Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 13.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, gribu informēt, ka ir iesniegti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Izskatīsim tos vispirms!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 29.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu trešajā lasījumā pēc 18.punkta - pēc likumprojekta “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” izskatīšanas. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” un vai kādam ir iebildumi, ja mēs darba kārtības 29.punktu pārceļam pēc 18.punkta? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību, iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” otrajam lasījumam” un tā izskatīšanu veikt pēc darba kārtības 38.punkta. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz papildus iekļaut darba kārtībā vēl vienu lēmuma projektu - “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” otrajam lasījumam”? Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Taču tālāk, godātie kolēģi, lūdzu pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3388-c. Šī pati Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas šīsdienas darba kārtībā: darba kārtības 38.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” un lēmuma projektu, par kuru mēs tikko vienojāmies, kā arī darba kārtības 19.-27.punktu izskatīt pēc darba kārtības 16.punkta - lēmuma projekta par apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Tātad gan 38.punktu, gan lēmuma projektu, par kuru mēs tagad vienojāmies, gan vēl astoņus darba kārtības jautājumus komisija lūdz iekļaut pēc 16.jautājuma. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, vēl informēšu, ka ir desmit deputātu iesniegums par debašu laika noteikšanu šīsdienas sēdē: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. (Starpsauciens: “Nav. Neiebilst.”) Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, sākam izskatīt akceptēto darba kārtību ar nupat izdarītajām izmaiņām. Pirmais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Iesnieguši deputāti Kostanda, Veldre, Liepa, Mauliņš, Kušnere. Vēlas runāt deputāts Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Droši vien neviens no deputātiem nav pilnībā apmierināts ar mūsu valsts specdienestu darbību un to spējām. Galu galā visi redzam, ka noziedzība sit augstu vilni. Galvaspilsētas centrā tikpat kā regulāri nodārd sprādzieni, kriminālās pasaules autoritātes cīnās par ietekmes zonām, no valsts kases tiek izlaupīti miljoniem latu, notiek daudzas un daudzveidīgas akcijas, kas iedragā valsts prestižu un liek ārvalstu investoriem šaubīties par stabilitāti mūsu valstī. Ar ļoti retiem izņēmumiem valsts drošības iestādes demonstrē savu nespēju cīņā ar noziedzību un valsts izlaupīšanu.

Šādai nespējai izskaidrojums ir jāmeklē gan politiskajā, gan ekonomiskajā un sociālajā, gan arī tīri profesionālajā sfērā. Taču jāsaka atklāti, ka arī pastāvošā likumdošana neveicina šo iestāžu sakārtotību un to darbības uzlabošanu. Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” ir izstrādājusi un sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas Valsts drošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Tātad vispirms par tām izmaiņām, kuras mēs piedāvājam izdarīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) likumā, kas izriet no mūsu kustības “Latvijai” izstrādātās nacionālās drošības programmas. Mēs uzskatām, ka SAB ir jāpakļaujas Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejai. Šāda komiteja valdības sastāvā būtu jāizveido pašreiz absolūti neefektīvās un nekam nevajadzīgās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadītās Nacionālās drošības padomes vietā. Tā kā SAB pakļautos šai valdības Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejai, tad loģiski no tā izriet arī izmaiņas SAB likumā par to, ka SAB direktors turpmāk tiktu iecelts un atbrīvots no amata pēc šīs komitejas ieteikuma. Viņš sniegtu pārskatus šai komitejai vai Krīzes situācijas novēršanas centra vadībai gadījumā, ja valstī tiktu izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Spēkā esošais likums paredz arī diezgan lielas SAB pilnvaras, veicot pārbaudes citās valsts drošības iestādēs, un ļauj pieprasīt no jebkuras institūcijas jebkura veida informāciju gandrīz bez jebkādiem ierobežojumiem. Mēs domājam, ka nevajadzētu novest šo situāciju līdz tādām ārkārtējām pilnvarām un monopoltiesībām uz informāciju, jo tas neatbilst demokrātisko valstu standartiem un kādā noteiktā situācijā var kļūt pat bīstama valsts stabilitātei. Tāpēc mēs uzskatām, ka SAB ir jābūt tikai valsts drošības iestāžu darbības koordinatoram, kas tiešā veidā nediktētu un nevadītu šo iestāžu darbu.

Otrkārt, SAB citu valsts drošības iestāžu pārbaudes veiktu tikai Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas uzdevumā.

Treškārt, iepazīšanās ar citu valsts drošības iestāžu informācijas datu bāzēm varētu notikt tikai ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas piekrišanu vai pēc ģenerālprokurora un tiesas pieprasījuma ārkārtējos gadījumos.

Ceturtkārt. Saskaņā ar nepieciešamību izveidot Pretizlūkošanas dienestu un Ārējās informācijas dienestu daļa no SAB funkcijām pakāpeniski būtu jāpārņem šiem dienestiem.

Lūk, tie ir mūsu piedāvājumi izdarīt grozījumus Satversmes aizsardzības biroja likumā, lai uzlabotu specdienestu darbību Latvijā. Aicinām balsot par šo Tautas kustības “Latvijai” deputātu izstrādāto grozījumu SAB likumā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu nodot iesniegto likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kostandas kungs, ir “pret”, jūs nedzirdējāt... Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 17, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Liepas, Mauliņa un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Odisejs Kostanda. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Mūsu piedāvāto grozījumu būtība ir sekojoša. Mēs uzskatām, ka valsts drošības iestādes ir jāpakļauj Ministru kabinetam, jo tad izpildvara varētu vispilnīgāk realizēt attiecīgās funkcijas specdienestu vadības jomā. Šo iestāžu vadību nodrošinātu turpmāk Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja, kas, kā es jau teicu, būtu jāizveido pašreiz pilnīgi neefektīvās Gunta Ulmaņa vadītās Nacionālās drošības padomes vietā. Atbilstoši šai pieejai...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Kostandas kungs! Godātie kolēģi, dzirdamība ir praktiski “uz nulles”. Es lūdzu koncentrēties, un, ja kādam ir kārtojamas citas darīšanas, tad lūdzu to darīt ārpus sēžu zāles.

Lūdzu, turpiniet!

O.Kostanda. Atbilstoši šai pieejai mūsu priekšlikumos ir precizētas un skaidrotas Nacionālās drošības padomes, Saeimas un Ministru kabineta pilnvaras. Ministru kabineta pilnvaras specdienestu vadības jomā ir paplašinātas. Ja valstī izraisītos iekšējie nemieri vai to apdraudētu ārējais ienaidnieks un valstī būtu izsludināts ārkārtas stāvoklis, tad kontroli šajā situācijā pārņemtu Krīzes situāciju novēršanas centrs, kura kodolu veido Ministru kabinets, tajā skaitā Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas locekļi, un tikai šajā situācijā, tātad ārkārtas situācijā, darbotos arī Nacionālās drošības padome, kas strādātu šajā Krīzes situāciju novēršanas centrā. Bet Nacionālās drošības padomes darbība miera apstākļos, normālos dzīves apstākļos tātad nenotiktu, kā tas šobrīd ir.

Nākamais. Krīzes situācijā visas trīs valsts pārvaldes līnijas - likumdošana, izpildvara un tiesu vara - saplūst kopā vienā Krīzes situāciju novēršanas centrā, tādējādi nodrošinot valsts rīcībā esošo spēku un līdzekļu koncentrāciju un to konsekventu rīcību. No šī brīža Krīzes situāciju novēršanas centrs pārņem arī valsts drošības iestāžu vadību.

Nākamais. Nepieciešams sakārtot arī valsts drošības iestāžu darbības virzienus, šo iestāžu struktūru un to sadarbības jautājumus, tāpēc mēs piedāvājam attiecīgos grozījumus. Mēs uzskatām, ka šīs iestādes nedrīkst būt pakļautas ministriju vai citu valsts institūciju politiskai vadībai, jo pretējā gadījumā tās neizbēgami iesaistās politisko grupējumu cīņā par varu. Tam ir daudz piemēru, sliktu piemēru, jau no mūsu pašreizējās dzīves. Ir jāsakārto Aizsardzības ministrijas specdienestu darbība, pakļautība un atbildības zonas. Par vienīgo valsts drošības iestādi aizsardzības jomā jākļūst Nacionālo bruņoto spēku štāba Militārās izlūkošanas pārvaldei, bet savukārt vienlaicīgi šādas iestādes statuss ir jānoņem Zemessardzes Informācijas dienestam G-2. Mēs uzskatām, ka ir jāsāk veidot arī Pretizlūkošanas dienests, ko varētu darīt SAB ietvaros, tā saimnieciskajā aprūpē, bet, pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai un finansiālajai situācijai, šim dienestam ir jākļūst pilnīgi neatkarīgam. Ar katru gadu arvien akūtāka kļūst problēma, kas saistīta ar informācijas par ekonomisko un politisko situāciju Baltijā, Eiropā un pasaulē iegūšanu, apkopošanu, analīzi un izmantošanu. Sevišķi svarīga šī informācija ir ārlietu, ekonomikas un finansu stratēģijas kā valsts drošības koncepcijas sastāvdaļas izstrādāšanā. Tāpēc, mūsuprāt, pakāpeniski ir jāveido Ārējās informācijas dienests, jo ministriju nesaskaņotā darbība bez pilnvērtīgas informācijas bāzes nav pietiekami efektīva. Arī šis dienests jāveido kā atsevišķa neatkarīga struktūra, kura sākotnēji atrastos SAB saimnieciskajā aprūpē, bet ar laiku kļūtu pilnīgi neatkarīga.

Tātad saskaņā ar mūsu priekšlikumiem turpmāk valsts drošības iestāžu kopumā būtu jāiekļauj, pirmkārt, SAB kā citu iestāžu darbības koordinators; otrkārt, Drošības policija kā iestāde, kas atbildīga par iekšējās informācijas bloku; treškārt, Militārās izlūkošanas dienests kā iestāde, kas atbildīga par militārās infromācijas bloku; ceturtkārt, Pretizlūkošanas dienests kā iestāde, kas atbildīga par pretizlūkošanu; un, piektkārt, Ārējās informācijas dienests, kurš būtu atbildīgs par ārējās informācijas bloku.

Pārējie mūsu priekšlikumi, kurus jūs varat izlasīt šajā Tautas kustības “Latvijai” likumprojektā, ir šādi. Pirmkārt, veidot juridisko bāzi, lai visām valsts drošības iestādēm būtu līdzvērtīgas iespējas no juridiskiem, finansiāliem un sociāliem aspektiem, jo pretējā gadījumā var izveidoties “monopolisti” (pēdiņās) attiecībā uz informāciju, var sākties vājāko dienestu diskriminācija, kas var izvērsties par būtisku apdraudējumu valsts iekšējai stabilitātei.

Otrkārt, veidot juridisko bāzi, lai valsts drošības iestāžu darbiniekiem nodrošinātu attiecīgas politiskas un sociālas garantijas, kuras izslēgtu viņu diskrimināciju un vajāšanu.

Un, treškārt, veido juridisko bāzi, lai uzlabotu valsts drošības iestāžu darbības kontroli.

Es aicinu balsot par Tautas kustības “Latvijai” deputātu iesniegtajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsacīsim savu attieksmi pret iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 12, atturas - 28. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Stikuta, Ādamsona, Dobeļa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Īsi sakot, es lūgtu jūs atbalstīt visu šo likumu paketi, šos piecus likumprojektus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, lai izdiskutētu par šiem jautājumiem, jo mēs gribam atrisināt pretrunas jau esošajā likumdošanā. Es vairāk neko arī nesacīšu, bet lūgšu jūs atbalstīt visus piecus šos likumprojektus, lai mēs varētu tos kārtīgi izdiskutēt Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”. Bet varat runāt tikai “pret”. Kristovska kungs, jūs varat runāt tikai “pret”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es tiešām esmu nācis, lai runātu “pret”, jo, manuprāt, Valsts drošības likuma sistēma, valsts drošības iestāžu un vadošo valsts pārvaldes institūciju un amatpersonu hierarhija ir pārāk nopietna lieta, lai mēs uz emociju pamata radītus, partiju starpā nesaskaņotus dokumentus šobrīd vienkārši novirzītu darbam komisijā. Jāsaka pat vēl vairāk. Varbūt daudzi atceras, ka šā gada pavasarī Valsts prezidents vērsās tieši pie Saeimas un Aizsardzības un iekšlietu komisija tika iecelta par atbildīgo komisiju, lai izstrādātu likumu - visaptverošu likumu - par valsts drošību. Un šī darba grupa strādāja, un darba grupas rezultātā tika radīts likumprojekts, un tas šajā rudenī tika novirzīts komisijai, un vakar mums komisijā šis likumprojekts bija jāapspriež. Diemžēl jāsaka, ka, protams, daudz kam var nepiekrist, jo mums valstī ir problēmas, ļoti lielas problēmas ar Nacionālās drošības padomi, ar tās efektivitāti. Ir šīs problēmas, un tās ir jārisina, un šinī gadījumā šā priekšlikuma, par ko šodien ir runa, iesniedzēji mēģina runāt tieši par Nacionālās drošības padomi, tomēr Nacionālās drošības padome ir tikai viens šaurs nacionālās drošības jautājuma aspekts, un šīs padomes izslēgšana - vienkārši automātiska izslēgšana - no pieciem likumiem neatrisina neko, pat vēl vairāk - tā dezorganizē valstī jau esošo kārtību, ar kuru mēs neesam apmierināti.

Un tieši tāpēc, lai mēs papriekš izdiskutētu to likumprojektu, kurš jau atrodas Aizsardzības un iekšlietu komisijā... to mēs vakar varējām darīt, diemžēl šā projekta iesniedzēji atsacījās to darīt. Mums ir papriekš jāgriežas pie plašākā likuma un tas jāizdiskutē, un tikai tad mēs varam runāt par šādām atsevišķām izmaiņām. Jo ir nepieciešams nopietns darbs, analītisks darbs, ir jāveic Satversmes interpretācija, atsevišķo likumu interpretācija, ir jābūt hierarhijas pamatojumam un visam pārējam.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šos iesniegtos likumprojektus (no trešā līdz septītajam darba kārtības jautājumam). Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Stikuta, Ādamsona, Dobeļa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, iepriekšējais balsojums parādīja attieksmi pret šo jautājumu. Es gribētu tikai atgādināt: ja mēs šodien Satversmes tiesā iesniegtu un lūgtu izskatīt esošos likumus, tad mēs esošajos likumos atrastu vairākas pretrunas ar Satversmi. Un, ja mums piedāvā padziļināt šīs pretrunas un turpināt izskatīt šo projektu par nacionālo drošību, tad, neatrisinot jautājumu par Nacionālās drošības padomi, nav iespējams tālāk strādāt.

Es saprotu, ka ne visi ir iedziļinājušies mūsu piedāvājumu būtībā, kaut gan mūsu piedāvājums ir ļoti vienkāršs - pārskatīt visus likumprojektus, kas skar Nacionālās drošības padomi, jo Nacionālās drošības padome ir ārkārtīgi īpatnējs veidojums, lai neteiktu vairāk. Tā ir izpildstruktūra, bet augstākā izpildstruktūra Latvijā ir Ministru kabinets. Taču Nacionālās drošības padomē, šajā izpildstruktūrā, kura nevar būt virs Ministru kabineta, ir iekļauts pat Valsts prezidents. Iznāk tā, ka mums ir mākslīga izpildstruktūra ar kaut kādām padomdevēja tiesībām.

Cienījamais pretinieks, kurš te runāja pirms manis, atļāvās pateikt galīgu muļķību, jo viņš teica: “Zināt, partijas nav saskaņojušas šo likumprojektu, un tāpēc nevajadzētu to atbalstīt!” Ļoti interesanti. Tātad, jautājums, kas skar valsts drošību, jautājums, kas skar izmaiņas likumā un pretrunas ar Satversmi, ir jāsaskaņo starp partijām.

Vēl smieklīgāk ir apgalvot, ka mums vajag interpretēt Satversmi. Cik tālu var novest Satversmes interpretāciju - to mēs varētu īpaši izskaidrot. Mums Satversme ir Satversme, un tai nekāda interpretācija nav nepieciešama.

Un, tā kā šeit, kolēģi, es saprotu, ka aptuvenais balsojuma rezultāts arī turpmāk būs tāds pats, tad saprotiet, lūdzu, vienu: mēs esam radījuši struktūru, kura strādā mākslīgi un kurai faktiski nav nekādas teikšanas, nekādas nozīmes. Praktiski viņi vienkārši sanāk kopā un kaut ko parunā. Smieklīgākais ir tas, ka šai Nacionālās drošības padomei ir pakļauts Satversmes aizsardzības biroja direktors. Es atgādināšu, ka Satversmes aizsardzības biroja direktoru mēs ieceļam šeit - Saeimā. Tad paskaidrojiet, lūdzu, loģiku, ja Saeimas iecelta persona tiek pakļauta izpildstruktūrai. Padomājiet, kādā veidā izpaužas šī nesakārtotība. Un šeit ir tikai viens piedāvājums - šos projektus nosūtīt uz komisiju un komisijā pārskatīt Nacionālās drošības padomes funkcijas. Šeit nav izteikts piedāvājums likvidēt šo padomi. Nav šāda piedāvājuma!

Protams, ja mēs gribam, lai šī nesakārtotība turpinās, ja mēs gribam pļāpāt par kaut kādu radītu dokumentu, kur šīs pretrunas paliek, un pēc tam atkal atgriezties... Ar ko tas beigsies? Tas beigsies ar to, ka šīs Saeimas laikā mēs nekādu likumu par nacionālo drošību nebūsim spējīgi pieņemt. Mēs absolūti nevajadzīgi zaudēsim laiku.

Cienījamie kolēģi! Nu tie, kuri nevarat iedziļināties esošajā jautājumā, varbūt vienkārši nebalsojiet. Šeit nevar būt nekāda partiju vienošanās par lietām, kas skar konkrētas mūsu aizsardzības struktūras. Šai politikai ir jābūt valsts politikai, tai ir jābūt patstāvīgai politikai.

Es tomēr aicinu padomāt un vismaz tālākos projektus atbalstīt - to nodošanu komisijām. Neko vairāk!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - “pret” vēlas runāt.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāj! Es tomēr teikšu: cienījamie kolēģi! Nevis pretinieki vai vēl kaut kādā veidā... Es šeit nemēģināšu vērtēt cilvēkus, kuri kāpj tribīnē, tieši tāpēc, ka mums ir vajadzīga nopietna valsts politika, Dobeļa kungs! Tieši tāpēc uz emociju pamata nevar vienu pašreiz esošās valsts drošības hierarhijas struktūru, pat šo augstāko politisko struktūru, izmest vienkārši ārā un pateikt, ka tādas nav.

Jā, mūs viņa neapmierina, mūs neapmierina viņas darba rezultāti, mēs gribētu, lai viņa būtu efektīvāka. Tad pārsvītrosim... Vai tad būs kaut kas šobrīd iegūts? Mums ir viņa, šī struktūra, jāizmaina, mums viņai ir jāatrod īstā vieta. Valsts drošības jautājumi ir jākoordinē. Un, ja mēs gribam vienotu valsts politiku, tad tām partijām, kuras ir atbildīgas par šo valsti, ar kopēju viedokli šis jautājums ir jākārto. Zemniecība ir ļoti svarīga lieta, tautsaimniecība ir ļoti svarīga lieta. Dobeļa kungs, drošība ir vissvarīgākā lieta, lai viss šis “kuģis”, uz kura mēs sēžam, nenoietu dibenā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 27. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Stikuta, Ādamsona, Dobeļa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Oskars Grīgs - “par”. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es negribētu gari runāt, bet šoreiz nu man ir jāpasaka neliels izbrīns par mana kolēģa Kristovska izteikumiem. Viņš bija viens no tiem, kuri viskrasāk iestājās pret šādu Drošības padomi. Daudzreiz iepriekšējās sarunās komisijā cienījamais Kristovska kungs ir vislielākais cīnītājs par tiesiskas valsts izveidi. Viņš sevi uzskata par ārkārtīgi lielu speciālistu juridiskajos jautājumos, bet mani vēl vairāk pārsteidz Kaksīša kunga noraidošā attieksme pret šiem likumu grozījumiem. Mēs jau ar šiem grozījumiem neiznīcinām Nacionālo drošības padomi, mēs tikai gribam sakārtot likumdošanu.

Kā zināt, Nacionālās drošības padome tika izveidota 1993. gadā ar likumu “Par Valsts nacionālās drošības padomi”. Tad situācija bija diezgan sarežģīta Latvijā - bija krievu armija Latvijā un politiskā situācija bija nestabila. Tagad valsts pagaidām ieiet normālā jauncelsmes gaitā, un varbūt ne viss ir tā, kā mēs gribētu, bet tomēr valsts lēnām virzās uz priekšu, un pārāk lieli satricinājumi, varbūt izņemot banku krīzi, nav skāruši mūsu valsti. Pār mums, pār mūsu zemi nav plosījušās arī kaut kādas globālas dabas stihijas, un tāpēc es domāju, ka ir jānosaka Nacionālās drošības padomes turpmākais statuss.

1994. gadā likums “Par Nacionālās drošības padomi” tika anulēts un Nacionālās drošības padome tika iekļauta likumā “Par valsts aizsardzību”. Šeit godājamais Kristovska kungs pieminēja jauno likumprojektu nacionālo drošību. Es gan nesaprotu, kā tāds likums varēja vispār tapt, jo kas tad ir nacionālā drošība? Es saprotu, ka varētu būt koncepcija par valsts nacionālo drošību, bet likumu par nacionālo drošību, es šaubos, vai mēs tādu vispār pieņemsim.

Mani pārsteidza arī mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja rīcība. Es nezinu, ko viņš dara tur - Nacionālās drošības padomē, kad viņi tiekas ik nedēļas. Es domāju, ka viņi vienkārši tur kavē laiku, ja tas ir tikai tāds saiets, kur parunā, pakonsultējas, bet likuma spēka jūsu spriešanai tur nav. Un vispār es domāju, ka, jau noraidot pirmo likumprojektu grozījumus par valsts aizsardzību, faktiski vairs nav jēgas tālāk diskutēt par pārējiem četriem piedāvātajiem likumu grozījumiem, bet es atstāju sev tiesības... Un arī tie kolēģi, kuri parakstīja šos likumprojektus, mēs ar nelielām izmaiņām iesniegsim tos atkārtoti. Arī es personīgi atbalstīju Kostandas kunga ieteiktos likumprojektus pretēji tam, kā izturējās “Latvijai” pret šiem likumprojektiem.

Tā ka es tomēr aicinātu balsot par nākošajiem likumprojektiem, lai tos nodotu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kā arī Nacionālās drošības komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis vēlas runāt “pret”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājums par katra juridisko kompetenci ir ne tikai viņa diplomā ierakstīts, bet tas acīmredzot ir atkarīgs no tā, kā cilvēki darbojas kā likumdevēji vai arī kā ievēro varbūt likumus dzīvē, kā spēj šos jautājumus saprast...

Grīga kungs, jūs ļoti labi zināt, jo jūs esat lasījis manis uzrakstītās kritiskās domas par iesniegto likumprojektu par valsts drošību, un šinī jomā mums absolūti nav pretēju domu. Bet jautājums ir par to, kā mēs sasniedzam mērķi, kāda ir mūsu stratēģija, kāds ir mūsu galamērķis un galarezultāts, kādā ceļā un ar kādiem līdzekļiem mēs taktiski šo mērķi sasniedzam. Diemžēl tas variants, ko jūs piedāvājat, neliecina par pareizu taktiku valsts drošības jautājumu kārtošanā. Un es domāju, ka šeit nav jāmeklē ienaidnieki, - nav jāmeklē personīgi ienaidnieki un jāsāk vērtēt viņu juridiskā kompetence. Šeit ir vienkārši saprātīgi jādomā par taktiku. Tas ir taktikas jautājums, nevis vājināt, nevis sagraut... Nāciet klajā ar priekšlikumiem, kuros būs runa par uzlabošanu. Jūs šodien diemžēl gribat vājināt, un es neredzu, ka jūs gribat uzlabot jautājumu, ka jūs gribat nostiprināt valsts drošības sistēmu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 8, atturas - 34. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Stikuta, Ādamsona, Dobeļa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P. Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ar šo iekārtojumu, kāds ir patlaban, mēs atrodamies konfliktā ar Satversmi. Es atļaušos jums nolasīt divus pantus.

Pirmkārt, 44.pants: “Valsts Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.” Un vairāk par drošības garantēšanu Valsts prezidentam Satversmē nekas nav paredzēts, tas, ka viņam būtu miera laikā, normālos apstākļos, jālemj par kaut kādu Drošības spēku sakārtojumu un dažādām prioritātēm. Tas nekur nav teikts. Valsts prezidentam pēc mūsu Satversmes nav šīs izpildvaras.

Par Ministru kabinetu runā Satversmes 62.pants: “Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas Prezidijam, kuram šāds Ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.”

Godājamie deputāti! Nacionālās drošības padome mazliet turpina iepriekšējās sistēmas struktūras, proti, politbiroja, pastāvēšanu. No zāles deputāts J.Sinka: “Pilnīgi pareizi!”) Tāda biroja pastāvēšanu, pār kura darbību Saeimai patlaban nav kontroles. Tas ir pret Satversmi. Ja mēs, kā Kristovska kungs ieteica, tagad apspriestu iesniegto likumprojektu par Latvijas valsts nacionālo drošību, kurā Nacionālās drošības padomei ir ierādīta ļoti nozīmīga loma, tad mēs ar šo projektu “netiktu cauri” Saeimā. Es nedomāju, ka mēs šajā gadījumā varam vairākumu dabūt. Mums ir vispirms jāmaina Satversme, lai to izdarītu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Un tad ir Valsts prezidentam jāpiešķir citas pilnvaras. Bet tad arī Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt visai tautai, nevis tikai kāda atsevišķa Saeimas sasaukuma valdošajai koalīcijai. Tas neiet! Un, ja izdotos šo likumu ar balsu nelielu vairākumu pieņemt, mēs nonāktu Satversmes tiesā. Un tāpēc es ierosinu uzsākt šī procesa apspriešanu. Tas, ka mēs nododam komisijām šo projektu, taču nenozīmē, ka tam jātop tieši tādam, kāds tas ir projektēts, sākotnēji uzrakstīts; mēs varam iesniegt visus vajadzīgos labojumus, uzlabojumus. Bet likumiem ir jābūt saskaņā ar Satversmi, un tāpēc es ierosinu uzsākt šo, varētu teikt, likumu uzlabošanas un reformas soli.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 6, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Stikuta, Ādamsona, Dobeļa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr esmu priecīgs, ka esam sākuši pietiekami nopietnu diskusiju par šo jautājumu un vismaz daži sāk saprast, kas ir Nacionālās drošības padome un priekš kam viņa ir vajadzīga vai nav vajadzīga. Žēl, protams, ka šajos balsojumos zināmu lomu spēlē fakts, vai attiecīgās personas atrodas pozīcijā vai opozīcijā. Šim balsojumam nevajadzēs skart šo jautājumu. Bet, vienalga, balsojumi “par” un “pret” atšķiras ļoti maz. Kā jūs redzat, - ar dažām balsīm. Un tas tikai ir lieks pierādījums, ka īstas izpratnes vairākiem kolēģiem varbūt nemaz nav. Līdz ar to skaidrs ir tas, ka darbs pie šī jautājuma ir jāturpina. Mums ir jāpārskata nevajadzīgu, mākslīgi radītu struktūru nepieciešamība valstī. Šī struktūra, mākslīgā izpildstruktūra, šodien ir bez noteiktiem pienākumiem, bez noteiktas pakļautības, un likumā diemžēl tai praktiski nekas nav paredzēts. Likvidējot likumu par Nacionālās drošības padomi, kas tad ir palicis? Likumā “Par valsts aizsardzību” palikuši divi izplūduši “dzejas pantiņi”.

Pirmais pantiņš. Nacionālās drošības padome tomēr ir tik nopietna struktūra. Ko viņa dara? Izvērtē aizsardzības stāvokli, izvērtē apdraudējumu, nosaka iespējamos līdzekļus un metodes apdraudējuma novēršanai. Riktīga dzeja, nekas vairāk! Absolūti nekā konkrēta.

Otrais. Vēl ģeniālāka doma ielikta: veic Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās funkcijas. Kādas funkcijas? Kas tās par Valsts drošības iestāžu likumā noteiktām funkcijām, ko veic mākslīga struktūra, kurā sēž Prezidents, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un citi “dūži”? Vai tas nav jau pārāk jocīgi? Varbūt tie arī nodarbosies ar izsekošanu? (Starpsauciens: “Kas izsekos?”)

Tātad tur jau ir tā lieta, ka mēs esam radījuši, piedošanu, kropli likumā un nu ir jādomā par šī radījuma atveseļošanu. Ar kropli es saprotu šos pantiņus. Un es vēlreiz atkārtoju: pilnīgi iespējams, ka Nacionālās drošības padome ir nepieciešama, bet tādā gadījumā pasakiet, lūdzu, ko viņi darīs, kam viņi būs pakļauti? Un pasakiet, lūdzu, kā jūs novērsīsiet to pretrunu, ka Saeimai (es uzsveru - Saeimai, jebkuram Saeimas deputātam) nav nekādas iespējas saņemt informāciju par šīs izpildstruktūras darbu? Kā jūs redzat, šeit ministriem tiek uzdoti deputātu jautājumi. Pat premjers tiek uzaicināts šeit un atbild uz jautājumiem. Bet, lūk, šāda struktūra neviena priekšā neatbild. Jāsaka, viņi arī neko nedara, protams. Abolūti neko! Jo viņi arī neko nav spējīgi izdarīt. Kur ir likumā parādītas viņu spējas? Tas, ka vecīši sanāk kopā un parunājas par dzīvi ar ļoti noslēpumainiem ģīmjiem, - tas jau nav slikti. Bet kas notiek tālāk - pēc šīs aprunāšanās ar ārkārtīgi svarīgu izteiksmi sejā? Kaut kur kaut kas tiek “pa kluso” pasniegts. Vismaz Aizsardzības un iekšlietu komisijā nav informācijas, nav normālas, nopietnas informācijas par to, kā strādā šāds veidojums. Padomājiet! Ja jūs joprojām gribat, lai mēs kropļojam Satversmi, tad turpināsim radīt šādus veidojumus un turpināsim sarežģīt Satversmi, ko daudzi no kolēģiem tomēr uzskata par svētu dokumentu! (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 25. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komsijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jurdžs vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nesen mēs šajā pašā zālē dibinājām Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienoto komiteju. Tur mēs visi bijām vienoti, lai gan mūs nepatiesi kritizē, nepareizi izprotot situāciju Latvijā. Nepareizi izprotot to, ka mēs neapspiežam minoritātes. Bet mēs centāmies izskaidrot, ka tās nav minoritātes, bet tās ir Otrā pasaules kara seku parādības. Nepagāja ne nedēļa, kad mēs jau paceļam “ķepiņas” un mierīgi izpildām visas prasības. Kaut gan, kā es saprotu, Eiropas parlamentārieši pamazām sāk iedziļināties mūsu situācijā un pamazām sāk to izprast.

Tāpat mums tika uzdots izpētīt, kādēļ iespēju robežās šie Latvijas nepilsoņi negrib kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo efektivitāte ir tikai 4%. No iespējamajiem pilsonības ieguvējiem tikai 4% ir ieradušies to saņemt un saņēmuši šo pilsonību. Arī tas tika uzdots valdībai - to izpētīt. Bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzreiz noņem vairākas motivācijas, kāpēc cilvēks būtu vēlējies kļūt par Latvijas pilsoni. Iznāk, ka cilvēkam nekas nav jādara, viņam ir jābūt apmierinātam ar situāciju, kādā viņš ir, un viņam nav jāmainās uz augšu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un padomāt. Jā, te ir iebildumi, ka farmācijā strādājošajiem nav jābūt pilsonībai, bet te nav runa tieši par farmāciju. Viņi var strādāt par farmaceitiem. Viņiem nevar piederēt lieltirgotavas un nevar piederēt aptiekas. Tas nav galvenais moments. Galvenais moments ir tas, ka mums izzūd diplomātiskās “tirgošanās” iespējas. Mēs esam deklarējuši, ka Latvija bija okupēta, tātad mums šī diplomātija gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem ir jāattīsta. Tās ir mūsu pozīcijas, ar ko mēs varam “tirgoties” starptautiskajos līgumos, jo pagaidām nekas nav solīts ne no Austrumiem, ne no Rietumiem, lai uzlabotu šo situāciju. Mēs jau paši atsakāmies no mūsu pozīcijām un tā arī zaudējam. Vai tiešām tas vergu gars ir mūsos tik dziļi iesakņojies un turpina valdīt pār mūsu prātiem? Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis vēlas runāt “par”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es vēlos jums nolasīt Pasaules veselības organizācijas dažas rekomendācijas, kas attiecas uz farmaceitiem.

1) Farmaceitam jābūt atbildīgam par zāļu ražošanu, importa un eksporta zāļu izplatīšanu iedzīvotājiem.

2) Farmaceitam jāvada zāļu sagādes sistēmas, lai novērstu nedrošu, nekvalitatīvu, nepareizi marķētu zāļu izplatīšanu.

3) Farmaceitam ir vissvarīgākā loma, sniedzot sabiedrībai un citiem veselības aprūpes speciālistiem objektīvu informāciju par zālēm un to pareizu lietošanu.

4) Farmaceitam jāveicina farmaceitiskās aprūpes koncepcijas ieviešana, pamatojot un ieviešot zāļu racionālu lietošanu, kas nozīmē visas sabiedrības veselības veicināšanu.

5) Farmaceitam jābūt atbildīgam par narkotisko un psihotropo vielu plūsmu valstī - to ražošanu, tirdzniecību, lietošanu un uzskaiti.

Tieši šis pēdējais punkts norāda, ka mums jāievēro arī narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas noteikumi. Tieši narkotisko un psihotropo vielu dēļ analogi aizliegumi ārpilsoņiem un nepilsoņiem ir daudzās pasaules valstīs. Protams, arī potenciālie aptieku vadītāji varētu naturalizēties, bet viņi pagaidām naturalizējas ārprātīgi lēni. Likumprojekts tiks atvērts, lai sakārtotu kādu visai nenozīmīgu jautājumu, jo aizliegums neattiecas uz darbu aptiekā, bet attiecas tikai uz aptiekas vadīšanu. Atvērsim likumu šo nenozīmīgo jautājumu dēļ un izdarīsim vērienīgas izmaiņas Farmācijas likumā, jo farmācija ir joma, kurā tieši šobrīd jau notiek vislielākās izmaiņas. Latvijas farmācijas fabrikas un lielākās tirgotavas, lieltirgotavas jau atrodas dažu baltkrievu un igauņu kapitāla rokās, un avīzes diskutē par to, vai šis kapitāls ir gana “caurspīdīgs”.

Kaut kā dīvaini sanāk, ka sarežģītākos un nopietnākos likumprojektus parasti atver un steigā pieņem vai nu pirms Jāņiem, vai pirms Ziemassvētkiem. Es jūs, bez šaubām, aicinu nodot komisijām likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, bet pie laba gala šā likuma atvēršana nenovedīs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likums par advokatūru ir pieņemts 5.Saeimas sākumā - 1993.gada 16.augustā. Nav nekādas vajadzības šobrīd izdarīt šos labojumus, jo advokātiem un palīgiem šajā likumā ir paredzētas patiešām lielas tiesības un tādas tiem arī ir jādod, bet nav jādod šādas tiesības nepilsoņiem. Tas patiešām būtu nepareizi un pat draudīgi. Es nolasīšu tikai vienu pantu - 48.panta otro daļu. Tajā ir sacīts, ka advokāts ir tiesīgs vākt pierādījumus, pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām, uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratīgu atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgās zināšanas.

Cienījamie kolēģi, tātad nepilsoņiem tagad dosim šādas ļoti lielas tiesības iepazīties ar daudziem dokumentiem, piekļūt pie iestādēm un organizācijām, uzņēmējsabiedrībām, un tā tālāk!

Mani vairs, godīgi sakot, nepārsteidz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuru vada Seiksta kungs, jo Seiksta kungs nu ir jau centībā pārspējis pazīstamo mūsu nepilsoņu aizstāvi Brūvera kungu, un tagad “divjūgā” viņi grib patiešām panākt nepilsoņu absolūtu pielīdzināšanu pilsoņiem. Tas ir ļoti, ļoti bīstami topošai valstij.

Seiksta kungs, ja jums ir šāda rīcība, man ir bailes, kā jūs tur Latgalē sagaidīs, kad jūs tur parādīsities.

Starp citu, formulējums ir ļoti fantastisks: ir ierosināts dot arī personām, kurām ir “tiesības uz Latvijas Republikas nepilsoņa pasi”, tiesības kļūt par advokātiem un viņu palīgiem.

Šinī pašā sakarībā es gribu pieminēt vienu dokumentu, kurš ir publicēts vakar laikrakstā “SM” un kurā ir parakstījušās daudzas sabiedriskās organizācijas, ne jau tās interfontiskākās. Viņi te īpatnēji raksta, vairs nerunā par krievu minoritāti Latvijā, bet par pamatnāciju. Šeit skaidri un gaiši ir pateikts, ka integrēties viņi faktiski vairs nevēlas, kaut gan mēs, latvieši, it kā ļoti gribam integrēt viņus mūsu sabiedrībā. Viņi pasaka, ka nekādā gadījumā viņi nav ar mieru, it īpaši uzstājoties pret latviešu valodu. Tātad viņi grib saglabāt šo prioritāti savai valodai. Es gribu teikt, ka ir ļoti bīstami tas, ko mēs darām, sistemātiski un nepārtraukti dodot visas tiesības nepilsoņiem.

Jūs droši vien lasījāt vakar laikrakstā “Diena”, ka Krievijas Ārējās un aizsardzības politikas padome skaidri un gaiši pasaka savus mērķus attiecībā uz Baltiju.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Man žēl, Tabūna kungs, bet tās ir pagājušas.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es negribu izsaukt vēl vienu diskusiju. Mēs jau otro reizi runājam par šo problēmu. Es aicinu balsot “par”, tāpēc ka mēs jau iepriekš zinām, ko pateiks Tabūna kungs, ko pateiks Dobeļa kungs, ko pateikšu es. Tas tik un tā visiem ir skaidrs, tātad ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas atzinuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 17, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ļoti cienījamie kolēģi! Ar jūsu laipnu svētību nepilsoņi tagad būs advokāti un vāks pierādījumus pret pilsoņiem un labi dzīvos uz pilsoņu rēķina. Nu ko tad vēl mēs darīsim tagad? Katra diena nes jaunus brīnumus, un liekas, ka pēdējā laikā muguras locīšana mūsu valstī kļūst par visiecienītāko vingrinājumu. Un Krievija jau arī neklusē. Viņa uz šādiem muguras locīšanas vingrinājumiem reaģē ļoti prasmīgi. Un jauks piemērs tam, kāda ir šī reakcija, ir ar dziļu humora izjūtu un ar apburošu bezkaunību apveltītās drošības garantijas. Nu jau esam tik tālu pārliecināti, kā jūs jau dzirdējāt un kā raksta tepat Latvijā krievu avīzes, ka krievi šeit ir pamatnācija, nevis kā šeit dzīvojošie lietuvieši, poļi, igauņi vai citas tautības, bet, lūk, pamatnācija šeit ir krievi. Kāpēc viņi šeit ir pamatnācija? Tāpēc, ka viņu te esot ļoti daudz. Ģeniāli pārliecinošs fakts! Salaidīsim Maskavā pāris miljonu ķīniešu un pateiksim, ka Krievijā ķīnieši ir pamatnācija. Nu kas tad ir likuši tos pamatus Latvijā šai krievu pamatnācijai? Es domāju, tie pirmie ir tie 9 000 polockiešu, kurus XII gadsimtā pie Daugmales zemgaļi apsita ar vālēm. Tiem Latvija kļuva par pamatu. Jā, viņi te ielika lielu pamatu. Diez vai viņus paguva aizvākt uz Krieviju...

Līdzīgus pamatus ir likuši vēl visādi Jāņi Briesmīgie un Garie Pēteri, un vēl šādi tādi īpatņi, kas tiešām šeit ir nākuši un gājuši, bet tagad ir pārāk daudz palikuši. Un ko tad tagad šī pamatnācija vēlas? Daudz jau neko. Paskatieties, lūdzu, Operatīvās darbības likumā un jūs ieraudzīsit, ko vēlas šī pamatnācija. Nelielus grozījumus, piemēram, 9.pantā un 10.pantā. Un ko tad paredz 9.pants? Tas paredz informācijas ievākšanu un apkopošanu - līdz ar to pieeju pie dažādiem faktu materiāliem. Un kā interesēs strādās šis nepilsonis, kurš diez vai arī pratīs mūsu valsts valodu? Ko paredz 10.pants? 10.pants Operatīvās darbības likumā ir vēl brīnišķīgāks. Tas paredz izsekošanu. Tagad šis ģeniālais pamatnācijas darbonis, šis jauki mīlīgais nepilsonis, kuru šeit, kā teikts, esot ļoti daudz, sāks izsekot visus pilsoņus. Pirmkārt, savāks informāciju, izsekos un vēl kādā sakarībā viņš izsekos. Ne jau tikai par kriminālnoziegumiem aizdomās turētos. Nē! Viņš izsekos arī tādus, kuri darbojoties pret Latvijas valsti. Tātad nepilsonis būs drošākais Latvijas valsts sargs.

Mums kādreiz bija tāda dziesmiņa, ka latvietis var būt mierīgs, jo viens utains vecītis stāv pie Daugavas. Mēs tagad atrodamies tieši šāda likumprojekta priekšā. Paldies par tādiem Latvijas neatkarības aizstāvjiem! Viens otrs te no viņiem vēl rāpjas tribīnē un muld, ka okupācija Latvijā vispār nav bijusi. Tas ģeniālais komunists, kuru nupat izlaida no cietuma, arī nupat to nekautrējās paziņot. Tātad uz priekšu! Atbalstiet nepilsoņu tiesības izsekot pilsoņus!

Sēdes vadītājs. “Par” runās deputāts Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Dārgie kolēģi, ar kā rokām tad īsti tiek šie jautājumi risināti, kā uzdeva jautājumu iepriekšējais orators? Cienījamie kolēģi, varbūt šeit nav taisni jautājums par krievu tautības pārstāvjiem, jo man reizēm, klausoties gan Tabūna kungu, gan arī Dobeļa kungu, rodas cits jautājums, kuru arī prese ir norādījusi: Dobeļa kungs, jūsu sieva taču ir ukrainiete, kādā valodā jums notiek saziņa mājās? Tāpat arī Tabūna kungam. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Latviešu!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es aicinu runāt par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijām, tāpēc nepārrunājiet personīgās lietas.

M.Lujāns. Reizēm, cienījamie kolēģi, personiskās lietas ir svarīgākas nekā valstiskās, un man ir tāda sajūta, ka tad, kad šie divi kungi runā, viņu personiskās lietas tiek izlietas uz valstiskām lietām, un tādēļ nevajadzētu jaukt šos divus jautājumus, jo personiskās, ģimenes problēmas nav jāspriež Saeimai un valdībai, un valstij. Un tādēļ es aicināšu šajā gadījumā atbalstīt šo iniciatīvu. Es varu saprast arī šo divu kungu problēmas, bet šī nav īstā vieta šo problēmu risināšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Latvijas Republikas Krimināllikums” trešajam lasījumam”. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šis ir patiešām ļoti nopietns un sarežģīts likums, mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, lūdzam pagarināt grozījumu iesniegšanas termiņu līdz 1.decembrim un lūdzam deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs šeit redzam kārtējo teātri. Divas nedēļas atpakaļ mums pateica, ka mums būs tikai viena nedēļa, kad domāt par Kredītlikuma maiņu. Tagad mums dos atkal īsu termiņu, lai domātu par ļoti sarežģītu un svarīgu jautājumu. Bet mēs jau pāris mēnešu atpakaļ nolēmām, ka nekas būtisks šajā likumā netiks mainīts. Mēs mainīsim šito un to, bet patiesībā it neko.

Tad, kad bija jādomā, vai būs grēks nepareizi saimniekot ar tautas un kopējo mantu, tad mēs nolēmām, ka tas nav vajadzīgs, ka to varam mest ārā. Mēs tagad redzam “Latvenergo” lietu, mēs tagad redzam visvisādus citus jokus, kas notiks ar citas vienkāršai tautai piederošas mantas izsaimniekošanu, bet mēs šeit spēlējam teātri. Tā lieta agrāk nebija nopietna, bet tagad viņa it kā kļūst nopietna, tagad varētu it kā drusku pagarināt. Ne mums ir skaidrs, vai advokāti ir tie, kas izkārto un jau mēnesi pirms darījuma meklē, kā varētu lielu naudu nopelnīt, un, ja viņi kļūdās, vai viņi ir krimināli tāpēc, ka viņi ir sagatavojuši to darījumu, vai arī viņi ir godīgi advokāti. Mums tas viss ir juku jukā, bet, ja būtu pieņemts mans ierosinājums, ka mēs atgriežamies atpakaļ pie vecā formulējuma un ieliekam Kriminālkodeksā to, ko Godmaņa laikā izņēma, ka ir grēks izšķērdēt tautas mantu, tad varbūt viss būtu skaidrs. Taču nē, mēs šeit spēlējam teātri, ka mēs sargāsim it kā mūsu likumus, mūsu krimināllietas. Tās teātra spēles, ko mēs šeit spēlējam, ir nežēlīgas.

Es biju 11.novembrī krastmalā un redzēju, un tur stāvēja “Tēvzemei un Brīvībai” priekšsēdis ar trijām baltām puķēm rokā, bet cilvēki deklamēja par to, kad ne zemgalis, ne latgalis, ne sēlis, ne kūrs neatdos ne gabalu no mūsu zemes, bet viņu valdības laikā mēs esam balsojuši par to, ka pārdosim Latvijas zemi visiem pat par sertifikātiem. Tad uzstājās viens cits - cienījams “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēks un tautai stāstīja, ka tautas sapnis ir bijis pašiem lemt par savu likteni, pašiem izdot savus likumus, un tie ir tie paši kungi, kuri kalpo tādam premjerministram, kas saka, ka nedrīkst spiest “nepareizo” pogu, ka nedrīkst domāt, ka pat tautas pārstāvji nedrīkst lemt, pēc kādiem likumiem mēs dzīvosim. Un tā teātra spēle turpinās.

Es biju tanī pašā 11.novembrī Doma baznīcā, kur sprediķis bija angļu valodā, un mūsu aizsardzības cilvēki, mūsu zaldāti, nebija ar mieru dziedāt “Dievs, svētī Latviju!” Viņiem tik smags apvainojums tika likts, ka brokastīs ir trīs dalībnieki - cūka, kura upurē visu, vista, kura upurē olu, un ēdējs. Latvietis - tā cūka. Jā! Varbūt eiropieši ir tā ola, un amerikānis - tas ēdējs. Un tur ir kaut kāda laba sadarbība. Es zaldātiem prasīju: “Kāpēc jūs nedziedājāt Latvijas himnu?” Ko viņi teica pēc tā? Tā mēs audzinām mūsu tautu, tā mēs viņu nododam.

Mēs šodien pieņemsim lēmumu par steidzamību bez kaut kādām izmaiņām nodokļos, lai gan divus gadus atpakaļ Šķēles kungs solīja pilnīgi visus mūsu likumus pārmainīt, bet ar steidzamību mēs aiztaisīsim tos visus ciet. Paldies, Druvas kungs, jo mums būs vēl viena nedēļa, ko domāt, kā mūsu tautu pataisīt drošu un Krimināllikumu - pilnīgu. Un lai tauta aplaudē šim teātrim.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par lietu. Šis ir dokuments, šis ir jaunais Krimināllikuma projekts, nevis kāds cits grozījums, par kuru runāja iepriekš. Mēs esam to izskatījuši otrajā lasījumā, un es gribu teikt, ka diezgan vienprātīgi esam izskatījuši otrajā lasījumā. Juridiskā komisija ir paspējusi izskatīt daļu no šā jaunā projekta, un mums bija diezgan daudz priekšlikumu, tāpēc es tiešām domāju, ka atbildīgā komisija rīkojas ļoti pareizi, pagarinādama šo termiņu, lai visi tie, kuriem tiešām ir interese, varētu papildināt, uzlabot šo projektu un izdarīt to atbilstoši Kārtības ruļļa noteiktajam laikam. Tādēļ es ļoti lūdzu balsot par šā termiņa noteikšanu atbildīgās komisijas redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek pieņemts Saeimas lēmums - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.decembrim? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas darba kārtībā un izsvītrot no darba kārtības likumprojektu “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzīšanu” (tas ir mūsu darba kārtības 18.punkts). Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Jānis Bunkšs vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz runāšu kā komisijas pārstāvis, kas atbildīgs par šo likumprojektu. Man īsti nav skaidra motivācija, kāpēc vajag izsvītrot. Ja atbildīgā komisija ir iesniegusi, ja darba kārtībā tas ir iekļauts, tad, manuprāt, debates un lēmums par to, vai šo likumprojektu atstājam darba kārtībā vai ne, ir jāizskata tā, kā tas ir paredzēts. Šobrīd atbildīgā komisija to nav atsaukusi... Nevis atbildīgā, bet šajā konkrētajā gadījumā iesniedzēja komisija nav atsaukusi. Un arī atbildīgā komisija to nav atsaukusi, tāpēc man īsti nav skaidrs šis formulējums - izsvītrot. Šobrīd mana pozīcija ir tāda, un arī komisijas vārdā es gribētu teikt, ka es esmu pret tādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par” šo iesniegumu? Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie priekšlikuma autori, likumprojekta autori! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot savā sēdē šo likumprojektu, to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas satur iekšējas pretrunas, tāpēc to ir nepieciešams pārstrādāt. Mēs arī saņēmām informāciju no Finansu ministrijas par to, ka arī Finansu ministrijas speciālisti raksta līdzīgu likumu. Mēs uzskatām par nepieciešamu šos abus projektus - gan šo, jau izstrādāto, gan to, kas vēl top, vienlaicīgi virzīt Saeimā uz izskatīšanu. Līdz ar to es atbalstu priekšlikumu - svītrot šodien šo jautājumu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot! Balsosim Saeimas lēmumu par darba kārtības 18.punkta svītrošanu no šīsdienas darba kārtības saskaņā ar desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts. No darba kārtības šis jautājums tiek svītrots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir trešajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu. Lēmuma projekts “Par I.Cences apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 3351 par Ingūnas Cences apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, ir izskatīts Juridiskajā komisijā, kandidāte tika uzklausīta, Juridiskajā komisijā nekādi iebildumi nav bijuši, un Juridiskā komisija arī aicina apstiprināt Ingūnu Cenci par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 3. Ingūna Cence ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.

Godātie kolēģi! Tālāk saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 38. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3337. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Paldies. Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs izskatām grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”, kurus Budžeta un finansu komisija savā sēdē ir atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis grozījumu projekts satur pamatā trīs veidu grozījumus, tādus, ko mēs varētu sagrupēt trīs daļās. Tie saistās ar līdzekļu ekonomiju, kas ir izveidojusies sakarā ar valsts budžeta regulāru ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem un papildu resursu samazinājumu plānotā deficīta segšanai, kā arī plānotā aizņēmuma pilnīgu neizmantošanu un esošo aizņēmumu pārformēšanu uz lētākiem resursiem. Šī efektīvākā valsts parāda apkalpošana ir ļāvusi sasniegt ekonomiju, summu 14 miljonus un 213 tūkstošus. Tas ir avots, no kā ir bijis iespējams šajos budžeta grozījumos izdarīt kompensāciju... veikt kompensāciju kā dotāciju iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildei pašvaldībām - 12 ar pusi miljonu latu apmērā kopsummā. Un trešām kārtām ir virkne grozījumu, kuri satur līdzekļu izmantošanas izmaiņas vienas ministrijas programmu ietvaros.

Budžeta un finansu komisija aicina Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu tikai papildināt pavisam īsi. Faktiskais budžeta samazinājums ieņēmumu un izdevumu daļā ir 1,6 miljoni. Abās pusēs vienādi. Līdz ar to budžets paliek sabalansēts. Un šie 1,6 miljoni ir apmēram tā summa, ko mēs iebalsojām jūnijā šeit Saeimā, šā gada budžetā plānojot papildu ieņēmumus no viena nodokļa. Tātad tas vienkārši pierāda to situāciju... to, ko mēs varam izdarīt, ja mēs izdarām neplānotus ieņēmumu palielinājumus.

Otra lieta ir būtiska lieta. Mēs pavasarī paredzējām, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa neizpilde ir apmēram 12 miljoni, šajā gadījumā 12 ar pusi miljoni, kurus gan pašvaldībām, gan veselības speciālajam budžetam sedz valsts pamatbudžets. Mums bija šaubas par to, ka mēs vasarā varētu šo situāciju arī nesaglābt (ir runa par šo summu, kas ir apmēram 12 miljonu), taču tagad, kad mēs esam tuvu gada nogalei, varam teikt, ka, pateicoties tam, ka budžets ir bijis sabalansēts un valsts parādzīmju un visi citi valsts parādu procentu maksājumi ir daudz, daudz mazāki, nekā tie bija plānoti 1996. gada beigās, kad šī summa tika ierakstīta valsts budžetā 1997. gadam, - ka, pateicoties tikai tam, mēs varam ieekonomēt 14,2 miljonus latu, kas nosedz gan šos 12 ar pusi miljonus, gan arī to samazinājumu, ko es jau minēju, - par neieņemtajiem procentu maksājumiem no citām lietām, par to, ko valsts uzņēmusies savās saistībās. Tāds ir, manuprāt, galvenais secinājums, kas izdarāms no šo budžeta grozījumu iesniegšanas... to, ko valdība ir iesniegusi Saeimai un kas Saeimai būtu jāizskata, kas pierāda šīs fiskālās politikas mērķi un arī rezultātu, ka mēs varam samazināt izdevumus... par to, ko mēs maksājam par valsts parādu, ja mēs turam stingru politiku attiecībā uz budžeta deficītu.

Un otrādi. Ja mēs plānojam lielus papildu ieņēmumus, ko nav plānojuši speciālisti Finansu ministrijā un nav valdībā izskatījuši, tad mēs nonākam situācijā, ka... mēs atkal nonākam budžeta deficītā, varam pie tā nonākt ar visām no tā izrietošajām sekām. Un es ļoti ceru, ka attiecībā uz otro lasījumu tiks iesniegtas attiecīgās izmaiņas, ja kāds gribēs izmainīt kādas pozīcijas izdevumu struktūrā. Bet es tiešām aicinu deputātus neiesniegt priekšlikumus palielināt ieņēmumus, lai palielinātu izdevumus kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, vai komisijas vārdā Vītola kungs nevēlas neko vairs teikt? Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro, galīgo, lasījumu un to, kad izskatīt otrajā lasījumā.

M.Vītols. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 19. novembrim un izskatīt likumprojektu sēdē otrajā lasījumā 27. novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Ir iebildums. Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām negribētu iejaukties tādās lietās kā termiņi, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka praktiski te visas dienas ir svētku dienas: 18., es domāju, nevienas komisijas sēde nenotiks, un, ja līdz 19. ir šis termiņš, tad neviena komisija nepaspēs to izskatīt. Es tādā gadījumā piedāvāju 20. datumu, lai tad 19. visas komisijas intensīvi paskatās, ja kāds grib kaut ko grozīt. Un tas absolūti neizjauc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas darba kārtību. Es piedāvāju noteikt termiņu vismaz 20. novembri priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles kungs vēlas kaut ko teikt... Piedodiet, Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es tomēr uzstātu uz to, ka būtu nepieciešams 19. novembris, jo cienīsim arī uzņēmumu vadītājus, cienīsim budžeta iestāžu grāmatvežus, jo šis likums vēl ir jāpieņem otrajā lasījumā, pēc tam Valsts prezidentam tas ir jāizsludina, un mēs nevaram atstāt šos grozījumus uz Ziemassvētkiem un uz Jauno gadu, lai šo naudu realizētu. Tāpēc es lūdzu izskatīt ātrāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim saskaņā ar mūsu tradīciju par tālāko noteikto datumu - 20. novembri. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 21, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Un izskatīšanas datums bija...

M.Vītols. ... 27. novembris.

Sēdes vadītājs. 27. Vai iebildumu deputātiem pret to nav? Paldies.

M.Vītols. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Godātie kolēģi! Mums vēl ir atlikušas piecas minūtes. Ja mēs būsim operatīvi, tad paspēsim izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas lēmumu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”” otrajam lasījumam”. Dokuments nr. 3392.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Arī nav vajadzības. Paldies. Saeimas lēmums par šo jautājumu tiek pieņemts.

Godātie kolēģi! Tā kā mums saskaņā ar mūsu balsojumu tālāk ir jāsāk izskatīt darba kārtības jautājumus no 16. līdz 27., bet ir ļoti daudz paziņojumu, tad varbūt pagaidām pārtrauksim likumprojektu izskatīšanu un pirms pārtraukuma dosim vārdu paziņojumiem. Andrim Rubinam - par komisijas sēdi. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Ārlietu komisijas sēde notiks šajā pārtraukumā komisijas telpās. Lūdzu uz to Ārlietu komisijas locekļus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Antonam Seikstam - arī par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu tūlīt pat uz sēdi mūsu telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Pēterim Keišam. Paziņojums. Lūdzu!

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Nākošajā starpbrīdī - 12.45 es lūdzu jūs uz telpu pirms bibliotēkas, tur notiks 1. un 2. Saeimas deputāta Franča Trasuna grāmatas prezentācija.

Sēdes vadītājs. Aristidam Lambergam - par komisijas sēdi.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Saimnieciskās komisijas sēde šinī starpbrīdī 104. telpā Jēkaba ielā 16. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim - par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz komisijas sēdi tūlīt starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties, bet Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Taču, kamēr tiek gatavota izdruka par reģistrācijas rezultātiem, godātie kolēģi, es gribu jūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni Rubuli, kuram 8. novembrī palika 70 gadi! (Aplausi.)

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Aleksandrs Bartaševičs,

Indulis Bērziņš,

Ilmārs Bišers,

Alfreds Čepānis...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet...

M.Rudzītis.

... Ziedonis Čevers,

Indulis Emsis,

Edvīns Inkēns,

Ernests Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Pauls Putniņš,

Dainis Turlais,

Juris Galerijs Vidiņš,

Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Mums, godātie kolēģi, ir jāizlemj vēl viens jautājums. Pieci deputāti ir iesnieguši vēl vienu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Viņi lūdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu pārcelt pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Kā jūs atceraties, tad mums pašlaik būtu jāsāk izskatīt darba kārtības 19.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Par 29.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” mēs esam jau nobalsojuši, ka to izskatīsim pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma, - tātad vēlāk. Pieci deputāti lūdz vēlreiz izdarīt izmaiņas jau izdarītajās izmaiņās darba kārtībā.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Paldies. Varam uzskatīt, ka esam vienojušies un ka šīs izmaiņas darba kārtībā ir akceptētas.

Godātie kolēģi, saskaņā ar nupat panākto vienošanos izskatīsim darba kārtības (pēc pašreizējās numerācijas) 29.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es nododu jūsu izvērtēšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Gribu piebilst tikai dažas lietas, proti, to, ka šie grozījumi ir saistīti ar reformām, kuras notiek pašvaldībās, jau notiek, un lai tās veicinātu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šajos grozījumos ir ieguldīts ļoti liels darbs. Komisija ir darbojusies pēc progresīvas metodes, proti, ka parlamenta sēdē principā atliek tikai nobalsot, jo komisija ir ieguldījusi ļoti lielu darbu, pieaicinot uz komisijas sēdēm dažāda ranga speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, kā arī maksimāli ir ņēmusi vērā visus iebildumus un centusies optimāli izdarīt šos grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Tādēļ mans lūgums arī kolēģiem ir pamatā atbalstīt... simtprocentīgi atbalstīt komisijas viedokli, jo šeit ir panākts kompromiss. Lūdzu paņemt dokumentus nr.3368 un nr.3368-a.

Un vēl viena piebilde, lai mēs varētu vienkārši operatīvāk strādāt un sekot līdzi. Pie komisijas atzinuma bieži ir ieraksts: “Daļēji atbalstīts”. Tas ir jāsaprot tā, ka tas nav noraidīts, bet kolēģu priekšlikumi ir jau iestrādāti likumprojektā. Mēs esam mainījuši punktu numerāciju un kārtību, un līdz ar to principā ir uzskatāms, ka attiecīgā kolēģa vai komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas atzinumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un papildinājusi, attiecīgi precizējot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 2.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, bet, kā jau es teicu, principā tas ir lasāms kā atbalstīts, jo tas ir jau iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un pats par sevi saprotams, ka tas ir atbalstīts un pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2.panta redakciju, tā pirmo un otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies Čepāņa kungam par precizējumu, bet es lūgtu, kolēģi, tā kā tabula ir, manuprāt ļoti labi sastādīta, vadīties pēc priekšlikumu numerācijas, jo tā vienkārši ir ērtāk strādāt. Tūlīt arī parādās attiecīgais pants un attiecīgais teksts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Kalviņa kungs! Vadīsimies pēc tiem skaitļiem, kuri ir minēti šajā dokumentā nr.3368. Paldies.

J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas atzinumu neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums ir ministra Zundas kunga priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 6.priekšlikums ir deputāta Kalviņa priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 7.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, tātad lasīsim, ka tas ir atbalstīts un iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Es tomēr neuzskatu, ka atbildīgā komisija būtu nopietni izvērtējusi mūsu priekšlikumu, un līdz ar to tā redakcija, kuru piedāvā komisija, tomēr diezgan būtiski atšķiras no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvātās redakcijas.

Pirmkārt, es gribētu deputātiem pateikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieļāvusi vienu tehnisku kļūdu, jo mūsu priekšlikumā ir pazudušas iekavas. Iekavām ir jābūt aiz otrās rindkopas - aiz vārdiem “vispārējās vidējās izglītības iegūšanā”. Citādi tas diezgan neloģiski izskatās, bet komisija iesniedza ar iekavām. Man šeit priekšā ir arī komisijas dokumenti. Taču tā ir tīri tehniska nelaime. Bet kāda ir tā būtība? Piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantā ir pazudusi tāda ļoti būtiska lieta, kā skolas vecuma bērnu uzskaites veikšana. Mēs visi nepārtraukti dzirdam un zinām to, ka ļoti daudzi bērni neapmeklē skolu. Kā konstatēja Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā akcijā, viņu skaits ir apmēram pusotra tūkstoša. Pašvaldībai ir obligāti jāparedz šī funkcija. Obligāti! Vai tad tiešām mēs gribam, lai tie bērni, kuri neiet skolā, atkal paliek ārpus valsts iestāžu redzesloka?

Tāpat otra būtiska lieta, par kuru komisija ir saņēmusi praktiski visu Latvijas sporta skolu direktoru parakstītas vēstules. Mūsu komisija ir paredzējusi arī tādu lietu, ka nepieciešams nodrošināt sporta bāzu darbību. Mēs te diskutējam, atceramies pavisam nesen runāto par Ventspils jauno sporta halli. Nesen es redzēju tādu tabuliņu, kur bija parādīta pusaudžu noziedzība Latvijas Republikas lielākajās pilsētās. Un ļoti interesanti ir tas, ka Ventspilī, salīdzinot ar pārējām Latvijas lielākajām pilsētām, ir izteikti mazāka noziedzība pusaudžu vidū. Un šajā ziņā nepārprotami milzīgs nopelns ir tas, ka Ventspilī ir mazas sporta bāzes, ka ārkārtīgi daudzi bērni ir iesaistīti sporta nodarbībās, ka viņiem vienkārši neatliek laika blandīties, es atvainojos par izteicienu, pa ielām un gudrot, kādas blēņas izdarīt. Es uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi likumprojekta 15.panta 4.punktā ir ārkārtīgi būtiski.

Es aicinu balsot šo 7.priekšlikumu pa daļām. Ja ne, ja mēs nolemjam balsot kopīgi, tad es gribētu pateikt, ka arī 5.punkts mūsu redakcijā ir izstrādāts daudz precīzāk un pamatīgāk, jo pašvaldībai ir jānodarbojas arī ar kultūras lietām. Turklāt mūsu priekšlikums ir identisks Kultūras ministrijas nostādnēm. Praktiski tas ir identisks arī ar Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Nevar taču, mīļie cilvēki, rakstīt tā, kā ir piedāvājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Tas vispār ir diezgan unikāli, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurā ir arī pazīstami juristi, ir piedāvājusi šādu formulējumu - te ir uzskaitītas atsevišķas funkcijas un pēc tam pierakstīts galā “u.c.”. Vai tad likumos tā raksta - “un citas”? Kas ir domāts ar šo “un citas”? Likumā ir jāraksta maksimāli skaidri no “A” līdz “Z”, nevis jāsaka “un citas”. Tā nedara likumos!

Cienījamie kolēģi! Ja mēs esam kaut vai drusku atbildīgi par savu jaunatni, par to, lai tā ietu skolā, lai nenodarbotos ar noziedzību, lai tiktu saglabāta arī kultūras iestāžu infrastruktūra, tad es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto priekšlikumu, jo tas ir daudz izvērstāks un precīzāks. Tur nav nekādu “u.c.”, kā tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā variantā. Es aicinu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, tātad es sapratu, ka jūs vēlaties balsot savas komisijas priekšlikumu pa punktiem - 4., 5. un 6.punktu tādā redakcijā, kādā jūs esat iesnieguši.

Dz.Ābiķis. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Ābiķis. Un aicinu visus punktus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šogad Izglītības un zinātnes ministrija organizēja akciju “Tevi gaida skola” un centās šīs akcijas rezultātā apzināt visus tos bērnus, kuri mums ir obligātajā skolas vecumā, kuri no viņiem apmeklē un kuri neapmeklē skolu.

Ko mums pierādīja šī akcija? Šī akcija pierādīja to, ka šie jautājumi ir pozitīvi risināmi tikai ar pašvaldību atbalstu. Ja mēs neierakstām šo funkciju par skolas vecuma bērnu uzskaiti pašvaldību funkcijās, tad mums šeit ir jārod atbilde - kas ar to nodarbosies? Kura būs tā institūcija, kura veiks šo uzskaiti? Izglītības un zinātnes ministrijas mācību iestādes strādās ar tiem bērniem, kuri ieradīsies skolā, kuri pieteiksies skolā, kuri stāsies uzskaitē. Un, ja gadījumā viņi pārtrauks apmeklēt skolu, tad mēs zināsim, kur viņus meklēt. Tad klašu audzinātāji un pedagogi dosies uz mājām pēc šiem bērniem. Bet ko darīt ar tādiem bērniem, par kuriem vispār skola nezina un arī nevar uzzināt, jo par viņiem neviens neiesniedz informāciju? Tādēļ es lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu šajā sakarā.

Un es gribētu pateikt vēl vienu. Daudzas pašvaldības ir reāli šo darbu jau uzsākušas un veic. Pie tam daudzas pašvaldības šo funkciju veic pat plašākā apmērā, nekā šobrīd tas šeit ir ierakstīts. Jo daudzās pašvaldībās ir izveidots pilns iedzīvotāju reģistrs, un pašvaldības zina visus iedzīvotājus, kuri dzīvo attiecīgās pašvaldības teritorijā, pat neatkarīgi no iedzīvotāju vecuma grupām, kādas ir šinīs pašvaldībās. Un nav nekādu problēmu, šo jautājumu risinot mazajās lauku pašvaldībās, pagastos, mazpilsētās. Varbūt lielākas problēmas šeit, kā mums to pierādīja, ir Rīgas pilsētā un Rīgas rajona lielākajās pašvaldībās. Šeit varbūt pastāv šī problēma. Taču es piekrītu arī tai tēzei, ka, ja mēs uzticam pašvaldībām kādas konkrētas funkcijas, tad mums ir jādomā arī par finansējumu, lai tātad nodrošinātu šo funkciju īstenošanu.

Bet es uzsveru vēlreiz, godātie deputāti, ka mums nav nevienas citas institūcijas, kas varētu šo tik vitāli nepieciešamo funkciju veikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Man prātā nav jautājums par to, ka kaut kur valstī kādam būtu jārūpējas, lai mūsu tauta - mūsu iedzīvotāji zeltu, lai viņi plauktu nākotnē, lai viņiem būtu labas skolas, lai būtu laba veselība, lai viņi būtu pilnīgi dzīvesspējīgi, bet tā nekaunīgā spēle, kas šeit notiek... Mēs, kas šeit sēžam, esam nolēmuši, ka to atbildību mēs nodosim pašvaldībām, un tā varbūt ir pareizā vieta. Taču mēs to atbildību gan nododam, bet nedodam līdzi līdzekļus un sakām, ka vienkārši šādu līdzekļu nav. Un tur ir tās lielās blēņas, jo līdzekļi ir.

Es minēšu vienu mazu piemēru. Ministru kabinets nolēma lielu daļu teritorijas, kādus 1000 hektārus zemes, nodot Rīgas ostai un Rīgas brīvostai, ka tā ir jāieraksta zemesgrāmatā. Ja šī zeme tagad ir iedota Rīgas ostai un Rīgas brīvostai, tad ienākumi nodokļu veidā būtu pāri par 20 miljoniem latu gadā. Bet, redzat, tas nav izdevīgi mūsu padomes pārstāvjiem, ka tranzītceļus apgrūtina ar šādiem nodokļiem tautas labā. Tie 20 miljoni no šā paša mazā sīkuma... 20 miljonu latu gadā aiziet valsts kasei garām.

Tagad paraudzīsimies no otras puses. Ja mēs izdotu desmit reižu vairāk - 200 miljonus latu, tad tā nauda, kas ietu apgrozībā Latvijā, ja mēs to izdotu Latvijā, nestu atpakaļ ienākumus budžetā apmēram 180 miljonu latu apmērā, lai gan mēs it kā būtu “taisījuši robu” budžetā 20 miljonu latu apmērā. Šos 20 miljonus latu varētu segt tie, kuri apkalpo Lielkrieviju vai Rietumus ar mūsu tranzītceļiem. Un tagad iedomājieties, - ja mums būtu 200 miljonu latu vairāk budžetā, ko tad mēs varētu darīt! Mēs varētu segt tos izdevumus, par kuriem mēs šeit viens pēc otra iestāsimies, ka mums vajag 50 000 latu priekš tā un 20 000 latu priekš tā. Kopumā tur nemaz nebūs 200 miljonu latu. Bet mēs te spēlējam teātri. Mēs neņemsim ne no Lielkrievijas, ne no Rietumiem, tiem, kuri lieto mūsu tranzītceļus, ne santīma! Nepildīsim Ministru kabineta lēmumu un neierakstīsim šos tūkstoš hektārus zemes zemesgrāmatā, un lai tie ierēdņi, kuri sēž Rīgas brīvostā un citur...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es aicinu jūs runāt par lietu. Es zinu, ka tas ir veltīgi, bet mēs pašlaik apspriežam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

G.Valdmanis. Es runāju par lietu. Jā, par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es arī par to runāju. Lūdzu, es gribētu atpakaļ savu laiku, ko jūs patērējāt. Čepāņa kungs, jūs esat nekaunīgs! Lūdzu, dodiet manu laiku atpakaļ!

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis man uzliek par pienākumu aicināt deputātus runāt par lietu. To es arī daru, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. It īpaši tad, kad Dobeļa kungs runā. Lūdzu, - ir iespēja visus mūsu budžeta caurumus aizlāpīt ar tikai vienu precizējumu, viena likuma izpildīšanu. Un ir desmitiem, varbūt simtiem šādu situāciju. Un tādēļ, ka Čepāņa kungs sēž Rīgas ostas padomē, viņam nepatīk, ka es Rīgas ostu skaru, tā ir personīga lieta. Lai viņš nāk tribīnē un atbild uz šo jautājumu: kāpēc nav tie 1000 hektāri ierakstīti zemesgrāmatā jau trīs gadus? Kāpēc latviešu tautai pietrūkst katru gadu 20 miljonu latu no šā ienākuma vien? Kas to var attaisnot? Mēs spēlējam teātri, mēs raudam par tautas grūtībām, bet zinām risinājumus. Un, kad šeit kāds tautas labā runā, tad atņem viņam vārdu un saka: “Runājiet par lietu!”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Attiecībā uz pašvaldību funkcijām es gribētu pateikt, kādi principi būtu jāievēro, definējot pašvaldību funkcijas.

Pirmkārt. Definējot pašvaldību funkcijas, būtu jāļauj, ka pašvaldībām ir tiesības izvēlēties veidu jeb formu, kā šīs funkcijas veikt. Tas ir pašvaldību patstāvības jautājums. Mēs par šo principu komisijā vienojāmies. Un, ja mēs kaut ko izmainījām funkciju aprakstā, tad tikai to, ka mēs definējām beidzamos pašvaldību uzdevumus.

Otrkārt. Definējot pašvaldību uzdevumus, nav konkrēti jāuzskaita visas lietas. Kolēģi mīļie! Kas attiecas uz šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija, šeit ir rakstīts: gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs). Lai šo funkciju veiktu, pašvaldībām ir jāpilda daudz dažādu pienākumu - jāuzskaita bērni, jāremontē jumti, un tā tālāk. Ja mēs sākam darīt to, ko iesaka šeit Ābiķa kungs, tad mums jāuzskaita viss. Šāds uzskaitījums ir bezgala plašs. Galvenais, ka pašvaldības nodrošina jau minētās funkcijas, tās šeit ir ietvertas. Es domāju, “neskaldīsim” šo lietu! Tādā veidā mēs varam likumu padarīt par bezgalīgi, neizmērojami lielu, un tas problēmu neatrisinās. Problēmu var atrisināt tad, ja mēs definējam pašvaldībai veicamos pamatuzdevumus, un veicamais pamatuzdevums ir nodrošināt bērniem pamatizglītību un vispārējo izglītību, un tas ir saistīts ar vispārējās izglītības iestādēm un pirmsskolas iestādēm. Tāpēc es lūdzu atbalstīt to redakciju, kuru piedāvā komisija, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir te daļēji ietverts. Tas nav varbūt gluži tādā redakcijā, kādu mēs to vēlētos, bet šī redakcija nerada bažas par to, ka pašvaldības neveiks šo funkciju.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Es gribu šoreiz atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo tādā redakcijā, kādu ir ierosinājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, parādās viens faktors - valsts vairs neizsniedz mērķdotācijas pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām. Valsts jau domā par to, ka var neizsniegt šīs dotācijas arī vispārizglītojošo skolu skolotāju algām. Skolotāju un bērnudārza darbinieku darbības nodrošināšana... Ja valsts atsakās no šīs funkcijas un nevēlas tajā iesaistīties, nedodot šos līdzekļus pašvaldībām, tad nevar šo funkciju uzlikt pašvaldībām. Tas nozīmē, ka valsts atsakās no savas valsts iedzīvotāju bērnu tālākās audzināšanas. Pateikt, ka to darīs tikai pašvaldības, šinī brīdī nav korekti, tad ir jāmaina Budžeta likums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Runājot par tām algām, jāteic, ka gluži tā nav, bet nav gluži arī tā, kā teica Zundas kungs. Attiecībā uz izglītību vēl varētu būt zināms kompromiss, ka nav uzskaitītas precīzi visas šīs funkcijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā redakcijā. Bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā redakcijā ir pazudusi tāda lieta - nodrošināt sporta bāzu darbību. Iznāk, ka pašvaldībām vispār nav jāatbild par sporta bāzēm. Tas nozīmē sporta bāzu likvidāciju. Bērni klaiņo pa ielām, nodarbojas ar noziedzību, un pielikts punkts tai lietai! Es tomēr uzskatu, ka mūsu komisijas piedāvātā redakcija ir izvērstāka un veiksmīgāka.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daudz ko jau pateica pašvaldību lietu valsts ministrs Zundas kungs, bet gribu pateikt Ābiķa kungam, ka šo problēmu, kas ir saistīta ar sporta lietām, nevar risināt tādā veidā, kādu piedāvājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ierakstot iekšā četrus vārdus un domājot, ka šī problēma ar to ir atrisināta. Sen jau bija jāsagatavo likums par sportu, lai varētu tikt skaidrībā, kāda ir šī struktūra, - kas rūpējas valsts līmenī par sportu un kas ir pašvaldībām piekrītoša funkcija (tāpat kā tas ir analogi noteikts likumā par izglītību un likumā par sociālo palīdzību). Jo, ja mēs paskatāmies dažos iepriekšējos likuma pantos, tad mēs redzam, kas ir teikts par pastāvīgajām funkcijām. Par pastāvīgajām funkcijām ir teikts, ka tās ir funkcijas, kas tiek finansētas no pašu pašvaldību budžeta un tiek pildītas tā, kā tas ir noteikts šajā likumā vai speciālajos likumos. Ja ir speciālais likums par izglītību, tad tur ir uzskaitīts viss tas, kas piekrīt pašvaldībai un kas viņai ir jādara. Tāpēc nav šajā likumā otrreiz jāpārraksta visas šīs funkcijas, ko pilda pašvaldības. Tāpēc mēs, pieturoties pie šā principa, tikai fiksējām galvenās lietas - gādāt par iedzīvotāju izglītību. Un tālāk iekavās mēģinājām ielikt iekšā vēl tās nianses, kas varētu radīt kaut kādas neskaidrības.

Vēl. Komisija stingri turējās pie tāda principa: mēs esam uzsākuši reformu rajonu pašvaldībām un vietējām pašvaldībām, taču, pārliekot funkcijas, kas bija rajoniem, uz vietējām pašvaldībām, nekādā gadījumā nepielika klāt vietējām pašvaldībām kaut kādu jaunu pastāvīgu funkciju. Un šinī gadījumā jums ir 1.ailē redzams, kāda bija vecā redakcija. 4.apakšpunkts. Ir runa par vietējām pašvaldībām. Nebija nekā tāda tajā, ko piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ja mēs pieņemtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvājumu, tādā gadījumā mēs uzliktu tām jaunu pastāvīgo funkciju - nodrošināt sporta bāzu darbību -, kuras segums šinī gadījumā nav risināts. Taču šī problēma ir nopietna, un tā ir jārisina, skatot likumu par sportu, ja tāds kādreiz tiks sagatavots, un tad ir precīzi jāskatās, kāds būs finansējums šo sporta bāzu uzturēšanai.

Un vēl. Ir jāsaprot tāda lieta, ka mēs esam no likuma izņēmuši laukā visur šos vārdus - uzturēt kaut kādu iestādi. Ja sporta bāzes īpašnieks ir vietējā pašvaldība vai rajona pašvaldība, tādā gadījumā viņai kā īpašniekam šī iestāde ir jāuztur, un finansējums ir tāds, kāds ir pašreiz valsts budžetā paredzēts sporta nodrošināšanai. Nevajag vēlreiz rakstīt iekšā, dublēt to, ka īpašniekam ir jāuztur savas iestādes; mēs šīs frāzes likumā esam visur izņēmuši laukā. Pašvaldībai ir jānodrošina attiecīgās funkcijas. Es aicinu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto un atbalstīto priekšlikumu, kāds ir izteikts 4.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - otro reizi.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka runāju otro reizi; neaizkavēšu ilgi laiku. Es jūtu, ka ir atšķirīga pieeja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā attiecībā uz 4.punktu. Pirmā sadaļa un otrā sadaļa. Man būtu priekšlikums balsot par šīm sadaļām atsevišķi, jo pirmo sadaļu es uzskatu par ļoti principiālu lietu. Ja jau mums būtu viss kārtībā ar skolas vecuma bērnu uzskaiti, tad nebūtu šeit tik ļoti jācīnās ar šo situāciju, bet šāgada akcija pierādīja, ka šis jautājums nav atrisināts mūsu valstī valstiski. Un, salīdzinot ar sporta bāzu uzturēšanu, es šo uzskatu par principiāli daudz svarīgāku jautājumu, tādēļ, kas attiecas uz 4.punktu, lūdzu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums vispirms uzmanīgi izlasīt visu likumprojektu un neskatīt tikai vienu priekšlikumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nekādi nevar piekrist cienījamajam kolēģim Ābiķa kungam, ka komisija ir nenopietni šo jautājumu skatījusi. Bija klāt visi iespējamie speciālisti gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Pašvaldību savienības (Salkazanova kungs), un šie jautājumi tika ļoti pamatīgi izdiskutēti, krustām un šķērsām, un tāpēc komisija, kā jau Zundas kungs minēja, ir likuma sakārtotības labad, lai nebūtu desmit reizes jāskata viens un tas pats... Esam mēģinājuši likumā to ielikt un, mūsuprāt, tā, kā piedāvā komisija, tas ir arī izdevies - īsi un lakoniski. Tas nebūt nenozīmē, ka pašvaldībai nav, lūk, šo pienākumu, bet tie pilnīgi loģiski izriet no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā teksta. Tas ir otrkārt.

Tālāk. Ir jāsaprot viena lieta - ka, uzdodot funkciju pašvaldībai, jautājums ir atrisināts. Šeit jau kolēģi teica un arī likums to nosaka: ja ir funkcija, tad uzreiz ir nevis jādomā par naudu, bet naudai ir jābūt. Līdz šim tas tā nav bijis. Lūk, mūsu piedāvātais variants. Apsvēruši visus “par” un “pret” un saņēmuši arī ministra svētību šim priekšlikumam, mēs piedāvājam tomēr komisijas priekšlikumu, un es kolēģus aicinu nebalsot pa daļām, bet noraidīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu un atbalstīt mūsu komisijas piedāvāto variantu. Piebildīšu, ka līdzīgs, analogs priekšlikums ir priekšlikums, ko iesniedza kolēģi no frakcijas. Tālāk ir kultūras ministres Umblijas priekšlikums, un beidzot ir vēl arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu bija ļoti daudz, un mēs mēģinājām tos apvienot komisijas piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim, godātie kolēģi, vispirms jautājumu, vai balsot par iesniegto priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu kopumā - izteikt 15.panta 4.punktu šādā redakcijā (teksts jums ir redzams) un papildināt 15.pantu ar jaunu 5. un 6. punktu šādā redakcijā (arī šis teksts jums ir redzams). Balsojam par šiem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 20, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts, tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas ieteiktā šī panta un punktu redakcija. Paldies.

J.Kalviņš. 8.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu Dilbas, Rugātes, Putniņa un citu priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un, kā jau es teicu - jau kuro reizi šodien -, tas viss ir iekļauts šajā priekšlikumu blokā, kas saistīts ar izglītību, kultūru un sportu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 8.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Komisijas viedoklis akceptēts.

J.Kalviņš. Analogs ir 9.priekšlikums, ko iesniegusi kultūras ministre Umblijas kundze, un arī tas ir daļēji atbalstīts un, kā es jau minēju, iestrādāts komisijas piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Atzinums pieņemts.

J.Kalviņš. 10.priekšlikums, ko piedāvā atbildīgā komisija, ir, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk - 11.priekšlikums. To iesniedzis ministrs Zundas kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi - pēc tā paša “scenārija”, ko es minēju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie kolēģi, korektāk izturēties.

Dz.Ābiķis. Deputāta Zundas priekšlikums ir atbalstāms, bet ar to piebildi, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā. Jā, ir nepieciešams veselīga dzīvesveida atbalsts, bet ir ļoti būtisks arī jautājums, lai rajona līmenī atbalstītu organizētās sporta aktivitātes, jo notiek rajonu līmenī dažādas sacensības - pirmām kārtām starp skolām. (Es atkal šeit runāšu par jaunatni.) Kas tās organizēs? Es uzskatu, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums. To ļoti prasa arī Sporta pārvalde. Faktiski visos reģionos to prasa sporta skolu direktori. Kādam ir rajona līmenī jāorganizē šīs sporta aktivitātes, un tādēļ es ļoti lūdzu jūs atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas faktiski tikai precizē un papildina ministra Zundas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi, Ābiķa kungs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, es varu pateikt skaidri un gaiši, ka, pieņemot tādu vai citādu likuma traktējumu, ne vairāk, ne mazāk pa ielām neklaiņos. Tas ir citas dabas jautājums un nav apskatāms šajā likumprojektā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es atgādināšu, ka jaunās rajonu padomes veidojas no pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētājiem, tātad tās aptver visu to teritoriju, kas ir rajons, un viņi būs tie lēmēji. Un pats par sevi saprotams, ka viņi kopīgi organizēs gan sporta pasākumus, gan dažādus kultūras pasākumus un visu pārējo. Es domāju, ka šajā ziņā galīgi nav nekādu šaubu, un es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - daļēji atbalstīt Zundas kunga priekšlikumu. Tas ir iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Vai var... Mēs to pašlaik vēl neapspriežam, Ābiķa kungs! Mēs apspriežam deputāta Zundas priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Zundas priekšlikumu, kurš ir ar numuru 11? Deputāti piekrīt. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.Kalviņš. Tālāk ir 12.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir daļēji atbalstīts pēc tā paša principa, ko es jau vairākkārt minēju šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iesniedzējs prasa balsojumu par sava priekšlikuma redakcijas atbalstīšanu pilnībā.

J.Kalviņš. Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - likumprojekta 4.pantā izteikt 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas atzinums par šo priekšlikumu.

J.Kalviņš. Tieši tā. Paldies. 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk - 14.priekšlikums. Par to pašu 15.pantu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šo priekšlikumu atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk - 16.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 17.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, tas ir noraidīts. Par to tika diskutēts, komisijas sēdē klātesot arī Juridiskā biroja pārstāvjiem, un mēs tā vienojāmies, un komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums mums ir tabulā, es tomēr gribētu aicināt par to nobalsot, jo es uzskatu, ka pašvaldībām ir jāorganizē bezdarbniekiem algoti sabiedriskie darbi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ēriks Zunda - ministrs. Lūdzu!

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pieņemt šo priekšlikumu nozīmē, ka mēs atkal rīkosimies pēc principa, ka mēs pašvaldībām nosakām itin visu un kā to darīt. Runājot par šo pagaidu darbu organizēšanu bezdarbniekiem, protams, var gadīties, ka tā ir pagaidu problēma un ka tas ir pagaidu veids, kā mēs risinām bezdarba un nodarbinātības problēmas, un tāpēc nebūtu pareizi šo pagaidu normu ierakstīt kā pastāvīgu un ilgstošu pašvaldību funkciju. Turklāt tas priekšlikums, kas ir izstrādāts komisijā un atbalstīts, ka nepieciešams sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu, arī ietver šo lietu. Tas ir viens no paņēmieniem, kā to darīt šajā brīdī. Paies divi gadi, un tad varbūt citādāk šis jautājums būs jārisina. Šeit nav absolūti nekādas problēmas, vienīgā problēma ir tā, ka mēs uz šo jautājumu skatāmies šauri - ļoti īsā laika periodā, bet, ja mēs skatāmies uz to kā uz pastāvīgu un ilgstošu parādību, tad nevajadzētu pieņemt šādu priekšlikumu. Šeit pēc būtības nav īstas pretrunas, šeit ir tikai tāda skatījuma problēma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nedaudz papildinot Zundas kungu, gribu pateikt, ka likumā par nodarbinātību ir pateikts, kādas funkcijas ir vai piekrīt pašvaldībai. Un tur ir teikts, ka pašvaldības ar šo nodarbojas, ka tās var organizēt bezdarbniekiem algotus pagaidu sabiedriskos darbus, un tāpēc nav vajadzības otrreiz dublēt šajā likumā par pašvaldībām, ka tā ir viņu pastāvīgā funkcija. Pilnīgi pietiek ar šiem vārdiem, kas ir atstāti un ko piedāvā arī atbildīgā komisija, - tātad sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Šie vārdi par rūpēm attiecībā uz bezdarba samazināšanu jau ietver visu šo pasākumu bloku, ko veic pašvaldības. Un, ja speciālajā likumā tas ir pateikts, tad speciālais likums, protams, regulē šo darbību uz vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Pēterkopa kungs! Jo vairāk tāpēc, ka šī norma ir paredzēta jau citos likumos, mums tā ir jāieraksta arī šeit pie pašvaldību pastāvīgajām funkcijām, jo mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka viens mūsu valstī spēkā esošs likums ir pretrunā ar otru spēkā esošu likumu, un tad nu ir jāskatās, kurš no šiem likumiem ir pieņemts agrāk, kurš - vēlāk. Un te nu atkal parādās dažādas traktēšanas iespējas. Mums ir pilnīgi skaidri jāieraksta tas, ka tā ir pašvaldību pastāvīgā funkcija - organizēt bezdarbniekiem pagaidu sabiedriskos darbus. Un, ja Zundas kungs šeit runā par to, ka pašvaldībām ir uzlikta šī funkcija - sekmēt uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu, tad tam es pilnīgi piekrītu.

Jā, pašvaldībām ir šī funkcija, un tālākā perspektīvā, neapšaubāmi, tieši uzņēmējdarbības sekmēšana ir tas instruments, ar kuru var atrisināt bezdarbnieku problēmas, bet bezdarbnieki pašvaldībās ir jau šodien. Ja šīs uzņēmējdarbības nav un ja kādā pašvaldībā bezdarba faktiskie skaitļi sasniedz 80%, tad nekādi pasākumi, kas ir orientēti tikai uz nākotni, kas nav efektīvi šobrīd un nedod šīs darba vietas šobrīd, nav pietiekami. Bezdarbnieki pašvaldībās ir jau šobrīd, un šo bezdarbnieku ir ļoti daudz, tāpēc jau šobrīd viņiem ir vajadzīgs organizēt algotus pagaidu sabiedriskos darbus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Mūsu speciālajos likumos pašvaldībām ir noteikti obligāti veicamie pasākumi bezdarba apkarošanā, un viens no tiem ir algotu sabiedrisko darbu organizēšana. Tāpēc šajā likumā mums nav jāuzskaita šis viens veids, kā pašvaldības mēģina ierobežot bezdarbu savā teritorijā. Līdz ar to rodas jautājums: ja mēs ierakstām šo vienu veidu, tad kādēļ mēs šajā likumā neierakstām pārējos veidus? Tas, ka mēs šeit ierakstīsim šo atsauci, proti, pienākumu organizēt bezdarbniekiem algotus pagaidu sabiedriskos darbus, pašvaldībām papildpienākumu neuzliks, jo tas viņām jau ar citiem likumiem ir uzlikts. Mēs vienkārši sajauksim mūsu likumdošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, ja pašvaldības vadītājam ir galva uz pleciem, tad šie sabiedriskie darbi jau notiek. Pabraukājiet pa pašvaldībām! Jūs redzēsit, ka tur izcērt krūmus un tīra sniegu arī bez kāda likuma, bez kādiem norādījumiem no augšas. Šajās pašvaldībās vadītājs jau iesaista savus bezdarbniekus un maksā viņiem attiecīgu pabalstu, turklāt nevis pabalsta pēc, bet darba pēc. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Uz lietām ir jāskatās tomēr globāli, un, lūk, šīs te pašvaldības funkcijas, ko mēs piedāvājam, - sekmēt uzņēmējdarbības attīstību... Es uzsveru - sekmēt, nevis piedalīties uzņēmējdarbībā kā tādā... Tas nav pašvaldības uzdevums! Pašvaldības uzdevums ir radīt augsni, vidi, lai šī uzņēmējdarbība attīstītos. Līdz ar to automātiski loģiski ir tas, ka būs darba vietas, būs nodokļi, un tad šis jautājums tiks atrisināts pats par sevi. Tā ka es ierosinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 15. panta 9. punktu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Tālāk ir 18. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 19. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Šie priekšlikumi ir vienkārši precizējošas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kalviņš. 20. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un arī tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 15. panta 21. punktu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 21. priekšlikumu mēs principā jau izdiskutējām, tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un, kā jau teicu, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 22. priekšlikums. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums - joprojām runa ir par 15. pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 23. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 24. priekšlikums. Tā ir 10. lapaspuse. Te ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas no komisijas puses ir daļēji atbalstīts, to precizējot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es šajā reizē aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Pašreiz otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir teikums, kas nosaka, ka par piedalīšanos Domes, padomes vai komiteju sēdēs, kā arī par citu deputāta pienākumu pildīšanu Domes vai padomes deputāti saņem atlīdzību, kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets. Tāda ir pašreiz spēkā esošā redakcija, bet šis priekšlikums piedāvā svītrot normu, ka Ministru kabinetam ir jānosaka šīs atlīdzības maksimālais apmērs. Kādā situācijā mēs nonāksim, kolēģi, jo varbūt kāda atsevišķa pašvaldība, kurai ir zināms līdzekļu pārpalikums, tagad varēs nolemt par tādām algām saviem deputātiem, kas vispār nav samērojamas ar atalgojuma līmeni mūsu valstī. Protams, lielākajai daļai pašvaldību šādas iespējas nebūs, bet to varbūt gribēs darīt arī tādas pašvaldības, kurām šo līdzekļu nav. Līdz ar to šāds te priekšlikums faktiski veicinās šo pašvaldību patvaļu un dos pašvaldību deputātiem brīvas rokas līdzekļu izlietojumā tieši pašiem savu deputātu atalgošanai.

Es domāju, ka pašvaldībām ir jādod brīvas rokas tādā veidā, ka tām ir jāuztic iespējami plašāks funkciju loks, bet šīm funkcijām ir jādod līdzi arī finansējums. Tomēr šī roku atbrīvošana nebūtu attiecināma pilnā mērā uz to, ka pašvaldību deputāti varētu paši sev noteikt algas, jo tā ir absurda situācija, ka valstī kaut kādas amatpersonas lemj pašas par savām algām. Teiksim, arī par to, ka mēs šeit Saeimā lemjam paši par savām algām, bija tik liels sabiedrības spiediens, ka tā rezultātā mēs tomēr ar balsu vairākumu atteicāmies no šiem absolūti amorālajiem lēmumiem. Un man būtu aicinājums tomēr neradīt potenciālu iespēju šādu absolūti amorālu lēmumu tapšanai arī pašvaldībās.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākā daļa no visām pašvaldībām šādu ceļu nemaz neies un deputāti nesāks celt paši savu atalgojumu, bet, ņemot vērā to, ka zināms risks šeit tomēr pastāv, ka atsevišķas pašvaldības varētu šādi rīkoties, un to, ka mums valstī ir ar likumu jānodrošina kārtība, lai tas šādi nenotiktu, es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt un atstāt šos vārdus, ka Ministru kabinetam ir jānosaka deputātu atalgojuma maksimālais apmērs pašvaldībās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs, mēs gan pašreiz apspriežam vienu priekšlikumu iepriekš, bet jūs runājat par nākošo... Ja jūs vēlreiz lūgsit vārdu, jūs saņemsit vairs tikai 2 minūtes...

Tātad - vai par 24. priekšlikumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par 3. nodaļas nosaukumu? Iebildumu nav. Paldies.

25. priekšlikums.

J.Kalviņš. Tātad - 25. priekšlikums, par ko nupat runāja Čerāna kungs. Es gribu... tādā gadījumā, ja nav neviens pieteicies runāt... ā, ir, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Čerāna kungs mēģina putrot vairākas lietas un aizrunājās tik tālu, ka, protams, iznāk, ka arī mums Saeimā būtu jāizveido vēl kāda neitrāla institūcija - nezin kas varētu tur būt, vai kāds ķeizars, vai, - kas tādā gadījumā noteiks algas deputātiem, jo, lūk, pašiem sev, protams, nav ētiski to izdarīt.

Bet šī prasība ir atbilstoša Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Tur ir teikts, ka vietējās pašvaldības pašas nosaka gan savus izdevumus, gan arī savus ieņēmumus (šinī gadījumā algas pieder pie izdevumiem). Mēs varam to droši uzticēt vietējās sabiedrības pārstāvjiem, vietējiem deputātiem, lai viņi paši nosaka, cik daudz no šiem ieņēmumiem viņi var atvēlēt sev algām. Un, ja viņi būs noteikuši šo summu par daudz lielu, tādā gadījumā mēs varam droši teikt, ka nākamajā reizē vietējā sabiedrība viņus vairs neatbalstīs. Ja viņi noteiks to sev par daudz mazu, tad, protams, atkal būs problēma - otra problēma. Tā ka šī lieta ir brīvi jāatstāj vietējām pašvaldībām, lai viņas pašas to regulē. Lai vietējie deputāti paši parāda, kāda ir viņu attieksme pret šo jautājumu.

Es lūgtu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu svītrot šos vārdus.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izskatot šo priekšlikumu, es gribu atgādināt, ka parasts pagasta padomes vai pilsētas domes deputāts algu vispār nesaņem. Viņš darbojas sabiedriskā kārtā. Tikai tie cilvēki, kas ieņem šos vadošos amatus, saņem algu. Tātad ir jautājums: vai mēs gribam šim ierindas deputātam vispār liegt apmaksu par visu to funkciju pildīšanu, kuras viņam uzliekam? Nu, piemēram, vienam deputātam tiešām liks veikt skolu neapmeklējošo bērnu uzskaiti, un viņš sagatavos šo jautājumu un ziņos par to sēdē. Ja šādu funkciju kādam uztic, tad pašvaldībai varētu būt tiesības noteikt zināmu atalgojumu par piedalīšanos sēdē, par jautājuma sagatavošanu. Un tāpēc arī es ierosinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu šos vārdus svītrot. Jo varbūt, teiksim, Ventspils, kas ir mazliet bagātāka, var tiešām noteikt lielāku atalgojumu. Varbūt arī kāda maza pašvaldība, tāda, kurā jālikvidē bezdarbs, var noteikt atalgojumu par speciālu jautājumu sagatavošanu, par piedalīšanos komisijas sēdēs un šo jautājumu apspriešanu, un lielāku atalgojumu var noteikt atsevišķos gadījumos, kad jautājums ir svarīgāks.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! No demokrātiskā viedokļa, tas it kā būtu labi - atļaut pilsētas domei to darīt, bet Alūksnes pilsētā, kur es vēl nesen biju deputāts, ir bēdīga pieredze, jo iepriekšējais domes priekšsēdētājs gada laikā sev bija 7000 latu, kā saka, lieki pierēķinājis. Ir Valsts kontroles lēmums - līdz 1. septembrim šo naudu atmaksāt, taču nav atmaksāts neviens santīms. Un ja tādi pilsētu vadītāji pašlaik ir... Maza pilsētiņa... Melderis iztaisīs Alūksnes pilsētai 900 000 latu parādus... Es, piemēram, neatbalstu tādu priekšlikumu, lai nedotu iespēju šādi manipulēt.

Sēdes vadītājs. Sāksim ar tiem, kuri vēlas runāt pirmo reizi. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Cik man zināms, likumdevēja tiesības būtībā ir deputātiem. Ierosinājuma tiesības var būt pieciem deputātiem... Šinī gadījumā es redzu, ka nolikts līdzās ir Juridiskais birojs. Ka šo labojumu, būtisko labojumu, ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas vispirms jau ir Kārtības ruļļa pārkāpums. (Starpsauciens: “Nav, nav!”)

Un otrkārt. Es par būtisko gribu teikt. Kā mēs zinām, Latvijā ir vesela rinda valsts uzņēmumu, kuru vadošās personas saņem milzīgas algas. Šīs algas neierobežo nekāds likums, kaut gan uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem un strādniekiem nav maksātas algas vispār, un par strādniekiem netiek veiktas sociālās iemaksas. Vai mēs gribam kaut ko līdzīgu taisīt arī šajā gadījumā, lai varētu cilvēki taisīt milzīgas algas paši uz savstarpējo norunu pamata? Jo valsts uzņēmumu vadošajiem speciālistiem šīs algas nosaka līgums ar Ekonomikas ministriju. Atliek tikai ar ministrijas darbiniekiem sarunāt, un lieta darīta - paceļas šis algu līmenis ļoti lielā augstumā, kaut gan uzņēmums iet uz bankrotu. Šis absurds ir. Šeit būtu kaut kas jādara arī šinī jautājumā, bet mēs te vēl arī pašvaldībām gribam dot šādus pašus noteikumus. Ja pašvaldības strādās ar zaudējumiem un ja viņām būs lieli parādi, mēs tomēr ļausim saņemt to milzīgo algu. Mēs zinām, ka pašvaldībās, protams, “cietu” algu nesaņem, bet par komisiju sēdēm tiek maksāts. Un priekšsēdētājam, vietniekam, un tā tālāk, tiek maksāts, un maksā arī par blakusdarbiem. Un mēs zinām, ka ir pašvaldības, kurās saņem pat trīs vai četrus simtus mēnesī šie cilvēki. Saņem vairāk nekā deputāti Saeimā. Nu kāpēc šādu absurdu pieļaut, ja attiecīgā pašvaldība strādā ar zaudējumiem un ir parādos līdz ausīm? Nu kāpēc mēs pieļaujam šādu, jāsaka, tautas līdzekļu izšķērdēšanas iespēju?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

Cienījamie kolēģi! Kā es esmu vienmēr teicis, mēs dzīvojam ar dubulto morāli. Šinī gadījumā es tomēr atbalstītu Juridiskā biroja iniciatīvu - izņemt šo jautājumu no Ministru kabineta jautājumu loka. Vai tā nav īpatnēja situācija, ja Rīgas Domē deputāts, kas pārvalda Rīgas pilsētu, saņem 30 latus mēnesī? Jo tad rodas jautājums, vai viņa darbs vispār ir vajadzīgs. Šeit mēs atkal saskaramies ar to jautājumu, ka ir jābūt atsevišķam likumam, kurā nodala lielās pašvaldības, tas ir, Rīgu, Ventspili, Daugavpili, un mazās pašvaldības, kurās darba apjoms varbūt ir mazāks. Bet mums papriekš ir jāsaprot... Vai varbūt mēs drīzumā gribēsim, lai Rīga tiktu pārvaldīta par velti? Mauliņa kungs, mēs tad atkal ieslēdzam, kā tas bija arī pagājušajā domē, slēptos mehānismus, ka saņem papildu prēmijas. Vienkārši. Jā, to Ministru kabinets nenosaka. Bet, cienījamie deputāti, vai mēs gribam, lai pilsētu pašvaldībās komisiju priekšsēdētāji saņem prēmijas, kas bieži vien ir ļoti lielas, vai labāk to darīsim normālā ceļā, lai pašvaldība pati nolemj, vadoties pēc saviem finansu līdzekļiem, cik maksāt savam deputātam par darbu? Jeb vai mēs veidosim atkal to dubulto mehānismu, ka, lūk, izveido kaut kādu valdi un valdei dod katru mēnesi vai pusgadā milzu prēmijas? Un tas nāk no ārpusbudžeta līdzekļiem pašvaldībām. Vai šis mehānisms jums liekas labāks? Un vai, Mauliņa kungs, šī nav lielāka apzagšana? Es tikos ar ārzemju pārstāvjiem, un, kad es viņiem pateicu, ka pilsētas pašvaldības deputāti - miljonu pilsētas pašvaldības deputāti! - saņem 30 latus, tas ir, 60 dolārus, tad viņi pateica: “Vai tur jums sēž idioti vai zagļi?” Pilnīgi loģiski. Piedodiet, - ja pašvaldības deputāts grib Rīgu nopietni pārvaldīt, tad... Par 30 latiem viņš šodien reāli dotē pilsētu, jo atvainojiet, viņam ceļš, lai uz objektiem un vēl citur braukātu, maksā taču naudu! Nerunāsim par telefona zvaniem un visiem citiem reālajiem tēriņiem. Vai mēs gribam, lai tie deputāti vai nu korumpētos, vai būtu pilnīgi muļķi, vai arī būtu kaut kādi... nu, es nezinu... vai arī gribam, lai būtu pašvaldībām jātaisa kaut kādi slēptie fondi?

Un tādēļ es šinī gadījumā iesaku atbalstīt Juridiskā biroja iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es gribētu pirmām kārtām runāt par to, ko ieteicis Juridiskais birojs. Šis Juridiskā biroja priekšlikums balstījās uz mūsu pašu nobalsoto, otrajā lasījumā pieņemto normu, ka no Ministru kabineta pienākumiem tiek izslēgta šī kompetence, ka viņi nosaka maksimālos apmērus. Mēs nobalsojām par to, ka šī kompetence vairs nepieder Ministru kabinetam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Kāda veidojas mūsu attieksme pret pašvaldībām? Vai mēs viņām uzticamies, vai mēs viņas diferencējam, vadoties pēc viņu veicamo funkciju apmēra, un tā tālāk? Protams, Latvijas pašvaldības ir ļoti atšķirīgas. Vienā ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, bet citā ir lielas teritorijas, tādēļ veicamo funkciju loks ir ļoti atšķirīgs. Un, ja mēs gribam visos gadījumos piemērot vienotu shēmu, tas nozīmē, ka mēs gribam ļoti sīku regulāciju.

Tāpēc ir daudz labāk iet to ceļu, ka mēs šo procesu padarām “caurspīdīgu”, ka pašvaldībai ir tiesības to noteikt, jo visi šie viņas lēmumi ir pieejami. Tas ir labāk nekā tad, ja mēs viņas spiežam noteikt vai nosakām viņām zemas algas, lai pēc tam viņas meklētu visādus risinājumu ceļus. Jebkurā gadījumā pašvaldība var rīkoties tikai sava budžeta ietvaros, un, kā jūs zināt, pašvaldību budžets ir ļoti, ļoti ierobežots. Es neredzu šeit nekādas briesmas, ja vien mēs skatāmies uz pašvaldībām kā uz patstāvīgi funkcionējošām valsts pārvaldes institūcijām.

Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs strīdamies par lietām, kuras visiem ir pilnībā skaidras. Teiksim, Liepājas pilsēta: mēs esam uzticējuši viņiem pārvaldīt 10 miljonu budžetu. Un tagad gribam noteikt, lai Ministru kabinets nosaka maksimālo apmēru - 30 latu. Un tie pašvaldību deputāti, kas nupat uzstājās, jau paši pašvaldībās runāja pretēji. Par to, ka Ministru kabinets uzstāj, lai būtu šie noteikumi, un ka tā norma nav laba, ka viņa praksē nestrādā. Un tagad, atnākuši Saeimā, runā pilnīgi otrādi.

Es lūgtu nobalsot un nediskutēt vairāk.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tas fakts, ka Ministru kabinets nosaka maksimālo atalgojumu par noteiktu pienākumu izpildi pašvaldībās, - tas fakts nenozīmē to, ka Ministru kabinetam šis atalgojums ir jānosaka zems. Viņam ir jānosaka kaut kādi saprātīgi “griesti”, par kuriem pašvaldība nevar pāriet pāri. Bet tas tiešām būs pašas pašvaldības kompetencē - redzēt, vai viņi var atļauties maksāt šo maksimālo summu vai nevar atļauties.

Un vēl. Es gribu atbildēt uz Seiles kundzes apgalvojumu, ka pašvaldībās deputātiem it kā būtu jāstrādā par velti. Es to nekad neesmu teicis. Un šajā priekšlikumā nav ietverta doma, ka būtu jāstrādā par velti. Šis jautājums ir tikai par to, kādu samaksu var saņemt - vai šo samaksu var saņemt tikai kaut kādās saprātīgās robežās, vai arī šeit parādās pilnīga pašvaldību patvaļa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir viens būtisks jautājums - vai mēs uzticamies vai neuzticamies mūsu pašvaldībām. Ja mēs uzticamies, tad ļausim viņām strādāt! Ir ļoti žēl dzirdēt par jautājumu, kas tika risināts Alūksnē. Bet vai tad par to, ka viens gadījums starp vairāk nekā 600 pašvaldībām ir “aizgājis šķībi”, mēs vairs neļausim pašvaldībām strādāt. No kura brīža? Šeit ir vienkārši demokrātisks jautājums. Ļausim pašvaldībām strādāt un atbalstīsim atbildīgās komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopa “Brīvība” frakcija).

Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es vairākus gadus, jau gandrīz 10 gadus, esmu bijis vietējo pašvaldību deputāts. Sākumā praktiski vispār neko nemaksāja, tas bija 1989., 1990.gadā. Vēlāk par sēdēm maksāja dažus latus mēnesī, apmēram 15-20 latus (maksimāli), ko var, piedaloties sēdē, nopelnīt Saeimas deputāts. Manuprāt, pagaidām būtu tomēr jāsaglabā tā kārtība, ka Ministru kabinets noteiktu šo maksimālo atalgojumu. Gluži vienkārši tāpēc, ka Druvas kungs tikai šodien dzirdēja, kas notiek pašvaldībās. Un par Alūksnes pašvaldību. Tāda izšķērdēšana, tāda naudas piesavināšanās un tik nesaprātīga rīcība! Būdams Jūrmalas domes deputāts, it īpaši Inkuļa kunga vadībā, es novēroju ne tikai izšķērdību, bet klaju nekaunību gan no domes priekšsēdētāja puses, gan no to sarunāto deputātu puses, kas balsoja tieši tā, kā Inkuļa kungs vēlējās vai ieteica. Un citreiz pat nebalsoja, bet vēlāk protokolos parādījās citi ieraksti, pret ko deputāti, būdami gļēvi, neuzstājās. Vienkārši neiestājās par to, lai tiešām atklātu praktiski izdarītus noziegumus. Konkrēti var minēt Inkuļa kunga garantēto kredītu - bankai “Parex” sniegto kredītgarantiju. To banka “Parex” piešķīra it kā Tiltnieka firmai. Šodien Tiltnieka firma darbojas. Par šo garantiju, ko Inkuļa kungs parakstīja bankai “Parex”, ir iegādāts namīpašums Bulduros, un šeit mūsu jaunievēlētais pilsonis Kargins grasās būvēt māju. Tāpat tas ir arī citā vietā: kā mēs šodien vērojam, Dubultos Gavrilova kungs ir nopircis no ārzemju latvietes vairāk nekā 2000 kvadrātmetrus, pašreiz izcērt kokus. Kāpās priedes, bērzus un citus kokus, jo ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Taču dome it kā nekā nesaprot, nekā nezina. Vienam ir atļauts, otram - nav atļauts. Tādēļ es uzskatu, ka ir kaut kādi papildienākumi domes deputātam. Inkuļa kunga vadītās domes sesijā, sasaukumā gandrīz katram deputātam izīrēja vasarnīcas, ko daži deputāti pārtaisīja par dzīvojamo fondu, akurāt tāpat kā Godmaņa kungs to Jūrmalā ir izdarījis.

Es uzskatu, ka šodien pēc šī smagā perioda, pēc 50 gadus ilgas atrašanās melu, vispārējas nelietības un blatu sistēmā, mēs nevaram atļaut domēm brīvi noteikt savu algu. Es jums šodien apgalvoju, ka tad tās algas būs neiedomājami lielas un arī iespējas iegūt šos līdzekļus būs ļoti lielas, jo šodien var gandrīz brīvi pārdot gan zemi... Kā jūs redzat, kāpu zonā atļauj gan kokus izcirst, gan būvēt benzīna uzpildes stacijas, kā tas notika Jūrmalā, kur “Statoil” būves vietā izcirta ļoti daudz vērtīgu koku. Kad vajadzēja uzstādīt elektromotoru, tad viņi novāca kastaņu, kuras diametrs bija 68 centimetri. Es pats redzēju šos dokumentus, un paraksti visur bija.

Es uzskatu, ka pagaidām nevar to ļaut šiem cilvēkiem, kas ir bijuši šajos 50 gados pie varas un regulējuši. Mana pieredze rāda, ka noteikti vajag šo Ministru kabineta noteikto ierobežojumu atstāt. Tādēļ aicinu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Es varu minēt vēl daudz tādu piemēru. Kaut vai Majoru skolas celtniecības iesākšana un nepabeigšana. No Jūrmalas domes ir jāprasa atbildība, no šiem deputātiem. Un tad, ja viņi tiešām ir atbildīgi, tad viņi arī var saņemt šo atalgojumu, bet to vajag novērtēt. Varbūt Ministru kabinets kaut kādā veidā to var noteikt. Bet tas, kas notiek pašreiz vietējās padomēs, daudz neatšķiras no mūsu darba. Paldies par uzmanību.

Es balsošu “pret” un lūdzu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” aicina neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par vārdu izslēgšanu 18.panta ceturtajā daļā, citēju: “... kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets”. Mēs neatbalstām šo priekšlikumu. Un kāpēc? Šeit nāca un pierādīja, ka to, lūk, varot mierīgi noteikt katra pašvaldība, kādas algas sev maksāt. Es domāju, ka deputāti no valdošās koalīcijas šeit ir sajaukuši valsts institūcijas, līdz ar to sajaucot valdības un pašvaldību iestādes ar privātbodītēm. Privātbodītē, protams, bodītes īpašnieks var noteikt pats, kādu algu maksāt saviem strādniekiem, saviem dabiniekiem un cik liela peļņa atliks viņam. Mīļie draugi, valsts un pašvaldību iestādes, tātad mūsu valsts pilsoņu vēlētās institūcijas, nav privātbodīte, un šeit valda noteikta kārtība, kādā algas saņem tās vai citas kategorijas ierēdņi. Pastāv noteikta kārtība, kādā algas ir jāsaņem arī atbildīgām amatpersonām, dažādu līmeņu deputātiem, un šeit nevar piemērot kārtību, kāda pastāv vienkārši firmā, bankā vai apdrošināšanas firmā un tā tālāk.

Šeit teica cēlus vārdus par to, ka, lūk, mēs droši varot katram ļaut noteikt, kādas tik algas gribēsim, jo vai tad nu mēs neuzticamies pašvaldībām? Nē, Tautas kustība “Latvijai” pilnībā uzticas pašvaldībām, jo kā gan lai neuzticas pašvaldībām, ja tās ir ievēlējusi tauta? Mēs ticam savai tautai, ticam tās ievēlētajiem pārstāvjiem vietējās pašvaldībās. Taču jautājums ir par ko citu, par to, ka šeit nevar piemērot tādu kārtību - lūk, ja mēs uzticamies pašvaldībām, tad lai viņas pašas sev nosaka algas, kādas vien grib. Tad jau teiksim tā: vai tad mēs neuzticamies pensionāriem? Nu tad ļausim arī pensionāriem, lai viņi nosaka, kādas pensijas viņi grib saņemt no valsts! Vai tad mēs neuzticamies, piemēram, zemniekiem? Nu tad lai zemnieki nosaka paši, kādas subsīdijas, kādu atbalstu viņi grib saņemt no valsts! Vai tad mēs neuzticamies daudzbērnu ģimenēm, mātēm, kas audzina bērnus? Nu tad ļausim viņām pašām noteikt un pateikt, kāda apmēra pabalsti viņām ir jāsaņem no valsts!

Tā ka, manuprāt, šie apgalvojumi, ar kuriem daži motivē nepieciešamību 18.panta ceturtajā daļā svītrot šos vārdus, ka maksimālo atalgojuma apmēru nosaka Ministru kabinets, šī motivācija ir absolūti nepiemērota, nepārdomāta un haotiska. Un to šeit ir nākuši un pauduši valdošo partiju pārstāvji. Tautas kustība “Latvijai” tāpēc aicina neizslēgt šos vārdus un atstāt spēkā iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ak tu mana mīļā latviešu valoda! Kas gan tev, nabadzītei, nav jāpacieš! Pat tas, ka Tautas kustības “Latvijai” frakcija patiešām uzticas privātbodītei, jo nekā citādi es nevarēju saprast iepriekšējo runātāju tad, kad viņš salīdzināja pašvaldību ar privātbodīti un centās mūs pārliecināt, ka pašvaldības ir privātbodītes. Ja tā, tad, godātie kolēģi, tie, kuri aizstāvat šo dubultstandartu attiecībā uz pašvaldībām, mums tomēr vajadzētu izšķirties par vienu vai otru konceptu - vai nu mēs uzticamies pašvaldībām, uzskatot, ka tās ir valsts vara, un nediskreditējam tās, salīdzinādami ar privātbodīti šajā ciniskajā un nicīgajā nozīmē, vai arī mēs patiešām izbeidzam šīs pašvaldības valstī kā tādas. Un tas nav mans aicinājums uz kādu “bunti” vai kā citādi. Es tikai ļoti gribētu, lai tie kolēģi, kas šobrīd izšķiras par balsojumu, par kuru ir mēnešiem ilgi diskutēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jautājumā par to, kādā veidā apliecināt šajā likumā patiešām uzticēšanos pašvaldībām, kas ir vietējā vara... Tas ir mandāts, tās ir vēlētāju tiesības, tie ir deputāti, un tā ir viņu atbildība. Taču, ja kādā no pašvaldībām - pie tam šobrīd ļoti daudzās - ir bijuši šie mandātu pārkāpumi, tad diemžēl demokrātija nav dāvaniņa, ko mēs varētu saņemt par to, ka mēs esam šos neatkarības septiņus gadus pavadījuši, un tas nav arī tāds rozā mākonītis, kas nolīst kā apskaidrība, kā organizēt savu darbu, lai iestātos atbildība gan par līdzekļu iegūšanu, gan par šo līdzekļu sadali, atbildība par to, kam un kādai funkcijai tiek maksāts vai arī cik kuram deputātam tiek maksāts. Tas viss nāks ar laiku.

Ir ļoti sāpīgi un ir ļoti žēl, ka tādi zaudējumi mums šobrīd ir jācieš pašvaldībās, tik tiešām degradējot pašvaldību varu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs drīkstam šobrīd pārdalīt šīs tiesības pašvaldībām, kuras ir pilnīgi neatkarīgas un patstāvīgas, uzticēt tās kādai citai augstākai varai un tādā veidā uzskatīt, ka mums valstī viss ir kārtībā, ka pašvaldības veic savus pienākumus un ka valsts pārvalde veic savus pienākumus. Tāpēc es lūdzu izprast Juridiskā biroja ļoti korekto priekšlikumu un lūdzu respektēt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairāku mēnešu gaitā diskutēto jautājumu un šo panākto kompromisu, kuru ir iestrādājusi komisija ar priekšlikumu - svītrot šo atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kādā veidā, par ko un cik lielu algu saņemt pašvaldībās. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr nedaudz oponēt cienījamajam Leopoldam Ozoliņa kungam. Leopold Ozoliņa kungs, kad risinājās šie notikumi ar Inkuļa kungu, tad darbojās Ministru kabineta noteikumi, kuri noteica apmaksas sistēmu, taču jūsu cienījamais bijušais boss saņēma līdzekļus vienkārši no pašvaldības papildfondiem - vai nu tās bija prēmijas, vai citas izdarības. Un ir jautājums: cienījamais Leopold Ozoliņa kungs, ko tad jūs toreiz klusējāt un mierīgi pieļāvāt šīs izdarības? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es neklusēju! Un neklusēšu! Es biju vienīgais...”)

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, lūdzu, klusāk! Ozoliņa kungs, nebļaustieties tik dikti! Turpiniet!

M.Lujāns. Cienītie kolēģi, mēs varam iedomāties reālo situāciju šodien Rīgas pilsētā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldību deputātam tiek apmaksātas 48 darba stundas par darbu Domē un komisijās. Vai šāds ierobežojums nerada to mehānismu, ka šis cienījamais deputāts vienkārši nav spējīgs tālāk strādāt, jo mums atkal te mēģina proponēt vienkārši bezmaksas darbu? Būsim reālisti! Vai nu cilvēkam ir jāsaņem kādā biznesā labs atalgojums, vai arī parādās vēl viens moments - kā es jau teicu, tiek ierobežots loks, virs Domes tiek izveidota kaut kāda valde, kas tiek pastāvīgi finansēta ar atalgojumu līdz 500 - 600 latiem mēnesī. Un šis, lūk, ir tas efekts, ko mēs saņemam līdz šai dienai pretī.

Man ir kauns, kad pie manis griežas tie paši Domes deputāti. Arī es esmu bijis Domes deputāts un zinu, ka es par maksimāli aktīvu darbu Domē varēju saņemt 78 latus, bet attiecīgā izveidotā valde saņēma milzu summas, un, dabiski, tā palika nekontrolējama. Man liekas, mēs visi labi zinām gadījumu ar Purgaiļa kungu, kas autonomi pieņēma lēmumu par asfalta rūpnīcas iepirkšanu, bet Dome nespēja kontrolēt, jo viņš bija ārpus - tas bija valdes lēmums. Parādījās jauns starpposms, kas nekur likumā nav leģitimēts. Tādēļ es vēlreiz saku, ka tā ir sava veida saistība ar Ministru kabineta noteikumiem. Šeit, Leopold Ozoliņa kungs, vajadzētu noņemt nost, jo, ja tā Dome pieņems sev tās milzu algas, tad tie paši deputāti zinās, ka, ja rīt viņi ies pie tautas tanī pašā reģionā, tad tas cilvēks viņam uzdos jautājumu: “Kādēļ man nav pietiekama apkure, bet kādēļ tev ir 700 latu alga?” Un tas būs caurspīdīgi. Tā būs reāla caurspīdība, nevis mākslīga caurspīdība, kuru mēs tēlosim. Jā, mēs maksājam maz, bet, no otras puses, būs tādi, kas vilks iekšā no citām pusēm savās kabatās. Tādēļ es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Lai mazinātu šo spriedzi, es gribu atbildēt Rugātes kundzei, kura ir kristīgā demokrāte, ar Bībeles vārdiem: “Ak, mana tauta! Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem! Ak, mana tauta! Tavi vadoņi ir kā bērni un sievietes valda pār viņiem. Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri. Tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem. Bāreņiem tie neizdod tiesas, atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā, nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos. Ak, mana tauta! Tavi vadītāji ir tavi maldinātāji...”

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, vajadzētu runāt par lietu. (Zālē troksnis.)

U.Veldre. Sēdes vadītāj, es runāju dažas minūtes arī iepriekš. Es pabeigšu: “Tavi vadītāji ir tavi maldinātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. Kā jūs uzdrošināties postīt manu tautu un nežēlīgi mīt dubļos nabaga ļaužu cilvēcisko cieņu? Bet, tu tauta, negodā Dievu tikai ar savām lūpām, bet gan pievērsies patiesībai. Labo savu rīcību un visu savu dzīvi, jo, ja sēsi uz svētību, tad arī pļausi uz svētību. Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītajos lēmumos kaitīgus tiesiskos noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu manas tautas cietējiem. Mēs neklausījām Dievam, jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz. Viņa priekšā mēs smējāmies par dievbijību, mēs daudzinājām bezdievību un melus un paužam to no visas sirds. Ak, mana tauta! Tāpēc tu ēdīsi...”

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, divas minūtes ir pagājušas!

U.Veldre. Es tūlīt pabeigšu.

Sēdes vadītājs. ...Veldre! Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs, ja jūs vēl esat zālē! Es toreiz protestēju pret visām... Paldies. Tad klausieties, lūdzu! Es toreiz protestēju pret šo bankai “Parex” doto Jūrmalas domes garantiju, kas izvērtās par 135 000 latu parādu. Bet jau pirms šīs garantijas, pirms šīs sēdes, daži deputāti bija komandējumā uz Franciju, nodzīvoja tur nedēļu, un pēc tam tie visi balsoja tā, kā vajag. Dažu deputātu radiem piešķīra pludmalē autostāvvietas, lai viņi varētu tās īrēt divas vasaras no vietas un pelnīt. Dažiem deputātiem piešķīra nomā vasarnīcas, un viņi pārbūvēja tās par dzīvokļiem. Līdz ar to balsoja visi vai gandrīz visi. Bieži vien Leopolds Ozoliņš, Adrians Kukuvass un Leonīds Alksnis bija vienīgie, kas balsoja pret šīs domes lēmumiem. Jūs ļoti labi zināt, kas ko pārstāvēja un kā viņi pārvērtās. Bija partijas “Līdztiesība” dažādi nosaukumi, gan “Līdzjūtība”, gan “Vienība”, gan “Labklājība”, gan “Saimnieks”, visādos locījumos. Lūk, tāpēc, lai nebūtu, lūk, šādu “saimnieku” un lai nepasūtītu tādus projektus, ka nojauc Jūrmalā divas vasarnīcas un apkārt nodeg visi koki, jo šī nojaukšana saistās ar šo māju nodedzināšanu, kas izvēršas par milzīgiem zaudējumiem, - lūk, tāpēc pagaidām, kamēr mūsu sabiedrība vēl ir tiešām pārejas periodā un nezina, kā un kad, un ko darīt, es uzskatu, ka tomēr vajag vismaz kaut kādu nelielu kontroli. Lai vēlētāji redz, kas tiešām labi strādā, tos nākamreiz ievēlēs, un tie varbūt tad varēs saņemt to algu, ko viņi paši sev noteiks. Pagaidām es neuzticu šiem cilvēkiem pašiem noteikt sev algas.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mūsu tautas vēsturē ir bijuši daudzi izcili pašvaldību priekšsēdētāji. Kad ir runa par Rīgas Domi un kad skatās tajās gleznās un atminas to cilvēku biogrāfijas, tad ir jādomā, cik daudzi no viņiem, tāpat kā Hugo Celmiņš, tika izvesti un nošauti Maskavā tāpēc, ka viņiem pirmajā vietā bija pārstāvēt Rīgu un latviešu tautu. Padomju varai viņi bija pretīgi. Bet paskatīsimies uz tiem, kas šodien valda pār mūsu zemi, pār mūsu padomēm! Es nerunāšu par visiem. Bet kāpēc mūsu valstij, mūsu Rīgai iet garām 20 miljoni latu gadā, jo 1000 hektāru zemes nav ierakstīti zemesgrāmatā? 1000 hektāru zemes ir 10 miljoni kvadrātmetru, par kuriem būtu jāmaksā tiem, kas lieto mūsu tranzītceļus, vismaz 2 latus par kvadrātmetru. 20 miljoni latu aiziet garām mūsu valstij. Šie cilvēki, kas šodien valda pār Rīgu, pār mūsu valsti, grib, lai mūsu tranzītceļi kalpo Rietumiem vai Austrumiem un lai būtu posts mūsu zemē.

Es domāju, ka nav tik svarīgi, ko mēs viņiem izlemsim dot, jo, kā citi runātāji jau ir teikuši, papildu ienākumi viņiem plūst. Neviens neizdarītu tādu nodevību pret savu tautu, kāda tiek izdarīta šodien. Normālos laikos tiem cilvēkiem, ja viņi patiešām aizstāvētu tautas intereses, būtu jābūt pasaules līmeņa algai, normālai algai, tādai būtu jābūt visiem latviešiem. Bet šodien pār mums valda posts, un es nezinu, vai mēs ar likumiem spēsim to postu novērst. Jo mēs šeit negribam mūsu tautai labu, mēs zinām, kur vismaz viens “caurums” ir, bet mēs šodien vai rīt, vai parīt, vai nākamajās pāris nedēļās uzliksim tautai vēl vienu fiskālo jeb budžeta cilpu un to pievilksim. Mēs zinām, ka mēs varam no tiem tranzītceļiem daudz ko gūt mūsu tautai. Mums, ejot tagad vēlēšanu kampaņā, ir jāredz, kas notiek.

Es Lemberga kungam teicu, kad mēs bijām viņu apciemot, ka mēs ar mūsu tranzītceļiem varam pacelt tautu. Un tiem, kas pārvalda mūsu brīvostas un ostas, tiem, kas it kā spēj finansēt tikai ar valsts kredītu, ar lētu valsts kredītu, sporta zāles viņu teritorijā, bet ne visā Latvijā, - viņiem ir jāapdomā, vai viņi pacels mūsu tautu. Vai tam “Latvijas ceļa” ierēdnim, kas nespēj ierakstīt zemesgrāmatā to zemi, par kuru būtu jāmaksā pašvaldībai un valdībai lieli nodokļi, - vai tam cilvēkam vajadzētu maksāt algu? Es domāju, viņu vajadzētu sodīt. Viņu vajadzētu sodīt saskaņā ar to pantu, ko mēs no Krimināllikuma izņēmām ārā. Izšķērdīgi rīkojas ar tautas un valsts mantu. Un neviens no jums nenāk runāt par lietu. Čepāņa kungs man stāsta, ka es nerunāju par lietu. Lietas kodols ir tas, ka mēs nedrīkstam spēlēt to teātri: “Ziniet, vajadzētu būt tā un tā, un es aizstāvu sportu, es aizstāvu jaunatni, bet bez līdzekļiem mēs tur nekā nevarēsim izdarīt!” Bet līdzekļi iet mūsu tautai garām. Un tā nodevība ir gan šeit, Seimā, gan ministrijās, gan pašvaldībās. Kad mēs sāksim atdzīvināt mūsu tautu? Kad mēs sāksim runāt par lietu? Kāpēc tie tūkstoši hektāru nav zemesgrāmatā? Kāpēc nav to 20 miljonu latu? Kāpēc mums nav iespējas izdot par 200 miljoniem latu vairāk? Tas caurums būtu aizpildāms ar 200 miljoniem latu priekš izdevumiem. Tikai 20 miljoni budžetā... Un to mēs varētu segt uz ārzemnieku rēķina. Bet tas ārzemnieks ir piekukuļojis vienu, otru vai visus.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, ir pagājušas piecas minūtes. Es atvainojos jums par to, ko es par jums domāju.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ja vēlas, tad turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds Ilgai Kreitusei. Paziņojumam par komisijas sēdi. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas biedri! Lūdzu jūs bez kavēšanās uz sēdi Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību, kolēģi!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Andrejs Naglis, Pauls Putniņš, Dainis Turlais, Juris Galerijs Vidiņš, Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 13.30, bet man nav pārliecības par to, ka zālē ir kvorums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49 deputāti... 50. deputāts ir Seiksta kungs, un 51. deputāts ir Jurdža kungs. Mēs varam turpināt sēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Godātie deputāti, es atgādinu, ka debates ritēja par 25.priekšlikumu - likumprojekta 6.pantu izteikt šādā redakcijā: izslēgt 18.panta ceturtajā daļā vārdus “kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets”. Vai deputāti vēl vēlas uzstāties debatēs? Deputāti debatēs uzstāties vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, ir jāņem vērā trīs lietas. Pirmkārt. Tautu mēs atdzīvināsim tikai tad, ja mēs viņai uzticēsimies. Respektīvi, ja mēs esam nolēmuši, ka pašvaldības ievēlē, tad uzticēsimies tām līdz galam! Pretējā gadījumā tās ir vienkārši jāieceļ.

Otrkārt. Manuprāt, Juridiskais birojs ir rīkojies, kā parasti, ļoti profesionāli un konsekventi, jo otrajā lasījumā mēs divas reizes esam izslēguši no 21.panta šo normu. Tātad principā šeit tas nebūtu balsojams.

Un treškārt. Ja mēs neatbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs nonākam pretrunā ar starptautiskajām normām. Atcerēsimies, ka mēs - ne šajā, bet blakus esošajā zālē - nobalsojām par pievienošanos Eiropas Pašvaldību hartai, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, lūk, par šīm demokrātiskajām normām. Un šeit nedrīkst neatcerēties Grīnblata kunga savulaik teiktos vārdus: es uzticos domājošam vēlētājam. Uzticēsimies mēs arī! Un es gribu aicināt kolēģus atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 18.panta ceturtajā daļā vārdus “kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets”, kuru atbalsta atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par- 43, pret - 5, atturas - nav. Nav nepieciešamā deputātu skaita. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 1. Balsojumā ir piedalījušies 39 deputāti. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.39, tātad uz 5 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet savas vietas! Pagājušas 5 minūtes. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49 deputāti. Sakarā ar to, ka nav reģistrējušies pietiekams daudzums deputātu (ir tikai 49 to izdarījuši), šo sēdi es pasludinu par slēgtu. Es informēju deputātus par to, ka tūlīt notiks Prezidija sēde. Domāju, ka pulksten 14.00 tiks sasaukta ārkārtas sēde, kurai Prezidijs izsludinās darba kārtību. Ārkārtas sēde tiks sasaukta pēc Prezidija lēmuma pieņemšanas. Šodien. Par to mēs informēsim jūs pāris minūtes vēlāk.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties. Sēde ir slēgta kvoruma trūkuma dēļ.

Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! (Starpsauciens: “Nolasīt, kas ir...”)

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Aleksandrs Bartaševičs,

Indulis Bērziņš,

Inese Birzniece,

Ilmārs Bišers,

Juris Celmiņš,

Alfreds Čepānis,

Indulis Emsis,

Gunta Gannusa,

Ojārs Grinbergs,

Edvīns Inkēns,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Modris Lujāns,

Pauls Putniņš,

Viktors Stikuts,

Leonards Teniss,

Andris Tomašūns,

Dainis Turlais,

Juris Galerijs Vidiņš,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izpildījuši visas Kārtības ruļļa prasības, kas ir nepieciešamas, lai slēgtu mūsu kārtējo sēdi. Atbilstoši Kārtības ruļļa 42. pantam, kurā ir teikts, ka kārtējo sēžu darba kārtība izsludināma vismaz 48 stundas pirms sēdes atklāšanas, ārkārtas sēdes darba kārtību Prezidijs var paziņot, atklājot šo sēdi.

Pasludinu Prezidija lēmumu - ārkārtas sēde notiks pulksten 14.15. Atklājot sēdi, tiks pasludināta darba kārtība atbilstoši Kārtības ruļļa 42. panta prasībām.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu 1997.gada 13.novembra ārkārtas sēdi. Darba kārtība jums tiek izsludināta ar dokumentu nr.3405. Atbilstoši darba kārtībai 1.jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Turpināsim izskatīt kārtējā sēdē aizsākto likumprojektu (dokuments nr.3368). Komisijas vārdā ziņo Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs palikām pie 25.priekšlikuma...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu ievērot klusumu un tiem, kuri vēlas klausīties, ļaut to darīt. Ja jums ir problēmas, teiksim, ar sarunām, tad to var izdarīt blakuszālē vai arī foajē. Lūdzu, Kalviņa kungs!

J.Kalviņš. Tātad mēs palikām pie 25.priekšlikuma - pie Juridiskā biroja priekšlikuma. Argumentus es jau pateicu, lai to atbalstītu. Es lūgšu to darīt arī jums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 25.priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs ierosina izslēgt 18.panta ceturtajā daļā vārdus “... kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Tālāk 26.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 27.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 28.priekšlikums - tā ir 12.lapaspuse. Te ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Pieteicies Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (tautas kopa “Brīvība”).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Īstie tautas kalpi! Mums tagad ir jauna sēde, un es gaidu, kad man parādīsies 15 minūtes, jo nav nekāds reglaments pieņemts par 5 minūtēm. Labi. (Zālē aplausi.)

Nākošā lieta. Beidzamais balsojums, manuprāt, nav spēkā. Tas būs jāpārbalso, jo tad, kad mums prasīja, vai kādam ir iebildumi, mēs vairāki cēlām lapiņas, bet nekādas reakcijas nebija. Mūsu patvaļīgais Prezidijs nolēma, ka šī nav jauna sēde, ka nevajag ne atklāt darba kārtību, ne redzēt, vai ir jau kvorums, tas atzina par nevajadzīgu pateikt, par kuru jautājumu būs debates, un tā tālāk. Nu, redzat, mīļie draugi, cik mēs demokrātiski un pareizi ievērojam Kārtības rulli un kā mēs tik vienkārši dzenam tautu uz iznīcību.

Jo, redzat, ja mēs pārrunātu, ja patiešām mūsu Prezidijs gribētu runāt, ko mēs varētu darīt, lai tautas sāpes samazinātu šajā grūtajā laikā, tad mēs meklētu tos 20 miljonus, kuri iet garām no Rīgas ostas. Mēs meklētu vēl kaut ko. Bet, kā man Jānis Lagzdiņš un Kuprijanovas kundze skaidroja, ka nē, ka tas ir pilnīgi nekaunīgi, ka mēs meklējam risinājumus attiecībā uz “šauro” budžetu.

Es Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā biju, es sēžu ar aizvērtām acīm un raudu. Man Mauliņu Jānis jautā, kāpēc es guļu. Es saku: “Es neguļu, es raudu, jo mēs nemeklējam risinājumu.” Mēs spēlējām teātri ar baltajiem zvirbuļiem, kas sēž tanī Demogrāfijas apakškomisijā Kuprijanovas kundzes vadībā, un mēs nekā nerisinājām. Mēs runājām, kā atņemt vienam un iedot otram. Man tikko bija prieks ar Kuprijanovas kundzi satikties apakšstāvā un to jautājumu pārrunāt. Es teicu: “Kuprijanovas kundze, jūs esat ļoti laba aktrise! Ja varētu iedot prēmijas par aktieru spējām Latvijā... Jūs asaras raudat, bet risinājumu nemeklējat, jūs esat varbūt prēmiju nopelnījusi.” Un viņa teica: “Jā, es kandidēju uz to,” apmēram ar tādiem vārdiem. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”)

Mīļie klausītāji! Mīļie tautas pārstāvji un tie, kas patiešām grib pārstāvēt padomi! Saprotiet, kas šeit notiek! Mēs ar saviem baltajiem zvirbuļiem un balto zvirbuļu pārrunām darām drusku no šā un drusku no tā, virzāmies prom no risinājuma. Risinājums ir tāds, ka budžeta ienākumi ir strauji jāpalielina. Risinājums ir tāds, ka mums izdevumi skolām, skolotājiem, bērniem un pensionāriem ir strauji jāpalielina, jo lielākā daļa no tās naudas nāk atpakaļ budžetā, un tā mēs to cilpu no mūsu valsts kakla noņemtu, no mūsu valsts iedzīvotāju kakliem noņemtu. Bet mēs tādu risinājumu nemeklējam. Mēs šeit sēžam, kā Tabūna kungs pareizi saka, un muldam, jo mēs nemeklējam lielo risinājumu. Mēs meklējam mazo risinājumu: sak, iedosim 2000 latu vairāk kādam bāreņu namam un tā tālāk, bet 20 miljoni latu, kā mēs zinām, iet garām... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es protestēju. Runājiet par lietu!”) Es runāju par darba kārtību, kā šī kārtība tiek virzīta tālāk, baltais zvirbuli Leiškalna kungs!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par to, ka jūs nerunājat par lietu, jo jūs runājat debatēs. Jūs esat pieteicies runāt par 28.priekšlikumu, kuru mēs pašreiz izskatām, runājot par likumprojektu par pašvaldībām.

G.Valdmanis. Nē, runāju par šo priekšlikumu, par lietas būtību, jo lietas būtība nav tanī pantā...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, ar sēdes vadītāja tiesībām es liedzu jums vārdu. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 74.pantam es jums liedzu vārdu.

G.Valdmanis: “Dievs, svētī Latviju!”

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atbrīvojiet tribīni, un turpināsim sēdi!

Lujāna kungs, vai jūs esat pieteicies runāt debatēs par 28.priekšlikumu? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Jā, tieši par to!”) Vārds debatēs Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir skumji nostāties tribīnē pēc cienījamā kolēģa padzīšanas, jo diemžēl patiešām... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tevi arī padzīs!”)

Cienījamie kolēģi! Izlasiet 39.pantu Kārtības rullī! Šo pašvaldību jautājumu šodien mēs nebijām tiesīgi izskatīt, jo šo jautājumu mēs sākām izskatīt parastajā dienas sēdē un tā turpināšana ir jāizdara nākošajā sēdē. Pārējos jautājumus es varētu pieņemt, ka tie mums ir jāizskata. Es iesaku arī Prezidijam, pirms sasaukt ārkārtas sēdi ar neleģitīmu darba kārtību, izlasīt Kārtības rulli. 39.punkts: “Likumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus, pieprasījumus un jautājumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina apspriest nākamajā sesijā, izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus.” Tas ir par jautājumu un atbilžu vakaru. Līdz ar to šis jautājums šodien ārkārtas sēdē nav izskatāms.

Un es nesaprotu, kādēļ Prezidijs ir pārkāpis Kārtības rulli. Es lūgtu šo jautājumu izskatīt tikai nākošajā sēdē un, protams, kā pirmo. Piedodiet, mēs līdz pusei to izskatījām, un nav nekāda pamata ārkārtas sēdē no otras puses sākt šo jautājumu izskatīt. Un tādēļ es aicinātu sākt izskatīt nākošo - 2. darba kārtības punktu.

Sēdes vadītājs. Godātais Lujāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu par neprecīzu Kārtības ruļļa tulkojumu, jo Kārtības rullī ir runa par ārkārtas sesijām, bet šodien mēs esam izsludinājuši... Saeimas Prezidijs ir izsludinājis ārkārtas sēdi. Lūdzu, kas vēlas runāt debatēs?

Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām arī uzskatu, ka mēs nebijām tiesīgi sākt šā jautājuma skatīšanu, jo tas mums bija jādara nākamajā kārtējā sēdē. Taču, ņemot vērā to, ka valdošais vairākums savu gribu uzspiež arī pretēji likuma prasībām, es gribu aicināt noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums faktiski paver... visa šā punkta izslēgšana faktiski paver ceļu lielām mahinācijām ar īpašumiem pašvaldībās. Tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo priekšlikumu un, otrkārt, neatbalstīt arī visu šo likumu kopumā. Es domāju, ka šādā veidā veidoti likumi, kā mēs to šobrīd darām, kas paver ceļu dažādām mahinācijām ar īpašumu, mums valstī nav vajadzīgi. Mums jau tāpat šādu likumu ir pārāk daudz.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un arī visu likumu kopumā, kurš, neraugoties uz to, ka pieļauj šādas mahinācijas ar īpašumu, ir arī absolūti nedemokrātisks. Kā mēs šeit Saeimā tikām jau daudz debatējuši, ka šis likums būtiski samazina pašvaldību lomu un arī degradē šo pašvaldību veidošanas procesu, es aicinu noraidīt gan šo priekšlikumu, gan pēc tam arī visu likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš. Diemžēl man jāatzīst, ka Čerāna kungam šoreiz nevar piekrist, jo ir tieši otrādi. Tas, ko jūs teicāt, kas tiek ar šo punktu svītrošanu atļauts... tieši otrādi - tas tiek liegts. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir izteikts jūsu dokumentā ar 28.numuru, - likumprojekta 8.pantā izslēgt vārdus “izslēgt 18.punktu”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 29.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs par 26.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 30.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par 44.pantu. Tas ir darīts vienkārši sakārtotības labad. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Kalviņa kungs, es atvainojos, tāpēc ka mums uz brīdi ir jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Pēc deputāta Valdmaņa lūguma, ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku 1997. gada 13.novembra Saeimas ārkārtas sēdē līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 1 minūtei, runājot otro reizi.” (Zālē smiekli.)

Viens deputāts var runāt “par” un viens “pret” šo priekšlikumu.

Valdmaņa kungs, kad mēs izskatīsim šo jautājumu, tad jūs varēsit runāt. Tāda punkta nav Kārtības rullī, kā lieta tālāk virzāma. Mēs izskatīsim pašreiz, šodien. “Par”? Lūdzu! Valdmaņa kungs vēlas runāt “par”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Tā kā šis lūgums ir par manu lūgumu, tad es pateikšu, ka mans lūgums ir, lai paliek 15 minūtes un normālais režīms. Tā kā šie cilvēki atbalsta manu lūgumu, tad es lūdzu, lai koriģētu to papīru, kas ir iesniegts, jo mans lūgums ir tāds, lai būtu normāla Saeimas sēde saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli. Mans lūgums jau no paša sākuma ir bijis - 15 minūtes. Jūs varat balsot... Es domāju, ka nav jābalso, jo tas jau ir Kārtības rullī ierakstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka Valdmaņa kungs runāja “pret”. “Par” vēlas runāt Kristiāna Lībane. Lūdzu!

G.Valdmanis. Es esmu “par” manu lūgumu. Es lūdzu koriģēt manu lūgumu! Mans lūgums ir: lai paliek tā, kā ir. Tāds bija mans lūgums. Es lūdzu, lai man dod 15 minūtes un tāpat arī citiem. Lūdzu koriģēt iesniegumu. Tas iesniegums ir tikai koriģējams, jo mans lūgums ir 15 minūtes. Te trūkst viena cipara pirms “5”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, vai jūs esat jau beidzis savu runu? Tātad “pret” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - saīsināt debašu laiku līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 1 minūtei, runājot otro reizi. Balsošanas laikā es nevaru dot vārdu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - 3. Lūdzu dienesta darbiniekus iepazīties... Valdmaņa kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu un netraucējiet sēdes darba gaitu! Lūdzu, turpināsim, Kalviņa kungs!

Valdmaņa kungs, lūdzu, iepazīstieties! Ar dokumentu jūs iepazīstinās darbinieki. Lūdzu, Kalviņa kungs, turpināsim!

J.Kalviņš. Tātad 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 31.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 14.lappuse. 32.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 33.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Kalviņš. 34.priekšlikums 16.lappusē. Zundas kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 39.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 36.priekšlikums ir kolēģa Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. Principā šā priekšlikuma jēga jau ir faktiski ielikta likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 37.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Kalviņa kungs, man uz brīdi jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana, jo Gundars Valdmanis ir pieteicies runāt, kā lieta tālāk virzāma.

Vārds deputātam Valdmanim.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi un radioklausītāji! Pēc Prezidija lūguma es jums nolasīšu to rezolūciju, par kuru mēs balsojām ar 52 balsīm “par”.

“Pēc deputāta G.Valdmaņa lūguma ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku 1997. 13.11. Saeimas ārkārtas sēdē līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz vienai minūtei, runājot otro reizi.” Parakstījušies ir mani atbalstītāji: Lībane, Zīle, Seiksts, Vītols, Apinis, Dobelis, Tabūns, Boka un vēl kādi divi, kuru parakstus es nevaru izlasīt. Bet mans ierosinājums bija turpināt normālu - 15 minūšu ilgu... Lūdzu pārlabot no 5 uz 15, paaugstināt. Tā kā mans ierosinājums ir ar 52 no 72 balsīm pieņemts, tad mums ir jāturpina šī sēde ar normālu 15 minūšu runāšanas laiku. Un piecas minūtes - otro reizi, ja jūs atbalstījāt. Liels paldies par atbalstu! Es no jums ne vienmēr gaidu atbalstu, bet šajā gadījumā man ir prieks, ka Lībane, Zīle, Vītols, Apinis, Dobelis, Tabūns un tā tālāk... un vēl 42 Saeimas deputāti atbalstīja manu ierosinājumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jums tikai gribu atkārtot to, ka atbilstoši Kārtības rullim, ne mazāk kā 10 deputāti var iesniegt priekšlikumu par debašu laika izmaiņām. Turpināsim sēdi!

Valdmaņa kungs, es aicinu jūs ieņemt savu vietu! Valdmaņa kungs, lūdzu, atgriezieties savā vietā!

G.Valdmanis. Tas tad ir Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas jautājums, ja 10 deputāti šeit melo par manu ieteikumu. Tad es domāju, ka viņiem vajadzētu uzlikt sodu, bet, ja viņi kļūdījās un gribēja mani atbalstīt, tad es lūdzu, lai mēs arī turamies pie balsojuma rezultātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu! Lūdzu, Kalviņa kungs, turpināsim izskatīt likumprojektu!

J.Kalviņš. Paldies. Tātad 38.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums. Ierosinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā 81.panta ceturtā daļa līdz šim paredzēja to, ka rajona padome ir publisko tiesību subjekts un ka tās lēmumi likuma ietvaros ir saistoši publisko tiesību un privāto tiesību subjektiem. Zundas kungs piedāvā šo 81.panta daļu izslēgt, tādējādi būtiski mazinot katra rajona padomes lomu. Es nevaru piekrist tam, ka šī rajona padomes loma tiek šādā veidā mazināta, tāpēc es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ēriks Zunda. Lūdzu! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis punkts būtu nepieciešams tādā gadījumā, ja mēs nebūtu izšķīrušies, ka rajona padomes ir pašvaldības, tad mums būtu nepieciešama īpaša atruna par to, ka rajona padome ir publisko tiesību subjekts, bet, tā kā viss likuma grozījumu teksts par to vien runā un nosaka visas normas, kas būtu attiecināmas tikai uz publisko tiesību subjektu, kas šajā gadījumā ir rajona padome, tad šī atruna, šis definējums būtu lieks un daudzējādā ziņā pat atkārtojums tam, ko mēs esam jau pieņēmuši un nobalsojuši šajā sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Principā nav ko papildināt pie Zundas kunga teiktā. Es varu tikai vēlreiz atgādināt, ka lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Zundas ierosinājumu, kurš izteikts 38. priekšlikumā - izslēgt 81.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Tālāk ir 39. un 40. priekšlikums, kur pirmo ir iesniegusi kultūras ministre Umblijas kundze, bet otro - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti Dilba, Rugāte un Pauls Putniņš. Tie principā ir analogi. No komisijas puses tie ir atbalstīti. Šeit ir jāskatās 15.pants, jo mēs to no 82. panta pārcēlām uz 15.pantu. Lūgums atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 41.priekšlikums. Tas ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 82.panta papildināšanu ar jauniem punktiem. Tas no komisijas puses ir atbalstīts un, kā jau es teicu iepriekš, pārcelts uz 15.panta punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Kalviņš. Es atvainojos par neprecizitāti - nevis pārcelts, bet vienkārši tas ir jāskata kopā ar 15.pantu, jo tas paliek 82.pantā. Es atvainojos!

Tālāk. 42.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 43. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 82.panta izteikšanu attiecīgajā redakcijā. Protams, tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 44.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 82.1.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 20.lappuse. 45.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 46.priekšlikums ir kolēģa Bartaševiča priekšlikums par 83.panta otro daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 47.priekšlikums, ko iesnieguši LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par 47.priekšlikumu, kuru izteikuši LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti Dilba, Rugāte, Putniņš un citi - 83.panta otrās rindkopas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Tālāk 48.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Bartaševiča kunga priekšlikums, protams, ir nepilnīgs, bet šajā gadījumā tas ir labāks par spēkā esošo redakciju, kas nosaka, ka rajona padomes sēdēs citas amatpersonas var piedalīties pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma. Bartaševiča kungs piedāvā to, ka rajona padomes sēdēs saskaņā ar padomes nolikumu var piedalīties arī citas amatpersonas. Es uzskatu, ka rajona padomes sēdēm būtu jābūt vispār atklātām, un tāpēc aicinu atbalstīt šajā brīdī deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš ir labāks par spēkā esošo redakciju, jo tas kaut nedaudz ir vērsts atklātības virzienā. Arī tas, skaidrs, nav pietiekami. Tomēr es aicinu to atbalstīt. Izdarīsim vismaz šo, lai pēc tam varam spert nākamo soli un nodrošināt pilnīgu atklātību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Bartaševiča priekšlikumu, jo šī ir tāda tīri demokrātiska norma, ka rajonu padomes sēdēs saskaņā ar padomes nolikumu var piedalīties arī citas amatpersonas. Un, ja mēs redzam, ka Jūrmalas domē ir pieņemts lēmums nozāģēt skaistu kultūrvēsturisku ainavu un ka sēdē nevar piedalīties citas amatpersonas, kas varētu aizstāvēt šo aleju pret nozāģēšanu... Akurāt kā Prezidents pasludina moratoriju slepkavām, bet nevar pasludināt moratoriju Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas iznīcināšanai... Tāpēc es aicinu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, jo tas ir vairāk... kā saka, vismaz var šķist, ka tā ir demokrātija. Lūdzu atbalstīt Bartaševiča priekšlikumu. (Starpsauciens: “Tas nebija gaidāms...”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Gribu tikai atgādināt kolēģiem, ka mūsu piedāvātajā likumprojektā atklātība ir nodrošināta. Ja mēs paskatāmies iepretim 50.priekšlikumam pēdējo rindkopu 84.pantā, tad redzam, ka mēs esam devuši iespēju rajona padomei pašai izstrādāt savu nolikumu. Pēc šā nolikuma un arī pēc Ministru kabineta ieteikuma, pēc paraugnolikuma, uz kā bāzes šo nolikumu varētu veidot, rajona padomes sēdēs var piedalīties jebkurš, un es te neredzu problēmu. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Bartaševiča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš izteikts ar 48.numuru un kurā deputāts ierosina 84.panta otrās daļas pēdējo teikumu izteikt viņa piedāvātajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. 49.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 50.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 51.priekšlikumu, ko ierosina deputāts Bartaševičs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 52.priekšlikums ir par 85.1.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 52.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - vienkārši ir precizējošas dabas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 54.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu priekšlikums par Revīzijas komisiju. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 55.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 56.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk, kolēģi, man ir jāatvainojas par tehniskas dabas kļūdu. 23.lappusi jūs varat svītrot un izmantot dokumentu nr.3368-a. 23.lappusē vienkārši ir tehniskas dabas kļūda, tāpēc lūdzu strādāt ar dokumentu nr.3368-a.

Sēdes vadītājs. Kalviņa kungs, es sapratu, ka deputātiem ir šis dokuments.

J.Kalviņš. Tātad šeit ir runa par pārejas noteikumiem, 58.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 58.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš no komisijas puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 59.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums, un viņš to noņem.

Sēdes vadītājs. Zundas kungs atsauc.

J.Kalviņš. Paldies. Tālāk 60.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 61.priekšlikums ir deputāta Zundas priekšlikums, kas no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 62.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir akceptēts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 63.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 64.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kurš no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ko Pēterkopa kungs piedāvā šeit izslēgt. Tas ir pārejas noteikumu 16.punkts, kurš nosaka: “Pašreizējie rajona pašvaldības nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami rajona padomes funkciju nodrošināšanai, ir pagastu un pilsētu pašvaldību kopīga manta un ierakstāmi zemesgrāmatā uz rajona padomes vārda.” Ja mēs šo pārejas noteikumu punktu izslēdzam, tad ir jautājums: kam šie īpašumi paliks un vai te atkal neradīsies kāda īpašumu kategorija, kurai nebūs saimnieka un kuru varēs ļoti viegli izvazāt? Es negribu piekrist šāda pārejas noteikuma izslēgšanai; negribu tai piekrist vismaz līdz tam brīdim, kamēr man neparāda, kam šie īpašumi paliek, un kamēr pilnīgi skaidri nebūs zināms šā īpašuma saimnieks. Tā ka es aicinu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais mans kolēģi Čerāna kungs! Man liekas, ka jūs izmantojat tribīni, lai musinātu ne tikai deputātus, bet lai sajauktu galvas arī klausītājiem. Es piekrītu, ka var būt cilvēki, kas, nebūdami klāt Saeimā, var nezināt likumu, bet mums, deputātiem, likums ir jāzina un ir taču jālasa likums kopumā. Ja mēs esam nobalsojuši un atbalstījuši to, ka rajonu pašvaldības ir pašvaldības, un ja likumā ir teikts, ka pašvaldībām ir sava manta, savs nekustamais īpašums un savi finansu līdzekļi, tad teiktais attiecas uz visu likumu un vairs nav runa par to, ka rajona pašvaldības manta kaut kam tiek nodota. Rajona pašvaldībai šī manta paliek, un rajona pašvaldība ir tā, kas pārvalda šo mantu, kamēr viņa pastāv. Rajona pašvaldība pati izdomās, vai šo mantu privatizēt, vai šī manta ir nododama vietējai pašvaldībai vai atdodama valstij. Nav vairs tās problēmas, kas likumā bija uz otro lasījumu, kad bija runa par rajona padomi un kad bija šī neskaidrība - kas būs rajona padome? Tagad ir precīzi pateikts, šī ir pašvaldība, un šeit problēmas par īpašumiem līdz ar to vairs nav.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt... Kārlis Čerāns nevēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Es gribu akcentēt sava kolēģa Pēterkopa teikto, viņam piekrītot, un atgādināt kolēģiem par to, ka, redzot tikai kaklasaiti, nevar pateikt, kādi apavi kājās. Ar to es gribēju teikt, ka likumprojekts vai likums jāskata kopumā un saistībā ar citiem, nevis šauri interpretējot. Es aicinu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Čerāna kungs, jūs lūdzat balsojumu? Čerāna kungs atsauc savu priekšlikumu prasīt balsojumu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. 65.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir analogs. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tieši tā. 66.priekšlikums ir deputāta Zundas priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 67.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Pēdējais 68.priekšlikums. Tas ir Zundas kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Veldre - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Tiek doti jauni uzdevumi, jaunas funkcijas, bet budžetā nav paredzēti līdzekļi. Es domāju, ka visa nelaime ir tā. Agrāk tika dotas no valsts dotācijas izlīdzināšanas fonda - 1995.gadā bija 55,8 miljoni, pagājušajā gadā - 9,5, šogad ir 2,6 miljoni, un nākamajā gadā dotācijas nav paredzētas nemaz. Paskatīsimies, kas notiek! Vakardienas laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” teikts, ka likvidē vienīgo bērnu patversmi Gulbenes rajonā, Valkā likvidē bērnudārzus. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Un es uzskatu, ka visa nelaime ir tā, ka mēs, deputāti, nedomājam, kādēļ tas tā notiek. Laikam ir taisnība senajam domātājam, ka nav jābaidās no slepkavām, jo slepkava var tikai nokaut, nodevējs - nodot, bet jābaidās no vienaldzīgajiem, jo viņu nejēdzības dēļ viss notiek. Ja pašlaik analizējam situāciju, kāda ir valstī, tad pēc statistikas datiem redzam, ka 68% iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un pēdējos 7 gados dzimstība nodrošina paaudžu nomaiņu tikai par 54%. Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu, mēs vēl vairāk iegrūžam iedzīvotājus, pagastus, pilsētas nabadzībā. Es domāju, ka tādā gadījumā nevajadzētu atbalstīt Pašvaldību likumu kopumā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīsdienas laikrakstā “Diena” ir rakstīts, ka vēlāk būsim spiesti atgriezties pie vēlētām pašvaldībām. Un šajā sakarībā gribu atgādināt, ka iepriekšējā valdība, Šķēles valdība, gribēja ieviest diktatūru. Atcerieties, ka gribēja iecelt no Ministru kabineta attiecīgus rajonu pārvaldniekus! Tika rīkojuma veidā sagatavots un aizgāja līdz rajoniem, pagastiem un pilsētām tas, ka nevar būt Latvijā pagasti, tie bija nosaukti par lielpagastiem. Ja tur nav 4000 iedzīvotāju, - novadi. Es domāju, ka visa nelaime ir tā, ka mēs esam 100 deputāti, kas pārstāvam nepilnus sešus simtus pašvaldību. Ja mēs būtu vairāk bijuši pagastos, mēs neatbalstītu to reformu, kas ir vienkārši reforma reformas dēļ. Jo es varu pareģot - pēc kādiem četriem pieciem mēnešiem mēs būsim spiesti šo likumu grozīt. Kādēļ tad tas tā notiek? Es pamatošu. Sadarbības padomēm nav līdzekļu. Jelgavas rajona pārstāvis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā teica, ka līdzekļu trūkuma dēļ ir likvidēta rajona bibliotēka, kultūras nams. Un arī attiecībā uz sportu un sporta skolām, un visiem tamlīdzīgiem pasākumiem es neko labu neparedzu. Es tomēr lūgtu deputātus balsot “pret”, jo es apskatījos - tad, kad sāka apspriest, uz otro lasījumu izvirzīt to Ministru kabineta rīkojumu, ļoti maz cilvēku, praktiski tikai ar dažu balsu pārsvaru, virzīja šo Pašvaldību likumu. Un tādēļ es vēlreiz lūdzu, kā saka, atbalstīt iedzīvotāju iespējas dzīvot cilvēcīgu dzīvi un aicinu balsot pret Pašvaldību likumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kolēģi! Es gribētu atbalstīt Veldres kunga priekšlikumu un noraidīt šo likumprojektu kopumā. (Starpsauciens: “Kas tad būs?”) Tas tiešām ir jauns, un lai visu to aptvertu... jo es redzu, ka daudzi deputāti nestrādā ar šo dokumentu. Es varu pateikt, atgādināt, ka tas ir dokuments nr.3368 un priekšpēdējā lappusē ir 16.punkts. Lūdzu, izlasiet to uzmanīgi, nolieciet, lūdzu, avīzes, krustvārdu mīklas un romānus! (Starpsauciens: “Kas tev par daļu!”) Man ir daļa gar jums visiem, jo mums ir daļa gar visiem. “Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim izdod noteikumus par vispārējās izglītības, ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, veco ļaužu pansionātu un citu bērnu un sociālās palīdzības iestāžu finansēšanas kārtību ar to pagastu un pilsētu starpniecību, kuru iedzīvotājiem šajās iestādēs tiek sniegti pakalpojumi.” Jūs varat iedomāties, kāda būs no tiem pagastiem apmaksa par šiem pakalpojumiem. Es iepriekš uzskaitīju, cik viņiem ir naudas un ko viņi varēs maksāt. Lūk, viens piemērs, viena ilustrācija. Pirms pāris gadiem Latviešu biedrību savienības priekšsēdētājs Priednieka kungs saslima ar dzelteno kaiti, un viņu ievietoja slimnīcā, un, tā kā viņam bija pāri par 70 gadiem, viņu, lai gan viņš bija pie pilna saprāta un sajēgas un vadīja Latviešu biedrību savienību ļoti sekmīgi, nepārveda uz infekciju slimnīcu, jo bija šim pacientam jādod rajona veselības aprūpei domātā nauda līdzi. Un, kā jūs zināt, dzeltenās kaites diagnostika un arī ārstēšana maksā samērā dārgi, vairākus simtus latu. Un, ietaupot, lūk, šo naudu, kas būtu jāiztērē šī slimnieka pārvešanai, ārstēšanai, konsultantu izsaukšanai un tā tālāk, šo pacientu mēs apglabājām pirms Jaunā gada, pēc pusotru nedēļu ilgas atrašanās slimnīcā. Tā ka es ļoti lūdzu pārdomāt to, atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijām, izskatīt vēlreiz, pārdomāt par šo finansēšanu un noteikt konkrētu finansēšanu šiem bāreņiem, slimajiem, šiem pansionātiem un pārējām iestādēm, par ko es runāju. Lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Pirmkārt, ir runa par to, kas šajā tabulā ir 68.priekšlikums: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Jebkurai reformai ir nepieciešama konsekvence. Mūsu reforma sākās faktiski tajā brīdī, kad mēs pagājušajā gadā nobalsojām; proti, likumā, kas attiecas uz vietējo pašvaldību vēlēšanām, mēs noteicām, ka rajonu padomes eksistē ne ilgāk kā līdz šī gada beigām. Mēs centāmies šī likumprojekta sagatavošanas gaitā būt ļoti toleranti, un debates par to bija komisijā un tātad arī šeit Saeimā, gan arī sabiedrībā. Šim jautājumam bija veltīts diezgan daudz debašu, un tas viss notika diezgan ilgā laika periodā. Tika ņemti vērā daudzi viedokļi, un tika panākti ļoti daudzi kompromisi. Tātad, kas attiecas uz šo termiņu, es lūgtu atbalstīt 68. priekšlikumā ieteikto un komisijas atbalstīto. Tas mums būtu jāpieņem, lai līdz gada beigām mēs paspētu uzsākt tās reorganizācijas, kas ir noteiktas ar Pašvaldību vēlēšanu likumu. Ja mēs šo normu likumā neiebalsojam, tas nozīmē, ka mēs neievērojam viena cita likuma prasības. Tad tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgi grozījumi vienā citā likumā. Tā ir viena lieta.

Attiecībā uz likumu, kā es jau teicu, ir bijis ļoti daudz diskusiju, ļoti daudz kompromisu, un es lūdzu kolēģus neaizmirst, ka jebkura reforma, tajā skaitā arī administratīvi teritoriālā reforma, prasa konsekvenci, un ja mēs šo konsekvenci nenodrošināsim... Šo konsekvenci var nodrošināt tikai politiskie spēki. Ja mēs mētāsimies no viena varianta uz otru variantu, tad mums neviens variants nebūs labs.

Lūdzu atbalstīt 68. priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka kaut kas mums iet šķērsām. Kaut kas neiet kopā ar mūsu pārliecību, ar mūsu iedzīvotāju labklājību, ar mūsu pašu domām un arī ar sirdsapziņu. Var būt, ka kādam tā arī ir, tas ir labi, ja ir. Tāpēc es uzskatu, ka mums nav stūrgalvīgi jāiet tā, kā Zundas kungs mūs aicina. Mums reforma ir vajadzīga, viņš saka. Jā, ir vajadzīga. Bet es šaubos, vai tāda reforma mums ir vajadzīga. Mums ir jāizsver vēl un vēlreiz visi “par” un “pret”. Iznāks tāpat kā ar zemes nodokli, par ko mēs 1996. gada decembrī nobalsojām: 63 deputāti nobalsoja par tā palielinājumu (pēc Valsts prezidenta Ulmaņa vēstules, kurš lūdza šo nodokli samazināt) no 10 līdz 40 reizēm. Šodien mēs balsosim par Valentīnas Andrējevas priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokli. Izpētiet to tabulu, apskatiet! Mēs droši vien atkal nobalsosim, tāpēc ka Sadarbības padome būs nolēmusi uztaisīt obligāto balsojumu, kas palielinās nodokli par atgūtajiem īpašumiem, tātad tiem, kas bija nacionalizēti. Tiem cilvēkiem, kas bija pazemoti, kas bija nicināti... Parēķināsim, cik daudz būs šiem cilvēkiem jāmaksā par vidēji lielu īpašumu! Ja tas būs novērtēts par 20 000 latiem, tad tikai par zemi mēs uzliksim viņiem 200 latu nodokli, un tikai par māju - 371,5 lati. Rēķiniet, - tas ir pāri par 500 latiem. Mums šodien būs jābalso par to. Šodien mēs skatīsim šo likumprojektu par īpašuma nodokli. Es uzskatu, ka mums nevajag balsot par katru cenu, par katru cenu kaut ko izdarīt. Tā ir stūrgalvības un stulbuma pazīme. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Bet kur ir jūsu priekšlikums?” - No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es biju pret šo likumu vispār!”)

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes kalpi un tautas kalpi! Redziet, mēs varam viens otru apņirgāt, varam viens otru apmelot šinī Saeimā! Mēs varam arī melot, kā tas notika, teiksim, Eiropas Parlamenta un Latvijas parlamentāriešu kopsanāksmē. Mēs varam visu ko darīt, viens pret otru vērsties. Varbūt. Bet padomāsim, ko mēs tagad darām! Mēs apzināti paņemam no centrālās valdes to tukšo budžetu un nododam pašvaldībām, dodam tām uzdevumus, bet nedodam tām naudu. Un šajā gadījumā, kā Leopolds Ozoliņš minēja, būs daudzas individuālas traģēdijas, būs daudzās vietās skolu trūkums, būs visvisādas nejēdzības. Mēs liekam tautu slazdā un nemeklējam risinājumu. Es pievienotos Leopolda Ozoliņa lūgumam padomāt un nebalsot par šo likumprojektu. Tad, kad mēs varēsim dot pašvaldībām piemērotus līdzekļus un garantēt tos, mēs to varētu darīt. Ja mēs mūsu tranzītceļiem uzliktu piemērotus nodokļus. Taču mēs to neesam izdarījuši. Bet ko mēs steidzamies darīt? Mēs uzliekam pašvaldībām nastas, kuras viņas nespēj nest, un tad mēs kā Poncijs Pilāts mazgājam savas rokas un sakām: tā jau nav mūsu vaina. Bet mēs, draugi, zinām, ka tā tomēr ir mūsu vaina. Mēs dodam tām uzdevumus, bet nedodam līdzekļus. Un tad smaidām: mēs neesam vainīgi, ka tas cilvēks pakaras, mēs tikai uzlikām to cilpu viņam uz kakla, un kādam citam bija jāizsper viņam no kāju apakšas tas krēsls. Mēs sadalām atbildību, bet mēs šeit kopumā zinām, ko mēs darām. Vai mēs to tiešām gribam darīt? Vai patiešām mums ir tik svēts tas labums, ko mēs saņemam par to, ka mēs atbalstām to padomi? Vai mums tas labums ir tik svēts, ka mēs varam ziedot maznodrošinātos, mūsu tautas nākotni, mūsu jaunatni, mūsu uzbūvētās skolas un lauku slimnīcas? Vai mēs patiešām esam ar mieru ziedot mūsu tautu un zemi citai - padomes varai, kas pār mums valda?

Ozoliņa kungs ieminējās atkal par sirdsapziņu. Es jums lūdzu... šoreiz es varbūt Prezidijam lūgtu, lai mums dod kādas 10 sekundes klusuma, lai mēs katrs sevī padomātu, vai mēs patiešām esam ar mieru šo dziļo noziedzību pret mūsu tautu vērst.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - par 68. priekšlikumu.

J.Kalviņš. Es atļaušos nelielu atkāpi. Proti, gribu teikt, ka parlamenta tribīne tiek izmantota savtīgiem nolūkiem. Kur bija visi šie ugunīgie oponenti tajā laikā, kad likumprojekts tika apspriests? Visu vasaru nebija neviena. Komisijas sēdēs bija pašvaldību pārstāvji un ieinteresētās personas, bet no tiem, kas pašlaik uzstājas “pret” un kam tas šķiet noziedzīgi pret tautu, nebija neviena.

Kas attiecas uz Ozoliņa kunga teikto par pārejas noteikumu 16. punktu, tieši šo punktu vēlējās paši pašvaldību vadītāji, pagastu vadītāji. Un mēs viņus uzklausījām, izvērtējām iespējas tīri no praktiskā viedokļa, un tāpēc tas tika iekļauts likumprojektā.

Tālāk. Es piekrītu kolēģiem, kas saka, ka vistrakākais ir vienaldzība un aprobežotība. Es pilnīgi piekrītu tam. Bet kas notiks tad, ja mēs šo likumprojektu neatbalstīsim kopumā? Mēs vienkārši paralizēsim pašvaldību darbu. Ja mēs to vēlamies - lūdzu. Kaut gan es no savas puses ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu kopumā, lai pašvaldības var strādāt. Un, negaidot mūsu lēmumu, daudzas pašvaldības to jau dara. Pozitīvs piemērs ir Jelgavas rajons, kur faktiski jau strādā un gatavojas tam, ka mēs šo likumu pieņemsim.

Bet, kas attiecas uz 68. priekšlikumu, kas ir deputāta Zundas kunga priekšlikums, es sapratu, ka par to netika runāts. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ērika Zundas izteikto priekšlikumu, kurš ir ar numuru 68. Viņš ierosina papildināt likumprojektu ar normu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Un tagad es lūdzu kolēģus nobalsot par likumprojektu kopumā galīgajā, trešajā, balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, es gribu jūs informēt par to, ka mēs ārkārtas sēdē strādājam parastajā, ierastajā ritmā - pusotru stundu, pēc tam ir pārtraukums uz pusstundu, un tad turpinām atkal sēdi. Mēs sākām pulksten 14.15, tātad pārtraukums būs 15.45.

Vēl es gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. Katru ir iesnieguši desmit deputāti.

Pirmais pēc kārtas ir šāds desmit deputātu iesniegums: “Sakarā ar to, ka deputāti Lībane, Zīle, Seiksts, Vītols, Apinis, Grīnblats, Dobelis, Tabūns, Boka, Stikuts ir sagrozījuši deputāta Valdmaņa teikto par debašu laika garumu, tas ir, faktiski ir melojuši, lūdzam jūs, tas ir, sēdes vadītāju, Prezidiju, izskatīt 74. panta kārtībā jautājumu par šo deputātu izslēgšanu no šīs sēdes uz vienu stundu.”

Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 74. pantam tas ir sēdes vadītāja kompetencē un nav izskatāms kā desmit deputātu priekšlikums.

Nākamais priekšlikums, kuru ir saņēmis Saeimas Prezidijs. Desmit deputāti ierosina 6. Saeimas 1997. gada 13. novembra vakara sēdē paredzētās valdības atbildes uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākamo sēdi.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Mums tomēr ir jāizskata šie jautājumi un jāsaņem atbildes, jo pretējā gadījumā Saeimas sēdes tiešām var tikt būtiski traucētas ar lielu skaitu deputātu pieprasījumu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un vakarā noturēt šo sēdi, uzklausīt ministru atbildes.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir runājuši “pret”. “Par” runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - 1997. gada 13. novembra vakara sēdē paredzētās valdības atbildes uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākamo sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 25, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3263-H.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums un paredz precizēt terminoloģiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Otrais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kurš paredz šo skaidrojumu precizēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Sestais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Mēs piekto izskatījām. Piektais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un deputātiem arī nav iebildumu.

V.Balodis. Sestais priekšlikums - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav, un viņi atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Balodis. Septītais priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir astotais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. Ja deputātiem nav iebildumu, gribu sacīt, ka, sākot no 9.priekšlikuma līdz 18.priekšlikumam, ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, mums ir jāizskata likumprojekts pa pantiem.

V.Balodis. Jā, paldies. Tātad devītais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Desmitais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 12.priekšlikums - arī Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 13.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 14.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 15.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 16.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 17.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 18.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 19.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 20.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 21.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi, jo šeit tiek mainītas pievienotās vērtības nodokļa likmes.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai” - vēlas runāt.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda: noteikt diferencētas pievienotā vērtības nodokļa likmes ar mērķi - veicināt mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstību vispār, it īpaši lauksaimniecības izejvielu pārstrādes uzņēmumu veidošanu un attīstību. Mēs ļoti labi zinām, ka pašlaik daudz tiek runāts, daudz tiek rakstīts par lauku attīstības problēmām, tiek meklēti dažādi risinājumi, tiek tērēti miljoniem līdzekļu, arī no budžeta subsīdijām, un tā tālāk, bet tajā pašā laikā lauksaimniecība, kā mēs zinām, neattīstās, bezdarbs laukos ir ļoti liels. Problēma nerisinās tāpēc, ka zemniekiem par viņu produkciju netiek samaksāts tik daudz, lai viņi spētu segt savas ražošanas izmaksas un gūtu peļņu arī attīstībai, citiem vārdiem, lauksaimnieciskā ražošana šodien ir nerentabla. Risinājums ir viens - zemniekiem pašiem uz kooperācijas pamatiem ir jāveido nelieli, bet moderni pārstrādes uzņēmumi. Tad pārstrādes rezultātā gūtā peļņa paliks pašiem zemniekiem, kooperatīvā uzņēmuma īpašniekiem.

Taču, lai šādi nelieli pārstrādes uzņēmumi veidotos un lai to produkcija būtu konkurētspējīga, ir nepieciešams valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā. Un tas tad arī ir izteikts mūsu priekšlikumā.

Tā ir mūsu priekšlikuma, varētu teikt, ekonomiskā puse, bet ir arī politiskā puse. Es iepazinos ar viedokli šajā jautājumā, kādu pauž mūsu pārējās politiskās partijas un arī tās partijas, kuras šodien veido un atbalsta valdību. Piemēram, Demokrātiskā partija Saimnieks savā 3.kongresā ir pieņēmusi rezolūciju par atbalstu vietējiem uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām. Un tajā ir rakstīts: “DPS par vienu no galvenajiem un svarīgākajiem uzdevumiem izvirza valstiskā atbalsta sniegšanu un priekšrocību radīšanu vietējiem uzņēmumiem.” Un tālāk: “Latvijas vietējiem uzņēmumiem radīt labvēlīgus attīstības apstākļus, regulējot nodokļus.” Lūk, tas ir tieši tas, ko mēs arī liekam priekšā. Un arī citas mūsu frakcijas pauž tādu pašu viedokli. Piemēram, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā lauksaimniecības programmā raksta: “Izveidot lauksaimniecības atjaunošanu veicinošu nodokļu sistēmu, sekmēt lauksaimniecības kooperatīvu attīstību un uzņēmējdarbību laukos, samazināt nodokļu likmes.” Tātad ir ļoti patīkami, ka mūsu viedokļi šeit saskan arī ar pozīcijas frakciju un partiju viedokļiem, tāpēc balsojums par mūsu šo konkrēto priekšlikumu tiešām partijām un frakcijām būtu ļoti laba iespēja parādīt savu labo gribu un īstenot viņu dokumentos izteiktās tēzes.

Tāpēc es aicinu visus balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Vēlas debatēs uzstāties deputāts Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es mazliet gribētu paanalizēt šo priekšlikumu un pateikt, kāpēc mēs to esam noraidījuši. Pirmkārt, ja runa ir par šiem “mazajiem” zemniekiem, tad viņi visi ir pievienotās vērtības nodokļa nemaksātāji, ja viņu gada ienākums nepārsniedz 30 000 latu. Tātad viņi nemaksā pievienotās vērtības nodokli un saņem no valsts vēl arī 12% lielu piemaksu par nodoto produkciju.

Otrkārt, 2.apakšpunkts: “16% apmērā no mazo uzņēmumu preču piegādes...”, taču šāda mazo uzņēmumu klasifikācija vispār šobrīd mums vēl nav noteikta, kuri būs tie mazie uzņēmumi, nemaz nerunājot par šādu, teiksim, diferencētu nodokļu administrēšanas iespēju. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā Vents Balodis nevēlas neko piebilst.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš ir izteikts ar 21. numuru un kurā deputāti piedāvā 5.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. Paldies. 22.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 23.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ir izteicis šo savu priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Čerāns atsauc savu priekšlikumu.

V.Balodis. Paldies Kārlim Čerānam. 24.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 25.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ko es gribu paskaidrot šeit? Komisijas sēdē mēs pieņēmām Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu, kur ir runa par videokasetēm, bet šajā priekšlikumā bija pazudusi tāda lieta, ka masu informācijas līdzekļi netiek aplikti ar PVN, tādēļ mēs atgriezāmies pie šā priekšlikuma un izstrādājām to kā 18.punktu, ka ar PVN nav apliekami masu informācijas līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Balodis. 26.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 27.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 28.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kurš paredz atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa visu veidu datorus, datoru komponentus un datortīkla aparatūru, kā arī datorprogrammas un to informatīvo nodrošinājumu. Šādi vai analoģiski priekšlikumi jau ir vairākkārt skatīti Saeimas sēdēs. Diemžēl līdz šim tie nav guvuši valdošā vairākuma izpratni, jo šeit ir bijusi aizbildināšanās ar to, ka, lūk, šādi priekšlikumi būtiski un negatīvi ietekmē valsts budžetu. Un šeit es tāpēc esmu parādījis to, ka valsts budžets praktiski necieš no šādu priekšlikumu apstiprināšanas. Jo, ja mēs šo pievienotās vērtības nodokli atceļam datoriem, tad līdz ar to samazinās nepieciešamais izdevumu apjoms, kas ir paredzēts dažādās valdības programmās šo datoru iegādei. Un tā tas ir gan valsts ieņēmumu un muitas politikas informātikas sistēmā, gan arī valsts informācijas tīkla aģentūrā, tur mēs varam būtiski samazināt attiecīgo nepieciešamo investīciju summu. Es tomēr gribētu aicināt deputātus ar izpratni izturēties pret to, ka ir nepieciešams samazināt datoru cenu fiziskām personām, kas ir tā, ko šī pievienotās vērtības likme skar visvairāk. Un, datoru cenu fiziskām personām samazinot uz tā rēķina, ka datori tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, mēs panākam tādu situāciju, ka datorus var daudz plašāk iegādāties un daudz plašāk arī izmantot mūsu sabiedrībā. Tos var iegādāties gan studenti, gan arī skolēni, un tos var vairāk iegādāties, teiksim, jebkurš, kuram būtu interese tos apgūt un ar tiem kaut ko darīt. Mūsu sabiedrībā var šādā veidā ienākt tehnoloģija, un mūsu sabiedrība var kļūt izglītotāka šajā nākotnei sevišķi svarīgajā nozarē. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo savu priekšlikumu. Es labi saprotu to, ka valdošais vairākums ir noskaņots pret to un ka acīmredzot ir šāds Sadarbības padomes lēmums - to neizdarīt. Tās ir jūsu tiesības tā darīt. Bet es tomēr gribu pastāvēt uz to, ka mums kaut uz neilgu laiku šādi atvieglojumi attiecībā uz datoriem būtu jāsniedz. Tādā veidā mēs sakārtotu arī datortīklu un izbeigtu nelegālo tirdzniecību ar datoriem, kāda pastāv. Jebkurā gadījumā mēs tādējādi veicinātu mūsu valsts attīstību.

Es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Izņēmuma kārtā es aicinu atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu, jo tas nerada nekādus būtiskus zaudējumus Latvijas valsts budžetam, bet dod ievērojamu iespēju attīstīt Latvijas tehnoloģijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es aicinu deputātus neatbalstīt Kārļa Čerāna iesniegto priekšlikumu. Daru to vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, es neuzskatu, ka izņēmuma radīšana Pievienotās vērtības nodokļa likumā un noteiktu preču atbrīvošana no pievienotās vērtības nodokļa veicina valsts attīstību.

Otrkārt, paldies Dievam, valdība nav vienīgā institūcija, kas šajā valstī pērk datorus. Un no manis teiktā izriet, ka ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa šī priekšlikuma rezultātā samazināsies.

Treškārt, tas novedīs pie tā, ka valdība varētu tērēt mazāk līdzekļu dažādām programmām, tajā skaitā valsts investīciju programmām informācijas nodrošināšanai valsts sektorā. Līdz ar to efekts būtu tieši pretējais - mēs nevis attīstīsim, bet bremzēsim savas valsts attīstību. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Tā kā mēs atkārtoti, jau vairākas reizes, esam pie šī jautājuma atgriezušies un esam to noraidījuši arī agrāk, lūdzu deputātus šo priekšlikumu noraidīt arī šoreiz.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kārļa Čerāna izteikto priekšlikumu, kurš jūsu dokumentā ir priekšlikums nr.28. Čerāna kungs lūdz papildināt 6.panta pirmo daļu ar jaunu punktu, tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. 29.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 30.priekšlikums arī ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 31.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 32.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. 33. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 34.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. Tātad deputāti piekrīt arī 35. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. 36. priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ņēmusi vērā un iestrādājusi savā - 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli - iestrādāt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu savā redakcijā, kura ir redzama priekšlikumā nr. 37. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 38.priekšlikums arī ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts 39.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli - par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Komisija ir iestrādājusi to savā - 39.priekšlikumā. Pieņemts.

V.Balodis. 40. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 41.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 42.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts 43. priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli. Komisija ir iestrādājusi LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu savā - 43.priekšlikumā. Pieņemts.

V.Balodis. 44.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, kurš ir papildināts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Komisija ir iestrādājusi LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - 44.priekšlikumu - savā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr. 45. Nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. 46. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu nobalsot par otro un galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, strādāsim ar dokumentu nr. 3263.1. Pirmais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir deputāta Leonarda Tenisa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir šo viņa izteikto priekšlikumu būtībā iestrādājusi savā, tas ir, komisijas, redakcijā. Bet tas nav atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 4. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurā ir iestrādāti šie iepriekšējie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai, kura ir izteikta 4.priekšlikumā. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 6. priekšlikums ir deputāta Tenisa priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tas ir 7. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par deputāta Tenisa priekšlikumu, kurš ir ar numuru 6. Atbildīgā komisija ir iestrādājusi to savā priekšlikumā, kurš ir ar numuru 7. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 8. priekšlikums ir deputāta Tenisa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 9. priekšlikums arī ir deputāta Tenisa priekšlikums, un arī tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 10.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 11.priekšlikums ir deputāta Tenisa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 12. priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 14.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 15.priekšlikums ir deputāta Tenisa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 17.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 19. priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 20. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 21. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 22. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 23. priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 24. priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 25. priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 26. priekšlikums ir deputāta Tenisa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi to savā - 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par deputāta Tenisa priekšlikumu. Komisija ir iestrādājusi to savā redakcijā, tas ir priekšlikums nr. 27. Pieņemts.

V.Balodis. 28. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 29. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 30. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 31. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 32. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 33.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 35.priekšlikums ir deputātu Leiškalna un Gredzena priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Sinkas kungs! Es zinu, ka jums patīk, ka es runāju, es pacentīšos to darīt īsi, kodolīgi, bet izteiksmīgi. Tātad: augsti godātā zāle, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu vairāku aspektu dēļ!

Pirmais aspekts ir tas, ka saskaņā ar pārejas noteikumiem (to tāpat ir ierosinājis deputāts Gredzens un deputāts Leiškalns) šā panta pirmā daļa spēkā stājas tikai 2000.gada 1.janvārī.

Otrais aspekts - manuprāt, svarīgākais aspekts - ir tas, ka saskaņā ar šo priekšlikumu valsts budžets savu masu nevis zaudēs, bet pieaudzēs. Turpretim 10% no tās naudas, ko mēs atvēlam Satiksmes ministrijai vai Valsts autoceļu fondam, tiks izlietoti, saskaņā ar šā panta otrajā daļā paredzētajiem noteikumiem, lauku ceļu asfaltēšanai. Jo šobrīd Satiksmes ministrija pilnīgi skaidri pasaka, ka labos, remontēs un asfaltēs tos ceļus, pa kuriem ir intensīvāka satiksme, tādā kārtā nododot aizmirstībai virkni ceļu, kas šodien Latvijā ir jāasfaltē, jāsakārto (tāds ir, piemēram, Staiceles-Ainažu ceļš). Šobrīd Latvijā ir vesela virkne ceļu, kuri ir ļoti nozīmīgi, bet kuros satiksme nav pārāk intensīva. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un arī priekšlikumu, kurš skar pārejas noteikumus un kuru tāpat ir iesnieguši deputāts Gredzens un deputāts Leiškalns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Vai ar divām minūtēm jums pietiks? Lūdzu! Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, es ļoti aicinu jūs visus atbalstīt deputāta Gredzena un deputāta Leiškalna priekšlikumu. Es vēlos norādīt uz to sīko neizpratni, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kad viņi nobalsoja pret šo priekšlikumu, jo daudziem varbūt ir iespaids, ka kāda no ministrijām piekrīt vienai, otrai vai trešajai partijai, un tad pārējām partijām dažubrīd šķiet, ka nav vērts atbalstīt šādus priekšlikumus. Minētajā priekšlikumā ir runa par laiku; tas būs, sākot tikai no 2001.gada. Tātad tajā laikā acīmredzot Krištopana kungs nebūs vairs satiksmes ministrs un jums, tiem, kas viņu varbūt īpaši nemīl, nebūtu lieki jāsatraucas, ka tas atbalsta kādu no Satiksmes ministrijas pašreizējās vadības. Es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir deputāta Leiškalna minētais Staiceles-Ainažu ceļš un ir vēl arī daudzi citi tādi (es varētu minēt, piemēram, to, ka starp Kuldīgu un Aizputi vai starp Kuldīgu un Saldu ir daži kilometri neasfaltētu ceļu, kuri, bez šaubām, prasa asfaltu), un es domāju, ka šādu priekšlikumu atbalstīšana savestu kārtībā Latvijas ceļus un citu infrastruktūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Es tomēr deputātus lūgtu balsot tā, kā to ir nolēmusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātu Leiškalna un Gredzena iesniegto priekšlikumu, kurš ir ar numuru 35 un kurā viņi ierosina izteikt 14.panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 19, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Modris Lujāns ir Kārtības ruļļa 67. panta noteiktajā kārtībā iesniedzis lūgumu par paziņojumu. Lujāna kungs, jums vārds tiks dots pēc pārtraukuma. Jūs varēsit izmantot trīs minūtes.

Godātie frakciju vadītāji! Es aicinu visus frakciju vadītājus uz Frakciju padomes sēdi Viesu zālē, tagad, pārtraukumā. Frakciju padomes sēdes darba kārtība jau bija izsludināta iepriekš. Par rudens sesijas slēgšanu un darba uzsākšanu ziemas sesijā.

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav pasludināts.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Juris Galerijs Vidiņš, Dainis Turlais, Leonards Teniss, Pauls Putniņš, Aivars Guntis Kreituss.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 16.15.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātus ieņemt savas vietas! Turpināsim izskatīt mūsu ārkārtas sēdes darba kārtību. Likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Vents Balodis... Es atvainojos, Lujāna kungs, es solīju... Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 67.pantam Lujāna kungs vēlas sniegt paziņojumu par viedokli Advokatūras likuma sakarā. Jums ir trīs minūtes laika atbilstoši Kārtības rullim.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atvainoties Tabūna kungam un Dobeļa kungam, ka es diskusijas laikā biju pārlieku ass, es centīšos laboties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kaut biežāk būtu šāda attieksme pret kolēģiem! Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu. Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tālāk mums ir jāskatās 36.priekšlikums. Tas ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 37. ir Juridiskā biroja priekšlikums un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 38. - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. 39. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 40. ir deputāta Tenisa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 41. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 42. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 43. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 45. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Un 46. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo būtībā Andrējevas priekšlikums izslēdz viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 47. ir Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti. Pieņemts.

V.Balodis. 48. ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, bet 49. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Šie abi priekšlikumi ir vienādi, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. Un 50. ir deputātu Kārļa Leiškalna un Viestura Gredzena priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, bet tas arī nav balsojams, jo mēs viņu priekšlikumu esam noraidījuši jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. 51. ir Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikums, un tas nav atbalstīts, turklāt tas nav izskatāms. Es gan gribētu šeit lūgt vārdu kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, ja jūs sakāt, ka tas nav izskatāms pēc būtības, tad tas nav arī debatējams.

V.Balodis. Bet es gribu nelielas debates no savas puses, lai mazliet paskaidrotu deputātiem.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs tomēr izskatām 51. - Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu. Debatēs vārdu lūdz Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, Amerika kungs! Es gribētu šeit deputātiem paskaidrot par šo jautājumu - par dīzeļdegvielas apmaksu zvejniekiem. Komisija ir noraidījusi visus šos priekšlikumus, bet es, sazinoties ar Zemkopības ministriju, lūdzu, vai nevar kaut kādā citā veidā palīdzēt šiem zvejniekiem. Un tad tika nolemts valsts subsīdiju programmā izveidot atsevišķu sadaļu - “Nacionālās zvejniecības atjaunošana un attīstība jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos”. Tā paredz jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanu, zvejas aprīkojuma modernizēšanu, stihiskās dabas parādībās zaudēto zvejas rīku atjaunošanu, nozvejoto zivju uzglabāšanas iespēju pilnveidošanu un iekšējo ūdeņu zivju pārstrādes tehnoloģiju ieviešanu. Kopumā šī subsīdiju programma varētu būt 150 tūkstoši latu. Tā ka zvejnieki saņems citādākā veidā šo palīdzību.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisjas viedokli - noraidīt, un tas nav izskatāms arī pēc būtības. Tātad mēs varam turpināt izskatīšanu.

V.Balodis. Un pēdējais ir 52. - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk priekšlikumu mums nav, un es lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 3. Balsošanā nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums, steidzams. Komisijas vārdā Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3263-b. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis mūsu priekšlikums ir tīri fiskāla rakstura priekšlikums. Proti, tas radīts ar vienu mērķi - gūt papildienākumus valsts budžetā. Mēs ļoti labi zinām, ka šodien pie mums cenas alkoholam ir zemas, salīdzinot ar šīm cenām citās valstīs. Taču, no otras puses, mēs runājam par to, ka mums trūkst līdzekļu sociālajai aprūpei, ka mums trūkst līdzekļu veselības aizsardzībai, medicīnai, ka mums trūkst līdzekļu izglītībai. Mēs parēķinājām, ka mūsu priekšlikuma rezultātā budžets varētu gūt papildus 10,7 miljonus latu, un šo summu, kā mēs arī ierosinājām, varētu novirzīt pašvaldībām viņu funkciju veikšanai, proti, izglītības vajadzībām, sociālajai aprūpei un veselības aprūpei. No otras puses skatoties, var teikt, ka alkohola cenas pieaugs. Mēs parēķinājām, ka šāda priekšlikuma rezultātā cena puslitra stiprā alkohola pudelei var pieaugt ne vairāk kā par 25 santīmiem. Mēs uzskatām, ka tiem, kuri vēlas lietot šīs preces, tas nebūs šķērslis, kavēklis.

Un tajā pašā laikā tādu pašu priekšlikumu mēs ierosinājām arī attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, jo uzskatām, ka tabaka un alkohols nav pirmās nepieciešamības preces, un tie, kuri vēlas lietot šīs preces, var maksāt arī vairāk, bet budžets - un pašvaldību budžets pirmām kārtām - iegūs pietiekoši lielu naudas summu, lai veiktu savas funkcijas, kurām, kā mēs zinām, šodien līdzekļu ļoti nepietiek. Tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas uzstāties debatēs? Nē. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! Šeit es gribētu pateikt komisijas viedokli, ka mums šobrīd nemaz nav zema alkohola cena un ka šie 4,8 lati par absolūtā alkohola litru... par legālo alkoholu ir daudzas reizes augstāka cena, nekā šobrīd tirgū maksā spirta litrs - tā cena ir 1,20, kas ir nokritusies, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta varbūt nepienācīgai uzraudzībai. Un es uzskatu, ka jebkurš šīs akcīzes palielinājums nedos budžetā vēlamo rezultātu, bet tikai palielinās kontrabandas alkohola tirdzniecību, tādēļ es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates ir pabeigtas, Apiņa kungs! Jums vajadzēja sekot līdzi debatēm. Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” izteikto priekšlikumu nr.2, kas ir lasāms dokumentā - izteikt 3.panta 1.punktu šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. Trešais ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu aicināt jūs vismaz šajā pantā atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un noteikt alkoholam, tātad arī pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokli 4,8 lati par vienu absolūtā alkohola litru. Es domāju, ka šeit absolūti nav pamatota šī Baloža kunga izteiktā argumentācija, ka, lūk, tādā gadījumā tikai paplašināsies kontrabanda. Tad ir jautājums par to, vai valdība mums vispār strādā un vai Valsts ieņēmumu dienests mums vispār strādā. Mēs nevaram valstī rīkoties tādā veidā, ka mēs faktiski ļaujam organizētajai ekonomiskajai noziedzībai šantažēt mūsu valsti, un, patiesību sakot, tas, ko šeit valdošais vairākums mums piedāvāja, nozīmē piekāpties šādai šantāžai, ka, lūk, ja būs lielāka nodokļu likme, tad tādā gadījumā te būs tā lielā kontrabanda. Taču tādā gadījumā valdība ir galīgi bezzobaina, Valsts ieņēmumu dienests nav spējīgs strādāt un pilnīgi neko nevar izdarīt, lai apkarotu šo kontrabandu. Un tātad nevar palaist arī vienu policijas reidu pa Rīgas Centrāltirgu un savākt visus tos, kuri tur tirgojas ar šo alkoholu un tabaku, kas ir ienākusi kontrabandas ceļā.

Tur ir vajadzīga politiskā griba, bet es redzu, ka šīs politiskās gribas valdošajam vairākumam nav, un tādā gadījumā arī parādās šī motivācija, ka, lūk, nevar pacelt nodokļu likmes un nevar ievākt valsts budžetā līdzekļus tāpēc, ka nevar tikt ar šiem kontrabandistiem galā. Negrib tikt galā - tur ir šī lietas būtība, un es aicinu tomēr atbalstīt šeit frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - palielināt šo akcīzes nodokļa likmi, bet Valsts ieņēmumu dienests lai strādā un veic pietiekami elementārus pasākumus, lai šo kontrabandu ierobežotu un nepieļautu tās izplatību. Tad valsts budžetā būtu līdzekļi un būtu ko novirzīt pašvaldībām, paliktu gan skolotājiem, gan medicīnas darbiniekiem. Visiem ir vajadzīga nauda, un šādā situācijā naudas līdzekļu neievākšana faktiski ir noziegums pret tautu. Es aicinātu tomēr nerīkoties tādā veidā, bet atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Ar lielu cieņu izturēdamies pret Kārļa Čerāna un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, esmu spiests atzīt, ka neko nevar darīt tik lēcienveidīgi, un, ja nākošo reizi, Kārli Čerān, jums būtu iespēja palielināt akcīzi, tad tas būtu jādara apmēram atbilstoši inflācijai un tad tas varētu būt apmēram 4,2-4,3 lati, nevis uzreiz 4,8. Tādējādi ar zināmām sirdssāpēm esmu spiests pārējos kolēģus aicināt noraidīt šo priekšlikumu, jo tas mums varētu tikai palielināt alkohola kontrabandu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Vents Balodis vēlas ko teikt?

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Latvijai” izteikto priekšlikumu - izteikt 3. panta 3. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Tātad tas ir priekšlikums nr. 4. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. Piektais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret... Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu cigaretēm, un mēs zinām to ļaunumu, ko cigaretes nodara mūsu tautas cilvēku veselībai. Līdz ar to smēķēšana ir jāierobežo, un, ja mēs nevaram aizliegt cilvēkam smēķēt, bet cilvēks grib smēķēt, tad lai viņš arī pienācīgi samaksā valsts budžetā. Aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā vai Vents Balodis vēlas ko teikt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - izteikt 3. panta 4. punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr. 5. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim, lūdzu!

V.Balodis. Sestais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.

Lūdzu, turpināsim.

V.Balodis. Septītais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izteikt 3. panta 6. punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr. 7. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 29, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

V.Balodis. Astotais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Papriekš es gribētu paziņot, ka kādu stundu atpakaļ viens cits godājamais deputāts man pienāca klāt un teica: ja es viņu atkal kādreiz saukšu par kausli, viņš mani smagi piekaušot. Un, kad es teicu: “Vai tu varētu būt tik liels muļķis?”, - tad viņš teica: “Gan tu redzēsi!” Labi, jūs varbūt paši zināt, kas viņš ir, es negribu to pozīciju saasināt, bet mani ar draudiem, lūdzu, nebaidiet! Ar labu - varbūt, bet varbūt arī ne. Bet ar draudiem gan ne!

Tagad - par lietu. Es atminos mūsu nevainības laikus 6. Saeimā, kad mēs satikāmies Kamīna zālē un strīdējāmies, kā mēs varētu glābt laukus. Mēs sapratām, ka cenu struktūra Latvijā bija tāda, ka tiek iznīcināts viss, bet mēs gribējām glābt laukus. Un mēs cīnījāmies. Es atminos, kā Seiles kundze vadīja to cīņu un kā arī Bāna kungs to darīja, un kā mēs visi ar lielu sajūsmu apķērāmies, ka jāglābj pamats - tauta. Un šodien, ar steidzamību izskatot beidzamajā - otrajā - lasījumā šo likumprojektu, mēs palaidām garām iespēju atkārtoti pieprasīt kā dīzeļdegvielas, tā arī benzīna atlaides laukiem. Šis likumprojekts ir pieņemts, lauki tiks izputināti. Draugi, kas ir ar mums noticis? Vai mēs patiešām esam piemirsuši to, kas mums bija svēts vēl pirms kāda gada? Es nezinu, ko mēs šeit gribam panākt... Mums ir valsts ar visaugstāko cenu struktūru, mums nevajadzīgi, pilnīgi nevajadzīgi, ir brīvais tirgus ar Igauniju un Lietuvu. Tagad mums šeit bija Eiropas Parlamenta un Latvijas parlamenta kopējā komisija, mēs runājām par to, kādas blēņas tiek Latvijas parlamentam uzspiestas ar to, jo mums tas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu Eiropas savienībā. Draugi, nedz mums vajag privatizēt mūsu stratēģiskos objektus, nedz vajag iznīcināt mūsu laukus ar brīvo tirgu, to mums skaidri un gaiši pateica. Bet šitās blēņas mums tomēr tiek uzspiestas. Un tagad mēs esam šādā situācijā... Ko mēs tagad darīsim? Mans ierosinājums - šo likumu nepieņemt pilnībā, jo mēs neesam pie tā piestrādājuši. Seiles kundze bija slima, un varbūt tas attaisno to, ka mēs laukus šoreiz piemirsām. Jo mēs esam iegrūsti nežēlīgā konkurencē dēļ tā, ka Eiropas savienība eksportē ar lielām subsīdijām, caurmērā ar 60% subsīdijām, un mūsu lauki tiek iznīcināti, mūsu tauta tiek iznīcināta. Draugi, es nezinu, kur pazuda tas ideālisms, kas dažos no mums bija vēl pirms gada. Vai mēs patiešām nevaram saprast, ko mēs darām, kad mēs steidzamies ar šiem likumprojektiem? Vai mēs patiešām gribam, lai ar mūsu pirkstu mūsu tauta tiek iznīcināta? Es lūdzu jūs padomāt, ko mēs darām, pieņemdami šo nežēlīgo nodokļu projektu, un arī visus citus nodokļu projektus. Likumi ir pilnīgi nepieņemami. Jūs zināt, kādi ir mūsu izcenojumi. Ka mūsu izcenojumi ir daudz augstāki nekā kaimiņvalstīs. Ka katrs produkts šeit, Latvijā, maksā gandrīz divreiz dārgāk. Mums jāmaksā lats par to, kas citur maksā dolāru. Un mēs negribam saprast, ko mēs nodarām mūsu darba spējām, mūsu ražotnēm. Un šis akcīzes nodoklis attiecībā uz pamatlīdzekli, uz enerģētiku, ir pilnīgi nepieņemams. Un es redzu, ka it kā tas vilciens ir aizgājis garām. Jo es neticēju, ka tas ir tikai mans uzdevums - mēģināt glābt laukus; es domāju, ka šeit būs vairāk nekā 50 deputātu, kas uzstāsies “pret” un glābs laukus, mēģinās to sāpi samazināt. Un šodien es stāvu viens kā muļķītis, jo it kā vilciens ir aizgājis garām, bet tas nav aizgājis garām. Tas nebūs aizgājis garām, līdz kamēr mēs to likumu pieņemsim pilnībā, un es jūs lūdzu nepieņemt šo likumu, atdot to atpakaļ komisijai, lai mēs varētu, cik vien mēs spēsim, iestrādāt atkal kaut kādu atvieglojumu mūsu pamattautai laukos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai nerastos pārpratumi. Deputāts Valdmanis pieminēja pozīcijas deputātu, kurš izteicis viņam draudus. Divreiz viņš pieminēja manu vārdu. Es esmu pozīcijas deputāte, kura aizstāvējusi zemes reformas likumus un daudzos jautājumos arī lauku ļaužu viedokli. Es paziņoju, ka es neesmu šis deputāts, kurš ir draudējis deputātam Valdmanim, kaut arī dažreiz tāda vēlēšanās man rodas, ja nerunā par lietu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mēs jau šeit varam runāt daudz, riņķī un apkārt, ar skaistām emocijām un ar mazāk skaistām, bet es tomēr gribētu šeit runāt konkrēti par lietu, konkrēti - par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas likumā par akcīzes nodokli paredz šī akcīzes nodokļa atmaksāšanu tiem uzņēmumiem, kas ir izmantojuši degvielu kā kurināmo siltuma enerģijas ieguvei ražošanas un pārstrādes tehnoloģiskajā procesā. Mēs aicinām papildināt, ka šis akcīzes nodoklis jāatmaksā arī kūdras ražošanas uzņēmumiem. Tas ir mūsu priekšlikums, un mēs aicinām deputātus nobalsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tas ir labi, ka deputāti vismaz savās runās min to, ka viņi grib runāt par lietu.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Šoreiz es jūs lūdzu ņemt vērā mūsu priekšlikumu un balsot par to tāpēc, ka mēs esam vairākus kūdras ražošanas uzņēmumus apmeklējuši un tur uz vietas konstatējuši, ka kūdras ražošanas uzņēmumi, kuri grib savilkt galus kopā (un daudziem ir ļoti godīgi un centīgi vadītāji), var nodrošināt arī eksportu uz ārzemēm un nodrošināt darba vietas. Bet īpatnējība viņu darbā ir tā, ka, lai sagatavotu jaunu kūdras ieguves vietu, ir jāpaiet diviem, trim vai pat četriem gadiem, jo ir jānogrāvo purvs, jāpagaida, kamēr tas nosusē, un visu šo darbu veic ar traktoriem, kas patērē dīzeļdegvielu, un šo daļu pilnīgi patērē tikai purvā. Un, ja šo akcīzes nodokļa daļu viņiem neapmaksā, viņiem rodas ļoti lielas grūtības ar kapitālieguldījumu, un šis lielais kapitālieguldījums ir vajadzīgs tādēļ, lai tajos divos, trijos vai pat četros gados sagatavotu jaunas kūdras ieguves vietas. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latvija savu dabisko izrakteni, kūdru, kura pieaug divreiz vairāk vai pat trīs reizes vairāk, nekā tiek izlietota, izlietotu un attīstītu ražošanu. Ar to mēs varam iziet Eiropā, ar to mēs varam nodrošināt savas ārējās tirdzniecības bilances, negatīvās bilances, izlīdzināšanos.

Lūdzu atbalstīt kūdras ražotājus. Viņi tiešām nopietni cīnās par to, lai mums attīstītos ražošana un savu derīgo izrakteņu izmantošana. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai Vents Balodis vēlas ko teikt komisijas vārdā?

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” izteikto priekšlikumu - papildināt 3. panta ceturto daļu aiz vārdiem... un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr. 8. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. Devītais ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums, un viņa priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Desmitais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs skatīt kontekstā 10. un 11.priekšlikumu, jo šajos priekšlikumos ir rakstīts par alkohola akcīzi, kura tiek izmantota veselības aizsardzībai. Par šo jautājumu esam diskutējuši gan tagad, 6.Saeimā, gan pirms tam - 5.Saeimā, un allaž ir atradušies cilvēki, kuriem tas liekas ļoti vēlami - atņemt veselībai šo alkohola akcīzes daļu. Pērn Latvijas veselības aizsardzība dabūja 600 000 no šīs virsplāna akcīzes, un tagad mēs plānojam saņemt apmēram miljonu. Un jūs ļoti labi zināt, ka visa pārējā veselības aizsardzības finansēšana ir bijusi ievērojami vājāka un nākamā gada budžeta projektā veselības aprūpe ir visvairāk “apdalīta”. Es jūs aicinu neatbalstīt ne 10., ne 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vents Balodis vēlas ko teikt komisijas vārdā.

V.Balodis. Jā, es gribu atzīmēt, ka šie priekšlikumi ir skatāmi kopā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija ir 11.priekšlikums. Tādēļ lūdzu neatbalstīt Andrējevas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Neviens jau neuztur balsojumu.”) Apiņa kungs neprasa balsojumu. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Tas ir akceptēts.

V.Balodis. Paldies. 12.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres...

Sēdes vadītājs. 11.priekšlikums - tā ir komisijas redakcija. Pret to deputātiem nav iebildumu. Tas ir pieņemts. Ejam tālāk!

V.Balodis. 12.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un par pārejas noteikumiem ir 14.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, bet ir atbalstījusi Andrējevas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par Juridiskā biroja priekšlikumu un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu. Atbalstīts ir Andrējevas kundzes priekšlikums. Tātad tas arī tiek pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Mums vairs nav priekšlikumu, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā nākamais likumprojekts, kurš mums jāizskata, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3263C. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus, kas ir saistīti ar likuma spēkā stāšanās termiņu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma neatbalstīšanu, komisijas viedokli atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija ir tāda, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk nav priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr.3263F. Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā, pa pantiem.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. 2.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 3.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt šo savu priekšlikumu. Šī priekšlikuma būtība ir noteikt, ka arī laika periodā līdz 2000.gada 1.janvārim nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā par ēkām un būvēm, izņemot denacionalizētas daudzdzīvokļu ēkas, ja šīs ēkas un būves netiek apliktas ar īpašuma nodokli un ja šo ēku vai būvju vērtība pārsniedz 50 000 latu. Tātad būtība ir tāda - aplikt ar nodokli tās privātmājas, visas tās greznās villas, kas tagad sabūvētas Baltezera krastā, un tamlīdzīgas. Ja ēkas vērtība pārsniedz 50 000 latu, tādā gadījumā arī ir jāmaksā šis nekustamā īpašuma nodoklis: 0,5% no pārsnieguma summas.

Ja mēs runājam par juridisko personu īpašumā esošajām ēkām, tad jāteic, ka tās tiek apliktas saskaņā ar likumu par īpašuma nodokli, un līdz ar to šī norma nepretendētu uz to, ka būtu šīs ēkas atkārtoti jāapliek ar nodokli.

Un, ja mēs runājam par denacionalizētām daudzdzīvokļu ēkām, tad jāteic, ka šeit arī netiek piedāvāts aplikt ar nodokli šādas ēkas. Bet visas pārējās ēkas, tātad šīs greznās villas, kas sabūvētas pēdējos gados, es uzskatu, ir jāapliek ar nodokli. Jo mums ir jāīsteno mūsu valstī princips, ka tie, kas ir bagāti, maksā par tiem, kas ir nabagi, un sevišķi ir jāapliek ar nodokli bagāto cilvēku patēriņš. Mūsu valstī ir pārāk liela atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem, pārāk liela polarizācija, un mums ir nepieciešams šo polarizāciju kaut kādā veidā mīkstināt, arī pārdalot patēriņa līdzekļus par labu tiem cilvēkiem, kuri šobrīd ir lielā trūkumā un dzīvo faktiski zem iztikas minimuma, tālu zem iztikas minimuma robežas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu, kas dotu budžetam atkal papildu līdzekļus, kurus varētu tālāk novirzīt gan sociālajai sfērai, gan arī izglītībai vai kādiem citiem pasākumiem, kam tas būtu vajadzīgs. Es aicinu un lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai Vītola kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

M.Vītols. Jā. Godātais Čerāna kungs, kurš arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis, bija liecinieks tai diskusijai, kas par šo priekšlikumu notika Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Nekustamā īpašuma nodokļa mērķis tiešām ir nākotnē aplikt arī ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli. Šajā gadījumā - visas ēkas un būves. Un konkrēti šī norma stāsies spēkā pēc diviem gadiem, kad arī šīs ēkas un būves, kas ir vērtībā virs 50 000 latiem, tiks apliktas.

Otrs apsvērums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija tāds, ka šobrīd, pieņemot šī likuma normu, nav faktiski veikts šo ēku, visu ēku un būvju, novērtējums. Līdz ar to būtu vajadzīgs vismaz gads, lai novērtētu visas ēkas un būves noteikto vērtību. Līdz ar to, pat nobalsojot par šo normu, to nebūtu iespējams ieviest. Šie bija tie apsvērumi, uz kā pamata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr.3. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. 4.priekšlikums ir deputāta Vītola priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas ir saņemti, ir izskatīti, un es aicinu Saeimas deputātus balsot par šī likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 4. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Pēc vairāku deputātu, tajā skaitā arī Tautas kopas “Brīvībai” deputātu, lūguma es gribu - lai nerastos mums pārpratumi un varbūt liekas diskusijas šī likuma apspriešanas laikā - pateikt to, ka šis likums neattiecas uz dzīvojamām ēkām un ka ar īpašuma nodokli netiek apliktas, šī likuma izpratnē, dzīvojamās ēkas un komunālajā saimniecībā izmantojamais īpašums, kā arī tas fiziskajām personām piederošais īpašums, ko neizmanto uzņēmējdarbībā. Šis ir īpašuma nodoklis, ar ko tiek aplikti uzņēmējdarbībā izmantojamie objekti.

Tālāk izskatīsim likumu pa pantiem. 1.priekšlikums ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, un tas ir iestrādāts komisijas - alternatīvajā - priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Protams, ir pozitīvi tas, ka atbildīgā komisija ir sapratusi to, ka, vienkārši apliekot tikai ēkas un būves nākamajā gadā... pie tam ņemot vērā vēl to apstākli, ka faktiski šo ēku un būvju reģistrs, nerunājot pat par to kadastrālās vērtības noteikšanu, nav izveidots... komisija šos apstākļus ir ņēmusi vērā un šodien piedāvā likumprojektā saglabāt principā 1997.gada kārtību, tikai samazinot šo nodokli līdz 80%. Tas, protams, ir apsveicami, taču es šobrīd šeit, šajā tribīnē, atrodos kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis, arī kā frakcijas “Latvijas ceļš” pārstāvis, un, analizējot kaut vai šos 80%, es gribu teikt, ka atlikušos 20% veido pašvaldību ieņēmumi. 5 miljoni... Un, ļoti rūpīgi analizējot nākamā gada pašvaldību ieņēmumu prognozes, ir redzams, ka faktiski šie 5 miljoni ne ar ko netiek kompensēti. Mēs varam uzskatīt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma prognozes nākamajam gadam ir pietiekami saspringtas, tomēr tās ir izpildāmas. Taču jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu attiecībā uz zemi, šīs prognozes ir diezgan... stipri apšaubāmas, un, salīdzinot ar šāgada iekasējumu, cerētais pieaugums 1998.gadā diezin vai varēs būt sasniegts. Un tāpēc, runājot kopumā par visiem pašvaldību ieņēmumos ieskaitāmajiem nodokļiem, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokli un nodokli par zemi un īpašumu, mēs prognozējam, ka nākamajā gadā faktiska pieauguma nebūs. Pie tam es gribu teikt to, ka, modelējot nākamā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas noteikumus uz 1997.gada datu bāzes, šis modelējums liecina par to, ka, lai saglabātu pašvaldībās 1997.gada līmeni, faktiski ir nepieciešami apmēram 4 miljoni. Nedaudz vairāk kā 4 miljoni. Tāpēc ikviens priekšlikums, kas samazina pašvaldību ieņēmumu bāzi attiecībā pret šīgada līmeni, nebūtu atbalstāms. Un tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā un frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā mēs lūdzam balsot par mūsu priekšlikumu, jo uzskatām, ka īpašuma nodoklis ir jāsaglabā. Un šī bāze ir jāsaglabā tajā pašā apjomā, kādā tas ir bijis 1997.gadā, ar attiecīgajiem pieaugumiem, kādi varētu būt. Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Debates beidzam. Vai Māris Vītols vēlas ko teikt komisijas vārdā?

M.Vītols. Jā. Bunkša kungam es varu paskaidrot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas nostāju šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka tas nav perspektīvi, ka ar īpašuma nodokli vēl joprojām un diemžēl arī nākamajā gadā tiks aplikti pamatlīdzekļi (tās ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi, tā ir ražošanas bāze). Mēs uzskatām, ka tas reāli neveicina uzņēmējdarbību, un uzskatām, ka nākotnē mums ir jāatsakās no šīs nevēlamās, no padomju laikiem pārmantotās prakses - aplikt pamatlīdzekļus ar īpašuma nodokli. Šis nodokļu slogs ir jāpārnes uz īpašuma patēriņu. Tādēļ mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pieņēmām tādu kompromisa variantu - vismaz par 20% samazināt šo nodokļa slogu jau nākamajā gadā, lai nebūtu šis lielais slogs uzņēmējdarbībai. Tāpēc es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tas ir priekšlikums nr. 1. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 5.priekšlikumā, bet acīmredzot, vadoties pēc iepriekšējā balsojuma, tas nav atbalstāms. Tātad mums būs jāmodificē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais 5.priekšlikums, kad mēs pie tā nonāksim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas skaidrojumam, ka šis priekšlikums nav balsojams? Deputāti tam piekrīt.

M.Vītols. Trešais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Ceturtais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums, kurā tiek mainītas ar nodokli apliekamās vērtības, jo agrāk tās bija noteiktas rubļos, bet tagad tiek pārvērstas latos, lai vienkārši svītrotu šo kauna traipu, kas ir palicis šajā likumā vēl no iepriekšējiem gadiem. Kopējā vērtība neietekmēs šā nodokļa summu, tātad tiem, kuri maksāja pagājušajā gadā noteikto nodokļa summu, tās apmērs nepalielināsies.

Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi un Prezidij! Lūdzu tomēr paņemt šo dokumentu un mazliet iepazīties ar to kaut vai pašreiz, jo mēs jau zinām, kā rubļus savā laikā pārrēķināja latos, un bija vēl “repši” pa starpu. Un zinām to, kādi zaudējumi bija un kā tagad rēķina atkal atpakaļ no šiem latiem uz rubļiem. Tad iznāk apmēram 1:1 vai pat vēl ievērojami vairāk iznāk, kad ir jāmaksā latos, nekā toreiz bija jāmaksā rubļos. Izrēķinot vidējo īpašuma vērtību, tātad tikai būvi, kā arī... Ja jūs ieskatāties, tad redzat, ka šeit ir tāds pants, kur ir rakstīts, kam ir jāmaksā un par ko. Te ir uzskaitīts: “Ar nodokli apliekamā īpašuma vērtībā ieskaita: ēku, būvju un nepabeigtās celtniecības objekta gada vidējo bilances atlikušo vērtību.” Tātad šie nodokļi tiks iekasēti pat par tām būvēm, kas nav pabeigtas. Šeit otrajā ailītē ir valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums, kurš nav apšaubīts komisijā. Tas mums stāsta, ka, ja īpašums maksās 25 000 latu, tad jums būs jāmaksā 117,5 lati plus 1,5% no īpašuma vērtības virs 25 000 latiem. Tātad, aprēķinot šo summu, iznāk, ka tā kopā ir 367,5 lati. Rēķinot klāt vidējo zemes nodokli, tas ir vēl 200 latu, tātad kopā iznāk pāri par 500 latiem - 567,5 lati būtu jāmaksā šis nodoklis.

6.pantā rakstīts: “Ja vienam īpašniekam - fiziskajai personai pieder vairāki īpašuma objekti...” un tā tālāk, tātad te ir runa par fiziskās personas īpašumu. Māris Vītols skaidroja, ka it kā, lūk, šis nodoklis nebūs jāmaksā šogad un arī vēl nākamgad, it sevišķi ja īpašumu neizmanto uzņēmējdarbībai. Mēs tikko bijām liecinieki tam, ka mēs mūsu uzņēmējdarbībai, kas pašreiz ir atsijājusies no viltus firmām, kā arī citu apstākļu dēļ savu darbību izbeigušām firmām, ka mēs šīm uzņēmējsabiedrībām pielikām klāt akcīzes nodokli benzīnam.

Mēs ļoti labi atceramies vēsturi, ka Amerikas Savienotās Valstis savu labklājību veidoja tieši, balstoties uz zemām benzīna cenām - tātad tā ir satiksme, transports, kustība, komunikabilitāte un tā tālāk. Preču pārvadāšana bija lēta, un līdz ar to varēja attīstīties uzņēmējdarbība.

Šodien vairāki mūsu apspriežamie likuma grozījumi praktiski ir vērsti pret vidējo un mazo uzņēmēju darbību. Tātad es aicinu noraidīt šo Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikumu un atgriezties pie iepriekšējām likmēm, kādas mēs esam maksājuši attiecībā uz šiem nodokļiem. Turklāt jāņem vērā šī piezīme, kuru šeit izteica Māris Vītols, ka, ja šo īpašumu neizmanto uzņēmējdarbībai... Taču daudzas SIA ir reģistrētas tieši savos personīgajos īpašumos, un uz tām šis nodoklis attieksies jau no nākamā gada. Tāpēc lūdzu neatbalstīt valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Māris Vītols vēlas ko teikt.

M. Vītols. Jā, es vēlos. Es gribu pateikt paldies no komisijas puses Ozoliņa kungam, ka viņš iestājas par to, lai uzņēmējiem tiktu samazināti nodokļi. Tāda ir arī komisijas vairākuma attieksme šajā jautājumā. Es gribu teikt, ka saskaņā ar šo priekšlikumu individuālās dzīvojamās mājas un privātais īpašums, kas netiek izmantots uzņēmējdarbībai, netiek aplikts ar nodokli. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet jo īpaši arī Ozoliņa kungu es aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu, kurā mēs ierosinām uzņēmējiem samazināt nodokli par 20%.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: “Pret nodokļu palielināšanu!”) Godātie deputāti, balsosim par Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas izteikto priekšlikumu - izteikt 4.punktu šādā redakcijā... un tālāk kā dokumentā. Tas ir priekšlikums nr. 4. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 23, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. Nākamais ir piektais - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka īpašuma nodoklim, kas ir aprēķināts par 1998.gadu, piemērojams koeficients 0,8. Tas arī nosaka, ka likuma 1. un 2.pants stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri. Šobrīd situācija ir tāda, ka 1. un 2.panta šajā likumā vairs nav, jo tie ir izslēgti no šā likuma. Līdz ar to būtu loģiski balsot par šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem un 1.punktu izteikt šādā redakcijā: “Īpašuma nodoklim, kas aprēķināts par 1998.gadu, piemērojams koeficients 0,8.” Es aicinu šādā redakcijā atbalstīt šos pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tam, kādā secībā balsot šo priekšlikumu, var piekrist, taču es vēlreiz šeit uzstājos gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, gan frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā un gribu arī atkārtot, ka, runājot par 1. un 2.panta izslēgšanu, es arī minēju to faktu, ka gan no mūsu komisijas, gan no frakcijas viedokļa šis koeficients - 0,8 nākošajam gadam nav piemērojams. Ar īpašuma nodokli īpašums ir apliekams 100% apmērā. Es vienkārši to atgādinu un aicinu tātad balsot pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Māris Vītols vēlas ko teikt?

M.Vītols. Jā, es aicinu visus deputātus atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, bet it īpaši es aicinu opozīciju tiešām nepalielināt nodokļu slogu uzņēmējiem. Tieši pretēji - vajag samazināt nodokļu slogu un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli. (Starpsauciens: “Beidz muldēt!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem ir palicis tikai viens punkts, tas ir, ka īpašuma nodoklim, kas aprēķināts par 1998.gadu, piemērojams koeficients 0,8. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie deputāti, uz otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Aicinu Saeimu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Izskatīsim saņemtos priekšlikumus pa pantiem. Pirmais ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

M.Vītols. Otrais arī ir deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas pašā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Ceturtais arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Piektais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Nagobada kunga priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. Sestais arī ir Nagobada ...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tātad deputātiem pret piekto priekšlikumu nav iebildumu, tas ir pieņemts.

M.Vītols. Sestais arī ir Nagobada kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums pilnīgi reāli samazināt ienākumu nodokļa likmes īpaši atbalstāmajos reģionos. Tātad, ja visā valstī šo uzņēmumu ienākumu nodokļa likme ir 25%, tad šis ir priekšlikums īpaši atbalstāmajos reģionos noteikt šo likmi 20%. Es domāju, ka mums nevar būt šeit cits viedoklis, kā atbalstīt šo priekšlikumu, atbalstīt šos īpaši atbalstāmos reģionus, lai kaut nedaudz stimulētu uzņēmējdarbības attīstību tur un pārvarētu tur šobrīd pastāvošo katastrofālo bezdarba situāciju. Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Roberts Zīle - Latvijas Republikas finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Pēc dziļas diskusijas par šo problēmu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Motivācija ir tāda. Kad būs pieņemts Īpaši atbalstāmo reģionu likums, tur, bez šaubām, būs paredzētas attiecīgas atlaides uzņēmumu ienākumu nodoklī un iedzīvotāju ienākumu nodoklī. Tas orientēts uz to, lai patiešām šajos reģionos ienāktu īstas investīcijas, kas rada darba vietas. Bet, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad otrā un trešā daļa nosaka to, ka jebkurš varēs reģistrēt, piemēram, Balvos (tas būs īpaši atbalstāmais reģions) jebkuru savu SIA, kantori (galvenais - varēs to reģistrēt, teiksim, Balvu rajonā) un saņemt visas atlaides visur, kur viņš Latvijā darbosies, vai ārpus Latvijas. Tātad - vai no tā Balvos rodas darba vietas? Tāda ir tā situācija, par ko mēs te runājam. Un saistot ar otro daļu... Ir runa par 20% no peļņas nodokļa atlaides. Godātie kolēģi, ja tās patiešām ir investīcijas ražošanai, darba vietu radīšanai, uzņēmējdarbības attīstīšanai šādos atpalikušos rajonos, tad viņiem galvenais atvieglojums ir zaudējumu pārnešana uz nākamajiem gadiem, kad būs peļņa. Tas te ir iestrādāts. Viņiem galvenais atvieglojums ir tas, ko mēs tikko nobalsojām, - par lielākām amortizācijas normām, daudz lielākām nekā visās citās vietās. Un ja viņiem ir normāla investīcija... Pirmajos gados vispār nemaz peļņas nevar būt. Un, ja viņiem ir kaut kāda neliela peļņa, tad nav pārāk būtiski, lai šie 20% mums sarežģītu visas šīs administrēšanas problēmas. Tāpēc es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli šajā jautājumā, kas ir dziļi diskutēts un apspriests. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies visas izmeklēšanas komisijas darbībā... arī Panteļējeva kungs labi zina, ka diez vai Nauru bankā parādās daudz darba vietu? Drīzāk parādās reālā nauda un ieiet šīs valsts vai kaut kādas sistēmas nodokļos, parādās atskaitījumi. Šinī gadījumā mēs patiešām varam uzdot jautājumu: vai mēs ceram uz darba vietām vai ceram uz nodokļiem, kas ienāks šo reģionu kasēs? Šis ir diskutabls jautājums. Tādēļ patiešām varētu arī uzdot jautājumu: vai tas būs slikti, ja papildus šajā reģionā parādīsies tās firmas, kuras maksās reģionā nodokļus? Es uzskatu, ka šajā gadījumā vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šeit atkal ir interesanta lieta. Runa ir par to, ka ir jāmaksā normāli 25% ienākuma nodoklis, kā pensionāram, tā normālam uzņēmumam. Bet, ja tev peļņa ir vairāk nekā 600 000 latu gadā, tu maksāsi tikai 10%. Un iedomājieties, ka to varētu darīt pilnīgi citādi. Varētu atbrīvot visus “mazos”, visus pensionārus, varbūt pat visus iedzīvotājus, no nodokļiem un likt šiem lielajiem “lauvām”, kas izmanto Latvijas stratēģisko pozīciju pasaulē, maksāt kārtīgu nodokli. Varētu arī uzlikt nodokli tiem 20 miljardiem, kas ir aizplūduši no Latvijas zagtā naudā. Ja Latvijas Banka to gribētu darīt. Bet, skat’, ko mēs darām! Mēs šeit tagad nolemjam, ka tas būtu nepareizi, ja mēs, tā teikt, pārceltu nodokļus no kāda lielāka centra uz, teiksim, Balviem un Balvos būtu vairāk naudas. Var būt, ka tā nauda būs ilgāk apritē. Cilvēki Balvos to naudu neizdos spožiem limuzīniem un skaļām sirēnām, lai trenkātu latviešu tautu nost no ielām, kad iebrauc kāds sīks ierēdnis no ārzemēm. Mums nesen Ārlietu komisijā stāstīja, ka Krasta kungs esot pavadījis vairākas dienas Norvēģijā un ka neviens viņam nekādu vērību neesot pievērsis, tikai viens latviešu žurnālists. Bet, kad atbrauc pie mums kaut kāds apakšministrs no kaut kurienes, mēs, latvieši, visus dzenam tā kā vistas nost no ielām: “Ūūū!” Ar spožām mašīnām brauc, ne jau ar vienkāršām. Draugi, iedomājieties, - ja mēs šo apakšministru vizinām nevis ar vienkāršu mašīnu, bet ar 60 000 latu vērtiem limuzīniem, mums taču jāstāsta viņam, ka mēs esam bagāta tauta, gatava maršēt uz Eiropu. Skat, kāda mums tā nodokļu politika - pilnīgi apvērsusies tā ir! Mēs to zinām, bet labot to mēs negribam, jo mums arī patīk tā iespēja, ka kādreiz arī mēs varēsim braukt ar to lielo limuzīnu un trenkāt to tautu. Vai tas nav forši - trenkāt tās vistiņas, ja? Turklāt jāņus vistiņus un perepjolkinus nost no ielām? Jo mums tā nauda aug tanīs SIA, kas te maksā tikai 10% nodokli, vai tajās firmās, kas māk to naudu it kā pelnīt ofšoros un aizvest to uz Nauru vai kaut kur citur, jo tas ir godīgi. Bet, ja mēs to naudu, peļņas avotu, pārceļam uz Balviem, tas it kā budžetam būtu slikti. Un man jāraud krokodila asaras līdz ar Vītola kungu, ka tas nu gan būtu nežēlīgi, ja mēs Balviem atļautu būt tādam mazam ofšoriņam, kur tikai 80% no nodokļiem būtu jāmaksā, un tā naudiņa aizplūstu pirmām kārtām tur, nevis uz Nauru. Kauns, draugi, kauns! Kā mēs varam šitā rīkoties? Atkal aizgājām kodolam garām, lielie nodokļu “kumosi” - tie nāk tikai par 10%, bet pensionāram jāmaksā 25%. Un, ja kāds pārceļ kaut ko uz Balviem, tad viņam ir jāmaksā 20%. Bet iedomājieties - ja tev ir labs advokāts, tāds, kas spēj simtiem latviešu banku izveidot Nauru, tādu, kurām prezidenti dzīvo Latvijā, tad tu vari tur pārvest naudu un nemaksāt nekādu nodokli. Un jūs, padomes pārstāvji, zināt, kuri tie ir, bet jūs viņus atbalstāt. Jūs zināt, kuras ir tās lielās firmas, kuras maksā tikai 10% nodokli. Bet tam pensionāram ir jāmaksā un jāturpina maksāt 25% no savas nekaunīgi mazās peļņas, no tā, ko viņš ir visu mūžu pelnījis, bet nav saņēmis pilnībā. Viņam ir jāmaksā tas nodoklis, bet jums, kas varat aizdzīt savu naudu uz Nauru, - jums nekas nav jāmaksā. Mīļie kungi, atbalstīsim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Tas nav pilnīgs, tas nekā daudz neuzlabos, bet tas tomēr būs mazs uzlabojums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka mēs apspriežam Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valda Nagobada priekšlikumu, kurš ir ar numuru 6.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu nedaudz oponēt Zīles kungam sakarā ar viņa izteiktajiem argumentiem, ka šis likums reāli nedarbosies šo īpaši atbalstāmo reģionu labā. Es varu pateikt pilnīgi nepārprotami, ka tas darbosies. Un jebkurā gadījumā tā ir noteikta politiskā griba, ko mēs šeit parādīsim, un atsevišķus mehānismus šajā likumā varēs pēc tam sakārtot, ja tas būs nepieciešams. Šāds nodokļu atvieglojums īpaši atbalstāmiem reģioniem pilnīgi konkrēti veicinās šo reģionu attīstību, un tāpēc es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Mauliņa kungs, jūs pirmo reizi runāsiet? Es neatceros... Jūs pirmo reizi runāsiet?

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es gribu tikai diviem jautājumiem pievērst uzmanību. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Nagobads. Vai Ministru kabinetā ir kaut kāda darbu koordinācija vai nav, ja šeit, parlamentā, mums jādzird strīds starp ministrijas parlamentāro sekretāru un finansu ministru? Bez tam finansu ministrs, piedodiet, jūs skaidri dezinformē, sacīdams, ka uzņēmumu reģistrēs, lūk, Balvu rajonā, bet pats uzņēmums atradīsies Rīgā. Lai gan likumprojektā, priekšlikumā viss ir ļoti skaidri pateikts. Es to nolasīšu zināšanai Zīles kungam, lai viņš to zinātu un lai iegaumētu, ka vajag izlasīt likumu un tikai tad runāt. Šis teksts skan tā: “Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par 20 procentiem no nodokļa summas uzņēmumi, kas atrodas un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktajā īpaši atbalstāmajā reģionā.” Tātad uzsveru: atrodas un darbojas, nevis reģistrēti. Lūdzu nedezinformēt, lūdzu normāli darboties valdībā.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - Latvijas Republikas finansu ministrs. Otro reizi.

R.Zīle (finansu ministrs).

Es atļaušos vienīgi mazu piezīmi pateikt Mauliņa kungam par to, ko nozīmē “atrodas un darbojas”. Tas nozīmē to, ka šiem uzņēmumiem ir viena bilance, kurā ir tās lietas, kuras... uzņēmumus darbina visā Latvijā vai pat ārpus Latvijas, bilance ir viena; peļņa, zaudējumu aprēķins ir viens, naudas plūsma ir viena, un jūs nekad neatradīsiet to daļu, kas ir reāli Balvu rajonam... kas ir kādā citā vietā... Tas arī ir viss. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Vai Māris Vītols vēlas ko teikt komisijas vārdā?

M.Vītols. Jā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka nodokļu atlaides nav vienīgie instrumenti, ar ko veicināt uzņēmējdarbību šajos atbalstāmajos reģionos. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka tikpat efektīvs instruments ir paātrināta amortizācija, tikpat efektīvs instruments ir arī zaudējumu pārnešana 10 gadus uz priekšu. Mēs neuzskatām, ka nodokļu atlaides ir vienīgais salmiņš, pie kā būtu jāturas, lai nodrošinātu attīstību šajos atbalstāmajos reģionos. Tādēļ mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valda Nagobada priekšlikumu papildināt 21.pantu ar jaunām daļām - otro un trešo daļu - šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums ar numuru 6. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 27, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums, steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pirmie ir priekšlikumi, kas ir saņemti no Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas; tur ir divi varianti 10.panta pirmās daļas 3.punkta redakcijai. Iesniedzēji šo pirmo variantu atsauc, tātad runa šobrīd ir par otro variantu, kurš nosaka: “summas trīskāršā apmērā, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma lieluma; ”. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, es lūdzu jūs nelasīt turpmāk priekšlikumus, jo tie ir deputātiem redzami dokumentā.

Vēlas debatēs runāt Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinu atbalstīt Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, jo šis priekšlikums, man šķiet, ir ļoti būtisks šodienas situācijai, jo tas radīs pamatu, lai atdzimtu padomju gados jau krietni aizmirstais ziedošanas un žēlsirdības tikums. Proti, mums ir pietiekami daudz bagātu ļaužu, bagātu, tā sakot, fizisku personu, kuras būtu gatavas ziedot, sponsorēt noteiktas dzīves jomas, un mums vajadzētu tikai mudināt uz to, lai valsts budžets lielā mērā tiktu atvieglots, ja ir tādi bagāti cilvēki, kuri no savas kabatas vēlas sponsorēt, ziedot vienu vai otru naudas summu. Manuprāt, ir divas ievērojamas dzīves sfēras, kurās šādi ziedojumi varētu notikt. Pirmām kārtām es gribu minēt draudzes. Mīļie kolēģi, padomju gados bija tā, ka draudze bija iesprostota baznīcas sienās un neko citu kā reliģisku darbību tikai baznīcā tā veikt nevarēja. Šodien draudzes darbība ir pasaulē daudz, daudz plašāka. Baznīcas lielā mērā uzņemas veselības aprūpi - ir zināmas baznīcu slimnīcas, pasaulē ir zināmas baznīcu pārziņā esošās veco ļaužu aprūpes vietas; ir zināmas baznīcu skolas un universitātes. Visam tam arī Latvijā būtu pamats un iespēja, ja tikai būtu nauda. Proti, ja tikai būtu bagāti cilvēki, kuri tiktu pamudināti ziedot draudzei, lai tā varētu veikt šos neapšaubāmi visai sabiedrībai ļoti būtiskos pienākumus, tādējādi atslogojot valsts budžetu.

Otra liela sfēra, kurā darbotos šie fizisko personu ziedojumi, manuprāt, varētu būt skola. Mēs daudzi būtu gatavi ziedot savai dzimtajai skolai, mēs būtu gatavi dot līdzekļus gan skolu remontiem, gan mācību līdzekļu uzlabošanai, visam tam, kam valstij pašai nav tik daudz naudiņas, un mums ir līdz ar to jāatbalsta katra šāda iniciatīva, ja ir cilvēki, kuri gribētu to darīt. Tāpēc es gribētu uzsvērt: skolām, kultūras iestādēm, veselības iestādēm, sporta iestādēm un draudzēm, par ko ir runa šajā labojumā, ir vitāli nepieciešams šis labojums, lai nāktu fiziskas personas, bagāti ļaudis, un ziedotu tām un darītu mūs visus, visu mūsu sabiedrību bagātāku. Cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt... vēlas. Roberts Zīle - Latvijas Republikas finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja vairāku iemeslu dēļ. Iedzīvotāju nodokļu maksājumi tomēr ir savādāki nekā uzņēmumu ienākumu nodokļu maksājumi. Pirmkārt, iedzīvotāju ir daudzreiz vairāk nekā uzņēmumu, tas nebūtu tas galvenais arguments, bet mēs zinām, cik vienkārši ir tādā veidā veikt nekontrolētus ziedojumus, un izveidot šos fondus arī nav pārāk grūti. Es nenoliedzu, ka šāda situācija, ka mēs līdzīgu normu varēsim kādreiz pieņemt, pastāv, bet es lūgtu to nedarīt tagad, jo valdība izstrādā kopīgu, vienotu Ienākumu nodokļa likumu, kurš varētu stāties spēkā 1999. gada 1. janvārī. Ja visi kopā Saeimā labi izskatīsim šo likumu nākamajā gadā, tad tas tā arī varētu būt. Bet šeit ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, un es lūdzu tik nopietnus jautājumus tomēr nepieņemt, neizanalizējot visas citas lietas. Jo, es atgādināšu, joprojām nav normālas ienākumu nodokļu deklarācijas iedzīvotājiem; tur būs nodokļu priekšapmaksu atmaksas no pašvaldību līdzekļiem un tamlīdzīgas lietas, jo iedzīvotāju ienākumu nodoklis ieplūst pašvaldībās un veselības speciālajā aprūpē.

Es lūdzu ņemt to vērā un neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vītola kungs nevēlas neko teikt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu izteikt 10. panta pirmās daļas 3. punkta sākumu šādā redakcijā: “summas trīskāršā apmērā...”. Turpmāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr. 1. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 18, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Ceturtais ir deputāta Čerāna kunga priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu cilvēkiem, kuru apgādībā ir citas personas. Šis priekšlikums piedāvā palielināt to naudas summu, to algas daļu, kura netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tām personām, kuras audzina bērnus vai kuru apgādībā ir citas personas. Šī priekšlikuma pieņemšana kaut daļēji realizētu mūsu valstī dažādu demogrāfijas komisiju izstrādātos ieteikumus par to, ka vajadzētu atteikties no neapliekamā minimuma vispār, bet tajā pašā laikā noteikt ļoti lielu šo neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām. Ja mēs skatāmies šo radikālo variantu, tad jāteic, ka šajā variantā zaudētu tikai tās personas, kurām nav bērnu, un nedaudz zaudētu arī ģimenes, kurās divi vecāki uztur vienu bērnu. Bet iegūtu visas tās ģimenes, kurās apgādājamo skaits pārsniedz apgādnieku skaitu, un ieguvējas būtu arī tās ģimenes, kurās šis apgādājamo skaits ir vienāds ar apgādnieku skaitu.

Es saprotu, ka šis ir ļoti radikāls priekšlikums, un es saprotu, ka ir kopējā politiskā vienošanās Sadarbības padomē, un valdība šogad nemaz šo jautājumu nebija ielikusi sev darba kārtībā, bet šis priekšlikums ir ticis nopietni vērtēts iepriekšējos gados. Diemžēl arī toreiz šī mūsu kopējā politiskā griba nebija par labu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Šis mans priekšlikums, ņemot vērā visus šos apstākļus, ir zināms kompromiss. Es piedāvāju, ka šo neapliekamo minimumu personai pašai par sevi un šo neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu vajag noteikt vienādā apmērā, tādējādi pasperot kaut pussolīti pretī demogrāfisko problēmu risināšanai.

Godātie kolēģi! Es gribu pateikt jums statistikas datus, skaitļus, kas pilnīgi skaidri liecina par ārkārtīgi drūmu ainu: 1996. gadā Latvijā ir piedzimuši 19 000 bērnu, bet nomiruši 34 000 cilvēku. Mirušo cilvēku skaits gandrīz divkārt pārsniedz dzimušo cilvēku skaitu (tā ir absolūti sausa statistika), un diemžēl šī tendence turpinās jau vairākus gadus. Ja šāda attīstības tendence turpināsies un mēs neko nedarīsim, tad pēc dažiem desmitiem gadu var izrādīties, ka mūsu valstī iedzīvotāju skaits (to skaitā arī latviešu skaits) būs samazinājies divas reizes. Un cik tad tālu mēs būsim līdz tam, ka latvieši vispār izzudīs kā tauta? Tas nozīmē, ka mūsu valsts šajā brīdī nevar palikt vienaldzīga. Tas nozīmē, ka mums ir jāizdara tas, kas ir mūsu kompetencē, un tas ir tas, ko mums ir iespējams izdarīt, lai kaut nedaudz stimulētu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

Es gribu vērst visu jūsu uzmanību uz to, ka šis lēmums nav saistīts ar papildu līdzekļu prasīšanu no valsts budžeta. Šis priekšlikums saistīts tikai ar līdzekļu pārdali no tām ģimenēm, kurām nav bērnu, un no tiem cilvēkiem, kuriem nav bērnu, par labu tiem cilvēkiem, kas audzina bērnus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu, godātie deputāti, to izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl deputāti, kas vēlas runāt debatēs? Nav. Debates beidzam. Vai Vītola kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu, viņš iesaka aizstāt vārdus... un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr. 4. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir piektais priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir sestais priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 14. pantu - par nodokļu atlaidi ziedotājiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.44. Tātad mums šinī brīdī būtu darbs jāpārtrauc, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam jūs pārtraukt 1997. gada 13. novembra ārkārtas sēdes darba kārtību pēc desmitā darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” - izskatīšanas un turpināt ārkārtas sēdi 1997. gada 20. novembrī pulksten 9.00. Ar cieņu...” Te ir parakstījušies vesela rinda deputātu.

Tagad viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Tagad ir gan pārtraukuma laiks, bet izlemsim šo jautājumu.

Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka trešais lasījums likumam “Par valsts pensijām” ir sen gaidīts, šis jautājums ir ļoti daudz apspriests; es domāju, visa zāle ir pietiekami labi informēta par šiem grozījumiem, un es aicinu neatlikt šo jautājumu un tomēr šodien izskatīt šo likumprojektu, jo cilvēki patiešām to gaida.

Sēdes vadītājs. Tā bija uzstāšanās “pret”.

“Par”. Vēlas runāt Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šeit ir pietiekami daudz acetona smakas no blakus esošās zāles, un paši jūs esat pietiekami nokusuši. Nebūtu nekādas jēgas runāt par visai valstij svarīgiem jautājumiem vēlu vakarā, ja mēs varētu to visu darīt nākamajā ceturtdienā normāli, no rīta. Es aicinu šoreiz pārtraukt šo sēdi un to turpināt nākamceturtdien pulksten deviņos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo jautājumu balsojot. Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - šodienas ārkārtas sēdi pārtraukt pēc darba kārtības 10. jautājuma izskatīšanas un turpināt 20. novembrī pulksten 9.00. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, mums ir jāizskata vēl viens desmit deputātu priekšlikums. Deputāti ierosina turpināt 13. novembra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. Godātie deputāti, mēs jau esam nolēmuši, ka mēs sēdi pārtraucam pēc darba kārtības 10. jautājuma. Tātad šajā gadījumā mēs esam pieņēmuši lēmumu par darba kārtības 11. jautājumu. Bet vai mums strādāt ar pārtraukumu vai bez pārtraukuma? Par to mums ir jālemj, jo šādu priešlikumu deputāti ir iesnieguši.

Par pārtraukumu. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mums ir pavisam nedaudz laika palicis, lai pabeigtu darbu pie konkrētā likumprojekta. Es aicinu tomēr pabeigt tā izskatīšanu 15-20 minūšu laikā, un tad mēs būsim šodienas sēdi pabeiguši. Pārtraukums pusstundas garumā ir galīgi nevajadzīgs. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - strādāt šodien bez pārtraukuma, līdz būsim izskatījuši darba kārtības 10. jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu.

Vārds Aidai Prēdelei - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātei. Tātad atgādinu jums, ka mēs izskatām sesto priekšlikumu.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau uzstājos sakarā ar pirmo priekšlikumu par šo likumprojektu. Šā priekšlikuma būtība ir ļoti, ļoti līdzīga. Es vēlreiz uzsveru, ka runa ir par tiem nodokļu atvieglojumiem, kurus varētu saņemt fiziskās personas par ziedojumiem mūsu skolām, mūsu kultūras iestādēm, sporta iestādēm, mūsu slimnīcām, kurām taču tik ļoti ir nepieciešama palīdzība. Kolēģi, jūsu vidū ir tik daudz mediķu, tik daudz, manuprāt, žēlsirdīgu un saprotošu cilvēku, ir arī draudžu locekļi... Tas viss nāks šīm sfērām par labu. Varbūt bija kādi deputāti, kuri pirmajā reizē, nesaprata, kā jābalso. Viņi varbūt neieklausījās, varbūt bija iegrimuši kādā sarunā... Tāpēc es ļoti lūdzu nobalsot otro reizi un padomāt par to, par ko balsojam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Māris Vītols vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu 14.pantu. Tālāk kā redakcijā. Priekšlikums nr.6. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir saņemts no frakcijas “Latvijai” - 7.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir ierosinājums pāriet uz proporcionālo ienākuma nodokļa sistēmu - likmju sistēmu. Mēs ierosinām diferencēt ienākuma nodokļa likmi atkarībā no ienākuma lieluma. Princips ir tāds - jo lielāks ir ienākums, jo vairāk pieaug arī nodokļa likme. Un to mēs šeit priekšlikumā redzam.

Mēs ierosinām vairākas šīs diferenciācijas pakāpes jeb vairākus līmeņus - minimālo un to, kas tālāk pieaug par 2 000 latu. Varētu teikt, ka šā priekšlikuma mērķis ir divējāds: no vienas puses, ir fiskāls mērķis, tātad mēs budžetā ieņemtu vairāk līdzekļu, bet, no otras puses, varētu teikt, ka šim priekšlikumam ir arī sociāli politisks mērķis, tas ir, ka ar šāda priekšlikuma ieviešanu, ar proporcionālās sistēmas ieviešanu, mēs panāktu arī to mūsu domu vai ideju, kuru izteikuši ne tikai mūsu frakcijas deputāti, bet arī citu frakciju deputāti, proti, runa ir par šā vidusslāņa veidošanu. Tādējādi mēs samazinātu šo lielo starpību starp ļoti lieliem ieņēmumiem, no vienas puses, no kā mums veidojas sabiedrībā tas bagātnieku slānis, un, no otras puses, nabadzīgo slānis. Šādā veidā mēs atbrīvotu no nodokļa vai samazinātu šo nodokli šim iedzīvotāju slānim ar mazākiem ienākumiem, bet palielinātu šos maksājumus iedzīvotājiem, kas saņem lielākus ieņēmumus. Tad mēs šo mērķi varētu arī sasniegt, vismaz daļēji sasniegt. Tāpēc mūsu priekšlikums ir diferencēt ienākuma nodokli. Es aicinu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es tiešām esmu pārsteigts šoreiz par šo opozīcijas priekšlikumu, kura vienmēr iestājas par nodokļu samazināšanu, bet šeit tos grib tieši palielināt. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji galvenokārt ir individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, zvejnieku saimniecības, amatnieku uzņēmumi, mazie veikali, aptiekas, visi tie, kuriem gada ieņēmums ir mazāks par 45 000 latu. Šobrīd frakcija “Latvijai” ierosina palielināt viņiem šo nodokli un noteikt šo 45% likmi, bet tajā pašā laikā visiem uzņēmumiem, bankām, visiem pārējiem paliks 25% likme. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nereāli un ka to nekādā gadījumā mēs nedrīkstētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti un godātais Baloža kungs! Mani tiešām nedaudz pārsteidza šī jūsu argumentācija un šie jūsu lietotie izteicieni, kad jūs sacījāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa galvenie maksātāji ir kaut kādi mazie amatnieki un tamlīdzīgi. Līdz šim es biju sapratis to, - un tā joprojām ir mana pārliecība -, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa galvenie maksātāji ir iedzīvotāji - fiziskās personas, un, ja tas tā nebūtu, tad mums būtu pienācis pēdējais laiks grozīt šā likuma nosaukumu. Taču, ja mums šeit ir kaut kas sajaukts un kaut kādas nepareizas personu kategorijas ir saliktas iekšā viena vai otra nodokļa maksātājos, tad tas nedrīkst būt par šķērsli tam, ka mēs nosakām progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.Tas nozīmē, ka tām fiziskajām personām, kurām ir lielāki ienākumi, ir jāmaksā arī lielāki nodokļi. Šī kārtība ir spēkā daudzās pasaules valstīs, bet jo sevišķi daudzās Eiropas valstīs. Šajā ziņā mēs neesam izdomājuši pilnīgi neko jaunu, taču mums vienreiz ir jāizbeidz tā neierobežoti liberālā politika, kas ar nodokļu palīdzību veicina sabiedrības noslāņošanos bagātajos un nabagajos, kas palielina šo plaisu un nebūt neaicina bagāto daļu ne uz kādu solidaritāti attiecībā uz nabago. Mums ir nepieciešama šī sabiedrības solidaritāte. Mums ir jāspēj nodrošināt visiem mūsu sabiedrības locekļiem cilvēka cienīgs dzīves apstākļu minimums. To var izdarīt tikai tādā veidā, ka ņem nodokli no tiem, kuri ir bagātāki. Šī kārtība nav jauna, šī kārtība atbilst taisnīguma principam, un tāpēc mēs arī aizstāvam šo kārtību.

Es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es šajā gadījumā gribētu palīdzēt Čerāna kungam un paskaidrot, ka Vents Balodis šoreiz mēģina maldināt tautu un klausītājus, jo, skat, ja kādam cilvēkam ir tie lielie ienākumi, viņš tos ņem no savas firmas vai no firmas, kas viņam maksā, bet, ja kāds grib veidot uzņēmumu, kaut kādu SIA vai komercuzņēmumu, tad viņš ir juridiskā persona, kura maksās nodokļus kā juridiskā persona. Šeit ir runa par to, ko saņem fiziskā persona, tāpēc centieni samaisīt šos divus jēdzienus ir drusku nekaunīgi, bet tagad mēs zinām, ka ne visi... Es gan būtu teicis, ka Vents Balodis ir viens no godīgākajiem pozīcijas deputātiem, bet nu arī viņam laikam sāk pielipt tā slimība, ka ir druscītiņ tie fakti jāsagroza. Valdmanis teica tā, vai Ozoliņš izturas tā un, zin, vienkārši tautai melo.

Ir liela starpība starp uzņēmuma nodokli un fiziskās personas nodokli, un gan fiziskās personas nodoklim, gan, manuprāt, arī uzņēmuma nodokļiem ir jābūt progresīviem, taču uzņēmuma nodoklis varētu būt mazāk progresīvs, nekā ir iedzīvotāju jeb fiziskās personas nodoklis. Taču tā negodība mūsu latviešu sistēmā ir, ka tie, kuri pelna augstu naudu, neatkarīgi no tā vai viņiem ir SIA vai nav vai viņi ir lielas firmas īpašnieki vai ne, viņiem tagad, pastāvot esošajai sistēmai, ja viņu ienākumi ir diezgan augsti, ir jāmaksā tikai 10%, bet tai vecajai tantiņai, kurai ir nežēlīgi zema pensija, viņai it kā ir jāmaksā 25%. Un tā ir viena nekaunība, kuru it kā opozīcija grib uzturēt un kuru mums vajadzētu mēģināt novērst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Māris Vītols vēlas ko teikt.

M.Vītols. Godātie deputāti! Godātie opozīcijas deputāti! Šā likuma mērķis nav ar paaugstinātām nodokļu likmēm palielināt interesi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šā likuma mērķis nav pacelt nodokļu slogu un stimulēt to, lai arvien vairāk cilvēku izvairītos no nodokļu maksāšanas. Šā likuma mērķis ir panākt to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku godīgi maksā nodokļus un lai nodokļu ieņēmumi budžetā palielinās. Un tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šajā laika periodā visobjektīvākais un efektīvākais ir noteikt proporcionālu nodokļu likmi. Paldies.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - izteikt 15.panta 2.punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums nr.7. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Čerāna priekšlikums - 8.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcijas “Latvijai” deputāts. Zelgalvja kunga nav zālē. (Starpsauciens: “Ir, ir!”) Par 8.priekšlikumu ir pieteicies runāt Elmārs Zelgalvis, (Starpsaucieni: “Viņš attiecās. Nerunās!”) bet viņš nerunās.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums ar līdzīgu ideju, kāda bija iepriekšējā, tomēr šeit tiek piedāvāts zināms kompromisa variants, jo diemžēl es to jau varēju paredzēt, ka šādu principiālu priekšlikumu, kāds bija iepriekšējais, valdošais vairākums nebūs gatavs atbalstīt. Diemžēl šīs manas bažas ir piepildījušās, un tāpēc, lai kaut nedaudz iedzīvinātu šo principu par progresīvo ienākuma nodokli, es lūdzu jūs, godātie deputāti, nobalsot par šo manu priekšlikumu. Te arī ir progresīvais ienākuma nodoklis, bet šis solis ir neliels - tikai no 25% līdz 30%. Sāksim šo lietu darīt kaut nedaudz. Es lūdzu nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Vītola kungs vēlas ko teikt?

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu... un tālāk kā tekstā. Priekšlikums nr.8. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Godātais sēdes vadītāj! Balsojuma rezultātā par 6.priekšlikumu, kur tika atbalstīts LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, šajā dokumentā ir izveidojusies pretruna starp šo nobalsoto jauno redakciju un starp 1.priekšlikuma pirmā varianta jeb 10.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju. Līdz ar to būtu nepieciešams atgriezties, lai likvidētu šo pretrunu pirmā priekšlikuma 1.variantā un to atbalstīt, kā tas netika izdarīts no sākuma.

Sēdes vadītājs. Mēs saskaņā ar Kārtības rulli atgriezties nevaram...

M.Vītols. Šobrīd savstarpējā pretrunā ir 10.panta pirmās daļas 3.punkts un ...

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, šobrīd mutiski jūs nevarat izteikt priekšlikumus. Atbildīgā komisija varēja izteikt priekšlikumu un nodot to atpakaļ komisijai tālākai izstrādāšanai, bet šādi priekšlikumi, ko jūs izsakāt mutiski, nav balsojami.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu balsot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai par kārtību, kā lieta tālāk virzāma, Zīles kungs? Par ko jūs gribat runāt? Lūdzu! Roberts Zīle - Latvijas Republikas finansu ministrs - par kārtību, kā lieta tālāk virzāma.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Kā jau Vītola kungs norādīja, šeit ir juridiska pretruna, tāpēc es ierosinu lietu virzīt tālāk tā, ka šodien nevajadzētu balsot šo likumu, bet atdot to atpakaļ atbildīgajai komisijai un tad atgriezties vēlreiz pie šā jautājuma.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, ja jūs vēlaties, tad šobrīd, bez šaubām, to var izteikt rakstveidā, un tad deputāti balsos. Ja viņi nenobalsos, tad šis likumprojekts tiks nodots atpakaļ komisijām atbilstoši Kārtības rullim. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 29, atturas - 17. Likumprojekts pēdējā, galīgajā, lasījumā nav pieņemts.

Atbilstoši Kārtības rullim atbildīgā komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt atbildīgajai komisijai priekšlikumus līdz 16.datumam un izskatīt šos priekšlikumus 20.datumā.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgā komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.novembri, bet izskatīt 20.novembra sēdē. Vai ir citi priekšlikumi? Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man liekas, ka mēs šodien apspriedām šo likumu, bet vajag to apspriest vēlreiz, tāpēc piedāvāju 20.novembri un par izskatīšanas datumu - 27.novembri.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim vispirms vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Te tika ierosināti divi datumi: no atbildīgās komisijas puses - 16.novembris, bet deputāts Golubovs ierosina 20.novembri. Jābalso ir tālākais no šiem ierosinājumiem. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 20.novembri! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 10. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek 16.novembris.

Tad mums vēl ir jāpieņem lēmums par deputāta Golubova ierosinājumu - 27.novembrī izskatīt to sēdē, turpretī atbildīgā komisija ierosina 20.novembri. Atkal ir jābalso tālākais datums. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu atkārtoti 27.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 44, atturas - 10. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek spēkā atbildīgās komisijas termiņi: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris, bet izskatīšana sēdē - 20.novembrī.

Godātie deputāti, līdz ar to atbilstoši mūsu pieņemtajam lēmumam es pasludinu pārtraukumu mūsu ārkārtas sēdē līdz 20.novembrim pulksten 9.00 no rīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Pauls Putniņš, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Leonards Stašs, Dainis Turlais, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka nākamā sēde, ārkārtas sēde, notiks 18.novembrī pulksten 12.00. Tā būs svinīgā sēde, kas veltīta mūsu valsts neatkarības gadadienai.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute