas.

Tāpat tiek precizētas Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības. Lūdzu skatīt 10. un 11. labojumu!

Bez tam likumā nebija noteiktas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra tiesības un pienākumi, tādēļ arī ir 17. papildinājums jeb labojums.

Lielākā daļa no piedāvātajiem labojumiem ir redakcionāla un juridiska rakstura, tādēļ, godātie kolēģi, ir iesniegti divi priekšlikumi: pirmkārt, Juridiskā komisija un pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Gadījumā, ja jūs, kolēģi, atbalstīsit šo ierosinājumu, tad likumprojekta otrais lasījums nenotiktu vis šodien, bet gan pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību! Es aicinātu vispirms nobalsot par steidzamību un tad kopumā par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Ja iebildumu nav, tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Paldies.

Atklājam debates. Līdz pārtraukumam gan ir 8 minūtes. Vai jūs, Bišera kungs, tās izmantosit...? (No zāles deputāts I.Bišers: "Pilnīgi pietiks!") Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Minēto projektu, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir izskatījusi arī Juridiskā komisija, kas izteica zināmas piezīmes par to.

Vispirms mums izsauca šaubas ierosinātais 2. pants, jo mums nav īsti skaidrs, kāda ir bijusi komisijas vēlme, - vai komisijai ir bijusi vēlme noteikt stingrus ierobežojumus, kas nevar kļūt... tātad ir prasība, formāls ierobežojums, bet tādā gadījumā šie formālie ierobežojumi nav skaidri formulēti. Jo ko tad var uzskatīt par pietiekošu pieredzi vēlēšanu organizēšanā? Tas nav formāls ierobežojums, tas izklausās vairāk pēc vēlējuma. Un tāpēc arī šis pants izskatās tā, it kā pati Saeima sev gribētu izteikt kaut kādus vēlējumus, kā viņai vajadzētu balsot. Man liekas, ka tādi vēlējumi Saeimai neko nedod, jo, ja Saeima vēlēs, tad Saeima arī pati lems, pēc kādiem kritērijiem katrs deputāts balsos. Cits gadījums, ja mēs ieteiktu kaut kādu konkrētu ierobežojumu, ka tādas un tādas personas nevar kļūt par komisijas locekļiem. Tas būtu cits jautājums. Pagaidām tādu priekšlikumu nav. To, es domāju, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai līdz nākošajam lasījumam vajadzētu izvērtēt.

Arī citos pantos mums ir dažādas normas, kas izsauc šaubas. Tā, piemēram, komisijas ieteiktais papildinājums 16. panta trešajā daļā, ka uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi. Tātad no tā izriet, ka Centrālās vēlēšanu komisijas visi locekļi, ne tikai priekšsēdētājs un sekretārs, nevar strādāt vairs nekādu citu algotu darbu. Es domāju, ka komisijai arī šo jautājumu vajadzētu tālākajos lasījumos precizēt.

Es zinu, ka Lagzdiņa kungs lēks kājās, jo viņš domās, ka trešais teikums novērš šo pretrunu, bet šis trešais teikums attiecas tikai uz otro teikumu, kur tas būtu pilnīgi pietiekošs, bet to nevar attiecināt uz pirmo teikumu.

Un vēl. Es gribētu arī norādīt, ka būtu nepieciešams redakcionāli uzlabot šo projektu. Tā, piemēram, ja tiek pieņemts papildinājums 2. pantā un ja komisija norāda, ka līdzšinējo pantu vajag uzskatīt par 3. pantu, tad tādā gadījumā likumā parādītos divi trešie panti, jo viens 3. pants jau ir.

Tāpat nav norādīts, ka, ja izslēdz tur dažus pantus, ka līdz ar to mainītos pantu redakcija. Tas, protams, ir sīkums, bet tomēr būtu vēlams, lai komisija nākošajā lasījumā, tā kā likumprojekts ir steidzams, tomēr novērstu šādas kļūdas.

Kopumā komisija nolēma atbalstīt šo un arī ierosina balsot par šiem priekšlikumiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties ko piebilst vai balsosim? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Paldies kolēģim Bišeram par ierosinājumiem. Kas attiecas uz 2. pantu, kurā ir runa par to, pēc kādiem principiem būtu jāveido Centrālā vēlēšanu komisija, es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka par šo pantu ir ļoti plaši debatējusi savulaik 5. Saeima, jo, kā jūs atceraties, 5. Saeimas darbības beigu periodā bija daži sarežģījumi Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā, jo tika pieņemti vairāki pretrunīgi lēmumi, kas attiecās uz Saeimas deputātu kandidātiem. Un tolaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā radās ideja, ka vajadzētu 2. pantā precīzi formulēt, kādiem kritērijiem jeb prasībām jāatbilst Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, izvērtējot viņus no profesionalitātes aspekta jeb redzes leņķa. Tolaik pat bija ideja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vairākumam vajadzētu būt personām ar augstāko juridisko izglītību. Es piekrītu kolēģim Ilmāram Bišeram, ka šī norma ir izteikta vairāk vēlējuma formā, bet mūsu likumos, arī likumā "Par tiesu varu" un citos, ir šādas normas, godātais kolēģi, un tas nav nekāds jaunums.

Kas attiecas uz repliku par 16. pantu, kurā ir atsauce uz Korupcijas novēršanas likumu... Godātie kolēģi, es gribētu jau atkārtoti informēt jūs, ka Korupcijas novēršanas likuma 19. panta otrā daļa nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz 5. panta 12. punktā uzskaitītajām amatpersonām, proti, uz valsts un pašvaldību sistēmā izveidotajiem koleģiālo lēmējinstitūciju locekļiem, un tādējādi jau šobrīd spēkā esošais Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz visiem šiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, tāpēc šāda piebilde vai labojums šajā pantā nav nepieciešams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu noteikt, ka otrais lasījums ir izdarāms 5. decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šādu priekšlikumu iebildumu nav? Tātad iekļaujam 5. decembra Saeimas darba kārtībā. Paldies. Un priekšlikumus... Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad ir 3. decembris.

Sēdes vadītājs. 3. decembris. Arī pret šo termiņu deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Pirms pārtraukuma daži paziņojumi.

Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien pulksten trijos sakarā ar to, ka ir ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās tūlīt pēc starpbrīža pasludināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un vēl patīkams jaunums. Godājamie kolēģi! Pirms reģistrācijas sveicam mūsu kolēģi Pēteri Apini 38 gadu jubilejā, taisni šodien! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Raitis Apalups,

Olafs Brūvers,

Oļegs Deņisovs,

Ervids Grinovskis,

Jānis Jurkāns,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Imants Liepa,

Valdis Nagobads,

Andrejs Požarnovs,

Jānis Priedkalns,

Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"".

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane, (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs ir 1729, likumprojekta reģistrācijas numurs ir 197. Izskatām šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" trešajā lasījumā. Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā iesniegtie priekšlikumi ir apkopoti tabulas 3.ailē. Kā jūs redzat, saņemts ir tikai viens priekšlikums. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Aigara Jirgena priekšlikums, kas skan: "Izslēgt 13.pantu." Likuma 13.pantā ir teikts, ka īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni. Deputāts Jirgens motivē savu priekšlikumu ar to, ka saskaņā ar noteikumiem, ko Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā ir izdevis Ministru kabinets, šāds Ministru kabineta noteiktais īres maksas līmenis nepastāv. Tāpēc konceptuāli šāda norma - šā panta svītrošana - būtu atbalstāma. Komisija piekrita svītrot 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Jirgena priekšlikumu - izslēgt 13.pantu?

K.Lībane. Priekšsēdētāja kungs, man ir iebildumi kā deputātei. Es esmu iesniegusi...

Sēdes vadītājs. Jā, Lībanes kundze, neesmu aizmirsis, ir pieteikums. Tātad atklājam debates. Runās Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Kā deputāte, cenšoties nebūt pretrunā ar savu ziņotājas funkciju, es gribu tomēr, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šodien nedaudz vēlāk mēs izskatīsim arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Paskaidrošu jums to, ko jūs, protams, nevarat zināt, jo tas ir atbildīgās komisijas kompetencē. Atbildīgās komisijas darbs pie šiem abiem likumprojektiem noritēja tādā secībā, ka Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumu projekts tika gatavots otrajam lasījumam jau pēc tam, kad mēs bijām atbalstījuši šo priekšlikumu Namīpašumu denacionalizācijas likuma grozījumu projektā.

Taču Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumu projektā komisija ir atbalstījusi pārejas noteikumos deputāta Bišera priekšlikumu, kurā ir teikts, kā līdz tam laikam, kad Ministru kabinets būs izstrādājis visā valstī vienotu īres maksas aprēķināšanas kārtību (reālajā dzīvē tie būs vēl kādi pāris mēneši), paliek spēkā Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmums nr.311 "Par īres maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību". Šis tad arī ir tas lēmums, kurā ir runa par Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni.

Līdz ar to kā deputāte es gribu teikt, ka deputāta Jirgena priekšlikums konceptuāli, protams, ir atbalstāms, bet, tā kā mēs izdarām grozījumus ne tikai šajā, bet arī otrā likumā - Dzīvojamo telpu īres likumā -, vajadzētu ar šo grozījumu pagaidīt vēl pāris mēnešu, kamēr būs izstrādāta šī Ministru kabineta noteiktā vienotā aprēķināšanas kārtība. Es jums iesaku balsojot noraidīt šo priekšlikumu nevis tāpēc, ka tas būtu slikts priekšlikums, bet tāpēc, ka Ministru kabinets vēl nav izstrādājis tos noteikumus, ko mēs viņiem šodien, domājams, uzdosim izstrādāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi, es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - proti, tādu apsvērumu dēļ, ka vieniem un tiem pašiem jautājumiem, šajā gadījumā jautājumiem, kas attiecas uz īres maksām un uz īres līgumiem, būtu jābūt izteiktiem vienā likumā. Tas, manuprāt, ir likums "Par dzīvojamo telpu īri". Manuprāt, nav pareizi, ka šo jautājumu regulē vēl kāds otrais vai trešais likums. Un, ja šo denacionalizēto namu īrniekiem ir vajadzīga speciāla aizsardzība līdz 1.janvārim vai arī vēlāk, tad arī šī aizsardzība būtu nosakāma šajā likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Tas arī bija viens no maniem argumentiem, ko es izteicu Juridiskās komisijas sēdē un ko Juridiskā komisija atbalstīja. Un es domāju, ka šis arguments paliks spēkā arī tad, ja šis maksimālais īres maksas apmērs, ko ir noteicis Ministru kabinets, saglabāsies ne tikai līdz 1.janvārim, bet varbūt arī līdz 1.februārim vai līdz 1.martam. Nebūtu loģiski, ka mēnesi vēlāk mēs atkal atgrieztos pie šā likuma, atkal sāktu pārskatīt šo likumu tādā situācijā. Tāpēc, ja tur ir pārejas noteikums, ka līdz tam un tam brīdim ir spēkā Ministru padomes attiecīgais lēmums, tad, gatavojot trešo lasījumu, mēs varam ielikt arī normu, ka šis lēmums attiecas arī uz denacionalizētu namu īrniekiem. Aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un šajā likumā par namīpašumu denacionalizāciju šo normu izslēgt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es tomēr gribu uzskatīt šo priekšlikumu par nedaudz priekšlaicīgu. Mums tomēr ir kārtīgi jāizdiskutē šeit par to, kāds mums būs Dzīvokļu īres likums un kas mums notiks vispār ar dzīvokļu īrēm. Jāsaka, ka arī pats Ministru kabinets nav bijis konsekvents: viņš, no vienas puses, Dzīvokļu īres likumā ir izslēdzis normu par dzīvokļu īres "griestiem", bet tajā pašā laikā nav atcēlis pats savu - Ministru kabineta - lēmumu par šo īres "griestu" lielumu. Kāpēc tad mēs tagad atcelsim šeit atsauci uz spēkā esošo Ministru kabineta aktu? Es domāju, ka šī problēma, šis īres "griestu" jautājums, ir ārkārtīgi aktuāla. Sabiedrībā ļoti plaši tiek par to diskutēts, es negribu izvērst šo diskusiju šeit šobrīd, bet es domāju, ka mēs to varētu izlemt trešajā lasījumā, ja tas būs nepieciešams, bet vispirms pamatīgi ir jāizdiskutē jautājums par dzīvokļu īri, tās apmēriem un maksas lielumu, un tikai tad varbūt var izdarīt šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, atgādinu, ka šis ir likumprojekta trešais un pēdējais lasījums.

Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu būt uzmanīgiem un padomāt, pieņemot šo likumprojektu, šos grozījumus. Es lūdzu atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu, jo jau šodien daudzu denacionalizēto namu iedzīvotāji izjūt, es pat gribētu sacīt, teroru - kas kuram īpašniekam ienāk prātā, to tas dara. Viens otrs jau par kvadrātmetru sāk prasīt kā īri veselu latu noteikto 7,5 santīmu vietā, un sākas lielas nepatikšanas un cilvēku uztraukumi un stresi. Es zinu cilvēkus, kuri no šā stresa jau ir aizgājuši viņsaulē.

Bišera kungs! Labi, ka ir šis neatceltais Ministru padomes lēmums, jo uz to vēl cilvēki var atsaukties, kad viņiem ir jāaizstāv savas tiesības, lai viņiem neuzspiestu šos brīvos īres, tā sakot, "griestus", šo "brīvo lidojumu", kas draud ar diezgan lielām nepatikšanām. Tāpēc būtu labi, ja šajā likumā tomēr pieņemtu Jirgena kunga priekšlikumu - tā sakot, drošs paliek drošs. Pēc tam varam skatīties, kā attiecīgi saskaņot šos likumus. Es atvainojos, ka es varbūt neizsakos juridiskā ziņā precīzi, juristi droši vien nāks... un te, es skatos, Endziņa kungs jau purina galvu... (Smejas)... Bet lieta ir patiešām nopietna. Lieta ir patiešām nopietna un nedrīkst tā attiekties pret šo lietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Tabūna kungs! Tas, ko jūs teicāt savā runā, ir tiešā pretrunā ar to secinājumu, kuru jūs izdarījāt. Jo jūs sākāt tagad aizstāvēt Jirgena kunga priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Bet jūs taču runājāt pret šā panta izslēgšanu. Jo te jau tā runa ir par to, ka, ja tas pants tiek izslēgts, tad tiek noņemti jebkādi ierobežojumi.

Ir jāatgādina tas, ko Kristiāna Lībanes kundze teica: tieši otrādi - lai tas pants paliek... Ka šis jautājums ir jāatrisina un ka to varētu risināt tikai pēc tam, kad būs šī metodika - valdības apstiprināta un izstrādāta. Bet šobrīd izslēgt 13.pantu būtu priekšlaicīgi. Tieši tāpēc arī Kristiāna Lībanes kundze izteica priekšlikumu balsot pret Jirgena kunga priekšlikumu un arī pret Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Lībanes kundze, lūdzu!

K.Lībane. Komisijas vārdā man atliek secināt, ka ir jābalso par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu - izslēgt 13.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Cienījamie kolēģi, pie likuma 16. panta ir rakstīts: "Mainīt pantu numerāciju". Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tā ir nevis likuma pantu, bet likumprojekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies.

K.Lībane. Tas pats attiecas uz likumprojekta otrā lasījuma redakcijas 4.pantu. Trešā lasījuma redakcijā tas kļūst par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu?

Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, tā kā netika atbalstīts mans priekšlikums un komisijas priekšlikums iekļaut likumprojektā jaunu pantu, tad, manuprāt, šī numerācija nemainās, tā paliek tāda, kāda ir otrajā lasījumā pieņemta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jirgena kungam ir pilnīga taisnība, tādēļ pantu numerācija netiek mainīta.

Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Man ļoti jāatvainojas. Es nepievērsu tam uzmanību. Mani iepriekš teiktie vārdi par pantu numerācijas maiņu ir jāatsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. To mēs fiksēsim protokolā.

K.Lībane. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Mēs acīmredzot varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu jūs strādāt ar dokumentu nr.1576A un arī ar precizējumu dokumenta nr.1576A 7.lappusei. Tie ir dokumenti, kas tātad būtu jālieto šā likumprojekta izskatīšanā.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt likumprojekta 1.pantu precizētā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt terminu "dotācijas" un tā skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - definīciju daļā izteikt termina "dotācija no vispārējiem ieņēmumiem" skaidrojumu citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā kā šis ir otrais lasījums (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas ir pēdējais lasījums.") un šajā lasījumā tiek precizēts termins "dotācijas", es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumā šis vārds "dotācijas" ir lietots vairākās nozīmēs, bet nezin kāpēc skaidrojums tiek dots tikai terminam "dotācija no vispārējiem ieņēmumiem". Likumā tiek lietoti tādi termini kā "dotācijas pašvaldībām", "mçrķdotācijas pašvaldībām" un pat "subsīdijas" (šo pēdējo terminu, kas ir tālāk, 44.pantā, komisija gan ir saskaņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu labojusi). Bet tātad pirmām kārtām mana neizpratne ir par to, kāpēc tomēr nav skaidroti visi termini, kas šajā likumā tiek lietoti.

Otra iebilde ir tā, ka, pieņemot tādu redakciju, kādu atbildīgā komisija šobrīd piedāvā, mēs faktiski nonākam pretrunā ar likumā "Par pašvaldībām" doto pašvaldības definīciju. Pašvaldība nav budžeta iestāde, pašvaldības definīcija ir pietiekami sarežģīta, tā ir cita institūcija, un tāpēc, mūsuprāt, būtu bijis daudz precīzāk, ja šajā skaidrojumā būtu runāts par dotācijām valsts budžeta iestādēm. Bet šie skaidrojumi... ja nav pieņemama tā redakcija, ko mūsu komisija ir iedevusi, būtu jādod arī citiem... vai nu 1.pantā, vai arī attiecīgajos pantos, kuros šie termini parādās... Tā kā tādu skaidrojumu šobrīd - otrajā lasījumā - nav, es tomēr uzturu šobrīd spēkā prasību balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un, ja vajadzīgs, arī trešajā lasījumā ieviest vēl papildu precizējumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Zīles kungs!

R.Zīle. Izskatot minēto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, konstatējums bija tāds, ka, likuma "Par budžetu un finansu vadību" izpratnē, budžeta institūcija ir gan attiecīgās valsts budžeta institūcijas (ministrijas, piemēram), gan arī pašvaldības, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nepiekrita Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet piekrita Juridiskā biroja priekšlikumam, mainot šo domu, - terminu "budžeta institūcija" raksta vienskaitlī šajā definīcijā. Tas ietvertu visas budžeta institūcijas, to skaitā arī pašvaldības šā likuma izpratnē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - termina "dotācija no vispārējiem ieņēmumiem" skaidrojumu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 10, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Tātad, kā es saprotu, šajā gadījumā Juridiskā biroja priekšlikums, kurā šis vārds ir vienskaitlī, nav pieņemams. Tā es saprotu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jā. To mēs nebalsojam.

R.Zīle. 2.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - definīcijas papildināt ar termina "budžeta programma" skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumu ar termina "finansēšanas plāns" definīciju jeb skaidrojumu. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam papildināt likumu ar termina "finansēšanas plāns" skaidrojumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt termina "ieņēmumi" skaidrojumā vārdus "dotācijas un dāvinājumus naudā vai natūrā..." (un tā tālāk) ar vārdiem "ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā...". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt termina "ieņēmumi" skaidrojumā šos vārdus. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojekta 2.pantu ar tekstu minētajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojekta 2.pantu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums 8.panta pirmās daļas 2.punktu izteikt dotajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - pirmās daļas 2.punktu izteikt šādā redakcijā? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 9.pants. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt 9.pantu ar sesto daļu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - papildināt 9.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt likuma 10.panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret iesniegto 10.panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 6.pantu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Paskatīsimies, kas tas ir par punktu, kuru atbildīgā komisija piedāvā izslēgt no 22.panta. Tātad: šeit ir noteikts, ka Valsts budžeta likums ietver pastāvīgo un pagaidu štata vienību (vai darbinieku vietu) skaitu. Mums komisijā, apspriežot šo jautājumu, nebija īsti skaidrs, kāpēc turpmāk no budžeta projekta vajadzētu izslēgt ārā pastāvīgo vai pagaidu štata vienību vai darbinieku skaitu. Pēc komisijas vairākuma domām, šāds indikators ļautu vieglāk pašu likumprojektu novērtēt un izdarīt arī secinājumus par to vai citu priekšlikumu. Šajā gadījumā es komisijas vārdā lūgtu sniegt vismaz motivāciju, kādēļ tieši šis pastāvīgo un pagaidu štata vienību skaits tiek izslēgts turpmāk no likumprojekta teksta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, Bunkša kungs, jūs uzturat spēkā prasību - komisijas prasību - balsot par jūsu priekšlikumu. Paldies.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi Saeimā! Cienījamais kolēģi Bunkša kungs! Es gribēju argumentēt par labu šai izslēgšanai, jo diemžēl līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka aizvadītajos gados, sastādot budžeta likumprojektu, to pieņemot un apspriežot, Saeima balsoja par katras budžeta iestādes darbinieku skaitlisko sastāvu, tātad par budžeta iestādes pastāvīgo un pagaidu štata vienību jeb darbinieku vietu skaitu. Un tas izveidoja tādu situāciju, negatīvu pieredzi, ka ministri bija ļoti neaktīvi un neelastīgi savas ministrijas struktūras optimizēšanā, jo faktiski viņi nebija ieinteresēti atlaist nevienu darbinieku arī tādā gadījumā, ja viņš darbojās neefektīvi vai ja šī struktūra viņa ministrijā, šī konkrētā darba vieta, neietilpa pilnīgi efektīvi šīs ministrijas struktūrvienību plānā. Ko tas nozīmē?

Aizvadītajos gados mēs balsojām par vietu skaitu un par darba algas samaksas fondu. Tas nozīmē, ja ministrs gribēja samazināt strādājošo skaitu jeb darba vietu skaitu ministrijā, viņš šķīrās arī no naudas, kas bija paredzēta viņa ministrijai, un līdz ar to aizvadītajos gados ministri neizšķīrās par šādu soli, lai gan varbūt tieši vajadzēja tādā veidā darboties un optimizēt šo ministrijas struktūru, atlaist dažus ierēdņus, samazināt ierēdņu skaitu ministrijās, bet viņi to nedarīja tāpēc, ka pēc vecajiem noteikumiem viņi zaudēja naudu.

Šobrīd jaunā situācija ir progresīva ar to, ka ministrs varēs rūpīgi izvērtēt savas ministrijas struktūru, izšķirties par to, un, ja viņš samazina strādājošo skaitu, optimizē ministrijas struktūru, tad nezaudē naudu. Tas nozīmē, ka viņš var algot trīs neefektīvi strādājošu darbinieku vietā varbūt vienu, uzticēt viņam pilnus, precīzus pienākumus un maksāt viņam arī lielāku algu. Un tas nozīmē, ka ministrs turpmāk būs atbildīgs tieši par šīs ministrijas struktūru, un tas arī būs pozitīvi, tas palīdzēs vairāk optimizēt šīs struktūras un arī samazināt ministrijās strādājošo ierēdņu skaitu. Ministrs šobrīd būs ieinteresēts radīt efektīvu un optimālu savas ministrijas struktūru. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Tas nozīmē, ka turpmāk, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, kas ir būtisks, Saeima balsos tikai par darba algas samaksas fondu, bet nenoteiks šī fonda izlietojumu attiecībā uz konkrēto darbinieku skaitu. Tas nozīmē, ka samaksas fonds būtu noteikts budžeta likumā un ministrs būtu atbildīgs par to, kā viņš ar šo naudas daudzumu izpilda visas ministrijai uzticētās funkcijas, cik cilvēku to izdara. No šī viedokļa raugoties, tas ir ļoti progresīvi, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas nostāja ir tāda, ka tā lūdz atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Varbūt iepriekšējā runātāja argumenti daļēji arī ir pamatojami, bet es gribētu tomēr aicināt atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un izslēgt 6.pantu. Un kāpēc? Skatoties no aizsardzības jautājuma viedokļa, Satversmē ir noteikts, ka Saeima nosaka Bruņoto spēku lielumu. Tātad faktiski šis Bruņoto spēku lielums tiek noteikts, pieņemot tieši budžetu, apstiprinot to personālsastāva skaitu, kas ir uzrādīts attiecīgajā Aizsardzības ministrijas budžetā. Un līdz ar to, ja mēs izslēdzam šo panta daļu, tad faktiski mums ir jādomā, kā Saeima turpmāk izpildīs šo Satversmes punktu, jo nav nekāda cita mehānisma, kādā veidā mēs šo militārpersonu skaitu varam noteikt. Un līdz ar to, ja mēs atstājam 6.punktu likumprojektā, tad militāro spēku lielumu Saeima nevar noteikt. Tā ka tas ir viens no aspektiem, kā vienā griezumā šāds 6.punkts izdara korekcijas netiešā veidā arī Satversmē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja Satversmē ir noteikts, ka Saeima nosaka Bruņoto spēku sastāvu, tad tas, vai tas būs šajā likumā par finansu un budžeta vadību vai ne, vēl neko nenoteiks, jo Satversme ir primāra. Satversme nosaka, un līdz ar to, vadoties pēc Satversmes, Saeimai tas būs arī jāpasaka, bet es arī gribētu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Vītola kunga viedokli, ka tas tomēr ir diezgan absurdi, ka Saeima, izstrādājot budžetu, tagad pateiks, cik mums būs štata vai pagaidu darbinieku. Acīmredzot svarīgākais ir finansējuma apjoms, tas, cik ir paredzēta liela summa darba algām, un, izejot no tās, attiecīgās struktūrvienības vadītājs tad var arī domāt vairāk par optimālo skaitu, nevis paredzēt, ka mums būs tik un tik štata vienību, tik un tik pagaidu vai ārštata darbinieku un tamlīdzīgi. Jo tas iznāk tā, ka varbūt nevajag šos 10 cilvēkus, bet vajag tikai 7 cilvēkus. Attiecīgi varbūt ir iespējas arī viņiem samaksāt vairāk un prasīt lielāku atdevi nekā tad, kad mēs, piemēram, noteiksim, ka mums ir 5 apkopējas, kam katrai maksā 5 lati mēnesī, un mēs tādu apkopēju nevaram dabūt. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti loģisks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Es gribētu mazliet piebilst par diskusijām komisijā, kas tur izpaudās. Pirmkārt, šis punkts jau bija Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā par 22.panta otrās daļas 3.punkta svītrošanu, bet, jau saņemot 1997.gada budžeta projektu, tur šādas pozīcijas nav. Tas ir atstāts Ministru kabineta līmenī.

Un otra lieta tomēr ir tā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kaut arī bija diskusijas par šo jautājumu, tomēr tas arguments, ka šādā veidā var optimizēt kadrus visās budžeta institūcijās, bija pārliecinošāks par to, ka tas būtu Saeimas kompetencē - noteikt ne tikai Aizsardzības spēkos, kam mēs varbūt arī piekrītam, jo to regulē Satversme, bet arī visās pārējās budžeta institūcijās.

Tāpēc es lūgtu komisijas vārdā tomēr neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 22.panta otrās daļas 3.punktu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 30, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspuse. Es lūgtu deputātus sagatavot precizēto dokumentu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 24.panta trešās daļas vārdu aizstāšanu - vārdus "noteiktajā kārtībā" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šī lieta attiecas uz šī panta trešo daļu, kurā ir noteiktas Valsts kases reģistrētās budžeta izpildītāja tiesības un saistības, un šajā gadījumā mēs uzskatījām, ka finansu ministra kompetence ir pietiekama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - ierosināt likuma 24.panta trešajā daļā aizstāt vārdus "noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek pieņemts.

Endziņa kungs, jūs vēlējāties runāt. Endziņa kungs, te bija papildu lapa. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kaut kas nav skaidrs...")

Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lieta jau ir tāda, ka šī papildu lapa taču ne ar ko neatšķiras. Man liekas, ka šeit vienkārši Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir neprecīzi ierakstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu. Es saprotu, ka Juridiskā biroja priekšlikums šeit ir bijis ne tikai aizstāt vārdus "noteiktajā kārtībā", bet aizstāt vārdus "tikai finansu ministra noteiktajā kārtībā", jo savādāk tiešām iznāk absurds. Ja aizstāj tikai "noteiktajā kārtībā", tad iznāk tā: "tikai finansu ministra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tas pats ir atkārtots arī šajā no jauna izdalītajā lapā. Tā ka acīmredzot doma ir bijusi laba, lai iestrādātu šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet tas nav izdarīts. Cik es saprotu no Juridiskā biroja priekšlikuma, tad tas ir tā, ka finansu ministrs ir kompetenta persona vienmēr, bet vai finansu ministrs vienpersonīgi noteiks šo te kārtību, kā rodas valsts saistības? Lai tad tomēr tiek pacelta šī "latiņa" augstāk, ka Ministru kabinets nosaka šo kārtību, kādā Valsts kasē reģistrēta budžeta izpildītāja saistības ir atzīstamas par valsts saistībām. Te ir pacelta tā "latiņa" uz augšu. Un šinī gadījumā es gandrīz vai aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, tikai šajā precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles kungs, varbūt jūs varētu paskaidrot deputātiem!

R.Zīle. Jā. 3.ailē šajā lapā Juridiskā biroja priekšlikumam vajadzēja būt tādam, ka trešajā daļā aizstāt vārdus "finansu ministra noteiktajā kārtībā" (tātad pilnam tekstam pēdiņās) ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tātad šeit ir tehniska kļūme.

Sēdes vadītājs. Godātais Zīles kungs, godātie kolēģi! Tātad faktiskais, kā es saprotu, Juridiskā biroja priekšlikums ir bijis šī panta daļā vārdus "noteiktajā kārtībā" aizstāt ar vārdiem "finansu ministra noteiktajā kārtībā".

R.Zīle. Nē, otrādi! Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija šī panta trešajā daļā bija tikai "finansu ministra noteiktajā kārtībā" un tā tālāk. Juridiskais birojs uzskatīja, ka ir jāpaaugstina tātad līmenis, nosakot, ka "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir saprotams? Vai iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es atvainojos. Es aicinātu balsot!") Labi, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 13, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 8.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - likuma 29.panta otrajā daļā vārdus "Valsts kases noteikumus" aizstāt ar vārdiem "finansu ministra izdotās instrukcijas". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Līdz šim Latvijas tiesību sistēmā noteikumus izdod tikai Ministru kabinets, nevis departamenti. Tagad šeit tiek mēģināts ieviest kārtību, ka Valsts kase izdod noteikumus. Es domāju, ka Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka tie būtu jāsauc par instrukcijām, jau vispār ir diezgan, un tāpēc tas, ka būtu jāapstiprina finansu ministram... Jo vispār obligātas instrukcijas izdod tikai kaut kādas ministrijas struktūrvienības, tāpēc diez vai tas būtu atbilstoši mūsu tiesību sistēmai. Tā ka es gribētu atbalstīt gan šajā pantā, gan nākošajā pantā Juridiskā biroja priekšlikumus un lūgt tos nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais Bišera kungs! Es piekrītu tam, ka varbūt ir neveiksmīgi izvēlēts nosaukums, ka tie ir noteikumi, un ka mūsu juridiskajā praksē mēs ar noteikumiem uztveram citu dokumentu veidu. Taču šeit ir runa par tādu dokumentu, kas sava statusa ziņā nebūtu noteikti jāsaista ar finansu ministru. Arī nākamajā pantā, kur ir runa par Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām, tie ir aprites dokumenti, kuru mainība ir, teiksim, ļoti bieža un kuru izdošanas daudzums ir diezgan liels. Līdz ar to šajā gadījumā varbūt nebūtu pareizi tīri no piemērošanas viedokļa uzdot finansu ministram izdot šīs instrukcijas, izdot šos te noteikumus, bet ka tie būtu Valsts kases iekšējās aprites dokumenti, tāpēc nevajadzētu, teiksim... Jo savādāk mēs ar dokumentiem pārplūdināsim finansu ministru, kuram jau tāpat ir daudz ko darīt. Un arī, teiksim, no piemērošanas, prakses viedokļa ir pilnīgi nelietderīgi uzdot finansu ministram būt tam, kas izdod šos dokumentus.

Par nosaukumu es pilnīgi piekrītu, taču šajā gadījumā es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, bet neatbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk par šo pantu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

R.Zīle. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī 29.panta otrā daļa un tāpat arī nākošā - 30. panta otrā daļa ir spēkā no 1994.gada, kad šis likums tika pieņemts. Šīs otrās daļas, respektīvi, Valsts kases noteikumu vai finansu ministra izdoto instrukciju jautājumā, vairāk nekā divus gadus piemērojot Budžeta un finansu vadības likumu, nekādas domstarpības nav bijušas. Šodien, ja mēs labojam šo te punktu, es pilnīgi piekrītu tam, ko Vītola kungs teica par šiem vārdiem, jo noteikumi varbūt nav labi, bet šādi dokumenti eksistē, un ar viņiem ikdienā strādā Valsts kases departaments. Kas notiek tajā gadījumā, ja mēs šo labojumu izdarām, es tiešām nemāku pateikt, jo šādu jautājumu mēs uzdevām arī Finansu ministrijas pārstāvjiem, bet arī viņi nevarēja pateikt, kādā veidā šādā gadījumā tiks saskaņoti grāmatvedības reģistri ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem. Ja mēs šodien, vienkārši nospiežot pogu, to jautājumu atrisinām tikai tāpēc, ka noteikumi mums ir it kā Ministru kabineta līmenis, tad es saprotu, ka šis darbs ir jāveic vēl tālāk... Bet vai mēs esam gatavi šodien ar vienu balsojumu radīt zināmas problēmas norēķinos ar Valsts kasi? Es lūgtu tomēr komisijas vārdā neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu - likuma 29.panta otrajā daļā vārdus "Valsts kases noteikumus" aizstāt ar vārdiem "finansu ministra izdotās instrukcijas". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums 8.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - 30.panta pirmajā un otrajā daļā aizvietot vārdus "Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām" ar vārdiem "finansu ministra izdotajām instrukcijām". Līdzīgi kā iepriekšējā panta otrajā daļā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 30.panta pirmo un otro daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 32.panta otrajā daļā attiecīgi vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - atbalstīt 32.panta otrajā daļā attiecīgo vārdu aizstāšanu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 36.pantā ir deputātu Kiršteina, Emša, Lamberga, Bērziņa un Putniņa priekšlikums - izslēgt likumprojekta pirmā lasījuma 11.punktā sekojošus vārdus "slēgt līzinga līgumus ar komercbankām vai citām institūcijām". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par deputātu Kiršteina, Emša, Lamberga un citu deputātu priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais. Šajā pašā panta daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat nedaudz zemāk. Tātad tā ir 36.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu 36.panta otrajā daļā? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par Juridiskā biroja priekšlikumu 43.panta otrajā daļā? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek atbalstīts.

R.Zīle. 44.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 44.panta redakciju? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 11.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 45.panta otrajā daļā vārdus "Valsts kases instrukcijām un rīkojumiem" aizstāt ar "finansu ministra izdotajām instrukcijām". Tātad ir līdzīga situācija, kāda bija iepriekšējos divos balsojumos. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli 45.panta otrajā daļā deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - grozīt 45.panta otrās daļas otro teikumu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 13.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt 47.panta ceturto daļu ar redakciju, ko jūs redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 47.panta ceturtās daļas redakciju? Nav. Pieņemta redakcija.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pantu dotajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Tātad tas būtu pēc pirmā lasījuma numerācijas 18., ko jūs redzat tātad tabulas 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta 18. panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem minētajā redakcijā - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir dots tabulas apakšā. Tātad likumprojekts ir papildināts ar pārejas noteikumiem minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Es lūgtu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1695.

Attiecībā uz 3. pantu Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai" par 4. pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates par 4. pantu. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Frakcija "Latvijai" ierosina tomēr papildināt Energoapgādes regulēšanas padomes sastāvu vispirms ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvi. Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija pārstāv 44 siltuma ražotājus visā Latvijas teritorijā, un tāpēc uzskatām, ka šādam pārstāvim ir jābūt arī šajā padomē.

Tālāk - par pārējiem šiem labojumiem. Mēs ierosinām arī mainīt attiecību starp pašvaldību pārstāvību un arodbiedrību pārstāvību. Tātad mēs ierosinām, lai šeit būtu viens Pašvaldību savienības pārstāvis un lai vienu vietu paredzētu arodbiedrību pārstāvim, jo arodbiedrības, kā mēs zinām, pārstāv visus siltuma patērētājus, enerģijas patērētājus, un tādēļ uzskatām, ka tiem ir vieta padomē. Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai par 4.panta ceturto daļu deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas? Komisijas vārdā - Atis Sausnītis.

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu jūs aicināt atbalstīt komisijas viedokli, jo tomēr gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis, gan Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvis, gan arī Pašvaldību savienības pārstāvis... Nu jāvienojas mums ir par vienu - ka šī Energoapgādes regulēšanas padome tomēr ir darba orgāns un šajā padomē tomēr nevar pieņemt tikai tādus lēmumus, kas būs vairāk saistīti ar ideju, nevis ar reālo situāciju, un tādēļ šī padome balstās uz Ministru kabineta apstiprinājumu, un tādēļ šīs kompetences ietvaros arī tiek lemti ļoti nopietni jautājumi saistībā ar enerģētiku. Tādēļ lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Tā kā frakcija "Latvijai" pieprasīja balsojumu par 2., 3. un 4. priekšlikumu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 4. panta ceturto daļu ar vārdiem "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvi". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 31, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus "reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvi" ar vārdiem "Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvi". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 20, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus "divus Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus" ar vārdiem "Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Sausnītis. Tālāk - 5. priekšlikums. Arī tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 6. priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt 5. pantu ar jaunu - trešo - daļu. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jautājums par tarifu apstiprināšanu ir ārkārtīgi svarīgs un būtisks. Par to mēs esam jau pārliecinājušies līdz šim, zinot un lasot, un runājot par to, kā tas notiek. Tāpēc mēs uzskatām, ka padomē ir jābūt vienprātībai, pieņemot lēmumus. Un, ja padomē nevar panākt, ka netiek ignorētas, lūk, šīs patērētāju intereses (tās taču ir pats galvenais šeit), tad ir jānodod, lūk, šīm četrām ministrijām attiecīgie priekšlikumi, kas arī tos izlems.

Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par 5. panta trešo daļu deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums jāsaprot šī būtība, par ko padome lemj, un tādēļ lūdzu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 5. pantu ar jaunu (trešo) daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 7. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 5.lapaspuse, 8.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Tātad jautājums ir par padomes funkciju deleģēšanu. Un šeit ir priekšlikums izslēgt to, ka, deleģējot šīs funkcijas pašvaldībām, netiek līdzi doti līdzekļi, finansējums. Mēs uzskatām to par neloģisku, par nepareizu, un tāpēc mēs aicinām tomēr palikt pie tās redakcijas, kāda ir šodien likumā, un neizslēgt, lūk, šos vārdus, kas aicina dot līdzi funkcijām arī līdzekļus, ja padomei šādi līdzekļi ir. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu, kurš attiecas uz 7. panta pirmo daļu, deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu un neatbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs. Godātais referent, mēs varam balsot tikai par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu... Jā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot... Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 7. panta pirmajā daļā neizslēgt vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 9. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt 7. pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 7. pantu ar jaunu (ceturto) daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 27, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 10. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums par likuma 11. pantu, kurā tiek runāts par to, ka Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju. Mūsu priekšlikuma ideja ir noteikt, ka šo Enerģijas patērētāju komitejas darbību finansē no valsts budžeta un par tās sekmīgu darbību atbild ekonomikas ministrs. Šā priekšlikuma būtība tātad ir tā, ka mēs gribam, lai būtu konkrēts atbildīgais par šīs komitejas darbību un lai šī komiteja savā rīcībā būtu arī tiešām reāli rīkoties spējīga, lai tai būtu kaut kādi līdzekļi. Tāpēc mēs aicinām likumā skaidri ierakstīt, ka šo Enerģijas patērētāju komitejas darbību finansē no valsts budžeta. Un tātad ir lūgums atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu izveidot 11. panta jaunu (ceturto) daļu deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Tātad lasām 11. panta pirmo punktu: Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju, pieaicinot septiņus enerģijas patērētāju pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām.

Un tālāk. Es domāju, ka Čerāna kunga priekšlikumu nevar atbalstīt vienkārši tādēļ, ka ir jau Energoapgādes regulēšanas padome, kurā tiek pārstāvētas šīs funkcijas, bet šī ir Enerģijas patērētāju komiteja, kura sastāv no sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un ir 7 cilvēku sastāvā. Tādēļ ir priekšlikums - lūdzu balsot un atbalstīt komisijas viedokli. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 11. pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 6. lapaspuse, 11. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums izteikt 12. panta pirmo punktu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izteikt 12. panta 1. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemt Tālāk!

A.Sausnītis. 12. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus... Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus "par maksu, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu atkārtoti balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus "par maksu, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā". Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Sausnītis. 13. priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" paredz izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā, kuru ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 7. lapaspuse, 14. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums neizslēgt 18. pantu un izslēgt 18. pantā atsevišķus vārdus. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 15. priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums izslēgt otrā lasījuma redakcijas 5. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Arī 16. priekšlikums ir komisijas priekšlikums par 18. pantu, un arī to viņa ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas izstrādāto likuma 18. panta jauno redakciju, kas ir redzama tabulas labajā pusē? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 17. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 21. pantā atsevišķus vārdus, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk!

A.Sausnītis. 8. lapaspuse, 18. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt 24. pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks jautājums. Runa ir par patērētāju atslēgšanu no energoapgādes. Mēs arī zinām šo praksi, kāda jau ir bijusi, un tāpēc, lai nepieļautu šeit kaut kādu voluntārismu, nepieļautu nelikumības, mēs ierosinām papildināt pantu ar šo jauno daļu, proti, ka tos var atslēgt tikai tad, ja ir savstarpēja vienošanās patērētājam ar energoapgādes uzņēmumu, vai tad, ja ir tiesas lēmums, un ka izņēmums ir maksātnespējīgie patērētāji, kuru maksājumus par patērēto enerģiju saskaņā ar tiesas lēmumu veic no sociālā budžeta. Aicinām atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi, tā kā šis priekšlikums ir saistīts ar budžetu, es saprotu, ka mēs vienkārši nevaram to atbalstīt, tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 24.pantu ar jaunu (ceturto) daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 9.lapaspuse, 19.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus. Un tālāk, kā jums ir redzams tabulā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 10.lapaspuse. 20.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - neizslēgt 27.panta piekto daļu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - neizslēgt 27.panta piekto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 21.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izslēgt 27.panta piektajā daļā atsevišķus vārdus. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija balsojumu neprasa. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.Sausnītis. 22.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izslēgt 27.panta piektajā daļā otro teikumu. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai frakcija balsojumu prasa? Neprasa. Tātad ir pieņemts komisijas viedoklis par 22.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 23.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - neizslēgt 27.panta sesto daļu. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - neizslēgt 27.panta sesto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 22, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Sausnītis. 24.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - neizslēgt 27.panta septīto daļu. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija balsojumu nepieprasa. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.Sausnītis. 25.priekšlikums. Deputāta Emša un frakcijas "Latvijai" priekšlikums - neizslēgt 27.panta devīto daļu. Ir daļēji atbalstīts. Es gribu lūgt kolēģus skatīt arī 26.priekšlikumu, kurā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi 27.panta devītajā daļā izslēgt vārdus. Abi šie priekšlikumi ir cieši saistīti. Man ir priekšlikums par šo priekšlikumu balsot, un man tagad ir jārunā kā deputātam.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, izskatot 9.priekšlikumu, komisija nav ņēmusi vērā atsevišķas nianses jeb to specifiku, kāda ir saistīta ar mazajām energostacijām un īpaši ar mazas jaudas koģenerācijas stacijām. Tādēļ ir priekšlikums - neatbalstīt komisijas priekšlikumu izslēgt 27.panta devītajā daļā vārdus "kâ arī mazas jaudas koģenerācijas stacijām (ar jaudu no 1 megavata līdz 12 megavatiem) elektroenerģijas pārpalikumu".

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, es arī gribu runāt par šo pašu jautājumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma speciālistu īpaši sagatavotu dokumentu, kurā ir ļoti labi parādīta šo koģenerācijas staciju ekonomiskā efektivitāte. Šeit ir minēts, ka šīm stacijām ir raksturīgs augsts lietderības koeficients - līdz 0,9. Siltuma zudumi parasti nepārsniedz 10%, elektroenerģijā pārvēršas 33% no degvielas sadegšanas siltuma, izmantojamā siltumenerģijā - 57%. Tātad mēs redzam, ka šīs ir ļoti efektīvas un izdevīgas stacijas, un nav skaidrs, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka svītrot šīs stacijas no šā likuma. Es gribētu tomēr dzirdēt tieši tos argumentus un iebildumus, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ieteica tās svītrot. Sausnīša kungs šeit uzstājās savā vārdā un izteica domu, ka tās ir atbalstāmas. Mēs arī atbalstām to un uzskatām, ka, lūk, tieši šādas efektīvas stacijas mums ir jāstimulē, jāatstāj, lai tās būtu, lai tās ražotu šo enerģiju. Bet mēs šeit cenšamies tās svītrot. Kāpēc? Tas nav saprotams, tas nav loģiski. Tāpēc lūdzu arī argumentus, kādi ir šādai nostājai. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, "Tçvzemei un Brīvībai" neatbalsta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto variantu - izslēgt 27.panta devīto daļu. Varu tikai pievienoties kolēģa Zelgalvja teiktajam, ka patiešām Latvijas Saeimai un valdībai vajadzētu atbalstīt koģenerācijas procesa attīstību, nevis likt šķēršļus tā attīstībai. Jo - kas tad ir koģenerācija? Koģenerators ir iekārta kombinētai vienlaicīgai siltuma enerģijas, elektroenerģijas ražošanai, izmantojot iekšdedzes motoru. Es domāju, ka jebkurš enerģijas ieguves veids, kas top Latvijā, ir atbalstāms. Tādēļ "Tçvzemei un Brīvībai" arī uzskata, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu nevajag atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Tīri no procedūras viedokļa. Es arī gribu aizstāvēt šīs mazas jaudas koģenerācijas stacijas, un tādēļ es aicinu tagad balsojumā par 25.priekšlikumu atbalstīt to tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts: "Neizslēgt 27.panta devīto daļu." Nevis daļēji atbalstīt, kā to komisija bija piedāvājusi, bet atbalstīt šo 25.priekšlikumu, un pēc tam balsot par 26.priekšlikumu (tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums) un šo priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ieskatīties 25. un 26.priekšlikumā. 25.priekšlikums. Komisija ir tātad daļēji atbalstījusi manu ierosinājumu nesvītrot šo 9.punktu. Taču ir no šā punkta - salīdzinājumā ar pirmo lasījumu - izņemti ārā vārdi par mazas jaudas koģenerācijas stacijām. Kāpēc komisija tā nolēma? Tāpēc, ka mums bija diskusija ar enerģētiķiem un viņi uzskatīja, ka pašreizējā situācijā var atļauties mūsu enerģētikā atbalstīt tikai šos enerģijas resursus no atjaunojamiem energoresursiem (no mazajām hidroelektrostacijām ar jaudu līdz 2 megavatiem un no vēja ģeneratoriem). Ar koģenerāciju šeit ir problēmas, jo tādu iekārtu ir relatīvi daudz. Šobrīd ir vairāk nekā 100 šādas iekārtas uzstādītas daudzās pašvaldībās, un līdz ar to šādu izmaksu apjoma pieaugumu būtu grūti nosegt, tāpēc mans lūgums ir atbalstīt komisijas redakciju, kuru jūs redzat labajā pusē, tātad tā būtu 9.apakšpunkta redakcija ar atbalstu šīm mazajām hidroelektrostacijām, izņemot šīs koģenerācijas stacijas. Tas ir kompromiss starp enerģētiķu vēlmēm un to, ko vēlas mazo alternatīvo eneregoresursu aizstāvji. Paldies.

Sēdes vadītājs.Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu noraidīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Kāpēc? Tiešām, dabā šodien jau ir reāli projekti, kuri tiek realizēti. Šajā laikā, starplaikā starp otro un trešo lasījumu, man bija iespēja iepazīties ar konkrētu projektu Bauskas pilsētā. Kāpēc ir šis dubultais tarifs? Tas ir tāpēc, ka šie projekti sākuma stadijā ir finansiālā ziņā diezgan ietilpīgi. Līdz ar to tas bija mehānisms, kādā veidā atgūt šo finansiālo ieguldījumu, šo investīciju.

Kas vēl ir, teiksim, tāds ļoti labs raksturojošs moments? Bauskas pilsētā jau šodien, uzstādot šo koģenerācijas staciju, ir iespējams nodrošināt energonesējam nepieciešamo standartu, nepieciešamo siltumu šajā enerģijas nesējā, lai varētu ar nepieciešamo siltumu nodrošināt patērētājus. Tajā pašā laikā... tā kā bez elektroenerģijas ražošanas tiek ražots arī siltums, siltums tiek patērētājam piedāvāts par zemāku cenu, nekā šobrīd jau Bauskas pilsēta to dara reāli.

Un trešais moments ir tas, ka līdz šim Bauskas pilsētā vasaras mēnešos vispār nebija iespējams silto ūdeni iedzīvotājiem piegādāt. Tagad, uzstādot šādu koģenerācijas staciju, cauru gadu Bauskas iedzīvotāji saņems silto ūdeni. Tā ka šobrīd ir jāsaka: ja mēs mazās koģenerācijas stacijas izslēdzam ārā, tas nozīmē, ka šāda veida projekti, kuri reāli ir uzsākuši savu darbību un tiek ieviesti dzīvē... mēs faktiski sagraujam to uzņēmējdarbības veidu, ko cilvēki ir sākuši. Tā ka es tomēr aicinu pieiet šim jautājumam saprātīgi, varbūt kādā nākamajā ciklā padomāt par to, ka šāda veida projektus var izstrādāt līdz zināmam laikam un tikai pēc tam pārtraukt šāda veida uzņēmējdarbību.

Ja mēs atbalstīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tad vesela virkne uzņēmēju, kuri ir orientējušies... kuri ir ar iepriekšējo likumu rēķinājušies, cietīs reālus zaudējumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Arī es uzskatu, ka mums nevajadzētu šos tarifus samazināt koģenerācijas stacijām, jo mēs zinām, ka daudzas lauku pašvaldības savu apkuri orientē no naftas un dīzeļdegvielas sadedzināšanas uz koksnes un koksnes atkritumu pārstrādāšanu, bet, lai būtu šī enerģija lētāka un varētu arī nodarbināt vasarā cilvēkus, viņi domā par alternatīviem enerģijas avotiem un izstrādā šos... katlumājas... Jo būtībā tas cikls jau ir viens un tas pats - tā gāzes sadedzināšana siltumam vai atkal tālāka tās dedzināšana elektrības iegūšanai. Šīs iegādātās iekārtas atmaksāsies daudz straujāk, un es zinu konkrētus piemērus, ka Latvijā cilvēki tā strādā. Es domāju, ka visa pasaule vienmēr ir centusies radīt jaunus enerģijas veidus, pie tā strādā zinātnieki visur un kāpēc mums vajadzētu šeit šo jauno nozari mākslīgi... Šo labo tarifu mēs maksājam, lai attīstītu vienkārši... es domāju, ka nevajadzētu to šādā veidā izbeigt arī lauksaimniecībā.

Mēs zinām, ka visās Rietumu valstīs visas ir problēmas ar lauksaimniecības pārprodukciju. Tiek izstrādāti dažādi projekti, ir, teiksim, projekts par ātraudzīgo kārklu audzēšanu enerģijas ražošanai, projekts, ka spirtu sadedzina enerģijas radīšanai, un es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo uzņēmējdarbības veidu, kā mēs to varam, un lūdzu balsot par to, ka mēs atstājam šo tarifu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Dubultajam tarifam ir kaut kāda īpaša nozīme, un tā nozīme ir panākt, lai attiecīgā nozare attīstās. Ja mēs paskatāmies uz enerģētiku Latvijā, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neesam bagāti nedz ar enerģijas resursiem, nedz arī ar vietām, kurās tiek ražota enerģija. Ja mēs paskatāmies uz karti un redzam, no kurienes nāk elektroenerģija Latvijai, ir pilnīgi skaidrs, ka tā nāk no mūsu kaimiņiem. Tuvākajā laikā Lietuva pievienosies Polijas enerģētiskajiem tīkliem, un elektroenerģija, kas tiek ražota, tiks pārdota par Rietumeiropas cenām uz Poliju un Rietumvāciju. Igaunija tuvākajā laikā plāno samazināt elektroenerģijas ražošanu (tas attiecas uz tieši to elektroenerģiju, kas nāks uz Latviju), tāpēc ka viņi uzskata, ka degakmeni nav vērtīgi tādā veidā pārdot, bet ka vērtīgāk ir no tā ražot ķīmiskos produktus. Līdz ar to Latvija var nonākt situācijā, ka... varbūt nebūtu īsti pamatoti teikt, ka pietrūks elektroenerģijas, bet pamatoti būtu teikt, ka tās cena pieaugs līdz vidējam Eiropas līmenim. Šādā nozīmē dubultais tarifs, ko mēs maksātu par šādā veidā saņemto elektroenerģiju, būtu apmēram tāds pats, bet tā būtu mūsu enerģija, kas ir ražota no vietējiem produktiem. Katra valsts cenšas pēc enerģētiskās neatkarības, un mums nav nekāda pamata šo dubulto tarifu nedot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Protams, mazākās elektrostacijas ir jāatbalsta, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību procedūras jautājumiem, lai pareizi varētu nobalsot. Un kas ir par lietu? Mēs otrajā lasījumā jau esam izslēguši šo devīto daļu, kura runā par mazajām stacijām. Ja mēs neatbalstīsim Emša un frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu, tad šīs daļas nebūs un tad neko nelīdzēs arī balsojums par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Tāpēc vispirms ir jānobalso, manā izpratnē, ja mēs gribam izrādīt labvēlību šīm stacijām, par 25.priekšlikumu, ko iesniedzis Emsis un frakcija "Latvijai", un tikai pēc tam varam domāt, vai šīs pārējās koģenerācijas stacijas tur izslēgt vai atstāt. Citādi, ja mēs atbalstīsim tikai 26.priekšlikumu, mēs būsim visu šo domu izgāzuši.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Sausnīša kungs komisijas vārdā!

A.Sausnītis. Pilnīgi pareizi, cienījamie kolēģi, mums ir jābalso par 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Induļa Emša un frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - neizslēgt 27.panta devīto daļu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Sausnītis. Un tagad lūdzu balsojumu par 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - izslēgt 27.panta devītajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Sausnītis. 27.priekšlikums. Deputāta Emša un frakcijas "Latvijai" priekšlikums - neizslēgt 27.panta desmito daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 11.lappuse, 28.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Es gribētu piebilst tikai par 4.apakšpunktu, kurā ir lūgts iesniegt Saeimā izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu. Ir vienošanās ar Enerģētikas ministriju, ka 1997.gada pirmajā pusgadā šāda programma tiks iesniegta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 29.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt pārejas noteikumus. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Pārejas noteikumi tiek izslēgti.

A.Sausnītis. 30.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, līdz pārtraukumam ir 7 minūtes, mums nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"", Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1556 un nr.1556-a. Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par cukuru"" otrajā lasījumā priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par likumprojektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tātad tas ir arī galīgais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"". Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Likumprojektam "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"" otrajā lasījumā nekādi priekšlikumi vai papildinājumi nav iesniegti. Lūdzu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Grīnblata kungs, te dokumentā nr.1557-a 2.lappusē ir kaut kāds labojums - iesniegtie priekšlikumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt 11.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav, tātad uzskatīsim, ka tas ir pieņemts, un, ja neviens runāt debatēs nevēlas, tad lūdzu zvanu. Balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Arī šis likumprojekts ir steidzams. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godājamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka pulksten 15.00 Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Juris Galerijs Vidiņš, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1558-a. Likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms kā steidzams, tātad pēdējā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi grozījumus, kuri vispirms ir iesniegti par 4.pantu. Un visi iesniegtie grozījumi, kuri numurēti ar kārtas numuriem: pirmais, otrais un trešais, attiecas uz izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā. No visiem trijiem priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi ieteikumu - izmainīt Centrālās zemes komisijas sastāvu, iekļaujot viņā arī Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvi. Šī izmaiņa ir nepieciešama tāpēc, ka gluži vienkārši sekretāra pienākumus šajā komisijā ir ārkārtīgi grūti uzticēt ministram vai Saeimas deputātam. Līdzšinējā norma bija arī jau iepriekšējā likuma variantā. Aicinu atbalstīt trešo - komisijas akceptēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas lēmumu - atbalstīt deputāta Baloža priekšlikumu, kas paredz papildināt 4.panta 4.1. punkta pirmo teikumu ar vārdiem "kâ arī Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvis", bet vienlaicīgi neatbalstīt deputātu Rāznas, Nagļa un Rubuļa priekšlikumus - izslēgt 4.panta 4.1.punkta pirmajā teikumā vārdus "Finansu ministrijas" un papildināt pirmo teikumu ar vārdiem "kâ arī Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja padomnieks". Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākošie priekšlikumi attiecas uz 10.pantu, kurā ir paredzēts ar deputātu Rāznas, Nagļa, Rubuļa, Baloža un Seiles priekšlikumu atbalstīt atsevišķa norēķinu konta saglabāšanu Centrālajai zemes komisijai. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret...

Aivars Endziņš vēlas runāt - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man īsti nav skaidra tādā gadījumā komisijas nostādne, jo šeit šis priekšlikums par izslēgšanu tiek atbalstīts, bet tajā pašā laikā pie pārejas noteikumiem arī ir atbalstīt. Un, manuprāt, šeit komisijas viedoklis ir diametrāli pretējs. Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šeit tas tiek atbalstīts, bet pie pārejas noteikumiem ir kaut kas cits. Jo būtībā šie pārejas noteikumi pasaka, ka šie konti ar 1.janvāri beidz pastāvēt, arī tajā redakcijā, ko komisija šeit dod kā papildinājumu par Valsts zemes dienestu. Man īsti nav skaidrs, ko tad galu galā komisija konceptuāli ierosina.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Seiles kundze! Varbūt vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Tātad komisijas vārdā. Komisijai šeit pretrunu nav. Lieta ir tā, ka līdz šim Centrālajai zemes komisijai un pašvaldību zemes komisijām bija vienots konts. Šī koncepcija, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, paredz, ka Centrālajai zemes komisijai paliek savs atsevišķs konts, par kuru labojums ir izdarīts šajā 10.pantā un arī pārejas noteikumu 1.punktā, bet pašvaldību zemes komisijas un viņu konti tiek nodoti Valsts zemes dienesta pārziņā.

Atsevišķa konta atstāšanu Centrālajai zemes komisijai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta tāpēc, ka tā ir Saeimas izveidota atsevišķa komisija, kurā darbojas astoņi deputāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Seiles, Rāznas, Nagļa, Rubuļa un Baloža priekšlikumu - izslēgt iesniegto likuma grozījumu 2.punktu. To komisija ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Nākošais papildinājums ir 11.pantā. Un šo labojumu iesniedz deputāts Stašs. Viņš paredz izslēgt vārdus no likumprojekta teksta, ka Centrālā zemes komisija savu darbību izbeidz ar atsevišķu Saeimas lēmumu. Staša kungs ierosina šo Centrālās zemes komisijas darbību izbeigt ar 1997.gada 1.janvāri. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs jau iepriekšējā likumā par zemes reformu lauku apvidos esam noteikuši kārtību, kādā nosaka zemes komisiju darbības beigas, un šiem likumiem ir jābūt saskaņotiem. Bez tam Centrālā zemes komisija arī praktiski savu darbību ar 1.janvāri nav spējīga beigt, jo viņai dotie uzdevumi, to skaitā gan Saeimas, gan Ministru kabineta noteikumos paredzētie, paredz šo darbību vismaz līdz marta pēdējai dienai nākošajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Uz šodienu mums gaida zemes iemērīšanas darbus un īpašuma noformēšanu ap 60 000 bijušie zemes īpašnieki vai viņu tiešie mantinieki. Viņi gaida jau vairākus gadus kā uz ūdens kustēšanos, bet nevar sagaidīt, jo šim nolūkam - zemes iemērīšanai, kā tas paredzēts likumā, no budžeta līdzekļiem ik gadus neiedala nevienu kapeiku. Un tāpēc netiek noformēti zemes īpašumi. Zeme netiek apsaimniekota un tā tālāk. Es domāju, ka šodien jautājumam par Centrālo zemes komisiju pilnīgi visiem vajag būt saprotamam. Zemes strīdi galu galā ir beigušies, jo zemei šodien vērtības nav, un šodien neviens sevišķi nestrīdas par katru pēdu, un, ja nu kāds tur nāk, Centrālā zemes komisija tik un tā neizšķirs strīdu līdz galam, bet cilvēki tik un tā sniegs tiesā, ja nebūs apmierināti ar pašvaldību zemes komisiju lēmumiem. Tā ka es uzskatu, ka par tiem 52 000, ko tērē Centrālā zemes komisija, ja viņus atdod Valsts zemes dienestam, var iemērīt zemi apmēram 6000 cilvēkiem, tas ir, apmēram 10% no tiem, kas gaida šo iemērīšanu.

Tā kā mums tomēr ir jāievēro taupība un tā kā ir ne vien Centrālā zemes komisija, bet arī daudzi citi iestādījumi, kas tērē naudu, bet tanī pašā laikā daudz kas netiek darīts, kas ir vajadzīgs, tad es domāju, ka ar 1.janvāri Centrālajai zemes komisijai ir jābeidz darbs, tā jālikvidē, bet nauda, kas viņai bija paredzēta, ir jānodod Valsts zemes dienestam, lai galu galā sāktu kustēties tas ūdens, ko zemnieki gaida jau gadiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Staša kungs, jūs gribat balsot par savu priekšlikumu? Jūs gribat, lai Saeima balso. Es tā sapratu.

L.Stašs. Es tāpēc saku... es aicinu balsot par manu priekšlikumu, ka Centrālā zemes komisija ir jālikvidē ar 1997.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Staša kunga rūpes par finansējumu, par budžetu, tā līdzekļu izlietošanu, bet tik vienkārši tomēr šīs problēmas risināt nevar, jo, pieņemot tagad lēmumu, ka ar 1997.gada 1.janvāri Centrālā zemes komisija izbeidz savu darbību, paliek atklāts jautājums: kas notiek ar tām lietām, kuras pašreiz atrodas Centrālās zemes komisijas izskatīšanā? Viņas ir jāpabeidz. Šeit nav nekādas pārejas, nekādas atrunas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir spēkā arī likumi par zemes reformu lauku apvidos un pilsētās, kur atkal Centrālajai zemes komisijai ir paredzēta vesela virkne funkciju tieši šo strīdu izšķiršanā, un tam ir jābūt kompleksam risinājumam. Tāpēc arī šeit ir Saeimas lēmumi. Mēs varēsim konstatēt, kad pamatā darbi būs pabeigti, un tad varēs pieņemt vienlaicīgi šādu lēmumu, kā arī izdarīt grozījumus pārējos likumos. Es tāpēc aicinātu tomēr cienījamo Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Staša kunga piedāvāto variantu, jo viņš pats ir sapinies savos prātojumos un aprēķinos, jo teica, ka esot milzīgi daudz nenokārtotu problēmu zemes iemērīšanas lietās un tā tālāk, bet pats aicina likvidēt Centrālo zemes komisiju, jo, redzat, par Centrālajai zemes komisijai paredzētajiem līdzekļiem gadā varēšot iemērīt zemi 9% no tiem, kuriem netiek, tā sakot, nokārtotas visas šīs zemes formalitātes. Tad ko jūs gribat - vai izstiept šo procesu vēl desmit gadu tālumā?

Es jau saprotu Staša kunga vēlmes. Viņš jau labprāt, kā es te teicu vienā no sēdēm, pievienotos ar savu bijušo kolhozu droši vien Krievijai. Es nemaz nešaubos. Bet diez vai tur cilvēki piekristu tādam variantam. Tā ka jūs gribat pagarināt šo lietu uz 10 gadiem, lai kaut kur tuvinātu šo lietu... Es aicinu, kolēģi, šim nepārdomātajam... es nobeigumā teikšu pavisam maigi, šim viņa priekšlikumam nepiekrist. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu spriedumi par Staša kunga uzstāšanos ir, maigi sakot, neētiski. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Yâ ir mana darīšana...")

Vai vēl kāds vēlas runāt? Staša kungs, otro reizi.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu paskaidrot Tabūna kungam, ka jūs pats esat sapinies galīgi savās pretrunās. Ja es runāju, ka netiek iemērīta zeme, ka tas ir naudas trūkuma dēļ un ka te naudu mēs varam ekonomēt un iedalīt, tad tas nozīmē, ka mēs varam tikai veicināt un ātrāk to nobeigt, jo līdz šim gadam ir iemērīts tikai kāds viens vai divi procenti, ko apmaksā budžets. Tātad, Tabūna kungs, redzat, jūs pavisam citādi saprotat. Es gribu nevis paildzināt, bet paātrināt. Un jūs nevarat to izrēķināt. (Starpsauciens: "Uz sacensībām!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka Centrālā zemes komisija bez strīdu izskatīšanas, kura nupat jau tūlīt beigsies, dara arī tādu vērtīgu darbu, kā konsultē iedzīvotājus. Un daudzi iedzīvotāji ir tik lielā trūkumā, ka viņi nespēj samaksāt bagātiem juristiem un griežas tieši Centrālajā zemes komisijā pēc šīs palīdzības. Bez tam Centrālā zemes komisija arī vada šo zemes reformu, izstrādā jaunus grozījumus likumos un tieši mēģina paātrināt šo zemes ierīkošanas gaitu. Un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas variantu, bet neatbalstīt Staša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu par likumprojekta 11.pantu. Lūdzu rezultātu. Par - 11... Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus, kuri mani dzird, atgriezties sēžu zālē un piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 11, pret - 22, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošie labojumi ir iesniegti par pārejas noteikumu 1.punktu, un te ir aicinājums izslēgt no pārejas noteikumiem šo 1.punktu. Arī es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt komisijas akceptēto variantu, jo tas saskan ar jau 10.pantā izdarītajiem labojumiem, ka Centrālajai zemes komisijai paliek savs budžeta konts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, ko ierosina vairāki deputāti. Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Seile. Nākošais labojums ir septītais, kurā ir ierosinājums izslēgt no pārejas noteikumiem vārdus "Centrālās zemes komisijas". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo komisijas akceptēto deputātu Seiles, Staša, Rāznas, Nagļa, Rubuļa un Baloža priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus "Centrālās zemes komisijas" - iebildumu nav. Paldies.

Seiles kundze, tātad...

A.Seile. Likums ir izskatīts galīgajā lasījumā. Mums atliek nobalsot par šo otro un galīgo lasījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".

Juridiskās komisijas vārdā Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni un izmantojiet dokumentu nr. 1771, un Juridiskās komisijas vārdā es atvainojos par vienu tehnisku kļūdu. Jums no rīta tika izdalīta papildu lapa nr. 1771A, kuru vajadzēs izmantot 9. tabulā esošās lapas vietā.

Šajā likumprojektā Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. pantu ir iekļāvusi arī Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" ar reģistra numuriem 326, 429 un 488.

Un tālāk es aicinātu jau izskatīt konkrēti piedāvātās izmaiņas, priekšlikumus, kādi ir iesniegti par likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Pirmais priekšlikums ir redakcionāla rakstura pašā nosaukumā - vārda "grozījums" vietā likt "grozījumi" likumā "Par tiesu varu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Arī tālāk, otrajā ailītē, kā jūs redzat, ir redakcionāli precizēta atsauce... no "Latvijas Vēstneša" mēs pārejam uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja" attiecīgajiem numuriem.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums par likuma 2. pantu. Ir priekšlikums papildināt likuma 2. pantu ar jaunu trešo daļu un attiecīgi uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā lapaspusē ir deputāta Endziņa priekšlikums izslēgt otrajā nodaļā vārdu "zvērinātais" (attiecīgajā locījumā).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. 4. lapaspusē ir priekšlikums par 33. pantu. Tas ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu, kurš attiecas uz 33. panta pirmo daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 5. lapaspusē ir deputāta Čevera, kurš tolaik bija Ministru prezidenta biedrs, priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 42a. pantu. Juridiskās komisijas viedoklis ir daļēji pieņemt Čevera kunga priekšlikumu un papildināt likumu nevis ar 42a. pantu, bet ar 42.¹ pantu. Un vēl es gribētu piebilst, ka Čevera kunga priekšlikuma pēdējā daļa, tas ir, trešā daļa, ir iestrādāta Juridiskās komisijas priekšlikumā par likuma 2. panta papildināšanu ar trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu - likumu papildināt ar 42a. pantu... piedodiet, papildināt likumu ar 42.¹ pantu? Iebildumu nav.

Tāpat nav iebildumu arī pret to, ka Juridiskā komisija Čevera kunga priekšlikumu ir iestrādājusi likuma 2. panta trešajā daļā. Pieņemts.

A.Endziņš. 6. lapaspusē ir priekšlikums, kas ir iestrādāts. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kurā ir runa par 53. panta pirmās daļas redakciju. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, pirmām kārtām precīzi izteica atsauci uz pantu - aizstāt vārdus "53. panta pirmo daļu" ar vārdiem "53. pantu" -, jo otrās daļas šinī pantā vispār vairs nav.

Otrkārt, ierosināja papildināt ar vārdiem "vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša (zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka)", kā arī izslēgt vārdus "zvērināta advokāta palīga" un arī vārdus "Tieslietu ministrijas licencēta jurista". Juridiskās komisijas piedāvāto variantu jūs redzat 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret iesniegto 53. panta redakciju, kas ir dokumenta 6. lappuses 5. ailē, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 63. pantu. To ir iesniegusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 65. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt 65. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 65. panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 71. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu un līdz ar to uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu. Tekstu, kādu piedāvā Juridiskā komisija, jūs redzat 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 71. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 9. lapaspusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums... un te es lūdzu izmantot dokumentu nr. 1771A, jo te bija tehniska neprecizitāte. Pirmais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, ir izteikt likuma 73. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 73. panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk ir otrais priekšlikums, ko iesniedza Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze, tas ir par 75. panta redakciju. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, kas jums ir uzrādīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas akceptēto 75. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamā - 10. lapaspuse. Par 92. pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt otrās daļas 4. punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Kā arī otrs priekšlikums - papildināt šo pantu ar trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Es gribētu atzīmēt arī to, ka mēs šeit esam iestrādājuši Slaidiņas kundzes priekšlikumus par papildinājumiem, tas attiecas uz 129. pantu, ko jūs redzēsiet tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Endziņš. Nākamais ir 94. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 94. panta otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā.

A.Endziņš. Deputātiem pret 94. panta otrās daļas 2. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu - 95.¹ pantu, kas ir saistīts ar to, ka Saeima konceptuāli atbalstīja, ka zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietā tagad ir tiesneši, un līdz ar to būtu jāizveido arī Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 95.¹ panta - "Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija" - redakciju iebildumu nav?

A.Endziņš. 96. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likuma 96. panta trešo daļu ar tekstu, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 96. panta trešās daļas papildināšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 98. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas ieteikti redakcionāli precizējumi, kā arī papildinājums, ko jūs redzat pasvītrotajā tekstā. Es gribētu arī piebilst, ka šeit ir daļēji iestrādāts Slaidiņas kundzes priekšlikums par likuma papildināšanu ar 131. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, - papildināt šo likumu ar 15.¹ nodaļu, kuras nosaukums būtu "Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu papildināt trešo sadaļu ar 15.¹ nodaļu? Iebildumu nav.

A.Endziņš. 98.¹ pants, 98.² pants. Tālāk ir priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs, - izveidot jaunu ceturto sadaļu. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, bet izveidoja nevis jaunu IV sadaļu, bet IIIA sadaļu. Līdz ar to daļēji ir pieņemts Čevera kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu izveidot jaunu sadaļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 16. nodaļa. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 16. nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā, un 5. ailē jūs to redzat.

Sēdes vadītājs. Nodaļas nosaukums ir "Tiesu amatpersonas un ierēdņi". Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums... piedošanu, tas ir Čevera kunga komplekss priekšlikums... par 16.A nodaļas iekļaušanu likumā. Nosaukums ir "Personas, kas pastāv pie tiesas". Jūs redzat šo Čevera kunga priekšlikumu 14. lapaspusē un 15. lapaspusē. Juridiskā komisija pieņem Čevera kunga priekšlikumu ar grozījumiem, ierosina papildināt likumu nevis ar 16.A, bet ar 16.¹ nodaļu un izteikt šīs nodaļas nosaukumu tā: "Tiesu sistēmai piederīgas personas".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16.¹ nodaļas "Tiesu sistēmai piederīgas personas" ieviešanu un Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir 16. lappusē un attiecas uz 17. nodaļu, konkrēti, 107. pantu. Juridiskā komisija ierosina papildināt nosaukumu pēc vārda "tiesu" ar vārdiem "un zemesgrāmatu nodaļu", ka arī izteikt šā panta pirmo daļu jaunā redakcijā un papildināt pantu ar jaunu (trešo) daļu. Un jāsaka, ka šajā trešajā daļā mēs esam iestrādājuši arī Slaidiņas kundzes priekšlikumu par 126. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu likuma 107. panta nosaukumu papildināt pēc vārda "tiesu" ar vārdiem "un zemesgrāmatu nodaļu", kā arī izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā un pantu papildināt ar jaunu - trešo - daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. 108.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt 1.punktu ar atsauci - ar vārdiem "98.² panta otrajā līdz ceturtajā daļā". Tas ir, varētu teikt, tehniskas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina izteikt 3.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret to neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. 4.punkts. Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdus "rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu" ar vārdiem "rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu", tātad to papildināt ar šo atsauci uz zemesgrāmatu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret attiecīgo vārdu aizstāšanu 108.panta 4.punktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk - 18.nodaļa. Ir Ministru prezidenta biedra Čevera kunga priekšlikums izteikt 18.nodaļas nosaukumu citā redakcijā, ko Juridiskā komisija neatbalstīja, jo mēs jau iepriekš konsekventi izdarījām šos precizējumus, un līdz ar to nav nepieciešamības šīs nodaļas nosaukumu grozīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret Juridiskās komisijas slēdzienu par šo Čevera kunga priekšlikumu neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - izslēgt likuma 113. un 114.pantu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta, bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas jau ir iestrādāts no 106.¹ līdz 106.³ pantā tajā redakcijā, ko komisija piedāvā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izslēgt likumprojekta 113. un 114.pantu. Pieņemts.

A.Endziņš. 19.lappusē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (reģistra nr.488), redakciju jūs redzat 3.ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tas izriet no tā, jau tās pieejas, ko šodien Saeima atbalstīja citos likumprojektos. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar 120.¹ pantu, un tas saskan arī ar Slaidiņas kundzes priekšlikumu par 128.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 120.¹ panta nosaukumu un tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikums - papildināt likumu "Par tiesu varu" ar jaunu sesto nodaļu, kuras nosaukums būtu "Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu tiesneši". Juridiskā komisija, kā es jau jums daļēji teicu, ir iestrādājusi komisijas priekšlikumos likuma papildināšanu ar 42.¹ , 95.¹, 96.¹, 120.¹ pantu, ar 15.¹ nodaļu un ar grozījumiem attiecīgi likuma 2., 71., 73., 92., 94., 96. un 98.pantā. Līdz ar to šeit kā tāda nodaļa viņa nebūtu iestrādājama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikumiem 6.sadaļā "Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu tiesneši" iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 21.lappusē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (reģistra nr.429), ko Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar redakcionāliem grozījumiem. Šeit būtība ir tā, ka Jēkabpils rajons, kas bija pakļauts Latgales apgabaltiesai, ir pārslēgts uz Zemgales apgabaltiesu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un beidzot Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kura tekstu jūs redzat. Proti, ka līdz Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas izveidošanai likuma "Par tiesu varu" 94.pantā noteiktās funkcijas attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem pilda Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kopumā, balsot par viņu pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 5. Projekts ir pieņemts.

Vai mums nebūtu jānosauc, Endziņa kungs, arī trešā lasījuma termiņi?

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu pret minēto datumu - 2.decembri - nav? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentus nr.1750 un nr.1490. Šo likumprojektu ir sagatavojusi valdība tajā sakarā, lai Saeima varētu pieņemt likumu "Par valsts budžetu 1997.gadam", un tāpēc ir jāsakārto visi tiesību akti, kuros ir paredzēti speciālie budžeti. Likumprojekts par valsts budžetu nākamajam gadam paredz, ka nākamajā gadā visu nozaru ministriju maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi tiek iekļauti valsts pamatbudžetā, izņemot valdības akceptētos speciālos budžetus un īpaši iezīmētus ieņēmumus, kas paredzēti saskaņā ar tiesību aktiem. Komisija rūpīgi izskatīja šo dokumentu, uzaicināja uz komisijas sēdi valdības pārstāvjus, Ministru prezidentu, Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru, kā arī otru ieinteresēto pusi - augstskolu, precīzāk sakot, Rektoru padomi. Pēc ilgas diskusijas komisijā, komisija aicina noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu zināmu apsvērumu dēļ. Un kādi tie ir?

Šī likumprojekta būtība tātad ir tāda, ka Augstskolu likumā, runājot par augstskolu finansu resursiem, no 77. un 78.panta faktiski tiek svītrots jēdziens "valsts speciālie budžeti", un šie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Komisija katrā ziņā izprot valdības centienus, tomēr rektorus ārkārtīgi satrauca šis izskatāmais jautājums, jo ārpusbudžeta līdzekļi ir jāizlieto operatīvi un racionāli, jo tie ir vienīgi, par kuriem var novērst nepārtrauktās avārijas ēkās un iekārtās, kuru kalpošanas normatīvais laiks jau sen ir beidzies. Atcerēsimies kaut vai gadījumu Latvijas Universitātē, kad tika atslēgta elektrība, un tad, tikai pateicoties specbudžetam, specbudžeta līdzekļiem, varēja operatīvi šo jautājumu atrisināt, un augstskola bez elektrības dzīvoja ļoti neilgu laiku. Augstskolu rektorus satrauc pats galvenais, - tas, ka ar šiem līdzekļiem nevarēs rīkoties operatīvi, ja tie tiks iekļauti pamatbudžetā, jo Ministru kabineta instrukcijās ir paredzēts, ka ir jāapstiprina tāmes, tāpēc apgalvojums, ka nopelnītos līdzekļus varēs izlietot, kā grib, ka tos varēs saņemt vienas dienas laikā un ka šīs tāmes varēs mainīt... Pēc augstskolu rektoru domām, Ministru kabineta instrukcijas paredz daudz garāku un ilgāku procedūru. Tā kā kredītrīkotājs vairs nav augstskola, bet Norēķinu centrs, tad tā darbinieki rīkojas tikai pēc savas priekšniecības norādījumiem. Tur ir jābūt Finansu ministrijas apstiprinātiem cenrāžiem, jābūt apstiprinātām tāmēm, līdzekļus var izlietot tikai stingri atbilstoši apstiprinātām tāmēm, un, ja Norēķinu centra darbinieki uzskata, ka citur līdzekļi ir vairāk vajadzīgi, tad augstskolai savi līdzekļi ir jāpagaida. Tātad komisija, pieņemot savu negatīvo lēmumu, galvenokārt vadījās pēc šī apsvēruma. Komisija saprot valdības centienus, bet izprot arī rektoru bažas, jo jāsaka atklāti, ka līdz šim, pateicoties tam, ka ir specbudžeti, augstskolas ir varējušas sekmīgi funkcionēt, jo valsts pamatbudžeta līdzekļu katastrofāli pietrūkst. Augstskolas līdz šim varēja ar tiem diezgan operatīvi, ja varētu tā vulgāri teikt, "aizlāpīt caurumus", tātad pateicoties tieši šiem specbudžetiem. Tāds ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Finansu ministrijas un valdības nostāja attiecībā uz visu to speciālo budžetu likvidēšanu, kuriem nav nodokļu bāzes, ir pamatota ar nepieciešamību finansiāli sakārtot mūsu valsts finansu sistēmu. Pašreizējā situācija diemžēl nedarbojas šīs sakārtošanas virzienā. Sastādot šī gada budžetu, Finansu ministrija un arī Ministru kabinets ir atbalstījuši pieeju, ka tiek likvidēti visi speciālie budžeti, kuriem nav šīs nodokļu ieņēmumu bāzes, arī citās ministrijās, to skaitā Iekšlietu ministrijā, un tas viss tiek darīts ar vienu nolūku - lai līdzekļu plūsma būtu vienota, lai līdzekļu plūsma būtu "caurspīdīga" caur šo pamatbudžetu, lai uzskaite attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem būtu vienota un lai nebūtu šīs dubultās uzskaites, dubulto kontu, kā tas ir šobrīd.

Ko tas fiziski nozīmē? Tas nozīmē, ka katrai budžeta iestādei būs viens vienots konts un viena uzskaite par visiem finansu līdzekļiem, kuri ies caur kontu pamatbudžetā. Tās bažas, kas vairākkārt tikušas izteiktas no izglītības darbinieku un augstskolu puses, ir tādas, ka viņas tiks ierobežotas, rīkojoties ar pašu ieņēmumiem, tiem ieņēmumiem, kuri nav no pamatbudžeta. Tiek izteikti arī argumenti par to, ka naudas būs mazāk. Es gribētu no Finansu ministrijas puses šeit "apgāzt" ðos apgalvojumus, novērst šīs bažas, mazināt šo neuzticēšanos Finansu ministrijai, pirmkārt, tāpēc, ka šajos grozījumos ir ļoti precīzi noteikts tas, kāda turpmāk būs šī kārtība. Tātad visi maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Tātad naudas mazāk nebūs, jo visi ienākumi no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem tiks ieskaitīti šīs iestādes pamatbudžeta kontā.

Otrkārt, dotāciju apjoms no vispārējiem ieņēmumiem nebūs atkarīgs no pašu ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka naudas daudzums, ko piešķirs no pamatbudžeta līdzekļiem vispārējām dotācijām, nesamazināsies atkarībā no pašu ieņēmumu lieluma, un finansējums katrai iestādei, katrai augstskolai tiks atvērts pilnā apmērā, par pilnu summu, ko papildus šīs augstākās izglītības un vispārējās izglītības iestādes būs ieguvušas no saviem ieņēmumiem. Attiecībā uz ierobežošanu tiešām nebūs nekādu ierobežojošu faktoru, rīkojoties ar šiem līdzekļiem, tāpēc nav pamatotas tās bažas, kas tiek izteiktas attiecībā uz operativitāti. Mums ir jāmācās strādāt pēc noteiktiem, vienotiem kritērijiem, vadoties pēc tā, kā nauda tiek izdalīta no budžeta, kā tiek atvērts šis finansējums.

Šeit tika runāts par šīm tāmēm, bet tas nekādā veidā neietekmēs operativitāti, tas palīdzēs sakārtot visu šo finansu sistēmu, veidot vienotu visu finansu līdzekļu uzskaiti un padarīt šo līdzekļu plūsmu "caurspīdīgu" un vienotu caur šo pamatbudžeta kontu. Līdz ar to tām bažām, kas ir izteiktas no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses, noraidot šos grozījumus, nav pamata, un es aicinu uzticēties šai vienotajai kārtībai, spert soli uz to, lai mēs sakārtotu šīs finanses, nosakot vēlreiz, ka netiks ierobežotas šo augstskolu tiesības, rīkojoties ar šiem līdzekļiem. Viņas šos finansējumus saņems operatīvi atbilstoši iesniegtajai tāmei, un tas vienkāršos visu finansu plūsmu un finansu uzskaiti. Līdz ar to es aicinu atbalstīt valdības iesniegtos grozījumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Cimdiņš - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs.

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es saprotu rektoru bažas par to, ka varētu samazināties iespēja brīvi rīkoties ar specbudžeta līdzekļiem, kā tas bija līdz šim. Taču mēs esam uzsākuši augstskolu reformu, un augstskolu reforma nozīmē augstskolu autonomijas palielināšanu. Augstskolu autonomijas palielināšana nozīmē to, ka augstskolai ir jāprot atbildīgi plānot arī savs budžets, proti, veikt savus uzdevumus paredzēto budžeta līdzekļu ietvaros. Es aicinu balsot par šo valdības iesniegto labojumu Augstskolu likumā tāpēc, lai augstskolas beidzot pārietu no tā saucamās "caurumu lāpīšanas" dažādos izdevumos uz stabilu attīstību, lai tās efektīvi izmantotu tos līdzekļus, ko valsts budžets tām piešķir, un lai tās atbildīgi ar tiem rīkotos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šis ir atkal viens... Mīļie draugi, es gribētu, lai jūs paklausītos, jo tomēr tautas nākotne ir viņas izglītoto cilvēku nākotnē un ir viņas akadēmijās. Tikai komunistu pasaulē tika piemirsts tas princips, ka valdība nedrīkst valdīt augstskolu klasēs. Šī runa par augstskolu reformu, ko Šķēles kungs it kā grib veidot... es saprotu no Zaķa kunga, ka viņa ir pilnīgi bezjēdzīga, tāpat kā daudz kas cits. Un ko mēs tagad gribam darīt? Mēs esam sagrāvuši laukus, mēs esam sagrāvuši ekonomiku, un tagad mēs ķersimies klāt pie vienotām lietām, ar kurām kādreiz Latvija bija slavena.

Latvijas Universitāte un Kolumbijas Universitāte Amerikā atzina viena otras grādus. Un, kad mana tante pārceļoja no Latvijas ar doktora grādu valodas mācībās, viņa dabūja ļoti augstu ierēdņa darbu Ņujorkā, turklāt ar ļoti mazām problēmām.

Bet šodien mūsu valdība, Šķēles kungs grib šo lietu mainīt. Un pirmais ceļš ir droši paņemt budžetu rokā un tad graut. Es izsaku paldies komisijai par to, ka viņa pasaka: "Rokas nost!" Es aicinu arī jūs citus šeit domāt un pateikt valdībai: "Rokas nost no Universitātes!" Lai vismaz kaut kāda cerība būtu mūsu jaunatnei.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, protams, ir vērā ņemami gan vienas puses argumenti, gan otras. Taču gadījumā, ja jūs neatbalstīsit Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, tad mēs acīmredzot iesniegsim papildinājumu Augstskolu likumā. Proti, tas paredzēs, ka maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas tāmes un pakalpojumu izcenojumus sastāda, maina un apstiprina pati augstskola, bet iestādēm, kuras apkalpo šo līdzekļu norēķinus, ir jāgarantē operāciju veikšana vienas diennakts laikā. Budžeta gadā neizlietotie līdzekļi automātiski tiek pārskaitīti uz nākošo gadu. Tad tam būs likuma garantijas, bet pagaidām tās ir tikai mutiskas. Iepriekšējo gadu pieredze spēj liecināt arī par pretējo. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Priekšlikumus iesniegt līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Sēdes vadītājs. Datumu, lūdzu! Tas varētu būt 4. decembris. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Arī šā likumprojekta būtība ir stipri līdzīga iepriekšējam, jo, ja iepriekš Izglītības likums paredzēja, ka līdzekļi no papildu finansēšanas avotiem veido atsevišķu fondu un to izmantošanas kārtību nosaka pati iestāde, tad būtiskākais, ko piedāvā valdība, ir tas, ka maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Komisija arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, aicina neatbalstīt šo likumprojektu, un motivācija ir tā pati - ka līdzšinējā kārtība ļauj operatīvāk rīkoties ar papildu ienākumiem. Un arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, kas bija uzaicināts uz mūsu komisiju, bija ļoti nobažījies par to, ka, ņemot vērā tos argumentus, ko es jau izteicu, diskutējot par iepriekšējo likumprojektu, būs lielas grūtības, lai varētu ar šiem papildu līdzekļiem rīkoties operatīvi. Protams, izšķirties vajadzēs jums, deputātiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man savā darba praksē ir iznācis strādāt tieši ar skolas speciālo budžetu, un es zinu, ko tas nozīmē, un zinu arī, kādas pūles ir jāveltī tam, lai vispār mācību iestādei šāds speciāls budžets būtu.

Taču es gribu teikt arī to, ka situācija skolās atšķiras no situācijas augstskolās. Augstskolas tiek uzturētas pilnā apjomā no valsts budžeta, tādēļ varbūt arī valstij ir zināmas tiesības izvirzīt arī savas prasības. Bet skolas tiek uzturētas no pašvaldību budžeta. Līdz šim tātad valsts finansēja skolotāju darba algas, bet skolu saimnieciskā uzturēšana tiek finansēta no pašvaldību budžeta. Lai speciālajā budžetā radītu līdzekļus, papildus tos iegūtu, ir nepieciešami arī papildu izdevumi. Tātad, piemēram, skolas telpas, kuras tiek izīrētas, lai pelnītu papildu līdzekļus, ir jāapsilda, ir jāmaksā par apkuri, ir jāmaksā par elektrību šajās telpās, ir nepieciešams veikt telpu papildu remontu, ja telpas tiek papildus noslogotas, ir jānodrošina nepieciešamais inventārs - un tā tālāk. Faktiski tā ir arī papildu darba slodze skolas administrācijai un papildu darba slodze tehniskajam personālam. Bet visu to apmaksā pašvaldības. Pašvaldības uztur šīs telpas, remontē, maksā par apkuri un elektrību. Faktiski... ja šos speclīdzekļus, kuri tiek iegūti šādas darbības rezultātā... iznāktu tā, ka no pašvaldību budžetiem tie daļēji tiek pārpumpēti uz valsts budžetu. Padomāsim visi kopīgi, vai tas būtu taisnīgi - šādā veidā rīkoties?

Es gribu vēl pieminēt vairākus citus argumentus. Zudīs arī administrācijas ieinteresētība strādāt pie tā, lai šādu speciālo budžetu gādātu. Jo likumā ir noteikts, ka skolas ir jāuztur valstij un pašvaldībai. Ja tur būs kādas izmaiņas, tad to darīs atbilstoši normatīviem un šī ieinteresētība vairs nepastāvēs, ja šī nauda tiks ieskaitīta valsts kopējā budžetā.

Tālāk. Zudīs arī iespēja operatīvi šo naudu izlietot, jo, organizējot dažādus pasākumus, lai pelnītu līdzekļus speciālajā budžetā, ir nepieciešams bieži vien arī operatīvi samaksāt. Bieži vien ir jāsamaksā tūlīt pēc pakalpojuma veikšanas. Ja tā ir diskotēka aktu zālē, tad muzikantiem jāsamaksā tūlīt. Ja ir sarunāti remontstrādnieki, bieži vien par darbu prasa norēķināties tūlīt pēc darba paveikšanas, un skolas administrācijai ir daudz vieglāk šos darbus veikt, ja šādas reālas iespējas pastāv.

Bet ja būs valsts kasē ieskaitīta šī nauda... Pieņemsim vēl tādu situāciju: ja tāmē šādi izdevumi nav paredzēti, tad administrācijai, skolas vadībai, būs jābrauc uz Rīgu, ministrijā jāizdara izmaiņas tāmē, jāapstiprina šīs izmaiņas, un tikai tad valsts kase varēs izdarīt šādas izmaksas.

Tanī pašā laikā mani pārsteidz šī apņemšanās no valsts kases nodrošināt skolu saimnieciskos izdevumus. Līdz šim valsts kase to nedarīja. Maksājumus skolu saimnieciskajām vajadzībām līdz šim veica pašvaldības. Tātad rodas jautājums: kā notiks, kā tālāk tiks organizēta šī skolu saimnieciskā uzturēšana, kura bieži vien lielos apmēros tiek segta no speciālā budžeta līdzekļiem? Tāpēc es uzskatu, ka ir tikai divas reālas iespējas.

Pirmā iespēja tātad ir saglabāt līdzšinējo kārtību, to, kāda līdz šim pastāvēja attiecībā uz speciālā budžeta līdzekļiem. Vai arī ir otra iespēja - šos speciālā budžeta līdzekļus var ieskaitīt attiecīgās pašvaldības kasē, un tad visas šīs problēmas skola kārtos ar savu pašvaldību, kas ir tuvāk, kas atrodas turpat un kas pati redzēs, cik papildu līdzekļu skolai vajadzētu dot, lai nopelnītu līdzekļus speciālajā budžetā, un kādiem mērķiem šos līdzekļus paredzēt. Nevis katrai mazai Latvijas skoliņai visu to risināt caur valsts kasi, caur Rīgu.

Manuprāt, tas ir absurds, un es aicinu balsot pret šo iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu uzreiz, jau pašā pirmajā teikumā, jūs aicināt neatbalstīt komisijas slēdzienu un atbalstīt iesniegtos labojumus - "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Tikai gribu jums vēlreiz pateikt vienu lietu. Mēs esam nonākuši tiktāl, ka nu jau tuvojas gadadiena tam Izglītības likumam, kas guļ komisijā, bet mēs šodien grozām to likumu, kurš principā ir pretrunā ar šodienas izglītības sistēmas attīstību. Par to jau vispirms būtu jādomā, kad mēs pieņemam šādus grozījumus.

Bet tie ir nepieciešami, jo tas, ko mēs tikko kā dzirdējām no tribīnes, attiecas uz skolu sistēmu - tādu, kāda tā darbojās pirms pēdējās Augstākās padomes. Šobrīd situācija ir krietni savādāka, un mani interesē, kāpēc nav izlasīts līdz galam likumprojekts. Tieši šeit ir ielikts tas, kas ir šodien tik ļoti nepieciešams, - ļaut skolai saimniecisko patstāvību un lai šī nauda nonāk, tā kā šeit ir ierakstīts, iestādes pamatbudžeta kontā. Lai ar šo naudu arī var rīkoties.

Šajā iesniegtajā labojumā gan ir viena pretruna. Tas ir jautājums par ziedojumiem, jo šodienas izglītības sistēmā ir divu veidu ziedojumi. Vieni ir ziedojumi jeb, pareizāk sakot, skolas nauda, ko vecāki maksā "obligātās brīvprātības" kārtībā lielākajā daļā skolu, otri ir tādi ziedojumi, kādus mēs tos esam pieraduši saprast - ziedojumi, ko ziedo skolai naudas vai darbu, vai mantiskā izteiksmē.

Ja runā par kādu iespējamo speciālo budžetu, tad jāsaka, ka šis speciālais budžets varētu būt tikai tie ziedojumi, kas pienāk no kādas organizācijas vai no vecākiem kā šāda veida lielākie naudiskie vai mantiskie dāvinājumi, ja tādi ir. Piemēram: toreiz, kad 1. ģimnāzijai bija jubileja, ārzemēs dzīvojošie 1. ģimnāzijas absolventi ziedoja gan naudā, gan graudā. Bet ar šādu naudu jau nerīkotos vairs vienkārši skolas direktors, bet ar to ir jārīkojas institūcijai (vienalga, kā tā tiek nosaukta), kurā piedalās arī skolēnu vecāki, kas vienlaicīgi veic kontroli pār šāda veida līdzekļu sadalījumu. Bet es domāju, ka šāds labojums būtu iestrādājams otrajā lasījumā, kad tiktu atdalītas šīs divas lietas.

Ja mēs runājam par to, ka naudu, ko skola iegūst no telpu iznomāšanas (tātad galvenokārt tās ir sporta zāles vai auditorijas, klašu telpas) un kas ir ieskaitāma pašvaldību budžetā (tā, kā tas notiek pašlaik un kā mūs te tikko kā no tribīnes aicināja), pēc tam jau pašvaldības atskaitīs atpakaļ, tas ir pilnīgs absurds, un atkal mēs atņemam skolai šo iespēju, kas ir dota skolas direktoram, ja ir veiksmīga saimnieciskā darbība. Tagad pēkšņi mēs sākam žēlot pašvaldības, jo pašvaldības skolas remontējot un uzturot. Es gribu redzēt to skolu, kuru 1996./97. mācību gadam sagatavoja pašvaldība un kuru neremontēja vecāki. Kāpēc tad šī vecāku izremontētā telpa, ko tagad izmanto skola, lai nauda atnāktu atpakaļ bērnu izglītībai... kāpēc lai nonāktu pašvaldību rīcībā? Ja mēs gribam spert soli pretī, ja mēs gribam palīdzēt, lai skolotājiem būtu lielākas algas un lai skola būtu materiāli labāk nodrošināta, tad šajā gadījumā būtu pieņemams šāds iesniegtais labojums, kur ir arī precīzi uzskaitīti visi tie veidi, kas dod naudu iestādes pamatbudžeta kontā. Un līdz ar to arī plānojami...

Visādas atrunas par muzikantu apmaksu, par zāles apmaksu diskotēkām... Mēs ļoti labi zinām, kā šīs apmaksas tiek veiktas. Tās netiek veiktas no budžeta vai no pašvaldību naudas. Ja tās tiek veiktas, tad tas varētu būt no šā ziedojumu fonda, kur varētu tikt ieguldīta nauda, bet tas jau ir atsevišķs jautājums, kas būtu jāiestrādā otrajā lasījumā. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un nopietni domāt, kā šo jautājumu iestrādāt beidzot Izglītības likumā, ko mēs tik ļoti gaidām.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es saprotu, ka pedagoģiskie darbinieki, to skaitā arī augstskolu iestāžu pārstāvji, ir nobažījušies par Valsts kases darba operativitāti, par to, kā Valsts kase pārskaita, cik operatīvi atver finansējumu tai vai citai pamatbudžeta iestādei. Šie secinājumi balstās uz aizvadīto gadu negatīvo pieredzi. Šodien jāsaka, ka Valsts kase ir ievērojami uzlabojusi savu darbu, tā strādā daudz precīzāk, daudz operatīvāk, un par to arī liecina krass līdzekļu atlikuma samazinājums valsts budžetu apkalpojošās kredītiestādēs. Līdz ar to faktiski nebūtu bažu par to, ka Finansu ministrija vai šajā gadījumā valsts kase šos līdzekļus pieturētu vai pārskaitītu attiecīgajām iestādēm nepilnā apmērā. Šeit tika izteikts arguments jeb tādas bažas par to, ka tad, ja šie ieņēmumi, pašu ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem, no telpu iznomāšanas, būtu pārāk lieli vai lieli, tad tas kaut kādā veidā ietekmētu to, cik lielā mērā šī skola tiek finansēta no pamatbudžeta līdzekļiem. Es gribu lūgt deputātus izlasīt to, kas šajos grozījumos ir noteikts. Šeit ir noteikta ļoti precīza kārtība, un šajos grozījumos ir garantēts, ka ieņēmumi, pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi ieņēmumi, neietekmē nekādā veidā dotāciju, kuru attiecīgā mācību iestāde saņem no pamatbudžeta, tātad - no vispārējiem ieņēmumiem.

Otrkārt, visa šī nauda tiek ieskaitīta attiecīgās iestādes pamatbudžeta kontā, un šī iestāde pilnā apmērā šo naudiņu var izmantot un saņemt par šo naudu, par šo pašu ieņēmumu naudu, pilnu atvērumu no budžeta līdzekļiem.

Līdz ar to es tomēr aicinu iet un izšķirties par šo soli, ka mēs reiz pārejam uz to, ka sakārtojam savu finansu plūsmu, ka mēs apkalpojam šos... veidojam vienu plūsmu, "caurspīdīgu" plūsmu visiem finansu līdzekļiem un nodrošinām šādu - arī finansu un budžeta ziņā - reformu. Es tāpēc no Finansu ministrijas puses lūdzu atbalstīt šos grozījumus Latvijas Republikas Izglītības likumā un uzticēties šajā gadījumā Valsts kasei attiecībā uz šo līdzekļu apkalpošanu un novirzīšanu līdz katrai attiecīgajai mācību iestādei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī projektā ir gan veselīgais "grauds", gan arī "pelavas". Šodien Vītola kungs, ja mēs runāsim kristiešu valodā, aicina legalizēt apmaksas sistēmu par mācībām. Es domāju, ka mēs visi labi saprotam un zinām, kā skolās notiek šo ziedojumu iekasēšana. Un tagad mēs vienkārši to legalizēsim, oficiāli noteiksim. Un pie reizes, redzat, šeit jau neparādās diference, kā tiks aizsargāti taisni tie nabadzīgie slāņi, kas nav spējīgi maksāt. Jo šodien skolā tas izskatās vienkārši - vai nu skolotāja pati rāda ar pirkstu, ka, lūk, šo vecāku bērni nevar samaksāt tos divus vai vairāk latus katru mēnesi ziedojumu veidā... Protams, var piekrist arī Kreituses kundzei, ka vajadzēs to kaut kā normatīvā ziņā ierobežot, bet tas būs visai problemātiski. Jo šeit jau mēs saskaramies ar to, ka nav jau tā Izglītības likuma, kurā mēs diferencēsim - kaut kādas skolas, teiksim, mazturīgākiem, kur būs jau tīri... protams, var runāt arī par komercskolām. Un kā šī sistēma darbosies? To mēs neredzam nevienā no šiem projektiem.

Tādēļ, protams, es arī labi saprotu, ka skolotājiem vajag papildu līdzekļus, jo to nabaga līdzekļu, kas tiek iedalīti skolām, pilnībā nepietiek. Bet, redzat, kad Vītola kungs runā, tas man atgādina Gorbačova laikus. Gorbačova laikā arī bija tāds princips - veidojot kooperatīvus rūpnīcās, naudu ieskaitiet rūpnīcas budžetā! Taču nākamajā gadā pēc tam, kad šī nauda tiek ieskaitīta, rūpnīcai samazina valsts dotāciju. Šinī gadījumā šo Gorbačova principu cienījamais Vītola kungs piedāvā realizēt skolās. Man nav nekādas ticības Finansu ministrijai, ka skola patiešām atradīs vēl papildu ienākuma avotus. Nākamajā gadā pēc tam, kad Finansu ministrija ieraudzīs, ka tā skola ir baigi labi nopelnījusi, nebūs nekādas dotācijas. Dotācija tiek samazināta. Un, ja skolai ir jātaisa kaut kādas biznesa darbības katru gadu... Skolas direktors atrod iespēju kaut kā nopelnīt to naudu, kad viņam to nedod, un tā var būt savā veidā pat atzīstama kā krimināla darbība. Ir bijuši pagājušajā gadā gadījumi, kad skolas direktorus tad par to sauca pie atbildības, gan arī ņēma no amatiem nost. Kaut gan, ja mēs runājam par pašvaldību, tad mēs saskaramies ar vēl vienu paradoksālu situāciju. Tas ir tāpat kā Rīgā ir ar medicīnas iestādēm. Medicīnas iestāde nav savas telpas īpašniece. Viņa ir tikai apakšīpašniece, un viņa īrē savas telpas no "Rîgas namiem", kas it kā apkalpo konkrētās medicīniskās iestādes jumtus un visu to saimniecību. Un parasti izveidojas vēl kāda paradoksāla situācija, jo telpas, kuras varētu nest tai medicīnas iestādei peļņu, nav tās īpašums, bet tur jau atrodas kāda SIA vai firma, ko ir paņēmusi zem sava jumta "Rîgas nami". Šeit var izveidoties nākamais "klupšanas akmens", ka līdzīgi notiks ar skolām. Ja skolu telpas būs pašvaldību īpašums, tad pašvaldības kā organizācija, kas apsaimniekos šīs telpas, kurās skola būs apakšīrnieks, līdz ar to atkal atņems skolai iespēju iegūt kādus papildlīdzekļus. Šajā sakarā mēs nevaram runāt tikai par to, ka tur diskotēka notiek, kā Eniņa kungs saka, bieži vien skolas pagrabā ir kāda SIA vai vēl kāda komercstruktūra, kas patiešām netraucē skolas darbībai, bet skolai varētu dot peļņu. Tā ir ļoti liela problēma. Mēs šinī gadījumā ar šo problēmu mēģinām apvienot divas lietas, bet es neredzu šeit aizsardzības mehānismu, kas garantētu, lai no nabadzīgo slāņu vecākiem netiktu ciniskā un rupjā veidā pieprasīta nauda, tādējādi radot arī bērnos diskomfortu. Es nezinu, Celmiņa kungs, vai jūs esat runājis ar tiem vecākiem. Bet es esmu ar viņiem runājis un zinu, ka bērni nāk mājās raudādami par to, ka viņiem, tā teikt, bāž ar pirkstu acīs, ka viņu tētis, bezdarbnieks, nav samaksājis šos ziedojumus. Tā ir problēma, un, ja mēs gribam radīt bērniem psiholoģiskās traumas, tad mēs ar šādu "gâjienu" tās radīsim. Un tāpat tagad es šinī projektā neredzu aizsardzības mehānismu, kas pasargātu no Finansu ministrijas kārīgajām rokām un diemžēl arī no pašvaldību kārīgajām rokām, kurām nauda trūks vienmēr. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Modri, tev kakls sāp?")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sāksim ar jautājumu - vai izglītība ir vajadzīga vai nav vajadzīga? (Starpsauciens: "Nav vajadzīga!") Vai esam paredzējuši prioritāti izglītībai vai ne? Šajā likumprojektā uzreiz ir skaidri redzams, ka gribam kaut ko paņemt, atņemt, ierobežot, nevis veicināt izglītību.

Vītola kungs, es gribētu sacīt jums: jūs rīkojaties, protams, pēc principa - kā maizi ēdu, tā dziesmu dziedu (šos vārdus es veltu jums kā parlamentārajam sekretāram). (Starpsauciens: "Jauns duets!") Un nu jūs vairs neaizstāvat ne augstskolu, par kuru jūs iestājāties... lai students un augstskolu beidzējs neietu dienestā, kā tas agrāk bija... Jūs vairs neinteresē šīs lietas. Jūs tagad droši vien būtu ar mieru sūtīt viņas visas... jo jūs esat pavisam citā amatā un pavisam citu dziesmu dziedat.

Ir ļoti nopietni šim jautājumam jāpieiet. Mēs gribam, absolūti nedodot naudu, pavisam nepietiekami dodot naudu skolām, izglītībai, ierobežot to iniciatīvu, kuru skolas izrāda, meklējot visas iespējas, lai tomēr sagrabinātu naudiņu, lai varētu jumtu salabot un siltumu skolās tomēr kaut kādā veidā dabūt. Es pats esmu piedalījies un dažām skolām palīdzējis kaut kur sameklēt līdzekļus, lai viņi varētu vispār sākt strādāt 1.septembrī. Un tagad mēs pateiksim: "Nemeklējiet naudiņu!" Nu tad dosim no budžeta! Bet kas ir budžetā paredzēts? Jūs ļoti labi zināt. Skolotāju algām vien šā gada līmenī pietrūkst apmēram 13 miljonu. Nemaz nerunājot par to, ka mēs esam paredzējuši un likumā ir paredzēts, ka skolotāju algas tiks pielīdzinātas ierēdņu algām. Lūk! "Neapcirpsim" skolas! Nelaupīsim viņiem pēdējās iespējas kaut kādā veidā nopelnīt naudiņu! Redzat, tagad saka tā: "Nekur jau viņi nepazudīs, viņiem ļaus rīkoties!" Nu tad ļaujiet, nevis ierobežojiet! Un tas "caurspīdīgums", par ko te teica Vītola kungs, - tas "caurspīdīgums" būs vienkārši iniciatīvas apdraudēšana. Ļoti vienkārši. Tāpēc šādam variantam es nepiekrītu un lūdzu arī jūs, cienījamie kolēģi, nepiekrist tam. Jo, es domāju, mēs visi, tiekoties ne tikai ar skolotājiem, bet arī ar vecākiem, ar visiem iedzīvotājiem, esam solījuši, ka atbalstīsim izglītību. Tādēļ darīsim to arī šajā momentā, kad zināmā mērā apdraud mūsu jaunās paaudzes izglītību! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu (Lībanes, Panteļējeva, Zīles, Straumes, Leiškalna, Lagzdiņa, Bunkša, Ābiķa, Inkēna un Kristovska) parakstītu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996.gada 25.novembra sēdi pārtraukt pēc darba kārtības 16.punkta izskatīšanas (tas ir tas, ko mēs tagad skatām) un turpināt 1996.gada 28.novembrī, ceturtdien. Jā, te ir vēl pierakstīts klāt - "bez pārtraukuma". Tādēļ vajadzēs šodien skatīt šo jautājumu līdz galam. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo deputātu iesniegumu? Vai balsot ir vajadzība? Nav. Tātad turpinām darbu līdz šīsdienas darba kārtības 16. jautājuma izskatīšanai.

Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu uzmanību un runāšu ļoti īsi. Šeit bez jebkādas ironijas gribu Kreituses kundzei atbildēt. Ja viņa grib redzēt skolas, kuras ir izremontējusi un sagatavojusi šim mācību gadam pašvaldība, tad es laipni lūdzu atbraukt uz Tukumu, kur Tukuma pilsētas pašvaldība Ērika Zundas vadībā sagatavoja visas piecas pilsētas skolas jaunajam mācību gadam, veicot ļoti nopietnu remontu, izdarot visu nepieciešamo, kas bija nepieciešams skolu darbības uzsākšanai. Tukuma skolās skolēnu vecāki sabiedriskā kārtā vairs nestrādā. Tas tiešām tā bija sociālisma periodā, bet tagad tas tā vairs nenotiek. Tā ka es domāju, ka acīmredzot situācija laukos un mazpilsētās stipri atšķiras no situācijas Rīgā. Acīmredzot Rīgas pašvaldība netiek galā ar šīm funkcijām un iekasē skolas naudas. Tukumā un daudzās vietās laukos, es zinu, šādas skolu naudas netiek kasētas un skolu un pašvaldību attiecības ir normālas, lietišķas, daudzviet šīs attiecības nodrošina skolu normālu funkcionēšanu. Tāpēc, ņemot vērā arī kopējo ievirzi, ka mēs arvien vairāk uzticēsimies pašvaldībām skolu pārvaldīšanā, nodrošināšanā, es ierosinu nebalsot par šo formāli birokrātisko ceļu - skolu speciālā budžeta līdzekļus ieskaitīt valsts kasē un pēc tam atpakaļ skolām. Skolas pašas pelna, skolas pašas arī zinās, kur un kā šos līdzekļus izlietot. Ja ir raizes par kontroli, ir visas iespējas to nodrošināt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es runāšu pavisam īsi. Es tikai gribu pateikt Tabūna kungam un arī Lujāna kungam, ka, pirms jūs izsakāties par konkrētiem dokumentiem, varbūt tiešām vajadzētu iepazīties ar šo dokumentu tekstiem un mazliet, teiksim, kompetentāk runāt par to visu, padomāt par to, ko jūs sakāt no šīs tribīnes.

Tabūna kungs sacīja divas lietas: šis likums ierobežošot skolu tiesības rīkoties ar finansu līdzekļiem, un šis likums samazināšot skolu rīcībā esošo naudu. Abas šīs lietas ir pilnīgi meli, atklāti meli. Šī nauda netiks samazināta. Visu, ko skola nopelnīs, skola pilnā apmērā saņems atpakaļ. Visi skolu pašu ieņēmumi tiks atskaitīti atpakaļ uz tāmes pamata katrai skolai, un skolai nebūs nekādu ierobežojumu rīkoties ar šo naudu.

Otra lieta. Finansējuma sistēma šobrīd ir tāda, ka finansējums tiek plānots no vispārējiem ieņēmumiem, no dotācijas uz vienu skolēnu. Līdz ar to ir vienota pieeja jautājumā par skolu finansējumu no valsts budžeta, vadoties pēc izmaksām uz vienu skolēnu. Šī pieeja netiks mainīta, un - neatkarīgi no tā, cik skola pati sev papildus piepelnīs, - netiks arī mainīts šis kritērijs attiecībā uz skolu finansējumu no pamatbudžeta līdzekļiem.

Šīs ir divas lietas, un tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi deputāti! Frakcija "Latvijai" arī neatbalsta šo likumprojektu, jo mēs tiešām gribam atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Bet man izbrīnu radīja Tabūna kunga kvēlā motivācija, ka, lūk, 13 miljoni latu skolām pietrūkstot un ka tagad, lūk, noraidot šo likumprojektu, mēs šos 13 miljonus latu it kā kaut kur varētu dabūt. Man ir tiešām liels jautājums - kā Tabūna kungs pats un viņa frakcijas kolēģi balsoja par šo budžeta projektu pirmajā lasījumā? Tas tiešām šķiet ļoti dīvaini, vai tiešām Tabūna kungs grib skolas pārvērst par privātuzņēmumiem... ka atsakāmies no valsts atbildības par skolām - un lai nu tagad skolas pašas pelna? Tiešām nav pilnīgi nekādas loģikas. Es domāju, ka mums šeit nevajadzētu nekādā ziņā sajaukt divas lietas. Viena lieta ir valsts budžeta dotācija skolām, un otra - skolu pašu iespējas kaut kā manevrēt ar to pašu mazumiņu, kas tām ir. Ir skaidrs, ka šīs viņu problēmas... un, teiksim, šie priekšlikumi nevar nekādā ziņā viens otru aizstāt. Kā pamats ir jāliek valsts atbildība par skolām, un es domāju, ka šeit mēs patiesībā runājam tikai par niansēm. Bet mēs tomēr aicinām Saeimu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli un noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Diemžēl es esmu spiesta jūs aicināt izlasīt likumprojektu, jo, klausoties Dobeļa kunga vaimanas, kas pašlaik izskanēja, un Celmiņa kunga, godīgi sakot, ne visai korekto likuma interpretāciju, man rodas iespaids, ka neviens no jums nav līdz galam izlasījis to, ko ierosina Ministru kabinets. Jo nevar to nosaukt savādāk, kā par analfabētismu... lasa, pazīstot burtus, bet nesaprot, ko lasa... Man Dobeļa kunga komentārus savādāk nosaukt nav iespējams. Šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka visi šie līdzekļi nonāk nevis valsts budžetā, bet iestādes pamatbudžeta kontā, un šī iestāde ir skola. Galu galā - par kādu valsts budžetu jūs šeit runājat?

Un vēl viena lieta. Ja aicina neatbalstīt šo likumprojektu tāpēc, ka šeit ir minēts vārds "ziedojumi", tad man ir aicinājums Celmiņa kungam, kas savā komisijā atbild par Izglītības likumu un ir komisijas vietnieks, ātrāk pabeigt darbu pie šā likuma, kas nosaka, kas ir ziedojumi, kas ir skolas nauda, par ko ir jāveic maksājumi un kāda ir skolēna slodze skolā. Tad nebūs šādu pārpratumu. Un precizēt vārdu "ziedojumi" ir iespējams otrajā lasījumā, kur ir stingri jānosaka, kas tas ir. Bet, noraidot šodien šo ideju, jūs atkal atņemat šinī ļoti sarežģītajā ekonomiskajā sistēmā iespēju skolas direktoram praktiski iesaistīties skolas materiālo jautājumu risināšanā bez pašvaldības starpniecības. Jo tie, kas aicina, lai visi šie līdzekļi paliek - kā tagad - pašvaldību budžetā, principā ir pašvaldību lobisti, kas uzstājas pret skolu un skolas vadību. Savādāk es to nosaukt nevaru.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu visus atturēties no skarbiem vārdiem...

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es galīgi nebiju gatavs nākt tribīnē, bet, ja Kreituses kundze saka, ka es neesot lasījis šo dokumentu, tad viņa, piedošanu, šoreiz meloja - un neglīti meloja. To nu nevajadzēja teikt. Es vispār nebiju šodien uzstājies, un jums vispār nekāda priekšstata nav par manu viedokli šinī jautājumā. Tas tā - starp citu.

Bet vaimanāju es tiešām. Jo es, šeit godīgi un kārtīgi sēdēdams, dzirdu vienu un to pašu patiesību jau kādas desmit reizes, un man liekas, ka jūs jau sen varējāt šīs debates izbeigt, jo neviens no jums neko jaunu vairs nepateiks. Šeit ir divas skaidras pamatkoncepcijas - vai nu jūs atbalstāt valdības kursu, valdības politiku, vai atbalstāt citu kursu, kas ir vērsts zināmā mērā pret valdības politiku. Un tas, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks viedoklis vienmēr būs viens un Kreituses kundzes viedoklis būs pavisam cits, - tas man ir absolūti saprotams. Es tikai vaidēju par to, ka es sapratu, ka man vēl būs jāpacieš viena un tā pati patiesība, ko es jau kādu stundu šeit klausos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es aizkavēšu jūs vēl pavisam mazu laiciņu, bet, ja reiz es esmu apvainots melos, kā to darīja Vītola kungs skaidri un gaiši, tad man jānāk un šis tas jāpasaka. Vītola kungs, es, protams, jūs vairs neaicināšu uz maču, jo jūs esat vārgs pretinieks. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es nemeloju, bet saku skaidru un gaišu patiesību, ka praksē būs tā, ka skolā vai augstskolā līdzekļi samazināsies un ka tur ierobežos pelnīšanu. Un to es mēģināju pierādīt. Diemžēl jūs neklausījāties, jūs uzreiz jau gatavojāties skriet tribīnē. Jūs neklausāties līdz galam, ko saka.

Tas pats ir sakāms arī par Čerāna kungu, kurš ir gatavs uzreiz skriet tribīnē, un viņš ir skrējis visvairāk par visiem. Un nenoklausās, ko viņa kolēģis saka. Šo patiesību... Un jūs pārmetat par loģikas trūkumu sakarā ar skolotāju algām... Jā, 13 miljonu pietrūkst, un ne jau šis likums atrisinās skolotāju algas jautājumu, bet es minēju to kā faktu, lai parādītu, kāda situācija ir izglītības sistēmā. Lūk, šī ir patiesība!

Tāpēc, kolēģi, aicinu padomāt, pirms jūs skrienat tribīnē un pirms apvainojat savus kolēģus tādās lietās kā melos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Šeit runāja daudzi deputāti, kas ir tuvi izglītībai un saistīti, kaut kādā zināmā mērā saistīti, arī ar pašvaldību darbu. Es gribētu šajā sakarā runāt tieši no izglītības iestādes vadītāja viedokļa.

Manuprāt, pirms balsojuma ir jāapzinās, ka valsts budžets sastāv no konkrētiem pantiem. Ir, teiksim, pants, kas paredzēts algām, un mēs visi zinām, ka tā būs dotācija no valsts. Ir pants, kas paredzēts piemaksām darba algām. Ir pants, kas paredzēts saimnieciskajai darbībai - un tā tālāk, un tā tālāk. Es tagad nepārskaitīšu tos visus. Tagad, lūdzu, Vītola kungs, pasakiet man, kurā no šiem pantiem... kur tad tiks ieskaitīta šī speciālā budžeta naudiņa, kas ienāks no mācību iestādes saimnieciskās darbības. Tad, lūk, cienījamie deputāti! Ja šī naudiņa tiks ieskaitīta, teiksim, darba algās, tajā pantā, tad viņa tur arī paliks un neviens iestādes vadītājs, ne arī pašvaldības vadītājs nevarēs šo naudiņu no turienes dabūt ārā. Tas ir finansu likums, kurš nav pārkāpjams, un, manuprāt, Vītola kungs, kam gan citam, ja ne jums to vajadzēja zināt pirmām kārtām, jo jūs esat parlamentārais sekretārs. Manuprāt, šī lietas būtība ir lūk, kur.

Nākamais moments. Ir skolas, ir mācību iestādes, kurām ir pašām savs konts neatkarīgi no pašvaldību konta. Šo kontu tās var izmantot kā vēlas - un, starp citu, ne tikai ar iestādes vadītāja lēmumu; pastāv skolu padomes vai arī kādas citas institūcijas, kas kopā ar vecākiem, ar skolas administrāciju, skolas direktoru ir lēmušas, kā šo naudiņu izmantot. Un to nevajadzētu jaukt. Ja tagad pieņemsim šos labojumus likumā, tad tas nozīmēs, ka šie speciālie konti skolām tiks likvidēti un līdz ar to arī skolu speciālās lēmējinstitūcijas vairs nebūs nepieciešamas. Tādā veidā principā tiks papildināts valsts budžets, jo, es vēlreiz atkārtoju, valsts budžets sastāv no konkrētiem pantiem.

Līdz ar to frakcija "Latvijai" ierosina balsot par saprātīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu - noraidīt šo Ministru kabineta likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij, draugi, kolēģi! Man patika, ka dienas beigās drusciņ jautrums bija, un, es domāju, tas nav grēks, ka drusku pasmejas.

Bet ir gan grēks, ka Vītola kungs mums stāsta, ka šitas likums ir pilnīgi nevajadzīgs, bet tomēr par to būtu jābalso. Jo zināt, kas notiks - to naudu paņems no viena, pārskaitīs tur un atskaitīs atpakaļ. Būs varbūt darbs pāris ierēdņiem, bet nekāda iemesla šitam likumam nav. Bet te mēs paņemam to par savu goda vārdu... nekādas vajadzības pēc šāda likuma nav. Balsosim "pret"! Viņš mums nav vajadzīgs. Kā Vītola kungs mums paskaidroja.... Ka būs tikai lieka operācija. Ka naudu pārskaitīs tur un tad tūlīt skaitīs atpakaļ. Balsosim pret liekām operācijām!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Te no tribīnes tika daudzas interesantas domas pateiktas. Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu, bet atļaušos mazliet paskaidrot atsevišķiem deputātiem, pirmkārt, tiem, kuri apgalvoja, kuri teica, ka valdība grib atņemt mācību iestādei naudu un ieskaitīt to valsts budžetā. Te jau paskaidroja, ka tas nebūt tā nav, jo iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā, un ir jābūt arī korektiem pret valdības piedāvāto projektu.

Tajā pašā laikā es gribētu arī iebilst Kreituses kundzei par to, ka līdzšinējā norēķinu kārtība darbojās padomju laikā. Izglītības likums, kurš šobrīd ir spēkā, tika pieņemts 1991. gadā, un tas darbojās jau neatkarīgās Latvijas laikā, pie tam diezgan sekmīgi darbojās.

Tāpat es gribētu paskaidrot arī to, ka spēkā esošais Izglītības likums regulē arī tās lietas, ko jūs, Kreituses kundze, te pieminējāt, - skolnieku slodzes, mācību slodzes un tā tālāk. To visu spēkā esošais likumprojekts jau regulē.

Bet tomēr es vēlreiz atkārtošu, kur bija šīs komisijas galvenās bažas, kāpēc komisija noraidīja šo likumprojektu. Tās bažas bija tajā apstāklī - un par to jau te vairāki deputāti runāja -, ka Ministru kabineta instrukcijas paredz, ka šos te papildlīdzekļus izlietot var tikai stingri atbilstoši apstiprinātajām tāmēm, un, ja Norēķinu centra darbinieki uzskata, ka citur līdzekļi ir vairāk vajadzīgi, tad mācību iestādei, pilnīgi iespējams, savi līdzekļi būs jāpagaida, ja tāme neparedzēs, ka līdzekļus var izlietot, teiksim, lai nomainītu radiatorus. Un, ja radiatori saplīsīs, tad skolai būs diezgan lielas grūtības praktiski dabūt šos līdzekļus tieši konkrēti radiatoru nomaiņai. Tātad šis ceļš tiks vienkārši birokratizēts. Bet, protams, var jau arī cerēt, ka valdība visas šīs lietas sakārtos un ka nebūs pamata bažām, kaut gan šobrīd tās bažas ir pamatotas, ka operatīvi ar šiem līdzekļiem rīkoties nevarēs. Es aicinu deputātus balsot un balsojot izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 23, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, Ābiķa kungs, otrā lasījuma termiņus!

Dz.Ābiķis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 4.decembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms pārtraukuma pasludināšanas gribu iepazīstināt jūs ar vienu dokumentu, ko saņēmis Saeimas Prezidijs:

"No šā gada 11.novembra esmu atkāpies no pašvaldību lietu valsts ministra amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Mana demisija pieņemta 19.novembrī. Atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrajai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Ernests Jurkāns."

Sakarā ar šo beidzas deputāta pilnvaras mūsu kolēģim Ivaram Kalniņam. Paldies viņam! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu... Kalniņa kungs vēlas dažus vārdus teikt. Lūdzu!

I.Kalniņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums neko negribu teikt. Es gribu vienkārši uz jums paskatīties. Lai Dievs mums stāv klāt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! (Aplausi.) Paziņoju pārtraukumu 1996.gada 25.novembra ārkārtas sēdē līdz 28.novembrim pulksten 9.00. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... ir zālē. Oļegs Deņisovs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru"" (3.lasījums)

(1643. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 1.lpp.

Debates - dep. Z.Čevers - 2.lpp.

- dep. A.Ameriks - 3.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes

1992.gada 15.septembra lēmumā "Par Latvijas

Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma

piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām

vajadzībām"" stāšanās kārtību" (2.lasījums)

(1138. un 1667. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 7.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par nekustamo

īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās" (2.lasījums)

(695. un 1668. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 10.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu

likumā" (2.lasījums)

(669. un 1669. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 28.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtību"" (2.lasījums)

(665. un 1671. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 33.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās"" (2.lasījums)

(465. un 1670. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 38.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo

vēlēšanu komisiju"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1620. un 1705. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 40.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 42.lpp.

Paziņojumi - dep. E.Inkēns - 44.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 45.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā"" (3.lasījums)

(1729. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 46.lpp.

Debates - dep. K.Lībane - 47.lpp.

- dep. A.Jirgens - 48.lpp.

- dep. I.Bišers - 49.lpp.

- dep. P.Tabūns - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. A.Jirgens - 51.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un

finansu vadību"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1489., 1576., 1576.-a un 1576.-b dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 52.lpp.

Debates - dep. J.Bunkšs - 53.lpp.

- 56.lpp.

- dep. M.Vītols - 57.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 58.lpp.

- dep. A.Endziņš - 59.lpp.

- 61.lpp.

- dep. I.Bišers - 62.lpp.

- dep. M.Vītols - 63.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbības

regulēšanu enerģētikā"" (3.lasījums)

(633., 633.-b un 1695. dok.)

Ziņo - dep. A.Sausnītis - 68.lpp.

Debates - dep. E.Zelgalvis - 68.lpp.

- 70.lpp.

- 71.lpp.

- dep. K.Čerāns - 72.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 75.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 78.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 78.lpp.

- dep. O.Grīgs - 79.lpp.

- dep. K.Čerāns - 80.lpp.

- dep. I.Emsis - 80.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 81.lpp.

- dep. V.Balodis - 82.lpp.

- dep. E.Inkēns - 82.lpp.

- dep. A.Seile - 83.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru""

(2.lasījums) (Steidzams)

(1499., 1556. un 1556.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna - 85.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par

veterinārmedicīnu"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1482., 1557. un 1557.-a dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 86.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 87.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes

komisijām"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1500., 1558. un 1558.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 87.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 89.lpp.

- dep. L.Stašs - 90.lpp.

- dep. A.Endziņš - 91.lpp.

- dep. P.Tabūns - 92.lpp.

- dep. L.Stašs - 93.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu

varu"" (2.lasījums)

(1111., 1771. un 1771.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 95.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā"

(1.lasījums)

(1490. un 1750. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 105.lpp.

Debates - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 106.lpp.

- augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs

P.Cimdiņš - 108.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 108.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

Izglītības likumā" (1.lasījums)

(1483. un 1751. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 110.lpp.

Debates - dep. J.Celmiņš - 111.lpp.

- dep. I.Kreituse - 112.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 114.lpp.

- dep. M.Lujāns - 115.lpp.

- dep. P.Tabūns - 117.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 119.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 120.lpp.

- dep. K.Čerāns - 120.lpp.

- dep. I.Kreituse - 121.lpp.

- dep. J.Dobelis - 122.lpp.

- dep. P.Tabūns - 123.lpp.

- dep. J.Kušnere - 123.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 124.lpp.

Par deputāta E.Jurkāna pilnvaru atjaunošanu - 126.lpp.

Par deputāta I.Kalniņa pilnvaru izbeigšanu - 126.lpp.

Replika - I.Kalniņa k-gs - 126.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 127.lpp.