Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 9.oktobra sēdi.

Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē mēs pabeidzām šo jautājumu diskutēt, apspriežot 4.panta redakciju. Debatēs par apspriežamo jautājumu ir pieteicies Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manu priekšlikumu daži deputāti ir uztvēruši kā personīgu uzstāšanos vai nu pret cienījamo Zīgerista kungu, vai arī pret tiem kolēģiem, kuri šeit sēž un strādā kopā ar mums. Es šo priekšlikumu esmu iesniedzis nevis saistībā ar tām vai citām personībām, bet gan uz tiesību principu pamata. Un tas nebūt nemaina manu attieksmi pret konkrētām personām. Senajiem romiešiem bija tāds teiciens: “Amicus Plato, sed magis amica est veritas” - “Platons ir draugs, bet patiesība ir vēl lielāks draugs”. Un tas, es domāju, ir princips, kas augstāks par personīgo attieksmi. Tas ir tas, ka mūsu tautas likteņus nevar lemt cilvēks, kas ir zvērējis uzticību citai valstij. Saprotams, ka Latvijas Pilsonības likums - gan tas, kas bija pieņemts 1919.gadā, gan tas, ko pieņēma pēdējā Augstākā padome, Saeima, nekad nav atzinis divpilsonības institūtu. Augstākā padome tikai atļāva uz laiku izdot otru pasi, bet tas ir pavisam cits jautājums.

Divpilsonība ir daudzās pasaules valstīs aizliegta, arī Latvijā. Es saprotu, ka ir ērtāk braukāt uz ārzemēm ar Amerikas pilsoņa pasi kabatā nekā ar Latvijas Republikas diplomātisko pasi, jo šī vienkāršā Amerikas pase daudzās vietās tiek vairāk cienīta. Bet kā mēs varam prasīt, lai ciena mūsu valsti, šo likumu, šo pasi, ja mēs paši to necienām un labāk apmainām pret Amerikas pasi? Lietuvā ir lielāka emigrācija nekā pie mums, bet Lietuvā šāds princips ir stingri nostiprināts, un lietuvieši man ne reizi vien ir izteikuši savu neizpratni par to, ka mēs pie šā principa nepieturamies. Viņiem bez tam ir vēl prasība nodzīvot divus gadus Lietuvā. Tikai tad viņš var kandidēt par deputātu vai Prezidentu. Es domāju, ka šādu principu es neesmu izvirzījis, bet princips, ka personai nevar būt saistības ar citu valsti, es uzskatu, tomēr ir jāievēro. Un tad nebūs tādas situācijas, ka mēs vēlēšanu biļetenos un dokumentos ierakstām divas it kā pazemojošas norādes: vienu - vai persona neatrodas slavenajos “maisos”, un otru - vai personai nav otra pase kabatā. Es domāju, ka šādas paralēles mums nevajadzētu vilkt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu, kuri šīsdienas sēdē ierosina samazināt debašu laiku - piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 32, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Piedodiet, ir vienāds balsu skaits. (Starpsauciens: “Pārbalsot!” Jābalso otro reizi.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu - samazināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Turpinām debates. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Dinēviča kungs, vai jūs runāsit?

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti un klātesošie! Aicinu balsot par priekšlikumu, ka par Saeimas deputātu var kandidēt un būt tikai īstenais Latvijas pilsonis, tas ir, tāds cilvēks, kurš pietiekoši ilgu laiku dzīvojis un strādājis Latvijā, kurš pārzina reālo Latvijas tautsaimniecību un šeit ilgi dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju mentalitāti, paražas un pat domāšanas veidu. Teiktā pamatā ir viens no jau sen pazīstamiem sabiedrisko sistēmu vadīšanas likumiem, ka vadīšanas subjektam, tas ir, valdībai vai Saeimai, ir jāatbilst vadāmajai apakšsistēmai, nevis otrādi. Ja notiek otrādi, ja mēs ievēlam Saeimā, tātad vadošajā apakšsistēmā, cilvēkus, kuriem ir sveša vietējo cilvēku ne tikai mentalitāte, bet arī prasme, interese un pat dzīves aktivitāšu motivācija, tad viņi nav spējīgi nodrošināt šā likuma efektīvu darbību, tātad subjekta atbilstību objektam.

Vai tad maz mums bijis piemēru, kad Saeimā ievēlētie divpilsonības deputāti šā iemesla dēļ darbojušies pretēji Latvijas tautas interesēm? Kaut vai Riteņa kunga centieni iznīcināt veco paaudzi ar Pensiju likuma palīdzību un skaitīt pensionārus kā trušus Austrālijā vai arī viens otrs Valsts prezidenta kandidāts, kurš savu vietu Latvijā redz tikai Prezidenta krēslā.

Bez šaubām, sava loģika ir arī kolēģiem, kuri aizstāv divpilsonības ideju. It sevišķi no Rietumiem nākošajiem. Rietumu kandidāti ir tirgus ekonomikas pārstāvji. Tiem ir tā saucamā eiropeiskā vai Amerikas Savienoto Valstu dzīves stila pieredze un tamlīdzīgi. Mums it kā ir vēlamas un nepieciešamas viņu iemaņas un izpratne. Tomēr visiem ir zināms, ka pārejas ekonomikas laikā Latvijai visvairāk ir nepieciešamas investīcijas, prasme uzņēmējdarbībā un saražotās produkcijas realizācijā pasaules tirgū. To viscerīgāk, bez šaubām, ir saņemt no divpilsonības pārstāvjiem ar pieredzi tirgus ekonomikā.

Bet ko mēs redzam dzīvē? Uz vienas rokas pirkstiem mēs varam saskaitīt tos, kuri ar konkrētu saimniecisko vai zinātnisko darbību veicina mūsu tautsaimniecības izaugsmi, toties lielākais vairākums divpilsonības pārstāvju cenšas šeit mācīt vietējos, paši dziļi nepārzinādami vietējos apstākļus. Izskatās, ka atkal spēkā ir vecais teiciens: kas pats neprot strādāt, tas iet par skolotāju un māca citus strādāt. Pie tam ir vērojama atsevišķu cilvēku cenšanās to visu darīt uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina, ieņemot dažādus prestiža amatus, - sākot no padomniekiem, konsultantiem un beidzot ar Valsts prezidentu. Ja ņem vērā, ka Latvijas likumdošana neliedz divpilsonības pārstāvjiem nodarboties ar visām uzņēmējdarbības formām un veidiem, tad viņiem ir iespējas parādīt savas spējas praktiskajā tautsaimniecības attīstīšanā Latvijā, neizmantojot mūsu budžeta līdzekļus.

Tātad vēlreiz aicinu deputātus balsot par Bišera kunga 4.punkta ierosinājumu tādā variantā, kāds tas ir iedots pašlaik Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamie kolēģi! Atļaušos nevis aizrādīt, bet norādīt manam cienījamajam kolēģim - nupat runājušajam Dinēviča kungam, ka mēs Saeimu neievēlam vadīšanai. Es kā pilsonis nejūtos vadīts, nedz arī šeit kā Saeimas deputāts, kurš vada. Mēs esam ievēlēti likumdošanas darbam, nevis vadīšanai. Un to, ko ievēlē likumdošanas darbam, lai izšķir vēlētāji, balsotāji. Tas nav nejaušs gadījums, ka šeit ir ievēlēti trimdas latvieši no Rietumiem. Par šiem cilvēkiem ir balsojuši vēlētāji, un viņi arī spēj izšķirt, vai šiem cilvēkiem ir latviešu mentalitāte vai nav. Varbūt jūs gribētu ieviest te kādu jaunu pārbaudes komisiju, pirms kāds nāk un iegūst Latvijas pasi? Jāpārbauda, ko viņš zina par apstākļiem, kuri ir bijuši agrāk un valda tagad.

Tātad tas ir noraidāms ierosinājums, un es vispār ieteiktu noraidīt arī šo Bišera kunga priekšlikumu, jo galu galā neviens nav slēpis, no kurienes viņš nāk un kas viņš ir. Ja kāds kaut ko slēpj, tad drīzāk gan slēpj savu piederību padomju režīma balstīšanai, bet tiem, kuri nāk no Rietumiem, nav bijis daudz ko slēpt. Un tāpēc, lūdzu, atļausim visiem kandidēt, lai mūsu pilsoņi balso, kā vēlas. Labi vien būs!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dīvaini bija šeit dzirdēt no Demokrātiskās partijas Saimnieks kolēģa puses, ka tie ārzemju latvieši, kuri piespiedu kārtā tika deportēti, kuri piespiedu kārtā krievu okupācijas nežēlīgo seku rezultātā bija spiesti emigrēt uz Rietumiem, galīgi nepārzina Latvijas situāciju pašreiz, kāda tā ir, un ka viņi neesot spējīgi tā domāt, kā mēs domājam. Acīmredzot, pēc šeit cienījamā Dinēviča kunga izpratnes, šie 700 000 okupācijas rezultātā ieplūdinātie okupanti, ir tie īstenie, kuri izpratīs latviešu tautas mentalitāti, mūsu tradīcijas, mūsu kultūru, mūsu valodu.

Es nesaku, ka starp šiem sveštautiešiem nav ļoti lojālu pilsoņu vai nepilsoņu, kas jau ir vai nav ļoti godīgi cilvēki (kāds neliels skaits). Tomēr iznāk tā, ka būtu jābalso par šiem visiem šajā Vēlēšanu likumā un vajadzētu atļaut šiem nepilsoņiem iekļauties mūsu vēlētāju sarakstā. Es domāju, ka tas ir galīgi nepieņemami. Es tomēr labprāt balsošu par tiem nedaudzajiem mūsu tautiešiem, kuri atgriežas šeit Latvijā, kaut arī ar divām pasēm. Un, lai arī kādi šeit ir visaugstākie morāles principi, par kuriem iestājas Bišera kungs, es viņu saprotu. Arī es daudzas reizes atbalstu principus, bet nekad nepiekritīšu tam, ka pēdējā laikā arvien biežāk gan no “Latvijas ceļa” puses, gan atsevišķiem deputātiem, it sevišķi no mūsu kolēģu - Demokrātiskās partijas Saimnieks puses, tiek izvirzīts jautājums par Pilsonības likuma izmaiņu, netieši aizstāvot šos 700 tūkstošus un vairāk nepilsoņu, kas it kā ir īstenie mūsu Latvijas nākošie patrioti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs varam izvirzīt dažādus argumentus “par” vai “pret” šādiem likumprojekta grozījumiem, kas atļautu vai aizliegtu personām ar dubultpilsonību kandidēt Saeimas vēlēšanās. Taču es nekādā gadījumā nevaru piekrist Dinēviča kungam, kurš apgalvo, ka kādi vieni Latvijas pilsoņi ir vairāk īsteni nekā otri, ka vieni it kā būtu īsteni Latvijas pilsoņi, bet otri nebūtu īsteni Latvijas pilsoņi. Katrs Latvijas pilsonis ir Latvijas pilsonis! Šis lēmums par Latvijas pilsonības piešķiršanu tiem cilvēkiem, kuri dzīvo emigrācijā Rietumos, dodot iespēju šiem cilvēkiem saglabāt arī mītnes zemes pilsonību, tika pieņemts Augstākajā padomē, un jau toreiz notika šī izšķiršanās, ka šī dubultpilsonība pastāvēs ar visām no tās izrietošajām sekām. Šiem visiem cilvēkiem ir piešķirta Latvijas pilsonība, un tas fakts, ka viņiem ir arī kādas citas zemes pilsonība, nemazina to apstākli, ka viņiem ir arī Latvijas pilsonība. Ja šāds cilvēks ir gatavs nākt uz Latviju un kandidēt Saeimas vēlēšanās, tad nepārprotami viņš parāda, ka vēlas savu dzīvi asociēt ar Latviju, ka viņš vēlas strādāt Latvijas labā. Ļausim viņiem to darīt! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu un balsot “pret”, lai vēlēšanās varētu kandidēt arī visi tie, kuriem šobrīd ir dubultā pilsonība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Bišera kunga priekšlikumu, bet tāpat neatbalstu arī to, ko teica Dinēvičs. Es uzskatu, ka katrs Latvijas pilsonis, vienalga, vai viņš ir no Latvijas vai ir no Krievijas, vai no Amerikas, var piedalīties vēlēšanās, var vēlēt un var tikt ievēlēts.

Taču ir cits jautājums. Es saprastu, ka kungi uzstātos un teiktu, ka viņš nedrīkst būt saistīts ar agrāko Valsts drošības komiteju, ka viņš nevarētu būt bijis darbinieks vadošos kompartijas orgānos, vai sadarbojies ar ārzemju izlūkdienestu. To mēs varētu prasīt katram pilsonim, lai viņš pirms tam to paraksta. Es domāju, ka par to jums vajadzētu padomāt, Dinēviča kungs! Tā ka es vēlreiz uzskatu, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienādi un visiem ir vienādas tiesības. Tāpēc jau viņi ir Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tā, kādas tautības viņi ir, kāds ir viņu sociālais stāvoklis. Un viņi var piedalīties vēlēšanās, viņi var tikt ievēlēti par deputātiem.

Cits jautājums, bet to varbūt var papildus vēlāk izskatīt, ja viņus nozīmē par valdības vadītājiem vai ministriem. Tad varētu būt cita veida ierobežojumi, bet tas iepriekš ir jānosaka ar likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums būtu jāskata kontekstā ar otru - Bišera kunga priekšlikumu. Proti, kolēģis Bišers ierosina atļaut kandidēt čekistiem un bijušajiem komunistiem, tātad tām personām, kuras ir veicinājušas okupāciju Latvijā, bet savukārt ierosina aizliegt kandidēt vēlēšanās tām personām, kuras okupācijas dēļ ir bijušas spiestas atstāt Latviju. Balsosim, kolēģi, pret šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt balsot par to punktu, par kuru ir diskusija, lai gan debatēs mēs esam novirzījušies pietiekami tālu prom no šā jautājuma, salīdzinot diskutējamo objektu ar kaut kādiem 700 000 un tā tālāk. Jautājums ir par to, - un es pilnīgi piekrītu Rubina kungam -, ka visiem, kuri startē Saeimas vēlēšanās, ir jābūt vienādām tiesībām balsojot. Es jau pagājušajā reizē teicu, ka šīm starta pozīcijām visiem deputātu kandidātiem ir jābūt vienādām.

Vēl es gribu atgādināt, ka nekādā gadījumā Demokrātiskā partija Saimnieks neiestājas par kaut kādām represijām vai negatīvām emocijām attiecībā uz Latvijā nedzīvojošajiem latviešiem. Gluži otrādi! Vienīgais, par ko mēs varētu diskutēt, ir tas, lai latvietis Latvijā varētu atgriezties ne tikai caur Saeimu. Paldies par uzmanību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu pietiek!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, diskusijās ir sajauktas divas lietas.

Pirmkārt, ir runa par pilsonību. Otrkārt, ir runa par pilsoņu tiesību ierobežojumiem. Ja mēs runājam par pirmo aspektu - par pilsonību, tad, skaidrs, var piekrist domai, ka būtu ideāli, ja valstī dzīvotu cilvēki ar vienu pilsoņa statusu. Tas ir neapšaubāmi. Šajā kontekstā vēl joprojām, es domāju, ir netaisna attieksme pret Rietumu latviešiem un Austrumu latviešiem. Mēs zinām, ka Rietumu latviešiem ir divas pilsonības, bet tanī pašā laikā arī tiem latviešu cilvēkiem, kuri ne labprātīgi aizbrauca uz Austrumiem, bēgļu gaitas nevar uzskatīt par labprātīgām, un, lūk, arī viņiem ir ārkārtīgi lielas grūtības iegūt to vienu pilsonību šeit Latvijā. Tas tiktāl.

Taču šis jautājums principā neattiecas uz šodien debatējamo objektu. Šodienas debatējamais objekts ir pilsoņu tiesību realizācija, runājot par iespējām piedalīties, kandidēt mūsu parlamentā. Šajā kontekstā es nevaru piekrist Bišera kunga ieteikumam, jo atcerēsimies, kā tad notika šī dubultpilsonības ieviešana? Toreiz, Augstākās padomes laikā, nebūdams deputāts, bet sekodams līdzi politiskajām norisēm Latvijā, es nonācu pie pārliecības, ka ir jādara viss iespējamais, lai mēs nodrošinātu savas Latvijas valstiskās neatkarības saglabāšanu. Šajā sakarībā tad tika pieņemts lēmums, kas aicināja Rietumos dzīvojošos latviešus iesaistīties šajā procesā, un, lai viņi to varētu darīt, tika atļauta šī dubultpilsonība. Ļoti daudzi Rietumu latvieši atbalstīja šo nostādni un piekrita braukt uz Latviju, tanī pašā laikā sagādājot sev, ne vienam vien, lielas neērtības. Taču šīs neērtības tika pārvarētas, teiksim, savas dzimtās zemes nākotnes vārdā. Tā kā viņi ir pilsoņi, viņiem ir, neapšaubāmi, visas tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, jo tādas ir pilsoņu tiesības un nekādi pilsoņtiesību ierobežojumi nevarētu būt. Lūdzu nesajaukt divas lietas - pilsonību ar pilsoņtiesību ierobežojumiem!

Ja mēs gribam skatīt dubultpilsonības jautājumu, tad tas nav jāskata šodien, bet ir jāskata pavisam citā kontekstā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik maz laika ir pagājis no 1990.gada 4.maija, 1991.gada, bet mēs jau esam aizmirsuši to lepnumu, ka Latvijas valsts atjaunoja neatkarību, to lepnumu par tiem latviešu vīriem un sievām, kas izgāja grūtos kara ceļus, saglabāja savu Latvijas pilsoņa pasi, ar šo lepnumu atgriezās Latvijā un visiem mums rādīja šo savu ilgi saglabāto pilsoņa pasi, kura liecināja, ka cilvēks nav izvēlējies citu pilsonību. Daudziem dzīvē ir dažādi gājis. Es negribu pārmest nevienam no tiem, kas ir ieguvuši otru pilsonību, kas ir labi izveidojuši savu karjeru, kas šodien no otras pilsonības nevar atteikties objektīvu iemeslu dēļ. Bet mēs runājam par to, kādu mēs gribētu redzēt Latvijas valsti. Vai var likt sev roku uz sirds šodien kāds no klātesošajiem deputātiem, tie, kuriem ir viena pilsoņa pase - Latvijas pilsoņa pase -, ka šodien kāds no zālē sēdošajiem negribētu saņemt vēl kādas citas valsts pilsonību, līdz ar to nodemonstrējot milzīgo ieinteresētību investīciju piesaistīšanā, pilsoniskās stabilitātes nodrošināšanā? Es gribu zināt, pie kuras valsts vēstniecības stāvētu tie cilvēki, kas vēlētos saņemt otru pasi, un ar ko tas būtu izskaidrojams. Vai tas nebūtu zināmā veidā izskaidrojams ar uztraukumu par Latvijas tālāko nākotni vai šaubām par to, ka šī pase var palikt uz mūžu mūžiem kā lepnums par savu vienas vienīgās valsts pilsonību?

Vai mēs esam aizmirsuši tos paradoksus, kādi var izveidoties tuvākajā laikā, kad mēs vēlēsim Saeimu? Es nezinu pasaulē nevienu citu valsti, kurā lepnums par citas valsts pilsonību būtu līdzvērtīgs savas valsts pilsoņa lepnumam. Izrādās, tas ir mūsu parlaments. Es negribu citādi domājošajiem deputātiem pārmest no manējā atšķirīgu viedokli, bet es gribētu, lai katrs, pirms nospiež šo pogu, runātu par to. Par ko tad mēs diskutējam? Mēs diskutējam par to, ka ierobežojam pilsoņiem tiesības. Mēs esam aizmirsuši visus tos latviešus, kas grib atgriezties atpakaļ no Krievijas, jo viņiem šobrīd nav iespējams atgriezties ne jau tāpēc, ka viņiem ir otra pase kabatā, bet tāpēc, ka viņus Latvijā neviens negaida. Ne Saeima, ne valdība nav izskatījusi nevienu jautājumu, lai varētu viņiem garantēt atgriešanos. Nedz garantē jumtu virs galvas, nedz dod sociālās garantijas. Praktiski mēs esam viņiem aizklapējuši durvis ciet. Rietumu latvieši var atgriezties, viņiem ir citas starta pozīcijas. Bet šodien nav runa ne par investīcijām, ne par finansēm, ne par mūsu pilsoņa godu. Ir runa par to, cik liels un spēcīgs ir mūsu gods. Vai mēs esam gatavi nēsāt savā kabatā vienu - pilsoņa pasi, vai sāksies tas process, ka ir vēlme stāvēt rindā pie citu valstu vēstniecībām? Un nav svarīgi, kādas valsts vēstniecība tā ir - ASV, Krievijas (No zāles dep. J.Sinka: “Ir gan!”), Baltkrievijas, Ukrainas vai Kazahijas. Izrādās, ka šodien mēs paši stimulējam šo procesu, aizmirsdami faktiski šīs Saeimas sanākšanas pirmsākumus, to, ar kādām milzīgām emocijām ļoti daudzi runāja par šo dubulto pilsonību.

Es gribētu aicināt atbalstīt Bišera kunga piedāvājumu, jo ir runa tikai par morāles apstākļiem šajās likuma izmaiņās. Nekādā gadījumā nav runa par ekonomiskiem rādītājiem. Es gribu balsot vēlēšanās, neatkarīgi no tā, vai es piedalos vai nepiedalos kā Latvijas pilsonis, zinot, par ko es balsoju. Es gribu, lai es zinu, ka es balsoju par Latvijas pilsoni, kurš tāds uz mūžu paliks - jebkurā situācijā, jebkuros apstākļos, neatkarīgi no tā, kā mēs augsim, veidosimies, kādi mēs ieiesim pasaulē. Bet ja man nav šīs garantijas, ka kāds no kolēģiem, par ko es balsošu Saeimā, pēkšņi īstajā brīdī neizvilks vajadzīgo pasi, aizmirstot šo lepnumu par Latvijas valsti? Tad, kad vajag, parāda ASV pasi, tad, kad vajag taisīt biznesu, parāda Krievijas pasi, bet Latvijas pase paliek, lai tautai stāstītu par lielo patriotismu no Saeimas tribīnes.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šodien no rīta televīzijā runāja Krievijas Latviešu biedrības vadītāja, un arī viņa izteica šo domu, ka mēs neesam piešķīruši līdzekļus ne valodas mācīšanai, ne repatriācijas programmām, lai šie cilvēki varētu atgriezties Latvijā. Ja mēs ierosinām, Bišera kungs, šādus priekšlikumus, tad mums vispirms vajadzētu atzīties, ka mēs neesam šeit godīgi, ka mūsu mentalitāte ir tipiska padomju mentalitāte. (Šeit Dinēviča kungs teica, ka Rietumu trimdas latviešiem ir pretēja mentalitāte. Es pilnībā piekrītu. Šī mentalitāte tiešām ir pretēja kolaboracionismam. Viņu mentalitāte ir pretēja melošanai.) Kā apliecinājums ir tas, ka mēs neesam spējuši ielikt un arī šā gada budžetā vispār neesam ielikuši nekādus līdzekļus latviešu diasporas jeb trimdas latviešu attīstībai. Es nerunāju, teiksim, par bagātajām valstīm, es runāju par izglītības programmām, par latviešu valodas programmām, par šo apmācību sistēmu Krievijā un citās NVS valstīs, kurās uzturas latvieši. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es aicinu Bišera kungu tomēr atsaukt pašam šo priekšlikumu un atcerēties laiku, kad Bišera kungs bija Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks un vienlaicīgi PSRS Augstākās padomes Tautību palātas priekšsēdētāja vietnieks un saņēma naudu gan Latvijā, gan Maskavā neatkarīgās Latvijas laikā, un tas absolūti netraucēja šo amatu savienošanu.

Šie cilvēki nav saņēmuši pases neatkarīgās Latvijas laikā, viņi neizteica vēlēšanos, Čerāna kungs, saņemt otru - ārzemju - pasi neatkarīgās Latvijas laikā, tas notika piespiedu apstākļos. Un, ja jau mēs esam šeit pieņēmuši likumu, ka mēs viņiem piešķiram pilsonību, tad mēs nevaram latviešu tautības pilsoņus dalīt divās daļās, tad mums ir jāmaina likumdošanas sistēma. Es domāju, ka “Saimnieka” juristi to ļoti labi saprot, gan Bišera kungs, gan Kaksīša kungs ļoti labi saprot, ka pilsonim nevar būt divējādas tiesības. Tātad sāksim šķirot pilsoņus. Vieni būs labie pilsoņi, kuri var vēlēt un tikt ievēlēti, bet otri būs sliktie pilsoņi, kuri var vēlēt, bet nedrīkst tikt ievēlēti. Tas ir viens.

Treškārt, es domāju, ka mums ir jāuzticas vēlētājiem, mums ir faktiski jānoraida visi ierobežojumi - ne tikai šis, bet visi ierobežojumi, - kas apšauba pašu vēlētāju demokrātisko gribu un spējas ievēlēt, viņi taču var izvēlēties, par kuru balsot.

Un nākamais. Ja mēs tik ļoti gribam, lai atgriežas atpakaļ, teiksim, septiņdesmit vai simts tūkstoši ar visiem saviem radiniekiem, visi trimdas latvieši, tad mums ir godīgi jāpasaka, ka tā būtu katastrofa Latvijai. Skaidri un gaiši - tā būtu katastrofa Latvijas sociālās nodrošināšanas sistēmai, jo tie daži desmiti vai simti, kas atgriežas gadā, saduras ar milzīgām grūtībām un mēs nespējam praktiski atrisināt nevienu viņu problēmu. Tātad valstī vajadzētu vispirms radīt šo sistēmu, vajadzētu garantēt šiem cilvēkiem šīs iespējas. Tātad mums ir jāpārskata budžets, jāpiešķir vairāk līdzekļu šīm repatriācijas programmām, dzīvokļu attīstībai, un tikai tad mēs varam par to visu runāt. Mēs taču neesam pašreiz gatavi runāt par šo sistēmu, un es arī neaicinu šeit šķirot pilsoņus vai, teiksim, radīt kaut kādu privileģētu kārtu, kas ir ar divām pasēm. Bet šo cilvēku skaits, pirmkārt, samazinās, un, otrkārt, mēs neesam - es vēlreiz uzsveru - gatavi pašreiz šos cilvēkus uzņemt šeit Latvijā. Un kāpēc tad mums vajadzētu tos cilvēkus, kuri dažādu apstākļu dēļ un ne pēc savas gribas ir aizbraukuši, atkal sākt represēt?

Un pēdējais. Čevera kungs, ir elementāras pateicības jūtas pret tiem cilvēkiem, kuri cauri visam šīs okupācijas laikam iznesa šo Latvijas neatkarības ideju un cīnījās, kaut arī trimdā, par šīs neatkarīgās Latvijas valsts saglabāšanu. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs, mani nedaudz izbrīna jūsu priekšlikums, jo jūsu profesija ir jurists. Un ļoti pareizi šeit no tribīnes runāja Liepas kungs, ka jautājums par dubultpilsonību nav šī likuma subjekts. Savā laikā valsts augstākā institūcija ir izšķīrusies par šo dubultpilsonību. Ja mēs gribam šīs lietas mainīt, tad mums ir jārunā par citiem likumiem, bet, ja jau tie ir Latvijas pilsoņi, tad aizliegt viņiem tikt ievēlētiem būtu netaisnīgi. Jautājums par dubultpilsonību, es vēlreiz atkārtoju, ir jārisina citos likumos, bet ne šajā.

Un otra lieta ir tā, ka mums tomēr vajadzētu pieņemt likumus, kas latviešu tautu vienotu, nevis šķeltu. Diemžēl šis attiecīgais Bišera kunga piedāvājums šķeļ latviešu tautu. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodien atkal jāsecina, ka ir tomēr jāatgādina mūsu tautas vēsture. Liekas, ka ļoti daudzi, Saeimas deputātus ieskaitot, par katru cenu vēlas šo vēsturi pēc iespējas ātrāk aizmirst. Diemžēl. Lai cik tas nepatīkami arī nebūtu. Var jau būt, ka tuvojošais 7.novembris vienu otru ir sācis spārnot, ka vajadzētu atcerēties pavisam citus laikus; var būt, ka tas ir labāk. Vai tiešām mēs nesaprotam, kāpēc ir radies šāds īpatnējs stāvoklis mūsu latviešu tautā? Vai mēs negribam par to vairs domāt nemaz? Tagad mums tiešām ir jādomā, kā mēs varētu skaisti tikt galā ar šo stāvokli, kāds mums ir radies daudzu gadu desmitu laikā. Tagad mēs te sāksim filozofēt un sāksim vienkārši diskrimināciju. Sāksim kārtējo reizi šķirot savu tautu. Vai mums tiešām nepietiek, ka citas tautas mūs ir šķirojušas, dalījušas, nospraudušas dažādas robežas mūsu starpā? Tagad mēs paši turpināsim to darīt. Es gribētu atgādināt tiem kādreizējiem Augstākās padomes deputātiem, kuri ir vēl šeit zālē, ka mēs toreiz arī runājām par to, ka ir nepieciešams atbalstīt visu latviešu tautu, ka ir nepieciešams pārliecināt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus piedalīties šeit Latvijas valsts celšanas darbā. Un, pateicoties tieši LNNK un citu nacionāli noskaņoto Augstākās padomes deputātu rīcībai, mēs pieņēmām likumu, kas deva iespēju mūsu tautiešiem šeit aktīvi darboties. Mēs esam devuši iespēju viņiem startēt Saeimas vēlēšanās. Vairākas partijas ir ārkārtīgi aktīvi izmantojušas šos ārzemju tautiešus, izmantojušas ne tikai morāli, bet arī materiāli, pamatīgi izmantojušas. Vai tiešām tas jau ir aizmirsies? Jā, protams, ne visi, kas atbrauc no citurienes, ir mums labi, bet tad man ir jāpaprasa, vai arī visi tie, kas šeit dzīvo, ir labi? Es gribētu atgādināt, ka no tās frakcijas, no kuras nāk šis ierosinājums, viens deputāts vairs neapmeklē sēdes. Varbūt jūs zināt kāda iemesla dēļ viņš šeit vairs nav un kāpēc mēs esam nevis simts, bet 99 deputāti? Viņš nav nekur izbraucis no Latvijas, izņemot tūrisma braucienos.

Un tāpēc jājautā - cik ilgi mēs šādā veidā paši pret sevi nostāsimies? Tiešām, - mēs radām lielu prieku citiem, kas vēro Latviju un kas acīmredzot tiešām priecājas par to, cik mēs rūpīgi un prasmīgi esam iemācījušies viens otru apkarot ar dažādiem paņēmieniem, pielietojot vēstures zināšanas, pielietojot juridiskās zināšanas, - tikai ne tur, kur tas ir vajadzīgs. Vai tiešām mums ir bailes no konkurences, no tā, ka nu nāks vēl no Rietumiem un no Austrumiem latvieši ar dubultpilsonību un mūs, nabadziņus, izkonkurēs un ka tad nu mēs netiksim kārotajās vietās? Vai tas nepaliek smieklīgi? Tāpēc, cienījamie kolēģi, es kategoriski noraidu šādus un līdzīgus priekšlikumus. Cienītais Bišera kungs, nu varbūt padomājiet un jau pie laika noņemiet savus nākamos priekšlikumus, kuri ir vēl trakāki par iepriekšējiem! Katrā ziņā es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es šodien vispirms gribētu jums atgādināt to, ka arī vakar Latvijā bija zināma diena - 8.oktobris, kad Latvijā tika nodibināta Tautas fronte. Un tādēļ vispirms es gribētu apsveikt tos zālē sēdošos cilvēkus, kuri piedalījās šajā pasākumā un veica šo darbu. Un atliek tikai izteikt nožēlu, ka mēs esam aizmirsuši to brīdi, kad visi bijām kopā, un atliek tikai izteikt nožēlu, ka Bišera kungs ir aizmirsis, cik grūti viņam toreiz gāja, no tribīnes aizstāvot juridiskās programmas daļu, un ka bija jāsauc palīgā cits jurists, lai varētu zālē atrisināt šīs problēmas. Toreiz, 8.oktobrī, arī Bišera kungam nebija nekādu problēmu sēdēt kopā ar no Rietumiem atbraukušajiem latviešiem, dibināt Tautas fronti un domāt par tautas nākotni. Šodien mēs patiešām iedalām šos cilvēkus divās daļās, un tāpēc es gribētu vēlreiz atgādināt, ka likumā ir arī citas Latvijas pilsoņu kategorijas, kurām iestājas zināmi ierobežojumi, bet tas notiek pēc ievēlēšanas. Un tāpēc mans aicinājums ir - es vēlreiz gribu atgādināt, ko es teicu pirmajā reizē, - noraidīt Bišera kunga priekšlikumu un, ja ir vēlme, apspriest jautājumu par to, vai ir nepieciešams atteikties no otras pilsonības tad, kad cilvēks ir ievēlēts Saeimā, nevis pirms šī procedūra ir notikusi, līdz ar to šim cilvēkam nemazinot viņa tiesības balotēties. Jo ir tas precedents, kas ir saistīts ar Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kuri šobrīd atsakās no otras pilsonības, un šis jautājums būtu saistāms arī ar to, ka veselai rindai amatpersonu pēc ievēlēšanas Saeimā ir mēneša laikā jāizšķiras par to, vai palikt iepriekšējā postenī vai kļūt par Saeimas deputātu. Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus nobalsot pret šo ierosinājumu un iesniegt jaunus priekšlikumus, kurus apspriestu Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Man arī gribētos izteikt savu viedokli par tā saucamo dubultmorāli un šķirošanu. Kādu laiku atpakaļ, man liekas, bija trīs šķiras latviešu. Pirmā šķira ir tie latvieši, kuriem bija zināms šarms, patīkams amerikāņu vai angļu akcents, un viņiem bija vislielākā uzticība. Otrās šķiras latvieši ir tie, kas šeit piedzima, visu mūžu šeit nostrādāja ar zināmu autoritāti, bet piederēja pie otrās šķiras. Un bija arī trešā šķira - tie ir Austrumu latvieši, kuri nebija gaidīti šeit un kuri joprojām nav šeit gaidīti, un es personīgi piederu pie tās trešās šķiras. Es saņēmu pilsonību, bet pirms tam tas jautājums tika izskatīts rajona tiesā, Augstākajā tiesā, tas process bija ļoti ilgstošs. Tad, kad es strādāju Venecuēlā - es tur biju piecas reizes - un pajokoju, ka es nezinu, kas es esmu, man tika izteikts piedāvājums, - tā kā kādam hokejistam vai futbolistam, un tā tālāk -, lai es divu nedēļu laikā noformēju Venecuēlas pilsonību. Ja es būtu piekritis šim jokam un tiešām saņemtu Venecuēlas pilsonību, tad laikam šodien es būtu Latīņamerikas bezdarbnieks un varbūt būtu sēdējis Olainē kopā ar kurdiem. Bet es neizstrādāju šo joku, es tomēr cīnījos par to, lai saņemtu to, kas man pienākas. Manam vectēvam bija zeme un māja Alūksnē, un es negribēju saņemt pilsonību par kaut kādiem nopelniem, es gribēju saņemt pilsonību un es saņēmu pilsonību kā latvietis, kuram tā pienākas. Bet man ir zināmas tiesības saņemt arī Krievijas pilsonību. Pēc Jeļcina jaunā dekrēta tiem, kuri ir dzimuši Krievijā - un es piedzimu Maskavā, es strādāju Krievijā, es esmu Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis -, kā es saprotu, nav nekādas lielas problēmas saņemt Krievijas pilsonību arī man. Bet pieņemsim, ka kādā jaukā dienā es uzkāpšu šajā tribīnē un parādīšu jums, godātie deputāti, Latvijas zilo pasi un Krievijas Federācijas sarkano pasi. Kāda būs reakcija Saeimā? ( No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tas nav iespējams!”) To mēs varam vēl noskaidrot, kas ir iespējams un kas nav iespējams, bet es paredzu, ka momentā vismaz desmit Saeimas deputāti uzrakstīs Mandātu un iesniegumu komisijai priekšlikumu, lai Kalnbērza kungam atņem deputāta mandātu. Un pats jocīgākais ir tas, ka šiem desmit deputātiem, ja viņi tādu iesniegumu uzrakstīs, varbūt būs taisnība. Kā lai saprot mani, ko es aizstāvēšu, ja man būs tāda dubultpilsonība?

Tātad, ja šeit ir runa par dubulto morāli, par šķirošanu, tad man liekas, ka šeit tā šķirošana ir, ka tie, kuri atbraukuši no Rietumiem, ir tiesīgi saņemt dubultpilsonību, bet mans kolēģis akadēmiķis Strēlis, kurš Tomskā ir Medicīnas akadēmijas rektors un kurš ir izsūtītais, nevar atbraukt šeit, jo viņu šeit neviens negaida. Viņam nedos Latvijas pilsonību tāpēc, ka viņam ir Krievijas pilsonība. Lūk, tur ir dubultmorāle! (Starpsauciens: “Tā ir teorija!”)

Kāds man ir priekšlikums? Es pilnīgi atbalstu Bišera kunga un Čevera kunga viedokli, ka tādam priekšnoteikumam ir jābūt, bet varbūt tomēr jāņem vērā arī Kreituses kundzes piedāvājums, ka nevajadzētu atņemt šo dubultpilsonību. Lai tā paliek! Tā ir jauka lieta, un lai parastais cilvēks mierīgi dzīvo un strādā, būdams dubultpilsonībā. Bet tūdaļ pēc tam, kad viņš būs ievēlēts par Saeimas deputātu, viņam būs jāizšķiras. Es atbalstu Bišera kunga piedāvājumu un balsošu par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Izskanēja interesants viedoklis - ja tiks ievēlēts, tad varēs arī izlemt, vai nolikt pasi un atteikties no kādas valsts pilsonības. Un tāda, lūk, ir mūsu izpratnē patriotisko jūtu izrādīšana. Mums tādi “patrioti” jau bija. Kad netika ievēlēti par prezidentiem, divu mēnešu laikā i viņu smakas vairs nebija Latvijā, un patriotisms ar otru pasīti ir tu-tū. Un tieši tādā pašā līmenī es iedomājos situāciju: ja nu tā būtu noticis un cienījamais Jerumaņa kungs būtu ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu, tad, dodoties ārzemju komandējumā, vajadzības gadījumā viņš varētu rādīt vai nu vienu, vai otru pasi... Bet kāpēc ne trešo, ceturto vai piekto? Liels Latvijas patriotisms būtu, ja tāds nokalpojušais dubultpatriots pēc tā darba, ko viņš ir pavadījis Latvijā, kalpodams par prezidentu, pēc tam ar savu daudz tuvāko pasīti dotos uz savu dzimto pusi.

Es negribu noniecināt nevienu klātesošo deputātu, kuram šodien ir divas pases. Es negribu noniecināt tos cilvēkus, kuri Amerikā vai kādā citā pasaules valstī desmit, piecpadsmit un divdesmit gadu ir aktīvi cīnījušies par Latvijas neatkarību. To es negribu darīt, bet tanī pašā laikā man dūšu šķebina, kad es dzirdu, ka Bišera kungu māca un norāda, un kritizē, ka Tautas frontes dibinātāji... ka to dara cilvēks, kas savā laikā lasīja lekcijas par marksisma-ļeņinisma ideoloģiju tanī laikā, kad Bišers gatavoja Tautas frontes dokumentus... Jā, patiešām, patriotisms ir dziļi izteikts noteiktos vēsturiskos brīžos - tad, kad vajag saglabāt vai nu vienu dokumentu kabatā, vai vajag saglabāt otru dokumentu kabatā. Katra latvieša patriotisms ir viens. Ja viņš ir izvēlējies kalpot Latvijai, grib spert šo soli un izbraukt, grib tikties ar vēlētājiem, tad viņš pasaka savai tautai: “Tauta, es esmu atgriezies jūsu šūpulī, man ir viena pilsonība ar tiem, kuri par mani balsos, un es esmu līdzīgs starp līdzīgiem!”

Es šodien dzirdēju sava drauga Jura Dobeļa izteicienus. Izrādās, ka Demokrātiskā partija Saimnieks grib latviešus sadalīt pa pasauli. Ūja, ūja - kurā laikā tad tas ir izdomāts un kurā vēsturiskā brīdī tas ir parādījies? Mēs esam aizmirsuši, kādas diskusijas notika visu šo laiku Saeimas augstajā tribīnē, runājot par Rietumeiropas, Amerikas un Krievijas latviešu atšķirībām. Tanī laikā var pacelt augšā visas runas un monologus un redzēt, kāds Jurim Dobelim bija viedoklis, bet Demokrātiskajai partijai Saimnieks tas ir bijis patstāvīgs, nemainīgs šinī jautājumā. Mēs nedalām latviešus, mēs dalām tos, kuri grib iešļūkt “Augstajā namā”, saglabājot savām biznesa vajadzībām nākotnē... Es nerunāju par šodienu, es runāju par nākotni, kad rastos šī vajadzība braukāt ar divām pasēm. Tikai par to mēs runājam!

Atcerēsimies Tautas fronti un runāsim par tiem cilvēkiem, kuri to ir dibinājuši un strādājuši, ar pietiekoši labu pietāti, pretstatā tiem, kuri tanī laikā skraidīja ar PSKP grāmatiņām kabatā.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es runāju otro reizi. Beidzamo reizi es runāju par to, ka tam latvietim, kuram ir tā otrā pase, ir lielākas iespējas palīdzēt savai tautai. Bet, ja vajadzīgs, tad viņam tā pase var nebūt, tad arī tās nevajadzēs, jo tomēr kalpošana tautai ir pirmajā vietā.

Bet šodien es gribu runāt par kaut ko pilnīgi citu. Mēs visi zinām, ka it īpaši augstākajos “ešelonos” mūsu tauta ir jāattīra. Un, es domāju, tas ir dīvaini, ka tie, kuri strādāja pret tautu, kuri strādāja okupācijas varai augstos līmeņos, pat tiesāja savus tautiešus par to, ka viņi nebija diezgan paklausīgi, ka tie kungi, kuri tagad uz tautas rēķina uzkundzējas, tie kungi, kuri nodrošina, ka mūsu tranzītceļi kalpo “lielajam brālim”, nevis mūsu tautai, tie kungi, kuri izstumj pirktspēju ārā no mūsu zemes, tā pataisot visu, kas mums ir, par samērā nevērtīgu, ka tie kungi tagad domā, ka viņi attīrīs mūsu tautu uz kaut kāda papīra pamata, nosakot, ka kāds deputāts vai kāds deputāta kandidāts būs mazāk vērtīgs, ka viņš it kā būs neuzticīgāks tautai nekā tas, kam ir tikai viena pavalstniecība. Un es jums pateikšu, draugi, ka es ticu, ka liela daļa no mums, kuri šeit sēžat, neesat lojāli pret mūsu tautu, lai gan lielākajai daļai no tiem ir tikai viena pavalstniecība.

Mēs nespēsim novērtēt cilvēku lojalitāti, raugoties uz to, ka tikai tas, kuram ir ierobežotākas spējas, būs lojāls, bet nelojāls tas, kuram būs iespēja braukt un runāt ar citiem, un kūdīt pasauli, lai nāk mums palīgā, kurš stāstīs pasaulei, kas šeit notiek, kuru nevarēs nobremzēt ar vīzu vajadzībām un tā tālāk, ka viņš nebūs lojāls tāpēc, ka viņam būs šī iespēja kalpot tautai. Tas ir pilnīgs absurds!

Un es skatos uz tiem cilvēkiem, kuri šeit nāk. Teiksim, Bišera kungs, it kā cienījams advokāts, bet labi kalpoja padomju varai, es skatos uz Kaksīša kungu, es skatos uz pirmajiem sekretāriem šajā Saeimā. Tie visi ir it kā lojāli latviešu tautai. Es saprotu, ka viņi tagad ir pārdomājuši, it kā apmetuši otrādi kažoku, ka tagad vairs nav okupantu kalpi, bet ir tautas kalpi. Bet skatiet, cik labi mūsu tautai iet! Un šie paši kungi, tie pirmie sekretāri un vēl kādi citi, kurus vajadzēja no tautas izraidīt vai vismaz samazināt viņu iespējas piedalīties, it īpaši valdības līmenī, tie kungi tika jums uzspiesti tāpēc, ka negodīgi trimdas latvieši citu valstu dienestā izpildīja līgumu. Un tie tautas kalpi, kas valdīja, valda arī šodien. Un tagad, skat, mēs mēģināsim pierādīt, ka vislojālākais cilvēks Latvijai ir tas, kurš sēž šeit Saeimā. Viņš bija labs okupantu kalps un tagad it kā būšot labs Saeimas kalps. Manuprāt, tā ir pilnīgi absurda runāšana. Manuprāt, tā ir pilnīga nomaskēšana, par ko ir runa.

Latvietis ir tas, kuram ir tuva latviešu tautas nākotne, kuram ir svēta mūsu zeme. Tas ir lojāls! Un es attiecībā uz to lojalitāti izjūtu, ka tās daudziem trūkst. Būtu labi, ja mēs sāktu domāt par mūsu tautu, šo svēto mantojumu - mūsu zemi. Es tagad nolasīju tos beidzamos vārdus, kas skan: svēts mantojums - šī zeme mūsu tautai... Svētīts tas, kurš par to droši krīt. Bet nē, Sadarbības padomes režīmā svētīts ir tas, kas nospiež pogu un saka - pārdosim visiem citiem pat par sertifikātiem! Tad saprotiet, cik tālu mēs esam aizgājuši no tā, ko mūsu dzejnieki ir sacījuši un ko mūsu kori dziedājuši, kas ir īsts un lojāls latvietis. Un nemuļķosim viens otru... Ne jau kāds svešas tautas izdots papīrs vai nepapīrs pierādīs, vai kāds no mums ir lojāls pret tautu vai ne. Lielie tautas nodevēji nav čekas “maisā”. Par viņiem neviens papīrs nav izdots. Izlemsim paši pēc savas sirdsapziņas, kuri mēs tādi esam, un strādāsim tautas labā, bet netaisīsim kaut kādu teātra spēlēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Kā par brīnumu nevēlas, tādēļ debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tātad tika izteiktas visas iespējamās argumentācijas “par” un “pret”, to skaitā arī tādas, kas uz šo lietu nemaz neattiecas.

4. pants. Deputāta Bišera priekšlikumu komisija iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt likumprojekta 4. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 6. Nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākošie priekšlikumi ir par likumprojekta 5.pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Iesaku vispirms pievērst uzmanību panta 4.punktam, kur Juridiskā komisija iesaka vārdu “noziegumu” aizstāt ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”, kuri ir precīzāki.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijā vairs absolūti nedzird runātāju tribīnē. Jums varbūt neinteresē, bet mēs tomēr gribētu zināt, ko referents ierosina, par ko vai pret ko vajadzēs balsot, kāds ir komisijas viedoklis. Es gribētu lūgt jums atļaut mums to uzzināt. Atvainojiet, Grīnblata kungs! Turpiniet, lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad atbildīgā komisija 4.punktā iesaka aizstāt vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina 5.punktā...

M.Grīnblats. Tas ir 4.punkts.

Sēdes vadītājs. ...4.punktā vārdu “noziegumu” aizstāt ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir vairāki priekšlikumi, kas attiecas uz panta būtību. Ir deputāta Bišera priekšlikums - svītrot 5.panta 5. un 6.punktu. 5.punkts attiecas uz bijušās PSRS, LPSR vai citu izlūkdienestu štata darbinieku tiesībām kandidēt. 6.punkts attiecas uz PSKP Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes un citu Augstākās padomes aizliegtu organizāciju biedru iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās. Mazliet līdzīgs bija deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurā ir ieteikts svītrot 5., 6. un arī 7.punktu, ka Saeimas deputāta kandidātam nav jāprot valsts valoda atbilstoši augstākajai - 3.pakāpei. Juridiskā komisija ir noraidījusi 5. un 7.punkta svītrošanu, bet Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir atbalstījusi 6.punkta svītrošanu.

No savas puses kā deputāts Grīnblats gribu piebilst to, ka neatbalstu 6.punkta svītrošanu, jo šeit ir runa par organizācijām, kuru darbība ir novērtēta kā naidīga Latvijai, tāda, kāda tā ir arī bijusi, tāpēc iesaku šo 6.punkta svītrošanu neatbalstīt, bet pēc...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Strādāt vairs nav iespējams. Es lūdzu jūs visus nomierināties un sekot likumprojekta apspriešanai. (Starpsauciens: “Kārtības rulli ievērot!”)

Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. ...Bet pēc loģikas Saeimai droši vien būtu jābalso sekojošā secībā: pats radikālākais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas paredz triju punktu - 5., 6. un 7.punkta svītrošanu. Tad ir deputāta Bišera priekšlikums, kas paredz divu punktu - 5. un 6.punkta - svītrošanu, bet pēdējais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz tikai 6.punkta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs! Atklājam debates. Runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais deputāts Lagzdiņš apgalvoja, ka ļoti saistās mans priekšlikums par iepriekšējo pantu un mans priekšlikums par šo pantu. Es gan to negribētu sacīt, jo tie ir pavisam dažādi priekšlikumi un te ir dažādi apsvērumi. Es gribētu runāt par 5.punktu, jo attiecībā uz 6.punktu atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Es uzskatu, ka likuma norma tikai tad ir vietā, ja mēs esam spējīgi nodrošināt šīs likuma normas izpildīšanu. Un, ja jūs izlasīsit šo likuma normu, tad redzēsit, ka tur tiešām ir runa par PSRS, Latvijas PSR un citu valstu Valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem. Es atceros, kā šis pants iepriekšējā Saeimā tika “mocīts”, lai nodrošinātu attiecīgajām partijām izdevīgu redakciju. Un ne velti šo punktu sauca par “Bojāra punktu”, jo “Latvijas ceļš” ļoti centās tajā laikā panākt, lai Ādamsona kungs varētu kandidēt, bet Bojāra kungs nevarētu kandidēt, kaut gan viņi bija mācījušies vienas sistēmas mācību iestādēs un strādājuši vienā un tajā pašā resorā. Bet, ja mēs paskatāmies šo punktu, tad redzam, ka mums diemžēl nav iespējas reāli to izkontrolēt un pārbaudīt, lai gan likuma norma tikai tad ir nozīmīga, ja šo likuma normu var reāli pārbaudīt un realizēt. Diemžēl mums nav pieejami citu valstu attiecīgo dienestu personu saraksti, un arī no PSRS izlūkdienestu un Valsts drošības dienestu personu sarakstiem ir pieejama ļoti minimāla daļa, kuri cilvēki ir strādājuši šajās Latvijas PSR iestādēs. Bet mums nav ne mazāko ziņu par tiem, kuri ir strādājuši citādās iestādēs - Galvenajā izlūkošanas pārvaldē, arī tiešā PSRS Valsts drošības komitejas pakļautībā un tā tālāk. Un tad nu es atgādināšu, ka šeit, no šīs pašas tribīnes, viens mūsu kolēģis stāstīja par to, ka iepriekšējās Saeimas deputāts esot bijusi persona, kas viņu ir aģitējusi iestāties ārzemju izlūkdienestā kā šā izlūkdienesta pārstāvis. Tātad šis pants nenosargāja.

Arī presē ir parādījušās ziņas pēc šīs Saeimas ievēlēšanas, ka arī mūsu vidū esot tādi, kas atbilstot šā panta ierobežojumiem, kas te ir ienākuši, pārkāpjot tos. Es nevaru to pārbaudīt, tāpēc es negribu nevienu saukt vārdā, bet katrā ziņā šī norma nedod reālu iespēju to izslēgt. Tas ir viens apstāklis.

Otrs apstāklis. Tas ir tāds praktisks, bet principiāls apstāklis - es tā gribētu teikt. Es domāju, ka mēs šeit esam tautas priekšstāvji un mēs izlemjam tos jautājumus, kurus tauta pati nevar izlemt. Un tiešām šobrīd ir aktuāls jautājums par to, vai nākošajā Saeimā cienījamais Bojāra kungs varētu būt vai nevarētu būt. Es negribu uzskatīt sevi par Bojāra kunga advokātu, kaut arī kādreiz esam kopā strādājuši un pat vienā katedrā, bet tad mūsu politiskie ceļi jau labi pasen izšķīrās. Un tad, kad es savās atmiņās izteicu zināmu nosodījumu rindai viņa politisko aktivitāšu, viņš rakstiski piedraudēja avīzē “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kura toreiz saucās “Neatkarīgā Cīņa”, ka viņš mani šaušot, un, zinot Bojāra kunga ātro dabu, tie draudi bija diezgan nopietni. Bet, lai arī kādas būtu manas attiecības ar viņu, es tomēr nevaru neatzīt, ka šobrīd Bojāra kungs ir viens no populārākajiem politiķiem Latvijas tautā, un mēs nedrīkstam izlemt šinī gadījumā tautas vietā jautājumu par to, vai viņš būs vai nebūs 7.Saeimā. Es domāju, ka šo jautājumu mums vajadzētu atstāt pašas tautas izlemšanai un tauta zinās. Es domāju, ka tautai ļoti patīk mocekļi. Un mocekļus vienmēr ļoti ciena. Mēs, neļaujot viņam pašam iekļūt Saeimā, tikai palielināsim viņa partijas popularitāti, ko pierādīja arī vēlēšanas Rīgas Domē, kur par Bojāru, kurš faktiski nevienam nebija pazīstams, tikai tāpēc, ka viņam bija uzvārds “Bojārs”, nodeva vislielāko balsu skaitu - vairāk kā par jebkuru citu Rīgas pilsētas domnieku. (Starpsauciens: “Arī par Ozoliņu nodeva...”)

Tāpēc es domāju, ka šis ir tāds jautājums, kuru tauta pati varētu izlemt un izvērtēt katras personas nopelnus - gan viņas nopelnus padomju varas pastāvēšanas laikā, gan viņas nopelnus pārejas periodā, gan viņas nopelnus šobrīd. Un es domāju, ka šis jautājums mums nebūtu jālemj. Vismaz es negribu šāda jautājuma izlemšanu uzņemties un lemt citu vietā - vai viņam ir jābūt vai nav jābūt šajā namā. Es domāju, ka to tauta ir spējīga pati izlemt, un es negribu būt gudrāks par tautu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - 9.oktobra Saeimas sēdē saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz vienai minūtei - uzstājoties otro reizi. Pieņemot lēmumu, viņi lūdz ņemt vērā, ka šīsdienas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 33 darba kārtības punkti. (Starpsauciens: “Kas parakstījis?”) To ir iesnieguši deputāti Lībane, Inkēns, Vidiņš, Birzniece, Jurdžs, Boka, Seiksts, Sausnītis, Apinis un Kaksītis. Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo iesniegumu.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noteikti jau Sadarbības padome kārtējo reizi ir nolēmusi “aizbāzt muti”, jo, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka visi lielie sadarbības trīs “vaļi” šo jautājumu laikam ir apsprieduši. Un iedomājieties paši, ka šinī jautājumā par Saeimas vēlēšanu likumu, kas ir primārais un kas šodien nopietni ir jāapspriež, šie kungi vienkārši kārtējo reizi grib nodarboties ar primitīvu mutes aizbāšanu. Vai patiešām vismaz šis likums nebūtu normāli jāizdiskutē, jo no tā būs atkarīgs, kā valsts nākošos trīs vai četrus gadus tiks pārvaldīta? Es vēl saprastu, ka šie kungi to rakstītu pēc šā likuma izskatīšanas, kad mēs pārietu jau pie tālākās darba kārtības. Tad es to saprastu, bet šinī gadījumā tas ir klaji politisks gājiens, jo nevienam jau nav noslēpums, ka šis lielais “trijnieks” vispār gribēja aizliegt citu partiju izveidi, visādā veidā ierobežot citu partiju tiesības. Šinī gadījumā, neveicot diskusiju par Saeimas vēlēšanu likumu, kad “Latvijas ceļa” kungi ar saviem pirkstiņiem atkal grib norādīt, kā būs jābalso... Šinī gadījumā tas ir klasisks politisks gājiens, lai nākošajā Saeimā patiešām netiktu ne Bojāra kungs, ne arī kāda cita partija. Vislabāk, es domāju, jums vajadzētu vispār izbeigt diskusijas un ielikt normas, ka Saeimā sēž “Saimnieks” un “Tēvzemei un Brīvībai”, ka tikai viņi var balotēties, ka pārējiem nav ko balotēties. Un tas būtu oriģināli un pareizi. Es domāju, ka ar jūsu darbības metodēm tas nākotnē ir pilnīgi sagaidāms.

Sēdes vadītājs. “Par” šo iesniegumu vēlas runāt Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Lujāna kungs un citi protestējošie kolēģi! Es gribētu jums oponēt. Saeimas vēlēšanu likums nav primārais. Primārais ir valsts budžeta projekts pirmajam lasījumam un citi mūsu valstij un cilvēkiem vajadzīgi projekti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10 deputātu ierosinājumu - saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 27, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā! Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles dep. M.Lujāns: “Pēter, tev tikai 5 minūtes!”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā redzams, Lujāna kungam nekādā gadījumā neviens neaizbāzīs muti. Tas nu ir skaidrs. Bet lieta, cienījamie kolēģi, ir ļoti, ļoti nopietna, apspriežot šo jautājumu. Lībanes kundzei nebija taisnība, runājot par Vēlēšanu likumu šādā interpretācijā, Vēlēšanu likums ir ļoti svarīgs, jo ir ļoti svarīgi, kāda tiek ievēlēta Saeima.

Bet ko es gribētu sacīt? Maskas pamazām tiek nomestas, pareizāk sakot, es gribētu teikt, ka maskas jau sen ir nomestas. Un tās mēs redzam. Un tās mēs zinām. Un to, kas notiek pašlaik, šo Vēlēšanu likumu apspriežot, es gribētu uzsvērt no pavisam cita, daudz nopietnāka viedokļa. Es gribu pajautāt: vai mēs ejam uz īstu valsts neatkarību vai neejam un vai gribam vai negribam īstu valsts neatkarību? Uz pirmo atbildot, gribu teikt, ka, šādi rīkojoties un ieviešot šādus priekšlikumus, mēs neejam un neaiziesim. Tādus priekšlikumus, kādu nupat iesniedza Bišera kungs un aizstāv to. Uz otro atbildot, jāteic, ka, šķiet, mēs negribam iet uz patiesu neatkarību.

Es saprotu Bartaeviča un Golubova kungus, kuriem ir pavisam cita nostāja, viņi ir skaidri un gaiši interfrontieši bijuši un tādi arī palikuši, bet, jūs, Bišera kungs, aizstāvot šādu nostāju... jūs nācāt tribīnē nupat un skaidrojāt absolūti nepārliecinoši. Jūs gribat pieļaut, lai visi var piedalīties un kandidēt uz deputāta mandātu - visi, nešķirojot draugus un nedraugus. Te taču ir skaidri un gaiši rakstīts!

Jūs priecājaties, ka 6.pants ir atbalstīts. Un man, godīgi sakot, ir izbrīns arī par komisiju, ka komisija ir daļēji atbalstījusi Bartaševiča un tātad arī Bišera šos priekšlikumus, kuri tagad ļaus kandidēt visiem - arī tiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies kā partijas biedri, Latvijas Darbaļaužu internacionālajā frontē, Kara un darba veterānu padomē un tā tālāk. Cik tālu tad mēs tā aiziesim? Vai šie cilvēki ir kļuvuši draugi, Bišera kungs? Ir kļuvuši draugi? Es domāju, ka nav kļuvuši draugi. Jums ne? Tad kuram - vai latviešu tautai viņi ir kļuvuši draugi? Un jūs mums gribat ieskaidrot šādas lietas.

Godīgi sakot, es gribētu teikt, ka no latvieša puses tā ir vai nu muļķība, vai gļēvums vai nodevība. Un es atļaušos teikt, ka arī no jūsu puses citādi es to nevaru iztulkot. Un ne velti nesen apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK avīzē “Nacionālā Neatkarība” Uldis Ģērmanis teica, ka nogremdēt Latviju var tikai paši latvieši, un, ja mēs iesim šādu ceļu, tad mēs nogremdēsim Latviju. Un tad Latvija nebūs neatkarīga, jo jau pašlaik ir izvērsusies kampaņa par 700 000 nepilsoņu naturalizāciju. Kas tas ir? Tā ir tīrā pašnāvība! Un tad mēs redzētu, kāda būtu šī Saeima un ko šī Saeima lemtu.

Tas, ko nolēma 5.Saeima, jau vairākumā likumu ir labots un katru dienu tiek iesniegti jauni labojumi, tiek atbalstīti Bartaševiča, Golubova un citu priekšlikumi, likumprojekti. (Starpsauciens: “Pēter, kāp lejā!”) Vai tas nav smieklīgi, vai tas nav kauns? Vai, latvieši, mums beidzot vajadzētu nonākt pie sapratnes, ko mēs darām? Es aicinu atstāt redakciju pirmajajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu laiks beidzies. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es šoreiz runāšu tikai no juridiskā viedokļa un faktiski bez emocijām. Jūs, lielākā daļa, kas ar Krimināllikumu ir iepazinušies, ceru, zināt, ka nozieguma pasūtītāju Krimināllikums soda bargāk nekā nozieguma izpildītāju. Starp citu, to mēs varējām redzēt pēc notikumiem Lietuvā, un arī visā pasaulē ir tāda prakse. Mēs zinām skaidri, ka Komunistiskās partijas Centrālkomiteja rīkoja Valsts drošības komiteju. Neviena tās darbība nebija nesaskaņota ar Centrālkomiteju. Pat Valsts drošības komitejas īpašās grupas darbība, kas bija tā saucamā nāves soda izpildītāja, nedrīkstēja rīkoties uz savu roku - bez saskaņošanas ar Centrālkomiteju. Tos slepenos nāves sodus piesprieda ar speciālu Centrālkomitejas locekļa rīkojumu.

Tagad mēs zinām, ka ierobežojumi piedalīties kā kandidātam vēlēšanās attiecas tikai uz Valsts drošības komitejas darbiniekiem un uz tiem Komunistiskās partijas darbiniekiem, kuri pēc šā noteiktā datuma vēl skaitījās vai darbojās Komunistiskajā partijā.

Es šeit negribu aģitēt ne par vienu, ne par otru, bet vēlreiz atkārtoju, ka mūsu kādreiz izteikto priekšlikumu - ierobežot arī partijas funkcionāru iespējas piedalīties kā kandidātiem Saeimas vēlēšanās, noraidījāt jūs, cienījamie deputāti! Noraidījāt tāpēc, ka jūs - gan “Latvijas ceļu”, gan “Saimnieku” balsta šīs partijas funkcionāru nauda, šo partijas funkcionāru autoritāte un konkrēti cilvēki.

Šo ierobežojumu mēs šajā Saeimā “cauri nedabūsim”, lai gan tas būtu pats pirmais ierobežojums, ja vispār kaut kas būtu jāierobežo. Ja mēs tikai Bojāra dēļ ierobežojam Valsts drošības komitejas darbinieku piedalīšanos un iespēju kandidēt, tad varu teikt tā, ka Bojārs no šiem štata darbiniekiem bija pats godīgākais, jo viņa papīri pazuda, un es atgādinu vēlreiz, ka arī manā lietā tur pazuda papīri, un es zinu konkrētu cilvēku, kas tos iznīcināja. Iespējams, ka Bojārs izdarīja kaut ko līdzīgu, bet šobrīd viņš vēl pats tajā nedrīkst atzīties, jo par to draud represijas no speciālas “troikas”, ko, kā jūs varbūt esat avīzēs pamanījuši, ir izveidojuši Krievijā “melnie” spēki, un viņu rokas joprojām sniedzas pāri robežām.

Tad ko mēs īsti te gribam ierobežot - galvenos vaininiekus vai viņu pakalpiņus izpildītājus? Es esmu par galveno vaininieku ierobežošanu, bet tas nav iespējams, tāpēc es šoreiz saku: ja galvenos vaininiekus nevaram ierobežot, ja nevaram uzzināt arī tos rezidentus, kuri strādā joprojām un ir bīstamāki par jebkuriem bijušajiem štata darbiniekiem, kas bija mazi pakalpiņi, tad kāda jēga ierobežot vispār un neļaut tautai izlemt, kurš ir kas, jo tautu mēs jau tā esam panicinājuši. Ļaujiet tautai izlemt par visiem, un tauta izlems. (No zāles dep. J.Sinka: “Nu jau šķērsām...”) Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Tautas saskaņas partijas frakcija atbalsta visus šos trīs piedāvātos grozījumus, un man gribas atkārtot cienījamā Dobeļa vārdus par morāli. Savā laikā, kad Dobeļa kungs Tautas frontes dibināšanā sēdēja un tikās ar cienījamo Bojāra kungu, tad viss bija labi un jauki. Šodien cienījamais Dobeļa kungs un pārējā kompānija uzskata, ka Bojāra kungs nedrīkst atrasties šajā zālē. Augstākās padomes laikā, kad jūs bijāt kopā, viss bija labi. Šodien viņš nedrīkst atrasties.

Kaut vai attiecībā uz 5.punktu, runājot par visiem tiem rezidentiem, tā ir lielākā anekdote Latvijā. Latvijā ir tikai trīs zināmi VDK darbinieki: viens ir Noviks, kas jau ir miris un vairs nepretendē uz Saeimu, ne Augstāko padomi; otrs bija “Latvijas ceļa” biedrs Andrejevs, kas tika ievēlēts, bet pēc tam atzinās. Taču pēc tam notika interesanta lieta. Cienījamais “Latvijas ceļš”, kāda ir jūsu morāle? Jūs paši izvirzījāt viņu par vēstnieku Kanādā, un cienījamais Prezidenta kungs šo ļauno čekistu arī atbalstīja par vēstnieku Kanādā. Dobeļa kungs, vai jūs neuzskatāt, ka šis bijušais čekists var radīt daudz lielākas problēmas Latvijai, būdams Kanādā tās vēstnieks? Kur ir īstā morāle? Tātad vēstnieks, kurš pārstāv Latvijas valsts funkcijas svešā valstī, vai kaut kāds dienesta darbinieks drīkst būt, bet Saeimas deputāts nedrīkst? Kur ir visa šī morāle? Iepriekšējā reizē jūs visi tā moralizējāt...

Un es patiešām domāju, jo sen jau stāsta baumas par atsevišķiem pilsoņiem ar dubulto pilsonību, ka viņi pa vakariem varbūt kā Štirlics darbojas ar rāciju uz muguras, iet uz mežiem un sūta signālus uz kādu vēstniecību, sūta signālus uz citām valstīm. Taču iespējams, ka viņi ar to veicina Latvijas ekonomiku.

Un tādēļ es uzskatu: ja patiešām kāds no šiem cilvēkiem arī iekļūs Saeimā, tad priekš tam mums ir varena struktūra - Satversmes aizsardzības birojs, kuram ir jānotver kāds ar rāciju uz muguras un jāpierāda, ka viņš veic kaitīgu darbību, ka attiecīgi tas atbilst 3.punktam vai 2.punktam, un tad šis cilvēks zaudēs savu mandātu.

Tā ka es saku: iedomājieties šo paradoksu, ka Latvijā šodien ir tikai trīs grēkāži. Tāpat bija ar lielo morāli, kad mēs neatļāvām Kaula kungam kandidēt un kļūt par Saeimas deputātu, bet, izrādās, viņš varēja būt par Ministru prezidenta biedru. Vai tad, kungi, mēs neesam nokļuvuši paradoksālā situācijā? Un tāpēc es aicinu bijušo Latvijas Vienības partiju, kura šodien ir izšķīdusi un atrodas dažādās vairākuma koalīcijās: kad jūs balsosit par 6.punktu, tad jūs neaizmirstiet savu bijušo partijas bosu un to sarakstu, no kura jūs iekļuvāt Saeimā. Un tad jums būs ar to morāli labi vai slikti.

Tādēļ man gribas teikt, ka atsevišķi kolēģi te ļoti dikti runā par to morāli, bet labāk vispirms paskatieties spogulī. Sāksim ar “Latvijas ceļu”. Paskatieties spogulī! Pēc tam paskatieties, “Tēvzemei un Brīvībai”, spogulī, bet pēc tam pārējie kolēģi var paskatīties. Un tad izrādīsies tā, ka tā morāle ir kā nu kuro reizi. Kā Tabūna kungam. Tad, kad 1.maijā un visos citos svētkos viņš kā partijas boss radiomājā bļāva un aicināja visus iet kolonās, tad viņam bija viena morāle, bet šodien viņš bļauj citādi un apvaino pārējos kolēģus, laikam uzskatīdams, ka Tabūna kungam tas mandāts tāds biezāks, tikai nezinu ar ko iezieķēts. Un tad iznāk anekdotiska situācija, cik ļoti tā morāle mums grozās. Un arī patiešām, “Latvijas ceļa” kungi, tad, kad jūs gribējāt panākt Ādamsona kunga balotēšanās tiesības, tad bija viena morāle, bet šodien pret Bojāru jums aizvien ir otra morāle. Varbūt būsim ar vienu morāli šajā valstī, citādi ar to dubulto morāli var jau beigās arī trako mājā nonākt, jo tā ir slimības paveids.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākšu ar latviešu tautas izteicienu: “Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās!” Tā es varētu komentēt šo konkrēto piedāvājumu, ja to var vispār par tādu nosaukt. Un tagad man interesē, kāds būs vēl nākamais piedāvājums.

Bartaševičs jau ir izdomājis piedāvājumu, ka valoda vispār nav jāprot, sēžot Saeimā. Viņš vispār piedāvā izņemt ārā 7.punktu. Tas nozīmē, ka te var vispār bez valodas zināšanām nākt. Un, ja reiz Saeimā nevajadzēs šo mūsu valodu zināt, tad jau, protams, nekur citur tā arī nebūs jāzina.

Iepriekšējais runātājs kvēli aicināja balsot par šādu piedāvājumu. Tā kā līdzīgi šie te biedra Bartaševiča piedāvājumi jau agrāk ir “izgājuši cauri”, tad nav brīnums, ka ir cerības arī šoreiz panākt vismaz zināmu atbalstu. Protams, šī smagā valodas mācīšanās - tas ir kapa krusts gandrīz visiem tiem 700 tūkstošiem. Diemžēl ārkārtīgi daudzi šodien mēģina viņus kaut kādā veidā aizstāvēt, un jau tik tālu tas ir nonācis, ka mēs šad un tad dzirdam dažādu kolēģu ieteikumus, no Rietumiem, protams, arī tagad, ka mums tas valodas eksāmens ir pārāk smags, lai kļūtu par pilsoni. Protams, izņemsim to tagad ārā, ka viņam vispār valoda ir jāprot, sēžot Saeimā. Un tad jau arī tur to varētu izņemt gandrīz vai ārā. Protams, tālāk... Jā, te jau ir bijuši piedāvājumi, kad cietumnieks kandidēja uz Valsts prezidenta godu, bet mēs mierīgi tam piekritām un gājām aizklāti balsot. Lūk, mēs arī ar to esam iegājuši pasaules vēsturē kā pirmā tāda valsts. Ar daudz ko citu arī, protams. Jā, nu žēl, ka Noviks nomira cietumā. Ļoti žēl. Taču man liekas, ka šā likumprojekta ideju ierosinātāji labprāt ļautu arī Novikam kandidēt uz 7.Saeimu. Tad mēs atkal ar kaut ko būtu iegājuši vēsturē.

Jūs runājat, ka tautai ir jādod iespēja izvēlēties. Tam es pilnīgi piekrītu, bet vai mēs jau atklāti nesākam par tautu ņirgāties, piedāvājot šīs, ja tā var nosaukt, iespējas? Ko mēs vēl tur pieliksim klāt, kam vēl atļausim kandidēt šajās vēlēšanās? Gandrīz visu mēs esam jau tagad aptvēruši.

Mēs jau pašvaldību vēlēšanās šeit tikām dzirdējuši, ka bija piedāvājums atļaut startēt visiem nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. Ļoti jauki, ka tik tālu jau mēs esam tur. Šeit nāca klajā ar šo priekšlikumu un nopietni aizstāvēja to. Labi, tad varētu nobeigt ar vienu vienīgu teicienu, un acīmredzot tas tiešām uz mums vienmēr attieksies: kamēr būs auni, tikmēr būs cirpēji! Un šie “cirpēji” šodien ļoti aktīvi darbojas un mēģina mūs pārliecināt. Vispirms mūs mēģināja pārliecināt jau iepriekšējā punktā, tagad atkal. Un tagad mums tā ļoti mierīgi pasaka: vienalga, kas viņš ir bijis, nu kāda tur starpība, jo pagātnē visam strīpa pāri. Nu nekas, gan jau vēl no šīs tribīnes skanēs vārdi par lustrāciju. Jūs varat brīnīties vai nebrīnīties, bet ir jāieskatās nedaudz šo cilvēku pagātnē un ir jāizlemj, vai šādiem cilvēkiem ir tiesības sēdēt augstākajos varas līmeņos vai viņiem nav tiesību. Katrā ziņā par šādu priekšlikumu nekādā gadījumā nevar balsot, un es izsaku tikai nožēlu, ka tik cienījama komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Jirgena kungs, lūdzu, nolasiet reģistrācijas rezultātu, bet, kamēr tiek gatavota izdruka, vārds diviem paziņojumiem. Jurim Sinkam - par Austrijas atbalsta grupas sanāksmi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Austrijas atbalsta grupas dalībniekus lūdzu uz īsu sanāksmi tepat Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Gundaram Valdmanim par Kanādas draudzības grupas sanāksmi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kanādas draudzības grupu es lūdzu palikt uz īsu sēdi šeit - Sarkanajā zālē, tā kā Dzeltenā zāle jau ir aizņemta.

Sēdes vadītājs. Un Dzintaram Ābiķim - arī par komisijas sēdi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju es aicinu tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, uzklausīsim reģistrācijas rezultātu!

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Viktors Dinēvičs, Kārlis Jūlijs Druva, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Uldis Veldre, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47 deputāti. Godātie kolēģi, aicinu visus šajā namā un blakus namos esošos deputātus atgriezties sēžu zālē. 48, 49... Leiškalna kungs... 50 deputāti. Godātie kolēģi, vēlreiz aicinu visus atgriezties sēžu zālē! Kalnbērza kungs... 51 deputāts.

Turpinām darbu. Debatēs runās Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu! Putniņa kungs neatrodas zālē. Nākamais... (Starpsauciens: “Kā, viņš ir zālē!”) Ir? Piedodiet! Lūdzu, Putniņa kungs, jums vārds!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Faktiski šā likumprojekta sakarā mēs esam pieskārušies vienam “serdes” jautājumam mūsu sabiedrības pastāvēšanā vai sabiedrības atdzimšanā. Ir divi viedokļi. Bišera kunga priekšlikumā faktiski arī ir tāda zināma, teiksim, loģika, kas ir ļoti izplatīta arī sabiedrībā. Proti, vajadzīgs rast sabiedrībā šo izlīdzinājumu, nerakāties pagātnē, neatskatīties atpakaļ, iet draudzīgi roku rokā uz priekšu.

Bet mēs zinām arī otru viedokli - un tajā es personīgi gribu dalīties, - ka tā tomēr ir ilūzija. Ka tas nav iespējams, ja mēs neieskatāmies pagātnē, neizvērtējam katrs savu pagātni, neizvērtējam savas sabiedrības pagātni, neizvērtējam mūsu stāju savas tautas priekšā. Tad iznāk, ka tas Bišera piedāvātais variants faktiski ir liels malds un ilūzija. Mēs nekad nevarēsim attīrīties morāli, ja mēs neskatīsimies atpakaļ un neizvērtēsim savu pagātni. Šajā gadījumā mēs runājam par konkrētu likumprojektu, bet ar šo lietu jeb ar šo jautājumu mums būs jānodarbojas vēl ilgi, ja mēs nopietni domāsim par mūsu sabiedrības atdzimšanu. Konkrētajā gadījumā es, protams, aicinu visus kolēģus noraidīt Bišera kunga priekšlikumu un arī Bartaševiča kunga priekšlikumu, un... jā, arī komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs izdarīsim svētīgu soli - nemānīsim sevi! Ja būs kādas grūtības - un tādas vienmēr būs sakarā ar identificēšanu, teiksim, ar nodevību identificēšanu, - nekas, ar to mums jāsamierinās! Nekad lielas, galīgas skaidrības visos jautājumos nebūs. Ar to mums ir jāsamierinās. Nebaidīsimies no šīm grūtībām!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tomēr diezgan dīvaina bija priekšlikumu iesniedzēja jeb autora argumentācija, ka likuma normas ir vajadzīgas tikai tad, ja tās spēj izpildīt. Es tomēr domāju, ka likuma normām ir arī preventīva nozīme. Kas attiecas uz šo priekšlikumu, kurš ir par 5. un 6.punktu, manuprāt, daudzi cilvēki, uz kuriem tas tiek attiecināts, paši spēj ar savu godprātīgo attieksmi savu pagātni izvērtēt un acīmredzot nepiedalīsies Latvijas valsts augstākās likumdevējas institūcijas - Saeimas -vēlēšanās.

Tā ka patiesībā mēs jau zinām, ka likums ir domāts tikai godīgiem cilvēkiem. Tie, kas ir negodīgi, vienmēr atradīs iespēju, kā apiet likumu, kā no tā izvairīties, to pārkāpt. Tas, ka mūsu valstī līdz šim nav spējuši pierādīt cilvēku sadarbību ar VDK un ar citām attiecīgām iestādēm, tas, ka mūsu tiesas to nav varējušas izdarīt, tas, ka mūsu drošības un informācijas dienesti nav varējuši savākt un sagatavot nepieciešamo informāciju, tas, ka to nav varējusi izdarīt prokuratūra -, tas viss tikai liecina par šo iestāžu vājumu un acīm redzamu atrašanos pagātnes kontrolē, pagātnes cilvēku iespaidā, kuri varbūt arī šodien iestājas pret to normu, kas zināmā mērā šos pagātnes cilvēkus un šo Latvijas valstij bīstamo, pret Latvijas valsti vērsto iestāžu pārstāvjus, sadarbības cilvēkus mēģina no augstākās varas institūcijām izspiest.

Es domāju, daudz ir ticis runāts par to, ka drošības institūcijās liels ir bijušo VDK cilvēku iespaids un devums. Kur tad ir redzams šis viņu devums? Tā kā mūsu valsts nav spējusi pierādīt, cik liela ir cilvēku vaina vai sadarbība ar mūsu valstij naidīgām institūcijām, es domāju, ka šī norma ir likumā jāatstāj, to nevar ņemt ārā no likuma tās preventīvo mērķu dēļ, faktiski arī mūsu pagātnes dēļ. Ja mūsu valstij nebūtu šīs pagātnes, ja mūsu tauta nebūtu cietusi šos zaudējumus, tad mums par to šodien nebūtu jārunā. Bet tas viss ir bijis, un to mēs nedrīkstam aizmirst. Šajā likumā šī norma ir laba liecība tam, kas ar mums ir noticis, un tam, kas ir bijis. Es neatbalstīšu Bišera kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt,- atsevišķi precizējumi. Mani izbrīna Bišera kunga paziņojums, ka es esot beidzis kaut kādu mācību iestādi VDK sistēmā. Gribu no šīs tribīnes apliecināt, ka, diemžēl vai paldies Dievam, es nevienā VDK mācību iestādē neesmu mācījies.

Otrkārt. Sakarā ar Tabūna kunga jautājumu par neatkarības atgūšanu vai neatkarības pazaudēšanu. Tabūna kungs! VDK un kompartija nav tās galvenās struktūras, kuras šodien reāli apdraud valsts neatkarību, bet reālā struktūra ir organizētā noziedzība. Un, ja mēs tagad atgriežamies pie 3 miljonu lietas sakarā ar “Latvenergo”, tad paskatīsimies - kas tad reāli veicināja šā nozieguma rašanos? Tad izrādīsies, ka parlamentārieši pirms pusotra gada jeb, precīzāk sakot, pagājušā gada 30.oktobrī mainīja Civilprocesa kodeksu, lai varētu īstenot šo noziegumu.

Man nav pamata apšaubīt arī ASV Kongresa lēmumu un paziņojumu, ka Latvijā korupcija ir sasniegusi vēl neredzētu līmeni un ka organizētās noziedzības pārstāvji ir visās valdības struktūrās.

Tagad - par jautājuma būtību. Te tik tiešām ir jāizvēlas, vai mēs gribam iet uz tiesisku valsti vai ne. Es vienmēr esmu bijis par to, lai cilvēks, kurš ir izdarījis noziegumu, atbildētu tiesas priekšā. Jau tās likuma normas, kuras mēs negrasāmies grozīt, to arī paredz. Tātad, ja persona ir izdarījusi tīšu noziegumu, viņa nevar kandidēt vēlēšanās. Diemžēl šī norma netiek attiecināta uz tām personām, pret kurām tiek piemērots noilguma termiņš, un šeit labs piemērs ir tieši Krisberga kungs, kurš bija izdarījis noziegumu 1972.gadā, bet diemžēl bija spējīgs kandidēt uz Saeimas vēlēšanām. Es būtu par to, lai visas personas, kuras ir izdarījušas noziegumus, netiktu pielaistas pie parlamentāriešu darba.

Tālāk. Jāuzdod jautājums: kas tad bija VDK? Mēs labi atceramies, jo visi esam beiguši gandrīz vienu un to pašu skolu,- VDK bija kompartijas bruņotā dūre. Tātad - kas deva šos rīkojumus? Tā bija Centrālā komiteja. Tātad pirmām kārtām būtu jāvēršas arī pret viņiem. Bet tagad paskatīsimies uz šo normu, uz 5.punktu, kuru Bišera kungs piedāvā svītrot: “ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;”. Es gribētu saņemt, kaut vai no šīs tribīnes, atbildi uz vienu jautājumu: kur mēs ņemsim pierādījumus, ka viena vai otra persona ir bijusi VDK vai MI-5, vai MI-6, vai CIP štata darbinieks? Kura ārvalsts valsts iestāde mums tādu izziņu iedos?

Pieļausim absurdu situāciju, ka Bojāra kungs pēdējā mirklī izdomā kandidēt uz nākamās Saeimas vēlēšanām. Tad ir cits jautājums: kas pierādīs, ka viņš faktiski ir bijis VDK darbinieks, ja Bojāra kungs ņem un paziņo, ka viņš vienkārši visu šo laiku ir jokojis? Kur ir tā pierādījumu bāze? Tāpēc es esmu pret to, lai likumā tiktu ietvertas normas, kuras nav pierādāmas. Es neticu arī tam, ka jebkāda ārvalstu vēstniecība sniegs mums informāciju par tiem atsevišķajiem kolēģiem, kuri it kā ir strādājuši vienā vai otrā ārvalstu speciālajā dienestā, vienalga, vai tas būtu Vācijā vai Anglijā, vai Amerikā. Es domāju, ka šajās iestādēs, ārvalstu iestādēs, muļķi nestrādā. Viņi nepieļaus tādu situāciju tāpēc, ka tur tik tiešām ir tiesiska valsts, kas par saviem cilvēkiem rūpējas un nepieļaus tādu situāciju, kādu pieļāva mūsu aizsardzības ministrs: pēc viņa rīkojuma kāds darbinieks atļāvās aiziet uz Krievijas vēstniecību un saskaņot Nacionālo bruņoto spēku karavīru sarakstus. Tas ir absurda kalngals! Bet, kā es jau teicu, es neticu, ka būs kāda sevi cienoša valsts, kas mums norādīs, kādas personas ir bijušas VDK darbinieki. Krievija to nedarīs, CIP to nedarīs, arī Anglija, Vācija vai Austrālija to nedarīs. Kā es jau teicu, es esmu par to, lai likumā būtu ietvertas tādas normas, kuras ir reāli piemērojamas dzīvē.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu šoreiz atbalstīt Mauliņa kunga un arī Kristovska kunga uzstāšanos. Tas, ko nupat runāja Ādamsona kungs, - ka nekā nevarēs pierādīt, vai konkrētais cilvēks ir bijis VDK darbinieks vai nē, - nu tas ir mazliet absurdi. Es jums, Ādamsona kungs, varu pierādīt, ka mans “gans” no VDK ir Imants Kronbergs, tāpat mani vēl pratināja Neilands, tie ir Drošības komitejas virsnieki. Es viņus uz ielas pazīstu un viņus atcerēšos līdz mūža beigām. Tā ka pierādījumi ir liecinieku veidā.

Cits jautājums ir tas, vai 5. panta 5. punktā mums vajadzētu pēc vārdiem “bijušas PSRS, Latvijas PSR” atstāt vārdus “vai ārvalstu valsts drošības dienestu [..] darbinieki”. Atvainojiet mani, bet es ar lielāko prieku šodien Saeimā redzētu kādu CIP vai Bundestāga izlūkdienesta pārvaldnieku, kas ir cīnījies pret PSRS - pret to valsti, kas ir mūsu tautu par vienu trešo daļu padarījusi mazāku, kas mūs ir deportējusi, un tā tālāk. Tā ka es absolūti neiebilstu, ja kāds no Rietumu aģentiem, kuri ir aktīvi darbojušies pret Padomju Savienību - pret mūsu kopējo ienaidnieku -, sēdētu šajā zālē un pieņemtu varbūt dažbrīd saprātīgākus lēmumus nekā mūsu cienījamie kolēģi - Bartaševičs, Deņisovs un Golubovs.

Tas ir par 5.pantu. Es katrā ziņā šo priekšlikumu trešajam lasījumam iesniegšu.

Ja mēs runājam par 6.punktu, ko Bišera kungs piedāvā izslēgt, katrā ziņā, Bišera kungs, es neesmu sevišķi sliecīgs uz kristīgo pozīciju - piedot tiem cilvēkiem, kas man ir ļaunu darījuši. Bet viņi ir darījuši ļaunu ne tikai man, viņi ir darījuši ļaunu mūsu valstij un mūsu tautai. Un tādēļ, ja viņi ir aktīvi darbojušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, visos mītiņos ir bļaustījušies par tā saucamajiem “fašistiem un naciķiem”, kā to arī šodien dara daži preses izdevumi, un, atrodoties Augstākās padomes deputāta statusā, ir balsojuši pret Latvijas neatkarību, es nezinu, kādēļ viņiem šeit būtu jāatrodas. Un es nezinu, kādēļ šiem deputātiem, kuri pašreiz sēž šeit Saeimā un kuri Krievijas vēstniecībā atver durvis ar kāju un informē par visu to, kas notiek šeit, - kādēļ viņiem šeit ir jāsēž? Un es nezinu, kā viņi var pat nēsāt Latvijas ģerboni pie žaketes kreisā atloka, ja viņi visu tik smuki, iztapīgi ziņo Krievijai? Viņi brauc uz Krievijas Domi sūdzēties par krievu skolas likvidāciju šeit, viņi negrib šeit šos jautājumus risināt. Un jūs, Bišera kungs, gribat šo kategoriju vēl papildināt!

Tagad - par 7. punktu. Bartaševiča kungs, es nezinu, kādēļ jūs gribat diskriminēt savus vēlētājus, uzstājoties viņu priekšā tikai krieviski. Jūs varbūt varat šeit runāt angliski vai krieviski, kā jums izdevīgāk, lai gan tas būtu pret Kārtības rulli, un es jūs sapratīšu, bet Latgalē viena veca Rogovkas sādžas tantiņa jūs nesapratīs, ja runāsit krieviski. Ja jūs esat diskriminējuši mūs 50 gadus, - atvainojiet mani! -, kāpēc jūs šo politiku vēl turpināt līdz pat šai dienai? Bartaševiča kungs, padomju laikos bija tāds teiciens (starp latviešiem, protams, nevis starp jūsu mīļotajiem “vecākajiem brāļiem”, kaut gan jūs pasē skaitāties latvietis): ja kāds neprot iemācīties latviešu valodu, tad viņš ir muļķis, bet, ja viņš negrib iemācīties latviešu valodu, tad viņš ir šovinists. Bartaševiča kungs, man nav pieņemams, ka šeit, Saeimā, sēdētu viens vai otrs no šīs kategorijas.

Un tādēļ es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Runājot par Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā ierosinātajiem grozījumiem (konkrēti, 5., 6. un 7. punktā), es aicinu neatbalstīt nevienu no tiem, ne deputāta Bartaševiča redakciju, kas paredzētu izslēgt visus šos trīs punktus, ne deputāta Bišera redakciju, kas paredzētu izslēgt divus punktus, ne arī atbildīgās komisijas atbalstīto redakciju, kas paredzētu izslēgt vienu no tiem. Es varu piekrist tiem iepriekšējiem runātājiem, kas teica, ka šajā sarakstā nav uzskaitīti paši galvenie vaininieki, kas ir bijuši vainīgi okupācijas varas īstenošanā Latvijā, un ka citām cilvēku kategorijām būtu šajā sakarā vēl lielāka vaina, un šajā ziņā vispirms ir jārunā par komunistiskās partijas nomenklatūru. Un tas, ka šī situācija ir šāda, nozīmē tikai to, ka mums attiecībā uz trešo lasījumu ir jāiesniedz tāds priekšlikums, kas aizliegtu vēlēšanās kandidēt arī bijušajiem PSKP nomenklatūras darbiniekiem. Frakcija “Latvijai” šādu priekšlikumu jau ir gatavojusi, un tas acīmredzot tiks iesniegts.

Tas būtu tas principiālais lēmums, ko mēs tagad varētu izdarīt okupācijas seku pārvarēšanai Saeimas vēlēšanu likumā.

Ja mēs runājam par piedošanu, es esmu tajās pozīcijās, ka piedošana ir vajadzīga, bet mēs nevaram runāt par piedošanu šajā brīdī, kad pretinieks pats nav vēl nožēlojis savu vainu un kad viņš vēl turpina savu apspiešanas politiku pret mūsu tautu. Bijusī komunistiskā elite joprojām ir uzkundzējusies mūsu sabiedrībai, mūsu tautai, tā ir Atmodas laikā nonākusi atbildīgos un saimnieciski būtiskos valsts varas amatos un, būdama šajos amatos, ir kopā ar dažiem līdzskrējējiem spējusi iegūt visu ekonomisko varu mūsu valstī. Līdz ar to tautas cīņa pret komunistisko eliti nav beigusies, un līdz ar to arī ir pāragri runāt par jebkādu piedošanu.

Bet es uzskatu, ka sabiedrībā jāveicina tādi procesi, kas būtu vērsti uz okupācijas seku izzināšanu un novērtēšanu, un šiem procesiem būtu galarezultātā neapšaubāmi jābeidzas ar piedošanu. Bet aicināt uz piedošanu vai izlīgumu šo procesu sākumposmā ir vienkārši nekorekti, jo šeit nav runa, teiksim, par piedošanu, šeit ir runa par piekāpšanos stiprākam pretiniekam, kurš joprojām turpina cīņu pret mums.

Un vēl. Man kategoriski nav pieņemamas runas par aizmiršanu, ka mūsu tauta, teiksim, aizmirstu to, kas ir noticis šajos okupācijas gados, jo līdz ar to tās saites, kas ir izveidojušās, un tas sabiedriskais stāvoklis, ko šie okupācijas režīma kolaboracionisti ir ieņēmuši, tiek stiprināts un faktiski zūd pretestība. Viņi būtu ieinteresēti, lai šeit tiktu pazaudēta jebkāda nopietna pretestība.

Mums ir tautā vajadzīga šī pretestība. Kā jau teicu, šī okupācijas seku izvērtēšana un pārvarēšana nav notikusi, un tāpēc arī šobrīd mums vēl ir pāragri atteikties no šādiem ierobežojumiem, un tāpēc es aicinu šobrīd neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem grozījumiem šā panta pēdējos trijos punktos un pēc tam, trešajā lasījumā, nobalsot par to, lai tiesības kandidēt vēlēšanās tiktu liegtas arī bijušajiem komunistiskās partijas funkcionāriem. Es uzsveru, ka būtu nepieciešams vērsties tieši pret komunistiskās partijas funkcionāriem. Acīmredzot vēršanās pret ikvienu Padomju Savienības komunistiskās partijas biedru būtu pārāk asa, un tas nebūtu vajadzīgs, bet tas, ka mēs varētu ierakstīt šajā Vēlēšanu likumā ierobežojumu kandidēt funkcionāriem, - tas būtu atbilstoši pašreizējai situācijai un veicinātu okupācijas seku ātrāku pārvarēšanu un labāku Latvijas valsts pārvaldi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs atkal runājam par tautas traģēdiju, ka tiem, kas mūsu tautai ir darījuši ļaunu un dara ļaunu, mēs atļaujam slēpties aiz tā, ka viņi norobežo vienu indivīdu vai divus ar pilnīgi mākslīgu norobežojumu. Kāda svētība ir 1991. gada 13. janvārim? Bet Latvijas policijā šodien augstā amatā ir Bugaja kungs, kas it kā ir dauzījis cilvēkus pie Brīvības pieminekļa pāris dienu pirms tam. Viņš nav savus grēkus nožēlojis, viņš amatā vēl ir.

Mums Saeimā sēž pirmie sekretāri, mums Saeimā sēž tādi, kas ir tiesājuši disidentus, un tie it kā ir tīri, jo viņi atbalsta to, ka mēs sodīsim Rubiku, pataisīsim par tautas varoņiem Bojāru un Kaulu, mums te ir daudz tādu. Viņi ir tīri, jo viņiem ir nacionāla stāja, viņi nekūda, lai mēs izskatītu mūsu pagātni, lai mēs pieņemtu to grēksūdzi, par ko Kārlis Čerāns nupat runāja, lai mēs atlīdzinātu, cik mēs spējam, tās sāpes, kas ir bijušas... Bet ko mēs tagad darām? Represētie nekā vairs nedabū. Černobilieši ir pilnīgi piemirsti. Tie, kas cieta zem represīvās varas, kāda šeit bija, tie upuri, tie tiek piemirsti, un tie tautas varoņi, kas tagad sēž starp mums, saka, ka viņi pierāda savu nacionālo stāju ar to, ka viņi izolē vienu mazvainīgu daļu, pierāda ar to savu tautisko stāju un lojalitāti tautai. Bet mums nav tautā bijusi izmeklēšana par to, kas ir “Hugo”. Saprotu, ka Krievija negrib atbildēt, mēs pat vairs negribam atzīt, ka mēs Krievijai prasījām... Mēs negribam saprast, kurš ir “Vara”, kurš slēpās zem tā vārda. Mēs negribam saprast, ko nozīmē vārdi - “bijuši izlūkdienestā”. Mums te Saeimā droši vien ir tādi, kas lidmašīnās brauca pāri pār Vjetnamu un ziņoja, kur ir kas. Mēs negribam saprast, ka šeit ir tiesu darbinieki, kas bija tieši saistīti ar Drošības komiteju, un tā tālāk... Mēs negribam saprast, ka čeka atbildēja pirmajiem sekretāriem. Mēs spēlējam teātri! Mēs uzliekam kaut kādus ierobežojumus un sakām, ka ar to mēs tagad tautu vedam uz izlīgšanu, uz piedošanu, uz jaunu sabiedrības uzbūvi. Viss, ko mēs būvējam šodien, ir būvēts, tā teikt, uz smiltīm un uz netaisnību. Bet mēs turpinām šo šarādi.

Manuprāt, ir noilgums, un tie septiņarpus gadi, kuri būs pagājuši pirms nākamās Saeimas vēlēšanām. Ir varbūt diezgan ilgs noilgums tiem, kas krita no amatiem tāpēc, ka viņi it kā kaut ko vēl darīja pēc 1991. gada 13. janvāra, bet nav soda tiem, kas rīkojās partijā pirms tam, kas sodīja, tiem, kas represēja, tiem, kas dauzīja cilvēkus pie Brīvības pieminekļa, tiem, kas sūtīja vagonos cilvēkus uz Černobiļu, tiem, kas čekas namos cilvēkus spīdzināja. Mēs viņus negribam atrast. Hāvels mums ir piedāvājis, ka mēs varētu taisīt lielu konferenci, izmeklēt, kas šeit īsti notika, noteikt vainīgos. Negribu teikt, ka man būtu pret viņiem asinskāre, bet gribu, lai tie saprot, ka viņi ir grēcinieki, lai viņi nolūdzas un saprot, ka viņiem nav atļauts turpināt to genocīdu, kas pret mūsu tautu šodien notiek. Bet nē - viņi slēpjas aiz diviem pantiem! Manuprāt, 5. pantā ir jāņem ārā vārdi “ir bijušas”... Es nezinu, vai mans draugs Juris Sinka ir vai nav bijušais..., bet es zinu, ka viņš, kā viņš man stāsta, gādāja mežabrāļiem...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs. (Starpsauciens no zāles: “Vēl minūte!”)

G.Valdmanis. ... ieročus. Mums jāieved kārtība...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet tribīnes mikrofonu.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es uzstājos šeit, lai neatbalstītu, es uzstājos “pret” deputāta Bišera un deputāta Bartaševiča priekšlikumiem. Es uzskatu, ka ir nepieciešams saglabāt šos ierobežojumus, un vēlos arī pamatot - kāpēc.

Pirmkārt, es uzskatu, ka mūsu sabiedrība vēl joprojām ir pārejas laika sabiedrība, kurā demokrātiskie principi nav dziļi iesakņojušies, un šī demokrātiskā sabiedrība un demokrātija vēl joprojām mūsu valstī funkcionē nepilnvērtīgi. Joprojām valstī nedarbojas pilsoniskā sabiedrība, kura varētu kontrolēt valsts varu. Joprojām nav beidzies politisko partiju veidošanās process. Šī politisko partiju sistēma arī vēl joprojām pilnvērtīgi neveic savas demokrātiskās sabiedrības uzdevumus. Bet pats galvenais - mums joprojām sabiedrībā nav arī vidusslāņa, kas ir katras demokrātiskas sabiedrības garants un katras demokrātiskas sabiedrības mugurkauls. Es gribētu teikt, ka visas šīs struktūras izveidojas tikai 10 vai pat 20 gadu garumā, ka tās nerodas vienā vai dažos gados. Es gribētu mūsu demokrātiju salīdzināt ar mazu bērnu, kuram šobrīd ir tikai 6 gadi. Taču es gribētu teikt arī to, ka demokrātija nav bezpalīdzīgs bērns, kurš ir apmaldījies svešā pilsētā un kurš iet tur, kur viņu kāds ved. Kamēr bērns ir mazs, kamēr bērnam ir tikai 6 gadi, viņš ir jātur pie rokas. Es uzskatu, ka demokrātiskā valstī un demokrātiskai sabiedrībai - vēl jo vairāk šādas sabiedrības parlamentam - ir tiesības aizsargāt demokrātiskos principus, uz kuriem šī sabiedrība balstās. Demokrātija nav bezpalīdzīga, tai ir tiesības sevi aizsargāt.

Katra demokrātiska valsts izveido aizsardzības mehānismus, “sietus”, ar kuriem politiskā procesa laikā politiskā sistēma tiek atsijāta no demokrātijai potenciāli bīstamām politiskajām ietekmēm un tendencēm. Un patiesībā šie ierobežojumi kandidēt noteiktiem šo grupu cilvēkiem ir šāda aizsardzības “sieta” sastāvdaļa. Es uzskatu, ka arī vēl nākamajās vēlēšanās mums šis “bērns”, kas ir mūsu demokrātija, ir jātur pie rokas (No zāles dep. J.Sinka: “Bet kurš būs tas turētājs?”), tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā ir tikai minūte palikusi mūsu demokrātiskajā parlamentā, tad es gribētu norādīt Latvijas Zemnieku savienības vienam no līderiem - Paulam Putniņa kungam, ka varbūt viņš uzliks roku uz sirds un varēs simtprocentīgi pierādīt, ka viens atsevišķs rumpītis - bijušais aktīvs partijas biedrs nav kāds aģents. Bet diemžēl es domāju, ka arī pēc 5.panta Pauls Putniņa kungs to nevarēs pierādīt.

Tāpat mani ļoti satrauc Vidiņa kungs. Es ceru, ka viņš aizies pēc šīs sēdes uz izlūkdienestu vai paziņos par to, kādi fakti viņam ir zināmi, jo tādi paši fakti savā laikā bija zināmi cienījamajam Grīga kungam. Un man arī rodas jautājumi: no kurienes Vidiņa kungam nāk informācija par to, kas notiek Krievijas vēstniecībā? Varbūt viņš pats reizēm slepeni tur piestaigā un informē? Un, iespējams, ja tā ir informācija par Saeimas darbību, tad to var izlasīt arī “Latvijas Vēstnesī”. Nav obligāti tur jāiet speciāli. Es brīnos, ka Krievijas vēstniecība laikam nevar iegādāties šos materiālus. Tādēļ, cienījamie kolēģi, varam jau, protams, kļūt smieklīgi un darboties līdz smieklīgumam tālāk, bet es ceru...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

M.Lujāns. Jā. Paldies. Demokrātija...

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tikai gribu vēl vienu reizi atgādināt tiem, kuri te runāja par juridisko pusi. Likumam ir ne tikai burts, bet arī gars. Un šādi piedāvājumi absolūti izbojā šā likuma garu. Es gribētu atgādināt, ka šā 6.punkta izņemšana, ko šodien īpaši neviens tā negribēja uzsvērt... Te taču ir apzināti uzsvērti visi tie, kuri visu 1991.gadu pēc 13.janvāra ārkārtīgi agresīvi darbojās. Pēdējā mirklī viņus bija pārņēmusi agonija, un tomēr viņi turpināja darboties, cerēdami uz panākumiem, līdz pat augustam. Taču mēs šādiem cilvēkiem taisāmies dot iespēju kandidēt uz Saeimu. Es tomēr domāju, es aicinu padomāt par to, kuri balsos par šā priekšlikuma atbalstīšanu, ko jūs vispār esat ar to sapratuši.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies...

Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu atbalstīt Vidiņa kungu tajā ziņā, ka, dabiski, nevar būt parlamentārietis, kurš nepārzina valsts valodu. Tas ir absurds.

Otrkārt, es gribētu jums atgādināt arī par juridiskajām sekām. Mums vēl visiem ir atmiņā tā saucamie Saeimas piecīši, tā saucamie bijušie VDK aģenti, kur bija tiesas procesi. Ar ko tie beidzās? Ne ar ko! Analoģiska situācija būs arī šeit. Tāpēc es apelēju pie jūsu veselā saprāta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā kā neviens priekšlikums nav noformulēts tā, ka es varētu par to balsot, mans priekšlikums ir sekojošs - balsot nevis par priekšlikumiem, bet par apakšpunktiem un par punktiem, jo citādi nevar orientēties, kā balsot.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija”).

Godātie, cienījamās! Šis jautājums atkal un atkal katram ir ļoti sāpīgs. Un tas ir sāpīgs visai mūsu tautai. Sāpīgs tiem, kuri kaut ko slēpj, un sāpīgs tiem, kuri nevar pateikt patiesību. Sāpīgs arī tiem, kuri saistīti ar šiem cilvēkiem, - viņu tuvākajiem cilvēkiem, viņu ģimenei, viņu radiem. Un, kamēr nav notikusi šī lielā grēksūdze tiem, kuri tiešām šos 50 gadus ir spējuši tomēr vairāk vai mazāk nodot savu valsti, savu tautu, arī savu ģimeni, šiem cilvēkiem vajadzētu nākt klajā ar atklātu atzīšanos.

Nupat jau Ādamsona kungs minēja, ka Saeimas “piecīšu” lieta nav devusi nekādus rezultātus, turpretī es teikšu, ka šī lieta, saprotams, bija politiska lieta - tieši četras dienas pirms Latvijai pazemojošā Krievijas-Latvijas līguma parakstīšanas, lai Ulmaņa kungam nedrebētu roka, lai viņš parakstītu šo līgumu. Diemžēl toreiz labi nedarbojās mobilie sakari, un Gaiļa kungs vai kāds cits, kas solīja neaizskaramību šiem pieciem cilvēkiem, nespēja sazvanīties ar Kalifornijas kalnos slēpojošo Andrejeva kungu. Andrejeva kungs to nezināja un par daudz ātri “izšāva” savu atzīšanos, un nu viņš it kā viens ir vainīgais. Viņam vajadzēja izturēt šo tiesas maratonu, un viss būtu bijis kārtībā.

Un arī mani reizēm varbūt māc šaubas, jo, ja es būtu atkārtoti piekritis sadarboties ar Valsts drošības komiteju, tad droši vien es šodien būtu kāds profesors, komisijas vadītājs vai vismaz sūtnis vai vēstnieks Venecuēlā.

Man jāsaka, ka arī VDK organizētā noziedzība ar to visu ir cieši saistīta. Ja te kāds saka, ka nav saistīta, tad vismaz Krievijas pieredze - Latvijai nav šīs atklātības un šīs pieredzes - to pierāda. Mums jāatceras, ka ir ne tikai tie Valsts drošības komitejas darbinieki, kuri šodien slēpjas zem dažādām maskām, bet ir jāatceras, ka ir partijas funkcionāri. Un viens no tādiem bija Inkuļa kungs, kas ievilka Jūrmalu ļoti smagā, nopietnā mahinācijā, garantējot kredītu bankai, ko šodien Jūrmala nevar atmaksāt, tāpēc tirgo savu zemi par pusvelti, lai atdotu kaut daļu no šā garantētā kredīta. Es saskatu šajā garantijā noziedzības pazīmes, jo šis Inkuļa kungs, partijas funkcionārs, kas tagad tirgojas ar zivju konserviem, veikli iztirgoja labāko zemi Jūrmalā.

Dārgie kolēģi! Daudzi tie cilvēki, kuri šodien gribētu jums, tiem 100 cilvēkiem, uzticēties, gaida no jums atzīšanos. Gaida šo atklātību, jo visgrūtākais ir dzīvot starp cilvēkiem, kopā ar šiem cilvēkiem, ja tu zini un jūti, ka viņi skaidri, atklāti un, kā viņiem pašiem šķiet, pārliecinoši melo. Un mēs nevaram uzticēties tiem cilvēkiem, kuri pasaka, ka viņi nekā nav zinājuši, un apgalvo to, būdami gan valsts pilnvarnieki, gan būdami padomēs, ka viņi apgalvo, ka nekā nezina, ka neko nav sapratuši, ka valstij nozog 3 miljonus latu, ka valstij nozog 18 miljonus dolāru, ka valstij ir nozagti 54 miljoni dolāru un tā tālāk, un tā tālāk. Ja būtu šī atklātība, tad Valsts drošības komitejas darbinieki, kas ir iesaistīti šajās mahinācijās, ja viņi būtu atzinušies savā sadarbībā, teiksim tā, savos grēkos, tad šīs mahinācijas, bez šaubām, būtu grūtāk izpildāmas, jo šos cilvēkus rausta kā marionetes aiz diegiem attiecīgie cilvēki, attiecīgās organizācijas. Šoreiz tas nav vairs VDK, šoreiz tā nav PSRS Komunistiskā partija, bet šodien tie ir cilvēki, kurus sauc par noziedzīgas organizācijas organizatoriem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. Aicinu neatbalstīt priekšlikumus, par kuriem es runāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt konkrēti par katru no punktiem.

Pirmkārt, par valodu. Jebkurai politikai ir divi pamataspekti - pragmatiskais un ideoloģiskais. Turklāt reāli nozīmīgāks šobrīd ir pirmais no tiem. Tā tas ir valodas politikā. Un valodas politikas pamatuzdevums ir stabilitāte valstī. Un valsts stabilitātei, no valodas politikas viedokļa ir nepieciešams: pirmkārt, lai valsts pamatnācijas valoda varētu brīvi funkcionēt un attīstīties; otrkārt, lai citu valodu lietošanas ierobežojumi būtu tādi, kādi objektīvi ir nepieciešami iepriekšminētā punkta īstenošanai. Un šobrīd, kā jau teicu, svarīgāks ir šis pragmatiskais aspekts.

Atgriežoties pie pragmatiskā aspekta, ir jāsaka atklāti, ka diemžēl šobrīd ir nepieciešami ierobežojumi citu valodu lietošanā, kas pēc kāda laika, kad latviešu valoda brīvi funkcionēs visās dzīves sfērās, patiešām pilnvērtīgi un pilntiesīgi funkcionēs kā valsts valoda, kļūs mazāk aktuāli vai pilnīgi neaktuāli. Es pareģoju, ka varbūt pēc 10 gadiem šie valodas ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, jo Latvijā nebūs pilsoņu, kas nemāk latviski.

Attiecībā uz 5.punktu - par Drošības dienesta darbiniekiem. Šeit visi... nevis visi, bet atsevišķi runātāji lika vienlīdzības zīmi starp ārštata darbiniekiem un štata darbiniekiem. Teikšu atklāti, ka faktiski šodien ārštata darbinieku lieta, šī “maisu” lieta, diemžēl ir sevi diskreditējusi. Ja tāds cilvēks kā Jānis Stradiņš varēja atrasties maisos, tad acīmredzot tikai tāpēc, ka viņš kā zinātnieks brauca komandējumos un bija spiests rakstīt atskaites. Un tad tiešām šī “maisu” lieta, šī ārštata darbinieku lieta sevi ir diskreditējusi. Tāpēc es nevaru likt vienlīdzības zīmi šobrīd starp ārštata darbiniekiem un starp tiem, par kuriem ir nepārprotami pierādījumi, ka viņi ir bijuši štata darbinieki.

Ja man būtu atklāti jārunā par Bojāra kungu, tad es teiktu, ka viņš nepārprotami ir ļoti spējīgs cilvēks, kurš parlamentā būtu varbūt pat vērtīgs cilvēks, bet diemžēl likumu nevar pakārtot vienam cilvēkam, jo, ja ir runa par Bojāru, tad tikpat labi varētu būt runa arī par daudziem citiem šiem štata darbiniekiem, kuri ir nodarījuši lielu ļaunumu mūsu tautai.

Un pats pēdējais - 6.punkts. Runa ir par tiem, kuri ir darbojušies visās šajās uzskaitītajās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. Es uzskatu, ka tie cilvēki, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās šajās organizācijās, nepārprotami ir neatkarīgās Latvijas ienaidnieki, bet ienaidniekus atbalstīt šobrīd es neesmu gatavs. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, vai nav smieklīgi šie argumenti, ka nav pierādījumu, lai noteiktu vainu tiem, kuri ir bijuši vainīgi? Nav bijis gribēšanas to pierādīt. Tas, ka Vidavskis Daugavpilī vēl aizvien ir mēra amatā, ir mūsu kauns. Mūsu, visas Latvijas, kopīgs kauns! Skaidri un gaiši - tiesībsargājošo institūciju kauns! Es gribu redzēt, kas šodien balsos un atbalstīs šos priekšlikumus. Un lai tad tie cilvēki vairs nekad neņem mutē vārdus par latviešu tautas un Latvijas neatkarības interešu aizstāvēšanu. Es gribu redzēt un arī tauta un iedzīvotāji grib redzēt, kas balsos par šādiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es esmu par pirmajā lasījumā pieņemto 5.panta tekstu un noraidu visus labojumus. Ja mēs gribam izrādīt iecietību pret tiem, kas vēl pēc 1991.gada 13.janvāra aktīvi darbojās komunistu partijā par ļaunu mūsu tautai un mūsu valstij, tad jājautā, ko lai mēs sakām par tiem, kas izmeta no Latvijas mūsu disidentus - cīnītājus par tautas brīvību tepat Latvijā? Es gribētu zināt, ko tie, kas atbalsta šos grozījumus šodien, darīja 1987.gada jūlijā, kad jaunais Rolands Silaraups ieradās Pasaules brīvo latviešu apvienības rīkotajos Dziesmu svētkos Minsterē, tikko kā izmests no Latvijas. Kur ir šī sirdsapziņa? Kur atradās šie cilvēki 1988.gada maijā un iepriekšējos mēnešos, tajā laikā, kad VDK darbinieki brutāli sagrāba uz ielas daudzcietušo Lidiju Doroņinu-Lasmani - un viņai uzlika mājas arestu? Šai brutālajai varai, kas ir atbildīga par mūsu tautas ciešanām, mēs izrādām milzīgu toleranci. Es gribu vēlreiz prasīt šiem cilvēkiem, kas tagad aktīvi atbalsta šos grozījumus, - kur viņi bija tajā laikā?

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie tautas pārstāvji! Opozīcija un pozīcija! Īpaši pozīcija! Protams, ir slikti, ka nākamajā Saeimā mēs nevarēsim ievēlēt Juri Bojāru. Es, protams, domāju, ka Jurim Bojāram vajadzētu būt šeit, mūsu vidū. Bet, ja mēs pieņemam šo punktu un atbalstām to tādu, kāds tas ir iesniegts, tad šeit būs daudz bojāru un vēl citi. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Tas ir kompromiss!”) Es lūgtu tos, kas atbalsta šo punktu, padomāt, kāda būs Saeima tad, kad tajā būs daudz bojāru un vēl citi līdzīgi. Tāpēc es nevarēšu šo punktu atbalstīt. (Starpsauciens: “Lai dzīvo Bojārs!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie Saeimas deputāti! Pēc visa tā, kas šeit tika runāts, ir jāteic, ka komisija tātad ir atbalstījusi 6.punkta svītrošanu, bet nav atbalstījusi 5. un 7.punkta svītrošanu. Es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka šeit, protams, daudz tika runāts par to, ka bieži vien šīs normas ir grūti piemērot, un, kā viens no deputātiem, laikam Kristovska kungs, pareizi teica, šeit ir arī preventīva nozīme, jo godprātīgs cilvēks likumu tīši nepārkāps.

Attiecībā uz gadījumiem, kuros tiešām varbūtējie bijušie izlūkdienestu vai dažādu citu iestāžu darbinieki kandidē un bieži vien nevar zināt, vai viņi tiešām ir tādi bijuši vai nav, es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā paša likumprojekta 8.lappusei. Te ir 13.pants. Juridiskā komisija, ņemot vērā visu agrāko pieredzi, ir stipri vien precizējusi šā panta saturu. Tas nosaka, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāsvītro pieteiktie kandidāti, ja viņi neatbilst šā likuma 4. un 5.panta prasībām, tām prasībām, par kurām mēs pašlaik diskutējam. Es uzsveru: “ja Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir attiecīga Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas iestādes izziņa vai tiesas spriedums;”. Tad konkrētos gadījumos, ja šāda lieta ir pierādīta, Centrālā vēlēšanu komisija viņus svītro. Ja nav pierādīts, tad ir loģiski, ka var būt arī pretējas situācijas. Ne kā ziņotājs par šo likumprojektu, bet kā Saeimas deputāts piebildīšu, ka es arī aicinu balsot pret 6.punkta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, pēc visai auglīgas apspriešanas situācija ar 5.pantu izskatās pašlaik šāda: Saeima ir vienojusies, ka tiek saglabāts, ar izmaiņām, 5.panta 4. punkts. Par to mēs esam vienojušies. Strīdīgi jautājumi ir par 5., 6. un 7. punktu. Ierosinājumi ir dažādi.

Kā par pirmo radikālāko balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 5.panta 5., 6. un 7.punktu. Balsosim par šo priekšlikumu vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 63, atturas - 4. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums - svītrot 5.panta 5. un 6. punktu. Balsojam tagad par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 53, atturas - 6. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Balsojam, godātie kolēģi, par atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, kas skan šādi: “izslēgt 6.punktu; uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 6.punktu”. Balsojam par šo komisijas atzinumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 4. Arī šis punkts netiek pieņemts.

Tādēļ, godātie kolēģi, likumprojekta 5.panta redakcija paliek tāda, kāda tā ir jums izsniegtā dokumenta 2.lappusē, kreisajā, augšējā ailē, ar izdarītajām izmaiņām 4. punktā. Paldies.

Lūdzu tālāk, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. 6.pants. Šeit ir viens deputāta Bišera priekšlikums. 6. pants attiecas uz gadījumiem, kuros kandidēt par Saeimas deputātu ir pieteicies Valsts prezidents, Valsts kontroles darbinieki, tiesneši, prokurori vai militārpersonas. Bišera kunga priekšlikumā ir teikts, ka pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas šīm personām ir nevis jāatstāj ieņemamais amats, bet gan jāaptur sava darbība un ka tikai ievēlēšanas gadījumā šādas personas zaudē savu iepriekšējo amatu. Juridiskā komisija uzskata, ka šāds variants tomēr ļautu gan Valsts prezidentam, gan kontrolieriem, gan prokuroriem, gan militārpersonām pārāk spēcīgi ietekmēt sabiedrisko domu, un Juridiskā komisija paliek pie tā, ka visām šīm personām tūlīt pēc saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un turklāt vēl viena mēneša laikā ir par to jāziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Jo pretējā gadījumā tas viss paliek neskaidrs: viņi it kā šo amatu ir jau pametuši, bet par to paziņo tikai kaut kad pēc trim mēnešiem. Tas var radīt lielas neskaidrības. Tādēļ Juridiskā komisija nav atbalstījusi Bišera kunga priekšlikumu, bet pirmām kārtām iesaka neskaidro terminu “militārpersona” nomainīt ar terminu “policists” vai “karavīrs”, kas atbilst likumdošanai, un precīzāk noteikt reģistrēšanos. Tātad pēc saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā ir rakstveidā jāpaziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai. Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te mēs saskaramies atkal ar šo cienījamo dubulto morāli. Ja mēs tā mīlam tautiešus no ārzemēm, kuri ir ar dubulto pasi, tad ir jautājums: kāpēc mēs neuzticamies savam Valsts prezidentam? Kāpēc mēs viņam uzliekam tādu risku? Ja viņu neievēlē, tad viņš vairs nav nedz Saeimas deputāts, nedz arī Valsts prezidents. Mēs tā saudzējam tos kungus, tos cienījamos tautiešus no ārzemēm, ka atļaujam viņiem būt ar dubulto pavalstniecību. Varbūt nākotnē izskatīsim jautājumu, ka tad, ja viņu ievēlē, viņiem jāatsakās no pavalstniecības. Vai mēs kārtējo reizi, cienījamie kolēģi, nenonāksim pie nonsensa? Nu tad jau spēlējiet līdz galam! Tad jāatļauj arī tas, ka vismaz aptur Valsts prezidents savas pilnvaras uz to brīdi. Jo citādi iznāk anekdote. Šie kungi, kas ir ar dubulto pavalstniecību un kas dien citas valsts armijā, - vai varbūt kāds no viņiem ir rezidents, - tie var balotēties, var tikt ievēlēti, it nekas viņiem nekait, bet šajā gadījumā Valsts prezidentam vai kādai citai amatpersonai, kas grib balotēties, ir tikai par to, ka grib balotēties, jāatstāj amats. Padomāsim arī par mūsu valsts iedzīvotājiem. Ja jau mēs tā mīlam tautiešus no ārzemēm! Šinī gadījumā es aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad Juridiskā komisija aicina palikt pie tā komisijas varianta, kas ir pēdējā ailē, - ka tad šīm amatpersonām ir jāatstāj amats viena mēneša laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad bija iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu. Balsojam par Juridiskās komisijas atzinumu, ka netiek atbalstīts Bišera kunga priekšlikums un ka likumprojekta 6.panta pirmā daļa pēc vārda “prokurors” tiek izteikta tādā redakcijā, kāda šeit ir redzama. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu jābalso!”) Acumirkli! Godātie kolēģi, deputāts Bišers uzstāj, ka vajag veikt balsošanu par viņa priekšlikumu, tādēļ balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu vispirms.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 6.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 37, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir vajadzīgs balsojums par atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Nav vajadzīgs. Paldies. Tā tiek pieņemta.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Nākamais ir 8.pants, un pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums svītrot 8.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments”, ko Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret šo Juridiskās komisijas atzinumu. (Starpsaucieni: “Nē, neiebilst!”) Paldies. Tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie ir deputāta Vītola priekšlikumi. Es aicinu vispirms uzmanību pievērst pirmajiem trijiem, kas būtu skatāmi vienā grupā, un Vītola kungs priekšlikumu jēgu droši vien paskaidros sīkāk pats. Tātad: ievēlamo deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Šāds teksts ir Latvijas Satversmes 7.pantā, tur ir tieši tā arī sacīts: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” Vēlētāju skaits ir to personu skaits, kuras atbilstoši Latvijas likumdošanai var balsot, nevis vēlējušo skaits un nevis to skaits, kas ir vēlēšanās piedalījušies. Tā kā šeit ir pretruna ar Satversmi, Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no pirmajiem trim Vītola kunga priekšlikumiem, kuros ir runa par to, ka vēlētāju skaita vietā būtu faktiski vēlējušo skaits, būtībā to skaits, kuri ir ne tikai vēlējuši, bet kuru vēlēšanu zīmes atzītas par derīgām. Pēdējie divi Vītola kunga priekšlikumi būtu skatāmi atsevišķi, jo tiem ir mazliet citāda jēga. Varbūt vispirms pabeigsim debates par šiem pirmajiem trijiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Centīšos paskaidrot savu priekšlikumu būtību. Atšķirībā no Grīnblata kunga es neredzu šā priekšlikuma pretrunu ar Satversmi, jo faktiski nav nodefinēts... šodien nav precīzas definīcijas šīs Satversmes noteiktajam vēlētāju skaitam - tas var būt gan balsstiesīgo skaits, gan arī vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits.

Es gribu pateikt, kādu problēmu es vēlos risināt ar šo priekšlikumu. Šī problēma ir tāda, ka Satversmes 6.pants, kuru nevar grozīt pati Saeima, nosaka to, ka Saeimu ievēlē proporcionālās vēlēšanās. Un proporcionālu un vienlīdzīgu vēlēšanu princips pamatā ir tāds, ka viens vēlētājs - viena balss. Līdzšinējā Saeimas vēlēšanu pieredze liecina par to, ka faktiski ar esošo mandātu sadalījumu pa vēlēšanu apgabaliem mēs pārkāpjam šīs proporcionālitātes principu. Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru savukārt konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem.

Ko tas nozīmē, kolēģi? Tas nozīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija vēl pirms vēlēšanām sadala vēlēšanu mandātus pa vēlēšanu apgabaliem, balstoties uz pieņēmumu, ka visos vēlēšanu apgabalos būs vienāda vēlētāju aktivitāte, un balstoties uz pieņēmumu, ka vēlētāji balsos savā dzīvesvietā. Lai gan Saeimas vēlēšanu likums neierobežo vēlētāja tiesības pašam izvēlēties vēlēšanu apgabalu, kas var būt atšķirīgs no vēlētāja dzīvesvietas. Un līdz ar to šā iemesla dēļ veidojas vēlēšanu rezultātu izkropļojumi - tieši dažādās vēlētāju aktivitātes un vēlētāju balsošanas ārpus savas dzīvesvietas dēļ. Tā rezultātā ir vajadzīgs dažāds vēlētāju skaits, lai ievēlētu vienu deputātu dažādos vēlēšanu apgabalos. Kā piemēru es varu minēt to, ka, teiksim, pagājušajās vēlēšanās Rīgā balsošanā piedalījās mazāk vēlētāju, bet ievēlēja vairāk deputātu, bet savukārt Vidzemē bija vairāk vēlētāju, bet ievēlēja mazāk deputātu nekā Rīgā, taču Rīgā savukārt bija mazāk vēlētāju.

Kā šo problēmu varētu risināt? Šeit ir vairāki ceļi. Viens ceļš ir ierobežot vēlētāja tiesības pašam izvēlēties vēlēšanu apgabalu, bet tā būtu vēlētāju tiesību ierobežošana, kas nebūtu pareizi. Otrs ceļš - veidot vēlētāju sarakstus un reģistrēt šo vēlētāju loku jau pirms vēlēšanām pie noteikta vēlēšanu apgabala, bet tas ir ļoti dārgs process. Tāpēc es ierosinu katrā gadījumā šo risinājumu rast tā, ka mandātus sadala pēc vēlēšanām pa vēlēšanu apgabaliem, vadoties pēc nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaita katrā vēlēšanu apgabalā. Tādējādi, pārdalot vienu vai divus mandātus šajos vēlēšanu apgabalos, mēs ļoti paaugstinātu šo proporcionalitāti.

Jebkurā gadījumā šī proporcionalitātes principa īstenošana ir Satversmes problēma, un es nezinu, vai šim sauklim: “Viens vēlētājs - viena balss” atbilst tas, ka, piemēram, pagājušajās vēlēšanās pieci Latgales vēlētāji iespaidoja vēlēšanu iznākumu tieši tikpat lielā mērā, cik seši balsotāji Vidzemē. Tātad šeit nav vienāds svars katrai vēlētāja balsij, un es kā piedāvājumu... Varbūt tas vēl ir pamatīgāk un nopietnāk jāizdiskutē gan frakcijās, gan arī kopā ar juristiem Juridiskajā komisijā, lai uz trešo lasījumu tas kā mehānisms būtu atbalstāms. Jebkurā gadījumā tas paaugstina proporcionalitāti, paaugstina vienlīdzību un nosaka, ka katra vēlētāja balsij ir vienāds svars. Līdz ar to es uzskatu un aicinu šajā gadījumā atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Māra Vītola ieteikto priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka tad šeit viss būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes, bet tiem iedzīvotājiem, kuru intereses mēs it kā pārstāvam tanīs vēlēšanu apgabalos, bet kuri nav piedalījušies vēlēšanās, ir tāds pats svars kā tiem, kuri piedalījušies. Tā ka principā mēs diskriminēsim tos vēlētājus, kuri ir bijuši mazāk aktīvi dotajās vēlēšanās, bet varbūt nākošajās vēlēšanās, ja mēs labi strādāsim, viņi būs daudz aktīvāki, nekā bija šajās vēlēšanās. Tā ka es ieteiktu... Es ceru, ka, lai gan es diezgan nesakarīgi jums stāstīju, jūs to domu sapratāt, un tādēļ es aicinātu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es diemžēl nevaru atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, jo, lai gan viņš uzskatīja, ka viņa priekšlikums nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, manuprāt, Satversmes 7.panta redakcija tomēr nozīmē to, ka šāda pretruna ir. Es jums nolasīšu: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” Te ir divas pazīmes. Pirmkārt, “sadalot vēlēšanu apgabalos” - tas var būt tikai pirms vēlēšanām, nevis pēc vēlēšanām, un arī vārds “ievēlams” (nevis “ievēlēts”) nepārprotami nozīmē, ka tas notiek pirms vēlēšanām, tāpēc šī pretruna te ir. Es arī domāju, ka papildarguments tam ir tas, ka tie cilvēki, kuri izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, pieņēma arī Saeimas vēlēšanu likumu, šo pantu aptuveni tādā redakcijā, kādā tas ir pašlaik. Un tādēļ mēs nevaram izlikties, ka šādu pretrunu šeit nav. Tādējādi diemžēl deputāta Vītola priekšlikums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija ir aicinājusi šos Vītola kunga priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Vītola priekšlikumus 8.pantā - pirmo, otro un trešo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 39, atturas - 16. Nav pieņemti. Lūdzu, Grīnblata kungs, tālāk!

M.Grīnblats. Nākamais Vītola kunga priekšlikums attiecas uz 8.panta otrās daļas 4.punktu - gadījumos, kad, dalot ar ciparu 100 visu vēlētāju skaitu, divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi bija vienādi, līdz šim mandātu skaits tika palielināts tur, kur veselais skaitlis bija mazākais. Savukārt Vītola kungs iesaka lietot lielāko. Juridiskā komisija šo jautājumu izskatīja, bet uzskata, ka šāda varbūtība, ka, piemēram, dalot Vidzemē iznāktu 25,57 mandāti, bet Zemgalē, pieņemsim, 14,57, ir ārkārtīgi niecīga, un tāpēc, lai izdarītu likumā kaut kādu grozījumu, vajadzētu īpašus argumentus. Jāsaka, ka Juridiskajai komisijai šādu īpašu argumentu nebija, tāpēc tā uzskatīja, ka labāk ir palikt pie iepriekšējās kārtības, jo nav īpašas pārliecības, kādēļ tas būtu speciāli jāmaina. Ja Vītola kungam ir kādi spēcīgāki argumenti, tad, dabiski, Saeima tos ir gatava uzklausīt. (No zāles deputāts M.Vītols: “Neuzturu balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Vītola kungs neuztur spēkā balsojumu. Deputāti pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo Vītola kunga priekšlikuma daļu neiebilst. Ir pieņemts Juridiskās komisijas atzinums. Paldies.

M.Grīnblats. Un tālāk ir vēl viens Vītola kunga priekšlikums - izslēgt trešo daļu. Juridiskajai komisijai šāda argumentācija, taisnību sakot, nebija zināma, tāpēc komisija labojumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo Vītola kunga priekšlikuma daļu. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Pēc tam Juridiskā komisija aicina 8.pantā izslēgt vārdu “pirmās”, kas attiecas uz vēlēšanu dienām. To Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk - 9.pants. Par to bija priekšlikumi jau pirmajā lasījumā un arī tagad ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi.

Tātad pirmā lasījuma jēga, ko Saeima konceptuāli akceptēja, bija tāda, ka kandidātu sarakstus var iesniegt attiecīgās politiskās organizācijas, kuras reģistrējušās ne vēlāk kā trīs gadus pirms vēlēšanām, un ka šis punkts neattiecas uz partijām, kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām.

Tagad ir saņemta vesela grupa viedokļu. Radikālāko viedokli pārstāv deputāti Ilga un Aivars Kreitusi un Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija, kuri aicina šo pantu pilnībā svītrot, tātad viņi paliek pie tā varianta, kāds likumā pastāvējis līdz šim. Deputāts Eniņš aicina trīs gadu vietā likt četrus mēnešus. Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem iepriekš minētajiem variantiem.

Savukārt deputāti Grīnblats, Straume un Jirgens aicina trīs gadus aizstāt ar vienu gadu, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Otrs priekšlikums būtu skatāms tikai pēc tam, ja mēs šos grozījumus atstājam spēkā, ka šī piektā daļa, kur runāts par vienu gadu, nevar attiekties uz Saeimas vēlēšanām, kuras tiek rīkotas Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, jo, protams, ārkārtas vēlēšanu procedūra aizņem apmēram četrus mēnešus. Šajā gadījumā šis viens gads ir jau pagājis, tādējādi šeit varētu rasties tāda situācija, ka pie varas vai Saeimā esošas politiskās partijas provocē krīzi vai veicina krīzi, vai neko nedara, lai šo krīzi novērstu, kuras rezultātā tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas. Un tad varbūt kāda politiskā partija, kura normālos apstākļos būtu gadu pirms vēlēšanām reģistrējusies kā jaundibināta, šajā situācijā, loģiski, to nevar izdarīt, un līdz ar to vēl uz gadiem trim vai četriem tiek izslēgta no politiskās spēles. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, taču es pats kā viens no šā priekšlikuma iesniedzējiem uzturu to spēkā gadījumā, ja, protams, tiek pieņemts arī iepriekšējais variants par vienu gadu.

Nākamajā lappusē par šo pašu pantu ir arī deputāta Bišera priekšlikums, kur trīs gadi tiek aizstāti ar “ne vēlāk kā vienu gadu”, ko Juridiskā komisija arī ir atbalstījusi.

Deputāta Bišera priekšlikums par sesto daļu, kura tika pieņemta pirmajā lasījumā. Tātad runa ir par partijām, kas apvienojušās. Tur tiešām nebija skaidrs, kas notiek, ja partijas izveidojas trīs mēnešus pirms vēlēšanām, pēc tam apvienojas un tad it kā kandidē un iegūst priekšrocības. Šeit ir Bišera kunga priekšlikums: ja visas, tātad divas vai vairākas partijas, kas apvienojušās, ir nodibinājušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms... To arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Ir arī deputāta Lagzdiņa priekšlikums uzreiz par piekto, sesto un septīto daļu. Manuprāt, šeit gan ir zināma tehniska kļūme, jo sestā daļa nav redzama, bet, ja es nekļūdos - un Lagzdiņa kungs droši vien precizēs -, tad ar sesto daļu ir saprotams piektās daļas vidus, kura sākas: “Šā panta piektās daļas noteikumi neattiecas...“. Šeit tiešām var saprast, ka sestās daļas it kā nemaz nav. Tā noteikti ir vienkārši tehniska kļūda. Tātad Lagzdiņa kunga priekšlikumā ir: “ne vēlāk kā trīs gadus pirms”. Un tālāk ir par partijām, kuras apvienojušās: ja vismaz viena no tām ir reģistrējusies trīs gadus iepriekš. To Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Tāpat tā nav atbalstījusi to, ka piektās un sestās daļas priekšlikumi, kas ir minēti Lagzdiņa kungam, neattiecas uz ārkārtas vēlēšanām. Es jau par to runāju, ka personīgi es labprāt piekristu Lagzdiņa kunga domām, kaut gan Juridiskā komisija to noraidīja.

Visbeidzot arī Bartaševiča kunga priekšlikums, kur jau iepriekš nobalsoto trīs gadu vietā ir “ne vēlāk kā vienu gadu pirms”. To faktiski Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Tādējādi mums šeit ir vesela grupa priekšlikumu, kas pēc sava rakstura ir divu veidu... faktiski te ir trīs veidi. Pirmais - radikālākais - ir vispār svītrot to, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts. To ir ierosinājuši deputāti Kreitusi un Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija. Otrajā priekšlikumu grupā tātad ir minēts viens gads dažādās variācijās, ko iesnieguši dažādi deputāti, izņemot Lagzdiņa kungu, kurš šeit paliek pie trijiem gadiem. Taču vismazāk radikālais priekšlikums ir deputātam Eniņam - trīs gadu vietā likt četrus gadus. Savukārt, ja tiek pieņemts kāds no priekšlikumiem, kurā ir trīs gadi, viens gads vai četri mēneši, tad, protams, attiecīgi var skatīties arī priekšlikumu par septīto daļu, (tas ir 48.pants), kas ir Grīnblata, Straumes un Jirgena redakcijā un arī Lagzdiņa redakcijā.

Tāpat atsevišķi būtu skatāms Bišera priekšlikums par sesto daļu, taču tam nozīme ir tikai tad, ja pieņem šo triju gadu, viena gada vai četru mēnešu variantu. Pretējā gadījumā Bišera kunga priekšlikums nebūtu

Nr. 12-MC

sesto daļu nebūtu skatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Jānis Strods - Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par šo 9. pantu, es gribētu skart divas lietas. Pirmkārt, ir žēl, ka esmu palaidis garām jautājumu par kandidātu sarakstu iesniegšanu, tas ir, par to, kuriem ir tiesības iesniegt kandidātu sarakstus, tāpēc acīmredzot es iesniegšu šeit priekšlikumus vēl uz trešo lasījumu.

Bet, izskatot Latvijas Republikas Satversmi vispār, es konstatēju, ka tajā neviens vārds nav teikts par partijām - ne runājot par vēlēšanām, ne runājot par Valsts prezidenta ievēlēšanu, ne sastādot Ministru kabinetu. Šīs partijas šeit nav nemaz minētas. Taču šajā Vēlēšanu likumā mums nez kāpēc šīs partijas ir uzurpējušas visu varu un tiesības piedalīties vēlēšanās un izvirzīt savus kandidātus. Un tāpēc es domāju, ka šodien, kad mūsu politisko partiju biedri vispār sastāda tikai 1% no visa vēlētāju skaita, tas nav normāli, ka tikai partijas var piedalīties šajās vēlēšanās. Līdz ar to es domāju, ka uz trešo lasījumu šeit vēl būtu jāiesniedz zināmi priekšlikumi.

Tālāk, runājot tieši par šo termiņu, ka partijām ir jāreģistrējas vienu vai trīs gadus vispār līdz nākošajām vēlēšanām, es domāju, ka tā nav normāla situācija. Nekur demokrātiskajās valstīs... pārsvarā tā tas nav. Un es uzskatu, ka, ja mūsu valstī var būt tāda situācija, ka līdz vēlēšanām pusgada vai triju mēnešu laikā var rasties politiska organizācija, kura var uzvarēt šajās vēlēšanās, tad tas ir kaut kāds nonsenss. Tad kaut kas nav kārtībā ar mūsu vēlēšanu sistēmu vai ar visu sabiedrību, jo nekur pasaulē nav bijis tāda gadījuma, kad pusgadu pirms vēlēšanām rodas jauna partija un uzvar šajās vēlēšanās.

Un tāpēc mans priekšlikums ir neatbalstīt ne trīs gadus, ne vienu gadu, bet, ja cilvēki vēlas piedalīties vēlēšanās, ja viņi spēj kaut vai divus vai trīs mēnešus pirms vēlēšanām iesniegt savu kandidātu sarakstu un paspēj nodibināt partiju, tad tas viņiem ir jāļauj. Un, ja tiešām tāds nonsenss iznāk, ka šī partija spēj tik ātrā laikā iekarot vēlētāju uzticību un gūt ļoti daudz balsu, tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar mūsu proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vispirms vienam faktam, par kuru nerunāja Grīnblata kungs. Tam, ka Juridiskajā komisijā, apspriežot manu un Aivara Kreitusa iesniegto priekšlikumu, kā arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļo partijas priekšlikumu - izslēgt šo ierobežojumu, visi tās locekļi balsojumā atturējās. Neviens nebalsoja “par”, neviens nebalsoja “pret”. Kā strausi paslēpj galvas smiltīs un izliekas, ka viņi nekā nezina, tāpēc atturas no šā priekšlikuma atbalstīšanas vai noliegšanas.

Bet mums jau ir skaidrs, ka 3 gadi - tas, kas te bija ielikts, bija rakstīts trijām lielajām partijām, jo kaut kas jau cilvēkiem ir jāizvēlas, kā Rainis teicis: “Zārks jau nevar palikt tukšā!”

Tikai jājautā: vai šajā brīdī, arī tad, kad ir atstāts šis gads, mēs kaut brīdi esam domājuši par Latviju kā demokrātijas valsti, kuru mēs tikko kā ļoti aizstāvējām, kad spriedām, vai štata darbinieki drīkst balotēties vai nedrīkst? Vai esam domājuši par to, ar kādu demokrātijas veidolu mēs sevi pārstāvam tad, kad sakām, ka mēs esam ļoti augsti attīstīti un pretendējam uz Eiropas savienību un uz sarunu sākšanu?

Tāpēc es šeit aicinātu kolēģus vēlreiz pārdomāt, kas notiek, un izvērtēt godīgi, vai Bojārs Latvijas Saeimai ir vairāk vajadzīgs nekā Andris Šķēle, jo šobrīd izskatās tā, ka Bojārs ir vajadzīgs. Pat Latvijas Zaļo partijas pārstāvis Eniņa kungs teica, ka labprāt redzētu viņu šeit, varbūt pat partijā uzņemtu, bet ar šādu nostāju, ka nedrīkst balotēties šīs partijas, kas nav trīs vai vienu gadu reģistrējušās... vienalga, jo pārejas noteikumus mēs vēl neesam nobalsojuši... mēs principā jau esam it kā paziņojuši, ka jūtamies nobijušies no potenciālās Šķēles, Paula, Petera vai arī vēlāk Gunta Ulmaņa veidotās partijas. Varbūt vajag būt godīgiem un beigt šeit no šīs zāles mācīt Latvijas tautu un Latvijas vēlētājus! Varbūt beidzot godīgi pateiksim, lai vēlētāji paši izšķiras, paši izlemj un paši izvērtē, jo tas nav mūsu uzdevums - mācīt, kā rīkoties ar aizliegumiem un sodiem, jo visi vēlētāji ir pilngadīgi un atbild par savu rīcību.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Ja kādam vēl ir šaubas, tad ieskatieties šodienas avīzē “Diena” otrajā lappusē un vēlreiz pārdomājiet, kas ir demokrātija, kādu tēlu mēs pasaulē gribam nest un vai mēs esam tie, kuriem ar pātagu jāmāca vēlētājs, kā viņam ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Jo tuvāk mums nāks vēlēšanas, jo lielākus demokrātu aizstāvjus no tribīnes droši vien mēs dzirdēsim ar katru brīdi vairāk, kuri būs gatavi aizstāvēt gandrīz visus pa labi un pa kreisi, runājot par Eiropu un par visu pārējo. Šā jautājuma izskatīšanas laikā es saskāros ar vienu lietu - ar to, ka mēs dažreiz nepamanām, kas mums notiek deguna priekšā, ka šodien bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt cilvēks, kurš nepārvalda un nevar apliecināt savu latviešu valodas prasmi, ka viņš zina latviešu valodu. Viņam ir jāiedod šis papīrītis, lai viņu varētu piereģistrēt, lai viņu varētu uzskaitīt. Uzskaitīšanas māka mūsu sabiedrībā ir spilgti izteikta. Jā, šodien mēs zināmā mērā diskutējām par brīvu, demokrātisku valsti, par brīvībām katram vēlētājam izvēlēties, par ko viņš grib balsot, par tām tiesībām, ko nevar dot tikai atsevišķos gadījumos... ierobežojumus var uzlikt tikai tiesas lēmums, nevis viena vai otra politiķa griba, kādas tiesības ierobežot.

Šodien mēs spilgti dzirdam, ka kāds it kā ir nobijies no jauna politiskā spēka veidošanās. Nē, neviens nav nobijies! Es domāju, ir absurda tāda situācija, ka ļoti daudzi politiķi vienu laiku runā vienu, bet pēc kāda laika runā citādāk.

Ja visas šīs mūsu runas ir saistītas ar bailēm no priekšvēlēšanu kampaņas, tad es gribētu pateikt, ka es kā DPS priekšsdētājs aicinu šodien visus DPS frakcijas biedrus neatbalstīt šīs izmaiņas, jo beigu beigās mūsu pieņemtie lēmumi būtu saglabājami savas konsekvences ziņā, nevis populistiskā runāšanā, kad vienu brīdi tas ir izdevīgi, bet otru brīdi tas nav izdevīgi. Šā likumprojekta izmaiņu atbalstītāju pirmajā brīdī bija daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties.

Šodien kāds mēģina rādīt ar pirkstu - lūk, trīs lielās partijas mēģina uzurpēt varu! Es ar gandarījumu varu uzņemt to, ka šīs lielākās partijas ir spējīgas vienoties. Mani uztrauc citi procesi -, tas, ka partijas var dzimt, kad iestājas process, un ka partijas var jukt.

Paldies Dievam, ka šodien ir izveidojušās mūsu frakcijas no tā saucamajiem klīstošajiem holandiešiem. Paldies Dievam! Jo tad ir vismaz viena kopējā doma cilvēku kopai, un tas ir pozitīvi.

Droši vien pozitīvi ir arī tas, tie procesi, ka Latvijā katru dienu kā sēnes dzimst partijas. Jā, mēs varam šajos procesos noraudzīties, bet, runājot no visas demokrātijas viedokļa, ja ir atlicis gads līdz vēlēšanām, tad šinī periodā mainīt “spēles” noteikumus nedrīkst - nedrīkst likumus pieņemt ar atpakaļejošu spēku, un līdz ar to nākotnes jautājumus mēs atstāsim tiem deputātiem, kuri sēdēs 7. Saeimā. Lai viņi izlemj, kādu viņi redz šo demokrātiju!

Es aicinu DPS frakcijas deputātus balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja, es aicināšu deputātus atbalstīt deputātu Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikumu, kā arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta diskriminējošās normas. Un to ir nepieciešams izdarīt tādēļ, lai mēs tiešām likumā arī panāktu to, ka tur nepaliek šie absurdie ierobežojumi, ka partijas nevar piedalīties vēlēšanās, ja tās nav reģistrējušās 3 gadus pirms Saeimas vēlēšanām. Un es ceru, ka Čevera kungs tieši to arī bija domājis, kad viņš šeit runāja pirms manis.

Taču tad es absolūti viennozīmīgi gribu atbalstīt to, ka mēs nedrīkstam valstī veidot kādus ierobežojumus politiskajām partijām piedalīties Saeimas vēlēšanās. Un šis viedoklis ir pamatots vienkārši ar domām par mūsu valsti. Mēs nedrīkstam veidot absurdas konstrukcijas mūsu valsts iekārtā vienas vai otras politiskās konjunktūras dēļ!

Šeit tika minēti dažādi iespējamie politiskie spēki, kas varētu parādīties pirms nākamās Saeimas vēlēšanām. Ja dažs labs vēl mēģinātu baidīt ar dažādiem iespējamiem politiskajiem spēkiem, tad es varu arī pilnīgi skaidri pateikt, ka mūsu tauta ir pietiekami gudra, lai viņa novērtētu gan tā paša Šķēles kunga līdzšinējo darbību Ministru prezidenta amatā un visu to antisociālo politiku, kas tika veikta tajā laikā, gan arī to, kāds varētu būt “segums” mūziķa Raimonda Paula iespējamajai ienākšanai politikā un viņa politiskajai darbībai. Tā ka šeit acīmredzot nevajadzētu ne no kā baidīties, tāpēc es domāju, ka šeit šīs diskriminējošās normas mēs mierīgi varam atļauties slēgt no šā likuma ārā. Taču to nevar atļauties darīt tie, kuriem šādas zināmas bailes varbūt pastāv.

Es tiešām uzskatu, ka par šādām bailēm šeit vispār nebūtu pat jādomā, jo šeit ir jāpieņem vienkārši lēmums, kurš būtu saprātīgs no valsts uzbūves viedokļa. Un līdz ar to ir jāatbalsta šie priekšlikumi, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu un līdz ar to izmest ārā pirmajā lasījumā pieņemtās un ar valdošā vairākuma triju lielo partiju deputātu balsīm atbalstītās diskriminējošās normas.

Protams, tālāk mēs varam vēl runāt par to, vai nebūtu jāmaina šis Saeimas likums vēl konceptuālāk, bet tad tas būtu saistāms ar izmaiņām Satversmē. Taču tad tā būtu cita runa.

Ja mēs paliekam pie šīs proporcionālās vēlēšanu sistēmas, ka mums veidojas šie 5 vai kāds cits šo apgabalu skaits, tad, neapšaubāmi, mēs nedrīkstam arī patvaļīgi ierobežot partiju iespējas piedalīties vēlēšanās, jo mums ir jāveicina jaunu cilvēku ienākšana politikā. Mums jāveicina tādu cilvēku ienākšana politikā, kuri nav līdz šim ar šo politiku “sasmērējušies” un kuriem varbūt, teiksim, no valdošajām partijām neviena nav pieņemama, bet kuri gribētu nākt ar kādu savu domu. Ir jāveicina šo cilvēku aktivizācija, un mēs nedrīkstam pieņemt tādas normas, kas šo cilvēku aktivizāciju ierobežotu.

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta 1. panta izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma deputāts Grīgs vēlas sniegt paziņojumu par balsojumu.

O.Grīgs ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij, es esmu kļūdījies 5. panta balsojumā, kas attiecas par Bartaševiča kunga priekšlikumu. Es esmu nobalsojis “atturas”... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!..

O.Grīgs. ... “atturas”, bet es esmu bijis “pret”. Tā ir kļūda.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Ir vēl viens dokuments. Deputāts Dozorcevs lūdz “... izdarīt atkārtotu balsojumu par 5. panta 5., 6. un 7. punktu atsevišķi, kā es to lūdzu, bet sēdes vadītājs, pārkāpjot 133. pantu Kārtības rullī, to neizdarīja.” Godātais Dozorceva kungs, pārbalsošanu lūgt var tikai 5 deputāti, bet šo dokumentu esat parakstījis jūs viens, tādēļ tas nav skatāms.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Edgars Bāns,

Indulis Bērziņš,

Kārlis Jūlijs Druva,

Odisejs Kostanda,

Anna Seile,

Uldis Veldre,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Nr.13-SB

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Lūdzu, turpināsim Saeimas sēdes darbu. Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. 9.panta redakcija.

Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šeit ir atkal kārtējais mēģinājums ierobežot to jēdzienu, ko mēs Latvijā gribētu saukt par demokrātiju. It kā vēlētāji paši nevar izdomāt, par kuru partiju viņi grib vēlēt. Mums šeit ir nolikts priekšā projekts, ka tad, ja partija nav pastāvējusi kaut kādu noteiktu laiku, tā partija nav tautai atbalstāma. Tautai pat nedos iespēju to partiju atbalstīt. Un paskatieties uz padomes pārstāvju viltību! Šodien ir otrais lasījums. Es jums varu apgalvot, ka šodien nekas nepatīkams nenotiks. Bet trešajā lasījumā notiks brīnumi, tāpat kā bija ar akcīzes nodokli, tāpat kā bija ar zemes nodokli, kurš jau bija ceturtajā lasījumā, pēc tam, kad Ulmaņa kungs to atsūtīja atpakaļ. Tad notiks tie brīnumi, un galu galā varētu būt pat tā, ka mēs nolemsim, ka Latvijā nedrīkst balsot par tādu partiju, kas nav dibināta Krievijā jau pirms Pirmā pasaules kara. Šāds ierobežojums, manuprāt, ir pret Satversmi, pret demokrātijas jēdzienu, un tas pat nedrīkstētu būt mūsu darba kārtībā. Es aicinu balsot par Kreituses kundzes un Kreitusa kunga iesniegto priekšlikumu - pilnīgi izslēgt šos ierobežojumus. Es gribētu, lai tauta padomā par to, kā mēs tiekam maldināti, ka it kā šeit viss būs labi. Šodien vēl neuzliks šo pretdemokrātisko ierobežojumu, šodien gan runās, ka varbūt tur tomēr kaut kas prātīgs ir un ka kaut kādam ierobežojumam varbūt vajadzētu būt. Varbūt tās būtu divas nedēļas, varbūt tie būtu četri mēneši, varbūt tas būtu viens gads. Četri varbūt ir par daudz. Un mēs šitā vienkārši spēlēsim teātri un sagatavosim tautu uz to, ka giljotīnas cirvis kritīs trešajā lasījumā. Būs jau lielākā daļa tvaika nolaista, un tad mēs redzēsim, kāda demokrātija šeit būs.

Gandrīz katrā likumā, katrā solī šeit mēs redzam to, kā mēs tautu mānām. Mēs it kā esam pret tautas nodevējiem, un tāpēc tie, kas kaut ko darījuši pēc kaut kāda speciāla datuma, ir vainīgi, bet tie, kas pirms tam, - tie nav vainīgi. Mēs tagad redzam, ka mēs ieviešam vienu citu jēdzienu. Ka būs novilkta kaut kāda ierobežojoša strīpa, pēc kuras noteiks, vai kāda politiskā partija drīkst startēt Latvijas Saeimas vēlēšanās. Kādas mums ir tiesības par šādu fundamentālu jautājumu spriest? Tautai ir brīva izvēle. Mēs tautas izvēli nedrīkstam ierobežot, vismaz ne tā kā šeit - vienkārši ar kaut kādu datumu. Un, ziniet, to datumu noteiks tikai trešajā lasījumā. Visas šīs debates ir tikai spēle. Saprotu, ka tā ir spēle, mērķtiecīga spēle. Sadarbības padome un varbūt vēl kāda padome Maskavā ir nolēmusi, ka tautai ierobežos demokrātijas iespēju - nodrošinās, ka paliks pie varas tie varturi, kas šodien ir, un tautai nebūs iespējas veidot jaunus spēkus, kas varbūt varētu mūsu tautu izvest no tā tuksneša, kurā mēs tagad esam. Tā spēle ir redzama, tā ir viegli prognozējama, un es jūs lūdzu vērīgi skatīties tad, kad mēs lasīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā: būs noteikti četri gadi, būs atkal visvisādas nejēdzības, un beigās “izslēgs no spēles” visas tās partijas, kas ir radušās beidzamajā gadā, visas tās partijas, kas grib veidoties no jauna, un mēs paliksim it kā tikai ar tiesībām balsot par tiem pašiem, kas mūs ir nodevuši līdz pat šai dienai. Es jūs brīdinu. Es jūs lūdzu šodien balsot par Kreituses kundzes un Kreitusa kunga iesniegto variantu, bet vispār šis temats ir zem Saeimas goda, un Saeima nedrīkstētu būt tiesīga par šādu jautājumu lemt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Attiecībā uz 9.pantu es gribu aicināt visus balsot par pirmo priekšlikumu, tas ir, par visdemokrātiskāko priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Kreitusi un arī Latvijas Zaļās partijas frakcija, tas ir, svītrot jebkurus ierobežojumus jaunajām partijām, kas var likumā noteiktā kārtībā piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šie citi priekšlikumi ir pretēja rakstura priekšlikumi, lai gan tagad ir tas laiks kautrīgi samazināts no 3 gadiem uz gadu. Atļaut kandidātu sarakstus iesniegt tikai tām partijām, kas gadu ir reģistrējušās, būtībā nav godīgi, lai neteiktu - nekaunīgi. Tie deputāti, kas ir auguši laukos, atceras, kā izskatās lielā sivēnu kūtī, kad saimniece nāk ar nēšiem, ar ēdamo un to ielej silē. Sile ir pietiekami gara, tur pietiek vietas visiem rukšiem rindā baudīt dienišķo viru, bet sivēni ir satraukušies un grūstās, kož viens otram ausīs, kviec. Tie stiprākie rukši ar priekškājām ieliekas silē, un nu jau vairs visiem nav vietas. Kāds tiek atgrūsts. Paši brangākie makani - rukši iekāpj ar visām četrām kājām šķērsām silē un tādā veidā cer sev iegūt vairāk barības. Un atliek tagad tikai kādiem trīs vislielākajiem sivēniem iekāpt šādā veidā ar visām četrām kājām silē, un no pārējiem neviens vairs pie ēšanas netiek. Bet es gribu teikt, ka mēs, Saeimas deputāti, negribam būt sivēni un neesam tādi, tāpēc ir negodīgi pie siles tos mazākos, vājākos atgrūst un nelaist klāt nepavisam. Un, redziet, šis jūsu ierosinājums jau ir ieguvis lielu nepopularitāti presē. Vienkārši tas ir mazdrusciņ apkaunojoši. Tādēļ balsosim par demokrātisko priekšlikumu, lai visiem būtu vienādas tiesības - arī mazām, jaunām partijām! Un, ja par šo priekšlikumu nobalsosim, tad es savu priekšlikumu par četriem mēnešiem noņemšu no balsošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums varbūt nebūtu nemaz tik svarīgs, ja mūsu sabiedrība, mūsu cilvēki īsti izprastu, ko nozīmē vēlēšanas. Vai Saeimas vēlēšanas ir prieka diena, svētku diena, kā tas ir Velsā un kā tas varbūt ir Bosnijā tagad, vai tā ir traģēdija tautai. Kārtējā traģēdija, kas atkārtojas ik pa trim gadiem, kad tiek ievēlētas un pie varas nāk partijas, kas it kā sastāv no dažādu vēlētāju grupu interešu pārstāvjiem. Tie ir tie cilvēki, kas aizstāvēs visas viņu intereses vai daudzas viņu intereses. Bet izrādās, ka viņi vienojas, apvienojas un veidojas kaut kas pavisam cits. Un mēs atceramies šos cilvēkus, atceramies šos solījumus. Un tāpēc man patiešām ir bailes. Ir bailes no tā, ka mūsu vēlētāji var atkal izdarīt izvēli, balstoties tikai uz pēdējo trīs nedēļu laikā saņemtām ziņām, informāciju no televīzijas pārraidēm vai radio dziesmām. Jau šodien mēs esam liecinieki tam, ka ik rītu un vakaru mūs saldi iežūžo tik mīļās un visiem tik dārgās Raimonda Paula melodijas. Ir jau sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, un tas ir jūtams ik raidījumā, ik vārdā. Tā Skrundā kādreiz jautāju kādai kundzei: “Vai jūs iesiet uz vēlēšanām, un par ko jūs balsosiet?” Atbildēja: “Man vienalga, es neiešu.” Skaidroju, cik svarīga ir viena balss. Svarīgs ir arī debašu ilgums - vai tās ir piecu vai desmit, vai piecpadsmit minūšu debates. Ar vienu balsi izšķiras šis jautājums, un jūs daudz ko neuzzināt, ja tās debates ir tikai divas minūtes vai piecas minūtes. Viņa pateica: “Nē, man vienalga.” Bet es tad jautāju: “Vai par Raimondu Paulu balsosiet?” “Jā, balsošu!” “Kāpēc?” “Nu, lai viņš labāk komponē!” Cik es zinu, šeit ir mūziķis, viņa skolnieks Ojārs Grinbergs, un šeit viņš tiešām var realizēt savu talantu, trenējoties uz taustiņinstrumenta - nospiežot atbilstošo pogu.

Atceramies, kā iesāka savu karjeru Vienības partija. Dažas nedēļas pirms vēlēšanām bija uzbāzīgā reklāma - Kaula kungs, ozollapu vainagā, pasludinājis sevi par prezidentu. Vairākas reizes dienā. Un, lūk, astoņi deviņi cilvēki ir ievēlēti Saeimā. Ja tikai ir nauda, tautu var viegli apmuļķot. Var jau apmuļķot, solot atdot izkrāptos līdzekļus, kā to, piemēram, darīja Gaiļa kungs. Un, kad es jautāju vienam apkrāptajam: “Vai jūs balsosiet par Gaiļa kungu?”, - viņš teica: “Nē, par Gaiļa kungu es nebalsošu vis!” Es saku: “Par ko jūs balsosiet?” “Par Gorbunovu gan!” Nu, lūk, apmēram tāds ir nejauši aptaujāto vēlētāju domāšanas veids. Ja partijas pastāvētu, kā Amerikas Savienotajās Valstīs, 100, 150, 15 vai 20 gadus, varbūt tad mēs tiešām varētu tām uzticēties. No vienas puses, šķiet, ir tāds priekšlikums, ka partijām vajadzētu būt stabilām un šiem cilvēkiem, par ko balso, - pazīstamiem. No otras puses, mēs tiešām liedzam demokrātijai attīstīties. No vienas puses, okupēta valsts, vergu psiholoģija, kas trenēta 850 gadus, bet no otras puses, “brīvība” un “neatkarība” (pagaidām, šķiet, pēdiņās).

Tiešām, Čevers atkal solīs tikt galā ar organizēto mafiju, Grīnblata kungs būs droši vien izdomājis atkal kādu ļoti nacionālu “gājienu”, piemēram, ierobežot kvotas uzņemšanai pilsonībā, un stingri cīnīsies, lai attaisnotu skaisto nosaukumu “Tēvzemei un Brīvībai”. Guntis Ulmanis

nr.14 bs.

glābs no skarbiem vējiem un sala varonīgos vaiņodniekus un pavēlēs Krištopanam, ko darīt. Un tā mūsu vēlētāji atkal ticēs, atkal uzticēsies, ka šī valsts, šie parlamentārieši aizstāvēs viņu gribu un viņu intereses. Lai Dievs dod mūsu vēlētājiem saprātu nobalsot par tiem cilvēkiem, kas nepiekrāps viņu uzticību!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Tautas kopa “Brīvība” neatbalsta nevienu no šiem grozījumiem, jo tie visi ierobežo demokrātiju. Vēlēšanās nevar ierobežot cilvēkiem iespēju vēlēt par citu Latvijas pilsoni, ierobežojot laiku, kurā tai partijai ir jābūt reģistrētai. Lai viņi reģistrē to partiju, kad viņi grib, ja viņi dabū cilvēkus, kas par viņiem balso! Lai vēlētāji iepazīstas ar visām programmām un lai balso par viņiem! Vienalga, kad partija ir reģistrēta. Nedrīkst ierobežot nevienu. Protams, mēs to saprotam. Es gan nesapratu... Es atvainojos, Eniņa kungs, - ko jūs domājāt ar tiem trim sivēntiņiem? Vai tiešām to, ka mūsu lielās trīs partijas ierobežo šo demokrātiju? Es nezinu, bet, protams, mēs jau vairākkārt esam runājuši... Es domāju, tā bija liela kļūda no lielo partiju - “Latvijas ceļa”, “Saimnieka” un “Tēvzemei un Brīvībai” - puses, ka viņi ierosināja šos grozījumus. Es neatbalstu nevienu no šiem grozījumiem un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, var par priekšlikumu balsot “par”, var balsot “pret”, taču, runājot par šīm lietām, tiešām nevajadzētu, nu, jāsaka skaidri un gaiši, runāt ne par to, par ko ir jārunā. Ozoliņa kunga runa pilnīgi atbalstīja to viedokli, ka jaunu partiju parādīšanās pirms vēlēšanām ir nevēlama parādība. Skaidri un gaiši viņa runā tas bija pateikts. Viņš tieši kritizēja tās partijas, kuras parādās īsu brīdi pirms vēlēšanām. Balsos, iespējams, otrādi.

Eniņa kungs runāja par sili un par visādiem radījumiem, es nezinu, kurš dzīvnieks viņam patīk labāk, bet arī viņš galīgi nav sapratis, ko šis ierosinājums piedāvā. Nevienu no šeit esošajām partijām tas absolūti neskar. Līdz ar to tas tikai nozīmē, ka tā bija tukša izrunāšanās, lai pievērstu sev uzmanību, tēlotu tautas priekšā lielu demokrātu: lūk, es esmu pret ierobecojumiem!

Paskatieties visi iepriekšējo vēlēšanu rezultātus! Paskatieties, ko tas ir devis. Īsi pirms vēlēšanām parādījušās partijas ir piesaistījušas gandrīz pusi vēlētāju. Tā tas bija 5.Saeimā, un tā tas bija arī 6.Saeimā. Daļa no šīm partijām ir izjukušas. Daļa no šīm frakcijām ir izjukušas. Protams, var tēlot lielu demokrātu un balsot pret visiem ierobežojumiem. Tā galu galā ir pavisam cita lieta. Taču tad nevajag nākt tribīnē un nonākt galīgi pašam ar sevi pretrunā. Ja nesaprotiet, tad labāk nenāciet uz šejieni un neuzstājieties, jo jūs paši ar saviem argumentiem runājat pavisam otrādi. Un jūsu balsojums būs pretējs.

Jā, šodien te tiešām ir kaut kāda fantastiska izrunāšanās par kaut kādu triju partiju vienošanos. Es lūdzu tos, kas tā te runā, paņemt izdruku pēc tam, kad būsim nobalsojuši, un tad jūs labi redzēsit, kāda ir tā vienošanās un kurš ar kuru ir vienojies. Mūsu partijas priekšlikums bija un paliek, lūk, šis viens gads. Vienkārši tāpēc, lai palīdzētu veidoties šai partiju sistēmai.

Būtu ļoti interesanti šiem pašiem runātājiem paskatīties acīs pēc tam, kad īsi pirms 7.Saeimas vēlēšanām parādīsies jaunas, spožas partijas. Tagad braši vīri krāj naudu, krāj pieredzi un skatās, un īstajā brīdī ļoti veiksmīgi pasniegs sevi tautai kā jaunie glābēji. Paskatieties, kas ļoti bieži parādās laikrakstos, kādas aptaujas ir! Protams, šeit visi ir slikti, šeit neviens neprot strādāt, ir vajadzīgi pilnīgi jauni, tūlīt viņi nāks. Un tos, kuri nāks, - arī tos jūs labi redzat. Tāpēc ir ļoti jocīgi runāt par šādu pārprastu demokrātiju. Neapšaubāmi, es saprotu, ka šī tēlošana, ka mēs esam par demokrātiju, šodien gūs pārsvaru, par to es nemaz nešaubos, bet es domāju, ka tā būs vienkārši skaista liekulība, kur katrs sevi gribēs parādīt no tās labākās puses. Tāpēc es varu skaidri un gaiši pateikt, ka mūsu partija vienkārši nevēlas mānīt savus vēlētājus. Mēs nevēlamies mainīt savu nostāju, jo tā ir loģiski pamatota, un jebkurā gadījumā mēs protam to aizstāvēt, bet mēs nespēlēsimies ar lētiem lozungiem.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi. Viena minūte.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es labprāt jums ieskatītos acīs pirms un pēc vēlēšanām. Bet es gribētu papildināt savu runu ar to, ka visi šie priekšvēlēšanu paņēmieni ir triki un tie ir jāzina mūsu vēlētājiem. Un tie ir jāzina arī mums. Un tie bija jāzina arī man, kad es piekritu uzstāties televīzijā un runāt par uzņemšanas pilsonībā ierobežošanu, par ko es lāgā nezināju... ne šo priekšlikumu, ne šo likumu. Bet tie cilvēki, kas to veidoja, - tie negāja un atteicās tanī brīdī. Tāpēc būsim godīgi! Dobeļa kungs, es neesmu pret demokrātijas ierobežošanu, un es balsošu tieši par demokrātiju, tāpat kā es katru reizi balsoju pret mutes aizbāšanu. Jūs balsojat vienmēr otrādi, cienījamais Dobeļa kungs. Paskatīsimies viens otram acīs! Tieši tāpēc es aicinu balsot pret demokrātijas ierobežošanu un atļaut vēlētājiem pašiem izvēlēties tos cilvēkus, lai gan tie vēlētāji, gan mēs varam ieskatīties viens otram acīs.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt un aicināt paskatīties, kas ir šie demokrātijas aizstāvji un kur viņi ir bijuši. Vai tieši viņi nav tie, kas mānījuši tautu?

Valdmaņa kungs, kur jūs bijāt, kādā sarakstā jūs startējāt un ko jūs solījāt tautai? Kādā veidā? Ne jau balsoja par Valdmani, bet kopā ar neesošo Kaulu jūs iekļuvāt sarakstā. Kur jūs tagad esat? (Zālē smiekli.) Kur jūs tagad esat, kādu partiju izveidojāt? Jūs atkal gribat apmānīt tautu kārtējo reizi.

Un Leopolds Ozoliņš, kurš nupat arī uzstājās? Kur jūs bijāt? Kāpēc jūs esat ampelmaņu komandā tagad? Vai lai neapmānītu tautu?

Eniņa kungs, kur jūs bijāt? Kopā ar Zīgeristu! Un tagad “zaļais” esat. Varbūt paspēsit līdz 7.Saeimai vēl kaut kur citur būt? Kā daži jau pamanījušies piecās, sešās partijās pabūt. Lūk, šie cilvēki ir tie, kuri pašlaik aizstāv šo demokrātiju. Padomājiet! Pašlaik tautas apmānīšana jau gadu pirms vēlēšanām ir kļuvusi par galveno vadmotīvu. Un atkal - kam būs daudz vairāk naudas, kā Kauls to kaut kur atrada pie kāda mafijas varenā un katru dienu dziedāja radio: “Kauls - Ministru prezidents...” Un tauta “uzķērās” naudas dēļ. Lūk, kur jautājums! Un jūs tagad aizstāvat it kā demokrātiju, paši faktiski nodarbodamies ar maldināšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rubins - otro reizi.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Mēs esam par to, lai katrā apgabalā ievēlētu vienu deputātu. Nav vajadzīgas tās partiju listes! Pieņemsim tādu likumu, ka katrā apgabalā ievēlēs vienu deputātu un ka arī par Valsts prezidentu balsos visa tauta. Mums ir savs kandidāts - Leopolds Ozoliņš. Savukārt Tabūna kungam gan es gribu atgādināt, ka jūs šeit pieminējāt visus cilvēkus, kuri ko ir darījuši, bet jūs aizmirsāt pateikt, ka jūs taču ēdāt Zīgeristam no rokas banānus. Zīgerists taču jūs baroja. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Man ļoti patīk uzstāšanās no tā kunga puses, kas bija vislabāk pazīstams Latvijā ar to, ka viņš nes Zīgerista kungam banānus. Un nu viņš runā par godīgumu un visu ko citu.

Es startēju kopā ar 50 cilvēkiem, kas gribēja Latvijas laukus glābt. Astoņi no mums tika Saeimā. Mēs esam atraduši katrs citādāku ceļu, bet mums vēl katram ir tas pats mērķis. Es domāju, ka seši no maniem draugiem vēl maldās. Kalnbērza kungs un es esam uz pareizā ceļa. Es ceru, ka mēs sanāksim kopā, tā cerība - glābt laukus no Prezidenta vadītās lauku iznīcināšanas komandas un no padomes pārstāvjiem, ir vēl dzīva. Latvijas Vienības partija ir vēl dzīva! Un mēs nāksim atpakaļ!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, viena minūte ir pagājusi! (Zālē ovācijas.)

Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Atļaujiet man no šīs tribīnes izteikt sirsnīgu pateicību Valdmaņa kungam par lauku glābšanu, jo rezultāti tiešām pēdējos gados ir acīm redzami. Valdmaņa kungs ir lieliski pastrādājis Latvijas laukos, un lai nu viņš tā turpina strādāt!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Debates par 9.panta priekšlikumiem ir beigušās. Juridiskā komisija ir atbalstījusi sekojošo. Izsverot visus dažādos priekšlikumus “par” un “pret”, Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir atbalstījusi piektās daļas redakciju, kas paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt tikai tās politiskās organizācijas vai apvienības, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Un šis pants ir jāskata kontekstā ar Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 3.punktu, kas ir jums izsniegtā dokumenta 222.lappusē, kur sacīts: “Šā likuma 9.panta piektā daļa...” - tālāk Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija - “...stājas spēkā līdz ar 7.Saeimas sanākšanu”. Citiem vārdiem sakot, šis viens gads šobrīd, kad oktobris jau sācies, nevar attiekties uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tātad nevar skart ne tās partijas, kuras ir valdībā, ne tās partijas, kuras ir opozīcijā, ne tās partijas, kuras ir pajukušas, ne tās partijas, kuras atrodas ārpus Saeimas, ne tās partijas, kuras vēl deputāti nodibinās līdz nākamās Saeimas laikam. Šī norma varētu stāties spēkā uz priekšdienām.

Ja šis pants tiek pieņemts, tad varētu būt runa par sesto daļu, kas precizē, bet par to ir jēga balsot tikai pēc tam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Čerāna kungs vēlas runāt par kārtību, kādā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Tikai vienu lietu es gribēju pateikt, ka saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso vispirms tie priekšlikumi, kas nosaka attiecīgo pantu izslēgšanu. Tāpēc es aicinu vispirms balsot deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu, kas ir identisks ar Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta attiecīgi šo 1.pantu. Es ceru, ka pozitīva balsojuma gadījumā tālāk balsojums nebūs vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs šoreiz drusciņ ļaunprātīgi izmantojāt šo iespēju runāt par lietu, kā tā tālāk virzāma. Mēs to zinām, kā Kārtības rullī ir noteikts un kāda ir balsošanas kārtība. Paldies par atgādinājumu! Es ceru, ka jūs vienmēr tikpat konsekventi pieturēsities pie Kārtības ruļļa prasībām.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu Kreitusu un LNNK un LZP partijas frakcijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 1.pantu. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par - 52, pret - 17, atturas - 4. Pants tiek svītrots. Līdz ar to nākamie priekšlikumi par šo pantu vairs nav balsojami.

M.Grīnblats. Vienīgais priekšlikums, ko es Juridiskās komisijas vārdā atgādinu deputātiem, ir pašas Juridiskās komisijas priekšlikums - visā pantā izslēgt vārdus “pirmās”, kas skar vēlēšanu dienas. To komisija jau iepriekšējā pantā akceptēja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, nākamais ir 10.pants, kur pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt pirmajā daļā, kur ir runa par to, kas kandidātu sarakstā norādams par katru kandidātu, vārdus “ārvalstu pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir”. Mūsuprāt, šāda norma tomēr ir vajadzīga, kaut gan likums neliedz kandidēt arī pēc mūsu pieņemtā balsojuma par 4.pantu: “Latvijas pilsoņiem, kuriem ir

Nr.15 IK

arī citas valsts pilsonība...” Tomēr būtu ļoti labi, ja vēlētāji zinātu, ka kādam deputāta kandidātam ir šāda pavalstniecība, tādēļ Juridiskā komisija šādu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt panta trešo daļu, kas paredz, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt vienā vai arī vairākos vēlēšanu apgabalos, citā redakcijā, kuras jēga ir tāda, ka vienu kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Juridiskā komisija ir uzskatījusi, ka vēlēšanas tomēr ir vairāku sarakstu sacensības un ka katrs saraksts var vienu kandidātu izvietot arī vairākos apgabalos, jo viņu tik un tā ievēlē tikai vienā. Bišera kunga priekšlikums ir pretējs, tāpēc Juridiskā komisija Bišera kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts dalīšanai vēlēšanu apgabalos pamatā ir ideja, ka tiek dalīta balotēšanās. Ja mēs uzskatītu, ka visiem ir jābalotējas visur, tad mums bija jāatbalsta Vītola kunga priekšlikums, kurš izteica tieši tādu priekšlikumu, ka ir jāsastāda vienots saraksts visai valstij, un tad tikai atliek saskaitīt, kur ir ievēlēts. Šajā gadījumā es uzskatu, ka notiek vēlēšanu rezultātu izkropļošana un faktiski tautas apkrāpšana ar tā saucamajām “lokomotīvēm”, kur, teiksim, vienam sarakstam trīs “lokomotīves” iegūst 15 mandātus, lai gan viņas var aizņemt tikai trīs vietas, bet tad tie mandāti tiek sadalīti personām, kuras faktiski nebūt nav ievēlētas. Es domāju, ka tā ir vēlēšanu idejas izkropļošana, un tāpēc uzskatu, ka katram kandidātam būtu jābalotējas tikai vienā apgabalā. Tad cilvēki zinātu, ka viņi tiešām šo cilvēku ievēlēs, un tad šis deputāts arī būs viņu pārstāvis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs ieklausīsimies uzmanīgi cienījamā Bišera kunga priekšlikumā, tad katrai partijai būtu jāizvirza vismaz 500 kandidāti - katrā apgabalā pa 100 cilvēkiem, ja ir pilns saraksts. Ja mēs runājam par kādu solīdu partiju, kas, teiksim, utopiski domā, ka tā paņems 100 vietas Saeimā, tad, protams, var arī izvēlēties pretējo - ka vienkārši katrai partijai līdz ar to ir jāsamazina kandidātu skaits konkrētajā vēlēšanu apgabalā, bet šeit tomēr diez vai būtu loģiski atbalstīt Bišera kunga iniciatīvu.

Protams, es saprotu, ka tas ir izdevīgi lielai partijai, kur varētu atrast katrā apgabalā kādu zināmu daudzumu populāru cilvēku, bet tajā pašā laikā tas ir neizdevīgi mazām partijām. Un šajā gadījumā es saprotu, ka Bišera kungs savā veidā veic lobismu. Kaut gan man liekas, ka arī vēsturiskais gadījums, kad Demokrātiskā partija Saimnieks mēģināja iesniegt “ēnu” kabinetu no savu cilvēku sastāva, tomēr parādīja, ka pat Saimnieka partijai ir grūti vienai pašai sastādīt valdību. Līdz ar to šajā gadījumā es tomēr atstātu iepriekšējo mehānismu, kas ir funkcionējis, un šajā gadījumā neatbalstītu Bišera kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, kuri sekojat konkrētiem tekstiem un konkrētiem balsojumiem! Šis te Bišera kunga piedāvājums brīnišķīgi parāda, ka nav vis attieksme pret likumu kā tādu, bet ir tieksme likumu piemērot attiecīgajai partijai vai attiecīgajam grupējumam, jo iepriekšējais balsojums bija taisni pretējs. Tas it kā pavēra iespēju piedalīties milzīgam partiju skaitam, turpretī, lūk, šis priekšlikums ir taisni pretējs. Tas dod iespēju tieši nelielam partiju skaitam ar pamatīgu kandidātu sarakstu izkonkurēt visas šīs mazās partijas. Tad, lūk, te jau ir tā jūsu morāle! Jūs pieņemat šo likumu tādu, kāds tas jums ir vajadzīgs, un es nešaubos, ka visi iepriekš balsojušie “par” saņems zināmas summas no tiem, kas tās jaunās partijas īsi pirms vēlēšanām taisīs. Vismaz dažas partijas noteikti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es ļoti gribētu, lai starpsaucieni būtu mazāk emocionāli! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Vienas minūtes laikā es gribētu iebilst Lujāna kungam. Pēc mana priekšlikuma 500 cilvēkus nekādā gadījumā nav iespējams izvirzīt. Var izvirzīt tikai 100 cilvēkus un ne vairāk, jo vairāk vietu nav. Un tāpēc arī tur šo bažu nav, taču, ja kādai partijai nav kandidātu, tad tā var startēt ar diviem kandidātiem. Mēs atceramies, kā Latvijas Liberālā partija vienās Saeimas vēlēšanās kandidēja, kur tai visā Latvijā bija tikai divi kandidāti.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto Prezidij! Es biju reģistrējies runāt par savu nākamo priekšlikumu, kas ir uzreiz pēc Bišera kunga priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Pirms dodu vārdu atkārtoti komisijas vārdā Grīnblata kungam, gribu informēt, ka esmu saņēmis Rubina parakstītu vēstuli: “Piesakot mūsu frakcijas deputātus kā runātājus, lūdzu, neaizmirstiet nosaukt mūsu frakciju!” Godātais Rubina kungs, uz jūsu pieteikuma debatēs šī frakcija nav norādīta. Te ir jūsu pieteikums, un man ir bail nosaukt jūsu frakciju, jo var būt, ka tā ir mainījusies. Komisijas vārdā Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, ir Bišera kunga priekšlikums par 10.panta trešās daļas jaunu redakciju attiecībā uz vienu vēlēšanu apgabalu. To Juridiskā komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Godātie kolēģi, tātad balsosim deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu 10.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 50, atturas - 10. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, nākamais priekšlikums par 10.pantu ir deputāta Vītola priekšlikums. Pievērsiet uzmanību 10.panta otrajai daļai, kas pašlaik skan šādi: “Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.” Vītola kungs piedāvā, ka sarakstā pieteikto skaits nedrīkst būt lielāks par 100, citiem vārdiem sakot, ka viens saraksts var izvirzīt vienus un tos pašus cilvēkus pilnīgi visos vēlēšanu apgabalos. Tas ir diametrāli pretējs Bišera kunga priekšlikumam. Juridiskā komisija, izsvērusi “par” un “pret”, ir šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir dot iespēju visos vēlēšanu apgabalos reģistrēt vienādus deputātu kandidātu sarakstus un noteikt, ka katrā vēlēšanu apgabalā var pieteikt maksimālo deputātu kandidātu skaitu, tātad līdz 100 deputātu kandidātiem.

Ko tas dotu vēlētājiem, politiskajām partijām un vēlēšanu komisijām, jo tieši šīs trīs grupas ir iesaistītas vēlēšanu procesā? Pirmkārt, šāds priekšlikums ir vēlētāju interesēs, jo, ja katrā vēlēšanu apgabalā būtu reģistrēti visi deputātu kandidāti, ko partija piedāvā, tad tas nozīmē, ka vēlētājiem būtu lielāka iespēja izvēlēties no visiem partijas piedāvātajiem kandidātiem un viņiem nevajadzētu doties uz citu vēlēšanu apgabalu, lai atbalstītu kādu konkrētu politiķi, ko viņi grib atbalstīt. Viņi to varētu atbalstīt savā vēlēšanu apgabalā. Otrkārt, tas vēlētājiem dotu priekšstatu, cik tad patiesībā ir ievērojama... cik daudz politiķu konkrētā partija var piedāvāt. Tas dotu objektīvu priekšstatu, un vēlētājs savā vēlēšanu apgabalā varētu redzēt visu komandu, ko konkrētā politiskā partija piedāvā, un redzēt, cik vērā ņemamu politiķu vispār tajā partijā ir, jo šobrīd ar 27 kandidātiem partijas var izveidot pilnus sarakstus visos vēlēšanu apgabalos un radīt iespaidu, ka tām ir šī komanda.

Treškārt, šis priekšlikums ir partiju interesēs. Tas nozīmē, ka, ja vēlēšanu saraksti tiek reģistrēti visi vienādi visos vēlēšanu apgabalos, tad tā saucamās lokomotīves neaizņem citu deputātu kandidātu vietas. Šeit kā piemēru var minēt “Latvijas ceļu” vai jebkuru citu partiju pagājušajās vēlēšanās, kur atsevišķi deputātu kandidāti startēja vairākos vēlēšanu apgabalos un līdz ar to faktiski aizņēma citu deputātu kandidātu vietas. Tas nozīmē, ka, rīkojoties pēc manis ierosinātā priekšlikuma, partijas varēs izvirzīt vairāk deputātu kandidātu jeb faktiski visus 100 deputātu kandidātus.

Ceturtkārt, līdz ar to veidosies lielāki šie saraksti. Es domāju, ka tādā veidā arī faktiski partijas labāk varēs prognozēt šos vēlēšanu rezultātus un objektīvāk izveidot šos sarakstus, ko piedāvāt.

Nākamais jautājums ir par to, kāda, piemēram, bija situācija Latvijas Zemnieku savienībai iepriekšējās vēlēšanās. Latvijas Zemnieku savienības koalīcijas pieeja bija tāda - neļaut vienam deputāta kandidātam kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos, lai katrs deputāta kandidāts kandidē tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tātad mērķis bija izvirzīt 100 deputātu kandidātus. Rezultāts bija tāds, ka partijas līderi startēja tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tāpēc cilvēki faktiski nepazina šo sarakstu, jo bija arī tādi vēlēšanu apgabali, kuros šie līderi nebija vispār izvirzīti, līdz ar to cilvēki nevarēja identificēt šos sarakstus, vadoties pēc šiem partijas līderiem.

Piektkārt, šāds piedāvājums atvieglo vēlēšanu komisiju darbu, jo vēlēšanu komisijas, lietojot vienādas vēlēšanu zīmes visos vēlēšanu apgabalos, lietotu arī vienādus protokolus, un līdz ar to tas atvieglotu vēlēšanu iznākuma noteikšanu un datu datorizētu apstrādi. Tādējādi ar to es uzskatu, ka visas grupas, kuras ir iesaistītas vēlēšanās, kaut ko iegūst no šā priekšlikuma, tāpēc aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs jau redzējām un redzam, cik akurāti un pieklājīgi mūsu Prezidijs izturas pret deputātiem. Deputātam nav jāpierakstās otrajā lasījumā, bet Prezidijam gan viņš būtu jāpazīst, būtu jāzina, kurā frakcijā viņš ir un tā tālāk. Ja viņš to nespēj darīt, tad ir ļoti iespējams, ka varētu pieņemt viņa atlūgumu un viņu atlaist atvaļinājumā. Tā ir vienkārši krasa nepieklājība. Ir arī tāda parlamentārā tradīcija, ka, ja prezidējošajam cilvēkam ir kaut kas sakāms, tad viņš atstāj savu vietu, atnāk uz

Nr. 16-MC

tribīni un izlieto savas iespējas runāt - strīdēties, izteikt viedokli, pakaitināt savu pretinieku, ja viņš to grib, bet tad, kad viņš sēž Prezidija krēslā, viņam it kā būtu jābūt neitrālai personai, kas rūpējas par decorum, seko pareizai rīcībai, nevis jāvada kaut kādi skaļi apvainojoši joki un citas muļķības.

Bet tagad par lietu. Mūsu gudrais finansu eksperts ir izdomājis, ka, ja Latvijā būs 40 politiskās partijas un 100 kandidātu katrā, tad būs 4000 kandidātu, kuri būs jāpazīst, ka tad būs vieglāk šo 4000 kandidātu vēlēšanu rezultātus apkopot, tāpēc ka tie parādīsies piecreiz tanī pašā kārtībā. Jūs redzat, ar kādu lielu gudrību un prātu tiek sastādīti mūsu valsts aprēķini vienalga kur. Nu pilnīgi kauns!

Risinājums tanī jautājumā, par ko mēs runājām, ir tāds, ka partijai būtu jāizvēlas, kurā apgabalā kandidēs viņas kandidāts, un tad balsotāji iepazīsies ar katru partijas kandidātu. Cerams, tādi būs tikai divi vai trīs katrā apgabalā, un tad vēlētāji ievēlēs šo kandidātu, kuru viņi tad uzskatīs par atbildīgo. Viņi to cilvēku labi pazīs un varēs izvēlēties sev piemērotāko kandidātu nevis no 4000, bet no ļoti ierobežota skaita. Un, kad šī sistēma sāks darboties, tad katrā vēlēšanu iecirknī būs tikai divi vai trīs izcili cilvēki, kuri būs daudz spējīgāki par citiem, teiksim, atpazīšanā un reputācijā, un tā mēs sāksim ieviest tautā pareizus tautas pārstāvjus.

Šis “gājiens” ir vērsts uz otru pusi, un mēs maldināsim tautu ar vēl lielākiem un lielākiem sarakstiem. Tad ziniet - mūsu partijā arī mēs atradīsim kādu Juri Bojāru vai vēl kādu citu un tāpat kā Rīgas pašvaldību vēlēšanās ietversim ne to Ozoliņu, ne to Bojāru mūsu sarakstā.

Ja tauta grib meklēt pareizo risinājumu, tad lai viņa varbūt padomā par to, ko Tautas kopa piedāvā. Mēs piedāvājam partijām sanākt un ielikt viņu spēcīgākos kandidātus mūsu kopējā sarakstā, un tauta tad varēs izvēlēties, vai tie kandidāti patiešām der. Mēs nevienu nesodīsim par viņa pretējo viedokli, mēs viņu sodīsim par godaprāta trūkumu. Tad būs valsts mērogā pirmā “izsijāšana”, un, ja tam cilvēkam nebūs godaprāta, tad viņa mūsu kandidātu sarakstā nebūs.

Un tā tas ir arī ar Latvijas Vienības partijas locekļiem. Mēs stāvam par to pašu ideju. Mēs, kas tikām ievēlēti šeit Saeimā, mēs, kas strādājam kopā. Mums būs atšķirīgi viedokļi, kā mēs to veiksim, bet mēs turēsimies kopā zem “Brīvības” partijas širmja. Un tā, manuprāt, ir pareizā demokrātija. Katram savs viedoklis un kopējs mērķis - tautas labklājība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vidiņa kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai jūs uzmanīgi šo dokumentu skatījāties... Tad, kad mēs izlēmām jautājumu par Kreituses kundzes priekšlikumu... atvainojiet, Kreituses kundzes un Kreitusa kunga priekšlikumu, mēs faktiski nobalsojām par šā likumprojekta 1. panta izslēgšanu. Es šinī dokumentā 1. pantu nekur neesmu redzējis. Nē... nu ir, te ir formulēts... Es lūdzu tam izskaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Vidiņa kungs, vajadzēja to noskaidrot, pirms balsojāt, tagad ir par vēlu.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie Saeimas deputāti! Īss komentārs arī Vidiņa kungam. Tātad, nobalsojot Saeimā par likumprojekta 1. panta svītrošanu, runa ir nevis par Saeimas vēlēšanu likumu, bet par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kur 1. pants bija tas, ko pieņēma jau pavasarī kā piekto un sesto daļu. To svītroja, nevis paša likuma 1. pantu.

Un pašlaik tātad ir Vītola kunga priekšlikums, kuru Juridiskā komisija iesaka tomēr noraidīt. Jūs dzirdējāt arī debates.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Vidiņa priekšlikumu - likumprojekta 10. .... piedodiet, deputāta Vītola priekšlikumu - likumprojekta 10. panta otrajā daļā aizstāt vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Nākamais arī ir deputāta Vītola priekšlikums - izslēgt trešās daļas pirmajā teikumā tekstu pēc vārda “saraksta”, tātad runa ir par to, kuri nāk vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Mūsuprāt, tas pēc būtības nebūtu balsojams, jo tas ir saistīts ar iepriekšējo - nupat jau noraidīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Šis un arī nākamie priekšlikumi, kuri ir iesniegti, ir saistīti ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, tāpēc es neuzturu spēkā balsojumus par tiem - ne par šo, ne arī par tiem nākamajiem, kas būs tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti, nākamais ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 10.¹ pantu, kurā noteikta kārtība, kādā deputāta kandidāts apliecina ziņas par sevi. Un šeit ir sacīts, ka kandidāts pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecina priekšvēlēšanu paziņojumu. Juridiskā komisija to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šāda procedūra būtu pārāk dārga un pārāk sarežģīta, tā dotu pārāk daudz darba zvērinātajiem notāriem vēlēšanu gadā, kas arī vispār nav vēlams. Tādēļ aicinām to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu iedziļināties šā priekšlikuma būtībā. Es tomēr gribētu dzirdēt normālu argumentāciju, kāpēc Juridiskā komisija to ir noraidījusi. Mēs ļoti ilgi diskutējām un debatējām par 5. panta būtību, par to, vai čekisti, bijušie čekas, VDK darbinieki, ārvalstu specdienestu darbinieki un bijušie kompartijas darbinieki var kandidēt vēlēšanās. Un es arī teicu, ka ir problēmas, lai viņus sauktu pie atbildības pastāvošās likumdošanas ietvaros. Vienīgais ceļš, kā mēs tik tiešām varam īstenot šo Vēlēšanu likumu, ir tas, ko piedāvā Lagzdiņa kungs. Tādā redakcijā, kādu viņš arī piedāvā, - ka katrs sarakstā ietvertais kandidāts pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecina priekšvēlēšanu paziņojumu... un tālāk kā tekstā. Tas ir vienīgais ceļš, ja mēs tik tiešām negribam pieļaut šā likuma normu pārkāpumu. Un es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Ādamsona kungs! Pirms jūs aizstāvat kādu priekšlikumu, es ieteiktu jums paskaitīt, cik tas izmaksās un cik ārkārtīgi lielā mērā tas sadārdzinās tiem, kuri vēlas piedalīties vēlēšanās, sarakstu iesniegšanu. Mums nav tiesību liegt mazākām partijām iespējas piedalīties vēlēšanās un iesniegt savus sarakstus, birokratizējot šo te iesniegšanas procedūru.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums šajā valstī pastāv Centrālā vēlēšanu komisija, kura ir spējīga veikt visas šīs funkcijas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka šis priekšlikums, neapšaubāmi, rada zināmas grūtības, bet tanī pašā laikā mēs te ļoti kvēli cīnījāmies par tiem ierobežojumiem. Mēs bijām pret šo pantu izslēgšanu. Tagad mēs nezin kāpēc negribam piekrist vismaz kādai normai, kas dod zināmas garantijas un dod zināmas pārbaudes iespējas. Šeit par argumentu nevar būt kaut kāda sadārdzināšana. Tie, kuri vēlas kandidēt, tie, kuri sastāda sarakstus, es domāju, lai paši lemj. Tā ir viņu problēma, kuri grib šeit kandidēt. Tas nevar būt pretarguments! Jebkurā gadījumā mēs esam šajā likumā jau vairākas reizes ļoti īpatnēji balsojuši. Diemžēl šis likums ir ārkārtīgi nopietns, taču attieksme pret to ne vienmēr izskatās īpaši nopietna. Ja jau mēs tik ļoti gribam maksimāli kaut savu iespēju robežās noteikt, kurš var kandidēt un kurš nevar, tad kāpēc mēs esam pret šo normu? Ko tā, interesanti, dara sliktu? Kādi ir iemesli to vispār nepieņemt? Tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka labāk būtu, ja mēs šādu normu atbalstītu, nevis to noraidītu.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, augsti godātie deputāti! Es sākšu ar to, ka uzdošu jautājumu: un ko tad tas papildus dod labu? Ja runātu par sliktu, tad tiešām būtu daudz jārunā, bet labu arī, Dobeļa kungs, neko nedod. Vai tad, ja nebūs šāda dokumenta, nebūs pamata saukt pie kriminālatbildības? Vai tad notāra apstiprināts dokuments būs tas izšķirošais? Vai notāri izdarīs šo izziņu pārbaudi un pēc tam nodos tiesai? Pie tam, uzrādījuma kārtībā. Tad atbildiet katrs sev: vai jūs visi saprotat, ko nozīmē - uzrādījuma kārtībā? Es ļoti lūdzu: nerunājiet par lietām, kuras jūs līdz galam neapzināties, kā tas būs. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija tātad nav atbalstījusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu 10.¹ pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Lagzdiņa priekšlikumu par likumprojekta 10. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Nākamie ir priekšlikumi par likuma 11. pantu.

Pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums - svītrot no 11. panta 4. punkta “c” apakšpunktu par ārvalsts pilsonību un “g” apakšpunktu par sadarbošanos ar dažādu valstu drošības dienestiem. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, un Bišera kungs laikam arī māj, ka it kā...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu 11. pantā? Deputāts Bišers atsauc savus priekšlikumus. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamie ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi saistībā ar nupat noraidīto pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš atsauc savu priekšlikumu.

M.Grīnblats. Tātad divi priekšlikumi ir noņemti. Un nākamais priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums, ka kandidātu sarakstiem ir saglabājams numurs, kāds tiem bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, ja ir konkrētās partijas attiecīgs paziņojums. Taču Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums par 11. pantu ir saņemts no pašas Juridiskās komisijas - papildināt 4. punkta “a” apakšpunktu aiz vārda “gads” (kā ziņas, kas vajadzīgas par deputātu) ar vārdiem “dzimums un tautība”. To Juridiskā komisija pati atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais ir 12. pants. Tātad tas ir deputāta Vītola priekšlikums, ko viņš jau atsauca... Jā, ir jau atsaukts...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 13. pantā pirmais ir deputāta Vītola priekšlikums, kas arī ir atsaukts. Tātad tas nav skatāms.

Un nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums par kārtību, kādā kandidātu var svītrot no saraksta, ja tas ir pārkāpis tos likuma pantus, teiksim, 4. un 5., kas uz viņu attiecas.

Juridiskā komisija to ir izskatījusi un daļēji ņēmusi vērā Bišera kunga priekšlikumu, piedāvājot šādu variantu... Skatīt labajā pusē! Tātad 8. lapaspuses pēdējā ailē var izlasīt par 13. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunkta izteikšanu: “... Ja kandidāts neatbilst šā likuma 4. un 5. panta prasībām, ja Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir attiecīga Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas iestādes izziņa vai tiesas spriedums.” Arī to Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas piedāvātajai 13. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Un vēl šajā pašā pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums par “d” apakšpunktu. Runa ir par gadījumu, ja kandidāts ir miris. Te ir maza piebilde: “ko apstiprina Dzimtsarakstu nodaļas izdota apliecība”.

Nr.17-SB

Sēdes vadītājs. Arī šim ierosinājumam deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais tātad ir 14.pants, kur ir divi Vītola kunga priekšlikumi, kas būtu automātiski noņemami. Un vēl ir deputāta Jirgena priekšlikums, kas, manuprāt, arī ir noņemams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk ir 15.pants. Šeit ir deputāta Bišera priekšlikums par laiku, kādā Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina ziņu publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”. Deputāts Bišers ierosina izteikt citā redakcijā. Juridiskā komisija iesaka daļēji to ņemt vērā un noteikt tādu redakciju, ka tomēr ne vēlāk kā 10 dienas pirms parastajām vēlēšanām un 20 dienas pirms Saeimas vēlēšanām atbilstoši Satversmes 48.pantam. Tātad izteikt mazliet citā redakcijā, neatbalstot tieši Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu un piedāvātajām izmaiņām 15.pantā piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Šeit vēl ir otrs deputāta Bišera priekšlikums, kas, manuprāt, nav uzturams spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers atsauc. Tālāk!

M.Grīnblats. Tālāk par 16.pantu ir deputāta Vītola priekšlikumi, kas ir noņemami, un ir arī deputāta Bišera priekšlikums par to, ka tiek mainītas dažas daļas. Ja Bišera kungs to neuztur spēkā, tad komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Ir pašas Juridiskās komisijas priekšlikums 16.pantā - izslēgt vārdu “pirmās” - , kas ir pieņemts vairākos citos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk par 17.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Par 20.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - precizēt formulējumu. To komisija ir atbalstījusi, taču ieslēgusi nevis šajā pantā, bet 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Bez tam Juridiskā komisija ierosina svītrot 20.panta otro daļu, kur ir runa par to, ka vēlētājus pārbauda pirms ieiešanas vēlēšanu iecirknī, bet šā panta jēga ir iekļauta citā pantā - mazliet uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidija pārstāvji! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Mēs ikkatrs esam dabūjuši vēstuli no PBLA par izmaiņām, kuras viņi gribētu redzēt 20.pantā. Mēs šeit it kā esam vairāki trimdas latvieši. Es uzskatu par godu šinī gadījumā uzstāties un pieprasīt, lai mēs debatētu arī par PBLA iesniegtajām izmaiņām 20.pantā. Viņu ierosinājums bija tāds, ka trimdas latvieši drīkst balsot un ka viņi drīkst balsot pa pastu un, ja pastmarka, pasta nozīme, ir zīmogota pirms vēlēšanu datuma, tad viņu “balote” skaitās derīga. Nav jāsūta nekādi pases noraksti, jo ir jau katrā ārzemju vēstniecībā reģistrēti latviešu tautības pilsoņi.

Man likās, ka viņu pieprasījums ir ļoti korekts un pareizs. Es neizprotu, kāpēc mēs esam šo priekšlikumu ignorējuši. Es lūdzu atbildīgo komisiju atļaut mums par to balsot vismaz trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 20.panta otrās daļas izslēgšanu? Nevēlas. Debates pabeigtas.

Komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Godātais Valdmaņa kungs! Runa bija par 20.panta otrās daļas svītrošanu. Tur ir noteikta kārtība, ka viens no vēlēšanu komisijas locekļiem pārliecinās, vai atnākušie pilsoņi nav jau piedalījušies attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Tur nav runa par ārzemju latviešiem. Un šis pants ir pārcelts uz 22.panta otro daļu, kur tagad ir noteikts, ka vēlēšanu komisijas loceklis vēlēšanu telpās pārliecinās, vai konkrētais cilvēks ir vai nav iepriekš balsojis. Galīgi ne par tematu... Komisija iesaka atbalstīt priekšlikumu un svītrot otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 20.panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad par 22.pantu iesniegtais deputāta Vītola priekšlikums ir atsaucams. Tātad tas ir atsaukts. Un par to pašu pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tur ir pārceltā norma, kuru es nupat minēju, - ka vēlēšanu telpās viens no vēlēšanu komisijas iepriekš pārliecinās, ka personas pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Tas ir iestrādāts un ir redzams lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret piedāvāto 22.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Bez tam Juridiskā komisija iesaka šī paša panta trešajā daļā tekstu aiz vārdiem “apzīmogota ar” papildināt ar vārdu “attiecīgās”. Lai būtu redzams, ka zīmogs ir no tieši šīs vēlēšanu komisijas, nevis no citas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 23.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, kurā vēlētājiem tiek dota iespēja personīgi iemest aploksni vēlēšanu kastē, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Par šo pašu pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt to ar jaunu - piekto - daļu. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk - par 25.pantu. Ir deputāta Bišera priekšlikums par vēlētājiem, kuri dažādu fizisku trūkumu dēļ paši nevar parakstīties... Šī redakcija ir precizēta, un Juridiskā komisija to arī atbalsta, ar nelieliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. 27.pants. Bišera kungs iesaka pirmajā daļā precizēt tekstu par vēlēšanu dienām. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats. Deputāts Bišers iesaka izslēgt panta otro un trešo daļu, un arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 28.pantu ir līdzīgs Bišera kunga priekšlikums - vārdu “pirmajā” izslēgt. Priekšlikums attiecas uz vēlēšanu dienām. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 29.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums par balsu skaitīšanas uzsākšanu. Arī to Juridiskā komisija ir atbalstījusi, taču izteikusi mazliet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 29.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Par 32.pantu bija deputāta Vītola priekšlikums, ko, manuprāt, viņš ir atsaucis. Jā. Tas ir atsaukts.

Par 34.pantu. Šeit ir pašas Juridiskās komisijas izdarīts precizējums: ir noteikts, ka protokolā jāatzīmē ne tikai izsniegto aplokšņu skaits, bet arī vēlētāju sabojāto aplokšņu skaits. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats. Tālāk - par 35.pantu. Ir deputāta Bišera iesniegta jauna redakcija, kuru Juridiskā komisija ir izskatījusi. Lielākoties šie priekšlikumi ir ņemti vērā, taču daļa no tiem ir ņemti vērā šajā pantā, bet daļa ir pārcelti uz 36. un 37.pantu, lai būtu nodalītas funkcijas, ko veic iecirkņa komisija, rajona komisija un Centrālā vēlēšanu komisija. Tāpēc ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt visu 35.pantu pilnīgi jaunā redakcijā, kuru jūs redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 35.panta redakciju. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais pants ir 36.pants. Arī tam ir iesniedzis jaunu redakciju deputāts Bišers. Juridiskā komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet daļu no šiem punktiem iekļāvusi iepriekšējā un daļu - nākamajā pantā, tāpēc Juridiskā komisija piedāvā pilnīgi jaunu 36.panta redakciju, kas redzama labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats. 37.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums par šī panta izslēgšanu, bet tas ir kontekstā ar to, ko mēs jau pieņēmām. Tas būtu noraidāms. Bišera kungs to arī atsauca, un Juridiskā komisija iesaka jaunu 37.panta redakciju, kurā Bišera kunga iepriekšējā priekšlikuma daļa ir ņemta vērā.

Sēdes vadītājs. Arī 37.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk ir 38.pants. Pirmajā lasījumā bija pieņemta redakcija, ka mandātu sadalīšanā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri pa visu Latviju saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita, ja tos iesniegušas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas, un mazāk par 7%, ja tos iesniegušas divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas. Šeit ir vesela virkne priekšlikumu, kas skar gan šo priekšlikumu, gan arī šo procentuālo barjeru. Vispirms ir deputāta Lagzdiņa, deputātes Seiles, deputāta Eniņa un Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumi pilnībā izslēgt šo pirmajā lasījumā pieņemto 2.pantu un atgriezties pie iepriekšējā.

Tālāk ir deputāta Bartaševiča priekšlikums noteikt 4% sarakstiem, ko iesniedz viena politiskā organizācija, un 5% sarakstiem, kurus iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas. Ne šo pirmo, ne šo otro Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Tālāk ir deputātu Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums noteikt kopīgu normu - 4% visu veidu sarakstiem.

Un pēdējais ir deputāta Vītola priekšlikums, kas pēc konteksta arī nebūtu atbalstāms. Tātad runa ir tikai par šiem pirmajiem priekšlikumiem.

Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Strods - Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Gan es, gan daudzi mani kolēģi ir mažoritārās vēlēšanu sistēmas piekritēji. Diemžēl pagaidām jāsamierinās ar vienu no pasaulē sliktākajām vēlēšanu sistēmām. Tā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Un tieši šajā pantā ir runa par šo procentuālo barjeru. Šeit ir runa par 5% un 7%. Es gribētu pateikt, ka jau kaut viena procenta barjera, kas ir šajā proporcionālajā vēlēšanu sistēmā, vispār šo sistēmu pēc būtības diskreditē. Es gribu nolasīt nelielu citātu no kādas brošūras par pasaules vēlēšanu sistēmām, brošūras, kas izdota Latvijas Universitātes Politisko zinātņu katedrā. Tur teikts, ka augstākā barjera tiek pielietota, kad valsts ir izlēmusi atklāti atbalstīt lielāku partiju eksistenci. Labs piemērs šajā ziņā ir Turcija, kur pastāv, piemēram, 10% barjera. Un ir papildvietas tai partijai, kas guvusi vēlētāju vislielāko atbalstu. Un kā piemērs tiek minēta partija “Tēvzeme” (vispār diezgan līdzīgs nosaukums ir mūsu partijai “Tēvzemei un Brīvībai”), kas, piemēram, 1987.gada vēlēšanās ieguva tikai 36% vēlētāju balsu, bet ar 10% barjeru viņi dabūja 65% no parlamenta deputātu vietām. Un pārējās astoņas partijas, kas ieguva 20%, vispār nedabūja nevienu mandātu. Tātad 10% barjera galīgi izkropļo šo sistēmu, bet arī 5% un 7% zināmā mērā... diezgan stipri to kropļo. Zemēs ar autoritāro režīmu ierobežo demokrātiju, partiju sarakstu sistēma var tikt pilnīgi izkropļota, kļūstot par neproporcionālas sistēmas formulu. Tāpēc es esmu pret šo 7% barjeru un vispār esmu arī pret 5% barjeru, un aicinu, kā lai saka, noraidīt šos priekšlikumus, ko bija iesniegusi mūsu “vadošā trijotne”. Vēl jo vairāk mani izbrīna tas, ka priekšlikumus, par kuriem bija nobalsots pirmajā lasījumā, ir iesniegusi arī tāda partija kā “Latvijas ceļš”, kas sevi uzskata par liberāļiem. Man vispār nav saprotams, kā liberāla partija var ierobežot kāda cita tiesības. Es aicinu vienkārši noraidīt priekšlikumus par 7% barjeru.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu vispirms atgādināt, ka mēs jau ar šī Saeimas vēlēšanu likuma otro lasījumu esam ķērušies pie Satversmes labošanas. Jo, piekrītot tam, ka vēlēšanas notiek vienā dienā, mēs esam sākuši

Nr.18 IK

labot Latvijas Satversmi, kas nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek divās dienās. Un tagad iznāk tā, ka mēs gandrīz vai šantāžas ceļā piespiežam labot Satversmi, jo Saeimas vēlēšanu likums labo to jau tagad.

Otra lieta. Pie mana priekšlikuma par 4% klāt bija piebilde: ja tas nav pretrunā ar Satversmes 6.pantu, kas paredz Latvijā proporcionālas vēlēšanas, un Satversmes 77.pantu, kas nosaka, ka 6.panta labojumi ir pieļaujami tikai tad, ja tauta par to ir nobalsojusi, un ka par šo jautājumu ir jāsaņem atbilde no Satversmes tiesas. Diemžēl Juridiskā komisija nereaģēja uz šo manu piebildi par atbildes saņemšanu no Satversmes tiesas un, cik es zinu, nav griezusies Satversmes tiesā, lai viņa novērtētu vispār procentuālās barjeras ieviešanu Latvijas Saeimas vēlēšanu likumā, nelabojot Satversmi. Manuprāt, mēs šodien ķeramies atkal klāt pie Satversmes un to labojam. Un man ļoti žēl, ka Juridiskā komisija nemēģināja konsultēties, jo es neierosināju Juridiskajai komisijai iesniegt šādu prasību tiesā. Es šodien sāku domāt par kaut ko citu: ja nav šādas reakcijas, vai nevajadzētu Saeimai, 35 deputātiem, iesniegt šādu prasību Satversmes tiesā, lai to izskatītu Satversmes tiesa un novērtētu, vai, ieviešot procentuālo barjeru, mēs pārkāpjam vai nepārkāpjam Latvijas Satversmes 6.pantu, un tad domāt par tālāko rīcību? Jo, redziet, kā ir: ja ievieš procentuālo barjeru kā tādu, tad noteikts procents vēlētāju netiek pārstāvēts Saeimā. Žēl, ka šeit nav apkopoti dati par to, cik procentu palika ārpus 6.Saeimas, un deputāti nav ar šiem datiem iepazīstināti. Es varu kļūdīties, bet, cik zinu, bija vairāk nekā 10% vēlētāju, kas izteica savu gribu un nobalsoja par partijām, kuras neiekļuva Saeimā, palika ārpus Saeimas. Vai tas ir labi vai slikti? Tas ir diskutējams jautājums, bet, manuprāt, līdz ar to vēlēšanas nav proporcionālas, jo nav proporcionāli pārstāvēti vēlētāji, kas piedalās vēlēšanās. Un tāpēc vispār jautājums par procentuālo barjeru, manuprāt, ir Satversmes tiesā izšķirams un tikai pēc tam tas ir balsojams Saeimā, un tāpēc es aicinu deputātus apsvērt iespēju vistuvākajās dienās iesniegt šo prasību Satversmes tiesā, saņemt atbildi un tad izšķirties par to. Es šodien aicinu noraidīt koalīcijas ierosināto procentu, bet 5% vai 4%... Vispār ir jāskata šis jautājums par proporcionalitāti, Satversmes 6. un 77.pantu un 6.Saeimas rīcību, grozot Saeimas vēlēšanu likumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti nevēlas runāt. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Bez visiem tiem priekšlikumiem, par kuriem mēs runājām, Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumu svītrot 38.panta pirmās daļas pirmo teikumu: “Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.” Jo šī norma ir jau ietverta citā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, vispirms balsojam par pirmajiem četriem priekšlikumiem, kuri ir līdzīgi, - svītrot likumprojekta 2.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 12. Arī tas nav pieņemts.

Un tālāk ir Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums aizstāt 38.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 23, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, tālāk izriet, ka deputāta Vītola priekšlikumi par 38.pantu, gan viens, gan otrs, nav balsojami. Viņš pats jau teica, ka viņš atsauc tos, tie nav balsojami.

Tā, Grīnblata kungs, tālāk - par 40.pantu.

M.Grīnblats. Par 40.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers savu priekšlikumu atsauc, tātad tas vairs nav balsojams, nav skatāms. Paldies.

M.Grīnblats. Par 41.pantu. Iepriekšējā lasījumā bija pieņemta norma, kas paredzēja procedūru Saeimas deputāta atsaukšanai, un šeit ir vesela virkne priekšlikumu izslēgt likumprojekta 3.pantu. Tos ir iesnieguši Grīnblats, Straume, Jirgens, Lagzdiņš, Saeimas Juridiskais birojs, deputāti Ilga un Aivars Kreitusi, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un deputāts Bišers. Pēc tam ir par šo pašu pantu mazliet atšķirīgs priekšlikums, kurš ir no deputātes Seiles un kurā tiek būtībā piedāvāta šī panta jauna redakcija (skatīt nākamajā lappusē). Tātad: “Ievēlētais Saeimas deputāts pēc Saeimas lēmuma zaudē savu mandātu, ja viņš attiecīgā Saeimas sasaukuma laikā ir iestājies citā partijā, no kuras kandidātu saraksta viņš Saeimā nav ievēlēts. Viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta.” Juridiskā komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un to ir noraidījusi, un iesaka atbalstīt pirmos priekšlikumus par šo grozījumu svītrošanu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumiem, kuri ir izteikti par 41.pantu un kurus nosauca Grīnblata kungs, - par deputātu Grīnblata, Straumes, Jirgena, Lagzdiņa, Juridiskā biroja, Kreituses un Kreitusa, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas, deputāta Bišera un deputātes Seiles priekšlikumiem? Nav iebildumu. Tātad tiek akceptēts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Paldies.

M.Grīnblats. Nākamais ir 44.pants, kuru iesaka svītrot deputāts Vītols, bet Juridiskā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Deputāts Vītols atsauc. Paldies.

M.Grīnblats. Tālāk par 45.pantu ir analoģisks Vītola kunga priekšlikums, kuru Juridiskā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs arī atsauc. Paldies.

M.Grīnblats. Par šo pašu pantu ir divi Juridiskās komisijas priekšlikumi - aizstāt pirmajā daļā vārdu “divas” ar vārdu “trīs” un svīrot pirmajā daļā vārdu “pirmās”, kas skar vēlēšanu dienas.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk 46.pantā ir analoģisks Juridiskās komisijas priekšlikums, kur “vienā no vēlēšanu dienām” ir vienkārši aizstāts ar “vēlēšanu dienu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 48.pantā ir līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums, ko tā aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 50.pantā ir deputāta Mauliņa priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet pati ir piedāvājusi citu priekšlikumu par vēlēšanu zīmju iznīcināšanu pēc tam, kad atbilstoši 49.panta kārtībai ir publicēti visi vēlēšanu rezultāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās debatēs Jānis Mauliņš - frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es nolasīšu jums, tiem, kuriem nav priekšā dokumenta, līdzšinējo panta formulējumu un pēc tam mūsu ieteikto. Līdzšinējais 50.pants skan tā: “Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas.” Tātad tūlīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas, tad, kad faktiski var sākties normāla pārbaude uz vietas. Tāpēc mēs ierosinājām, lai varētu pārbaudīt un kaut ko darīt, neļaut šos vēlēšanu pirmdokumentus iznīcināt, bet saglabāt. Tāpēc mums ir šāds formulējums: “Visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc nākošā sasaukuma Saeimas ievēlēšanas.” Normālās demokrātijas valstīs šis princips tiek saglabāts, mēs vienīgie radām iespēju iznīcināt pirmdokumentus, pēc kuriem var pārbaudīt vēlēšanu pareizību jau tūlīt pēc publicēšanas. Tas ir nodrošinājums, lai tiktu atsegti visi viltojumi un lai tie nāktu gaismā. Pieredze bija tāda, ka viltojumi un vienkāršas kļūdas jau bija nākušas gaismā, jo tajā protokolā grūti pateikt, vai tas ir viltojums vai nav, jo bija šāda veida kļūda protokolā - “291” vietā bija “219”. Nu pasakiet, vai tā ir kļūda vai tiešs ierakstījums, jo kļūdīties var - tikai cipari jāapmaina vietām. Bet uz šā rēķina var notikt viltošana. Un, ja pirmdokumenti - vēlēšanu zīmes un aploksnes - būs iznīcinātas, tad neviens nevarēs pārbaudīt, kas un kā. Vēl mazāk varēs pārbaudīt, kā ir ar krustiņiem, tas ir, ar svītrojumiem un krustiņiem. Rezultātā vēlēšanās... Es jums negribu nosaukt paņēmienus, kā to vēl var izmantot, jo tad tā būtu padomu došana viltotājiem, taču mēs piedzīvojām, redzējām, kādā veidā viltojumi notika, un nekādi nevarēja ne pierādīt, ne pārbaudīt, tāpēc ka vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes bija iznīcinātas. Tagad, kad ar skaneri skaitīs, šīs viltošanas iespējas būs daudzkārt lielākas. Ja šajā punktā netiks pieņemts mūsu labojums, mēs uzskatīsim, ka tiek gatavota vēlēšanu rezultātu viltošana. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti, Juridiskā komisija iesaka noraidīt deputāta Mauliņa priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas jauno 50.panta precizēto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Jāņa Mauliņa priekšlikumu likumprojekta 50.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret- 21, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, atkal ir pienācis pārtraukuma laiks. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Ir ienākuši divi dokumenti. Pirmais deputātu ierosinājums ir nodibināt Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas starpparlamentāro sadarbības grupu. Un otrs dokuments ir par Latvijas Republikas un Indijas Republikas starpparlamentāro sadarbības grupu. Interesentus lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas pulcēties Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Nr.19-MC

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Par 50. pantu ir palikusi vēl nenobalsota Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 50. pantu? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un visbeidzot likuma pārejas noteikumi, kur sakarā ar to, ka 9. panta piektajā daļā un 41. pantā grozījumi nav pieņemti, vesela virkne priekšlikumu nav balsojami pēc būtības, bet ir izskatāmi priekšlikumi pašā augšā, tas ir, deputāta Bišera priekšlikums un deputāta Vītola priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumus kā tādus, tātad nevis tos, kas tika skatīti pirmajā lasījumā, bet tos, kas ir spēkā pašlaik, proti, - jūs tos redzat kreisajā ailītē -, par vēlētājiem, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi un uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi. Juridiskā komisija uzskata, ka arī šāda norma varbūt ir lieka, bet šobrīd to simtprocentīgi droši apgalvot nevar, un nekāda liela nelaime neradīsies, ja šie divi panti pārejas noteikumos tomēr paliks spēkā. Tā ka Juridiskā komisija ir ieteikusi noraidīt Bišera un Vītola priekšlikumus, lai pārejas noteikumos šie divi punkti tomēr saglabātos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Tas tiek pieņemts. Paldies.

M.Grīnblats. Tādējādi visi priekšlikumi uz šo otro lasījumu ir izskatīti un Juridiskā komisija var tikai aicināt pieņemt grozījumus Saeimas Vēlēšanu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

M.Grīnblats. Tātad visoptimālākais priekšlikumu iesniegšanas datums būtu 16. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šeit tomēr tika pieņemti diezgan apjomīgi grozījumi, būtu vēlams deputātiem un frakcijām, strādājot pie trešā lasījuma grozījumiem, redzēt apkopoto otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Līdz ar to man būtu lūgums šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vēlāku, tas ir, 23. oktobri, un lūgt Juridisko komisiju apkopot šā otrā lasījuma redakciju un izdalīt to deputātiem vai vismaz frakcijām. Un man būtu priekšlikums par termiņu noteikt 23. oktobri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Varbūt ir vēl kādi priekšlikumi? Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt noteikt vēl vēlāku laiku priekšlikumu iesniegšanai, jo trešajā lasījumā mēs varam šo likumprojektu galīgi noformēt tad, kad trešajā lasījumā būs pieņemti grozījumi Satversmē, tātad noteikt atkarībā no tā, kad mēs pieņemsim vai nepieņemsim Satversmi, jo līdz ar to var būt nepieciešami zināmi grozījumi arī Vēlēšanu likumā, tā kā šie abi ir saistīti. Satversmei ir jāiet pa priekšu, un tikai tad varēs izteikt galīgos priekšlikumus attiecībā uz šo Vēlēšanu likumu. Tāpēc es piedāvātu 1. novembri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Vai Lujāna kungam ir vēl priekšlikums?

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! No vairākuma... Dabiski, es pilnībā atbalstu arī Bišera kungu, bet es neatbalstu to Bišera kunga kategoriskajā piedāvājumā, ka šeit tas ir jāsaista ar Satversmi. Pieņemsim Vēlēšanu likumu, cienījamais Bišera kungs, un tad atbalstīsim arī Satversmi. Jo citādi, piedodiet, mēs atbalstīsim jūsu priekšlikumus attiecībā uz Satversmi, un pēc tam jūs ar savu “mašīnu” nobalsosit trešajā lasījumā Vēlēšanu likumu tādu, kādu jūs gribēsit. Nu nevajag arī mūs par muļķiem uzskatīt, Bišera kungs! 1. novembri var atbalstīt, jā, bet vispirms tomēr.. Es vēlreiz atkārtoju, ka es arī aicinātu Prezidiju aktivizēt jautājumu, lai normāli tiktu skatīts Vēlēšanu likums, un pēc tam mēs runāsim par Satversmi.

Sēdes vadītājs. Jums tātad nav konkrētu priekšlikumu? Tad kādēļ jūs nācāt tribīnē? Es jautāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Jums tādu nav.

Tātad pašlaik ir trīs termiņi - 1. novembris, 23. oktobris un 16. oktobris. Balsosim par tālāko termiņu - 1. novembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts tiek 1. novembris.

Pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, tas izklāstīts dokumentā nr. 3203-a. Viņi lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt 33. punkta - Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” - izskatīšanu pēc darba kārtības 13. punkta. 13. punkts mums ir Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Tad, lūdzu, ja ir iebildumi, nāciet tribīnē un argumentējiet šos iebildumus, Baloža kungs! Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Šodien ir daudzi svarīgi punkti, un viens no tiem mums ir trešajā lasījumā izskatāmais likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”, taču, ja sāksies atkal ļoti garas debates par šo lēmuma projektu, mēs diemžēl manis minēto likumprojektu šoreiz nepieņemsim, un tas nepiedodami vēlu jau ir atlikts.

Es uzskatu, ka mums vajag obligāti šodien pieņemt likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Balodis ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Deputāts Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu, jo, manuprāt, šā lēmuma projekta apspriešana neprasīs pārāk ilgu laiku, jo visi ir iepazinušies ar attiecīgo institūciju pārskatiem. Turklāt šis projekts ir ļoti lietišķs, tāpēc tur nekādu emocionālu batāliju nevarētu būt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā - 33. punktu pārcelt pēc 13. punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 20, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr. 3220 - Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un papildināt darba kārtību ar lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” otrajam lasījumam. Komisija lūdz izskatīt iepriekš minēto lēmuma projektu kā darba kārtības 1. punktu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav? Esam par to vienojušies.

Nākamais. Tātad Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu ierosina atlikt šīsdienas sēdes darba kārtības 22. punktu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un izskatīt to pēc Vēlēšanu likuma pieņemšanas trešajā lasījumā. Tas ir tas, ko mēs jau lēmām.

Kiršteina kungs vēlas pamatot. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Jā... Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Nu nebūtu loģiski katru dienu likt darba kārtībā šos Satversmes grozījumus, zinot, ka tik un tā nebūs šā kvalificētā vairākuma. Turklāt šodien mēs pieņēmām pilnīgi antikonstitucionālu jeb pretēji Satversmei vērstu lēmumu par to, ka ir divkārša proporcionalitāte - 7 % koalīcijas sarakstiem un 5% - šiem sarakstiem.... Jūs zināt, ka tas radīs ļoti lielas problēmas... Ja trešajā lasījumā mēs nevaram izmainīt, teiksim, uz 3% vai tamlīdzīgi, tad, loģiski, te būs jāiesaista Valsts prezidents vai arī Satversmes tiesai tas būs jāizskata. Un tikai pēc tam mēs varēsim balsot par šiem Satversmes grozījumiem, tāpēc es aicinu netērēt laiku un pagaidām neizskatīt vispār šos Satversmes grozījumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens vēlas runāt “pret”.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā trešajā lasījumā mēs varam izskatīt un pieņemt tikai pēc tam, kad ir pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Jo mēs nevaram ierakstīt Vēlēšanu likumā, ka vēlēšanas notiek vienā dienā, ja Satversmē šī norma nav pieņemta un joprojām ir spēkā esošā redakcija, ka vēlēšanas notiek divas dienas. Tā ka vispirms ir jābūt skaidrībai par to, kā šis process tiek regulēts valsts pamatlikumā, un tikai pēc tam mēs varam pieņemt speciālo likumu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim piecu deputātu iesniegto priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 4.

Balsosim otrreiz! Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu - svītrot 22. darba kārtības jautājumu.

nr.20 bs.

Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 31, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais arī ir piecu deputātu ierosinājums - likumprojektu, kas iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā kā punkts nr. 23 (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā””, pārcelt aiz darba kārtības 14.punkta (likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”). Tātad 23.pārcelt aiz 14.punkta. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Vēl. Godātie kolēģi, jums ir izdalīts 10 deputātu pieprasījums Ministru prezidentam un finansu ministram par to, kādiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām šogad ir izsniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Motivācijai vārdu lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pieprasījums saistās ar valsts līdzekļu izlietojumu, konkrēti, ar valsts uzņēmumu līdzekļu izlietojumu. Mūsu rīcībā ir nonākusi neoficiāla informācija par to, ka Finansu ministrija ir devusi atļauju uzņēmumam “Ventspils nafta” sponsorēt Latvijas Basketbola līgu par aptuveni 4 miljoniem ASV dolāru. Tāpēc mēs gribam noskaidrot, vai šī summa atbilst patiesībai. Protams, šāda informācija dabiskā veidā izvirza arī vispārēju jautājumu par to, kādiem valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām ar valsts kapitāla daļu ir šajā gadā sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Šāda informācija būtu ļoti svarīga, lai redzētu to, kādā veidā notiek rīcība ar valsts mantu un ko patiesībā valsts ir šajā gadā atļāvusies darīt. Tas tiek formulēts kā pieprasījums tāpēc, ka šeit parādās šī summa - 4 miljoni ASV dolāru, kas ir visai liela un kas faktiski ir ļoti tuva tai summai, kuru bija paredzēts nozagt uzņēmuma “Ventspils nafta” un bankas “Baltija” darījumu rezultātā. Ja to tādā veidā izdarīt neizdevās, tad rodas aizdomas par to, vai šis darījums nav nokārtots šādā veidā. Tāpēc es lūdzu no Finansu ministrijas pilnīgi konkrētu atbildi, un, ņemot vērā to, ka šī situācija ir tik nopietna un summas ir tik lielas, šis jautājums tika virzīts pieprasījuma veidā. Es ļoti ceru, ka mēs Pieprasījumu komisijā šo jautājumu izskatīsim un ka varēsim konstatēt to, kāda ir situācija, un visiem šeit radīsies skaidrība par to, kādā veidā šī sfēra ir tikusi regulēta un kas šajā jomā valstī ir noticis šajā gadā, jo valsts līdzekļu taupīšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums un būtu nepiedodami, ja šis taupības režīms kaut kādā mērā nebūtu ievērots par tik lielu summu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Vēl ir divi iesniegumi. Pirmais. 10 deputāti lūdz šā gada 9.oktobra sēdi turpināt līdz darba kārtības 17.punkta (likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” otrajā lasījumā) izskatīšanai.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav... Vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu sēdi turpināt līdz darba kārtības 17.jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. 10 deputāti lūdz pārcelt šīsdienas vakara sēdi uz 16.oktobri. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu jums visiem atgādināt to faktu, ka jau pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēde tika pārcelta uz šodienu, tāpēc šāds lēmuma projekts nav korekts, jo Saeima jau vienreiz ir lēmusi par to, kad skatīt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri bija iekļauti jau pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā. Faktiski ar šādu lēmumu mēs nonākam pretrunā ar to, ko mēs paši esam iepriekš nolēmuši. Nerunājot nemaz par to, ka šāds lēmums klaji ignorē arī mūsu valsts Satversmes normas, kuras nosaka deputātiem tiesības uzdot valdībai jautājumus un kuras līdz ar to, pēc lietu iekšējās loģikas, paredz tiesības deputātiem saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. Es saprotu, ka valdošajai koalīcijai ļoti nepatīk opozīcijas konstruktīvā darbība un nepatīk opozīcijas ierosinātie jautājumi, kas ir izskatāmi. Mēs varam pašķirstīt šodienas vakara sēdes darba kārtību un izlasīt tos jautājumus, kurus valdošā koalīcija gribētu neizskatīt. Tas ir jautājums par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu par maksājumiem no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, par akciju sabiedrības “Rīgas Dzirnavnieks” privatizācijas noteikumiem un to, kādā veidā tajos ir paredzēta Latvijas zemnieku interešu aizstāvība, par Abrenes apriņķa teritorijas atdošanu Krievijai, par jaunatnes izglītošanu Eiropas savienības jautājumos un tās aktivitātēs, par Ministru kabineta veiktajiem pasākumiem, lai visas valsts amatpersonas iesniegtu papildinājumus savām valsts amatpersonu deklarācijām saskaņā ar Satversmes tiesas 11.jūlija spriedumu, un par principiem, pēc kuriem tiek noteiktas valsts budžeta dotācijas akreditētām privātskolām, un par motivāciju Latvijas un Krievijas robežpunkta “Vecumi” neatvēršanai starptautiskiem kravu pārvadājumiem. Tie ir jautājumi no praktiski visām dzīves sfērām, un valdošā koalīcija ar šādu balsojumu klaji ignorē opozīcijas tiesības panākt šo jautājumu izskatīšanu - kaut arī ļoti īsu, tomēr izskatīšanu pēc būtības - šeit, Saeimas sēdē, un konkrētu atbilžu prasīšanu no ministriem. Ja Saeima atļaujas šādā veidā lemt, tad jau nav pilnīgi nekādas jēgas tam, kas mums ir rakstīts likumos, un nav nekādas jēgas tam, kas ir rakstīts Satversmē. Tad tiešām ir jābrīnās, kādu cieņu pret likumiem un Satversmi mēs varam prasīt no vienkāršiem cilvēkiem, ja paši deputāti atļaujas nepildīt likumus un Satversmi. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš vēlas runāt “par”.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs tagad jau pieņēmām lēmumu - turpināt sēdi, kārtējo sēdi, līdz kamēr izskatīsim 17 jautājumus. Es domāju, ka mums jānodarbojas vairāk ar likumdošanu. Opozīcijai jānododas konstruktīvam darbam. Man liekas, šodien viņa savu devumu jau ir ieguldījusi pietiekami, un es domāju, ka, ja par daudz tas konstruktīvisms nāk, it sevišķi no Čerāna kunga, - ka tas izsauc zināmu alerģiju pārējiem deputātiem.

Bet es gribu atzīmēt, Čerāna kungs, sekojošo: uz visiem jautājumiem atbildes jūs esat saņēmuši. Kādēļ jūs gribat piespiest mani, brīvu cilvēku, nīkt šeit, klausīties jūsu opusos tajos jautājumu un atbilžu šovos? Es vienreiz jau iesniedzu to labojumu Saeimas kārtības rullī, lai piedalās tie, kam interesē, un lai tie radioklausītāji, kuriem interesē, arī ieslēdz radio. Jo tas faktiski ir propagandas materiāls, kas tikai jums domāts. Es iesaku balsot par šo deputātu priekšlikumu. Šodien mēs tiešām būsim izpildījuši normu opozīcijas viedokļa uzklausīšanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es aicinu deputātus balsojot ņemt vērā to, ko teica Vidiņa kungs, - ka mēs norunājām strādāt līdz darba kārtības 17.jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 19, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons. Jautājums - par termiņa pagarināšanu triju likumprojektu izskatīšanai. Dokuments nr. 3220.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es lūdzu izņemt šo jautājumu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, Aizsardzības un iekšlietu komisija bija ierosinājusi pagarināt termiņus trim likumprojektiem. Pašlaik viņi savu iesniegumu atsauc. Tātad paliek spēkā tas, kas mums bija agrāk ierakstīts darba kārtībā. Paldies.

Nākamais. Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Grīnberga, Kazāka un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Zelgalvis vēlas runāt apspriežamajā jautājumā.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Mēs šodien visu dienu intensīvi spriedām par Saeimas vēlēšanu likumu. Diemžēl mēs nespriedām par principiālām, būtiskām izmaiņām mūsu vēlēšanu sistēmā. Šādas izmaiņas no mums gaida mūsu vēlētāji. Tāpēc, ņemot vērā mūsu vēlētāju intereses, mēs iesniedzām šādu

Nr.21-SB

priekšlikumu. Es centīšos pavisam īsi pamatot šo priekšlikumu.

Ir ierosināts pāriet uz deputātu ievēlēšanu pa apgabaliem. Pirmkārt, vēlētāji vieglāk orientēsies balsošanas procedūrā. Nevarēs manipulēt ar cilvēkiem un apmānīt tos ar skaistiem partiju nosaukumiem vai, izmantojot partiju populāros līderus, tā saucamās “lokomotīves”, samulsināt cilvēkus. Ja balsošana būs pēc apgabalu sistēmas, tad katram deputāta kandidātam būs individuāli jāstājas vēlētāju priekšā un jāpārliecina viņi. Tā cilvēki spēs nekļūdīgāk izdarīt savu izvēli un balsot.

Otrkārt, ja deputāti ir ievēlēti no apgabaliem, tad var mainīt Saeimas darbu atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Un par to jau mūsu frakcija “Latvijai” iesniedza savus priekšlikumus - vienu nedēļu strādāt Saeimas sēdēs un komisijās, otru nedēļu strādāt savā vēlēšanu apgabalā, regulāri tikties ar vēlētājiem, ar iedzīvotājiem, ar pašvaldībām, apmeklēt skolas, uzņēmumus, un tā tālāk. Tas mazinās plaisu, kas šodien faktiski ir jau radusies starp varu, no vienas puses, un tautu, iedzīvotājiem, no otras puses.

Treškārt, ja deputāti tiek ievēlēti no apgabaliem, tad var piemērot to atsaukšanas principu. Ja deputāts nepilda vēlētājiem dotos solījumus, balso pretēji vēlētāju gribai, neierodas regulāri tikties ar vēlētājiem, ar iedzīvotājiem savā apgabalā, vēlētāji var viņu atsaukt un ievēlēt citu. Tātad tautai ir dotas tiešām demokrātiskas iespējas, demokrātiska vēlēšanu sistēma.

Otrs priekšlikums ir par Valsts prezidenta vēlēšanām. Ir ierosinājums, ka visa tauta ievēlē Valsts prezidentu. Valsts prezidenta vēlēšanas 6.Saeimā pierādīja, ka faktiski valda tirgus un pērkamības atmosfēra. Mēs zinām, ka Valsts prezidents tika ievēlēts ar 53 deputātu balsīm. Valsts prezidentu tomēr ievēlēja, - bet kāda ir tautas uzticība Valsts prezidentam šobrīd? Šādā apšaubāmā veidā ievēlēts Valsts prezidents pēc tam ir atkarīgs no partijām, atkarīgs no bagātiem uzņēmējiem, nevis rīkojas tautas interesēs. Raksturīgs piemērs šeit ir Autovadītāju civiltiesiskās apdrošināšanas likums, kuru mēs sākumā pieņēmām pēc frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem. Tika nobalsots par 20 latu lielu apdrošināšanas maksājumu, kas atbilda iedzīvotāju interesēm un bija ekonomiski pamatots, bet Valsts prezidents likumu apturēja un atdeva atpakaļ Saeimai pārskatīšanai. Viņš nedzirdēja tautas protestus, neredzēja tos 20-40 tūkstošus savākto parakstu par to, bet rīkojās kā apdrošināšanas firmu lobijs. Vai tas ir pieņemams šodien tautai vai nav? Mēs uzskatām, ka nav. Tāpēc ir vajadzīgs tautas vēlēts Valsts prezidents, neatkarīgs no bagāto firmu un partiju interesēm. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijām.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens vēlas runāt “pret”.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko šeit propagandē deputāts Zelgalvis, kurš pārstāv frakciju “Latvijai”, - pāreja no proporcionālās uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, - tas iesniegtajā likumprojektā diemžēl neatspoguļojas nekādā veidā. Šī priekšlikuma autori ierosina sadalīt Latviju nevis piecos vēlēšanu apgabalos, kā tas ir šobrīd, bet 100 vēlēšanu apgabalos, nemainot proporcionālo vēlēšanu principu, kas ir ietverts Satversmes 6.pantā, kurā izmaiņas frakcija “Latvijai” neparedz. Pieņemot šādu projektu, mēs radām situāciju, ka saglabājas proporcionālā vēlēšanu sistēma, taču kandidātu saraksti tiek iesniegti nevis piecos apgabalos, bet 100 apgabalos. Manuprāt, tas absolūti nav racionāli un nav vajadzīgs, un tam nav nekāda pamatojuma. Ja vēlas kādas nopietnas izmaiņas, tad vajag arī nopietni sagatavot dokumentus. Bez tam Satversmes 6.panta izmaiņas prasa visas tautas nobalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas atzinumu - nodot iesniegto likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 14. Iesniegtais likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Jums visiem ir izsniegta darba kārtība. Jūs ar to varējāt iepazīties jau kopš pirmdienas. Un, ja kāds vēlas par kādu jautājumu runāt, pieteikties debatēs “par” vai “pret”, lūdzu to izdarīt savlaicīgi. Pēdējā brīdī skriešus nāk te, iesniedz... Nu nevar, manuprāt, tik vieglprātīgi!...

Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš” - vēlas runāt “pret”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Radioklausītāji! Es atvainojos, ka es par ātru neskrēju, lai nodotu lūgumu runāt, bet vismaz es aizpildīju lūguma lapiņu.

Es esmu pret likumprojekta nodošanu komisijām, jo, man liekas, šāds aizliegums no prasības celšanas brīža tiesā... tas nozīmē, ka, ja kāda civillieta ir tiesā, atbildētājam ir aizliegts mainīt dzīvesvietu, juridiskām personām - atrašanās vietu. Tā ir gandrīz kriminālsankcija. Man liekas, ka varētu runāt par to, ka ir jāinformē tiesa par dzīvesvietas maiņu, bet šajā likumprojektā ietvertā prasība, es domāju, ir nedemokrātiska un vērsta pret cilvēktiesību normām. Es aicinu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 49, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budcetu 1998.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums piedāvā nodot Saeimas komisijām dokumentu, kas vēl uz gadu nostiprinātu valstī pastāvošo kārtību, ka mums ir viena valsts privileģēta šķira, kurai ir ļauts aizmirst to, ka valsts patiesībā pastāv cilvēku dēļ, nevis cilvēki - valsts dēļ. Valsts neskopojas ar līdzekļu tēriņu birokrātiskā aparāta finansēšanai. Tajā pašā laikā nekas nav izdarīts, lai rastu iespējas palielināt skolotāju algas līdz tādam līmenim, kāds būtu pienācīgs par viņu veikto darbu. Valsts budžetā nav paredzēti būtiski līdzekļi pensiju pieauguma nodrošinājumam, un budžeta projekts ir joprojām orientēts uz netaisnīgā Pensiju likuma īstenošanu, kas 1997.gada pirmajos septiņos mēnešos ir ļāvis 47% no visām pensijām piešķirt 25 latu apmērā vai pat vēl mazākā. Nopietni pasākumi, atskaitot dažus populistiskus priekšvēlēšanu trikus, nav iecerēti demogrāfiskās problēmas risināšanā, un tā tas ir situācijā, kad Latvijā taisa divreiz vairāk zārku, nekā kar šūpuļu! Būtībā var teikt, ka valdošajiem politiķiem šis jautājums joprojām ir vienaldzīgs. Neskatoties uz līdzšinējo masīvo opozīcijas spiedienu šajā jautājumā. Valdība, protams, cer izmantot Šķēles teroristisko diktātu, piespiežot pieņemt antisociālo un galēji prettautisko 1997.gada budžetu, kuram valdošās partijas gan pašas ir piekritušas. Lai demonstrētu 1998.gadā kaut minimālus, relatīvus uzlabojumus. Bet jebkuram nopietnam analītiķim būs skaidrs, ka arī 1998.gadā valsts veiktie pasākumi sociālajā un demogrāfijas jomā ir acīm redzami nepietiekami.

Godātie kolēģi! Es gribu uzsvērt vienu lietu - ka patiesībā mums ir jārīkojas otrādi: vispirms ir jāatrod naudas līdzekļi bērniem, skolotājiem un pensionāriem, un tikai pēc tam ierēdņiem un birokrātiem - to, kas paliek pāri. Tikai šādā veidā var tikt īstenots paaudžu solidaritātes princips, un šāda ir normāla kārtība, kāda pastāv jebkurā ģimenē. Vidējā paaudze rūpējas gan par nākamās paaudzes izglītošanu, gan arī par to, lai vecākajai paaudzei būtu iespējas cienīgi pavadīt vecumdienas.

is budceta projekts vēl jo vairāk padziļina valstī jau tā aso centralizācijas problēmu, ka pašvaldības tiek vairāku gadu garumā īstenotas politikas rezultātā mērķtiecīgi un sistemātiski ierobežotas to funkciju pildīšanā un tām piekritīgās lomas realizācijā - organizēt un nodrošināt iedzīvotāju vietējo pašpārvaldi. Gadu no gada tiek samazināta pašvaldību daļa valsts kopbudžetā. Un tāpēc nebrīnīsimies, ja tajā dienā, kad Saeima šādu budžeta projektu skatīs pirmajā lasījumā... ja tas tiešām tā notiks, tad daudzās pašvaldībās valsts karogi būs izkarināti ar sēru lentēm. Tik tiešām, - tās ir sēras, ja cilvēkam nevar tikt nodrošināts viņa dzīvē visnepieciešamākais. Tās ir sēras, ja atsevišķu politiķu kategorija vispirms jau ir cietsirdīga pret tavu tautu un bez tam ir arī absolūtā neizpratnē par to, kas ir nepieciešams valsts attīstībai un uzplaukumam nākotnē. Šeit jāatzīmē tas, ka tieši pašvaldības ir tās, kas maksā sociālos pabalstus trūkumcietējiem, uztur skolu infrastruktūru un veic daudzus dažādus cilvēkiem vajadzīgus un labi saredzamus darbus. Pašvaldībām ir arī pilnīgi konkrēti jādomā par savas teritorijas attīstību. Bet Rīgas kungiem jau pastāv tikai Rīgas centrs, metropole, un dažs labs ļoti labprāt novilktu Latvijas robežu tepat ap Ogri, Jelgavu un Tukumu, lai, tā teikt, būtu mazāk problēmu. Bet cilvēki dzīvo visur Latvijā. To mēs esam uzsvēruši un nemitēsimies uzsvērt un atgādināt arī turpmāk.

Kas budžeta projektā ir iestrādāts, lai nodrošinātu zemnieku saimniecību preču un resursu cenu paritāti (nosacīti sakot, - lai degvielas un piena cena būtu vienāda)? Nekas. Kāda ir valdības apņemšanās panākt nodokļu iekasēšanas uzlabojumus? Praktiski nekāda. Šādus jautājumus var uzdot bez sava gala, un ir skaidri redzams, ka šajā budžeta projektā problēmas ir nevis atsevišķās tā ailēs, bet pašā metodoloģijā un vērtību sistēmā, pēc kādas tas ir izstrādāts. Tādēļ es aicinu šo budžeta projektu Saeimas komisijām nenodot, bet atdot atpakaļ valdībai kardinālai tā pārstrādei.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ļoti cienījamais Čerāna kungs! Es gribētu teikt, ka jūs, iestājoties pret budžeta nodošanu komisijām, iestājieties arī pret pašu budžeta izskatīšanu Saeimā. Tas nozīmē, ka jūs un jūsu frakcija vienkārši nevēlas, lai tiktu pieņemts nākamā gada budžets. Tas nozīmē, ka jūs un jūsu frakcija iestājas pret to, lai nākamgad nauda būtu pensionāriem, skolotājiem, mediķiem, karavīriem, policistiem, visiem tiem, kam budžets naudu piešķir. Es aicinu jūs tos populistiskos trikus, par ko jūs runājāt un ko jūs tik veiksmīgi šeit izmantojāt, pataupīt pirmajam lasījumam, jo tad jums būs vairāk nekā piecas minūtes, kad jūs varēsiet uzstāties šeit. Lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu visām Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” nodots visām Saeimas komisijām.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Militārpersonu izdienas pensiju likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt “par” vai “pret” nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzelzceļa likums” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt “pret” deputāts Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt paldies Dievam, ka Vaiņodes pikets ir beidzies, un es gribu izteikt cerību, ka šie Vaiņodes piketētāji netiks

Nr.22 IK

piešmaukti. Cilvēki ir atgriezušies normālajā dzīvē. Un, skatoties caur šādu ticamības prizmu, mēs gaidījām jauno Dzelzceļa likumu. Visiem ir skaidrs, ka strādāt ar gadsimta sākuma metodēm un tehnoloģijām nevar, tāpēc jāmeklē iespējas, kā iegūt un ieviest dzīvē jaunas tehnoloģijas. Ir vajadzīga īslaicīgas attīstības koncepcija ne tikai pieciem, bet gan vismaz desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadiem, jo dzelzceļš ar savu infrastruktūru ir par daudz nopietns objekts, lai lēmumus un projektus, kā arī to nostādnes mainītu katru gadu vai katru otro gadu. Diemžēl šodien mums šādas koncepcijas nav, tāpēc, manā skatījumā, valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” valda tāds haoss, ka var atļauties vienu brīdi slēgt līnijas, bet jau pēc pāris brīžiem vai gadiem solīt šo līniju atjaunot. Tā, lūk, mēs strādājam - bez kādām programmām, plāniem, vārdu sakot, uz labu laimi. Šodien tas viss ritēja salīdzinoši gludi, ja neskaita Vaiņodes incidentu, bet ko darīt rīt? Mūsu valsts galvenā maģistrāle Zilupe-Ventspils vidēji dienā uz vienu pusi izlaiž 14-16 smagsvara sastāvus, sastāvā vidēji ir 50-60 vagoni, to sastāda vidēji 200 asis, un slodze uz vienu asi pārsniedz 25 tonnas, šāda caurlaide pilnīgi jaunu sliežu ceļu nolieto divu gadu laikā. Neskatoties ne uz ko, šī sistēma ir jāsakārto, bet ir jautājums - ar ko sākt? Attīstības koncepcijas nav, bet ir Dzelzceļa likuma projekts. Manuprāt, vispirms vajadzīga koncepcija, kurā parādīt virzienu, kā attīstīsimies - vai dzelzceļu privatizēsim vai paturēsim valsts pārziņā. Manuprāt, ar privatizāciju nevajadzētu steigties, jo mums ir pārāk maza valsts, lai sadalītu dzelzceļu, un lai neiznāk tāpat kā Lielbritānijā, ka ik pēc laika šo sistēmu vai nu privatizē, vai arī nacionalizē. Šodien negribētos iedziļināties šī likuma pantu analīzē, bet varu droši sacīt, ka likumprojekts ir izstrādāts ļoti nekvalitatīvi, kaut kas tajā ir paņemts no vecā, tas ir, Ulmaņa laika, likuma, kaut kas no padomju laika, un klāt pielikta lielās privatizācijas būtība. Praktiski šis projekts atzīst tikai vienu, tas ir, galveno maģistrāli Zilupe-Ventspils, pārējās tiek iztirgotas jau ar likuma palīdzību. Tiek veidots mistisks dzelzceļa fonds, un šī fonda turētāja ir Satiksmes ministrija. Kādēļ tas nav Dzelzceļa departaments vai pat valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, kas nodarbojas tieši ar dzelzceļa struktūras saglabāšanu? Ar to vēl par maz - 13.pantā skaidri un gaiši pateikts, ka dzelzceļā būs dubultā grāmatvedība. Dārgie kungi un dāmas, palasiet 13.pantu, un jūs to redzēsiet! Un tā praktiski katrā pantā kaut kas ir samudžināts, nav pateikts skaidri un gaiši, visur ir divdomības. Tāpat tas ir arī pārejas noteikumu 3.un 4.punktā. Citēju: “...izveidot Dzelzceļa administrāciju.” (Citāta beigas.) Otrs citāts: “...izveidot Dzelzceļa tehnisko inspekciju.” (Citāta beigas). Vai tad visu laiku to nebija? Vai tā strādāja, ka nemanīja, ka tādas institūcijas jau pastāv? Man kauns par saviem bijušajiem kolēģiem dzelzceļniekiem, kuri ir izstrādājuši, sagatavojuši tik neveiksmīgu likumprojektu un to iesnieguši mums izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt “par” Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Kazāka kungs, cienot jūsu kompetenci, jāteic, ka es nebūt neapšaubu, ka tik tiešām šie dzelzceļa jautājumi ir tā lieta, ko jūs pārzināt precīzi un perfekti. Es tomēr iesaku arī jums atbalstīt likuma nodošanu Tautsaimniecības komisijai, un “pārkalsim” to, ja jums tur kaut kas nepatīk! Mēs varam no šī likuma izveidot labu, tā teikt, trešā lasījuma paraugu, kurā būs ņemtas vērā visas jūsu iebildes, ja tas atbilst dzelzceļa koncepcijai un attīstībai. Es aicinu - nobalsosim pirmajā lasījumā! Jo citādi mums jāgaida 5 deputātu parakstīts alternatīvs likumprojekts un šī gaidīšana var vilkties ilgi. Mēs šeit sēdē, kas bija veltīta tieši šiem pasažieru pārvadājumu jautājumiem, veltījām tiešām ļoti daudz laika šai problēmai, un viens no jautājumiem bija tas, ka mums ir vajadzīgs jauns Dzelzceļa likums. Mums ir trīs lasījumi, mēs varam izdarīt likumprojektā krasas un pat radikālas izmaiņas, ja tās atbilst būtībai. Tā ka aicinu deputātus balsot par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3181 ir par dažu Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iecelšanu. Saeimas Juridiskā komisija to izskatīja un atbalsta. Pirmo tātad balsosim lēmuma projektu: “Iecelt Zemgales apgabaltiesā Sandru Siliņu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu par tiesnešu iecelšanu Tukuma Zemesgrāmatu nodaļā. Balsojums būs slēgts. Godātie kolēģi, es aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Piedodiet, nav kvoruma. Godātie kolēģi, vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 6. Sandra Siliņa ir iecelta par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un otrs lēmums: “Iecelt Latgales apgabaltiesā Līviju Slicu par Preiļu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 6. Līvija Slica ir iecelta par Preiļu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu... Acumirkli, es esmu palaidis garām vienu darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts par deputāta Staša ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā.

Godātie kolēģi, jums dokumentā nr.3187 ir redzams Saeimas lēmuma projekts par deputātu Leonardu Stašu. Vai deputāti vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 16. Deputāts Leonards Stašs ir ievēlēts Saeimas Revīzijas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam, finansu ministram un labklājības ministram. Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja šo pieprasījumu, un es sniegšu tuvākus paskaidrojumus, lai būtu lielāka skaidrība. Komisija to noraidīja nevis tāpēc, ka negribētu risināt šo ļoti smago problēmu, ka zēnam ir vajadzīga palīdzība, jo viņš zaudējis abas rokas. Tieši otrādi! Gribēdama palīdzēt un vēlēdamās izvairīties no garas runāšanas šeit Saeimā, kā tas mēdz būt, veselas dienas garumā, komisija izvēlējās netradicionālu veidu - komisija aizsūtīja vēstuli Ministru prezidentam, finansu ministram un Labklājības ministrijai, kā arī akciju sabiedrībai “Latvenergo”, lūdzot rast kopīgu risinājumu, varbūt pat netradicionālu un izņēmuma kārtā.

Diemžēl šāds risinājums nav sekojis, jo ir izveidojusies jauna situācija. Un šī situācija ir sekojoša. Mēs jau esam komisijā saņēmuši divas vēstules, ar kurām es tomēr atļaušos iepazīstināt jūs, cienījamie kolēģi!

Tātad “Latvenergo” prezidents Birkāna kungs raksta: “Paldies par jūsu ieinteresētību cietušā zēna liktenī. “Latvenergo” patiesi vēlējās palīdzēt Gatim Caunītim, lai gan 1994.gada 24.aprīlī tika pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu par šo gadījumu, jo “Latvenergo” darbinieku vaina pārbaudes rezultātā nebija konstatēta. Šobrīd situācija ir mainījusies. Ir ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 110.panta pirmās daļas, un “Latvenergo” ir atzīta par civilatbildētāju, kur civilprasības summa sastāda 51 792 latus. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, izmeklēšana ir pabeigta, lieta atrodas ekspertīzē, un tiek plānots, ka oktobrī tā tiks nodota tiesā. Pastāvot šādiem apstākļiem, mūsuprāt, ir jāgaida tiesas spriedums, jo laiks, kad jautājumu varēja risināt citā ceļā, ir jau pagājis.”

Vēstule ir saņemta arī no Labklājības ministrijas. Es to nelasīšu, jo tā ir garāka. Tur tiek skaidrots, ka zēnam attiecīga ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta, un faktiski zēns tiek gatavots operācijai, bet par protezēšanu vēl pāragri runāt. Tāpat arī sacīts, ka pāragri runāt par protezēšanai nepieciešamo summu. Tāda, lūk, ir šī situācija šobrīd! Tātad droši vien nāksies gaidīt šīs tiesas rezultātus vai arī varbūt attiecīgajām institūcijām, kurām mēs esam uzrakstījuši vēstuli, tomēr vajadzēs sēsties pie sarunu galda un atrisināt šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Pieprasījumu komisijai par darbu, arī par sūtītajām vēstulēm. Es tiešām piekrītu šim secinājumam, ka šajā situācijā, kad ir ierosināta krimināllieta, tālāk šā pieprasījuma virzīšana nav loģiska, tomēr šeit gribu vēl norādīt to, ka patiesībā

Nr. 23-MC

šis jautājums bija atrisināms arī bez tiesas iejaukšanās, bet atsevišķu valsts amatpersonu neizdarības dēļ tas netika izdarīts. Tagad tiešām mums ir tāda situācija, kādā mēs šobrīd esam, un mums tā situācija ir jārespektē, un tāpēc es šo pieprasījumu neuzturu spēkā. Es domāju, ka visi pieprasījuma parakstītāji būs ar mieru, teiksim, ja mēs visi kolektīvi atsauksim savus parakstus zem šā pieprasījuma un par to tālāko nodošanu nebalsosim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tā kā pieprasījuma iesniedzēji savu pieprasījumu atsauc, tad nekāda balsošana vairs nav vajadzīga. Jautājums ir izskatīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Rāviņam.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja. Komisijā bija ieradies zemkopības ministrs un parlamentārais sekretārs, un es vēl piebildīšu, ka viņi sniedza tādus argumentētus paskaidrojumus, kas pārliecināja komisijas deputātus un faktiski arī iesniedzējus par konkrēto situāciju šobrīd graudu iegādē, tāpēc komisija šo pieprasījumu pārveidoja par jautājumu. Un šķiet, ka arī iesniedzēji ar to ir apmierināti, jo galu galā viņu, tā sakot, pēdējais vārds bija tāds, ka viņi patiešām gribētu, lai par šo situāciju graudu iegādē, no kurienes tie nāk un cik lielos daudzumos, arī par cenām un tā tālāk, uzzinātu plašāka sabiedrība - arī jūs, visi deputāti, ne tikai Pieprasījumu komisijas locekļi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es esmu apmierināts daļēji, protams, ar to atbildi, ko es esmu saņēmis no zemkopības ministra Rāviņa kunga. Mēs kā pieprasītāji esam apmierināti tajā ziņā, ka ir apstiprinājies tas, ko mēs iepriekš teicām. Un šis pieprasījums par to, vai graudi ir importēti uz Latviju no Černobiļas apkārtnes, radās ne jau tikai tāpēc, ka šeit bija zemnieku pikets un bija sarunas ar piketētājiem. Galvenais uztraukums bija par to, ka zemniekiem, kas izaudzējuši ražu, pēkšņi izrādījās, ka nav to kur likt, jo visi apcirkņi “dzirnavniekos” bija jau pilni. Tur ir sapirkti graudi, kā izrādījās arī pēc zemkopības ministra atbildes, par cenu, kas ir 100 lati plus pievienotās vērtības nodoklis. Un pēc tam mēs redzējām, ka no zemnieka nepērk pat par 50 latiem tonnā graudus... Un tā ir tāda diezgan dīvaina situācija, bet galvenais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka pirmajā brīdī, pēc tam, kad šeit sākās runas par lieliem graudu iepirkumiem no Ukrainas, no Černobiļas apkārtnes, no Černobiļas ietekmes zonas, pirmajā dienā avīzē parādījās Spruča kunga - Zemkopības ministrijas augsta ierēdņa, atbilde, ka graudi tiekot importēti no Vācijas. Taču pēc tam, kad mēs teicām, ka iesniegsim deputātu pieprasījumu avīzē, parādījās pavisam īss ziņojums, ka kaut kas jau ir vests arī no Ukrainas. “Dienas Biznesā” parādījās garš raksts par Latvijas tēla graušanu, kurš bija pilnīgi neloģisks un kurā bija runa par to, ka latviešiem būs grūtāk eksportēt savus graudus, ja mēs šeit runāsim par to, ka mēs ievedam kaut kādus graudus no Ukrainas un tamlīdzīgi.

Šajā gadījumā mēs no Zemkopības ministrijas esam saņēmuši garu garās tabulas, kur ir redzams, no kurienes ir ievesti graudi, un tāds graudu ievedums ir daudzas tonnas - 1996. gadā ir 204 tūkstoši tonnu. Un šeit ir smalki redzams, no kurām vietām Ukrainā ir vests, arī no ļoti tuvām Černobiļai, pat 90 kilometru attālumā no tās ir vesti graudi. Tātad jautājums ir bijis pilnīgi pamatots, arī saasinātā uzmanība, no zemnieku puses izskanējušās pārdomas ir bijušas pilnīgi pamatotas, un es brīnos par to, ka tāds fakts Zemnieku savienības pārstāvju vidū neradīja uztraukumu.

Nu mums bija laba diskusija, laba saruna ar zemkopības ministru par šo ievedumu. Protams, mēs nevainojām Rāviņa kungu, bet mēs runājām par situāciju kopumā. Mēs runājām par to, ka šodien ir par maz teikt: mēs pārbaudām, vai graudi nav radioaktīvi... Es domāju, ka graudi tiešām nebija radioaktīvi, bet mēs labi zinām, ka eksistē radioaktīvo elementu pussabrukšanas periods, mēs labi zinām, ka ir smagie metāli - svins, stroncijs, bārijs un citi, dzīvsudrabs it īpaši, - un svina un dzīvsudraba daudzums, pēc manā rīcībā esošajiem datiem no mikrobiologiem, graudos tiešām pārsniedz to līmeni, kāds ir normālais. Tātad tās sekas, kas bija tad, kad notika Černobiļas traģēdija, ilgu laiku saglabājas un ietekmē šajā zemē izaugušo labību, un ne jau mēs varam mērīt tādu parametru kā radioaktivitāte...

Tāpēc es domāju, ka šis jautājums tika savlaicīgi pacelts. Ir labi, ka tas ir ar zemkopības ministru apspriests. Man, protams, patiktu, ja šis jautājums tiktu šeit plaši apspriests no Saeimas tribīnes kā pieprasījums, jo mēs labi zinām, par ko ir pārvērtušies jautājumi. Tūliņ nobalsos atkal par to, ka jautājumu sēdi nevajag rīkot, tur uzdotie jautājumi bezgalīgi krājas viens otra galā, mēs atbildes nevaram dzirdēt, kaut gan tāda gribēšana ir, lai šeit jautājumi atklāti tiktu apspriesti no tribīnes, lai šeit ministrs pasaka viedokli, lai visi redz, ka tas, par ko pirmajā brīdī bija uztraukums un par ko dažas avīzes paziņoja kā par Latvijas tēla graušanu, ir pilnīga patiesība, ka ir šādas garas tabulas, kur ir redzams, ka ir vesti graudi tiešām no Ukrainas, tikai nav saprotams, kāpēc tieši no Ukrainas un kāpēc tik milzīgi daudz tieši no Ukrainas. Acīmredzot tāpēc, ka tie bija krietni lētāki un izdevīgāki, nekā vedot no citurienes.

Tātad šis jautājums ir aktuāls, un, ja tas ir pieprasījums, tad mēs šo jautājumu šeit varam vispusīgi apspriest un visi deputāti var runāt. Jautājuma gadījumā, protams, ir īsa atbilde, bieži vien tikai rakstiska, bet uzdevējs var uzdot vēl kādu papildjautājumu.

Tā ka, no vienas puses, mēs, prasītāji, esam apmierināti. Es saprotu, ka šeit spēku samēra dēļ pieprasījumu droši vien noraidīs. Es, protams, palūgšu balsojumu tomēr par šo pieprasījumu, un es arī piekrītu tam, ko izteica Tabūna kungs, ka mēs tādā gadījumā gribētu virzīt vismaz kā jautājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušies nav.

Kreitusa kungs lūdza balsojumu par pieprasījumu, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu Saeimu izteikt attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu zemkopības ministram! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3163.

Sēdes vadītājs. 3163.

J.G.Vidiņš. Pirmais priekšlikums... Mēs tagad skatām to otrajā lasījumā. Pirmais priekšlikums ir saņemts no deputāta Vidiņa, un priekšlikuma būtība...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu vēl nedaudz uzmanības! Koncentrējieties dažu jautājumu izskatīšanai, un tad varēsim atslābināties. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš. Un priekšlikuma būtība ir tāda, lai reģionālās televīzijas jēdzienu paplašinātu, nevis sašaurinātu, kā to bija iesniegusi Nacionālā radio un televīzijas padome pirmajā lasījumā, jo pēc tagad spēkā esošā likuma par reģionālo televīziju varēja uzskatīt tās televīzijas programmas, kuras bija droši uztveramas viena rajona robežās. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, ka par tādām tās var uzskatīt, ja droši uztver viena rajona robežās vai tā lielākajā daļā. Mans priekšlikums savukārt bija tāds, ja var droši uztvert viena rajona un vēl citu rajonu robežās. Tāda ir lietas būtība.

Komisija it kā daļēji šo deputāta Vidiņa priekšlikumu pieņēma, lai gan es kā deputāts gribētu runāt, ka es tomēr lūdzu balsojumu par to savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tā ir tīri tehniskas dabas problēma. Ir vesela rinda rajonu, kur tiešām rajons tiek ar televīzijas signālu apskaņots, bet kāds neliels tā nostūris netiek apskaņots. Ja likumā ir ierakstīts viss rajons, tad tas tiek saprasts arī burtiski. Tāpēc ir labojums, kurš paredz lielāko daļu rajona, ja arī, pieņemsim, kāds kakts - un mēs zinām, ka ir tādi kakti, - no apraides viedokļa netiek apskaņots. Es piekrītu Vidiņa kungam, kurš saka, ka te pievieno vēl citus rajonus. Tas ir pilnīgi pareizi. Bet ir tādas vietas, kur tehniski... kur ir mežains, tāpēc ir tehniski grūti apskaņot. Tāpēc ir šis it kā sašaurinājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Vidiņš - lūdzu!

J.G.Vidiņš. Es runāšu kā komisijas priekšsēdētāja biedrs. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim deputāta Vidiņa priekšlikumu - 7. panta trešo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 22. Nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tātad otrais priekšlikums, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina, ir šo jēdzienu mazliet pieņemamāku pataisīt, respektīvi, ka par reģionālām var uzskatīt tās, kuras var... ja viņu programmas var uztvert viena rajona robežās vai tā lielākajā daļā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tagad par 7. panta piekto daļu bija deputāta Vidiņa priekšlikums to mazliet papildināt. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nepieņēma. Es arī kā deputāts balsojumu neuzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Bet deputāts Vidiņš prasa...

J.G.Vidiņš. Nē, nē, es neuzturu...

Sēdes vadītājs. Jūs neprasāt. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Analoģiska situācija ir ar 7. panta sesto daļu, un komisija šo manu priekšlikumu nepieņēma. Es pašreiz balsojumu pēc sarunas ar Inkēna kungu neuzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu par 13. pantu? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tālāk. Ir deputāta Vidiņa priekšlikums 42. pantu papildināt ar jaunu - septīto daļu. Tās būtība ir šāda: nav pašreiz iestrādāts mehānisms, kādā veidā padomes locekļi var nomainīt savu priekšsēdētāju, un tādēļ es ierosināju, ka to varētu izdarīt, ja trīs padomes locekļi to pieprasa. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nepieņēma, bet es kā deputāts lūdzu tomēr balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Savā būtībā Vidiņa kunga priekšlikumā nav nekā slikta. Taču, ja mēs ierakstām, ka to var darīt tikai trīs cilvēki, tad tas, pirmkārt, rada nepatīkamu asociāciju, jo mēs zinām, ka likumā ir kvota: vienai partijai - trīs cilvēki... Tad iznāk, ka tā ir partijas grupa, kas pieprasa priekšsēdētāja noņemšanu no amata. Tas, no demokrātijas viedokļa, neizskatās pārāk pareizi. Un ir vēl viens mīnuss Vidiņa kunga priekšlikumam. Likumā tiešām nav noteikts, kādā kārtībā... pieņemsim, cik cilvēkiem ir jāierosina. Līdz ar to šodien priekšsēdētāja noņemšanu no amata var ierosināt viens padomes loceklis, attiecīgi izvirzot šo jautājumu uz balsošanu. Vidiņa kungs paceļ šo kvotu līdz trīs cilvēkiem. Es saprotu, ka viņš negrib šādu efektu sasniegt, bet tā iznāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Lujāna kungs.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī gadījumā mūsu kolēģis Inkēna kungs nedaudz maldināja Augsto namu, jo šinī gadījumā nav runāts uzreiz par paša priekšsēdētāja pārvēlēšanu. Te ir teikts tikai tas, ka trīs padomes locekļi var šo jautājumu izvirzīt un ka tad notiek balsojums. Tāpat es jūtos ļoti izbrīnīts, ka šodien Inkēna kungs runā par kaut kādu partiju ietekmi, jo nesen, kad notika balsojums, tad visi sita sev pie krūtīm kulakus un teica, ka tur gandrīz nekādas partiju ietekmes nav, būs labi, profesionāli cilvēki. Kā tad īsti ir? Kad “Latvijas ceļš” mānās un kad nemānās? Un šinī gadījumā patiešām var jau daļēji teikt, ka it kā, ja tas nav noteikts, tad viens var izvirzīt... Bet tikpat labi arī padomes priekšsēdētājs var pateikt - tā kā tas nav noteikts, tad arī attiecīgi balsojums nevar notikt. Tādēļ es šinī gadījumā aicinu atbalstīt Vidiņa kunga priekšlikumu, ka patiešām trīs padomes locekļi var izvirzīt šādu jautājumu un ka tad notiek balsojums. Ja, piedodiet, viens politiskais grupējums it kā, kā Inkēna kungs stāsta un draud, varētu pārņemt varu padomē vai kaut ko izdarīt, tad, es domāju, pārējie politiskie grupējumi, kuri ir mobili, to neatļaus un sliktākajā gadījumā šo jautājumu izskatīs Sadarbības padome.

Sēdes vadītājs. Vēl vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies.

Vidiņa kungs uzstāj, ka par viņa priekšlikumu ir

nr. 24 bs.

jāveic balsojums?

J.G.Vidiņš. Es lūgtu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu papildināt 42.pantu ar jaunu - septīto daļu. Redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 22. Priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tālāk ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 44.panta ceturto daļu papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nu tas vairs nav balsojams, Vidiņa kungs! Mēs esam...

J.G.Vidiņš. Cienījamais priekšsēža kungs, tas ir balsojams, jo tas ir papildinājums 44.pantam. Mēs balsojām par 42. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies, atvainojiet! Jums taisnība!

J.G.Vidiņš. Šeit ir lietas būtība šāda. Es ierosinu, ka jebkuru padomes locekli Saeima var atsaukt pēc piecu deputātu pieprasījuma. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo manu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Bet jūs prasāt balsojumu.

J.G.Vidiņš. Es domāju, ka šajā sakarā tūlīt ies deputāti diskutēt. Es pēc tam lūgšu vārdu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vidiņa kunga priekšlikumā ir tāda loģika: protams, Saeima izveido padomi, un Saeima, protams, var radīt mehānismu, kā to pārveidot, vai vēl kaut kādā veidā... Taču, galvenā doma Radio un televīzijas likumā ir padomes neatkarība. Cik neatkarīga būs Radio un televīzijas padome, ja par piecu deputātu iesniegumu tiks debatēts, kā pie mums tagad ir parasts, veselām dienām? Un bieži vien mēs tomēr neprotam debatēt, nereti iznāk tā, ka konkrētajam cilvēkam neērti parādīties uz ielas pēc tam, kad Saeima par viņu kādu dienu ir runājusi. Es ļoti gribu lūgt neatbalstīt šo priekšlikumu tikai dēļ viena apsvēruma - proti, būtu jāpanāk, lai šī institūcija strādā maksimāli neatkarīgi. Cik lielā mērā to var īstenot, - tas ir cits jautājums, bet es ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šinī gadījumā gribētos pat brīnīties, ka retu reizi no “Tēvzemei un Brīvībai” puses var parādīties kāda loģiska demokrātiska doma. No vairākuma pārstāvjiem to sagaidīt ir ļoti brīnumaini. Redziet, es pilnīgi labi saprotu šajā gadījumā Vidiņa kungu un viņu pilnīgi atbalstu. Patiešām, - vajadzētu beidzot arī vairākumam padomāt, vai nevajadzētu arī kādam opozīcijas pārstāvim tur ieiet iekšā. Jo pagaidām, cik es atceros, krēsli tur ir sadalīti brālīgi. Vienam ir trīs, otram ir divi “beņķi”, un trešajam atkal ir trīs. Tā kā padome ir tos draudzīgi sadalījusi lielākajai - vairākuma - daļai, patiešām būtu patīkami, ja pa reizei arī opozīcija varētu mēģināt kādu no šīs slēgtās sabiedrības pulciņa izvākt laukā. Tās būtu patiešām veselīgas debates, un pie reizes varbūt arī šī slēgtā pulciņa kompānija varētu nopietnāk un aktīvāk strādāt, jo pēdējā laikā iepriekšējās Radio un televīzijas padomes darbība bija pārvērtusies par tādu kā masonu ložas darbību. Visi zināja, ka patiešām viņi, gandrīz kā Repše, ir neatsaucami. Vienīgi vajadzēja gaidīt, ka kāds vai nu apzagsies, vai pats vairs tur nenāks vai ka beigās viņi izkausies publiski; varēja vēl arī cerēt uz to, ka kāds no viņiem “izkritīs”.

Šinī gadījumā es aicinu obligāti atbalstīt opozīciju un ceru, ka “Tēvzemei un Brīvībai” arī atbalstīs savu kolēģi Vidiņu. Uz pārējiem diviem es neceru.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lujāna kungs, jums ir pilnīga taisnība: vismaz uz mani jūs droši varat necerēt. Šis labojums izjauc visu to likuma būtību, kāda ir iestrādāta Radio un televīzijas likumā. Jo Radio un televīzijas likumā, kurš balstās uz attiecīgām Eiropas padomes direktīvām, pats galvenais ir tas, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nav tieši atkarīga no politiķiem. Tie ir atkarīgi no valsts - no valsts politikas, no budžeta, - bet ne tieši no politiķiem. Šādā ziņā salīdzinājums ar Latvijas Bankas prezidentu ir pilnīgi pareizs: arī viņš ir neatkarīgs. Viņa atkarība slēpjas termiņā, pēc kura viņu pārvēlē. Arī padomes locekļi tiek pārvēlēti ik pa četriem gadiem, un, ja kāds no viņiem nav atbilstoši strādājis, tad Saeima viņu nepārvēlē, kā tas ir noticis pirms neilga laika, kad tika pārvēlēti šīs padomes locekļi. Bet, ja katrā brīdī jebkura partija varēs “raustīt” šos padomes locekļus, tas nozīmēs tiešu Saeimas un politisko partiju diktātu pār radio un televīzijas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāts Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kādēļ vispār šāds labojumu projekts radās? Es strādāju tanī Saeimas komisijā, kas tapa izveidota, lai pārbaudītu Latvijas Radio un televīzijas padomes darbību. Kā jau Inkēna kungs teica, tiešām viņa ir tik neatkarīga, ka neatkarīgāka nevar būt. Lai Dievs dod, ka Latvijas Republika būtu tik neatkarīga, kāda ir Latvijas Radio un televīzijas padome! Bet, atvainojiet mani, ja jau mūsu Satversmē ir iestrādāts mehānisms, kādā veidā atsaukt no amata Valsts prezidentu, tad tagad kaut kādu atsevišķu personu nostādīšana pat virs Valsts prezidenta līmeņa, tā ka viņi vispār ir neaizskarami un nav atsaucami pēc to deputātu ierosmes, kas viņus pašus ir ievēlējuši, tomēr ir, man liekas, nedaudz absurda. Cienījamie deputāti, es šeit nedomāju partiju “spēles”, jo, strādādams šajā izmeklēšanas komisijā, es personīgi domāju, ka tiešām šajā padomē vajadzētu būt nevis partiju pārstāvjiem, bet godīgiem, tautā ļoti pazīstamiem cilvēkiem, kuri nav sašmucējušies ne padomju laikos, ne tagadējos laikos. Šo labojumu projektu es iesniedzu galvenokārt tādēļ, ka šis jautājums principā ir nobriedis.

Es tāpat Inkēna kungam varētu prasīt: vai tad kaut kāda zināma atkarība nepiespiedīs šos padomes locekļus strādāt daudz godprātīgāk? Tas ir viss, kas man kā deputātam ir sakāms par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd esmu diezgan nepatīkamā situācijā, jo tā laikam ir pirmā reize, kad man nākas runāt pret kāda savas frakcijas kolēģa viedokli. Šajā gadījumā tas tiešām tā ir. Protams, var teikt, ka nav pareizi tas, ka padomes locekli praktiski vispār nevar atsaukt. Bet, ja viņu var atsaukt ar piecu deputātu parakstiem, es domāju, ka arī tas nav nopietni. Un, ja šāda norma tiks pieņemta, tad šī norma tiks izmantota tikai un vienīgi dažādām politiskajām “spēlītēm” un mēs Saeimā ļoti bieži dabūsim ar šiem jautājumiem nodarboties pilnīgi nevajadzīgi. Es domāju, ja likumā šādu mehānismu ieliek, tad tam ir jābūt daudz nopietnākam - ka vismaz vienai trešajai daļai Saeimas locekļu vajadzētu to pieprasīt. Varbūt, gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, arī šādu normu varētu ielikt. Bet šādam ierosinājumam, ka to var izdarīt ar piecu deputātu parakstiem, es nevaru piekrist.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

Godātie kolēģi, vēl mazliet pacietības! Nedzird vairs galīgi neko.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Nevajadzētu šo Radio un televīzijas padomi tā “frizēt” par nepolitisku padomi. Nu nav taču tā! Tā jau gan gribētos to jautājumu nostādīt. Tā jau pēc tā likuma “optiski” izskatās, ka viņa būtu neatkarīga no politikas, no politiskām partijām. Bet vai jūs neatceraties, kādā veidā, ar kādu procesu, cik vēlēšanu “gājienos” ievēlēja jaunos locekļus? Vai tur nebija politiskas intereses? Vai tur nav politiskas atbildības attiecīgajām partijām? Nevajag tā nostādīt šīs lietas! Ja nu vēl šo padomi var pārvērst par kaut cik visai sabiedrībai atbildīgu, tādu, kas ņem vērā arī citu, tur nepārstāvēto frakciju un partiju viedokļus, tad tikai tādā veidā, ka šie cilvēki ir arī kaut kā atsaucami. Tie pieci deputāti taču nevar nevienu atsaukt, tas jau tā arī nav domāts, bet viņi var ierosināt atsaukšanu, to taču var viegli izšķirt. Ja mēs tā to nostādām, ka viņi ir tik neaizskarami, ka viņus nevar atsaukt, nu tad nav ko brīnīties, bet šie ievēlētie un partijām atbildīgie cilvēki zinās, kā nostādīt radio un televīzijas darbu līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Man ir ļoti nelaba sajūta, ka tas tā ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis labojums pēc savas būtības patiesībā neko nevar uzlabot padomes darbā tāpēc, ka pašā likumprojektā jau ir iestrādāta šī partiju politiskā pārstāvniecība. Tātad padomes darba demokrātija ir ārkārtīgi nosacīta, pie tam tas ir ļoti saudzīgi teikts. Tāpēc, ja būtu šis papildu nosacījums, ar kuru kā ar priekšlikumu nāk deputāts Vidiņš, tas, protams, varētu mazdrusciņ sarūgtināt padomes pārstāvjus...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nu es ļoti lūdzu! Godātie kolēģi, es vēlreiz ļoti lūdzu!... Vai man saukt jūs uzvārdos, vai?

Lūdzu, turpiniet!

A.Rugāte. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis priekšlikums patiešām var radīt lielāku spriedzi padomes locekļu darbā, jo no Saeimas puses, no visu politisko pārstāvju puses, tā ir zināmā mērā uzraudzība tam darbam, ko veic sabiedriska padome (šādi tā ir formulēta). Šīs nozares uzraudzība. Taču, ja reiz likumā ir iestrādāta ne sevišķi demokrātiska šīs padomes izveidošanas metodoloģija, tad šai pārstāvniecībai, es domāju, nevajadzētu būt īpašā pretrunā... šim priekšlikumam nevajadzētu būt īpašā pretrunā ar šādu nedaudz politizētu uzraudzību šīs padomes darbā. Var būt, ka šajā vēlajā vakara stundā ir pārāk grūti izprast šīs attiecības starp ievēlētajiem padomes locekļiem un tām interesēm, kuras ir pārstāvētas politiski un kuras ir atļautas pēc likuma, un to, ko ir mēģinājis izdarīt demokrātijas un šīs nozares darbības uzlabošanas nolūkā deputāts Vidiņš, iesniedzot šādu priekšlikumu, taču, godātie kolēģi, ja mēs nevaram šobrīd nekā citādi izveidot šo padomi, tad var būt, ka ir atbalstāms šis priekšlikums tādēļ vien, lai patiešām šī politiskā interese par sabiedrības saziņas elektroniskajiem līdzekļiem būtu tādā gadījumā nedaudz demokratizētāka, nekā tā ir šobrīd. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un tad jau acīmredzot laika gaitā mēs redzēsim šā priekšlikuma darbības būtību, jo galu galā jāteic, ka agri vai vēlu pienāks tas brīdis, kad tieši pēc Eiropas nostādnēm mums nāksies strādāt. Ja ne mums, tad nākamajai Saeimai nāksies strādāt pie šā likuma demokratizācijas. Tad, protams, šī politiskā pārstāvniecība atkal kļūs par mūsu diskusiju un sarunu objektu, un jācer, ka tad šīs politiskās pārstāvniecības iespaids nebūs tik liels, kāds tas ir bijis, šo likumu pieņemot pirms dažiem gadiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt neviens vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vidiņa kungs. Lūdzu!

J.G.Vidiņš. Cienījamie kolēģi! Šajā ierosinājumā nav ietverta tāda doma, ka pieci Saeimas deputāti var atsaukt kādu padomes locekli. Ja mēs uzmanīgi izlasām šo 44.pantu, tad redzam, ka tad tur ir rakstīts: “Saeima atsauc pirms termiņa Padomes locekli, ja:” Un pirmais punkts: ja viņš trīs mēnešus neattaisnoti nav apmeklējis... Un tā tālāk. Un ja ierosina pieci deputāti... Jebkurš Saeimas lēmums ir balsojams, tātad mums ir jābalso. Daudz ko tie pieci deputāti var pieprasīt, bet ja Saeima nenobalso...

Ir komisijas lēmums, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, bet es lūgtu deputātus tomēr balsot un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu - 44.panta ceturto daļu papildināt ar 3.punktu. Redakcija ir jums iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts. Par - 38, pret - 16, atturas - 20. Tātad priekšlikums ir pieņemts. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

J.Vidiņš. Paldies. Es tur skaitli “36” redzēju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma mums jāizskata 10 deputātu priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 17.punkta izskatīšanai.

Nr.25-SB

Šajā jautājumā vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nezinu, ko mēs darīsim tad. Vai deputātiem nav jāiet šodien uz preses konferenci, lai paustu frakciju viedokli, - tādā gadījumā turpinām darbu - vai tomēr ir jāiet? Lai Prezidijs dod atļauju, un tad mēs iesim. Bet līdz ar to var sākt trūkt kvoruma. Tādēļ piedodiet, ka mēs nobalsojām par tādu lēmumu, tad attiecīgi ar to ir jārēķinās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par darbu bez pārtraukuma līdz 17.jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 28, atturas - 6. Turpinām darbu.

Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš. Cienījamie kolēģi! Juridiskais birojs ir iesniedzis grozījumus 56.pantā. Tie attiecas uz to, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Lūdzu, apskatieties tekstā! Un es iesaku arī deputātiem atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt grozījumus 56.pantā. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.G.Vidiņš. Līdzīgs, loģisks ir Juridiskā biroja priekšlikums izmainīt 62.pantu. Tas arī ir ļoti loģisks, un es lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. Lūdzu balsot par dokumenta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.oktobrim, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 15.oktobris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.23. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā””. Trešais lasījums.

Budceta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es saprotu, ka deputāti ir noguruši, bet es lūdzu koncentrēties darbam. Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem - dokumentu nr. 3196 un dokumentu nr.3196A. Tātad trešajā lasījumā izskatām grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam”.

Uzsākam likumprojekta izskatīšanu pa pantiem. Mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, esam saņēmuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kurā piedāvā redakciju, kas ir atšķirīga no tās, par kuru ir nobalsots otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un daļēji atbalstījusi. Diemžēl šis priekšlikums nav iesniegts tādā veidā, ka to varētu atbalstīt kā priekšlikumu, bet uz šī priekšlikuma pamata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr.3196. Pirmie divi priekšlikumi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Deputātiem nav pret tiem iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemti.

M.Vītols. Nākamais ir piecu deputātu priekšlikums. Šie pieci deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus arī par citiem likuma pantiem, iesaka izslēgt no šī likuma virkni pantu un reducēt šo likumu tikai uz nodokļu prognožu izmaiņas un īpašuma nodokļu procentuālā atskaitījuma pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un dotācijas sadalīšanas principiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma, ka tā neatbalsta šādu pieeju šī likuma trešajam lasījumam, un piedāvā savus priekšlikumus. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu - neatbalstīt piecu deputātu priekšlikumu svītrot likumprojekta 1.pantu, bet izteikt 1.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur tiek mainīta bilance. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Tāds pats ir arī 5.priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām pašlaik 4.priekšlikumu. Debatēs runāt pieteicies bija deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs tomēr iedziļināties šajā jautājumā. Šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums, jo tas skar finanses visās mūsu valsts pašvaldībās. Otrajā lasījumā mums ir pieņemta normāla redakcija, kas atbilst faktiskajam Zemes nodokļa likumam, kas ir stājies spēkā šajā gadā un kas patiesībā izlabo tās kļūdas, kas bija šajā likumā pieļautas, ņemot vērā to, ka pats likums ir stājies spēkā pēc tam, kad ir sastādīta šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas prognoze. Otrajā lasījumā mēs bijām nonākuši līdz tādam modelim, kas apmierina lielāko daļu pašvaldību un kas paredz pietiekamu šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa līmeņa pārdali un - tas ir pats svarīgākais - lauku un mazpilsētu pašvaldībām dod pietiekamu dotāciju. Es aicinu deputātus atbalstīt šo otrā lasījuma redakciju un noraidīt visus priekšlikumus, kas ir iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu. Un aicinu pilnīgi konkrēti sākt ar šī priekšlikuma noraidīšanu, kas maina šo bilanci. Es aicinu deputātus tomēr neizturēties vieglprātīgi pret mazo pašvaldību interesēm. Var jau saprast, ka šeit atsevišķām partijām ir vēlme visas valsts dzīvi pakārtot tikai tam, kas notiek Rīgā. Ir šī vēlme, lai šī attīstība notiktu tikai Rīgā. Es jau, runājot par nākamā gada budžetu, šeit teicu, ka daži deputāti, politiķi un pat politiskie spēki ļoti labprāt šo Latvijas robežu novilktu ap Ogri, Jelgavu un Tukumu, lai, tā teikt, nebūtu nekādu problēmu. Bet tas nevar būt pieņemams. Mums ir jāņem vērā arī pārējo pašvaldību intereses, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribēju tikai precizēt, par cik Čerāna kungs spekulēja ar jēdzieniem “mazās pašvaldības”, “lielās pašvaldības”. Tādēļ, lai būtu tomēr precīzi un skaidri, ir jāteic: otrā lasījuma teksts tiešām tika rediģēts, lai rastu nepieciešamo kompromisu, kāds tagad ir trešajā lasījumā. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija negatīvi ietekmē arī mazās pašvaldības. Čerāna kungs, jūs to labi zināt. Bet šāds risinājums toties ir ļoti, ļoti labvēlīgs acīmredzot jums, jūsu ļoti iemīļotajai pilsētai Jelgavai. Jūsu partijas “bosa” dēļ. Bet diez vai jūs paskaidrosiet, ka otrā lasījuma redakcijā sāpīgi tika skartas, piemēram, Ludzas rajona pašvaldības. Es nezinu, vai jūs tās saucat par kaut kādām bagātām centrālām pašvaldībām? Preiļu rajona pašvaldības un vēl virkni Latgales rajona pašvaldību diez vai varēs nosaukt par tām bagātākajām, kurām vajadzētu samazināt dotāciju, pateicoties šai redakcijai. Tāpēc, es domāju, nevajadzētu visu laiku spekulēt ar to vienu jēdzienu - “lielās”, “mazās”. Ir rasts nepieciešamais kompromiss, gatavojot trešo lasījumu, un par to ir jānobalso. Protams, vienmēr izlīdzināšana būs kādam sāpīga. To nav iespējams absolūti nesāpīgi izdarīt. Bet šis, es domāju, ir visiem pieņemams kompromiss.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols. Aicinu atbalstīt bilances izmaiņu, kāda ir 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā priekšlikums nr.4. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 5.priekšlikumā tiek mainīta bilance pašvaldību atskaitījumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 6.priekšlikumā tiek mainīts skaitlis, kas attiecas uz procentuālo īpašuma nodokļa atskaitījumu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, un arī tas liek mainīt bilanci. Tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to nav atbalstāms 7.priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 8.priekšlikumā arī tiek mainīta bilance. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Arī 9.priekšlikumā ir bilances izmaiņas, kas tiek atbalstītas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 11.priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 12. un 13.priekšlikumu, kuri ir faktiski identiski.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 15.priekšlikums - piecu deputātu priekšlikums, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Arī 16.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Kolēģi, es tagad aicinu jūs sameklēt dokumentu nr.3196A. Tā ir 5.lappuse, kur ir ieviesusies tehniska kļūme redakcijā, un mēs strādāsim tagad ar 5.lappusi, tādu, kāda tā ir dokumentā nr.3196A. Šeit ir 17.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs un ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja

Nr.26 IK

priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 18.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par dotācijas sadalīšanas principiem, kas ir atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 19.priekšlikums nosaka kārtību, kādā tiek kompensēts tas, kas netiek... Tātad ir runa par to, kādā veidā Valsts kase piešķir aizdevumus tām pašvaldībām, kurām ir samazināta kompensācija jeb nepietiekama kompensācija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ēriks Zuda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man jāatzīst, ka šis dokuments ir parādījies pēdējā brīdī. Es īsti nepiekrītu tam priekšlikumam, tai redakcijai, kas ir pārejas noteikumu 4.punktā, kur teikts, ka aizdevums no Valsts kases tiek piešķirts nevis pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, bet konkrēti pašvaldībām. Es domāju, ar to tiek nekorekti atrisināta situācija, kas radusies sakarā ar finansu izlīdzināšanu. Pašvaldības nav vainīgas, ka finansu izlīdzināšana tika ievilkta garumā un ka radušās problēmas - zemes nodokļa izmaiņas - izlīdzināšanas kārtības sakarā. Drīzāk mēs esam šeit vainīgi, un tāpēc nebūtu korekti, ka pašvaldībām jāaizņemas viņu pašu nauda. Es domāju, ka ir pareizi, ka valsts piešķir pašvaldībām naudu, ka valsts piešķir šo naudu pašvaldību finansu izlīdzināšanai, un mums ir valsts līmenī jāatrisina šī problēma, nevis jāliek pašvaldībām aizņemties šo naudu. Tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt to priekšlikumu, to redakciju, kas ir pārejas noteikumu 4.pantā un kas bija mums izdalīta materiālos nr.3196, un kas bija sākotnēji sagatavotajā variantā. Es domāju, ka šis ir ļoti pēkšņi radies variants, un es lūdzu neatbalstīt tādu variantu, bet atbalstīt to, kas ir dokumentā nr.3196.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Māris Vītols - komisijas vārdā.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu tādā redakcijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikts tādā redakcijā, kāda ir dokumentā nr.3196A. Līdz ar to tas ir vienīgais priekšlikums, kas šobrīd tiek piedāvāts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda. Par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

Ē.Zunda. Diemžēl, kolēģi, tādā gadījumā kaut kas nav korekti, jo es līdz pēdējam brīdim nezināju, ka šāds priekšlikums parādās no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Jo visu laiku cirkulēja šis oficiālais dokuments un šeit bija šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tādā gadījumā nav korekts šis skaidrojums, ka šī papildu lapiņa ir parādījusies tehnisku kļūdu novēršanai. Tādā gadījumā šeit ir citas viltības. Es lūdzu tomēr par balsojamiem uzskatīt abus divus priekšlikumus un izšķirties par vienu no tiem, jo nevar būt, ka šis iesniegtais, kas visiem deputātiem bija “uz rokas”, tagad pēkšņi paliek par neoficiālu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātais Zundas kungs! Mēs diemžēl varam balsot tikai tos priekšlikumus, kas nav atsaukti līdz balsošanai. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atsaukusi šo iepriekšējo priekšlikumu, mēs par to nevaram balsot. Diemžēl Kārtības rullis to neatļauj. Mēs varam balsot tikai par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir dokumentā nr.3196A. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Piecu minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pagarinām pārtraukumu līdz tam brīdim, kamēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņems lēmumu.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M. Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot radušos situāciju, pieņēma lēmumu atsaukt dokumentu nr.3196A un turpmāk, izskatot šo likumprojektu trešajā lasījumā, strādāt tikai un vienīgi ar dokumentu nr.3196.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

M.Vītols. Tātad mēs šobrīd esam nonākuši pie 19.priekšlikuma, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un ko tā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 19.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 20.priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 21.priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums, ko nav atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt.

M.Vītols. Nākamais ir 22.priekšlikums, ko ir iesnieguši pieci deputāti un ko nav atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē tas ir, lūdzu?

M.Vītols. Tas ir 8.lappusē.

Sēdes vadītājs. 8.lappuse. 22.priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt. Deputāti šim atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir 23.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā izteikt 2.un 3.pielikumu jaunā redakcijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 2.un 3.pielikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 27.lappusē. Tas ir 24.priekšlikums, ko iesnieguši pieci deputāti un kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu - neatbalstīt deputātu Apiņa, Birznieces, Marjašas, Bērziņa un Keiša priekšlikumu - iebildumu nav.

M.Vītols. Pēdējais ir 25.priekšlikums, kurš ir 28.lappusē. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments ir nr.3096. Jums visiem pirms dažām nedēļām tika izdalīts pārskats par 1996.gada budžeta izpildi, klāt bija pievienoti Valsts kontroles atzinumi un arī materiāli, ko ir izskatījis Ministru kabinets. Latvijas Republikas Satversmes 66.panta trešās daļas teksts skan tā: “Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.” Guntars Krasts ir pirmais premjers, kurš šādu pārskatu ir iesniedzis. Lūdzu tādēļ atbalstīt Saeimas lēmumu, kurš skan šādi: Latvijas Republikas Saeima nolemj: apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskatu (norēķinus par budžeta izpildīšanu).

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts “Par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un komisijas lēmums bija pozitīvs.

Genādija Ambalova

Nr. 27-MC

dzīves gājuma apraksts, kā arī rekomendācijas ir jums visiem izdalītas. Genādijs Ambalovs ir mediķis, torakālās ķirurģijas speciālists, jaunās ārstu paaudzes audzinātājs, pasniedzējs un arī zinātnieks.

Aicinu balsojot izteikt savu viedokli par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - nav. Genādijs Ambalovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un pēdējais šodien izskatāmais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Steidzamības kārtībā izskatām otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”.

Bija iesniegts viens priekšlikums, kuru pats iesniedzējs Dinēviča kungs atsauca. Līdz ar to priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi, un lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, mēs vienojāmies strādāt līdz šī jautājuma izskatīšanai. Pirms sēdes slēgšanas vārdu paziņojumam lūdz deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Saeimas vadītāj, godātie kolēģi! Kā rāda izdruka, balsojot par darba kārtības 7. punktu, mana balsojamā mašīna ir “nostrādājusi” aplam. Paziņoju, ka attiecībā uz likumprojekta “Par valsts budžetu 1998. gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām esmu balsojis “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Putniņa kungs. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Edgars Bāns,

Indulis Bērziņš,

Alfreds Čepānis,

Kārlis Jūlijs Druva,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Andrejs Naglis,

Aleksandrs Pētersons,

Andrejs Pocarnovs,

Anna Seile,

Andris Tomašūns,

Uldis Veldre,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde notiks 16. oktobrī pulksten 9.00.

Bet paziņojumu vēl vēlas dot deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kanādas atbalsta grupā ir ielūgumi uz trešdienas vakaru Kanādas vēstniecībā... ne otrdienas, bet trešdienas vakarā. Šeit ir jūsu ielūgumi. Lūdzu, nāciet tos saņemt.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoiroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute