Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. 1997.gada 4.septembra rudens sesijas pirmo sēdi pasludinu par atklātu.

Godātie deputāti, pirms izskatām apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar izmaiņām darba kārtībā, ir arī papildinājumi. Pieci deputāti ir adresējuši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Lūdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (dokuments nr.2998.).” (Starpsauciens no zāles: “Tas jau vakar bija...”) Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” ir pieteicies runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Labrīt, godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums saistīts ar mūsu vakardienas sēdes diskusiju par pasažieru pārvadājumu politikas jautājumiem, un tas ir tas pats lēmuma projekts, kuru vakardien, aizbildinādamies ar procedūras apsvērumiem, mēs šeit neizskatījām, taču praktiski visu deputātu runās izskanēja doma, ka šo lēmuma projektu ir nepieciešams pieņemt, un tāpēc mēs šajā brīdī to arī virzām kā patstāvīgo priekšlikumu. Deputātiem šis teksts nav jauns, mēs to visi esam izanalizējuši, un tāpēc es lūdzu iekļaut šo jautājumu - tātad Prezidija ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu - šodienas sēdes darba kārtībā. Un, ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu to iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Nav jabalso!”) Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu: iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamo priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā ir iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, kura lūdz Saeimu šā gada 4.septembra sēdes darba kārtībā aiz otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, aiz lēmuma projekta “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu”, iekļaut lēmuma projektus par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Ārlietu komisijā un par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vai deputātiem ir iebildes? Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Kāpēc nebalso?”) Lēmums ir pieņemts.

Nākamais iesniegums arī ir no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, kura lūdz šā gada 4.septembra... Es atvainojos, tas ir tas pats dokuments divos eksemplāros.

Nākamais iesniegums saņemts no sešiem deputātiem: Kārļa Druvas, Apalupa, Jurdža, Kazāka, Stikuta un Ādamsona: “Lūdzam 1997.gada 4.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un piektajā sadaļā iekļautos likumprojektus: nr.30 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137), kā arī darba kārtības 38.punktu, tas ir, likumprojektu “Robecsardzes likums”, pārcelt uz otro sadaļu, iekļaujot tos pirms darba kārtības 27.punkta - lēmuma projekta “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā nevar darīt!”)

Deputāts Ilmārs Bišers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Jūs runāsit “par” vai “pret”? Ilmārs Bišers runās “pret”. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija”).

Es gribu teikt, ka tādā veidā mēs lēmumu nevaram pieņemt. Otrā sadaļa ir par amatpersonu apstiprināšanu un atsaukšanu. Šie jautājumi runā par ko citu. Tos var izskatīt pirms vai pēc otrās sadaļas, bet nevis ietvert otrajā sadaļā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Par” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu iesniegumu - pārcelt darba kārtības 30.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” - un darba kārtības 38.jautājumu - likumprojektu “Robežsardzes likums” - uz otro sadaļu, iekļaujot tos pirms darba kārtības 27.punkta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi”. Vispirms par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.257 - “Noteikumi par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Pirmais šajā jautājumā ir pieteicies runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens no zāles: “Modri, “pret” vajag!”)

Cienījamie kolēģi! Šeit mēs veidojam jaunu kāzusa situāciju, jo, pirms mēs atdodam šādus īpašumus, mums būtu jāatrisina 1934.gada problēmas. 1934.gadā šis nams bija Tautu savienības nams un tur bija arī dalīborganizācijas. Bez arodbiedrībām tur bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un vēl daudzas citas organizācijas. Es šinī gadījumā neesmu savā ziņā pret to, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība grib šo namu dabūt, bet man tomēr veidojas jautājums: kāpēc šie kungi grib uzurpēt namu, uz kuru varētu būt vēsturiskās tiesības arī daudzām citām organizācijām? Kāpēc mēs šodien ar likumu gribam panākt to, lai viena arodbiedrība būtu augstāka par citām arodbiedrībām?

Latvijā šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nav vienīgā monopolorganizācija. Kāpēc arī citas neatkarīgās strādnieku arodbiedrības nevarētu savā ziņā pretendēt uz šo namu, jo šis nams, vismaz pēdējā padomju laikā, tika apsaimniekots par arodbiedrības biedru naudu, nevis tikai par Siliņa, Zorgevica vai Olmaņa kunga biedrunaudām?

Protams, šinī gadījumā es uzskatu, ka šis likumprojekts ir jālaiž tālāk uz komisijām, bet it sevišķi šogad - Ulmaņa 120.gadadienā man ļoti gribas uzdot jautājumu: vai mēs beidzot ievērosim vēsturisko taisnīgumu un vai sociāldemokrātu un arodbiedrību īpašumus, kas 1934.gadā tika nelikumīgi atņemti, atdosim šīm organizācijām vai neatdosim? Mēs šodien uzskatām, ka namsaimniekiem ir jāatdod īpašumi pēc padomju varas likvidācijas, turpretī Ulmaņa izdarības mēs šodien noklusējam.

Un tādēļ, pirms šis likums parādās tādā veidā, būtu jāatrisina jautājums, vai 1934.gadā konfiscētie īpašumi ir jāatdod vai nav jāatdod. Vai 1934.gadā ieslodzījumā sēdējušie sociāldemokrāti, arodbiedrību darbinieki ir represēti vai nav? Kamēr mēs šos jautājumus neesam izlēmuši, šāds projekts ir sava veida lobisms, tikai iespējams, ka to ir realizējis Šķēles kungs savas darbības pēdējā periodā. Tāpēc es domāju, ka projekts daļēji ir jānosūta uz komisiju, jo paralēli tam varbūt būtu jāgatavo likumprojekts par 1934.gada represijām. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: “Nav ko sūtīt! “Pret” vajag!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeima! Godātais sēdes vadītāj! Arī es šodien nevaru atbalstīt šo noteikumu pieņemšanu, pamatojoties ar to, ka šiem noteikumiem, kuri mums ir iesniegti, nav pievienots juridiskais pamatojums par īpašuma tiesību pēctecību, proti, šajos noteikumos nav nevienas atsauces, ne arī kāda juridiska pamatojuma, ka šis nekustamais īpašums attiecīgajā gadā būtu piederējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Līdz šim, izskatot šāda veida jautājumus, tas ir bijis kritērijs, lai mēs varētu pieņemt šāda veida lēmumu, taču šeit atsauces par šā īpašuma tiesību pēctecību nav. Līdz ar to es aicinu deputātus neatbalstīt šos noteikumus. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Godātie deputāti, ja jūs vēlaties uzstāties debatēs par visiem šiem jautājumiem, tad ir jāpiesakās rakstveidā. Pēdējais brīdinājums.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es atgādinu, ka 81.panta kārtībā izskatāmos jautājumus mēs izskatām pirmajā lasījumā, tātad mums ir atklātas debates. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es izsaku gandarījumu par to, ka visi cīnās par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas īpašumu, bet es varu jūs arī informēt, ka ar arodbiedrībām mēs kaut kā arī savstarpēji vienosimies un atrisināsim šo jautājumu. Es absolūti piekrītu Lujāna kungam, ka tik tiešām mums beidzot ir jāizvērtē ne tikai pašiem priekš sevis, bet arī tautai jāpaskaidro, kā mēs vērtējam 1934.gada apvērsumu un kas mums būtu jādara ar tiem 3000 īpašumu, kurus pēc Kārļa Ulmaņa rīkojuma konfiscēja vai nacionalizēja par labu valstij. Tomēr es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu par īpašuma nodošanu arodbiedrībām.

Man izraisa izbrīnu Vītola kunga uzstāšanās. Vītola kungs, jūs bijāt parlamentārais sekretārs iepriekšējā valdībā, esat parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā arī šajā valdībā. Un tad es neizprotu, pret ko jūs iestājaties. Ja jums nav pieņemama šīs valdības politika, tad acīmredzot jums ir jāizstājas no šīs valdības koalīcijas. Tas ir viens.

Otrs. Visu laiku notiek manipulācijas ar arodbiedrībām. Šos namīpašumus izmanto kā tādu sētai piesietu sunīti, kuru visu laiku var paraustīt. Ar vienu noteikumu - ja arodbiedrības līderi vai arodbiedrības pārstāvji iestāsies vienā vai otrā partijā, tad mēs to namīpašumu viņiem atdosim, bet, ja viņi to nedarīs, tad mēs visu laiku viņus šantažēsim. Es vēlreiz ierosinu nodot šo likumprojektu komisijai, lai komisija arī pieņem attiecīgu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem nr. 257. “Noteikumi par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”, lai tos nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteiktu, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 19, atturas - 32. (Aplausi.) Priekšlikums nav pieņemts un noteikumi netiek nodoti komisijām.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 2.septembra komisijas sēdē izskatīja Aijas Počas iesniegumu par atteikšanos pildīt 6.Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr viņa pilda valsts ministra pienākumus, un Pētera Keiša iesniegumu par piekrišanu pildīt 6.Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 1. jautājumu Saeimas lēmuma projektu “Par Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Tātad mēs to iekļaujam uzreiz tagad un izskatīsim kā nākamo darba kārtības jautājumu.

Godātie deputāti, mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu par Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaras ir apstiprinātas uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ar nr.2. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 268 “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts rakstveidā ir pieteicies runāt? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts. (No zāles deputāts J.Ābele: “Termiņu!”) Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

... Cienījamie, godājamie deputāti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es jums vēl neesmu devis vārdu! Tātad atbilstoši Kārtības rullim, mēs izskatām šos noteikumus jau arī pirmajā lasījumā. Deputāti debatēs piesakās rakstveidā. Tātad neviens debatēs rakstveidā pieteicies nav. (No zāles deputāts I.Bišers: “Pirmajā lasījumā - jābalso!”) Tātad mums ir jābalso par pieņemšanu arī pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 268 “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par -56, pret - nav, atturas - 5. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Tālāk mums ir jāvienojas par termiņiem priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Ādolfs Ločmelis... Jā, lūdzu!

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu. Tātad komisija prasa steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele... es atvainojos! Godātie deputāti, komisijas vārdā Jānis Ābele lūdz steidzamību. Viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Jau ir otrais lasījums...”) Vai deputāti vēlas runāt? Jā, vēlas.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Priekšlikumi par steidzamību ir jāiesniedz pirms balsojuma, nevis pēc balsojuma. Otrkārt, 81.pants paredz, ka tik un tā mums liks balsot divos lasījumos, tikai tālāk. Tā ka faktiski lielas nozīmes tam vairs nav. (Starpsauciens no zāles: “Ir nozīme!”)

Sēdes vadītājs. Godātais Bišera kungs! Šajā gadījumā jūs esat kļūdījies, jo Kārtības ruļļa 92.panta otrā daļa nosaka, ka lēmumu par steidzamību pieņem pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām. Tātad deputāti “par” vai “pret” vairs izteikties nevēlas. (No zāles deputāts E.Jurkāns: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nr.268 “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 7, atturas - 7. Steidzamība ir pieņemta.

J.Ābele. Tātad priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.septembrim un izskatīt 18.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā tiek ierosināts priekšlikumus iesniegt līdz 1997.gada 11.septembrim un izskatīt 18.septembra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumu nr. 269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, Guntars Grīnblats - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, komisijas vārdā tiek ierosināts atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nr.269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” atzīšanu par steidzamiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 5. Noteikumi par steidzamiem ir atzīti. Lūdzu termiņus!

G.Grīnblats. Lūdzu iesniegumus līdz 11.septembrim un izskatīt sēdē 18.septembrī.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats komisijas vārdā ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.septembri un izskatīšanu sēdē - 18.septembrī. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 270. “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 270 “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Pirmā debatēs ir pieteikusies runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu jūs informēt par to, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, izskatījusi sagatavošanā esošos Šķēles valdības sagatavotos un 81.panta kārtībā izdotos noteikumus, noraidīja šo likumprojektu, jo šajā likumprojektā bija paredzēts, ka nebūs valsts meža ministra amata.

Otrs ļoti nozīmīgs punkts ir tāds, ka šajā sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā, kuru mums lūdza pārtapināt par likumprojektu, ir arī paredzēta ilgtermiņa noma - ne īsāka par 20 gadiem. Izsverot visus šos priekšlikumus un atzīstot, ka meža nozare ir viena no vissvarīgākajām Latvijā, viena no visvairāk ienākumus nesošajām un viena no tām nozarēm, kura rada visvairāk darba vietu, mūsu frakcija joprojām uztur spēkā prasību, ka šādi noteikumi nebūtu jāatbalsta un nebūtu jāpārvērš par likumu. Aicinu šos noteikumus noraidīt.

Kā šāda situācija varēja izveidoties? Jūlija beigās, kad demisionēja Šķēles valdība, šai valdībai bija uzdots turpināt darbu, bet tai vairs nebija saistoši frakciju pieņemtie lēmumi un frakciju ierosinājumi. Tomēr jau demisionējusī valdība 81. panta kārtībā šo noteikumu projektu apstiprināja. Taču tūlīt pēc tam, kad apstiprināja Krasta valdību, 7. augusta sēdē šajā pašā zālē pieņemtajā valdības deklarācijā Krasta valdība skaidri apliecināja, ka ir izpratusi to lielo nozīmi, kāda ir mežiem mūsu Latvijā, un atzina par nepieciešamu izveidot valsts meža ministra posteni. Šādā sakarībā šie noteikumi ir pilnīgā pretrunā ar to likuma tekstu, kāds pašlaik ir spēkā, un arī ar pašreiz spēkā esošo valdības deklarāciju.

Lūdzu noraidīt noteikumus un atjaunot mežiem tiem kādreiz bijušo pārstāvību, ja ne gluži visā spožumā - ar mežu ministra amatu, tad vismaz ar valsts meža ministra posteni, par ko ir iestājusies Krasta sastādītā valdība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mežs ir mūsu valsts un tautas pamatvērtība un valsts mežs vismaz līdz šim ir bijis puslīdz aizsargāts pret dažāda veida izvazāšanām, kāds nav bijis privātais mežs, kurā mēs redzam šīs plašās cirsmas, mēs redzam to, ka ļoti daudz no mūsu “zaļā zelta” ir jau aizvests uz ostām nepārstrādātā veidā, tātad eksportēts apaļkokos.

Šobrīd šie noteikumi, šis likumprojekts rada tiesisku pamatu arī valsts meža praktiski nekontrolētai izzāģēšanai un izzagšanai. Un tas ir ļoti nopietns jautājums, jo mežs ir ārkārtīgi nopietna vērtība mūsu valstī. Tas ir daudz kas vairāk nekā kādas rūpnīcas vai kādas infrastruktūras objekta privatizācija. Tas ir visu mūsu mežs. Faktiski tas ir tas, kas mūsu tautai vēl ir atlicis.

Šobrīd ar šo likumprojektu arī tam tiek sagatavots ceļš uz izvazāšanu, jo darbības mehānisms šeit var būt ļoti vienkāršs: kāds veikls darbonis nodibina savu SIA - sabiedrību ar ierobežotu atbildību, iznomā mežu uz 20 gadiem, pirmā gada laikā mežu izcērt un saistības, kas viņam uzliktas sakarā ar tā atjaunošanu, tā simboliski, kaut kā sāk pildīt, taču patiesībā neko pēc būtības neizpilda. Tad šī SIA ātri bankrotē, un tālāk faktiski nav nekādu iespēju, nav neviena subjekta, no kura pieprasīt atbildību par to, kas šajā mežā ir izdarīts un kāpēc šis meža apsaimniekošanas plāns tālāk netiek realizēts.

Tātad vienīgais, ko varētu pieļaut, ir šo valsts mežu iznomāt kādām fiziskajām personām, kas šeit ir Latvijas Republikā un kas šeit arī paliks, - un tie ir Latvijas Republikas pilsoņi. Varētu runāt vēl varbūt par kādām niansēm, bet nekādā ziņā nav pieļaujams tas, ka šo valsts mežu atļauj iznomāt pilnīgi jebkuram - tātad gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, tas ir, dažādām SIA.

Un tāpēc es gribu vērtēt šos noteikumus, šo likumprojektu kā noziegumu pret mūsu tautu, un es aicinātu Saeimu vismaz nepiedalīties šajā noziegumā un nobalsot šodien “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens: “Mežu speciālists!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, godīgie deputāti un citi! Jautājums šodien ir tāds: kāpēc divos lasījumos, kāpēc ir steidzamība? Tie meži tur ir bijuši simtiem gadu, Šķēles valdība jau arī bija ilgāku laiku, arī brīvās Latvijas, atjaunotās brīvās Latvijas, valdība šeit ir bijusi vairākus gadus - sešus, septiņus, astoņus... Kāpēc ir runa par steidzamību, kad 81. panta kārtībā izdotos noteikumus mēs divos lasījumos nozibināsim attiecībā uz šo “zaļo zeltu”? Tā nekaunība, kas šeit pār mums valda, tā grib to tautu pilnīgi iztukšot. Es nezinu, kā mēs varam vispār šādu rīcību pieņemt.

Es saprotu, ka Satversmes tiesā ir valdošo frakciju pārstāvji vai pat Prezidija locekļu radi, bet es neizprotu, kā mēs varam atļauties atkārtoti un atkārtoti lietot 81. pantu, kur nekādas redzamas steidzamības nav, kur nekāda steidzamība nedrīkst būt. Mēs vienkārši nedrīkstam pazudināt Latvijas “zaļo zeltu” 81. panta kārtībā, jo tad varbūt pēc nedēļas mums būs jābalso, un cauri.

Ušs! It kā pareizi izdarīts. Opozīcijai nebūs ko izteikties, neviens nebūs vainīgs. Mēs tik pavirši strādājam! Mēs redzam, kas notiek ar zemes nodokli, kas notiks ar nekustamā īpašuma nodokli. Mēs redzam, ka Prezidijs pagājušajā reizē iesniedza mums četrus likumus, kurus mēs attaisīsim vaļā trīs vai četras reizes, bet tanī pašā laikā viņi pat nav tos izlasījuši. Seiles kundze gan sacīja, ka viņa lasīja, bet laikam nesamaņā, jo viņa nemanīja, ka tur bija vairāki likumi, kuri jau ir atkārtoti atvērti. Mīļie draugi, mēs taisām visādus kaut kādus Ginesa rekordus, mums gāž virsū šos nepieņemamos tautas izlaupīšanas likumus, bet mums ir kā aitām jāblēj: jā-ā, jā-a, un no mums taisa šašlikus, no mūsu tautas taisa šašlikus.

Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Es saprotu, ka mēs pieprasīsim izmaiņas Prezidijā, un es ceru, ka viņus visus nomainīs. Kā Prezidijs var to pieņemt, kā Satversmes tiesa var to pieņemt, kā mēs to varam pieņemt, ka vienkārši atnāk un pasaka, ka, zini, viņiem ir tiesības likt divos lasījumos izputināt Latvijas valsts mežus. Un tas ir atkārtoti, ne jau tikai par šo jautājumu vien.

Mums šodien būs nākošais jautājums - tāda pati lieta. Draugi, ko mēs darīsim, kā mēs saņemsimies? Mums patiešām būs jāiet uz ielām un uz dzelzceļa līnijām, lai cīnītos par mūsu tautas mantu, lai tā tiktu sargāta, saudzēta, lai Saeima pildītu savus uzdevumus. Mēs vienkārši šeit kā aitiņas teiksim: jā-a, jā-a...un skatīsimies, kā tautu pataisa par šašlikiem.

Es jums ierosinu sākt domāt, kā mēs varam šo sistēmu mainīt. Valdošajām frakcijām, kas šo sistēmu ir pieņēmušas, viņām tas balsu vairākums šeit ir, un mēs visi ciešam. Mums ir kolektīvā atbildība kā Saeimai, un arī es esmu līdzvainīgs, jo šeit tie likumi tiek pieņemti, un arī es šeit esmu, es šeit arī balsoju. Es daru, ko es varu, bet ar to nepietiek. Un tas šajā cīņā neko neizdara. Tas tautu nekādi neglābj.

Ko mēs kā deputāti varētu darīt, lai šo nejēgu, kas šeit ir, vienkārši novērstu? Es domāju, ka mums vajadzētu atturēties no balsojuma, lai nebūtu kvoruma, lai Prezidijs aiziet mājās, apskata šo darba kārtību, jo beidzamo reizi viņi droši nebija to apskatījuši. Lai neliek darba kārtībā tādus punktus, kuriem nav steidzamības, kuriem 81. pants nav piemērots. Un sāksim strīdu starp valdību un Saeimu par to, kādas tiesības valdībai ir mums uzbāzt šitādus nejēgas - vienkārši tautas izlaupīšanas noteikumus divos lasījumos, un, ziniet ļoti droši, pilnīgi nepārdomāti.

Mums ir jau bijuši tik daudzi likumi, kurus mums Prezidents ir sūtījis atpakaļ, mums ir tik daudz likumu, par kuriem mums deputāti atklāti saka, ka viņi ir apmānīti, teiksim, ar to Zemes nodokļa likumu. Un šeit atkal droši vien būs tādi panti, par kuriem mēs pēc gada teiksim: nu tie to izdarīja, ne jau mēs... Skatīsimies Deputātu pensiju likumu, viņš 5. Saeimā bija, bet tas ir pilnīgi nepieņemams... Ārprāts!

Mēs nedrīkstam to vienkārši pieļaut! Es jūs aicinu nebalsot. Norausim kvorumu, lai Prezidijs iet mājās un sāk domāt. Redzat, nav uzrakstīts “Tēvzemei un Brīvībai” uz krūts, kā ir iecelts Māris Grīnblats un tie “tēvzemieši”, bet es dziļi jūtu, ka mūsu tauta tiek smagi izzagta, un es redzu to mehānismu. Mazāk runāt mazākā istabā... Mums vienīgā iespēja ir runāt un nobremzēt šo tautas izzagšanu. Runāt, kamēr ir laiks. Lai vēl viens nāk un vēl viens nāk. Tas “filibastrs” mums ir jāsāk taisīt.

Nu kas šeit notiek? Tauta vienkārši ar katru minūti tiek dziļāk un dziļāk izzagta. Un jums katram tiek vairāk piemaksāts kādā ostā vai vēl kādas citas padomes sēdē, godājamie deputāti! Mēs prasīsim, lai valdība mums deklarē, kādu papildu atalgojumu, cik lielus legālos “kukuļus” mūsu Saeimas deputāti saņem. Un es zinu, ka ir droši vairāk, nekā Stendzenieka kungs solīja, ka būs 500 caurmērā. Mēs esam piekukuļoti, un mēs to tautas mantu atdodam par grašiem. Norausim kvorumu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, ir iesniedzis iesniegumu, ka viņš vēlas runāt par kārtību, kādā lieta tālāk virzāma. Atbilstoši Kārtības ruļļa 66. pantam šajā gadījumā vārds dodams ārpus kārtas. Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mums visiem vēl ir dzīvā atmiņā tie šaušalīgie notikumi Talsos. Mūsu valstī ir iestājies tiesību nihilisms: likumus var neievērot Valsts prezidents, parlaments, valdība un dabiski, ka šos likumus un normatīvos aktus galu galā neievēro nedz zemnieki, nedz vienkārši ugunsdzēsības mašīnu operatori. Tagad mēs atkal pieļaujam precedentu, ka parlaments kārtējo reizi pārkāpj Kārtības rulli. Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi jāiesniedz Saeimā ne vēlāk kā 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas, un Prezidijs... tālāk ir Prezidija funkcijas. Un trešais punkts - pēc Prezidija ziņojuma atklājamas debates, kurās vārdu vispirms dod Ministru kabineta pārstāvim.

Mēs esam izskatījuši jau piecus 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus. Neviens Ministru kabineta pārstāvis vēl līdz šim nav uzstājies un nav pat mēģinājis pamatot steidzamību. Kur ir tā neatliekamā nepieciešamība? Es aicinu deputātus neatbalstīt nevienus Ministru kabineta pieņemtos noteikumus tikmēr, kamēr Ministru kabineta pārstāvis šeit neuzstāsies un nepamatos šo noteikumu nepieciešamību.

Sēdes vadītājs. Godātais Ādamsona kungs, diemžēl jums nav taisnība, jo Prezidijs dod vārdu visiem tiem deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri rakstveidā piesakās uzstāties. Šajā gadījumā šādu iesniegumu nav bijis, līdz ar to uzstāties dodam vārdu tikai tiem, kas ir pieteikušies debatēs.

Nākamais debatēs runās Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ja mēs apskatāmies dokumentu nr. 2927, mēs redzam, ka iesniegtajos priekšlikumos runa ir par trim grozījumiem. Pirmais grozījums skar pretrunīgu jautājumu, kas ir saistīts ar to, ka valsts meža fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Lūk, meža speciālistu aprindās nav vienota viedokļa. Tie cilvēki, kas nodarbojas ar mežu ciršanu, ir vienbalsīgi par šādas normas ieviešanu, bet tie, kuri mežu audzē, - ne visi, bet lielākā daļa - ir pret šādas normas ieviešanu. Lūk, tas liecina par to, ka meža speciālistu vidū nav vienota viedokļa šajā jautājumā. Tādēļ šādu Satversmes 81. panta kārtībā izvirzītu normu es uzskatu par ļoti sasteigtu un neizdebatētu.

Neapšaubāmi, šai normai ir lieli plusi, bet tanī pašā laikā ir arī savi mīnusi, un šeit viennozīmīgas skaidrības vēl nav.

Otrs jautājums ir par to, ka, lūk, ierosina aizstāt vārdus “ar meža valsts ministra ikreizēju rīkojumu” ar “ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu”. Principā varētu piekrist, ka šī rīkojuma nopietnības statuss palielinās, taču šeit ir viens “bet”. Visa mežu darbinieku sabiedrība ir par to, lai mums būtu vismaz valsts mežu ministrs. Ja mēs šeit iestrādājam likumā normu, ka svītro šo meža valsts ministra posteni, tādā gadījumā ir ļoti apdraudēta Krasta valdības labā doma, labā iecere, kuru atbalsta mežu darbinieku sabiedrība, - lūk, runa ir par to, lai mums būtu vismaz meža valsts ministrs, ja ne meža ministrs. Šī apsvēruma dēļ, ņemot vērā, ka valdības ir mainījušās, es arī uzskatu, ka šis jautājums ir sasteigts, katrā ziņā sasteigts 81.panta kārtībā.

Un visbeidzot - trešais ierosinājums. Pret to nevarētu būt nekādu iebildumu, bet, tā kā mums dokuments ir pieņemams kopumā, es aicinu šodien šo likumprojektu noraidīt un ļoti nopietni izdebatēt Tautsaimniecības komisijā, kā arī citās komisijās un frakcijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Indulis Emsis - Nacionālās refomu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es tikai gribu pievērst uzmanību deklarācijai par Ministru kabineta darbu un mūsu visu kopējo apņemšanos realizēt konkrētu politiku šajā valstī. Vispirms definē, tad uzraksta uz papīra, tad visi parakstās un pēc tam kopīgi strādā šādā vienotā virzienā. Un tādēļ arī šī valdība, stājoties darbā, apstiprināja savu deklarāciju, kuras 2.21.punktā ir paredzēts, ka ir jāizmaina likums par valsts mežu izmantošanu, paredzot atrisināt jautājumus par meža nomu. Nobalsojot pret šo dokumentu, mēs nobalsojam arī pret attiecīgo Ministru kabineta deklarācijas punktu.

Tagad par lietas būtību. Lietas būtība tiešām ir tāda, ka šeit tiek paredzēta zemes noma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Es gribu uzsvērt, ka šobrīd tādas kārtības nav. Tātad - ieviest kārtību mežu nomā, un šīs nomas ilgums nedrīkst būt mazāks par 20 gadiem. Kāpēc tas nedrīkst būt mazāks par 20 gadiem? Tāpēc, ka attiecībā uz mežu ir ilgs laika cikls un, ja nomnieks mežu noīrē, teiksim, uz diviem gadiem, tad viņš tik vien paspēj, kā mežu nocirst. Bet kas rūpēsies par šā meža atjaunošanu un meža kultūru kopšanu? Par meža kultūrām ir jārūpējas vismaz tikmēr, kamēr tās sasniedz pietiekamu vecumu, tātad tas varētu būt šis 20 gadu vecums, kad šīs kultūras tālāk var attīstīties patstāvīgi.

Godātie deputāti, es gribu jums atgādināt kādu pantu no Zviedrijas likuma, kas darbojās Latvijā 1564.gadā un kas skanēja tā: “Ja kāds nocērt augļus nesošu koku, tad viņam ir jāiestāda šī nocirstā koka vietā trīs jauni un jārūpējas par šiem jaunajiem kokiem tik ilgi, kamēr zvēri tiem vairs nevar kaitēt.” Ļoti labs zviedru likums. Mums arī ir jārūpējas par mežu, jādomā ne tikai par šo nociršanu, bet arī par izaudzēšanu, un tāpēc šiem nomniekiem ir jāuzspiež meža atjaunošanas un kopšanas prasības, un to var izdarīt tikai tad, ja noma ir pietiekami ilglaicīga un līdz ar to arī atbildība ir pietiekami liela. Lūk, tāpēc ir vajadzīga Ministru kabineta noteikta kārtība, kādā šo mežu nomā, un tāpēc nomas termiņam ir jābūt ilgākam par 20 gadiem.

Tālāk. Kas attiecas uz jautājumu par to, ka nomu var izdarīt tikai pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu, tā ir, manuprāt, ļoti pareiza norma, jo šobrīd meža valsts ministra nav. Es arī atbalstu šāda posteņa esamību, bet realitāte ir tāda, ka viņa nav, un tāpēc šeit piedāvātais variants paredz, ka meža valsts ministra ikreizējo rīkojumu aizstāj ar Ministru kabineta ikreizējo rīkojumu, tā ir daudz augstāka līmeņa prasība. Tātad šeit ir domāts par to, lai meža augšana un izmantošana būtu pietiekami drošās rokās, un tāpēc es domāju, ka kolēģiem, pirms viņi ķeras pie balsošanas, ir jāpārdomā sava attieksme pret Ministru kabineta deklarāciju un arī jāizlasa, kas dokumentā ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grūts laiks Latvijai, grūts laiks Latvijas mežiem, un ja kāds no jums ir pabraukājis un paskatījies, kā notiek šo mežu izciršana, kāds lauks paliek pēc šo mežu izciršanas, izdemolēts, izpostīts lauks, izpostīta Latvija... iespaids, ka gājis pāri viesulis, ka gājusi pāri kāda katastrofa. Man gadījās nomaldīties meža ceļā, un tiešām mani pārņēma šausmas, jo es biju liecinieks šim vandalismam, kas notiek pašreiz. Tāpēc man ir aicinājums iedziļināties šajā priekšlikumā, kas ir pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā un ko ir parakstījis bijušais Ministru prezidents, un par ko atsauksmi, anotāciju ir devis bijušais zemkopības ministrs, kurš raksta, ka meža platību ilgtermiņa noma dos iespēju nomniekam plānot savu saimniecisko darbību konkrētās platībās ilgā laika periodā, tas veicinās viņa līdzekļu ieguldīšanu meža infrastruktūru ierīkošanā un uzturēšanā, kā rezultātā tiks paaugstināta valsts meža vērtība. Patiešām jāpiekrīt, ka 20 gadu noma ir tikai tāda noma, ka... šo mežu var izcirst 20 gados, un, dabīgi, neviens tālāk nerūpēsies par šā meža atjaunošanu. Mēs taču zinām, ka mežs ir tiešām mūsu Latvijas valsts bagātība. Meži ir bijuši valsts meži. Un tieši tagad mums ir šie meži jāiznomā - un tikai uz 20 gadiem, lai pārvērstu tos dolāros. Aicinu noraidīt šo grozījumu likumā “Par valsts meža izmantošanu” un pateikšu, tieši kāpēc. Ir pierādījies, ka gan valsts pilnvarnieki, gan padomes valsts uzņēmumos, kas nodrošina šo uzraudzību, nevar īsti nodrošināt šo uzraudzību, tas pierādās pašreiz sakarā ar “Latvenergo” darījumiem. Meli, muļķošana, krāpšana - pat tādās augstās padomēs, mūsu valstī ļoti svarīgās institūcijās kā “Latvenergo”, Latvijas Banka. Ko mēs darām? Vai mēs neuzkraujam atkal vienu smagu nastu mūsu sabiedrībai - bez pārrunām par šo jautājumu, bez atbilstošas diskusijas presē? Ka neiznāk tāpat, kā ir iznācis gan ar civiltiesisko apdrošināšanu (neapdomājām lēmumus un mūsu balsojumus), gan ar zemes nodokli, kas ir pieaudzis desmit, divdesmit un vēl vairāk reižu! Vai šajā īsajā periodā, šajā pārejā uz vēlamo, inteliģento un eiropeisko kapitālismu, mēs neuzkraujam pārāk strauji un pārāk daudz nenodarām pāri mūsu tautai, mūsu mežiem? Vai mēs to drīkstam darīt? Es aicinu sabiedrībā plaši izdiskutēt šos jautājumus un šodien šo grozījumu noraidīt, jo neredzu, kā valsts varētu nodrošināt kontroli, vai šis nomnieks pa 20 gadiem šo mežu tikai cirtīs vai arī rūpēsies par šā meža atjaunošanu. Pašreizējais formulējums ir absurds. Aicinu noraidīt šo grozījumu likumā “Par valsts meža izmantošanu”. Tiešām, neizmantosim šādā veidā valsts mežu!

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie pozīcijas frakciju deputāti! Es aicinu jūs neieklausīties dažādās demagoģiskās runās, kuras izteica vienkārši tādēļ, lai boikotētu mūsu darbu, cienījamie opozīcijas pārstāvji, izņemot Imantu Liepu, kurš tiešām ir speciālists mežu nozarē. Un tāpēc es vēlreiz gribu pakavēties pie dažiem izteikumiem, lai pārliecinātu jūs, ka šie noteikumi šodien nav jāpieņem. Tie ir jānoraida. Kāpēc? Pašreizējais likuma 6.pants paredz, ka valsts meža fonda zemi pārvalda un ar valsts mežu saistītos tiesiskos darījumus veic Valsts meža dienests un tā institūcijas. Viss kārtībā, var strādāt. Jā, nebūtu slikti, ja būtu Ministru kabineta noteikumi, un šos noteikumus var gatavot meža institūcijas, bet jaunais papildinājums diemžēl pasaka, ka valsts meža fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktā kārtībā un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Ne visos gadījumos var būt 20 gadu termiņš; es pilnīgi piekrītu, ka meža izstrādātājam, kuram reizē ir jārūpējas arī par meža kopšanu, ir jābūt lielam termiņam, lai viņš jūtas mežā kā saimnieks. Bet es jums minēšu vienu gadījumu. Meža darbinieks, kurš dzīvo dienesta dzīvoklī, dienesta mājā (tādas meža sistēmā ir, tās sauc par kordoniem), tiek atlaists no amata par amata pārkāpumiem; ar šo likuma jauno grozījumu viņam šī noma obligāti tiek pasludināta uz 20 gadiem. Ārā izlikt viņu nevar no šīs meža zemes, jo diemžēl arī tā, uz kuras viņš dzīvo un ierīkojis savu kartupeļu lauciņu, - arī tā ir meža zeme. Līdzīgs gadījums var būt arī ar medībām nodotajām platībām. Es vēlreiz atgādinu: iedziļinieties šajos tekstos! Nav pieņemami, ka medību kolektīvs, kurš varbūt reorganizējas pēc kāda laika, tiek piespiests uz 20 gadiem nomāt tieši šo platību, par kuru viņš noslēdzis līgumu.

Tālāk - izmaiņas 7.pantā. Emša kungs runāja par to, ka visu var veikt arī valsts meža dienests, bet diemžēl, ja mēs pieņemam tos grozījumus, kurus pašreiz Šķēles vadītais Ministru kabinets ir akceptējis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, tad valsts meža ministrs visos gadījumos paliek bez funkcijām, jo... izlasiet pēdējo teikumu: aizstāt 7.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “ar meža valsts ministra ikreizēju rīkojumu” ar vārdiem “ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu”. Šajā gadījumā tiek liegts meža valsts ministra ikreizējs rīkojums saimnieciskos mežos atsavināt zemes, bet ikreiz Ministru kabinetam... Un otrādi. Arī līdz šim bija meža valsts ministram dotas tiesības zemes piešķiršanas gadījumos, zemes reformas laikā dot savu atļauju, ja ir kāds neliels stūrītis meža zemes, tad viņš ar savu atļauju to varēja pievienot zemniekam, kurš bija pieprasījis blakus esošo zemi. Šajā gadījumā arī šīs funkcijas tiek atņemtas valsts meža ministram, tās tiek iedotas Valsts meža dienestam. Tātad gan augšējās gan apakšējās funkcijas tiek atņemtas un meža valsts ministrs, ja arī mēs viņu iecelsim, kā tas paredzēts Krasta valdības deklarācijā, paliek bez funkcijām. Nekur nav jāsteidzas. Būs meža valsts ministrs, būs šie likumu grozījumi optimāli un labi. Aicinu atturēties vai noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, sēžu zālē deputāti izsaka dažādus viedokļus, bet es lūdzu atturēties deputātu runas vērtēt kā demagoģiju. Te lielā mērā tomēr ir viedokļu dažādība. Un jau no iepriekšējās Saeimas nāk šāds lūgums. (No zāles deputāte A.Seile: “Paldies, nākošreiz!”)

Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es gribētu pieskarties diviem punktiem. Viens ir tas, ka Ādamsona kungs ļoti pareizi pateica, ka Ministru kabinetam ir jāattaisno Satversmes 81.panta lietošana. Un, manuprāt, ja viņš to nedara, tad Prezidijs nedrīkst to 81.panta kārtībā atļaut. Varētu būt runa, ka Ministru kabineta pārstāvis pasaka, ka viņam nav iespējas ierasties, tomēr tā lieta būtu jāizskata, un lai viņš Prezidija sēdē paskaidro, kāpēc tāds pants ir lietots. Bet šī mūsu Prezidija neizdarība, šī mūsu Prezidija neizpratne - kāpēc tāds pants ir, mūsu Prezidija nedarbība, mūsu Prezidija nesapratne, tas, ka atver likumu vairākkārt trīs reizes vienā un tajā pašā sēdē, - tas ir pilnīgi nepieņemami. Es lūgtu, lai būtu tāda kārtība, ka Ministru kabinetam ir jāpaskaidro un jāattaisno, kāpēc Satversmes 81.pants tiek lietots.

Es gribu pieskarties vēl vienam punktam. Kad es uznācu tribīnē, es lūdzu “noraut” kvorumu, jo es saprotu, ka par tiem likumiem, par kuriem mums visiem ir kauns, ļoti reti ir bijušas 51 un vairāk balsis “par”. Bet es saprotu, ka opozīcija nedrīkst šķelties. Mūsu jau ir daudz par maz. Ir žēl, ka mums nav opozīcijas koordinācijas funkcijas. Ir žēl, ka viena grupa domā, ka viņiem ir pareizā atbilde. Tas ir ļoti žēl. Saprotiet, ja mēs gribam kvorumu “noraut”, tad tie, kas balso “pret”, izjauc to kvoruma “nojaukšanu”. Liepas kungs teica, ka mums jābalso “pret”. Guntis Eniņš saka: jā, balsosim “pret”, jo diezgan daudzi prātīgi cilvēki, tādi kā Seiles kundze, kas arī ir valdības pusē, gribēja šo likumu noraidīt, un tā tas likums tiks noraidīts, ja mēs visi tā balsosim. Bet es lūdzu tautu un mūs pašus padomāt - kādi tad būs tie rezultāti? Jo ar 49 balsīm “par” šis likums tiks pieņemts tāpēc, ka mēs nebijām ar mieru darīt to, kas ir mūsu svētais uzdevums, - bremzēt mūsu tautas apzagšanu līdz nākamajām vēlēšanām. Ja jūs esat slepeni vienojušies, ka mēs tomēr dosim diezgan balsu, tā, lai nevar “noraut” to kvorumu, tad ziniet, ka jūs esat līdzvainīgi! Es tagad aicinu visus balsot “pret”, neatturēties. Uzticēsimies Liepas kunga godaprātam un Eniņa kunga izpratnei, un Seiles kundzes lūgumam - balsot “pret” vai atturēties! Balsosim un redzēsim rezultātu. Bet es jums saku, ka mēs visi, kas piedalāmies balsojumā un kas dodam diezgan balsu, lai būtu kvorums, esam līdzvainīgi katrā tādā lēmumā, jo mums ir iespēja “noraut” kvorumu dažreiz un daudzreiz. Daudzi tie lēmumi, kas ir pieņemti un kas ir tautai pilnīgi nepieņemami, ir pieņemti ar mazāk nekā 50 balsīm. Un vai tad tā maiņa būs, ja mēs nebūsim balsojuši? Tauta saprot, ka mēs esam sirdī “pret”, ka mēs darām visu, ko varam. Bet balsot pat “pret” un dot kvorumu ir varbūt noziedzība. Šodien darīsim tā un redzēsim! Varbūt es atvainošos, ja būs 50 un vairāk balsis “par”, tad ir vienalga, ko mēs būtu darījuši. Bet, manuprāt, šo paātrināto tautas apzagšanu mēs nedrīkstam atbalstīt ar to, ka mēs dodam kvorumu. Un, ja kāds saka, ka tā ir darba jaukšana, tad - jā. Tautas apzagšana ir jābremzē, un mums ir jādara viss, pilnīgi viss, ko mēs varam, pat jāstāv uz dzelzceļa sliedēm, bet balsosim šoreiz “pret”! Opozīcija nedrīkst šķelties. Un es lūgtu frakciju “Latvijai” sākt domāt par opozīcijas koordinācijas grupu, lai mums nebūtu tā, ka Valdmanis saka vienu, bet nākamais runātājs saka ko citu. Mēs nedrīkstam šķelties. Manuprāt, mēs nedrīsktam dot kvorumu tur, kur mēs nedrīkstam to dot. Bet redzēsim, kādi rezultāti būs.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, pirms jūs izsakāt kritiku kādai no Saeimas institūcijām, tajā skaitā arī Saeimas Prezidijam, es jums ļoti ieteiktu iepazīties ar Saeimas kārtības rulli un tām funkcijām, kuras regulē šis Kārtības rullis, nododot lēmuma pieņemšanas procedūru tai vai citai institūcijai, tajā skaitā arī Saeimas plenārsēdei.

Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Imants Liepa arī runās otro reizi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Emša kungs, iestādamies par šo grozījumu pieņemšanu, atsaucās uz diviem dokumentiem, proti, Zviedrijas Mežu likumu un arī mūsu valdības deklarāciju, un tas izklausījās visai pārliecinoši. Es atsaukšos uz Latvijas Mežu likuma kādu pantu un arī uz šīs valdības deklarāciju un oponēšu Emša kunga viedoklim. Proti, Latvijas likums - likums par meža audzēšanu un izmantošanu - paredz, ka kailcirtēs nocirstās platības ir jāatjauno tam, kas šo darbu ir veicis. Un tas ir jādara ne ilgāk kā trīs gadu laikā.

Tālāk - attiecībā uz valdības deklarāciju. To mēs visi esam lasījuši. Tur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka līdz 1998.gada 1.janvārim ir jāizstrādā valsts mežu politika. Un pēc tam, ja nemaldos, līdz 1.jūlijam... man tā deklarācija nav līdzi... tad, lūk, ir jāiesniedz jauns Mežu likums. Un, lūk, šajos dokumentos visi šie jautājumi, kas ir saistīti ar valsts mežu izmantošanu, apsaimniekošanu citādā veidā, un tā tālāk, un tā tālāk... tas viss ir motivēti, pārdomāti jāieraksta šajā Mežu likumā, iepriekš šeit izdiskutējot un pieņemot valsts mežu politiku. Lūk, tie ir divi likumi, kas ir par to, ka... nevajadzētu sasteigt šo jautājumu un forsēti virzīt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā.

Tālāk. Bet vēl ir trešais aspekts, par kuru es nerunāju iepriekš, bet par kuru acīmredzot ir jāatgādina deputātiem. Paskatieties, lūdzu, Dilbas kunga anotāciju! Šajā anotācijā skaidri un gaiši ir teikts, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas tie dos iespēju (citēju) “ievērojami samazināt mežsaimniecības nozares valsts institūcijas personāla skaitu”. Tātad - cilvēku atlaišana, mežsardzes atlaišana apstākļos, kad mūsu mežus apdraud ne tikai uguns, ne tikai kaitēkļi, ne tikai zagļi, bet kad mūsu meža cilvēkus apdraud arī bezdarbs. Ne tikai mežsardzē, bet arī citās ar mežu saistītās nozarēs strādājošos cilvēkus ļoti, ļoti apdraud bezdarbs. Vai tagad mēs gribam šo bezdarbu vēl palielināt? Šeit jau vairs nav profesionālie aspekti, tie jau ir tīri politiskie aspekti. Es domāju, tas šodienas apstākļos nekādi nav pieņemams. Izdebatēsim mežu politiku, pieņemsim jauno Mežu likumu, visu pārdomāsim, kā ir un kā vajag, bet neforsēsim šos jautājumus par labu kādai atsevišķai sabiedrības interešu grupai! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.270 “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 12. Prezidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumus vēlas sniegt Imants Liepa - frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa. Šāda balsojuma rezultātā Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim, bet šo jautājumu izskatīt 18.septembra sēdē. Steidzamība netiek prasīta.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, mums nav jānosauc datums, kad jāizskata sēdē. Šajā gadījumā jūs varat nosaukt tikai priekšlikumu iesniegšanas datumu. Tas ir otrais lasījums.

I.Liepa. Tas ir 11.septembris.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs ierosina 11.septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Citi priekšlikumi ir Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs nupat redzējām, kā ar 38 balsīm mēs paātrinājām Latvijas mežu izsaimniekošanu. Tagad es jums lūdzu vismaz dot laiku komisijai strādāt un atrast pareizos risinājumus. Mēs visi zinām, ka 20 gados otrās ražas nebūs. Tam, kas pirmais cirtīs, ne mazākā labuma nebūs no tā, kas tur notiek tajos 20 gados. Pie tā jautājuma ir smagi jāpiestrādā. Un tādu kravu, kādu mums vienā nedēļā gāza virsū, neviens no mums nebūs izlasījis; varbūt Seiles kundze, tāpat kā beidzamajā reizē, būs izlasījusi, bet es neticu, vai ir kāda sapratne. Draugi, strādāsim nopietni pie nopietniem jautājumiem! Es ierosinu 1.oktobri. Es ierosinu, lai tā komisija sāk tūlīt strādāt, bet lai iesniegumi beidzas 1.oktobrī, lai mums būtu divas trīs nedēļas, ko nopietni pie tā jautājuma strādāt. Ne tikai ar “urrā”, un cauri! Līdz 1.oktobrim iesniegt priekšlikumus un tūlīt pēc tam izskatīt sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs, es atkārtoti lūdzu jūs iepazīties ar Saeimas kārtības ruļļa formulējumiem un šajā gadījumā - arī ar 90.panta otro daļu, kurā ir noteikts: “Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām, izņemot gadījumus, kad likumprojekts atzīts par steidzamu.” Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām.

G.Valdmanis. Es iesaku 15 dienas ilgu laiku. Tas it kā ir minimālais. Tad tas būtu 19.septembris. Un strādāsim tanī laikā, cik mēs spējam! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēl ir citi priekšlikumi. Priekšlikumi ir Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Valdmaņa kungs! Šeit jau nu jūs runājat pats sev pretī. Ja jūs gribat kaut ko labot šajā likumā, tad jums ir iespējami jāsamazina termiņi. Šis ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemts likumprojekts, kas jau ir stājies spēkā, un, ja jūs kaut ko gribat glābt, tad jums iespējami īsā termiņā jāizstrādā labojumi, kas atbilst jūsu idejām, lai komisija tos varētu izskatīt un parlaments nobalsot par otro lasījumu. Es aicinu atstāt spēkā esošo datumu - 11.septembri.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, šajā gadījumā jūs saņemat aizrādījumu, jo jums tika dots vārds par priekšlikumu iesniegšanas alternatīva termiņa noteikšanu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Paldies!”) Tātad, atbilstoši Kārtības rullim, mums vispirms ir jābalso par tālāko ierosināto termiņu, tas ir, 19.septembri. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””- 19.septembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 29. Priekšlikums par 19. septembri nav pieņemts. Tātad paliek 11.septembris, ko komisijas vārdā ierosināja Liepas kungs. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 5. jautājums - Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 271 “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 271 “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nav pieteikušies runāt debatēs. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot Ministru kabineta noteikumus nr. 271 “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 5. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Anna Seile vēlas dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti, ierosinu komisijas vārdā priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas vārdā izteikto priekšlikumu - 11.septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādu iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 272 “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 272 “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs ir pieteicies runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijai”... Kārlis Čerāns, es atvainojos! (Zālē smiekli.) Es atvainojos, Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tiešām ļoti īsi šoreiz. Šie noteikumi paredz iespēju Valsts kasei norakstīt naudas līdzekļus bezstrīdus kārtībā no pašvaldību budžeta kontiem. Šie noteikumi paredz iespēju to darīt Valsts kasei dažādos likumos paredzētajos gadījumos, taču netiek precizēts, kādi ir šie likumi, un kādos gadījumos šo līdzekļu norakstīšana būs iespējama. Mēs labi zinām, kāda ir mūsu likumu sistēma, mēs labi zinām, kādas ir pretrunas šajos likumos, ka ir dažādas to tulkošanas iespējas, un man principā ir iebildumi pret to, ka, lūk, Valsts kase būs tā, kura varēs tulkot dažādus likumus tādā veidā, kā tai būs izdevīgi, un norakstīt naudas līdzekļus no pašvaldību budžeta kontiem.

Šā likumprojekta anotācijā ir rakstīts pilnīgi skaidri, ka ir tikai viens gadījums, kurā Valsts kasei ir nepieciešama šī tiesība norakstīt naudas līdzekļus no pašvaldību budžeta kontiem bezstrīdus kārtībā. Tas ir gadījumā, ja pašvaldība neieskaita nepieciešamos līdzekļus finansu izlīdzināšanas fondā. Nu tad tā, godātie kolēģi, arī vajag rakstīt, nevis, lūk, teikt, ka “jebkādos likumā paredzētajos gadījumos...” Un Valsts kase jau nebūs tā, kura izšķirs, kurš gadījums tas ir un kādā veidā tas likumā ir paredzēts, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo dokumentu tādu, kāds tas ir šobrīd, aicinu to noraidīt un, ja tas ir nepieciešams, tad pieņemt citu dokumentu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, kur būtu dota skaidra atsauce uz likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot Ministru kabineta noteikumus nr. 272 “Grozījums Kredītiestāžu likumā” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 8. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts. Lūdzu deputātus izteikt savus ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Vai komisijas vārdā arī kāds vēlas to darīt?

Aristids Lambergs vai Vents Balodis? Kurš no jums dosies uz tribīni?

Vents Balodis - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, es tātad ierosinu noteikt 11.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.septembri. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs pirmais ir pieteicies runāt Andris Saulītis. Saulīša kungs, jums ir jārēķinās, ka, ja jūsu runa būs ilgāka par sešām minūtēm, tad jums būs jāturpina pēc pārtraukuma.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Labrīt, godājamais Prezidij! Sēdes vadītāj! Man ir ļoti grūti runāt, jo es esmu skumjš, ka Latvijas neatkarības 7. gadā ir jārunā par tādām lietām kā privātīpašuma atsavināšana valsts vajadzībām.

Nevienam nav noslēpums, ka privātīpašums ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa, pat viena no pašām galvenajām pamatsastāvdaļām. Kā mēs izturamies pret savu līdzpilsoņu privātīpašumu - tam seko visa pasaule. Mēs vārāmies savā sulā kā tādi tomāti sautējumos un neredzam, kā pasaule skatās un kā reaģē uz katru gadījumu.

Es esmu priecīgs, ka man izdevās pielikt savu roku un ka tik tiešām Benjamiņa kungs sekmīgi risina savas lietas īpašuma atgūšanas jautājumā. Mēs esam ieguvuši diezgan labu prestižu starptautiskajā skatījumā. Es domāju, ka arī šie smiekli un tāds neliels nicinājums, teiksim, izraisa dažādu ažiotāžu ap šo cilvēku - konkrēto personu, bet mēs varam tādā veidā ņirgāties par jebkuru personu. Man vienkārši ir skumji, ka likumdevēji tādā veidā izturas pret saviem līdzpilsoņiem, kas Latvijā ir dzīvojuši vairāk nekā 300 gadu. Es domāju, ka nevar neviens a priori novērtēt otra cilvēka likumdošanas vai kādu citu finansiālu aktivitāti. Tad jau tādā gadījumā mēs tikpat labi varam sākt ņirgāties par Sorosa kungu, kas arī, ievērojot likumdošanu, strādā, un ir dažādi viņa darbības vērtējumi un traktējumi.

Es gribētu arī teikt, ka, protams, šis likumprojekts, kas tika sagatavots, pilnīgi neatbilst jēgai, tam nav ne kaut kāda sakara ar valsts kaut kādām interesēm vai valsts nepieciešamību. Tieši pretēji! Rīgas brīvosta tika izveidota, lai tur privātīpašums, privātkapitāls varētu vairāk pelnīt un efektīvāk strādāt. Šis gadījums, kad cilvēki grib atņemt vienam cilvēkam īpašumu, pie tam, kā šeit rakstīts paskaidrojumā, viņš to ir ieguvis no bijušajiem īpašniekiem. Nekādā gadījumā! Viņš to ir ieguvis... Manā rīcībā ir dokumenti no esošajiem īpašniekiem. 1994.gadā viņš šo īpašumu ir ieguvis kā pakalpojumu, kā samaksu, kā algu par savu padarīto darbu. Tas nozīmē, ka mēs Latvijas Republikas likumdevēji, pieļaujam laupīšanu! Aplaupām vienu cilvēku, klaji aplaupām, lai viņam nolaupīto īpašumu tālāk privatizētu citām personām. Tā ir zādzība, tas ir noziedzīgs akts!

Protams, ka šis gadījums nepaliks tāds, kāds viņš ir šodien. Es domāju, ka šīs spekulācijas ar kaut kādu konkrētu personu vai personas kaut kāda darījuma niansēm šoreiz ir jāatstāj otrajā plānā. Ir jārunā par pašu faktu, ka īpašums, kas pieder Latvijas Republikas pilsonim un ir reģistrēts zemesgrāmatā, tiek vispār, nesaskaņojot ar šo cilvēku, nozagts, nolaupīts brutālā veidā, lai tālāk šo īpašumu vienkārši atdotu - uzdāvinātu jaunajiem “prihvatizatoriem”. Tā ir zādzība! Tā nav uzņēmējdarbība.

Es esmu griezies šajā jautājumā arī Cilvēktiesību birojā. Latvija ir pievienojusies Eiropas likumdošanai - hartai. Un es domāju, ka tagad šī lieta neapstāsies un, bez šaubām, gūs arī starptautisku skanējumu. Vienīgais, ko es varu apsolīt, ir tas, ka mēs, dažu deputātu grupa, visādā veidā palīdzēsim un cīnīsimies, lai katrs republikas pilsonis varētu dzīvot droši savā zemē un būt vismaz drošs par vienu lietu, kas viņam ir, - par savu īpašumu.

Nobeigumā gribu sacīt, ka mēs visi šeit cīnāmies un runājam par komunismu, nosodām totalitārismu. Mēs visi vārdā saucam konkrētus cilvēkus. Mēs izvēršam “raganu medības” pret konkrētu cilvēku, bet mēs necīnāmies pret komunismu, pret komunismu kā sērgu, kā pret kaut kādu smadzeņu patoloģiju. Viens no simptomiem šim komunismam kā tādam ir nihilisms pret cilvēka privātīpašumu. Boļševiki sāka ar nacionalizāciju, un kur viņa bija tālāk! Šis ir piemērs, ka mēs valsts kapitālisma vārdā - citādāk to nevar nosaukt, - veicam nacionalizāciju. Veicam ar to simptomu, ar ko boļševiki sāka gandrīz vai spridzināt visu pasauli. Es nevaru piedalīties šajā farsā, es balsošu pret šo farsu un aicinu arī visus pārējos kolēģus, kam ir kaut vai vismazākajā mērā kāda saprašana, kas ir Civillikums, kas ir īpašums, kas ir cilvēka tiesības un vispār... Es domāju, šie cilvēki atturēsies vai vismaz balsos “pret”. Jo ja mēs Latviju būvēsim uz tādiem pamatiem, kur pats svarīgākais stūrakmens ir privātīpašums, cilvēku privātīpašums, un ja viņa darbības novērtēšana a priori būs ignorēta, es domāju, ka tad tik tiešām mūsu vectēvi un tēvi ir veltīgi lējuši asinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Deputātus es lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, jo tie tiks nolasīti, ir jāuzklausa vairāki deputātu paziņojumi.

Paziņojumu vēlas sniegt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tūlīt pēc reģistrācijas notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojumu vēlas sniegt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Lai var saplānot ātri darbu. Trijos notiks Bāreņu tiesību apakškomisijas sēde Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās pulksten 15.00. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz 10.45 sapulcēties komisijas telpās uz komisijas sēdi. Pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus pulcēties uz īsu sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es vēršos pie visiem frakciju vadītājiem, ka atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam tagad - 10.30 Viesu zālē notiks Starpfrakciju padomes sēde par darba kārtības jautājumu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūru izvirzīšanas kārtību un priekšlikumu iesniegšanas laiku”. Es aicinu frakciju vadītājus vai frakciju pārstāvjus uz Viesu zāli uz Starpfrakciju padomes sēdi.

Tagad vārds Mārim Rudzītim - Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.00. Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates par darba kārtības 7. jautājumu - “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”.

Vārds debatēs Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Godāto Saeimas sēdes vadītāj, godātie deputāti! Tā nu iznāk, ka skatot valdības 81. panta kārtībā pieņemtos dokumentus, diezgan būtiska daļa no tiem ir tāda, kas izsauc būtiskus iebildumus, un tāpēc arī ir šī tāda sēde, kad nākas vairāk runāt par principiāliem jautājumiem, bet tas ir jādara, jo šie problemātiskie lēmumi un faktiski lielā mērā prettautiskie lēmumi valdībā ir tikuši pieņemti, izmantojot tās tiesības, ko dod Satversmes 81. pants. Un tagad mums Saeimā tie visi vienlaicīgi vienas sēdes laikā ir jāizvērtē.

Es domāju, ka deputāti varētu arī vēlāk, skatoties Satversmi, ņemt to vērā un tomēr pieņemt kādu jaunu redakciju Satversmes 81. pantam vai vismaz atbalstīt to, ka šā 81. panta tiesības nedrīkst izmantot demisionējušais Ministru kabinets, jo šeit šī situācija ir tāda, ar šiem noteikumiem par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” teritorijā, ka faktiski pēdējā iepriekšējās valdības darbības dienā tie tika pieņemti arī bez nepieciešamā Saeimas uzticības mandāta. Un šeit var teikt skaidri, ka šajā gadījumā šos noteikumus valdība ir pieņēmusi, faktiski pārkāpjot savas pilnvaras, jo likumā par zemes atsavināšanu valsts vajadzībām ir teikts, ka šāda atsavināšana var notikt tikai uz Saeimas pieņemta lēmuma vai likuma pamata. Jebkurā gadījumā arī pēc satura šeit tiek bradātas kājām īpašnieku intereses, un tātad tiek bradāts kājām pats īpašuma jēdziens, lai gan īpašuma jēdziens ir viens no stabilas demokrātiskas valsts pamatiem. Tas ir cilvēku tiesību pamats, tas ir pamats, lai varētu būt arī respekts pret cilvēku cieņu. Īpašums dod cilvēkam zināmu neatkarību un iespēju plānot pašam savu dzīvi. Un kā tāds šis īpašums tiesiskā valstī, kaut arī tas ir pakļauts vispārējām sabiedrības interesēm, tomēr nav atņemams ar tik voluntārām metodēm, kādas šeit tiek piedāvātas, ka, lūk, valdībai nepatīk, ka kādam pilsonim X pieder kāds zemes gabals stratēģiski izdevīgā vietā, un līdz ar to valdība nolemj šim pilsonim X šo zemes gabalu atsavināt.

Var piekrist tam principam, ka šā īpašuma atsavināšana var notikt saistībā ar valsts vajadzībām, bet tad ir jāņem vērā divi momenti: tām tiešām ir jābūt valsts vajadzībām, nevis tā, kā tas ir šajā gadījumā, kad tas ir vienkārši zināmu teritoriju Rīgas tirdzniecības brīvostā tagad gan atdos valsts uzņēmumam, bet pēc tam ir paredzama šā uzņēmuma privatizācija. Jau līdz šim faktiski šis uzņēmums “Rīgas tirdzniecības brīvosta” ir pat bijis ietverts privatizējamo objektu sarakstā, lai gan tagad tas no šā saraksta ir izslēgts. Tā ka šie nodomi attīstīt privāto iniciatīvu Rīgas tirdzniecības brīvostā ir skaidri, un tas ir arī ļoti normāli, bet tikai nav saprotams tas, kāpēc šajā gadījumā tiek veikta īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām.

Un otrs. Ja kāds īpašums tiek atsavināts valsts vajadzībām, tad par šo īpašumu cilvēkam pienākas taisnīga kompensācija. Šis pamatprincips ir pilnīgi skaidrs: ja valsts kaut kur būvē ceļu, šoseju, tad tie zemes gabali, kas ir zem šā ceļa, tie ir atsavināmi valsts vajadzībām, bet tie ir atsavināmi par taisnīgu kompensāciju. Šajā gadījumā nav ievērots ne viens, ne otrs princips.

Kas attiecas uz uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā un uz šīm zemes īpašuma attiecībām, tad jāteic, ka likums brīvostas vadībai, brīvostas pārvaldei paredz iespēju noteikt personāla servitūtu uz šo zemi, un tas nozīmē, ka šī brīvostas pārvalde faktiski var pārņemt zemi savā lietošanā. Vienīgais, kas viņai ir jāizdara, ir tas, ka viņai ir jāmaksā par šo zemes izmantošanu 5% apmērā no šā īpašuma kadastrālās vērtības. Šāda iespēja bija paredzēta tajā brīdī, kad mēs pieņēmām šo likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu, un, izejot no tā, arī šeit būtu taisnīgi jāvadās.

Šobrīd tā situācija patiesībā veidojas ārkārtīgi nepatīkama, ka valsts atņem šo zemi vienam pilsonim faktiski par labu citam, jo uz šīs zemes varēs saimniekot citas personas. Un par to liecina arī citi dokumenti, kas šeit ir. Te ir ne tikai valsts intereses, bet arī pilnīgi konkrētu uzņēmumu intereses. Presē tiek pieminēts arī tāds uzņēmums “Karmelo Karuana”, kas ir pilnīgi privāts uzņēmums, kura adrese tātad ir ofšora zonā Maltā... Tātad faktiski šīs zemes atņemšana šiem cilvēkiem tiek veikta par labu šādai te ārvalstu firmai.

Un jautājums šeit ir pavisam nopietns. Jautājums ir par to, kas ir devis komandas valdībai un tiem cilvēkiem, kuri ir šos noteikumus parakstījuši, - tātad tas ir Šķēles kungs un tas ir Zīles kungs. Kas viņiem ir devis komandu veikt šo parakstīšanu, jo, izanalizējot šo situāciju, ir redzams, ka tas ir pretrunā ar jebkādām tiesību normām? Tas ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību konvenciju, kurai Latvija ir pievienojusies un saskaņā ar kuru šie cilvēki pēc tam varēs iesūdzēt Latvijas valsti tiesā. Bet jautājums ir tāds: kas ir devis šīs komandas pieņemt šādu lēmumu, kas tik klaji norāda uz kaut kādu noteiktu grupējumu interešu lobēšanu?

Man ir jautājums gan Šķēles kungam, gan Zīles kungam: kā ekonomiskās intereses jūs aizstāvējāt un kas jums nodiktēja, ka šāds lēmums ir jāpieņem, tādējādi riskējot šajā gadījumā un faktiski pakļaujot sitienam visas Latvijas valsts labo slavu tālākajos iespējamajos starptautiskajos procesos, kas var veidoties uz cilvēktiesību pamata?

Diemžēl tāda ir šī mūsu situācija, ka cīņa par īpašumu notiek ne tikai ar uzņēmējdarbības metodēm, bet arī ar klaju laupīšanu, kā jau šeit teica iepriekšējais runātājs Saulīša kungs, ka sava biznesa lietu kārtošanai nekas nav svēts, nav svēti nekādi principi. Diemžēl ārzemēs, ja mēs šādi rīkojamies, ir pamats vēl jo vairāk nostiprināties uzskatam par to, ka Latvija ir tāda valsts, kurā faktiski valda mafija. Un mēs arī esam dzirdējuši no ārzemniekiem šo uzskatu, bet diemžēl nevaram skaidri pateikt viņiem pretī, ka tā tas tiešām nav. Un tomēr būtu lūgums Saeimas deputātiem nepiedalīties šajā procesā un nepieļaut šo īpašumu barbarisko atsavināšanu, bet noteikt, ka šī uzņēmējdarbība ostas teritorijā ir veicama saskaņā ar Civillikumu, saskaņā ar likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu un saskaņā arī ar īpašuma tiesību pamatprincipiem, kas nostiprināti cilvēktiesību dokumentos.

Es aicinu visus deputātus noraidīt šos noteikumus, šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij, kolēģi! Atkal skumja diena. Eiropas savienība jau ir mums paziņojusi, ka viņa mūs uzskata par kriminālu valsti visaugstākajos līmeņos. Un es domāju, ka “visaugstākajos līmeņos” bija domāts “visaugstākajos ierēdņos”, ka mēs esam kļuvuši dziļi krimināla valsts.

Mums ir izvirzīts likumprojekts, lai mēs piedalāmies tīrā laupīšanā. Tiks atņemta zeme par “sviestmaizi” vienam cilvēkam, kura senči ir Latvijā dzīvojuši piecpadsmit paaudzēs, un tiks atdota mums it kā nezināmām personām Maltā, un mēs varam minēt - kam. Mūsu stratēģiskā tranzītceļa guvumi tiks aplikti ar nodokļiem Maltā, un tajos labumus sev smelsies mūsu tautas varoņu puiši.

Es šai lietai esmu drusku sekojis, jo mēs drīzumā taisīsim konferenci par to, kā latviešu tautai tiek atņemti tās īpašumi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir ar nodokļiem, vai ar to, ka viņa nevar īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, bet šī krasā atņemšana, lai iedotu kādiem nezināmiem, it kā mums nezināmiem cilvēkiem ārzemēs, - tā ir viskrasākā laupīšana.

Es saprotu, ka viens no vispazīstamākajiem latviešu advokātiem ir iejaukts šinī lietā. Viņš skaidroja, ka latviešu valdība nekad neuzdrošināsies šādu klaju izlaupīšanu. Un to viņš bija pat saskaņojis ar premjerministru, ka tā lieta neies, bet beidzamajā dienā ar kaut kādu spiedienu Šķēles kungs tika piespiests šo tīrās izlaupīšanas dokumentu parakstīt. Tur nav it nekāda attaisnojuma. Ir citas procedūras, kā iepriekšējie runātāji jau minēja, kur tiek noteikts īres līmenis, bet te mēs atņemsim vienam indivīdam mantu, lai iedotu kādai ofšora firmai mantu stratēģiskā vietā, no kurienes labumam būtu jāplūst mūsu tautai.

Risinājumi varētu būt visdažādākie. Kad tagad šo brīvostu veidos, šim cilvēkam varētu iedot pāris paju, lai viņš redz, kas notiek. Tātad ir saprotams, ka šis cilvēks nav lojāls pret šīm mafijas struktūrām. Tad viņš tautai sāktu stāstīt, kādi ir tie lielie labumi, kurus Latvijai vajadzētu saņemt no mūsu tranzītceļiem. Atminieties, ka mūsu tranzītceļi ir novērtēti 90 000 miljonu dolāru vērtībā, 20% no tās ir 18 000 miljonu dolāru. Labumam vajadzētu plūst uz mūsu tautu katru gadu. Tas ir 6000 dolāru katram bēbim un vecam, un pilnaudzim no mūsu tranzītceļu augļiem vien. Bet, skat, cik nekaunīgi! Tie labumi, kas varētu nākt no mūsu tranzītceļiem, tiek pārvirzīti uz kaut kādām Maltām, no kā Latvijai nekāda labuma nebūs. Šī ir tīra atklāta zādzība!

Vakar mēs runājām par citu tranzītceļu - par līniju Liepāja-Odesa, kuru mēs jaucam ārā, jo tā laikam paliktu Latvijas zemē. It kā to Kundziņsalu būtu grūti no Latvijas izņemt ārā, izjaukt... Tad vienkārši atdosim viņu it kā kādiem maltiešiem. Jūs ļoti labi saprotat, ka tur ir Austrumu mafiozņiki ar saviem latviešu sabiedrotajiem. Jūs visi gribat zināt, kas ir Rīgas ostā, kas to Karnelu... vai kā nu to firmu tur sauc... Maltai atdos... Tur Aristids Lambergs labi to lietu zina, viņš tagad tur sēž tanī valdē... viņš kādreiz tur aiziet saņemt savus 800 latus mēnesī...

Es saprotu, ka mums šodien atkal stāv priekšā tā dilemma... Ar Andri Saulīti es tikko runāju. Es saku: norausim kvorumu! Es domāju, ka šinī zālē ir 65 cilvēki, ja divdesmit būs “pret”, mēs šo likumprojektu varētu “nozāģēt”. Bet nē! Saprotiet, ka šīs Sadarbības padomes disciplīna prasa, lai pasaka, cik balsos un kā. Un jūs jau saprotat - kāpēc. Tāpēc jau viņi tā var aprēķināt, cik saviem “baltajiem zvirbuļiem” atļaus balsot “pret”. Bet tās 50 balsis būs, un varbūt pat tie 24 “baltie zvirbuļi” būs balsojuši “pret”. Un viņi varēs iet tautā un teikt: skaties, es balsoju “pret”.

Manuprāt, balsojums “pret” nekā nepasaka. Balsot “pret” šajā gadījumā nozīmē nodevību. Tā ir jau piedalīšanās tanī nodevībā. Bet es šoreiz, ja man Andris Saulītis nedos citu signālu, iešu līdzi opozīcijai, mums ir jāiet kopā. Mēs nedrīkstam būs šķelti.

Mums ir jāsaprot, ko mēs darām, bet mēs arī saprotam, ka mums ir daudz falšu opozicionāru. It kā “Tēvzemei un Brīvībai” ir pret to, ka tautu iznīcina ar 700 000 nepilsoņu, ko ieplūdinās viņā. Viņi it kā veidoja referendumu pa visu Latviju, it kā cīnījās un tā dabūja balsis no latviešu tautas. Viņiem ir desmit deputātu Saeimā, viņiem ir Ministru prezidents, viņiem tad 10% tautas balsu nav vajadzīgi, lai ierosinātu likuma maiņu. Un ko viņi dara? Tad, kad viņus apvaino... Brīvības pieminekļa priekšā vecas tantes nāk raudādamas: “Valdmani, mēs tevi cienījām, bet kā tu drīksti aiztikt “Tēvzemi un Brīvību”!” Viena ļoti cienījama kundze ar asarām acīs: “... Bet viņi taču ir vienīgie, kas cīnās pret to, ka mūsu tautai būs jāuzņem tie svešinieki!”

Kur tad ir tas likumprojekts? Jums trūkst to parakstu? Vai jūs tikai spēlējat “baltos zvirbuļus”? Man Kārlis Čerāns saka: “Zini, Gundar, tā problēma ir tā, ka viņi ir organizēti, viņi zina, cik viņiem balsu bija. Es neticu, ka bija tikai 38 balsis “par”. Ja mēs nebūtu balsojuši “pret”, tad būtu bijušas 26 balsis “par” un 25 balsis “pret”, un visi “tēvzemieši” būtu stalti varoņi bijuši tautas acīs.

Mūsu opozīcijai ir jāsāk domāt, spēlēt kopā. (Starpsauciens: “Jāsāk, jāsāk!”) Tie varasvīri, kas šeit ir, tie, kas tagad mums lūdz piedalīties tīrā laupīšanā, sakot, ka atņemsim vienam un iedosim cilvēkiem Maltā... Andri, ko mēs darīsim? Saulīt Andri! Balsosim “pret” vai atturēsimies? Es skatīšos uz Andra pirksta. Ja viņš lieks uz leju, es balsošu “pret”. Opozīcijai jāturas kopā pagaidām. Bet es ceru, ka viņš rādīs, “nebalsosim”. Mums ir jāatturas no piedalīšanās šajā zādzībā. Mēs esam līdzvainīgi šajā lietā, mēs esam līdzvainīgi, ka pasaule saprot, ka mēs esam krimināla valsts, ka šeit it nekāda privātīpašuma nav, ka tev nav pareizā partijas vēsture bijusi. Par ko mēs stāvam? (Starpsauciens: “Domājam par Latviju!”) Vai par to, ka izlaupīs no viena cilvēka, kas ir Latvijā dzīvojis... kura ģimene Latvijā dzīvojusi 500 paaudzēs, mantu, lai atdotu kādai ofšora firmai Maltā daļu no mūsu stratēģiskā mantojuma? Redzēsim, kā mēs balsosim, Andri Saulīt, vai atturēsimies?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jums nav atļauta diskusija ar zāli! Jūs saņemat aizrādījumu. Vai nu turpiniet savu runu debatēs... Bet, lūdzu, nerisiniet dialogu ar zāli.

G.Valdmanis. Es atturēšos, es jums visiem lūdzu atturēties no šitādas zādzības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kad es izlasu kārtējo reizi šo uzvārdu - Perepjolkins, tad man paliek sirdī silti. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Lai dzīvo...”) Latvijā patiešām ir labi cilvēki, kas dāvina šim kungam zemi. Dāvina šo zemi lidostā “Rīga”, tirdzniecības ostā un visās citās labās vietās - turklāt dāvina par brīvu. Patiešām, tā mēs tālu tiksim, kaut arī man gribētos uzzināt, vai cienījamais Vistiņš nav cienījamā Perepjolkina tulkojums, jo divi putni ir salasījušies šajā gadījumā uz tirdzniecības ostas zemes. Viņi pēkšņi ir saņēmuši dāvinājumu par skaistām acīm.

Valdmaņa kungs, šeit ir konkrēta lieta. Šie kungi nav maksājuši par šo dāvinājumu ne santīma Latvijas valstij. Un es nezinu, kā Perepjolkina kunga piecpadsmit paaudzes ir atradušās Rīgas tirdzniecības ostā, ja jūs lasāt, ka tas ir dāvinājums. Tātad Perepjolkina kunga radinieki tur nav dzīvojuši, tāpat kā daudzi gājputni. Un šajā gadījumā jūs, Valdmaņa kungs un Saulīša kungs, un arī Čerāna kungs, diemžēl aizstāvat kaut kāda kunga dāvinājuma intereses. Tas ir patiešām patīkami, un šajā gadījumā tieši jūs diemžēl atbalstāt Latvijas tautas īpašumu īpatnēju pārdalīšanu dāvinājuma veidā. Un tādēļ šajā gadījumā es tomēr kā opozīcijas pārstāvis nevarētu atbalstīt to, lai mēs piekristu šīm Perepjolkina kunga un Vistiņa kunga izdarībām. Saulīša kungs, paldies, par jūsu skaļo atbalstu! Un šajā gadījumā, cienījamie kungi, es aicinu atbalstīt Ministru kabineta iniciatīvu, jo Saulīša kungs nezin kāpēc nekliedza arī gadījumā ar lidostu, kur arī cienījamais Perepjolkina kungs bija dabūjis dāvinājuma veidā lielus zemes gabalus. Es domāju, ka Prezidijam būtu jāpalūdz varbūt Saulīša kungam ārstu, jo viņam ar veselību palika slikti... (Zālē ļoti skaļi deputāti izkliedz replikas).

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, zālē replikas ir atļautas, bet ņemsim vērā to, ka citi deputāti grib dzirdēt, ko runā no tribīnes debatētājs.

M.Lujāns. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šajā gadījumā aicinu atbalstīt patiešām Ministru kabineta loģisko rīcību, jo man rada izbrīnu tas, ka kaut kāds Perepjolkins, saņemot dāvinājumu, vēl pie reizes pieprasa tirdzniecības ostai milzīgas naudas summas, un tā jau tautā saucas parastā, varbūt Valdmaņa kungs varēs kanādiski izteikties... tā ir “slaukšana”, tautas slaukšana un tautas budžeta slaukšana, un man ir patiesi žēl, ka tie trīs kungi, kas šodien tik aktīvi runāja par tautas interesēm, drīzāk pārstāv Vistiņa un Perepjolkina intereses. Paldies. (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Diemžēl mums par ārkārtīgi svarīgiem likumprojektiem vienmēr izvēršas tāda ļoti gara runāšana un viedokļi ir dažādi. Bet es jums gribu lietišķi, bez emocijām, atgādināt, ka pavisam nesen mēs pieņēmām izmaiņas Ostu likumā. Tur speciāli bija atruna par Kundziņsalu, ka Kundziņsalā dzīvojošiem bijušajiem īpašniekiem tiek piešķirta zeme īpašumā zem viņiem piederošām mājām. Bet šis gadījums ar Perepjolkinu un Vistiņu ir kaut kas cits. Tie nav bijušie īpašnieki Kundziņsalā, tie ir zemes uzpircēji, kā jau iepriekšējais runātājs minēja. Šādi zemes uzpirkumi ir bijuši Rīgas lidostā, Dārziņu rajonā tepat pie Rīgas, un tie ir notikuši arī Kundziņsalā. Es lūdzu klusumu! Šeit izskanēja doma, vai vajag pieņemt šādu likumprojektu - un pie tam steidzamu, un pie tam Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, lūdza Juridiskajai komisijai izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu, lai paātrinātu tā spēkā stāšanos. Kāpēc? Tāpēc, ka šie uzpircēji, kuri tur nedzīvo un tur nerada vērtības, izmanto Rīgas tirdzniecības brīvostas labiekārtoto zemi, kurai ir augsta kadastrālā vērtība. Un no šīs augstās kadastrālās vērtības, kam ne Vistiņš, ne Perepjolkins nav pielicis ne pirkstu, viņi ar tiesas palīdzību cenšas izspiest no mums, Latvijas pamatiedzīvotājiem, pēc iespējas lielāku nomas maksu. Un es ticu, ka, ja mēs šo gadījumu noraidīsim un nepieņemsim īpašu likumu, - un tikai ar īpašu likumu šādos bezprecedenta gadījumos var atsavināt zemi, - tad mēs piedzīvosim to, ka būs vēl kāda vieta, kur Vistiņš un Perepjolkins sevišķi svarīgu un stratēģisku Latvijas uzņēmumu vai objektu teritorijās būs ieguvuši zemi. Un tāpēc, izanalizējot to, ka Perepjolkins varētu būt dzīvojis 300 gadus... tad jau viņam sen vajadzēja būt Ginesa grāmatā... vai 15 paaudzēs Latvijā... es uzskatu, ka šeit tomēr deputātiem ir jāizvērtē savas uzstāšanās. Un viena deputātu grupa, konkrēti Čerāns un Saulītis, rīkojas atsevišķu cilvēku - es domāju, šī Vistiņa un Perepjolkina - interesēs. Un, nedaudz pārfrāzējot viņu teicienu, es varētu gan pateikt, kas deva komandu mūsu Latvijas Saeimas deputātiem aizstāvēt nevis Latvijas valstiskās, nevis bijušo īpašnieku intereses, bet, lūk, šādu zemes pārpircēju intereses, kuri darbojas savās personiskās - un varbūt ne tikai savās personiskās - interesēs. Atcerieties, cik viegli mēs atrisinājām šo jautājumu ar Rīgas lidostu, un nedomājiet, ka šie cilvēki, kas dāvināja Perepjolkinam zemi, saņēma tādu summu, kādu Perepjolkins iegūtu par šo zemes nomas maksu! Aicinu noraidīt šo likumu. Es atvainojos, aicinu noraidīt Čerāna un Saulīša priekšlikumus un atbalstīt šo likumprojektu un virzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Elferta kungs, jūs runāsiet valdības vārdā, tātad jums ir viena stunda.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likums par zemes reformu pilsētās šobrīd pat neatļauj atjaunot īpašumtiesības ostu teritorijā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Elferta kungs. Godātie deputāti, es saprotu, ka mums ir jāapspriež tas likumprojekts, par kuru mēs konkrētajā brīdī debatējam, bet cienīsim arī kolēģus, jo šī zāle ir daudz mazāka par sēžu zāli un šīs skaļās diskusijas lielā mērā traucē citiem kolēģiem klausīties to, ko saka deputāti no tribīnes. Godātie kolēģi, cienīsim viens otru!

Lūdzu, Elferta kungs!

P.Elferts. Pēdējās izmaiņas likumā par zemes reformu pilsētās paredz, ka var atjaunot īpašumtiesības ap dzīvojamo māju, līdz 1200 kvadrātmetriem, - un arī tiem bijušajiem īpašniekiem un mantiniekiem Kundziņsalas dzīvojamā rajonā, pat vairāk nekā 1200 kvadrātmetriem... tas attiecas uz dzīvojamo rajonu. Šodien mēs apspriežam zemes gabalus, kas ir ārpus šā dzīvojamā rajona, de facto, zem konteineru ostas... Un īpašumtiesības tika atjaunotas un dāvinātas šiem īpašniekiem, kas ir minēti šajā likumprojektā. Daži deputāti izteica pārliecību par to, ka šie noteikumi tika izdoti ļoti īsi pirms Šķēles kunga demisijas. Varu pateikt to, ka šo noteikumu projektu gatavoja jau jūnija beigās, jo 1.jūlijā sākās brīvostas režīms Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā. Tātad šī ir motivēta neatliekama vajadzība, ko prasa Satversmes 81.pants. Likums par Rīgas tirdzniecības brīvostu tika pieņemts Saeimā 1996.gada 6.novembrī, tātad pa to laiku pieņēma likumu, un brīvostas režīma ieviešana 1.jūlijā nepanāca to, ka varēja vienoties ar īpašniekiem vai nu par izpirkšanu, vai par zemes nomu. Tātad valdība iesniedza šo priekšlikumu, un, kamēr nebūs šīs īpašuma attiecības pilnīgi sakārtotas, būs ārkārtīgi grūti piesaistīt lielus ārvalstu investorus, kas palīdzēs attīstīt šo teritoriju un mūsu tautsaimniecību. Es aicinu šodien pieņemt šo likumprojektu un gribu vēl bilst, ka likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām... un to lēmuma projektu par ieviešanas kārtību... paredz, ka šiem īpašniekiem atlīdzina arī ieguldītos līdzekļus, ja tādi ir bijuši... tas ir, par zemes iemērīšanu vai par labiekārtošanu. Tas ir paredzēts likumā - un papildus tai atlīdzībai, kas arī ir noteikta šajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es būtībā esmu diezgan pārsteigts par to, - kādā gultnē ievirzās šī diskusija, un par tām runām, tiem apgalvojumiem par īpašuma svētumu. Es tikai domāju, ka šeit vajadzēja būt satiksmes ministram un vajadzēja arī nākt tribīnē un šo jautājumu vispusīgi izskaidrot. Es domāju, ka viena no vainām, kāpēc mēs šeit strīdamies, ir tas, ka jautājums nav izskaidrots. Šāds un līdzīgs jautājums tika risināts jau Ministru kabinetā pagājušajā gadā, tad, kad atsavināja šim pašam Perepjolkinam lidostas zemi. Un, kā jau šeit tika runāts, Perepjolkinam vēsturiski šīs zemes nekādi nav piederējušas. Viņš ar dažādiem paņēmieniem tās zemes no dažādām tantiņām ir ieguvis. Es domāju, ka drīzāk vajadzētu apskatīt jautājumu, ja tagad ir bijušas pārrunas jau starp valdības pārstāvjiem un Perepjolkinu un viņš ir atteicies šo zemi pārdot par piedāvāto - par 1940.gada kadastrālo vērtību, kas, manā izpratnē, ir pareiza un godīga... Jo šīs zemes labiekārtošanā nav ne pirkstu pielikuši šie pašreizējie, kā es teiktu, formālie īpašnieki, nav ne pirkstu pielikuši, neko uz tās zemes nav uzcēluši. Tur kādreiz, kā mēs atceramies, bija kaut kādas pļavas, kas bija pa pusei pārplūdušas. Un tāpat tas bija arī lidostas gadījumā. Tāpēc es domāju, ka drīzāk vajadzētu izvirzīt jautājumu par to, ka šo jautājumu vajadzētu vispusīgi izmeklēt. Nevar būt tā, ka tie, kas ir ieguvuši ar kaut kādiem apšaubāmiem līdzekļiem naudu, - ka tie pēc tam var bagātīgi apmaksāt advokātus un šie advokāti var visāda veida absurdas lietas mēģināt pietiesāt. Mēs jau esam šeit tādus gadījumus sastapuši un esam redzējuši, ar kādiem lieliem skandāliem tas beidzas. Tāpēc es domāju, ka šeit šajā gadījumā ir pilnīgi atklāti redzams zemes uzpirkšanas gadījums. Pie tam nebūt ne no tiem cilvēkiem, kam visvairāk pienāktos to darīt... Es domāju, ka Seiles kundze šo jautājumu būtībā saprot visdziļāk, ilgus gadus darbojoties ap zemes jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka šeit ir pilnīgi acīm redzams izspiešanas gadījums no valsts. Beigu beigās izspiešanas gadījums arī no mums visiem. Un, ja mēs šeit tādā pārprastā gaisotnē runājam par to, ka īpašums ir svēts, es domāju, tas būtu tas pats, ja runātu, ka “prihvatizēts” īpašums Latvijā ir svēts. Tad jau mēs nevaram arī runāt par to, ka “prihvatizēti” dažādi uzņēmumi bez maksāšanas... ka tie ir atkal pārskatāmi un ir veicami tiesas procesi, lai jautājumu noskaidrotu. Tad jau mēs tādus jautājumus nevaram pacelt un par to vispār nevaram runāt. Mēs varam runāt, ka cilvēkam, kurš ir ar jebkādiem paņēmieniem ieguvis īpašumu, tas viņam pienākas.

Es tikai domāju vēl par šo lietu... Man tādas zināmas paralēles nāk prātā, runājot par Benjamiņam atdodamo vasarnīcu un par to, ka mēs tāpat no budžeta, no nodokļu maksātāju naudas, gribam viņam maksāt līdz miljonam latu. Es domāju, ka viņam tāpat labākajā gadījumā būtu jāsamaksā atlīdzība 1940.gada zemes kadastrālās vērtības lielumā, it īpaši ņemot vērā, ka viņš to māju bija ieķīlājis un nekāda sena dzimtas mītne tur nav bijusi. Mēs labi zinām, ka tā māja tika nopirkta 1935. vai 1936.gadā un tūliņ tika ieķīlāta Hipotēku un zemes bankā. Un nauda tika notērēta. Un mēs tagad pilnīgi absurdā veidā spriežam par to, kā atdot pēc šodienas zemes kadastrālās vērtības milzīgu naudu vai atdot pat tik milzīgu naudu, kādu viens ārzemnieks mums pieprasa. Būtībā, manā izpratnē, mēs ļoti brīvi rīkojamies ar budžeta naudu, kas ir satecējusi straumītē no nodokļu maksātāju kabatām, un šajā gadījumā es arī velku tādas zināmas paralēles. Un ja es skatos, ka šeit vienam kungam grib maksāt 9000 latus, otram - aptuveni 10 000 latus... nu labi, mēs varam strīdēties par to, vai tā vērtība ir par lielu vai nav par lielu. Varbūt to izmaksāšanu vajadzētu vēl atlikt un saistībā ar tiesas orgāniem apskatīties, cik tad viņi ir samaksājuši tam dāvinātājam, jo man ir ne viens vien signāls, ka tā dāvināšana ir notikusi pa pusei reketa veidā. Kāpēc mēs par to šeit nerunājam? Bet, ja mēs šeit runājam par to, ka šī zeme vai tas, kas uz tās zemes atrodas, pēc tam var nokļūt kādu Maltas firmu īpašumā vai citu firmu īpašumā, tas jau gan ir mūsu jautājums.

Es domāju, ka šeit mēs varam pacelt jautājumu par to, ka ir jāseko tam, kas rakstīts šeit virsrakstā, - ka tā ir zemes īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām. Un pēc tam sekojošai privatizācijai mums ir vispusīgi jāseko, lai šī zeme un tas, kas uz tās atrodas, nenokļūtu atkal “prihvatizācijas” rezultātā, bez reālas maksāšanas, ar dažādām krāpniecības metodēm, kādu mistisku firmu īpašumā. To mēs šeit varam prasīt, lai tālākā privatizācija šajā ostas teritorijā notiktu pietiekamas atklātības atmosfērā, lai Privatizācijas aģentūra par to visu mūs informētu, un varam šeit vienoties, ka mēs pieņemam pašreiz tikai pirmā posma lēmumu. Mēs pieņemam lēmumu par to, ka šī zeme ir jāatsavina - un jāatsavina par tādu naudu, kāda pienākas, vadoties pēc tā, kāda tā zeme bija agrāk - bez uzlabošanas, bez būvēm, bez komunikācijām un bez pārējām labierīcībām. Tā ka, es domāju, šis lēmums no šāda viedokļa būtu pareizs, un, es domāju, šeit līdz ar to ir izcēlies tāds nevajadzīgs strīds tāpēc vien, ka mēs neizlasām to, kas ir rakstīts virsrakstā, - “valsts vajadzībām”. Valsts vajadzībām, nevis Maltas vajadzībām un vai kādas citas firmas, kādu, teiksim, ar bijušā premjera vārdu saistīto firmu vajadzībām. Tas viss ir tālāk jākontrolē - un jākontrolē jau vispirms Saeimai, un Saeimas deputātiem jāprasa, lai Privatizācijas aģentūras vadība mūs informētu par šiem jautājumiem. Mans lūgums tātad ir atbalstīt šo lēmumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aristids Lambergs - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties Valdmaņa kungam, ka viņš man ir pielicis pie algas. Būtu labi, ja viņš informētu Rīgas tirdzniecības ostas vadību, lai arī man tiktu izmaksāta tāda summa, kādu viņš man pieraksta jau otro vai trešo reizi šeit no šīs tribīnes.

Izsaku dziļu pateicību arī Lujāna kungam par viņa teikto, un šī ir viena no tām retajām reizēm, kad piekrītu Lujāna kungam. Bieži vien mūsu domas dažādos jautājumos dalās, bet šoreiz vislabāk šo jautājumu atspoguļoja Lujāna kungs. Jā, es strādāju Rīgas tirdzniecības ostas padomē. Zinu, kas tur notiek. Šī zeme ir nepieciešama Rīgas tirdzniecības ostas attīstībai. Pašreiz Rīgas tirdzniecības ostas vadība veic nopietnas sarunas ar vairākām lielākām ārzemju firmām, ieguldītājiem par lielu nopietnu būvju un tirdzniecības centru attīstību šinī teritorijā. Šī zeme ir nepieciešama, lai attīstītos Rīgas tirdzniecības osta. Neatkārtošu, ko teica Seiles kundze un citi runātāji, kuriem pilnīgi piekrītu. Lūdzu jūs nobalsot par šo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Saulīša kungs runās otro reizi.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Pirmkārt, gribu atgādināt, ka tas ir tikai pirmais lasījums. Mums ir zināmi visi uzvārdi, konkrēti valsts pilnvarnieki; ir zināms, kā viņi rīkojas, un ir zināmi visi mehānismi, ir sagatavoti visi dokumenti, un šo lietu savādāk kā par atklātu zādzību es nevaru nosaukt. Skumji ir kaut kā cita dēļ. Skumji ir tādēļ, ka mēs viena vai otra cilvēka tiesisku rīcību, civiltiesisku rīcību šeit komentējam. Komentējam no kaut kādām savām pozīcijām. Vai viņš ir tāds, vai viņš ir ar greizu ausi, vai viņam nav vienas kājas, vai viņš ir darījis to, vai viņš ir darījis ko citu. Skumji, ka neviens nesaprot, kas ir īpašums, kāda Latvijas likumdošana šodien ir, un vēl jo vairāk skumji ir tādēļ, ka tādā garā par īpašuma jautājumiem runā bijušais finansu ministrs. Tā ir fantastika!

Ko es vēl gribēju teikt? Protams, mēs tam visam sekosim, konkrēti analizējot. Visas juridiskās fineses tiks no šīs tribīnes deklarētas otrajā lasījumā - ar konkrētiem uzvārdiem, ar pārkāpumiem, kā pienākas. Šodien ir pirmais lasījums, šodien ir nepieciešams tātad vairāk vispārīgā kārtā izstāstīt procesa būtību. Procesa būtība šodien ir tāda, ka viena cilvēka privāto īpašumu cita struktūra, privāta struktūra, grib pārņemt sev, ignorējot tā cilvēka kaut kādas tiesiskas vēlmes un pat neveicot ar viņu sarunas. Es esmu gandarīts, ka Rubiks ir cietumā. Tik tiešām - komunisti ir jāliek cietumā! Bet es esmu arī gandarīts, ka Rubika līdzskrējējam ir dota brīva iespēja runāt šeit, šajā tribīnē. Latvijā tomēr ir demokrātija, un es par to esmu lepns: kaut arī es nepiekrītu, Lujāna kungs, jūsu uzskatam, bet jūs varat runāt šeit no šīs tribīnes.

Un nobeigumā. Mehānisms ir ļoti vienkāršs. Valsts pilnvarnieki ir noskatījuši šo zemes gabalu sev, un notiks klasiskā “spēle”. Šo īpašumu tagad atņems valsts vārdā un vēlāk nodos privātīpašniekam. Un šie starpnieki, Lamberga kungs, ne bez jūsu ziņas - jo jūs strādājat Rīgas tirdzniecības ostas pārvaldē - saņems šo naudu. Es uzskatu, ka tā ir klaja laupīšana. Un šādos brīžos es esmu lepns, ka kādreiz es runāju, ka 80% Latvijas politiķu ir bandīti.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs arī runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Būtu jau labi, ja mēs tikai runātu vai atbalstītu vistiņu vai gaili. Bet tā nav. Mēs runājam par kaut ko citu. Mēs nerunājam par to, vai ir tiesības noteikt vērtību, kā Kreitusa kungs teica, attiecībā uz kādu vēsturisku momentu. Jo ar to pašu domāšanas veidu varētu aizbraukt uz Ņujorku un nolikt krelles un 500 gramus vodkas un pateikt: man pieder Manhetenas sala! Seiles kundze, ja jūs domājat, ka šodienas īpašnieki ir “apbižojuši” iepriekšējos īpašniekus, tad tā ir pilnīgi cita lieta. Lieta ir tāda, ka kāds cilvēks, kas domāja ātrāk vai kuram laimējās bezstrīdus kārtā it kā likumīgi dabū vienu īpašumu, kuram ir liela vērtība... Un tagad ir jautājums - vai mēs piedalīsimies tajā, ka mēs to īpašumu paņemsim “par sviestmaizi”, par daudz mazāku summu kā tos 5% no šodienas kadastrālās vērtības, ko būtu jāmaksā ik gadu īrē, no tā cilvēka, kas par to zemi ir maksājis nodokli jau 3 gadus, un ka mēs tagad nolemsim, ka to “kumosu”, ko kādi... es viņus saukšu par bandītiem, kas slēpjas zem Maltas karoga, un nav runa šeit par kaut kādu pasaulslavenu ieguldītāju firmu... viņu “Dun & Bradstreet” pat nevar atrast, tā ir viena klaji niecīga bandītu organizācija, kurai tiks nodots - ar mūsu cienījamā Aristida Lamberga kunga palīdzību tiks nodots... Viņš tanī Rīgas ostas padomē ir. Tiks citiem nodota visa Rīgas konteineru osta un tālāk latviešu bagātības, un tās tiks apsaimniekotas no Maltas. Vai mēs šādā klajā laupīšanā gribam piedalīties? Sapratīsim vienu lietu, ka, dienu pirms tas tika parakstīts, Grūtupa kungam tika pateikts no Šķēles kunga Kabineta, ka nē, Šķēles kungs saprot, ka viņš šādā laupīšanā nevar piedalīties. Bet tad Šķēles kungs tika kaut kā piespiests, viņš to parakstīja. Un mūsu tautai būs liels kauns, un man varbūt būs liels gandarījums, ka varbūt tomēr tā lieta aizies uz internacionālām tiesām un mēs sāksim internacionāli meklēt tos, kas šīs lietas vada. Nav nekāda runa par 1940.gadu. Nav nekāda runa, ka Perepjolkins vai Vistiņš, vai kāds cits ieguva kaut ko citu, kā to, kas viņiem tagad pieder. Nav nekāda runa, ka viņiem netiek doti pieklājīgi piedāvājumi - vai īrēt vai atsavināt. Ir vienkārši nolemts vienam, kas neder šitai mafijas bandai, atņemt vienu vērtīgu īpašumu un atdot to mūsu bandītu draugiem vai paņemt pašiem sev. Mēs kaut kad dabūsim zināt, kuri cilvēki ir tie, kas ir nākuši uz to brīvostas valdi un runājuši kompānijas valdes vārdā. Tas viss kādreiz kļūs zināms. Bet, saprotiet, mums jautājums ir tāds - vai mēs varam piedalīties šādā klajā laupīšanā, kurā Šķēles kungs līdz beidzamajam momentam nebija ar mieru piedalīties? Manuprāt, ja mums ir druscītiņ godaprāta, tad mēs tik klajā laupīšanā nepiedalīsimies. Ir tādas “prihvatizācijas”, kā Šķēles kungs un Kreitusa kungs stāstīja. Droši vien viņi zina par to daudz vairāk, nekā es kādreiz zināšu. Šeit ir ļoti vienkāršs gadījums - šeit ir vērtīgs īpašums pareizā vietā. Cilvēkiem neatļāva to īpašumu izmantot un dalīties peļņā ar citiem, kam tā zeme pieder, vai kā... Viņiem, liekas, to atņems par kaut kādām krellēm un 500 gramiem vodkas un pateiks, ka tas ir likumīgi, pateiks to ar Panteļējeva kunga pirkstu. Mēs darām visu. Tas ir pareizi, tas - nepareizi... Un tā “balsošanas mašīna” to nolems.

Draugi, kaut kad šai bezjēdzībai ir jābeidzas. Mēs šodien jau esam izzūdinājuši no mūsu zemes “zaļo zeltu”. Mēs tagad izzogam no viena cilvēka... (Starpsauciens: “Noteikti!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

G.Valdmanis. Paldies. Es tūlīt beigšu. Mums astoņu dienu laikā ieliek darba kārtībā 51 jaunu likumprojektu, kas pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un to starpā ir klajas zādzības, kurās mēs nedrīkstētu piedalīties.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Amerikas - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Viņš arī ir pilnvarnieks - saņem naudu!”)

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Pirmkārt, es gribu teikt sekojošo: mēs esam pieraduši, ka presē un arī ārpus Saeimas augsti politiķi tiek saukāti par bandītiem. Man ir ļoti žēl, ka atsevišķi deputāti šajā Saeimas tribīnē pielieto šos pašus izteicienus. Man ir ļoti žēl, ka arī no šīs tribīnes atsevišķi deputāti - šajā gadījumā Kārlis Čerāns - lieto tādus izteicienus, varbūt drosmīgus, ka Latvijā valda mafija. Godātie kolēģi, cienīsim šo tribīni! Cienīsim šo zāli!

Otrkārt. Es gribu teikt tā, ka, par jebkuru programmu runājot, ir apsveicama deputātu vēlme plaši diskutēt, un arī zināšanu bagāža par to vai citu jautājumu ir ļoti plaša, tikai, godātie kolēģi, lēmumu pieņemšanas procedūrā ir svarīga gan šī plašā diskusija, gan arī praktiskā pieredze, zināšanas un arī juridisko jautājumu izpratne.

Šajā gadījumā mēs runājam par šo Rīgas tirdzniecības brīvostas zemi un salīdzinām to, pieņemsim, ar Benjamiņu īpašumiem, bet šie jautājumi ir galīgi nesalīdzināmi. Ja mēs runājam par ostas zemi, tad jāteic - nevienā privātā struktūrā nav paredzēts ne privatizēt, ne atdot... Tas atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ir valsts īpašums, kuru pārvalda valsts akciju sabiedrība.

Tālāk. Piesaista uzņēmējsabiedrības. Atbilstoši likumam, uz šīs zemes saimnieko konkrētas uzņēmējsabiedrības. Šajā gadījumā tas ir pat nepieciešams, lai tā būtu valsts zeme. Vēl jo vairāk. Ja mēs runājam par Benjamiņu īpašumu, tad jāteic, ka šajā gadījumā tā bija nopietna māja - ēka, kura bija uzbūvēta tajā laikā. Šajā zemē, kur 1940.gadā nebija infrastruktūras, nebija nekādu uzlabojumu, kurus ir ieguldījusi valsts par saviem līdzekļiem. Mēs šodien gribam uzdāvināt privātpersonām...

Godātie kolēģi, tieši otrādi. Viss tas, ko valsts ir ieguldījusi šīs zemes attīstībā, infrastruktūrā, nav šo... it īpaši atdāvināto... privilēģijas. Tāpēc es arī aicinu jūs atbalstīt šo Ministru kabineta noteikumu par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, kas izteica dažādus argumentus un piesauca uzvārdus - Perepjolkinu un tā tālāk! (Starpsauciens: “Ameriku arī...”) Nav svarīgi, vai tas ir Perepjolkins vai Vistiņš, vai Jānis, vai Pēteris. Svarīga ir viena lieta - pirmkārt, ka šis cilvēks ir ieguvis īpašumu likumā paredzētajā kārtībā. Un ir pilnīgi vienalga, vai viņš to ir ieguvis, saņemot kā dāvinājumu, saņemot kā mantojumu, pērkot, vai viņš to ir ieguvis likumā paredzētajā kārtībā, absolūti nav svarīgi, kāda ir viņa izcelšanās, kāda ir viņa partejiskā piederība, nacionālā piederība un tā tālāk. Likumā noteiktajā kārtībā.

Bet šeit runa nav par Perepjolkinu, Jāni vai Pēteri. Šeit runa ir par kaut ko pavisam citu. Runa ir par to, ka arī demokrātijas valstīs, kur demokrātija valda simtiem gadu, tiek pielietots līdzīgs paņēmiens: ja valstij zeme ir nepieciešama vitāli svarīgu infrastruktūras objektu attīstībai, piemēram, viaduktu, tiltu, ostas piestātņu vai arī kāda svarīga militāra objekta celtniecībai, tad diemžēl arī šīs attīstītās valstis pielieto šo paņēmienu - atsavina zemi, bet nedara to tā, kā to darīja komunisti, - vienkārši atsavināja; tur zemi atsavinot, tiek samaksāts īpašniekam - vienalga, kādā ceļā viņš šo īpašumu savulaik ir ieguvis, tiek samaksāta kompensācija. Šajā gadījumā tas arī tiks izdarīts. Tas ir svarīgs objekts. Latvijai ostu attīstība ir ļoti būtiska. Tas ir valstiski ļoti svarīgi. Īpašniekam valsts adekvāti samaksās, un jautājums tiks civilizētā veidā atrisināts. Es domāju, ka jāpieliek punkts šai diskusijai, jādara tāpat, kā dara citās civilizētās valstīs, jāatbalsta šis priekšlikums un jābalso. Un nav tur vairs ko diskutēt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Debates beidzam. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu: Ministru kabineta noteikumus nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 3. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, tagad jāizskata jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pirms tam, ja nemaldos, deputāte Seile ierosināja šo jautājumu atzīt par steidzamu. Lūdzu... par procedūru Kārtības rullis neparedz... Godātie kolēģi, vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” Annas Seiles ierosinājumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu?

Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskajai komisijai jau ir pieredze ar likumprojektu par tās zemes atsavināšanu, kas bija nepieciešama lidostai. Šis jautājums bija diezgan sarežģīts, arī šeit, iepazīstoties ar materiāliem, es redzu, ka ir jautājums par kadastrālo nosaukumu un citu jautājumu precizēšanu. Es tomēr lūdzu neatbalstīt steidzamību. Mēs komisijā, komisijas ietvaros strādāsim pietiekami operatīvi, taču tomēr vajadzētu izskatīt visos trijos lasījumos. Tādēļ es lūdzu, lai steidzamību neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja vadītājs izteica iebildumus pret manu, kā sēdes vadītāja, ierosinājumu analizēt šobrīd Seiles kundzes priekšlikumu par jautājuma atzīšanu par steidzamu, to var darīt tikai atbildīgās komisijas pārstāvis vai 10 deputāti. Šajā gadījumā atbildīgā komisija nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet gan Juridiskā komisija. Šajā gadījumā mēs šo priekšlikumu izskatīt nevaram. Vai Juridiskā komisija varētu dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam?

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10.septembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 281 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 281 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu: Ministru kabineta noteikumus nr. 281 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Vents Balodis - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.septembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 282. “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 282 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” attiecas uz Rīgas Domi. Tas paredz Rīgas Domei tiesības deleģēt zināmu daļu no savām funkcijām kaut kādām šīs pašas Domes izveidotām pašvaldības institūcijām. Tas nozīmē, ka daļa no funkcijām, jautājumiem, kurus līdz šim varēja lemt tikai deputāti, politiski atbildīgas personas, turpmāk varēs tikt nodoti dažādu ierēdņu lemšanai. Jā, pašvaldība viņus iecels, noteiks, kuri šie cilvēki būs, un pēc tam viņiem deputāti faktiski atdos paši šīs savas funkcijas. Pēc tam par to, ko šie cilvēki, šie ierēdņi šajā pašvaldības institūcijā būs izdarījuši, par to arī faktiski katrs no Rīgas Domes deputātiem vairs civilo atbildību nenesīs, kā viņš būtu bijis spiests nest tajā gadījumā, ja šis lēmums tiktu skatīts Rīgas Domē un likts uz balsojumu.

Var teikt, ka, ņemot vērā to, kādas ir šīs funkcijas, kuras tiek paredzēts nodot turpmāk Rīgas Domes izvēlētām pašvaldības institūcijām, faktiski var sagaidīt, tā kā padomju laikos, dažādu “troiku” veidošanos - kolektīvu ar trim cilvēkiem, kuri, piemēram, varētu pārstāvēt trīs mūsu vadošās partijas, un kuriem būtu turpmāk uzticēta jautājumu ar pašvaldību īpašumiem izlemšana.

Piemēram, šie likuma grozījumi paredz iespēju deleģēt pašvaldību institūcijai tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tātad par to, vai izmantot šīs pirmpirkuma tiesības vai neizmantot, turpmāk lems nevis Rīgas Dome, bet kaut kādi speciāli cilvēki, kaut kādi šo valdošo partiju ielikteņi. Es domāju, ka rīdziniekiem šāda situācija absolūti nebūs izdevīga, un, es domāju, arī no demokrātiskas valsts darbības viedokļa to absolūti nevajadzētu pieļaut. Jau šobrīd ir signāli par to, kas notiek Rīgā namu pārvaldēs: nāk signāli viens pēc otra par dažādām milzīgām nekārtībām - par to, kādā veidā šeit tiek slēgti līgumi un kādā veidā šīs namu pārvaldes piešķir komunālo maksājumu atlaides. Ir jājautā, vai vispār kādai atbildīgai personai ir skaidrība par to, kas šeit notiek, vai kāda atbildīgā persona ir valstī spējīga uzraudzīt šos procesus. Rīgā šī likumprojekta aizstāvji varētu minēt to, ka Rīgā šo funkciju realizācija saistās ar ļoti lielu darba apjomu. Bet es gribu teikt to, ka šis apjomu apsvērums nedrīkst būt izšķirošs iemesls, lai šos jautājumus, kuri ir izlemjami tikai pašvaldības politiskā līmenī, ar ievēlētiem tautas deputātiem, turpmāk lemtu kaut kādi tautai tikai ļoti netiešā veidā atbildīgi ierēdņi. Un ir jāsaka, ka šis process, funkciju nodošana kādiem ieceltiem ierēdņiem, pārāk labi iekļaujas tajā vispārējā centralizācijas shēmā, kura Rīgas pilsētā pirms vairākiem gadiem paredzēja šo vēlēto rajonu padomju posmu likvidēšanu, tātad samazināt vēlēto deputātu skaitu, lai mazāk būtu tādu, kas vispār varētu kaut ko kontrolēt un varētu kaut ko politiski lemt. Diemžēl šeit ir tas rezultāts, kuru mums atkal cenšas uzspiest šādā veidā: lūk, ievēlētie deputāti ar to netiek galā, nu atdosim šīs funkcijas kādiem citiem! Es domāju, ka tas ir absolūti nepieļaujami. Kā jau teicu, nav pieļaujams, ka šie “kādi citi” lemtu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz konkrētajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu. Nav pieļaujams, ka šiem “kādiem citiem” būtu tiesības ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās; šiem “kādiem citiem” nav atstājama iespēja atcelt pašvaldības iestāžu nelietderīgus un nelikumīgus lēmumus, un tā tālāk. Un vēl jo vairāk šiem “kādiem citiem” nav dodamas tiesības pieņemt lēmumus citos likumā paredzētos gadījumos, kad likums paredz, ka šos lēmumus pieņemtu pašvaldības. Nav pieļaujams, ka uzreiz mēs atdodam “kādiem citiem” arī šīs tiesības lemt šos jautājumus. Es aicinu nepieļaut vēl tālāku finansiālas un ekonomiskas nekārtības eskalāciju Rīgas pilsētas dažādās institūcijās un aicinu neatbalstīt šādu, varētu teikt, valdošo partiju intereses klaji lobējoša likumprojekta pieņemšanu, jo, kā jau teicu, šāda likuma pieņemšana ļautu šīm valdošajām partijām, faktiski apejot ievēlētos deputātus, diktēt saimniecisko jautājumu risināšanu Rīgas pilsētā. Uzskatu, ka tas nav pieļaujams, arī visa frakcija “Latvijai” uzskata, ka tas nav pieļaujams, un mēs aicinām šajā gadījumā balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ēriks Zunda, viņš vēlas runāt kā pašvaldību lietu valsts ministrs. Bet, Zundas kungs, jums ir tiesības runāt vienu stundu, taču līdz pārtraukumam ir 24 minūtes. (No zāles E.Zunda: “Es runāšu 10 min.)

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums Latvijā ir viens Pašvaldību likums, kas regulē pašvaldību darbu, bet mums ir ļoti dažādas un atšķirīgas pašvaldības. Protams, starp tām daudzajām pašvaldībām Rīgas pašvaldības atšķiras ar to, ka viņas gan iedzīvotāju ziņā, gan iestāžu ziņā, gan to uzņēmumu ziņā, kas ir pašvaldības pārziņā, ir ļoti lielas un apjomīgas. Līdz ar to tiem jautājumiem, kas jāizskata pašvaldībai, ir ļoti lieli apjomi. Un mēs nevaram piemērot visām pašvaldībām vienādu procedūru jautājumu izskatīšanā. Ja mēs tā darām, tad tas nozīmē, ka mēs pašvaldības ierobežojam un viņām neuzticamies. Sagatavotajā valdības likumprojektā par šiem grozījumiem ir pateikts tas, ka tiek izmainīta kārtība, kādā tiek izskatīti atsevišķi jautājumi, kas noteikti likumā... par to, ka tas agrāk bija lemjams domē vai padomē. Ja mēs tādā veidā rīkojamies, tad mēs ierobežojam pašvaldības un viņām uzspiežam risināt domes, padomes jautājumus. Tās ir lēmējinstitūcijas. Tas ir ļoti liels jautājumu apjoms. Konkrēti, Rīgā ir vairāki simti skolu, vairāki simti iestāžu un uzņēmumu. Ja par visiem šiem jautājumiem spriedīs pilsētas dome, tad tiešām pilsētas dome netiks pie politisku un būtisku jautājumu risināšanas. Ar šiem grozījumiem netiek šie jautājumi izņemti no pašvaldības kompetences; ar tiem tiek vienīgi atļauts pašvaldībai šos jautājumus risināt citādi. Un konkrēti - ka pašvaldība ir tiesīga pilnvarot viņas izveidoto institūciju, dot šos jautājumus lemt tai institūcijai, bet tas absolūti nenozīmē to, ka šie jautājumi paliek ārpus pašvaldības kontroles. Pašvaldībai tādas tiesības saglabājas. Es aicinu atbalstīt iesniegto dokumentu, jo mēs ar to daudz vairāk palīdzēsim pašvaldībām viņu jautājumu risināšanā nekā tad, ja mēs neuzticamies un turam aizdomās pašvaldības, ka viņas nav spējīgas pašas izlemt, kā šos jautājumus labāk risināt. Lai nerastos pārpratumi, vēlreiz atkārtoju, ka tas nenozīmē šo jautājumu izņemšanu no pašvaldības kompetences, šeit ir runa par to, kādā veidā pašvaldībām atļaut risināt šos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirmīt te skanēja tāds skaists sauklis - svētais privātīpašums, - jaucot to ar izmanīgi savākto privātīpašumu. Tagad atkal kārtējais sauklis - uzticēsimies ievēlētiem deputātiem, bet neuzticēsimies tam, ko šie ievēlētie deputāti ir izveidojuši! Un tagad jautājums ir tāds: kāpēc te daži kungi, ja viņus tā var saukt, regulāri nāk tribīnē kā speciālisti par visiem jautājumiem un regulāri demagoģiski izrunājas, absolūti neorientēdamies pašā stāvoklī? Ir divas atbildes - vai nu viņi tiešām galīgi neko nesaprot (to šoreiz spīdoši Čerāna kungs nodemonstrēja, acīmredzot viņš Rīgā ļoti reti uzturas, tikai sēžu laikā, bet pārējā laikā dzīvo kaut kur citur, jo citādi viņš neparādītu šo pilnīgo nezināšanu par Rīgas problēmām)... Tātad - vai mēs gribam palīdzēt šajā sarežģītajā stāvoklī Rīgas pilsētā kaut ko uzlabot vai negribam palīdzēt? Jā, ir ļoti viegli dažiem domniekiem sēdot un regulāri traucējot Rīgas Domē darbu. Jā, šādiem domniekiem it kā vajadzētu milzīgas pilnvaras, lai vispār nekas nenotiktu Rīgas Domē šo četru gadu laikā un lai pēc tam varētu runāt: redziet nu - tāpēc, ka mēs nebijām pie varas, tāpēc tur arī nekas nav izdarīts! Pilnīgā sadarbībā ar šādiem tā saucamajiem domniekiem šeit skan šāda pati izrunāšanās: traucēsim strādāt tur un traucēsim strādāt šeit. Un tāpēc, protams, nāks kārtējo reizi atkal par kaut ko... būs speciālisti vieni un tie paši un atkal publiski demonstrēs šeit savu unikālo nezināšanu un sajauks funkcijas, kas ir vajadzīgas kādā nelielā pilsētā, ar tām funkcijām, kādas ir nepieciešamas Latvijas galvaspilsētā. Un tāpēc es vienkārši aicinu, protams, atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt Rīgai, un, jo vairāk viņai palīdzēsim, jo pašiem mums būs šeit vieglāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jums arī ir lūgums tomēr nenosaukt citu deputātu runas šajā gadījumā par demagoģiskām. Iespējams, ka viņiem ir šāds viedoklis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es neteicu demagoģiskas. Atvainojiet, lūdzu!”)

Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos pašvaldību lietu valsts ministra Zundas kunga un arī deputāta Dobeļa domām, kuram ir liela pieredze Rīgas pilsētas Domes darbā, - ka acīmredzot tas nav optimāls risinājums, ka Rīgas pilsētā visi tie ārkārtīgi daudzie jautājumi, kas ir jālemj pašvaldībai, būtu jālemj 60 deputātiem. Kā mēs varam redzēt, kaut vai no mūsu šīsdienaas darba, tas ir ārkārtīgi sarežģīti un vilcina darbu, un novirza deputātu viedokli no svarīgākiem jautājumiem. Un vēsturiskā pieredze rāda, ka Rīgas pilsētā parasti bez lielās lēmējorganizācijas vienmēr ir bijusi mazāka lēmējorganizācija (vienalga, kā viņa arī nebūtu saukusies - valde, prezidijs, rāte vai vēl kaut kas cits), kas ir izlēmusi kārtējos sīkākos jautājumus. Un šajā ziņā es varētu pievienoties šī likumprojekta idejai. Tomēr es gribētu pievienoties arī Čerāna kungam, ka šis likumprojekts ir formulēts neveiksmīgi, ka šeit ir tiešām ierakstīts, ka var jebkurus jautājumus nodot jebkurai institūcijai, tos jautājumus, ko likums piešķir vēlētiem deputātiem, tautas pārstāvjiem, lemt, var nodot namu pārvaldei, konferencei vai vēl kādai citai institūcijai. Es domāju, tas nebūtu pareizi. Var radīt kādu institūciju šādu šaurāku, sīkāku jautājumu izlemšanai, tomēr tā būtu jārada no tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši vēlētāja mandātu. Tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu šo likumprojektu pielabot, bet to varētu izdarīt nākamajos lasījumos. Un tāpēc es uzskatu, ka likumprojektu arī šādā veidā principā varētu atbalstīt, atzīstot nepieciešamību izveidot šādu šaurāku institūciju.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Dobeļa kungs acīmredzot nebija pareizi sapratis to, ko es šeit tiku teicis, un tāpēc es atļaujos paskaidrot viņam vēlreiz, ka es šeit netiku apgalvojis to, ka Rīgas Domei nebūtu jāstrādā un ka šeit nebūtu jāmeklē veidi, kā to varētu izdarīt labāk. Mani iebildumi ir tikai par to, ka darbību ar Rīgas pilsētas īpašumiem nedrīkst atstāt ārpus politiskās kontroles - ārpus stingras un ļoti tiešas politiskās kontroles. Un nevar pieļaut to, ka Rīgas Domē tiek veidotas dažādas “troikas” no valdošo partiju pārstāvjiem. Valdošo partiju pārstāvji gan tā varbūt ir sarunājuši, bet vienalga tas nav tautas interesēs un to darīt nevar. Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu noraidīt un pēc tam to, ja tas nepieciešams, pirmajā lasījumā iesniegt - un tādā veidā, kādā tas šo problēmu atrisinātu korekti. Tāds ir mans lūgums šodien - šo likumprojektu šobrīd noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu: Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.282 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 13, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Jānis Kalviņš... vai viņš šajā gadījumā ir deleģējis kādam... Atbildīgā komisija varētu dot priekšlikumus par šo termiņu otrajam lasījumam. Priekšlikumu vēlas teikt Jānis Kalviņš - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas laiks, atvainojos, 11.septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem būtu iebildumi pret 11. septembri kā priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti debatēs runāt pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Un, lūdzu, balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Komisijas vārdā Liepas kungs - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11. septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”.

Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz jums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11. septembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tiek ierosināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11. septembris. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 274 “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Saeimas deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 274 “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam! Komisijas vārdā Edgars Bāns - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11. septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11. septembri - nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 275 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Vai deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 275 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu Saeimu noteikt 10. septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. septembri - nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju””.

Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Ierosinājumu atbildīgās komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēlas sniegt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātā Saeima! Komisija ierosina par termiņu priekšlikumu iesniegšanai noteikt 10. septembri, un es lūdzu jūs neiebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. septembri - nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu””.

Vai deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņus otrajam lasījumam komisijas vārdā vēlas sniegt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11. septembri - nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 278 “Grozījums Civillikumā”.

Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kas ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 278 “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisijas vārdā vēlas sniegt Ruta Marjaša - frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. septembri - iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo Prezidija atzinumu deputāti vēlas runāt debatēs. Līdz ar to mums ir atlikušas 2 minūtes. Vai Valdmaņa kungs izmantos 2 minūtes? Pietiek.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, godājamie kolēģi! Gan beidzamo, gan arī šo likumprojektu, mēs jau esam atvēruši pagājušajā sēdē. Šis farss, kas te notiek, ir pilnīgi nepieņemams. Ko mēs darām? Mums gāž virsū vienu papīru pēc otra. Kurš likums būs spēkā? Tas, ko mēs mainīsim ar vakardienas attaisīšanu vai ar pagājušās nedēļas vai ar šodienas attaisīšanu. Mūsu Prezidijam nevajadzētu mēģināt nopelnīt savu algu un tātad vērt vaļā to pašu likumu otro reizi. Pilnīgs farss! Šī nav Saeima, šis ir joku lauks, bet ļoti sāpīgs tautai. (Starpsaucieni: “Lai runā! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam.

Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 9. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Vēl tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Kārlis Jūlijs Druva - komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS UN LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es tikai gribēju atgādināt arī cienījamajam Valdmaņa kungam, ka mūsu komisija vienmēr ir cerējusi un darījusi tā, lai apkopotu visus grozījumus vienā grozījumā un tad iesniegtu. Tā kā mums ir jau četri vai pieci grozījumi par šo pašu likumprojektu, jūs redzēsit, ka tie visi tiks apkopoti vienā grozījumā un nāks atpakaļ. Termiņš ir 11. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Pulkstenis ir 12 un 30 minūtes. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00... Es atvainojos, līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.18 - Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280. “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi””.

Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.280 “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam atbildīgās komisijas vārdā Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šajā jautājumā 10.septembri.

Sēdes vadītājs. 10.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, mums ir jāizvērtē vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu - Čerāna, Kazāka, Mauliņa, Kostandas, Grīnberga un Zelgalvja iesniegumu: “Lūdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (Saeimas dokuments nr.2998). Lūdzam iekļaut šo darba kārtībā pēc 18.jautājuma”, tas ir, pēc tā jautājuma, kuru mēs nupat esam izskatījuši.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šo sešu deputātu iesniegumu. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas, bet pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu iesniegumu - iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (dokuments nr.2998), iekļaujot to pēc 18.jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 11, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.pantam, ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

Patstāvīgais priekšlikums. Patstāvīgo priekšlikumu ir iesnieguši 35 deputāti: Kostanda, Čerāns, Kazāks, Liepa, Kušnere, Grīnbergs, Zelgalvis un citi. Daļa parakstu, kas šeit ir, nav atšifrējama. Tātad kopumā ir 35 deputāti. Saeimas lēmums “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi pret iekļaušanu... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Ir iebildumi!”) Ilga Kreituse vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas kārtības rullī ir ierakstīts, ka deputāti savus spriedumus, iebildumus, piekrišanu un debates veic no šīs tribīnes. Mums būtu jāizbeidz šī Prezidija savdabīgā konsultēšanās ar zāli. Vai tad zālē ir iebildumi... Viens nobļauj: “Ir!”. Ja ir iebildumi, tad jānāk šeit priekšā un jāpasaka, ka tādi ir. Kāpēc viņi ir vai nav, - tas ir cits jautājums. Bet ir jārunā no tribīnes. Lai mēs skaidri dzirdam, kas ko saka un kāpēc. Un arī lai stenogrammās var fiksēt, ko kurš ir teicis. Nevis Prezidijam jāsarunājas ar zāli caur izsaucieniem kā vadonim ar masām.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreituses kundze, bet, ņemot vērā šīs zāles saspiesto raksturu un ņemot vērā laika ekonomiju, tas netika prasīts. Kurš vēlas izteikties “pret” šo te? Andrejs Panteļējevs - frakcija “Lavijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ir iebildumi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Par to jābalso!”)

Sēdes vadītājs.Godātie kolēģi! Tad mums ir jāskatās Kārtības ruļļa 117.panta septītā daļa. Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš tam ir rītdiena, tas ir, šā gada 5.septembris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad Čerāna kungs principā atbalstīja iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā un tālāk jau ierosināja viņu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Taču atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jālemj, vai viņš ir iekļaujams nākošās sēdes darba kārtībā. Šajā gadījumā gribu jautāt, vai kāds deputāts vēlas runāt “pret” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. “Pret” neviens deputāts nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Par ko mēs balsosim?”) Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu kā patstāvīgā priekšlikuma “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (dokuments nr.2998) iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. (Starpsaucieni: “Pilnīgi pareizi! Balsosjma!”) Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 20. (Aplausi.) Patstāvīgais priekšlikums ir iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Godātie deputāti! Ir saņemts vēl viens iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Tas gan skar tālāko etapu, bet, ņemot vērā to, ka mēs šobrīd izdarām šādas izmaiņas, es atļaušos arī viņu nolasīt. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu: Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Kušneres, Čerāna, Kazāka, Liepas, Andreja Krastiņa un Aleksandra Kiršteina - iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzam izskatīt priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu 1997.gada 4.septembra sēdes darba kārtībā - izņemt no darba kārtības piektās sadaļas 30.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” trešajā lasījumā un pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, par šo termiņu nosakot 9.septembri”.

Par šo jautājumu vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Kostandas kungs, vai jūs runāsit “par”?

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar Nacionālās drošības komisijas sēdē vairākums komisijas deputātu, izskatot šo jautājumu - likumprojektu “Par Aizsardzības spēkiem”, konstatēja, ka šobrīd piedāvātās izmaiņas šajā likumā nav skaidri pamatotas. Mēs konstatējām vairākas nepilnības, par tām izteicās deputāti Andrejs Krastiņš un Kostanda, par tām ir informēts arī komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, tātad dažādu politisko partiju pārstāvji. Mēs konstatējām to, ka acīmredzot šis likumprojekts izskatīšanai uz Saeimu tiek virzīts nedaudz pārāk sasteigti. Tajā paredzētās izmaiņas tomēr nebalstās uz skaidru konceptuālu pamatojumu, piemēram, uz izdarītajām izmaiņām aizsardzības koncepcijā, kas tagad būtu jāizdara. Bez tam vairākos pantos, piemēram, 4.panta pirmajā daļā, 4.panta piektajā daļā, 6.panta sestajā daļā, 6.panta astotajā daļā ir vērojamas konceptuālas pretrunas. Tur ir pilnīgi neskaidri noformulēta pakļautība, kas turpmāk būs Drošības dienestam, - vienlaicīgi aizsardzības ministram un NBS. Ir arī citas pretrunas attiecībā uz šā dienesta komplektēšanu, piemēram 10.panta pirmajā daļā un tā tālāk. Tas objektīvi ir radies vienkārši steigā, kad darba grupā, veidojot šo likumprojektu, konceptuāli tika skatīti divi dažādi varianti par Drošības dienesta turpmāko reorganizāciju, un tad vienkārši mehāniski vairākās vietās pantu formulējumos ir savienotas divas dažādas konceptuālas pieejas. Tā ka šeit faktiski šīs, es domāju, tehniskā darba procesā radušās nepilnības būtu jānovērš, bet arī neievilcinot šā likumprojekta skatīšanu. Tāpēc mēs piedāvājam izņemt no šodienas darba kārtības šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” un atlikt tā skatīšanu uz vienu nedēļu - konkrēti līdz 9.septembrim pagarināt termiņu jaunu priekšlikumu iesniegšanai, lai kvalitatīvi tomēr šo likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

Šajā laikā, starp citu, ir ienākuši arī jauni priekšlikumi, kurus deputātiem iesnieguši virsnieki un šo jautājumu speciālisti, lai novērstu kaut vai tādas elementāras pretrunas, kuras mēs redzam, teiksim, kā tiek iecelts Militārās policijas un Drošības dienesta komandieris. Nav īsti skaidrs, kas tad tur tiek iecelts, vai tā ir viena persona,- Militārās policijas un Drošības dienesta komandieris - vai tās ir divas dažādas personas. Šādi neskaidri formulējumi tomēr neliecina par to, ka mēs kvalitatīvi gribam šeit izstrādāt un pieņemt likumus, bet to var nedēļas laikā novērst. Tas mums Saeimas darbu uz ilgu laiku neaizkavēs, teiksim, ierakstot skaidrus šos formulējumus, ka tiek iecelts Militārās policijas komandieris un Drošības dienesta priekšnieks. Šādi tehniska rakstura formulējumi ir, kā saka, jāsakārto, tāpēc mēs lūdzam par šo mūsu iesniegumu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo iesniegumu. Un kāds tam ir pamatojums? Pirmkārt, nevar piekrist, ka Nacionālās drošības komisijā šis lēmums tika pieņemts pārliecinoši, tur tas faktiski tika pieņemts ar minimālu balsu vairākumu. Tur bija īpaši noorganizēts šis balsojums.

Tālāk. 81.panta kārtībā savulaik tika pieņemts īpatnējs piedāvājums, kurš paredzēja pilnīgu Drošības dienesta likvidāciju, pakļaujot to Militārajai policijai. Lūk, šeit ir tā sāls! Tagad ir centieni par katru cenu novilcināt visu šo procesu, jo, tā kā tie ir 81.panta kārtībā pieņemti noteikumi, tie šodien darbojas un darbosies vēl līdz 18.oktobrim, un, ja mēs nepieņemam to koncepciju, kādu mēs esam izstrādājuši pēc ilgām, smagām diskusijām komisijā... Nav taisnība, ka te kaut kas ir sasteigts. Tie, kuri tā runā, paši aktīvi nepiedalījās ne komisijas sēdēs, ne šajās diskusijās.

Es gribu atgādināt, ka šis ir trešais lasījums, nevis otrais lasījums. Un otrajā lasījumā šeit pat Saeimas sēžu zālē, bija iespējams ļoti pamatoti uzstāties pret visu to, ko mēs dzirdam šodien. Lūdzu, esiet taču tik laipni un paskatieties stenogrammu, kā bija tad, kad mēs pieņēmām šā likumprojekta variantu otrajā lasījumā. Tas tika pieņemts ar absolūtu balsu vairākumu, lielā vienprātībā, un neviens toreiz nekāpa šeit tribīnē. Nezin kāpēc ir šī īpatnējā “atmošanās”. Es, protams, saprotu, kāpēc tā ir. Tagad šādas uzstāšanās būs ārkārtīgi biežas. Arī šie centieni izgāzt visu, ko var izgāzt. Ļoti vienkāršs, saprotiet, skatījums uz dzīvi! Līdz ar to, tā kā mēs jau esam konceptuāli šo jautājumu izskatījuši otrajā lasījumā, tad mēs esam pēc ilgām pārrunām komisijā sagatavojuši trešo un galīgo variantu. Līdz ar to es aicinu šodien izskatīt un pieņemt tā, kā mums tas bija paredzēts darba kārtībā. Es aicinu noraidīt šādu jocīgu, citādi to nevar nosaukt, piedāvājumu, ko parakstījuši laikam visi lielākie speciālisti aizsardzības jautājumos. It īpaši daži no tiem, kuri to ir parakstījuši. Aicinu balsot pret šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu iesniegumu - izņemt no darba kārtības piektās sadaļas 30.punktu - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā un pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, nosakot 9.septembri.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais ir 19. jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt “par”, viens “pret”.

“Par” vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir radies sakarā ar to, ka faktiski bezizejas situācijā ir nonākuši tie cilvēki, kas visvairāk ir cietuši, veltot savu dzīvi šīs valsts neatkarībai, cīņai par Latvijas neatkarību.

Pirmkārt. Politiski represētās personas ir viens no Latvijas iedzīvotāju slāņiem, kas pieder pie kopējās saimes - tā saucamo maznodrošināto iedzīvotāju. Taču es uzsveru to, ka šinī gadījumā šis maznodrošināto slānis ir mums jāuztver kā īpaši cilvēki, kas tiešām ir savu veselību zaudējuši cīņā par Latvijas neatkarību, izciešot visus šos moku ceļus.

Otrkārt. Mums ir jāatceras, ka šis maznodrošināto slānis - represētie cilvēki - savus sertifikātus, kas bijuši viņu rīcībā un tagad būtu nepieciešami dzīvokļu privatizācijai, ir jau sen, sen izmantojuši. Jo mēs labi zinām, ka šiem cilvēkiem tos bija nepieciešams izmantot, lai nodrošinātu iztiku sev un saviem ģimenes locekļiem, kā arī nomaksātu komunālos maksājumus. Vienu vārdu sakot,- lai izdzīvotu.

Treškārt. Trešais arguments, kāpēc mums vajadzētu šādu grozījumu pieņemt, tātad ir tas, ka šo pārmaiņu un visu šo ekonomisko nebūšanu dēļ Latvijā politiski represētajām personām nav ne sertifikātu, ne naudas, lai privatizētu dzīvokļus. Viņi ir spiesti atteikties privatizēt piedāvātos objektus, tādēļ tie tiek piedāvāti privatizācijai atklātā izsolē. Respektīvi, šie cilvēki tiek izlikti no dzīvokļiem. Es domāju, ka jūs atbalstīsit mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt “pret” nevēlas. Deputāts Vidiņš lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 15. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Valdmaņa, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man jau sāk tā likties, šodien noklausoties daudzus runātājus un arī pieņemto grozījumu par mežu nomu pēc 20 gadiem, ka es drīz staigāšu kā Armēnijā pēc zemestrīces. Bet nu pagaidām ir jādomā, ka ir vēl kādas cerības. Un, ja šodien mēs runājam par zemes nodokli un par iesniegto priekšlikumu - samazināt šo zemes īpašuma nodokli, tad mums mazliet jāatgriežas pie 1996.gada nogales. 11. decembrī Saeimas sēdē runāja par to, ka šis zemes nodoklis jāpalielina, un bija balsojums, ka tas jāpalielina ar koeficientu 2,46. Daži deputāti bija pret šo palielinājumu, jo šķita, ka koeficients 1,5 būtu bijis labāks, taču šo argumentāciju neuzklausīja un nobalsoja par šo koeficientu - palielināt zemes nodokli ar koeficientu 2,46. Tomēr deputātu grupa - 41 deputāts - protestēja un uzrakstīja Prezidentam vēstuli, kurā lūdza apturēt un neizsludināt šo grozījumu. Prezidents steidzās un 18.decembrī uzrakstīja vēstuli Čepāņa kungam, kur viņš minēja, ka šis koefcients - 2,46 - ir ievērojams nodokļa kāpinājums. Prezidents rakstīja vēstuli Saeimas Prezidijam. Tad viņš ierosināja arī nenoteikt konkrētām nodokļu likmēm piemērojamo koeficientu, bet ļaut pašvaldībām realizēt šīs tiesības, jo, kā viņš raksta, kurš gan labāk par pašvaldībām ir informēts par konkrēto situāciju un iedzīvotāju maksātspēju? Turklāt Prezidents raksta, ka jāsecina, ka savlaicīgi neizdarītais darbs naudas nodokļu sakārtošanā gulsies kā nasta uz zemes īpašnieku pleciem. Kas tad ir iznācis? Pēc tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedza jaunu priekšlikumu (tas bija 27.decembrī - Trešajos Ziemassvētkos) un lūdza deputātus atbalstīt - un ne jau vairs koeficientu, uz kādu bija cerējuši deputāti, - 1,5, bet parādījās tāds jēdziens kā “zemes kadastrālā vērtība”. Un formulējums bija tāds, ka zemes nodokli noteiks 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Vai deputāti saprata šo izmaiņu, vai viņi domāja, ka zemes kadastrālā vērtība ir tas pats koeficients, par ko viņi iepriekš bija cīnījušies, vai kā, to grūti ir šodien pateikt. Varbūt kāds var paskaidrot, kāpēc bija šis balsojums. 23 deputāti nobalsoja par šo zemes kadastrālās vērtības procentu - 1,5. Rezultātā zemes nodoklis pieauga dažādās vietās dažādi, sākot no 10 reizēm līdz 20 un vairāk reizēm. Kā jūs lasījāt vakara laikrakstā, tas ir vidēji 14 reizes. Tātad negribēdami toreiz palielināt 2,46 reizes... šis balsojums noveda pie tā, ka šodien zemes īpašnieki nezina, kur šo naudu ņemt. Turklāt jāņem vērā, ka daudziem zeme ir denacionalizēta, zemes kadastrālā vērtība daudziem zemes īpašumiem nav noteikta. Daudzi zemes īpašnieki nezina, kā šo zemi izmantot. Un šķiet, ka pirms tam, tieši mēnesi iepriekš, mēs oficiāli atļāvām brīvi pārdot zemi visiem, tajā skaitā nepilsoņiem un ārvalstniekiem. Līdz ar to, palielinot šo zemes nodokli 20 reizes un vairāk reizes, mēs spiežam šos cilvēkus šo zemi pārdot - un pārdot tikai tāpēc, lai nomaksātu zemes nodokli. Vai mums ir šādas tiesības piespiest šos cilvēkus pārdot savu zemi tikai tāpēc, ka viņi nevar nomaksāt nodokli? Vai mums jāpazemo šie zemes īpašnieki, jāliek iet un lūgt šā nodokļa samazināšanu? Vai mums jādzen izmisumā šie cilvēki?

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

L.Ozoliņš. Es uzskatu, ka mūsu iesniegtais grozījums būtu jāizskata tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un jāpieņem kāds kompromisa lēmums, jo mēs nedrīkstam zemes īpašniekus Latvijā šādi pazemot.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS, LDP frackijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP frakcija).

Godātie opozīcijas deputāti! Es lieliski saprotu jūsu vēlēšanos risināt tās problēmas, kas šobrīd valstī ir radušās sakarā ar zemes nodokļa piemērošanu, bet tas veids, kādā jūs to vēlaties darīt, ir pilnīgi nepareizs. Jūs ierosināt 1997.gada beigās mainīt nodokļa likmi no 1,5% uz 0,25%. Pēc tam, kad pašvaldības savus budžetus ir apstiprinājušas, pēc tam, kad pašvaldības ne tikai Rīgā, bet visā valstī ir nosūtījušas maksājumu uzdevumus nodokļa maksātājiem, pēc tam, kad pašvaldības ir jau saņēmušas, daudzviet laukos jau iekasējušas 60-70% no šī nodokļa un jau iztērējušas lielu daļu šīs naudas, jūs tagad ierosināt pilnīgi mainīt gada beigās visus zemes nodokļa nosacījumus, maksāt atpakaļ tiem, kas jau ir samaksājuši šo nodokli. Tas nav tas veids, kā risināt šo problēmu. Pie tam - ja ir runa par Rīgu, tad ir runa par Rīgu, bet nevar laukos pašvaldībām, kurās daudzviet šis jautājums tiek normāli risināts, arī samazināt pašvaldību ieņēmumus piecas reizes. Es lūdzu un aicinu jūs pieiet ļoti atbildīgi tādām lietām un neatbalstīt šādu pilnīgi nepamatotu dokumentu nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 14. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man nav skaidrs Ministru kabineta nolūks, iesniedzot šos grozījumus, kārtējos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Pirmām kārtām, šeit ir pārkāpta tīri procesuālā darbība Ministru kabinetā, jo Ministru prezidenta Guntara Krasta rezolūcijā sacīts: Valsts Kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Tad ir jautājums: kā tad tas ir sagatavots? Saeimā praktiski nekādas anotācijas nav, ir tikai Ministru kabineta locekļu savstarpējā sarakste - starp Ministru prezidentu Krasta kungu un tieslietu ministru Rasnača kungu, - kurā ir skaidrots, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi; no turienes tad mēs it kā varam kaut ko noprast, un te ir šis pamatojums, tā motivācija, kāpēc tas ir nepieciešams. Ir teikts, ka Reliģisko organizāciju likumā ir jāsaskaņo tiesību normas ar Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.panta otrās daļas prasībām. Atvainojiet, cienītais Ministru kabinet, bet šāda motivācija mani neapmierina, tad man ir jautājums: vai tad šī panta daļa pārkāpj prasības, kādas ir noteiktas šajā konvencijā? Es, izlasījusi pašreiz spēkā esošo redakciju, neatrodu, ka tā būtu pārkāpta, tādēļ, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums ir jāatliek un šodien mēs to nevaram nodot komisijām. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt “par”? Deputāti “par” nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu: nodot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina: Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, pirms mēs pārejam pie otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana...”, mums ir jāizskata iesniegums, ko ir parakstījis Saeimas deputāts Andris Rubins: “Sakarā ar manu piedalīšanos Eiropas dermatovenerologu kongresā Dublinā (Īrija) no šā gada 10. līdz 15.septembrim lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu šajā laikā.” Deputāti var runāt “par” un “pret”. Deputāti šādu iespēju neizmanto. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbalstu Andrim Rubinam, piešķirot viņam bezalgas atvaļinājumu no 10.līdz 15.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: “Lai brauc ārstēties!”) Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam Rubinam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Revīzijas komisijas.”

Desmit deputātu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Revīzijas komisijas. Par šo Saeimas lēmumu vēlas runāt deputāts Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, godājamie klātesošie! Varbūt šoreiz neskartu tā problēma īpaši Čevera kungu, bet es gribētu tomēr runāt par tādu nelabu praksi, kas aizvien vairāk un vairāk pārņem mūsu parlamentu, mūsu sabiedrību, un šis gadījums ir īpašs gadījums. Mēs runājam par vienu personu, Ziedoni Čeveru, kas ir politiskās partijas vadītājs, tātad viņš kā politiskās partijas vadītājs veido politiku valdībā. Politiskās partijas ir vienojušās izveidot valdību. Tālāk. Viņš ir iekšlietu ministrs, un tas nozīmē, ka viņš ir izpildvarā, ļoti atbildīgā un svarīgā postenī, un - vēl jo vairāk - viņš ir Saeimas deputāts; tajā pašā laikā - un vēl jo vairāk - viņš tagad Saeimas... prasās vēl, lai viņš būtu vienā no svarīgākajām Saeimas komisijām, kas saistīta ar visu to lietu. Protams, es negribu apstrīdēt Ziedoņa Čevera kunga, teiksim, dotumus un visu to lietu, es uzskatu, ka viņš var darboties, bet man tas liek domāt par šo tendenci, ka ir pilnīga varas saplūšana, ka viena persona var būt, tā teikt, trijās izpausmēs, un šeit es vairs neredzu parlamenta kā tāda jēgu, jo tie paši cilvēki pieņem likumus, tie paši cilvēki nosaka politisko gribu, to, kādā virzienā jāpieņem likumi, un tad tie paši cilvēki tos likumus īsteno un kontrolē to īstenošanu. Es domāju, ka pašā pēdējā kolhozā, kā mēs atceramies, bija stingri nodalīta izpildvara un likumdošanas vara. Es saprotu, ka šeit ir nepieciešami mūsu Satversmes grozījumi vai Kārtības ruļļa grozījumi, bet tas ir nākotnes jautājums. Es jau samierinātos, ja šī situācija būtu viena vienīgā situācija, bet, godātie kolēģi, ir vēl mums nākamais piemērs - ir Kaksīša kungs. Es viņu ļoti augsti vērtēju kā profesionāli, kā cilvēku, kas ir savā vietā, bet tā ir tā pati problēma. Viņš izpildvarā ieņem ļoti augstu, svarīgu stratēģisko amatu, viņš ir Ministru prezidenta biedrs. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet tajā pašā laikā viņš ieņem vietu vienā no vissvarīgākajiem likumdošanas varas, kā saka, pīlāriem, un tā ir Juridiskā komisija, kur viņš ir priekšsēdētājs. Es vienkārši gribu teikt, ka mums iznāk tā, ka mums faktiski atliek tikai Kaksīša kungu ievēlēt Satversmes tiesā un tad nu būs viss kārtībā. Viņš varēs pārstāvēt visas trīs varas vienlaicīgi, varbūt vēl kļūt par kādas politiskās partijas līderi, un tad nu mums nav jābrīnās, ka ļoti...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, mēs pašlaik apspriežam lēmuma projektu par Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Revīzijas komisijas.

A.Saulītis. Es lūdzu nekomentēt politiski manu uzstāšanos, jo man ir savs viedoklis.

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu runāt par tēmu.

A.Saulītis. Es lūdzu nekomentēt. Es uzskatu, ka es runāju par tēmu un tikai mani vēlētāji var man aizrādīt. Es iekļaujos savā laikā un reglamentā. Un vēl viena lieta. Un es vēl gribētu runāt, ka ir vēl viens precedents šajā visā lietā - tas ir Zīles kungs. Viņš arī. Viņš ir finansu ministrs, tātad viens no tādiem ļoti atbildīgiem, specifiskiem izpildvaras punktiem, un viņš ir arī Budžeta un finansu komisijas loceklis un atrodas šeit mūsu zālē un lemj. Faktiski iznāk tā, ka viņi pieņem likumus un tad, kad viņiem ir izdevīgi, viņi nav ieinteresēti vispār pildīt tos likumus. Tagad mēs to redzam sakarā ar apdrošināšanu. Pieņem likumus, un, ja likumu nevar izpildīt, tad nevis skatās, kā to likumu izpildīt, bet skatās, kā grozīt likumdošanu kā tādu. Es, kolēģi, tomēr vērstu jūsu uzmanību uz šiem visiem punktiem, es lūgtu cienījamos juristus, kas ir ar stāžu un kam ir juristu sirdapziņa vēl saglabājusies, šeit Saeimā to jautājumu pārdomāt, sevišķi lūgtu tādiem kā Kaksīša kungs, Bišera kungs, Marjašas kundze padomāt, kā šo situāciju labot, lai lieta tomēr kļūtu skaidrāka. Šajā gadījumā es tomēr lūgtu visus klātesošos atturēties no šīm izmaiņām un reizi par visām reizēm izlemt jautājumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Revīzijas komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu!

Par - 54, pret - 2, atturas - 6. Deputāts Ziedonis Čevers atsaukts no Revīzijas komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 25 - lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”.

Vai deputāti debatēs nav pieteikušies runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 3. Deputāts Ziedonis Čevers atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais ir 26. punkts - lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.

Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Ziedoni Čeveru Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 7. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu”.

Saeimas lēmums - atsaukt Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu. Atklājam debates.

Debatēs vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Šodien, runājot Alfreda Čepāņa vārdiem, izšķirsies jautājums - vai vecais puika Jirgens tiks atstāts savā amatā vai ne. Es domāju, ka, šādiem vārdiem runājot, gan tik familiāri mums šo jautājumu gan nevajadzētu risināt un nevajadzētu izturēties pret Jirgenu kā vienkārši kādu savas futbola komandas vecu paziņu vai mednieku kolektīva ilggadēju biedru. Kā saka - vai tad nu ļausim laist cilvēku postā, kaut arī viņš ir pārkāpis morāles normas? Tas nav pieņemams valsts augstākajai amatpersonai, bet - nu ko nu tur, tas taču nekas nav... Es domāju, ka tā nav valstiska attieksme un ka mums tomēr vajadzētu izvērtēt no vairākiem aspektiem, vai var Aigars Jirgens ieņemt šo amatu.

Nesen, kad tika apstiprināta jaunā - “tēvzemiešu” Krasta - valdība, mēs visi dzirdējām, ka šīs valdības prioritāte, galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas savienībā iespējami ātrāk. Šajā sakarībā svarīgi ir panākt, lai tāpat domātu arī Eiropas savienības valstis, lai tās teiktu - jā, Latvija ir cienīga stāties līdzās mums. Tāpēc ir saprotams, ka ne vien sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos, bet arī valdībā taču vajadzētu izvērsties aktuālai diskusijai par tā saukto Latvijas tēlu. Citiem vārdiem sakot, - par to, kādu iespaidu par Latviju, par tās vadību, Saeimas vadību, valsts valdību, Valsts prezidentu gūst citu valstu iedzīvotāji. Domāju, neviens neapšaubīs vienkāršu patiesību: pirmā valsts “vizītkarte” ir tās vadītāji, pirmām kārtām tieši Valsts prezidents, parlamenta vadība un valdība. Citu valstu parlamentārieši parasti tiekas ar mūsu valsts Saeimas Prezidija vadītājiem. No tā, kādu iespaidu tie atstāj, arī tiek spriests par mūsu valsti kopumā.

Skatoties no šī viedokļa, esošais Saeimas Prezidijs atstāj diezgan nožēlojamu iespaidu, jo patiešām nav saprotams, kāpēc valdošās partijas nespēj izvirzīt šiem amatiem cilvēkus, kuri tiek cienīti Latvijas sabiedrībā, cilvēkus, kuri būtu izglītoti, inteliģenti, cilvēkus, kuri zina svešvalodas, cilvēkus, kuri jūt atbildību par savu valsti un par savu rīcību. Par Saeimas Prezidija locekļu vairumu gribas teikt vienīgi - ak, laiki, ak, tikumi! Saeimas Prezidijs šodien drīzāk atgādina kādu karikatūru. Varētu par to smieties, ja tas nebūtu tik nožēlojami. Arī šādā veidā valdošās partijas un pirmām kārtām “Tēvzemei un Brīvībai”, kas šobrīd vada arī valdību, demonstrē savu cinisko attieksmi pret cilvēkiem. Acīmredzot valdošās partijas uzskata tautu par kaut ko līdzīgu aunu baram, kas ar atplestu muti skatās uz katru augstā amatā esošu cilvēku, bijīgi uzklausa katru to teikto vārdu. Nu, paldies Dievam, mūsu tauta tomēr ir izglītota un gudra, un tā spēj vērtēt cilvēkus pēc to darbiem, nevis tikai pēc to vārdiem.

Frakcija “Latvijai” lūdz Saeimu lemt par to, ka būtu nepieciešams atsaukt no amata Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu, kurš pārstāv partiju “Tēvzemei un Brīvībai”. Mēs uzskatām, ka nedrīkst mūsu valsts augstāko likumdevēju varu pārstāvēt cilvēks, kurš nespēj pretoties savām alkām pēc alkohola. Ceru, ka visi Saeimas deputāti lasa avīzes, ka viņi ir lasījuši arī publikācijas, piemēram, laikrakstā “Vakara Ziņas”, kurās aprakstīta Jirgena uzdzīve gan oficiālās pieņemšanās, gan sabiedriskās vietās. Ja arī kāds vēl nav paspējis iepazīties ar šīm publikācijām, tad, lūdzu, to var izdarīt Saeimas bibliotēkā, tur var izlasīt tās. Vai mēs tiešām gaidīsim, kamēr vienu no valsts augstākajām amatpersonām aizturēs sabiedriskā vietā par ālēšanos alkohola reibumā un nogādās atskurbtuvē? Vai to mēs gribam sagaidīt? Šeit vietā būtu citēt senatnes domātāja Marka Aurēlija domu. Citēju: “Ikviens ir tik daudz vērts, cik vērts ir tas, ar ko viņš nodarbojas.” Šajā situācijā sevi atkal uzskatāmi parāda - vārdos, protams, - vispareizākā un visīstākā partija, tas ir, “tēvzemieši”, kas māk sevi slavēt kā vienīgos, kas stāv pāri citiem un kas labāk par visiem zina, kas jādara un kam ir vislabākais nosaukums. Nav iespējams atcerēties, ka šī partija kādreiz atzītu: jā, esam kļūdījušies un krāpuši cilvēkus, esam viņiem melojuši, par ko lūdzam piedošanu. Arī šī situācija ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Jirgenu ir novesta vienkārši līdz smieklīgumam. Tā vietā, lai aicinātu Aigaru Jirgenu pēc šādām publikācijām presē atkāpties no amata, “Tēvzemei un Brīvībai” vadītāji runā, es atvainojos, visādas muļķības. Piemēram, Jānis Straume paziņo, ka “Vakara Ziņu” publikācijas ir safabricētas, ka tās ir politisks pasūtījums. Vēl vairāk - viņš paziņo, ka bijis kopā ar Jirgenu šajās uzdzīvēs. Vai tad šis viņa paziņojums ir saprotams tā, ka sabiedriskās vietās piedzeras ne vien Jirgens, bet arī cits vadošs “tēvzemietis”, arī Straume? Vai tas nozīmē, ka alkoholisms kļūst par “Tēvzemei un Brīvībai” vadītāju raksturīgāko pazīmi?

Velti šajā gadījumā būtu pārmest žurnālistiem. Sabiedrība ir tiesīga zināt, kā uzvedas un ko dara augstākās amatpersonas Saeimā un valdībā. Uzsveru, ka masu saziņas līdzekļu pienākums ir informēt sabiedrību par visu, kas notiek mūsu valstī. Ja var kaut ko pārmest žurnālistiem šajā gadījumā, tad vienīgi to, ka viņi dažkārt pārāk dedzīgi aizstāv tikai valdošo partiju politiķus un valstsvīrus, bet ļoti reti ir gadījumi, kad avīzes publicē informāciju, kas apliecna valsts augstāko amatpersonu necieņu pret sabiedrību, pret savu valsti. Šādām publikācijām drīzāk ir bijis izņēmuma raksturs.

Es vēlos aicināt presi atmest pārspīlēto bijību pret valdošajām partijām, pret to politiķiem un valstsvīriem, jo uzskatu, ka cilvēki ir tiesīgi zināt arī citus - alternatīvos viedokļus, ko piedāvā opozīcija, ko piedāvā, piemēram, opozīcijas frakcija “Latvijai”. Kā zināms, attīstītās demokrātiskajās valstīs opozīcijas viedoklim tiek dota “zaļā gaisma”. Arī masu informācijas līdzekļos. Ja Latvija pārņemtu šīs tradīcijas, tad, piemēram, pēc katras premjera runas televīzijā sekotu tikpat gara opozīcijas runa, kas ļautu šos jautājumus izgaismot no citas puses, un tad daudz kas šajās valdības runās pārplīstu kā vienkāršs ziepju burbulis.

Šodien mums, opozīcijas frakcijai “Latvijai”, nav šādu iespēju. Tās netiek vienkārši dotas. Arī tas mūsu valstī, Latvijā, ir palicis mantojumā no iepriekšējā - totalitārā režīma. Uzskatu, ka sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja, risinot jebkuru jautājumu, tiktu analizēti vairāki tā aspekti. Nav šaubu, ka jebkurā attīstītā demokrātiskā valstī tāda līmeņa amatpersona, kāds ir parlamenta priekšsēdētāja biedrs Jirgens, nekavējoties atkāptos no amata pēc šādām ar faktiem - uzsveru, ar fotogrāfijām! - pamatotām skandalozām publikācijām. Kā parasti, izrādās, ka Latvija sevi vēl diemžēl nav pieskaitījusi pie šādām valstīm. “Tēvzemieši” var mierīgi izlikties nesaprotam, par ko patiesībā ir runa, viņi izturas tā, it kā itin nekas nebūtu noticis. It kā tā mums ir dzīves norma valstī. Nu ko! Arī tā šī partija atklāti demonstrē savu attieksmi pret cilvēkiem, pret sabiedrību.

Gribas jautāt “Tēvzemei un Brīvībai”: vai patiešām jūsu partijā nav normālu cilvēku, kurus jūs varat izvirzīt atbildīgiem amatiem? Tad jājautā: kā jūsu partija var vadīt valsti, ja nav neviena, kurš būtu cienīgs Jirgena vietā ieņemt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu, ka viņš ir vienīgais, labākais kandidāts, ko jūs spējāt ielikt šajā amatā? Nu nožēlojami!

Protams, šāds solis prasa atbildību un pat zināmu vīrišķību. Tomēr nav šaubu, ka valdošajai partijai būtu jābūt gatavai darīt arī to, kas nav sevišķi patīkami un kas nav sevišķi glaimojoši, proti, atzīt, ka Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens vairākkārt ir piedzēries sabiedriskās vietās, tādējādi izrādot necieņu mūsu valsts sabiedrībai. Tas nozīmē atzīt, ka līdz šim augstākie “tēvzemiešu” fīreri ir melojuši, pārmetot presei, ka tā publicē safabricētus materiālus un pilda kaut kādu, nez kādu politisku pasūtījumu.

Skandāls ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu kārtējo reizi apliecina, ka tā sauktajai valdošajai elitei vārdi “cilvēks” un “cilvēka cieņa” ir laikam tādi kā lamuvārdi. Šie kungi šos vārdus pat necenšas izrunāt, jo cilvēka cienīga dzīve, pastāvēšana mūsu sabiedrībā ir pretrunā ar šodienas kungu interesēm. Ja mēs runājam par cilvēka cieņu, tad arī jādomā, kā to nodrošināt ikvienam mūsu sabiedrības loceklim, ikvienam cilvēkam mūsu valstī.

Skaļo lozungu laiks ir pagājis, un tauta ir pagurusi no tukšām runām, tāpēc nemeklēsim vainīgos ārpusē, nemeklēsim kaut kādus politiskos pasūtījumus, jo svarīgi ir tas, lai mēs ieraudzītu savas kļūdas un pateiktu: jā, esam kļūdījušies, esam vainīgi! Bet laikam uz to “Tēzvemei un Brīvībai” nav spējīga. Es ceru, ka varbūt pārējās pozīcijas partijas tomēr spēs būt paškritiskas un nerīkosies pēc principa: vecais puika Jirgens taču ir valdošās koalīcijas loceklis, lai viņš tur sēž! Roka roku mazgā, vārna vārnai acī neknābj. Es ceru, ka tomēr vismaz jums pietiks gan godaprāta, gan sirdsapziņas, ka jūsu morāles kritēriji būs citi.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka politikas pamatā liekami kristietības pamatprincipi: sirdsapziņa, brīvība, cieņa pret jebkuru cilvēku. Šie principi liekami katra politiķa, katra cilvēka darbības pamatā. Domāju, ka Jirgena un “Tēzvemei un Brīvībai” darbības pamatā šo principu nav.

Aicinu Saeimu balsot par Aigara Jirgena atstādināšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie klātesošie! Es šodien negribētu tieši skart kādu konkrētu personu. Persona vienmēr ir politiska. Protams, es arī atbalstu opozīcijas -vienas no lielākajām frakcijām priekšsēdētāja - runu, un viņš citādāk arī nevar runāt. Viņam ir jārunā. Tas ir tāds politisks stils. Bet es gribēju drusku parunāt no cita viedokļa - par paša Prezidija būtību kā tādu.

Man liekas, ka mēs esam pārmantojuši vienu no komunisma sliktākajām lietām, ka Prezidijs mums ir kļuvis par tādu kā varas ietīkojuma, varas sadales un varas pārdales kārtējo posmu, par kārtējo vietu pie kopīgās siles, ka tas vairs nav kaut kādā veidā tautas likumdošanas vai tautas gribas reprezentācija vai pārstāvība. Tas sāk pārvērsties jau par tādu ietekmes, politiskās ietekmes, sviru un amatu. Un man galvenā problēma ir tā, ka arī es arvien vairāk un vairāk jūtu, ka ap Prezidiju veidojas “labie” deputāti, un veidojas “sliktie” deputāti. Vieniem deputātiem arī, piemēram, tehniskais darba nodrošinājums, kaut kas varbūt tiek ātrāk risināts. Varbūt tās ir tikai manas subjektīvās domas. Es arī tādam viedoklim varētu pievienoties. Taču es nevaru citādāk domāt, es nevaru pierādīt, ka tās nav tikai manas subjektīvās domas, jo mums Prezidijā nav opozīcijas pārstāvja. Tas nav iedomājami - normālas demokrātiskas valsts Prezidijs, kurā nav opozīcijas pārstāvja! Tas vienkārši ir... man pat trūkst latviešu valodā vārda, kā to apzīmēt. (Starpsauciens: “Saki krieviski!”) Tā ir neizpratne. Valodas likums, Dobeļa kungs, man aizliedz runāt krieviski šajā jautājumā.

Vēl jo vairāk mani dara skumju tas, ka lielākā daļa likumdevēju vispār to nesaprot - smaida, runā... Priekš kam vispār ir vajadzīgs pārstāvis Prezidijā no opozīcijas? Priekš kam vispār ir vajadzīga kaut kāda opozīcija? Priekš kam vispār ir vajadzīga domu dažādība un šīs domu dažādības reprezentācija sabiedrībā, starptautiskos forumos, citās sadarbības jomās kā tādās? Tas ir skumji.

Protams, arī skumji ir tas, ka opozīcijas pārstāvji, kad bija Prezidijā, varbūt ne visai korekti un varbūt ne visai praktiski izmantoja šo vietu. Varbūt arī tas ir zināms grēks, bet tāpēc jau ir jāsoda konkrētais cilvēks. Šeit nevar tikai tāpēc, ka viens cilvēks ir izdarījis kaut ko sliktu, vērsties pret pašu principu. Pret pašu principu - redzēt opozīcijas pārstāvi Prezidijā. Nav obligāti - no kādas frakcijas tas būtu. Tas tikpat labi varētu būt no jelkādas, arī no neatkarīgajiem deputātiem, vienalga, no kādiem. Es savu kandidatūru a priori noņemu, lai mani vārdi izklausītos daudzmaz patiesi, ka es runāju, vadoties pēc savas pārliecības kā tādas.

Un es to nerunāju no vienas Saeimas pieredzes. Es to runāju jau no vairāku Saeimu pieredzes. Un tā lieta atkārtojas no vienas Saeimas nākamajā Saeimā. Nelaime ir tā, ka 5.Saeima bija daudz demokrātiskāka. Es atceros, ka Gorbunova kungs nekad neatļāvās pārtraukt daudz asākas, neiecietīgākas runas. Es atceros tos dialogus starp Endziņa kungu un Saeimas priekšsēdētāju. Tie dialogi norisinājās juridisku jautājumu kaut kādās finesēs, to izspriešana - kaut kādā gaisotnē. Tagad tas viss notiek daudz vienkāršāk, daudz prastāk. Tomēr pats sliktākais ir tas, ka mēs līdz ar juridiskās tehnikas, juridiskās domas izpratni un dziļumu, zaudējam arī demokrātijas izpratnes dziļumu. Kā jūs redzējāt, jautājumā par īpašumu mēs jau sākām šķirot - mūsu cilvēks, ne mūsu cilvēks... man liekas, viņš nav godīgi ieguvis... man liekas, ka viņš varbūt ir darījis tā vai šitā. Tie ir tā saucamie priekšsimptomi tādai slimībai, ar kuru saslima tādas lielas valstis kā Krievija un Vācija, un diemžēl pēc 1934.gada arī Latvija. Tas ir totalitārisms, kas ielaužas lēnām kā apātija, kā samierināšanās ar to, ka gan jau... tas ir mūsējais, gan jau tas mani neskars. Skars, godājamie kungi! Pirmām kārtām skars pozīciju, kas ir šodien, jo, kā jūs zināt, tautas balss ir ļoti nepastāvīga. Šodien jūs esat pozīcija, rīt jūs esat opozīcija.

Es negribu, protams, nevienam vēlēt to sliktāko, bet es domāju, ka mums tiešām vismaz šī tradīcija, šie divi punkti... Prezidijs ir Saeimas priekšstāvju darba organizators, varu teikt - mūsu kalpi, lai mēs varētu labāk strādāt... bet mēs vienkārši uz to aizveram acis.

Un otra lieta, ka Prezidijā noteikti ir jābūt opozīcijas pārstāvim. Vienalga! Es nesaku, ka tam noteikti ir jābūt no kādas frakcijas, bet tam ir jābūt. Citādāk tā lieta nevar būt. Citādi jebkurš cilvēks var mums pārmest šo iztrūkumu, un faktiski vienkārši šīs pompozās ārzemju viesu pieņemšanas visās skaistajās zālēs, šie glaunie limuzīni, šīs visas pieņemšanas un sagaidīšanas - tas viss atgādina tādas cara galma vodeviļas. Tā ir skaista, krāšņa vodeviļa, bet faktiski viņa jau ir simtreiz nospēlēta, un tur iekšā nav nekā, kas raksturotu mūsu valsti, mūsu tautu kā demokrātisku, kā tautu, kas saprot, ka tai ir dziļas partiju un citu cīņu tradīcijas. Paldies. Es tomēr novēlētu jums arī šo jautājumu pārdomāt.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. (Starpsauciens: “Labāk Dobeli Prezidijā!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tad, kad sākas šādas runas, ir, protams, dažādas iespējas. Viena ir mierīgi noklausīties šeit jebkuru izrunāšanos, jo citādi šīs uzstāšanās nevar nosaukt kā vien par tukšu izrunāšanos, un vēsā mierā nobalsot. Tā, kā tas bija Ministru prezidenta ievēlēšanas laikā. Šeit arī skanēja runas - viena par otru nepieklājīgākas.

Deputāti runā par seju, par morālo seju, bet kā viņi, tie paši, kuri par to runā, uzstājās tad, kad mēs apspriedām premjera kandidatūru? Es domāju, to jūs visi labi atceraties. Tātad tā ir liekulība - runāt vienu un darīt otru. Bet šis ir drusku cits gadījums. Šeit tomēr nevarētu vienkārši atļaut moralizēt cilvēkiem, kam, iespējams, nemaz nav tiesību uz to, un tāpēc vajadzētu vispirms paanalizēt laika posmu, kurā sāk parādīties šādi dedzīgi papīri.

Protams, kā jau jūs esat pieredzējuši gan ārkārtas sēdēs, gan šodienas kārtējā sēdē, ir parādījies milzums jaunu speciālistu visos jautājumos. Vienalga, kur un par ko, bet te skan asarainas runas par aizstāvēšanu, par palīdzēšanu. Divu gadu laikā nekāda īpaša palīdzība nebija redzama. Nu ir atmodušies. Nu sāks palīdzēt! Pareizi! Tikai šī palīdzība ir pašiem vajadzīga. Aptaujas zemie rezultāti spiež šādu organizāciju pārstāvjus arvien biežāk un biežāk kāpt šajā tribīnē, lai izmisīgi vēl liekus punktiņus sev ievāktu. Var būt, ka tiks arī pāri tai 5% barjerai, varbūt aizies demonstratīvi pie kāda piketētāja, paspiedīs roku vai kādam nabadziņam iedos varbūt 20 santīmu. Varbūt arī tas nobalsos “par”. Un tāpēc ir šādi uzbrukumi. Tā ir pilnīgi normāla parādība. Tā parāda arī šo cilvēku garīgās attīstības līmeni. Paņemiet, lūdzu, apskatieties šos moralizētājus, šos nedzeršanas speciālistus, kas ir parakstījuši šo papīru! Gan jau te vēl nāks kāds uzstāties. Tātad nekad savā mūžā laikam alkoholu nav lietojis Odisejs Kostanda, nekur un nevienā vietā viņš nav redzēts iereibis. Par tiem pārējiem es nerunāšu, bet, man liekas, ļoti liels nedzeršanas speciālists ir Gundars Valdmanis. Es domāju, viņš vispār laikam nekad mūžā nav dzēris. Nu un vēl te ir daži speciālisti. Un tad, tā kā laikam tam papīram tas svars ir bijis par maziņu, tad tā kautrīgi, maziem, maziem burtiņiem Čerāna kungs ir vēl pienācis klāt kā vienpadsmitais. Viņš te tā kautrīgi par visiem jautājumiem uzstājas. Un arī te ar drebošu rociņu ir ierakstījis iekšā savu uzvārdu. Nu, lūk, tāds ir tas sastāvs! Tas ir tas sastāvs... Apskatieties, cik tas ir raibs, cik daudzas un dažādas partijas tur ir pārstāvētas. Mērķis ir viens - sacelt te lieku skandālu, paskraidīt tribīnē, parunāt par kaut kādu tautas pārstāvību un par Latvijas tēlu vēl. Interesanti, es gan gribētu redzēt, kāds Latvijas tēls būtu tad, ja viņu personificētu Gundars Valdmanis. Tas laikam būtu tāds ļoti amizants Latvijas tēls.

Tālāk es gribētu, protams, parunāt arī par tādu lietu kā deputātu koleģialitāte. Es saprotu, ka visus uz to aicināt ir bezcerīgi. Vienkārši bezcerīgi! Bet varbūt vismaz daļa no zālē sēdošajiem gribēs saprast, ka mēs tomēr esam viena komanda - visi 100 deputāti ir ievēlēti. Visi šie 100 deputāti ir vienādi. Un mūsu necienīgā izturēšanās vienam pret otru dara kaunu visai Saeimai. Tāpēc nedaudz pakavēsimies pie tā saucamajiem apsūdzības materiāliem.

Kas tad te mums tika piedāvāts? Mums tiek piedāvātas publikācijas “Vakara Ziņās”. Nenoliedzu, ka jāciena ir katra avīze un katrs korespondents, kā viņš strādā un kā strādā šī avīze. Tas ir jāatstāj šo cilvēku ziņā. Katrai avīzei ir savs mērķis un vēlmes kādu sev piesaistīt.

Ja mēs runājam par fotogrāfijām, tad, es domāju, viens profesionāls fotogrāfs, šeit pavadot zālē visu dienu, nofotografētu savu desmitu mūsu deputātu, par kuriem pēc tam mierīgi varētu pateikt, ka tie ir dzēruši, apdzērušies vai izguļ dzērumu. Mierīgi! Daži no mūsu kolēģiem, starp tiem arī tie, kuri parakstījuši šo te papīru, ir gulējuši un pat krākuši Saeimas sēžu laikā. Un tas jau nekas. Tas jau neapkauno mūsu valsti. Tā ka, es domāju, tas vēl turpināsies. Tā izturība jau nav neizmērojama. Pēc kāda laika atkal viņi gulēs. Un tad arī vajadzētu vienu izmanīgu fotogrāfu, kas viņu tanī mirklī nofotografē.

Tā ka, lūk, šāda veida “uzķeršanās” uz dažiem rakstiem ir ļoti apsveicama (pēdiņās). Tas nedara godu tiem cilvēkiem, kuri šādus ierosinājumus piedāvā. Tas nedara viņiem godu. Protams, viņu cerības paliek un viņi vēlēsies kaut kādu atbalstu no saviem vēlētājiem. Tā ir viņu darīšana. To jau mēs redzēsim pēc zināma laika, ar ko tas beigsies. Bet es uzskatu, ka katras partijas pārstāvju pienākums ir mēģināt objektīvi izskatīt šos jautājumus. Un nevienam nav nekādu tiesību šeit apvainot tos cilvēkus, kuriem ir pretējs viedoklis attiecīgajā jautājumā, ka viņi ir piedalījušies kaut kādās orģijās vai vēl kaut kur tamlīdzīgi. Tā ir tāda fantāzija, un tā ir slimīga fantāzija. Un šāda slimīga fantāzija rodas to cilvēku smadzenēs, kam viņas jau ir stingri iebojātas. Jo, ja cilvēks sāk regulāri kāpt tribīnē un apvainot citus un ja katrā runā viņš sāk uzvesties kā vienīgais pravietis vai nu vienā, vai otrā jautājumā, tad, dabiski, te var runāt par pavisam kaut kādām citām novirzēm. Un tad, lūk, ir jautājums: kā tāds ir ticis Saeimā? Bet tā jau atkal ir attiecīgo vēlētāju griba.

Tā ka es, protams, uzskatu, ka šādi tā saucamie pierādījumi ir absolūti trūcīgi, un tas nav nekāds pamats, lai kaut kādu tādu lēmumu iesniegtu. Pie tam lēmums arī ir ļoti vienkāršs - atsaukt biedru. Un cauri! Bez kādiem paskaidrojumiem, bez kā cita. Ja jau bija vēlēšanās nopietni šādas lietas analizēt, tad, man liekas, bija cits ceļš ejams un pavisam citādā veidā šis jautājums bija jārisina. Bet šeit vienkārši tika iesniegts, lai būtu iespēja parunāties, lai būtu iespēja izteikties, lai būtu iespēja citus aiztikt... Nu lai katrs izvēlas savu ceļu! Es, protams, aicinātu neatbalstīt šādu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Tad, kad mēs tikko tikām ievēlēti Saeimā, es atceros, ka pie mums viesojās Anglijas parlamenta pārstāvji un runāja ar mums par Anglijas parlamenta attiecību ētiku, par to, kā viņi sargā sava parlamenta godu, kā parlamentārieši uzvedas savā parlamentā, un tas viss bija ārkārtīgi iespaidīgi un skaisti.

Šodien, klausoties šīs runas, man ir kauns. Man ir kauns par to, ka mēs saucamies parlaments. Ar ko mēs tērējam tagad savu dārgo parlamenta laiku? Mums stāv tik daudz neizskatītu likumprojektu, bet mēs šeit apspriežam avīžu “pīles”, kuras nekad nav līdz galam patiesas. Mēs paši visi esam izbaudījuši šo “dzeltenās” preses argumentu patiesību. Kā mēs varam šodien runāt par cilvēka izslēgšanu vai noņemšanu bez faktiem, bet pierādījumiem?

Es domāju, ka tas arī nav Saeimas sēdes uzdevums. Tagad vajag radīt kaut kādu komisiju, kas to nopietni izmeklēs, sniegs mums ziņojumu, ka tas tiešām atbilst patiesībai, tad mēs varam par to runāt. Bet tagad viens ir izlasījis avīzē kaut kādi “pīli” un pieprasa noņemt Saeimas priekšsēdētāja biedru. Es uzskatu, ka tas ir vienkārši negodīgi un nekorekti un tas man nedaudz atgādina veco laiku arodbiedrību sapulci, kur mūs pāraudzināja. Tie cilvēki, kuri paši vissliktāk uzvedās sabiedrībā, tie audzināja mūs, kādiem ir jābūt. Ar svētulīgām sejām sēdēja un mācīja mūs, kā vajadzētu dzīvot un kā vajadzētu izturēties. Šodienas sarunas man tiešām atgādina šo situāciju. Es domāju, ka, pirms šeit uzstājamies par Jirgena kunga tā saucamo vainu, atcerēsimies Bībelē teikto: “Kas ir bez vainas, tas lai met to pirmo akmeni!” Kas ir bez vainas. Es baidos, ka šie kungi, kuri te uzstājās, nav bez vainas šajā gadījumā.

Es visu laiku domāju, kāpēc tik aktīvi piepeši opozīcija pieprasa Jirgena kunga noņemšanu. Jums nevajadzēja laist tribīnē Saulīša kungu. (Starpsauciens: “...Un kas tur slikts?”) Tas bija slikti nostrādāts. Saulīša kungs skaidri un gaiši pateica: “Opozīciju vajag dabūt Prezidijā iekšā!” Un tur ir visa tā lieta. Nē... nu labi, tas ir ļoti skaisti, bet to gan dara ar citādām metodēm... (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Bet nevis tik... Saulīt, es par jums ...

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs, es ļoti atvainojos! Jūs saņemat piezīmi.

O.Dunkers. Es noklausījos jūsu muļķības līdz galam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu cienīt to, kurš atrodas tribīnē, bet tas deputāts, kurš runā debatēs... jūs, Dunkera kungs, saņemat aizrādījumu par diskusiju ar zāli.

O.Dunkers. Jā, es nediskutēšu vairs, jo viņi neviens šeit nav diskusijas cienīgi. (Zālē liels troksnis.) Es runāju par tiem deputātiem, kuri runāja pirms manis. Es biju ļoti priecīgs, starp citu...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu ievērot taktu un cieņu zālē un ļaut runātājam runāt tālāk.

O.Dunkers. Es, starp citu, biju arī ļoti priecīgs dzirdēt Kostandas kunga teicienus un biju priecīgs konstatēt, ka viņš tikai “uzkož” vien savā dzīvē. Tas ir ārkārtīgi labi, es jūs apsveicu ar šo jauno pagriezienu jūsu biogrāfijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis. (Aplausi un ovācijas.) Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Godātie deputāti, lūdzu, ievērojiet zālē klusumu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es atminu, cik rupji mēs bijām, kad metām ārā Kreituses kundzi. Es atminu, cik rupji mēs bijām un cik nepamatoti mēs mēģinājām pazemināt Janīnu Kušneri. Man ir prieks, ka kāds tagad - pāris mēnešus vēlāk sāk runāt par Saeimas stilu, man ir prieks, ka Dobeļa kungs saprot, ka mums vienam otru vajadzētu cienīt, nelamāt šeit, nedauzīt vienam otru nepamatoti. Man ir prieks, ka Dobeļa kungs atturas tik labi. Es viņu tikai vienu reizi esmu redzējis tādā lielā publiskā bārā, kad divi policisti turēja puiku, kad viņš to kāva. (Zālē smiekli un izsaucieni.) Tas bija “Kronī”, bet mēs neesam atnākuši šeit to darīt.

Mēs esam atnākuši šodien, es domāju, runāt par vairākām traģēdijām mūsu tautā. Viena ir tā “dzeltenā”prese. Es nezinu, kāpēc viņa tiek atļauta. Es zinu, ka liela daļa no mums esam ķengāti, starp tiem arī es. Manā gadījumā pilnīgi nepamatoti. Bet tad, kad mēs uztaisījām preses konferenci par vienu no tām lietām, mēs atradām mana dēla vārdabrāli, un tā “dzeltenā lupata” to pat nepieminēja. Gan paņēma dokumentus, lai gatavotos tiesai. Ir “dzeltenā” prese Latvijā, kas mūs pazemina. Ne tikai vienu otra acīs, bet arī pasaules acīs. Tagad ir “Internet” un šīs blēņas iet pa visu pasauli.

Es domāju, ka tāpēc, ka Jirgena kungs parādās “dzeltenajā” presē negatīvā veidā, par to viņam varētu pat iedot Trīs zvaigžņu ordeni. Par to es viņu neapvainoju. Jūs zināt, cik augstu ir domāts Trīs zvaigžņu ordenis. Es domāju, ka tas nevarētu būt par iemeslu, lai sasauktu Saeimu un runātu par šo jautājumu, vai mums nevajag taisīt izmaiņas Prezidijā.

Bet mēs redzam, kā Prezidijs strādā. Viņi it kā organizē mūsu darbu. Mēs redzējām, ka beidzamās divas reizes viņi bija sanākuši kopā, mēs atkārtoti veram vaļā tos pašus likumus. Prezidijs strādā kaut kādā reibumā, ka viņi nespēj pat to saprast. Viņi nespēj saprast, ka ir kaut kā jānobremzē šīs 81.panta kārtībā pieņemtās nekārtības, kas mums tiek liktas priekšā. Un tad ir jautājums: kurš ir vainīgs? Varbūt ir ļoti nekorekti tā teikt, bet tādu nekārtību nebija tad, kad Ilga Kreituse vai arī Janīna Kušnere bija Prezidijā. Tad varētu varbūt it kā kaut kādi zinātniski tehniski teikt, ka tās maiņas ir cēlonis šīsdienas nekārtībām. Un ka vajadzētu tās maiņas pagriezt atpakaļ, jo tādu Prezidiju, kāds mums ir šodien, neviena tauta nav pelnījusi.

Es domāju, ka tur arī Jirgena kungs nav galvenais. Tur galvenais ir pats vadītājs, ka šādi tādi bieži tur rīkojas. Tādēļ nevajadzētu tieši uzbrukt Jirgena kungam, jo varbūt vajadzētu uzbrukt kādam citam, šo jautājumu dziļāk pārrunātu.

Bet ir daudz dziļāka lieta. Un es varbūt jums to pateikšu, atkāpjoties drusku no tēmas. Man nesen iznāca tāda nepatīkama - bet tomēr gribējās noklausīties - saruna ar kādu, kuram draugs Rumbulas mežos bija viens no trim latviešu “varoņiem” - Arāja zaldātiem, kas šāva žīdus. Darīja nepatīkamu darbu. Viņam vienam 2 stundas it kā bija jāšauj, tad viņam deva atkal stundu dzert. Tad viņš atkal stundu šāva un atkal stundu dzēra, un kļuva par baigo alkoholiķi.

Un sapratīsim, - ja ir jādara nepatīkamas lietas, ja ir jānodod tauta, tad tas laikam ir smagi. Ja ir jārīkojas pilnīgi pret to, ko tautai solījis. It kā tik viegli varētu...

Jirgena kungam ar “Tēvzemei un Brīvībai” nav vairs jāvāc 10% tautas balsu, tur varētu vienkārši ieviest likumprojektu, lai mainītu Pilsonības likumu, lai sargātu mūsu zemi, lai viņa netiktu pārdota. Varētu sargāt daudz ko, kas mums ir svēts. Taču viņš kaut kā nedrīkst to darīt. Un tad nākas domāt par to Arāja zaldātu, kas laikam pats sevi uzskatīja par brašu puisi. Arī Jirgena kungs sevi uzskata par brašu puisi. Bet viņam paša apziņā ir grūti. To var redzēt viņa stājā.

Es nesen biju Jūrmalā, sēdēju smiltīs un ar dažiem runājos. Jirgena kungs staigāja pat neredzēdams, viņam sargs bija aiz muguras. Es jutu, ka viņam sāp. Ja es būtu viņa vietā, būtu ar tādu karogu gājis pie tautas un būtu darījis pēc tam to, ko viņš dara, es būtu daudz lielāks alkoholiķis, nekā jūs man te pārmetat.

Es domāju, ka mums būtu jāmaina Saeimas sastāvs. Tiem, kuri nespēj darīt to, ko viņi ir solījuši, viņiem būtu jāiet prom. Es domāju tiem, kas ir Prezidijā un tagad rīkojas pret savu sirdsapziņu. Viņiem arī vajadzētu dot atvaļinājumu, lai viņi iet kaut kur un atveseļojas, un nāk atpakaļ atspirdzināti, un dara to, ko viņi solījās darīt. To, ko viņi tautai ir solījuši darīt.

Es klausos, Jirgena kungs nav vienīgais, kuru varētu apvainot alkoholismā. Mēs taču visi dzirdām tās skaļās balsis un “Ha, ha, ha!”, un tās rit no otrā stāva uz pirmo stāvu un trešo stāvu. Tās skaļās balsis dzirdamas no bāra Frakciju namā. Tāda pati klaigāšana notiek Saeimas viesnīcā, no viena stāva uz otru var dzirdēt šīs balsis. Mīļie draugi, mēs nododam tautu! Un tāpat kā tie Arāja puiši mēs to jūtam mūsu pašu apziņā un mūsu rīcībās.

Es Jirgena kungam neko ļaunu nenovēlu. Es gan domāju, ka varbūt varētu pret viņu rīkoties tāpat, kā “tēvzemieši” rīkojās, - es saprotu, pēc Jirgena kunga iniciatīvas - pret Leopoldu Ozoliņu. Ozoliņš pastāvēja par to, ko viņš ir solījis tautai un vēl par to pastāv, jo viņš nebija ar mieru, ka augstos amatos ceļ tos, kas sodīja Latvijas padomju laikmeta varoņus un disidentus. Un par to Jirgena kungs viņam “izkārtoja”, ka viņu izslēdza gandrīz vienprātīgi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”.

Kā jūs domājat, kā mums vajadzētu šodien balsot? Es balsošu ar skumju sirdi, ka mēs esam tik tālu aizgājuši. Es laikam balsošu “par”. Es parakstīju to papīru, jo es pieļauju, ka viņam vajadzētu iet prom. Taču ne “dzeltenās” preses dēļ, bet tāpēc, ka mūsu morāle ir tik zemu kritusi, ka mēs šodien atbalstām atklātu izlaupīšanu, ka mēs šodien ar balsojumu pieņēmām lēmumu mūsu tautas “zaļo zeltu” izpārdot. Mēs esam pieņēmuši tādu “vezumu” izskatīt uz nākamo ceturtdienu, ka neviens no mums to nespēs darīt prātīgi. Mēs pat saturu nespējam apjēgt, vismaz Prezidijs nespēj - nezina, ka tur trīs, četras reizes viens un tas pats likums tiek vērts vaļā!

Mīļie draugi, tauta zina, ka mēs nespējam strādāt. Mums ir kaut kas jāmaina. Varbūt mums visiem ir jāiestājas kādā pretalkohola biedrībā, jāsāk vingrot un jādabū kaut kāds treneris, kas mums liks izlasīt tās grāmatiņas. Es nezinu... Es zinu, ka ir kaut kāds Saeimas ētikas kodeksa projekts, kas tika piedāvāts. Es sapratu vismaz no mūsu komisijas, ka mēs to nepieņemsim. Bet, draugi, mums ir dziļa, dziļa slimība, un tauta to jūt. Mēs tautu nesargājam, mēs tautu iztukšojam un parādās tās zīmes...

Es tās balsis, kuras es dzirdu pa visu Saeimas namu un pa Saeimas viesnīcu, daudzas pazīstu. Es kampaņā ar viņiem kopā gāju. Man sirds sāp, ka mēs tādi esam kļuvuši. Es domāju, lielākā daļa no mums dziļi esam labi cilvēki, bet ka mēs esam tik zemu nokāpuši, ka mēs to tautu pārdodam par pāris simts latiem, par pāris tūkstošiem latu papildalgas.

Mēs zinām, kas notiek mūsu tautā. Un man nebūs nekāds pārsteigums, ka, ja vēl viens gads ies tālāk, mēs visi - vismaz 95% no mums - būsim seritificējami par alkoholiķiem. Jo es nesaprotu...

Man Leopolds Ozoliņš stāsta, ka viņš nekad viens pats nedzēra, bet dzēra tikai kompānijā, bet beidzamajā gadā viņš divas, trīs reizes ir aizgājis uz bāru un viens pats ir izdzēris 50 gramus, jo izjūt nespēju palīdzēt tautai. Un mēs esam vainīgi.

Tā ir smaga nasta, un Jirgena kungs ir to nastu nesis vēl vairāk nekā mēs citi. Viņš ir viena no vadošajām personām vienā no koalīcijas valdošajām partijām, un viņš visvairāk nes to vainu. Es domāju, ka tā ir vaina, varbūt viņš domā, ka tas ir gods. Es saprotu, ka dažs var domāt, ka, ja Latvija atkal kļūs par daļu no Krievijas un latviešu tauta par kalpiem, ka tā varbūt ir pareizā kārtība. Tātad dažiem Jirgena nasta varētu būt gods. Es nezinu, kā viņš to izjūt. Es gan domāju, ka viņam ir problēmas. Es gan neapgalvoju, bet ticu, ka viņš gribētu būt citāds.

Man ir tāds lūgums jums visiem. Es nezinu, kā Jirgena kungs šodienu pārdzīvos, bet vienalga domāsim, ko mēs darīsim, lai mēs palīdzētu viens otram būt labākiem, nekā mēs šodien esam. Un nedzīsim viens otru tur, kur mēs negribam iet.

Es ticu, ka vairākums no mums negribēja šodien pieņemt tos likumprojektus, par kuriem mēs runājām. Mums ir iespēja tik daudz laba darīt mūsu tautai, bet mēs tik slikti to iespēju izlietojam. (Starpsauciens no zāles: Pārtraukums!)... Es domāju, ka tas nav vajadzīgs... Jūs zināt, ko es jums esmu lūdzis. Lūdzu, palīdzēsim viens otram būt labākam, palīdzēsim viens otram kalpot tautai.

Balsosim tā, kā mums ir jābalso, Jirgena kunga lietā. Es domāju, būtu labi, ja Prezidijā būtu kāds opozīcijas loceklis. Tas palīdzētu Prezidijam labāk strādāt. Bet palīdzēsim viens otram tautai labāk kalpot! Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Vēl ir trīs deputāti pieteikušies debatēs. Pārtraukums līdz 15.30.

Es atvainojos, atbilstoši Prezidija lēmumam, mums ir jāorganizē otra reģistrācija. Tātad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, noklausieties, lūdzu, reģistrācijas rezultātus!

M. Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Pēteris Keišs un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes, bet no Prezidija ir redzams, ka zālē ir acīm redzams kvoruma trūkums. Līdz ar to es lūdzu veikt reģistrāciju. Lūdzu zvanu un lūdzu veikt reģistrāciju. Deputātus lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 41 deputāts.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu atkārtoti reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 52 deputāti.

Turpinām sēdi. Nākamais deputāts, kas vēlas uzstāties debatēs, ir Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie un mazāk cienījamie kolēģi! Man jau sen ir kauns par to, kas notiek šeit Saeimā, un ne reizi vien no šīs tribīnes es par to esmu runājis, lūdzis daudzus kolēģus, diemžēl tas nav līdzējis. Dunkera kungs šodien jau teica, ka arī viņam esot ļoti, ļoti kauns par to, kas te notiek. Tāpēc es aizvien retāk parādos šajā tribīnē, jo daudzi to izmanto pavisam citiem mērķiem un to pārvērš - diemžēl tas arī izdodas - patiešām par muldētavu. Es atvainojos par šo vārdu, bet šai augstajai tribīnei tas godu nedara.

Bet nelaime jau ir tā, ka tāds arī ir šo cilvēku nolūks - degradēt Saeimas prestižu. Tā tas bija vakar, kad iesniedzēji un tie, kuri pieprasīja šo ārkārtas sēdi, nejaudāja pat sagatavot lēmuma projektu, un pēc kritikas šodien viņi to mēģināja iesniegt un iedabūt kārtējā sēdē. Šodien arī. Lūk, viņi ir izdomājuši un iesnieguši Saeimai šādu lēmuma projektu un atkal nāk tribīnē un runā un runā, un pārkāpj visas morāles normas.

Cienījamie kolēģi (par mazāk cienījamajiem es nemaz nerunāšu)! Notiek taču absurdas lietas. Ieklausieties. Es sākšu ar dižo “taurētāju” Valdmaņa kungu, kurš ir dzēris vārda vistiešākajā nozīmē, un tagad man ir tiesības pateikt acīs - ja viņš atļaujas parakstīt šeit šādu dokumentu, ja divus gadus gulējis un krācis šeit Saeimā... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Viņš neko sliktu nedara!”) Valdmaņa kungs, jūs esat divas trešdaļas no Saeimas laika nogulējis, bet tagad jūs iesniedzat šādu likumprojektu. Par ko jūs esat pārvērtis Saeimas tribīni, kad nākat un runājat šeit? Jābūt taču kaut kādai kauna sajūtai.

Otrs dižvīrs - Kostanda. Salīdzinot ar Valdmaņa kungu, kurš dzer līdz baltajām pelītēm, arī viņš dzer uz velna paraušanu, bet viņš arī ir šo parakstītāju pulkā. Kolosāli morāles eņģeļi izrādās! Kolosāli morāles eņģeļi atradušies! Vai tā patiešām nav Saeimas darba traucēšana? Tieši ar to. Apmuļķojot tautu, Kostandas kungs, jūsu partija iekļuva Saeimā, un tagad neļaujat Saeimai strādāt un neļaujat valdībai strādāt, nodarbojaties atkal ar tukšu pļāpāšanu, (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kāpēc nav aizrādījuma?”) tukšu propagandu. Paskatieties, kāds ir jūsu reitings! No simta labi ja viens jūs atbalsta. Tagad jūs vācat droši vien Vācijā un citās valstīs atkal galošas un vēl kaut ko tādu un tad pametīsiet tautai pēdējā brīdī pirms 7. Saeimas vēlēšanām, jo atkal gribat iekļūt šeit, lai traucētu darbu. Ir taču kaut kādai mēra sajūtai jābūt. (Starpsauciens: “Nav pēc būtības!”) Un tanī pašā laikā ķeraties klāt pie “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, apsmējāt vakar šeit no tribīnes šīs trīs zvaigznes, kuras “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK tur augstā godā un cīnās par to, lai šīs zvaigznes spīdētu tā, kā nākas. Jums tas ir ar pavisam citu nolūku. (Starpsauciens: “Pulkveža zvaigznes, Tabūn!”)

Lūk, tādas ir tās lietas. Jūs tikai runājat, nekad normālu lēmuma projektu, likumprojektu nespējat sagatavot. Ja runājam par opozīciju, opozīcijai ir jābūt konstruktīvai, opozīcijai ir jābūt tādai, kas nenomelno Saeimu, valdību. Tādi nu mēs esam. Tādus tauta ir ievēlējusi Saeimā, un tāda ir izveidota valdība. Vajag palīdzēt strādāt, nevis nomelnot. Jūsu princips ir ļoti vienkāršs: jo sliktāk tautai, jo sliktāk valstij, jo labāk ir jums.

Tas pats Čerāna kungs, “specs” absolūti visos jautājumos. Nav neviena jautājuma, kurā viņš nebūtu speciālists. (Starpsauciens: “Muldētājs. Tas ir labi!”) Viņš jau šeit Saeimas tribīnē ir kāpis simtiem reižu divu gadu laikā. Iedomājieties, cik daudz no Saeimas darba laika viņš ir patērējis! Paskatieties reizi par visām reizēm uz sevi, pirms jūs iesniedzat šādus projektus! Kolēģi, man vienkārši patiešām kauns par to, kas šeit notiek. Es lūdzu jūs pēc iespējas mēģināt nobremzēt tādas nenormālības, un tāpēc es vairāk nerunāšu, bet aicinu noraidīt šo dokumentu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu ievērot ētiku un taktu, runājot debatēs un arī apzīmējot citu deputātu darbības un arī pašus deputātus. Tas attiecas uz visiem debatētājiem. Es lūdzu arī nākamos un arī Tabūna kungu to ievērot.

Nākamais runās Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pēc kvēlās Tabūna kunga runas ir ļoti grūti runāt, jo es īsti labi nesapratu, vai mēs šodien runājam par Prezidija locekli Jirgena kungu vai par Kostandas kungu, Čerāna kungu un Valdmaņa kungu. Bet tad vajadzēja “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegt tādu projektu, un tad Tabūna kunga kvēlā runa būtu vietā.

Bet šodien es domāju, ka nevajadzētu jau mest sprunguļus opozīcijai, un it sevišķi man izbrīnu rada, kādēļ mēs diskutējam tikai par kaut kādas dzeltenās preses publikācijām. Es vēlreiz kārtīgi pārlasīju to tekstu, kas ir iesniegts, ko mēs šodien apspriežam, un, man liekas, tur Jirgena kungs... personīgi es neesmu neko rakstījis (kaut arī esmu viens no parakstītājiem), ka Jirgena kungs dzer vai nedzer; šinī gadījumā ir jautājums, ka opozīcija uzaicina pārējos Saeimas deputātus izteikt neuzticību Saeimas priekšsēdētāja vietniekam, un es arī atbalstīju šo iniciatīvu, jo man liekas īpatnēja situācija... Ja jau Tabūna kungs tā kvēli atbalsta demokrātiju, tad jājautā - kur ir tā demokrātija mūsu Saeimas Prezidijā? Ir divi “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji, divi “Saimnieka” pārstāvji un viens “Latvijas ceļa” pārstāvis. Un es lasu avīzē, ka cienījamais Daudiša kungs vairs nebūs Prezidijā. Izrādās, šī vieta pieder “Latvijas ceļam”. Kas to ir nolēmis? To ir nolēmis tikai “Latvijas ceļš”. Jeb vai mēs noliksim tur memoriālās plāksnītes: kreisajā malā - vienu plāksnīti “Tēvzemei un Brīvībai”, kaut kur pa vidu - vēl vienu “Tēvzemei un Brīvībai”, vēl kādu plāksnīti “Saimniekam” un vēl kādu - “Latvijas ceļam”. Ja jau ir demokrātija, ko mēs tā mīlam te deklarēt, tad arī patiešām ir jābūt arī kādam opozīcijas vai vismaz neatkarīgo deputātu pārstāvim, kas arī ir opozīcijā. Par to, kas tur ieies vai tiks iebalsots, - par to jau atkal mēs lemsim kopā. Protams, klausoties Tabūna kunga runā, man patiešām sāka likties, ka, pēc Tabūna kunga idejas, opozīcija izskatās tā: vairākums kaut ko it kā “iemetot”, un opozīcijai aktīvi ir jāpienes vai nu gurķītis klāt, vai vēl kaut kas. Tā būtu, pēc Tabūna kunga domām, tā īstā sadarbība.

Nu laikam tādēļ arī ir opozīcija, kurai ir savs viedoklis, kura var izteikt savu viedokli. Protams, es vēlreiz saku, es neuzskatu, cienījamie deputāti... Ja reiz pieņem to tā, kā ir dzeltenā prese rakstījusi, tad mums parlamentā ir tā: es skaitīju - ir korumpanti - 41 gabals, homoseksuālisti un pedofili - 25 gabali, un pārējie ir alkoholiķi. Tas ir vismaz tāds šķērsgriezums, kā pēdējā laikā to ir pasniegusi dzeltenā prese. Nu patiešām, protams, mēs varam jau arī mēģināt atbilst šiem dzeltenās preses standartiem, bet reizēm, kad es iepazīstos ar tādiem materiāliem, tad man gribētos uzzināt, kādā šķērsgriezumā ir paši šo avīžu redaktori. Vai neizrādītos kaut kāds drūmāks procents, ja paskatītos viņu darbību? Nu, protams, tie ir morāli augsti, tīri cilvēki.

Bet šinī gadījumā es tomēr aicinu kolēģus atgriezties pie jautājuma. Protams, var būt, ka šodien nav tas labākais moments, jo arī vairākuma pārstāvji ļoti satraukušies, ka, izrādās, apspriest dzeltenās preses publikāciju... Man tomēr gribētos arī pie vairākuma griezties ar jautājumu, ko es esmu daudzkārt uzdevis: kāda ir opozīcijas vieta Saeimā un kā viņa var legāli darboties, kādas ir opozīcijas tiesības? Šodien ir tikai dekoratīvas skaņas, jo drīzumā, man liekas, visiem Saeimas deputātiem ir jābūt pozīcijā. Jo opozīcijā paliek... nu, es nezinu kas paliks...

Tāpat es ceru, ka drīzumā Bišera kungs pabeigs savu talantīgo darbu par Ētikas komisiju un Ētikas kodeksu, un tad nebūs problēmu. Stiepsim gan Saeimas Prezidiju, gan visus pārējos deputātus uz Ētikas komisiju, kur mērīs gan alkohola grādus asinīs, gan bikšu garumu, gan svārku garumu un kur arī visas pārējās izdarības būs. Tikai man būtu lūgums - varbūt tur varētu atcerēties arī kādu opozīcijas pārstāvi. Jo citādi būs... reizēm patiešām es baidos: ja opozīcija nokļūs Tabūna kunga rokās, tad būs īpatnēja mērīšana un pārbaudīšana. Kaut vai tas mehānisms tur veidojas īpatnējs... jo tautas ievēlētiem kalpiem visaugstākais ir tauta, kas nākamajā gadā nolems, kuram ir vairāk balsu un kuram mazāk... Un diez vai Tabūna kungam vajadzētu tā bļaut nelabā balsī, jo savulaik paši bijāt vienā partijā ar Kostandas kungu, un tagad nu atkal iznāk, ka abi divi ir salamājušies. Nu, tas nav glīti. Vienā partijā bijāt, vienā Saeimā sēdējāt, un tagad nu katrs ir savā krēslā. Nu jā, Kostandas kungs jums atņēma balsis. Tātad viņa partijai bija labāka un pareizāka taktika nekā jums. Un nevajadzētu patiešām to visu šeit pārvērst netīrās veļas mazgāšanā.

Un šodien tomēr nobeidzot teikšu par Jirgena kunga jautājumu: es domāju, ka Jirgena kungs paliks, jo tur atkal ir jau, kā es teicu, sadalīti tie beņķi, katram pie pakaļas ir pielipuši.

Bet es tomēr gribētu lūgt... es gaidīju dienas sākumā, ka mēs vismaz kaut kā godināsim princesi Diānu, ko tomēr, kā es uzskatu, dzeltenās preses pārstāvji veiksmīgi iedzina nāvē. Es domāju, varbūt vismaz sēdi mēs varētu beigt, godinot viņas piemiņu. Arī Latvijas presei ir jāaug, un, es domāju, arī parlamentam ir jāaug.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Paulis Kļaviņš - LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es būtu vispriecīgāks, ja nemaz nebūtu notikušas debates par šo lēmuma projektu. Mēs vienkārši būtu balsojuši tūlīt pēc tā paziņošanas. Tas būtu tas labākais, ko varam darīt. Jā, mēs būtu daudz laika ietaupījuši. Taču, sākot debates, izskanēja tādas domas, par kurām ir vērts runāt, jo citādi iznāk, ja tas, kurš neko nesaka, piekrīt varbūt visam, kas šeit izskan, un tam nu es nevaru piekrist, visam, kas šeit ir izskanējis. Es pilnīgi norobežojos no mēģinājuma izteikties par morāles jautājumiem attiecībā uz vienu vai otru mūsu Saeimas locekli, tas nav mans uzdevums. Lai par to spriež vēlētāji, kas mūs ir ievēlējuši! Mēs viņus vairāk vai mazāk labi pārstāvam, un viņi arī savu viedokli paudīs nākamajās vēlēšanās. Tādēļ mums šodien diemžēl ir jāsastopas ar parādību, ka dažs deputāts, kā mēdz teikt, runā pie loga jeb caur logu, runā ne tik daudz ar mums, bet runā ar tiem, kas ir ārpus šī nama. Var jau būt, ka tā ir nākamo vēlēšanu stratēģija - tā runāt, lai to tad var iespiest un tam pievienot balsojuma rezultātus un uzrādīt: lūk, cik augstā līmenī es tās lietas pasniedzu un redzēju, un, lūk, tie tur balsoja “pret”. Nu, tā var būt vēlēšanu stratēģija. Bet labi nav, ka mēs neizpildām savu uzdevumu, novēršamies no likumdošanas, svarīgiem projektiem un veltījam laiku šai humora stundai. Īsti labi nav.

Un vēl viena tāda lietišķa parādība, kas man liek vēlreiz pie šīs parādības atgriezties. No opozīcijas puses aizvien izskan pārmetums, ka vairākums kaut ko nolemj un, ka, lūk, mazākums netiek pie vārda un tā lēmumi nekur neparādās. Nu, tā taču ir normāla parādība. Nu, kurā demokrātiskā valstī vairākuma lēmumi neiegūst likuma spēku? Ar bļaustīšanos jau nu vismazāk var par kaut ko pārliecināt. Tur var kliegt, taures pūst vai nezin ko darīt, bet visās demokrātiskās valstīs vairākums sastāda valdību un rīkojas, un, ja ir kaut kur laba opozīcija, tad tai ir vairāk ko darīt, nekā tikai kritiski izteikties, populistiski izteikties, tad ir jānāk ar konstruktīviem ierosinājumiem likumdošanas jomā, kurus ir vērts apsvērt, kurus var arī pieņemt. Bet jūs esat izvēlējušies pārāk lētu lomu sev. Jāstrādā nav, likumi nav jums jāveido nekādi, ne par ko jums nav jāatbild, jums ir tikai vēlēšanās izteikties, lai jūs dzird tie tur - ārpusē. (Starpsaucieni no zāles: “Kristīgais boļševiks! Ne jau par valdību ir runa!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kļaviņa kungs, es atvainojos. Replikas ir zālē atļautas, bet apvainojumi nav atļauti, un, ja šādā veidā mēs turpināsim šīs replikas, ko izsaka deputāti un kas ir apvainojošas tiem, kas runā tribīnē, un ja es vēl dzirdēšu tās no zāles, tādā gadījumā atbilstoši Kārtības rullim Saeimas vadītājs ir tiesīgs izmantot tos nosacījumus un tos noteikumus, kurus tas paredz. Lūdzu, veltīsim uzmanību un cieņu tiem, kas runā tribīnē! (Starpsauciens no zāles: “Opozīciju uz sešām sēdēm!..”)

P.Kļaviņš. Paldies. Es tiešām necenšos nevienu apvainot, bet, nu, par lietu ir jārunā, un es tomēr palieku pie uzskata, ka koalīcija var izveidot arī Prezidiju pēc savas vēlēšanās. Nav jau šī mūsu koalīcija tā valdošā koalīcija, tā vislabvēlīgākā, jo sastāv no četriem politiskiem spēkiem, bet tomēr darbojas... ir darbojusies visu šo laiku un darbojas. Opozīcijai ir vēl grūtāks stāvoklis, jo viņā nu galīgi nav nekādas vienotības, līdz ar to konstruktīva opozīcija nav nemaz iespējama, un diemžēl tas, ko veic opozīcija, ir negatīvs tādā ziņā, ka kavē vienkārši laiku, tam nav nekādas nozīmes - izteikties bez atbildības, bez piesaistes attiecīgajiem likumiem, bez pamatojuma ar argumentiem, kāpēc tā nav labi un kāpēc citādi būtu labāk. Lūk, tā ir tāda nelaime, ar kuru mums būs jādzīvo laikam līdz 6.Saeimas darbības beigām, un tādas nu tās lietas ir.

Un vēl kas. Saeimas sastāvu mainīt vēlētos kolēģis Valdmanis. Mainīt Saeimas sastāvu, pēc Satversmes, var tikai vēlētāji, neviens cits. Nevienam citam nav tiesību mainīt Saeimas sastāvu. Tas notiks drīz vien, viens gads paies ātri, un tad mēs redzēsim. Es uzskatu, ka mūsu vēlētāji par šo laiku būs ļoti labi orientējušies, kas ir demokrātiskā politika, un zinās atšķirt pelavas no graudiem, redzēs, kur ir nopietns politiskais darbs, kur tiešām cenšas attīstīt, veidot labus, atbildīgus, taisnīgus likumus un kur tikai brauc uz tāda oportūnisma viļņa. To mūsu vēlētāji pratīs novērtēt. Es saprotu, ka viņi nav laimīgi un priecīgi par šo situāciju, tāpat kā mēs visi, bet jādzīvo vien ir. Mēs atspoguļojam savu sabiedrību. Es nepievienojos tomēr... Savā ziņā es cienīju to, ko Dunkera kungs teica un Lujāna kungs teica. Pareizi ir, bet es negribētu teikt, ka es kaunos, man nav par ko kaunēties, es esmu savu laikabiedru vidū, savu latviešu pilsoņu vidū, ievēlēts tāpat, kā mēs visi esam ievēlēti. Kāpēc man kaunēties no tā, ka jūs esat citādi nekā es? Man nav pamata kaunēties. Darīsim savu darbu tik labi, cik ir iespējams, un varbūt tā mēs iegūsim arī labāku atzinību no saviem vēlētājiem. Tas ir apmēram viss, ko man gribējās piebilst, lai neiznāktu tā, ka viss tas, kas šeit ir virmojis šodien, būtu kaut kādā veidā bijis atbilstošs manai pārliecībai. Tā tas nebija. To, ko es domāju, es šeit pateicu. Paldies par jūsu uzmanību. (Starpsauciens no zāles: “Āmen!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jirgena kungs! Es nerunāšu par jums personiski, bet, izmantojot to gadījumu, ka jūs pārstāvat mūsu parlamenta vadības institūciju, izmantošu šo gadījumu, lai parunātu par mūsu valsts vadības attieksmi trīs aspektos. Un šie trīs aspekti būtu šādi: pirmais aspekts ir likumdošanas koordinācija, otrais aspekts - valsts stratēģiskās attīstības veicināšana likumdošanas ceļā, un trešais aspekts - valsts pārvaldes optimizācija. Lūk, trīs ļoti svarīgi aspekti, kas, manā izpratnē, mūsu valstī vairāk nekā klibo.

Vispirms - par koordinētu likumdošanu. Likumdošanu mēs varam iedomāties, kā deduktīvo piramīdu. Likumi ir sakārtoti svarīguma kārtībā, sākot no svarīgākā, tas ir, mūsu Satversmes, un pēc tam secīgi pa līmeņiem pazeminās šo likumu svarīgums. Mēs tos pieņemam attiecīgi šādā lejupejošā secībā, tā būtu ideāla likumu pieņemšanas kārtība. Turklāt šī ideālā deduktīvā likumdošanas piramīda paredz, ka šeit nav tukšumu, nav caurumu. Proti, nav tādu valsts darbības sfēru, kuras nenosedz neviens likums. Šī deduktīvā piramīda paredz, ka likumdošanā nav arī ielāpu, pārsegumu, - citiem vārdiem sakot, nav tādas valsts darbības sfēras, kurās vienlaicīgi darbotos vairāki likumi, reglamentējoši likumi, turklāt bieži vien pretrunīgi savā starpā. Lūk, šādas deduktīvās piramīdas nav 6.Saeimai un diemžēl nebija arī iepriekšējiem mūsu valsts parlamentiem pēc neatkarības atgūšanas. Mums ir gan caurumi, gan pārsedzes. Tas tā ir. Tas nav mans izdomājums, pašķiriet vaļā “Agenda 2000”, Eiropas komisijas atzinumu par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas savienībā, tur skaidri un gaiši ir norādīts uz mūsu likumdošanas nesakārtotību. Tas ir pietiekami nopietns un oficiāls dokuments, lai, uz to atsaucoties, es drīkstētu šādu tēzi šeit celt priekšā. Un, lūk, ja mums šāda likumdošanas piramīda būtu ievērota, tādā gadījumā nebūtu tādu gadījumu, ka, piemēram, Medību likumu te izskata atkārtoti n-tās reizes, bet tanī pašā laikā likums par enerģētiku, par darbības sfēru, bez kuras neviena tautsaimniecības nozare nevar iztikt, neviens cilvēks nevar iztikt, lūk, nebūtu vēl pieņemts. Mums ir prakse, ka mēs likumus izskatām tādā secībā, kādā šos likumus iesniedz - un iesniedz atbilstoši tām interešu grupām, kuru aktivitātes koeficients ir augstāks. Nenoliedzot šādu praksi un atzīstot, ka ideālā deduktīvā likumdošanas piramīda nav iespējama, tāpat kā jebkurš ideāls, tomēr, bāzējoties uz savu divu gadu pieredzi šajā Augstajā namā, es iedrošinos apgalvot, ka tāda koordinēta likumdošana ir iespējama. Un tas ir atkarīgs no trim dienestiem mūsu valstī un četrām amatpersonām. Kas tie par dienestiem un kas tās par amatpersonām, - par to mazliet vēlāk.

Pāreju pie otrā aspekta. Proti, par valsts stratēģiskās attīstības veicināšanu.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, es lūdzu... Jautājums skar šajā gadījumā lēmuma projektu par deputāta Aigara Jirgena atsaukšanu no Saeimas Prezidija. Ja būtu iespējams...

I.Liepa. Amerika kungs, es jau teicu, ka es runāšu tādā kontekstā, ka atsaucamais Aigars Jirgens ir mūsu parlamenta Prezidija loceklis, tātad tās institūcijas loceklis, kas ir atbildīga par valsts attīstības stratēģiju, un lūdzu mani šinī sakarībā nepārtraukt.

Tātad - par valsts stratēģiskās attīstības veicināšanu. Atbilstoši Satversmes 64.un 65.pantam parlaments ir atbildīgs par šo jautājumu valstī un tas kontrolē valdību. Valdības nāk un iet, valdības mainās un, viena otru nomainot, neatstāj aiz sevis konceptuālās nostādnes. Par, teiksim, nacionālajām programmām nemaz nerunājot. Kura valdība ir likusi priekšā tautsaimniecības kopējo nacionālo programmu vai atsevišķo nozaru programmas? Ir tādas programmas vai nav? Es tādas nezinu, un diez vai kāds cits tās zina. Tāpēc mūsu parlamentam, kas ir atbildīgs par to, ir jāuzņemas atbildība, un šajā sakarībā tieši Prezidijs ir tas, kas šo situāciju varētu ietekmēt, izmantojot 64. un 65. Satversmes pantu.

Tālāk. Trešais. Valsts pārvalde. Tajā pašā Eiropas komisijas atzinumā ir vairākkārt norādīts uz nesakārtotu valsts pārvaldi Latvijā. Un tur ir viens skaists piemērs, kuru arī es šeit minēšu. Ekonomikas ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija īsti nezina, kur ir tā robežšķirtne, kas nodala viņu funkcionālos lauciņus. Nezina. Tas ir arī šajā “Agenda 2000” skaidri un gaiši norādīts.

Ir šie trīs ļoti nozīmīgie aspekti jebkuras valsts stratēģiskajā attīstībā, un par tiem atbild trīs dienesti. Tos es šeit nosaukšu, un man līdz ar to, domāju, neviens nevarēs pārmest, ka nerunāju par šodienas darba kārtību.

Vispirms tas ir valsts parlaments, tā ir mūsu Saeima, tā ir mūsu Saeimas vadības institūcija - Prezidijs un tā priekšsēdētājs un viņa vietnieki vai biedri, kuriem būtu jārūpējas par šo stratēģisko virzienu iedzīvināšanu. Diemžēl tas tā nenotiek, un tas ir ārkārtīgi liels un būtisks trūkums. Tātad parlaments - pirmais dienests.

Otrais dienests - tā ir Valsts prezidenta Kanceleja. Neapšaubāmi, ka Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 46.pantu, ir tiesisks iejaukties valsts dzīvē ļoti dziļi un ļoti nopietni, ja vien ir vēlēšanās un gribēšana.

Tālāk - tas ir mūsu premjerministrs un mūsu valdība kopumā. Lūk, mūsu Satversmes 59.pants skaidri un gaiši par to runā.

Un visbeidzot tas ir arī mūsu viceprezidents, kurš Šķēles otrajā valdībā tika ieviests kā amatpersona ar nolūku - koordinēt likumdošanu, šajā nolūkā vienojot gan valdību, gan arī Saeimu. Diemžēl pagaidām es šādu vienotību neredzu, un likumdošana notiek vēl joprojām pēc Brauna kustības. Tas ir nepareizi. Un nepareizi ir it īpaši tas, ka mūsu parlaments, Prezidijs, lūk, neņem vērā šādas koordinētas likumdošanas vajadzības. Bet to varētu izdarīt. Un šeit nav vainīgs varbūt tikai priekšsēdētājs, šeit ir vainīgi arī priekšsēdētāja biedri un līdzbiedri, un tā tālāk. Lūk, tādas asociācijas manī radās, iepazīstoties ar šo atsaukuma pieteikuma dokumentu, kā arī pēc tām debatēm, kuras mēs šorīt un šodien šeit dzirdējām. Domāju, ka daudzas no tām debatēm bija ļoti pamācošas: cik tālu ir iespējams atiet no parlamentārās darbības, esot parlamenta loceklim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Atsaukt Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Daini Turlo Ārlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 2. Deputāts Dainis Turlais ievēlēts Ārlietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums, atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Viktoru Dinēviču Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Viktors Dinēvičs ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Trešā sadaļa. Deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam. Atbilstoši Kārtības ruļļa 125.pantam Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts. 10 deputāti (Kreituse, Kreituss, Kušnere, Liepa, Čerāns, Mauliņš, Zelgalvis, Grīnbergs, Kazāks un Eniņš) ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam. Iesniedzēji nelūdz vārdu motivācijai. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projektu izskatīšana. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, izveidošanu”. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Šis jautājums ir, protams, jautājums, kas ir izraisījis ļoti lielu interesi un uzmanību, un, es domāju, tas ir arī jautājums, kas zināmā mērā ir goda jautājums visam parlamentam - vai šo mīklu mēs atminēsim vai neatminēsim. Būtībā jau nekāda lielā mīkla tā nav. Daudz kas mums ir zināms, un man ir tāpēc lūgums šodien principā izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Bet, tā kā mums vēl ir jāizveido šīs komisijas sastāvs un acīmredzot šis komisijas sastāvs nākamajā sēdē jāapstiprina, tad ir lūgums nepieņemt lēmuma projekta 2.punktu, kurā ir rakstīts: pa vienam deputātam no katras frakcijas. Principā vienalga, vai būtu pa vienam deputātam vai pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Bet man ir lūgums šajā 2.punktā paredzēt arī iespēju izvirzīt vienu pārstāvi vai divus no neatkarīgajiem deputātiem atkarībā no tā, kā būs pārstāvētas frakcijas. Jo neatkarīgo deputātu skaits ir pietiekami liels. Un, otrkārt, es domāju, ka arī trīs valdošās lielās partijas ne visai grib tās aizkulišu sarunas, kurās runā, ka viņas ir tās galvenās ieinteresētās bijušas. Tāpēc diez vai vajadzētu taisīt tāda veida komisiju, kurā par izmeklētājiem strādās, teiksim, valdību veidojošās frakcijas galvenokārt. Šajā gadījumā, es domāju, tāda tīri morāla, ētiska apsvēruma dēļ nebūtu slikti, ja arī neatkarīgie deputāti - un ne vienmēr viņi ir opozīcijas deputāti - ņemtu dalību, un tāpēc mans priekšlikums ir šodien apstiprināt lēmumā to daļu - 1. punktu, - ka šādu komisiju izveido, un nākamajā reizē apstiprināt pašu komisiju reizē ar komisijas izveidošanas principiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Godājamie kolēģi un Tabūna kungs! Mums ir bijušas vairākas Saeimas izmeklēšanas komisijas, bet rezultāti ir bijuši gandrīz nulle. Es biju bankas “Baltija” izmeklēšanas komisijā. Mēs tur vienojāmies par vainīgo, bet Frakciju padome jeb koordinējošā valdību veidojošo frakciju padome nolēma, ka Repšes kungu vajag turpināt godināt un nevajadzētu viņu norādīt kā vainīgu.

Šis jautājums ir pat daudz vienkāršāks. Šeit viena institūcija, kas ir pakļauta Privatizācijas aģentūrai, ir parādā naudu bankai “Baltija”. Kaut kādi gudrinieki nolēmuši, ka, lai šo parādu piedzītu, ir jālieto viena firma Lihtenšteinā. Lielāks absurds nevarētu būt. Tā ir vienkārši tīra un atklāta zādzība. Bet saprotiet, ka tas cilvēks, kuru mūsu koordinējošā padome iecēla amatā, publiski pasaka, ka viņa godaprāts prasīja, lai pirms mēs apstiprinām Repšes kungu, viņš noklusētu par to, ka pirms viņš noklusa, pirms mēs apstiprinājām Repšes kungu, par to, ka Repšes kungs visu zināja. Es domāju, ka šeit ir pilnīgs farss. Saprotiet, ka šī izmeklēšanas komisija itin nekā nepanāks, jo būs Panteļējeva kunga pirksts pareizā laikā un viss būs kārtībā. Lihtenšteinas firmai ir iespaids uz mūsu Privatizācijas aģentūru un tā noteiks, vai Privatizācijas aģentūrai būtu jālemj, ka to parādu vajadzētu maksāt. Latvijas Bankas prezidents tur ir iejaukts, tur ir arī vairāki citi. Tie 3 miljoni it kā atrodas kādā bankā šeit, “Saimnieka” komanda to labi zina, kur un kā, bet tagad tā naudiņa ir sadalīta un tagad mēs taisīsim Saeimas izmeklēšanas komisiju, ilgi runāsim un tad laikam darīsim tāpat kā bankas “Baltija” izmeklēšanas komisija - vienkārši to lietu “apraksim”. Galaziņojums pat netika debatēts. Lūgumu izskatīt Repšes kunga piemērotību amatam ielika kādā komisijā, kas nolēma, ka nedrīkstam izskatīt šo jautājumu. Padomāsim prātīgi, ko mēs darām! Kurus mēs muļķojam? Ja mēs gribam ķert vainīgos, tad mēs to varam ļoti vienkārši. Nebūtu itin nekāda iemesla iejaukt kādu Lihtenšteinas firmu, ja valsts ierēdņi darītu savu darbu godīgi. Ja ir parāds, tad Jānim Naglim bija jāmaksā - bez kaut kādām komisijām. Bet it kā kaut kādai Lihtenšteinas firmai ir kaut kāds iespaids uz “Latvenergo” un uz Jāņa Nagļa Privatizācijas aģentūru, ka viņi rīkojas it kā par 70% godīgi, bet tie 30% aiziet kādu citu cilvēku kabatās.

Es neizprotu, kāpēc jābūt Saeimas izmeklēšanas komisijai. Es domāju, ja būs izmeklēšanas komisija, viņa varētu trijās stundās, trijās sanākšanās ātri noteikt vainīgos, bet vai mums būs tā griba, tas “harakters”, tas godaprāts vainīgos saukt pie atbildības? (Starpsauciens: “Vajadzētu!”) Mums ir valsts pilna ar noziedzniekiem, bet mēs nevienu nesaucam pie atbildības. It kā viens vecs vīrs ir vienīgais, kas ir spīdzinājis mūsu tautu. Ir it kā tikai viens komunists. Tie, kas sodīja mūsu jaunā laikmeta varoņus, - tie sēž augstos amatos. Tie, kas maldina tautu, sēž augstos amatos. Tie, kas it kā organizēja to, lai Latvijas Pilsonības likumu atsauktu, paliek augstā amatā. Lai gan tagad viņiem nav jāapgrūtina 10% no tautas un nav jātaisa liela ažiotāža. Viņiem vajadzētu tikai pateikt: “Draugi, frakcijā parakstīsimies un iesim uz priekšu!”

Vai mums ir griba? Ja mums nav gribas sākt attīrīties, kāpēc tad tas teātris? Vajadzētu vainīgos saukt pie atbildības. Varbūt pat var viņus apžēlot, ja viņi nožēlo savas vainas un kļūdas un ja viņi atdod to, ko viņi ir ieguvuši. Bet vai mēs to gribam? Vai mēs patiešām to gribam? Vai mēs atkal gribam tautu mānīt? Šajā gadījumā ļoti vienkārši ir norādīt vainīgos. Naglim bija iespēja pateikt “Latvenergo”, kā rīkoties. “Latvenergo” bija parādā, tur nekādu šaubu nav. Kāpēc, lai izpildītu savu parādzīmi, ir jāiet pie kādas Lihtenšteinas firmas un jāmaksā 3 miljoni dolāru, lai to lietu nokārtotu?

Draugi, tur nav nekāda ķīniešu ābece, tur vienkārši ir liela negodība. Mēs varētu... kā jau es teicu, Saeimas komisija varētu vainīgos ļoti ātri noteikt. Es domāju, ka varētu pat pēc pāris stundu padomāšanas noteikt, kuri ir tie vainīgie, bet ir jautājums: vai mēs gribēsim kādu saukt pie atbildības? Tas ir jautājums Krasta kungam, tas ir jautājums Sadarbības padomei, vai viņi grib sākt mūsu zemi attīrīt un ieviest godīgumu jeb vai viņi grib vienkārši tēlot, un mēs tikai taisīsim skaņu, kā Tabūna kungs saka, muldēsim - varbūt tikpat labi kā Tabūna kungs no šīs tribīnes muldēja nesen, bet mēs itin nekā nepanāksim, ja mēs negribam to panākt.

Es ticu, ka Sadarbības padomē puse cilvēku zina, kā tā nauda tika sadalīta. Tur nav nekāda ķīniešu ābece. 3 miljoni dolāru ir liela summa, tie tika izmaksāti tikai pēc sarunām. Es saprotu, ka sarunās bija iejaukts Repše, bet viņš it kā negribēja saprast, ap ko lieta grozās. Es saprotu, ka tur ir bijis jābūt iejauktam “Latvenergo” prezidentam. Es saprotu, ka tur ir bijis jābūt iejauktam bankas “Baltija” likvidatoram. Kāpēc šie trīs ierēdņi vēl nesēž aiz restēm? Tur nekādu šaubu nav. Nav nekāda prāta lūgt vienai firmai, kas ir tālā, tālā Lihtenšteinā, pateikt ierēdņiem Latvijā, ka viņiem ir jāpilda savas saistības. Vai mēs gribam saukt vainīgos pie atbildības? Es gribētu, ja mēs gribētu. Es balsošu “par” šo komisiju. Bet, lūk, jums es vairs neticu! Jo mēs bijām bankas “Baltija” sēdē, nekas tur nenotika, un tie, kas ar mani vienojās, ka Repšes kungs ir vainīgs, - tie balsoja par Repšes kunga atstāšanu godā. Tā mēs kļūstam par tādu muldēšanas organizāciju. Panteļējeva kunga pirksts vai Lībanes kundzes pirksts pacelsies, un tulīt viss, kas ir nejēdzīgs, būs kārtībā, jo Saeima to tā būs pieņēmusi.

Ir iespējams, ka Saeima nolems, ka Latvijā trim ierēdņiem (vai četriem, ja ir iejaukts Repšes kungs) patiešām bija tiesības nolemt, ka 3 miljoni vai 10 ir jāpaņem, lai pateiktu puišiem, ka viņiem tomēr ir jāpilda savs uzdevums. Ne savs uzdevums, bet uzdevums valsts vārdā. Mēs it kā pildām uzdevumus valsts vārdā, bet neviens mums 3 miljonus dolāru nedod.

Stendzenieka kungs solīja: ja pievienošos, tad varētu palīdzēt sadalīt 2 000 miljonu dolāru gadā. Es ticu, ka tāda nauda tiek šķaidīta. Viņš teica, ka jūs šeit saņemsit - tie, kas būs valdības pusē, - caurmērā 500 latus papildu atalgojumu. Es saprotu, ka tas tā notiek.

Man Lamberga kungs saka, ka viņam nav 800 latu, kā avīzēs raksta, par to, ka sēž Rīgas konteineru ostas padomē. Lai uzreiz pasaka, cik liels tas cipars ir! Bet, ja viņš nedabū kopā 500 latus, tad viņš dabū mazāk, nekā Stendzenieka kungs solīja.

Attīrīsimies, draugi! Lūdzu! Kaut kad mums ir jāsāk būvēt godīgu sabiedrību. Iespējams, ka šī komisija sanāks divas reizes, noteiks vainīgos un prokurors paņems piecus cilvēkus ciet tūlīt. Bet tai nav vajadzīgs pat sanākt. Tur ir vainīgi tie, kas to lietu “orķestrēja”, - “Latvenergo” prezidents, Berija kungs, Repšes kungs. Kāpēc šie trīs nav aiz restēm? Padomāsim - vai mēs spēlēsim teātri jeb vai darīsim kaut ko īstu un reālu? Es ceru, ka mēs darīsim kaut ko īstu un reālu. Es jūs lūdzu nespēlēt teātri. Ja jūs negribat saukt vainīgos pie atbildības, tad spiediet pogu “pret”. Nespēlēsim teātri!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām bija patīkami izlasīt tos deputātus, kas parakstījuši. Pirmo reizi es redzu tādu vairākuma vienotību, sākot no iekšlietu ministra un beidzot ar visiem pārējiem “Latvijas ceļa” “bosiem”. Cienījamais vairākum, kurš šodien pārvalda valsti, vai patiešām ir jāveido speciāla komisija? Vai tad jums tā spēciņa tik maz ir? Vai jūs, kā tautā saka, kāds pārmetis pār bortu? Vai tad jūs nevarat uz savām frakcijām uzaicināt nesen ievēlēto Repšes kungu? Vai, ja nenāk uz frakciju, tad var uz kādu ministriju uzaicināt. Ja nenāk tāpat, tad var ar apsardzi atvest. Ir īpatnēji... Kāpēc šeit veidojas tāda situācija, ka vairākuma pārstāvji vēlas izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju? Kāpēc? Tātad jūs gribat... šinī gadījumā iznāk, ka vai nu jūs... vai nu jums nav kaut kādas informācijas, vai jūs gribat savā veidā vilkt laiku, lai šis jautājums tiktu nobloķēts. Vai ātrāk nebūtu uzdot Skrastiņa kungam, mūsu talantīgajam ģenerālprokuroram, šī jautājuma nopietnāku risināšanu, uz kuru gan Berija kungs, gan Repšes kungs, gan arī Birkāna kungs ierastos un dotu konkrētas atbildes, tajā skaitā konkrēti atbildot attiecībā pret likumu? Vai tas nav vienkāršāks mehānisms, nekā izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kura kādu pusgadu padarbosies, pēc tam labākajā gadījumā būs atskaite Saeimai un atkal - pareizi, kā jau Valdmaņa kungs saka, - kāds pirksts norādīs, ja būs kaut kāds projekts, par balsojumu.

Drīzāk man liekas, ka tas varētu būt savā ziņā tādēļ, lai šo jautājumu nobloķētu, atstātu pagrīdē un lai tas nekad reāli dzīvē nebūtu izskatāms. Un es te reāli varu pateikt: es arī esmu izmeklēšanas komisijas loceklis, un es zinu - pat ja komisija pieņems kaut kādu negatīvu lēmumu, mēs varam sagatavot vienīgi Saeimas lēmuma projektu, un atkarībā no tā, vai vairākums atbalsta vai neatbalsta, šis projekts var tikt pieņemts vai netikt pieņemts.

Un šinī gadījumā es vēlreiz saku - man kā opozīcijai rada ļoti lielu izbrīnu, kāpēc valdošajam vairākumam, tik stabilam un lielam... gan ar Krasta kungu “Tēvzemei un Brīvībai” varēja sarunāt, gan arī pārējās frakcijas varēja šo jautājumu risināt bez Saeimas komisijas izveides.

Un tas ir mans jautājums, ko es īsti labi nesaprotu, - kāpēc ir vajadzīga šī komisija?

Otra lieta ir tas, ka es arī piedāvātu patiešām atbalstīt Kreitusa kunga iniciatīvu, ka vismaz šodien mēs balsojam par pirmo daļu un pēc tam papildinām, lai arī pie frakcijām nepiederoši deputāti vismaz varētu sarunāt un vienu deputātu izvirzīt uz šo komisiju. Jo citādi, kā jau es nez cik reizes esmu teicis, mums Saeimā ir vairākas kategorijas - ir pie frakcijām piederošie, labie deputāti, kuri var piedalīties komisijās un atsevišķu komiteju darbībā, un ir pārējie deputāti, šodien pietiekami lielā skaitā, kuri ir kaut kāda nepieskaitāmā grupa.

Un tādēļ es aicinu, kā jau es teicu, balsot par pirmo daļu un nākamajā sēdē iekļaut arī kādu no neatkarīgajiem deputātiem. Mēs nāksim un vienosimies. Jo citādi tas nav normāls process, ka Saeimā deputāti ir sadalīti ne tikai opozīcijā un pozīcijā, bet arī labajos un sliktajos jeb tajos, kas tiek ierobecoti.

Es vēlreiz saku, ka pats projekts manī izraisa ļoti lielas aizdomas, ka te notiek atkal kārtējās “spēlītes”, jo valdošajam vairākumam (es tur apakšā izlasīju visus šos vārdus, tur ir gandrīz vairāk valdošā vairākuma pārstāvju) ir jāveido speciāla komisija. Ko tas nozīmē? Kāpēc tas tā ir? Kāpēc nevar caur Krasta kungu to risināt? Jums trūkst valdības tiesību? Jums trūkst iespēju izsaukt ģenerālprokuroru? Neņemos spriest, bet situācija ir ļoti īpatnēja.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu runāt par tādu tēmu - par Saeimas laiku, dārgo laiku, par deputātu laiku un vispār par principiem.

Kāpēc Saeimai, parlamentam, ir jāiesaistās kaut kādā komisijā, ko var mierīgi risināt tā, kā to paredz Latvijas Republikas likumdošana? Šeit nav jautājums ne par Prezidentu... es saprastu, ja būtu kaut kāds ļoti kutelīgs jautājums, ka būtu jāierosina Prezidenta impīčments, ja Prezidents būtu pieķerts kādā pikantā situācijā un mums būtu tik tiešām jālemj, ko darīt, kā iziet no situācijas, lai mēs saglabātu Latvijas, teiksim, godu, prestižu pasaules acīs.

Es vēl saprastu, ja būtu runa par Satversmes aizsardzības biroja kaut kādu darbību, ja tur būtu kaut kādi finansu pārkāpumi, būtu noklausītas kaut kādas telefona sarunas vai būtu notikušas vēl kaut kādas lietas - mēs būtu saņēmuši satraucošu informāciju, ka šis birojs vai šā biroja darbinieki apdraud Latvijas pilsoņu vai - jo sliktāk - teiksim, parlamenta locekļu vai kādu citu personu statusu vai viņu demokrātiskās tiesības. Varētu vēl kaut kā saprast, ka runa būtu par kaut kādu - nu es neminēšu piemēru - jautājumu, kas ir valsts noslēpums. Tad tik tiešām, kā pasaules prakse rāda, tiek sasaukta parlamenta deputātu komisija, lai saglabātu konfidencialitāti... te ir jārunā ar svešvārdiem, grūti izrunāt.

Mēs tagad pilnīgi legāli Latvijā varam izmeklēt šo konfliktu. Pilnīgi legāli. Ir prokuratūra. Tad jāsaka - kāpēc Latvijā nestrādā prokurors, kāpēc Latvijā ir tāda situācija, ka mums ik pēc trim četriem mēnešiem ir jāveido parlamenta izmeklēšanas komisijas? Varbūt jāmaina prokurors, jāmaina prokuratūras darbības principi vai vēl kaut kāda lieta? Es te vēršos pie Saeimas juristiem. Tad, kad jāstrīdas par kaut kādām juridiskām gudrībām, kvintesencēm, tad mūsu juristi visi kāpj šeit tribīnē un sit sev pie krūtīm: “Es runāju kā jurists!” Bet tad, kad Saeimai vajag no tā jurista dabūt konkrētu viņa profesionālu slēdzienu, tad diemžēl mēs no tiem juristiem neko citu nedzirdam, kā tikai klusēšanu.

Es vēl saprastu, ka mēs tiešām gribētu kaut kādā veidā kārtot to lietu, bet valdība, piemēram, Ekonomikas ministrija, kas tieši kūrē šos jautājumus... Kur šodien ir ekonomikas ministrs? Ekonomikas ministrs ir Latvijas Republikas Ministru prezidents. Visu cieņu. Es arī balsoju par šo valdību. Bet tad jau vajag skaidri un gaiši pateikt, vajag iziet Ministru prezidentam te priekšā, neviens jau viņam nesitīs pa galvu. Labi, nu no opozīcijas pateiks kritiku, bet viņam taču arī ir valoda, viņš arī var runāt skaidru valodu un pateikt: vīri, ir tāda un tāda lieta, mēs nevaram ar to jautājumu tikt galā.

Es eju tālāk. Mums tagad ir enerģisks iekšlietu ministrs. Es ļoti cienu Ziedoni Čevera kungu un zinu, ka viņš ir apņēmīgs. Varbūt lai nāk tribīnē un pasaka: vīri, mums ir nepieciešami 100 000 latu budžetā, lai mēs varētu tos novirzīt prokuratūrai, lai beidzot beigtos šī ņaudēšana!

Prokuratūra raud: mums nav līdzekļu, mums nav, kā saka, iespēju, mums nav tā... Nu tad nobalsosim, lai ar šo lietu beidzot nodarbojas profesionāļi. Iedosim viņiem atalgojumu! Ja mēs gribam reiz pielikt punktu šai lietai, iedosim viņiem atalgojumu. 100 000 - labi. 200 000 ? Labi. 300 000? Bet lai reiz ir skaidrība. Lai reiz ir rezultāts.

5. Saeimā arī “Tēvzemei un Brīvībai”, kā saka, bija opozīcijā, kopā strēbām to rūgto putru. Cik bija to komisiju? Un kur tā nelaime visām tām komisijām? Komisijas slēdziens ir politisks lēmums, balsojums. Šī ir klasiska krimināllieta. Nevar būt krimināllietā politisks balsojums. Mēs visu laiku ejam pa kaut kādu absurdu ceļu un visu laiku tikai brīnāmies. Es arī šeit nepiekrītu Valdmaņa kungam. Es nepiekrītu, ka jālamā visi no vietas. Ir nevainības prezumpcija, tik tiešām, Gundar... Mēs esam par vienu lietu, bet es nevaru uzbrukt cilvēkam virsū, kamēr tiesa nav par viņu spriedusi. Varbūt ir vainīga tāda un tāda amatpersona, varbūt ir vainīgs Repšes kungs, bet es to nevaru pateikt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir Latvijas Bankas prezidents.

Es vēlētos tikai vienu, un es domāju, ka arī tu, Gundar, to pašu vēlētos - lai tas notiek korekti, profesionāli. Ja nepieciešams, var pieaicināt ārzemju ekspertus, bet nav nepieciešama šī politiskā muļķošanās ar Saeimas izmeklēšanas komisijām. Tas jādara profesionāli, pieaicinot pasaulē atzītus profesionāļus. Un, ja mēs esam tik muļķi, kā Repšes kungs saka, tad jāmaksā šī skolas nauda.

Un es aicinu kolēģus, izskatot nākamā gada budžetu, paredzēt summu... šodien to nevar pateikt, es domāju, ka finansu ministram, valdībai ir skaidri un gaiši jāpasaka, cik lielu. Vajag paredzēt summu, jo mēs zinām, ka tādas krīzes visu laiku būs, - paredzēt summu prokuratūrai, paredzēt summu tiesai, paredzēt summu, es nezinu, kaut kādām citām izpildvaras lietām. Un šeit mēs tagad redzam - izpildvara kontrolē visu parlamentu un tagad vēl raud, vēl raud, ka, lūk, ir notikusi kaut kāda lieta šajā valstī... Nu, mīļie cilvēki, es vēl saprastu, ka būtu kaut kāda krīze valstī, ka tagad būtu izteicies Valsts prezidents, ka varētu atlaist Saeimu, ka nebūtu valdības mums šodien, ka būtu tā, kā bija 1918. gadā. Kad mēs vēl tikai domātu, kā apstiprināt... vai būtu Krasts demisionējis... ka tagad būtu prokurors demisionējis, būtu tieslietu ministrs demisionējis, būtu iekšlietu ministrs demisionējis, tā ka būtu krīzes... izņēmuma situācijas. Tad es to vēl varētu saprast. Un, lūk, mēs jau esam noguruši, bļaudami no šīs tribīnes, bet, kā Kļaviņa kungs saka, mēs arī nevaram vairs sēdēt un klausīties, kad notiek šādas muļķības.

Un pats sāpīgākais. Nu tad lai atnāk šeit... ja jau visa... kā saka, lai viss valdības pozīcijas parlamentārais “zieds” atnāk un motivē, kāpēc viņi grib izveidot Parlamenta izmeklēšanas komisiju. Šeit runā tikai opozīcijas pārstāvji, it kā tā būtu tikai opozīcijas lieta. Opozīcija var sekot. Opozīcija var norādīt, bet no opozīcijas nevar gaidīt brīnumus. Bez finansējuma, bez ekspertu apmaksas prasīt no opozīcijas kaut kādu konstruktīvu slēdzienu... Nu, mīļie kolēģi...

Es gribu šo tēmu beigt. Es tomēr nepiedalīšos šajā farsā, un es par šo Izmeklēšanas komisiju “par” balsošu tikai tad, ja šeit atnāks Ministru prezidents un skaidri un gaiši pateiks skaidrā, pareizā, stingrā latviešu valodā, kāpēc šodien Tieslietu ministrija nestrādā, kāpēc Iekšlietu ministrija nestrādā, kāpēc Prokuratūra nestrādā. Un tad, kad viņš tos visus kungus atcels un kad mums Saeimā būs brīdis, piemēram, divi mēneši, kamēr meklē jaunus cilvēkus, lūk, pa šo brīdi es vēl esmu ar mieru nobalsot par šādas komisijas izmeklēšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmajā acu uzmetienā tik tiešām liekas dīvaini, ka lielākā daļa pozīcijas deputātu... Pārsvarā tieši viņi ir parakstījuši šo lēmuma projektu un pieprasa izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kur tad ir palikuši tie 3 miljoni, kā tie ir ceļojuši no “Latvenergo” uz banku “Baltija” un kā pa ceļam ir nokļuvuši Lihtenšteinā vai mauru republikā.

No otras puses, es domāju, ka pietiekoši daudz, lai atspoguļotu šā jautājuma būtību, ir veikuši mūsu žurnālisti. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad šī informācija, kuru viņi ir pauduši preses slejās, ir pietiekoši objektīva un precīza. Bet jautājuma būtība acīmredzot ir daudz dziļāka, un šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija visnotaļ ir nepieciešama.

Mēs esam nonākuši līdz paradoksālai situācijai, un es mazliet gribētu pievērst jūsu uzmanību netālai vēsturei. Dažus gadus atpakaļ tika ierosināta krimināllieta par tā saucamā... par G-24 izsaimniekošanu Lauksaimniecības ministrijā “Lata International” lietā. Un šajā krimināllietā ir ļoti daudz apsūdzēto, acīmredzot vistuvākajā laikā šī krimināllieta beidzot nonāks līdz tiesai. Taču paradokss ir cits, tas, ka viens no vietniekiem, kurš tieši atbildēja par kredītu sadali un bija otrā persona aiz Ģēģera kunga, pat netiek aicināts kā liecinieks šīs krimināllietas ietvaros. Un viennozīmīgi tiek paziņots un pieņemts kā a priori, ka Šķēles kungs vispār neko nav zinājis par šīm nelikumībām, kuras ir notikušas Lauksaimniecības ministrijā.

Tagad paskatīsimies to situāciju, kāda ir izveidojusies mums šodien. Šķēles kunga padomnieks Grūtupa kungs vienlaicīgi ir arī bankas “Baltija” advokāts, bet Šķēles kungs kārtējo reizi paziņo, ka viņš neko nezina par šo nelikumīgo darījumu, kur tad ir palikuši 3 miljoni. Tad ir jāvaicā: vai tad Šķēles kungs tik tiešām visu šo laiku ir atradies pareizajā amatā gan Lauksaimniecības ministrijā, gan arī tagad? Tas ir viens.

Vēl viena nianse. Tur acīmredzot būs jāpēta, turklāt ļoti cītīgi jāpēta Izmeklēšanas komisijai, jo nav tik vienkārši, kā šeit paziņoja Saulīša kungs. Atcerēsimies, ka pāris nedēļu atpakaļ ģenerālprokurors uzstājās televīzijā, deva intervijas presē. Pirmkārt, viņš paziņoja, ka arī Ģenerālprokuratūra var “lauzt kaklu” šajā krimināllietā. Ja jau Ģenerālprokuratūra taisās “lauzt kaklu”, tad viennozīmīgi tiek paziņots, ka nelikumības mūsu valstī ir pieņemamas un ka tās ir absolūtas, un, jo vairāk nozog, jo mazāk iespēju kādu saukt pie atbildības. Tālāk ģenerālprokurors intervijā paziņo, ka viņš ir ticies ar bankas “Baltija” advokātu Grūtupa kungu, ka viņi ir veci draugi... Nav jau iebildumu, ka viņi tiekas un pārrunā dažādas problēmas, bet ko tad viņi konkrēti ir pārrunājuši? Izrādās, ka Grūtupa kungs ar viņu ir apspriedis jautājumus, kuri ir saistīti tieši ar šo cesijas līgumu, ar cedēšanu. Pēc tam ar diezgan lielu novēlošanos, pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma tiek ierosināta krimināllieta.

Un kas tad šodien sanāk? Faktiski sanāk sekojoša situācija, ka pēc idejas tiem policistiem vai SAB darbiniekiem, kuri izmeklē šo lietu, ir jāaicina ģenerālprokurors un jāpratina par šīm visām niansēm, ko tad viņi īsti ir runājuši ar bankas “Baltija” advokātu. Tātad ģenerālprokurors pats ir jāsauc vismaz kā liecinieks, un no viņa ir jāpieprasa liecības. Tāpēc es ceru, ka šajā komisijā būs iespēja ievēlēt pietiekoši kompetentus mūsu deputātus, vēlams juristus, un pietiekoši objektīvi izmeklēt šo lietu.

Es vēl gribētu atgādināt, ka šeit nav runa tikai par 3 miljoniem. Runājot par to, kas saistās ar “Latvenergo”, jāteic, ka mūsu nodokļu maksātāji ir piemānīti un apzagti vairākas reizes. 1995.gadā tika izsniegta garantija 10 miljonu latu apmērā, un bijušais enerģētikas valsts ministrs par to, ka viņš bija parakstījis šo garantiju, saņēma vienu gadu nosacīti. Tagad ir runa par to, ka no “Latvenergo” tiek pārskaitīti 18 miljoni. Tātad kopumā jārēķina, ka vismaz 18 miljoni ir pazuduši, un visi šie miljoni atpakaļ būs jāatgriež uz nodokļu maksātāju rēķina, tāpēc es aicinu atbalstīt Aivara Kreitusa priekšlikumu un balsot par šo lēmuma projektu pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms mēs pārejam pie lēmuma projekta apspriešanas, es gribētu vēlreiz uzsvērt Saulīša kunga izteikto priekšlikumu par nebalsošanu. Satversmes 26.pants nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu.

Atbilstoši lēmuma projektam tātad ir iesniegts lēmuma projekts, kuru ir parakstījuši 35 deputāti. Tas sastāv no diviem punktiem. Ir iesniegts Andreja Panteļējeva, frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāja, parakstīts priekšlikums - labojums 2.punktā, lai izteiktu to citā redakcijā: “Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa - pa diviem deputātiem no katras frakcijas.”

Kā arī ir deputātu priekšlikums - balsot šo lēmuma projektu pa daļām. Atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam tātad mūsu balsošanas kārtība būtu sekojoša: vispirms mums ir jāizlemj jautājums par Andreja Panteļējeva iesniegto labojumu, tas ir, par lēmuma projekta 2.punktu, kādā redakcijā mēs to pieņemsim, - vai tajā, ko piedāvā 35 deputāti, vai deputāta Andreja Panteļējeva ieteiktajā redakcijā. Pēc tam ir jāizlemj jautājums par to, vai mēs balsosim šo lēmuma projektu pa daļām. Un pēc tam ir jāpieņem kopumā šis lēmuma projekts. Tāda varētu būt šī balsošanas kārtība atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo balsošanas kārtību? Nav. Godātie kolēģi, tāda ir kārtība! Tātad 134.pants nosaka to, ka priekšlikums, kas var papildināt citu priekšlikumu, ir balsojams pirms tā. Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr piedāvātu vispirms nobalsot to, vai mēs balsosim par katru pantu atsevišķi, un pēc tam, ja mēs secināsim ka balsosim par katru pantu atsevišķi... Tad ir viens... Redzat, ja Panteļējeva kungs piedāvā divus, tad vajadzētu tomēr, kā mēs lūdzām, vismaz uz nākošo sēdi atstāt, ka mēs arī divus neatkarīgos deputātus varētu piedāvāt. Šajā gadījumā mēs pieņemsim vienkārši pirmo daļu, bet nākošajā sēdē mēs precizēsim skaitu, cik ir no frakcijām un cik ir no neatkarīgajiem, jo es tomēr piedāvātu neapspiest vairāk nekā 20 deputātu tiesības un ļaut arī viņiem piedalīties šajā Izmeklēšanas komisijā, jo tas nebūtu ne demokrātiski, ne arī pareizi.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie neatkarīgie un citi deputāti! Neviens taču neapšauba jūsu tiesības piedalīties kādas izmeklēšanas komisijas darbībā, bet tas lēmuma projekts bija pieejams ļoti ilgi, tad esiet tik laipni un savlaicīgi sagatavojiet rakstiski savus priekšlikumus, un tad balsosim, bet šodien balsot kaut ko vienu un rīt balsot citu - tas taču nav nopietni.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Godātie kolēģi, vispirms mums ir jābalso Panteļējeva kunga iesniegums - tātad izteikt 2.punktu jaunā redakcijā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Andreja Panteļējeva parakstīto “Latvijas ceļa” priekšlikumu - 2.punktu izteikt šādā redakcijā: “Komisija izveidota pēc frakciju pārstāvības principa - pa diviem deputātiem no katras frakcijas.” Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 10, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk mums būtu jāizskata deputātu Aivara Kreitusa un Modra Lujāna izteiktais priekšlikums, - lēmuma projektu balsot pa daļām. Šajā gadījumā viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti runāt “par” vai “pret” nevēlas. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Mēs noņemam, jo tas ir bezjēdzīgi!”) Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Vajag tomēr kādreiz vadīties arī pēc loģikas, ja nevar izlasīt Kārtības rulli līdz galam... Kā mēs tagad balsosim: kā var balsot pa daļām, ja ir pieņemts 2.punkts noteiktā redakcijā? Vai pēc tam mēs viņu balsosim ārā? Kā jūs tagad domājat - viens ar savu balsojumu nostāties “pret”? Un otra lieta. Es tomēr gribētu uzrunāt Panteļējeva kungu. Panteļējeva kungs, vajag turēt arī kādreiz savu partejisko vārdu, ja tas nav izteikts no tribīnes. Jūs pirms tam sarunās piekritāt, ka neatkarīgie var piedalīties šajā komisijā, bet tagad jūs uzturat spēkā balsojumu.

Lībanes kundze, jautājums ir par komisijas izveidošanu. Šodien jūs tik un tā neizvirzīsit cilvēkus, konkrētas personas, kuras būtu jāapstiprina Saeimā, līdz ar to komisijas izveidošanas principi var tikt apstiprināti reizē ar konkrētajām personām, un tāpēc mums diemžēl rodas šodien iespaids, ka trīs lielie lēma, trīs lielie dalīja, trīs lielie izmeklēs, pieaicinot klāt tos mazos muļķīšus, kas ir paņemti koalīcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Modris Lujāns tātad atsauc priekšlikumu par balsošanu pa daļām, arī citi deputāti šo priekšlikumu neuztur spēkā. Tātad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izveidot Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu. Tas ir pirmais punkts. Un 2.punkts - komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības - pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 1. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2980.

Pirmais grozījums, kas ir piedāvāts trešajā lasījumā, ir 6.lapā. 4.3.pantā ir piedāvāts redakcionāls grozījums trešās daļas “e” sadaļā. Komisija to pieņēma un lūdz arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs izskatām dokumenta 6.lappusē izteikto atbildīgās komisijas priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. (Starpsauciens: “Uz priekšu!”)

K.J.Druva. Nākošais labojums ir 4.3.panta trešās daļas “f” sadaļā. Tas atkal ir redakcionāls labojums. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais. Ir notikusi maza vārdu nomaiņa 4.4.pantā otrajā daļā, kur mēs mainām no “apsardzes dienestiem” uz “drošības dienestiem”. Un arī šo grozījumu lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 7.lapā - 4.5.panta trešās daļas “c” sadaļā, kur mēs atkal izdarām redakcionālu grozījumu - piedāvājam vārdu “civilpersonas” aizstāt ar “personas”. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir 8.lapā - izslēgt 4.5.panta trešās daļas “d”, “e” un “f” apakšpunktus. Jūs redzat attiecīgo redakciju, un es lūdzu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 9.lapā 18.pantā - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izteikt 18.panta nosaukuma tekstu šādā redakcijā: “Iesaukšana obligātajā militārajā dienestā”. Lūdzu šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 24.pantā. Oskara Grīga piedāvātais grozījums - astotajā daļā mainīt vārdu “apsardzes” ar vārdiem “Drošības dienesta”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir 10.lapā 33.pantā - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... Tātad izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā: “Obligātā dienesta karavīriem atvaļinājumu piešķir Obligātā militārā dienesta likumā un Militārās disciplīnas reglamentā noteiktajā kārtībā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izteikt 37.panta pirmās daļas otro rindkopu šādi: “Obligātā dienesta karavīrus atvaļina rezervē saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Un nākošais grozījums - papildināt likumprojektu ar sadaļu “Pārejas noteikumi” šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.137...” un tālāk kā tekstā. Jūs to jau redzat.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tas ir viss, kas tika piedāvāts šajos mūsu grozījumos. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums.

Bišera kungs, mums līdz sēdes noslēgumam ir sešas minūtes. Vai uzsāksim?

Komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam ir iesniegti tikai divi labojumi vienā pantā.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, pirms jūs sākat ziņot, mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 64 deputāti. Mēs nevaram sākt šo jautājumu izskatīt.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ļoti īsi. Burtiski pāris minūtes.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Vēl četras minūtes līdz sēdes slēgšanai.

K.Lībane. Mēs noteikti paspēsim izskatīt un nobalsot. Dokuments nr. 2961. Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam lasījumam un es uzreiz jums teikšu, ka Saeimas kārtības ruļļa 107.panta kārtībā neviens... (Starpsauciens: “Skaļāk!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu klusumu!

K.Lībane. Te daudz nav ko dzirdēt. Ir jādzird tas, ka neviens priekšlikums nav saņemts un mēs varam balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Līdz sēdes noslēgumam ir trīs minūtes. Nav nozīmes sākt nākamā likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta. Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Viesturs Gredzens, Kristiāna Lībane.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane ir zālē.

M.Rudzītis. Jā, paldies!

Sēdes vadītājs. 1997.gada 4.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute