Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! 1997. gada 8. maija sēdi pasludinu par atklātu.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizvērtē vairāki priekšlikumi par izmaiņām šīs sēdes darba kārtībā.
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija lūdz Saeimu 1997. gada 8.maija sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana" aiz 18. punkta - lēmuma projekta "Par G.Urlovska iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli" iekļaut lēmuma projektus "Par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas", "Par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā", kā arī "Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā".
Vai pret diviem pirmajiem priekšlikumiem - lēmuma projektiem "Par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas" un "Par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un viņu iekļaušanu aiz mūsu darba kārtības 18. punkta - deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
Nākamais jautājums ir saistīts ar deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā. Vai arī pret to deputātiem iebildumu nav? Tas tiek iekļauts. Līdz ar to vienkārši pēc dokumentu numerācijas, kā tie ir iesniegti, es nolasīju šobrīd šos iesniegumus... kā viņi tiek iekļauti pēc dokumentu numerācijas, jo līdz ar šo dokumentu ir saņemts arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegums Saeimas Prezidijam, kurā viņi lūdz veikt izmaiņas 8. maija Saeimas sēdes darba kārtībā, - Saeimas lēmuma projektu "Par Viestura Bokas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" (dokuments nr. 2597) izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.
Nākamais iesniegums, ko saņēmis Saeimas Prezidijs, ir no Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz Saeimas 8. maija sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu un iekļaut 29. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" trešajam lasījumam - aiz 12. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par arhīviem"", tātad kā darba kārtības 13. punktu. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu var runāt viens deputāts.
Antons Seiksts vēlas runāt - frakcija
"Latvijas ceļš". Jūs runāsit "pret"?
Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie Prezidija locekļi un godātie
kolēģi! Es nekad 6. Saeimas laikā neesmu kāpis
tribīnē, lai protestētu, lai virzītu
kaut ko uz augšu vai uz leju. (Zālē aplausi.)
Proti, es nekad neesmu pretojies tā vai cita jautājuma
aktualizēšanai vai pārvietošanai darba kārtībā
uz augšu. Es būtu ļoti pateicīgs Saeimai,
ja mēs varētu vienoties par to, ka pirmais ir analoģisks
iesniegums par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvenciju, par patvēruma meklētāju
un bēgļu likumiem, kuri, protams, pēc manas
pārliecības, būtu ātrāk izskatāmi,
un es būtu ļoti pateicīgs, ja mēs varētu
vienoties, ka pirmām kārtām izskatām Patvēruma
meklētāju un bēgļu likumu. Protams, es
atbalstītu pēc tam arī Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas iesniegumu. Un ļoti lūdzu to izskatīt
tādā kontekstā, jo es gribu paskaidrot vienu
lietu. Šodien būtu jāizskata šie Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtie projekti viena ārkārtīgi
svarīga apstākļa dēļ. Mums šodien
ir jāizsaka kaut kāda attieksme pret šiem projektiem
tāpēc, ka maija otrajā pusē Eiropas
savienības komisija uzsāks konsultācijas ar
Eiropas savienības dalībvalstīm, un šis
ir viens no ārkārtīgi svarīgiem nosacījumiem,
lai ar mums vispār sāktu runāt. Runa nav par
šo projektu steidzamību, šis jautājums tiks
kārtots trijos lasījumos, bet pirmajam lasījumam
šo valstiski un ārpolitiski svarīgo notikumu dēļ
šodien būtu jānotiek. Ja izskatītu šos
divus projektus, protams, es atbalstītu arī Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās komisijas
iesniegumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. "Par"
vēlas runāt Atis Sausnītis - Demokrātiskā
partija Saimnieks. Lūdzu!
A.Sausnītis (Demokrātiskā partija Saimnieks).
Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi,
cienījamais Seiksta kungs! Es nedomāju, ka šī
tribīne ir jāizmanto tāpēc, lai mēs
viens par otru aģitētu. Es domāju, ka zemes
tirgus un tas, kas notiek ap šo likumu tik ilgi, ir jāizskata
pirmais, bet pēc tam būs jūsu likums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - iekļaut mūsu darba kārtības 29. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" trešajam lasījumam aiz - 12. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par arhīviem"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākošais iesniegums arī ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurā komisija lūdz izslēgt no 8. maija Saeimas sēdes darba kārtības 26. punktu - likumprojektu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" trešajam lasījumam. Komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut 15. maija Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
Nākamo iesniegumu ir iesnieguši 7 deputāti:
"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa
51. pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 8. maija
Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojektu
"Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību
un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās
1., 2., 4., 7. un 11. protokolu" (darba kārtības
41. punkts) un likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem
un bēgļiem Latvijas Republikā" (darba
kārtības 42. punkts) izskatīt pēc darba
kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi"
kā 14. un 15. punktu", tagad līdz ar to ņemot
vērā arī jau iepriekš izdarītās
izmaiņas. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu
deputāti runāt vēlas? Vēlas. Juris Dobelis
- LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu! Jūs
runāsit "pret"?
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Nenoliedzot šā jautājuma svarīgumu, jāsaka, ka, jau pirmajā lasījumā to izskatot, tur būs dažādas pretenzijas un pretrunas, tāpēc nevajadzētu viņu īpaši ātri steidzināt un par katru cenu obligāti izskatīt. Es domāju, ka pat tajā likumprojektā, kuru mēs šodien taisāmies uz komisijām virzīt un kurš arī ir saistīts ar šo... ka arī tur ir ārkārtīgi daudz nepilnību. Kāpēc tāda steiga? Kāpēc par katru cenu un tādā ļoti īpatnējā tempā?
Es tikai divus pantus citēšu no likumprojekta, par kuru mēs te taisāmies runāt. Ziņu konfidencialitāte. Tātad ziņas par personām, kuras ir iesniegušas pieteikumu par bēgļu statusa piešķiršanu, ir konfidenciālas. Tātad te izveidosies kārtējā kaut kāda pilnīgi slepena iestāde. Tas ir viens. Man tāds pants ir galīgi nepieņemams, un par to būtu īpaši strīdi. Un tas ir arī konceptuāls pants.
Un otrs pants, ko es varētu nocitēt, ir 24. pants. Tātad valsts veicina bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Nu paldies! Man jau te pietiek visādu klaidoņu un blandoņu, kas te 50 gadus integrējas mūsu sabiedrībā, bet mēs vēl piepulcināsim tiem visādus bēgļus. Nu ļoti jauks likums vispārīgi!
Mēs acīm redzami daudzi vispār nezinām, ko mēs te pieņemam. Un, ja mēs kaut kādu tādu briesmekli gribam dabūt iekšā un vēl ārpus kārtas...celt to uz augšu, tad es tam neredzu nekādu pamatu. Tādas lietas ir jāizskata nopietni, nesteidzoties, ar visiem argumentiem "par" un "pret". Kas tā par tādu nenormālu dzīšanos uz augšu visu laiku? Uz kurieni tad mēs tā briesmīgi gribam steigties ar šādiem likumiem? Vai mēs vienreiz domājam par savu tautu vai mēs nedomājam? Vai arī mums te ir par katru cenu, velns viņu zina, kas jāsalasa iekšā Latvijā! Un tad mēs viņus vēl te integrēsim. Nu prīmā iznāks! Ļoti jauka integrēšana būs!
Tā ka... Protams, uzklausīsim vēl arī visādus emisārus, kas mums tūlīt ieteiks nepilsoņiem dot tiesības startēt pašvaldību vēlēšanās un vēlēt, nu tad šitie arī tur būs. Tad mums te būs, es nezinu, kāda draudzīga Saeima sanākusi, kas spriedīs par Latvijas nākotni.
Jebkurā gadījumā, nenoliedzot to,
ka tas viss ir jāizskata un ka pie tā ir jāstrādā,
- par to nav runa -, vismaz nesteigsimies ar šādiem
jautājumiem. Nepārvērtīsim par kaut kādu
ākstību mūsu attieksmi tikai tāpēc,
ka tur vēl kāds kaut kur skatās un vēl
kāds kaut kur skatās. Es aicinu šo lietu izskatīt
mierīgi un rindas kārtībā un nekur attiecībā
uz viņu nesteigties. Tāpēc nekādas celšanas
uz augšu un kāpšanas uz augšu es nevaru atbalstīt.
Sēdes vadītājs. "Par"
vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija "Latvijas
ceļš". Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Dobeļa kungs! Es arī esmu pret steidzamību. Es arī personīgi esmu pret to, ka šis jautājums būtu jāizskata divos lasījumos. Viņš ir jāizskata parastajā kārtībā.
Ārpolitisko motīvu es paskaidroju. Ja
Dobeļa kungs klausījās, viņš dzirdēja,
bet es varu pateikt arī vēl vienu lietu. Latvija
Eiropas padomē ir iestājusies 1995.gadā. Parastais
termiņš ir gada laiks, kad šie jautājumi
par 1950.gada konvenciju ir jāatrisina. Mums jau ir divi
gadi. Un, ja mēs ņemam vērā šodienas
darba kārtības likumprojektu apjomu, tad ir skaidri
zināms, ka, ja mēs nepaceļam uz augšu, tad
mēs šodien viņus neizskatām. Protams,
ne Dobeļa kungam, ne kādam citam, izņemot varbūt
Ārlietu komisiju un ārlietu ministru, nav jāskaidro,
kāpēc Latvija vilcinās ar šiem jautājumiem.
Bet es Dobeļa kunga vietā atturētos runāt
par koncepciju, jo jautājums ir par darba kārtību,
nevis par likumprojekta būtību. Paldies. Es ļoti
lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijas priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izteiksim savu attieksmi balsojot par septiņu deputātu iesniegumu - izmainīt darba kārtību un divus darba kārtības jautājumus - 41. un 42.punktu - izskatīt pēc darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā 14. un 15.punktu, tātad jau ņemot vērā iepriekš pieņemtās izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts un izmaiņas darba kārtībā izdarītas.
Nākošais iesniegums ir no Saeimas Ārlietu komisijas: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, ierosinām mainīt 1997.gada 8.maija Saeimas sēdes darba kārtību un izskatīt sekojošus likumprojektus: darba kārtības 31.jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.- 1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem" - un 32.punktu... Taupot laiku, es nelasīšu šos likumprojektu nosaukumus, jo es nosaucu darba kārtības punktu, par kuru tiek ierosinātas izmaiņas. Deputāti, sekojot līdzi darba kārtībai, var arī paši izlasīt, par kuriem jautājumiem tiek ierosinātas izmaiņas. Tātad ir Ārlietu komisijas iesniegums - darba kārtības 31.jautājumu, 32.jautājumu, 33. jautājumu, kā arī darba kārtības 44.jautājumu izskatīt aiz Saeimas sēdē ietvertā darba kārtības 20.jautājuma - lēmuma projekta "Par V.Čerapa iecelšanu par Jēkabpils rajona tautas tiesnesi". Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz izslēgt no 8.maija Saeimas sēdes darba kārtības 38.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā"". "Par" vai "pret" deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Darba kārtības 38.jautājums no šīsdienas sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Godātie deputāti! Vēl mūsu sēdes darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem ir jāiekļauj arī iesnieguma "Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Aigaram Jirgenam" izskatīšana, jo to paredz arī Kārtības rullis. Tas tiek iekļauts pie Prezidija ziņojumiem.
Līdz ar to šobrīd mēs esam izskatījuši visas izmaiņas, kas ir saistītas ar darba kārtību, un varam sākt izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pirmo jautājumu, tas ir, "Par Viestura Bokas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".
Vārds Mandātu un iesniegumu komisijas
priekšsēdētājam Ilmāram Bišeram
- Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Kā zināms,
nežēlīgā nāve izrāvusi no
mūsu vidus vienu deputātu - Ivaru Ķezberu,
un līdz ar to Saeimā šobrīd ir tikai 99
deputāti. (Starpsauciens: "98") Pašlaik saskaņā
ar Saeimas Vēlēšanu likumu un Saeimas kārtības
rulli mums ir jāapstiprina mandāts jaunam deputātam.
Saskaņā ar šiem likumiem tas pienākas tam
deputātam, kas ir ievēlēts no tā paša
apgabala un no tā paša saraksta. Tas ir Demokrātiskās
partijas Saimnieks Rīgas saraksts. Nākošais kandidāts
ir ārsts Viesturs Boka. Mandātu un iesniegumu komisija
pārbaudīja vēlēšanu dokumentus un
saņēma Viestura Bokas piekrišanu ieņemt
deputāta amatu. Sakarā ar to Mandātu un iesniegumu
komisija lūdz apstiprināt viņa deputāta
pilnvaras.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Viestura Bokas 6.Saeimas deputāta pilnvaras". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 1. Viestura Bokas 6.Saeimas deputāta pilnvaras ir apstiprinātas. (Aplausi.)
Nākamā sadaļa mūsu darba kārtībā - "Par saņemtajiem likumprojektiem".
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Konkurences likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Vēlas runāt Edvīns Inkēns
- frakcija "Latvijas ceļš".
E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu
nodot šo likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai kā
līdzatbildīgai.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo Prezidija atzinumu runāt nevēlas. Atbilstoši Kārtības rullim vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu - papildināt Prezidija atzinumu ar Eiropas lietu komisiju? Iebildumu nav. Pieņemts.
Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu kopumā? Šādu iebildumu arī nav. Tātad šis atzinums tiek pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Konkurences padomes likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Vēlas runāt Edvīns Inkēns
- frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!
E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Abi šie
likumi praktiski ir vienā paketē, tāpēc
es lūgtu arī šo otro likumprojektu nodot izskatīšanai
Eiropas lietu komisijai kā līdzatbildīgai.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par Prezidija atzinumu runāt nevēlas. Deputātiem pret to, ka Prezidija atzinums tiek papildināts ar Eiropas lietu komisiju, iebildumu nav. Pieņemts. Kopumā pret Prezidija atzinumu arī iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vēlas runāt Atis Sausnītis - Demokrātiskā
partija Saimnieks. Lūdzu!
A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es gribētu griezties pie Ministru kabineta ar lūgumu
- svītrot šā jautājuma izskatīšanu,
jo ir iesniegti grozījumi šajā likumā, kurš,
domāju, darbosies mēnesi vai pusotru, jo Saeimā
jau ir pirmajā lasījumā izskatīts un tagad
tiek gatavots uz otro lasījumu un tūlīt būs
arī trešais lasījums jaunajam likumam par kooperatīvajām
(kopdarbības) sabiedrībām. Un domāju,
ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu sekot līdzi likumprojektiem,
kas atrodas Saeimā, lai izdarītu grozījumus
jaunajā likumā, nevis vērt vaļā
veco likumu, kurš eksistēs vairs tikai dažus
mēnešus vai pat vēl īsāku laiku.
Tādēļ ir lūgums - Ministru kabineta vārdā
vajadzētu svītrot šo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Sausnīša kungs, Ministru kabinets ir iesniedzis šo likumprojektu. Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt "par", viens - "pret" nodošanu komisijām. Ministru kabinets savu iniciatīvu šajā gadījumā neatsauc. Līdz ar to arī "par", kā es saprotu, neviens no deputātiem pašreiz runāt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 19. Saeimas Prezidija atzinums netiek pieņemts un likumprojekts komisijai netiek nodots.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" deputāti vēlas runāt.
Rakstveidā ir pieteicies Antons Seiksts - frakcija
"Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Nerunāšu
ne "par", ne "pret", bet man ir kas sakāms
par procedūru, un tāpēc es pieteicos. Ir izveidojusies,
varētu teikt, komiska situācija. 1951.gadā
pieņemtā Ženēvas konvencija ir visciešākajā
saistībā ar Patvēruma meklētāju
un bēgļu likumu. Patvēruma meklētāju
un bēgļu likumu Prezidijs ir nodevis Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai, bet konvenciju - Ārlietu
komisijai. Situācija ir tāda, ka analīze ir
diezgan grūti izdarāma, jo viena komisija dara vienu,
bet otra - otru. Man ir kaut kā ļoti neērti
runāt un prasīt, lai nodod Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs arī to likumprojektu
neprasījām sev. Bet kā tagad lai rīkojas?
Man ir grūti pateikt. Var būt, ka Prezidijs nav pietiekami
izanalizējis šo likumu ārkārtīgi
ciešo saistību, savstarpējo saistību. Es
visas komisijas vārdā varu šeit vēlreiz
atkārtot, ka mēs ne tikai respektējam, bet
ļoti cienām Ārlietu komisijas domas, arī
par Patvēruma meklētāju un bēgļu
likumu. Ārlietu komisijai bija savs viedoklis. Mēs
speciāli sasaucām apspriedi un noteikti ņemtu
vērā visus Ārlietu komisijas priekšlikumus,
analizētu, konsultētos, bet loģiskāk
būtu, ja viena komisija atbildētu par abiem tik cieši
saistītajiem abiem projektiem.
Sēdes vadītājs. No Seiksta kunga
teiktā ir saprotams, ka Seiksta kungs ierosina izdarīt
izmaiņas Prezidija atzinumā, nosakot kā atbildīgo
komisiju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Tā nebija runa ne "par", ne arī "pret".
Runāt ir rakstveidā pieteicies Gundars Valdmanis.
Valdmaņa kungs, vai jūs runāsiet "par"
vai "pret"? "Pret".
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mīļie kolēģi! Es runāju "pret", un es gribētu jums pastāstīt kādu gadījumu, kas notika Kanādā pirms 1991.gada augusta puča. Tanī apspriedē piedalījās Ojārs Blumbergs, kuram tanī laikā es ļoti uzticējos, un tur bija arī vairāki Rietumu ģenerāļi ap to pašu galdu. Saruna bija par to, ka PSRS sabrukums bija paredzams, un par to, kādas sekas tam varētu būt, kādam scenārijam būtu jāgatavojas. Es vakar naktī meklēju to karti, laikam ir palikusi Kanādā... Blumbergs tajā kartē atzīmēja vietas, rādīja, kurās vietās būtu jāuztur cilvēki tad, kad būs Iekškrievijā nemieri un bads tur, kur ir gāzes rajoni, un tā tālāk. Tad viņš zīmēja ceļus uz Rietumeiropu. It kā caur Kaukāza kalniem gandrīz nevar iet. Arī iet Skandināvijā iekšā caur Somiju nav nekāds prāta darbs. Bet bija runa, ka cilvēki nāks, apmēram 3 miljoni mēnesī... ka 3 miljoni cilvēku nāks no Iekškrievijas tad, kad Krievijas ekonomika būs pilnīgi sabrukusi. Un tad bija runa par to, kā varēs Eiropu no tā pasargāt. Es jums tagad pastāstīšu tos asākos momentus, kas palika prātā. Man skaidroja vairāki no tiem militārajiem cilvēkiem... tur laikam bija ģenerālis Romers no kanādiešiem, bet es domāju, ka tas bija Braiens Haiss no amerikāņiem, kas šito teica. Viņš teica: "Gundar, tu laikam nesaproti, ko tas nozīmē. Mēs varam aprēķināt un izdarīt to, kas ir vajadzīgs, lai 10 tūkstošus tanku novāktu, bet kā apturēt miljoniem badā mirstošu cilvēku, kas savā ceļā noēdīs ne tikai visus ābolus, kas tajā ābelē ir, bet arī pašu to ābolu koku? Neviens to vēl nav darījis." Un saruna risinājās tālāk par to, kā to varētu izdarīt, un bija runa par tankiem ar lieliem, platiem tīkliem, kas savāktu cilvēkus, lai sūtītu viņus atpakaļ.
Un mēs šeit skatāmies uz Krievijas
sabrukumu... Bija piecas komisijas sēdes Sarkanajā
zālē, un tie puisīši no valdības,
kuri mūs tur mācīja, runāja par 40 bēgļiem
gadā. Bet no tā visa izkristalizējās
tas, ka Rietumvalstīm būs atļauts tos, kas nāks
caur Latviju, iestumt ar tiem traktoriem vai tankiem atpakaļ
Latvijā, bet ka mums nebūs tiesību tā
rīkoties, tāpēc, ka ekonomiskā situācija
un draudi dzīvei Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā
būs tādi, ka mums nebūs tiesību tos cilvēkus
stumt tālāk. Un tad sāka domāt, kas notiks
mūsu Latvijā. Būs miljoniem badā mirstošu
cilvēku, kas laupīs, jo viņi gribēs
dzīvot, viņi izēdīs mūsu zemi.
Bet mums nekādas koncepcijas nav un mēs runājam
par 40 cilvēkiem gadā, kad faktiski mums ir jāgatavojas
uz to, ka nāks miljoni! Šis likumprojekts ir pilnīgi
nesagatavots, tur nav itin nekāda domāšana bijusi,
un, ja mēs šito likumprojektu parakstīsim, tad
mēs būsim atbildīgi par tiem nelaimīgajiem
cilvēkiem, kas ieplūdīs caur mūsu zemi,
gribēdami iet tālāk. Es šorīt pa
radio dzirdēju visvisādas gudrības, ka nē,
ka mēs jau drīkstēsim atdot... Mums tanī
Sarkanajā istabā stāstīja, ka mēs
nedrīkstēsim atdot viņus tām zemēm,
kur to cilvēku dzīvība būs apdraudēta.
Mēs nedrīkstēsim atdot Baltkrievijai, Krievijai
vai Ukrainai tos nelaimīgos cilvēkus, kas būs
pie mums, bet mums viņi būs te jātur. Ja mēs
neprasīsim to, kas mums ir atļauts, tad mums viņi
būs ar visu steidzamību jānaturalizē.
No visām nāves indēm, ko Šķēles
kungs mūsu tautai liek virsū, šis nepārdomātais
projekts, es domāju, ir tas visbīstamākais.
Iedomājieties, ka šinī zemē būs vairāki
miljoni cilvēku bez uztura ieguves iespējām,
kas ēdīs, laupīs, - ko tad viņi citu
darīs? Viņi grib dzīvot, un mums viņi
it kā būs jāuztur. Mēs neesam izvingrinājuši
savas smadzenes, kā mums rīkoties. Tanī konvencijā
mēs varam secināt, kas ir bēglis. Mēs
varam ierobežot mūsu atbildību varbūt
uz 60 bēgļiem gadā, mēs varam teikt,
ka mēs nenaturalizēsim. Mums ir gandrīz visi
panti atrunājami, ir tikai četri panti, kurus mēs
nedrīkstam aiztikt, un mēs iesim uz priekšu,
neatrunājuši nevienu pantu. Mums ir ļoti labi atalgoti
ministri - lai viņi paņem to likumu atpakaļ
un izstrādā to prātīgi. No visiem tiem
likumiem, ko Šķēles kungs mums ir licis priekšā,
šitas likums ir vissmagākā indes pile mūsu
tautai. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")
Sēdes vadītājs. Deputāti
"pret" ir runājuši. Jānis Ādamsons
ir rakstveidā pieteicies runāt par lietas tālāku
virzību. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es negribu runāt par būtību, kas ir ietverta
šajā konvencijā. Es negribu runāt par to,
ka bēgļiem galarezultātā tiks piešķirtas
lielākas tiesības nekā lielākajai daļai
Latvijas iedzīvotāju, negribu runāt par to,
ka viņi dzīvos labāk nekā Latvijas iedzīvotāji.
Oficiālā statistika liecina, ka 68% Latvijas iedzīvotāju
dzīvo zem iztikas minimuma, un šī konvencija paredz
šiem bēgļiem daudz labākus dzīves
apstākļus. Bet es gribu runāt par to, ka šī
konvencija un šis likumprojekts nav izskatāmi pēc
būtības viena iemesla dēļ. Tāpēc,
ka zem šīs konvencijas nav pievienots Finansu ministrijas
atzinums, cik tas izmaksās no mūsu valsts budžeta,
un tāpēc man ir priekšlikums noraidīt šīs
konvencijas izskatīšanu šodienas sēdē
līdz tam brīdim, kamēr netiks saņemts
Finansu ministrijas atzinums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Par šā
likumprojekta virzīšanu un nodošanu komisijām
vēlas runāt Indulis Bērziņš - frakcija
"Latvijas ceļš".
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Atcerēsimies vienkārši to, ka visu partiju, tajā skaitā sociālistu - sociāldemokrātu nē, tā ka Ādamsona kungam tas ir piedodams, - pat sociālistu pārstāvji parakstīja pie Ulmaņa kunga dokumentu par Eiropas savienību. Man liekas, tas, ko mēs šobrīd darām, pirmkārt, ir vajadzīgs, lai izpildītu to pašu, ko esam parakstījuši un solījuši.
Otrkārt, nevajadzētu, Ādamsona
kungs, biedēt latviešu tautu, kas tagad mūs klausās
no rīta, sabojāt viņiem garastāvokli
un apetīti ar lietām, kas vienkārši nav
patiesība. (No zāles deputāts J.Ādamsons:
"Kas nav patiesība?") Es aicinu tomēr šo
dokumentu nodot. Nodot un par atbildīgo pasludināt
Seiksta kunga komisiju, nevis Ārlietu komisiju, jo es pilnīgi
piekrītu Seiksta kungam, ka, ja viens likumprojekts ir jau
nodots viņiem, būtu neloģiski problēmu
sadalīt divās daļās un otru ļoti tuvu
dokumentu izskatīt Ārlietu komisijā. Ārlietu
komisija būs gatava izskatīt šo materiālu,
bet ne kā atbildīgā komisija. Paldies. (No zāles
deputāts J.Ādamsons: "Kur ir Finansu ministrijas
atzinums?")
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti "par" un "pret" ir runājuši, deputāti ir arī iesnieguši labojumus Prezidija atzinumā, un deputāts Jānis Ādamsons ir ierosinājis neizskatīt šo Prezidija atzinumu pēc būtības. Diemžēl Jāņa Ādamsona priekšlikumu mēs nevaram izskatīt, jo Saeimas kārtības ruļļa 135.pants saka: "Priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam." Ðāds priekšlikums rakstveidā iesniegts nav, līdz ar to mēs pēc būtības Ādamsona kunga priekšlikumu izskatīt nevaram. Vai deputātiem ir iebildumi pret Seiksta kunga ierosinājumu - kā atbildīgo komisiju noteikt nevis Ārlietu komisiju, bet gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju? Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, tad balsosim par Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu" nodošanu Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 7. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu
Rubina, Kļaviņa, Ādamsona, Jurkāna, Saulīša
un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums
Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt,
ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Rakstveidā pieteicies runāt ir Andris Rubins - pie
frakcijām nepiederošs deputāts. Vēlas runāt
"par". Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Partiju biedri, deputāti! Likumprojekts "Grozījums
Pilsonības likumā" paredz, ka visi, kas Latvijā
dzimuši un ieguvuši augstāko izglītību
pēc 1990.gada un kas mācījušies latviešu
plūsmā, automātiski var saņemt Latvijas
pilsonību. Kādi var būt iebildumi, ja šie
jaunie, gudrie, spējīgie, talantīgie cilvēki,
kas ārstēs mūs, kas skolos mūsu bērnus,
kas nodarbosies ar zinātni, ar mākslu, būs pilsoņi?
Ja mēs esam "pret", kauns mums. Arī ekonomiski:
viena jaunieša izglītošana maksā no 100 tūkstošiem
līdz 150 tūkstošiem ASV dolāru. Pagājušoreiz,
kad tika noraidīts šis jautājums, mēs ar
Pauli Kļaviņu nolēmām atkārtoti
pieprasīt Saeimā deputātiem balsot vēlreiz
par šo precizēto variantu un nolēmām piedāvāt
parakstīt priekšlikumu visiem deputātiem, kas
parakstīja pirmo reizi. Nākamais aiz Kļaviņa
pirmoreiz bija parakstījis Daudišs - kā jums zināms,
"Latvijas ceļa" stingrā kursa piekritējs,
šis SIA "Diena" maigi nodēvētais "pelēkais
zirdziņš". Un, lūk, pirms divām nedēļām
es piedāvāju viņam atkal parakstīt šo
pašu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu
augstskolu beigušajiem. Laikam neviens nedzirdēja,
bet Dievs ir mans liecinieks, un es gribu jums pateikt viņa
atbildi, kuru es pierakstīju tūlīt uz papīra,
jo, kaut gan es kā ārsts ārstēju visus,
no strādnieka līdz ministram, un esmu daudz ko dzirdējis
un piedzīvojis, šī atbilde mani pārsteidza
un mulsināja. Un tā bija šāda (citēju
Daudišu): "Tâ kā tu mani šodien tā
apdirsi, es tev neko, vairāk neko neparakstīšu!"
(Citātu beidzu). (Starpsaucieni no zāles: "Vai,
kauns! Kauns tā runāt!") Un tā ir mūsu
ārlietu ministra ieteiktā, Valsts prezidentam ieteiktā,
eventuālā Latvijas vēstnieka Krievijā
runa! Šinī brīdī nokrīt uzvalciņš,
dārgā šlipsīte, iestērķelētais
krekliņš - un kāds nu tagad Daudišs izskatās...
Es jau to esmu atstāstījis daudziem deputātiem
un cilvēkiem, vienkāršai tautai, kā saka
Birkavs. Šī atbilde mani ārkārtīgi
pārsteidza, jo ir divas iespējas - vai nu tā
viņi savā ģimenē runā abi ar
sieviņu, vai arī tas ir "Latvijas ceļa"
partijas stils. Drīzāk man jādomā, ka
gan viens, gan otrs, neapšaubāmi. Jo viņa partijas
biedrs, "Latvijas ceļa" pārstāvis Leiškalns,
pēdējās dienās uzmācīgi
skandēja neizdevušos pantiņus, veltītus
man. Vai tiešām Diakonijas institūta absolvents...
Pantiņus es jums nevaru nocitēt, atvainojiet, bet
tas bija saistīts ar pilsonības iegūšanu
vai neiegūšanu studentēm. Bet viņa repliku
es atceros labi, un tā bija tikpat prasta kā Daudišam.
Citēju Leiškalnu: "Rubin, tām tavām
studentēm, mīļākām, krievietēm,
pilsonību iedosim, sastādi tikai sarakstu." (No
zāles deputāts K.Leiškalns: "Es tev iedošu
pa purnu!") Ko es ar to gribu teikt? Man ir kauns, ka visu,
kas notiek šajā mazajā zemē, kas saucas
Latvija, nosaka tādi prastuļi. Ja tā ir visa
"Latvijas ceļa" partijas vadošā līnija,
tā saucamais sarkanais pavediens, tas ir riebīgi.
Par kādu morāli, par kādu ētiku tad var
runāt? Mēs, deputāti, jau bijām ierosinājuši
Saeimā ierīkot dušu, bet to neatbalstīja.
Bet varbūt Apinis var vismaz zobu birstes un zobu pastas
gādāt, jo tādas mutes ir jātīra
biežāk.
Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūs saņemat aizrādījumu par to, ka no Saeimas tribīnes lietojat necenzētus vārdus, jo neatkarīgi no tā, vai jūs kāda teikto citējat vai necitējat, Saeimas tribīnē mums ir pieņemts lamuvārdus nelietot.
Pret šo Saeimas Prezidija atzinumu vēlas
runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas
deputāts. Lūdzu!
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es jau kuro reizi, kārtējo reizi šoreiz jautāju, it īpaši tiem deputātiem, kuri parakstījuši šo Pilsonības likuma labošanas kārtējo mēģinājumu, kas jau pārvērties par māniju, - kad beigsies šī mānija?
Rubina kungs, jūs laikam esat pavisam zaudējis
orientāciju un esat sajaucis arī debespuses. Latviskā
orientācija jums ir absolūti pazudusi.Un pareizi Daudiša
kungs ir jums parādījis durvis, kad jūs esat
gribējis dabūt kārtējo parakstu, lai
mēģinātu labot šo likumu. Parādiet
man šos dižos jaunizceptos pilsoņus, kuri tik
ļoti mīl šo zemi. Es neesmu redzējis tos.
Vai jums nepietiek, Rubina kungs, - arī pārējie
te ir parakstījušies, tādi cilvēki kā
Kļaviņa kungs, Saulītis, Strods, Liepas kungs,
Valdmanis. Nu, Valdmanis varētu neapjēgt šīs
lietas, kas notiek Latvijā, jo ir atbraucis no Kanādas.
Mauliņa kungs diemžēl arī ir parakstījis.
Nu it kā vajadzētu saprast, kas te notiek. Un jūs
mēģināt. Jums nepietiek ar Daugavpils variantu,
kas jau savā veidā, bez pasludināšanas,
pieņēmusi autonomiju un autonomi sarunājas
ar Maskavu, dibina kontaktus, prasa otru valsts valodu - krievu
valodu, un tā tālāk, un tā joprojām.
Vai jums nepietiek ar to, ka 5.Saeima pieņēma Pilsonības
likumu un šis Pilsonības likums pēc dažiem
gadiem ļaus naturalizēties visiem 700 000 šeit
sabraukušo? Vai ar to nepietiek? Rīt mēs redzēsim
šos pilsoņus arī Pārdaugavā pie pieminekļa
tā saucamajiem atbrīvotājiem. Tad redzēsim,
kā jūs, deputātus, viņi lamās,
kā lamās šo valdību un slavinās Maskavu
un šeit atbraukušos Maskavas domes deputātus. Aizejiet
un paklausieties! Lai gan pat bez klausīšanās
ir zināma šī reakcija. Tāpēc, cienījamie
kolēģi, es ceru, ka arī šoreiz, tāpat
kā visās pārējās iepriekšējās
reizēs, jūs noraidīsit, vairums noraidīsit,
šo absurdo priekšlikumu. Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūs arī saņemat aizrādījumu par to, ka Saeimas tribīnē lietojat deputātu cieņu aizskarošus izteicienus. Jūs varat to noprecizēt stenogrammā, ka deputātu cieņu aizskaroši izteicieni bija jūsu runā. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Tas ir... Pasakiet man precīzi!")
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā ierosināts deputātu Rubina, Kļaviņa, Ādamsona, Jurkāna, Saulīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 8. Saeimas Prezidija atzinums netiek pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu
Apiņa, Inkēna, Tomašūna, Ābeles
un Bērziņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par izlozēm un azartspēlēm""
nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Pret šo Prezidija atzinumu vēlas runāt Andris
Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Partiju biedri, deputāti! Es esmu pret grozījumiem
tikko pieņemtajā likumā "Par izlozēm
un azartspēlēm". Citēju Albertu Belu:
"Neviens nenāca Latvijai palīgā. Uguns
liesmoja nežēlīgi un ilgi, izsvilinādama
mežus, laukus un pļavas. Izkaltēdama upes, ezerus
un jūru. Izdedzinādama dvēseles, sirdis un
prātus. Apogļojās tikumi un jūtas. Melna
zīme gūlās pār latviešiem." Citāta
beigas. Kā izbeigt to melno zīmi, kā izbeigt
visu to, kas sagandē prātu, dvēseli un jūtas?
Es runāju iepriekšējā reizē, bet
šoreiz es runāšu īsāk. Un jautāju
jums, "Latvijas ceļa" deputāti: Apini, Inkēn,
Tomašūn, Ābele un Bērziņ, kas esat
iesnieguši šos grozījumus, vai tiešām
jūs nesaprotat, ko jūs darāt? Kas jūs
esat par cilvēkiem? Un tagad es gribu no jums zināt
konkrēti, kādēļ jūs savā
motivācijā minat skolas un baznīcas kā
eventuālās azartspēļu vietas. Vai kāds
no jums var man pateikt, kurā skolā, kurā baznīcā
ir uzstādīti spēļu automāti? Ja
nē, kur tas bija plānots? Varbūt jūsu
partijai - "Latvijas ceļam" ir speciālas
skolas un baznīcas? Es esmu pret. (No zāles deputāts
I.Bērziņš: "Izlasi taču tekstu!")
Sēdes vadītājs. Par Prezidija
atzinumu vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija
"Latvijas ceļš"."Par".
P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Godātais
kolēģi Andri Rubin! Mums, "Latvijas ceļam",
ir tāds priekšlikums - vienkārši izņemt
divus vārdus. Tos, kurus mēs diezgan kļūdaini
esam iebalsojuši šajā likumā. Proti, runa
ir par to, ka azartspēles nedrīkst spēlēt
pagrabos un puspagrabos. Vai pagrabos un puspagrabos var kaut
kas sliktāks notikt? Vai no tā, ka pagrabos un puspagrabos
kāds šīs spēles spēlēs vai
nespēlēs, kāds dabūs attiecīgas
slimības? Es esmu stipri lielā izbrīnā
par kolēģa Rubina tik enerģisku aizstāvību
vienas azartspēļu firmas interesēm. Šī
viena azartspēļu firma, kurai nav pagrabos un puspagrabos
savas spēļu elles... Andri Rubin, es veltu šo
runu speciāli jums. Vai jūs varētu arī
paklausīties? Nē, Andris Rubins nedzird. Paldies.
Tikai "Admirāļu klubam" nav pagrabos un puspagrabos
savas spēļu elles, un acīmredzot tie, kas tik
ļoti cīnās pret šādu labojumu, aizstāv
šīs vienas kompānijas intereses, kura principā
ir ārzemju kompānīja vai vismaz ārzemju
finansu koordinēta kompānija. Nebūtu nekāda
iemesla aizliegt spēlēt vienā, otrā
vai trešā vietā, ja šīs telpas atbilst
visiem pārējiem kritērijiem. Cienījamie
kolēģi, es tiešām domāju, ka mēs
varētu runāt par zināmu kompromisu un runāt
par to, ka mēs aizliedzam šīs spēles visur
tur, kur tas ir minēts mūsu priekšlikumā,
un mūsu iesniegtajā priekšlikumā tiešām
ir teikts, ka kulta celtnēs, skolās un tamlīdzīgās
vietās azartspēles nav pieļaujamas. Es ļoti
lūdzu un aicinu jūs balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti par un pret Saeimas Prezidija atzinumu ir runājuši. Līdz ar to mums ir jāizsaka sava attieksme, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" (dokuments nr. 2556-a) norādītajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 17, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Vidiņa, Jurdža, Gredzena un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti par Saeimas Prezidija atzinumu runāt nevēlas. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu - "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" un "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pret šo priekšlikumu runāt vēlas
Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.
Lūdzu!
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti! Man gan ir diezgan grūti deputātu kungus uzrunāt par augsti godātiem, jo tikko kā viens no šiem kungiem atļāvās atklāti pa visu republiku runāt rupjības. Un man izraisa neizpratni tas, ka Prezidija reakcija uz to bija tikai piezīme. Mēs it kā esam pieņēmuši to par normu - nelietot lamu vārdus, un, ja mēs nebūtu to pieņēmuši, tad varētu atklāti lamāties.
Un aizrādījums deputātam. Tad, kad Valdmaņa kungs lietoja vārdu "zagļi", tad viņu izslēdza uz sešām sēdēm. Es gribētu lūgt deputātu kungiem, ka, ja jūs necienāt Saeimas sievietes - deputātes, tad cieniet vismaz tās sievietes, kuras sēž zāles beigās, un tās sievietes, kuras jūs klausās pa radio, un atcerieties, ka viņas dzird šīs jūsu rupjības, pie kurām viņas diez vai ir pieradušas. Varbūt jūs esat tā audzinājuši savas sievas, ka jūs varat rupji lamāties un pēc tam justies labi...
Bet tagad par konkrēto jautājumu. Godātie deputāti, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis likumprojekts vārds vārdā ir tieši tāds pats, kādu mēs jau vienreiz noraidījām, kad viņš bija pieņemts Satversmes 81. panta kārtībā. Un šinī likumprojektā ir tieši tās pašas pretrunas, kas bija toreiz - likumprojekts ar vienu lēmumu labo dažādus likumprojektus un arī lēmumus, lai gan tas viss nedrīkst būt savienots juridiskā dokumentā.
Tāpat es gribu pievērst jūsu uzmanību pamatojumam, kāpēc viņš tiek pieņemts, un tas, manuprāt, ir visai savdabīgs. Un izrādās, ka pamatnoteikums un pamatprasība, kāpēc šāds likumprojekts ir jāpieņem, ir tas, ka Ministru kabinets, pareizāk sakot, Tieslietu ministrija nevar realizēt pārraudzību, tāpēc ka Saeima apstiprina ģenerāldirektoru. Vai pati apstiprināšanas kārtība vai tas, ka šo cilvēku apstiprina Saeima, traucē pēc tam Ministru kabinetam sekot viņa darbībai? Manuprāt, tas ir pretrunā ar valstī esošo kārtību, jo arī ministrus, viņu darbību taču kontrolē Ministru kabinets, bet apstiprina Saeima. Līdz ar to šeit ir ielikta pretruna pašā pamatā.
Un otra lieta. Vēlreiz gribu jums uzsvērt, ka šeit paskaidrojumā ir teikts, ka ir nepieciešams, lai tieslietu ministrs tiešā veidā pārbaudītu šo darbu. Es jums gribu atkārtot: kamēr Latvijā ir politiski ministri, kas atbildīgi politiskajām partijām, viņi vienpersonīgi nedrīkst būt kontrolieri un pārbaudītāji tādai sistēmai, kāda ir valsts arhīva sistēma, kurā glabājas mūsu nacionālā bagātība - visa valsts dokumentārā bāze. Viss, kas tur ir iekšā, tas ir profesionāls jautājums, un es vēlreiz gribu atkārtot: šai sistēmai ir jābūt pakļautai tikai valsts izpildinstitūcijai - Ministru kabinetam kā patstāvīgai sistēmai. Tā ir Eiropas prakse, kas šobrīd jau ir pierādīta, jo vienmēr ir strīds par to, kāpēc un kurai ministrijai.
Tāpēc es aicinu šo likumprojektu
noraidīt un vēlreiz konceptuāli apspriest jautājumu,
kur un kā kontrolē ir jāatrodas arhīvu
Ģenerāldirekcijai.
Sēdes vadītājs. "Par"
vēlas runāt Māris Grīnblats - frakcija
"Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!
M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie Saeimas deputāti! Grozījums likumā "Par arhīviem", ko iesniedza valdība, attiecas tikai uz grozījumiem likumā "Par arhīviem", bet pārejas noteikumos savukārt tiek piedāvāts atzīt par spēku zaudējušiem tos lēmumus, kuriem nav likuma statusa, neizdarot tur nekādus grozījumus. Ja deputātiem ir dažādi viedokļi par to, vai šī pārraudzība būtu nododama ministru vai Ministru kabineta rīcībā, gribu sacīt, ka tādēļ jau ir otrais un trešais lasījums, lai visu precizētu vai lai izdarītu kaut kādus grozījumus.
Aicinātu nodot un turpināt diskusijas
komisiju līmenī, bet pēc tam - sēdē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! "Par" un "pret" deputāti ir izteikušies par Saeimas Prezidija atzinumu, līdz ar to es aicinu deputātus balsot par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 12, atturas - 5. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Vēl pie Saeimas Prezidija ziņojumiem mēs iekļāvām iesniegumu, kurā Aigars Jirgens lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 8. un 9. maijā. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Jâsvin Uzvaras svētki!..")
Godātie deputāti, balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Jirgenam šā gada 8. un 9. maijā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Deputātam Aigaram Jirgenam bezalgas atvaļinājums 8. un 9. maijā ir piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem, Latvijas Republikas finansu ministram Zīlem, Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai. Atbilstoši Kārtības rullim Prezidijs par šo pieprasījumu ziņo pēc Prezidija ziņojumiem.
Saeimas deputāti pieprasa Ministru kabinetam izpildīt Korupcijas novēršanas likumu un noteikt, ka visām valsts amatpersonām nekavējoties jādeklarē savi bezskaidrās naudas uzkrājumi. Parakstījuši 11 deputāti: Čerāns, Kostanda, Zelgalvis, Mauliņš, Liepa, Grīnbergs, Lujāns, Bartaševičs, Rubins, Ādamsons, Valdmanis, kuri lūdz vārdu arī motivācijai.
Motivācijai vārdu lūdz Kārlis
Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Pagājušajā gadā mēs pieņēmām Korupcijas novēršanas likumu, un Korupcijas novēršanas likumā ir prasība visām valsts amatpersonām deklarēt savus skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumus. Īsi pēc Korupcijas novēršanas likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets izdeva noteikumus nr. 275, kuros apstiprināja amatpersonu deklarācijas formas, kurās pretlikumīgi nebija paredzēta iespēja un nepieciešamība amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Līdz ar to šie Ministru kabineta 1996. gada 30. jūlija noteikumi nr. 275 šādā veidā bija pretlikumīgi.
Reaģējot uz to un ņemot vērā, ka šī bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšana ir ļoti būtisks ierocis cīņā pret korupciju, no kura Ministru kabinets pretlikumīgā veidā bija atteicies, Saeimas deputāti jau pagājušā gada rudenī iesniedza pieprasījumu, kurā aicināja šo kļūdu labot, tātad labot šo likuma pārkāpumu. Diemžēl pagājušā gada 17. oktobrī Saeimas deputātu vairākums šādu opozīcijas deputātu pieprasījumu neatbalstīja. Līdz ar to šā likuma pārkāpšana turpinājās. Šā gada martā mēs, frakcijas "Latvijai" deputāti un arī citi opozīcijas deputāti, atkārtoti iesniedzām pieprasījumu Ministru kabinetam, lai tas izpilda Korupcijas novēršanas likumu un nerīkojas tādā veidā, kas tieši veicina korupciju, jo citādi šo Ministru kabineta rīcību nevar iztulkot, vien kā korupcijas veicināšanu, jo Ministru kabinets te vienkārši atsakās no efektīvu pretkorupcijas pasākumu realizēšanas, turklāt tādā situācijā, ka šie pretkorupcijas pasākumi praktiski neprasa papildu līdzekļus.
Kaut arī Saeimas deputātu vairākums šā gada martā šo mūsu pieprasījumu noraidīja, tomēr ir patīkami atzīmēt, ka valdība saprata savu kļūdu, vismaz atzina to, ka viņa bija kļūdījusies, kaut gan patiesībā tā bija ne tikai kļūda, pēc manām domām. Valdība vismaz, teiksim, atzina, ka amatpersonām šie bezskaidras naudas uzkrājumi tiešām ir jādeklarē. Varētu teikt, ka beidzot saprata.
Un tam sekoja grozījumi šajos Ministru kabineta noteikumos nr. 275, kas noteica, ka vienai daļai valsts amatpersonu tiešām šie bezskaidras naudas uzkrājumi ir jādeklarē, tas ir, Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, pilsētu domju, rajonu padomju priekšsēdētājiem un attiecīgo pašvaldību izpilddirektoriem. Tātad šīm personām uz šo brīdi... vismaz šīm personām ir bijis jānorāda deklarācijā arī savi bezskaidras naudas uzkrājumi.
Taču absolūti nav saprotams tas, ar kādām tiesībām Ministru kabinets ir atļāvis visām pārējām amatpersonām, to skaitā visiem ierēdņiem, uz šo brīdi nedeklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Jo tas nu ir skaidrs, ka ne jau tikai šīs - valsts pašas augstākās amatpersonas ir tās, kuras ir pakļautas zināmam korupcijas riskam. Tāpat šim riskam, šim iespējamajam kārdinājumam ir pakļauti dažādi ierēdņi, un līdz ar to šī likuma norma, kas liek viņiem deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus, var efektīvi ierobežot iespējas uzpirkt šo ierēdni. Vismaz lielos apmēros.
Un tāpēc mēs pieprasām
valdībai pārskatīt šos grozījumus
noteikumos nr. 275 (tie ir šī gada noteikumi nr. 118)
un noteikt, ka visām valsts amatpersonām nekavējoties
jādeklarē savi bezskaidras naudas uzkrājumi.
Tikai šādā veidā var tikt izpildīts
Korupcijas novēršanas likums, kurš, manuprāt,
ir jāizpilda obligāti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vārds motivācijai ir izmantots. Saeimas 11 deputātu iesniegto pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem, Latvijas Republikas finansu ministram Zīlem un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai nododam Pieprasījumu komisijai.
Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā, pēc darba kārtības 12.jautājuma nākamo mēs izskatīsim darba kārtības 29. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Ziņotājs - Jānis Rāzna,
Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!
J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Tātad izskatāmā dokumenta numurs ir 2559. Mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" trešajā lasījumā.
Gribu uzreiz pateikt, ka minētajā likumprojektā iekļauts mūsu otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts "Valsts un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana Latvijas Republikas pilsētās". Te ir arī Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 26, kuri stājušies spēkā 1997. gada 17. janvārī. Viņi ir iekļauti kā atsevišķa nodaļa, bet tuvāk laikam mēs par viņiem runāsim, kad būsim nonākuši līdz šai nodaļai.
Tātad sāksim izskatīšanu. Pirmo
priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija,
pēc savas būtības tas ir redakcionāls
precizējums.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
pret atbildīgās komisijas redakcionālo precizējumu,
kas ir 1. priekšlikums, iebildumu nav? Pieņemts.
J.Rāzna. Otrais priekšlikums ir Juridiskā
biroja ieteikums, ko komisija nav atbalstījusi, jo šis
priekšlikums būtībā atļāva pilsētas
domei pagarināt pieprasījumu iesniegšanas termiņu,
tāpēc atbildīgā komisija šo teikumu
vispār izslēdza, jo tas praktiski kavē visu
zemes reformu. Bez tam pieteikumu iesniegšanas termiņš
bija pietiekoši garš, un tāpēc komisija šo
Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu
par Juridiskā biroja priekšlikumu? Pieņemts.
J.Rāzna. Trešais priekšlikums ir saņemts
no atbildīgās komisijas - izteikt 6. panta 2. punktu
iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī atbalsta? Pieņemts.
J.Rāzna. Ceturtais priekšlikums ir deputātu
Gannusas, Nagļa un Rāznas iesniegums - izteikt 9. panta
trešo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija
to ir daļēji atbalstījusi, un tas ir iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam?
Pieņemts.
J.Rāzna. Piektais ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 9. panta trešo daļu
jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai? Pieņemts.
J.Rāzna. Sestais ir Juridiskā biroja
priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Šeit
jāsaka, ka būtībā atbildīgā
komisija praktiski ir izstrādājusi savu priekšlikumu
un iestrādājusi kā septīto priekšlikumu,
kurš būtībā vienkāršo šī
10. panta piekto daļu, kas paredz, ka, ja bijušais zemes
īpašnieks nav iesniedzis pieprasījumu uz zemi,
tad būtībā mantiniekiem nevajag nekādus
dokumentus, lai viņi šo zemi varētu pieprasīt
un saņemt īpašumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam
- neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.
J.Rāzna. Un 7., kā jau es teicu, ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - papildināt 10.pantu ar piekto
daļu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret 10.panta piekto daļu atbildīgās
komisijas redakcijā. Pieņemts.
J.Rāzna. 8.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums, kas būtībā paredz,
ka dzīvojamo māju īpašnieki, kuri tās
ieguvuši īpašumā līdz zemes reformas
sākumam, var saņemt zemes gabalu īpašumā
par sertifikātiem. Būtībā šajā
likumā tas nebija paredzēts, un praktiski viena daļa
no māju īpašniekiem nevarēja zemi pie savām
mājām izpirkt par sertifikātiem. Komisija šo
priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.
J.Rāzna. 9.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 12.panta pirmās daļas
2.punkta piezīmi iesniegtajā redakcijā. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 10.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas
parlamentārā sekretāra Elferta priekšlikums,
ko komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi
13.priekšlikumā kā 12.panta pirmās daļas
3.punkta piezīmi. Šeit ir runa par ostām. Es domāju,
ka jūs visi ļoti labi zināt un esat informēti
par to situāciju, kāda izveidojās Rīgas
tirdzniecības brīvostas teritorijā ar dzīvojamo
masīvu un arī citās republikas ostās.
Šis priekšlikums paredz, ka ostās, ja zemes īpašniekam
ir arī mājas šajā teritorijā, viņš
var saņemt īpašumā līdz 1200 kvadrātmetriem,
un Rīgas Kundziņsalā visā platībā
būtībā šeit šī zeme, kas viņiem
kādreiz ir bijusi īpašumā, praktiski nepārsniedz
3000 kvadrātmetru. Kāpēc Kundziņsalā
varbūt visā teritorijā? Tāpēc,
ka tā būtībā ir nožogota apdzīvojamo
māju teritorija, kas neizraisa nekādas sekas, jo ar
brīvostas teritoriju viņai nekāda sakara nav.
Tāpēc šis jautājums tika izskatīts
gan Satiksmes ministrijā, gan Centrālajā zemes
komisijā, gan arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijā,
un visi šo priekšlikumu ir atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.
J.Rāzna. Nākošais - 11.priekšlikums
- ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās
sekretāres Čepānes kundzes. Jūs visi
zināt, ka viņa vairs nav Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāre. Un tas vien jau norāda, ka šo likumprojektu
mēs izskatām gandrīz gadu. Būtībā
šis priekšlikums runā par to, ka, ja uz bijušā
īpašnieka zemes atrodas kultūras infrastruktūras
vai citi svarīgi valstiski objekti, tad, ja šis īpašnieks
ir saņēmis zemi citā vietā un ja šajā
priekšlikumā ir ielikts "zemi vai arī kompensāciju",
tad šī zeme ir ierakstāma vai nu uz valsts, vai
uz pašvaldības vārda. Tāds pats būtībā
ir nākošais priekšlikums - Gannusas, Nagļa
un Rāznas priekšlikums. Būtībā viņi
pēc savas...
Sēdes vadītājs. Rāznas kungs,
mums trešajā lasījumā ir jāizskata
pa priekšlikumiem.
J.Rāzna. Jā, lūdzu! Tātad
11.priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi,
redakcionāli precizējusi un iestrādājusi
savā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 12. ir deputātu Gannusas, Nagļa
un Rāznas priekšlikums, kas praktiski runā par
to pašu. Arī viņš ir atbalstīts un
iestrādāts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
Pieņemts.
J.Rāzna. 13.priekšlikums - papildināt
12.panta pirnās daļas 3.punktu ar piezīmi šādā
redakcijā, par kuru es jau teicu. Tā ir komisijas
precizētā redakcija, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī atbalsta. Pieņemts.
J.Rāzna. 14.priekšlikums - deputātes
Gannusas, Nagļa un Rāznas priekšlikums - izteikt
otrajā lasījumā pieņemtā 12.panta
otro daļu šādā redakcijā... Šeit
būtībā ir tāda situācija, ka zeme
ir atjaunota īpašniekam īpašumā, bet
uz šīs zemes atrodas arī valstiski svarīgi
objekti. Es viņus nenosaukšu. Lūk, šeit tiek
runāts par nomu, kuras maksimālais apmērs nedrīkst
pārsniegt piecus procentus. Komisija to ir atbalstījusi,
un viņš ir iestrādāts atbildīgās
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.
J.Rāzna. 15.priekšlikums ir saņemts
no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres
Čepānes kundzes. Tajā praktiski runāts
par to pašu, un arī viņš ir atbalstīts
un iestrādāts, redakcionāli precizējot,
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 16.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums, kurš praktiski ir apvienojis gan
14., gan 15.priekšlikumu un iestrādājis šajā
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 17.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums - papildināt 17.panta pirmās
daļas pirmo teikumu. Tas pēc būtības ir
redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Dokumenta 12.lappuse.
J.Rāzna. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 18.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums. Būtībā tas arī
ir redakcionāls precizējums, kas saistīts ar
sesto nodaļu, par kuru es teicu jau sākumā. Mums
tas ir iestrādāts nodaļā "Valsts un
pašvaldības zemes privatizācija un atsavināšana".
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
arī nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 19.priekšlikums. Atbildīgā
komisija ir redakcionāli precizējusi 19.panta pirmo
daļu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakcionālajiem
precizējumiem. Pieņemts.
J.Rāzna. 20.priekšlikumā Juridiskais
birojs iesaka precizēt 19.pantu attiecībā uz
to, kas šīs nodaļas izpratnē ir jāsaprot
ar darījumiem. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu
ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret to, kas Juridiskā biroja priekšlikumā šīs
nodaļas izpratnē ir jāsaprot ar darījumiem,
un arī pret atbildīgās komisijas izstrādāto
priekšlikumu, kurš ir ar 21.numuru, iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 21.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas...
Sēdes vadītājs. Mēs esam
pieņēmuši viņu. Deputātiem iebildumu
nav.
J.Rāzna. 22.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums - aizstāt 20.panta pirmajā
daļā vārdus "Civillikuma noteiktajā
kārtībā" ar vārdiem "saskaņā
ar Civillikumu". Pēc būtības tas ir redakcionāls
precizējums un ir ietverts atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu
un iekļaušanu atbildīgās komisijas izteiktajā
redakcijā, kura ir ar 23. numuru, iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 23.priekšlikums attiecas uz Juridiskā
biroja iesniegto 22. priekšlikumu. Atbildīgā komisija
iesaka izteikt 20.panta pirmās daļas ievaddaļu
šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
J.Rāzna. 24.priekšlikums - atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 20.panta pirmās daļas
1.punktu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
arī nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. Arī 25.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas - izteikt 20.panta pirmās daļas 3.punkta
ievaddaļu un "a" apakšpunktu iesniegtajā
redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī piekrīt. Pieņemts.
J.Rāzna. 26.priekšlikumu ir iesniedzis
deputāts Ozoliņš, kurš iesaka svītrot
20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktu.
Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Šeit
ir runa par subjektiem, kuri var pirkt zemi Latvijas Republikā.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs izskatām dokumenta 15.lappusē izteikto deputāta Ozoliņa priekšlikumu nr.26 - svītrot 20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 26, atturas - 15. Deputāta Ozoliņa priekšlikums nav pieņemts.
Turpināsim, lūdzu!
J.Rāzna. 27.priekšlikums ir saņemts
no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai".
Šeit es pie pārējiem priekšlikumiem gribu
nedaudz apstāties un pateikt, ka 28. ... Deputāti,
lūdzu, apskatieties! ... Tas būtībā ir
Juridiskā biroja priekšlikums, jo komisija neatbalstīja
ne frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikumu, ne arī Juridiskā biroja priekšlikumu,
taču Juridiskā biroja priekšlikums praktiski
ir identisks mūsu pieņemtajam likumam par lauku zemi.
Varbūt tā ir negatīvā puse, jo frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums
paredz, lai ir starpvalstu līgumi un lai šajos līgumos
būtu paredzēta iespēja arī Latvijas
Republikas pilsoņiem un juridiskajām personām
pirkt zemi tajās valstīs, starp kurām ir noslēgti
šie līgumi, ja to pilsoņi grib palikt pie mums
un Latvijā pirkt zemi. Turpretī Juridiskais birojs
būtībā pasaka to, ka attiecībā uz
tām valstīm, ar kurām jau ir noslēgti
līgumi līdz 1996.gada 31.decembrim, to vairs nevar
iestrādāt un ka šo normu var paredzēt tikai
līgumos, sākot ar 1997.gadu, tātad tajos, kurus
mēs noslēgsim turpmāk. Negatīva lieta
varbūt ir tā, ka mēs būtībā
valstis it kā sadalām divās daļās:
vienā ir tās, ar kurām ir noslēgta šī
vienošanās, un tur nebūs iekšā šī
norma, bet ar otrām, ar kurām mēs to noslēgsim,
šī norma būs iekšā. Tomēr katrā
ziņā tas ir atstājams pašu deputātu
izlemšanai. Tātad 27.priekšlikums ir saņemts
no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai",
atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret atbildīgās... Deputāti lūdz
balsojumu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikumu, kurš ir izteikts 15.lappusē ar 27.numuru.
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Izteiksim savu
attieksmi pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikumu - papildināt 20.panta pirmās daļas
3.punkta "b" apakšpunktu... un tālāk
kā tekstā. Tas ir 27.priekšlikums. Lūdzu
balsošanas režīmu un deputātus lūdzu
balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 31, atturas
- 13. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikums nav pieņemts.
J.Rāzna. 28.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums - izteikt 20.panta pirmās daļas
3.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā.
Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt par Juridiskā biroja priekšlikumu.
Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai". Lūdzu! Bet, Baloža kungs,
līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Jūs
varat sākt runāt tagad un turpināt pēc
tam. Iekļausities.
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie Prezidija locekļi! Godātie
kolēģi zālē! Šis priekšlikums
ir līdzīgs tam, kāds bija frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikums, tikai pilnīgāks.
Tas ir analogs. Tieši tādu pašu priekšlikumu
mēs esam iestrādājuši likumā par
lauku zemi, tas ir, mēs starptautiskajos līgumos
paredzam arī Latvijas juridiskajām personām
un pilsoņiem tādas pašas tiesības iegādāties
zemi arī citās valstīs. Es uzskatu, ka tā
ir korekta norma, tāpēc mums vajadzētu to
atbalstīt. Juridiskā biroja teksts ir pilnīgāks
par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Vītola kungs, lūdzu pēc pārtraukuma!
Līdz ar to šajā vietā mēs pārtraucam izskatīt likumprojektu. Pēc pārtraukuma pirmajam vārds tiks dots Mārim Vītolam.
Pirms pārtraukuma ir vēl paziņojumi.
Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai" vēlas sniegt paziņojumu.
Lūdzu!
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātie kolēģi! Pilsonības
likuma izpildes komisiju un Lamberga kungu lūdzu sapulcēties
šajā pārtraukumā Sarkanajā zālē
uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Vēl paziņojumu
vēlas sniegt Atis Sausnītis - Demokrātiskā
partija Saimnieks. Lūdzu!
A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas sēde 12.30 Tautsaimniecības komisijas
telpās.
Sēdes vadītājs. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties.
Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Godātie deputāti! Vēl nav izsludināts pārtraukums. Tas attiecas arī uz visiem tiem, kuri tagad cenšas iziet no zāles.
Deputātus lūdzu pievērst uzmanību
reģistrācijas rezultātiem!
I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:
Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Juris Kaksītis,
Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Janīna
Kušnere, Andrejs Panteļējevs, Aida Prēdele,
Māris Rudzītis un Roberts Zīle. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", trešais lasījums, 28.priekšlikums.
Debatēs ir pieteicies Māris Vītols
- LZS, KDS un LDP frakcija.
M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos runāt par Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir argumenti par šo priekšlikumu, un ir argumenti pret šo priekšlikumu. Pozitīvais šajā priekšlikumā ir tāds. Es pilnīgi piekrītu arī 27.priekšlikumā - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumā - ietvertajai domai, ka mums būtu jāievēro zināma simetrija šajos jautājumos, respektīvi, jāļauj iegādāties ārvalstu pilsoņiem zemi Latvijā, ja šīs ārvalstis ļauj mūsu pilsoņiem iegādāties zemi savā valstī. Šāda simetrija būtu nepieciešama, tā būtu tiesību simetrija, to kā principu es absolūti atbalstu, tāds princips bija arī ietverts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izteiktajā priekšlikumā. No otras puses, pozitīvais šajā Juridiskā biroja priekšlikumā varbūt ir arī tas, ka šī redakcija ir identiska, viens pret vienu, ar to redakciju, kāda ir likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tātad it kā šīs redakcijas ir saskaņotas, tas būtu otrs pozitīvais moments.
Mani kavē atbalstīt šo priekšlikumu
tas, ka īpašumtiesību jautājumi īsti
nav starptautisko līgumu subjekts, tādā tīrā
nozīmē. Līdz šim vienīgais starpvalstu
līgums par investīciju aizsardzību, kurā
ir paredzētas tiesības Latvijas pilsoņiem
iegādāties zemi, ir līgums ar Amerikas Savienotajām
Valstīm. Citos līgumos šādas tiesības
noteiktas nav. Lai gan šis priekšlikums savukārt
attiecas tikai uz nākotnē paredzamajiem līgumiem,
kurus vēl Latvijas valsts vēlētos slēgt
ar citām valstīm. Tā ka būtu iespēja
šādu normu šajos līgumos paredzēt,
lai gan vispārējā prakse ir, ka īpašumtiesību
jautājumi attiecībā uz ārvalstu pilsoņu
tiesībām iegādāties zemi ir likuma jautājumi,
likumdošanas jautājumi, ne tieši starpvalstu līgumu
subjekts. Apgrūtinājums var būt arī šādu
līgumu slēgšanai uz priekšu. Būtu jāpanāk
tas, lai šajos līgumos šāda norma tiktu iekļauta
un paredzēta. Tā problēma faktiski varētu
būt pilnībā atrisināta, ja šis Juridiskā
biroja priekšlikums būtu papildināts ar to, ka
ar tām valstīm, ar kurām ir noslēgti
šie starptautiskie līgumi, kas paredz Latvijas Republikas
fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties
zemi, vai kuru likumdošana paredz šādas tiesības
mūsu valsts pilsoņiem... Ja šāds papildinājums
būtu, tad Juridiskā biroja priekšlikums būtu
pilnīgi precīzs un atbalstāms. Bet es vairāk
sliecos uz to, ka pašreizējā redakcijā
varētu arī atbalstīt Juridiskā biroja
priekšlikumu bez šīs piebildes un vēlāk
iesniegt labojumus gan Lauku apvidus zemes privatizācijas
likumā, gan šajā likumā ar šo papildinājumu.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK
un LZP frakcija.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Māris Vītols
mēģināja analizēt šos priekšlikumus
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu -
manuprāt, ne visai precīzi, un es arī nācu
runāt debatēs tāpēc, lai paskaidrotu,
kā manā izpratnē skatāmi šie priekšlikumi.
Tātad: mēs noraidījām frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikumu. Es nebalsoju par
šo priekšlikumu tikai tāpēc, ka es cerēju,
ka Saeima atbalstīs nākamo - Juridiskā biroja
priekšlikumu, kurš būtībā atkārto
to pašu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
priekšlikuma būtību, tikai pasaka to juridiski
precīzāk. Un kāpēc? Tāpēc,
ka iepriekšējie grozījumi, kuri notika pagājušā
gada beigās, jau noteica mums zināmu subjektu loku
un visi ar ārvalstīm noslēgtie līgumi,
kuri paredzēja investīciju, ieguldījumu veicināšanu,
praktiski neatrunāja šo zemes pirkšanas un pārdošanas
kārtību. Bet pēc šā datuma, sākot
ar 1997.gadu, ir iespējams un var iekļaut šajos
līgumos konkrētu, noteiktu normu, ja šeit būs
atrunātas tiesības Latvijas pilsoņiem iegādāties
zemi arī ārvalstīs. Es atgādinu to, ko
jau vairākas reizes mēs no šīs tribīnes
esam runājuši: noteikumiem ir jābūt līdzīgiem,
un mazām valstīm arī ir jābūt lepnām.
Mūsu Austrumu kaimiņi ir vairākkārt paziņojuši,
ka viņi savu zemi nepārdos. Mums noslēdzot
ar kādu no šīm Austrumu valstīm līgumu
par investīciju un ieguldījumu aizsardzību,
viņi obligāti iegūst tiesības iegādāties
pie mums zemi, bet mēs pie viņiem - ne. Un tādēļ
es lūdzu atbalstīt šo Juridiskā biroja sagatavoto
redakciju. Tas mums liks rūpīgāk pārvērtēt
visus tos līgumus par investīciju veicināšanu
un aizsardzību, kurus mēs slēdzam, un katrā
konkrētā gadījumā paredzēt, ar
kuru valsti tad mēs slēgsim šos līgumus
un ar kuru neslēgsim. Atbildīgajā komisijā
runāja arī par šo jautājumu, viedokļi
bija dažādi, vairākums tomēr nobalsoja
par 29.priekšlikumu. Es aicinu 29.priekšlikumu noraidīt,
bet atbalstīt 28.priekšlikumu - Juridiskā biroja
iesniegto korekto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātais sēdes vadītāj!
Godātie kolēģi! Es arī gribētu
atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, pirmkārt,
kā juridiski korektu. Es nobalsoju pret frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikumu, jo uzskatīju,
ka mēs nevaram piešķirt šim jautājumam
atpakaļejošu spēku, ja mēs jau esam, balstoties
uz agrāk noslēgtiem līgumiem, kuros šās
normas nebija, devuši iespēju iegādāties.
Tas varētu novest pie tā, ka jau esošs īpašums
būtu jāatsavina. Tas, protams, būtu nekorekti,
un tas varētu samaitāt mūsu attiecības
ar tādām valstīm kā Vācija un viena
otra cita. Taču es uzskatu, ka, protams, korekti ir prasīt
savstarpējo līdztiesību. Ja mēs dodam
kaut kādas priekšrocības šo valstu pilsoņiem
mūsu valstī, tad acīmredzot mums ir jāsaņem
tādas pašas tur. Un es atbalstu šo priekšlikumu
vēl jo vairāk tāpēc, ka mums ir jānolīdzina
tiesiskā kārtība pilsētā un laukos.
Tas, ka mums ir šeit daudzas atšķirības,
es domāju, nav juridiski pamatoti. Vēl jo vairāk
tādēļ, ka notiek pašvaldību reforma.
Mēs vēl nezinām, kādi būs visi
tie likteņi pilsētas un lauku zemju norobežojumiem,
vai tie vispār saglabāsies un vai netiks mainītas
pilsētu un lauku robežas. Ja kāds ir nopircis
pēc viena likuma vienā teritorijā, bet pēc
tam tiek izmainītas šīs pilsētas robežas,
nonākot citā teritorijā... Lai neradītu
kādas problēmas, šajā ziņā
ir vajadzīga vienveidība, un tad nebūs nekādu
pārpratumu. Tāpēc es arī ierosinu atbalstīt
Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs
par šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.
J.Rāzna. Es domāju, ka Bišera kungs
ļoti pamatoti argumentēja, un tātad deputātiem
vienkārši jāizdara sava izvēle balsojot.
(No zāles deputāte K.Lībane: "Komisijas
vārdā jāatbalsta tas, ko komisija atbalstīja!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot
par Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt 20.panta pirmās
daļas 3.punkta "b" apakšpunktu šādā
redakcijā... redakcija redzama tabulā. Lūdzu
rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 6. Priekšlikums
pieņemts.
J.Rāzna. 29.priekšlikums - atbildīgās
komisijas, tātad tas nav balsojams. Ejam tālāk.
30.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums
- papildināt 20.panta pirmās daļas 3.punktu ar
jaunu "c" apakšpunktu šādā redakcijā.
Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. Arī 31.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt otrā lasījuma
redakcijas 20.panta pirmās daļas 3.punkta "c"
apakšpunktu kā "d" apakšpunktu. Tas saistīts
ar iebalsoto iepriekšējo jauno daļu. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. Tagad - no 32. līdz 34.priekšlikumam,
tie attiecas uz reliģiskajām un sabiedriskajām
organizācijām. Deputātu Gannusas, Nagļa
un Rāznas priekšlikums - izteikt 20.panta pirmās
daļas 4.punktu šādā redakcijā. Komisija
nav atbalstījusi. Komisija nav atbalstījusi arī
deputāta Ozoliņa priekšlikumu un 34.priekšlikumā
izteikusi 4.punktu savā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo sēdes vadītāj!
Cienījamie kolēģi! Deputāti! Manuprāt,
mums vienreiz jāpievērš uzmanība šiem
formulējumiem. Te ir arī mans priekšlikums, tas
ir 33.priekšlikums, un es tagad pārskatu savu priekšlikumu.
Esmu bijis pārsteidzīgs, ierosinot toreiz šo normu,
ka reliģiskajām organizācijām būtu
jābūt reģistrētām Latvijā
vismaz 3 gadus. Es uzskatu, ka pēdējie notikumi,
kas mums ir zināmi, kas notiek pasaulē... vai nu
tas ir tiešām saistīts ar kādu komētu
atkārtotu parādīšanos un arī sabiedrības
meklējumiem atrast patiesību, taisnību vai
attīrīties no grēka... Grūti pateikt,
kas ir par iemeslu tam, ka Japānā reliģiskās
sektas mēģina izdarīt masveida slepkavības,
iegādājoties indīgās gāzes no citām
valstīm, kas tās piegādā. Ka Saules tempļa
pielūdzēji Kanādā, ASV un arī Austrijā
pašsadedzinās un pierunā arī citus to darīt.
Ka jehovieši neļauj ārstēt ar laicīgām
metodēm slimnieku - traumatoloģiski cietušu
meiteni. Mūnieši un citi... Uzskatu, ka mums jābūt
ļoti uzmanīgiem, pirms mēs ielaižam jebkuru
sektu mūsu valstī, kas ir neaizsargāta, kas
meklē savu ceļu, kas šaubās, kas ir vīlusies
savā ticībā... Es ļoti lūdzu uzmanīgi
paskatīties vēlreiz šo formulējumu, ko
iesaka deputāti Rāzna, Naglis un Gunta Gannusa. Viņi
ierosina izteikt 20.panta pirmās daļas 4.punktu šādā
redakcijā. Es lūdzu par to balsot atsevišķi,
speciāli uzsvērdams, ka šī ir tā
norma, kas varbūt būtu pašreiz vispieņemamākā,
- ka zemi varētu iegādāties līdz 1940.gada
21.jūlijam Latvijā reģistrētās
reliģiskās organizācijas, tās, kuras
mēs zinām, kuras mēs pazīstam un kurām
mēs, Latvijas sabiedrība, tauta, uzticamies. Šīs
reliģiskās organizācijas mums visiem ir labi
zināmas, tādēļ es lūdzu atbalstīt
tieši šo redakciju un neatbalstīt visas pārējās.
Sēdes vadītājs. Ozoliņa
kungs, vai tas nozīmē, ka jūs atsaucat savu
priekšlikumu?
L.Ozoliņš. Ja nobalso par Rāznas,
Nagļa un Gannusas priekšlikumu, tad es atsaucu, ja nenobalso,
tad es pieprasu balsošanu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt debatēs? Andrejs Naglis
- LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.
A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātais Prezidij un godātie deputāti! Izskatot 20.panta pirmās daļas 4.punktu, mēs komisijā diezgan daudz diskutējām par šo priekšlikumu un nonācām pie slēdziena, ka tomēr reliģiskās organizācijas, kuras ir reģistrētas līdz 1940.gada 21.jūlijam, būtu šajā likumā jāiekļauj. Kāpēc? Mēs šodien zinām, ka pie mums Latvijā ir vairāk nekā 30 reģistrētu reliģisko organizāciju un vēl vesela rinda tādu reliģisku organizāciju, kuras varbūt nav nemaz mums, tā sakot, Latvijā, pieņemamas. Un arī nevar iedomāties, ka mazā Latvija varētu būt kā Amerika vai Japāna, kur varētu būt nereģistrētas vairāk nekā 200 reliģiskās organizācijas.
Tāpēc es, izlasījis deputāta
Ozoliņa priekšlikumu, biju drusku pārsteigts:
kāpēc gan trīs gadi? Jo trīs gadi - tas
tomēr ir ļoti īss laiks. Protams, pēc
trim gadiem Latvijā būs arvien vairāk un vairāk
šādu organizāciju. Tāpēc es lūgtu
balsot par 32.priekšlikumu, kuru iesnieguši Rāzna,
Naglis un Gannusa. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt
debatēs Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, pārskatot
visu mūsu valsts saimniecību, zemi un visu pārējo,
nākas ļoti bieži sastapties ar diezgan dažādām
pretrunām. Bet, ja jau mēs tomēr maksimāli
cenšamies neaiztikt Satversmi un ja mēs maksimāli
cenšamies, cik nu varam, ievērot vēsturisko
taisnīgumu un tamlīdzīgas lietas, tad vispirms
vajadzētu savest kārtībā to, kas te bija.
Tik, cik mēs varam izdarīt. 1940.gada 21.jūlijā
šeit bija tās reliģiskās organizācijas,
kuras pārstāvēja sabiedrības lielum lielo
daļu. Viss pamats jau te bija ietverts. Kāpēc
mums atkal radīt kaut ko tādu ne sevišķi
skaidru šodien, it īpaši, runājot par šo
reģistrācijas laiku? Kas tas ir - trīs pēdējie
gadi? Tas vispār nav nekas. Un tagad vispirms dosim iespēju
sakārtot savas lietas, arī īpašumu lietas,
zemes lietas, tādām organizācijām, kurām
šeit ir nopietnas tradīcijas. Tāpēc es
aicinu tomēr neatbalstīt to, ko komisija ir iecerējusi,
un atbalstīt deputātu Rāznas, Nagļa un
Gannusas priekšlikumu. Aicinu balsot par 32.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.
J.Rāzna. Būtībā šeit
viedokļi jau izskanēja. Es tikai gribu pateikt, ka
es arī jūs aicinu balsot par 32.priekšlikumu.
Vienīgi jāpiebilst: kā jau šeit par iepriekšējiem
priekšlikumiem Bišera kungs teica, tad, kad mums Lauku
likumā būs iestrādāts... šeit tas
ir kā 34.priekšlikums, bet Pilsētas likumā
būs iestrādāta pavisam cita norma. Bet, manuprāt,
tas nav tik būtiski. Es aicinu balsot par 32.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
(No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Skaļāk
un skaidrāk!")
J.Rāzna. Es aicinu jūs balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Rāznas,
Nagļa un Gannusas priekšlikumu - izteikt 20.panta pirmās
daļas 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu
rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 12. Priekšlikums
pieņemts.
J.Rāzna. Paldies par balsojumu. Tātad 33. un 34. priekšlikums vairs nav balsojami.
35.priekšlikums ir deputāta Ozoliņa
priekšlikums - papildināt 20.panta pirmo daļu ar
jaunu 5.punktu. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens:
"Balsot!")
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu?
Deputāts Ozoliņš prasa balsojumu.
Bet, godātais referent, vai šis priekšlikums vispār
ir balsojams? Jo mēs esam nobalsojuši par ārvalstu
investīciju aizsardzības līgumiem. Par Juridiskā
biroja redakciju. (Starpsauciens no zāles: "Nu kā
var balsot?")
J.Rāzna. Jā, pēc savas būtības
tas nav balsojams, jo mēs jau esam to jautājumu izlēmuši,
bet nu tātad...
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. Tālāk. 36.priekšlikums
ir deputāta Ozoliņa priekšlikums svītrot
20.panta otro daļu. Tas nosaka, ka citas fiziskās un
juridiskās personas mūsu valstī zemi iegādāties
nevar. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iepriekš jau mēs neatbalstījām... Vienkārši centos vismaz pilsētas zemi pasargāt Latvijas pilsoņiem, kuru kļūst arvien vairāk un kuri kļūst arvien kvalitatīvāki. Tagad lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu - svītrot 20.panta otro daļu, kas paredz pārdot Latvijas pilsētu zemi citām fiziskām un juridiskām personām, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā. Un var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumu, kas noteikts šajā nodaļā... Nu, tas ir kaut kur ap Brāļu kapiem, nedrīkst tātad ap Brīvības pieminekli, bet Laubes celto Ķemeru sanatoriju kopā ar visu zemi varētu mierīgi iegādāties šīs "citas fiziskās un juridiskās personas", jo Ķemeru sanatorija kopā ar parku un zemi nav iekļauta Nacionālā parka veidošanas projektā. Tāpēc es ļoti lūdzu arī vērst uzmanību uz tādu demagoģisku izteicienu kā šo: "Zemi jau nevar aiznest koferī vai aizvest ar kuģi." Gribu atgādināt, ka Latvijas zeme jau ir pārdota un Zemgales līdzenumā rīkojas Kanāda. Un vēlos jautāt: vai šī zeme pieder Latvijai? Vai saimnieks ir Latvijas valsts? Nē, šeit saimnieks ir kanādietis, un šī zeme pieder Kanādai. Tātad zeme nemaz nav jāaiznes un nav jāaizved. Zeme paliek uz vietas, uz mata kā tā palika visus šos 50 gadus. Bet kas bija saimnieks uz šīs zemes? Un kāda šī zeme izskatās pēc 50 gadiem šādas saimniekošanas?
Gribu atgādināt, ka ir avīžu ziņa, ka palestīniešiem ir aizliegts zemi pārdot svešiem un, ja kāds pārdod šo zemi, tad viņam draud nāves sods. Zeme ir svēta Palestīnā. Zeme ir svēta Čečenijā. Vai jūs varat pateikt, vērojot notikumus Čečenijā visus šos gadus, cik maksā Čečenijas klintis un kalnu pļavas, ielejas? Un, pirms mēs ļaujam brīvi iztirgot mūsu zemi, kam vajadzētu būt svētai - un es ceru, ka tā tāda arī būs, - lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Jo, atcerieties, arī Rīgu kādreiz nopirka. Kādam līvu virsaitim piedāvāja pārdot tik daudz zemes pie Rīdzenes upītes, cik var apsegt ar vēršādu. Un to, kā tas beidzās, mēs 700 gadu laikā visi izbaudījām.
Arī Jūrmalā šo zemi jau pērk "citas fiziskās un juridiskās personas". To pārdod gan trūkumā iedzītie pilsoņi, gan trimdas latvieši, kas nedomā atgriezties. Un visai cienījamas ģimenes. Es aicinu izprast, kādas ir šīs grūtības pašreiz katram pilsonim, kam ir jāmaksā pašreizējais zemes nodoklis, kas Jūrmalā pieaug desmit reizes, no 6 latiem līdz 60 latiem, par 1000 kvadrātmetriem lauku zemes, kura nevar nest augļus, jo nav ar ko to apstrādāt, nav ar ko sākt un nav arī kur likt, jo cenu diktē. Cik maksā piens, graudi un gaļa? Šie izmisumā iedzītie cilvēki labprāt atdotu šo zemi par ļoti lētu cenu, bet tas maksās mūsu nākotnei, mūsu tautai, mūsu jaunajai paaudzei ļoti dārgi. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu - svītrot 20.panta otro daļu un atstāt šo pantu bez šīs otrās daļas, kas paredz Latvijas zemes pārdošanu "citām fiziskām un juridiskām personām", tas nozīmē - katram garāmgājējam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns
- frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".
M.Lujāns (Frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").
Cienījamie kolēģi! Man gribētos turpināt Leopolda Ozoliņa kunga domu. Es ar šausmām domāju ne tikai par šīm juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nekaunīgi pretendē uz Latvijas zemi. Un kā Leopolds Ozoliņa kungs teica: "Paņems čemodānos, aiznesīs." Un tālāk notiks vēl dažādi briesmu darbi. Bet es iedomājos arī par to nekaunību, ka patiešām Saeimā arī atrodas ārvalstu pilsoņi. Es ar šausmām iedomājos, ka 7. Saeimā viņu varbūt būs vēl vairāk. Es runāju par tiem cienījamajiem mūsu ārzemju tautiešiem - latviešiem, kam ir dubultpilsonība.
Leopold Ozoliņa kungs, redzat, šeit ir tā ļaunuma sakne! Ja jau Saeimā šie cilvēki ir ielīduši, tad nav nekāds brīnums, ka viņi čemodānos aiznesīs ne tikai Saeimu, bet arī zemi. Kaut arī, protams, te jau būtu runa par jums kā domnieku, jo jūs bijāt Jūrmalas domē, bet tagad - Saeimā. Kā panākt to, lai cilvēks... Jā, patiešām, tas ir viņa īpašums, bet lai viņš apsaimnieko šo zemi, lai šī zeme tiktu izmantota tā, kā likumā ir noteikts. Diemžēl tā ir otra pretruna, ar ko mēs parasti saskaramies. Tomēr īpašumam ir jābūt. Un vai patiešām būtu labāk, ja cienījamais Leopolds Ozoliņa kungs sēdētu uz sava zemes gabala, nespēdams viņu ne apsaimniekot, ne arī tālāk kaut ko darīt? Jautājums: cik ilgi Leopolds Ozoliņa kungs tā sēdēs? Un patiešām, vai labāk ir, ja šīs Jūrmalas vasarnīcas lēnām pārvēršas graustos? Vai labāki ir tie Rīgas nami, kuri arī pārvēršas graustos, tikai tāda apsvēruma pēc, ka, lūk, tas ir īpašums, ka tikai privātīpašums ir svēts.
Es nezinu, Leopold Ozoliņa kungs... Es domāju, ka jūs varbūt kā PSRS deputāts savā laikā esat pabraukājis arī pa ārzemēm, kur, kā jūs zināt, teiksim, Amerikā... Jā, tur viņš ir svēts, bet līdz robežai. Ja īpašnieks vai nu negrib apsaimniekot, vai nepareizi apsaimnieko, valsts var šo jautājumu attiecīgi risināt, un tas ir pavisam cits jautājums.
Tāpat arī, Leopold Ozoliņa kungs, vai jūs domājat, ka tad, ja šis zemes gabals nepiederēs šai juridiskai personai, kāda juridiskā persona dos kādas investīcijas, vai viņa cels tur uzņēmumu, veidos veikalu? Nu neveidos! Jo rīt nāks kāda cita partija pie varas, un līdz ar to ir jautājums: kāds viņam būs aizsardzības mehānisms? Nu nebūs! Ja ir vismaz tā, ka tas ir viņa zemes īpašums, tad attiecīgi viņš ar to rēķinās. Citādi, man liekas, ka jūs arī kā domnieks zināt, cik bieži mainījusies savā laikā metodika: sākumā iedod vienai juridiskajai personai, tad pēc brīža maina līgumu, to izdzen ārā, un iedod nākošajai. Un tā šis process ir bezgalīgs. Ja mēs gribam iet tādu ceļu, tad tas ir padomju laika zaglisms. Diemžēl šodien es varu saprast tā, ka Leopolds Ozoliņa kungs to cenšas proponēt. Man ir skumji par to.
Taču tajā pašā laikā
man izbrīnu rada tas, kādēļ biznesmenis
Leopolds Ozoliņa kungs cenšas proponēt šādu
sistēmu? Bet iespējams, ka tāda ir dzīve
un ka tā ir jābūt. Un tomēr šinī
gadījumā es aicinu Leopoldu Ozoliņa kungu to
neatbalstīt un attiecīgi atstāt šīs
normas iepriekšējā spēkā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt debatēs? Leopolds Ozoliņš
- otro reizi. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Es domāju,
ka Alfreds Rubiks tomēr dzirdēs šo Lujāna
kunga uzstāšanos. Es sirsnīgi pateicos, ka mēs
dzirdējām arī pretēju viedokli un ka
jūs visi, cerams, to labi izpratāt. Šeit pret
brīvo zemes tirgu netiek noteikti kādi īpaši
ierobežojumi, jo iepriekšējie panti, ja Lujāna
kungs uzmanīgi tos izlasītu, atļauj ļoti
brīvi rīkoties ar Latvijas zemi. Šeit ir gan investīcijas
ievērotas, gan procenti, gan ārvalstis, gan noteikumi,
gan likumi, gan ir arī nelieli ierobežojumi. Latvijas
zeme jau ir palaista brīvajā pasaules tirgū.
Lai Dievs viņu svētī! Paldies.
Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.
I.Bišers (Demokrātiskas partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī
jautājumā mums jāpadomā arī par
zemes īpašniekiem, par to, kādā stāvoklī
mēs viņus nostādām patlaban. Šodien
nekāds atbalsts zemes apsaimniekošanā netiek sniegts.
Mēs "skrūvējam" augšā
nodokļus, nodokļi ir sacelti jau ārkārtīgi
lieli, un daudzi no šiem īpašniekiem drīz
nespēs viņus nomaksāt. Viņiem diemžēl
trūkst arī līdzekļu, lai savestu šīs
mājas kārtībā, lai radītu nepieciešamās
ērtības viņu īrniekiem, un līdz
ar to viņi arī negūst no mājām
nekādus ienākumus. Un tagad, ja tiks pieņemta
šī Ozoliņa kunga piedāvātā
cena, tad tas novedīs pie situācijas, ka šiem
īpašniekiem, kuriem mēs nesen atjaunojām
šos īpašumus, tos atsavinās par nenomaksātiem
nodokļiem, un tad mēs būsim sasnieguši to,
ko vēlējās Ozoliņa kungs. Jā,
tad viss piederēs Latvijas valstij un mēs atkal
būsim tāpat kā padomju laikā, kad cilvēkiem
nekas nepieder, bet viss pieder valstij. Un tad būs atjaunota
pareizā kārtība.
Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš
- frakcija "Latvijai".
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Jautājums ir nopietnāks, nekā te viens otrs domā. Runa ir par to, vai Latvija piederēs Latvijai vai nepiederēs. Runa ir par to, ka privātīpašums ir svēts, un to mēs, protams, saprotam. Bet jāsaprot ir arī otra puse. Ja privātīpašumā iegādāsies ezerus, veselas lielas platības, tad mēs pie šo ezeru krastiem un pie upju krastiem nevarēsim tikt. Mums nav vēl atsevišķa likuma, kas ierobežotu īpašuma tiesības uz to ezeru, kas atrodas šīs zemes teritorijā, kas atrodas īpašumā, un, kā mēs zinām, tādu ezeru ir daudz, daudz vairāk nekā tādu, kas paliks sabiedriskajā lietošanā.
Atcerēsimies, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir tiešām privātīpašuma citadele, ir liels sašutums par to, ka skaistajā Floridas krastmalā cilvēki vairs nevar gūt atpūtu, jo tur ir norobežojums, ka tas ir privātīpašums, un cauri. Un, ja mēs te redzēsim privātīpašumu veseliem lieliem apgabaliem, pagastiem, kur būs teikts: "Privātīpašums. Lūdzu, to un to nedarīt, lūdzu neieiet tur un tur, pat tādā un tādā mežiņā." Ierobežosim mēs šo privātīpašuma tiesību vai neierobežosim?
Padomāsim tālāk. Runāt par to, ka šobrīd privātīpašnieki, zemes īpašnieki, ir nabagi un ka zeme tāpēc pāries valsts īpašumā, ka te būs liela traģēdija, ka sāksies jauns sociālisms, jo zeme pāries pašvaldības vai valsts īpašumā... Kungi un dāmas! Vai tas būs tik šausmīgi, ja pāries Latvijas valsts īpašumā? Pirms kara bija diezgan plaši valsts īpašumi, it sevišķi meži. Par šiem īpašumiem mēs te, kopā sanākuši, varēsim lemt - nodot vai pārdot privātīpašumā. Un varēsim samazināt nodokļus tad, kad būs runa par šī īpašuma cenu celšanos, bet, ja šis īpašums būs pārdots ārzemniekam, viņš spekulēs ar šo zemi, jo aizliegt mēs to nevaram. Mēs zinām, ka visbiežāk cilvēks var kļūt bagāts, ja viņš pērk un pārdod nekustamo īpašumu. (Starpsauciens: "Par pilsētas zemēm...") Un rezultāts būs tāds, ka mēs atbalstīsim zemes spekulāciju un beigu beigās šī zeme var nonākt pie tiem, kam ir "netīrā nauda". Un mēs ļoti labi redzam, ka īpašumi jau nonāk pie tiem, kam ir "netīrā" nauda, un tad mēs nezināsim, ko iesākt, ja šī zeme piederēs cilvēkiem, uz kuriem gulsies lielas aizdomas par to, ka viņi ir negodīgi savu mantību ieguvuši.
Ja šo jautājumu mēs piebremzēsim tajā brīdī, kad tiešām mūsu zemes īpašnieki ir nabagi, tad tas var nākt tikai par labu tautai, par labu valstij, jo, ļaujot lēti uzpirkt mūsu nabagos zemes īpašumus un pēc tam pagaidīt gadus piecus vai desmit, kad cena ceļas, un tad pārdot viņus nezināmām personām - tā neapšaubāmi ir mūsu valsts interešu izšķērdēšana.
Un, ja te daži sāk runāt par to,
ka brīvi varēs pārdot to zemi... Ja mēs
pārdosim pusi no Latvijas zemes ārzemniekiem, tad,
mīļie kolēģi, mums vajadzēs pēc
gadiem desmit pašiem lūgt Juri Bojāru, lai viņš
nacionalizē, jo tad tikai sabiedriskās sistēmas
maiņa varēs glābt mūs no tā, ka
mēs savā zemē vairs nebūsim kungi. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt Leopolda Ozoliņa kunga priekšlikumu, un tā ir frakcijas "Latvijai" nostāja, ka mums ir jāļauj ārzemniekiem iegādāties īpašumā zemi zem ražošanas objektiem. Tas ir tajā gadījumā, kad nāk konkrētas ārvalstu investīcijas, kad ir pilnīgi konkrēti ieguldījumi, pilnīgi konkrētas darba vietas. Mēs saprotam to, ka bez šīm zemes īpašuma tiesībām pie mums nenāks nekādas ārvalstu investīcijas, bet nav nekāda pamata dot šīs zemes īpašuma tiesības patvaļīgi pilnīgi jebkuram. Tā ir pilnīgi skaidra mūsu nostāja, mēs saprotam to, ka mums ir vajadzīga šī saimniecības attīstība, ka mums ir vajadzīga ražošanas veicināšana, un tāpēc vien vienu daļu zemes mums ir jāļauj ārzemniekiem iegūt īpašumā, bet nav pamata šo brīvo zemes tirgu šeit atvērt pilnīgi patvaļīgā veidā, nesaistot to ne ar kādiem investīciju nosacījumiem.
Es aicinu šoreiz šajā ziņā
atbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns
- frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".
Otro reizi.
M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").
Cienījamie kolēģi! Reizēm patiešām izbrīnu rada arī frakcijas "Latvijai" kolēģu rīcība. Pirmkārt, mēs runājām par pilsētu zemi, nevis par mežiem, ezeriem un visu pārējo. Protams, ir iespējams, Mauliņa kungs, ka jums ir informācija par Ķīšezeru, ka kāds to taisās privatizēt vai tamlīdzīgi. Bet tālāk, cienījamie kolēģi, man arī izbrīnu rada Mauliņa kungs. Viņš labi atceras, kā Juridiskajā komisijā mēs apspriedām jautājumu par Rīgas lidostu. Jā, patiešām, man liekas, ka arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" labi atceras to situāciju, kad bija tā, ka, ja tur ir vietējais zemnieks un ja tas pats vietējais advokāts ar viņa starpniecību taisa falšu līgumu atkal "trešajām rokām" un iet tālāk... (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Vai līgumu izlasīji?") Ja mēs gribam veicināt kaut kādu starpslāņu intereses, kas patiešām ir daudz bīstamākas, Mauliņa kungs. Tur var parādīties tā "çnu" nauda, un tad arī Mauliņa kungs un, iespējams, vēl daudzi citi kolēģi no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", es domāju, nesen pie Buholca kunga stāvēja ārā ar tiem lietussardziņiem un priecājās, ka viens amerikāņu biznesmenis beidzot ir atjaunojis kazarmas. Un, Leopold Ozoliņa kungs, es atceros, ka jūs arī tur kādu maizīti ieēdāt. Jums nebija pretīgi ēst to no amerikāņu miljonāra rokām, kas ir, lūk, centrālo ēku vai nu nopircis kopā ar to zemi, vai uz 99 gadiem... Varbūt būtu bijis labāk, ja šīs kazarmas paliktu iepriekšējā situācijā, bet tad, iespējams, tā ikru maizīte nebūtu jums tikusi.
Cienījamie kolēģi! Tādēļ šeit ir pats labākais piemērs - var paskatīties Buholca kunga kazarmas. Viņas ir atjaunotas, un tur ir ieguldītas milzu investīcijas iekšā. Ja Leopoldam Ozoliņa kungam ir miljons dolāru vai vairāk, lai šo darbu veiktu, tad patiešām es priecātos, ka Latvijā aizvien vairāk ir tādu uzņēmīgu cilvēku. Bet šinī gadījumā šīs pašas kazarmas dos darba vietas. Un es vēlreiz saku, ka, ja mēs gribam proponēt graustus, ja mēs negribam atbalstīt jaunu darba vietu ieguvi, tad mēs varam atbalstīt Leopoldu Ozoliņa kungu, bet tas būs vērsts pret tautu, tas nebūs tautas interesēs.
Un tādēļ gan Mauliņa kungam, gan atsevišķiem kolēģiem nevajadzētu nodarboties ar demagoģiju. Var jau saprast arī Mauliņa kungu, jo tuvojas vēlēšanas, un, iespējams, par rīsa graudu varēs dabūt atkal vēlētāju balsis. Un, jo mazāk būs darba vietas, jo lielāks atbalsts būs gan "Latvijai"... gan arī citām grupām.
Tādēļ es tomēr aicinātu
domāt loģiski, jo mēs bieži vien aizmirstam
taisni loģiskumu, bet nodarbojamies diemžēl
atsevišķos gadījumos tīri ar politikānismu,
un tas nebūs Latvijas tautas labā. Nav jāaizmirst
tas, bet it sevišķi likumdošanā reizēm
ir jānodala tas, ko runā politiskā sapulcē,
no tā, kur ir reālā ekonomika un reālā
tautas labklājība. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.
Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Jautājums patiešām ir evolucionārs mūsu Saeimā - būt vai nebūt brīvam zemes tirgum pilsētās. Jā, droši vien sanāk tāda situācija, vismaz no malas raugoties, ka ļoti daudzi Saeimas deputāti plāno vai stāv rindā uz pilsētu zemes iegādi. Bet jūs jau zināt, ka tā rinda nav tik liela. Pirmām kārtām tas skar ne tikai deputātus, bet Latvijas iedzīvotājus, tas nozīmē, ka nav ko investēt, tātad nav naudas.
Otrs. Ja mēs gribam tomēr radīt iespējamās darba vietas, tad mums ir jāļauj brīvi ar šo zemi tirgoties. Es neatceros, kurš no kolēģiem pateica: vai zemi var iekraut iekšā vagonos un izvest? Zināt, droši vien var. Tīri teorētiski. Un tie, kuri runā par zemes izvešanu ārpus Latvijas, zināmā veidā nekļūdās, jo, izrokot zemi, jebkurā variantā radīsies liela bedre. Tanī saplūdīs noteikti liels daudzums ūdens, un tur varēs audzēt karpas. Droši vien pesimisti (jebkurā variantā) vai optimisti atradīs izeju no jebkuras situācijas. Es tikai domāju par to, kā var atrasties Saeimā un kāpt tribīnē, lai runātu par tuvināšanos Rietumiem, ja faktiski līdz ar brīvā zemes tirgus aizliegumu pilsētās mēs tuvināmies atkal sociālismam. Nu tāda ir realitāte!
Un, ja mēs gribam, lai cilvēki nāk un lai uzņēmēji investē, tad mums skaidri jāzina, kāds uzņēmējs nāk, cik viņš iegulda naudas Latvijas zemē, ko viņš ceļ, cik viņš darba vietu rada, un līdz ar to mēs vairāk vai mazāk sekotu šim ekonomiskajam procesam. Loģiski, otrs variants ļauj neko neredzēt un nepamanīt, ka šodien jau ir izveidojusies ļoti laba biznesmeņu profesija, kas saucas "latvietis". Un tā ir ļoti izdevīga - neko nedarīt, nestrādāt biznesā, bet pelnīt kā starpniekam. Un tā arī ir realitāte. Tā skaidri parādās šobrīd ne tikai laukos, tā parādās arī pilsētās. To skaidri parāda piemēri, kas ir Jūrmalā. Es domāju, ka jūrmalnieki kolosāli zina, ko tas nozīmē. To, ka tur ar profesiju "latvietis" maskējas un ienāk iekšā daudzas juridiskās struktūras, par kurām mēs faktiski pat nezinām. Tā arī ir realitāte.
Un vispār, ja šajās mūsu sarunās paklausītos Eiropas savienības parlamentārieši, tad, es domāju, viņi redzētu, ka mūsu Saeimā ir ļoti maz tādu frakciju, kas grib tiekties uz Eiropas savienību. Loģiski, var izveidoties situācija, ka kāds Latvijas iedzīvotājs, klausoties manā runā, domā: nu jā, tagad jau arī Demokrātiskā partija Saimnieks runā par to, ka Latvijas zemi izpārdos ārzemniekiem. Zināt, es nekautrējos no vienas principiālas lietas. Tā ir mana personīgā doma: ja ārzemnieks šeit ceļ mājas, rūpnīcu korpusus rada firmas, dod darba vietas, un iegulda šeit naudiņu, tad tādiem cilvēkiem ir dziļi jāpaklanās un jāsaka paldies, jo viņi šo naudu var vest arī uz kādu citu zemi un ieguldīt tur. Es domāju, ka ir pienācis laiks noņemt šos aizliegumus, bet izstrādāt pietiekoši stingrus noteikumus, kas neatļautu vienā vai otrā procesā zemi izmantot nelietderīgi.
Un otrs, ko gribu teikt kolēģiem no kustības "Latvijai". Jā, es pilnīgi piekrītu jums, ka pirmām kārtām vajadzētu stimulēt to zemes pārdošanu, kas atrodas zem rūpnieciskiem objektiem. Bet, redzat, te ir viena tāda niansēta lieta. Rūpnīcu var paņemt tikai pietiekoši bagāta struktūra vai fiziskā persona, jo hektāru skaits ir milzīgi liels. Tur nevar izveidot, teiksim, desmit, piecpadsmit struktūras. Tas cīniņš notiks, jo tā ir arī infrastruktūra un viss pārējais, kas ir izveidojies gadu desmitos vēl sociālistiskās iekārtas apstākļos. Bet tas, ka šobrīd ļoti daudzas vietas pilsētās ir neapkoptas...
Otrs moments. Mēs tomēr esam aizmirsuši mazpilsētu problēmu. Mēs tagad visu akcentējam ap Rīgu. Te ir benzīna tanki sacelti. Labākajā gadījumā viņus uzcels vēl desmit, piecpadsmit, varbūt divdesmit pilsētās, bet mēs esam aizmirsuši mazpilsētas. Mūsu vietējais latvietis nevar attīstīt biznesu. Arī kredītus bankās viņš nevar paņemt. Līdz ar to ir vajadzīgas šīs investīcijas. Un, ja mēs tās neattīstīsim, ja nedosim šo zemi brīvajā tirdzniecībā, tad mazpilsētas mums faktiski mirs, jo tās cerības, ka visa Latvijas nākotne balstīsies uz zemnieku... Jau šobrīd ļoti daudzi stratēģi Latvijas Zemnieku savienībā runā par kooperācijas attīstīšanu un kaut kādā veidā mēģina stimulēt to, ko Eiropa jau sen ir pārdzīvojusi. Bet zeme ir jālaiž brīvā tirdzniecībā! Vienīgais patiešām, kam es piekrītu, ir tas, lai uz šīs mūsu zemes nesāktu veidot kaut kādas celtnes, kas varbūt nebūtu raksturīgas latviešu mentalitātei. Es runāju par Rīgas pilsētu, par mazpilsētām. Taču tie ir tikai ierobežojumi.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt
cienījamā Leopolda Ozoliņa priekšlikumu,
neskatoties uz to, ka es nešaubos par viņa labo nodomu,
ar kādu viņš kāpa tribīnē.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par apspriežamo likumprojektu līdz 5 minūtēm pirmo reizi un līdz 1 minūtei - otro reizi. (No zāles deputāte K.Lībane: "Ne tikai par šo!") Es atvainojos, arī par citiem šīsdienas sēdē izskatāmajiem darba kārtības jautājumiem ir tāds pats priekšlikums.
Attiecībā uz šo priekšlikumu viens var runāt "par", viens - "pret". Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izšķirt jautājumu, balsojot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 16, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.
Debatēs vēlas runāt Jānis
Mauliņš - frakcija "Latvijai". Otro reizi.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Es gribu atgādināt,
ka frakcija "Latvijai" ir programmā paredzējusi,
ka zemi var pārdot ar noteiktiem noteikumiem pilsētās,
kur tiek garantēts ražošanas vietu, darba vietu
nodrošinājums un tiek veikti zināmi kapitālieguldījumi.
Tas ir tikai viens nosacījums brīvajam tirgum. Bet
es atkārtoju vēlreiz: ja mēs masveidīgi
pārdosim ap pilsētām zemi, rezultātā
būs tāds stāvoklis, ka mums zeme vairs nepiederēs,
un tā ir būtībā jaunas sociālistiskās
revolūcijas priekšspēle. Un runāt par to,
ka mēs esam it kā sociālistiski noskaņoti,
ir tīrās blēņas. Apstākļu
radīšana sociālistiskajai domai ir tieši šāds
neapvaldīts privātīpašuma liberālisms.
Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts M.Lujāns:
"Mauliņ, spožas idejas!")
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav... Es atvainojos, runāt
vēlas Liepas kungs - frakcija "Latvijai".
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā, - par ko tad galu galā ir runa? Pašreiz mēs apspriežam 36.priekšlikumu - Leopolda Ozoliņa kunga priekšlikumu svītrot 20.panta otro daļu. Ko mēs atrodam 20.panta otrajā daļā? "Citas fiziskās un juridiskās personas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt zemi..." Un tā tālāk. Tātad te ir runa par citām juridiskām un fiziskām personām, kas nav minētas panta pirmajā daļā. Kas tad ir minēts šā panta pirmajā daļā? Paskatīsimies, vai tur ir minēts tik maz iespēju Latvijas zemes pārdošanai? Vai tiešām tur ir minēts tik maz to cilvēku un to juridisko personu, kas varētu iegādāties Latvijas zemi? Tik maz, lai mēs šeit šodien drīkstētu runāt par brīvā zemes tirgus atļaušanu Latvijā? Atšķirsim 13.lappusi, tur ir 20.pants "Darījumu subjekti". Tur ir teikts, ka zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, var iegūt šādi subjekti: Latvijas Republikas pilsoņi, pats par sevi saprotams; valsts un pašvaldības, un tā tālāk; Latvijā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības); tālāk ir minēti uzņēmumi, kuri ir ar kapitālierobežojumiem, publiskās akciju sabiedrības un Latvijā reģistrētās reliģiskās un sabiedriskās organizācijas. Panta pirmajā daļā ir paredzēta iespēja zemi iegādāties arī ārzemniekam - un ne vienas kategorijas pārstāvim vien. Vai ir vajadzīgs pilnīgi brīvi, bez mazākās atrunas ļaut citām personām, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, nākt un iegādāties Latvijas zemi? Bez jebkādām garantijām, ka šeit būs investīcijas, ka šeit notiks, lūk, darba vietu radīšana, un tā tālāk, un tā tālāk? Šī darbavietu radīšana un investīciju iesaistīšana var notikt pilnībā arī 1.pantā paredzētajā kārtībā.
Tā ka es domāju, ka Leopolds Ozoliņš
šeit ir pareizi uztvēris to domu, un aicinu atbalstīt
Leopolda Ozoliņa kunga ierosinājumu. Paldies par
uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.
J.Rāzna. Paldies, cienījamie kolēģi,
tie, kas piedalījās debatēs. Es domāju,
ka tas ļāva arī pārējiem deputātiem
uz šo lietu varbūt paskatīties pamatīgāk.
Es tikai gribu vienu lietu piebilst. Lūk, šā likuma
tālākā daļa, praktiski visa tā daļa,
kura mums vēl jāizskata, attiecas uz šīm
"citām fiziskajām un juridiskajām personām".
Jūs varat pašķirt divas lapas tālāk,
un jūs redzēsiet, kur šīs personas nevar
nopirkt zemi. Jūs varat pašķirt vēl tālāk,
jūs paskatīsieties un redzēsiet, kā viņas
vispār var nopirkt zemi, kur tas ir jāsaskaņo,
un visus tos ierobežojumus, to, kāda kārtība
ir šīs zemes atsavināšanai, un tā tālāk.
Manuprāt, šīs "citas fiziskās un juridiskās
personas" ir pietiekami ieliktas šā likuma rāmī,
lai viņas tik vienkārši šo zemi Latvijā
nevarētu nopirkt. Bet balsojums, protams, atkarīgs
no katra deputāta pārliecības, un es lūdzu
balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu - svītrot 20.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 37.priekšlikums - Juridiskā
biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 38.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 20.panta otro daļu šādā
redakcijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. Nākamais. 39.priekšlikums
ir deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija to
nav atbalstījusi, un praktiski 5.punktu mēs nemaz
neiebalsojām. Tātad tas praktiski nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. 40.priekšlikums ir deputātu
Gannusas, Nagļa un Rāznas priekšlikums - izteikt
21.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Būtībā
tas attiecas uz 3.punkta "b" apakšpunktu. Komisija
šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 41.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums - izteikt 21.panta pirmo daļu iesniegtajā
redakcijā. Arī šo komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. Izstrādājot savu redakciju,
komisija ir iesniegusi 42.priekšlikumu - izteikt 21.panta
pirmo daļu attiecīgajā redakcijā. Komisija
to arī atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 43.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" - izteikt 21.panta tekstu šādā
redakcijā. Tas būtībā attiecas uz 21.panta
otro daļu. Komisija lēmumu nepieņēma.
Manuprāt, šeit ir mainījies iesniegšanas procesā...
vai arī kaut kur vienkārši ir ieviesusies kļūda,
un tāpēc būtībā šeit vai nu
vajadzētu skaidrojumu, vai vajadzētu to arī
noraidīt, jo otrā daļa mums saka, kur minētās
personas nevar iegūt zemi. Manuprāt, šis frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums
ir sadalīts tālāk divās daļās.
Un, ja mēs gribētu to atbalstīt, tad vajadzētu
atbalstīt varbūt 46. un 49.priekšlikumu, kas ir
praktiski tas pats, kas 43.priekšlikums, tikai tas ir kopā...
un būtībā papildinātos tās zemes
uzskaitījums, kuru nevar iegūt īpašumā
citas fiziskās un juridiskās personas.
Sēdes vadītājs. Tātad jūsu
priekšlikums ir noraidīt šo?
J.Rāzna. Jā, jo tas pats ir 46. un 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt 21.panta otrajā daļā tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. Tātad es gribētu lūgt deputātiem, lai jūs varētu labāk orientēties, - pašreizējo redakciju paskatieties, lūdzu, 21.lappusē labajā pusē. Tur ir būtībā trešā lasījuma redakcija.
Nākamais ir 44.priekšlikums - deputāta
Ozoliņa priekšlikums izteikt 21.panta otro daļu
šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 45.priekšlikums - deputāta
Emša priekšlikums izslēgt 21.pantā vārdus
"jûras un citi publisko ūdeņu...".
Un tālāk kā tekstā... Arī to komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī piekrīt komisijas atzinumam. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. 46.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikums papildināt
21.panta otro daļu ar vārdiem - "pilsētu
ģenerālplānos noteiktajās dzīvojamās
zonās". Arī šo priekšlikumu komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt
Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai".
N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt
frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
iesniegto priekšlikumu - papildināt 21.panta otro daļu
ar šādu tekstu, sakarā ar to, ka mēs runājām
šajā likumā visu laiku par šīm investīcijām,
par šīm rūpnieciskajām zonām, lai
Latvijā ienāktu Rietumu kapitāls un varētu
šī saimniecība šeit rosīties. Bet tas
nekādā ziņā neattiecas uz dzīvojamo
zonējumu, kas ir noteikts pilsētas ģenerālplānā.
Kas attiecas uz Rīgu, Rīgā šis pilsētas
plāns ir pieņemts, un šo zonējumu visiem
rīdziniekiem bija iespēja redzēt, un vēl
tagad Rīgas Domē tas ir izstādīts, un
ir pateikts, ka attiecīgās teritorijas var apbūvēt
tikai ar daudzdzīvokļu mājām vai arī
vienstāva vai divstāvu dzīvojamām mājām.
Bet šī teritorija nav tā teritorija, kurā
mēs varam gaidīt šīs lielās investīcijas,
un tāpēc es lūgtu tomēr paturēt
šo principu, ko piedāvā mūsu frakcija, un
arī partijas viedoklis ir tāds, ka šajās
teritorijās paliktu šie ierobežojumi un nevarētu
šīs personas iegūt īpašumā šo
zemi. Arī šobrīd likumā par dzīvojamo
māju privatizāciju šīs lietas ir atrunātas,
un tiem cilvēkiem, kuriem likums neparedz šo zemi iegūt
īpašumā pēc dzīvojamo māju
privatizācijas, ir paredzēta zemes noma, un neviens
neaizskar šā īpašnieka tiesības izmantot
šo dzīvokli, veikt ar šo dzīvokli saistītos
darījumus. Tāpat var arī šobrīd būt
māja īpašumā, un var būvēt
māju, un tas notiek, bet nav runa par zemi, un šobrīd
šī situācija nav tik sarežģīta,
un būvniecība notiek, un nav problēmas. Kāpēc
mums būtu pašlaik jāmaina šī situācija?
Es tāpēc uzskatu, ka... Paskatīsimies vispirms,
kā notiek ar investīcijām šajās rūpnieciskajās
zonās, jauktajās zonās, un tad skatīsimies,
kā būs tālāk. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt debatēs par šo
priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā
- Jānis Rāzna.
J.Rāzna. Es aicinu deputātus balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 21.panta otro daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 47.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums precizēt 21.panta otrajā
daļā minētās aizsargjoslas. Komisija to
ir izdarījusi savā priekšlikumā - 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. 48.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums izteikt 21.panta otro daļu šādā
redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 49.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai". Pēc savas būtības
tas nav balsojams, jo mēs neiebalsojām 46.priekšlikumu.
Ja mēs būtu to iebalsojuši, tad mēs varētu
balsot arī par šo.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 50.priekšlikums ir deputāta
Bartaševiča priekšlikums izteikt 22.panta nosaukumu
šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. Komisija atbalstīja 51.priekšlikumu,
tas ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 22.panta
nosaukumu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret 22.panta nosaukumu nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. 52.priekšlikums ir deputāta
Bartaševiča priekšlikums izteikt 22.panta pirmo
daļu šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 53.priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums izteikt 22.panta pirmo daļu šādā
redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja
un iestrādāja savā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav.
Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 54.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums izteikt 22.panta pirmo daļu šādā
redakcijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 55.priekšlikums ir deputāta
Bartaševiča priekšlikums izteikt 22.panta otrās
daļas pirmo teikumu šādā redakcijā.
Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta
Bartaševiča priekšlikumu nav. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 56.priekšlikums ir deputātu
Gannusas, Nagļa un Rāznas priekšlikums izteikt
22.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā
redakcijā. Arī to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. Komisija neatbalstīja arī
57.priekšlikumu - deputātu Gannusas, Nagļa un Rāznas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie deputāti! Man ir liels lūgums tiešām
uzmanīgi sekot šā likuma izskatīšanai,
jo šeit ir tā saucamie ierobežojumi citām
fiziskām un juridiskām personām. Un šeit
vai nu komisija, vai kāds, kam ļoti interesē
Latvijas zemes nonākšana nepilsoņu vai citu fizisku
un juridisku personu rokās, cenšas un mēģina
tomēr atvieglināt un samazināt šos ierobežojumus.
Mēs šodien bijām liecinieki, kā samazināja
debašu laiku no 15 minūtēm līdz 5 minūtēm,
ar balsu vairākumu, ar 45 balsīm; tas būtībā
aizbāž muti, liedz sniegt argumentāciju, pamatotu
argumentāciju tam vai citam priekšlikumam. Nu, ja mēs
uzskatām, ka ir demokrātija, tad sauksim šo demokrātiju
šādā veidā. Es uzskatu, ka šodien mēs
esam arī liecinieki tām mahinācijām...
piedodiet... es ceru, ka mani neizslēgs kā Valdmaņa
kungu uz piecām vai sešām sēdēm.
Cerams, ka Jirgena kungs, kā mans bijušais kolēģis,
tikai uz vienu sēdi izslēgs... Es atsaucu šo
vārdu "mahinācijas", piedodiet... Manipulācijas
tās varētu būt, manipulācijas ar jēdzieniem,
ar labojumiem, un šeit redzējām, cik veikli "Latvijas
ceļš" mūs apšmauca, piedodiet, mēģināja
maldināt par azartspēlēm... lūk, baznīcas
un skolas minēja, tā ka deputāti pat nevarēja
saprast... Viņi saka - tas taču brīnišķīgi,
ka baznīcās un skolās nespēlēs
kārtis vai ruleti, ka skolēni, bērni, savu
pusdienu naudu nenospēlēs. Un vienkārši
tas bija tā izdarīts, ka tika izņemti ārā
no šīs redakcijas šie vārdi - pagrabi un puspagrabi.
Un deputāti, viena daļa, pat nesaprata, par ko runā:
tas taču brīnišķīgi, ka baznīcās
un skolās nedrīkst spēlēt, vai ne? Tādas
manipulācijas turpinās, un ir ļoti interesanti
izveidots arī šis 22.pants. Pašķirstiet to
dokumentu! Es redzu, ka daudziem tas nav priekšā uz
galda, daudzi lasa avīzes, viens studē žurnālu,
kurā redzam, kā Rietumu kultūra nāk iekšā
ar joni un mūsu pusaudžiem skalo smadzenes, cits lasa
Klaucēna izdoto grāmatu par viņa piedzīvojumiem
ārzemēs... Es ļoti, ļoti lūdzu paskatīties,
kā, lūk, šis pants ir noformēts. Jūs
meklēsiet caur visu šo biezo dokumentu un ar grutībām
atradīsiet, kāda tad ir šā darījuma
saskaņošana. Šeit arī viss ir tā manipulēts,
lai mēs galu galā neapzinātos... un neiedziļinātos
šā ārkārtīgi svarīgā likuma
apspriešanā, nespētu to piecās minūtēs.
Es ceru, ka man vēl pussekunde ir, Sinkas kungs. Jums kā
trimdas latvietim es iesaku aizstāvēt Latvijas zemi,
nevis varbūt divdesmit gados... Es saprotu - brīvais
tirgus, kapitālisms, tas ir brīnišķīgi,
bet Latvijas zeme mums ir viena. Lūdzu, sekojiet līdzi
šim likumprojektam! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām
deputātu Rāznas, Nagļa un Gannusas priekšlikumu,
kas tabulā redzams ar numuru 56. Vai vēl kāds
vēlas uzstāties debatēs par šo priekšlikumu?
Uzstāties neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas
vārdā - Jānis Rāzna.
J.Rāzna. Manuprāt, neviens pat neprasīja
balsojumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. Nākamais ir 58.priekšlikums
- deputāta Bartaševiča priekšlikums - izteikt
22.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā
redakcijā. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Bet vēl
bija Rāznas, Nagļa un Gannusas otrs priekšlikums
- 57.priekšlikums.
J.Rāzna. Mēs par to jau runājām.
Tos abus komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu - neatbalstīt
deputāta Bartaševiča priekšlikumu - nav.
Komisijas atzinums pieņemts. Tālāk, lūdzu!
J.Rāzna. 59.priekšlikums ir saņemts
no Juridiskā biroja - izteikt 22.panta otro daļu šādā
redakcijā. Komisija daļēji to ir atbalstījusi
un iestrādājusi savā priekšlikumā,
kas ir nākamais - 60.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Rāzna. 60.priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 22.panta otro daļu šādā
redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts. (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
"Es protestēju. Skaidrāk un skaļāk!
Neko nevar saprast!)
J.Rāzna. ...Vajag klausīties, Ozoliņa
kungs! Paldies. Es runāšu skaļāk. (No zāles
deputāts L.Ozoliņš: "Nevajag murmulēt
zem deguna!") Skaidrāk arī. 61.priekšlikums
ir saņemts no deputāta Bartaševiča - aizvietot
22.panta trešās daļas pirmajā teikumā
vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija
to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
J.Rāzna. 62.priekšlikums saņemts
no Juridiskā biroja, arī to komisija ir daļēji
atbalstījusi un iestrādājusi savā 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 63. ir atbildīgās komisijas
priekšlikums - izslēgt 22.panta trešo daļu,
jo atsevišķas šā panta daļas ir iestrādātas
22.panta otrās daļas redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret komisijas viedokli. Pieņemts.
J.Rāzna. 64.priekšlikums saņemts
no deputāta Bartaševiča - izteikt 22.panta ceturtās
daļas pirmo teikumu šādā redakcijā...
Komisija to neatbalstīja, jo pati 65.priekšlikumā
iesaka izslēgt 22.panta ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Atbilstoši
Kārtības rullim 65.priekšlikums par 22.panta ceturto
daļu mums ir jāizlemj vispirms. Vai deputātiem
ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli -
izslēgt 22.panta ceturto daļu? Deputātiem iebildumu
nav. Līdz ar to ir pieņemta atbildīgās
komisijas redakcija, bet deputāta Bartaševiča
priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.
J.Rāzna. 66.priekšlikums. Tas ir atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 23.pantu šādā
redakcijā. Tātad 23.pantā runāts par darījumu
publicēšana. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
J.Rāzna. 67. priekšlikums ir deputāta
Bartaševiča priekšlikums - izteikt 24.panta pirmo
daļu šādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst pret komisijas viedokli - neatbalstīt deputāta
Bartaševiča priekšlikumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 68.priekšlikums. Atbildīgās
komisijas priekšlikums - izteikt 24.pantu šādā
redakcijā... Komisija to atbalstīja. Būtībā
24.pantā runāts par zemes īpašuma tiesību
izbeigšanās kārtību fiziskajām personām,
kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad viņām
būtībā divu mēnešu laikā jāizprasa
atļauja no domes priekšsēdētāja.
Ja šādu atļauju viņas nesaņem, tad
viņām šī zeme divu gadu laikā ir
jāatsavina, bet, ja šī zeme netiek atsavināta,
tad šīs zemes izmantošanas kārtību būtībā
nosaka Ministru kabinets. Te būtībā ir iestrādātas
tādas pašas normas kā Lauku zemes likumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.
J.Rāzna. 25.pants, 69.priekšlikums. Te
ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - izteikt
25.panta pirmo daļu šādā redakcijā...
Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst pret komisijas viedokli - neatbalstīt deputāta
Bartaševiča priekšlikumu. Pieņemts.
J.Rāzna. 70.priekšlikumā atbildīgā
komisija iesaka izteikt 25.pantu šādā redakcijā,
kurā praktiski arī runāts par fizisko un juridisko
personu zemes īpašuma tiesību saglabāšanu
vai izbeigšanu. Kārtība būtībā
ir tāda pati - tātad ir jāizprasa domes priekšsēdētājam
atļauja, bet, ja viņš šo atļauju nedod,
tad divu gadu laikā šī zeme ir jāatsavina.
Taču, ja viņš to neizdara, tad tālāko
zemes izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Komisija šādu redakciju atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī atbalsta. Pieņemts.
J.Rāzna. 71. priekšlikums. Deputātu
Gannusas, Nagļa un Rāznas priekšlikums - izteikt
26.pantu šādā redakcijā... Šā
priekšlikuma būtība ir tāda, ka Ministru
kabinets atsevišķās pilsētās var
noteikt zemes pārdošanas ierobežojumus 20.panta
pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā
minētajām juridiskajām un fiziskajām
personām. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.
(Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Debatēs vēlas uzstāties Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!
Godātie deputāti, es aicinu sekot līdzi
likumprojekta izskatīšanai un tik tiešām ekonomēt
laiku un pieteikties savlaicīgi!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es nebūtu runājis, ja nebūtu pieprasīts
balsojums. Tā arī bija uzstāšanās
pēc būtības. Es gribu iebilst pret šā
priekšlikuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka visi ierobežojumi
attiecībā uz pilsoņu tiesībām ir
nosakāmi ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem.
Tāpēc es neiebilstu, ja nākotnē kādā
pilsētā nāktos noteikt vēl papildierobežojumus.
Tas pilnīgi varētu būt iespējams, bet
to var darīt tikai ar likumu, nevis ar Ministru kabineta
noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Deputāti vēl vēlas runāt.
Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātais Amerika kungs! Draugi Saeimā!
Es jūs ļoti lūdzu tomēr vēl un
vēlreiz iedziļināties šajos pantos, kurus
mēs pašreiz skatām. Tie ir ļoti atbildīgi
mums katram un mūsu mazajai valstij. Un, ja Ministru kabinets
tomēr paredz, ka Daugavpili var nopirkt Austrumi, ka Dobeli
var nopirkt Honkonga, ka Kuldīgu var nopirkt Zviedrija,
tad, ja rodas šādas aizdomas cienījamam Šķēles
kungam un Krastiņa kungam, viņiem tomēr vajadzētu
dot šīs tiesības sasaukt Ministru kabineta ārkārtas
sēdi un ierobežot šādu pilsētu zemes
izpārdošanu. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi līdzi
šiem likuma pantiem!
Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu
debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā Rāznas kungs vēlas
kaut ko teikt?
J.Rāzna. Paldies. Nē. Deputāti
prasīja balsojumu. Balsosim!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātu Rāznas, Nagļa un Gannusas priekšlikumu - izteikt 26.pantu šādā redakcijā... Tas ir 71. priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpināsim!
J.Rāzna. 72.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu pēc 26.panta ar sesto nodaļu "Valsts un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana". Šeit man ir mazliet jāpaskaidro.
Cienījamie kolēģi, jūs
droši vien atceraties, ka likums par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās un laukos mums jau janvārī
bija sagatavots trešajam lasījumam. Kad mēs bijām
Ziemassvētku brīvdienās, Ministru kabinets
13.janvārī Satversmes 81.panta kārtībā
pieņēma noteikumus "Par valsts un pašvaldību
zemes privatizāciju un atsavināšanu". Pēc
tam mēs šos noteikumus sēdē izskatījām
otrajā lasījumā. Uz trešo lasījumu
mums priekšlikumi netika iesniegti, un tad pēc Juridiskā
biroja priekšlikuma Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija izskatīja
iespēju abus šos likumprojektus apvienot. Šobrīd,
tātad sākot ar 72.priekšlikumu, darba grupa, strādājot
kopā ar Juridisko biroju un Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisiju, šos
abus likumprojektus ir apvienojusi, un līdz ar to 73.priekšlikums
jau attiecas uz nākošo likumprojektu, tas ir, "Par
valsts un pašvaldību zemes privatizāciju un atsavināšanu
Latvijas Republikas pilsētās", jo gan Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, gan Juridiskais birojs uzskatīja, ka šie abi
likumi, kas attiecas uz pilsētas zemi, ir apvienojami un
iestrādājami vienā likumprojektā. Tāpēc
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija Juridiskā biroja priekšlikumu par
likumprojekta papildināšanu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
arī nav iebildumu pret atbildīgās komisijas
viedokli. Pieņemts.
J.Rāzna. 73. priekšlikums. Atbildīgās
komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu
27.pantu šādā redakcijā... Tajā apvienoti
likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes privatizāciju
un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās"
1.panta pirmā daļa, kā arī daļēji
2., 3., 4., 5., 15. un 16.pants. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
arī nav iebildumu pret komisijas viedokli. Pieņemts.
J. Rāzna. 74.priekšlikums. Juridiskā
biroja priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar jaunu
27.pantu. Būtībā tas ir ietverts Valsts un pašvaldību
zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtībā.
Šo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija daļēji
atbalstīja un iestrādāja atbildīgās
komisijas 75.priekšlikumā kā 28.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret atbildīgās komisijas viedokli, izskatot Juridiskā
biroja priekšlikumu nr.74, iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 75.priekšlikums. Atbildīgās
komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar 28.pantu
šādā redakcijā... Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas uzstāties debatēs par šo priekšlikumu.
Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es atvainojos deputātam Dobelim, (Starpsauciens no zāles: "Nevajag atvainoties!") ka es runāju par iespēju, ka Honkonga likvidējas, tāpēc miljonāri brauks un pirks. Mūsu deputāti, te bija domāta Dobeles pilsēta, akurāt Dobeles apkārtne, kur Zemgales līdzenumu pērk Kanāda, bet izmisumā iedzītie latviešu zemnieki pārdod šo zemi Kanādas "naudas maisiem". Tāpēc es lūgtu deputātam Rāznam: neņemiet ļaunā, Rāznas kungs! Runājiet varbūt skaidrāk! Sevišķi tur, galerijā, kur mēs, nepaklausīgie un nerātnie deputāti, tagad esam nosēdināti, mēs nevaram dzirdēt. Akustika ir slikta, deputāti sarunājas. Šis jautājums lielākajai daļai deputātu nav svarīgs. Jo vairāk var šodien iztērēt likumīgi nopelnītos latus, kad viņi ir tik dārgi attiecībā pret dolāru, jo droši vien tas ir izdevīgāk. Zeme būs par velti pēc šā jaunā zemes nodokļa, kad arī ar mums veikli manipulēja un koeficientu uztaisīja par kadastrālo vērtību, kuras nemaz vēl nav un nez kad būs, un tur ir pilnīga patvaļa šā zemes nodokļa noteikšanā. Tad tiešām to pārdevēju būs daudz.
Un vismaz tagad Saeimas sēdē izlasiet! Tie ir ārkārtīgi svarīgi punkti! Šeit ir Nekustamā īpašuma aģentūra. Šeit ir Privatizācijas aģentūra. Mēs zinām, ko nozīmē šī valsts akciju sabiedrība jeb valsts bezpeļņas organizācija. Mēs zinām, kur aiziet šī nauda par šiem privatizētajiem objektiem. Un šeit ir privatizējamie objekti, kuri ir "piesieti" klāt, kuri ir uzlikti uz Latvijas zemes, kas pāriet privātīpašumā, ja viņam pieder šis objekts. Kas ir privatizējis šos objektus? Par ko? Cik? Ļoti lūdzu: sekojiet un iebilstiet!
Es pašreiz iebilstu pret neskaidro Rāznas
kunga dikciju, jo man liekas, ka arī tā ir manipulācija
- izvēlēties speciālus deputātus, lai
mums nebūtu skaidrs. Viens no hipnozes paņēmieniem
ir tāds - kaut ko murkšķēt zem deguna.
Es ļoti atvainojos! Kaut ko murkšķēt zem
deguna un nogurdināt jūsu smadzenes, lai jūs
nesaprastu, par ko ir runa. Tas bija Kašpirovska paņēmiens.
Esiet tik laipni, lūdzu, sekojiet! Šis ir ārkārtīgi
svarīgs turpmākajai Latvijas attīstībai
likums. Lūdzu, Rāznas kungs! Lūdzu, runājiet
skaidri, lai mēs varam atšķirt vārdu no
vārda. Nesteidzieties! Piecas minūtes mums jau tik
un tā ir nogriezts laiks. Ļoti liels laiks ir nogriezts
katram, kas varētu runāt. Jūs varēsit
runāt skaidrāk, Rāznas kungs! Paldies. (Zālē
liels troksnis.)
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tik tiešām es lūdzu zālē pēc iespējas ievērot klusumu. Tas attiecas arī uz žurnālistiem un visiem tiem, kuri atrodas šeit, zālē, un seko līdzi Saeimas sēdes gaitai. Kolēģi, cienīsim viens otru! Ievērosim šo klusumu, un tajā pašā laikā ziņotājs ziņos tālāk, ja ir nepieciešami kādi komentāri.
Deputāti, vai vēl kāds vēlas
uzstāties par šo jautājumu? Deputāti vairs
debatēs uzstāties nevēlas. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā Rāznas kungs vēlas
kaut ko teikt?
J.Rāzna. Man vienkārši jāatvainojas Ozoliņa kungam un visiem pārējiem, kuri mani nedzird vai nesaprot. (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Nevajag atvainoties!") Es domāju, ka jums visiem vēl ir iespēja... bija šāda iespēja izlasīt, turklāt izlasīt ne tikai šodien, bet jau trīs dienas iepriekš.
Es gribu vēl tikai pateikt, ka šajā sestajā nodaļā komisija praktiski neko nav mainījusi. Šis likumprojekts, kuru mēs esam iestrādājuši likumā par zemes reformu pilsētas, būtībā ir tikai redakcionāli precizēts. Bez tam uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nebija iesniegts. Tātad šeit, ja viņš praktiski būtu gājis kā atsevišķs likumprojekts, mums nebūtu par ko runāt. Mēs vienkārši būtu nobalsojuši par trešo lasījumu, un viņš jau būtu stājies spēkā kā likums.
Es visu laiku domāju, ka ļoti skaļi
bļauju. Ja Ozoliņa kungs tur aizmugurē nedzird,
tad man tiešām jāatvainojas. Es mēģināšu
kliegt vēl skaļāk.
Sēdes vadītājs. Godātie
kolēģi, vai deputāti lūdz balsojumu
par 75. priekšlikumu? Godātais deputāt Ozoliņa
kungs! Vai jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu?
(No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Jâ!")
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par
atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt
likumu ar 28.pantu šādā redakcijā... un
tālāk kā tekstā. Tas ir likumprojekta
36.lappusē 75.priekšlikums. Lūdzu balsošanas
režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi
balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas
- 10. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts.
J.Rāzna. Nākošais...
Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, mums ir atlikusi viena minūte līdz pārtraukumam. Ir priekšlikums - turpināt likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Godātie deputāti! Vēl nav izsludināts
sēdes pārtraukums. Lūdzu uzmanību reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai!
I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi, nav reģistrējušies:
Alfreds Čepānis, Vladilens Dozorcevs... ir zālē.
Ervids Grinovskis, Aigars Jirgens, Jānis Jurkāns...
ir. Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš,
Janīna Kušnere, Andrejs Panteļējevs, Aida
Prēdele, Māris Rudzītis un Roberts Zīle.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Pātraukums
līdz 13.30.
( P ā r t r a u k u m s )
Sēdes vadītājs. Man nav pārliecības, ka zālē ir kvorums, līdz ar to es lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam. Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 40 deputāti.
Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Vai visi deputāti ir reģistrējušies kvorumam? Lūdzu rezultātu! Zālē ir 52 deputāti. (Starpsauciens: "Kâ lai latviešu tauta mums tic?..")
Mēs varam turpināt sēdi. Lūdzu
Rāznas kungu tribīnē! Godātie deputāti!
Lūdzu uzmanību, mēs turpinām izskatīt
likumprojektu!
J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Tātad turpināsim. Tālāk ir
76. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - likumprojekta
"Valsts un pašvaldību zemes privatizācija
un atsavināšana Latvijas Republikas pilsētās"
4. un 5. pantu apvienot un iekļaut likumprojekta 27. pantā
kā vienpadsmito daļu šādā redakcijā...
Komisija to ir atbalstījusi, bet tas iestrādāts
precizētā redakcijā 27. pantā kā
otrā daļa.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.
J.Rāzna. 77. ir Juridiskā biroja priekšlikums
- papildināt likumprojektu ar 28. pantu - "Valsts un
pašvaldības zemes privatizācijas metodes, paņēmieni
un atsavināšanas veidi", apvienojot šajā
pantā likumprojekta "Valsts un pašvaldību
zemes privatizācija un atsavināšana Latvijas Republikas
pilsētās" 15., 16. un 17. pantu, tātad
iekļaujot tos kā panta daļas. Komisija to nav
atbalstījusi kā atsevišķu pantu. Pirmā
un otrā daļa ir iestrādāta 27. panta trešajā
daļā, bet trešā daļa ir iestrādāta
30. pantā kā trešā daļa.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret komisijas viedokli nav? Komisijas viedoklis tiek
pieņemts.
J.Rāzna. 78. priekšlikums - Juridiskā
biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar 29.
pantu "Pirmpirkuma tiesības un to izmantošana",
apvienojot šajā pantā likumprojekta "Valsts
un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana
Latvijas Republikas pilsētās" 18., 19., 20.
un 21. pantu un iekļaujot tos kā panta daļas.
Komisija daļēji ir to atbalstījusi. Tas ir iestrādāts
29. pantā, kā to redzam atbildīgās komisijas
priekšlikumā - 79. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.
J.Rāzna. 79. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt likumu ar 29. pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī atbalsta? Pieņemts.
J.Rāzna. 80. priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar 30.
pantu "Zemes gabala cena", apvienojot šajā
pantā likumprojekta "Valsts un pašvaldību
zemes privatizācija un atsavināšana Latvijas Republikas
pilsētās" 22. un 23. pantu un iekļaujot
tos kā panta daļas. Komisija to ir daļēji
atbalstījusi, un tas ir iestrādāts atbildīgās
komisijas priekšlikumā - 81. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli?
Pieņemts.
J.Rāzna. 81. priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar 30.
pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar 30. pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tas ir likumprojekta 41. lappusē ievietotais priekšlikums ar numuru 81. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 2. Nav kvoruma.
Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot
balsošanas režīmu. Aicinu deputātus piedalīties
balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret -
nav, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.
J.Rāzna. 82. priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar 31.
pantu "Maksāšanas līdzekļi", apvienojot
šajā pantā likumprojekta "Valsts un pašvaldību
zemes privatizācija un atsavināšana Latvijas Republikas
pilsētās" 24. - 30. pantu un iekļaujot
tos kā panta daļas. Komisija ir atbalstījusi,
precizētā redakcijā iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā - 83.
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
vēlas runāt par šo priekšlikumu? Leopolds
Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo sēdes vadītāj!
Cienījamie deputāti! Man vēlreiz jālūdz
jūs ieskatīties vismaz tajā pantā, kas
nosaka zemes cenu. Šeit ir 30. pants. Mēs nobalsojām
atbalstīt tādu pantu, tā nosaukums ir "Zemes
gabala cena", un šeit ir rakstīts, ka konkrētā
zemes gabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts
vai atsavināts, nosaka tā institūcija, kas veic
zemes privatizāciju vai atsavināšanu. Un ir pilnīgi
brīva šāda izvēle. Nav nekādu ierobežojumu
šai cenas noteikšanai. Tātad tā institūcija,
kas veic Latvijas privatizāciju, pārsvarā, kā
mēs zinām, noteiks brīvi šā zemes
gabala cenu, kuru turklāt varēs noteikt, kā
jūs lasāt pašreiz skatāmajā Juridiskā
biroja priekšlikumā, latos un arī īpašuma
kompensācijas sertifikātos. Tātad ir iespējams,
ka šo īpašuma kompensācijas sertifikātu
apmēru par privatizējamo zemi nosaka atkal Ministru
kabineta noteikumi, nosaka attiecības starp institūciju,
kas veic privatizāciju vai arī atsavināšanu.
Ļoti lūdzu vēl un vēlreiz izlasīt
un iedziļināties, un saprast, cik svarīgs ir
šis likumprojekta pants un par kādu cenu mēs
pārdosim citām fiziskām un juridiskām
personām zemes gabalu, kurš saucas Latvija.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs runāt nevēlas? Vēlas runāt
debatēs? Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas
frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt komisijas izstrādātos variantus un gribu paskaidrot, ka Ozoliņa kungs šauri tulkoja 82. priekšlikuma būtību. Mēs ar ļoti lielām grūtībām gan darba grupā, gan komisijā panācām, ka to zemi, kas ir brīva, kas pienākas valstij vai pašvaldībām, var pārdot pēc vienotiem noteikumiem. Tātad - vai nu par naudu, kas ienāks valsts vai pašvaldību kasē... un otru daļu - par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Kāpēc? Tas ir tā jāpieņem, lai šie cilvēki, kas saņēmuši īpašuma kompensācijas sertifikātus, sajustu, ka viņu kompensācijas sertifikātu cena ceļas. Lai šī cena reāli celtos, šādam ierakstam šeit ir jābūt. Ja mēs palaidīsim brīvu tirgu par jebkuriem sertifikātiem vai kā citādi, tad nekad šie cilvēki nedabūs vairāk kā 1 līdz 2 latus par savu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Tas ir to cilvēku aizsardzības interesēs, kuri savu bijušo īpašumu nav varējuši atgūt un dabūjuši tikai šos, kā mēs sakām, plikos sertifikātus.
Šajā jautājumā par zemes gabala cenu ir iestrādāts arī noteikums, ka tā nevar būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību. Augstāka tā var būt, ja kāds maksā, ja pieprasa, bet, ja nav pircēju, tad šī cena nevar būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību.
Un, lai deputātiem būtu vieglāk
orientēties, es iesaku uzmanīgi lasīt to pašu
pēdējo aili, kur ir visa šī likuma nodaļa
kopumā, kur visi šie noteikumi ir iestrādāti
atbildīgās komisijas variantā. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas
vārdā - Rāznas kungs.
J.Rāzna. Komisijas vārdā es vienīgi
gribu bilst to, ka, manuprāt, Seiles kundze ļoti labi
paskaidroja, un Ozoliņa kungam es gribu pateikt, ka, ja
jau jūs gribat kaut ko mainīt, tad jums bija laiks
- priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet neviena
priekšlikuma attiecībā uz trešo lasījumu
nebija. Un šo redakciju mēs iestrādājām
jau otrajā lasījumā. Tāpēc šeit
ir tāda redakcija. Balsošanu arī neviens neprasīja,
tāpēc es domāju, ka mēs varam iet tālāk.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! 82. priekšlikums ir Juridiskā biroja
priekšlikums, kurš ir principā atbalstīts
precizētā redakcijā. Šī precizētā
redakcija ir komisijas izstrādāta kā 83. priekšlikums.
Vai deputāti lūdz balsojumu par 83. priekšlikumu?
Deputāti balsojumu nelūdz. Tātad tiek pieņemts
komisijas piedāvātais variants, komisijas redakcija.
Pieņemts.
J.Rāzna. 84. priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar 32.
pantu "Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas
un atsavināšanas subjekti" ðādā
redakcijā. Komisija ir daļēji atbalstījusi
un iestrādājusi 32. pantā, kā to redzam
atbildīgās komisijas priekšlikumā - 85.
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas viedokli par 84. priekšlikumu
- Juridiskā biroja priekšlikumu - un tā iestrādāšanu
atbildīgās komisijas iesniegtajā redakcijā,
kas ir ar numuru 85? Nav iebildumu. Pieņemts.
J.Rāzna. Kā es jau teicu, 85. priekšlikums ir atbildīgās komisijas, un to komisija ir atbalstījusi.
86. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums
papildināt likumprojektu ar 33. pantu "Zemes privatizācijas
un atsavināšanas iesniegumu izskatīšanas kārtība"
šādā redakcijā. Komisija to ir daļēji
atbalstījusi, un tas ir iestrādāts, kā
redzam komisijas priekšlikumā, 33. pantā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.
J.Rāzna. 87. priekšlikums ir atbildīgās
komisijas, tas attiecas uz 33. pantu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
arī atbalsta. Pieņemts.
J.Rāzna. 88. priekšlikums ir Juridiskā
biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar septīto
nodaļu - "Nobeiguma noteikumi", šajā
nodaļā iekļaujot 34. pantu šādā
redakcijā. Tur būtībā ir runa par zemes
reformas pabeigšanu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst? Pieņemts.
J.Rāzna. 89. priekšlikums ir atbildīgās
komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas
noteikumiem šādā redakcijā. Arī to
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt? Pieņemts.
J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Mēs
esam izskatījuši likumprojektu trešajā lasījumā,
un es aicinu jūs balsot kopumā par šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu!
Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 49, pret - 7, atturas - 5. Likums pieņemts.
J.Rāzna. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā deputāti raksta: "Noteikt debašu ierobežojumu - 5 minūtes pirmo reizi un 1 minūti otro reizi - likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", vienlaicīgi atceļot debašu laika ierobežojumu citiem šodienas darba kārtības jautājumiem. Debates ierobežot katram konkrētam jautājumam tā izskatīšanas laikā."
Deputāti var runāt "par" vai "pret". Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu iesniegumu - atcelt laika ierobežojumus debatēm, kādi bija paredzēti ar mūsu iepriekšējo balsojumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", un līdz ar to atgriezties pie Kārtības ruļļa noteiktajām normām: pirmo reizi runājot - 15 minūtes, otro reizi runājot - 5 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.
Nākamais mūsu sēdes darba kārtības jautājums ir ar numuru 13 - lēmuma projekts "Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesību atjaunošanu piedalīties Saeimas sēdēs ar šā gada 1. maiju".
Godātie deputāti, šis lēmuma projekts nav vairs izskatāms pēc būtības, jo Gundars Valdmanis jau atrodas sēžu zālē. Vai kādam deputātam ir kādas iebildes pret to, ka mēs šo jautājumu pēc būtības vairs neizskatām?
Deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs, jums ir
iebildumi par procedūru? Par lietas tālāku virzību?
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā!
Es esmu Latvijas rekorda turētājs sakarā ar
to, ka esmu izslēgts no Saeimas par, manuprāt, ļoti
piemērotu vārdu lietošanu. Man ir Latvijas rekords
šinī jautājumā. Es netaisos no tā
tikt vaļā. Bet jautājums ir tāds, ka mani
draugi gribēja, lai to sodu samazina, un viņi iesniedza
šo jautājumu jau trīs sēdes iepriekš,
un Kārtības rullis it kā būtu prasījis,
ka to vajadzētu tūlīt izskatīt, bet neizskatīja.
Mūs tagad māca, ka mums it kā vajadzēja
sasaukt speciālu sēdi, lai manu jautājumu apspriestu.
Tas netika darīts. Ka mēs it kā esot muļķīši.
Un es jums gribētu pateikt tā: kad jūs lēmāt
atklātā balsojumā, ar vienas balss vairākumu,
paturēt to sodu spēkā, pie manis desmit cilvēki,
varbūt vairāk, atnāca no tām frakcijām,
kurām bija uzlikta frakcijas disciplīna, un man atvainojās.
Es gribētu pateikt paldies tiem trim, kas to disciplīnu
lauza, - Grinovska kungam, Prēdeles kundzei un Nagļa
kungam, ka viņi uzdrošinājās disciplīnu
šinī jautājumā lauzt. Un es gribētu
pateikt, ka, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti bīstami
mūsu demokrātijai un mums ikkatram, jo var ar frakcijas
disciplīnu kādu cilvēku, manuprāt, nevajadzīgi
sodīt. Bet, ja mēs tā rīkosimies nākotnē,
kas tad būs? Kurš no mums būs tāds, ko nevar
tūlīt ar kāda pirksta mājienu izmest ārā?
Es pasakos "Tçvzemei un Brīvībai"
un "Latvijas ceļam", ka viņi neuzlika disciplīnu
un ka kopumā viņi balsoja par to, ka tas sods bija
nepiemērots. Es pasakos tiem diviem dučiem cilvēku,
kas "ekspreslappusē" "Rīgas Balsī"
izteica man atbalstu. Es pasakos tiem trīs simtiem cilvēku,
kas man atsūtīja atbalsta vēstules. Es pasakos
tiem cilvēkiem, kas man uz ielas ir nākuši klāt
un roku spieduši, un tiem, kas ir restorānos cēlušies
kājās, kad es nāku iekšā. Bet es gribu
šito rekordu paturēt, jo, kad kādreiz kāds
vēsturnieks gribēs saprast, kas šeit notika,
kādos laikos mēs dzīvojām, viņam
būs ļoti grūti paiet šim gadījumam
garām.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs...
G.Valdmanis. Un es vēl vienu lietu gribu teikt.
Kad nākamreiz šitāda nekaunība notiks no
tribīnes...
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, es ļoti lūdzu... Mēs runājam par
lietas tālāku virzību... ir iesniegts lēmuma
projekts.
G.Valdmanis. Jā, es tūlīt beigšu.
Kad nākamreiz šitādu lietu mums bāzīs
virsū, nolemsim nebalsot... Jo 51 balss šiem cilvēkiem
nav... vienkārši iztaisīsim krīzi un atstāsim
Saeimu bez kvoruma. Tas ir mūsu vienīgais aizsargs
šodien. Paldies.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret to, ka šis jautājums nav izskatāms pēc būtības.
Nākamais darba kārtības jautājums, atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā, ir ar numuru 41, likumprojekts "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu". Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
vārdā ziņos Antons Seiksts - frakcija "Latvijas
ceļš".
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Latvija iestājās Eiropas padomē 1995.gadā, parakstot arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kuru gada laikā it kā vajadzēja mums ratificēt. Līdz ar Eiropas padomes klusuciešanu, izprotot mūsu stāvokli, mums nav pārāk lielu pārmetumu, ka esam divus gadus gaidījuši. Šodien mēs beidzot esam gatavi ķerties pie ratifikācijas praktiskā plāksnē.
Saeimas noteiktās atbildīgās jeb ieinteresētās komisijas ir ratifikāciju un likumu par ratificēšanu atbalstījušas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau vairāk nekā gadu seko šim procesam. Un šajā ziņā ir būtiski divi aspekti. Pirmais - nepieciešamas atrunas par to, kuros pantos Latvija nav gatava uzņemties saistības vai kuros pantos vai protokolos Latvijai ir jāuzņemas ierobežotas saistības.
Un otrais ir mūsu likumdošanas revīzija, proti, jautājums par to, kādi jauni likumi jārada, lai konvencija varētu praktiski darboties, un kādos spēkā esošajos likumos ir jāizdara grozījumi. Viss šis darbs ir paveikts. Ārlietu ministrija ir izdarījusi projektā atrunas, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šo likuma revīziju, un es gribu informēt kolēģus, ka jums izdalītajā materiālā ir redzama tikai gatavība to darīt. Mūsu komisijas rīcībā jau ir pilns likumu saraksts. Nākamajam lasījumam Saeimas deputāti saņems visu šo likumu sarakstu.
Es negribētu tērēt jūsu dārgo laiku, gribētu lūgt jūs apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pie tam informēšu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neuzskatīja šo, tāpat kā arī nākamo jautājumu, kā steidzamības kārtā risināmu, jo ir jautājumi, par kuriem mums tomēr ir dziļi jāpadomā. Šādi jautājumi, protams, būs. Vai mēs varam pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma revidēt Saeimas vēlēšanu likumu, kurā ir pieprasīta obligāta valodas zināšana (3.pakāpē) ievēlamajiem vai ievēlētajiem? Ārlietu ministrijā uzskata, ka tas ir pretrunā ar konvencijas 1.protokolu, bet tas ir otrā un trešā lasījuma jautājums.
Es lūdzu kolēģus akceptēt
pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.
A.Seiksts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus
līdz 15.maijam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15.maijs? Iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums, atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, ir ar numuru 42. Likumprojekts "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā". Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
vārdā ziņos Antons Seiksts - frakcija "Latvijas
ceļš".
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi, sameklēsim dokumentus nr.2263, nr.2570 un nr.2570A! Likumprojekts "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" tapis ilgstošas Ministru kabineta izveidotās darba grupas darba rezultātā. Šodien mēs varam apspriest tā koncepciju un pieņemt tādu vai citādu lēmumu. Gribu bilst, ka projekts izraisījis ārkārtīgi plašas diskusijas, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi pozitīvi, jo tas nav jautājums, kuru varētu pieņemt ātri vai, vēl jo vairāk, steidzami. Komisija arī šajā jautājumā neuzskatīja par iespējamu divos lasījumos forsētā veidā pieņemt šo likumu.
Pasaules valstu skaitā 122 valstis ir ne tikai ar iekšējo likumdošanu, un arī tās ir ratificējušas Ženēvas 1951.gada konvenciju. Latvijai ir zināmas problēmas šajā aspektā. Es gribētu tās nosaukt.
Pirmkārt, mums ir laika deficīts. Mēs ilgi esam gatavojušies un šobrīd Baltijas reģionā esam vienīgā valsts, kam nav ne iekšējās likumdošanas šajā sfērā, ne arī šobrīd jau esam gatavi ratificēt 1951.gada konvenciju.
Otrkārt, mūs zināmā mērā stimulē uz to kaimiņvalstu ieinteresētība, bet vēl lielākā mērā Latvijas ieinteresētība bezvīzu režīmā. Bezvīzu režīms nav tikai tūrisms. Tās ir arī investīcijas, tas ir bizness un tās ir diplomātiskās... es atvainojos, ne tikai diplomātiskās attiecības, bet jebkura veida attiecības ar citām valstīm.
Treškārt, diskusijas izraisa un izraisīs Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, jo ļoti daudzi pamatoti uztraucas, ka Latvija vēl vairāk var kļūt par valsti, kuru izmantos kā tranzītu ceļā uz Rietumiem ne jau bēgļi, bet nelegālie migranti.
Ceturtkārt, diskusijas ir izvirzījušās arī par varbūtējām politiskajām izmaiņām Austrumos, kas varētu pastiprināt nelegālo migrantu vai arī bēgļu pieplūdumu Latvijas Republikā.
Un visbeidzot Latvijai joprojām nav divpusējo līgumu ar Austrumu valstīm par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu.
Tomēr, neskatoties uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, Latvijai ir jāpieņem iekšējā likumdošana un ir jāratificē 1951.gada konvencija. Kāpēc? Par starptautisko aspektu es jau runāju. Tas ir ne tikai bezvīzu režīms, tas ir arī ceļš uz Eiropas savienību. Šķiet, ka neviens nešaubās, ka Latvijai nav cita ceļa ne tikai ekonomiski, bet arī politiski un drošības aspektā, kā vien Eiropas savienība.
Ja Latvija šodien nodemonstrētu neieinteresētību risināt šo jautājumu, mēs ārkārtīgi apgrūtinātu jebkura veida sarunas ar Eiropas savienību, bet, sliktākajā gadījumā, pat "izkristu" no Baltijas procesa un vēl sliktākā gadījumā attālinātu līdz nepārredzamai nākotnei dalību Eiropas savienībā.
Es nepārspīlēju, godātie kolēģi! Jautājums tiešām ir nopietns.
Otrkārt, es jau drusciņ runāju par to, ka Eiropai būs grūti izprast, kāpēc Igaunija un Lietuva var pieņemt analogus likumus un iekšējā likumdošanā noregulēt šos jautājumus un kāpēc Latvija to nevar.
Treškārt, šis likums visvairāk ir vajadzīgs Latvijai, ne tik daudz Stokholmai, Kopenhāgenai vai Strasbūrai. Tieši Latvijai visvairāk! Kāpēc? Tikmēr, kamēr mums nav likumdošanas akta par patvēruma meklētājiem un bēgļiem, līdz tam laikam mēs juridiski korekti nevaram noteikt to personu statusu, kas ierodas Latvijā legāli vai nelegāli.
Ja mums parādīsies, īsāk runājot, vēl viens Olaines kontingents, tad mēs joprojām nezināsim, ko darīt. Mums nebūs ne juridisku, ne morālu tiesību ar viņiem apieties barbariski. Mēs nevaram izraidīt, jo mēs nevaram arī noteikt, kurš no viņiem bēg no represijām un kurš meklē laimi Rietumos.
Projekta diskutablākās vietas ir finansējums, robežas un šie bilaterālie, piedodiet, divpusējie līgumi.
Īsi runāšu par finansējumu. Būtībā jautājums ir skaidrs, man tikai ir pārmetums valdības darba grupai un ministrijām. Un šis pārmetums izskanēja arī kopīgajās sēdēs ar Ārlietu komisiju, Juridisko komisiju, Aizsardzības un iekšlietu komisiju un ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ka nav skaidri parādīti aprēķini, nav paredzēti grozījumi budžetā un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā es gribu bilst sekojošo. Tomēr tas nav šķērslis, lai pieņemtu šo likumu. Kāpēc? Tāpēc, ka manā rīcībā, komisijas rīcībā, ir donorvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu centra pagaidu vienošanās. Pagaidām daudz kas ir atkarīgs, kā mēs strādāsim pie likuma, par to, ka Latvijai visi izdevumi divus gadus tiek segti no Bēgļu centra un donorvalstu līdzekļiem, izņemot mūsu pašu cilvēku darba algas. Protams, ir jautājums par to, ko mēs darīsim pēc diviem gadiem. Šiem aprēķiniem tomēr ir jābūt arī tad, ja mūsu donorvalstis segtu visus šos izdevumus.
Bet ir vēl viens aspekts, kas mani un komisiju nomierina pilnīgi. Proti, mums ir tiesības atsevišķus likuma pantus vai pat visu likumu iedarbināt tad, ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu centrs izpilda savus priekšlikumus, tātad, ja viņi izpilda to, ko viņi paši mums piedāvā.
Varu pateikt pat to, ka Lietuvā, piemēram, situācija ir diezgan paradoksāla. Proti, Lietuvā sen ir pieņemts Bēgļu likums, bet viņš vēl šodien nav spēkā. Viņi ir ratificējuši šo Konvenciju, bet iekšējais likums vēl nedarbojas. Būtībā viņi ir nonākuši tādā situācijā, ka rati ir priekšā zirgam.
Mums faktiski ir viens ieguvums no tā fakta, ka Baltijas valstis ir priekšā. Mēs ļoti būtiski varam mācīties no tiem trūkumiem, kas mūsu draudzīgajās kaimiņvalstīs ir pieļauti. Jums, godātie kolēģi, ir izdalīts mūsu likumdošanas salīdzinājums - dažu mūsu likumprojektu salīdzinājums ar Lietuvas un Igaunijas likumdošanu, kur jūs varat redzēt, ka mēs esam drusciņ stingrāki. Es pat pieļauju, ka otrā un trešā lasījuma gaitā mēs šo pozīciju vēl vairāk varam pastiprināt.
Godātie kolēģi! Nobeidzot savu ziņojumu, es gribu pateikt arī vienu emocionālu lietu, ne tikai juridisku vai politisku. Latviešu tautai, Latvijas tautai un Latvijas tautām ir liels morāls pienākums pret šiem jautājumiem izturēties ļoti humāni. Vairāk nekā 100 tūkstoši latviešu, tieši pateicoties šai 1951.gada konvencijai, un attiecīgo valstu iekšējiem likumiem, atrada tur patvērumu un neaizgāja bojā Sibīrijā vai vēl kaut kur. Tieši balstoties uz šo konvenciju. Cita lieta - un šajā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vienisprātis - , ka mehānismam jābūt skaidrākam, lai šo likumu nevarētu izmantot vai ar to spekulēt negodīgi cilvēki un laimes meklētāji. Mums ir jābūt ļoti labam sagatavošanās darbam, lai likums tiešām nepārvērstos Latvijai par nastu ne tikai finansiāli, bet arī citādā nozīmē.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,
saņēmusi pārējo Saeimas komisiju atzinumus,
konstatēja, ka Juridiskā komisija un Aizsardzības
un iekšlietu komisija ir akceptējusi. Ārlietu
komisijai radās šaubas, un mēs momentā,
lai gan Kārtības rullis mums varētu ļaut
to arī virzīt uz priekšu, mēs nerīkojāmies
un arī turpmāk nerīkosimies tādā
veidā, ka, mehāniski balsojot, mēģināsim
kaut ko "dabūt cauri". Ja arī uz otro lasījumu
ne tikai Ārlietu komisijai, bet jebkurai komisijai vai deputātam
būs šaubas, mēs garantējam mūsu
kompetences, mūsu iespēju līmenī konsultācijas
ar tiem speciālistiem, kas šeit ir, lai tiešām
būtu nevis mehānisks balsojums, bet pārdomāts
un Latvijai ļoti, ļoti vajadzīgs pozitīvs
balsojums šajā projektā. Paldies par uzmanību.
Es domāju, ka kolēģi krietni debatēs
un papildinās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Pirmais debatēs ir pieteicies runāt Juris
Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Šeit gan laikam mūsu rokās ir dokuments, par kuru ir ļoti nopietni jārunā un jāstudē katra rindiņa šajā dokumentā. Neviens jau nenoliedz šo pašu principu, šo ieiešanu starptautiskajās institūcijās un starptautiskajā sabiedrībā, un tas tiešām, neapšaubāmi, ir viens no mūsu valsts drošības garantiem. Bet tomēr ir jāprot kaut kur ieiet - ir jāizrāda cieņa pret sevi un jāizrāda cieņa pret savu tautu.
Un tāpēc es runāšu par dažām normām, kuras varētu arī kritizēt. Ņemsim šajā te likumprojektā 24.pantu. Zināmā mērā es, protams, vēl vienu reizi uzsveru to, ko teicu jau no rīta. Nerunāsim jau par to, ka bēglis te saņems pieņemamu pabalstu no Ministru kabineta, salīdzinot ar to, kādus pabalstus saņem lielākā daļa Latvijas Republikas iedzīvotāju. Nerunāsim par to! Tā ir viena jautājuma puse. Protams, ir arī tā īpatnība, ka šis pabalsts viņam būs domāts, pieņemsim, latviešu valodas apguvei. Ļoti interesants pabalsts, protams. Taču vēl vairāk nepieņemams ir 2.punkts, tieši tāds teksts, kāds viņš šeit ir: "Valsts veicina bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā." Tagad rodas jautājums: kāpēc tik drošs punkts te ir parādījies?
Un es tomēr vēl vienu reizi atgriezīšos pie dokumenta, par kuru mēs runājām no rīta, jo viņš ir tiešā sakarā ar šo punktu. Tātad tā ir šī pati Konvencija par bēgļa statusu. Šajā konvencijā, kuru arī mēs taisāmies ļoti ātri pieņemt, ir 34.pants. 34.pantā ir runāts par naturalizāciju, tur ir rakstīts, ka dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu un naturalizāciju. Pieņemsim, ka mēs varam runāt par šo pantu, bet viņš saskaņā ar šo konvenciju nebūt nav obligāts pants, jo šīs pašas konvencijas 42.pantā ir atrunas, kur ir minēti panti, kuri ir obligāti šajā konvencijā. Starp šiem pantiem 34.panta nav. Tātad, atrunājot šo pievienošanos, mums vajadzēja šo pantu minēt. Kāpēc mēs to neesam izdarījuši? Kāpēc šā dokumenta autori to nav izdarījuši - apzināti vai aiz muļķības? Tas ir mans jautājums.
Jo iznāk tā, ka, ja mēs tur šo atrunu neieliekam, tad 24.panta teksts iznāk ļoti gluds un ļoti patīkams. Lūk, te jau ir tā lietiņa, ka mēs taču varam savā valstī to tomēr ļoti piemērot savai sabiedrībai un atbilstoši savai tautai veidot savus likumus. Nevajag akli skriet kaut kur.
Jā, te kaut kur Seiksta kunga runas ievadā skanēja doma, apzinoties visu to, kas Latvijai vispār draud, - gandrīz vai zināmā mērā ieziepēts striķis sakarā ar šo te pievienošanos. Bet nekā nevar darīt, tāpēc strādāsim pie šā dokumenta. Bet tad, lūdzu, strādāsim tā, lai mēs neradītu visāda veida jebkuras iespējas šo te pretrunu radīšanai mūsu sabiedrībā. Mums jau tāpat viņas ir pietiekoši daudz. Un tāpēc es gribētu šo savu runu par konkrētiem pantiem nedaudz tēlaini salīdzināt. Tie netieši kaut kur manā domāšanā saskaras ar visām šīm mūsu īpatnībām, jo mēs uz āru sakām vienu, bet faktiski ir pavisam kaut kas cits. 15.maijā izskanēs mūsu valsts pārstāvju varens paziņojums, ka mūsu valstī vairs neviens militārists nelikumīgi neatrodas saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu. Tad es jums varu skaidri un gaiši pateikt, ka visdažādākie pētījumi, visdažādākā faktu apkopošana pierāda, ka no tiem 3 tūkstošiem vai nedaudz vairāk militāristu, kuri ir atvaļināti pēc 1992.gada 28.janvāra, puse tepat vien apgrozās, un viņi taču te atrodas nelikumīgi. Jā, no tiem pāri par tūkstoš piecsimt militāristu, tātad puse, atkal ir iesnieguši lūgumu, ka viņi pretendē uz tiesībām palikt Latvijā. Viņiem tādas tiesības var dot, bet var arī nedot, tomēr jebkurā gadījumā tie ir tikai tie militāristi, kuru adreses ir zināmas, kuru uzvārdi ir zināmi, tāpēc es nerunāšu par tiem klīstošajiem, kuri parādās un atkal pazūd. Jā, no visiem šiem 34 ir nomiruši. Tā sacīt, zināms rezultāts, jo varbūt dzīve Latvijā šos gadus... Taču jebkurā gadījumā šie cilvēki ir. Tomēr mēs tagad visai pasaulei paziņosim, ka, redziet, cik Krievija godīgi pildījusi līgumu, jo pēdējie, nepilni 20, kaut kur izbrauks. Vareni!
Es atceros, kā mēs pirmo reizi skatījāmies toreizējo krievu militāristu ķēmošanos, kad viņi dažus pirmos it kā izveda no Latvijas orķestra pavadījumā, kādi daži desmiti demonstratīvi izsoļoja, bet desmitiem tūkstošu palika. Tā ka varbūt arī kāds no šitā pusotra tūkstoša sevi uztaisīs par bēgli. Kas viņam to prieku var liegt? Viņš pierādīs, ka viņš te ir atbēdzis.
Un tāpēc katrā ziņā
es ļoti aicinātu kolēģus... Protams,
uz otro lasījumu ir jāiesniedz ne tikai šajā
pantā labojumi, jo būs arī citi labojumi, tomēr
manis nosauktie daži panti parāda to absurdo pretrunu,
ko mēs paši te esam ielikuši. Mēs paši
to taču varam izlabot, gan pievienojoties šai konvencijai,
gan tālāk strādājot pie šā likuma.
Tā ka te nav runas par protestu pret visu dokumentu kopumā,
bet katrā ziņā pret dažām diezgan
pavirši iestrādātām normām, apzināti
vai neapzināti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs
Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei.
Lūdzu!
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti! Šodien ar šo likumprojektu mēs esam nolikti ļoti nepatīkamā situācijā, jo, no vienas puses, mēs apzināmies, ka noraidīšanas gadījumā beidzas šīs sarunas ar Eiropas savienību, bet, no otras puses, mēs redzam, cik likumprojekts ir "jçls", piedodiet par šādu izteicienu, un neizstrādāts, lai par viņu varētu ļoti nopietni runāt. Un es domāju, ka šī ir tā reize, kad beidzot kādam ierēdnim vajadzētu atbildēt par to, kas ir izdarīts, kāpēc izdarīts tādā veidā, kā viņš ir iesniegts, un prasīt šo atbildi no Ministru kabineta, kurš šo likumu ir atsūtījis uz Saeimu.
Un es jums tūlīt pateikšu, kādas ir manas domas un kas šeit nav izdarīts, bet kas principā prasītu, lai viņu noraida pirmajā lasījumā. Taču es jums vēlreiz saku, ka mēs diemžēl esam iedzīti šaurā bezizejā, un šī izeja var būt tikai viena - pieņemt pirmajā, bet ļoti pamatīgi un kārtīgi pārstrādāt otrajā lasījumā, radot precedentu, ka tie būs konceptuālas dabas jautājumi.
Pirmais jautājums ir sniegtais finansiālais paskaidrojums par likumu. Seiksta kungs, par šo likumu finansiāli mums nav apstiprinājuma no Ārlietu ministrijas, ka tā neprasīs budžetam naudu 1997.gadā. Mums ir tikai paskaidrojums, ka Finansu ministrija 1997.gadā nedos ne santīma šā likuma realizācijai. Tanī pašā laikā, apspriežot likumprojektu, es varu pateikt viennozīmīgi, ka Ārlietu ministrijas darba grupa sniedza pilnīgi nepareizas ziņas par šā likuma finansiālajiem izdevumiem. Vai arī Andrējevas kundze ir sniegusi nepareizas ziņas... Es nezinu - kurš, jo komisijas sēdes laikā tika paziņots, ka bēgļu uzturēšanai tiek iztērēti 80 santīmi. Andrējevas kundzes paskaidrojumā ir minēti 3 lati, tā ka starpība tomēr ir diezgan liela, ja mēs runājam par vienu dienu. Tomēr ir arī principa jautājums: kurš tad zina to īsto summu un kurš to var pateikt?
Nākamais jautājums, kāpēc es arī runāju par šo finansiālo problēmu, ir tas, ko Seiksta kungs teica no tribīnes, - Latvijai pašai ir jāuztur šī pārvaldes institūcija - Bēgļu centrs. Arī Andrējevas kundze ir norādījusi, ka Bēgļu centra izdevumiem gadā ir vajadzīgi 100 tūkstoši latu algām ierēdņiem, kuri tur strādās. Taču par to diemžēl neviens nerunā, kad pa radio vai avīzēs komentē Bēgļu likumu. Runā par 25 tūkstošiem tikai bēgļu uzturēšanai, bet 100 tūkstoši, kas paredzēti ierēdņiem, ir palikuši ārpusē nezin kāpēc.
Nākamais jautājums. Ja šogad budžets naudu nedod, tātad šie 100 tūkstoši jādod Latvijai, Latvijas valdībai. Kā tad likums šogad stāsies spēkā, jo likumā pārejas noteikumos nav atrunāts, ka šis laiks kaut kā tiek izmainīts? Līdz ar to likums stājas spēkā Satversmē noteiktajā kārtībā - tātad, ja Prezidents to izsludina, tad divas nedēļas pēc Saeimā notikušā trešā lasījuma balsojuma. Līdz ar to, ja nav Bēgļu centra un finansējuma šim Bēgļu centram, kas strādā, ja nav institūcijas, kas var saņemt ārvalstu pabalstu, šo ārvalstu naudu, un sākt būvēt bēgļu nometni, tad tas ir apburtais loks, kas šobrīd likumā pilnīgi nav atrisināts.
Nākamais jautājums, uz kuru Bēgļu likuma apspriešanas laikā mēs arī saņēmām atbildi, ka tas nav noticis, ir jautājums par to, kā šis likums ir saskaņots ar pašvaldībām, jo pēc bēgļa statusa iegūšanas šim cilvēkam Latvijā ir jāsaņem dzīvoklis jeb dzīvesvieta, un tā būs jāgarantē pašvaldībām. Tāpat kā šim cilvēkam būs jāgarantē darbs. Vai 1998.gada budžetā ir izdarīts aprēķins, ka pašvaldības saņems naudu no valsts budžeta, kura ļaus tām realizēt šā likuma prasības? Darba grupas atbilde bija viennozīmīga: "Ar pašvaldībām un Latvijas pašvaldību savienību mēs runājuši neesam, saskaņojuši neesam, kad pieņems likumu, tad domāsim, kā mēs to varam izdarīt." Taču būs jau par vēlu, būs jaunais budžets, jaunā nauda un atkal problēmas, kā to realizēt.
Tālāk. Kā jau te Dobeļa kungs norādīja, likums paredz veselu rindu atrunu, kādas var būt konvencijā attiecībā uz bēgļiem. Pirmā un galvenā atruna, kura, manuprāt, ir jāiestrādā šajā likumprojektā un kuru mēs izliekamies šobrīd neredzam, ir jautājums par to, kuras valsts pārstāvjus mēs Latvijā uzskatām par bēgļiem. Un es viennozīmīgi gribētu aizstāvēt ideju, ka likumā pārejas noteikumos būtu jābūt ierakstītam, ka, kamēr Latvija nav iestājusies Eiropas savienībā vai, tā sakot, nav uzņemta Eiropas savienībā, bēgļa statusu Latvijā var iegūt tikai Eiropas valstu pārstāvji, tātad ierobežojot teritoriāli. Tā nav mana izdoma, jo šāds likuma noteikums, nevis pārejas noteikums likumā ir ierakstīts divās valstīs - Turcijā un Ungārijā, un tur tas darbojas vēl šobrīd. Un Eiropas savienība pret šādu ierakstu likumā neceļ nekādus iebildumus.
Te gan man uzreiz var teikt: ko tev dod šāds
ieraksts par Eiropu, jo šobrīd Latvija visvairāk
ir apdraudēta no bēgļu plūsmas no mūsu
kaimiņvalsts. Es atvainojos arī par šādu
jēdzienu - "apdraudēta no Baltkrievijas",
jo es jums visiem gribu pateikt to, ko mums pateica sēdē,
kad mēs apspriedām šo likumprojektu. Uz mūsu
jautājumu, vai Baltkrievijas iedzīvotāji šodien,
ja būs stājies spēkā šis likums,
Latvijā varēs pretendēt uz politiskā
bēgļa statusu, atbilde gan no likuma sastādītāju
puses, gan no Zviedrijas pārstāvju puses bija viennozīmīga:
jā! Baltkrievijas iedzīvotāji šobrīd
Latvijā pēc šā likuma pieņemšanas
var pretendēt uz bēgļa statusu, un tas, man
liekas, dārgie kolēģi, mums liek krietni padomāt
par šiem finansiālajiem jautājumiem, par kuriem
es jums teicu. Aicinu vēlreiz pārlasīt Andrējevas
kundzes sniegtos paskaidrojumus un tad domāt par 1998.gada
budžetu - par tā sastādīšanu un par
naudas sadalījumu jau šobrīd, tad, kad šis
budžets tiek sastādīts.
Sēdes vadītājs. Nākamajam
vārds debatēs Gundaram Valdmanim - pie frakcijām
nepiederošam deputātam.
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Sēdes priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šorīt runāju par to, cik liels tas bēgļu apjoms varētu būt, un izpratu no balsojuma tā, ka ne visai manī ieklausījās. Es dzirdēju no citiem, ka kāds par mani ir teicis: ja Valdmanis atkal šitā runā, tad vajadzētu viņu atkal izmest uz vairākām nedēļām!
Bet es tagad gribētu runāt mazliet par to, ko Seiksta kungs stāsta un nestāsta. Otrais pasaules karš beidzās ap 1945.gadu, un lielākā daļa no tiem latviešiem, par kuriem Seiksta kungs runāja, bija jau sen Kanādā, Amerikā vai Austrālijā. Un tikai tad, kad bija miers nokārtojies, bēgļu jautājumā drīz nāca šī konvencija. Mums tie nemieri stāv priekšā, un Seiksta kungs ļoti nepareizi jūs maldina, ka, teiksim, mana vai kāda cita famīlija aizbrauca, zinādama par 1951.gada konvenciju. Mēs iebraucām Kanādā 1948.gadā.
Otra lieta, ko mēs it kā slēpjam un uz ko atsaucamies, ir tā, ka varētu būt tā, ka mēs noslēgsim līgumu ar Baltkrieviju un ar Krieviju un ka tad mēs varēsim to bēgli izraidīt no Latvijas un sūtīt uz turieni atpakaļ. Mums kategoriski paskaidroja tajā piecu komisiju sēdē tas zviedrs, kas tur bija, ka mums tādu tiesību nebūs, kamēr tam cilvēkam nebūs piemēroti vai dzīvību neapdraudoši apstākļi Baltkrievijā, Krievijā vai Ukrainā, un mēs uz turieni viņu raidīt nedrīkstēsim. Un tad kļuva ļoti viegli saprotams, ka tad, ja tas ukrainis vai baltkrievs atnāks uz mūsu robežām un mēs viņu kaut kādā ceļā nogādāsim uz Zviedriju, zviedri atgādās viņu atpakaļ, un tad mums viņš būs šeit jāintegrē, jo mēs viņu nedrīkstēsim sūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju. Un es neizprotu, kāpēc mēs šitā viens otru maldinām. Mums tika vienkārši paskaidrots, ka vislabāk... Vissliktākā pazīme bija, ka mēs Sarkanajā zālē sēdējām.
Kā Kreitusa kundze teica, tas likums ir "jçls". Tie puiši, kas tur bija atnākuši, pirmkārt, neļāva saņemt tiešu atbildi no tā zviedra vai no tiem citiem eiropiešiem, kuri bija atbraukuši, jo viņi iejaucās pilnīgi no sākuma un muldēja. Kad Ādamsona kungs viņiem prasīja, ar kuriem paraugiem viņi ir strādājuši, atbilde skanēja, ka viņi esot ņēmuši no igauņiem un lietuviešiem. Viņi nekā par Lietuvu nezināja.Viņiem bija cipari, kuri atšķīrās no īstenības pat 100 reižu. Mums pilnīgi nesagatavots, "jçls" likums ir iedots, kurš mūsu tautai ir ļoti, ļoti svarīgs, jo, kad bēgļi nāks, - un es ticu, ka nāks, - tas būs ekonomiskais un politiskais, militārais un drošības sabrukums. Cilvēki gribēs mukt, un viņi mums nestāstīs par tām tekām, kur viņi var iet. Viņi nāks nevis desmitiem gadā, bet 10 miljoniem gadā. Un ļoti liela daļa no viņiem nāks caur Latviju. Taču Eiropa sev rezervē tiesības to bēgli sūtīt atpakaļ uz Latviju, ja tas bēglis atzīsies, ka viņš ir nācis caur Latviju, vai ja kā citādi to varēs pierādīt. Turpretī mēs to bēgli nedrīkstēsim sūtīt ārā.
Vēl viena lieta, ko Seiksta kungs piemirsa mums pateikt. Kad es prasīju... un tur arī ļoti labi uzstājās dakteris Kalnbērzs, teikdams: mēs Latvijā esam "reanimācijas gultā", vai mēs varam uzņemties šādu nastu? Tanī laikā bija runa tikai par vairākiem desmitiem cilvēku gadā. Un zviedrs piekrita, ka nē, ka mums ir morālas tiesības lūgt pasaulei nopietnāk nākt mums palīgā.
Mums tikko stāstīja, ka runa ir par 100 000 latu lieliem izdevumiem Latvijai. Tās ir blēņas! Kad sāk runāt par šodienas Lietuvas pieredzi, tad redz, ka Lietuvā šie 4000 bēgļu ierodas vairākās kategorijās un ka Lietuvas valdība pagaidām to palīdzību saņem no ārzemēm. Viņiem budžetā vairāk nekā 3,5 miljoni dolāru paredzēti šim jautājumam.
Tās summiņas augs, tie bēgļi tiks labāk ēdināti, un viss viņiem būs labāks nekā mūsu latviešu bērniem vai Latvijas pensionāriem. Un es neizprotu to, ko Kreituses kundze izteica, - ka mēs esam kaut kādās sprukās. Es domāju, ka mēs varbūt esam pareizā vietā. Mums ir skaļi no Saeimas tribīnes jāpasaka: "Nç." Un, ja būs jāskaidro, ja arī būs dažiem ierēdņiem nepatikšanas, tad mēs beigās paskaidrosim to, kas šeit notiek. To viedokli, to problēmu. Un mums ir jāsauc šajā bēgļu jautājumā pasaule palīgā. Pasaule zina to bēgļu jautājumu, par kuru es jums šodien stāstīju.
1991.gadā pirms augusta puča mēs pārspriedām to jautājumu Kanādā, stāvēdami pie kartes, kur, kā un ko vajadzētu, un sapratām, ka tās pirmās palīdzības noliktavas ir jāliek uz austrumiem no Sanktpēterburgas un Maskavas, lai tie pūļa cilvēki iet uz nepareizo pusi, ka ir jāsargā tās vietas, kuras ražos enerģētikas produktus. Taču ir jāsaprot, ka pēc desmit stundu ilga brauciena vilcienā tas bēglis var būt pie mūsu robežām. Un viņi nāks un nāks. Un nāks nevis desmitos, bet nāks 10 miljonos, tāpēc, ja mēs šo jautājumu neņemsim nopietni... es saprotu, ka ministrija viņu nav ņēmusi nopietni... tad mums būs problēmas. Taču man nav problēmu. Ja es būtu Eiropas parlamentā, es paskaidrotu, ka mūsu ministrija nespēj nopietni šo jautājumu izskatīt un ka mums vajag, lai pasaule nāk mums palīgā šo jautājumu labi izvērtēt. Vajadzības gadījumā atsauksim tos trīs ģenerāļus, kas sēdēja ar Blumbergu un mani kopā gan Monreālā, gan Toronto, gan Otavā. Mēs vairākas reizes šo jautājumu pārrunājām. Atjaunosim tās sarunas, tos sakarus. Tur bija pat veselas grāmatas par šo jautājumu, ko vairāki amerikāņu "think tanks" jeb "domāšanas tanki" bija radījuši. Ja ir kāds bēgļu jautājums attiecībā uz sabrukušo Lielkrieviju, tad, ja mēs to neizlabosim, pieplūdums būs liels. Un šajā ziņā mēs varam sadarboties ar pasauli un neaiziet bojā. Taču mēs varam aiztaisīt arī acis, būt pavirši, uzņemties, un tad, kad mēs būsim jau gājuši bojā... Jo cik tad vajag, lai mūs - 1 miljonu cilvēkus - izkliedētu tajos cilvēkos, kuri šeit nāks iekšā, lai izšķērdētu to mazumu, kas mums vēl ir atlicis? Un tas bēglis būs tas bagātais. Viņš ies pa Čaka ielu... ne jau tas latvietis, jo viņam nebūs tik daudz mantības kā tam bēglim. Es domāju, ka šī spekulācija ir pilnīgi aplama. Mēs to neesam izdomājuši. Un kāpēc... vai mēs patiešām tiem ierēdņiem, kurus pārraugot, ministri ir prēmēti, vai patiešām mēs šiem ierēdņiem nevaram prasīt, lai viņi nopietni pie tā jautājuma strādā?
Man nebūtu nekāda kauna kā latvietim, kas ir arī daļa no Saeimas un valdības, Eiropai skaidri pateikt: "Mums ir tādi ierēdņi, kas neder! Šis jautājums ir nopietns, nāciet pie galda, pārrunāsim, ko mēs varam darīt."
No tiem 46 pantiem 30 panti ir atrunājami pilnībā. Un, kā Kreituses kundze teica, tajos dažos citos pantos, teiksim, 2.pantā, kas definē, kas ir bēglis, tur var ierakstīt visu ko un it kā nevar atrunāt. Bet var gan! Pasaule grib zināt, ko mēs esam ar mieru uzņemties, lai viņa ar to var rēķināties. Un mēs, it kā pasauli maldinādami, sak, Černobiļas nekad nebija, mēs sakām: "Mçs tos bēgļu plūdus nobremzēsim uz mūsu robežām un ņemsim viņus atpakaļ, un ir vienalga, vai jūs viņus apšķūrējat ar kaļķiem vai ko citu un lieliem tīkliem. Mēs tiksim galā. Mēs, spēcīgā Latvijas tauta! Mēs esam maza un niecīga tauta. Mums tas ir jāatzīst, un tad mēs kļūsim spēcīga tauta.
Bet vissliktākā lieta Latvijā ir mūsu Ārlietu ministrija un tie citi ierēdņi, kuri vienkārši savus "mâjas darbus" nav izdarījuši. Man nav nekāda kauna atzīties, ka daži no mums ir pilnīgi nepiemēroti saviem amatiem, ka no viņiem ir jāatkratās, ka iesim kopā ar tiem, kuri saprot to lietu, sēdēsim pie galda un izskatīsim šo jautājumu.
Droši vien poļi šo jautājumu redz
konkrētāk nekā mēs, jo daudzi no Baltkrievijas
ies tieši uz Polijas robežu. Ko viņi domā?
Igauņiem šī problēma būs samērā
maza, bet Latvijai būs liela. Un Lietuva varēs ļoti
lielu daļu no tiem, kuri ies caur Lietuvu, sūtīt
atpakaļ uz Latviju. Mums no Baltijas valstīm šī
problēma ir vissmagākā. Tomēr pati smagākā
problēma ir tā, ka mēs nespējam vienkārši
šos mūsu "mâjas darbus" izdarīt.
Es jūs visus lūdzu - es varbūt nepareizi uzstājos
šorīt - vienkārši šo likumprojektu tagad
nelaist tālāk, lai valdība saprot, ka tas ir
nopietns jautājums, pie kura ir jāstrādā.
Risinājums būs tāds, ka mēs ar pasauli
kopā strādāsim, ka mēs visi būsim
godāti un priecīgi, ka mēs būsim labāki
izprasti. Neteiksim pasaulei, ka mēs spējam to,
ko mēs nespējam! Viņi tad par mums tikai
smiesies. Mēs nespēsim tos plūdus, kas nāks
šeit... šo jautājumu atrisināt. Kāpēc
mēs gribam savu tautu iznīcināt ar to solījumu,
ka mēs varam, bet, kad mēs redzēsim, ka mēs
to nevaram, kad pasaule to sapratīs, tad jau būs par
vēlu. Lūdzu, balsojiet tā, lai tas likumprojekts
neietu tālāk! Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Modris Lujāns -
frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".
Lūdzu!
M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").
Cienījamie kolēģi! Mēs saskaramies ar to normālo situāciju, kā Indulis Bērziņa kungs teica, ka mēs visi soļosim uz Eiropas savienību, un par to, ka mēs gribam soļot, ir jāiemaksā avanss. Šis ir viens no tiem avansiem, izņemot arī atsevišķus ekonomiskos jautājumus. Ja mēs gribam ieiet šinī sistēmā, tad mēs uzdodam arī Birkava kungam jautājumu: kāpēc mums tik maz ir noslēgts bezvīzu režīmu ar valstīm? Šī ir viena no atbildēm.
Tāpat man izbrīnu rada arī Valdmaņa kungs. Valdmaņa kungs, jūs patiešām varat pateikt paldies Dievam, ka pret jums savā laikā Kanāda vai kāda cita valsts nelietoja šo sistēmu vai principu. Viņi varēja arī pateikt, ka jūsu tēvs un jūs esat nožēlojami kaut kādi cilvēki un atdot jūs atpakaļ "draudzīgajai" Padomju Savienībai, un tad, iespējams, šodien šīs diskusijas no jūsu puses arī neeksistētu. Vispatīkamākais reizēm ir aizmirst reālo situāciju.
Tāpat es domāju, ka tūlīt uzstāsies Tabūna kungs, kurš teiks kārtējos vārdus: "Mîļā latvju tauta, pār robežām nāk migranti!" Tikai ir jautājums jums, Tabūna kungs: ko jūs darītu 1991.gadā un ko darītu tad, ja, iespējams, krīze būtu iestājusies uz citu pusi un ja jums būtu jāņem soma plecos un jāprasa patvērums kādā citā valstī?
Protams, šodien mēs varam pielietot to pašu. Jā, es saprotu tās šausmas, ko Valdmaņa kungs, iespējams, arī Tabūna kungs un vēl citi kungi teiks par to, ja Baltkrievijā sāksies represijas un mums, lūk, nebūs šāda likuma vai arī tas būs un mums būs jāpieņem bēgļi. Mums viņi būs jāpieņem jebkurā gadījumā. Es nezinu... Varbūt Krastiņa kungam vai arī nākošajam ministram vajadzēs nostādīt visu Latvijas armiju pie robežas ar pāris automātiem vai ložmetējiem un apšaut tos, kuri nāks pāri robežai, vienalga, ir likums vai nav. Tikai tanī situācijā nebūs tā likuma, un, ja nebūs nekāda mehānisma, tad tas būs ļoti oriģināli. Un mēs no pasaules aprites neiziesim ārā. Tikai man ir savā ziņā īpatnēji to klausīties.
Tāpat es domāju, ka arī Vidiņa kungs, būdams "Helsinku" grupas dalībnieks, varētu pateikt, kāda bija situācija un kā brauca ārā "Helsinku" grupas dalībnieki. Vai viņi brauca, izmantojot citu mehānismu, to, ka viņiem iedeva Izraēlas pasi un sūtīja ārā. Un bija labi, ka Rietumu valstis viņus pieņēma, jo citādi, ja viņus nepieņemtu, tad šie cilvēki atrastos cietumos vai koncentrācijas nometnēs.
Tāda ir realitāte, un šodien man ir kauns par atsevišķiem cienījamiem emigrantiem, kuri ir aizmirsuši to, ka savā laikā šīs valstis bija demokrātiskas. Un līdz ar to šeit ir jautājums: vai mēs gribam būt demokrātiska valsts vai arī kaut kādā ziņā gribam patiešām kļūt līdzīgi Lukašenko valstij vai Ziemeļkorejai? Ja tas ir mūsu modelis, tad mēs, dabiski, varam šodien neatbalstīt.
Ir viena cita lieta. Es varu piekrist, ka šim likumam ir jāuzliek garš termiņš, lai izdarītu labojumus, un šeit ir zināms gan Sinkas kunga viedoklis, gan Valdmaņa kunga, gan visu emigrantu, kuri to visu ir izbaudījuši un zina, cik dod putru vai kādu palīdzību... vai vispār nedod. Un trimdinieki. (Starpsauciens: "Trimdinieki!") Ir arī izteiciens... Pareizi, būs trimdinieki! Šeit ieradīsies arī citu valstu iespējamie trimdinieki. Taču atvainojiet - tad neaizmirstiet to, ko jūs vai nu paši varējāt izbaudīt uz savas ādas, vai arī to, kā jūs pieņēma tā valsts! Un šī pieredze varbūt patiešām būtu jāieliek šajā likumā.
Bet es tomēr aicinu nenoraidīt, jo tas būs uz mūsu sirdsapziņas. Un mēs varam kļūt tādi kā Zviedrija savā laikā, kura leģionārus atdeva atpakaļ. Tādi arī mēs varam nākotnē kļūt. Un patiešām varbūt varēsim apmainīties ar kādu draudzīgu režīmu, ar prezidentu bučošanos, rokas spiedieniem un ordeņiem... Ja to mēs gribam, tad to mēs ar šādu darbību varam panākt.
Un pie reizes vēl gribu teikt: tad būsim
arī konsekventi! Ja mēs ejam uz Eiropas savienību,
tad ejam, ja ne - tad ne. Bet pārējais ir vēsture.
Un, tā kā Latvija ir maza valsts, kura pati to visu
ir izbaudījusi, tad es vienkārši aicinu pašiem
padomāt un patiešām, kā Valdmaņa
kungs teica, balsot pēc sirdsapziņas. Jā,
protams, es vēlreiz saku: sirdsapziņa reizēm
nenodarbina politikāņus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums, un es piekrītu tam, ka šī problēma attiecība uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā ir jārisina, jo arī mūsu valstij ir jāuzņemas zināmas saistības pret visas pasaules sabiedrību kopumā, bet tomēr, to darot, mēs nedrīkstam pārkāpt taisnības principu, mēs nedrīkstam neievērot arī to cilvēku intereses un to cilvēku vajadzības, kuri dzīvo Latvijā, kuri ir mūsu valsts pilsoņi.
Diemžēl šeit piedāvātais likumprojekts šo taisnības principu attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem ignorē vairākos būtiskos punktos. Vispirms mēs redzam šā likumprojekta 14.pantā, ka patvēruma meklētājiem šajos patvēruma meklētāju izmitināšanas centros tiek nodrošināti cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Man nebūtu nekādu iebildumu pret šādu normu, ja mēs savā valstī varētu nodrošināt cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei nepieciešamos apstākļus mūsu valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem. Diemžēl nākas konstatēt, ka tie dzīves apstākļi un tie nosacījumi, kādi ir daudziem mūsu valsts cilvēkiem, nav atbilstoši cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei. Un šeit es varētu piekrist tam, ka šiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem tiek nodrošināti tādi paši dzīves apstākļi kā mūsu valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet nevis labāki.
Tālāk par bēgļa pabalstu un valsts palīdzību šā bēgļa integrācijai sabiedrībā.
24.pants. Tā pirmā daļa paredz, ka pirmos 18 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas bēglis saņem pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kuram jāsedz izmaksas, kādas ir nepieciešamas dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas un, nepieciešamības gadījumā, arī profesijas apguvei. Tātad valsts izmaksātajam pabalstam ir jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam. Diemžēl valsts nevar nodrošināt izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam mūsu valsts pilsoņiem. Un šeit rodas jautājums par to, kādas izmaksas šā likuma realizācijai šobrīd prasīs un cik lielu palīdzību šiem bēgļiem šajā brīdī šeit paredzēts dot. Es domāju, ka tad, ja šāda norma paliek, viņa noteikti ir jāpapildina, ka šis pabalsts nedrīkst pārsniegt valsts sociālā pabalsta apmēru - , tas ir tas pabalsta apmērs, ko valsts nodrošina Latvijas pilsoņiem.
Tālāk. Mēs zinām, ka attiecībā uz šo likumprojektu ir saņemts negatīvs Finansu ministrijas atzinums, jo nav veikti šie aprēķini par to, cik tas maksās, un ir pilnīgi skaidri redzams, ka šie likuma realizācijai nepieciešamie līdzekļi budžetā nav paredzēti. Es domāju, ka jau šie argumenti ir pietiekami.
Vēl var minēt, teiksim, 10.pantu, ka personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem. Jebkuram, kurš ir iesniedzis pieteikumu. Es domāju, ka šie argumenti ir pilnīgi pietiekami, lai nevarētu atbalstīt šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā.
Un principā, nenoraidot šo ideju kā
tādu, ka mums šeit varētu būt vajadzība
uzņemt bēgļus, kuri, protams, ir politiskie
bēgļi, nevis ekonomiskie laimes meklētāji
un kuru skaits arī nevarētu būt neierobežots...
tātad, nenoraidot šo pašu pamatideju, es tomēr
būšu spiests šodien atturēties no šā
likumprojekta atbalstīšanas.
Sēdes vadītājs. Nākamajam
vārds debatēs Pēterim Tabūnam - LNNK
un LZP frakcijas deputātam. Lūdzu!
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jautājums patiešām ir ļoti nopietns, bet man ar katru dienu vairāk, atrodoties Saeimā, rodas tāds iespaids, it kā mēs nu jau būtu kļuvuši bagāti, ka mums nav nabagu, ka pensionāri, invalīdi ir laimīgi un nodrošināti, ka latviešu savā zemē jau ir vismaz 80-90% un ka mēs varam rīkoties pavisam brīvi, dodot iespējas šeit atkal un atkal iebraukt svešiem ļaudīm no visām pusēm, un ka tas nekādā ziņā nerada draudus.
Es gribētu teikt, ka tad, ja tā mēs iesim uz Eiropu, tad Eiropā droši vien iesoļos arī Lujāns, kurš te nupat runāja un nosauca manu vārdu, ar vēl plus vienu miljonu nepilsoņiem un dažādiem sabraucējiem no visas pasaules. Tā var notikt. Latvieši un šobrīd te esošie pilsoņi nekādi gājēji uz šo Eiropu nebūs un laimi tur nekādu nesameklēs. Vai patiešām tas nav saprotams?
Seiksta kungs te ziņoja un runāja, ka, lūk, Igaunijā un Lietuvā šis likums jau ir pieņemts, bet Seiksta kungs, dzīvodams te, nav apjēdzis diemžēl elementāru patiesību. Man droši vien atkal aizrādīs, ka es šo vārdu lietoju, un es saņemšu piezīmi, kuru es jau lietoju pret Valdmaņa kungu. Bet sajēga galu galā ir visa pamatā. Lietuvā un Igaunijā ir pavisam cita situācija. Tur nācija nav apdraudēta. Vai patiešām... cik ilgi man vajadzēs šeit atkal un atkal par to runāt, lai mēs vismaz šeit, Saeimā, to saprastu?
Jā, es uzskatu, ka katrs svešinieks, kas
šeit ir iebraucis, apdraud latviešus kā nāciju
un viņu izdzīvošanu. Ar pilnu atbildību
to saku. Patiešām, kā Kreituses kundze šeit
teica, mums vajadzētu nošķirt, šķirot
to, kuras valsts bēgļi šeit drīkst ierasties
un tikt atzīti par bēgļiem. Jo es saskatu, ka
notikumi Baltkrievijā samilzt tik ļoti, ka no Baltkrievijas
varētu sagaidīt vēl vienu simttūkstoš
cilvēku lielu vai varbūt pat vēl lielāku
bēgļu plūsmu. Un mēs viņus atzīsim
par bēgļiem. Starp citu, šeit jau ir iebraukuši
100 tūkstoši baltkrievu Padomju laikā. Laimi meklējot
vai labāku dzīvi meklējot - tas ir viens un
tas pats. Un, lūk, mēs nu ar vieglu roku, neizanalizējuši
konkrēto situāciju, skriedami aulekšiem uz Eiropu,
esam izstrādājuši un gribam akceptēt šādu
likumu, kurš patiešām ir "jçls".
Vajadzētu saukt šurp, lai paskaidro tie, kas ir izstrādājuši
šo likumprojektu, nenovērtējot konkrēto
situāciju. Kāpēc mēs tik akli kopējam
citu normālu, attīstītu, demokrātisku
valstu likumus? Jo šādā veidā mēs
nonāksim tikai nebūtībā. Mūsu valsti
jau, vēlreiz atkārtoju, ir pārplūdinājuši
sveštautieši. Mēs slīkstam nost no viņu
daudzuma. Mēs esam pārkrievoti! Un, lūk, tagad
būsim lielie labdari, lielie humānisti, un Latvijā
dosim visiem atzītās... jā, protams, demokrātiskajā
pasaulē atzītās, normālās tiesības.
Mēs nevaram to atļauties, cienījamie kolēģi.
Un tāpēc es personīgi balsošu pret šādu
likumprojektu. Balsošu "pret". Aicinu to darīt
arī jūs, lai attiecīgie cilvēki pastrādā
pie šā likumprojekta un izstrādā to tādu,
kāds ir pieņemams, nevis tā, kā šeit
ir paredzēts - obligātie un neobligātie noteikumi,
attiecīgie panti... Tie, kurus mēs varētu
patiešām nepieņemt... viņus labprāt
pieņem... Un te jau Dobeļa kungs minēja, ka
24.pantā, lūk, ir rakstīts: valsts veicina bēgļu
integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tātad
- integrācija, naturalizācija, un tā tālāk,
un tā joprojām...
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis. Otro reizi. Piecas
minūtes.
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi Saeimā! Ir laikam diezgan viegli saskatīt, ka manas runāšanas spējas ir ierūsējušas. Vai varbūt mēs šito jautājumu tik slikti pārzinām? Jo es ar Lujāna kungu ļoti bieži saprotos tieši humānos jautājumos, bet nu viņš mani ir pilnīgi pārpratis, un varbūt arī jūs citi esat pārpratuši.
Es papriekš parunāšu par to, kas notika
pēc Otrā pasaules kara. Bija lielas bēgļu
masas. Es domāju, ka bija. Būs bijuši kādi
40 miljoni bēgļu Vācijā. Bet Vācija
viņus nepaturēja. Apvienoto Nāciju Organizācija
gādāja, ka viņus nosūtīja uz tām
zemēm, uz kurām viņi gribēja doties.
Mums ir priekšā šitā problēma, ka būs
bēgļi, un mans lūgums ir, lai mēs sāktu
laicīgi runāt ar tām pasaules iestādēm,
ar tām vai citām valstīm, lai ar tiem bēgļiem
mēs varētu tikt galā. Ja man būtu dots
tāds uzdevums, es ierakstītu tanī likumā,
ka Latvijas bēgļu nometnēs būs tikai
150 000 cilvēku, maksimāli. Un, tiklīdz kā
mums viņu ir pie 150 tūkstošiem, citām
valstīm viņi ir jāņem prom. Jo mēs
esam par daudz maza valsts, lai varētu ar šiem nelaimīgajiem
cilvēkiem darīt to, kas būtu jādara.
Manuprāt, mēs nedrīkstam solīt ne tiem
cilvēkiem, ne pasaulei, ka mēs spējam vairāk,
nekā mēs varam. Un, ja mēs akli iesim uz priekšu,
tad jāsaprot, ka būs vieglākais ceļš
- mēģināt izvairīties. Mēs gan
nespēsim... Būs tā, ka mēs liksim ceļā
robežsargus, drātis, tankus, vienalga, ko, lai tos
bēgļus mēģinātu atstumt. Un tad
būs pilnīgs posts. Manuprāt, mums ir jāizkārto
tā, ka tie bēgļi var nākt, var atrast
caur Latviju patvērumu, bet nedrīkst būt tā,
kā zviedrs teica, - ka, ja mēs palīdzam tam
bēglim tikt uz Zviedriju, tad zviedri viņu tūlīt
sūta mums atpakaļ. Jo tad mums sakrāsies nepanesama
nasta. Un tas, ka mēs laicīgi par to jautājumu
ar pasauli nerunājam... Zviedrs tanī Sarkanajā
zālē teica: "Jâ, es saprotu, jūs
nespēsiet to nastu nest. Pasaulei jānāk palīgā."
Bet kad mēs lūgsim to pasauli palīgā?
Tad, kad mūsu tautai būs jau par vēlu? Kad
tiem bēgļiem būs jau par vēlu? Kad mēs
jau būsim lējuši asinis uz robežām?
Kad tie cilvēki būs nākuši un laupījuši?
Vai tikai tad, kad būs izēstas mūsu ābeles
un mūsu lauki, un apēsti mūsu lopi, mēs
sāksim saukt pasauli palīgā? Cilvēkam
ir prāts. Ir jāparedz, kas varētu notikt, un
ir tam jāsagatavojas. Manuprāt, mums ir rūpīgi
jāpiestrādā pie šā likumprojekta,
pie visiem 35 pantiem, gan pie tiem, ko mēs varam mainīt,
gan arī pie tiem, ko mēs it kā nevaram mainīt.
Mums pie katra panta ir prātīgi jāpiestrādā.
Ir jāuzņemas darīt to, ko mēs spējam,
ko mēs esam ar mieru darīt, un pasaulei ir jāuzņemas
pārējais. Mums tas dialogs ir jāuzsāk.
Tas ir pilnīgi pretēji, Lujāna kungs, tam,
kā jūs to izprotat. Mans tēvs stingri turējās
pretī un izglāba daudzus latviešu bēgļus
Vācijā no repatriācijas atpakaļ uz Krieviju.
Nebija tādas domas, ka mēs kādu bēgli
nepieņemtu, ka mēs nepalīdzētu tam
bēglim, bet mums ir jāsaprot, ka, to darot, mums
ir jāsauc pasaule palīgā. Un pasaule, es domāju,
būtu ar mieru nākt, ja viņa saprastu to problēmu.
Bet ja mēs pasaulei sakām, ka mēs pareģojam,
ka būs tikai 400 bēgļu gadā no Baltkrievijas
un no Iekškrievijas, ka mēs tiksim galā labi...
Cik ilgi? Sāksies tas, ka kāds paskatīsies sievai
acīs: "Zini, es šeit izdzīvot vairs nevaru.
Mums ir vēl druscītiņ naudas un drusciņ
sudraba. Varam nopirkt vilciena biļeti uz Pleskavu vai uz
kādu citu robežpunktu Mēs varam caur mežiem
iet uz Latviju." Un, kad tas sāksies, kad viens sāks
tā domāt un viņa kaimiņš sāks
tā domāt, tie plūdi sāksies ātri
un strauji, un mums nav tiesību atstāt šos cilvēkus
bešā. Mums nav tiesību uzņemties to, ko
mēs nespējam nest, - ne pasaules forumos, ne arī
attiecībā pret tiem bēgļiem, kas šeit
nāk.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.
G.Valdmanis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Valdis Birkavs - Latvijas
Republikas ārlietu ministrs. Birkava kungs, jums ir tiesības
runāt stundu, bet pašlaik līdz pārtraukumam
ir 6 minūtes. Būs pietiekami?
V.Birkavs (ārlietu ministrs).
Paldies, kolēģi! Man pilnīgi pietiks, jo es domāju, ka zālē valda izpratne par šā likuma nepieciešamību. Mēs esam daudzkārt runājuši par Baltijas vienotību, un tikko kā aprīļa beigās Pērnavā Baltijas asambleja pieņēma rezolūciju par vienotu Baltijas valstu politiku bēgļu jautājumā. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai nav sava Bēgļu likuma, un tādēļ nav iespējams realizēt vienotu Baltijas valstu politiku bēgļu jautājumā. Latvija ir vienīgā, kura nav ratificējusi Ženēvas konvenciju, un tādēļ bēgļu jautājumā kopēja politika ar Baltijas valstīm nav iespējama.
Mēs esam atpalikuši, un mūsu prese
pareizi norādīja uz to, ka, atšķirībā
no mūsu Baltijas kaimiņiem mums nav bezvīzu
režīma ar Skandināvijas valstīm, bet tas
nav iespējams, kamēr nav šā likuma un
kamēr nav ratificēta Ženēvas konvencija.
Patiesību sakot, bezvīzu režīms ar valstīm,
kuras mums ir arī vajadzīgas, nenozīmē
atvieglotu tūrismu, tas ir politisks rādītājs,
kas liecina par citu valstu uzticību mūsu valstij,
mūsu valsts stabilitātei un drošībai. Līdz
ar to tiek piesaistītas investīcijas, līdz ar
to iespējama ātrāka ekonomiskā augšupeja.
Eiropas komisija šobrīd izstrādā viedokli
par to, vai Latvija ir gatava sarunām par iestāšanos
Eiropas savienībā. Pēdējais moments,
līdz kuram mēs varam ietekmēt šo viedokli,
ir 15. maijs. 15. jūlijā jeb jūlija vidū
komisija publicēs savu viedokli. Ja mums nebūs redzama
virzība šajā jautājumā, komisijas
viedoklis būs negatīvs. Ņemsim vērā,
ka Eiropas savienība piešķir īpašu
nozīmi "trešā pīlāra" jautājumiem,
tas nozīmē - austrumu robežas sakārtotībai,
patvēruma meklētāju un bēgļu likumdošanai,
un tādēļ piedāvā arī savu
palīdzību. Nepieņemot šo likumu, mēs
"izkrītam" no Eiropas savienības paplašināšanas
procesa, bet galvenais, godātie deputāti, ir tas,
ka mēs jau ar to neatrisinām šīs sāpīgās
problēmas, kuras šeit minēja Tabūna kungs,
kuras šeit minēja arī citi runātāji.
Tieši otrādi. Prakse liecina, ka tikai tās valstis,
kas ir pieņēmušas šo likumdošanu, spēj
reāli atrisināt bēgļu un nelegālo
migrantu jautājumus. Protams, sabiedrībā pastāv
uzskats, ka Latvija vēl nav ekonomiski gatava uzņemties
atbildību par bēgļiem. Tādēļ
es iesaku vismaz divas lietas šajā likumā nostiprināt,
tās ir ļoti stingri kritēriji attiecībā
uz to, kas var būt bēglis, un ļoti stingri,
nopietni pārejas likumi. Pārejas noteikumi, kuri nodrošina
to, ka mēs nesagatavoti neuzņemamies nekādu
atbildību. Taču šāda atbildība Latvijai
kā civilizētai Eiropas valstij būs jāuzņemas
reizē ar visām Eiropas savienības piedāvātajām
garantijām un priekšrocībām. Mūsu
laba griba, mūsu spēja risināt šo jautājumu
jāparāda šodien, jo jau pēc dažām
dienām tas pēc būtības kļūs
par vēlu, jo mēs iekļūstam ar mīnusa
zīmi Eiropas komisijas viedoklī par Latviju; tas būtiski
samazinās mūsu spējas atrisināt jautājumu,
ko visi mēs gribam atrisināt, lai mēs dzīvotu
labāk. (Starpsauciens: "Taisnība!")
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis, bet, Kristovska kungs, līdz pārtraukumam ir 2 minūtes. Jūs runāsiet pēc pārtraukuma.
Pirms pārtraukuma ir arī vairāki
paziņojumi. Vārdu paziņojumam lūdz Ludmila
Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.
L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Es lūdzu sanākt Sociālo un darba
lietu komisiju komisijas telpās tūlīt pēc
visiem paziņojumiem.
Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam
lūdz Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".
O.Kostanda (frakcija "Latvijai").
Godājamie deputāti! Latvijas un Kipras
parlamentārās sadarbības grupas deputātus
lūdzu sapulcēties uz sanāksmi tūliņ,
pulksten 15, šeit blakus, Prezidija sēžu zālē.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 15.30.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis rāda
15 un 30 minūtes. Pārtraukums ir beidzies, bet zālē
ir skaidri redzams, ka nav kvoruma. Tā kā deputāti
vēl ienāca zālē, turpinām izskatīt
likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem
un bēgļiem Latvijas Republikā". Debatēs
vēlas uzstāties Ģirts Valdis Kristovskis -
frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!
Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Domājot par šo problēmu, patvēruma meklēšanu un bēgļiem, man ir tāda sajūta, ka, apspriežot šo jautājumu, mēs esam uz kūstoša ledus gabala trakojošā upē un neapzināmies to, ka mūs nes; mēs it kā sēžam vēl uz šā ledus gabala un domājam, ka, tiesiski noregulējot vai nenoregulējot šo sfēru, mēs paglābsimies. Diemžēl tā situācija, šī trakojošā upe, reāli uz pasaules pastāv. Jebkurā gadījumā šī upe šo ledus gabalu kaut kur aiznesīs - vai nu tā būs Eiropas savienība... Bet, ja mūs tur aiznesīs, tad redzēsim, ka Eiropa ir diezgan pārplūdināta ar bēgļiem, un tajā pašā laikā mūsu politiskie virzieni ved uz Eiropu, un mūsu ekonomika prasa to, lai mēs tur nokļūtu. Ja šī upe mūs neaiznesīs uz Eiropu, tad mūs aiznesīs atpakaļ tajos plašumos, no kuriem mēs it kā baidāmies, - Austrumu virzienā. Bet, ja mēs paskatāmies uz Austrumiem, tad redzam, ka arī šīs valstis, arī Krievija ir pārsātināta ar bēgļiem, un pat jāsaka, ka tiek minēti ļoti katastrofāli skaitļi. Krievijā klīst 500 tūkstoši cilvēku, kuri ir bēgļi, kuri meklē šo patvērumu. Un, ja mēs domājam, ka mēs varbūt uz šā ledus gabala starp šīm divām lielajām izvēlēm paliksim dzīvi, tad jāsaka, ka arī tā acīmredzot ir diezgan naiva cerība. Tātad ir jautājums, vai mēs šo jautājumu, šo problēmu, patvēruma meklēšanu, bēgļu jautājumu mēģinām tiesiski noregulēt vai nemēģinām. Ja mēs nemēģinām, tad mēs faktiski kādu laiku mēģinām piekopt strausa politiku, izlikties, ka tas jautājums pašreiz uz mums neattiecas. Bet, kā mēs zinām, jebkuram strausam pienāk tas brīdis, ka galva ir jāizceļ no smiltīm un jāskatās riņķī, uz kuru pusi bēgt. Un tad ir labi, ja bēgot vismaz ir zināms kāds virziens, ja ir zināmi noteikumi, ja ir zināmi šie "spēles noteikumi", lai šis skrējiens nebeigtos kādā bezdibenī. Tā ka, cienījamie kolēģi, varbūt tas ir no manas puses tāds emocionāls skaidrojums jums, bet šis skaidrojums, manuprāt, bija vajadzīgs, lai vienkārši norādītu uz to, ka mēs nevaram šo jautājumu atstāt neregulētu.
Runājot par pašu likumprojektu, jāsaka, ka acīmredzot svarīgākie panti šajā likumā tomēr ir tie... Kaut vai trešā nodaļa: bēgļu statusa piešķiršana. Acīmredzot otrajā un trešajā lasījumā ir īpaši jāskata šī bēgļu statusa piešķiršanas procedūras sistēma, institūcijas, personas, kuras ir iesaistītas šajā procedūrā, veids, kādā mēs to varētu izdarīt, tiesiskās iespējas, un tajā pašā laikā ir arī jāraugās, lai šeit nerastos korupcija, kuras rezultātā mūsu valstī varētu iekļūt personas, kurām nav vajadzīgs piešķirt patvērumu.
Ļoti īpašs pants ir 24.pants: bēgļu pabalsts un valsts palīdzība integrācijai sabiedrībā. Jāsaka, ka arī šis pants saskaņā ar šodien jau akceptēto konvenciju, manuprāt, prasa sakārtot veselu virkni jautājumu, kas šodien šeit nav atrunāti. Šeit tika minēts arī par pašvaldībām. Manuprāt, arī ar pašvaldībām nav izdiskutēts šis jautājums, visa šī politika joprojām ir neskaidra, bet tas acīmredzot ir tomēr jādara, un šajā pašā likumā to visu vajadzētu ierakstīt. Ir arī 26.pants: bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi. Arī šim pantam acīmredzot ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo skaidrs, ka ne jau mūžīgi cilvēks var būt bēglis. Arī tajās Eiropas valstīs, kurās līdz šim uzņem šos bēgļus, domā par to, lai tajās valstīs, no kurām šie bēgļi nāk, situācija tiktu normalizēta, sakārtota, un tad šie cilvēki tiek tiesiskā veidā vadīti atpakaļ uz savām izcelsmes vai mītnes zemēm. Tā ka šajā likumā ir vesela virkne pantu, kuri ir noteicoši, svarīgi, un, tos izdiskutējot un ļoti stingrus noteikumus pieņemot, mēs varam šo jautājumu regulēt. Jo jāsaka, kā ir: ja mēs piekopjam strausa politiku, manuprāt, Eiropas kontekstā mēs izskatāmies diezgan provinciāli.
Bet, runājot par Eiropu, jāsaka vēl
kas. Es jau pieminēju to, ka Eiropā ir šie bēgļi.
Bet ir arī viens tāds nerakstīts - faktiski
pat rakstīts - princips, ka Eiropas valstīs visiem
pilsoņiem ir brīva pārvietošanās
Eiropā - no vienas valsts uz otru valsti. Viņiem
tiek dots darbs un citas iespējas sevi izteikt jebkurā
no šīm Eiropas savienības valstīm. Ja mēs
iekļūsim šajā Eiropā, tas nozīmēs,
ka, ja tiem bēgļiem, kuri jau šodien uzturas Eiropā
un kļūs par šo valstu pilsoņiem, un kuri
tiek tur integrēti, - ja viņiem radīsies vēlme
savu turpmāko dzīvi saistīt tieši ar Latviju,
tad viņi tā vai citādi nokļūs šeit,
Latvijā. Jo, tikko mēs būsim Eiropā,
visi šie noteikumi darbosies arī attiecīgi uz
mums. Tā ka šodien acīmredzot ir jāizdomā,
kā pietiekami stingri regulēt šo jautājumu
otrā un trešā lasījuma gaitā. Bet
ar šā likumprojekta noraidīšanu mēs
diemžēl situāciju neatrisināsim, mēs
ar to tikai paildzināsim problēmas bezvīzu
režīma jautājumu sakārtošanā,
un jāsaka tiem deputātiem, kuri aicina ārlietu
ministru un pārmet viņam par to, ka nav nokārtots
bezvīzu režīms ar virkni valstu, ka šie
pārmetumi acīmredzot ir vietā, jo tad, kad šis
jautājums par bezvīzu režīmu ir jākārto
ministram, tad vienmēr Bēgļu konvencija, šis
likums tiek izvirzīts kā viena no prasībām
Latvijas Ārlietu ministrijai, mūsu valstij, runājot
par to, kāpēc atsevišķas valstis neslēdz
ar mums šos līgumus. Tā ka par to visu ir acīmredzot
jādomā - un diezgan pragmatiski, ar skaidru skatu,
apzinoties, ka mēs tiešām esam uz kūstoša
ledus gabala trakojošā upē. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Otro reizi vēlas
runāt debatēs Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā
partija - Līdztiesība". Lūdzu! Piecas minūtes.
M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").
Cienījamie kolēģi! Patiešām,
kā Kristovska kungs teica, - vai tad strausa politika būs
atrisinājums? Es patiešām saprotu arī Valdmaņa
kunga satraukumu, un tas ir pilnīgi loģiski, kad
ir ļoti smaga ekonomiskā situācija pašu valstī.
Ir patiešām paradoksāla situācija, ka cietumā
ieslodzītais dzīvo bieži vien labāk nekā
pensionārs brīvībā. Bet ir arī cits
moments: es ieteiktu gan Valdmaņa kungam, gan arī
Tabūna kungam aizbraukt uz to pašu Olaini un apskatīt
šo izmitināšanas vietu, kurā jau šodien,
teiksim, ir palicis maz cilvēku, jo mēs atradām
iespēju... Latvija tomēr atrada iespēju sarunāt,
un daļa nokļuva Norvēģijā, Zviedrijā
un citās mītnes zemēs, bet viņi varēja
palikt arī Latvijā. Tas ir pietiekami liels cilvēku
skaits. Varētu gan Turlā kungam, gan Ādamsona
kungam pajautāt, cik bija viņu laikā. Gan afgāņi,
gan arī citu valstu cilvēki, kas atrodas Latvijas
teritorijā. Un pēc būtības deportēt
uz Afganistānu nevar - un arī uz citām valstīm
bieži vien nevar, un viņi šeit atrodas īpatnējā
situācijā, viņi ir nekas. Un, ja valsts it
kā saka, ka viņiem nav nekādu tiesību,
ne pieraksta tiesību, ne darba tiesību, tad ir jautājums,
ka valsts, Valdmaņa kungs, ar to viņus gandrīz
stumj uz kaut kādu noziedzīgu darbību vai vismaz
uz kaut kādu nelegālu darbību. Ja jūs
proponējat šo sistēmu, tad tādu sistēmu
mēs varam turpināt un uzskatīt, ka tā
ir dabiska. Un, kā es jau pirmīt teicu, ja nu patiešām
tuvākajā Latvijas robežas rajonā sāksies
kaut kādi nemieri vai būs konfliktsituācijas,
nāks daudzi cilvēki, un būs ar viņiem
šis jautājums jārisina. Būs tas jārisina,
vai nu mums tas patīk, vai ne. Tikpat labi es varu gan cienījamajam
Sinkas kungam, gan arī Vidiņa kungam uzdot jautājumu.
Ja Čečenijā sāktos nopietns kautiņš
vai kaut kas vēl nopietnāks un ja tauta savā
veidā būtu spiesta bēgt laukā no turienes,
un ja pēkšņi pie Vidiņa kunga mājas
durvīm klauvētu kāds viņa draugs čečens,
tad Vidiņa kungs, iespējams, viņu uzturētu,
atļautu viņam šeit dzīvot un diez vai vestu
viņu ārā uz robežas, lai aizsūtītu
atpakaļ uz lielo Krieviju. Es, protams, tā iedomājos,
bet, protams, iespējams arī, ka Vidiņa kungs,
tā nedarītu, aizsūtītu viņu prom
vai vakarā piezvanītu uz Imigrācijas policiju
un nodotu viņu "valsts maizē". Bet reālā
situācija var tāda izveidoties. Tādēļ
es tomēr šajā gadījumā uzskatu, ka
ir jāvirza šis likums tālāk. Gan no Valdmaņa
kunga es gaidītu labojumus, gan arī vajadzētu
pagarināt šo diskusijas termiņu, bet tas ir nepieciešams.
Un šodien mēs nevaram novērtēt, cik naudas
būs nepieciešams. Protams, ir jāskatās,
lai būtu robeža, lai būtu normālas attiecības
ar šīm apkārtējām valstīm un
lai būtu normāla politiskā situācija,
tad patiešām to iespējamo imigrantu vai bēgļu
gandrīz nebūs. Bet ir cita lieta. Es nedomāju,
ka šodien Latvija ir tā "kârumvalsts",
kurā viņiem dikti gribētos dzīvot -
dzīvot mūsu pensionāru līmenī, varbūt
bišķīt augstāk, kaut kādā ieslodzīto
līmenī. Ir cita lieta. Beidzot ir jāizslēdz
tas, ka... Viņi tad arī saprastu... Šodien, dabiski,
cilvēks atbrauc uz Latviju kā sava veida bēglis,
un, tā kā Latvijā nav tāda likuma, viņam
ir tiesības prasīt Norvēģiju, Zviedriju,
un Latvija tad jau ir spiesta kaut ko risināt un domāt.
Tādēļ nevajag aiztaisīt acis ciet. Protams,
es vēlreiz saku, varam jau arī neatbalstīt,
bet kas būs tālāk? Kas no tā mainīsies?
Tas kurds aizbrauks projām vai varēsim viņu
izsūtīt kaut kur ārā? Nu nevarēs...
Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt
šo likumprojektu, jo tas būtu visloģiskākais
solis šodien, un tālāk strādāt ar
to.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates parlamentā, man nez kāpēc liekas, ka šo problēmu, kura tik tiešām pastāv un eksistē visā pasaulē, mēs mēģinām risināt mazliet ačgārni - no aplamās puses, neatrisinājuši citus jautājumus, kuri būtu jāatrisina. Es nekad neesmu teicis, ka nav jāpieņem likums par bēgļiem vai ka mums nekādā gadījumā nevajadzētu pievienoties Ženēvas konvencijai. Es vienmēr esmu teicis tikai to, ka, pirms mēs pieņemam speciālu likumu, mums ir jāizvērtē, cik viņš izmaksās mūsu valstij. Un otrs: vai mūsu valsts ir spējīga pavilkt šo vezumu? Nākošais: vai mēs esam gatavi pieņemt šo likumu un ratificēt Ženēvas konvenciju?
Bet, pirms pārejam pie debatēm pēc būtības, es gribu jums arī atgādināt Ženēvas konvencijas rašanās vēsturi. Šī Konvencija tika pieņemta 1951.gadā un arī šodien no šīs tribīnes ne reizi vien tika minēta. Ženēvas konvencija tika uzrakstīta un pēc tam ratificēta lielākajā daļā Eiropas valstu tikai viena iemesla dēļ - lai likvidētu Otrā pasaules kara sekas. Un jāsaka paldies tām valstīm, kas deva patvērumu Latvijas pilsoņiem, kuri arī pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā emigrēja uz ārvalstīm. Viņas sniedza mums šo palīdzību. Tomēr šo palīdzību sniedza galvenokārt tās valstis, kuras bija iesaistītas Otrā pasaules kara konfliktā. Neviena cita valsts Latvijas pilsoņiem palīdzību nesniedza. Bija arī citi precedenti, ka Latvijas pilsoņi, kuri bija emigrējuši uz kādu Eiropas valsti, pēc tam tika atgriezti atpakaļ un nodoti Padomju Savienības rīcībā un aizsūtīti uz Sibīriju. Arī šo vēsturisko faktu mēs nevaram izsvītrot.
Šodien situācija Eiropā ir mainījusies. Praktiski plaša karadarbība Eiropā tagad nenotiek un tuvākajā nākotnē arī nav paredzama. Ja mēs pievienojamies šai Bēgļu konvencijai un pieņemam šo likumu, tad tas nozīmē, ka Latvijai ir jāuzņemas atbildība par visiem pasaulē izraisītajiem konfliktiem. Faktiski mums daļēji tiek uzkrauta atbildība par to, ko ir sastrādājušas lielās pasaules valstis, izraisot vienu vai otru konfliktu.
Runājot par Ženēvas konvenciju, jāteic, ka, ja mēs izdarītu atrunu, ka šī konvencija tiek attiecināta tikai uz Eiropas savienības valstīm vai Eiropas valstīm, tad man nebūtu nekādu iebildumu. Tā būtu ļoti skaidra definīcija. Diemžēl mēs to pat teorētiski nepieļaujam. Bēgļu uzturēšana, kā jau mans kolēģis Kristovska kungs šeit minēja, valstij maksā diezgan daudz. Lūk, daži cipari: 1994.gada laikā, lai tikai izraidītu nelegālos imigrantus no Vācijas, Vācijas robežpolicijai tas maksāja 40 miljonus vācu marku. Lai no Vācijas izraidītu uz Vjetnamu Vjetnamas ieceļotājus, kuri bija ieceļojuši Austrumvācijā, Vācijas budžetam tas maksāja 100 miljonu vācu marku. Lietuva bija pirmā no trijām Baltijas valstīm, kura ratificēja Ženēvas konvenciju un pieņēma likumu par bēgļiem. Tā rezultātā 1996.gada laikā Lietuvā ir aizturēti apmēram 3 600 nelegālo imigrantu. Un šeit nav runa par tiem, kuri dzīvo bez pieraksta vai tamlīdzīgi. Te ir runa tikai par tiem cilvēkiem, kuri nelegāli šķērsojuši robežu, lai tālāk pārvietotos uz Eiropas savienības valstīm. Vienā no nometnēm pastāvīgi uzturas 400-500 cilvēku. Pārsvarā, lai arī cik dīvaini tas būtu, tie ir ķīnieši. Uz patvēruma tiesībām, tātad uz bēgļa statusu Lietuvā pretendē 22 cilvēki. Katra diena viena cilvēka uzturēšanai šajā bēgļu nometnē izmaksā apmēram 10 ASV dolāru. Tas ir par finansējumu.
Tad man ir jautājums: vai, ņemot vērā mūsu sociāli ekonomisko situāciju, kad oficiālā statistika atzīst, ka 68% Latvijas valsts iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma robežas, mēs esam tiesīgi pieņemt likumu, kurš paredz labdarību attiecībā uz citu valstu pilsoņiem? Manuprāt, mūs šeit ir ievēlējis Latvijas valsts pilsoņu kopums. Un tāpēc pirmām kārtām un galvenokārt mums ir jāaizstāv savu vēlētāju intereses, nevis jāaizstāv citu, tajā skaitā arī Eiropas savienības, intereses. Tāpēc nevajadzētu aizmirst katram savu atbildību vēlētāju priekšā, pirms mēs izlemjam - pieņemt šo likumu vai nepieņemt, ieviest šo likumu vai ne. Mums arī būtu jāizvērtē, vai mūsu valsts robeža ir tā vieta, kura droši nosargās no nelegālo imigrantu ieplūšanas šajā valstī. Acīmredzot - nē! Tātad, lai mēs normāli varētu sākt diskusiju par šā likuma pieņemšanu, mums pirmām kārtām ir jāuzbūvē jauna, moderna valsts austrumu robeža. Šajā jomā pēdējo triju gadu laikā faktiski nav nekas darīts.
Otrkārt, mums ir jāpanāk, ka tiek parakstīts līgums ar Krieviju un Baltkrieviju par bēgļu atpakaļuzņemšanu. Citādi mēs sāksim pārvērsties par sanitāro koridoru. Gribu atgādināt, ka savā laikā - 1994.gadā Rumānija izrādīja arī tādu labdarību attiecībā pret ķīniešiem un faktiski legalizēja aptuveni 400 ķīniešu atrašanos pie Bukarestes. Tā rezultātā pusgada laikā tā kļuva par 40 000 lielu ķīniešu kopienu. Visās lielajās Eiropas savienības galvaspilsētās eksistē ķīniešu kvartāli. Tad atkal ir jautājums: par kādu valsti mēs nākotnē iestājamies? Vai tiešām mēs gribam, lai Latvijā dominētu citas rases pārstāvji?
Un nobeigumā es gribu vēl atgādināt,
ka mēs tik tiešām būsim spiesti agri vai
vēlu pieņemt šo likumu, bet, lai pieņemtu
šo likumu, mums ir jāizpilda atsevišķi "mâjas
darbi" - jāuzbūvē normāla robeža,
jāpanāk un jāparaksta līgumi ar mūsu
Austrumu kaimiņiem par bēgļu atpakaļuzņemšanu.
Un pats galvenais - ir jāpanāk, lai sociāli
ekonomiskā situācija valstī būtu tāda,
ka mēs varētu atļauties izrādīt
labdarības pasākumus attiecībā uz citiem
šīs planētas līdzcilvēkiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārdu lūdz
Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. Ozoliņa kungs, jūs pirmo reizi runāsit?
Lūdzu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
"Vispār astoto, bet par šo - pirmo!")
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Draugi Saeimā! Tautieši! Manuprāt, šī uzruna laikam būtu jāsaka beidzamo reizi, ja tiks pieņemts šis likumprojekts jeb šī konvencija, jo mēs jau esam liecinieki tam, ka patvēruma meklētāji 50 gadus šeit ir nākuši un nākuši un piepildījuši Latviju līdz malām, jo tie 700 000 iedzīvotāju, kuri šeit ir nākuši meklēt patvērumu, jo, lūk, viņiem ir patikusi gan Jūrmala, gan Sabile, gan Kandava, it īpaši Ventspils un Liepāja, Jelgava, Daugavpils... Tomēr vai tās vairs ir latviskas pilsētas? Šodien mēs esam liecinieki tam, ka šīs pilsētas un Latvija pārvēršas par "banānu" republiku, par "maķ peremaķ" vai "Coca Cola" republiku. Nekas sevišķs, Rugātes kundze! Absolūti mierīgi iedziļinieties stenogrammā pēc tam! No Tambovas un no Pleskavas, no Rževas un Ļebeģgradas... Es atceros tos skatus, ko redzēju, būdams Londonā, un to, ko nozīmē šie patvēruma meklētāji, kuri guļ piepūšamajos gumijas maisos pavārtēs, kur baltā cilvēka roku nevar atšķirt no melnā cilvēka rokas, un kurš nepieņem 50 penijus un saka, ka tas ir par maz kafijas tasei no rīta. Mēs atceramies traģēdiju Zairā, atceramies Ruandu, tutsi cilti... Pasaulē ir noticis kāds process, ar kuru mēs neesam ne rēķinājušies, ne aprēķinājuši, ne arī protam pašreiz izprast. Jo, jā ir noticis kaut kas tāds, kas draud ar sekām, ka samazināsies daļa pasaules iedzīvotāju un ka tepat Latvijā parādās vājprātīgie... varbūt arī neparādās, varbūt tas ir mūsu žurnālistu nopelns... Šodien es skatījos un arī jūs daudzi redzējāt žurnālu "Mana", kur ir atklātas vardarbības, bezjēdzības propaganda, ka divi tādi vārgi pusaudzīši ņem un noskrūvē sliedes stundas laikā, jo grib paskatīties, kas tad notiks, kad vilciens, lūk, noskries no sliedēm... Ja mēs tiešām gribam Latviju atvērt, kā šeit raksta, tiem, kas ar labi pamatotām bailēm... Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi, 2.panta pirmo daļu!... Ar labi pamatotām bailēm, ar slikti pamatotām bailēm, kas nozīmē, vai maz ar pamatotām bailēm, ko vajās reliģiskās piederības vai piederībai noteiktai sociālajai grupai dēļ... Un kā būs ar minoritātēm? Vai tad atkal homoseksuālisti un lezbietes nesvinēs kāzas pie Brīvības pieminekļa kā likumā atļautas un vai nekrofīli nepulcēsies Brāļu kapos? Manuprāt, šodien būtu jānoraida... Vismaz šodien, jo tiešām varbūt vajag pavilcināt šo laiku. Varbūt tas ledus gabals tik ātri neizkusīs, kā tēlaini mums stāstīja Kristovska kungs, un ieklausīties Valdmaņa kunga priekšlikumos, ka šis jautājums ir jārisina starptautiskā mērogā, jo, lūk, šādi patvēruma meklētāji jau ir pārplūdinājuši Latviju, un šodien ir redzamas tās sekas.
Jau pirms četriem mēnešiem es lūdzu Ulmaņa kungu - mūsu Prezidentu Gunti Ulmani - izteikt savu attieksmi pret deklarāciju, ko mēs paši šeit pieņēmām par okupāciju, izvērtēt tās sekas un lūgt palīdzību starptautiskajām organizācijām, akurāt, kā uzsvēra Valdmaņa kungs, tad Guntis Ulmanis - mūsu cienītais un ievēlētais Prezidents - nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt uz šo manu lūgumu - izvērtēt un varbūt šo deklarāciju kā ieganstu vai kā skaidrojošu dokumentu izmantot, tiekoties starptautiskajās organizācijās.
Es esmu pārliecināts, vismaz tā
domāju, ka Latvija neizturēs šo atkārtoto
bēgļu un patvēruma meklētāju vilni.
Latvija tiešām ir skaista, pievilcīga, un katrs
gribētu šeit patverties. Un tādu iemeslu gan
jau atradīs. Es aicinu balsot pret šo Ministru kabineta
sēdē akceptēto likumprojektu par patvēruma
meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Ģirts Valdis Kristovskis
- otro reizi. Piecas minūtes.
Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").
Paldies sēdes vadītājam! Cienījamie kolēģi! Šeit mēs bieži vien, runājot par Latvijas aizsardzības pusi, runājam par bēgļu uzņemšanu un akceptēšanu, un tamlīdzīgām lietam. Arī šis likums dod mums iespēju izraidīt. Šis likums dod mums iespēju atņemt bēgļa statusu konkrētiem cilvēkiem. Līdz ar to mums ir diezgan nopietni jāstrādā arī pie šīm iespējām atteikt, izraidīt un tamlīdzīgi.
Šeit Ādamsona kungs pietiekami pamatoti... Arī es neskaitāmas reizes domāju par šo jautājumu, esmu domājis par šā likumprojekta sekām, par valsts ekonomiskajām iespējām un tamlīdzīgām lietām.
Paskatīsimies, ko tas nozīmē, ja mums nav šāda likuma. Tad ir šodienas situācija, kad tie cilvēki, kuri izmanto Latviju par tranzītvalsti vai arī šeit nokļūst citādā veidā... Viņi jau šeit atrodas, bet viņi nesaņem šo signālu, ka viņus no šejienes izraidīs.
Un kad šeit būs kāds tiesisks pamats viņu izraidīšanai? Šodien šāda tiesiska pamata faktiski īsti nemaz nav. Taču, ja viņi zinās, ka šāds mehānisms pastāv un ka šajā valstī ir šāds likums, tad tas viņus noteikti atbaidīs. Viņiem būs šis signāls. Tātad šī likuma pieņemšana šajā aspektā samazinās līdzekļus, jo šie cilvēki uz šejieni nenāks.
Ja mēs atstājam šo jautājumu
nesakārtotu un neatvērtu, ja nav šī izraidīšanas
mehānisma, tad tie ir jāuztur tā vai citādi,
jo legāli vai nelegāli viņi šeit jau atrodas.
Viņi katru dienu šeit ir jāpaēdina, un
viņi šeit dzīvo. Tātad tie ir izdevumi.
Tādējādi, ja mēs paskatāmies un
racionāli šim jautājumam pieejam tīri no
ekonomiskās puses, šī jautājuma sakārtošana
var arī palīdzēt Latvijas valstij panākt
pēc iespējas minimālus izdevumus tālākajā
nākotnē saistībā ar šā jautājuma
regulēšanu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs ir pieteicies Olafs Brūvers - Ārlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu,
Brūvera kungs!
O.Brūvers (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es gribētu mazliet atgādināt jums vēsturi, kādā veidā jeb kā mēs esam nonākuši šodien pie šā Bēgļu likumprojekta. Pirmo reizi Latvija sastapās ar šo problēmu, ar šiem nelegālajiem imigrantiem ļoti krasā situācijā 1994.gada beigās. Varētu teikt, ka tā bija Ziemassvētku "dâvana", kad vairāk nekā 100 bēgļi - kurdi, Afganistānas cilvēki un no Irākas centās nokļūt Skandināvijas valstīs, bet tika aizturēti jūrā no mūsu Latvijas robežsargu puses. Tā viņi nonāca Latvijā un tika ievietoti tā saucamajā Olaines nometnē. Šis fakts vēlāk izraisīja arī diezgan nepatīkamas konsekvences Latvijai ārpolitikas jomā, jo mūs apsūdzēja, turklāt pamatoti, ka mēs turam cilvēkus bez statusa noteikšanas tādā kā ieslodzījumā un izturamies pret viņiem varbūt netaisni vai nehumāni.
Šie visi faktori kopā lika valdībai ļoti operatīvi rīkoties, un 1995.gada sākumā Ministru kabinets radīja darba grupu, kurai uzdeva par pienākumu izstrādāt noteikumus jeb pārskatu par šo situāciju un arī dot rekomendācijas Ministru kabinetam, valdībai, ko darīt šajā situācijā. 1995.gada pavasarī darba grupa par to ziņoja Ministru kabinetam, un es jums nolasīšu viņu sniegto rekomendāciju no šā ziņojuma: "Darba grupa uzskata, ka optimālai jautājuma risināšanai būtu jāizstrādā nacionālā likumdošana, kura balstītos uz konvencijas normām..." (šeit domāta Ženēvas konvencija par bēgļa statusu) "...par stingru kritēriju izvirzīšanu personām, kas vēlas ieceļot Latvijas Republikā.
Ņemot vērā apstākli, ka Latvijas Republika pašlaik nespēj nodrošināt robežas necaurlaidību, ir jārēķinās ar nelegālo imigrantu ieceļošanu un atrašanos Latvijas Republikā, tādēļ jebkurā gadījumā ir jādefinē to tiesiskais statuss un uzturēšanās režīms Latvijas Republikā." Pēc šā ziņojuma Ministru kabinets ar savu rīkojumu uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt nacionālo likumdošanu šajā jomā. Es nezinu, kādu apstākļu dēļ, kas tam bija par iemeslu, ka tas netika izdarīts, taču šī lieta turpinājās, līdz mēs, Latvijas valsts, sevišķi Ārlietu ministrija, saņēmām ļoti lielu spiedienu, pārmetumus no Skandināvijas valstīm, no augstā komisāra bēgļu jautājumos par šo Olaines cilvēku likteni un viņu problēmu.
1996.gada augustā Ministru kabinets atkal izveidoja jaunu darba grupu, kurai uzdeva strādāt pie nacionālās likumdošanas izstrādāšanas bēgļa tiesiskā statusa jautājumos. Par darba grupas vadītāju nozīmēja mani, un šajā darba grupā ietilpa Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī no Cilvēktiesību biroja pieaicinātas personas. Un arī citas ieinteresētas personas varēja piedalīties šīs darba grupas sēdēs. Lūk, šeit arī jūsu priekšā, godātie kolēģi, ir tapis šis darba grupas izstrādātais projekts, kuru mēs šodien apspriežam.
Es vēlētos vēl pateikt to, ka, bieži šeit klausoties, ko jūs sakāt, un jūsu ierosinājumus, kritiku, pārmetumus, gribu sacīt, ka viņi ir vietā, taču man liekas, ka mēs šeit jaucam nelegālo imigrāciju, imigrantu plūsmu ar bēgļa statusa jautājumu.
Nelegālo imigrantu skaits, kā mēs jau toreiz redzējām darba grupas ziņojumā, nekad nesamazināsies, šī plūsma paliek, un ar to ir jācīnās, bet bēgļa statusa jautājums top aktuāls tikai tad, kad šis cilvēks, kurš ir legāli vai nelegāli ieceļojis Latvijā, pieprasa bēgļa statusu. Taču tas vēl, dārgie kolēģi, nenozīmē, ka mēs viņam to dosim vai piešķirsim. Arī tad tas tiek izskatīts, un, ja tas ir nepamatots, ja tas ir tikai ekonomisku iemeslu dēļ vai ja viņu noķēra, tā teikt, aiz rokas pārkāpumā un viņš pēkšņi izmanto šo privilēģiju, pieprasot statusu, tad viņam šis statuss var tikt arī nepiešķirts, var tikt noraidīts. Un viņš atkal nokļūst šajā te Olaines situācijā, kas mums bija jau agrāk.
Es ļoti piekrītu Ādamsona kungam un Kristovska kungam, - mūsu bijušajiem iekšlietu ministriem, kuri vislabāk pārzināja šo situāciju un vēl joprojām pārzina attiecībā uz šo nelegālo imigrantu plūsmu, kas patiešām nemazinās.
Un te nu, lūk, laikam būtu vieta runāt konkrēti par šo jautājumu un vairāk nekā par bēgļa statusu, jo šeit kaut kas ir jādara un jācīnās. Es uzskatu tā, un arī darba grupas viedoklis ir tāds, ka, pieņemot šādu likumprojektu, kurš būs likums par bēgļa statusa noteikšanu, mūsu valsts no tā var tikai iegūt, kā pareizi norādīja Kristovska kungs, ja mēs beidzot noteiksim viņu statusu, to, vai viņš ir nelegālais imigrants vai viņš ir patiešām bēglis.
Vēl es gribētu norādīt, kā šeit izteicās kolēģis, ka mēs bēgļus raidītu atpakaļ vai nu uz Krieviju, vai Baltkrieviju, vai Ukrainu, bet mēs to nevaram izdarīt. Mēs, dārgie kolēģi, nevienu bēgli atpakaļ neraidīsim. Mēs gribam izraidīt atpakaļ tikai nelegālos imigrantus, kuriem nav šī statusa, vai arī bēgļus, kuri it kā spekulēs ar šā statusa pieprasījumu, un viņiem tad noraidīs. Jā, tādus mēs raidīsim atpakaļ, un to mēs gribam panākt.
Es arī piekrītu, ka varbūt ļoti vietā ir jūsu pārmetumi mums, Ārlietu ministrijai, par šiem te atpakaļuzņemšanas līgumiem, kuri nav vēl noslēgti ar Krievijas Federāciju, ar Baltkrievijas Republiku, ar Ukrainu, bet arī šeit es negribu taisnoties. Es patiešām teiktu, ka ir jāstrādā, un mēs strādāsim, un Ārlietu ministrija dara visu iespējamo. Šeit ir problēmas ar to, ka pretējā puse jeb mūsu sarunu partneris, varbūt neizrāda to interesi, kādu mēs vēlamies saņemt.
Bet es gribu norādīt, ka ne tikai mēs esam iesaistīti šajā problēmā. Šīs problēmas pastāv arī Skandināvijas valstīs, Rietumeiropas valstīs attiecībā uz šiem atpakaļuzņemšanas līgumiem, kurus arī tās nespēj noslēgt. Tātad es negribētu teikt, ka mēs būtu sliktākā situācijā vai vājāki, vai būtu mazāk strādājuši. Tā ir ļoti plaša problēma šodien arī citām valstīm.
Nākošā lieta, ko es gribētu vēl pieminēt un ko pieminēja, man šķiet, arī Kristovska kungs, ir tā, ka Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts. Patiešām, līdz šim viņa tika izmantota kā valsts, caur kuru labuma meklētāji, varbūt bēgļi mēģināja un mēģina nonākt labākā ekonomiskajā situācijā citu valstu teritorijā. Ja mēs pieņemsim šo Bēgļa statusa likumu, tad es domāju, - un arī mūsu darba grupa tā uzskata - , ka šī plūsma caur mums kā tranzītvalsti noteikti rimsies vai pat apstāsies pilnīgi, jo tad bēgļi vai labuma meklētāji sapratīs, ka tad, ja viņus notvers Skandināvijā, Rietumeiropas valstīs, Latvija tiks uzskatīta, teiksim par patvēruma zemi, kuru viņi varēja iegūt iepriekš. Un tad viņus raidīs atpakaļ uz Latviju. Un to nu gan, zināt, šie cilvēki nevēlas piedzīvot. Viņi nemeklē šeit patvērumu, jo viņi zina, ka ekonomiskā situācija šeit ir ļoti slikta. Es varētu arī tā teikt, ka manā sarunā ar vienu no mūsu ārzemju vēstniecību pārstāvjiem tika norādīts, ka jau šodien ir tādas norādes, ka labuma meklētāji vai varbūt bēgļi tagad meklē apkārtceļu nevis caur Baltijas valstīm, nevis caur Latviju, bet caur Sanktpēterburgu, caur Somiju, jo Krievija vēl tiek uzskatīta par nedrošu valsti un tur atpakaļ bēgļus neatgriež. Tas ir viens tāds ļoti nozīmīgs punkts šiem bēgļiem, ka viņi zina - viņus tur atpakaļ neatgriezīs, viņi paliks tajā Skandināvijā.
Protams, mums ir jābūt gataviem, ka būs arī finansiāli izdevumi. Un neviens to nenoliedz. Es varu šeit stāvēt jūsu priekšā un apgalvot, ar pateicību teikt, ka donorvalstis ir apsolījušas palīdzību 1997. un 1998.gadam. Bet mēs jau, dārgie kolēģi, nevaram vienmēr atļauties tikai cerēt uz šādu palīdzību, ka mēs vienmēr saņemsim to un ka mums nekad nebūs pašiem jārūpējas par šo jautājumu.
Latvijas valsts, parakstot vairākus starptautiskus līgumus un konvencijas, ar to arī apņēmās īstenot demokrātiskos principus un turpināt virzīties uz tiesisku valsti. Un es gribētu varbūt šajā vietā arī norādīt, ka Latvijas likuma mērķis, šā likumprojekta, ko mēs apspriežam, 1.pantā ir teikts, ka Latvijas pienākums ir deklarēt, respektēt vispāratzītos starptautisko tiesību principus. Pievienojoties vairāk nekā 50 starptautiskajiem līgumiem, konvencijām vai tiesību aktiem, 1990.gada 4.maijā Latvija līdz ar to apņēmās īstenot šīs tiesības, šos humānos principus. Piemēram, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, tās 14.pants runā par to, ka cilvēkam ir tiesības uz patvērumu no briesmām valstī un valstij tā ir jāsniedz. Arī mēs to atzīstam, parakstot jeb pievienojoties šai ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un citām konvencijām.
Es vēlos varbūt arī pateikties jums, kolēģi, par visu to, ko jūs izteicāt šeit, - par kritiku, arī par atbalstu šim likumprojektam. Es ticu, ka Latvija, pievienojoties Ženēvas konvencijai, kas mums vēl ir priekšā, un pieņemot mūsu nacionālo likumdošanu, tikai iegūs starptautiskajā mērogā, - iegūs prestižu, iegūs tādu Latvijas tēlu, kas mums ir ļoti vajadzīgs, lai mēs integrētos Eiropas savienībā. Un tādēļ es pateiktos par jūsu ierosinājumiem uz nākošo lasījumu, kurus mums vajadzētu apsvērt.
Es piekrītu, ka darba grupa nevarēja visu pārredzēt tik labi, kā to vajadzētu, kaut gan mēs vadījāmies pēc likumiem, kas jau ir pieņemti Lietuvā, pēc Somijas likuma, pēc Polijas likuma, pēc Vācijas likuma un citiem tiesību aktiem. Bet mēs būsim pateicīgi arī par jūsu ierosinājumiem šeit uz otro lasījumu, ja mēs pieņemsim viņu pirmajā lasījumā.
Un es ļoti aicinu jūs, dārgie kolēģi,
atbalstīt viņu, nodot komisijai un strādāt
tālāk, lai mēs varētu beidzot sakārtot
šo jautājumu par tiesiskumu Latvijā, par šā
bēgļa tiesiskā statusa noteikšanu vai arī
par nelegālā imigranta statusa noteikšanu, kurš
nepakļaujas šā likuma prasībām. Paldies
par jūsu uzmanību un atsaucību.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs pieteicies Jānis Ādamsons - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Otro reizi - piecas minūtes.
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Es gribēju precizēt tikai atsevišķus momentus. Pirmkārt. Ja mēs mazliet atgriežamies vēsturē un runājam par 1994.gadu un 125 kurdu bēgļiem, tad jāsaka, ka tik tiešām mēs viņus saņēmām kā Ziemassvētku dāvanu. Mēs viņus saņēmām kā mūsu Valsts prezidenta Ulmaņa kunga Ziemassvētku dāvanu. Viņš šo lēmumu par šo bēgļu pieņemšanu no Igaunijas pieņēma, pārkāpjot savas tiesības. Viņam tas nav atļauts mūsu Satversmē. Tā ir viena lieta.
Otra. Brūvera kungs, Somija izdod atpakaļ bēgļus. Vienīgā valsts, kura robežojas ar Krieviju un neizdod atpakaļ jebkura veida pārbēdzējus, ir Turcija. Tā ka ar Somiju šeit problēmu vispār nav.
Nākamais, ko es gribētu pasvītrot. Vakar mums bija debates par Ārlietu ministriju, par to, ko ir izdarījusi vai nav izdarījusi mūsu Ārlietu ministrija. Es pēc savas pieredzes, tā kā esmu darbojies iekšlietu ministra amatā, varu pateikt, ka visi līgumi, kuri tika sagatavoti Iekšlietu ministrijā un kurus Iekšlietu ministrija parakstīja (es runāju tikai par starptautiskiem līgumiem), tika parakstīti pateicoties Iekšlietu ministrijas aktivitātēm. Ārlietu ministrija nepakustināja ne pašu mazāko pirkstiņu, lai šie līgumi tiktu parakstīti. Šeit ir runa par līgumu ar Krieviju, Vāciju, Poliju par savstarpējo sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un par tamlīdzīgiem. Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka Ārlietu ministrija praktiski neko nav darījusi, lai pēdējo piecu gadu laikā uzsāktu aktīvas pārrunas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tiktu sagatavots un parakstīts līgums par bēgļu vai nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Ārlietu ministrijai vajadzētu nopietni par to padomāt un aktivizēt tieši šā veida darbību.
Tagad paskatīsimies, kas notiek tajā pašā Vācijā. Gandrīz katru dienu mēs, skatoties televīziju, varam redzēt, ka notiek turku vai kurdu savstarpējās cīņas, turku vai musulmaņu grautiņi. Jautājums: vai mēs tik tiešām gribam, lai arī Latvijā mēs nonāktu pie šīs pašas situācijas? Iespējams, ka tā ir arī mūsu valdības politika.
Aizvakar mūsu Ministru kabinets pieņēma un apstiprināja Latvijas Republikas drošības koncepciju. Un sadaļā "Apdraudējums" mēs varam izlasīt, ka Latvija par apdraudējumu uzskata... ka par Latvijas būtiskākajiem apdraudējumiem uzskatāmi mēģinājumi darboties pret Latvijas valstisko neatkarību, tās konstitucionālo demokrātisko iekārtu, novest dominējošā politiskā, saimnieciskā un cita veida atkarībā no citas valsts, kavēt Latvijas eiroatlantisko integrāciju un - pats galvenais - nepieļaut sabiedrības saliedēšanu un dažādu sabiedrisko un etnisko grupu integrāciju vienā nācijā. Ja tas ir mērķis, uz kuru mēs virzāmies, - ka mēs veidosim kopēju nāciju ar nēģeriem, ķīniešiem, musulmaņiem, un tamlīdzīgi, - tad, es atvainojos, es negribu dzīvot tādā valstī.
Kamēr nav izdarīti "mâjasdarbi",
par kuriem es jau šeit runāju, - kamēr nav noslēgts
līgums ar Krieviju par robežu, par bēgļu
atpakaļuzņemšanu un kamēr nav sociāli
ekonomiskā situācija attīstījusies tiktāl,
ka mūsu cilvēki varētu daudzmaz normāli
iztikt un izdzīvot, - tikmēr ir pāragri pieņemt
šo likumu.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Seiksta
kungs, vai jūs vēlaties runāt komisijas vārdā?
A.Seiksts. Godātie kolēģi! Paldies visiem debatētājiem. Es gribētu teikt paldies Kreituses kundzei par tiešām asu kritiku, bet par konstruktīviem priekšlikumiem. Saku to tajā sakarā, ka neviens nav Cilvēktiesību komisijā pateicis, ka projekts ir labs, un, ja jūs vēršat kritiku pret projektu, tad jāsaka, ka tas ir valdības projekts. Ja Cilvēktiesību komisija atnesīs uz otro lasījumu šādu projektu, ar tik daudz... tad jūs varat kritizēt komisiju. Es gribu aizstāvēt komisiju. Es atvainojos.
Bet ļoti žēl, ka liela daļa tomēr absolūti nespēj atšķirt migrantu no bēgļa. Ļoti žēl, ka liela daļa nezina, ka bēgļu ir apmēram 4-5% no migrantiem. Ļoti žēl, ka nesaprot, ka tieši šā likuma pieņemšana mums ļaus vieglāk atbrīvoties no migrantiem un sniegt palīdzīgu roku tikai tiem, ko patiešām vajā viņa pārliecības vai rases vai tautības dēļ.
Ādamsona kungs, jūs, protams, ļoti dziļi pārvaldāt problēmu, bet es jums jau teicu: jautājumā par robežu nesakārtotību jūs esat liels speciālists, bet jūs bijāt robežapsardzības priekšnieks un ilgi strādājāt pozīcijā un valdībā, un šo sfēru jums vajadzēja... pāradresēt kādam citam diez vai vajadzēja...
Čerāna kungs, jums ir taisnība. Es jums piekrītu tajā sakarā, ka sociālās garantijas Zviedrijas un Somijas līmenī mēs tiešām nevaram uzņemties. Mums ir jāuzņemas humāna attieksme pret cilvēkiem un minimālās garantijas. Protams, ka šeit ir jāstrādā. Ir jāstrādā pie tāda mehānisma, lai mēs skaidri varētu nodalīt viltus bēgli no patiesa bēgļa.
Godātie kolēģi! Es negribētu vairāk aizkavēt jūsu uzmanību, bet, Valdmaņa kungs, no jūsu teiktā izriet, ka vienā lietā jūs varbūt neesat pietiekami informēts. Tieši starptautiski mēs arī strādājam. Jums ir taisnība, ka vajag starptautiski risināt šo jautājumu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu centrs, Skandināvijas valstu, Rietumeiropas valstu piedalīšanās ir šis starptautiskais risinājums.
Godātie kolēgi, es ļoti lūdzu
apzināties šā jautājuma svarīgumu,
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Mēs, vēlreiz atkārtoju, skatīsim to
trijos lasījumos, un ir visas iespējas novest to
līdz Latvijas valsts un starptautisko institūciju
kritērijiem atbilstošam līmenim. Paldies par
debatēm. Lūdzu balsot un atbalstīt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.
A.Seiksts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus
līdz 20. maijam.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 20. maijs? Iebildumu nav? Pieņemts.
Leopoldam Ozoliņam ir iebildumi pret 20. maiju?
Lūdzu! Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām
nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mēs nupat noklausījāmies tik garas, varētu teikt, un ļoti svarīgas debates. Un tas nozīmē, ka ir ļoti daudz neskaidrību. Nepieciešamas ir konsultācijas. Seiksta kungs runāja par to, ka šo likumu tiešām izstrādā starptautiski atzīti eksperti dažādu programmu ietvaros, taču mēs ļoti labi saprotam, ka Rietumu valstis ir ieinteresētas, lai šie bēgļi un šie patvēruma meklētāji paliktu Latvijā. Tas ir tā saucamais suņu blusu siksniņas fenomens, ka šeit, lūk, savākt šos cilvēkus, kas nāks no Austrumiem, un šeit viņi paliks, un mēs viņiem izrādīsim īpašu cieņu, nodrošinādami viņus ar darba vietām, viņiem valodu mācīsim un vēl aicināsim viņu bērnus un vecākus šurp. Tas ir paredzēts. (Starpsauciens: "Nemuldi! Saki laiku!")
Lai pārstrādātu - un ir tiešām
nopietni jāpārstrādā šis likumprojekts
-, ierosinu šo termiņu pagarināt līdz 15.
jūnijam.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir otrs priekšlikums - priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 15. jūnijam. Vai deputātiem ir vēl kādi priekšlikumi par termiņu noteikšanu šim likumprojektam? Vairāk termiņu nav. Tad jārīkojas atbilstoši Kārtības rullim - par tālāko termiņu ir jābalso vispirms. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" ir 15. jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 17. Šis termiņš nav pieņemts.
Vai deputātiem ir iebildumi pret 20.maiju? (Starpsauciens: "Nevar vairs būt!") Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 9. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts 20. maijs.
Turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Nākamā sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".
Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Ilmāra Rimšēviča: "Ar šo paziņoju, ka atsaucu savu kandidatūru uz Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekļa amatu".
Līdz ar to, godātie deputāti, darba kārtības 14. jautājums (pēc mūsu apstiprinātās darba kārtības) nav izskatāms.
Nākamais darba kārtības jautājums ir 15. punkts - lēmuma projekts "Par Viktora Šadinova iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
vārdā ziņos Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2564. Dokuments satur Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektus un kandidātu autobiogrāfijas, un darbu aprakstu, ar to visu jums bija iespēja iepazīties. Lēmuma projekts sagatavots saskaņā ar Kārtības ruļļa 31. pantu un pamatojoties uz Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Tāļa Laizāna iesniegumu saskaņā ar likuma "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" 14. panta ceturto daļu.
Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts: "Iecelt Viktoru Šadinovu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli."
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
sēdē Viktora Šadinova kandidatūra tika
atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atklājam debates par šo lēmuma projektu.
Debatēs ir pieteicies Modris Lujāns
- frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".
Lūdzu!
M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").
Cienījamie kolēģi! Patīkami
bija darba gaitā taisni šodien uzzināt to, ka
vismaz Rimšēviča kungs, viens no Latvijas trūkumcietējiem
un Latvijas Bankas priekšsēdētāja vietniekiem,
nepretendē uz šo mazo kautrīgo posteni, jo citādi
jau šī kompānija būtu vispār tāda
interesanta: Rimšēvičs, Kehris un Klauss. Labi
vismaz, ka tas izrādās Andris Klauss, nav tas Klauss,
citādi varētu domāt, ka visi bankas "Baltija"
gremdētāji ieradušies Vērtspapīru
namā, (Starpsauciens: "Kâdā sakarā
viņi gremdē...") lai arī šo, iespējams,
nogremdētu, šo sistēmu. Bet, cienījamie
kolēģi, šeit jau ir arī citi momenti,
un it sevišķi man interesē par Šadinova
kungu, varbūt arī Lagzdiņa kungs varēs
paskaidrot, jo šobrīd, cik es saprotu, cienījamais
kungs ir gan Privatizācijas aģentūras valdes
loceklis, gan viens no juridiskajiem direktoriem. Iespējams,
sakarā ar Krasta kunga lūgumu, ka ir jāatbrīvo
pāris posteņu, šim kungam tas ir jauns amats,
lai viņš arī saņemtu kārtējos
savus 1500 latus. Ja tur vienā vietā zaudē,
tad citā ir jāsaņem. Man tomēr ļoti
interesētu tāds jautājums: ja viņš,
teiksim, netīšām šo posteni nezaudēs,
tad, cik es saprotu, te, iespējams, būs papildu peļņa
Privatizācijas aģentūras darbiniekam. Un, iespējams,
cik man zināms... man pienāca informācija, ka
arī Vērtspapīru namā, Vērtspapīru
tirgus komisijā, būs labs atalgojums, un tas arī
ir normāli. Tikai ir cits jautājums - vai šeit
netīšām nevar parādīties sava veida
korupcijas sasaiste starp Privatizācijas aģentūru
un Vērtspapīru tirgus komisiju? Nu, un, protams,
te jau arī slavenais "garais" ir ticis iekšā,
es vienīgi pētīju un brīnījos,
ka es te neredzēju cienījamo Tovancevu, jo tas arī
būtu vērtīgs papildinājums šai komisijai:
ja jau darboties, tad darboties liela mēroga jautājumos.
Un tādēļ es pasaku to, ka es personīgi
nevaru atbalstīt šīs kandidatūras, jo man
izbrīnu rada šo kungu tāda diezgan īpatnēja
nokļūšana tur, un aicinu cienījamos deputātus,
vismaz tos, kas ir no opozīcijas, neuzņemties par
šiem kungiem atbildību, lai tas paliek šajā
gadījumā gan "Latvijas ceļa", gan "Saimnieka",
gan "Tçvzemei un Brīvībai" ziņā,
ja viņi uzskata, ka šie kungi tur patiešām
veiks kārtējos labos darbus. Iespējams, ka
pēc tam nevajadzēs atkal avīzē rakstīt
par basketbola mačiem un vēl dažādām
citādām izdarībām, un iespējams,
ka varbūt tas ir jauns eksperiments, lai Lagzdiņa
kungs varētu papildināt ar jauniem pantiem Korupcijas
likumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai". Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi deputāti! Lujāna kungam nav šeit
neviens jāaicina, jo mums tāpat ir skaidrs, ka mēs
nevaram atbalstīt Šadinova kunga kandidatūru Vērtspapīru
tirgus komisijas locekļa amatam. Un es tiešām gribu
pateikt paldies Rimšēviča kungam, ka vismaz
viņš saprata to, ka viņš nespēs veikt
savus pienākumus Vērtspapīru tirgus komisijā
paralēli tiem saviem pienākumiem, kas viņam
ir Latvijas Bankā, turklāt nebūt ne mazie. Un
es domāju attiecībā uz Šadinova kunga situāciju
precīzi tāpat: viņam jau ir viens ļoti
nopietns darbs Privatizācijas aģentūrā.
Cits jautājums ir par to, kā šis darbs tiek veikts
(un tas tiešām ir atsevišķs nopietns jautājums).
Es uzskatu, ka tas absolūti nav pamatoti, ka cilvēkam,
kas ir jau vienā atbildīgā valsts darbā,
tagad tiek iedots vēl otrs. Neapšaubāmi, rodas
zināms interešu konflikts, kaut gan Korupcijas novēršanas
likumā ir ar gudru ziņu uztaisīts mazs "lîkums",
kas formāli šo lietu atļauj. Bet tas neatrisina
šā konflikta būtību, un, ja mēs sekojam
līdzi šim Korupcijas novēršanas likuma garam,
tad, neapšaubāmi, mēs ar šādu balsojumu
radīsim šo potenciālo interešu konfliktu.
Un, ja mums tiešām ir vajadzīgi Vērtspapīru
tirgus komisijā cilvēki, kas tajā pašā
laikā ieņem vēl kādus citus amatus,
tad, godātie kolēģi, grozīsim šo
likumu par šo Vērtspapīru tirgus komisiju un
tur ierakstīsim, ka tur pēc amata ir iekļaujams
arī Privatizācijas aģentūras juridiskais
direktors. (Starpsauciens: "Un deputāti.") Bet,
tā kā to neviens šobrīd netaisās darīt
un grib ielikt tur Šadinova kungu kā privātpersonu,
tad tas nu nekādi nav pieņemams. Un es domāju,
ka arī lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju
nebūs pieņemama Šadinova kunga kandidatūra
šādā amatā, ņemot vērā
kaut vai viņa līdzšinējo darbību
Privatizācijas aģentūrā. Mēs visi
zinām, ko Privatizācijas aģentūra ir
sastrādājusi, un mēs visi zinām šīs
nekārtības privatizācijas procesā, privatizācijas
fonda līdzekļu izvazāšanu. Es negribu visās
šajās nekārtībās vainot personiski
Šadinova kungu, bet man arī nav skaidras pārliecības,
ka viņš ar to nekādā ziņā
nebūtu saistīts. Tā ka es aicinu neatbalstīt
Šadinova kunga kandidatūru Vērtspapīru
tirgus komisijas locekļa amatam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Māris Vītols
vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais
sekretārs. Lūdzu!
M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienītie kolēģi Saeimas deputāti!
Es uzstāšos tikai viena iemesla dēļ. Tā
jautājuma dēļ, ko skāra Lujāna kungs,
- par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekļu
atalgojumu. Gan Lujāna kungam, gan citiem Saeimas deputātiem
es vēlos paskaidrot to, ka padomes locekļa darbs nav
atalgots un netiek apmaksāts, tātad padomes locekļi
savu darbu veic bez atalgojuma un par savu darbu padomē
samaksu nesaņems. Lai būtu skaidrība un lai
mēs nerunātu to, kas nav patiesībā. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie
frakcijām nepiederošs deputāts.
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs jau visi zinām, kas ir noticis ar mūsu banku sistēmu: visas bankas ir labas, drošas, un tomēr tā naudiņa aiziet prom. Tagad mūsu tauta tiek aicināta ieguldīt mūsu uzņēmumos - un it kā caur biržu mehānismu, kur tās akciju cenas svārstās. Bet tas ir viss samērā sarežģīts mehānisms salīdzinājumā ar banku, kurā tu ieguldi naudu un dabū procentus. Vērtspapīru tirgus komisijā vajadzētu būt patiešām godīgiem cilvēkiem, kas saprot, kas tur notiek. Biržas nams tev stāstīs, ka tā akcija ir vērtīga, un pierādīs to, ka tā akcijas vērtība kāpj un kāpj, un tad, kad tu sāc ticēt, ka tā akcija tiešām ir vērtīga, tad jau tā būs sen pārcenota. Un pasaulē lielākās mahinācijas ar naudu nav bijušas banku izlaupīšanās, kādas ir bijušas pie mums, bet ir notikušas biržas namos, un biržas operācijas tagad būs Vērtspapīru tirgus komisijas pārvaldījumā. Un es skatos uz to cilvēku sarakstu. Es saprotu, ka Urlovska kungs dalīja G-24 kredītus, par kuriem bija kaut kādi skandāli. Tad, kad mēs Visvaldim Lācim prasījām, kāpēc viņš uzbrūk tik sīkiem gariem kā man un Andrim Rubinam. Viņš teica: o, ja viņš ietu pakaļ īstiem lieliem blēžiem Latvijā - viņš minēja Osi un Kehri - tad viņš tūlīt būtu dzelžos.
Par Klausa kungu. Mēs jau redzam, kā viņš ir sekmīgi bankā "Baltija" rīkojies, kā viņš izglāba banku "Baltija". Tad, kad mēs bankas "Baltija" sakarā komisijā meklējām cēloņus, par Uldi Klausu tika daudz runāts, bet nekā daudz laba. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir cits Klauss!") Tas ir cits Klauss? Tad man jāatvainojas šitam Klausa kungam, varbūt viņa kandidatūru varētu atbalstīt.
Bet tagad - par Šadinova kungu. Visas Latvijas
bagātības iet caur viņa rokām. Viņš
ir izkārtojis, ka viņš un viņa priekšnieks
nav atbildīgs nevienam, tikai Šķēles kunga
telefona zvanam. Un Latvijas bagātības tiek ātri
un smuki izputinātas. Es domāju, ka mums vajadzētu...
Es saprotu, ka varbūt nedrīkst pārdalīt
to, kas jau ir nozagts. Zinu - mums, tautai, jau tik maz ir palicis.
Vai tad mēs nevarētu patiešām sameklēt
kādus cilvēkus, kas ir kaut kā pierādījuši
savu godīgumu? Man ir tāda jušana, ka mūsu
privatizācija ir bijusi ļoti neveiksmīga, ka
neveiksmīgus cilvēkus tur nevajadzētu likt.
Es saprotu, ka Kehra kungam ir daudz kas "pielipis",
domāju, ka arī tādu cilvēku tur nevajadzētu
likt. Un G-24 kredītu izdalīšana ir bijusi ļoti
neveiksmīga.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, mēs apspriežam lēmuma projektu par
Šadinova kunga iecelšanu par...
G.Valdmanis. Es ieteiktu visiem maniem draugiem un
līdzdomātājiem balsojumā atturēties,
lai trūktu kvoruma. Diena jau vēla... Lai apdomātu
valdība un iedotu mums pilnīgi citu sarakstu priekš
šitās ļoti svarīgās komisijas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Draugi Saeimā! Šodien ir tāda reta
izdevība iegādāties Norberta Klaucēna
grāmatu, un daži saka: ko viņš tur, trimdas
latvietis, vai ne, viņš tur jau kaut kā... Bet
šeit ir ļoti interesanta fotogrāfija, vai ne? Šeit
ir Latvijas elite, šeit ir cilvēki, kas nosaka mums
tādu ekonomiku, to garīgo arī droši vien,
dvēseli tīru, un es domāju, ka šo izvēli
jau ir izdarījis mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis,
kas ir apbalvojis Šadinova kungu... tas ir, nē, viņš
pasniedza šo apbalvojumu, komisija ir piešķīrusi
Trīszvaigžņu ordeni, es tā esmu dzirdējis.
Vai tā ir vai nav? (Starpsauciens: "Ir! Ir!")
Paldies, cienījamā Saeima. Nu tātad pilnīgi
droši tā izvēle ir izdarīta, šis cilvēks
ir sekmīgi jau gandrīz privatizējis Latviju,
daudzās vietās jūs redzat - ir uzraksts SIA
"Latvija". Brīnišķīgi. Un es
domāju, ka viņš sekmīgi arī turpinās
šo savu pieredzi likt lietā ne tikai vērtspapīros.
Tagad ir meži... šodien mēs nobalsojām,
ka arī zeme zem tām privatizētām fabriciņām,
garāžām... Un es domāju, ka tiešām
šis cilvēks ir visnotaļ simpātisks. Es viņu
esmu bieži redzējis Šķēles kungam
blakus, tā kā viņš ir dziļi juridiski
izglītots, un es aicinu balsot par šo kandidatūru,
jo neba mēs vilsimies turpmāk viņa darbībā.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Baloža kungs...
V.Balodis. Godātie deputāti, izteiksim
savu attieksmi, balsojot par Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: iecelt Viktoru Šadinovu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli. Balsojums ir aizklāts - atbilstoši Kārtības ruļļa 31.panta ceturtajai daļai. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 10. Viktors Šadinovs iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.
Nākamais darba kārtības jautājums
- Saeimas lēmuma projekts "Par Andra Klausa iecelšanu
par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
ziņos Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai". Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts
"Par Andra Klausa iecelšanu par Vērtspapīru
tirgus komisijas padomes locekli". Lēmums: iecelt
Andri Klausu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes
locekli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā
Andra Klausa kandidatūra tika atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: iecelt Andri Klausu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 16, atturas - 6. Andris Klauss iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.
Nākamais darba kārtības jautājums
- lēmuma projekts "Par Ojāra Kehra iecelšanu
par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
ziņos Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai".
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts
"Par Ojāra Kehra iecelšanu par Vērtspapīru
tirgus komisijas padomes locekli": iecelt Ojāru Kehri
par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.
Budžeta komisijā Ojāra Kehra kandidatūra
komisijas locekļu atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš
- frakcija "Latvijai". Lūdzu!
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Izskatot tos papīrus,
es konstatēju, ka Ojārs Kehris dzimis 1956.gadā
un jau sešus ieņem ļoti atbildīgus amatus.
Trijos gadījumos viņš ir padomnieks, vienā
gadījumā prezidents, vienā gadījumā
priekšsēdētājs, un vēl piedevām
- Valsts prezidenta padomnieks. Ja mēs viņam tagad
dosim vēl septīto amatu, tad mēs tikai pierādīsim,
ka šis cilvēks ir ļoti spējīgs, tāds,
kurš var teikt, gandrīz dažās minūtēs
atrisinātu ļoti sarežģītus uzdevumus
un saņemtu attiecīgu algu. Šis ir "Latvijas
ceļa" partijas biedrs, un mēs kārtējo
reizi redzam, cik šī partija ir intelektuāli stipra
un ļoti attīstīta. Taču man diemžēl
radās daži jautājumi. Viens no tiem jautājumiem
tāds: vai tas ir tas pats Ojārs Kehris, kurš parakstīja
līgumu ar firmu "Tilts Communications", kurš
tagad ir jāpārskata un kurš nodarīja Latvijai
lielus zaudējumus? Tas ir pirmais jautājums. Otrs
jautājums: vai tas ir tas pats Ojārs Kehris, kura
labs paziņa bija Genādijs Tovancevs, Ivanam Haritonovam
tuvs cilvēks? Un pēdējais jautājums
visiem deputātiem: vai mēs veidojam oligarhisku valsti
vai demokrātisku valsti? Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākamais
debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns
- LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ir daži
jautājumi. Vai mūsu valstī ir tik maz gudru
prātu, tik maz gudru cilvēku, ka mēs, lai
virzītu uz daudzajām padomēm, izvēlamies
cilvēkus no viena un tā paša, apmēram
10 cilvēku, skaita? Vai tas nav absurds? Es domāju,
ka Latvijā ir daudz gudru un spējīgu speciālistu
attiecīgajās jomās. Redziet, man varētu
nebūt nekas īpaši pret Kehra kungu, ja viņš
būtu patiešām īpaši sevi parādījis
šeit nosauktajos amatos iepriekšējā laikā.
Viņš ir bijis no 1990. gada līdz 1993.gadam Saeimas
deputāts, Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs,
Monetārās reformas komisijas loceklis, ekonomikas
ministrs, Ministru prezidenta biedrs, Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.
Bet jo īpaši interesanti ir pašreiz. Viņš
ir "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents, padomes
loceklis tādos uzņēmumos kā "LatRosTrans",
Latvijas Unibanka, Rīgas Tirdzniecības osta, "Ventspils
nafta" padomes priekšsēdētājs, Latvijas
Republikas Valsts prezidenta Ulmaņa padomnieks ekonomikas
jautājumos un varbūt darbojas vēl šur tur
citur. Vai nav par traku? Vai viens cilvēks to var panest?
Vai to var godprātīgi izdarīt? Es jautāju
jums vēl un vēlreiz. Apsveriet, lūdzu, to!
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Baloža
kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?
V.Balodis. Godātie deputāti, izteiksim
savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: iecelt Ojāru Kehri par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- lēmuma projekts "Par Gunta Urlovska iecelšanu
par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli"
. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
ziņos Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai". Lūdzu!
V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts
"Par Gunta Urlovska iecelšanu par Vērtspapīru
tirgus komisijas padomes locekli": iecelt Gunti Urlovski
par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi
Gunta Urlovska kandidatūru.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Debatēs runāt vēlas Elmārs
Zelgalvis - frakcija "Latvijai". Lūdzu!
E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").
Godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Gunta Urlovska personība ir interesanta. Mēs jau
ne pirmo reizi ar viņu saskaramies. Mēs atceramies,
ka tad, kad finansu ministrs bija Kreitusa kungs, Urlovski pat
izvirzīja par šīs komisijas priekšsēdētāju.
Tagad ir pagājis zināms laiks, un atkal šo pašu
personu izvirza vismaz par padomes locekli. Un kāpēc
toreiz neizvirzīja? Neizvirzīja tāpēc,
ka, lūk, parādījās tas, ko šis cilvēks
nav savā autobiogrāfijā ierakstījis. Un
tas ir tas fakts, ka šis cilvēks bija slaveno - jāsaka,
bēdīgi slaveno, G-24 kredītu piešķiršanas
komisijas loceklis. Pie tam ļoti būtiska persona šajā
komisijā. Kaut gan varbūt bez tādiem ievērojamiem
amatiem. Tur bija arī jau šeit pieminētais Rimšēviča
kungs, tur bija Kehra vietniece Bataragas kundze un arī
Urlovska kungs. Mēs visi ļoti labi zinām, kā
beidzās G-24 kredītu epopeja. Tagad mums vajag izmeklēt
šeit, parlamentā, Saeimā, šo jautājumu
īpašā komisijā. Kāpēc? Es ceru,
ka komisija noskaidros arī Urlovska lomu. Vēl līdz
šim laikam neviens nav atspēkojis to tēzi, to
apgalvojumu, ko min daudzi šo kredītu ņēmēji,
proti, ka visiem, kas gribēja saņemt G-24 kredītus,
10% no aizdevumu summas bija jāatstāj komisijas locekļiem.
Lūk, šajā procesā Urlovska kungam acīmredzot
bija ne maza loma. Tāpēc es uzskatu, ka šādā
atbildīgā amatā šādus cilvēkus
iecelt nevar. Tāpēc aicinu Saeimu balsot "pret".
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Baloža
kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Nē?
V.Balodis. Nav vairāk ko piebilst.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Gunti Urlovski par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.
Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums ir par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas. Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt deputātu Valdi Nagobadu no Sociālo un darba lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir aizklāts. Es atvainojos, balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 6. Valdis Nagobads atsaukts no Sociālo un darba lietu komisijas.
Nākamais darba kārtības jautājums. Par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Valdi Nagobadu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 5. Deputāts Valdis Nagobads ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.
Nākamais Saeimas sēdes darba kārtības jautājums. Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Viesturu Boku Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - nav. Deputāts Viesturs Boka ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu".
Juridiskās komisijas vārdā ziņos
Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai".
M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.2574. Saeimas lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu". Visas kandidatūras ir izskatītas Saeimas Juridiskajā komisijā un atbalstītas.
Tātad pirmais lēmuma projekts - apstiprināt
Tatjanu Kravčenko par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma
projektu - apstiprināt Tatjanu Kravčenko par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu
un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 39, pret - 8, atturas - 7. Tatjana Kravčenko apstiprināta
par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts
- apstiprināt Lindu Vēberi par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma
projektu - apstiprināt Lindu Vēberi par Kurzemes
apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu
un deputātus lūdzu balsot. Balsojums ir aizklāts.
Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 5.
Linda Vēbere apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnesi.
M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts
- apstiprināt Daigu Vilsoni par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Daigu Vilsoni par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 6. Zālē nav kvoruma.
Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus es aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 12. Daiga Vilsone apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Vladislava Čerapa iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi".
Juridiskās komisijas vārdā ziņos
Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un
Brīvībai". Lūdzu!
M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Dokumenta numurs, godātie deputāti, ir
2575. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi
un atbalstījusi. Tātad lēmuma projekts: iecelt
Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona
tiesas administratīvā tiesneša amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 11. Vladislavs Čeraps iecelts par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.
Godātie deputāti, ņemot vērā darba kārtībā izdarītās izmaiņas, nākamais darba kārtības jautājums ir ar numuru 31 - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922. - 1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem". Vai mēs paspēsim? Ārlietu komisija. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā ziņos
Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".
Lūdzu!
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Pirmais lasījums tika pieņemts jau 1997.gada 24.martā. Šis ir otrais lasījums, un, kā jūs redzat tabulā, visos gadījumos ir tikai redakcionāli precizējumi.
Ārlietu komisija ir izdarījusi redakcionālus
precizējumus nosaukumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret šiem redakcionālajiem precizējumiem iebildumu
nav. Pieņemts.
I.Bērziņš. Tāpat redakcionāli
precizējumi ir 1.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
I.Bērziņš. Tāpat redakcionāli
precizējumi ir 2.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst. Pieņemts.
I.Bērziņš. Un 3.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst arī pret 3.panta redakcionālajiem precizējumiem.
Pieņemts.
I.Bērziņš. Lūdzu balsot par
otro lasījumu un pieņemt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.-1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.
Vai mēs paspēsim izskatīt vēl
vienu likumprojektu?
I.Bērziņš. Jā, es ceru.
Sēdes vadītājs. Nākamais
ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības
un Vācijas Federatīvās Republikas valdības
nolīgumu par savstarpēju atbrīvošanu no
nodokļiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu".
Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Lūdzu nobalsot komisijas ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību
deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!
Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu.
Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
I.Bērziņš. Tas nav pirmais tāda
veida likumprojekts. Es domāju, ka Vācija ir tāda
valsts, ar kuru, tāpat kā ar citām valstīm,
Latvijai ir jāslēdz šie līgumi, un tāpēc
es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par savstarpēju atbrīvošanu no nodokļiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.
I.Bērziņš. Cienījamais sēdes
vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šinī
likumprojektā nav jāizdara neviens labojums. Mēs
to varētu pieņemt tieši tādu, kāds
tas ir. Ja nav nevienam iebildumu, es lūgtu nobalsot otro
lasījumu un pabeigt likumprojekta izskatīšanu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu jau otrajā, galīgajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par savstarpēju atbrīvošanu no nodokļiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Godātie deputāti! Pirms beigt šodienas sēdi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Bez šaubām, var lūgt deputātus, lai nākotnē, kad Saeimas Prezidijam tiks adresēti iesniegumi, tomēr izvēlētos formu, kas atbilst deputāta cieņai un iespējām noformēt šādus iesniegumus, bet pašlaik šajā iesniegumā ir rakstīts sekojošais: "Lûdzam Saeimas 8.maija jautājumu sēdi pārcelt no 8.maija pulksten 17.30 uz 15.maiju pulksten 17.30." To ierosina Vītols, Lujāns, Emsis, Kalviņš, Ābele, Leiškalns, Kristovskis, Nagobads un Rāzna.
Par vai pret šo priekšlikumu vēlas izteikties Kārlis Čerāns. Bet, Čerāna kungs, ir viena minūte pāri pieciem. Mums ir jāizlemj šis jautājums.
Čerāna kungs, lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie kolēģi deputāti!
Frakcija "Latvijai" ir sagatavojusi un iesniegusi ļoti
daudzus jautājumus, kuri mums jau tāpat būs
jāizskata nākamās nedēļas jautājumu
un atbilžu sēdē. Es baidos, ka, ja mēs
pārcelsim arī šos jautājumus uz to sēdi,
tad mēs vienkārši varam nepaspēt tās
pusotras stundas laikā tos izskatīt. Tāpēc
es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un šos
jautājumus, kuru šodien nav īpaši daudz, tomēr
izskatīt un noklausīties šīs atbildes.
Sēdes vadītājs. Attiecībā uz šo jautājumu runāt "par" neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot paudīsim savu attieksmi pret 10 deputātu iesniegumu: "Lûdzam Saeimas 8.maija jautājumu sēdi pārcelt no 8.maija pulksten 17.30 uz 15.maiju pulksten 17.30." Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties.
Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Godātie deputāti, Saeimas sēde
vēl nav slēgta. Noklausīsimies reģistrācijas
rezultātus.
I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:
Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Aigars Jirgens,
Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks,
Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna
Kušnere, Ludmila Kuprijanova (ir zālē), Andrejs
Panteļējevs, Normunds Pēterkops (ir zālē),
Aida Prēdele, Māris Rudzītis, Roberts Zīle.
Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi
pasludinu par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute