Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Saeimas 4. decembra sēdi paziņoju par atklātu.

Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē nepabeigto jautājumu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņo Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Labrīt, godātie deputāti, godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti, Reliģisko organizāciju likuma 6. panta “Reliģiskās organizācijas un izglītība” 3. punktā ir norādīts: “Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.”

Lūk, tad, kad šis pants un likuma grozījumi tika pieņemti 1996. gada 17. jūnijā, bija it kā skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina mācību programmas, atestē konfesiju izvirzītos pedagogus un līdz ar to arī uzņemas visas saistības par šā priekšmeta ieviešanu darbībā. Bet reāli tas dzīvē tā tomēr nenotiek. Kā parasti, izpildvarai tā lieta ne tik gludi iet uz priekšu un jau pēc pusotra gada ir redzams, ka šinī ziņā nekas nav izdarīts. Ir kārtējās aizbildināšanās - nav finansu, un likumā nekas nav par to teikts. Tāpēc man arī radās šis priekšlikums, un ir vēl daudz citu argumentu par labu priekšlikumam.

Kā piemēru pozitīvā nozīmē varu minēt Vācijas valsts kancleru Helmutu Kolu, to, kā viņš aizstāv kristīgās ticības mācību skolās. Piedaloties Vācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes atklāšanā Veclārē, viņš ir teicis, ka ticības mācības pasniegšana skolā ir vajadzīga nevis baznīcai, bet gan sekularizācijas pārņemtai sabiedrībai; ka reliģiskās izglītības nodrošināšana jaunajai paaudzei ir gan kristīgais, gan pilsoniskais pienākums un ka valsts nākotnes garantijas lielā mērā ir atkarīgas no iedzīvotāju morālā stāvokļa, kuru veidot ir baznīcas uzdevums.

Līdz šim no valsts neko mūsu kristīgās konfesijas nav prasījušas un ir ļoti daudz izdarījušas, lai varētu pilnveidot kristīgās ticības mācības pieņemšanu skolās. Ir izstrādātas mācību un audzināšanas programmas, sagatavoti pedagogi, skolās ir jau iekārtotas klases, sagādātas mācību grāmatas un uzskates līdzekļi. Mums jāsaprot, ka tur ir jau ieguldīts darbs un līdzekļi un panākta laba savstarpēja izpratne ticīgo un neticīgo starpā. Gan kristīgās ticības mācība, gan ētikas mācība galvenokārt ir audzinoši priekšmeti, kas ir vienā tandēmā un kas ir atbalstāmi, un skolēniem ir izvēles brīvība, kurus priekšmetus mācīties. Šo priekšmetu tandēmu kā vienu veselu atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Ētikas komisija. Šī atziņa ir vairāku gadu darba rezultāts, un šis variants nepieļauj, ka kāds skolēns vispār izvairītos no jebkādas audzināšanas. Tieši šis fakts ir ļoti būtisks mūsu jaunajai paaudzei.

Godātie kolēģi deputāti! Mūsu Saeimas laiks tuvojas noslēgumam. Esmu pārliecināts, ka ikvienā partijā, bet patiesībā ikvienā no mums, kas te sēž, ir vēlēšanās atstāt pēc sevis kaut ko labu. Kristīgo demokrātu vārdā gribu izteikt pateicību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem un Ministru kabinetam par izpratni kristīgās ticības mācības un ētikas mācības priekšmeta programmas kā valstiski svarīgas programmas finansēšanā un atbalstīšanā. Paldies par iedalītajiem simttūkstoš latiem šīs programmas realizēšanai 1998. gadā. Līdz ar to finansējuma jautājums nākamajam gadam ir atrisināts.

Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, jo mans priekšlikums ir visaptverošs gan attiecībā uz pedagogu sagatavošanu, gan uz viņu algu maksāšanu, gan uz mācību un audzināšanas programmu sagatavošanu, gan uz klašu iekārtošanu - te ir viss, kas vajadzīgs šīs programmas realizēšanai.

Pieņemot manu priekšlikumu, tas attieksies tikai uz 1999. gadu un uz tālākajiem, arī uz divtūkstošajiem gadiem. Atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs it kā dodam investīcijas nākotnei, kas tūkstošreiz atmaksāsies nākotnē, un tas ir tas, ko mēs visi patiesībā vēlamies. Paldies, ka uzklausījāt, un pateicos par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates! Nākamais runās Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji - ja mēs ticam avīzēm un grāmatām, tad ir īpatni, kādus mandātus jūs šeit pārstāvat - un tautas pārstāvji! Runa šodien ir par to, kāda būs mūsu nākamā paaudze un kāda būs mūsu izdevumu struktūra nākamajos gados. Ja mēs nepievērsīsim vērību mūsu jaunatnei, ja mēs viņu nemācīsim, kā dzīvot pareizi un saticīgi, ja mēs viņai nemācīsim dzīvot tikumīgi, tad mūsu tauta ātri izzudīs. Tiem, kuri šeit valdīs, būs arvien lielāki un lielāki izdevumi, kas saistīti ar alkoholismu, ar AIDS, ar sifilisu, ar nez ko... Būs mazākspējīgs darbaspēks, un tautā zudīs uzticība, jo mēs paliksim tāda zagļu tauta, kāda mēs šodien esam. Vismaz Saeimā.

Es eju šodien uz Saeimu un redzu kādus tūkstoš piketētājus, bet mūsu jaunie puiši nelaiž tautu pie Saeimas, it kā tautai nav vietas Saeimas namā. Un šie puiši, tāpat kā tie, kuri ganīja mūsu vecākus un vecvecākus pie vagoniem, neatļauj tautas pārstāvjiem, pa lielākajai daļai ievēlēto pašvaldību pārstāvjiem, tuvoties mūsu tautai svētai vietai - mūsu Saeimai. Šiem puišiem ir uzdots sargāt jūs - padomes pārstāvjus. Bet saprotiet, ka tautai ir apnikusi šī situācija, saprotiet, ka arī es stāvēšu tautas pusē. Mēs iesim cauri šo jauno puišu ķēdei, un viņiem būs jānolemj, vai viņi sitīs vai ne.

Es ienesu plakātus priekš citiem, lai jūs, kurlie, varētu vismaz ar acīm lasīt, ko tauta saka. Kamēr es turēju tos plakātus savās rokās, tie nezināja, ko darīt, bet, tiklīdz iedevu pašvaldības ievēlētiem kungiem tos plakātus atpakaļ, tā šie nāk klāt un sāk viņus baidīt, lai ņem prom. Un vēl interesanti ir tas, ka nāk no mūsu Saeimas deputātiem klāt un, zin, draud... un dauzīja Valdmani... Bet nāca klāt arī no Tautas kopas “Latvijai” Veldres kungs un citi, kas teica: “Nē, turēsimies!” Cik un kas jums pašpārliecinātajiem, savtīgi iedzīvojušamies, cik un kas jums ir jādzird no tautas, lai saprastu, ka jūs rīkojaties ačgārni, ka mēs nedrīkstam šādi rīkoties?

Mums ir šodien bagāta valsts. Dievs mums ir devis ļoti labu klimatu, tranzītceļus, tautu ar veciem, veciem tikumiem un spējām. Un mēs viņu iznīcinām it kā tāpēc, ka naudas trūkst, bet naudas netrūkst. Šonedēļ jau ceturto reizi no vietas es minu šo vienu mazo sīkumu - tos 20 miljonus latu, kas iet garām tāpēc, ka nevar ierakstīt zemesgrāmatā Rīgas ostas zemi. Bet kaut kā mūsu pašpārliecinātie grēkāži to nedzird un nespēj ierakstīt to zemi zemesgrāmatā. Un mums it kā trūkst naudas budžetā. Saprotiet - papildu naudas ārstiem vai skolotājiem.

Pirmajā instancē tā tiek izdota Latvijā. Tā nauda aprit Latvijā, nāk atpakaļ budžetā. Bet mums ir jautājums: “Kādu tautu mēs gribam? Neizglītotu tautu? Tautu bez tikumiem? Neveselīgu tautu?” Ja mēs sāksim klausīties un darīt tieši pretēji, lai mums būtu tauta, ar kuru mēs varētu būt lepni visā pasaulē...

No Pokaiņiem aizbrauca dieviete Lēto uz Grieķiju, dzemdēja dēlu Apollonu un vēl vienu augstu grieķu dievu, tās mazdēls kļuva par medicīnas dievu, par ārstēšanas dievu, grieķu mitoloģijā. Un tie braukāja šurp un turp - ceļā no Pokaiņiem uz Grieķiju bija četras pilis jeb tempļi, kur viņi pārnakšņoja tanī ceļojumā. Tie vēl šodien stāv.

Mūsu tauta ir ar dziļām un spējīgām tradīcijām, ar visdziļāko kristīgo mācību - ne ar ļaunu, bet ar kaunu... Mūsu vērtīgā tauta tiek iznīcināta tāpēc, ka jūs spiežat pogas, uzklausot, manuprāt, tos, kuri saņem rīkojumus no Maskavas vai no čekas, vai no Centrālās komitejas, bet jūs neuzklausāt tautu. Tauta tur stāv, tautas pārstāvji! Daudz labāki pārstāvji nekā mēs. Un mēs viņus pat nelaižam mūsu ēkai klāt!

Draugi, runa šodien ir par to, kāda nākotne būs mūsu tautai... Cik tikumīga, cik dzīvesspējīga, cik kristīga pasaulē būs mūsu jaunatne. Un mēs atkal pateiksim, ka mums it kā nav naudas vai ka nav gribas. Mēs gribētu audzināt jaunus komjauniešus, kuri stāvēs rindā, klausīs un sargās tādus kā mūs. Es jūs aicinu tomēr darīt citādi. Balsosim, uzņemsimies atbildību par to, kāda tikumība, kādas dzīves vērtības tiks mācītas mūsu jaunatnei. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Jirgena kungs, par tēmu jārunā...”)

Es jūs aicinu dziļi padomāt, vai jūs patiešām esat jau tik tālu kļuvuši par šīs padomes pārstāvjiem, ka jūs patiešām gribat audzināt komjaunatni, nevis latviešus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam samazināt debašu laiku līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz 2 minūtēm - otro reizi, šīsdienas sēdē izskatot darba kārtības pirmo jautājumu.”

Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo iesniegumu.

Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, šis iesniegums šajā brīdī ir absolūti nekorekts, jo es domāju, ka tieši Reliģisko organizāciju likums ir tas, kura apspriešanā diskusijas varbūt ir vajadzīgas visvairāk. Un vajadzīgas visvairāk pēc būtības. Es domāju, ka tam faktam, ka šeit daži cilvēki nāk un absolūti nerunā par tēmu, - ka tam nevajadzētu būt par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Es aicinu īpašā veidā nediskriminēt šo Reliģisko organizāciju likuma apspriešanu, konkrēti pāriet pie lietas, izdarīt to, lai mēs pēc tam varam skatīt nākamos jautājumus - un skatīt tos visus uz līdzvērtīgiem pamatiem - un lai būtu arī līdzvērtīgas iespējas izteikt savu viedokli.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: “Neviens neiebilda...”)

G.Valdmanis. Kusiņa kungs, Jirgena kungam... (“Nebalsot... Jums tādu tiesību nav.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

G.Valdmanis. Man ir pieteikums runāt pēc beidzamā debatētāja. Jirgena kungs nekaunīgi nelaiž mani tribīnē. Kauns jums, Jirgena kungs! Kauns! Jums tādu tiesību nav. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Jucis prātā tu esi, vecīt!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu sēžu zālē!

G.Valdmanis (no zāles). Jums tādu tiesību nav!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu.

G.Valdmanis (no zāles). Viņam tādu tiesību nav. Nebalsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 10. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām debates.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr lūdzu zināmu uzmanību šā svarīgā jautājuma izskatīšanai. Tā situācija tiešām ir izveidojusies tāda, ka mums tagad šis Reliģisko organizāciju likums ir jāizskata no rīta kā pirmais, bet es ceru, ka pēc tam mēs varēsim pāriet arī pie citu jautājumu izskatīšanas un izskatīt arī jautājumu par valsts budžetu, ko no mums gaida cilvēki. Attiecīgs priekšlikums ir iesniegts, un es ceru, ka mēs par to arī varēsim pozitīvi lemt. Bet tagad es aicinu visus, arī šā paša budžeta sakarā, uzsākt šo izskatīšanu ar vienu pozitīvu lēmumu un nobalsot par to, ka ticības mācības skolotāju algas būtu maksājamas no valsts budžeta. Motivācija tam, kāpēc tas būtu vajadzīgs, pagājušajā reizē jau tika pietiekami izteikta; es gribu atgādināt tikai to, ka mēs nevaram novērtēt par zemu tradicionālo kristīgo konfesiju lomu mūsu sabiedrības pamatu veidošanā un jaunatnes audzināšanā, tāpēc es lūdzu sniegt viņām arī šo atbalstu un nediskriminēt ticības mācības skolotājus pārējo skolotāju starpā un noteikt, ka viņiem algas ir maksājamas no valsts budžeta. Jautājums ir ļoti nopietns, un es lūgtu sākt ar tā pozitīvu izlemšanu un nobalsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Nagļa kungs, vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā?

A.Naglis. Tā kā deputāti ir izteikuši savus priekšlikumus, es lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” un deputāta Nagļa priekšlikumu. Tas ir, komisijas vārdā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Bet komisija, Nagļa kungs, nav pieņēmusi šos priekšlikumus.

A.Naglis. Es pieprasu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim iesniegšanas kārtībā. Vispirms balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Pēc tam, ja tas netiks pieņemts, - par deputāta Nagļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 6.panta trešo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 10, atturas - 24. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Nagļa priekšlikumu - papildināt 6.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. Paldies. Nākamais ir priekšlikums nr.7. To ir iesniegusi frakcija “Latvijai”. Tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Čerāna un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 8.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 9.priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 10.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 11.priekšlikums. Deputāta Māra Vītola priekšlikums. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šis absolūti nav reliģisks jautājums. Šis ir juridisks jautājums. Tajā redakcijā, kādā šo likumu ir sagatavojusi komisija, absolūti nav skaidrs reliģisko organizāciju iestāžu statuss. Nav skaidrs, vai tās ir nošķirtas kā atsevišķas juridiskas personas vai nav. Vienkārši tas, ko es esmu iesniedzis, ir precizētā veidā, precizē jau pirms tam Juridiskā biroja iesniegto redakciju - precīzi nosaka, ka gan reliģiskās organizācijas, gan šo organizāciju iestādes tiek reģistrētas kā patstāvīgas juridiskās personas un tām ir visas juridisko personu tiesības. Šis ir juridisks jautājums, kas sakārto šo likumu un sakārto abu šo organizāciju veidu juridisko statusu. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Nagļa kungs.

A.Naglis. Komisijas vārdā. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Izpildot deputāta Māra Vītola vēlēšanos, lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Vītola priekšlikumu - izteikt 13.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 10, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 14.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tagad...

Sēdes vadītājs. Tagad, pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz atcelt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Par steidzamības atcelšanu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Liels paldies jums par to, ka vairākums atbalstīja nepieciešamību maksāt ticības mācības skolotājiem algas no valsts budžeta. Tā ir ļoti laba un vajadzīga norma šajā likumā, bet diemžēl mēs šo likumu šajā brīdī nevaram galīgajā lasījumā pieņemt, jo ir iebalsots iekšā viens cits priekšlikums, kurš faktiski izjauc šā likumprojekta pamatbūtību. Es gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā šā likumprojekta pamatideja bija piešķirt reliģisko organizāciju struktūrvienībām - diecēzēm reliģiskas organizācijas statusu. Tātad sevišķi Katoļu baznīcā tas ir ļoti būtisks jautājums; tur ir Liepājas diecēze, Jelgavas diecēze un Rēzeknes-Aglonas diecēze. Šie pirmā lasījuma grozījumi, kur iniciatīva nāca arī no Tautas kustības “Latvijai”, bija tādi, ka vajadzīgs šīm organizācijām piešķirt reliģiskas organizācijas statusu, faktiski juridiskās personas tiesības. Saeimas vairākums to pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja, bet tagad otrajā lasījumā tika nobalsots par deputātes Prēdeles priekšlikumu, un šis priekšlikums tika motivēts ar nepieciešamību iekļaut iekšā diakonijas un Latvijas Bībeles biedrību. Mēs varam strīdēties par to, vai tas bija vajadzīgs vai ne, bet problēma ir tā, ka, iekļaujot diakonijas un Latvijas Bībeles biedrību, no reliģisko organizāciju definīcijas ir pazudis diecēzes jēdziens. Vispār līdz ar to šis likumprojekts, ja tas šādā veidā tiktu pieņemts, nesasniegs pats savu pamatmērķi. Jūs visi varat paskatīties tekstā un pārliecināties par to, ka šīs diecēzes ir izņemtas ārā no reliģisko organizāciju definējuma, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu atcelt steidzamību, lai attiecībā uz nākamo lasījumu var šo jautājumu sakārtot. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret”. Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Visos jautājumos mums ar Čerāna kungu, strādājot pie šī projekta, bija liela saskaņa. Šeit ir viena nelaime. Es lūdzu kolēģus ieklausīties, pirms galīgajā balsojumā balsot pret šo projektu kā tādu. Paskaidrošu, kāpēc.

Pēc deputātu debatēm mēs esam nobalsojuši par deputātes Prēdeles priekšlikumu, kurš tabulā ir nr. 2. Šis priekšlikums izsvītroja pašu galveno likumprojekta motīvu, proti, to, par kuru Čerāna kungs pareizi runāja, - diecēzes. Tā dēļ arī sākās šā likuma grozījumi. Šāds likums, kur vienā pantā nosauktas reliģiskās organizācijas, bez diecēzēm, bet citos pantos, kur ir runa par reģistrāciju un par darbības pārtraukšanu, jau ir diecēzes... Vienā pantā ir runa par diakonijām, otrā - par diecēzēm. Šis likums nespēj darboties. Tā ir konceptuāla pretruna, ko Juridiskais birojs nevar novērst. To var novērst tikai likumdevējs kā tāds. Es ļoti lūdzu kolēģus vienbalsīgi nobalsot pret šo projektu, atgriezties pie pirmā lasījuma. Komisija apņemas katrā jautājumā konsultēties ne tikai ar baznīcām, bet arī ar Juridisko biroju un nepieciešamības gadījumā ar citām institūcijām; protams, arī ar Tieslietu ministriju. Komisija apņemas arī respektēt Saeimas viedokli par tiem jautājumiem, kurus Saeima šobrīd ir akceptējusi, kaut vai, konkrēti, par budžeta izlietojumu ticības mācības pasniegšanā. Ļoti lūdzu, kolēģi, - nelaidīsim vaļā šo likumu, kurš momentā būs jālabo! Bet Tieslietu ministrijas Reliģijas un sabiedrisko lietu departaments lūdz šo steidzamību atstāt, lai šogad varētu palaist sakārtotu likumu. Ļoti lūdzu balsot pret pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu - atcelt steidzamību šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 4. Steidzamība ir atcelta. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 12. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz trešo lasījumu.

A.Naglis. Attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.decembrim un izskatīšanu veikt 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Par izskatīšanu mēs nelemjam, ja nav steidzamības. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.decembris. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

A.Naglis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim deputātu iesniegumus par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā.

Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, - izslēgt no darba kārtības par steidzamu atzīto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37 nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai” sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai būtu atkārtoti izskatāms komisijas sēdē. Deputātiem iebildumu nav pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, (Starpsauciens: “Nav!”) tātad šis 21.jautājums tiek no darba kārtības izslēgts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 26.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pēc darba kārtības 12.jautājuma, jo esošās darba kārtības 13., 14.un 26.punktā ietvertie likumprojekti ietilpst vienā likumu paketē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad 26.jautājumu izskatīsim pēc darba kārtības 12.jautājuma.

Nākamais ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas darba kārtībā likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” izskatīšanu otrajā lasījumā un izskatīt šo jautājumu pēc izsludinātās darba kārtības pirmā jautājuma, tas ir, šobrīd. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? “Par” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka es izteikšu visu šodien uz piketu sanākušo cilvēku vēlēšanos mums šeit lemt par šo budžetu un izdomāt, ko ar to tālāk darīt, bet neatlikt šo budžeta izskatīšanu līdz vēlam vakaram un līdz naktij. Es saprotu, ka valdošajā koalīcijā deputāti ir nobijušies no šiem cilvēkiem, deputāti ir nobijušies no tā, ka dienas laikā varbūt cilvēki arī mūsu valstī, klausoties radiopārraides, varētu dzirdēt tos viedokļus, kuri izskan par šo budžetu, un tāpēc arī tāds spiediens ir ticis izdarīts uz Prezidiju, kas ir pieņēmis absolūti prettiesisku lēmumu, kurš ir pretējs Saeimas iepriekšējam lēmumam par to, kādai sēdei mums ir jābūt šodien 17.30 vakarā. Ir Saeimas lēmums par to, taču Prezidijs izdara kaut ko citu, lai tikai nevarētu šo budžeta jautājumu izskatīt tagad - pa dienu.

Es domāju, ka mums ir jāpievēršas šā budžeta skatīšanai un ātri jānolemj tas, ka viņš ir atdodams atpakaļ valdībai pārstrādāšanai, jo mēs skaidri redzam to, ka šeit, pirmkārt, nav pietiekami daudz līdzekļu, ka šis budžets ir par mazu. Un, otrkārt, arī tas pats mazumiņš nav sadalīts taisnīgi, tāpēc vismaz šo taisnīgo sadalīšanu mēs varētu veikt. Taču mums nevajadzētu izvairīties no šāda lēmuma pieņemšanas - iekļaut šo jautājumu tagad darba kārtībā un nolemt par to, ko mēs ar šo budžetu darīsim. Un nolemt tā, ka mēs to atdodam atpakaļ pārstrādāšanai, jo vismaz tos līdzekļus, kas mums šobrīd ir budžetā, vismaz tos mēs varam sadalīt taisnīgi, lai nebūtu tā, ka ministriju kabinetos paredzētajām programmām šie līdzekļi būs pietiekami, bet pašvaldībām šie līdzekļi būs katastrofāli nepietiekami pašvaldību funkciju veikšanai.

Un es gribu atgādināt arī to, ka tieši pašvaldības ir tās, kuras realizē iedzīvotājiem vistuvāk stāvošās un viņiem visvairāk vajadzīgās funkcijas. Un šo centralizāciju, kas mūsu valstī ir izveidojusies, to vārda pilnā nozīmē var nosaukt par prettautisku. Arī šodien, nākot uz Saeimu, es dzirdēju skolotāju sāpi, es dzirdēju mediķu sāpi par to, ka viņiem nav reālu iespēju izdzīvot atbilstoši cilvēka cieņai. Tāpēc es domāju, ka šis nepieciešamais respekts pret cilvēka cieņu ir tas, kas būtu ieliekams mūsu valsts pamatā, un mēs nevaram pieņemt tādus likumprojektus, kuri šo cieņu nerespektē un bradā kājām, jo smags darbs ir ne tikai ierēdņiem, ne tikai deputātiem, bet smags darbs ir arī mediķiem.

Kad es nācu šorīt uz Saeimu, mani uzrunāja ārsti - psihiatri, un es tiešām varu iedomāties, ka praktiski nav iespējams izdzīvot šādam mediķim ar tādu garīgo slodzi, kāda viņam ir darbā... ar ko viņam ir jāsastopas, bet tajā pašā laikā viņa atalgojums ir tikai 52 lati, un par tiem vēl ir jāaudzina vairāki bērni... Godātie deputāti, kā to vispār var izdarīt un kad mēs vispār beidzot sāksim... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Čerān, nemuldi!”) paskatīsimies uz cilvēku un pieņemsim tādus lēmumus, kas viņam būtu labvēlīgi? Kad mēs vismaz nebaidīsimies atklāti skatīties acīs cilvēkiem par to, ko mēs lemjam?

Tātad es aicinu iekļaut šo lēmuma projektu šodienas darba kārtībā, nebaidīties paskatīties cilvēkiem acīs un pēc tam nolemt tā, ka mēs to atdodam pārstrādāšanai. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Nevajag atbalstīt!”)

Sēdes vadītājs. “Pret” šo priekšlikumu vēlas runāt Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”. (Zālē liels troksnis, nesaprotami skaļi izsaucieni.)

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ievērot pieklājības normas zālē!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz tuvojošamies vēlēšanām, es tomēr aicinātu Čerāna kungu neizplatīt šeit pilnīgi nepatiesu informāciju, jo es labi zinu, ka Čerāna kungs ir viens no tiem deputātiem, kuri brīnišķīgi pārzina Satversmi un arī Kārtības rulli. Tā ka, Čerāna kungs, es atvainojos, bet šobrīd jūs tiešām vienkārši melojāt, runādams par Prezidiju. Prezidijs šo sēdi sasauca pirmdien, nerēķinādamies ar to, vai šeit kāds piketēs vai nepiketēs, (Starpsauciens: “Divas nedēļas jau zināja...”) vai te būs cilvēki vai nebūs, un viņš to sasauca atbilstoši Satversmei... Tos kolēģus, kuri nezina Satversmi, es tomēr aicinātu paklausīties... Tātad mēs sasaucām atbilstoši Satversmes 20.pantam, kas nosaka, ka Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā 1/3 no Saeimas locekļiem. Šajā gadījumā pirmdienas normālās sēdes īstajā laikā, kad notika Prezidija sēde, Prezidijs saņēma Ministru prezidenta vēstuli, kurā bija lūgums sasaukt ārkārtas sēdi šodien 17.30, un atbilstoši Satversmes 20.pantam un Kārtības ruļļa 38.pantam Prezidijs izdarīja vienīgi to, ko viņš varēja izdarīt, jo pretējā gadījumā jums būtu jāvēršas pret Prezidiju, ja viņš nebūtu ievērojis Satversmi. (Starpsauciens no zāles: “Saeima var lemt citādi...”)

Tiešām, cienījamie kolēģi, tuvojas vēlēšanas, bet es gribētu aicināt, aģitējot par savu partiju un demonstrējot, cik mēs ļoti - viens vairāk, otrs mazāk - atbalstām vienu vai otru iedzīvotāju grupu, tomēr neaizmirst par tādu dokumentu, kuram visiem - gan pozīcijai, gan opozīcijai - ir jābūt svētam - tā ir Latvijas Republikas Satversme. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par desmit deputātu iesniegumu - iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam”. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā trešajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts pēc darba kārtības 5.jautājuma.

Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs. Par ko jūs vēlaties runāt?

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Mēs nevaram iekļaut uzreiz pēc 5.jautājuma, jo, ja ir iekļauts šis jautājums, tad viņš ir iekļauts kā pēdējais, jo tur nebija uzrakstīts, kur viņu vajag iekļaut.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es nolasīju visiem šo iesniegumu un šajā iesniegumā ir teikts, ka vajag iekļaut attiecīgajā sadaļā, tas ir, trešajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un tā tālāk. Šajā sadaļā ir divi jautājumi, tas ir, ceturtais un piektais. Es ierosinu iekļaut pēc darba kārtības 5.jautājuma. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ierosinājums ir mēģinājums risināt vienu ļoti būtisku problēmu, kas parādās mūsu valstī privatizācijas procesā dažādos uzņēmumos, proti, to problēmu, ka bieži vien šajā uzņēmumā strādājošajam kolektīvam nav praktiski nekādu tiesību un iespēju pašam privatizēt to uzņēmumu, kurā viņš strādā un kurš bieži vien ar šā kolektīva pūlēm, it īpaši ar vadības pūlēm, ir savests zināmā kārtībā, sakārtots un padarīts par labi funkcionējošu uzņēmumu.

Frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtība ir noteikt šādiem darba kolektīviem, šo darba kolektīvu pārstāvju izveidotām juridiskajām personām pirmpirkuma tiesības privatizācijas procesā. Mēs saprotam to, ka šī norma nevar būt universāla, piemērojama pilnīgi visos gadījumos, bet mūsu lūgums ir nodot šo likumprojektu komisijām, lai komisijas izvērtētu pēc būtības un noteiktu maksimāli plašu arī to gadījumu loku, kad šādu normu mēs varam piemērot, dodot faktiski vietējiem uzņēmumiem un pašiem tiem cilvēkiem, kuri tajā uzņēmumā strādā, zināmas garantijas privatizācijas procesā, lai viņi saņemtu kaut vai zināmu taisnīgu atlīdzību par to darbu, ko viņi ir šajā uzņēmumā ieguldījuši. Es lūdzu nodot šo frakcijas “Latvijai” ierosināto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”” komisijām. Lūdzu nobalsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret” šo Prezidija atzinumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 29. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - saņemto patstāvīgo priekšlikumu. Patstāvīgo priekšlikumu ir iesniegusi Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas noskaidro “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu. Tātad šis lēmuma projekts ir par šīs minētās komisijas turpmāko darbību. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts saskaņā ar Kārtības rulli tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Godātie kolēģi, pie Prezidija ziņojumiem ir vēl viens ziņojums, jo Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu, kurā deputāts lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 9. līdz 11.decembrim personīgu iemeslu dēļ. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas valsts kontroliera iecelšanu”.

Šajā jautājumā vēlas runāt Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Katram ir skaidrs, ka Valsts kontrole ir vajadzīga, bet es vēlētos izteikt tos priekšlikumus, kurus ir ierosinājuši alūksnieši, jo iznāk tā, ka Valsts kontrole veic savus pienākumus, pieņem lēmumus, bet šie lēmumi netiek izpildīti. Un šajā sakarībā es minēšu tikai vienu gadījumu. Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģija 19.jūnijā pieņēma lēmumu par Alūksnes pilsētas domi, par tās rīcību ar pašvaldību mantu un naudu. Un šajā sakarā es nolasīšu tikai to, ko nolēma. Alūksnes pilsētas domei nolēma noteikt uzrēķinu 25 945 latus 50 santīmus, to skaitā 13 439 latus 75 santīmus par nelikumīgi izmaksātajām darba algām: tajā skaitā, domes priekšsēdētājam Melderam - 7 293 lati 16 santīmi, priekšsēdētāja vietniekam Mitrofanovam - 6 146 lati 59 santīmi; 4 287 lati 80 santīmi par komandējuma izmaksām bez attaisnojošiem dokumentiem, 8 217 lati 95 santīmi par īpašiem mērķiem paredzēto budžeta līdzekļu nepareizu izlietošanu. Lēmumā bija norādīts, ka norēķini jāveic līdz 1.septembrim. Tagad jau ir 4.decembris, bet neviens santīms nav atgūts. Tajā pašā laikā pilsētas domei Valsts kontrole ir uzlikusi uzrēķinu vairāk nekā 5 000 latu apmērā, un tas ir iekasēts. Es uzskatu, ka šādā gadījumā iznāk it kā valsts rekets. Tur, kur jāiekasē nauda no tiem cilvēkiem vai no tām organizācijām, kuras tiešām pārkāpušas likumu, tur neiekasē šo naudu, bet Valsts kontrole sev naudu turpretī iekasē.

Es šajā gadījumā vienkārši gribu pateikt, ka Černaja kungs ir daudz paveicis un ka man nav būtisku iebildumu pret Černaja kungu, bet vēlos norādīt uz to, ka Valsts kontrole nespēj (acīmredzot arī Prokuratūra nepalīdz) savākt to naudiņu, kas nelikumīgi ir iztērēta.

Un šajā sakarībā vēl ko gribu pateikt. Burtiski pēdējās dienās - apmēram divas nedēļas atpakaļ Alūksnes dome atkal pieņēma vienu vairāk nekā 100 tūkstošu vācu marku lielu cedētu līgumu, ko apmaksās pilsētas dome. Tāpēc man ir lūgums: ja, teiksim, atsevišķs cilvēks ir parakstījis, tad, dabiski, Melders... Pilsētas dome nezināja, kā var atkal tādus jautājumus pilsētas dome pieņemt. Man būtu lūgums veikt atkārtotu pārbaudi Alūksnes pilsētas domē un tomēr pacensties, lai tie līdzekļi tiktu atgriezti sabiedrībai. Principā nav iebildumu pret Černaja darbību, bet vajadzētu rīkoties, lai atgūtu līdzekļus. Citādi uz papīra parādās lielas summas, bet atgūst ļoti maz. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Godātie kolēģi! Tā kā šis jautājums saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ir izšķirams tikai ar vēlēšanu zīmēm (tātad valsts kontroliera ievēlēšana var notikt tikai ar vēlēšanu zīmēm), lūdzu tribīnē balsu skaitītāju pārstāvi.

Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Vispirms es gribētu vērsties pie saviem kolēģiem balsu skaitītājiem. Jūs zināt, kuri tie ir. Pēc tam, kad es atstāšu šo tribīni, lūdzu, sekojiet man uz Dzelteno zāli. Tur arī sagatavosim visus nepieciešamos dokumentus.

Attiecībā uz pārējiem balsošanas kārtība paliek tieši tāda pati, kāda tā bija visās citās reizēs. Pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums balsošanas veikšanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vārds Kristiānai Lībanei balsošanas rezultātu paziņošanai.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es jums nolasīšu daļu no balsu skaitītāju sēdes protokola, pašu būtiskāko daļu.

Kopumā kā vienmēr tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem šoreiz tika izsniegtas 73.

Neviena zīme netika ne sabojāta, ne nomainīta.

Dzēstas tika atlikušās 27.

Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas no tās tika izņemtas 73 vēlēšanu zīmes, no kurām visas tika atzītas par derīgām.

Atklājās, ka par kandidātu Raiti Černaju ir nodotas 69 balsis. Līdz ar to Raitis Černajs ir ievēlēts par valsts kontrolieri. Apsveicam! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Černaja kungu!

Turpināsim sēdi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Raimonda Bula iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr.3467 tika izskatīts Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija arī aicina atbalstīt lēmuma projektu - iecelt Raimondu Bulu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav par šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Raimonds Buls ir iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sasakaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Daini Turlo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 9. Deputāts Dainis Turlais ir ievēlēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim grozījumus likumā “Par sociālo nodokli”! Trešais lasījums. Dokuments nr.3260. Nekādus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt un nobalsot par likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1393. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu - deputāta Bišera priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij, sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Pirms 70 gadiem Krievzemes galvenajā citadelē tika pieņemts lēmums - iznīcināt pēc nacionālās piederības tautības, un viena no tādām tautībām bija latvieši. Toreiz no čekas varmācīgās rokas gāja bojā 73 000 latviešu. Arī citas tautības. To pilnīgi droši var uzskatīt par holokaustu. Esiet tik laipni, lūdzu, un pagodināsim šos cilvēkus ar klusuma brīdi, jo tur gāja bojā ne tikai “sarkanie” latvieši, bet arī “baltie” un nevainīgi bērni. Ja jūs necienāt tos cilvēkus, kuri gāja bojā tajā laikā, tad tā ir jūsu darīšana.

Tādā gadījumā es jums piedāvāju izskatīt trešajā lasījumā grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu”. Tā kā trešajam lasījumam priekšlikumu nav, es aicinu pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 11, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3426. Izskatīsim saņemtos priekšlikumus iesniegšanas secībā.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir manis pieminētais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija pati, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamie divi ir 2.lappusē. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš redakcionāli maina konkrēto panta daļu. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Tāpat nākamais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 5.lappusē. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Otrais 5.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Un arī beidzamais. 5.lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Šeit ir divas piektās lapas iekļautas, tā ir tehniska kļūda. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.3428, bet tas ir ļoti īss dokuments, jo Saeimas Kārtības ruļļa 107.panta kārtībā neviens priekšlikums atbildīgajā komisijā uz šo lasījumu nav saņemts. Līdz ar to mums nav šķēršļu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3431.

Pirmais priekšlikums ir 3.lappusē - Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Precizētā redakcijā jūs to varat redzēt labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

E.Bāns. Otrais priekšlikums ir 6.lapaspusē. To komisija ir atbalstījusi, bet labajā pusē ir pilna redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

E.Bāns. Trešais un ceturtais priekšlikums būtībā ir identiski, tas ir 8. lappusē. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot datumu, un tas ir lasāms labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret pārejas noteikumu 3.punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Lūdzam nobalsot trešajā, pēdējā, lasījumā un pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3423. Otrajam lasījumam par likumprojektu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt nosaukumu un nosaukt to šādi: “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”, virsrakstā nenosaucot tos. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta nosaukumu iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Komisijas priekšlikums - 1. pantu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 1. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2. panta redakciju. Juridiskā komisija to daļēji ir atbalstījusi un piedāvā savu redakciju, kuru jūs varat izlasīt 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret Juridiskās komisijas piedāvāto 2. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Un vēl ir viens komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kuru arī jūs redzat 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā komisija lūdz nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam?

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 12. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu - 12. decembri - nav? Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu iesniegumu, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, komisijas turpmāko darbību”, kas šobrīd ir pēdējais darba kārtības jautājums, izskatīt pēc likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi” (tas ir darba kārtības 17. punkts) izskatīšanas.

Vai deputātiem būtu iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad šis priekšlikumus tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 26. punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņos Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3442.

Ja jūs rūpīgi paskatāties šajā dokumentā, tad redzat, ka te ir iekļauti vairāki atsevišķi iepriekšējie dokumenti, tā ka mēs mēģināsim vienlaikus skatīt apmēram piecus sešus grozījumus.

Pirmais piedāvātais grozījums Kriminālkodeksā - papildināt kodeksu ar jaunu 34.1.pantu, un šeit komisija lūdz pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to izpaliek Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un iekšlietu ministra divi grozījumi, kuri bija jau daļēji pieņemti.

Nākamais grozījums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt likumprojekta 3. pantu no šā likuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret panta izslēgšanu iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - papildināt 40. panta otro daļu jums redzamajā redakcijā, taču šo komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu.

K.J.Druva. Jā, pareizi! Nākamais ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - papildināt 40. panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā, un šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais - papildināt kodeksa 68. panta ceturto daļu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir darba grupas piedāvātais projekts, kas tehniskas kļūdas dēļ... Ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - mainīt pantu numerāciju no 68.4. uz 66.1. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 15. lapā - izteikt 161. panta sesto daļu šādā redakcijā, kāda jums stāv priekšā. Šo priekšlikumu komisija daļēji ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 161.6. pantu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to šajā grupā vairs nav balsojami visi pārējie piedāvātie grozījumi.

Nākošais piedāvātais grozījums ir 161. panta astotajā daļā, un jums ir redzama tā redakcija. Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija, kuru komisija, zināms, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 161.8. pantā piedāvāto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais grozījums - papildināt kodeksa 161. panta trīspadsmito daļu ar šo piedāvāto grozījumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 161.13. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J. Druva. Nākošais piedāvātais grozījums - papildināt 193. panta trešo daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav? Tātad priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir Tieslietu ministrijas piedāvājums - noraidīt Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 193. panta trešo daļu. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. To mēs jau pieņēmām.

K.J.Druva. Jā. Un tur vēl, kā jūs redzat, ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas tāds pats piedāvājums un virkne citu, kas ir lasāmi 20.lapā. Man šķiet, tie ir visi piedāvātie grozījumi šinī likumprojektā.

Tagad lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

K.J.Druva. Es lūgtu noteikt 11. decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret termiņu - 11. decembri - nav? Pieņemts. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamo likumprojektu izskatīt nesāksim, jo līdz pārtraukumam ir 1 minūte. Un pirms tam ir daži paziņojumi.

Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es izsaku protestu pret deputāta Induļa Bērziņa apgalvojumu, ka es esot melojis, runādams par motivāciju deputātu priekšlikumam, par to, ka ir jāpārceļ budžeta izskatīšana uz šo kārtējo sēdi. Fakts ir tāds, ka Prezidijs ir nolicis šo budžeta izskatīšanu, šo Saeimas sēdi uz 17.30, bet tas ir pretrunā ar iepriekšējo Saeimas lēmumu. Deputātu rīcībā nebija arī informācijas par to, ka bija iesniegta konkrēta Krasta kunga vēstule, kurā viņš lūdza šo sēdi noturēt vakarā. Un arī pat tad, ja tāda ir bijusi, tas neaizliedz mums šo budžetu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Es protestēju pret apgalvojumiem, ka es būtu melojis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un vēl divi paziņojumi.

Tātad Saeimas Prezidijs informē, ka mūsu kolēģis deputāts Imants Liepa ir ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Apsveicam! (Aplausi.)

Un apsveicam arī mūsu kolēģi Induli Bērziņu, kuram šodien paliek 40 gadu! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Alfreds Čepānis,

Ziedonis Čevers,

Roberts Dilba,

Edvīns Inkēns,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kalviņš,

Pēteris Keišs,

Viktors Stikuts,

Leonards Teniss,

Gundars Valdmanis,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11. 00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 58 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņo Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3429 “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Pirmais piedāvātais grozījums šeit ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - aizstāt kodeksa 123.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus, kurus jūs redzat jums priekšā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Otrais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - aizstāt 123.panta pirmās daļas formulējumu ar tādu redakciju, kāda ir šeit redzama. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 125.pantu. Šo piedāvāto grozījumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret 125.panta izslēgšanu deputātiem iebildumu nav. Izslēgts.

K.J.Druva. Paldies. Tie ir visi šie grozījumi. Lūdzu balsot un pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Kādi, lūdzu, būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

K.J. Druva. Es lūgtu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.decembris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad strādāsim ar dokumentu nr. 3430. “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - 368.pantu papildināt ar sesto punktu. Jums ir šeit redzama šī redakcija. Šo piedāvāto grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma pati savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 368.panta 6.punkta redakciju. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais grozījums - izteikt 370.1. panta pirmo daļu... izmainīt šīs daļas, man liekas, nosaukumu. Šo piedāvāto grozījumu mēs pieņēmām Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 370.1. panta nosaukumu, kā arī pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Man liekas, tie ir visi arī šie grozījumi. Tagad lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.J.Druva. Es lūgtu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu - 9.decembris - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo deputāte Gunta Gannusa - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3432. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”. Attiecībā uz otro lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais ir priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Emsis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Emša priekšlikumu. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Otro priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

G.Gannusa. Lūdzu balsot par visa likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””pieņemšanu otrajā lasījumā.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, Gannusas kundze, - balsošanas laikā lūdzu neizteikties! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu!

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija lūdz iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 12.decembris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņo deputāts Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts jau pasen ir izdalīts deputātiem. Tas ir apspriests Izglītības un zinātnes ministrijā, un ir panākts saskaņojums ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tāpat Satversme ir izskatīta komisijā. Komisija aicina deputātus apstiprināt pirmajā lasījumā Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Kādi, lūdzu, būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

Dz.Ābiķis. 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 11.decembris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņo deputāts Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Arī Latvijas Universitātes Satversme ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā ir rūpīgi izskatīta komisijā. Komisijas deputāti lūdz Saeimu arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Atkārtoti aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Zālē kvorums ir. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis. Tāpat 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 11.decembris Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas turpmāko darbību”. Lēmuma projekts jums ir izsniegts. Dokuments nr. 3470. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Debatēs jāpiesakās rakstiski, Valdmaņa kungs. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Es pieteicos rakstiski...”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Likums par valsts kultūras institūcijām”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņo deputāts Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jūsu rīcībā ir dokuments nr. 2888. Komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā piecu deputātu parakstītu likumprojektu; tas jau ir noticis pavasara pusē.

Cienītie kolēģi! Arī Kultūras ministrija uzskata, ka valstiski svarīgi ir definēt jaunu, atšķirīgu, pastāvošajā juridiskajā praksē jaunu kultūras dibinājuma formu, kas ir ar publiskas juridiskās personas statusu. Ir gājis laiks, un mēs esam sapratuši, ka šo likumprojektu, gatavojot tā otro lasījumu, vajag vēl būtiski papildināt, tātad tas skartu arī pašvaldību jautājumu, pašvaldību piedalīšanos šā jautājuma risināšanā. Konkrēts piemērs: pašlaik jau tiek risināts jautājums attiecībā uz Liepājas teātri. Ministrija ir nākusi ar vairākiem priekšlikumiem, kuros parāda pārstrādājamās vietas, papildināmās vietas, precizējamās vietas un norāda arī uz saskaņošanu ar citiem likumiem. Piemēram, vēl nav konkrētajā likumprojektā skaidrības attiecībā uz nacionālo statusu - vai tas ir tikai goda nosaukums vai... mūsuprāt, tam vajadzētu būt īpašu kritēriju noteiktam. Tātad ir īpašas prasības šīm nacionālajām kultūras iestādēm jeb institūcijām (sauksim tās pagaidām tā), bet ir arī papildu finansējums. Tas viss ir jāietver likumprojektā attiecībā uz otro lasījumu. Darbs ir šajā sakarā liels un nopietns. Pagaidām dokuments jūsu priekšā ir tāds, kāds tas ir. Komisija vairākkārt ir atgriezusies pie šī likumprojekta apspriešanas gan ar ministrijas pārstāvjiem, gan arī ar kultūras institūciju vadītājiem. Šobrīd es vairāk neko te nevaru piebilst. Aicinu balsot un likumprojektu virzīt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Likums par valsts kultūras institūcijām” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

P.Putniņš. Tā kā darba šeit daudz, strādājot pie otrā lasījuma sagatavošanas, un priekšlikumu arī būs daudz, lūgums ir iesūtīt priekšlikumus līdz 1.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 1998.gada 1.februāris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņo deputāts Andris Rubins - Tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Augsti godājamais Prezdij! Deputāti! Ārlietu komisijas priekšlikums ir pieņemt šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins. Lūdzu, balsojiet par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, informējiet par izdarītajiem labojumiem, jo šeit ir priekšlikumu tabula.

A.Rubins. Ir iesniegti redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem 1.pantā. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. Arī 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. 3.pantā.

Sēdes vadītājs. 3.pantā nav redzami tabulā labojumi. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. 4.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Leonarda Tenisa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Ievēlēt deputātu Leonardu Tenisu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Leonards Teniss ir ievēlēts Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3310. Neviens jauns priekšlikums nav ienācis par šiem grozījumiem, un līdz ar to es lūdzu jūs nobalsot par otro un galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Bet, godātais Druvas kungs, šodien deputātiem tika izsniegts dokuments nr.3310-a, un šeit ir redzami priekšlikumi. Vismaz viens priekšlikums ir no aizsardzības ministra.

K.J.Druva. Jā, jums bija, bet man nebija. Šeit 3.panta 5.punktā ir aizsardzības ministra Jundža piedāvātais grozījums, šis grozījums, kas jums ir priekšā esošajā redakcijā, tika noraidīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt aizsardzības ministra priekšlikumu - iebildumu nav. Tālāk!

K.J.Druva. Līdz ar to visi grozījumi ir izskatīti, un es lūdzu tagad balsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.277), trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3450. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu nevienu iesniegumu nav saņēmusi, līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Izskatīsim dokumentu nr.3451. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais 2.lappusē ir ministres Počas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu - atbalstīt valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Un ir arī nākamais valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Nav reģistrējies nepieciešamais deputātu skaits, lai varētu izskatīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

Līdz ar to izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Spēkā esošajā likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kas pieņemts pirms pieciem gadiem, nav normas, kas reglamentētu kārtību, kādā jau reģistrētās sabiedriskās organizācijas varētu pārveidoties par politiskajām organizācijām. Līdz šim praksē jau reģistrētām sabiedriskajām organizācijām problēmas neradās, jo tās vienkārši nevēlējās pārveidoties par politiskajām organizācijām. Taču šogad reģistrētā sabiedriskā organizācija “Helsinki-86” izteica vēlmi nevis likvidēties un pēc tam nodibināt jaunu politisko organizāciju “Helsinki-86”, bet gan nelikvidējoties pārveidoties par politisko organizāciju.

Diemžēl spēkā esošais likums gadījumos, kad tiek likvidēta kāda sabiedriskā organizācija, nepieļauj jaunajai politiskajai organizācijai vai jaunajai sabiedriskajai organizācijai reģistrēties ar to pašu nosaukumu, kāds bija vecajai - tātad jau likvidētajai sabiedriskajai organizācijai.

Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Šie grozījumi ir saskaņoti ar Tieslietu ministriju, ir izvērtēti Juridiskajā komisijā, un gan tieslietu ministrs, gan arī Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šos grozījumus. Par šo grozījumu nepieciešamību ir rakstījusi prese, diskutējusi sabiedrība, tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šodien konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā šos ierosinātos grozījumus.

Taču, pirms mēs atklājam debates, komisijas vārdā es gribētu ierosināt Saeimu nobalsot par šo grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts... Atvainojos, godātie kolēģi, likumprojekta steidzamība ir pieņemta.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinātu tātad noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 8.decembris, bet izskatīšana notiktu 11.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosauktajiem termiņiem - priekšlikumus iesniegt līdz 8.decembrim un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā 11.decembrī - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr.3394 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, ko ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Iesniegtais likumprojekts satur vairākus būtiskus uzlabojumus šajā likumā, lai vēl vairākiem īrniekiem, kas īrē dzīvokļus, būtu iespēja privatizēt savus īrētos dzīvokļus valsts un pašvaldības dzīvojamajās mājās. Lūgtu atbalstīt konceptuāli - pirmajā lasījumā - šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

N.Pēterkops. Priekšlikumus es piedāvāju iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 12.decembris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņo deputāts Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.3267 un nr.3453. Šie likuma grozījumi paredz, ka tiek paredzētas arī nodokļu atlaides Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai, un komisija ir pirmajā lasījumā atbalstījusi šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu iesniegt līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 16.decembris. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāte Ruta Marjaša - frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3456. Juridiskās komisijas priekšlikums: “Izteikt likumprojektu jaunā redakcijā”.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu jūs mazliet klusākiem būt zālē, lai būtu dzirdams referents!

Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma jauno redakciju.

R.Marjaša. 15.punkts. Bārbeles ezers ir izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šī ezera izslēgšanu no 1.pielikuma. Pieņemts.

R.Marjaša. 32.punkts. Dervānišķu ezers ir pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 60.punkts. Augulienas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Kauguru ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Baltas ezers ir pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Bižas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Karpa ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Krivoje ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Kustaru ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Lejas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sīvers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, bet es atkārtoti aicinu ievērot tomēr klusumu zālē, lai būtu dzirdams, ko saka referents.

R.Marjaša. Kukšu ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Pinku ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sēpenes ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Dziļezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sokas ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Bižas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Istalsnas ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sāvienas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Gaiduļu ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Baltezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Veiķenieku ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Nosaukums “Publisko upju saraksts”. Ir redakcionāli precizēts attiecībā uz Daugavu, tas ir, attiecībā uz 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 8.punkta redakcionālu precizējumu. Pieņemts.

R.Marjaša. Redakcionāli precizēts ir 2.pielikuma nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 2.pielikuma nosaukumu. Pieņemts.

R.Marjaša. Dervānišķu ezers ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Augulienas ezers ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Bolts (Bolta ezers) ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Bižas ezers pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Es uzskaitīšu visus, kas ir pārcelti, jo par to jau faktiski ir nobalsots. Jolzas ezers, Kalveiša ezers, Karašu ezers, Krivoje ezers, Kustaru ezers un Lejas ezers ir pārcelti no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi, to jau mēs esam izlēmuši. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Zirga ezers ir pārcelts, Kukšu ezers un Pinku ezers ir pārcelti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

R.Marjaša. Sepenes ezers un Bižas ezers, un Sāvienas ezers.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Tāpat Veiķenieku ezers ir pārcelts. Redakcionāli precizēts ir attiecībā uz Lielupi un tās atzarojumiem visā garumā. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālu precizējumu 3.pielikuma 9.punktā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kādi, lūdzu, būtu jūsu ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

R.Marjaša. Līdz 13.decembrim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto datumu - 13.decembris - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo deputāts Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pievēršam uzmanību dokumentam nr.3367. Tas ir likumprojekts, kurš saucas “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”, un tas ir iesniegts pirmajam lasījumam. Likumu ir izstrādājusi Finansu ministrija, un tas ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju. Šis likumprojekts ir akceptēts arī Ministru kabineta sēdē. Principā šis likums ir iesniegts, lai nodrošinātu aizsardzību vienam no intelektuālā īpašuma objektiem. Anotācijā, ko ir parakstījis Rasnača kungs, ir ļoti precīzi formulēta likuma vajadzība. Tas īsumā ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

I.Liepa. 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 11.decembris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Saeimas kārtības rullis””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.3327. Deputātu grupa - pieci deputāti - ir iesnieguši šo likumprojektu, šo grozījumu Saeimas kārtības rullī. Grozījuma pamatā ir doma, ka, ja tie deputātu palīgi, kuri ir pieņemti darbā un atrodas darba līgumiskajās attiecībās, izstājas no politiskās organizācijas, kuru pārstāv deputāts, vai kļūst par citas politiskās organizācijas biedru, tad, saņemot deputāta iesniegumu, tas ir pamats darba līguma izbeigšanai.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un neatbalsta to - un neatbalsta sekojošu iemeslu dēļ. Izdarot šādu grozījumu Kārtības rullī, faktiski tiek pārkāptas darba likumdošanā noteiktās normas par darbinieku, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tiesībām. Un faktiski tiek pārkāpts arī likums, ko mēs esam nosaukuši par konstitucionālo likumu par cilvēka tiesībām un brīvībām. Tādēļ Juridiskā komisija neatbalsta šo grozījumu un aicina arī Saeimu neatbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tomēr aicināšu jūs atbalstīt šo ierosinājumu izdarīt grozījumu Saeimas kārtības rullī. Var būt, ka 1992.gadā, kad Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, nepadomāja, kādu stāvokli demokrātiskā valstī šādam parlamentam, kāds ir mūsu Saeima, radīs apstākļi, ja cilvēki, kuriem jāstrādā ļoti lielā uzticības līmenī vienam ar otru, šo savu virzienu maina un uzticībai vairs nav nekāda, vismaz politiska pamata. Nu padomājiet, kas tā ir par situāciju! Deputāta palīga pienākums ir sekmēt deputāta darbību Saeimā un tās komisijās, bet viņš aiziet no deputāta politiskās līnijas uz vienu citu - teiksim, uz opozicionāru līniju viņš aiziet strādāt. Un nevis kā vēlētājs, ne tikai kā balsotājs: viņš iestājas vienā partijā, kas nav nekādā saskaņā vai kopdarbībā ar attiecīgā deputāta partiju un viņa programmu. Aiziet pilnīgi citas partijas darbā kā biedrs, kā partijas biedrs, un pierāda to, ka strādā arī šīs partijas uzdevumā kādā citā mazākā vai lielākā padomē parlamentā.

Lūk, deputāta palīga pienākums. 196. panta 4. punkts: organizēt deputāta un vēlētāju tikšanās, sapulces. Kā jūs domājat, - vai var uzdot deputāta palīgam organizēt vēlētāju tikšanos, ja viņš strādā priekš citas partijas, kā viņš to pierāda ar savu partijas piederību? Un nu es būšu spiests vai nu atteikties vispār no deputāta palīga... to es varu, bet viņam tā kā tā Saeimas Kancelejā maksā naudu... Man nav vienkārši deputāta palīga... Kā jūs domājat? Vai jūs varat iedomāties to stāvokli, ka jūs sūtīsiet savu vēlētāju apmeklēšanai deputātus no opozīcijas partijas... nu, neteiksim, deputātus, bet partijas biedrus no opozīcijas partijas? Kā tas ir iespējams? Es pieņemu, ka, šo likumu sastādot, varbūt tāda situācija nebija nevienam iedomājama, neviens nedomāja, ka tā var notikt, bet tas notiek. Es negribu nevienu cilvēku apvainot, ja viņš maina savu politisko virzienu. Bet viena lieta ir skaidra: tad nevar piespiest, lai viņš tomēr strādā viņam nepieņemama politiska virziena atbalstīšanai un veicināšanai. Ņemsim, teiksim, no tā paša 196. panta 8. punktu: deputāta palīga pienākums ir informēt vēlētājus pēc deputāta norādījumiem. Kā tas ir iespējams, ja šis deputāta palīgs ir nevis viņa politiskās līnijas un koncepcijas cilvēks, bet pilnīgi citas? Tas apmēram būtu tā, ka “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta palīgs būtu, teiksim, manis pēc, Tautas saskaņas partijas, Tautas kopas “Latvijai” vai arī jebkuras citas partijas, teiksim, Sociāldemokrātu partijas, biedrs un jūs viņu sūtītu savā uzdevumā - informēt vēlētājus pēc deputāta norādījumiem. Tā ka mēs redzam, cik liela šeit ir nesaskaņa, kāda pretruna. Tādēļ es domāju, ka šo stāvokli mēs nekādā ziņā nedrīkstam tālāk panest.

Pieminēšu vēl vienu punktu, kas norāda uz nepieciešamību šeit ieviest korektūru. Saeimas kārtības ruļļa 197. panta 2. punkts saka, ka deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības pieprasīt nepieciešamās izziņas un informāciju. Kā jūs zināt, deputāta palīgs pieprasa izziņu un informāciju ar savu parakstu, viņš iet ar savu deputāta palīga apliecību jebkurā arhīvā un institūcijā un pieprasa informāciju. Es nevaru atbildēt par to, kādu informāciju un priekš kā mans deputāta palīgs vāc, ja viņš nav vis manas politiskās organizācijas dalībnieks, bet ir vienas citas, ar kuru manai politiskajai organizācijai un manai politiskajai uztverei nav sadarbības.

Tādēļ es lūdzu jūs saprast šo situāciju, jo tas var gadīties ne tikvien man, bet arī vienam otram citam. Un es nedomāju, ka te varētu rasties kāds bīstams stāvoklis jeb ka kādai lielai tautas daļai nodarītu kādu netaisnību. Šeit ir runa par simt deputātiem un viņu palīgiem, un starp šīm personām - deputātu un viņa palīgu - ir jābūt politiskajai uzticamībai, un, ja tā izbeidzas, tad ir pretrunīgi piespiest deputātu strādāt ar palīgu, ar kuru viņam nav šīs politiskās saskaņas un uzticības.

Es lūdzu tomēr šo likumprojektu virzīt tālāk.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Pirmkārt: mēs atkal ķeramies klāt pie Kārtības ruļļa, bet varbūt pirmā lieta būtu tā, ka mēs Kārtības rulli ievērotu. Kārtības rullis nedod Prezidija priekšsēdim tiesības noliegt vārdu tad, kad viņš grib. Kusiņa kungam tika lūgts, lai viņš paskaidro starpbrīdī Jirgena kungam, ka Jirgena kunga rīcība ir nekaunīga un nepareiza; es vēl gaidu, ka viņš atvainosies, bet varbūt Jirgena kungs ir par gļēvu, lai atvainotos par krasu kļūdu. Bet lai nu tas paliek.

Runa tagad ir par deputātu palīgiem. Būdams Saeimā, es varu ļoti viegli novērot, ka ļoti daudzi deputātu palīgi strādā grūti un smagi un citi pat neierodas darbā. Dažs ierodas tikai vienreiz nedēļā. Un tā tālāk.

Bet tā lieta - par to Kļaviņa kungs tik pareizi izteicās - ir tā, ka vajadzētu būt uzticībai starp deputātu un viņa palīgu. Bet, redz, kur tā problēma ir - ka tas deputāts kļūst neuzticīgs savam vārdam, savam solījumam, viņš pārdod to, ar ko viņš kandidēja, kādai Sadarbības padomei, un, lūk, tagad rodas problēma, ka to kaunu, ko tas deputāts ir ar mieru uzņemties, tas palīgs nav. Viņš saka: “Nē, mēs nepārdosim mūsu tēvu zemi! Nē, mēs neprivatizēsim mūsu lielos uzņēmumus. Nē, mēs dosim godīgu algu skolotājiem, mēs dosim līdzīgu algu ārstiem. Nē, mēs neatbalstīsim šo budžetu. Un, zini, tavi balsotāji, pie kuriem tu mani sūti, domā, ka tu esi kļuvis kropls, man ar viņiem ir grūti satikties, jo tu esi kauna traips viņu acīs un manās acīs.” Un tad ir nākamais jautājums - kuram būtu jāiet prom? Man tas risinājums ir viegls - visiem Sadarbības padomes pārstāvjiem būtu jāiet prom, jo neviens no Sadarbības padomes, pakļaujoties Sadarbības padomes diktātiem, nestāv par to, par ko mēs balotējāmies. Es domāju, ka godīgie palīgi varētu nākt to deputātu vietā. Es to nesaku kā joku, es to saku nopietni, jo tas godīguma līmenis, kāds ir mūsu Sadarbības padomes pārstāvjiem, ir tik zems, ka viņi dara tieši pretēji tam, ko viņi tautai solīja. Un tagad mēs atņemsim tam cilvēkam, kas ir ar sirdi un dvēseli strādājis, cīnīdamies par to ideālu, ka būs kristīga Latvija, būs Latvija, kurā latvieši lems par saviem likumiem, būs Latvija, kuras zemi mēs nepārdosim, būs Latvija, kurā mēs neprivatizēsim mūsu satiksmes objektus un tā tālāk... Taču tas “klibais” deputāts atnāk un saka: “Nē, kungi, tā mēs runājām tautā, tā mēs mānījām mūsu vēlētājus, bet tagad mēs esam krēslos, un es gribētu, lai es un mani draugi nodrošinātu savu dzīvi. Un, zini, tas, kas notiek ar tautu, - tas ir viss vienā vietā... Neuztraucies par to, mīļais palīg, kalpo tik tālāk, vedīsim tautu ar vagoniem uz Sibīriju, tad mums šeit būs labi!” Bet tas godīgais deputāta palīgs saka: ”Nē, es neesmu ar mieru, un tu, kungs, sāc domāt, jo es tā nevaru...” Kļaviņa kungs sit sev pierē... Kļaviņa kungs, cik no jūsu partijas, Kristīgo demokrātu savienības, programmas punktiem jūs neesat pārkāpis? Es domāju, ka esat pārkāpis visus, kurus jūs vēlēšanu laikā esat licis tautai priekšā un kuru dēļ tauta jums it kā ticēja... Esat pārkāpis ja ne visus, tad vismaz pusi. Es būtu ar mieru ar jums saderēt, ka vismaz pusi. Esat ar mieru pieņemt šīs derības? Es domāju, ka ne. Tad rādiet ar pirkstu sev galvā, lai tauta saprot, ka tur kaut kā trūkst!

Ir dziļa problēma - uzticība deputātam. Un, ja tas cilvēks, kas tam deputātam vistuvāk ir, izsaka neuzticību savam deputātam, tad, es domāju, tur ir problēma - kādam būtu jāiet prom, bet ne jau tam nevainīgajam deputāta palīgam.

Es lūgtu, lai mēs tā nopietni padomātu par Kārtības ruļla ievērošanu. Ja jums tiek iesniegts rakstisks lūgums runāt, jums, Jirgena kungs, nav tiesību to liegt, jums nav tāda patvaļa dota, un es ieteiktu, ka jūsu palīgiem arī vajadzētu pateikt, ka viņi vairs nav ar mieru jums vairs kalpot un ka būtu jāiet prom jums, ne jūsu palīgam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par priekšlikuma autoru it kā vēlamo iespējamo risinājumu. Man personīgi ir vienalga, vai mans palīgs ir tādas vai citādas partijas biedrs, jo es personīgi uzticos palīgam kā speciālistam ekonomikas jautājumos un man ir svarīgi, lai mans palīgs man dod profesionālus padomus, bet es pieļauju arī iespēju, ka arī partijas piederība var būt svarīga.

Bet kāpēc es teicu, ka tas ir priekšlikuma autoru vēlamais risinājuma veids? Tāpēc, ka, ja mēs pieejam jautājumam formāli, tad Kārtības ruļļa 198. pants jau šobrīd paredz, ka deputātu palīgus pieņem darbā uz deputāta pilnvaru laiku un atlaiž no darba Saeimas Kanceleja pēc deputāta ierosinājuma. Tātad deputātam arī šobrīd, ja viņam kaut kas nepatīk savu palīgu partijas piederībā, formāli ir tiesības ierosināt atlaišanu. Grozīt Kārtības rulli nekādas jēgas nav, jo 198. pants šādu ierosinājumu jau paredz. Turklāt, ja mēs ierakstīsim te šādu formulējumu, kādu piedāvā LZS, KDS frakcijas deputāti, tad šeit būtu lieki runāt par morāles normām, jo nav ievērotas pat elementārākās tiesību normu prasības - konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, Latvijas Darba likumu kodekss, kā arī daudzi citi starptautiskie līgumi, kuriem Latvija ir pievienojusies. Tā ka tādēļ, lai neizraisītu kaut kādas komplicētas situācijas, un vēl jo vairāk tādēļ, ka šobrīd spēkā esošais Kārtības rullis ļauj deputātam ierosināt palīgu atbrīvot no darba tā vai cita iemesla dēļ, es uzskatu, ka labojumi šeit absolūti nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Atbalstot to, ko teica Ābiķa kungs, es vēl gribu tikai ļoti īsi atzīmēt, ka Kārtības ruļļa 198. panta pats pēdējais teikums nonāk pretrunā ar šo jauno ierosināto daļu, ko ierosina Druvas kungs un pārējie deputāti. Tātad 198. pants beidzas ar to, ka atlaiž deputāta palīgu saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa noteikumiem. Bet šajā ierosinātajā trešajā daļā tiek ietverti specifiski noteikumi: šeit jau ir runa par viena mēneša pabalstu un visu pārējo. Bez tam es domāju, ka šo lietu nevajag tiešām tik ļoti politizēt. Ne visi palīgi ir partijas biedri. Tādā gadījumā vajadzētu atsevišķu panta daļu veltīt arī tam: ja viņš vispār nav partijas biedrs, ko tad ar viņu darīt? Manuprāt, pašreizējais spēkā esošais Kārtības ruļļa pants dod pietiekamas iespējas atbrīvoties no saviem palīgiem. Ja es to vēlētos, tad, es domāju, man nebūtu nekādu problēmu pateikt savam palīgam - paldies par darbu, man tagad ir vajadzīgs palīgs citā jomā, jo varbūt es sāku strādāt citā komisijā. Bet, paldies Dievam, mans palīgs ir labs un mēs strādājam kopā.

Un tādēļ nevajag atsevišķu izņēmuma gadījumu dēļ grozīt likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie deputāti! Par Valdmaņa kunga absurdajiem vērtējumiem es negribu ielaisties runās, pēc viņa iznāk tā, ka tauta ir ievēlējusi deputātu palīgus, bet deputāti ir kaut kādi palīgi deputātu palīgiem. Tur jau vairs līdzi netiek šai loģikai, un tādēļ atstāsim to viņa zināšanā.

Bet ko teica Ābiķa kungs, tas tomēr nav tik vienkārši. Ja tas tā būtu, tad es jau būtu sen šo lietu nokārtojis, piemēram, ar savu palīgu. Izrādās, ka tas nav iespējams, tāpēc ka ir līgums starp Saeimas Kanceleju un deputāta palīgu pēc deputāta ieteikuma, un es viņu nevaru tiešām atlaist. Tur jau ir tā lieta. Ja jau pēc šā pastāvošā likuma tas būtu... pēc pastāvošā Kārtības ruļļa būtu iespējams, tad jau viss būtu nokārtojams. Bet, lūk, tādēļ ir nepieciešamība šo te labojumu izdarīt. Un tas arī būtu viss.

Es pieņemu, ka vēl atradīsies kāds, kas gribēs izmantot šo brīdi, lai varētu kristīgos demokrātus kaut kā blamēt par nodevību un atteikšanos. Lai nu tas paliek uz viņu sirdsapziņas, bet lieta paliek lieta. Es domāju, ka daudz nebūtu ko runāt, vajadzētu ar balsojumu izšķirt, ko mēs darīsim.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un augsti godātais Kļaviņa kungs! Man izraisa tiešām lielu izbrīnu jūsu kā Rietumu demokrātijā uzauguša cilvēka... ka jūs nācāt klajā ar tādu priekšlikumu. Zināt, tas man ļoti atgādina komunistu laikus. Mani izlidināja no Komunistiskās partijas 1988. gadā, un līdz ar to man tūlīt bija jāzaudē amats. Ja tātad jūs kaut kādā veidā... es nezinu... nākdams no Rietumiem, gribat mums tās pagātnes “atraugas” atkal iedzīvināt mūsu dzīvē... Tādēļ es cienījamo Saeimu aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Redzat, cik interesanti, ka par vienu šādu punktu var daudz kas izkristalizēties. Daudzi no mūsu deputātiem patiešām domā, ka tauta viņus ievēlēja, (Starpsaucieni no zāles: “Ticēja “Vienības partijai... Ievēlēja Valdmani...”) lai viņi dara, kā viņi grib. Es nedomāju, ka tik krasi un tik skaisti Kļaviņa kungs to pateiks. Jo, redzat, mēs gājām pie tautas kā godavīri, mēs kaut ko tautai solījām un teicām, ka tie citi ir blēži. Bet, ticiet man, es darīšu to! Un tauta savā naivajā gribā ticēja, savā lētticībā ticēja Kļaviņa kungam, ticēja “Tēvzemei un Brīvībai”, ticēja Latvijas Zemnieku savienībai un daudziem citiem. Un ticēja! (Starpsaucieni no zāles: “Ticēja “Vienības partijai”... Ievēlēja Valdmani...”) Jā, ticēja arī Latvijas Vienības partijai. Un, skat, kas notika! Iegāja Sadarbības padomē, un uzreiz godavīrs ir tas, kas piemirsa to, ko viņš tautai solīja, kad viņš teica: “Es gan ne, bet tie citi blēži jums melo!” Un tagad melo paši un dara tieši pretēji tam, ko solīja.

Redzat, tauta tur šodien ārā piketēja un stāvēja, un nākamreiz, kad viņi tur stāvēs, mēs lūgsim, lai tur būtu translācija un lai šeit kādam zālē būtu telefona kontakts, un lai viņi balso tos pašus jautājumus, kurus mēs balsojam. Es jums pateikšu, ka tauta balsos pilnīgi citādi, nekā tas tautas pārstāvis Kļaviņa kungs šeit balso.

Es Kļaviņa kungam piedāvāju derības, lai viņš pasaka, par cik. Mēs paņemsim desmit svarīgākos punktus kristīgo demokrātu platformā un redzēsim, cik no tiem viņš ir pārkāpis. Es jums saku: tauta ievēlēja godavīru, kas pārstāvēs to, ko viņš solīja. Ļoti žēl, ka šeit to godavīru ir ļoti maz.

Varētu būt runa par “izdzīvot”. Es saprotu, ka viņi izdzīvo. Viņi iedzīvojas no tautas mantas, ņirgājas par tautu, dara tā, kā grib, neatkarīgi no tā, vai ir Kārtības rullī vai nav. Dara, kā grib. Nāk un draud, ka sitīs ar kulakiem, ja runās tā vai šā. Nelaiž tautu mūsu svētajā tautas namā, negrib viņus uzklausīt. Bīdīsim tālāk ar varu. Un ievedīsim, zini, šo pašu Sadarbības padomes disciplīnu. Varbūt būs tā, kā nedrīkstēs būt, ka, ja kāds cilvēks, kurš nav Sadarbības padomē, teiks par disciplīnu, tad viņam būs jābrauc tūlīt uz Sibīriju. Var brīvprātīgi pieteikties vai arī mēs to paņemsim ar makti. Tā jau laikam kādreiz bija.

Ja mēs meklējam palīgus, tad meklēsim goda cilvēkus, kuri mūs nenodos, bet kuri būs mūsu palīgi. Visvairāk šai Saeimai ir vajadzīga tāda palīdzība - stiprināt to morāli, kura šeit ir pilnīgi pazudusi, to tikumību. (Starpsauciens no zāles: “Klausies, nu galīgi aplam.”)

Mīļais Grinberga kungs, mēs taču tautā gājām un solījām, ka mēs zemi nepārdosim.

Mīļais Jirgena kungs, mēs taču tautai solījām, gājām un vācām parakstus, ka tie nepilsoņi nekļūs par pilsoņiem!

Mīļais Tabūna kungs, mēs pa visu Latviju tabūnējām, ka nevienu lielo stratēģisko objektu neprivatizēs! (Aplausi.) Lai mūsu palīgi būtu tādi, kas mums atgādina un izved mūs no tā kārdinājuma, ko mēs šeit visi pieņemam. Nē, smaida! Laikam tie, kuriem tie palīgi ir labi spilvenā... kā spilvens, bet mums šeit ir nopietns darbs tautas labā, un tas darbs tiek ļoti grūti un nepareizi padarīts.

Paldies Dievam, ka ir daži tādi palīgi, kas saka: “Kungs, jūs tagad maldāties, es jums gribētu parādīt pareizo ceļu!” Bet nav tādas pātagas un var pateikt: “Ja tu tā runāsi, tad būs pants, tāds un tāds, un tu tenteriski būsi ārā!” Kā citi teica, ir jau arī civilizētāki veidi. Piesēžas klāt un saka: “Mums nav pa ceļam! Dievs vien zina, cik ilgi tev nāksies meklēt darbu, es nevaru palīdzēt tev iekārtoties!” Bet šī rupjā disciplīna tiem dažiem, kuri ir palikuši, kas mēģina mūs noturēt uz pareizā ceļa... (Starpsauciens no zāles: “Gundar, tu atbalsti, vai noraidi šo priekšlikumu?”)

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

G.Valdmanis. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie padomes pārstāvji un tautas kalpi! Prezidija locekļi! Šodien pie Saeimas piketēja pašvaldību pārstāvji, bet piketēja arī izglītības darbinieki. Kāds no skolotājiem vienam no mūsu deputātiem iedeva šādu plakātu, kurš tika ienests šodien zālē, un tāpēc tiem, kas sliktāk redz, es to izlasīšu: “Jo mazākas algas skolotājiem, jo dumjāki deputāti.”

Valdmaņa kungs, es tiešām nezinu, kāds caurmērā ir atalgojums skolotājiem Kanādā, bet, klausoties jūsos, mani visu laiku neatstāj tāda sajūta, ka jūs bērnībā esiet cietis no mazatalgotiem skolotājiem. Paldies. Beigsim šīs absurdās debates un pāriesim pie nākamā jautājuma.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie deputāti! Pēc tik kolorītām runām man nav daudz ko piebilst. Es tikai gribu teikt no juridiskā viedokļa. Ja šī problēma ir - un es pieļauju, ka tā var tāda arī kādreiz būt, tad tā ir risināma citādāk, nevis labojot Kārtības rulli, bet kā variantu es varu ieteikt papildināt Darba likumu kodeksa 254. pantu “Par uzticības zaudēšanu”. Tādēļ jau arī sava ziņojuma sākumā es pateicu, ka Juridiskā komisija to neatbalsta pirmām kārtām jau no juridiskā viedokļa, atzīstot par nekorektu šo iesniegumu. Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt mūsu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Saeimas kārtības rullis”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3460 un arī ar dokumentu nr. 2904. Šeit ir grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Šo grozījumu mēs apspriedām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un komisija šo piedāvāto grozījumu atbalstīja konceptuāli. Lūdzam arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.J.Druva. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 9.decembri - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3460 un dokumentu nr. 2906. Šeit ir gandrīz analogs grozījums tam, kāds tika ierosināts Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Arī šo grozījumu mēs pārrunājām Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Komisija šo grozījumu atbalstīja un lūdz arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.J.Druva. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu - 9.decembri - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme ir izskatīta komisijā, tā ir saskaņota ar attiecīgajām ministrijām. Es lūdzu arī deputātus atbalstīt šo Satversmi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Debatēs ir jāpiesakās savlaicīgi, Valdmaņa kungs! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu - 9.decembri - nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3466. Šinī likumā otrajā lasījumā ir 46 dažādi labojumi.

Vadīsimies varbūt pēc labojumu numerācijas, jo pantu numerācija visu laiku tiek mainīta sakarā ar to, ka daļa pantu tiek izslēgta, bet daļa pantu nāk klāt.

Par pirmo priekšlikumu. Atbildīgās komisijas priekšlikums - mainīt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Dinēvičs. 2.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums, kas komisijā ir noraidīts, jo tas tālāk ir iestrādāts 3.priekšlikumā, kuru piedāvā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nē, atklāsim debates par otro priekšlikumu. Ir pieteicies deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Runa ir par zinātnieka statusu un par zinātnisko aprindu vērtējumu. Kļaviņa kungs, simts gudrākās galvas Latvijā nolēma, ka tās domas, kuras jūs paudāt un jūsu jaunais ļoti gudrais, izcili gudrais ar savu labo izglītību Latvijā... Tikai 15 bija “par”, visi citi bija “pret”. Tad, lūdzu, saprotiet šo zinātnisko aprindu vērtējumu par jūsu teikto, par jūsu domu, ka tauta jūs ir iecēlusi par mazu diktatoru, kas var patvaļīgi lauzt savus vārdus.

Tagad par to jauno puisi, kas šeit piecēlās un it kā ir Latvijā pats gudrākais, bez šaubām, budžeta jautājumos... Viņš visu zina, jo viņš bijis Taivānā. Viņš var paņemt šeit nevis to, ko viņam bija drosme ienest no ielas... Leopolds Ozoliņš ienesa to plakātu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jūs aicinu nenovirzīties no apspriežamā temata.

G.Valdmanis. Jirgena kungs, jūs jau pāris reizes šodien esat liedzis man vārdu, jūs it kā esat akls vai kurls. Vai jūs nesaprotat, ko jums jurists saka? Es jūs aicinu rīkoties korektāk, netraucēt. Jūs redzēsiet, ka es runāju par lietu. Dodiet man atpakaļ to laiku. Šis puisis, manuprāt, jau dabūja no mūsu simts gudrākajām galvām pērienu... Mēs šeit ļoti skaidri runājam par zinātnieku statusu; mums šeit ir tāds gudrs zinātnieks, kas tā māk budžetu taisīt, kas tautai cilpu pataisa stiprāku; tāds zinātnieks, kas māk paņemt plakātu, uz kura rakstīts: “Jo mazākas algas skolotājiem, jo dumjāki deputāti.” Un to neizprast...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 74.pantu es liedzu jums vārdu. Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu.

Godātie deputāti, Saeimas kārtības ruļļa 74.pants nosaka arī to: ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem, sevišķi svarīgos gadījumos sēdes vadītājs liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm. Lieku priekšā izslēgt Valdmaņa kungu uz divām sēdēm. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Varēs aiziet pie ārsta pa to laiku...”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, tātad Saeima lemj šo jautājumu, uzklausījusi izslēdzamā paskaidrojumus. Lūdzu, Valdmaņa kungs! (Starpsauciens no zāles: “Runā skaļāk!”)

G.Valdmanis. Mīļie kolēģi, šorīt es iesniedzu lūgumu runāt, ja nāks priekšlikums saīsināt runāšanas laiku, iesniedzu Kusiņa kungam, Kusiņa kungs to iesniedza mūsu godātajam priekšniekam Jirgena kungam, bet Jirgena kungs laikam vakar ir kaut ko darījis, jo šorīt viņš nespēj lasīt, nesaprot, ko viņš dara, bet šeit pārkāpa likumu, Saeimas kārtības rulli, un man liedza vārdu. Es tagad esmu tribīnē. Tas, par ko es runāju, ir ļoti būtiski, es runāju par zinātnieku statusu un par zinātnieku aprindu vērtējumu. Es runāju tikai par Saeimas vērtējumu, un es tagad runāju par viena zinātnieka statusu. Un es neizprotu to, ka mūsu Saeimas priekšsēdētāja biedram Jirgena kungam ir tiesības man noliegt runāt par šo ļoti, nu, spīdošo zvaigzni, kas tik aplami runā, stāsta, ka Kanādā skolotājiem algas ir zemas un ka tāpēc tas deputāts no Kanādas ir dumjš. Bet šis zinātnieks, augsti vērtējamais puika, kas liek šoferim, trīs reizes vecākam nekā viņš pats, sēdēt mašīnā, kamēr viņš kaut kur kaut ko ar kādu dara... mīļie kungi, šis pasaules ģēnijs, kas māk sastādīt tautai genocīda budžetu, bet nezina, ka Kanādā algas ir vismaz 50 reizes lielākas nekā šeit, šis puisis, kas parāda savu varonību ar to, ka viņš paņem Leopolda Ozoliņa ienesto plakātu un atnes to uz tribīni, šis puisis, kas kopā ar savas partijas priekšsēdi nav ar mieru pieņemt derības par to, ka viņi ir pārkāpuši vismaz pusi no tā, ko viņi tautai ir solījuši... šos godavīrus sargā tas godavīrs, kurš tur sēž tribīnē un par kuru mēs nesen balsojām žēlastībā, un kurš tagad grib mani šādi pagodināt, jo tauta zina, kas notiek, tauta klausās, tauta saprot un tauta ir ar mani. Tauta ir ar Tautas kopu “Brīvība”, tauta nav ar šiem padomes pārstāvjiem, kas ar ļaunu, ar nelikumīgām rīcībām, ar aklumu... Es nāku uz tribīni, bet viņš tēlo, ka viņš to neredz, lai gan viņš redz. Viņš saka: “Valdmaņa kungs, jāpiesakās savlaicīgi!” - un tad paziņo, ka es neesot pieteicies. Šis kungs vada šīs sēdes tik aplami, ka citi, kā mums skaidro, var lietot to kā labu paraugu, lai attaisnotu sajukumu tiesu sistēmā Latgalē. Ja jau mums šeit iet juku jukām, lai tad arī tur būtu viss juku jukām. Es domāju, ka mēs varētu vēlreiz balsot par šā kunga atbilstību amatam. Bet es šobrīd runāju tikai par šo tēmu - par šā zinātnieka statusu un par vērtējumu, kādu viņa kolēģi deva tam. Kolēģu vērtējums: bija 15 “par” un pāri par 60 “pret” to muļķību, ko mums kristīgie demokrāti pauda. Viņi ir tikuši pie varas, ievēlēti, un var darīt, kā viņi grib; viņiem nav nekādas atbildības par to, ko viņi ir tautai solījuši.

Un lūdzu: ja es esmu vainīgs, ja esmu runājis ne par lietu un neesmu klausījis tik augsti godājamu Prezidija locekli tad, kad viņam ir bijusi taisnība, tad dariet, kā jums ir jādara! Es saprotu, ka šoreiz Sadarbības padomes lēmums par disciplīnu laikam nav spēkā, bet tauta šā balsojuma rezultātu redzēs. Es neizvairos no savas politiskās atbildības. Man ir daudz kas cits ko darīt nekā sēdēt šeit un klausīties tās blēņas, ko daži no mums šeit stāsta kā patiesību. Balsojiet, draugi, tā, kā jums ir jābalso. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim sēdes vadītāja priekšlikumu par deputāta Valdmaņa izslēgšanu uz divām sēdēm sakarā ar to, ka viņš nepaklausīja sēdes vadītāja aizrādījumiem. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām debates par otro priekšlikumu. Deputāts Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Izmantojot deputāta tiesības, es gribēju mazliet paskaidrot, ka mans priekšlikums bija svītrot tādu vērtējumu kā zinātnisko aprindu vērtējumu, jo neviens jau nezina, kas tās aprindas ir, un tādas aprindas var visur kur salasīties un vienmēr būs aprindas. Taču es principā varu atsaukt šo priekšlikumu, jo 3.priekšlikumā deputātu komisija korekti ierakstīja, ka ir runa nevis par aprindām, bet par ekspertiem.

Un ar to es arī beidzu savas debates.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu? (Starpsauciens: “Es noņemu...”) Ā, jūs atsaucat...

V.Dinēvičs. Es to atsaucu, tāpēc ka ir iestrādāts 3.priekšlikums, kurā ir vārds “ekspertu”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Dinēvičs. Tālāk. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un pati komisija atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. 4.priekšlikums ir Dinēviča priekšlikums. Komisija to atbalsta precizētā redakcijā, un tas ir ietverts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret piedāvāto 7.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 5.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Mēs jau izlēmām, Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs. Jā. 6.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 8.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - arī tiek komisijā kopumā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. 9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 10.priekšlikums ir Dinēviča priekšlikums, tas tiek noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija kopumā to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. 12.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums, komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse, bet pēc pārtraukuma acīmredzot. Tātad šajā vietā pārtraucam izskatīšanu, paliekam pie 12.priekšlikuma.

Ir vairāki paziņojumi. Vispirms vārds Andrim Amerikam. Lūdzu!

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti, es lūdzu nelielu jūsu uzmanību! Tad, kad notika šeit, Saeimā, tikšanās ar Pašvaldību savienības vadību, tika panākta Prezidija un Pašvaldību savienības vadības vienošanās, ka pulksten 13.00 Viesu zālē notiks Pašvaldību savienības valdes un Saeimas Prezidija tikšanās, kurā piedalās arī frakciju pārstāvji vai frakciju vadītāji. Tikšanās ar Pašvaldību savienības valdi. Godātie kolēģi, es lūdzu vai nu frakciju pārstāvjus, vai, teiksim, frakciju vadītājus (tas laikam būtu pareizāk šajā gadījumā), kas organizē frakciju darbu, uz tikšanos ar Pašvaldību savienības valdi pulksten 13.00 Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Es lūgtu LZS, KDS frakciju uz īsu frakcijas sēdi tūliņ pēc pārtraukuma sākšanās. Sēde notiks frakcijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. 18 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu Saeimas Prezidijam uzaicināt Latvijas Republikas Valsts prezidentu Ulmaņa kungu uz valstij svarīgo Saeimas ārkārtas sēdi par valsts budžetu 1998.gadam, tātad šodien pulksten 17.30. Lūdzu Saeimas sekretāru Induli Bērziņu par šo iesniegumu informēt Valsts prezidenta Kanceleju.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojekta “Par zinātnisko darbību” otro lasījumu.

Debatēs vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā likumprojekta 12. un 13. labojumam, jo tie abi ir identiski, tikai vienā ir rakstīts “izslēgt”, otrā ir rakstīts “svītrot”.

Kāda bija šā priekšlikuma būtība? Lai izprastu, kāpēc mēs kopā ar Bišera kungu esam iesnieguši... nevis kopā, bet katrs atsevišķi, taču vienu un to pašu priekšlikumu, ir jāzina mazliet šī priekšvēsture.

Šis likumprojekts Saeimā atrodas samērā ilgi. Tas tika samērā vētraini apspriests Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur cilvēki no Izglītības un zinātnes ministrijas godīgi atzina, ka bija ieplānots, ka šo izveidoto komisiju vadīs Andris Šķēle kā premjers, lai varētu no valdības caur šo komisiju dabūt vairāk naudas zinātnei. Un pat toreiz komisijas sēdē, kad notika apspriešana, kad mēs bijām pieaicināti, izskanēja tāda doma, ka, ja Šķēles kungs pats nevada šādu komisiju, tad šai komisijai nav jēgas. Tagad varbūt situācija ir mainījusies, arī premjera attieksme pret šādas komisijas vadību, bet jautājuma būtība no tā nav mainījusies, jo, redzat, šī ir zinātnes un izglītības pārstāvju koleģiāla konsultatīva institūcija. Tātad pirmais jautājums ir šāds: ko šī komisija konsultēs? Naudu dala Izglītības un zinātnes ministrija vai kā citādāk. Tātad jautājums ir par pašu konsultējamo objektu, par to, kam tiks dotas vai sniegtas šīs konsultācijas.

Otrkārt, par to, kas šeit ir ielikts, pašā šīs komisijas sastāvā. Komisija ir izveidota tāda, ka balsu vairākums ir valdības jeb Ministru kabineta pārstāvjiem, proporcionāli ņemot, astoņi pret septiņiem. Es tikko kā saskaitīju to. Te ir konceptuāli ierakstīts, ka komisijas darbības kārtību un tās locekļu pilnvaru laiku nosaka Ministru kabinets. Tātad mainās valdība, un potenciāli mainās šīs komisijas kārtība, mainās darbības laiks, mainās locekļu skaits. Vai līdz ar to šī komisija ir spējīga noteikt zinātnes attīstības stratēģiju? Jo tas, kas mainās nevis pat pa noteiktiem periodiem, bet pēc nenoteikta laika, nav spējīgs izstrādāt stratēģiju un taktiku. Tas jau pēc savas būtības ir jautājums, kas nebūtu izskatāms.

Otra lieta. Šeit ir rakstīts, ka komisijas locekļi samaksu par darbu komisijā nesaņem. Labi! Tas ir labi, tikai es jums nosaukšu divus citus skaitļus. Mums eksistē Augstākās izglītības padome, kur katru gadu tiek ieguldīta arvien lielāka nauda: pagājušajā gadā - 60 555 lati, šogad - jau 62 281 lats. Bet tas nav tikai algām. Algas tur sastāda 25 000. Tātad no budžeta tiek pieprasītas samērā lielas naudas summas arī tad, ja algām tās netiek tērētas. Līdz ar to ne tikai darba samaksa ir tā, kas pieprasa budžeta patēriņu.

Un tāpēc nav nepieciešama šāda komisija arī bez tām pārdomām, ko es izteicu. Tāpēc, ka viņa principā, pēc savas būtības grib paņemt daļu no tām funkcijām vai arī dublēt to, ko Latvijā veic Latvijas Zinātnes padome. Tā jau nodarbojas ar visu to. Un, ja šī komisija grib konsultēt Latvijas Zinātnes padomi, tad tā nav vajadzīga. Zinātnes padomei šāda konsultatīvā struktūra nav vajadzīga.

Un vēl viena lieta. Līdz ar šāda panta pieņemšanu mēs esam noteikuši Latvijas Ministru kabineta minimālo sastāvu. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir rakstīts, ka Zinātnes attīstības stratēģijas komisijas priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, ka komisijas sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, finansu ministrs, ekonomikas ministrs un četri citi ministri. Tātad, ja mēs pieņemam šo pantu tādu, kāds tas ir, un to nesvītrojam, tad mēs esam noteikuši, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta minimālais sastāvs ir Ministru prezidents un septiņi ministri. Bet ja nu valstī kaut kas mainās? Un vai šis likums drīkst šādā veidā reglamentēt to, kā jāveido valdība?

Tāpēc es aicinu deputātus tagad vēlreiz ieskatīties šinī pantā un atbalstīt Bišera kunga un manis izteikto priekšlikumu - šo pantu svītrot kā nevajadzīgu, jo tas ir mākslīgs veidojums, ko paši zinātnieki, kuri nodarbojas ar zinātni, nevis ar tās vadību, uzskata par nevajadzīgu institūciju, kas vēl vairāk samazinātu zinātnes finansējumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šī komisija ir nepieciešama galvenokārt tāpēc, lai celtu zinātnes prestižu, lai piespiestu arī politiķus līdzdarboties un iedziļināties zinātnes problēmās, jo diemžēl - un tas ir jāatzīst -, raugoties pēc tā, cik mēs no budžeta finansējuma procentuāli atvēlam zinātnei, mēs diemžēl esam priekšpēdējā vietā Eiropā (aiz Albānijas). Zinātne ir augstāk novērtēta arī mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Tāda ir reālā situācija. Un šāda te komisija, kurā piedalītos augsti varas pārstāvji, nepārprotami varētu sekmēt zinātnes attīstību, jo, kā mēs zinām, Latvijā kaut vai ražošanai perspektīvas ir tikai tad, ja tā ir zinātņietilpīga ražošana.

Šajā sakarā es tomēr ļoti lūdzu respektēt to, ka pie šā likumprojekta strādāja gan Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, no vienas puses, gan arī Ministru kabineta pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, no otras puses. Šis likumprojekts ir tapis kompromisa rezultātā, tas ir apmierinājis gan valdību, ko mēs paši esam veidojuši, šīs valdības pārstāvjus, gan arī Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniekus. Tāpēc es ļoti lūdzu respektēt šo abu tik svarīgo pušu nostāju. Paldies.

Es aicinu arī turpmāk atbalstīt komisijas piedāvātos variantus, jo tie ir tapuši kā kompromiss starp zinātniekiem un starp zinātnes administratoriem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs neatbalstīt deputāta Bišera un deputātes Kreituses priekšlikumu. Un motivāciju šeit diezgan labi jau ieskicēja Ābiķa kungs. Būtība ir tāda, ka mums valstī ir nepieciešams, lai arī zinātnieku sabiedrības domas tiktu sadzirdētas valsts augstākās vadības līmenī, tātad konkrēti augstākās izpildvaras jeb Ministru kabineta līmenī.

Diemžēl šobrīd mums nav tāda foruma, kurā zinātnieki varētu regulāri diskutēt ar izpildvaras augstākajiem pārstāvjiem, un tas, neapšaubāmi, ir viens no iemesliem, kāpēc šī izpildvara arī šobrīd nav sadzirdējusi zinātnieku vajadzības, lai gan problēmas mūsu valstī ar zinātni ir ļoti lielas.

Mēs varam paskatīties kaut vai šo zinātnes finansējumu, par kuru mums vēl tikai būs nopietnas sarunas šodienas otrajā pusē, vakarpusē. Ja mēs skatāmies šo zinātnes finansējumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tad redzam, ka Latvijā tas ir pašā pēdējā vietā Austrumeiropā. Un mums ir jāizdomā un jāsaprot, kādā veidā no šīs situācijas tikt ārā. Protams, tā zināmā mērā ir politiskā griba, bet vienlaicīgi ir arī nepieciešams šo politisko gribu noteiktā veidā veidot. Līdz ar to šī komisija tomēr varētu jebkurā gadījumā būt šāds forums, kur šī attieksme pret zinātni varētu tikt ietekmēta pozitīvā virzienā.

Protams, es saprotu deputātu vēlmi izslēgt šā panta redakciju, kas bija iesniegta uz pirmo lasījumu, jo arī tur bija iekšā absurdas lietas par to, ka kaut kāda komisija varētu vērtēt zinātnisko pētījumu rezultātu nozīmību, lai gan tā, neapšaubāmi, ir pašu zinātnieku sabiedrības prerogatīva. Tāpat arī tas, ka kaut kāda komisija varētu mēģināt saskaņot valsts, zinātnieku un sabiedrības intereses. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tas šādā veidā nevar notikt.

Un ir vēl ļoti būtisks tāds moments, ka šī komisija nedrīkst pārvērsties par kārtējo valsts institūciju, kura iekļaujas mūsu birokrātijas sistēmā, atkal tērē valsts budžeta līdzekļus un faktiski, pēc labākajām birokrātijas tradīcijām, nodarbojas pati ar sevi. Tāpēc arī ir mans priekšlikums, lai šīs komisijas locekļi darbotos sabiedriskā kārtā. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu, kurā ir daļēji iestrādāti arī šie mani priekšlikumi, un izveidot šādu forumu, kurš varētu darboties un kuram tomēr būtu zināmā mērā pamatotas funkcijas. Līdz ar to es lūgtu noraidīt deputāta Bišera un deputātes Kreituses priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt pretēju viedokli tam, kas nupat kā izskanēja, proti, tādu viedokli, kas aicina atbalstīt Bišera kunga un Kreituses kundzes priekšlikumu. Šis priekšlikums saistīts ar to, ka nevajadzētu dibināt tādu īpašu komisiju. Varbūt sākotnējā iecere...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Liepas kungs! Godātie kolēģi, zālē ir pārāk liels troksnis. Lūdzu koncentrēties. Lūdzu, turpiniet!

I.Liepa. Iespējams, ka sākotnējā iecere bija laba un ka tā ir virzīta uz to, lai palielinātu Latvijas zinātnes prestižu. Un tam neviens nevarētu pretī bilst. Taču gribu apliecināt, ka Latvijas zinātnes prestižs līdz šim ir bijis pietiekoši augsts un starptautiski ticis atzīts daudzos, daudzos virzienos. Un pašreiz, lai šo zinātnes prestižu saglabātu, nemaz jau nerunājot par tā pastiprināšanu, ir vajadzīgas divas lietas: proti, nevajag traucēt strādāt tām Latvijas zinātnes organizācijām ar Latvijas Zinātnes padomi priekšgalā, kas mums ir. Tas ir viens. Un, otrkārt: ja būs attiecīgs finansējums Latvijas zinātniekiem, tad arī šis prestižs nekur nepazudīs. Tāpēc šeit kaut kādas liekas komisijas dibināšana nekādā gadījumā nevar veicināt šā prestiža paaugstināšanos. Šeit tā var būt tikai traucēklis darbā, nekas vairāk.

Ja mēs paskatāmies šajā likumprojektā, tad redzam, ka tās funkcijas, kuras ir paredzētas šai komisijai, gandrīz pilnībā saskan ar tām funkcijām, kas šajā pašā likumprojektā, tikai lappusi tālāk, ir paredzētas Latvijas Zinātnes padomei, lai gan formulējums šeit, protams, ir izteikts ar citiem vārdiem. Bet principiāli tās sakrīt. Tad kādēļ mums ir vajadzīgas divas padomes, ja mums viena jau ir, turklāt autoritatīva, jo ir pašu zinātnieku ievēlēta un atzīta. Un tā ir Latvijas Zinātnes padome, kas līdz šim pilnībā šīs funkcijas ir veikusi, tā ka nav nekādu šaubu, ka viņa tās veiks arī turpmāk.

Ir tikai vajadzīgs sabiedrības atbalsts, un pirmām kārtām tas ir sabiedrības finansiālais atbalsts. Un šodien, kad skatīsim budžetu, jau tūlīt iespēju robežās mēģināsim šo atbalstu sniegt Latvijas zinātnei, lai tā dotu labumu mūsu tautsaimniecībai un lai celtu starptautisko prestižu. Paldies. Tas ir viss, ko es gribēju sacīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Prezidij! Es esmu viens no tiem bijušajiem zinātniekiem, kurš, pateicoties šādas komisijas darbībai, ir kļuvis par Saeimas deputātu. Uz mata līdzīgu komisiju, tur gan bija vairāk zinātnieku, tur nebija ministru, nebija padomes priekšsēdētāja, nebija visu to pārējo cilvēku, kuri šeit ir paredzēti saskaņā ar 6. punktu... te ir priekšsēdētājs un pārējie... Toreiz sākās granta piešķiršana zinātniskajiem darbiem, un tas bija 1990.-1991. gadā. Tad savāca zinātnieku priekšlikumus - vismaz medicīnas nozarē tādu bija 124, - un aizveda tos visus uz Dāniju izvērtēšanai, kas arī ir absurds, jo mūsu smadzenes nav sliktākas par dāņu smadzenēm vai par amerikāņu smadzenēm, vai par kādas citas valsts zinātnieka smadzenēm.

Mums bija daudz labu priekšlikumu, taču viens no šiem priekšlikumiem (diemžēl tas izrādījās mans priekšlikums, kas saistījās ar jauno medicīnisko aerosolu receptūru izstrādi un tālāko zinātnisko darbību šajā virzienā) neguva atbalstu. Tieši pateicoties šādai komisijai, kur jau iepriekš bija nolemts, ka, lūk, Leopoldam Ozoliņam nedos šo grantu... citiem vārdiem sakot, toreiz no tā bija atkarīgs arī mans darbs, jo es biju zinātniskais līdzstrādnieks. Tieši tāda komisija, kur viss bija sarunāts, jo mani uzskatīja par to, kurš it kā ir atklājis 26 miljonu rubļu zaudējumu institūta aizņēmumā... mūsu institūta aizņēmumā no “Latvas”... Un tā bija vienkārša atriebība. Tātad ir iespēja, ka var atriebties tie cilvēki, kas pašreiz ir pie varas. Es paliku bez darba, un līdz ar to mans zinātniskais darbs, kas bija veltīts Latvijas medicīniskajiem aerosoliem un to attīstībai un kas šodien, iespējams, varētu pat iziet pasaules tirgū, nebija vairs iespējams. Tātad no 124 priekšlikumiem divi priekšlikumi neguva atbalstu, un viens no tiem bija mans priekšlikums.

Es skatos arī šo 2. punktu, ko Čerāna kungs ir ierosinājis izņemt ārā, par pētījumu rezultātu nozīmību un par valsts pētījumu programmām. Patiesi, šie zinātnieki un šie cilvēki, kas ir šādā komisijā... Mēs jau zinām, ka šie cilvēki nes politisko atbildību, viņi nes politisko atbildību arī par šodienu - par mūsu valsts ekonomiku, par mūsu sabiedrības psiholoģisko stāvokli. Ja šādi cilvēki ir arī šīs stratēģiskās komisijas priekšgalā vai tās sastāvā, tad nav nekādu cerību gūt objektīvu atrisinājumu. Tāpēc es atbalstu Kreituses kundzes priekšlikumu - svītrot visu šo pantu. Es domāju, ka tas ir visloģiskākais, un to jau uzsvēra kādreiz bēdīgi vai vareni slavenā Sorosa fonda priekšsēdētāja Matīsas kundze, kura teica, ka Latvija ir tik maza valsts, ka šeit viens ar otru ir vai nu radi, vai draugi, vai pazīstami, vai slepeni, kā saka, pielūdzēji.

Tieši tāpēc es domāju, ka atkal tāda papildorganizācija, kur droši vien arī algas saņems šie kungi vai kundzes, vai zinātnieki, vai kā nu to vajadzētu... vai arī nesaņems... Tāda virsnovērtēšana par zinātniskā darba rezultātu nozīmību, ņemot vērā manu bēdīgo pieredzi, es uzskatu, nav vajadzīga. Tas nav nepieciešams, un tā pat ir lieka greznība, turklāt ļoti bīstama objektivitātei un zinātniskajiem pētījumiem, jo rezultātiem ir jābūt objektīviem, tā kā tie ir saistīti ar sabiedrības un cilvēces attīstību. Paldies par uzmanību!

Ierosinu noraidīt šo pantu un atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es tikai gribu atgādināt deputātiem, ka atalgojumu viņi nesaņems. Šo priekšlikumu ļoti aizstāv Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība. Viņi uzskata, ka tas palīdzēs celt zinātnes prestižu un panāks to, ka atbildīgi politiķi vismaz mēģinās kaut minimāli iedziļināties zinātnes attīstības problēmās. Paldies. (No zāles deputāts J.Sinka: “Zinātņu akadēmija izraksta sev nabadzības apliecību...”)

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, Ābiķa kungs, ka jūs vismaz atklāti pateicāt, kas no zinātniekiem to vēlas, - Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība. Tātad nevis Latvijas Zinātnieku padome, nevis zinātniskie institūti, nevis Universitāte, bet vadība to vēlas. Es atvainojos: ko nozīmē šie teicieni, ka zinātniekiem ir “jāskalo” smadzenes politiķiem? Atvainojiet, mīļā Saeima! Tad nevēliet par ministriem politiķus, kuriem ir jāiet smadzenes “skalot”. Ievēliet tos, kuriem smadzenes ir kārtībā un kuriem tās nav jāskalo. It īpaši tāpēc, ka te tiek veidota smadzeņu “skalošanas” komisija kā Staļina laikā, es aicinu atbalstīt manu un Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Rubins - Tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kolēģi deputāti! Es runāšu īsi. Es atbalstu Ilgas Kreituses priekšlikumu - svītrot 16.1.pantu tāpēc, ka par zinātni ir jāatbild tiešajiem zinātniekiem, nevis kādiem politiskiem vadītājiem vai Zinātņu akadēmijas vadītājiem. Zinātniskajiem institūtiem pašiem ir jāizstrādā savas programmas un, ja iespējams, arī jāpiesaista līdzekļi. Protams, arī budžetam ir daļēji tas jānodrošina. Par to mēs vēl runāsim budžeta apstiprināšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es ļoti atvainojos, es piemirsu pateikt to, ka pateicoties šādai komisijai, kas 1990.-1991. gadā tos grantus, kā saka, piešķīra, šodien mēs Latvijā nevaram ražot olozolu, ko lieto viena sestā daļa pasaules un kas maksā miljonus. Mēs varētu pelnīt to naudu, bet dēļ šādas komisijas, kas noraidīja šo zinātnisko darbu, tagad mums ir ne tikai lieli morāli, bet arī ekonomiski zaudējumi.

Lūdzu atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Protams, jūs visi varat paši izšķirties par to, kuru no šiem variantiem atbalstīt - vai veidot šādu komisiju vai neveidot. Tomēr es gribētu, lai šeit zālē nedominētu dezinformācija par to, kas šī komisija varētu būt vai kas viņa nevarētu būt. Un tāpēc es aicinu rūpīgi apskatīt šo komisijas piedāvāto redakciju un tajā saredzēt, ka šī Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija ir Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes, tautsaimniecības, zinātnes un izglītības pārstāvju koleģiāla konsultatīva institūcija, tātad tai nav tādu aizliedzošo funkciju kā finansēt vai nefinansēt kādu zinātnisko darbu. Šī koleģiālā konsultatīvā institūcija ir paredzēta, lai viņa izsacītu priekšlikumus un atzinumus par zinātnes attīstības stratēģiju un reformu virzību.

Godātie kolēģi! Mums, mūsu valstij, ir nepieciešama zinātnes attīstības stratēģija, un ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka zinātnē mums ir nepieciešamas zināmas reformas, jo tā situācija, kāda ir šobrīd, ir zem katras kritikas. Zinātnei absolūti netiek piesaistīti jaunieši, un faktiski tam cilvēkam, kurš šodien aiziet strādāt zinātnē, nav iespējas pienācīgi nopelnīt, lai varētu ar savu darbu zinātnē nodrošināt sev iztiku. Mums ir jāatrod veidi, kā zinātni pārkārtot, un ir jautājums, vai turpināt tāpat kā līdz šim (ir ieviesusies šī nabadzības dalīšana vienādi visiem) vai tomēr veidot kādas radikālākas reformas. Varbūt var izveidot kādus jaunus principus, un tad, teiksim, šo sociālo funkciju, ko zinātnes budžets šobrīd veic (tas ir zinātnieku sociālajai nodrošināšanai zināmā mērā), - to, teiksim, veikt ar esošo budžeta daļu, bet jaunos līdzekļus, kurus valsts, es ceru, agri vai vēlu iedos zinātnei klāt, tomēr virzīt pēc kādiem citiem principiem, lai veicinātu tieši jauniešu ienākšanu zinātnē un konkurētspējīgas zinātnes, pasaules līmeņa zinātnes attīstību. Mums ir vajadzīgi zinātnes attīstības stratēģi un ir vajadzīgas reformas.

Es uzskatu, ka tās ir valdības tiesības, valsts varas tiesības - izteikt savus priekšlikumus un atzinumus par valsts pētījumu programmām. Šīs programmas ir zināmā mērā sabiedrības pasūtījums zinātnei, un šī ir tā vieta, kur konsultatīvā veidā, priekšlikumu un atzinumu veidā, neapšaubāmi var savu viedokli teikt arī politiķi. Un viņiem tas ir obligāti arī jāsaka.

Tāpat ļoti svarīgi ir zinātnes finansēšanai paredzētā budžeta projekta izveides pamatprincipi un struktūra. Tātad tas ir jautājums nevis par to, kurus projektus finansēt vai kurus nefinansēt, bet par to, kādi būs šie mehānismi, ar kuriem šo finansējumu veikt. Svarīgi ir arī priekšlikumi un atzinumi par zinātnes un tautsaimniecības sadarbību. Zinātnieku sabiedrībai būtu ļoti labi, ja viņi varētu uzklausīt politiski atbildīgus viedokļus par to, kādā veidā zinātnei un tautsaimniecībai būtu jāsadarbojas. Var būt arī viedokļi par to, kādā veidā institūcijas tiek reorganizētas vai dibinātas, vai arī nepieciešamības gadījumā likvidētas, jo arī zinātniskās institūcijas likvidēšanu ir jāspēj veikt civilizētā veidā, lai neciestu tie zinātnisko skolu pārstāvji, kuri šajās institūcijās vēl sekmīgi strādā.

Un tas ir ļoti būtiski, ka šajā komisijā ir gan zinātnes sabiedrības pārstāvji, gan arī politiķi. Ja politiķis šādā komisijā būs pateicis savu “jā” vienam vai otram projektam, tad viņam būs ļoti grūti pēc tam pateikt “nē” citos balsojumos, piemēram, balsojumos par budžetu. Un es nedomāju, ka mums vajag orientēties tikai uz pašreizējo valdību, kas, protams, ir zem katras kritikas; mums vajadzētu orientēties arī uz nākotni un veidot tādu situāciju, kādai tai mūsu valstī normāli būtu jābūt.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es esmu 17 gadus strādājis Zinātņu akadēmijā dažādos amatos, ieskaitot diezgan augstus administratīvos, un esmu daudzās šādās komisijās sēdējis. Un ik pa laikam tiek radīta kāda jauna. Bet no tā nemainās zinātnes finansējums, nemainās pašreizējā brīdī it īpaši zinātnes finansējuma lielums. Pašreiz, it īpaši šajā pārejas periodā, sākot jau ar kādu 1990. gadu, zinātnes lietas Latvijā ir gājušas tikai uz leju. Mēs labi zinām, kas ir Latvijā palicis pāri no 15 Zinātņu akadēmijas institūtiem un 15 000 zinātnieku lielās armijas. Mēs varam šeit sākt runāt par to, vai viena daļa bija vajadzīga vai nebija vajadzīga, varam sākt diskutēt, no kurienes nāca nauda. Bet es neredzu nekādu jēgu šādas Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas radīšanai, kuras priekšgalā mākslīgi noliktu Ministru prezidentu. Ministru prezidentu, kurš ik pa brīdim mainās. Te ir paredzēta arī vesela virkne ministru, kuri arī ik pa brīdim mainās. Tad ir jautājums - kādā veidā viņi bez ilglaicīgas zinātnes attīstības stratēģijas, kuru virzītu viena valdība otrai, nākamajai, varēs uzreiz kaut ko noteikt attiecībā uz to, kurš virziens ir svarīgs un kurš virziens Latvijā ir jāattīsta? Lieta ir jāskata no pavisam citas puses. Lieta ir jāskata Saeimā, un es domāju, ka šeit šis jautājums pacelsies vakarā, sākot apspriest budžetu. Jāpaskatās, kādā veidā budžetā tiek dalīta nauda, nevis jāgaida no zinātnieku puses... nevis jāmēģina iniciēt kādas šādas stratēģijas padomes radīšanu, noliekot tās priekšgalā premjeru un pēc tam cerot, ka šis premjers iedos par pāris tūkstošiem vairāk naudas. Saeimai ir jānosaka, cik naudas tiek iedalīts katrai ministrijai procentuāli pret budžetu kopumā. Un, ja Saeima ir šo procentuālo sadalījumu noteikusi, ja deputāti šeit ir izstrīdējušies par to, ka zinātnei un izglītībai ir tik un tik, Aizsardzības ministrijai ir tik un tik, tad šeit tas ir nolemts, un pēc tam izpildvara - ministri - sāk savā starpā strīdēties, kā viņi šo naudu dalīs vienai vai otrai savai programmai, kas ir konkrētas ministrijas ietvaros. Ja viņi grib kaut ko mainīt procentuāli, viņi nāk runāt šeit. Bet mēs nevaram bezgalīgi klausīties to, ka zinātnei atvēlētie procenti ir ļoti mazi, tad mums jāapzinās, ka šos atvēlētos procentus zinātnei ir iedevusi izpildvara, kas strādājusi pusgadu vai pat ilgāk, pirms šis budžets nonāca šodien šeit un pirms mēs sāksim par to vispār runāt. Tā ka pati pieeja jau pašos pamatos ir nepareiza. Tāpēc cerēt, ka, izveidojot vēl vienu kaut kādu attīstības stratēģijas padomi, mēs varēsim nonākt pie kaut kā labāka priekš zinātnes, ir galīgi aplam. It īpaši, ja mēs paskatāmies, kādas padomes un apakšpadomes ir iekļautas visas šīs komisijas sastāvā. Tās ir tās, kuru tiešais uzdevums jau ir rūpēties gan par šo programmu izstrādāšanu, gan par šo programmu saskaņošanu ar Ministru kabinetu, gan par visu pārējo. Mēs drīzāk varētu domāt, kā mēs varētu radīt tautsaimniecības atsevišķos virzienos zinātnieku vadībā komisijas, kas strādātu kopīgi ar kārtējo premjeru, kopīgi ar ministriem. Ja ministri radītu šādas komisijas, kur izmantotu Zinātņu akadēmijas cilvēkus - zinātniekus, izmantotu mūsu universitāšu cilvēkus, tad mēs varētu nonākt pie taktiskas un stratēģiskas dabas attīstības programmām, ne jau šādā veidā.

Es esmu ļoti pārsteigts par Čerāna kungu, kurš runā par visiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Nerunājiet, lūdzu, cienījamais Čerāna kungs, par jautājumiem, par kuriem jums nav nekādas jēgas! Mans lūgums ir šo punktu noraidīt un ieklausīties tajos padomos, ko šeit saka zinātnieki. Es domāju, ka arī Bišera kungs ir zinātnieks ar ilgu gadu stāžu un profesors. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS frakcija).

Godātā Saeima! Neatkārtojot argumentus, kuri jau tika izteikti, es izteikšu dažus papildu argumentus. Iesākšu gan ar mazu atkāpi, jo gribu parunāt par divām lietām.

Pirmkārt. Mani, un ne tikai mani, ļoti uztrauc mūsu pašreizējo valsts institūciju pārāk verdziskā zemošanās visam tam, kas nāk no ārzemēm. Pietiek tikai tam būt ar ārzemju marku, un mēs tam jau absolūti ticam. Mēs tādējādi zaudējam savu nacionālo lepnumu un noniecinām paši savu zinātnisko potenciālu. Tiesa, tas ir iedragāts, bet potenciālais pamats ir saglabājies, taču to attīstīt mēs necenšamies. Es esmu par to, lai mēs pirmām kārtām attīstītu savu nacionālo zinātni un nenoliegtu to tās verdziskās padevības vārdā, ar kādu mēs izturamies pret visu, kas nāk no Rietumiem. Pie tam ne viss tas ir pareizs!

Otra lieta, kam es kā cilvēks, kurš, darbodamies Saeimā, nav sarāvis sakarus ar zinātni, gribu pievērst uzmanību. Zinātnes birokratizācija, salīdzinot ar padomju laikiem, nebūt nav samazinājusies, bet, ja mēs to liktu uz aptiekas svariem, tad mēs redzētu, ka tagad visāda veida plānu un atskaišu - es pat nezinu, kā visu šo dokumentāciju nosaukt, - ir pat vairāk.

Man pašam nācās vadīt trīs grantu tēmas, un es ar pavisam mazu pārspīlējumu saku sekojošo: šo tēmu zinātniskā izstrāde man īpašas grūtības nerada. Es esmu paņēmis to, ko es zinu. Bet tad, kad sākās visa šī dokumentu noformēšana atbilstoši kritērijiem, - jā, tad es sāku svīst no šī darba. Tādēļ es izmantoju savu uzstāšanos, lai vērstos pret zinātnes birokratizāciju, zem kuras notiek īstā zinātnes darba noslāpēšana.

Un nu daži vārdi šīsdienas jautājuma sakarībā. Jā, mums ir vajadzīga šāda institūcija. Tā var būt valsts institūcija, aiz kuras slēpjas finansējums, kura izstrādā, kā šeit runāja, zinātnes attīstības stratēģiju. Stratēģijai pirmais priekšnoteikums ir stabilitāte. Bet kāda var būt stabilitāte, ja šo institūciju vadīs premjers, daži citi valdības locekļi, kuri var mainīties ik pēc dažām dienām, ik pēc dažiem mēnešiem? Tātad šīs stratēģijas nodrošināšana ar stabilitātes kritēriju tiek aprakta jau pašā šajā projektā. Tādēļ mans ieteikums ir šo labojumu svītrot. Es atbalstu šeit Kreituses kundzes izteikto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu šajā gadījumā tiešām ieklausīties nevis deputātā, bet zinātniekā Čerānā. Mums trūkst zinātnieku organiskā kontakta ar valdību. Mēs savā komisijā to izjūtam ik brīdi, kad zinātnieki nāk pie mums. Tāpēc arī šāds veidojums, šāda komisija, kas nodrošinātu zinātnieku regulāru kontaktēšanos (lai arī kā mēs to te apsmaidītu) ar valdības vadību, ar vadošo ministriju ministriem, nekādu ļaunumu nenodarīs, bet atnesīs lielu labumu - savstarpējo izpratni, savstarpējo jautājumu risināšanas ievirzes zinātnei par labu. Jo tā ir nopietna lieta. Ja mēs to tagad tā noraidām, tad jājautā - ko mēs liekam vietā? Tur paliek lielais “nekas”.

Ja Ozoliņa kungam kādas nebūšanas dzīvē ir sanākušas, neizdarīsim uzreiz vispārinājumu! (Starpsaucieni no zāles: “Nevajag neko! Nevajag jaukties iekšā!”) Es ierosinu balsot par šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Guntars Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dikti daudz mēs jau dzirdējām par šo jautājumu, un atļaujiet arī man dažos vārdos tomēr izteikt savas domas. Es tomēr esmu spiests simtprocentīgi pievienoties visiem tiem, kas atbalsta Kreituses kundzes un Bišera kunga priekšlikumu, jo tās reorganizācijas ir visās jomās un arī zinātnei tās jau ir nodarījušas pēdējā laikā diezgan lielu ļaunumu. Tas, ko jau mūsu bijušais valsts ministrs padarīja, ir sevišķi lauku zinātniekiem, vecākās paaudzes zinātniekiem, nelabojamu ļaunumu nodarījis. Vecumdienās viņi nevarēja vairs strādāt un savas zināšanas, savu mūža pieredzi nevarēja izmantot. Kas tad šobrīd te notiek? Kā jau Grinovska kungs teica, nevar valdība, Ministru kabinets, astoņi ministri, kā te ir paredzēts, veidot stratēģiskās attīstības komiteju, lai tad tā nu risinātu zinātnes jautājumus. Tā ka es negribu vairāk neko teikt, jo tas ir simtprocentīgi skaidrs. Mans lūgums ir pārtraukt debates, un es aicinu atbalstīt Bišera kunga un Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dinēviča kungs. Lūdzu!

V.Dinēvičs. Komisijas vārdā es aicinu tomēr šos priekšlikumus noraidīt, jo nevar jau zinātne iet pa vienu ceļu un tautsaimniecība pa otru ceļu. Tāpēc es arī lūdzu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Bišera un Kreituses priekšlikumu - svītrot 16.1. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Dinēvičs. Tātad 13.priekšlikumu vairs nav ko skatīt.

Sēdes vadītājs. Jā, tagad skatām 14.priekšlikumu.

V.Dinēvičs. 14.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams. Arī 15.priekšlikums nav balsojams. 16. priekšlikums nav balsojams. Skatām 17.priekšlikumu.

V.Dinēvičs. 17.priekšlikums. Ir priekšlikums atbalstīt to. (Starpsauciens no zāles: “Arī nav balsojams...”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, kolēģi, patiešām arī tas nav balsojams, jo iesaka 16.1.pantu izteikt citā redakcijā, bet mēs vienojāmies, ka to svītrojam.

V.Dinēvičs. 18.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Tomašūns un Ābele. Komisija atbalsta, bet precizētā redakcijā. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 19.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija to atbalsta, bet drusku precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 20.prieklikums ir komisijas prieklikums. Komisija...

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

V.Dinēvičs. 22.priekšlikums. Deputāta Ābeles priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

V.Dinēvičs. 24.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 25.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 25.priekšlikumam, kuru izteikusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 26.priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 27.priekšlikums. Deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 28.priekšlikums. Deputāta Ābeles priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 29.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. Deputāta Putniņa priekšlikums ir nr. 30. Komisija atbalsta to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Putniņa priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 31.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 32.priekšlikums. Deputātu Ābeles un Putniņa priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputātu Ābeles un Putniņa priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 33.priekšlikums. Deputātes Kreituses priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es varu piekrist deputātes Kreituses izteiktajai domai par to, ka granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis. Tieši tā pati doma ir izteikta arī šā likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtā 31.panta otrajā daļā, bet tur vēl ir arī skaidri pateikts tas, kādā veidā tiek apliecināts šā granta piešķiršanas zinātniskais līmenis. Un tur tiek pateikts, ka tas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem. Un vēl tur ir piedāvājums, ka zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskajos žurnālos. Par šo otrās daļas otro teikumu mēs varam vienoties, ka tas ir izslēdzams, bet ļoti svarīgi ir saglabāt Zinātnes likumā normu par to, kādā veidā ir apliecināms zinātniskais līmenis.

Un principiāla lieta šeit ir tā, ka šim zinātniskajam līmenim ir jābūt apliecinātam ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos, jo mēs nevaram šeit uz vietas veidot kādus lokālus zinātniekus, kas absolūti nerēķinās ar tām zinātnes norisēm, kas notiek pasaulē, jo zinātne nav tā lieta, ko katrā valstī var darīt atsevišķi.

Zinātne, zinātniskās vērtības ir pārnacionālas, un tas acīm redzami nav pareizi, ka kādā valstī finansē zinātniskos pētījumus, nerēķinoties ar to, kādā veidā pētījumi tiek veikti un kādi rezultāti ir sasniegti citur pasaulē. Un tāpēc zinātnieku sabiedrībā ir izstrādāts šis kritērijs par starptautiskiem zinātniskajiem žurnāliem un publikācijām tajos. Es pat gribētu teikt vēl vairāk - ir jābūt starptautiskiem autoritatīviem zinātniskajiem žurnāliem, kuros ir jāievieto šī publikācija. Es nesaku, ka ir jābūt ļoti daudzām šīm publikācijām, bet tomēr zinātniekam ir jāspēj būt pazīstamam starptautiskajā sabiedrībā. Mēs nevaram veidot savā Latvijā kādu lokālu zinātni un tikai tērēt sava budžeta naudu šādai lokālai zinātnei, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Kreituses priekšlikumu, bet ielikt iekšā šos kritērijus jau likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es esmu sapratusi vienu, to, ka mums šeit zālē ir viens starptautiski augsti atzīts zinātnieks, bet pārējie, ieskaitot arī tos, kuri strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ir lokāli zinātnieki, kas grib tērēt valsts naudu, nekā nesaprotot no pasaulē notiekošā.

Vispirms, Čerāna kungs, es jums gribu atgādināt dažas elementāras lietas. Grants - tas ir jauns pētījums, ko veic zinātnieks, tātad zinātnieks uzsāk jaunu pētījumu tēmu. Kādas gan publikācijas starptautiskajos izdevumos var būt par jaunu zinātnisko tēmu? Tas būtu apmēram tas pats, ja prasītu ģenerālmēģinājumu Paula Putniņa pieteiktai lugas tēmai, kurai vēl nav uzrakstīts teksts.

Otra lieta, Čerāna kungs, ka es gribu, lai jūs tagad dzirdat. Lūdzu, atnāciet šeit tribīnē un nosauciet humanitārajās zinātnēs klasificētos starptautiskos zinātniskos žurnālus, kuros, jūsuprāt, varētu tikt publicēti Latvijas humanitāro zinātņu speciālistu raksti, lai saņemtu grantu! Kas vispār ir starptautisks zinātniskais žurnāls? Vai, latviešiem un igauņiem sanākot kopā pēc vienas zinātniskās konferences par Saeimas zāles iespējamo estētisko noformējumu un tā ietekmi uz deputātu domāšanu un izdodot šo krājumu angļu valodā, tas būs starptautisks zinātnisks izdevums vai nebūs un vai uz tā pamata piešķirs grantu vai nepiešķirs?

Mēs šeit sākam kļūt smieklīgi paši savās acīs un it īpaši tāpēc, ka šis pētījums, kas tiek pieteikts... Es jums vēlreiz atkārtoju, ka grantam ir jābūt jaunai zinātniskai tēmai, nevis vecas, pārpublicētas, atkārtotas, atreferētas tēmas “atgremojumam”, un līdz ar to šāds publikāciju pieprasījums par to tēmu, kuru piesaka, ir pilnīgi neloģisks. Jūs varat prasīt publikācijas par iepriekšējiem pētījumiem, kurus varētu izvērtēt, vai zinātnieks ir sasniedzis atbilstošu zinātnisko līmeni, lai turpinātu savu zinātnisko darbu, vai viņam ir zinātniskais grāds, vai viņam ir lekciju kursi, vai viņam ir maģistranti un doktoranti, taču tie ir pilnīgi citi jautājumi, kurus nedrīkst jaukt kopā.

Un trešā lieta. Nedrīkst dalīt tā, ka zinātne ir zinātne tikai tad, ja tā darbojas starptautiskā arēnā. Tādā veidā jūs pazemojat ļoti daudzus tos zinātniekus, kuri strādā tajās zinātnes nozarēs, kas ir cieši saistītas ar mūsu nacionālo mentalitāti, valodu un nacionālajām īpatnībām. Tāpēc šāda kritērija izvirzīšana vispār atņem iespējas daudziem etnogrāfiem, kas darbojas, daudziem lingvistiem, valodniekiem, kas nodarbojas ar latviešu valodas problēmām, arī atsevišķiem Latvijas vēstures pētniekiem vispār jebkad saņemt kādu grantu. Vai arī jūs tad diskreditējat jēdzienu “starptautisks zinātniskais žurnāls”, tā publikāciju un tā novērtējumu, jo tad jau mēs, triju dažādu valstu augstskolu pasniedzēji, patiešām sanāksim kopā, uztaisīsim vienu rakstu krājumiņu, noliksim jums priekšā un teiksim: “Pierādiet, ka tas nav starptautisks!” Visi teiks: “Jā!”, būs ļoti priecīgi un atkal dalīs sev grantus, un tā mēs kļūsim par tādu mazu savstarpēju kliķīti, kas mēģinās izspiest naudu savās interesēs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiem kolēģiem, kuri varbūt neuzmanīgi klausās līdzi, es atgādināšu, ka komisija atbalsta deputātes Kreituses viedokli. Tātad mūsu domas sakrīt, un es aicinu atbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatceras daži gadsimti, kad noritēja līdzīgi strīdi gan par publikācijām, gan par zinātniskajām domām, gan par šo domu vai paredzējumu izvērtējumu. Beidzamais tāds strīds bija par zemeslodes globālo sasilšanu, bet, kā mēs atceramies, jautājumā par šo pašu zemeslodi Džordāno Bruno sadedzināja, arī Koperniks cieta, un tomēr viņš teica, ka zeme griežas. Vai jūs domājat, ka toreiz to varēja publicēt? Viņi varēja braukāt apkārt pa pasauli un mēģināt to stāstīt, par ko Galileju izsūtīja, un viņa atgriešanās bija iespējama tikai tad, kad viņš apsolīja, ka pieņems politisko partiju un apvienību vai Sadarbības padomes toreiz noteikto filozofiju un piekritīs tai.

Es šajā gadījumā aicinu noraidīt 32.priekšlikumu un tiešām atbalstīt Ābiķa kunga vadītās komisijas priekšlikumu, jo var gadīties, ka šādi pieprasījumi pēc publikācijām universitāšu rakstu krājumos vai patentiem daudziem ļoti talantīgiem zinātniekiem, tā saucamās lietišķās zinātnes darbiniekiem vai druvas arājiem, liekas nevajadzīgi. Varu minēt, ka tādi cilvēki mums ir arī pašreiz, kas fanātiski par 50-60 latu algu mēnesī strādā universitāšu laboratorijās, nodarbojas ar pētniecību, cerēdami, ka viņu darbs varbūt būs noderīgs, paši būdami pārliecināti par to, ka šis darbs ir vajadzīgs Latvijas nākotnei. Varu minēt konkrēti mikrobiologu, kas strādā Universitātē, pēta dažādus sēnīšu paraugus un darbojas biotehnoloģijas virzienā. Viņš arī ir tas, kas audzē šitaki sēnes micēliju, turklāt augstā līmenī, un viņa zinātniskais darbs praktiski ir ļoti noderīgs. Mēs nevaram prasīt, lai viņam būtu patents, jo patenta noformēšana ir sarežģīta, tā maksā naudu, un varbūt arī starptautiskos žurnālos šādi darbi negūs ievērību, bet Latvijā tie ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo tie attiecas tieši uz šo praktisko zinātni, tāpēc es lūdzu noraidīt šo Ābeles un Putniņa priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu, lai mēs, lai vismaz es aizejot neteiktu: o, sancta simplicitas!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es apmēram saprotu, kāds veidojas šeit balsojums, bet tomēr man ir jāizsaka daži komentāri par Kreituses kundzes šeit izteikto viedokli. Pirmkārt, ja mēs runājam par granta piešķiršanas galveno kritēriju un šo zinātnisko līmeni, tad ir skaidrs, ka šis zinātniskais līmenis nav un nevar būt pašam grantam, bet tas var būt šā granta izpildītājam. Un šā granta izpildītāja zinātniskā līmeņa apliecināšanai galvenais kritērijs, neapšaubāmi, ir publikācijas starptautiskos zinātniskajos žurnālos.

Otrs, kas jāņem vērā, ir tas, ka nekur nav runa par to, ka šim zinātniskajam līmenim ir jābūt vienīgajam kritērijam kaut kāda granta piešķiršanai vai nepiešķiršanai, bet tam ir jābūt tikai galvenajam kritērijam, un tas nozīmē, ka mēs varam arī vērtēt šā projekta īstenotāja attiecības ar izglītības sistēmu, viņa ieguldījumu studentu audzināšanā un mācīšanā; mēs varam vērtēt arī to, ko šā granta izpilde potenciāli varētu dot tautsaimniecībā. To visu mēs varam darīt, bet, ja mēs runājam par zinātnisko līmeni, tad mēs nedrīkstam pazaudēt pašu šo principu, ka tas pamatā ir nosakāms ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem.

Un tālāk es vēl gribu pateikt, ka nākamajā lappusē ir 35.priekšlikums, kur es piedāvāju vārdu “starptautiskos” aizstāt ar vārdiem “starptautiski autoritatīvos”, un tas nozīmēs, ka šie absurdie piemēri par latviešu un igauņu bāleliņu kopā sanākšanu bez jebkādas ietekmes uz starptautisko zinātnisko sabiedrību šeit nebūs pieskaitāmi. Un tas ir pilnīgi viennozīmīgi!

Protams, ir skaidrs arī tas, ka nepastāv ideāli kritēriji, kādā veidā novērtēt šo zinātnisko līmeni, jo problēmas pastāv arī tad, ja šo līmeni nosaka pēc publikācijām starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos, bet vēl lielākas problēmas rodas tad, ja šo zinātnisko līmeni voluntāri izlemj kaut kādas citas personas pilnīgi bez jebkādiem kritērijiem. Vienalga, vai tie būtu citi konkurējošie zinātnieki vai, vēl sliktāk, ja tie ir kādi ierēdņi.

Es iestājos par to, lai būtu iestrādāti vismaz kādi precīzi kritēriji, un šie ir tie kritēriji, kuri tiek lietoti visā pasaulē, ka zinātniskuma noteikšanai ir vajadzīga šī ietekme uz starptautisko zinātnisko sabiedrību. Un tas ir tas, par ko es iestājos, - lai arī mums tas būtu iestrādāts Zinātnes likumā.

Es varu piekrist Kreituses kundzes tai argumentācijas daļai, kur tika minētas specifiskas nacionālās nozares, un tas tiešām ir jautājums, kas mums uz trešo lasījumu būtu jāatrisina, jo varbūt tiešām ir dažas tādas nozares, kurās izeja uz starptautisko līmeni ir absolūti neiespējama, taču es nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka līdz ar to pilnīgi visās nozarēs tiek noniecināts šis starptautiski autoritatīvais zinātnisko publikāciju līmenis un ka mēs šo absolūto zinātnes pamatprincipu nenostiprinām savā likumā. Es tomēr aicinu noraidīt deputātes Kreituses priekšlikumu, bet es zinu arī to, kāds būs balsojums, tāpēc aicinu izdarīt šo balsojumu un virzīties tālāk.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs. Man ir ierosinājums - 33.priekšlikumu izlemt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātes Kreituses priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk ir 34.priekšlikums - arī Kreituses kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 35.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums - ir noraidīts komisijā. Faktiski tas nav balsojams. (Starpsauciens no zāles: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

V.Dinēvičs. Bet šim pašam 35.priekšlikumam ir arī otrā daļa - izslēgt 31.panta otrās daļas otro teikumu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu, tālāk!

V.Dinēvičs. 36.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 37.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 38.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Ābele un Putniņš. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 39.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 40.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un panta redakcijai. Lūdzu, tālāk!

V.Dinēvičs. 41.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 42.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

V.Dinēvičs. 43.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 45.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

V.Dinēvičs. Un pēdējais - 46.priekšlikums. Atbildīgā komisija arī to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Dinēvičs. Līdz ar to ir lūgums pieņemt šo likumu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

V.Dinēvičs. Tā kā te ir daudz strukturālu pārveidojumu sakarā ar vienas komisijas likvidēšanu, man ir priekšlikums par šo termiņu noteikt 20.decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.decembri?

V.Dinēvičs. Priekšlikumu iesniegšanai...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam. Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums, kuri ierosina iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (darba kārtības 25.jautājums) šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 37.jautājumu. Seko deputātu paraksti. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies, pieņemts.

Sākam izskatīt. Godātie kolēģi, vispirms ir jāveic reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu zvanu! Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 73 deputāti. Izskatām darba kārtības 25.jautājumu - “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2953. Minētajam likumprojektam, kurš mums jāizskata šodien trešajā lasījumā, ir iesniegti tikai trīs priekšlikumi, un visi trīs ir iesniegti par vienu pantu, tas ir, par 81.pantu. Divi no tiem ir visai tuvi, pēc būtības tie ir viena priekšlikuma divi varianti, un var atklāt tādu mazu noslēpumu, ka sākumā es biju parakstījis kā trešais šo divu deputātu - Jirgena kunga un Lagzdiņa kunga - priekšlikumu, bet pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju, kurās man izteica dažas piezīmes par to, es šo priekšlikumu nedaudz pārstrādāju, atsaucu savu parakstu pie šī pirmā priekšlikuma un iesniedzu savu priekšlikumu kā patstāvīgu priekšlikumu. Tas man bija jums jāpasaka par šiem diviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Bišers. Bez tam ir arī deputātu Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums, kurš ir atšķirīgs no šī priekšlikuma. Jāsaka, ka Juridiskā komisija nevienu no šiem trim priekšlikumiem netika atbalstījusi. Juridiskā komisija nevienu no šiem trim priekšlikumiem neatbalstīja, jo uzskatīja, ka vēl būtu jāsaglabā 81.pants tādā redakcijā, kādā tas ir līdz šai dienai, principiāli. Un attiecībā uz abu deputātu Kreitusu priekšlikumu vēl izteica tādus apsvērumus, ka tajā gadījumā, ja to pieņemtu, rastos tāda situācija, ka demisionējis Ministru kabinets nevar izmantot šo pantu, bet Ministru kabinets, kuram ir izteikta neuzticība, var izmantot šo pantu. Tas nebūtu īpaši loģiski, tas bija vēl viens papildarguments.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs kā no šīs, tā arī no citām tribīnēm ļoti mīlam runāt par iekļaušanos Eiropas Savienībā kā par vienu no mūsu valsts pamatmērķiem un ļoti satraucamies tad, kad Eiropas Savienība nebūt nesteidzas atdarīt mūsu valstij savas durvis. Tad mēs meklējam dažādus vaininiekus par šādas situācijas izveidošanos, pie tam meklējam visur citur, tikai ne paši savā vidū. Taču arī mūsu darbībā var saskatīt diezgan nopietnus cēloņus negatīvai attieksmei pret Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Pie tam es domāju, ka Eiropas Savienību mazāk uztrauc mūsu nelielā atpalikšana no Igaunijas ekonomiskajā jomā un ka daudz būtiskākas tai šķiet lietas, kas saistītas ar likumdošanas sfēru, ar mūsu attieksmi pret cilvēktiesībām un dažiem citiem jautājumiem. Gan no šīs tribīnes, gan arī citās vietās deputāti ir atļāvušies diezgan neglīti apsaukāt dažādu Eiropas starptautisko organizāciju augstas amatpersonas, kas ir izteikušas piezīmes par mūsu likumu neatbilstību demokrātiskās Eiropas standartiem. Es nebūt neuzskatu, ka viņiem visur ir absolūta taisnība un ka nevar debatēt ar viņiem par šīm piezīmēm, bet dažkārt tās debates ir tādā veidā, kas nekādā ziņā neceļ mūsu popularitāti un mūsu prestižu Eiropas starpvalstiskajās organizācijās.

Mēs cenšamies saglabāt likumos tādus profesiju aizliegumus, kādi nav piemēroti, kādus neatzīst demokrātiskajā pasaulē. Es saprotu, ka mēs varam saglabāt profesiju aizliegumus tur, kur tie ir saistīti ar valsts varas realizāciju, kuru mēs varam uzticēt tikai pilsoņiem, kā arī jautājumos, kuri ir saistīti ar mūsu valsts drošību. Bet citos jautājumos, es domāju, šādi profesiju aizliegumi nedrīkstētu pastāvēt.

Mēs esam pasludinājuši par neaizskaramu Pilsonības likumu un atsakāmies izdarīt tajā pat tādus grozījumus, kas tieši izriet no tepat Saeimā ratificētām starptautiskām mūsu saistībām. Mūsu valsts ir palikusi Eiropā pēdējā, kuras konstitūcijā nav normas par cilvēktiesībām. Vienubrīd mēs tiešām sadūšojāmies paveikt 1922.gadā līdz galam neizdarīto un pieņemt Satversmes otro daļu par cilvēktiesībām. Bet, kad īpaši izveidota Saeimas komisija, kas sastāv no visu frakciju pārstāvjiem, ir izstrādājusi attiecīgu projektu, ir parādījusies dažiem politiskajiem spēkiem visai dīvaina attieksme. Neizsakot nekādus konkrētus iebildumus pret izstrādāto projektu, kad šis jautājums tiek apspriests, vienas frakcijas vadītājs tomēr pēkšņi paceļ īkšķi uz leju un visa frakcija nobalso pret šo projektu, kaut gan šīs frakcijas pārstāvji ir piedalījušies tā izstrādāšanā. Protams, tas viņu balsojums neizjauca neko, jo visi pārējie Saeimas deputāti nobalsoja par to, bet tas fakts tomēr satrauc, jo tas norāda, ka nav kaut kādu konkrētu iebildumu, bet ir vispār nepatika pret cilvēktiesību ietveršanu Satversmē. Es iedomājos, kādas rezonanses tas varētu izsaukt Eiropā, ja Saeima būs iesākusi strādāt pie šādas ietveršanas un tomēr pateiks, ka mums šāda sadaļa Satversmē nav vajadzīga. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar Satversmes 81.pantu. Satversmes sapulce 1922.gadā ietvēra Satversmes tekstā šo pantu kā pagaidu normu, kuru bija paredzēts atcelt jau pēc dažiem gadiem. Tad būtu izveidota Latvijas kā neatkarīgas valsts tiesību sistēma. Mūsu Satversmes tēvi būtu ārkārtīgi pārsteigti, ja kāds viņiem būtu pateicis, ka šī norma saglabāsies 75 gadus. Par šo normu visai lielu izbrīnu maniem Universitātes kolēģiem ne vienu reizi vien ir izteikuši Rietumu demokrātisko valstu tiesību zinātnieki. Visas Rietumu demokrātijas balstās uz varas dalīšanas principa, kurš izstrādāts jau 17.-18.gadsimtā... (Starpsauciens no zāles: “Neviens jau neklausās...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mazliet koncentrēsimies, lūdzu!

I.Bišers. ... un kura teoriju nav atzinusi tikai padomju tiesību skola. Šādu likumdošanas pilnvaru nodošana valdībai tiek pieļauta tikai ārkārtējos gadījumos, kad pastāv karš, revolūcija vai tamlīdzīgi apstākļi. Jāpasvītro, ka 81.pants nebūt nepaātrina likumdošanas procesu, bet gan, gluži otrādi, tā izmantošanas prakse liecina, ka tas tikai paildzina to un izraisa jucekli mūsu tiesību sistēmā. Ministrijas glabā likumprojektu kaudzes mēnešiem ilgi, līdz Saeimas sesiju pārtraukumiem, un tad lielā steigā iesniedz Ministru kabinetam, kas tos vienā sēdē apstiprina - pat desmitiem šādu likumprojektu. Pēc tam, kad tie nonāk Saeimā, parasti izrādās, ka tajos jāizdara vairāk vai mazāk būtiski labojumi. Gada laikā ir pastāvējuši trīs dažādi regulējumi vienā un tajā pašā jautājumā. Vispirms ir iepriekšējais, tad valdība kaut ko ir izmainījusi, un pēc vēl kāda brītiņa, dažiem mēnešiem, Saeima pieņem vēl kaut kādu trešo risinājumu. Tas var radīt grūti risināmas problēmas konkrētos tiesiskos jautājumos. Mēs atceramies, piemēram, gadījumu, kad mēs šeit Saeimā noraidījām 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtu likumprojektu, ar ko valdība bija nodevusi vienai sabiedriskajai organizācijai mājas. Es negribu runāt par to, kas notika tālāk, bet ja tas tā būtu palicis un Saeima būtu palikusi pie šī viedokļa... bet, ja šī sabiedriskā organizācija no tā brīža, kad Ministru kabinets tai atdeva (un mēs noraidījām šo Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemto likumprojektu), būtu paspējusi jau piereģistrēt šo māju zemesgrāmatā, tad rastos situācija, ka, no vienas puses, viņi būtu īpašnieki un tad nevarētu atņemt, bet tiesiskais pamats būtu pilnīgi pazudis.

To pašu var teikt par automašīnas īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu. No tā brīža, kad valdība to pirmo reizi pieņēma 81. panta noteiktajā kārtībā, līdz kamēr to apstiprināja Saeima, pagāja vairāk nekā divi gadi. Valdība šajā laikā to vairākkārt atlika, un labi, ka viņa tā izdarīja. Ja viņa nebūtu to izdarījusi un būtu sācis darboties valdības pieņemtais variants, kuru mēs būtiski pārveidojām, - kas tad būtu? Būtu noslēgti simtiem un tūkstošiem līgumu ar dažādiem apdrošinātājiem, kurus pēc tam vajadzētu visus pārskatīt. Es varu iedomāties, kas par tiesisko jucekli tad rastos.

Tāpēc es domāju, ka ar šādu attieksmi pret demokrātiju, pret varas dalīšanas principiem, mums būs ļoti grūti ieiet Eiropā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par Satversmes 81. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Jums ar 13 minūtēm pietiks, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Pilnībā pievienojoties juridisko zinātņu doktora un profesora Ilmāra Bišera viedoklim, es atsaucu savu parakstu zem iepriekšējā priekšlikuma un aicinu balsot par Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru pievienoties kolēģa Bišera viedoklim attiecībā uz nepilsoņu tiesību ierobežojumiem vai attiecībā uz Satversmes otro daļu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu mirkli uzmanības!

A.Jirgens. Taču es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim attiecībā uz Satversmes 81. pantu, kas arī šobrīd ir apspriešanas temats. Kā mēs atceramies, jau izskatot šo projektu otrajā lasījumā, mēs balsojām par līdzīgiem priekšlikumiem un pietrūka tikai divu vai trīs balsu, lai attiecīgie priekšlikumi būtu pieņemti, jo deputātu vairākums bija “par”. Diemžēl nebija vajadzīgo divu trešdaļu, kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu katru normu Satversmes grozījumos.

Šodien es gribu atgādināt to, ka, jau izskatot Satversmi vēl pirms pieņemšanas, tas ir, 1921. un 1922. gadā, oponenti par šo pantu izteicās šādi, ka Ministru kabinetam nevarētu piešķirt šīs pagaidu likumdošanas tiesības un ka likumdošanas tiesības piekrīt vienīgi Saeimai, proti, tai iestādei, kura likumdošanas darbam ir speciāli vēlēta un tautas uzticības votumu šim nolūkam dabūjusi. Ja starplaikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinets var izdot pagaidu likumus vai arī rīkojumus ar likuma spēku un raksturu, tad dažreiz var celties ļoti nevēlamas sekas. Paies zināms laiks, kamēr šāds pagaidu likums nonāks Saeimā, kamēr Saeimas komisijas un pati Saeima to caurlūkos. Beigās Saeima var atcelt šādu rīkojumu, bet pa to laiku uz šī pagaidu likuma pamata notiks zināmi darījumi, tiks slēgti zināmi juridiski akti starp pilsoņiem. Tāpat var tikt izdarīti dažādi maksājumi. Ja nu beidzot šāds pagaidu likums tiek no Saeimas atcelts, tad ceļas visdažādākie nevēlami sarežģījumi i privātās tiesībās, i valsts dzīvē vispārīgi. Šādi rīkojumi var izsaukt vislielāko sajukumu, vislielākās pretrunas it sevišķi mūsu jaunajā valstī, kad likumu zināšana vēl nav plaši izplatīta tautā. Ja vienā laikā izdod likumu, kurš pēc neilga laika atkal tiek atcelts vai pārgrozīts, tad arī tautā attiecības pret likumiem ir stipri neskaidras, kas nemaz nav vēlams.

Un vēl. Cits arguments. Latvijas valsts teritorija nav liela. Ārkārtīgākos, svarīgākos gadījumos, kad starpsesiju laikā vajadzētu grozīt kādu likumu vai izdot jaunu, tad var sasaukt Saeimu uz ārkārtēju sesiju kaut uz pāris dienām un steidzamības kārtā pieņemt likumu pārgrozījumus, ja neatliekama vajadzība to prasītu. Mēs esam redzējuši arī mūsu likumdošanas praksē, ka, ja ir šāda steidzama vajadzība, tad mēs esam likumus ļoti ātri izlaiduši cauri.

Kādi bija argumenti par šī panta ietveršanu Satversmē? Galvenais arguments bija šāds: ja mums jāizvēlas, vai dzīvot pēc tiem likumiem, kuri krievu laikā izdoti, vai tiem, kurus mūsu Ministru kabinets izdevis, tad taču nevar būt nekādu šaubu, ka labāk dzīvot ar pašu Ministru kabineta izdotiem likumiem, jo tie taču ir arī katrā ziņā mūsu dzīvei vairāk piemēroti nekā Krievijas likumi. Acīmredzot vajadzība pēc šīm tiesībām ir, kamēr mēs nebūsim paspējuši pārstrādāt visu savu likumu sistēmu.

Godātie kolēģi! Kāda tad ir situācija šobrīd? Ir pagājuši vairāk nekā 6 gadi, kopš valsts neatkarības atjaunošanas un vairāk nekā 4 gadi, kopš pilnā apjomā tika atjaunota Satversmes darbība. Neatkarīgas valsts likumu sistēma ir principā izveidota. No padomju laikā izdotajiem likumiem tiek piemēroti vienīgi daži kodeksi, kas pārveidoti atbilstoši demokrātijas un tirgus ekonomikas prasībām. Turklāt Saeima šobrīd aktīvi strādā pie jauno kodeksu pieņemšanas, un mēs varam pamatoti prognozēt, ka 6. Saeimas darbības laikā vairums no tiem arī tiks pieņemti. Kādā no iepriekšējām sēdēm mēs otrajā lasījumā pieņēmām Juridiskās komisijas priekšlikumu - likumprojektu “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”.

Kādi tad vēl paliek argumenti par labu šādām Ministru kabineta pagaidu likumdošanas tiesībām? Protams, likumu sistēma nekad nebūs pilnīga un dzīve arvien prasīs grozījumus arī esošajos likumos. Bet tā tas ir jebkurā valstī, arī Eiropas attīstītajās demokrātijās saistībā ar integrācijas procesiem notiek straujas pārmaiņas un vienmēr kāds varēs pateikt, ka parlaments strādā pārāk lēni. Tomēr tas ir salīdzinoši vājš arguments, jo pretī liekam vispāratzīto tiesiskas valsts principu par likumdošanas un izpildvaras dalīšanu, par ko jau runāja deputāts Bišers. Saglabājot 81. pantu komisijas piedāvātajā redakcijā, mēs joprojām mēģināsim šo principu apiet, augstāk liekot kādus varbūt merkantilus apsvērumus, turklāt bez pietiekami loģiska pamata.

Ja valdībai ir pārliecinošs atbalsts un stabils vairākums Saeimā - un tā tas šobrīd ir, - tad ir visas iespējas panākt savu mērķu izpildei nepieciešamo likumu savlaicīgu pieņemšanu Saeimā. Ja turpretī ir kādas strīdīgas lietas, tad neapšaubāmi labāk tās vispirms izdiskutēt Saeimas komisijās un tikai tad piešķirt likuma spēku, lai nerastos lieki sarežģījumi, par kuriem tika runāts jau Satversmes sapulcē.

Ar katru reizi samazinās 81. panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu skaits. Ja mēs aplūkojam pēdējā starpsesiju periodā pieņemtos 17 noteikumus, tad redzam, ka visi tie gan ir valstij nepieciešami, taču starp tiem nav neviena tāda, ko nevarētu izskatīt un pieņemt vispārējā likumdošanas kārtībā. Tāpat mēs redzam, ka nopietnākie likumu grozījumi, piemēram, par komercķīlu reģistrāciju, tiek komisijās nopietni pārstrādāti. Tāpat redzam arī to, ka, izvairoties no nevajadzīgiem sarežģījumiem, reālajā dzīvē nekādas izmaiņas nenotiek līdz brīdim, kamēr Saeima ar likumu ir apstiprinājusi šos noteikumus galīgajā lasījumā.

Visi šie apstākļi norāda, ka 81. panta piemērošana ne vien ir pretrunā ar tiesiskas valsts pamatprincipiem, bet arī nesekmē valsts attīstību. Latvija vairs nav pagaidu situācijā, kā tas bija 1919. gadā, daļēji varbūt 1922. gadā un varbūt arī 1993. gadā. Bet, tā kā mēs nevaram izslēgt kādu ārkārtēju apstākļu rašanos, tad priekšlikumu autori nepiedāvā izslēgt pantu no Satversmes vispār, bet ierobežot tā piemērošanu, attiecinot to vienīgi uz šādiem ārkārtējiem apstākļiem.

Tā kā deputāta Bišera priekšlikums ir juridiski labāk un precīzāk izstrādāts, tad arī es atsaucu iepriekšējo priekšlikumu, kurš līdz ar to nav balsojams, un aicinu visus kolēģus atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, kuri ierosina šo darba kārtības jautājumu izskatīt un tikai pēc tam rīkot pārtraukumu.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Balsošanu arī neprasa? Paldies. Esam vienojušies.

Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tagad es gribētu, pirms es runāju par savu iesniegto priekšlikumu, pievērst jūsu uzmanību vienam citam jautājumam. Valstī ir likumi un ir virslikumi, pret kuriem ir jābūt - tomēr lietošu varbūt skaļu vārdu - svētai attieksmei, un es domāju, ka tāda ir Latvijas Satversme. Taču tad, kad zālē tiek reģistrēts, vai ir kvorums, lai pieņemtu Latvijas Satversmi, - tad zālē notiek Latvijas iedzīvotāju mānīšana. (Starpsauciens: “Kas to dara?”) Es stāvēju šeit zāles priekšā, gaidīdama izdruku, un es ļoti labi redzēju, kas notika. Un, saņēmusi šo izdruku, es jums varu pateikt, ka rezultātu paziņošanas brīdī zālē nebija deputāti Ziedonis Čevers, Ernests Jurkāns, Ludmila Kuprijanova, Atis Sausnītis, Leonards Stašs un Jānis Urbanovičs, kurš ienāca pulksten 14.50. (Starpsauciens: “Blēži!”) Es nerakstīšu protestu un neaicināšu to darīt opozīciju, bet man ir kauns par Latvijas Saeimu, kura šādā veidā izturas pret savas Satversmes grozījumiem, un arī par deputātiem... Dilbas kungs, prieks, ka nenosaucu... un arī par deputātiem, kuri šādā veidā mēģina dabūt cauri to, kas viņiem ir nepieciešams. Varbūt kādreiz padomāsim, ko mēs katrs šeit darām! Manu vārdu pareizību jūs varat pārbaudīt, paņemot šīs sēdes ierakstu, jo kamera visu laiku darbojas. Un salīdziniet pulksteņus, cikos notika reģistrācija un cikos kurš deputāts ieskrēja zālē.

Bet nu runāšu par šo konkrēto priekšlikumu. Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka Latvija ir pilnībā sagatavojusies Eiropas Savienībai un pasaules demokrātiskajām formām, bet es gribētu, lai tanī pašā laikā mēs tomēr saprastu to, ka Latvija ir zināmā pārejas periodā. Un es gribētu, lai jūs pārdomātu, ka 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie likumprojekti ir tomēr nepieciešami valstij, un es gribētu uzturēt spēkā savu priekšlikumu par 81. panta noteiktās kārtības izmantošanu Latvijas Satversmē, kamēr mēs esam pārejas periodā. Tas ir, ka 81. pantu nedrīkst izmantot demisionējis Ministru kabinets. Kāpēc tieši demisionējis Ministru kabinets? Tāpēc, ka viņam principā jau vairs nav politiskās atbildības. Tāpēc, ka, izmantojot 81. pantu, šis Ministru kabinets ļauj Valsts prezidentam neizdarīt savu izvēli un tātad turpināt šo situāciju, kā arī deputātiem savstarpēji nepanākt politisko vienošanos.

Tāpēc es lūdzu gadījumā, ja tiek noraidīts Bišera kunga priekšlikums, balsot par manis un Aivara Kreitusa iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It sevišķi pēc slavenā “Latvenergo” skandāla, kur arī beigās, ja mēs nokļūstam līdz tam, ka ir jāpēta, kas ir kārtējo reizi pieņemts 81. panta noteiktajā kārtībā... jo 81. panta noteiktajā kārtībā var lobēt caur Ministru kabinetu daudzas ļoti interesantas un ļoti patīkamas lietas. Un cienījamā Bišera kunga iniciatīvu tādēļ noteikti vajadzētu šajā ziņā atbalstīt. Bet šeit atkal ir mūsu valsts dzīves reālā problēma - kamēr Latvijā viens no Ulmaņiem tiks slavināts kā Valsts prezidents un kamēr viņš netiks nolikts vietā kā valsts varas uzurpators... es šinī gadījumā nedomāju šīsdienas Ulmani, Gunti Ulmani, es domāju Kārli Ulmani, bijušo premjerministru, Ministru prezidentu, kas realizēja valsts apvērsumu. Un es gribu cienījamajiem kolēģiem norādīt - to es arī komisijā Bišera kungam norādīju, - kur ir viena maza nelaime tam priekšlikumam par 81. pantu, ko Bišera kungs piedāvā. Tur ir tāda frāze par izņēmuma stāvokli. Izlasīsim 4. nodaļas 62. pantu, kurā ir izskaidrots, kas ir izņēmuma stāvoklis: ja valsti apdraud ārējs ienaidnieks, ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli. Līdz ar to, cienījamie kungi, protams, kamēr mūsu valstī nav parādījies jaunais Kārlis Ulmanis, šis labojums... ir viss pietiekami normāli. Bet pietiks parādīties kādam Ministru prezidentam, kurš gribēs sakarā ar to, ka varbūt nav vai nu algas izmaksātas, vai vēl kāda lieta, izsludināt izņēmuma stāvokli valstī, un pēc būtības Saeimas darbība kārtējo reizi tiks pārtraukta un viņam būs visas tiesības risināt savus uzurpācijas jautājumus. Šī ir nopietna problēma, jo mēs līdz šai dienai neesam radījuši aizsardzības mehānismu, lai nevarētu atkārtoties 1934. gads. Ja mēs esam parlamentāra valsts, tad mums ir šī problēma jāatceras un mēs nedrīkstam vēsturi glorificēt un pārvērst. Diemžēl bieži vien vairākuma pārstāvjiem tas ir izdevīgi.

Un tādēļ, pirms mēs balsosim par Bišera kunga priekšlikumu, mums ir nopietni šī problēma jāpārdomā, un, iespējams, būtu arī nākotnē jārisina šī 62. panta problēma, lai daudz stingrākas būtu tās robežas, kad Ministru kabinets vai kāds Ministru prezidents, ar bārdu vai bez bārdas, organizētu atkal kārtējo parlamentāras valsts apvērsumu - (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Tu taču neesi zālē... Tu nereģistrējies!”) parlamenta gāšanu.

Es saprotu, ka atsevišķiem “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvjiem, kā Vidiņa kungam, šādas domas ir pārlieku sarežģītas, kliegt ir labi, bet, iespējams, ka Valdmaņa kungs arī Vidiņa kungu gaida... Paldies par uzmanību. (no zāles deputāts J.Vidiņš: “Es atvainojos!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Bišera kungs, vai, lūdzu, komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies. Bišera kungs nevēlas neko piebilst. Balsosim.

Godātie kolēģi! Tātad deputāti Jirgens un Lagzdiņš, atsaucot savus parakstus zem sava priekšlikuma, faktiski to atsauca. Tas nav balsojams.

Ir balsojams deputāta Bišera priekšlikums - izteikt Satversmes 81. pantu šādā redakcijā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts... piedodiet... Divas trešdaļas... Tātad 37 ir vairāk nekā divas trešdaļas no 52... Jā, nav pieņemts. Paldies.

Balsojam par nākamo - deputātu Kreituses un Kreitusa - priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu: “81. panta tiesības nedrīkst izmantot demisionējis Ministru kabinets.” Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 30. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

Balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!... Tā... Acumirkli!... Atsaucam balsošanas režīmu. Komisijas vārdā vēlējās runāt deputāts Bišers. Lūdzu, Bišera kungs! Nevēlas tomēr? Balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu!... Godātie kolēģi, tehnisku iemeslu dēļ jābalso vēlreiz.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.34.

Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds deputātei Kuprijanovai.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Sociālo un darba lietu komisija! Es lūdzu sanākt komisijas telpās tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 15.35.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. “Lūdzu iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesībām piedalīties Saeimas sēdē” šā gada 4.decembra sēdes darba kārtībā pēc 36.jautājuma”. Tātad mums šobrīd ir jāizlemj par šā jautājuma iekļaušanu sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Viens var runāt par šo iesniegumu“par”, viens - “pret”. Deputāts Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Acīmredzot “par”.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kolēģi deputāti! Šodien Saeima pieņēma lēmumu - izslēgt deputātu Gundaru Valdmani uz divām sēdēm. (Starpsauciens no zāles: “Jā, pareizi!”) Tāds lēmums tika pieņemts, un mēs visi dzirdējām arī to diskusiju, kur Valdmaņa kungs faktiski tika provocēts no kristīgā deputāta Vītola kunga, un šajā sakarā sākās visa tā runa. Un, ja mēs vadītos pēc tā, kā tas notiek hokejā, tad, protams, vajadzēja noraidīt abus cilvēkus uz divām minūtēm.

Es gribu teikt, ka es atvainojos visiem deputātiem Valdmaņa kunga vārdā. Es domāju, ka Valdmaņa kungs nesaprata, ka viņam bija jāpārtrauc varbūt tie strīdi, viņš gribēja sevi aizstāvēt. Kā jūs zināt, viņš vienmēr samērā tieši runā. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņš daudzus gadus, 50 gadus ir bijis Kanādas pusē. Viņš šad tad varbūt nemāk tā izteikties, kā mēs izsakāmies. Tomēr es domāju, ka tagad ir Adventes laiks un arī Kristīgajiem demokrātiem vajadzēja to saprast, ka vajag piedot visiem. Es domāju, deputāti, ka uz vienu sēdi mēs viņu izslēdzām, un es domāju, ka tas pārkāpums nav tik liels, atļausim viņam piedalīties nākamajā sēdē! Tāpēc es lūdzu balsot “par”.

Es vēlreiz atvainojos visiem deputātiem Valdmaņa vārdā par to, ka viņš varbūt nepareizi te uzstājās vai mūs kavēja. Mēs, protams, frakcijā arī daudz runājām par to, un šad tad mēs arī nepiekrītam viņa viedoklim, bet es domāju, ka izslēgt kolēģi uz vienu sēdi - tas ir pietiekami liels nopēlums viņam. Es domāju, ka vajadzētu atļaut viņam turpmāk piedalīties sēdē. Cerēsim, ka turpmāk tādu domstarpību nebūs un nebūs arī šādu provokāciju.

Saprotiet, kas notika šodien no rīta! Ārā bija piketētāju mītiņš, un Leopolds Ozoliņš ienesa dažus plakātus, un savukārt deputāts Vītols tos noņēma vai iznesa... un tur sākās domstarpības un viens otru apvainoja, un tāpēc tas tā sākās. Es ceru, ka jūs balsosiet “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par piecu deputātu iesniegumu - iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesībām piedalīties Saeimas sēdē”. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 24. Darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” tas ir iekļauts. Tātad Prezidijs ziņo, ka desmit deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu: Saeima nolemj atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdē ar šā lēmuma pieņemšanas brīdi. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē?

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret šā jautājuma izskatīšanu šodien. Var jau piedot, Rubina kungs, daudz ko un var aicināt šajā Adventes laikā, bet vajag jau arī zināt, kā rīkojas un ko dara. Lūdzu, paskatieties, kas šodienas laikrakstā “Vakara Ziņas” ir rakstīts par Valdmaņa kunga izrīcībām! Es biju, starp citu, tur klāt, kad viņš jau mēģināja laist darbā dūres pret tiem, (Starpsauciens: “Par dūrēm nav jārunā...”) kuri nodibina kārtību pie Saeimas nama. Tā jau nevar.

Jums laikam pašam, Rubina kungs, ir taisnība, kad jūs teicāt, ka Valdmaņa kungs daudz ko nesaprot. Diemžēl nesaprot. Un nesaprot arī, kā uzvesties šeit, Saeimā. Tāpēc lai drusciņ padomā un pārvērtē savu rīcību! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117.panta septīto daļu: ja kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, izšķirsim jautājumu, balsojot par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Par ko jūs vēlaties runāt?

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Kāpēc mēs atkal sarežģījam lietas? Nākamajā sēdē Valdmaņa kungs sēdēs zālē, vienalga, vai jūs viņu iekļausiet vai neiekļausiet, jo šī sēde ir ārkārtas sēde un divas sēdes ir pagājušas.

Un otrkārt. Neviens no deputātiem nav izteicis priekšlikumu - iekļaut nākamajā sēdē. Varbūt priekšlikums ir aizsūtīt komisijai. Papriekš, Jirgena kungs, noskaidrosim, kādi ir priekšlikumi, un tad balsosim. Ja jūs neesat saskaitījis līdz 2 un nesaprotat to, ka kārtējā sēdē viņš būs klāt. Jo ārkārtas sēdes arī ir ieskaitāmas tajās divās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēlreiz nolasu jums 117.panta septīto daļu: ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Un nekāds speciāls iesniegums nav vajadzīgs.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs negribam cienījamajam Valdmaņa kungam piedot viņa grēkus... Bet es saku, ka tad mums pašiem naktī būs garlaicīgi. Es noteikti aicinu Saeimu balsot vismaz par to, lai šo jautājumu nosūtītu uz Pieprasījumu komisiju pie cienījamā Tabūna kunga izskatīt. Es lūdzu par šo jautājumu balsot, jo bija izteikts tāds viedoklis. Jā, var nepiekrist. Bet es aicinu nosūtīt uz komisiju, taisni uz Pieprasījumu komisiju. Un lūdzu balsojumu. Pēc tam Tabūna kungs dos slēdzienu, un jautājumu mēs mierīgi izskatīsim nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Ja tas netiks pieņemts, tad balsosim par Lujāna kunga priekšlikumu - nodot to Pieprasījumu komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 21, atturas - 19. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta nodošanu Pieprasījumu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņo Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” komisija ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms paldies par pieprasījumu. Pieprasījumu komisijai būs ko darīt.

Bet tagad pavisam nopietni.

Cienījamie kolēģi! Es kārtējo reizi aicinu jūs, kad mēs izskatām šādu jautājumu - šoreiz ir runa par labojumiem Farmācijas likumā -, neatbalstīt to un balsot pret nepilsoņu ieplūdināšanu arī šajā sfērā.

Ziniet, man pēdējā laikā Latvija aizvien vairāk atgādina - vai, pareizāk sakot, sāk atgādināt - nepilsoņu valsti vai tādu, kas drīz vien var kļūt par nepilsoņu valsti. Mēs varam sagaidīt tādu brīdi, ka nepilsoņus šeit drīz vien sāks uzskatīt par pamatnāciju. Tik tālu mēs pēdējā laikā grasāmies iet.

Daudzi nepilsoņu aizstāvji uzskaita desmitiem pozīciju, pēc kurām it kā esot aizskartas nepilsoņu tiesības. Bet šie aizstāvji nekad neuzskaita to, cik privilēģiju ir dots nepilsoņiem Latvijā jau tagad. Neuzskaita tāpēc, ka tas ir neizdevīgi, jo šo privilēģiju ir krietni vairāk nekā šo ierobežojumu. Ja gribat, es jums tās atgādināšu.

Pirmkārt, nepilsoņiem, jauniem puišiem, armijā dienēt nevajag. Viņi tanī laikā var mācīties, strādāt un darīt, ko vēlas. Nepilsoņi visu laiku ir brīvi braukājuši bez vīzām pa visu bijušo Padomju Savienību. Es atgādināšu, kādas priekšrocības nepilsoņiem ir darba tirgū Latvijā. Lūk, šo priekšrocību darba tirgū nepilsoņiem šobrīd ir krietni vairāk nekā pilsoņiem. Es atgādināšu tādas jomas, kurās jau kopš padomju laikiem izveidojušās valstis valstī. Piemēram, jūrniecība. Praktiski vēl līdz šim brīdim latvieši tiek pie jūras ļoti nelielā skaitā. Jūrniecība ir nepilsoņu rokās. Paskatieties, kas notiek kuģniecībā, ostās un tā tālāk! Kur ir labi atalgots darbs, tur strādā pamatā nepilsoņi. Kas notiek “Ventspils naftā”? Kas tur strādā un kas tur saņem šīs lielās algas? Kas notiek biznesā? Tur simtiem un tūkstošiem firmu pieder nepilsoņiem. Kas tur pamatā strādā? Pamatā tur strādā nepilsoņi. Kas strādā tirdzniecībā? Pamatā tur strādā nepilsoņi. Lūk, cik daudz viņiem privilēģiju! Es varētu uzskaitīt vēl un vēl, cik daudz tiek dots privilēģiju. Un tagad atkal. Atkal! Arī farmācijā, lūk, nepilsoņiem gribam dot līdzīgas tiesības vai, pareizāk sakot, papildu priekšrocības. Es atgādināšu, ka viņi te jūtas aizvien komfortablāk un patiešām nemaz vairs negrasās, kā tas bija neatkarības sākumā, vismaz daļa, braukt prom uz savu dzimteni, it īpaši tie, kuri nemīl Latviju. Bet kāpēc viņi nebrauc prom? Nebrauc prom, redziet, tāpēc, ka viņi tur justos kā līdzīgi starp līdzīgiem, kā nabagi starp nabagiem. Un piemērs: ja, saņemot mūsu Latvijā pensiju, aizbrauktu ar šo pensiju uz bijušo Padomju Savienību, uz vairākām republikām, tur tā būtu vesela bagātība un dzīvotu ļoti pārtikuši. Es domāju par to bieži vien, kad pēdējā laikā daudzi pārmet apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka mēs runājam, sākam diskusiju, kas bija pierimusi, par to, ka vienai daļai nepilsoņu derētu aizbraukt no Latvijas. Nav runa par kaut kādu piespiedu izsūtīšanu, bet par to, ka šo procesu vajadzētu veicināt, palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib aizbraukt uz savu dzimteni, vai palīdzēt arī tiem, kuri nīst šo valsti. Un es domāju, ka vajadzētu būt pateicīgiem apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas šo procesu grib rosināt un kaut ko darīt, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri šeit jūtas slikti un grib no šejienes aizbraukt, bet nevar tomēr aizbraukt, jo viņiem nav naudas. Mēs gribētu risināt šo jautājumu pavisam humāni, cilvēcīgi. Lūk, šīs ir lietas, par kurām, es domāju, būtu jārunā. Un es atgādināšu, ka nekaunības atbalstīšana vienmēr rada jaunu nekaunību, to rāda dzīve. Paskatieties, kas notiek! Piemēram, šis pats raksts, kas publicēts avīzē “SM” un ko uzrakstījis Voroncova kungs. Zobu pret zobu! Paskatieties, kas tur ir rakstīts. Neatkarīgā valstī tas ir vienkārši ārprāts. Viņš aicina, ja mēs Latvijā pieņemsim Valodas likumu, atbrīvot no darba visus tos latviešus, kas strādā krieviskos kolektīvos. Saprotiet, šī problēma ir cieši saistīta arī ar šo likumprojektu, ar šiem grozījumiem likumā par farmāciju.

Cienījamie kolēģi un, es teikšu vēl precīzāk, cienījamie latvieši, beidzot saprotiet, ko mēs darām šeit, Saeimā, un ārpus Saeimas! Es aicinu darīt visu, lai Latvija nekļūtu par nepilsoņu valsti. Lai nepilsoņi netiktu uzskatīti par pamatnāciju šeit. Bet tā tas var notikt. Vai tad jūs patiešām nesaprotat, ka tas ir ļoti nopietni? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas locekļi! Lujāna kungs, negaudojiet, - es tik ilgi nerunāšu. Es vienkārši, par šo aspektu runājot, gribētu jautājumam pieiet no citas pozīcijas. Vispirms jāteic, ka tie izmisuma saucieni, ka tas ir profesiju aizliegums, neatbilst īstenībai. Tas pats ir jāteic par tiem daiļrunātājiem no valdošās koalīcijas partijas, kuri uzstājās par tādu lietu kā ugunsdzēsības joma. Kāpēc ugunsdzēsēju komandās nedrīkst strādāt nepilsoņi? Vai viņi ugunsgrēku it kā nevarēs nodzēst? Tas ir kariķēts un deformēts jēdziens. Vispirms jau, runājot par tiem ugunsdzēsējiem, bija par militāriem formējumiem domāts, nevis par brīvprātīgiem formējumiem, kur katrs nepilsonis ar lielāko prieku taps uzņemts - lai dzēš ugunsgrēkus uz veselību! Tāpat ir runa par Farmācijas likumu. Nevienam nepilsonim farmaceitam neaizliedz strādāt aptiekās: lai strādā tur uz veselību, un mēs to tikai apsveiksim! Ieejiet jebkurā aptiekā un pieejiet pie kārtīga farmaceita, kas tagad stāv aiz letes, un jums tagad atbildēs: “Govoriķe, požalusta, po russki!” Tā tas ir atsevišķās aptiekās. Es pats uz savas ādas esmu to izjutis, pārdzīvojis... (Skaļi, nesaprotami starpsaucieni.) Golubov, varat nebļaut, tas mani neietekmē!... Bet, redziet, kas par lietu. Lieta šeit slēpjas daudz dziļāk un ir daudz nopietnāka. Ja mēs izmainām šo likumu, šis nepilsonis farmaceits var izņemt uzņēmējdarbības licenci, (No zāles deputāts M.Lujāns: “Un ko jūs darīsiet...”) viņš var atvērt lieltirgotavas, un tā tālāk. Tas ir, viņš ielaužas Latvijas ekonomikā un... Modri Lujān, es vēršos tieši pie jums!... Farmācija ir stratēģiska nozare, kas ir ļoti svarīga valstij, un krievu kapitāls šajā nozarē par varas makti laužas iekšā. Vispirms viņi pārpērk Indijas sliktās zāles, applūdina Latvijas tirgu ar desmitreiz lētākām nekvalitatīvākām zālēm, un tā viņi pamazām jau ielaužas iekšā, lai pēc tam šo tirgu pilnīgi kontrolētu, lai uzskrūvētu cenas un tādā veidā izspiestu mūsu nacionālos farmaceitus no šīs nozares. Tas ir, Modri Lujān, skaidrs kā āmen baznīcā, un es domāju, ka jums tas ir tikpat skaidrs, es tikai nezinu, kā uzdevumā jūs tagad tur bļaujat un neartikulētas skaņas laižat ārā.

Tādēļ es cienījamo Saeimu lūgtu tomēr šo likumprojektu neatbalstīt un noraidīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tabūna kungs nupat no šīs tribīnes aicināja diskutēt par to, lai viena daļa nepilsoņu aizbrauktu no Latvijas. Es domāju, ka tā ir ļoti laba diskusija, bet man ir jautājums apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvim, un tas ir šāds: ko šī partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, būdama valdības vadībā, ir reāli izdarījusi, lai viena daļa nepilsoņu aizbrauktu? (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tikko sāka strādāt...”) Ir absurdi runāt no politiskās pozīcijas un varas iespēju pozīcijas tikai par nepieciešamību kaut ko darīt, tajā pašā laikā neko nedarot. Un kategoriski iebilstu pret jebkādu nacionālā naida kurināšanu un pret attiecību saasināšanu starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Visam šim procesam ir jānotiek civilizētā veidā. Un es varu pateikt pilnīgi skaidri, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir rast kopēju valodu arī ar tiem cilvēkiem, kas šeit ir atbraukuši, arī ar citu tautību cilvēkiem, kas respektē Latvijas un latviešu tautas nacionālās intereses. Protams, šis respekts un lojalitāte ir priekšnoteikums, bet tas ir mūsu nacionālajās interesēs - rast šo kopējo valodu, nevis nostāties pretī. Jo pamatcīņa mums visiem ir pret komunistisko eliti, un tā ir dažādu tautību komunistiskā elite, un tas ir tieši šo prokomunistisko spēku interesēs - uzkurināt naidu starp tautībām, naidu starp pilsoņiem un nepilsoņiem, lai viņi paši varētu aiz šī naida paslēpties.

Ja mēs runājam konkrēti par šo likumprojektu, tad, es domāju, tas ir objektīvs process, ka laika gaitā mums no šiem ierobežojumiem vajadzēs atteikties. Par to, vai šis brīdis ir pienācis jau šobrīd, katrs deputāts varēs pieņemt pats savu lēmumu. Mans personiskais viedoklis ir, ka šajā brīdī tas vēl nevarētu būt pienācis, vismaz ne tādā formā, kādu liek priekšā šis konkrētais likuma grozījums, jo mēs nevaram runāt par to, ka šīs tiesības mēs dotu visiem tiem, kam ir tiesības uz nepilsoņa pasi. Varbūt, teiksim, varētu runāt par tiem, kam šī nepilsoņa pase jau ir. Bet es domāju, ka katrs no jums pieņems pats savu lēmumu, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Septiņu gadu laikā nekas nav mainījies. Runā par to, ka ir milzīga vēlme kaut ko izsūtīt, tikai neviens tā arī nav pateicis, kādā veidā to izdarīt. Neviens no aktīviem šī procesa atbalstītājiem nav pateicis, kā to var civilizēti atrisināt. Finansiālā ziņā šie jautājumi nav risināti. Tad, kad valstī notika diskusija, vai nevarētu valsts šīs problēmas finansiāli risināt, runas bija drusku savādākas - ka šīs problēmas neskar tos cilvēkus, kas gribētu izbraukt no Latvijas. Šodien es dzirdu, ka tomēr tās vajadzētu risināt. Šī politiskā virzība, kas norit tukšgaitā, man atgādina pseidogrūtniecību. Lai uz mani neapvainojas cienījamie kolēģi par ideoloģisko pamatbaušļu saglabāšanu, bet es aicinu neieslīgt diskusijās, ja šīs diskusijas valsts līmenī nav notikušas. Mēs neesam izanalizējuši kopējos procesus, neesam pielietojuši statistiku. Nevar būt ar vienu kāju Eiropā, bet ar otru zulu ciltī Āfrikā, kurinot ugunskuru, bet galvenā būtība ir tāda, ka nav ne sērkociņu, ne malkas pagaļu. Es saprotu, ka pats vienkāršākais ir kaut ko aizliegt. Es izdzirdēju no cienījamā, ļoti inteliģentā un gudrā politiķa Tabūna kunga (Starpsauciens: “No kura laika...”) vienu interesantu domu - to, ka šie cilvēki, kas ir nepilsoņi Latvijā, sāk dzīvot arvien labāk un labāk. Būtu ļoti paradoksāli, ja mēs sēdētu šeit, Saeimā, un priecātos par to, ka kāds Latvijā dzīvo arvien sliktāk un sliktāk. Es domāju, mums Adventes laikā vajag vispār par šīm cilvēku lietām priecāties un daudzas lietas piedot. Bet aizliegums aizlieguma dēļ - es nezinu, vai tas nesīs labumu. Es šodien devu interviju vienai avīzei un pateicu: karu parasti izraisa radikāli noskaņotie, kas mēģina uztaisīt situācijas saasinājumu sabiedrībā, bet bojā iet parasti tauta. Mēs esam sākuši Latvijā procesu, to neizdiskutējot partiju starpā, bet iznesot šos jautājumus sabiedrībā. Mēs esam panākuši to, ka veselai iedzīvotāju kategorijai rodas nedrošības izjūta, domājot par nākotni. Mēs esam izbaudījuši to, ka mēs... atvainojos, drīz sāksim pārdzīvot par mūsu bērniem, vai viņi var apmeklēt diskotēkas, - tikai tāpēc, ka lielie kareivīgie varoņi aicina uz kaut kādu procesu un pat nepiedāvā, kā to izdarīt. Un vispār ir ļoti labi, ka mēs šo diskusiju ievadījām pirms budžeta pieņemšanas: varbūt mums pat derētu budžetā paredzēt kādus lielus līdzekļus, kā šo problēmu atrisināt. Bet būtībā neviens taču nepiedāvā, kā var atrisināt šo problēmu. Es aicinu sākumā ieņemt augli, lai pēc tam viņu varētu dzemdēt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir patiešām dziļas skumjas par to, ka viens no Prezidija locekļiem... Kad opozīcijas pārstāvji runā, tad asāk dod gan aizrādījumus, gan dzen ārā no zāles, bet kad atsevišķi vairākuma pārstāvji nodarbojas ar starpnacionālā naida kurināšanu no Saeimas tribīnes, no šīs augstās tribīnes, tad Prezidijā ir tikai klusums un draudzīga galvas kratīšana un atbalsta izrādīšana. Un es aicinu to loģisko vairākuma daļu padomāt tos argumentus, vai mēs balsosim par to... Kā Vidiņa kungs stāstīja, - ka, lūk, pārpērk Indijā ražotās lētās zāles... Un tad iznāk interesants moments. Izrādās - ja, lūk, Farmācijas likumā būs pastāvīgajiem iedzīvotājiem atļauts nodarboties ar šo biznesu, tad viņi obligāti uzreiz pārdos šīs zāles. Tad man ir jautājums, vai pats Vidiņa kungs, ja viņam būs tur 1000% peļņa, pats pirmais neskries uz Rēzekni andelēt šīs zāles. Es domāju, ies. Un tas ir bizness. Un šeit nav jautājums, vai to darīs pilsonis, nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs... Taču ir cita lieta: priekš tam ir speciālā licencēšana Labklājības ministrijā, ir noteiktas zāļu kategorijas. Tātad jūs, Vidiņa kungs, gribat deklarēt, ka cienījamais Makarova kungs un kompānija nestrādā? Kādēļ tad šīs zāles, Indijas nekvalitatīvās zāles, var ienākt Latvijas teritorijā? Tātad man rodas šāds nopietns jautājums, un paldies, ka jūs, Vidiņa kungs, to norādījāt. Tātad šinī zāļu reģistrā ir kaut kādi tukšumi, caurumi, jo jums kā ārstam tas patiešām ir labāk zināms. Vai šī motivācija ir tas īstais arguments? Tātad ir jautājums - ja jau Vidiņa kungam tā nepatīk, kā viņš teica, tas, ka krievu valodā atbildes būs... Tad iznāk, ka mēs uzskatām, ka krievs, Latvijas pilsonis, to var un ka tas ir pareizi, bet ka pastāvīgais iedzīvotājs, kas arī šeit dzīvo (taču viņam, lūk, nav tās pases!), - nevar. Cienījamie kolēģi, kur te ir loģika? Nav loģikas. Un tas nav arguments. Mēs taču zinām - ja vajag, visi tie aizliegumi... Nopirks to Vidiņa kungu, lai viņš andelētu tās Indijas zāles, un viņš aizrautībā to darīs. Ja likumā būs tā norma tāda, kā jūs te proponējat. Tabūna kungs, ja jums piedāvās labu algu, jūs netirgosiet? Nu tirgosiet! Tirgosiet! Nevajag mānīt sevi. Tas taču ir savā ziņā kaut kāds pašapmāns, ko grib uzspiest pietiekami daudziem loģiskiem “tēvzemiešu” vīriem. Tas ir pilnīgi kaut kāds aloģisms. Vīri, tā jau nav vajadzīgs darīt! Tādēļ es arī vēršos pie vairākuma. Šis nav tas jautājums. Es nedomāju, ka šie pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņi dabūs tās licences, tiesības, tad indēs tos pilsoņus. Nu Dieva vārds, es neticu, ka viņi indēs! Jo, ja jau šauj, tad parasti pēdējā laikā vismaz tie pilsoņi šauj ģimenes ārā. Es nezinu... Varbūt patiešām, kā jau Vidiņa kungs teica vai Tabūna kungs teica, tas ir no labas dzīves. Es vēlreiz saku: man liekas, šis jautājums nav tik politizēts, kā jūs mēģināt... Un pie reizes gribu atgādināt, ka šis ir pirmais lasījums. Likumprojekts ies uz komisiju, un komisijā, ja jūs gribēsiet, “izgriezīsiet”... Turpināsim diskusiju normāli komisijā un nepārvērtīsim to par politiku!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist, ka šo jautājumu nevajag pārvērst par politisku jautājumu, bet es gribētu tomēr atgādināt, ka Saeimas uzdevums ir aizstāvēt pilsoņus, neko citu. Mēs šīs Saeimas darbības laikā esam pieņēmuši šo likumu. Šīs Saeimas darbības laikā. Tagad, šīs pašas Saeimas darbības laikā, nezin kāpēc parādās konceptuāls šā likuma grozījums. Uz kāda pamata tas tagad notiek? Tie paši cilvēki, kas ir nobalsojuši par noteiktu likuma tekstu, tagad vēlas to konceptuāli grozīt. Varbūt atcerēsimies, ka zināmi ierobežojumi nepilsoņiem ir jebkurā pasaules valstī, tajā skaitā tepat vien Eiropā, un, lūdzu, nerunāsim par kaut kādu naida kurināšanu starp tautībām. Te neviens par to nerunā. Paskatieties, cik daudz ir ierobežojumu nepilsoņiem Francijā! Vai kāds tur runā par kaut kādu naida kurināšanu? Cik ir ierobežojumu nepilsoņiem Vācijā? Krietni vairāk nekā Latvijā. Taču neviens nekur par to nerunā. Un tāpēc man tagad jāsāk domāt, ko šie izmaiņu atbalstītāji grib un kāpēc viņi tā ir aktivizējušies. Krievijas komunistu izdotā laikraksta “Glasnostj” 20.numurā ir publicēta kluba “Sovremeņņik” pārstāvju atklātā vēstule - aicinājums Krievijas Federācijas ģenerālprokuroram saukt pie atbildības Gorbačovu, kura dēļ sagrauta PSRS, bet tā rezultātā, redziet, tūkstošiem krievzemiešu jādzīvo neciešamos apstākļos neatkarīgajā Latvijā. Nu, acīmredzot šie atbalstītāji regulāri lasa “Glasnostj” un ļoti seko tām instrukcijām, kas šajā laikrakstā tiek publicētas.

Tagad - daži vārdi par to pašu klubu “Sovremeņņik”. Kas tas tāds ir? Klubs “Sovremeņņik” darbojas tepat Latvijā. Katru trešdienu viņi sanāk kopā tepat - Krievu kopienas telpās. Un šī kluba aktīvākie cilvēki regulāri braukā uz Krieviju un tā, lūk, sūdzas par nabaga nepilsoņiem, kurus šeit mūsu naivie deputāti mēģina aizstāvēt un nāk vēl šeit tribīnē un runā par viņu aizstāvēšanu. Nezinu, uz ko jūs cerat.

Tālāk. Cienītie kolēģi! No vienas puses, tie paši cilvēki piedāvā paātrināt naturalizāciju, atvērt, redziet, logus, lai pēc iespējas vairāk Latvijā būtu pilsoņu. No otras puses, šie paši cilvēki piedāvā lielākas iespējas nepilsoņiem. Vai jūs nejūtat, ka paši sev pretī runājat? Divās galējībās iekrituši. Acīmredzot taktika ir viena - piesaistīt nelatviešu balsis sev nākamajās vēlēšanās. Nekādu citu taktiku es te neredzu. Nu labi, šodien jūs te visi runājat par Adventi, lielie Bībeles aizstāvji. Nupat mēs runājām par likumu par reliģiskajām organizācijām. Nu tad es jums gribētu teikt, ka repatriāciju atbalsta pats Dievs Kungs un ka Viņš ir gatavs būt šīs repatriācijas priekšgalā. Nolasīšu jums kaut ko no Bībeles. Ja kādam ir, paņemiet un atšķiriet! 5.Mozus grāmata, 30.nodaļa, 5.pants: “Un tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, kuru tavi tēvi bija iemantojuši...” Par šo jautājumu nezin kāpēc Saeimā runā ļoti reti. Šodien mēs esam sākuši to nedaudz apspriest. Par nepilsoņu iespējām ieņemt arvien jaunus un jaunus amatus te runā regulāri. Ko jūs vairs uztraucaties par ugunsdzēsību? Dzēš jau viņi tos ugunsgrēkus. Tas jau notiek! Kādi tur vairs uztraukumi? Nepilsoņiem ir ieroči joprojām. Viņi strādā apsardzes firmās ar visiem ieročiem, un, man liekas, jūs to labi zināt. Tā ka nevajadzētu šeit melot, vismaz nevajadzētu šeit atnākt un melot. Vismaz to nevajadzētu darīt.

Tagad ir jautājums - ko mūsu apvienība dara? Mūsu apvienība ir konstatējusi, ka ir pietiekami daudz līdzekļu kādreiz veltīts repatriācijas jautājumiem, ir repatriācijas fonds, taču diemžēl atkal šeit ir tas pats. Šķietamība ir radīta. Fonds it kā ir, bet patiesas darbības nav. Mums nesen bija tikšanās ar šādu organizāciju pārstāvjiem, kuri atbrauca no Krievijas. Viņi vēlas palīdzēt saviem tautiešiem atgriezties dzimtenē un ir gatavi sadarboties Latvijā. Jūsu zināšanai: vienu no šādām sieviešu organizācijām vada Raisa Gorbačova. Tās acīmredzot ir pietiekami nopietnas organizācijas. Tad jājautā - kāda te naida kurināšana? Normālu jautājumu apskatīšana. Kāpēc es šeit to pieminu? Tāpēc, ka kārtējo reizi mēs par vienu jautājumu ļoti plaši runājam. Runājam arvien vairāk un vairāk par to iesaistīšanu mūsu sabiedrībā, bet negribam saprast, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, bet kuriem ir ļoti vājas iespējas to izdarīt. Nu tad varbūt risināsim abus jautājumus paralēli! Varbūt nonāksim pie kaut kāda secinājuma! Citādi katrs te uzstāsies un aiztiks otra partiju un otras runātāju. Runājiet par problēmu, runājiet, ka jums patīk, ka nepilsoņiem ir licences! Labi, man tas nepatīk, un es arī to pasaku. Bet es jums pasaku arī šīs problēmas būtību. Un es tomēr aicinu deputātus, runājot arī par šādiem asiem jautājumiem, neaizskart vienam otru, necitēt te uzvārdus, un tā tālāk. Es katrā ziņā, protams, aicinu šo grozījumu neatbalstīt. Un tiem pašiem deputātiem, kas savulaik par citu tekstu balsoja, par esošo likumu, iesaku padomāt, kā viņi vienas Saeimas darbības laikā maina savus uzskatus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Bez šaubām, ir grūti runāt pēc Dobeļa kunga un pēc viņa vēršanās pie Bībeles. Bet, godātie kolēģi, jebkurā gadījumā konsekvenci vērtē pēc darbiem, nevis pēc vārdiem, un šajā gadījumā pirmais, ko es gribu teikt: ja ir vārdi, tad ir arī zināmas darbības, kas tos pamato. Vairākas sēdes atpakaļ mēs izskatījām Pensiju likuma izmaiņas. Tika ierosinātas sekojošas izmaiņas: ka tie nepilsoņi, kuri saņem pensiju, ko nopelnījuši šeit, un kuri izbrauc uz ārzemēm, turpina saņemt šo pensiju. Viņi to pensiju ir nopelnījuši šeit, bet kad viņi aizbrauc ārā, viņi turpina to saņemt un tas ir reāls atbalsts šai repatriācijai uz otru pusi, kā Dobeļa kungs runāja. Kas “izgāza” šo Pensiju likumu? Tie, kas šodien visaktīvāk iestājas par šo izbraukšanu.

Godātie kolēģi, tā ir realitāte. Tieši tādā pašā veidā mēs diskutējam šodien par Eiropas sabiedrību, par to, kādā sabiedrībā mēs gribam dzīvot un kā mēs izturamies pret tiem, kuri ir mums blakus. Un tādā gadījumā diemžēl man ir jāsaka tā, ka savā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs daudz kas bija tikai baltajiem vai tikai melnajiem. Šajā gadījumā tie cilvēki, kuri dzīvo šeit atbilstoši pašām minimālākajām prasībām, kas izteiktas no Eiropas Savienības puses, uz kuru mēs visi gribam virzīties, šādas normas izvirza.

Godātie kolēģi! Mēs, bez šaubām, varam minēt visu, ko vien mēs gribam, bet, ja mēs gribam īstenot savu mērķi, ko mēs visi esam nosaukuši - būt Eiropas savienībā, to valstu saimē, kur dzīves līmenis, dzīves nodrošinājums ir pietiekoši augsts, tad tādā gadījumā šobrīd nebūtu vietā piesaukt ne Bībeli, ne arī kādus citus piemērus, bet ar reāliem darbiem to pierādīt. Un viens no šādiem reāliem darbiem ir šo ekonomisko tiesību izlīdzināšana.

Mēs šobrīd nerunājam ne par kādām politiskajām tiesībām, bet, ja mēs šodien runājam, ka premjerministrs Krasts var kritizēt Demokrātisko partiju Saimnieks par to, ka viņa runā par atbalstu vietējam uzņēmējam, ja Krasts saka, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām un ka mēs nedrīkstam šodien veikt zināmus pasākumus, kas atbalstītu vietējo uzņēmēju, jo, lūk, mums ir jāievēro Eiropas Savienības prasības, ja mēs pakļaujamies Zviedrijas premjera vai kāda cita diktētajām normām, tad es nesaprotu, par ko šodien runā atsevišķi kolēģi no mūsu kopējās koalīcijas, - par to, ka, lūk, šeit, mums ir pavisam cita pieeja un ka šeit mums nav jāievēro šādas normas, jo te ir pavisam cita situācija, tāpēc šeit mums ir jārīkojas pavisam citādāk.

Godātie kolēģi! Būsim reālisti un būsim konsekventi savā darbībā! Un es jūs uz to vienkārši aicinu. Es aicinu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, līdz šim ir uzstājušies daudzi cilvēki, daudzi runātāji, daudzi oratori, kam tikšanās ar zāļu lieltirgotavām un aptiekām ir bijusi tikai šad un tad, reizi pa reizei. Man samērā bieži iznāk tikties ar cilvēkiem, kuri tur strādā, kuri vada gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas.

Šoreiz mēs runājam par pilsoņiem un nepilsoņiem, tātad tiem, kuri varētu vadīt un atbildēt. Ne tikai vadīt, jo viņiem galvenokārt ir atbildība par aptieku un lieltirgotavu darbību. Par lieltirgotavu darbību, kura saistīta ar medikamentiem, kura saistīta ar narkotiskajām vielām. Un jūs jau zināt, ka narkotiku bizness, narkotiku kontrabanda lielā mērā notiek arī caur lieltirgotavām un, iespējams, arī caur aptiekām. Katrā ziņā, ja ir darīšana ar morfiju, ja ir darīšana ar barbiturātiem, ja ir darīšana ar tādām tabletēm, no kurām var izgatavot narkotiskās vielas, tad, ja tās iepērk un pārdod, narkotiku tirdzniecība un patēriņš Latvijā aug.

Vai varam uzticēt šodien vai vismaz izrādīt vēlmi ar savu balsojumu atbalstīt šo grozījumu Farmācijas likumā, ka nepilsoņi varēs atbildēt par lieltirgotavu darbu, ka viņi drīkstēs atbildēt par aptieku darbību? Vidiņa kungs pareizi teica, ka mēs nerunājam par to, kas var strādāt lieltirgotavās vai aptiekās. Es esmu bijis lieltirgotavās un ļoti labi zinu, ka lieltirgotavas ar ieročiem apsargā nepilsoņi, ka lielākajās lieltirgotavās strādā nepilsoņi, ka par pārdevējiem un arī par farmaceitiem aptiekās strādā cilvēki, kas nerunā latviski. Viņi vienīgi oficiāli nevada, lūk, šīs lieltirgotavas un nevada šīs aptiekas.

Ja jau mēs domājam tā, ka nepilsoņiem ir jādod pilnīgi visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem, tad kāpēc mums ir vajadzīga pilsoniska valsts? Jā, mēs ejam it kā uz divkopienu valsti, un kāds raksts man apliecina to, ka tā ir jāiekaro ar ieročiem. Kāds raksta, ka vajag... vai runā par to, ka jācenšas iet uz pilsonisku nāciju vai uz politisku nāciju... Ir dažādi priekšlikumi, bet, ja mēs vadāmies pēc tāda viedokļa, ka mēs visi esam vienādi un ka nav bijis šā murga 50 gadu laikā, tad kāpēc mēs šodien nenobalsojām par to, ka par mūsu prezidentu var būt nepilsonis, piemēram, Žirinovska kungs? Kāpēc mēs nebalsojām par to, ka Strēļa kunga vietā varētu būt Sverdlovs vai Ždanovs, kas izskatītu totalitārā režīma noziegumus? Mēs jau gan to atbalstām šā vai tā, slēptāk vai mazāk slēpti.

Manuprāt, mums tomēr ir jāsaglabā sava pašcieņa. Mēs esam pilsoņu vēlēti, un tāpēc aptieku un lieltirgotavu sfēra, kas saistīta ar... Es nerunāju par alkoholu, lai gan arī alkohols ir narkotika, arī tas ir psihotropa viela, bet šeit mēs runājam par “smagajām” narkotikām. Un mēs zinām, cik atbildīgi ir rīkoties, pārzināt un pieņemt lēmumus, kas saistīti ar narkotisko vai psihotropo vielu tirdzniecību.

Es aicinu, cienījamie kolēģi... Es lūdzu padomāt par to, ka šī tomēr ir ļoti jutīga sfēra, kur pašreiz notiek tik daudz arī likuma pārkāpumu. Mēs jau zinām, cik smagi mums notiek šī farmaceitiskā tirgus stabilizācija. Ir taisnība, ka par to interesējas gan Krievija, gan Somija. Arī zviedri, bet it īpaši Krievija ir privatizējusi daudzas farmaceitiskās fabrikas un lieltirgotavas. Saglabājot pašcieņu, es aicinu noraidīt šo grozījumu pirmajā lasījumā. Paldies. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, augsti godātā Saeima! Skaidrs, ka es nenācu šeit debatēt ar kolēģiem no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Skaidrs, ka viņi, kad uzstājas, nedebatē ar mani vai manas partijas cilvēkiem, jo acīmredzot mēs nekad nevienosimies šajā jautājumā, tomēr tas neliedz mums šeit strādāt un runāt par šo vai varbūt par citiem jautājumiem.

Man galīgi nav pieņemami jūsu viedokļi arī šajā jautājumā, un tas nebūt nav slikti, ka jūs tos šeit vismaz atklāti pasakāt. Kas ir nepieņemami? Redzat, mums nav konsekvences! Mēs tomēr drusku esam arī melīgi. Pat ne drusku, bet ļoti! Redzat, ja šiem cilvēkiem, kuri būtu izturējuši vissmagākos pārbaudījumus, būtu iespēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, viņi izietu šos pārbaudījumus, pat daudz smagākus par tiem, kurus viņi šodien iziet, teiksim, kaut vai ejot naturalizācijas ceļu. Ja tāda iespēja būtu, tad mēs varētu runāt par to, ka kaut kādi tur citi ir sliktāki par mums. Taču mēs, no vienas puses, esam izveidojuši tādu Pilsonības likumu, ka viņiem šīs iespējas nav, turklāt nevis kādiem konkrētiem cilvēkiem kaut kādu viņu konkrēto īpašību dēļ, bet milzīgai cilvēku grupai. Tad kā mēs varam tagad runāt konkrēti par nepilsoņiem un viņiem aizliegt strādāt tādā profesijā kā farmācija? Tā nav godīgi! Vai nu - vai nu...

Arī es būtu par to, lai daudzās svarīgās nozarēs... lai Latvijā vispār visi strādājošie būtu pilsoņi svarīgās vai mazāk svarīgās nozarēs. Bet, mīļie cilvēki, šiem nelaimīgajiem nav iespēja kļūt par pilsoņiem, pat ne pārredzamajā nākotnē...

Tagad vēl otrs. Es domāju, ka ir noziedzīgi no šīs tribīnes visu laiku, katru ceturtdienu, izmantojot šo skaļo tribīni, tracināt un kaitināt sabiedrību, proti, ka kāds ir sliktāks par mums, ka viņiem ir kaut kur jābrauc un tā tālāk, lai gan tajā pašā laikā visi ļoti labi saprot, ka tās ir tukšas runas un gļēva parunāšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums patiešām ir politizēts. Mēs nerunājam šodien par lietu, visas šīs runas ir politiskas runas, un būtībā tas, ko mēs runājam, attiecas uz Pilsonības likumu. Atcerēsimies, ka mēs izskatām jautājumu par grozījumiem Farmācijas likumā. Tas skar profesionālo darbību, cilvēka ekonomiskās intereses un ekonomisko stāvokli, darbu, bezdarbu un visas citas šīs problēmas.

Tāpat mēs varētu runāt par to, kas nodarbojas ar ārstniecību Latvijā, mēs varētu runāt un aizliegt nepilsoņiem operēt slimniekus, jo viņi varētu kaitēt un tā tālāk. Mēs varam līdz ārkārtīgam absurdam tā aizrunāties. Šeit jau izskanēja jautājums tā, it kā var pēc tautībām šķirot, nevis pēc tā, iedzīvotāji vai neiedzīvotāji. Atcerēsimies arī to, ka Eiropas Savienībā un vispār pasaulē nav tāda precedenta.

Latvija ir unikāla valsts, kur cilvēki dzīvo jau trešajā paaudzē ar šo neskaidro stāvokli. (No zāles deputāts J.Sinka: “Turki Vācijā...”) Vairākās paaudzēs klani, ģintis un dzimtas dzīvo Latvijā, bet viņiem ir šis neskaidrais stāvoklis, un šajā jautājumā, kur ir tikai ekonomiskās intereses aprunātas, kur nav politikas, mēs uzliekam šos ierobežojumus, absolūti nepamatoti aizbildināmies ar politiskiem argumentiem.

Es aicinu balsot pēc būtības par šā likumprojekta grozījumiem, kas skar iedzīvotāju ekonomiskās tiesības.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates, jo, ticiet man, šis jautājums neizšķirs Latvijas valsts nākotni un arī latviešu tautas nākotni.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Kuprijanovas kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 10. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz kuram, Kuprijanovas kundze?

L.Kuprijanova. Līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 9. decembrim. Paldies.

Vai Ozoliņa kungs vēlas citu priekšlikumu izteikt?

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es iesaku 18. decembri. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs nupat nobalsojām par to, ka atļausim nepilsoņiem uzskaitīt, pirkt un pārdot psihotropās jeb, skaidrāk sakot, narkotiskās vielas. Te ir jāpārdomā gan priekšlikumi, gan jākonsultējas ar mūsu pagaidām pilsoniskajām aptiekām un pilsoniskajām lieltirgotavām, lai mēs iesniegtu šos grozījumus, kas atbilst mūsu valsts un mūsu pilsoņu interesēm.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim par tālāko ierosināto datumu - 18. decembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Ozoliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek komisijas ierosinātais datums - 9. decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par LTV, LNT, 31. kanāla operatoru filmēšanu Saeimas sēdēs”. Iesnieguši deputāti. Lēmuma projekts deputātiem ir izdalīts. Tas ir dokuments nr. 3439.

Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Tautas kustības “Latvijai” frakcija Saeimā sagatavoja un iesniedza šo lēmuma projektu, to atbalstīja arī citi deputāti, to skaitā, pozīcijas deputāti. Mēs iesniedzām šo lēmuma projektu, norobežojoties no Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa augsti negatīvās attieksmes pret masu informācijas līdzekļiem, sevišķi pret televīziju. Mēs iesniedzām šo lēmuma projektu, norobežojoties no Saeimas Prezidija lēmuma - neļaut televīzijas operatoriem filmēt sēžu zālē. Tas ir gandrīz vai pārvērtis mūsu sēdes par kaut kādām slēgta tipa klubiņa sēdēm, kurās valda neiedomājams troksnis, kā tas notiek arī pašreizējā brīdī, apspriežot šo jautājumu.

Mēs uzskatām, ka šobrīd ir jālemj nevis Prezidijam, bet Saeimas deputātiem, visiem 100 deputātiem, par to, ļaut vai neļaut brīvi filmēt notiekošo šeit, zālē, lai pilnvērtīgi atspoguļotu Saeimas sēžu gaitu. Tāpat mēs aicinām atļaut netraucēti žurnālistiem atspoguļot notiekošo - atspoguļot gan pieņemtos lēmumus un debates, gan to troksni, kas valda sēžu zālē, un parādīt, kuri no deputātiem šeit atrod par labāku nevis uzstāties debatēs un paust, argumentēti motivēt savu viedokli, bet zālē gandrīz vai krist gar zemi, stāstot viens otram anekdotes, bļaujot no vietas. Es domāju, ka ļoti interesanti būtu deputātus tomēr uzfilmēt un parādīt, atspoguļot to visu sabiedrībai. Mēs aicinām arī iedzīvotāju vārdā pieņemt šo lēmumu, jo Tautas kustības “Latvijai” deputāti katru nedēļu strādā ne tikai Saeimas sēdēs, bet pirmdienās, otrdienās un trešdienās apmeklē pagastus, bet piektdienās - pilsētas, kur strādā, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, zemniekiem, skolotājiem un mediķiem.

Iedzīvotāju viedoklis ir nepārprotams. Visur: gan Latgalē, gan Vidzemē, gan Zemgalē un Kurzemē, visur iedzīvotāji prasa: “Atjaunojiet televīzijas operatoriem iespēju brīvi filmēt norises Saeimas sēžu zālē!” Iedzīvotāji grib redzēt, kurš deputāts ir atnācis uz Saeimas sēdi kā uz darbu un godprātīgi pilda savu pienākumu pret tautu, pret vēlētājiem, pret valsti un kurš ir atnācis šeit gulēt. Kurš ir atnācis šeit lasīt avīzes, kurš ir atnācis šeit bļaustīties un uzgriezt muguru saviem kolēģiem, apspriežot to vai citu likumprojektu vai lēmuma projektu.

Tāpēc mēs, Tautas kustība “Latvijai” un vairāki pozīcijas deputāti, kuri atbalstīja mūsu frakcijas “Latvijai” lēmuma projektu, aicinām demokrātijas vārdā atļaut brīvi televīzijas operatoriem filmēt Saeimas sēžu norises. Es aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, Kostandas kungs, tad, atbildot uz to, es varētu jums ieteikt runāt par lietām, no kurām jūs kaut ko sajēdzat. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Labāk turiet muti...”)

Vai deputāti vēl vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 14. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Godātie kolēģi, sēde vēl nav beigusies. Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Lūdzu, mazliet sakoncentrējieties pēc priekiem par to, ka nākamajā sēdē televīzija būs šeit - zālē.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina Saeimas Prezidijam un Saeimai izskatīt Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Jurijs Zubarevs ir Iekšlietu ministrijas darbinieks. 1991.gada augusta notikumu dalībnieks. Cilvēks, kurš Latvijā ir nodarbojies un stāvējis klāt “Interpola” izveidošanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Ziedonis Čevers? Čevera kungs, debatēs ir jāpiesakās rakstiski. Jūs to neesat izdarījis. Tātad debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 1. Jurijs Zubarevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu savas komisijas slēdzienu nosūta Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu “Par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Arī Staņislavs Nikolajevs ir Iekšlietu ministrijas darbinieks, ir aktīvs 1991.gada janvāra un augusta dramatisko notikumu dalībnieks, aizstāvot Latvijas neatkarību, darbojoties, lai novērstu Rīgas Milicijas garnizona pretestību Augstākās padomes aizstāvēšanā. No 1996.gada augusta vada Centra rajona Policijas pārvaldi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim, jo debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 5. Staņislavs Nikolajevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, ja mēs nepārtrauksim šo troksni, es izsludināšu pārtraukumu.

Ozoliņa kungs, tas attiecas arī uz jums! Uz visiem pārējiem deputātiem, kuri traucē strādāt.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu slēdzienu nosūta Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu “Par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Rinalda Osipenko ir beigusi Franču liceju, pēc tam uzvarējusi vairākās starptautiskajās olimpiādēs, pārstāvot Latviju, un ir ieguvusi tiesības mācīties Francijā, kur arī ir pārstāvējusi Latviju. Līdz ar to jau savos it kā ļoti jaunajos gados viņa ir pierādījusi, ka godam spēj pārstāvēt un nest Latvijas vārdu pasaulē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - nav. Rinalda Osipenko ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta Saeimai lēmuma projektu “Par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Staņislavs Olijars šobrīd ir viens no Latvijas perspektīvākajiem vieglatlētiem, ir uzrādījis starptautiskus rekordus junioru grupā 100 m barjerskrējienā un ir atzīts par cienīgu jau šobrīd saņemt Starptautiskās vieglatlētikas federācijas stipendiju, lai gatavotos Olimpiskajām spēlēm. Olijars brīvi pārvalda latviešu valodu, principā ir integrējies Latvijas sabiedrībā, un būtu uzskatāms par cilvēku, kurš jau ir nesis Latvijas sportistu vārdu pasaulē un darīs to arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Staņislavs Olijars uzņemts Latvijas pilsonībā.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr tiek gatavota izdruka un Rudzīša kungs nolasīs tās rezultātus, vārds paziņojumam Atim Sausnītim.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Prezidiju izmainīt balsojuma rezultātu par Farmācijas likumu - nevis “pret”, bet “par”.

Sēdes vadītājs. Mēs to pievienosim stenogrammai, jo balsojumu mainīt nevar. Līdzīgu paziņojumu vēlas sniegt Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī, protams, kļūdījos balsošanā par farmaceitiem, es balsoju “par”.

Sēdes vadītājs. Un to pašu vēlas teikt Māris Rudzītis.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Mums notika diskusija ar ekonomikas ministru Sausnīša kungu, un mēs abi nokļūdījāmies šajā balsojumā, tā ka lūdzu varbūt izlabojiet.

Sēdes vadītājs. Pievienosim stenogrammai. Lūdzu, nolasiet reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Ģirts Kristovskis... arī Māris Rudzītis nav reģistrējies... Gundars Valdmanis un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas 4.decembra sēdi paziņoju par slēgtu. Ārkārtas sēde 17.30, šodien. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute