Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. Pulkstenis ir deviņi. Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izsludinātajā Saeimas šā gada 20. marta sēdes darba kārtībā grozījumus - pārcelt 38. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", 39. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"), 40. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā", 41. jautājuma (likumprojekts "Amnestijas likums", 53. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"") un 54. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"") izskatīšanu uz otro sadaļu, iekļaujot tos pēc darba kārtības 18. punkta - lēmuma projekta "Par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi".

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Jūs runāsiet "par" vai "pret"? "Pret". Lūdzu.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man nav nekas pret to, ka komisijas "lobē" savus likumprojektus, bet tad, ja mēs dzirdam, ka tiek ierosināts uz augšu pacelt sešus vai septiņus, vai astoņus projektus, tad, manuprāt, tas ir drusciņ par daudz. Arī citām komisijām ir ļoti svarīgi jautājumi, arī Juridiskajai komisijai ir jautājums, uz kura izskatīšanu mēs gaidām vairākas nedēļas ļoti pacietīgi. Neapšaubot nevienas komisijas kompentenci vai svarīgumu, es tomēr lūgtu visus turpmāk atturēties no šādiem lūgumiem. Izņēmums varētu būt tad, ja šādi lūgumi ir par vienu vai diviem likumprojektiem, kas ir patiešām ārkārtīgi svarīgi.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, nebaidieties, lūdzu, no šā daudzuma, jo visi šie likumprojekti ir ļoti īsi un katra šā likumprojekta izskatīšana prasīs tikai dažas minūtes. Tie visi ir saistīti savā starpā, un, kas attiecas uz diviem pēdējiem, mēs esam Saeimas sēdē nobalsojuši par to, ka mēs tos šodien pieņemsim kā steidzamus otrajā lasījumā, un tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un nelieciet šķēršļus. Tas mums šodien tā kā tā ir jāizdara. Kopumā šo likumu pieņemšana prasīs dažus desmitus minūšu, un tāpēc nevajadzētu šoreiz satraukties, kāpt tribīnē un aģitēt, pirms neesat iepazinušies ar šiem dokumentiem.

Tā ka es lūdzu tomēr mūs atbalstīt, šos dažus desmitus minūšu piešķirt šo steidzamo likumu izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un nosauktos sešus likumprojektus iekļaut izskatīšanai otrajā sadaļā, iekļaujot tos pēc darba kārtības 18. punkta - lēmuma projekta "Par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Tātad atbilstoši iesniegumam mēs izdarām izmaiņas darba kārtībā.

Nākamais iesniegums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes darba kārtībā - iekļaut darba kārtības 67. punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"") un 63. punktu (likumprojekts "Ârstniecības likums") ceturtajā sadaļā pēc 24. punkta (likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām").

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Deputāti "par" vai "pret" nevēlas runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī šis priekšlikums tiek pieņemts un šīs izmaiņas tiek izdarītas.

Nākamais. Prezidijs ir saņēmis no Sociālo un darba lietu komisijas vēl vienu iesniegumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1997. gada 20. marta sēdes darba kārtībā - iekļaut darba kārtības 44. punktu (lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" izskatīšanai otrajā lasījumā") sestajā sadaļā pirms 33. punkta. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Deputāti "par" vai "pret" šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad arī šis priekšlikums tiek pieņemts un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Saimnieciskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Jūs runāsiet "pret"? Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Iesniegts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par grozījumiem Pilsonības likumā, kur formulēts: personu var uzņemt Latvijas pilsonībā ārpus kārtas pēc Valsts prezidenta ierosinājuma un ar Saeimas lēmumu... un tā tālāk. Katrā ziņā šis priekšlikums ir vērsts ne tikai uz grozījumu izdarīšanu ļoti būtiskā likumā, bet arī uz Latvijas Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Latvijas Valsts prezidenta pilnvaras izsmeļoši ir formulētas Satversmē, un šādu Valsts prezidenta institūcijai neraksturīgu funkciju pārlikšana uz viņu... Tas, ka tieši Valsts prezidents, šī persona, kura, kā Satversmē teikts, politisku atbildību nenes, būs tas "siets", caur kuru ies dažādi lūgumi par pilsonības piešķiršanu ārpus kārtas, ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Aicinu šādu projektu nenodot Saeimas komisijām, bet šādus jautājumus tomēr iepriekš rūpīgāk izdiskutēt starp frakcijām, ja šādi grozījumi vispār tiek ierosināti.

Sēdes vadītājs. "Par". Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es tikai varu komentēt: frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" nostāja šobrīd atgādina tādu kā strausa politiku - iebāzt galvu smiltīs un neko neredzēt. Vai arī tādu: cilvēks, slims cilvēks, lai viņam neuzbrauktu mašīna, vienkārši sēž mājās un neiziet uz ielas. Tā ka, manuprāt, pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem nav pēdējā laikā Saeimā ieguvusi sevišķi labvēlīgu skanējumu, un es domāju, ka šo jautājumu pārskatīt varētu. Un, starp citu, Valsts prezidentam, pēc likuma, ir paredzētas arī likuma ierosinātāja tiesības. Es nedomāju, ka šeit būtu īpaši pārkāpta Satversme.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 43, atturas - 11. Prezidija atzinums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" un "pret" runāt nevēlas? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas? Iebildumu nav? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Par ko mēs balsosim?") Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu: Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti... Par - 17, pret - 16, atturas - 6.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Godātie deputāti! Es aicinu, lūdzu piedalīties balsošanā, jo zālē ir acīm redzams kvorums. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 14. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Lujāna, Bekasova, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!")

"Par" ðo priekšlikumu vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Labdien, cienījamie kolēģi! Dzīve ir pierādījusi, ka pretēji agrākajām optimistiskajām prognozēm nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā praktiski nenotiek. Par galveno šķērsli tam uzskatāms Latvijas vēlētājiem neatbilstošais, ar dažādiem mākslīgiem ierobežojumiem pārblīvētais un grūti īstenojamais patlaban spēkā esošais Pilsonības likums. Var jau nemitīgi apelēt pie pagātnes atstātajām rētām, akcentēt latviešu nācijas pašsaglabāšanās nepieciešamību, taču tas ir arguments, kas runā pretī šodienas problēmu samazināšanai un sabiedriskās saskaņas veidošanai ar progresīva Pilsonības likuma palīdzību. Zinātnieki jau ir atklāti pauduši viedokli, ka latviešu nācijas pašsaglabāšanās un atjaunošanās ir atkarīga tikai un vienīgi no iekšējiem nācijas procesiem. Un tiem nu nekādi nevarētu traucēt saliedētības un vienotības, nevis nošķirtības veidošana sabiedrībā.

Pašreizējā naturalizācijas procesa ierobežojumi ieskicē divkopienu valsts veidošanas tendences. Politiskajā arēnā sevi arvien noteiktāk piesaka spēki, kas nepārprotami ieinteresēti sabiedrības striktā sadalīšanā pēc etniskās piederības. Piemēram, līdzās "Tçvzemei un Brīvībai" Rīgas Domē būs pārstāvēta arī Krievu partija. Likumdevēju pārlieku ilgi stūrī iedzītā pilsonības vai nepilsonības problēma valstī draud radīt sāpīgu bumeranga efektu. Vispirms jau, protams, pašu mājās.

Turklāt Latvijas starptautiskajai nozīmei un prestižam diez vai būs mazsvarīga arī Eiropas savienības un kaimiņvalsts - Krievijas attieksme un situācijas novērtējums, ko diemžēl šobrīd nevaram nosaukt par labvēlīgu. Vai civilizēto valstu saimē ir atrodams vēl kāds piemērs, kur jau trešajā paaudzē dzimušajiem bērniem tiek liegta pilsonība, kā tas pašreiz ir Latvijā? Ka tie, jau piedzimstot, tiek pasludināti par nepilntiesīgiem, kas liedz šos bērnus audzināt un izglītot par savas valsts - Latvijas patriotiem.

Esmu pārliecināts, ka visiem šeit klātesošajiem ir zināmas arī tās grūtības, ar kurām jāsastopas ģimenēs, kur kāds no to locekļiem ir nepilsonis, bet kāds pilsonis. Piemēram, vīram, izbraucot no valsts, ceļošanai nepieciešami vieni dokumenti, sievai - otri, bet bērnam - trešie.

Tāpat mēs bieži vien vietā un nevietā runājam par pilsoņu lojalitātes kritērijiem, bet vai kāds var noteikt, cik lojāls ir jauniesaucamais Latvijas armijas karavīrs, kuru izaudzinājusi un Latvijas valsti sargāt pavadījusi māte, kura ir nepilsone un kura tādējādi patiesi jūtas diskriminēta, jo cilvēki, pat vienas ģimenes ietvaros, ir spiesti dzīvot pēc atšķirīgām likuma normām. To varbūt varētu saprast, ja šādi gadījumi, kurus nupat minēju piemēros, būtu uz pirkstiem saskaitāmi, bet realitātē to ir lielais vairākums. Vai tas, jūsuprāt, tiešām ir normāli un atbilst civilizētas un modernas valsts likumdošanas pamatprincipiem?

Mēs uzskatām, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz pilsonību un vēlas to iegūt, ir jādod iespēja tikt uzņemtiem pilsonībā pēc iespējas ātrāk, īpaši ņemot vērā pašreizējos visiem zināmos naturalizācijas procesa gausos tempus. Būsim godīgi un atzīsimies kaut vai paši sev, ka šobrīd šī iespēja daudziem, pat tiem, kuri brīvi pārvalda latviešu valodu, ir liegta tieši šīs pašreizējās naturalizācijas secības dēļ. Vai nav saprotams, kāpēc valsts valodas zināšanas tika pārbaudītas divās valsts institūcijās - valsts valodas komisijā un Naturalizācijas pārvaldes komisijā? Tas nav normāli!

Nobeigumā ierosinu pārdomāt manis sacīto, ieklausīties pašiem sevī un izvērtēt, vai nav pienācis laiks beigt kultivēt ierūsējušos priekšstatus par Latvijas īpašo situāciju pilsonības jomā un reāli censties veidot Latviju par civilizētu un eiropeiski attīstītu valsti. Tāpēc lūdzu nobalsot par grozījumu Latvijas Pilsonības likumā nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Jūs jau nupat dzirdējāt vārdus "ierūsējuši priekšstati" par to kārtību, kāda pie mums patlaban ir. Protams, tas būtu pats labākais - lēnā garā ar rūsas kārtu pārklāt visu to, kas ir noticis ar mūsu tautu šajā 20.gadsimtā. Laikam jau nu nesanāks! Vienu, piedošanu, daudz labāk domātu projektu, kas groza Pilsonības likumu, nupat Saeima ar lielu balsu vairākumu noraidīja. Tagad, piedošanu, tomēr atkal parādās krietni "liesāks" un vājāks projekts. Runāt par diskrimināciju ir vienkārši smieklīgi. Es domāju, ka gandrīz katrs latvietis Latvijā prot divas, trīs vai pat vairākas valodas. Šie tā saucamie diskriminētie parasti prot vienu valodu un to pašu ne sevišķi labā līmenī. Tā ka diskriminācija ir viņu smadzenēs notikusi, un tā ir nākusi jau no dabas, no gēniem. Tā ka šo diskrimināciju laikam būs grūti apiet. Ja ir runa par iespējām naturalizēties, tad varu tikai atkārtot, ka nezin kāpēc tomēr vislielākie uztraukumi ir tad, ja ir runa par valodas apgūšanu.

Un tagad par šo konkrēto grozījumu. Ļoti jauki - bērni, kuri dzimuši Latvijā praktiski aptuveni jau no 1949.gada, tie varētu būt te dzimušie, jo ir runa, ka jānodzīvo pieci gadi Latvijā. Tātad 1944.gadā iebraukušie. Lūdzu, un ja viņi piecus gadus nodzīvo, tad pēc šī projekta 1949.gadā dzimušie, neprazdami latviešu valodu, automātiski kļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem. Vai jums neliekas, cienījamie autori, ka jums arī drusciņ vajadzētu par saviem gēniem padomāt?

Tālāk. Vēl viens ģeniāls teikums: "Vecāki savstarpēji vienojas par bērna pilsonību." Interesanti, kur un kā notiek šī vienošanās par bērna pilsonību. Tēvs ar māti divatā izdzer pudeli šņabja un garu pārrunu rezultātā beidzot vienojas, ka bērns būs, pieņemsim, kaut kāds... es nezinu, kurš pilsonis, bet tam nav absolūti nekāda sakara ar Latvijas Republikas pilsonību, jo šis teikums vienkārši nozīmē to, ka vecāki divatā var vienoties par jebkuras pilsonības ieteikšanu savam bērnam. Uz kāda pamata?

Tā ka, es domāju, tāda līmeņa projekts, nemaz nerunājot par viņa saturu, savā juridiskajā ziņā ir unikāls gara nabadzības piemērs. Un es aicinu viņu, protams, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - deputātu Golubova, Lujāna, Bekasova, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 40, atturas - 6. Saeimas Prezidija ierosinājums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Lagzdiņa, Mauliņa, Leitenas un Rugātes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti "par" vai "pret" šo atzinumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Lagzdiņa, Mauliņa, Leitenas un Rugātes iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms izskatām tālāk mūsu sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Lûdzam ieslēgt Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu".

Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta ceturtajai daļai, ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc vismaz piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, vienam runājot "par", vienam - "pret", ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu piecu deputātu iesniegumu.

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu!

"Par" vai "pret" - Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs runāsit "pret" vai "par"?

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai Latvijas valstī tiktu ievērots tiesiskums. Kā jau Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Bišera kungs atzīmēja, Saeima ir likumdevējs, tiesu vara un izpildvara ir šķirtas varas no likumdevējas varas.

Likumdevējas varai raksturīgs tas, ka likums tiek pieņemts, iztirzājot viņu komisijās. Komisiju darbs dod iespēju izvērtēt jebkuru darbību, jebkuru domu absolūti precīzi. Un atbilstoši Latvijas Saeimas un Latvijas Satversmes garam.

Tāpēc es aicinu neizskatīt šodien šo jautājumu, bet nodot to komisijām. Līdz ar to tiks dota iespēja šo jautājumu izvērtēt vispusīgi un neradīt precedentu, ka tās vai citas varas institūcija var izdarīt pieprasījumu un gūt rezultātu tikai vienpusēja pieprasījuma gadījumā.

Tikai vakar man tika dota pilna publicitāte, un, ja kādam interesē šis gadījums arī manā skatījumā jeb, pareizāk sakot, apvainotās puses skatījumā, lūdzu, iegādājieties vakardienas "Rîgas Balsi", un tur pirmo reizi man pa īstam ir dota iespēja izteikties.

Es aicinu noraidīt šodienas darba kārtībā šo priekšlikumu, iekļaujot viņu darbam komisijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais Krisberga kungs! Mandātu un iesniegumu komisijā mēs runājām par to, ka šo jautājumu vajadzētu pat jūsu labā pēc iespējas ātrāk atrisināt, un tāpēc laikam nebūtu jēgas novilcināt to vēl uz kādām pāris dienām, bet šo jautājumu vajadzētu risināt.

Mums ir Prokuratūras slēdziens, Prokuratūras lēmums, ar to jūs tapāt iepazīstināts. Jums bija tiesības, un jūs izmantojāt šīs tiesības - apmēram pusstundu runāt Mandātu un iesniegumu komisijā. Es domāju, ka jūsu un mūsu visu labā būtu, ja mēs šo "augoni" ātrāk uzgrieztu, tādēļ es Saeimu aicinātu šo jautājumu izskatīt šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ir runājuši, bet es vēlreiz gribētu atgādināt godājamajiem deputātiem 117.panta ceturto daļu. Mēs pašlaik balsosim par šo Prezidija ziņojuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā un tikai pēc tam lemsim par tālāko darbību ar šo patstāvīgo priekšlikumu. Tāpēc, godātie deputāti, es vēlreiz atgādinu: mēs balsosim par piecu deputātu iesniegumu - iekļaut Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Šis Prezidija ziņojums ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Tālāk atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai, ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums, pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai, kuru es jums, godātie deputāti, nolasīju, Saeimas Prezidijs ziņo, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi 1997.gada 18.marta sēdē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu un lūdz iekļaut Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā sadaļā "Patstāvīgie priekšlikumi" Saeimas lēmuma projektu par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu. Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta piektajai daļai vai kāds deputāts ceļ iebildumus pret šo priekšlikumu? Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi precīzi no šejienes atskanēja Vidiņa kunga doma. Pusotru gadu ar četriem iesniegumiem Ģenerālprokuratūrā es esmu cīnījies, lai sagaidītu šo dienu, šo pirmo pavasara dienu, un ceru arī pavasara dienu manā liktenī. Šobrīd man ir tikai viens lūgums, un tāpēc es arī iebilstu. Es izmantošu Kārtības ruļļa tiesības, jo nevēlos, lai turpinātos uz priekšu tā pati līnija, kas ir turpinājusies vairāk nekā pusotra gada. Īstie noziedznieki netiek saukti pie atbildības, bet visas tautas priekšā tiek iztirzātas esošā, nevis ārzemēs paslēpušamies Valda Krisberga problēmas, tāpēc es gribu, lai šis jautājums nebūtu tikai dažas minūtes pavīdējis šajā zālē, bet es gribu, lai katra komisija objektīvi, tā, kā to atļauj arī cilvēktiesības, tiktu iepazīstināta ar abu pušu viedokli, un tad, kad deputātiem tik tiešām būs skaidrs šis jautājums, nevis vienpusēji saceltā ažiotāža, tad, protams, es ļoti vēlēšos, lai notiktu tiesa. Taču, kā jau to esmu teicis, šobrīd var rasties precedents, ka, nedod Dievs, ja kādu sievieti izvaros, tad tiesāt vajag šo sievieti, jo tiesas procesā varēs atklāt, kurš tad īstais uzbrucējs ir bijis. Neredzu loģiku, tāpēc arī iebilstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta septītajai daļai, kuru es jums arī nolasīšu: "Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj 54.panta kārtībā (viens runā "par", viens "pret") par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā"... Vai deputāti "par" vai "pret" ðī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā vēlas runāt? Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Tādā gadījumā es lūdzu Saeimu atgriezties pie iepriekšējā balsojuma, jo mēs balsojām par formulējumu - ja es kļūdos, mani sēdes vadītājs varēs izlabot -, par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Pēc balsojuma tika paziņots balsojuma rezultāts, ka jautājums tiek iekļauts darba kārtībā, taču mums beigās radās vēl otrs jautājums, kas netika pateikts, - kurš tas ir darba kārtības punkts. Ja šī procedūra visa ir bijusi nepareiza, tad mēs divreiz par vienu un to pašu nevaram balsot. Tad sāksim visu no gala.

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze, es speciāli nolasīju visiem deputātiem, par ko mēs balsosim. Mēs balsojām par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā atbilstoši 117.panta ceturtajai daļai, tāpēc ļoti uzmanīgi vajadzēja sekot šī Kārtības ruļļa 117.panta atsevišķajām daļām, jo šeit mums ir ļoti strikti jāievēro procedūra. Pašlaik atbilstoši procedūrai mēs iekļāvām šo ziņojumu kā Prezidija ziņojumu, un par to mēs balsojām.

Tālāk, godātie kolēģi, tā kā viens deputāts ceļ iebildumus, mēs šo jautājumu varam izskatīt nākamajā sēdē. Vai ir kādi citi priekšlikumi, kurus deputāti izvirza? Ja deputātiem nav iebildumu un deputāti "par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt nevēlas, tad šis jautājums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Deputāti ierosina par to balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu - Saeimas lēmuma projektu par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 6. Lēmuma projekts par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Induļa Bērziņa iesniegumu: "Lûdzu piešķirt man atvaļinājumu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24.un 25.martā un no 8. līdz 11.aprīlim. Atvaļinājums saistīts ar Eiropas savienības paplašināšanās problēmu un angļu valodas apgūšanu." Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu, Lujāna kungs! Vai jūs runāsit "par" vai "pret"? "Pret". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savā laikā mēs pat presē iepazināmies ar materiālu par cienījamo Ernestu Jurkāna kungu, kurš arī gribēja apgūt vācu valodu. Šeit divi kungi grib uzlabot vai apgūt angļu valodu. Saprotiet, šeit veidojas cita specifiska situācija. Ernestam Jurkāna kungam vācu valodas apguvi Prezidijs uzskatīja par nepamatotu un taisījās ņemt nost algu. Šajā gadījumā šie divi kungi grib papildināt angļu valodas zināšanas Saeimai it sevišķi svarīgā momentā, tas ir, pirmdien un otrdien, laikā, kad visi cienījamie deputāti uzcītīgi centīsies paveikt tos darbus, kuri ir iekrājušies, kurus nav bijis iespējams izdarīt agrāk, bet šie kungi... Protams, es saprotu, ka angļu valodas apgūšana ir ļoti svarīgs process, bet šajā gadījumā es uzskatu, ka diemžēl nevajadzētu atbalstīt šo lūgumu, jo es domāju, ka šo angļu valodas padziļināšanas īso vai lielo kursu var izdarīt arī nedēļas vai divu nedēļu laikā, kad ir atvaļinājums... starplaiks starp sesijām. Šajā gadījumā es ceru, ka gan kolēģis Indulis Bērziņš, gan Inkēna kungs, būdami gan Augstākās padomes, gan 5.Saeimas deputāti, būs jau pietiekami labi apguvuši angļu valodu un šīs dienas nebūs tik svarīgas... Es domāju, ka valsts darba veikšana ir svarīgāka nekā angļu valodas padziļināšana, bet, protams, noteicošais būs frakciju lēmums. Man šodien nebija no rīta informācijas, kāda ir frakciju savstarpējā vienošanās, bet šajā gadījumā es tomēr piedāvātu neatbalstīt šo divu kungu angļu valodas padziļināšanu, jo es uzskatu, ka viņu radošais potenciāls ir nepieciešams mums šeit, Saeimā.

Un pie reizes es negribētu piedāvāt dubultmorāli. Ernestam Jurkāna kungam vācu valodu mēs neatļāvām apgūt, it sevišķi Prezidijs neatļāva, tad kāpēc šinī gadījumā angļu valodai būtu priekšrocības? Es aicinu šo jautājumu nopietni izdiskutēt, izsvērt un, ja vajag, sasaukt Frakciju padomi, kura tad arī izlemtu šo svarīgo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tikai ļoti pašpārliecināts vai ne sevišķi gudrs cilvēks, Lujāna kungs, var uzskatīt, ka viņa angļu valodas zināšanas ir tik labas, ka viņas nevajadzētu uzlabot. It sevišķi, ja ikdienas darbā nepārtraukti ir darīšana ar ārzemniekiem. (Starpsauciens: "Vajag strādāt!")

Bet tagad par lietas būtību. Gan es, gan arī Inkēna kungs, par kuru jūs balsosit, prasām atbilstoši Kārtības rullim bezalgas atvaļinājumu. Mēs neprasām naudu no Saeimas, mēs neprasām komandējumu, mēs prasām to, ko mums pieļauj Kārtības ruļļa pants, tas ir - prasīt šīs 7 dienas katrā sesijā. Mēs prasām pat mazāk.

Cienījamie kolēģi, tagad es pateikšu pavisam atklāti. Ja es būtu, pieņemsim, vienkārši uzrakstījis, ka ir vajadzīgs atvaļinājums, un viss - bez paskaidrojuma, tad arī cienījamās "Rîta Ziņas" nebūtu to zinājušas un jūs būtu visi mierīgi piekrituši un nobalsojuši. Es saprotu vienkārši: ja tu esi godīgs un godīgi pasaki, ko tu tur darīsi, tad par to tiec sists gan no Lujāna, gan no preses puses. Es ļoti atvainojos un aicinu tomēr atbalstīt, jo mēs jau esam sameklējuši cilvēkus, kuri mums mācīs to valodu, un tagad viņiem pēdējā brīdī atteikt - tas būtu vienkārši negudri. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ðo iesniegumu ir runājuši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas deputāta Induļa Bērziņa iesnieguma apmierināšanu, kurā viņš lūdz atbilstoši Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai piešķirt viņam atvaļinājumu 24. un 25.martā un no 8. līdz 11.aprīlim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Atvaļinājums ir piešķirts.

Godātie deputāti, nākamais darba kārtības jautājums - "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam E.Inkēnam". Deputāts Inkēns lūdz piešķirt atvaļinājumu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24. un 25.martā un no 8. līdz 11.aprīlim. Atvaļinājums saistīts ar mācībām Eiropas savienības problemātikā un padziļinātā angļu valodas apgūšanā. Deputāti vēlas runāt par šo jautājumu.

Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas locekļi! Es vispirms jūs lūgtu visus iepazīties ar šo dokumentu. Vai tā ir cieņas izrādīšana Saeimai, ja strīpots, rakstīts nevis uz veidlapas un tā tālāk?

Cienītais Inkēna kungs, es jūs ļoti cienu un es esmu jūs ļoti daudz dzirdējis televīzijas un radioraidījumos, kā arī lasījis jūsu rakstus, bet man liekas, ka jums, spriežot pēc šā teksta, vajadzētu tomēr vairāk apgūt latviešu valodas gramatiku, un tādēļ es šoreiz atbalstīšu jūsu vēlmi attiecībā uz angļu valodas apgūšanu, bet pie reizes jūs varētu paralēli apgūt arī latviešu valodu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Malacis!")

Sēdes vadītājs. "Par" šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu atbilstoši Kārtības ruļļa 8.panta pirmajai daļai 24. un 25.martā un no 8. līdz 11. aprīlim. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Atvaļinājums deputātam Inkēnam ir piešķirts.

Šajā sadaļā Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu - no deputātes Antas Rugātes, kurā deputāte Anta Rugāte lūdz piešķirt atvaļinājumu šā gada 20.martā.

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo lūgumu? Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātes Antas Rugātes iesnieguma akceptēšanu, kurā viņa lūdz piešķirt atvaļinājumu šā gada 20. martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Deputātei Antai Rugātei atvaļinājums 20.martā ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 69.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 25.punkta - lēmuma projekta "Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"- izskatīšanas.

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret" ðo priekšlikumu. Deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Turpināsim izskatīt darba kārtību. Otrā sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

Juris Kaksītis - Juridiskā komisija. Frakcija - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2323. Juridiskā komisija izskatīja dokumentus, kas saņemti no Tieslietu ministrijas attiecībā uz tiesnesēm Inesi Beiholdi un Ilzi Lazdiņu. Minētās tiesneses, kā redzams no dokumentiem pievienotajiem materiāliem, pirms apmēram diviem gadiem tika ieceltas par attiecīgo rajonu tiesu tiesnesēm. Šā gada 29.martā izbeidzas šo divu gadu pilnvaru termiņš. Tieslietu ministrija iesniedza Juridiskajai komisijai lūgumu - apstiprināt minētās tiesneses amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu savā sēdē, uzklausot gan pašas tiesneses, gan iepazīstoties ar pievienotajiem dokumentiem, kuru kopijas ir arī jūsu rīcībā. Juridiskā komisija uzskata, ka lēmumu projekti ir atbalstāmi, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu par Ineses Beiholdes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ineses Beiholdes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 5. Inese Beiholde apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ilzes Lazdiņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Ilze Lazdiņa apstiprināta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais ir dokuments nr. 2328. Iepriekš minētajā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti dokumenti, kas saņemti no Valsts kontroles. Latvijas Republikas Valsts kontrolieris ir iesniedzis Saeimā lūgumu, ka vēlas, lai Dzidra Ceihnere turpmāk strādātu Valsts kontrolē. Izskatot dokumentus, mēs konstatējām, ka Dzidra Ceihnere atbilst tām prasībām, kas ir nepieciešamas, un Juridiskās komisijas vienprātīgs viedoklis bija - atbalstīt viņu šim amatam. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Dzidru Ceihneri par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas? Deputāti vēlas runāt.

Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti, es gribētu šeit pajautāt Juridiskās komisijas locekļiem, vai šī Dzidra Ceihnere ir laulātā Ervīnam Ceihneram, kurš bija bēdīgi slavenās izsaimniekotās bankas "Olimpija" direktors.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti...

Kaksīša kungs, jūs vēlaties runāt komisijas vārdā? (Starpsauciens no zāles: "Vajag atbildēt uz jautājumu?..")

J.Kaksītis. Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par Dzidras Ceihneres apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 12, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Kaksītis. Dokuments nr. 2335.

Sēdes vadītājs. Tas ir darba kārtības 17.jautājums.

J.Kaksītis. Jā. Republikas Augstākajā tiesā ir vakantas divu tiesnešu vietas, tādēļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 62.pantam ir izteicis Saeimai lūgumu, lai apstiprinātu par Augstākās tiesas tiesnešiem Mariju Goldšmiti un Eduardu Pupovu.

Vispirms - dokumenti par Mariju Goldšmiti. Minētajam dokumentam ir pievienoti materiāli, kas raksturo Marijas Goldšmites iepriekšējo darbu. Pēdējā viņas darbavieta kopš 1995.gada ir Rīgas apgabaltiesa. Ir arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums šajā jautājumā, tādēļ Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, atzīst, ka tas ir atbalstāms, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Mariju Goldšmiti par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Marijas Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot. Lūdzu zvanu un atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtot balsošanu par Marijas Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 10. Marija Goldšmite apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

J. Kaksītis. Nākamais darba kārtības jautājums ir par Eduardu Pupovu. Tajā pašā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti, un Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Eduarda Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesas tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 9. Eduards Pupovs apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais ir jāizskata 38.jautājums. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt likumprojektus, es gribu atgādināt, ka šie trīs likumprojekti - "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" un "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" - ir savstarpēji saistīti. Principā šoreiz ir runa par likumprojektu paketi - par cietušā un liecinieka aizsardzību.

Es gribētu mazliet atgādināt šo likumprojektu vēsturi. Šos likumprojektus parlaments saņēma vēl 1995. gada decembrī. Visi termiņi, kādos bija jāiesniedz nepieciešamie grozījumi pēc pirmā lasījuma, jau sen ir pagājuši. Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā tika nodibināta speciāla apakškomisija attiecībā uz jautājumiem par cietušā un liecinieka aizsardzību, kura pagājušā gada decembrī tika veiksmīgi likvidēta. Kāpēc bija pagājušajā gadā tāda steiga un kāpēc šis jautājums ir aktuāls arī šodien? Šos likumprojektus, šo likumprojektu paketi, mēs sākām izskatīt tad, kad sākās Ivana Haritonova tiesas prāva. Diemžēl gada laikā mēs tā arī neesam izskatījuši un pieņēmuši šos likumprojektus. Man būtu lūgums šodien strādāt produktīvi un pieņemt šos likumprojektus, visus trīs, otrajā lasījumā. Mēs strādājam ar dokumentu, kuram reģistra numurs ir 177...

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 2235.

J.Ādamsons. Dokuments nr. 2235 - "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Priekšlikumi. 36. pants. Ir priekšlikums no Iekšlietu ministrijas - papildināt 36. pantu ar 9. punktu: "ja vainīgais ir sekmējis organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanu." Ðis priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tie ir vienoti...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, mēs tomēr skatīsim atsevišķi katru priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret Iekšlietu ministrijas priekšlikuma akceptu, ko ir devusi Aizsardzības un iekšlietu komisija kā atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums precizēt formulējumu "organizētā grupa, kurai viņš pieder". Šis priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt 36. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā: "ja vainīgais sekmējis smaga nozieguma atklāšanu." Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt 37. pantu ar 12. punktu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo precizēto redakciju? Deputāti pieņem.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt 37. pantu ar 12. punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, bet mēs jau esam to pieņēmuši jūsu precizētā redakcijā, tātad... atbilstoši tam, kā jūs teicāt.

J.Ādamsons. Jā... bet jūs ieteicāt man nosaukt visus priekšlikumus, tāpēc es arī eju tiem cauri.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam akceptējuši šo priekšlikumu.

Lūdzu, turpinām!

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt Kriminālkodeksu ar 53.¹ pantu šādā redakcijā. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 53.¹ pantu. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums Kriminālkodeksa 175. pantu izteikt šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt Kriminālkodeksu ar 177.¹ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 5. lappuse. Tātad, deputāti, iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un izstrādāto redakciju nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizēta redakcija, kura ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt šos Kriminālkodeksa grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 27. marts? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2236 - "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

Pirmais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt Kriminālprocesa kodeksa 85. panta sesto daļu šādā redakcijā: "Ja personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā..." Un tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar devīto "A" nodaļu - "Krimināllietā liecinošo personu procesuālā speciālā valstiskā aizsardzība". Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.² pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.³ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.⁴ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tā ir dokumenta 4. lappuse.

J.Ādamsons. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 106.⁵ pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.⁶ pantu kā 106.⁵ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 7. lapaspusē, - izteikt 106.⁷ pantu kā 106.⁶ pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.⁸ pantu kā 106.⁷ pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir 10. lapaspusē, - izslēgt 106.⁹ pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.¹⁰ pantu kā 106.⁸ pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 11. lapaspusē, - izteikt 106.¹¹ pantu kā 106.⁹ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 12. lapaspusē, - izteikt 106.¹² pantu kā 106.¹⁰ pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli - noraidīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 106.¹² pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā, jā? Jā...

J.Ādamsons. Izslēgt.

Sēdes vadītājs. Jā, izslēgt. Es atvainojos. Deputāti neiebilst pret 106.¹² pantu? Tātad - izslēgt, mainot numerāciju. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums izteikt 106.¹³ pantu kā 106.¹¹ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - Kriminālprocesa kodeksa 131. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt Kriminālprocesa kodeksa 166. panta otro daļu ar šādu tekstu. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar 208.¹ pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 15. lapaspusē, - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā - 268. panta trešajā daļā vārdus... Tālāk kā tekstā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 17. lapaspusē, - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir 18. lapaspusē, - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 6. pantu. Lūdzu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 27.martu nav. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 40.punkts - "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2237 - "Grozījumi Operatīvās darbības likumā".

Pirmais priekšlikums ir 2.lapaspusē. Tas ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā... Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt attiecīgos grozījumus Operatīvās darbības likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Lūgums priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 27.martu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir 41.punkts - likumprojekts "Amnestijas likums". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Amnestijas likums ir izskatīts gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs. Ir saņemti atzinumi no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Valsts prezidenta Kancelejas, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas, kas praktiski šo likumprojektu konceptuāli atbalsta un lūdz virzīt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Amnestijas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Kazāks. Otrajam lasījumam uz 27.martu.

Sēdes vadītājs. Vai tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Kazāks. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 27.martu? Šādi iebildumi ir.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs visi labi zinām, ka mēs 24. un 25.martā strādāsim, bet pēc tam būs starpsesiju pārtraukums, tad es tomēr piedāvātu pagarināt šo termiņu, jo šis likums tomēr ir pietiekami nopietns. Es domāju, ka noteikti būs arī priekšlikumi, un tādēļ es piedāvātu 10.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl citi ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Atbilstoši Kārtības rullim tālākais termiņš ir jābalso vispirms.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Amnestijas likums" otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 10. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Amnestijas likums" otrajam lasījumam tiek noteikts 10.aprīlis.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu šodienas darba kārtībā nākošais jautājums ir 53.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Otrais lasījums. Steidzams.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien viņš mums ir jāpieņem otrajā un galīgajā lasījumā, kā mēs paši esam nobalsojuši. Dokuments nr.1995-a. Varētu sākt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tad mēs izskatām viņu pa pantiem.

J.Dobelis. Jā. Pirmais priekšlikums ir par ievaddaļas precizēšanu, kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir priekšlikums par 4.panta iepriekšējās redakcijas saglabāšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums skar izmaiņas likumprojekta 2.pantā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums skar nelielas redakcionālas izmaiņas un papildināšanu ar jaunu pantu. Tātad 10.panta 17.punktā ir notikusi attiecīgo vārdu izslēgšana un ir precizēta redakcija. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums skar 11.panta 8.punkta jauno redakciju. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Tā ir dokumenta 3.lapaspuse, godātie deputāti!

J.Dobelis. Jā, tieši tā, tā ir 3.lapaspuses pati augša.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums ir likumprojekta 4.panta izslēgšanas piedāvājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākošais priekšlikums ir 5.lappusē - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 17.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 6.lappuse. Notikusi likumprojekta 8.panta redakcijas precizēšana. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Un bez tam ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 7.lappuse. Juridiskā biroja piedāvājums par likumprojekta 11.panta izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 8.lappuse. Juridiskā biroja piedāvājums par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Un deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par deputāta Grīga priekšlikumu atklājam debates.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm? Pietiks. (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Pietiks! Būs par daudz...")

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Būs par daudz. Cienījamie kolēģi! Es palūgtu jūs rūpīgi izlasīt sekojošo tekstu: "Pašvaldības policijas finansēšana un materiāli tehniskā apgāde. Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā." Citiem vārdiem sakot, pašvaldības policija uzņemas apsardzes firmas darbību. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka parlamentā pusgadu atpakaļ tika noraidīts, pareizāk sakot, netika izskatīts likumprojekts par apsardzes darbību, kurš reglamentētu šo uzņēmējdarbības veidu. Taču, manā uztverē, ir absolūti nepieņemams tas, ka pašvaldības policija, kurai saskaņā ar likumu ir jāpilda pašvaldības lēmumi, tagad uzņemsies arī privātfirmas vai apsardzes funkcijas.

Tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Stikuta kungs, līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Vai jūs tās izmantosit? Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Kaut arī Aizsardzības un iekšlietu komisija šo deputāta Grīga priekšlikumu ir atbalstījusi, arī es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāda situācija šodien ir izveidojusies Latvijā ar apsardzes dienestiem. Mums nav konkrēta likuma par apsardzi, un, izmantojot šo situāciju, tagad daudzas struktūras mēģina Latvijā veikt šīs funkcijas, un arī Grīga kunga priekšlikums ir šīs funkcijas nodot pašvaldību policijai.

Ko tas viss nozīmē? Minot īsu piemēru, es varētu teikt, ka manam paziņam šeit, Rīgā, pieder veikals, un viņam šī pašvaldības policija gandrīz vai uzliek par pienākumu noslēgt ar viņu līgumu par šī veikala apsardzi, jo viņam veikala skatlogi ir pietiekoši dārgi, un, ja viens tāds skatlogs pa nakti tiek izsists, tas nozīmē, ka viņš cieš zaudējumus apmēram 300 latu apmērā, kas aptuveni līdzinās tai iemaksai, ko viņš ir spiests iemaksāt šīs kārtības policijas kontā.

Es piedāvāju reizi par visām reizēm izstrādāt konkrētu likumu par apsardzes dienestu, lai tiktu precīzi norādīts, jo apsardze - tā beigu beigās ir uzņēmējdarbība. Un par šādu uzņēmējdarbību ir jāmaksā valstij nodokļi. Es piedāvāju šo Grīga kunga priekšlikumu neatbalstīt, kaut arī Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir pieņēmusi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl debatēs pieteicās runāt Valdis Krisbergs. Valdis Krisbergs runāt vairāk nevēlas. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu?

Krisberga kungs, tad tikai pēc pārtraukuma, lūdzu, jo mums līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes. Bez tam mums ir vēl vairāki paziņojumi. Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, bet pa to laiku būs vairāki paziņojumi.

Pirmais paziņojumu vēlas sniegt Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Lūdzu, sapulcēsimies uz sēdi šeit blakus - Prezidija zālē tūdaļ pēc reģistrācijas rezultātu pasludināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ir nodibināta apakškomisija, kas strādās pie jaunā Administratīvā kodeksa. Un šie cilvēki ir: Ilmārs Bišers, Māris Grīnblats, Roberts Jurdžs, Jānis Strods, Kārlis Čerāns, Gunta Gannusa un Jānis Lagzdiņš. Lūdzu sapulcēties uz pirmo sēdi Sarkanajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojumu vēlas sniegt Ilmārs Bišers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija, ko jūs esat izveidojuši Satversmes otrās daļas izstrādāšanai par cilvēktiesībām, lūdz pulksten 10.45 sapulcēties Sarkanajā zālē uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem lūdzu satikties tepat Dzeltenajā zālē uz īsu sēdi tagad - pārtraukuma sākumā. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēl vēlējās sniegt... Nav vairs paziņojumu. Es saprotu...

Lūdzu Māri Rudzīti - Saeimas sekretāra biedru - nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena...

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena ir zālē.

M.Rudzītis. ...Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins...

Sēdes vadītājs. Rubins ir zālē.

M.Rudzītis. ...Anta Rugāte, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, pulkstenis ir 11.00. Man nav īstas pārliecības, ka zālē ir kvorums, tāpēc es lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties. Žurnālistus es lūdzu ieņemt viņiem paredzētās vietas. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi.

Godātie deputāti, es gribētu atgādināt, ka mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" otrajā lasījumā. Šis likumprojekts ir steidzams.

Tātad - 8.lappuse. Apspriežam deputāta Grīga priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Debatēs runāja vairāki deputāti. Tagad vēlas runāt vēl Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējais runātājs diezgan konkrēti parādīja, kādas attiecības var būt pašvaldības policijai, ja ar šāda līguma noslēgšanu tiek veikta it kā apsardzes firmas darbība. Diemžēl ir vēl krasāks variants. Šāda līguma noslēgšana faktiski ir vērtējama kā attiecīgas līgumpuses imunitātes iegūšana attiecībā uz jebkuru pārkāpumu, kas būtu pašvaldības policijas kompetencē jeb izskatīšanā. Ļoti vienkārši. Šāda prakse mums jau diemžēl eksistē - un eksistē diemžēl ne tikai izpildvaras struktūrās, bet arī ceturtās varas struktūrā. Nav noslēpums, ka Zemnieku savienībai bija no vienas avīzes piedāvājums - pēc zināmas līguma summas iemaksāšanas nepublicēt kompromitējošu materiālu par šo politisko spēku. Analogs piedāvājums no šīs pašas avīzes arī man bija pirms diviem gadiem, un tas bija tikai 1000 latu apmērā, un tad nekāds kompromats par mani šajā avīzē nebūtu bijis jāpublicē. Es domāju, ka, ja mēs pieļaujam šādas līgumattiecības, tad attiecīgā uzņēmumā, kuram būs šāds sponsorēšanas līgums, droši vien droši varēs tirgot gan "spirķiku", gan kontrabandas cigaretes, gan arī zaļas desas. Es aicinu noraidīt šādu korumpētības līgumu un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai Juris Dobelis vēlas ko teikt komisijas vārdā?

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Jā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - atbildīgās komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Es tomēr kārtējo reizi lūgtu iedziļināties visā šajā sistēmā. Nekas jauns šeit netiek piedāvāts, nekas jauns. Apsardzes sistēmās ir jau iesaistīti valsts policijas pārstāvji un Zemessardze. Ar visiem dienesta ieročiem un formas tērpos viņi piedalās šajā apsardzes sistēmā, tas jau notiek. Vienkārši pašvaldību policija līdz šim tur netika iesaistīta. Tātad, atvainojiet lūdzu, nekas te jauns nav noticis, mēs tagad dodam pašvaldību policijai tieši tādas pašas tiesības, kādas ir valsts policijai, tieši tādas pašas. Līdz šim tai tādu nebija. Un tādēļ te runāt par kaut kādām jaunām iespējām ir vienkārši lieki, tas izskanēja arī komisijā. Bez tam, tāpat kā valsts policisti, arī pašvaldību policisti šos pienākumus, pildot šīs līgumsaistības, pildīs ārpus sava darbalaika, ārpus tā laika, kurā viņi strādā, pildot pašvaldības lēmumus un pildot likumus. Tā ka arī tajā ziņā nekā cita nav. Es nesaprotu, kāpēc ir tāda īpatnēja attieksme pret tādu pašu policijas struktūru kā valsts policija. Likumā "Par policiju", kā jūs paši labi zināt, ir skaidri un gaiši noteikts, ka ir valsts policija, kas darbojas visā mūsu valsts teritorijā, un ir pašvaldību policija, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā. Un, ja līgumus slēdz valsts policija, kāpēc to nevarētu darīt arī pašvaldību policija? Ar ko viņi atšķiras? Ne ar ko, absolūti ne ar ko. Cita lieta ir - un es varētu pilnīgi piekrist tiem, kuri to saka, - ka ir jābūt kaut kādam īpašam likumam par apsardzi kā tādu. Tas ir pavisam cits jautājums. Bet šodien šā likuma nav. Un, ja mēs dodam iespēju vienai policejiskai struktūrai pildīt šos pienākumus un slēgt šos līgumus, kāpēc mēs to nedodam citai policejiskai struktūrai? Lūk,tāpēc komisija nolēma atbalstīt deputāta Grīga priekšlikumu, un es varu komisijas vārdā aicināt deputātus darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Grīga izteikto priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Redakcija ir dokumenta 8.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 17, atturas - 20. Deputāta Grīga priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Dobelis. Tālāk, 9.lappusē, ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 12.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā likumprojekta 13.panta redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajam redakcionālajam precizējumam. Pieņemts.

J.Dobelis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un atliek Saeimai izteikt savu attieksmi pret šiem grozījumiem likumā "Par policiju" otrajā un galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām ir 54.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"", otrais lasījums, steidzams. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņos Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2041A. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izmaiņas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija tās atbalsta.

Sēdes vadītājs. Juridiskais birojs piedāvā izmaiņas ievaddaļā. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 1.pantā norādi uz 11.panta pirmo daļu un 15.pantu, jo šīs normas tiek izteiktas jaunā redakcijā pilnībā. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs iesaka likumprojekta 4.panta daļu, kas attiecas uz 11.panta nosaukuma grozīšanu, pievienot likumprojekta 5.pantam, kā arī aizstāt nosaukuma jaunā redakcijā vārdu "ugunsgrēku" ar vārdu "ugunsgrēka". Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs iesaka papildināt likuma 11.panta trešo daļu pēc vārdiem "ugunsgrēka dzēšanas" ar vārdiem "un glābšanas". Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta un iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Papildināt likuma 12.panta pirmo daļu..."

Sēdes vadītājs. Un tālāk, kā redakcijā ir. Redakcija deputātiem ir.

J.Kazāks. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Šis labojums ir dokumenta 4.lappusē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. 5.lappuse. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt likuma 15.pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Priekšlikums ir pieņemts precizētā Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas precizētajai redakcijai. Pieņemts.

J.Kazāks. Saeimas Juridiskais birojs un Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt likumprojekta 8.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem tādu variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Un pēdējās izmaiņas. Saeimas deputāts Aigars Jirgens iesaka papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija šādu variantu noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti, es lūgtu balsot par savu priekšlikumu un lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Ugunsdzēsības un glābšanas departaments ir valsts pārvaldes struktūrvienība, turklāt militarizēta valsts pārvaldes struktūrvienība, un es domāju, ka Latvijas Republikā būtu tomēr jāturas pie principa, ka valsts pārvaldes struktūrvienībās strādā tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Kazāka kungs arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jirgena izteikto priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Par - 23, pret - 13, atturas - 9. Zālē nav kvoruma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

J. Kazāks. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

J.Kazāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību.

Nākamais izskatāmais jautājums ir 19.punkts sadaļā "Pieprasījumu komisijas atzinumi". Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kuprijanovas, Leitenas, Stikuta, Nagobada, Stroda, Saulīša, Čevera, Jurkāna, Bāna un Ķezbera iesniegto pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam Repšem un Ministru prezidentam Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku.

Pieprasījumu komisijas vārdā Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas 10 deputātu pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam Repšem un Ministru prezidentam Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta 5.punktu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Piebildīšu, ka arī iesniedzēji piekrita šādam Pieprasījumu komisijas slēdzienam.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas izteikties.

Deputāts Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tātad iesniedzēju vārdā mēs piekrītam šo pieprasījumu tālāk jautājuma formā uzdot Latvijas Bankas prezidentam un premjeram. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt Pieprasījumu komisijas slēdzienam. Balsojums nav vajadzīgs. Līdz ar to esam pieņēmuši Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Nākamais ir darba kārtības 20. jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Deņisova, Lujāna, Bekasova un Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

Pieprasījumu komisijas vārdā Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija, izskatījusi 11 deputātu pieprasījumu, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Es piebildīšu, ka tieši šāds, faktiski identisks pieprasījums jau tika izskatīts pērnā gada beigās, kad komisija un Saeima noraidīja šādu pieprasījumu, aicinot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju nepieciešamības gadījumā precizēt likuma attiecīgos pantus. Tāds ir Pieprasījumu komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā pieprasījuma būtība ir likt Ministru kabinetam izpildīt Korupcijas novēršanas likuma prasības. Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 7. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras viņas iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Šāds ir likuma formulējums. Šāda pati norma saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 24.panta otro daļu ir attiecināta arī uz valsts amatpersonu ikgadējām deklarācijām. Tas nozīmē, ka saskaņā ar likumu visām valsts amatpersonām - ministriem, deputātiem, ierēdņiem, arī valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību vadītājiem ir jāiesniedz šīs ikgadējās deklarācijas, kurās ir jānorāda gan skaidras, gan bezskaidras naudas uzkrājumi. Mēs redzam, ka tagad, kad mums pašiem ir jāizpilda šīs Ministru kabineta sastādītās valsts amatpersonu deklarāciju formas, šajās formās atkal nav paredzēta iespēja un nepieciešamība amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

Ministru kabinets jautājumu par skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu ir sapratis pareizi un tiešām liek uzrādīt skaidras naudas uzkrājumus, viņu summu, bet attiecībā uz bezskaidras naudas uzkrājumiem nez kāpēc ir parādījusies vēlme atļaut ... faktiski likt visām valsts amatpersonām šos bezskaidras naudas uzkrājumus nedeklarēt.

Tātad šeit mums ir konkrēti jārunā par Ministru kabineta izstrādātajām deklarāciju formām, kas ir Ministru kabineta 1996.gada 30.jūlija noteikumi nr.275, pirmais un otrais pielikums, kuri ir sastādīti pretēji Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Motivācija šādai normai Korupcijas novēršanas likumā arī ir skaidra un acīm redzama, jo šī norma ir ļoti efektīva korupcijas ierobežošanā. Piemēram, ja amatpersonai ir jādeklarē savi ienākumi un savi uzkrājumi un ja viņa deklarē, piemēram, ka viņai šobrīd ir 50 000 latu, taču, ja kāda valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vadītājs vai arī kāds ierēdnis deklarē, ka viņam ir šie 50 000 latu, bet ja pēc tam viņš uzbūvē pili par 75 000 latu vai par 100 000 latu, tad viņam tomēr nāksies paskaidrot, kur viņš ir ņēmis šos 25 000 vai 50 000 klāt nākušos latus. Un, ja viņam to nenāksies paskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam, tad viņam to nāksies paskaidrot sabiedrībai.

Šeit ir tā pati normas būtība, ka amatpersonai šis viņas uzkrājums ir jāatklāj sabiedrībai, lai arī sabiedrība varētu izvērtēt, lai žurnālisti varētu izanalizēt. Un žurnālisti to arī izdarīs, es tam ticu, bet ir jābūt atklātībai šajā jautājumā. Tas ir viens no pamatnosacījumiem, lai varētu funkcionēt demokrātiska, tiesiska valsts un lai būtu šī sabiedrības kontrole pār to, kādā veidā amatpersonas var vai nevar rīkoties ar to līdzekļiem. Ir nepieciešami šie ierobežojumi. Tā ir pasaules praksē plaši lietota norma - šī amatpersonu naudas uzkrājumu deklarēšana, un tā nekādā gadījumā nav pretrunā ar kaut kādām cilvēktiesībām, kā šeit daži oponenti mēģina iztēlot, jo šī naudas uzkrājumu deklarēšana ir viena valsts amatpersonas pienākumu daļa, viena daļa no viņas pienākumiem. Jo, ja kāds cilvēks negrib savus ienākumus deklarēt, tad viņam vienmēr pastāv šī izvēle - nestāties valsts amatpersonu darbā.

Es gribu teikt, ka šajā ziņā tieši ar šo bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu un vispār ar visu naudas uzkrājumu deklarēšanu Korupcijas novēršanas likums ir ļoti efektīvs līdzeklis cīņā pret amatpersonu blēdībām. Jo, kā jau teicu, ja būs šī deklarācija, tad sabiedrībai pietiks spēka izsekot šīs naudas uzkrājumu veidošanas dinamikai. Tad vismaz liela mēroga blēdības no amatpersonu puses tiks pēc būtības ierobežotas. Un šeit mēs varam runāt tieši par liela mēroga blēdību ierobežošanu un par liela mēroga nepelnītu iedzīvošanos.

Es piekrītu, ka ar sīkajiem blēžiem šādā veidā īsti galā tikt nevarēs un ka šī ir norma, kura tiešām vēršas pret lielajiem, bet tas acīmredzot ir tas, kas arī skar visvairāk gan Kabinetu, gan diemžēl, iespējams, arī Saeimas vairākumu, ka tieši gribētu aizsargāt šos lielos. Kā jau teicu, Ministru kabinets šajā gadījumā, izdodams noteikumus likuma realizācijai, būtiski ir pārkāpis pašu likumu, jo nav paredzējis šajās deklarāciju formās uzrādīt arī bezskaidras naudas uzkrājumus. Mēs varam tikai minēt, kāda ir šī Ministru kabineta patiesā motivācija šajā gadījumā.

Mēs nonākam ļoti paradoksālā situācijā. Faktiski ikvienam Latvijā šobrīd ir skaidrs, ka šeit pie mums pastāv būtiska korupcija. Avīzēs raksta arī par tiesu ietekmējamību, kas nozīmē to, ka pie mums ir būtiski apdraudēti tiesiskas valsts esamības paši pamati, jo cilvēkam - personai nevar vairs tikt nodrošināta iespēja gūt taisnīgas tiesas atbalstu savām likumīgajām interesēm. Un tieši tiesiska valsts bija tā, ko cilvēku masas 1988.gadā pieprasīja Mežaparkā. Tiesisku valsti, kas garantētu katras personas tiesību neaizskaramību un reālu to nodrošināšanu, kas respektētu ikviena cilvēka personas cieņu. Tas ir pats pamats, uz kura balstoties, mēs varam izveidot šeit plaukstošu sabiedrību. Ja cilvēka pamatintereses un šīs pašas pamattiesības tiek mīdītas kājām, tad mūsu valsts nevar uzplaukt un tad nelīdzēs nekādi iekšzemes kopprodukta pieaugumi, kas koncentrējas tikai nelielas saujiņas lielbagātnieku rokās vai tamlīdzīgi. Mums ir vajadzīgas pašas šīs cilvēku pamattiesības.

Mēs arī redzam, ka Eiropas savienības komisijas eksperti ir ziņojuši par korupciju Latvijā visos līmeņos, bet tajā pašā laikā mums ir kaut nepilnīgs, bet tomēr zināmā mērā iedarbīgs Korupcijas novēršanas likums, tomēr Ministru kabinets tā vietā, lai faktiski meklētu vēl papildu iespējas korupcijas apkarošanai līdzās šajā likumā noteiktajam minimumam, atļaujas pat neievērot šo minimumu, tādējādi pats pārkāpdams likumu. Un tā diemžēl ir mūsu valsts tiesiskās sistēmas īpatnība, ka mazos blēžus ķer un liek cietumā, bet pret īstajiem - lielajiem - netiek vērstas nekādas sankcijas. Šie īsteni lielie ir tie, kuri savā labā izgroza likumus un, kad tas neizdodas, atļaujas nesodīti likumiem spļaut virsū. Un šis diemžēl nav vienīgais tāds gadījums.

Es aicinu šoreiz tomēr izbeigt šo absolūti neloģisko un no cilvēciskā viedokļa nepieņemamo praksi un atgādināt Ministru kabinetam viņa pienākumu - īstenot šo likumu, kas ir absolūti vajadzīgs sabiedrības normālai attīstībai. Pretējā gadījumā mums ir pilnīgs pamats runāt par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam šeit no Saeimas puses vai no pašas tautas puses. Un, ja mēs arī Saeimā šobrīd nereaģējam, tad absolūti motivēti var runāt par neuzticības izteikšanu Saeimai, jo ne jau tāpēc tauta mūs ir ievēlējusi, lai mēs valstī veicinātu korupcijas attīstību, kas ir ārkārtīgi ļauns audzējs mūsu sabiedrības miesā. Tas nosūc dzīvības asinis un ir par cēloni mūsu ekonomikas stagnācijai, demogrāfijas krīzei un arī plašai vispārējai bezcerībai. Un cilvēku vairākumam, pat neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa, tomēr vēl ir tik daudz godaprāta un cilvēciskuma, lai neuzticētos tādai valdībai un Saeimai, kas tieši stimulē blēdības un viņu apzagšanu un iznīcina valsts nākotnes perspektīvu. Augstas valsts amatpersonas vārdos iestājas par nepieciešamību ierobežot korupciju, tādējādi it kā dodot mājienu par labo politisko gribu šajā jautājumā, turpretī darbos tiek darīts pilnīgi pretējais. Un Tautas kustībai "Latvijai" ðāda divkosība nav pieņemama.

Viens no mūsu programmas pamatpunktiem ir noziedzības un korupcijas apkarošana. Un to var izdarīt ar efektīvu pretkorupcijas policiju, bet ir jābūt arī efektīviem likumiem, stingriem likumiem. Viņiem ir jābūt stingrākiem, nekā tie ir šobrīd. Ir jāparedz konkrēta atbildība arī par Korupcijas novēršanas likuma citu normu pārkāpumiem, ir vajadzīgas daudzas citas būtiskas normas, piemēram, par dokumentu nozaudēšanu un tamlīdzīgi. Paradoksālā kārtā mums šobrīd Kriminālkodeksā nav šādas normas, kas uzliktu par to atbildību. Un ir vajadzība arī konsekventi ievērot likumus.

Šī pieprasījuma oponenti uzskata, ka, tādā veidā sastādot deklarācijas, mēs norādām šo bezskaidras naudas uzkrājumu atrašanās vietu, ka tas it kā dotu labākas iespējas kontrolēt šo deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, bet, pirmkārt, ir skaidrs, ka šajās deklarācijās sniegtās ziņas nav pilnīgas, jo ko tas līdz, ka Valsts ieņēmumu dienests zina šo atrašanās vietu. Šīs ziņas tik un tā ir absolūti neinformatīvas, un šajā ziņā šie Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji absolūti nav sapratuši lietas būtību, jo pats svarīgākais punkts ir darīt šos amatpersonu uzkrājumus zināmus sabiedrībai, un sabiedrība ir tā, kurai ir jārealizē kontrole un kura var realizēt šo kontroli daudz efektīvāk par Valsts ieņēmumu dienestu. Tauta ir reāls spēks šajā gadījumā, un pietiek mums neuzticēties tautai!

Tā vietā, lai šeit konsekventi nodrošinātu šā likuma izpildi, Pieprasījumu komisijas pārstāvis motivē, ka, lūk, atkal ir nosūtīta vēstule ar ieteikumu grozīt šo Korupcijas novēršanas likumu, izdarīt kaut kādus precizējumus. Jautājums šeit ir pavisam cits un absolūti vienkāršs - ir nepieciešams konsekventi ievērot Korupcijas novēršanas likuma prasības un tādējādi uzlikt vismaz kaut kādus pietiekami būtiskus šķēršļus korupcijas tālākai attīstībai Latvijā.

Es aicinu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es šajā augstajā tribīnē nekāpu, lai atbalstītu šī pieprasījuma būtību, bet gan lai runātu par to, ka tas veids, kādā valdība realizē Korupcijas novēršanas likumu, ir nepieņemams un šajā realizācijas mehānismā ir daudz nepilnību. Es gandrīz visā pievienojos tam, ko teica iepriekšējais runātājs, jo likums paredz, kādas ziņas ir jāieraksta deklarācijā, savukārt to, kādām ir jābūt deklarāciju formām, reglamentē likumam pakārtots akts, kuru ir izdevis Ministru kabinets, bet savukārt šajos Ministru kabineta izdotajos noteikumos ir noteikts, ka ir jānorāda tikai un vienīgi valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājuma vieta. Turpretī likums nosaka, ka ir jānorāda bezskaidras naudas uzkrājumi. Tātad likumam pakārtotais akts neatbilst likumam, mūsu pašu izdotajam likumam. Un saskaņā ar likumu par kārtību, kādā stājas spēkā un ir publicējami Saeimas likumi un citi normatīvie akti, ir noteikts, ka visiem Ministru kabineta noteikumiem, instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem ir jāatbilst likumiem. Tātad, godātie kolēģi, šeit mēs redzam, ka Ministru kabinets nav ievērojis likuma prasības. Acīmredzot, godātie kolēģi, šeit nav cita ceļa, kā vien likvidēt šīs savstarpējās tiesību normu pretrunas, - griezties Satversmes tiesā likumā paredzētajā kārtībā un iesniegt prasību, lai tātad atceltu un grozītu attiecīgās Ministru kabineta izdotās normas, kuras ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu.

Es arī pievienojos iepriekšējam referentam tajā ziņā, ka šāda attieksme liecina simboliski par atsevišķu valsts amatpersonu nostāju korupcijas apkarošanā. Es arī piekrītu, ka vārdos mēs visi it kā esam par korupcijas apkarošanu, bet darbos, proti, izstrādājot konkrētu mehānismu, esam pret to.

Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šeit nav vainojama valsts ieņēmumu valsts ministre Poča, bet šeit ir vainojama visa mūsu sistēma, pie kuras esam vainīgi arī mēs. Un tikai kopīgiem spēkiem, godātie kolēģi, mēs varēsim piespiest šo likumu pildīt. Es ceru, ka tad, kad tiks iesniegts pieprasījums Satversmes tiesā, zālē atradīsies 33 deputāti, kuri šo pieprasījumu parakstīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākošais debatēs vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi un tiešām cienījamais Jāni Lagzdiņa kungs, kurš patiesi ir parūpējies, lai mums būtu Korupcijas novēršanas likums. Tomēr tālāk es, Jāni Lagzdiņa kungs, nespēšu pievienoties jūsu domām.

Es nebūt neuzskatu, ka ir vainīgi visi. Kolektīvā atbildība, atvainojiet, bija sociālismā. Šobrīd, protams, ne jau Aija Poča ir vainīga pie tā, ka valdība ir radījusi neatbilstību tik tiešām godīgi, godprātīgi un juridiski korekti izstrādātam likumam. Es, protams, saprotu deputātu, kurš strādā valdību atbalstošajā grupējumā un līdz ar to viņam runāt pret valdību tā kā nepienāktos saskaņā ar Satversmē neminētās institūcijas - Valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes darbības pamatprincipiem.

Bet tagad padomāsim, kā tas izskatās. Par nedeklarētu bezskaidras naudas noguldījumu tikai ir jāpaziņo, kur ir šis naudas noguldījums, neatkarīgi no tā, vai tie ir 5 lati, kas vairākumā banku ir minimālā summa, vai tie ir 5 miljoni latu, kas nebūt nav maksimālais apmērs. Man nav saprotams, kad es iepazīstos ar viena deputāta deklarāciju, kurš ir ļoti daudzu uzņēmumu līdzīpašnieks vai īpašnieks, ka viņš savā deklarācijā raksta, ka viņam nav skaidras naudas uzkrājumu. Man gandrīz vai bufetē gribas viņam izmaksāt kafiju, jo, atvainojiet, arī 16 santīmi ir skaidra nauda, un arī tas ir uzkrājums. Es zinu, ka iepriekšējai ģimenei viņš var uzdāvināt māju, iepriekšējās ģimenes meitai var uzdāvināt mobilos telefonus, šobrīd celt prestižu māju visprestižākajā Rīgas rajonā un būt bez skaidras naudas uzkrājumiem... Protams, šim cienījamajam deputātam ir bezskaidras naudas uzkrājumi. Mūsu vienkāršajai tautai tas asociējas ar 5, 10 vai 15 latiem. Bieži vien, pasekojot, kas tad īsti ir šie bezskaidras naudas uzkrājumi, parasti redzam, ka tas ir 10 piektajā vai 10 sestajā pakāpē...

Bet pareizi jau ir, kā "Dienas Bizness" šodien raksta, ka Latvijai ir vajadzīgs paraugkrāpnieks. Mums Latvijā ir viens oficiāls čekists, bet viņa partija šodien uzvar Rīgas Domē. Mums Latvijā ir viens par krāpnieku un izšķērdētāju atzīts ministrs, bet mums noteikti nav nevienas amatpersonas, kurai būtu vērā ņemams bezskaidras naudas uzkrājums. Man nav saprotams, kāpēc mēs iedomājamies, ka ir jāvēršas Satversmes tiesā, lai saskaņotu to, ko kāds ministrijas klerks ir nepareizi uzrakstījis - neatbilstoši likumam... Atvainojiet, cienītie kungi, nav taču tik muļķīgi ne klerki, ne valdība, ne deputāti! Viss notiek apzināti. Līdz ar to, protams, nebūtu vērts tincināt cienījamo Aiju Počas kundzi, jo ne jau viņa to dara vai nedara. Bet tik tiešām varbūt ir vērts padomāt, kuras ir tās augstās amatpersonas, kas kategoriski nevēlas atklāt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

Vēl vairāk. Šajās deklarācijās ir prasība uzrādīt, cik daļas pieder kādā uzņēmumā. Piemēram, var būt viena daļa, bet varbūt tie ir visi simts procenti? Vai arī tūkstošiem daļu, kas ir tikai 1 procents? Acis "aizmālēs" uzreiz, jo liels uzņēmums parasti netiek sadalīts daudzās daļās, un tad deklarācijā var ierakstīt kādu pieticīgu skaitli - vienu, divas vai trīs daļas, nenorādot, ka tie ir 90, 95 vai 100% no uzņēmuma.

Vēl viena interesanta aile - automašīnas reģistrācijas gads. Ja automašīna ir reģistrēta 3 gadus atpakaļ, tad tādā gadījumā viņa ir it kā trīs gadus veca, bet, ja automašīna ir pavisam "svaiga" un arī reģistrēta tad, tad arī tas ir redzams. Tomēr tajā pašā laikā, ja kāds ne visai bagāts deputāts varbūt nopērk trīs mašīnas ar reģistrācijas gadu, teiksim, 1980. vai 1970. - ar šiem gadiem es domāju izlaiduma gadu -, bet ir šogad nopircis šīs mašīnas, tad visi uzskata: lūk, tas gan ir "biezs", jo šogad ir reģistrējis trīs mašīnas, no kurām ar divām knapi var pabraukt, bet trešā vispār domāta rezerves detaļām. Vai arī tā nav apzināta darbība? Neticēsim muļķībām! Domāsim, kam tas ir vajadzīgs. Tāpēc šādā veidā nobīdīt malā šo pieprasījumu, šķiet gan, nevajadzētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" - vēlas runāt otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es varu cilvēciski un politiski saprast, ka frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts Jānis Lagzdiņš nāk šeit tribīnē un aizstāv "Latvijas ceļa" izvirzīto valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču, taču es aicinātu Lagzdiņa kungu un visus pārējos, kas atbalsta šā pieprasījuma būtību un atbalsta nepieciešamību kaut ko grozīt šajos Ministru kabineta noteikumos un deklarācijas formās, tomēr atbalstīt šo pieprasījumu, jo šī ir mūsu Saeimas iespēja vērsties pie Ministru kabineta ar savu pilnīgi konkrēto iniciatīvu un saņemt atbildi, bet, ja šī atbilde mūs neapmierina, ja Ministru kabinets neizpilda šo mūsu pieprasījumu, tad tādā gadījumā mēs varētu skatīt tālāk šo jautājumu un, ja tas ir nepieciešams, domāt arī par vēršanos Satversmes tiesā vai arī risināt kādus citus jautājumus, kādi tajā brīdī varētu parādīties. Tāpēc es aicinātu deputātus neaizbildināties ar citiem potenciāliem procesuāliem risinājumiem, jo šeit nebūt nav tik acīm redzams, ka šos 34 deputātus varēs Satversmes tiesai savākt.

Un es tātad aicinātu, ja tas pēc Ministru kabineta atbildes būs nepieciešams, arī visai Saeimai pieņemt lēmumu, kas saistīts ar šo pieprasījumu, un griezties Satversmes tiesā ar skaidrojumu vai nu par šo Ministru kabineta noteikumu darbības apturēšanu, viņu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas acīmredzot nebūtu pareizi, bet kas ir tieši tas, ko mums likums paredz, vai arī tomēr varētu aicināt tur sameklēt kādu citu pārejas formu, bet tas viss varēs būt tikai pēc tam.

Un tagad es aicinātu tomēr atbalstīt šo pilnīgi konkrēto iniciatīvu un neaizbildināties ar citiem potenciāli iespējamiem risinājumiem kaut kad tālākā nākotnē. Es aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Pēteris Tabūns komisijas vārdā vēlas vēl ko teikt? Pēteris Tabūns nevēlas vairs runāt.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības ruļļa 126. panta sestajai daļai, ka par pieprasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima, mēs balsosim nevis par komisijas atzinumu, bet ar pašu pieprasījumu - pieņemt viņu vai nepieņemt. Tā ir 126.panta sestā daļa.

Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Deņisova, Lujāna, Bekasova un Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 20, atturas - 18. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākošais ir darba kārtības 21.jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Kušneres, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Čerāna, Kazāka, Valdmaņa un Rubina iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā.

Pieprasījumu komisijas vārdā Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi 10 Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paskaidroju, ka komisija noklausījās finansu ministra Zīles kunga paskaidrojumus par kārtību, kādā jāiesniedz pārskati par valsts un pašvaldību iepriekšējā gada budžeta izpildi. Likums nav pārkāpts. Šie pārskati tikšot iesniegti likumā paredzētajā laikā, un faktiski tas ir līdz 30.aprīlim, tāpēc Pieprasījumu komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Kušneres, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Čerāna, Kazāka, Valdmaņa un Rubina iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 26, atturas - 10. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 23. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir 22.punkts - likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15). Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars Bāns - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2181. Uz otro lasījumu ir ienācis viens priekšlikums. 4.lappusē viņš ir redzams pašā apakšā. To iesniegusi Juridiskā komisija par pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, ka šā likuma 34.1.pants ir spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir redakcionāli precizēts, un tātad komisija viņu atbalsta. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk priekšlikumi uz otro lasījumu ienākuši nav.

Sēdes vadītājs. Ko jūs aicināt darīt, Bāna kungs?

E.Bāns. Ja iebildumu nav, es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Gozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

E.Bāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret ierosinājumu - noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz 27.martam? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

E.Bāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12). Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Atis Sausnītis - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2182. Uz otro lasījumu nav ienācis neviens priekšlikums, un tādēļ ir lūgums apstiprināt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 7.aprīlim. Šis termiņš tiek minēts tāpēc, ka pašreiz tiek gatavoti grozījumi 81.panta kārtībā, lai šādos grozījumos nevajadzētu izmantot 81.pantu, pēc kura būtībā nav vajadzības. Tā ka pašreiz uz trešo lasījumu ir iespējas iesniegt priekšlikumus, tāpēc arī es minēju 7.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - par iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 7.aprīli? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2184. Sāksim ar pirmo priekšlikumu, kas ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Tajā ir ierosinājums - svītrot 1.panta otro daļu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Krisbergs. Iebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Deputāts Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Atklājam debates. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varētu gandrīz arī neiebilst pret Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Un tomēr... Es domāju, ka cienījamā frakcija nav īsti analizējusi to tekstu, ko tiek ierosināts svītrot. Pašvaldības pienākums ir palīdzēt iedzīvotājiem, sniegt viņiem sociālo palīdzību. Tā kā likums, kuru mēs izskatām, paredz pavisam jaunu palīdzības veidu - piešķirt tiesības īrēt sociālo dzīvokli, kurš var būt vai nu atsevišķs, vai sociālajā mājā, - es kā šā likuma pamatautors tomēr uzskatu, ka pašvaldības pienākums būtu arī izīrēt šādu dzīvokli attiecīgajai kategorijai iedzīvotāju, kuri varētu pretendēt uz šādu dzīvokli. Nevis mēģināt iztikt tikai ar "ielāpiņu", ka viņiem tiks sniegta sociālā palīdzība viena konkrēta pabalsta veidā. Tādēļ mans ierosinājums ir tomēr atbalstīt pirmā lasījuma tekstu un nepiekrist komisijas slēdzienam.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā mēs nokļūstam nedaudz paradoksālā situācijā, jo pēc būtības drīzāk jau vajadzēja izskatīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir gandrīz kā alternatīvs priekšlikums attiecībā uz visu pirmo pantu. Jo, ja mēs tagad atbalstīsim vai noraidīsim, tad būs atkal nākamais moments, pēc būtības gandrīz visa panta redakcionāla maiņa. Es gribētu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir korektāks, jo diez vai panta otrajā daļā vajadzētu kaut kādā veidā to uzlikt pašvaldībām par pienākumu. Kaut gan arī 1.panta otrā daļa, ko iesaka svītrot, nedod tādu obligāto, kā Krisberga kungs teica, funkciju pašvaldībām, jo tajā ir konkrēti rakstīts, ka pašvaldību pienākums ir to darīt atbilstoši savām iespējām. Ja jau likumā mēs liekam kaut kādas varbūtības formas, tad tas rada situāciju, ka tas nav nekāds obligātais pienākums. Jautājums, kurā gadījumā pašvaldībai būs atbilstošas finanses un kurā gadījumā nebūs. Līdz ar to, dabiski, šī otrā daļa ir nedaudz deklaratīva. 1.panta virsraksts ir "Likuma mērķis". Vai šā panta otrajā daļā mums ir tiešā veidā jānorāda finansācijas avots? Jo finansācijas avoti ir norādīti tālakajos pantos. Tālāk ir pat viens vesels speciāls pants, kurā norāda finansēšanas iespējas. Tālāk ir formulējums, ka finansācijas avoti var arī būt budžeta asignējumi, var būt Ministru kabineta un vēl dažādi... tajā skaitā arī ziedojumi.

Diez vai 1.pantā, kurā ir norādīts likuma mērķis, jābūt šādai otrajai daļai. Tādēļ es atbalstītu tomēr Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas būtu juridiskā ziņā daudz korektāks. Drīzāk šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Bet panta otrā daļa būtu jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Krisberga kungs, jūs vēlaties runāt komisijas vārdā?

V.Krisbergs. Paldies, nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - svītrot 1.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 8. Zālē nav kvoruma.

Acīm redzams kvorums zālē tomēr ir. Deputāti nepiedalās balsojumā. Tāpēc lūdzu atkārtot zvanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Es aicinu deputātus piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies.

Otrais priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 1.pantu savā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

V.Krisbergs. Deputāti prasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija bija otrā komisija, kurai bija uzdots apspriest šo likumprojektu. Komisija vērš jūsu uzmanību uz to, ka, mūsuprāt, šeit likuma mērķis ir pazemināts. Šeit noteikts tikai kaut kāds statuss. Likuma mērķis ir lielāks, plašāks - noteikt, kādā kārtībā sniegs trūcīgajiem, maznodrošinātajiem sociālo palīdzību tajos gadījumos, kad viņiem rodas dzīvokļa problēmas. Tā ka likuma mērķis ir ne tikai noteikt šo dzīvokļu un šo māju tiesisko statusu, bet noteikt visu šo kārtību, sistēmu, kādā veidā pašvaldības sniegs šo palīdzību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Es atvainojos, debatēs vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es dziļi pateicos Bišera kungam, kurš, atklāti sakot, izteica arī manas domas. Tiešām ļoti precīzi cienījamais jurists Bišera kungs izklāstīja šā priekšlikuma jēgu un būtību. It sevišķi tagad, kad ir atbalstīts priekšlikums svītrot panta otro daļu, likuma mērķis palika pavisam izplūdis, tāpēc es kā deputāts aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un balsot pret atbildīgās komisijas lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Krisberga kungs komisijas vārdā runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

V.Krisbergs. Liels paldies kolēģiem. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka likumprojekta 2.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 4.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums izteikt 2.pantu šādā redakcijā. Tas ir daļēji iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. 5.priekšlikums - Juridiskā komisija ierosina mainīt vietām likumprojekta 3.un 4.pantu. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda "mâjām" papildināt ar vārdiem "(dienesta viesnīcām)". Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.un 4.punktu, atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Atklājam debates. Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā mēs saskaramies ar Latvijas likumdošanas specifiku. Mēs nevaram aizmirst vienu momentu, ka ir daudz dzīvokļu, ko pašvaldība reizēm iegādājas. Var veidoties paradoksāla situācija - it sevišķi tad, ja mēs ejam uz to, ka arī individuālu dzīvokli var pārvērst par sociālo dzīvokli, - ka tikpat labi sociālā dzīvokļa statusā var nokļūt arī par pašvaldības naudu nopirkts četristabu, piecistabu dzīvoklis. Ja mēs saglabājam tādu variantu, kāds šeit ir piedāvāts, tāds moments netiek izslēgts. (Starpsauciens: "Tieši tā...")

Tālāk. Ir vēl viena problēma, tā ir problēma ar dienesta viesnīcām. Mēs visi labi zinām, ka dienesta viesnīcas parasti ir bijušās kopmītnes, tās tiek pārveidotas no dienesta viesnīcām par dzīvojamām mājām vai arī varētu kļūt par sociālajām mājām. Un mēs saskaramies ar vēl vienu Latvijas paradoksu. Rīgas pilsētā un daudzos reģionos ir dzīvokļu rindas, kuras teorētiski tiekot it kā virzītas uz priekšu, lai tie cilvēki, kas gadiem ilgi ir stāvējuši dzīvokļu rindās, saņemtu dzīvokļus. Ja šīs bijušās kopmītnes tiek pārveidotas, tur var būt pietiekami kvalitatīvi dzīvokļi, un tādēļ rodas jautājums: kāpēc ir jāpārveido tās par sociālajām mājām, ja tajā pašā laikā iedzīvotāji dzīvo graustos, avārijas statusa mājās? Eksistē šī problēma. Tad papriekš ir jāatceļ dzīvokļu rindas, jāatsakās no avārijas statusa māju nolikumiem un, tā teikt, jāatbrīvo cilvēkiem rokas, lai cilvēki varētu beidzot nomainīt savus dzīvokļus, beidzot virzīties uz kaut kādu labāku dzīvojamo platību. Šajā gadījumā mēs kārtējo reizi atņemam vienu no iespējām, lai cilvēki varētu kaut kādā veidā tomēr... kaut vai ar pašvaldības atļauju nokļūt šajā dzīvoklī. Šeit atkal ir Latvijas likumdošanas pretrunas, un tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un šos punktus svītrot ārā.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs, mēs parasti esam sociālajos jautājumos atraduši ar jums kopīgu valodu, šoreiz diemžēl krasi oponēšu. Man gribas pateikt: ja nu Latvijā būs kāda ļoti bagāta pašvaldība - aizdomas krīt, protams, uz Ventspili, bet var būt, ka arī citur tas ir iespējams -, kas gribētu iemitināt maznodrošinātu, sociāli neaizsargātu ģimeni dzīvoklī, kuru pašvaldība iegūs, nopērkot šo dzīvokli no privātmājas īpašnieka, tad gods un slava Lemberga kungam, ja viņš to varēs atļauties, jo var būt, ka šī sociāli mazaizsargātā ģimene būs, pieņemsim, viņa klases audzinātājas. Ja pašvaldībai būs tik daudz līdzekļu, ka viņa varēs atļauties uzbūvēt mājas, kāpēc jūs gribat ierobežot viņu? Arī tas ir darījums - nopirkt māju un to iekārtot, nopirkt dzīvokli un to iekārtot. Varbūt šis likums darbosies ne vienu vien gadu. Sociāli neaizsargāti cilvēki diemžēl ir arī pasaules visbagātākajās valstīs. Piemēram, Dānijā sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji dzīvo skaistās mazās mājiņās un pašvaldības spēj to segt. Nu, protams, tā vēl nav Latvijai tuva perspektīva, bet neierobežosim! Un neveidosim to praksi, ka likums tiek veidots kā uz ugunsgrēku! Arī šis likums vairs netiek līdzi reālajai dzīvei, jo ļoti daudzās pašvaldībās jau ir izveidoti sociālie dzīvokļi, sociālās mājas, bet mēs, likumdevēji, cenšamies reālajai dzīvei skriet pakaļ, skatām šo likumprojektu vēl tikai otrajā lasījumā.

Nākamais. Vai tiešām sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, kuru cilvēktiesības tiek pārkāptas, ja viņi ir izmesti uz ielas, bez pajumtes, ir jāpārvieto uz graustiem, uz avārijas mājām, kur tātad dzīvo sociālā ziņā pietiekami nodrošināti cilvēki, ja viņi nav nokļuvuši šajā visnejaukākajā to cilvēku statusā, kuriem ir nepieciešams nodrošināt sociālā dzīvokļa izīrēšanu? Tad tik tiešām varētu pateikt, ka mēs cienījamos pensionārus gribam iedzīt avārijas mājās, graustos, hārlemās. Nu, šāds mērķis likuma autoriem noteikti nav bijis. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo nepārdomāto Juridiskās komisijas priekšlikumu un piekrist atbildīgās komisijas secinājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Lujāns vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Reizēm rodas īpatnējs viedoklis, it sevišķi, ja atbildīgās komisijas referents jauc pantus. It sevišķi panta otrās daļas 1.punktā ir rakstīts par to - šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības dzīvojamām mājām ir tiesības piešķirt sociālo dzīvojamo māju statusu. Un patiešām varētu būt arī tā, ka, ja pašvaldība šo kopmītni kaut kādā veidā transformē, tad tā iegūst šo statusu. Bet es vēlreiz saku: kamēr nav likvidētas Rīgā dzīvokļu rindas... Tad veidojas paradoksāla situācija, ko Krisberga kungs piedāvā. Patiešām, kā jau izsacījās Krisberga kungs, sociāli maznodrošinātie tad dzīvos skaistās mazās mājiņās, bet sociālā ziņā normāli nodrošināti cilvēki, kas maksās īres maksu, dzīvos graustos. Es negribu diferencēt, negribu, kā Krisberga kungs uzreiz grib, kaut kādu sociālo naidu starp grupām, bet es gribu norādīt to, ka... Par ko tad ir sodīti tie cilvēki, kas pilda savus pienākumus pret valsti, kas strādā? Un neaicinu, kā Krisberga kungs draud, ka pensionāri jāieliek graustos. Nē, tas ir citos pantos, ir normas, kurās norāda, kādām mājām ir šis statuss un kur ir jāievieto šie cilvēki. Protams, ja kāda pašvaldība taisās šādus cilvēkus ievietot graustos, tas nav pareizi. Manī izraisa izbrīnu... Tas būs īpatnēji: Rīgā cilvēki dzīvos graustos, bet Ventspilī dzīvos mājiņās. Tā, protams, ir atkal mūsu valsts īpatnējā situācija. Protams, tur varbūt ir līmenis augstāks, bet tomēr jādod iespējas arī citām pilsētām, lai arī tās pilsētas normāli attīstītos. Šeit ir konkrēti ierakstīts... Krisberga kungs mēģināja par to runāt... Ja deputāti nav kārtīgi izlasījuši 3.punktu, atgādinu, ka te ir rakstīts: "darījumu rezultātā pašvaldības īpašumā iegūtiem..." Tātad iznāk tā: ja pašvaldība nopirks, teiksim, no bijušā Krievijas oficiera par 6000 latiem, kā jau es teicu, četristabu dzīvokli, tad ar šo motivāciju mierīgi varēs šo dzīvokli pārvērst par sociālo dzīvokli kaut vai, neapvainojieties, Krisberga kungam. Tā ir reāla iespējamība, ko mēs atveram ar šādu darbību. Jo, lai iegūtu īpašumā dzīvokli, pašvaldība tātad ieguldīs pašvaldības budžeta līdzekļus. Es nevaru piekrist tāda veida labdarībai. Jā, cita lieta ir tad, ja pašvaldība nolemj iedalīt tam pensionāram, lūk, šos līdzekļus, lai viņš var iegādāties dzīvokli vai nu uz kredīta, vai vēl kaut kā citādi. Bet tā ir nākotnes perspektīva. Un tādēļ es vēlreiz uzsveru: šajā gadījumā diemžēl es nevaru Krisberga kungam piekrist. Es tomēr aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus un lūdzu arī referentu uzmanīgi lasīt to, kas ir ierakstīts likumā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es īsti neizpratu šīs kvēlās runas. Kā es saprotu, runa ir par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.un 4.punktu. Komisija gan ir te ierakstījusi, ka viņa to noraida, bet, ja jūs izlasīsiet 4.ailē to, ko komisija liek priekšā, tad redzēsiet, ka tur šie punkti ir pazuduši, tātad komisija ir pieņēmusi priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, un tāpēc es domāju, ka strīdu nevar būt, jo tiešām tas ir loģisks, jo šeit jau ir pateikts - "neizīrētiem dzīvokļiem". Tātad - jebkuri, kas atrodas pašvaldības īpašumā, neņemot vērā, kādā veidā tie ir iegūti. Turklāt panta otrās daļas 1.punktā ir ielikti vārdi "(dienesta viesnīcām)". Tātad vienalga, kādas tās ir bijušas, bet, ja tās ir pārvērstas par dzīvojamām mājām, tad tur var izveidot šos sociālos dzīvokļus un sociālās mājas. Tātad nekādu iebildumu nav. Un tāpēc es nezinu, kāpēc ir strīds par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es kā Juridiskās komisijas loceklis esmu pilnīgi apmierināts, ka galīgajā redakcijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs. Liels paldies vēlreiz Bišera kungam. Šoreiz man tik tiešām gribas pateikt kolēģim Lujānam: mēs runājam par 8.priekšlikumu, bet vai tad bija tik grūti aizlasīties šajā mirklī līdz 10.priekšlikumam un saprast, ka tik tiešām šī kvēlā runa nebija vajadzīga. Iespējams, ka nav precīzi strādājis kāds sekretārs, jo faktiski par Juridiskās komisijas priekšlikumu, par kuru te ir rakstīts, ka tas ir noraidīts, varēja arī rakstīt, ka tas ir iekļauts Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumā. Šajā gadījumā ir definēts, ka tas ir noraidīts, jo 10.priekšlikums mums vēl stāv priekšā. Vēlreiz ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3. un 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. Cienījamie deputāti, pievērsiet, lūdzu, uzmanību 9.priekšlikumam! Te ir rakstīts, ka atbildīgā komisija arī to ir noraidījusi, bet faktiski tā tomēr ir to iekļāvusi 10.priekšlikumā - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

Lūdzu, tālāk!

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina 3.panta trešo daļu svītrot. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likuma 3.panta trešajā daļā pēc vārda "daļas" aizstāt skaitli "5" ar skaitli "3". Atbildīgā komisija noraidīja šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta ceturto daļu. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums 3.panta ceturtajā daļā izdarīt grozījumus...

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams, Krisberga kungs, mēs esam izslēguši ceturto daļu.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina 3.panta piekto daļu svītrot. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina uzskatīt likumprojekta 3.panta piekto daļu par ceturto daļu un mainīt redakciju. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija...

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, es ļoti atvainojos, mums pie 4.panta uz brīdi vajadzētu apstāties. Es atvainojos! Mēs varam turpināt. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kas ir radies apšaubot balsošanas rezultātus, bet to mēs izskatīsim pēc šā likumprojekta galīgas izskatīšanas. Tas būs nākamais jautājums pēc šā izskatīšanas procesa.

Lūdzu, turpināsim! Tātad - 4.lappuse, 4.pants.

V.Krisbergs. Paldies. Tātad - 4.pants (4.lappusē, augšā). Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 3. un 4.pantu mainīt vietām. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina svītrot 4.panta pirmās daļas 1.punktu, turpmāk mainot numerāciju. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 4.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija 5.panta otrajā daļā ierosina svītrot vārdkopu "ir sociāli mazaizsargāta". Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina svītrot 5.panta otro un trešo daļu, attiecīgi mainot numerāciju, bet atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskās komisijas priekšlikums - likumprojekta 5.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to pieņēma ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina 6.pantu izteikt šādā redakcijā, un atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 7.pantu, un atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 8.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina mainīt 9.panta pirmajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina svītrot 9.panta otrajā daļā vārdkopu. Atbildīgā komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 10.panta pirmās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija likumprojekta 10.panta ceturtajā daļā aizstāj vārdus "visi minētie" ar vārdu "ðādi". Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija likumprojekta 10.panta piekto daļu ierosina izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 11.panta trešajā daļā vārdus, kas norādīti priekšlikuma tekstā. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Likumprojekta 11.pants. Juridiskā komisija ierosina ceturtās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija pievieno redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 12.pantu. Priekšlikums ir pieņemts, un ir mainīta turpmāko pantu numerācija. Šāds ir atbildīgās komisijas spriedums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 13.pantu izteikt mainītā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lujāna kungs, vai 6 minūtes jums būs pietiekami?

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ir atsevišķi specifiski momenti, kurus mēs pieņēmām, bet tas būs attiecībā uz trešo lasījumu. Protams, mani interesē, kā šie normatīvie akti tiks "piestiprināti" pie Domes... un tur vēl būs citi momenti. Bet šajā pantā arī ir ļoti interesants priekšlikums.

Es nezinu, kā Rīgas Dome vai arī kāda cita pašvaldība lems par energotarifiem šinīs mājās. Cienījamie kolēģi, tas nav pašvaldību kompetencē. Tātad nevar te likt šādu normu, ja tas jautājums nebūs pašvaldību kompetencē. Var likt normu par īres maksu vai par atsevišķiem komunālo maksājumu veidiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Bet elektroenerģijas, gāzes piegāde ir, atvainojiet, pavisam citu instanču kompetencē, un mēs nevaram to apstiprināt tādā veidā. Tas būtu vienkārši nekorekti. Ja mēs to tagad apstiprināsim, tad, protams, trešajā lasījumā to vajadzēs atkal labot. Jo mēs nevaram uzlikt citu struktūru atbildību pašvaldībām.

Par īpatnēju traktējumu liecina arī jēdzieni "normatīvie akti", "maksājumu parādi". Maksājumu parādus piedzen nevis uz normatīvo aktu pamata, bet gan ir noteikti likumdošanas akti. Normatīvais akts... tāds juridisks formulējums vispār netiek paredzēts... Tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt pagaidām Juridiskās komisijas priekšlikumu un pēc tam attiecībā uz trešo lasījumu dot labojumus. Jo, ja mēs saglabāsim iepriekšējo variantu, kāds bija stādīts priekšā Augstajam namam, diez vai būs kāda loģika. Drīzāk tas iepriekšējais priekšlikums ir bijis nekompetentā veidā iesniegts.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Vai Krisberga kungs vēlas runāt komisijas vārdā?

V.Krisbergs. Paldies. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - likumprojekta 13.pantu izteikt šādā redakcijā. Tas ir dokumenta 9.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 1. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 14.pantu izteikt savādākā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgās komisijas ierosinājums - izslēgt 14.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus: "Ministru kabineta noteiktos". Protams, atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ierosina 15.panta pirmās daļas 3.punktā aizstāt vārdus...

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, es ļoti atvainojos! Mēs neizskatījām 38.priekšlikumu.

V.Krisbergs. Es ļoti atvainojos! Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 15.pantu izteikt šādā redakcijā, ko atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - aizstāt vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums 15.panta ceturto daļu izteikt savādākā redakcijā, ko noraida atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 16.pantā vārdus. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Mums ir jāatklāj debates. Lujāna kungs, vai jums divu minūšu pietiks?

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ja mēs saglabājam 17.pantā šādu traktējumu, tad es varu piedāvāt jaunievēlētajiem Rīgas domniekiem iedomāties situāciju, ka Rīgas Dome izskatīs visas šīs sūdzības.Vienīgi rodas jautājums, ja saglabā šo tekstu un tajā ietvertās normas un realizē, - kā tad būs ar Rīgas Domes lēmumiem? Lems, vai tam un tam kungam ir vai nav legāli iedevuši sociālo dzīvokli. Likumdošanas kārtībā ir paredzētas apelācijas tiesības, un tās ir tiesas tiesības. Tādēļ pēc savas būtības 17.pants patiešām ir lieks, kāds šodien tas ir. Jo tur nav tas jānorāda. Ir valstiskā kārtība, kādā tiek risinātas konfliktu situācijas. Bet, ja mēs gribam radīt jaunu, oriģinālu mehānismu, tad, protams, tas ir labi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Krisberga kungs. Lūdzu! Bet vai jums pietiks laika?

V.Krisbergs. Es tikai vienu oponējumu gribu pateikt. Atklāti sakot, Lujāna kungam ir simtprocentīga taisnība. Ja mūsu tauta būtu tik izglītota, viņa saprastu, ko viņa drīkst darīt. Atbildīgā komisija noraidīja Juridiskās komisijas priekšlikumu tikai tāpēc, ka tautai to ir grūti saprast. Šeit kaut kas tai būs saprotamāks. Faktiski te tiešām ir, kā deputāti uzskata, sakars ar mūsu tautas juridisko izglītību. Es balsotu tomēr par to, lai šis skaidrojums būtu lielāks, un aicinu atbalstīt komisijas secinājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 17.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

V.Krisbergs. Liels paldies kolēģiem. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15.aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Kamēr tiek veikta šo reģistrācijas rezultātu izdruka, ir jānoklausās viens paziņojums. Sakarā ar to, ka Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs lūdz atbrīvot viņu no šā amata, es aicinu Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupu uz piecām minūtēm tikties tagad Saeimas Prezidija sēžu zālē, lai šo organizatorisko jautājumu atrisinātu. Es lūdzu visus šos deputātus (apmēram 30 deputāti ir iestājušies šajā grupā) būt Saeimas Prezidija zālē, lai ievēlētu jaunu grupas priekšsēdētāju.

Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vents Balodis, Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns ir zālē.

M.Rudzītis. Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Janīna Kušnere, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte un Roberts Zīle (ir zālē).

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. Arī žurnālistus lūdzu ieņemt savas vietas. Bet man diemžēl atkal nav pārliecības par to, ka zālē ir kvorums. Līdz ar to lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu deputātus, kuri ienāk zālē, arī piereģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 47 deputāti.

Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi.

Bet, pirms ķeramies pie nākošā darba kārtības jautājuma izskatīšanas, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu no 5 deputātiem: "Zinot, ka Ģirts Valdis Kristovskis atrodas Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstītajā komandējumā Vācijā un atgriezīsies tikai 1997. gada 20. martā pulksten 17.30, balsojumā par pieprasījumu - par dokumentu nr.2290 viņš piedalīties nevarēja. Apšaubām balsojuma rezultātu. Lūdzam noskaidrot, kurš no klātesošajiem ir balsojis deputāta Ģirta Kristovska vietā un lūdzam pārbalsot. Deputāti Kazāks, Zelgalvis, Mauliņš, Grīnbergs, Liepa."

Dokuments nr. 2290 ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Deņisova, Lujāna, Bekasova un Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi. Un tālāk kā tekstā.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Tātad Kārtības ruļļa 142. pants: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz 5 deputāti, izdarāma pārbalsošana." Bet vispirms viens deputāts var runāt "par", viens - "pret".

Jānis Kazāks vēlas runāt "par". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Katrā ziņā tas jau nenotiek tikai vienā šajā minētajā gadījumā. Praktiski tas diezgan sistemātiski šodien notiek, un tāpēc vien mēs minējām šo vienu gadījumu. Bet es varu minēt tūlīt arī otru gadījumu - tas ir attiecībā uz valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā. Tur tāpat Ģirts Valdis Kristovskis ir balsojis. Tā ka, ja kāds netic, var palūgt balsojumu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte - vēlas runāt "pret". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es pašlaik runāju ar jums tikai tāpēc, ka jūtu pienākumu to darīt kā frakcijas vadītāja. Acīmredzot tas, ka Kristovska kunga balsojums parādās izdrukā, ir kaut kādā veidā saistīts ar manam prātam neaptveramu kļūmi balsošanas mehānismā vai kaut kā citādi... Es ļoti lūgtu cienījamos kolēģus nesmieties ar tādiem smiekliem, ko varētu jau saukt, kā saka, gandrīz vai par zviegšanu... Taču paklausieties, ko es tālāk teikšu. Līdz ar to es uzskatu, ka nebūtu pamata uzskatīt šo balsojumu kaut kādā veidā par kļūdainu, jo šajā balsojumā rezultāta starpība ir lielāka nekā viena balss. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Bet pats princips?..")

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" un "pret" ðo iesniegumu ir izteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs tagad balsosim par piecu deputātu priekšlikumu, vai mums vajadzētu pārbalsot 20. jautājumu, kurš ir ar 20. numuru iekļauts mūsu šodienas darba kārtībā. Tātad vai viņu pārbalsot, vai ne. Tātad: "Apšaubām balsojuma rezultātu. Lūdzam noskaidrot, kurš no klātesošajiem ir balsojis deputāta Kristovska vietā, un lūdzam pārbalsot." Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 13. Zālē nav kvoruma, lai gan zālē ir acīm redzams kvorums. Deputāti nepiedalās balsojumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 19, atturas - 12. Tātad nav kvoruma.

Pārtraukums - 5 minūtes. Līdz pulksten 13.41.

Sēdes vadītājs. Ir pulksten 13 un 41 minūte. Es lūdzu ieņemt savas vietas. Turpināsim sēdi.

Es atkārtoju, godātie deputāti, ka mēs izskatām piecu deputātu iesniegumu, kurā šie pieci deputāti apšauba balsojuma rezultātu par darba kārtības 20. punktu - par pieprasījumu izskatīšanu. Viņi pieprasa balsojumu par šo pieprasījumu. Līdz ar to mums ir jāizsaka sava attieksme balsojot, vai mēs atbalstām šo piecu deputātu iesniegumu vai ne. Tātad vēlreiz zvanu lūdzu! Godātie deputāti! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - izdarīt pārbalsojumu par pieprasījumu ar 20. kārtas numuru mūsu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 18, atturas - 17. Priekšlikums netiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām ir jautājums nr. 67 - "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2353.

Pirmais priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Otrais priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un šeit ir runa par šīm mazajām pensijām, kuras tiek piešķirtas sievietēm, kas aiziet pensijā 55 gadu vecumā, tātad pirms termiņa. Un komisijas priekšlikums ir garantēt viņām, kad iestājas pensijas vecums, saņemt vismaz 25 latus, kā tas ir paredzēts, sociālo pabalstu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstu šo priekšlikumu, un acīmredzot uz trešo lasījumu vajadzēs no šā teksta izsvītrot ārā vārdus "sasniedzot šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto vecumu". Tad šī norma neapšaubāmi ir nepieciešama, jo ir jānosaka šī minimālā pensija - 25 lati, šis valsts sociālā pabalsta minimums, bet viņš ir jānosaka arī, teiksim, sievietēm, pirms viņas ir sasniegušas šo 60 gadu vecumu. Tātad mēs nedrīkstam pieļaut šīs mazās pensijas.

Un tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, bet pēc tam uz trešo lasījumu mēs varēsim šeit iestrādāt vēl arī precizējumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Jā, es lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus necēla, tātad balsojums nav nepieciešams. Priekšlikums tiek pieņemts.

L.Kuprijanova. Trešais priekšlikums - precizēt 1. panta redakciju, ko komisija ir izdarījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamie grozījumi izdarīti pārejas noteikumos, un man ir jāizsaka atvainošanās frakcijai "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", jo dokumentos, kas jums ir iesniegti, nav minēts pilns šīs frakcijas nosaukums, bet tikai nosaukums "Lîdztiesība". Tādēļ komisijas vārdā es lūdzu piedošanu par šo tehnisko kļūdu.

Tātad pārejas noteikumu 1. punktu, kuru piedāvājusi frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" ierosinājumu - izteikt pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Tas atrodas dokumenta otrajā lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 26, atturas - 19. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus es aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 28, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais priekšlikums ir frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.priekšlikums - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Lai arī cik tas būtu dīvaini, bet šajā gadījumā es šo priekšlikumu aicināšu atbalstīt. Es negribētu teikt, ka viņš ir ideāls, bet viņš tomēr sper vienu būtisku soli uz priekšu pensiju sistēmas sakārtošanā un normalizēšanā, lai izbeigtu tās anomālijas, kuras mums šobrīd valstī pastāv attiecībā uz pensiju aprēķināšanu, jo šobrīd, kā mums visiem zināms, pastāv iespēja atsevišķos gadījumos personai noteikt vienu latu lielu pensiju, vai arī atsevišķos gadījumos šī pensija ir sasniegusi pat vairāk nekā 1000 latu. Un ir skaidrs, ka tas nav un nevar būt taisnīgi.

Es negribu teikt, ka šis frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" priekšlikums būtu ideāls. Ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad uz trešo lasījumu viņš būs, neapšaubāmi, jāprecizē un arī jācenšas sabalansēt tie līdzekļi, kādi ir pieejami pensiju izmaksai, ar nepieciešamību pēc tiem. Bet šeit tas motīvs, kāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, ir tāds, ka šeit tomēr tiek piedāvāts korektā veidā noteikt šo personas vidējo apdrošināšanas iemaksu. Šeit tiek pateikta arī tā norma: "Ja apdrošinātās personas apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 10 gadiem un apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par 1996. un turpmākajos gados uzkrātiem darba un tam pielīdzinātajiem periodiem ir mazāka par šo periodu noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, pensijas apmēra noteikšanai ņemama vērā atbilstošo gadu noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga." Tas izslēgtu vismaz tos gadījumus, kad cilvēks saņem, teiksim 1 lata pensiju vai arī kādas citas nenormāli mazas pensijas. Vismaz attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši visu šo savu darba mūžu.

Taču šis priekšlikums neatrisina jautājumu ar šīm lielajām pensijām. Tas it kā vēl saglabā iespējas cilvēkiem saņemt šīs lielās pensijas. Tas jautājums arī būtu vienā vai otrā veidā jāatrisina, bet tas varētu būt trešā lasījuma jautājums.

Frakcija "Latvijai" jau ir iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kur mēs cenšamies atrisināt abas šīs problēmas vienlaicīgi - gan šo mazo pensiju problēmu, gan arī lielo pensiju problēmu, kas rada šo sociālo netaisnību, bet mēs varētu šeit, jau strādājot pie šī likumprojekta otrajā lasījumā, šobrīd jau vismaz daļēji iestrādāt šo risinājumu, bet pēc tam turpināt to trešajā lasījumā, lai mēs varētu maksimāli operatīvi pieņemt lēmumus un noregulēt situāciju, lai reiz izbeigtos šīs acīm redzamās nekārtības pensiju lietās, par ko mēs esam saņēmuši ļoti daudzus, turklāt pamatotus signālus, teiksim, kā tas var būt, ka divi cilvēki ir strādājuši vienādos apstākļos visu savu darba mūžu, tikai viens iet pensijā 1996.gadā, bet otrs iet pensijā 1997.gadā, taču viņu pensija atšķiras četras un vairāk reizes. Tas absolūti nav pieņemams!

Var teikt, ka šobrīd ar šo spēkā esošo pensiju aprēķināšanas kārtību notiek kārtējā tautas aplaupīšana, faktiski tautas nabadzīgās daļas aplaupīšana, jo mēs zinām, ka saistībā tieši ar pašreiz spēkā esošo pensiju aprēķināšanas kārtību vislielākās problēmas rodas tiem cilvēkiem, kuri pēdējā gada laikā nav spējuši dabūt darbu. Šādu cilvēku ir ļoti daudz, un diemžēl tieši pret šiem cilvēkiem pašreiz spēkā esošais Pensiju likums vēršas praktiski iznīcinoši. Tas nevar būt pieņemams. Tas ir kaut kādā veidā jāatrisina. Būtu lūgums sākt šo problēmu risināt jau šobrīd, atbalstot šo frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" priekšlikumu otrajā lasījumā, bet uz trešo lasījumu to varētu jau tālāk precizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Es atvainojos, vēlas...

Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Daži vārdi jums pārdomām. Padomājiet, lūdzu, par tām sievietēm, par tiem vīriešiem, kuri saskaņā ar iepriekšējo likumu varēs saņemt vienu vai divus latus, lai gan ir nostrādājuši daudz gadus Latvijā. Sievietes un vīrieši. (Starpsauciens: "Vîriešu nav!") Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš dos iespēju saņemt kaut vai nepietiekošu, bet tieši pensiju, nevis kaut kādu pabalstu, kurš būs viena vai divu latu apmērā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Jebkurā gadījumā šie pārejas noteikumi ir izraisījuši ļoti plašu rezonansi sabiedrībā, un es ceru, ka jūs, kolēģi, esat visi jau lasījuši Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Mēs organizējam paplašinātu darba grupu speciālas komisijas sēdes aprīlī un maijā, kur tiek aicināti arī frakcijas "Latvijai" un LNNK un LZP frakcijas pārstāvji, kuri nav pārstāvēti mūsu komisijā, kā arī tie neatkarīgie deputāti, kuri vēlas tur piedalīties. Acīmredzot piedalīsies arī Šķēles kungs. Man vakar bija saruna ar viņu. Piedalīsies Valsts prezidenta Kancelejas pārstāvji, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Pensionāru federācijas, Apdrošināšanas padomes, Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas pārstāvji, jo šis jautājums ir nopietns.

Ar pārejas noteikumiem situācija ir sarežģīta. Un komisija vēlas, lai nebūtu cīkstēšanās ap dažādiem atsevišķiem punktiem, izsvērt no visiem aspektiem šo jautājumu un acīmredzot arī pagrozīt pārejas noteikumus, jo ir trīs pamatbloki, kuri šodien ļoti uzbudina sabiedrisko domu: tās ir mazās pensijas, tās ir lielās pensijas, kā es nosacīti saucu, un arī jautājums par strādājošajiem pensionāriem. Tādēļ arī komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, kuru izteica frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", ņemot vērā to, ka mēs uz maija beigām gatavojamies iesniegt pārejas noteikumu grozījumus, kas būtu izsvērti dažādos aspektos.

Tādēļ es aicinu jūs šoreiz atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" ierosinājumu - izteikt pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 17, atturas - 21. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 15, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts un lūdzu pieņemt viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 1. Zālē nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus es aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 28.martam.

Sēdes vadītājs. Ir arī citi priekšlikumi.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka šis 28.marts ir Lielā piektdiena un tā ir brīvdiena valstī, bet pēc tam nāk 30.marts, kas arī ir Lieldienas, es aicinātu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 3.aprīlim. Tā ir nākamās nedēļas ceturtdiena pēc Lieldienām, un Lieldienu laikā neviens nestrādās. Aicinu atbalstīt šo 3.aprīli ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir vēl kādi citi ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Šādu priekšlikumu nav. Tātad atbilstoši Kārtības rullim tālākais termiņš mums ir jābalso vispirms. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 3.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 3.aprīlis.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu: "Lûdzam Latvijas Republikas Saeimas 20.marta sēdes darba kārtības 58.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""." Viens deputāts var runāt "par", viens "pret". Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas, deputātiem iebildumu... Deputāti prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā un 58.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir 58.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.2355 un nr.2355-a. Sāksim priekšlikumu izskatīšanu pa pantiem.

Pirmais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums redakcionāli precizēt un papildināt 2.pantu ar 2.1.punktu redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Tur nav būtisku satura izmaiņu, bet vienīgi ir redakcionāli precizējumi. Priekšlikums ir to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums par perspektīvajām nodokļu likmēm, ar kādām būtu apliekama petroleja, tās aizstājējprodukti un komponenti, kā arī degviela, eļļa un tās aizstājējprodukti. Un priekšlikums ir to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums - papildināt 3.pantu ar ceturto daļu redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Tā nosaka, kādā veidā tiek atmaksāts akcīzes nodoklis uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas izmanto benzīnu, dīzeļdegvielu, petroleju, degvieleļļu kā izejvielu ražošanas tehnoloģiskajā procesā, kā arī siltumenerģijas ieguvei. Priekšlikums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī pret to neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Andrejevas priekšlikums - papildināt 4.pantu ar astoto daļu redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Tā nosaka, ka alu ar etilspirta saturu līdz 5,5 tilpumprocentiem ar akcīzes nodokli neapliek, un arī to, kas ir ražots mājas apstākļos, ar akcīzes nodokli neapliek. Tas izriet no iepriekšējā nobalsotā priekšlikuma, un līdz ar to ir priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Andrejevas priekšlikums par 4.panta papildināšanu ar jaunu daļu, kas nosaka akcīzes nodokļa atmaksu uzņēmumiem, kuri eksporta preču ražošanā izmanto izejvielas, kuras ir apliktas ar akcīzes nodokli, un to, kādā veidā šo akcīzes nodokli viņiem atmaksā. Šo priekšlikumu ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir redakcionālas dabas precizējums 5.panta piektajā daļā, kuru ierosinājusi Andrejevas kundze. Priekšlikums ir to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 3.lappusē. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Līdzīgs redakcionālas dabas priekšlikums ir 4.lappusē. To ierosinājusi valsts sekretāre Andrejeva. Lūgums ir priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais. 8.priekšlikums ir Andrejevas priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ar kuru jūs varat iepazīties atsevišķi 2355-a dokumentā. Tur ir 9.priekšlikuma precizējums, bet Andrejevas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, mēs šobrīd runājam par 8.priekšlikumu, kas lasāms mūsu izskatāmā dokumenta 5.lappusē?

M.Vītols. Jā, viņš nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir uz atsevišķas lapas. Lūdzu, atrodiet dokumentu nr.2355, kur ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Šeit ir runa par termiņiem, kādā akcīzes nodokļu likmes stājas spēkā attiecībā uz noteiktiem produktiem.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokuments nr.2355-a, kurā ir šie atbildīgās komisijas priekšlikumi. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un lūgums ir balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 2. Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Un es aicinu visus deputātus, arī tos, kuri ir aizņemti ar sarunām zāles galā, piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām ir 63.punkts - likumprojekts "Ârstniecības likums", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu nr.2319, likumprojekts "Ârstniecības likums" otrajā lasījumā. Es uzreiz gribu atzīmēt, ka likumā ir pietiekoši daudz vispārīgu redakcionālu labojumu, kas ir saistīti ar to, lai būtu vienota pieeja gan šim "jumta" likumam medicīnā, gan arī pašreiz Saeimā izskatāmajiem trim likumprojektiem - "Farmācijas likumam", likumam "Par epidēmisko drošību" un likumam "Par prakses ārstiem".

1.pantā 1.punktā Sociālo un darba lietu komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret precizēto redakciju. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 2.panta 1.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.punktā arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar 6.punktu par ārstu konsīliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. Precizēts ir 1.panta 6.punkts. To ierosinājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 1.panta 7.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Tālāk 4.lappusē atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu 14.punktu - ar terminu "slimnieks".

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt tādu formulējumu, ka slimnieks ir persona, kam ir slimība, kurai nepieciešama ārstēšana. Bet varbūt viņam ir tāda slimība, kam ārstēšana nav nepieciešama? Vai vēl kaut kas cits, tāpēc šo formulējumu varbūt šodien nepieņemsim, bet atstāsim uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā šajā likumā turpmāk vairākos pantos ir atšķirīgas diferencētas normas gan attiecībā uz slimnieku, gan attiecībā uz pacientu, jo ne visi pacienti ir slimnieki, tad šāda definīcija ir nepieciešama, un tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Nagobada kungs, vai vēlaties ko teikt?

V.Nagobads. Nē, es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar terminu "slimnieks", attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 3. Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Un es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 1. Pārtraukums 5 minūtes - līdz 14.15.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Es aicinu visus ieņemt savas vietas. Godātie deputāti, mēs izskatām likumprojektu "Ârstniecības likums" otrajā lasījumā. Mēs izskatām dokumenta 4.lappusi, kur mums ir jāpauž sava attieksme pret Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu - papildināt likumprojektu ar terminu "slimnieks", attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

V.Nagobads. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 1. panta 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu jūs ieņemt savas vietas. Šeit zālē nav tik daudz stāvvietu, jo šīs ir sēdvietas. It īpaši zālē, un, ja jums ir nepieciešamas sarunas, tad, lūdzu, netraucējiet citus kolēģus, jo es, piemēram redzu, ka daļa deputātu tikai ar grūtībām seko līdzi likumprojekta izskatīšanai. Lūdzu, cienīsim citus savus kolēģus un veiksim diskusijas ārpus šīs sēžu zāles.

Lūdzu, Nagobada kungs, turpiniet!

V.Nagobads. Es atkārtoju - komisija ierosina precizēt 1.panta 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V. Nagobads. 2.pantā komisija daļēji ir pieņēmusi precizētā redakcijā deputātu Liepas, Priedkalna un Rubina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.pants. Komisija pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 4.pants pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. Ministru kabinets ir ierosinājis papildināt likumprojektu ar 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā, kuru komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 5.pantu komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 6.pants. Precizētā redakcijā ir pieņemts deputāta Nagobada ieteikums par šo pantu, kas jums ir redzams labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 7.pants. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. Otrā nodaļa - "Ârstniecības uzraudzība". 8.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 9.pants. Tajā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. Precizēta redakcija 9.panta 3.punktam.

Sēdes vadītājs. ...3. un 4.punktam.

V.Nagobads. Piedošanu, 3. un 4.punktam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt 9.panta 6.punktu, mainot numerāciju. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 10.pants. Komisija to ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgi arī 11.pantu pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 12.panta redakcija ir precizēta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija lūdz atbalstīt deputātu Liepas, Priedkalna un Rubina ieteikumu attiecībā uz "disciplinārās atbildības" vārdu izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 13. un 38. pantā ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Trešā nodaļa - "Medicīnas ētikas komitejas". 14.pantā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas precizējums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija ieteic noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto...

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams. Viņam ir tikai ieteikuma raksturs.

V.Nagobads. Paldies. Saeimas Juridiskā biroja ieteikums - pieņemt precizētā redakcijā 14.pantu un vārdus "ðiem noteikumiem" aizstāt ar vārdiem "ðo likumu".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija iesaka noraidīt Saeimas Juridiskā biroja ieteikumu par redakcionāliem labojumiem 14. un 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. 15.pants pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nagobada kungs, tātad 10.lappuses augšā mēs esam izskatījuši šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izteikt 14.pantu jaunā redakcijā.

V.Nagobads. Jā, tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā 14.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. 15.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija ierosina 16.pantu par Ētikas komiteju izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 11.lappuse. 14.nodaļa. "Pacientu un iedzīvotāju tiesības un pienākumi veselības aprūpē". Ir precizēta 17.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.pantā ir pieņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt vārdus "vai pašvaldības".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Daļēji ir pieņemts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 18.panta pirmā teikuma izteikšanu šādā redakcijā: "Valsts noteiktā garantētā palīdzība..." un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.pantā daļēji ir pieņemts arī Ministru kabineta ierosinājums par garantētās medicīniskās palīdzības apjomu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. 12.lappuse. 19.pantā bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "likumiem" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 20.pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija ir noraidījusi arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumu - papildināt 20.pantu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "18.pantā minēto".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgi komisija noraidīja arī deputātu Liepas, Priedkalna un Rubina priekšlikumu - izslēgt 20.pantā vārdus "bet kuri legāli uzturas Latvijas Republikā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Atklājam debates.

Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pievērsiet uzmanību šim 20. pantam! Vispirms kreisajā pusē minētajā redakcijā rakstīts: "Ârvalstnieki un bezvalstnieki, kuru pasēs nav personas koda un kuri nav reģistrēti Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, bet kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, medicīnisko palīdzību saņem par maksu." Tad, lūk! Par maksu vai ne par maksu - tas šoreiz nav tik svarīgi, bet runa ir par medicīniskās palīdzības saņemšanu vispār cilvēkiem, kuri atrodas Latvijas Republikas teritorijā, bet kuri to vai citu iemeslu dēļ nav paguvuši vai nav varējuši nokārtot savu leģitimitāti... uzturēšanās leģitimitāti mūsu teritorijā. Tad, lūk, viņi nesaņems medicīnisko palīdzību? Šeit nav runa par to, vai tas būs par maksu vai ne par maksu, bet runa ir par to, vai viņi vispār saņems medicīnisko palīdzību. Pat slimam sunim cilvēks sniedz palīdzību gadījumā, ja tas vien ir iespējams. Kur nu vēl cilvēkam! Ja mēs neizslēdzam šos vārdus, ko šeit trīs deputāti - Liepa, Priedkalns un Rubins ierosina izslēgt: "...bet kuri legāli uzturas Latvijas Republikā", tad mēs nonākam pie šāda secinājuma. Un kāda tad var būt runa par humānismu, kāda var būt runa par cilvēktiesībām Latvijas valstī?

Cienījamie deputāti, padomājiet par to un atbalstiet šo triju deputātu ierosinājumu. Te neviens neko nezaudēs, bet tikai iegūs mūsu valsts prestižs un arī tie cilvēki, kuri, šeit nelaimīgā kārtā atrazdamies bez oficiālas atļaujas, būs saslimuši. Aicinu jūs atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Nagobada kungs, vai jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

V.Nagobads. Liepas kungs, tātad ir runa tikai par divām lietām: vienā ir paredzēta iespēja saņemt medicīnisko palīdzību, kas tiktu dota ikvienam cilvēkam, kurš atrodas Latvijas valstī un kuram rodas problēmas ar savu veselību.

Un otrs ir jautājums: kas par šo sniegto medicīnisko palīdzību maksās? Pašreiz noteiktā kārtība ir tāda: ja viņš nav pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs, ja viņam nav personas koda un viņš nav reģistrējies Iedzīvotāju reģistrā, tad šī medicīniskā palīdzība tiek sniegta par maksu vai arī par viņu maksā kāda cita juridiskā vai fiziskā persona. Paldies. Es aicinu balsot par komisijas... Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātu Liepas, Priedkalna, Rubina izteikto priekšlikumu - 20.pantā izslēgt vārdus "bet kuri legāli uzturas Latvijas Republikā", - kurš izteikts dokumenta 12.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

V.Nagobads. Paldies. 21.pants. Komisija ierosina izslēgt 21.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. 22.pants, 13.lappuse. Ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājums - apvienot šo 22. un 23.pantu. To atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija noraidīja 22.pantā ierosinātās izmaiņas, kuras bija iesniedzis deputāts Nagobads.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 24.pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja 24.pantā aizstāt vārdu "viņa" ar vārdiem "rîcībnespējīgā pacienta". To komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Saeimas Juridiskais birojs ieteica mainīt 24.panta sākumdaļu, taču komisija to noraidīja, precizējot panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. 26.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. 25.pantā tātad mums nav priekšlikumu.

26.pants ir pieņemts precizētā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav, jo otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem. Kaut arī priekšlikumu nav, atbildīgajam ziņotājam tomēr ir jāinformē, ka par šo pantu priekšlikumi nav iesniegti.

V.Nagobads. Paldies. Ņemšu to vērā. 27.pants. Deputāta Nagobada priekšlikums ir to izslēgt. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. Piektā nodaļa. 28.pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājums - saskaņot 28.pantu ar 13.pantu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. 29.pantu komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. 30.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav. Pieņemts.

V.Nagobads. 31.pants. Deputāta Nagobada priekšlikums - papildināt pantu ar tekstu tādā redakcijā, kāda ir norādīta tabulā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja un ierosināja iekļaut šā priekšlikuma normas 31. un 33. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. 32.pants. Komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. 33.pants. Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir to izslēgt, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 34.pants. Saeimas Juridiskā biroja ierosinājums - aizstāt pantā vārdus "ðajos noteikumos" ar vārdiem "ðajā likumā", ko komisija atbalstīja, kā arī pieņēma pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 35.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 36.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

V.Nagobads. 37.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 38.pants. Saeimas Juridiskā biroja ierosinājums - pantā aizstāt vārdus "disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības un kriminālatbildības" ar vārdiem "likumā noteiktās atbildības". To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt tam. Pieņemts.

V.Nagobads. 39.pants. Komisija ierosina to pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 40.pantam ir precizēta redakcija. Komisija to ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 41.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 42.pants. Deputāts Nagobads ierosina to papildināt ar tekstu zemāk minētajā redakcijā. Tas ir daļēji pieņemts, jo komisija to daļēji atbalstīja un iestrādāja 38.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Saeimas Juridiskā biroja ierosinājums - 42.pantā aiz vārdiem "saņemt pacienta", papildināt ar vārdiem "viņa ģimenes locekļu, bet ja tādu nav..." tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts precizētā redakcijā 42.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 43.pants ir pieņemts, bet redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizētajai redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 44.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Par 45.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpinām!

V.Nagobads. 46.pants. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt šajā pantā vārdus "bet ilgstoša fizisko un psihisko spēju ierobežojuma gadījumos - ārstu konsīlijs". Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija ir atbalstījusi savu ierosinājumu - apvienot 46. un 47.pantu vienotā pantā, kas ir redzams labajā pusē 20.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 48.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Par 49.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

V.Nagobads. Septītā nodaļa. "Ârstniecības iestādes". 50.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 21.lappuse. 51.pants. Deputātu Liepas, Priedkalna un Rubina ierosinājums izslēgt šajā pantā vārdus "viss nepieciešamais". Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Deputāta Nagobada priekšlikums - papildināt likumprojektu pēc 51.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un ierosinājusi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Astotā nodaļa "Infekciju slimības". Kolēģi, šeit 52.- 64.pantu komisija ir ierosinājusi izslēgt sakarā ar to, ka visi šie panti ir iestrādāti likumā "Par epidēmisko drošību", kas Saeimā ir izskatīts jau pirmajā lasījumā. Bet acīmredzot ir jānolasa katrs pants atsevišķi?

Sēdes vadītājs. Šeit ir Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums izslēgt visu astoto nodaļu.

V.Nagobads. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta astotās nodaļas izslēgšanu? Ir ierosināts izslēgt pantus (no 52. panta līdz 64. pantam), kas ietilpst astotajā nodaļā. Deputātiem iebildumi ir. Tātad mēs atgriežamies pie priekšlikuma par astoto nodaļu "Infekcijas slimības". Sociālo un darba lietu komisija ierosina to izslēgt.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es neredzu absolūti nekādu motivāciju, kāpēc nodaļa "Infekcijas slimības" būtu jāslēdz no Ārstniecības likuma projekta, un tāpēc es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Vai Nagobada kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

V.Nagovads. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu izslēgt astoto nodaļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu izslēgt astoto nodaļu (52. - 64. pantu), attiecīgi mainot turpmāko pantu un nodaļu numerāciju. Priekšlikums atrodas 21. lappusē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret- 3, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

V.Nagobads. Paldies. Tālāk. 25. lappuse, devītā nodaļa. Ir precizēts nodaļas nosaukums.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs skatām 25. lappusi. Deputātiem nav iebildumu pret precizētu devītās nodaļas nosaukumu? Pieņemts.

V.Nagobads. 65. pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Ir Saeimas Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls 66. panta labojums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 67. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 68. pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Saeimas Juridiskā biroja ieteikums izteikt 68. panta 3. punktu jaunā redakcijā: "tiesas nolēmums par notiesātā pienākumu ārstēties". Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 69. pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja ieteikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Desmitajā nodaļā ir Sociālo un darba lietu komisijas ierosināts 69. papildinājums, kuru komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. Ir runa par psihiski slimajiem un viņu tiesībām. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par psihiatrisko palīdzību un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izteikt 70. pantu jaunā redakcijā, iekļaujot tajā 75. un 76. panta normas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina apvienot 71. un 72. pantu un izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 73. pantu un šīs normas paredzēt 54. pantā (pēc jaunās redakcijas).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 74. pants pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 75. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Sociālo un darba lietu komisijai? Pieņemts.

V.Nagobads. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 76. pantu un šīs normas iekļaut 55. pantā (pēc jaunās redakcijas).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 77. pants pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Saeimas Juridiskā biroja ierosinājums - izteikt 78. pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 79. pantā vārdus "pilsētās un rajonos", un komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu un pantu kopumā izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Pārejas noteikumi. 1. punkts. Sociālo un darba lietu komisija ierosināja izslēgt noteikumu 1. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Nagobads. Pārejas noteikumu 2. punkts. Komisija ierosina to pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies deputātiem. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Ârstniecības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

V.Nagobads. Paldies. Trešajam lasījumam paredzētos priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15. aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, ir ar numuru 69 - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2356, kurš ir alternatīvs likumprojekts tam likumprojektam, kas izteikts dokumentā nr. 2075, un šodien mēs skatām faktiski tikai šo alternatīvo likumprojektu.

Tie ir grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", un tās problēmas būtība, kura šeit tiek risināta, ir šāda. Mēs visi esam liecinieki tam, ka Atmodas sākuma gados valdošo politiķu bezatbildības vai arī noteiktu ekonomisko aprindu intereses aizstāvošas rīcības dēļ valsts uzņēmumu vadītājiem tika dotas brīvas rokas rīkoties ar valsts uzņēmumu mantu tā, it kā tā būtu viņu personiskā manta. Šādā veidā pieņemtu likumu rezultātā (mēs varam šajā sakarībā minēt, piemēram, likumu "Par valsts uzņēmumu" un citus likumus) ir notikusi valsts mantas izvazāšana un arī valsts uzņēmumu direktoriem ir tikušas dotas tiesības patvaļīgi izrīkoties ar uzņēmumu darbiniekiem, un ļoti daudzos gadījumos šīs iespējas ir izmantotas ļoti smagā veidā, strādājošajiem ne tikai nosakot viņu cilvēcisko cieņu pazemojošas algas, bet arī vispār neizmaksājot šīs algas par padarīto darbu. Tajā pašā laikā uzņēmumu vadībā esošie vecie komunisti, kā arī citas personas, kas dažādu apsvērumu dēļ tur tika iesaistītas, savā lielākajā vairumā nebija ieinteresētas uzņēmumu plaukstošā darbībā vai arī nebija spējīgas uzņēmumus vadīt. Citreiz tuvāk bija iespēja kaut ko iebāzt savā kabatā, dibinot dažādas SIA ar valsts uzņēmumu kapitālieguldījumu un izpildot vadītāju pienākumus kā vienā, tā otrā. Un nevar izslēgt arī tādu iespēju, ka citreiz bija izdevīga tīša sabotāža un noteiktām aprindām bija svarīgi, lai uzņēmums nevarētu strādāt un lai tādējādi, šim uzņēmumam bankrotējot, tiktu vājināta un grauta Latvijas ekonomika. (No zāles deputāte G.Gannusa: "Lçnāk! Neko nevar saprast!")

Visi šie procesi labi iekļaujas vienā kopējā pret Latvijas Republiku vērsta genocīda shēmā, un tauta to agrāk vai vēlāk apzināsies absolūti skaidri, apzināsies arī tajā laikā pie varas esošo politiķu lomu šajos procesos.

Bet šobrīd visu šo procesu rezultātā mēs esam nonākuši tādā situācijā: uzņēmums bankrotē, taču cilvēki, kas šajā uzņēmumā ir strādājuši, pat gadiem ilgi nav saņēmuši pienācīgu darba algu. Savukārt pagājušā gada rudenī pieņemtais likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosaka, ka šie darba algas parādi, kas uzņēmumam ir pret saviem darbiniekiem, ir atmaksājami prioritārā kārtā tikai par 3 mēnešu periodu. Un tā šie cilvēki, kas šajos uzņēmumos ir strādājuši, tiek atkal tālāk aplaupīti.

Tāpēc frakcija "Latvijai" ierosināja izdarīt likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" grozījumus, kas noteiktu, ka uzņēmumu parādi darbiniekiem (darba algas, kā arī darbā nodarīto kaitējumu atlīdzība) būtu prioritārā kārtā izmaksājami par visu to laika periodu, ko cilvēks ir strādājis. Tātad par visu to periodu, kurā ir sakrājies šis parāds, šī darba alga tiktu atmaksāta prioritārā kārtā, pirms tiek maksāts citiem kreditoriem.

Budžeta un finansu komisijai, skatot šo likumprojektu, bija pamatoti iebildumi, ka mēs šo normu, ka cilvēkiem tiek atmaksāti šie darba algas parādi par visu periodu, attiecinām arī uz tālāko laiku, un tāpēc tika panākts kompromiss. Tika izveidota darba grupa, kurā bija gan arodbiedrību pārstāvji, gan šā likumprojekta iesniedzēji, gan arī Privatizācijas aģentūras pārstāvji un Ministru kabineta pārstāvji, kas izstrādāja šo pašu likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", un mēs nonācām pie vienošanās, ka darbinieku prasījumi par darba algas un par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību ir apmierināmi pilnā apmērā un prioritārā kārtā (ir runa par visiem tiem prasījumiem, kas ir bijuši līdz likuma spēkā stāšanās dienai) un ka tālākie prasījumi, kas ir radušies jau likuma spēkā esamības laikā, būtu apmaksājami par 3 mēnešiem. Šis ir tas kompromiss, kurš ir iestrādāts šajā alternatīvajā likumprojektā, kas šodien tiek Saeimai piedāvāts balsošanai.

Vēl papildus es varu pieminēt to, ka šis likumprojekts viens pats visu problēmu neatrisina, neskatoties uz to, ka arī šie trīs mēnešu darba algas parādu prasījumi tiek iekļauti to skaitā, kas prioritāri apmaksājami no bankrotējoša uzņēmuma, tas tomēr nedod garantijas, ka cilvēki, kas ir strādājuši, šo darba algas parādu par 3 mēnešiem tiešām saņems. Šādas saistības - cilvēkiem atmaksāt šo parādu par 3 mēnešiem - Latvija ir uzņēmusies, iestājoties Starptautiskajā darba organizācijā un ratificējot attiecīgās konvencijas, un tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu izveidot speciālu garantijas fondu, kurā uzņēmumi varētu iemaksāt noteiktas naudas summas un no kura varētu tikt segtas tās izmaksas, kuras ir nepieciešamas darba algas parādu segšanai tajos gadījumos, kad uzņēmumam nav pat tādu līdzekļu, lai maksātnespējas gadījumā norēķinātos ar prioritāriem kreditoriem. Tas var gadīties. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Èerān, pārliecināji! Pietiek!")

Tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un pirms debatēm es komisijas vārdā lūgtu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pirms mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, mums ir - atbilstoši Kārtības rullim - jābalso par steidzamību. Viens deputāts var par šo priekšlikumu runāt "par", viens - "pret". Deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret". Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai ir pieteikušies runāt pirmajā lasījumā? Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav.

K.Čerāns. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam.

K.Čerāns. Godātie kolēģi! Tā kā mums darba grupā, kas izstrādājusi šo alternatīvo likumprojektu, bija vēl atsevišķas domas par to, ko šeit vajadzētu iestrādāt, un tā kā es pieļauju, ka arī deputātiem var būt vēl kāds viedoklis par to, ko vajadzētu papildināt šajos likuma grozījumos, es komisijas vārdā lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.aprīli un šā likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt 17.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas ierosinājumu - noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.aprīli un izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 17.aprīlī? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamis izskatāmais darba kārtības jautājums ir ar numuru 25. Lēmuma projekts "Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2157. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Vasilijam Kolačam. Vasilijs Kolačs dzimis 1961.gadā Ukrainā, pēc tautības ukrainis. 1980.gadā beidzis tehnikumu. No 1980. līdz 1982.gadam dienējis armijā. 1982.gadā ieradies Latvijā, strādājis Strenču mežrūpniecības saimniecībā. 1993.gada rudenī iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tad, kad nodibinājās Zemessardze, Kolačs tika uzņemts 23.Valkas zemessargu bataljonā. Viņš tika izvirzīts par Saules mežniecības zemessargu vada komandieri un šos pienākumus pilda vēl arvien.

Deputāti, kuri ir parakstījuši priekšlikumu, ierosina piešķirt viņam pilsonību par ieguldījumu Latvijas valsts mežsaimniecības attīstībā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo priekšlikumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es, protams, neapšaubu Vasilija Kolača cilvēciskās īpašības, un es tiešām apbrīnoju, ka viņš 13 gadu laikā ir iemācījies labi latviešu valodā runāt. Tā man kolēģis Jānis Lagzdiņš teica. Bet, ziniet, es izlasīju viņa iesniegumu un uz pusotrām lappusēm es atradu 19 gramatiskas kļūdas. Tātad man liekas, ka varbūt viņš tiešām prot ļoti labi runāt, bet katrā ziņā rakstīt viņš neprot.

Ziniet, šie strīdi un debates par to, vai vienam vai otram ir jādod pilsonība, vai viņš to ir nopelnījis, vai viņam ir vai nav īpaši nopelni Latvijas Republikas labā, mums visiem droši vien ir apnikušas. Un tādēļ es negribētu pašreiz ilgāk kavēt jūsu laiku un aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu Vasilijam Kolačam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 11. Zālē nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 10. Vasilijs Kolačs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.26. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.23. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2197, tas ir dokuments otrajam lasījumam. Grozījumi likumā. Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Sausnītis. Otrais priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izteikusi 27.panta devīto daļu šādā redakcijā un, protams, ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Sausnītis. 3.priekšlikums - deputāta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Sausnītis. 4.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Sausnītis. 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies. Aicinu balsot par šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.23) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 26.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Mums ir jānoklausās daži paziņojumi, tāpēc nākamo jautājumu ar kārtas numuru 27 - likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" - izskatīsim pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz pulksten 15.15 sapulcēties Sarkanajā zālē. Nevis tūlīt pat pēc zvana, bet 15.15.

Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam lūdz Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā apakškomisija, kas izstrādās un izskatīs Administratīvo kodeksu! Lūdzu sapulcēties Prezidija zālē tūlīt uz piecām minūtēm, lai izvēlētu vadību un sadalītu darbus, lai varētu jau pa brīvdienām, laiku kavēdami, paskatīties, kas jādara.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 15.30. Mēs turpinām Saeimas sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir 27.punkts - likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20), otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Šodien, cienījamie kolēģi, mēs izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Dokuments nr.2222. Tātad ir saņemti sekojoši priekšlikumi. Par likuma 14.pantu saņemti divi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"...

Sēdes vadītājs. Lībanes kundze, bet ir arī, es atvainojos... Lūdzu, lūdzu...

K.Lībane. Jā, es ļoti atvainojos, jo es izlaidu redakcionālo precizējumu. Patiešām, Juridiskā komisija ierosina precizēt likumprojekta ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir manis jau tikko pieminētie abi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumi par 14.pantu, kuri nav atbalstīti tieši tādā redakcijā, kā to iesniegusi frakcija, taču Juridiskā komisija ir formulējusi savu viedokli, aizstājot vārdus "vai augļu dārzs" ar vārdiem "un augļu dārzs", un tie frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti, kuri ir Juridiskās komisijas locekļi, piekrita šai idejai un uzskatīja, ka daļēji viņu priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā priekšlikumus, kurus izteikusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" par 14.pantu, un atbildīgās komisijas viedokli, kas izteikts par 14.pantu atbildīgās komisijas redakcijā, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk par tā paša 14.panta 4.punktu ir deputātes Marjašas priekšlikums. Vēl ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Par tā paša panta 5.punktu ir saņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tie abi ir atbalstīti. Bez tam komisija redakcionāli ir precizējusi panta redakciju otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par tā paša 14.panta otro daļu, un šeit frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina šo daļu papildināt. Šis priekšlikums ir iestrādāts 14.panta trešajā, nevis otrajā daļā, bet panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Un, kā jau es teicu, atbildīgā komisija ierosina papildināt pantu ar trešo daļu, kas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iestrādātais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot tas pats 14.pants ir papildināts ar jaunu rindkopu, kas turpmāk, ja Saeima to atbalstīs, veidos panta pēdējo daļu atbilstoši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Un ir arī neliels redakcionāls precizējums no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to visi uz otro lasījumu iesniegtie un iestrādātie priekšlikumi ir izskatīti. Mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu trešajam lasījumam.

K.Lībane. Komisijas vārdā es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 26.martu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam - 26.martu iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.24), otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, apspriežamais dokuments nr.2227. Pirmie priekšlikumi otrajam lasījumam sagatavotajā tekstā ir iesniegti attiecībā uz 1.pantu. Pirmais priekšlikums 1.lappusē labo terminoloģiju - precizē viņu, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 2.priekšlikums ir 2.lappusē. Arī tas ir termina labojums, latviskojot terminu "genofonds". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Arī 3.priekšlikums precizējoši labo terminoloģiju, un komisija ir atbalstījusi deputāta Emša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 4.priekšlikums 4.lappusē. To iesniedzis deputāts Emsis, lai nomainītu veco terminoloģiju, - vārds "Pamatlikums" ir aizstāts ar vārdu "likumi".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Arī 5.priekšlikums ir reglamentējošs priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 6.priekšlikums 5.lappusē precizē terminoloģiju. To iesniedzis deputāts Emsis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 6.lappusē jaunu priekšlikumu par 7.un 8.pantu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir redakcionāls precizējums, ko ierosinājuši valodnieki, mainot un precizējot tikai atsevišķus vārdus 8.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi un jau iestrādājusi tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais. 7.priekšlikumu 10.lappusē ir iesniedzis deputāts Enmsis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tie vienkārši ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 8.priekšlikums. Emsis ierosina vārdu "Pamatlikumā" nomainīt ar vārdu "Satversmē" atbilstoši mūsu likumdošanai. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Precizējošs ir 9.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Emsis. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 11.lappusē ir 10.priekšlikums, ko iesniedzis Emsis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Līdzīgi arī 11.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Emsis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 12.lappuse. 15.pantā ir valodnieku ieteikti redakcionāli precizējumi. Šie precizējumi jums pēdējā ailē ir pasvītroti. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem. Pieņemts.

A.Seile. Šādi paši redakcionāli labojumi ir 13.lappusē 20.pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Un arī 14.lappusē pasvītrotie redakcionālie labojumi ir iestrādāti pēdējā ailē. Komisija tos ir atbalstījusi, lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Arī 15.lappusē 24.pantā ir redakcionāli precizējumi trijos vārdos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Un 16.lappusē ir jauns ierosinājums. 12.priekšlikumā deputāts Emsis ir nedaudz precizējis 26.panta iepriekšējo redakciju par bīstamo ķīmisko vielu ražošanas, transportēšanas, lietošanas un uzglabāšanas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot Emša redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. Tālākajās lappusēs priekšlikumu nav. Nākamais iesniegtais priekšlikums ir nr.13 20.lappusē. Šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis, komisija to ir atbalstījusi, precizējot saskaņā ar Juridiskā biroja norādījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais - 14.priekšlikums ir 21.lappusē. Te ir Emša ierosinājums - dot sestajai nodaļai citādu nosaukumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis, un komisija ir precizējusi redakciju, izsakot to atbilstoši likumam par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. 16.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Emsis. Šo priekšlikumu komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 24.lappusē. To iesniedzis deputāts Emsis, un komisija to ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Nākamo - 18.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Emsis, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais iesniegtais priekšlikums ir nr.19, kas redzams 27.lappusē. To iesniedzis deputāts Emsis. Komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikums 28.lappusē attiecas uz 53.pantu. To iesniedzis deputāts Emsis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 21.priekšlikums 30.lappusē... Nē, es atvainojos, vēl ir redakcionāls precizējums 30.lappusē, kur valodnieki iesaka precizēt esošo pirmā lasījuma tekstu un aicina šo redakcionālo precizējumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālajiem precizējumiem. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk seko 21.priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Pāršķirsim pēdējo lapu. Pēdējā - 33.lappusē ir redakcionāli precizējumi, ko ir ieteikuši valodnieki atbilstoši mūsu spēkā esošajam Valodas likumam, un es lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Un pēdējais priekšlikums arī ir 33.lappusē. Pārejas noteikumos ir neliels valodnieku precizējums - ir izmainīts iepriekšējā lasījuma teksts atbilstoši valodnieku ierosinājumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to otrajā lasījumā ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.24) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. Es ierosinu līdz 8.aprīlim iesniegt komisijai priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.aprīli iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Ķemeru nacionālo parku", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 1976 "Par Ķemeru nacionālo parku". Pirmais lasījums. Tātad konceptuālais lasījums.

Mums Latvijā pagaidām ir viens nacionālais parks, un tagad tiek ierosināts dibināt otru nacionālo parku. Kāds tam ir pamatojums? Gribu pievērst jūsu uzmanību šādiem aspektiem.

Pirmais aspekts būtu. Tas būtu starptautiskās nostādnes, kas runā par labu šāda likuma pieņemšanai. Šādas starptautiskās nostādnes ir Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, Konvencija par Baltijas jūras vides aizsardzību, Eiropas savienības direktīva par dabisko biotopu, floras un faunas aizsardzību. Un arīdzan iestrādes dažādos starptautiskajos projektos, kas ir saistītas ar šā projekta sagatavošanu.

Bez tam, runājot par šiem starptautiskajiem aspektiem, gribas sacīt, ka Lietuvā, piemēram, ir pieci tādi veidojumi. Igaunijā ir trīs. Mums pagaidām ir tikai viens.

Tas ir pirmais - starptautiskais - aspekts.

Otrs aspekts ir dabisko nosacījumu atbilstība šim mērķim. Jāsaka, ka pašreiz tur ir tāda īpatnēja situācija, ka 20% no visas plānotās 35 000 hektāru teritorijas jau aizņem dažādi dabas aizsardzības objekti ar dažādu režīmu, dažādiem nosacījumiem. 20% no teritorijas jau ir šajā ziņā iesaistīti.

Tālāk. Pie dabiskajiem nosacījumiem jāmin brīnišķīgais ģeogrāfiskais izvietojums. Ceļu klātbūtne. Šo teritoriju norobežo jūra, norobežo Lielupe, norobežo ceļi. Tātad ir viegla piekļūšana, un tas nozīmē, ka turpmāk šis objekts varēs kalpot kā ideāls tūrisma objekts, jo šeit, netālu no Rīgas un ļoti labi pieejamā vietā, ir atrodama liela dabas daudzveidība, kuras saglabāšana ir, tā sakot, ļoti nozīmīga.

Un visbeidzot - trešais aspekts, kuram es gribu pievērst uzmanību. Tā jau ir līdzšinējā iestrāde, un tā ir tāda, ka šis projekts tika sagatavots, pateicoties dažādiem starptautiskajiem projektiem, un visu to rezultātā tur ir ieguldīti jau 66 000 latu.

Tālāk. Šeit paveras brīnišķīgas iespējas pētniecībai, un šeit jau ir izstrādāti dažādi mācību tūrisma maršruti tūristu apkalpošanai, un tā tālāk. Kopumā jāsaka, ka šis projekts ir tapis pēc Latvijas Dabas fonda iniciatīvas un praktiskās darbības, to ir apstiprinājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. To ir akceptējusi arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt to un nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Bija ļoti interesanti noklausīties to, kas tika teikts par starptautisko sadarbību, par starptautiskajām konvencijām, kas mums tiek piedāvātas. Es uzreiz nenoliegšu šo likumprojektu, tas ir pieņemams pirmajā lasījumā, bet uzreiz gribu piebilst: ar starptautisko aspektu viss ir kārtībā, bet ar vietējo, ar to, kā šis rezervāts ietekmēs Ķemerus kā administratīvu vienību, nebūt nav kārtībā, jo, neveicot administratīvo reformu un atstājot Ķemerus Jūrmalas pilsētas sastāvā, un dalot Jūrmalas pilsētai šo naudu, kas diemžēl nenonāk līdz Ķemeriem, šādu summu apmērā, kā šeit ir ierakstīts, nekas nevar izmainīties.

Otra lieta. Manuprāt, konceptuālā ziņā pilnīgi nepareizi ir tas, ka paši Ķemeri paliek ārpus šā Ķemeru nacionālā parka veidošanas. Kā tas ir iespējams, ka no tās apdzīvotās vietas paņem tikai nosaukumu, bet pašu teritoriju atstāj ārpusē? Un tanī pašā laikā Jaunķemerus, visus Tukuma rajona zvejniekciemus - Bigauņciemu, Lapmežciemu, un tālāko Jūrmalu - iekļauj šinī teritorijā iekšā.

Kāpēc es runāju par šo jautājumu un par Ķemeru kā apdzīvotās vietas jautājumu? Ķemeru eksistence šobrīd principā jau vairs nav eksistence, bet cīņa par izdzīvošanu. Ķemeros nedarbojas neviena sanatorija. Es jums atkārtoju - nedarbojas neviena sanatorija no sešām, kas tur bija. Ķemeru iedzīvotāji, kas tika orientēti galvenokārt darbam medicīnas iestādēs - tās ir medmāsas, tas ir apkalpojošais personāls, tie ir pavāri - šobrīd ir pilnīgā bezcerībā, pilnīgi bez darba. Ķemeru sanatorijas eksistences pamatnosacījums bija dūņu izmantošana, kas atrodas šinī purvā, kurš tagad nonāk lieguma zonā. Kā tas savstarpēji saskaņosies? Kā tiks atjaunota šī kūrortpilsēta, ja stājas spēkā liegums, ja šī pilsēta paliek pilsētiņa? Es gribu teikt - pilsētiņa, kas agrāk bija miests, jo, kad es savulaik sāku mācīties Ķemeru vidusskolā, Ķemeriem nebūt nedraudēja bankrots tāpēc, ka tie bija Ķemeri, nevis Jūrmalas sastāvdaļa. Kā šī nauda, kas ir paredzēta šim nacionālajam parkam, nonāks ne tikai purvam, bet arī pie iedzīvotājiem, kas dzīvo Ķemeros? Kā tas tiks savstarpēji saskaņots? Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: bez administratīvās reformas, bez Ķemeru kā patstāvīgas administratīvas vienības atjaunošanas, kā tas bija līdz 1960.gadam, šis likums cilvēkiem par labu nestrādās.

Otra lieta, kas ir jāņem vērā, ir saistība ar teritorijas izmantošanas iespējām, jo šeit ir ne tikai purvi, šeit ir arī teritorijas, kurās cilvēkiem ir tagad īpašumi. Kā mainīsies zemes īpašumu kadastrālā vērtība, kā mainīsies nodokļi un kā tos iekasēs? Tas ir jautājums, ko šodien uzdod šie cilvēki. Tam visam ir jābūt savstarpēji saskaņotam, un nedrīkst vienkārši atsaukties tikai uz to, ka tāda ir starptautiskā prakse.

Un vēl viens jautājums. Presē tiek runāts, ka tiek veidots Kurzemes liegums. Tad beigās vajadzētu atbildēt šeit - un varbūt referents var atbildēt -, cik lielu procentuālu Latvijas teritorijas daļu mēs ieliksim dabas liegumos un kā tas ietekmēs Latvijas tālāko ekonomisko un saimniecisko attīstību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Es atgādinu deputātiem, ka pirmajā lasījumā debatēs ir jāpiesakās rakstveidā.

Nākamais debatēs ir pieteicies Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jūs visus apsveikt, ka tomēr beidzot valsts kaut ko grib arī uzņemties, nevis tikai kratīties no visa kā vaļā. Mums jāņem vērā tas, ka sabiedrība, kas 50 gadus atradusies zem komunistiskā sarkanā terora spiediena, malta šajās sarkanmelnajās dzirnavās, tomēr ir izmainīta savā domāšanā. Spilgts piemērs ir tas, kā veidojas Ķemeru sabrukums no 1990.gada, pat no 1989.gada, kad Ķemeru sanatoriju "Lîva" iznomāja dažādām SIA, tās nozaga pirmo kārtu, tad tas viss turpinājās, ar vietējās administrācijas ziņu izpārdeva otro kārtu, tas ir, paklājus, dažādas ārstnieciskās iekārtas. Trešajā kārtā izpārdeva visu atlikušo. Šodien šī sanatorija ir jāuzspridzina. Neiekļaut, lūk, šos izpostītos Ķemerus un valstij neuzņemties rūpes par Ķemeru vienreizējo dabu un celtnēm, kas vēl ir saglabājušās (diemžēl daudzas ir sabrukušas šajos neatkarības sešos gados),- tas nebūtu pareizi. Tāpēc es vēlreiz apsveicu jūs kā Saeimas deputātus un aicinu jūs darīt visu iespējamo, lai valdība uzņemtos rūpes par Ķemeru pilsētu, kas noteikti ir jāiekļauj šajā nacionālā parka terotorijā.

Turklāt ir jāņem vērā, ka Ķemeri varētu attīstīties par ievērojamu - varbūt pat visā Eiropā - dabas aizsardzības paraugteritoriju. Iestrādes jau ir. Šeit ir iespēja apmesties viesiem, pat labi situētiem, jo Ķemeru viesnīca, kā jūs zināt, ir celta 30.gados pēc mūsu ievērojamā arhitekta Laubes projekta. Šī viesnīca ir tāda arhitektūras pērle, kas stāsta par šo Latvijas brīvestības unikālo laiku. Tā ir kā pils, kā fantastisks latviešu neatkarības simbols, šī sanatorija. Aizbrauciet un pavērojiet!

Un tomēr. Ja mēs šodien ieejam šajā sanatorijā, mēs redzam, ka tur birst apmetums kopā ar sienu un griestu gleznojumiem, gleznu fragmentiem. Tas ir ļoti bēdīgi. Līdz šim valsts nav uzņēmusies rūpes par šo unikālo arhitektūras pieminekli un par šo unikālo dabu, par ko brauc brīnīties un ko īpaši apciemoja Zviedrijas ķēniņš Gustavs, kā jūs zināt, jo šeit mīt arī melnais stārķis, kas ir īpašs retums. Eiropā visur citur viņš jau ir padzīts mūsu pragmatiskās domāšanas dēļ. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo projektu, jo, saglabājot vēl vienu tādu neskartu dabas vietu, mēs tiešām varēsim attīstīt šo tūrisma industriju, varētu teikt, vai vismaz nesamazināt tūristu pieplūdumu Latvijā. Jo pēc mūsu atbrīvošanās no okupācijas, pašā sākumā, ārzemniekiem bija lielāka interese skatīties un redzēt to, kas ir noticis ar mums pa šiem gadiem, bet pašreiz šī tūrisma plūsma samazinās. Tātad tas būtu arī ekonomiskā ziņā izdevīgi - atbalstīt šo projektu. Un administratīvās ēkas varētu izvietot šajā Ķemeru sanatorijā vai šajā pilsētā, kura tiešām ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo projektu un ar saviem priekšlikumiem un savām domām palīdzēt izveidot šo nacionālo parku.

Sēdes vadītājs. Nākamā vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai nerastos nepareizs priekšstats, kas varētu ietekmēt arī deputātu balsojumu, es gribu paskaidrot tikai dažas lietas.

Latvijā aizsargājamās teritorijas aizņem apmēram 5% no mūsu teritorijas kopplatības. Šis skaitlis nav liels, salīdzinot ar to, kāds ir citās valstīs Eiropā, Āzijā, Amerikā. Šīs platības ir ļoti dažādas režīma ziņā. Ir tādas, kurās aizsargātas tiek tikai ekosistēmas, ar ļoti stingru režīmu, piemēram, dabas rezervāti. Ķemeru parkā būs atsevišķas rezervātu zonas, kurās praktiski būs aizliegta saimnieciskā darbība. Pārējā teritorijā visa darbība ir vērsta uz praktisku aizsardzību, dažādiem ierobežojumiem, kuri faktiski nenoliedz saimniecisko darbību. Var tur izstrādāt mežus, var pat atsevišķās vietās rakt purvus, bet rūpēties par to, lai tiktu saglabāts augu un dzīvnieku genofonds.

Un, kas attiecas uz jautājumu par to, vai iekļaut pašus Ķemerus šajā Ķemeru nacionālajā parkā, tas ir diskutējams jautājums. Jo varbūt Ķemeriem pietiek arī ar to, ka tie atrodas šā parka pierobežā un organizē šo tūrisma plūsmu ar tiem klientiem, kas apmeklēs Ķemeru nacionālo parku. Jo nacionālais parks, kā ir teikts 2. pantā, ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar ģeogrāfiski noteiktu platību. Ja iekļaus Ķemerus tur iekšā, varbūt tie nesaņems tik daudz tās naudas, par ko visi šeit runā, bet varbūt tie saņems ļoti daudz dažādu ierobežojumu, kas varbūt liks Ķemeriem attīstīties turpmāk kā pilsētvidei. Bet tas ir diskutējams jautājums, to visu var atrisināt.

Kas attiecas uz zemi un zemes nodokli šajā teritorijā, ja tā ir aizsargājamā teritorija, var noteikt nodokļu atbrīvojumus, un tādi arī ir paredzēti mūsu nodokļu likumdošanā.

Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā. Vēl piebildīšu to, ka tādā gadījumā Ziemeļkurzemes nacionālais parks, par ko jau tiek kalti plāni, būtu tikai trešais nacionālais parks Latvijā, un tādējādi mēs tikai pievienotos un pielīdzinātos savām kaimiņvalstīm - Lietuvai un Igaunijai, no kurām pašlaik mēs atpaliekam, jo mums ir tikai viens parks - Gaujas nacionālais parks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Liepas kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Liepa. Cienījamie deputāti, it īpaši tie, kuri uzstājās! Liels paldies jums par to, jo uzstāšanās liecina, ka par šo jautājumu ir interese, un tas ir pats galvenais. Nav nekā briesmīgāka par vienaldzību.

Izsacītās domas komisija labprāt ņem vērā un cer, ka tiks iesūtīti attiecīgi grozījumi, ja mēs šodien labvēlīgi nobalsosim par šā parka izveidošanu un likumprojekts iegūs jaunu kvalitāti. Bet gribu mazliet precizēt. Kreituses kundze pareizi norādīja, ka Ķemeros pamatu pamats visai ārstniecībai ir dūņas. Es tikai gribēju mazliet precīzāk izteikties - sērūdens dūņas. Un, lūk, sērūdeni, tātad apkārtnes hidroloģisko režīmu, slikti ietekmēs saimnieciskā darbība. Jo mazāk ir šīs saimnieciskās darbības, jo kvalitatīvākas ir šīs dūņas, kuras izmanto ārstniecībā. Tādēļ var sacīt, ka, ja te izveidosies nacionālais parks ar zināmiem liegumiem, tas nāks tikai par labu šim aspektam. Tas ir viss, ko es pašreiz gribētu komentēt. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas aicinājumu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Ķemeru nacionālo parku" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam!

I.Liepa. Paldies par balsojumu. Mēs aicinām pieņemt kā termiņu 8. aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret 8. aprīli? Lūdzu! Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Manuprāt, šis jautājums ir ļoti nopietns un vajadzētu... Mums nav šīs prakses. To visu vajadzētu apspriest arī ar Ķemeru iedzīvotājiem. Ir Jūrmalas Latviešu biedrības nodaļa, Ķemeru entuziastu grupa, ir Ķemeru sanatorijas bibliotēkas vadītāja, kura ir saglabājusi unikālo bibliotēku, pasargājusi to no lietus plūdiem un ziemā no pārplīsušo radiatoru izraisītiem ūdens plūdiem, un šie cilvēki ļoti ir ieinteresēti, lai veidotos šis nacionālais parks kopā ar Ķemeru pilsētu. Un, lai viņi varētu iedziļināties šajā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, viņiem vajadzētu laiku dot. Šodien jau ir 20. marts, un tāpēc es lūgtu - vismaz līdz kādam 15. aprīlim, lai kādas pāris vai kādas trīs nedēļas varētu apspriest, jo mēs nedrīkstam atstāt ārpus tā visa tādas sabiedriskās organizācijas, sevišķi Ķemeros, es zinu, ka viņi ir ļoti darbīgi un ļoti aktīvi, viņi kopīgi svin Jāņus jeb Līgo svētkus un Ziemassvētkus, viņi ir tiešām ļoti aktīvi, un es gribu viņus ar to iepazīstināt, un es domāju, ka būtu svarīgi viņu priekšlikumi. Šis jautājums nav tāds, ka mums būtu ļoti jāsteidzas. Tas nav saistīts, teiksim, ar valsts budžeta līdzekļu iedalīšanu Kredītbankai vai Krājbankai vai ar ministru vai parlamentāro sekretāru algu divkāršošanu; ar tiem jautājumiem gan būtu jāsteidzas. Es ļoti lūdzu pagarināt termiņu līdz kādam 15. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem vēl kādu citu priekšlikumu par termiņu nav? Atbilstoši Kārtības rullim tālākais termiņš ir jābalso vispirms.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai likumprojektu "Par Ķemeru nacionālo parku" sagatavotu otrajam lasījumam, - 15. aprīlis. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 4. Kā termiņš tiek noteikts 15. aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai".

Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Kā jūs redzat, šeit ir būtībā divi likumprojekti. Juridiskā komisija strādāja, pirms vēl šis likumprojekts bija nodots komisijai. Konceptuāli to atbalstīja, bet saprata, ka tas ir juridiski jāpilnveido, un tas tika izdarīts, un tas, kā jūs redzat, ir tagad Juridiskās komisijas darba rezultāts - dokuments nr. 2200, kas, manuprāt, ir ne tikai konceptuāli atbalstāms, bet atbalstāms arī citādā veidā, bet, tā kā tas ir pirmais lasījums, tad atliek tikai jūs lūgt, ja nav neviena iebilduma, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņu otrajam lasījumam!

J.Mauliņš. Paldies. Termiņš varētu būt tas pats - 27. marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret termiņu - 27. marts - neiebilst? Pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Medību likumā". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, cienījamais Amerika kungs! Cienījamie kolēģi! Gribu ņemt piemēru no Leopolda Ozoliņa un sākt savu likumprojekta izklāstu ar apsveikumu. Šodien ir pirmā pavasara diena, ar ko es jūs apsveicu un medniekiem novēlu veiksmīgas šnepju medības.

Tātad strādājam ar dokumentu nr. 2221. Gribu kolēģiem atgādināt, ka šā likumprojekta mērķis bija samazināt specbudžetu skaitu un sakārtot finanses, kas saistītas ar medību saimniecību. To es atgādinu tāpēc, ka ir daži priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja, un viens no motivācijas momentiem bija arī šis. Ja būs debates, tad, protams, šis jautājums tiks izklāstīts daudz plašāk.

Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka mainīt preambulas tekstu. Lūdzu atbalstīt šo priekslikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums ir deputāta Stikuta kunga priekšlikums. Tas pēc vienbalsīga komisijas atzinuma tika noraidīts, piedaloties arī speciālistiem, šinī gadījumā bijušajam mežu valsts ministram Ozola kungam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti labi apzinos, ka ir daudz svarīgāku likumu, kuri būtu jāizskata, bet arī Medību likums ir tāds likums, kurš, es domāju, pelna ievērību, jo tajā tomēr ir runa par dzīvu radību, kura ir mums blakām un kuru aizmirst nevajadzētu.

Visiem labi zināmu apstākļu dēļ (pasliktinājās sociāli ekonomiskie apstākļi valstī, un izdalītie jaudīgie ieroči nonāca Zemessardzes rokās un arī tagad ir brīvi nopērkami) ļoti strauji kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika ir pazeminājies medījamo dzīvnieku skaits, limitēto medījamo dzīvnieku skaits Latvijas mežos. Es domāju, ka var jau par to, protams, arī pasmaidīt, jo beigu beigās šis dzīvnieks nav nevienā kūtī audzēts un, ja arī viņu noslepkavo, tad nu pēc tā neviens īpaši neraud. Bet tas ir tas, kurš nevar atnākt uz šejieni un tad, teiksim, pieprasīt kaut kādas savas tiesības. Es domāju, ka es tikai priecātos par to, ja kolēģi atbalstītu šo manu priekšlikumu un attiecībā uz trešo lasījumu iesniegtu vēl papildinājumus.

Kas ir šajos gados noticis Latvijā? No Latvijas ir izvests neaptverami liels nomedīto dzīvnieku skaits uz ārzemēm, šo gaļu lieto, teiksim, Vācijā pie alus dzeršanas. Ļoti labi tur iet apgrozījumā šī lieta, bet mēs Latvijā... Ko mēs pēc sevis atstāsim? Izcirstus mežus, nošautus zvērus, tukšumu... Mēs nedrīkstam pieļaut šādu situāciju. Lai arī ir nevietā šis mans priekšlikums šodien, jo, kā te nupat teica, šis likumprojekts aptverot tikai finansu jautājumus, kuri ir saistīti ar Medību likumu, taču es domāju, ka, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, kolēģi manu priekšlikumu papildinās - un it īpaši tie, kuri uzskata, ka viņi ir mednieki, un kuri medībās piedalās. Es domāju, mums nevajadzētu tikai un vienīgi slepkavot, bet vajadzētu arī izbeigt šo "soda ekspedīciju" pa Latvijas mežiem un ļaut mežam mazliet atpūsties. Jo mežs ir noguris. Vismaz piecus gadus - es uzskatu, ka vismaz piecus gadus, - nevajadzētu nodarboties ar šo limitēto dzīvnieku slepkavošanu. Vajadzētu medniekiem dot lielākas iespējas pierādīt, ka viņi tiešām ir mednieki, un šaut īpaši vilkus, lapsas, tos dzīvniekus, kas nav ēdami. Jo to, kuri nav ēdami, ir savairojies ļoti daudz, bet tie, kuri ir ēdami, ir apēsti gandrīz visi. Kolēģi, lūdzu atbalstiet mani, un trešajam lasījumam būs labāki priekšlikumi. Lūdzu jūs, iesniedziet tos.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Dārgie kolēģi! Manuprāt, ir pienācis pats pēdējais laiks aizstāvēt mūsu "brāļus", aizstāvēt dzīvniekus, jo bieži vien dzīvnieks ir daudz gudrāks par cilvēku, vismaz katrs suns, kas ir jūsu ģimenē, droši vien to ir pierādījis, jo tas vienmēr priecājas, kad jūs ierodaties mājās, bet ģimenes locekļi - ne vienmēr. Tāpēc, tieši tāpēc es gribu lūgt jūs un esmu pārsteigts par atbildīgās komisijas atzinumu par Stikuta kunga priekšlikumu, kurš skan: "Aizliegt medību atļauju izsniegšanu sekojošiem limitēto medījumu veidiem: aļņu govs, aļņu bullis, briežu bullis, briežu govs." Un šeit lūdz aizsargāt - es sevišķi uzsvēršu - arī medņu gaili un rubeņu gaili. Tomēr atbildīgā komisija, es domāju, ir bezatbildīgā komisija, jo viņa ir noraidījusi šādu ļoti loģisku, unikālo dabu sargājošu priekšlikumu, lai Latvijā vēl saglabātos dzīvnieku daudzveidība. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Tas ir absurds! Manuprāt, šie vēl atlikušie medņi, šie vēl atlikušie rubeņi ir jāsargā visādā veidā, kādas vien mums ir iespējas. Mūsu iespēja šodien ir neatbalstīt šo bezatbildīgās komisijas atzinumu, kura ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Es nezinu, vai frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts Sinkas kungs jums to teiks, bet viņš vismaz man nupat čukstēja, ka tiešām Vācijā viņi sargā šos meža dzīvniekus un ka tieši tāpēc viņi cenšas par labu samaksu citās valstīs, citās zemēs, arī savās bijušajās domīnijās vai kolonijās iegūt šos medījumus un tad pie alus kausa viņus uzkost.

Es domāju, sargāsim, sargāsim mūsu unikālo dabu! Sargāsim mūsu medņus, rubeņus! Un tāpēc lūdzu jūs neatbalstīt šo atbildīgās komisijas atzinumu un balsot par deputāta Stikuta visnotaļ dabu saudzējošo un sargājošo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā kā šodien Saeimā nav kaislīgā mednieka Čepāņa kunga un arī Gorbunova kungs nepiedalās, tad man nekas cits neatliks, kā vien uzņemties mednieku aizstāvību, jo es ilgu laiku esmu strādājusi un darbojusies šajā mežu apsaimniekošanas sistēmā.

Kas tad īsti ir mednieks un kā tiek izsniegtas licences? Tās ir pilnīgas muļķības, ko šeit runāja abi iepriekšējie runātāji. Es uzreiz atvainojos par šo teicienu, lai man nebūtu jāsaņem bāriens. Bet diemžēl tā tas ir. Licences izsniedz tikai pēc tam, kad tiek veikta dzīvnieku uzskaite. Dzīvnieki tiek uzskaitīti, kontrolēti, cik viņu ir. Latgalē, Stikuta kungs, mednieki, - malumednieki galvenokārt - darbojas un izšauj aļņus un briežus, turpretī Kurzemē viņu ir pa pilnam, un viņu skaits ir regulējams, jo viņi ietekmē arī lauksaimnieciskās platības, kur cilvēki strādā, kur viņi cenšas novākt ražu, un arī man kā sliktam medniekam pagājušajā gadā brieži noēda visas lopbarības bietes, bet ne jau tā mēs to nosargāsim. Acīmredzot tomēr ir jābūt šai stingrajai uzskaitei un ir jābūt izsniegtām licencēm. Protams, ir jāseko tam, lai licences tiktu izsniegtas godīgi un kārtīgi - atbilstoši šiem uzskaites rezultātiem, lai tur, kur briežu un aļņu ir par daudz, tās tiktu izsniegtas. Un kārtīgs mednieks, es gribu teikt, cenšas nošaut arī lapsu un vilku, un varbūt tāpēc cilvēki vairāk vadās pēc tā viedokļa, ka tieši viņi ir tie, kuri uzklūp gan aļņiem, gan briežiem, gan stirnām un pārējiem medījamiem dzīvniekiem. Lai arī kāds būtu šis motīvs, es tomēr uzskatu par neprofesionālu šo iesniegumu un aicinu to noraidīt, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir jau labi, ka notiek strīdi, bet viens ir skaidrs, - mūsu fauna ir iznīcināta, un principā vairs nav ne tikai medījamo zvēru, bet nav arī zvēru un putnu, kuriem dabā ir jābūt, bet kuru šodien vairs nav. Tas viss ir noticis mūsu saimniekošanas rezultātā, un mēs turpinām to visu darīt tālāk. Es saprotu, ka zvērus - limitējamos zvērus, medību zvērus, vajag, bez šaubām uzskaitīt, taču tad ir jābūt arī limitam, cik to zvēru ir jābūt uz 100 hektāriem, teiksim, meža vai medību platības. Skandināvijā 3 aļņi uz 100 hektāriem meža ir normāla parādība, un mazāk viņiem neļauj būt, turpretī mums šodien uz 1000 hektāriem vairs nav neviena aļņa. Un kā tad ir? Tad jau mēs tomēr uzskaitām un, ja tur kāds alnis ir, tad mēs viņu šaujam. Vai to pašu briedi. Tātad arī Kurzemē, ja jums, Seiles kundze, tur ir daudz briežu un ja viņi dara skādi lauksaimniecībai, nu tad uzskaitiet, lūdzu, bet tad ir jābūt limitam. Ja ir vairāk, teiksim, par 3 briežiem uz 100 hektāriem, tad ir jāšauj nost, bet, ja, teiksim, citos reģionos nav pat viena uz 100 hektāriem, tad, bez šaubām, viņi ir jāsaudzē. Un es jūtu, ka mēs vēl pēc pāris gadiem nonāksim pie tā, ka pie mums vairs nebūs vispār ko darīt dabas mīļotājiem - tūristiem, kuri brauc no ārzemēm un maksā bargu naudu par vienu licenci.

Un ar to nodarbojas, arī, teiksim, Čehoslovakija, Ungārija, Dienvidslāvija, bijušās Dienvidslāvijas republikas, kuras pelna baigu naudu ar medību tūrismu, jo vienu licenci pārdod par tūkstošiem dolāru. Ko tad pārdosim mēs? Un arī pie mums brauks tie cilvēki, bet, ja mums nebūs vairs, ko šaut, tad arī licences nebūs. Kas tad ir labāk - vai tomēr lai zvēri un dzīvnieki mūsu mežos un mūsu dabā būtu vai lai viņu vairs nav, kā tas bija vēl pirms sešdesmitajiem gadiem? Es domāju, ka labāk būs, ja būs kāds lieks dzīvnieks, nekā ja viņa nebūs. Un tā zināmā veidā ir mūsu valūtas rezerve.

Un kas šodien notiek ar plēsīgajiem zvēriem - jenotsuņiem, lapsām, vilkiem, caunām un tā tālāk? Šodien vairs zvērādas nevienam nav vajadzīgas. Viņas vairs netiek pārdotas pasaules tirgū. Neiet! Un vai jūs zināt, cik šo zvēru ir savairojies? Un šodien mežniecība nevar izdalīt limitus, lai nošautu vilku vai citu plēsoņu. Bet to vajag darīt, ja mēs gribam, lai mūsu mežos būtu dziedātājputni, lai būtu rubeņi, lai būtu dzeņi.

Vai jūs, Seiles kundze, savā rezervātā esat dzeni dzirdējusi kaļam? Aizejiet šodien uz mežu! Jūs vairs nedzirdēsit nevienu dzeni kaļam, jo tas mājo koku dobumos, vecos kokos, bet mums šodien neviena tāda koka vairs nav. Pie tam caunas un jenotsuņi - ko tie dara? Šī problēma ir daudz svarīgāka, un viņa būs ļoti svarīga arī turpmāk. Es vēlreiz atgādinu, ka labāk lai ir lieks zvērs mūsu faunā, nekā viņa šodien vairs nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es kādreiz jaunībā arī medīju un apmēram šo lietu zinu, un es nerunāšu tādas muļķības, kā daži labi deputāti līdz šim. Pirmām kārtām medību zvēru samazināšanās nav notikusi tādēļ, ka ir bijis izsniegts parāk daudz licenču. Arī Staša kungs runāja, ka Latgalē nav vairs palikuši, piemēram, aļņi un tamlīdzīgi. Taču tas ir nekontrolētas malumedniecības rezultāts. Zemessargiem ir izdoti automātiskie ieroči, taču viņi ne vienmēr ir sevišķi godīgi un ir visus šos zvērus apšāvuši. Es domāju, ka šo likumu mēs varētu trešajā lasījumā papildināt un ielikt pantus par malumednieku stingrāku sodīšanu. Tas ir viens.

Un otrs ir tas, ko Staša kungs jau teica, - noteikti vajadzētu paredzēt par plēsīgo meža zvēru nomedīšanu kaut kādu prēmiju, respektīvi, tāpat kā agrāk, padomju laikā, par vilkiem maksāja. Tāpat to vajadzētu darīt arī tagad.

Tādēļ es aicinātu tomēr deputāta Stikuta kunga priekšlikumu noraidīt, un, loģiski, šo noraidīšanas iemeslu vislabāk pamatoja Seiles kundze. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu, jo Seiles kundze atvainojās no tribīnes par citu deputātu runas komentēšanu ar vārdiem, kurus arī jūs lietojāt... Tas nebūtu ieteicams.

Nākošais debatēs vēlas runāt Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Man ļoti patīk, ka sievietes runā par medībām, it īpaši, ja viņas mežā pēdējos piecos gados varbūt nav bijušas...

Ko es gribēju ar to teikt? Es gribēju teikt, ka nedrīkst atstāt nevienu "spraugu", par kuru varētu izsniegt licences šo zvēru, kurus es uzskaitīju, medīšanai, jo, ja ir dota iespēja, teiksim, izsniegt šīs licences, tad nekur nav teikts, cik viņu izsniegs un vai viņas pareizi tiks izsniegtas, jo vienmēr šīs licences dabūs augsta ranga amatpersonas, kas pēc tam iebrauks šajā mežā un tur nodarbosies ar medībām. Tā lielākoties ir bijis līdz šim un tā būs arī turpmāk, protams. Bet ko es gribēju vēl teikt? Es gribēju teikt, ka to uzskaiti, kas te ir pēc tam parādīta par tiem hektāriem, cik tur tiem zvēriem jādzīvo, neviens taču precīzi nevar veikt, jo mūsu Meža dienests precīzi nevar uzskaitīt pat kokus, kuri stāv, tad kā viņi var uzskaitīt tos, kuri staigā pa mežu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tikko mēs bijām liecinieki un klausījāmies, kā ievērojamā medniece Seiles kundze aicināja izšaut medņus, rubeņus, alņus un briežus, jo kāda cita slinka saimniece, dzīvodama šādā rezervātā, kur tiešām būtu īpaši jāsaudzē šie dzīvnieki, nav varējusi iežogot šīs lopbarības bietītes, un tieši tāpēc es gribu Seiles kundzei un citiem deputātiem lūgt izlasīt Stikuta kunga priekšlikuma 2.punktu, kur ir rakstīts tieši tas, ko Seiles kundze rosina. Tikai vajag uzmanīgi lasīt. Tas sastāv no divām daļām. Vienā ir runa par ļoti retiem, jau izšautiem, īpaši malumednieku iznīcinātiem, dzīvniekiem, kādi, piemēram, ir alņi, brieži, medņi un rubeņi, kas ir īpaša delikatese, kā jūs zināt. Un tālāk otrajā sadaļā ir runa par meža cūkām, kas ēd lopbarības bietītes, par āžiem, kurus vajadzētu droši vien arī izšaut. Tomēr te šīs licences jeb atļaujas saskaņo ar Meža dienestu, kurš kontrolē attiecīgās meža platības.

Stikuta kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, ļoti normāls, un šeit būs saglabātas gan lopbarības bietes, gan pavasara salāti, jo zaķus jau šaut drīkst pavisam vienkārši. Un, ja mēs skatāmies tālāk, tad redzam, ka arī 27.pantā ir paredzētas šīs sankcijas pret malumedniekiem un pret tiem, kuri nekontrolēti iznīcina šo faunu, tāpēc lūdzu atbalstīt šo deputāta Stikuta priekšlikumu.

Jo mēs varam nocirst vienu dižpriedi un sazāģēt to, par to koku mēs samaksāsim apmēram 30 dolāru un par tiem dēļiem - varbūt 150 dolāru, bet šis dižkoks, visticamāk, iekšā būs satrupējis... Taču, ja tādu 200-300 gadu vecu priedi mēs ļautu apskatīt tūristiem, jo arī mēs braucam uz Kaliforniju skatīties šo Sarkano mežu, turp brauc no visām Amerikas Savienotajām Valstīm, no Kanādas, no visa tā kontinenta, un pat es braucu skatīties šīs priedes, kas kaut kāda iemesla dēļ nav nocirstas, jo nocirsti ir paši lielākie dižkoki, tāpēc tur varēs brīnīties tikai par šiem stumbriem, tad mēs varētu iegūt vairāk, nekā sazāģējot to dēļos. Tāpat šeit - ja mēs saglabāsim medņus un rubeņus, kas citur Eiropā vairs nav sastopami, un ļausim šiem tūristiem paklausīties viņu balsis, nevis ļausim viņus īpaši izšaut, kā to iesaka ievērojamā medniece... Dāmas vienmēr ir bijušas asinskāras... Tāpēc es lūdzu atbalstīt Stikuta kunga priekšlikumu. Padomājiet!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažus teikumus gribu pateikt. Pirmkārt, man nav skaidrs no šeit runātā, kas tad tos zvērus ir izšāvis. Ja tos ir izšāvuši paši mednieki, tad viņiem pašiem tagad ir jādomā, kā šos zvērus pavairot. Ja šos zvērus ir izšāvuši malumednieki, tad viņi joprojām turpinās šaut, ja šis kolektīvs pats nevar šos zvērus nosargāt. Tas nozīmē, ka šo zvēru nebūs, kaut arī mēs aizliegsim medniekiem šaut. Šaus jau tie malumednieki! Tāpēc Stikuta kungam šeit savā priekšlikumā vajadzēja ielikt kaut kādu zināmu termiņu, cik tad ilgi šos zvērus nedrīkst šaut, bet šobrīd šeit tāda termiņa nav, un tas nozīmē, ka tie mednieki nekad vairs netiks pie šaušanas.

Tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums būtībā varētu būt pieņemams, ja Stikuta kungs pārdomātu un uz trešo lasījumu iesniegtu varbūt nedaudz precizētu redakciju, jo mēs visi ļoti labi saprotam, ka šo zvēru daudzums atsevišķos Latvijas reģionos nav vienāds, un es jums varu pateikt, ka savā laikā Vilce... varbūt arī tagad viņa ir Ginesa grāmatā ierakstāma kā vieta ar vislielāko briežu apdzīvotību pasaulē. Jūs visi zināt, ka tā bija Vosa medību saimniecība, kas stiepās no Vilces līdz Panemunei, kas bija, jāsaka, simtiem tūkstošu hektāru liela. Un tādu saimniecību bija ļoti daudz, kurās medīja tikai lielie kungi un kur zvēru bija pilnum pilns. Protams, šobrīd šis skaitlis ir samazinājies, taču var piekrist Seiles kundzei, ka gan Zemgalē, gan Kurzemē šo briežu ir daudz, tāpēc, es domāju, aizliegt viņu šaušanu vispār būtu neprāts. Tajā pašā laikā alņu pie mums Zemgalē un droši vien arī Latgalē vispār ir palicis ļoti maz, tā ka šeit acīmredzot to vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt uz trešo lasījumu, bet šādā redakcijā es jūs aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības šeit ir runa par dabas resursu racionālu un nenoplicinošu izmantošanu. Un šajā kontekstā ir nodaļa par ekosistēmas ekoloģisko kapacitāti, tas ir, ko noteikta ekosistēma var izturēt, kādu slodzi attiecībā uz tādiem vai citādiem dzīvniekiem. Šeit izskanējušās domas, no šā viedokļa raugoties, es klasificētu zināmā mērā kā emociju apdvestas, bet nebūt ne no šā viedokļa skatītas. Šajā sakarībā es, lūk, ieteiktu sekojošo. Vispirms par saturu. Domājot par jautājuma saturu, es visā pilnībā atbalstu deputāta Stikuta ierosinājumu attiecībā uz 2.punktu, tas ir, ka licenču izdalīšana attiecīgajā reģionā ir stingri saistāma ar to, kā vietējie mednieki darbojas plēsīgo dzīvnieku skaita regulēšanā. Ir skaidri zināms, uzskaitīts, ka, piemēram, pagājušajā gadā, arī šogad riesta laikā ir jau saskaitīti vilku bari, kuros ir 10-12 atsevišķi dzīvnieki vai pat vairāk, un Latvijas apstākļos tas ir nepieļaujami. Un tanī pašā laikā, ja parunājam ar daudziem medību kolektīviem, ar atsevišķiem medniekiem, kāpēc tad viņi neiestājas par sportošanu un neiet šos vilkus apšaut un regulēt viņu skaitu, tad, lūk, ir skaidra atbilde: tur nav vērts, tur ir ārkārtīgi daudz darba jāiegulda - karodziņi jāvelk, jātaisa, jāgatavo... Un tā tālāk. Ir visādas atrunas, kāpēc tos nemedī, bet šauj dižmedījumus, lielos dzīvniekus, kā rezultātā tagad aļņu tikpat kā vairs nav. Mēs nodarbojamies ar aļņu pētniecību, īpaši Mežkopības katedrā, un mums ir ļoti grūti iegūt paraugus no tiem aļņiem, jo viņus vispār vairs nav kur šaut. Par briežiem ir cita runa. Tā ka, lūk, šajā sakarībā es uzskatu, ka Stikuta priekšlikuma 2.punkts ir ļoti loģisks un atbalstāms.

Tajā pašā laikā es nevaru piekrist tam viedoklim, ka varētu pilnīgi nemedīt, jo pilnīga nemedīšana nebūt neuzlabo, teiksim, populācijas kvalitāti attiecīgajā teritorijā. Tas ir sen pierādīts, un tāpēc pilnīga nemedīšana, atteikšanās pilnīgi simtprocentīgi no medīšanas un to vēl ierakstīt likumā... Es uzskatu to par dažādās pasaules valstīs un dažos laikos atzītu patiesību noliegšanu. Tas nebūtu pareizi.

Un visbeidzot. Ja mēs paskatāmies 16.pantu, kuru iesaka labot Stikuta kungs, tad, lūk, te, redzat, Stikuta kungs nav trāpījis mērķī, ja tā varētu izteikties. 16.panta spēkā esošā redakcija runā par minimālajām medību platībām, turpretī tagad, ja mēs iesakām mainīt visu šā panta redakciju, tad vispār izpaliek šīs te nianses par minimālajām medību platībām, ko arī nebūtu pareizi izmest no likuma ārā, jo tās ir ļoti svarīgs moments. Tāpēc es ieteiktu, cienījamie kolēģi, iet uz kompromisu, proti, šajā lasījumā tomēr šajā punktā saglabāt šīs minimālās platības, un tas nozīmē, ka šodien vajag noraidīt deputāta Stikuta priekšlikumu.

Otrkārt, deputātam Stikutam uz trešo lasījumu es ieteiktu pārdomāt viņa pirmo priekšlikumu, jo otro priekšlikumu var atstāt tādu, kāds viņš ir, un iesniegt vismaz priekšlikumu attiecībā uz 20.pantu, kur ir runa par licencēm un par dzīvnieku skaita regulēšanu, nevis runāt par to šajā pantā. Šeit tas nav loģiski, jo izspiež kādu citu ļoti svarīgu medniecības aspektu.

Un tad es vēl nevaru saprast to, ka daudzi kolēģi, kas te runāja, vienmēr pieminēja zemessargus kā galvenos vaininiekus dzīvnieku skaita katastrofālās samazināšanas izraisīšanā. Es domāju, ka gluži bez vainas jau tie zemessargi nav, bet tādā mērā un tikai zemessargus pieminēt šajā aspektā - tas nebūtu taisnīgi. Paskatieties, kādi Rīgas kundziņi brauc ārā ziemā ar mašīnām pa lielceļiem, starmešu gaismā, apšaudami dzīvniekus, un tā tālāk. Šeit posts tiek nodarīts varbūt lielāks, nekā to izdara vietējais zemessargs, jo viņš ir ieinteresēts arī populācijas saglabāšanā, bet šie "spicie" kundziņi absolūti tanī nav ieinteresēti, tā ka, es domāju, šeit ir vairāk vai mazāk objektīvi tas stāvoklis jāizvērtē.

Un visbeidzot es ieteiktu atbildīgajai komisijai tomēr pieaicināt speciālistus, kad izskatīs priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu. Iespējams, ka jūs jau esat speciālistus pieaicinājuši. Piemēram, varētu no Silavas zinātnieku Garosa kungu pieaicināt, cilvēkus no Valsts meža dienesta, Medību inspekcijas. Šie cilvēki visu mūžu ir ar šiem jautājumiem nodarbojušies un kaut ko saprot šajās lietās. Ja esat jau tos pieaicinājuši - es tiešām to nezinu -, tad atvainojiet, bet, ja neesat tos pieaicinājuši, es lūgtu to darīt. Tādi ir mani priekšlikumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš. Paldies Liepas kungam par ļoti zinātniski virzītu izskaidrojumu, viņš atviegloja manu uzdevumu. Es tikai gribu akcentēt dažas lietas. Proti, ka Liepas kungs ļoti korekti pierādīja, ka šis priekšlikums... un arī lielākā daļa runātāju balstījās uz emocijām. Mēģināšu atšifrēt, kāpēc.

Vispirms - atkāpe. Iekams nav attiecīgu izmaiņu likumdošanā, šī komisija, kuru man ir tas gods vadīt un kura saucas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija... ja būs citi norādījumi, likumā noteiktajā kārtībā viņi izmainīs šo nosaukumu.

Lielākā daļa runātāju mežam nav bijuši tuvumā pēdējo pusgadsimtu. Tas nekādā ziņā neattiecas uz Seiles kundzi.

Kas attiecas uz dzīvnieku uzskaiti, tad Latvijā ir izveidota noteikta sistēma, un katrs mednieks zina, kā šī uzskaite tiek veikta. Var šeit teikt, ka tā nav pilnīga, bet katrs mednieks ļoti labi zina, ka dzīvniekus var diezgan perfekti uzskaitīt, un Liepas kungs jau minēja - riesta laikā var ne tikai vilkus, bet arī staltbriežus, aļņus un visus pārējos...

Liela nelaime ir tādi plēsoņas kā vilki, kurus - es nezinu, kā ir citur - vismaz Kurzemes pusē diezgan intensīvi apkaro. Pēdējā informācija presē rādīja, ka vīri vienā mastā "noliek" sešus vilkus. Tātad ir piestrādājuši un pareizi viņus ir nolenkuši. Medījumiem, tas ir, meža dzīvniekiem, lielāku nelaimi atnes klejojošie suņi, kurus uzskaitīt nu gan ir ļoti, ļoti grūti, pat neiespējami, un šajā ziņā viss ir atkarīgs no vietējo mednieku aktivitātes, ar kādu viņi šos suņus izšauj, ja tā drīkst teikt. Tas ir ļoti grūti, starp citu, jo tie suņi, kuri nav tīras sugas, ir ļoti viltīgi, un pat viltīgāki un asinskārīgāki nekā vilki.

Kas attiecas uz malumedniekiem, tad es šeit negribu vainot zemessargus. Protams, neviens nav bez vainas, bet... Šie ieroči nonākuši dažādu bezatbildīgu cilvēku rokās. Mežā bieži vien atrod dzīvniekus, it sevišķi staltbriežus, kas ir tālāk aizgājuši no vietas, kurā viņi ir dabūjuši nāvējošu šāvienu. Tā kā briedis ir ļoti izturīgs, tādi gadījumi liecina par to, ka ir šāvis neprofesionālis. Ka ir šauts neprofesionāli. Daudzi dzīvnieki aiziet bojā. Piekrītu, ka dzīvnieku skaits ir samazinājies, bet tas nav samazinājies līdz tādam skaitam, ka būtu jāaizliedz licenču izsniegšana. Aizliegums pats par sevi neatrisina problēmu. Visvairāk būtu jāpiestrādā tieši pie dzīvnieku piebarošanas, kā tautā saka, pie "piesiešanas". Vairāk barības jādod, jāatrod klejojošie suņi, jācīnās pret malumedniekiem. Bet licenču izsniegšanas aizliegums nekādi neveicina šo dzīvnieku populācijas veidošanos. Turklāt jebkurš mednieks zina: ja viņš nošaus tā saucamo dūrējbriedi, tad viņš pasargās varbūt ļoti kvalitatīvu briedi no riestu cīņām, kurās šis dūrējs vienkārši var nodurt to briedi, kurš ir, nu, kā saka, vērtīgs savas sugas saglabāšanai.

Tālāk. Par lietām, ko minēja Stikuta kungs. Viņš ļoti labi zina - man tā liekas, ka viņš zina, - to, ka ir pagājuši tie laiki, kad atbrauca smalki kungi vai kundziņi, sauciet, kā gribat, un čupām saņēma licences, kurām nebija seguma. Lūk, šīs uzskaites rezultātā pietiekami perfekti tika noteikts, cik dzīvnieku katrā konkrētajā vietā var nošaut. Ja kāds saka, ka, piemēram, Kurzemē nav staltbriežu, viņš smagi kļūdās. Jā, Kurzemē ir maz aļņu, bet tajā pašā laikā bieži var atrast jauno priedīšu bojājumus, kurus tieši alnis ir izdarījis. Tā ka šinī gadījumā, vadoties pēc uzskaites, licences, protams, būtu izsniedzamas. Es aicinu Stikuta kungu un arī citus kolēģus atnākt uz komisiju un šos jautājumus pārrunāt, kad gatavosim trešo lasījumu.

Kas attiecas uz speciālistiem, Liepas kungs, mēs tikām viņus uzaicinājuši. Piekrītu, ka varētu šis loks būt vēl plašāks, lai šos jautājumus izdiskutētu, jo galu galā, kā šeit minēja kolēģis, mums ir, protams, jārūpējas par mūsu "mazākajiem brāļiem", bet jārūpējas ir ļoti saprotoši. Tādēļ es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Stikuta kunga priekšlikumu. Es aicinu balsot pret Stikuta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Stikuta priekšlikumu - izteikt 16.pantu viņa piedāvātajā redakcijā. Redakcija jums visiem ir izdalītajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu. Trešais ir priekšlikums, ko ir iesniedzis bijušais mežu valsts ministrs. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir Stikuta kunga priekšlikums, kuru es aicinu noraidīt, un, izmantojot to, ka es šeit stāvu, gribu atgādināt Liepas kunga teikto, ka šis, protams, ir noraidāms, jo ir nevietā. Tas būtu izstrādājams un precizējams, gatavojot trešo lasījumu,un es aicinu arī Stikuta kungu piedalīties. Es ierosinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums ir bijušā mežu valsts ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Priekšlikumu vairāk nav. Es lūdzu balsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Medību likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

J.Kalviņš. Ņemot vērā diskusijas, es sapratu, ka šis laiks, kāds mums bija plānots, nevarētu būt pārāk īss. Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Paldies, kolēģi, par aktivitāti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Parakstījuši deputāti Čerāns, Kostanda, Grīnbergs, Zelgalvis, Kazāks, Mauliņš, Golubovs, Deņisovs, Valdmanis, Bartaševičs.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā desmit deputātu pieprasījuma mērķis ir tas, ka mēs gribam noskaidrot, ar kādu likumu ir pamatota Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšana. Mēs redzam, ka Ministru kabineta 18.februāra sēdes protokolā nr. 10, 16.punktā, ir teikts, ka ir nolemts noteikt ar 1997.gada 1.martu šādas mēneša amatalgas:

Ministru prezidentam - 650 latu; Ministru prezidenta biedriem - 650 latu; ministriem - 615 latu; valsts ministriem - 540 latu; parlamentārajiem sekretāriem - 450 latu.

Un vēl. Šīm amatpersonām papildus amatalgai izmaksājama reprezentācijas nauda 55 lati mēnesī.

Mēs gribam zināt, uz kāda likuma pamata šāds lēmums ir pieņemts un saskaņā ar kādiem kritērijiem ir noteikts gandrīz divkāršs algu palielinājums šīm amatpersonām. Mēs gribam zināt pilnīgi konkrēti, kādas naudas summas ir nepieciešamas šai algu palielinājuma izmaksu noteikšanai un vai šādi līdzekļi ir paredzēti pieņemtajā bezdeficīta budžetā 1997.gadam, vai arī Ministru kabinets ir paredzējis tuvākajā laikā iesniegt Saeimā budžeta grozījumu projektu.

Mēs redzam, ka valdošie politiķi ir ļoti stingri tajos gadījumos, kad ir runa par kādām sociālajām garantijām maznodrošinātiem cilvēkiem, bet tajā brīdī, kad ir runa pašiem par savām algām, visi jautājumi tiek risināti ļoti ātri un operatīvi. Mēs uzskatām, ka tas nav pamatoti, un tāpēc iesniedzām šādu pieprasījumu un gribam arī pilnīgi konkrētas atbildes, lai beidzot sabiedrībai ir skaidrība un lai beidzot tiek ievērots sabiedrībā kaut vai elementārs taisnīgums.

Sēdes vadītājs. Deputātu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2216. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Sergejam Nikolajevam.

Sergejs Nikolajevs ir dzimis Berlīnē 1946. gadā. 1953. gadā 6 gadu vecumā atbraucis uz Rīgu. Mācījies 23. vidusskolā, kuru beidzis 1964. gadā. Tad viņš sācis strādāt Rīgas kinostudijā un no 1964. līdz 1993. gadam visu laiku strādājis kinostudijā, izņemot divus gadus, kad viņš mācījās klātienē augstskolā. No 1993. gada strādā žurnālistikā, avīzē "Bizness un Baltija".

Šo pieprasījumu mums ir sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzīmē, ka izvirza viņa kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem - par ievērojamu ieguldījumu Latvijas nacionālā kino, īpaši dokumentālā kino attīstībā.

Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 7. Sergejs Nikolajevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums, ko mēs izskatām, ir ar numuru 44 - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" izskatīšanai otrajā lasījumā."

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai otrajam lasījumam sagatavotu šo likumprojektu, ko mēs izskatījām pagājušā gada novembrī. Aicinu pagarināt šô termiņu līdz 10. aprīlim sakarā ar to, ka šajā laika periodā ir saņemta papildu informācija, vairāki speciālisti ir piedalījušies starptautiskās konferencēs par dzimstības regulāciju, par sievietes reproduktīvo veselību un ir gatavi iesniegt nopietnus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu - noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" izskatīšanai otrajā lasījumā ir 1997. gada 10. aprīlis. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem".

Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu... Godātie deputāti, es atvainojos... Atbilstoši Kārtības rullim ir iesniegts arī dokuments nr. 2260A, kurā 9 deputāti ierosina papildināt lēmuma projektu ar 3. punktu šādā redakcijā: "Komisijai sniegt gala ziņojumu Saeimā līdz 1997. gada 1. jūnijam." Tātad mums vispirms ir jāpieņem šis papildinājums, un pēc tam mēs atgriezīsimies pie šā lēmuma projekta kopumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo lēmuma projekta papildinājumu? Ir iebildumi. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu nopietni paraudzīties uz šīs komisijas izveidošanu. Es domāju, daudzi nav to izpratuši, arī tie, kas piedāvā divu mēnešu laikā izskatīt šo jautājumu, kaut gan piecu gadu laikā neviena no Latvijas valdībām nav devusi skaidru izklāstu nedz deputātiem iepriekšējā Saeimā, nedz šinī par G-24 kredītu izmantošanu. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka termiņu nevajadzētu norādīt, jo komisijas pamatprincips, tās mērķis tomēr ir deklarēts tanī pirmajā punktā, bet lēmuma projekta par šīs komisijas izveidošanu iesniegšana plenārsēdē izskatīšanai jau liecina par to, ka valsts institūcijas ir sasparojušās. Uzreiz, nedēļas ietvaros, Valsts kases departaments Finansu ministrijā sāka analizēt G-24 kredītu izmantošanu. Tie, kas šobrīd atbalstīs termiņa ielikšanu noteiktos rāmjos, zināmā veidā balsos par to, lai deputāti tā arī netiktu skaidrībā. Mūsu attieksme pret G-24 kredītiem, es domāju, katram no deputātiem, kas pārstāv noteiktas frakcijas, bija viens no pamatjautājumiem, kad mēs gājām balotēties šai Saeimai. Faktiski visas partijas solīja, ka tiks skaidrībā par G-24 kredītiem. Es domāju, ka cienījamie kolēģi, kas parakstīja šo dokumentu par termiņa ierobežošanu jeb ielikšanu noteiktos rāmjos, varēs motivēt, kāpēc tas ir izdarīts.

Es aicinu patiešām, runājot mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vārdiem, padomāt par morāli.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Andrejs Panteļējevs. Panteļējeva kungs, līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Vai jums ar piecām minūtēm pietiks? Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Cienījamais Čevera kungs! Tieši otrādi, mēs gribam skaidrību. Un tāpēc šis termiņš - 1. jūnijs - ir ļoti būtisks, jo iepriekšējo izmeklēšanas komisiju pieredze rāda, ka jebkurā gadījumā, ja pienāk noteiktais termiņš un komisijai ir jāsniedz kāds ziņojums, komisija var pamatot un panākt savas darbības termiņa pagarinājumu. Tā tas ir jau vairākkārt noticis. Taču, ja netiek noteikti konkrēti datumi, tad, kā pieredze rāda, mēs vēl jo mazāk tiekam pie skaidrības, jo tad viss funkcionē daudz lēnāk. Es domāju, ka tiešām G-24 kredīti ir ļoti sena tematika un šai komisijai vajadzētu strādāt ļoti intensīvi, maksimāli intensīvi. Un, ja komisija netiks galā līdz 1. jūnijam, tas ir, pirms mēs aiziesim vasaras brīvdienās, tādā gadījumā komisijas priekšsēdētājs komisijas vārdā nāks un pamatos, kāpēc nav tikts galā, kādi uzdevumi ir palikuši neatrisināti, un tad būs iespējams pagarinājums. Tā jau vairākas reizes ir noticis. Bet šis termiņš nosaka zināmu ritmu un uzliek atbildību komisijai, jo bez termiņa, piedodiet man, tā būs kaut kāda tāda mūžīgā komisija, kuru atcerēsies varbūt ik pa brīdim vai ik pa brīdim atkal aizmirsīs, un, man liekas, tas ir pilnīgi nepieņemami. Tieši skaidrības un morāles labad es iesaku tomēr atbalstīt šo termiņu. Atkārtoju vēlreiz: nekas neliedz, ja būs nepieciešamība un ja tiks sniegti attiecīgi paskaidrojumi, un ja būs kaut kādi rezultāti, pagarināt šo termiņu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers vēlas runāt otro reizi. Čevera kungs, vai jums trīs minūšu būs pietiekami? Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu mūsu kolēģu ieinteresētību, un es ļoti atbalstu tādu ieinteresētību tikt pēc iespējas ātrāk skaidrībā par to, ko mēs neesam izdarījuši piecu gadu laikā. Bet es gribētu pateikt, ka tādām komisijām ir tiesības veikt pārbaudes, un es gribētu redzēt to audita firmu, kura varētu divu trīs nedēļu laikā pārbaudīt to, ko Finansu ministrija nav spējusi izdarīt trīs gadu laikā. Es runāju par auditiem jeb pārbaudēm. Es nedomāju, ka tai komisijai ir jāsalasās atsevišķās telpās un jādiskutē par kaut kādām morāles tēmām, tikai runājot par avīžu rakstiem. Ir runa par pārbaudēm un par speciālistu iesaistīšanu pārbaudēs, lai tiktu patiešām skaidrībā par tām lietām, par ko ļoti daudzi varbūt pat negribētu runāt, vēl jo vairāk - runāt par tām Saeimas zālē. Es aicinu termiņu nepielietot, par G-24 kredītiem runājot, jo ir runa nevis par desmit tūkstošiem latu, bet par simtiem miljonu latu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Lujāna kungs, vai divu minūšu jums pietiks?

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es arī esmu vienas izmeklēšanas komisijas dalībnieks un varu tomēr piekrist šinī gadījumā Panteļējeva kungam. Ir jābūt dinamikai. Diemžēl mūsu likumdošanas akti par izmeklēšanas komisijām nedod tādas tiesības, kā saka Čevera kungs. Nav tā. Ir cita lieta, ka būs jāmaina, iespējams, Satversme jautājumā par izmeklēšanas komisiju tiesībām, funkcijām, tajā skaitā arī par ierēdņu atbildību. Bet šinī gadījumā patiešām ir vajadzīga dinamika, lai šī komisija pulcētos nevis reizi nedēļā vai reizi mēnesī, bet gan, ja vajag, katru dienu. Un tad jau būs tālāk nākamie soļi. Šinī gadījumā es pilnīgi piekrītu Panteļējeva kungam: ja būs fakti, ja būs materiāli, tad pilnīgi simtprocentīgi ir skaidrs, ka tiks pagarināts termiņš. Bet, ja nav šādu konkrētu momentu, šī komisija var darboties gan līdz šīs Saeimas beigām, gan varbūt arī vēl nākamās Saeimas sākumā, un tas pārvērtīsies bezgalīgā procesā.

Un tādēļ es šinī gadījumā aicinu gari nediskutēt, bet noteikt termiņu, jo, ja vajadzēs, pagarināsim. Ir jāpanāk, lai komisija beidzot sāk funkcionēt. Jo šīs diskusijas tagad radīs situāciju, ka pat šodien mēs šo komisiju nenodibināsim, tas būs nākamās sēdes jautājums, pēc tam - varbūt pēc mēneša... un tā mēs varam turpināt arī bezgalīgi. Nevajag ievilkt garumā šo procesu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Dobeļa kungs, jums ir 1 minūte. Būs pietiekami?

Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs vispār kaut ko gribam izdarīt, tad tiešām ir vajadzīgs noteikts termiņš. Man, protams, nav nekādas skaidrības, kāpēc tas ir jāsaista ar morāli. Ja cilvēkam ir morāle, tad viņš vienmēr strādās. Diemžēl mēs esam nedaudz devalvējuši šo jēdzienu, ko vispār nozīmē šāda komisija. Čevera kungs, padomājiet labi, un es ceru, ka jūs sapratīsiet, ka man ir taisnība. Es iesaku atbalstīt tieši šo konkrēto termiņu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas? Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, vispirms mēs balsosim par 9 deputātu priekšlikumu papildināt lēmuma projektu ar punktu šādā redakcijā: "Komisijai sniegt gala ziņojumu Saeimā līdz 1997. gada 1. jūnijam." Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts. Lēmuma projekts tiek papildināts ar 3. punktu.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu kopumā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 150. pantu Saeima nolemj: "Izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu saņemto G-24 kredītu piešķiršanas pareizību..." Un tālāk kā tekstā, kas ir jums izsniegtajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pulkstenis ir tieši 17.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus lūdzu reģistrēties!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti! Es gribu informēt, ka tagad pārtraukumā, no 17.00 līdz 17.30, Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde. Es aicinu arī frakciju pārstāvjus piedalīties šajā Prezidija sēdē, lai lemtu par nākamās nedēļas darba kārtību un sēdē izskatāmajiem jautājumiem, un darba organizāciju kopumā. Es aicinu Saeimas frakciju pārstāvjus piedalīties Saeimas Prezidija sēdē, kas notiks tagad pārtraukumā Saeimas Prezidija sēžu zālē.

Sēde vēl nav pabeigta, godātie kolēģi! Es lūdzu noklausīties reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Martijans Bekasovs,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Roberts Dilba,

Vladilens Dozorcevs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Oļģerts Dunkers,

Indulis Emsis,

Gunta Gannusa,

Oskars Grīgs,

Guntars Grīnblats,

Jānis Jurkāns,

Viktors Kalnbērzs,

Andrejs Krastiņš,

Aivars Guntis Kreituss,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Anta Rugāte,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas 1997. gada 20. marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Es atgādinu jums, ka nākamā sēde ir pulksten 17.30, kurā valdības pārstāvji atbildēs uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. 1997.gada 20.marta Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus aicinu reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Māris Grīnblats, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Guntis Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Anta Rugāte, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Bet, pirms sākam izskatīt konkrētus darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā - sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni 154. un 158.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi."

Atbilde uz jautājumu, kura reģistra numurs ir 154, ir darba kārtības 1.jautājums, un atbilde uz jautājumu, kuram reģistra numurs ir 158, ir darba kārtības 2.jautājums. Atbilstoši Kārtības rullim deputāti var par šo priekšlikumu runāt "par" vai "pret". Deputāti to vēlas arī darīt.

Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es esmu kategoriski pret to, ka pārnestu uz nākamo nedēļu to jautājumu, kuram reģistra numurs ir 158. Šo jautājumu vajadzēja izskatīt jau nedēļu iepriekš, un, ja mēs to pārnesīsim vēl tālāk, tas jautājums būs aktuāls, bet mēs nesaņemsim atbildi.

Roberts Zīle te ir. Šķēles kungu es neredzu, arī Krasta kungu laikam neredzu. Bet Zīles kungs ir šeit. Tāpēc es lūdzu šodien uzklausīt to jautājumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu deputāti runāt "par" nevēlas. Tātad deputātiem nebija iebildumu pret to, ka no darba kārtības tiktu izsvītrota atbilde uz jautājumu, kam reģistra numurs ir 154. Golubova kungs iebilda pret to, ka tiek ierosināts izsvītrot no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kuram reģistra numurs ir 158 (tas ir darba kārtības 2.jautājums). Atbildi uz jautājumu, kuram reģistra numurs ir 154, mēs izslēdzam, jo deputātiem iebildumu nav.

Tātad attiecībā uz 158.jautājuma atbildi deputāti runāt "par" nevēlas. Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā - sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni atbildi uz deputātu jautājumu, kuram reģistra numurs ir 158, pārcelt uz nākamo sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 4. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 20.marta sēdes darba kārtībā - sakarā ar aizsardzības ministra Andreja Krastiņa attaisnotu prombūtni 170.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi." Tas ir mūsu darba kārtībā 7.jautājums.

Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Līdz ar to sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību.

Trešais jautājums. Godātie deputāti, šeit ir ieviesusies drukas kļūda: deputātu Čevera, Jurkāna (nevis Čerāna un Jurdža), Tenisa, Leitenas un Sausnīša jautājums labklājības ministram Makarovam par skaidrojumu, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība ietekmēs pensionāru dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējas. Atbilde ir sniegta rakstiski. Deputāti vārdu motivācijai nelūdz. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde tiešām ir sniegta rakstiski, es tikai gribētu komentēt divas lietas. Tātad tas īpašums, kas šobrīd tiek privatizēts... ir Augstākās padomes pieņemtajā likumā paredzēts, ka 5% tiek novirzīti pensiju fondam, un šobrīd notiek akcionāru pilnsapulce, kurā tiek lemts par dividenžu esamību un pārskaitīšanu. Tas ir viens jautājums.

Otrkārt, bija Labklājības ministrijas mēģinājums izveidot akciju sabiedrību "Íemeri", iekļaujot daļu no tām rehabilitācijas iestādēm, kas atrodas Jūrmalā, īpaši Ķemeros, taču, ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsēta neatbalstīja Labklājības ministrijas iniciatīvu un, godīgi sakot, es nesastapu izpratni arī no Valsts kontroles, Labklājības ministrija piekrita, ka šī akciju sabiedrība tiek nodota privatizācijai.

Un pēdējais jautājums - par tiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā dažādās valsts struktūrās, un par viņu pensijām nākotnē. Es uzskatu, ka nevar valstī būt tikai viens likums un viens pensiju veids. Valstij ir nopietni jādomā par darba devēju pensijām. Labklājības ministrija ir sagatavojusi koncepciju, un perspektīvā būs arī likumprojekts par darba devēju pensijām, kas dos iespējas saņemt cilvēkiem otru pensiju un līdz ar to atrisināt daudzas problēmas nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Čevera (nevis Čerāna), Jurkāna, Tenisa, Leitenas un Gannusas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Repšem par Latvijas Bankas darbību efektivitāti uzraudzībai par banku darbību un par informāciju, kad bankas "Olimpija" noguldītājs saņems savu naudu. Godātie kolēģi, mums ir jālemj, kā rīkoties, jo rakstveida atbilde ir iesniegta, taču, kā informē Latvijas Bankas padomes locekle Zeiles kundze, gan Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs, gan viņa vietnieks Rimševica kungs atrodas dienesta komandējumā. Atbilstoši Kārtības rullim nav iesniegts arī deputātu lūgums šo jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi. Ja iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi, tad šis jautājums varētu tikt izskatīts, ja nē, tādā gadījumā mums jādiskutē par to, kā lieta tālāk virzāma. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar iesniegto atbildi? Iesniedzēji iebildumus neceļ. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Mauliņa un Rubina jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Turlajam par koncepcijas izstrādi Iekšlietu ministrijā cīņai pret narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā, situācijas kontroli un krimināllietu ierosināšanu. Ir sniegta rakstveida atbilde. Vārdu motivācijai lūdz Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu gan budžeta deficīta situāciju, gan visu pārējo situāciju, kāda ir valstī. Tā ir ļoti smaga un nopietna. Vislabākais piemērs, ko savulaik presē ļoti labi parādīja, ir netālu no Saeimas esošā kafejnīca "Kaktuss", kura tika slēgta un kurā tika arestēts liels pulks cilvēku, kas bija lietojuši kafejnīcā narkotikas. Izrādījās, ka kafejnīcas saimnieks piedalās narkotiku tirdzniecībā un atbalsta to. Taču līdz pat šai dienai nekāda krimināllieta... arī nekāda tālāka informācija nav bijusi nekur dzirdama. Vismaz jaunākā gadagājuma deputāti, kas kādreiz iemet aci atpūtas vietās, var tur labi redzēt to, ka, ja ne gluži viņiem pašiem, tad vismaz apkārtējiem klientiem atklāti piedāvā gan vieglās, gan smagās narkotikas. Līdz ar to rodas īpatnēja situācija. Vai mūsu valstī eksistē attiecīgs dienests? Varbūt patiešām budžeta deficīta apstākļos tas ir bankrotējis un nav līdzekļu šai cīņai vai vismaz tam, lai panāktu, lai vismaz jaunatnes masu pulsēšanās vietās narkotikas netiktu atklāti piedāvātas, tirgotas. Tur tiek piedāvātas ne tikai vieglās narkotikas, tiek piedāvāti arī smago narkotiku veidi.

Protams, mani ļoti iepriecināja cienījamā Turlā kunga atbilde. Ceru, ka deputātu kungi būs to izlasījuši. Vismaz pēdējā frāze viņa atbildē ir oriģinalitātes augstākais kalngals, tādēļ es gribētu iepazīstināt ar to arī cienījamos deputātu kungus: lai apmācītu visus policijas darbiniekus cīņā pret narkomāniju, valsts policija kopā ar Policijas akadēmiju ir sagatavojusi iespiešanai rokasgrāmatu par narkoaktualitātēm, ietverot tajā detalizētu informāciju par narkotiku kaitīgumu, to meklēšanas un atpazīšanas problēmām.

Vismaz jēdziens par narkotiku kaitīgumu man rada pat ideju, ka pat Policijas akadēmija ir sākusi piedāvāt vieglās narkotikas vai arī kādu "ekstazī", jo citādi jau nebūtu jāskaidro par narkotiku kaitīgumu Policijas akadēmijas mācībspēkiem. Un tādēļ es ceru saņemt no cienījamā Turlā kunga kādu atbildi, vai tiek kaut kas plānots, vai tiks kādas programmas realizētas tuvākā laikā. Es nebrīnītos, ja ne tikai Centrāltirgū piedāvātu kādu šņabja pudeli, bet varbūt arī Saeimā kāds pienāktu un piedāvātu Saeimas deputātiem uzsmēķēt kādu zālīti. Es nebrīnītos par to, jo bizness ir plaukstošs un bizness noder vienmēr un visur. Varbūt varēs norunāt ar iekšlietu ministru, ka kāda frakcija varēs uzņemties šo "kautrīgo" rūpalu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Labvakar, cienījamie deputāti! Protams, ka šī runa, šī motivācija mani ļoti iedvesmoja, un sapratu, ka jau ir viena frakcija, kas nopietni cīnīsies pret šo problēmu. Paldies par atbalstu. Ja runājam pavisam nopietni, tad, protams, jāatzīst, ka narkomānija valstī ir ļoti smaga un ļoti bīstama problēma. Viena šaura atbilde jeb īss paskaidrojums droši vien neatspoguļos visu šīs problēmas bīstamību.

Varu nosaukt dažus skaitļus. 1996.gadā noziedzība, kas saistīta ar narkobiznesu, salīdzinājumā ar 1992.gadu ir pieaugusi 4 reizes. Krimināllietu, kas saistītas ar narkobiznesu, ir 1996.gadā bijis divreiz vairāk, salīdzinot ar 1995.gadu, un šā gada divos mēnešos ir jau ierosinātas vairāk nekā 60. Tas nozīmē - gandrīz katru dienu viena krimināllieta.

Es aicinu par šo problēmu tiešām nopietni runāt, un Iekšlietu ministrija un arī komiteja, kas izveidota cīņai pret narkobiznesu, iesniegs savus priekšlikumus, un es lūgšu atbalstu Saeimā, lai cīņa pret šo nelaimi būtu tiešām efektīva. Ja salīdzinām Eiropas savienības valstu kriminogēno situāciju, kas ir saistīta ar narkotikām, tad redzam, ka tā ir krietni augstāka nekā pie mums Latvijā, bet, ņemot vērā attīstības dinamiku nelegālā narkotiku un narkobiznesa jomā, mēs ļoti ātri būsim Eiropas savienībā.

Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumiem... Lujāna kungs, vai jūs gribat uzdot papildjautājumus?

Vārdu papildjautājumam lūdz Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Jūs uzdosit abus?

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Nē, es pagaidām uzdošu vienu. Cienījamie kolēģi, savā laikā Birkava kungs parādīja labu paraugu, reizēm apmeklēdams Centrāltirgu. Protams, es neņemos spriest, kāds tam bija efekts un vai kādas preces tika iegūtas vai atrastas. Tomēr es ceru, ka varbūt, ja Turlā kungs pats negrib rādīt paraugu, viņš varētu arī kopā ar kādu deputātu komisiju vai grupu, vismaz jaunākā gadagājuma deputātiem, apmeklēt kādu atpūtas vietu un, ja dikti vajag, var jau arī parunāt par to, lai cienījamajam iekšlietu ministra kungam pārdod kādu ekskluzīvu paciņu vai sūkājamo daudzumu... Jo man šodien rodas no cienījamā Turlā kunga atbildes priekšstats, ka šīs vietas netiek kontrolētas. Līdz ar to ir iespējams, ka kopā ar labklājības ministru Makarova kungu abi šie kungi, uzcītīgi strādājot, šo jautājumu nākotnē teorētiski atrisinās, bet šodien tā ir reāla problēma. Jaunatnes atpūtas vietas, kurās ir šī narkotiku izplatība, tam ir plaši piemērotas. Vai Iekšlietu ministrija plāno šo jautājumu kontrolēt?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamais Lujāna kungs! Es visu savu mūžu esmu atturējies no dažādu priekšmetu sūkāšanas un domāju, ka nesākšu to darīt arī pēc jūsu aicinājuma.

Otrkārt, es gribu teikt, ka Iekšlietu ministrija jau sen vairs neceļ sociālismu, un domāju, ka nekad to arī necels, tāpēc iekšlietu ministram nebūs vajadzības fotografēties uz narkomānu fona, uz ugunsgrēka fona vai vēl uz kāda cita fona. Katram ir jādara savs darbs! Es netaisos kopā ar jums vai ar kādu citu iet uz ūķiem, lai pārliecinātos, kas tur notiek. Es domāju, ka mums ir pietiekoši daudz piemēru, kad deputāti tur tiek atrasti un ar palīdzību nogādāti mājās. Domāju, ka ar to mans darbs aprobežotos.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, ja ministrs atbild tādā līmenī, tad es jūtos iepriecināts, taču es īsti labi nesapratu, jo, ja cienījamais ministra kungs atbildēja uz piecu deputātu jautājumu, tad viņš varēja konkretizēt, kurš no šiem pieciem deputātiem ir nogādāts mājās vai arī visa Saeima jau ir nogādāta ar Turlā kunga roku mājās. Iespējams, es pacentīšos arī uzzināt, kurš ministrs ir nogādāts mājās. Bet šinī gadījumā es uzdevu konkrētu jautājumu attiecībā uz to, ka jaunatnes atpūtas vietās pastāvīgi tiek tirgotas narkotiskās vielas. Un, ja ministra kungs uzskata to par atbildi, tad tā ir īpatnēja atbilde. Šinī gadījumā ministra kungs pat varbūt ņirgājas nevis par Saeimas deputātiem un viņu jautājumu, bet par tiem cilvēkiem, kuri pēc tam būs slimi un ātri nomirs. Un tomēr es gribētu konkretizēt vēlreiz, ja ministra kungs labi neizprata jautājumu: vai tiek plānotas no Narkotiku apkarošanas biroja puses kādas akcijas, lai samazinātu narkotiku izplatību jaunatnes atpūtas vietās? Ja vajadzēs, tad, iespējams, uz nākamo sēdi, ja ministra kungs negrib šīs vietas apmeklēt, varēs arī sagādāt šīs adreses. Ja viņam nav tādu dienestu, kas to risina.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Uz pēdējā jautājuma pirmo daļu izsmeļošas atbildes sniedz masu informācijas līdzekļi. Man laikam tur nav nekā, ko papildināt.

Attiecībā uz to vidi, kurā tiek izplatītas narkotikas un kur notiek tiešām šie sabiedrībai bīstamie procesi, varu teikt, ka, bez šaubām, dienesti strādā, un es jau nosaucu konkrētus skaitļus kaut vai par ierosināto krimināllietu daudzumu un konkrētiem faktiem. Tie rāda, kā attīstās šī dinamika. Tā ka nav te pamata teikt, ka policija šajā virzienā nestrādā, jo objektīvie rādītāji ir tādi, ka šis darbs tiek veikts. Taču nekad nevar sašaurināt šo problēmu, runājot tikai par policijas pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot šī problēma ir daudz plašāka, un tādēļ arī prasa dziļāku tās izskatīšanu. Tāda ir mana atbilde.

Sēdes vadītājs. Viens darba kārtības jautājums ir izskatīts. Nākamais jautājums ir deputātu Eniņa, Gredzena, Prēdeles, Putniņa, Tabūna, Ābiķa, Grīnberga un Pētersona jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Turlā kungam par nelegālajiem cigarešu un alkohola tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū.

Eniņa kungs, lai pieteiktos jautājuma motivācijai, vajag uzrakstīt iesniegumu un iedot viņu Sekretariātā! Jūs vēlējāties vārdu motivācijai? Ko, lūdzu?

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts - lūdz vārdu motivācijai. Lūdzu! Bet nākamreiz ievērojiet Kārtības ruļļa prasības.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos, ka uzdodu savu pirmo jautājumu. Augsti godātā Saeima! Augsti godātie valdības pārstāvji! Liekas, ka ...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, vai jūs lūdzāt vārdu motivācijai attiecībā uz šo jautājumu?

G.Eniņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Eniņš. Liekas, ka liela daļa no augsti godātajiem pārstāvjiem reti apmeklē vai nemaz neapmeklē Centrāltirgū un neizjūt to atmosfēru, ka nevar vairs iziet vienam stūrītim cauri, jo tur ir tādi iespaidīgi vīri, kas nāk gandrīz virsū un saka: "Spirķik, sigareti, vodka, sigareti!" Tas ir tik uzbāzīgi un tik nepatīkami. Tā ir tāda pretlikumu demonstrēšana. Cigaretes pārdod arī ārpus Centrāltirgus, pārdod visur kur. Pie tam viņas tur rokās. Tas ir tik redzami! Es to uzskatu tiešām par pretlikumu demonstrāciju, ka mēs jau gadiem ilgi necenšamies šo parādību novērst, tāpēc arī šādu jautājumu uzdodam.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu, jo jūs no tribīnes lietojat svešvārdus. Jums ir jāsniedz valsts valodā to tulkojums.

Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Tāpat kā iepriekšējais, arī šis jautājums ir aktuāls, bet, un atšķirībā varbūt no iepriekšējā, tirgi un veikali ir tās vietas, kuras arī es, tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, apmeklēju. Un es zinu arī šo situāciju. Bet man šķiet, ka problēma slēpjas ne jau šajā finiša taisnē, kur tā paciņa tiek piedāvāta, bet acīmredzot distances sākumā, kad pienāk kuģi, konteineri un vagoni ar šīm cigaretēm. Un, ja tur mēs to ceļu slēgsim, tad arī tirgū nebūs, ko piedāvāt.

Es atļaušos salīdzināt to ar lejkannu. Ja mēs gribam tur, kur ūdens jau līst ārā no lejkannas, katru to straumīti apturēt, tad acīmredzot tas ir ļoti naivi, un par mums vienkārši būs priekšstats kā par muļķīšiem, ja mēs skaidri apzināmies, no kurienes nāk ūdens, bet cenšamies viņu ķert tur, kur viņš līst ārā. Droši vien jums visiem atmiņā ir šeit notikušās debates par kontrabandas cigarešu kravām. Un viņas ir tepat pie mums.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pateicos ministram par atbildi. Iespējams, ka nākošo jautājumu uzdošu arī Valsts ieņēmumu dienestam. Attiecībā uz aizrādījumu, ka es nerunāju valsts valodā, es jums pārtulkošu, ka "spirt" latviešu valodā nozīmē "spirts", bet "sigareti" ir "cigaretes".

Taču papildjautājums man būtu tāds. Mani paziņas, draugi, ārkārtīgi daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka policija ir tiktāl Centrāltirgū korumpējusies, ka visa šī tirdzniecība notiek ar policistu saziņu, ka viņiem tur maksā attiecīgu nodevu. Un līdz ar to es uzdodu savu jautājumu tā: vai tā varētu būt taisnība, ka policisti šeit ir korumpējušies? (Starpsauciens no zāles: "Tas nevar būt!")

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Tieši par Rīgas Centrāltirgus policijas iecirkni es nevaru sniegt precīzu atbildi, vai ir saukts kāds policists pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa izmantošanu, par korumpētību vai par kaut ko tamlīdzīgu. Katrā ziņā pagājušajā gadā par dažādiem pārkāpumiem ir saukti pie atbildības un atbrīvoti no dienesta Iekšlietu ministrijas struktūrās vairāk nekā 300 cilvēki. Tāpēc, protams, ir arī fakti, ka policisti ir bijuši iesaistījušies un ir izdarījuši likumu pārkāpumus.

Vai tiešām problēma ir tikai policistu darbā, ka tirgū tiek realizēta kontrabanda? Es tomēr gribētu šo problēmu paplašināt, jo acīmredzot ir arī tirgus administrācija, valstī ir vēl citi dienesti, kuri ir tieši atbildīgi par šī darba organizāciju konkrētajā vietā un konkrētajā laikā. Un acīmredzot policistam jau nu nav galvenais uzdevums noķert kādu pie rokas, kad viņš tirgo cigarešu paciņu. Savi pienākumi ir arī tirgus administrācijai, pašvaldībām. Ir pašvaldību policija, kura faktiski citur, kā vien tirgū, nestrādā. Tad droši vien ir jāsakārto arī visi šie jautājumi. Ja mēs uzskatām, ka ir jābūt policejiskai valstij un ka visi jautājumi, kurus nevaram sakārtot, ir jārisina policistam, tad, lūdzu, pieņemsim tādu lēmumu un tā darīsim.

Sēdes vadītājs. Deputāti otru papildjautājumu uzdot nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Un, ņemot vērā izmaiņas darba kārtībā, līdz ar to mūsu darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, godātie deputāti, es lūdzu jūsu uzmanību. Pārtraukumā pulksten 17.00 sanāca Saeimas Prezidijs kopā ar frakciju pārstāvjiem, un, ņemot vērā, ka nākamajā nedēļā - 25.martā Saeima aiziet Lieldienu brīvdienās, ka ir pārtraukums starp sesijām, lai paliktu pēc iespējas mazāk neizdarītu darbu, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu sasaukt kārtējo sēdi pirmdien - 24.datumā pulksten 11.00 un strādāt līdz pulksten 17.00 un turpināt sēdi otrdien pulksten 9.00, tātad turpināt atbilstoši mūsu pieņemtajam lēmumam. Tādējādi mēs strādāsim pirmdien un otrdien, lai maksimāli daudz izskatītu darba kārtību un aizietu pārtraukumā pēc izdarītiem darbiem, kas atbilst mūsu darba kārtībai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Oskars Grīgs, Guntars Grīnblats, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Anta Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1997.gada 20.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute