Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 68 deputāti.

Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas rudens sesijas 11. septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir dokuments nr. 3021. Desmit deputāti ierosina izskatīt jautājumu “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais. Desmit deputāti ierosina izskatīt lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts, kuru iesnieguši desmit deputāti, - “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”. Arī pret šo jautājumu deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Godātie kolēģi, šos jautājumus mēs izskatīsim darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana...” pēc 10. jautājuma, kā 11. jautājumu.

Tālāk. Ir 12 deputātu iesniegums - atļaujiet viņu uzvārdus nenolasīt -, kuri, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 93. pantu, lūdz atcelt steidzamību likumprojektam “Ieguldījumu sabiedrību likums” un, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt 22. punktu - “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Tātad runa, kolēģi, ir par vienu un to pašu likumprojektu: 12 deputāti ierosina vispirms atcelt šā jautājuma steidzamību un tad svītrot to no šodienas darba kārtības.

Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Paldies. Jautājums ir izskatīts - steidzamība ir atcelta, un jautājums no darba kārtības ir svītrots.

Un vēl viens. Tas ir 5 deputātu parakstīts dokuments, kurā deputāti raksta: “Uzskatām, ka 11. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā kā 37. punkts iekļautā lieta - lēmuma projekts “Par pasacieru pārvadājumu politiku Latvijā” - pēc būtības nav apspriežama.

Par šo jautājumu var viens deputāts runāt “par”, viens - “pret”. “Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šāds priekšlikums par šo jautājumu, kas vistiešākajā veidā skar tos cilvēkus, kas nu jau četras nedēļas piketē Vaiņodē uz barikādēm, kuras ir šoreiz uzceltas nevis pret kādu ārēju varu, bet pašiem pret savu valdību un pret mums, pret Saeimu, - šāds priekšlikums ir absolūts cinisms pret šiem cilvēkiem, (Starpsauciens: “Ej, ej, nemelo!”) tā ir absolūta norobežošanās no tautas interesēm un no tā, kas cilvēkiem sāp, un no tā, par ko cilvēki ir gatavi iestāties, ziedojot lielu daļu sava personiskā laika. Cilvēki ir izmisumā. Ja viņi nebūtu izmisumā, tad nestāvētu šīs četras nedēļas uz barikādēm. Bet mēs šodien šeit ar vieglu roku svītrojam šo jautājumu no darba kārtības un vispār atsakāmies šo jautājumu izskatīt! Es zinu, ka tagad pēc dažām minūtēm notiks šis balsojums un ka valdošās frakcijas visu ir sarunājušas, jo ir izdarīts spiediens uz deputātiem. Un tieši tagad ir skaidri redzama... visskaidrāk atklājas šī valdošo partiju politika un viņu attieksme pret tautu. Tiklīdz kāds deputāts bija sācis spriest kā deputāts un jutis savu atbildību pret pilsoņiem, un pieņēmis lēmumu, ka šodien mēs šo jautājumu par pasažieru pārvadājumu politiku skatīsim un lemsim arī jautājumu par to, ka atjaunojama satiksme dzelzceļa līnijā Liepāja-Vaiņode un arī Limbaži-Aloja... tiklīdz izrādās, ka kāds deputāts ir nobalsojis ne tā, kā valdošajai elitei vajadzīgs, tiek izdarīts spiediens, tiek piedraudēts viņam ar to, ka viņu izslēgs no valdošās koalīcijas, ka viens otrs var zaudēt kādu parlamentārā sekretāra amatu vai ministra amatu. Un diemžēl šie deputāti ir pakļāvušies, jo šis krēsls vienā otrā ministrijā ir izrādījies svarīgāks par to, kas patiesībā rūp cilvēkam, tas krēsls ministrijā ir izrādījies svarīgāks par tautas interesēm. Es domāju, ka tagad cilvēkiem ir pilnīgi skaidrs, kāda ir šīs valdības politika, kādu pozīciju pārstāv Ministru prezidents Guntars Krasts un kādu pozīciju pārstāv partija “Tēvzemei un Brīvībai”, pēc kuras iniciatīvas faktiski šis spiediens uz deputātiem tiek izdarīts. Visiem kļūst skaidrs, kādu pozīciju pārstāv “Latvijas ceļš”, Demokrātiskā partija Saimnieks un pat kristīgie demokrāti un Zemnieku savienība. Jā, bija šeit kādi brīvdomības mēģinājumi, bet tagad, kad ir jāizšķiras par to, vai aizstāvēt tautas intereses un zaudēt krēslu ministrijā vai arī atteikties no tautas interešu aizstāvēšanas un palikt pie šī krēsla ministrijā, tomēr krēsls ministrijā izrādās dārgāks. Tas ir vienkārši ļoti nožēlojami. (Starpsaucieni: “Runā par lietu. Nemuldi tik daudz!”) Un es ceru, ka cilvēki sapratīs. Cilvēki sapratīs to un spēs novērtēt gan tos, kuri ir atteikušies no savas pārliecības, gan arī tos, kuri šo spiedienu īstenojuši. (Starpsauciens: “Čerān, kāpēc tev krēsla nav?”) Un, es domāju, tagad to sapratīs arī tie, kam vēl bija kaut kādas ilūzijas par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” varētu kādreiz aizstāvēt tautas intereses, jo šie nacionālie lozungi, kas šeit tikuši skandināti, taču ir sirdij tik tuvi. Bet tagad mēs visskaidrākajā veidā redzam, ka šeit veidojas tāda prettautiska politika, un šī partija ir sevi skaidri parādījusi, ka viņas darbi ir principā pretēji viņas sludinātajiem lozungiem un tautas interesēm.

Es aicinu, protams, visus neatbalstīt šī lēmuma projekta izslēgšanu no šodienas darba kārtības. Es aicinu deputātus tomēr saņemties un pateikt “nē” dažu valdības līderu prettautiskajām iecerēm. Es tomēr aicinu jūs atcerēties, ka tauta ir jūs ievēlējusi un ka jau pēc gada beigsies jūsu pilnvaras un tas būs jums smags laiks.

Es aicinu balsot pret izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs vēlas runāt “par”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie (ieskaitot arī cienījamo Valdmaņa kungu)! Pirmkārt, es gribētu teikt, ka neviens te neapstrīd vaiņodiešu cīņu vai bažas par sava reģiona tālāko attīstību un par to, kā tur tiks atrisināta transporta problēma. Es pat ar zināmu cieņu skatos uz tām metodēm, ko viņi lieto, kaut gan uzskatu, ka acīmredzot varbūt ne tieši tiem cilvēkiem, bet tiem, kas viņus provocē uz šīm metodēm, būtu vairāk jāpievēršas lietas konstruktīvajai pusei un jārūpējas par to. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Es uzskatu, ka šis Ministru kabinets, ko mēs esam šeit ar vairākumu ievēlējuši, vēl pelna mūsu uzticību, un tas nozīmē, ka šis Ministru kabinets savas kompetences robežās noteikti atradīs šīs problēmas risinājumu.

Punkts numur trīs. Es ļoti atvainojos, Valdmaņa kungs, jūsu blējieni ir dzirdami arī šeit, varbūt jūs varētu bišķiņ klusāk, pie sevis, šos blējienus izdarīt.

Nākamais, ko es gribētu pateikt: es uzskatu, ka Saeimai ir godprātīgi jāveic savs darbs. Un tāpēc arī jūs, Čerāna kungs, es atceros, pagājušajā sēdē pats man pienācāt klāt un teicāt, ka īstenībā jau jūs šo lēmumu nebijāt nopietni domājuši un jūs pats uzskatāt, ka šis lēmums bija jāsadala pa daļām, jo atsevišķi lēmumi nav Saeimas kompetencē. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nu nebija tā...”) Jūs to pats atzināt, un jūs labi zināt, ka tas nav Saeimas kompetencē. Pat ja mēs pieņemsim to Saeimā, no tā neizrietēs nekādas juridiskas sekas. Jūs ļoti labi zināt, Čerāna kungs, ka mēs, piemēram, nevaram šodien sākt apspriest Saeimā... Piemēram, ļoti daudzi Pļavnieku iedzīvotāji gribētu, lai, piemēram, 22. autobusa līnija tiktu pārskatīta... un veseli kvartāli... un tur par puskilometru būtu jāpagarina šī līnija. Mēs, protams, varētu sākt šo jautājumu risināt šeit Saeimā, jo iedzīvotāju skaits ir ļoti liels Pļavnieku masīvā, un tā tālāk, un tā tālāk, bet Saeimai ir noteikta likumdošanas funkcija. Un kamēr mēs uzticamies šai valdībai... Mēs esam šeit noklausījušies koncepciju, un es uzskatu, ka Ministru kabinets tiks galā ar šo problēmu. Ja viņš netiks galā, varbūt pēc kāda laika mēs būsim spiesti atgriezties pie tās, bet jau citā kontekstā, taču es uzskatu, ka mēs nedrīkstam diskreditēt Saeimu, apspriežot dokumentus, kas pēc būtības nav Saeimas kompetencē apspriežami. Un es aicinu par šo priekšlikumu balsot “par” un sākt mūsu pamatdarbu - likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Lujāna kungs ir pieteicies runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. (Starpsauciens no zāles: “Viņš grib vienkārši parunāt...”) Lūdzu, Lujāna kungs! Bet jūs nevarat par šo jautājumu runāt ne “par”, ne “pret”.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja ir Kārtības rullis, tad mani ļoti interesē tāds jautājums: lai paceļ roku kāds deputāts, kurš ir redzējis šo desmit deputātu iesniegumu! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Pirmkārt, mani ļoti interesē, kas ir šie desmit deputāti un kāds ir viņu iesniegums. Jo tomēr, man liekas, pirms sēdes šim projektam vai priekšlikumam būtu jābūt rakstveidā un izdalītam visiem deputātiem. Tas ir pirmkārt. Līdz ar to ir jautājums - kā mēs varam apspriest tagad? Es nezinu, par ko mums būs jābalso. Prezidijs ir kaut kādu papīru saņēmis. Kādi desmit deputāti ir iesnieguši. Ko ir iesnieguši? Es personīgi zinu, ka... Vakar kaut kā nelegāli es saņēmu cienījamā Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētāja Druvas parakstītu vēstuli, bet iespējams, ka tā ir tikai anonīma vēstule, un tādēļ es tomēr gribētu dabūt šo reālo dokumentu. Ja tāda dokumenta nav, tad attiecīgi... šis jautājums ir darba kārtībā, un mēs nevaram tagad šo jautājumu vispār nebalsot... ne balsot. Vienkārši tas ir darba kārtībā.

Tādēļ es esmu izbrīnīts par to, ka šādi priekšlikumi ir parādījušies tagad. Un tāpat mums ir vai nu jāapspriež jautājums, vai šis projekts ies uz komisiju... vai - par to nobalso, un tas tiek noraidīts. Tas ir mehānisms. Un nevajadzētu Prezidijam šinī gadījumā nodarboties ar muļķībām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, apspriešanu beidzam. Deputāts Čerāns izsaka protestu pret Panteļējeva kunga runā izteiktajiem apgalvojumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par 5 deputātu parakstīto iesniegumu, ka lēmuma projekts “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” pēc būtības nav apspriežams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu viedokli par 5 deputātu parakstīto iesniegumu. (Starpsauciens: “Uzvārdus?”) Lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana...”.

Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3002 - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Sakarā ar to, ka ir izbeigušās divu gadu pilnvaras vairākiem tiesnešiem, tieslietu ministrs lūdz apstiprināt viņus uz tālāko termiņu bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir izskatījusi šos kandidātus un iesaka Saeimai viņus atbalstīt.

Pirmais projekts - apstiprināt Ivetu Maklakovu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt apspriežamajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, es aicinu jūs piedalīties balsošanā un izlemt jautājumu par Rīgas rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu. (Starpsaucieni no zāles: “Nebalsot! Pārkāpj likumu!”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 9. Iveta Maklakova apstiprināta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - apstiprināt Arvīdu Ozerski par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 5. Arvīds Ozerskis apstiprināts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais un pēdējais lēmuma projekts šajā dokumentā - apstiprināt Sanitu Slišāni par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 4. Sanita Slišāne apstiprināta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valda Nagobada iecelšanu par Reģionālās attīstības padomes locekli”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Ir sagatavots lēmuma projekts saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu un likuma “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem” 9.panta pirmo daļu. Apspriežot šo jautājumu, komisija nolēma atbalstīt Valda Nagobada, Jāņa Kalviņa, Annas Seiles, Ata Sausnīša, Anatolija Gorbunova, Andra Rāviņa, Ulda Pētersona, Maijas Poršņovas un Ineses Vaideres iecelšanu par Reģionālās attīstības padomes locekļiem. Par katru locekli lūdzu atsevišķu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Valda Nagobada iecelšanu par Reģionālās attīstības padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, es atkārtoti aicinu piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Valdis Nagobads iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

Lūdzu, tālāk!

A.Sausnītis. Jānis Kalviņš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Kalviņa iecelšanu par Reģionālās attīstības padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 3. Jānis Kalviņš iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Anna Seile iecelta par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Atis Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 5. Atis Sausnītis iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 5. Anatolijs Gorbunovs iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Andris Rāviņš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Andris Rāviņš iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Uldis Pētersons.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 3. Uldis Pētersons iecelts par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Maija Poršņova.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Maija Poršņova iecelta par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Un Inese Vaidere.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 3. Inese Vaidere iecelta par Reģionālās attīstības padomes locekli.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Deputāts Pēteris Keišs ir ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Deputāts Pēteris Keišs ievēlēts Saeimas Saimnieciskajā komisijā.

Un vēl Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Deputāts Pēteris Keišs ir ievēlēts Centrālajā zemes komisijā.

Godātie kolēģi, skatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Otrā sadaļa, punkts nr.11. - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu. 58 deputāti. Nepieciešamā kvoruma šā jautājuma apspriešanai nav.

Sakarā ar to skatīsim nākamo jautājumu nr. 12. - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2916.

1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums pirmajā lappusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. Arī 2. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 3. priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 4. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ir nr. 6., un tas ir 4.lappusē. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojektā izteikto sesto priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - šo priekšlikumu neatbalstīt.

V.Balodis. 7. priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 8. arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 9. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 10. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 11. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk seko 6. lappusē tabula. Tā ir pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija. Pašķirsim tālāk, kura ir 7.lappuse. Tur tabulas veidā ir 12.priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 12.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 13.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, kas būtiski paredz mainīt vispār aprēķināšanas formulu. Komisijas attieksme ir - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā priekšlikuma būtība nav vis radikāli grozīt šo aprēķināšanas formulu, kā šeit teica referents, bet gan tikai papildināt šo finansu izlīdzināšanas algoritmu ar vēl vienu kritēriju. Un tas ir “Pašvaldības teritorijā esošo un ilgstošo bezdarbnieku skaits”. Mēs visi ļoti labi zinām, ka šie ilgstošie bezdarbnieki pašvaldībās ir problēma, jo šādam cilvēkam nav arī iespējas saņemt šo bezdarbnieka pabalstu, tāpēc pašvaldībai ir jāveic pilnīgi konkrēti pasākumi, lai šos ilgstošos bezdarbniekus pārkvalificētu un kaut kādā veidā censtos normalizēt šo bezdarba situāciju savā teritorijā. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Tātad pievienot šo jauno kritēriju un pārdalīt svarus no iedzīvotāju kopskaita par labu šim kritērijam. Tas dotu tiešām šo papildnaudu tām pašvaldībām, kurām šis bezdarba līmenis ir vislielākais. Jo mēs visi ļoti labi zinām, ka bezdarbs - tā ir viena no pamatproblēmām. It īpaši atsevišķu mūsu valsts reģionu jeb novadu teritorijā. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Taču balsojumu es par šo priekšlikumu neuzturu spēkā, jo es jau tāpat saprotu, ka vairākums ir noskaņots pret to, un tas nozīmē, ka šis priekšlikums netiks atbalstīts. Es tikai vēlējos izklāstīt šo ideju. Kā jau teicu, balsojumu es šobrīd neuzturu spēkā, bet ļoti ceru, ka nākotnē šis kritērijs tomēr varētu tikt iestrādāts arī finansu izlīdzināšanas algoritmā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Paldies, Čerāna kungs!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā kolēģis Čerāns balsojumu spēkā neuztur, varam vienoties par to, ka vairākums deputātu šo priekšlikumu neatbalsta; tādējādi tiek akceptēts komisijas viedoklis par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Godātie deputāti, tālāk seko tabulas. Nākamais priekšlikums ir 19.lappusē. Tas ir tabulas veidā. Te ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par likumprojektā izteikto priekšlikumu nr. 14, kuru izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Atbildīgā komisija to ir akceptējusi. Deputāti runāt nevēlas. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 28.lappusē. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kā konkrēti sadalīt jau esošo naudiņu - 903 000. Mēs grozījumos iebalsojām, ka mēs pieņemsim grozījumus budžetā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir - neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs esam iebalsojuši šo naudu kā dotāciju pašvaldībām, nevis kā naudu izlīdzināšanas fondā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par izteikto priekšlikumu nr. 15, kuru atbildīgā komisija nav akceptējusi? Deputāti atbildīgās komisijas sledzienam piekrīt un šo priekšlikumu neakceptē.

V.Balodis. Paldies. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par trešā lasījuma termiņiem, Baloža kungs, savu priekšlikumu!

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 19.septembrim. Paldies. Čerāna kungam ir iebildumi. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs visi labi zinām šā likumprojekta steidzamību. Pēc būtības par steidzamību mēs neesam nobalsojuši, lai gan zinām to, ka šeit nav pieļaujama nekāda vilcināšanās, un šim likumprojektam ir jāstājas spēkā jo ātrāk, jo labāk. Tāpēc es aicinu par termiņu noteikt 16.septembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad otrais priekšlikums ir 16.septembris.Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Izlemsim jautājumu balsojot. Saskaņā ar tradīcijām un Kārtības ruļļa noteiktajām prasībām sāksim balsot ar tālāko nosaukto termiņu. Piedodiet, ar vēlāk nosaukto - 19.septembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu, kuru izteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam par likumprojektu līdz 19.septembrim. Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 5, atturas - 12. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 2792 un nr. 2881. Pieci deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ir akceptējusi šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un komisija, izskatot šo likumprojektu, to ir atbalstījusi. Es lūdzu arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet ir vēl viens, Čerāna kungs, iesniegums - par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Tas ir dokuments nr. 2881-a. Mums šis jautājums ir jāizlemj vispirms, iekams balsojam pēc būtības.

Baloža kungs vēlas runāt. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šis grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz atbrīvot atsevišķu produkcijas veidu, tas ir, datorus, no pievienotās vērtības nodokļa. Es lūdzu deputātus neizdarīt šādas izmaiņas un neatbrīvot atsevišķu produkcijas veidu no pievienotās vērtības nodokļa, ņemot vērā arī to, ka Finansu ministrija ir sagatavojusi veselu paketi, kuru gatavojas iesniegt Saeimā, par izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī, kur tā paredz svītrot vēl vairākās vietās šos atvieglojumus, kas ir pretrunā ar Eiropas direktīvām. Tāpēc mums nevajadzētu atbalstīt šādu priekšlikumu, kas ir klaja, teiksim, lobēšana. Lūdzu neatbalstīt arī steidzamību un pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Čerāna kungs kā ziņotājs par steidzamību. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Nevis kā ziņotājs, bet kā deputāts es aicinu atbalstīt šo steidzamību, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr ir atbalstījusi šo likumprojektu. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Nav atbalstījusi...”) Mums līdzīgas debates bija arī komisijā, bet steidzamība ir tāpēc, ka tika ierosināts, ka nav labi nodokļu likumus skatīt daudzos lasījumos, bet būtu labi, ja tos varētu ātrāk atvērt un aizvērt.

Otrs apstāklis ir tas, ka šiem datoriem jeb jaunajām tehnoloģijām, kas ienāk mūsu valstī, tomēr iespējami ātri vajadzētu panākt to atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa. Protams, ja deputāti tam piekritīs. Es aicinu balsot par steidzamību. (Starpsauciens no zāles: “Pret lobismu! Nekāda lobisma te nebūs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 30, atturas - 19. Likumprojekta atzīšana par steidzamu ir noraidīta.

Vēlas runāt par apspriežamo jautājumu Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu - noņemt pievienotās vērtības nodokli datoriem. Pamatojums bija šāds. Pagaidām Latvijas datoru tirgum pārsvarā tiek pārdoti datori, kas tiek komplektēti Igaunijā, un mums kaut kādā veidā ir jāmēģina stimulēt to ražošanu, kas notiktu šeit pat Latvijā, it īpaši augstu tehnoloģiju ražošanu, jo šajā gadījumā datoru komplektēšana ir katras valsts cieņas apliecinājums, gods un pienākums. Katrā ziņā tas ļoti strauji attīsta ekonomiku.

Otrs jautājums ir par to, ka mums jāattīsta augstas tehnoloģijas Latvijā, jo, kā jūs zināt, līdz 1994.gadam un vēl joprojām Amerikas Savienotās Valstis neļāva mums eksportēt, kā uz jebkuru Austrumeiropas valsti, īpaši jaunus kompjūterus, piemēram “Mackintosh” jaunās paaudzes kompjūterus. Mums līdz šim vēl neļāva no Amerikas Savienotajām Valstīm kā uz Austrumeiropas valsti tos eksportēt, lai neattīstītu pārlieku ātri mūsu tehnoloģisko varēšanu. Tātad mūsu uzdevums ir visādā veidā stimulēt kompjūteru un datortehnikas ienākšanu Latvijā, un tas pārsvarā attiecas uz mūsu valsts iestādēm un mācību iestādēm. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kuru ir iesnieguši dažādu frakciju deputāti un atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Tikai ļoti īsi. Es, protams, saprotu valdošo frakciju vēlmi samazināt dažādu izņēmumu un dažādu atbrīvojumu skaitu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Tomēr jāņem vērā, ka datori nav vis kaut kāda produkcija. Un, ja mēs šādu lēmumu šeit varētu pieņemt, tad tas uzlabotu iespējas vispirmām kārtām jau fiziskajām personām - gan skolēniem, gan studentiem, kā arī ļautu strādājošajiem iegādāties datorus savā īpašumā. Līdz ar to tas veicinātu cilvēku datorizglītību, un es domāju, ka šī datorizglītība ir tieši tā joma, kurā mēs visvairāk atpaliekam no civilizētās Rietumu pasaules. Protams, es saprotu, ka, teiksim, šeit ir vajadzīgs un tiks pieņemts kaut kāds politisks lēmums, ka frakcijas jau ir vienojušās, bet es tomēr aicinātu padomāt un saredzēt arī to efektu, kādu šāda lēmuma, ja tas tiktu atbalstīts, pieņemšana atstās uz mūsu valsts attīstību, arī uz mūsu valsts potenciālo konkurētspēju nākotnē.

Es saprotu, ka šeit ir runa par to, ka, lūk, Eiropas savienība mums prasa, ka, lūk, šeit mums vajadzētu šos pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumus samazināt. Es piekrītu, ka šī norma varētu darboties tikai līdz tam brīdim, kamēr Latvija iestājas Eiropas savienībā, bet mans aicinājums būtu arī pašiem izrādīt zināmu pašlepnumu un pašiem atbalstīt vajadzīgas nozares attīstību, to stimulējot arī īpašā veidā un tajā brīdī, kamēr mums vēl ir šādas iespējas un kamēr mums nav uzliktas zināmas saistības, kādas mums būs tajā brīdī, kad mēs būsim... ja mēs vispār tādi būsim. Taču es ceru, ka mēs tādi būsim - Eiropas savienības dalībvalsts. Es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pievienotās vērtības nodoklis ir būtiska iemaksa valsts budžetā. Vakardien mēs šeit sēdējām ļoti ilgi, un šie paši kungi, tajā skaitā arī Čerāna kungs, ļoti kaislīgi aizstāvēja lauku problēmas un teica, ka ir jāpanāk no budžeta šie 3% - 17 miljonu - laucinieku atbalstam. Čerāna kungs, taisot šādus speciālus atbrīvojumus atsevišķiem produkcijas veidiem, mēs samazinām šo naudu, kas ienāk valsts budžetā. Tādas pašas vēlmes ir arī ārstiem, ko pārstāv Apiņa kungs. Arī viņiem ir prasības pēc naudas. Mēs nevaram samazināt šo naudu, kas ienāk valsts budžetā. Šobrīd ir atvieglojumu skaitā arī... ir atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa videofilmas. Tiešām visas videofilmas šobrīd netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli.

Tādēļ es uzskatu, ka šie atvieglojumi atsevišķiem produkcijas veidiem nebūtu tādā veidā jālobē.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (“Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Baloža kungs! Kā zināms, mēs skatījām šo jautājumu Budžeta un finansu komisijas sēdē un atzinām, ka tas nav jautājums par budžeta pildīšanos vai nepildīšanos. Jo patiesībā pašlaik mēs vienkārši nevaram palaist darbībā tādu lietu kā kompjūteru ražošanu Latvijā. Latvijā joprojām nevar reāli komplektēt kompjūterus. Jautājums ir mazliet cits - jautājums ir par Eiropas savienību, un neviens nav mums licis visus Eiropas savienības normatīvus un visas uzspiestās prasības izpildīt šodien, ja viņi tajā pašā laikā savas durvis mums neatver. Nē, viņi mums neatver šīs durvis. Mēs varam šo dokumentu pieņemt ar tādu domu, ka, tiklīdz mēs ieiesim Eiropas savienībā, mēs no tā brīža varēsim visus šos atsevišķos labojumus izņemt laukā. Tad mēs varēsim nekādus izņēmumus nepieņemt. Bet šodien mums ir ļoti svarīgi, lai mēs pavirzītu tehnoloģiju uz priekšu Latvijā.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens no zāles: “Galvenie kompjūteru lobiji...”)

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patiešām izbrīnu izraisa fakts, ka Saeimā, valsts parlamentā, var sajaukt divas dažādas, atšķirīgas lietas - video un kompjūterus. Video ir izklaide un citas pārējās lietiņas. Bet, kas attiecas uz kompjūteriem, uz datoriem, var tikai pabrīnīties, ja ir cilvēki, kas to nesaprot. Tūlīt paskaidrošu. Augstākās tehnikas... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Runā par lietu!”) Ko es runāju par lietu, tā ir mana paša darīšana... Un kompjūteru ieviešana valstī, pirmkārt, attīsta augstās tehnoloģijas, mazina bezdarbu, veicina valsts prestiža palielināšanos. Tā ir lietas viena puse. Lietas otra puse ir tā, ka kompjūteru plaša ieviešana valstī, tanī skaitā to nonākšana arī fizisku personu rīcībā, neapšaubāmi ir visas valsts attīstību veicinošs, būtisks faktors. Lai arī kāda būtu valsts darbības sfēra, datoru ienākšana veicina valsts attīstību. Un, ja nesaprot to, ka tas ir valsts attīstību veicinošs faktors, tad es vēlreiz varu izteikt tikai izbrīnu. Un galu galā nodokļu politika un viss pārējais ir tieši tādēļ, lai attiecīgi veicinātu vai neveicinātu tādu vai citādu darbības sfēru, un, ja tas ir valsts interesēs, tad neapšaubāmi tas ir jāveicina. Vēlreiz pasvītroju - tas attiecas gan uz lauksaimniecības, gan visu pārējo valsts darbības sfēru veicināšanu. Tas ir attīstības faktors un prestiža faktors, bez kura mēs nākotnē jo dienas, jo vairāk atpaliksim un jo grūtāk mums būs novērst šo atpalicību citu valstu starpā. Es aicinu noteikti atbalstīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Ļoti īsi. Mani tiešām, tāpat kā Liepas kungu, pārsteidza tas, ka mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs nesaprot to starpību - ko var attiecībā uz valsts attīstību sniegt videofilmas un datori. Un to atšķirību, kāda ir - atbrīvot no PVN videofilmas un atbrīvot no PVN datorus. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”) Šie ir absolūti nesalīdzināmi jautājumi, un es varu abām rokām balsot par to, lai šo atbrīvojumu videofilmām atceltu, tās absolūti nav vajadzīgas mūsu valstī. Un līdz ar to, pieņemot šādu lēmumu, mēs nebūsim arī palielinājuši to atbrīvojumu skaitu, kuri mūsu valstī pastāv attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.

Un otrs punkts, kuram jau šeit pieskārās Apiņa kungs, - ka ir pilnīgi precīzi aprēķini attiecībā uz to, ka šāda nodokļu atbrīvojumu noteikšana budžetu negatīvi neietekmēs. Faktiski visi tie uzņēmumi, kuri saņem šos datorus un maksā par tiem pievienotās vērtības nodokli, pēc tam to saņem no budžeta atpakaļ. Tāpat tas ir arī ar valsts iestādēm - arī valsts iestāžu gadījumā tā faktiski ir tikai naudiņas pārkrāmēšana no vienas kabatas otrā kabatā. Un tā šobrīd ļoti nelielā tirgus daļa, kuru veido privātpersonu legāli pirktie datori, - jā, tiešām tā būs tā naudas daļa, kura tiešā veidā budžetā neienāks. Bet mums ir kompjūterfirmu vērtējumi, ka tas ir ne vairāk kā 5% no visa viņu tirgus. Un, ja šis atbrīvojums tiks noteikts, tad nebūs nekādas nozīmes tālāk nodarboties ar nelegālo tirdzniecību šajā jomā, un līdz ar to pieaugs šīm kompānijām apgrozījums un līdz ar to - arī citu nodokļu maksājumi budžetā. Tā ka šis absolūti nav budžetu ietekmējošs jautājums, kā jau tika runāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es tiešām gribētu tīri koleģiāli lūgt deputātus: tomēr sapratīsim to situāciju, kura šeit veidojās, un atbalstīsim šo likumprojektu! Es saprotu - tas ir arī politisks balsojums, bet es tomēr aicinu atrast iespēju atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jā, tiešām te nav jārunā par politiku, te jārunā par vēl vienu ārkārtīgi lielu mīlestību. Katru nedēļu mēs tagad dzirdam jaunus mīlestības pierādījumus. Es gan šo balsojumu sauktu par balsojumu savtīgās interesēs vai arī lietotu kādu ļoti izplatītu vārdu - lobisms. Cienītie atbalstītāji, jūs esat kļuvuši jau ne tikai smieklīgi, bet unikāli smieklīgi, jo nu jūs tagad visu atbalstāt. Jūs atbalstāt līdzekļus no valsts kases dzelzceļa stāvokļa uzlabošanai. Jūs vakar te ārkārtīgi kaislīgi runājāt par laukiem, par to, kā jūs mīlat laukus, te viens vēl vicinājās ar mēslu dakšām... tikai pēc tam nobijās un šo vicinātāju atstāja... aizmirsa vispār, ka tas kungs te ir ieradies. Tālāk. Jūs te runājāt par pensijām, par bezdarbnieku atbalstīšanu, redziet... Un ko tik vēl jūs negribat atbalstīt! Bet tad, kad ir runa par lauksaimniecības produkciju, par tās atbrīvošanu no šī nodokļa, par maizi, putraimiem, kartupeļiem, par desu, par cukuru, - tad jūs aizmirstat. Jums ir tikai tā vispārīgā interese, tā vispārīgā mīlestība. Vienas partijas programmā jau bija skaisti ierakstīts - ziedoši lauki... visas šīs partijas attieksme - “armija kā ezis”... un vēl tamlīdzīgi izteicieni. Nu ģeniāli, protams. Tagad jūs te uzreiz atcerējāties valsts intereses. Tad, kad pirmīt bija jābalso, jūs “rāvāt” maksimāli efektīvi kvorumu, kā mēdz izteikties, - tīšām nepiedalījāties balsošanā, lai te nekas nenotiktu. Tad jums nebija prātā valsts intereses, nu tās ir parādījušās no jauna. Ļoti savdabīgi. Tāda simptomātiska slimība: piespiež podziņu, tad parādās valsts intereses, pēc tam tās atkal pazūd. Tie paši cilvēki, kas ļoti atbalsta to pašu virzību uz Eiropas savienību, nezin kāpēc arī to tagad ir aizmirsuši. Tieši Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, kur tiešām no jauna pārskatīs mūsu iespējas, “būt vai nebūt”, mēs šeit dažu vietējo “lobīšu” dēļ esam spiesti pārskatīt savus likumus. Nu, redziet, ja jau jūs tik ļoti kaut ko īpašu tā mīlat, tad arī protiet to šeit parādīt, bet vienas dienas laikā, nepilnu 24 stundu laikā, tik dažāda mīlestība - tā ir tomēr slimīga parādība vismaz, ja ne vairāk. Un tāpēc visi šie argumenti, šī izrunāšanās... Te viens kungs jauc vārdus, to, kas ir izklaidēšanās un kas ir izkliede. Acīmredzot nelielas zināšanas fizikā vajadzētu... papildināt kādā 6.klases līmenī. Lūk, un nāk tribīnē un runā, pats nesaprot, ko runā, un rīt runās, ka ļoti mīl laukus atkal jeb mežus mīlē, es nezinu vēl ko. Tā ka, lūdzu, cienītie kolēģi, ja mēs turpināsim šādā veidā izturēties mīl atkal laukus vai mežus, es nezinu, vēl ko. (Starpsauciens no zāles: “Idiotisms...”) Tā ka, lūdzu, cienītie kolēģi... ja mēs turpināsim šādā veidā izturēties pret savas valsts līdzekļiem, ja mēs turpināsim šeit lobisma veidā kaut ko atbalstīt, tad... lūdzu... Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un aicinu tiešām padomāt par valsts interesēm.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Čerāna kungs. Lūdzu!

K.Čerāns. Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka man nav jāatbild šeit uz atsevišķu deputātu nekompetentām demagoģiskām runām, kas šeit izskanēja, un tāpēc es aicinu balsot un lūdzu no deputātiem izpratni un atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Bez ierunām...”) Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 23, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2883 ir “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Es gribu atgādināt kolēģiem: lūdzu šo nesajaukt ar to likumprojektu, kuru mēs paši pieņēmām un uz kura pamata realizēsim reformu pašvaldībā. Šis ir saistīts ar pavisam citas dabas jautājumiem. Tas ir saistīts arī ar Satversmes tiesu, un komisijā bija tāda pamatīga diskusija par šiem jautājumiem, kurā piedalījās arī Endziņa kungs. Komisija ir izdarījusi atbilstošus labojumus šajā likumprojektā.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: 18.pantā izslēgt vārdus “rajona padomes”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar šādu jaunu pantu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. 2.priekšlikums ir garāks, to ir iesniegusi Juridiskā komisija. Un pēc diskusijas atbildīgā komisija ir to piedāvājusi uzlabotā redakcijā, tā, kā jums tekstā ir redzams. Īsumā pateikšu lietas būtību. Ja domes vai padomes priekšsēdētājs vai dome vai padome ir pieņēmusi ar likumu nesavienojamus lēmumus, te ir norādīts, kādā veidā tie būtu apturami, un šie lēmumi būtu realizējami likumā noteiktajā kārtībā. Teksts ir garš. Protams, es nelasīšu. Jūs esat ar to iepazinušies, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas ieteikto un jums izsniegtā dokumenta 2. un 3.lappusē izklāstīto 49.panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Tas ir arī viss par šo likumprojektu. Es aicinu kolēģus nobalsot par to kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kalviņa kungs, jūsu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.septembris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 2884 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Ir saņemti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.

Pirmais priekšlikums ir 2.lappusē. Juridiskais birojs iesaka izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu jaunā redakcijā. Būtībā tā ir sakārtota redakcija, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Otrais priekšlikums no Juridiskā biroja ir 3.lappusē. Ierosina izteikt 2.panta trešās daļas 2.punktu jaunā redakcijā. Arī šeit ir sakārtošanas jautājums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas slēdzienu: izteikt 2.panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Cienījamie kolēģi, vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, tāpēc es lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņiem.

J.Rāzna. Komisija iesaka kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 18.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 18.septembris? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.2890 un nr.2547. Aizsardzības un iekšlietu komisija jau maijā un jūnijā izskatīja šo grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā. Runa ir par negodīgu konkurenci un maldinošām reklāmām. Mēs šo jautājumu izskatījām, komisija to konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam un lūdz arī visus deputātus atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Druvas kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

K.J.Druva. Es lūgtu 18.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 18.septembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Robecsardzes likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2898. Likumprojekts “Robežsardzes likums”, kas sagatavots otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Likums par Robežsardzi”. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es palūgtu iedziļināties šī likuma jēgā. Šis likums nosaka Robežsardzes funkcijas, pienākumus un tiesības. Ja mēs noraidām šo manu priekšlikumu, tādā gadījumā ir jāatbalsta mans nākamais priekšlikums - priekšlikums par 1.panta izslēgšanu. Mums ir likumi “Par policiju”, “Par ugunsdrošību”, arī tajos tiek noteiktas šo organizāciju funkcijas, tiesības un pienākumi. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo priekšlikumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Jautājumu izlemsim balsojot. Tātad deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi, taču deputāts uztur spēkā prasību veikt balsojumu par šo viņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu vēlreiz visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 11, atturas - 32. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt 1.pantu. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu - izslēgt 1.pantu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tam seko gan Ģenerālprokuratūras, gan arī deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš ir pieņemts daļēji. Visi trīs priekšlikumi principā ir identiski. Man ir lūgums atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Tas tiek pieņemts. Paldies.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, bet tas nav balsojams pēc būtības, tāpēc ka mēs esam atbalstījuši trīs iepriekšējos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir Ģenerālprokuratūras priekšlikums - 3.pantā kā 3.punktu ievietot pašreizējā 52.panta 4.punktu, kurā teikts... tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir noraidīt, un ir lūgums balsot par deputātu Dobeļa un Ādamsona priekšlikumu - izslēgt 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, godātie kolēģi! Tātad ir divi priekšlikumi, no kuriem radikālākais ir deputātu Dobeļa un Ādamsona priekšlikums - svītrot likumprojekta 3.pantu. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti piekrīt deputātu Dobeļa un Ādamsona priekšlikumam - svītrot likumprojekta 3.pantu. Paldies. Tas ir pieņemts. Līdz ar to augstāk minētais nav balsojams.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 3.lappusē, tas ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - atstāt 4.panta trešajā daļā pirmo teikumu, tālāko tekstu svītrojot. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Ģenerālprokuratūras un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi daļēji. Ir pieņēmusi Iekšlietu ministrijas iesniegto redakciju šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par likumprojekta 4.panta ceturtās daļas tekstu, kas ir dots jums izsniegtā dokumenta 4.ailē, lappuses labajā pusē? Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 4.lappusē. 7.pants. Ir Ģenerālprokuratūras un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš ir pieņemts daļēji, un attiecīgi ir arī precizēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktais variants. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta tagadējā 6.panta “Atklātums Robežsardzes darbībā” redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir 8.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras priekšlikums - izslēgt 8.panta pirmās daļas pēdējo teikumu. Analoģisks ir arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputātiem iebildumu pret likumprojekta 8.panta pirmās daļas tekstu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 8.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 8.panta ceturtās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 11.panta pirmās daļas otro teikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 11.panta pirmās daļas otrā teikuma svītrošanu neiebilst. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 11.panta trešās daļas 3. punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 11. panta trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11. panta trešās daļas tagadējā 3. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izslēgt 11. panta trešās daļas 6. punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izslēgt 11. panta trešās daļas 8. punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums aizstāt 11. panta trešās daļas 8. punktā vārdu “operatīvo” ar vārdu “operatīvu”. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 11. panta trešās daļas 9. punktu šādā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 11. panta trešās daļas 9. punktā vārdu “izglītošanu”. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izslēgt 12. panta otrajā daļā 1., 2., 8., 9., 10. un 11. punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 8. lapaspusē, tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 12. panta otrās daļas 11. punktā vārdus... tālāk kā tekstā. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izslēgt 12. panta otrās daļas 13. punktā vārdus “un apgādi”. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 12. panta otrās daļas 14. un 15. punktu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - “organizē valsts robežas iekārtošanu un uzturēšanu”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 12. panta trešo daļu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 13.panta otrās daļas 2.punktu Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Ģenerālprokuratūras priekšlikums - 13. panta 3. punktā vārdu “atbildības” aizstāt ar vārdu “darbības”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Ģenerālprokuratūras priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 13. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “Iekšlietu ministrijas”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izslēgt 13. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “izraugās kandidātus mācībām...” un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 13. panta otrās daļas 5. punktu sekojošā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 13. panta otrās daļas 6. punktā vārdu “atjaunošana”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais priekšlikums ir 12. lapaspusē. Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 15. panta trešās daļas otro teikumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 15. panta ceturtajā daļā vārdu “izpildīti” ar vārdu “ievēroti”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 16. panta 1. punktā svītrot vārdus “pildot dienesta pienākumus”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Vidiņa priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 16. panta 3. punktu papildināt ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “Par jebkura noziedzīga pārkāpuma izdarīšanu ar policista tiesībām”. Komisija konceptuāli ir vienojusies par to, ka tāds priekšlikums būtu atbalstāms, bet ir jāprecizē redakcija uz trešo lasījumu, un tāpēc ir lūgums deputātam Vidiņam šo redakciju precizēt. Tomēr pagaidām komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu nav? Ir pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 16. panta 6. punktu aiz vārda “dabas” ar vārdiem “un tehnogēnām”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Finansu ministrijas priekšlikums - precizēt 16. panta 12. punkta redakciju saskaņā ar likumu... un tālāk kā tekstā. Ņemot vērā to, ka nav konkrētu priekšlikumu šajā ierosinājumā, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas viedoklim par Finansu ministrijas priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 18. panta pirmās daļas tekstu iekavās ar burtiem “u.c.”. Komisija to ir pieņēmusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 18. panta pirmās daļas teksta redakcijai piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija šim pantam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptējam. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 18. panta ceturtajā daļā vārdu “(kaujas)”. Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 19. panta trešās daļas 2. punktā vārdu “robežpārkāpēju” ar vārdiem “robežas pārkāpēju”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 19. pantu ar ceturto un piekto daļu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais priekšlikums ir 18. lapaspusē. Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 19. panta piekto daļu ar 3. punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 20. panta pirmo daļu papildināt ar rindkopu. Tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas viedoklim par deputāta Vidiņa priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 20. panta trešajā daļā vārdus “kurām nav vidējās izglītības vai”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 20. panta piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 21. panta pirmo un otro daļu... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 21. panta piektās daļas 1. punktu izteikt sekojošā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 22. panta trešajā daļā vārdu “struktūrvienības” ar vārdu “pārvaldes”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 24. panta otrajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 25. panta pirmajā daļā vārdus... un “tālāk kā tekstā”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 26. panta trešās daļas 2. teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 26. panta piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 26. panta septīto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 27. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 27. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 27. panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt?

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - aizstāt 27. panta pirmajā daļā vārdus “pastāvīgie iedzīvotāji...” un tālāk kā tekstā. Ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta 28. panta pirmās daļas redakcijai.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priešlikums - izslēgt 27. panta otro daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam?

J.Ādamsons. Un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā savu redakciju. Tālāk kā tekstā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti akceptē likumprojekta 28. panta otrās daļas redakciju?

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 29. pantā pirmajā daļā vārdus. Tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Un Aizsardzības un iekšlietu komisijas... Es atvainojos, ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - 29. panta trešo teikumu, kas sākas ar vārdiem “pirmo instruktoru”, uzskatīt... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Ādamsons. Un visā likumprojekta tekstā izslēgt vārdu “speciāls” attiecīgajā locījumā. Tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 30. panta pirmo un otro daļu atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais priekšlikums ir 26. lapaspusē. Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 31. panta nosaukumā vārdu “un” ar vārdu “vai”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī pieņem? Pieņemts? Piekrītam.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 30. pantu sekojošā redakcijā, to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. ...Un nav atbalstījusi Ģenerālprokuratūras priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 33. panta pirmo daļu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 34. panta pirmās daļas redakcijai piekrīt.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 33. panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 33. panta trešās daļas svītrošanai? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 35. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 37. panta otro daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 38. panta trešajā daļā vārdu “amatalgu” ar vārdu “atalgojumu”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 38.panta ceturto daļu aiz vārda “izmaksāts” ar vārdiem “no atstādināšanas dienas”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 30.lappusē. Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 42.panta pirmo daļu aiz vārda “valkā” ar vārdiem “viņiem izsniegto”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 45. panta pirmajā daļā vārdus “kā arī bezmaksas formas tērpu”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 45.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 45.panta ceturtās daļas teikuma beigās izslēgt vārdus “iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 46.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 46.panta pirmās daļas svītrošanai. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 46.panta astoto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 46.panta devīto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - papildināt 47.panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārdiem... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Ģenerālprokuratūras priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 47.panta otrās daļas redakcijai piekrīt.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 47.panta trešo daļu... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šā likumprojekta 47. panta trešās daļas redakcijai arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī nākamo priekšlikumu - aizstāt 47.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “institūcijās...” un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varbūt, Ādamsona kungs, turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms reģistrācijas paziņojums Ilgai Kreitusei - lūdzu, jums vārds!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas - Čehijas atbalsta grupas dalībniekus lūdzu uz sēdi šeit blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Mārim Rudzīša kungam vārds paziņojumam.

M.Rudzītis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļus lūdzu pulksten 12.30 Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es jūs pārtraukumā aicinu uz mazu ekstrā sēdīti tepat blakus. (Starpsauciens: “Aizņemta!”) Vai arī palieciet šeit pat zālē, lai mums nebūtu tālu jāiet. Tas jautājums ir ļoti ātri izšķirams. Tad palieciet tepat zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, es gribu paziņot, ka pēc 15 minūtēm 10.45 notiks Saeimas Prezidija sēde Viesu zālē, tagad lūdzu reģistrāciju! Deputātus lūdzu reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Indulis Bērziņš, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Aristids Jēkabs Lambergs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Anna Seile un Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, mēs nonākuši līdz 34.lapaspusei un strādājam ar 48.pantu. Ņemot vērā to, ka man kolēģi pareizi aizrādīja uz kļūdām, gribu sacīt, ka šajā tabulā tās ir ieviesušās, jo te ir parādījusies “Ģenerālprokuratūra”, bet tai nav likumdošanas iniciatīvas. Tātad priekšlikumi, kurus komisija nav atbalstījusi, vairs nav izskatāmi.

Pārejam pie nākamā Iekšlietu ministrijas priekšlikuma - izteikt 48.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 48.panta trešajā daļā izslēgt vārdus “iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 48.panta piektajā daļā vārdu “atvaļina” ar vārdu “atbrīvo”. Tas ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret piektās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 49.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir komisijas un Ģenerālprokuratūras priekšlikums, ka 49.pantā būtu jāprecizē, kādā mērā tas attiecas... un tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 49.panta otrajā daļā vārdus “viena mēneša” aizstāt ar vārdu “pusmēneša”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu - iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 49.panta 5.punktā aiz vārdiem “Iekšlietu ministrija iesaldēs...” un tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu, - iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 50.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcija. To komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 51.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Finansu ministrijas priekšlikums - 51.panta otro daļu papildināt ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Ir lūgums atbalstīt arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 51.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas teritorijā”.

Sēdes vadītājs. Pret 51.panta otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 51.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret daļas izslēgšanu iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 52.panta trešo daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 52.panta ceturto daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 53.panta virsrakstā vārdu “atvaļinot” ar vārdu “atbrīvojot”. Komisija to ir noraidījusi un ieteikusi Iekšlietu ministrijai apsvērt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu iebildumu nav. Šis atzinums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 53.pantā vārdu “atvaļinot” ar vārdu “atbrīvojot”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tas izriet no iepriekšējā priekšlikuma. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 53.panta 1.punktā vārdu “darbinieku” ar vārdu “robežsargu”, izslēdzot tekstu iekavās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - aizstāt 53.panta 4.punktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 53.panta 5.punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 54.panta tekstu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 54.pantu papildināt ar teikumu... un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Līdz ar to šis deputāta Vidiņa priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt desmito nodaļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret desmitās nodaļas izslēgšanu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izslēgt vienpadsmito nodaļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret vienpadsmitās nodaļas izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Vidiņa priekšlikums - 56.panta 8.punktu izteikt šādā redakcijā... Jautājums nav diskutējams, tā kā mēs esam izslēguši visu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamie ir pārejas noteikumi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: “Līdz likuma par izdienas pensijām robežapsardzē pieņemšanai piemērot likumu, kas nosaka izdienas pensijas policijas darbiniekiem.” Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu 4.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Robežsardzes likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19.septembris - iebildumu nav. Pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu (dokuments nr.2843) “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu, uzskatot, ka arī tas būs viens solis uz okupācijas seku likvidāciju. Juridiskā komisija gan izteica dažas domas par šī teksta uzlabošanu, taču šie priekšlikumi nebija tik principiāli un Juridiskā komisija uzskatīja, ka tos varēs tālāk apspriest otrajā un trešajā lasījumā. Juridiskā komisija uzskata arī... mēs ņēmām vērā to, ka iespējams, ka atlikušajā laikā mēs varbūt nepaspēsim nomainīt gluži visus likumus. Problēma varētu rasties ar diviem kodeksiem, kas ir gan stipri grozīti, bet kas ir tomēr vēl PSRS periodā, okupācijas periodā, pieņemti. Bet komisija uzskata, ka šos jautājumus tad varētu izlemt pārejas noteikumos. Tad šajā gadījumā būtu pilnīga skaidrība, ka no šī laika ir palikuši darboties viens vai divi kodeksi vai varbūt vēl kāds likums. Tad būtu pilnīga skaidrība par visiem pārējiem. Lai pēkšņi netiktu izvilkts kaut kādos aizvēsturiskos laikos pieņemts Latvijas PSR normatīvais akts, kurš formāli nav atcelts, un lai nerastos jautājums par tā piemērošanu. Tāpēc Juridiskā komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāja biedr! Kolēģi deputāti! Ir apsveicami, ka Juridiskā komisija un mūsu kolēģi ir iesnieguši ļoti vajadzīgu normatīvo aktu, jo tik tiešām ir pienācis pēdējais laiks izbeigt Latvijas PSR likumu, lēmumu un citu normatīvo aktu darbību mūsu valstī. Tomēr iesniegtais likumprojekts ir ļoti nepilnīgs un atbildīgais ziņotājs savā īsajā uzrunā neinformēja mūs par, manuprāt, vienu ļoti būtisku apstākli. Godātie kolēģi, pirms mēs pieņemam šādu likumu, ar kuru mēs pēc būtības nosakām termiņu, kādā izbeidzas darbība veselai rindai pirms neatkarības pasludināšanas pieņemto normatīvo aktu, ir vajadzīgs saraksts. Mūsu rīcībā vai Juridiskās komisijas rīcībā, vai šā likumprojekta autoru rīcībā nav šobrīd darbojošos Latvijas PSR likumu un citu normatīvo aktu saraksta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu kā otrā komisija atbilstoši Saeimas lēmumam, un mūsu komisijas sēdē Juridiskā biroja pārstāvji nevarēja informēt par to, kādi Latvijas PSR likumi šobrīd darbojas. Tika izteikts pieņēmums, ka šādu likumu un šādu normatīvo aktu ir vairāk nekā 300, to skaitā apjomīgi kodeksi, gandrīz visi kodeksveida normatīvie akti, atskaitot Civillikumu. Zinot mūsu darba gaitu un tos apjomus, to, kā mēs varam strādāt, man ir šaubas, vai mēs tuvākā gada laikā varēsim pildīt šo mūsu likumu, un tādēļ, godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vienbalsīgu lēmumu, kurš tika pieņemts pēc konsultācijām ar Juridiskā biroja speciālistiem. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu, ierosinām nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai šo likumprojektu - papildu ziņu ievākšanai. Lai tiktu Saeimas deputātiem izsniegts spēkā esošo Latvijas PSR likumu un citu normatīvo aktu saraksts. Ja Juridiskā komisija pati nav šādu sarakstu caurskatījusi, tad jāsaka, kolēģi, ka jūsu darbs nav ar pozitīvu atzīmi vērtējams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Prezidijs šādu priekšlikumu rakstveidā nav saņēmis. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es varu pateikt, ka šādu aktu nav vis 300, kā te mūs informēja. Ja mēs saskaitītu daždažādus Latvijas PSR Ministru padomes lēmumus, tad to skaits būtu tūkstošos. Bet komisija ir ievākusi informāciju, ka ministrijās un daudzās citās vietās šos normatīvos aktus vairs praktiski nepiemēro (atskaitot tikai dažus kodeksus). Kas attiecas uz kodeksiem, tā tiešām ir vislielākā problēma. Bet, kā mēs zinām, šodien mēs lasām otrajā lasījumā jau Kriminālkodeksu, gatavojas otrajam lasījumam arī Administratīvo sodu likums un Civilprocesa likums, kas aizvietos attiecīgos kodeksus. Sagatavošanā ir vēl arī citi likumprojekti. Un tāpēc es saku - varētu rasties problēma ar vienu vai diviem likumiem, par kuriem nāktos izlemt tad, kad šis likums būs jau aizvirzījies tālāk un kad mums būs konkrētāk redzams, par kādiem likumiem varētu rasties problēmas, un tad tos varētu īpaši atrunāt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas pēc būtības mums jāizlemj Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai likumprojektu “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, lai tiktu Saeimas deputātiem izsniegts spēkā esošo LPSR normatīvo aktu saraksts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Jautājums izskatīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.2808, kuru Saeimā ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir izskatīts Juridiskajā komisijā, un šeit ir precizēti vairāki jautājumi - par to, kas var būt par bāriņtiesu, pagasttiesu priekšsēdētājiem un šo tiesu locekļiem, par Korupcijas novēršanas likuma normu neattiecināšanu uz bāriņtiesu locekļiem, kā arī par tām funkcijām, kuras bāriņtiesas veic, to skaitā dod tiesām atzinumus lietās, kurās, īrnieku no dzīvokļa izliekot bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, vienlaicīgi tiek izliktas arī mazgadīgas personas. Tāpat šeit ir arī paplašinātas tiesības saistībā ar vecāku varas pārtraukšanu gadījumos, kad tā tieši apdraud bērnu dzīvību vai veselību. Juridiskā komisija to ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi. Lūdzu arī Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Grīnblats. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 18.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu - 18.septembris - iebildumu nav. Pieņemts. Jautājums izskatīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr.2960. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis Guntars Krasts, toreiz vēl būdams ekonomikas ministrs. Par sevišķās daļas astotās nodaļas nosaukuma izmaiņu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Līdz ar to mainās šī likumprojekta pantu turpmākā numerācija, un es to negribētu turpmāk īpaši pieminēt.

Tālāk ir ekonomikas ministra Krasta priekšlikums 99.pantu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija principā to atbalstīja, tikai izdarīja nelielas redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 99.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, ko izteicis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Viņš lūdz mainīt arī divpadsmitās “c” nodaļas nosaukumu. Juridiskā komisija to neatbalstīja, jo uzskata, ka šāda redakcija nebūs precīza, jo reklāmas noteikumu pārkāpumi ir minēti arī citās nodaļās un šis nosaukums liktu domāt, ka par tiem ir runa tikai šajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par nodaļas nosaukumu piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka priekšlikums - papildināt kodeksu ar pantu par negodīgu konkurenci. Bet 166.21.pants kodeksā jau ir, un tad mums būtu divi 166.21. panti. Komisija principā konceptuāli piekrita tam priekšlikumam un to iestrādāja komisijas priekšlikumā par 166.26.panta redakciju. Šādu priekšlikumu, ka šis būtu otrs 166.21. pants, neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tieši tāds pats priekšlikums ir par 166.22.pantu, kurš arī ir kodeksā. Arī to komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā par 166.26.panta iekļaušanu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk tātad ir priekšlikums par 166.26.pantu, komisijas redakcijā apvienojot abus minētos priekšlikumus, kurus mēs iepriekš neatbalstījām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir ekonomikas ministra priekšlikums - izslēgt 210.pantā dažus vārdus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 213.pantā priekšlikums - papildināt... Ā, nē, atvainojiet, tas nav šeit. Tas jau ir pieņemts teksts. Ir priekšlikums papildināt kodeksu ar 215.8.pantu “Konkurences padome”. Komisija principā to atbalstīja, taču uzskata, ka trešajā lasījumā pie šī panta vēl varētu atgriezties.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums - papildināt kodeksu ar 236.4.pantu. To ir izteicis ekonomikas ministrs. Komisija ir atbalstījusi, taču mazliet precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanu.

I.Bišers. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija lūdz iesniegt līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, līdz kuram?

I.Bišers. Līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 19.septembrim. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu. Paldies, tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokuments nr.2981. Protams, šī likumprojekta pieņemšana pavērs pilnīgi jaunu lappusi mūsu likumdošanā, un sakarā ar to Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija ārkārtīgi daudz pieaicināto ekspertu un konsultantu. Varētu teikt, bija pārstāvētas visas tās iestādes, kuru pārziņā ir jebkurš juridiskais jautājums. Tāpēc šīs pārrunas bija ļoti nopietnas un ilgstošas, un liekas, ka arī tāpēc šo pārrunu rezultātā mēs esam diezgan labi vienojušies par visām pamatnostādnēm mūsu komisijā.

Tagad, lūdzu, pievērsīsimies konkrētiem priekšlikumiem! 4.lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais variants - 5.panta ceturtās daļas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 5.panta ceturtās daļas redakciju, ko iesniegusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk, 5.lappusē, ir uzskaitīti noziedzīgie nodarījumi un par tiem paredzētie sodi. Ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums 7.pantā izslēgt vārdus “nāves sods”. Tā kā tas ir pilnīgi jauns konceptuāls priekšlikums, kura apspriešanai būtu veltāma gandrīz vai vesela sēde, mūsu komisija nejuta vajadzību atbalstīt šādu priekšlikumu, un tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par 7.pantu? Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Tas ir pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums attiecībā uz 8.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. 6.lappuse. Labklājības ministrijas priekšlikums par 13.panta tekstu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgs ir 7.lappusē redzamais priekšlikums par 14.panta pirmās daļas tekstu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. 10.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par izmaiņām 20.panta devītajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šīm izmaiņām piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 13.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par izmaiņām 29.panta pirmās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 29.panta pirmās daļas teksta izmaiņu, ko piedāvājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par 29.pantu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Dobelis. 14.lappuse. Augstākās tiesas un šī likumprojekta izstrādes darba grupas priekšlikums - 30.panta pirmajā daļā skaitli “30” nomainīt ar skaitli “29”. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 15.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par 33.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Priekšlikums par 33.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 16.lappusē ir priekšlikums par 35.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 35.panta pirmās daļas tekstu akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 17.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums izslēgt 36.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 36.panta trešo daļu. Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat 17.lappusē ir konceptuāli jauns Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājums - no jauna izslēgt nāves sodu kā soda veidu. Bet mēs jau esam to konceptuāli noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 18.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 38.panta ceturtās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat ir piedāvājums izslēgt 38.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 38.panta piektās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir 39.panta papildinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo papildinājumu akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir priekšlikums par 40.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākamajā lappusē ir priekšlikums par 40.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Ir 40.panta trešās daļas redakcijas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgas ir 40.panta ceturtās daļas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Arī tās deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 20.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par 41.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 22.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums mainīt 44.panta ceturtās daļas pirmā teikuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 44.panta ceturtās daļas pirmā teikuma teksta izmaiņām piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 23.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums papildināt 46.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 24.lappusē ir 47.panta pirmās daļas 6.punkta jaunas redakcijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti 47.panta pirmās daļas 6.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 47.panta pirmās daļas 10. un 11.punkta redakcijas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Arī šo punktu redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 25.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums papildināt 47.panta pirmo daļu ar 14.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šī panta pirmās daļas papildināšanai ar 14.punktu piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 26.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums izdarīt izmaiņas 49.panta ceturtās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 27.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāta jauna 51.panta ceturtās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 51.panta ceturtās daļas redakciju akceptē.

J.Dobelis. 28.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvājums mainīt 54. panta trešās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 29. lappusē ir priekšlikums mainīt 54. panta sestās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis. 30. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras piedāvājums mainīt 55. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 55. panta otrās daļas teksta izmaiņām piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 32. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums likumprojektu papildināt ar 58.¹ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 58.¹ panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 37. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums izslēgt 63. panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 63. panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 39. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums izdarīt izmaiņas 66. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šīm izmaiņām piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par izmaiņām 66. panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi tajā pašā lappusē par izmaiņām 67. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 40. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par 68. panta otrā teikuma papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 68. panta otrā teikuma papildināšanai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 43. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par izmaiņām 76. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 76. pantā ierosinātajām izmaiņām piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 44. lappusē ir būtisks Aizsardzības un iekšlietu komisijas un šā projekta izstrādes darba grupas piedāvājums par likumprojekta papildināšanu ar jaunu - 78.¹ pantu - par aicinājumiem likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ierosinājumam - papildināt likumprojektu ar 78.^1. pantu un tā redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 45. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras piedāvājums par 80. panta otrās daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par izmaiņām 81. panta pirmajā un otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 46. lappusē ir Iekšlietu ministrijas piedāvājums par izmaiņām 84. pantā. Šo piedāvājumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par Iekšlietu ministrijas priekšlikuma noraidīšanu piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 84. panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par 84. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 84. panta otrās daļas tekstam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 47. lappusē ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums par likumprojekta tālāko papildināšanu ar nākošo jauno pantu. Šo priekšlikumu mūsu komisija un darba grupa daļēji ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šādam komisijas un darba grupas secinājumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. 48. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums par izmaiņām 89. panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 89. panta teksta izmaiņām piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 54. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 101. panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 101. panta papildināšanai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 55. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 103. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 103. panta otrās daļas teksta izmaiņām piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par 104. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 56. lappusē par 105. panta trešās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 59. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums par 112. panta 1. punkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 112. panta 1. punkta papildināšanai iesniegtajā redakcijā piekrīt? Pieņemts. Paldies.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē nu jau faktiski konceptuāli vairs nav izskatāms Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājums no jauna runāt par nāves soda aizstāšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatām tālāk!

J.Dobelis. 60. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 112. panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 112. panta papildinājumiem piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir Labklājības ministrijas piedāvājums par 113. panta tekstu. Šis piedāvājums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas noraidījumam attiecībā uz šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 113. panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras piedāvājums par izmaiņām 114. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 61. lappuse. Labklājības ministrijas piedāvājums par 117. panta tekstu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 117. panta teksta izmaiņām? Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 118. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 118. panta otrās daļas teksta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 62. lappuse. Labklājības ministrijas piedāvājums par 120. panta pirmās daļas tekstu. Daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par 120., 121. un 125. panta papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvātie teksti 120. pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 63. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 120. panta otrās daļas 6. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk tajā pašā lappusē ir Labklājības ministrijas piedāvājums par 121. panta pirmās daļas tekstu, kuru komisija nolēma ņemt vērā, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 64. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvātais 121. panta pirmās daļas teksts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 121. panta pirmās daļas tekstam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par 121. panta otrās daļas 5. punkta tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 65. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras piedāvājums par izmaiņām 122. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti ierosinātajām izmaiņām 122. pantā piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 66. lappusē ir Labklājības ministrijas piedāvājumi par 125. panta otrās daļas tekstu. Arī tos komisija nolēma ņemt vērā, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 125. panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 67. lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums par 129. panta teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 129. panta teksta izmaiņām piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 68. lappuse. Labklājības ministrijas piedāvātais papildinājums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu par Labklājības ministrijas priekšlikumu šajā pantā. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi noraidīts ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 130. panta trešās daļas pirmās rindas tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 69. lappuse. Labklājības ministrijas piedāvājums par 132. panta tekstu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums par izmaiņām 133. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 70. lappuse. Labklājības ministrijas piedāvājums par 135. panta nosaukumu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 135. panta nosaukumam - “Sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana” - piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālākajā piedāvājumā ir redzams komisijas un darba grupas izstrādātais teksts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē.

J.Dobelis. Tālāk tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums par izmaiņām 135. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 72. lappuse. Toreizējā darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga piedāvājums par 141. panta pirmās daļas pirmās rindkopas tekstu, ko komisija ir daļēji pieņēmusi, iestrādājot to savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. 73. lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums 141. panta tekstam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ierosinātajām izmaiņām likumprojekta 141. pantā piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir bijušā darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga piedāvājums par 141. panta pirmās daļas teksta izmaiņām. Daļēji šis piedāvājums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi Aizsardzības un iekšlietu komisija un darba grupa ir piedāvājusi savu priekšlikumu pirmās daļas tekstam.

Sēdes vadītājs. Vai tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Bijušā darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga piedāvājums par šā panta otrās daļas teksta izmaiņām. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. Bet nākamo Bērziņa kunga piedāvājumu par otrās daļas teksta izmaiņām komisija ir pieņēmusi daļēji, iestrādājot savā redakcijā, kura ir redzama 74.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums 143.panta esošajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi tajā pašā lappusē ir piedāvājums par 143.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 77.lappuse. Iekšlietu ministrijas piedāvājums par 149.panta pirmās daļas tekstu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 78.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 151.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 151.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 79.lappuse. Līdzīgs piedāvājums ir par 155.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 80.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par izmaiņām 157.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi turpat ir par izmaiņām 157.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Un līdzīgi tajā pašā lappusē ir par izmaiņām 157.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 157.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 81.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par papildinājumiem 159.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Esam izskatījuši pusi no likumprojekta. 82.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 162.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 162.panta tekstam. Pieņemts.

J.Dobelis. 83.lappuse. Labklājības ministrijas piedāvājums par 164.pantu. To komisija ir pieņēmusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Tas ir izteikts nākamajā komisijas priekšlikumā, runājot par 164.panta nosaukumu un dispozīciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 164.panta nosaukumam un tekstam piekrīt.

J.Dobelis. 84.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par izmaiņām 168.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 86.lappuse. Deputāta Dobeļa piedāvājums 172.panta otrajā daļā. Komisija to neatbalstīja, un es laika taupīšanas labad atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tad skatīsim tālāk!

J.Dobelis. Turpat 86.lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 172.panta ceturtās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 172.panta ceturtās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi par 172.panta piektās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī piektās daļas tekstam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 87.lappuse. Piedāvājums par 174.panta otro daļu vairs konceptuāli nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Dobelis. Tālāk tajā pašā lappusē ir priekšlikums par 174.panta ceturtās daļas tekstu, ko ir piedāvājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija kopā ar darba grupu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 174.panta ceturtās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 88.lappusē ir priekšlikums par 175.panta otro daļu, un tas nav konceptuāli izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

J.Dobelis. 89.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 177.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Priekšlikums par 177.panta otro daļu konceptuāli nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Līdzīgi nav izskatāms priekšlikums arī 90.lappusē.

Sēdes vadītājs. 179.panta otrajā daļā. Paldies. Pieņemts. Skatīsim tālāk!

J.Dobelis. Tālāk ir 92.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājumi par Krimināllikuma papildināšanu ar 182.1. un 182.2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Es uzreiz izteicos par abiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Dobelis. Tālāk ir 97.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 193.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 193.panta pirmās daļas teksta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 98.lappusē par 194.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 99.lappusē par 198.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 100.lappusē par 201.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 101.lappusē par 204.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 204.panta tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 103.lappusē par 207.panta pirmās un otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir par 208.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 105.lappusē ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 210.panta pirmās daļas tekstu, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Tā jums ir redzama 106.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 210.panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir piedāvājums par 210.panta pirmās daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 107.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par Krimināllikuma papildināšanu ar jaunu 213.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta jaunā 213.1.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 108.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas piedāvājums izdarīt izmaiņas 216.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Ir vēl viens priekšlikums par izmaiņām tajā pašā daļā, tikai citā teksta vietā.

Sēdes vadītājs. Tātad kolēģi deputāti piekrīt 216.panta pirmās daļas tekstam.

J.Dobelis. 109.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Augstākās tiesas piedāvājums par 217.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 217.panta pirmās daļas tekstu iebildumus neceļ. Pieņemts.

J.Dobelis. 110.lappusē ir priekšlikums par 219.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 219.panta tekstam.

J.Dobelis. 111.lappusē ir priekšlikums par 221.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Ir vēl viens priekšlikums par 221.pantu, to iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija un darba grupa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 116.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Augstākās tiesas piedāvājums izdarīt izmaiņas 235.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 118.lappusē ir piedāvājums par 239.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 239.panta otrās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 119.lappusē - par 240.panta trešās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 240.panta trešās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 120.lappusē ir 243.panta redakcija, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija un darba grupa.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 243.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 121.lappusē ir piedāvājums par 245.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 245.panta pirmās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 122.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums 246.pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 246.panta svītrošanai. Pieņemts.

J.Dobelis. 124.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums 251.pantu papildināt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 129.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 263.panta pirmās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 263.panta pirmās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 133.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvājums par 270.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 270.panta nosaukumam piekrīt.

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir piedāvājums izdarīt izmaiņas 270.panta pirmās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 136.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras piedāvājums ieviest 279.1.pantu kā papildinošu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 279.1 panta “Pierādījumu viltošana” redakcijai, pirmajai un otrajai daļai, piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 137.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvājums par 280.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat - par 281.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 139.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums papildināt Krimināllikumu ar jaunu 288.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 288.1.panta redakcijai un nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat ir piedāvājums par 289.panta pirmās daļas teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. 141.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ģenerālprokuratūras un darba grupas kopīgs piedāvājums - jauns 293.panta teksts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 293.panta nosaukumu un redakciju akceptē. Pieņemts.

J.Dobelis. Turpat - priekšlikums papildināt Krimināllikumu ar jaunu 293.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 142.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par izmaiņām 294.panta pirmās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 294.panta pirmās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 144.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvājums par 296.panta ceturtās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 146.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Augstākās tiesas piedāvājums par pantu izvietojumu Krimināllikumā, sakārtojot 304. un 305.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 147.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un darba grupas piedāvājums par 304.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 304.panta pirmās daļas un otrās daļas tekstam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Piedāvājums par 305.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 148.lappusē - piedāvājums par 306.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 149.lappusē - piedāvājums izdarīt izmaiņas 307.panta trešajā daļā, kas konceptuālā ziņā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Tajā pašā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Augstākās tiesas darba grupas piedāvājums par 309.panta otrās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Piedodiet, vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Krimināllikumā šis ir pants par starpniecību kukuļošanā. Šā priekšlikuma būtība ir samazināt to sodu, ko var personai piespriest par starpniecību kukuļošanā. Es uzskatu, ka šāds soda samazinājums nav vajadzīgs. Pirmajā lasījumā ir pieņemts, ka šis sods var būt no 5 līdz 12 gadiem, bet tagad, otrajā lasījumā, attiecīgais sods, kas paredzēts šajā priekšlikumā, ir tikai no 3 līdz 10 gadiem. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un nesamazināt mūsu valstī sodu par starpniecību kukuļošanā. Korupcija un kukuļdošana ir pietiekami nopietnas problēmas mūsu valstī, lai mēs pret tām neizturētos šādā vieglprātīgā veidā. Es aicinu balsot un aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dobeļa kungs.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Es ļoti aicinu visus šos piedāvājumus un tamlīdzīgas lietas ārkārtīgi nopietni izskatīt mūsu komisijā. Mēs esam ārkārtīgi ilgi sprieduši, un ir piedalījušies tiešām visi ieinteresētie. Un, ja ir vēlēšanās, uz trešo lasījumu varat sagatavot savus priekšlikumus, bet es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Aizsardzības un iekšlietu komisijas akceptēto likumprojekta 309.panta otrās daļas tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 15, atturas - 8. Komisijas redakcija tiek pieņemta. Paldies.

J.Dobelis. 150.lappuse. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras piedāvājums par 311.panta pirmās un trešās daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi, apsveicu visus jūs un arī sevi par lietišķu pieeju šāda ārkārtīgi nopietna likumprojekta izskatīšanā. Aicinu tagad atbalstīt to balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Latvijas Republikas Krimināllikums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par priekšlikumiem uz trešo lasījumu?

J.Dobelis. Tā kā dokuments ir tiešām tāds, kurš paver jaunu lappusi mūsu valsts attīstībā, es tomēr piedāvātu vairākas nedēļas izskatīt un iesniegt priekšlikumus, un mans ierosinātais konkrētais datums būtu 3.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 3.oktobris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms sākam skatīt nākamo jautājumu, ir jāizskata vairāk nekā 10 deputātu parakstīts priekšlikums. Deputāti lūdz atcelt steidzamību Saeimas šodienas sēdes darba kārtības 22.punkta izskatīšanā un šo likumprojektu izskatīt parastajā kārtībā otrajā lasījumā.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Jautājums ir izlemts.

Godātie kolēģi, sakarā ar to, ka mēs vienojāmies šodien neizskatīt darba kārtības 22. jautājumu, pārejam pie nākamā. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2850-A. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Vakar komisijas sēdē tie tika izvērtēti.

1.priekšlikums ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 6.pantu. Deputāts Lagzdiņš iesaka papildināt 6.pantu ar teikumu šādā redakcija: “Pilnvarniekam ir valsts amatpersonas statuss.” Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs visus tagad pārtraukt prettiesiskas darbības, jo, ņemot vērā to, ka šim likumprojektam tagad ir atcelta steidzamība, ir nepieciešams, lai ar šo tabulu deputāti būtu iepazinušies vismaz 5 dienas pirms sēdes. Šo tabulu mēs esam saņēmuši tikai šodien no rīta, līdz ar to šis likumprojekts šodien nav izskatāms tagad otrajā lasījumā. Es aicinu pārtraukt šo izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs, likumprojekta izskatīšana ir uzsākta, un mēs to turpināsim. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Komisijas lēmums ir neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu pret to, ka netiek atbalstīts deputāta Lagzdiņa priekšlikums - papildināt 6.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

E.Jurkāns. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Alfreds Čepānis. Viņš lūdz izteikt 8.pantu šādā redakcijā: “Valsts (pašvaldības) institūcijas amatpersonu par pilnvarnieku var iecelt ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās.” Komisija balsoja, tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribu atgādināt, kāda ir spēkā esošā redakcija un ko piedāvā kolēģis deputāts Čepānis. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka par valsts pilnvarnieku var būt tikai atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas, piemēram, valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību vadītāji, pašvaldību deputāti, izņemot domju, padomju priekšsēdētājus, civildienesta ierēdņus. Kā jūs atceraties, pirms trijiem mēnešiem mēs izdarījām grozījumus šajā likumā, dodot iespēju ministrijām, kā arī pašvaldībām un citiem kapitāla turētājiem par valsts pilnvarniekiem iecelt tos profesionāļus, kuri darbojas kā civildienesta ierēdņi ministrijās un citās valsts institūcijās. Es domāju, ka šis grozījums, ko mēs pieņēmām, palīdzēja uzlabot valsts pilnvarnieku profesionālo līmeni un bija pamatots. Deputāts Čepānis ierosina atļaut kļūt par valsts pilnvarniekiem jebkurai valsts amatpersonai, tajā skaitā politiskām amatpersonām - Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministriem, Saeimas deputātiem, prokuroriem, tiesnešiem, izmeklētājiem, valsts kontrolieriem un citām amatpersonu kategorijām. Manuprāt, godātie kolēģi, šādu lēmumu mēs pieņemt nevarētu, jo būtu absolūti nepareizi, ja par pilnvarnieku kļūtu, piemēram, prokurors, tiesnesis, izmeklētājs. Manuprāt, arī politiskajām amatpersonām ar šo profesionālās darbības veidu nevajadzētu nodarboties, jo mūsu valstī ir pietiekami daudz izglītotu, labu profesionālo māku apguvušu cilvēku, kuri varētu sekmīgi veikt šos pienākumus. Es domāju, ka nevajadzētu mums uzņemties šo slogu, šo darbu, ko mēs nevaram veikt, reāli nevaram veikt, jo mēs tik tikko tiekam galā ar saviem amatpersonas pienākumiem, ministru, deputātu un citiem pienākumiem. Šis papildu darbs traucētu mūsu pamatdarbu.

Tāpat šobrīd mūsu valstī ir bez darba daudz labu izglītotu, labu profesiju apguvušu speciālistu, kuri sekmīgi varētu pildīt valsts pilnvarnieka pienākumus. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt deputāta Alfreda Čepāņa priekšlikumu, bet atbalstīt četru deputātu iesniegto priekšlikumu. Tie ir deputāti, kas ietilpst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā apakškomisijā, kura izstrādā Korupcijas novēršanas likumu. Šajā komisijā vēl ir arī citi deputāti. Mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs tikai nebūtiski iesakām precizēt tās amatpersonu kategorijas, kuras varētu kļūt par valsts pilnvarniekiem.

Pirmkārt, mēs ierosinām nepieļaut turpmāk valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem kļūt par valsts pilnvarniekiem, jo uzskatām, ka šo uzņēmumu vadītāji ir augstākās izpildamatpersonas attiecīgās uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos un, ja tās iecels par pilnvarniekiem, tad šīs personas nonāks interešu konflikta situācijā. Pašas būs vadītāji, un pašas sevi kontrolēs kā pilnvarnieki. Vai arī tās būs pilnvarnieki citā uzņēmumā, ar kuru attiecīgajam uzņēmumam būs līgumattiecības. Šāda situācija, kolēģi, nebūtu pieļaujama. Turklāt, kā to pierāda prakse, uzņēmumu vadītājus par pilnvarniekiem praktiski neieceļ. Mēs ierosinām dot iespēju pašvaldību domju un padomju priekšsēdētājiem būt par pilnvarniekiem attiecīgās pašvaldības izveidotajos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Mūsuprāt, šāda norma ir taisnīga, jo tā dotu iespēju augstākām pašvaldību amatpersonām pārraudzīt pašu izveidotās pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Tāda ir mūsu priekšlikumu būtība. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 8. panta redakciju un par to balsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lai novērstu nevajadzīgas debates, es savu priekšlikumu atsaucu. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Pateicos. 3.priekšlikums ir par šo pašu pantu, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka tiek ierosināts aizliegt būt par pilnvarnieku pilsētu un pagastu un rajonu padomju un domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija ir daļēji atbalstījusi, kā jau šeit minēja Lagzdiņa kungs, četru deputātu priekšlikumu un izteikusi šādā redakcijā 8.pantu: “Kapitāla daļu turētājs par pilnvarniekiem var iecelt arī Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 6., 9., 12. un 13.punktā minētās valsts amatpersonas, bet Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 10.punktā minētās amatpersonas par pilnvarniekiem var iecelt tikai pašvaldības. Valsts amatpersonu par pilnvarniekiem var iecelt vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās.” Es lūgtu, kolēģi deputāti, pievērst uzmanību šim terminam - “kapitāla daļu turētājs”. Šeit bija runa par valsts un pašvaldību institūciju, bet šis likums, ko mēs tagad izskatām, šie grozījumi paredz sešus kapitāla daļu turētājus. Tāpēc komisuija tos apvienoja ar vienu terminu - “kapitāla daļu turētājs”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 5.priekšlikums ir deputātu Lagzdiņa, Leiškalna, Čerāna un Golubova priekšlikums - izslēgt 21.panta 2.teikumu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Čerāns vēlas runāt. Lūdzu, Čerāna kungs! Frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens no zāles: “Laiks nepietiks. Pusdienās jāiet.”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai’).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es savukārt aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt. Arī tas ir no tiem deputātiem, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas apakškomisijā veic Korupcijas novēršanas likuma izstrādāšanu, un šī priekšlikuma būtība attiecas uz to jautājumu - kas maksā algu tādam cilvēkam, kuru valsts pilnvaro kāda uzņēmuma padomē? Valstij šādi cilvēki ir jāpilnvaro, tas ir skaidrs. Bet šī priekšlikuma būtība ir tā, ka šiem cilvēkiem algu arī maksā tā valsts institūcija, kura šo pilnvarojumu sniedz, nevis tā institūcija, kuras padomē šis cilvēks tiek pilnvarots. Jo tajā situācijā, kas ir paredzēta šobrīd spēkā esošajā likumā, mēs nonākam pie tā, ka veidojas tīrs interešu konflikts visatklātākajā veidā. Proti, tas objekts jeb tā institūcija, kuru pārraudzīt ir uzdevums šim valsts pilnvarniekam, ir tā institūcija, kura pati maksā šim pilnvarniekam algu. Tātad faktiski šim pilnvarniekam ir, no vienas puses, jāuzrauga tas uzņēmums, bet, no otras puses, šis pats uzņēmums maksā viņam algu. Tātad šis pilnvarnieks uzrauga tādu uzņēmumu, no kura viņš pats ir finansiāli atkarīgs, no kura ir atkarīga gan viņa alga, gan prēmijas, gan arī vēl kādā citā veidā tā situācija var veidoties.

Tātad faktiski šāds likuma formulējums ir vistīrākajā pretrunā ar šo korupcijas novēršanas loģiku, un tāpēc to vajadzētu neatliekami labot. Tāds ir arī šis priekšlikums. Šeit kādi deputāti, es atceros, vakar sarunā minēja to, ka lūk, tas, kas šeit Latvijā ir izdarīts, un tas, kas noticis pa šiem neatkarības gadiem, - ka tas nav aiz ļauniem nolūkiem. Taču es domāju, ka, šādā situācijā atstājot šo korupciju veicinošo normu šeit, šajā likumā, tas vistiešākajā veidā norādīs uz attiecīgo deputātu ļauniem nolūkiem. Diemžēl es nevaru šeit izdarīt citus secinājumus.

Es aicinu deputātus vismaz šajā brīdī, kad šī problēma ir saprasta un apzināta, to atrisināt pilnīgi konkrētā veidā un noteikt, ka tie pilnvarnieki, kas tiek virzīti par pilnvarniekiem valsts vai pašvaldību statūtsabiedrībās, - ka tie atlīdzību saņem no tām valsts institūcijām, kas ir šos cilvēkus uz turieni sūtījušas, nevis no tiem pašiem uzņēmumiem, kuros viņi pārstāv valsts intereses.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt. Jānis Lagzdiņš - “Latvijas ceļš”. (Starpsaucieni no zāles: “Nevar vairāk! Nav laika! Lujān, nomierinies!”)

J.Lagzdiņš (“Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Šā priekšlikuma iesniedzēju vēlme bija nevis aizliegt saņemt atalgojumu par atļautu darbu, bet par to darbu, ko veic saskaņā ar pilnvarojumu, līgumu valsts un pašvaldību pilnvarnieki. Tieši otrādi. Korupcijas novēršanas likumā un citos likumos ieliktā koncepcija ir tāda, ka visos atļautos amatos, godātie kolēģi, ir atļauts saņemt arī atalgojumu. Un tieši šī norma varbūt ir korupciju izslēdzoša. Jo, ja nesaņem atalgojumu, tad attiecīgā amatpersona dažādos veidos nonāk interešu konflikta situācijā ar attiecīgo institūciju, kura algu nemaksā. Un tad ir dažādas nelikumības. Šāda norma ir arī daudzu citu valstu likumos. Apakškomisijas locekļus mulsināja vienīgi tā norma, kas pieļauj... faktiski nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu tam maksāt atlīdzību, kuru pārrauga, kuru kontrolē. Un šeit rodas tīrs interešu konflikts. Un tādēļ arī apakškomisija ierosina šo normu svītrot, bet Ministru kabineta noteikumos saskaņā ar šā paša panta pirmo teikumu varētu paredzēt attiecīgus grozījumus, kur tiktu noteikti ne tikai apmēri, bet arī kārtība, kādā atlīdzība tiek maksāta. Tāda ir mūsu pozīcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Cienījamie deputāti! Komisijā bija diskusijas par šo normu, un tā nonāca, manuprāt, pie pamatota secinājuma, ka atalgojums, ja tāds ir, pilnvarniekam ir jāsaņem tur, kur viņš ir pilnvarots, nevis svešā valstī vai svešā teritorijā. Ļoti vienkārši un loģiski!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim deputātu Lagzdiņa, Leiškalna, Čerāna un Golubova priekšlikumu - svītrot 21.panta otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 31. Nav pieņemts.

Jurkāna kungs, lūdzu tribīnē!

E.Jurkāns. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 15. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešā lasījuma priekšlikumiem?

E.Jurkāns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 31.septembrim.

Sēdes vadītājs. Trīsdesmit viena diena septembrī nav. Ir tikai 30.

E.Jurkāns. 21.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 21.septembrim. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2992. Man ir jāatvainojas, ka nav pārāk veiksmīgi sastādīta tabula, taču viss ir atrodams, un es domāju, ka problēmu nebūs.

1.priekšlikums ir 4.lappusē par 20.pantu. Šajā pantā ir paredzēti trīs labojumi. Pirmais ir nobalsots jau otrajā lasījumā. Līdz ar to šodien tas vairs nav apspriežams. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt trešo daļu ar otro teikumu norādītajā redakcijā. Tas ir komisijas priekšlikums, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Un ir arī otrs komisijas priekšlikums - papildināt ceturto daļu ar vārdiem “rīcības sēdē”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir 5.lappusē par 21.pantu. Šeit ir divi grozījumi. Pirmais ir nobalsots otrajā lasījumā. Otrais priekšlikums - papildināt otro daļu arī ar vārdiem “rīcības sēdē”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par 22.pantu. To ir iesniegusi pati atbildīgā komisija, kura arī lūdz ieslēgt vārdus “rīcības sēdē”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk labojumi ir 23.pantā. Pirmie divi labojumi ir jau nobalsoti otrajā lasījumā, tāpēc mums ir jāskatās divi labojumi, kas ir 7.lappusē. Tos abus iesniegusi Juridiskā komisija.

Pirmais - izteikt otrās daļas trešo teikumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Otrais komisijas priekšlikums ir papildināt trešo daļu ar tekstu redakcijā, kāda jums tur ir norādīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par 29.pantu - papildināt minēto pantu ar otro daļu redakcijā, kāda jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir par 31.pantu - papildināt to ar jaunu 11.punktu jums redzamajā redakcijā un sakarā ar to līdzšinējo 11.punktu uzskatīt par 12.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un pēdējais priekšlikums ir par 34.pantu. Pareizāk sakot, ir divi priekšlikumi. Pirmais - papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “pedagoģisko” ar vārdiem “zinātnisko un radošo”, lai būtu saskaņa ar Korupcijas novēršanas likumu un citiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Otrs priekšlikums - vārdus “sabiedrisko organizāciju” aizstāt ar vārdiem “citu sabiedrisko organizāciju”. Politiskās partijas arī ir sabiedriskās organizācijas.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz pieņemt minētos grozījumus Satversmes tiesas likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma daži paziņojumi.

Ludmila Kuprijanova - par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju uzreiz pēc reģistrācijas pulcēties komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - par komisijas sēdi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi pulksten trijos pēcpusdienā komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Indulis Bērziņš, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Māris Vītols, Anna Seile, Jānis Rubulis, Andris Rubins un Aristids Jēkabs Lambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis. Taču man ir šaubas par kvorumu, tāpēc, lūdzu, vispirms reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Sēdi varam turpināt.

Tātad, lūdzu, Kaksīša kungs, ziņojiet Juridiskās komisijas vārdā!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis jautājums ir dokuments nr. 2991. Par minēto likumprojektu Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā nav saņemts neviens priekšlikums un arī Juridiskā komisija 35. pantā ir tikai precizējusi redakciju. Nekādas citas izmaiņas nav izdarītas.

Tajā pašā laikā attiecībā uz 44. pantu Juridiskā komisija ir izteikusi priekšlikumu - izslēgt minētā panta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Tātad komisija uzskata, ka nav atbalstāma vēlme nepamatoti paplašināt to nosacījumu uzskaitījumu, uz kuru pamata var ierobežot cilvēka tiesības un brīvības - šīs vērtības, kuras minētā likuma 1. pantā ir nosauktas par Latvijas valsts augstākajām pamatvērtībām.

Un tādēļ komisija neatbalsta šādu pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, jo vairāk tādēļ, ka šajā redakcijā ir tādi formulējumi, kas ir visai abstrakti, piemēram, “valsts labklājības intereses”, “nepieļaut noziegumus”, “saglabāt tiesas autoritāti un objektivitāti”, tāpēc dažādos apstākļos var tikt tulkoti paplašināti. Mēs uzskatām, ka šo iemeslu dēļ tie nevarētu būt par iemesliem, lai cilvēka tiesības un brīvības ar likumu varētu tikt ierobežotas.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka 44. pants jau šodien esošajā redakcijā dod pietiekami daudz vai pietiekami plašu uzskaitījumu, kad ar likumu varētu tikt ierobežotas cilvēka tiesības un brīvības.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, referents mums ziņoja, ka ir izdarītas redakcionāla rakstura izmaiņas likumprojekta 35. pantā. Šā panta redakcija jums ir redzama dokumenta 1. lappusē. Deputāti, kā es saprotu, akceptē šā panta redakciju.

Un nākamais ir komisijas priekšlikums - svītrot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Tātad šis komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Tad balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojektu “Grozījumi konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi””.

Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Kādi ir jūsu apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam?

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17. septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 17. septembri? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, godātie kolēģi, ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu”.

Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Dokuments, ar kuru mums jāstrādā, ir nr. 3004.

Atgādināšu īsi jautājuma būtību. Pavasara sesijas beigās mēs pieņēmām likumu “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” un ratificējām Ženēvas 1951. gada konvenciju par bēgļiem. Ratificējām to tādā redakcijā, izvēlējāmies to variantu, ka bēgļu likumdošana, kā arī konvencija Latvijā attiecināma tikai uz Eiropas iedzīvotājiem. Kad mēs debatējām par šo likumu, iekšējo likumu, izskanēja dažādi argumenti, bet Saeima nobalsoja par to, ka Bēgļu likums nebūtu attiecināms tikai uz Eiropu. Taču konvenciju mēs ratificējām, zināmā mērā radot kolīziju starp konvenciju un likumu. Protams, ka konvencijai ir lielāks spēks nekā iekšējam likumam.

Godātie kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz jautājuma aktualitāti. Tā kā patlaban mēs esam ratificējuši dokumentus, attiecinot bēgļa statusu tikai uz Eiropas iedzīvotājiem, tad mēs riskējam izkrist no Baltijas vienotības procesa. Igaunija, kurai situācija robežu ziņā varbūt ir nedaudz labāka nekā Latvijai, ir ratificējusi, attiecinot to uz visas pasaules iedzīvotājiem, tas ir, bēgļiem. Lietuva, kurai situācija ir vēl grūtāka nekā Latvijā, jo Lietuvai ir gan sauszemes, gan jūras robeža, ir ratificējusi, attiecinot bēgļa statusu uz visu pasauli.

Otrkārt, mēs skaidri un gaiši apzināmies, ka bezvīzu režīma ar kaimiņvalstīm mums nebūs ar visām no tā izrietošajām sekām.

Treškārt, mums nebūs nekādu iespēju saņemt solīto materiālo palīdzību šo jautājumu risināšanai.

Un visbeidzot, ceturtkārt, es ar visu atbildības izjūtu varu pateikt, ka Luksemburgā decembrī mums nav ko darīt, pat ja mēs izpildītu visus Eiropas komisijas atzinumus. Ja netiks ratificēta Ženēvas konvencija piedāvātajā variantā, šodien Eiropas komisija vai Eiropas Ministru padome ar mums vienkārši nesāks sarunas.

Tajā pašā laikā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka oponentu izvirzītie argumenti ir ļoti svarīgi. Un kādi tie ir?

Pirmkārt, robežas nesakārtotība. Protams, tas ir daļēji arī mūsu vainas dēļ. Protams, tas ir daļēji atkarīgs arī no tiem, kuriem šī robeža bija jāsakārto, bet tas ir arī objektīvs process, jo uz robežas pēc okupācijas likvidēšanas vai pēcokupācijas periodā ir vēsturiski izveidojusies šī situācija.

Otrkārt, oponentu arguments par readmisijas jeb migrantu atpakaļuzņemšanas līgumu ar kaimiņu valstīm, protams, ir ārkārtīgi svarīgs arguments. Bet šis jautājums objektīvi ir ne tik daudz atkarīgs no Latvijas, cik no kaimiņvalstu nostājas. Atgādināšu, ka visām valstīm, kas robežojas ar “lielo” kaimiņu, vairākumam nav šā readmisijas līguma, bet tajā pašā laikā tās ir ratificējušas Ženēvas šo konvenciju, attiecinot bēgļa statusu uz visu pasauli.

Protams, šie argumenti ir ļoti svarīgi, un neņemt tos vērā būtu nevalstiski. Tāpēc runa varētu būt nevis par redakciju, jo tas ir starptautisks līgums, kur mēs rediģēt neko nevaram, bet tajā pašā laikā varētu būt diskusijas, vai tad, kad mēs ratificēsim to galīgajā lasījumā, šī redakcija stāsies spēkā uzreiz, vai arī mēs uz otro lasījumu, ja jūs apstiprināsit steidzamību, varētu runāt par kādiem termiņiem, kad tas stāsies spēkā. Par to varētu būt diskusijas.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi Ārlietu komisijas negatīvu atzinumu, taču tajā pašā laikā, ņemot vērā, pirmkārt, jautājuma konceptuālo skaidrību, otrkārt, ņemot vērā ārpolitiskā aspekta ārkārtīgo aktualitāti šodien, lūdz Saeimu atzīt projektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim tātad, kolēģi, jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 8. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Sākam debates. Debatēs runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es arī gribētu mazliet atgādināt vēsturi, kādā veidā tika pieņemts šis likums tajā pašā dienā, kad mēs aizgājām brīvdienās.

Šī konvencija sēdē tika pieņemta ļoti lielā steigā, pārkāpjot visas iespējamās Kārtības ruļļa normas. To tad iesniedza kā negaidītu likumprojektu, kurš nebija paredzēts darba kārtībā. Pēc tam tika pārkāpti dažādi procedūras jautājumi, un mēs to arī pieņēmām. Par lielu pārsteigumu šā likumprojekta autoriem parlamenta vairākums tomēr nobalsoja par to, ka šis likumprojekts ir attiecināms uz Eiropas valstu iedzīvotājiem.

Godātais Seiksta kungs, ir pilnīgi pareizi, ka mums Luksemburgā neatkarīgi no tā, vai mēs pieņemsim šo likumprojektu tādā vai citādā redakcijā, tik un tā nav ko darīt, tāpēc ka viens no galvenajiem kritērijiem - un arī Eiropas komisijai bija tāds atzinums - ir mazliet cits, tas, ka Latvijā ir pārāk augsts korupcijas līmenis. Nav iekšējās drošības. Paskatieties, ko raksta arī mūsu prese par izvirzītajiem nosacījumiem. Ne jau tas, ka šī konvencija ir ratificēta šādā variantā vai ka mēs tagad pieņemsim citu variantu, ir galvenais kritērijs, kāpēc mēs nevaram noslēgt bezvīzu režīmu ar Zviedriju vai Somiju. Tur ir pavisam citi kritēriji, un galvenokārt šie kritēriji ir saistīti tieši ar iekšējo drošību, ar noziedzības līmeni un arī ar valsts austrumu robežu.

Man nebūtu absolūti nekādu iebildumu, ja mēs būtu tādā situācijā, kādā ir mūsu Igaunijas kolēģi, kur ir normāla, labiekārtota austrumu robeža. Mums uz austrumu robežas faktiski pēdējo piecu gadu laikā nav ieguldīts neviens santīms tās attīstībai. Tikai pagājušajā gadā tika pieņemts konceptuāls lēmums beidzot kaut ko sākt būvēt uz austrumu robežas, bet līdz šai dienai nekas nav izdarīts. Iespējams, ka beidzot tiks organizēta institūcija, kura atbildēs par austrumu robežas celtniecību kopumā.

Nav taisnība, ka mums ne ar vienu no kaimiņvalstīm nav bezvīzu režīma. Es nezinu... varbūt Seiksta kungs uzskata, ka Igaunija un Lietuva neatrodas mums kaimiņos.

Mēs jau esam diezgan daudz diskutējuši par tām problēmām, kuras ir saistītas tieši ar šo te Ženēvas konvenciju. Man nebūtu iebildumu, ja mēs pieņemtu šo Ženēvas konvenciju dotajā redakcijā ar vairākiem nosacījumiem: ja mums būtu sakārtota, pirmkārt, austrumu robeža, ja beidzot Ārlietu ministrija būtu pacentusies un būtu parakstīts līgums ar Krieviju un Baltkrieviju par bēgļu atpakaļuzņemšanu jeb bēgļu readmisiju.

Gribētu jums atgādināt, ka pāris mēnešu atpakaļ Lietuvā bija sacelšanās tā saucamajā bēgļu nometnē, kur sacēlās vairāk nekā 300 bēgļu. Kamēr mums nebūs atrisinātas visas šīs problēmas, es uzskatu par absurdu vispār izskatīt šo jautājumu.

Kritiku neiztur arī tas, ko šeit min par piemēru: redzat, tādā gadījumā šo konvenciju tādā redakcijā, kādā viņa ir mums pašlaik pieņemta, nevarēs nekādā sakarībā attiecināt uz Krievijas pilsoņiem. Tas ir absolūts absurds! Es gribētu atgādināt tiem, kuri to nezina, ka arī Krievija ir Eiropas padomes locekle, un ar to tad viss ir izteikts.

Iepriekšējā sēdē, kad mēs nodevām šo likumprojektu komisijām, Seiksta kungs uzstājās un teica, ka viņš kā komisijas vadītājs izjūt milzīgu spiedienu no ārzemēm, ka ārzemes, rietumnieki, visu laiku spiež, lai mēs ratificējam konvenciju “a” variantā, nevis “b” variantā. Godātais Seiksta kungs, es gribētu atgādināt, ka jūs esat ievēlēts no Latvijas pilsoņu vidus un pārstāvat Latvijas tautu, tādējādi mums pirmām kārtām un galvenokārt ir jārūpējas par saviem pilsoņiem, nevis par Eiropas savienības pilsoņiem. Mēs šo problēmu varēsim risināt tikai tad, kad būsim iekļuvuši Eiropas savienībā, bet tikmēr, kamēr mūsu tur nav, mums tas nav tik aktuāli.

Manī rada izbrīnu tas, ka Seiksta kungs un viņam līdzīgi domājošie neizjūt spiedienu no Lejaskurzemes iedzīvotāju puses, kuri protestē pret to, ka tiek slēgta dzelzceļa līnija. Mani izbrīna tas, ka mēs neizjūtam spiedienu no zemnieku puses, kur arī tiek elementāri pārkāptas cilvēktiesības. Un vakardienas sēdē mēs arī konstatējām, ka gan parlaments, gan valdība regulāri pārkāpj mūsu pašu pieņemtos likumus. Varbūt vajadzētu no sākuma savest kārtībā mūsu iekšējo likumdošanu un beidzot sākt visiem normāli pildīt likumus, bet pēc tam varētu normāli pāriet arī pie šīs konvencijas.

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz jūs lūdzu apdomāties un pārdomāt to, kam tad īsti mēs kalpojam, - Latvijas interesēm vai kādu ārvalstu interesēm. Vēl 10 gadus atpakaļ mēs tikpat paklausīgi balsojām, kā lika Maskavā, bet tagad mēs mēģinām sev uztiept un sevi pierunāt, ka jābalso tā, kā nolemj Briselē. Vai mēs esam nacionāls parlaments vai ne? Es aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidija locekli! Kolēģi Saeimā! Jānis Ādamsons jau paskaidroja, ka šā likuma rāmjos ir daudz kas, kas mums varbūt ir nepieņemams vai vismaz tāds, par ko mums varētu viedokļi dalīties. Seiksta kungs jau runāja par to, vai mums Latvijā vajadzētu šķirot tos bēgļus, kas ir no Eiropas, un nerūpēties par bēgļiem no citurienes. Es saprotu kristīgo demokrātu viedokli, ka tas ir necilvēcīgi - uzskatīt, ka cilvēkus no citām pasaules daļām mēs neuzņemsim tāpat, kā uzņemam bēgļus no Eiropas. Tur mūsu viedokļi varētu dalīties. Neapšaubāmi, tas punkts, ko Ādamsona kungs minēja, - ka mums nav sakārtotas robežas un nav sakārtotas attiecības, lai mēs varētu bēgļus pagriezt atpakaļ uz Austrumu pusi, ir liels šķērslis šā lēmuma pieņemšanai šodien. Vajadzētu papriekš sakārtot robežas, nokārtot bēgļu konvencijas ar Austrumu valstīm, lai Latvija nekļūtu par to valsti, kurā būs jātur visas pasaules bēgļi, kas nāk no Austrumiem uz Eiropu. Bet es gribētu runāt ne tik daudz par to, kas ir likuma ietvaros, bet gan par pašu likuma būtību. Es saskatu nodevību, dziļu nodevību pret Latvijas tautu. Es saskatu dziļu nodevību pret Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem. Es saskatu dziļu nodevību pret Centrāleiropu un Austrumeiropu. Es saskatu dziļu nodevību pat pret pasaules miera procesu. Mums ir runa par konvenciju, kas saka, ka pirms 1951.gada bēgļu nav bijis. Mēs pieņemsim konvenciju, ka pirms 1951.gada nekādi bēgļi netika radīti. Ir 25 miljoni krievu tautības nepilsoņu, kuri dzīvo citu tautu robežās. 700 tūkstoši no tiem dzīvo Latvijā. Taču mēs, parakstīdami šādu līgumu, nekustinādami šo 1951.gada “robežu”, nolemjam, ka pasaulei nav jāpalīdz risināt šo 25 miljonu cilvēku problēmu; ka pasaulei nav jāpalīdz risināt Latvijā dzīvojošo šo 700 tūkstošu cilvēku problēmu; ka tādu bēgļu vispār nav, ka viss ir normāli. Ka viss, kas pirms 1951.gada notika cilvēku dzīvesvietu jautājumā, ir legalizēts. Tagad, saprotiet, Latvijai ir iespējams kļūt par morālo vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā, pirmajiem skart to jautājumu, ka nav Otrā pasaules kara sekas atrisinātas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tas nāktu par labu katrai no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, tas nāktu par labu Latvijai, tas nāktu par labu tiem nepilsoņiem, kuri pagaidām it kā negrib palikt Latvijā, jo viņi tomēr nepieņem to pilsonību. Pasaulei būtu jānāk un jāpalīdz risināt Otrā pasaules kara sekas. Bet mēs pieņemam ar steidzamību un, manuprāt, ar lielu blēdību... Es vēlāk paskaidrošu, kāpēc es saku - ar lielu blēdību. Liek mums tagad balsot, ka nav it nekādu seku no laika pirms 1951.gada, kuras būtu šodien jārisina. Un tas, mani draugi, ir pilnīgi nepieņemams variants. Sāku saprast, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Svēta lieta - internacionālā Ženēvas Bēgļu konvencija. Ak Dievs, kā gan varētu būt kaut kas svētāks! Kā gan varētu būt kaut kas nepareizs? Bet atbrauca mūs ietekmēt ārzemnieki, skaidrot šā un tā, un no viņu atbildēm mēs šo to iemācījāmies. Tad divreiz uz Ārlietu komisiju izsaucām Ārlietu ministrijas ierēdņus, un viņi vienkārši nespēja atbildēt vai negribēja atbildēt, “runāja garām”, tāpat kā Seiksta kungs šodien: ziniet, tur mums Luksemburgā nespīd... tur nespīd, un tur nespīd... Bet par lietas būtību viņš nerunā.

Lietas būtība ir tāda: vai ir Latvijai un vai ir pasaulei problēmas, kas ir radušās pirms 1951.gada un kas nav vēl atrisinātas? Manuprāt, ir. Bet mēs šodien redzēsim, kā mēs balsosim. “Tēvzemieši” sola, ka viņiem patriotisms ir, jo Grīnblats stāv zem Brīvības pieminekļa. Ja tas ir Brīvības piemineklis, tad es domāju par Tautas kopu “Brīvība”, nevis par “Tēvzemei un Brīvībai”. Vai tas ir patriotisms, kā “Saimnieks” domā, - ka patriotisms ir, ja Juris Kaksītis paraksta likumu, kā mēs drīkstam himnu dziedāt? Bet mums patriotisms varētu būt - un ne tikai patriotisms pret Latviju, bet pret visu pasauli, - ja mēs saprastu, ka ir dziļas problēmas palikušas pāri no Otrā pasaules kara. Ka nevar novilkt kaut kādu strīpu - 1951.gads. Tā pasaule, kas pieņēma to 1951.gada “strīpu”, sešus gadus risināja bēgļu problēmas, ar to risinājumu mana ģimene tika uz Kanādu. Citi tā kā Paulis Kļaviņš dabūja palikt Vācijā, citi... (Starpsauciens no zāles: “Uz Sibīriju!”) Jā, citi tika aizsūtīti uz Sibīriju. Un tur arī ir problēma, kas sākās pirms 1951.gada. Tā ir pasaules atbildība - palīdzēt tos cilvēkus reabilitēt Latvijā. Es domāju, ka nav ko ņirgāties, “tēvzemieši”, par to, ka ir sibīrijniekiem grūts liktenis bijis un ka tur vajag visus resursus, lai mēģinātu šīs sāpes atvieglot, jo tās pilnībā izārstēt nevar. Visas pasaules resursiem būtu jābūt tam veltītiem. Bet mums grib ar steidzamību, ar viltu... atvainojiet, Seiksta kungs... jo mēs visi zinām, ka tai Rietumu pasaulei, kas to konvenciju pieņēma, sešus gadus bija tas jārisina un tie pateica: mēs vairs nerisināsim bēgļu problēmu, kas ir radusies pirms 1951.gada. Bet risinājums Latvijā nav bijis. Mums šeit ir 700 tūkstoši tādu cilvēku, starp viņiem ir tādi, kas nav vainīgi, es domāju, ka lielākā daļa ir nevainīgi. Viņu jautājumi ir jārisina. Mēs kā latviešu valsts to nespējam risināt un negribam, lai šī problēma tiktu risināta uz mūsu ādas. Tās bija pasaules lielvaras, kas izraisīja Otro pasaules karu. Lai pasaule saprot, ka viņai ir jāpalīdz “izstrēbt” tās sekas! Ir 25 miljoni krievu ārpus Krievijas robežām - Ukrainā, Čečenijā, Latvijā, Polijā, Čehoslovākijā, viņu nenokārtotais liktenis ir smaga nasta pasaulei. Bet mēs tagad būsim viena no tām valstīm, kas pateiks: nē, mēs pilnīgi piekrītam tiem, kas negribētu ar to jautājumu nodarboties. Tad novilksim strīpu līdz 1951.gadam, un par to, kas notika pirms tam ar cilvēkiem, - par to nav jādomā pasaulei: ja tur ir kādas sekas, tad tās ir mūsu iekšējās problēmas. Par ko tad jūs, “tēvzemieši”, kaitināt tautu? Lūdzāt, lai tauta parakstās un izdod naudu notāriem un nezin vēl kādiem tur, lai varētu savākt parakstus... Jūs tautu kūdījāt, lai mēs tos 700 tūkstošus cilvēku, tas ir, nepilsoņus, nepieņemtu. Teicāt, ka nevaram viņus pieņemt, ka tā nav Latvijas atbildība. Kāpēc jūs to darāt? Jūs šodien nospiedīsiet to pogu par šā likuma pieņemšanu īpašā steidzamībā. Nu tad atbildiet tautai, kā jūs varat šitā tautu muļķot! Redzēsim, kas to darīs. Visi it kā Nacionālajā blokā stāvat par tautu. Un tie no jums, kas šeit sēž opozīcijā un kas domā tāpat kā es, ka nevajadzētu būt nežēlīgiem pret tiem 700 tūkstošiem cilvēku, - kā jūs varat būt tik nežēlīgi un uzticēt viņu likteni tikai mūsu mazajai tautai? Tas ir pret ikkatru ideoloģiju, pret katru pieņemamu viedokli - šo likumprojektu pieņemt, taču mums to “iešmauc” ar steidzamību, mums to liek izskatīt - šā un tā, un it nekā. Kāpēc? Kam no tā labums? Kam nāk labums no tā, ka Lielkrievijas robežās ir nemiers? Kam nāk labums no tā, ka mūsu tauta tiek izšķaidīta? Kam nāk labums no tā, ka tam cilvēkam, kas ir Latvijā, bet kas nejūtas labi šeit un gribētu palīdzību, lai viņu izvestu uz Ameriku vai uz Austrāliju vai kaut kur citur, tas tiek noliegts? Kam nāk no šā posta labums? Es jūs lūdzu dziļi pārdomāt. Tas likums var tikt iesniegts par jaunu, bet, lūdzu, noliksim tālu to datumu, pārdomāsim, pārrunāsim ar mūsu ģimenēm, ar mūsu valsts iedzīvotājiem, ar mūsu kaimiņvalsts cilvēkiem, kāpēc mēs noliegsim, ka ir kaut kādas neatrisinātas problēmas, kas radās no tā, kas notika pirms 1951.gada. Kāpēc mums ir tāds melīgs likums jāpieņem, un kam tas kalpo? Es jums prasu. Kāds varētu paskaidrot, atsaucība ir atļauta. Amerikai, Krievijai, masoņiem? Kam šis ļaunums ir vajadzīgs, ka mēs pasaulei noliedzam, ka kaut kādas sāpes ir bijušas pirms 1951.gada? Mums viedokļi varētu dalīties, godīgi dalīties. Vai mums būtu jāšķiro eiropieši no citām tautām? Varētu arī būt jautājums, vai mums ticēt amerikāņu solījumiem un citiem, ka viņi palīdzēs to robežu būvēt un tos jaunos līgumus veicināt, un tāpēc mums tagad vai vēlāk vajadzētu ar kaut kādiem noteikumiem to likumprojektu pieņemt. Tur varētu būt viedokļi, kurus varētu cienīt. Bet, ja mēs gribam noliegt, ka ir pasaulē un it īpaši mūsu zemē rētas, kuras nav izārstētas, rētas no tā, kas notika pirms 1951.gada, tad mēs esam pilnīgi akli un muļķi vai lieli, lieli meļi, jo mēs zinām, ka tādas rētas ir un ka tās ir jāārstē, un ka mūsu pašu spējas nav lielas diezgan. Mēs zinām, ka tās rētas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā un Centrāleiropā. Kāpēc mēs nevaram būt pasaulei tas morālais vadītājs, kas pasaka skaidri: “Neblēdīsimies vairs! Bija Otrais pasaules karš, bija nekārtības, cilvēkiem ir sāpes, un tādēļ jūs, kas no Otrā pasaules kara kaut ko guvāt, nāciet palīgā risināt šo jautājumu!” Vai mums no tā būtu kāds kauns? Izpildot to, mēs kļūtu par tādu morālu spēku pasaulē, mēs būtu noteicēji Eiropā un pasaulē, nevis kaut kādi kājslauķi. Kungi, padomājiet par to iespēju, kāda mums šodien ir darīt kaut ko atklāti un pareizi! Pasaulei tas būtu jāredz un jādzird. Mums tas neko neizmaksās. Mēs tikai deklarējam, ka ir pirms 1951.gada radušās nekārtības jānokārto. Tās nevar vienkārši aizmirst ar to, ka mēs pieņemam vienu likumprojektu, kas saka, ka nav seku no laika pirms 1951.gada. Es jūs lūdzu padomāt par to vēsturisko iespēju, kas mums ir.

Es gribu ticēt, ka attiecībā uz šo it kā bezvainīgo likumu nekāda frakciju disciplīna vēl nav noteikta un ka mēs varētu brīvi balsot, ka 1951.gads kā šķērslis mums ir nepieņemams. Ja mēs to konvenciju gribam ratificēt, tad ir jāņem 1938. gads, nevis 1951., jo kaut kad tad sāka cilvēki saprast un pārvietoties, Molotova-Ribentropa paktu sagaidīdami. Vismaz 1940.gada jūniju noliksim kā datumu, bet, nedod Dievs, nekad neatsauksimies uz 1951.gadu! Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šodien šīs debates būtu mazākas un mazāk asas, ja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis būtu uznācis tribīnē un paskaidrojis, kāpēc viņš piekrīt šā likuma izmaiņai, jo mēs šo redakciju par Eiropas valstīm pieņēmām tieši pēc “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinājuma. Ja kāds nepiekrīt... (No zāles deputāts O.Grīgs: “Kurš tad piekrīt?”) Grīga kungs, es atvainojos, es ar jums sarunājos individuāli, man būs ļoti patīkami jūs dzirdēt no šīs tribīnes, jo tas varbūt ļaus izšķirties arī citiem jūsu pozīcijā esošajiem deputātiem, kas ir arī vienlaicīgi valdības pozīcijā.

Bet tad, kad mēs tik ļoti uzsveram to, ka Luksemburgā nav ko darīt, ja mēs nepieņemam šo līgumu, es jums gribu atgādināt dažas lietas, lai šādi vārdi neizskanētu, jo tie diemžēl neiztur ne starptautisko, ne arī iekšējo kritiku.

Vispirms mums jāatceras tas, ka šāda prakse, ka tikai Eiropas valstu bēgļus pieņem, šobrīd eksistē Ungārijā, kura gan mums visu laiku sola pēc gada to izmainīt. Tātad mums arī ir iespēja ierakstīt, ka mēs uz gadu pieņemam šādu praksi, un tad skatīties praktisko rezultātu, kāds ir iznācis. Šāda prakse un šādi likumi darbojas arī Maltā, darbojas arī Turcijā, un, kā mēs zinām, ne Ungārijai, ne Maltai šis līgums nav kļuvis par iemeslu, lai neuzsāktu sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā. Maltā par šķērsli kļuva tas, ka Maltā cilvēki referendumā nobalsoja un paši pieņēma lēmumu to nedarīt, tāpēc Eiropas savienība viņus neņēma.

Nākamais jautājums. Ja mēs pieņemam šo konvenciju pilnā statusā, tad uzreiz ir jāatbild, cik sakārtota ir Latvijas robeža, lai mēs varētu teikt, ka tikai gadījuma rakstura dēļ var bēglis pārkļūt pāri robežai. Reizēm tas ir vienkārši imigrants vai nelikumīgais bēglis, kas sevi grib uzdot par politisko bēgli. Mums ir jāpārbauda, cik mums šī robeža ir sakārtota, cik sakārtotas ir savstarpējās attiecības ar kaimiņvalstīm jautājumā par nelikumīgo robežšķērsotāju nogādāšanu atpakaļ tanī zemē, no kuras viņi ir nākuši. Diemžēl šobrīd Latvijai šādi līgumi ir tikai ar Zviedriju un Somiju - un ne jau tāpēc, ka no Zviedrijas tūlīt ieradīsies Latvijā bēgļu plūsma, kurus mēs sūtīsim viņiem atpakaļ, bet gan tāpēc, lai Zviedrijai nebūtu jāpieņem tie, kas nāk no Latvijas puses. Mums nav šāda līguma ne ar Krieviju, ne ar Baltkrieviju, un tieši ar šīm valstīm mums nav arī sakārtota valsts robeža. Tas nozīmē, ka jebkurš, kas ir šķērsojis Latvijas-Krievijas robežu, šeit var pieprasīt šo statusu un mums ir jāpieņem viņš un jāpārbauda, kas ir noticis, jo Krievijai mēs viņu atdot nevaram.

Mēs zinām, ka tieši Krievija un Baltkrievija ir kļuvusi par tranzīta koridoru, lai ļoti bieži no Āzijas valstīm vienkārši laimes meklētāji un kriminālie elementi pārvietotos Skandināvijas valstu virzienā. Bet šie līgumi, kas ir noslēgti ar Somiju un Zviedriju, viennozīmīgi nosaka - un arī šī konvencija nosaka to -, ka mēs esam pirmā mītnes zeme. Un, ja viņš ir šeit ieguvis statusu, tad viņam arī šeit ir jāpaliek un viņš nevar pārvietoties tālāk, kamēr nav ieguvis pastāvīgā iedzīvotāja statusu un var sākt brīvi pārvietoties pa Eiropas savienības valstīm, ja mēs tanī brīdī atradīsimies Eiropas savienībā.

Man liekas, ka šobrīd būtu bijis daudz sakarīgāk un prātīgāk runāt par to, kā saņemt pabalstu no kaimiņvalstīm, lai nostiprinātu vispirms Austrumu robežu, un tad runāt par pilnu šīs konvencijas ratifikāciju Latvijā. Jo tie 2 miljoni, ko šobrīd sola bēgļu centra iekārtošanai, sastāda knapi pusi no 3 miljoniem latu, kas tik veiksmīgi ir nozagti Latvijas iedzīvotājiem afērā, kas saistīta ar “Latvenergo” un banku “Baltija”.

Tālāk - par to, cik ilgā laikā var tikt noteikts, vai bēglis ir vai nav bēglis vai varbūt ir kriminālais elements. Es konsultējos pie juristiem un pie tiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar šādu starptautisko izmeklēšanu, un viņi saka, ka, lai konstatētu, vai cilvēks nav vienkārši kriminālnoziedznieks, kas bēg no savas zemes, ir vajadzīgi 4 - 5 gadi, ja pastāv labi sakārtota sakaru sistēma. Arī tas mums ir jāņem vērā, kad mēs runājam par šo konvenciju un par Eiropas valstīm vai par visu pasauli.

Man gribētos šodien teikt, ka mēs diezin kāpēc esam ieņēmuši tādu savādu pozīciju, ka mēs Eiropas savienību un sarunas ar Eiropas savienību saistām tikai ar tiem jautājumiem, kas ir ārpus ekonomiskās sfēras, un nekādi negribam saprast to, ka mums galvenais šķērslis ceļā uz sarunām par iestāšanos Eiropas savienībā ir tieši ekonomiskās problēmas. Šodien man gribas izteikt tādu salīdzinājumu, kas varētu likties pat mazliet zaimojošs: man šķiet, ka ekonomiskās problēmas, kas ir jārisina Eiropas savienības sastāvā, mēs risinām gliemeža gaitā, bet tās vieglākās, vienkāršākās un parastākās, tās, kuras var ar skaļākiem vārdiem piesegt, mēs risinām apmēram tādā pašā tempā kā skrējējs, kas cīnās par pasaules ātrākā cilvēka titulu. Es gribētu teikt arī to, ka Ārlietu komisijā izskanēja dažādi viedokļi par šo likumprojektu. Bija tādi, kas izteica viennozīmīgu atbalstu, bet vairākums Ārlietu komisijas locekļu tomēr ieteica šo atrunu, paturot spēkā konvencijas variantu, kāds tas ir bijis līdz šim, tātad pēdējā balsojumā, kas notika jūnijā, bet pieļaujot iespēju, ka tiek pielikts klāt laiks, cik ilgi tas darbojas. Vai nu tas ir laiks līdz sarunu sākšanai ar Eiropas savienību, kad mūsu valsts iegūs zināmu garantu, ka Eiropas savienība iesaistīsies mūsu problēmu risināšanā, jo mēs esam kļuvuši vismaz par sarunu partneri, nevis tā, kā tagad, vai laiks līdz tam brīdim, kamēr būs sakārtota Austrumu robeža, vai arī var būt vienkārši noteikts laika posms - gads vai divi gadi, kad tiek pārskatīts šis līgums. Tāpēc es aicinu deputātus padomāt par to, noraidīt šobrīd šādu pirmo lasījumu un izstrādāt jaunu redakciju ar šo norādīto laika posmu. Var būt arī otrs variants - uz otro lasījumu iekļaut šo laika posmu, kurā tiek izmantotas tikai šīs privilēģijas, kas dod tiesības pieņemt no Eiropas valstīm šos bēgļus, bet šobrīd viennozīmīgi nepieņemt vienā sēdē kā steidzamu šo likumprojektu dotajā redakcijā, jo mums ir jāapsver līdz galam, vai šie 2 miljoni, ko mums tik viegli dod, patiešām tiek viegli doti, vai tā nav sava veida samaksa Latvijai par to, lai viņa ir šī “filtra” zeme, kurā nosēžas Skandināvijas valstīm nevajadzīgie cilvēki, un lai nebūtu jārisina šīs problēmas. Diemžēl mēs zinām Eiropas galvaspilsētas, kurās kurdi noskaidro savas nacionālās attiecības. Nevis tāpēc, ka viņiem ir bijis ļoti slikti tanī zemē, bet tāpēc, ka pieprasot savas tiesības tur un nosakot, kā tās ir jārisina. Tas varbūt skan šobrīd paradoksāli, bet valstij, kura atrodas pārejas periodā savu problēmu risināšanā, ir jābūt arī pārejas perioda pieejai, nevis jāmēģina pārspēt attīstītās Eiropas valstis tanīs jautājumos, kuros diemžēl mēs neesam vēl tādā līmenī.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un visi, kas mūs klausās! Es gribētu vispirms pateikt par Valdmaņa kungu. Valdmaņa kungs, jūs jau sen, man liekas, visu Saeimas laiku, neatbildat par to, ko jūs runājat, un nekontrolējat, par ko jūs runājat, jo nepārliecināties par faktiem, par to, kāda ir lietas būtība. Jūs nupat pateicāt, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK esot par steidzamību šim likumprojektam. Tad paskatieties balsojuma rezultātus! Atnāciet, neslinkojiet! Mēs bijām pret to. Tāpēc es jums iesaku nejaukt visu vienā maisā, vienā kokteilī un pasniegt jūsu nepārtrauktajā interpretācijā, ko jūs vienmēr sniedzat, obligāti aiztiekot vienmēr “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Arī cienījamā Kreituses kundze, jūs arī, - vai tad jūs esat pārliecināta, kā mēs balsosim? Vai kā mēs balsojām arī par šo steidzamību? Jūs sakāt, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu, šos grozījumus.

Es gribēju pasacīt, vēlreiz atgādināt, ka mēs esam partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas vienmēr rūpējusies un rūpēsies par latviešiem un par Latvijas pilsoņiem. Visupirms. Lūk, tāpēc es personīgi un mana partija esam pret šiem grozījumiem.

Seiksta kungs teica un mēģināja mūs pierunāt, ka, lūk, vajadzētu uzņemties atbildību par visiem bēgļiem. Nē, Seiksta kungs un citi, kas tā domā! Mēs neesam šobrīd spējīgi, mēs neesam tik bagāti, lai varētu uzņemties atbildību par visas pasaules bēgļiem. Jā, pasaulē ir ļoti daudz nelaimīgu cilvēku, kuri meklē patvērumu, meklē labāku dzīvi, bet mēs nespējam un nespēsim vēl tuvākajos gados uzņemties šo atbildību. Jā, mēs uzņemamies atbildību par bēgļiem, ja tādi būs, no Eiropas valstīm. Seiksta kungs saka, ka mēs briesmīgi riskējam - riskējam ar iespējamo palīdzības nesniegšanu un tā tālāk. Es domāju, ka mēs riskējam tieši uzņemoties atbildību par visiem, par visas pasaules bēgļiem. Daži saka: tālāk. Es domāju, ka mēs riskējam, tieši uzņemoties atbildību par visiem - par visas pasaules bēgļiem. Daži saka - nebūšot jau šo bēgļu! Vai tad mēs neesam pārliecinājušies, ka viņi ir bijuši, ir un, es varu droši apgalvot, arī būs. Mēs vēl atceramies ne visai senos notikumus ar bēgļiem Olainē. Olainē jau vēl viņi dzīvo. Mēs zinām, ka Muceniekos grib iekārtot ļoti labu nometni bēgļiem, kur viņiem tiks sagādāti daudz labāki apstākļi nekā Latvijas pilsoņiem.

Runājot par bezvīzu režīmu, jājautā: vai tad bezvīzu režīms ir kaut kāds pašmērķis? Vai tad mūsu cilvēki, kuri ar dažādiem nolūkiem grib doties uz attiecīgajām valstīm, nespēj saņemt šīs vīzas? Es domāju, ka tādēļ jau nu mums nevajadzētu pavērt robežas.

Pie tam, ja runājam par robežām, atkal saka: nostiprināsim robežas, lai tur, tā sakot, netiek cauri neviens! Pareizi! Vajadzētu nostiprināt šīs robežas, bet diemžēl mēs nespējam, neesam nodrošinājuši šīs robežas, un tās diemžēl vēl kādu ilgāku laiku paliks “šķidras”. Jā, tik “šķidras”, ka tas, kurš gribēs, tas arī nokļūs Latvijā. Un viņi nokļūst Latvijā. Pavisam viegli.

Ņemot vērā to, ka mēs diemžēl, lai arī cik bēdīgi tas būtu, nespējam nodrošināt savus pilsoņus gan ar drošību, gan ar pārticību, es aicinu šo likumprojektu nepieņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu pieņemt un došu jums argumentus. Tas, ka robeža ir jāsakārto, ir pats par sevi saprotams. Bēgļi ierodas tur, kur robežu nekontrolē. Skaidrs, ka robeža ir jāsakārto. Bet kāpēc mēs šinī kontekstā runājam tieši par robežas sakārtošanu - tas man nav skaidrs. Vai tad jūs domājat, ka kāds ierodas robežpārejas punktā ar apliecību rokā: “Es esmu politiskais bēglis”? Un tad viņu ņem iekšā. Nu tā taču nekur pasaulē nenotiek. Jebkurš robežsargs atraida katru nācēju pāri robežai, kuram nav derīgas vīzas. Kāpēc tad tādu tematu vispār iepin šinī diskusijā? Sakārtosim robežu, lūk, citādi mēs netiksim galā ar šo bēgļu problēmu. Mēs ar viņu arī netiksim galā, ja mēs viņu nerisināsim tikpat prātīgi, kā to dara citas Rietumeiropas tautas.

Kas tad šeit īsti notiek? Vai mēs varam bez šīs konvencijas, bez šīs pievienošanās šai konvencijai, garantēt, ka tad nu nenāks tie bēgļi? Tur ir tāda masa, kas to vien gaida, lai mēs pieņemtu šo konvenciju, lai pievienotos konvencijai, lai mēs atzīstam starpību starp politisko bēgli... tātad starp politiski vajātu cilvēku un starp citiem bēgļiem, kas ekonomisku apsvērumu dēļ bēg no posta un bada savā zemē. Un nu mēs, šo izšķirību saprazdami, konvencijai pievienojamies. Nu ir tā īstā reize bēgļiem masām doties uz Latviju. Cik absurda domāšana! Es brīnos, ka prātīgi cilvēki var šādā veidā nākt un runāt, un stāstīt tādas lietas, it kā to vien būtu gaidījuši. Negaidiet!

Bet runāsim par īsto tematu - par politiskajiem bēgļiem. Redzat, es jums atļaušos paskaidrot, kāpēc šī konvencija radās 1951.gadā.

Politiskie bēgļi ir pasaulē bijuši vienmēr, bet masveidīgi, tik daudz kā pēc Otrā pasaules kara pirmo reizi cilvēces vēsturē bija politisko bēgļu. Es tiem piederēju, arī Kārlis Druva, visi, kas mēs šeit nākam no Rietumiem. Pagāja vairāki gadi pēc Otrā pasaules kara beigām, kamēr Rietumu valstis konstatēja, ka šie cilvēki tiešām nav dzenami atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi ir ārā izkļuvuši. Nav dzenami iekšā vienā totalitārā sistēmā, kur viņiem draud ja ne tieši nāve, tad ieslodzījums, vergu darbs un viss, kas ar to saistās. Tādēļ šī konvencija radās 1951.gadā, bet ne jau tāpēc, ka no šā gada sāka rasties politiskie bēgļi. Nebūsim taču tik bērnišķīgi! Kāpēc mēs šīs vienkāršās sakarības negribam saprast? Vajag varbūt mazliet vēsturi pastudēt. Un nav jau tālu jāmeklē, ne arī kaut kādos leksikonos jāmeklē. Tepat pie mums mēs varam to noskaidrot, kāpēc un kādā veidā mēs, latvieši, Rietumos tikām par politiskiem bēgļiem atzīti. Tas nu būtu skaidrs.

Bet tagad par konvenciju. Kādu labumu vai ļaunumu mums dod pievienošanās šai konvencijai pilnā mērā, tādai, kāda viņa ir uzrakstīta. Es domāju... es nerunāšu šeit par kaut kādu iešanu uz Eiropas savienību. Tas nav nepieciešams, kaut gan sakarība ir. Labums, pievienojoties šai konvencijai, ir tikai mums pašiem un tikai no nacionālā viedokļa. Mīļie draugi, kaut mēs to varētu saprast! Mēs tagad esam bez kaut kāda principa, esam vienkārši konfrontēti ar bēgļiem, kas te ir nelegāli ieradušies, un nešķirojam, kāpēc viņi ir ieradušies. Mums viņi nepatīk. Jā, bet te viņi ir. Tagad mēs ar šo konvenciju varētu pieiet šim jautājumam nopietni un skatīties, kas par lietu, - vai viņi tiešām nāk no zemes, kas ir totalitāra, kur cilvēku vajā varbūt reliģisko vai politisko uzskatu dēļ. Var jau gadīties.

Redzat, ja mēs runājam par Eiropas valstīm, vai jūs domājat, ka te jebkad ieradīsies no tām Eiropas valstīm, kas ir dienvidos no mums un uz rietumiem? Ka no turienes kaut viens cilvēks politisku iemeslu dēļ bēgs uz Latviju? Cik gan grotesks būtu šāds priekšstats, ka no Zviedrijas šeit ierastos politiskie bēgļi! Vai no Šveices, vai no Francijas. (Starpsauciens: “No Bosnijas.”) Nu no Bosnijas... Pieņemsim, ka no Bosnijas. Tad nu gan viņiem būtu tāls ceļš jāmēro. Nez kāpēc viņiem patiktu tieši uz Latviju no Bosnijas bēgt, lai šeit paliktu. Vairāki simti tūkstoši bēgļu no Bosnijas atrodas Rietumvācijā. Jā, tur viņi ir! Un arī no turienes viņus pamazām virza atpakaļ, tiklīdz Bosnijā rodas kārtība, kad mēģina ar visiem spēkiem veidot tiesisku, demokrātisku valsti, un tad šiem bēgļiem būs jāatgriežas. Bet no kurienes tad vēl viņi varētu celties? Tā ka mēs cīnāmies ar kaut kādām vējdzirnavām, kuru nav.

Un vēl kas. Saprotams, ka šie politiskie bēgļi ir pelnījuši patvērumu. Vienalga kur. Bet mēs jau nespējam izraidīt pat tos, kuri ir bez jebkāda statusa, kuri ir vienkārši bēgļi. Nu viņi dzīvo Olainē. Tad kāpēc mēs viņus neesam jau sen transportējuši atpakaļ? Mēs baidāmies no šīs starptautiskās konvencijas, tad, lūk, mēs nevarēsim. Tagad mēs it kā varētu. Kas tad mums liedz, ja mēs varam tagad viņus raidīt atpakaļ? Nu nevaram! Tas vienkārši tehniski nav iespējams. Kādā veidā? Vai varat iedomāties, kādā veidā mēs tos bēgļus no Olaines varētu dabūt ārā no Latvijas? Ar kādiem līdzekļiem? Te ir runa par konvenciju, kas izdala no lielās bēgļu masas politiski vajātos cilvēkus vai savas reliģijas vai rases dēļ vajātos cilvēkus. Par to te ir runa! Un tādu cilvēku masa pie mūsu robežām nedraud parādīties. Tādēļ mēs varam mierīgi pievienoties šai civilizētajā pasaulē ļoti atzītajai konvencijai, jo, kā jau teicu, masveidīga politisko bēgļu parādība kļuva zināma tikai pēc Otrā pasaules kara

Tā, kas vēl būtu sakāms? (Starpsauciens: “Nevajag...”) Liekas, es esmu pateicis apmēram visu. Tā ka es neredzu, kādu nelaimi mums spētu radīt šis tiesiskais likums, ko atzīst Rietumeiropa. Es redzu tikai to, ka arī mēs tad parādītu izpratni. Un nekādas nacionālās briesmas es šeit neredzu, ka tos, kas ir kā migranti Latvijā ieradušies, varētu definēt un nosaukt par politiskiem bēgļiem. Vai, Tabūna kungs, jūs domājat, ka tiešām varētu notikt tā, ka viņi, tie virsnieki, kas šeit ieradās, pēc savas saprašanas, kā atbrīvotāji un palika, tagad pēkšņi teiks: mēs esam politiskie bēgļi! Mūs apdraud Maskava, mūs apdraud Federatīvā Krievija, mēs esam politiski bēgļi! Lai šādā veidā paliktu Latvijā. Ja nu tā ir? Par to es nebiju padomājis, ka šie virsnieki varētu pieprasīt politisko bēgļu tiesības. Citu iespēju es neredzu, kā šī starptautiskā Bēgļu konvencija varētu apdraudēt mūsu tautas etnisko sastāvu un identitāti, kas ir ļoti svarīgs jautājums. Tas mums, kristīgajiem demokrātiem, rūp ne mazāk kā visiem citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Noslēgumā vēlreiz aicinu visus atbalstīt šīs konvencijas pieņemšanu bez liekas šaubīšanās. Mēs nekādu kļūdu neizdarīsim, to pieņemot, bet būsim atkal soli pagājuši tālāk pareizā virzienā.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par šiem grozījumiem konvencijā, ko mēs, mūsu Saeima jeb mūsu parlaments, ir jau ratificējis, acīs krītoša ir šī lielā nepieciešamība, ko nu mūsu Ārlietu ministrija cenšas atkal labot. Taču, cienījamie kolēģi, kāpēc mēs, Saeima, un arī visas iepriekšējās valdības, kurās piedalījās ārlietu ministrs Valdis Birkavs no “Latvijas ceļa”, negrib vai nevar pateikt, ka mūsu valsts ārlietu politika ir cietusi fiasko jeb sakāvi. Cienījamie kolēģi! Tā tas ir. Un par šo sakāvi arī šis dokuments, ko mēs esam saņēmuši. Acīmredzot deputāti ir iepazinušies ar Eiropas komisijas atzinumu par lietām, kā un vai Latvija var vai nevar virzīties tālāk uz Eiropas savienību. Un kas Latvijā šajā ziņā ir jāizdara. Un, lūk, šī sakāve, šis fiasko, tagad kaut kādā veidā ir jāreabilitē mūsu ārlietu resoram - Birkava kungam un arī citiem Ārlietu ministrijas darboņiem. Tādēļ tiek ar saliektu muguru pieņemts tas, ko mums nodiktē ārzemes, ārvalstis, it īpaši tās ārvalstis, kas ir ieinteresētas, lai mēs šos bēgļus pieņemam. Var būt, ka tas nav nekas peļams, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, par kādu cenu tas notiek.

Cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies uz to, kādas, cik lielas un plašas ir runas, cik daudz dažādu semināru un konferenču notiek, cik daudz dažādu institūciju tika radīts Ārlietu ministrijā un ar Ārlietu ministrijas gādību, lai tikai mēs varētu sekmīgi iekļauties Eiropas savienībā, tad man ir jautājums: cik daudz budžeta līdzekļu šeit tika izmantots? Un viss tas par velti! Tātad nemākulīgi tas viss tika veikts. Un tanī pašā laikā jājautā, kāpēc šie naudas līdzekļi, budžeta līdzekļi, netika izmantoti, lai mūsu jaunatni izglītotu, lai viņai parādītu un pastāstītu, kas tā tāda Eiropas savienība ir. Tas netika izdarīts. Jūs paklausieties, ko jaunatne saka, it īpaši vidusskolēni! Viņi saka: “Mums ir jākārto eksāmeni par šo jautājumu, bet mēs neko nezinām!” Tad man ir jautājums šeit, Birkava kungs, jums: ko dara visas šīs institūcijas, kas ir pakļautas un arī nepakļautas ministrijai, bet kas visas ir tā vai citādi atbildīgas par šīm Eiropas savienības un Latvijas attiecībām? Mums pirms tam, Birkava kungs, jūsu vadībā bija Īpašo uzdevumu ministrija ar veselu aparātu. Ko viņi ir darījuši? Acīmredzot ļoti maz. Bet nelaime ir tā, ka ir iztērēta nauda no valsts budžeta līdzekļiem, kura varbūt daudz vairāk bija nepieciešama dažādām citām vajadzībām. To mēs labi zinām, tāpēc es te neatkārtošos.

Nākamais. Šinī pašā Eiropas komisijas atzinumā, cienījamais ārlietu resor, ir attiecīgi teikumi, kuri apliecina to, ka, jā, Eiropas savienība uzskata, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Cilvēktiesību konvencijas ratifikācija valstī, kura vēlas iestāties Eiropas savienībā. Ka šis likums pieder pie pamatlikumiem, un, lai iestātos Eiropas savienībā, tad valstij, kura to vēlas, vispirms ir jāratificē šie dokumenti.

Cienījamie valdības locekļi, mēs to esam izdarījuši. Saeima ir ratificējusi to. Kāpēc tagad jāizdara grozījumi, kuri absolūti un galīgi neatbilst Latvijas pašreizējai situācijai ne demogrāfijas jautājumā, ne sociālajos jautājumos, ne arī daudzos citos jautājumos? Latvija taču nav gatava, lai tagad izdarītu arī vēl šos grozījumus un pieņemtu bēgļus no visām pasaules malām, kā tas ir citās attīstītās valstīs. Vai mēs tam esam gatavi? Es ļoti šaubos.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir šinī Eiropas komisijas atzinumā. Un tā ir sekojoša. Tātad tā atzīmē, ka, runājot par pārējām nozīmīgākajām konvencijām, kas sargā cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, Latvija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi... lūdzu, pievērsiet uzmanību!... nav ratificējusi Ietvaru konvenciju par minoritātēm un Eiropas sociālo hartu. Kāpēc mēs negribam runāt par šo Eiropas sociālo hartu un kāpēc mēs izvirzām lietas... šinī gadījumā tātad bēgļu uzņemšanu no visas pasaules pirmajā plāksnē, kāpēc mēs negribam runāt par tiem citiem atzinumiem, kādi ir šinī Eiropas komisijas slēdzienā?

Bez tam šinī slēdzienā ir arī raksturots, kāds tad ir patvēruma meklētāju stāvoklis, un šeit ir teikts... Tad mēs vēl nebijām pieņēmuši parlamentā likumu par šo patvēruma meklētāju statusu, bet tagad tas ir pieņemts, un šeit ir teikts, ka, pieņemot likumu, tas var krasi uzlaboties. Un es domāju, ka tā tas arīdzan ir.

Tātad principā mēs negribam ievērot šo oficiālo atzinumu, bet gan pakļaujamies varbūt dažu valstu vai dažu augsti stāvošu Eiropas parlamentāriešu diktātam un ejam ar saliektu muguru. Jautājums - kāpēc? Vai ir pietiekama šī argumentācija, kas nāk no valdības, no Ārlietu ministrijas puses? Lūk, šis bezvīzu režīms. Vai tas ir tik būtiski? Nedomāju, ka tas ir būtiski. Būtiskāka acīmredzot šeit ir šī politiskā reabilitācija. Vai ir būtiski tas, ka tiek liegts šis finansiālais atbalsts? Un vai tādēļ mēs tagad lieksimies citu valstu priekšā? Vai tiešām Latvijā nav pietiekami daudz problēmu, lai mēs tās liktu priekšplānā, nevis runātu par bēgļiem un to, cik mēs viņus varam daudz uzņemt un kāpēc? Vai Ārlietu ministrija ir to skaidrojusi citu valstu pārstāvjiem, kāpēc Latvija nevar uzņemt tik daudz bēgļu? (Starpsauciens: “Cik daudz?”) Es to ļoti apšaubu, jo šādus jautājumus mēs Ārlietu komisijā, izskatot šo likumprojektu, uzdevām arī Ārlietu ministrijai, Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Un diemžēl atbildes uz tiem nesaņēmām.

Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mēs šodien nekādā gadījumā nevaram pieņemt šos grozījumus, respektīvi, ratificēt piedāvātos grozījumus, un iespējams, ka, atliekot to un pārdomājot, izdarot citas ratifikācijas, kādas ir, es vēlreiz atkārtoju, šinī Eiropas komisijas atzinumā, mēs varbūt pēc tam varam atgriezties arī pie šā jautājuma. Jo labuma mūsu cilvēkiem, mūsu iedzīvotājiem no tā nebūs. Mēs taču ļoti labi zinām, kas mums ir rakstīts likumā par bēgļa statusu un kādā veidā mums ir jānodrošina šie cilvēki, kuriem mūsu valsts būs piešķīrusi bēgļa statusu. Viņu sociālās garantijas praktiski pārsniedz daudzu mūsu Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu sociālās garantijas. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ir jau labi, ka mēs runājam par bēgļiem. Es varētu arī piekrist daudzējādā ziņā iepriekšējai runātājai, taču man diemžēl jāpakoriģē godājamā Kušneres kundze dažās elementārās lietās.

Latvijā nekad nav bijusi Īpašo uzdevumu ministrija. To jums vajadzēja zināt. Un vēl jo mazāk Ārlietu ministrijas pakļautībā. Bet bija Eiropas Integrācijas birojs un sekretariāts. Un šī ministrija, kuras nebija, nenodarbojās, kā jūs teicāt, ar bēgļu jautājumiem. Eiropas Integrācijas birojs nodarbojas ar likumdošanas saskaņošanu, un jautājums ir par to, vai viņš ir darbojies veiksmīgi vai neveiksmīgi. Es domāju, šeit atbilde varētu būt fakts, vai ir pieaudzis, teiksim, eksports uz Eiropas savienības valstīm. Un jūs ļoti labi zināt pēc statistikas, ka tas ir ievērojami pieaudzis. Investīcijas uz vienu cilvēku pagājušajā gadā ir bijušas par 20 dolāriem lielākas nekā tajā pašā Igaunijā, kura nenoliedzami mums ir priekšā.

Bet tagad varbūt pāriesim pie Bēgļu konvencijas. Pirmkārt, es piekrītu, ka šai konvencijas ratificēšanai vai neratificēšanai (pie kam mēs to jau esam ratificējuši) nav nekāda sakara... un Luksemburgā absolūti nekas netiks izmainīts... Te es piekrītu, ka nevajag muļķot cilvēkus, jo Amsterdamā tika nolemts, ka Eiropas savienību paplašināt... ka Eiropas savienībā var būt ne vairāk par 20 valstīm. Tā kā šāds lēmums jau ir principiāls, tad mēs te varam darīt, ko mēs gribam, un solīt... Es domāju, ka nebūtu godīgi šeit saistīt šos jautājumus.

Jautājums ir pavisam cits - kāpēc Latvija, kas ir ratificējusi tā saucamo “a” alternatīvu, pašreiz tiek intensīvi “apstrādāta”, lai viņa pieņem “b” alternatīvu, lai gan tā ir pilnīgi brīva izvēle. Varētu uzdot arī tādu jautājumu: kāpēc Latvijai būtu jābūt labākai par Ungāriju un Maltu? Ungārijā pašreiz, teiksim, ir vairāk nekā 6 tūkstoši ekiju, 6300 ekiju uz cilvēku, turpretī Latvijā ir 3100 ekiju. Tātad Ungārija ir divreiz bagātāka. Viņa ir arī uzaicināta sākt šīs sarunas, un Ungārija ir paziņojusi, ka viņa, iespējams, tikai nākošajā gadā pievienosies šai “b” alternatīvai.

Tad jautājums ir pavisam cits. Ja mēs uzskatām, ka šī konvencija ir nederīga, tad vajadzētu acīmredzot starptautiski panākt šīs konvencijas izmaiņas, panākt, lai visas valstis pieņem tādu konvenciju, kur ir tikai šī “b” alternatīva. Kamēr šī “a” alternatīva ir spēkā, es domāju, būtu ārkārtīgi negodīgi šeit teikt, ka mums obligāti būtu jāizvēlas un jāatsakās no šā iepriekšējā lēmuma un jāratificē šī “b” alternatīva.

Es piekrītu arī Kļaviņa kungam. Jā, varbūt no humānā viedokļa raugoties, Latvijai, protams, būs jāpiešķir tiesības politiskajiem bēgļiem, bet es nepiekrītu, ka tās būtu mākslīgi jāsajauc ar šiem cilvēku mentalitātes dažādajiem jautājumiem, jo es nedomāju, ka pēc Otrā pasaules kara latvieši brauca uz Āfriku, Turciju vai Ķīnu lūgt politisko patvērumu. Es domāju, ka latviešu vairākums brauca uz Eiropas valstīm. Apgalvot, ka Eiropā nav bēgļu, ir vairāk nekā naivi, jo, sākot ar Bosniju vai bijušo Dienvidslāviju un beidzot ar NVS valstīm, kurās vien ir 9 miljoni bēgļu... neaizmirsīsim, ka arī Turcija ir Eiropas padomes valsts. Tātad šiem politiskajiem bēgļiem jau ir tiesības ierasties Latvijā. Tātad jautājums ir pavisam cits.

Mums uzspiež jeb galvenokārt saka, ka Somija un Zviedrija neratificēs, neatzīs, teiksim, šo bezvīzu līgumu par ceļojumiem bez vīzām, kamēr Latvija nebūs ratificējusi šo “b” alternatīvu, kas arī nav simtprocentīgi, jo Somijas galvenā prasība ir veikt visas šīs iekšējās procedūras, no kurām galvenā ir pasu maiņa. Latvijai somi pieprasa, lai mēs vispirms izdodam jaunas pases, kas būtu ar mašīnu nolasāmas. Kamēr to nebūs, viņa saka, ka tikmēr nevar pašreiz pieļaut šo bezvīzu līguma darbību. Latvijā tas arī būs, bet tas prasa laiku. Bet es saprotu, ka arī pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neiebilst, ka Latvija reāli varētu būt gatava ne ātrāk par 1999. vai 2000. gadu šīs “b” alternatīvas ratificēšanai. Tas ir viennozīmīgi.

Un ir ļoti vienkāršs piemērs. Kas būtu noticis, ja šis bēgļu kuģis, kas tika atsūtīts uz Latviju... kas būtu noticis ar šiem bēgļiem, ja Latvija jau tagad būtu ratificējusi? Situācija ir ļoti vienkārša. Pieņemsim, ka mēs tagad ratificēsim šo “b” alternatīvu, bet kaut kur no Gotlandes tiks atsūtīts atpakaļ uz Latviju kuģis ar 200 bēgļiem. Šiem cilvēkiem nav dokumentu, viņi visi, protams, ir politiskie bēgļi vai nu no Afganistānas, vai no Bangladešas, vai no citām valstīm, un tad mēs šeit varēsim 3 vai 5 gadus sēdēt, meklēt un atsijāt šos politiskos bēgļus no nepolitiskajiem bēgļiem. Pašreizējā situācijā viņi visi ir nelegāli pārkāpuši Latvijas robežu un viņiem nav nekādu iespēju šeit Latvijā dabūt kaut kādu politisko patvērumu. Līdz ar to šie cilvēki zina, ka Latvija pašreiz nav gatava ratificēt šo “b” alternatīvu, un viņi nebrauc caur Latviju. Un pierādījums tam ir situācija Lietuvā. Lietuvā pašreiz jau apmēram 800 cilvēki ir tādā veidā uzkrājušies.

Es domāju, ka šeit arī Ārlietu ministrijai acīmredzot vajadzētu panākt no Eiropas savienības puses, no Zviedrijas un Somijas puses, vispirms to, lai krievi un baltkrievi... jo mēs nevaram uzspiest Krievijai, mēs nevaram uzspiest Baltkrievijai parakstīt šos līgumus par bēgļu atpakaļuzņemšanu. Taču to spiediena rezultātā var izdarīt Vācija, to var izdarīt varbūt lielās valstis, lai Krievija un Baltkrievija paraksta šos bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumus. Tad arī mēs varam, protams, ratificēt šo sadaļu, bet, kamēr viņas to nevar... Protams, Zviedrijai un Somijai ir vieglāk uzspiest mazajai Latvijai, lai mēs pieņemam viņu noteikumus. Tātad visi tie nelegālie bēgļi, kurus viņi atsūtīs atpakaļ, uzkrāsies Latvijā un Latvija faktiski būs kā tāda piltuve, kurā šie cilvēki tiks sakrāti, jo tālāk mēs viņus, protams, nekur neaizsūtīsim. Kāpēc mums būtu tiešām kā zušiem jālokās un jāsienas mezglā tikai tāpēc, ka mums, teiksim, kāds to uzspiež? Vajadzēja tiešām, es arī domāju, Ārlietu ministrijai godīgi pateikt zviedriem un somiem: esiet tik labi un panāciet ar Krieviju šos līgumus par bēgļu uzņemšanu atpakaļ! Es domāju, ka divi gadi... Nebūs nekāda traģēdija, ja mēs brauksim uz Somiju ar vīzām. Katrā ziņā šī nelaime būs mazāka nekā tā, ko mēs šodien izdarījām. Ja mūs neinteresē 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu problēmas un tas, ka tur cilvēki šodien sāk badastreiku... Vaiņodē dzīvo 3000, Priekulē, šajā reģionā, dzīvo 10 tūkstoši, un mēs šeit izvairāmies risināt jautājumu, kas skar 10 tūkstošus Latvijas pilsoņus un reģiona attīstību, un ar vieglu roku taisāmies ratificēt kaut kādas gaišās nākotnes vārdā “b” alternatīvu, kura mums absolūti nav vajadzīga un kura mums pilnīgi, pat ne par 1%, nepalīdzēs, lai mēs varētu integrēties Eiropas savienībā. Jo mums vispirms jāpanāk, lai nebūtu vis 18% no vidējā ienākuma uz vienu iedzīvotāju, bet būtu vismaz 59%, kā ir Slovēnijā vai kā Ungārijā, kur ir 6000 ekiji. Jānostiprina robeža. Atbilde šeit ir ļoti vienkārša. Kamēr mēs neesam šīs robežas tehniski nostiprinājuši, ir divas iespējas - vai nu mēs sūtām šos bēgļus atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju, ja viņi pieņem... Bet viņi nepieņems. Mēs nevarēsim to panākt, tad mums ir jānostiprina robeža, lai šeit nelegāli neviens neiekļūtu. Jā, tad mūsu vēstniecības attiecīgi varēs šiem cilvēkiem piešķirt... Es pilnīgi piekrītu Paulim Kļaviņam, ka humānu apsvērumu dēļ, ja kādam ir nāves briesmas un viņš tiek politiski vajāts... Tāpat kā visas valstis savulaik deva latviešiem šo patvērumu. Bet es vēlreiz uzsveru, ka atsevišķi jāapskata arī jautājumi, vai ir pareizi, teiksim, jaukt kopā visas šīs pasaules valstis; varbūt vajadzētu, teiksim, palikt pie Eiropas mentalitātei tuvākajām valstīm. Vai tiešām uz Latviju būtu jābrauc politiskajiem bēgļiem no Āfrikas? Ko viņi darīs tālāk, kā viņus integrēt šajā sabiedrībā? Vai mēs esam gatavi integrēt tūkstošiem musulmaņu, būvēt mošejas, nodrošināt viņus? Jo tad uzreiz jau ir nākamās prasības - viņiem ir jānodrošina izglītība, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka pareizais risinājums būtu - es nezinu, kā tas ir tehniski iespējams; lai Seiksta kungs beigās paskaidro, ja var, - iestrādāt pārejas noteikumos, ka pēc trīs gadiem... vai vienu gadu pēc Ungārijas mēs, teiksim, ratificējam. Tad es atbalstītu. Ja mēs to nevaram, tad, protams, pašreiz mēs to nevaram izdarīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vērtējot jebkuru starptautiski nozīmīgu dokumentu, neapšaubāmi, pirmais jautājums ir, vai tas nāk par labu mūsu valstij, vai tas nāk par labu mūsu valsts pilsoņiem. Es gribētu atgādināt, ka pavisam nesen konstatēju to, ka diemžēl tie mūsu politiķi, kuri taisījās pieņemt dažus citus dokumentus, kas būtu devuši ļoti lielas iespējas pielietot mūsu valsts iestādēs un masu saziņas līdzekļos citas valodas, ne tikai latviešu valodu, - ka viņi nebija pat izlasījuši šos dokumentus par pievienošanos, par kuriem viņi taisījās aģitēt. Šeit mēs it kā visu laiku uzsveram jēdzienu “valstiskās intereses”. Mēs vēl vairāk gribētu uzsvērt jēdzienu “mūsu pilsoņu intereses” un it īpaši “latviešu intereses”. Tad pasakiet man skaidri un gaiši, kāds labums Latvijas valstij, Latvijas pilsoņiem un latviešiem ir no šī dokumenta pieņemšanas? Kāds ir labums? Lūdzu, pierādiet! Nenāciet un neizrunājieties šeit par vispārcilvēciskām vērtībām, par visādām žēlastībām pret zulusiem, pret visādiem cilvēkēdājiem Āfrikā un tā tālāk. Nenāciet un nerunājiet šeit par to. Runājiet par mūsu tautu - par latviešiem, runājiet par Latvijas pilsoņiem. Un es diemžēl neredzu šajā dokumentā nekāda labuma ne Latvijai, ne latviešiem, absolūti nekāda. Tagad ir šī runāšana par bezvīzu režīmu ar Zviedriju un Somiju. Paklausieties, vai tas jau nesāk skanēt idiotiski? Mēs uztraucamies Latvijā par zemo iztikas līmeni, mēs uztraucamies par zemajām algām, par zemajām pensijām. Pasakiet man, vai pensionāru, kurš saņem 38 latus mēnesī, ļoti interesēs bezvīzu režīms ar Zviedriju? Par kādiem līdzekļiem pensionārs aizbrauks uz to Zviedriju? Tāpēc, lūk, vismaz nenāciet un nerunājiet šeit to, uz ko paši nevarat atbildēt. Vismaz izvairieties par to runāt. Tagad ir runa par kaut kādu bēgļu centru iekārtošanu un ka mums neiedos kaut kādu pusotru miljonu. Pirmkārt, pateikšu skaidri un gaiši - nebūs bēgļu, un mums nekāds centrs nebūs vajadzīgs. Tas arī pirmkārt.

Otrkārt. Tie ir ubaga graši, ko mums piedāvā. Tie ir ubaga graši, par to summu tur neko nopietnu nevar iekārtot. Tā ka tāda summa šeit galīgi nav vajadzīga. Aizbrauciet uz Muceniekiem un apskatieties, kā tur izskatās, un tad padomājiet, kā tur šo summu var izmantot. Tātad nav ko ņemties ap to, ap ko ņemties nav iespējas. Līdz ar to šādi argumenti mani nepārliecina.

Šeit ir, protams, ļoti interesants balsojums. Paņemiet to izdruku, un tad jūs labi redzēsiet, ka mums Saeimā nav ne pozīcijas, ne opozīcijas. Ir attiecīgi cilvēki, attiecīgas intereses attiecīgajā jautājumā. Tādi bija par lobijiem, kad bija runa par datoriem. Tagad paskatieties šo izdruku, paņemiet un izanalizējiet, un jūs redzēsiet, ka tieši tie, kas uztraucās par dažādiem cilvēku tiesību pārkāpumiem, kas uztraucās par milzīgo cilvēku skaitu, kam ir grūti, - tieši tie ir nobalsojuši, ka tos afrikāņus arī vajag laist te iekšā, lai tie arī redz, ka mums ir grūti. Redziet! Un, ja runā par to, ka mums ir jātēlo - vismaz jāsāk tēlot - kaut kādi eiropieši, tad es domāju, ka būtu jāparunā arī par vienādiem starta apstākļiem, un nestāstiet par Zviedriju šeit. Zviedrija nav karojusi kopš Kārļa XII laikiem, kā jūs labi zināt, viņi ir aizmirsuši, kāda šautene izskatās. Savus profesionāļus gan viņi apgādā ar milzīgiem līdzekļiem, jā, to viņi gan ir sapratuši, bet viņi var atļauties šos milzīgos līdzekļus, jo viņi gandrīz 300 gadus nav karojuši. Tāpēc viņi ir tā nobijušies. Varbūt parunāsim par Šveici, tur pamācīsimies no Vilhelma Tella, kas šāva pa ābolu, tas laikam ir vienīgais šāviens, ko šveicieši pēdējo 500 gadu laikā ir izdarījuši. Un tāpēc nevajadzētu šādā veidā šeit salīdzināt mūs ar Eiropu, ja mēs nesaprotam starta apstākļus. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, klusāk emocijas izpaudiet, netraucējiet runāt.

J.Dobelis. Tāpēc mēs esam aizmirsuši, ka šie mīļie eiropieši un citi labvēļi ne Teherānā, ne Jaltā, ne Potsdamā nedomāja par Latviju. Viņiem toreiz tas bija galīgi vienalga, absolūti. Tad nebija nekādas demokrātijas, nekādi Van der Stūli un nekādi citi padomdevēji te nerādījās, viņi nerādījās arī pēc tam, visus pēckara gadus, tad, kad čeka kratīja mūsu dzīvokļus un izveda mūsu cilvēkus. Nezin kāpēc tad nekādu protestētāju te nebija. Tagad viņi ir parādījušies, jā. Tāpēc, ka viņiem bailes ir pārgājušas. Un ne jau nu viņi ļoti nopietni domā vērtēt to, kas ir Latvijā noticis. Viņus interesē Krievijas tirgus, nekas cits Eiropas savienību neinteresē. Viņus Krievijas tirgus interesē. Un mēs viņus interesējam kā savienības barjera pie Krievijas robežas. Un to vajag solīdi viņiem pateikt un ļoti mierīgi runāt par šo jautājumu. Un nevajag taisīt nekādu bubuli no Eiropas savienības. Ja mēs pratīsim sevi saprātīgi parādīt, pastāstīt par mūsu iespējām, nevis akli klanīties un māt ar galvu, klausoties jebkuru sprediķi no viņu puses, tad, es domāju, uz mums citādāk skatīsies. Jo šodien diemžēl - neņemiet ļaunā, cienītie kolēģi, - šis dokuments ir vienkārši pielāgošanās citu valstu prasībām, pretī par to nesaņemot praktiski neko. Un tāpēc, lai cik man nebūtu smagi to teikt, es personīgi aicinu neatbalstīt šo dokumentu un mūsu partija - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - balsos pret šī dokumenta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ja Jurkāna kungs nepabeigs līdz pārtraukumam, turpināsiet pēc tam. 7 minūtes.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī es Ārlietu komisijā balsoju pret šī dokumenta ratifikāciju, jo šis balsojums ir diezgan smags. Un, ja es tā izvērtēju procentuāli, es domāju, es varu atrast kādus 45%, kāpēc es negribu balsot par šo dokumentu, bet tanī pašā laikā ir 55%, kas liek balsot par šo likumu, par šo konvenciju. Kāpēc? Tāpēc, ka šī dokumenta ratifikācija ir Latvijas integrācijas process Eiropā, un es gribu teikt tiem cilvēkiem un it sevišķi Jurim Dobelim, manam draugam, ka integrācija Eiropā būs ļoti smags un grūts ceļš un būs ļoti daudzi tādi balsojumi, kuri būtībā ir ļoti smagi. Jūs prasāt, ko tas dos Latvijai. Lai uzdotu tādu jautājumu, būtībā ir jāzina, ko dos Eiropas savienība. Un es tā jūtu, ka te daudzi cilvēki, piedodiet, nezina, kas ir Eiropas savienība, ko viņa dos un ko viņa nedos. Es gribētu jautāt cilvēkiem, kolēģiem: ko jūs darīsiet, ja, pieņemsim, notiek brīnums un mūs uzņem nākamajā gadā Eiropas savienībā? Tur ir brīvā darbaspēka plūsma. Dobeļa kungs, ko tad mēs darīsim? Ko jūs teiksiet pret tādu it kā vienkāršu normu Eiropas savienībā? Brīvā darbaspēka plūsma, studenti brauc iekšā, ārā, kā grib, viņiem nav vajadzīgas vīzas. Tagad es tā skatos uz “Tēvzemei un Brīvībai” pusi un es domāju - kungi, jūs taču savas deklarācijas ārpolitiskajā sadaļā rakstāt par integrāciju Eiropas savienībā. Vai nu pieņem Eiropas savienību un viņas kritērijus, vai nepieņem. Jūs rakstāt: jā, mēs esam par integrāciju Eiropas savienībā, - bet, kad jāizdara viens pussolis Eiropas savienības virzienā, tad jūs sakāt “nē”, tad tas jums nav pieņemams. Pasakiet godīgi saviem vēlētājiem, visai tautai, ka jūs esat pret Eiropas savienību, pret Latvijas integrāciju Eiropas politiskajās, saimnieciskajās un drošības struktūrās un gribat būt viena neitrāla valsts. Tā ir tā skaudrā patiesība. Tāpēc es, kungi, gribu vēlreiz atgādināt, ka šis balsojums ir viens neliels solis Latvijas integrācijai Eiropā. Ja kāds ir par šādu integrāciju, tad viņam ir jābalso, lai arī cik tas grūti un smagi būtu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, es gribu kategoriski noraidīt iepriekšējā runātāja apgalvojumus par to, ka šī mūsu nostāja ir pretrunā ar integrāciju Eiropas savienībā. Nevienā Eiropas savienības dokumentā, tajā skaitā ziņojumā par situāciju Latvijā, nav minēts, kurai no šīm divām alternatīvām, kas abas ir ietvertas Eiropas Bēgļu konvencijā, būtu jāpievienojas valstij, kura vēlas iestāties Eiropas savienībā. Es domāju, ka šis arguments, godīgi sakot, šeit šodien tiek vienkārši “pievilkts aiz matiem”, lai panāktu, ka parlaments nobalso par šo alternatīvu. Manuprāt, šeit neizpaužas nekas cits kā tikai atsevišķu Ziemeļvalstu, konkrēti šajā gadījumā Somijas un Zviedrijas, intereses.

Es vēlos atgādināt, ka valstīm nav draugu. Valstīm ir intereses. Es domāju, ka mums, balsojot par šo jautājumu, pirmām kārtām būtu jādomā par savas valsts interesēm, un es arī savā un savas frakcijas vārdā aicinu šo dokumentu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Ābiķis.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Es esmu kļūdījies, pieteikdams, ka pēc pārtraukuma pirmais runās Ābiķa kungs. Pirmais bija pierakstījies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. 5 minūtes. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tautas kopas “Brīvība” pārstāvis Gundars Valdmanis.

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tautas kopai “Brīvība” ir tāds pamatprincips: mēs no kopas metam ārā tikai par divām lietām - par apzinātu tautas maldināšanu vai par krasu šķeltniecību. Pie mūsu kopas var piederēt vienalga kādas politiskas partijas loceklis.

Tabūna kungs stāstīja jums, ka es esmu nepareizi apvainojis “Tēvzemei un Brīvībai”, ka esmu teicis, ka viņi ir balsojuši par steidzamību. Būs jāapskata transkripti. Bet, ja Tabūna kungs tā saka, es uzskatu, ka viņš ir godavīrs. Ja es esmu teicis, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir balsojusi par steidzamību, man tad ir jāatvainojas, jo “Tēvzemei un Brīvībai”, visi 12 klātesošie, balsoja: 4 balsoja “pret”, 8 - atturējās. No visiem 12, kas balsoja, neviens nebalsoja “par”. Bet, ja “Tēvzemei un Brīvībai” patiešām ir uzlikts frakcijas lēmums, ka šo likumprojektu nedrīkstētu “laist cauri”, tad es gribētu viņiem pamācīt opozīcijas taktiku. 61 balss tika nodota. Ja nebūtu nodotas 12 “Tēvzemei un Brīvībai” balsis, tad būtu bijušas 49, kvorums būtu izjucis un šis nevajadzīgais likums nebūtu bijis pieņemts, būtu bijusi krīze un pasaules ziņojums, ka mēs esam pret šo likumu. Nu neizdevās tajā balsojumā. Es jūs lūgšu parādīt mums pirms balsojuma, ar jūsu īkšķi, Tabūna kungs, vai balsot “pret” vai atturēties un “noraut” kvorumu. Mums varbūt ir iespēja abējādi panākt to pašu. Bet tad strādāsim kopā, ja jūs patiešām gribat! Bet jūs varbūt gribat spēlēt “teātri”, jums jau ir Sadarbības padomē saskaitīts, kādas balsis būs, un “nolemts”, ka “Tēvzemei un Brīvībai” imidžs ir jāpataisa labāks. Jūs “nenorausit” kvorumu, bet balsosit “pret”, un - bravo! - kvorums būs, un tomēr pietiks balsu, lai tas likums “iet cauri”. Esmu ar mieru ar jums sadarboties, tikai parādiet, kā mums būtu jābalso.

Bet, kas attiecas uz citu runām, spilgts piemērs man ienāca prātā. Kas notiktu, ja mēs nepieminētu to 1951.gadu, nepieņemtu to kā tikai to vienīgo gadu, pēc kura varētu būt bēgļi?

Bijušajā Dienvidslāvijā lielas jukas, bet amerikāņi un pasaule runā par tūkstošiem miljonu dolāru ieguldījumiem, lai palīdzētu bēgļiem, kas tur ir radušies. Es atkal ieteiktu, lai mēs padomātu un nepieņemtu to ar 1951.gadu saistīto norobežojumu, “salauztu” to, pasludinātu, ka mēs uzskatām par bēgļiem visus, kas pēc 1938.gada kļuva par bēgļiem, un pieprasītu pasaules palīdzību tanī pašā mērogā, kāds ir dienvidslāviem pieejams. Saprotiet, kādu lielu skādi mēs tautai nodarām! Mums vajadzētu būt pieejamai pasaules mēroga palīdzībai, lai palīdzētu tiem 700 000, kas Latvijā ir bēgļi, un lai atrisinātu to jautājumu. Ja tas apjoms būtu proporcionāls tam, ko dienvidslāvi saņem, tad tas būtu kādi 1000 miljoni dolāru. Taču mēs vienkārši ar šo balsojumu taisāmies atkāpties.

Tabūna kungs, es jums piekrītu, un man būtu liels prieks - tāpat kā par to Bībelē aprakstīto pazudušo dēlu, kas aizgāja un atgriezās, - ja jūs atkal patiešām nacionālā cīņā parādītu ar savu pirkstu, vai mēs atturēsimies, “norausim” kvorumu, vai uzvarēsim ar “pret” balsojumu. Mēs esam jūsu rokās, glābsim tautu! Glābsim mūsu iespējas saukt pasauli palīgā risināt šo jautājumu, ne tikai mūsu tautas labā, bet arī to 700 000 nelaimīgo, okupantu ievesto bēgļu labā, kuri ir mūsu zemē! Mēs esam jūsu rokās. Es balsošu, kā jūs man rādīsit. Bet jūs tad arī uzņematies atbildību: ja būs kvorums un mūsu “pret” balsu nepietiks, tad, lūdzu, “tēvzemieši”, saprotiet, ka jūs tikai muļķojat tautu. Ja mēs “norausim” kvorumu, tad, saprotiet, būs tracis par šo jautājumu. Tas, manuprāt, būtu ļoti vēlams, bet es esmu jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, šī problēma ir ārkārtīgi nopietna, un ļoti grūti ir identificēt, vai bēglis ir politiskais bēglis vai ekonomiskais bēglis, un bieži vien valstīm ir elementāras problēmas pat noskaidrot, no kuras valsts viņš nāk, jo parasti šiem cilvēkiem nav dokumentu. Tādēļ nogādāt šo cilvēku atpakaļ tajā teritorijā, no kuras viņš ir nācis, bieži vien ir gandrīz neiespējami. Tāpēc valstis dara visu iespējamo, lai šie cilvēki tīri fiziski nenonāktu attiecīgās valsts teritorijā, jo citādi... ar cilvēkiem bez dokumentiem... Pierādīt viņu izcelsmi, valsti, no kuras valsts viņi ir nākuši, un to, vai viņi ir politiski bēgļi vai kādi citādi, ir ārkārtīgi grūti.

Īstenībā šodien mani nedaudz mulsina apstāklis, ka visi oponenti kritizē šo konvenciju, kritizē pievienošanos tai. Es pilnīgi piekrītu, ka daudzas iebildes, neapšaubāmi, ir pamatotas. Taču jautājuma būtība šodien ir tāda: mēs taču jau reiz Saeimā nobalsojām, tajā skaitā arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, par šīs konvencijas ratifikāciju, tikai to attiecināja uz Eiropas valstīm.

Un tagad es jums gribu atgādināt dažas elementāras patiesības. Šodien jau no tribīnes - ja nemaldos, tā bija Kreituses kundze, kas runāja, - izskanēja kurdu vārds. Tiešām kurdi skaita ziņā ir viena no lielākajām etniskajām grupām jeb, pareizāk sakot, tautām, kura ir kā politiskie emigranti nokļuvusi Eiropā. Taču tie, kas ir skolā mācījušies ģeogrāfiju, ļoti labi zina, ka kurdi dzīvo ne tikai Irākā un Irānā, bet pamatā dzīvo Turcijā. Un tieši saistībā ar Turcijas varas iestādēm ir vislielākie konflikti. Diemžēl daļa Turcijas atrodas Eiropā. Tā ka, pieņemot, ratificējot šo konvenciju tikai attiecībā uz Eiropas valstīm, jau šobrīd mēs esam automātiski iekļāvuši tajā arī kurdus, jo diemžēl daļa Turcijas atrodas Eiropā.

Tāpat Eiropā diemžēl atrodas arī lielākā daļa Krievijas. Par Krieviju uzskata arī teritoriju aiz Urālu kalniem, piederošu Eiropai tieši politiskajā ziņā, nevis tīri ģeogrāfiskajā. Eiropas valstis ir arī Baltkrievija, kur, iespējams, var sagaidīt lielu satricinājumu, ņemot vērā tās režīmu. Turklāt Baltkrievija atrodas mūsu tiešās robecas tuvumā, proti, tā ir mūsu robežvalsts.

Tāpat mēs ļoti labi zinām, ka, lai gan lielākā daļa Azerbaidžānas teritorijas un Gruzijas teritorijas tīri ģeogrāfiski atrodas Āzijā, jo lielākā daļa teritorijas atrodas aiz Lielās Kaukāza grēdas, tomēr, ņemot vērā tīri vēsturiskos apstākļus un arī to, ka daļa šo valstu teritorijas ir pieskaitāma Eiropai, faktiski šīs valstis (un arī Armēnija šodien) politiski tiek identificētas kā Eiropas valstis. Mēs ļoti labi zinām Kalnu Karabahas problēmu saistībā ar Armēniju un Azerbaidžānu, zinām Gruzijas problēmas saistību ar Abhāzijas jautājumu, un diemžēl jau šobrīd, balsojot par konvenciju saistībā ar Eiropu, mēs to esam ietvēruši. Es atgādinu, ka Eiropas valsts ir arī Albānija, no kuras ir milzīga bēgļu plūsma, un ka Eiropas valstis ir arī bijušās Dienvidslāvijas valstis, kur tāpat ir ne visai stabila politiskā situācija.

Protams, pasaulē šobrīd ir divas lielākās bēgļu plūsmas uz Eiropu. Tās ir no Āfrikas valstīm. Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko stāvokli, diez vai būs sagaidāms, ka no Āfrikas valstīm būs lielākais bēgļu pieplūdums. Drīzāk tas būs no manis iepriekš minētajām valstīm, kuras politiski diemžēl pieder Eiropai. Tāpēc es domāju, ka šobrīd tā “stīvēšanās” principā šo jautājumu lielākā mērā vairs neatrisina. Ja jau mēs reiz esam izšķīrušies par šo soli, tajā skaitā arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, tad šobrīd šis jautājums vairāk ir formālas dabas jautājums nekā jautājums pēc būtības. Es, protams, apzinos visas tās sekas, kas ir iespējamas. Es, protams, saprotu arī to - un, es domāju, arī jūs, saprotat,- ka Latvija nebūs visai pievilcīga imigrantiem tuvākajā nākotnē, ņemot vērā tās ekonomisko stāvokli, bet, ņemot vērā manis iepriekš teikto, es šobrīd gandrīz neredzu lielu jēgu, vai tur ir runa par Eiropu vai pasauli, un domāju, ka tuvākajā nākotnē tas daudz neko negrozīs.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija. Otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir viens jautājums, par kuru ir vērts runāt šajā sakarā. Proti, kāds Latvijai ir ieguvums, pievienojoties Bēgļu konvencijai? Protams, tad mums ir arī jāatbild uz jautājumu, kāds Latvijai ir ieguvums un varbūt arī zaudējums, ja nepievienojamies Bēgļu konvencijai. Uz abiem jautājumiem ir jāatbild. Ja mēs pievienojamies, tad mēs apliecinām, ka mēs faktu, kas jau pastāv,- ka pie mums ir bēgļi,- neignorējam, bet kārtojam, ar to nodarbojamies tādā pašā veidā un darām to tiesiski, kā to dara citās Eiropas zemēs. Ar to, ka mēs pieņemam vai nepieņemam šo konvenciju, nekas nemainās bēgļu sastāvā, tāpat cenšas nelegāli nākt pāri robežām cilvēki, kas domā, ka viņi šeit dzīvos labāk nekā tur, no kurienes viņi nāk. Tātad tanī faktā mēs itin neko nemainām.

Ir diezgan maldīgi domāt, ka tieši konvencija aicinās šeit ienākt politiskos bēgļus.

Otra doma. Ja mēs atšķiram ekonomiskos bēgļus no politiskajiem bēgļiem, mums ir ieguvums, jo mums tad ir vieglāk - mums ir tiesības ekonomiskos bēgļus izraidīt. Citas valstis to dara. Tas maksā tikai transportu, un tas ir tiesiski, tas ir starptautiski pieņemts. To var darīt. Tas nav aizliegts. Ieliek lidmašīnā un aizved uz turieni, no kurienes viņi ir nākuši. Taču, ja mums nav nekādas atšķirības starp ekonomisko un politisko bēgli, tad, es domāju, mēs kaut ko gan zaudējam. Mēs zaudējam tiesiskas, demokrātiskas valsts seju. Jo tad mēs faktiski deklarējam, ka pasaulē nav tāda stāvokļa, ka cilvēkam vajadzētu bēgt no kāda režīma projām. Viss ir kārtībā. Nav nekā cita kā tikai ekonomiskie bēgļi, kas meklē labāku dzīvi. Un, protams, arī pie mums viņi ieraudzījuši... starp daudzām Eiropas zemēm tieši pie mums arī ir viena no tām paradīzēm, kur viņi centīsies ierasties.

Es domāju, tas ir zaudējums. Mēs zaudējam demokrātiskas, tiesiskas valsts seju, un tas ir politiskās morāles jautājums, vai mēs to varam atļauties. Vai mēs varam katram cilvēkam teikt - paliec tur, kur tu esi. Tas nekas, ka tevi tur apdraud. Tas nekas, ka tur ir diktatorisks, totalitārs režīms. Lokies, pielāgojies, kolaborē! Varbūt tas ir jādara. (Starpsauciens: “Mēs piederam pie tās konvencijas...”) Jā, jā, jā, draugi mīļie! Jā, jā, palīdzējām. (Starpsauciens: “Kas mums palīdzēja?”) Palīdzējām gan, un tagad jūs gribēsiet, lai mēs morāli... (Starpsauciens: “Kristīgais!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

I.Liepa. Tas, lūk, jums nepatīk. To es saprotu. Paldies par atklāsmi.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie Latvijas valsts likumu un likteņu lēmēji! Ir grūti nepiekrist. Ir jāpiekrīt šeit humānistam Paulim Kļaviņam, ka jāpalīdz cilvēkiem. Tie cilvēki ir nelaimē, tur notiek vajāšanas, politiskas vajāšanas, politiskas slepkavības, un ir grūti runāt pretī. Ir jāpieņem šie bēgļi arī mums, bet mēs nevaram, mēs nespējam viņus pieņemt. Es gribētu pateikt salīdzinājumu. Slimniekam vajadzīgas asinis, bet, ja es pats esmu mazasinīgs, es nevaru tās asinis dot. Un, redziet, es salīdzināšu ar tādu piemēru. Ja tagad jau Lietuvā ir 800... Prognozēt bēgļu straumes ir ārkārtīgi grūti. Palielināsies pie mums... vai 800 vai 1000 bēgļi uzradīsies... Kā mēs zinām, viņu apgādes līmenis, kā šeit jau ir runāts, ir daudz augstāks nekā mūsu pensionāriem, daudz augstāks nekā mūsu minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka, ja mums nākas pieņemt 1000 bēgļus - vai nu tie būtu kurdi, vai bēgļi no Āfrikas, tad rēķinieties ar to, ka nepietiks zāļu un citas palīdzības, un tā vietā nomirs mūsu 800 pensionāri vai nepiedzims 800 latviešu bērni. Es ļoti vienkāršoju šo formulu, bet tā tas ir. Jūs taču zināt, ar kādiem mīnusiem, kādā mīnusa zīmē dzīvo mūsu tauta. Mūsu kļūst aizvien mazāk un mazāk atšķirībā pret visu pasauli, ir pasaule cilvēku pārpildīta. Taču šeit ir apdzīvotības vakuums. Jau tagad šeit ir šis pārpildītās pasaules spiediens.

Un attiecībā uz Kļaviņa kunga jautājumu vai argumentu. Viņš sacīja: es neredzu iespēju, no kurienes varētu šodien nākt bēgļi. Tepat blakus mums ir Baltkrievija. Kuru katru brīdi var viņi nākt. Mēs jau esam Eiropā. Bet var nākt arī no jebkuras, no vistālākās pasaules malas, kā tas notiek ar kurdiem, kā tas var notikt ar bēgļiem no Āfrikas. Šajā milzīgajā komunikāciju un pārvietošanās laikmetā no jebkuras pasaules malas pēkšņi var izveidoties bēgļu pali, plūdi. Un ko mums daudz vajag no milzīgām miljonu tautām? Kaut kāda nieka plūsma, kādi 500 tūkstoši, kāds pusmiljons būs vēl klāt Latvijai, un kā tad mēs turēsimies tam pretī? Tas, ko runāja Ābiķa kungs, ir pareizi. Es uzskatu, ka tā ir jau savā ziņā pret mūsu tautu vērsta kļūda, ka mēs pieņēmām to pirmo likumu. Pat Bībelē ir sacīts, ka ir jāpalīdz visiem, bet vispirms tev jārūpējas par saviem cilvēkiem. Kas tad mūsu vietā par mums rūpēsies?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs.

A.Seiksts. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu nedaudz uzmanības. Pirmkārt, paldies visiem, kas piedalījās debatēs. Izņemot vienu gadījumu, es nevienam debatētājam nevaru pārmest negodprātību, jo katram ir tiesības pieturēties pie savas pārliecības, pie savas partijas pārliecības. Izņēmums bija deputāts Ādamsons. Radioklausītājiem, cilvēkiem, kas mūs dzird, es gribētu teikt, ka melot no tribīnes ir negodīgi. Tas ir pirmkārt. Ja būtu runa par to, ka Bēgļu likums pieņemts steigā, es varētu piekrist. Bet teikt, ka tas pieņemts, pārkāpjot Kārtības rulli, ir melošana.

Otrkārt. Ja deputāts Ādamsons nezina, kas Lietuvā ir Pabradē un kas ir Ruklā, kur ir bēgļu nometne un kur ir nelegālo imigrantu nometne, tad tā ir viņa vaina, un tāpēc nevajadzētu tādus falsificējumus, kad runā par cilvēkiem ļoti nopietnu problēmu. (Starpsauciens: “Seikst, nemelo!”) Gribu teikt, ka debatēs izskanējušie argumenti tiešām ir ārkārtīgi svarīgi un nozīmīgi. Nelaime ir tikai tā, ka, ja bijušais iekšlietu ministrs runā, ka valstī ir korupcija, un bijušais robežapsardzības spēku komandieris runā, ka ir slikta robeža, tad te ir jārunā ne tik daudz par argumentiem vai par likumprojektu, bet par konkrētā cilvēka konkrēto ieguldījumu, viņa vērtējumu.

Tagad par problēmu. Valdmaņa kungs, jums ir pilnīga taisnība, ka konvencija lielā mērā ir novecojusi. Es jums piekrītu. Bet tāda ir Latvijas situācija, mēs nevaram grozīt šo dokumentu. Diemžēl. Kas attiecas uz “Tēvzemei un Brīvībai” kolēģu teikto par to, ko iegūs Latvija, jums, jūsu bažām ir lielā mērā taisnība. Diemžēl mēs iegūsim tikai divus punktus: pirmkārt, atvieglosim sev integrāciju Eiropā, un, otrkārt, nebūsim šajā briesmīgajā problēmā atstāti viens pret vienu. Ja pat lielvalstis nevar atrisināt šo problēmu, tad mazā Latvija, viens pret vienu atstāta, šo problēmu neatrisinās. Jā, tas tiešām ir vienīgais ieguvums.

Godātie kolēģi, es neuzsvēršu bezvīzu režīmu. Es piekrītu arī tam, ka dažas valstis ir ieinteresētas šo problēmu risināt. Bet nu - pēdējais, ko gribu pateikt. Godātie kolēģi, pirmām kārtām griežos pie savas partijas, pie “Tēvzemei un Brīvībai”, pie “Saimnieka”, pie “zemniekiem”, pie visiem deputātiem, kuru partiju programmās ierakstīta integrācija Eiropā. Šobrīd neviens nevar pateikt, uz kurieni būs tendēta 7.Saeima, vai tur nebūs eiroskeptiķu pārsvars, vai tur nebūs to cilvēku pārsvars, kuri labprāt dosies Austrumu virzienā. Tāpēc es personīgi savā un komisijas lielākās daļas deputātu vārdā gribu lūgt apsvērt sekas, kādas būtu, ja mēs izbalsotu šo dokumentu. Tam ir tālejošākas sekas nekā mūsu politiskās attiecības.

Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka es personīgi balsošu “par”, ar lielām pārdomām un sāpēm, taču Latvija pasaulē nevar palikt viena pati, viens pret vienu, risinot šodien arī šo sāpīgo problēmu. Komisijas vārdā es ļoti lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!Par - 47, pret - 15, atturas - 13. Pieņemts.

Lūdzu, nosakiet nākamā lasījuma skatīšanas datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seiksts. Lūdzam izskatīt šo projektu 25.septembrī un priekšlikumus iesniegt līdz 15.septembrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka otrajā lasījumā, galīgajā lasījumā, likumprojekts tiek skatīts 25.septembrī un priekšlikumi iesniedzami līdz... Seiksta kungs, līdz kuram? Līdz 15.septembrim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata divi iesniegumi, kuri ir jums izdalīti. Dokuments nr.3045 ir piecu deputātu iesniegums - 11.novembra sēdes darba kārtībā iekļaut Prezidija ziņojumu par klāt pievienoto Saeimas lēmuma projektu “Par pasažieru pārvadājumu atjaunošanu dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja”. Šo jautājumu lūdz izskatīt tūlīt pēc darba kārtības 27.jautājuma.

Un nākamais ir 10 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts. Teksts jums ir redzams. Par šiem iesniegumiem var runāt viens “par”, viens - “pret”, un balsosim. Kas vēlas runāt “par”?

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Piedodiet, Čerāna kungs ir pirmais pieteicies. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tiešām ļoti skumji, ka mēs šodien no rīta noraidījām lēmuma projekta “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijas Republikā” plašāku izskatīšanu. Un, ņemot vērā to, ka vairākums šādi ir uzskatījis, mēs respektējam šī vairākuma domas, taču mēs tajā pašā laikā nevaram neredzēt to, kas šobrīd notiek Vaiņodē. Cilvēki jau vairāk nekā četras nedēļas stāv piketā, tagad jau arī lietus laikā. Cilvēki prasa taisnīgu viņu interešu vērā ņemšanu un protestē pret šo mūsu varasvīru patvaļu. Un tāpēc mēs piedāvājam šeit pilnīgi konkrētu Saeimas lēmuma projektu: uzdot Satiksmes ministrijai atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja. Un mēs lūdzam šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut Prezidija ziņojumu par šo lēmuma projektu. Es ļoti aicinu visus deputātus šo priekšlikumu tomēr atbalstīt un rast iespēju to izlemt pozitīvi. Es gribētu vērst Prezidija uzmanību uz to, ka šeit ir skatāmi divi dokumenti. Es lūgtu tomēr balsojumus atsevišķi par katru no tiem. Tas nav pieņemami no procedūras viedokļa, ka šie divi dokumenti, kas ir iedoti, nr.3044 un nr.3045, tiek skatīti abi kopā, sajaukti. Balsojumiem ir jānotiek par katru no tiem. Es aicinu visus deputātus tomēr rast iespēju atbalstīt un atrisināt šo jautājumu, uz kura risinājumu cilvēki tiešām gaida. Atkal šorīt no rīta bija atbraukuši piketētāji. Jūs redzējāt. Atrisināsim šo jautājumu, lai mēs tomēr galīgi nezaudētu savas pēdējās cieņas paliekas tautas acīs! Es aicinu atbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Tātad sākumā - Prezidija ziņojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Mēs tā arī rīkosimies. Tātad ir iesniegti divi dokumenti. Mēs balsosim par katru no tiem atsevišķi.

“Pret” vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, var saprast arī Čerāna kunga uztraukumu, un es ļoti labi arī saprotu cienījamā Krištopana kunga uztraukumu. Nu cik tad var nodarboties ar šo nenopietno problēmu? Beidzot jādod darbs arī Ģenerālprokuratūrai un prokuroriem. Beidzot šie nekaunīgie Vaiņodes iedzīvotāji ir jāsasēdina cietumā. Nu cik ilgi var ciest to, ka “Latvijas dzelzceļš” ar Zorgevicu priekšgalā nevainīgs cieš zaudējumus? Kas tad ir svarīgāk? Es domāju, ka Satiksmes ministrijai ir daudz svarīgāki pāris lieki naftas vagoni nekā pāris iedzīvotāji. Protams, es saprotu, ka viņi ir laucinieki, tas nav būtiski. Jo laukiem nekādas perspektīvas nebūs. Kamēr bankas priekšsēdētājs domās par lauksaimniecības kreditēšanas programmu, tikmēr, es domāju, paši lauki beigs eksistēt. Tomēr valsts maizē būt ir daudz stabilāk. Pareizi Eniņa kungs un arī pārējie kolēģi norādīja - cietumā, pie siltuma un pie maizes. Un nebūs lieku problēmu. Tādēļ mēs, protams, arī gribētu šinī gadījumā atbalstīt visus cienījamos liepājniekus, un šinī gadījumā man gribas griezties pie Lagzdiņa kunga sirdsapziņas un pie bijušā liepājnieka Čepāņa kunga sirdsapziņas. Viņi ir nākuši no šiem reģioniem. Dodiet tiesības cienījamajiem vaiņodniekiem nokļūt cietumā, kur viņus jūsu partijas biedrs vai sadarbības partneris grib novirzīt! Tādēļ es aicinu katram vaiņodniekam dot vismaz pa atsevišķai kamerai - Eiropas līmenī. Jo dzīve laukos vairs nav iespējama.

Tādēļ es aicinu atbalstīt un obligāti nobalsot pret nekaunīgās “Latvijai” aicinājumu, ka šī līnija ir jāatjauno. Jo sliktākajā gadījumā, ja nebrauks ar vilcieniem, tad tie, kas nesēdēs, tie brauks ar Krištopana Turcijas mersedesiem. Katram ir sava lieta, un katram ir sava vieta. Šinī gadījumā es uzskatu, ka vaiņodniekiem ir noteikti jābūt Rīgas Centrālcietumā, un, iespējams, pēc pusgada viņi kopā ar Rubiku dziedās “Internacionāli”. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu iesniegumu, kas izklāstīts dokumentā nr.3044, - iekļaut darba kārtībā jautājumu tagad - pēc 26.jautājuma izskatīšanas. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 18. Nav pieņemts.

Balsojam par otru šo deputātu iesniegumu - izskatīt šo jautājumu pēc darba kārtības 27. jautājuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret dokumentu nr. 3045. Lūdzu rezultātu.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Balsojam par dokumentu nr. 3045. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Piecu minūšu pārtraukums līdz 16.10... 8 minūtes. Līdz 16.10. Es aicinu saglabāt veselo saprātu un aicinu frakciju vadītājus pārliecināt deputātus par nepieciešamību balsot.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, 8 minūtes ir pagājušas. Godātie kolēģi! Atkārtoti balsosim par dokumentu nr. 3045 - deputātu iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 17, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3005. Šis dokuments radies Cilvēktiesību komisijā tādēļ, ka pašreiz ir nobriedusi situācija sakarā ar televīzijas attīstību un ir noteikti jāizdara esošajā likumā nelielas izmaiņas.

Protams, tās izmaiņas, kas ievertas ir jums izsniegtajā dokumentā, var visiem nebūt pieņemamas, un tādēļ, ja mēs šodien pirmajā lasījumā to pieņemtu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti lūgtu visus deputātus iesniegt savus priekšlikumus. Un varbūt būs pat izdomājuši arī tādus, kas nav šinī likumprojektā.

Tādēļ es domāju, ka varbūt, Čepāņa kungs, varētu pirmajā lasījumā balsot, ja nav debatētāju, un pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par apspriežamo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Papriekš es gribu izteikt pateicību vairākumam, ka viņi atbalstīja manu ideju un veiksmīgi turpināsies mūsu sadarbība.

Un tagad es gribu nedaudz runāt par šo priekšlikumu, kas ir Radio un televīzijas likumā. Man ir žēl, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, apdzenot Izmeklēšanas komisijas slēdzienu vai ar šo komisiju nekonsultējoties, tagad dod tādus priekšlikumus, jo arī Izmeklēšanas komisijai ir vairāki nopietni priekšlikumi, to skaitā arī no pašas Radio un televīzijas padomes. Šis likums prasa daudz nopietnāku pieeju un nopietnāku darbu, jo šī ir īpaša sfēra, kurā ir ļoti daudz radio un televīzijas raidījumu kompāniju un arī valsts televīzijas intereses. Sevišķi lielas pārdomas izraisa šis priekšlikums, kas reālajā praksē savulaik pierādījies tā: notika VNA kanāla bankrots, un Radio un televīzijas padome, neizsludinot jaunu konkursu, raidīšanas tiesības atdeva nākamajam - 31. kanālam. Šeit veidojas jauna metodika, jo līdz šim Radio un televīzijas padomei bija tikai konkursa organizatora tiesības, nevis tiesības lemt kādam par labu vai kādam par sliktu un uzreiz atdot bez konkursa. Šinī priekšlikumā, tas ir, 13. pantā, parādās jauns veids - ka padome ir tiesīga šajā periodā atdot apraides atļauju kādai televīzijas kompānijai, bez konkursa principa.

Tāpat šeit ir vēl arī vairāki citi momenti, kas ir ļoti diskutabli, un es patiešām izsaku nožēlu, ka šinī gadījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iejaukusies un nav konsultējusies ar Izmeklēšanas komisiju, un nav saņēmusi vajadzīgo informāciju. Jo šis likumdošanas akts prasa daudz nopietnāku darbu.

Protams, es saprotu, ka līdz ar balsojumu šī iniciatīva aizies tālāk, bet es tomēr aicinu arī uz otro lasījumu dot labojumus, un tas būs daudz nopietnāks darbs, un es lūgtu arī komisiju noteikt pietiekami ilgu laiku, lai varētu mierīgi izskatīt priekšlikumus un arī saskaņot priekšlikumus, kas nāks no Izmeklēšanas komisijas. Jo šī ir īpašu uzmanību prasoša tēma, par kuru ir bijuši pietiekami lieli skandāli.

Un tādēļ es šinī gadījumā aicinu: nu, ja jau būs attiecīgs balsojums, tad, protams, šis jautājums ir jāvirza uz priekšu, bet ir jābūt ilgam laikam, pietiekami ilgam laikam, lai izstrādātu likumdošanas aktu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es arī aicinu pievērst lielāku uzmanību šim likumprojektam, jo faktiski tie labojumi, kas tagad ir iesniegti, neatrisina ne desmito daļu no tām problēmām, kas ir radušās pašreiz televīzijā.

Es gribētu atzīmēt tikai divas. Nepārtraukti tiek pārkāpts Valodas likums. Mēs esam savulaik pieņēmuši to, ka ārzemju filmas var tikt dublētas tikai valsts valodā un titri var būt dažādās valodās. Tātad, neskatoties uz to, ka šī padome jau laikam janvārī aizrādīja, ka tā tas nedrīkst notikt, šis Valodas likums tiek nepārtraukti pārkāpts.

Uz šiem Valodas likuma pārkāpumiem uzspļauj gan “Latvijas ceļš”, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, kurai vajadzētu acīmredzot būt šajā stingri nacionālo pozīciju sardzē. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi interesanti. Mēs šeit runājam par divkopienu sabiedrības veidošanu, par visu pārējo, un mēs esam radījuši vidi, kura faktiski ir krieviskāka nekā Krievijā. Kas ir redzējuši Krievijas televīziju... No rīta līdz vakaram pa visiem kanāliem jūs dzirdat krievu valodu. Acīmredzot mūsu valstī var būt divu veidu likumi. Vieni ir tādi, kas attiecas uz ministru vai Saeimas deputātu korumpētību, tur ir dienas laikā jāatrisina visi jautājumi. Un otri - tur, kur kaut kas ir saistīts ar naudu, tur acīmredzot var spļaut visiem šiem likumiem pilnīgi virsū. Tas nozīmē, ka šī padome, kuru mēs paši iepriekšējā Saeimā apstiprinājām, absolūti nav savu uzdevumu augstumos. Jāpasaka šeit ir atklāti, ka šī padome nespēj atrisināt nevienu jautājumu, un loģiski, ka viņa vienu gadu varētu eksistēt, mēs te varētu izvirzīt savus kandidātus, bet viņi pēc gada būtu jāpatriec kā tādi, kas jau ir pilnībā degradējušies. Pilnībā. Jo tik smagi valsts likumdošanas pārkāpumu, kādi ir televīzijā, nav bijuši līdz šim. Tik atklāta pārkrievošana, kāda notiek naudas dēļ, līdz šim nav bijusi. To es gribu šeit pateikt skaidri un gaiši.

Otrs jautājums. Kāda tad ir izveidojusies situācija? Jo ir divas programmas - pirmā un LNT. Mēs šeit trīs dienas slēdzām derības, vai vakarā parādīsies televīzijā Krištopans vai neparādīsies. LNT ir obligāti jāintervē Krištopans katru vakaru. Vienreiz pārraide beidzās tā: ziniet, rīt no rīta mēs turpināsim ar to, ko ministrs domā par ielu stāvokli Jūrmalā. Tātad 10 000 cilvēku nevar atrisināt transporta jautājumus, sāk bada streiku, bet LNT nodarbojas katru vakaru - obligāti! - ar viena cilvēka slavināšanu.

Nākamais jautājums... (Starpsauciens no zāles: “Tā ir privāta televīzija.”)... Tā ir “kabatas” televīzija, nevis privāta.

Nākamais jautājums. Šeit ļoti daudz runā par Eiropas savienību. Šausmīgi gribas integrēties, šausmīgi gribas šo konkurenci. Taču tajā pašā laikā mēs pieņēmām likumu, pret kuru es ļoti protestēju. Nacionālā reformu partija iebilst - ārzemniekiem drīkst piederēt šeit televīzijā 49%. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmām kārtām ir bailes no konkurences. Kā jūs zināt, bija, piemēram, šis trešais kanāls, kas aizgāja prom... Igaunijā... tātad tā ir neremdināma kāre “šeptēt” ar reklāmām šeit. Taisīt savas “kabatas” televīzijas, “šeptēt” ar reklāmām. Protams, ka šis tirgus krievu valodā ir lielāks, tātad var spļaut virsū Latvijas likumiem.

Tāpēc es gribētu, neaizkavējot jūsu dārgo laiku, beigt un aicināt jūs iesniegt konkrētus priekšlikumus nākošajam lasījumam, jo tik klaji ciniska ņirgāšanās par Latvijas likumiem, kāda pašlaik notiek televīzijā, un tik klaja Nacionālās radio un televīzijas padomes nevarība nekad nav redzēta - es domāju, šajos sešos septiņos gados -, kāda viņa ir tagad.

Jūs visi esat redzējuši fantastiskas reportāžas, kur intervējamais cilvēks kustina muti, bet aizkadra diktors lasa uzrakstīto tekstu. Nekad un nekas tāds Latvijā nav redzēts. Tas ir noticis, pateicoties mūsu pašu svētīgi iebalsotajam likumam par šo radio un televīziju, un tikai konkurence, nomainot šos 49%, kā arī izdarot attiecīgas izmaiņas Nacionālajā radio un televīzijas padomē, varēs izkvēpināt visus šo sārņus no Latvijas informācijas tirgus. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: “Brīvai Latvijai - brīvu televīziju!”)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Var piekrist tam, ko Kiršteina kungs teica attiecībā uz Valodas likuma pārkāpumiem dažādās televīzijās un arī radio, un te, protams, daļēji var vainot arī padomi. Tomēr jāsaka, ka lielā mērā vaina gulstas uz mums, deputātiem, un es ceru un apsolu, ka tuvākajā laikā mēs to labosim, jo diemžēl padomei rokās nav tik daudz sankciju, nav šā sankciju mehānisma, lai televīzijas varētu piespiest ievērot Valodas likumu. (Starpsauciens: “Atņemt licenci!”)... Jā, var atņemt licenci, tas būtu ļoti radikāls solis, un es pieļauju arī tādu iespēju, Valdmaņa kungs, bet es domāju, ka mums, deputātiem, ir jāizdara viens darbs - mums Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir jāiestrādā atbilstoša norma, ka par attiecīgu likuma pārkāpumu - šajā gadījumā par valsts valodas nelietošanu - ir paredzētas tiesības uzlikt administratīvus sodus. Šobrīd šādas soda normas nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Ja par katru demonstrēto filmu attiecīgo televīzijas kompāniju sodīs, tad es domāju, ka ļoti ātri attiecīgās televīzijas kompānijas sāks ievērot likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš. Cienījamie kolēģi! Man ar nožēlu ir jākonstatē, ka jūs neviens, kas šeit uzstājāties, principā nebijāt lasījuši šos labojumus, jo tie labojumi ir vērsti tieši uz to, lai novērstu tos pārkāpumus, par kuriem runāja Kiršteina kungs un daļēji arī Lujāna kungs. Lujāna kungs, mēs ar jums par šo lietu jau runājām, man jau ir gatavi priekšlikumi šiem labojumiem. Saprotiet, šie labojumi sastāv no divām daļām, un vienu daļu no tiem iesniedza Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi, un tur ir tādi “zemūdens akmeņi”, kas tiešām varbūt lobē privātās televīzijas... Bet katrā ziņā šeit ir ieliktas ļoti labas un arī ļoti sliktas lietas, un tamdēļ jau es aicināju līdz otrajam lasījumam ļoti uzmanīgi to izlasīt un iesniegt priekšlikumus. Un tamdēļ es tomēr aicinātu cienījamos deputātus atbalstīt šā likuma pieņemšanu kaut vai tā iemesla dēļ, ka šis likums ir jāatver, lai mēs varētu izdarīt arī grozījumus varbūt Nacionālajā radio un televīzijas padomē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.G.Vidiņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Vidiņa kunga minēto termiņu - 19.septembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms apspriežam nākamo jautājumu, ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kurā ierosināts pārcelt Saeimas 11.septembra jautājumu un atbilžu sēdi uz 18.septembri pulksten 17.30. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Kad mēs vienreiz beidzot izbeigsim ņirgāties paši par savu darbu? Nekā citādi nevar vērtēt šo priekšlikumu. Jūs labi zināt, ka jau bija faktiski ļoti nekaunīgs priekšlikums pavasara sesijas beigās - pārcelt neatbildētos jautājumus uz rudens sesiju. (Starpsauciens: “Bet kāpēc nekaunīgs?”) Tālāk vasarā vēl ir nākuši klāt jautājumi, arī tagad - jau rudens sesijas sākumā ir iesniegti jautājumi, tā ka kopskaitā šodienas vakara sēdē ir 27 jautājumi. To skaitā ir jautājumi par Ministru kabineta pasākumiem, lai amatpersonas iesniegtu deklarācijas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu, par Valsts ieņēmumu dienesta izdotajām dienesta instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem Korupcijas novēršanas likuma izpildes kontroles sakarā. Te ir arī jautājums par ekoloģiskās katastrofas draudiem Latvijas videi, tas ir arī jautājums par zinātnes finansējuma nodrošinājumu. Tas ir jautājums par vakcināciju pret ērču encefalītu, tas ir jautājums par problēmas risinājumiem sakarā ar indīgo augu izplatību Latvijas rajonos un pagastos. Tas ir jautājums par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības organizēšanas gaitu. Tas ir jautājums par valdības politikas pamatnostādnēm linkopības un linu pārstrādes jomā, tas ir jautājums par līdzekļiem, kas izlietoti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1996.gadā, tas jautājums par firmā “Crown Agents” iemaksātajiem naudas līdzekļiem, tas ir jautājums par līguma tekstu ar “Crown Agents” un vairāki citi jautājumi šajā ziņā. Tas ir jautājums par satiksmes ministra un Krievijas attiecīgā pārstāvja memorandu par kopīgas dzelzceļa stacijas izveidi. Tātad ir šie daudzi jautājumi, nopietnie jautājumi, kuri mums ir iekrājušies šajā laikā un uz kuriem ir nepieciešamas ministru atbildes, ir nepieciešami vēl papildu jautājumi attiecībā uz to, kas šobrīd ir aktuāls. Tādējādi faktiski šāds priekšlikums no valdošās vairākuma puses ir vērtējams kā sabotāža. Vienkārši negrib strādāt, lai opozīcija netraucē ar saviem jautājumiem, jo tie ir pārāk nepatīkami.

Es saprotu, ka pozīcijai priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros nav ieplānoti opozīcijas konstruktīvie jautājumi, konstruktīvās norādes uz problēmām. Es saprotu, ka tas nav patīkami, bet tomēr mūsu Saeimas kārtības rullis paredz šādu iespēju, un tāpēc nevajag no tā izvairīties un aizbildināties ar kādu nevēlēšanos strādāt vai vēl kaut ko. Jo patiešām es gribētu teikt, cienījamais vairākums, ka jūs paliekat smieklīgi. Un es domāju, ka šādam vērtējumam piekritīs arī lielākā daļa no vēlētājiem, visi vēlētāji pagastos, ka mēs ar šo balsojumu parādīsim, kādā veidā pozīcijas deputāti negrib strādāt.

Es tomēr aicinātu pieiet kaut nedaudz nopietnāk savam darbam. Mūsu darba kārtībā ir 27 jautājumi, un es ceru, ka mēs lielāko daļu no tiem varētu izskatīt, neparalizējot Saeimas šo jautājumu un atbilžu uzdošanas darbu. Mums, deputātiem, ir tiesības saņemt no ministriem atbildes uz tiem jautājumiem, kurus deputāti ir uzdevuši, jo citādi jau nebūtu nekādas jēgas pašai jautājumu uzdošanai tikai uzdošanas pēc. Par to jūs acīmredzot gribat pārvērst šo sēdes darbu. Tā ka faktiski šis priekšlikums patiesībā zināmā interpretācijā ir pretlikumīgs. Es aicinātu noraidīt šo sabotāžas mēģinājumu un ievērot kaut kādu saprātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs tomēr vēl neesam ne fiziski ne garīgi gatavi šādiem vakariem. Daudzi jautājumi jau ir zaudējuši savu nozīmi, tas būtu pirmkārt. Runāt par 27 jautājumiem vairs nevajadzētu, jo nav vairs to ministru, arī premjers ir mainījis savu nodarbošanās vietu un veidu, līdz ar to būtu loģiski apspriest šos jautājumus vispirms savā starpā, cik un kā tos tagad izskatīt, un cik no viņiem ir tiešām tādi, kuri ir vajadzīgi. Es aicinu to darīt ļoti draudzīgi un saprotoši. Līdz ar to mēs vienkārši ietaupītu laiku un nopietnāk sagatavotos nākošajam jautājumu un atbilžu vakaram. Un tāpēc es aicinātu cienītos kolēģus šodien atteikties no šīs lietas un nopietnāk gatavoties nākošajai šāda veida apskatei.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu iesniegumu pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz nākamo ceturtdienu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 20, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2986 un nr.3007. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un es lūdzu komisijas vārdā piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V.Balodis. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Baloža kungs, ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam un to izskatīšanas laiku.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.septembrim un galīgajā lasījumā izskatīt sēdē 25.septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinātu iesniegt priekšlikumus līdz 26.septembrim un pēc tam likumprojektu izskatīt nākamajā ceturtdienā, tas ir, 2.oktobrī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Citu nav. Balsosim Čerāna kunga priekšlikumu kā tālāko, tātad viņa ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.septembris un izskatīšanas termiņš - 2.oktobris. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot šo deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts.

Tātad esam vienojušies, ka priekšlikumus iesniegsim līdz 18.septembrim un izskatīsim otro lasījumu 25.septembrī.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3008 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Pēc tam, kad likumprojekts bija iesniegts, komisija saņēma papildprecizējumus no Labklājības ministrijas un, lai nesarežģītu procedūru, izstrādāja un iesniedza alternatīvu likumprojektu. Šis likumprojekts ir saskaņots gan ar Labklājības ministriju, gan ar Saeimas Juridisko biroju un valodas speciālistiem, un es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šā likumprojekta steidzamību. Te ir jāparedz līdzekļi budžetā bezdarbnieku integrēšanās pasākumiem, it īpaši personām, kurām līdz pensijas vecumam ir atlicis mazāk par 5 gadiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, rakstiska iesnieguma par likumprojekta atzīšanu par steidzamu mums nav. Komisijas vārdā deputāts Deņisovs to ierosina. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad atgādinu ka šis likums ir kā alternatīva likumprojektam ar citu reģistrācijas numuru. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O.Deņisovs. Paldies. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu otrā lasījuma un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Deņisovs. Es prasu komisijas vārdā pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Deņisovs komisijas vārdā ierosina likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šādai steigai absolūti nav pamata, un, ja mēs esam nobalsojuši par šo steidzamību, tad mēs varam skatīt viņu, piemēram, nākamajā sēdē. Tas nozīmē, ka mēs varam skatīt to 18.septembrī, bet priekšlikumus varētu iesniegt līdz 15.septembrim. Es domāju, ka tas neaizkavētu lietas būtību, un, ja kādam deputātam būtu vēlēšanās, viņš šos priekšlikumus varētu iesniegt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja viens deputāts iebilst, otrajā lasījumā tagad mēs skatīt nevaram. Tātad ir jāizskata citā sēdes dienā. Lūdzu, Deņisova kungs, jūsu priekšlikumus!

O.Deņisovs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.datumam.

Sēdes vadītājs. Līdz 17.datumam un izskatīt...

O.Deņisovs. Līdz 14.datumam.

Sēdes vadītājs. Līdz 14. septembrim. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts. Un izskatīt?

O.Deņisovs. Nākamajā sēdē, tas ir, 18.septembrī.

Sēdes vadītājs. 18.datumā. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu šo likumu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

P.Kļaviņš. Tātad dokuments nr. 3010 - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Lūdzu šo likumprojektu, kura teksts visiem ir, pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kļaviņa kunga priekšlikumu - izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā. Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu arī šo likumprojektu pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

P.Kļaviņš. Uz šo likumu attiecas dokuments nr. 3011. Tas ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Lūdzu balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers iebilst. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es nevaru nobalsot par šo likumprojektu galīgajā lasījumā, ja es neesmu redzējis, kādas saistības mēs uzņemamies saskaņā ar šo līgumu. (Starpsauciens no zāles: “Varbūt izlasīsi un varēsi.”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāts Bišers protestē, otrajā lasījumā pieņemt mēs šo likumprojektu nevaram.(Starpsauciens: “Nu slikti!”) Lūdzu, Kļaviņa kungs, nosauciet termiņu, līdz kuram varam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Lūdzu iesniegt līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Paldies. Deputāti pieņem to. Kurā datumā varēsim izskatīt otrajā lasījumā?

P.Kļaviņš. 18.datumā.

Sēdes vadītājs. 18.datumā. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas nolīgumu par regulāru gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo dokumentu nr. 3012 - likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības nolīgumu par regulāru gaisa satiksmi” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt tūlīt arī otrajā lasījumā un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka šis likumprojekts tiek pieņemts otrajā lasījumā. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā”. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš. Pirmais lasījums.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir atzīta.

P.Kļaviņš. Šis likumprojekts ir dokumentā nr. 2892. “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā”. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas (INMARSAT) protokolu par privilēģijām un imunitātēm”. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš. Es lūdzu kolēģus šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

P.Kļaviņš. Dokuments nr. 3014 - likumprojekts “Par Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas (INMARSAT) protokolu par privilēģijām un imunitātēm”. Lūdzu deputātus pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Lūdzu izteikties par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu... Ir ieslēgts! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu”. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Dokuments nr. 3015-a. Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Ir ieslēgts! Varam balsot. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.

P.Kļaviņš. Tātad dokuments nr. 3015-a - likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu”. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt... Nē, deputāts Valdmanis debatēs pierakstījies nav. Pirmajā lasījumā tas ir jāizdara rakstiski, Valdmaņa kungs. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ir ieslēgts. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Kļaviņš. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebilst deputāts Valdmanis. Lūdzu! Var runāt, Valdmaņa kungs, tikai par termiņiem!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es runāšu par pieņemšanu. Es pacēlu roku. Otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Par termiņiem. Jā, lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es par otrā lasījuma balsošanu gribu runāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Valdmaņa kungs! Lūdzu! Es tikai lūdzu jūs ņemt vērā, ka līdz sēdes beigām ir ļoti maz laika atlicis.

G.Valdmanis. Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Man nekādu iebildumu pret šo likumu nav. Es jūs lūgšu to atbalstīt. Taču es gribu jūs lūgt ņemt vērā, ka mums ir atvieglots vīzu režīms dzelzceļa strādniekiem. Mums būs atvieglots vīzu režīms šajā likumā kuģu sistēmām, bet tajā vienā lietā, kur latvietis var mēģināt piedalīties tranzītceļā ar autotransportu, vīzu režīms ir pilnīgi nepiemērots. Un tur ir lielas, lielas grūtības tiem latviešiem, kas grib tajās aktivitātēs piedalīties.

Piemēram, latviešu pilsonim ir jāmaksā 500 dolāru gadā, lai viņš varētu dabūt vīzu no Krievijas, bet nepilsonis brauc par brīvu. Šodien latvieša kravai jāmaksā 400 latu, lai viņš varētu iebraukt Krievijā. Un visas šīs nebūšanas it kā krājas.

Es jums lūgšu šeit balsot pozitīvi, bet ņemt vērā, ka mums vajag kaut ko līdzīgu izveidot arī priekš kravu transporta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Vai ir jau ieslēgta sistēma? Lūdzu izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Un vēl nākamais darba kārtības jautājums - tātad likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā”.

Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Dokuments nr. 2781. Es lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Kā steidzamu - nē, bet vienkārši pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Komisija ierosina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav?

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ir ieslēgta sistēma. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

P.Kļaviņš. 15. septembris.

Sēdes vadītājs. 15. septembris. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai tas nav pārāk mazs termiņš? Piecām dienām ir jābūt, Kļaviņa kungs! Tik ātri mēs nevaram noteikt.

P.Kļaviņš. Labi, lai ir 17. septembris.

Sēdes vadītājs. 17. septembris. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā visi šīsdienas sēdē paredzētie darba kārtības jautājumi ir izskatīti, pirms reģistrācijas es gribu sniegt šādu paziņojumu. Godātie kolēģi, mūsu kolēģa Oļģerta Dunkera bēru organizācijas komisija lūdz darīt zināmu, ka atvadīšanās no nelaiķa notiks 17. septembrī, otrdien, no pulksten 12.00 līdz 13.00 Pētera baznīcā un apbedīšana pulksten 16.00 Limbažu rajona Liepupes kapos. Transports no baznīcas uz kapiem tiks nodrošināts. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godājamie kolēģi, sniedzot paziņojumu, es kļūdījos par datumu. Atvadīšanās būs 16. septembrī, otrdien, nevis 17., trešdien. Es lūdzu atvainot.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Indulis Bērziņš,

Ilmārs Bišers,

Alfreds Čepānis,

Guntis Eniņš,

Ervids Grinovskis,

Aivars Guntis Kreituss,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Andris Rubins,

Anta Rugāte,

Anna Seile,

Leonards Teniss,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas 11. septembra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde notiks 18. septembrī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute