Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 15. maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir saņemti vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais. Sakarā ar likumprojekta steidzamību Juridiskā komisija lūdz Saeimas sēdes darbībā kā pirmo jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" iekļaut likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Tas mūsu darba kārtībā ir 15. jautājums, un komisija lūdz to izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Iesniegumu ir parakstījusi Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Marjašas kundze. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Tātad 15. jautājumu mēs izskatīsim kā nākamo pēc 8. jautājuma.

Nākamais ir iesniegums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Komisijas vadība, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 17. punkta - likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli" trešajā lasījumā - izskatīšanu uz Saeimas 22. maija sēdes darba kārtību. Tātad komisija lūdz no šīsdienas darba kārtības svītrot 17. punktu. Šis jautājums saskaņā ar komisijas priekšlikumu nav apspriežams un no šīsdienas darba kārtības tiek svītrots.

Nākamais iesniegums arī ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 38. punktu - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" - nodot atpakaļ komisijai sakarā ar to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas ir līdzatbildīgā komisija, ir iesniegusi alternatīvu likumprojektu. Gribu paskaidrot komisijai un deputātiem, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. panta otro daļu šis jautājums ir izskatāms pirms balsošanas par lietu pēc būtības. Tādēļ izlemsim jautājumu par nodošanu atpakaļ komisijām, ja šīsdienas sēdē tiksim līdz darba kārtības 38. jautājuma apspriešanai.

Tālāk. Ir iesniegti papildinājumi šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Vienpadsmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Vai "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav? Tātad iekļaujam šo jautājumu darba kārtības sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana..." kā darba kārtības 9. jautājumu, pēc astotā.

Ir iesniegums, kurā arī 11 deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Andra Amerika atsaukšanu no Saeimas Saimnieciskās komisijas". Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Iekļaujam to pēc jautājuma izlemšanas par Bokas kungu.

Ir vēl arī 11 deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Iekļaujam darba kārtībā pēc nupat iekļautā jautājuma par Amerika kungu.

Vēl. Ir 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Andra Amerika ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijas sastāvā". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav? Tātad iekļaujam darba kārtībā.

Un vēl. Ir iesniegums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 25. punktu - likumprojekta "Muitas likums" izskatīšanu otrajā lasījumā - pirms darba kārtības piektās sadaļas "Saeimas 24. aprīļa sēdē iekļautais, bet neizskatītais likumprojekts un patstāvīgais priekšlikums". Tātad komisija lūdz darba kārtības 25. punktu pārcelt pēc 11. punkta. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies. Esam vienojušies.

Vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sākam izskatīt akceptēto darba kārtību.

Pirmā sadaļa. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Pirmais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsauc savu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums līdz ar to izlemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis likums ir viena no galvenajām "Baltās grāmatas" prasībām, es lūgtu to nodot arī Eiropas lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Inkēna kunga priekšlikumu - nodot likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai izskatīšanai? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vai ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi! Par cik šis likumprojekts ir izstrādāts un komisijai ir jau arī rakstiski iesniegts iesniegums Prezidijam, es lūgtu jūsu atbalstu, lai mēs šo likumprojektu šodien iekļautu darba kārtībā kā darba kārtības 11. jautājumu un izskatītu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kuprijanovas kundze. To mēs izlemsim pēc tam, kad likumprojekts būs nodots komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 12. Lēmums pieņemts, likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputāta Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījums Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas? Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs un deputāti! Man nav iebildumu pret to, ka mēs šo likumprojektu nodotu komisijām, bet es gribētu druscīt par mūsu darba organizāciju pateikt beidzot, jo tad, kad es sēdēju pie loga, bija laba dzirdamība, taču tagad, jau trešo nedēļu sēžot tajā stūrī, ir ļoti jāpiepūlas, lai dzirdētu. Pašlaik vēl zāle uzvedas klusu, bet es varu iedomāties, ka vēlāk sāksies... Tātad es lūdzu gan deputātus būt klusākiem, gan it īpaši sēdes vadītāju runāt maksimāli skaidri, tuvāk mikrofonam un skaidrāk, un nākotnē padomāt... Gar vienu sienu ir mikrofoni, un tajā sienā mikrofonu nav, un tur ir durvis, un praktiski mēs, kas esam tur aizmugurē, esam tikai pusi dzirdējuši. Var būt, ka to ir iespējams ņemt kaut kā vērā nākotnē, ar papildu mikrofoniem, vai arī šodien, ar tādu skaidrāku un stingrāku runāšanu, jo pagājušajā sēdē jau arī Ozoliņš bija neapmierināts, ka nedzird, un lūdza izteikties skaidrāk. Piedodiet, un paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai jūs, Eniņa kungs, esat pret šā likumprojekta nodošanu komisijām?

G.Eniņš. Nē, es neesmu pret šo likumprojektu, bet es neatradu citu iespēju, kā izteikt šo neērtību, kas deputātiem tur daļēji ir.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Nav vajadzības. Paldies. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Tagad, godājamie kolēģi, mums ir jāizskata Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc 10.punkta iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vismaz viena nedēļa... tā nav katastrofa. Un, cik es saprotu, šajā gadījumā tās ir kaut kādas kompromisa variācijas starp dziļi mīlēto Makarova kungu un tautas mīlēto Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Es tomēr domāju: ja mēs šodien esam šo likumprojektu pieņēmuši Saeimā izskatīšanai, tad attiecīgi vajadzētu tomēr nedēļas starplaiku iedot, lai ar to varētu mierīgi iepazīties, izanalizēt, jo mēs visi labi zinām to slodzi un spriedzi, kas bija izveidojusies ap šo Pensiju likumu, arī pēc iespējamiem labojumiem. Iespējams, ka varbūt varētu veidot arī alternatīvu likumu, un tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā nevajadzētu uzspiest to, ka šodien mums jāpieņem šis likumprojekts izskatīšanā un uzreiz, jau šinī pašā dienā, jāizskata pirmajā lasījumā. Tādēļ es lūdzu balsojumu un tomēr šajā gadījumā aicinu mierīgi atlikt šo jautājumu uz nākamo nedēļu. Nedēļas laiks ir pietiekams, lai šo jautājumu mierīgi izanalizētu. Jo diemžēl labs piemērs bija 5.Saeimā, arī atsevišķos citos momentos, kad Saeimai uzspieda visādus steidzamības "gâjienus", attiecīgus šova elementus, tas bija tas pats piemērs ar Korupcijas likumu un vēl daži momenti. Rezultātā kārtējo reizi var iznākt liels "èiks" un kārtējo reizi liels sabiedrības viļņojums. Tādēļ es uzskatu, ka ir vajadzīga šī viena nedēļa. Laiks nav tik būtisks, ja jau visu šo laiku mēs esam mierīgi analizējuši - komisija ir diskutējusi un analizējusi Makarova kungu, bet Makarova kungs ir analizējis komisiju, komisijas vadību. Tādēļ es uzskatu, ka tādā gadījumā būtu taisni mierīgāks process un būtu arī labāks rezultāts.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt "par". Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā likumprojektā pirmais un noteicošais ir tas 1.pants, kas ir ierakstīts. Šie grozījumi. Tas ir jautājums par to, ka Latvijā likvidē tādu situāciju, kad vairāki simti cilvēku saņem par darba mūžu pensiju, kas mazāka nekā sociālais pabalsts. Tas attiecas uz tām sievietēm, kuru pensijas ir divi, trīs un četri lati. Jo, ja kādam ir šaubas par nepieciešamību ierobežot pensijas apmēru tiem, kuri saņem 1000 latus vai vēl vairāk latu, tad tas var tikt svītrots no šā grozījuma, bet, lūdzu, vismaz nelieciet vairs gaidīt tiem cilvēkiem, kas ir novesti izmisumā ar šīm ļoti mazajām pensijām! Tas ir jānovērš. Man pat liekas, ka teikt, ka viņi var nedēļu pagaidīt, arī ir sava veida nekaunība. Es ieteiktu tiem, kas balso par to, ka vajag nedēļu atlikt un vēl nedēļu atlikt, pāriet uz šo atlikšanas laiku dzīvot no pensijas, no algas, kas ir mazāka par šo sociālo minimumu, šo sociālo pabalstu. Tad mēs varam teikt, ka viņi var pagaidīt... Tāpēc es lūgtu deputātus nobalsot "par", izskatīt šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā, konceptuāli, un pēc tam jau otrajā lasījumā izšķirties, vai jūs vēlaties vai nevēlaties labot kādu no šiem pantiem. Un neatlikt uz to brīdi, kamēr izstrādās formulu, un nesaistīt to kopā ar vispārējo pensiju aprēķināšanu Latvijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā jautājums ir iekļauts kā 11.punkts.

Nākamā sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana..." Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2604. Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu" ir izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā, un ir atbalstītas visas kandidatūras.

Pirmā kandidatūra. Lēmuma projekts: apstiprināt Andi Celmu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 6. Andis Celms ir apstiprināts par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi. Paldies.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts: apstiprināt Ritu Krēsliņu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu piedalīties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 9. Rita Krēsliņa apstiprināta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts: apstiprināt Juri Rakeviču par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumus par tiesnešu apstiprināšanu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 9. Juris Rakevičs apstiprināts par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Paldies.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts: apstiprināt Silvu Reinholdi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 9. Silva Reinholde apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijā ir iesniegums, kuru parakstījuši 11 Saeimas deputāti. Tas ir noformēts kā deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam un ekonomikas ministram. Saeimas deputāti pieprasa atcelt elektroenerģijas piegādes monopoluzņēmuma privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu par 10%, kas noteikta ar 1997.gada 1.maiju. Tātad jāizlemj jautājums par pieprasījuma nodošanu Pieprasījumu komisijai.

Vārds motivācijai deputātam Čerānam. Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Par šāda pieprasījuma nepieciešamību vismaz frakcijas "Latvijai" deputāti pārliecinās praktiski katrā reizē, kad mēs dodamies tikties ar vēlētājiem dažādos uzņēmumos un arī ar iedzīvotājiem, visi cilvēki, ar kuriem mums nākas tikties, saskata jo skaidri, ka šis elektroenerģijas tarifu kārtējais paaugstinājums ir vēl viens būtisks trieciens Latvijas saimniecībai un arī būtisks trieciens cilvēku dzīves līmenim. Un to atkal visasāk jutīs tieši šie maznodrošinātie iedzīvotāji. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi šajos monopoluzņēmumu tarifos, tos nosakot mūsu valstī, ievērot taisnīguma principu. To mēs redzam pilnīgi skaidri, ka šajā gadījumā tas nav noticis. Mēs esam saņēmuši no valdības šo pamatojumu analīzi, un mēs varam atrast tajā veselu virkni būtisku punktu, kuri neiztur nekādu kritiku. Tas ir arī attiecībā uz to, ka šajos skaidrojumos nekur neparādās ienākumi no elektroenerģijas abonentu pieslēguma maksas. Šie ienākumi vienkārši neesot prognozējami, tāpēc viņi tarifu noteikumos vispār kā "Latvenergo" iespējamā peļņa neparādās. Tāpat neparādās nekāda "Latvenergo" iespējamā peļņa no elektroenerģijas tranzīta. Praktiski iznāk tā, ka šos tranzīta pakalpojumus "Latvenergo" iznāk tieši segt, jo tie notiek ar zaudējumiem. Tarifu aprēķinos nekur neparādās energosistēmas "Baltija" valstu dalībmaksa par Daugavas HES kaskāžu saražoto maksimumslodžu elektroenerģiju. Šeit ir vēl vesela virkne citu būtisku jautājumu, par kuriem mēs arī pilnīgi konkrēti runāsim, izskatot dažādus jautājumus valdībai. Tas ir pirmais no argumentiem, ka šeit faktiski šī tarifa pamatojums neiztur nekādu kritiku.

Otrs būtisks arguments ir tāds, kā mēs varam spriest vismaz pēc laikrakstu ziņām, ka šie tarifi Energoapgādes regulēšanas padomē tika pieņemti ar nelielu balsu vairākumu un jau vairāki no tiem cilvēkiem, kuri ir balsojuši "par" šo tarifu apstiprināšanu, šajā padomē vairs neatrodas, piemēram, Pakrastiņa kungs, kurš tagad ir atstādināts no amata, kā saka: "Moris darbu ir padarījis un tagad vairs nav vajadzīgs." Vai arī vēl citi cilvēki. Tātad, ja jau valdībai ir zaudējuši uzticību tie cilvēki, kuri ir balsojuši par šiem tarifiem, tad konsekvents solis būtu atcelt arī pašu šo tarifu paaugstinājumu.

Trešā lieta. Man rokās šobrīd ir Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 299, kas ir pieņemti 1995.gada 10.oktobrī. Tie ir noteikumi par elektroenerģijas pārdošanas cenām, un šajās cenās ir skaidri ierakstīts, ka ar 1996.gada 1.jūliju šī cena bez pievienotās vērtības nodokļa ir 0,026 lati. Tā ir vidējā cena, un attiecīgi iedzīvotājiem šī cena ir 0,0285 lati jeb 2,85 santīmi par kilovatstundu. Pats interesantākais ir tas, ka vismaz saskaņā ar juridiskās datu bāzes materiāliem, šie noteikumi joprojām ir spēkā esoši. Tātad neviens šos noteikumus nav atcēlis, un tas nozīmē, ka, kāda cita tarifa piemērošana ir vienkārši pretlikumīga, jo tā ir pretēja šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tur šos jautājumus izlemt pēc būtības, kā arī pieprasīt šos valdības skaidrojumus un atcelt šo tarifu paaugstinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Bokas ievēlēšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā".

Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 2. Deputāts Viesturs Boka ievēlēts Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par deputāta Andra Amerika atsaukšanu no Saeimas Saimnieciskās komisijas". Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 7. Deputāts Andris Ameriks atsaukts no Saeimas Saimnieciskās komisijas.

Nākamais jautājums - "Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju". Vai kāds vēlas runāt?

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums šo jautājumu neizskatīt šodien pēc būtības viena iemesla dēļ. Man nav absolūti nekādu iebildumu pret to, ka Ernests Jurkāns tiek ievēlēts Baltijas asamblejā. Bet mēs neesam tiesīgi pārkāpt Baltijas asamblejas Nolikumu, kurš paredz, ka delegācijas vadītāju ievēlē attiecīgā parlamenta delegācija. Ja mēs tagad nobalsosim, ka viņš vienlaicīgi tiek ievēlēts par delegācijas vadītāju, tad mēs pārkāpsim Baltijas asamblejas nolikumu. Šī formālā iemesla dēļ es piedāvāju... Ir divi varianti: mēs varam nobalsot par to, ka Ernests Jurkāns tiek ievēlēts Baltijas asamblejā un pielikt punktu, bet, ja mēs nevaram vienoties par šādu procedūru, tad tādā gadījumā man ir priekšlikums šo darba kārtības jautājumu šodien neizskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Straume - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ierosinu šo priekšlikumu tomēr atstāt darba kārtībā un balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Straumes kunga priekšlikumu - balsot jautājumu pa daļām. Tātad vispirms izlemt jautājumu par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā un pēc tam balsot viņa apstiprināšanu par šīs Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju. Deputātiem iebildumu nav. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim lēmuma projektu "Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 3. Deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Tagad izlemsim jautājuma otro daļu - apstiprināt deputātu Ernestu Jurkānu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju.

Vēlas runāt Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu nepārkāpt Baltijas asamblejas Nolikumu. Neviens mums nav devis tādas tiesības, jo šo jautājumu izlemj Baltijas asamblejas attiecīgā parlamenta delegāti. Es jau teicu, ka man nav nekādu iebildumu pret Ernestu Jurkānu ne personīgi, ne partejiski vai tamlīdzīgi. Tomēr ir Baltijas asamblejas Nolikums, kuru ir apstiprinājusi Baltijas asambleja. Un neviens nav devis tiesības mums - parlamentam - pārkāpt šo nolikumu. Tieši otrādi! Pēdējā Baltijas asamblejā tika pieņemta rezolūcija, ka visi lēmumi, kuri tiek pieņemti Baltijas asamblejā, ir obligāti izskatāmi parlamentā, kas gan pie mums netiek īstenots. Un tāpēc es piedāvāju šo jautājumu šobrīd neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Godātais Ādamsona kungs, kad mēs izlēmām jautājumu par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, viņš tika iekļauts tieši šādā te iesniegtajā redakcijā.

Runās Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka šeit vairāk ir procedūras jautājums, jo mums pašlaik Saeimā darbojas sešas parlamentārās delegācijas, kuras pārstāv mūsu valsti starptautiskajās parlamentārajās organizācijās, sākot jau ar Eiropas padomes Parlamentu asambleju, Ziemeļatlantijas asambleju, Rietumeiropas savienību un tā tālāk. Līdz ar to visu delegāciju vadītāji ir apstiprināti ar Saeimas lēmumu, jo lielā mērā tas dod nopietnas pilnvaras, tātad uzliek arī atbildību.

Es domāju, ka tas, ko teica Ādamsona kungs, absolūti nav pretrunā, jo Saeima apstiprina, dodot šīs pilnvaras. Tas nenozīmē, ka viņa ievēlē šo vadītāju. Viņa apstiprina šajā gadījumā. Ja delegācija lems citādāk, viņa izteiks citus priekšlikumus, kas ir saistīti ar delegācijas izmaiņām, bet šajā momentā es uzskatu, ka mums vajadzētu paust savu attieksmi balsojot, jo visu pārējo piecu delegāciju vadītāji ir apstiprināti ar Saeimas lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums, Saeimai, Baltijas asamblejas Nolikums nav saistošs un ka mēs varam balsot. Man nav nekas iebilstams pret Ernestu Jurkānu kā vadītāju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt deputātu Ernestu Jurkānu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Andra Amerika ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā". Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Deputāts Andris Ameriks ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 15.jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2480-b. Juridiskā komisija ir saņēmusi priekšlikumu - papildināt likumu, proti, Saeimas kārtības ruļļa 7.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem." Iesniegusi frakcija "Latvijai". Juridiskā komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir deklaratīvs un ka tas nebūtu šajā likumā jāiestrādā, tāpēc neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Deputātiem...

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vērojot tos procesus, kas šobrīd norisinās mūsu sabiedrībā, mēs skaidri redzam, ka ir pieaugusi... faktiski kritiski pieaugusi distancēšanās starp tautas ievēlēto varu un pašu tautu. Vara mūsu valstī nekalpo tautai, tā lielā mērā nodarbojas tikai pati ar savu pašapkalpošanos. Un arī cilvēkiem rodas pilnīgi pamatota neapmierinātība ar to, ko dara viņu ievēlētie tautas priekšstāvji un ko dara visa tautas izveidotā valsts vara. Tas ir frakcijas "Latvijai" viedoklis, un tas ir arī mūsu partijas viedoklis. Mums ir nepieciešams šo distancēšanos, šo varas norobežošanos no tautas izbeigt. Un ir nepieciešams valstī nodrošināt tiešām dzīvu un reālu saikni starp tautu un varu, jo, ja mēs turpināsim tādā pašā veidā, kā tas ir šobrīd, tad tā neapmierinātība, kas šobrīd ir cilvēkos, var sasniegt tiešām kritiskus apmērus, un es domāju, ka neviens no šeit klātesošiem deputātiem nevēlas kaut kādas lielas masu nekārtības, kuras var būt visai destruktīvas, un tās nekādā ziņā nedos labumu mūsu valstij.

Mēs visi zinām, ka mūsu sabiedrībā aizvien lielāku atbalstu iegūst tās iniciatīvas, kas paredz mainīt Saeimas vēlēšanu likumu un noteikt, ka deputāti turpmāk ir ievēlami vienmandātu apgabalos. Kāds tam ir mērķis? Mērķis tam ir tas, ka cilvēki grib sajust paši šo savu klātbūtni, šo savu tuvību - tuvību ar deputātu, gūt iespēju aprunāties un panākt to, lai deputāts tiešām arī reāli pārstāvētu viņu intereses. Un cilvēki ir sapratuši, ka esošā sistēma, kāda mums ir šobrīd, ka šī sistēma no šā viedokļa nefunkcionē, nestrādā. Deputāti šeit sanāk, strādā Rīgā, bet, teiksim, līdz kādam tālākam lauku rajonam vai pagastam faktiski visā Saeimas sasaukuma laikā varbūt bieži neaizbrauc neviens deputāts. Ja nu vienīgi varbūt pirms vēlēšanām, priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Mēs, frakcija "Latvijai", cenšamies šo kļūdu labot jau esošās situācijas ietvaros un regulāri braucam, faktiski atrodam par iespējamu pat vairākas reizes nedēļā braukt un tikties ar vēlētājiem, tādējādi panākot to, ka gan mūsu šis politiskais viedoklis, gan arī mūsu likumdošanas iniciatīvas tiešām atspoguļo to viedokli, kāds ir cilvēkiem. Darām to, tieši lai nebūtu šīs atšķirības starp to, ko jūt, domā cilvēki, kādas problēmas cilvēki uzskata par būtiskākajām, un tām problēmām, kuras mēs izvirzām Saeimā un kuras mēs šeit cenšamies risināt.

Mēs arī uzskatām, ka situācija valstī būtiski mainītos tad, ja visi deputāti regulāri dotos tikties ar vēlētājiem, un tāpēc mēs arī piedāvājam šo grozījumu Saeimas kārtības rullī, ar ko mēs skaidri un gaiši nostiprinātu to, ka katra deputāta pienākums ir tikties ar vēlētājiem.

Izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un mainīt vēlēšanu sistēmu valstī diemžēl ir ļoti grūts uzdevums, un tas prasa Satversmes maiņu, un šī Satversmes maiņa ir jāapstiprina referendumā. Taču, pieņemot šādu grozījumu Saeimas kārtības rullī un tālāk vēl arī 40.panta otrajā daļā, ka Saeimas kārtējās sesijas laikā katra otrā nedēļa atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem, un ka tās laikā netiek sasauktas kārtējās Saeimas sēdes, tātad, ieviešot šādas normas, mēs varētu jau esošās vēlēšanu sistēmas ietvaros tomēr izdarīt maksimāli daudz, lai paši panāktu pretī saviem vēlētājiem. Es uzskatu, ka tas mums ir obligāti nepieciešams, ja mēs gribam saglabāt Latviju kā demokrātisku valsti, to, lai faktiski šī demokrātiskā sistēma, kas mums valstī ir, lai viņa realizētos pilnībā un lai viņa piepildītu tāda jēdziena kā tautvaldība būtību. Un faktiski lai šādā veidā tiktu izpildīts arī mūsu Satversmes 2.pants, kas nosaka, ka Latvijā vara pieder tautai. Mums ir jāspēj reāli dot varu tautai.

Es aicinātu visus deputātus atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šāda priekšlikuma pieņemšana palīdzētu darbā arī katram no jums, kas gribat tikties ar vēlētājiem. Tad notiktu šī Saeimas sēdes darba organizācijas maiņa un tas būtu arī nostiprināts Saeimā, ka katram deputātam ir šis pienākums regulāri tikties ar vēlētājiem. Es ļoti lūdzu, godātie deputāti, atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es redzu, ka zālē kāds rosās, Tabūns vienkārši bļaustās tur no vietas, jo viņš nespēj acīmredzot saprast lietas būtību, tāpēc es mēģināšu viņam vēlreiz paskaidrot, ko nozīmē deputāta pienākums tikties ar vēlētājiem.

Deputāta pienākums tikties ar vēlētājiem nenozīmē aizbraukt pēdējos pāris mēnešos pirms kārtējām vēlēšanām uz attiecīgā rajona centra pilsētu, kultūras namā sasaukt kopā cilvēkus un tad viņiem stāstīt, kādi labi darbi ir paveikti un cik daudzus vēl labākus darbus tagad paveiks, ja viņus atkal ievēlēs. Deputātu tikšanās ar vēlētājiem, pirmkārt, nozīmē sekojošo: regulāri būt uz vietas konkrētajos pagastos, konkrētajos objektos, apskatīties, kā dzīvo zemnieks, kā dzīvo pensionārs, kā strādā skolotājs, kā strādā vidējais, mazais vai lielais uzņēmējs dažādās nozarēs, vienalga, vai tā ir piena pārstrāde, gaļas pārstrāde, tekstilražošana, kokapstrāde un tamlīdzīgi. Jā, tieši to! Tātad pirmais deputāta uzdevums ir vizuāli redzēt, kāda tad izskatās Latvijas valsts, kuru mēs vadām, par kuru mēs atbildam. Vai arī jums liekas, ka mums pietiek paskatīties vakaros pēc darbdienas sēdes televīzijas ziņu izlaidumu, kurā, teiksim, lauku korespondents Dimants parādīs, kā zemnieks ar vai near, kurā būs vēl kāda reportāža, teiksim, par to, ka, lūk, tāds vai cits ministrs atgriezies no tāda un tāda ārzemju komandējuma, un izklāstīs savus iespaidus... ka mums viss līdz ar to būs palicis skaidrs, ko domā, ko jūt, kā strādā un kā dzīvo cilvēki tuvākā vai tālākā pagastā vai pilsētā Latvijā.

Tātad pirmais ir tas, ka deputātam ir jāredz, kāda Latvija ir, jo Latvija nav tikai Saeimas nams, Latvija nav tikai Rīga. Ja mēs uzskatām, ka tikai Rīga ir Latvija, tad tepat aiz Rīgas robežas arī uzliksim robežsargu un muitas posteņus, tālāk vispār nebrauksim un neinteresēsimies. Jo tā diemžēl šobrīd ir, ka pagastus, kurus vienu aiz otra mēs šobrīd esam apmeklējuši Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, septiņu gadu laikā nav apmeklējis pat neviens deputāts. Tas ir nožēlojami! Tātad šis pirmais deputāta pienākums ir tikties un redzēt, kā dzīvo cilvēki.

Otrs uzdevums. Apmeklējot šos konkrētos objektus, neatkarīgi no tā, vai tās ir slimnīcas, skolas, rūpniecības uzņēmumi, pašvaldības, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, vajadzētu uzklausīt informāciju, faktus par to, kāda reāli šobrīd ir viņu saimnieciskā situācija, kā šobrīd reāli viņi spēj "savilkt galus" kopā, kādas ir galvenās problēmas, kas neļauj viņiem saimniekot, kas neļauj viņiem strādāt, kas traucē un kas līdz ar to būtu darāms likumdevējam. Tātad no šā teiktā izriet trešais uzdevums.

Un trešais uzdevums ir, redzot un uzklausot šo informāciju, tātad izpildot punktu numur viens un punktu numur divi, iesniegt konkrētus priekšlikumus valdībai, lai tā sakārtotu tās vai citas instrukcijas, kas traucē, apgrūtina, birokratizē notiekošos saimnieciskos vai citus, teiksim, izglītības vadības procesus valstī. No šā deputātiem izriet uzdevums - izdarīt likumu grozījumus, ja tātad ir saņemti attiecīgie ierosinājumi no šiem uzņēmējiem, no šiem pašvaldību vadītājiem, no šiem skolotājiem, no šiem mediķiem un tā tālāk. Un tad, protams, nāk ceturtais līmenis jeb ceturtais uzdevums, ko nozīmē tikšanās ar vēlētājiem, - tikties, uzklausīt katru cilvēku individuāli. Vai varbūt mēs visu laiku gaidīsim, lai cilvēki brauc no Ludzas rajona Mērdzenes pagasta, no Liepājas, teiksim, no Bārtas un tā tālāk uz šejieni, uz Saeimu, un tad nu cenšas šeit atrast deputātu, atrast brīdi, kurā deputāts nav komisijā, atrast brīdi, kad deputāts nav Saeimas sēdē, atrast brīdi, kad deputāts nav aizbraucis uz semināru un tā tālāk? Mēs tādā situācijā nostādām savu tautu, mēs tā nostādām savu vēlētāju jeb, citiem vārdiem sakot, savas zemes pilsoni.

Es domāju, ka tas ir nepieļaujami. Mums ir jābrauc pie viņa, jādod iespēja šim cilvēkam pat visattālākajā Latvijas pagastā satikties ar Latvijas valsts varas pārstāvi neatkarīgi no tā, vai viņš ir no tādas vai citādas partijas. Cilvēks labprāt grib, lai viņu uzklausa tautas priekšstāvji, ministri, deputāti. Paldies Dievam, ka ir atsevišķas avīzes, piemēram, "Lauku Avīze", kas organizē "Lauku Avīzes" dienas. Jā, protams, tās ir saistītas ar šīs avīzes savu reklāmu, bet reizē tiek darīts arī ļoti svētīgs un vajadzīgs darbs, jo pie cilvēkiem tiek atvesti konkrēti ministri, tiek atvesti deputāti, un var šie cilvēki pie viņiem pieiet un, individuāli tiekoties pie galdiņa, pasēžot aci pret aci, aprunāties, pastāstīt par savām problēmām, par savām izjūtām un pārdomām.

Mēs piedāvājam to ielikt likumā, un šā likuma nosaukums ir šis Kārtības rullis. Šis formulējums jums katram ir priekšā, ka tas ir katra deputāta pienākums. Es domāju, ka, ja es šādā veidā to paskaidroju, tad, kolēģi, katram vajadzētu būt skaidram, ka šeit šis mūsu priekšlikums nebūt nav deklaratīvs, ka šis mūsu priekšlikums nebūt nenozīmē, ka deputātam tagad ir jābrauc un jāorganizē sapulces. Nē, deputātam, braucot tikties ar vēlētājiem, ir jābrauc strādāt, deputātam, braucot tikties ar vēlētājiem, ir jābrauc mācīties no viņiem. Saprotiet, lūdzu, to, kolēģi, jo citādi jebkurš mūsu brauciens uz kādu pilsētu vai pagastu tiek uztverts apmēram tā: pag, pag, tagad taču ir pagājis vēl tikai pusgads kopš pagājušajām vēlēšanām vai daži mēneši kopš pagājušajām vēlēšanām, ko tad nu tie deputāti atkal ir atbraukuši? Laikam jaunas vēlēšanas tuvojas. Tātad jau tāda uztvere ir ieviesusies, ka deputātu var sagaidīt pie cilvēkiem tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Es domāju, ka mums demokrātija valstī ir jāattīsta tādā virzienā, lai cilvēki saprastu, ka deputāts, tautas priekšstāvis, ieradies pie vēlētājiem, ka viņš strādā, ka viņš grib redzēt, kāda reāli ir dzīve, un ka viņš grib šo dzīvi uzlabot. Tas ir visu mūsu kopējs mērķis, un tāpēc es lūdzu jūs, aicinu atbalstīt šo opozīcijas frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šis ir konģeniāls frakcijas "Latvijai" priekšlikums, neskatoties uz to, ka šobrīd Saeimas darba kārtībā ir noteikts tā, ka piektdiena ir domāta priekš tikšanās ar vēlētājiem. Neskatoties uz to, frakcijai "Latvijai" liekas, ka viņi ir vienīgie, kas brauc pie cilvēkiem uz laukiem, uz vietām, sēž un uzklausa. Tomēr pēc savas būtības šis priekšlikums ir atbalstāms, šis priekšlikums ir deklaratīvs pēc sava rakstura, tāpēc ka tā ir obligāta un nepieciešama demokrātijas sastāvdaļa, jo tikšanās ar šiem vēlētājiem... Es domāju, ka 90% no deputātiem arī tiekas. Es pēc būtības to atbalstu, šis ieraksts var būt, var nebūt. Protams, mums jāskatās, izstrādājot šo Satversmes daļu, un pilsoņu tiesībās un brīvībās jāieraksta punkts, kas liek vēlētājiem obligāti tikties ar deputātu, jo tā būtu tā otra puse. Mums jāizveido institūcija, Saeimas kaut kāda kontroles institūcija, kas pārbauda, vai deputāti to dara un vai viņu tikšanos ar sievu vakarā neliek priekšā tautai kā tikšanos ar vēlētājiem. Un šādas tikšanās mums tādā gadījumā notiek katru dienu, un sieva jau nu ir tā... tieši tas vēlētājs, ko mēs zinām, kura droši ir nobalsojusi par mums.

Bet, skatot tālāk, es šo priekšlikumu varētu atbalstīt, bet varētu arī neatbalstīt, jo viņš ir jau iekšā, tas ir jādara, un tam ir atvēlēta vesela diena, ja šis priekšlikums nesasauktos ar papildinājumu 40.pantā, kas nosaka, ka katra otrā nedēļa Saeimas kārtējās sesijas laikā atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem. Šajā laikā netiek sasauktas kārtējās Saeimas sēdes... Nu tas jau ir, kungi, apgrūtinājums, tas jau ir apgrūtinājums likumdošanai... Jā, tas ir apgrūtinājums nevis braucējiem, jo es labprāt braucu uz laukiem, lasu murķeļus, izpeldos Staicelē, daru visādas brīnumlietas tā vietā, lai te mierīgi sēdētu, izskaidrotu likumprojekta paketes, izdarītu tur labojumus... sēdētu sēdēs vai vismaz - labākajā gadījumā - kafejnīcā. Tā ka es pat ierosinātu atbalstīt šo deklaratīvo priekšlikumu, bet nekādā ziņā to nedrīkst savienot ar priekšlikumu par 40.pantu, kas drīz prasīs arī materiālu nodrošinājumu - "Volvo" priekš deputāta, lai aizbrauktu, benzīnu - priekš frakcijas, ko izlietot tikšanās laikā. Varbūt vēl, vēl, vēl un vēl vienu otru lietu, kura būs nepieciešama, lai realizētu šo likumā noteikto normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums ir nedaudz deklaratīvs, bet tam tomēr ir liela praktiska nozīme. Vairākos likumos atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām jau ir noteikts pienākums tikties ar iedzīvotājiem. Jau vairākus gadus spēkā ir likums par pašvaldību deputāta statusu, un šā likuma 16.pants nosaka, ka pašvaldību deputātiem ne retāk kā divos mēnešos ir pienākums tikties ar vēlētājiem. Ir īpašs likums, kas nosaka kārtību, kādā valsts amatpersonas un institūcijas izskata iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus. Arī šajā likumā ir noteikts, ka valsts institūciju vadītājiem ne retāk kā reizi mēnesī jārīko pieņemšanas iedzīvotājiem. Saeimas deputāti ir gandrīz vienīgā valsts amatpersonu kategorija... varbūt arī vēl tiesneši, Valsts prezidents, kuram šāds pienākums nav uzlikts. Es domāju, mums tas ir goda pienākums - šo priekšlikumu atbalstīt, un tad nebūs runas par prezidentālu republiku un par mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Tad nebūs tāda situācija, kā to raksturoja Pasaules brīvo latviešu apvienības vadība, pirms gada ierodoties Latvijā, ka nav šīs saiknes starp varu un tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es pateicos Lagzdiņa kungam, kas arī atbalsta šo mūsu priekšlikumu, jo tiešām šeit nav it nekā deklaratīva, lai gan Leiškalns te visā ir saskatījis kaut kādu humoru. Ja Leiškalns domā, ka braukšana pie vēlētājiem ir peldēšanās, zivju ķeršana un vēl kaut kas... Protams, ir jāpiedalās arī saviesīgajā dzīvē kaut kur, tomēr es vēlreiz atgādinu, ka tā ir informējoša... tā ir šo priekšlikumu uzklausīšana, tā tiešām ir mūsu šī deputāta darba vizīte. Jautājums par izdevumiem. Protams, es nezinu, ar kādām mašīnām brauc "Latvijas ceļa" pārstāvji tikties, bet šie braucieni, kuros braucam mēs, frakcijas "Latvijai" deputāti, pamatos tiek nodrošināti ar mūsu pašu transportu. Mēs paši arī par savu naudu ieliekam sludinājumu attiecīgajā laikrakstā, ka mēs būsim tanī un tanī pašvaldībā vai skolā, vai slimnīcā, tiksimies ar šiem cilvēkiem. Mēs viņus sazvanām pirms tam, un tātad visi šie izdevumi ir mūsu, pašu deputātu, izdevumi, jo galu galā mūsu alga arī sastāv gan no algas, gan arī no šīs piemaksas. Līdz ar to es domāju, ka deputātiem ir pienākums nevis prasīt vēl no valsts kādu papildnodrošinājumu, bet braukt ar šo algu, kas mums ir, un tā nav maza, salīdzinot ar cilvēku vidējo algu šobrīd laukos.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Uzskatu, ka šis priekšlikums ir stipri deklaratīvs, jo nevienam deputātam nav liegts tikties ar saviem vēlētājiem, viņš to var darīt kaut katru dienu, bet lieta tā, ka Latvijā pašvaldību skaits ir tik liels un gadā ir 365 dienas, un mēs reāli, pat gribēdami apmeklēt katru pagastu, viena gada laikā to nevaram izdarīt. Un es, klausoties Kārli Čerānu, tagad domāju: vai tiešām pēc viņa vizītes pagastā tik strauji uzlabojas tas dzīves līmenis, kad viņš, tur atbraucis, kopā ar tiem pagasta iedzīvotājiem kaut kur apsēžas un kopā izraudas par slikto situāciju? Es domāju, ka labākais variants tomēr deputātam ir veltīt iespējami daudz laika darbam šeit, Saeimā, pieņemot konkrētu likumu, kas uzlabotu nevis viena pagasta iedzīvotāju rādītājus, bet kas dotu iespējami labākus rezultātus tūkstošiem iedzīvotāju. Un tikai ar tādu darbu varētu veicināt Latvijas kopējo augšupeju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es vispār brīnos, kāpēc Juridiskā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un es pat būtu priecīgs, ja uzzinātu, kas un kā ir balsojis Juridiskajā komisijā. Tas taču ir absurdi - neatbalstīt priekšlikumu, ka katrs deputāts regulāri tiekas ar saviem vēlētājiem. Ja deputāti būtu tikušies ar saviem vēlētājiem divas nedēļas iepriekš, tad es šaubos, vai pagājušajā reizē, kad balsoja likumdošanu par Latvijas pilsētu zemes izpārdošanu, vai tad deputāti būtu balsojuši "par". Pagājušajā reizē frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš" un "Saimnieks" - visa Sadarbības padome - taču bija vienojusies un pieņēma likumu, ka izpārdos visu Latvijas zemi vienalga kuram, kam ir nauda, - jebkuras valsts pilsonim. Es šaubos, vai vēlētāji būtu to atbalstījuši.

Tāpat vēlētāji jau sen gaida, kad mainīsies Vēlēšanu likums, lai varētu ievēlēt katrs savu deputātu, un tas būtu pareizi, ja vismaz puse no deputātiem tiktu ievēlēta no zināmām vietām. Tad arī varētu no tā deputāta vairāk prasīt, un es domāju, ka kopumā... Es domāju, ka šīs visas vadošās partijas ir sevi diskreditējušas tādā ziņā, ka ir pieņemts pret lielu tautas daļu vērsts likums. Es domāju tieši par to zemes izpārdošanu. Protams, katrā partijā ir atsevišķi cilvēki, kurus vēlētāji atbalsta, un vēlētāji gribētu, ka tiktu vēlēts pēc sava saraksta.

Tāpēc es to atbalstu. Un man tiešām gribētos, ja tas būtu iespējams, lai nolasītu, kā ir balsojusi Juridiskā komisija un kas šodien ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājs? Vai tas joprojām ir Kaksīša kungs, kas ir Ministru prezidenta biedrs vai kāds cits? Kā notika balsojums un cik piedalījās? Varbūt Mauliņa kungs, kurš ir Juridiskajā komisijā, var pateikt, kā notika balsojums Juridiskajā komisijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kungi! Tā kā kolēģis Rubins gribēja uzzināt, es varu pateikt, ka es arī balsoju pret šo iniciatīvu. Jo man rada izbrīnu, kādēļ mums šeit kolēģi melo. Tajā skaitā jūs, Rubina kungs. Vai arī neesat kārtīgi izlasījis šo likuma iniciatīvu... (Starpsauciens: "Jâ!") bet izlasiet, kas ir tālāk, jo šeit ir saistoši divi panti, ko iedevuši kolēģi no frakcijas "Latvijai", tādas čaklas bitītes; 40. pantā, uz kuru mēs vēl virzīsimies tālāk, ir aicinājums... Mēnesī ir četras plenārsēdes, kurās ir jāpieņem likumi. Aicina samazināt šo skaitu, vienu dienu izņemt ārā, lai būtu tikai trīs plenārsēdes. Pēc būtības izveidosies patiešām ļoti interesanta loģika, jo komisijā radās jautājums - kas liedz deputātam tikties ar vēlētājiem? Nu patiešām, Rubina kungs, ja jūs dikti gribat satikties ar cilvēkiem, sestdien un svētdien aizbrauciet, es to daru. Un es no tā nekautrējos. Šeit frakcija "Latvijai" konkrēti iesaka vienu plenārsēdi katru otro nedēļu izņemt ārā, lai tanī nedēļā varētu visa Saeima braukāt kaut kur apkārt un izrunāties. Man personīgi, tā kā es esmu ievēlēts Rīgas apgabalā, tas būtu daudz vienkāršāk. Man nevajadzētu satraukties par to, ka man būtu jābrauc uz Liepāju. Bet ko darīt tam deputātam, kas ir ievēlēts no kāda cita reģiona? Cienījamie kolēģi! Arī komisijā uzdeva jautājumu - vai mūsu valsts šodien ir finansiāli tik spējīga, lai varētu atvērt ofisu deputātam Liepājā, lai viņš varētu pieņemt vēlētājus? Vai mēs atjaunosim kaut kādu padomju laiku sistēmu, kad rajona deputātam bija māju komitejā jāpieņem vēlētāji? Un šeit rodas nopietni jautājumi - kas tad to finansēs? Es vēlreiz saku... Kostandas kungs, ja jūs varat parādīt, kā var sasaukt publiku... Var sasaukt caur reklāmu. Man nav, piedodiet, tāda partijas sponsora, kāds jums ir Zīgerista kungs... Pasakiet, kurā skolā jūs tā ielaidīs iekšā? (No zāles deputāts O.Kostanda: "Visās!")

Sēdes vadītājs. Es lūdzu ievērot klusumu zālē un runātājam iesaku neveidot dialogu ar zāli.

M.Lujāns. ... tomēr ir reālā situācija.... sākot no medicīnas iestādes, skolas... gluži vienkārši ir atsevišķas struktūrvienības... un, atvainojiet, direktors ir pilntiesīgs nevienu iekšā nelaist un to pašu skolas zāli iznomāt... un es domāju, ka it sevišķi Zīgerista kunga kolēģiem diez vai vajadzētu māt ar roku... jo es nedomāju, ka Lauksaimniecības akadēmijas aktu zāli ... jūs salūtus taisāt par velti... ja deva par velti, tad veidojas īpatnēja situācija, kādēļ... rektors varbūt, iespējams, labi ar jums sadarbojas bartera apmaiņā vai kādā citā veidā. Bet nevajag mānīt pašiem sevi, nevajag mānīt sabiedrību! Es uzskatu, ka, ja deputāts grib tikties ar vēlētājiem vai ja rūp viņam tas, kas ir vēlētājs... tādas kopas nav, jo mēs neesam šodien "piestiprināti" pie viena noteikta rajona vai apgabala un jūs nenodalīsiet savas partijas. Ja jūs gribat tikties ar partijas biedriem, tad tā arī sakiet, to jūs varat darīt jebkurā laikā. Un, ja to jūs gribat pārvērst par reklāmu, priekšvēlēšanu kampaņu, tad to es arī saprotu: tikai gads ir palicis, tādēļ tas ir intensīvi jādara.

Un tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā jālasa ir tātad arī 40. pants, kurā ir vēl viena iniciatīva. Jo nevar nodalīt šo iniciatīvu no 40. panta. Ar to frakcija "Latvijai" grib savā veidā panākt, lai parlamenta tiešais darbs samazinātos. Bet es uzskatu, ka, ja deputāts grib tikties ar vēlētājiem, tad viņš ar tiem tiksies. Un patiešām, Kostandas kungs, var jau atrast naudu - vai nu atrast partijas līdera naudu, vai pats no savas tā saucamās 38 latu naudas iznomāt kādu lielāku zāli un tehniku. Bet iespējams, ka tas būs interesanti... it sevišķi, ja jūs mēģināsiet to izdarīt vairāk nekā reizi mēnesī. Tā ka, Kostandas kungs, vai nu var naudu paņemt tā, kā Latīņamerikas valstīs dara gan atsevišķas partijas, gan arī arodbiedrības, - aplaupīt reizēm banku, jo tā tik un tā ir tā saucamā valsts naudas pārdale... Tā ka tā arī ir metode. Bet katra partija, katrs deputāts var izvēlēties savu nodarbošanos.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Un sevišķi tie cienījamie cilvēki, kuri klausās mūsu šīsdienas diskusiju! Esiet ļoti uzmanīgi. Uz ko mūs šeit aicina deputāts Rubins un kustība "Latvijai"?

Tātad, pirmkārt, cik es sapratu, šiem cilvēkiem ir vajadzīgs, lai viņiem būtu speciāla atļauja tikties ar vēlētājiem, jo pretējā gadījumā šis ieraksts ir tikpat absurds, cik absurds būtu, pieņemsim, ieraksts Kārtības rullī, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jādzīvo labāk. Kurš gan to negrib? Man liekas, ka ar vēlētājiem tiekas visi, kas to grib, un šāds ieraksts absolūti neko nenozīmēs. Kas negribēs, netiksies, bet, kas gribēs, tas tiekas jau tagad; tas to dara, darīja un darīs.

Bet es, tāpat kā iepriekšējais runātājs, gribētu atzīmēt, ko tad tas nozīmē. Uz ko mūs aicina deputāts Rubins un Tautas kustība "Latvijai"? Es saprotu, ka Tautas kustībai "Latvijai" ir varbūt jābrauc tikties arī ar savu priekšsēdi, kurš vairs neierodas Latvijā. Lai tiktu uz Vāciju, vajadzīga nedēļa starpā... Bet deputāts Rubins jau vairs nav Tautas kustībā "Latvijai", viņam tik tālu nav jābrauc. Tā ka, izmantojot, pieņemsim, piektdienas, šeit tikties ar vēlētājiem mēs varam ļoti labi.

Bet, lūk, ko tad nozīmē pieņemt šo... Principā par šo pirmo daļu tiešām varētu nobalsot, jo tā ir tik... es atvainojos... bezjēdzīga un tik nevainīga, tā ir tāda skaista frāze jeb lozungs: dzīvosim sociālismā, komunismā vai attīstītā kapitālismā! Tieši tā, kā te daudzi jau ir aicinājuši vienus vai otrus. Bet, lūk, otrā daļa nozīmē pašu galveno. Nozīmē to, ka mēs ierobežosim savas iespējas nodarboties ar to, ko īstenībā vēlētāji no mums grib, - ar likumdošanas procesu. Jo ne jau, glaudot cilvēkiem galviņu vai tikai uzklausot viņus (neapšaubāmi, viņi ir jāuzklausa), mēs kaut ko labu varam izdarīt, bet gan pieņemot konkrētus likumus. Taču šos likumus mēs pagaidām nevaram pieņemt nekā savādāk, kā vien plenārsēdē. Ja valstī būtu apvērsums un jaunais Valsts prezidents, vai nu visas tautas ievēlēts, vai kāds cits, mēģinātu tos pieņemt, tas būtu savādāk. Bet, tā kā šobrīd darbojas pašreizējā Satversme, tad tikai parlaments var pieņemt likumus. Paskatieties, kāds stāvoklis mums ir katras sesijas beigās... nu tā godīgi uz sevi paskatīsimies, kādas milzīgas "astes" mums ir, cik daudz likumprojektu netiek pieņemti. Pat tad, kad mēs strādājam katru nedēļu, ne tikai vienu dienu plenārsēdē. Jo komisijas strādā arī citās dienās, bet dažreiz Prezidijs sasauc arī ārkārtas sēdes - divas, pat trīs reizes nedēļā. Ja mēs tagad katru otro nedēļu atstāsim brīvu, lai varētu braukt pie sava priekšsēža uz Vāciju vai izmantot šo laiku citos nolūkos, es nezinu, kādos... jo Latvijā uz jebkuru vietu, Kostandas kungs, var taču aizbraukt pa vienu dienu. Nav tā Latvija tik liela. Viņa tāda mīļa, kā dziesmā teikts.

Tātad tādā gadījumā mēs, protams, ierobežosim šīs savas iespējas strādāt pamatdarbu, ko cilvēki no mums prasa.Tiešām šis pirmais aicinājums ir, manā uztverē, pilnīgi bezjēdzīgs, to var ielikt vai neielikt, no tā nekas nemainīsies, jo tie cilvēki, kas godīgi pilda savus deputātu pienākumus, tiekas ar vēlētājiem. Kas ir negodīgi, tie vienalga apies un pārkāps likumu. Bet, lūk, uz ko es uzreiz gribu aicināt, lai nebūtu otrreiz jānāk šeit runāt, - noteikti raugieties, lai nebūtu šīs divas daļas saistītas, jo otrā daļa ir ļoti bīstama! Ko nozīmē otrā daļa? Šausmīgs ir cinisms, ar kādu deputāts Rubins un Tautas kustība "Latvijai" aicina Latviju novest līdz situācijai... Aiz mums kaut vai ūdens plūdi: labāk lai šeit likumdošana neiet uz priekšu un lai viss būtu sliktāk tikai tādēļ, lai nākamajās vēlēšanās iegūtu vairāk punktu!

Šis šausmīgais cinisms man ir nepieņemams. Tāpēc es aicinu balsot pret šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es vispirms gribu atbildēt Bērziņa kungam, ka šis mūsu priekšlikums nav bezjēdzīgs un nav tukšs, jo jātiekas ar vēlētājiem ir visiem deputātiem, un tā ir norma, kura mums ir jāieraksta likumā. Un tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt šo priekšlikumu papildināt likuma 7. pantu ar jaunu - otro - daļu.

Mēs neaicinām svītrot 7. panta pirmo daļu. Es uzskatu, ka, neapšaubāmi, ir jāsaglabā arī tas ieraksts, ka katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Par to nevar būt nekādas runas, jo neviens šeit nenāk apšaubīt to, ka deputāti valsts dzīvi ietekmē vistiešākajā veidā ar likumdošanas palīdzību. Mēs esam par to, lai būtu kvalitatīvāks šis mūsu likumdošanas process. Lai tie likumi, kurus pieņemtu, būtu kvalitatīvāki.

Un šī ir faktiski atbilde arī Stikuta kungam, ka, tiekoties ar vēlētājiem, mēs redzam tās problēmas, kuras viņus uztrauc visvairāk, un mēs tad varam likumdošanā strādāt pie tieši šo problēmu risināšanas, un tas arī ir tas, ko mēs darām.

Bez tam Saeima mūsu valstī veic ne tikai likumdošanas funkciju, bet arī izpildvaras uzraudzības funkciju, un arī šīs funkcijas realizēšanai mums ir ļoti svarīgi tikties ar vēlētājiem un garantēt, lai šī izpildvaras uzraudzīšana tiešām būtu vēlētāju interesēs. Tas ir mūsu pienākums - aizstāvēt vēlētājus pret izpildvaru tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs.

Un, kas attiecas uz Lujāna kunga komentāriem par to, ko mēs darām skolā, es varu pateikt, ka skolās mūs aicina ne jau zālē, skolās mūs aicina skolotāju darba kabinetos, skolotāju istabās, bibliotēkās. Mums izstāsta, ka skola mācību grāmatu iegādei saņem 96 santīmus gadā uz vienu skolēnu, un tad ir jautājums - kādā veidā skola var šādā situācijā strādāt un kādā veidā var veikt šo mācību procesu? Tāpat ir pilnīgi konkrētas situācijas, kad ir, teiksim, jārisina kāda remonta jautājumi, tad mēs cenšamies rast kādu kopēju viedokli ar pašvaldību par to, kā kaut ko var izdarīt, un, teiksim, ir vairāki gadījumi, kad mēs varbūt varam piedāvāt skolai kādu sadarbību ar kādām citām organizācijām. Un, braucot uz slimnīcām, uz pansionātiem, mēs konstatējām to faktu, ka Labklājības ministrija ir darbojusies lielos mērogos kā firmas "Grindeks" lobijs un ir piegādājusi, teiksim, veco ļaužu pansionātiem nitroglicerīnu nu vienkārši fantastiskos apjomos, kas neieiet nekādos loģikas rāmjos. Tādā veidā mēs varam šos jautājumus uzzināt, un tā mēs varam tos politiski aktualizēt pēc tam. Mums ir vajadzīgas šīs tikšanās ar vēlētājiem, lai redzētu šo patieso situāciju. Tāpat arī dažādos rūpniecības uzņēmumos mēs redzam patieso situāciju.

Un, kas vēl attiecas uz Bērziņa kunga komentāriem, es varu pateikt pilnīgi skaidri, ka mēs braucam pa Latviju un pie Latvijas vēlētājiem un ka ir vienkārši absurdi iedomāties kaut ko citu. Un es aicinu tiešām visus deputātus izmainīt mūsu Kārtības rulli tā, lai mēs varētu kvalitatīvāk realizēt savu likumdošanas procesu. Es pēc tam aicināšu arī atbalstīt 40. panta otro daļu, bet tas būs atsevišķs balsojums, un es motivēšu, kāpēc būtu jābalso tādā veidā, jo daudzās Eiropas valstīs šāda prakse ir. Un mēs nekur neesam teikuši, ka tajā Saeimas darba nedēļā mums būtu tikai viena plenārsēde vajadzīga, tur var būt trīs vai četras, ja tas ir nepieciešams.

Es aicinu atbalstīt tātad šo 7. panta otro daļu - mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nezinu, varbūt man jārunā drusku skaļāk, lai visiem te ausis kristu ciet, apmēram tā, kā es jūtos šautuvē. Es nezinu, varbūt patiešām vajag šeit bļaut... bet nav runa ne par bļaušanu, ne par ko citu...

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka DPS frakcija ir pierādījusi, ka "pa tukšo" parasti tribīnē nekāpj. Es mēģināšu ekonomēt jūsu laiku.

Par ko mēs diskutējam? Par ko? Ja kāds no radioklausītājiem mūs šobrīd klausās, tam tas ir vienkārši smieklīgi. Mēs mēģinām pierādīt, ka ola ir ola, ka ābols ir ābols, ka citrons ir skābs. Visi to jau sen zina. Ja kāds deputāts uzskata, ka viņam nav savi vēlētāji jāapmeklē un nav jātiekas ar saviem vēlētājiem, tad tas nav deputāts. Tad viņš nav deputāts. Un, ja tādu deputātu savā vidū vēl pacieš kāda frakcija vai kāda partija, tad tā nav partija.

Tā ir realitāte. Tā ir objektīvā realitāte un objektīvā situācija. Bet, lai neradītu precedentu, ja patiešām ir tāds uztraukums - un ar visu cieņu es izturos pret frakciju "Latvijai", - ja ir uztraukums, ka var būt no simta viens tāds deputāts, kas šobrīd mēģina izvairīties, bēguļot no saviem vēlētājiem, nobalsosim par šo punktu! Nu nelauzīsim šķēpus par to, ko mēs visi saprotam! Nu lai paliek tas punkts! Lai paliek, bet nepārliecināsim šeit, Saeimas tribīnē, tērējot naudu. Tad man liekas, ka jāsamazina pat... tad man pat grūti pateikt, kā mēs atradīsim iespējas par vienu tēmu runāt 15 minūtes, bet par otru - vienu minūti.

Es aicinu deputātus nestrīdēties par tik vienkāršiem punktiem. Nu nestrīdieties, kungi! Līdz vēlēšanām ir vairāk nekā gads. Paspēsim! Paspēsim!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Bet, Mauliņa kungs, nav vairs 15 minūšu... Pietiks? Paldies.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es gribētu Ziedoņa Čevera teiktajam piebiedroties. Nestrīdēsimies un nevilksim garumā vienkāršu lietu! Es tikai gribu izlabot dažas kļūdas, ko te pieļāva daži deputāti, piemēram, Stikuta kungs, apgalvodams, ka nevienam deputātam nav aizliegts tikties ar vēlētājiem, nevienam deputātam nav tas un tas aizliegts... Es atgādinu, ka pastāv publiskās tiesības jeb valsts tiesības un individuālās tiesības. Un ka ierēdnim, jebkuram, nav vairāk tiesību kā tikai tās, ko viņam likums dod. Indivīdam ir visas pārējās tiesības, kuras likums neaizliedz. Šī ir būtiska atšķirība, juridiska, un deputātiem jau nu gan vajadzētu iegaumēt šo, ja ne vairāk. Ja vairāk jurisprudencē negrib iedziļināties. Un es te dzirdēju - Kusiņa kungs man skaidroja - , ka deputātam esot tomēr tiesības (kaut arī tās nekur nav rakstītas) tikties ar vēlētājiem. Bet es tad prasīju - kur ir teikts, ka deputāts kā ierēdnis tomēr ir sevišķā stāvoklī? Tas nav pateikts. Deputāts būtībā ir ierēdnis. Un mēs visi zinām, ka mēs saņemam ierēdņu algas. Un šādā sakarā ir jāņem vērā arī Lujāna teiktais, brīdinot, ka mums, deputātiem, nav tiesību ieiet jebkurā uzņēmumā, un tā tālāk... Ja mums te nebūs teikts, ka deputātam ir tiesības (vai reizē pienākums) tikties ar vēlētājiem, tad mums tiešām nebūs tiesību ieiet vienā vai otrā vietā. Šīs tiesības mēs jau esam sev tā aprobežojuši, ka vispār mums nav Deputāta statusa likuma; tas tikai pašlaik tiek nedaudz atjaunots un izskatīts.

Es gribētu arī atbildēt Indulim Bērziņam, kurš salīdzināja divas lietas. Ka varot pieņemt lēmumu dzīvot labāk un tas esot līdzvērtīgs lēmumam tikties ar vēlētājiem. Nu padomājiet nopietni, Bērziņa kungs! Ko tas īsti nozīmē? Vienā punktā ir dotas tiesibas un pienākums. Ir konkrēts uzdevums - tikties ar vēlētājiem, un ir dotas tiesības tikties ar vēlētājiem. Otrā punktā ir... Kam tad mēs to uzdodam? Uzdodam konkrēti deputātiem. Bet kam tad jūsu piemērā ir uzdots? Visiem Latvijas iedzīvotājiem? Vai deputātiem? Nekas nav norādīts. Šādus, jāsaka, absurdus demagoģiskus salīdzinājumus es dzirdu no "Latvijas ceļa" pirmo reizi, jo "Latvijas ceļa" cilvēkiem tomēr ir kaut kāda loģika, un man ir jāsaka, ka par to es jūtu pret viņiem cieņu. Bet, ja līdz tādai absurdai lietai aizrunājas, kā Bērziņa kungs nupat aizrunājās, tad tiešām atliek tikai brīnīties.

Un par tām bažām, ka pazudīšot mēnesī divas plenārsēdes, ir jāsaka, ka plenārsēdes var noturēt vienā nedēļā trīs. Tas nozīmē, ka mēnesī tad būs sešas plenārsēdes, nevis četras, kā tas ir pašlaik. Un tieši tad varēs intensīvi strādāt tajā nedēļā. Jo mēs zinām, ka praktiski pirmdiena ir brīva, praktiski piektdiena ir brīva, trešdienas arī ir nenoslogotas. Šīs dienas vajag noslogot, jo patiešām tautā ir izplatījies uzskats, ka deputāti slinko. Mums ir ļoti grūti šo uzskatu lauzt un pārliecināt, ka neslinko vis. Jo patiešām es varētu nosaukt te desmit, divdesmit cilvēkus, kas patiešām slinko. Es domāju, vismaz tiem šobrīd būtu pienākums balsot vismaz par šo labojumu, lai nepierādītu savu superslinkumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz noklausījies visus šos argumentus, es piedāvāšu izlasīt pašu tekstu un pēc tam padomāt, ko mēs varam pieņemt trešajā lasījumā. Un es domāju, ka cienījamais Seiksta kungs pastāstīs, kā tas atbildīs starptautiskajām normām. Uzmanīgi lasīsim frakcijas "Latvijai" piedāvāto tekstu: "Katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem." Ja mēs labi zinām, ka vēlētāju loks ir tikai pilsoņi, tad rodas paradoksāla situācija. Ja pie manis nāks, teiksim, pastāvīgais iedzīvotājs, vai es tikšanos ar viņu varēšu iegrāmatot atskaitē Saeimas Prezidijam vai ne? Un jautājums - ko man ar viņiem darīt? Vai man viņi vairs nebūs jāpieņem? Un, piedodiet, ja šī norma tiks iekļauta, tad tas ir klasisks šo pastāvīgo iedzīvotāju tiesību pasliktinājums. Un tajā sakarā es arī gribu uzdot frakcijai "Latvijai" jautājumu: vai jūs apjēdzat, ko jūs te piedāvājat? Vismaz Satversmē ir rakstīts, ka ir Latvijas tauta... Tātad jūs šinī gadījumā kārtējo reizi apzināti sadalāt šīs divas grupas. Atvainojiet, šis ir likumdošanas akts, kurā ir rakstīts - vēlētāji. Es nesaprotu, vai jums ir juristi vai nav juristu, ja jūs pieļaujat šādus labojumus Saeimā. Vai varbūt tas ir apzināts solis? Tad lai tā autors dod skaidrojumu, lai es saprastu. Jo es saku vēlreiz, ka es nezināšu, ko darīt. Un ko jūs darīsiet ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas nāk pie jums? Vai būs ar viņiem jātiekas vai ne? (Starpsauciens: "Izbeidz!") Un kā jūs uzzināsiet, vai tas cilvēks tāds ir? Vai būs jāprasa pase, lai viņš uzrāda, vai viņam ir zilā pase vai violetā pase? Un tādēļ, cienījamie kolēģi, ja pat Čevera kungs taisās šo absurdu atbalstīt, lai tad arī "Saimnieks" to atbalsta, tikai EDSO misijai būs interesants arī šo deputātu kārtējais balsojums, kas ierobežo to pašu pastāvīgo iedzīvotāju tiesības vērsties pie deputātiem, jo tad nevienam deputātam vispār vairs nebūs pienākuma ar viņiem tikties. Tas ir vēl otrais paradokss, ko mēs paši ar Latvijas rokām gribam ielikt. Lai Čevera kungs atbalsta! Nestrīdēsimies. Tikai pēc tam par mums kārtējo reizi smiesies visa Eiropa, jo patiešām tas būs ļoti smieklīgi.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins. Otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Mēs pašreiz apspriežam 7.pantu: katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas sēdē. Un šeit ir priekšlikums papildināt likuma 7.pantu ar jaunu - otro - daļu šādā redakcijā: "Katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem." Iesniegusi frakcija "Latvijai". Neatbalstīja Juridiskā komisija. Es, protams, atbalstu. Kad es runāju par to, ka es atbalstu, pret mani asi uzstājās divi cilvēki. Viens no viņiem ir deputāts Lujāns, kurš pārstāv Sociālistisko partiju vai "Lîdztiesību", es atvainojos, ja kļūdos, un otrs ir viens no "Latvijas ceļa" ideologiem, bijušais komunistiskās ideoloģijas sludinātājs Bērziņš, kurš ir sevišķi tuvs Lujānam. Tā kā brāļi. Ja nemaldos, Bērziņa kungs, kurš tiešām ir labs orators un kuram vienmēr intervijas prasa gan "Panorāma", gan laikraksts "Diena", ko faktiski kontrolē "Latvijas ceļš", - ja nemaldos, viņš savulaik rakstīja disertāciju par komunistiskās ideoloģijas attīstību Latvijā...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es aicinu runāt par lietu, par apspriežamo jautājumu.

A.Rubins. Tas ir tieši par lietu. Un tāpēc man ir brīnums. Es, protams, atvainojos Bērziņa kungam, ja es esmu sajaucis viņa disertācijas tēmu, varbūt disertācijā bija kaut kas minēts arī par deputāta pienākumiem regulāri tikties ar vēlētājiem. Es tiekos ar vēlētājiem regulāri, katru dienu. Es tiekos ar saviem slimniekiem, ar saviem studentiem, un es braucu uz rajonu. Es tiekos regulāri, Bērziņa kungs! Un savulaik es disertācijas rakstīju par medicīniskām tēmām, bet jūsu ideoloģija, es teikšu, tā komunistiskā ideoloģija, dzīvo, Čepāņa kungs! Viņa dzīvo!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rubina kungs!

Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds Antai Rugātei.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Paldies Prezidijam par iespēju dot jums informāciju par to, ka šodien 10.30 es aicinu jūs uz Francijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas sēdi uz 15 minūtēm, tepat blakus - Prezidija zālē. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šodien 104.telpā Jēkaba ielā 16 (tas ir blakus "Latvijas ceļa" birojam) pulksten 10.30 būs preses konference par demogrāfijas jautājumiem. Tas ir jau pateikts, bet es atgādinu. Kas par to interesējas, lai piedalās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz tūlīt sapulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Ventam Balodim.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu šajā starpbrīdī uz īsu sēdi. Tā kā visas citas zāles ir aizņemtas, mums jātiekas laikam Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Indulis Emsis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Juris Urbanovičs, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, turpināsim debates par apspriežamo jautājumu. Runās Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Sevišķi no kustības "Latvijai". Liela daļa ir paklausījusi Kostandas kunga aicinājumam un aizgājusi tikties ar vēlētājiem vai savā starpā kafejnīcā, un viņu šeit par nožēlu nav, tomēr es domāju, ka viņi mani tik un tā dzird.

Jā, es atnācu šeit runāt pēc būtības un runāšu pēc būtības. Es uzskatu, ka šāda veida pants neko nedos un ka tāpēc viņš nav pieņemams, lai arī kā viņš man patīk. Es uzskatu, ka deputātiem ir jātiekas ar vēlētājiem, un neviens pret to šeit neiebilst.

Mani vienkārši pārsteidza, ka Mauliņa kungs jutās tik pārsteigts par to, ka es pirmo reizi atļāvos šeit, Saeimā, runāt ar tiem pašiem izteikumiem, ar tām pašām frāzēm, ar kurām parasti kustība "Latvijai" uzbrūk, piemēram, "Latvijas ceļam". Es vienkārši pārņēmu to, kā darāt jūs, un pamēģināju, kā tas izskatās. Un jūs bijāt pārsteigti. Kāpēc ne? Kā jūs zināt, es arī uzreiz teikšu, ka es vairs tā nedarīšu, jo es parasti šeit nāku runāt par likumprojektiem, jo uzskatu, ka likumdošana deputātiem ir pats svarīgākais.

Rubina kungs, man tiešām ļoti žēl! Mediķi parasti Saeimā izceļas ar to, ka viņi ir pieklājīgi un runā pēc būtības un runā par likumprojektu, bet neaizskar viens otru kā cilvēku. Vai tiešām baumas par to, ka jūsu runas, kuras tiešām šeit izceļas ar pietiekošu argumentāciju un sagatavotību un kuras jūs te, neatraujot acis, lasāt parasti no papīra, gatavo kāds no jūsu ģimenes locekļiem, jo tie ekspromti, kuri šeit izskan, ir vienkārši lamāšanās? Man ir žēl, ka jūs neapspriežat jautājumu pēc būtības, bet lamājaties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien, apspriežot šo jautājumu, mēs varējām gūt vairākas mācības, un viena no pamatatziņām, kuru es guvu, ir šī skaidri un klaji redzamā nekompetence, neorientēšanās, ko nozīmē jautājums - tikties ar vēlētājiem. Es vienmēr esmu dziļi cienījis Lagzdiņa kungu, un šodien viņa uzstāšanās vēl jo vairāk apstiprināja šo manu atziņu. Viņš ļoti perfekti un ļoti precīzi formulēja lietas būtību. Bet pārējie runātāji, kas šeit runāja, apliecināja to, ka viņi nav bijuši tikties ar vēlētājiem, jo cilvēks, kas vienu reizi ir aprunājies šādā izbraukumā ar kopā sanākušajiem vēlētājiem, nekad neizteiks tādas atziņas, kuras šeit izskanēja. Nekad neizteiks! Lūk, es uzskatu, ka šī tribīne nav īstā vieta, kur būtu jāpopularizē, teiksim, Zīgerista kungs vai kāds cits kungs, vai dāma un tā tālāk. Uzskatu, ka tā nav argumentācija, ka tā ir vienkārši "atbumbošanās" brīdī, kad šīs argumentācijas runātājam trūkst.

Lūk, lai neievilktu lietu garumā, es sacīšu, ka šādi izbraukumi ir ar vienu mērķi - proti, ievākt informāciju par stāvokli uz vietas un par cilvēku viedokli jautājumā par to, kādi likumi jāgroza un tieši kas šajos likumos traucē attīstīties mūsu tautsaimniecībai un paaugstināties iedzīvotāju dzīves līmenim, kāds viedoklis ir iedzīvotājiem šajā ziņā, jo tas ir krasi atšķirīgs no tā, kāds valda Rīgā, it īpaši, tā, kas valda šeit Saeimā, un no tā, kas valda pagastos. Ja kāds ir bijis, viņš man piekritīs simtprocentīgi.

Tagad šeit uzstājās tādi kungi kā Bērziņa kungs, Lujāna kungs, Stikuta kungs par kaut kādām deklaratīvām frāzēm runāja un tamlīdzīgi. Tagad es gribētu uzdot šiem kungiem dažus jautājumus un īsuma dēļ pagaidām uzdošu tikai vienu: sakiet, lūdzu, cienījamie kungi, kāpēc Latvijas pašvaldības izvairās izmantot bezdarbniekus savu teritoriju sakopšanā un citos tamlīdzīgos darbos? Kāpēc viņas izvairās? Šāds jautājums radās, sarunājoties tieši ar vēlētājiem. Un ne tikai šis jautājums, taču laika ietaupīšanas dēļ pagaidām apmierināsimies tikai ar vienu jautājumu. Lūdzu, nosauktie kungi: Bērziņa kungs, Lujāna kungs, Stikuta kungs, nāciet šeit un paskaidrojiet, ja jūs to zināt un jums nav vajadzības konsultēties ar cilvēkiem. Ja jūs zināt, kas un kā ir jādara, nāciet šeit un atbildiet uz šo jautājumu: kāpēc pašvaldības izvairās izmantot bezdarbniekus? Kurš likums un kādā veidā šeit būtu labojams? Lūdzu, kungi, kurš būs pirmais no jums? Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Malacis!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai jums nešķiet, ka mēs atkal dodam pamatu, lai par mums smietos? Jo atkal pusi dienas tērējam bezjēdzīgai un muļķīgai runāšanai. Es faktiski gribu izteikt tikai divus aicinājumus. Pirmo Čerāna kungam. Čerāna kungs, jūs nekliedziet, kad nākat šeit pie mikrofona! Mēs ļoti labi dzirdam, un gulētājs Saeimā ir tikai viens. To pamodina kolēģi, un nevajag jūsu palīdzību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, nepadosimies šai provokācijai, kura turpinās jau kopš Saeimas paša sākuma. Frakcija "Latvijai" atkal un atkal kā grozījumus likumprojektos iesniedz dažādas absolūti nepieņemamas lietas, pēc tam paši nāk tribīnē un ilgi un gari runā, un mēs ejam un mēģinām viņus pārliecināt, lai gan faktiski ar to tikai tērējam šeit laiku. Arī par šodien izskatāmo problēmu. Katra deputāta pienākums ir regulāri tikties ar vēlētājiem. Un mēs par to tagad diskutējam stundām ilgi. Vai tad jūs nejūtat, cienījamie kolēģi, ka tā ir vienkārši provokācija? Tā ir vistīrākā provokācija, lai Saeimu padarītu smieklīgu, aizvien smieklīgāku. Tāpat kā šīs muļķīgās, es teikšu, papildsēdes, kurām zīgeristieši it kā ar kaut kādu automātu katru nedēļu izstrādā vismaz 10 jautājumus. Un drīz vien, es nešaubos, nonāks tiktāl, ka viņi jautās: kāpēc pavasarī aug zāle, plaukst koki un tā tālāk. Es nešaubos, jo daudzi jautājumi ir tādi, kurus faktiski apskata raidījums "Kâpēcīši". Liekas, ka mums tie patiešām neiederas.

Jūs nācāt tribīnē un mēģinājāt stāstīt šīs lietas. Es nesaprotu, kā jūs vispār iederaties šajā kompānijā un kā jums nav vienkārši...

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mans otrais aicinājums ir viens: nepakļausimies šīm provokācijām! Ja šie cilvēki iesniedz dažādus likumprojektus, balsosim par tiem. Lai viņi parunā, mēs nevaram liegt viņiem šo lietu, jo šie parlamentārieši ir faktiski mūžīga aģitbrigāde triju gadu garumā. Un neviens jums neliedz - brauciet katru dienu un nakti pie saviem vēlētājiem! Varbūt viņi jūs nepieņem vairs? Un tad jūs gribat likuma vārdā, tā sakot, likt tautai jūs mīlēt. Nepalieciet smieklīgi un nedariet citus smieklīgus! Paldies par uzmanību. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu pārliecināts un uzskatu, ka nupat par šo jautājumu debatēs aizvadītais laiks ir īsta mūsu parlamenta neauglīgās darbības paraugstunda. Mēs viens otru nepārliecinājām ne par mata tiesu. Es par to esmu pārliecināts, tādēļ uzskatu, ka laiks ir zaudēts veltīgi. Mēs sen būtu šo jautājumu izlēmuši pusminūtes laikā. Es aicinu jūs darīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jirgena kungs.

A.Jirgens. Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Juridiskā komisija, noraidot šo priekšlikumu, ne vismazākajā mērā neapšaubīja to, ka deputātiem ir pienākums tikties ar vēlētājiem. Mūsuprāt, tā ir pašsaprotama lieta, un arī Saeimas darbs tiek organizēts tā, lai katru nedēļu vismaz vienu dienu deputāti to varētu darīt. Parasti tas notiek piektdienās. Tomēr Juridiskā komisija uzskatīja, ka Kārtības rullis ir ļoti konkrēts un lietišķs dokuments un ka šādām deklaratīvām frāzēm šajā likumā nav vietas, jo, ja Saeima nosaka kādus pienākumus deputātiem, tad jānosaka arī atbildība. Kāda būs šī atbildība - par to priekšlikuma autori nerunā.

Ja mēs paskatāmies pašreizējā 7.panta redakciju, tad lasām: "Katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā", un tālāk Kārtības rullī seko konkrētas sankcijas, kas tiek uzliktas tad, ja nepiedalās šajā darbā, un šīs sankcijas ir ļoti konkrētas arī materiālajā izteiksmē. Šajā gadījumā šādas sankcijas nav un nav arī skaidrs, kas un kādā veidā kontrolēs to, kurš deputāts pilda šo pienākumu un kurš deputāts to nepilda. Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Juridiskā komisija frakcijas "Latvijai" priekšlikumu neatbalstīja un aicina arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likuma 7.pantu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 15, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais priekšlikums ir pašas Juridiskās komisijas priekšlikums, proti, papildināt pirmajā lasījumā pieņemto 14.pantu ar otro un trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā, konkretizējot, kādos apmēros un kādā veidā tiek atlīdzināti izdevumi deputātiem, ja viņi ir devušies ar Saeimas Prezidija lēmumu apstiprinātos komandējumos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt likuma 40.pantu ar jaunu otro daļu. Tas ir priekšlikums, par ko šeit jau tika diskutēts, runājot par iepriekšējo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tāpēc es arī sīkāk negribētu to komentēt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pilnīgi konkrēts frakcijas "Latvijai" priekšlikums par to, kādā veidā mums mainīt Saeimas darba režīmu, lai mēs varētu efektīvāk tikties ar vēlētājiem, jo, kaut arī Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja šo mūsu iepriekšējo priekšlikumu, es tomēr domāju, ka pēc šā balsojuma cilvēki izdarīs savus secinājumus. Mēs tomēr uzskatām, ka mums vismaz šeit ir jānosaka praktiskais mehānisms, kādā veidā nodrošināt šo deputātu iespēju tikties ar vēlētājiem. Tātad šis mūsu priekšlikums ir tāds, ka Saeima savā divu nedēļu darba ciklā vienu nedēļu strādā šeit, darbojas, teiksim, sēdēs, bet otra nedēļa šajā Saeimas darba ciklā tiek atvēlēta deputātiem, lai viņi tiktos ar vēlētājiem. Nevis tā, kā tas ir šobrīd, ka mums ir viena diena nedēļā, kurā vēl var iebāzties iekšā kāda ārkārtas sēde, ja tas kādam ir izdevīgi. Mēs ierosinām noteikt, ka deputātiem no divām nedēļām viena nedēļa būtu veltāma tam, lai viņi varētu tikties ar vēlētājiem. Tajā nedēļā, kurā mēs strādājam šeit uz vietas - Saeimā, mēs varam sanākt uz divām, trijām, četrām vai pat piecām sēdēm, ja tas ir vajadzīgs, lai mēs varētu pieņemt mūsu likumprojektus. Un tādēļ šis mūsu likumdošanas darbs varētu būt vēl ražīgāks, nekā viņš ir šobrīd, kad mēs strādājam vidēji vienu sēdi nedēļā.

Kā jau es minēju, ja deputāti sistemātiski būs pie vēlētājiem, tad tas dos arī neapšaubāmi lielāku kvalitāti mūsu likumdošanas darbā un nebūs jau vienreiz pieņemtā likumā jāizdara atkal jauni grozījumi, grozījumi un atkal grozījumi.

Mēs redzam, teiksim, kā mēs šeit Saeimā strādājam, to, ka lielākā daļa no mūsu likumprojektiem ir dažādi grozījumi. Un mūsu valstī cilvēki pamatoti sūdzas un iebilst pret to, ka mums ir ļoti nestabila likumdošana. Es uzskatu - un tas ir arī manas frakcijas un partijas viedoklis -, ka mums ir jānodrošina šī deputātu saikne ar tautu, tātad jāizbeidz šī varas atsvešināšanās no tautas un nodarbošanās tikai ar problēmām, kas interesē pašus, bet ir jāuzzina tās problēmas, kuras interesē cilvēkus, un ir jārisina šīs problēmas, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas piedāvā konkrētu mehānismu, kā mēs to varam izdarīt jau esošās vēlēšanu sistēmas ietvaros. Es ļoti lūdzu pozitīvu balsojumu vismaz šajā jautājumā un ceru uz jūsu atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Tikai ilgi nerunā!")

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Es nobalsoju par iepriekšējo deklaratīvo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo viņš nav ne labs, ne slikts, viņš vienkārši atkārto to pienākumu, kāds ir katram deputātam pret saviem vēlētājiem. Bet es noteikti un ļoti strikti iebildīšu pret priekšlikumu 40.pantā, kas pēc savas būtības ir mēģinājums no nodokļu maksātāju naudas finansēt vēlēšanu kampaņu trīs gadu garumā, pie kam atliekot paša pamatdarba darīšanu, tas ir, likumdošanu, likumu pieņemšanu, to izskatīšanu komisijās vai vismaz divkārtīgi samazinot darbu pie šiem priekšlikumiem. Pagājušajā starpbrīdī man bija izdevība pārskatīt savu pagājušā gada kalendāru, un es teikšu, ka, ņemot vērā pašreizējos noteikumus, es kopā ar saviem partijas un frakcijas biedriem esmu devies 62 izbraukumos. Tas viss ir precīzi fiksēts. Organizētas 216 tikšanās ar dažādām sociālajām grupām šo izbraukumu laikā, 7 reizes dažādas grupas pagājušā kalendāra gada laikā no 50 līdz 100 cilvēkiem tika uzaicinātas uz Rīgu, lai apmeklētu Saeimu, Ministru kabinetu un arī Saeimu... Es ļoti nepareizi pateicu, es atvainojos, - Saeimu, Ministru kabinetu un arī dažādus kultūras pasākumus -, lielākoties izrādes mūsu jaunajā Gaismas pilī jeb operā.

Šo izbraukumu rezultātā es esmu iesniedzis 24 priekšlikumus dažādiem likumprojektiem. Tieši šo izbraukumu rezultātā - arī to es atzīmēju savā dienasgrāmatā - es jums gribu pateikt vēl vairāk. Es esmu tikai viens no "Latvijas ceļa" deputātiem, un šie skaitļi ir noteikti jāpareizina ar 16 vai pat vairāk, jo Jānis Lagzdiņš, kas arī atbalstīja frakcijas "Latvijai" iepriekšējo priekšlikumu, bieži tiekas, apmeklējot Kurzemes reģionu. To pašu dara Dzintars Ābiķis, to dara Edvīns Inkēns, to dara Indulis Bērziņš. To dara arī citu frakciju deputāti, jo bieži vien ir bijis tā, ka tikšanos beidz "Latvijas ceļš", bet tūdaļ to uzsāk "Saimnieka" deputāti. Man ir bijušas divas tādas "saskriešanās" Latvijas novados, nevis vienā pašā Vidzemes apgabalā, no kura formāli skaitos ievēlēts. Tātad visos četros Latvijas novados. Grūtāk šādas tikšanās ir noorganizēt Rīgā.

Tā ka, es domāju, ja mēs gribam, mēs varam to darīt, bet paliksim pie pašreizējās kārtības, nesaīsināsim to laiku, kas deputātiem ir atvēlēts šajā spraigajā situācijā likumprojektu izskatīšanai, priekšlikumu iesniegšanai, komisiju sēdēm. Pie tam arī komisijas dodas izbraukuma sēdēs, lai tiktos tiešām ar uzņēmumu pārstāvjiem, un Liepas kungs to labi zina, jo mēs esam bijuši visdažādākajos uzņēmumos, kuri saskaras ar problēmām un kuriem ir savi priekšlikumi vai savas iebildes pret pastāvošo likumdošanu. Aicinu balsot pret labojumiem Saeimas kārtības ruļļa 40.pantā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es gribu akcentēt to, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums - katru otro nedēļu tikties ar vēlētājiem, apmeklējot konkrētus uzņēmumus, zemnieku saimniecības, skolas, slimnīcas, veco ļaužu pansionātus, uzklausot pašvaldību vadītājus un tā tālāk - nebūt netraucē sēžu norisi un komisiju darba norisi Saeimas ēkā, jo mums pārējās divās nedēļās katru mēnesi ir iespējas darbu palielināt, strādāt šajās nedēļās kaut vai divas vai trīs sēdes nedēļā, rīkot nevis divas, bet četras komisiju sēdes nedēļā. Es domāju, ka darbs līdz ar to kļūs tikai efektīvāks un atbildīs reālajai situācijai, konkrētāk akcentēs tās problēmas, kuras šobrīd Latvijas valstij un Latvijas valsts iedzīvotājiem ir, konkrētāk ļaus deputātiem iepazīties ar reālo situāciju tajā vai citā nozarē - medicīnas aprūpē, izglītības sfērā, lauksaimniecībā, pašvaldību darbā, uzņēmējdarbībā... pie tam dažādās uzņēmējdarbības nozarēs - mežu pārstrādē, piena pārstrādē, tekstilrūpniecībā un tā tālāk. Es domāju, ka atteikšanās, norobežošanās no tā deputātiem nenozīmē neko citu, kā vien slinkumu - viens variants. Vai otrs - nevēlēšanos uzklausīt cilvēku konkrētas, praktiskas domas, kritiku un iebildumus pret tiem lēmumiem, kurus valdība pieņem, pret tiem likumiem, kurus Saeima pieņem. Tātad ir vēlēšanās norobežoties no cilvēkiem un kādas šauras ekonomiskās vai politiskās grupas interesēs, nerēķinoties ar tautas vairākuma viedokli, vienkārši realizēt savu līniju, pieņemot savus lēmumus un likumus, neskatoties ne uz ko. Lūk, daži konkrēti piemēri. Vai gan valdība un arī Saeima ņemtos diskutēt par to pašu administratīvi teritoriālo reformu, stāstīt cēliem vārdiem, cik ļoti milzīgus plusus, milzīgu labumu tā tagad dos Latvijai, mūsu valstij. Diez vai šādā pacilātā tonī valdošās koalīcijas politiķi gan no izpildvaras, gan no Saeimas par to runātu, ja viņi būtu tikušies ar iedzīvotājiem, ja viņi būtu tikušies ar pašvaldību vadītājiem, ar uzņēmējiem, skolotājiem, mediķiem un tā tālāk, jo tad tomēr jūs zinātu to, ka Latvijā gandrīz nekur nevar atrast vietu, kur pašvaldību vadītāji vai iedzīvotāji atbalstītu šo nepārdomāto administratīvi teritoriālo reformu. Un argumentācija jums tiktu uzreiz uz vietas tur noskaidrota un pasniegta, pie tam neatkarīgi no tā, vai jūs aizbrauktu uz Kurzemi, Latgali, Vidzemi vai Zemgali.

Sēžot Rīgā, protams, jums acīmredzot rodas priekšstats, ka no Rīgas labāk viss ir redzams, ka šeit, Rīgā, visu var ļoti labi izdomāt, izplānot un ka cilvēkiem laukos atliks tikai noplātīt mutes un rokas un akli izpildīt. Vai jūs saprotat, ka šādā veidā - neuzklausot cilvēku viedokli, mēs vienkārši graujam gan mūsu Latvijas valsts varas prestižu, gan valsts valdības, gan Saeimas prestižu? Un līdz ar to mēs graujam arī cilvēku ticību Latvijas valstij.

Tātad es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo, tikai uzklausot kaut vai tos pašus pašvaldību vadītājus, ar kuriem runāja tik daudz frakcijas "Latvijai" deputāti šīgada laikā... Viņi ļoti skaidri norāda uz tām kļūdām, kuras valdība un Saeima pieļauj, arī veidojot budžetu.

Drīz mēs sāksim atkal apspriest nākamā gada budžetu, bet vai mēs esam pārliecinājušies uz vietas, kā šis valsts budžets, šā valsts budžeta sadalījums ietekmē kaut vai to pašu pašvaldībām uzlikto, aizvien jauno funkciju izpildi, vai to var vispār veikt?

Tātad šī tikšanās ar cilvēkiem uz vietām ir ļoti svarīga, lai mēs spētu kontrolēt, kā jau pieņemtie likumi darbojas. Nedzīvosim ilūzijās, bet brauksim un reāli novērtēsim to uz vietas, lai nepieļautu jaunas kļūdas. Un tas ir jādara ne tikai opozīcijas deputātiem, tas ir jādara arī pozīcijas deputātiem, jo jūs kā valdību veidojošie politiskie spēki šobrīd nesat atbildību par šīm norisēm.

Mēs, apmeklējot uzņēmējus, arī skaidri redzam, kāpēc joprojām turpinās saimnieciskā depresija valstī, kā mūsu pieņemtā likumdošana nodokļu politikā un citos jautājumos kavē un traucē uzņēmējdarbības attīstību. Bet jūs tikai runājat par to, ka sēdēsim tik Saeimā, "cepsim" tikai aizvien jaunus likumus un tad tik viss ritēs uz priekšu. Mēs pat nepaskatāmies, kā tie izpildīti un vai vispār var izpildīt jau pieņemtos lēmumus un likumus. Es domāju, ka, ja nav šīs atgriezeniskās saiknes, ja mēs neveidojam Latvijā šo tiešo demokrātiju, tad tādā gadījumā nekādas pozitīvas pārmaiņas Latvijas valstī nevar būt. Nevar šauras politiskās vai ekonomiskās grupas ietvaros un tās interesēs pieņemtos lēmumus un likumus ilgstoši realizēt, norobežojoties no tautas vairākuma domām. Tāpat arī jautājums par jebkuru citu sfēru, vienalga, vai tā būtu izglītība vai medicīna. Vai tad jūs domājat, ka var iztikt bez šīs tiešās saiknes ar skolotājiem, ar skolu direktoriem un, neuzticoties šiem pedagogiem, veidot sekmīgu izglītības politiku Latvijas valstī?

Tas nav iespējams. Taču tad, kad mēs jautājām, vai deputāti ir braukuši un apmeklējuši skolas, un centušies izzināt, kāda reālā situācija tur ir, kā šobrīd klājas šiem skolēniem, kā tiek nodrošināts mācību process, kas patiesi uztrauc skolotājus, tad mēs dzirdam atbildi: nē, frakcijas "Latvijai" deputāti ir vienīgie, kas ir braukuši un par to interesējušies!

Lujānam liekas, ka brauciens uz skolu nozīmē skolā zāles īrēšanu, viņam, lūk, priekš tā nebūšot naudas... Nē, brauciens uz skolu, uzņēmumu tāpat kā uz jebkuru citu vietu, nenozīmē zāles īrēšanu, Lujāna kungs! Tas nozīmē - uzklausīt attiecīgās nozares speciālistus, izprast viņu situāciju, konstatēt pamatproblēmas, kas traucē šīs nozares darbībai un attīstībai, un tad mūsu, politiķu, pienākums ir censties tās novērst un labot.

Jums liekas, ka, sēžot šeit, Rīgā, jūs lieliski orientējaties šajos jautājumos. Nē, tas tā nav! Un, ja pat Tabūnam liekas, ka viņš nācis no Latgales un tagad zina, kas notiek Latgalē, kā tur klājas šobrīd cilvēkiem, tad viņš rūgti maldās, jo mums ir jāuzklausa tas, kas būtu jādzird šim pašam Tabūnam. Mums ir jāatbild uz jautājumu, ko Ludzas rajona Mežvidu pagastā arī nesen mums uzdeva: "Tabūns taču ir te no mūsu puses, bet viņš te nemaz vairs nav rādījies! Kas viņš par latgalieti, ko viņš saprot no Latgales jautājumiem! Tas Tabūns ir tikai viens "lçjējs", tikai viens čuguna lējējs." Tā tas tiešām ir, un, ja jūs aizbrauktu, jūs šos vārdus dzirdētu acīs. Tad varbūt jūs padomātu. Es lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es tikko no aizmugures klausījos un domāju, kur tādu balsi es biju dzirdējis. Savā laikā arī pa televizoru apmēram tādā pašā toņkārtā runāja viens ārsts. Viņš aptuveni tā teica: "Paceliet kreiso roku, nospiediet kreiso pogu, un būs vēlamais rezultāts." Es nezinu, varbūt ir arī kaut kāds cits hipnozes varianta paveids, mēģinājums, bet tā ir cita lieta.

Cienījamie kolēģi, man patiešām radās izbrīns un pārdomas, jo mēs tik aktīvi runājam par to, ka mums ir jātiekas un jātiekas ar vēlētājiem. Tas ir ļoti labi, bet arī man tika uzdots profesora, cienījamā Liepas kunga, jautājums par to, kāpēc bezdarbnieki netiek iesaistīti radošajā darbā... vai, teiksim, darbā pašvaldībās. Es gandrīz varētu uzdot jautājumu: vai tad profesors Liepas kungs vairs netiekas ar cienījamo Rīgas Domes deputātu Ziediņa kungu, kas strādā Sociālajā komisijā Rīgas Domē? Viņš varētu Ziediņam konkrēti uzdot jautājumu, un patiešām partija "Latvijai" varētu ar saviem reģionu deputātiem, kuriem ir uzdotas šīs tiešās funkcijas reģionos, šos jautājumus risināt. Tad jums iznāk tā, vai nu jums nav sasaistes ar saviem rajonu deputātiem, domju deputātiem, lai uzzinātu reālo situāciju un varētu reālo situāciju uz vietas labot, vai arī jums viņi vēl papildus jākontrolē, lai uzzinātu... Saprotiet, šeit veidojas ļoti īpatnējs moments. Es uzskatu, ka mēs labi parādām to, ka nav reālas partiju taisni iekšējās sasaistes. Nav sasaistes starp Domes līmeni, Saeimas līmeni, un neveidojas šī ķēdīte, kas būtu normāla. Ja šāda problēma eksistē, tātad tas ir daudz nopietnāks jautājums, un patiešām šeit varētu izteikt pateicību kustībai "Latvijai", ka viņa uz to norāda un atklāti runā. Jo šeit patiešām, Kostandas kungs, būtu konkrēti jāgriežas pie saviem Rīgas Domes deputātiem, ko es neesmu gan dzirdējis, lai uzlabotu sociālo situāciju Rīgā. Cik daudz ir jaunu projektu Rīgas Domes līmenī par iedzīvotāju problēmu risinājumu? Mēs varam pateikt atklāti, un, cik man ir zināms, - neviena nav. Kostandas kungs, izsauciet savus pašvaldību deputātus pie sevis vai uz partijas mītni. Un tas būs vēlētājiem patiešām lielāks rezultāts un no tā būs labāk.

Starp citu, Liepas kungs, es varu arī paskaidrot. Es esmu pētījis...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

M.Lujāns. Nu labi! Iespējams, ka vajag arī bibliotēkās tikties. Es uzskatu, ka tā arī būtu ļoti laba iniciatīva - tikties bibliotēkās, pagrabu telpās, bēniņos un vēl daudzās citās radošās vietās. Varam pāriet arī uz vēsturiskiem materiāliem. Var arī mežā tikties. Tikai atkal vēlreiz saku - tas viss ir katra paša deputāta iniciatīva, kur viņš tiekas, ar ko viņš tiekas un pēc tam... Patiešām, kā es jau teicu, šodien laikam ir sākušās vēlēšanas, un, ja jau Leiškalna kungs sāk atskaitīties, tad man arī... Es pilnīgi jūtos nokaunējies, ka es uzreiz nevaru paņemt to dienasgrāmatu, kurā ir ierakstīts, cik pensionāru... Uz Operu diemžēl es nevaru viņus aizvest, jo man zemnieka saimniecības nav, kas man dod tādus papildienākumus, bet ir jau arī visādi citādi momenti, kur es varu cilvēkus aizvest... Vai ir piedalījušies cik daudz mītiņos. Mītiņos saskaitīšu, cik cilvēki ir atnākuši, un to iesniegšu Prezidijā vai arī pateikšu no Saeimas tribīnes.

Bet es varu uzskatīt, ka šodien "Latvijai" un "Latvijas ceļam" tātad ir sākušās vēlēšanas. Tā ka vismaz šinī gadījumā es varu apsveikt ar to, ka vēlēšanas ir sākušās un jūs varat aicināt visus klātesošos un arī klausītājus balsot par Latvijas Sociālistiskās partijas un "Lîdztiesības" sarakstu. Lai būtu konkrēti un tieši, arī es atskaites noteikti tuvākajā laikā no tribīnes sniegšu un centīšos tikties gan ar Latvijas vēlētājiem, gan ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ar visiem citiem, lai visiem būtu zināms un saprotams, ko Saeima un Saeimas deputāti dara. Bet pārējiem kolēģiem es tomēr piedāvātu, lai būtu lielāks kontakts patiešām starp zīgeristiešiem un rajonu pašvaldību viņu deputātiem, lai būtu vairāk arī viņu iniciatīvas attiecībā uz likumiem, un no tā būtu vairāk labuma arī sabiedrībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Baidos, ka mēs tiešām nopietni gribam iemūrēt sevi stikla tornī. Vai tā jau nav sagatavošanās nokļūšanai īstā krātiņā? Izskatās tā, ka Latvijas praktiskie jautājumi un likumdošanas jautājumi interesē tikai opozīcijai, nevis Sadarbības padomei. Un, kad Odisejs Kostanda te runāja, izskatījās, ka viņš būtu Sadarbības padomes pārstāvis, kuram tiešām rūp, lai tie jautājumi tiek risināti, kas ir mūsu reģionos, un lai tiktu apspriesti jautājumi par to, vai administratīvi teritoriālā reforma ir pamatota un ko par to saka cilvēki. Cik es saprotu, tas neinteresē pozīcijas deputātus. Ja mēs nevaram ziedot vienu nedēļu normālam un labam darbam Saeimā, bet otru nedēļu normālam un labam darbam ar vēlētājiem, ar tautu vispār un ar problēmām novados.

Mēs, piemēram, aizbraucām uz Talsiem vienu dienu pagājušajā piektdienā un tur uzzinājām tādas lietas, par kurām mums ir jāuzdod astoņi jautājumi izpildvarai un jāiesniedz labojumi divos likumos. Jo izrādās, - un neviens to nezina - , ka Patērētāju biedrības uzņēmumi savu maizi cep pēc veciem "gostiem", turpretī privātuzņēmēji - pēc Eiropas savienības noteikumiem. Un konkurences apstākļi līdz ar to ir nevienādi. Izrādās, ka neviens kārtīgi nezina, kas par to atbild. Te ir jāpajautā. Mūsu automašīnas, vedēji stāv desmitiem Krievijā un katru dienu tiek netaisnīgi aizturēti. Un katru dienu par stāvēšanu maksā 20 dolāru. Galu galā kādam taču ir jāpainteresējas, kāpēc tas tā. Es domāju, te vajadzēja, tā teikt, ar sviedriem vaigā strādāt un to veikt Sadarbības padomes deputātiem, jo viņi taču ir atbildīgi par to, kas notiek Latvijā. Kāpēc tas jādara tikai opozīcijai? Es uzsveru - tikai opozīcijai! Taču mūsu priekšlikumu par to, ka visiem vajadzētu strādāt saskaņā ar realitāti ar tautu, to noraida.

Mēs zinām, ka tika izteikta neuzticība Andrejam Krastiņam. Bet vai jūs neievērojāt, ka būtībā tos visus jautājumus, par kuriem tika izteikta neuzticība Krastiņam kā ministram, ierosināja un uzdeva frakcija "Latvijai", rūpēdamās, lai tiešām lietas ietu normālu gaitu? Un mums arī tagad ir jautājumu kaudze: kāpēc nestrādā Kiršteins, kāpēc nestrādā Makarovs, kāpēc vispār valdība nestrādā? Un tās nav mūsu izdomātas lietas. Tā ir realitāte, ko mums stāsta vēlētāji. Tie paši vēlētāji, no kuriem jūs mūs gribat atturēt, un mēģināt pagriezt tā, ka tā ir tikai aģitācija. Patiešām būtu absurdi, ja mēs aģitētu par sevi visu sasaukuma laiku. Un patiešām būtu absurdi, ja cilvēki pēc vēlēšanām sāktu slinkot un neko nedarītu. Vai tiešām normāla saikne ar tautu jānosauc par aģitāciju visa sasaukuma garumā?

Godātie deputāti, tiem, kuriem manas domas, kā es redzu, neinteresē, jo jūs sarunājaties un neklausāties, man ir tāds jautājums: vai tomēr nebūtu labāk, ka jūs visi sāktu šo vēlēšanu kampaņu ar pirmo ievēlēšanas dienu, lai būtu normāla saikne ar tautu? Lūdzu, labosim Kārtības rulli, lai visiem būtu ne tikai pienākums, bet arī iespējas tikties ar vēlētājiem katru otro nedēļu. Paldies tiem, kuri klausījās.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Man ir ārkārtīgi žēl, ka šodien gandrīz vai puse dienas ir pagājusi, lai praktiski paralizētu Saeimas darbu. Un to raksturo it sevišķi iniciatīvas no frakcijas "Latvijai" puses - muļķīgi priekšlikumi un ilgas, garas debates. Taču šis priekšlikums ir ļoti loģisks. Nu, protams, ja reiz šī frakcija ir nonākusi opozīcijā, ja nevar iedot konstruktīvus un loģiskus priekšlikumus, tad tā vismaz pusi no Saeimas laika braukās apkārt un neko nestrādās. Bet es vispār esmu vīlies. Es domāju, ka no jūsu puses varētu sagaidīt daudz spēcīgāku priekšlikumu nekā apmēram tādu, ka Saeimas kārtējās sesijas laikā vienu nedēļu strādā Saeimā, bet trīs braukā apkārt. (Starpsaucieni: "Kâ tu izturies! Neloģiski!") Un tādā gadījumā, ja Zīgerista kungs nākošajā reizē atvestu vairāk banānu un vairāk varētu savākt balsu, un vairāk būtu viņa deputātu Saeimā, tad varbūt varēs atcelt un normāli strādāt. Tādēļ es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un nedebatēt par viņu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs?

Juris Vidiņš - par jautājumu, kā lieta virzāma tālāk.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām par maizes cepšanas tehnoloģiju. Mēs dzirdējām par automašīnu rindām uz robežas. Mēs dzirdējām par Krastiņa demisiju. Mēs dzirdējām, ka Makarovs un Kiršteins nestrādā. Čepāņa kungs, es lūgtu jūs pārtraukt šos deputātus, ja viņi nerunā par lietu pēc būtības. Mēs tagad izskatām 40.panta labojumus. Un esiet tik laipns, cieniet sevi un pārējos, arī radioklausītājus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Čerāns. Otro reizi. (Starpsauciens: "Tikai nekliedz!")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es izsaku protestu sēdes vadītājam par to, ka viņš netika aizrādījis Požarnova kungam par izteicieniem, kas nav savienojami ar deputāta cieņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai jūs ieklausītos savās runās, ko jūs šobrīd darāt, jo man ir radušās ļoti pamatotas aizdomas, ka tūlīt jūs iegūsit iespēju tikties ar vēlētājiem 365 dienas gadā, jo, ja mēs šādā veidā turpināsim darbu, tad vēlētāji atnāks uz šejieni un mūs vienkārši izdzīs ārā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Brīnums, bet neviens vairs nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie deputāti! Atkārtoju vēlreiz tiem, kuri nav sapratuši Juridiskās komisijas viedokli. Juridiskā komisija ne mirkli neapšauba nepieciešamību deputātiem tikties ar vēlētājiem. Tomēr vienlaikus Juridiskā komisija uzskata, ka viena darba diena nedēļā ir pietiekama, lai veidotu šo atgriezenisko saikni, ja deputātam ir patiesa vēlēšanās to darīt. Un tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalsta un aicina arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likuma 40.pantu ar jaunu otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 44, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Jirgens. Un pēdējais šajā likumprojektā ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 83.panta devīto daļu. Proti, tas ir priekšlikums, ka Sversmes 81.panta kārtībā izdodamie Ministru kabineta noteikumi nebūtu pēc tam obligāti apstiprināmi Saeimā likumdošanas kārtībā noteiktā laika periodā. Juridiskā komisija apsprieda šo priekšlikumu. Komisija bija pilnā sastāvā, un balsojot par šo priekšlikumu, balsis dalījās uz pusēm. Četri izteica viedokli "par" un četri - "pret". Līdz ar to šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts un es aicinu Saeimu izlemt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums, protams, nav deklaratīvas dabas, bet ir normatīvas dabas, un mums šeit ir jārunā par mūžseno cīņu starp lēmējvaru un izpildvaru par likumdošanas tiesībām, jo tik tiešām 81.pants mūsu Satversmē ir zināms rudiments, kas ļoti reti ir atrodams citās parlamentārajās republikās, bet tas tiek bieži un intensīvi lietots tā sauktajās prezidentālajās republikās, uz kurieni mūs šodien aicina, - vēlēt izpildvaru, kas ar ukaziem vai dekrētiem izdod likumus, kurus parlaments neapstiprina, bet tie, tā teikt, tik un tā turpina darboties. Ja mēs gribam izslēgt no Satversmes 81. pantu, tad to arī vajag izdarīt vienreiz un pamatīgi - ar 67 balsīm jeb ar divu trešdaļu balsu vairākumu izslēgt šīs pilnvaras, kas ir dotas Latvijas Republikas Ministru kabinetam starplaikā starp sesijām, - izdot noteikumus ar likuma spēku.

Šobrīd Saeimas kārtības ruļļa esošā redakcija drīzāk gan atgādina nevis astes ciršanu sunim uzreiz, bet pa gabaliņam. Un es paskaidrošu sevis teikto. Šobrīd Ministru kabinets var izdot Saeimas sesijas starplaikā noteikumus ar likuma spēku, kuri 3 dienu laikā ir jāiesniedz Saeimā, un tad tie tiek pieņemti pirmajā lasījumā... nododot komisijām, tie automātiski tiek pieņemti pirmajā lasījumā un turpina darboties kā likums, kamēr Saeima tos vai nu izskata, vai neizskata. Šobrīd mēs esam reglamentējuši šo izskatīšanas laiku, radot problēmas nevis Ministru kabinetam, bet radot problēmas paši sev. Komisijā bieži vien ir vajadzīgas papildsēdes, kurās sakrājas ļoti daudz šo Satversmes 81. panta kārtībā nepieņemto noteikumu. Ministru kabinets ar tam Satversmē dotajām pilnvarām, Ministru prezidents ar tam Satversmē dotajām pilnvarām sasauc Saeimu uz ārkārtas sēdēm, lai steidzamības kārtībā mēs paspētu pieņemt vienkārši laika ziņā noteiktus krājumus, kurus mēs esam atbalstījuši.

Vēl viena iebilde pret šo ir tā, ka Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi ar likuma spēku turpina... nevis turpina, bet tūdaļ sāk aktīvi iedarboties uz citiem likumiem un iedarboties uz civiltiesiskām attiecībām. Cilvēki, pamatojoties uz šiem noteikumiem, sāk slēgt līgumus. Ja 6 mēnešu laikā Saeima, vai nu sabotējot, vai laika trūkuma dēļ, tos nepieņem, tad šiem likumiem ir radušās - es viņas nosauktu tā - metastāzes. Pašiem noteikumiem zaudējot spēku, to ietekme citos likumdošanas aktos un līgumos turpina pastāvēt, un es uzskatu šo situāciju par nenormālu.

Tā ka es ierosinu Saeimai atbalstīt manu priekšlikumu un, ja jūs tā vēlaties, šajā "tranzīta" situācijā Latvijā likvidēt kabinetam iespēju izdot saistošus noteikumus ar likuma spēku. Tad vienkārši varētu ķerties pie pašas Satversmes labošanas, nemēģinot apmānīt pašiem sevi un neradot problēmas pašiem sev un cilvēkiem, kuri ir veikuši darījumus šo noteikumu spēkā esamības laikā. Paldies par uzmanību. Aicinu balsot par manis iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu runāt savā veidā pret cienījamā Leiškalna kunga jauno ideju. Es gribētu tomēr arī lūgt cienījamo Prezidija priekšsēdētāju nekomentēt Saeimas deputātu uzstāšanos vai arī izteikt viedokli. Ja Saeimas priekšsēdētājs grib izteikt savu viedokli, tad viņš var to darīt kā deputāts, nokāpjot no šīs tribīnes, jo tas savā veidā, man liekas, pazemo arī visu Saeimu kopumā.

Bet tagad es gribētu runāt konkrētāk par cienījamo Leiškalna kungu. Mēs vēl pavisam nesen apspriedām to, ka Satversmes 81. pants ir jāierobežo. Un mēs nevaram aizmirst to, cik savā laikā pastāvīgi, kamēr bija sesiju starplaiki, Ministru kabinets nesa priekšlikumu - pa 40, reizēm pat pa 50 likumdošanas iniciatīvām Satversmes 81. panta kārtībā. Es nedzirdēju no Leiškalna kunga puses viedokli par to, ka Ministru kabinetam vispār būtu jāievēro Satversmes normas, kurās ir noteikts, kādos gadījumos drīkst lietot šo Satversmes 81. panta kārtībā paredzēto metodiku. Bet šeit mēs pastāvīgi saskaramies ar to, ka ministram ir slinkums veikt kādu noteiktu darbību vai iesniegt šo likuma iniciatīvu Saeimai vienkārši normālā ceļā. Tad viņš sagaida starpposmu, kamēr ir sesijas starplaiks, un tad, lūk, dzen Ministru kabinetā šo inciatīvu 81. panta kārtībā, un tādējādi bieži vien - būsim reālisti - mēs saņemam ļoti "jçlus" likumprojektus, kuri tādā veidā iegūst šo likuma spēku.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atcerēties slaveno gadījumu ar civiltiesisko apdrošināšanu, to, cik ilgi Saeimai bija ar viņu jānodarbojas. Tas norādīja uz to, ka savā laikā jau cienījamais Gaiļa kungs, - tas bija vēl 5. Saeimas laikā - sāka to kustināt, un tas bija Satversmes 81. panta kārtībā. Viņi bija sagatavojuši galīgi nesagatavotu lēmumu un Satversmes 81. panta kārtībā patiešām viņu palaiduši kā metastāzi, ja mēs lietotu cienījamā Leiškalna kunga vārdus. Tad Saeimas sabotieri, vismaz tanī laikā, par to "sçdināja", cik es zinu, uz 15 gadiem vai sodīja ar nāves sodu. Tagad izrādās, ka Saeimā ir sabotieri, apzināti sabotieri, kas ir ļaundari pret cienījamo Ministru kabinetu.

Tikpat labi arī nākošais izteiciens - metastāzes... Cienījamais Leiškalna kungs, tad vajadzēja pateikt arī par vēl vienu metastāzi - Satversmes tiesu, jo, nedod Dievs, ja Satversmes tiesa atcels kādu Ministru kabineta vai vēl kāda cita lēmumu, tad iestāsies vēl lielākas šausmas.

Es drīzāk uzskatu, ka ir cits jautājums, - taisni maksimāli ir jāpanāk, lai Ministru kabinets lieto šo Satversmes 81. pantu. Bet tas, ka jūs gribat panākt, lai atceļ šo 6 mēnešu barjeru... Un tad attiecīgi, kā mums šodien jau eksistē, ir 81. panta kārtībā pieņemtie lēmumi, kas nāk vēl no 5. Saeimas vai vēl no senākiem laikiem. Un tie funkcionē. Un Leiškalna kungs šo ideju proponē. Tad vajadzētu... Es brīnos. Tad vajadzēja parunāt ar Birkava kungu, uzzināt precīzāk, kāpēc tad bijušais premjera kungs savā laikā šādu metodiku atbalstīja. Tikpat labi vajadzēja pakonsultēties ar Gaiļa kungu, un tad būtu skaidrs, tad nevajadzētu ar šādu diezgan nekorektu rīcību rīkoties. Šeit ir skaidri redzams, ka Leiškalna kungs uzstājas šinī gadījumā kā Ministru kabineta lobijs. Iespējams, ka, reizēm tiekoties ar vēlētājiem un zivis zvejojot kopā ar bijušajiem premjerministriem un esošajiem ministriem, Leiškalna kungs ir sapratis to lielo iniciatīvu, tās labās spējas, ko var virzīt 81. panta kārtībā. Bet šinī gadījumā es lūgtu cienījamo Leiškalna kungu nesajaukt tikšanos ar vēlētājiem un zivju zvejošanu un nedarīt to pašu arī Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es gan neatceros, ka būtu komentējis jūsu uzstāšanos. Es gan to gribētu, bet šie komentāri nav domāti plašam klausītāju lokam.

Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Lujāna kungs! Tik tiešām noteikumi nav likumprojekts, un Ministru kabinetam, izdodot šos Satversmes 81. panta kārtībā reglamentētos noteikumus, ir ļoti jāpārdomā, jo pēc būtības šeit nav priekšā trīs lasījumu, un šie noteikumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Un, ja Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, kuriem nav motivācijas, kas prasīta Satversmē, nav šīs neatliekamās vajadzības vai ja parlaments uzskata, ka šie noteikumi ir slikti un neatbilst spēkā esošajam likumam, tad Kārtības ruļļa 83. pants paredz kārtību, ka parlaments var nepieņemt, var noraidīt viņus no tā mirkļa, kad viņi ir stājušies spēkā. Mēs varam arī nenodot komisijām, līdz ar to pārtraucot šo noteikumu spēkā esamību. Un tā ir liela parlamenta prerogatīva.

Mēs šobrīd gribam, it kā uzliekot 6 mēnešu intervālu, pieņemt sliktus noteikumus, kuri darbojas kā likums, kuriem ir likuma spēks. Mums ir jābūt kritiskākiem nevis pret Ministru kabinetu šajā gadījumā, Lujāna kungs, bet kritiskākiem pašiem pret sevi. Mēs nevaram rīkoties šādā veidā, jo šie 6 mēneši patiesībā ir mēģinājums bezjēdzīgi labot kļūdu, kuru mēs esam pieņēmuši Kārtības ruļļa 83. panta 6. daļas kārtībā. Tās ir mūsu pašu kļūdas, mēs visu laiku cīnāmies paši ar sevi, nevis ar Ministru kabinetu un Kārtības rulli. Un šī nav zivju zvejošana, šī patiesībā ir vēršanās pret Ministru kabinetu, nevis pret parlamentu. Tā nav Ministru kabineta atbalstīšana vai lobēšana, kā jūs sakāt, tas pilnīgi neatbilst šā vārda saturam. Es nekādā veidā nevaru lobēt Ministru kabinetu, jo es atrodos pozīcijā, es esmu izteicis uzticību šim Ministru kabinetam, un es viņu atbalstu savos balsojumos. Šī nav lobēšana, šī patiesībā ir iestāšanās pret nekvalitatīvu darbu kā Ministru kabinetā, tā parlamentā, Lujāna kungs! Un mums ir visas iespējas uzreiz noraidīt šos noteikumus, viņiem nokļūstot Saeimā, jo tik tiešām slikts likums, apzināti slikts likums, nevar tikt pieņemts, aizbildinoties ar 6 mēnešiem.

Mums ir zināmi ļoti daudzi gadījumi, kaut vai Ierēdņu disciplinārsoda likums, kurš tika pieņemts 30. gados un tā arī turpināja darboties, jo nevienam pret to nebija iebilžu. Deputātiem ir iespējams šos jau pirmajā lasījumā pieņemtos likumprojektus jeb Ministru kabineta noteikumus turpināt bīdīt straujāk, ja viņi saredz tur tādu nepieciešamību, un bremzēt to nonākšanu darba kārtībā. Tās ir mūsu, nevis Kabineta iespējas, Lujāna kungs! Un es gribētu tomēr aicināt atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man ir ļoti liels prieks, ka šā priekšlikuma autors, deputāts Leiškalns, ir ar mani vienās domās, ka Satversmes 81. pants ir rudiments, kas nav raksturīgs demokrātiskām parlamentārām republikām, kāda ir Latvija, un ka šeit ir ļoti daudz kas jāsakārto. Jāsaka, ka šī Saeima beidzot ir sākusi, ir centusies ieviest zināmu kārtību, kā ir jāapstiprina... Kā jūs atceraties, mēs jau savas darbības sākumā izdarījām grozījumus Saeimas kārtības rullī, jautājumos, kas attiecas tieši uz Satversmes 81. pantu. Mēs vadījāmies pēc tā principa, kuru ir atzinusi visa Latvijas tiesību zinātne, - Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir pagaidu likumdošanas akti, kas darbojas noteiktu laiku. Un mēs uzskatījām, ka, pirmkārt, ir jānosaka termiņš, cik ilgi tie darbosies, jo nevar būt tā... Ja tie ir pagaidu, tad ir jābūt noteiktam kaut kādam termiņam. Otrkārt, mēs izdarījām arī grozījumus, kas nodrošināja šo jautājumu izskatīšanu Saeimā pietiekami ātros tempos, šo izskatīšanu pēc būtības divos lasījumos, jo pirmais lasījums tika savietots kopā ar nodošanu komisijām. Mēs izteicām arī citus priekšlikumus, lai viņus ātrāk virzītu, jo, ja tie tiešām ir neatliekami, ja neatliekama vajadzība to prasa, tad tie nevar gaidīt un tiem ātrāk ir jāsāk darboties galīgajā veidā.

Visi juristi, kurus es pazīstu, un visi, kuri nodarbojas ar likumiem, it sevišķi ar likumu kodifikāciju, uzskata, ka šī kārtība ir jāreglamentē pēc iespējas labāk. Un arī tas, ko mēs esam izdarījuši, ir tikai pirmais solis, jo nevar būt tā, ka pieņem vienus labojumus, bet pēc tam ielabo otrus, jo tad cilvēkiem pilnīgi sajūk, kādi likuma grozījumi tad likumā īsti ir.

Jo, kā mēs redzam praksē, Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi iziet Kabinetam cauri atvieglotā kārtībā - lielā steigā, bieži vien pēdējā vakarā pirms Saeimas sesijas atklāšanas, un tur ir ļoti daudz trūkumu. To mēs redzējām arī pēc tā, ka Satversmes tiesas pirmais spriedums arī bija ļoti raksturīgs, jo tas runāja tieši par šādu noteikumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Pareizi Leiškalna kungs teica, ka varbūt būtu jāiet tālāk un vispār jāreformē šis Satversmes 81. pants. Pie tam šis jautājums jau arī ir izlemts. Mums patlaban darba kārtībā ir Satversmes grozījumi, kuros ir paredzēti arī grozījumi 81. pantā. Tātad Leiškalna kungs un visi citi, kuri to vēlēsies, varēs izteikt par šo 81. pantu savus priekšlikumus. Un tieši tāpēc mums nebūtu jāaizsteidzas priekšā šiem grozījumiem un tagad lielā steigā vienā lasījumā jāizlemj tik principiāla lieta, bet vajadzētu pagaidīt, lai redzam, kādu tad mēs reformēsim 81. pantu.

Es domāju, ka Leiškalna kungs nenosauca nekādus argumentus, kāpēc gan mēs, trijos lasījumos lemjot par šiem grozījumiem Kārtības rullī, būtu kļūdījušies un kam tas traucē. Ministru kabinetam tas netraucē, jo viņš nekādus iebildumus nav iesniedzis, arī neviena Saeimas komisija nav tos iesniegusi. Tie tikai vienam pašam deputātam Leiškalnam traucē. Es nezinu, kāpēc mums šajā gadījumā pēc viena deputāta priekšlikuma būtu viena lasījuma laikā tik principiāli jāmaina mūsu parlamenta diezgan pārliecinoši savā laikā izteiktā griba.

Es ierosinu deputāta Leiškalna priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas ir svarīgs moments. Es lūdzu jūs pievērsties tam. Es augsti cienu Bišera kungu un viņa argumentus attiecībā uz to, ka varbūt nākotnē Satversmes 81. pants varētu tikt revidēts, bet pašlaik viņš pastāv, viņš eksistē, un mēs pašlaik nestrīdamies par šā panta esamību vai neesamību.

Kāda starpība ir starp Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā, un parasto likumprojektu? Starpība ir liela. Tad, kad šie noteikumi ienāk Saeimā, viņiem jau ir likuma spēks, un līdz ar to viņi jau katru dienu rada kaut kādas reālas sekas mūsu dzīvē. Tādos apstākļos tas, protams, ir pagaidu likums, un es šajā ziņā piekrītu Bišera kungam, bet tad šis pagaidu likums ir uzreiz jānovērtē. Šie likumi ir jālasa, tiklīdz viņi ir ienākuši Saeimā, un jāpārtrauc iespējamās nelabvēlīgās sekas, kuras var rasties no šādiem likumprojektiem. Līdz ar to mēs stimulējam gan Saeimas nopietno darbu, bet mēs vēl vairāk stimulējam Ministru kabineta nopietnāku darbu, jo arī viņi tad necerēs, ka tas kaut kā nebūt "izskries cauri" ðeit tad, kad notiks nodošana komisijām, šis konceptuālais lasījums, un ka neviens tajā neiedziļināsies, tāpēc varēs, teiksim, realizēt to, kas praktiski varbūt nemaz nebūtu vajadzīgs. Tātad mēs stimulējam gan Saeimas darbu, gan arī Ministru kabineta nopietnāku pieeju šo likumprojektu izstrādāšanai.

Es arī komisijas sēdē atbalstīju Leiškalna priekšlikumu, jo es uzskatu... Ko tad mēs ierosinām? Mēs esam vieglprātīgi konceptuāli atbalstījuši šos noteikumus, un, teiksim, pieņemot, ka viņi ir slikti, mēs pēc tam viņus nevis noraidām, bet ar vienkāršu bezdarbību, ar ignorāciju mēs viņus novilcinām līdz tam brīdim, kamēr viņi zaudē spēku, lai gan visas tās sekas, kas no šā likumprojekta rodas sešu mēnešu laikā, pēc tam novērst būs ļoti grūti. Es tomēr jūs lūdzu aptvert šo jautājumu un ņemt vērā, ka Juridiskajā komisijā balsis dalījās un ka puse Juridiskās komisijas locekļu atbalstīja Leiškalna priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens: "Galvenā puse bija "pret".)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, it sevišķi no opozīcijas, un arī cienījamā prese! Uzdosim vienu jautājumu: vai opozīcijai ir tiesības Satversmes 81.panta kārtībā pieņemt kādu likumu, kā to proponēja diemžēl Marjašas kundze un Leiškalna kungs, vai nav? Tātad mēs varam konkrēti runāt. Tātad tas ir mehānisms, kas pieņem un rada likumus ar spēku, kuri reāli darbojas, bet kur opozīcija var saskarties tikai ar galarezultātu.

Jāatgādina arī par slepeno orgānu - Sadarbības padomi. Vairāk es par viņu neizteikšos. Var kādas sešas sēdes neatrasties Saeimas zālē, bet šī Sadarbības padome visu atrisina, un pēc tam, redziet, ir šis mehānisms: Leiškalna kungs - Ministru kabinets - Sadarbības padome. Un pēc tam patiešām nav svarīgi, vai opozīcija šeit kaut ko runās vai nerunās, jo balsojums būs tāds, kāds Sadarbības padomē būs nolemts. Lūk, šeit ir tas bīstamais mehānisms! Un šis mehānisms darbojas. Un ko jūs vēl, Leiškalna kungs, proponējat! Ja opozīcija patiešām iestāsies, ka tur ir kļūdas, ka šis 81.panta kārtībā veiktais ir nepilnīgs vai tamlīdzīgi, tad, atvainojiet, iznāk tā, ka, ja ir Sadarbības padome, kurā ir iegājuši visi biedri, atvainojiet, no jūsu partijām Ministru kabinetā, kas pēc būtības ir Sadarbības padomes izpildorgāns, tad attiecīgi, lūk, šiem jūsu lēmumiem ir jādarbojas automātiski kaut vai desmitiem gadu. Piedodiet, bet tā ir ciniska ņirgāšanās par parlamentāras valsts uzbūvi!

Atvainojiet, tad Leiškalna kungs varbūt var uzreiz pateikt, ka opozīcija var atnākt vai vispār var neatnākt, jo attiecīgi Sadarbības padome sapulcējas un nolemj, Ministru kabinets pieņem Satversmes 81.panta kārtībā, un parlaments nemaz nav vajadzīgs. Varētu varbūt arī uztaisīt... varbūt jūs proponēsit to, kā Baltkrievijā, - spēcīgs Prezidents un Augšpalāta, kurā ir vajadzīgie cilvēki - Sadarbības padome, un Apakšpalāta - teorētiskā Saeima? (Starpsaucieni: "Jâ, jā!")

Šeit, piedodiet, šinī veidā es kaut ko nesaprotu, tomēr es skatos, ka, ja divi "Latvijas ceļa" pārstāvji šādas idejas proponē, tad tas parasti ir ļoti aizdomīgi un ļoti bīstami. Tādēļ es vismaz, cienījamie kolēģi, aicinu nopietni padomāt un vismaz trešajā lasījumā šādas provokācijas, kā pareizi norādīja kolēģi, neatbalstīt. Tā ir "Latvijas ceļa" provokācija, un mēs nevaram aizmirst tos momentus, kādi notika Gaiļa kunga valdības laikā, kad nāca klajā Dieva zīmes Satversmes 81.panta kārtībā, jo "Latvijas ceļam" toreiz bija vara rokās. Varbūt tā rokās nebija Sadarbības padome, bet ar savu "Klubs-21" vai kādu citu organizāciju... Tomēr mums kaut kā visu laiku veidojas kaut kādas sadarbības padomes, kaut kādi klubiņi, draugu kopas...

Varbūt veidosim parlamentāru valsti un parlamentu un arī cienīsim opozīciju. No kā jūs, Leiškalna kungs, baidāties? No opozīcijas? (Starpsauciens no zāles: "Jûs pārvērtējat Sadarbības padomi!) Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo Leiškalna kunga provokāciju, un, ja Leiškalna kungs grib, tad lai ar attiecīgās frakcijas kolēģiem sarunā, savāc kādus piecus parakstus un dod iekšā trijos lasījumos, jo arī Satversmes 81.pantam ir dots atvieglojums - divi lasījumi. Bet nenoņemiet opozīcijai tiesības, to skaitā arī tiesības dot atvieglojumus 81.pantam. Piespiediet savus ministrus nedomāt Dieva brīnumus. Ja varbūt tie arī nav Dieva brīnumi, tad tie ir apzināti. Tad patiešām, Leiškalna kungs, jau nav jārunā tikai par kaut kādu sabotāžu vai vēl par kaut kādiem momentiem, bet reāli vajag saprast, ka varbūt Lagzdiņa kungs paņems lupu un ieraudzīs korupciju. Tomēr reizēm korupcija izskatās tikai likumā, bet reālajā dzīvē viņa neeksistē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu arī atzīmēt, ka šodien ir 15.maijs un kārtējā gadadiena pēc valsts apvērsuma. Ja mēs izvērtējam visu to, kas notiek mums apkārt un arī šajā parlamentā, tad jāatzīst, ka mums netiešs valsts apvērsums noticis jau vismaz pusotru gadu atpakaļ, kad tika izveidota šī Sadarbības padome. Šeit var gari diskutēt par to, vai ir labs vai slikts likums, bet visi lēmumi, kuri tiek pieņemti Sadarbības padomē, pēc tam šeit tiek arī īstenoti neatkarīgi no deputātu viedokļa. Ļoti daudzi likumprojekti... es atvainojos, Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, kuri tiek pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, ir pieņemti, pārkāpjot Satversmi. Neskatoties uz to, mēs par to balsojam.

Pavisam nesen, kad tika atklāta pavasara sesija, mēs nobalsojām arī par izmaiņām likumā "Par Aizsardzības spēkiem", kā rezultātā tika izveidota militārā policija. Tas notika, neskatoties uz to, ka pret šiem grozījumiem iestājās visi Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi, bet tā kā bija lēmums, kurš tika pieņemts Sadarbības padomē, kuru ļoti trāpīgi raksturoja Valdmaņa kungs - un es viņam varu absolūti pievienoties -, tad arī parlaments nobalsoja, ka šis likums stājas spēkā. Satversmes 81.pantā ir viena norma, kura paredz neatliekamo vajadzību. Diemžēl neviens no ministriem vai premjers nekad nav nācis šeit tribīnē un sniedzis šo pamatojumu. Tādu pamatojumu es neesmu dzirdējis, lai gan Kārtības ruļļa 83.pants paredz, ka pēc tam, kad Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi ir iesniegti Prezidijā, pēc Prezidija ziņojuma ir atklājamas debates, kurās vārdu vispirms dod Ministru kabineta pārstāvim. Diemžēl jāatzīmē, ka mūsu Prezidijs neievēro šā Kārtības ruļļa noteikumus, jo neviens no Ministru kabineta pārstāvjiem ne reizi nav sācis likumprojekta izskatīšanu ar to, ka viņš pamato nepieciešamību pieņemt šo likumprojektu.

Es esmu gandarīts, ka lielākā daļa deputātu uzskata, ka Satversmes 81.pants vispār nav vajadzīgs. To deklarē gan pozīcijas pārstāvji, gan opozīcijas pārstāvji. Bet varbūt mēs arī beidzot vismaz panāksim un vienosimies, un pieņemsim grozījumus Satversmē, kur tās 81.pants vispār tiks likvidēts kā rudiments?

Jāatzīmē, ka, sastopoties ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuriem ir likuma spēks un kurus izskata Aizsardzības un iekšlietu komisija, lielākā daļa viņu tiek pārveidota līdz nepazīšanai. Ministru kabinets tā vietā, lai aktīvi sadarbotos ar parlamentu un iesniegtu priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam, pastāvīgi groza Kriminālkodeksu, Kriminālprocesa kodeksu vai jebkuras citas likumu saistības ar drošības iestādēm, nepainteresējoties, kādā stadijā tiek izskatīti attiecīgie likumprojekti. Tātad šie likumi ir "atvērti", bet priekšlikumus no Ministru kabineta mēs nekādi nevaram sagaidīt. Tādā veidā Ministru kabinets rada iespaidu, ka valdība ir tā labā, kura ļoti rūpējas par tautu, steidzas pieņemt lēmumus, likumprojektus, bet parlaments ir tas sliktais, kurš šos likumprojektus visu laiku neizskata un noraida, kaut gan principā lietas būtība ir absolūti ačgārna.

Izejot no visa iepriekš minētā, es aicinu deputātus neatbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus un vienoties kopējā lēmuma projektā par to, ka 81.pants no Satversmes ir jāsvītro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mūsu Satversmes 81.pants ir pretrunā ar demokrātiskas un parlamentāras valsts uzbūves būtību, jo tas deleģē izpildvarai likumdevējas varas funkcijas, kas atļauj izpildvarai - Ministru kabinetam - izdot noteikumus ar likuma spēku. Un paldies Dievam, ka šajā 81.pantā vispār ir prasība, ka šos noteikumus ar likuma spēku var izdot tikai tad, ja to prasa neatliekama vajadzība. Un, ja šis 81.pants tiek lietots precīzi, tikai tajos gadījumos, kad tiešām ir neatliekama vajadzība, tad arī Saeimai ir tāpat neatliekami jāprecizē šie likumi, lai tie var darboties pastāvīgā variantā. Un seši mēneši nav šķērslis. Ja Ministru kabinets nevarēja pagaidīt divas nedēļas līdz tam brīdim, kamēr Saeima atkārtoti sanāks, tad arī nebūtu iespējama nekāda saprātīga motivācija, kāpēc to izskatīšana Saeimā būtu jāvilcina ilgāk par sešiem mēnešiem.

Ja Leiškalna kunga priekšlikums tiks pieņemts, tad, kā jau šeit tika norādīts, tas dotu iespēju Saeimas komisijai vienkārši ar novilcināšanu, vienkārši ar to, ka nevirzītu apspriežamo likumprojektu uz izskatīšanu sēdē, nostiprināt tās iespējas, ka Ministru kabineta izdotie noteikumi darbotos bez to pilnvērtīga akcepta Saeimā, bez to attiecīgas izskatīšanas lasījumos, kā mums tas ir paredzēts likumdošanas procedūrā.

Tātad, nerunājot gari, savilksim argumentus kopā. Pirmkārt: ja Satversmes 81.pants tiek lietots pēc tā jēgas, tad tie seši mēneši nav nekāds šķērslis, tie var būt šķērslis tikai tad, ja Ministru kabinets grib "izgrūst cauri" kādu lielāku likumdošanas aktu apjomu. Tādas tiesības viņam patiesībā nav deleģētas, tātad tas nozīmē to, ka Leiškalna kunga priekšlikums nav vajadzīgs. Un otrs arguments ir tāds: ja šis Leiškalna kunga priekšlikums tiek pieņemts, tad tas dod iespēju ar parlamenta deputātu neliela skaita atbalstu panākt tādu situāciju, ka valdības pieņemtie noteikumi ar likuma spēku darbojas bez to pienācīgas tālākas apstiprināšanas Saeimā.

Es aicinu Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt, un es arī atbalstu šeit debatēs izskanējušo priekšlikumu, ka Satversmes 81.pants no Satversmes būtu izslēdzams.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām Satversmes 81.pants nosaka, ka neatliekamos gadījumos Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Un tā tiek darīts ne vienu reizi vien. Es gribu pamatot vienu gadījumu, kas tik tiešām ir bijis šāds neatliekams gadījums, kad noteikumi bija vajadzīgi. Tas bija tajā reizē, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu: ja kāda no pašvaldībām pabeigs zemes reformu, tad tai kā prēmija pienāksies 50% zemes īpašumā, bet otri 50% tādā gadījumā paliks valstij. Neviena pašvaldība šo sešu mēnešu laikā, kas bija doti, nepabeidza zemes reformu, kaut arī bija tādas pašvaldības, kas to varēja izdarīt. Tātad Ministru kabinets šajā gadījumā deva šo sešu mēnešu laiku. Ja mēs klausīsim Leiškalna kunga priekšlikumam - šo sešu mēnešu laiku izslēgsim no likuma -, tad arī šādos gadījumos, kādu es tikko kā minēju, Ministru kabineta noteikumi darbosies mūžīgi un Ministru kabinets nevarēs dot tam konkrētajam pašvaldības priekšsēdētājam un viņa komandai tiesības iegādāties zemi. Tātad, no šā viedokļa skatoties, es domāju, ka šis sešu mēnešu pārdomu laiks, kamēr darbojas Ministru kabineta noteikumi, nav slikts. Lai tie darbojas. Marjašas kundze izteica arī tādu iebildumu, ka uzņēmēji varbūt jūtas nestabili, zinādami, ka Ministru kabineta noteikumi, kas ir stājušies spēkā, varbūt pēc šiem sešiem mēnešiem, ja Saeima likumu neizskatīs, zaudēs spēku. Es domāju, ka arī uzņēmējiem šis ir pārdomu laiks, tie seši mēneši, un viņiem uzmanīgi jāseko līdzi likumdošanas procesam - vai apstiprinās vai ne. Es domāju, ka ļoti labi ir arī tas, ka mēs esam apstiprinājuši Kaksīša kungu kā to pārstāvi starp Saeimu un valdību un ka viņam nu ir tiesības šos likumus rediģēt. Ir arī Satversmes tiesa, un Satversmes tiesa varētu izskatīt, Satversmes tiesa līdz šim to vēl nav darījusi, jo šī tiesa ir vēl jauna, bet viņa varētu izskatīt, vai tiešām Ministru kabinetam ir bijusi neatliekama vajadzība izdot likumu.

Tomēr, neskatoties uz visu šo pozitīvo argumentāciju, es aicinu Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt? Kāpēc? Tāpēc, ka visi runā tikai par šā punkta pirmo daļu, bet otrajā daļā ir pavisam cits teksts, par kuru mēs šodien nerunājam, un tas ir šāds: "Tâpat Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām." Leiškalna kungs aicina izsvītrot ne tikai pirmo daļu, bet arī šo tikko kā manis nolasīto tekstu. Tas var nozīmēt to, ka pašās pēdējās Saeimas brīvdienās, īsi pirms vēlēšanām, ja vēlēšanas notiek 5.oktobrī un Saeimas brīvdienas beidzas, piemēram, augusta vidū, var pieņemt grozījumus ar likuma spēku un tie turpinātu darboties nākamās Saeimas laikā. Tādēļ es nekādi nevaru atbalstīt, ka mēs šo normu izsvītrotu no likuma. Tāpēc es iesaku šajā gadījumā nobalsot pret Leiškalna kunga priekšlikumu, mums ir vēl trešais lasījums, un... Pēdējais lasījums? Nu, tad nekā nevarēs darīt, tad jāaicina pilnīgi balsot pret Leiškalna kunga priekšlikumu. Es būtu gribējusi šo otro normu atstāt, bet to pirmo, kas paredz, ka sešu mēnešu laikā ir jāizskata priekšlikums, - to arī varēja pēc būtības izsvītrot ārā no šā likuma teksta. Un tāpēc cits nekas acīmredzot neatliek kā Leiškalna kungu neatbalstīt. Lūdzu, apdomājiet, uzmanīgi izlasiet šo 9.punktu. Visi pārdomāsim, būsim atbildīgi par savu balsojumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns... nevēlas runāt. Paldies.

Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Vaideres kundzei - 9 minūtes.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu jūs aicināt atbalstīt Leiškalna kunga izteikto priekšlikumu, un, man šķiet, ļoti pamatota bija arī Marjašas kundzes argumentācija. Vienlaikus es gribētu atzīmēt to, ka ir saprotama motivācija, kāpēc šie seši mēneši tika savulaik iekļauti šajā likumā. Šī motivācija ir saprotama, tā ir Saeimas vēlēšanās paātrināt savu darbu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu momentu. Kas notiks tad, ja likums, kurš ir sācis darboties, pēc sešiem mēnešiem kaut kādas tehniskas kļūdas dēļ vienkārši izbeigs savu darbību? Tas nozīmē, ka visas darbības, kas ir uzsāktas atbilstoši šim likumam, kļūst nelikumīgas, plus nekas nav uzsākams vēl vismaz nākamajā pusgadā, jo tad likums ir jāiesniedz parastajā kārtībā, jāizskata visos trijos lasījumos... Es šoreiz runāju konkrēti par tiem likumiem, kuri attiecas uz uzņēmējdarbību. Tas viss radītu ļoti lielas grūtības uzņēmējiem. Ja uzņēmējiem pusgadu nāktos gaidīt, vai Saeima paspēs vai nepaspēs un ja tikai tad viņi varētu rēķināties ar neatliekamu likuma darbības sākumu, tad mēs absolūti bremzētu uzņēmējdarbības attīstību. Man ir piemēri, ka tieši aizmāršības dēļ noklīdis likums, kas ir sākts skatīt pagājušajā Saeimā, zaudējis spēku šajā Saeimā. Tas viss tiešām atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz uzņēmējdarbības attīstību. Šādas tehniskas kļūdas, kuras arī mēs, kā saka, nevaram novērst, nedrīkstētu būt par pamatu uzņēmējdarbības apturēšanai. Tāpēc es ļoti aicinu jūs atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu un izslēgt šo panta devīto daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Cienījamā Vaideres kundze! Es tiešām nesaprotu šo jūsu argumentāciju, ko jūs šeit izteicāt. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka, ja valdība izdod kaut kādus noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā, tad tas ir arī pašas valdības pienākums - gādāt par to, lai šie likumprojekti tiktu pienācīgā ātrumā virzīti caur Saeimu. Tāpēc valdībai ir parlamentārie sekretāri, un tāpēc valdībai tagad ir arī Ministru prezidenta biedrs, kas ir atbildīgs par sadarbību ar parlamentu, tas ir viņa pienākums. Un šis nav jautājums par to, kā deputāti nobalso, bet par to, lai tā likumprojekta izskatīšanas procedūra pietiekami ātri virzītos uz priekšu.

Un otrs jautājums. Manuprāt, jūs dezinformējāt Saeimu, sakot, ka, ja Saeima sešu mēnešu laikā šos Ministru kabineta noteikumus neapstiprina, tad tie zaudē spēku. Bet tie nezaudē spēku ar pieņemšanas brīdi, tie tikai pārtrauc darboties, un tas līdz ar to nenozīmē to, ka uz šo noteikumu pamata izdarītās darbības būtu turpmāk nelikumīgas. Es aicinu noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens. Man ir samērā grūti runāt komisijas vārdā. Kā jūs dzirdējāt, puse komisijas locekļu balsoja "par" un puse balsoja "pret". Es gribētu tikai teikt dažus pavisam īsus komentārus. Te izskanēja bažas par tehniskām kļūdām un par to, ka varētu kāds kaut ko tīši novilcināt un neizskatīt, nodarboties ar ļaunprātību šeit, Saeimā. Es domāju, ka līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka tādām bažām nav ne mazākā pamata un ka visi Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, kas tiek nodoti komisijām, arī tiek apstiprināti likumdošanas kārtībā sešu mēnešu laikā. Tā tas ir bijis, un es ceru, ka tā tas būs arī turpmāk. Bet šie seši mēneši jau nav domāti, lai kaut ko novilcinātu. Šis sešu mēnešu termiņš garantē to, ka jebkuri šādā veidā izdoti noteikumi tiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, un tas pilnībā atbilst Satversmes 64.pantam, proti, tam, ka likumdošanas tiesības Latvijā pieder Saeimai un tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Tas ir viss mans komentārs. Paldies. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Leiškalna kunga priekšlikumu izslēgt 83.panta devīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Jirgens. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 8. Pieņemts.

Godātie kolēģi, mums ir vēl desmit deputātu iesniegums iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par Andreja Krastiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā. Vai attiecībā uz šo jautājumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas? Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, diemžēl mūsu opozīcijas pārstāvju Sadarbības padomē nav, bet, es atceros, savulaik Saeima bija - vismaz iekšēji - nolēmusi, ka būs no katras frakcijas pa vienam pārstāvim katrā komisijā. Vai šinī gadījumā Krastiņa kungs ieies Ārlietu komisijā un vienai frakcijai nebūs divi pārstāvji? Cik es atceros, savulaik tāds princips eksistēja un tika pielietots - it sevišķi pret opozīcijas pārstāvjiem. Tātad jautājums: vai nu uzaiciniet arī opozīcijas pārstāvjus uz Sadarbības padomi... Piedod, Ziedoni, nevajag tikai to... Savulaik opozīcijas pārstāvji netika ielaisti vairākās komitejās, jo tika kvalificēts, ka nedrīkst būt... Un tādēļ es uzskatu, ka šajā jautājumā ir jāveic diskusija un ir jāuzaicina arī opozīcijas pārstāvji uz Sadarbības padomi, jāatrod ir patiešām tad attiecība, ja būs viens viedoklis, cik savus līdzsvara momentus vairākums var veidot. Un opozīciju atkal neņems nekādā veidā vērā. Es esmu vienā komisijā, taču es arī varbūt gribu būt kādā komisijā, kurā ir arī no Sociālistiskās partijas kāds pārstāvis. Vai tad tas man būs atļauts vai būs liegts? Es neesmu pret cienījamo Krastiņa kungu, bet es šajā gadījumā uzskatu, ka šis ir tomēr pietiekami nopietns jautājums un tas būtu jāizdiskutē, nevis uzreiz tā jābalso, jo tā nav vairs korekta rīcība.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es kā komisijas priekšsēdētājs aicinu atbalstīt Krastiņa kunga kandidatūru Ārlietu komisijai. Viņš zina angļu valodu, viņš tiešām zina lietas, kas saistās ar valsts drošību, kas ir cieši saistītas arī ar ārlietu darbu. Cienījamo opozīcijas pārstāvi... paklausieties manī, Lujāna kungs... Cienījamo opozīcijas pārstāvi, es saprotu, ka jūs pats neizdomājāt nākt šeit runāt, jūs aicināja kāds no maniem kolēģiem no Ārlietu komisijas, bet jūs vienkārši nezināt situāciju, kāda ir Ārlietu komisijā. Tur ir pieci neatkarīgie deputāti. Pēc jūsu loģikas, viņi visi šodien ir jāizslēdz, jo viņi nepārstāv ne pozīciju, ne opozīciju, viņi ir neatkarīgi deputāti. Man šīs idejas nav, es netaisos nevienu slēgt ārā vai kaut ko tamlīdzīgu darīt. Bet, ja mēs runājam par Ārlietu komisiju un nesakārtotību, tad jāsaka, ka tur tā ir izveidojusies tādēļ, ka deputāti ir izslēgti vai pametuši savas frakcijas. Un nevajag šeit jaukt divas pilnīgi dažādas lietas. Balsosim par Krastiņa kungu "par"!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par deputāta Krastiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 13. Deputāts Andrejs Krastiņš ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Vārds Ludmilai Kuprijanovai par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi, es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Druvam par frakcijas sēdi.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūgtu Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības deputātus uz īsu sanāksmi frakcijas telpās tūliņ, tikko kā sāksies pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Un lūdzu Māri Rudzīša kungu nolasīt rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Roberts Dilba, Indulis Emsis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Aristids Jēkabs Lambergs, Normunds Pēterkops, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums beidzies. Lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 34 deputāti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē. Pārtraukums beidzies.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma. 5 minūšu pārtraukums. Frakciju un komisiju vadītājus lūdzu sākt darbu, lai deputāti atgrieztos sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu visus reģistrēties kvoruma noteikšanai, lai varam turpināt darbu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Kvorums ir pietiekams.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Tiešām priecājos, ka šodien mēs esam nonākuši pie konkrētu likumprojektu izskatīšanas, kuri ir vajadzīgi Latvijas vēlētājiem, visiem, gan pilsētās, gan laukos, gan tur, kur mēs taisāmies braukt, gan tur, kur netaisāmies.

Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" atzīt par steidzamu. Tāds ir Ārlietu komisijas lūgums. Lūdzu, balsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu vēlreiz balsot par Ārlietu komisijas priekšlikumu - par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

I.Bērziņš. Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūs esat iepazinušies ar anotāciju. Ārlietu komisijā bija ieradušies speciālisti, kas mūs iepazīstināja ar šā līguma saturu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, un, tā kā šeit ir tikai redakcionāli precizējumi un tā kā šajā gadījumā balsot par līguma ratifikāciju mēs varam tikai "par" vai "pret", mēs lūdzam izskatīt šo likumprojektu šodien, ja nav iebildumu, otrajā lasījumā un pabeigt tā izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas?

I.Bērziņš. Tātad dokuments nr. 2541.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bērziņš. Te nosaukumā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukuma redakcionāliem precizējumiem?

I.Bērziņš. Tāpat 1. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret 1. panta redakcionāliem precizējumiem deputāti neiebilst?

I.Bērziņš. 2. pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav par komisijas slēdzienu? Paldies.

I.Bērziņš. Un 3. pantu es nolasīšu, jo šeit principā tās ir redakcionālas izmaiņas, taču pants izskatās citādāk. Tātad 3. pants: "Lîgums un tā Protokols stājas spēkā Līguma 28. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"." Tāda ir Ārlietu komisijas piedāvātā redakcija iepriekšējā 3. un 4. panta vietā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas akceptēto likumprojekta 3. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tātad balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirmais lasījums, kā jūs zināt, notika 25. martā, pēc tam šis laiks starp pirmo un otro lasījumu varbūt bija tik liels tāpēc, ka Ārlietu komisijas atsevišķi kolēģi - Valdmaņa kungs, Ozoliņa kungs, Rubina kungs - uzskatīja, ka ir nepieciešams tikties ar Vācijas vēstnieku, kas arī notika. Šī tikšanās notika Ārlietu komisijā, kur Vācijas vēstnieks atbildēja uz tiem jautājumiem, kurus gribēja zināt Ārlietu komisijas pārstāvji. Viņš vēl apsolīja iesniegt Valdmaņa kungam rakstisku atbildi, bet katrā ziņā tā tieši neattiecas uz šo līgumu. Mēs vienkārši izmantojām šo iespēju, lai pārrunātu Latvijas un Vācijas attiecības.

Kas attiecas uz šā līguma otro lasījumu, tad, kā jūs redzat, labojumu te nav daudz, un arī nosaukumā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tas pats ir arī 1. pantā - te ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret 1. panta redakcionālu precizēšanu? Pieņemts.

I.Bērziņš. 2. pants ir tieši tāds pats.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Bērziņš. Un 3. pants jaunajā redakcijā skan sekojoši: "Lîgums stājas spēkā tā 11. pantā noteiktajā laikā un kārtībā un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3. panta redakciju, kuru akceptējusi Ārlietu komisija? Iebildumu nav. Paldies. Arī pieņemts.

I.Bērziņš. Es lūdzu nobalsot otro lasījumu un attiecīgi pieņemt šo likumprojektu, lai līgums varētu stāties spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L.Kuprijanova. Paldies. Tā kā, iekļaujot šo dokumentu darba kārtībā, kā es sapratu, zālē bija zināma neizpratne par šo likumprojektu, es ļoti īsi gribētu paskaidrot viņa būtību.

Strādājot apvienotā, lielā komisijā, mēs nonācām pie slēdziena, ka viens vai divi jautājumi grozījumos būtu risināmi steidzami. Un viens no pamatjautājumiem ir piešķirtās mazās pensijas, pensijas, kas sastāda 7 latus, 11 latus un tā tālāk. Es gribētu jums nosaukt tikai nelielu statistiku, ko strādājot šī lielā komisija saņēma no Labklājības ministrijas par 1997. gadu.

Mūsu valstī ar 24 gadu darba stāžu 47 sievietēm ir piešķirta pensija 7 lati 98 santīmi. Ar 33 gadu stāžu 96 sievietēm ir piešķirta pensija 11 lati 45 santīmi. Ar 40 gadu stāžu ir piešķirta pensija 18 lati 34 santīmi 2 sievietēm. Pirmkārt, runa ir par šiem cilvēkiem. Komisijas priekšlikumi ir sekojoši: sievietei, 55 gados aizejot pensijā, būtu jāmaksā pēc likuma pensija (vismaz ar 10 gadu stāžu) ne mazāk kā 80% no sociālā nodokļa. Šobrīd valstī tas būtu 20 latu mēnesī. Tad, kad šai sievietei iestāsies pensijas vecums - 56 vai 56,5 gadi, viņai nedrīkst izmaksāt mazāk par 25 latiem, un to, starp citu, jūs, kolēģi, visi esat atbalstījuši jau otrajā lasījumā iepriekš "atvērtajā" likumā.

Trešā tipa grozījums ir sekojošs: ja ir noticis šis nelaimes gadījums un ja šī sieviete vai arī šinī gadījumā - vīrietis pirms pensijas ir izrādījies bezdarbnieks, ja viņš ir aktīvi meklējis darbu, ja viņš ir reģistrēts Darba biržā (tas ir atrunāts pārejas noteikumu grozījumā mūsu likumprojektā) un ja viņam ir 30 gadu darba stāžs jau bijis mūsu Latvijas valstī, tad viņam tomēr ir jārēķina pensija, vadoties pēc vidējās pensijas valstī. Tādu cilvēku nebūs daudz. Pēc Labklājības ministrijas datiem, tas sastāda diezgan niecīgas summas, papildinot sociālo budžetu, ne tikai šogad, jo, ja šis grozījums normāli stāsies spēkā no 1. jūnija, tad būs 7 mēneši, bet arī nākamgad.

Tie būtu tie pirmā tipa grozījumi, kur mēs mēģinām steidzamības kārtā nodrošināt šīs izmaiņas sakarā ar minimālajām pensijām. Un es ceru, ka es jūs pārliecināju, ka šie visi cilvēki, kam patiešām ir normāls darba stāžs, ir cienīgi saņemt vismaz šo sociālo pabalstu.

Otrs labojums, otra tipa grozījums, kas tiek jums piedāvāts. Es pieļauju, ka tieši par šo grozījumu varētu būt priekšlikums laikā starp pirmo un otro lasījumu, jo es jau tagad jums varu paskaidrot, ka komisija noteikti lūgs otro lasījumu 22. maijā, lai ar 1. jūniju viņu varētu izsludināt. Tas ir grozījums par lielo pensiju izmaksu ierobežošanu.

Un šeit, kolēģi, es gribētu jums paskaidrot sīkāk. Nav runa par to, ka kādam cilvēkam, kas ir patiešām ļoti daudz pelnījis pagājušajā gadā vai veiksmīgi izmantojis varbūt likumdošanas nepilnības un par vienu gadu, es atkārtoju, ir saņēmis ļoti augstu pensiju. Es un arī komisija esam kategoriski pret atpakaļejošu likuma darbību, un mēs nekādā gadījumā nepiedāvājam šīs pensijas pārrēķināt. Runa ir par to, lai ierobežotu šo pensiju izmaksu. Es atkārtoju - nevis izdarīt pārrēķinu, bet ierobežot izmaksu ar 250 latiem 1997. gada periodā. Es arī domāju, ka mēs vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma, kad lielā komisija būs izspriedusi līdz galam visus konceptuālos grozījumus Pensiju likumā, un tie būs pavisam citi grozījumi Pensiju likumā, taču viņi acīmredzot būs varbūt tikai uz jūnija beigām, jo tur nopietns darbs šobrīd notiek. Ir vismaz trīs vai četri varianti, kur ir arī ekonomiskie pamatojumi, un patiešām mūsu grozījumi paredz tikai to minimālo, pašu minimālāko nodrošinājumu šobrīd, kas nekādā gadījumā kontekstā nebūs pretrunā ar jebkuriem grozījumiem un arī ar šo izmaksu ierobežojumu, jo 250 latu pensija ir apmēram tāda pensija, ko maksā no ieņēmumiem ap 800 latiem mēnesī. Tā ir pietiekami solīda summa. Es pieļauju, ka starp pirmo un otro lasījumu varētu būt variants, ka iesniedz grozījumus, kas ierobežotu šo izmaksu ar to summu, ko Ministru kabinets ir noteicis no 1.janvāra - no 1000 latu iemaksas. Tādēļ mēs dodam nedēļu laika starp pirmo un otro lasījumu.

Un es jūs aicinu šobrīd atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Frakcija "Latvijai", neapšaubāmi, atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un arī, iespējams, steidzamu tā virzīšanu tālāk, kaut gan mums ir neizprotama šī Sociālo un darba lietu komisijas rīcība tajā ziņā, ka šajā komisijā šis pats likumprojekts jau ir sagatavots trešajam lasījumam, tāpēc faktiski vajadzēja virzīt šo likumprojektu uz trešo lasījumu, viņu šeit izskatīt Saeimas sēdē un nobalsot, lai vismaz tie priekšlikumi, kas tur ir iesniegti, tiktu arī nobalsoti. Un Saeima līdz ar to būtu izteikusi šo attieksmi. Jo Saeima jau ir piekritusi otrajā lasījumā šajā likumprojektā normai par šīm mazajām pensijām. Tur parādās arī virkne citu būtisku priekšlikumu, un visus tos priekšlikumus, kas šeit parādās šajā tabulā, varēja ļoti labi pielikt klāt arī tajā likumprojektā, kas jau ir sagatavots uz trešo lasījumu. Tā ir tāda piezīme no procedūras viedokļa, taču lietas būtību tas nemainīs. Un mēs varam pateikt pilnīgi skaidri, ka mēs savus priekšlikumus iesniegsim šeit arī uz otro lasījumu. Jebkurā gadījumā mēs, neapšaubāmi, atbalstām šo steidzamību, vismaz attiecībā uz šo jautājumu, ko šeit minēja Kuprijanovas kundze. Tā steidzamu atrisināšanu.

Mūsu viedoklis gan ir tāds, ka arī tās debates, kas notiek Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, tiek pārāk stieptas garumā, jo faktiski bija iespēja tomēr iespējami ātri panākt arī radikālu šīs pensiju aprēķināšanas formulas izmaiņu. Mēs pilnīgi konkrēti jau februārī tikām iesnieguši attiecīgu grozījumu šā Pensiju likuma pārejas noteikumu 13.punktā, un Saeima šo grozījumu tika nodevusi komisijām.

Mēs piedāvājām, ka pensija cilvēkam par visu viņa darba mūžu, ko viņš ir nostrādājis līdz 1995.gadam, netiek padarīta būtiski atkarīga no šī cilvēka sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas par šo cilvēku ir izdarītas 1996.gadā, tagad vai arī vēlākajos gados.

Mūsu priekšlikuma būtība - un tā ir arī mūsu principiāla nostāja, - ir tāda, ka pensija katram cilvēkam tagad ir jārēķina kā divu pensiju summa. Tātad pirmā pensija ir par darba stāžu līdz 1995.gadam, bet otrā pensija ir papildus par tām apdrošināšanas iemaksām, kas par šo cilvēku ir izdarītas, sākot no 1996.gada. Šāda kārtība ļautu garantēt to, ka cilvēks, kas visu šo darba mūžu ir strādājis un kam ir šis darba stāžs, ka viņš par to saņem arī pienācīgu pensijas daļu, bet tam cilvēkam, kurš ir bijis bezdarbnieks viena vai otra iemesla dēļ 1996.gadā, neatkarīgi no tā, vai viņam ir izdevies noformēt šo statusu vai ne, būtu garantēta vismaz tā pensija, ko viņš ir savas dzīves laikā nopelnījis. Un to nevarētu atņemt, teiksim, tāpēc vien, ka viņam nav bijis šo sociālās apdrošināšanas maksājumu, kam par viņu bija jābūt izdarītiem. Diemžēl šodien šajā likumā šāda situācija pastāv, un mēs arī varam pilnīgi konkrēti runāt par politisko atbildību, par to, kas ir atbildīgi par to, ka šodien ir izveidojusies tāda situācija, - tā ir 5.Saeima un tajā valdošais "Latvijas ceļš", kā arī visas tā saucamās Nacionālās frakcijas, kas toreiz praktiski gandrīz pilnīgā vienprātībā šo likumu atbalstīja.

Tāda šī kārtība ir, un mēs uzskatām, ka šī pensiju aprēķināšanas kārtība ir jāmaina iespējami ātrāk. Mēs uzskatām, ka arī šie principiālie lēmumi ir jāpieņem bez īpašas kavēšanās, nevis tā, kā šeit Kuprijanovas kundze saka, - jūnija beigās vai kādā citā termiņā, varbūt pat augustā vai septembrī. Tātad mēs arī uz otro lasījumu šādus attiecīgus priekšlikumus iesniegsim.

Tāpat man ir arī papildkomentārs par šajā likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu redakciju, kas saka, ka šogad izmaksātās pensijas apmērs nedrīkst būt lielāks par 250 latiem mēnesī. Mūsu priekšlikums, ko mēs jau iesniedzām uz trešo lasījumu grozījumos likumā "Par valsts pensijām", kas šobrīd ir Sociālo un darba lietu komisijā un kas uz priekšu virzīts netiek, - bet to mēs iesniegsim arī atkārtoti - , ir tāds, ka līdz tālāku grozījumu izdarīšanai likumā "Par valsts pensijām" no jauna piešķirtās pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt trīs minimālās mēnešalgas. Tas šobrīd ir aptuveni 114 latu, jo mēs uzskatām, ka nav pamatota lielo pensiju piešķiršana cilvēkiem, tikai balstoties uz viena gada apdrošināšanas iemaksām. Tajā gadījumā, ja šī darba grupa agrāk vai vēlāk nonāks līdz kaut kādam stabilam risinājumam, varēs arī šo kārtību pārskatīt un šo ierobežojumu atcelt, un cilvēkiem pensijas pārrēķināt no jauna, ja tas būs šim cilvēkam izdevīgi.

Rezumējot vēlreiz gribu apliecināt savu atbalstu tam, ka šie grozījumi tiek virzīti šobrīd, un atbalstīt tos pirmajā lasījumā. Un, otrkārt, apsolīt, ka mēs tomēr iesniegsim savas frakcijas priekšlikumus arī šā Pensiju likuma sakārtošanai jau tūlīt, lai izbeigtu tās netaisnības, ko šis esošais Pensiju likums ir radījis. Jo šāda laika vilkšana, mūsuprāt, nav attaisnojama, un šeit ir nepieciešams tās netaisnības izbeigt. Par to mums ļoti daudzi cilvēki saka arī mūsu tikšanās reizēs, un tā ir arī mūsu pārliecība, ka valsts vadībā ir īstenojams taisnības princips. Jo sevišķi tam ir jāizpaužas likumdošanas darbā. Diemžēl tas pašreiz spēkā esošajā likumā šobrīd nav ievērots, un tāpēc mēs uzskatām, ka nekavējoties šī kļūda ir jālabo.

Es aicinu atbalstīt pagaidām šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tālāk strādāt pie pozitīva risinājuma sasniegšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es noklausījos Čerāna kunga uzrunu, bet es tomēr gribu piebilst, ka pensiju apjomu nevar palielināt ar vārdiem un ierakstiem normatīvajos aktos. Pensiju apjoms Latvijas Republikā pensijā aizgājušajiem cilvēkiem ir tieši un konkrēti atkarīgs no ekonomiskās situācijas, no iemaksu lieluma, ko mēs veicam sociālajā fondā, no šā fonda līdzekļu izvietojuma, tīri ekonomiska izvietojuma. Un es varu tikai piebilst, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem.

Mēs varam rakstīt, cik labi gribam, taču, ja neuzlabosies kopējā ekonomiskā situācija, ja nepalielināsies algas un attiecīgi sociālā nodokļa iemaksas apjoms fondā, tad nekādas pensijas, mainot šos algoritmus, mainot vārdus, izsakot labus vēlējumus, mēs nepanāksim. Tomēr, neskatoties uz to, es esmu gandarīts, ka Sociālo un darba lietu komisija ir ierosinājusi šos labojumus Pensiju likumā, jo arī man tur bija daža laba nepieņemama norma, par kuru es esmu izteicies arī publiski. Un es priecajos, ka Sociālo un darba lietu komisija pārskata likuma 12.pantu, kas nosaka, ka sievietēm, kuras ir aizgājušas pensijā - un nav svarīgi, vai viņu ir 20, 30 vai 1000 Latvijā - , pirmspensijas vecumā piešķirtā pensija nevar būt zemāka par sociālo pabalstu, kāds ir noteikts valstī.

Man patīk, ka Sociālo un darba lietu komisija ir ķērusies pie pārejas noteikumu 13.punkta, kas nosaka jaunu formulu, un varbūt otrajā lasījumā mēs uzlabosim vēl vairāk šo jauno formulu pensiju aprēķināšanas kārtībai, lai kaut cik ievērojami... Es nesaku, ka mēs pilnībā varēsim ņemt - un to šeit nevar pateikt neviens - visus nostrādātos gadus un visu ieguldījumu tautsaimniecībā, lai gan lielu šā ieguldījuma daļu tiešām cilvēki ir sastrādājuši saliektām mugurām, cilvēki ir kļuvuši kropļi un darba nespējīgi, bet liela daļa šo ieguldīto līdzekļu tika uzšauta gaisā Baikonurā kopā ar Gagarinu un citiem padomju kosmonautiem. Liela daļa šo cilvēku darba rezultātu šobrīd guļ Liepājas kara ostā, un amerikāņi viņu ir gatavi pat nopirkt. Liela daļa ir ieguldīta bezjēdzīgos rūpniecības uzņēmumos un objektos, kuru privatizācijas vērtība šobrīd diemžēl nesasniedz pat vienu latu, lai gan tajos ieguldītais darbs ir vērtējams miljardos latu.

Taču nopietns iebildums man būtu pret pārejas noteikumu, ja nemaldos... pret vienu no priekšlikumiem pārejas noteikumos, kuru es ātrumā nevaru nosaukt... ā, pret 18.punktu, kur Sociālo un darba lietu komisija ir ierosinājusi, ka 1997.gadā izmaksātās pensijas apmērs nedrīkst būt lielāks par 250 latiem. Šis ir murgains, manuprāt, un valsts cieņu pazemojošs ieraksts. Ja valsts un likumdevējs ir pieņēmis normatīvos aktus, tad cilvēkus, kas ir legāli izmantojuši šajos normatīvajos aktos noteiktās normas, mēs nevaram nosaukt par blēžiem. Mēs nevaram teikt, ka cilvēki ir izmantojuši nepilnības, kas ir ierakstītas Pensiju likumā. Mēs varam runāt tikai par to, ka likumdevējs ir pieņēmis likumu ar nepilnībām. Un mēģināt ierobežot cilvēkiem legāli noteiktos pensiju apmērus ir vairāk nekā necienīgi no valsts puses. Es noteikti ierosinu jūs vērsties pret šādiem aprobežojumiem. Cilvēki ir darbojušies tiesiski, veikuši savas iemaksas tiesiski, tāpēc viņu noteiktās lielās, daudziem ļoti nepieņemamās, daudziem nepatīkamās pensijas ir iegūtas legāli. Mums šajā valstī, likumdevējam, nav tiesību labot savas kļūdas uz kādu cilvēku rēķina.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā vērsties pret šo ierakstu, kas daudziem, kuri saņem maz, varbūt ir patīkams. Tomēr, ja mēs to atbalstām, tad patiesībā no mūsu puses un no valsts puses - kas ir vēl svarīgāk! - tā ir necienīga rīcība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija Sociālistiskā partija - "Lîdztiesība".

M.Lujāns (frakcija Sociālistiskā partija - "Lîdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami, ka reizēm tomēr arī kaut kāda loģika parādās. Bet atkal ir otrs pretmets: vai Saeimai vienmēr ir jābūt tam ugunsdzēsējam? Mums ir jābūt ugunsdzēsējiem, jo visu laiku kaut kas ir "jâdzēš". Un arī šobrīd, kad mēs pieņemsim šos labojumus, ko piedāvā Sociālo un darba lietu komisija, mēs atkal nokļūsim paradoksālā situācijā. Lielākā daļa cilvēku, kas nākošgad ies pensijā, vairs nezinās, pēc kādiem likumiem, būtībā... uz ko viņi varēs pretendēt. Un tā atkal ir nākošā problēma.

Mēs visu laiku saskaramies arī ar otru problēmu, ko mēs nekādi nevaram atrisināt. Tie ir tā saucamie Godmaņa laika pabalsti, kad visiem nonivelēja pensijas vienlīdz vienādas, un mēs arī no šā procesa nekādi nevaram izkļūt ārā. Mēs visu laiku runājam, no vienas puses, par kaut kādu sociālo vienlīdzību, kura vienmēr būs diferencēta, jo diez vai kādam hroniskam alkoholiķim tā būs tikpat sociāli diferencēta kā tam cilvēkam, kurš visu dzīvi būs strādājis sabiedrības labā. Nebūs tādas sociālās vienlīdzības! Būsim reālisti!

Arī šeit tomēr, kā es uzskatu, būs noteikti jālabo, jo, ja mēs uzmanīgi palasīsim pārejas noteikumu 18.punktu, tad mēs nokļūsim... Un es vienmēr brīnos par šiem Saeimas - gan atsevišķu komisiju, gan arī atsevišķu deputātu - šedevriem, jo šeit, kā es saprotu, ir tā, ka, ja man bija 1000 latu pensija, tad attiecīgi kaut kur uz pusgada robežas es esmu saņēmis jau aptuveni 6000 latu, un līdz ar to, ja izdalīs to visu, kā šeit tiek piedāvāts, uz visu gadu, lai es saņemtu it kā 250 latu, tad iznāks, ka otrajā pusgadā es pensiju vispār vairs nesaņemšu. Protams, var cerēt, un, iespējams, komisija tā domā, ka šis pensionārs šajā laika periodā šo naudiņu ir ieguldījis kādā bankā vai nopircis kādus vērtspapīrus, bet arī no vērtspapīriem uzreiz bieži vien nevar dabūt to dividendi. Tad būs paradoksāla situācija, jo mums būs ļoti bagāts pensionārs, kas saņems solīdu pensiju, bet viņš atkal nāks uz sociālo dienestu, lai viņam vismaz iedod to zupas šķīvi līdz iespējamajai vērtspapīru dividendes saņemšanai. Protams, ja ir cerība, ka tā banka, kurā viņš būs noguldījis to naudu, nebūs bankrotējusi. Arī vēl tas. Bet tās jau ir citas - biznesa attiecības. Tomēr šeit mēs nonākam pie paradoksāla momenta, kā es jau norādīju. Tad vienkārši tie pensionāri, kamēr šis likums stāsies spēkā, ir aktīvi ar preses palīdzību jāaicina šo pensiju uzkrāt, jo citādi otrajā pusgadā, ja viņi netīšām atļausies kaut ko lielāku nopirkt, viņi sēdēs bez naudas, jo viņi būs pārkāpuši 250 latu robežu, un tā ir reālā problēma.

Ir arī pārējie momenti, kas man līdz šai dienai tā īsti labi nav saprotami. Es nekur neesmu saņēmis informāciju, kā šis likums būs saistīts ar cienījamā Šķēles kunga solījumu - divreiz gadā diferencēt pensijas. Jo šodien es īsti vēl nesaprotu, kā tad īsti iznāk. Tie, kam bija 2 lati, kā šeit uzdeva jautājumu, saņems par 2 latiem vairāk, un būs 4 lati, bet kā būs ar tiem, kam ir 1000 latu pensija? Vai viņi saņems 2 latus klāt pie 1000 latu pensijas vai viņi saņems, piedodiet, tos 10% vai cik tur bija plānots? 10% - tas iznāk, ka viņš saņems klāt vēl vismaz 100 latu. Tātad tas, kam ir 2 lati, tas saņems 2 latus, bet otrs pie savas 1000 latu lielās pensijas saņems 100 latu klāt. Nu kur ir loģika, cienījamie kungi? Kā es saprotu, tad labāk šiem cilvēkiem... Nu tā būtu tālākā nākotnē atkal pārdomām viela. Tiem tomēr, kuri dzīvo no tā drausmīgā krīzes minimuma, tiem vajadzētu dot, jo tas, kurš saņem tomēr to 1000 latu pensiju... Protams, es saprotu, ka arī viņam 100 latu vairāk gribas saņemt, bet es domāju, ka šajā smagajā situācijā valstij vajadzētu kaut kā diferencēt to. Bet es vēlreiz saku: tas jau ir nākotnē pārdomājams jautājums, un es šajā likumā neredzu šo sasaisti attiecībā uz to, ko Šķēles kungs teica, - diferencēt pensijas divreiz gadā. Kā tas attieksies uz šo likumu? Es tomēr ceru no komisijas saņemt informāciju. Bet 18.punktā arī būs jāizdara labojums, jo tādā veidā viņu nedrīkstēs saglabāt. Es šobrīd aicinu atbalstīt šo likumu, virzīt to tālāk, bet tomēr saglabāt kādu periodu, lai varētu arī iedot labojumus, jo jālabo šis likums tomēr būs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu jums vēlreiz pavisam īsi atgādināt šo grozījumu būtību. Te ir jautājums par sociālās nevienlīdzības jeb sociālās netaisnības novēršanu, tāpēc visās šajās diskusijās, visos šajos solījumos labot, iesniegt, papildināt vajadzētu atcerēties vienu lietu - ka tie ir atsevišķi labojumi, kuri neskar pensijas aprēķināšanas kārtību. Man būtu lūgums tiem kungiem, kas šeit apcer šos labojumus, to, kas būtu, un, ja būtu, tad ko viņi darīs, nākt uz Sociālo un darba lietu komisijas paplašinātajām sēdēm, kurās var piedalīties visi ieinteresētie deputāti. Tur jūs, Lujāna kungs, saņemsit visu to informāciju, kuru jūs tikko kā lūdzāt. Tad varbūt jūs ar savu kategoriskumu piespiestu arī Labklājības ministriju to informāciju sniegt. To viņi dara ļoti nelabprāt, bet pagaidām ir izdevies šo to dabūt. Un tad arī būtu skaidri šie jautājumi par aprēķināšanas formulu. Man gribētos jūs aicināt šodien nobalsot konceptuāli par pirmo lasījumu, bet, iesniedzot labojumus otrajam lasījumam, atcerēties, ka tas ir jādara tā, lai šie likuma labojumi, kas ir paredzēti šinī likumprojektā, netiktu ar jūsu iesniegtajiem labojumiem "nogremdēti" vai to apspriešana netiktu pagarināta uz vairākiem mēnešiem. Jo, kā jūs zināt, turpinās diskusija par pensiju aprēķināšanas kārtību, par to, kā tas tiks veikts, vai likums tiks labots vai ne. Šī diskusija komisijā turpinās, tie būs atsevišķi grozījumi, par kuriem būs ļoti plašas debates šeit. Bet šinī likumprojektā ir divas lietas: vispirms - minimums, un pēc tam - maksimums. Un būtu lūgums tad otrajā lasījumā balsot par šīm konkrētajām summām, teikt "jâ" vai "nç", bet neizvērst šeit šobrīd liekas pārdomas, vai tas ir vajadzīgs vai nav.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pensiju likums ir tikpat sarežģīts kā likumi par zemi, un katrs grozījums ir ārkārtīgi grūti pieņemams. Un, ja šeit mēs šodien domājam, ka līdz ar to mēs atstājam pensiju pārrēķināšanas kārtību negrozītu un neatrisinām jautājumu, vai strādājošam pensionāram pensija var tikt pārrēķināta arī tagad, cik lielas būs šīs pensijas, vai mainīsim šīs formulas, kādas ir esošajā likumā, tad es gribu paskaidrot, ka tajās sanāksmēs, ko organizēja Sociālo un darba lietu komisija, visas frakcijas bija piedalījušās un tika pieņemts tāds lēmums... starp citu, es biju šā lēmuma ierosinātāja, es teicu tā: "Neaizskarsim lielo likumu, kurš ir skatāms trešajā lasījumā." Tajā likumā mēs atrisināsim visus tos jautājumus, par ko runāja Kuprijanovas kundze un arī Kreituses kundze. Bet attiecībā uz šo likumu mums ir jāstrādā tā kā ugunsdzēsējiem. Lujāna kungs, tieši tā šoreiz Saeimai ir jāstrādā, lai netiktu saņemtas šīs pārliecīgi mazās pensijas, kuras ir mazākas par sociālajiem pabalstiem un kuru mazākais lielums tad būtu vismaz 80% apmērā no sociālā pabalsta lieluma, jo tās sievietes, kas sasniegušas vai pārsniegušas 55 gadu vecumu, bet nav vēl sasniegušas 60 gadu vecumu, tik tiešām savā darba mūžā ir kaut nelielu sociālo pabalstu nopelnījušas. Tāpēc tagad balsosim par šīm divām normām, neizraisīsim liekas diskusijas! Un visus pārējos labojumus varam iesniegt tad, kad mums trešajā lasījumā Pensiju likums būs skatāms Saeimā. Acīmredzot tā spriešana ieilgs, bet šo likumu vajag ātri, lai varētu saplānot arī izmaiņas budžetā, ja tādas būs vajadzīgas, lai Finansu ministrija var dot savu slēdzienu un lai jau no 1.jūlija vismaz šīs divas izmaiņas (tātad ir runa par lielākajām pensijām un par mazākajām pensijām) varētu stāties spēkā.

Diskusija šeit izvērsās par tiem 250 latiem. Ir ierakstīts tāds punkts: šajā gadā izmaksāt pensijās ne vairāk kā 250 latus. Tas nenozīmē, ka pēc tam, kad tiks noteikta varbūt cita pensiju piešķiršanas kārtība, kura varbūt nebūs vairs atkarīga tikai no vienā gadā nopelnītās algas... var būt, ka visiem tiks aprēķināta pensija par padomju gadiem vienādi, bet, sākot ar 1990.gadu, neatkarības atgūšanas gadu, - pēc jauna un cita principa. Tad arī attiecībā uz tiem, kam ir 250 lati, varēs šo normu izmainīt, bet pašreiz tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, ka ir ārkārtīgi īss periods... cilvēki iemaksā šo naudu, bet iemaksā šo naudu nevis privātajos pensiju fondos, kādi būs, bet iemaksā tieši sociālajā budžetā, un viņi var saņemt šīs 1000 latu pensijas. Apturēsim šo normu, padomāsim, un no 1998.gada, ja vien spēsim nopelnīt, visi varēs dabūt 1000 latu pensijas, ja vien sociālais budžets to izturēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribēju teikt īsu repliku Leiškalna kungam attiecībā uz to, kur ir palikuši mūsu pensiju līdzekļi un kur mēs tos varam ņemt, un kur mēs tos nevaram ņemt. Ir pilnīgi skaidrs, ka pensiju fondā līdzekļu nav tāpēc, ka ir izvazāta valsts manta un nekontrolējamas privatizācijas dēļ ir izsaimniekoti uzņēmumi. Ir notikusi faktiski šīs valdošās politiskās elites bezatbildīga rīcība ar šo valsts mantu, un tādēļ šī manta ir izlaupīta, un tādēļ arī nav šo līdzekļu šajā fondā.

Bet runa šeit šodien patiesībā ir par kaut ko pavisam citu. Es varu skaidri pateikt, ka mēs esam stingri iestājušies pret jebkādu valsts mantas izlaupīšanu un pieprasām un pieprasīsim saukt pie atbildības tos, kas ir veikuši šo izlaupīšanu. Bet šodien šajā Pensiju likumā runa faktiski ir nevis par to, lai šeit iegūtu vairāk papildu līdzekļu, bet gan par to, lai esošos līdzekļus taisnīgi sadalītu. Un tā ir arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumu būtība. Mēs neaicinām drukāt šodien naudu vai rīkoties kaut kādā citādā veidā. Mēs saprotam, kādas problēmas ar kādām metodēm ir risināmas, un to mēs arī piedāvājam darīt. Un aicināsim to darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Pirmkārt, es gribu teikt, ka es atbalstu grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Protams, mēs tagad labojam 5.Saeimā pieņemto (pēdējā sēdē) Pensiju likumu, par ko, kā jau es iepriekšējā reizē teicu, balsoja visi "Latvijas ceļa" pārstāvji, to skaitā arī daži pārējo valdošo partiju pārstāvji. Par Pensiju likumu ir arī tieši atbildīgs - un vienmēr uzstājas par to - labklājības ministrs Makarovs. Es domāju, ka pēc kādas stundas vai divām mums būs iespēja balsot par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam un tiks atlaists no darba Makarova kungs. Protams, "Latvijas ceļš" pašreiz it kā piedalās Pensiju likuma labošanā. "Latvijas ceļš", protams, piedalīsies sēdēs kā partija vēl ilgu laiku, vismaz līdz nākamajām vēlēšanām.

Ko es vēl gribētu piebilst? Protams, es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums, tiem cilvēkiem, kam pensijas ir pašreiz, vajadzētu samazināt, jo tas nebūtu varbūt pareizi. Es domāju, ka likumā turpmāk vajadzētu iestrādāt tādu normu, ka pensijas aprēķina, vadoties pēc pēdējiem pieciem vai desmit gadiem. Bet mums noteikti vajadzētu sevišķi padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ir sūri un grūti strādājuši, faktiski vergojuši tos 30 gadus vai vēl ilgāk, un kuri pašreiz saņem ļoti minimālas pensijas - ap 30 latiem mēnesī. Saņem tādu pensiju, kaut gan ir nostrādājuši vairāk nekā 30 gadus. Viņi nav spējīgi uzturēt ne savus dzīvokļus, ne paši sevi. Šajā ziņā ir ļoti liels disbalanss, un to visu vajadzētu vēlreiz labi pārdomāt. Es ceru, ka tas otrais lasījums nebūs tik drīz, ka vismaz kādas pāris nedēļas būs, lai iesniegtu dažādus priekšlikumus, ko es arī gribētu darīt, un mums noteikti jādomā par to. Protams, absurds ir. Un pensija nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu, un to arī vajadzētu izdarīt. Es domāju, ka tādu pašu, kāds šodien ir iztikas minimums, vajadzētu noteikt arī pensiju, un līdz ar to varētu vai nu ierobežot valsts iestādēs lielās algas, kuras, kā mēs esam dzirdējuši, citiem ir ap 1500 latiem, un palīdzēt citiem, vai rast kādu citu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu laiku ilgi, bet es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka tas ir liels kauns valstij - maksāt cilvēkiem 40 latus, ar kuriem nevar normāli izdzīvot, bet nomirt arī ir grūti. Bet pavisam liels kauns ir dot cilvēkiem divus, septiņus vai deviņus latus. Tā ir ņirgāšanās. Jā, tā ir kļūda, ka šāds likums tika pieņemts, toreiz neparedzot, ka tāds stāvoklis varētu izveidoties, aprēķinot pensijas. Un kļūdas ir jālabo. Skaidri un gaiši. Un tāpēc bez liekām debatēm vajadzētu šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt. Leiškalna kungs, jūs kaut kur esat tur... Ir pavisam normāli arī tas, ka cilvēkam, veiklam cilvēkam, kurš pamanījies šodien saņemt pensijā 1000 latus, samazina to. Šodienas apstākļos tas ir pavisam normāli. Un nesauksim viņu par blēdi, viņš droši vien nav blēdis, sauksim viņu par veiklu zēnu, bet šo pensiju samazināsim uz 250-300 latiem, un viss būs normāli. Tāpēc es atbalstu šos priekšlikumus un lūdzu balsot pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es atvainojos par savu biežo kāpšanu tribīnē, acīmredzot Mēness iedarbojas arī uz mani. Es te gribu pateikt dažas lietas. Čerāna kungs, pirmkārt, es esmu pilnīgi pret, es esmu ienaidnieks visam, kas ir saistīts ar valsts mantas izlaupīšanu. Čerāna kungs, es gribu jums pateikt, ka es kopā ar savu palīgu esmu izstrādājis un iesniedzis vismaz trīs četrus formulu variantus, lai varētu pārrēķināt šīs pensijas, esošo sociālo fondu sadalīt maksimāli taisnīgi, jo absolūti taisnīgi tas nenotiks nekad, jo tas vienkārši nav iedomājams. Un jums, Tabūna kungs, es gribu pateikt, ka valsts nevar mētāties ar vārdiem. Ja mēs šoreiz piekrāpsim tos cilvēkus, kuri legāli ieguvuši lielas un pat šausmīgi lielas pensijas, kas tālu pārsniedz deputātu algas, tad šai valstij neticēs arī nākamie un aiznākamie. Jums pateiks: "Jûs ņēmāt un "apcirpāt" mūs sociāla labuma vārdā!" Ar to mēs patiesībā likvidēsim jebkādu motivāciju, kas ir ielikta iepriekšējā... nē, pašreizējā un no daudziem aspektiem ļoti labajā Pensiju likumā, - motivāciju maksāt sociālo nodokli un pieprasīt no darba devēja pilnu algu. Mēs vienkārši to likvidēsim, metiet ar roku vai nemetiet. Ja valsts kaut ko ir apņēmusies un ja valsts ir pieļāvusi likumdevēja dēļ kļūdu, tad tai pašai ir jāmaksā par savām kļūdām, nevis jāmāna cilvēki, kas ir legāli izmantojuši noteiktās tiesības. Nu nevajag valstij būt, es atvainojos, par padauzu, mēs tad zaudēsim jebkādu uzticību un cieņu! Un nav svarīgi, vai tie būs septiņi, septiņpadsmit vai divdesmit cilvēki. Izbeigsim spēlēties ar šīm lielajām lietām! Ja mēs to esam viņiem noteikuši un ja viņi ir izpildījuši visas prasības, kas ir ierakstītas likumā, lai viņi saņem, citiem varbūt par skaudību un mums par brīdinājumu! Izstrādājiet likumus perfekti un pieņemiet tos, lēni, pamatīgi izskatot katru punktu. Un esiet atbildīgi, Tabūna kungs, par sekām. Ai, Tabūn, Tabūn!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Rakstiski jāpiesakās debatēs pirmajā lasījumā. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus uz to komisijas sēdi, kurā mēs izskatīsim laikā starp pirmo un otro lasījumu jūsu iesniegtos priekšlikumus, ja tādi būs. Lai nebūtu jātērē Lujāna kungam laiks, ja viņš nav zālē, varbūt kaimiņi nodos ziņu, ka pārejas noteikumu 15.punkts runā par pensiju indeksāciju, šis punkts nav aizskarts un indeksācija turpinās. Tādēļ es vēlreiz aicinu visus interesentus piedalīties pirmdienās pulksten 13.00 lielajā komisijā, un tad, kad būs šie grozījumi... jo es domāju, ka daudziem... nu, ne daudziem, bet, teiksim, daļai no tiem, kas uzstājās, tomēr varbūt nav līdz galam pilnīga informācija. Un es aicinu zāli arī šīs debates neturpināt politiskā garā kā aģitāciju. Čerāna kungs, jūsu priekšlikumi ir burvīgi tam kontingentam, kas varbūt ies pensijā, bet tad uzreiz rodas jautājums, ņemot vērā jūsu tik ļoti augsto izpratni par taisnīgumu, - ko tad mēs darīsim patiešām ar tiem, kam ir tās piešķirtās pensijas 40 latu? Tādēļ, kolēģi, es jūs patiešām aicinu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā ar pozitīvu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, Kuprijanovas kundze, priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

L.Kuprijanova. Es lūdzu kā otrā lasījuma dienu noteikt 22. maiju, bet kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 21.maiju, līdz pulksten 10.00. Pulksten 10.00 sāksies Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kas izskatīs visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minētajiem termiņiem - līdz 21.maijam pulksten 10.00 priekšlikumu iesniegšana un 22.maijā izskatīšana? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu un sakarā ar to iesniegtais lēmuma projekts. Dokumenti nr.2446, nr.2605 un nr.2446A. Vārds zemkopības ministram Robertam Dilbam. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Esmu rakstiski atbildējis uz pieprasījumu, tomēr gribu vēlreiz īsumā raksturot situāciju laukos. Kāpēc šogad turpinās lauku iedzīvotāju ienākumu samazināšanās? Pirmkārt, piena pārstrādes uzņēmumi, kas pieder pamatā zemniekiem, paši sev samazina piena iepirkuma cenu. Šā gada janvārī vidēji maksāja par 1,6 santīmiem litrā mazāk nekā pirms gada; februārī - 1,4 santīmi, un martā - 1,3 santīmi. Rēķinot, ka pērn pārstrādei tika iepirkti 380 tūkstoši tonnu piena, 1 santīms uz vienu litru piena kopā veido 3,8 miljonus latu.

Otrkārt, ienākuma samazinājumu dos arī lopu realizācija. Cenas gan ir palielinājušās, bet ievērojami samazinājies pārdotās gaļas daudzums. Liellopi ir izkauti, bet uzsākt cūku audzēšanu baidīja iepriekšējā gada grūtības to realizēšanai. Tā ienākumi samazinās, realizējot nozīmīgākos produkcijas veidus. Bet nav noslēpums, ka šogad paredzama izdevumu palielināšanās, un tā varētu būt šāda: elektrībai - 0,8 miljoni latu, minerālmēsliem - 2,5 miljoni, tehnikas iegādei - 0,5, rezerves daļām - 0,8. Turklāt vēl paredzams nodokļu pieaugums: sociālais nodoklis - 3,4 miljoni, akcīzes nodoklis benzīnam - 0,7 miljoni, zemes nodoklis, dabas resursi - kopā apmēram 2 miljoni. Tātad tas kopā ir 20 miljoni. Kā kompensēt šos līdzekļus? Atbilde ir šķietami pavisam vienkārša - jāpaceļ piena un gaļas cenas, tā to dara citas tautsaimniecības nozares, piemēram, "Latvenergo" jau vairākas reizes ir izmantojis šo metodi. Sak', tas to maksā, un kāda mums daļa par pircēju. Valdība sen neregulē pārtikas produktu cenas, privatizētie pārstrādes uzņēmumi nosaka zemas cenas, bet tiek vainota valdība. Izrādās, ka cenu paaugstināšana nav tik vienkārša lieta. Augsto cenu režīms prasīs stingrāku piedāvājuma kontroli ar sekojošo sadārdzināto administratīvo iejaukšanos, Latvijas lauksaimniecības ražojumu gan iekšējās, gan ārējās konkurētspējas pazemināšanos, kontrabandas draudus, kam seko tirgus destabilizācija. Paceļot cenas, Latvijas lauksaimnieks pazaudē savas produkcijas pircēju. Tie laiki, kad viss bija deficīts - sviests, miltu paciņa, pat degvīns -, ir aizgājuši vēsturē. Ja kur rodas preču deficīts tirgū, šo robu momentā aizpilda citi ražotāji.

Nākamais variants ir pacelt muitu importētajiem pārtikas produktiem, bet līdzšinējā pieredze liecina: jo augstāki ir muitas nodokļi, jo lielāka ir kontrabanda un zaudējumi iekšzemes ražotājam. Daļēji šis faktors vēl šodien negatīvi darbojas gaļas importā. Ja Latvija palielinās nodokļu līmeni uz robežas, tad to pret Latviju veiks arī citas valstis un tad mēs atkal būsim aiz "dzelzs aizkara".

Ir vēl kāds variants - subsidēt pārstrādes uzņēmumus, lai varētu iepirkt produkciju par valsts noteiktajām cenām. Tā tas līdz šim bija Lietuvā. Bet ko darīt ar produkciju, kuru dārdzības dēļ nav iespējams tālāk realizēt? Mums jau ir rūgta pieredze ar 1990.gada sākumā iepirktajiem graudiem par 20 rubļiem kilogramā. Arī Lietuvā subsidētie pārstrādes uzņēmumi saražoja produkciju, kuru tās dārdzības dēļ nevarēja pārdot. Valsts bija spiesta no budžeta iedalīt papildu līdzekļus, lai produktus realizētu. Viena pati agrārā reforma īpašumu sakārtošanas līmenī neatrisina visas problēmas. Ir jāsakārto arī pati ražošana, pārstrāde un realizācija.

Kas ir Latvijas piensaimniecība šodien? Ir 81% govju īpašnieku, kam ir no vienas līdz divām govīm, jeb 95 tūkstoši sīksaimniecību. Ar 50 līdz 100 slaucamām govīm var lepoties tikai 99 zemnieku saimniecības jeb 0,08% no visiem govju īpašniekiem. No otras puses, piena pārstrādes uzņēmumos 90.gadu sākumā bija jaudas 3 miljonu tonnu piena pārstrādei, 1996.gadā tika pārstrādāts, kā jau es teicu, 380 tūkstoši tonnu. Visas nevajadzīgās, novecojušās jaudas daļēji tiek uzturētas, to izmaksas jāsedz piena ražotājiem. Gribam vai negribam, bet liela daļa nerentablo uzņēmumu, kas nevar norēķināties par piegādāto produkciju, ir jāslēdz. Cerība, ka tas notiks dabīgās konkurences ceļā, nav sevi attaisnojusi, jo šīs nesaimnieciskās izmaksas tiek uzliktas zemniekiem. Tajā pašā laikā piena pārstrādes uzņēmumi ir visbūtiskākais ķēdes posms lauksaimnieka saražotās produkcijas ieiešanai tirgū. Bez pārstrādes nav produktu tirgus kvalitātes. Un pats galvenais - bez pārstrādes uzņēmumu līdzdalības nav produkcijas eksporta.

Zemkopības ministrija turpina darbu, lai veicinātu kredītresursu pieejamību un procentu likmju samazināšanu. 1997.gada valsts subsīdiju nolikums paredz subsidēt pusi, ne vairāk kā pusi... ne vairāk kā 10% no kredīta jeb līzinga gada procentu likmes, ja kredīts ņemts jaunas augstražīgas tehnikas un tehnoloģijas iegādei. Šā subsīdiju veida ieviešana aktivizējusi šogad jaunas tehnikas tirgu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Izveidots kredītgarantijas fonds 500 tūkstošu latu apmērā. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki varēs saņemt kredītgarantijas 30 līdz 50% apjomā no kopējās kredīta summas, ja kredīts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai vai eksportspējīgas produkcijas ražošanai. Bez tam, privatizējot valsts akciju sabiedrības "Ventamonjaks" valsts kapitāldaļu un privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus, līdzekļi tiks nodoti kredītgarantijas fonda veidošanai. Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas sekmīgu attīstību, "Laukkredīts" no 1995.gada augusta ir paplašinājis savu darbību, un līdztekus lauksaimnieciskās ražošanas saimniecību, uzņēmumu kreditēšanai uzsākta privātā sektora lauksaimniecības produkcijas pārstrādes, kokapstrādes, agroservisa, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, izsniedzot ilgtermiņa investīciju aizdevumus. Aizdevumu likme patlaban ir 14 līdz 15% gadā (Pasaules Bankas kredītlīnijas). Maksimālais aizdevuma apjoms nav ierobežots, pastāv iespēja atvērt kredītlīniju, tas ir, aizdevumu līdzekļus saņemt pa daļām, tieši vajadzīgajā laikā, tā samazinot procentu maksājumu apjomu. Latvijas Hipotēku un zemes bankas valsts akciju sabiedrības "Laukkredīts" naudas līdzekļus turpmāk būs lielākas iespējas izlietot kredītu piešķiršanā. Arī jaunā Pasaules Bankas kredītlīnija 25 miljonu dolāru apmērā, kura sāks darboties 1997.gada nogalē, būs domāta mazo un vidējo uzņēmumu veidošanai laukos. Zemkopības ministrija plāno nākamā gada subsīdijās paredzēt šo kredītu daļēju dzēšanu, līdz 30% no kopējās summas, pēc attiecīgo biznesa plānu realizācijas. Pēdējā laikā palielinās iespējas saņemt kredītus ar līzinga nosacījumiem. Jebkura banka jaunpērkamu lietu var pieņemt kā ķīlu, taču, ja ņem kredītu, tad tā nevar būt vienīgā ķīla. Tikai ar jaunpērkamās tehnikas ķīlu, gadījumā, ja kredītņēmējs iemaksā līdzdalības maksu, ne mazāku par 30% no kredītu summas...

Ir noteikumi par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu, kas nosaka kredītu sadales izlietojuma un atmaksas kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem neviena valsts institūcija, to skaitā arī Zemkopības ministrija, nav tiesīga iejaukties kredītu saņemšanas un izlietošanas procesā, kā arī garantiju noteikšanā. Tā kā kredītus Latvijas Republikā izsniedz tikai bankas, tās nosaka kredītgarantiju nodrošinājumu un specifiku. Latvijas Hipotēku un zemes bankā pastāv iespēja izmantot līzinga nosacījumus tehnikas iegādei.

Pirms runāju tālāk par atbalstu lauksaimniecībai, gribu uzsvērt, ka jāizšķir atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai un atbalsts laukiem. Valdībā par lauksaimniecību atbild galvenokārt Zemkopības ministrija, turpretim šī atbildība par laukiem ir vienādā mērā jāsadala starp Ekonomikas, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām ministrijām.

Ja atbalsta, tad ar vislielāko taupību un izdoto līdzekļu efektivitāti. Svarīgi izlemt, vai turpmāk valsts atbalstīs lauksaimniecības izdzīvošanu vai arī tās nostiprināšanu, izveidojot konkurētspējīgu, laikmetīgu tautsaimniecības nozari. Tāpēc, sastādot jauno valsts atbalsta koncepciju, kuru šonedēļ izskatīja Ministru kabinetā, uzsvars ir likts uz noteiktu mērķu atrisināšanu, kas radītu labvēlīgus apstākļus lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides attīstībai.

Vispirms - radīt labvēlīgus priekšnosacījumus zemes pirkšanai. Mums ir ne mazums zemnieku, kas spējīgi izmantot lielākas platības, bet nav līdzekļu zemes iegādei. Tāpēc valstij jāuzņemas zināma daļa pamatkredīta dzēšanā par zemes pirkšanu - ar nosacījumu, ka ražošana attīstās atbilstoši iepriekš izstrādātajam saimniekošanas plānam.

Tas pats attiecināms uz būvniecību, ēku rekonstrukciju, ganāmpulku paplašināšanu, augļu, ogu dārzu ierīkošanu un tehnikas iegādi.

Atbalsta metode - līdzfinansēšana. Subsīdiju daļa varētu sastādīt no 20 līdz 40%, zināmi atvieglojumi paredzēti gados jaunajiem zemniekiem. Līdz šim lielākais ražošanu bremzējošais faktors ir ierobežotās produkcijas realizācijas iespējas. Vai ir vērts palielināt ražošanu, ja nav atrisināta produkcijas realizācija? Tāpēc vienlīdz svarīgs ir lauksaimniecības tirgus un produkcijas kvalitātes jautājums. Eksperti norāda, ka pasaulē neviens netirgojas ar sviesta masu vai kautķermeņiem, bet gan ar noteiktas markas sviestu vai šķiņķiem, karbonādēm un citiem konkrētiem gaļas veidiem. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi, jānodrošina ražošanas priekšnoteikumi Latvijas sviestam, Latvijas bekonam. Un lai ārzemju pircējs tos pazīst, pieprasa un uzticas.

Domāju, ka šis un citi pasākumi Latvijas lauksaimniecību var atveseļot un arī dos vairāk labuma nekā piemaksa par hektāru, govi vai tonnu.

Tiek saglabāta arī sēklkopības un ciltsdarba subsidēšana, no tā iegūst visi lauksaimnieki. Šīs problēmas turpmāk jārisina saistībā ar tirgus pieprasījumu. Par galveno lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšanas mērķi šobrīd izvirzāms uzdevums panākt efektīvas lauksaimniecības ražošanas izveidošanu, kas spētu noturēties Latvijas tirgū, konkurēt Baltijas vienotās tirdzniecības starpā un integrēties Eiropas koptirgū, ražojot produkciju, kas savu kvalitatīvo rādītāju ziņā atbilstu pasaules prasībām.

Ieejot nākošajā reformu fāzē, mainās akcenti lauksaimniecības subsidēšanas mērķos. Tie tiek novirzīti no atsevišķu nozaru saglabāšanas uz attīstības veicināšanu, kā arī uz jaunu, spējīgu cilvēku piesaistīšanu laukiem. Būtībā no vecās sistēmas būtu jāatsakās nekavējoši, tomēr, lai neradītu iespējas problēmām laukos saasināties, lai papildus neradītu strauju pārmaiņu izraisīto spriedzi, lietderīgāk to veikt pakāpeniski.

Šonedēļ Ministru kabineta sēdē konceptuāli tika atbalstītas sekojošas valsts atbalsta programmas: augšņu kultūrtehniskā, agrotehnoloģiskā ielabošana, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstības tehniskā modernizācija, ciltsdarbs un sēklkopība, augsnes kvalitātes uzlabošana, augkopības produkcijas ražošanas pārstrāde, netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts, kredītu garantijas fonds, kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīmju piešķiršana.

Un tam kopumā ir plānots palielināt atbalsta subsīdijas līdz 20 miljonu apjomam. Kā jūs zināt, šogad subsīdiju veidā ir izdalīti 10 miljoni. Tātad nākošajā gadā ir paredzēts dubultot. Un tas, es ceru, gūs atbalstu, arī pieņemot budžetu šeit - Saeimā.

Līdztekus subsīdijām saglabājamas arī nodokļu atlaides laukos, jo tās aptver visplašāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju loku. Un tās arī sastāda vairāk nekā 20 miljonus latu.

Latvijas lauksaimniecības attīstība ir ievirzījusies agrārās reformas nākošajā posmā. Sākotnēji visa uzmanība tika vērsta uz īpašuma formas maiņu, piemēram, uz zemes reformu un uz uzņēmumu privatizāciju, kuras rezultātā ir izveidota lauksaimniecība, kas balstās uz privāto saimniekošanu. Taču šobrīd uzsvars tiek likts uz lauksaimniecības strukturālajiem uzlabojumiem jeb optimizāciju.

Nobeigumā gribētu izteikt pateicību tiem deputātiem, kam rūp lauku problēmas. Un tāpēc gribētu aicināt arī šogad izdarīt budžeta izmaiņas, un, ja mums veidojas budžeta pieaugums, novirzīt to lauksaimniecības atbalstam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā nepārprotami norāda uz to, ka pie mums atkal ir nobriedusi varas krīze un ir situācija, kurā valdība nespēj vai negrib virzīt valsts attīstību, šos procesus atbilstoši tautas interesēm. Un vēl dziļāka ir palielinājusies plaisa starp tautu un varu, jo valdība nepilda tos pienākumus, kuru dēļ viņa mūsu valstī ir izveidota, tas ir, aizstāvēt tautas intereses un gādāt par tautas dzīves apstākļu uzlabošanos vai vismaz par to nepasliktināšanos. Un tāpēc šodien ir nobriedis jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

Viena no organizētākajām tautas neapmierinātības formām bija Vidzemes zemnieku prasību izvirzīšana un vēlāk rīkotās zemnieku protesta akcijas. Un es esmu ļoti priecīgs, ka zemnieki veidojas par organizētu spēku, kas jau spēj formulēt savu viedokli un sāk ietekmēt arī politisko notikumu virzību valstī. Es esmu pārliecināts, ka zemnieki vēl vienā vai otrā forumā nospēlēs savu lomu un ka valdība būs spiesta rēķināties ar to, ka satiksme tiks bloķēta arī uz galvenajām automaģistrālēm. Un neaprobežosies ar to vien, ja turpināsies tāda pati zemnieku pazemošanas un iznīcināšanas politika, kāda tā bijusi līdz šim. Cilvēks var ciest klusu un paciest pārestības, bet līdz noteiktam brīdim.

Reaģējot uz šīm Vidzemes zemnieku prasībām, mēs frakcijā "Latvijai" sagatavojām virkni jautājumu un pieprasījumu par tēmām, kas skar zemnieku intereses. Un jāsaka, ka uz mūsu galvenajiem jautājumiem neko vairāk kā vien nekonkrētu atrunāšanos mēs neesam saņēmuši. Šeit zināmas pozitīvas iezīmes varēja samanīt ministra Dilbas kunga izteiktajā, bet arī tas bija tikai vēlējuma formā un attiecībā uz nākamo gadu. Taču jautājums ir pilnīgi konkrēts - par Lauksaimniecības likuma izpildi un par subsīdiju nodrošināšanu zemniecībai 3% apmērā no valsts pamatbudžeta. Tas materiāls, ko mēs saņēmām no Zemkopības ministrijas jeb faktiski, jāsaka, no valdības, pirmkārt, jau pēc savas formas ir necieņas izrādīšana pret Saeimu, jo mēs redzam, ka atbildes uz šiem jautājumiem parakstījusi tikai valsts sekretāra vietniece Pilveres kundze, lai gan jautājumi... pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam Šķēles kungam un zemkopības ministram Dilbas kungam. Jā, šeit ir šī Dilbas kunga pavadvēstulīte ar vienu teikumu, ka viņš nosūta šo Pilveres kundzes sagatavoto materiālu, taču mums ir vajadzīgs kārtīgs dokuments ar pašas politiski atbildīgās personas parakstu, bet to mēs neesam saņēmuši.

Un, ja mēs skatāmies arī pēc būtības, tad par šā Lauksaimniecības likuma 16. panta neizpildi faktiski šogad netiek pateikts pilnīgi nekas. Zemnieki ir pateikuši pilnīgi skaidri, ka tā faktiski ir pamatprasība. Un es saprotu no tās atbildes, kuru mēs saņēmām, ka Zemkopības ministrija atbalsta Latvijas Zemnieku savienības frakcijas sagatavotos priekšlikumus. Taču tas nav mūsu pienākums - zināt, kāda frakcija šeit kādus priekšlikumus ir kaut kur sagatavojusi, bet mums ir vajadzīga konkrēta valdības nostāja, nevis Zemkopības ministrijas atbalsts kaut kādiem vieniem vai otriem dokumentiem, ja tādi vispār pastāv.

Tomēr tajā pašā laikā es saprotu, ka, Zemkopības ministrija var kaut ko atbalstīt, bet mēs varam arī palasīt, teiksim, ko avīzēs saka premjers. Tātad Šķēle atzina, ka līdz šim pret zemniekiem bijis par "mîkstu" un solīja turpmāk nemainīt valsts politiku zemkopības jautājumos dažu vārguļu, bļāvēju dēļ. Tad tas ir "Rîta Ekspresis", 19. aprīlis.

Tālāk - "Lauku Avīze", 2. maijs. Ministru prezidenta Šķēles kunga reakcija uz šo prasību bija momentāna: "Murgi!" Un tālāk tas ir pamatots - īss komentārs. Blakus tādiem jau pierastiem iepriekšējo premjeru dotajiem Latvijas iedzīvotāju apzīmējumiem kā "mazais cilvēks" un "reņģu ēdāji" tagad var izdalīt apakšgrupu zemnieku apzīmēšanai - "murgotāji".

Man tikai ir jājautā; vai Šķēles kungs arī likuma prasības uzskata par murgiem? Un tad ir jautājums: kādā valstī mēs dzīvojam, (Starpsauciens: "Tu nezini? Latvijā!") ja tas tiešām tā ir?

Tālāk. Protams, šī valdības nievājošā attieksme pret zemnieku prasībām nav vienīgais iemesls, kāpēc šodien ir nobriedis šis jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Ļoti būtisks jautājums ir par elektroenerģijas tarifiem, par kuriem mēs šodien arī iesniedzām pieprasījumu, kas tika nodots Pieprasījumu komisijai un kur mēs arī skaidri motivējām savus uzskatus. To parāda arī dažādu ekspertu veiktā šo elektroenerģijas tarifu analīze, jo faktiski, izstrādājot un apstiprinot šos tarifus, valdība nav ņēmusi vērā enerģijas patērētāju jeb tautas lielākās daļas intereses. Un šeit tiek pieļauti būtiski pārkāpumi, raugoties no šo interešu ievērošanas viedokļa. Pie tam valdībai šīs funkcijas - kontrolēt šos monopoluzņēmumu tarifus - ir dotas tāpēc, lai viņa nepieļautu šo monopoluzņēmumu tarifu nepamatotu paaugstināšanos, bet tas netiek darīts. Tādējādi mēs šeit redzam pilnīgi konkrēti, ka valdība nepilda savas funkcijas. Nepilda tās funkcijas, kuru dēļ viņa mums šeit, Latvijā, ir iecelta kā valdība. Un, ja valdība neaizstāv savu tautu, tad tautai nav vajadzīga šāda valdība. Tas ir pilnīgi skaidri un viennozīmīgi.

Dažādās tikšanās reizēs ar vēlētājiem cilvēki ļoti saasināti uztver administratīvi teritoriālās reformas projektu un jautā: kas notiks ar sociālo infrastruktūru? Kas notiks ar mazajām lauku skolām? Mēs redzam no Šķēles kunga izteikumiem un no viņa komentāriem par politiku, ka šī valdības politika ir viennozīmīgi orientēta uz šo mazo lauku skolu slēgšanu. Mēs uzskatām, ka šāda politika ir iznīcinoša Latvijas lauku kultūrvidei un ka mums nav vajadzīga tāda valdība, kas grib iznīcināt mūsu lauku kultūrvidi un kas īsteno pasākumus, lai to izdarītu.

Argumentu neuzticības izteikšanai Ministru kabinetam šobrīd ir vairāk nekā pietiekami. Mēs varam pilnīgi skaidri un viennozīmīgi teikt, ka Ministru kabinets Latvijā veicina korupciju. Un tas ir tas, teiksim, kādā veidā Ministru kabinets pilda vai, pareizāk sakot, nepilda Korupcijas novēršanas likumu attiecībā uz dažādu valsts amatpersonu naudas uzkrājumu deklarēšanu, kaut arī Korupcijas novēršanas likums viennozīmīgi nosaka to, ka šie naudas uzkrājumi ir jādeklarē visām valsts amatpersonām. Taču Ministru kabinets izdod rīkojumu, kas atļauj to nedarīt. Vismaz pagaidām.

Tālāk - nekārtības privatizācijas procesā.

Ļoti būtisks jautājums ir arī par to, kam mūsu valstī tiek tērēta nauda. No vienas puses, algu paaugstinājums tika apsolīts skolotājiem, ierakstot to Šķēles valdības pirmajā deklarācijā, ka skolotāju algas pakāpeniski tuvināmas ierēdņu algām, bet izdarītais ir tieši pretējais - ierēdņiem algas tiek paceltas, turpretim skolotājiem tās paliek tajā pašā līmenī. Un, manuprāt, nekādi citādi kā vien par nekaunību nevar vērtēt šo Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu, jo Ministru prezidenta alga šobrīd ir 650 latu plus vēl 55 lati reprezentācijas izdevumiem. Un attiecīgi ar to ir samērojamas arī ministru un valsts ministru algas.

Tāpat mēs uzskatām, ka nav pieņemama šāda nepamatoti lielas algas noteikšana arī Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, bet tas ir arī viss, ko valdošā politiskā elite nodrošina.

Tālāk - netaisnības Pensiju likumā. Invalīdu braukšanas atvieglojumu atcelšana. Tas notiek faktiski valdības spiediena rezultātā. Tas tautai nav pieņemams, un tas nav pieņemams arī Tautas kustībai "Latvijai". Es gribu šeit apliecināt, ka mums ir viennozīmīgi skaidra vēlēšanās panākt to, lai Latvijā būtu tiesiska un Eiropas standartiem atbilstoša valsts, lai mūsu valsts varētu iekļauties arī civilizēto valstu apritē un nenonāktu pašizolācijā, kas neizbēgami novestu pie mūsu traģiski pastiprinātas atkarības no Austrumu puses. Bet visa šī virzība uz Rietumu pusi un visas šīs tirgus reformas, kuras tiek mēģināts realizēt, būs lemtas neveiksmei, ja viņas tiks pavadītas ar šādu - faktiski cinisku - valdošās politiskās elites un Ministru kabineta attieksmi pret tautu.

Un tāpēc tieši šīs tirgus ekonomikas pārmaiņu vārdā, tieši šīs nākotnē civilizētās dzīves vārdā Latvijā es aicinu izteikt šodien neuzticību Ministru kabinetam.

Un vēl pats pēdējais, manuprāt, ļoti zīmīgais, ko man šodien izdevās izlasīt laikrakstā "Diena", tas ir, ka mūsu Ministru prezidents un Uldis Osis ir parakstījuši līgumu ar "Lata International". Tātad "Lata International" ir saņēmusi lielāko kredītu, kurš mūsu valstī ir ticis izvazāts. Un es domāju, ka šo amatpersonu minēšana šajā avīzē, tajā skaitā nosaucot Šķēles kungu šajā sakarā, ir visai zīmīga. Un, kaut arī šeit nav konkrēta Prokuratūras slēdziena par konkrētu premjera līdzdalību šajā tautas aplaupīšanā, es tomēr domāju, ka tas laiks, kad parādīsies šādi pilnīgi konkrēti dokumenti, vairs nav aiz kalniem. Un visiem deputātiem, kuri ir atbalstījuši valdību, būs jākaunas par to, kādu valdību viņi ir atbalstījuši un kādas valdības veidošanā viņi ir piedalījušies.

Es aicinu izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai". Līdz pārtraukumam ir tikai 10 minūtes.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Mūsu pieprasījums valdībai radās ne tikai Vidzemes reģiona zemnieku aktivitāšu iespaidā. Šīs problēmas atkārtojas, arī tiekoties ar Kuldīgas, Ventspils, Rēzeknes, Jelgavas, Ludzas un citu rajonu pašreiz vēl stiprākajiem zemniekiem. Nedrīkst turpināties tāda situācija valstī, kāda tā ir pašlaik, kad vietējais ražotājs nespēj apgādāt mūsu valsts iekšējo tirgu ar pašu ražotajiem galvenajiem pārtikas produktiem.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījumi liecina, ka aizvadītajā gadā saražotais piena, gaļas un olu daudzums neapgādā Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem pat minimālo vajadzību līmenī. Tas pats ir arī ar pārtikas un lopbarības graudiem. Līdz ar to cieš mūsu valsts tautsaimniecības neatkarība. Spēkā esošie ievedmuitas tarifi neveicina vietējo ražojumu konkurētspēju ar ārvalstu lēto, subsidēto produkciju. Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu norobežoties no ārējā tirgus vai domāt par robežu slēgšanu, bet gan ir jārealizē katras valdības pamatuzdevums, tas ir, savu iedzīvotāju saimniecisko un sociālo interešu aizsardzība un tautsaimniecības veicināšana. Tieši tā, kā to dara Eiropas savienībā kā noslēgtā lieltelpā.

Ceru, mūsu valdība to apzinās, ka pašlaik - līdz iestāšanās laikam Eiropas savienībā - ražošanas līmenis ir maksimāli jākāpina, jo pēc tam tādu iespēju vairs nebūs. Bet mūsu valstī notiek gluži pretējs process. Lauksaimniecībā iekšzemes kopprodukts aizvadītajā gadā ir pazeminājies visvairāk. Vai tomēr nevajadzētu vispirms uzņemties atbildību par saviem pilsoņiem, gādāt par to, lai būtu izdevīgāk pašiem ar zemi strādāt, nevis pēc īpašuma atgūšanas to iztirgot ārzemniekiem? Piemēram, mums nav svešs uzņēmums "Canadian Agro", kurš ir nopircis ievērojamu daļu Zemgales auglīgākās augsnes. Šinī rajonā vietējie zemnieki nevar konkurēt ar Kanādas firmu nomas un zemes cenas dēļ. Lietuvā arī šī pati firma "Canadian Agro" labprāt iegādātos zemi, bet valdība to neļauj, jo pirmām kārtām atbalsta vietējo zemnieku intereses. Protams, vieglāk produktus ir ievest no ārzemēm. Kā redzam pēc statistikas, beidzamajos gados lauksaimniecības produkcijas imports attīstās daudz straujāk nekā eksports. Milzīgie dotēto preču ievedumi pārslogo tirgu, zemnieki grimst nabadzībā, zaudē konkurences spējas. Tas mūs noved "trešās pasaules" valstu statusā un līmenī.

Galvenais, pats satraucošākais ir tas, ka valdības politikas rezultātā tiek apdraudēta lauksaimniecības izdzīvošana. Turpinās lauku sociālā un ekonomiskā grimšana nabadzībā. Latvijas laukos sāk dominēt naturālā saimniecība. Ražošana orientēta tikai ģimenes vajadzību apmierināšanai. Tā pašreiz ir visizplatītākā reakcija kā atbilde uz zemajām cenām, atkarību no pārstrādes uzņēmumiem, brīvo tirgu, kapitāla trūkumu saimniecībā. Kā piemēru minēšu piena ražošanu. 1995.gadā 90% bija tādu saimniecību, kur apkopa no 1 līdz 5 govīm, bet 1996.gadā šādu saimniecību īpatsvars bija 97%. Analizējot situāciju, rodas iespaids, ka apzināti tiek kaitēts Latvijas lauksaimniecībai importa vairumtirgotāju un liellopu gaļas pārstrādes uzņēmumu interesēs. Pasaulē kļūdu, no kurām mācīties, ir pietiekoši, jo neierobežotā īpašuma tiesību un brīvā tirgus principa realizācija noved lauksaimniecību līdz katastrofai, kā tas savulaik, kā mēs zinām, bija Amerikas Savienotajās Valstīs.

Latvijā lauksaimniecības produktu eksportu bremzē, pirmkārt, preču augstās izmaksas, kam pamatā ir atpalikusī tehnoloģija un zems darba ražīgums. Diemžēl šeit atkal jāpiemin mūsu kaimiņu - lietuviešu valdības rīcība, kur valsts sedz 60% no kredītlikmes īstermiņa aizdevumiem progresīvas tehnoloģijas un jaunas tehnikas iegādei. Latvijas preces sadārdzina valsts realizētā ekonomiskā politika, augstās nodokļu likmes un augstās resursu monopolcenas. Tādēļ vēl aktuālāka kļūst Lauksaimniecības likumā iestrādātā norma, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai. Tas, kā redzams, netiek pildīts.

Otrkārt, Ministru kabineta apstiprinātajā lauksaimniecības attīstības gada programmā ir jānosaka valsts garantētā lauksaimniecības un pārtikas produkcijas iepirkuma cena. Cerams, ka līdz 1.augustam, kad Ministru kabinetam šī lauksaimniecības attīstības gada programma ir jāapstiprina, tas tiks izdarīts.

Treškārt, Lauksaimniecības likuma normas, kas nedarbojas, attiecas uz subsīdijām lauksaimniecībai. Kā zināms, tās nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Pašlaik, kad ir budžeta pārpilde, nevajadzētu būt grūtībām šo normu izpildē. Nepieciešams izstrādāt subsidēšanas principus vairākiem gadiem uz priekšu, lai lauksaimnieks zinātu, ko valsts grib attīstīt, papildus piemērojot subsīdiju diferencēšanu, ņemot vērā ražošanas apstākļus un reģiona īpatnības. Kā zināms, lauksaimniecības uzņēmums - nodokļu maksātājs, realizējot izejvielas pārstrādes uzņēmumiem, kārtējā tekošā mēneša laikā budžetā ieskaita pievienotās vērtības nodokli, bet norēķinu par produkciju saņem vairākus mēnešus vai pat gadu vēlāk. Jānovērš tas, ka lauksaimnieki, paši atrodoties apgrozāmo līdzekļu trūkumā, ir spiesti kreditēt valsts budžetu paredzēto maksājumu veidā. Pievienotās vērtības nodoklis budžetā jāpārskaita pēc norēķinu veikšanas ar pārstrādātājiem.

Vai Latvijā lauksaimniecība ir vajadzīga - tas ir jautājums, uz kuru atbildi gaidām no pašreizējās valdības un tās vadītāja Šķēles kunga. Vienotas politikas šinī jautājumā joprojām nav. Tas tautai tiek pasniegts tādā rakursā, kāds nepieciešams attiecīgajā politiskā teātra ainā. Protams, Zemkopības ministrija viena pati bez pārējās valdības atbalsta, pat vislabāko nodomu vadīta, to izpildīt nevar.

Tādēļ aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto lēmuma projektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lai gan ir pienācis laiks pārtraukumam, paziņojumiem vārdu neviens nelūdz.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt apspriežamo jautājumu. Runās Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mēs, tiekoties ar zemniekiem, apbraukājot rajonus, rajonu pagastus, esam uzklausījuši ne mazums zemnieku pārmetumu par to, ka valdība nepilda likumu, kura nosaukums ir "Lauksaimniecības likums". Vēlreiz to atgādinām, un tāpēc arī iesniedzām šo pieprasījumu un sagatavojām šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu valdībai. Es vēlreiz atgādinu to, ka, pieņemot Lauksaimniecības likumu, frakcijai "Latvijai" izdevās panākt, ka tika pieņemts mūsu frakcijas priekšlikums, ka no 1997.gada valsts budžeta ne mazāk kā 3% jābūt valsts subsīdijām lauksaimniecībai. Tagad valdība šo likumu pildīt negrib. Sākas spekulācijas ap to. Finansu ministrs Zīle sāk zīlēt, ka, lūk, zemnieki jau tāpat saņemot milzīgu atbalstu caur to, ka viņiem ir netiešie atvieglojumi, ka viņiem atmaksā atpakaļ akcīzes nodokli degvielai, un tā tālāk. Lai vispār lauksaimnieki, lūk, izvēloties, vai viņi gribot, lai viņiem saglabā šos netiešos atvieglojumus, vai arī gribot, lai nodrošina šīs 3% subsīdijas. Jautājums, mūsuprāt, frakcijas "Latvijai" prāt un zemniekuprāt, ir cits - ka jāpaliek ir gan šiem netiešajiem atvieglojumiem, gan valdībai jānodrošina 3% subsīdijas no budžeta. Jo kas tad lai pilda valstī likumus, ja Latvijas valdība nepilda likumus? Konkrēti, valdība nepilda šo Lauksaimniecības likumu. Un šeit nelīdzēs nekāda aizbildināšanās ar to, ka, lūk, šā gada budžets jau ir apstiprināts un tāpēc tur neesot iekļauta šī summa. Valdība tagad gatavojas izdarīt budžeta grozījumus. Tad, lūdzu, izdarīsim tos budžeta grozījumus tā, lai šo likumu izpildītu un zemnieki šīs subsīdijas saņemtu! Tieši to mums uzsvēra un prasīja zemnieki, pašvaldību vadītāji visur laukos. Vadošās partijas, tieši otrādi, domā nevis par to, kā sniegt atbalstu zemniekiem, bet par to, kā ņemt nost jau to pašu mazumiņu, kas zemniekiem vēl bija. Tā nesen valdošās partijas "Latvijas ceļš", "Tçvzemei un Brīvībai", "Saimnieks", Zemnieku savienība - un tā tālāk - pieņēma šeit, Saeimā, grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi", ar kuriem likvidēja 3% iemaksu labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā graudu audzētāju atbalstīšanai. Nebija jau šīs atbalsta summas nekādas lielās, kādi 5 - 9 lati par hektāru, tomēr tās bija ļoti nozīmīgas. It sevišķi Latgales zemniekiem. Latgalē vairāk nekā 3000 zemnieku saņēma šo atbalstu. Tagad tas ir noņemts nost. Tāpēc zemnieki saka: "Arī graudus tad laikam mums vairs nebūs jēgas audzēt." Tāpēc arī pat tie zemnieki, kuri ir zemes lietotāji, īpašnieki vairāk nekā 100 hektārus lielām saimniecībām, kuriem ir pat tehnika, nezina, ko tad vairs darīt šopavasar, kad valdība atsakās no atbildības par lauksaimniecību. Nav skaidrs, ko sēt, ko audzēt, ko iepirks, par kādām minimālajām cenām. Tāpēc zemnieki ir pateikuši pat ļoti pesimistisku vērtējumu, ka šīs valdības politikas dēļ šis gads Latvijas lauksaimniecībai vispār var izrādīties pēdējais. Tad, kad Saeimā apsprieda līgumu starp Baltijas valstīm par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, frakcija "Latvijai" uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieks ir jānostāda vienādā stāvoklī ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem, iesniedzām priekšlikumu, ka Latvijas valdībai jānodrošina lauksaimniecībai tāds pats valsts atbalsta līmenis, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Valdošās partijas to noraidīja. Toreiz pret to sevišķi iestājās "Latvijas ceļš". Tas, ka tieši valdības augstākās amatpersonas gremdē Latvijas lauksaimniecību, ir fakts.

Spilgts piemērs. Jelgavā, apmeklējot Jelgavas cukurfabriku, mēs interesējāmies, kāpēc Latvijā neizdodas saražot vairāk cukura no Latvijā izaudzētām cukurbietēm. Kāpēc neiepērk no zemniekiem lielāku daudzumu cukurbiešu, lai tie zinātu, ka ir vērts audzēt vairāk, ka gūs lielāku peļņu. Izrādās, to darīt traucē ievestais cukurs. Kādā veidā tas ienāk Latvijā? Zemkopības ministrijas Cukura licencēšanas komisija dod atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, "Uzvarai", "Staburadzei", "Laimai" un tā tālāk, atļauju šai lētā cukura ievešanai no ārzemēm. Vai tik tie visi nav tā saucamie Šķēles ietekmes uzņēmumi vai, kā daži cilvēki saka, "Ðķēles impērijas" uzņēmumi?

1996.gadā tādā veidā tika ievests apmēram 18 000 tonnu cukura. Salīdzinājumam: Jelgavas cukurfabrika 1996.gadā no zemniekiem iepirktām cukurbietēm saražoja 18 000 tonnu cukura. Tātad varētu no zemniekiem iepirkt divas reizes vairāk šo cukurbiešu, divreiz vairāk saražot Latvijas cukuru, bet tam traucē tieši Šķēles valdības politika. Tātad tiek domāts tikai par kādu atsevišķu uzņēmumu, tiek domāts tikai par personīgo peļņu.

Mūsu deputāts Edmunds Grīnbergs bija Vidzemes zemnieku organizētās protesta akcijas laikā pie zemniekiem Veselavā, Jānis Mauliņš - Skrīveros, Imants Liepa bija Ķekavā. Visur zemnieki nepārprotami prasīja Šķēles valdības demisiju. Tagad to prasa šeit, Saeimā, Tautas kustība "Latvijai".

Kas vēl uztrauc lauku cilvēkus? It sevišķi viņus uztrauc šobrīd sasteigtā, nepārdomātā administratīvi teritoriālā reforma. Zemnieki jautāja valdībai, zemnieki jautāja Saeimai: ko zemnieki un citi lauku cilvēki iegūs no šīs sasteigtās reformas? Izdevumi pieaugs jau tā trūcīgajiem lauku cilvēkiem, ja pieaugs attālums līdz jaunajiem lielpagastu centriem, līdz pagasta padomei, skolai, ambulancei un tā tālāk. Apvienojot dažus nabadzīgos pagastus, no tā neradīsies automātiski jauns, bagāts pagasts. Tāpēc uzskats ir nepārprotams - nedrīkst šo apvienošanu veikt administratīvi, to izlemjot Rīgā no augšas. Ir jārēķinās ar pašu pašvaldību, ar pašu iedzīvotāju viedokli. Jārīko referendums, nobalsošana. Tāda ir lauku cilvēku prasība. Nekas pozitīvs nevar arī būt, veidojot šos četrus lielos reģionus. Kur tad būs tas Latgales reģiona centrs - Rēzeknē vai Daugavpilī? Kur būs Vidzemes reģiona centrs - Cēsīs vai Valmierā? Jebkurā no gadījumiem būs pārējie cilvēki nostādīti ļoti, ļoti sliktā situācijā. Kā viņi nokļūs no šīm malienēm līdz šim reģiona centram? Vieglāk viņiem būs aizbraukt varbūt pat līdz Rīgai nekā uz reģiona centru. Voluntāri tiek šis jautājums lemts. Šķēle, kā redzam, aizbrauc uz Cēsīm, satiekas restorānā ar pāris uzņēmējiem, un pāris stundu laikā viņam ir gatavs secinājums, ka Vidzemes reģiona centrs būs Cēsīs. Vai tā ir valstiska un nopietna attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu, pret lauku ļaužu likteni? Nē. Ne velti cilvēki jau sāk skaitīt pantiņus, kādi savulaik bija par Brežņevu, Hruščovu un tā tālāk. Cilvēki saka tā: "Ko tad te taisīs tos četrus reģionus, tad jau taisīsim uzreiz tikai vienu reģionu - Rīgas reģionu, ar pārējo lauku teritoriju - visu Latviju." Vai citi jau ir izdomājuši nosaukumus, kā tad šos četrus dižos Šķēles veidotos reģionus sauks? Viens priekšlikums ir saukt tos tā: "Latšķēle, Kušķēle, Vidzšķēle un Zemšķēle." Tāpēc arī ir šie skaitāmpantiņi par šo administratīvi teritoriālo reformu, kurus lauku ļaudis ir sacerējuši. Piemēram: "Sadalīsim Latviju šķēlēs, sasvērsim birkavos un tad tikai taisni pa Latvijas ceļu uz priekšu tā, ka gailis pakaļ nedziedās." Tik tālu šīs valdības pārstāvji ar savu realizēto politiku ir noveduši mūsu valsts situāciju, ka cilvēkiem neatliek nekas cits, kā rūgti ironizēt un smieties par šiem lēmumiem, kurus te gatavo šī Šķēles valdība. Tiem nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, nav izplānots, kāds būs skolu tīkls, kāds būs bērnudārzu tīkls, kāds būs pasta sakaru nodaļu tīkls. Nav neviens domājis par to, kāda būs infrastruktūra un kādus līdzekļus ieguldīs tās sakārtošanā. Vai kāds aizbraucis uz vietām un paskatījies, ka pagastu starpā reāli nemaz nav šo ceļu? Kā tad pēc to apvienošanas varēs iedzīvotāji - lauku cilvēki, lauksaimnieki - nokļūt no šiem tālajiem galiem līdz šim lielpagasta centram? Par ceļiem teica: "Visi ceļi ved uz Romu." Tāpat arī no pagastiem ceļi ved uz pašreizējo rajonu centriem, bet pagastu starpā ceļu nav. Lūk, tāpēc ir šī prasība no pašvaldību iedzīvotājiem, no lauksaimniekiem, no pašvaldību vadītājiem, ka Šķēles valdībai ir jādemisionē, jo šī politika, ko tā realizē, ir prettautiska politika.

Lauku cilvēkus uztrauc arī tas, ka jau tagad ir tūkstošiem bērnu, kas neapmeklē skolas, jo vecākiem nav naudas. Nevar nopirkt grāmatas, nevar nopirkt nepieciešamo fizkultūrai, zīmēšanai, nevar nopirkt darba burtnīcas, nav vecākiem naudas, lai bērni tiktu paēdināti. It sevišķi zemnieku bērni šobrīd ir šajā ļoti traģiskajā situācijā, jo vecākiem nav naudas, un pie tā vainojama ir pašreizējās valdības ekonomiskā politika, Latvijas valdības - Šķēles valdības - lauksaimniecības politika.

Mēs esam neskaitāmas reizes uzsvēruši arī to, ka nedrīkst pieļaut lauku slimnīcu slēgšanu rajonos. Apmeklējumos mēs redzējām, kādas izskatās tās vietas, kurās šīs lauku slimnīcas ir jau likvidētas, kā, piemēram, Alūksnes rajona Liepnā, Alūksnes rajona Apē, redzējām arī, kādas izskatās šīs lauku slimnīcas tur, kur tās vēl nav likvidētas, kā Viļānos, kā Jelgavas rajona Elejā, un tā tālāk. Ir skaidrs viens - ka tiek darīts viss, lai šīs lauku slimnīcas slēgtu. Mums tāda politika nav pieņemama, jo tur, kur šīs slimnīcas tiek slēgtas, orientējoties uz šo centralizāciju, ka, lūk, brauks visi uz šīm centrālajām slimnīcām un tur saņems palīdzību, aina ir tāda, ka cilvēki ir novesti tiktāl, ka palielinās ielaisto slimību skaits, cilvēki nesaņem pienācīgu medicīnisko aprūpi, palielinās līdz ar to cilvēku mirstība. Un tas nav kaut kur Āfrikas džungļos, bet tas ir šeit, Eiropā, 20.gadsimta beigās. Tas ir Latvijā.

Līdz šim mēs teicām, ka Latvijā divreiz tiek gatavots vairāk zārku, nekā kārts šūpuļu, tātad mirstības un dzimstības attiecība bija 1:2. Cilvēku nomira divas reizes vairāk nekā piedzima. Turpretim tagad Šķēles valdības politikas rezultātā šī aina krasi pasliktinās. To rāda pagājušā gada dati, un to rāda šā gada pirmo četru mēnešu rezultāti. Nesen pagastos mēs jautājām konkrēti šos skaitļus.

Piemērs. Ludzas rajons. Tur mirstības un dzimstības attiecība pagājušajā gadā ir sasniegusi 1:5, 1:6, bet šogad šī aina vēl straujāk progresē. Pēc atkārtotās Šķēles valdības sastādīšanas, kas notika šā gada sākumā, šā gada - 1997.gada - pirmajos četros mēnešos, piemēram, Mērdzenes pagastā ir 12 nomiruši un tikai viens piedzimis. Lūk, tāda ir šī Šķēles valdības melnā bilance. Jūs to zināt negribat. Jums rādās viss rožainā gaismā. Jūs tikai stāstāt, ka Šķēles valdība, lūk, nezina, kādu augšupeju radījusi. Ka dzīve iet uz augšu. Bet tad, kad mēs apmeklējam cilvēkus, viņi skaidri pasaka savu attieksmi, kā, piemēram, Valmieras pansionātā, kur praktiski visi darbinieki šobrīd ir parādos un nespēj samaksāt pat par dzīvokli, par komunālajiem maksājumiem. Tur darbinieki pasaka atklāti: Šķēles valdība saka, ka dzīve iet uz augšu, bet bikses krīt uz leju. Tāds ir tautas viedoklis par jūsu saimniekošanu. Šādai Šķēles valdībai tāpēc ir jādemisionē.

Mēs esam neskaitāmas reizes arī šeit, Saeimā, izvirzījuši šos jautājumus, parādījuši tās finansu afēras, kas ir bijušas saistītas gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Labklājības ministriju. Vienā no pēdējiem paskaidrojumiem parādījām šo nitroglicerīna darījumu, kādu zaudējumu tas nodara valstij un kā to uztver cilvēki lauku novados, kā to uztver lauksaimnieki, zemnieki, lauku cilvēki. Tā ir ņirgāšanās par šiem lauku cilvēkiem, sūtot šīs milzīgās nitroglicerīna kravas, 2000 - 3000 latu vērtībā, uz katru šo mazo lauku slimnīciņu, uz veco ļaužu pansionātiem. Un šeit mēģina iestāstīt, ka tā ir nez kāda labdarība un ka tas ir nez kāds Latvijas valdības panākums!

Esam neskaitāmas reizes pacēluši šeit, Saeimā, jautājumu par Pensiju likumu, prasot izmainīt šo amorālo likumu, kāds šobrīd Latvijā ir. Taču valdošā koalīcija nevēlas un nevēlas to saprast, tāpēc nav cita ceļa, kā veidot Latviju kā labklājības valsti, kā vērst šeit lietas uz labo pusi, kā tikai izsakot neuzticību šai prettautiskajai valdībai. Tāpēc es gribu aicināt atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, mūsu deputātu iniciatīvu, par šīs valdības demisiju.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mums vēl ir ticība, ka jums atgriezīsies sirdsapziņa. Jautājums par valdības demisiju, protams, ir ļoti nopietns. Prasīt demisiju var tikai tad, kad ir nopietns cēlonis. Un šis nopietnais cēlonis ir varbūt, no mana viedokļa, teorētisks vai varbūt mītisks, proti, pašreizējā Lauksaimniecības ministrija - varbūt tiešām ne tik daudz Dilbas kungs, cik varbūt apkārt viņam esošie - un, galvenais, valdība, zem kuras spiediena atrodas arī šī ministrija, rīkojas apmēram tā, ka netic objektīviem likumiem, tirgus ekonomikas pamatlikumiem. Es ieteiktu viņiem izlasīt vismaz grāmatu "Tirgus ekonomikas pamati". Nebūtu slikti, ja būtu savulaik iepazinušies savā laikā ar Kārļa Marksa ekonomisko mācību, tur ir par kapitāla apriti diezgan skaidri pateikts, tikai vajadzēja iegaumēt un saprast - agri vai vēlu mums būs tāda tirgus ekonomika un būs jāmācās. Tur ir tādi pamatlikumi, kurus nekādā gadījumā nevar apiet un nevar viltot, un es gribu atgādināt lauksaimniecības sakarā taisni šos pamatlikumus. Mums tiek izplatīta tāda teorija: kāpēc gan lauksaimniekiem vajadzīgas subsīdijas, ja nedod subsīdijas, teiksim, kaut vai tiem pašiem spēļu namu turētājiem. Vai kaut vai pogu, bikšu ražotājiem. Vai tiešām būs jāsaka tā: lūdzu, sēdieties skolas solā un mācieties, ka lauksaimniecībā ir savas īpatnības un viena no tām īpatnībām ir tā, ka lauksaimniecības produktu ražo gadiem ilgi. Labība izaug tikai pēc gada, bet labu ganāmpulku var izveidot vairākos un pat daudzos gados, tikai šis ganāmpulks ir tas ražošanas priekšmets, kas dod to produkciju. Un tieši tāpēc subsīdija ir vajadzīga, lai nerastos nepārtrauktas krīzes lauksaimniecībā, lai nerastos nepārtraukti bankroti lauksaimniecībā. Sakarā ar to, ka vienā reizē, vienā gadā nebūs šīs produkcijas, tad arī steigsimies nu ražot, bet šis pārgājiens uz citu produkciju, uz vajadzīgo produkciju prasa milzīgu laiku un sagatavošanos, un kapitālieguldījumus, un tie nav iespējami vienkārši tāpēc, ka ir šis garais ražošanas cikls. Un, ja ir garš ražošanas cikls, pavisam citāda ir tirgus ekonomikas vērtību sadale, un tas nu ir jāsaprot. Šī elementārā teorija, kas ir jāapgūst skolā, nav jāatkārto te no tribīnes. Un, ja Ministru kabinets un Lauksaimniecības ministrija šo elementāro lietu nav apguvusi un mēģina mācīt zemniekus: "Kâpēc tad jūs nevarat ražot? Redz, kā tas tirgotājs uztaisa veikalu un jau trijos mēnešos ir bagāts," - tad tas jau nozīmē tikai to, ka vispār nav nopietnas domas par šo jautājumu.

Un ir otrs jautājums. Tiek izplatītas baumas, lai sanaidotu strādniekus ar zemniekiem: "Uz strādnieku nodokļu rēķina, uz pilsētas preču ražotāju rēķina, nu jādod tās subsīdijas zemniekiem. Tā ir vienkārši zemnieku lutināšana uz pilsētnieku rēķina." Nu tad paskatīsimies, kā notiek kapitāla aprite, un nemānīsim cilvēkus, un neskubināsim uz naidu starp divām draudzīgām darba darītāju grupām! Šī subsīdiju nauda nodrošina, lai nebūtu šo nepārtraukto bankrotu laukos, lai līdz ar to nebūtu dzīves līmeņa pazeminājuma un lauksaimniecības produktu cenu celšanās. Bez tam, ja nosaka kvotas un subsīdijas, tad tā produkcijas palētināšana jau ir gluži reāla no šā viedokļa arī. Tātad - divi nosacījumi. Un var teikt: ja mēs rēķinātu precīzi, tad redzētu, ka strādnieks, kura maksātā nodokļa daļa tiešām ieiet šinī lauksaimniecības subsīdijā, šo ieguldīto daļu atgūtu divkārtīgi, proti, viņam būtu simtprocentīga peļņa. Ja kārtīgi rēķinātu, mēs pie tāda rezultāta nonāktu. Šis ir otrais teorētiskais pierādījums, ka nopietni jāpieiet šiem jautājumiem.

Trešais arguments - Eiropas savienība. "Mçs ejam uz Eiropas savienību!" Îstenībā tā mēs ejam uz Austrumiem, tikai runājam, ka ejam uz Eiropu. Eiropas savienība nav tik nezinoša, lai nesaprastu, ka lauksaimniecībā subsīdijas būs neizbēgamas, un tā viņu runāšana, ka nākotnē nebūs šo subsīdiju, ir apmēram tāda pati runāšana, kāda bija teorētiskā runāšana, kas arī nāca no Eiropas, tā bija Kārļa Marksa mācība par komunismu un sociālismu. Kāpēc tad viņi necēla komunismu un sociālismu tur, bet lika celt Austrumos? Un tagad mēs sekosim atkal viņu teorijām, kurām viņi paši netic, jo viņiem saprāta pietiek. Bet viņiem ir citas intereses, kāpēc vajag šeit saskubināt, lai mūsu lauksaimniecība neattīstītos, un šīs intereses jūs ļoti labi saprotat, ja jūs tiešām mazliet orientējaties tirgus ekonomikas interesēs.

Redziet, kāds ir secinājums: šī valdība tic nereāliem mītiem, bet netic reāliem ekonomikas likumiem. Kā lai šādu valdību novērtē? Šo valdību var novērtēt tikai tā: vai nu viņa ir nezinoša, vai arī to dara tīšām. Izvēlieties, kas jums šķiet mīļāks - nezinoša vai dara to tīšām. Bet ir daži apstākļi, kas liek domāt, ka tas tiešām tiek darīts tīšām.

Tas pats jautājums par reģioniem, kuram jau pieskārās Kostandas kungs. Ja Latviju neattīsta par zemi, kur visa tauta dzīvo savstarpējā sakarā normāli, tad veidosies megapole Rīga un visās pārējās vietās būs panīkuši lauki, un mēs tikai brīnīsimies, kad pienāks brīdis, ka mums vairs nebūs nekā ko eksportēt, mēs visu tikai importēsim. Un beigās tikai brīnīsimies, kāpēc neizbēgama ir inflācija, lata sabrukums. Bet, ja mēs visu tikai importēsim un nespēsim neko eksportēt, tad rezultāts neizbēgami būs tas, ka vajadzēs drukāt naudu, jo mums valūtas rezerves jau izsīkst, to mēs zinām, kaut gan banka to mazliet slēpj. Protams, to var uzskatīt arī par valsts noslēpumu.

Un vēl viens jautājums. Tas, liekas, ir saskaņots un tīšām darīts. Proti, Latvijā bērnu dzimst puse no tā skaita, kāds vajadzīgs, lai nākamo paaudzi atjaunotu. Mēs skaidri zinām, ka galvenais tautas šūpulis ir laukos, mazajās pilsētiņās. Tas viss tiek "nogremdēts", un dīvainā kārtā šī "nogremdēšana" saskan ar vienu teoriju, ko izvirza Krievijas reakcionāri un Žirinovskis: "Mums nav vajadzīga tā tauta Baltijas jūras krastā, mums ir vajadzīga tā zeme." Mēs zinām, cik iznīcinoši darbojas Ministru kabinets, cik iznīcinoši darbojas demogrāfijas jautājumos, par to jau vairākkārt ir runāts. Tātad tas ir kaut kāds mērķtiecīgs darbs, jo nesaprast, ka tauta iznīkst, nav iespējams, ja zina, ka tā atjaunojas tikai par pusi. Un te ir atkal dīvaina sakritība vienā lietā. Krieviem bija avīzes, iznāca vairākas, es pat nezinu, kādas te izplatījās, ar tām cīnījās vēl Dobelis; tur bija uzzīmēts plāns, kā Latviju sadalīt četros novados. Nezinu, vai tas ir sakritības dēļ vai atkal tīši, bet Latgalē veidotais novads ir tieši tāds; žirinovskieši bija izplānojuši, ka tas apgabals tiks pamazām "atspēlēts" no Latvijas, jo tur būs vairākums krieviski runājošo. Un izrādās... paskatīsimies, paņemsim šo karti, ko izgudrojis Ministru kabinets: tā saskan ar to karti, ko izgudroja šie reakcionāri no Krievijas. Kāpēc tas tā?

Vēl. Ir septiņi gadi pagājuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, bet vai kaut viena valdība, un arī šī valdība, ir izstrādājusi Latvijas perspektīvās attīstības programmu? Jūs nezināt, kādu mēs ceram Latviju redzēt pēc 20 gadiem? Nu pasakiet, kā jūs varat spert soli uz priekšu, ja jūs nezināt, kurp iet? Un tāpēc mēs redzam - soļi tiek sperti ļodzīgi, kā dzērumā. Bet tas nebūt nav dzērums, tā ir materiālā ieinteresētība: kāda grupa kaut ko vēlas, uztaisa likumprojektu, un Sadarbības padome, šis antikonstitucionālais orgāns, nokārto, lai šis likums tiktu pieņemts. Es lūdzu, kolēģi, apelēju pie jūsu sirdsapziņas - izmantojiet iespēju, izmantojiet arī tajā Sadarbības padomē iespēju, algojiet zinātniekus, kas izstrādās programmu, kā kuram reģionam attīstīties un kur varētu būt labvēlīgi apstākļi, lai ražotu to un to! Tas ir tik elementāri un vienkārši. Un jāsaka, ka Tautas kustības "Latvijai" ekspertu grupas strādā sabiedriskā kārtā, jo naudas mums nav, - strādā pie šā jautājuma, un mēs savā biļetenā pakāpeniski publicēsim visus šos uzdevumus, kas ir tiešām 20 gadu perspektīvā programma. Nu kāpēc jūs nevarat ziedot kaut kādu līdzekļu daļu, Ministru kabinets, un lūgt zinātniekiem atalgot šo smago darbu, kurš ir noteikti vajadzīgs! Jo ir zemes, kurās šādas programmas ir izstrādātas 50 gadus uz priekšu. Mēs nevaram iet tumsā, mums jāzina, kurp mēs ejam un kādu Latviju mēs vēlamies.

Vēl viens tāds jautājums, kas man liekas dīvains. Krievi Eiropas savienībā veido sakarus ar Krieviju caur Poliju un Somiju, bet šie sakari caur Latviju tiek samazināti. Nu ko tad dara mūsu Eiropas lietu ministrs? Viņš skaitās ļoti gudrs, vismaz viņš rada ap sevi tādu slavinošu auru. Ko dara mūsu Ārlietu ministrija un ko galu galā par šiem cilvēkiem domā mūsu Ministru prezidents? Lūdzu, sāksim kaut ko darīt visi kopā! Un nedomājiet, ka mēs esam tikai kritizētāji, mēs vēlamies, lai Latvija attīstītos, mums jānotur Latvija visiem kopā, mēs tāpēc esam ievēlēti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums par debašu laika samazināšanu apspriežamajam jautājumam: līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz vienai minūtei - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo deputātu iesniegumu? Runāt nevēlas. Gundars Valdmanis vēlas runāt. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Masu mediju pārstāvji un radioklausītāji! Mēs mantojām no mūsu senčiem, no vecākiem vienu sapni, kuru mēs šeit it kā pilnveidojam. Un tas sapnis šodien ir gandrīz pilnīgi sagrauts. Mums darba kārtībā ir projekts, kā Latvijā tiks īstenota demokrātija, kad tie finansisti un kriminālisti, kuri ir finansējuši daudzas no mūsu partijām, sēžot it kā ērtākās vietās, jo Latvijas cietumi ir viņiem nepiemēroti, varēs sēdēt Vācijā vai Holandē un lemt, kuru deputātu vajadzētu ņemt ārā un aizvietot ar kādu citu. Saprotiet, ka paši mūsu sapņi tiek grauti! Mēs redzam, ka mūsu tauta vairs sevi neatjauno, mēs redzam, ka mūsu valdībai nav nekādas rūpes, viņa nerūpējas, viņa nevar atbildēt, cik reižu un kādos līmeņos ir pārrunāts tas, ka mūsu jaunieši sevi vairs nepilnveido. Mēs redzam, ka tad, kad esmu mēģinājis jautāt, kad mēs sāksim runāt par to, kā mēs atjaunosim ekonomiku... Taču par to mēs nerunājam, bet būs atkal vēl stiprāks belziens ar nākamo budžetu.

Mēs redzam, ka tad, kad mēs sākam runāt par to, ka mums ir jābalso pēc sirdsapziņas, lielākā prese tūlīt sāk āzēt mūs ar sirdsapziņas parlamenta domu, un tad viņa pilnīgi aizved ne tur... Tad, kad mēs paņēmām augstā amatā vienu no spilgtākajiem beidzamā laikmeta čekas darbiniekiem - tiesnesi, kas ņēma un aizsūtīja jaunu puisi uz Sibīriju uz pieciem gadiem plus divi, tad mēs sākām runāt par morāles trūkumu. Un tūlīt morāles vārds bija Prezidenta mutē un bija premjerministra mutē. Tad, kad mēs sākām runāt par to noziedzību, kas notiek, tad tūlīt sāka runāt... sāka meklēt... o-o-o... Es pilnīgi neatbalstu Krastiņa kungu kā aizsardzības ministru, bet kāpēc tad viņam bija jābūt upurim par noziedzību, kas ir netiesājama, kas nav kriminālnoziedzība tāpēc, ka mēs tos likumus esam pataisījuši tik vaļīgus? Es nesaprotu, ko mēs šeit mēģinām panākt.

Tagad mums ir iespēja pārspriest šos jautājumus, likt tautai un likt šiem nekauņām, kas mūs dzen pa šo taku, lai iznīcinātu mūsu tautu un sapni, ko mēs daži vēl turam... Un mums tagad ierobežos laiku, jo nāks runāt Rubins un tad nāks runāt Valdmanis, un tad nāks runāt vēl kāds. Un, zināt, viņiem nepatīk to dzirdēt. Skat, kāda demokrātija mums ir! Mēs pat nevaram izrunāt to, tas ir uz mūsu sirds, jo tas ir kļuvis kritisks, kas šeit notiek.

Mums tā valdība ir jāmaina, mums viņa jāmaina fundamentāli, mums jādod tautai cerība un arī mums, tiem, kuri vēl grib to sapni īstenot. Mums jāsaplūst kopā. Daži, kuri jau ir opozīcijā, paliks savās vietās. Tos, kuri ir vadošo frakciju sastāvos un cīnās tur, mēs arī viņus cienīsim, jo viņi tomēr ir mūsu domu brāļi, bet mēs aicinām visus sanākt kopā. Rubina kungs kā nākošais runātājs jums pastāstīs, kas ir iesākts, ko mēs veiksim. Mums vēl Saeimā, pēc mana skaita, ir kādi 30 cilvēki, kuri nav pilnīgi atdevušies šitam murgam, kas nāk pār mūsu tautu.

Laiks ir īss, mums ir jāgatavojas 7.Saeimas vēlēšanām, mums ir jāatkratās no tiem, kuri grauj šo sapni. Un viņi, šie puiši, kas pār mums valda, grauj pilnīgi pamatos. Viņi nerūpējas par itin neko, arī par to ne, ka nāks šeit badā mirstoši bēgļi un postīs visu. Nē, viņu ierēdņi mums stāsta, ka nāca tikai 1940.gadā, un katru dienu ir kaut kāda jauna muļķība, un mēs šai tautai dodam mierinājuma pilītes un vedam viņu tālāk un tālāk. Sapratīsim, ka lielākie noziegumi pasaulē ir bijuši...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Es tūlīt nobeigšu. ...Lielākie noziegumi pasaulē ir bijuši iespējami tikai likuma aizsegā. Likuma aizsegā varēja žīdus vest uz Aušvicu, likumu aizsegā varēja represēt latviešu tautu, un likumu aizsegā šodien iznīcina mūsu tautu. Mums ir jāmaina viss kaut kas pašos pamatos. Paldies. Es jums lūdzu neierobežot to runāšanu, jo jautājums ir nopietns un dziļš.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Situācija ir diezgan nopietna tādā ziņā, ka mēs esam apņēmušies, tas ir, Latvijas valsts ir apņēmusies, Muitas likumu izstrādāt līdz šā gada 1.jūlijam, un, ja mēs nepaspēsim šodien izskatīt Muitas likumu vismaz otrajā lasījumā, tad mēs uz Jāņiem nepaspēsim to izdarīt trešajā lasījumā. Un tas viss ir saistīts ar diezgan lielām mūsu problēmām Eiropas savienībā un Starptautiskajā tirdzniecības savienībā. Es ļoti lūdzu saīsināt šo neauglīgo pļāpāšanu tagad un runāt par lietu, un vienreiz šodien arī strādāt pie kāda nopietna likumprojekta. Pēc tam - pie Muitas likuma.

Es aicinu balsot par šo neauglīgo sarunu saīsināšanu. (Starpsauciens: "Taisīsim atsevišķu sēdi...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 10 deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 15, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais runās Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri, deputāti, vadoņi! Valdība ir nobriedusi demisijai. Kur ir Šķēle? Izsauksim Šķēli! Varbūt izsludināsim pārtraukumu un izsauksim Šķēli? Mēs taču runājam par viņa demisiju. Ministru prezident Šķēle, jūs vadāt Sadarbības padomi, kas sastāvēja no A.Krastiņa un citiem biedriem - neatzītiem, neatpazītiem, bet divi no katras it kā vadošās, valdību veidojošās partijas un frakcijas... Es citēšu viena deputāta teikto 17. aprīļa sēdē. Citāts: "Mçs atkārtoti un atkārtoti labojam Kriminālkodeksu, bet kriminālisti arvien vairāk un vairāk valda pār mūsu valsti. Beidzamo reizi, kad mēs skārāmies pie Kriminālkodeksa klāt, es biju ierosinājis, lai mēs atgriežamies atpakaļ pie tādiem vārdiem, kas neļautu to, kas šodien notiek, - ka valsts manta tiek vienkārši izputināta." Citātu beidzu. Šis deputāts bija Gundars Valdmanis. Par aso vēršanos pret Sadarbības padomi Saeimā valdošā koalīcija, ieskaitot Sadarbības padomi, liedza viņam 6 reizes piedalīties Saeimas sēdē. Pirms dažām dienām jūs, Šķēle, atbrīvojāt no ieņemamā amata partijas biedru Krastiņu, tā apstiprinot Valdmaņa teikto. Kādi ir pārējie Sadarbības padomes biedri? Kāda ir viņu stāja - morālā, cilvēciskā?

Pagājušās nedēļas sēdē Sadarbības padome jūsu vadībā ierosināja totālu Latvijas pilsētu zemes izpārdošanu jebkuram citas valsts iedzīvotājam, kam tikai ir nauda. To atbalstīja, protams, "Latvijas ceļš", Demokrātiskā partija Saimnieks, "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK, Latvijas Zemnieku savienība un citas valdību veidojošās frakcijas. Šī perspektīvā, klusā, iespējamā Latvijas okupācija būs pateicoties jums, Šķēles kungs! Bet ne visi ir tik pakļāvīgi varai, naudai, amatiem, uzslavām, ordeņiem, mašīnām un citām jūsu komandā augsti novērtētām mantām.

Citiem Latvijas vārds vēl ir svēts, un kā atbilde ir mans paziņojums visiem godīgiem, strādīgiem, nenodzirdītiem latviešiem un Latvijas pilsoņiem: 24. maijā pulksten 11.00 Latviešu biedrības namā tiks veidota Tautas kopa "Brīvība".

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās, ārpus kārtas. Lūdzu! Bet jums, Kiršteina kungs, arī tikai 5 minūtes.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Man ir ārkārtīgi grūti šeit runāt pēc tik universāla un izcila lauksaimniecības un citu jautājumu speciālista, kāds ir Mauliņa kungs, kurš šodien runā par visiem jautājumiem pēc kārtas.

Es tikai gribēju ļoti vienkārši pateikt, ka Mauliņa kungs vienīgais no mums jau ir Eiropas savienībā. Un jūs zināt, kāpēc? Tāpēc, ka Mauliņa kungs slauc govi, kuru baro Vācijā, bet viņš slauc to Latvijā. Tā ir tā saucamā Zīgerista govs, kuru baro vācu nodokļu maksātāji. Mauliņa kungs nemaksā nodokļus pat par pakalpojumiem šeit. Tas gan nav palīdzējis Mauliņa kungam celt viņa kvalifikāciju un izglītību, jo viņš joprojām nezina, ka somi ir Eiropas savienībā. Mauliņa kungs, jūs esat drusciņ nogulējis! Es vienkārši informācijas dēļ gribu pateikt, ka Eiropas savienība neveido savus sakarus ar Krieviju... ka Krievija neveido savus sakarus ar Eiropas savienību caur Somiju. Somija vienkārši ir Eiropas savienībā, Mauliņa kungs!

Runādams par jūras ostu, jūs vienkārši maldināt šeit sabiedrību, jo Somijas ostu un kravu apgrozījums samazinās trešo gadu pēc kārtas. Tas ir konkurences rezultātā ar Baltijas valstīm. Baltijā kravu apgrozījums, tajā skaitā Latvijā, pieaug nepārtraukti. Es varu nosaukt skaitļus. Jūs jau neticēsit, jo Mauliņa kungs tik un tā teiks, ka tas nav pareizi. Ar šīm lietām mazāk nodarbojas Ārlietu ministrija nekā Satiksmes ministrija, bet pagājušajā gadā kravu apgrozījums Latvijā sasniedza 47 miljonus tonnās, kas bija vislielākais rādītājs. Šogad šis pieaugums ir vēl lielāks. Tā ka Krievijai nav jāveido savi sakari ar Eiropas savienību.

Kas attiecas uz Eiropas lietu sekretariātu, uz Eiropas Integrācijas biroju, tad es gribētu atgādināt, ka tādas ministrijas vispār nav, taču dokumentu krājums ir iesniegts gan Eiropas lietu komisijai, gan Ārlietu komisijai. Tas regulē iekšējo tirgu, un tur jūs, Mauliņa kungs, varat tiešām apskatīties visus tos likumprojektus, kas tiek šeit Saeimā pieņemti.

Un pēdējais. Mēs šodien atkal neesam pieņēmuši un arī nesākām izskatīt Muitas kodeksu, kas ir galvenais likums, lai mēs varētu tikt iekšā šajā Eiropas savienībā, lai mēs varētu risināt šos iekšējā tirgus jautājumus, un, ja kāds šeit patiešām cer, ka mēs kaut kādā veidā varētu saņemt palīdzību Latvijas lauksaimniecībai, tad vienīgais, ko es varētu darīt, būtu aicināt Mauliņa kungu un citus viņam līdzīgos nerunāt šeit nekonkrētas lietas par to, ko viņi absolūti nezina, bet runāt tikai par tām lietām, kas mums ir vajadzīgas. Es aicinātu tiešām šodien ātrāk pabeigt šīs neauglīgās debates un pāriet pie Muitas kodeksa izskatīšanas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi Saeimā! Es nerunāšu šoreiz par to, ka tautai iet slikti. Es runāšu par mūsu sapni uz nākotni. Tautas kopa "Brīvība" būs tāda, kurā katrs no mums spēs pilnīgāk pārstāvēt tos vēlētājus, kuri mūs atbalsta. Mūsu mērķis nebūs uzspiest obligātus balsojumus jautājumos, kur pastāv atšķirīgi viedokļi vai prioritātes. Gluži otrādi - kopīgi sargāt citam cita brīvu rīcību, lai pildītu savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, pārstāvēt tieši savus vēlētājus, sadarbojoties ar citiem, kam ir atšķirīga pieeja šajos jautājumos, mūsu valsts, tautas un zemes labā.

Tautas kustībā "Brīvība" būs vieta visiem godīgiem, kam rūp, kas mūsu zemē notiek. Mums būs sabiedrotie, kas nenāks pie mums, jo viņiem jau ir savas organizācijas, taču mēs ļoti labprāt pieņemtu ikkatru no frakcijas "Latvijai" vai kādus no "Saskaņas" vai no "Soču" grupas šeit, lai gan viņiem jau ir savi karogi, zem kuriem viņi grib iet.

Tāpat mēs gribam pulcināt arī visas tās partijas, kas netika Saeimā. Es ceru, ka tās klausās. Ja mēs nespēsim ar jums kontaktēties, tad nāciet! Mēs gribam pulcināt visus tos, kuri varbūt domā, ka viņiem ir jāstrādā pagrīdē. Jo, kad skatos "tçvzemiešos", es nesaprotu, ko daži jūs tur darāt, tie, kuri vēl tic tam pašam sapnim, kuram es ticu. Es skatos, ka arī "Latvijas ceļā" ir vairāki cilvēki, kuri varētu nākt, un viens vai divi varbūt arī no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Es skatos uz Latvijas Zemnieku savienību un man kļūst žēl, lai gan tur ir viens ļoti spilgts cilvēks, kurš, es zinu, mūs atbalsta, un mēs viņu atbalstām. Es skatos uz Latvijas Kristīgajiem demokrātiem, jo arī tur ir pāris cilvēku, kurus es gribētu redzēt mūsu vidū. Jūs padomājiet, vai jūs patiešām spēsit kaut ko mainīt šinī nežēlīgajā sistēmā, kur jums pasaka, kā ir jābalso, - vai nebūtu labāk nākt pie mums jau tagad!

Mūsu doma ir - bet mēs respektēsim arī jūsu domas, - ka ir pienācis laiks pacelt karogu, lai pulcinātu zem tā visus tos, kuri gribētu glābt mūsu valsti, tautu un zemi no pastāvošās nodevības un posta. Mums ir īsa programma. Programmā vispirms runa ir par atbildību un atsaucamību. Mums ir labi izdomāta saimniecības programma, kam pamatā ir tas, ka mūsu cenām Latvijā ir jābūt tādām, kādas būtu vienā brīvostā, lai tās būtu visā Latvijā, nevis tikai izmeklētos rajonos.

Un mums ir jāliek tauta pie darba, lai tā pildītu to, kas mums ir vajadzīgs. Runa ir par to, kā mēs pārveidotu mūsu tautu, un tur pašā pamatā ir doma, ka mēs cienīsim savu tautu un tautas pašapziņu. Mēs godināsim mūsu varoņus un bojā gājušos. Mēs viņus neaizmirsīsim, jo tautas varoņi un tautas gars, ne cilvēku skaits ir tas, kas ceļ tautu un padara to lielu citu tautu starpā.

Mēs kādreiz bijām liela tauta, pilna ar varoņiem, mums tagad tādu trūkst. Mēs tagad esam novesti uz pilnīgi cita ceļa. Būs liela uzmanība un darbs morālajā atdzimšanā. Es ceru, ka no Kristīgo demokrātu partijas agri nāks pie mums, ka mēs iesaistīsim baznīcas un citus, kas var atjaunot tautā morāli.

Par ārpolitiku... Mēs esam pamēģinājuši, kas notiek, ja mēs runājam atklāti par tiem nenoliedzamajiem faktiem, kas šeit notika. Ne vācietis, ne krievu delegācija neapvainojās, bet mēs it kā to nespējam, jo saprotiet, ka tie, kuri grauj un grib graut mūsu tautu, negrib, lai mēs dabūtu atlīdzību par to, kas šeit notika. Viņi grib, lai mēs aizejam pilnīgā postā.

Es jums lūdzu izbrīvēt laiku nākošajā sestdienā un ierasties Latvijas "mâmuļas" Baltajā zālē. Reģistrācija sākas pulksten 10, saiets sāksies 11.00. Visi mīļi aicināti. Uzsāksim cīņu purnu pret purnu ar tiem, kuri mums grib liegt demokrātiju un labklājību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es, kā jau teicu, šodien īsti labi nesaprotu, ko mēs darīsim pēc gada, kad tuvosies īstais vēlēšanu laiks. Šodien... ej nu sazini, būs tautas kustība "Brīvība", kas stāsta, kur vajag pulcēties, "Latvijas ceļa" pārstāvis Leiškalna kungs šodien arī sāka savu aģitāciju, un vienīgi varbūt kolēģiem no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" vēl nav pieticis spara, lai arī sāktu kādu aģitāciju. Un tātad es jūtu, ka vēlēšanas nāk ar lieliem soļiem, un tas rada patīkamu sajūtu.

Cienījamie kolēģi, starp citu, šodien es ilgstoši domāju par to, vai tiešām Šķēles kungu un Dilbas kungu vajadzētu ņemt nost par tiem apvainojumiem, ka, lūk, iznīkst zemniecība. Es labi saprotu to, ka nesen bija zemnieku akcijas, bet es arī labi atceros tādu vecu parunu, ka... kā nu tur bija... ka zivi gan var ēst, bet viņu var arī neķert. Un man rodas sajūta, ka šodien gan mūsu zemnieki, gan arī daudzas partijas, to skaitā tās, kuras parakstīja patiešām, kā Indulis Bērziņa kungs savā laikā teica, ceļu uz Eiropu, šo tā saucamo vienošanos... Tās ir: Demokrātiskā partija Saimnieks... starp citu, tā ir "Latvijai", tā ir "Tçvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš", to skaitā arī "Sociālistu" kolēģi, un tāpēc diez vai šodien būtu jāprasa Dilbas kunga un Šķēles kunga atkāpšanās par to, ka viņi veic šo programmu, lai Latvija varētu iestāties Eiropas savienībā.

Man liekas, ka mums nav vienam otru jāmāna, it sevišķi tiem cienījamajiem kolēģiem, kas ir braukājuši, kas ir bijuši... Viņi labi zina, ka lauksaimniecība tur gandrīz netiek dotēta. Protams, es atceros ļoti labos Kiršteina kunga vārdus, ka mums jācenšas nokļūt tajā Eiropas savienībā, jo gan jau mēs tur bišķiņ kaut ko "noslauksim". Nu aptuveni tāda bija doma. Taču ir cita lieta, ka, protams, par to, ka mēs gribam kaut ko "noslaukt", ir jāmaksā. Un šodien tā maksāšana ir tā pati mūsu lauksaimniecība. Jo patiešām arī attīstītā Somija par iestāšanos Eiropas savienībā samaksāja ar saviem aptuveni simts tūkstošiem zemnieku saimniecību, bet valsts spēja viņas, teiksim, sociāli pārtransformēt vai tos cilvēkus pārvietot uz citiem reģioniem. Tā bija maksa par Eiropas savienību. Un man ļoti īpatnēja šķiet arī šo zemnieku uzvešanās, jo viņi paši ir atbalstījuši šo iešanu uz Eiropas savienību. Tā ir maksa. Cita lieta ir tā, ka šī maksa ir īpatnēja, jo tu pats esi savilcis šo cilpu sev ap rīkli un izlēcis ārā... beņķīti izsitis pats sev no kāju apakšas, bet pēc tam kliedz, ka tu karājies. Jā, tu karājies, jo tu pats esi atbalstījis.

Un ir patīkami arī tas, ka šodien prese atbalsta un veido Eiropas atbalsta grupu. Jūs arī pakarināt to pašu zemnieku turpat blakām. Tā ir realitāte, un nevajag mānīties. Tā būs maksa. Un šodien patiešām diez vai Šķēles kungs ir par šo jautājumu jāapvaino.

Un diez vai ir jāapvaino, cienījamais Valdmaņa kungs, par to Šķēle, ka mēs ejam uz Eiropas savienību. Vispirms izdarīsim referendumu, un, ja šie zemnieki nobalsos pret Eiropas savienību, tad šis jautājums risināsies citādāk. Taču, ja mēs ejam uz Eiropas savienību, tad, Valdmaņa kungs, šodien nav ko kliegt, ka, jā, šo zemnieku nebūs vairs, viņu saimniecību vairs nebūs, jo viņu produkcija nebūs konkurētspējīga. Nekādu dotāciju, cienījamie kungi - Latvijas Zemnieku savienības kungi un Latvijas Vienības partijas kungi, nebūs! Tā ir realitāte, un nevajag mānīt pašiem sevi un mānīt tautu.

Un tādēļ attiecīgi, cienījamie kungi, kas paši ir parakstījuši šo gaišo nākotnes ceļu, šo ceļu atkal uz kaut kādu patiešām konfederāciju, uz apvienību... No vienas aizbēgām, parādījām, ka neesam spējīgi paši apsaimniekot šo valsti, bet tagad skrienam atkal pie kārtējā "lielā pupa" un domājam, ka tas "pups" nu dos kaut ko par velti. Mēs šodien maksāsim. Maksāsim vēl desmitiem gadu, kamēr mēs tiksim tanī Eiropas savienībā. Gan Makarova kungs maksās, gan Dilbas kungs, gan visi pārējie maksās ar cilvēku dzīvēm, ar zemnieku saimniecībām un ar to, kas tiks sagrauts un iznīcināts, jo pat var būt, ka nespeciālā ziņā tas nav vajadzīgs šai industriālajai sistēmai.

Un tādēļ šodien es arī domāju, ko darīt: vai atbalstīt Šķēles kunga demisiju vai nē? Un es nolēmu, ka būs šinī balsojumā jāatturas, jo atkal ir otrs moments - Šķēles kunga un Dilba kunga man patiešām ir žēl. Un arī Kiršteina kunga, kurš ļoti labi izpilda to lomu, kas viņam ir uzlikta.

Bet ir arī citi ministri kā, piemēram, labklājības ministrs Makarova kungs, kuram būtu jāaiziet, un šinī jautājumā es vairs nevaru atkāpties no savas domas. Bet Šķēles kunga Ministru kabinets, viss šinī sastāvā, it sevišķi, ka ir runa par zemnieku saimniecībām un zemnieku nemieriem, nav vainīgs. Tas ir "Latvijas ceļš"... to ir parakstījuši visi šie kolēģi, to skaitā arī atsevišķi no Sociālistiskās partijas, diemžēl arī vadības boss... Nu tā ir mūsu realitāte.

Tādēļ es šinī balsojumā būšu spiests atturēties. Bet es uzskatu, šis apvainojums nav gluži pareizs, jo patiešām zemniecībai būs jāizmirst. Tādā formā viņa nebūs. Un Šķēles kungs atklāti to pateica: 10 hektāru saimniecību, tādu, kurās mazāk par 10 hektāriem, Latvijā nebūs. Tā ir mūsu realitāte, un tas jums pašiem ir jāsaprot. Tajā skaitā Leopolda Ozoliņa kungs... jūsu partija, tā, no kuras jūs balotējāties, atklāti to proponēja sabiedrībai. Tā ka īpatnēji, kā jums mainās viedoklis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Katra pārstrukturēšanās, katra reforma prasa zināmus zaudējumus vai zināmu jaunu pārliecību, (Starpsauciens: "Upurus!") jā, un varbūt pat upurus. Tik tiešām. Bet, man šķiet, pirmkārt, skatīsimies, kas ir paveikts un kas būtu jāveic, un kurš to veic, un kurš to neveic. Mēs visi šodien sūdzamies, ka 1997.gada budžetā nav pilnībā izpildīti visi trīs procenti, kas šobrīd ir paredzēti Lauku likumā. Tam, man šķiet, jums visiem vajadzētu būt pašam par sevi saprotamam, jo likums par šiem 3% tika pieņemts tikai decembrī, bet budžets tika sastādīts oktobrī. Neviens nevar nopirkt mašīnu, kas maksā 2000 latu, ja ir kabatā tikai 1000 latu. Bet valdība šodien ir apņēmusies, ka, ja būs budžeta pārpildīšana, tad tik tiešām tiks pārskatīts tas, vai mēs nevaram papildu likmes, papildu atbalstus dot šobrīd lauksaimniecībai.

Bet varbūt paskatīsimies arī to, kas ir veikts. Valdība ir deklarējusi un ir apņēmusies šogad pilnībā segt visus parādus, kas saistās ar labības pārstrādes uzņēmumiem un kas palikuši no iepriekšējiem gadiem. Valdība šodien ir sagatavojusi kredītu garantijas fondu un ir arī apņēmusies veikt kredītu daļēju dzēšanu, ir pat šonedēļ valdībā saņemts no Zemkopības ministrijas un pieņemts ierosinājums par akcīzes nodokļa atmaksāšanu katru mēnesi. Un tas ir jau liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, ka bija iepriekš lauksaimniecībai daļēji jākreditē valdība.

Ir arī pieņemts šonedēļ principā tas, ka, sākot ar 1998.gadu, pilnībā tiks realizēti 3%, par ko mēs visi nobalsojām pagājušā gada decembrī. Mēs varētu uzskaitīt vēl citus... Bet es domāju, ka ir izbeidzies tas laiks... ka mums vajadzētu nodarboties ne tikai ar runāšanu, bet principā ķerties pie strādāšanas. Jo vārdi neko neveiks, bet darbs gan dos kaut kādus panākumus mūsu lauku attīstībā. Tādēļ es lūdzu vēlreiz: ķersimies pie darba, strādāsim vairāk, runāsim mazāk!

Sēdes vadītājs. Pieci Saeimas deputāti ierosina izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm, lai varētu izsaukt Ministru prezidentu Šķēli. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

"Par" vēlas runāt deputāts Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tiešām mums vajadzētu to pārtraukumu uz pusstundu izsludināt, lai Šķēles kungs saņem drosmi atnākt šeit un klausīties. Un varbūt viņš pats saprot, ka viņš nespēj valdīt jeb darīt labu Latvijas tautai, un pats pieteiks demisiju, un mums tad nemaz nevajadzētu balsot. Es domāju, ka viņam vajag būt drosmīgam. Gan jau viņš tepat kaut kur sēž un klausās. Sēž kluss un klausās. Jo es zinu, ka viņa padomnieki vienmēr saka, ka viņi klusu sēž un klausās. Protams, Šķēle jau nav deputāts. Ja viņš būtu deputāts, ja viņš būtu ievēlēts no tautas kā deputāts, viņam būtu arī lielāka atbildība un viņš noteikti piedalītos. Padomājiet - Saeima izsludina jautājumu par lauksaimniecības kritisko stāvokli un par viņa valdības, Kabineta, demisiju, bet viņš atsūta uz visu dienu šurp tikai ministru Dilbas kungu! Tā taču ir galīga ignorēšana. Protams, ja viņš būtu bijis deputāts, viņš jau sen būtu izslēgts uz trim reizēm tad, kad viņš izteica neuzticību Sadarbības padomes loceklim Krastiņa kungam. Es tomēr uzskatu, ka tas nebūtu nekas slikts - uz pusstundu tagad izsludināt pārtraukumu. Ātri pa mobilo telefonu tie, kas te zina to numuru, piezvanītu, un viņš būtu klāt. Varbūt viņš Ministru kabinetā sēž. Es saprotu, ka nav drosmes, lai nāktu. Šķēles kungs, ja jūs klausāties, nāciet šurp. Saņemiet drosmi un nāciet šurp! Un varbūt uzrakstiet atlūgumu, un mums nebūs jābalso. Mēs taču saprotam.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es domāju, ka Šķēles kungs, atšķirībā no jums, Rubina kungs, pašreiz strādā. Es negribētu atraut viņu no darba, un tāpēc esmu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm, lai varētu izsaukt Ministru prezidentu Šķēli. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 18, pret - 40, atturas - 3. Pārtraukums netiek izsludināts.

Debatēs runās Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau otrreiz (pirmoreiz es to darīju no rīta šeit tribīnē) aicinu uz saprātu. It īpaši aicinu tā saucamo opozīciju. Tā jau vairs nav opozīcija, bet tā ir patoloģija. (Starpsauciens: "Izslēgt Tabūnu!") Tā nav opozīcija! Jūs pusotru gadu esat traucējuši Saeimai strādāt un pārvērtuši Saeimu par muldētavu. Apstājieties taču reiz! (Starpsauciens: "Beidz tukši muldēt!")

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, es jums izsaku piezīmi par Saeimu aizskarošiem apzīmējumiem. Godātie deputāti, es aicinu ievērot kārtību. Tabūna kungs ir saņēmis piezīmi.

P.Tabūns. Un, ja runājam par lietu, par to, ko jūs esat ierosinājuši, tad man liekas, ka jūs esat tikko kā pamodušies, vakar. Mauliņa kungs aizgāja. Viņš jau savu ir pateicis. Vakar pamodušies! Vai šī valdība ir novedusi valsti tādā stāvoklī, kādā šobrīd viņa atrodas? Jā, bēdīgā stāvoklī. Bet vai šī valdība? Jūs esat tikko kā pamodušies. Redziet, atradušies īstie lauksaimniecības mīlētāji! Citi, pārējie visi, ir nīdēji. Bet, paklausieties, ja tā mēs turpināsim vēl pusotru gadu strādāt Saeimā, kas tad notiks?

Es aicinu deputātus un Prezidiju padomāt. Padomāt, kā mums organizēt tālāk darbu. Jo no dienas uz dienu, no sēdes uz sēdi notiek tikai tukša muldēšana, kuru izprovocē speciāli, terorizē Saeimu un neļauj strādāt. Mums ir jāizdara secinājumi un kaut kas jāveic darba organizēšanā. Tā mēs turpināt vairs nevaram. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Desmit deputāti ir ierosinājuši pārtraukt debates un slēgt runātāju sarakstu. Vai attiecībā uz šo ierosinājumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Vēlas runāt Modris Lujāns. Viņš pacēla roku pirmais. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tikko kā mēs dzirdējām, protams, īpatnēju reakciju, ko izteica Tabūna kungs, kurš nosauca šo iestādi par muldētavu, un diemžēl es drīkstu atkārtot tos vārdus, jo izrādās, ka arī priekšsēdētājs šajā gadījumā savu cienījamo kolēģi nesoda. Es nezinu, vai mēs šinī gadījumā sēžam "muldētavā" vai valsts augstākajā orgānā - likumdevējā orgānā. Žēl, Tabūna kungs, ka jūs sēžat "muldētavā", bet tāda ir jūsu sapratnes sistēma. Un šinī gadījumā es patiešām domāju, ka jābeidz šī "muldētava", it sevišķi tādēļ, ka šodien ir 15.maijs un varbūt patiešām atnāks Šķēles kungs un teiks: "Muldētava, laiks aiziet! Apsardze ir nogurusi." Tā ir kādreiz jau noticis, tas ir vēsturisks gadījums. Un ko tad mums vairāk spriest? Šķēles kungs Sadarbības padomē noteikti "vekseli" ir saņēmis, zina to, kāds būs balsojums, un patiešām - par ko viņam dikti uztraukties? Varbūt tādēļ patiešām, kā mēs pēdējā laikā redzējām, nedz Ulmaņa kungu šīs problēmas interesē, nedz arī Šķēles kungu. Es varētu piekrist Tabūna kunga domai. Varbūt vajadzēja arī no 10 deputātiem vispār... ka šodien mēs varētu beigt sēdi, kaut arī palicis maz laika, un nebūtu vairāk daudz ko te runāt. Zemnieki tāpat ies uz ielām, nāks ar prasībām. Kiršteina kungs ar šo lielo kompāniju ies uz Eiropas savienību, un Makarova kungs savukārt ies uz tuvākajām kapsētām apskatīt sava darba augļus. Visiem prieks, un visiem ir labi. Tajā pašā laikā Repšes kungs skatīsies uz "visstingrāko" latu, kuru neietekmē nekāda inflācija, nedz pasaules valūtas kursa krīze. Latvija ir oriģināla valsts, un tādēļ mums šinī gadījumā patiešām vairāk nav ko runāt. Tā kā mēs visu jau zinām, es domāju, ka patiešām šīs debates ir jāizbeidz, lai Šķēles kungs varētu mierīgi parādīties vismaz varbūt atbilžu vakarā, kurā viņš varbūt atkal varēs kaut ko pastāstīt, to, cik labi ir. Tā ka es aicinu šajā gadījumā patiešām beigt šīs pārrunas. Nav ko vairāk runāt. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai jūs vēlaties runāt "pret"? Lūdzu!

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, es esmu pret runātāju ierobežošanu, kaut gan es zinu, ka sarakstā vēl biju pierakstījies tikai es viens pats. Un man būtu dota viena minūte. Tā ka paldies tiem 10 deputātiem.

Pašreiz par Sadarbības padomes līderi izvirzās Tabūns, jo viņi, protams, apvienojās ar "Tçvzemei un Brīvībai". Un Tabūna kungs ir tas, kas 5.Saeimā balsoja par Pensiju likumu. Visi Latvijas pensionāri var pateikties Tabūna kungam, ka viņš balsoja par Pensiju likumu, ka viņiem ir tik mazas pensijas. Tagad viņš mēģina tur kaut ko labot un saka, ka ir jālabo kļūdas. Jā, jālabo! Tabūna kungs ir tas Sadarbības padomes īstenais loceklis, kurš nedēļu iepriekš piedalījās Sadarbības padomes un Saeimas vairākuma balsojumā par Latvijas zemes izpārdošanu cittautībniekiem. Tabūna kungs ir tas. Man vēl te citi deputāti, kas bija 5.Saeimā, te vēl kaut ko citu teica, ko viņš tur tad ir teicis. Senāk jau gan viņš vienmēr uzsāka ar to uzrunu: "Mîļā Latvijas tauta!" Bet tagad, kad jau ir Sadarbības padomē, apklusa, tagad jau nevar... nu nezin kā vēl uzrunāt tos pārējos, kam paredz to zemi tagad pārdot un izpārdot to Latviju... Tabūna kungs, to mēs nezinām. Tāpēc, Tabūna kungs, kad tādi kā jūs atbalstāt Šķēles valdību - ierobežot demokrātiju Saeimā, daudz tukši runāt... tāpēc mēs gribam, lai neierobežo debates, lai valdība demisionē. Ziniet, Tabūna kungs, un arī jūs, Šķēles kungs, man tas jau sāk atgādināt... bija Padomju Savienībā tāds līderis Gorbačovs, kam no sākuma bija augsts reitings un kam ticēja, bet pēc tam viņš sāka tos "makaronus uz ausīm likt", un tas reitings nokritās. Un tas pats būs arī šeit ar šo valdību. Tai valdībai ir jākrīt! Un viņa arī kritīs, jo cik tad var tos makaronus likt? Mums taču ir kartupeļu republika. Tāpēc neierobežosim nekad runātājus. Runātājus nedrīkst ierobežot. Mēs taču esam parlaments, tādēļ, lūdzu, pieņemiet likumus, sagatavojiet labojumus, kad, teiksim, tie likumi, kas nav saņēmuši Saeimas komisijās pozitīvu lēmumu... ka tos vispār neizskata parlamentā. Tā kā citās valstīs. Strādājiet, nevis vienkārši tukši dziediet vienā stabulē! Tāpēc es esmu pret debašu pārtraukšanu, un es domāju, ka jūs visi saņemsities, lai tās debates turpinātu, mēs varam runāt, ja būs runātāji. Bet te jau tie, kas ir valdības... valdošajā koalīcijā... es domāju, "tçvzemieši"... Vidiņa kungs arī ir kluss un mierīgs šodien. Pagājušajā reizē nobalsojis par zemes pārdošanu, vai ne? Šodien jau jūs arī nevarat balsot par valdības demisiju (smejas), jo tad jūsu znots - ministrs - nelaidīs mājās... Jūs taču nevarat to darīt. (Zālē smiekli.) To jau mēs visi, Vidiņa kungs, saprotam, jūs balsojat par to valdību. To mēs saprotam. Tā taču ir dabīga lieta. Mēs taču atceramies, ka senāk mums bija ministrs Kaņeps. Viņš daudz ko izdarīja. Kāpēc viņš izdarīja? Tāpēc, ka viņam bija "labs" sievastēvs, (protams, pēdiņās). Bet es gribu teikt, ka veselības aizsardzībā kārtība bija. Visi gāja uz pirkstgaliem. Un naudu dabūja no lielās Krievijas. Bet es neesmu par to. Bet es nevērsīšos pret demokrātiju. Katrs var runāt, tāpēc ir parlaments. Mūs ir ievēlējuši Saeimā. Ja jūs, Vidiņa kungs un "Tçvzemei un Brīvībai", gribat pārdot Latvijas zemi, kāpēc jūs neizsludināt Latvijā tautas nobalsošanu, "par" vai "pret" Latvijas zemi? Un pie viena pieliksim otru priekšlikumu - par demisiju. Uzprasiet Latvijā kādam... nāks kādi 10 cilvēki, uzprasiet: "Kâ jūs domājat - vai Makarovam ir jādemisionē vai nav?" Es esmu gatavs ar jums saderēt, ka septiņi teiks, ka viņam ir jādemisionē. Protams, visi varbūt nepazīst... Bet tos bijušos kompartijas darbiniekus, kas tagad ir Saeimā, tos visi pazīst. Un viņiem ir liels atpazīšanas koeficients aptaujās. Sevišķi Getliņu rajonā. Tur, kur tās izgāztuves, jo tur visi lasa tos vecos žurnālus un avīzes. Tā ka es esmu pret demokrātijas ierobežošanu. Katrs var runāt tik, cik likums paredz. Ja ne, noteiksim vienu likumu. Likums ir visiem viens: piecas minūtes pirmoreiz - vienu minūti - vēlāk. Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu - par debašu pārtraukšanu un runātāju saraksta slēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Acumirkli! Jā, Rubina kungs, jūs runāsiet otro reizi. Vēl viena minūte. Vai jūs vēlaties runāt? (Zālē troksnis.)

A.Rubins. Paldies. Jā. Marjašas kundzei ļoti patīk tas, ka es sāku runāt par Getliņu rajonu. Un ka tas pārtraukums... Tiešām, es jums, kolēģi, gribu teikt... visiem Latvijā un Saeimā gribu teikt, ka pēc 17.aprīļa, šīs dienas, kad Valdmanis tika izslēgts uz sešām reizēm, viņam pašreiz ir lielākais atpazīšanas reitings Latvijā un viņa popularitāte ir ļoti, ļoti augusi. (Starpsauciens: "Getliņos?..) Tas ir Latvijā... Bet, tā kā aptaujas mēs izdarījām arī pārējās vietās, izrādījās, ka tiešām, Panteļējeva kungs, Getliņos labi zina jūsu vārdu un uzvārdu arī.

Bet, runājot vēlreiz par demisiju, teikšu - par cik, kā jūs zināt, 1 minūte - tas ir ļoti maz, es vēlreiz visus aicinu: tā kā pašreiz jūs balsojat par to demokrātiju, atļausim Šķēles kungam atpūsties, jo man viņš jau sāk atgādināt cilvēku, kas nav spējīgs neko darīt Latvijas tautas labā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu: izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - 2. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar mūsu balsojumu tas ir (pēc pašreizējās numerācijas) 25.punkts "Muitas likums".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar šodienas darba kārtības vienīgo būtisko jautājumu, ļoti svarīgu likumu - Muitas likumu. Latvijā apmēram 30% no nacionālā ienākuma ir saistīti ar tranzītu, ir saistīti ar muitas darbību, un tādēļ šis ir pats svarīgākais likums. Sākot likuma izskatīšanu, es vēlos izteikt lielu pateicību Satiksmes ministrijas un Finansu ministrijas darbiniekiem par iejūtību un sapratni un par ļoti racionālu darbu šā likuma izskatīšanā; tur bija ļoti lielas pretrunas sākumā. Strādājam ar likumprojektu. Pirmajā lappusē ir "Vispārīgie noteikumi". Par 1.pantu ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Atgādinu deputātiem, ka strādājam ar dokumentu nr. 2571. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Počas kundzes priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Otrs priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Poča iesaka izņemt trīs vārdus. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 3.priekšlikums. Ekonomikas ministrs Krasts iesniedzis jaunu termina "brīvā zona" definīciju. Pret to iebilst Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, taču tika panākta kopēja vienošanās par jaunas redakcijas izstrādi uz trešo lasījumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Krasta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī tur ielika savu artavu, aizstājot vārdus "brīvā muitas zona" ar vārdiem "brīvā zona" visā likumprojekta tekstā, attiecīgā locījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt 1.panta ceturto daļu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 1.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Tas ir tikai redakcionālas dabas labojums, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 1.panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Poča iesaka izteikt 1.panta sesto daļu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam - izteikt 1.panta sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Apinis. 8.priekšlikumu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc. Arī 9.priekšlikumu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tie nav apspriežami. Tātad...

P.Apinis. 10.priekšlikums. Ir ierosinātas redakcionālas dabas izmaiņas. Satiksmes ministrija šādas redakcionālas dabas izmaiņas noraida, taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Ir runa, Apiņa kungs, par 10.priekšlikumu.

P.Apinis. Par 10.priekšlikumu. 10.priekšlikums: 1.panta astoņpadsmito daļu izmainīt redakcionāli. Būtisku izmaiņu nav. Pret šīm redakcionālajām izmaiņām iebilda Satiksmes ministrija, par ko es biju spiests jūs informēt. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 11.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka no 1.panta deviņpadsmitās daļas svītrot daļu teksta. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 12.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt 1.panta divdesmito daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - 1.panta divdesmito daļu svītrot.

P.Apinis. 13.priekšlikumu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc.

14.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Poča iesaka izslēgt no 1.panta divdesmit ceturtās daļas norādītos vārdus. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - svītrot 1.panta divdesmit ceturtās daļas vārdus "(piemēram, kvotēšana un licencēšana)". Pieņemts.

P.Apinis. 4.lappuse, 15.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča izsaka šo pantu citā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 16.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 7.panta otro daļu jaunā redakcijā. Pret to ļoti iebilst Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Satiksmes ministrija, un es viņu vārdā lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 16.priekšlikumu, ko izteikusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, - izteikt 7.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Tas ir mūsu izskatāmā dokumenta 5.lappusē. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Atkārtoti lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

P.Apinis. 17.priekšlikums ir 6.lappusē. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 9.pantu izteikt jaunā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 9.panta redakciju, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 18.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 10.panta pirmo daļu mazliet savādākā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 19.priekšlikums, 11.panta trešajā daļā Aija Poča iesaka redakcionālu labojumu, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam - 11.panta trešajā daļā vārdu "robežapsardzības" aizstāt ar vārdu "robežsardzes"? Piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 20.priekšlikums ir redakcionālas dabas labojums, ko Aija Poča pati atsauc sakarā ar Satiksmes ministrijas prasību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Apinis. 21.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izslēgt no 12.panta trešās daļas tekstu, kas seko vārdam "termiņš". To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 22.priekšlikums ir redakcionālas dabas, to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 12.panta ceturtās daļas tekstu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 23.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt daļu teksta. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 14.panta teksta daļu, kas seko vārdiem "tiesību akti". Pieņemts.

P.Apinis. 24.priekšlikums. Aija Poča iesaka izslēgt 15.panta pirmās daļas vārdus "tieši vai netieši". To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 25.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt 15.panta otro daļu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 15.panta otrās daļas redakciju. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 26.priekšlikums - Aijas Počas priekšlikums izslēgt no 17.panta vārdus "muitas iestāžu un muitas amatpersonu". To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt, Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 27.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 18.pantu jaunā redakcijā, ko atbalsta komisija, papildinot ar vienu vārdu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 18.panta redakcijai piekrīt, to ir akceptējusi arī komisija. Pieņemts.

P.Apinis. 10.lappusē ir 28.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt ar dažiem vārdiem likumprojekta 20.pantu. To atbalsta Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta otrās daļas teksta papildināšanu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 29., 30. un 31.priekšlikumu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc, tāpat atsauc 32.priekšlikumu, kas ir 12.lappusē. 33.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt 24.pantu ar jaunu (trešo) daļu jaunā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 24.panta papildināšanu ar jaunu (trešo) daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 34. un 35.priekšlikums ir identiski - ekonomikas ministrs Krasts un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka šo panta daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam svītrot 25.panta otro daļu. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 27.pants, 36.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt no panta nosaukuma un panta teksta vārdus "pilnīgs un daļējs", un satiksmes ministrs mani ir lūdzis pieprasīt balsojumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet satiksmes ministrs man lūdza pieprasīt balsojumu, ko es arī daru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti pieprasa balsojumu par 36.priekšlikumu - no 27.panta nosaukuma un panta teksta izslēgt vārdus "pilnīgs vai daļējs". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

P.Apinis. 37.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas un ko atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad šo priekšlikumu, Apiņa kungs, komisija atbalsta? Jā. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 28.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 38.priekšlikums. Es vēlos vērst augsti godāto deputātu uzmanību uz to, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Satiksmes ministrija izteica lūgumu izslēgt divas no galvojuma formām, taču tas netika izteikts adekvātā formā rakstveidā, un līdz ar to man ir tikai satiksmes ministra Viļa Krištopana lūgums šajā gadījumā aicināt deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs tā nevaram apspriest jautājumu. Mums ir šajā gadījumā jāvadās no komisijas slēdziena. Bez tam satiksmes ministrs apspriešanā šeit nepiedalās, viņa viedokli mēs uzklausīt nevaram. Ja tas ir uzklausīts komisijā un komisija ar to ir rēķinājusies, tad viņa to var paust jau kā savu viedokli, bet mums šajā gadījumā, Apiņa kungs, ir dokuments, kurā ir ierakstīts, ka ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Ir runa par likumprojekta 29.pantu.

P.Apinis. Es pilnībā saprotu, ka tāda ir situācija. Es tiešām uzskatu, ka ir jābalso atbilstoši komisijas viedoklim, bet Satiksmes ministrija mani personīgi ir lūgusi, lai es kā deputāts individuāli lūgtu šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Paldies, Apiņa kungs. Ja jūs to lūdzat, tad mēs... Ir cilvēki pieteikušies debatēs par šo jautājumu. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Taču, Lujāna kungs, ir tikai trīs minūtes palikušas. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu tos, kas šeit uzstājas komisijas vārdā, norādīt komisijas viedokli. Un, ja Apiņa kungs vēlas uzstāties kā deputāts, tad attiecīgi jālūdz priekšsēdētājam atļauja un attiecīgi jāpasaka, ka viņš kā deputāts lūdz balsojumu par to un to. Citādi es kā deputāts nevaru saprast, vai tas ir komisijas viedoklis vai Apiņa viedoklis, vai vēl kaut kāds cits.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Apinis. Es atsaucu savu priekšlikumu par balsošanu, atvainojos Lujāna kungam personīgi, ka es radīju neskaidrības.

Sēdes vadītājs. Jūs atsaucat savu priekšlikumu par balsojumu. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 38.priekšlikumu? Deputāti atbalsta. Paldies. Tas ir pieņemts. Acumirkli, Apiņa kungs! Mums ir sēde jāslēdz, bet esam saņēmuši sešu deputātu priekšlikumu ar šādu tekstu: "Lai paspētu izpildīt Latvijas saistības pret Eiropas savienību, jāpieņem Eiropas savienībai atbilstošs Muitas likums līdz 1.jūlijam (pēdējā sēde trešajam lasījumam - 19.jūnijs). Lūdzam pagarināt šodienas Saeimas sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības punkts "Muitas likums" otrajā lasījumā." Un tālāk ir sešu deputātu paraksti. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu par sēdes laika pagarināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tad mums ir tagad Muitas likuma projekta tālāka skatīšana otrajā lasījumā jāpārtrauc.

Pirms sēdes beigām vārdu lūdz paziņojumam Andris Ameriks.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! Pulksten 17.30 ir nākamā sēde. Bet pagājušajā reizē mums neizdevās nodibināt pēc pašu deputātu iniciatīvas Latvijas un Ēģiptes parlamentārās sadarbības grupu, tāpēc es otro reizi - un, ceru, pēdējo reizi - aicinu tos deputātus, kas vēlas piedalīties Latvijas un Ēģiptes sadarbības grupas dibināšanā, ierasties Prezidija sēžu zālē tūliņ pēc reģistrācijas, lai mēs paspētu to darbu izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Indulis Emsis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Aristids Jēkabs Lambergs, Normunds Pēterkops, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde pēc pusstundas. Valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Atgādinu - 17.30. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Ilmārs Bišers,

Juris Celmiņš,

Imants Daudišs,

Indulis Emsis,

Roberts Jurdžs,

Juris Kaksītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Andrejs Panteļējevs,

Normunds Pēterkops,

Atis Sausnītis,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns,

Gundars Valdmanis,

Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu 15. maija Saeimas sēdi - valdības locekļu atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Pirms sākam izskatīt iesniegtos jautājumus, informēju, ka esam saņēmuši trīs iesniegumus.

Pieci deputāti - Apinis, Kiršteins, Ābele, Kristovskis un Bērziņš... Ja jūs būtu klusāki, kolēģi, tad jūs dzirdētu, jo es runāju kā parasti... Tātad pieci deputāti - Apinis, Kiršteins, Ābele, Kristovskis un Bērziņš - lūdz pārcelt 213. atbildi uz deputātu jautājumiem uz nākošo sēdi sakarā ar satiksmes ministra Krištopana attaisnotu prombūtni. Tas ir 8. jautājums.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Un vēl šie paši deputāti lūdz pārcelt uz nākošo sēdi 216. un 218. atbildi, un arī tas ir sakarā ar satiksmes ministra Krištopana kunga attaisnotu prombūtni. Iebildumu nav? Paldies.

Un pēdējais. Deputāti Sausnītis, Leitena, Teniss, Ernests Jurkāns un Zunda lūdz pārcelt uz nākamo sēdi 208. atbildi sakarā ar Ministru prezidenta biedra Kaksīša kunga attaisnotu prombūtni.

Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, godājamie kolēģi! Jautājums Šķēles kungam jau ir ilgāku laiku uzdots, lai viņš mums paskaidro, kas šitā Sadarbības padome ir. Lai pasaka, ka viņa ir antikonstitucionāla, ka viņa nodarbojas ar demokrātijas... vismaz Saeimas darbības ierobežošanu, ka viņa dara lietas, kas tālu, tālu pārkāpj izpildvaras funkcijas, nevis sliecas, teiksim, uz likumu ievērošanas pusi vai uz prokurora, vai uz tiesas pusi. Viņa uzbāžas tieši Saeimai, un var saredzēt, ka mēs šeit Saeimā runājam par to, ka mēs nedrīkstam rīkoties pret šito organizāciju. Un es viņu nosaucu pēc labākās sirdsapziņas, kā es viņu redzu, taču par to tiku sodīts. Es esmu mūsu cienījamajam Prezidija priekšsēdētājam rakstiski atklāti jautājis, lai viņš man iesaka precīzāku vārdu, kā viņu nosaukt. Bet es ļoti gribētu, lai Šķēles kungs atnāk un mums paskaidro, kāds pamats ir šādai organizācijai. Kādreiz tai bija pamats, tad, kad viņš to sasauca pirmo reizi, lai tā it kā īstenotu to programmu, kuru mēs mūsu vēlētājiem solījām.

Un tad kaut kas mainījās. Tagad tā tiek lietota kā pātaga virs mūsu galvas. Un es gribētu, lai viņš mums paskaidro, kas viņa tāda ir, ko viņa dara, kā viņu godināt vai negodināt, kā viņu pareizi saukt, jo man ir drusku kauns, - es, nepilnīgi strādādams, saņemu pilnu algu. Es gribētu precīzi zināt, kā izteikties par šito, manuprāt, ļoti nožēlojamo organizāciju. Un es arī gribētu, lai Šķēles kungs pats to dara un mums paskaidro, kāds juridiskais statuss ir šai organizācijai, lai pasaka, kā mums tai ir jāklanās, kā mums ir jādomā un kā mums ir jābalso tajā gadījumā, ja mēs esam pilnīgi pretējo solījuši mūsu vēlētājiem.

Es gribētu, lai Šķēles kungs ierodas un atbild uz šo jautājumu pats.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?... Viņš runāja "pret". Vai arī jūs vēlaties runāt "pret"... Par atlikšanu jūs vēlaties runāt? Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Bija uzdots jautājums: kas ir Sadarbības padome un ar ko tā nodarbojas, no kā viņa sastāv (personālijas), kad tā tika izveidota un ar kādu mērķi?

Otrs jautājums - ja Sadarbības padome pastāv, mēs gribam uzzināt, ko tā ir izdarījusi Latvijas un Latvijas iedzīvotāju labā.

Atbildi mums ir sniedzis Kaksīša kungs, kurš šodien ir slims. Protams, ja Kaksīša kungs ir slims, tad viņš atbildēt nevar, bet mēs jautājumu uzdevām Ministru prezidentam Šķēles kungam. Atbildē mums ir rakstīts, ka Sadarbības padomē no katras frakcijas ir pa diviem cilvēkiem. Vadošiem. Es pat biju domājis, ka arī Tabūna kungs tur ir iekšā. Viņš gan teica, ka pats neesot. Un tāpēc es nesaprotu. No vienas puses, būtu "par", ka šo jautājumu vajadzētu atlikt, ja mēs uzskatām, ka par to ir atbildīgs tikai Kaksīša kungs, Ministru prezidenta biedrs, kurš arī Saeimā ir Juridiskās komisijas vadītājs. Taču, ja mēs uzskatām, ka tāda Sadarbības padome ir, ka tā Sadarbības padome ir tik liela un tajā visu laiku darbojas divi vadošie no katras frakcijas, turklāt nezināmi, jo uzvārdi nav minēti, viņi visu laiku mainās, tad varbūt kāds cits var "iznirt", atnākt šeit un atbildēt. Kāpēc tad nevar, teiksim, mainīt... Varbūt Kaksīša kungs, es ceru, izveseļosies ātri, bet var būt, ka viņš slimos ļoti ilgi, jo ar slimību, zināt, kā ir... Mēs ar Ozoliņa kungu, būdami ārsti, jau zinām, kā tas ir. Tur jau nevar zināt - pacients sāk slimot, bet kad notiek tā atveseļošanās... Tāpēc Ministru prezidentam citreiz, ja viņš pats nevar nākt un atbildēt, varbūt vajadzētu...

Es saprotu, ka Ministru prezidents ir ļoti aizņemts, turklāt šodien ir tāda diena, kad vienkārši ir bailes, jo demisija bija paredzēta... Varbūt vienmēr vajag nozīmēt kādus trīs... Es nezinu, kā mēs to varētu izdarīt. Varbūt mums rakstiski tas ir jāraksta, ka vienmēr nozīmē kādus trīs, kuri var atbildēt uz to jautājumu. Ja gadījumā viena nav, tad uzreiz ir cits. Taču šoreiz, es domāju, mēs varam tiešām pieņemt šo lūgumu un atlikt, bet runāt par to atkal nākošreiz. Visu labi pārdomāt. Tad arī uzzināsim, kāpēc nav godājamais Tabūna kungs Sadarbības padomē. Es domāju, ka tagad, kad jūs apvienosities ar frakciju "Tçvzemei un Brīvībai", jūs tiksit tajā Sadarbības padomē. Ja ne, tad jūs neapvienojieties, tāpēc ka jums vajag būt tajā Sadarbības padomē. Un es domāju, ka izlemsim šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi. Tātad situācija ir tāda, ka viens ir runājis "par", viens arī it kā "par", bet trešais - "pret", kas vairāk skanēja kā "par". Tomēr situācija ir tāda, ka Ministru prezidents Šķēles kungs ir pilnvarojis uz viņam adresētajiem jautājumiem atbildēt savus ministrus, Ministru kabineta locekļus. Tas ir saskaņā ar likumu. Kaksīša kungs ir pilnvarots atbildēt uz šo jautājumu, bet viņš ir slims, tāpēc atbildēt pašlaik nevar. Tādēļ es lūdzu jūsu piekrišanu tomēr pārcelt.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par jautājuma pārcelšanu uz nākamo sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 5. Jautājums tiek pārcelts.

Sākam skatīt citus jautājumus. Pirmais adresēts Ministru prezidentam un ārlietu ministram par valdības pasākumiem, lai panāktu Krievijas ievedmuitas samazinājumu Latvijā ražotiem sintētiskajiem pavedieniem.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde ir. Atbildi sniedz ārlietu ministrs Birkava kungs. Divas minūtes. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Šodien ir bijusi smaga parlamenta diena, tādēļ es atbildēšu ļoti īsi.

Ievedmuita ir 5 - 10% no preces vērtības, un faktiski šobrīd norit starpvaldību komisiju darbs, kuru tikšanās ir plānota jūnijā. Tā būs galvenokārt saistīta ar dažādiem ekonomiskiem jautājumiem, plus vēl tas, ka Latvijas un Krievijas attiecībās ir spēkā lielākās labvēlības režīms tirdzniecībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Čerāna kungs.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Birkava kungs! Uz kādu nodokļu režīmu no Krievijas puses Latvijas uzņēmēji var cerēt sarunu veiksmīga iznākuma rezultātā un kurā laikā apmēram tas varētu notikt? Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Lielākā cerība tirdzniecības režīma uzlabošanā ir saistīta ar šajā gadā, jācer, pabeidzamo Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un ar nākamajā gadā Krievijas plānoto... ar citām pasaules valstīm saistīto atbalstu Krievijas iestājai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Līdz ar to starp mūsu valstīm, kas būtu pats labākais, būs starptautiski definēti tirdzniecības noteikumi, kuri ievērojami atvieglos tirdzniecību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu jautājums finansu ministram par ražošanas nozarēm, kuras ieguldītas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas investīcijās.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu tikai pāris vārdu pateikt, lai arī jums tas ir zināms. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas projekti ir sadalāmi divās daļās. Vieni ir tie, kas attiecas uz infrastruktūru un kas ir valsts projekti. Tātad tie ir, kā jūs redzat, šie pieci veidi.

Un otra daļa ir šīs trīs kredītlīnijas, kas iet caur komercbankām. Tas arī jums ir iesniegts. Paldies. Man nekas vairs nav piebilstams pie šā jautājuma.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais ministra kungs! Mēs jums uzdevām šo jautājumu tāpēc, ka presē parādījās ziņa, ka ERAB otrais akciju laidiens ir jāpērk, lai attīstītu Latvijas ražošanu. Atbildē vajadzēja godīgi ierakstīt, ka Latvijas ražošanā nauda ieguldīta nav, bet ir ieguldīta tikai infrastruktūrā. Bet no tā izriet nākamais jautājums: kādās Latvijas bankās ir atvērtas kredītlīnijas par ERAB līdzekļiem, kurās ir plānots tās atvērt un par kādu summu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz finansu ministrs. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas pamatkapitāla palielināšanu lēmums tika pieņemts pagājušajā gadā. Līdz šim lielā daļa valstu, kas ir šīs bankas dalībvalstis, ir pieņēmušas atbalstošu lēmumu. Šie maksājumi ir sadalīti vairākās daļās, tātad nav tā, ka mums nākošajā gadā ir jāiemaksā milzu summas.

Attiecībā uz projektiem. Projekti tiek pieprasīti saskaņā ar to, ja ir sasniegti šādi projekti. Tātad šajā gadījumā tā ir Ekonomikas ministrijas investīciju programma. Tas, kas attiecas uz valsts projektiem.

Kas attiecas uz privātā biznesa projektiem, tad tie ir attiecīgo lielo biznesa struktūru Latvijā pieteikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru jautājumu uzdod Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Zīles kungs, es jums atkārtoju otrreiz. Tagad ir gandrīz kā skolā. Es jums nejautāju, kādā secībā notiek maksājumi. Es jums uzdevu jautājumu: caur kādām Latvijas bankām iet ERAB finansējums šobrīd, caur kādām viņš ies pēc šīs papildsummas? Es jums varu paskaidrot. Pasaulē ir pietiekami liels naudas piedāvājums, ja ir tādas valsts garantijas, kā tās tiek dotas šinī infrastruktūras shēmā, kur nav jāpērk nekādas akcijas un nav jāmaksā 6 miljoni. Lūdzu, nosauciet bankas un summas, caur kurām iet ERAB ieguldītā nauda! (Starpsauciens no zāles: "Labs jautājums.")

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz finansu ministrs Zīles kungs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Es arī mēģināšu kā skolā pateikt to, ka ir trīs komercbankas, kur nav valsts garantēta kredīta, kur nav valsts garantiju attiecībā uz šo kredītlīniju. Tā ir Zemes banka, tā ir Unibanka un tā ir Rīgas Komercbanka. Kopējā kredītlīnijas summa ir 31 miljons ASV dolāru, kura tātad sastādās no tā, ka projekti ir apmierināti un tiek akceptēti šajā līmenī - šajās komercbankās. Pēc tam viņi tiek akceptēti Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā. Un tādā veidā šī kredītlīnija piepildās. Te nav valdības garantiju.

Kas attiecas uz infrastruktūras projektiem, tad Ekonomikas ministrijā investīciju programmā nākotnē ir vairāki projekti, kas varētu skart Latvijas infrastruktūru un kur varētu būt valsts garantijas pretī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Trešo jautājumu mēs atlikām.

Ceturtais jautājums ir deputātu jautājums Ministru prezidentam par Valsts kontroles atzinumu par Labklājības ministrijas nelikumīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu lielos apmēros.

Jautājuma motivācijai vārds Gundaram Valdmanim. Trīs minūtes.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šis jautājums ir atkārtoti prasīts un katru reizi vienkārši tam jautājumam tiek runāts garām.

Lieta ir tāda: ir konstatēts, ka nauda tika nepareizi izlietota, izšķērdēta lielos apmēros - kādi 150 000 latu pirmo reizi. Tad tika pārsūdzēts un tagad ir 83 000 latu. Bet tur ir visdažādākās pretrunas, un nekādas atbildes nav. Tā ir liela nauda.

Mums vakar stāstīja, ka mums nav naudas, lai mēs varētu apmierināt lielu Krievijas prasību, - lai mēs likvidējam to skādi, ko latviešu leģionāri, latviešu izcelsmes vācu karavīri, izdarījuši Pleskavas rajonā un Ukrainā. Mums naudas trūkst, lai varētu sarīkot konferenci. Šeit gan mēs varētu piedzīt atlīdzību, bet mēs izšķērdējam naudu visvisādos veidos. Mēs atjaunojam mašīnas, tās spēļu mantas, ar ko Drošības dienests brauc pa nakti un apdraud pilsoņus, kad tā mašīnīte tiek aptīta ap kokiem...

Šeit tātad ir izšķērdēti kādi 83 000 latu. Un jautājums ir ļoti precīzs: vai par to ir runāts un kā tā nauda tiks atgriezta? Te nav jautājums par to, vai Makarova kungs tur ir vainīgs, kurš tur ir vainīgs un kā viņš ir sodīts. Man gribētos zināt, kāpēc soda Andreju Krastiņa kungu, bet nesoda citus. Un kāpēc nesoda šo vismazāk tautā atbalstīto ministru vai viņa ministrijas darbiniekus, bet soda kādu citu? Kur ir tā gudrība? Kur ir tā taisnība? Kur ir tā morāle, par kuru mēs šeit runājam? Un es gribētu dzirdēt atklātu runu par 83 000 latu, kas ir izšķērdēti. Tika vai netika? Ja tas tiek noliegts, tad kā tiks atkal pārsūdzēts? Bet, ja tā bija, tad kurš tiks sodīts un kā tā nauda tiks atgriezta tautai? Paldies. Nekādu pretrunu šoreiz, Makarova kungs!

Sēdes vadītājs. Atbilde rakstiski deputātiem ir izsniegta. Atbildi sniedz labklājības ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Labklājības ministrija uz šo jautājumu atbildējusi vairākkārt. Šī jau ir otrā reize.

Pirmā atbilde tika sniegta 1997.gada 16.aprīlī, kur, Valdmaņa kungs, tika skaidri pateikts, ka šī nauda ir ieguldīta stripu un glukometru iegādei, kas ir paredzēti cukura diabēta slimniekiem.

Ja jūs interesē priekšvēsture, kāpēc Valsts kontrole atzīst, ka tas ir izdarīts nelikumīgi, tad varu to pateikt. 1995.gadā, pieņemot valsts budžetu, bija paredzēts, ka 14 miljoni latu ienāks veselības aprūpes speciālajā budžetā. No tiem 5% bija paredzēti centralizētām iegādēm, un, ņemot vērā Saeimas balsojumu, Labklājības ministrija 150 000 latu atvēlēja šo stripu un glukometru iegādei. Taču budžets tika izpildīts tikai par 7 miljoniem latu. Līdz ar to Valsts kontrole pasaka, ka mēs esam pārsnieguši šos 5%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi! Pāris nedēļu atpakaļ par līdzīgu summu laikam un līdzīgos apstākļos... jo mums arī Krisberga kungs stāstīja, ka viņš ir apsūdzēts, -ka viņš to naudu ir ņēmis no vienas kabatas un ielicis otrā kabatā, it kā abas kabatas viņam piederēja un arī tā nauda. Taču mēs viņu izmetām no Saeimas ārā un atstājām prokurora žēlastībai. Prokurori it kā nekā nevar atrast, it kā Krisberga kungs ir visus jautājumus atbildējis, un, ja atbildes ir patiesas, tad nekādas prasības pret viņu nav. Bet viņš paliek izmeklēšanā varbūt uz gadu un vēl pusi. Ja tā ir, Makarova kungs, ka jūs esat nelikumīgi no vienas kabatas ielicis naudu otrā, tad es gribētu, lai arī jūs tiktu izmeklēts no prokurora puses, lai arī jūs tiktu izslēgts no Saeimas, un tad divus gadus mēs izmeklēsim to jautājumu. Kāpēc jūs būtu citāds nekā Krisberga kungs? Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Makarova kungs, lūdzu!

V.Makarovs (labklajības ministrs).

Man ir ļoti grūti atbildēt uz Valdmaņa kunga jautājumu, bet es viņam ieteiktu vienkārši labāk iepazīt savus 100 kolēģus, ar kuriem viņš kopā Saeimā strādā. Vladimirs Makarovs nav Saeimas deputāts! Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mans jautājums. Makarova kungs, atmetīsim tur tos 83 000 latu. Tas ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko šodien "Dienā" raksta, - ka Šķēle saistībā ar "Lata International" ir parakstījies tur par miljoniem.

Bet kā jūs pats personīgi domājat: ja Ministru prezidentam ir uzdots jautājums, kur ir rakstīts par jums, vai jūs uzskatāt, ka tāds cilvēks, kas izšķērdē valsts budžeta līdzekļus, var būt ministrs? Vai jūs domājat, ka tas ir normāli, ka Šķēle uzliek jums atbildēt, ja pieci vai seši deputāti jautā par jums, vai ne? Senāk mums bija tāds žurnāls "Dadzis". Es nezinu, vai tagad ir vai ne. Tur vienmēr feļetonos tā rakstīja, ka tam, par kuru jautāts, pašam iedod atbildēt. Vajadzēja taču uzlikt atbildēt Kaksīša kungam vai kādam citam, kas atbildētu. Jūs pateiktu - nē, un viss būtu kārtībā. Lūdzu atbildiet, vai tas ir normāli, ka jūs atbildat uz jautājumu par jums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Makarova kungs, lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rubina kungs! Savā laikā Saeimas deputāts Ojārs Kehris, 5.Saeimas deputāts, izrēķināja, ka viena Saeimas darba minūte maksā 300 latu. Ņemot vērā visu notiekošo, es tomēr domāju, ka šobrīd maksā vismaz 450 latu minūtē.

Jums es varu atbildēt, ka tās ir Ministru prezidenta tiesības, ko viņam ir atļāvusi likumdošana, - pilnvarot ministru atbildēt uz attiecīgajiem jautājumiem. Es nevaru apšaubīt likuma tiesības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Deputāti jautā tieslietu ministram par ministrijas turpmāko rīcību, lai Pomoru vecticībnieku baznīca varētu būt reģistrēta saskaņā ar pastāvošās likumdošanas prasībām. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Rasnača kungs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Ja būs kādi jautājumi, mēs esam gatavi atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram par pašvaldību organizēto transportu Latvijas pagastos bērnu nogādāšanai uz skolu un atpakaļ. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jautājumā par skolēnu transportu atbildē rakstiski ir paskaidrots, ka tas ir pašvaldību jautājums un, kā no jautājuma saprotu, pastāv aizdomas vai bažas, ka kaut kur skolēnu transports tiek organizēts pēc nacionālās piederības, tātad vadoties pēc atziņas, ka tiek pārvadāti krievvalodīgie skolēni, bet latvieši netiek pārvadāti. Ja kādā pagastā Daugavpils rajonā ir tikai krievvalodīga skola un tai transports ir noorganizēts, tad šādu iespēju es neizslēdzu un pieļauju, ka tā tas varētu būt. Tomēr uzsveru vēlreiz, ka mēs sazvanījāmies ar Daugavpils rajona skolu valdi, un tā mums šādu tekstu nevarēja apliecināt un atzina, ka nav konstatēta tāda situācija, ka tiktu vadāti tikai krievu tautības bērni, bet latvieši netiktu vadāti. Mums šādas informācijas nav. Ja jautātājiem ir zināms konkrēts pagasts vai vieta, kur tas tā notiek, tad, lūdzu, nekautrējieties un dodiet mums šīs ziņas. Mēs nosūtīsim inspekciju tās pārbaudīt konkrēti un tad varēsim runāt, vai ir pārkāpts likums vai nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu jautājums Ministru prezidentam par ēkas piešķiršanu Daugavpils prettuberkulozes slimnīcai. Motivācijai vārds deputātam Kostandam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Ministru kabineta pārstāvji! Apmeklējot Daugavpils prettuberkulozes slimnīcu, frakcijas "Latvijai" deputāti konstatēja, ka jau vairākus gadus, jau trīs gadus, ir ieildzis jautājums par ēkas, kurā ir izvietota šī slimnīca, likteni. Atgādināšu, ka līdz Otrajam pasaules karam tagadējā Daugavpils prettuberkulozes slimnīcas ēka piederēja Tieslietu ministrijai. Tagad Tieslietu ministrija vēlas šo ēku pārņemt savā pārziņā, izvietot tajā savas iestādes, bet prettuberkulozes slimnīcas īres līgums ir spēkā tikai līdz 1997.gada 1.oktobrim. Tātad vēl dažus mēnešus šī slimnīca atradīsies šajā ēkā. Mūs satrauc un interesē tas, uz kuru ēku tad šī slimnīca tiks pārvietota, jo mēs zinām, ka saslimstība ar tuberkulozi katastrofāli pieaug Latvijā. Tā ir nabadzības slimība, un ar to saslimst gan bezdarbnieki, gan cilvēki no nelabvēlīgām ģimenēm, gan pensionāri. Protams, šo slimnieku ietekme arī uz apkārtējiem ir postoša, un šī slimība izplatās, tātad sāk saslimt arī inteliģences cilvēki, parādās saslimstība arī bērnu vidū, un līdz ar to mēs redzam, ka agrāk Daugavpilī, piemēram, jaunu saslimušo ar tuberkulozi skaits bija 28, turpretī 1996.gadā bija saslimuši jau 73 cilvēki, tātad trīs reizes vairāk. Es domāju, ka šogad šī aina būs vēl sliktāka. Šobrīd Daugavpilī ir 192 aktīvi saslimušie un 127 stacionārie slimnieki, tāpēc mūs uztrauc šis jautājums: kas notiks, beidzoties šim īres līgumam šā gada oktobrī? Kur turpmāk izvietosies šī slimnīca Daugavpilī? Un, ja netiek atrisināts jautājums pašvaldībā, tad arī valdībai... Domāju, ka tomēr, neskatoties uz to, ka pašvaldībai ir jāmeklē šīs iespējas, arī valdībai ir jādomā par draudošo traģisko situāciju tagad, tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus par to, kā valdībā tiks risināts jautājums par ēkas piešķiršanu prettuberkulozes slimnīcai un kā, jūsuprāt, vērtējama neskaidrība attiecībā uz ēkas piešķiršanu Daugavpils prettuberkulozes slimnīcai laikā, kad reāla kļūst tuberkulozes epidēmijas izplatība Latvijā. Un mēs saņemam jocīgu atbildi no jums, ka jūsu, Labklājības ministrijas, rīcībā nav tādas informācijas, ka tuberkulozes slimnīcas pārvietošana citās telpās apdraudētu valsts pasūtījuma izpildi tuberkulozes ārstēšanā attiecīgajā reģionā. Protams, ja slimnīcu pārcels uz citu ēku, tad nebūs nekādu uztraukumu ne jums, ne citiem, bet šobrīd ir šis uztraukums, jo kura tad ir tā ēka? Mēs rakstījām arī Vidavskim, arī Vidavskis ir sniedzis izvairīgu atbildi par to, ka tikai projektu līmenī tiek domāts un ka domāšot vēl līdz gada beigām, lai gan īres līgums beidzas oktobrī.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Mani patiešām aizkustina dažu deputātu rūpes cīņā pret saslimstību ar tuberkulozi Daugavpilī, par Daugavpils slimnīcu izvietojumu un, protams, arī par tuberkulozes problēmas risināšanu nākotnē. Es varētu paskaidrot, ka jau divus gadus... apmēram pusotru gadu mēs risinām jautājumu kopā ar Daugavpils pašvaldību, ar Daugavpils domi par ārstniecības iestāžu infrastruktūras sakārtošanu Daugavpilī. Daugavpilī ir tāda interesanta situācija, ka šodien šajā pilsētā, kurā ir 150 tūkstoši iedzīvotāju, ir deviņas slimnīcas (tas domāts tā vidēji), un to ir apmēram trīs reizes par daudz.

Principā, ja mēs konkrēti runājam par tuberkulozes jautājumu, tad šobrīd ir divas versijas par to, kur turpmāk varētu ārstēt tuberkulozi, jo patiešām šī Tieslietu ministrijai piekritīgā ēka nav pārāk piemērota tuberkulozes slimnīcai. Pašreiz Daugavpils pilsētas pašvaldība strādā pie jautājuma par dzemdību nama pārvietošanu uz Daugavpils daudzprofila slimnīcu, bet tas, protams, prasa zināmus ieguldījumus. Un tad tuberkulozes slimnieku ārstēšanai tiktu nodota ļoti skaista ēka - Daugavpils dzemdību nams, kas šobrīd ir aizpildīts apmēram 30% apmērā no viņa jaudas. Protams, ir vajadzīgi arī zināmi kapitālieguldījumi rentgena infrastruktūras attīstīšanai un tā tālāk.

Otrs variants ir tāds, ka varētu pārvietot arī uz Daugavpils centrālo slimnīcu vai uz onkoloģijas slimnīcu. Es arī pāris reižu esmu runājis par onkoloģisko slimnieku ārstēšanas problēmām Daugavpilī un Austrumlatvijā. Šī ēka būtu daudz piemērotāka, manā uztverē, jo tur būtu vajadzīgi mazāki kapitālieguldījumi. Vienīgās grūtības ir tās, ka Daugavpils pilsētas mērs Vidavska kungs pirms vēlēšanām bija devis solījumu onkoloģiskās slimnīcas kolektīvam, ka viņus nepārvietos uz daudzprofila slimnīcu.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jums atvēlētās minūtes ir pagājušas.

J.Viņķelis. Jā, paldies! Es labprāt par šo padiskutētu, varat droši pie manis griezties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek... (No zāles deputāte J.Kušnere: "Papildjautājumiem nevajag pieteikties!") Par jautājumu nr.9. papildjautājumus nevajag uzdot rakstiski. Labi, Kostandas kungs! Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Tātad pirmais papildjautājums. Saprotiet, šeit nav par šo tematu ko gari diskutēt. Ir maijs, bet 1.oktobrī beidzas īres līgums. Kamēr jūs te spriedīsit variantus par onkoloģisko slimnīcu vai dzemdību namu... Neatkarīgi no tā, uz kuru vietu jūs to pārvietosit, pasakiet konkrēti, izlemiet maijā! Jūs taču pats saprotat, ka, kamēr tuberkulozes slimnieki ir šajās telpās, tikmēr tur var ārstēties, tur ir izvietotas gultas un tā tālāk, bet, kamēr jūs pieņemsit šo lēmumu kopīgi ar pašvaldību... Tad vajadzēs remontēt un piemērot šīs jaunās telpas. Cik tas maksās un kas par to maksās - vai jūs uz šo jautājumu varat atbildēt? Cik izmaksās šī pārvietošana, kad sāks remontdarbus un kad viņus pabeigs? Un vai tiešām jūs tagad, maija vidū, varat konkrēti pateikt, ka, jā, 1.oktobrī slimnīcas personāls mierīgi pāries uz jaunām telpām un sāks tur darbu? Vai arī būs tā, ka pienāks 1.oktobris, slimnīca tur vairs atrasties nevarēs, bet jauna varianta nekāda nebūs, un arī līdzekļu jaunu telpu remontēšanai nebūs? Jūs saprotat to vai ne?

Sēdes vadītājs. Atbild Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Varbūt, Kostandas kungs, es jums pastāstīšu mazliet par veselības aprūpes finansēšanas kārtību, (Starpsauciens: "To pēc tam! Individuāli!") lai arī jūs varētu mazliet saprast to problēmu, par kuru mēs runājam. (Starpsauciens: "Konkrēti!") Jā, katrā ziņā ietekmēt Daugavpils pilsētas pašvaldības īpašumu un pateikt, kā pašvaldībai jārīkojas ar savu īpašumu... Tas pamatā ir Daugavpils pilsētas pašvaldības, tas ir Daugavpils pilsētas domes jautājums. Un es patiešām netaisos strādāt ar Daugavpils pilsētas īpašumiem. Tuberkulozes ārstēšanai budžetā ir paredzēta nauda, un ir vienalga, kur tas slimnieks atradīsies, - vai pašreizējā tuberkulozes slimnīcā vai kur citur, jo viņš saņems to, kas ir valsts budžetā viņam paredzēts un garantēts.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Kostandas kungs.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Skaidrs, es saprotu, ka jums ir vienalga, vai to slimnieku ārstēs Daugavpilī vai viņam būs jākuļas kaut kur uz Rēzekni vai vēl kaut kur citur. Pilnīgi saprotu jūsu šo pozīciju!

Bet man vēl ir tāds papildjautājums. Pirmkārt. Tātad jau 1995.gadā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums par Daugavpils prettuberkulozes slimnīcas pārcelšanu uz Daugavpils cietokšņa hospitāļa telpām. Kāpēc šis 1995.gada valdības rīkojums netika izpildīts? Un bez tam jūs šeit sakāt, ka valdība nevar neko iespaidot attiecībā uz to, jo tā ir pašvaldības lieta. Paklausieties, šī ēka, kur tagad atrodas slimnīca, ir Tieslietu ministrijas īpašums. Tieslietu ministrija, man šķiet, ir valdības sastāvdaļa. Jeb vai jau kaut kādu laiku nav? Ja nevarat atrast nekādu citu variantu, šobrīd nevarat atrast naudu un nezināt, uz kurieni pārcelt slimnīcu, tad, lūdzu, pieņemiet valdībā lēmumu, lai Tieslietu ministrija uz gadu atliek šo ēkas pārņemšanu, lai tā slimnīca funkcionē vēl gadu, kamēr jūs izdomāsiet savus desmit variantus un atradīsiet finansējumu.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Jā, jūs patiešām pareizi teicāt. Latvijā ir deviņas valsts tuberkulozes slimnīcas, un es domāju, ka slimniekam nav lielas starpības, tā kā šī ārstēšanās ir diezgan ilgstoša, kurā vietā viņš ārstējas. Bet arī to slimnīcu ir par daudz šobrīd. Un otrs ir jautājums par to, ka šodien mēs risinām problēmu par šo slimnīcu skaita samazināšanu, nevis paplašināšanu. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Vajag godīgi atbildēt, ka gribat slēgt šo slimnīcu!") Es absolūti negribu šo slimnīcu slēgt, patiešām nav nevienu brīdi bijusi runa par slēgšanu, ir vienkārši runa par to, kurā ir vislabāk, visefektīvāk šo naudu iztērēt šo slimnieku ārstēšanai, nevis milzīgas infrastruktūras uzturēšanai.

Sēdes vadītājs. Astoto jautājumu mēs pārcēlām. Devītais jautājums - deputātu jautājums Ministru prezidentam Šķēlem. Kā pakļautībā tiks nodoti rajonu padomju pārziņā esošie bērnunami - patversmes pēc rajonu padomju likvidēšanas un kādi ir to finansēšanas risinājumi? Jautājuma motivācijai vārds deputātam Kostandam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Ministru kabineta pārstāvji! Protams, valstī tiek gatavotas vērienīgas administratīvi teritoriālās reformas, neprasot, ko iedzīvotāji par to domā, un neprasot, ko par to domā pašvaldības. Rīgā ir jau sagatavots projekts, likumprojekts, par to, un mēs esam, protams, jau šeit, Saeimā, arī izlēmuši konceptuāli par to, ka rajonu padomes tiek likvidētas. Un, braucot uz vietām, tiekoties ar cilvēkiem un pašvaldību vadītājiem, mēs jautājām, kas notiks tagad ar daudzām tām funkcijām, kuras līdz šim bija rajonu padomju pārziņā un kurām nāca finansējums caur pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, kas tika ieskaitīts rajonu budžetā. Lūk, viena no šādām iestādēm tātad ir šīs bērnu patversmes. Bērnu patversmju uzturēšana. Piemēram, aizbraucot uz Ludzas rajona Isnaudas pagastu, uzzinām, ka viņus uztrauc pagasta pašvaldība - kas tagad notiks. Vai tagad šai pagasta pašvaldībai, mazajam Isnaudas pagastiņam, nāksies šo bērnunamu pašiem finansēt? Vai tur pēkšņi tagad domāts tāds variants, kā ir rakstīts jūsu atbildē, - ka minētās iestādes "tiek nodotas to pašvaldību pārziņā, kuru teritorijā tās atrodas, un citas pašvaldības, kas izmanto šo iestāžu pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, par to veic samaksu savstarpēju norēķinu veidā"? Nu paklausieties: ja iepriekšējos gados - 1994./95.gadā un daļēji arī 1996.gadā - pašvaldības ar to budžetu, kas tām bija, spēja kaut kādā veidā darboties un nodrošināt savu funkciju veikšanu, turpretim 1997.gads ir kritisks pašvaldību darbībā. Nākušas klāt bērnudārzu audzinātāju algas. Neviens nav prasījis, kur ņems pašvaldība šos līdzekļus. Meklē, kur gribi! Nākusi klāt pagastu tiesas uzturēšana, pieaug izmaksas par elektrību, jo tarifi ceļas; telefona pakalpojumu izmaksas, un tā tālāk. Tiek samazināta jau šogad sociālās palīdzības sniegšana trūcīgajiem iedzīvotājiem pagastos. Pagasti nezina, kā savilkt kopā galus saviem budžetiem. Ieņēmumu daļa tur nepildās, un pagastu pašvaldības šobrīd joprojām, maijā, nav apstiprinājušas savus budžetus. Gads jau pusē, bet šāgada budžeti vēl nav apstiprināti, kaut gan jāgatavojas jau nākamā gada budžetu pieņemšanai. Un tagad mēs mierīgi, ar brīvu roku lemsim, ka mēs taisīsim reformu un nodosim bērnunamus un patversmes vietējām pašvaldībām, lai tad vai nu viena pašvaldība to uztur un no citām prasa naudu šo savstarpējo norēķinu veidā, vai... tātad, kā jūs rakstāt, otrs variants ir tāds: "Minētās iestādes tiek veidotas kā vairāku pašvaldību kopīpašums." Tātad - kolektīva atbildība par šīm bērnu patversmēm. Vai tiešām jūs domājat, ka šādā veidā, vienkārši nokratot atbildību no valsts un uzgrūžot to vietējām pašvaldībām... Mēs vienkārši panāksim to, ka šie bērnunami, šīs patversmes, paliks bez jebkāda finansējuma, jo neredz neviena pašvaldība ne mazāko iespēju, ka viņas varētu ņemt un veikt šīs funkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz valsts ministrs Ēriks Zunda. Lūdzu!

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Papildus rakstiski sniegtajai atbildei gribu paskaidrot to, ka šo iestāžu pārņemšanu un šo funkciju pārņemšanu, kas saistīta ar šo iestāžu apkalpošanu, varētu atvieglot tas, ka notiek pašlaik finansēšanas reorganizācija, jo mēs pārejam no sistēmas, ka tiek finansēta iestāde, uz sistēmu, ka tiek finansēts indivīds, kas izmanto šīs iestādes pakalpojumus. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kā pārziņā vai pakļautībā, vai īpašumā atrodas iestāde, nauda atradīs šo iestādi, ja vien indivīds izvēlēsies šo iestādi. Līdz ar to šeit nebūtu īpašas problēmas, nododot funkcijas, ko pildīja rajonu pašvaldības, vietējām pašvaldībām - pilsētām un pagastiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Mans papildjautājums ir vienkāršs. Vai jūs, kā valdības pārstāvis, garantējat, ka, nododot šīs funkcijas vietējām pašvaldībām, finansējums arī tiks nodots tām līdzi, nevis viņiem būs jāsameklē pašiem šis finansējums?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

Ē.Zunda. Pilnīgi skaidrs, ka, nododot funkcijas, tiek nodots līdzi arī finansējums, jo citādi nav jēgas reformai. Tāpat kā nebūtu jēgas arī pirms reformas, ja šo funkciju veikšanai nebūtu naudas.

Sēdes vadītājs. Vairāk jautājumi papildus uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts. Nākamais ir 10.jautājums. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram, kā pakļautībā tiks nodoti šobrīd rajonu padomju pārziņā esošie veco ļaužu pansionāti pēc rajonu padomju likvidēšanas un kādi ir to finansēšanas risinājumi.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi, ministra kungs! Jautājuma motivācija ir tāda pati kā iepriekšējā gadījumā, tāpēc es to neatkārtošu, arī papildjautājumus es vairs neuzdošu. Es vienkārši gribu, lai jūs arī šajā gadījumā, runājot par veco ļaužu pansionātiem, apstiprinātu to, ka finansējums nāks līdzi šīm nododamajām funkcijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rakstiska atbilde deputātiem tātad ir. Atbildi sniedz ministrs Zundas kungs. Lūdzu!

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Tieši tāda pati atbilde ir tāpat kā tieši tāds pats jautājums. Es vēlreiz apstiprinu, ka līdz ar funkcijām reformas laikā tiek dots arī finansējums, jo citādi nav tam jēgas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamo jautājumu - 11.jautājumu - mēs nolēmām pārcelt. 12.jautājums. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un zemkopības ministram par aprēķiniem, cik lielā mērā sadārdzināsies gaļas produkcija, kad lopus kaus tikai sertificētajās lopkautuvēs, un kā valdība gatavojas kompensēt bērnu ēdināšanas izmaksu palielināšanos.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja valstī tiek veikti kādi saimnieciski pasākumi, tad parasti prognozē, kādi būs ienākumi un kādi būs izdevumi. Tā dara ikviens saimnieks, uzņēmējs, privātīpašnieks. Šķēles kungs vairākkārt ir presē uzsvēris šādu teikumu vai teikuma daļu: "Latvija ir viens liels uzņēmums." Nevar saprast, vai tas bija tikai deklaratīvs teikums, vai tas tiek arī realizēts dzīvē, jo mēs neesam saņēmuši šajā atbildē, kas ir piesūtīta deputātiem, nekādus aprēķinus par to, vai bija šīs prognozes vai nebija. Te ir vienkārši atruna, ka tādas vispār nav bijušas, jo tās izmaksas nebūšot lielas. Tāpēc tomēr gribētos zināt, kādas tad tās cenas būs, kādi tomēr tie aprēķini bija. Es nedomāju, ka godātie valdības locekļi domā, ka sertificētās lopkautuves iekārtosies pašas no sevis, bez jebkādiem līdzekļiem, bez jebkādiem kapitālieguldījumiem.

Nākamais jautājums. Kādas iedzīvotāju grupas šīs cenu izmaiņas ietekmēs? Būs daudzas un vairākas grupas. Varbūt ne tikai tās, kas ir norādītas mūsu jautājumos. Respektīvi, bērni. Kam un kādā kārtībā būtu jākompensē maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām, tas ir, bērniem, invalīdiem, pensionāriem?

Kāpēc tāds jautājums? Jautājums ir saistīts ar to, ka Eiropas savienība prasa sakārtotu ekonomiku valstī. Tā tas varētu būt, un tā tas ir. Taču Eiropas savienība, neaizmirsīsim, prasa arī atbilstošu ekonomisko situāciju, atbilstošu sociālajām garantijām. Kur tad paliek tā? Un mums iznāk šī dilemma: par visu maksā nodokļu maksātāji. Valsts mums nav atbildīga ne par ko. Nepārtrauktie pārkārtojumi un reformas izvelk no cilvēku makiem tos dažus santīmus, kas tur vēl atlikuši.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Roberts Dilbas kungs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Es tikai vēl gribu piebilst, ka tas nav aprēķins, bet civilizētās valstīs tādas ir prasības. Prasības attiecībā pret patērētāju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kušneres kundze vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Dilbas kungs! Jūs neatbildējāt uz jautājumu. Un jautājums ir tāds (es to vēlreiz atkārtošu, varbūt savādāk formulējot): ja valdības pasākumi un rīcība ir bijusi par pārtikas produktu cenu sadārdzināšanās iemeslu, tad valdībai ir jābūt par to atbildīgai; kā tas izpaužas?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dilbas kungs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Es vēlreiz gribu atkārtot: ir minimālās prasības, un šajā gadījumā visminimālākā prasība sakārtot sistēmu, izveidotu civilizētu sistēmu. Iedomājieties, kādi zaudējumi rodas, ja nonāk līdz nelaimēm. Ja, kaujot pa krūmiem, nelabvēļi izplata slimības, tad sabiedrībai un valstij, valsts budžetam trīs reizes, varbūt desmit reizes dārgāk, daudz dārgāk tas izmaksā. Tātad tās sekas, kas tad rodas, ir daudz reižu dārgākas un tās var nest daudz ļauna.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Kušneres kundze. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Jūs tā arī neatbildējāt, par cik sadārdzināsies pārtikas produktu cenas. Bet nākamais jautājums ir tāds. Jūs minējāt šīs nelaimes, kas var notikt, ja nav šīs sertificētās lopkautuves. Sakiet, lūdzu, Dilbas kungs, kas būs tad, ja bērni no bada sāks mirt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Es gribu teikt, ka mums bērni nemirs no bada, bet visļaunāk ir tiešām tad, ja viņi cieš no šiem nesertificētajiem iepirktajiem produktiem, no lopiem. Tās ir vislielākās nelaimes, diemžēl. Tā tas arī iepriekš bija. Un sevišķi tas ir saistīts ar liellopiem, jo liellopus, it sevišķi teļus, kauj, kur pagadās, un tieši teļa gaļu lieto bērnudārzos, un tieši bērni to lieto. Un tā ir vislielākā nelaime.

Sēdes vadītājs. Paldies. 13.jautājumu mēs nolēmām pārcelt uz nākamo sēdi. 14.jautājums. Deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram par izmaksām viena cilvēka izglītībai Latvijas valstī. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti un ministra kungs! Mēs, trīs profesori Rubins, Zelgalvis un Liepa, finansists Valdmanis un ārsts Ozoliņš, uzdevām jautājumu: cik izmaksā viena cilvēka izglītība Latvijas valstij? Mums tiešām tas interesē, jo izglīto gan Latvijas pilsoņus, gan nepilsoņus. Liels pārsteigums mums bija. Es varu sagaidīt vienalga kādu summu, jebkādu summu var uzrakstīt, bet liels pārsteigums mums bija, ka var atbildēt, ka nav zināms, cik izmaksā izglītot vienu skolēnu, sniegt viņam pamatskolas un vidusskolas izglītību. Ka ministrija to nezina. Paklausieties, nu kā tad ministrija var sastādīt budžetu? Kā var strādāt pie šiem jautājumiem, ja to nezina?! Atbildē gan teikts, ka, tā kā vispārizglītojošo skolu uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldības, kuru teritorijā atrodas skolas, ministrija nav informēta par plānotajiem 1997.gada izdevumiem šiem mērķiem. Bet nu pasakiet mums, cik izmaksāja viena skolēna izglītošana 1995.gadā, 1996.gadā? Ministra kungs, Celmiņa kungs, jūs taču pārņēmāt ministriju no iepriekšējā ministra, no mūsu cienījamā deputāta "tçvzemieša" Māra Grīnblata kunga. Varbūt Māris Grīnblata kungs var jums pastāstīt. Viņš vairāk nekā gadu nostrādāja ministrijā. Viņš noteikti zina, cik tas izmaksā. Viņam vajadzētu zināt, cik izmaksā viena skolēna izglītošana. Kur paliek tā nauda, kas ieplānota tai izglītošanai? No visiem Latvijas bērniem, kuriem jāiet skolā, 15 000 neiet skolās. Kur tā nauda paliek? Mēs te daudz diskutējam par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu dot pilsonību cilvēkam, kas Latvijā dzimis, audzis, ieguvis visu izglītību, tas ir, 22 gadus te nodzīvojis. Vai viņam vajadzētu dot pilsonību vai ne? "Tçvzemieši" saka, ka nē. Es domāju, ka jā. Ja nē, tad pasakiet, cik izmaksāja tā izglītība. Jā, Tabūna kungs, varbūt jūs, Sadarbības padomes loceklis, varētu pateikt, cik izmaksā tā izglītība. Jūs taču tur tagad faktiski būsit viens no līderiem, kad "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK apvienosies, tā mēs saprotam. Es domāju, ka jūs tur visus nobīdīsit malā. Nu attiecībā uz to izglītības jautājumu vismaz uzziniet, cik izmaksā tā izglītība, lai mēs varam tālāk domāt, plānot budžetu, citādi, saprotiet, tas budžets... nevienam nekas nav zināms, tā ir viena mīkla, cik katrs pasaka, tik ir. Cik vajag naudu, tik atrod.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas nav noslēpums, cik izmaksā izglītība. Un šeit mēs esam arī parādījuši šos skaitļus, cik izmaksā augstākā izglītība, cik vispārējā izglītība, bet jautājums ir par pašvaldību ieguldījumiem attiecīgās skolas ēkas uzturēšanā, remontā. Un tie ir ļoti atšķirīgi izdevumi. Tātad katrs skolēns attiecīgās pašvaldības skolā patērē, nu, ja vidēji rēķina uz vienu skolēnu, ļoti atšķirīgu summu. Ja, piemēram, konkrētajā gadā pašvaldība skolā veic kapitālo remontu, šie līdzekļi tādā gadījumā ir jāsadala attiecīgajā gadā uz ikvienu skolēnu un tad šī summa varbūt parādīsies pat nerentabli liela, bet pēc tam varbūt kādus 10 -12 gadus šajā skolā nebūs kapitālais remonts jāveic un šī summa būs ievērojami mazāka. Tātad šie rādītāji faktiski neko neraksturo.

Kas attiecas uz augstāko izglītību, mums tiešām ir jāpadomā par normatīviem. Tiem vajadzētu būt atkarīgiem nevis no piederības pie ministrijas, bet gan no konkrētas specialitātes, ko apgūst attiecīgais students. Šobrīd Eiropā pāriet uz šādiem normatīviem, un es domāju, ka arī mēs nākotnē to varēsim realizēt.

Kas attiecas uz darba algām, mums ir skaidrs, cik tās izmaksā, un šeit deputāti balsoja par budžetu un arī zina, kādu summu apstiprinājām.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Celmiņa kungs, vai jums ir zināma, teiksim, konkrēta summa, cik izmaksā viena bērna izglītošana no 1.klases līdz 11.klasei? Ja jūs nezināt pašreiz to summu, cik tas izmaksāja 1996.gadā, tad jūs varbūt mums rakstiski atbildēsit mazliet vēlāk. Un vai jums ir zināms, cik daudz bērnu un jauniešu mācās Latvijas skolās un augstskolās un cik no tiem ir pilsoņu un cik nepilsoņu? Vai varbūt mums vajadzēs rakstiski tādu jautājumu jums uzdot? Jo, teiksim, plānojot citu gadu budžetus, varbūt mēs varam lūgt, teiksim, Krievijai vai kādai citai valstij, kuras pilsoņus mēs izglītojam mūsu valsts skolās, lai viņi samaksā par viņu izglītību.

Sēdes vadītājs. Atbild ministra kungs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Es varu paskaidrot, ka šajā atbildē, kas ir sagatavota, ir redzams, ka vidējais darba samaksas normatīvs uz vienu skolēnu 1997.gadā ir 142,95 lati plus 1 lats un 66 santīmi, kas ir paredzēti skolēniem mācību grāmatām. Tātad šīs izmaksas šeit ir parādītas. Es brīnos, ka Rubina kungs tās neredzēja. Un es paskaidroju, ka saimnieciskie izdevumi skolu uzturēšanai ir katrai skolai ļoti atšķirīgi un individuāli. Un varbūt pat nevar vienmēr tos uzskatīt par izdevumiem viena skolēna uzturēšanai. Mums ir gadījumi, kad skola atrodas vēstures un kultūras piemineklī vai arhitektūras piemineklī. Tādā gadījumā ir jāparedz papildu līdzekļi skolas ēkas uzturēšanai - kā pieminekļa uzturēšanai. Nevar vienmēr tos uzskaitīt kā izdevumus uz vienu skolēnu. Bet darba algas izdevumi mums ir skaidri.

Kas attiecas uz jautājumu, vai mēs kaut kā savādāk finansējam skolēnus nepilsoņus, tas ir likuma jautājums. Šī finansēšana tiek veikta atbilstoši tai likumdošanai, kāda šobrīd ir spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek, jo Rubina kungs uzdeva divus jautājumus, uz kuriem ministrs atbildes sniedza.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu jautājums zemkopības ministram par lauksaimniecības izglītības sistēmas reorganizāciju.

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Kostandam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Ministru kabineta pārstāvji! Frakcijas "Latvijai" deputāti, apmeklējot rajonus, pagastus un pilsētas, apmeklēja arī daudzas arodskolas, un jāsaka, ka arodskolu vadību uztrauc tas, kas notiks ar arodizglītības iespējām Latvijā. Tas uztrauc arī lauciniekus, zemniekus, lauku jaunatni, jo mēs dzirdam par to, ka, lūk, notiekot skolu tīkla optimizācija. Citiem vārdiem sakot, kā tikko kā attiecībā uz slimnīcām paskaidroja ministrs Viņķelis, optimizācija nozīmē faktiski slēgšanu. Redzam, ka izveidojas savā ziņā tāds tā kā "melnais saraksts" ar 18 arodmācību iestādēm, par kurām nav skaidrs, kas ar tām notiks tālāk, vai tās būs Izglītības ministrijas pakļautībā vai tiks nodotas optimizēšanai vietējām pašvaldībām, respektīvi, slēgšanai, un tas uztrauc arī mūs, frakcijas "Latvijai" deputātus.

Jautājums ir par to, ka skolēniem laukos nebūs ne kur iegūt pamatizglītību, ne kur iegūt arodu. Un kas tad laukos ir galvenais? Galvenais tur ir lauksaimniecība. Tātad, ja lauku bērniem nebūs iespējas apgūt lauksaimniecības specialitātes, tad iznāks tā, ka lauku bērniem vienīgā iespēja paliks iet kaut kur mežā lasīt ogas un sēnes, ja tādas varēs kaut kur atrast, un tas ir viss. Viņiem nebūs ne pamatizglītības, ne amatizglītības. Tāpēc mēs sagatavojām šos jautājumus valdībai, lai rastu skaidrību. No atbildes redzam to, ka Zemkopības ministrija uzraksta mums teikumu, ļoti interesanti formulētu, ka, lūk, pastāvošā situācija, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, zemi, mežiem un cilvēkiem, prasa no Zemkopības ministrijas lielu atbildību šo skolu likteņu izlemšanā, un tad seko uzskaitījums, kurā viens no variantiem ir nodot šīs iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā; otrs, par ko iestājas tieši Zemkopības ministrija, ir tās nodot pašvaldību pārziņā. Es gribētu, lai ministrs nāktu un paskaidrotu, ko tad tas nozīmē un kāpēc Zemkopības ministrija tik ļoti grib atkratīties no šīm mācību iestādēm, nodot tās pašvaldībai. Ar kurām pašvaldībām tad viņa ir to pārrunājusi? Kuras tagad ņems un finansēs šīs mācību iestādes? Kuras ir tās bagātākās pašvaldības?

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms ministra kungs atbild, Valdmaņa kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

Acumirkli, ministra kungs, atvainojos.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Radioklausītāji! Masu mediji! Mēs jau šodien redzējām, kā Čepāņa kungs domā, - ka nosaukt kaut ko par noziedzīgu ir liels, liels grēks, bet nosaukt visu Saeimu par muldētavu - tas ir pieļaujams. Mēs arī redzam, kā viņš māk skaitīt. Rubina kungs uzkāpa tribīnē vienu reizi, bet sāk skaitīt, ka bija divi jautājumi... Es esmu ierosinājis medpunktā, lai mēs iegādātos pārbaudes aparātus un redzētu, kurš ir "iemetis" un kurš nav. Bet tas, ka liedz otro reizi uzstāties un uzdot jautājumu... Rubina kungs neprasīja papildu laiku; manuprāt, varēja prasīt otru jautājumu, bija laiks priekš otrā jautājuma.

Šitā kategoriskā Valdmaņa vajāšana manu popularitāti tikai ceļ. Bet es domāju, ka Čepāņa kungam vajadzētu saprast, ka viņš ir pilnīgi nepiemērots tam amatam, ko viņš pilda, un ka viņam vajadzētu drusku apdomāt, kā viņš rīkojas.

Manuprāt, Kārtības rullis tika un tiek smagi pārkāpts. Šodien Saeimā bija izteicieni, kas ir pilnīgi pret Saeimas cieņu: Saeima it kā esot muldētava. Vai tas saskan ar Saeimas cieņu? Mīļie draugi, tas tā nav. Un tad, kad uzkāpj tribīnē uz viena jautājuma laiku un izsaka divus teikumus, tie nav divi jautājumi. Čepāņa kungs, es domāju, ka vajadzētu likt uz balsojumu jūsu spējas vadīt Saeimas sēdi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paskaidroju jums un Valdmaņa kungam (kaut gan neceru uz sevišķu izpratni), ka Kārtības ruļļa 122. panta sestā daļa paredz uzdot divus papildjautājumus, ne vairāk. Rubina kungs vienas minūtes laikā uzdeva divus papildjautājumus, uz kuriem ministrs sniedza atbildi. Kārtības rullī nav ne vārda teikts par to, cik reizes kādam ir jākāpj tribīnē, bet tur ir runāts par to, cik jautājumus papildus var uzdot. Kā man šķiet, Kārtības rullis pārkāpts šajā gadījumā netika.

Rakstiska atbilde uz darba kārtības 15. jautājumu ir. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Roberts Dilba.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Jā, atbilde ir sniegta rakstiski. Es gribētu tikai piebilst, ka tiešām mums ir jāsakārto šis jautājums, jo vissmagāk ir tad, kad ir neskaidrības. Es varu pateikt to, ka Zemkopības ministrijas komisija kopīgi ar Izglītības ministrijas komisiju līdz šim visu laiku strādāja pie šiem variantiem un arī turpina to darīt, lai būtu pilnīga skaidrība un lai šis process noritētu normāli. Un pats svarīgākais: es arī esmu kategoriski pret to, ka šīs skolas tiktu likvidētas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Pirmais papildjautājums. Vai tad, ja nodos šīs 18 apmēram arodskolas vietējām pašvaldībām, tām tiks nodots arī attiecīgais finansējums? Jeb vai šīm pašvaldībām tas būs jāmeklē pašām? Un nav īsti skaidrs vēl kāds jautājums. Šeit jūs minat, ka 1996. gadā veicāt aptauju par 13 pašvaldību gatavību pārņemt lauksaimniecības mācību iestādes. Tad bija cits gads, bija cita situācija. Arī finansiālā ziņā bija cita situācija pašvaldībām. Kā tas būs tagad? Vai arī 1997. gadā šīs pašas pašvaldības apstiprinās to? Par to es, protams, šaubos, jo jūs rakstāt, ka rajonu padomes vairs neeksistēs. Tāpēc nāciet, lūdzu, un paskaidrojiet sīkāk šo jauno situāciju, kāda ir izveidojusies attiecībā uz pašvaldību gatavību un finansējumu. Vai viņas pašas meklēs šo finansējumu, vai valsts to dos līdzi?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Es saprotu, ka ir divi jautājumi. Pirmais. Finansējums tiek nodots, tā ka par finansējumu nav nekādu problēmu. Otrs jautājums. Tiešām, šeit ir nedaudz atšķirību, salīdzinot ar pagājušo gadu, un tāpēc tas viss tiek precizēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kostandas kungs, trešo papildjautājumu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Otro. Tas, par ko es runāju, bija pirmais papildjautājums ar divām daļām.

Tātad otrais papildjautājums. Jūs rakstiskajā atbildē rakstāt, ka prognozējamā darba ražīguma kāpināšana lauksaimniecības sektorā nosaka lauksaimniecības profila izglītības samazināšanos jau tuvākajos gados. Kas ar to ir domāts? Kādā veidā jūs te nāksiet un kāpināsiet to ražīgumu, ja samazināsies lauksaimniecības profila izglītība tuvākajos gados? Kā jūs varat šo atbildes teikumu izskaidrot mums, deputātiem?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Jā, situācija laukos ir tiešām tāda, ka mums laukos dzīvo vairāk nekā 40% cilvēku, kas ir vecāki par 60 gadiem. Ka tiešām ir liels samazinājums, un pie tam ļoti maz jauniešu paliek laukos. Tā ka, izvērtējot šos skaitļus un demogrāfisko situāciju valstī, tāda prognoze ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Imants Daudišs,

Indulis Emsis,

Aigars Jirgens,

Roberts Jurdžs,

Juris Kaksītis,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Andrejs Panteļējevs,

Normunds Pēterkops,

Atis Sausnītis,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 22. maijā pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute