Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pirms oficiāli atklājam mūsu darba kārtību, es gribēju konsultēties ar jums par šādu jautājumu. Sakarā ar mūsu ciemiņa uzrunu mums vispirms pulksten 9.00 ir jāatklāj Saeimas kārtējā sēde. Pēc ciemiņa uzrunas mums ir kārtējā sēdē jāizsludina pārtraukums un pēc pārtraukuma jāturpina ārkārtas sēde, un tad, kad būsim izskatījuši apstiprināto ārkārtas sēdes darba kārtību, mēs varēsim turpināt kārtējās sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu. To saku, lai jums nebūtu pārsteigumu par to, kāpēc mēs tā darām.

Godātie kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 28.novembra sēdi. Saskaņā ar mūsu apstiprināto darba kārtību šajā sēdē uzrunu teiks Uzbekistānas Republikas parlamenta (Olij Mažlisa) priekšsēdētājs Erkins Halilova kungs. Lūdzu!

E.Halilovs (Uzbekistānas Republikas parlamenta (Olij Mažlisa) priekšsēdētājs).

Godājamais priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie kolēģi!

Dāmas un kungi!

Pēc divām šeit pavadītajām dienām man ir tiesības daudzus no jums uzrunāt tā: "Dârgie draugi!"

Atļaujiet vispirms Uzbekistānas Republikas prezidenta, parlamenta un valdības vārdā jums un jūsu personā visai latviešu tautai no visas sirds novēlēt mieru, labklājību, plašu raženu sadarbību ar visām tautām un valstīm. (Aplausi.)

Atļaujiet arī sirsnīgi pateikties par uzaicinājumu Uzbekistānas parlamenta delegācijai apmeklēt jūsu skaisto zemi un teikt runu tik reprezentablā sēdē. Mēs esam pārliecināti, ka vizītes gaitā paredzētās tikšanās un sarunas kalpos mūsu valstu un tautu saprašanās un sadarbības tālākai padziļināšanai.

Uzbekistānas parlamenta delegācijas vizīte jūsu brīnišķīgajā zemē notiek ievērojamā laikā. Burtiski pirms dažām dienām, 18. novembrī, Latvijas tauta svinīgi atzīmēja nacionālos svētkus - Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Atļaujiet, pievienojoties iepriekš izteiktajiem oficiālajiem apsveikumiem, man personiski no visas sirds novēlēt mūsu latviešu draugiem laimi un panākumus jaunās neatkarīgās un plaukstošās valsts celtniecībā. (Aplausi.)

Mūsu vizīte draudzīgajā Latvijas Republikā notiek Uzbekistānas tautai ārkārtīgi nozīmīgā laikā. Nesen, 1.septembrī, mēs plašas starptautiskās atzinības atmosfērā atzīmējām Uzbekistānas Republikas neatkarības piekto gadadienu, bet drīz - 8.decembrī - svinēsim ceturto gadadienu, kopš pieņemta Konstitūcija, uz kuras balstās viss mūsu darbs demokrātiskas tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības celtniecībā, pāreja uz sociāli orientētu daudzveidīgu ekonomiku un tirgus attiecībām, līdztiesīga un savstarpēji izdevīga sadarbība ar citām valstīm un centieni integrēties pasaules asociācijā.

Vienlaikus ar šiem svarīgajiem datumiem mūsu valsts un tautas dzīvē republikā un saskaņā ar UNESCO lēmumiem - visā pasaulē plaši tika atzīmēta izcilā viduslaiku reformatora, valstsvīra un karavadoņa Amira Temura 660.dzimšanas diena. Pievēršanās izcilo senču nezūdošajam mantojumam un tautas daudzu gadsimtu vēsturei veicina dižās pagātnes, tagadnes un nākotnes kontinuitāti, vēl un vēlreiz pārliecina, ka neatkarība, labas kaimiņattiecības un sadarbība ir tautas lielākās politiskās, ekonomiskās un garīgās vērtības, kas nodrošina valstij uzplaukumu, bet tās pilsoņiem - labklājību un pienācīgu dzīvi.

Uz šiem vēsturē pārbaudītajiem principiem mēs pamatojamies savās attiecībās gan ar Latvijas Republiku, gan ar citām valstīm un pasaules asociācijas tautām. Ar dziļu gandarījumu gribu atzīmēt, ka Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas sadarbība balstās uz stingriem pamatiem un tai ir jau dziļas saknes.

Tagadējā parlamentāriešu tikšanās ir gan tiešs turpinājums Uzbekistānas Republikas prezidenta Islama Karimova vizītei Latvijā 1995.gada jūnijā un Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei šā gada maijā, gan arī šo vizīšu sekas. Augstākā līmeņa sarunu un mūsu valstu vadītāju parakstīto kopīgo dokumentu rezultātā tika ielikti pamati mūsu valstu un tautu draudzībai un sadarbībai, kas tagad intensīvi attīstās un iegūst jaunu saturu.

Savu ieguldījumu Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās saprašanās, draudzības un sadarbības padziļināšanā dod arī mūsu valstu parlamentārieši. Uzbekistānas parlamenta deputāti un plaša sabiedrība ar dziļu gandarījumu ir uzņēmusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu iniciatīvu izveidot Latvijas un Uzbekistānas attiecību attīstīšanas atbalsta grupu. Šajā aspektā savu šīsdienas vizīti Latvijas Republikā mēs lūdzam uzskatīt par praktisku apliecinājumu Uzbekistānas parlamentāriešu centieniem nodibināt ciešākus kontaktus ar latviešu draugiem un kolēģiem un, izmantojot personiskos kontaktus un detalizētāk iepazīstoties ar situāciju, vienoties par efektīvas sadarbības formām un virzieniem.

Par mūsu valstu un tautu labās gribas reālu apliecinājumu kļuva tas, ka augstākajā līmenī Rīgā tika parakstīts Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas draudzības un sadarbības līgums un Taškentā - Deklarācija par Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas sadarbības tālāku attīstību un paplašināšanu, kā arī vairāki kopīgi dokumenti par sadarbību vieglajā rūpniecībā, transporta un komunikāciju jomā, par investīciju savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, par tiesisko palīdzību un citi.

Kā zināms, Uzbekistānas un Latvijas sadarbībā svarīgu vietu ieņem jautājumi par komunikācijām, it īpaši par Baltijas ostu izmantošanu Vidusāzijas valstu ieiešanai Eiropā. Šobrīd, kad laiks mūs strauji tuvina divu gadsimtu un divu tūkstošgadu robežai, kad mūsu tautu, tāpat kā daudzu pasaules valstu likteņos notiek krasas pārmaiņas, neviļus rodas vēsturiskas analoģijas un paralēles. Pagātnē Austrumu un Rietumu tautu centieni pēc abpusēji izdevīgas sadarbības rada savu izpausmi Lielajā zīda ceļā, kurā Uzbekistānai bija viena no galvenajām lomām. Nav izslēgts, ka tagadnē un nākotnē mūsu valstīm jākļūst par jaunu starptautisko kontaktu un sadarbības maģistrāļu iniciatorēm un šo maģistrāļu loceklēm.

Mēs varam iziet pasaules arēnā, un mums ir ko piedāvāt savstarpēji izdevīgai sadarbībai.

Uzbekistāna katru gadu saražo aptuveni 1,5 miljonus tonnu kokvilnas šķiedras, pēc kuras ir liels pieprasījums pasaules tirgū, 5 miljonus tonnu savu īpašību ziņā unikālu augļu un dārzeņu, daudz zīdtauriņa kokonu, karakulādiņu un citas vērtīgas lauksaimniecības produkcijas. Republika ieņem ceturto vietu pasaulē zelta krājumu un septīto vietu - zelta ieguves ziņā. Mūsu zemes dzīles ir bagātas ar sudrabu, urānu, varu, cinku, molibdenu un citiem vērtīgiem un retzemju metāliem.

Gāzes, ogļu, naftas un kondensāta krājumi ļauj ne tikai nodrošināt Uzbekistānas neatkarību kurināmā un enerģētikas ziņā, bet arī eksportēt enerģijas nesējus uz citām valstīm. Republikas dzīlēs uziets kopumā vairāk nekā 700 atradņu, kurās ir 95 dažādu veidu vērtīgas minerālu izejvielas. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, to krājumi tiek lēsti 3 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Republikā darbojas spēcīgi rūpniecības uzņēmumi, kas pārstāv tādas svarīgas nozares kā metalurģija, radiotehnika, radioelektronika, ķīmija, mašīnbūve, aviobūve, vieglā un pārtikas rūpniecība un citas. Uzbekistānā ir attīstīts dzelzceļa un autoceļu tīkls, republikai ir tiešas aviosakaru līnijas. Modernas telekomunikācijas, to skaitā satelītsakari, Uzbekistānu saista ar vairāk nekā 30 pasaules valstīm. Mums ir milzīgi darbaspēka resursi, bagāts zinātniskais un intelektuālais potenciāls.

Līdz ar neatkarības iegūšanu visas šīs milzīgās dabas un klimatiskās, resursu, ražošanas, zinātniski tehniskās, darba un intelektuālās iespējas tiek izmantotas tautas labā un kalpo valsts progresam un uzplaukumam. Pateicoties savas attīstības modelim, kura pamatā ir prezidenta I.Karimova izstrādātie pieci reformu principi, kas nosaka ekonomikas prioritāti pār politiku, paredz pārveidojumu likumdošanas bāzi, to posmsecīgu norisi valsts vadībā, sociālo atbalstu trūcīgajiem un cilvēku psiholoģisko adaptāciju tirgus apstākļiem, mums ir izdevies novērst ražošanas graujošu lejupslīdi un cilvēku dzīves līmeņa krasu pazemināšanos. Bet galvenais - nostiprināt visu iedzīvotāju ticību veicamo reformu auglīgajam raksturam, saglabāt politisko stabilitāti, pilsonisko mieru un starpnacionālo saskaņu sabiedrībā.

Turklāt vēl tālu pavirzīties uz priekšu pa demokrātijas un tirgus pārveidojumu ceļu. Pietiek atzīmēt, ka šobrīd vairāk nekā 80 procenti saimniekojošo subjektu pārstāv ekonomikas nevalstisko sektoru, kurā nodarbināti 70 procenti visu darbinieku un kura īpatsvars pārsniedz divas trešdaļas no iekšējā bruto produkta, bet agrārajā sektorā - 95 procentus.

Pakāpeniski tiek pārvarēta nacionālās valūtas inflācija, apgūti simtiem jaunu produkcijas veidu, strauji pieaug investīcijas, arī ārvalstu investīcijas, kuru summa sasniedz 2 miljardus dolāru gadā. Plaši attīstās republikas un ārvalstu partneru kopuzņēmumi, to skaits tuvojas trijiem tūkstošiem. To vidū ir tādas lielas un tehniskajā ziņā sarežģītas ražotnes kā Uzbekistānas un Dienvidkorejas vieglo automobiļu kopuzņēmums "UzDEU". Pirmās Uzbekistānā izlaistās mašīnu partijas jau droši iegājušas iekšējā un pasaules tirgū.

Visi šie un citi kardinālie pārveidojumi politiskajā, sociālekonomiskajā un garīgajā sfērā tiek veikti uz stabila likumdošanas pamata, kuru ar aktīvu mērķtiecīgu darbību nodrošina Uzbekistānas Republikas augstākā likumdevēja institūcija - Olij Mažliss - parlaments.

Atļaujiet pie tā pakavēties nedaudz sīkāk.

Pašreizējais Uzbekistānas Republikas parlaments tika ievēlēts uz daudzpartiju alternatīva pamata 1994.gada decembrī, un tajā ir 250 deputātu. Atbilstoši politisko institūtu, ideoloģiju un viedokļu daudzveidības procesam, kas joprojām attīstās, parlamentā izveidotas trīs frakcijas pēc partijiskās piederības un viens deputātu bloks. Viss praktiskais likumdošanas darbs ir koncentrēts 12 komitejās. Nodibināts un arvien svarīgāku nozīmi valsts un sabiedrības dzīvē iegūst Olij Mažlisa Pilnvarotā institūts cilvēktiesību jautājumos.

Patlaban Uzbekistānas teritorijā brīvi dzīvo un strādā vairāk nekā 120 tautu un tautību pārstāvji, to skaitā arī aptuveni tūkstotis latviešu. Bērni un jaunieši iegūst izglītību astoņās valodās. Daudzās valodās iznāk laikraksti, tiek sagatavoti televīzijas un radio raidījumi. Tiek īstenotas pilsoņu tiesības brīvi izraudzīties konfesiju - republikā darbojas 14 konfesiju reliģiskās apvienības. To, ka tiek respektētas ticīgo cilvēku jūtas neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības, apliecina Maskavas un visas Krievijas patriarha Aleksija II nesenā vizīte republikā.

Saskaņā ar Konstitūciju ir nošķirti varas atzari: likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara. Turklāt likums strikti nosaka to kompetenci, pilnvaras un atbildību.

Republikā ir izveidojusies principiāli jauna politiskā sistēma, kas pamatojas uz politisko institūtu, ideoloģiju un viedokļu daudzveidību. Patlaban republikā darbojas četras politiskās partijas un sabiedriskā kustība, reģistrētas aptuveni 200 sabiedriskās apvienības, sabiedriskie fondi, veterānu, jaunatnes un sieviešu organizācijas, kurām ir svarīga nozīme valsts un sabiedrības jautājumu lemšanā.

Mūsu tautas dzīvē arvien lielāku nozīmi iegūst pilsoņu pašpārvaldes institūcijas, vispirms mūsu tautai tradicionālā mahalli, kura patstāvīgi lemj daudzus labiekārtošanas, kaimiņattiecību un cilvēku audzināšanas jautājumus.

Uzbekistānā konsekventi tiek ieturēts kurss uz tiesiskas valsts celtniecību. Tagad atšķirībā no administratīvi komandējošās sistēmas patvaļas un diktāta jebkuras institūcijas un jebkuras amatpersonas darbību - lai tas būtu parlamenta deputāts, Ministru kabineta loceklis, tiesnesis vai prokurors - reglamentē likums, kas precīzi nosaka ikviena kompetenci, pilnvaras un atbildības robežas.

Pāreja uz demokrātisku, tiesisku valsti un pilsonisku sabiedrību ir vienlaikus kļuvusi par pāreju uz daudzveidīgu ekonomiku un tirgus attiecībām.

Konsekventi realizējot likumus par īpašumu, par uzņēmumiem, par kooperāciju, par privatizāciju, par dehkansaimniecību, par saimnieciskajām biedrībām, par mazās un privātās uzņēmējdarbības stimulēšanu un citus likumus, Uzbekistānā likvidēts īpašuma valsts monopols, bet tirgus struktūras un tirgus attiecības ieguvušas dominējošu stāvokli un neatgriezenisku raksturu. Attīstās tā saucamā vidusšķira, pie kuras pieder cilvēki, kam ir nekustamais īpašums, vērtspapīri un citi īpašumi, kas dod ienākumus.

Laika pārbaudi izturējusi republikā īstenotā spēcīgā sociālā politika. Tās labvēlīgo ietekmi izjūt, lai cik grūti tas nāktos, pensionāri, daudzbērnu ģimenes, studenti un citi sociālajā ziņā vājie iedzīvotāju slāņi. Spēkā esošie likumi par iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanu, pensionāro nodrošināšanu un citiem vitāli svarīgiem jautājumiem ļāvuši vairumam iedzīvotāju adaptēties jaunajos tirgus apstākļos, pieņemt jaunās realitātes un uz šā pamata nodrošināt savu dzīves līmeni un savu ģimeņu labklājību.

Iedvesmojošas pārmaiņas notiek kultūras, izglītības, zinātnes un mākslas sfērā. Atbrīvojusies no ideoloģiskā dogmatisma un žņaugiem, tauta restaurē savu patieso vēsturi un to savu dižo senču vārdus un darbus, kuri ir devuši milzīgu ieguldījumu pasaules civilizācijas attīstībā.

Stājušies spēkā likumi par izglītību, par fizisko kultūru un sportu, kā arī prezidenta dekrēti, kuru mērķis ir attīstīt muzejus, bibliotēkas un citas kultūras iestādes. Tas paver jaunatnei plašas iespējas apgūt visas cilvēces mūsdienu zinātnes un kultūras sasniegumus.

Atklātums, humānisms, laba attieksme pret tuviem un tāliem kaimiņiem - tas viss atbilst Uzbekistānas tautu tradīcijām. Mūsu valsts ar savu noteicošo ģeopolitisko lomu Centrālāzijas reģionā, neatkarīgo ārpolitiku, miermīlīgajām iniciatīvām, kas vērstas uz konfliktu noregulēšanu, miera nostiprināšanu, drošību un tautu sadarbību, ir iemantojusi lielu un nemitīgi pieaugošu autoritāti un ietekmi pasaules asociācijā. Uzbekistāna uztur oficiālas diplomātiskās attiecības ar 120 pasaules valstīm, uz pilntiesīgiem pamatiem ietilpst visu pašu autoritatīvāko un ietekmīgāko starptautisko organizāciju sastāvā, republikā ir akreditētas 88 valstu pārstāvniecības, tiek rīkoti plaši starptautiski pasākumi visaugstākajā līmenī, kuri pozitīvi ietekmē notikumu gaitu pasaulē.

Pie daudzpusīgā darba, kura mērķis ir panākt republikas integrēšanos pasaules asociācijā, kā svarīga tā sastāvdaļa pieder starptautisko konvenciju un nolīgumu ratifikācija vai Uzbekistānas pievienošanās tām. Parlaments jau pieņēmis aptuveni 150 šādu aktu, un tāpēc mūsu likumi rod apstiprinājumu ar pasaules pieredzei atbilstošām praktiskajām normām. Tuvākajā laikā būs daudz jāpaveic, it īpaši attiecībā uz mūsu valsts pievienošanos pasaules standartiem cilvēka tiesību un brīvību jomā.

Mūsu tālākās attīstības galvenie vektori pašreizējā posmā ir demokrātisko reformu padziļināšana, politiskās sistēmas un tiesu sistēmas pilnveidošana un liberalizācija, pilsoņu tiesību un brīvību garantiju nostiprināšana.

Šobrīd republikā tiek veikts enerģisks un daudzveidīgs darbs, gan lai radītu jaunus politiskos un sabiedriskos institūtus, gan lai reformētu jau esošos institūtus, dotu tiem jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu saturu.

Ir jāveic liels darbs, lai izveidotu institucionālas struktūras, kas nodrošina monitoringu un kontroli cilvēktiesību ievērošanas jomā. Runa ir par Nacionālo cilvēktiesību centru, kas nesen nodibināts ar prezidenta dekrētu, par tādu struktūru izveidošanu kā Sabiedriskās domas institūts un Spēkā esošo likumu monitoringa institūts, kas darbojas Uzbekistānas Republikas parlamenta paspārnē.

Republikā ir izvirzīts un jau tiek īstenots uzdevums palielināt nevalstisko sabiedrisko struktūru lomu un aktivitāti. Pie šādām struktūrām vispirms pieder politiskās partijas un citas sabiedriskās apvienības. Runa būtībā ir par veselīgu, konstruktīvu opozīciju, kurai sabiedrības dzīvē ir jāpilda interešu balansētājas, sabiedriskā līdzsvara saglabātājas jeb, kā pie mums pieņemts teikt, "taisnīguma svaru" loma.

Ir jāveic svarīgi pasākumi, arī likumdošanas pasākumi, lai palielinātu preses un masu saziņas līdzekļu lomu valsts un sabiedrības dzīves demokratizācijas procesos un cilvēka tiesību aizsardzībā. Šai nolūkā tagad tiek izstrādāti likumprojekti par informācijas iegūšanas garantijām un brīvu piekļūšanu informācijai, par žurnālistu profesionālās darbības aizsardzību.

Ir izvirzīts uzdevums kardināli padziļināt tiesu reformu un demokratizēt visu tiesu un tiesībaizsardzības institūciju sistēmu, lai tiesa tuvākajā laikā kļūtu par cilvēka tiesības un intereses efektīvi sargājošu institūciju. Ir paredzēts veikt vērienīgus pasākumus pilsoņu juridiskās apkalpošanas un tiesiskās kultūras radikālai uzlabošanai. Izskatīšanai tuvākajā sesijā iesniegti likumprojekti par advokatūru un par notariātu, tiek izstrādāti citi likumprojekti.

Viss mūsu parlamenta likumdošanas darbs balstās uz ciešu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un aizvien plašākiem sakariem ar draudzīgajām valstīm. Regulāri notiek kopīgi semināri un konferences, kurās pārstāvēti ANO, Pasaules banka, K.Adenauera fonds un citi. Uzbekistānas parlamentārieši sistemātiski tiekas ar daudzu pasaules valstu vadītājiem, parlamentu locekļiem un vēstniecībām.

Mēs esam pārliecināti, ka Uzbekistānas parlamenta delegācijas tagadējā vizīte Latvijas Republikā un šīsdienas tikšanās dos jaunu impulsu mūsu valstu draudzības un sadarbības tālākai padziļināšanai un attīstīšanai.

Atļaujiet vēlreiz apliecināt pateicību par doto iespēju teikt runu šādā reprezentablā auditorijā un pateikties par uzmanību.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pasludinu pārtraukumu 28.novembra kārtējā sēdē.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Paziņoju, ka turpinām 1996.gada 28.novembra Saeimas kārtējo sēdi. Turpināsim izskatīt likumprojektu, kuru pārtraucām, slēdzot iepriekšējo kārtējo sēdi, "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

Komisijas vārdā Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj, es atgādinu, ka tika dots vārds Pēterkopa kungam, lai aizstāvētu viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atgādiniet, lūdzu, varbūt, Krisberga kungs, dokumenta numuru. Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1740. Tā ir dokumenta 13. lappuse, ja es nekļūdos.

V.Krisbergs. Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1740, 13.lappuses 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Varbūt nelielu atkāpi par 76. pantu un tā daļām. 76.pants nosaka kārtību, kāda piemērojama dzīvokļu nodošanā īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai jeb, kā mēs tautā saucam, paātrinātas privatizācijas gadījumā. Šie noteikumi "Paātrinātā privatizācija" 1.panta pirmajā daļā nosaka, ka šīs nodaļas nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz valsts vai pašvaldību dzīvojamām mājām, kurām vēl nav uzsākta vispārīgā privatizācija. Tātad attiecībā uz valsts un pašvaldību mājām.

Tālāk. Otrā daļa nosaka, ka nevajadzētu šo paātrināto privatizāciju atiecināt uz viendzīvokļa mājām. Pilnīgi loģiski! Bet vai vajag mums šajā 76.pantā kaut ko pateikt vēl vairāk? Es uzskatu, ka mums ar šo tad arī vajadzētu beigt, bet visas pārējās daļas, it īpaši ceturtā, būtu izslēdzama no šā panta, jo valsts un pašvaldību māju, šo it kā domāto māju, kuras varētu tādas būt, šodien vēl nav. Ir runa par mājām, kas ir nacionalizētas pēc 1940.gada 21.jūlija. Un, kā mēs zinām, saskaņā ar Denacionalizācijas likumu bija pieteikšanās laiks, mierīgas dokumentu iesniegšanas laiks. Un tagad, ja īpašnieki nav pieteikušies un ja visi šie dokumenti nav kārtīgi iesniegti, tad daļa no denacionalizācijai pakļautajām mājām varētu piekrist valstij. Varētu piekrist, bet, kamēr viņas vēl nav valsts īpašums, kamēr valsts nav reģistrējusi tās uz sava vārda zemesgrāmatā, viņas tikai varētu būt kā domātais valsts īpašums. Tāpēc es nekādā gadījumā nepiekrītu, ka attiecībā uz šo domāto valsts īpašumu mēs varētu uzsākt šo paātrināto dzīvokļu privatizāciju.

Es varbūt vairāk runāšu par Rīgu, nevis par pārējām Latvijas pašvaldībām un lielajām pilsētām, jo šī situācija, protams, visraksturīgākā varētu būt Rīgai, bet mums pilnīgi pietiek kaut vai ar vienu gadījumu, kas varētu rasties, lai mums pārmestu, ka mēs esam pieņēmuši juridiski ne visai pareizu likumu.

Es varbūt pāris vārdos raksturošu situāciju, kas var būt, ja šāds pants, šāda daļa paliek iekšā. Tātad šodien, piemēram, Rīgas Dome var pieņemt lēmumu, ka tāds un tāds "N" nams nav denacionalizējams, jo tādi un tādi dokumenti likumā noteiktajā termiņā nav iesniegti.

Tālāk. Pašvaldības vai arī Centrālā dzīvokļu komisija uzsāk šo dzīvokļu paātrināto privatizāciju, viens vai divi dzīvokļi tiek privatizēti, tiek izsniegti jau dzīvokļa īrniekam īpašumu apliecinoši dokumenti, bet pēc kāda neilga laika bijušais ēkas īpašnieks tomēr uzrodas, pierāda, ka dokumenti ir bijuši iesniegti pašvaldībā. Lieta nonāk tiesā, un tiesa būtībā nonāk strupceļā, jo, no vienas puses, pašvaldībai valsts ir jau daļu šā īpašuma privatizējusi, bet tajā pašā laikā it kā visi dokumenti liecina, ka īpašums tomēr ir denacionalizējams. Pietiek kaut vai ar vienu šādu gadījumu, lai mums pārmestu kā likumdevējiem, ka mēs neesam izvērtējuši visas situācijas.

Tādā gadījumā ir pat grūti prognozēt, kāds būs tiesas lēmums, kāds būs tālākais process. Vai šajā gadījumā mēs pateiksim, ka šiem dzīvokļu īrniekiem šī privatizācija nav bijusi pareiza, vai mēs teiksim: "Atvainojiet, diemžēl namīpašniekam es atdot īpašumu nevarēšu!" Un tad mēs būsim spiesti izmaksāt viņam kompensāciju naudā. Ko no tā iegūs valsts? Ko no tā iegūs īpašnieks? Ko no tā iegūs attiecīgais dzīvokļa īpašnieks? Šeit atbildi, protams, varam prognozēt paši.

Nerunāsim arī par tiem gadījumiem, ka pārsvarā šajās mājās, kas ir nacionalizētas pēc 1940.gada, tie ir lielie dzīvokļi - ar 8 - 9 istabām, un apmēram 80% no tiem ir komunālie dzīvokļi. Privatizējot kādu no šiem dzīvokļiem, kurš, protams, varbūt ir vienam īrniekam, mums paliek neatrisināts jautājums, kas notiks ar šiem komunālajiem dzīvokļiem. Neviens šo problēmu nerisinās, jo ne pašvaldībai ir iespējas to risināt, ne arī valdība var piedalīties šās problēmas risināšanā. Šī māja, šī visa problēma tik un tā paliek uz pašvaldības aprūpes kakla.

Tāpēc, lai nebūtu šādas neskaidrības mums nākotnē, kas var gadīties vienā vai otrā gadījumā, es ierosinu attiecībā uz šīm mājām, kas ir būvētas pirms 1940.gada, kas ir īpašnieku mājas, kas ir nacionalizētas un kas tagad varētu piekrist valstij, privatizēt tās vispārējā kārtībā, ejot pareizo likumdošanā noteikto ceļu: vispirms reģistrēsim tās zemesgrāmatā, pierādot ar visiem dokumentiem, ka valstij ir tiesības šo īpašumu reģistrēt uz sava vārda, un uzsāksim vispārējo privatizāciju. Neaiztiksim šīs "ðaubīgās" mājas, kur mums var būt daudzi tiesu gadījumi, sakarā ar šo paātrināto privatizāciju dzīvokļu īrniekiem. Mēs no tā neko neiegūsim. Viņiem radīsies apšaubāms īpašums, un viņi paši beigās pat nevarēs saprast, vai viņam ir īpašums vai nav īpašuma. Un kas maksās šos morālos zaudējumus, ja mēs būsim kļūdījušies vai pārsteigušies?

Tāpēc es, protams, aicinu no šī 76.panta ceturto daļu izslēgt un lūgt arī deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir viens risinājums - vispārīgā kārtībā privatizēt šīs mājas, sākot ar to, ka reģistrēsim tās vispirms zemesgrāmatā, tātad iesim šo likumīgo ceļu, nevis šo paātrināto, juridiski apšaubāmo ceļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Deputātus es lūdzu pulcēšanos dažādos sēžu zāles stūros un šeit, Prezidija priekšā, pārcelt uz citu vietu! Tas attiecas arī uz Čeveru, Panteļējevu, Dobeli, Daudišu, Leiškalnu un Vidiņu.

K.Čerāns. Jā, paldies, Čepāņa kungs! Tātad šis 76.pants, kas trešajā lasījumā tiek pārveidots par 73.¹ pantu, ir ārkārtīgi būtisks pants, jo attiecas uz iespējām paātrinātā veidā privatizēt dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās. Es tiešām gribu atbalstīt šo Pēterkopa kunga ideju, ka tajās dzīvojamajās mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija ir nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas, ka tajās šī paātrinātā privatizācija nebūtu veicama.

Tomēr es gribu vērst šeit visu deputātu uzmanību uz šādu aspektu. Es lūdzu mani palabot, ja es kaut ko šeit saprotu nepareizi, bet problēmas būtība ir tāda, ka, ja mēs atbalstām šo Pēterkopa kunga priekšlikumu un svītrojam šo ceturto daļu, tad tādā gadījumā šajā 76.pantā paliek pirmā daļa. Es lasu šo pirmo daļu un redzu, ka šīs nodaļas noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošo īrnieki vēlas iegūt īpašumā savus īrētos dzīvokļus līdz mājas denacionalizācijai. Šī pirmā daļa šajā pantā paliek, un līdz ar to, ja mēs atbalstām šo Pēterkopa kunga priekšlikumu, tad tajā gadījumā visos šajos namīpašumos, kuri ir nacionalizēti vai citādi nelikumīgi atsavināti pēc 1940.gada 21. jūlija, var tikt veikta šī dzīvokļu paātrinātā privatizācija uz vispārīgiem noteikumiem, jo tad šeit nekas nav teikts, nav nekādas speciālas atrunas attiecībā uz šiem dzīvokļiem, tāda vairs nepaliek. Es lūdzu Pēterkopa kungu man paskaidrot, pirms es atbalstu viņa priekšlikumu, kurā vietā paliek šī atruna. Es tiešām lūdzu šeit skaidrojumu, kurā vietā šī atruna paliek un kāpēc šo paātrināto privatizāciju šajā gadījumā nevarēs veikt. Es tiešām gribu atbalstīt to, ka šo paātrināto privatizāciju šajos namos nevarēs veikt, bet kurā vietā tas likumā būs ierakstīts? Tātad, pirms balsojam, es tiešām lūgtu šo tālāko skaidrojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt vēlas Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Pilnīgi pareizi! 76.panta pirmajā daļā ir teikts, ka šīs nodaļas nosacījumi piemērojami gadījumos, kad valsts vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā... Lūk, šie vārdi "valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu māja" ir attiecināmi tikai uz to, kas ir valsts vai pašvaldību īpašums. Šī māja, kas pašlaik atrodas pašvaldību bilancē, vēl neliecina, ka tā būtu valsts vai pašvaldības māja. Un līdz ar to mēs būtībā, izmetot laukā šo ceturto daļu, varam bāzēties uz šo pirmo daļu, ka māja, kas ir būvēta pirms 1940.gada un ir nacionalizēta, nevar būt valsts vai pašvaldību māja, ja viņa nav reģistrēta zemesgrāmatā. Tikai pēc šī akta viņa kļūs par valsts vai pašvaldības māju. Šobrīd viņa ir tikai bilancē, bet bilance neliecina par šīm īpašuma tiesībām, un līdz ar to būtībā mēs esam pasargājuši šos namīpašumus no šīm problēmām.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dziļi atbalstot Pēterkopa kunga godīgumu, jāteic, ka tā tiešām ir prātīga doma, ko viņš pateica, bet ir vēl cits "bet". Čerāna kungs pilnīgi precīzi arī parādīja, ka faktiski Pēterkopa kunga priekšlikums ir gandrīz vai nebalsojams, jo pirmajā daļā jau viss tomēr ir pateikts.

Otrkārt. Ja nu reiz kāds ir kārtīgs īpašnieks, tad viņam bija pietiekoši daudz laika nokārtot šos jautājumus, lai nebūtu strīdīgu momentu. Mums visiem nekārtības "piemineklis" ir redzams pašā Rīgas centrā - Marijas un Elizabetes ielas stūris, milzīga māja, it kā pēckara periods. Lūk, pie kā noved vilcināšanās!

Un treškārt. Ja nu tiešām unikālā gadījumā radīsies šāda neskaidra situācija, tad uzticēsimies tiesai - tiesas kompetencei un tās spriedumam.

Aicinu atbalstīt komisijas izvērtējumu, bet neatbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, kolēģi, balsosim deputāta Pēterkopa priekšlikumu - izslēgt 76.panta, tagad 73.¹ panta, ceturto daļu. Lūdzu balsot un lūdzu balsošanas rezultātu. Par - 35, pret - 17, atturas - 20. Diemžēl priekšlikums nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, kolēģi!

22.priekšlikums 13.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 77.panta (tagad 73.2. panta) pirmo, ceturto, piekto un sesto daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 77.panta (73.2. panta) pirmo, ceturto, piekto un sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 23.priekšlikums 15.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 78.pantu (tagad 73.3.pantu) šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 78.pantu (73.3.pantu) šādā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 78.panta (tagad 73.3. panta) pirmo daļu ar sekojošo teikumu un pati atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs ierosina pašreizējā 77.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā ietvertās normas iekļaut atsevišķos pantos un izkārtot aiz pašreizējā 78.panta sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem arī pret Juridiskā biroja priekšlikumu - pašreizējā 77.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā ietvertās normas iekļaut atsevišķos pantos un izkārtot aiz pašreizējā 78.panta jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 26.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs - izteikt 79.pantu (tagad 73.6. pantu) sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz 73.6. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Savukārt atbildīgā komisija papildina 79.pantu (73.6. pantu pašreizējā redakcijā) ar jaunu septīto daļu sekojošā redakcijā un atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 79.panta (73.6. panta) papildināšanu ar jaunu septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 28.priekšlikums 19.lapaspusē. Atbildīgā komisija precizē pārejas noteikumu 2.punkta redakciju un atbalsta savu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka pārejas noteikumu 3.punktu sekojošā redakcijā un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktu un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu arī nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka vēlmi papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu sekojošā redakcijā un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu jums iesniegtajā redakcijā, kura ir izlasāma dokumenta 20. un 21.lapaspusē, - iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

V.Krisbergs. Un tā, cienījamie deputāti, aicinu jūs nobalsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" kopumā un uzsākt šo procesu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu.

Juris Vidiņš vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Par 21.priekšlikumu es balsoju "par", bet izdrukā ir "pret". Es lūdzu pārbalsot. Ir piecu deputātu paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs, pieņemam zināšanai. Tātad atkārtosim. Lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 9. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Vidiņa kungs iesniedza piecu deputātu... grūti nosaukt to par parakstītu dokumentu. Es pat nezinu, kā varētu šo te papīriņu nosaukt. Bet, tā kā tas ir iesniegts jau pēc tam, kad mēs esam izsludinājuši likuma pieņemšanu, tātad ar lielu novēlošanos, es ierosinu to neizskatīt. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Pirms balsošanas iesniedzu!")

Godājamie kolēģi! Likums ir pieņemts. Nekādas debates, nekādas pārbalsošanas un nekādas citas Kārtības rullī neparedzētas procedūras netiks pieļautas.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Gunta Gannusa, Juris Kaksītis, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins... ir zālē. Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš... ir zālē. Māris Rudzītis, Atis Sausnītis... ir zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtībā - izsvītrot darba kārtības 38.punktu, pārceļot likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" izskatīšanu uz Saeimas nākamo kārtējo sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts, un no darba kārtības 38.punkts ir svītrots.

Nākamais iesniegums: "Pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šī gada 27.novembra sēdes lēmumu, komisijas vārdā ierosinu iekļaut Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā - "Prezidija ziņojumi" - likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" un lemt par minētā likumprojekta nodošanu komisijām. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš." Deputātiem ir iebildumi? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Likumā par pašvaldībām un likumā par pašvaldību budžetiem ir prasība, ka šis likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" pirms iesniegšanas Saeimā ir... pie tā ir jābūt pievienotam Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolam. Šāda protokola nav. Šāds protokols šobrīd nav pievienots likumprojektam, tas nav iesniegts arī atsevišķi, un tāpēc man būtu lūgums šo jautājumu šodien darba kārtībā neiekļaut, bet pagaidīt līdz tam brīdim, kad šāds protokols būs iesniegts, jo pretējā gadījumā man būs jāaicina šo likumprojektu šobrīd nenodot komisijām. Es domāju, ka korektākais lēmums no mūsu puses varētu būt šo jautājumu šodien darba kārtībā neiekļaut. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Čerāna kungam, viņam ir taisnība, bet tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka, par cik par lielo budžetu mēs esam nobalsojuši un visu laiku nav bijis šā mehānisma, kā naudu pārdalīt, un nu beidzot tas ir parādījies, galīgi nav jēgas to kavēt. Mēs varētu tā apspriešanas gaitā strikti nostāties pret šo jautājumu, jo likumā par pašvaldībām, 86.pantā, ir skaidri un gaiši rakstīts par šo vienošanos starp Pašvaldību savienību un valdību, bet aicinu - būsim reālisti, nodosim komisijām šo, kā saka, pārdales mehānismu un pie tā strādāsim! Es domāju, ka tā būs efektīvāk, labāk un mēs ātrāk tiksim uz priekšu jautājumā par budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens "par", viens "pret" ir runājis, tā, kā tas ir saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā "Prezidija ziņojumi", tas ir, pēc darba kārtības 10.punkta. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 5. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais iesniegums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā - pārcelt darba kārtības 51.punkta (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"") izskatīšanu otrajā lasījumā aiz darba kārtības 12.punkta (lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu") izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo iesniegumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts, un darba kārtības 51.punkts iekļauts aiz pašreizējā 12.punkta.

Nākamais iesniegums. Tiek lūgts Saeimas 1996.gada 28.novembra sēdes darba kārtības sestajā sadaļā iekļautos likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" (28.punkts) un "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" (29.punkts) pārcelt uz ceturto sadaļu, iekļaujot tos kā pirmos - pirms darba kārtības 12.punkta.

Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Mēs labi redzam, ka darba kārtības ceturtā sadaļa sākas ar 13.punktu. Tas nozīmē, ka šāds priekšlikums vispār nevar būt, mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt, jo iesniegumā ir teikts - iekļaut ceturtajā sadaļā pirms 12.punkta. Tāpēc man būtu priekšlikums: neiebilstot pret priekšlikuma būtību, mēs varētu šos likumprojektus ielikt ceturtajā sadaļā kā pirmos, bet tie būtu pirms 13.punkta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tajā laikā, kad mēs sagatavojām šo iesniegumu, bija cita darba kārtība un ceturtā sadaļa sākās pēc 11.punkta, tātad es piekristu, ka tie par vienu vietu tiek pavirzīti tālāk un iekļauti pēc 12.punkta, bet pirms 13.punkta izskatīti. Kāpēc šīs izmaiņas ir vajadzīgas? Tāpēc, ka mēs tikko runājām par likumu par robežsargiem. Ir trīs likumi, kuri ir skatāmi kā kopums, un šie divi, kas ir palikuši pāri... to izskatīšana aizņems apmēram divas minūtes, jo katrā ir tikai pāris grozījumu. Tie ir jāskata kā vienots kopums, citādi būs neloģiski: mēs pieņemam izmaiņas vienā likumā, bet divos citos, kuros vajag attiecīgas izmaiņas, tās netiek pieņemtas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātais Druvas kungs! Mēs tikko kā esam pieņēmuši lēmumu - aiz 12.punkta iekļaut 51.punktu, tas ir, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Vai jums nebūtu iebildumu, ja mēs tos abus iekļautu pēc šā? Jo mēs jau lēmumu esam pieņēmuši. Iebildumu nav. Deputātiem ir iebildumi? Tātad pēc 12.punkta mēs izskatām darba kārtības 51.jautājumu un pēc 51.punkta izskatām tos, kas ir 28. un 29.punkts pēc pašreizējās numerācijas.

Nākamais iesniegums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 28.novembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu - 32.jautājumu (likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām" trešajā lasījumā) iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Tas šobrīd būtu kā darba kārtības 11.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu! Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu šis priekšlikums. Es nedomāju, ka šis jautājums ir tik kardināli svarīgs, lai būtu tādēļ jāmaina darba kārtība, un tādēļ es lūdzu balsojumu un tomēr aicinu jūs nobalsot tā, lai tas saglabātu savu iepriekšējo vietu, jo ir citi daudz aktuālāki jautājumi.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija vēršas pie Saeimas ar šādu lūgumu sekojošu apstākļu dēļ. Šodien es un deputāts Romāns Apsītis iesniedzām iesniegumu par savu deputāta mandātu nolikšanu. Šis likumprojekts ir ar "ïoti garu bārdu", ja tā varētu teikt. 5.Saeimā to nepaspēja pieņemt, tas ir tagad sagatavots trešajam lasījumam. Attiecībā uz trešo lasījumu nav neviena priekšlikuma, tātad būtībā atliek tikai nobalsot. Ziņotājs par šo likumprojektu ir Romāns Apsītis, un viņš jūt vienkārši morālu atbildību par to, lai, kamēr viņš vēl ir deputāts, tiktu pieņemts šis likumprojekts. Un es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens "par", viens "pret" ir runājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu iekļaut 32.jautājumu (likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām" trešajā lasījumā) darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais iesniegums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtībā - iekļaut un izskatīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Viktora Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju" aiz trešās sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana" 10.punkta (lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam") izskatīšanas. Lēmuma projekts ir sagatavots saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu un pamatojoties uz deputātu Gannusas, Rudzīša, Straumes, Kaksīša, Čevera, Dilbas, Apalupa, Bāna, Putniņa, Kiršteina un Lībanes iesniegumu un Ministru prezidenta un finansu ministra Andra Šķēles iesniegumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā aiz izsludinātās darba kārtības 10.punkta? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts, un jautājums darba kārtībā iekļauts.

Un ir vēl viens iesniegums, kas ir tikko kā saņemts: "Lûdzu iekļaut Saeimas 1996. gada 28. novembra sēdes darba kārtībā deputātu patstāvīgo priekšlikumu par likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un izskatīt to kā pirmo jautājumu pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi"." Projektu parakstījuši pieci deputāti - Endziņš, Putniņš, Dobelis, Bāns un Mauliņš.

Vai ir iebildumi? Saskaņā ar Kārtības rulli ir tā: ja kaut viens deputāts iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā, tad sēdes darba kārtībā to iekļaut nevar. Priekšlikums ir iekļaut ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu. Tad, kad būs šis ziņojums, tad mēs lemtu, vai mēs to izskatīsim pēc būtības šodien vai ne. Bet, cik es saprotu, ir iebildumi vispār pret iekļaušanu darba kārtībā. (Starpsauciens: "Ir iebildumi. Jābalso!")

Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļš", lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu visus tos apsvērumus, kas ir bijuši šā dokumenta parakstītājiem un iesniedzējiem, bet mums obligāti ir jāizskata ienākumu nodoklis šodien, mums ir vēl citas lietas, kas mums ir noteikti, noteikti, noteikti jāizdara, un es neesmu tik pārliecināta, vai šī ir tā lieta, viena no tām lietām, kas ir noteikti jādara šobrīd, tūlīt un tagad.

Tā ka es aicinu balsot "pret" un neiekļaut.

Sēdes vadītājs. Vai jautājumā par iekļaušanu kāds vēlas runāt "par"? Neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par ziņojuma par patstāvīgo priekšlikumu par likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai... un izskatīt to kā pirmo jautājumu pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 11. Ziņojums par šo patstāvīgo priekšlikumu ir iekļauts.

Un ir vēl viens priekšlikums: "6. Saeimas Prezidijam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. panta ceturto daļu lūdzam iekļaut paziņojuma projektu par Baltkrieviju 1996. gada 28. novembra sēdes darba kārtībā." Nav norādīts, kurā vietā.

Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kungs! Patiesību sakot... tā patiesība ir tāda, ka tas jau ir paredzēts iekļaušanai pēc desmitā... un Ārlietu komisija ar septiņiem deputātiem jau nozīmēja, kad mēs viņu iesniedzām... un, patiesību sakot, es atvainojos par šo papildu iesniegumu. Tas pat nebija nemaz vajadzīgs. Tā ka mums jau ir pat paredzēts tas... visiem jau izdalīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai pret iekļaušanu runāt neviens nevēlas? Vai deputātiem ir iebildumi pret šā ziņojuma (par šo patstāvīgo priekšlikumu) iekļaušanu aiz tā jautājuma, par ko mēs tikko kā nobalsojām? Tas ir ziņojums par likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nodošanu Tautsaimniecības komisijai. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ja tas ir patstāvīgais priekšlikums, tad mums taisni patstāvīgie priekšlikumi... un to vajadzētu iekļaut kā darba kārtības 53. punktu, un, es domāju, tas taisni būtu labi, līdz tam laikam mēs saņemtu vēl visu papildu informāciju, un tad mēs varētu vieglāk spriest par šo patstāvīgo priekšlikumu. Un tādēļ es lūgtu to iekļaut kā darba kārtības 53. punktu un balsot.

Sēdes vadītājs. Darba kārtības 53. jautājums ir... Jā, godātie deputāti un godātais Lujāna kungs! Šis ir ziņojums... mēs iekļāvām darba kārtībā ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu. Un tad, kad būs šis ziņojums, tad arī deputāti lems, vai izskatīt to pēc būtības šodien... iekļaut darba kārtībā. Tāda ir šī procedūra. Tāpat kā ar iepriekšējo lēmuma projektu.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Mauliņa un Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Nav zālē.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par privātajiem pensiju fondiem" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R .Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto sēdes vadītāj un godātie kolēģi! Es lūgtu nodot to arī Budžeta un finansu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, par cik tā tomēr ir finansu institūcija. Turklāt viņai ir sava sociālā funkcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Roberta Zīles priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un tiek noteikts, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt neviens nevēlas? Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Gannusas, Stroda, Lamberga, Grinberga, Panteļējeva un Rudzīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas Andris Saulītis - frakcija "Tautai un taisnībai".

A.Saulītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Ir jāapzinās, cik svarīgi ir šodien nodrošināt reformu tālāko gaitu, ir jāturpina iesāktais ceļš uz Latviju kā labklājības valsti caur privātīpašumu, brīvību, mieru un vienlīdzīgām tiesībām likuma priekšā.

Mūsu valsts lielākā nelaime ir birokrāti un ar tiem saistītie izdevumi. Mēs runājam tikai par ierēdņu tiesībām uz demokrātiju. Pilsonis, nodokļu maksātājs, mūsu valsts pamatu pamats vienkārši tiek ignorēts. Tieši konkrētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" reāli pavērs iespējas šim pilsonim, nodokļu maksātājam ietekmēt līdzekļu izlietojumu, panākt to efektīvu izmantošanu. Mēs dodam iespēju pašiem pagastiem un pilsētām vienreiz būt saimniekiem, noteicējiem par savu dzīvi un nākotni, par savām finansēm un teritoriālo veidojumu. Pie tam konkrētais likumprojekts ir tik saudzējošs, ka tomēr vēl saglabā rajona padomi kā pagasta padomju un pilsētu domju vēlētu un koordinējošu institūciju. Tiek paredzēts pat papildu finansējums no kopīgā valsts budžeta, lai sekmīgāk un efektīvāk varētu pārvarēt esošās grūtības.

Viss ir tik pašsaprotams. Tad kāpēc tāda pretestība? Tāpēc, ka daudziem tik ļoti grūti šķirties no sociālisma iekarojumiem. Runāsim atklāti! Ir taču patīkami dalīt, pārdalīt svešu naudu. Sadali, pārvaldi un izbaudi dzīvi. Es biju lepns un drošs par Latviju, jo manī valdīja pārliecība, ka ir iespējamas politiskas nianses, taču reformu process kopumā likās neatgriezenisks un stabils. Taču pēdējās sēdes iezīmē satraucošus simptomus tam, ka, neskatoties uz visu paveikto, mēs stāvam tomēr recidīva, bezdibeņa malā. Īpašuma, sociālā un budžeta stabilizācijas reforma karājas vienas vai divu Saeimas deputātu balsu mata galā. Teritoriālā un administratīvā reforma jau praktiski ir iegāzusies vismaz divu gadu stagnācijas bezdibenī. To var glābt vienīgi brīnums.

Mēs katru dienu, stundu, sekundi samazinām reformu īstenošanas ātrumu. Šoreiz mūsu, Latvijas Republikas 6. Saeimas, darbā ir iezīmējusies īpaša tendence - sociālisms, kas izpaužas kā atklāts nihilisms pret īpašumu, personas brīvību, jautājumu lemšanu mierīgā pragmatiskā vidē. Uz katra soļa parādās vienlīdzīgākie starp vienlīdzīgajiem likuma priekšā. Mēs kārtējo reizi esam krustcelēs: brīvība, neatkarība, labklājība, ko garantē reformas, vai stagnācija, nabadzība un NVS satelītvalsts statuss. Tāda ir šodienas izvēles likme.

Es jūs nelūdzu pat balsot "par". Es aicinu katram izlemt savu attieksmi, lai vismaz ir skaidra patiesība, kur mēs atrodamies savā sestajā neatkarības gadā, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka patiesība, lai arī cik rūgta tā ir, tomēr ir labāka par saltiem meliem. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mans pirmais jautājums: vai mēs vismaz nedaudz sevi cienām vai vispār necienām nemaz?

Nupat mēs konceptuāli nobalsojām par vienu tādu stāvokli, kāds nu viņš ir šodien pašvaldībās. Tas bija konceptuāls balsojums. Ja kāds viņu ir zaudējis ar vienu vai divām balsīm, tad pats ir vainīgs. Vajadzēja tad visiem tiem, kas gribēja atbalstīt, sēdēt zālē. Tagad nākt un no jauna mēģināt "ieslīdināt" iekšā šinī brīdī... tā ir vienkārši kaut kāda darīšana... Ir divi varianti: protams, var vispār nedarīt neko, bet otrs ir vēl bīstamāks variants - vēl bīstamāk ir kaut ko par katru cenu iedabūt iekšā. Un nu ir šis variants. Vai tiešām mēs nesaprotam, ka šinī brīdī jau tuvojas pašvaldību vēlēšanas, ka tūlīt pat - 9.decembrī - ir jānosaka vēlēšanu datums? Vai tiešām mēs gribam vēl to kaunu piedzīvot, ka mēs sāksim pārcelt šo vēlēšanu datumu? Varbūt tiktāl mēs aizdomāsimies vēl? Ir šī koncepcija, un arī šis dokuments praktiski ir tāds pats, tikai vājāks, jo tur ir mākslīgi "piekarinātas" dažas frāzes klāt. Un tas ir viss. Tā ir vienīgā atšķirība. Tātad mēs mierīgi varam vienā sēdē par vienu koncepciju nobalsot. Gan jau tie tur, rajona padomē, pagaidīs! Bet mēs nepadomājam, ka tas, kā gatavojas vēlēšanām, ir vesels process, kurš sastāv no posmiem. Un tie cilvēki, kurus vēlēs tajās rajonu padomēs, taču tomēr ar kaut ko rēķinās.

Es nemaz nerunāšu par tādu sīkumu, ka šeit ir absolūta neskaidrība finansiālajos jautājumos. Jūs saprotat, vissmieklīgākais ir tas, ka šodien - 28.novembrī - mēs, pieņemot lēmumu, lai novirzītu uz komisijām, radām vienkārši mākslīgu stāvokli. Komisija mierīgi šo dokumentu var paņemt un neko ar to nedarīt. Un tas būs daudz nepatīkamāk. Vai tiešām tas nav skaidrs, ka fiziski līdz 9.decembrim koncepciju grozīt mēs vairs neesam spējīgi? Kā var piedāvāt to, kas vairs nav reāls? Un, ja arguments ir tāds, ka mēs piedāvājam tāpēc, lai kaut kas notiktu, lai mēs visu laiku domātu par reformu, tad nevis visu laiku vajag domāt par reformu, bet speciālistiem, kuriem rūp šī reforma, ir jāizstrādā atbilstošs dokuments, nevis dokuments, kurš nupat Saeimā tika noraidīts, ir jāpapildina ar dažām neitrālām frāzēm, lai no jauna iesāktos šīs karstās diskusijas. Ja gadījumā komisija to paņems, tad atkal sāksies runas, ka komisijai tas ir tūlīt jāizskata, bet jūs saprotat, ka tas viss ir vienkārši neiespējami. Un tas rada absolūti nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā. Mēs vienkārši sev esam radījuši vēl vienu lieku darbu. Jā, mums tiešām laikam nav ko darīt. Turpināsim konceptuāli vienā nedēļā "gâzt" uz labo pusi koncepciju, bet otrā nedēļā - uz kreiso pusi.

Mēs šodien skaisti noklausījāmies mūsu brīnišķās koncepcijas par robežām un vēl par daudz ko citu. Tāpēc es, cienījamie kolēģi, tīri koleģiāli aicinu jūs pragmatiski: neapkaunosim sevi un nemētāsimies katru nedēļu ar savu koncepciju! Pēc tam atgādināšu, ka arī Sadarbības padomē bija par šo jautājumu diskusija, un tur nolēma vismaz šādā veidā šinī brīdī tās lietas nerisināt. Lūdzu speciālistus: strādājiet pie sava dokumenta! Un ievirziet tās reformas uz pāris gadiem uz priekšu, nevis darbojaties ar šādu jau noraidītu dokumentu. Es aicinu šo dokumentu nenosūtīt uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot deputātu Sausnīša, Gannusas, Stroda, Lamberga, Grinberga, Panteļējeva un Rudzīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 37, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā". Dokuments nr. 1813-b. Pret šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Es jau faktiski pamatiebildumus pateicu, un tie ir šā likumprojekta nesaskaņošana ar Pašvaldību savienību, kas bija obligāti jāizdara, pirms mēs varam šo likumprojektu skatīt Saeimā, un tāpēc es šobrīd aicinu jūs balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? "Par" vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es aicinu Saeimu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu uzsākt izskatīt šo likumprojektu kontekstā ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam par valsts budžetu 1997.gadam un lai mēs varētu sabalansēt laika ziņā šo abu likumprojektu svarīgo izskatīšanu, gan arī tos atbalstīt, aicinu to nodot šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai jau šovakar un rīt no rīta mēs varētu sākt strādāt ar šiem dokumentiem un nevilkt šo lietu garumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 11, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu - par likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jālemj par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā.

Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es kategoriski iebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Pirmkārt, es uzskatu, ka Juridiskajam birojam vispirms ir jāformulē konkrētie priekšlikumi, kādi labojumi ir paredzami šajā likumā. Un tad, kad šie priekšlikumi tiks izskatīti, mums būs jālemj, vai šie priekšlikumi ir akceptējami. Acīmredzot Saeimā būs jāakceptē, vai tie ir papildus iekļaujami šajā likumprojektā, jo, ja mēs šodien pieņemam šādu lēmuma projektu, kāds tiek piedāvāts, tad tas nozīmē izskatīt pilnīgi jaunu trešo lasījumu. Viss iet uz komisiju, kā tur ir rakstīts. Tātad mēs vēlreiz atkārtosim trešo lasījumu, kuru mēs vienreiz jau izdarījām un nobalsojām. Tā ka es iebilstu pret tā izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas kārtības ruļļa 117.panta septītā daļa: "Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā." Viens var runāt "par" vai "pret" ðī priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par patstāvīgā priekšlikuma - likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un tā iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 27, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Otrs ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu, ko mēs iebalsojām darba kārtībā, ir Ārlietu komisijas iesniegums. Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, šā gada 27.novembra sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt izdarīt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojuma projektu - "Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā", izskatot to kā darba kārtības 10.jautājumu.

Mēs pašlaik lemjam par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu izskatīšanai šīsdienas sēdē. Iekļauts ir ziņojums par šo patstāvīgo priekšlikumu. Tas ir analoģiski tam, kā mēs strādājām ar iepriekšējo dokumentu. Tātad mans jautājums ir tāds: vai kāds no deputātiem iebilst pret to, ka mēs šodien izskatām šo jautājumu?

Deputāts Golubovs - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Es uzskatu, ka mēs šodien nevaram izskatīt šo jautājumu. Lai viņu vispirms apspriež visas, visas mūsu Saeimas komisijas, un tikai pēc tam mēs varam to izskatīt, jo es uzskatu, ka tāds lēmums ir iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās. (Starpsauciens no zāles: "Ko tu dari?")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums jārīkojas tieši tāpat, kā to darījām ar iepriekšējo patstāvīgo priekšlikumu. Tātad, ja kaut viens deputāts iebilst, mums ir jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Tā nosaka Kārtības rullis.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā?

Deputāts Golubovs - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Es izteicu citu priekšlikumu - nodot šo lēmumu visām Saeimas komisijām.

Sēdes vadītājs. "Par" - Juris Sinka, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, man ir ārkārtīgi žēl, ka Golubova kungs iebilda, un līdz ar to mēs nevaram to pieņemt šajā sēdē. Šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un jau tā mēs esam stingri nokavējušies, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, ar Eiropu un Ameriku. Man ir ļoti žēl, ka man jāmin citi, kas ir nosodījuši šo nedemokrātisko rīcību Baltkrievijā, kas ir mūsu kaimiņi, un, ejot uz demokrātisku Eiropu, tas nevar neradīt bažas mūsu valstī, bet, protams, ja tas ir šā parlamenta lēmums, tad vismaz izskatīsim to nākamajā sēdē, lai gan līdz ar to tā aktualitāte zināmā mērā zūd, un man tas Ārlietu komisijas un savā vārdā ir jānožēlo. Paldies. Bet tad lūdzu to izskatīt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta "Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā" iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 10. Šis patstāvīgais priekšlikums iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību. Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām izskatīsim darba kārtības 32.jautājumu pēc pašreizējās numerācijas. Likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām".

Juridiskās komisijas vārdā Romāns Apsītis - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr.1760. Šajā dokumentā ir iekļauts trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Bez tam šim likumprojektam pievienota Juridiskās komisijas pavadvēstule. Šajā pavadvēstulē ir norādīts, ka pēc otrā lasījuma nav iesniegts neviens priekšlikums par šo likumprojektu. Es varētu vēl piebilst, ka otrais lasījums notika 19.septembrī, tas ir, pirms vairāk nekā diviem mēnešiem. Priekšlikumi bija jāiesniedz līdz 26.septembrim. Arī pēc tam jau pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Nekādu priekšlikumu nav.

Es aicinu Juridiskās komisijas vārdā nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, lai vienreiz mēs tiktu galā ar šo likumprojektu, kura izstrādāšanu un izskatīšanu aizsāka jau 5.Saeima, bet to nepabeidza, un arī mūsu 6.Saeimā tas jau ir nogulējis vairāk nekā gadu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti par apspriežamo jautājumu runāt nevēlas. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām", pieņemšanu pēdējā - trešajā - lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Vidiņa, Pēterkopa, Ozoliņa, Jurdža un Aidas Prēdeles iesniegumu: "Lûdzam pārbalsot likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.priekšlikumu. Savlaicīgi iesniedzām ar piecu deputātu parakstu lūgumu šo priekšlikumu pārbalsot, jo es balsoju "par" šo priekšlikumu, bet balsojuma izdrukā ir "pret". Jūsu aizrādījumu, ka iesniegtais dokuments neatbilda A-4 formai, pieņemu. Lūdzu par to atvainot, bet steigā vienkārši nebija attiecīga papīra ar noteikto lielumu." Godātie kolēģi, mums jāizskata šis piecu deputātu iesniegums. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij un cienītie kolēģi! Čepāņa kungs, es jūs ļoti cienu, bet šoreiz, man liekas, jūs mazliet kļūdījāties, jo šeit, kad es uznācu uz tribīnes, es teicu: "Saeimai paziņoju, ka es esmu kļūdījies, un es tūlīt iesniegšu piecu deputātu parakstītu lūgumu šo pārbalsot." Jūs pateicāt skaidri un gaiši, ka jūs to pieņemsit zināšanai, un turpinājāt procedūru. Šoreiz tiešām jūsu vainas dēļ par likumu nobalsoja kopumā, lai gan pēc Kārtības ruļļa 142.panta jums tomēr tas bija jāliek uz balsošanu.

Tagad ir stājies spēkā 138.panta 3.punkts, kad par pieņemto nobalsoto lēmumu nekas vairāk nevar būt. Bet jums jāatzīst vismaz sava kļūda. Es aicinātu tomēr Saeimu balsot par 21.priekšlikuma pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs. Vai kāds vēlas runāt "pret"?

Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums laikam sāk veidoties diezgan paradoksāla prakse Saeimā, ka tajos balsojumos, kad viena vai divas balsis ir kaut ko izšķīrušas, pēc tam tiek izdarīti grozījumi un tiek publiski paziņots par to, ka: "es kļūdījos, es balsoju "par", bet izdrukā parādās "pret"" un tā tālāk. Bet jūs jau, Vidiņa kungs, pats nolasījāt 138.panta trešo daļu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta. Tas ir pareizi. Bet arī tur, uz ko jūs atsaucaties, arī 142.pantā, ir rakstīts tā: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba...", tātad kāds ir konstatējis, ka kāds cits ir spiedis pogu viņa vietā vai kāds ir balsojis, kura zālē vispār nav... ja tad vērtē no 54.panta pozīcijām, tad Saeima balso. Ja tiešām apšauba šo te rezultātu un ja ir kaut kāda falsifikācija notikusi vai ne... Bet tagad mums tik tiešām sāk veidoties šāda prakse. Tikko kaut kas ir bijis apmēram 50 pret 50, tā uzreiz: "Oi, es kļūdījos, nepareizi nospiedu, aicinu pārbalsot!" Tad jau arī šī 138.panta trešā daļa faktiski ir lieka. Tad skatīsimies uz tablo. Tikko kaut kur kaut kas izšķiras, atradīsim vienu, kurš pateiks: "Piedošanu, man misējās, es kļūdījos un aicinu pārbalsot!" Es tomēr aicinātu Saeimu arī to ņemt vērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jāizlemj jautājums par to, vai mēs, Saeima, pārbalsosim minēto priekšlikumu vai ne. Tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izlemt jautājumu, vai ir izdarāma pārbalsošana. Lūdzu piedalīties balsošanā un lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 28, atturas - 16. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu no trešās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam".

Godātie kolēģi! Jums ir izdalīts dokuments nr.1801. Tajā ir izklāstīts Saeimas lēmuma projekts. Pirms izskatām šo jautājumu, ir desmit deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz, izskatot šo jautājumu, saīsināt debašu laiku līdz piecām minūtēm - pirmajā reizē un līdz 2 minūtēm - otrajā reizē. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo deputātu iesniegumu?

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Mēs zinām, ka ārlietu politikā mums ir nopietnas problēmas, un uz to norādīja arī tas fakts, ka šādu lēmumu ir ierosinājusi Saeimas Ārlietu komisija, nevis kāda frakcija, pozīcija vai opozīcija. Un tas rāda, ka šīs problēmas ir ļoti dziļas, tāpēc es nedomāju, ka tagad uzreiz, jau debašu sākumā, vajadzētu noteikt šo runas laiku tikai piecas minūtes. Es domāju, sāksim izskatīt šo jautājumu, šo nopietno politisko problēmu, un pēc tam, ja debašu gaitā radīsies problēmas, tad mēs varētu arī vēlāk lemt par šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams. Bet pagaidām es domāju, ka ir jāļauj tomēr deputātiem izteikt savu viedokli, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu viedokli par 10 deputātu priekšlikumu - saīsināt šajā jautājumā debašu laiku līdz 5 minūtēm - pirmajā reizē un līdz 2 minūtēm - otrajā reizē. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. (Starpsauciens: "Es kļūdījos!")

Debatēs pieteicies par šo jautājumu Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Kā Čerāna kungs jau minēja, tas lēmums tika ņemts komisijā, kurai ir bijis diemžēl jāstrādā ar esošo Ārlietu ministriju, un tur daudz kas ir tāds, kas mūs neapmierina.

Pirmā lieta ir mūsu ārlietu koncepcija. Viņa ir šaura. Un, kad mēs sākām par viņu debatēt, tad Birkava kungs mums skaidroja, ka neatkarība ir tam, kam ir robežas un iekšējā vara. Un es viņam mēģināju paskaidrot, ka neatkarīgā Latvija pastāvēja de iure lielai daļai pasaules arī bez robežām, varbūt robežas bija, bet iekšējās varas nebija. Bija tautas pašapziņa, ko Internacionāle pieņēma. Mūsu vēsturisko faktu Internacionāle pieņēma. Bet mēs šito vienkāršo punktu Ārlietu ministrijai nespējām paskaidrot. Tāpēc arī mums nav prasību pret Vāciju vai pret Krieviju, mēs it kā esam atjaunoti, mums it kā ir iekšējā vara, mums it kā ir robeža, lai viņi par tām robežām strīdas.

Nākošā lieta, kas ir viegli saskatāma, ir tā, ka mēs nespējam ieņemt to pozīciju, kas mums kādreiz bija brīvajā pasaulē. Baltija bija tīrākā no tām valstīm, kas tika iekļautas Lielkrievijā, un ļoti bieži, kad mēs trimdā strādājām, ukraiņi teica: "Jûs pa priekšu, un mēs aiz jums. Mēs jūs atbalstīsim. Mums ir kādi 200 miljoni cilvēku Eiropā no Centrālās un Austrumeiropas, kas labprāt sekotu Baltijai. Viņiem ir tās pašas problēmas lielā mērā, kas mums. Un kopā mums ir liels, liels politisks spēks Amerikā. Tur ir 70 miljoni mūsu radu, kas saka, ka viņi nāk no šīm zemēm, kas ir cietušas. Bet mēs to spēku nespējam piejūgt."

Tad ir jautājums par mūsu vēstniekiem. Tur viena kundze 16 gadus strādāja par tulku hotel "Latvia", bet viņa nekad ar VDK nav sadarbojusies. Mums ir Kanādā cilvēks, kurš noliedza, bet tad beigās atzina, ka viņš ir sadarbojies ar čeku. Mums ir Anglijā 32 gadus vecs puisis pirmo reizi tādā diplomātiskā postenī. Pasaules augstākajā ārlietu postenī 32 gadus vecs puika!

Tad mēs sākam runāt par to, ka mums ir jāaizstāv Latvijas intereses tirdzniecībā, un Birkava kungs stāsta, ka viņš ir garos braucienos bijis un konstatējis, ka vēl četras firmas no Latvijas brauc uz Vjetnamu. Bet tanī pašā laikā valsts uzņēmumi dod lielus pasūtījumus, bet mēs nekā neprasām pretī. Ar Koreju ir 100 miljonu dolāru liels kontrakts par kuģiem, taču korejiešiem nav it nekas jādara, lai veicinātu kaut kādu darbību Latvijā. Kanāda to pieprasa, un arī amerikāņi to pieprasa no Kanādas katru reizi, kad ir liels kontrakts.

Tiek runāts par "ofsetu" jeb kompensāciju. Mēs to nespējam. Mēs to nespējam arī "Lattelekom" lietā. Ko tad mūsu ārlietu cilvēki dara? Es jums pateikšu. Strasbūrā pasūtīja labāko vīnu uz mājām. Priekš mūsu pašu latviešiem, bet rēķinu gan saņēma vienus trīs līmeņus zemāk. Kur ir tie rezultāti? Mēs prasām, bet nedabūjam.

Mēs te Ārlietu komisijā mēģinām apmācīt Ārlietu ministrijas cilvēkus, bet viņi neklausās. Manuprāt, trīs vai četras reizes mums sēdēs ir bijis jāpasaka: "Puiši, nemēģināsim vairs, mēs tam puisim Riekstiņam it nekā nespējam iemācīt..." Nepieklājīgus rakstus par citām valstīm, un, skat, kādi rezultāti! Ar brāļu valsti Igauniju šā tā ir attiecības, ar Lietuvu - šā tā, tagad drīz būs ar Baltkrieviju - šā tā. Ko tad mēs gribam panākt ar mūsu ārlietu... es nezinu, kā viņu sauc. Mēs būsim izolēti no mūsu pašu mazām vietām. Mums ekonomiskās brīvības nav, mēs pārdodamies.

Un šis kungs, kas ir atbildīgais, nav kaut kāds mazs ešelona cilvēks, kas ir ticis šādā amatā. Viņš kādreiz bija Latvijas premjerministrs. Viņam visas "ðņores" ir, viņš var manipulēt, ja viņš grib. Viņš vada "Latvijas ceļu", un tā nelaime, kas nāk mums no ārvalstīm, ir tā, ka mums ekonomiskās brīvības nav, mūsu pašapziņa internacionāli vairs netiek atzīta. Mūsu kadri nestrādā. Mēs pārvietojam Latvijas pirktspēju uz ārzemēm un nekā neprasām atpakaļ, bet mēs šitos cilvēkus atalgojam, lai viņi varētu pirkt labākos vīnus,

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, žēl, bet piecas minūtes ir pagājušas. Jānis Jurkāns.

G.Valdmanis. Arī tas, kā ierobežo mūsu runāšanas laiku. Es ļoti reti esmu lieki runājis no tribīnes...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, mēs paši nobalsojām.

G.Valdmanis. Bet tas atkal parāda, kāda demokrātija mums ir. Dievs, dod mums pat tādu demokrātiju, kas ir Baltkrievijā!

Sēdes vadītājs. Atkārtoju - runās Jānis Jurkāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Jurkāna kungs!

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es domāju, tas, ka, apspriežot valstij tik svarīgu jautājumu - mūsu ārpolitiku un visas tās problēmas, kas ir sakrājušās... tas, ka Ārlietu komisija ir izteikusi priekšlikumu izteikt neuzticību... un, ja mēs šajā svarīgajā jautājumā nevaram beidzot runāt par lietas būtību, es uzskatu, ka šī ir kārtējā necieņas izpausme pret šo jautājumu. Šis ir mēģinājums slēpt to, ko Ārlietu ministrija ir mēģinājusi līdz šim slēpt, un es atsakos no šīs tribīnes runāt, jo 5 minūtēs visu par ārpolitiku nopietni izrunāt nevar. Es mēģināšu atrast citu auditoriju, kur izteikt savus apsvērumus par problēmām, kādas ir mūsu ārpolitikā. Es domāju, ka, Birkava kungs, šī iniciatīva, kas liedz mums izteikties, - tā vien liecina par to, ka jums ir bailes no patiesības, bailes no tās kritikas, kas varētu tikt izteikta no šīs tribīnes. Tas godu mums nedara. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es varētu arī piekrist abiem pārējiem kolēģiem - nav mums valstī šīs koncepcijas. Protams, ar to mēs saskaramies visās sfērās: gan Makarova kungam nav koncepcijas, gan Birkava kungam nav koncepcijas, gan arī Šķēles kungam nav koncepcijas. Un katrs dara, ko grib. Viens samazina pensijas, otrs braukā pa ārzemēm, trešais stāsta pasakas Saeimā. Un tādēļ man gribas uzdot jautājumu: Birkava kungs, kad jūs esat godīgs? Tad, kad jūs paziņojāt... kad bija pieņemta Deklarācija par Latvijas okupāciju, ko atbalstīja arī jūsu partija, ko jūs vadāt, pēc tam jūs pateicāt: vai Dieviņ, redz, kā Ārlietu ministrija to neatbalsta. Tāpat ir jautājums: kāpēc paziņojums par Baltkrieviju ir jāgatavo, ja es nekļūdos, Ārlietu komisijai, bet Ārlietu ministrija par šo lietu klusē? Kāds ir jūsu viedoklis? Pēc tam jūs teiksiet - ārprāts, Ārlietu ministrija par šo jautājumu domā citādāk vai domā vēl kādā citā veidā... Vai ilgi no jums būs jāvelk šie jautājumi ārā ar knīpstangām? Un tādu lietu ir daudz. Jūsu rokās ir viss diplomātiskais korpuss, jo šodien pēc jūsu ieteikuma Ulmaņa kungs to apstiprina. Kāda ir koncepcija? Kādās valstīs mēs gribam savas diplomātiskās pārstāvniecības? Kāds ir viņu darbs? Ko viņi tur dara? Vai viņi veic arī kādu lobismu tanīs valstīs, lai veicinātu gan mūsu ekonomikas, tirdzniecības, gan arī pārstāvniecības funkcijas? Jeb vai vienkārši tās ir kā atpūtas nami bijušajiem "Latvijas ceļa" deputātiem vai atbalstītājiem? Pagaidām bieži vien liekas, ka tās ir "Latvijas ceļa" atpūtas nama filiāles. Es varu pastāstīt paradoksālu situāciju. Mēs bijām šogad Tallinā uz mācībām - vesela deputātu grupa, aptuveni 5 cilvēki. Bija ieradies Vācijas vēstnieks, arī viņš piedalījās šajās mācībās. Bet nedz Latvijas vēstnieks... Latvijas vēstnieks Igaunijā, nedz kāds no vēstniecības darbiniekiem pat neatļāvās parādīties kādu triju vai četru dienu laikā. Viņu tas pilnīgi neinteresē. Protams, es pēc tam pats iedomājos - mums vajadzēja aiziet uz mūsu vēstniecību Igaunijā, uzzināt, kā, ja es nemaldos, Piebalga kungam iet pa dzīvi, vai viņš tur nav pārpūlējies. Vai tā nav paradoksāla situācija, ka gandrīz vesela Saeimas frakcija ierodas ārzemēs, bet mūsu vēstniecība pat nepainteresējas, ko mēs tur darām un vai kāda palīdzība nav vajadzīga? Kāda var būt runa par vēstniecību darbību, ja tiek ignorēts pat parlamentārais līmenis! Ja tas ir tā, tad jūs, deputāti, varat iedomāties, kāda tad ir šo vēstniecību attieksme pret parastiem pilsoņiem. Un tie ir konkrēti apvainojumi, Birkava kungs. Un tādēļ es tomēr ieteiktu padomāt visiem. Protams, es pilnīgi saprotu, ka, ja šodien mēs nobalsosim par Birkava kunga noņemšanu no amata, "Latvijas ceļš" atradīs atkal kādu savu pensionāru - kā padomju laikā -, ko varētu ielikt šajā amatā. Bet tā ir mūsu valsts sāpe un problēma, un tā ir mūsu visu un Ministru kabineta problēma - nav valstiskas koncepcijas. Cik vien es esmu saskāries ar ārzemju pārstāvjiem, viņi vienmēr uzdod jautājumu - vai ir valsts koncepcija tādā un tādā sfērā? Nav. Un viena no svarīgākajām ir ārpolitikas koncepcija. Citādi mēs patiešām nokļūsim izolācijā, mēs būsim izolēti gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas, gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, un es nezinu... patiešām mums nepietiks līdzekļu mūsu Bruņotajiem spēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri un cienījamie deputāti! Jautājums ir par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Valdim Birkavam, to ierosināja Ārlietu komisija. Es esmu Ārlietu komisijā, un diemžēl 20.novembrī arī es balsoju "par". Pa šo laiku es esmu domājis un apsvēris visu. Birkavs ir ministrs Šķēles valdībā, viņš izpilda uzdevumus, realizē valdības politiku un brauc tur, kur viņam liek, brauc uz Āziju, Ameriku, Krieviju vai Lietuvu, ja viņu sūta, un viņš uzturas tur tik ilgi, cik viņam atvēlēts. Ja viņu aizsūtīs komandējumā uz Lietuvu uz trim nedēļām, viņš dzīvos "trīsstūrī" "Viļņa - Kauņa - Šauļi". Un Birkavs izpilda savu uzdevumu perfekti, ar smaidu. Viņš vieš cilvēkos un arī ārzemju diplomātos optimismu un cerību. Visiem ir patīkami kontaktēties, sadarboties ar cilvēku, kas smaida, nevis ar tādu, kas ir saīdzis. Tā smaidīt var tikai cilvēks, kam ir kārtībā viss - pirmkārt, veselība, otrkārt, sekss, treškārt, finanses, ceturtkārt, zobi, kas arī nav mazsvarīgi. Ja Birkavs izpilda - un viņš izpilda, nepārkāpj - valdības misiju un rada pozitīvu tēlu, kas nav mazsvarīgi, kāpēc lai šodien es balsotu pret viņu un kāpēc lai mēs izskatītu tādu jautājumu? Es ierosinu Ārlietu komisijas priekšsēdim vai vadībai savākt parakstus, izsludināt pārtraukumu, sasaukt Ārlietu komisijas sēdi un atsaukt šo jautājumu un netērēt laiku, lai apmierinātu tādas vai citādas grupas ambīcijas un vēlmes. Es esmu dzirdējis pārmetumus Birkavam par laiku, kad viņš bija valdības vadītājs, bet tas neattiecas šodien uz šo jautājumu. Šodien viņš ir ministrs Šķēles valdībā, nepavisam ne sliktākais, un es šajās dienās neesmu dzirdējis nevienu viņam veltītu sliktu vārdu no saviem vēlētājiem, no Latvijas medicīnas darbiniekiem un no mediķiem, un neesmu dzirdējis neko sliktu arī no Šķēles kunga, tāpēc es uzskatu, ka Birkava demisijas jautājums nav aktuāls un šodien nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Ja mums nebūtu ārzemju latviešu, kurus pagājušais karš izgaiņāja pa visu pasauli, tad Latvijas tēls būtu, pateicoties tikai mūsu Ārlietu ministrijai un pārstāvniecībām, gaužām bēdīgs. Es gribētu teikt, ka tas būtu ar mīnusa zīmi, jo man ir pienākušas ziņas no ārzemēm, no pārstāvniecībām, par cilvēku izdarībām komandējumos... Pagājušajā gadā... aizpagājušajā gadā notikušo nepieminēšu, to jūs labi zināt. Arī šogad jociņi ir bijuši - sīkāki nekā tolaik, toties viņu ir bijis vairāk. Gan augstprātība, ko mēs savā starpā dažkārt nepamanām, bet ko ārzemnieki ļoti labi pamana... Pamana, ka šie cilvēki, kas pārstāv Latviju, ir augstprātīgi. Laikam tāpēc, ka viņi ir nabagi. Tas ir tikai viens aspekts. Tas, ka neviens no viņiem neinteresējas par to, lai... vajadzētu arī paskatīties, kur var pārdot Latvijas preces un kur var sarunāt šo preču pircējus, un kur var sarunāt investorus... tas jau ir galīgi ne tas jautājums. Birkava kungs gan runāja, ka nu ir jāpāriet uz ekonomiskām lietām, bet nekas īstenībā nenotiek, tas notiek tikai pļāpāšanas līmenī, piedodiet par izteicienu. Runas tikai. Ir tādas ziņas - lai Birkava kungs atbild, - ir tādas ziņas, ka apdāvinātākos cilvēkus īpaši izstumj no Ārlietu ministrijas un no ārlietu resora vispār. Šādas runas iet diezgan plaši, pat avīzēs tas parādās, tādēļ lūdzu atbildēt. Te nekad mēs neesam īsti normālu atskaiti saņēmuši, izņemot to, ka ir, kā Rubina kungs teica, skaisti smaidi un frāzes. Kad Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, mēs gaidījām, ka tiks skatīti tie vismaz 50 jautājumi, kas būtu tālāk jārisina un jāietver "Baltajā grāmatā". (Vai varbūt to saukt par "Melno grāmatu"?) Kaut vai viens tiktu risināts! Birkava kungs, vai ir risināts kaut viens no tiem jautājumiem, kā to paģēr Deklarācija par Latvijas okupāciju? Ticu, ka tie nav risināti tāpēc, ka Birkava kungs te ir publiski pateicis, ka tā deklarācija ir būtībā kļūda. Nevajadzīga! Tātad ir runājis pretī jums, godātie deputāti, likumdevēji un augstākās varas pārstāvji. Bet jūs nejūtat apvainojumu, nejūtat ignorēšanu, necieņu pret likumīgi ievēlēto varu Latvijā, nejūtat to, ka cilvēks negrib strādāt, nejūtat neko. Un beidzot Ārlietu komisija ir attapusies un pieņēmusi lēmumu, ka beidzot tas ir jāizbeidz. Bet šeit jūs atkal balsojat par to, lai būtu pēc iespējas īsāks runas laiks, lai neizpļāpātos kāds par to, ko darīja Birkavs Klusā okeāna reģionā, kādi tur bija blakus darījumi viņam; lai kāds neizpļāpātos par blakus darījumiem Briselē; lai kāds neizpļāpātos, ko ir teikuši ārzemju latvieši par mūsu pārstāvniecības cilvēkiem. Lai neizpļāpātos. Un arī man iet laiks uz beigām un man nav iespējams pateikt, cik punktu vajadzētu tajā Baltajā vai Melnajā grāmatā, kas uz Deklarācijas pamata būtu jāsastāda. Un tikai vienu jautājumu es uzdošu Birkava kungam. Vai ir kaut viens cilvēks nozīmēts, kas šo "Balto grāmatu" taisīs, kaut viens cilvēks, un cik lieli ir tam ieplānotie līdzekļi un vai vispār ir iecerēts kaut ko darīt pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi šādu dokumentu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mūsu ārpolitika un arī iekšpolitika galvenokārt ir virzīta tikai uz Rietumiem, un mēs visu laiku tikai runājam par NATO un par Eiropas savienību. Ne par ko citu mums sarunas vairs nenotiek, un uz neko citu mēs nesteidzamies. Tikai aizmirstam, ka mums jau vairākas reizes tie paši Rietumi - tā pati Eiropas savienība, kā arī Amerikas Savienotās Valstis - ir skaidri un gaiši pateikuši (un ne vienu reizi vien): "Sakārtojiet attiecības ar savu kaimiņu - ar Krieviju, sakārtojiet savas iekšējās problēmas, un tad jūs varēsit nopietni runāt par iestāšanos Eiropā vai NATO!" Bet ko mēs darām? Līdz šim laikam ar Krieviju esam konfrontācijas stāvoklī un principā neko nedarām, lai uzlabotu šīs attiecības. Taču mūsu ekonomika, tikai pateicoties Krievijai un Krievijas tranzītam caur mūsu valsti, vēl drusku turas uz kājām, bet tas var, tā teikt, ātri tikt aiztaisīts ciet, un tad mēs varēsim, tā sakot, "kûkot".

Tagad - brauciens uz Indonēziju un brauciens uz Klusā okeāna reģionu. Es nezinu, vai pasaulē ir vēl kāds no ārlietu ministriem, kas ir braucis, lai pavadītu trīs nedēļas kopā ar sievu tādos reģionos kā Klusā okeāna reģions, Indonēzija, Taivana un tā tālāk. Man tikai gribas piebilst - ja jau jūs, Birkava kungs, esat bijis Indonēzijā, tad no turienes kā ar roku bija aizsniedzama Papua-Jaungvineja un arī Zālamana salas, tad jau vajadzēja aizbraukt uz Papua-Jaungvineju un uz Zālamana salām, un tad jau nu būtu viss, tad vairāk nebūtu tur ko darīt.

Tagad - par to, ko jūs, Birkava kungs, teicāt un ko arī visu laiku atkārto tas pats vecais "Latvijas ceļš". Vienmēr, tiklīdz kā opozīcija pasaka kaut ko nelabvēlīgu "Latvijas ceļam" vai viņu politikai, uzreiz tam visam tiek piešķirta "birka" - ka tā ir "laivas šūpošana", destabilizācija, un ka neļauj strādāt valdībai.

Es domāju, ka opozīcija nav nemaz dullāka kā pozīcija un ka opozīcijā var atrast vienu otru vēl gudrāku cilvēku nekā tos, kas ir tanī pašā pozīcijā jeb tanī pašā "Latvijas ceļā". Un tā ir nodrāzta frāze par "laivas šūpošanu", par destabilizāciju valdībā.

Es domāju, ka ārzemēs... nevis domāju, bet tas tā tiešām ir, ka ārzemēs taisni opozīcija, ja tā ir stipra, nosaka balansu starp opozīciju un valdību. Pie mums tas tā nav. Mēs, tiklīdz pie mums kaut kas nav kārtībā, uzreiz vainojam opozīciju, uzreiz sakām: valdību "ðūpo". Un arī tad, ja runājam, ka jāatceļ no amata Birkavs, sakām, ka tā ir valdības "ðūpošana". Tas ir... es nezinu, kā to nosaukt, bet man tas stipri nepatīk, un es domāju, ka to visi saprot.

Un beidzamais. Es domāju, ka mūsu premjers Šķēles kungs... jums nevajadzētu to bulli turēt visu laiku aiz astes. Ir jāņem tas bullis pie ragiem un jāpagriež tā buļļa galva par simtu un astoņdesmit grādiem apkārt - tā, lai nokrakšķ spranda, un tad varbūt mums kaut kas būs... Mums reiz ir jāsāk strādāt un jāsāk pieņemt lēmumus, jāsāk kaut ko darīt. Un ja mēs to nevaram... tā, kā tas bija šoreiz... Kad bija intervija ar jums par Birkava kungu, jūs bijāt it kā izbrīnījies: "Viņam it kā ir kaut kādas... nu, kļūdas, bet par to, vai viņu noņemt vai nenoņemt no amata, es šaubos." Es domāju, ka reiz ir jāizšķiras un jāpasaka savs galīgais vārds: ja viņš ir savā amatā labs, tad lai viņš strādā, bet, ja viņam ir kļūdas, tad viņš ir jāatceļ no amata un tur vairs nav ko runāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es patiešām biju orientējies šodien runāt par ārējo politiku. Es balsošu pret neuzticības izteikšanu Birkava kungam, bet es tomēr ļoti gribētu, lai šodien nenotiktu tas, kas notika Ārlietu komisijā - cilvēkiem, kas gribēja runāt par būtību, neļāva izteikties, un faktiski Ārlietu komisijas sēde bija sasteigta, un man nesaprotamā kārtā nobalsoja par šo priekšlikumu - šodien izskatīt... Tāpēc es nevaru iedziļināties ārpolitikas būtībā, bet gribu izteikt dažas tēzes.

Kāds ir ārpolitikas galvenais uzdevums? Vairot draugus. Ienaidnieki atnāks paši. Un es gribētu paskatīties uz Latviju un to, kas notiek ap Latviju. Ja man kāds teiktu, ka šodien telpa ap Latviju ir sakārtota un ka ir prognozējama un ir mērķtiecīgi organizēta šī ārējā politika, diemžēl es nevarētu teikt to pašu. Es varu pateikt tikai paldies Šķēles kungam, jo viņa enerģiskā iejaukšanās Igaunijas lietās un kompromisa griba deva rezultātus. Es to varu teikt, jo es strādāju un darbojos Baltijas asamblejā. Diemžēl skaidras, noteiktas politikas Lietuvas virzienā un Krievijas virzienā mums diemžēl nav. Un tādēļ es vēlreiz atkārtoju: ļoti labi ir šie mērķi - Eiropas savienība un NATO, es tos pieņemu, un mūsu partija tos akceptē kā standartus gan likumdošanā, gan dzīves kvalitātē, uz ko mums ir jātiecas, bet šajā gadsimtā nevienai no šīm organizācijām mēs tuvumā nebūsim, un līdz ar to tas varētu būt kā tāls sapnis un orientieris varbūt nākamajai diplomātu paaudzei, kuri strādās un organizēs šo dzīvi šajā Rietumeiropas savienībā. Šodien drošība mums ir vajadzīga, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko situāciju, taču pirmām kārtām tā mums ir vajadzīga ekonomisko apsvērumu dēļ. 80% no tranzīta plūsmas, kas iet pāri Latvijas teritorijai, iet no Austrumiem uz Rietumiem, daļa - no Rietumiem uz Austrumiem, nevis kā citādi, un katrs ceturtais lats, kas Latvijā ir apritē, faktiski ir savu izcelsmi radis no šīs tranzīta plūsmas. Un līdz ar to ir jāsecina: ja mēs nesaprotam, ka ārlietu politikai ir jānodrošina šīs ekonomiskās intereses un labu kaimiņattiecību intereses, un ja tās nav iezīmētas un piecu gadu laikā nav arī izkoptas, es uzskatu, ka tas ir ļoti liels mīnuss mūsu ārējā politikā.

Tēze numur divi. Jā... "Latvijas ceļā" ir ļoti daudz interesantu, zinošu cilvēku. Bet es nekādā ziņā nevaru piekrist tai personāliju politikai, kas ārējās politikas "lauciņā" ir joprojām "Latvijas ceļa" monopols. Šeit jau to pieminēja. Bet es... man nav nekādu personisku antipātiju ne pret Piebalga kungu, ne pret Dripes kungu, ne pret Andrejeva kungu, viņi visi ir solīdi cilvēki, bet man nav saprotams, par kādiem nopelniem tieši viņiem ir dāvāts šis vēstnieka amats. Tas man nav skaidri saprotams, jo mums šo vēstnieka amatu ir ļoti maz, un es domāju, ka mums ir vajadzīgi profesionāļi, kas varētu ar atdevi strādāt, nevis vienkārši ar interesi pavadīt laiku pēc savu ministra pienākumu sliktas vai labas pildīšanas vai arī tādā vai citādā ceļā noejot no lielās politiskās "trases" mūsu valstī. Es uzskatu, ka šajā ziņā Saeimai ir noteikti daudz vairāk sakāmā.

Un trešā tēze. Saprotiet, man ir patīkami uzzināt, ka mūsu Valsts prezidents Strasbūrā... ka ir jaunas ārlietu iniciatīvas... Man ir patīkami uzzināt, ka vēl kāds no mūsu ministriem ir aizbraucis uz ārzemēm, un par to, kādas mums ir šādas iniciatīvas, bet sakiet, lūdzu, vai mēs esam kādreiz šā gada laikā šeit, šajā zālē, nopietni diskutējuši par ārējo politiku? Es tiešām šodien koncentrējos runāt nevis tādēļ, lai vērstos pret Birkavu kā pret labu politiķi, bet tādēļ, lai mēs diskutētu par mūsu ārpolitiskajiem jautājumiem. Un es uzskatu, ka šodien atkal šī diskusija nav notikusi, es nezinu, kam lai pasaka paldies. Protams, piecās minūtēs runāt nopietni par ārējo politiku ir pārāk nenopietni. Bet es Birkavu atbalstīšu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidij, draugi, kolēģi! Ir tik daudz problēmu mūsu ārpolitikā, ka nav jāatkārto tas, ko citi teikuši. Bankas "Baltija" lietas izmeklēšanas komisijā policisti nāk un mums stāsta, ka lielākā problēma ir tā, ka mēs neesam noslēguši līgumus ar Holandi un ar citām zemēm, lai varētu dabūt no turienes datus un lai varētu izsaukt attiecīgos cilvēkus. Kāpēc mēs neesam noslēguši šos līgumus? Mums ir, es domāju, likumi un slēdzieni sakarā ar Jemenu un ar nezin kādām tur tālām vietām, bet nav tik fundamentālu lietu, lai ieviestu Latvijā kārtību, lai mēs varētu pret internacionālo korupciju cīnīties kopā ar citām valstīm. To šeit mēs nevaram izdarīt. Kāpēc? Kurus draugus mēs sargājam?

Es Birkava kungam beidzamajā sēdē prasīju, vai viņš saprot starpību starp investīciju un tautas izpārdošanu, un bija tā diezgan grūti saprast, vai viņš kaut ko no tā saprata. Jo nevar piesaistīt investīcijas ar to, ka mēs pārdodam mūsu ostas. Tās nav investīcijas.Taču, ja te iztaisītu tādu "klimatu", ka cilvēks labprāt nāktu uz mūsu zemi un šeit ražotu kaut ko tāpēc, ka mēs no viņa kaut ko pērkam, tad tā būtu investīcija. Bet es tādu atbildi no viņa nedabūju. Man šķiet, ka mēs negribam Latviju pataisīt bagātu, bet gribam viņu pārdot saviem draugiem, un es ticu, ka tie draugi ir Krievijā. Mums gribētos it kā likt tautu pie darba. Mēs runājam, ka ceļi iet no austrumiem uz rietumiem. Bet dabiskais ceļš ir no ziemeļiem uz dienvidiem. Nekādas infrastruktūras programmas mēs neveidojam, mēs nerunājam ne ar vienu, lai veidotu tās "caurules", tos tranzīta ceļus uz Baltkrieviju un uz Odesu. Un tad mums tas sapnis par Eiropas savienību un NATO, kā vairāki cilvēki jau teica, ar katru dienu kļūs tālāks. Ja mēs tur būsim ubagi bez ieročiem, mēs tur būsim smieklīgi, ja mēs tur tiksim pieņemti. Mums ir risināmi smagi ārpolitiski jautājumi, un Birkava kungs ir pierādījis, ka viņš tos nespēj risināt. Bet nu es saprotu, ka viņam... godaprāts saka, ka viņam pie tā amata ir jāturas un ir jāslēpjas aiz Šķēles kunga diktāta valdību veidojošām frakcijām. Kauns, Birkava kungs, kauns!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītais Prezidij! Kolēģi deputāti! Man ir daudz argumentētu iebildumu pret mūsu ārējo politiku, kāda tā tiek īstenota, ieskaitot prioritāšu izvēli, ieskaitot akcentu sadali. Un tomēr es šeit nestāvu tribīnē tādēļ, lai atbalstītu Ārlietu komisijas pieprasījumu - likt demisionēt ārlietu ministram Birkavam. Es balsošu pret šo pieprasījumu un argumentēšu, kāpēc es to daru.

Manā argumentācijā iekļaujas divi momenti. Pirmkārt, es runāšu kā Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Mēs pārbaudām arī ārzemju komandējumus - vispirms, protams, Saeimā. Ne visu tur izdodas novest līdz tādai konkrētības pakāpei, ka katrs sīkums būtu dokumentāli pierādīts, bet, ņemot vēl talkā nedaudz intuīcijas, varu teikt, ka mums ir ļoti daudz komandējumu uz ārzemēm, kurus precīzāk ir nosaukt par tūrisma braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina. Mēs par to esam ziņojuši Saeimas Prezidijam un prasījuši rūpīgāk izvērtēt komandējumu uzdevumu un rūpīgāk izvērtēt atskaiti, ko viņš tur īsti ir izdarījis. Un kā daudzi cilvēki sabijās valdībā un Saeimā! Tā garāmejot esmu konstatējis... un šodien pārmetumu izsaku Ministru prezidentam Šķēles kungam, jo mūsu rīcībā ir informācija, kura liecina, ka šāda paša veida pārmetums, kādu es nupat adresēju Saeimas Prezidijam, attiecas arī uz Ministru kabinetu un attiecas arī uz jums. Vajag rūpīgāk pārbaudīt šos komandējumus, lai mazāk būtu tūrisma braucienu uz nodokļu maksātāju rēķina. Tas ir viens moments.

Un otrs. Ja kādu negatīvu parādību gribam izskaust, nav jācīnās tieši pret to, tā ir cīņa pret sekām, taču jānovērš ir cēloņi. Šodien šeit mēs sākām kritizēt ārējo politiku, bet jautāsim - kāpēc? Varētu it kā teikt, ka Ķezbera kungs man izrāva vārdus no mutes, nē... tā es neteikšu. Jau apmēram pirms mēneša vai vēl agrāk es Ārlietu komisijai iesniedzu priekšlikumu - divas reizes gadā vismaz Saeimā izdiskutēt mūsu ārpolitikas aktualitātes, to, kas ir veikts un kas būtu jāveic. To es atkārtoju arī šodien. Es šeit nerunāju visas frakcijas vārdā, to es saku kā ierindas deputāts. Mums ir jāmaina Saeimas darbības scenārijs, un es konkrēti iesaku Prezidijam, plānojot darba kārtību, ieplānot laiku, lai vismaz divreiz gadā mēs veltītu vispārēju diskusiju ārpolitikas aktualitātēm, tam, kas ir sasniegts, tam, kas ir zaudēts, un tam, ko var labot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Atgādinu, ka Sarkanajā zālē tūlīt sāksies preses konference, kurā piedalīsies Uzbekistānas Republikas parlamenta priekšsēdētājs.

Paziņojums. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi! Portugāles atbalsta grupas locekļus lūdzu uz īsu sanāksmi tepat Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim sēdi! Godātie Grinovska kungs, un Požarnova kungs, vai jūs nevarētu ieņemt savas vietas un tad turpināt debates?

Nākamais debatēs runās Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā ir gadījies, ka es esmu valdības koalīcijā un man ir zināms pienākums un zināma pateicība, un īpaša cieņa pret mūsu ministriem, kas ir valdībā pašreiz, tāpēc es nevaru īpaši varbūt izteikt to, ko es jūtu pašreiz, šeit jūsu priekšā stāvēdams, un ko es pārdzīvoju attiecībā uz mūsu Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē. Ir bijušas pat tādas ministrijas, bet es gribētu saistīt savu runu ar šodienu. Jūs dienas sākumā dzirdējāt ļoti svinīgo Uzbekistānas parlamenta vadītāja uzrunu. Un mēs sapratām, cik svarīgas mums ir šīs attiecības. Būdams Uzbekistānā, es redzēju, ka šī vēstniecība mitinās divos dzīvokļos, kam izlauzta starpsiena, bet viņi pārstāv Latviju visā šajā milzīgajā apvidū, kur daudz, daudz valstu tagad jau ir ieguvušas savu neatkarību. Un mums būtu ļoti svarīgi, ka šī vēstniecība strādātu tā, lai šo valstu uzņēmēji, valdības un tauta justu, ka mēs esam nopietni. Diemžēl šāda iespaida man nebija, jo šajā vēstniecībā pat apvidus mašīnas nav, bet ar citām mašīnām bieži vien pa šo apvidu pat izbraukt nevar.

Es nerunāšu par to, ka Birkava kungs ar savu parakstu izmeta mani uz ielas kā zinātnieku no Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta savā laikā, parakstīdams papīru par Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta likvidāciju, jo tās varētu būt manas personīgās izjūtas un personīgais pārdzīvojums. Es nerunāšu par to, ka ir greznas vēstniecību ēkas Kopenhāgenā, Londonā un Helsinkos. Tiešām ļoti skaisti, ļoti reprezentatīvi un ļoti izcili apgādātas ar aparatūru, ar ziediem un tiešām pārstāv Latviju.

Es vienmēr esmu lūdzis paskaidrot: kāda tad ir atdeve, - kāda ir atdeve - ekonomikā mūsu saitēm ar šīm un citām pasaules valstīm, kurās ir vēstniecības? Vakardienas avīzē... te gan daži saka, ka nevajag avīzes lasīt... zviedru vēstnieks vēlas veicināt ekonomisko sadarbību ar Latviju. Vajadzētu būt otrādi - Latvija vēlas veicināt ekonomisko sadarbību ar Zviedriju! Tas ir pirmais vēstnieka darbs. Viņš meklē, kā labāk mums savstarpēji vienoties un gūt panākumus tirdzniecībā. Arī tas ir ļoti svarīgi.

Bet es gribu atgādināt Birkava kungam un viņa kolektīvam, ja tā varētu teikt, ka ir stipri jūtama šī kolektīva, varbūt pat bijušā kolektīva, tendence - augstprātīgi izturēties pret "mazo" cilvēku, jo es jau arī tomēr esmu "mazais" cilvēks. Es saņēmu vakar informatīvo materiālu no Ārlietu ministrijas. Es biju lūdzis ziņas, kādi tad mums ir sakari ārzemēs, un šī kaudze tad nu ir šo dokumentu kaudze, ko es saņēmu.

Es parādīšu jums tikai vienu dokumentu, kuru es saņēmu ar šādu uzrakstu "Nâgels, Latvia, SIA". Es nezinu, vai Latvija ir SIA, un, ja kādam Latvija ir SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību)... bet tāds dokuments man ir, un jūs varat visi viņu ļoti labi redzēt.

Un otrs informatīvais materiāls, ko man atsūtīja... pat tieši atnesa un uzlika uz mana galda, ir, lūk, šī bankas "Baltija" reklāma un "Topbankas" reklāma. Es neaicinu balsot ne "par", ne "pret", es aicinu izvērtēt Birkava kungu un viņa kolektīvu, un viņa attieksmi pret tautas ievēlētajiem pārstāvjiem - pret deputātiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Godātie deputāti, es gribu atgādināt, ka debatēs vēl ir pieteikušies Kalnbērza kungs, Saulīša kungs, Brūvera kungs un Kreituses kundze.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es galīgi neuzskatu, ka Latvijas ārpolitikā viss ir kārtībā. Ir vesela rinda problēmu, kuras nav atrisinātas un kuru risināšana prasīs vēl diezgan ilgu laiku. Tomēr tas, kādā veidā šodien tas notiek, un vēl jo vairāk tas, kādā veidā tas notika Ārlietu komisijas sēdē... mani satrauc pats stils, kādā strādā mūsu Saeima.

Jūs varbūt zināt, varbūt ne, bet no protokola tas ir skaidri redzams. Birkava kungs atnāca ar atskaiti par saviem darbiem, bet tajā pašā laikā komisija atļāvās viņu pārtraukt pusvārdā, (Starpsaucieni: "Nieki! Meli!") nenoklausoties līdz galam, un vienkārši nolēma par šīs procedūras uzsākšanu - par neuzticības izteikšanu Birkava kungam. Tas skaidri un gaiši parādīja to, ka būtībā šajā brīdī Saeimas Ārlietu komisijai nebija nekādas vēlēšanās uzsākt dialogu. Bet dialogs par ārpolitiku ir ikdienas, normāla Ārlietu komisijas darba sastāvdaļa. Ārpolitiskās debates ir nevis giljotīna, ar kuru saīsina vienu vai otru ministru, bet gan ārpolitikas uzlabošanas veids, taču šoreiz tās tiek izmantotas tieši kā giljotīna.

Šajā sakarībā es gribētu izteikt dažus piemērus. Tie varbūt īsti neattiecas uz Valdmaņa kungu, jo viņš tur sēž, izrotājies ar sarkanu neļķi... es atvainojos, laikam ar sarkanu mutautiņu, un es ceru, ka viņš nepārstāv Latvijas ārpolitiku.

Mazliet savādāk, Ozoliņa kungs, ir ar jums. Jūs tiešām esat pozīcijā. Un, ja jūs vēlējāties uzsākt ārpolitiskās debates, tad pirms tam, iekams jūs ierosinājāt vai atbalstījāt ārlietu ministra atcelšanu, jūs vismaz varējāt uzaicināt viņu uz savu frakciju un savā frakcijā šo jautājumu risināt, nevis uzreiz virzīt to uz sēdi. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Paldies!")

Un visbeidzot. Šajā sakarībā gribu pieminēt, ka Valdmaņa kungs savā intervijā uzskatīja, ka tieši Ozoliņa kungs ir labākais nākamā ārlietu ministra kandidāts. Bet nebūtu varbūt tik svarīgi runāt par šiem diviem cilvēkiem, jo viņi ārpolitikā ir mazāku laiku, pie tam Ozoliņa kungs, gods kam gods, atzīst to, ka viņa zināšanas ārpolitikā vēl nav pietiekamas. (Starpsauciens: "Noteikti...")

Tajā pašā laikā es gribu vērsties pie Jāņa Jurkāna, ar kuru mēs esam seni paziņas un kurš ir ilgu laiku darbojies ārpolitikā. Mazlietiņ dīvaini man liekas tas, ka Jānis Jurkāns izmanto situāciju, kad lielākās daļas komisijas cilvēku, kas aktīvi nodarbojas ar ārpolitiku, vienkārši nav valstī, un atbalsta šāda veida politisko diskusiju, kura ir diezgan tālu no tā korektuma, ko pats Jānis Jurkāns vienmēr no citiem pieprasa. Arī paša Jāņa Jurkāna, es atvainojos, argumentos līdz šim es esmu vairāk dzirdējis mūsu kopējā drauga - Aivara Markota rakstu pārstāstu, nevis viņa paša argumentus. Pašreizējā brīdi Latvijas ārpolitika ir vienīgā joma, kura ir izdebatēta Saeimā, kurā ir pieņemta Saeimas akceptēta koncepcija, kas arī pašreiz tiek realizēta.

Jāni, man ir ļoti interesanti zināt, kādā veidā tu varētu atrast ar cilvēkiem, ar kuriem tu kopā nobalsoji, kaut vienu pozitīvu risinājumu. Atrast negatīvu risinājumu, kā tu zini, nav nekādu grūtību, bet es šaubos, vai ar šiem pašiem cilvēkiem, teiksim, jautājumā par attiecībām ar Krieviju, kas tev ir viens no centrālajiem, tu varētu atrast kādu kopēju risinājumu.

Tu pats, Jāni, pirms četriem gadiem, tieši pirms četriem gadiem, biji situācijā, kas ir ļoti līdzīga šodienas situācijai. Toreiz tev debatēs pārmetot izteica ļoti daudzus no tiem pašiem argumentiem, kurus šodien lieto pret Valdi Birkavu. Ja mēs paskatāmies globāli, tad, protams, no tā laika ārpolitika nav kardināli mainījusies. Viņa ir vērsta uz labām kaimiņattiecībām ar visām valstīm, kas mums ir apkārt un pasaulē. Šodien tu daļēji izmanto tos argumentus, kurus vērsa pret tevi. Un tas ir tas, ko man ir ļoti grūti saprast, jo toreiz tevi atcēla, un tu vēl šodien nēsā rūgtumu sirdī par to laiku. Bet šodien tu lieto tos pašus līdzekļus, ko izmantoja savā laikā pret tevi.

Es izlasīju šodien tavu veco rakstu, kas bija pirms četriem gadiem un nocitēšu tikai vienu citātu: "Visilgāk augļi ienākas diplomātijā. Ja futbolā mūs sajūsmina neizšķirts rezultāts spēlē pret Dāniju un Spāniju, tad kāpēc mēs prasām no Latvijas ārpolitiķiem graujošu Latvijas Ārlietu ministrijas uzvaru pār superlielvalsts ārlietu ministriju vai sensacionālus rezultātus? Tieši to pašu var attiecināt uz jebkuru ārlietu darbības jomu." Un tu, Jāni, to ļoti labi zini! Galarezultātā, lai nebūtu tik personisks, es gribu nobeigt ar vispārinājumu. Politika ir lietišķu prasību transformācija emocionālos uzsaukumos. Tam pretēju procesu sauc par diplomātiju. Ar politiku nodarbojamies mēs šeit, ar diplomātiju - Ārlietu ministrija.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Laikam šodien dialogs nesanāks un nopietnas apspriešanas nebūs, jo piecu minūšu laikā nevar izvērtēt ārpolitikas galvenās problēmas. Es uzskatu, ka Saeimā nav neviena deputāta, kurš neredz lielus trūkumus ārējā politikā. Politika ir deformēta, tās svarīgi virzieni, es varu teikt, ir sagrauti. Es runāju par attiecībām ar mūsu kaimiņiem. Motivēt un argumentēt, man liekas, pat nebūtu vajadzības. Varbūt vienīgi par tām graušanas spējām es atļaušos atgādināt vienu tādu notikumu.

Kādreiz, daudzus gadus atpakaļ, Maskavā notika Vispasaules onkologu kongress. Un tad zinātnieki ļoti lūdza Hruščova kungu atklāt šo kongresu. Viņš mēģināja atteikties un motivēja to tā, ka viņš nav mediķis, viņš nav kompetents. Viņu beidzot pierunāja, un kongresu viņš atklāja. Tad viņš tomēr mēģināja saprast, kāpēc viņam tika piedāvāts šis gods. Un tad viņam atbildēja: "Hruščova kungs, jūs sākāt reformēt lauksaimniecību, un pēc kāda laika tā tika sagrauta. Pēc tam jūs ķērāties pie rūpniecības, un tad arī rūpniecība tika sagrauta. Mēs uzskatām, ka tad, ja jūs ieiesit onkoloģijā, ka tad varbūt tie audzēji arī sabruks." Es teikšu tā: ja kādreiz, tuvākajā laikā, onkologu kongress tiks organizēts Latvijā, tad es noteikti aicināšu Birkava kungu atklāt šo kongresu. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Es uzskatu, ka ārējās politikas pasākumi ir saistīti ar milzīgu naudas patēriņu. Ja vēl būtu kaut kāda jūtama atdeve, tad būtu cita lieta. Bet es saprotu, ka Birkava kungs ir liels estēts, un, protams, ir patīkami braukt pāri okeānam kaut kur uz Austrāliju vai uz Jaunzēlandi un tā tālāk, bet nav tik vilinoši, teiksim aizbraukt uz Viļņu vai uz Tallinu. Starp citu, es jau gadu piedalos Baltijas asamblejā, es Viļņā redzēju Šķēles kungu, bet es Birkava kungu neredzēju ne Tallinā, ne Viļņā. (Starpsauciens: "Kâpēc?") Un tie ir mūsu kaimiņi. Un kā attīstās mūsu ārējā politika ar citām mūsu kaimiņu zemēm? Es pat domāju tā, ka, ja visu to patērēto naudu varētu izmantot citādi, tad, man liekas, izpaliktu problēma par pensiju aplikšanu ar nodokli.

Un trešais moments. Lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, bet es uzskatu, ka pašreizējā momentā ārpolitikas līdera maiņa var tikai nostiprināt Šķēles valdību, un, starp citu, arī "Latvijas ceļu". Redzat, ir tāds izteiciens, ka cukurs uzlabo kafijas garšu, ja viņu nepieliek pie kafijas. Un, ja mēs gribam, lai Birkava kungs uzlabo ārējo politiku, tad droši vien būtu lietderīgi pabīdīt Birkava kungu projām no ārējās politikas un dot iespēju tomēr notikt līderu maiņai. Ja, teiksim, varbūt daži uzskata, ka pašreizējā momentā Birkava kungs kaut kā ir Šķēles kungam draugs, tad es varu pateikt tā: ja jums, Šķēles kungs, ir tādi draugi, tad ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi!

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, jūsu laiks ir aizritējis.

V.Kalnbērzs. Paldies. Es balsošu par demisiju.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Andris Saulītis - frakcija "Tautai un taisnībai". Lūdzu!

A.Saulītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vienmēr esmu iestājies par to, ka ārpolitika vienmēr ir sākusies ar iekšpolitiku. Paskatīsimies, kas šodien notiek mūsu iekšpolitikā.

1.punkts. Mēs, deputāti, visu laiku šeit atklāti ignorējam un ņirgājamies par personas tiesībām uz īpašumu. Visi šie kolēģi deputāti, kas šodien tik kvēli uzstājās un mudināja kaut ko darīt ārpolitikā, dara pilnīgi visu, lai reforma neietu uz priekšu, lai ierēdņu skaits visu laiku pieaugtu, lai valsts arvien vairāk un vairāk sāktu iejaukties tautsaimniecībā. Pat tādi deputāti, kas atbraukuši no ārzemēm. Mēs darām visu, lai valsts pārvaldes un teritoriālais plānojums joprojām mocītos padomju laiku rajonizācijas žņaugos. Un mēs tagad esam atraduši vienu grēkāzi, kas nu pie visa ir vainīgs. Mēs tagad gribam uz Rietumiem Birkavu dzīt, lai Birkava kungs Rietumos taisa Potjomkina sādžu un lai iestāsta, ka Latvijā rit reformas, ka Latvijā ir brīvais zemes tirgus, ka Latvijā var droši investēt, ka Latvijā nebūs koruptīvo birokrātu, ka Latvijā viss ir kārtībā. Un tad, kad mums ir jākritizē, jādomā, kāpēc tas viss notiek ārzemēs, tad mums ir lielas mutes. Bet tad, kad mums ir jārunā atklāta valoda, tad, kad mums ir jāpasaka, ka cilvēkam ir tiesības uz privātīpašumu, ja cilvēkam pieder māja, tad, runāsim atklāti, viņam tā pieder un viņam ir tiesības to izīrēt, kam viņš grib. Ja mēs gribam palīdzēt tiem cilvēkiem, tad mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem, nevis jāliek klaušas uzņēmējam kā tādam. Tas ir sociālisma purvs, kurā mēs stiegam ar katru arvien dziļāk. Tā ir ābece, kas katram ir jāsaprot, lai tiktu pie labklājības, un mēs varam te izlikties un runāt gari un dikti, un ņirgāties, bet tie esam mēs, tā ir mūsu Saeima, un mēs te stāvam.

Un tagad paskatīsimies uz ārpolitiku Austrumu virzienā. 18.novembri es sagaidīju Vitebskā Latvijas konsulātā. Tik tiešām mēs aizbraucām par savu naudu, un tie cilvēki, starp citu, pelna vairāk nekā pusmiljonu latu katru gadu Latvijai, tātad, nes ienākumu. Tika izdarīts viss labākais, ko var izdarīt, bet redzat, kāda šodien ir situācija Baltkrievijā. Diemžēl ne viss ir atkarīgs tikai no mūsu ārlietām.

Un kas ir ar Maskavu, ar Krieviju? Protams, labi ir šodien runāt, jo Jeļcinam veselība ir kārtībā, bet, nedod Dievs, ka nāktu Zjuganovs viņa vietā. Kas šodien var pateikt, ka Krievijā nevarētu notikt tāds referendums, kāds notiek Baltkrievijā? Un ko tad mēs darītu?

Es domāju, ka, protams, mēs varam darīt un strīdēties, bet šodien ar tādu mūsu rīcību, kāda tā ir, mēs devalvējam pēdējos latus, kas tika ieguldīti ārlietās. Visi vēstnieki ir satraukušies, jo Saeimas komisija izsaka neuzticību. Pat jau angļu valodā tulko mūsu sēdes. Mēs te, atvainojiet, kaut kādu marasmu runājam no tribīnes. To vienkārši ir kauns klausīties. Un, es domāju, sakārtosim sākumā savas iekšējās lietas, lai var godīgi paskatīties acīs normālam uzņēmējam no Rietumiem un tikai tad sāksim mainīt ministrus. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Olafs Brūvers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

O.Brūvers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Katrā demokrātiskā valstī, protams, opozīcijai ir demokrātiskas tiesības prasīt un panākt, lai valdība ievērotu tās intereses tomēr jebkurā šādā situācijā. Valstiski pareizi ir arī censties izprast stāvokli no valsts interešu viedokļa. Šobrīd prasība izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkava kungam liecina par to, ka šādas valstiskas pieejas, man šķiet, ir pietrūcis un ka nekādā ziņā nav ņemtas vērā tieši ārpolitikas konsekvences.

Konstruktīva kritika un atšķirīgi argumentēti viedokļi par ārpolitikas nostādnēm tikai palīdzētu ārpolitikā pieņemt pareizus, iekšpolitiski sabalansētus lēmumus. Taču ar nožēlu ir jākonstatē, ka no dažādām tribīnēm ir izskanējuši tikai apšaubāmi mēģinājumi diskreditēt Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un tās darbu. Analīzes un tajā balstītu secinājumu pietrūcis. Šajā zālē, cienījamie kolēģi, man šķiet, lieki būtu atgādināt mums, ka nepamatota un pašmērķīga kritika negatīvi ietekmē Latvijas ārlietu resoru un patiešām grauj Latvijas tēlu pasaulē, noniecina visu Ārlietu ministrijas darbinieku darbu. Brīdī, kad tiek gatavoti un pieņemti svarīgi lēmumi par Eiropas savienības paplašināšanu, kas ietekmēs Viduseiropas un Baltijas valstu nākotni, kad rit un nobeigumam tuvojas nopietnas sarunas ar divām mūsu kaimiņvalstīm par robežu, Latvijas interesēs nav destabilizēt valdību un dezorientēt ārlietu resora darbību.

Saeimas Ārlietu komisija, kurā arī es esmu loceklis, nav pārrunājusi un debatējusi par šādiem Latvijai būtiskiem ārlietu jautājumiem. Arī tik atbildīgu un nozīmīgu lēmumu - atcelt ministru - tā pieņēmusi ļoti sasteigti, īsti pat neizvērtējot, ko Latvija zaudēs un ko iegūs.

To gan var droši teikt, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrija realizē Latvijas ārpolitikas kursu, stingri ievērojot Saeimas apstiprināto ārpolitikas koncepciju un Ministru kabineta lēmumus. Viņa īsteno visu partiju, nevis kādas vienas partijas vai personas apstiprināto ārpolitiku, un tad paliek iespaids, ka šāds ierosinājums - izteikt neuzticību Birkava kunga veikumam - ir tikai ķēdes posms pret viņu izvērstajā kampaņā. Šī kritika, kas turpinās saistībā ar viņa demisijas prasību, liecina par to, ka kritizētājiem maz interesē Latvijas ārpolitika, tās īstenošana, arī tās sasniegumi vai trūkumi. Es domāju, varam pat teikt, ka Latvijas ārlietu ministru kritizē varbūt pašas kritizēšanas dēļ. No Birkava kunga oponentu izteikumiem man nerodas skaidrība, kāds ir tas ārpolitikas kurss, ko viņi uzskatītu par to vispareizāko, kāda izskatās patiesībā tā politika, kura Latvijai būtu jāīsteno, bet ko tā Birkava kunga vainas dēļ it kā nedara. No aptuveniem izteikumiem un preses publikācijām īsta skaidrība nerodas.

Ja es esmu pareizi sapratis opozīcijas un galvenokārt Jāņa Jurkāna kunga izteikumus, tad atļaujos izteikt viedokli, ka, pēc viņa domām, Latvija nav sakārtojusi attiecības ar Krieviju. Patiesībā pašreizējā Ārlietu ministrijas īstenotā Latvijas ārpolitika maksimāli ievēro mūsu lielā kaimiņa intereses, cenšas uzturēt un uzlabot attiecības ar Krieviju. Bet tomēr, dārgie kolēģi, ir starpība, vai Latvijai vienmēr izdodas darboties kā līdzvērtīgam partnerim. Es, protams, varu teikt šodien, ka pašlaik Latvija ir Krievijas partneris gan attiecībās, gan sarunās. Ir arī dzirdēti pilnīgi pretēji oponentu viedokļi, it kā Latvija pārāk piekāpjoties Krievijai, taču reālā ārpolitika apgāž arī šādus apgalvojumus. Jelkādu starpvalstu sarunu iznākums vienmēr ir atkarīgs no abiem sarunu partneriem. Tas, ko tagad sēj Ārlietu ministrija, būs pļaujams tikai vēlākā laikā.

Sēdes vadītājs. Brūvera kungs, jūsu laika limits ir izlietots. Jūs gribat lūgt vēl?

O.Brūvers. Es, kolēģi, gribētu lūgt vēl vienu minūti, ja jūs man dotu šo iespēju. Vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par to, vai deputātam Brūveram dot vēl iespēju vienu minūti turpināt savu uzstāšanos. Lūdzu zvanu!

O.Brūvers. Tikai nobeiguma vārdiem, lūdzu! (Starpsaucieni: "Balsot! Pietiek!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, deputāts Brūvers lūdz savas uzstāšanās laiku pagarināt par vienu minūti. Lūdzu, balsosim par to. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 7. Lūdzu, Brūvera kungs!

O.Brūvers. Sirsnīgi pateicos, kolēģi! Orientācija uz vispusīgu integrāciju Eiropā nenozīmē izolāciju no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas vai citām NVS valstīm. Tieši otrādi! Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis vienmēr licis cieši sadarboties ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem Austrumos, un starpvaldību kontaktu veidošanā ar Krieviju ir sasniegti pozitīvi rezultāti. Konsultācijas starp abu valstu Ārlietu ministrijām kļuvušas regulāras. Šis uzskaitījums, dārgie kolēģi, tikai ieskicē to milzīgo darba apjomu, ko veic Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ne vien ar Krieviju, bet arī ar visu Eiropas savienību un citām valstīm. Šis nopietnais darbs prasa vismaz tikpat nopietnu izvērtējumu un to nedrīkst noniecināt politisku ambīciju dēļ. Tādēļ, dārgie un godātie kolēģi, aicinu jūs ar savu balsojumu noraidīt Saeimas Ārlietu komisijas mēģinājumu izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram un tādējādi paust savu atbalstu Valda Birkava kunga līdzšinējam un arī turpmākajam darbam, vadot mūsu valsts ārlietas. Pateicos par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Tas, ka mums nav kārtības ārlietās, šodien pierādījās Saeimas sēdē: tad, kad Saeima tika aicināta pieņemt paziņojumu par Baltkrieviju, Saeima to noraidīja, un Ārlietu ministrija par to klusēja un izlikās, ka viņa to vispār nedzird.

Bet vispirms - informācija: tāpat kā vislabāk bērnus prot audzināt sievietes, kurām bērnu nav, tā arī par Ārlietu komisijas sēdēm vislabāk zina tie cilvēki, kuri tajās nav piedalījušies. Tas ir veltījums jums, Inkēna kungs. Ārlietu komisija gaidīja Birkava kungu vairāk nekā sešas nedēļas, kamēr viņš atļāvās ierasties, runāja viņš stundu un 20 minūtes (es speciāli skatījos pulkstenī), un rezultātā notika šis balsojums. Klāt bija 10 no 12 Ārlietu komisijas locekļiem, nebija klāt objektīvu iemeslu dēļ Imants Daudišs un slimais Kļaviņa kungs. Tā ka viss, kas ir no tribīnes izskanējis par šo sēdi, diemžēl ir bijis speciāli, lai maldinātu gan klausītājus, gan žurnālistus, gan tos, kas zina, kā bērnus audzināt, jo bērni viņiem pašiem ir. Neviens šodien nav pateicis vienu lietu. Pirmo reizi Saeimas vēsturē lēmumu ir pieņēmusi komisija, nevis Jānis Jurkāns. Man liekas, ka šodien viņam tiek izrādīts pārāk liels gods un pat 5 minūtes viņš tiek vārdā uzrunāts no šīs tribīnes, tāds gods Latvijā nav parādīts pat Latvijas Valsts prezidentam. Tāpēc lūdzu ņemt vērā to, ka arī komisija var izteikt viedokli, ne tikai Starpfrakciju padome. Bet ir vēl viens notikums, kas, man liekas, ir izskanējis kā trauksmes zvans, ne tikai kā signāls. Pēc notikumiem Baltkrievijā trīs valstu prezidenti pieņēma savu paziņojumu. Izdzirdot vārdus "trīs prezidenti", visi cilvēki domā - Latvija, Lietuva, Igaunija. Diemžēl šie trīs prezidenti... tur ir tikai viens no šiem trijiem, ko mēs domājam. Tās ir Polija, Lietuva, Ukraina, un, manuprāt, tas ir smalks "mâjiens ar slotas kātu" Latvijai, ka Lietuva aiziet no mums, mēs Lietuvu zaudējam, zaudējam kā vienu no trijām Baltijas valstīm, ar kuru mums ir jābūt kopā.

Latvijas Saeimā vairākkārt ir izvirzījuši tie, kā lai saka, "nepareizie" deputāti jautājumu par pilsonības jautājuma risināšanu attiecībā uz bijušajiem Polijas pilsoņiem, lai viņi varētu naturalizēties ārpus kārtas, to lūdza arī Senāta priekšsēdis, kad viņš bija šeit, Saeimā. Diemžēl Ārlietu ministrija nav darījusi neko, lai šis jautājums tiktu risināts un lai mūsu attiecības ar Poliju nesabojātos. Es atbildu par saviem vārdiem, ko es saku, un atkal tie "nepareizie" no Ārlietu komisijas šo jautājumu mēģinās izvirzīt, lai gan ir tāds "bubulis" Latvijas Saeimā - Starpfrakciju padome. Viņi to nepieņemšot. Es ceru, ka Ārlietu ministrija atradīs iespēju un teiks savu vārdu, kad Starpfrakciju padome kārtējo reizi to nepieņems.

Bet ir vēl viena lieta, un man liekas, ka šoreiz jau nu gan mēs vēl vairāk šaujam pāri pār strīpu. Avīzē "Diena" ir publicētas Birkava kunga atbildes uz korespondentes Ivetas Mediņas jautājumiem, un tur ir jautājums par prokrievisko politiku, un atbildē ir tāds teikums: "Ir ieviesusies laba tradīcija: kad uz Maskavu dodas mūsu Skandināvijas draugi, arī Vācijas un citu valstu ministri un premjerministri, viņi bieži vien konsultējas ar mums, pajautā, ko vajadzētu runāt Maskavā, un pēc tam mūs informē par sarunu gaitu." Vai Latvijas ārlietu ministrs šajā intervijā nav uzņēmies pārāk lielu lomu uz sevi? Un es gribu zināt, kurš premjerministrs no Skandināvijas valstīm vai kurš Vācijas ministrs ir lūdzis jums, Birkava kungs, pateikt, ko runāt Maskavā. Ir tieši otrādi - viņi slēpj, ko viņi runā, un viņi mūs neinformē, jo mēs esam tirdznieciskie konkurenti. Drīzāk ir otrādi - mums šī informācija ir jāiegūst citā ceļā, un tas, ko viņi mums pajautā, diemžēl nekalpo tam, lai mēs varētu veiksmīgāk risināt savas attiecības ar Krieviju. Bet, redzat, es nedomāju, ka šodien mēs nobalsosim, tā patiešām ir tukša laika šķiešana, jo "bubulis" - Starpfrakciju padome - stāv pāri Latvijas Saeimai šodien. Bet ir noticis brīnums - septiņu dienu laikā Birkava kungs ir pratis uzstāties televīzijā un avīzēs, kā es saskaitīju, vairāk reižu nekā divu gadu laikā. Un beidzot mēs zinām, ko dara Ārlietu ministrija, vismaz caur presi. Es ceru, ka vismaz par to daļa deputātu pateiks paldies Ārlietu komisijai. Un vēl viena lieta - ja nebūtu bijis šā balsojuma, es nebūtu zinājusi, ka "Latvijas ceļā" ir problēmas ar priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kreituses kundze lūdz savas runas turpinājumam vienu minūti. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 5. Lūdzu, Kreituses kundze.

I.Kreituse. Un tāpēc es gribu pateikt, ka nevienu brīdi nebija domas par to, ka kāds gribētu gāzt valdību vai "ðūpot" valdību, ir runa par Valdi Birkavu kā ārlietu ministru. Un es varu pateikt vēl vairāk - Ārlietu komisijas lielākā daļa uzskata, ka, ja Valdis Birkavs nebūtu ārlietu ministrs, tad mēs izvirzītu no savas puses pārstāvi no "Latvijas ceļa", kurš ir Ārlietu komisijā. Bet, kurš tas ir, es neteikšu, jo mums tā īpatnēji mēdz mainīties reitingi. Televīzijā tikko kā nosauca cilvēka uzvārdu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runāt ir pieteicies Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Starp citu, šodien mums Latvijā ir vairākas "ârlietu ministrijas" - mūsu Latvijas Banka Starptautiskā valūtas fonda ietekmē veido savu politiku, mūsu cienījamais Valsts prezidents arī veido savu ārlietu politiku, nu, un arī Birkava kungs kaut kādu veido. Protams, šodien, noklausoties visas šīs debates, es atceros tādu tautas parunu: "Kâ maizi ēd, tā dziesmu dzied." Un patiešām Brūvera kungam vajadzēja drīzāk uzstāties kā Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, un, Birkava kungs, es lūdzu viņam izrakstīt prēmiju par labu jūsu aizstāvību. (Starpsauciens: "Pareizi!") Protams, es neņemos spriest, vai deputāts Brūvers ar kaut ko atšķiras no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra. Šajā gadījumā es neņemos spriest, kurš ko sarunāja. Būtu labāk uzstājies ministrijas vārdā, tas būtu korektāk nekā runāt deputātu vārdā. Tāpat man gribas arī atcerēties cienījamā Dunkera kunga vārdus, ko viņš savulaik teica, un, es domāju, šīs sarunas beigās vajadzēs arī piekrist: mēs sodīsim Birkava kungu ar smagāko sodu - atstāsim viņu amatā. Protams, Dunkera kungam un arī Saulīša kungam šodien jāatkalpo savi ārzemju braucieni. Cerams, ka arī par šo Birkava kungs neaizmirsīs un Saulīša kungu vēl kādu reizi aizsūtīs uz ārzemēm. Bet, kā jau es teicu, - kā maizi ēd, tā dziesmu dzied. Un tādēļ, protams, mēs šodien saprotam, ka Birkava kungs paliks, jo Inkēna kungam un pārējiem kungiem no vairākuma ļoti gribas viņu aizstāvēt. Tikai rodas jautājums - kāpēc viņš ir jāaizstāv? Ja viņš veic labi savu darbu, tad nav ko aizstāvēt, bet, ja Ķezbera kungs, Brūvera kungs, Saulītis, visi pārējie mūsu kungi un kolēģi skrien un tā aizstāv, tad laikam mēs esam kaut ko patiesu pateikuši. Un lai tas paliek, protams, šodien uz Saeimas sirdsapziņas. Un, protams, es pilnīgi cienu arī Birkava kungu kā politiķi, viņš ir talantīgs politiķis, bet diemžēl šodien ir jārisina šis jautājums, un tādēļ es aicinu atbalstīt tomēr Birkava kunga demisiju.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, Olafs Brūvers bija pieteicies debatēs runāt kā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins, bet viņš nav norādījis... Jūs runāsiet kā ministrs vai kā deputāts? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kâ deputāts!") Kā deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu šajā sakarā pieminēt mūsu pašu attieksmi pret trim tādām lietām kā morāle ārpolitikā, Austrumu jautājums un 1920.gada miera līgums. Kāpēc? Tāpēc, ka šie jautājumi skar visu Saeimu, skar valdību un tos nevar atrisināt neviens ārlietu ministrs atsevišķi, atrauti no jums. Es esmu tiešām gandarīts, ka šeit sākās šīs debates, un es domāju, ka tās būs par dažādiem jautājumiem.

ASV senators Džons Kails tikko notikušajā Jozefa Štrausa Starptautisko pētījumu simpozijā Minhenē teica, ka Amerikas jaunā ārpolitika XXI gadsimtā būs balstīta uz morāles principiem. Respektīvi, viņš ļoti spīdoši pierādīja, ka visi līgumi, kas ir noslēgti ar Hitleru, ar Staļinu, ar Huseinu vai arī ar citiem, teiksim, ar Miloseviču, nav darboties spējīgi. Jautājums ir par to, vai tādai mazai valstij kā Latvija ir jāievēro morāles principi, un es gribētu uzdot gan vispirms sev, gan Jurkāna kungam, gan arī visiem pārējiem šeit jautājumu - vai mūsu pēdējo 5 gadu attiecības ar Taivanu, mūsu attiecības Tibetas jautājumā, mūsu attiecības attieksmē pret Baltkrieviju izriet no ļoti augstiem morāles principiem? Šis nav viena ārlietu ministra jautājums, tas vispirms ir Saeimas jautājums, un arī šodienas balsojums, ar ko mēs atlikām šo jautājumu par Baltkrieviju, liecina par to, ka mums ir jāanalizē pašiem ļoti rūpīgi mūsu pašu lietas.

Otrs. Kalnbērza kungs teica, ka viss ir sabojāts Austrumu virzienā, tāpēc es gribētu pieminēt izdevuma "Komersant" (tas ir populārs Krievijas izdevums) 15.oktobra numurā publicēto rakstu "Nepadomju savienība", to, ko paši krievi raksta par savu ārpolitiku. Tuvās pierobežas valstis, Krievijas formulējumā, negrib vairs saistīties ar Krieviju divu iemeslu dēļ - Krievijas nereālistiskās ārpolitikas dēļ un nestabilās iekšpolitiskās situācijas dēļ. Kalnbērza kungs, Krievija centās pārtraukt vienošanos starp Kazahstānu un amerikāņu kompāniju "Shevron", atsakoties transportēt naftu pa savu naftasvadu. Rezultātā Kazahstāna un amerikāņu firma vienojās par naftas tranzītu caur Azerbaidžānu, Gruziju un Irānu. Strīdos ar Ukrainu (Melnās jūras flote, Krima, kodolieroči) Krievija no paša sākuma centās izmantot enerģētikas blokādi. Kijeva nodrošināja naftas un gāzes alternatīvās padeves no Centrālās Āzijas, Aizkaukāza, Tuvajiem Austrumiem. Šādus piemērus varētu saukt stundām ilgi. Tāpēc vienošanās, kas noslēgtas bez Maskavas līdzdalības, vairumā gadījumu ir darboties spējīgas. Saistībā tieši ar Krievijas faktoriem pēdējā laikā ir iezīmējusies NVS valstu sadarbība arī militāri politiskajā plāksnē. Respektīvi, ja Krievijas ietekme arī militāri politiskajā plāksnē... Ja ietekmīgs Krievijas žurnāls raksta, ka problēmas nav kaut kādu stūrgalvīgu Latvijas politiķu dēļ, un ja šajās pašās NVS valstīs visas attiecības, arī transporta sakari ir izveidojušies, apejot Krieviju pēdējos divos vai trijos gados, - vai tādā gadījumā, Kalnbērza kungs, būtu pareizi teikt, ka, teiksim, Latvijas valdība ir sabojājusi attiecības ar Austrumiem?

Un šis pēdējais "karstais kartupelis" - 1920. gada miera līgums. Es gribētu nolasīt šeit no "Frankfurter Allgemeine Zeitung" 20. oktobra numura vienu citātu: "Krievija dara visu, lai Rietumos radītu iespaidu, ka Baltijas valstis ir Padomju Savienības pēcteču valstis. Lai gūtu panākumus, Maskava nedrīkst atzīt Baltijas valstu kontinuitāti vēl pirms Padomju Savienības izveidošanas sākuma. Līdz ar to Krievija vispār nav gatava atzīt 1939.-1940. gada padomju aneksiju kā netaisnīgu. Prezidents Jeļcins uzskata, ka Baltijas valstis kā starptautisko tiesību subjekti ir pārstājušas eksistēt 1940. gadā, tātad visiem pirms tam noslēgtajiem līgumiem nav nekādas vērtības. Tā viņš šā gada vasarā rakstīja ASV prezidentam Bilam Klintonam. Šādā veidā viņš netaktiski izturas ne tikai pret baltiešiem, bet arī pret visām tām valstīm, kuras no savas puses nosodīja padomju iebrukumu Baltijā, nekad neatzina šo valstu aneksiju. Tātad - gandrīz pret visām Rietumu savienības valstīm."

Morāli apšaubot 1920. gada miera līgumu, mēs jau uzspļaujam ne tikai sev, mēs uzspļaujam arī visām tām valstīm, kas mūs atbalstīja vairāk nekā 50 gadu ilgajā periodā. Un šajā sakarā jau nav runa tikai par teritoriālām pretenzijām vai, kā kādam liekas, tikai par Abreni. Tas taču ir pavisam trešās šķiras jautājums. Ir runa par Latvijas pastāvēšanas pamatiem, par šo miera līgumu un par to, kāda ir mūsu attieksme pret šiem jautājumiem.

Un tāpēc man ir liels gandarījums, ka šīs debates ir sākušās, es ceru, ka tās turpināsies - ne tikai par politiku vispār, bet arī par konkrētiem atsevišķiem jautājumiem, par Krievijas jautājumiem, atsevišķas debates acīmredzot būs par NATO. Es gribu arī pateikt, ka pirmdien būs Eiropas savienības Apvienotās komitejas Likumdošanas apakškomitejas sēde, kurā šī apakškomiteja tiks iepazīstināta ar programmu Latvijas integrācijai Eiropas savienībā. Tātad, es ceru, mums arī decembrī būs debates par Eiropas politiku.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, jūs gribat...

A.Kiršteins. Jā, es beidzu. Pēdējais teikums. Lai nav tā, ka visas frakcijas nobalso par sadarbību Eiropas savienības lietās, bet, iekšēji pieņemot šeit lēmumus, mēs apstrīdam gandrīz visus nepieciešamos likumdošanas aktus, kuri ir jāpieņem Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runāt pieteicies Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Pirmkārt, es jūtu, ka, apspriežot šo jautājumu, daudziem mūsu kolēģiem trūkst pirmām kārtām atbildības. Atbildība neapšaubāmi ir trūkusi mūsu Ārlietu komisijai, jo šāds komisijas balsojums nepārprotami tiek daudzu ārvalstu politiķu vidū traktēts ne tikai kā neuzticības izteikšana mūsu ārlietu ministram, kādai konkrētai personai, bet neapšaubāmi tiek traktēts arī kā neuzticības izteikšana mūsu ārlietu kursam, tātad kursam uz integrēšanos Eiropas struktūrās, NATO un tā tālāk. Es nebrīnos par to, ka komisijā "par" ir nobalsojuši Tautas saskaņas partijas deputāti, kuru nostāja faktiski ir izteikti proaustrumnieciska, taču jāsaka, ka šajā komisijā atbildības diemžēl ir pietrūcis arī vienam otram deputātam, kas šobrīd atrodas valdību veidojošā frakcijā. Ārvalstu politiķi šo Ārlietu komisijas soli uztver arī no šāda aspekta, kā neuzticības izteikšanu mūsu valsts ārpolitikas kursam.

Otrkārt. Neapšaubāmi, mūsu kolēģiem bieži vien, arī šodien, debatējot no šīs tribīnes, ir pietrūcis objektivitātes. Pirmkārt, tie likumprojekti un lēmumu projekti, kas tiek sagatavoti Ārlietu ministrijā... es domāju, ka mani kolēģi simtprocentīgi piekritīs, ka tie Saeimā tiek pieņemti praktiski bez diskusijām. Mēs redzam, cik niecīgu laiku tribīnē parasti atrodas Indulis Bērziņš, jo Ārlietu ministrijas sagatavotie dokumenti ir kvalitatīvi.

Nākamais. Ir, es domāju, nepārdomāti pārmetumi, ka mēs nestrādājam Austrumu virzienā. Es domāju, mūsu vēstniecību darbs valstīs, kas atrodas Austrumos, tiek vērtēts galvenokārt pozitīvi (Starpsauciens: "Pilnīgi pareizi!") (piemēram, tas attiecas uz mūsu vēstnieku Krievijā un mūsu vēstnieku Uzbekijā, jo viņu vēstniecību darbs šajās valstīs tiek visu laiku nepārprotami vērtēts pozitīvi), un, ja kādā no šā reģiona valstīm lietas neiet, kā vajag, mēs redzam, ka tiek izdarītas izmaiņas vēstnieku korpusā. (Starpsauciens: "Runā par Birkavu...")

Un pats pēdējais. Diemžēl jāatzīst, ka daudziem mūsu kolēģiem trūkst elementāru zināšanu. Tas attiecas ne tikai uz atsevišķiem deputātiem, kas šeit runāja no tribīnes, bet diemžēl arī uz Jurkāna kungu, kurš publiski ir izteicis savus apsvērumus šajā jautājumā, proti, Birkava kungam tika pārmesta ilgā vizīte Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas valstīs. Cienījamie kolēģi! Šobrīd pasaulē ir trīs reģioni ar izteikti lielāku ekonomisko potenciālu - tās ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, tā ir Eiropas savienība, un tā ir Japāna, bet visas pazīmes liecina, ka tuvāko 20-30 gadu laikā par līderi pasaulē var kļūt tieši Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas reģions. Visas tendences par to liecina. Neaizmirsīsim arī to, ka iedzīvotāju skaita ziņā viena pati Indonēzija ar saviem 195 miljoniem iedzīvotāju ir stipri lielāka nekā Krievija! Tā ir elementāra patiesība, un deputātiem kritizējot diemžēl bieži vien ir pietrūcis šo elementāro zināšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Klausoties diskusiju, man nāca prātā bērnība. Toreiz mans tēvs, slavens cilvēks mūzikas pasaulē, stāstīja par orķestra uzbūvi un teica, ka orķestrī ir divas personas - diriģents un koncertmeistars -, kas pēc koncerta viens otram paspiež roku par veiksmīgu priekšnesumu. Šodien mēs gribam apspriest, vai orķestra pirmā vijole, labi spēlējoša vijole, var būt par koncertmeistaru... ja nu gadījumā bikses bišku nebuktētas, kurpes netīras, no elpas ķiploku smaka, bet brilles pārāk zeltainas... Pilnīgi pareizi Ābiķa kungs pateica - var būt, ka mums trūkst izglītības, ir nepietiekams izglītības līmenis. Birkava kungs reprezentē Latviju nevis kā Birkava kungs, bet kā Latvijas ārlietu ministrs, kā Latvijas ārlietu politikas priekšpārstāvis. Ja šodien komisija ir nolēmusi, ka ir jāmaina Birkava kungs, tad diemžēl viņa ir aizmirsusi, ka viņa ir nolēmusi mainīt Latvijas ārlietu ministru. Un šāda kļūda ir politiski nepiedodama.

Man ir bijuši daudzi jautājumi Birkava kungam pat vēl Augstākās padomes laikā, un pat vēl šodien ir viens neatbildēts jautājums. Bet tas nenozīmē, ka es Birkava kungu zemu gribētu vērtēt kā ārlietu ministru. Atcerēsimies, kolēģi, kādā situācijā ir mūsu tauta! Bet Makarova kunga jautājums tika atrisināts ļoti ātri, un viņš turpina strādāt. Atcerēsimies, kāda situācija ir izglītībā, bet izglītības ministrs nav demisionējis. Man gribas pateikt sekojošo: jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk viņam var pārmest, jo vairāk viņš var kļūdīties un jo vairāk var būt arī objektīvu pārmetumu. (Starpsauciens: "Mçs to zinām...")

Jā, mani pilnīgi tāpat kā Leopoldu Ozoliņu neapmierina nekārtības mūsu ārvalstu vēstniecībās. Tas, ka, piemēram, Kārlis Leiškalna kungs pulksten desmitos vakarā Neatkarības svētkos saņēma ielūgumu no Čehoslovakijas vēstniecības... mūsu Latvijas vēstniecības.

Mani neapmierina tas, ka Somijā ekonomikas un tirdzniecības padomnieks drīzāk spēlē basketbolu nekā palīdz mūsu uzņēmējiem, viņš nodod viņiem pat dezinformāciju. Bet tā jau drīzāk būs tomēr diriģenta vaina. Diriģenta, kurš diriģē visas vijoles, čellus, altus, pūšamos instrumentus un arī sitamos.

Ja mums nav kārtības mūsu izpildstruktūrās, tad, protams, varbūt ir vainīgs arī koncertmeistars. Bet paskatīsimies saknē! Vai tomēr ne diriģents? Mani izbrīna, ka mūsu starpā ir arī tādas oratores, kuras lieliski laikam prot dzemdēt bērnus un aizstāvēt neveiksmīgi kritušos ministrus, un kurināt naidu starp Latvijas un Baltkrievijas tautu. Un šodien Saeima parādīja pareizu nostādni, atliekot šo jautājumu. Situācija ir jānoskaidro.

Es domāju, ka šoreiz komisija ir pārcentusies. Katram cilvēkam var atrast kļūdu, bet diez vai jāatceļ koncertmeistars, ja viņš prot labi spēlēt. Krievija netaisās mūs okupēt. Netaisās to darīt arī citas valstis. Tas ir Birkava kunga panākums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - frakcija "Tautai un taisnībai". Otro reizi.

A.Saulītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Modri Lujān, pirmām kārtām es braucu par savu naudu. Modri, es gribu, lai tu klausītos... Par savu naudu braucu - un nevis uz Briseli, bet uz Vitebsku. Tas ir pirmkārt.

Otrām kārtām. Modri! Jūsu "goda priekšsēdētājs" Rubiks ir darījis visu, lai Latvijas nebūtu. Lai nebūtu Latvijas kā neatkarīgas valsts. Mēs sēžam un mierīgi klausāmies, ko jūs runājat. Jūs, redz, varat atļauties runāt emocionāli. Jūs, redz, tas viss aizskar. Jūs domājat, mūs neaizskar?

Vēl kas. Es vēl neko neteiktu, ja jūsu frakcija, viena sociālistiskā frakcija, būtu šeit, Saeimā, jo nu, kā saka, ir jābūt arī "jaunākajam brālim" vai vēl kaut kam tādam... Jā, nu ir tādi, nu labi, ir demokrātija, ļausim runāt... Bet diemžēl es redzu, ka Saeimā iezīmējas jau vairākas sociālistiskas frakcijas. Un, lūk, tie Rietumi, ko zīmē, tās Rietumu debesis, ko zīmē šie sociālisti ar savu iejaukšanos visās saimnieciskajās lietās... man šodien jau mute izžuva runājot. Tās nav Rietumu debesis, tās ir Austrumu. Tie ir mīļie Austrumi, Lujāna kungs! Tāpēc es domāju, ka ir nekorekti... un, ņemot vērā šādu pagātni, ir nekorekti būt vienam visgudrākajam un vienam, kurš var visvairāk atļauties un dusmoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par Viktora Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju".

Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Dokumenti par šo jautājumu ir dokuments nr. 1827 un iepriekš 11 deputātu iesniegtais dokuments nr. 1776-B. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot finansu ministra un Ministru prezidenta iesniegumu un arī šo 11 deputātu iesniegumu, apsprieda savā komisijas sēdē Viktora Gustsona kandidatūru Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam un apstiprināja šo kandidatūru. Es lūdzu tātad Saeimas sēdē balsot par to.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Iecelt Viktoru Gustsonu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju." Lūdzu balsošanas režīmu!

Godātie deputāti, lūdzu balsošanas laikā netraucēt operatoru un piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 12. Viktors Gustsons ir apstiprināts par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju.

Godātie deputāti, paziņojumu vēlas sniegt deputāts Ziedonis Čevers. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Šinī balsojumā, kas tikko bija par Birkava kungu, es pogu nospiedu "par" Birkavu, bet vajadzēja balsot pret lēmumu. Tā ka savu balsojumu es atsaucu un paziņoju, ka es balsoju "pret".

Sēdes vadītājs. Pret lēmumu. Tas tiek fiksēts stenogrammā. Lūdzu, turpināsim sēdi.

Nākamais jautājums. Saeimas lēmuma projekts "Par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma".

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja desmit deputātu iesniegto priekšlikumu par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi un vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu atbalstīt Anitas Ušackas kandidatūru šim amatam.

Anita Ušacka ir dzimusi 1952.gadā Rīgā, jums ir iesniegti visi dokumenti, būtībā viņas darba gaitas ir visu laiku bijušas saistītas ar Latvijas Universitāti, Universitātes Juridisko fakultāti, un kopš 1989.gada viņa ir Latvijas Universitātes katedras vadītāja un juridisko zinātņu doktore.

Anita Ušacka ir arī stažējusies gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, ir stažējusies Starptautiskajā Cilvēktiesību institūtā Strasbūrā, vairākās citās ārvalstīs, perfekti pārvalda angļu valodu, krievu valodu, latviešu valodu. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt Ušackas kandidatūru un apstiprināt viņu par Satversmes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai vēlas kāds runāt debatēs? Debatēs deputāti runāt nevēlas. Tādā gadījumā mums ir jānolasa divi iesniegumi, kurus ir saņēmis Saeimas Prezidijs.

Pirmais ir iesniegums, kuru ir iesnieguši 10 deputāti: "Ierosinām balsošanu par Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi veikt ar vēlēšanu zīmēm."

Un otrs iesniegums, ko ir iesnieguši pieci deputāti: "6.Saeimas deputāti ierosina 1996.gada 28.novembra sēdē, izskatot 11.punktu "Par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma", izmantot balsošanā elektronisko balsošanas iekārtu." Ir jābalso iesniegumu saņemšanas secībā. Pirmais ir iesniegums, kuru iesnieguši 10 deputāti, kuri lūdz balsošanu izdarīt ar vēlēšanu zīmēm.

Lūdzu zvanu! Čerāna kungs, jūs gribējāt runāt par šo... Bet debates bija slēgtas.

Par priekšlikumu par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu! Čerāna kungs runās "par".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis ir ļoti atbildīgs balsojums, jo mēs ievēlam cilvēku Satversmes tiesā, un ņemot vērā arī to mūsu līdzšinējo pieredzi, ka mēs Satversmes tiesas tiesnešus esam vēlējuši ar vēlēšanu zīmēm, es uzskatu, ka arī šoreiz mums būtu jāseko šai pašai procedūrai. Es domāju, ka par šā balsojuma svarīgumu, par šā amata svarīgumu liecina kaut vai tas, ka mēs esam likumā ierakstījuši to, ka, lai ievēlētu cilvēku par Satversmes tiesas tiesnesi, mums vajag savākt 51 deputāta balsis. Šī ir tāda pati norma, kāda ir nepieciešama Valsts prezidenta ievēlēšanai. Tā ka svarīguma ziņā balsojumu par šo amatu mēs esam pielīdzinājuši balsojumam par Valsts prezidentu. Es domāju, ka tam apstāklim, ka šobrīd ir tāda vēla vakara stunda, nevajadzētu būt par šķērsli tam, ka mēs šā lēmuma pieņemšanu tomēr veiktu ar vēlēšanu zīmju palīdzību. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Ziedonis Čevers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais Endziņa kungs! Mans piedāvājums nebalsot ar vēlēšanu zīmēm nav nekādā ziņā iesniegts, noniecinot Satversmes tiesas vietu un lomu valstī; nekādā ziņā tas nav arī vērsts pret izvirzītās kandidatūras, Ušackas kundzes kā profesionāla cilvēka, atbalstu. Es domāju, ka Saeima ir no savām kļūdām mācījusies iepriekšējos balsojumos, kad bija runa par Satversmes tiesnešiem. Šodienas situācija, es domāju, ir daudz izsvērtāka, un es domāju, ka mēs varam balsojumā nepielietot vēlēšanu zīmes, bet balsot tepat, atrodoties zālē. Tas dos mums papildu laiku, lai mēs varētu pieskarties vēl citiem darba kārtības jautājumiem. Es domāju, ka neviens no frakcijām nav izteicis reālas pretenzijas vai uztraukumu par šīs kandidatūras apstiprināšanu Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - veikt balsojumu par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums. Mums nav nepieciešamības to balsot, jo alternatīvas, kā izteikt savu attieksmi, pašlaik mums nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Anitu Ušacku par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana aizklāta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 11, atturas - 19. Anita Ušacka ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu".

Saeimas lēmuma projekts (dokuments nr.1812) ir jūsu rīcībā. Lēmuma projekts: "Ievēlēt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai šādā sastāvā: Raitis Apalups, Juris Celmiņš, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Modris Lujāns, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Pēteris Tabūns un Juris Vidiņš."

Vai deputāti vēlas runāt par šo Saeimas lēmuma projektu? Lūdzu zvanu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu šādā sastāvā: Raitis Apalups, Juris Celmiņš, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Modris Lujāns, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Pēteris Tabūns, Juris Vidiņš. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums slēgts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Operators lūdz atkārtot balsošanas režīmu. Balsojums aizklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 6, atturas - 7. Komisija ir ievēlēta.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1806. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus šajā likumprojektā.

Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - aizstāt 1.pantā un visā likuma tekstā vārdus "darba ņēmējs" ar vārdu "darbinieks".

Sēdes vadītājs. Deputāti visi ir atraduši dokumentu. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lapaspusē ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - izteikt 8.panta 10.punktu minētā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu! Atklājam debates.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeima! Es gribētu, lai, neraugoties uz visu nogurumu, jūs tomēr drusciņ koncentrētos, kolēģi, jo šis ir principiāls balsojums. Tā ir priekšlikumu grupa, un tagad Saeimai būs jāizlemj, vai mēs apliksim pensijas ar nodokli vai neapliksim. Tādēļ par to ir daudz runāts un debatēts. Es domāju, ka visiem viedokļi ir noformējušies, tādēļ es jūs aicinātu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu un balsot pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. Pavisam īsa ir šī priekšlikuma būtība. Tas nozīmē, ka pensijas, kas tiek apliktas... tātad valsts izmaksātās pensijas netiek apliktas ar nodokli, bet pensijas, kas būs no privātiem fondiem, tiks apliktas. Mēs šodien nosūtījām komisijām jauno likumprojektu par pensiju fondiem, un komisijā mēs par to diskutējām, ka šāda norma nekādi nestimulētu privāto pensiju veidošanos. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - izteikt 8.panta 10.punktu šādā redakcijā: "Pensijas no privātajiem pensiju fondiem". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē ir deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tātad runa ir par 9.panta pirmās daļas 1.punkta papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna priekšlikumu - izteikt likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. 3.lapaspusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - grozīt 9.pantu, izslēdzot 2., 3. un 5.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - izteikt 9.panta pirmās daļas 6.punktu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt likuma 9.pantu ar 22.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Jau iepriekš pateikšu, ka es atsaucu savu priekšlikumu, bet mums ir jāņem vērā, ka pašreizējā situācijā skolotāju atalgojums ir ļoti saspringts. Skolotāji ir gatavi šodien vai nu streikot, vai piketēt. Mans ierosinājums balstās uz to, ka valsts budžetam skolotāju algu palielināšana prasītu arī lielu sociālā nodokļa bagāžu un ka budžetā šī summa šodien nav ietverama. Mūsu likumprojektā ir precedents, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti zemnieku ienākumi līdz 3000 latiem. Taču, ņemot vērā to, ka skolotāju algas pašreiz veidojas no valsts dotācijām, bet skolotāju algu ienākuma nodokļa atvilkumi veido pašvaldību budžeta ievērojamu daļu, man nākas savu priekšlikumu atsaukt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns savu priekšlikumu atsauc. Turpināsim, lūdzu!

R.Zīle. 5.lapaspusē tāpat ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izteikt 10.panta 5.punkta otro daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izteikt šī paša panta otro daļu minētajā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts un jau iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko mēs jau esam nobalsojuši kā pirmo priekšlikumu šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums - papildināt 11.pantu ar septīto daļu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspusē priekšlikumi ir par 12.pantu. Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas, kura ir iesniegusi divu veidu priekšlikumus par šo pantu. Tātad otrā varianta priekšlikums - izteikt likumprojekta 4.pantu pēc pirmā lasījuma numerācijas. Minētajā redakcijā, respektīvi, izslēgt 12.pantu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ierosina Saeimai principiāli mainīt ienākumu nodokļa politiku. Es tā to formulētu. Formāli jūsu priekšā tabuliņā ir priekšlikums - izslēgt vienu pantu, bet pēc būtības tas nozīmē, ka no šī likuma tiek izslēgts pants par neapliekamo minimumu. Es ceru, ka uzstāsies vēl arī komisijas locekļi un motivēs no dažādām pusēm šo komisijas, es neteiktu, vieglo lēmumu. Es gribētu runāt par ekonomisko pusi.

Jau presē ir izskanējuši viedokļi par šo komisijas priekšlikumu. Būtībā viņš nozīmē to, ka mums visiem apliks ar ienākuma nodokli mūsu ienākumus, sākot no pirmā santīma, bet tajā pašā laikā nākošajā pantā - 13.pantā - komisija piedāvā ievērojami paaugstināt atvieglojumus par apgādājamajiem. Konkrēti ir ierakstīti 40 lati, un, protams, par to var debatēt vēl trešajā lasījumā.

Es gribētu paskaidrot komisijas nostāju. Redzat, ja valstī visiem šobrīd ir grūti, tad ir ļoti grūti arī pensionāriem un ļoti daudzām strādājošo kategorijām. Tas ir viennozīmīgi, bet tas, ka mēs nevaram valstī nodrošināt veciem cilvēkiem iztikas minimumu, ka mēs neesam spējīgi to izdarīt, tas ir kauns mūsu valstij. Bet, redzat, ja mēs nevarēsim nodrošināt mūsu bērniem normālu iztiku, izglītību, viņu attīstību, tad tas var pārvērsties, man šķiet, par nacionālo traģēdiju. Un tas ir pat sliktāk nekā mūsu kauns par to, ka mēs nevaram visiem iedot paēst. Tādēļ mēs uzskatījām un vadījāmies pēc tādas loģikas, ka, ja ir visiem grūti, tad valsts varbūt palīdzēs tiem, kuri rūpējas šobrīd ne tikai katrs pats par sevi, bet arī vēl par kādu, jo apgādājamie pārsvarā, kā jūs saprotat, ir bērni.

Protams, viens no pretargumentiem, - es domāju, ka viņš izskanēs arī no šīs tribīnes, - būs tāds, ka tādā gadījumā ģimenē, kur nav bērnu vai ir strādājošs vieninieks, viņš reāli zaudēs no algas 6 latus 25 santīmus. Bet, cienītie kolēģi, es gribētu, lai jūs pareizi izprotat šo situāciju, ka, protams, ja tiks pieņemti šie Sociālo un darba komisijas priekšlikumi, tad ir paralēli jāpaaugstina minimālā alga valstī, lai kompensētu reālo naudas zaudējumu. Es nosaukšu tikai dažus ciparus. Valdības demogrāfiskā komisija uzskata, ka sakarā ar šādu grozījumu ienākuma nodoklī papildus var ienākt vairāk par 20 miljoniem latu. Finansu ministrijas aprēķini, protams, ir daudz pieticīgāki, bet pat viņi uzrāda šinī gadījumā papildus 9 miljonus valsts budžetā.

No otras puses, mums ir oficiāls darba ministra slēdziens par to, ka, ja valstij ir jāpalielina minimālā alga, tad, kā jūs saprotat, tas būs attiecināms uz budžeta un pašvaldību iestādēm, attiecībā uz kurām mums visiem ir jāievēro likumdošana, un tas valstij izmaksās apmēram 10 miljonu latu. Tātad šis cipars dod bilanci naudas izteiksmē. Nav jātaisa budžeta deficīts, nav jātaisa traģēdija. Un es domāju, ka jebkurā gadījumā minimālās algas paaugstinājums par 10 latiem nebūtu pretrunā arī ar zināmiem starptautiskiem standartiem, jo tur ir tāda rekomendācija, ka minimālā alga nedrīkst būt lielāka, teiksim, par 50% no vidējās valsts algas. Un ka tas nepareizi iedarbojas uz ekonomiku, bet šajā gadījumā šie cipari neradīs disbalansu. Tādēļ es jūs aicinu ļoti nopietni izsvērt šo komisijas priekšlikumu, jo tas patiešām ir konceptuāls un principiāls, tas nav viens atsevišķs grozījums, tāpēc lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jurdža kungs, vai jūs izmantosit 7 minūtes? Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es arī esmu no šīs komisijas, un komisijā mēs izdiskutējām šo jautājumu. Pareizi teica Kuprijanovas kundze, ka tas ir nākotnes jautājums. Nākotnes jautājums no diviem aspektiem. Pirmais aspekts, ko, teiksim, es uztveru un atbalstu, ir tas, ka mums ir jāpalielina vidējā alga. Mēs pēc aprēķiniem jau zinām, ka mums apmēram 250 000 cilvēku strādā darbos, kas nerada līdzekļus, bet kas ir atkarīgi no budžeta izmaksām algās un saņem šīs algas, bet mēs arī zinām, ka, teiksim, ja mēs paaugstinām viņiem gadā algas pa 1000 latiem, tad budžetam nepieciešami 250 miljoni. Tā ir liela summa, kas, liekas, nav realizējama, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka, ja mēs paaugstinām algas, palielinās arī aprite un tas cilvēks, kas saņēmis to naudu, viņš tātad maksās ienākuma nodokli 25% apmērā. Arī pērkot jebkuru produktu un preci, viņš maksās apgrozījuma nodokli 18%, viņš maksās arī sociālo nodokli, tā ka principā to, ko mēs ieliekam, to mēs praktiski arī dabūjam atpakaļ un novirzām pensionāriem un sociālajiem pabalstiem. Tātad secinājums: tas ir nākotnes solis, tas ir konceptuāls jautājums.

Tātad, ja mēs nobalsosim šajā likumā par šo variantu, ka mēs ieturam ienākuma nodokli no pirmā santīma, ko saņem cilvēks, tad mēs domājam uz priekšu un domājam arī par tās vidējās algas paaugstināšanu. Jo, teiksim, lai izvārītu olu Amerikā, olas izvārīšana, pieņemsim, maksā 30 santīmu, bet mums vārīta ola maksā 20 santīmu, tātad ir jājautā: ar ko atšķiras Amerikas vārītā ola no mūsu? Viņa atšķiras tikai ar to, ka mūsu darbs ir novērtēts 5 reizes vai 10 reižu lētāk. Tātad tas darbs apkārt mums ir, un darbs kā prece eksistē. Mēs zinām, ka ir enerģijas nezūdamības likums, tātad, ja mēs to darbu nenovērtējam ar naudu, tad viņš kaut kur aiziet cita veida enerģijā. Līdz ar to es aicinu, no komisijas viedokļa, atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Prēdeles kundze, vai jūs izmantosit 4 minūtes? Paldies.

Godātie deputāti, tātad šajā vietā mēs pārtraucam likumprojekta izskatīšanu, turpināsim šā likumprojekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē, bet pirms Saeimas sēdes slēgšanas ir vairāki svarīgi paziņojumi. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam. Lūdzu!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir izskatījis un sagatavojis priekšlikumus par rudens sesijas slēgšanu un par ziemas sesijas atsākšanu. Būtu labi, ja jūs varētu paņemt savus kalendārus, jo tad būtu vieglāk sekot līdzi. Varbūt ir arī kādi citi priekšlikumi. Proti, Saeimas Prezidijs piedāvā slēgt rudens sesiju 19.decembrī, tas ir, ceturtdien pēc sēdes, un atklāt ziemas sesiju 6.janvārī. Tātad slēgt 19.decembrī un atsākt sesiju 6.janvārī. Tādi ir Prezidija priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai ir... Aleksandrs Golubovs - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Sakarā ar to, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki ir 6. un 7.janvārī, vecais Jaunais gads, es lūdzu pārnest ziemas sesijas atklāšanu uz 14.datumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijam ir priekšlikums - vienosimies vispirms par rudens sesijas slēgšanas datumu. Vai šobrīd deputātiem ir citi viedokļi attiecībā uz priekšlikumu - slēgt rudens sesiju 19.decembrī? (Starpsaucieni: "Nav! Balsot!") Ir ierosinājums nobalsot par šo priekšlikumu un tad pāriet pie diskusijas par ziemas sesijas atsākšanu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, lai Latvijas Republikas Saeimas rudens sesija tiktu slēgta 19.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk apspriedīsim jautājumu par to, kad atsākt mūsu darbu jaunajā gadā, tas ir, par ziemas sesijas sākuma datumu. Prezidijā bija priekšlikums to darīt 6.janvārī, deputāts Golubovs ierosināja 14.janvāri. Vēl priekšlikumus grib sniegt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K. Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es tiešām gribētu neatbalstīt 6.janvāri, jo tie ir ne tikai pareizticīgo svētki, bet šis datums ir saistīts arī ar citām kristīgajām reliģijām; tā ir vēl šo Ziemassvētku brīvdienu pēdējā diena - Zvaigznes diena jeb Triju Ķēniņu diena, tāpēc mans priekšlikums būtu šo ziemas sesiju atsākt 9.janvārī - tā ir ceturtdiena, pirmā ceturtdiena, kad mēs varam jau ieiet normālā darba ritmā. Es domāju, mēs visi labi redzam to, ka šeit mums rit ļoti saspringti un lēnām likumprojektu izskatīšana, tāpēc šī viena nedēļa, ko mēs iegūtu klāt, mums nāktu tikai par labu. Tāpēc mans priekšlikums būtu - atbalstīt 9.janvāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Godātie kolēģi, atbilstoši Kārtības rullim, izskatot šos priekšlikumus, mums jāsāk paust attieksme, balsojot par tālāko datumu, tas ir - par 14.janvāri. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu - atsākt Saeimas ziemas sesiju 1997.gada 14.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 17. Lēmums ir pieņemts. Saeimas ziemas sesija sākas 1997.gada 14.janvārī.

Godātie deputāti, es lūdzu jūsu uzmanību vēl vienam paziņojumam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu, kurā komisija lūdz pārcelt 1996.gada 28.novembra Saeimas sēdes "Atbildes uz deputātu jautājumiem" darba kārtības jautājumus, kas šodien ir iekļauti vakara sēdes darba kārtībā, uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi, kas būs veltīta atbildēm uz deputātu jautājumiem, tas ir, pārcelt šo sēdi par vienu nedēļu. Par to mums arī ir jābalso. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - pārcelt vakara atbilžu un jautājumu sēdi par nedēļu, tas ir, uz 5.decembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, vēl paziņojumu vēlas sniegt Saeimas sekretārs.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Šodien mēs izveidojām Izmeklēšanas komisiju. Saskaņā ar Kārtības rulli komisijas pirmā sēde jāsasauc sekretāram, un es aicinu jaunizveidoto Izmeklēšanas komisiju uz pirmo sēdi otrdien, 3.decembrī, pulksten 13.00 šeit, Prezidija zālē. Tātad otrdien pulksten 13.00, un es ļoti lūdzu frakciju vadītājus pateikt saviem kolēģiem deputātiem, šīs komisijas locekļiem, kuri tagad nepiedalās šajā sēdē, šo pirmās sēdes laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Valdmaņa kungs, es jums došu vārdu. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr Kušneres kundze gatavojas šo rezultātu nolasīšanai, vārds paziņojumam Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidij! Godājamie kolēģi! Esmu vairākas reizes runājis par ekonomiskās attīstības plānu, to pirmo reizi mēs palaidīsim šo sestdien pulksten 10.00 frakcijas namā, kamīnu zālē. Es lūdzu tos, kam tas jautājums interesē, ierasties tanī pašā laikā. Mēs palaidīsim laikam otro uzmetumu par tautas morālās attīrīšanas programmu, un tos, kam interesē, kā izstumt noziedzību no mūsu sabiedrības, kā arī ekonomiskās attīstības jautājumi, es lūdzu piedalīties. Es gribētu šos abus projektus drusku paspodrināt, apmainīties domām, un tad mēs viņu vedīsim uz Saeimu. Lūdzu, nāciet, ja jūs varat!

Sēdes vadītājs. Vēl paziņojumu vēlas sniegt Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Kā mēs vakar jau vienojāmies, mēs šodien sākam vēl vienu sēdi, un tā notiks pēc 10-15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Gunta Gannusa, Aigars Jirgens, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš, Andris Rubins... ir zālē, Leonards Stašs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde būs 5.decembrī.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta)

priekšsēdētāja Erkina Halilova uzruna - 1.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

(3.lasījums) (Turpinājums)

(1740. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 10.lpp.

Debates - dep. N.Pēterkops - 11.lpp.

- dep. K.Čerāns - 13.lpp. - dep. N.Pēterkops - 14.lpp.

Par procedūru - dep. J.G.Vidiņš - 18.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 19.lpp.

Par darba kārtību - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 20.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 21.lpp.

- dep. K.Čerāns - 22.lpp.

- dep. K.J.Druva - 22.lpp.

- dep. M.Lujāns - 23.lpp.

- dep. A.Endziņš - 23.lpp.

- dep. K.Lībane - 25.lpp.

- dep. J.Sinka - 26.lpp.

- dep. M.Lujāns - 26.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas

likumā "Par policiju""

(1782. un 1782.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Par privātajiem pensiju

fondiem"

(1792. un 1792.-a dok.) - 27.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 27.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par akciju

sabiedrībām""

(1793. un 1793.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas

organizāciju""

(1794. un 1794.-a dok.) - 27.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli""

(1795. un 1795.-a dok.) - 28.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts

apdrošināšanas uzraudzības inspekciju""

(1796. un 1796.-a dok.) - 28.lpp.

Par likumprojektu "Par valsts sociālo apdrošināšanu""

(1800. un 1800.-a dok.) - 28.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām"" (Nav pieņemts)

(1810. un 1810.-a dok.) - 28.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Saulītis - 29.lpp.

- dep. J.Dobelis - 30.lpp.

Par likumprojektu "Likums par pašvaldību finansu

izlīdzināšanu 1997.gadam"

(1813.-b dok.) - 32.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 32.lpp.

- dep. M.Vītols - 32.lpp.

Par likumprojektu "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" (Nav pieņemts) - 35.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 33.lpp.

Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā - 34.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Golubovs - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 35.lpp.

Likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atdošanu

akadēmiskajām mūža organizācijām" (3.lasījums)

(1760. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 36.lpp.

Par likumprojekta "Grozījumi likumā par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.priekšlikuma

pārbalsošanu (Nav pieņemts) - 37.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.G.Vidiņš - 37.lpp.

- dep. A.Endziņš - 38.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu

Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkavam"

(Nav pieņemts)

(1801. dok.) - 38.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 39.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 39.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 42.lpp.

- dep. M.Lujāns - 42.lpp.

- dep. A.Rubins - 44.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 45.lpp.

- dep. L.Stašs - 46.lpp.

- dep. I.Ķezbers - 48.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 50.lpp.

- dep. E.Grinovskis - 51.lpp.

Paziņojums - dep. J.Sinka - 52.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš - 53.lpp.

- dep. E.Inkēns - 54.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 57.lpp.

- dep. A.Saulītis - 58.lpp.

- dep. O.Brūvers - 60.lpp.

- dep. I.Kreituse - 63.lpp.

- dep. M.Lujāns - 65.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 66.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 69.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 71.lpp.

- dep. A.Saulītis - 72.lpp.

Lēmuma projekts "Par V.Gustsona iecelšanu par

Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju"

(1776.-b un 1827. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 73.lpp.

Paziņojums - dep. Z.Čevers - 74.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Ušackas apstiprināšanu

par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu

priekšlikuma"

(1756. un 1803. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 74.lpp.

Priekšlikumi par balsošanas kārtību

- dep. K.Čerāns - 75.lpp.

- dep. Z.Čevers - 76.lpp.

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas

komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes

darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības

interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu"

(1812. dok.) - 77.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (2.lasījums) (izskatīšana

pārtraukta)

(1624. un 1806. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 77.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 78.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 80.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 82.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 83.lpp.

Lēmuma projekts "Par rudens sesijas slēgšanu

un ziemas sesijas atsākšanu"

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 84.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Golubovs - 85.lpp.

- dep. K.Čerāns - 85.lpp.

Paziņojumi - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 86.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 87.lpp.

- dep. R.Zīle - 87.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 88.lpp.

Sēdes vadītājs. Atsāksim izskatīt mūsu 25. novembra ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ķersimies pie darba! Dokumenta numurs ir 1761. Un es jums uzreiz gribu pateikt, ka šajā dokumentā ir apvienoti likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (reģistra numurs 263), kā arī Ministru kabineta noteikumi nr. 306 (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, to reģistra numurs bija 403).

Pirmais priekšlikums ir redakcionāls precizējums likumprojekta nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav pret to iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Otrais atbildīgās komisijas priekšlikums arī ir redakcionāls precizējums likumprojekta ievaddaļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir saņemti veseli četri vispārīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, taču šie priekšlikumi ir noformulēti tādējādi, ka tos nav iespējams balsot. Līdz ar to atbildīgā komisija viņus neizskatīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 7. pantu. Deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums - svītrot 7. panta trešo daļu. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī mainīja turpmāko likumprojekta pantu numerāciju. Bez tam tā ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu, kā arī pret komisijas ieteikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju - iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 10. pantu, deputāti Straume un Jirgens pirmajā daļā ierosina vārdus "vecākus (adoptētājus), darba nespējīgos" aizstāt ar vārdiem "darba nespējīgos vecākus (adoptētājus) vai". Ja jūs, cienījamie kolēģi, iedziļināsities šajā priekšlikumā, tad redzēsit, ka deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums sašaurina spēkā esošā panta redakciju. Līdz ar to Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai deputāti prasa balsojumu? Neprasa. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi ir saņemti par 11. pantu. Pirmais tika iesniegts frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts 11. panta pirmās daļas redakciju papildināt ar tekstu, kura būtība ir atgriešanās pie noteiktiem īres maksas "griestiem", ko nosaka Ministru kabinets. Tā kā šis priekšlikums aicina konceptuāli atgriezties pie tā, pret ko Saeima jau vienreiz ir nobalsojusi, atbalstot 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus, tad atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka jautājums ir ļoti būtisks un ļoti sāpīgs, jo tas skar vismaz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, un tāpēc, es domāju, mums tomēr vajadzētu atgriezties, ļoti nopietni pārdomāt un atrast tādu kompromisu, tādu redakciju, kas apmierinātu mūs visus. Jā, protams, ir zināma taisnība, sakot un argumentējot, ka 7,5 santīmi - šī līdzšinējā kārtība, līdzšinējie Ministru kabineta noteiktie īres maksas "griesti" - rada noteiktas problēmas saistībā ar ēku uzturēšanu, ar ēku remontēšanu, ar kapitālo remontu izdarīšanu un tā tālāk. Bez tam šī likme ir noteikta pirms vairākiem gadiem, tagad ir bijusi inflācija un daudzi citi saimnieciskie procesi ir skāruši mūsu valsti un mūs visus. Protams, acīmredzot saimnieciskajai realitātei šie agrākie 7,5 santīmi vairs neatbilst, bet es nedomāju, ka mēs uzreiz tomēr drīkstētu lēkt otrā grāvī un pavērt ceļu faktiski vairākkārtīgai, uzreiz straujai jau tagad vai nākamziem īres maksas pacelšanai.

Es domāju, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir zināms kompromisa variants starp abiem šiem grāvjiem, abiem šiem punktiem, kurus es uzskaitīju, jo šajā gadījumā Ministru kabinets noteiktu diferencētu maksimāli pieļaujamo īres maksas likmi tajā vai citā administratīvajā reģionā. Jā, protams, Rīgas centrā varbūt tā būs lielāka, nomalēs, rajonos - mazāka, bet attiecībā uz provinci, teiksim, būtu atkal cita likme. Un tādā veidā mēs tomēr censtos šo procesu nepadarīt nekontrolējamu.

Nedaudz tomēr pavērtēsim faktus. Pēdējo gadu valsts ekonomiskā un sociālā politika ir radījusi lielu tādu cilvēku slāni, kas nevar sevi nodrošināt ne ar piemērotu uzturu, ne arī samaksāt par īri un par komunālajiem pakalpojumiem, jo viņu pensijas vai viņu algas apmērs neatbilst tam un neļauj viņiem to izdarīt. Viņiem ir jāizvēlas - vai nu samaksāt komunālos maksājumus un palikt neēdušam, vai paēst un palikt parādā.

Tātad šis cilvēku slānis ir ļoti liels un jau tagad ar viņiem mums ir ļoti noteiktas problēmas, jo valsts sociālā politika diemžēl nespēj viņiem šobrīd efektīvi palīdzēt. Arī pašvaldības to finansiālās situācijas dēļ nespēj viņiem šobrīd efektīvi palīdzēt. Un tās ir ģimenes, kurām jau šobrīd tiesās izskata viņu lietas par izlikšanu no dzīvokļa. Un kas tās ir par personām? Tie ir pensionāri, tās ir daudzbērnu ģimenes, mātes, kuras vienas audzina bērnus. Ļoti daudzi ir arī cilvēki - pilsoņi pēc 40 gadu vecuma, kuri šobrīd ir vēl spēka gados, bet ir bezdarbnieki, jo nevar šo darbu atrast, un faktiski līdz ar to ir bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tātad jau šobrīd ļoti, ļoti lielam cilvēku slānim Latvijā īres maksa neatbilst samaksas iespējai, bet kas notiks, ja mēs vienkārši neierobežoti, nedomājot par sekām, brīvi palaidīsim šos "grožus" vaļā?

Jā, protams, varam teikt, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par īres maksas aprēķināšanas kārtību, bet baidos, ka mēs aiz šā viena teikuma kā strauss cenšamies noslēpt galvu smiltīs, lai nedomātu par tām sekām, kas aiz tā visa slēpjas. Mēs vienkārši gribam novelt atbildību par to no sevis vai no... Jā, tieši no sevis kā no deputātiem, kā no politiķiem.

Es domāju, ka šobrīd, kā jau teicu, šī iepriekšējā kārtība, ka automātiski visiem visur vienādi - visos reģionos, visās pilsētās - noteiktie īres maksas "griesti" - 7,5 santīmi, - protams, šodienas saimnieciskajai realitātei vairs neatbilst. Jā, kaut jau minēju to, ka arī tas ļoti smagi skar daudzus, daudzus cilvēkus, tūkstošiem cilvēku. Taču es domāju, ka arī tādas izmaiņas, kādas patlaban ir paredzētas valdošās koalīcijas likumprojektā, neatbilst šodienas sociālajai realitātei Latvijā.

Un tāpēc mēs piedāvājam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu kā kompromisu, lai tomēr valsts, lai tomēr Saeima ar šo likumu un pēc tam arī valdība, tā sakot, izdarījusi aprēķinus, noteiktu īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvajai teritorijai. Nenovelsim no sevis tomēr šo politisko atbildību, ņemot vērā sarežģīto sociālo situāciju! Un es domāju, ka valsts, tātad arī mēs kā valsts pārstāvji nedrīkstam vēlreiz nodarīt pāri visiem tiem daudzajiem īrniekiem, kas jau šobrīd dzīvo ļoti traģiskā situācijā.

Nosaukšu kaut vai dažus datus. Liepājā - ostas pilsētā, kura saimnieciski nebūt nav sliktākā no visām Latvijas pilsētām, bet arī tur iedzīvotāju stāvoklis ir traģisks, jo apmēram 30% nespēj samaksāt. Nevis ļaunprātīgi negrib, bet 30% Liepājā vien nespēj samaksāt šo īres maksu jau šobrīd. Un, ja mēs tiešām gribam spert šādu soli - mierīgi atcelt īres maksas "griestus" ar šo likumu, ko mēs tagad izskatām, neievērojot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tad tomēr es nezinu, vai, sastādot nākošā gada budžetu, ir padomāts, kādā veidā un kādas attiecīgās naudas summas mēs paredzēsim sociālajai palīdzībai šīs īres brīvlaišanas gadījumā. Varbūt liekas, ka tur nekāda palīdzība nebūs vajadzīga, ka varēs mierīgi pateikt: ir bezdeficīta budžets, un nekas mums tajā lietā nav jādara. Es šaubos. Acīmredzot saasināsies īrnieku attiecības ar īpašniekiem, vienalga, vai tie būs denacionalizēto māju īpašnieki vai tās būs pašvaldību, vai tās būs valsts mājas. Agrāk iedzīvotāji nāca ar sūdzībām, ka viņiem tiek prasīta pārāk augsta maksa, tad tikmēr, kamēr bija noteikta maksimāli pieļaujamā īres maksa, pretenziju gadījumus varēja skatīt tiesā. Kur varēs griezties cilvēki tagad? Tagad viņiem nebūs nekādas aizsardzības, tāpēc frakcija "Latvijai" uzskata, ka zināmiem maksas griestiem tomēr ir jāpastāv, un tāpēc mēs piedāvājam šādu kompromisa variantu - nevis visus mērīt ar vienu olekti, visus mest pār vienu kārti, bet darīt to diferencēti un tomēr politiķiem, Saeimai un valdībai uzņemties šo atbildību.

Starp citu. Ja mēs tagad vienkārši mehāniski paaugstināsim šo īres maksu, tad īstenībā jau tie, kas nemaksāja, arī turpmāk nespēs maksāt un nonāks vēl traģiskākā situācijā, bet tie, kuri spēj maksāt, faktiski segs visu pārējo nemaksātāju šos dzīvošanas izdevumus, jo tie remonti jau tik un tā būs jādara, un tātad tikai vēl vairāk maksās tie, kuri jau maksā. Tātad līdz ar to stāvoklis tiks neobjektīvi un nepamatoti vēl vairāk pasliktināts. Es gribu uzsvērt, ka tie, kuri saka: jā, šāda zināma īres maksas regulēšana no valsts pārvaldes puses ir kaut kāda sociālisma palieka vai kaut kas tamlīdzīgs... Bet tā tas nav! Arī ļoti daudzās Rietumu demokrātiskajās valstīs saprot, ka ir jāveido nevis vienkārši tirgus saimniecība, bet sociālā tirgus saimniecība, un tad ir jāpadomā par to, kas notiek ar iedzīvotājiem, jādomā par sociālo politiku. Tātad arī tur pastāv dzīvokļu tirgus regulēšana.

Un visbeidzot es gribu teikt, lai jūs tomēr elementāri parēķinātu. Jau tagad cilvēki visur, kur jūs tiekaties ar viņiem, jautā: ko mums tagad darīt, vai noskatīt kādu vietiņu zem tilta, kur gulēt? Varbūt iet gulēt uz atkritumu izgāztuvēm? Pasakiet man, deputāti un valstsvīri, kā lai izdzīvo cilvēks ar 40 latiem, ar 38 latiem, kas viņam ir... vai ar 45, ja viņam par nieka divistabu dzīvoklīti šobrīd īres maksa ap 10 latiem un plus vēl komunālie maksājumi -elektrība, gāze, ūdens, apkure un tā tālāk, kas kopā sastāda 40-45 latus? Un tagad ar šo likumu, cienītie kungi un dāmas, ko jūs gribat pieņemt, vienkārši neievērojot frakcijas "Latvijai" piedāvāto šo objektīvi nepieciešamo kompromisa priekšlikumu, jūs radīsit situāciju, ka īres maksa palielināsies varbūt pat četrreiz, sasniegs 40 latu un kopā ar komunālajiem maksājumiem, kā jau es teicu, ar gāzi, ūdeni, elektrību un tā tālāk cilvēkam vajadzēs mēnesī maksāt pāri par 70 latiem. Tad varbūt ne vairs 40-45 lati par dzīvokli būs viņu izdevumi, bet šie dzīvokļa uzturēšanas izdevumi sasniegs pat 100 latu. Un es neredzu, par ko mums šeit tad būtu jāsmejas vai jāsmaida.

Es vēlreiz gribu atgādināt to, ka mūsu sabiedrība šobrīd sociāli nav gatava šādam lēcienam no viena grāvja, no šiem 7,5 santīmiem, otrā grāvī. Es uzskatu, ka saimnieciski tas būs ļoti nepareizs gājiens un ka arī morāli tas vēl vairāk iedragās mūsu cilvēkus, kas jau šobrīd katastrofāli zaudē uzticību Saeimai un valdībai.

Es gribu vēlreiz jūs aicināt padomāt, kurp ies tie cilvēki, kuri nevarēs tagad samaksāt īri. Vai tiešām jūs gribat, lai viņi iet dzīvot uz izgāztuvēm? Es domāju, ka tā jūs, kungi, sagaidīsit tiešām sociālu revolūciju. Jau tagad pensionāri, invalīdi par katru no šobrīd un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem aizvien aktīvāk ir izteikuši savu protestu. Un nedomāju, ka īres maksas "griestu" atcelšana tādā "mçrcē", kā viņa tiek pasniegta tagad, atstās cilvēkus vienaldzīgus. Nē, es domāju, viņi neklusēs, un mēs sagaidīsim ļoti, ļoti smagus pārbaudījumus un satricinājumus Latvijā. Es tāpēc lūdzu pēdējo reizi. Es vēlreiz lūdzu tiešām aizdomāties un nebalsot pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tikai tāpēc, ka tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Es lūdzu padomāt un atbalstīt mūsu, Tautas kustības "Latvijai", šo kompromisa priekšlikumu, ka Ministru kabinets nosaka īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvajai teritorijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu ar visu nopietnību izturēties pret šo likumprojektu, un es faktiski piekrītu katram vārdam, ko teica Kostandas kungs. Jā, mums šodien ir jābūt atbildīgiem par to, kā cilvēki dzīvo, atbildīgiem par to, ka daudzi cilvēki dzīvo stresā un izmisumā. Tāpēc neaizvērsim acis un ausis, neaiztaisīsim tās ciet, bet padomāsim, kas ir rakstīts šajā likumprojektā un tieši šajā pantā. Faktiski tiek pasludināta brīva īre - cik gribi, tik prasi. Un tad sāksies, lūdzu, strīds. Te ir rakstīts: "... pusēm vienojoties", bet šī vienošanās no iedzīvotāju puses sāksies, teiksim, ar tiem pašiem septiņarpus santīmiem, bet no izīrētāja puses ar 10 latiem par kvadrātmetru. Un tad sāksies šis strīds, nevis vienošanās.

Te ir vairākās vietās runāts par valsts un pašvaldības pārvaldījumā esošajiem dzīvokļiem. Bet par privātajiem? Tur varēs darīt, kā kuram ienāks prātā. Un es ar pilnu atbildību saku... es te vienreiz jau minēju no šīs tribīnes, ka jau krietni vien ir sācies šis terors pret iedzīvotājiem, kuri nav spējīgi samaksāt to, ko prasa mājas īpašnieks. Protams, mājas īpašnieku var saprast, jo ar šiem 7,5 santīmiem par kvadrātmetru, protams, māju kārtībā uzturēt ir ļoti grūti. Šie privātīpašnieki izlīdzās savādāk. Bet ir jānosaka vismaz šie maksimālie "griesti", un es uzskatu, ka frakcijas "Latvijai" formulējums, kas šeit ir dots: "Ministru kabinets nosaka īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvajai teritorijai. Administratīvās teritorijas pašvaldības domes (padomes) noteiktā īres maksa nedrīkst pārsniegt šo līmeni", - ir visai korekts un pieņemams. Es domāju, ka šajā laikā, kad viena daļa cilvēku patiešām knapi velk dzīvību, nespēj samaksāt īri un samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, nokļūst parādos, veselām mājām netiek pieslēgta tagad, ziemas sezonā, apkure un visādā veidā cilvēkiem tiek vairots šis izmisums... es patiešām lūdzu jūs ļoti nopietni padomāt un nevairot cilvēku izmisumu tagad, kad mēs... kad valsts nav spējīga nodrošināt cilvēkus, it īpaši tos, kuri ir apgādājami - pensionārus, invalīdus un vēl citu kategoriju cilvēkus, ar kaut minimāliem iztikas līdzekļiem; faktiski šobrīd šie nav pat minimālie, pat minimālie netiek nodrošināti. Un tāpēc, pieņemot šo likumprojektu, mēs nedrīkstam vairot cilvēku izmisumu. Nedrīkstam! Ja mēs to izdarīsim, tad tas būs mūsu kauns.

Es lūdzu jūs un aicinu pieņemt šādu redakciju, kādu es minēju un par kādu runāja Kostandas kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī uzskatu, ka šis ir ļoti atbildīgs jautājums, kas skar ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju intereses, un ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā valdības pieņemtie noteikumi, kas atcēla šos "griestus", bija nepārdomāti un sasteigti un ir jau noveduši pie ļoti nopietnām sekām. Tā, pie manis vērsās kāda man pazīstama zinātņu kandidāte, kura šobrīd ir sasniegusi jau 75 gadu vecumu un savā darba mūžā ir guvusi tikai 28 kvadrātmetrus lielu istabu komunālajā dzīvoklī. Taču, ņemot vērā šajā komunālajā dzīvoklī esošās daudzās palīgtelpas, viņas daļa ir pāri par 30 kvadrātmetriem. Tūlīt pēc šo Ministru kabineta noteikumu izdošanas viņa saņēma no mājas īpašnieka paziņojumu, ka īres maksa tiek paaugstināta no 7,5 santīmiem līdz 1 latam par kvadrātmetru - plus komunālie maksājumi, plus maksa par sētnieka uzturēšanu, plus maksa par pārvaldnieka uzturēšanu un vēl rinda citu maksājumu. Tā ka viņai par šo vienu istabu komunālajā dzīvoklī turpmāk ir jāmaksā pāri par 100 latiem, kaut gan valsts par viņas ilgo darba mūžu ir spējusi piešķirt pensiju tikai 42 latu apmērā! Un ir pateikts: ja viņa to tūlīt nemaksās, tad viņa tiks iesūdzēta tiesā un vēl arī visi tiesas izdevumi viņai būs jāmaksā uz sava rēķina. Es domāju, ka šis ir ļoti pārliecinošs gadījums, un, par nožēlošanu, tas nav vienīgais tāds.

Tāpēc es arī uzskatu, ka, kamēr mēs vēl neesam izveidojuši brīvu dzīvokļu tirgu, mēs nedrīkstam atcelt īres "griestus", kas pastāv arī daudzās tādās valstīs, kurās jau sen ir brīvas tirgus attiecības, kurās ir dzīvokļu tirgus. Bet tās valstis tomēr atzīst par nepieciešamu dot zināmas garantijas arī īrniekiem.

Un tāpēc es gribētu aizstāvēt to priekšlikumu, kuru es esmu iesniedzis un kurš ir pats beidzamais visā šajā priekšlikumu rindā. Es uzskatu, ka valsts un pašvaldību mājām ir jābūt īres "griestiem" un šiem īres "griestiem" ir jādarbojas arī, noslēdzot īres līgumu. Mazliet savādākai attieksmei ir jābūt pret privātām mājām. Ja cilvēks grib izīrēt savā privātā mājā dzīvokli un ja viņš ir izdarījis kaut kādus greznus iekārtojumus, tad viņam nevar aizliegt vienoties par to summu, ko viņš grib. Un, ja kāds negrib pie šā privātīpašnieka īrēt dzīvokli par šādu cenu, tad viņš var neslēgt šo īres līgumu. Es pasvītroju: noslēdzot īres līgumu, tad, kad viņš vēl nav ievācies, - tad ir tiešām jābūt brīvai izvēlei - vai viņš ies uz šo privātmāju, kur varbūt ir nodrošināta apsardze, nodrošināti visādi citādi labumi, un tā tālāk. Un tad nevar mājas īpašnieks slēgt līgumu par kaut kādu citu cenu. Tad viņš var neizīrēt savu māju vispār. Turpretī, ja līgums jau ir noslēgts, ja līgums darbojas, tad nedrīkst pieļaut vienpusīgu paaugstināšanu, kādu paredz valdības lēmums, un šajā gadījumā ir iespējams šādu paaugstināšanu izdarīt tikai tad, ja puses par to vienojas. Un, ja netiek panākta vienošanās, tad to izšķir tiesa, vadoties pēc diviem dokumentiem - pirmkārt, no valdības jau izstrādātajiem dokumentiem par īres maksas aprēķināšanas kārtību un, otrkārt, nepārkāpjot to maksimālo cenu, kas ir noteikta par valsts un pašvaldību mājām.

Manā priekšlikumā ir ierakstīts iekavās vairākās vietās "îres valde". Tas bija saistīts ar to, ka tajā laikā daži citi deputāti iesniedza priekšlikumu par īres valdēm, kurām varētu uzticēt, pēc viņu domām, šo strīdu izšķiršanu. Ja šis viņu priekšlikums netiks pieņemts, tad trešajā lasījumā mēs šīs īres valdes varam izslēgt laukā. Pagaidām tāpēc tās šeit parādījās.

Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas dod pienācīgas garantijas tomēr arī īrniekiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šis jautājums ir ne tikvien smags, kā to uzsvēra abi iepriekšējie runātāji, bet arī ļoti sarežģīts. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, kāds šobrīd ir stāvoklis mūsu valstī un cik tad īsti ir privāto īres dzīvokļu, valsts īres dzīvokļu un pašvaldību īres dzīvokļu.

Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem (attiecībā uz šā gada 1.janvāri) mūsu valstī ir 592 958 īres dzīvokļi. Tas nozīmē, ka šo dzīvokļu īrnieki vienlaikus nav savu dzīvokļu īpašnieki vai attiecīgās mājas īpašnieki. Turklāt mūsu valstī ir vairāk nekā 250 000 privātā īpašumā esošu māju, kurās dzīvo apmēram puse mūsu valsts iedzīvotāju. Šobrīd valsts īpašumā ir 61 000 dzīvokļu, pašvaldību īpašumā ir 448 000 dzīvokļu, reliģisko organizāciju īpašumā - 96 dzīvokļi, kooperatīvu īpašumā - 3 186 dzīvokļi, bet privātīpašumā, par kuru ir vislielākie strīdi šodien, ir tikai 61 360 dzīvokļi. Jauktā vai dalītā īpašumā ir apmēram 7000 dzīvokļu.

Godātie kolēģi! Manuprāt, ir jābūt diferencētai pieejai šā jautājuma risināšanā. Manuprāt, atbildīgā komisija ir rīkojusies pareizi, nosakot, ka pašvaldību dzīvojamās mājās īres maksas lielumu, vadoties pēc rūpīgi izstrādātiem Ministru kabineta kritērijiem, varētu noteikt augstākā lēmējinstitūcija - attiecīgās pašvaldības dome vai padome, jo galu galā šos deputātus ir ievēlējuši paši iedzīvotāji un deputātiem ir jārealizē iedzīvotāju intereses un jānosaka atbilstoša īres maksa - atbilstoši attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskajam stāvoklim. Atsevišķās pašvaldībās šobrīd ir ārkārtīgi saspringts stāvoklis ar brīviem dzīvokļiem, bet faktiski nav šo brīvo dzīvokļu, ir vēl garas rindas, un, ņemot vērā šo apstākli, šajās pašvaldībās varētu būt savādāka pieeja īres maksas noteikšanai. Bet, piemēram, Liepājas pilsētā ir ļoti daudz brīvu dzīvokļu un noteikt augstu īres maksu vienkārši nebūtu iespējams, kaut arī to veiktu valdība vai pašvaldība. Tādēļ vajadzētu dot brīvas rokas pašvaldībām attiecībā uz pašvaldību dzīvokļiem.

Kas attiecas uz valsts īpašumā esošajām mājām, īres maksas "griestus" vajadzētu noteikt Ministru kabinetam. Visgrūtākais jautājums ir - ko darīt ar privātajā īpašumā esošo dzīvokļu īres maksām?

Manuprāt, privātajā īpašumā esošos dzīvokļus vajadzētu iedalīt divās daļās. Vieni ir neizīrētie dzīvokļi jeb brīvie dzīvokļi, un attiecībā uz šiem dzīvokļiem namīpašniekam, vai nu tā būtu reliģiska organizācija, vai paju sabiedrība, vai sabiedriska organizācija, vai kāda privātpersona, - vajadzētu dot diezgan lielu brīvību un dot tiesības noteikt brīvi īres maksu katrā konkrētajā gadījumā, lai namīpašnieks varētu gūt zināmus ienākumus dzīvojamās mājas remontam un uzturēšanai.

Cits jautājums ir, kā rīkoties ar tiem dzīvokļiem, kuri ir privātajā īpašumā, bet tiek izīrēti trešajām personām? Šādu dzīvokļu, kā jau es minēju, nosaucot šeit pēdējos oficiālos datus, ir 61 360. Ir tendence šim skaitlim palielināties, jo notiek denacionalizācijas process, un vajadzētu arī to ņemt vērā. Bet arī šie dzīvokļi, godātie kolēģi, ir ļoti dažādi. Šeit nav runa tikai par denacionalizētām mājām, bet ir runa arī par tām mājām, kuras tā saucamajos komunistu laikos ir uzcēluši mūsu valsts pilsoņi, un arī neliela daļa no šajās mājās esošajiem dzīvokļiem tiek izīrēti. Līdz šim nav bijuši nekādi konflikti starp mājas īpašnieku un īrniekiem. Manuprāt, tomēr attiecībā uz denacionalizētajām mājām parlaments pirms nedēļas ir pieņēmis pareizu lēmumu, atļaujot vēl zināmu laiku Ministru kabinetam visā valstī noteikt īres maksas "griestus" tā saucamajās denacionalizētajās mājās.

Varētu būt otrs risinājuma variants, proti, ka īres griestus denacionalizētajās mājās nosaka katrā konkrētajā gadījumā attiecīgās pašvaldības dome (padome). Katrā ziņā šo jautājumu mēs varētu atrisināt, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā. Vienlaikus, godātie kolēģi, ņemot vērā manis iepriekš teikto, es atsaucu savu priekšlikumu par 11.pantu un aicinu Prezidiju to nelikt uz balsošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - frakcija "Tautai un taisnībai".

A.Saulītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Es vienmēr esmu iestājies par to, lai cilvēkiem būtu sociāls pabalsts. Mēs tik tiešām saprotam viņu grūtības šajā pārejas laikā, bet šodien ir jārunā par pavisam citu lietu. Mums ir jārunā skaidri un gaiši, vai mēs pasakām, ka mūsu valstī privātīpašums ir privātīpašums, vai arī mēs vēl kādu laiku tomēr pasakām, ka īpašums vēl nav īpašums, vēl kaut kādu laiku šis īpašums, ko atguvām, atdevām cilvēkiem atpakaļ, būs ar sabiedrisku, populistisku apgrūtinājumu.

Ja mēs pasakām "a" (ka mēs neļausim īpašniekam uzlikt tādu īres maksu, kādu prasa tirgus), tad mums jāsaka ir arī "b" (no kādas pozīcijas mēs finansēsim tos izdevumus, kas nepieciešami īpašniekam, lai uzturētu māju). Mēs redzam, ka mums šodien ir problēmas ar budžetu. Mēs redzam, cik grūti mums iet, bet izliekamies, ka mēs otru pusi neredzam. Mēs domājam, ka cilvēki, kas apsaimnieko šīs mājas, ir laimīgi, un nesaprotam, ka tas arī prasa pūles. Mēs vēl neesam ielāgojuši, ka īpašums nav "medusmaize". Īpašums - tā ir atbildība! Jebkurš cilvēks, kuram kādreiz ir bijis kaut vai niecīgs īpašums, ko tas pats ir sagādājis, to vienmēr ir sapratis.

Vēl viena lieta. Es redzu, ka mūsu valstī iezīmējas samērā nepatīkama tendence. Vakar man tik tiešām bija kauns vērot vecāko paaudzi. Bieži vien saka, ka jaunā paaudze ir bezkaunīga un ālējas pie Brīvības pieminekļa, taču vakar man bija ļoti skumji skatīties, ka tieši vecā paaudze mētājās ar sērkociņiem un - vēl jo vairāk - ar āboliem. Es tieši tā nodomāju, ieraugot to ābolu: es saviem bērniem nevaru atļauties ābolu katru dienu dot, bet šie cilvēki ar tiem mētājas! Un vēl jo vairāk - mani vecāki, izgājuši Sibīriju, nekad neatļautos mētāties ar kaut kādām mantām. Es vienkārši gribu teikt, ka tie nav latvieši. Latvieši nekad nav mētājušies ar īpašumu. Viņi vienmēr to ir saudzējuši. Viņi ir mācējuši izteikt savu protestu daudz kulturālāk, daudz pieņemamākās formās.

Un nobeigumā. Ir tikai viens ceļš uz brīvību, uz privātīpašumu, uz vienlīdzību likuma priekšā, un tas ir brīvais tirgus. Vai nu mēs saņemsimies un iesim to ceļu - un jo ātrāk, jo labāk... Un, ja mēs tik tiešām gribam rūpēties par cilvēkiem, ja mēs gribam kaut ko darīt, lai cilvēki saņemtu šo sociālo palīdzību, tad mums tas ir jādara individuāli, nevis tā, kā šodien, kad pēc sociālajiem pabalstiem brauc pakaļ ar mersedesiem un kad mēs maksājam sociālos pabalstus veciem cilvēkiem, kuriem bērni ceļ vasarnīcas un brauc dārgos atpūtas komandējumos uz Vidusjūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt par šo jautājumu nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lībanes kundze. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Pēc šīm patiešām garajām un spraigajām debatēm es komisijas vārdā gribētu jums vēlreiz paskaidrot tās atšķirības, tās konceptuālās atšķirības, kas atšķir Ministru kabineta noteikumus, dažādos iesniegtos priekšlikumus un visbeidzot - atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, kas ir kompromisa variants starp dažādām pozīcijām.

Tātad Ministru kabineta noteikumi ierosina dalīt mājas divās grupās: pašvaldībām un valstij piederošās mājas, kurās pašvaldības noteiktu maksimālās īres likmes, privātās mājas, kuras atstāj bez regulējuma, neatkarīgi no tā, vai tās ir denacionalizētas vai kādas citādas.

Kustība "Latvijai" piedāvā atgriezties pie vecās sistēmas. Tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka maksimālas īres maksas, neatkarīgi no tā, cik lielas tās ir.

Un visbeidzot, apkopojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova, deputātu Straumes un Jirgena, deputāta Lagzdiņa (vai viņš atsauca savu priekšlikumu?) un deputāta Bišera priekšlikumu, ir radusies atbildīgās komisijas redakcija, kas arī paredz vienotu sistēmu visā valstī. Bet tā vienotā sistēma nebūs izteikta konkrētos skaitļos un konkrētās summās, kas jāmaksā par dzīvokli visā valstī vienoti, bet būs vienota sistēma īres maksas aprēķināšanai, un tātad tie būs Ministru kabineta noteikumi, kuros būs runa par visiem tiem kritērijiem, sākot no tā, cik labiekārtots ir dzīvoklis, un beidzot ar visām citām lietām, kas tiks ņemtas vērā, nosakot tā vērtību.

Kas ir jāņem vērā izīrētājam? Ja jūs iedziļināsieties atbildīgās komisijas redakcijā, jūs redzēsiet, ka to mēs attiecinām ne tikai uz valsti un pašvaldībām, bet arī uz privātajiem īpašniekiem.

Bez tam vēl viena iezīme, kas atšķir atbildīgās komisijas redakciju, par ko es ierosinu un aicinu balsot, ir tā, ka šī piedāvātā 11.panta ceturtā daļa skaidri un gaiši sešos punktos min tās sastāvdaļas, no kurām var sastāvēt īres maksa. Un, ja jūs pievērsīsiet uzmanību, tad redzēsiet, ka tur nav 7.punkta (citi izdevumi), tur nav nekādu brīvi atvērtu normu, tur ir sešas konkrētas daļas, kas tiks tālāk paskaidrotas Ministru kabineta noteikumos. Es aicinu jūs balsot par atbildīgās komisijas redakciju.

Bet, ja es drīkstu ierosināt priekšlikumu balsošanas secību, tad tā, manuprāt, varētu būt tāda, ka vispirms būtu balsojams deputāta Bišera priekšlikums, jo deputāts Bišers ierosina un dod pilnu panta redakciju. Pēc tam būtu balsojams frakcijas "Latvijai" priekšlikums, un visbeidzot - atbildīgās komisijas priekšlikums (tas ir, gadījumā, ja Gorbunova kungs un deputāti Straume un Jirgens neprasa balsojumus par saviem priekšlikumiem). (No zāles deputāts O.Kostanda: "Kâpēc mūsu pirmo nebalso?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Tāds ir komisijas viedoklis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu vispirms balsot par deputāta Bišera priekšlikumu par 11.panta redakciju, kas izklāstīts dokumenta 4.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 26. Tas nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 4.lappusē 4.ailē, pašā augšā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 27, atturas - 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Un pēdējais balsojums ir par atbildīgās komisijas iesniegto panta redakciju, kura ir izklāstīta dokumenta 3. un 4.lappusē, 6.ailē labajā pusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 16. Komisijas viedoklis ir akceptēts. Paldies.

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 12.pants. Ir saņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas attiecas uz termiņiem, kādos kārtojama maksa par citiem pakalpojumiem (šeit ir domāti komunālie pakalpojumi), un ir saņemts deputāta Bišera priekšlikums, ka maksājumu parādus piedzen likumā noteiktajā kārtībā. Abi priekšlikumi ir atbalstīti redakcionāli precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Lagzdiņa un Bišera priekšlikumiem - tos redakcionāli precizēt un izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir saņemti priekšlikumi par 13.pantu. Atbalstīts ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par to, cik ilgu laiku pirms maksas paaugstināšanās ir jābrīdina īrnieks, turpretim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav balsojams un tāpēc netika izskatīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - 13.pantā atbalstīt deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, to redakcionāli precizējot, un pret otru komisijas slēdzienu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav balsojams? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu nr.306 2.punktu, kur ir runa par to, kā šie noteikumi stāsies spēkā, un, tā kā mēs tagad izskatām likumprojektu, nevis noteikumus, tad likumam būs pavisam cita spēkā stāšanās kārtība, un šo punktu mēs piedāvājam izskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt debatēs Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, kolēģi, es vēlētos runāt par nākamo - 29.pantu. Kā jūs redzat, ir ne tikai deputāta Bišera un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, bet arī viens atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums skan šādi: "izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "un maksu par komunālajiem pakalpojumiem", kā arī vārdus "un izmantot komunālos pakalpojumus";". Šis ir priekšlikums, kas it kā liekas loģisks. Tomēr, atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstītu tādu ideālistisku tiesībnormu, kam faktiski nebūtu nekāda sakara ar realitāti. Realitāte ir tāda, ka šobrīd ir vesela rinda komunālo pakalpojumu (tādu kā apkure un siltā ūdens apgāde), ko nemaksāšanas gadījumā nav iespējams atslēgt atsevišķiem dzīvokļiem. Un, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tad mēs atbalstītu tādu koncepciju, ka dzīvoklis - tās ir tikai četras sienas, grīda un griesti un ka dzīvoklis var būt neapkurināms un tātad arī neapdzīvojams. Tas, bez šaubām, nenāktu par labu mājas uzturēšanas apstākļiem. Un problēma ir tā, ka pagaidām par neapkurināmu ir iespējams padarīt tikai veselu māju, un tādēļ vai nu ciestu tie cilvēki, kas maksā, tas ir, citi šīs mājas iedzīvotāji, kas maksā par komunāliem pakalpojumiem, vai arī tiem cilvēkiem, kas nemaksās par komunāliem pakalpojumiem, būs iespējams lietot dzīvokli, saņemot siltumu un silto ūdeni un maksājot tikai to salīdzinoši nelielo summu, kas ir īres maksa tajā īres maksas klasiskajā izpratnē. Tas, protams, dzīs bankrotā "Rîgas siltumu" un citus uzņēmumus, kas ir komunālo pakalpojumu sniedzēji. Katrā ziņā šis priekšlikums ir labi domāts, ar labu gribu arī atbildīgajā komisijā atbalstīts, bet tas varētu tikt pieņemts tikai tad, kad būs iespējams atslēgt siltumu un citus komunālos pakalpojumus atsevišķos dzīvokļos, nevis tā, kā tagad tas ir - veselās mājās. Tā ka es aicinu balsot par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu un balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Tā kā runa ir par visu 29.pantu kopumā un par visiem trijiem piedāvātajiem priekšlikumiem, es gribētu runāt par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, kurš, atklāti sakot, ir valstiski kaitīgs, ārkārtīgi bīstams mūsu valstij, ja mēs to pieņemsim. Ko tad ierosina kolēģis? Ierosina izslēgt 29.panta pirmās daļas 3. punktu, un, izslēdzot šo punktu, it kā rastos ārkārtīgi loģiska situācija. Proti, ka īrnieku, kurš 6 mēnešus tur nav dzīvojis, nevarētu izmest no dzīvokļa. It kā loģisks priekšlikums, jo svarīgāk būtu izvērtēt, vai attiecīgā persona maksā īres maksu vai nemaksā, un, ja viņa nemaksā, tad viņu var no dzīvokļa izlikt. Bet, godātie kolēģi, situācija mūsu valstī šobrīd ir tāda, ka vairāk nekā 20 000 valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īrnieku it kā skaitās pierakstīti valsts un pašvaldību dzīvokļos, bet tajā pašā laikā šīs personas jau sen - kopš gada, diviem vai trijiem gadiem - juridiski vairs neskaitās mūsu valsts iedzīvotāji, viņi ir izbraukuši uz Krieviju, izbraukuši uz Baltkrieviju, izbraukuši uz Ukrainu.

Godātie kolēģi! Lai mani vārdi šeit neliktos tāda tukša politiska demonstrācija, es pēc ilgām pūlēm ieguvu pirms neilga laika savā rīcībā oficiālos Krievijas iestāžu datus par to iedzīvotāju skaitu, kuri laika periodā no 1990.gada līdz 1994.gadam (pēc Krievijā oficiāli reģistrētiem datiem - Krievijas pasu galdu datiem, Krievijas Statistiskās komitejas datiem un iekšlietu iestāžu datiem) ir it kā izbraukuši no Latvijas. Salīdzinot šos datus ar oficiāliem Latvijas attiecīgo iestāžu datiem un ziņām, situācija ir tāda, ka tikai divos gados vien (tas ir, 1993.gadā un 1994.gadā), pēc Krievijas pasu galdu datiem, no Latvijas uz Krieviju uz pastāvīgu dzīvi ir izbraukuši vairāk, nekā to uzrāda Latvijas pasu galdu dati, un šī starpība ir 17 518 cilvēki. Tas nozīmē, ka šie cilvēki skaitās oficiāli no Latvijas it kā izrakstījušies, pēc Krievijas ziņām. Tas nozīmē, ka viņiem ir divas pases, ar vienu pasi viņi joprojām ir pierakstīti Latvijas valstī pašvaldību un valsts dzīvokļos, skaitās īrnieki, saņem pensijas, jo 20% no šiem izbraucējiem ir pensionāri, saņem no Latvijas sociālā budžeta pensijas, saņem pabalstus, faktiski ir noslēguši mutiskus īres līgumus ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, savus dzīvokļus izīrē citiem, pelna, viņiem tiek pārsūtītas pensijas, kuru apmērs gada laikā vien ir 2,5 miljoni latu, tā ir mūsu valsts iedzīvotāju pelnītā nauda. Godātie kolēģi, kas notiks, ja mēs šo priekšlikumu svītrosim? Tas nozīmē, ka zudīs jebkāda iespēja šos cilvēkus, šos tūkstošus, kas faktiski Latvijā nedzīvo un dzīvo Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā... zudīs iespēja jebkādā veidā viņus izrakstīt un piespiest viņus pārcelties, juridiski pārcelties, jo faktiski jau viņi dzīvo Krievijā, jo Krievijas oficiālo iestāžu dati liecina, ka viņi ir Krievijas iedzīvotāji, bet viņi dažādos ceļos ir ieguvuši Latvijas pasi. Un, proti, ir faktiski trīs varianti, kā viņi var dabūt divas pases. Pirmkārt, tīši nozaudējuši pasi un saņēmuši otru pasi it kā nozaudētās vietā, ar vienu pasi aizbrauc uz Krieviju un tur pierakstās, un otra pase ir pierakstīta šeit. Tāpat, izmantojot Pilsonības un imigrācijas departamenta un citu valsts iestāžu ierēdņu nolaidību, arī dažādos citos veidos šīs manipulācijas tiek veiktas. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu šo normu neatbalstīt, bet padomāt par to, ka varbūt vajadzētu rīkoties tā, kā savulaik, 5.Saeimas laikā, ierosināja Liepājas pašvaldība, kurā šī problēma ir ārkārtīgi aktuāla, kurā ļoti daudz militārpersonu skaitās it kā izbraukušas, bet faktiski viņi ir tur pierakstīti, - ka vajadzētu dot tiesības pašvaldībām un valsts iestādēm administratīvā kārtā izlikt tos valsts un pašvaldību dzīvokļos dzīvojošos, kuri skaitās izbraukuši uz citām valstīm uz pastāvīgu dzīvi. Šī norma, manuprāt, nebūtu svītrojama, un šis process būtu veicams nevis tiesas ceļā, bet gan administratīvā ceļā, tā, kā to vēlas Liepājas pašvaldība, bet diemžēl valdība to neatbalstīja. Un, ja ņem vērā, ka manā rīcībā esošie dati ir tikai par 1993. un 1994.gadu un attiecas uz Krievijas Federāciju (bet šādi procesi taču ir saistīti arī ar Baltkrieviju, Ukrainu un citām NVS valstīm), tad faktiski šo cilvēku skaits ir daudz lielāks. Faktiski mūsu valsts uztur vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju, kuri nedzīvo mūsu valstī. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dziļi cienot Lagzdiņa kunga kā jurista godprātību un godīgumu, es diemžēl gribētu pateikt, ka problēma ir pavisam cita. Man nav skaidrs, kādā veidā cilvēks var pamest valsti, aizbraukt dzīvot citur un rast tur sev pastāvīgu dzīvesvietu, nebūdams izrakstīts no līdzšinējās savas pastāvīgās dzīvesvietas. Es gribu atgādināt, kā tas bija tajos pašos nelaimīgajos komunistu laikos. Tad, kad daudzi emigrēja uz Izraēlu un varbūt arī uz citām zemēm, pusgadu iepriekš viņiem bija jāizrakstās, praktiski jānodod dzīvoklis, un viss tika uzskaitīts, un nekas nevarēja pazust. Problēma ir pavisam cita.

Vēl vienu normu es gribu atgādināt tiem, kuri runā par juridiskām lietām. Kāpēc ir atbalstāma Bišera kunga iniciatīva? Ir teikts: ja pusgadu nedzīvo... Parasti šādā situācijā bija tā: nedzīvoja tajās telpās pusgadu, izņemot vienu dienu, bet to vienu dienu ar lieciniekiem pierādīja, un pusgads tika skaitīts no jauna. Kāda jēga tad bija šai normai? Nulles jēga.

Un pats svarīgākais. Diemžēl šāda situācija, ka cilvēki izīrē valsts un pašvaldības dzīvokļus, nodarbojas ar šo nereģistrēto un neatļauto uzņēmējdarbību, šīs dzīvojamās platības izīrēšanu (un turklāt par lielu naudu) citiem, - tā ir kārtējā mūsu valsts izpildstruktūru likumpārkāpšana. Pirms dažām dienām tika nodemonstrēts, kā pārkāpj likumu gan Ekonomiskā policija, gan Valsts ieņēmumu dienests. Šeit mēs redzam kārtējo pašvaldības institūciju likumpārkāpšanu. Kāpēc šādi dzīvokļi netiek apsekoti? Kāpēc tie cilvēki, kuri izbrauc no šiem dzīvokļiem, staigā arī turpmāk ar šejienes pierakstu savās pasēs? Tā ir izpildinstitūciju likumpārkāpšana. Nav nekāds brīnums, ka izpildinstitūcijas ir ieinteresētas, lai šī likuma norma paliktu. Manā rīcībā ir nonācis pietiekami liels saraksts, kurā ir minētas daudzas augstākās amatpersonas, kas ir pratušas apmainīt savu dzīvokli pret ievērojami labāku - un turklāt vēl mājās, kuras ir remontētas par valsts līdzekļiem. Šis saraksts ir veidojies Valda Smiltenieka kantorī Rīgas Domē, un acīmredzot tuvākajā laikā pēc šā saraksta objektivitātes pārbaudes sabiedrība tiks ar to iepazīstināta. Lūk, kāpēc dažreiz nav izdevīgi izrakstīt cilvēkus no neaizņemtiem dzīvokļiem.

Arī šeit zālē sēž pietiekami daudz cilvēku, kuri acīmredzot šo likuma normu ir pietiekami labi izmantojuši. Tāpēc es domāju, ka Bišera kungs kā jurists pilnīgi pareizi pieiet šai likuma normai - ka tai nav jēgas vairs palikt šajā likumā. Cita lieta, ka mūsu valstī parlamentārās pārraudzības kārtībā Saeimas deputātu komisijām jāsāk intensīvi strādāt, lai mūsu valstī izpildinstitūcijas beidzot sāktu ievērot tos likumus, ko pieņemam mēs.

Aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es, protams, saprotu Lagzdiņa kunga satraukumu par šiem viņa nosauktajiem faktiem, taču tie kļuva zināmi tikai šodien šeit zālē un, manuprāt, nav saistāmi ar manu priekšlikumu. Tiešām - ja ir patiesi visi tie fakti, ko Lagzdiņa kungs mums te stāstīja, tad ir jādomā, kā uz tiem reaģēt. Kā var būt tā, ka izmaksā pensijas neesošiem cilvēkiem? Kā var būt arī dažas citas tādas parādības, ka viņi nelikumīgi nodod paši savas telpas apakšīrē? Tas ar likumu nav pieļauts. Tas vien jau ir iemesls īres līguma laušanai.

Bet es domāju, ka tas ir pavisam cits jautājums un mums nevajadzētu maisīt šeit divus dažādus jautājumus. Ja ir nepieciešamas īpašas normas par dzīvokļu īres līgumu pārtraukšanu ar personām, kuras ir izbraukušas uz dzīvi citās valstīs, tad mēs varam trešajā lasījumā tādu normu iestrādāt. Taču tajā pašā laikā es negribētu panākt to situāciju, ka mēs saglabātu te dažādas padomju laika normas un padomju laika nodrošinājumus. Mūsu Civillikums nenosaka, ka cilvēkam var būt tikai viena dzīvesvieta, mūsu Civillikums to pieļauj. Es, piemēram, varu dzīvot ziemas mēnešus Rīgā, bet vasaras mēnešus pavadīt savā vasarnīcā ārpus Rīgas, un, ja es esmu vairāk par 6 mēnešiem vasaras laikā nodzīvojis savā vasarnīcā, tad mani var izlikt no dzīvokļa saskaņā ar šo normu. Starp citu, es domāju, ka šādā veidā mēs nevaram saistīt šo jautājumu ar šo pieraksta problēmu. Bez tam es atgādinu Lagzdiņa kungam, ka arī pieraksta problēma ir problēma, kas mums vēl ir palikusi no padomju laikiem. Zināmu laiku varbūt tā saglabāsies, bet es nedomāju, ka tā saglabāsies uz ilgiem laikiem. Tā ka nevar sasaistīt visu ar šiem jautājumiem. Es domāju, ka par tiem faktiem, par kuriem runāja Lagzdiņa kungs, mēs varētu vēl līdz trešajam lasījumam padomāt un atrast attiecīgu risinājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es pilnībā piekrītu kolēģim Bišeram, ka mūsu valstī vienai personai var būt īpašumā vairāki dzīvokļi un ka mūsu valsts iedzīvotājs ir arī tiesīgs īrēt, ja viņa rocība atļauj, vairākus dzīvokļus. Taču, manuprāt, ir absolūti netaisnīgi, ka šajā pašā laikā, kad tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju un pilsoņi stāv pašvaldībās un valsts iestādēs rindās pēc dzīvokļiem, dzīvo graustos, - ka šajā pašā laikā vairāki desmiti tūkstošu citu valstu iedzīvotāji un pilsoņi, kuri jau sen no mūsu valsts ir izbraukuši, joprojām skaitās mūsu valsts un pašvaldību dzīvokļu īrnieki un tādējādi nedod iespēju rindās stāvētājiem saņemt ilgi gaidītos un sen pelnītos dzīvokļus, un viņiem ir jādzīvo graustos. Es tam nepiekrītu, Bišera kungs. Šī norma būtu jāattiecina tikai un vienīgi uz valsts un pašvaldību dzīvojamo fondu. Ja mums būtu bezgala daudz tukšu un labu pašvaldību un valsts dzīvokļu un neviens cilvēks nestāvētu rindā pēc dzīvokļa, tad varbūt tiešām varētu kādreiz ievēlēt tādu parlamentu, kurš atbalstītu, ka visas pasaules pilsoņi varētu te dzīvot un būt pierakstīti. Turklāt šie vairāki desmiti tūkstošu citu valstu iedzīvotāji, juridiski būdami reizē arī mūsu valsts iedzīvotāji, ir tiesīgi privatizēt šos dzīvokļus, jo saskaņā ar Dzīvojamo telpu privatizācijas likumu arī iedzīvotāji var privatizēt savus īrētos dzīvokļus, un juridiski viņi tādi skaitās. Kā var rasties tāda situācija? Krisberga kungs, ļoti vienkārši! Es domāju, ka jūs ļoti labi to zināt. Tiem cilvēkiem ir divas pases: ar vienu viņš ir pierakstīts Latvijā, bet ar otru viņš ir aizbraucis uz Krieviju un tur pierakstījies, taču šeit saņem pensiju, saņem pabalstus, un viņam ir tiesības privatizēt šeit dzīvokli un jebkurā laikā atgriezties. Bet Krievijā viņš parādās kā oficiāli pierakstījies Smoļenskā, Maskavā, Ļeņingradā vai Kostromā. Nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lībanes kundze.

K.Lībane. Jā, komisijas vārdā man atliek tikai konstatēt, ka ir jābalso, bet, tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums nav balsojams, bet deputāta Bišera priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi pilnībā, mēs varētu vienkārši pievērst uzmanību 6. ailei un balsot par atbildīgās komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem pa daļām: vispirms - par 29. panta pirmās daļas 2. punkta attiecīgo vārdu izslēgšanu, pēc tam - par pirmās daļas 3. punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu balsošanas kārtību, kādu ierosina komisija? (Starpsauciens no zāles: "Kâdu daļu - par priekšlikumiem ir jābalso!") Iebildumi ir. Nu tad sāksim ar to, kas mums ir sākumā.

Balsosim Bišera kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu - izslēgt 29. panta pirmās daļas 3. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, arī atbildīgās komisijas priekšlikuma otrā daļa - izslēgt pirmās daļas 3. punktu - nav pieņemta un turpmākās divas daļas atkrīt. Bet ir jāveic balsojums par atbildīgās komisijas priekšlikuma pirmo daļu. Tātad ir šāds teksts: "29. pantā: izslēgt pirmās daļas 2. punktā vārdus "un maksu par komunālajiem pakalpojumiem", kā arī vārdus "un izmantot komunālos pakalpojumus";". Šis teksts jums ir redzams dokumenta 6. lappuses 6. ailē, pašā augšā. (Starpsauciens: "Pareizi!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 24, atturas - 17. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma teksts.

Sakarā ar to, ka pagājusi ir pusotra stunda, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Dokumenta 7.lapaspuse.

Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Jā. Nākamais priekšlikums ir par vienpadsmitās nodaļas nosaukumu. Deputāts Bišers piedāvā izslēgt šīs nodaļas virsrakstā vārdus "un dzīvojamās telpas nodrosēšana". Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, taču izdarīja arī nelielu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu svītrot vienpadsmitās nodaļas virsrakstā vārdus "un dzīvojamās telpas nodrosēšana" un pret komisijas slēdzienu - atbalstīt šo priekšlikumu kopā ar papildinājumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija ir izteikusi 37.pantu jaunā redakcijā un lūdz to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Deputāts Ilmārs Bišers piedāvā izslēgt 39.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 39.panta izslēgšanu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumiem. Ir divi priekšlikumi - deputāta Lagzdiņa priekšlikums un deputāta Bišera priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar 11.pantu, ar to deputāta priekšlikuma daļu, kas netika atbalstīta. Taču atbalstīja deputāta Bišera ierosinājumu un iestrādāja to komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - pārejas noteikumos atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu viņa iesniegtajā redakcijā un neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus un acīmredzot varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot iespējamo termiņu, kādā būtu skatāms projekts trešajā lasījumā.

K.Lībane. Ierosinājums... es atvainojos, es neesmu precizējusi datumu. Likumprojektu varētu skatīt trešajā lasījumā pēc divām nedēļām, tas ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Lībanes kundze.

K.Lībane. Termiņš varētu būt 5.decembris.

Sēdes vadītājs. 5.decembris. Priekšlikums ir iesniegt savus priekšlikumus līdz 5.decembrim.

Vēlas runāt deputāts Golubovs - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Golubovs ("Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Sakarā ar to, ka netika pieņemti daudzi priekšlikumi, es uzskatu, ka vajag pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. 16.decembris. Varbūt ir vēl kāds cits priekšlikums? Vairāk nav. Jautājums jāizšķir balsojot. Balsosim par tālāko. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 16.decembri. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek Lībanes kundzes minētais temiņš - 5.decembris. Paldies.

Izskatīsim pēdējo ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.1723 un nr.1250.

Pirmais grozījums likumā par Latvijas Republikas robežu ir 13.pantā un tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - mainīt pāris vārdu. Jūs to redzat, teksts jums ir priekšā. Un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu 13.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir grozījums 19.pantā, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Taču šo grozījumu komisija nepieņēma, jo šis grozījums ir saistīts ar virkni citu grozījumu, kurus jūs redzēsit šinī sagatavotajā dokumentā. Tie konceptuāli izmaina visu robežsargu pakļautību. Tātad robežsargi nebūtu vis Iekšlietu ministrijas, bet tiktu pārcelti Ministru kabineta pakļautībā. Un līdz ar to jūs redzēsit vairākas izmaiņas redakcijā, bet šos priekšlikumus, gandrīz visus, komisija noraidīja. Tātad šeit ir specifisks piedāvājums 19.panta 4.punktā, un šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 19.panta 4.punkta beigu daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk atkal ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums 19.panta 6.punktā. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" 21.panta trešajā daļā piedāvātais grozījums. Šo grozījumu konceptuāli komisija neatbalstīja, jo tas jau tika izteikts pirmā lasījuma grozījumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" 21.panta trešās daļas 4.punktam piedāvātā redakcija. Un arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 21.panta trešās daļas 4.punktā. Par šī panta trešās daļas 4.punkta svītrošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10... Kolēģi, nav kvoruma!

Mēs atkal esam mazliet atslābinājušies un nedarām savus tiešos pienākumus, nepiedalāmies balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 22, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 21.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā. Problēma ar šo redakciju ir tāda, kā es jau minēju, ka piedāvātajos grozījumos konceptuāli ir paredzēts, ka robežsargi ir Ministru kabineta pakļautībā, tādēļ, kā jūs redzat, zināmus lēmumus pieņem robežsargu komandieris un aizsardzības ministrs, nevis aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs. Tāpēc komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma. Lūdzu arī deputātiem to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 21.panta ceturto daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 21, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk arī ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 21.pantā ieviest pavisam jaunu redakciju ar sešiem apakšpunktiem, un arī tas ir domāts, lai pakļautu šo robežsargu vienību Ministru kabinetam. Arī to komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 21.panta redakcijas sakarā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 23, atturas - 23. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums 22.pantā, taču šis piedāvātais grozījums netika apspriests pēc būtības, jo tas atkārto likumprojekta 7.pantā ietverto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - mainīt 24.panta nosaukumu uz "Valsts robežu sargājošo institūciju darbības tiesiskais pamats". Šis arī netika apspriests, jo tika pieņemts jau pirmajā lasījumā un ir izskanējis 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī te deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - mainīt 25.panta nosaukumu, kā jūs to redzat. Jums priekšā ir redakcija, bet arī šis grozījums komisijā netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais 26.panta nosaukuma "Valsts robežu sargājošo institūciju tiesības" grozījums. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz frakcijas balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - mainīt 26.panta nosaukumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums 26.panta 8.punktā, kā jūs to redzat. Jums priekšā ir šī redakcija, bet arī šo grozījumu komisija nepieņēma. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputātu frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas priekšlikumu - papildināt 26.panta 8.punktu ar jums iesniegto redakciju. Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 29, atturas - 16. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums 30.pantā. Kā jūs redzat, šeit tiek piedāvāts aizstāt vārdus "Aizsardzības ministrijas" ar vārdiem "Robežapsardzības spēku komandiera". Šeit ir tā pati problēma, kuru es jau iepriekš minēju. Ir domāts, ka viss tiek pakļauts Ministru kabinetam, un līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Prasa balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 30.panta piektajā daļā nomainīt vārdus. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 28, atturas - 15. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums 31.pantā, kur atkal seko tas pats variants. Šeit vēl ir lietots vecais vārds "robežapsardzība", nevis jaunā redakcija, un līdz ar to arī šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu lūdzu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 31.panta otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7... Kolēģi, atkal nav kvoruma! Piedalās tikai 48 deputāti. Es lūdzu deputātus piedalīties savu tiešo pienākumu pildīšanā, tas ir, balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret -27, atturas - 27. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 33.pants. 7.lapaspusē ir redzams frakcijas "Latvijai" piedāvātais jaunais grozījums. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma, kā jūs redzat, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāja pati savu priekšlikumu, un jūs to redzat 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu 33.panta redakcijai, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J. Druva. Tālāk 8.lapā ir...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteikto priekšlikumu - aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdus. Un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 8.lappusē frakcija "Latvijai" piedāvā papildināt 35.pantu ar sesto daļu, dodot galīgi jaunu redakciju. Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlējās paturēt iepriekšējo redakciju un līdz ar to nepieņēma jauno piedāvāto redakciju. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Zvanu lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - papildināt 35.pantu ar jaunu sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 9.lapā ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums, un arī šeit ir tā pati problēma, ko es jau minēju iepriekš, - tā ir doma par jaunu koncepciju, pakļaujot Robežapsardzības spēkus Ministru kabinetam, un līdz ar to arī šeit komisija nepieņēma piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 37.pantā aizstāt vārdus. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 23. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumi. Šeit frakcija "Latvijai" ir izstrādājusi savu priekšlikumu, ka triju mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts. Problēma ir ar to, ka te atkal ir runa par Ministru kabinetu, lai gan šie Robežapsardzības spēki netiek pakļauti Ministru kabinetam. Līdz ar to komisija nepieņēma piedāvāto grozījumu un lūdz arī deputātus to neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija atkal prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā. Rezultātu lūdzu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Diena ir tikko sākusies, bet mēs jau esam tik ļoti noguruši, ka nespējam pat pogu nospiest. Saņemiet pēdējos spēkus un tomēr mēģiniet līdz pogai aizsniegties. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 26, atturas - 27. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk pārejas noteikumu 1.punktā ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvātais grozījums, kurš iesaka pārejas noteikumu 1.punkta pirmajā teikumā vārdus "no šā likuma spēkā stāšanās dienas" aizstāt ar vārdiem "ar jaunā likuma "Par Robežapsardzi" spēkā stāšanās dienu". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka principā pēc tam, kad mēs pieņemsim šo grozījumu par robežsargu pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tas nenotiek līdz tam brīdim, kamēr tiek pieņemts šeit, Saeimā, jauns likums. Līdz ar to tas var aizkavēties līdz kaut kādam termiņam 1997.gadā. Komisija lūdz šo likumu izstrādāt trijos mēnešos, kā jūs to jau redzējāt un redzēsit vēl tālāk nākošajā rindkopā. Līdz ar to komisija nepieņēma frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad Druvas kungs jau pareizi paskaidroja, ka, ja mēs pieņemam likumu tādu, kāds tas ir, tad iestājas tāds moments, ka robežsargi darbojas bez sava likuma. Es domāju, ka Latvijā, kas jau piecus gadus ir neatkarīga, ir iestājies brīdis, kad mums ir pietiekoši laika padomāt, kā pārveidot valsti. Un, kā zināms, tā pāreja tomēr ir reforma. Vai ne? Taču, lai reforma labi noritētu, ir jābūt tās projektam. Bet, kā ir rakstīts pārejas noteikumu 3.punktā, pēc tam kad mēs nobalsosim par šo likumu, Ministru kabinets triju mēnešu laikā sāks rakstīt jaunu likumu "Par Robežsardzi". Tad iznāk, ka mēs balsojam par to, ko mēs nezinām. Mēs nezinām, kas notiks pēc trijiem mēnešiem. Es saprotu, ka tas būtu loģiski, ja mēs ierakstām, ka mēs piekrītam tam, ka robežsargi pāriet uz Iekšlietu ministriju, bet, lai viņi pārietu, mums jāpieņem jauns likums "Par Robežsardzi". Tādēļ frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvā šajā pārejas noteikumu punktā, kas uzdod Ministru kabinetam, tā attiecīgajām ministrijām, izstrādāt šos likumus, noteikt, kas notiks, - ko mēs darīsim, ko darīs robežsargi, ko darīs obligātā dienesta kareivji. Un tā, teiksim, varēs noņemt arī šo atbildību. Jo, ja mēs nobalsojam esošajā variantā, tad visa atbildība par tām nekārtībām, kas ir iespējamas uz robežas, kas ir iespējamas Robežapsardzības spēkos, robežapsardzības noliktavās un visos nekustamajos un kustamajos īpašumos, būs jāuzņemas Saeimai, ja mēs nobalsosim par šo esošo redakciju. Turpretī, ja mēs balsosim par mūsu frakcijas priekšlikumu, tad mums būs laiks izvērtēt šo pārejas noteikumu bīstamību vai nebīstamību. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu. Principā komisijā bija apmēram līdzīgs spēku sadalījums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es diemžēl esmu spiests lūgt jūs, tāpat kā komisiju, noraidīt šo "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Es uzreiz gribu paskaidrot, ka šo likumu,šos grozījumus, uz Ministru kabinetu, uz Saeimu virzīja Iekšlietu ministrija, bet, par cik pašlaik Robežapsardzības spēki ir pakļauti Nacionālo bruņoto spēku sastāvam, pakļauti Aizsardzības ministrijai, es tomēr ļoti gribu, lai jūs būtu praktiski, izlemjot šo jautājumu. Praktiski ir sācies process, lai Robežapsardzības spēki kļūtu par civilu struktūru, kā tas ir vairumā Eiropas valstu, un iekļautos Iekšlietu ministrijas sastāvā. Kā jūs paši redzat, darbojas jau šis likums, darbojas likums par Aizsardzības spēkiem, par valsts aizsardzību, par valsts robežu, un šeit jau mēs tos grozījumus izdarām, nosakot, ka šis likums stājas spēkā tikai pēc tam, kad tiks izstrādāts un pieņemts jaunais... Jūs taču zināt to likuma tapšanas procedūru, to, kā likums iziet caur Saeimu un nokļūst tālāk. Tas viss kavēs reālo procesu, jo reālais process ir tāds, ka mums būs jāizdara grozījumi 1997.gada budžetā. Ir nodibināta komisija šai pāriešanai. Ir risināmi praktiski jautājumi, lai Robežapsardzības spēki pārietu Iekšlietu ministrijas pakļautībā un sāktu tā strādāt jau nākamajā gadā, kā tas arī ir paredzēts. Ņemot vērā šos pārejas noteikumus, tie, kuri uz laiku pildīs savu pienākumu arī militārajā dienestā... Šāda aizkavēšanās, ko izraisīs šāda likuma, vēl neesoša likuma, izstrādāšana un pieņemšana, ļoti būtiski kaitēs šim pārejas procesam un praktiski neļaus noteiktajā grafikā un laikā uzsākt robežas apsardzību.

Un vēl es gribu runāt par morālo jautājumu. Šis ir morālais jautājums. Cilvēki ir gatavi šai pārejai un ir gatavi strādāt. Atkal būs neziņa gan virsniekiem, gan obligātā dienesta karavīriem, kuri gaida savu demobilizāciju vai iesaukumu un sadalījumu. Tas ir jautājums par mācību centra darba uzsākšanu pēc jauniem noteikumiem, robežsardzes sagatavošanu jaunajam dienestam - un tā tālāk, un tā tālāk. Tas radīs veselu virkni praktisku problēmu. Pieņemot šādu "Tçvzemei un Brīvībai" ieteikto grozījumu pārejas noteikumos, jūs praktiski apturēsit šā likuma tālāku pildīšanu, un šā likuma pieņemšanai tad praktiski nav nekādas nozīmes. Tad jau tiešām bija jātaisa pilnībā jauns likums, nevis jāpieņem grozījumi jau esošajā likumā. Tas viss praktiski aptur šo procesu.

Godājamie kolēģi, ņemot vērā, ka politiskais lēmums ir pieņemts - konceptuālā ziņā mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā šo pāreju -, es lūdzu tomēr ievērot komisijā pieņemto lēmumu un neakceptēt "Tçvzemei un Brīvībai" ieteiktos grozījumus pārejas noteikumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Jurdžs - otro reizi.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi! Latvijas Republikā kārtību, kādā notiek visas lietas, nosaka Saeima, vai ne? Saeima nosaka likumus. Kad es klausos, ka Krastiņa kungs saka, ka notiek process, ka ir grafiki, tad man ir jautājums: kurš tos grafikus nosaka un kāda vara tur darbojas? Jo principā taču Saeima nosaka likumus. Un šeit tajos pārejas noteikumos nekas vairāk nav prasīts - lai mēs darbotos pēc demokrātijas principa, ka caur parlamentu iznāk likums, iznāk projekts... Lai tas grafiks darbotos, tas ir jāapstiprina parlamentam, nevis vienkārši jāieraksta, ka pēkšņi mēs izmetam Robežapsardzības spēkus no Aizsardzības ministrijas un viņi paliek "karājoties gaisā". Saprotiet, robeža - tā ir nopietna lieta. Teiksim, atkarībā no Robežapsardzības spēku darbības iespējām pieaug arī šīs budžeta iespējas, pieaug šis budžeta piepildījums, tātad tas ir naudas jautājums un mēs nevaram tā akli nobalsot par to un pārmest citā pakļautībā tos Robežapsardzības spēkus, nezinot, kas ar viņiem notiks. Tātad vienkārši... šis pants nenoliedz to, ka viņiem jāpāriet uz Iekšlietu ministriju, šis pants nosaka to, ka ministrijām jāstrādā ātrāk, ierēdņiem jāstrādā raitāk un jārada likums, kurā viss būs skaidri noteikts. Lai uzceltu jaunu māju, jābūt projektam, bez projekta nevar neko celt, jo tā māja var sagrūt.

Un otrs moments - tehniskais. Diemžēl Krastiņa kungs trīs reizes uz komisiju neieradās, kad komisija aicināja, un par šo punktu komisijas balsojums bija pieci pret četri - par "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, tātad es uzskatu, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tātad balsoja par "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums tiešām ir vietā, jo, ja mēs paskatāmies uz visu robežapsardzības reorganizācijas procesu, tad redzam, ka šis process rit nenormāli. Un frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ðādā veidā ir mēģinājusi norādīt uz to, ka šis process ir tāds, kā es tikko minēju. Jo arī šeit pieņemtie, jau otrajā lasījumā... pirmajā lasījumā apstiprinātie momenti norāda uz to, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāda tad būs šī robežu apsardzība. Tur būs gan obligātā militārā dienesta cilvēki... tajā pašā laikā nav zināms, kāda būs šī struktūra, vai tā būs militāra struktūra. To neviens nevar šodien skaidri pateikt. Un arī nosaukumi ļauj secināt... šeit mēs redzam, ka būs robežapsardzības pārvaldes. Jau šie nosaukumi neapšaubāmi liecina par to, ka tā nebūs militāra struktūra. Arī pantos, kuros runā par darbiniekiem, tiek runāts par iekšlietu sistēmas darbiniekiem, nevis par militārpersonām. Un, tā kā nav pieņemts likums, kurš šo situāciju līdz galam izskaidro, tad, manuprāt, "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums ir ļoti, pat ļoti pamatots. Un tāpēc es arī uzturu spēkā un atbalstīšu šo priekšlikumu, jo komisijā balsis dalījās un, manuprāt, tur varbūt ar vienas balss vairākumu nobalsoja par komisijas pašreizējo priekšā likto versiju. Tā ka var jau teikt, ka ir šajā procesā zināmas problēmas, kaut kas nav skaidrs, ir palaisti mehānismi, ir pieņemts politisks risinājums, bet no mums, deputātiem, ir atkarīgs tas, cik sekmīga būs šī pāreja. Un vai tie cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā pārejā, tie cilvēki, par kuriem šodien saka un runā, ka viņi ir gatavi, ka viņi vairs negrib būt šajā vecajā sistēmā, - vai viņi paši apzinās to, ka bez šāda likuma pieņemšanas šī reforma pavērsīsies pret viņiem? Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar prieku es noklausījos aizsardzības ministra uzstāšanos. Un, ja mēs varētu tagad izlasīt stenogrammu, tad, man liekas, skaidri būtu redzams, ka līdz šim brīdim par robežapsardzību vispār nav domāts no Aizsardzības ministrijas puses. Aizsardzības ministrs saka, ka robeža un viss, kas saistās ar robežsargiem, tiks sakārtots, ka tā struktūra pāries Iekšlietu ministrijas pārraudzībā jeb pakļautībā. Es domāju, ka jāizlasa ir stenogramma un tad mēs dzirdēsim to. Prieks bija dzirdēt, ka jūs, aizsardzības ministr, atzīstat, ka jūs neesat bijis spējīgs sakārtot šo struktūru. Paņemsim stenogrammu! Bet vēl vairāk man izbrīnu izraisa tas, ka jūs sakāt, ka Robežapsardzības spēki, robežsargi Iekšlietu ministrijas sistēmā būs civiliestāde, tātad ierēdņi, bet tajā pašā laikā Turlā kungs apgalvo - un jau lika Policijas likumā izmaiņas, - ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, lielākā daļa no viņiem, būs kalpotāji un ka varbūt tikai vadošie būs ierēdņi. Tātad redzams pilnīgi skaidri, ka iekšlietu ministrs nav vienojies ar aizsardzības ministru par Robežapsardzības spēku struktūru faktisko stāvokli Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un vēl vairāk man izbrīnu izraisa tas, ka aizsardzības ministrs saka, ka viņš ir pārliecināts, ka balsojums tur, Aizsardzības un iekšlietu komisijā, esot bijis tāds vai šāds. Jūs, cienījamais aizsardzības ministr, taču ne reizes neesat tur bijis. Visu cieņu jums! Jūs pat neatnākat uz komisiju, kad jūs aicina, pat tad, kad ir runa par budžeta apspriešanu, un vēl dīvaināk ir tas, ka jums faktiski nav nekādas sadarbības ar sev pakļauto spēku struktūru priekšniekiem, komandieriem. Visdīvaināk bija to dzirdēt mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Ne ar Jūras spēkiem, ne ar Gaisa spēkiem, ne ar Zemessardzi, ne arī ar NBS... kad bija budžeta apspriešana... Vai tā nebija tiesa, cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi? Es aicinu balsot par "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienītie kolēģi! Es domāju, ka mums radies tāds iespaids, ka aizsardzības ministrs vienkārši grib atkratīties no tās lietas, ko viņš nav spējis sakārtot. Tas ir pirmais. Un es to negribu runāt no tukša gaisa, es ar robežas stāvokli esmu iepazinies dabā un zinu, ka tur tiešām ir milzīgi lielas problēmas, un šoreiz tiešām vainoju Aizsardzības ministriju, ka viņa nav darījusi visu, lai savestu kārtībā robežu, lai apturētu kontrabandas plūsmu, nelegālo imigrantu plūsmu, un visu pārējo. Un visvieglāk jau ir tagad to visu uzvelt vienai citai ministrijai, lai pēc tam varētu pārmest tai ministrijai, ka tā neko nedara un ka ir nekārtības.

Bet es gribu pakavēties pie viena cita aspekta. Šī reformu "nieze" mūsu valstī ir plaši izplatīta, un sākām mēs ar tāda monstra kā ierēdņu korpusa radīšanu, un tagad nu saķeram galvas un nezinām, ko darīt un kādā veidā pārveidot to, ko mūsu priekšgājējs premjers Gailis ir izdomājis un, par nelaimi valstij, realizējis arī dzīvē. Neviens nav aprēķinājis un neviens nav pamatojis, cik šī reforma maksās valstij. Nu mums ir tāpat: pieņemot tagad 1997.gada budžetu, mēs nez kaut kādas reformas dēļ, nezinādami, kāds būs no tā visa labums un cik zaudējumu tas nesīs, upurējam apmēram 2-3 miljonus latu. Es nezinu, vai tas būtu pašreiz lietderīgi, ņemot vērā to sociālo spriedzi, kāda pašreiz valstī ir. Un tiešām - lai kā mēs domātu pie šā jautājuma pieiet ar politiskām ambīcijām, mums no valstiskā viedokļa šoreiz tiešām vajadzētu padomāt, vai ir lietderīgi darīt to, uz ko aicina pašreiz aizsardzības ministrs, motivēdams ar to, ka process ir sācies jeb, Gorbačova vārdiem runājot, "proces pošol". Tādēļ es gribu tomēr aicināt cienījamos deputātus atbalstīt "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un šo reorganizāciju izdarīt tikai tad, kad mēs būsim pieņēmuši konkrētu jaunu likumu par Robežapsardzības spēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Ārpus kārtas.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Par cik mans augsti godātais kolēģis Grīga kungs te piesauca stenogrammas un, apzinoties to, ka viss, kas šeit tiek pateikts, tiek pamatā fiksēts šajās stenogrammās un vēlāk arī izdrukāts... es, protams, varu saprast, ka cilvēks nemāk lasīt un ka var gadīties, ka sliktāk dzird... es gribēju vēlreiz - tieši Grīga kungam - paskaidrot, ka es runāju par to kā par pāreju uz civilu dienestu... pārveidot nevis civildienestā, bet civilā dienestā, tātad no militāras struktūras pārveidot to par civilu struktūru.

Otrkārt. Es vēlreiz atkārtoju - šo jautājumu izvirzīja un šo likumprojektu virzīja Iekšlietu ministrija. Tas ir Iekšlietu ministrijas jautājums, bet, par cik šobrīd Aizsardzības ministrija un tieši es esmu atbildīgs par robežsargiem, es zinu šo procesu, to, kādā stadijā ir šis pāriešanas process, un es uzskatu, ka to apstādināt nebūtu korekti un nebūtu lietderīgi. Protams, būs ļoti lielas grūtības, pārejot no militāra dienesta... būs grūts šis pārejas periods, kamēr vēl militārpersonas būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet vēlāk, perspektīvā, šā pārejas perioda beigās, tam ir jāpārvēršas par civildienestu, tātad tās būs civilpersonas. Uz robežas būs uniformētas, bruņotas civilas personas, kas veiks robežas kontroli. Tāds ir šā grozījuma mērķis.

Godājamis Grīga kungs! Es uzskatu, ka nevajadzētu šeit dramatizēt situāciju, runājot par aizsardzības ministru, par to, ko viņš dara un ko viņš nedara, un tamlīdzīgi. Pēc manas tikšanās ar robežapsardzības virsniekiem - gan ar jaunajiem, kas strādā gadu vai divus, gan ar tiem, kas, teiksim, ir bijuši no paša sākuma, esmu pilnīgi pārliecināts: jo ilgāk vilksies šis pārejas periods, neziņas periods un jo ilgāka būs neziņas situācija viņiem, jo sliktāka būs gan šī pāreja, gan arī stāvoklis uz robežas. Tāpēc, ja reiz mēs konceptuāli to nolēmām pirmajā lasījumā un ar balsu vairākumu par to nobalsojām, tad, es domāju, otrajā lasījumā šo tālāko procesu un likuma īstenošanu nevajadzētu aizkavēt. Savu personīgo viedokli es šeit nepaužu, es šeit paužu to viedokli, kas ir Saeimas viedoklis un kas izpaudās tās balsojumā par šiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Otrkārt, atsaukties kādā likumā, kaut arī pārejas noteikumos, uz likumu, kura vēl nav, kurš pat nav iegājis likumdošanas apritē, ir juridiskā ziņā nekorekti. Tādā gadījumā ir jānosaka kaut kādi termiņi, citi pārejas termiņi, bet nevar tos saistīt ar tādu likumu, kurš neeksistē, kura nav. Likumdošanas praksē netiek šādi jautājumi tā skatīti. Tātad: ja "Tçvzemei un Brīvībai" šobrīd piekrīt, ka ir vajadzīgs kaut kāds cits pārejas periods, tas nav formulējams tā, kā tas ir iesniegts grozījumos, ko ir iesniegusi "Tçvzemei un Brīvībai".

Un visbeidzot es gribu vēlreiz atkārtot, ka šī pāreja, šī Robežapsardzības spēku pārveide par civilu struktūru... ja mēs esam arī konceptuāli izvēlējušies savu ceļu uz Eiropas savienību un gribam sakārtot savas struktūras, tad mums tiešām jāiet šis ceļš un jādemilitarizē Latvijas Republikas valsts robeža. Aizsardzības spēkiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, it sevišķi Zemessardzei būs, protams, papildu uzdevumi, lai robežu aizsargātu, arī turpmāk viņiem šos pienākumus nenoņems, bet robežas kontrole kļūs par civilu. Vēlreiz gribu paskaidrot, ka tīri praktiskajā darbā Aizsardzības ministrijā un it sevišķi Robežapsardzības spēkos tieši pēdējā pusgadā ir bijis pietiekami daudz grūtību kontaktējoties, saskaroties ar kaimiņvalstu, es šeit domāju - ar Igaunijas un Lietuvas, struktūrām, kuras ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tāpat ir bijušas zināmas procedūras un likumdošanas harmonizācijas grūtības arī ar Eiropas valstīm, kur tās ir civilās struktūras, ieskaitot to pašu veco stāstu par materiālo palīdzību no Eiropas valstīm, kāda ir iespējama mūsu valsts robežas nodrošināšanai, jo Eiropā šīs civilās programmas - PHARE programma un vēl citas - diemžēl nevar dot līdzekļus militārajām struktūrām. Tā ka iemeslu gan tīri praktisku, gan ekonomisku, gan budžeta un finansiālu ir pietiekami daudz.

Un visbeidzot. Atsaucoties un piesaucot manu vārdu, es lūdzu tiešām precīzi citēt manis teikto šeit no tribīnes, pat, ja tas ir nepieciešams, tiešām lietojot arī mūsu stenogrammu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! No visas garās Andreja Krastiņa runas ļoti skaidri izrietēja tas, ka viss, ko ministrs vēlas, ir ātrāk, ātrāk nogrūst no sevis jebkādu atbildību par Robežapsardzības spēkiem. Protams, visa gada laikā, kopš viņš ir darbojies tur, Robežapsardzības stāvoklis ir kļuvis vienkārši katastrofāls. Droši vien Krastiņš nav pat vispār iedziļinājies un paskatījies, kādi tur ir sakrājušies parādi par komunālajiem maksājumiem dažādām struktūrām, kas nodrošina robežapsardzības vienību eksistenci un darbību. Komunālie maksājumi - tā ir elektrība, tas ir ūdens, apkure un tā tālāk, ir arī nenomaksātais sociālā nodokļa parāds. Krastiņš nav apskatījies, cik nepiemērotās telpās dzīvo daudzas robežapsardzības struktūrvienības, piemēram, pat klubos, kaut kur aiz skatuves, tātad absolūti nepiemērotās telpās. Robeža nav iekārtota, pārtikai ir saņemti apmēram tikai 80% no ēdināšanai nepieciešamās naudas. Tātad Aizsardzības ministrija šeit ir vadījusies attiecībā uz Robežapsardzības spēkiem visu laiku tikai pēc pārpalikuma principa. Un, protams, ar lielu prieku viņi tūlīt pat nogrūdīs tos no savas atbildības, un pēc tam lai kuļas ar viņiem, kas un kā vien grib.

Es gribu atgādināt Krastiņam arī valdības deklarācijā ierakstīto teikumu par to, ka viens no šīs aizsardzības struktūras optimizācijas virzieniem ir Robežapsardzības spēku pakļautības maiņa, paredzot, ka miera laikā tie neatrodas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, bet tomēr tiek saglabāti kā vienota militāra struktūra. Kā vienota militāra struktūra! Un šeit deputātus no dažādām frakcijām - no frakcijas "Latvijai", no "Tçvzemei un Brīvībai", kas šeit runāja, arī no "Latvijas ceļa" Ìirtu Kristovski, mūs visus uztrauc tas, ka pēc šiem grozījumiem, kurus mēs pieņēmām tagad Latvijas valsts robežas likumā, nav skaidrs, kāds īsti statuss turpmāk būs šiem robežapsardzības formējumiem. Un tieši tāpēc loģisks ir priekšlikums, ko šeit jau aizstāvēja virkne deputātu no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un citām, tas ir, ka robežapsardzības un tās personālsastāva pāreja Iekšlietu ministrijas pakļautībā var notikt reizē ar jaunā likuma "Par robežu apsardzi" spēkā stāšanās dienu. Taču tagad mēs redzam vienu - Krastiņš grib ātrāk nogrūst, lai tikai tos pārņem. Bet kurš strādās pie likuma par šo robežu apsardzi, kad viņu izstrādās - tas nevienu vairs neinteresē. Arī tas ne, kādā statusā būs šie robežsargi, kā viņi spēs pildīt savus pienākumus uz robežas... Es uzskatu, ka tā ir pilnīga bezatbildība no ministra Andreja Krastiņa puses, ko viņš kārtējo reizi šeit Saeimā apliecina.

Gribu atgādināt arī nedaudz gan no šodienas, gan arī no vēstures. Jā, šeit tika minēts par to, kas Latviju vieno ar daudzām Eiropas valstīm un kas atšķir. Tad atgādināšu. Jā, Latviju ar daudzām Eiropas valstīm vienos pēc šīm izmaiņām, kad tās stāsies spēkā, tas, ka šajās Eiropas valstīs, it sevišķi tajās valstīs, kas robežojas ar Krieviju vai ar tās politiskās vai militārās ietekmes sfērā nonākušajām NVS valstīm, robežu apsardzība nav nodota policijas vai civildienesta rokās, bet to veic bruņoti, labi apmācīti, disciplinēti militārie robežu apsardzības formējumi. Piemēram, Somijas piemērs.

Arī Latvijas pirmskara posma pieredze rādīja, ka visi mēģinājumi ar policejisku formējumu palīdzību pienācīgi nosargāt robežu bijuši nesekmīgi. Un no 1928. gada 1. jūnija valsts robežu apsardzība tika nodota militarizētajiem formējumiem, kuri savukārt 1936. gada 26. martā tika apvienoti Robežsargu brigādē. Mums ir ļoti svarīgi saglabāt, arī izdarot šo pāreju no aizsardzības resora uz iekšlietu resoru, Robežapsardzības spēkus kā militāru formējumu, bet to var izdarīt, fiksējot to likumā. Un attiecīgais likums, kurā tas ir jāfiksē, ir likums "Par robežsardzi". Un, ja mēs nevaram šobrīd, šodien, pieņemt šādus divus likumus paketē, tātad tās izmaiņas, ko mēs izdarījām tagad Latvijas valsts robežas likumā, tad līdz ar to mums šodien darba kārtībā nav tāda likuma kā likums "Par robežsardzi". Tādā gadījumā ir pilnīgi loģisks šis Saeimas deputātu priekšlikums, ka šodien šis izskatītais likums stājas spēkā, bet pāreja no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju notiks tad, kad mēs šeit Saeimā pieņemsim likumu "Par robežsardzi". Un šeit nav ko vairs par to diskutēt.

Es aicinu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām ir par politisku atbildību, izlemjot šādas situācijas un šādas reorganizācijas. Manuprāt, par atbildību arī tad, kad lieto tādus vai citus argumentus.

Šeit tika pieminēts un arī ministrs pieminēja, ka, lūk, Igaunijā ir tāda kārtība, un mums tāpēc ir jāseko Igaunijas kārtībai. Man šeit priekšā ir likums "Par Igaunijas robežsardzi". Un ko saka 2. pants? To, ka Igaunijā robežapsardzība ir militāra, bruņota valsts struktūra. Nepārprotami, un igauņi nebaidās to pateikt. Mēs nezin kāpēc baidāmies un runājam par kaut kādu Eiropas savienību, ka mūs tur neuzņems tāpēc, ka mums robežu apsardzība ir bruņota. Un tas ir viens no tādiem argumentiem, kurš visu laiku ir ticis minēts. Bet mēs arī zinām, ka Igaunija, starp citu, Eiropas savienībā izskatās līdz šim daudz pievilcīgāka, neraugoties uz to, ka viņi šajā likumā to ir pateikuši. Pat vēl vairāk. Igauņi šajā likumā arī pasaka, ka viņiem ir pārejas periods un ka viņu tālākais mērķis ir tāds, ka robežu apsardzībā varētu būt profesionāli darbinieki, valsts dienesta darbinieki, bet ka viņiem situācija ir tāda, ka ir nepieciešams izmantot gan militārpersonas, gan šos civilos ierēdņus. Un viņi to visu uzraksta. Ja mēs nevaram šodien savā valstī kaut vai paņemt tik daudz... kaut "nošpikot" no šī igauņu likuma šos pantus un ierakstīt tos iekšā, tad jājautā, kāpēc mēs to nevaram izdarīt. Tad mēs pasakām un norādām vienkārši uz savu nespēju, nevis uz ko citu.

Vēl kāds cits jautājums. Šeit visu laiku tiek runāts par to, ka ir ieildzis kaut kāds pārejas process. Bet kas tad šo pārejas procesu visu laiku ir kultivējis un mēģinājis paātrināt un paātrināt, un paātrināt? Un tajā pašā laikā neskaitāmas reizes ir izskanējuši visi šie jautājumi par to, kā tas būs. Lūdzu, dodiet mums skaidru ainu! Principā mēs esam varbūt "par" to un atbalstām, bet pasakiet skaidri, kā tas būs. Salieciet kastītes, ielieciet attiecīgos nosaukumus, un tad visi nobalsos. Nebūs nekādu problēmu.

Atcerēsimies, ka šis jautājums tika virzīts pat Satversmes 81. panta kārtībā. Vasaras laikā. Nu ir pagājis vēl viens pusgads. Tātad visa šī pusgada laikā ne Aizsardzības ministrijā, ne Iekšlietu ministrijā nav atradies neviens skribents, kurš varētu, kā jau es teicu, norakstīt to no Igaunijas likuma vai arī beigu beigās savas smadzenes likt lietā, lai uzrakstītu šo nepieciešamo likumu, kurš ir vajadzīgs.

Beigu beigās viens likums jau eksistē. Nu tad ielieciet tur tās normas, kuras ir vajadzīgas sakarā ar reorganizāciju, un viss būtu kārtībā. Un es domāju, ka tas, ka šeit deputāti no "Tçvzemei un Brīvībai" vai arī no citām frakcijām par to runā, arī tie, kas nāk no Aizsardzības un iekšlietu komisijas... Tā ir mūsu atbildība. Mēs izraisām problēmu, un mēs viņu, tā teikt, saasinām, mēs vēršam arī pārējo deputātu uzmanību uz to, cerot, ka beigu beigās arī reformas īstenotāji un iniciatori sarosīsies darbam, nevis tikai politiski pieņemot lēmumus, arī praktiski skaidri un nepārprotami sakārtojot šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Paldies, Kristovska kungs, jūs daudz ko pateicāt no tā, ko es gribēju sacīt. Bet es gribētu vēlreiz griezties pie aizsardzības ministra. Es personīgi absolūti neesmu pret politisko lēmumu, ko pieņēma Saeima ar balsu vairākumu. Jūs kļūdāties, cienījamais ministra kungs! Bet es lasu pārejas noteikumu 3. punktu - Ministru kabinetam 3 mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt likumprojektu "Par robežsardzi". To mēs pieņēmām ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā. Kur ir problēma? Kāpēc tas nav izdarīts? To jau Kristovska kungs lieliski šeit apgaismoja.

Bet vēl ir interesanta, dīvaina situācija, kādā mēs nokļuvām Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad uzstājās robežapsardzības komandieris Dāboliņa kungs. Un viņš sacīja tā... tas bija budžeta apspriešanas laikā: "Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Kā robežapsardzības komandieris es jums varu pateikt tā: ja manai spēku struktūrai iedotu vēl divus miljonus latu klāt no Aizsardzības spēku budžeta, tad Robežapsardzības spēki varētu būt kaut vai Lauksaimniecības jeb Zemkopības ministrijas pakļautībā." Tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka robežapsardzība var palikt arī Aizsardzības spēku struktūrā, dabiski, ja mēs tai atvēlētu no budžeta pietiekoši daudz naudas. Bet, kā jau mēs visi zinām, mums tādas naudas nav, bet Aizsardzības ministrijā tā nauda ir, un, ja Aizsardzības ministrija būtu beigu beigās sapratusi... Es nevainoju šeit Krastiņa kungu, jo tikpat vainīgi ir arī iepriekšējie aizsardzības ministri, un, ja viņi būtu pievērsuši valsts robežai galveno uzmanību, tad mums nevajadzētu domāt par šo politisko lēmumu - par Robežapsardzības spēku pāriešanu no vienas ministrijas uz otru.

Un es vēlreiz atgādinu, ka, ja mēs esam pirmajā lasījumā jau pieņēmuši pārejas noteikumu 3. punktu, tad mēs nedrīkstam apsteigt notikumus. Ir jābūt šim likumam, un, kā Kristovska kungs sacīja, bija pietiekoši daudz laika, sākot no vasaras, lai šo likumu izstrādātu. Kas to liedza? Es uzskatu, ka tā ir galīga bezatbildība pašlaik arī no aizsardzības ministra puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit nemānīsim sevi un nelolosim nekādas ilūzijas.

Pirmkārt. Es domāju, visiem ir skaidrs, ka robežu apsardzība nevar būt Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Otrkārt. Es domāju, ka arī Grīga kungam ir skaidrs: kamēr šī pakļautība nav mainīta no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju un kamēr šī Iekšlietu ministrija nav atbildīgā, tikmēr nekāda likuma par robežu apsardzi nebūs, jo likumprojektus... Ja Grīga kungs to nezina, es varu šeit paskaidrot, ka tos izstrādā atbildīgā ministrija kopā ar atbildīgo Saeimas komisiju. Tātad šeit ir pretruna. Ja mēs aicinām pagaidām atkal atlikt un atstāt robežu apsardzi Aizsardzības ministrijas pakļautībā, zinot, ka kaut kur pēc kāda laika būs šis likums, tad tas nozīmē, ka mēs aicinām atlikt šī jautājuma risināšanu. Tas ir jāpasaka šeit katram skaidri un gaiši.

Tātad pirmais. Vissvarīgākā lieta, kas ir pašreiz jāatrisina, tā ir šī pakļautība. Taču es gribētu arī otru lietu pateikt. Grīga kungs un arī Kostandas kungs! Jūs sēdējāt piecus gadus visās iespējamajās Aizsardzības komisijās šeit, un šie jautājumi velkas te piecus gadus, kā es atceros... Un arī Kristovska kungs to ļoti labi atceras no Augstākās padomes laikiem. Tāpēc vienreiz vajag šeit izšķirties: ja šodien mēs šo jautājumu izlemjam konceptuāli, kā bija pirmajā lasījumā, un nobalsojam par to, ka viņš tagad netiek atlikts, tad Iekšlietu ministrijai ļoti ātri jāizstrādā šis likumprojekts, un Ministru kabinets viņu tad nosūtīs uz attiecīgo komisiju. Tas ir viens.

Otrs. Ja kāds šeit lolo ilūziju, ka mēs paši atrisināsim visus tehniskos jautājumus bez kaimiņvalstu - Zviedrijas un Somijas - palīdzības, kur šī robežu apsardze arī ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tad esmu spiests teikt, ka tas ir vairāk nekā naivi, jo visu laiku šis tehniskās palīdzības jautājums atduras tikai pret vienu lietu: godājamie kungi, kad beidzot jūsu robežsargi būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā? (Starpsauciens: "Vai jūs esat iekšlietu ministrs?")

Ja šeit kāds stāsta, ka mēs tagad varam atlikt balsojumu un ka tad mēs saņemsim kaut kādu tehnisko palīdzību, ka mēs paši ar saviem spēkiem šos jautājumus atrisināsim, tad tā ir vienkārši cilvēku muļķošana. Un es vispār nevaru saprast, kas tas ir par lobiju, kas tagad tik izmisīgi cīnās, lai saglabātu Latviju kā vienīgo Eiropas valsti, kur robežsargi ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Kāda civila iestāde, kāda Iekšlietu ministrija var mums palīdzēt kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu. Taču vienreiz vajadzētu beigt par to runāt. Tāpēc, ja mēs gribam reāli dabūt normālu atbalstu, (Zālē liels troksnis.) ja mēs gribam reāli šeit atrisināt tos jautājumus, kas ir saistīti ar bēgļu jautājumiem, ja mēs gribam reāli parakstīt konvenciju par bēgļiem, ja mēs gribam cīnīties pret tiem 300 000 cilvēku, kuri grib cauri Latvijai nokļūt Skandināvijas valstīs, tad nedomājiet vien, ka jūs ar savu "sprigulīšu" domāšanu izdarīsit to, ko piecos gados jūs neesat šajā komisijā izdarījuši.

Tāpēc es vēlreiz aicinu nemuļķot cilvēkus un apzināties, ka, ja šodien šī pāreja nenotiks no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tad mums vispār nav vairs jārunā ne par ko, jo nevienu jautājumu mēs neatrisināsim, to skaitā, arī Eiropas savienības jautājumu. Lūdzu atbalstīt šeit komisijas priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie kolēģi! Jautājums jau ir diezgan vienkāršs, ja mēs mazliet tajā iedziļināmies. Un tas jautājums ir šāds: vai mēs gribam sakārtot savas robežas? Man šķiet, ir pienācis laiks, lai mēs to veiktu. Aizsardzības un iekšlietu komisija uzklausīja virkni ekspertu, gan aizsardzības ministru, gan Iekšlietu ministriju... tā nāca pie mums pat trīs reizes, to skaitā divreiz iekšlietu ministrs pats, lai pastāstītu, kas notiks ar robežsargiem. Mēs visi saprotam, ka šodien viss nav tā, kā tam vajadzētu būt uz mūsu robežām. Mums tik tiešām stāv piedāvājumi gan no Somijas, gan no Vācijas, gan no Zviedrijas, gan no citām valstīm, kas ir gatavas uzsākt darbu šodien, bet tik ilgi ne, kamēr Aizsardzības spēki ir Aizsardzības ministrijā.... tas ir, kamēr Robežsardzes spēki ir Aizsardzības ministrijā. Tātad, lūdzu, balsojiet par komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu pārejas noteikumu 1.punktā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 17. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 2.punktā ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvātais grozījums, un tas ir cieši saistīts ar to pašu, ko mēs tikko noraidījām. Tātad mans priekšlikums ir nepieņemt šo un arī komisijas priekšlikums ir nepieņemt šo grozījumu, un tas ir loģiski, tas saskan ar iepriekšējo nepieņemto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Juris Vidiņš vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Man, protams, nav šīs domāšanas plašo horizontu, kādi ir Eiropā, es esmu palicis pie Latvijas šķūņa un pie sprigulīšiem, bet tomēr šoreiz es domāju un mēģināšu atgādināt to, ka mēs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", neesam tik aprobežoti, jo mēs ļoti labi saprotam, ko šī steidzīgā reforma... kādas sekas viņa var izsaukt. Tagad apelēšana pie... Kas ir, Panteļējev?

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli, Vidiņa kungs! Runājiet savu runājamo un neklausieties.

J.G.Vidiņš. Es domāju, ka tas mērķis ir tieši pretējs - šo robežu nesakārtot. Ja mēs pieņemsim tādā veidā, kā iepriekšējā "tûrē" nobalsojām, tad tas pārejas periods atkal ievilksies, tad "saimnieks" it kā būs, bet nebūs likuma. Un es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ko šeit ļoti daudzi deputāti teica un uz ko aicināja. Es vēlreiz lūgtu: mums ir savas galvas, un nekad, Kiršteina kungs, mūs neaiciniet skatīties uz to plašo Eiropu, jo tas, kas no turienes nāk iekšā, - to, man liekas, mums tomēr visu nevajadzētu akli kopēt un mūžīgi kā galveno argumentu teikt to, kā ir tur Somijā vai ka mēs paliekam vienīgā valsts. Mēs esam vienīgā valsts plus vēl divas valstis - Lietuva un Igaunija, kurām nav Eiropas pieredzes. Bet Eiropai nav mūsu pieredzes, ja mēs tiešām esam kaut kādi unikāli.

Bet es gribētu teikt vēlreiz: šī reforma ļoti dārgi maksā, bet par to neviens no pārējiem deputātiem neteica. Tiešām 2,6 miljoni latu mums ir jāizliek tikai reformas dēļ, un tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 3.punkts. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvā redakcijas maiņu, kas atkal ir cieši saistīta ar pārejas noteikumu 1.punktu. Šo priekšlikumu komisija nepieņēma, un lūdz arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 4.punkts, un šeit tiek piedāvāts grozījums, kas ir pilnīgi nepieciešams. Šo punktu komisija pieņēma un aicina arī deputātus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu - izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu - nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk es aicinātu visus deputātus balsot par šo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 7, atturas - 16. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Druvas kungs, lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

K.J.Druva. Es lūgtu iesniegt grozījumus līdz 3.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 3.decembri? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Līdz ar to paziņoju par slēgtu 1996.gada 25.novembra Saeimas ārkārtas sēdi. Tūlīt arī paziņoju, ka turpināsim... Piedodiet, reģistrācija ir nepieciešama. Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens: "Trīs reizes jau bija...") Deputāti protestē. Vai mums ir bijušas jau trīs reģistrācijas? Daži saka, ka bija divas, daži saka, ka bija trīs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Juris Dobelis... ir zālē, Gunta Gannusa, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Māris Rudzītis, Elmārs Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, I.Stikute

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo

telpu īri"" (2.lasījums)

(732. un 1761. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 1.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 3.lpp.

- dep. P.Tabūns - 7.lpp.

- dep. I.Bišers - 8.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

- dep. A.Saulītis - 12.lpp.

- dep. K.Lībane - 16.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 17.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 19.lpp.

- dep. I.Bišers - 21.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 22.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Golubovs - 26.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

valsts robežas likumā" (2.lasījums)

(1250. un 1723. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 26.lpp.

Debates - dep. R.Jurdžs - 33.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 34.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 36.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 37.lpp.

- dep. O.Grīgs - 38.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 39.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 40.lpp.

- dep. O.Kostanda - 42.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 44.lpp.

- dep. O.Grīgs - 45.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 46.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 49.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 52.lpp.