Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu 1996. gada 27. decembra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 62 deputāti.

Izskatīsim apstiprināto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"", šī likumprojekta otrreizējā caurlūkošana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1945, bet galvenokārt nr. 1961, kur ir tabula likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" otrreizējai caurlūkošanai. Tātad tabulā ir doti priekšlikumi, kurus komisija izskatīja, otrreiz caurlūkojot šo likumprojektu, un galīgo redakciju tātad jūs redzat pēdējā ailē.

Vispirms komisija laboja likuma 4. panta 1. punktu, kura pamatdoma bija tāda, lai varētu precīzi noteikt to, ka netiek aplikta ar zemes nodokli valsts meža fonda zeme. Tāda ir šī priekšlikuma būtība, ko jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā 1. lapaspuses tabulas galīgajā redakcijā, komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izteikt likuma 4.¹ panta 1. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 2. lapaspusē tabulā ir divi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kas praktiski ir paši būtiskākie priekšlikumi, salīdzinot ar to redakciju, kas bija pieņemta trešajā lasījumā, kas tika ar Prezidenta vēstuli atsūtīta atpakaļ Saeimai un ko Saeima arī pieņēma otrreizējai caurlūkošanai. Tātad ar pirmo priekšlikumu, kas šajā gadījumā ir otrajā lappusē - izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus -, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad ierosina atcelt šo koeficientu, kas bija 2,46 (pret 1995. gada līmeni), un tā vietā ir izstrādāti priekšlikumi, ko jūs redzat nedaudz zemāk, tātad tas ir 6. priekšlikums, kas kardināli maina šo situāciju, jo šajā gadījumā tiek ierosināts noteikt, ka zemes nodoklis 1997. gadā tiek aprēķināts 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad, kā mēs visi atceramies, šis koeficients - 2,46 - sodīja tikai tos, kuri labāk iekasēja savās pašvaldībās zemes nodokli. Viņiem tas tika palielināts attiecīgi 2,46 reizes pret 1995. gada līmeni, bet tie, kuri, teiksim, sliktāk iekasēja vai vairāk izmantoja atvieglojumus, tie šo pieaugumu īpaši neizjūt. Šajā gadījumā mēs ar šo priekšlikumu - 1,5 procenti no kadastrālās vērtības - esam spēruši soli pretim nekustamā īpašuma nodoklim, ko acīmredzot mums būs iespējas ieviest, sākot ar 1998. gada 1. janvāri, un tādējādi nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā, kā arī šajā gadījumā, ja mēs akceptēsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par 1,5 procentiem, katrs maksās atbilstoši savas zemes kadastrālajai vērtībai. Tāda ir šo divu priekšlikumu būtība, un komisijas vārdā es lūdzu viņus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 6. priekšlikumam par zemes nodokļa koeficienta aprēķināšanu 1,5 procentu apmērā un arī varētu piekrist, ka to nosaka Ministru kabinets pēc zemes kadastrālās vērtības, bet man personīgi un daudziem zemniekiem galīgi nav pieņemams tālākais, tas, ka Ministru kabinets izdos arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem pašvaldībās. Tam es kategoriski nevaru piekrist, un daudzi zemnieki tam nepiekrīt. Un arī daudzi pašvaldību vadītāji tam nepiekrīt, jo šie Ministru kabineta noteikumi, pirmkārt, nemaz nav vēl redzēti. Es tos gribētu šodien redzēt, kādi tie izskatīsies, jo nākošais priekšlikums ir par spēkā stāšanās datumu - ka šis likumprojekts stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Pieņemsim tādu situāciju, ka es aizeju, teiksim, 10. vai 20. janvārī un gribu samaksāt zemes nodokli, bet pagasta priekšniece plāta rokas: "Bet man taču nav noteikumu..." Un arī es kā deputāts, kā zemes lietotājs vai kā zemes īpašnieks nezinu, kas tie ir par atvieglojumiem. Un, kā pierāda prakse, daudzos pagastos zemes īpašnieki, zemnieki, bieži vien strādā pagasta labā, proti, tīra ceļus, ar savu transportu ved bērnus uz skolu, un pagasts līdz ar to viņus atbrīvo zināmās reizēs par zināmu summu no zemes nodokļa. Kā tad būs tālāk ar šiem zemniekiem? Es varētu piekrist šim priekšlikumam, ka varētu būt teksts līdz pēdējai rindkopai, kur ir teikts: "Ministru kabinets izdod arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļa maksātājiem." Un šo beidzamo teikumu vajadzētu svītrot. Dabiski, tas nav priekšlikums, bet es kategoriski esmu pret to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība, Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs un godātie kolēģi! Protams, nodokļi vienmēr ir nodokļi, un bez nodokļiem mēs nekādi arī nevaram savu valsts ekonomiku pacelt, bet tagad ir gada nogale, un mēs redzam, ka no visām tautsaimniecības nozarēm vismazākais pieaugums ir tieši lauksaimniecībai, bet šis jaunais priekšlikums, protams, ir ļoti loģisks, ļoti konkrēts un uzskatāms risinājums. Taču es šeit gribēju atgādināt tikai to, ka, lūk, šī zemes kadastrālā vērtība pašlaik daudzos gadījumos ir noteikta vēl pēc vecās sistēmas un valdībai vajadzētu darīt visu, lai zemes kadastrālā vērtība tiktu pārskatīta. Protams, vēl labāk būtu tas, ka tas notiktu ne tikai pagasta mērogā, bet jau arī atsevišķās saimniecībās. Tas ir viens. Un vēl ļoti svarīgi būtu visdrīzākajā laikā valstī noteikt, lūk, šīs ekonomiskās depresīvās zonas, kas arī noteikti ietilptu šajā kadastrālajā vērtējumā. Tad šī lieta būtu pilnīgi taisnīga un sakārtota. Un šis darbs nav atliekams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ziemassvētku dienas laikam nebūtu tās, kad vajadzētu darīt tādus kardinālus darbus, bet, ja ir sākts, tad arī Ziemassvētku dienā viss ir jāizdara godam un līdz galam.

Lai šobrīd izlemtu balsojumu par šo punktu, ir jāatbild uz veselu rindu jautājumu, un es ceru, ka vai nu valdība, vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs mums šo atbildi varēs sniegt. Cik zināms, tad 1996. gadā budžetā no zemes nodokļa ienāca nepilni 11 miljoni latu. 1997. gadā, izmantojot koeficientu 2,46, tika plānots budžetā ieņemt 24 miljonus latu, tātad dubultot šo summu, kas ir ieņemta šogad, elementārā veidā - par 250 procentiem paceļot maksājumu lielumu. Vēl jāpiebilst tas, ka šobrīd likumprojektā maksājumu lielums, kas mums ir norādīts, tika rēķināts pret 1995. gadā noteiktajām izmaksām. Šogad, izdarot šo labojumu, mēs neesam saņēmuši atbildi, kādas izmaiņas notiks budžetā, ja izmantos jaunierosināto zemes nodokļa aprēķināšanas kārtību. Vai paliek šie paši 24 miljoni vai, kā tepat klīst runas, būs 33 miljoni, un tad jājautā: uz kā rēķina pieaugs šī summa?

Tālāk ir jāatbild uz jautājumu, kas būs galvenais zemes nodokļa maksātājs. Kādās proporcijās sadalīsies iekasētā naudas summa starp pilsētām un laukiem? Šobrīd no šīs tribīnes mēs dzirdam tikai vienu - laucinieks, lauksaimnieciskā ražošana. Bet liela cilvēku daļa Latvijā dzīvo pilsētā. Cik liela proporcionālā daļa šajā 1997. gadā plānotajā budžetā, kur, es ceru, summa tiks nosaukta tūlīt... cik liela procentuālā daļa šajā zemes nodokļa summā būs jāsamaksā pilsētai?

Un tālāk ir nākamais jautājums. Ja tas ir tā, kā es esmu dzirdējusi šobrīd, ka pilsētas samaksās aptuveni 75% no tās summas, kuru 1997. gadā ir paredzēts iekasēt kā zemes nodokli, tad man ir jautājums: kā izmainīsies pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves līmenis? Kā izmainīsies maksājumi ne tikai par privātajām mājām, bet arī par dzīvokļiem, kuros dzīvo lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju? Vai tas ir izrēķināts un vai tas ir paredzēts, aprēķinot darba algas un visu pārējo cilvēkiem, kas strādā un pārtiek no saviem ieņēmumiem, pārdodot savu darbaspēku? Bez šāda savstarpējā skaidrojuma attiecībā uz šo kopējo summu un proporcionālajām attiecībām, nezinot, uz kā rēķina šī kopējā summa tik strauji pieaugs, ir ļoti grūti pieņemt lēmumu par to, vai balsot vai nebalsot.

Nākamais, par ko es gribētu runāt. Ir pilnīga taisnība kolēģim Grīga kungam, kas teica par atrunu, par to, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, kam un kā, un cik maksāt. Tas ir vecais, labais paņēmiens. Ja tu gribi, lai likums netiktu pildīts, vai ja tu gribi, lai likums vienam būtu smagāks, bet otram tas nebūtu vis likums, bet būtu privilēģija, tad ieraksti bez kādām norādēm, ka kaut kas par kaut ko drīkst lemt, kam ko nedarīt. Tā ir vecā sistēma, par ko mēs šeit, Saeimā, esam tik daudz diskutējuši. Likumā nedrīkst būt atrunas, jo, tiklīdz ir atruna, likums tūdaļ vairs nedarbojas, likums "iziet no ierindas" un vairs nav vienlīdzīgs visiem valsts iedzīvotājiem.

Tāpēc es lūgtu, lai kāds šeit no tiem, kuri ir vistiešākajā veidā saistīti ar budžetu - vēlreiz atkārtoju -, paskaidro, cik ir plānots ieņemt no zemes nodokļa 1997. gada budžetā, kāda ir šī summa un uz kā rēķina šī summa veidosies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Izskatot šo grozījumu likumā "Par zemes nodokli" otro reizi, gribas teikt paldies Valsts prezidentam, ka viņš ir atdevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, un acīmredzot tas ir novedis pie fakta, ka mēs redzam šajā likumā izmainītu nodokļa summas apjomu. Kā zināms, šis nodoklis par zemi ir tīrākais pašvaldību nodoklis, kuru pašvaldības iekasē savā budžetā, un tagad, apskatot šo statistiku tieši Krāslavas rajonā attiecībā uz to, cik liels ir iekasētais zemes nodoklis 1996. gadā, redzam, ka tā apjoms ir apmēram 62-63% no plānotā. Kāpēc ir tik maza šī iekasētā summa? Acīmredzot iemesls ir tāds, ka cilvēki tikai no 1996. gada... tie saimnieki, kuri pieprasījuši zemi, viņi tikai šogad to zemi sāka apsaimniekot, un pašvaldības, redzot šo situāciju, vienkārši nebija spējīgas iekasēt to nodokli, kas pienākas, tāpēc nodokli par zemi samaksāja tikai apzinīgākie zemnieki. Un kas notiks tālāk, ja mēs mēģināsim pacelt šo zemes nodokli? Cilvēki vienkārši viņu nemaksās, un pašvaldības nebūs spējīgas ar visiem saviem pagasta zemniekiem iztiesāties un piedzīt šo nodokli. Un es pilnīgi piekrītu Grīga kunga teiktajam, ka šinī likumā ieliktā atruna, ka pēc Ministru kabineta kaut kādiem papildu noteikumiem tiks iekasēts zemes nodoklis, vieš zināmas bažas, jo pēc pagājušā gada aprēķiniem bija 11 miljoni latu jāiekasē, bet šinī gadā bija 24 miljoni latu jāiekasē. Tātad tas nozīmē, ka budžets netiks izpildīts, ja tur Ministru kabinets atkal neieliks kaut kādu īpašu noteikumu, kā tiks iekasēts šis zemes nodoklis.

Es gribētu teikt, ka zemei ir divas vērtības. Viena vērtība zemei ir tad, kad šo zemi apstrādā un ieliek kaut ko šajā zemē, jo zeme prasa tiešām daudz, lai viņa dotu arī atpakaļ, bet otra vērtība zemei ir tad, ja šo zemi vienkārši brauc apskatīt, apjūsmot un atpūsties. Un es vienkārši, runājot Latgales saimnieku vārdā, gribu teikt, ka būtu briesmīga situācija, ja, piemēram, kaut kur Latgalē skaista ezera ielokā apstātos kāda importa mašīna, no kuras izkāptu dāma augstpapēžu kurpēs un, aplūkojusi apkārtni, teiktu: "Cik te ir skaisti apkārt!", bet pēc kāda brīža viņa teiktu: "Bet kāpēc te ir tāds klusums? Te jau nav neviena cilvēka!" Es domāju, ka mums šo depresīvo zonu jautājums ir ātrāk jāatrisina un tām jāpiemēro šis attiecīgais zemes nodoklis. Varbūt viņu varētu pat neaiztikt, it īpaši Latgalē, tātad nepalielināt, lai cilvēki, kas tikko ir saņēmuši zemi, būtu spējīgi šai zemei pieķerties un to apstrādāt.

Aicinu šo papildinājumu, ko Grīga kungs izteica, izņemt ārā vai arī mums to izskaidrot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tik tiešām, cienījamie kolēģi! Ja paskatās zemes nodokli visā Latvijā, tad tas tiešām izraisa brīžiem smaidu. Tie ir tikai santīmi dažos rajonos, dažos pagastos. Un es personīgi piekrītu noteikt to 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, ko noteicis Ministru kabinets. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka es esmu kategoriski pret to, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem. Nu nevar taču zināt ne zemkopības ministrs, ne Šķēles kungs reālo situāciju katrā pagastā, kas tur notiek uz vietas. Bet, ja tas tā, teiksim, arī būtu, tad mans priekšlikums un praktiskā doma varētu būt tāda, ka to varētu darīt ar 1.augustu, kad sākas ziemāju zemes apstrādāšana. Vai tad tie, kuri ir zemnieki, šeit nezina praktisko darbu?

Un tālāk šeit 2.apakšpunktā ir teikts, ka 1997.gadā netiek piemērots likuma "Par zemes nodokli" 5., 6., 7., 8.pants un 1., 2., 3., 4., 5., 6.pielikums. Nu tad izlasiet, kas šajos pantos un pielikumos ir iekšā! Te pat visa meža zeme tiek aplikta ar nodokli.

Es uzskatu, ka nav pieņemama šī beidzamā rindkopa, kuru piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija par to, ka Ministru kabinets izdod arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem. To pagaidām, vismaz pusgadu, vēl lai nosaka pagasta pašvaldība. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Es jums pateikšu īsi: es atbalstu sagatavoto likumprojektu un pamatošu arī - kāpēc. Šī likme - 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības - ir tāda, ko var samaksāt gan mazdārziņa īpašnieks, gan zemnieks, gan piemājas saimniecības turētājs. Un tā ir ļoti normāla likme. Bet nelaime ir tā, ka visur vēl nav noteikta šī kadastrālā vērtība. Un tāpēc arī šeit ir ierakstīta tāda piebilde, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks noteikta šī kadastrālā zemes vērtība, un, visticamāk, būs tā, ka tiks ierakstīts, ka tajos īpašumos un lietošanā nodotajos zemes gabalos, kur vēl nav noteikta zemes kadastrālā vērtība, piemēros līdzšinējo likmi, pareizinot viņu ar 1,5. Šīs likmes ir normālas. Līdzšinējais zemes nodoklis tiešām bija smieklīgi zems.

Un tālāk es gribu arī paskaidrot, kā es uztveru to, par ko runāja Grīga kungs. Viņš teica, ka varbūt nav pareizi, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par šī zemes nodokļa atvieglojumiem, ka to vajadzētu darīt pašvaldībām. Bet gads jau sākas. Tūlīt, pēc dažām dienām, sāksies Jaunais gads. Ir jābūt kaut kādai skaidrībai. Ja mēs šo rindiņu neierakstām, ka Ministru kabinets izdod šos noteikumus, tad ir vai nu jāatstāj tā, ka darbojas vecie noteikumi, vecie atvieglojumi, bet šie vecie atvieglojumi ir daļēji, es teikšu, ne vien novecojušies, bet pat smieklīgi... Un tāpēc, manā izpratnē, Ministru kabinetam nevis vienkārši vajadzētu voluntāri izdot šos noteikumus, bet, konsultējoties arī ar pašvaldībām, šajos Ministru kabineta noteikumos ierakstīt varbūt to pašu rindiņu, ka 50% apmērā pagasts var noteikt šos atvieglojumus. Tādi varētu būt šie Ministru kabineta noteikumi. Un es saprotu to lietu tā, ka, ja mēs tagad nenobalsosim par to variantu, kādu ir ierosinājušas divas komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tad nebūs nekādu noteikumu, nekādu atvieglojumu, un tad visi maksās bez atvieglojumiem, neatkarīgi no tā, vai tas būtu Latgales zemnieks vai kāds cits.

Bet, lai jums vēlreiz pastāstītu to, kādi bija šie līdzšinējie atvieglojumi, es jums pateikšu tikai tādu lietu, ka 5.pielikumā, kuru mēs tagad ierosinām svītrot un kurš, es domāju, tiešām ir jāsvītro, ir tādas normas, ka no šā nodokļa ir atbrīvojams cilvēks, kurš sāk saimniekot ar mazāk kā vienu liellopu uz diviem hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tātad varbūt ar pusliellopu. Es domāju, ka, ja viņš grib, lai viņš iegādājas kaut vai trīs liellopus un sāk strādāt. Bet ir jāsaprot, ka zeme prasa uzmanību, un tādēļ, kaut arī neliels, un šis nodoklis būs neliels, ja viņu pareizināsim ar koeficientu 1,5, bet šis nodoklis ir jāmaksā. Arī tam, kurš netur šo liellopu vai kurš grib turēt tikai pusliellopu.

Un tādas normas šeit ir vairākas. Piemēram, ja sāk saimniekot bez galvenajām lauksaimniecības mašīnām - bez traktora, arkla, kultivatora. Ja cilvēks grib saimniekot, viņam jārada iespēja saņemt kredītu, lai viņš var šo mašīnu nopirkt un uz savas zemes viņu atpelnīt. Un es domāju, ka Ministru kabineta noteikumos atvieglojumi tiks paredzēti. Var būt, ka tās būs daudzbērnu ģimenes, varbūt tie būs cilvēki, kuri tiešām šo kredītu ir saņēmuši un īsā laikā nevar atmaksāt. Grūti pateikt, kā tas varētu būt, bet es uzskatu, ka šādiem noteikumiem ir jābūt. Un pašvaldībām ciešā sadarbībā ar Ministru kabinetu ir iespējams jau noteikumos iestrādāt šādus atvieglojumus. To var izdarīt arī attiecībā uz Latgales rajoniem.

Šeit atsevišķi deputāti, laikam arī Stikuta kungs, runāja arī par šīm depresīvajām zonām. Nav jau vēl skaidrs, kuras būs šīs depresīvās zonas. Tie visi ir projekti. Un tieši šādā Ministru kabineta noteikumu projektā varētu iestrādāt arī šīs depresīvās zonas, kurās pašvaldības pašas varētu piemērot atvieglojumus. Ja gadījumā tā nenotiks, jebkuri pieci deputāti taču varēs iesniegt labojumus, var iesniegt savas prasības arī Ministru kabinetam, ja viņus neapmierinās šie noteikumi. Taču, lai likumprojekts sāktu savu normālo dzīvi, manā izpratnē, viņš ir jāpieņem tajā veidā, kādu viņu ir iesniegušas abas komisijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Laikā starp 11. un 18.novembri mēs pieņēmām lēmumu - pārdot Latvijas lauku zemi. Tagad, Trešajos Ziemassvētkos, mēs pieņemam lēmumu - palielināt nodokli par šo zemi. Labi, ja viņu būtu jau nopirkuši bagātie vācu vai krievu "biezie", tad varētu to tā darīt un varbūt pat koeficientu "5" varētu uzlikt šai zemei. Bet, ja mēs paskatāmies tālāk, tad redzam, ka līdz ar šo grozījumu pieņemšanu mēs ļaujam pašvaldībām to izšķirt. Un, ja jūs paskatāties 4.lapaspusē, tad tur ir rakstīts, ka vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lūguma var uz laiku samazināt zemes nodokli vai atbrīvot no tā. Un tur ir 4.punkts - "Zemes lietotājs, uz kura zemes, kas piešķirta lietošanā, saimnieciskā darbība ierobežota ar likumu vai valsts institūcijas lēmumu." Vai varat iedomāties, cik daudz dažādu iespēju būs šīm pašvaldībām? Un tātad šīs iespējas jau ir šodien. Aizvakar man bija saruna ar Salas pagasta pašvaldību, un viņi bija pārsteigti, ka tik nesagatavoti grozījumi nonāk Saeimā šodien, Trešajos Ziemassvētkos, jo viņi nav spējīgi savākt pat 50% no tiem nodokļiem, kuri viņiem pienāktos, jo nav noteikta nedz kadastrālā vērtība, nedz arī zemesgrāmatā ierakstīti daudzi šie īpašumi. Daudzos pagastos zemesgrāmatā ir ierakstīti tikai 20-30% īpašumu. Līdz ar to nav likumīgas iespējas piedzīt šos nodokļus, un tiešām ir grūtības izmaksāt pašvaldībām algas. Un šeit notiek konfrontācija starp savas zemes lietotāju, īpašnieku un pašvaldību darbiniekiem, tātad arī skolotājiem. Tātad tiem, kuri maksā, tiem būs jāmaksā vēl vairāk, bet kurš nemaksā, no kura nevar piedzīt, kuram nav naudas...

Man arī jāsaka, ka tās naudas nav gluži vienkārši tāpēc, ka nav samaksājuši pārstrādes uzņēmumi šiem zemniekiem. Viņiem nav ko maksāt, viņi trīsarpus miljonu latu ir parādā zemniekiem. Šodien ir parādā pārstrādes uzņēmumi.

Tāpēc tas būtu jāsakārto nākamā gada laikā, un tiešām ir ļoti svarīgs šis likums "Par zemes nodokli", kā šo zemi izmanto, kas izmanto, kāds mežs tur aug, vai tur ir meža stādījumi, vai tur ir jauns mežs, vidēji jauns mežs, kā notiek šī meža kopšana, izciršana, un viss pārējais tur būtu jāparedz. Šajos noteikumos, kā arī šajā iepriekšējā, pašreiz spēkā esošajā likumā "Par zemes nodokli", nav šo atrunu un nav šī skaidrojuma. Un tātad nav arī skaidrs, kam, par ko un cik jāmaksā. Tāpēc ir iedalīts 1 miljons latu, lai sakārtotu, lūk, šo ierakstu zemesgrāmatā. Ja nākamā gada laikā, tas ir, jau 1997.gada laikā, būtu šie ieraksti, ja nebūtu jāgaida ne represētajiem, ne viņu pirmās pakāpes mantiniekiem uz to, lai viņu zemi iemērītu un ierakstītu zemesgrāmatā, tad pēc gada varētu arī prasīt, lai būtu jau šāds precīzi izstrādāts likums, un tad gada laikā šo likumu "Par zemes nodokli" varētu izstrādāt, un tas būtu pareizi.

Tā ka es balsošu pret šo priekšlikumu - palielināt šo procentu, kamēr nav sakārtots viss pārējais, jo ņemt no tā, kas var samaksāt vai kas ir godīgs un grib maksāt, bet neņemt no tiem 50%, kas vispār nemaksā dažādu iemeslu dēļ, būtu negodīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Esošajā likumdošanā ir noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības lemt par to nodokļu daļu, kurus tās iekasē, kurus tās saņem kā savus nodokļus. Zemes nodoklis ir tipisks pašvaldību nodoklis. Viņš simtprocentīgā apmērā nonāk pašvaldību budžetā. Un pašvaldībām jau pašlaik ir tiesības to samazināt, lemt par šā nodokļa atlaišanu, par daļas samazināšanu vai atlaist to pilnīgi.

Lai mēs nenonāktu pretrunā ar esošo likumdošanu, es atbalstu Grīga kunga un Stikuta kunga izteikto priekšlikumu, ka mums mūsu jaunajā likuma redakcijā nav jāietver šī norma, kas ir izteikta 6.panta 1.punkta pēdējā teikumā. Un, lai izkļūtu no šīs situācijas, kāda ir pašlaik izveidojusies, jo es jūtu, ka Saeima kopumā atbalsta 1,5% likmi no zemes kadastrālās vērtības, mans priekšlikums ir sadalīt 6.panta 1.punktu divās daļās un par katru balsot atsevišķi. Tātad pirmais balsojums būtu par šī panta otrās daļas pēdējo teikumu, par kuru es lūgtu nobalsot atsevišķi. Un varbūt tādā veidā mēs varētu atrisināt situāciju, kāda šinī brīdī ir izveidojusies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, otro reizi. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka visi likuma ieraksti ir jāizlasa, skatoties kopumā. Ja mēs izsvītrojam šo otro daļu, kā to aicina darīt vairāki deputāti, tas ir, vārdus, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par atvieglojumu piemērošanu, tad tādā gadījumā ne pašvaldībām, ne Ministru kabinetam nav iespējams nevienam iedot kādu atvieglojumu, jo arī 2.punktā visas esošās tabulas - 1., 2., 3., 4. un 5. - tiek svītrotas no teksta. Un tādējādi, labu gribēdami, Grīga kungs, Stikuta kungs un vēl daži citi kungi pilnīgi liedz iespēju kādam zemes īpašniekam vai viņas pastāvīgajam lietotājam saņemt kādu atvieglojumu. Tad atvieglojumu vispār nebūs. Vai to mēs gribam? Es domāju, ka pareizāk būtu rūpīgi izsvērt šos atvieglojumus, kādi būtu vajadzīgi, un tad varbūt arī Ministru kabineta noteikumos būtu tikai viena frāze, kas šo jautājumu nodotu risināšanai pašvaldībām. Arī tā var būt. Bet, ja mēs izsvītrosim šādu atvieglojumu iespēju, šādu Ministru kabineta noteikumu iespēju, tad nevienam nebūs atvieglojumu. Izlasiet tekstu līdz galam!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols. Vītola kungs, jūs runāsit kā Finansu... vai kā deputāts? Kā deputāts. LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu šeit ieviest zināmu skaidrību attiecībā uz šo atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem, ka šos noteikumus izdod Ministru kabinets. Kāpēc tas ir nepieciešams? Galvenokārt tāpēc, ka šeit tiek mainīta šī nodokļu bāze, par bāzi izmantojot zemes kadastrālo vērtību. Līdz ar to nākamajā gadā mainās arī kopīgie ieņēmumi no šā nodokļa. Nākamajā gadā ir plānoti no šā nodokļa, ja mēs reizinām visu zemes bāzi ar šo 1,5% nodokļa likmi, ieņēmumi 3,5 miljonu latu apmērā. Tas ir būtisks palielinājums, salīdzinot ar to zemes nodokļa ieņēmumu, lielumu, kas ir ierēķināts finansu izlīdzināšanas sistēmā, kur mēs plānojam ieņēmumus no zemes nodokļa 24,5 miljonu apmērā. Šeit ir tieši nepieciešami šie Ministru kabineta noteikumi, lai noregulētu šo pieaugumu, lai tieši tā summa, kas tiek iekļauta, ierēķināta Finansu izlīdzināšanas likumā... lai kopējie ieņēmumi nepārsniegtu šos 24,5 miljonus, lai būtu šī manevra iespēja, lai Ministru kabinetam, ņemot vērā to, ka šī nodokļa bāze tiek mainīta, būtu iespējams šā nodokļa pieaugumu noregulēt samazināšanas virzienā. Tā ir visas šīs lietas būtība, un tas ir par labu visiem nodokļu maksātājiem, lai viņiem nav jāmaksā šis augstais nodoklis, jo pilsētā šis nodoklis tiešām ļoti pieaug, un tāpēc būtu svarīgi, lai Ministru kabinetam būtu iespēja noregulēt šo pieaugumu nodokļa samazināšanas virzienā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Būšu lakonisks. Manā uzrunā rezumēšu trīs punktus.

Pirmkārt. Ziemassvētku priekšvakarā man bija tikšanās vēlēšanu apgabalā ar diezgan lielu zemnieku pārstāvju skaitu. Pārrunājām visas problēmas, un esmu tiesisks pateikt: "Zināt, nekāds mikrofons nelīdzēs, ja zālē būs tāds haoss, kāds ir. Tikai es nezinu, kam klausīt, lai ieviestu kārtību."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu ievērot klusumu zālē! Lūdzu, turpiniet, Grinovska kungs!

E.Grinovskis. Manai darba grupai ir aprēķini par saimniecisko stāvokli laukos pēdējos trijos gados. Es tos izklāstīju, tiekoties ar vēlētājiem, un esmu saņēmis mandātu - atbalstīt šo 1,5% nodokli, zemes nodokli no kadastrālās vērtības. Tādēļ es balsošu par šo. Tiesa, zemnieki to uzņem ne jau ar sajūsmu. Bet viņu neapmierinātība ir virzīta citā virzienā, un to es gribu šeit viennozīmīgi definēt. Zemniekiem daudz parādā ir pārstrādes uzņēmumi. Šie parādi ir sakrājušies no 1992.gada. Varbūt pat kādu gadu vēl agrāk ir sākuši krāties. Tas ir bezprocentu kredīts, ko zemnieki sniedz pārstrādes uzņēmumiem. Un zemnieka viedoklis šodien ir tāds: lai valsts vara (tā būtu šajā gadījumā izpildvara - valdība, jo likumdevēji savu ir panākuši) nodrošina šo parādu savlaicīgu apmaksāšanu. Mehānisms ir zināms, tas jāveic zemkopības departamentiem rajonos, bet viņi to nedara.

Pirms nedēļas es ar šo jautājumu griezos pie premjera Šķēles kunga. Viņa atbilde bija diezgan izvairīga, un es neesmu pārliecināts, vai Ministru kabinets šajā lietā maz grib ko darīt.

Šodien šeit ir zemkopības ministrs Dilbas kungs. Ar to pašu vēršos arī pie jums. Laikam bez attiecīgas pogas nospiešanas šis mehānisms Ministru kabinetā vai Zemkopības ministrijā darboties nesāks. Un es pat iedrošinos teikt: ja šie parādi netiks dzēsti, zemniekam ir morālas tiesības nemaksāt šo zemes nodokli. Tātad rezumējums: lai pārstrādes uzņēmumi pilda savas saistības attiecībā pret zemnieku! Zemnieks tad pildīs savas saistības attiecībā pret valsti šo 1,5% apmērā. Šīs nebūšanas ar parādiem ir reizi par visām reizēm tomēr jāizbeidz! Man šķiet, ka šāds stāvoklis ir iespējams tāpēc, ka pārstrādes uzņēmumiem ir valsts institūcijās, it sevišķi izpildvarā, diezgan iespaidīgs un varens lobijs, ja reiz tie to tā var atļauties.

Un beidzamais. Šim 1,5% zemes nodoklim no kadastrālās vērtības, loģiski izvērtējot, ir samērā maz jēgas, jo pats kadastrālais vērtējums pašreizējos apstākļos ir ļoti nenoteikts un ļoti stiepjams jēdziens. Tāpēc attiecīgajiem dienestiem es iesaku veikt to attiecīgo darbu (varu solīt, ka zinātnieki savas kompetences robežās šeit arī kaut ko darītu) un precizēt zemes kadastrālo vērtību, lai tā objektīvi atbilstu gan zemes ekonomiskajai auglībai, gan arī tās atrašanās vietai. Lūk, šos divus momentus es īpaši gribu apsvērt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es arī biju laukos, tikai es nezinu, kur Grinovska kungs satika kādu zemnieku, kas priecātos par nodokļa paaugstināšanu. Protams, tad laikam tie ir specifiski lauki, kur ļoti labi dzīvo. Jo es arī runāju ar zemniekiem, un viņi, protams, neizteica pateicību, ka sakarā ar Latvijas bezdeficīta budžetu tiks kārtējo reizi aplaupīta kāda tautas daļa - šoreiz jau vairs nevis invalīdi, bet gan zemnieki.

Bet es domāju, kolēģi, ka mums nevajadzētu gari spriedelēt. Manī izbrīnu rada, ka vairākums šodien tik aktīvi diskutē savā starpā, laikam vajag presei un sabiedrībai parādīt to, ka patiešām viņi rūpējas, jo to jau jūs varējāt savā Starpfrakciju padomē nolemt, kā balsosiet, un to arī pateikt, nevis tagad ķēmoties šeit.

Pie reizes es piedāvāju kolēģiem neaizmirst un padomāt, jo es arī paguvu izlasīt "Lauku Avīzi", kurā Šķēles kungs norādīja, ka mēs varam spriest līdz pieciem, bet, ja mēs šos jautājumus neatrisināsim tā, kā viņam būs vajadzīgs, tad 30.datumā viņš mūs vēl sasauks. Vispār viņš ļoti skeptiski skatās uz mums visiem un plāno, vai nav laiks mūs atlaist.

Tā ka, cienījamie kungi, it sevišķi no vairākuma, - lūdzu, būsim mierīgāki, konstruktīvāk strādāsim, lai premjers priecātos un ātrāk varētu aiziet mājās, un nevajadzētu veltīgi mums šeit sēdēt un arī viņam traucēt aktīvo radošo darbu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es mēģināšu atbildēt vismaz uz dažiem jautājumiem, kas šeit izskanēja.

Vispirms par prognozēm. Šī kārtība, ka tiek maksāts zināms procents no kadastrālās vērtības, tika plānota un skatīta tajā laikā, kad komisijā un arī Saeimā izskatīja pirmajā lasījumā nekustamā īpašuma nodokli. Šie skaitļi visi bija pieejami, tātad aptuvenais bāzes aprēķins tik tiešām, ja nav neviena atvieglojuma, ir apmēram 33 miljoni kopā pa Latviju. Bet tāpēc ir paredzēti šie atvieglojumi, kuri reāli, ar vairākiem kritērijiem... un vairākās vietās vēl Latvijā nebūs iekasējams, līdz ar to šie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā paredzamie atvieglojumi pazeminās šo bāzi - ienākumu bāzi no zemes nodokļa.

Par sadalījumu starp pilsētām un laukiem. Iepriekšējā redakcijā, kas ir nobalsota trešajā lasījumā, šis koeficients - 2,46. Pilsētās tas nozīmē 75% no šīs bāzes - 24 miljoni, laukos - 25%. Pie šā līmeņa, ja mēs neņemam vērā atvieglojumus, kas vēl nav izstrādāti un nav piemēroti, šī attiecība būs apmēram 80:20. Tātad pilsētās šī nodokļu summa būs lielāka.

Orientējošie rādītāji. Par 1 hektāru. Lauku apvidos kopumā pa Latviju ir 1,97 lati par hektāru. Šī nodokļu summa, kas būtu jāmaksā, 2,46, tas bija 1,99 lati par hektāru. Bet šis sadalījums daudziem Latvijas reģioniem, protams, būs stipri savādāks, jo tie, kas maksāja 30 santīmus par hektāru un vēl mazāk, tagad saņems pieckārtīgu palielinājumu.

Bet vairākiem rajoniem, tādiem kā Bauskas rajons un citi Zemgales rajoni, kuriem šis līmenis bija samērā liels, tātad tagad šajā gadījumā nodoklis paliek apmēram tāds pats, kāds tas ir bijis, vai arī nedaudz zemāks atsevišķās vietās.

Otrkārt. Par šiem atvieglojumiem. Jā, šis punkts parādījās Juridiskā biroja vērtējumā, jo komisiju, abu komisiju - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - sēdē šā otrā teikuma nebija. Bet Juridiskais birojs mums solīdi aizrādīja: ja tas netiek ierakstīts šajā likuma tekstā, ko pieņem Saeima, tādā gadījumā šī Ministru kabineta noteiktā kārtība nevar paredzēt atvieglojumus. Tajā pašā laikā mums ir jāaptur vairāku pantu darbība, jo visa šī zemes nodokļa vecā konstrukcija bija bāzēta uz pilnīgi citiem kritērijiem. Bija likme - latos no hektāra, un atvieglojumus reizināja ar zināmu koeficientu - 0,4 un 0,6. Tātad, neizmainot šo kārtību un neatceļot šos pielikumus, mēs tādā gadījumā aizvērtu iespējas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldībām zemes nodokļu maksātājiem dot atvieglojumus. Tātad mēs paši aizvērsim šo "nišu" ciet.

Vēl viena lieta, ko es gribu teikt. Kāpēc šī kārtība ir būtiska? Tāpēc, ka daudzos gadījumos ir novērtēta ne tikai paraugvērtība konkrētajās pašvaldībās, bet ir arī novērtēti individuālie zemes īpašumi, un šajā gadījumā tiem, kas paši ir maksājuši par šo novērtējumu, būs iespēja piemērot savu novērtēto kadastrālo vērtību ar koeficientu - 1,5 vai, ja viņi pakļausies zināmiem atvieglojumiem, tad arī atvieglotās daļās...

Tās daļas, ko daži kolēģi šeit minēja un kas ir 3.un 4.lapaspusē redzamas, - tā ir šī vecā atvieglojumu sistēma. Seiles kundze ļoti pareizi norādīja un citēja vairākus no tiem pantiem... Visi šie panti tiek atcelti, pareizāk sakot, apturēti 1997.gadā, kas, pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas domām, ir pēdējais šā nodokļa gads, un tiek atcelti arī visi pielikumi, kas tika bāzēti uz pilnīgi citu zemes nodokļa iekasēšanas konstrukciju.

Tāpēc es lūdzu kolēģus tomēr apsvērt visus "par" un "pret" jautājumā par visu šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto 6.priekšlikumu, jo man liekas, ka vispirms mums būtu tomēr jāizsaka attieksme pret 5.priekšlikumu, kas nozīmēja tātad izslēgt šo trešajā lasījumā nobalsoto pārejas noteikumu normu, kurā bija šis piemērojamais koeficients - 2,46, un tā vietā pieņemt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 6.priekšlikumu, kuru jūs redzat nedaudz zemāk. Es lūdzu abos šajos gadījumos atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, kas arī bija gandrīz vienbalsīgi atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo mums bija kopīga sēde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, godājamie kolēģi, tagad izlemsim jautājumu. Es sapratu, godātie kolēģi, ka nevienam nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus. Par to arī balsojums nav vajadzīgs.

Taču deputāts Zunda, runājot par 6.priekšlikumu (ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija) - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā - izteica lūgumu balsot par 1.punktu pa daļām. Mums par to ir jāizlemj. Tādēļ izlemsim, vai mēs piekrītam Zundas kunga priekšlikumam - balsot par papildinājuma 1.punktu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Zundas kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 44, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ balsojam par visu kopumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Gan pirmā, gan otrā daļa. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 8. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu nobalsot par šo otrreizēji caurlūkoto likumu galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likuma "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 7, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr.1921 un arī dokumentu nr.1958, kur ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vēstule par šo likumprojektu, un šajā vēstulē ir rakstīts, ka komisija lūdz, minēto likumprojektu izskatot pirmajā lasījumā, ierosināt šā likumprojekta steidzamību, jo tāda piezīme nav parādījusies šīsdienas darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atzīt apspriežamo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Par paša likumprojekta būtību es gribētu pateikt burtiski dažus vārdus, jo šeit izdarītās izmaiņas ir visumā nelielas. Viena no tām nozīmē, ka tiek svītrota tā norma, kas paredzēja atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri izpildīja valsts pasūtījumu. Šāda kārtība mums bija palikusi apmēram no 1991. vai 1992.gada. Otra norma, kas šeit ir izslēgta, ir norma, kas ietver atvieglojumus par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti par brīvi konvertējamu valūtu. Arī šī norma šodien - 1996.gada nogalē - liekas pilnīgi nevajadzīga. Un vēl viens punkts, kas varbūt ir pats būtiskākais, ir pārejas noteikumu punkts, ka aprēķinātai īpašuma nodokļu summai piemērojams koeficients 0,75, tas ir, trīs ceturtdaļas no 1996.gada līmeņa. Šī principiālā starpība parāda to tendenci, ka mums vajadzētu būt 1998.gadā ar vienu nekustamā īpašuma nodokli, kurš atvietotu abus - jau tikko pieņemto zemes nodokli un arī šo īpašuma nodokli -, jo principā ir jābūt tā, ka par īpašumu jāmaksā patēriņa daļā, nevis ražošanas daļā... to nozīmē joprojām šis īpašuma nodoklis... Tāpēc, lai spertu zināmu soli uz priekšu šajā normālas pasaules prakses pieredzē, mums būtu vēlams, neskatoties uz to, ka mēs esam bāzes līmeni zemes nodoklim pat palielinājuši... jo samazināt īpašuma nodoklim bāzes līmeni par šo vienu ceturtdaļu jeb 25% - kas faktiski nozīmē slogu uzņēmējam, tas nozīmē arī attiecīgu reakciju attiecībā uz iespējām radīt darba vietas un tā tālāk. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Profesor, pirmajā lasījumā ir jāpiesakās rakstveidā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu priekšlikumus par likumprojekta izskatīšanu iesniegt līdz 3.janvārim, un izskatīšanas diena acīmredzot iznāk tā diena, kad būs pirmā sēde, tas ir 14.janvāris, ja nemaldos... 16.janvāris, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu - attiecībā uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus līdz 3.janvārim un izskatīt likumprojektu 16.janvāra sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā", trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1957. Un kā pirmās izskatām izmaiņas Izglītības likuma 57.pantā. Par 57.pantu ir iesniegti trīs priekšlikumi, un es gribu jūs īsumā informēt, ar ko pēc būtības šie priekšlikumi atšķiras. Atšķiras panta pēdējā - trešā - daļa, un komisijas variantā tā ir trešā, ceturtā daļa. Finansu ministrijas priekšlikumā tiek paredzēts: "Darba samaksa pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem." Ðis priekšlikums, pēc komisijas domām, neietvēra sevī šo līdzekļu avotu; nav norādīts, no kurienes tiek ņemti līdzekļi, lai no pašvaldību budžeta izmaksātu skolotājiem darba algas, jo visiem šobrīd ir skaidrs, ka pašvaldību budžetā šādas summas nav.

Tālāk. Izglītības un zinātnes ministra iesniegtajā priekšlikumā ir norādīts: "Darba samaksa pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem saskaņā ar ikgadējo pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Ðajā situācijā atkal nav noteikta stabilitāte, un tātad pastāv iespējas, ka katru gadu šī situācija var mainīties, un faktiski pedagoģiskajiem darbiniekiem netiek dotas nekādas garantijas, kāda būs situācija nākamajā gadā. Un atbildīgā komisija piedāvā balsot par 57.pantu tādā variantā, kurā tiek paredzēts, ka darba samaksa pašvaldību vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda mērķdotācijas. Skaidri norāda šo avotu.

Tiek pievienota vēl viena rindkopa, kurā ir pateikts, ka darba samaksa pašvaldību audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem, tajā skaitā no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda mērķdotācijas. Tas atspoguļo šo reālo situāciju, ka šos izdevumus pašreiz ārpusskolas un pirmsskolas iestādēm pašvaldību budžeti sedz kopīgi ar dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, un komisijai ir priekšlikums balsot par komisijas iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti cienījamā Saeima! Kā izglītības un zinātnes ministra pienākumu pildītājs es atsaucu visus izglītības un zinātnes ministra priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Makarova kungs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Finansu ministrijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt 57.panta redakciju Finansu ministrijas piedāvātajā variantā. Mēs uzskatām, ka šā likuma 57.pantā ir jānosaka pats princips (ka pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek darba samaksa apmaksāta no pašvaldību budžetiem), šajā likumā precīzi nenosakot avotu, jo tas ir cita likuma subjekts, un šajā gadījumā šis avots var mainīties gadu no gada. Šeit ir tikai jānosaka stabilāks princips, ka tiek šie apmaksas darbi veikti no šiem pašvaldību budžetiem, kā tas Finansu ministrijas priekšlikumā ir pateikts, sīkāk to visu nedetalizējot. Tāpēc priekšlikums ir atbalstīt Finansu ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Celmiņa kungs, vēlaties ko piebilst?

J.Celmiņš. Kā jau es teicu un kā arī Vītola kungs pats apstiprināja, tad Finansu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā ir tāda situācija, ka šis finansēšanas avots var mainīties gadu no gada, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā tiek piedāvāta zināma stabilitāte. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad no trim iesniegtajiem priekšlikumiem ministrs Makarova kungs atsauca Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto priekšlikumu, līdz ar to mums ir palikuši divi: viens, kuru ir iesniegusi Finansu ministrija, un otrs, kuru iesniegusi atbildīgā komisija. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Finansu ministrijas priekšlikumu par likumprojekta 57.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 9. Finansu ministrijas priekšlikums - izteikt 57.pantu jums iesniegtajā redakcijā - ir pieņemts. Līdz ar to atbildīgās komisijas priekšlikums nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

J.Celmiņš. Tālāk skatīsim 63.panta pirmo daļu. Šeit deputāti priekšlikumus nav iesnieguši, arī komisijai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Celmiņš. 65.pants. Šeit atbildīgā komisija ir piedāvājusi precizēt... Atvainojos, precizēt tātad 63.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā... Iepriekšējā tekstā bija "brīvprātīgie ziedojumi", bet tagad tiek piedāvāts ierakstīt "ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 63.panta pirmās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Celmiņš. Es atvainojos, šeit laikam ir tehniska kļūda...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, jā, nevis 63.panta, bet 65.panta...

J.Celmiņš. 65.pantam pārējais ir tā, kā nobalsojām. Tālāk ir 65.panta otrā daļa, komisijai par to priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Celmiņš. Tāpat arī par trešo daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Celmiņš. 65.panta ceturtā daļa. Par to Finansu ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus un arī Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus. Šeit veidojas tāda situācija, ka izglītības un zinātnes ministra priekšlikumi visi tika atsaukti, bet komisija ir šo priekšlikumu pieņēmusi un virza viņu kā komisijas priekšlikumu, un tātad, manuprāt, tas ir balsojams. Pēc būtības šie priekšlikumi atšķiras ar to, ka komisijas atbalstītajā redakcijā ir pievienots teikums "ðo līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka pati iestāde", tā ka, manuprāt, šie divi priekšlikumi ir balsojami.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Izlemsim jautājumu balsojot. Pirmo balsosim Finansu ministrijas priekšlikumu - izteikt 65.panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 3. Finansu ministrijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Celmiņš. Tālāk ir Finansu ministrijas priekšlikums par 65.panta piekto daļu, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Komisijas viedoklis atšķiras no Finansu ministrijas viedokļa ar to, ka komisija saglabā redakciju, ka šie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes bankas kontā. Ar ko atšķiras pēc būtības šis priekšlikums? Vienā situācijā, ja mācību iestādes, kā agrāk mēs saucām, speciālā budžeta līdzekļi tiek ieskaitīti pamatbudžeta kontā, tad tas nozīmē praktiski to, ka, gūstot papildu peļņu tātad no savas finansiālās darbības, iestādei no pamatbudžeta neizdodas palielināt savus līdzekļus, jo tie tiek ieskaitīti pamatbudžeta kontā un izlietoti atbilstoši sastādītajai tāmei. Šinī gadījumā komisija piedāvā to, ka šie līdzekļi varētu veidot papildu līdzekļus un tiktu izlietoti atbilstoši iestādes tāmei.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs?

Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt 65.panta piektajā daļā Finansu ministrijas piedāvāto redakciju, kura nosaka šo kārtību, kādā tiek uzskaitīti pašvaldību finansētajās mācību iestādēs maksas pakalpojumu un citu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi, un tie tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā bankā. Šī ir tā redakcija, kuru Finansu ministrija precizēja uz trešo lasījumu, un es lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Celmiņa kungs.

J.Celmiņš. Jāatzīst, ka beidzot Finansu ministrijas sagatavotais priekšlikums atbilst tādai realitātei, kāda pastāv finansēšanas sistēmā. Es tikai vēlreiz uzsveru, ka tādā gadījumā skolas zaudēs jebkādu ieinteresētību papildus strādāt, lai radītu šādus te papildu līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Finansu ministrijas priekšlikumu - izteikt 65.panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to citi nav balsojami.

J.Celmiņš. Un pēdējais šajā likumprojektā ir priekšlikums par 65.panta sesto daļu. Šeit atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju: "Izglītības iestāde atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā." Situācija ir tāda: ja mācību iestāde saņem konkrētu ziedojumu ar norādītu mērķi un ja šo ziedojumu ieskaita pamatbudžetā, bet pamatbudžetā šāds mērķis nav paredzēts, tad faktiski mācību iestāde nevar šos līdzekļus izlietot tam mērķim, kādam tos ir norādījis ziedotājs. Un līdz ar to mēs radīsim diezgan lielu pretrunu. Tāpēc, lai to novērstu, es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt 65.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Celmiņš. Paldies. Varam balsot likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret šā likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā". Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Turpināsim darbu pie dokumenta nr.1956. Mēs otrajā lasījumā jau esam izskatījuši grozījumus Augstskolu likumā, kur paredzējām 77.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "un valsts speciālā budžeta". Šādā sakarā komisija ir sagatavojusi izmaiņas 77.pantā, un tās ir komisijas priekšlikumā izceltas ar tumšāku druku. Lūdzu, iepazīstieties ar šīm izmaiņām! Īsumā raksturojot šo izmaiņu būtību, gribu teikt, ka augstskolu finansu resursu struktūru, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izlietošanas tāmes, kā arī pakalpojumu izcenojumus sastāda, maina un apstiprina augstskolas senāts. Tādā gadījumā mēs nodrošinātu augstskolām Satversmē paredzētās tiesības lemt par šiem līdzekļiem. Tāda ir mūsu komisijas priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt?

Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Es sākšu ar to, ka Finansu ministrija neatbalsta 77.panta pirmās daļas izteikto redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija, un aicina Saeimas deputātus noraidīt šo priekšlikumu, atstājot otrajā un pirmajā lasījumā nobalsoto 77.panta pirmās daļas redakciju. Tas galvenokārt ir saistīts ar mūsu pieeju šiem jautājumiem, kur ir noteikta augstskolu finansēšanas kārtība, ka katru gadu Valsts kase izdod noteikumus par grāmatvedības uzskaiti un atskaiti, kura paredz sīku un precīzu šo līdzekļu izmantošanas kārtību. Finansu ministrija šobrīd gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu par maksas pakalpojumiem, par budžeta iestāžu maksas pakalpojumiem, kur tad šī kārtība tiks precīzi noteikta. Arī tas, kādā veidā tiek pārskaitīti uz nākamo gadu atlikumi, kas ir radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ko nosaka Budžeta un finansu vadības likums atšķirīgā redakcijā no tās, ko šobrīd šeit piedāvā atbildīgā komisija. Šajā Budžeta un finansu vadības likuma 27.pantā ir teikts, ka gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu finansēšanai. Līdz ar to uz šī panta pamata šis jautājums ir atrisināts.

Kopumā es aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu un atstāt iepriekšējos lasījumos nobalsoto redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es šoreiz gribu aicināt jūs atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Mēs šeit ar savu šo balsošanas mehānismu, kas ir ieslēgts Saeimā, tātad jau pieņēmām to, ka skolas nebūs ieinteresētas sniegt maksas pakalpojumus un iegūt papildus budžeta līdzekļus savas darbības atbalstam. Un tagad mēs to pašu gribam izdarīt arī ar augstskolām, nosakot to, ka visi augstskolas līdzekļi pilnībā tiks novirzīti pamatbudžeta kontā un tiks uzlikta stingra Valsts kases reglamentācija attiecībā uz to, kādā veidā šie līdzekļi tiek tērēti, neļaujot šo ieņēmumu izlietošanas tāmes veidot pašas augstskolas senātam. Līdz ar to faktiski tiek pārkāpts augstskolas autonomijas princips, jo ko tas līdz, ka šī augstskolas autonomija tiek deklarēta kā princips, bet tas netiek nodrošināts ar attiecīgu finansiālo autonomiju. Reāli autonomija ir tikai tad, kad šim autonomijas subjektam ir iespējas darboties arī ar finansu līdzekļiem. Un augstskolu gadījumā šī akadēmiskās vides autonomija, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgs moments, lai šī akadēmiskā vide varētu normāli pastāvēt, attīstīties un arī, protams, dot tālāku labumu visai sabiedrībai kopumā. Ja šo akadēmisko vidi mēģina pakļaut tādiem tirgus ekonomikas likumiem, kādi valda sabiedrībā kopumā, tad tur nekādi labi rezultāti nav gaidāmi.

Tādēļ es aicinu tomēr kolēģus respektēt šo akadēmiskās vides autonomijas nepieciešamību un balsot par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Cimdiņš - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs. Lūdzu!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms par augstskolu autonomiju. Tātad par atbildīgu autonomiju varam runāt tikai tad, ja to izprotam tā, kā tas ir rakstīts likumā. Tātad augstskolu autonomija ir savu uzdevumu veikšana piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nevis kaut kas cits. Līdz ar to gribu uzsvērt, ka, izņemot laukā šos divus vārdiņus "specbudžeta līdzekļi", patiesībā mēs uzsveram to, ka augstskolām apzinīgi jāplāno sava attīstība un savu budžeta līdzekļu izlietošana deklarēto mērķu un uzdevumu veikšanai. Tas ir pirmkārt.

Otrs. Es iesaku atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, jo tikai šādā veidā mēs varam saasināt un koncentrēt augstskolu uzmanību uz to, ka viņām ir jāveic savi pamatuzdevumi un nav jānodarbojas ar papildlīdzekļu piesaistīšanu, kuru izlietošana pēc tam ir grūti atšifrējama. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Imants Liepa - frakcija "Latvijai" Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka izglītība ir mūsu tautas garamanta un iespēja noturēties pasaules līmenī, es domāju, ir aksioma, kura nav jāpierāda. Un par šīs aksiomas prioritāro raksturu šeit ir izteikušies ļoti daudzi deputāti. Taču izglītība, tanī skaitā augstākā izglītība, var realizēties tad, ja tai ir minimālais finansējuma līmenis. Mēs ļoti labi zinām, ka no budžeta piešķirtie līdzekļi augstskolām ir pārāk skopi, lai šos minimālos "griestus", pareizāk sakot, "grīdas līmeni" sasniegtu. Līdz ar to apmācības process augstskolās ir ļoti, ļoti ierobežots. Vēl vairāk. Lai izkļūtu no šādas ierobežotības žņaugiem, augstskolas mēģina veikt saimniecisko darbību un tādā veidā piesaistīt sev līdzekļus mācību procesa, zinātniskās darbības un paplašinātās izglītības nodrošināšanai. Un atkarībā no tā, kā augstskola šo te papildu iespēju prot izmantot...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi... Piedodiet, profesor! Kolēģi, lūdzu izturēties klusāk mazliet! Ja arī kāds neklausās, tad vismaz netraucējiet citiem to darīt. Turpiniet, profesor!

I.Liepa. ...Atkarībā no tā tad viena otra augstskola sekmīgi tiek ar šiem katras augstskolas pamatuzdevumiem galā, kas nebūtu iespējams, ja augstskolas rīcībā būtu tikai budžeta piešķirtais finansējums.

Vēl vairāk. Ja kāda augstskola vai kāda cita institūcija tiek atstāta tikai ar tiem līdzekļiem, ko viņai piešķir, tad tas jūtami bremzē, ierobežo šīs augstskolas vai citas institūcijas vēlmi domāt, kā piesaistīt papildu līdzekļus. Lūk, un šeit ir tas gadījums, ka nepietiekama budžeta finansējuma apstākļos augstskolām liedz šo te papildu iespēju finansu iegūšanai un arī savas aktivitātes palielināšanai.

Runājot par to, ka šie līdzekļi aizietu nekontrolēti, kā te izteicās Cimdiņa kungs, tas ir absolūts nonsenss. Absolūts! Šos te līdzekļus, viņu iegūšanu, plāno un katras augstskolas senāts gada sākumā nosaka to izmantošanas posteņus, kā arī gada beigās vai nākošā gada janvārī analizē un akceptē to, kā iepriekšējā gadā šie posteņi ir izpildīti, to skaitā arī tie posteņi, kuru legalitāti apšaubīja Cimdiņa kungs. Lūk, es nesaprotu, kāpēc ir jāierobežo augstskolām vēlme iegūt papildlīdzekļus, lai šos papildlīdzekļus izmantotu augstskolām noteikto uzdevumu veikšanai. Vēlreiz atkārtoju - tā ir izglītība, tā ir zinātniskā darbība un tā ir paplašinātā izglītība.

Es noteikti aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Celmiņa kungs. Lūdzu!

J.Celmiņš. Cienītie kolēģi! Mēs jau esam ļoti daudz par šo tēmu diskutējuši gan pirmajā lasījumā, gan otrajā, gan arī tagad. Viedokļi ir izskanējuši, un es tikai gribu vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka mēs pieņemam šobrīd izmaiņas likumā, kas būs pretrunā ar to situāciju, kāda ir noteikta augstskolu satversmēs. Un tas nozīmē arī to, ka vajadzēs sasaukt augstskolu satversmes sapulces, lai mainītu šo situāciju.

Un vēl. Jāņem vērā arī tas, ka valsts budžets līdz šim nekad nav vienmēr un regulāri nodrošinājis augstskolas ar nepieciešamajiem maksājumiem. Atcerēsimies kaut vai neseno situāciju, kad augstskolas nespēja veikt maksājumus par elektroenerģijas patēriņu un tie bija jāmaksā no pamatbudžeta. Šo situāciju varēja "saglābt", tikai pateicoties tam, ka augstskolu rīcībā bija arī šie specbudžeta līdzekļi, tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli. Bez tam gribu piebilst, ka arī pašas augstskolas ir ieinteresētas, lai mēs pieņemtu šādu redakciju, kādu piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Un izteiksim savu attieksmi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 77.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to spēkā paliek otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija.

J.Celmiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi 77. pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā." Te ir analoģiska situācija, kādu mēs balsojām Izglītības likuma sakarā, jo, ja augstskolas saņem ziedojumu ar konkrētu norādi, bet budžetā nav paredzēti šādi izdevumi, tad faktiski augstskolai tiek liegta iespēja šo ziedojumu realizēt atbilstoši sponsora norādītajiem mērķiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Celmiņš. Paldies. Tālāk. 78. panta pirmajā daļā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Celmiņš. Tālāk. Pārejas noteikumu 11. punktā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Celmiņš. Līdz ar to es aicinu deputātus balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1955.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 1955.

L.Kuprijanova. "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", trešais lasījums.

9. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 9. panta redakcijas precizēšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14. pants. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Bet tikai 9 minūtes, Čerāna kungs, ir līdz pārtraukumam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija paredz to, ka invaliditātes pensijas turpmāk varēs saņemt tikai tās personas, kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 3 gadiem. Tie invalīdi, kuriem apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 3 gadiem, šīs invaliditātes pensijas nesaņems. Tātad būs viena invalīdu kategorija, kurai mūsu valstī turpmāk vairs nebūs invaliditātes pensijas. Mēs par šiem jautājumiem jau runājām tad, kad šis likumprojekts tika virzīts uz komisijām, diemžēl tobrīd vairākums savā cinismā bija nelokāms, ka šiem invalīdiem vajag atņemt šīs invaliditātes pensijas. Mēs tam kategoriski nevaram piekrist, un tāpēc mēs iesniedzām šo savu priekšlikumu.

Vārdu sakot, mēs uzskatām, ka invalīds ir pilntiesīgs mūsu sabiedrības loceklis un viņam ir vajadzīga šī sociālā palīdzība varbūt vēl vairāk nekā pārējiem. Viens iemesls jau ir tas, ka viņš nespēj pilnvērtīgi strādāt, un, otrkārt, arī tādēļ, lai viņš varētu pilnvērtīgi iekļauties sociālajā dzīves vidē, viņam ir nepieciešami šie papildu izdevumi. Arī ārstniecības izdevumi un viss pārējais. Tāpēc mēs uzskatām, ka nedrīkstam invalīdiem ņemt nost šīs pensijas, un tātad mūsu priekšlikums ir svītrot otrā lasījuma pieņemtajā redakcijā vārdus "ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem".

Mums ir arī vēstules no Invalīdu biedrības, kur ir skaidri izteikts protests pret šādu cinisku lēmumu. Es domāju, ka arī pārējām frakcijām vajadzētu būt saņēmušām šādas vēstules, un es aicinu tomēr ieklausīties šo cilvēku sāpē. Tas tiešām ir, manuprāt, amorāli, ka mēs šeit vienā dienā pieņemam invalīdus, uzklausām viņu problēmas, solāmies tās risināt, solāmies viņus atbalstīt, bet pēc tam citā dienā pieņemam lēmumus, kas asi vēršas tieši pret viņiem - konkrētā materiālā veidā. Frakcijai "Latvijai" tas nav pieņemams, un tāpēc šādu mūsu priekšlikumu mēs aicinām atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Bet, ministra kungs, ir maz laika līdz pārtraukumam. Ja jūs varētu izmantot to...

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Šā likuma būtība ir: noteikt ar apdrošināšanu sasaistīto pensiju izmaksu. Ja Latvijā cilvēks tiek atzīts par invalīdu un viņam apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 3 gadiem, viņš saņem no valsts budžeta pabalstu, kas ir sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Es uzskatu, ka šobrīd ir jāpieņem šis likums tādā redakcijā, kāda tiek piedāvāta, un pēc tam jāizdara attiecīgie labojumi likumā par sociālo palīdzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Mauliņa kungs, tātad ir ne vairāk kā 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Nekādi nevaru saprast ministra paskaidrojumu, ka pēc tam izdarīs kaut kādus labojumus, ka tagad ir jāpieņem kaut kāda aplamība. Es atkārtošu to, ko es teicu pagājušajā sēdē, kad apsprieda šo likumprojektu, - proti, jebkura apdrošināšana paredz, ka apdrošināšanas izmaksas tiek izmaksātas neatkarīgi no tā, vai cilvēks vai persona, vai suns ir apdrošināts šobrīd vai pirms trīs gadiem... Ja nosakām, ka tikai pēc trīs gadiem tās tiesības iestājas, mēs pret cilvēku vēršamies kā pret kaut kādu izņēmumu, kuram mazākas tiesības nekā apdrošinātam sunim, par kuru izmaksā apdrošinājumu tūlīt. Jo man ir zināms, ka tad, kad sugas kuce zaudēja spēju dot kucēnus, viņas saimniekam izmaksāja apdrošināšanas maksu, kaut gan viņa bija apdrošināta tikai 3 mēnešus. Bet cilvēkam par invaliditāti, ko tiešām arī nevar paredzēt iepriekš, jābūt apdrošināšanas maksai, turklāt vēl obligātai, jau 3 gadus. Un tikai tad par invaliditāti maksās pensiju... Vai tad tas tiešām nav pilnīgi ciniski? Es domāju, ka jūs, vairākums, sapratīsiet, bet, ja nesapratīsiet, tad mēs diemžēl būsim spiesti darīt to zināmu visiem tiem grūtdieņiem un cilvēkiem, kuriem ir šāda situācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Kušneres kundze, ir 4 minūtes.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Šeit runa tieši par šo priekšlikumu bija arī otrajā lasījumā, kā jau teica deputāti. Man gribētos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz bērniem, uz skolēniem un arī uz studentiem. Cienījamie kolēģi! Nu kā tad būs ar šiem cilvēkiem? Mēs visi, kas esam šeit zālē, esam strādājuši, protams, vairāk nekā trīs gadus, visiem viss ir kārtībā, bet padomājiet taču par tiem bērniem, kas jums pašreiz ir mājās, par mazbērniem - un ne tikai par tiem, kas ir jums, bet arī par tiem, kas ir visā Latvijā. Par tiem, kuri dzimst. Mēs labi zinām, kāda ir situācija, cik daudz ir grūtniecības patoloģijas, te zālē ir mums pietiekami daudz dakteru, tie laikam varētu apliecināt, cik mums ir nelabvēlīga dažādās vietās situācija Latvijā, teiksim, kaut vai Skrundā, bet tā nav vienīgā vieta, ir arī austrumu robeža, arī no turienes nāk dažādi radiostarojumi, un bērni tiešām dzimst kropļi - un ne jau, starp citu, cilvēku vainas dēļ... nu principā tā iznāk, ka cilvēku vainas dēļ, bet ne jau, teiksim, ģimenes vainas dēļ, ne māmiņas vainas dēļ. Kāpēc mēs gribam sodīt šos cilvēkus? Mēs taču laupām viņiem uzturlīdzekļus. Pilnīgi elementāri. Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, ka šinī gadījumā tiešām ir pilnīgi atmetama šī norma par trim apdrošināšanas gadiem, jo mēs tādā gadījumā galīgi nedomājam par savu jauno paaudzi. Un mēs taču labi zinām, kāds mums ir stāvoklis, no šīs tribīnes ir vairākkārt jau runāts par to, kāda mums ir demogrāfiskā situācija. Es vienkārši negribu šeit atkārtoties. Es domāju, ka nu reiz taču padomāsim un nobalsosim par šo priekšlikumu - ne jau tāpēc, ka tas nāk no frakcijas "Latvijai", bet tāpēc, ka tīri cilvēcīgu attieksmi taču vajadzētu pret šiem mazajiem, jaunajiem sabiedrības locekļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav? Ir pieteikušies. Bet turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Jānis Ādamsons,

Andris Ameriks,

Aleksandrs Bartaševičs,

Ziedonis Čevers,

Kārlis Jūlijs Druva,

Edmunds Grīnbergs,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Jānis Priedkalns,

Leonards Stašs,

Leonards Teniss,

Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Debatēs pieteicās Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Varbūt padomāsim par šo normu tīri praktiski. Es tagad formēju invaliditāti vienam slimniekam pēc onkoloģiskās operācijas. Ko es varu viņam pateikt? Ka viņš pēc 1.janvāra, kad saņems invaliditāti, saņems tikai sociālo pabalstu, nevis pensiju. Viņš jau divus gadus nestrādā. Viņš tagad nesaņem pat slimības lapas naudu. Tagad saņems vēl pabalstu. Es lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Sveicināti, dārgie kolēģi! Sveicināts, Prezidij! Man ir tāds īpašs gods un tāds liktenis - būt valdību veidojošajā frakcijā. Es brīžiem esmu lepns par to, un brīžiem man iznāk runāt pret vispārējo domu vai priekšlikumu, vai likuma grozījumu. Tas mani satrauc. Un šoreiz mani arī satrauc tas, ka ir noraidīts frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Frakcijā "Latvijai" arī ir daži tādi jauki un loģiski domājoši cilvēki, un tad nu es nezinu, vai es domāju loģiski, vai viņi domā loģiski, vai valdība domā loģiski, vai mūsu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" domā loģiski, vai Krisberga kungs domā loģiski.Tā liekas, ka šeit visi runā pareizi. Un balsojumi ir pavisam citādi.

Invalīdiem liek apdrošināties trīs gadus pirms nelaimes gadījuma. Man ģimenē ir bijis invalīds. Un bieži vien invalīdi nezin kāpēc nāk pie manis, varbūt domādami, ka es, tāds nacionāls romantiķis, tiešām jutīšu līdzi un man sāpēs varbūt sirds par kādu aklu vai pusaklu, tādu, kas ir kļuvis invalīds. Es ļoti lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un neiestrādāt šo normu, ka trīs gadiem tur jābūt. Neaiztieciet invalīdus, jo katrs no jums var pēc mirkļa arī būt invalīds. Un tad tie trīs gadi jums nebūs... Padomājiet par to! Vismaz no sava pragmatiskā viedokļa, kā lielākā daļa šeit domā, gan runājot par zemes pārdošanu, gan par zemes nodokli, gan tamlīdzīgi, pārdodot Latviju. Neaiztieciet invalīdus!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu?

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Pirmkārt, jāpasaka skaidri un atklāti: šis likums neattiecas uz tiem, kam invaliditāte jau ir noteikta, un visi 126 000 invalīdu saņems to, ko saņēma līdz šim. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Jau šobrīd invaliditātes piemaksu saņemšanu bērniem invalīdiem, invalīdiem no bērnības, kam nav paša apdrošināšanas fakta, regulē likums par sociālo palīdzību, un šos cilvēkus šie grozījumi neskars. Šis likums ir par labu tiem, kam ir apdrošināšanas stāžs mazāks par desmit gadiem, bet lielāks par trīs gadiem. Kam iemaksu algas ir ļoti mazas. Šis likums viņiem nosaka palielinātu pensijas apmēru. II grupai - ne mazāku kā 35 latus, I grupai - ne mazāku kā 40 latus 1997.gadā. Tikai tiem cilvēkiem, kam invaliditāte tiks noteikta 1997.gadā. Bet ko nosaka šis likums? Ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem, tad šie cilvēki saņems sociālā nodrošinājuma pabalstu no valsts budžeta. Neviens viņiem neatņems ne mazākās papildu garantijas. Ja mēs gribam, lai kādreiz Latvijā tiek ievērota apdrošināšana, tad ir tomēr jābūt noteiktam apdrošināšanas periodam. Tieši tāpēc es aicinu balsot pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu šoreiz! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jūs visi, es ceru, dzirdējāt, ka ministrs būtībā mūs dezinformē. Jau pats paziņojums, ka būs... 1997.gadā iestāsies... Taču tas notiks pēc četrām dienām. 1997.gads būs pēc četrām dienām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es domāju, jūs visi sapratīsiet, ka te nekādas blēdības nevar notikt, lai to apdrošināšanas trīs gadu stāžu noteiktu savlaicīgi. Neviens nezina, kad viņš kļūs invalīds. Tas var notikt tiešām mirklī. Kāpēc ņemt šo trīs gadu stāžu un piešķirt pensiju tikai tiem, kuriem ir trīs gadu stāžs? Ja cilvēks nejauši nokļūs zem automašīnas, teiksim, Jaungada naktī, jau 1997.gadā, viņš nesaņems pensiju. Kaut gan citi, kuriem nepastāv šis noteikums, saņemtu pensiju. Un, ja nebūtu šā noteikuma, viņš saņemtu pensiju. Viņš tagad nesaņems pensiju pēc šā likuma. Jo viņam ir jābūt trīs gadu stāžam, un tikai tad viņš saņems pensiju. Un ja viņš ir iestājies darbā un maksājis nodokli, teiksim, tikai decembrī, bet pārējā laikā nav maksājis... Personīgi arī man būtu tā, ja es jau nebūtu invalīds. Arī man būtu tā. Es esmu strādājis šeit tikai gadu, un ja man notiktu nelaime... un ja notiktu nelaime kādam jaunajam, kas iepriekš nav strādājis, tādam kā Māris Vītols, viņš nesaņems šo invaliditātes pensiju, jo viņam trīs gadus nebūs bijušas šīs iemaksas. Tur jau tas absurds ir. Un blēdīties taču tik tiešām nevar, es to atgādinu, jo invaliditāti tiešām neviens tīšām nevēlēsies. Te blēdība nevar notikt. Tātad šim termiņam absolūti nekādas jēgas nav. Tas termiņš ir absurds.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atceros to balsojumu, kāds bija mums tad, kad mēs balsojām par budžetu. Frakcija "Latvijai" izteica priekšlikumu, ja nemaldos, 7 miljonus piešķirt politiski represētajiem, sevišķi nabadzīgajiem un tā tālāk. Šāda veida priekšlikumus, neapdomīgus, var jau iedot. Es nebrīnītos, ja jūs ierakstītu arī šeit priekšlikumu, ka invalīdiem vajag paaugstināt 100 reizes pabalstu.

Bet atcerieties vienu lietu. Ir vielas nezūdamības likums. Ne no kā nekas nerodas, un nekur nekas nepazūd. Pieņemsim, ka izmetīs šo triju gadu stāžu ārā un sāks apdrošināšanu maksāt, pieņemsim, no pirmās dienas. Bet cilvēkam šī iemaksa būs tik ļoti maza, ka viņam šis apdrošinājums, šis maksājums būs mazāks nekā sociālais pabalsts, ko viņam garantē cits likums. Viņš saņems mazāk par 25 latiem. Tikai tad, ja šis cilvēks ir maksājis trīs gadus, - tikai tad viņam iznāks šī sociālā pensija lielāka. Tā ka nevajag jaukt divus likumus. Vajag mazdrusciņ orientēties, kurā gadījumā no kādiem līdzekļiem šiem cilvēkiem tiek maksāts.

Nevajag nepārtraukti dezinformēt iedzīvotājus, ka šie cilvēki, kas kļuvuši invalīdi pirms šā trīs gadu stāža sasniegšanas, neko nesaņem. Jā, mēs saņemam zvanus, mēs saņemam nobažījušos cilvēku vēstules, kuri uztraucas pēc Mauliņa kunga runas, ka, lūk, šiem cilvēkiem nekā nebūs. Tā tas nav. Viņiem tiek garantēts sociālais pabalsts atbilstoši citam likumam. Vienkārši tie trīs gadi ir nepieciešami, lai ieviestu šos apdrošināšanas principus. Es domāju, ka vajag mazdrusciņ orientēties šajos divos likumos, un es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Klausoties runas par to, ka te likumos tiekot bez jebkādas argumentācijas, bez jebkādas loģikas paredzētas summas maznodrošinātiem cilvēkiem, gribu teikt, ka, manuprāt, tas tā nav, jo šajā gadījumā mēs konkrēti runājam, ka ir ļoti konkrēta cilvēku kategorija, tie, kas tādu vai citādu apstākļu dēļ pēkšņi no 1997.gada 1.janvāra kļūs par invalīdiem. Vai te kāds teica, ka viņi neko nesaņems? Viņi saņems, bet viņi saņems pabalstu, nevis pensiju. Manuprāt, jūs labi apzināties, ka ir starpība starp pabalstu un pensiju. Pabalsts ir tikai kaut kāds minimālās iztikas... es pat negribu teikt... kaut kādas minimālās robežas, normas robežas, vai ne? Bet pensija ir pensija. To aprēķina savādāk, un to, manuprāt, jūs zināt. Tā ka nevar šeit salīdzināt šos divus lielumus. Tad atvainojiet, - kāpēc tie cilvēki, kuri kļūs par invalīdiem no nākamā gada 1.janvāra, būs nolikti tomēr citādākā sociālajā stāvoklī nekā tie, kas ir invalīdi pašreiz? Tā ka es domāju, ka šajā gadījumā nebūtu solīdi šķirot šos cilvēkus no tāda viedokļa, kad viņi ir kļuvuši par invalīdiem. Iznāk, ka, ja jau tu taisījies kļūt par invalīdu, tad tev vajadzēja to izdarīt ātrāk, un, ja tu to tagad esi izdarījis, tad, atvaino, tu vairs nesaņem to, ko saņem citi. Tad man ir jautājums: kāpēc? Nu nedrīkst tā rīkoties! Ja jūs gribējāt ielikt šo apdrošināšanas mehānismu kā tādu, tad, manuprāt, arī vajadzēja paredzēt šo pārejas periodu. Es neredzu šo pārejas periodu, neredzu, kādā veidā tas notiks, kas to regulēs, kas tās būs par metodēm, kas tie būs par principiem, kas to regulēs? Šinī gadījumā tā visa te nav. Te ir vienkārši nocirsts kā ar cirvi: no 1997.gada 1.janvāra būs, lūk, šāda kārtība. Un viss. Vairāk šinī gadījumā diemžēl nekas nav pateikts.Un šī kārtība būs tāda, ka vieni saņems pabalstus un otri saņems pensijas, kuras tomēr ir lielākas, un tāpēc arī ir šis jautājums: kāpēc? Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, tomēr ir jābalso par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vajadzētu tiešām piekrist šim frakcijas "Latvijai" ziņojumam jeb stāstījumam, jo tas pilnīgi atbilst arī manām pārdomām. Jo, kad es skatos uz apdrošināšanas kompānijām, es redzu, ka dažas ir bankrotējušas, bet dažas turas - laikam švaki turas, kā es redzu, vāji strādā. Un tāpēc vajag bīdīt, lūk, šādus... obligāto veselības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Redz', ja tu nebūsi iemaksājis un trīs gadus kārtīgi nemaksāsi, tad tu nekādu pensiju nedabūsi. Tas pats būs ar mašīnām: mašīnas, lūk, dauzīs vai spaidīs cilvēkus, padarīs viņus par invalīdiem, un, lūk, tie maksātāji būs tie labie šoferi, tie labie vadītāji, kas nevienu nesabrauks, bet viņi maksās par huligāniem. Tā arī šeit. Pilnīgi skaidrs, ka tas ir lobija darbs - atbalstīt šādas apdrošināšanas kompānijas, kuras pašreiz, dabīgi, par daudz ir notērējušas, par daudz ir sapirkušas ierīces un mašīnas un visu pārējo, greznus kabinetus iekārtojušas un kurām nu nav naudas, no kā maksāt apdrošināšanas prēmijas, un viņām ir vajadzīga šī nauda. Un tagad visiem mums ir jāskrien tūlīt pēc 1.janvāra steidzīgi apdrošināties. Tiem, kas nav apdrošinājušies pret nelaimes gadījumiem gan darbā, gan uz ielas, gan citur. Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīgs pārejas periods un Makarova kungam ar Požarnova kungu būtu jāuzstājas ar skaidrojumiem man un citiem pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi zina, ka pēc 1.janvāra jāsteidzas apdrošināties, lai pēc trim gadiem mēs dabūtu pensiju, ja mums tāds vājprātīgs vai piedzēries vadītājs uzbrauks ar auto virsū. Par to maksāsim atkal mēs - tie paši, kas būs apdrošinājušies gan pret vienu, gan pret otru nelaimi. Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir ļoti loģisks, vismaz noteikt kādu pārejas periodu, un tad, iespējams, noskaidrosies, kā būtu labāk izdarāms šis apdrošināšanas kompāniju atbalstīšanas akts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Pirmkārt, tā ir obligātā valsts apdrošināšana, Ozoliņa kungs, un tā nav nekāda privātkompānija. Otrkārt, balsojot par budžetu 1997.gadam un balsojot par budžetu arī nākamajiem gadiem, jūs redzēsiet, cik naudas tiek iemaksāts un cik un kam tiek izmaksāts. Līdz ar to domāt un runāt šeit no šīs tribīnes par ļaunprātībām būtu vismaz nekorekti. Treškārt, ir tāds likums, ka izmaksāt var tikai to, kas ir iemaksāts. Un, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tas praktiski novedīs pie tā, ka pat 50 gadus vecs cilvēks, ja viņam ir noteikta invaliditāte un būs viena nostrādāta diena, varēs pretendēt uz apdrošināšanas pabalstu. Mēs ar šo priekšlikumu sakām: ja tev ir noteikta invaliditāte un ja vēlies saņemt apdrošināšanas pensiju, tev jābūt apdrošināšanas periodam iepriekšējā laikā, darba stāžam ne mazākam kā trīs gadi. Ja šo trīs gadu nav, mēs pasakām, ka tādā gadījumā sociālo pabalstu tu saņem no valsts budžeta un valsts sedz visas tās izmaksas, kas ir saistītas ar protezēšanu, rehabilitāciju un tā tālāk. Mēs vienkārši šobrīd pasakām, ka, lai pretendētu uz apdrošināšanas pensiju invaliditātes gadījumā, stāžam ir jābūt ne mazākam kā trīs gadi. Tādēļ es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un cienījamā frakcija "Latvijai"! Jūs gribu uzrunāt īpaši. Ja jau mēs runājam un piesaucam patiesības vārdu, nu tad teiksim to pilnā mērā un neaizmirsīsim arī to, ka līdz 1993.gadam tam stāžam, kurš varētu palielināt invaliditātes gadījumā saņemamo naudas summu (šeit es to nesaucu ne par pensiju, ne par pabalstu), bija nepieciešami 15 darba gadi. Tas tā bija līdz 1993.gadam. Šis laiks mums patiešām rit ļoti ātri, un mēs ātri visu aizmirstam, un mums ļoti gribas, lai būtu labāk, un es jums piekrītu, ka jums ir taisnība, gribas, lai būtu labāk, un vajadzētu, lai būtu labāk, taču šobrīd pāri visam, pirmkārt, ir jāpasaka, ka neviens, kurš šobrīd saņem invaliditātes dēļ kādu pensiju vai pabalstu, ja viņam nav iestājies pensijas vecums, nesaņems mazāk nekā līdz šim. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. 1997.gadā tiem nelaimes skartajiem, kuriem būs šī nepieciešamība saņemt šo invaliditātes apliecinājumu, - tiem valsts no sava budžeta garantē sociālo pabalstu saskaņā ar cita likuma pamatojumu, un tā summa ir krietni lielāka nekā tā summa, kuru viņi varētu saņemt tad, ja pretendētu uz šo apdrošinājuma aprēķinu. Starpbrīdī mēs mēģinājām ar ļoti nenoteiktiem aptuveniem skaitļiem paskaitļot, cik tas varētu būt, un redzējām, ka tā summa varētu izrādīties piecas, sešas vai septiņas reizes mazāka par to, kuru šobrīd piedāvā valsts budžets un arī izmaksā valsts budžets kā sociālo palīdzību tiem, kuri ir tiesīgi to saņemt, būdami invalīdi. Tādēļ, ja runājam par šo apdrošinājumu, par kuru iestājas frakcija "Latvijai", tās pašas patiesības labad ir vērts atcerēties to, ka tā ir papildu maksa, ko katrs indivīds, nokļūdams nelaimē un saņemdams invalīda statusu, var saņemt papildus - atbilstoši tam, kāds ir bijis viņa ieguldījums darbā. Taču tie ir tikai trīs gadi. Un atcerieties to skaitli, kuru es minēju, - ka pirms 1993.gada bija šī prasība, lai būtu 15 gadi. To mēs esam aizmirsuši un šobrīd nevēlamies ar to salīdzināt. Bet novērtēsim, ko mūsu valsts šobrīd garantē ar savu sociālo palīdzību 25 latu apjomā. Tas nav nekas sevišķi liels, taču tā ir absolūtā garantija, un tad mēs dosim iespēju katram indivīdam ar šā likuma palīdzību saņemt to, ko viņš pats var iekrāt, patiesi nezinādams, kurā brīdī un kurā dienā viņš šo nelaimi diemžēl var sagaidīt. Aicinu neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un nebalsot par to.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribēju īsi atbildēt Rugātes kundzei, kas šeit apgalvo, ka, pieņemot šo likumu, nevienam šī situācija nepasliktināsies. Bet mums arī ir pilnīgi konkrēti aprēķini, ko ir pilnīgi konkrēti veikusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un kas saskan ar mūsu aprēķiniem, un tur ir skaidri teikts, ka no 1997.gada 1.janvāra invaliditātes pensiju apmērs pirmās un otrās grupas invalīdiem ar apdrošināšanas stāžu, kas ir mazāks par trim gadiem, būs tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas nenodrošina invalīdu sociālās garantijas un viņu tiesību - tiesību uz sociālo palīdzību - realizāciju atbilstoši likumiem par invalīdu medicīnisko sociālo aizsardzību un par sociālo drošību. Tātad no 1997.gada 1.janvāra tiem cilvēkiem, kam nebūs šā trīs gadus ilgā apdrošināšanas stāža, - tiem šī invaliditātes pensija, kura vairs turpmāk nesauksies invaliditātes pensija... bet būs šis naudas apjoms, un tas būs mazāks, un mēs to uzskatām par nepieļaujamu, un tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt debatēs par šo priekšlikumu vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es gribētu komisijas vārdā izskaidrot, man šķiet, lielo saputrojumu, kas šobrīd ir argumentācijā. Pirmkārt, viss šis mūsu strīds ir sakarā ar to, ka mēs nepārdomāti noraidījām grozījumus, kas bija jāizdara ar 1997.gada 1.janvāri invaliditātes pensijas piešķiršanai, un atstājām veco... ļoti veco kārtību. Ja mēs būtu pārgājuši uz normālu modernu sistēmu, ka invaliditātes pensijas piešķir patiešām, es teiktu tā, īstiem invalīdiem, nevis cilvēkiem, kam ir kāda hroniska saslimšana, un tā tālāk (nekur pasaulē tādus cilvēkus par invalīdiem neuzskata), mums nebūtu šeit jālauž šķēpi un deputātiem nebūtu visu laiku jāuzklausa sūdzības no 120 tūkstošiem neapmierināto invalīdu, kam tiek samazināti dažādi atvieglojumi. Tas ir stratēģisks jautājums, un, es domāju, šeit ir pieļauta liela politiska kļūda arī no valdības puses, jo tā tomēr atstāja veco piešķiršanas kārtību. Ja runā tīri taktiski, es gribētu izskaidrot vienu momentu, ka būtībā tie cilvēki, kam, teiksim, šobrīd ir trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit gadu un kam nav pat trīs gadus ilga apdrošināšanas stāža... Jūs man piedodiet, es viņiem nedotu pat to sociālo pabalstu, es personīgi, bet, par cik valsts ir civilizēta, mēs tos pabalstus viņiem dodam. Tie ir vienkārši liekēži, kas 40 gados nav sastrādājuši pat 3 gadu stāžu, acīmredzot viņi ir dzīvojuši no kaut kā cita un tikpat labi var turpināt. Tas ir pirmkārt.

No 1997.gada, ja cilvēkam būs arodsaslimstība vai nelaimes gadījums darbā, viņam tiks piešķirta normāla pensija arī bez visa šī trīs gadu stāža. Izlasiet līdz galam! Priekš tam mums 1997.gada 1.janvārī stājas spēkā likums par obligāto apdrošināšanu arodslimības un nelaimes gadījumā darbā. Tātad arī šī cilvēku kategorija... es pieļauju, ka jauneklis, kas patiešām ir pabeidzis skolu, nupat iestājies darbā, un, nedod Dievs, ja ar viņu kaut kas darbā notiek, viņš saņems šo pensiju, viņam to maksās Bērziņa kungs. Viņš var atnākt tribīnē un paskaidrot, kā viņš to darīs. Šī kategorija nekādā gadījumā nav saistīta ar trim gadiem. Tā ir īpaša kategorija - šie nelaimes gadījumi darbā, arodsaslimstības. Tātad mēs šobrīd runājam tikai par vienu kategoriju, respektīvi, par jauniem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuri nav strādājuši, jo, teiksim, līdz 23 gadiem acīmredzot viņi ir studējuši visu laiku dienas nodaļā. Viņi nav izvairījušies no darba, un, ja šī kategorija šajā gadījumā izrādās bez trīs gadu stāža... Cienītie kolēģi, es pieļauju ka nevienam zālē šobrīd līdzi nav Pensiju likuma un nav arī likuma par sociālo palīdzību, tāpēc es jums atgādināšu, ka šiem cilvēkiem skaitīs pensiju arī tādā gadījumā, ja pat izdara frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu. Viņiem ņems kapitāli vidējo par 1996.gadu, acīmredzot vidējās iemaksas... alga būs ap 100 latu, tas ir, 1200 latu gadā. Es runāju par vidēji divdesmitgadīgu cilvēku, sadalīs šo ciparu, kas nozīmē, cik ilgi viņš var atrasties pensijā. Pieņemsim, ka vidējais rādītājs, pat ļoti zems, ir 60 gadu, šis vidējais dzīves ilgums. Tātad viņam dalīs tos 1200 latus ar 40, kas ir 30, un pēc tam to sadalīs pa 12 mēnešiem. Tā būs tā summa, ko viņam varēs piešķirt reāli, bet likums skan sekojoši, ka tādā gadījumā mēs nedrīkstam piešķirt mazāku pensiju par to, kāds ir valsts sociālās palīdzības pabalsts, un viņam piešķirs tos 25 latus, un tā ir realitāte. Es neizslēdzu iespēju, ka var būt atsevišķi gadījumi, ka kāds cilvēks no 16-22 gadiem ir iekārtojies ļoti augsti atalgotā darbā un ir nostrādājis, teiksim, pusotra gada, un ka tomēr ar viņu kaut kas ir noticis... Bet es vēlreiz atkārtoju, ka, ja tā ir darba trauma, ja tā ir arodsaslimstība, tad viņam piešķirs pensiju arī bez šiem trim gadiem.

Beigu beigās mēs vienmēr runājam par to, ka mums ir jāsāk pārkārtot sabiedrības domāšana attiecībā uz savu saslimšanu, uz savas veselības saglabāšanu. Es vēlreiz atkārtoju, ka šeit acīmredzot arī frakcijas "Latvijai" deputāti šajā gadījumā vienkārši ir maldījušies, jo tā nav pieaugušo cilvēku kategorija.

Ozoliņa kungs, es ļoti jūs cienu, es patiešām jums izskaidroju šobrīd šo formulu, kā tas notiks dzīvē un šie trīs gadi ir normāli. Mēs paši pieņēmām koncepciju, mēs runājām par to, ka ir pensija, ka viņa ir apdrošināta, par to ir šāds maksājums, tādēļ es neuzskatu, ka mēs kādam... Es saku, ka var būt atsevišķi cilvēki, atsevišķi gadījumi, bet atsevišķos gadījumos var būt atsevišķi risinājumi, tāpēc nevajag tos transformēt. Un cilvēki, sabiedrība patiešām ir satraukta. Avīzēs katrs izskaidro, kā grib, šo jautājumu, lai gan nevienam, kam ir piešķirta pensija, viņu šobrīd neatņems. Nevienam ar atpakaļejošu datumu nepiemēros šo likumu. Bet mēs sakārtojam līdz galam to, kas nebija izdarīts likumdošanā. Tā ir jauna likumdošana.

Un pēdējais, ko es gribu piebilst komisijas vārdā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu un aicina, protams, arī deputātus atbalstīt komisijas lēmumu. Bet es gribētu vēlreiz pateikt, ka tā nedrīkst rīkoties ar sociālo likumdošanu. Es par to mēģināju, kolēģi, jau trīs mēnešus atpakaļ runāt, ka nedrīkst tādus likumus mainīt saistībā ar valsts budžetu. Un mēs šobrīd esam sasnieguši to, ko mēs gribējām. Mums vajadzēja šo likumu atsevišķi izdebatēt, visiem izskaidrot, nevis darboties saraustīti un tādā ātrumā, balstoties arī uz emocijām. Tā šobrīd nevar pieņemt tik nopietnus likumus, tos grozīt, un tādēļ ir šī neizpratne. Un es ceru, ka valdība nākamgad mums nedos tādu "dâvanu", neliks atkal budžeta pieņemšanas laikā mainīt visu sociālo likumdošanu. Pretējā gadījumā mēs atkal bez normālas diskusijas pieņemsim un būsim spiesti viens otru pārliecināt, ko nu kurš būs sapratis.

Es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt 14.panta pirmās daļas otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā vārdus "... ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Paldies. 24.pantā ir deputātu grupas priekšlikums - deputātu Brūvera, Stikuta, Ķezbera, Tabūna un Bāna priekšlikums. Komisija viņu arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redzat, cik karsti strīdi ir nevis par šiem maznodrošinātajiem, bet par nenodrošinātajiem cilvēkiem, kad runa ir par kaut kādiem 25 latiem. Bet tagad ir mūsu, piecu deputātu, to starpā arī mans, priekšlikums par strādājošajiem pensionāriem. Un es ļoti ceru, kolēģi, ka šodien, Trešajos Ziemassvētkos, pavadot šīs Ziemassvētku dienas tādā klusinātā noskaņā, jūs iedziļināsities arī šajā priekšlikumā, kas ir ļoti cilvēcisks, ļoti loģisks, un atbalstīsit to. Un tūlīt es pamatošu to.

Pirmkārt, pavisam emocionāli. Es domāju, ka sen jau pietiek vērsties pret pensionāriem vai pat diskriminēt pensionārus, varbūt it īpaši strādājošos pensionārus, kuri iegulda savu enerģiju, prasmi un pieredzi darbā un kuri ir ļoti vajadzīgi. Un rodas jautājums: kāpēc lai cilvēks nesaņemtu šo paaugstināto pensiju, ja viņš šodien godprātīgi, ražīgi strādā un pelna... nopelna šo paaugstināto pensiju? Jūs iedziļinieties, lūdzu, šī priekšlikuma pēdējā rindkopā, kur ir rakstīts: "Atbilstoši šiem noteikumiem pārrēķinātā pensija tiek izmaksāta tikai no tā laika, kad pensionārs ir sasniedzis 60 gadu vecumu - sievietēm, 65 gadu vecumu - vīriešiem un pārtraucis darbu, bet ne agrāk kā no 1998.gada 1.janvāra." Tātad te ir vairāki papildnoteikumi, kad šis pants stāsies spēkā.

Atgādināšu, ka tātad šis pants, šis pensijas paaugstinājums neskars nākamā gada budžetu. Tas pirmkārt. Nekādā veidā.

Otrkārt. Cilvēks, šis pensionārs, strādājot attiecīgajā laikā nosegs šo paaugstinājumu, kurš nāks tad, kad viņš vairs nestrādās, ar nodokļiem, kurus viņš maksā un maksās šos gadus. Tātad to nosegs krietni vairāk varbūt, nekā viņam to izmaksās pēc tam pensijā. Un vēl. Šie cilvēki taču pakāpeniski aizies pensijā, nevis visi uzreiz un uzreiz visi nesaņems šīs paaugstinātās pensijas.

Es atgādināšu vienu, jo presē ir pavīdējis, ka, redzat, te Saeimas daži deputāti mēģina cīnīties it kā par savām pensijām. Nē! Un, ja tā tas arī būtu, tad tie būtu daži cilvēki. Tikai daži cilvēki! Bet domāsim par tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri strādā. Un tādu ir simtiem un tūkstošiem, kuri saņem attiecīgu pensiju, tas ir, algu, no kuras viņiem pienāktos paaugstināta pensija. Es domāju, ka tas ir pavisam loģisks priekšlikums, un aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova. Komisijas vārdā es varu tikai informēt deputātus. Kad jūs, kolēģi, lemsit, kā balsot par šo priekšlikumu, tad ņemiet vērā, ka patiešām šobrīd ir runa tikai par 50 000 strādājošo. Bet, ja šis balsojums būs pozitīvs, Jaungada priekšvakarā neizdebatēts, tad pārējie 600 000 mūsu pensionāru, kuri pakļāvās jaunajam likumam, bet kuriem netika pārrēķinātas valstī pensijas, par kuriem tika pieņemts politisks lēmums, ka viņiem nepienākas, 2.janvārī viņi mums prasīs sev pārrēķināt pensijas attiecīgi stāžam un savām darba algām par visu mūžu. Ja mēs esam gatavi veikt tik kardinālu Pensiju likuma grozīšanu jaunajā gadā, tad, protams, mēs varam to atbalstīt.

Tieši šo apsvērumu dēļ, arī runājot teorētiski, pirmkārt, absolūti nav saprotams, kādēļ vīriešiem ir minēti 65 gadi. Mūsu valstī pensiju vecums šobrīd ir vienāds. Taču tas būtu sīkums. Nav arī saprotams, kādēļ ir runa par 1998.gadu. Es neredzu tam šeit īpašu motivāciju.

Un pats galvenais - mums vai nu jāpārrēķina visiem cilvēkiem, kuriem 1996.gadā mēs likām pāriet uz jauno likumu, vai arī šis jautājums ir jārisina pavisam citādā veidā, attiecībā uz darba devēju Pensiju likumā, ko mēs, par nožēlu, komisijā gaidām jau divus gadus no ministrijas. Es ceru, ka mēs drīzā laikā viņu arī sagaidīsim. Vismaz paraugnolikumu. Un, runājot par cilvēkiem, kuri strādā, kuriem ir augsts atalgojums, kuriem varētu pārrēķināt, to var darīt katrs darba devējs, attiecīgi veidojot savus fondus. Jo, saprotiet, ka ar šo grozījumu mēs šobrīd "laužam" visu jauno likumu. Pašu principu laužam, jo tur ir deklarēts, ka vecās pensijas netiek pārrēķinātas.

Kādēļ radās šis priekšlikums? Es to gribu objektīvi pateikt, kāda ir viņa motivācija. Es to paskaidrošu, tādēļ ka arī jaunajā likumā, par kuru es te nemitīgi runāju ar jums, ir paredzēts, ka patiešām tie cilvēki, kuri nostrādā vienu gadu - 1996. - ar lielu sociālo iemaksu, var saņemt pensiju un pēc tam 14 gadus saņemt lielākas pensijas. Un tas nav normāli. Tur kaut kas ir jādomā attiecībā uz Pensiju likumu. Un tādēļ šobrīd var pieprasīt arī strādājošie. Ja būtu normāls pārejas periods, lielo pensiju mēs varētu piešķirt tikai pēc kādiem pieciem gadiem, ja saglabājas šie lielie maksājumi. Tad nebūtu šobrīd debašu par šiem 50 000 strādājošo. Lai noturētu lielu sociālo iemaksu piecus gadus - tā būtu problēma. Taču mēs šobrīd ar šo grozījumu principā izjaucam visu Pensiju likuma struktūru. Viņš ir ļoti simpātisks. Es saprotu arī tos cilvēkus, kuri, teiksim tā, zināmā mērā ir apzagti ar jauno Pensiju likumu no 1996.gada 1.janvāra, bet tad mums ir jārēķinās, ka jaunajā gadā mums būs jādomā par pārējiem 600 000, kuriem arī būs tiesības pieprasīt sev normālas, diferencētas pensijas.

Tādēļ, balsojot "par" vai "pret" ðo priekšlikumu, kolēģi, es lūdzu jūs to ņemt vērā un aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim deputātu Brūvera, Stikuta, Ķezbera, Tabūna un Bāna priekšlikumu - papildināt likuma 24.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 28, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Tātad par pārejas noteikumiem nākošais priekšlikums ir saņemts no Labklājības ministrijas. Komisija viņu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 1.punkta 11.apakšpunktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī pieņemts.

L.Kuprijanova. Pēc Labklājības ministrijas priekšlikuma ir papildināts 2.punkts. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 5.pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Komisija to noraidīja, jo šeit tomēr ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikuma noraidīšanu? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais. Pārejas noteikumu 16.punkta 4.apakšpunktā ir attiecīgi deputātu Brūvera, Stikuta, Ķezbera, Tabūna un Bāna priekšlikums, kas ir saistīts ar šo pensiju pārrēķinu. Komisija viņu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt tekstu, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, jo 1.janvāris, par nožēlu, vairs nav izpildāms. To komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Es lūdzu nobalsot par likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pēdējā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1959. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Par tekstu.

Par preambulu priekšlikumu nav.

1.priekšlikums 2.lapaspusē - 2.panta 1.punktu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Labklājības ministrijas priekšlikumu likumprojekta 2.panta 1.punktā? Piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt 2.panta 3.punktā vārdu "pusotra gada" ar vārdiem "trīs gadus". Šī priekšlikuma principu mēs jau esam balsojuši otrajā lasījumā, un faktiski tiek atkārtots tieši tas pats jautājums, tādēļ komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es te redzēju un jūs arī, ja sekojāt, ka Požarnova kungs pagājušajā reizē aizrādīja, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir nepareizi formulēts. Proti, bija vienkārši tehniska kļūda, bet tā mainīja būtību. Un tāpēc šis priekšlikums nebūt nav tāds pats, kāds bija toreiz. Tāpēc viņu var iesniegt otro reizi. Un mēs to darījām pareizi, un tas nav nekāds pārbalsojums. Tāds kļūdains viņš tur nevar "iet cauri". Šī labojuma jēga ir tāda, ka komisijas paredzētajā variantā mātēm, kas kopj bērnus, vairs netiks ieskaitīts trīs gadu stāžs apdrošināta darba rādītājos, bet tikai pusotru gadu. Tas nozīmē, ka to pusotra gada darbu mātei skaitīs par valstiski svarīgu un lietderīgu darbu, par kuru pienākas apdrošinājums, bet līdz trim gadiem šis darbs vairs netiks skaitīts par lietderīgu darbu. Es gribu jums atgādināt, ka šobrīd patiešām Latvijā ir ļoti grūts stāvoklis taisni dzimstības jautājumā. Mums dzimst tikai puse no tā bērnu skaita, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nākošo paaudzi tikpat lielu, kāda ir šī paaudze. Latvijā līdz šim, cik ilgi ir bijusi uzskaite par demogrāfiju, nav bijis tāda dzimstības krituma. Stāvoklis ir traģisks. Mūsu tauta izmirst. Un, ja mēs te vēl nekautrējamies šo pusotru gadu mātes darba, kad viņa kopj bērnu, nepieskaitīt pie apdrošinātiem un lietderīgiem darbiem, tad tas vienkārši ir nesaprotami. Jūsu rokās, protams, ir izvēle, vai spiest to pogu vai spiest citu pogu. Varu teikt tikai tik daudz, ka tas viss ir uz jūsu katra sirdsapziņas un katrā ziņā ļoti labi parādīs, vai jums ir interese par Latvijas un latviešu tautas nākotni vai nav.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man izbrīnu rada tas, ka mēs bieži pieņemam likumus, kaut mēs neesam saņēmuši argumentētu atbildi. Un šinī gadījumā mēs neesam saņēmuši no komisijas argumentētu atbildi. Mani ļoti interesētu tāds jautājums. Pēc šī likuma pieņemšanas kāds skaits sieviešu iznāks no šī pēcdzemdību... bērna audzināšanas perioda ārā, ja viņām, teiksim, sakarā ar likumu tiks izmainītas viņu tiesības attiecībā uz pusotru gadu. Tātad cik aptuveni cilvēku tālākajā perspektīvā vai tuvākajā perspektīvā varētu pieprasīt darba vietas? Redzat, mani šis jautājums īpaši interesē, jo pieņemt likumu jau mēs varam, bet, tiklīdz viņas pēc pusotra gada vairs nesaņems nekādas šīs garantijas, tad viņas, iespējams, meklēs darba vietas. Un man rodas jautājums: kur ir plānots šos cilvēkus izvietot, vai viņiem būs darba piedāvājumi, un, ja viņu nav, tas atkal ir jautājums... Jūs saprotiet - visur ir jābūt līdzsvara mehānismam. Ja mēs veicam vienu darbību, tad ir jābūt līdzsvarotai arī otrajai. Tātad tiks atvērtas jaunas darba vietas, kur šie cilvēki, šīs sievietes, varēs atrast darbu, vai arī viņas būs vienkārši bezdarbnieces, kas ar laiku iegūs ilgstoša bezdarbnieka statusu un nesaņems nekādus pabalstus. Diemžēl reālajā praksē bieži vien notiek tā, ka šie cilvēki, šīs sievietes, tiek ieskaitītas ilgstoša bezdarbnieka statusā un vēlāk viņas nekādu finansiālu atbalstu nesaņem, un tāda ir reālā politika. Labākais būtu, ja komisija norādītu to, cik liels skaits sieviešu pēc šī likuma darbības sākuma varētu paplašināt bezdarbnieku tirgu, un tas būtu daudz loģiskāk, jo tad varētu analizēt, vai šis likums ir pozitīvs vai negatīvs.

Un vajadzētu tomēr arī deputātiem izanalizēt šos faktorus, kāda ir reakcija, ko dara valdība, lai šo bezdarbnieku skaitu vai nu samazinātu, vai piedāvātu viņiem darbu, un tad mēs varētu analizēt. Vienkārši nobalsot - to jau mēs varam, bet tas atkal būs bezdarbnieku skaita paplašinājums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Vēlas? Darba lietu valsts ministrs - Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mēs jau otrajā lasījumā principā šo tēmu izrunājām. Jūs visi esat nobalsojuši par valsts budžetu 1997. gadam, un šis te piedāvātais grozījums ir cieši saistīts ar valsts budžeta izdevumiem. Tātad, nobalsojot par frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu, mēs faktiski nobalsojam pret valsts budžetu. Es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj, godājamie kolēģi deputāti un godātais ministra kungs! Es kategoriski nepieņemu šādu šantāžu, ka mēs nevaram balsot par šo priekšlikumu tāpēc, ka mēs esam nobalsojuši par valsts budžetu. Valsts budžetā ir iespējas arī citādi iegūt naudu, un mēs kategoriski nevaram pieņemt to, ka šis valsts budžets bez deficīta ir izveidots šogad tieši uz maznodrošināto cilvēku vairākuma rēķina. Tāpēc es aicinu vienreiz atkāpties no šī principa un nobalsot par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas garantētu arī mātēm, kas kopj bērnus vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem, šī laika ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā attiecībā uz bezdarba gadījumiem. Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - tātad būtībā pagarināt vai faktiski atjaunot mātēm šo bērna kopšanas atvaļinājumu, kāds viņš bija līdz šim, pirms šī valdība nāca klajā ar savu antisociālo programmu. Aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā, Požarnova kungs, vēlaties ko piebilst?

A.Požarnovs. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - aizstāt 2. panta 3. punktā vārdus "pusotra gada" ar vārdiem "trīs gadu". Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 2. pantā ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 2. pantu ar jaunu 6. punktu sekojošā redakcijā. Godājamie kolēģi! Es aicinātu pievērst uzmanību tam, ka šis priekšlikums vārds vārdā sakrīt ar kreisās tabuliņas 3. punktu. Šis ir tas punkts, kurš tika izslēgts no šī likuma, pieņemot šos grozījumus pirmajā lasījumā. Frakcija "Latvijai" vārds vārdā aicina ieslēgt, atgriezt trešajā lasījumā tieši to pašu, ko mēs izslēdzām pirmajā lasījumā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā frakcija "Latvijai"... Jā, tas tiešām tā bija, ka pirmajā lasījumā šī redakcija bija, bet viņa tika izslēgta ārā, un diemžēl Saeima arī par to nobalsoja, un tāpēc es domāju, ka tomēr ir būtiski, lai tas paliktu... lai šis priekšlikums, lai šī norma paliktu likumā. Šī norma attiecas uz tiem skolēniem, kuri mācās, - tātad uz vidējās izglītības iestāžu skolēniem, respektīvi, uz visiem tiem, kas mācās līdz 15 gadiem. Es domāju, ka šinī gadījumā mēs nedrīkstam to darīt automātiski - paņemt un izslēgt, neskatoties un neinteresējoties par to, kas notiek ar šiem cilvēkiem, kāds mums ir darba tirgus, vai jauniešiem ir iespējams dabūt darbu.

Cienījamie kolēģi! Statistika rāda, ka jauniešiem vecumā līdz 23 gadiem... pēdējo 3 - 4 mēnešu laikā valstī bezdarba pieaugums šo jauniešu vidū ir palielinājies par 3%. Manuprāt, tas kaut ko liecina. Tātad šinī gadījumā es gribu atgādināt visiem kolēģiem to, ka te kādreiz tika izteikti argumenti par to, ka cilvēkam, kurš izglītojas arvien vairāk un vairāk, bezdarbs nedraud. Šinī gadījumā statistika diemžēl pierāda pretējo. Nav vienkārši šiem jauniešiem atrast darbu. Padomājiet tagad, ka jaunietim, kas pabeidz vienalga kādu mācību iestādi 15 gadu vecumā, protams, nemaz nav prakses vai katrā ziņā ir pavisam minimāla prakse, jo varbūt tikai tiem skolēniem, kuri pabeidz arodizglītības mācību iestādes, tiem ir drusciņ lielāka prakse, bet, ja viņš ir pabeidzis vispārējā tipa mācību iestādi, tad viņam tiešām kādā arodā vai amatā ir diezgan minimālas praktiskās iemaņas. Un tātad darba ņēmēji ne īpaši grib šos jauniešus pieņemt darbā un nodrošināt viņus ar darbu. Lai šis jaunietis varētu pats uzsākt kaut ko darīt un strādāt, teiksim, savā uzņēmējdarbības jomā, viņam taču tas nav iespējams, jo tas viss ir saistīts, kā jūs labi zināt, ar pamatkapitālu. No kurienes tad, pasakiet, jaunietim 15 gadu vecumā var būt pamatkapitāls, un kā viņš var uzsākt kaut kādu uzņēmējdarbību? Protams, ja vien viņš nav jau pirms šiem 15 gadiem iesaistījies kaut kādā uzņēmēj... es atvainojos, kaut kādā grupējumā un nodarbojies ar laupīšanu, ar mafijas lietām un tā tālāk. Tā ka, es domāju, lai mēs negrūstu jaunatni uz noziedzības ceļa... Saprotiet, laukos jau tā situācija ir tāda, ka tam jaunietim nekas cits vairs neatliek. Viņš sāk tiešām skatīties, kur kāds labāk dzīvo, viņš sāk nodarboties ar laupīšanu, ar blandīšanos un tā tālāk, jo kas cits viņam atliek, ja viņam nav darba? Un šinī gadījumā mēs tiešām atņemam šādam jaunietim vispār jebkādu iespēju piedalīties šajā darba biržā un varbūt ar laiku atrast darbu. Tā ka es domāju, ka... cienījamie kolēģi, mēs tiešām... nu pietiek mums bezdarbnieku! Ir mums īpaši rajoni, kuros ir vispār kritisks stāvoklis attiecībā uz bezdarbu, jūs to ļoti labi zināt, es to vairs neatkārtošu. Es domāju, ka uz jauniešu rēķina mums to vairs nevajadzētu paplašināt, un es ceru, ka jūs atbalstīsiet frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ja jūs šajā dokumentā paskatītos, tad jūs redzētu, ka apdrošināšanai pakļauto personu saraksta 4. punktā ir rakstīts: "personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;". Lai tas tā arī būtu. Tie ir cilvēki, kuri ir notiesāti un par kuriem mēs maksājam, viņus uzturam pat par lielākām summām nekā pensionārus. Labi, - lai viņiem šis apcietinājuma laiks ieiet tajā stāžā, par ko var dabūt apdrošinājumu bezdarba gadījumā! Jo viņiem patiešām ir grūti pēc atbrīvošanas dabūt darbu.

Bet kāpēc tad mēs tam cilvēkam, kurš mācās, kurš apgūst mācības nevis ieslodzījuma vietā (tur, cerams, arī apmāca), bet brīvē, uz brīvām kājām dzīvodams, mācās specialitāti, - kāpēc tam cilvēkam šo laiku mēs neieskaitām apdrošināšanas stāžā, par ko viņš var saņemt atlīdzību bezdarba gadījumā? Mēs vienkārši atkal taisām absurdu! Tad iznāk tā, ka labāk tas students vai arodskolas skolnieks nokļūst cietumā, viņš tad ir drošāks, pēc tam viņš var pabeigt apmācības, - un lūdzu! - tas nosēdēšanas laiks ieies viņa darba stāžā. Nu nevajag tādus absurdus! Mēs gribam šos absurdus novērst. Un galu galā arī tas, ko teica Kušneres kundze, jāņem vērā. Daudziem no viņiem, it sevišķi lauksaimniecības skolu absolventiem, tagad vienkārši nav darba, jo laukos ražošana sarūk un viņiem pašiem taču nav savu saimniecību. Un mēs radām tādu nenormālu stāvokli. Cilvēkam patiešām vienkārši nav ko darīt, tāpēc ka nav izplānota profesionālā izglītība pie mums, un pie tā nav vainīgs viņš, bet ir vainīgi tie, kas to visu... jāorganizē. Es domāju... šoreiz es skatījos uz Ministru kabineta pusi. Un šo cilvēku neizdarības dēļ skolēni tiks nostādīti, var teikt, dažreiz bezizejas stāvoklī. Ieslodzītos mēs nostādīsim labākā stāvoklī nekā skolēnus. Nu, lūdzu, nepieļaujiet tādu paradoksu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka pēc manis uzkāps tribīnē cienījamais ministrs Andris Bērziņa kungs un noteikti pateiks: "Tâ kā budžets jau ir izplānots, tad, cienījamie kungi, budžeta papildu tēriņus nevajag!" Protams, redziet, mēs saskaramies ar paradoksālu situāciju, ka solīdu bandītu mūsu valdība mīl vairāk nekā nesolīdu jaunieti. Redziet, bandīts vakarā var noķert vienu ministru un atņemt viņam visu algu, bet jauneklis vēl pagaidām nav tam nobriedis. It sevišķi piecpadsmitgadīgs, ja viņš ir beidzis arodskolu. Bet, es domāju, tas ir perspektīvā. Saprotiet, šeit mēs redzam, par ko mūsu jauniešiem ir jākvalificējas - par bandītiem. (Starpsauciens: "Sociālistiem...") Tad viņiem būs gan normāla sociālā aprūpe, gan visa barošana labāka nekā pensionāriem. Un tādēļ, protams, ka šajā gadījumā Saeima atbalstīs... Bet būsim reālisti! Noteikti daudzos reģionos ir tā problēma. Diemžēl šodien ne Šķēles kungs, ne valdība nav mums stāstījusi, ko darīsim ar reģioniem, kuros ir jaunatnes masveida bezdarbs. Tā ir reāla problēma. Ja tas jaunietis vismaz tajā periodā tiek ieskaitīts šajā obligātajā bezdarba apdrošināšanā, tad viņam ir garantijas, ka vismaz kādu laiku pēc mācībām viņam būs iespējas meklēt darbu. Jo šodien neviens nevar parādīt programmas, kuros novirzienos jauniešiem ir jāmācās, lai pēc tam viņiem būtu reālas cerības uz darbu. Šodien tas viss ir palaists pašplūsmā. Es domāju, ka gan Kuprijanovas kundze, gan arī komisijas vadītājs un pārstāvis varētu pastāstīt par pašnāvībām, narkomāniju, alkoholismu un visu to, pret ko tā cīnās mūsu ārstu grupa. Man liekas, ka šīs nianses vairāk rada tieši šis bezdarbs, nevis tas, vai tur ir tā reklāma vai nav. Tā ir reālā sabiedrības sāpe un problēma. Šodien vajadzētu iekļaut šajā likumā šo labojumu.

Protams, es saprotu, ka mūsu ministri un Ministru kabinets pateiks: bezdeficīta budžets - "svētā govs", un nedod Dievs, kaut tikai mēs viņai kādu "ragu" nenovīlētu! Bet upurēt šai "svētajai govij" jaunatni - tā jau nav nekāda problēma, tā būs ne jau pirmā sabiedrības grupa, ko mēs upurēsim šai "svētajai govij". Bet es vēlreiz saku: mums jau vairāk ir Valūtas fonda intereses, un šajā gadījumā Bērziņa kungs pārstāv viņu intereses, un, ja palielināsies narkomānu un dzērāju skaits, tas jau tad būs uz viņa dvēseles. Protams, arī uz Saeimas dvēseles. Protams, ja dvēsele Saeimai ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es šoreiz nerunāšu par budžetu. Es runāšu par citām lietām. Par ideoloģiju. Šodien Latvijā bezdarbnieku kopējā struktūrā 66% cilvēku ir cilvēki ar nepabeigtu vidējo vai vispārējo vidējo izglītību. Tie, kas mācās arodskolās, tehnikumos vai augstskolās, ir ļoti neliela daļa no kopējā bezdarbnieku skaita. Valsts dod naudu izglītībai. Kamēr cilvēks ir jauns, viņam ir jāmācās. Šī izglītība viņam ir par brīvu. Bet profesijas izvēlei ir jābūt apzinātai. Ir muļķīgi... es atvainojos par izteicienu, ir nekorekti iet mācīties ar domu: es pēc skolas vai augstskolas pabeigšanas būšu bezdarbnieks. Visiem, kas beidz skolu un kaut kāda iemesla dēļ nevar iekārtoties darbā, ir tiesības uz bezdarbnieka statusu. Šīs tiesības cilvēkam dod iespēju iet un par Nodarbinātības fonda līdzekļiem, pārkvalificēties, vēlreiz mācīties. Šis statuss dod tiesības iesaistīties pagaidu sabiedriskajos darbos. Bet tas, protams, nedod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Es aicinu šoreiz balsot par komisijas viedokli. Tātad jauniešiem ir jāmācās. Profesijas izvēlei ir jābūt apzinātai, un tas būs nepareizi, ja mēs teiksim tā: tu mācies augstskolā, bet mēs jau tevi apdrošināsim pret bezdarbu, jo skaidrs, ka pēc šā amata vai šīs specialitātes iegūšanas tev būs jāiet uz darba biržu un pēc tam vēlreiz jāpārkvalificējas.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tik klasiskus melus retu reizi var dzirdēt no Saeimas tribīnes. Kad cienījamais Bērziņa kungs stāsta anekdotes par to, kā darba birža pārkvalificē kādu, tad patiešām es vēlētos viņu nosūtīt uz darba biržu un paskatīties, pēc cik mēnešiem viņu kāds pārkvalificēs. Bet iespējams, ka, ja Bērziņa kungu pārkvalificēs, patiešām Latvijai tas būs lielāks labums nekā tas, ka viņš ir ministrs šodien.

Bet nākamā lieta ir arī tāda, ka tie jaunieši šodien nezina, kur iet mācīties. Protams, var māt ar galvu un teikt, cik skaistus vārdus šeit Bērziņa kungs saka. Bet jaunietis nezina, par ko mācīties. Vai šodien Latvijai būs vajadzīgi kompjūteru speciālisti vai nebūs? Vai būs vajadzīgi maizes cepēji vai nebūs? Un veidojas atsevišķu profesiju pārprodukcija. Piedodiet, šinī gadījumā izskatās, ka valsts un Ministru kabinets pat neiepazīstina ar valsts koncepciju, lai neviens pat nevarētu zināt, kas būs vajadzīgs. Izrādās, ja paņem šodien kādu no populārākajām profesijām, cienījamais Bērziņa kungs, ko jūs labi zināt... Kas mums Latvijā ir populārākais? Tas ir bandīts, piedodiet, prostitūta un vēl pāris amatu. Saeimas deputāts sen vairs nav populāra persona. Nedaudz augstākā līmenī ir Ministru prezidents un Ministru kabinets, bet arī tie ir ar jautājuma zīmi.

Cienījamie kolēģi, tā ir realitāte. Bērziņa kungs, nemelojiet Saeimai! Tātad jaunatne nezina, par ko kvalificēties, par ko mācīties. Un pēc tam, kad jaunietis ir nomācījies par to kompjūteru speciālistu (es varu reālus gadījumus pastāstīt; pie manis ir nākuši bezdarbnieki, viņi arī ir gājuši uz to bezdarba biržu, kurā apmāca, kā jūs teicāt), pēc tam viņš nevar iekārtoties darbā. Vienkārši darba nav.

Un, ja jūs gribat sūtīt viņus vienkārši kaut kur uz mežu zāģēt kokus, protams... Tikai ir jautājums: vai 16 gadu vecumā ir jāzāģē koki? Protams, var stāstīt un rādīt savas rokas un teikt, kā pats zāģējis, bet diez vai tas būs Saeimai normāls arguments. Tādēļ es šajā gadījumā tomēr aicinu, lai jauniešiem būtu... Tas nenozīmē, ka viņiem obligāti ir jāsaņem šis pabalsts. Un, Bērziņa kungs, pasakiet, cik tad liels ir tas pabalsts. Un kāds jaunietis var ar to iztikt, protams. Bet labāk lai viņš tomēr pēc tam, pēc tās arodskolas vai pēc tās vidējās specializētās skolas, neiziet ārā uz ielas un nesāk laupīt.

Ja mēs uzskatām, ka caur to mēs panāksim privātbiznesa uzplaukumu, tad tie ir klasiski meli. Vienkārši mēs vēl papildus radīsim degradētu slāni. Protams, to mēs varam neredzēt, tēlot, ka tas tā nav, bet tā ir dzīves realitāte.

Bērziņa kungs, es lūgtu jūs biežāk aizbraukt uz darba biržām un painteresēties, cik daudz cilvēku var apgūt specialitātes, kādas specialitātes un kāds ir pieprasījums pēc šīm specialitātēm. Tās profesiju apguves iespējas tur ir minimālas. Un finansējums arī ir minimāls. To jūs arī pietiekami labi zināt. Tā ka, lūdzu, nemelojiet Saeimai!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs. Otro reizi.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribu norobežoties no šiem Lujāna kunga emocionālajiem izteikumiem. Pavisam neliela uzziņa: no tiem, kas caur nodarbinātības dienestu iziet apmācību, 58% divu mēnešu laikā pēc apmācības iegūst darbu. Mēs esam parēķinājuši, ka astoņu mēnešu laikā tikai caur sociālo nodokli vien, samaksājot to valstij, viņi ir atpelnījuši atpakaļ to naudu, ko mēs esam izlietojuši viņu apmācībai. Tā ka šī apmācības sistēma strādā.

Tas, ka Lujāna kungs skāra atsevišķus jautājumus par to, kā mācību iestādes reaģē... cik adekvāti reaģē uz pieprasījumu un piedāvājumu, - tas ir cits jautājums, bet tas nekādā ziņā nav tieši saistīts ar šodien apspriežamo likumprojektu. Es vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli un nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar jaunu 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 18. Nav pieņemts.

A. Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 3.panta pirmās daļas 4.punktu papildināt ar vārdiem "pašnodarbinātās personas". Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt visu likuma otro nodaļu. Komisija priekšlikumu ir pieņēmusi, precizējot to un mainot pantu numerāciju. Izslēgti panti - no 4.panta līdz 8.pantam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt 4. - 8. pantu un attiecīgi mainīt turpmāko pantu un nodaļu numerāciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 9.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums - mainīt panta nosaukumu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 9.pantu ar otro un trešo daļu. Redakcija ir šeit redama. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par ministrijas priekšlikumu - papildināt pantu ar otro un trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 10.panta 1.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija priekšlikumu ir pieņēmusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta 1.punkta precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 10.panta 3.punktu. Ņemot vērā to, ka mēs 2.pantā 6.punktu esam noraidījuši, es domāju, ka šis nav balsojams, un komisija arī to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Tiek noņemts. Paldies.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 11.pantu ar trešo daļu. Komisija to ir pieņēmusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums 12.panta pirmajā daļā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir pieņēmusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - 12.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 13.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums - mainīt panta nosaukumu, izteikt to jaunā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta nosaukuma maiņu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tālāk. Labklājības ministrijas priekšlikums - izdarīt grozījumus 14.pantā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 14.pantu papildināt ar ceturto daļu. Tālāk redakcija tāda kā tekstā. Komisija to ir pieņēmusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta papildināšanu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 17.panta otro daļu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 17.panta trešās daļas 3.punktā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 17.pantu papildināt ar jaunu astoto daļu. Redakcija kā tekstā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret panta papildināšanu ar astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3., 4. un 5. punktu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 3., 4. un 5.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā." Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu nebija. Tādēļ es aicinu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 11, atturas - 1. Likums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt pēdējo darba kārtības jautājumu, Prezidijā ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums, kurā ierosina turpināt 1996.gada 27.decembra ārkārtas sesijas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Bez starpbrīžiem un pārtraukumiem.

Vai "par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsojums nav nepieciešams. Paldies. Pieņemts.

Lūdzu, Požarnova kungs! Pēdējais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1954.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Ir saņemts frakcijas "Latvijai" priekšlikums aizstāt 7.panta 5.punktā skaitli "80" ar skaitli "100". Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, balstoties uz to, ka mēs principā jau esam nobalsojuši par šo skaitļu maiņu no "100" uz "80". Un tagad ir priekšlikums atgriezties atpakaļ pie likuma pamatredakcijas, un tādēļ komisija ir to noraidījusi, un es aicinu arī kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Panta būtība ir tā, ka apdrošinājuma ņēmējam, tas ir, darba devējam, ir no saviem līdzekļiem jāizmaksā apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, pārejošas darba nespējas pabalsts par pirmajām 14 kalendārajām dienām. Un jautājums ir par to, kādā apmērā. Līdz šim spēkā esošā redakcija bija tāda, ka tas ir 100% apmērā, bet otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi - šis skaitlis "100" ir aizstāts ar skaitli "80". Mēs uzskatām, ka tajā gadījumā, ja cilvēks ir cietis nelaimes gadījumā darbā vai saslimis ar arodslimību, - ka tajā gadījumā viņam pienākas arī šajās pirmajās 14 kalendārajās dienās, kad viņš ir darba nespējīgs, šis darba nespējas pabalsts, kurš ir tikpat liels kā viņa līdz šim bijusī mēneša vidējā izpeļņa. Jo tā nav viņa personiskā vaina, ka viņš ir cietis šajā nelaimes gadījumā vai arī saslimis ar arodslimību. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu aizstāt 7.panta 5.punktā skaitli "80" ar skaitli "100", lai cilvēks saņemtu šo pabalstu 100% apmērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu! Komisijas vārdā - Požarnova kungs!

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Pašreiz likumdošanā ir noteikts, ka slimības gadījumos cilvēks saņem slimības pabalstu, kas ir 80% no pamatalgas, tādēļ, lai saskaņotu šos principus, arī šeit ir ieviests šis skaitlis "80", un tādēļ es aicinu tomēr pieņemt komisijas viedokli - noraidīt atgriešanos atpakaļ pie 100% un atstāt skaitli "80", kā ir pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 7.panta 5.punktā skaitli "80" aizstāt ar skaitli "100". Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 11.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums - 14.panta otrās daļas 3.punktā aizstāt skaitli "20" ar skaitli "24". Komisija to ir pieņēmusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - 14.panta otrās daļas 3.punktā skaitli "20" aizstāt ar skaitli "24" - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums izteikt 14.panta otrās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta otrās daļas 4.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Attiecībā uz 19.pantu ir analoģisks frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt skaitli "80" ar skaitli "100". Komisija arī šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 19.pantā aizstāt skaitli "80" ar skaitli "100". Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 26, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 23.panta septītajā daļā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums par 23.panta septīto daļu (mainīta numerācija). Komisija to ir pieņēmusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - pārejas noteikumu 2.punktu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija ir priekšlikumu pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - pārejas noteikumu 2.punktā izdarīt jums iesniegtās izmaiņas - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā." Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu nav, un es aicinu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 8, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Aleksandrs Bartaševičs, Kārlis Jūlijs Druva, Edmunds Grīnbergs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Rudīte Leitena, Andrejs Požarnovs (zālē), Jānis Priedkalns, Leonards Stašs, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 27.decembra ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu. Visiem deputātiem, klātesošajiem, visiem, kas mūs redz un dzird, vēlu laimi un labklājību Jaunajā 1997.gadā! Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute