Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Latvijas Republikas Saeimas 23. janvāra sēdi paziņoju par atklātu.

Pirms Prezidija izsludinātās darba kārtības apspriešanas atļaujiet saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 8. pantu darīt jums zināmu Ministru prezidenta 20. janvāra paziņojumu: "Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Satversmes 59. pantā noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos. Ministru prezidents Andris Šķēle."

Izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ierosina darba kārtības 42. jautājumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" trešajā lasījumā iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata...". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Priekšlikums pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atsauc 23. janvāra sēdes darba kārtībā ietverto 13. jautājumu - likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā", jo minētais Ministru kabineta likumprojekts tika iestrādāts likumprojektā "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā", kas Saeimā pieņemts 1996. gada 27. decembrī un izsludināts 1997. gada 10. janvārī. Līdz ar to 13. jautājums no darba kārtības tiek svītrots.

Un vēl viens iesniegums. Juridiskā komisija lūdz darba kārtības 40. jautājumu - likumprojektu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" trešajā lasījumā - iekļaut darba kārtībā pirms 20. jautājuma - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Priekšlikums pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmā sadaļa - "Par saņemtajiem Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem".

Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi - "Grozījums Ministru kabineta 1996. gada 6. augusta noteikumos nr. 300 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"".

Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo Satversmes 81. panta kārtībā izdoto noteikumu nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par Ministru kabineta 81. panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu "Grozījums [..] noteikumos "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi šī likumprojekta otrajam lasījumam! Lūdzu komisijas vārdā priekšlikumus par termiņu otrajam lasījumam!

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu noteikt piecu dienu termiņu, tas ir, līdz 29. janvārim, taču gribu informēt, ka mēs jau esam ņēmuši vērā šos noteikumus, izstrādājot to likumprojektu, kas šodien tiek izskatīts trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 29. janvāri? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 459 "Dânijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā".

Saeimas Prezidijs ierosina šos noteikumus nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par noteikumu "Dânijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā" nodošanu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Līdz 29. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 29. janvāri? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 1 "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu".

Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Ministru kabineta Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi minēt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi šī likumprojekta otrajam lasījumam! Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, es piedāvāju 29. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 2 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".

Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi minēt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu noteikt 29. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret nosaukto datumu - 29. janvāri - iebildumu nav? Tātad lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 3 "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"".

Saeimas Prezidijs ierosina šos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret- nav, atturas - nav. Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu arī noteikt 29. janvāri šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu - 29. janvāri - nav? Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa - "Par saņemtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība"" nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem iebildumu pret šo atzinuma projektu nav? "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts "Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas padomes Parlamentu asamblejā". Šo lēmuma projektu iesnieguši 12 deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās - pēc pašreizējā 52. jautājuma.

Nākamais iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas padomes Parlamentu asamblejā". Arī šo lēmuma projektu iesnieguši 12 Saeimas deputāti. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts iekļauts pēc iepriekšējā punkta sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā".

Arī šo lēmuma projektu iesnieguši 12 Saeimas deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts iekļauts pēc diviem iepriekšējiem sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Alfreda Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienībā sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts pēc trim iepriekšējiem iekļauts sēdes darba kārtības beigās.

Nākamā sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneša A.Lepses atbrīvošanu no amata".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.2045. Kā jūs visi labi atceraties, Andrejs Lepse tika apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi. Viņš līdz tam brīdim, kad viņu apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi, strādāja Augstākajā tiesā. Saskaņā ar Tiesu varas likumu, ja kāds tiesnesis tiek apstiprināts vai ievēlēts citā amatā, tad ir jālemj jautājums par viņa atbrīvošanu no iepriekš ieņemamā amata.

Andrejs Lepse par tiesnesi ir apstiprināts uz 10 gadiem. Līdz ar to attiecībā uz viņu nav piemērojams Satversmes tiesas likuma pants, kas paredz, ka, ja kāds tiesnesis tiek apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi, tad viņš saglabā tiesības pēc pilnvaru termiņa beigām atgriezties iepriekšējā amatā. Es atkārtoju, ka Andrejs Lepse bija apstiprināts vai, precīzāk sakot, ir apstiprināts par tiesnesi uz 10 gadiem.

Tajā dokumentā, kas publicēts oficiālajos informācijas avotos, ir paziņojums par to, ka Saeima Andreju Lepsi ir apstiprinājusi par Satversmes tiesas tiesnesi. Līdz ar to jūsu rīcībā esošajos dokumentos, precīzāk, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstulē šie visi apsvērumi ir izteikti, kā arī izteikts lūgums Saeimai pieņemt lēmumu par Andreja Lepses atbrīvošanu no amata sakarā ar viņa ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi.

Šajā sakarībā, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu - tā ir viņa kompetence - griezties Saeimā - , Juridiskā komisija ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu, un tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu, kas ir jūsu rīcībā, proti, atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo zālē ir kvorums. Lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas lēmuma projektu - atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2039. Pirmais no tiem priekšlikumiem, ko Juridiskā komisija saņēma pēc otrā lasījuma, ir iesniegts par likuma 10.pantu, un tas ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas lielā mērā paplašina pašlaik spēkā esošā likuma redakciju. Juridiskā komisija neatzina šo priekšlikumu par lietderīgu un to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts.

K.Lībane. Tālāk ir priekšlikumi, kas ir saņemti par 11.pantu. Kā pirmais ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Nav atbalstīts arī deputāta Tabūna priekšlikums un frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem Juridiskās komisijas atzinumiem? Iebildumi ir. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es gribētu runāt par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu. Par to, ka mēs papildinām 11.pantu ar jaunu daļu, tā ir ceturtā daļa. Šo priekšlikumu, kas ir 3.lapaspusē, es lūgtu atbalstīt, lai varētu arī Saeimas deputāti izskatīt un atbalstīt priekšlikumu, ka denacionalizētās mājās arī būtu piemērojama Ministru kabineta noteiktā dzīvokļu īres maksas aprēķinu kārtība un attiecināma uz tiem īrniekiem, ar kuriem īres līgumi bija noslēgti, pirms šī māja tika denacionalizēta. Protams, attiecībā uz tiem īrniekiem, ar kuriem līgumi tiek noslēgti pēc tam un kurus slēdz jau pats īpašnieks (tātad pēc denacionalizācijas), ir brīvprātīga savstarpēja vienošanās par šo īres maksu, un šādā gadījumā, protams, mēs nevaram pateikt, ka viņiem ir jāievēro tieši tā kārtība, kādu ir noteicis Ministru kabinets. Bet es uzskatu (un arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" uzskata), ka tie īrnieki, kuri saņēma šos dzīvokļus 1970.gadā, 1980.gadā, pat vēl 1991., 1992.gadā, kad nebija pieteikuma par mājas iespējamo denacionalizāciju, - ka šie īrnieki ne jau paši varēja izvēlēties, vai šajās mājās ņemt šos pašvaldību piedāvātos dzīvokļus vai ne. Viņiem, protams, izvēles nebija, jo bija jāņem tie, ko viņiem piedāvāja, un, protams, tagad nebūtu godīgi, ja mēs viņus noliktu šādā situācijā, kad īpašnieks var viņiem noteikt šo īres maksu pilnīgi brīvi. Bet tajā pašā laikā mēs attiecībā uz valsts un pašvaldību mājām it kā tomēr gribam noteikt šo aprēķinu kārtību, pēc kuras maksa noteikti būs mazāka nekā tajās īres mājās, kas ir jau atdotas privātīpašniekam.

Es negribu runāt par tiem gadījumiem, kuros dzīvoklis ir iegūts apmaiņas kārtībā (tie ir īpaši gadījumi, kad cilvēki speciāli "iemainījās" ðajās vecajās īres mājās, kurās ir platības ziņā daudz lielāki dzīvokļi, ar augstākiem griestiem, ar labāku izvietojumu), bet gribu runāt tieši par tiem īres līgumiem, kurus ir noslēgusi pašvaldība, tas ir, tad, kad pašvaldība šajās īres mājās piešķīra šo dzīvojamo telpu. Es uzskatu, ka tomēr uz šiem īrniekiem būtu attiecināmi šie Ministru kabineta noteikumi par dzīvokļu īres aprēķinu, jo tad būtu vismaz kaut kāds godīgums attiecībā pret šiem īrniekiem.

Lūdzu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Principā es piekrītu visam tam, ko Pēterkopa kungs šeit no tribīnes teica par nepieciešamību aizstāvēt šos īrniekus. Bet es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka komisijas formulētais priekšlikums, tagad attiecīgais pants, runā tikai par jaunu īres līgumu noslēgšanu attiecībā uz brīvu platību. Un tāpēc tas, par ko Pēterkopa kungs runāja, šobrīd īsti neiederas panta tekstā. Tam būtu jābūt tur, kur ir runa par īres noteikumu grozīšanu. Un tāpēc, ja grib pieņemt komisijas priekšlikumu par visa šā panta tekstu, tādu, kāds tas ir šobrīd "uzbūvēts", tad šeit šis priekšlikums diemžēl vairs neiederas. Tam būtu vieta tur, kur ir runa par noteikumu grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Pirms balsojam, es komisijas vārdā vēlētos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka patiešām Juridiskā komisija attiecībā uz trešo lasījumu piedāvā 11.pantā nedaudz citu koncepciju nekā otrajā lasījumā, un to pašu varētu teikt arī par 13.pantu, kur ir runa par īres līgumu noteikumu grozīšanu, tajā skaitā par to noteikumu grozīšanu, kas attiecas uz īres maksu.

Šobrīd mēs, kā jau Bišera kungs teica, 11.pantu attiecinām uz brīviem dzīvokļiem, uz jaunu īres līgumu noslēgšanu. Attiecībā uz īres līgumu nosacījumu grozīšanu. Un tas tiek attiecināts uz visām, gan uz denacionalizētām, gan citām mājām. Ja īrnieks ar izīrētāju nevar vienoties, tad saskaņā ar to koncepciju, ko mēs jums vēlāk piedāvāsim likumprojekta izskatīšanas gaitā, īres maksa nedrīkstēs pārsniegt pašvaldības noteiktos maksimālos īres maksas apmērus attiecīgai teritorijai.

Bez tam šajā priekšlikumā, par kuru mēs šobrīd runājam, ir atsauce uz panta ceturto daļu, un šobrīd panta ceturtajā daļā ir runa par to, no kādiem komponentiem sastāv īres maksa. Līdz ar to šobrīd pilnībā pieņemt šo priekšlikumu būtu nedaudz neapdomīgi. Es aicinu balsot pret un piekrist Juridiskās komisijas koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Mums acīmredzot ir jāizskata visi priekšlikumi pēc kārtas. Pret deputāta Bartaševiča priekšlikuma noraidīšanu deputātiem iebildumu nebija. Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu par 11.pantu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo zālē ir kvorums. Lūdzu atkārtoti balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu par 11.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

Vai deputāts Tabūns prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Atsauc savu priekšlikumu. Neprasa balsojumu.

Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt 11.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!

Cienījamie deputāti, es lūdzu piedalīties tomēr balsošanā, jo savādāk mums būs grūti turpināt jautājumu izskatīšanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un atkārtoti balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - likuma 11.panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 16.Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums ir iestrādāts likumprojekta 4.pantā, tas ir, likuma 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk. Komisija ir atbalstījusi deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt jūs neatbalstīt šo deputāta Bišera priekšlikumu, kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā, jo tas maina 11.panta loģiku. 11.pantā bija teikts, ka daudzos gadījumos dzīvokļu īres maksa ir nosakāma, pusēm vienojoties, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanu. Bet tagad šī jaunā redakcija grib attiecināt šos Ministru kabineta noteikumus tikai uz īres līgumiem par brīvas dzīvojamās telpas izīrēšanu, un tas galīgi nav pieņemams. Ir ļoti svarīgi, lai šie Ministru kabineta noteikumi attiektos vispirmām kārtām uz tās dzīvojamās telpas izīrēšanu, kura šobrīd ir aizņemta un par kuru jau šobrīd ir spēkā esoši īres līgumi. Mēs uzskatām, ka ir jāaizstāv vispirmām kārtām to cilvēku intereses, kuri ir īrnieki, pret namīpašnieku patvaļu pacelt šo īres maksas līmeni tajās situācijās, kad īrniekam faktiski nav nekādas izvēles - maksāt vai nemaksāt, jo viņam patiesībā nav nevienas citas vietas, uz kurieni viņš varētu aiziet. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Bišera kunga priekšlikumu un atstāt šo 11.pantu tādā veidā, ka tas attiektos gan uz īres līgumu par brīvas dzīvojamās telpas izīrēšanu, gan arī uz īres līgumu par tādas dzīvojamās telpas izīrēšanu, par kuru šobrīd jau ir noslēgts īres līgums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Pirmkārt, es gribu norādīt, ka cienījamais deputāts Čerāna kungs absolūti nav sapratis un izlasījis šo projektu. Un to, ko ir piedāvājusi komisija. Diemžēl. Un laikam ar to arī izskaidrojams iepriekšējais balsojums, jo viņš nav aizlasījis tālāk par 11.pantu, 13.pantu viņš nav izlasījis. Bet tam visam šobrīd nav nozīmes, jo godājamā Saeima ir nobalsojusi par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Tātad pirmajā daļā ir pieņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, un līdz ar to mans priekšlikums vispār vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā. Acīmredzot jums ir taisnība. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas.

Komisijas vārdā...

K.Lībane. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tas izslēdz iepriekš nobalsoto redakciju. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Par 11.panta otro daļu ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums, kuru Juridiskā komisija nav atbalstījusi, taču tā ir redakcionāli precizējusi šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu par 11.panta otro daļu? Iebildumu nav. Līdz ar to deputāta Bartaševiča priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Komisija nav atbalstījusi arī deputāta Bartaševiča priekšlikumu par 11.panta trešo daļu, bet ir daļēji atbalstījusi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un redakcionāli precizējusi šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 11.panta trešo daļu? Iebildumu nav. Trešā daļa ir pieņemta Juridiskās komisijas redakcijā.

K.Lībane. Tālāk. Varam pāriet pie citiem priekšlikumiem par 11.pantu, konkrēti, pie tiem, kas attiecas uz ierosinājumiem papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu. To ierosina frakcija "Latvijai", un Juridiskā komisija to nav atbalstījusi. Tāpat to ierosina arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Un neskatoties uz to, ka šiem priekšlikumiem ir dažādi raksturi (frakcija "Latvijai" ierosina atgriezties tātad pie Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka maksimāli pieļaujamo līmeni īres maksas apmēriem, bet frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" formulēja savu jau iepriekš no šīs tribīnes izklāstīto ideju par īpašām atrunām denacionalizēto māju īrnieku sakarā), komisija abus šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu? Iebildumi ir. Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Labrīt, godātie kolēģi! Tātad frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir neatcelt īres maksas "griestus", ņemot vērā to sociāli ekonomisko situāciju, kāda ir Latvijā. Uzrunājot jūs, man gribas teikt, ka cilvēki, pieņemot lēmumus, parasti mēdz apsvērt, kas būs ar to iegūts un kas būs zaudēts. Mūsuprāt, tas ir, pēc frakcijas "Latvijai" domām, tas nav izdarīts nedz Ministru kabineta līmenī (jo likumprojektu sagatavoja tieši Šķēles valdība), nedz arī mēs te esam apsvēruši visas pozitīvās un negatīvās šā likuma pieņemšanas sekas, kas noteikti būs, pieņemot to pašreiz trešajam lasījumam sagatavotajā variantā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, domāju, ka ir nepieciešams vēlreiz apsvērt, vai mēs drīkstam atbrīvot īres maksas "griestus" pilnīgi visiem namiem. Līdz ar to, ignorējot vai, precīzāk sakot, neatceļot 1991.gadā pieņemto Augstākās padomes likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", kura 15.pantā ir noteikts šis 7 gadu moratorijs attiecībā uz namīpašniekiem, kurš skar īrnieku tiesības, mēs gatavojamies pieņemt likumu, kas faktiski ir pretrunā ar šo agrāk izdoto likumu, kuru es nupat minēju un kurš paredz šo 7 gadu garantiju īrniekiem. Juristi varbūt tūlīt man iebildīs: līdzko mēs pieņemsim šo likumu, iepriekšējais likums zaudēs savu spēku.

Cienījamie juristi, jā, juridiski tā tas būs. Bet šī valsts, Latvijas valsts, neskatoties uz to, kāda tā valdība bija, - Latvijas valsts deva cilvēkiem, īrniekiem šo garantiju - 7 gadi. Un cilvēki ar to rēķinājās. Un tagad pēkšņi šī pati Latvijas valsts, mainoties valdībām, ir izdomājusi cilvēkiem nezin kādēļ saīsināt šo garantiju laiku. Kādēļ? Ar ko tas ir saistīts? Kāpēc mēs gribam, lai mūsu ļaudis dzīvotu neziņā un šokā, nepārtrauktā šokā katru dienu? Kāpēc šī valsts negrib rēķināties ar cilvēkiem? Respektīvi, šai valstij nevar ticēt. Tie ir valsts mēroga meli. Jau reiz ir noteikti 7 gadi, - un pēkšņi: nē, mēs esam pārdomājuši, tagad tas tā vairāk nav! Tātad jājautā - vai mums ir tiesības tagad pēkšņi, bez jebkāda svarīga argumenta... Ja tāds svarīgs arguments ir, tad lai nāk un pasaka to šeit, ka šo laiku, šos 7 gadus, īrniekiem samazina. Ja mēs tomēr tā rīkosimies, tad tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju pierādīsim to, ka darbs, ko šeit veicam, nav nopietns un ka mēs nerēķināmies ar sabiedrības uzticēšanos savai valstij, kas diemžēl ir arī vērojams mūsu attiecībās ar ārzemēm, kur vispār sāk reāli apšaubīt uzticēšanos Latvijai kā valstij, kā arī augstākajiem varas ešeloniem.

Kādi tad būtu tie argumenti, kāpēc nedrīkst atcelt īres maksas griestus? Ja mēs paskatāmies Valsts statistikas komitejas datus, tad redzam, ka ar komunālajiem maksājumiem diemžēl šī aina ir diezgan bēdīga, jo cilvēki nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Un šī statistika ir sekojoša: tikai 56% īrnieku ir pilnīgi nomaksājuši komunālos maksājumus. Tātad tā ir apmēram puse. 32% ir nomaksājuši daļēji, un šinī gadījumā acīmredzot mēs nevaram teikt, ka tie ir tie cilvēki, kas ļaunprātīgi nemaksā, bet viņi vienkārši to nespēj. Un 12% vispār nevar nomaksāt. Tātad - kur mums ir garantija, ka šie cilvēki, šie īrnieki, vispār nebūs spiesti nemaksāt jebkādas maksas, nerunājot par īres maksām, ka viņi maksās varbūt tikai komunālos maksājumus. Un kas tad vispār Latvijā notiks? Vai būs, teiksim, kāds pusmiljons bezpajumtnieku? Kur mēs liksim šos cilvēkus? Vai par to ir padomāts šajā valstī?

Nākamais moments - algu paaugstināšanas perspektīva. Vai tāda ir šajā valstī? Tā ir samērā minimāla. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību aprēķiniem, pašreiz Latvijā ir 1 miljons nodarbināto, respektīvi, strādājošo cilvēku. No tiem tikai 350 000 var cerēt uz kaut kādu daļēju algas paaugstinājumu šajā gadā. Es vēlreiz uzsveru, ka tie ir Latvijas Brīvo arodbiedrību aprēķini, jo šinī gadījumā ir ņemts vērā tas, ka ir jāmaksā dažnedažādi nodokļi, un tie ir jāmaksā gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Rezultāts ir tāds, ka tātad darba algas paaugstināt diez vai varēs.

Un tagad paskatīsimies uz reālu, konkrētu piemēru, ņemot par pamatu to, ka vidējā alga mums sanāk 100 latu. Respektīvi, tiem, kuri strādā budžeta iestādēs, vidējā alga ir 78 lati, tautsaimniecībā strādājošajiem - ap 100 latiem; kopumā ņemot pa Latviju, varētu būt, ka strādājošajiem vidējā alga iznāk ap 100 latiem. Atskaitot visus nodokļus, kas viņiem ir jānomaksā, darba ņēmējam tātad reāli iznāk saņemt 63 latus. Vidēji par divistabu dzīvokli, ja tur ir pierakstīti 3 cilvēki, ir jāmaksā apmēram 35 lati. Protams, var būt dažādas izmaiņas, bet tā nu ir par labiekārtotu dzīvokli. Cik tad paliek pāri? Vai par to, kas paliek pāri... Es domāju, jūs visi varat aprēķināt, cik var iegādāties pirmās nepieciešamības preču. Es ļoti šaubos... Un tad nu mēs brīnamies, kāpēc skolēni, kāpēc bērni neapmeklē skolu.

Vēl bēdīgāk ir ar pensionāriem. Ja viņam ir 38 latu pensija, bet par vienistabas dzīvokli komunālajā mājā jāmaksā 25 lati, tad pāri paliek 13 latu. Pasakiet, cienījamie deputāti, ko ar šo summu var iesākt? Ko var darīt ar 13 latiem? Neiznāk, manuprāt, pat nopirkt maizi, nemaz nerunājot par ārstēšanos, kas veciem cilvēkiem ļoti bieži ir nepieciešama, kā arī par citiem vitāliem, dzīvei nepieciešamiem izdevumiem.

Un te pretī uzreiz cenu pieaugums. Tāds ir. Un cenu pieaugums pēdējā laikā diemžēl ir skāris tieši pārtikas preces. Tad es vēlreiz jautāju: ko šiem cilvēkiem ar 13 latiem mēnesī darīt? Jūs teiksit - lai samaina dzīvokli. Labi, ja viņš dzīvo valsts vai pašvaldību namā, bet ja šis cilvēks dzīvo denacionalizētā namā? Tad viņam diemžēl tas nav iespējams dažādu iemeslu dēļ, jo bieži vien izīrētāji vienkārši tam nepiekrīt, jo viņiem tas nav izdevīgi, viņiem ir izdevīgāk šo cilvēku vispār izlikt no dzīvokļa.

Nākamais arguments. Ja mēs runājam par denacionalizētajām mājām, tad te daži iebildīs: kāpēc mēs negribam dot saimniekam tiesības rīkoties ar savu īpašumu? Bet tad atgriezīsimies nesenā pagātnē. Kādā veidā šīs mājas tika denacionalizētas? Manuprāt, jūs visi labi atceraties, ka praktiski šīs mājas, šie nami, netika novērtēti, viņi netika novērtēti un netika pateikts, kāda daļa ir reāls namīpašnieka īpašums un kāda daļa pārvērtusies jau par īrnieka īpašumu, no 1940. gada ņemot, jo viņš tur ir dzīvojis, viņš ir ieguldījis savus līdzekļus, māja ir remontēta un tā tālāk, un tā joprojām. Gribam mēs to atzīt vai negribam, bet tāda ir patiesība.

Tālāk es gribētu jūs iepazīstināt mazliet ar to, kādi procesi vispār notiek šajās saimnieku mājās. Lai dabūtu īrniekus laukā, tad no īrniekiem vispār netiek pieņemta samaksa par dzīvokli. Vienkārši netiek pieņemta, izgudrojot dažādus iemeslus. Vienreiz nav attiecīgās veidlapas, otrreiz iekasētājs ir saslimis, trešreiz - vēl kāds iemesls un tā tālāk, bet jūs labi zināt, ka, ja attiecīgo mēnešu laikā netiek nomaksāta īres maksa, tad īrnieku var izlikt no dzīvojamās platības. Šajā procesā tātad arī principā ir ieinteresēts saimnieks, taču tas faktiski ir nelikumīgi, ja viņš nepieņem šo maksu, ko īrnieks vēlas samaksāt.

Vēl kāds piemērs. Tukšās platības. Un tādu ir diezgan daudz šajās saimnieku mājās. Un kas notiek ar šīm tukšajām platībām? Jūs domājat, ka saimnieks no tā cieš? Nē, viņš nebūt necieš! Konkrēts piemērs - Avotu iela 4. Denacionalizēts nams, un šinī mājā 56 istabas ir neaizņemtas, neapdzīvotas. Šīs istabas sastāda 830 m². Un ko jūs domājat? Protams, saimnieka risinājums ir viens vienīgs - viņš visus kvadrātmetrus saskaita kopā un uzliek tiem īrniekiem, kas tur pašreiz dzīvo. Lūk, kāda ir situācija!

Ko tas liecina? Tas liecina - par lielu nožēlu mums visiem -, ka ir jāatzīst, ka saimniekam ir tiesības, taču diemžēl nav pienākumu. Es nerunāju šeit par tiem cilvēkiem un negribu aizvainot tos saimniekus, kuri ir godīgi un cenšas ievērot likumus, cenšas neapbēdināt cilvēkus, cenšas neapbēdināt tos īrniekus, kas pie viņa dzīvo. Bet ir pietiekami daudz tādu īrnieku, kas... atvainojos, saimnieku, kuri vēlas tiešām gūt tikai lielu naudu no šā namīpašuma.

Tātad frakcija "Latvijai" ðobrīd neredz absolūti nekādu pamatojumu tam, ka mēs varētu šos īres maksas griestus atcelt, un uzskata, ka, ja mēs to tā gribējām darīt, tad jautājums šeit ir valdībai: kāpēc tādā gadījumā Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu? Šis process jau bija iesācies Ministru kabinetā un bija vienošanās Ekonomikas komitejā, tika izstrādāts pat noteikumu projekta variants, bet tas diemžēl tika "nogremdēts", jo tas nav nepieciešams. Bet pasakiet man, valdība, kā tas var nebūt nepieciešams, ja cilvēks šodien nevar paēst? Tāpēc es uzskatu un vēlreiz aicinu, cienījamie deputāti, ka mums noteikti ir jāpieņem šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums un jābalso "par" to.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kušneres kundze! Ja es nebūtu izlasījis šo likumprojektu kopumā, tad es būtu pieraudājis trīs kabatlakatus un droši vien arī pārējie kolēģi, tie, kuri dzird vai dzirdēs jūsu teikto. Nevajag stāstīt niekus, nevajag cilvēkiem patiešām vēlreiz kārtējo reizi uzdzīt jaunus stresa viļņus, kuri šeit nav paredzēti, un sava priekšlikuma sakarā runāt absolūti par visu. Absolūti par visu, kas vispār Latvijā notiek un skar nabaga cilvēkus. Man neviens nevar pārmest šajā zālē, ka es nebūtu viņus kādreiz aizstāvējis, es vienmēr aizstāvēšu, jau šodien saku, šos nabaga cilvēkus. Bet vajag lasīt, Kušneres kundze, visu likumprojektu kopumā!

Kāpēc es atsaucu savu priekšlikumu, kurā bija paredzēts apmēram tas, lai nebūtu šo brīvo īres griestu, bet lai tomēr kaut kas būtu noteikts? Un tagad es nolasīšu to, ko likumprojektā attiecīgi ir paredzējusi atbildīgā komisija. Kušneres kundze, nomierinieties! Lūdzu, es tūlīt izlasīšu. Tas ir 7.lapaspusē, priekšā, un Lībanes kundze jau atgādināja, ka tas ir iestrādāts, tāpēc es arī atsaucu savu priekšlikumu. Es nolasu: "Papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā." Un tur ir rakstīts: "Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību." Tātad, lūk, nevajag runāt to, kā nav, un nevajag raudināt un patiešām radīt jaunu stresu cilvēkiem, mēģinot izpelnīties kaut kādu popularitāti cilvēkos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Neraudini tautu!")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī priekšlikuma būtība neapšaubāmi ir viņa pēdējā teikumā, ka šajos Ministru kabineta noteikumos ir nosakāms īres maksas maksimāli pieļaujamais līmenis katrai administratīvajai teritorijai. Tātad tas ir Ministru kabineta noteikumos. Un šī ir norma, kura ir pazudusi gan visos pārējos priekšlikumos 11.pantā, gan arī pazudusi no 13.panta, par ko šeit runāja Tabūna kungs. Tā tad ir šī priekšlikuma būtība, ka Ministru kabinets, valdība, uzņemas politisku atbildību par to, kādu viņa nosaka šo maksimāli pieļaujamo īres maksas līmeni katrā teritorijā. Un šeit Kušneres kundze ļoti labi izskaidroja, ka mūsu valdība solīja šos septiņus gadus īrniekam. Taču tagad, ja valdība no šīs atbildības atsakās, - tad valdība atkāpjas no saviem solījumiem.

Tajā redakcijā, kāda šobrīd mums veidojas šajā 11.pantā... Faktiski mēs skatāmies otrajā lasījumā pieņemto, un tad šā panta pirmajā, otrajā un arī trešajā daļā jau tiek pieminēti Ministru kabineta noteikumi par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanu. Un šeit mēs piedāvājam šo jauno daļu pielikt klāt šim likumam, kur arī ir skaidri rakstīts, ka Ministru kabinets izdod šos noteikumus un ka šajos noteikumos ir nosakāms šīs īres maksas maksimāli pieļaujamais līmenis, kā jau es minēju.

Tālāk vēl par to, kā lieta tīri tehniski būtu tālāk virzāma. Es uzskatu, ka šeit ir atbalstāms gan frakcijas "Latvijai" priekšlikums, gan arī nākamais - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Tā kā tie abi ir par panta papildināšanu ar jaunām daļām, tad šeit nav nekādas pretrunas, un tāpēc es aicinu atbalstīt viņus abus. Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Kā jau Tabūna kungs norādīja, komisijas priekšlikumos ir jautājums par īres griestu noteikšanu. Atšķirība no frakcijas "Latvijai" priekšlikuma ir tā, ka komisija ierosina, lai to noteiktu attiecīgās pašvaldības, kā to sākotnēji ierosināja mūsu ministrs Gorbunova kungs, jo pašvaldības var labāk zināt, kāda ir situācija katrā apdzīvotajā vietā. Es nedomāju, ka šeit, Rīgā, Ministru kabinets varēs pateikt, kāda situācija ir Strūžānos, kāda situācija ir Aizputē, kāda situācija ir Dundagā un citās vietās, kur atrodas šīs mājas. Cik tur ir brīvu dzīvokļu, kādas tur ir cenas, kādas kvalitātes ir šīs mājas un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka lietderīgāk būtu tomēr pieņemt komisijas priekšlikumu šinī jautājumā un atstāt šo jautājumu pašvaldību ziņā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašvaldības ir tuvāk vēlētājiem, zina labāk viņu situāciju un faktiski ir vairāk atbildīgas tieši viņu priekšā par lēmumiem, ko tās pieņems, jo šobrīd un arī turpmāk tieši viņu ievēlēšana, ja viņi noteiks pārāk augstas šīs likmes, tad šajā gadījumā tas atsauksies arī uz viņu politisko atbildību vēlētāju priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar jaunu ceturto daļu? Nevēlas. Debates slēdzam par šo priekšlikumu.

Komisijas vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Atbildīgās komisijas vārdā - un šeit es gribētu uzsvērt vārdu "atbildīgās" - es gribētu jūs aicināt ieklausīties manis teiktajā un aicināt opozīciju nomierināties. Nejaukt kopā īres maksu ar komunālajiem maksājumiem, nejaukt kopā Denacionalizācijas likumu ar Dzīvojamo telpu īres likumu un faktiski, atklāti runājot, nejaukt šī likuma koncepciju.

Tagad, cienījamie kolēģi, padomāsim, ko mēs esam izdarījuši. Viss tas, par ko runāja Kušneres kundze, būtu ticis atrisināts, ja mēs būtu atbalstījuši 11.panta pirmo daļu tādu, kādu viņu piedāvāja Bišera kungs un atbildīgā komisija, attiecinot tātad pārējās šī panta daļas tikai uz brīvajiem dzīvokļiem, uz jauniem līgumiem, kuri pašlaik vēl nav noslēgti. Uz gadījumiem, kad cilvēks ir pietiekami bagāts, lai noīrētu dzīvokli privātā denacionalizētā jebkādā mājā un maksātu tik, cik viņš var par šo dzīvokli atļauties maksāt.

Tagad mēs esam akceptējuši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par 11.panta pirmo daļu un acīmredzot mums nekas cits neatliek, kā vien noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par jaunu ceturto daļu, bet atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par jaunu ceturto daļu, protams, tad, ja frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ðādu atbalstīšanu lūdz un pieprasa balsojumu. Tāda, manuprāt, ir pašlaik mūsu darba loģika, un neko citu es jums nevaru vairs ierosināt saskaņā ar iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 14. Šis priekšlikums ir noraidīts. Vai frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" uztur spēkā savu priekšlikumu? Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums - 11.panta ceturtajā daļā svītrot 2., 4. un 5.apakšpunktu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo droši vien uzskatīja to par nepamatotu, taču izteica ceturtās daļas 4.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu tā tagad acīmredzot kļūst par piekto daļu.

K.Lībane. Jā, ceturto daļu es minēju, atsaucoties uz otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Vai deputāts Bartaševičs pieprasa balsojumu? Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 11.panta līdzšinējā ceturtajā daļā svītrot 2., 4. un 5.apakšpunktu, attiecīgi mainot apakšpunktu numerāciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Cienījamie deputāti, lūdzu vēlreiz visus piedalīties balsošanā par priekšlikumiem! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtot balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 11.panta ceturtajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - izteikt līdzšinējās ceturtās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts par otrajā lasījumā akceptēto sesto, tagad - jau septīto daļu. Tas ir saņemts no frakcijas "Latvijai", un tur tiek ierosināts... (Starpsauciens: "Noņem!")

Sēdes vadītājs. Frakcija "Latvijai"atsauc šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir deputātes Lībanes priekšlikums, kas atbalstīts ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - 11.panta sestajā daļā atbalstīt deputātes Lībanes priekšlikumu ar papildinājumu? Iebildumu nav. Juridiskās komisijas redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Un visbeidzot šā panta pēdējo daļu izslēgt ierosina deputāts Bišers. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu un izslēgt 11.panta pēdējo daļu? Iebildumu nav. Deputāta Bišera priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Varam pāriet pie 12.panta. Šeit ir saņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 12.pantu ar jaunu teikumu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - 12.pantā atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu? Iebildumu nav. Frakcijas priekšlikums ir pieņemts.

K.Lībane. Tālāk, kolēģi, mēs esam nonākuši pie 13.panta, kas ir ļoti svarīgs pants par dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas kārtību. Šeit ir atbalstīts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", kā arī deputāta Bišera priekšlikums, kā arī iestrādāts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums, kas bija iesniegts par likuma 11.panta pirmo daļu. Bez tam visa panta redakcija kopumā ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 13.panta jauno redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 17.pantu. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina izslēgt 17.panta otro daļu. Juridiskā komisija lēma papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, daļēji atbalstot priekšlikumu, un mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 17.panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk par 22.pantu - izslēgt 22.panta pirmā teikuma otro daļu, kā to ierosina frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 22.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk par 26. pantu bija saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga priekšlikums - izslēgt 26.panta otro daļu, kas valdībai dod tiesības apstiprināt to amatu un profesiju sarakstu, kurš dod tiesības personām izmantot dienesta dzīvojamo telpu. Juridiskā komisija uzskatīja šo priekšlikumu par priekšlaicīgu un neatbalstīja, kā arī papildināja likumprojektu ar jaunu pantu, izsakot tātad pantu kopumā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu - izslēgt 26.panta otro daļu? (No zāles vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs: "Lûdzu balsot! Tur ir par dienesta dzīvokļiem...") Ministrs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Gorbunova kunga priekšlikumu - izslēgt 26.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu - izslēgt 26.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 30. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 26.panta redakciju? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Redakcija tātad ir pieņemta, ņemot vērā tikko izdarīto balsojumu.

Sēdes vadītājs. Redakcija ir pieņemta Juridiskās komisijas iesniegtajā variantā, noraidot Gorbunova kunga priekšlikumu.

K.Lībane. Jā, es atvainojos. Paldies. Varam pāriet pie 29.panta. Par šo pantu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir saņemts no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", kura ierosina izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu jaunā redakcijā. Būtiskākā atšķirība šeit ir tā, ka frakcija piedāvā izslēgt iespēju izlikt personu no dzīvokļa par komunālo maksājumu regulāru nemaksāšanu. Bet, redziet, kolēģi, tā problēma ir tāda, ka tik ilgi, kamēr mums nav iespējams atslēgt siltumu atsevišķos dzīvokļos, atslēgt atsevišķus komunālo pakalpojumu veidus atsevišķā dzīvoklī, šie cilvēki, kas nemaksās par komunālajiem maksājumiem un turpinās tos lietot, faktiski stāsies ceļā citu cilvēku - maksātāju - likumīgajām interesēm saņemt šos pakalpojumus, jo agri vai vēlu šie pakalpojumi tad tiks atslēgti visai mājai un tad cietīs faktiski nevainīgi cilvēki. Tas bija mūsu vienīgais iemesls, kāpēc neatbalstījām šo priekšlikumu, bet tas ir ļoti svarīgs iemesls. Protams, arī tas, ka mājām ir jābūt apgādātām ar komunālajiem pakalpojumiem. Mēs nevaram pieņemt koncepciju, ka dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts tikai par četrām sienām - par māju, kura pamazām pārvēršas par graustu, kura netiek apgādāta nedz ar siltumu, ne gāzi un elektrību. Tātad šie bija tie iemesli, kuru dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu izteikt 29. panta pirmās daļas 2. punktu mums iesniegtajā redakcijā.

Lūdzu rezultātu. Par - 14, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Saņemts arī deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas attiecas uz to pašu 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Viņš ierosina divkārtīgi pagarināt to termiņu, kura laikā iespējams nemaksāt par dzīvokli un nedraud izlikšana no dzīvojamās telpas. Šajā sakarībā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, tiesās izskatot šīs lietas, tiesām obligāts ir Augstākās tiesas plēnuma lēmums šajā sakarībā. Dod veselu rindu ārkārtīgi detalizēti uzskaitītu iemeslu, pamatojumu. Un tas tiesu ārkārtīgi ierobežos šā punkta piemērošanā. Un nepieļauj nepamatotu izlikšanu no dzīvokļiem. Juridiskā komisija neatzina par pamatotu šā termiņa divkāršotu pagarināšanu. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka vēl neviens šajā valstī nav izlikts no dzīvokļa pēc tam, kad viņš tikai 3 mēnešus nav maksājis par dzīvokli. Tad ir cilvēks jābrīdina, tad parasti vēl paiet seši mēneši, astoņi mēneši vai pat gads. Tā ka šeit mēs uzskatījām šos 6 mēnešus par nepamatotiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputāti, lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 29. panta pirmās daļas 2. punktu mums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 35, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Varam pāriet pie šā paša panta pirmās daļas 3. punkta, par kuru arī ir saņemti vairāki priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu, bet papildināja likumprojektu ar jaunu pantu, daļēji atbalstot deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu? Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, kā jūs atceraties, izskatot šo jautājumu otrajā lasījumā, deputāts Lagzdiņš stāstīja par lielo daudzumu padomju armijas bijušo virsnieku, kas saglabā dzīvojamo platību šeit Latvijā. Un tieši tāpēc es, dziļi iespaidots no Lagzdiņa kunga kvēlās runas, iesniedzu šo priekšlikumu, ka šīm personām, kas ir izbraukušas uz dzīvi citās valstīs, nebūtu šeit saglabājami dzīvokļi. Saka šinī gadījumā, ka viņi tad varot arī pēc citiem... viņi nemaksāšot. Bet, ja viņi maksā un ja viņi reizi pa šiem sešiem mēnešiem šeit parādās, atbrauc, pagrozās tai dzīvoklī, vienu nakti tajā pārnakšņo, tad viņi var bezgalīgi turēt šos dzīvokļus. Es nesaprotu, kāpēc šādā gadījumā būtu viņiem jāsaglabā šeit dzīvoklis, ja viņi pārcēlušies uz dzīvi citā valstī. Tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es arī atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu, kolēģi, balsot, jo tas, ko stāstīja toreiz Lagzdiņa kungs, atbilst patiesībai, šie skaitļi ir vēl lielāki, nekā Lagzdiņa kungs minēja, pēc maniem aprēķiniem, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Jautājums: kur mēs gribam atgriezties? Vai mēs šodien tomēr gribam risināt jautājumu, ka nākotnē būs dzīvokļu tirgus un cilvēkam būs kaut vai desmit dzīvokļi Latvijā un varbūt būs arī vēl ārzemēs? Tad jautājums ir jāskata vēl dziļāk. Iedziļināsimies jautājumā! Es, pieņemsim, esmu ārzemnieks, nopērku šeit dzīvokli, bet mana pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija. Vai mēs nenokļūsim paradoksālā situācijā? Ko tad mēs darīsim? Un tādēļ nepiekrītu Bišera kungam, ka tad, ja cilvēks dzīvo pastāvīgi kaut kādā citā valstī, viņš nevar kaut vai reizi gadā atbraukt uz savu dzīvokli. Ja viņš dara, kā iepriekšējos pantos ir norādīts, izdara godīgi visus maksājumus, tā ir viņa problēma. Citādi ir tad, ja viņš neveic maksājumus; jā, tad tas ir iemesls, kura dēļ būtu jāatņem viņam šī dzīvojamā platība, tas ir, dzīvoklis. Un tādēļ es aicinu neatgriezties pie seno gadu prakses. Savulaik šī norma, ko Bišera kungs te tā ļoti cītīgi aizstāv, šī dzīvokļu atņemšana, bija tādēļ, ka bija vajadzīgs atbrīvot dzīvokļus tiem, kas stāv rindās. Šodien pēc būtības rindas eksistē, bet dzīvokļi netiek doti nevienam, un tādēļ šinī gadījumā nevajadzētu atbalstīt šādu formulējumu. Es nezinu, ko Bišera kungs vēlas panākt, bet es aicinu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par deputāta Bišera priekšlikumu par 29. pantu? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane. Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti, ļoti lūdzu - nepolitizēsim šo jautājumu, jo arī atbildīgā komisija, pieņemot šo lēmumu, nepolitizēja šo lietu. Atcerēsimies, ka mēs dzīvojam brīvā pasaulē, nedomāsim tikai par izbraukšanu uz neatgriešanos - uz Austrumiem! Domāsim arī par to, ka mums ir cilvēki, kas ir mākslinieki, mums ir cilvēki, kuri ir ārkārtīgi talantīgi, kuri var atrast darbavietas Rietumos, kuri izbrauc uz nenoteiktu laiku! Kāpēc mums viņiem, kuri pilda visus pienākumus, kas saistās ar īres līgumu, kuri maksā par dzīvokli, pēkšņi atņemt šo dzīvokli tad, ja mums nav šā kritērija - ko nozīmē "izbraukšana uz nenoteiktu laiku", ko nozīmē "izbraukšana uz pastāvīgu dzīvi". Es jūs lūdzu vērst uzmanību uz atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, kura ir, manuprāt, daudz loģiskāka, kura saka: ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu... Tātad, lai kādam atņemtu dzīvokli, būtu vajadzīgi divi komponenti - pirmkārt, tas, ka viņš tajā nedzīvo, un, otrkārt, tas, ka viņš nemaksā vai nepilda kādus citus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu izteikt 29. panta pirmās daļas 3. punktu mums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir manis jau pieminētais deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 29. panta pirmās daļas 3. punkta redakciju? Iebildumu nav, redakcija pieņemta.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 29. panta pirmās daļas 5. punktu. Deputāts Bartaševičs ierosina šo punktu svītrot. Cienījamie kolēģi, vērsīsim uzmanību - par ko tad ir runa šajā punktā? Punkts skan tā: "ja izīrētā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētajam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai;". Mūsuprāt, tas ir pietiekams iemesls, un šis punkts spēkā esošajā likumā būtu saglabājams. Mēs neatbalstījām Bartaševiča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 29. panta pirmās daļas 5. punktu? Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 29. panta pirmās daļas 5. punktu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 30, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk. Ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums papildināt 29. pantu ar jaunu trešo daļu. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi. Mūsuprāt, šāda rakstura normas daudz labāk iederētos likumprojektā par sociālajiem dzīvojamajiem namiem un dzīvokļiem. Un bez tam deputāta Bartaševiča priekšlikums tiek atzīts par neloģiski formulētu, jo, kā jūs redzat, šeit ir runa par maznodrošinātajām personām, kas ir lūgušas dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu... tātad nevis par maznodrošinātām personām, bet vienkārši par personām, kas lūgušas pabalstu un nav to saņēmušas. Ja šīs personas to nav saņēmušas nelikumīga atteikuma dēļ, tad tām ir iespējas lēmumu pārsūdzēt. Ja tas ir noticis likumīgi, tad šīs personas nav maznodrošinātas un tām nav tiesību uz šādu pabalstu.

Tādēļ mēs neatzinām par iespējamu iestrādāt likumprojektā šādu neloģisku redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputāts Bartaševičs lūdz balsot par savu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu papildināt 29. pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 28, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas, manuprāt, nav balsojams, tādēļ ka iepriekš jau ir noraidīta viņa priekšlikuma pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 29. panta trešo daļu? Priekšlikums ir neatbalstīt šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Iebildumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

K.Lībane. Juridiskā komisija nav atbalstījusi arī deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 29. panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Un, ja jūs, kolēģi, vērsīsiet uzmanību uz to, par ko tad ir runa šajā priekšlikumā, tad redzēsiet, ka tiek ierosināts izbeigt tiesvedību, līdzko persona, piemēram, uz kādu dienu pārtrauc bojāt un postīt dzīvojamo telpu vai padarīt citām personām dzīvi šajā telpā neiespējamu. Mūsuprāt, īslaicīgs šo darbību pārtraukums gan nav iemesls tiesvedības izbeigšanai. Bez tam tiesvedību izbeigt nav tik vienkārši. Civilprocesa kodeksā ir citi pamati, kas ir šajā sakarā izmantojami.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 29. panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāts Bartaševičs lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 29. panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Tas ir 29.¹ pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 29.¹ panta redakciju? Iebildumu nav. Šis pants pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums papildināt 30. panta pirmo daļu ar 3.¹ punktu jums redzamajā redakcijā, un Juridiskā komisija to atbalstīja, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 30. panta pirmās daļas 3.¹ punkta redakciju? Iebildumu nav. Šī redakcija pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk priekšlikums saņemts no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" - papildināt 30. panta pirmo daļu ar 6. punktu. To Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 30. panta pirmo daļu ar jaunu 6. punktu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 30. panta pirmo daļu ar 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 12, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Varam pāriet pie 11. nodaļas. Šeit atbildīgā komisija ir mainījusi likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tas pats attiecas uz 37. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Pēc būtības nekas nemainās, salīdzinot ar otro lasījumu, tikai mainās likumprojekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tas pats attiecas uz 39. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk priekšlikums saņemts no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" par 41. pantu, un tā ierosina papildināt šo pantu ar jaunu daļu. Juridiskā komisija to neatbalstīja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas nav likumā īpaši jāatrunā, jo tas ir pats par sevi saprotams. To paredz citi likumi un citi normatīvie akti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 41. pantu ar jaunu daļu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 41. pantu ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir atbalstīts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par 44. panta pēdējā... nē, par 44. panta teikuma pēdējo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto likumprojekta 44. pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot varam pāriet pie pārejas noteikumiem. Attiecībā uz pārejas noteikumiem zināmus priekšlikumus ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tie ir šādi.

Pirmkārt, izteikt 1. punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 1. punkta redakciju? Iebildumu nav. Punkts pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Otrkārt, izteikt 2. punktu jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 2. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. 2. punkts pieņemts.

K.Lībane. Tālāk komisija ir atbalstījusi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3. punktu. Tā ir papildinājusi tos ar šādu 3. punktu, izdarot arī nelielu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 3. punkta redakciju? Iebildumu nav. 3. punkts pieņemts.

Tālāk!

K.Lībane. Bez tam Juridiskā komisija ir papildinājusi pārejas noteikumus ar jaunu 4. punktu, kurā paredz Ministru kabineta noteikumu nr. 306 spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 4. punkta piedāvāto redakciju nav? Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 4. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Pirms pārtraukuma sveicam mūsu kolēģi Pēteri Tabūnu 60 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Andris Ameriks,

Vents Balodis,

Edgars Bāns,

Alfreds Čepānis,

Indulis Emsis,

Ervids Grinovskis,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kalviņš,

Jānis Kazāks,

Paulis Kļaviņš,

Valdis Krisbergs,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Leonards Teniss,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai".

Juridiskās komisijas vārdā Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Vēlreiz atgādinu, ka es runāšu Juridiskās komisijas vārdā, nevis frakcijas "Latvijai" vārdā.

Mums tagad ir jāizskata divi dokumenti - nr.1663 un nr.1831. Runa ir par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai. Šis likumprojekts nav normatīvs akts (tāpat kā tas bija gadījumā par Igauņu biedrības īpašuma atdošanu), bet tas izlems konkrētu īpašuma jautājumu, jo normējoša likuma par īpašumu atdošanu sabiedriskajām organizācijām nav. Tā kā šis ir pirmais lasījums, tad jautājums jālemj konceptuāli, vai mēs šai pirmskara Agronomu biedrībai, kas tagad ar dokumentiem un tiesas spriedumu ir apstiprinājusi savu pēctecību, atdosim šos īpašumus pie Burtnieku ezera vai neatdosim. Jautājums par tālāku dokumentu iesniegšanu varbūt varētu notikt arī otrajā un trešajā lasījumā, ja būtu kādas neskaidrības.

Iesniegumā, ko esam saņēmuši no pieciem deputātiem, starp kuriem ir arī viens šīs atjaunotās Agronomu biedrības biedrs, ir teikts, ka šī zemes platība ir pastāvējusi līdz 1940.gadam un bijusi reģistrēta zemesgrāmatā. Saņemts arī Valsts vēstures arhīva izsniegtais dokuments par nekustamā īpašuma piederību uz 1940.gada 22.jūliju un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedums par juridiskā fakta konstatēšanu, ka 1988.gada 17.septembrī Latvijas Agronomu biedrība saskaņā ar Statūtu 1.pantu ir 1923.gada Latvijas Agronomu biedrības tiesību pārmantotāja.

Juridiskās komisijas atzinums ir, ka šo likumprojektu vajag izskatīt pirmajā lasījumā un pieņemt. Es nolasīšu atzinumu, kas gan jums visiem jau ir dokumentos un, izskatot dokumentus, jūs paši varat to izlasīt. Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu Grīnblata, Seiles, Grīga, Grinovska un Straumes iesniegto likumprojektu "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai", nolēma atzīt, ka likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms, un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Iebildumi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurus parakstījis Jānis Kalviņš, norādot uz to, ko jau es iepriekš teicu, proti, ka nav "jumta" likuma par sabiedrisko organizāciju īpašumu atdošanu. Bet, tā kā šāda likuma nav un no Kalviņa puses nav ienācis nekāds priekšlikums, tad mums atliek vien strādāt tiesas un Ministru kabineta vietā, šo jautājumu virzīt tālāk un pieņemt šādu likumu. Tāpēc aicinu Juridiskās komisijas vārdā pieņemt to pirmajā lasījumā. Ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums nav īsti kompetents pēc būtības, tāpēc ka likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" ir paredzēts, ka sabiedriskajām organizācijām īpašuma tiesības uz zemes īpašumu var atjaunot tikai ar atsevišķu likumu. Šādi likumi Saeimā ir pieņemti jau vairākkārt. Īpašuma tiesības ir atjaunotas Igauņu biedrībai, dažām korporācijām un arī reliģiskajām organizācijām. Un katrā atsevišķajā gadījumā ir īpašs likums.

Toreiz, pieņemot Zemes reformas likumu, tika ļoti rūpīgi izvērtēts, vai ierakstīt likumā, ka visām šīm organizācijām ir tiesības uzreiz saņemt atpakaļ zemes īpašumus, tāpat kā tas ir arī daudzām citām juridiskajām personām, bet pie šāda lēmuma nenonāca, jo katrā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt, vai šajā laikā, kad pēc šo organizāciju likvidēšanas varbūt ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, viņas ir pierādījušas savu tiesību pārmantojamību. Un šajā gadījumā, kā jau ziņotājs teica, tas tā ir.

Bez tam šajā likumprojektā ir ļoti kompetenti sastādīts viss tā teksts, dodot iespējas saglabāt zemes lietošanas tiesības un arī īpašuma iegūšanas tiesības tām fiziskajām personām, kurām zemes reformas gaitā bijušajos Agronomu biedrības īpašumos šīs īpašuma tiesības jau ir atjaunotas vai arī vēl tikai būs atjaunojamas. Tātad agronomi negrib citu zemnieku padzīt no zemes, bet pieprasa šīs brīvās zemes, kas ir palikušas pāri zemes reformas gaitā. Jānožēlo tikai tas, ka šāds likumprojekts ir parādījies tik vēlu. Ja šāds likumprojekts būtu sagatavots ātrāk, tad, protams, šo zemju būtu bijis vairāk un viņiem būtu tiesības šo zemi saņemt. Bez tam, ja mēs šādu likumprojektu neatbalstīsim, tad arī saņemt citā vietā līdzvērtīgu zemi savai bijušajai Agronomu biedrībai nevarēs un nevarēs saņemt pat kompensāciju sertifikātos.

Tā ka es ļoti aicinu jūs izprast šā likumprojekta būtību, neņemt vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinumu un balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Turpinot Seiles kundzes teikto, es varu sniegt vēl attiecīgu informatīvu paskaidrojumu, jo, jau runājot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzskatu un norādījumu, ka īpašuma tiesības privāto tiesību subjektiem var atjaunot tikai tad, ja institūcijā, kura atjauno īpašuma tiesības, ir saņemts iesniegums no attiecīgās institūcijas. Tad varu jūs informēt, ka es kā Latvijas Agronomu biedrības biedrs esmu iesniedzis pagājušā gada 18.oktobrī adresētu dokumentu, ka Latvijas Agronomu biedrības valdes uzdevumā lūdzu jūs iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par Latvijas Agronomu biedrības zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Valmieras rajona Burtnieku pagastā. Šis īpašums biedrībai piederēja no 1931. līdz 1940.gadam. Pievienota arī dokumenta kopija, kas apliecina Latvijas Agronomu biedrības īpašuma tiesības Burtniekos. Tā ka ir atspēkoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iebildumi attiecībā uz zemi.

Bez tam tiešām ir arī dokuments, kas saņemts no Burtnieku pagasta padomes, ka Burtnieku pagastā ir izmantojami 500 hektāri zemes, kas nav iedalīta privāti, tā ka ir iespējams viņu nodot Agronomu biedrībai. Protams, ne jau tieši to, kas bija līdz 1940.gadam.

Sakarā ar visu iepriekš teikto lūdzu atbalstīt ierosinājumu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa - frakcija "Tautai un taisnībai".

G.Gannusa ("Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es nedaudz turpināšu savu kolēģu teikto, jo varbūt ļoti daudziem šajā zālē un arī man pašai bija ļoti interesanti iepazīties, kāda tad būtībā ir bijusi šīs Agronomu biedrības vēsture. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem jau 1903.gadā - es lūdzu jūs atcerēties šo gadu - bija Latvijā pirmie mēģinājumi agronomiskās palīdzības darba organizēšanā. Un to veica Kārlis Ulmanis, būdams Cīrihes augstskolas agronomijas students. Viņš sarīkoja pirmos lauksaimniecības kursus Ķēčos un Valmierā. Un šī būtībā ir tā vieta, par kuru šodien ir runa un kuru Agronomu biedrība it kā sev grib dabūt atpakaļ. Viņa uzrāda uz to pilnīgas īpašuma tiesības.

Jauns solis uz priekšu agronomiskās palīdzības darbā tika sperts, kad 1905.gadā Kārlis Ulmanis pieņēma rajona agronoma vietu Baltijas Lauksaimniecības biedrībā Valmierā.

Revolūcijas laikā apstākļu dēļ plašāku darbību toreiz vēl nebija iespējams attīstīt. Plānveidīgas lauksaimniecības darba veicināšanas iespējas radās pēc tam, kad 1906.gadā nodibināja Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrību. Drīz pēc tam nodibinājās arī Latviešu Lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība. Plašāku darbību jaunās organizācijas varēja attīstīt tikai kādus četrus, piecus gadus pirms Pasaules kara. Darba sekmes lielā mērā traucēja tas apstāklis, ka abas organizācijas jau drīz pēc savas nodibināšanās sāka viena ar otru asu sacensību, kura brīžiem izvērtās par atklātu apkarošanu. Tie varbūt vēsturē ir ļoti interesanti fakti, bet viens ir skaidrs, - tas, ka valsts tajā laikā, kad tika šie īpašumi līdzēti šīm biedrībām sagādāt, ieguldīja milzīgu darbu, naudu.

Lai padarītu sekmīgāku agronomiskās palīdzības darbu, Lauksaimniecības kameras agronomi bija izraudzījuši 491 atbalsta saimniecību, kur viņi, piemērojoties attiecīgo apvidu īpatnībām un vajadzībām, centās uzskatāmi parādīt praksē pareizos saimniekošanas paņēmienus. Šajā 491 atbalsta saimniecībā tika izlietots 1 miljons latu, un šo aizdevumu piešķīra valsts uz ļoti labiem, atvieglotiem noteikumiem.

Tāpēc, izskatījusi visus šos juridiskos dokumentus, es esmu pilnīgi pārliecināta, ka šī Agronomu biedrība tomēr nav kaut kāda parasta biedrība, kā, teiksim, Kuldīgā, es zinu, ir Vācu dziedāšanas biedrība, kura arī cenšas pierādīt savas īpašumtiesības. Es domāju, ka mēs varam visi pilnīgi pārliecināties, ka jau Agronomu biedrības dibināšanas sākumos un pamatprincipos valsts ielika milzīgu naudu un atbalstu, un tāpēc es domāju,ka, atgūstot šos Agronomu biedrības īpašumus, šī nauda un šie izlietotie līdzekļi tiks atkal normāli izlietoti un noteikti veicinās agronomijas kā zinātnes attīstību Latvijā.

Lūdzu Saeimas deputātus balsot tomēr par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un izvērtēt to tālāk komisijās. Man būtu tāds lūgums: varbūt turpmākajā darbā varētu noteikti piedalīties arī Centrālā zemes komisija un varbūt Tautsaimniecības, agrārās,vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Jānis Mauliņš. Vēlaties kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Mauliņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 29.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! Likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Skatīsim dokumentu nr. 1861. Lūdzu deputātus šo likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemt pirmajā lasījumā.

Mēs jau agrāk par to esam runājuši, un ir bijuši dažādi uzskati. Šajā variantā tas katrā ziņā nav pretrunā ar Satversmes 41.pantu, kurš skan: "Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu." Ðo papildinājumu, kur vēl varētu... Es drīz nolasīšu vēl vienu variantu, ko varētu iesniegt otrajam lasījumam. Papildinājums ir par to, ka Saeima apstiprina. Tas ir tikai papildinājums tam, ka ārlietu ministrs ieteic un Saeimas Ārlietu komisija arī izdara šo savu ieteikumu.

Lai pavisam precizētu un lai tas nekādā ziņā nesadurtos ar šo 41.pantu, teksts otrajam lasījumam varētu būt šāds: "Ârkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatam apstiprina Saeima. Pēc tam ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņam piešķir ārlietu ministrs." Šeit nekādu pretrunu nav. Es lūdzu deputātus, dodot Saeimai plašāku iespēju šajā laikā, kad mums ir tik ārkārtīgi maz profesionālu diplomātu... dot iespēju Saeimai, ieskaitot visas frakcijas, arī frakciju "Latvijas ceļš", pārskatīt šo diplomātu jomu tādā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.Deputāts Rubins atsakās runāt. Debatēs ir pieteicies Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātais referenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Šā ierosinājuma izskatīšanas laikā pirmajā lasījumā es vēlos minēt vairākas lietas un varbūt arī citēt vairākas vietas no mūsu Satversmes, no mūsu Pamatlikuma, kas varētu parādīt manu izpratni šajos jautājumos. Un es gribu, lai arī jūs redzētu un izprastu to veidu, kā es šos jautājumus redzu tieši mūsu Satversmes, pamatdokumenta, kontekstā.

Satversmes 41.pants nosaka, ka Valsts prezidents ieceļ Latvijas diplomātiskos priekšstāvjus. Savukārt Satversmes 53. pants nosaka, ka visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem. Pašreizējā redakcija, kuru ir priekšlikums mainīt, pilnībā - tātad par 100% - atbilst Satversmes prasībām. Un, manuprāt, grozījumu gadījumā radīsies pretruna ar Satversmi, jo tie paredz, Saeimas, nevis Ministru prezidenta, attiecīgā ministra politisko atbildību, bet tas, pirmkārt, neatbilst Satversmei, un, otrkārt, arī no jebkuras politiskās darbības loģikas viedokļa ir nepamatoti. Vienīgā vieta Satversmē, kur paredzēts, ka Valsts prezidents rīkojas uz Saeimas lēmuma pamata... Tas ir paredzēts 43. pantā, kur ir jautājums par kara pasludināšanu. Satversmes struktūra, arī no Satversmes speciālistu viedokļa, ir tāda, ka Valsts prezidentam šajā jautājumā ir galavārds, gan izsludinot likumus, gan arī, kā minēts, pasludinot karu. Tā ir vienīgā tāda vieta Satversmē, ka Prezidents taisa savu lēmumu uz Saeimas lēmuma pamata.

Priekšlikums šādā veidā grozīt likumu nostāda visu ar kājām gaisā un ir pretrunā ne tikai ar Satversmes burtu, bet arī ar Satversmes garu. Un tāpēc es aicinu no šā viedokļa un uz šā skaidrojuma pamata Saeimas deputātus neatbalstīt šos ierosinātos grozījumus pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi, es ar pilnu atbildību gribētu jums teikt, ka, manuprāt - un ne tikai manuprāt - šis projekts ir pretrunā ar Satversmi. Šīs nesaskaņas tur nav novērstas un nekādi uzlabojumi tur faktiski, no pretrunu viedokļa, nav veikti.

Bez tam, cik man ir zināms, Ārlietu komisijā tika iesniegts Juridiskā biroja atzinums, kas ļoti kvalificēti, augstā līmenī to visu izskaidroja. Diemžēl pārējiem deputātiem, izņemot komisijas locekļus, šis atzinums šobrīd nav pieejams. Es ļoti gribētu, lai tas tā būtu, jo mums, pieņemot šādus lēmumus, tomēr ir jāiepazīstas arī ar atbildīgu juristu viedokli šajā jautājumā.

Runājot tālāk par 41. pantu, man gribētos šeit jūsu uzmanību vērst uz zināmu analoģiju ar 45. pantu, kas arī runā par Valsts prezidenta pilnvarām. Vai gan kādam no jums ir ienācis prātā, ka, ja Valsts prezidentam ir dotas tiesības kādu personu apžēlot, tad Saeimai vai vēl kādai citai institūcijai ir dotas tiesības šo apžēlošanas lēmumu atcelt, mainīt, grozīt vai vēl kaut ko tur piebilst? Tieši tas pats attiecas uz vēstnieku iecelšanu. Ja ir šādas vēlmes, ja tautas priekšstāvjiem ir dots tautas mandāts šādus grozījumus izdarīt, tad vispirms ir jāgroza Satversme, cienījamie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiedrošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es atbalstu likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un teikšu arī - kāpēc. To kopumā atbalstīja arī mūsu Ārlietu komisija, un tas nebūs pretrunā ar Satversmi, jo pašreiz notiek šādi: vēstniekus izrauga ārlietu ministrs vai Ārlietu ministrija, viņus apspriež Ārlietu komisijā, un Prezidents apstiprina. Taču mēs esam par to, lai Prezidents arī apstiprina un nominē viņus, bet mēs gribam, lai tā apspriešana būtu plašāka, lai apspriešana notiktu arī Saeimā, lai visi Saeimas deputāti būtu atbildīgi un zinātu, kurā valstī ir kurš vēstnieks. Tas ir tāpat, kā mēs apspriežam Ministru kabinetu, kā mēs apspriežam visus ministrus. Mēs uzskatām, ka vēstnieka postenis ir pat augstāks par ministra posteni. Un, ja mēs arī skatāmies šodienas materiālos, - mums ir atskaite par visu vēstniecību iztērētajiem līdzekļiem ārzemēs -, tad redzam, ka tās summas ir ļoti lielas. Un mēs arī gribētu, lai būtu kāda atdeve no tā, nevis tikai tas vien, ka vēstniecība nodarbojas, teiksim, ar vīzu izsniegšanu, labākajā gadījumā, bet lai būtu arī kāda cita atdeve. Un, tā kā mūsu vēstnieki reprezentē mūsu valsti, tad es domāju, ka visi Saeimas deputāti būtu ieinteresēti, lai publiski tiktu apspriests vēstnieks, kas tiek sūtīts uz kādu citu valsti. Tāda situācija ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Kongress apspriež jebkuru vēstnieku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es vispirms gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šinī likumprojektā nekādus grozījumus šobrīd, kā te aizrādīja Lībanes kundze, nav bijis iespējams izdarīt, jo tas ir pirmais lasījums un pašlaik apspriež koncepciju pēc būtības, nevis runā par to, kādi var būt labojumi. Tie var būt tikai otrajā un trešajā lasījumā.

Bet, kad saka, ka iesniegtā grozījuma būtība ir pretrunā ar Satversmi, tad tas man mazliet atgādina to, kā mēs spriedām, vai jautājumu un atbilžu sēde var būt bez reģistrācijas vai nevar būt bez reģistrācijas, teikdami, ka Satversme prasa, ka ir jābūt reģistrācijai. Taču paši visas svinīgās un tamlīdzīgas sēdes realizējam bez šīs reģistrācijas. Tas mazliet atgādina šādu sholastisku strīdu.

Bet lietas būtība ir cita. Lietas būtība ir tā, ka pasaulē vēstniekus visbiežāk apstiprina vai nu Ministru kabineta līmeņa koleģiāla institūcija, vai arī parlamentāras institūcijas, jo vēstnieks ilgāku laiku pārstāv, reprezentē valsti, nevis veic tikai vienu šauru funkciju. Viņš ir šīs valsts pārstāvis valstiskā mērogā, ārpus valsts robežām. Es gan negribētu piekrist, ka šis grozījums ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi, jo Valsts prezidents pēc tam ir tā galīgā institūcija, kas pieņem vai noraida. Tāpat, kā tas ir ar likumprojektiem. Bet tas uzliktu lielāku atbildību tad, kad mēs izvēlamies vēstniekus, tad nevajadzētu būt situācijai, ka vēstnieki tiek atsaukti no amata tāpēc, ka viņi esot bijuši uzspiesti no politisko partneru puses un ka viņi pēc tam nepilda savas funkcijas, un pēc tam ilgāku laiku mēs atkal nevaram atrast viņu vietā citu vēstnieku, kā tas ir šobrīd, piemēram, attiecībā uz Ukrainu. Lai neveidotos šādas situācijas, ir nepieciešama Saeimā šāda diskusija par to, kas var būt šis cilvēks, un es uzskatu, ka ir jābūt šim tādam labojumam, ka šim cilvēkam, kas pārstāv valsti, ir jāsaņem Saeimas atbalsts.

Ja rodas šīs pārdomas par Satversmi, tad jāatceras, ka mums jau ir institūcija, kas var dot savu vērtējumu - kaut vai neoficiālu vērtējumu. Otra lieta - tad var attiecībā uz otro lasījumu gatavot, domāt arī par labojumu Satversmē. Jo mēs Satversmē esam jau šo to izlabojuši, bet no tā arī nekas nav īpaši mainījies. Tāpēc tas ir diskutējams jautājums. Bet es ierosinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai var turpināties darbs pie šī likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs šito jautājumu Ārlietu komisijā esam atkārtoti skatījuši un atkārtoti nākam pie jums ar lūgumu, lai tam cilvēkam, kas ilgāku laiku pārstāvēs Latviju kādā vienā zemē, varbūt vēlāk arī citās ārzemēs, - lai tam cilvēkam būtu pilnīgs mandāts ne tikai no Ārlietu ministrijas, bet arī no Saeimas un no Prezidenta - runāt mūsu tautas vārdā. Mēs esam maza tauta, mums ir šad tad domstarpības starp Saeimu un Prezidentu, starp Saeimu un varbūt ārlietu ministru, starp Saeimu un valdību, bet lai tas, kas mūs pārstāv, - lai viņš pārstāv mūs visus! Un es nevaru redzēt, kāpēc tur varētu būt kāds iebildums. Tur būs papildu labums, ka tā izraudzība tad būs nopietnāka, jo tam cilvēkam būs lielāks mandāts. Mums ir daudzas paviršības bijušas vēstnieku iecelšanā. Teiksim, cilvēks sāk savu diplomātisko karjeru kā vēstnieks Londonā, tas ir viens no augstākajiem darbiem diplomātiskajā korpusā vienalga kurā zemē... Mums ir viskautkādas citas, nu, varētu teikt, paviršības, kuras tiktu novērstas, ja būtu jāaizstāv mūsu priekšā tas kandidāts. Ir ļoti iespējams, ka tā aizstāvēšana būs tikpat minimāla, kāda tā ir, kad mēs ieceļam tiesnesi, un mēs teiksim: jā, mēs esam apmierināti. Bet, ja mēs neesam apmierināti, ja ir kāds kandidāts, par kuru varētu teikt, ka viņš tomēr varbūt neder, tad varbūt tas kandidāts mums nenāks priekšā un mēs "izsijāsim" tādu kandidātu, kuram mēs varēsim dot visas tautas uzticību. Es neredzu tur it nekādu legalistiku tiesisku strīdu, mēs visi esam vienoti, jā, un Prezidentam ir tas galavārds. Prezidents pieņem arī citu valstu vēstniekus Latvijā. Viņš to dara. Viņam ir tas beidzamais solis... tas diplomāts nav akreditēts, bet viņš to nedara savā patvaļā... Un mēs tikai stiprinātu mūsu ārpolitisko dienestu ar to, ka mēs tam cilvēkam iedotu pilnīgāku mandātu un ka mēs to cilvēku labāk un ciešāk izsijātu. Es jūs lūdzu abalstīt šito lūgumu, kas no Ārlietu komisijas pie jums nāk jau trešo reizi. Ir kaut kāda nesaprašana, ka mēs kaut kā kaut ko gribam atņemt... Mēs gribam kaut ko Latvijai pastiprināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Ozoliņa kungs, attiecībā uz pirmo lasījumu jāpiesakās rakstiski. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai")

Kā jau Kreituses kundze teica, otrajam lasījumam var būt arī cits teksta variants, es vienu tādu jau nolasīju. Es ceru, ka jūs ieklausījāties. Es gribētu atkārtot to, ka pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma šim amatam apstiprina Saeima. Tā ir tā secība. Un pēc tam - amatā ieceļ Valsts prezidents. Ja tādu secību mēs ievērojam, es neredzu, ka te ir kaut kāda pretruna ar Satversmes 41.pantu. Un, runājot par Satversmes 41.pantu, diemžēl Vītola kungs to neizlasīja līdz galam, kā es to darīju, un debatējot ir aizmirsts, ka 41.panta pēdējais teikums saka: "Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu." Tātad gluži tā nav, ka Saeima nebūtu pāri visam, nestāvētu pāri visam. Te ir jau teikts tas, ka "izpilda", tātad vēlāk citētie panti attiecas, patiesību sakot, uz citām lietām un funkcijām, un likumiem, patiesību sakot, neattiecas uz šo mēģinājumu Saeimai dot iespēju mūsu ieceļamos pārstāvjus pārrunāt, apspriest šeit Saeimā plašāk, nekā tas ir iespējams Ārlietu komisijā. Tā ka lūdzu šo konceptu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 33, pret - 22, atturas - 11. Balsis ir dalījušās uz pusēm. Izdarīsim pārbalsošanu! Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 22, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Komisijas vārdā, lūdzu, paziņojiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Sinka. 5.februāris, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1851. Vladimirs Kuļiks dzimis 1952.gadā Petrozavodskā. 1954.gadā kopā ar ģimeni atbraucis uz Latviju. Rīgā beidzis 33.vidusskolu, 1972.gadā iestājies Latvijas universitātes Ekonomikas fakultātē, to beidzis 1976.gadā. 1988.gada decembrī tika ievēlēts par Inovācijas komercbankas valdes priekšsēdētāju, no 1989.gada augusta līdz šodienai ir akciju sabiedrības "Rîgas Komercbanka" prezidents. Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, ir atzīmējuši, ka viņi ierosina pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem - par ieguldījumu valsts saimnieciskajā attīstībā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Vladimiru Kuļiku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par Saeimas lēmuma projektu - Vladimiru Kuļiku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 3, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Andreja Sokolova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai")

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1888. Andrejs Sokolovs ir dzimis Rīgā 1972.gadā. 1990.gadā beidzis Rīgas 70.vidusskolu, iestājies Tehniskajā universitātē Rīgā. Viņš ir profesionāls šahists, divkārtējs Latvijas jauniešu čempions, 1992.gadā ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu, ir uzvarējis 6 starptautiskos turnīros, ir izcīnījis tiesības pārstāvēt Latviju arī šāgada Vispasaules šaha olimpiādē. Sakarā ar aktīvu šahista darbību vēl nav beidzis studijas un pašreiz vēl studē Tehniskajā universitātē. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Andreju Sokolovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu. Nav kvoruma. Godātie deputāti, aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Andreju Sokolovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1889. Tatjana Voronova dzimusi 1955.gadā Arhangeļskā. Pēc augstskolas beigšanas strādāja par šaha treneri, 1978.gadā Latvijas Šaha federācija uzaicināja viņu uz Latviju. 1980.gadā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā. No 1983.gada strādā par šaha treneri Rīgas Šaha skolā. 1993.gadā piešķirts starptautiskais meistara nosaukums šahā, ir izcīnījusi tiesības pārstāvēt Latvijas izlasi 1996.gadā Vispasaules šaha olimpiādē. 1992.gadā ir nokārtojusi valsts valodas eksāmenu.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar negatīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē. Kā viens no galvenajiem argumentiem komisijā izskanēja tas, ka principā viņa runā latviešu valodā, taču viņas valoda ir tāda, ka var redzēt, ka viņai nav bijis treniņš, un tas nozīmē, ka visa šo bērnu audzināšana, trenēšana šaha spēlē notiek krievu valodā. Tādēļ komisija pieņēma negatīvu lēmumu un nosūta izskatīšanai Saeimā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Priedkalns - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedra kungs! Godājamais referenta kungs! Cienījamie deputāti! Vēlos izteikt viedokli pret pilsonības piešķiršanu par sasniegumiem tikai sportā. To daru ne tikai kā deputāts, bet arī kā Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas grupas biedrs ārzemēs.

Latvijas pilsonība ir valsts un personīgs svētums. Pilsonības ārkārtas piešķiršanai ir jābūt pamatotai ar vispārcilvēciskām vērtībām, ar vispāratzītu kalpošanu valstij un līdzcilvēkam. Godalgots sportists ar ievērojamiem personīgajiem sasniegumiem, ar godalgām vēl sevi nav sagatavojis pilsonībai. Viņš tai sevi sagatavo tikai tad, kad viņš vai viņa savu pazīstamību sabiedrībā izmanto vispārējam sabiedriskam labumam - piemēram, lai, apmeklējot skolas, jaunatnes organizācijas, saietus un uzstājoties presē un televīzijā, popularizētu veselīgu dzīvesveidu, uzteiktu godīgumu sportā un dzīvē, atturēšanos no alkohola, nikotīna un narkotiskām vielām un lai ar savu personīgo uzvedību rādītu sabiedrībai priekšzīmi un Latvijas tēlu spodrinātu starptautiskos forumos. Nevajadzētu sajaukt sasniegumus sportā ar valsts prestižu.

20.gadsimtā ir pazīstamas lielvaras ar savu pilsoņu ievērojamiem sasniegumiem sportā, kas bieži vien ir autoritāras militāras iekārtas, un tās bieži vien sevišķi sponsorē sportu, bet bez demokrātijas izpratnes, bez cilvēktiesību ievērošanas. Šādas valstis, nopietnā starptautiskā vērtējumā, ir ar zemu prestižu. Vienalga, cik lieli ir to sasniegumi sportā. Spodrināsim Latvijas tēlu nopietni, godināsim ar atzinību tos, kas veic nopietnu darbu, kalpojot sabiedrībai un cilvēku garīgajai attīstībai! Godalgoti, pazīstami sportisti var sevišķi nozīmīgi piedalīties šādā kalpošanā, izmantojot savu pazīstamību, sevišķi jaunatnes vidū, tikumiska un veselīga dzīvesveida popularizēšanā.

Pēc visām atsauksmēm var cienīt Voronovas kundzi kā izcilu šahisti un godīgu cilvēku. Tomēr, nesaskatot pierādījumus nopietnai šādai manis pieminētajai darbībai, aicinu neatbalstīt pilsonības piešķiršanu viņas gadījumā, kā arī līdzīgos gadījumos, kas pamatoti tikai uz personisku sasniegumu kādā atsevišķā dzīves nozarē, šajā gadījumā - sportā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu par pilsonības piešķiršanu Tatjanai Voronovai, es uzskatu, ka mums šodien šeit Saeimas sēdē šo jautājumu vispār nevajag izskatīt, tāpēc ka saskaņā ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas tika izdarīti tieši šīs situācijas dēļ, tagad mums 118.panta četrpadsmitā daļa saka, ka patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja 10 dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, nav šāda iesniedzēju iesnieguma par izskatīšanu Saeimas sēdē, tāpēc šis priekšlikums ir uzskatāms par noraidītu un mums tas šeit vispār nebūtu jāskata. Tādēļ es ierosinu Saeimas kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā atlikt šo jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Tatjanai Voronovai un šo jautājumu šodien neizskatīt. Es lūdzu par to arī nobalsot un tūlīt šo priekšlikumu iesniegšu arī rakstveidā Prezidijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tad, kad šis priekšlikums rakstveidā tiks iesniegts, tad arī mēs to izskatīsim.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Vai mēs reizēm nenokļūstam dīvainā situācijā? Es atceros, ka pagājušajā gadā, kad es vērsos pie toreizējā Ministru prezidenta biedra palīga ar jautājumu, vai Ministru kabinets un "Latvijai" nevar atrast 10 000 dolārus Tāla muzeja saglabāšanai Rīgā, diemžēl Ministru kabinets, laikam būdams nabadzīgs, tādus papildlīdzekļus neatrada. Šodien Latvijā vairs nav mūsu pasaules čempiona Tāla muzeja, bet ir Maskavā. Protams, iespējams, ka tas arī ir cienījamo kolēģu, gan "Latvijai", gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan arī LNNK pirksts. Viņi ļoti mīl Latviju, Latvijas vēsturi un Šaha skolu. Es pat domāju - ja šodien Tāls būtu dzīvs un viņam būtu problēmas ar pilsonību, tad es iedomājos, kā Tabūns ar putām uz lūpām teiktu: "Bet viņš pasaules čempionātā taču aizstāvēja PSRS! Viņš neaizstāvēja Latviju!" Protams, toreiz Latvija nebija neatkarīga, bet Tāls taču deva ieguldījumu Latvijas šaha kultūrā. Un arī cienījamā pretendente ir ieguldījusi milzīgu darbu Latvijas šaha skolas izveidē un turpinājumā. Protams, mēs varam priecāties un teikt... un nedot pilsonību... ne arī tas, ka olimpiādē viņa varētu pārstāvēt Latviju sieviešu komandas sastāvā... Protams, mēs to varam. Mēs varam tā darīt arī tālāk. Atsevišķi Latvijas lielmeistari ir paņēmuši Argentīnas pavalstniecību un pārstāv tagad Argentīnu, nevis Latviju. Protams, tas ir ļoti labi, un, ja mēs tā turpināsim, tad lai jau, kā Tabūna kungs saka, šie cilvēki brauc projām uz turieni. Kā jau hokejisti... Ko tad viņi te darīs? Lai brauc prom, ja viņi te negrib atrasties.

Un tādēļ es tomēr aicinu cienījamos kolēģus šinī gadījumā nevis bloķēt un meklēt iemeslus... Nezinu, vai cienījamais Čerāna kungs... varbūt viņam ir 1.klase šahā, un es ceru, ka tad viņš varēs olimpiādē veiksmīgi pārstāvēt Latviju sieviešu komandā. Bet šinī gadījumā es aicinu atbalstīt un beigt graut Latvijas šaha skolu. Un, ja mēs dikti gribam, tad varbūt Nacionālā bloka pārstāvji ziedos santīmus Vītoliņa kungam, starptautiskajam meistaram, kurš šodien dzīvo nabadzībā. Un tā ir realitāte. Un tā mēs mīlam sportu. Un varbūt arī Priedkalna kungs, lielais olimpiskās komandas atbalstītājs, pastāstīs, cik daudz latu viņš ir izdalījis kaut vai šaha olimpiskajai komandai. Un tad mēs runāsim reāli par to... Un, protams, jautājums ir par to, kurš vairāk nesīs Latvijas vārdu pasaulē - vai Sinkas kungs, Čerāna kungs un Priedkalna kungs vai šī šaha komanda. Ja viņa ieņems tomēr kādu godpilnu vietu, es domāju, Latvijai no tā būs vairāk goda nekā šī klajā demagoģija un stāsti. Un bieži vien man liekas, neizdevušamies sportistiem, kuri augstāk par meistara kandidāta pakāpi nav tikuši, diemžēl vairs nekas cits neatliek kā kliegt. Jo patiešām nopietns sportists saprot savu ieguldījumu un darbu un arī to, ko tas nozīmē valstij. Bet, piedodiet, attīstīt savu fizisko ķermeni līdz tam, ka dabū meistara kandidāta pakāpi un var to reizēm izmantot ielu cīņās, - protams, tas ir liels sasniegums.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man jau gandrīz nevajadzētu runāt, jo Lujāna kungs jau manu viedokli pateica, viņš paredzēja, ka tāds tas būs, un, protams, tāds tas arī ir. Es apsveicu šo mēģinājumu, kā es kādreiz izteicos, "buntītēs" jeb kolektīvi uzņemt... Tāpat kā padomju laikos, kad pionieros un komjauniešos uzņēma kolektīvi, tā arī tagad ir mēģinājums sportistus kolektīvi uzņemt pilsonībā - "par īpašiem nopelniem". Uzņēmām kolektīvi jau hokejistus, tagad šahistiem kārta, nākamie būs badmintona, novusa spēlētāji, un tā tālāk. Redziet, es esmu gandarīts, ka komisija ir izdarījusi pareizu slēdzienu. Ja jau cilvēks neprot runāt latviski un es atļaušos teikt, kaut ko knapi, knapi buldurē, tad skaidrs, ka viņš nevar būt jaunatnes audzinātājs. Bērnus nevar šaha skolas meistarībā audzināt šāds cilvēks. Es atvainojos, - kā var latviešu bērnu, kurš ir vēl skolas vecumā un kurš vēl nav iemācījies krievu valodu (un diez vai varbūt arī mācās to skolā un diez vai mācīsies to nopietni), - kā viņu var mācīt šāds cilvēks? Es domāju, ka tas nav iespējams. Un komisija ir izdarījusi pareizu slēdzienu. Es domāju, ka mums, deputātiem, vajadzētu respektēt komisijas slēdzienu, jo viņi jau iepazinās ar šo cilvēku, viņi paaicināja šo cilvēku. Parasti paaicina šos cilvēkus, kuri pretendē uz pilsonību "par īpašiem nopelniem", un iztaujā viņus, izskata šos dažādos ieteikumus, materiālus, un tā tālāk. Tāpēc es lūdzu: kolēģi, neatbalstīsim šādu kolektīvu uzņemšanu pilsonībā "par īpašiem nopelniem"! Es vēlreiz, jau kārtējo reizi, runājot par šo tēmu, atgādinu - mums ir sen pienācis laiks pārskatīt noteikumus pilsonības piešķiršanai "par īpašiem nopelniem". Tādā veidā, kādā mēs piešķiram šoreiz pilsonību "par īpašiem nopelniem", tā nav pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Vienkārši kādai no partijām vai grupiņām iepatīkas... pie viņiem nāk šie cilvēki, un, lūk, mēs mēģinām piešķirt šo pilsonību "par īpašiem nopelniem", es vēlreiz uzsveru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - frakcija "Tautai un taisnībai".

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka kolēģis Čerāns ļoti pareizi norādīja, ka mums šis jautājums vispār nebūtu jāizskata. Ja jau šajā gadījumā komisija reto reizi ir devusi negatīvu slēdzienu, tad tur ir bijis liels iemesls, jo šī komisija ir tik labvēlīga jautājumos par pilsonības piešķiršanu. Mēs jau esam gandrīz visiem Latvijas izciliem un mazāk izciliem sportistiem to piešķīruši. Tad vēl nāks citu profesiju pārstāvji, un tā tālāk. Ja nu komisija reiz ir nostājusies pret, tad tas acīmredzot ir bijis argumentēts slēdziens.

Es gribu vērst Lujāna kunga uzmanību uz to, ka viņš kā jauns cilvēks var, protams, nezināt tādas lietas kā korektums, bet es domāju, ka salīdzināt pasaules čempionu Mihailu Tālu ar šo Vinogradovas (Starpsauciens: "Voronova...") (Voronovas - Red.piez.) kundzi... tas ir stipri nekorekts salīdzinājums. Tas būtu tikpat labi, ja es jūs, Lujāna kungs, tagad salīdzinātu ar Einšteinu fizikas jomā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Lujāna kungs te, kā jau bieži gadās, piemin vairākus kolēģus un sauc tos vārdā, un piemin dažādās sakarībās, un tā tas ir arī šoreiz. Un tur kaut kur pavīdēja tādas nievas. Tad jājautā, vai tas pats Lujāna kungs vai jebkurš cits, kas arī interesējas par šahu, interesējas par Latvijas un latviešu šahistu panākumiem, instruējot, citu starpā, jaunos cilvēkus un bērnus, - vai viņi par visiem kopā ir kādreiz pieminējuši vienu Latvijas pilsoni - Petrovu, šaha lielmeistaru, kas Ķemeru starptautiskajās sacensībās bija viens no tiem retajiem (un viņš bija Latvijas pilsonis), kas uzvarēja leģendāro krievu šahistu Aļohinu? Petrovu, kuru Baigajā gadā nomušīja tā padomju vara, kuras pēcteči tagad tik ļoti cenšas iegūt mūsu pilsonību, uz to nemaz likumīgi pareizi nepretendējot.

Es gribēju šajā sakarībā tiešām pieminēt Petrovu. Cik bieži mēs pieminam šo mocekli - mūsu šaha lielmeistaru, mūsu Latvijas lepnumu, tāpat kā Alfonu Bērziņu, kas kļuva Eiropas meistars ātrslidošanā? Arī viņu nomušīja padomju vara. Cik bieži viņus piemin?

Tas pats Lujāna kungs varētu šad un tad šos mūsu tautas mocekļus pieminēt. Tad es uzmanīgāk klausīšos tajā, ko viņš saka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns ( frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, ja cienījamie iepriekšējie runātāji, tāpat kā Dunkera kungs, taisās balsot par Vinogradovas (Voronovas - Red.piez.) kundzi, tad es, protams, nebrīnos par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Cienījamais Dunkera kungs, šodien es nezinu, kur ir Vinogradovas kundze, varbūt viņa būs nākotnē, bet vismaz šodien mēs par Tatjanu Voronovu runājam. Tā ka, Dunkera kungs, es iesaku arī frakcijai "Tautai un taisnībai" izlasīt projektu vai atrast to personu, par ko jūs runājat, un tad domāt... Varbūt patiešām Vinogradovas kundze ir ļoti drausmīga persona.

Protams, es pilnīgi piekrītu cienījamā Sinkas kunga teiktajam par Petrovu. Tas ir Latvijas gods. Bet Latvijas gods, kā es jau norādīju, ir arī Mihails Tāls. Un arī pārējie dzīvi esošie šahisti. Protams, varbūt tad, kad nomirs bada nāvē Vītoliņa kungs, nāks nākamais deputāts pēc (Starpsauciens no zāles: "Par ko mēs runājam?") Sinkas kunga un teiks: "Lûk, Sinkas kungs un kompānija nobendēja Latvijas šaha starptautisko meistaru!" Protams, ir arī tāda iespēja. Tādēļ runāsim labāk tā, nevis ar demagoģiju un vēsturiskajiem aspektiem... protams, mēs varam apspriest... Protams, mums vienmēr ir kaut kāds bubulis - okupants. Un tagad izrādās, ka Latvijas lielākais bubulis, okupants, ir sieviete, kas māca šahu spēlēt. Protams, es neņemos spriest, kā "tçvzemieši" šeit ierauga tos drausmīgos biedus un bubuļus. Un reiz ir jādomā par to, vai mēs gribam saglabāt savu sportu, vai mēs gribam saglabāt šeit šahu un visus pārējos sporta virzienus, kuros Latvija tiek pasaulē atzinīgi vērtēta. Es vēlreiz saku: ja mēs jau esam zaudējuši vismaz trīs starptautiskās klases lielmeistarus, kuri šodien izbraukuši uz ārzemēm un kuri šodien pārstāv citu valstu komandas, vai tas ir Latvijai labi? Vai šī nauda, pietiekami lielie honorāri, nevarētu būt Latvijā un viņi nevarētu šeit dzīvot? Bet, protams, mēs labāk atdāvinām visus šos cilvēkus, viņi mums nav vajadzīgi, mums nav vajadzīga sava skola. Bet, kā es jau vienmēr saku, beigās sadosimies rokās un pastaliņās dancosim pa Brīvdabas muzeju. Un tas būs viss mūsu galarezultāts, un mēs jutīsimies apmierināti. Un es ceru, ka "Tçvzemei un Brīvībai" rādīs piemēru un pirmie apliks prievītes, apaus pastaliņas un, draudzīgi saķērušies rokās ar "Latvijai", dancos tur, un tas būs visu mūsu augstākais mērs!

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, vienkārši man ir reizēm kauns, ka vieni neiedziļinās, neizlasa projektu, otri ierauga, ka visi ir okupanti... Nu, ja mēs tā turpināsim, nu tad, ziniet, tad jau, es vēlreiz saku, Sinkas kungs, - nu uzkaisīsim sev uz galvas pelnus un pateiksim - mūsu zālē sēž arī 70% okupācijas režīma atbalstītāju un kompartijas biedru, vadošo amatu biedri, un tajā skaitā arī jūsu partijā. Un tad sāciet attīrīšanos no sevis, nevis lūriet pa atslēgas caurumiem un priecājieties! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Čerāna iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135. pantu lūdzu noteikt, ka jautājums par Tatjanas Voronovas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem nav izskatāms pēc būtības."

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 135. panta ceturto daļu mums šis priekšlikums ir jāizskata nekavējoties. Viens var runāt "par", viens - "pret".

"Par" vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Kā jau es teicu, es gribu, lai jūs saprastu mani pareizi, ka šobrīd man nekas nav pret Voronovas kundzi personīgi un man nav pamata apšaubīt to, ka viņa ir laba šahiste vai pat laba šaha pedagoģe, un jautājumā par šiem īpašajiem nopelniem arī man ir viedoklis, ka šo īpašo nopelnu šajā gadījumā varētu arī nebūt, bet tas šobrīd nav galvenais. Šobrīd ir jautājums par ko citu. Tas ir jautājums par to, vai mēs šobrīd šo jautājumu šeit Saeimas sēdē vispār izlemsim. Un, kā jau es minēju, ir Saeimas kārtības ruļļa 118. panta četrpadsmitā daļa, kas ir ar pēdējiem grozījumiem Kārtības rullī iebalsota un kas saka, ka patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē. Šāda deputātu - iesniedzēju - iesnieguma nav, un tas nozīmē, ka mums, ja mēs gribam ievērot likumu... ja mēs gribam savā darbā ievērot šo Saeimas kārtības rulli, tad mums ir jāpārtrauc šā jautājuma izskatīšana, jo saskaņā ar likumu tas pēc būtības šeit nav izskatāms, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un izņemt šo jautājumu no darba kārtības kā neizskatāmu pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot pret Čerāna kunga iesniegumu, jo tas patiešām nebūtu izskatāms pēc būtības, jo, Čerāna kungs, lai lasītu 118. pantu, ir jāizlasa vispirms 117. pants, kur ir noteikta kārtība attiecībā uz tiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, par kuriem jūs runājāt. Tur ir runa par nodošanu Prezidijam, par to, ka priekšlikumi nonāk komisijā, un par 72 stundām, kurās deputātiem ir jāiepazīstas ar tiem. Šeit netiek nekas tāds teikts, jo tā ir īpašā kārtība, kādā izskata šos iesniegumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Un līdz ar to, ja nav izpildīts 117. pants, tad, Čerāna kungs, nevar tikt pildīts 118. pants. 118. pants darbojas tad, ja patstāvīgo priekšlikumu Saeima ir nosūtījusi komisijai. Bet par pilsonību Saeima komisijai nenosūta, dokumenti automātiski nonāk pieņemtajā kārtībā Pilsonības likuma izpildes komisijā, un deputāti ar tiem var iepazīties tikai tad, kad komisija ir pieņēmusi savus slēdzienus slēgtā sēdē. Nevis pirms tam. Deputāti nevar pirms komisijas sēdes slēdziena lemt, kā tālāk rīkoties. Attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu ir trīs veidi - izskatīšana komisijā, izskatīšana sēdē tūlīt un noraidīšana tepat zālē -, kas netiek izmantoti pilsonības jautājuma izšķiršanas gadījumā. Līdz ar to tas nedrīkst tikt izmantots šeit.

Otrkārt. Kāpēc jūs šodien pēkšņi to ieraudzījāt? Kāpēc visā 6. Saeimas laikā, līdz pat šim brīdim, tika izmantota cita prakse? Jo tas nav pirmais... Šis grozījums, Čerāna kungs, nav pieņemts 1997. gada janvārī, šie grozījumi ir pieņemti daudz agrāk, un daudz agrāk tie darbojas. Tie gan ir nodrukāti grāmatiņā tikai 1997. gada janvārī, taču drukāšana un pieņemšana ir divas dažādas lietas.

Tāpēc es lūdzu deputātus vēlreiz pārdomāt, kā notiek patstāvīgo priekšlikumu pieņemšana parastajā kārtībā un šo gadījumu pieņemšana. Jebkurš gadījums, kas attiecas uz pilsonību, ir jāizšķir Saeimā. Tas ir jāizskata šeit. Jautājums par to, vai tas vispār ir vajadzīgs, vai par balsošanu, - tas ir cits jautājums. Var būt jautājums par to, ka ir jāmaina likums par kārtību, kādā par īpašiem nopelniem piešķir pilsonību, tas ir cits jautājums, un tad ir jāizdara labojums likumā, nevis šobrīd jāmēģina ieviest kaut kādu jaunu praksi - uzreiz izdomāt, ka kaut kas principā neatbilst Saeimas kārtības rullim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu, ka jautājums par Tatjanas Voronovas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

A.Požarnovs. Komisijas vārdā es gribētu piebilst vienīgi to, ka mēs komisijā esam diskutējuši par šādu situāciju sakarā ar izmaiņām Saeimas kārtības rullī, un Juridiskais birojs mūs konsultēja, ka gadījumā, ja ir negatīvs lēmums, mums atsevišķi jāizlemj jautājums, vai nosūtīt izskatīšanai Saeimā vai nenosūtīt. Un, kā jūs redzat, ar negatīvu lēmumu tas tiek izvirzīts izskatīšanai Saeimas sēdē. Tā ka mēs komisijā arī debatējām par to jautājumu, ko darīt ar šo lietu tālāk. Tādēļ es aicinu izlemt jautājumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu, ko iesniedzis deputāts Čerāns: "Saeimas kārtības ruļļa 136. panta noteiktajā kārtībā ierosinu atlikt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Tatjanai Voronovai."

Viens var runāt "par", viens - "pret". "Par" vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Kārļa Čerāna priekšlikumu - atlikt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Tatjanai Voronovai. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Tatjanu Voronovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 8. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr. 1890. Vladimirs Bagirovs dzimis 1936. gadā Batumi. 1958. gadā absolvējis Azerbaidžānas Industriālo institūtu, 1962. gadā sāka strādāt par šaha treneri, līdz 1980. gadam strādāja par Azerbaidžānas izlases galveno treneri. 1978. gadā ieguva starptautiskā lielmeistara nosaukumu, 1980. gadā pēc Latvijas centrālā Šaha un dambretes kluba direkcijas ielūguma ieradās Latvijā, lai strādātu par Latvijas izlases galveno treneri. Līdz pat šim brīdim viņš ir Latvijas izlases galvenais treneris. Viņš ir trenējis principā visus Latvijas lielmeistarus un starptautiskos meistarus, tādus kā Tālu, Ķeņģi, Lanku un citus. Savas šaha karjeras laikā ir uzvarējis 12 starptautiskos šaha turnīros un sarakstījis 11 grāmatas par šahu. Protams, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem šahistiem Bagirova kunga nopelni ir nesalīdzināmi lieli, taču latviski viņš nerunā praktiski vispār. Tādēļ komisija ar negatīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē. Šis gadījums ir tāds pats. Komisija lēma jautājumu par pozitīvu vai negatīvu lēmumu un par to, ko darīt ar šo lietu - vai izvirzīt izskatīšanai Saeimā vai nē. Un tādēļ es aicinu Saeimu balsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Debatēs ir jāpiesakās rakstiski, izņemot likumprojektu otros un trešos lasījumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu: Vladimiru Bagirovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 27, atturas - 10. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartas apstiprināšanu".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Iepazīsimies ar dokumentu nr.1901A. Likuma par zinātnisko darbību 23.pants paredz, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima un ka tajā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķus, pamatvirzienus, tiesisko un ekonomisko pamatu, pārvaldes sistēmu, tiesības un pienākumus. Hartas projektu ir izskatījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un ir akceptējusi to, un lūdz Saeimu apstiprināt to atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu. Hartas teksts ir pielikumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir likumprojekts "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums". Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.2044. Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti vairāk nekā 80 priekšlikumi. Un, pirms runājam par katru atsevišķi, es gribu, lai jūs turpmāk ievērotu, ka 1.ailē ir otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, 2.ailē - priekšlikumi, 3.ailē - Juridiskās komisijas priekšlikumi un 4.ailē - redakcija, kurā Juridiskā komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas, kura 1.panta 4.punktā ierosina izslēgt vārdus "ar apdrošinātāju savās vai apdrošināto interesēs". Līdz ar to 4.ailes teksts būtu tas, kuru ierosina pieņemt Juridiskā komisija, un tas ir sekojošs: "Apdrošinājuma ņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi apdrošināšanas līgumu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 1.panta 4.punkta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ierosina šī paša panta 6.punktā vārdus "likumīgā valdītāja" aizstāt ar vārdiem "tiesīgā lietotāja". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu un ir iestrādājusi to 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 1.panta 6.punkta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izteikt 1.panta 10.punktu jaunā redakcijā, tas ir, ka sabiedriskais elektrotransports ir izņemot elektrovilcienus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 1.panta 10.- b punkta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izteikt 1.panta 11.punktu jaunā redakcijā. Šī redakcija ir 3.ailē, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir šā likuma izpratnē fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda... tātad ir jauns jēdziens - "kurai pieder transportlīdzeklis", jo mēs uzskatām, ka var būt tādas situācijas, ka transportlīdzeklis gan nav reģistrēts uz kādas personas vārda, bet viņš tai var piederēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 1.panta 11.punkta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 6.pants - "Kompleksais līgums". Par šo pantu ir iesniegts deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - 6.panta pirmajā daļā pēc vārdiem "pieciem transportlīdzekļiem" seko vārdi "izņemot piekabes un puspiekabes" un tālāk kā tekstā. Mēs...

(No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Skaļāk un drusku lēnāk! Nevar izsekot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

J.Kaksītis. Mēs, šo priekšlikumu izskatot, neesam viņu noraidījuši, kaut gan uzskatām, ka, ja viņš tiktu pieņemts šādā veidā, kā te ir izteikts, tad situācija attiecībā uz transportlīdzekļu īpašniekiem un puspiekabju vai piekabju īpašniekiem pat pasliktinātos. Bet es dzirdēju...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam.

J.Kaksītis. Paldies. Tātad tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 6.panta otro daļu (beigās) ar vārdiem "atbilstošs transportlīdzekļa riska pakāpei". Tas ir atbalstīts un iestrādāts, un šis teksts ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 6.panta otrās daļas redakciju nav... Ir.

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Ozoliņa kungs, vai jūs izmantosit 10 minūtes? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Jâ!")

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jau atkārtoti esmu runājis par šo likumprojektu, kuru mēs šodien apspriežam trešajā un tātad arī beidzamajā lasījumā. Līdz ar to atpakaļceļa vairs nebūs. Uzskatu, ka tas lielais jūklis, kas jau bija otrajā lasījumā, šeit turpinās. Mainās tātad gan valdītājs, gan īpašnieks, gan vadītājs. Un šinī gadījumā arī, kā mēs redzam, ir tādi jauni termini kā "atbilstošs transportlīdzekļa riska pakāpei". Es nevaru iedomāties, kurš transportlīdzeklis būtu ar kādu īpašu risku. Ja nu vienīgi kāda sacīkšu "Formula", kura brauc pa Rīgas ielām. Vēl un vēlreiz jums atgādinu, ka pēc būtības šī civiltiesiskā apdrošināšana, kas attiecas nevis uz personu, bet uz transportlīdzekli, ir absurds. Tā ir tikai afēra, kas ir vajadzīga apdrošināšanas kompānijām. Ienākumi ir samazinājušies, un viņiem ir vajadzīga nauda un darbs.

Un tādā gadījumā man ir priekšlikums. Es jau nesen runāju, ka vajag noraidīt šādas manipulācijas ar terminiem, ar juridiskiem secinājumiem, kuri praktiski mums ir jauni, nezināmi un kurus pirmo reizi mēs dzirdam šodien šīs sēdes laikā, teiksim, "atbilstošs transportlīdzekļa riska pakāpei". Kas izvērtēs šo pakāpi? Kuri transportlīdzekļi ir ar šo risku?

Šim civiltiesiskās apdrošināšanas likumprojektam ir jāattiecas uz vadītāju tiesībām vadīt transportu. Un tikai. Ja tas tā nebūs, būs absurda situācija. Šinī gadījumā un turpmāk arī citos. Es gribētu uzsvērt, ka mašīna pati par sevi nevar būt ar riska pakāpi. Tāds var būt tikai vadītājs - vai viņš ir nesaprātīgs, vai viņš atrodas narkotisku vielu iedarbībā, vai viņš ir pārgalvīgs, vai viņš ir citādi slims, jo tikai transportlīdzekļa vadītājs, kas brauc ar jebkuru transportu, arī ar velosipēdu, var nodarīt lielu kaitējumu. Un, ja jūs man teiksit, ka tas nevar būt, tad es jums varu minēt piemēru, ka velosipēdists var būt uz pārbrauktuves, vilciena vadītājs var bremzēt, vagoni var sadurties savā starpā un nosist 30, 50 vai 100 cilvēku vai noskriet no sliedēm, vai iekrist no tilta upē. Tātad arī velosipēds var būt transportlīdzeklis, kas atbilst kaut kādai riska pakāpei. Es uzskatu, ka šāds jēdziens - "atbilstošs transportlīdzekļa riska pakāpei", ir absurds, un lūgšu vispār noraidīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Viņš nav izstrādāts un neatbilst nekādai loģikai. Viņš kalpo tikai apdrošināšanas kompāniju "uzbarošanai". To jūs redzat, ka Lūsiņa kungs tagad ir atcelts, noņemts, jo droši vien savā starpā ir domstarpības. Līdz ar to nav iespējams pašreiz precizēt šo terminoloģiju.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo priekšlikumu vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka vairākums no jums piekritīs, ka arī transportlīdzeklim atšķirībā vienam no otra, var būt dažāda riska pakāpe. Šī riska pakāpe ir atkarīga gan no transportlīdzekļa izmantošanas specifikas, gan no transportlīdzekļa izmantošanas biežuma, gan no transportlīdzekļa masas un tā tālāk. Protams, katram mums var būt savas domas, un tādēļ nevajadzētu uzreiz teikt, ka šeit ir juceklis. Es noraidu šādu, varētu teikt, apvainojumu, ka ir radīts juceklis. Ir radīti precizēti termini, bet ne jau juceklis. Un es vēlreiz lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 6.panta otrās daļas redakciju, kas ir redzama tabulas 4.ailē. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 6. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Par šā panta trešo daļu ir priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Jurdžs un Grīgs, lūdzot izslēgt no 6.panta trešās daļas 1.punktu, ka vienlaikus satiksmē var izmantot tikai vienu no transportlīdzekļiem, attiecībā uz kuriem noslēgts kompleksais līgums. Komisija nav to atbalstījusi, taču, izstrādājot 6.panta trešās daļas 1.punktu, ir iestrādājusi šo pašu deputātu priekšlikumu, kas ir dots par 6.panta pirmo daļu, un tas ir norādīts 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, vai jūs izmantosit 5 minūtes? Atklājam debates. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu no Kaksīša kunga saņemt precīzāku skaidrojumu par šā 6.panta 3.punktu. Ja ir noslēgts kompleksais līgums, kurā ir teikts, ka ceļu satiksmē var izmantot tikai vienu transportlīdzekli, tad pasakiet man, lūdzu, kā tas ir zemnieku saimniecībā, ja zemnieks ir noslēdzis komplekso līgumu ne vairāk kā par pieciem transportlīdzekļiem, tajā skaitā ir noslēdzis līgumu par kombainu un par smago automašīnu, un abi šie transportlīdzekļi piedalās satiksmē. Ceļu satiksmē. Un, ja viņu noķer inspektors, tad viņš droši var teikt, ka viens no tiem skaitās neapdrošināts. Es diemžēl to neizprotu, kā tas varētu būt. Tāpēc jau mūsu priekšlikuma jēga bija - izslēgt šo 6.panta trešās daļas 1.apakšpunktu. Bet mēs nedaudz neiedziļinājāmies, kas bija 6.panta pirmajā daļā, ko piedāvāja deputāti Jurdžs un Grīgs. Tur bija runa tikai par piekabēm un puspiekabēm, kuras nevajadzētu apdrošināt, bet 6.panta 3.punkta 1.apakšpunktā, kur mūsu priekšlikums it kā ir iekļauts un faktiski par kuru tagad būs balsojums, ir runa, ka puspiekabes un piekabes piedalās ceļu satiksmē. Pašas tās piekabes jau nepiedalās satiksmē, tās tiek vilktas. Te ir tā pretruna. Tāpēc, es domāju, ja jau mēs zaudējām, dziļi neizprotot 6.panta 1.punkta pirmajā daļā šo momentu, un paši diemžēl ar Jurdža kungu atsaucām šo priekšlikumu, tad es domāju, ka 6.panta 3.punkta 1.apakšpunktu tomēr vajadzētu izslēgt. Tad vismaz būtu kaut kāda normāla attieksme pret komplekso apdrošināšanu. Dabiski, tad mēs zaudējam tieši to, kas attiecas uz piekabēm un puspiekabēm. Bet tā nebūtu liela nelaime, jo tās nav vilkmes transports. Tas ir velkošais, tas ir transports, kurš tiek vilkts. Tā ka es lūdzu tomēr balsojumu par šo lietu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns, bet debates mums acīmredzot turpināsies pēc pārtraukuma, Tabūna kungs, ja?

Vārds paziņojumam Kārlim Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus piedalīties īsā sēdē komisijas telpās tūlīt pēc pārtraukuma sākuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies...

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis. ...Dzintars Ābiķis, Andris Ameriks, Vents Balodis, Edgars Bāns, Aleksandrs Bartaševičs, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova... ir. Aristids Jēkabs Lambergs, Ādolfs Ločmelis... ir. Modris Lujāns...ir. Jānis Rubulis...ir. Leonards Teniss un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" trešajā lasījumā.

Un turpināsim debates par šī likumprojekta 6. panta trešo daļu, par priekšlikumu - izslēgt no šīs daļas 1. punktu. Debatēs pirms pārtraukuma pieteicās Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Jurdža kunga un Grīga kunga priekšlikumu, kas no komisijas puses diemžēl nav atbalstīts, lai izslēgtu 6. panta trešās daļas 1. punktu. Kāpēc? Man tas pat izsauc izbrīnu, jo te patiešām ir neloģiski... Kompleksi ir apdrošināti, pieņemsim, pieci transportlīdzekļi, bet ir taču viena ģimene, viena zemnieku saimniecība... Un kas iznāk? Tas, ka vienlaicīgi tātad satiksmē var izmantot tikai vienu transportlīdzekli. Ja tēvs brauc ar mašīnu, tad tanī pašā laikā nedrīkst izmantot kombainu. Vai vēl dažādās citādās kombinācijās... Dēls vai arī kaimiņš, vienalga kā, tagad kooperējas, bet transportlīdzekļi ir apdrošināti kompleksi. Absolūti nekādas loģikas nav! Tātad izslēdz... tas faktiski traucē strādāt normāli. Es brīnos, kā šis priekšlikums vispār varēja tāds būt.

Tāpēc es atbalstu domu, ka patiešām vajadzētu izslēgt 6. panta trešās daļas 1. punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jā, mēs gribam atbalstīt zemniekus, samazinot maksu par apdrošināšanu, un tāpēc šajā likumā ir tāds jēdziens kā "kompleksais līgums". Ar vienu roku mēs dodam, bet ar otru - ar šo 6. panta trešās daļas 1. punktu, mēs atņemam, jo realizēt šo kompleksā līguma priekšrocību viņi nevar. Pat nabadzīgā saimniecībā, ja zemnieks būs noslēdzis komplekso līgumu par traktoru un vieglo automašīnu, nevarēs izmantot šī līguma priekšrocības, jo sieva nevarēs aizvest uz lauku azaidu, tāpēc ka viņa nedrīkst atrasties vienlaikus satiksmē, tātad viņai būs par automašīnu jāslēdz parastais līgums. Tādējādi visu to, ko mēs iedodam ar komplekso līgumu, mēs ar šo 6. panta trešās daļas 1. punktu atkal atņemam.

Tādēļ es aicinu atbalstīt deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu iedziļināties katrā punktā un katrā vārdā šajā izskatāmajā likumprojektā, jo tas saistās ar milzu naudas apgrozījumu, vismaz 60 - 100 miljoniem latu gadā. Esiet uzmanīgi, jo šeit cenšas ļoti ātri, samudžināti un uz neskaidras dikcijas fona "izgrūst cauri" ðo likumu. Es domāju, ka šis likums varbūt šodien speciāli "iet tā cauri", jo visi ir aizņemti ar pārējām lietām, kas saistās ar premjerministra demisiju, ar šā amata iespējamajiem kandidātiem, ar balsu "vâkšanu", ar iešanu, iespējamajām balsīm un to skaitīšanu. Kā redzat, visi ir ļoti nemierīgi, zāle ir pustukša, jo visi apspriežas. Un praktiski runāt arī nav nozīmes, jo tiešām, lai būtu kvorums... Pašreiz es par to ļoti šaubos.

To, ka te ir absurds, nupat apliecināja arī Jurdža kunga teiktais, - ka nevar braukt tātad sieva un aizvest azaidu kombainierim, savam vīram. Mūsu priekšlikums, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, jau pašā sākumā bija - apdrošināt auto vai cita transportlīdzekļa vadītāja tiesības, un tad varētu braukt gan dēls, gan sieva, gan vīrs. Tad visi jautājumi būtu atrisināti un mašīnas varētu lietot visi, kuri ir šajā lauksaimniecības vai kādā citā kooperatīvā vai SIA, vai firmā, jo tad varētu braukt ar mašīnām tikai šāds licencēts un apdrošināts vadītājs.

Šī likuma absurdums ir acīm redzams katrā punktā, un es ļoti lūdzu arī šinī gadījumā nobalsot par šo priekšlikumu, vismaz par Jurdža un Grīga priekšlikumu, lai kaut cik uzlabotu šo absurdo likumu, ja tas vispār ir iespējams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Kompleksais līgums ir laba lieta, bet, ja paliek šis 1. punkts, kuru aicina izslēgt Grīga kungs un Jurdža kungs, tad šim kompleksajam līgumam zūd katra jēga, jo ne tikai azaidu nevar aizvest, to vēl varētu kabatā līdzi paņemt, bet nevar arī traktors braukt līdzi kombainam un savākt graudus.

Aicinu atbalstīt Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu turpināt domu par to, ka, runājot it sevišķi par apdrošināšanu, nemaz nerunājot par pārējiem likumiem, ir jālasa ļoti uzmanīgi un ļoti vērīgi. Un nekādā gadījumā, man liekas, tik sarežģītus likumus nedrīkstētu politizēt vai pieņemt kādu no pantiem emociju ietekmē. Tad gan mēs vairs no šīm neskaidrībām ārā netiksim.

Vairāki kolēģi uzstājās par šo azaida vešanu vai par divu transportlīdzekļu vienlaicīgu nokļūšanu uz lauka. Šajā likumprojektā ir skaidri rakstīts, ka runa ir par vienlaicīgu satiksmi... Te nav runas par tiem transportlīdzekļiem, kuri dotajā brīdī atrodas lauku darbos, uz lauka.

Nākošais, kas izslēdz šo punktu. Kolēģi, jāpadomā par to, ka jebkurā apdrošināšanā darbojas vismaz divas puses. Tad kāda jēga ir šiem kompleksajiem līgumiem? Tad taču viņiem zūd jēga, jo neviens apdrošinātājs neapdrošinās, izmantojot šādu komplekso līgumu. Vai arī - ja pieci transportlīdzekļi varēs vienlaicīgi braukāt ar vienu polisi. Tātad mēs izslēdzam šo normu, kas tiešām rada reālu atvieglojumu zemniekiem, mēs izslēdzam to no šī likumprojekta. Tādēļ es domāju, ka ir ļoti pareizs un pārdomāts Juridiskās komisijas atzinums, un aicinu par to balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pretēji vairāku debatētāju leksikonam, es negribu runāt par loģiku, ka kādam nav... un ka kāds absurdi te runā. Acīmredzot loģika ir katram, bet situācija izveidojusies sekojoša. Šeit ir runa par īpašu līguma formu. Šeit ir runa par to, ka šis līgums attiecas uz noteiktu cilvēku grupu, tātad tiem, kuriem ir noteiktā kārtībā reģistrētas zemnieku saimniecības. Tad es jautāju: kādēļ gan mana vai kāda cita ģimene ir sliktāka, kura dzīvo... kurai nav šīs zemnieku saimniecības un kurai arī ir vairāki transportlīdzekļi, kurai arī ir transportlīdzeklis un piekabe vai puspiekabe, piemēram? Ar ko tad viņa ir izpelnījusies to, ka viņa nedrīkst izmantot šo komplekso līgumu? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas, par ko runāja Nagobada kungs. Te ir runa par vienlaicīgu izmantošanu ceļa satiksmē. Tātad par vienlaicīgu šo transportlīdzekļu bīstamību ceļu satiksmē.

Tas, ko Ozoliņa kungs teica, droši vien viņam šķiet izdevīgi, bet tad es gribu jautāt: kā tad būs tam, kuram ir viena automašīna, bet trīs ar viņu brauks? Trim cilvēkiem būs jāapdrošinās. Un kas tad būs lētāk tādā gadījumā? Dabīgi, ka tādā gadījumā tam, kuram ir tikai viena mašīna, kuru ģimenes locekļi izmanto, - tam būs dārgāks šis apdrošināšanas maksājums. Tā ka redziet... tā loģika ir tāda lieta... viss atkarīgs no tā, kā mēs to pasniedzam un vai mēs to skatām kontekstā ar visu likumu.

Tādēļ... es jau nesaku, ka ir neloģisks tas, ko ierosina kolēģi deputāti, tas ir loģiski tādā nozīmē, ka tikai vienu īpašnieku grupu atbalstām - un zināmā mērā uz citu rēķina. Tas ir viens aspekts.

Nākamais. Šeit būs tikai viens līgums. Šeit būs tikai viena polise. Ja lasām tālāk, tad redzam, ka tas, kurš nevarēs uzrādīt šo dokumentu... tik un tā tiks uzskatīts, ka tas nav apdrošināts. Lūk, es izskaidroju to loģiku, pēc kādas vadījās Juridiskā komisija, noraidot šo priekšlikumu. Tālāk jāizšķiras jums savā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - izslēgt 6.panta trešās daļas 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu vēlreiz balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - izslēgt 6.panta trešās daļas 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Izsludinu piecu minūšu pārtraukumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas. Lūdzu vēlreiz zvanu! Aicinu deputātus vēlreiz balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 6.panta trešās daļas 1.punktu. Aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija redakcionāli precizējusi 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Vai deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem 6.panta trešās daļas 2.punktā iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 7.pants. Deputāti Jurdžs un Grīgs lūdz izslēgt panta otro daļu, kas paredz, ka grupas līgums noslēdzams uz vienu gadu. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi. Kā jūs redzat, grupas līgums ir līgums, kas noslēdzams ar juridisko personu, kura ir saistīta ar šo uzņēmējdarbības veidu - transportlīdzekļu tirdzniecību. Tādēļ mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā līgums nevarētu būt īsāks kā uz vienu gadu, jo tas ir saistīts ar noteiktu uzņēmējdarbības veidu, proti, ar transportlīdzekļu realizāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu? Atklājam debates.

Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Tomēr mani nepārliecināja Kaksīša kunga sacītais, ka attiecībā uz šo uzņēmējdarbību līgums tiek slēgts uz vienu gadu, tā es saprotu. Kāpēc tiek likts piespiedu kārtā šo apdrošināšanas līgumu slēgt uz vienu gadu? Es gribētu dziļāku izskaidrojumu. Jo lauksaimnieciskajai darbībai, saimnieciskajai darbībai vai uzņēmējdarbībai ir kā minimums, vismaz, teiksim, divi vai trīs gadi... vai lopkopībai... vai kaut kas tamlīdzīgs... Bet kāpēc tieši šajā gadījumā tiek uzspiests slēgt šo līgumu uz vienu gadu? Es gribētu plašāku skaidrojumu no Kaksīša kunga.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Tā nozīme ir tāda, ka gads ir tomēr tā kontroles jeb atskaites vienība, kurā var kontrolēt tās vai citas juridiskās personas darbību, tās turpināšanu, viņas finansiālo atskaiti, tas ir tas atskaites punkts, pēc kura vadoties, mēs varam zināt, vai tā darbība vispār vēl turpinās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Man būtu saprotamāks šis priekšlikums tādā gadījumā, ja būtu ierakstīts "3 gadi", "5 gadi" vai, kā te izskanēja, "10 gadi", tad es saprastu. Bet, ja šeit ir runa, ka nepieņemams ir šis termiņš - viens gads, tad te var būt arī 15 dienas. (Starpsauciens no zāles: "Noņem!")

Sēdes vadītājs. Atsauc? Deputāti atsauc savu priekšlikumu. Tālāk! (Starpsaucieni: "Nenoņem! Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - izslēgt 7.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 9.pants. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 9.panta ceturtajā daļā vārdus "par starptautisko līgumu" ar vārdiem "sakarā ar Zaļo karti" un vārdus "likumdošanas akti" ar "likumi un citi normatīvie akti". Tātad ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 9.panta ceturtās daļas redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 10.pantu, un līdz ar to mainītos turpmākā pantu numerācija. 10.pants ir 4.ailē, un tā nosaukums ir "Apdrošināšanas līguma noslēgšana". Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 10.pantu un tā redakciju. Pants pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad turpmāk mainās pantu numerācija, un es, runājot par katru nākamo pantu, atļaušos to neatgādināt.

10.pants. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 10.panta "Apdrošināšanas līguma termiņš" pirmo daļu ar tekstu: "Apdrošināšanas līgums var tikt noslēgts arī uz vienu vai divām dienām." Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka šeit ir vairāki apsvērumi. Noslēgt līgumu, izsniegt polisi - tas viss ir arī naudas jautājums. Tas sadārdzinātu procesu.

Otrkārt, diezin vai būtu populāri šādi līgumi, ko var noslēgt uz vienu vai divām dienām... Es nezinu, vai tas ir domāts tā, ka uz trim vai četrām dienām arī būtu iespējams slēgt? Acīmredzot mēs varam spriest par šo priekšlikumu, ka tikai uz vienu vai divām dienām, nevis uz trim, četrām, piecām, sešām... Tātad acīmredzot šai redakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, neskatoties uz to, ka ir iesniegts šis priekšlikums, komisija uzskatīja, ka šāda līguma slēgšana sadārdzinātu procesu. Un, otrkārt, jo īsāks līguma slēgšanas termiņš, jo arī šie nosacījumi varētu būt neizdevīgāki, tādēļ ka proporcionāli, atbilstoši... mazāk par 15 dienām vai uz vienu mēnesi un tā tālāk... ka tad šī maksa varētu būt... droši vien būs lielāka.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Argumentācija šim priekšlikumam ir ļoti vienkārša. Ir tādi cilvēki, kam ir automašīna, bet kas šo automašīnu izmanto tikai kaut kādu noteiktu gada daļu, un dabiski, ka viņi šo vadītāja civiltiesisko atbildību apdrošinās tikai uz to gada daļu. Bet kas notiek tad, ja viņam ir jālieto šis transportlīdzeklis kādam atsevišķam braucienam arī kādā citā gada laikā (piemēram, kaut vai tādēļ, lai sakarā ar bērēm aizbrauktu uz laukiem vai, kā kāds vēlētājs rakstīja vēstulē, vienkārši aizbrauktu ar šo mašīnu uz tās tehnisko apskati februārī vai martā, kad viņš parasti nebrauc ar šo mašīnu)? Tad dabiskais risinājums būtu uz attiecīgo laiku apdrošināt šo automašīnu, lai veiktu šo vienu braucienu, un tas laiks būtu tiešām viena vai divas dienas, un šajā priekšlikumā tiešām ir domāts tā, kā ir uzrakstīts. Šeit trīs vai četras dienas nav domātas. Ja ir domāts ar šo mašīnu braukāt vairāk, tad tiešām varētu būt piemērots šis 15 dienu termiņš, bet es uzskatu, ka ir nepieciešams dot cilvēkam arī iespēju apdrošināt mašīnu uz mazāku laiku nekā šīs 15 dienas, tad, ja tiešām ir vajadzīgs tikai viens brauciens. Kāpēc cilvēku spiest apdrošināt mašīnu uz šīm 15 dienām? Es uzskatu, ka tas absolūti nav pamatoti, un tāpēc ir arī šāds priekšlikums, ka apdrošināšanas līgums var tikt noslēgts arī uz vienu vai divām dienām.

Es aicinu deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo deputāta Kārļa Čerāna ļoti loģisko priekšlikumu. Kaksīša kungs, mans viscienījamais kolēģis, runāja par loģiku un izteicās, ka nav loģikas attiecībā uz tām ģimenēm, kurās ir viena mašīna un trīs braucēji. Vai tad mašīna brauc? Brauc viens, otrs vai trešais... Un, ja šīs licences jeb autovadītāja tiesības būtu apdrošinātas par nelielu summu, tā summa varbūt sanāktu kopā... tāpat kā šie 50 vai 75 lati, ko tagad piedāvā par vecu žigulīti. Piemēram, par 12 latiem. Un, ja tas cilvēks - dēls vai meita, vai tēvs - brauc arvien labāk, netaisa pārkāpumus, viņam jāsamazina, lūk, šīs apdrošināšanas iemaksas jeb šīs prēmijas. Ja viņš brauc slikti, taisa avārijas vai brauc neuzmanīgi, vai kā citādi pārkāpj satiksmes noteikumus, tad viņam šī apdrošināšanas prēmija jeb šī iemaksa apdrošināšanas kompānijā būtu jāpalielina. Tas disciplinētu gan tēvu, gan dēlu, gan meitu. Šinī gadījumā, ja apdrošināta ir mašīna, kas pati nav spējīga nodarīt kaitējumu, šinī gadījumā iznāk, ka šo kaitējumu izdara mašīna, nevis vadītājs. Un kas atbildēs... uz ko attieksies šī labā braukšana? Arī uz to dēlu, kas iztaisīs avāriju, vai uz to meitu, kas šo mašīnu ietrieks otras mašīnas aizmugurē slidenā laikā? Neņems to vērā. Tā ka šeit ir loģika - pārcelt šo apdrošināšanu nevis uz automašīnu kā kaitējuma nodarītāju, bet tieši uz vadītāju, kurš brauc neuzmanīgi.

Savukārt cilvēki brauks neuzmanīgi, zinādami, ka mēs, tie, kas braucam, vai jūs, kas braucat labi, disciplinēti, gadiem braucat bez avārijām, - ka jūs katru gadu maksāsit šiem paviršajiem, neuzmanīgajiem, atklāti sakot, huligāniem, ceļu huligāniem, jūs zināt, ka tādi ir, un maksāsit par viņu nodarīto kaitējumu trešai personai. Tāpēc es aicinu arī šajā gadījumā, lai varētu apdrošināt pēc šā likuma, kas man nav pieņemams, tomēr vajadzētu ļaut noslēgt uz vienu vai divām dienām... Un, ja šeit loģiski saka, ka ārzemēs ir ļoti labi šie apdrošināšanas likumi izstrādāti... es gan nekur neredzu, ka būtu iespējams noslēgt šādu apdrošināšanas līgumu. Tātad - attiecībā uz mašīnu un uz vadītāju. Un šīs divas lietas būtu saistītas. Tātad apdrošināt mašīnu, tas būtu absurds, no mana viedokļa. Bet noteikti pareizi būtu apdrošināt vadītājam vismaz tiesības vadīt.

Tātad no ārzemēm mēs ņemam piemēru, bet mēs nevaram ņemt akli šos piemērus no ārzemēm. Mēs zinām, ka ārzemēs bagātākās, vienas no bagātākajām, ir apdrošināšanas kompānijas, naftas bizness un tā tālāk. Apdrošināšana - tā ir viena no bagātākajām nozarēm, viens no izdevīgākajiem un efektīvākajiem biznesiem. Man jums jāatgādina, ka ārzemēs... piemēram, ASV ir notikuši tiesas procesi, kuros ir iejaukts viens no vadošajiem ASV Izlūkošanas pārvaldes nodaļu vadītājiem Eimsa kungs, kas bija vadījis izlūkdienestu Krievijā, būdams pats Krievijas izlūkdienesta aģents.

Ja mēs ņemam piemēru no Eiropas savienības vai it īpaši no Briseles, tad jāsaka, ka arī šīs ārzemes mums nav nekāds īpašs piemērs, jo visi šaušalīgākie pedofili, izrādījās, dzīvo Briselē. Tāpēc ārzemes nevajag te piesaukt, nevajag "pelnīties" ârzemju priekšā, jo galu galā tā mūsu "pielīšana" vienai varai vai otrai varai, vai naudas varai ir kļuvusi nepieņemama jebkuram. Tāpēc es aicinu pievienoties un nobalsot par šo deputāta Čerāna priekšlikumu, jo, ja mēs skatāmies uz tuvām ārzemēm, tad jāņem vērā, ka tieši tāds apdrošināšanas līgums Igaunijā ir pieņemts. To var noslēgt, Kaksīša kungs, uz vienu dienu, uz trim dienām, uz nedēļu, uz 15 dienām un uz mēnesi. Un, ja tam cilvēkam tiešām ir ģimene un ja tā mašīna ir reti lietojama, tas nozīmē, ka viņi nevar nopirkt otru vai trešo mašīnu, tad būtu ļoti labi, ja viņi varētu aizbraukt tur, kur katram vajag, apdrošināt uz tik ilgu laiku, cik tas ir nepieciešams. Lūdzu atbalstīt deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Rudzītis - frakcija "Tautai un taisnībai".

M.Rudzītis (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamie deputāti! Šeit kolēģis Čerāns minēja, ka viņam ir pienākušas vēstules, kurās cilvēki raksta, ka viņiem ir tikai vienu vai divas dienas gadā jāizbrauc ar automobili.

Čerāna kungs, vai jūs kādreiz esat paņēmis Ceļu satiksmes drošības direkcijas atskaites par to, kuri ir potenciālie avāriju izraisītāji uz ielām un uz ceļiem? Diemžēl šī statistika liecina, ka šāds pensionārs, kurš ir savu zaporožecu, moskviču vai žigulīti noturējis gadu garāžā un pēc tam, kā mēs sakām, izbraucis sēnēs, ir lielāks satiksmes noteikumu pārkāpējs un avāriju izraisītājs...

Tālāk. Leopolds Ozoliņa kungs šeit stāstīja mums par pedofiliem un par visādām mafijām. Man diemžēl nav tas gods pazīt ārzemēs nevienu pedofilu, nedz arī kādu izlūkdienesta priekšnieku, bet es, ziniet, varu pateikt tā: šī vienas vai divu dienu apdrošināšana, ko kustība "Latvijai" grib ieviest, diemžēl... ja mēs paņemam šos statistikas datus par šiem cilvēkiem, kuri raksta par šo vienas vai divu dienu apdrošināšanu, tad redzam, ka tie ir zaporožeci, moskviči, žiguļi (1979./80.gads) un, kā mēs saucam, vecie, no Vācijas eksportētie lūžņi. Un neviens no šiem "autiņiem", atbraucis uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates punktu, pirmajā dienā neiziet tehnisko apskati, ir jābrauc turp atkārtoti. Un es neredzu loģiku šajā vienas vai divu dienu apdrošināšanā. Tā ka, godājamie deputāti, lūdzu jūs mazliet padomāt par šo apdrošināšanu uz vienu vai divām dienām. Es piekrītu, ka var būt 15 dienas, jā. Tam es piekristu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Mēs šeit nepārtraukti runājam par to situāciju, kāda ir mūsu laukstrādniekiem, jaunsaimniekiem, mašīnu īpašniekiem. Bet nav ņemta vērā vēl viena cilvēku kategorija. Iedomājieties situāciju: piezemējas lidmašīna, un atbrauc šeit ārzemju tūristi. Viņi iet lidostā uz punktiem, kur var iznomāt automašīnas, un varbūt viņiem tiešām ir vajadzīga viena vai divas dienas. Iedomājieties, Zīgerista kungs atbrauc, viņš grib aizbraukt ciemos pie Čerāna kunga, bet viņam tā mašīna ir vajadzīga vienu dienu. Viņš samaksā par mašīnas renti, viņš samaksā par benzīnu un vienlaicīgi arī par šo civiltiesisko apdrošināšanu. Protams, ja viņš izīrē to mašīnu uz vienu dienu, noteikumi ir daudz sliktāki nekā tad, ja 15 dienas, bet, kopsummā ņemot, protams, 15 reizes pa vienai dienai iznomāt vai apdrošināt ir daudz neizdevīgāk. Bet labāk samaksāt par vienu dienu dārgāk, nekā par 15 dienām, tā summa tomēr būs daudz lielāka. Tādēļ par šiem cilvēkiem ir aizmirsts. Un, ja mēs tomēr gribam integrēties Eiropas savienībā, tad, es domāju, mums šeit tūristu būs arvien vairāk un arī cilvēku, kas gribēs paņemt īslaicīgi mašīnu, būs arvien vairāk. Protams, es domāju, ka daudz labāks būtu priekšlikums, ka nevis viena vai divas dienas, bet no vienas līdz piecpadsmit dienām un vairāk... Tā ir apdrošinātāju darīšana, apdrošinātāju kompetence, kādu noteikt to taksi. Bet labāk tomēr atbalstīt, nevis noraidīt priekšlikumu, kurš iesaka papildināt, ka var noslēgt šo līgumu arī uz vienu vai divām dienām. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es tiešām neredzu motivāciju, kāpēc lai mēs ierobežotu cilvēka izvēli, ar kādu mašīnu viņš brauc, ja tā ir tehniskā kārtībā. Nosakot šo obligāto apdrošināšanu par civiltiesisko atbildību, mēs nevaram noteikt ierobežojumu termiņam, kurā cilvēks grib lietot automobili, un arī aicinu atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu. Kaut gan jāņem vērā, ka tiešām vienas dienas apdrošinājums, ņemot vērā apdrošināšanas sabiedrību izmaksas, izmaksas par polisēm, drukāšanu, būs proporcionāli dārgāks nekā ilgtermiņa apdrošinājums. Bet ierobežot cilvēka izvēli mums nav ne mazākā pamata un tiesību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Man būtisku komentāru nav. Katrs izteica savu viedokli. Ja nu vienīgi... Požarnova kungam varu teikt: ja tur būs apdrošināta mašīna... tas gan ir skaidrs - ja to paņems no kādas firmas, kura ar to nodarbojas, tā jau būs apdrošināta.

Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt 10.panta pirmo daļu ar tekstu, kas jums redzams tabulā.

Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 6, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija precizējusi šī panta trešo daļu, kuras redakcija ir ceturtajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 10.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts. Tālāk.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

11.pants. Deputāti Jurdžs un Grīgs ierosina 11.panta ceturtajā daļā skaitli "20" aizvietot ar skaitli "10". Tātad šeit ir runa par to, ka, izbeidzoties līgumam pirms termiņa, apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs" saņemt atpakaļ to iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši līdz termiņa beigām, atskaitot 20 procentus." Kolēģi iesaka - atskaitot 10 procentus. Tā kā šeit man nav motīva, kā... motivēt, teiksim, ar kādiem juridiskiem motīviem... Tas faktiski ir izšķirams balsojot. Protams, te ir runa par to, ka tad, ja ir 10 procenti, tas ir izdevīgāk apdrošinātājam. Tātad lūdzu izšķirties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu R.Jurdža un O.Grīga priekšlikumu - 11.panta ceturtajā daļā skaitli "20" aizstāt ar skaitli "10".

Lūdzu rezultātu. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par deputātu R.Jurdža un O.Grīga priekšlikumu - 11.panta ceturtajā daļā aizstāt skaitli "20" ar skaitli "10". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 5, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - izteikt šādi 11.panta sesto daļu: "Mantiniekiem, izbeidzoties transportlīdzekļa īpašnieka noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, tas noslēdzams no jauna." Komisija atbalsta, un šī redakcija ir ceturtajā ailē. Jo tiešām tā terminoloģija - vārds "pâratjaunojams" nav juridiska terminoloģija, jo šeit šis iepriekšējais līgums ir izbeidzies, tātad būtu noslēdzams no jauna.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Saeimas deputāti! Lūdzu, uzmanīgi izlasiet 11.pantu! Kopumā izlasiet! Un padomājiet. Pirmajiem trim punktiem nav nekādas loģiskas saistības vai konteksta ar to, kas tur ir rakstīts, ja mēs apdrošinām mašīnu, nevis vadīšanas tiesības. Un šeit ir rakstīts, ka apdrošināšanas līgums izbeidzas, pirmkārt, ja apdrošināšanas ņēmējs ilgstoši slimo. Nu tad mašīna var slimot... varbūt uz tehnisko apskati. Jā, trešais - apdrošināšanas ņēmēja ilgstoša prombūtne. Tātad tas viss attiecas tomēr uz vadītāju vai īpašnieku. Ja transportlīdzekli atsavinās, tad tas ir pats par sevi. Tātad ļoti lūdzu sekot šim likumam, jo tas ir pilns ar neloģismiem un absurdiem.

Es nesaku, ka vainīgs būtu Juridiskais birojs vai mans cienījamais kolēģis Kaksīša kungs. Vienkārši Latvijai šāda veida apdrošināšana ir pilnīgi jauna lieta. Bet, ja šajā jaunajā lietā apgrozās simtiem miljonu latu, tad atcerēsimies bankas "Baltija" likteni, kurai visi ticēja un pārliecināti skrēja šo naudu atdot bankai "Baltija". Kādi ofisi, kādi uzraksti, kādas reklāmas, kādas meitenes! Esiet ļoti uzmanīgi! Šie ir veidi, kā ievilināt mūs atkal lamatās. Kas būs vainīgs pēc tam, kad šī milzīgā nauda būs savākta un "aizlāpīts" viens vai otrs budžeta "caurums"? (Starpsauciens: "Jâ, var, var!") Kas būs pēc tam? Vai kāds ir sodīts? Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Ozoliņa kungs, gribētu paskaidrot tomēr, ka apdrošināšanas līgumu objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts, teiksim, automašīna, arī traktors vai kombains. Subjekts ir civiltiesiskā atbildība, bet līguma slēdzējs ir persona. Un šeit nav nekādu pretrunu. Šeit viss ir kārtībā. Te, manuprāt, pantā viss ir kārtībā. Mums nevajadzētu iebilst, jo tik un tā bez personas starpniecības šie līgumi nav slēdzami. Automobilis pats to nevar izdarīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis Paldies. Man komentāru nav, jo debates nebija par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 11.panta sesto daļu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 2, atturas - 12. Sestā daļa ir pieņemta.

J.Kaksītis. 12.pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt trešās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Tas attiecas uz trešās daļas otro teikumu, ka saistības, kuru izpildei likvidējamajai apdrošināšanas sabiedrībai nepietiek līdzekļu, pārņem Satiksmes birojs, tātad valsts institūcija. Satiksmes biroja jēdziens dots 42.pantā, bet šī saistību izpilde tiek nodrošināta no attiecīgā fonda, kura jēdziens un darbības nosacījumi noteikti 45.pantā. Es lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 12.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.pants. 14.pantā runāts par apdrošināšanas prēmijām un to apmēriem. Juridiskā komisija ir izteikusi priekšlikumu - pantu precizēt un pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, norādot, ka apdrošināšanas prēmijas ir atkarīgas, kā jau šeit tekstā ir norādīts, no transportlīdzekļa veida, no piederības fiziskajām vai juridiskajām personām, no tā, kā tiek izmantoti šie transportlīdzekļi, vai tie tiek izmantoti komercpārvadājumos. Lūdzu atbalstīt 14.pantu 4.ailē minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 14.panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. (Starpsaucieni no zāles: "Ir, ir! Nav, nav!")

Ja ir iebildumi, ja vēlaties runāt debatēs, tad lūdzu tomēr pieteikties savlaicīgi. Es neredzu iebildumus zālē... Deputātiem iebildumu pret 14.panta pirmās daļas Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju... Ir! Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tātad šeit ir runāts par summām. Es atvainojos... (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso par summām!")

Sēdes vadītājs. Jurdža kungs, jums ir iebildumi vai nav?

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Parasti strādā atbilstoši otrā lasījuma pantu numerācijai. Vai ne? Es runāju par otrā lasījuma 14.panta pirmo daļu.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es jau teicu... Jūs piekritāt likumprojekta papildināšanai ar vienu jaunu pantu. Un es teicu, ka turpmāk mainīsies pantu numerācija, tāpēc es atļāvos pie katra panta to neatgādināt. Taču, ja izrādās, ka kāds to nepamana, tad es tagad teikšu gan šo numerāciju, gan to, kura ir bijusi pēc iepriekšējā balsojuma. Tāda ir tā situācija.

Tātad 14.pantā ir runa par apdrošināšanas prēmijām un to apmēriem, nevis par vidējām pamatprēmijām.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem iebildumu pret 14.panta pirmās daļas redakciju (pēc jaunās numerācijas, pēc trešā lasījuma numerācijas) nav. Pieņemts. (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par 14. panta pirmās daļas redakciju Juridiskās komisijas piedāvātajā variantā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 14. pants vecajā redakcijā, 15. pants - sakarā ar šodienas balsojumu. Tātad runa ir par vidējām pamatprēmijām. Par šo pantu un attiecīgajām panta daļām ir vairāki priekšlikumi, un es tikai gribētu, lai kolēģi deputāti apzinās sekojošo: šie būs ļoti atbildīgi balsojumi!

Vidējās pamatprēmijas ir tieši saistītas ar vienu citu pantu, tas ir, ar 18. pantu šajā likumprojektā - "Apdrošinātāja atbildības limiti". Tātad pamatprēmijas ir maksājums par apdrošināšanu, apdrošinātāja limiti ir minimālais apdrošināšanas izmaksāšanas apmērs. Šīs summas, kādas tās tiks iebalsotas 17. un 18. pantā, faktiski ir izšķirošās, runājot tālāk par likumprojektu, jo no summām, kādas mēs iebalsosim 17. pantā, zināmā mērā būs atkarīgs, kādas tās būs arī 18. pantā, tādēļ es tiešām aicinu ļoti nopietni izturēties pret šiem balsojumiem. (Starpsauciens no zāles: "Balsot atsevišķi par šiem priekšlikumiem!")

Tātad vispirms 14. panta pirmajā daļā ir deputāta Kostandas priekšlikums - 50 latus gadā aizstāt ar 20 latiem. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - 50 latus aizstāt ar 24 latiem, deputāta Čerāna - 50 latus aizstāt ar 40 un deputāta Ozoliņa - 50 latus aizstāt ar 12 latiem. Es domāju, ka šo priekšlikumu balsojums būtu izdarāms, ja iesniedzēji to prasīs... Juridiskā komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus, tātad šis balsojums būtu izdarāms šādā secībā: deputāta Ozoliņa, deputāta Kostandas, deputāta Grīga un deputāta Čerāna priekšlikums... Tādā secībā.

Sēdes vadītājs. Jums ir pilnīga taisnība, bet vispirms būs debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Paldies Kaksīša kungam par šo nosaukto kārtību, jo arī es uzskatu, ka viņi ir balsojami tieši šādā kārtībā, un es aicinu deputātus atbalstīt balsojumos gan savu priekšlikumu, ja līdz tam nonāks... Es domāju, ka pirms tam noteikti būtu balsojams arī deputāta Kostandas priekšlikums, jo ir skaidrs, ka šobrīd šī paredzētā vidējā pamatprēmija par vieglās automašīnas apdrošināšanu - 50 lati - ir nesamērīgi liela, un ir zināms, ka apdrošināšanas sabiedrības izmaksās šajās atlīdzībās tikai nelielu daļu no tām summām, ko viņas saņems prēmijās. Ir šādi dati, un ir arī zināma mūsu kaimiņvalsts Igaunijas pieredze, ka šīs prēmijas nebūt nav tik lielas, kā mēs šeit gribam likumā ietvert.

Un tāpēc es aicinu balsot. Lūdzu balsojumu, vispirms gan par Kostandas kunga priekšlikumu, un, ja tas netiks atbalstīts, tad arī par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es jūs aicinu atbalstīt jebkuru no šiem priekšlikumiem, jo viņi ir loģiski. Diemžēl es varu pateikt to, ka komisijā nevaldīja loģiskais saprāts, jo arī iepriekšējā balsojumā bija redzams, cik reižu šis likums tika apturēts, un diemžēl šis likums nav tāds likums, kas patiešām būtu priekš autovadītājiem, kas būtu domāts priekš cilvēkiem, šis likums drīzāk ir radīts tikai lielo kompāniju interesēs, nevis mūsu tautas interesēs. Un tādēļ es aicinu visus ļoti nopietni skatīties katru punktu. Es aicinu neaplaupīt tautu, (Starpsauciens: "Diez vai?") jo šinī gadījumā pretī saņemtais pakalpojumu daudzums būs daudz minimālāks. Un man patiesi ir žēl, ka šinī gadījumā gan "Latvijas ceļš", gan Demokrātiskā partija Saimnieks ir nostājušies lielo apdrošinātājfirmu pusē, nevis tautas pusē. Un es vēlreiz uzsveru, ka šis likums tādā formā nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Lujāna kungs, protams, vienmēr ir tautas pusē, un par to nav nekādu šaubu.

Es šeit gribētu vērst uzmanību uz to, ko vienā no iepriekšējām debašu reizēm teica deputāts Ozoliņa kungs par šo kompāniju sabrukšanu. Tātad civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijām vairāk vai mazāk ir jānosedz tas zaudējumu apjoms finansiālajā izteiksmē, kas valstī vidēji gada laikā tiek noteikts, ņemot vērā arī tās apdrošināšanas summas, kuras mēs noteiksim 18. pantā, paredzot 12 latus vai 20 latus. Nosakot šādas prēmiju iemaksas, patiesībā mēs šīs apdrošināšanas kompānijas... ne tik daudz kompānijas, bet pašu ideju par civiltiesiskās atbildības apdrošinājumu lemjam sakāvei, jau pieņemot šo likumu. Mums ir jāstrādā ar reāliem skaitļiem un jāizbeidz šīs Grīziņkalna garā teiktās demagoģiskās runas par tautas aizstāvību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, Leiškalna kungs, ka jūs ievadījāt sarunu par skaitļiem. Un tagad pienācis laiks skaitļiem. Ceļu satiksmes biroja atskaite par ceļu satiksmes negadījumiem ir šāda: tātad 1993. gadā - 3387, 1994. - 3810, 1995. - 3987, 1996. - ir mazāk... Tātad vidēji, ja mēs noapaļojam skaitļus, ir 4 tūkstoši autoavāriju gadā. Maksā tikai pusei, jo viens ir vainīgs, bet vainīgajam neviens nesegs to apdrošinājumu. Tātad, rupji ņemot, ir 2000 autoavāriju. Tātad 2000 autoavāriju. Kādu summu mēs gribam iedot? Ja iedosim 10 000 uz katru autoavāriju, tad tas ir vairāk, nekā minēts 18. pantā. Tie ir 20 miljoni. Ja mēs paņemam ministra Krištopana atskaiti par Latvijā reģistrētajiem automobiļiem un sareizinām ar tiem skaitļiem, kas bija otrajā lasījumā, tad tur, neskaitot traktorus, jo par traktoriem un pārējiem viņš nav atbildējis, sanāk jau 25 miljoni... Saprotat? Tātad, ja mēs maksājam maksimāli, tad tā izmaksu summa būs ne vairāk kā 10 miljonu. Un mēs, automātiski viņiem iedodot... pat parēķinot mūsu likumu ar parasto, mazo kalkulatoru vai pat galvā, var saskaitīt, ka mēs ar šīm summām iedodam jau 25. Tātad mēs mierīgi varam divreiz samazināt šīs summas, šīs apdrošināšanas prēmijas.

Un mūsu priekšlikumos loģika ir sekojoša: gadā ir 12 mēneši, un mēs piedāvājam... viens variants, ka ir 24 lati gadā, tātad 12 reiz divi, un vēl otrs variants - 12 reiz viens, kas ir 12 latu gadā. Tā ka balsojiet par mūsu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Nupat Jurdža kungs, manuprāt, ļoti pamatoti paskaidroja, cik lielas būs šīs kopējās summas, kādas tiks ievāktas no autoīpašniekiem, un kādas varētu būt izmaksas par autokatastrofas rezultātā cietušajām mašīnām. Un tātad šeit bija labs un skaidrs pamatojums tam, ka vismaz mēs šīs iemaksas varam samazināt uz pusi. Ar skaitļiem. Cienījamie kolēģi! Ticēsim skaitļiem!

Man ir arī citāds priekšlikums. Ja mēs domājam par to, ka kāds nabaga moskvičs vai žigulītis uzbrauks tā saucamajam biezajam virsū un ka viņš tad nespēs norēķināties par šo izdarīto kaitējumu, tad kāpēc mēs negribam šīs civiltiesiskās apdrošināšanas likmes iemaksas noteikt diferencēti? Kuram tā mašīna ir dārgāka - tas arī maksā vairāk, ja jau tā. Jo, galu galā, padomāsim par lauciniekiem, par cilvēkiem... Es šeit nerunāju par tiem, kuri dzīvo pilsētās, jo pilsētās tā problēma varbūt nav tik aktuāla, bet uz laukiem tas ir aktuāli. Līdz pat tam, ka cilvēks nespēj nokļūt uz skolu, vecāki nevar nogādāt bērnu uz skolu; līdz pat tam, ka, ja cilvēks saslimst, tad viņam bieži vien nav iespējams saņemt medicīnisko palīdzību. Jūs ļoti labi zināt, kā ir laukos, cik operatīvi var atbraukt ātrā medicīniskā palīdzība. Viņi arī to nevar izdarīt, jo bieži vien šis autotransports viņiem ir tik nolietojies, ka viņi nespēj tikt līdz šīm lauku mājām. Viņiem ļoti vienkārši mūsu budžetā iedalīto līdzekļu trūkuma dēļ nav ko šajā mašīnā ieliet, viņiem nav šī benzīna. Un viņiem tagad, ja mēs uzliekam vēl šo civiltiesisko apdrošināšanu... tā būs jāmaksā arī visām šīm iestādēm, visām medicīnas mašīnām un visām pārējām. Tā rezultātā mēs izolējam lauku cilvēkus no dzīves. Jo tad tiešām iznāk tā, ka beidzot cilvēkam ir jādomā par to, vai viņš var dzīvot laukos un būt nodrošināts ar visu to, ar ko ir nodrošināts pilsētnieks. Jo, lai kā tur arī būtu, akūtos, teiksim, saslimšanas gadījumos pie pilsētnieka tā vai citādi tomēr šis mediķis ieradīsies. Bet vai viņš ieradīsies pie manis laukos, kur nekursē maršruta autobusi, kur nav absolūti nekāda transporta? Ar ko man nokļūt līdz medicīniskajam punktam vai skolai un tā tālāk un tā joprojām?

Tāpēc es domāju, ka tas ir labākais variants, ja jau tiešām mums tik ļoti nepieciešams iekļūt Eiropā un saņemt šīs zaļās kartes, par ko gan arī es šaubos, vai daudziem cilvēkiem šīs zaļās kartes ir nepieciešamas Latvijā. Vai tāds pētījums par to ir veikts? Manuprāt, tāds nav veikts.

Kāpēc ir vajadzīgs tieši obligātais apdrošinājums nevis brīvprātīgais? Vai šāds pētījums ir veikts? Nu nav nekas veikts, taču mēs šodien gribam uzlikt šo ārprātīgi, es uzskatu - ārprātīgi augsto cenu šiem cilvēkiem par to, ka viņiem ir viena, divas vai vairāk mašīnas, lai viņu ģimenes locekļi tiešām varētu tikt pēc dzīvei nepieciešamām lietām. Tādēļ es uzskatu, ka mums tiešām šeit ir jāatbalsta šīs mazākās summas un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atbalstīt 50 latu. Paldies.

Es ceru, ka jūs balsosit par mazākām summām.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Varbūt jūs atceraties, ka 81.panta kārtībā bija izdoti Ministru kabineta noteikumi. Tur šīs apdrošināšanas prēmijas par mašīnu bija paredzētas 100 latu gadā. Tagad likumprojektā šīs prēmijas tika pazeminātas tieši uz pusi. Vai jums neliekas aizdomīgi, ka var tik mierīgi pazemināt, neskatoties uz to, ka izmaksas netika mainītas? Tātad šis skaitlis ir bijis mākslīgi uzpūsts. Absolūti nekādiem aprēķiniem tas nav pakļāvies. Pretējā gadījumā vairs neviena apdrošināšanas sabiedrība nepiedalītos tālākajā šā jautājuma izskatīšanā, bet tur, Juridiskajā komisijā, šo apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji sēdēja un ļoti uzmanīgi sekoja, neskatoties uz to, ka no 100 latiem apdrošināšanu prēmiju apmērs tika samazināts uz pusi - līdz 50 latiem. Un tad, kad tika izvirzīts jautājums par to, ka apdrošināšanas prēmiju jeb iemaksu summa jāsamazina vēl vairāk, lai būtu kā Igaunijā, kad es aprunājos ar Satiksmes biroja pārstāvjiem, viņi neprata nekādu normālu argumentu teikt pretī, kas pierādītu, ka šāda summas samazināšana nav iespējama. Viņi runāja par to, ka Igaunijā kaut ko neizmaksā, ka tur ir Igaunijas... aizrunājās pat tik tālu, ka Igaunijas apdrošināšanas sabiedrības iegūstot citās nozarēs papildu peļņu, tāpēc viņi varot tik lētu apdrošināšanu organizēt. Vārdu sakot, nevienas normālas atbildes tur nebija. Es uzsveru to, ka, ja reiz uz pusi varēja samazināt, bet pēc tam nav nopietna argumenta "pret", tātad nav bijis nekādu aprēķinu. Jurdža kungs, kā mēs dzirdējām, deva ļoti skaidru situācijas aprakstījumu skaitļos. Un tas nenozīmēja, ka viņš skaitļoja ar datoru, viņš pateica tikai aptuveni. Cik mēs zinām, aptuveni pārbaudīt aplamības ir vispareizākā metode, jo, rēķinot sīkumos, ar skaitļiem var sataisīt tādu mudžekli, ka neviens nesapratīs, bet aptuvenais aprēķins šīs kļūdas izlabos.

Tāpēc es uzsveru, ka reālais pamatprēmijas apmērs varētu būt tiešām no 20 līdz 24 latiem gadā. Un es gribu uzsvērt vēl to, ka viens no saprātīgākajiem Satiksmes biroja pārstāvjiem bija tā priekšsēdētājs Lūsiņa kungs, bet, kā jūs zināt, Lūsiņa kungs ir atbrīvots, un man ir lielas bažas, ka viņa atbrīvošanas cēlonis ir kaut kāds spiediens tieši no apdrošināšanas sabiedrību puses. No to lobiju puses, kuri grib šeit gūt nepamatotu peļņu. Un būtībā, ja nopietni ņemam, tad tā ir savdabīga sociālā stāvokļa graušana valstī, kas var nest bīstamas sekas.

Lūdzu, izšķirot šos jautājumus un balsojot par šiem skaitļiem, ņemt to visu vērā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es lūgtu balsojumu sakārtot loģiskā secībā - vispirms balsot par priekšlikumu, kur šī summa no "50" samazināta uz "40", pēc tam - uz "24", "20" un "12". Attiecīgajā secībā. Vai otrādi, sākot no "12". Lūk, pirmkārt!

Otrkārt, patiešām likumprojektā ir diezgan daudz nepilnību. Mēs jau dažas novērsām, bet skaidrs ir viens, vismaz man, ka likumprojekts izveidots tā, lai tas būtu izdevīgs šīm apdrošināšanas kompānijām, kurām tas tiks uzticēts, bet būs par sliktu tiem, kuri apdrošinās, nemaz nerunājot par tām iestādēm, kuras saņem finansējumu no budžeta. Es domāju, ka vispār šo transporta apdrošināšanu nevajadzēja attiecināt uz šīm iestādēm. Nevajadzēja uzlikt šīm iestādēm, jo savādāk mēs lielu naudu šīm kompānijām dosim no budžeta. Es domāju, ka jebkura šī iestāde, ja transportlīdzekļa vadītājs izdarīs pārkāpumu, būs spējīga samaksāt šo skādi par kāda cita transportlīdzekļa bojāšanu. Tā ka šeit daudz kas patiešām vēl nav pilnīgs, bet visādā ziņā es jūs aicinu balsot šādā secībā - sākot no "12" līdz "40". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka šis jautājums likumprojekta izskatīšanā... šis pants ir ļoti atbildīgs, bet es tikai nedaudz gribu oponēt dažiem kolēģiem, kas šeit runāja par skaitļiem. Jurdža kungs, man ir zināms skaitlis, ka vairāk par 14 000 1995.gadā Latvijā ir notikuši satiksmes negadījumi. Vairāk par 14 000! Pie tam ar materiālajiem zaudējumiem, kas ir lielāki par 10 tūkstošiem. Tā ir viena lieta.

Taču mums jebkurā brīdī ir jāapzinās, ka neviens skaitlis, kuru mēs saņemam no attiecīgajām institūcijām, neatspoguļo faktiskos apstākļus. Jau šobrīd, kad vēl nepastāv šī apdrošināšana, daudzi neuzskata par vajadzīgu kaut kur griezties, jo tas viņiem ir neizdevīgi. Bieži vien šādos gadījumos vienojas savstarpēji. Vienojas par šo summu, un šī summa nav uzskaitīta.

Es gribu teikt vēl par nākošo. Ja mēs nepamatoti daudz samazināsim šīs prēmijas, tad cietīs valsts budžets. Valsts budžetam būs jāsamaksā tas, ko nevarēs "pârklāt" ar limitiem. Tas būs pirmais.

Otrs. Tad būs tāda situācija, uz kuru pamatoti... es saprotu, ka pamatoti norādīja Ozoliņa kungs, - tad bankrotēs šīs kompānijas. Es nevaru ar pilnu atbildības sajūtu pateikt, ka visi tie skaitļi, teiksim, kuri ir manā rīcībā un kurus iesniegušas valsts institūcijas, ka viņi pilnīgi, simtprocentīgi atbilst aprēķiniem. Ir iespējams, kā jebkurā gadījumā, ka šie tarifi ir ar zināmu rezervi, un ar to ir jārēķinās, taču šie cipari, ko mūsu komisijā iesniedza Satiksmes birojs, Satiksmes ministrija, liecina par sekojošo - to, ka bez mīnusiem var strādāt tikai tajā gadījumā, ja tiek pieņemts šis pants par vidējām pamatprēmijām un arī par apdrošināšanas atbildības limitiem tādā skaitļu izteiksmē, kādu ierosina Juridiskā komisija. Taču tas ir jūsu kompetences jautājums. Lūdzu izlemt ar balsojumu šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsošanas secību mums nosaka Kārtības ruļļa 101.pants, proti, ka vispirms ir balsojami tie priekšlikumi, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, bet pēc tam ir balsojami tie priekšlikumi, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Līdz ar to pirmais ir balsojams deputāta Ozoliņa priekšlikums. Otrais ir balsojams deputāta Kostandas priekšlikums. Trešais ir balsojams deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums un ceturtais ir balsojams deputāta Čerāna priekšlikums. Iebildumu pret šo balsošanas procedūru nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu - 14.panta pirmajā daļā skaitli "50" aizstāt ar skaitli "12". Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 22. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais ir deputāta Kostandas priekšlikums - skaitli "50" aizstāt ar skaitli "20". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 17, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts. (Aplausi.)

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Šajā pašā panta daļā Juridiskā komisija ierosina aizstāt skaitli "1,8" ar skaitli "2", tas ir tajos gadījumos, ja transportlīdzekli izmanto komercpārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu?

Deputāts Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Pēc šā balsojuma es gribu ierosināt šā likuma izskatīšanu neturpināt, jo ar šiem nobalsotajiem skaitļiem mēs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu valstī nevaram nodrošināt. Tad nav vērts, ka mēs šeit strīdamies tālāk par tiem dažiem pantiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienījamais Leiškalna kungs! Jūsu priekšlikums nav izskatāms, jo tādam priekšlikumam ir jābūt rakstiski, ar 20 deputātu parakstiem.

Deputāts Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu kategoriski brīdināt visus deputātus: ja Leiškalna kungs kārtējo reizi iztaisīs šo provokāciju, viņš "spēlē" uz to, ka maijā sāks strādāt Ministru kabineta noteiktā civiltiesiskā apdrošināšana. Ja likums netiks pieņemts, viņa darbosies. Un, atvainojiet, Leiškalna kungs, jūs šinī gadījumā rupji uzstājaties pret sabiedrību. Un nevajag arī Saeimu uzskatīt par muļķi, jo "Latvijas ceļš" par tādiem uzskata pārējos kolēģus. Un arī no vairākuma pārstāvjiem.

Un vēl. Man izbrīnu rada, ka cienījamais Kaksīša kungs, komisijas priekšsēdētājs, nodarbojas šeit ar demagoģiju, paziņodams, ka šīs firmas bankrotēs. Piedodiet, šīs ir privātstruktūras, un neviens likums nevarēs tās piespiest uzņemties šo apdrošināšanu. Būs cita lieta - vienkārši neviena firma neuzņemsies to, un Kaksīša kungs un kompānija varēs pati apdrošināt... vai Šķēles kungs... izveidot valsts firmu, un tiešām tad būs jāatbild. Tās kompānijas redzēs, ka tām šeit nav kārotās milzu peļņas un tādēļ tās to neapdrošinās. Tādēļ es lūdzu, lai komisijas priekšsēdētājs, kas pārstāv komisiju, nenodarbojas ar meliem.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, es aicinu nenovirzīties no apspriežamā temata. Mēs pašlaik apspriežam Juridiskās komisijas priekšlikumu - panta pirmajā daļā skaitli "1,8" aizstāt ar skaitli "2".

Otrām kārtām, aicinu izvēlēties izteicienus, ar kādiem jūs raksturojat savus kolēģus.

Vai debatēs par šo priekšlikumu vēl kāds vēlas runāt? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Man ir grūti runāt un komentēt tos izteikumus, kurus es nupat dzirdēju no Lujāna kunga. Es nedomāju, ka tās bija debates pēc būtības, bet, ja nu tās par tādām var uzskatīt, tad lūdzu balsot par šo priekšlikumu - par Juridiskās komisijas priekšlikumu aizstāt skaitli "1,8" ar skaitli "2 ".

Bet, Lujāna kungs, ja jūs lietojat šos jums raksturīgos vārdus, tad pacentieties kādreiz komentēt arī to, kā jūs izskaidrojat, kas tad stāsies spēkā, ja šis zaudēs... Jā, tad jums ir jāpaskatās, ka šie 6 mēneši beidzas un tie noteikumi zaudē savu spēku. Un iepriekšējie noteikumi nevar vairs atjaunoties, jo tie jau ir zaudējuši savu spēku. Nevajag nodarboties ar to, ko jūs piedēvējāt citiem. Bet lai nu tas paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - 15.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmajā daļā skaitli "1,8" aizstāt ar skaitli "2". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to 15. panta redakcija ar to Kostandas kunga priekšlikumu, ko mēs iebalsojām, ir pieņemta. Tālāk,lūdzu!

J.Kaksītis. Par panta otro daļu ir vairāki priekšlikumi. Deputāta Kostandas priekšlikums par vidējām pamatprēmijām kravas automobiļiem - aizstāt 70 latus ar 50 latiem gadā.

Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - aizstāt 70 latus ar 36 latiem gadā.

Deputāta Ozoliņa priekšlikums - 70 latus gadā aizstāt ar 24 latiem gadā.

Faktiski tas, ko es teicu, uzstājoties komisijas vārdā par panta iepriekšējo daļu, attiecas arī uz šo un nākamajām. Juridiskās komisijas atbalstītie skaitļi ir sabalansēti, lai šis pants un arī pants par apdrošinātāju atbildības limitiem būtu savstarpēji saistīti, lai nodrošinātu šā likuma reālo darbību. Šie aprēķini ir izdarīti, pamatojoties gan uz Satiksmes ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām, gan arī uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņām par transportlīdzekļu skaitu Latvijā, par transportlīdzekļu veidiem Latvijā, par ceļu satiksmes negadījumiem, mīnus pieļaujamais domātais to transportlīdzekļu skaits, kas varētu netikt apdrošināti, un tā tas noteikti arī būs. Tātad es esmu izteicis Juridiskās komisijas viedokli. Komisija nav šos priekšlikumus atbalstījusi, un komisijas vārdā aicinu noraidīt tos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Katrs pants ir pret mūsu tautsaimniecību. Iepriekšējais, par ko mēs nobalsojām, par šo koeficientu, - tas palielina šīs prēmijas, tātad palielina iemaksas. Uz ko tad tas atstās iespaidu? Uz to mazo uzņēmēju, kas ar savu mašīnu veic komercpārvadājumus. Vai nu viņam ir kāda mazāka kravas mašīnīte, vai vieglā mašīna, kas ir pārbūvēta par kravas mašīnu, kā tas ir vairumā mazo uzņēmumu.. Ne velti nav pārreģistrējušies Latvijā 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Un arī šajā pantā par šīm prēmijām jeb iemaksām, par ko mēs tagad balsosim (padomājiet, kā tās ir nosauktas - prēmijas), - arī šajā pantā ir juridisks "knifs". Kas tad saņems tās prēmijas un kas tās dos? Mēs dosim šīs prēmijas privātām apdrošināšanas kompānijām. Lūk, šīs būs tās prēmijas! Padomājiet paši, cik avāriju mēs esam izraisījuši, cik gadus mēs esam braukuši bez avārijām, un cik daudz ir arī mūsu mašīnas dauzītas un kādi ir bijuši šie tiesas procesi. Dabīgi, ka pagaidām, autovadītājiem savstarpēji vienojoties, ja abi uzskata sevi par vainīgiem, to jautājumu droši vien nokārtos. Nu ļoti labi, nesaņem naudu birokrāti, nesaņem naudu privātās kompānijas.

Šinī gadījumā, ja mēs nobalsosim par lielākām iemaksām apdrošināšanas kompānijām, privātām apdrošināšanas kompānijām, tajā skaitā no valsts, no budžeta uzņēmumiem, tā būs budžeta naudas "pârpumpēšana" privātām kompānijām. Padomājiet vēl. Es jau teicu: cik avāriju jūs, katrs no simts deputātiem, esat izraisījuši?

Un nākamais. Tas viss ir trieciens mazajam un vidējam uzņēmējam, mazajam un vidējam pārstrādātājam, preču, pārtikas produktu ražotājam - un tā tālāk. Tas ir trieciens, tiešs "sitiens zem jostasvietas".

Nākamais. Mēs nepārtraukti sakarā ar to... trieciens ir arī dīzeļdegvielas cenas augšana, akcīzes nodokļa nepārtrauktā pieaugšana. Tas viss saistās ar mazo un vidējo uzņēmumu izputēšanu, lai gan mēs katrs esam savā programmā apņēmušies atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Lielie tāpat pastāv, taču lielajiem diemžēl vajag rīt un rīt, un aprīt visu, gan zemnieku, gan mazo zāļu ražotāju, gan ādas pārstrādātāju - nerunājot par to, ka vispār ir "nogremdēta" mūsu iespēja kaut ko vēl ražot, jo mēs ievedam pat tačku un lāpstu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Padomājiet, kam par labu nāk šīs lielās iemaksas kompānijām.

Un remontu izmaksas aug, rezerves daļu izmaksas aug. Vai ir kāds uzņēmējs, kas vispār uzdrošinās šodien cīkstēties ar tiem lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, kas saņem gaļu no Indijas un Anglijas? Es domāju, ka šis sitiens būs beidzamais, neizturamais. Jo es kā ārsts varu pateikt, ka ir šoka terapija. Ir šoks, un ir šoka terapija. Šoks ir uztaisīts, bet šīs terapijas nav. Tāpēc, lūdzu, ieskatieties šajos skaitļos un balsojiet par minimālajām... (Starpsauciens: "Par daļām vajag balsot!") pa daļām noteikti, pa daļām noteikti, bet... arī par minimālajām... tā saucamajām minimālajām prēmijām.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Es lūgtu precizēt, ko nozīmē - pa daļām. Šeit ir trīs priekšlikumi, tāpat kā iepriekšējā daļā, un mēs balsosim par katru no šiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: "Pareizi!") Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Paldies. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad balsošanas secība: vispirms balsosim par deputāta Ozoliņa priekšlikumu, pēc tam - par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu, un pēc tam - par deputāta Kostandas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa ppriekšlikumu - 14. panta (pēc vecās numerācijas) otrajā daļā skaitli "70" aizstāt ar skaitli "24". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 20, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - šajā pašā panta daļā skaitli "70" aizstāt ar skaitli "36". Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Priekšlikumi par 14. panta (tagadējā 15. panta) trešo daļu. Deputāti Jurdžs un Grīgs ir iesnieguši priekšlikumu - vidējo pamatprēmiju apmēru autobusiem samazināt no 75 latiem uz 36 latiem, deputāts Ozoliņš - no 75 latiem uz 24 latiem. Komisija šos priekšlikumus ir noraidījusi. Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par šiem priekšlikumiem? (Starpsaucieni: "Jâbalso! Balsot!") Debatēs neviens runāt nevēlas, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par priekšlikumu - 14. panta (pēc vecās numerācijas) trešajā daļā skaitli "75" aizvietot ar skaitli "24". Tas ir deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - šajā pašā panta daļā skaitli "75" aizvietot ar skaitli "36". Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

J.Kaksītis. 14. panta ceturtā daļa. Deputāts Kostanda ierosina vidējo pamatprēmiju apmēru motocikliem, motorolleriem un uz to bāzes būvētiem transportlīdzekļiem samazināt no 15 latiem uz 8 latiem, deputāti Jurdžs un Grīgs - no 15 latiem uz 9 latiem, un deputāts Ozoliņš - no 15 latiem uz 6 latiem. Juridiskā komisija šos priekšlikumus noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas secība ir šāda: pirmais balsojums būs par deputāta Ozoliņa priekšlikumu, pēc tam - par deputāta Kostandas priekšlikumu, un pēc tam - par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu.

Tātad aicinu deputātus balsot par priekšlikumu - 14. panta (pēc vecās numerācijas) ceturtajā daļā skaitli "15" aizstāt ar skaitli "6". Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 23, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - šajā pašā panta daļā skaitli "15" aizstāt ar skaitli "8". Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - šajā pašā panta daļā skaitli "15" aizstāt ar skaitli "9". Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Šā paša panta piektā daļa. Vidējās pamatprēmijas apmērs traktoriem un pašgājējiem. Ir deputāta Kostandas priekšlikums - 20 latus aizstāt ar 10 latiem, deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - 20 latus aizstāt ar 12 latiem, deputāta Čerāna priekšlikums - 20 latus aizstāt ar 15 latiem, un deputāta Ozoliņa priekšlikums - 20 latus aizstāt ar 9 latiem.

Juridiskā komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi. Lūdzu Saeimu izteikt savu attieksmi.

Sēdes vadītājs. Vai varam balsot par šiem priekšlikumiem? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu - šā panta piektajā daļā skaitli "20" aizstāt ar skaitli "9". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - skaitli "20" aizstāt ar skaitli "10". Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Panta sestā daļa. Vidējās pamatprēmijas apmērs tramvajiem un trolejbusiem - 165 lati gadā. Deputāts Kostanda lūdz aizstāt to ar 80 latiem gadā, deputāti Jurdžs un Grīgs - ar 72 latiem gadā, deputāts Lujāns - ar 75 latiem gadā un deputāts Ozoliņš - ar 36 latiem gadā. Juridiskā komisija šos priekšlikumus ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlaties runāt? Debates tādā gadījumā pēc pārtraukuma, jo līdz pārtraukumam ir četras minūtes un ir divi paziņojumi. Tādā gadījumā, Kaksīša kungs, pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Paziņojums par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi, es aicinu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas uz Juridiskās komisijas sēdi 426.istabā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otrs paziņojums. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Arī šis būs paziņojums par komisijas sēdi.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz tūlīt sapulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 55 deputāti. Turpinām izskatīt 14.panta sesto daļu, priekšlikumus par šo daļu. Debatēs ir pieteicies Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es gari runāt negribu, jo es domāju, ka mēs visi esam sapratuši šā likuma būtību, un es gribu vienīgi norādīt to, ka es arī sāku savulaik interesēties, kādēļ ir 165 lati. Pēc būtības kā motivāciju apdrošinātāji man minēja to faktu, ka 1995.gadā jau notikusi šī apdrošināšana Rīgā un ka 1995.gadā apdrošinātāji esot cietuši zaudējumus, un tagad aptuvenā summa, kā apdrošinātāji aprēķinājuši, esot apmēram 120 lati. Aptuveni 45 lati - tāda ir "peldošā" summa, tur ir gan valsts nodeva, gan peļņa. Un otra ir tā, ka diemžēl neviens nevarēja iesniegt datus par to, kā paaugstināsies... it sevišķi Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, jo šī apdrošināšana notiks jau obligātā kārtā... it sevišķi par 165 latiem... Kā pacelsies transporta izcenojumi? Tādus datus neviens nevarēja iedot, un tādas informācijas nav, vismaz pagaidām neviens tādu nav devis. Tāpat bija specifiski... tomēr ir sava veida loģika, ka iepriekšējā daļā bija piedāvāti 75 lati par autobusiem (tie ir daudz aktīvāki transporta ziņā) un attiecībā uz tramvajiem un trolejbusiem ir 165 lati. Tādēļ es ierosinu - 75 lati, kaut gan šinī gadījumā, ja mēs esam nomainījuši šo summu uz 36 latiem par vieglo transportu un 36 lati ir jāmaksā arī par autobusu, es ieteiktu šo proporciju saglabāt arī attiecībā uz tramvajiem un trolejbusiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Es ieteiktu atbalstīt deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas pielīdzina tramvajus un trolejbusus smagajām automašīnām, respektīvi, par tiem ir jāmaksā 36 lati. Kādēļ? Vispirms, es uzskatu, ir samērā amorāli, ka mēs valsts budžeta līdzekļus "pârpumpējam" privātstruktūrām, tas ir, šīm apdrošināšanas kompānijām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mums jārēķinās ar to, ka, ja mēs šeit atstājam šos 165 latus, kas par katru transportlīdzekli būs jāmaksā šiem uzņēmumiem, līdz ar to noteikti paaugstināsies pasažieru pārvadājumu tarifi, un ar to mums jārēķinās. Un tas atkal "sitīs" tieši pa maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju kabatām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī komisijas uzmanība tika pievērsta šim skaitlim, tas tik tiešām naudas izteiksmē ir liels, taču komisijas viedoklis bija par labu tieši šim skaitlim tā iemesla dēļ, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku (un attiecībā uz tramvajiem šie statistikas dati jau gan ir diezgan precīzi un saņemami), šo transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu intensitāte ir visai augsta un arī to nodarītie zaudējumi ir visai lieli. Nu, mēs paši saprotam - tramvajs ir tramvajs, tas ir, tam saskaroties ar jebkuru citu transportlīdzekli, sadursmes rezultātā nodarītie materiālie zaudējumi ir lieli. Taču, lūdzu, izšķirieties balsojumā par šo skaitli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu vispirms balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu - panta sestajā daļā skaitli "165" aizvietot ar skaitli "36". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 18, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais ir balsojums par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - šajā panta daļā skaitli "165" aizvietot ar skaitli "72". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 16, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais ir balsojums par deputāta Lujāna priekšlikumu - šajā pašā panta daļā skaitli "165" aizstāt ar skaitli "75". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 15, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - skaitli "165" aizstāt ar skaitli "80". Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

14.panta septītā daļa: "Vidējais pamatprēmijas apmērs piekabēm ir 7 lati gadā, un pamatprēmijas apmērs, ņemot vērā šā transportlīdzekļa tipu, nedrīkst pārsniegt vidējo pamatprēmiju vairāk nekā 6 reizes." Deputāti Jurdžs, Grīgs un Ozoliņš iesaka šo skaitli "6 reizes" aizstāt ar skaitli "3 reizes". Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka ir ļoti dažādas piekabes. Ir ne tikai mazās piekabes, kas tiek izmantotas kopā ar vieglajām automašīnām. Ir arī stacionāras piekabes, un šo piekabju piedalīšanās satiksmē īpaši paaugstina bīstamības iespējas, tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu Saeimu izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es tikai gribēju precizēt, ka vidējās pamatprēmijas apmērs piekabēm ir 7 lati gadā, tas ir, otrajā lasījumā pieņemtais. Un skaitli "7" aizvietot ar "3"... šos latus, nevis reizes aizvietot. Tāda ir tā doma. Tikai tik daudz paskaidroju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Paldies Mauliņa kungam! Es kļūdījos, viņam ir taisnība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa, kā arī par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu 14.panta septītajā daļā (pēc vecās numerācijas) - skaitli "7" aizstāt ar skaitli "3". Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 11, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Par šā paša panta devīto daļu ir iesniegts deputāta Leiškalna priekšlikums - aizstāt koeficientu "1,9" ar koeficientu "2" tajos gadījumos, kad, ņemot vērā transportlīdzekļa tipu, vidējā pamatprēmija varētu tikt paaugstināta. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, šī komisijas redakcija ir redzama 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Leiškalna priekšlikumu šā panta devītajā daļā? Vai balsojums ir nepieciešams? Neviens balsojumu neprasa. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.panta jeb, precīzāk sakot, tagad 15.panta, desmitajā daļā ir deputāta Čerāna priekšlikums. Tātad desmitajā daļā ir runa par apdrošināšanas prēmijām uz termiņu, kas nav lielāks par pusgadu, un šis termiņš ir nosakāms atbilstoši gada apdrošināšanas prēmijas daļai. Šeit ir divi priekšlikumi. Deputāts Kārlis Čerāns izsaka priekšlikumu, ka prēmijas palielinājums šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 20%. Un Juridiskā biroja priekšlikums - "bet pārējos gadījumos - proporcionāli apdrošināšanas termiņam". Juridiskā komisija neatbalstīja Čerāna kunga priekšlikumu, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu. Šī redakcija ir 4.ailē, un es arī komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - šajā panta desmitajā daļā mēs paredzam to, ka gadījumā, ja automašīna tiek apdrošināta uz termiņu, kas nav lielāks par pusgadu, tad attiecīgi šī apdrošināšanas prēmija, šie maksājumi, kas cilvēkam būs jāizdara, ir nosakāmi lielāki, nekā ir šim termiņam atbilstošā gada apdrošināšanas prēmijas daļa. Tas nozīmē, ka, ja mēs esam vieglajai automašīnai par gadu noteikuši vidējo pamatprēmiju 20 latu apmērā, tad par pusgadu, piemēram, mums šī proporcionālā daļa būtu 10 latu, bet, ja mēs šeit rakstām, ka šī prēmija ir nosakāma lielāka, nekā ir šī atbilstošā daļa, tad tas nozīmē, ka šai prēmijai ir jābūt lielākai par šiem 10 latiem.

Bet tagad ir jautājums par to, cik daudz lielāka viņa drīkst būt par šiem 10 latiem. Un, ja mēs atstājam šo redakciju tādu, kāda viņa ir šobrīd, tad šeit neparādās pilnīgi nekādi ierobežojumi, un viņu var noteikt tikpat labi gan 10 latu un 50 santīmu, gan 11 latu vai arī 19 latu. Tāpēc mans priekšlikums ir noteikt, ka prēmijas palielinājums šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Es lūdzu deputātus par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc Čerāna kunga priekšlikuma noklausīšanās es gribētu piedāvāt mazu aprēķinu. Par piekabes apdrošināšanu pamatlikme ir 3 lati, kā jūs paši nobalsojāt. Tātad, apdrošinot uz vienu dienu, nozīmē 3 latus izdalīt ar 365, un tad jau iznāk, ka jāpiemaksā klāt. Tad arī pēc Čerāna kunga loģikas iznāk tā, ka summa ir mazāka par 1 santīmu, un, kā to varēs izdarīt apdrošinot - tas man grūti ir saprotams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Lūdzu balsot, un, manuprāt, Ilmārs Bišers jau ļoti precīzi konstruēja to situāciju, kāda veidosies, ja atbalstīsim kolēģa Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - 14.panta (pēc vecās numerācijas) desmito daļu papildināt ar teikumu: "Prēmijas palielinājums šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 20%". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu šā panta desmitajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

Es atvainojos, vai pret Juridiskā biroja priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 16.pants - "Apdrošināšanas prēmiju samazināšana". Tātad, kā jau norāda šā panta nosaukums, šeit ir runa par tiem gadījumiem, kad apdrošināšanas prēmijas varētu tikt samazinātas, ja šā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs būtu to lietojis pienācīgi un bez avārijām iepriekšējā laika periodā.

Par šo pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un vispirms ir deputātu Jurdža un Grīga, kā arī analoģisks deputāta Ozoliņa priekšlikums - 15.panta pirmajā daļā vārdu "lîdz" aizvietot ar vārdu "par". Tātad šobrīd otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā apdrošināšanas prēmijas samazina līdz 50%. Šie deputāti jebkurā gadījumā ierosināja, ka, ja pastāv pirmās daļas 1.2.punkta nosacījumi, samazināt par 50%. Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Otrais, nākošais, priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai". Tas ir - papildināt 15.panta pirmo daļu ar 3.punktu sekojošā redakcijā: "Apdrošināšanas prēmija pārsniedz apdrošināmā transportlīdzekļa tirgus cenas vienu desmito daļu." Tad arī samazina prēmijas. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija noraidīja. Un tā norādīja arī, kāda iemesla dēļ - šis jautājums "tirgus cena"... protams, tirgus cenu ir iespējams noteikt vairāk vai mazāk precīzi, bet tas, lai noteiktu tirgus cenu, nav tik vienkāršs process. Tas galu galā ir arī diezgan dārgs process. Tādā gadījumā praktisks pielietojums šeit būtu sarežģīts, un es domāju, ka maz būtu tādu gadījumu, kad to arī censtos izmantot.

Tātad Juridiskā komisija neatbalstīja šos priekšlikumus, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu jautājumā par to, ka vārdi "transportlīdzekļa īpašnieks" ir aizstājami ar vārdiem "transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs". Par šo terminoloģiju mēs jau esam vienojušies sākumā, sākot izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi Saeimā! Es lūdzu atkal un atkal un vēl un vēlreiz iedziļināties katrā teikumā, ko mēs apspriežam, attiecībā uz civiltiesisko autotransporta apdrošināšanu. Šeit atkal parādās "transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs". Tātad atkal nāk tāds termins, kā "tiesīgs lietotājs", kas mums ir jāstudē un jāiedziļinās. Šeit ir ļoti interesanti. Es jums gribu pateikt, ka, piemēram, vārds "lîdz"... ka, ja apdrošināšanas prēmiju samazina "lîdz 50%", tas nozīmē, ka var un nevar. Var samazināt līdz 50%, bet var arī nesamazināt. Taču es uzskatu, ka mūsu priekšlikums, kas samazina par 50%, būtu noteiktāks, - ka ir jāsamazina par šiem 50%, ja tie ir invalīdi, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav izraisījis šo satiksmes negadījumu un ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka transportlīdzekli viņš nav vadījis; tas ir gadījums, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kas ir apdrošināts, nav vainīgs šajā negadījumā. Tālāk ir rakstīts, ka to var attiecināt, ja transportlīdzekļa avārija nav izraisīta alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Tāpat arī par nākošo es neizteikšos, jo es jau skāru šo jautājumu, kur būs runa par 1., 2. un 3.grupas invalīdiem. Ļoti lūdzu iedziļināties arī nākošajā punktā un balsot par mūsu priekšlikumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu?

Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai")

Godātie deputāti, šeit mūsu priekšlikums būtībā ir maznodrošināto aizstāvība. To, kuri brauc ar zaporožeciem, ar vecajiem žigulīšiem, kuru mašīnu vērtība tirgū tiešām ir ļoti viegli nosakāma. Aizejiet uz tirgu un paskatieties, par cik var pārdot vecu žiguli vai vecu zaporožecu. Tur cenas bieži vien ir tik zemas, ka pat par 20 latiem nevar pārdot. Un, ja šim cilvēkam būs jāapdrošina vecais zaporožecs arī par 20 latiem, tad rodas kaut kāds absurds. Tāpēc šis mūsu izvirzītais noteikums, šis 3.punkts paredz, ka vismaz 10 reizes ir jāpārsniedz tās automašīnas- transportlīdzekļa vērtība. Tikai tad ir kaut kāda jēga to apdrošināt par lielu summu un mēs varam dot viņiem šo atvieglojumu līdz tiem 50% vai par 50%, ja tiks nobalsots par to, kā formulēja Leopolds Ozoliņš. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie deputāti, godātais Mauliņa kungs! Tiek apdrošināta civiltiesiskā atbildība, nevis automobilis "Zaporožec". Ja jūs gribēsit apdrošināt savu zaporožecu pret nozagšanu, tad, protams, šī automašīnas vērtība tiks ņemta vērā. Es domāju, ka šis nav balsojums pēc būtības. Jūs šobrīd runājat pilnīgi par citām lietām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šiem priekšlikumiem? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Vispirms par to, kā būtu pareizāk - "lîdz" 50% vai "par" 50%? Ministru kabinets jau ir noteicis šo gradāciju. Un, pieņemot šo likumu, mums ir jāņem vērā, ka te būs runa ne tikai par vienu gadu, te var būt runa par pieciem gadiem, un te var būt tāda situācija, ka iepriekšējos četros vai trīs gados katru gadu ir bijusi avārija, bet pēdējā gadā šīs avārijas nav. Un nākošais subjekts būs, kuram piecu gadu laikā nav bijusi neviena avārija. Un, šādā veidā viņus nostādot pilnīgi līdzīgā situācijā, rodas pretruna, par kuru ļoti kaismīgi šeit iepriekš jau runāja Ozoliņa kungs. Tātad šeit gan rodas pretruna. Šeit netiek cienīta tā lietotāja jeb vadītāja satiksmes uzvedība iepriekšējā laika periodā.

Nākošais. Es negribētu, ka mēs atkal sākam runāt par to, kas ir "tiesīgs lietotājs". Ja kāds nezina, kas tas ir, tad tā ir paša nezinātāja problēma. Protams, mums ir jāparāda likumā, ka var būt arī prettiesisks lietotājs. Taču mēs nevaram teikt tikai "lietotājs". Mums jāpasaka, ka tiesīgs lietotājs ir tas, kura rokās, nepārkāpjot likumu, ir nonācis šis transportlīdzeklis. Viens un tas pats cilvēks, viena un tā pati persona dažādos apstākļos var būt tiesīgs un var būt arī prettiesisks lietotājs, un tādēļ šī terminoloģija ir vajadzīga, ka, pirmkārt, ir divas grupas - īpašnieks un tiesīgs lietotājs. Un te nebūtu par to jāuztraucas. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga, kā arī deputāta Ozoliņa priekšlikumu - 15.panta (pēc vecās numerācijas) pirmajā daļā vārdu "lîdz" aizstāt ar vārdu "par". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt šā panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtot balsojumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt šā panta pirmo daļu ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskā biroja priekšlikumu šajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Mums vēl ir jābalso Juridiskās komisijas priekšlikumi. Ir samainīts tātad no 9 mēnešiem nepārtrauktais apdrošināšanas laiks uz 12 mēnešiem. Tāda ir jaunā redakcija.

Un otrs moments. Te ir pievienots teikums vai teikuma daļa, ka transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs ir bijis alkohola vai narkotisko vielu apreibinošā iespaidā. Es piedāvāju balsot arī par šiem punktiem - par 9 vai par 12 mēnešu termiņu un par tekstu par alkoholiskajām un narkotiskajām vielām.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju trešajam lasījumam, tad lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo redakciju. Tātad par Juridiskās komisijas redakciju 16.pantam (pēc jaunās numerācijas). Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 16.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 8. 16.panta pirmās daļas redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Otrā daļa par apdrošināšanas prēmijām, apdrošinot ne vairāk kā vienu transportlīdzekli, attiecībā uz invalīdiem. Tātad ir priekšlikumi, kurus ir iesnieguši deputāti Jurdžs un Grīgs, deputāts Lujāns un deputāts Ozoliņš.

Sākumā ir priekšlikums, kas, manuprāt, būtu balsojams vispirms un kas būtu apspriežams vispirms, tas ir - izslēgt otrajā daļā vārdu "èetrdesmit", tātad otrajā daļā vispār neparedzēt apdrošināšanas prēmijas samazināšanas procentu kā tādu. Šādu priekšlikumu ir iesnieguši deputāts Ozoliņš un deputāti Jurdžs un Grīgs. Bez tam ir iesniegti arī priekšlikumi par to, lai 1.punktā, tas ir, I un II grupas invalīdiem, šī summa būtu samazināma par 75%. Un arī par 75% otrajā daļā, kur ir runa par šīs III grupas invalīdiem, kuriem transportlīdzeklis kalpo par pārvietošanās līdzekli un kuriem ir ķermeņa balsta traucējumi.

Izskatot šos priekšlikumus, Juridiskā komisija neatbalstīja 40% izslēgšanu, kā arī neatbalstīja nosaukto deputātu priekšlikumu par 75% un arī deputāta Ozoliņa priekšlikumu par to, lai šis samazinājums par 90% tiktu piemērots attiecībā uz I, II un III grupas invalīdiem.

Kā jūs redzat, 4.ailē Juridiskā komisija ierosina šādu otrās daļas izklāstu, proti, ka apdrošināšanas prēmija, ja apdrošina ne vairāk kā vienu transportlīdzekli, ir nosakāma 40% apmērā, pirmkārt, I un II grupas invalīdiem un III grupas invalīdiem, atšķirībā no otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas, papildinot to ar tekstu "kuriem ir attiecīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība," kā arī ir atzinums, ka šis transportlīdzeklis viņam kalpo par pārvietošanās līdzekli, tādēļ ka viņam ir ķermeņa balsta kustību traucējums. Mūsuprāt, izmantot to redakciju, kas tika atbalstīta otrajā lasījumā: "... kuriem transportlīdzeklis kalpo par pārvietošanās līdzekli", nav loģiski, jo jebkuram cilvēkam, ja reiz viņš izmanto transportlīdzekli, tad tas viņam kalpo par pārvietošanās līdzekli, bet šeit ir runa par 3. grupas invalīdiem, kuri ir speciālie invalīdi un kuriem šis transportīdzeklis ir jāizmanto sakarā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šiem priekšlikumiem? Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, lūdzu, sekojiet uzmanīgi, jo, piemēram, 15. panta balsojumā, kurā es ļoti lūdzu iedziļināties un aizvietot vārdu "lîdz" ar vārdu "par", mēs devām iespēju šo apdrošināšanas prēmiju vispār nesamazināt vai samazināt to par 5, 10 vai 12 procentiem. Ja mēs būtu iebalsojuši "par", tad mēs disciplinētu transportlīdzekļu vadītāju, īpašnieku un lietotāju civiltiesisko atbildību un tā tālāk. Diemžēl mēs to neizdarījām. Tas būtu disciplinējošs pasākums arī attiecībā uz neuzmanīgu, nevīžīgu braukšanu.

Šinī gadījumā es ļoti lūdzu pievērst uzmanību. Runa ir par invalīdiem, un priekšlikums, ko dod Juridiskā komisija, tas ir, samazināt apdrošināšanas prēmiju tikai par 40%. Mēs lūdzam... Te ir vairāki priekšlikumi par to, lai samazinātu šo apdrošināšanas prēmiju par 75%.

Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Protams, šajā situācijā ir ļoti grūti runāt un iesniedzēji to visi labi saprot. Patiesībā šis ir likumprojekts par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru mēs šobrīd (jau iepriekšējos pantos, arī pantā, kas runāja par grupas apdrošināšanu un transportlīdzekļu komplekso apdrošināšanu) mēģinām risināt sociālās problēmas. Mēs mēģinām ar likumu par civiltiesisko apdrošināšanu atrisināt sociālās problēmas. Patiesībā mums bija jāizslēdz jebkādi atvieglojumi un jāieliek likumprojektos, kas nosaka valstij vai pašvaldībai pienākumu apmaksāt šo apdrošināšanu. Jo patiesībā ... bet es nevēršos ne pret vienu no šiem balsojumiem un, no šā viedokļa, drīzāk esmu sliecīgs atbalstīt deputāta Ozoliņa kunga visnotaļ radikālo priekšlikumu - par 90% atbrīvot, jo arī man kādreiz gribas būt labam šajā tribīnē. Bet, ņemot vērā, ka mūsu valstī nav vajadzīgas šobrīd pat pilnvaras automobiļu vadīšanai, mēs varam piedzīvot zināmu situāciju, kurā automobiļi tiks reģistrēti... tātad nelaime vai sociālais stāvoklis, piederība kādai sociālajai grupai tiks izmantota kā nemaksāšanas līdzeklis. Jo šobrīd jūs varat ņemt jebkuru automobili, braukt - ja jums ir tehniskā pase līdzi, tad viss ir kārtībā. Īsti nav pareizi, bet iestāties pret šādiem visnotaļ skaistiem tautas aizstāvības, kā Lujāna kungs saka, priekšlikumiem ir... nu, vismaz bīstami politiķim, kas domā par ievēlēšanu nākotnē.

Tā ka esiet tik laipni, atbalstīsim deputāta Ozoliņa kunga priekšlikumu! Pie tam, runājot par šo likumprojektu kopumā (arī par šo pantu atsevišķi), ļoti žēl, ka šodien šeit nav klāt neviena atbildīgās ministrijas pārstāvja. Jo situācija ir tāda... man tiešām nav aritmometra "Felikss", un es nesaprotu šo apdrošināšanas sistēmu, es nevaru dabūt šīs summas... gan kopējās summas, kas ir vajadzīgas zaudējumu segšanai, gan citas, es nevaru tās dabūt, un tādēļ man ļoti grūti runāt par šīm summām. Bet, ja šobrīd, kad prēmijas ir samazinātas divreiz, valdība un arī atbildīgā komisija ir gatava šo likumu realizēt dzīvē, tas nozīmē, ka deputāti ir apzināti vesti maldināšanā, mums iesniedzot summas un iesakot prēmijas, kuras pārbaudīt ir visnotaļ neiespējami. Varbūt Jurdža kungs vairāk zina matemātiku un var... Es uzskatu, ka te ir jābūt deputātu pieprasījumam...Tas nozīmē mūsu apzinātu maldināšanu ar pilnīgi neprecīziem skaitļiem. Ja kāds ir gatavs realizēt šo likumprojektu pēc tam, kad ir divkārt samazinātas apdrošināšanas prēmijas, tad te kaut kas nav kārtībā un kaut kas nav kārtībā atbildīgajās ministrijās, ierēdniecībā, valdībā un arī atbildīgajā komisijā, manuprāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Patīkami bija dzirdēt iepriekšējo oratoru, kurš beidzot, jūtot gan municipālās vēlēšanas, gan nākamās Saeimas vēlēšanas, sāk domāt radoši un par tautu. It sevišķi, protams, es iedomājos... varētu jau arī papildināt ar viena aizgājēja premjerministra vārdiem, ka vajadzēja arī šos invalīdus tad beigās... lai viņi tad ar čekiem iet uz sociālās nodrošināšanas dienestu, nostājas vēlreiz rindā... Viņiem līdz šim bija tie braukšanas atvieglojumi, un tagad arī sakarā ar šiem jautājumiem viņi visi nostāsies rindā, un tas būs daudz interesantāk.

Protams, šinī gadījumā es domāju, ka ne jau invalīdu grupa, kam šinī gadījumā mēs dodam atvieglojumus, būs tā, kas tām apdrošināšanas firmām nesīs to milzu peļņu. Un es patiešām varu piekrist Leiškalna kungam un cerēt, ka patiešām viņš uzrakstīs pieprasījumu, jo, ziniet, es nedz no Krištopana kunga nevarēju uzzināt summu, par kādu ir valsts transports apdrošināts, nedz arī no... pagaidām neesmu saņēmis tādu atbildi arī no Finansu ministrijas. Jo izrādās, ka šī apdrošināšana esot notikusi jau pagājušajā gadā un, iespējams, arī aizpagājušajā gadā, kad valsts transports ticis apdrošināts. Un arī Vītola kungs teica, ka šī summa ir iekļauta budžetā. Bet jautājums - par kādu summu katra ministrija ir apdrošinājusi savu autotransportu. Piedodiet, bet es kā deputāts pagaidām šādus skaitļus nevaru atrast. Bet, iespējams, ja es vēl nedaudz kvalificēšos un kontaktēšos ar Ādamsona kungu, kļūšu par detektīvu, tad es atradīšu šīs summas. Un tādēļ es vēlreiz saku: šinī gadījumā es nedomāju, ka invalīdi būs tā grupa, uz kuras rēķina apdrošināšanas kompānijas nopelnīs. Šinī situācijā, it sevišķi viņu smagajā situācijā, viņiem ir jādod šis atvieglojums.

Un tādēļ patiešām es aicinu atbalstīt Leopolda Ozoliņa kunga iniciatīvu, lai invalīdiem būtu šie atvieglojumi.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Cienījamā sēdes vadība! Es tikai gribu sacīt to, ka mēs, likumdevēja institūcija, gatavojam likumu, kuru mēs uzdosim valdībai - izpildvarai - ieviest, īstenot dzīvē. Bieži vien mēs esam kritizējuši valdību - un līdz ar to arī paši sevi, - ka pieņemam likumus, kurus faktiski nav iespējams ieviest dzīvē un kuri neatbilst nekādām realitātēm, un uzdodam valdībai tādus uzdevumus, par kuriem faktiski jau iepriekš ir zināms, ka tie nav izpildāmi. Situācijā, kad mēs esam samazinājuši apdrošināšanas prēmijas faktiski līdz desmit... vienā vietā pat līdz 9 latiem gadā un šobrīd runājam par to, kā piemērot šiem 9 latiem 90% procentu atlaidi, es domāju, jūs paši labi sapratīsiet, kam mēs gatavojam šo likumu. Vai mums ir zināma parlamentārā atbildība par šo likumu, kura izpildi mēs gatavojamies uzdot valdībai? Vai mēs paši vispār rēķināmies ar to, vai valdība jebkad spētu šādu likumu ieviest dzīvē un izpildīt?

Tāpēc es lūdzu jūs, balsojot par šo pantu un arī par turpmākajiem pantiem, atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju un noraidīt to, ko ir noraidījusi šī komisija pēc darba grupā, piedaloties arī Finansu ministrijas speciālistiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja tāda doma, ka ... tas gan vairāk attiecas uz iepriekšējo... ka samazināšana varētu būt tāda, kā prātā ienāk... Acīmredzot nav dzirdēts manis teiktais, ka to jau ir noteicis Ministru kabinets.

Bet attiecībā uz otro daļu es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas secība ir šāda. Vispirms mēs balsosim par deputātu Jurdža un Grīga, kā arī deputāta Ozoliņa priekšlikumu - 15.panta (pēc vecās numerācijas) otrajā daļā, izslēgt vārdus "par 40 procentiem". Pēc tam - par deputāta Ozoliņa pārējiem diviem priekšlikumiem, pēc tam - par deputātu Jurdža un Grīga pārējiem diviem priekšlikumiem, un pēc tam - par deputāta Lujāna priekšlikumu. Pēc tam - par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Ja nav iebildumu pret šādu secību.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga, kā arī deputāta Ozoliņa priekšlikumu - šā panta otrajā daļā izslēgt vārdus "par 40 procentiem". Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie deputāti!

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsot par deputāta Ozoliņa, kā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu - izslēgt vārdus "par 40 procentiem". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 9, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to, manuprāt, nav balsojami priekšlikumi par procentiem 1. un 2.punktā.

Deputāta Lujāna priekšlikums, protams, ir balsojams, bet priekšlikumi, kur seko vārdi "par 90 procentiem" vai "par 75 procentiem", manuprāt, nav balsojami. Deputāti tam piekrīt.

Tālāk. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Lujāna priekšlikumu - otrajā daļā skaitli "40" aizstāt ar skaitli "50". Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 12, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt otrās daļas 2.punktu jaunā redakcijā, vai ir jābalso? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgās komisijas redakcija tiek pieņemta.

J.Kaksītis. 17.pants - "Apdrošināšanas prēmiju palielināšana". Juridiskais birojs izteica priekšlikumu papildināt pirmajā daļā vārdus "transportlīdzekļa īpašnieks": "transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs". Par to mēs faktiski esam jau vienojušies iepriekšējos balsojumos. Juridiskajā komisijā ir precizēta šī panta daļa, ka apdrošināšanas prēmiju palielina līdz 200%, ja pēdējos 12 mēnešos pirms jaunā apdrošināšanas līguma slēgšanas transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs ir izraisījis vienu vai vairākus ceļu satiksmes negadījumus ar šo transportlīdzekli vai šajā laikā vadījis šo transportlīdzekli, būdams alkohola, narkotisko un citu apreibinošu vielu iespaidā. Teksts ir 4.ailē. Es lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo šeit mēs centāmies iestrādāt tādu normu, lai reizē darbotos kā negatīvs faktors attiecībā pret šo personu gan tas, ka viņš ir izraisījis vienu vai vairākus ceļu transporta negadījumus, gan tas, ka viņš ir vadījis šo transportlīdzekli dzēruma stāvoklī. Katrā ziņā uzskatām, ka šim palielinājumam vajadzētu būt līdz 200%, bet attiecīgi pēc kādiem kritērijiem... tas jau būtu izdarāms saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Šeit ir acīm redzams absurds un vajag iedziļināties - vismaz šodien. Lūdzu, esiet uzmanīgi! Tiem no jums, kas domā, ka jums apdrošināšanas naudu maksās par to, ka jums nozags, noskrāpēs mašīnu vai izsitīs tai logu, vai ka jūs pats, iebraukdams stabā, to sadauzīsiet, es saku: neviens jums par to nemaksās. Maksās kādam citam. Un šeit, redziet, ir arī tas, ka jums... ja būtu pieņemts mūsu priekšlikums, ka ir jāapdrošina autovadīšanas tiesības, tad šis pants precīzi attiektos uz to priekšlikumu. Šeit ir tāda putra savārīta, ka nebūs nekādas skaidrības. Un pirmā neskaidrība jau ir ar to jautājumu - kā tad Ministru kabinets izdos šos noteikumus? Un te ir daudzi apakšpunkti, te ir vesela likumdošana vajadzīga, lai šo 17.pantu izprastu un to pielietotu dzīvē. Par to mēs šodien tā varam nobalsot, noteikt šos 200 procentus. Un te viss ir vienā maisā. Vai viņš ir izraisījis vienu satiksmes negadījumu,... kurš ir piereģistrēts, piereģistrēts tad, ja viņš ir samaksājis skaidrā naudā... tas ir, viņš bišķiņ ieskrāpējis kādu otru mašīnu, iebraucis buferī, izsitis vienu stikliņu... un tikpat smagi arī tie alkoholisko dzērienu vai narkotisko, psihotropo vielu, apreibinošo vielu rezultātā izraisītie satiksmes negadījumi. Jūs redzat, te ir viena liela putra.

Es aicinu šo pantu noraidīt un nebalsot par šādu neskaidru formulējumu. Tāpat kā mēs nedrīkstam balsot arī tad, kad mums iesaka kādu apstiprināt amatā, bet mēs ar šo cilvēku neesam runājuši, pat nedzirdam viņa uzstāšanos, nenolasa viņa biogrāfiju. To pierādīja mūsu balsojums par finansu ministru. Redziet, kas ir iznācis. Ļoti lūdzu - nesalaidiet galīgā putrā arī šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, protams, es varu piekrist Ozoliņa kungam, jo neliela putra šeit ir. Bet šo pantu šobrīd izslēgt mēs nevaram, jo mēs atgriežamies "no vilka pie aitām vai no aitām pie vilka". Mēs nonākam turpat atpakaļ. Bet šā panta vienīgais nolūks patiesībā ir mudināt transportlīdzekļa īpašnieku nedot savu mašīnu, paaugstinātas bīstamības objektu, lietošanā cilvēkiem, uz kuriem viņš nevar paļauties. Tā ka zināms morālais segums šim pantam ir. Protams, ir neliela neskaidrība. Neliela neskaidrība šeit ir tiešām, bet neko sliktu jau šis pants nenodarīs.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Lai izietu no situācijas, es iesaku neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo te ir teikts: "transportlīdzekļa īpašnieks". Transportlīdzekļa īpašnieks var, teiksim, būt juridiska persona, uzņēmums. Tātad jebkurš tiesīgais lietotājs, ja viņš pārkāpj šos noteikumus, ir izraisījis to, ka prēmija ir jāmaksā par 200 un 300 procentiem lielāka. Tātad, lai pants darbotos, mums nepieciešams noraidīt šo priekšlikumu, un tad būs loģiski. Ja transportlīdzekļa īpašnieks, tā fiziskā persona, būs šos noteikumus pārkāpis, tad arī viņam vajadzēs maksāt vairāk. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nav tik traki...")

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam teikt, ka to izdarījis Ministru kabinets, bet šodien mēs esam nokļuvuši šinī situācijā tādēļ, ka Ministru kabinets šo likumu jau ir pieņēmis savulaik Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tā ka Ministru kabinetam arī var reizēm ticēt un reizēm neticēt, diemžēl. Un man nav garantijas... ja šis likums, iepriekšējais... veido, kā bija Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā... vienreiz atlikām, otrreiz... ka noteikumi būs labāki. Man tādas garantijas nav. Bet es patiešām arī Jurdža kungam varētu piekrist. Es iedomājos - kas notiks, ja tramvaju parkam, kuram mēs iedevām 80 latus par tramvaju, par vienu vienību, patiešām, piedodiet, nu kāds iedzēris tramvaja vadītājs izraisīs avāriju? Kas tad notiks? Kam uzliks to paaugstināto maksu? Tam tramvajam! Tam būs 300 reizes palielināta tā maksa. Saprotiet, kur ir loģika. Ir paradoksāli. Tas pats ir sakāms par uzņēmumu. Uzņēmums ir īpašnieks, kas izņems licenci attiecībā uz savu autotransportu. Un, ja vadītājs ir iedzēris, jūs pēc tam viņu izmetīsiet no darba, bet jums būs... un nedod Dievs, ja vienas mašīnas vadītājs vai, teiksim, pāris mašīnu vadītāji, piedodiet, vairāki vadītāji, piedodiet, piedzersies. Un pēc tam varbūt visai firmai būs bankrots, jo nevarēs vairs nekur braukt ar to. Saprotiet, protams, var jau noteikt to, ka noteikumos būs pateikts, cik ir jāiedzer, un tad būs gradācija: ja, teiksim, policija noķer un tu esi iedzēris (tādas un tādas promiles), tad būs jāmaksā 100 lati, un, teiksim, tad, kad galīgi krīt ārā no kabīnes, - tad būs jāmaksā 300 lati. Bet es neņemos spriest. Varbūt, protams, būs argumentācija kolēģiem, bet es neredzu šinī gadījumā...

Tādēļ es iesaku atstāt iepriekšējā redakcijā otro daļu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jums varu apgalvot, ka, ja tiktu pieņemts Jurdža kunga priekšlikums, pieminot tekstā tikai īpašnieku, tad rastos tāda situācija, ka visas automašīnas būs reģistrētas, teiksim uz vecmāmiņas vārda, bet dēli un mazdēli brauks piedzēruši un dauzīs citas automašīnas, taču nekādas sankcijas nesekos. Tāpēc šeit ir ievietoti tie vārdi "tiesīgais lietotājs". Un jēdziens "tiesīgais lietotājs" ir saistīts arī ar to, ka uzņēmumam - juridiskai personai, kas pieņem šoferi un sēdina viņu pie stūres,- ir jāraugās, lai viņš nebrauktu piedzēries. Un, ja šis šoferis ir to izdarījis, tad arī šāda atbildība iestājas. Pie tam bankrots jau nedraud, jo šādā gadījumā uzņēmumam būs arī regresa tiesības piedzīt šo summu no šā šofera, kas tādā veidā būs nodarījis uzņēmumam zaudējumus. Bet katrā ziņā atbildību tas palielinās, un, es domāju, uzņēmumu vadītājus tas piespiedīs vairāk sekot, kam viņi dod rokās uzņēmumam piederošās automašīnas vai cita transportlīdzekļa stūri.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt debatēs par šo panta daļu vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es centos ļoti uzmanīgi ieklausīties tajos, kas nosauca šo par putru. Laikam kaut kur citur tā ir, bet es domāju, ka šeit tas ir izteikts ļoti korekti un ļoti pareizi. Es neredzu nekādu citu variantu, jo nevaram mēs tieši šajā 17.pantā (iepriekšējā redakcijā - 16.pantā) lietot citu argumentāciju un citu terminoloģiju, nekā likumprojektā ir vispār. Un, pieminot arī tiesīgos lietotājus, mēs aptveram visu šo sfēru, šīs personas, kuras lieto transportlīdzekļus, piedalās ar transportlīdzekli satiksmē un uz tiesiskiem pamatiem to dara. Tādēļ arī šis 200% palielinājums un tā argumentācija, kādām personām... es domāju, tas ir absolūti pareizi.

Un no tā, vai būs noskrāpēts vai vispār sasists kāds transportlīdzeklis, - tad no tā jau arī būs atkarīgs, cik lielā apmērā palielinās šīs prēmijas. Acīmredzot vajadzētu lasīt šo pirmo daļu kontekstā ar šā paša panta otro daļu. Tā ka es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikto variantu, jo, ja paliksim pie otrā lasījuma balsojuma, tad gan tiešām nebūs konsekvences.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tā kā bija iebildumi gan pret Juridiskā biroja priekšlikumu, gan pret atbildīgās komisijas redakciju kopumā, mums acīmredzot atsevišķi par to ir jābalso. Tāpēc es lūdzu zvanu! Lūdzu vispirms balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu - 16.panta (tas ir, pēc iepriekšējās redakcijas) pirmajā daļā vārdus "transportlīdzekļa īpašnieks" aizstāt ar vārdiem "transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu koncentrēties. Lūdzu visus deputātus koncentrēties un pievērst uzmanību 17.panta pirmajai daļai. Juridiskā biroja priekšlikums - vārdus "transportlīdzekļa īpašnieks" aizstāt ar vārdiem "transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgs lietotājs". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot kopumā par Juridiskās komisijas piedāvāto 17.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 5. Šī redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 17.panta otrā daļa. Ir vairāki priekšlikumi. Šeit ir runa par apdrošināšanas prēmiju palielināšanu. Otrajā lasījumā tika pieņemta redakcija, ka apdrošināšanas prēmijas var palielināt līdz 100% un ka šo kārtību nosaka Ministru kabinets. Kolēģi Leiškalns, kā arī Jurdžs, Grīgs un Ozoliņš iesaka palielināt šos procentus.

Leiškalns izsaka priekšlikumu - otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Apdrošināšanas prēmiju var palielināt ne vairāk kā par 300 procentiem." Ðādu priekšlikumu ir izteicis arī deputāts Ozoliņš. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izstrādājot otro daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama 4.ailē. Līdz ar to nav pieņemts deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums aizstāt 100% ar 200%.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Pirmkārt, cienījamie deputāti, es atsaucu savu priekšlikumu. Otrkārt, es gribu vērst uzmanību, ka priekšlikuma otrā daļa, par kuru mēs tagad it kā gribētu balsot, bet kuru es atsaucu, vispār nav balsojama, jo iepriekšējā nobalsojumā mums tas jau ir iekšā. Un, ja mēs atkal nelasām uzmanīgi, tad šādā veidā katrā ziņā varam turpināt balsot, jo šeit jau ir rakstīts: "vai vadījis, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iepaidā". Tā ka tas nemaz nav balsojams. Un es arī atsaucu viņu. Tas ir tālab. Bet katrā ziņā šeit tā putra ir tāda, ka transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs... To varētu pavisam vienkārši atrisināt, ja mēs attiecinātu to uz transportlīdzekļa vadītāju. Tas būtu loģiski un pareizi, nevis sekotu kaut kādām apdrošināšanas kompāniju interesēm vai ārzemju pieredzei. Paldies. Žēl, ka mēs nevaram paši neko izlemt un paši neko radīt... nekādu likumdošanu attiecībā uz tik vienkāršu lietu, kāda transportlīdzekļa civiltiesiskā apdrošināšana. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tas pārmetums, ka mēs neko nevaram radīt, šoreiz laikam būtu veltīts pašam autoram, jo viņš katrā pantā mums cenšas pārmest to, ka mēs neesam pieņēmuši viņa priekšlikumu - radīt pavisam citu apdrošināšanas sistēmu, kur apdrošinātos transportlīdzekļa vadītājs. Jau otrajā lasījumā es teicu, ka šāda obligātās apdrošināšanas sistēma principā ir iespējama, bet tā tikai "neies" kopā ar Eiropā pieņemto. Bez tam Ozoliņa kungam bija pilnīgi visas iespējas izstrādāt šādu alternatīvu projektu, un likt to mums šeit priekšā un nestrīdēties šinī likumā atkal katrā pantā par šo pašu jautājumu.

Kas attiecas uz to, vai šis priekšlikums ir balsojams vai nav balsojams, tad es lūdzu Ozoliņa kungam izlasīt šo priekšlikumu tomēr drusciņ rūpīgāk, nekā viņš ir lasījis, jo iepriekšējā panta daļā mēs nobalsojām, ka gadījumā, ja vadītājs ir vai nu izraisījis negadījumu, vai bijis piedzēries un nav izraisījis negadījumu, apdrošināšanas prēmiju var palielināt līdz 200%. Bet, ja ir šie abi divi apstākļi kopā, - viņš ir bijis iereibis un pie tam vēl izraisījis avāriju, tad šī palielināšana ir iespējama līdz 300%. Tā kā šo Ozoliņa kunga priekšlikumu principā ir atbalstījusi atbildīgā komisija, tad viņu vienkārši nevar noņemt, par to jebkurā gadījumā ir jānobalso.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, šeit, Ozoliņa kungs, redakcijas ir pilnīgi atšķirīgas un arī nodarījumi ir pilnīgi atšķirīgi, par kuriem apdrošināšanas prēmijas palielina. Un to es atbalstīju. Viss kārtībā! Es runāju drusciņ par citu lietu. Ar Dieva palīgu mums ir 3.punkts, kurā apdrošināšanas prēmijas palielināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, jo ir viena situācija, kas man liek domāt par putru, - tā ir situācija, ka tiek apdrošināts šis paaugstinātās bīstamības objekts, un situācija, kas notiek ar šo apdrošināšanu un par cik ir jāpalielina prēmija, ja objekts gada laikā maina īpašnieku. Tā, protams, ir problēma, kas vismaz Ministru kabinetam kaut kādā veidā ir jāatrisina.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk deputāti debatēs par šo panta daļu runāt nevēlas? Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Man vairs nav ko piebilst pie tā, ko Bišera kungs teica. Attiecībā uz Leiškalna kunga teikto... nu ja šis objekts maina īpašnieku, tad viņam tik un tā ir īpašnieks. Nevar būt tā, ka transportlīdzeklis kaut kādā laika periodā ir bez sava īpašnieka.

Tātad es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šeit otrajā daļā ir runa par to, ka pastāv abi nosacījumi, un tieši tādēļ mēs paredzam procentuāli lielāku šo likmes palielinājumu, ja ir abi - gan avārija, gan reibuma stāvoklis. Tur ir šī atšķirība, kuru visi nepamanīja. Tātad es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Jurdžs un Grīgs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? (Starpsauciens: "Noņem!") Nepieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 17. panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 2. Redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 18. pants...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Šeit vēl ir trešā daļa. Vai pret trešo daļu deputātiem iebildumu nav 17. pantā? Nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants - "Apdrošinātāja atbildības limiti". Otrajā lasījumā pieņemot šo pantu un panta pirmo daļu, tika norādīts, ka apdrošinātājs sakarā ar obligātās apdrošināšanas līgumu sedz zaudējumus Ministru kabineta noteikto atbildības limitu apmērā. Piekrītot šādai redakcijai, mēs ņēmām vērā, ka Ministru kabinets tik tiešām jau ir izdevis attiecīgu normatīvo aktu, kur atbildības limiti ir iestrādāti. Taču Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, tomēr uzskatīja par nepieciešamu, lai šie atbildības limiti... Praktiski viņi ir pieņemti un iestrādāti šeit tādos apmēros vai stipri līdzīgos apmēros, kādi bija Ministru kabineta izstrādātie. Mēs tomēr uzskatījām par nepieciešamu, lai šie limiti tiktu iestrādāti un akceptēti, pieņemot šo likumu. Jo pretējā gadījumā varētu notikt zināmas manipulācijas, ka, teiksim, pieņemot 15. pantā vidējās pamatprēmijas tādā vai citādā redakcijā, vai arī savukārt izmainot apdrošināšanas limitu apmēru, mēs varam panākt to, ka šis likums nedarbosies. Kā vienā, tā otrā gadījumā mēs esam ieinteresēti, lai šis likums būtu pietiekami korekts gan attiecībā uz transportlīdzekļu īpašniekiem vai to tiesīgajiem lietotājiem, gan tikpat korekts attiecībā uz tām personām, kurām šo satiksmes negadījumu rezultātā nāksies ciest, nāksies piedzīvot fiziskus vai materiālus zaudējumus.

Tādēļ Juridiskā komisija ierosina un lūdz Saeimai atbalstīt 18. panta pirmo daļu, kāda tā izteikta 4. ailē, kur ir noteikti tie apdrošināšanas atbildības limiti, kuri atlīdzināmi ceļu satiksmes negadījumā gan par ārstēšanos, gan par darbspēju paliekošu zudumu, gan par personu, kas gājusi bojā... respektīvi, tādā redakcijā, kāda tā ir izstrādāta 4. ailē.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 18. panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pirmā daļa pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Šī paša panta otrā daļa. Tātad te ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - izslēgt 17. panta otro daļu, bet savukārt Juridiskā biroja priekšlikums ir 17. pantā otro daļu izteikt...

Sēdes vadītājs. Deputāti Jurdžs un Grīgs atsauc savu priekšlikumu.

J.Kaksītis. 19. pants.

Sēdes vadītājs. Tātad pret Juridiskās komisijas piedāvāto 18. panta otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu... Ir tomēr? Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt manu redakciju, kura nosaka, ka par braukšanu bez šīs civiltiesiskās apdrošināšanas ir jāmaksā 15...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, mēs šobrīd runājam (pēc jaunās numerācijas) par 18. panta otro daļu.

K.Leiškalns. Tad es jums ļoti atvainojos, jo te ir diezgan haotiska tā ...

Sēdes vadītājs. Jā, te ir ... Jā, te ir vienkārši tas, ka mainās numerācija par vienu ciparu. Tātad pret jaunā 18. panta otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav? Šī redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Tātad tagad es runāšu par to, ko sāka teikt Leiškalna kungs, tas ir, vai šajā pantā būtu jānorāda šī soda nauda. Leiškalna kungs, kā es saprotu, atbalstīs savu priekšlikumu, taču es drusku vairāk gribu teikt. Kas ir soda nauda? Tātad - naudas sods vai soda nauda? Tas ir pirmkārt. Mēs uzskatām, ka tas ir naudas sods, un mēs uzskatām, ka tas ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājums. Un, ja jūs būtu apskatījušies šodienas darba kārtībā, tad redzētu, ka te ir jau ietverti labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Mēs uzskatām, ka tas, ja transportlīdzekļa civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, bet ja tas tiek izmantots ceļu satiksmei... ka tas ir administratīvs pārkāpums un administratīvā kārtā arī būtu sodāms. Tikai šā iemesla dēļ mēs nepiekritām Leiškalna kunga redakcijai, lai gan principā pēc būtības viņa ir pareiza.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Soda nauda vai naudas sods - to, protams, varēja gramatiķi izlabot, un neviens pret to nebūtu iebildis, jo tā jēga ir skaidra, un valodniekiem ir tiesības mūsu likumu apstrādāt gan pirms tā pieņemšanas, gan arī pēc. Diez kāpēc arī pēc...

Un šeit es gribētu teikt, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā šis naudas sods jau ir noteikts un ka viņa apmērs ir 100 latu. Šis naudas sods ir par darbību, kas patiesībā jau ir smags administratīvs pārkāpums, par darbību, kas obligāti var izraisīt vai gandrīz obligāti vienmēr izraisa smagas sekas. Par dzeršanu ir 100 latu un arī par civiltiesiskās apdrošināšanas polises trūkumu ir 100 latu. Es nekādā gadījumā nevaru piekrist šai nonivelēšanai, ka mēs par dažāda smaguma pārkāpumiem uzliekam vienādu sodu.

Tā ka es tomēr gribētu uzturēt spēkā balsojumu par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, šis jautājums tomēr ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājums. Un vēl otra lieta, kādēļ te vēl jebkurā gadījumā veidosies paradoksāla situācija. Es neņemos spriest, vai pēc šī likuma vēl kāda firma gribēs apdrošināt un vai pat pēc šā likuma stāšanās spēkā policijā neizveidosies paradoksāla situācija - vēl nebūs apdrošināšanas firmas, bet policija vienkārši jau mēģinās ņemt soda naudu... Bet tas nu tā...

Tomēr jebkurā gadījumā mani ļoti uzjautrina visas šīs summas: motorolleram apdrošināšanas summa, ja es nekļūdos, bija 9 lati saskaņā ar mūsu lēmumu, turpretī soda nauda, Leiškalna kunga skatījumā, par braukšanu ar motorolleru bez apdrošināšanas būs 15 latu vai arī, teiksim, vēl pāris atsevišķiem transportlīdzekļiem. Protams, tur būtu jātaisa diferencēšana, un diez vai šodien, kā es vēlreiz saku, šis priekšlikums būtu jāiekļauj šinī likumā, jo tā mēs varam salikt daudzos likumos soda naudas, kas nav pareizas. Pie tam šeit nav arī norādīts, kam ir jāiekasē šīs soda naudas.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevarētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, ka naudas sods vai soda nauda - tie ir divi dažādi juridiski termini. Naudas sods ir vai nu krimināltiesībās, vai administratīvo pārkāpumu gadījumos piemērojams, bet soda nauda ir civiltiesiska atbildība par līgumsaistību nepildīšanu. Tātad nevienam redaktoram nav tiesību vienu juridisku terminu atvietot ar citu juridisku terminu.

Otrkārt, es negribētu teikt, vai pašreizējā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertā summa ir par lielu vai par mazu, bet šajā gadījumā, ja Leiškalna kungs uzskata to par pārāk lielu, viņam vajadzēja izteikties tad, kad mēs šinī zālē apstiprinājām šo summu. Bez tam mēs nevaram šo summu tagad samazināt, ierakstot citā likumā pavisam citu summu. Mums Administratīvo pārkāpumu kodekss pastāvīgi ir atvērts, tā ka Leiškalna kungam vienmēr ir iespēja iesniegt labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ieslēgt tur citu summu. Bet šajā gadījumā mēs nevaram labot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ierakstot šeit kaut kādu citu summu. Pie tam neprecīzā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Neapšaubāmi, Bišera kungs, ka šo likumu, kad vēlāk pieņems, mēs varētu izlabot, un diemžēl šāda prakse Latvijas likumdošanā pastāv. Tikko šajā likumdošanā mēs iekļāvām sociālisma normas, bet aiz cieņas pret jums kā pret juridisko zinātņu doktoru - tiešām šī vairs nav tikai pārteikšanās, bet tie ir divi pilnīgi atšķirīgi juridiski termini - esmu spiests šo priekšlikumu atsaukt. Tikai aiz cieņas pret skaidriem juridiskiem terminiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns atsauc savu priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu, komisijas vārdā!

J.Kaksītis. 19.pants jeb šodienas redakcijā 20.pants. Tātad Juridiskā komisija ir precizējusi trešās daļas redakciju. Otrajā lasījumā bija paredzēts, ka apdrošinātāja pienākums ir sniegt ziņas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Satiksmes birojam, Robežapsardzības spēkiem, Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Mēs uzskatījām, ka Robežapsardzības spēkiem šajā gadījumā tas nebūtu nepieciešams, tādēļ Juridiskā komisija izslēdza šo institūciju, kurai būtu sniedzamas ziņas, jo praktiski šo ziņu efektivitāte... kā mēs konstatējām, tās neko reālu nedotu, izmantojot šādu te redakciju.

Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas piedāvāto trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī panta trešās daļas redakciju Juridiskās komisijas piedāvātajā variantā?

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Cienījamais Bišera kungs! Tas ir tieši saistīts ar šo 19.pantu. Ja mēs atkal uzmanīgi izlasītu, tad mēs redzētu, kādos fondos šī nauda, ko mēs iemaksāsim, ko iemaksās budžeta iestādes un ko iemaksās vidējie un mazie uzņēmēji, aizies. Šeit ir Obligātās apdrošināšanas garantijas rezerves fonds, šeit ir Apdrošinājuma ņēmēja interešu aizsardzības fonds, šeit ir paredzēts Satiksmes biroja darbības nodrošināšanai. Tā ka ierēdņiem būs darbs un naudas pietiks.

Man būtu lūgums, Bišera kungs, tomēr atcerēties, ka otrajā lasījumā bija Jurdža kunga un arī dažu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu priekšlikumi, lai tieši tādā veidā sakārtotu šo likumprojektu, ka būtu atbildīgs transportlīdzekļa vadītājs. Tad šodien mums izpaliktu ļoti daudzas domstarpības, nesaprašanās un arī balsojumi nebūtu tādi, kādi viņi bija diemžēl daudzos gadījumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātais Ozoliņa kungs, mēs apspriežam trešo daļu pašlaik. Par pirmo daļu priekšlikumi nav bijuši, viņi nav balsojami.

L.Ozoliņš. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt. Vienkārši viņi ir diezgan loģiski pēc šīs te shēmas, kuru Bišera kungs otrajā lasījumā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tātad pret trešo daļu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Par ceturto daļu. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt ceturto daļu tādā redakcijā, kāda tā ir 4.ailē, - ka apdrošinātājiem jāpieņem paziņojumi par ceļu satiksmes negadījumiem. Ja paziņojumu saņēmušais nav apdrošinājis satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa civiltiesisko atbildību, paziņojums nododams apdrošinātājam, kas apdrošinājis negadījumā iesaistīto, vai Satiksmes birojam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto jaunā 20.panta ceturtās daļas redakciju? Iebildumu nav. Redakcija pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija atbalsta par 20. (šobrīd 21.) pantu iesniegto Juridiskā biroja priekšlikumu par zaudējumiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu un lūdz Saeimu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto jaunā 21.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 23.pants - zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanos. Deputāti Jurdžs un Grīgs ir iesnieguši priekšlikumu - 22.pantā pēc vārdiem "ârstniecības iestādē" pievienot vārdus "un ārstēšanos mājas apstākļos". Tas ir pieņemts. Vēl vairāk - Juridiskā komisija te ir paredzējusi arī protezēšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvātā jaunā 23.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir izteikusi 23.panta

Sēdes vadītājs. ...24.panta...

J.Kaksītis. Es atvainojos!... Jā, 24.panta pirmās daļas 2.punktu par zaudējumu atlīdzināšanu pašnodarbinātai personai sakarā ar darbspēju zaudējumu, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvātā jaunā 24.panta 2.punkta redakciju? Iebildumu nav. Redakcija pieņemta.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu 25.pantā sakarā ar cietušās personas darbspēju paliekošu zudumu. Juridiskais birojs ir ierosinājis pirmajā daļā aizstāt skaitli "22" ar skaitli "23" (tas ir attiecībā uz pantiem) un vārdus "no aprēķinātā ienākuma atskaitot faktiskos ienākumus, kuri saņemti par mazāk atalgotu darbu" ar vārdiem "no šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā zaudējuma atskaitot faktiskos darba ienākumus". Šeit faktiski ir runa par pārejošu darbnespēju, un šī redakcija ir sakārtota atbilstoši citiem likumiem, kuri regulē jautājumus par zaudējumu atlīdzību pārejoša darbspējas zuduma gadījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvātā jaunā 25.panta redakciju nav. Pants pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu par 25.panta otro daļu, aizstājot vārdus "izmaksā regulāri" ar vārdiem "izmaksā regulāri katru mēnesi". Faktiski Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, taču izteica nedaudz citā redakcijā - "izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šā panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu papildināt minēto pantu ar jaunu trešo daļu (līdz ar to mainītos arī daļu numerācija): "Personām, kam ceļu satiksmes negadījuma brīdī nebija darba ienākumu, zaudējumi sakarā paliekošu darba nespējas zudumu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušā kopšanu, protezēšanu, papildu uzturu un ārstēšanu." Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts trešajā daļā, kā tas ir redzams 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 25.panta jaunās trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu par tagadējo ceturto daļu - izslēgt tajā vārdus "vai ar attiecīgo personu", kas ir šīs daļas pēdējie četri vārdi. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, un, redakcionāli precizējot, tas ir iestrādāts 4.ailē redzamajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret piedāvāto šā panta ceturtās daļas redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 26.pants - "Zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi". Attiecībā uz 26.panta ceturto daļu ir priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Šajā priekšlikumā ir ierosināts, ka apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi ir atlīdzināmi, "bet ne mazāk kā 25% un ne vairāk kā 100% no minimālās algas vienam apgādājamajam". Un tālāk kā otrajā lasījumā pieņemtajā tekstā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Juridiskā komisija uzskata, ka tas ir zaudējums... Tam jābūt samērojamam ar to, ko bojā gājušā ģimenei ir devis šis cietušais, līdz ar to neatbalsta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Un es gribu teikt, ka šis princips ir ņemts vērā, vadoties arī pēc citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē līdzīgus jautājumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt? Vai deputāts Leiškalns prasa balsojumu par savu priekšlikumu par pašreizējā 26.panta ceturto daļu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Balsot!") Es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu - šo daļu papildināt aiz vārdiem "piešķirto pensijas apmēru" ar vārdiem "bet ne mazāk kā 25%...". Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas redakcionāli precizēta ir panta piektā daļa, ir precizēts likuma nosaukums - "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem piektajā daļā nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 28.pantā pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas ir izslēgta otrā daļa: "Remonta izdevumi, kas pārsniedz attiecīgā transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, novērtējot zaudējumus, netiek ņemti vērā." Ðis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistāms ar nākamo pantu "Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju", kur par to ir runa. Proti, iepriekšējā - otrajā - lasījumā pieņemtajā redakcijā 28.pantā (tagad - 29.pantā) bija tāds jēdziens kā "ekonomiski nepamatots"... Mums radās šaubas, ka šis jēdziens "ekonomiski nepamatots transportlīdzekļa remonts" nevarētu būt objektīvs kritērijs, pēc kura vadoties viena un tā paša transportlīdzekļa remonts dažādu īpašnieku skatījumā vienā vai otrā gadījumā tiek vai netiek atzīts par ekonomiski nepamatotu. Pie tam jāņem vērā, ka tādā gadījumā mēs pilnīgi ignorētu transportlīdzekļus, kuru remonts tiešām ir ekonomiski nepamatots, bet kuriem var būt vēsturiska nozīme, var būt kāda cita nozīme, no šā konkrētā transportlīdzekļa īpašnieka viedokļa. Bet par to, ja nepieciešams, vairāk es runāšu, kad skatīsim 29.pantu. Tātad es aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt 28.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 28.panta otrās daļas izslēgšanu nav. Pants ir pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

J.Kaksītis. 29.pants "Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju". Es turpinu to, par ko es sāku runāt, skatot 28.pantu. Tātad mēs izsakām 29.pantu jaunā redakcijā, un šīs jaunās redakcijas ideja ir šāda: transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams (tas ir pirmais gadījums) vai ir ekonomiski nepamatots un ja šādam atzinumam piekrīt bojā gājušā transportlīdzekļa īpašnieks. Tādā gadījumā šeit ir sabalansēts gan objektīvais, gan subjektīvais kritērijs. Šeit tiek atrisināta tā problēma, kā tad izmaksājama atlīdzība un kā tad rīkoties ar cietušā transportlīdzekļa atliekām, šeit tās ir nosauktas, tātad ar to transportlīdzekli vai vismaz daļu no tā transportlīdzekļa, kas ir gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā. Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt tā atzīšanai par bojā gājušu, viņam atlīdzināma transportlīdzekļa vērtības starpība pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī izdevumi par transportlīdzekļa evakuāciju no negadījuma vietas. Un, ja transportlīdzeklis ir atzīts par bojā gājušu, tad atliekas no šā transportlīdzekļa ir tiesīgs iegūt apdrošinātājs vai Satiksmes birojs. Es lūdzu arī Saeimu atbalsīt šādā redakcijā 29.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 29.panta jauno redakciju nav. Pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 30.pants (iepriekšējais 29.pants). Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir lietots termins "apdrošināšanas gadījums". Mēs ierosinām to aizstāt ar, mūsuprāt, labāk saprotamu terminu "ceļu satiksmes negadījums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 30.panta pirmās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 31.pants (iepriekšējais 30. pants). Juridiskais birojs izteica priekšlikumu papildināt šo pantu ar otro daļu tādā redakcijā: "Zaudējumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu." Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret jaunā 31.panta papildināšanu ar otro daļu, kuras redakciju Juridiskais birojs un Juridiskā komisija ir akceptējuši. Pieņemts.

J.Kaksītis. 33.pants. Juridiskais birojs izteica priekšlikumu izslēgt 32.panta pirmo daļu, mainot pārējo daļu numerāciju. Komisija atbalsta, jo tāda redakcija, kādā pirmā daļa ir bijušajā 32.pantā (tagadējā 33.pantā), faktiski neko neizsaka, un tādēļ mēs uzskatām, ka tā ir lieka.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šā panta pirmās daļas izslēgšanu nav. Pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

J.Kaksītis. 34.pants "Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti". 34.pants tātad uzskaita tos gadījumus, kad zaudējumi netiek atlīdzināti, un viens no tādiem ir gadījums, kad zaudējumi radušies vadītāja rupjas neuzmanības dēļ, lietojot transportlīdzekli. Deputāts Leiškalns izteica priekšlikumu - svītrot vārdus "vai viņa rupjas neuzmanības dēļ". Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu 34.panta 1.punktā izslēgt vārdus "transportlīdzekļa vadītāja". Komisija nav piekritusi deputāta Leiškalna priekšlikumam, bet ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu. Mūsuprāt, nav nekāda pamata izslēgt šo tekstu, ka zaudējumi var rasties rupjas neuzmanības dēļ. Šis ir vispārpieņemts apzīmējums, no Civillikuma viedokļa, un nav jābaidās par to, kā tas tiks tulkots. Tas ir, manuprāt, ļoti korekts apzīmējums, tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns vēlas runāt par savu priekšlikumu, bet līdz sēdes beigām ir 2 minūtes. Izmantosit? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es ceru, ka man pietiks ar 2 minūtēm. Paldies par vārdu!")

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Es domāju, ka man pietiks ar 2 minūtēm. Paldies par vārdu. Es tomēr pieprasu balsojumu, jo situācijā, kad pilsonis, kura braukšanas rezultātā, teiksim tā, ir radusies civiltiesiskā atbildība, nostājas pret diezgan spēcīgi organizētām grupām, kas ir apdrošināšanas sabiedrības, var iesākties nebeidzami tiesu procesi, kuros mēģinās pierādīt, vai negadījums ir noticis rupjas neuzmanības dēļ, paviršības dēļ vai vieglas neuzmanības dēļ. Tā ka es šobrīd esmu sliecīgs tomēr aizstāvēt lietotāju un uzturu spēkā savu priekšlikumu izslēgt vārdus "vai viņa rupjas neuzmanības dēļ", jo daudzos gadījumos tas ir nedefinējams jēdziens.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu. Līdz ar to mēs debates turpināt nevaram, un arī nobalsot par šo pantu šajā sēdē mēs nevaram, jo deputāti vēlas runāt debatēs.

Deputāti nevēlas runāt debatēs? (Starpsauciens no zāles: "Balsot!") Lūdzu zvanu!

J.Kaksītis. Es komisijas vārdā argumentus jau izteicu. Par šiem tiesas procesiem: ja tādi arī būs, tad būs apdrošinātāja tiesas process, nevis transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja tiesas process.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu - svītrot šā panta 1. punktā vārdus "vai viņa rupjas neuzmanības dēļ". Tas ir 34.pants pēc jaunās numerācijas. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 18. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to mēs šo diskusiju pārtraucam, jo pulkstenis ir 17.00.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ameriks, Vents Balodis, Edgars Bāns, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Aida Prēdele, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Pulksten 17.30 notiks Saeimas sēde - valdības atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie valdības locekļi, lūdzu, ieņemiet vietas. Sākam Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Sēdes sākumā lūdzu reģistrāciju saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ameriks, Vents Balodis, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Ilmārs Bišers, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Aida Prēdele, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. Ministru prezidents, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā un sakarā ar ekonomikas ministra Krasta attaisnotu prombūtni atbildi uz deputātu 104.jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi (104. ir reģistrācijas numurs). Mūsu darba kārtībā tas ir 3.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu izmaiņu darba kārtībā? Iebildumu nav. Jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi.

Otrs iesniegums. Pamatojoties arī uz šo pašu Kārtības ruļļa pantu, Ministru prezidents lūdz pārcelt atbildi uz deputātu 105.jautājumu uz nākošo sēdi sakarā ar satiksmes ministra Viļa Krištopana attaisnotu prombūtni. 105.reģistrācijas numurs mūsu darba kārtībā ir 4.jautājums.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis 105.jautājums ir jautājums par to, kāds labums Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem būs no iecerētā valdības lēmuma nodot SIA "Lattelekom" rīcībā valdības iekšējo sakaru tīklu. Un, ja mēs skatāmies šo atbildi, kas mums ir ienākusi no Satiksmes ministrijas (kaut gan jautājums bija Ministru prezidentam Šķēlem un arī satiksmes ministram Krištopanam), tad šī atbilde ir tikai tāda, ka Satiksmes ministrijā jautājums par jebkādu sakaru tīklu nodošanu SIA "Lattelekom" nav skatīts. Tātad, ja tas ir tas, ko mēs varam sagaidīt no Krištopana kunga, tad es domāju, ka mums viņa klātbūtne vispār šeit īpaši nav nepieciešama. Uz šo jautājumu būtu jāatbild Šķēles kungam par to, kas ir noticis valdībā sakarā ar šiem plāniem par šī valdības sakaru tīkla nodošanu SIA "Lattelekom", faktiski privātkompānijai. Un Šķēles kungam tad būtu uz šo jautājumu jāatbild.

Mūs nekādā ziņā nevar apmierināt tāda atbilde, ka Satiksmes ministrijā nekas šajā sakarā nav skatīts, bet šie satraucošie signāli mums ir ienākuši, un es gribētu šeit panākt skaidrību, zināt, kāda tam ir motivācija, kāpēc valdības iekšējo sakaru tīklu plāno atdot privātfirmām. Kāds no tā labums būs valstij? Tiešām gribētos dzirdēt šo motivāciju, jo tas, kāpēc un kādi būs negatīvie aspekti šādam lēmumam - tas ir absolūti skaidri redzams. Te ir runa par šo informācijas konfidencialitāti valdības sakaru tīklos, par to, ka tā var tikt apdraudēta, gan arī šo sakaru tīklu uzturēšanas izmaksas, kur "Lattelekom" būs jāmaksā par monopolstāvokli. Tas ir acīm redzams. Tāpēc ir ļoti svarīgi šādu lēmumu nepieļaut, un es aicinātu šoreiz neatbalstīt šo Ministru prezidenta priekšlikumu, jo ir redzams, ka Krištopana kungs nav spējīgs uz to atbildēt. Es aicinātu tomēr Ministru prezidentu pašu atbildēt uz šo jautājumu, jo šis jautājums par to, kas ir valdībā šeit noticis un kādu labumu valdība ir iecerējusi no šāda lēmuma pieņemšanas gūt, bija adresēts arī viņam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns runāja "pret" ðo iesniegumu. Vai kāds vēlas runāt "par"? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu Saeimu balsot par Ministru prezidenta priekšlikumu - pārcelt atbildi uz 4.jautājumu uz nākamo sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 10, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts, un atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais darba kārtībā ir deputātu Lujāna, Deņisova, Bekasova, Bartaševiča, Golubova jautājums iekšlietu ministram Dainim Turlajam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam par anonīmo Latvijas patriotu grupas tautas izlūkošanas biļeteniem.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeima! Atbildi esmu iesniedzis rakstiski. Papildināt man pašlaik nav ko. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Godājamais Turlā kungs! Sakiet, lūdzu, vai tā saucamajā tautas izlūkošanā iesaistīto personu darbībai ir kriminālnozieguma sastāvs?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu atbildēt, ka Iekšlietu ministrija un ministrs ir politiska figūra, kas realizē valsts politiku vienā vai otrā jomā. Par to, vai kriminālnozieguma sastāvs ir vai nav, lemj kompetentas valsts iestādes - prokuratūra, policija, Drošības policija, tās iestādes, kam ir tāda kompetence un tiesības. Ne Iekšlietu ministrija, ne ministrs nav operatīvās darbības subjekts, ne arī kādas citas darbības subjekts, kas tā vai citādi var ierobežot kāda cilvēka tiesības vai - taisni otrādi - brīvības. Tādēļ šis jautājums nav jāatbild iekšlietu ministram.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Kļuvis zināms, ka tā saucamo tautas izlūkošanu vada bijušais Iekšlietu ministrijas augsta ranga darbinieks, kurš arī pašlaik ieņem augstu rangu Aizsardzības ministrijā. Vai jums tas ir zināms? Ja ir, tad ko jūs šajā sakarā esat darījis vai darīsit?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Iekšlietu ministrija, konkrēti es, par faktiem, kas ir bijuši Drošības policijas rīcībā, esmu rakstiski informējis Satversmes aizsardzības biroja, prokuratūras un Valsts drošības padomes sēdē Valsts drošības padomes locekļus un Prezidentu. Kompetentajām iestādēm ir iespēja, tiesības un pienākums pārbaudīt visus faktus un tos izvērtēt. Un, ja būs nozieguma sastāvs, tad arī ierosināt krimināllietu un saukt pie atbildības. Es uzskatu, ka ministrija kā institūcija, kurai ir jārūpējas par to, lai tiktu ievērota likumība, savus pienākumus šajā ziņā ir veikusi un uzraudzību veiks arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par likuma "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" pārejas noteikumu izpildi.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus tai atbildei, kas tika iesniegta jau krietnu laiku atpakaļ, varu informēt, ka noteikumu projekts pašlaik atrodas Ministru kabinetā. Vēl nav atrisināts līdz šai dienai saskaņojums, kas ir nepieciešams un ko ir pieprasījusi Kultūras ministrija no Heraldikas komisijas. Pārējie jautājumi ir atrisināti.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kušneres, Kostandas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par vienotas nodokļu maksātāju informatīvās sistēmas izveidi.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde jums ir iesniegta rakstiski. Atbildei ir pievienots arī plašs informatīvais materiāls, kas sniedz jums pārskatu par Nodokļu maksātāju reģistra izveides gaitu, kā arī ir atspoguļotas galvenās problēmas, kas mums šobrīd ir un kādas varētu būt arī nākotnē.

Ja ir, lūdzu, jautājumi, esmu gatava atbildēt!

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātā Počas kundze! Jūsu atbildes informatīvajā materiālā tiek minēts, ka Nodokļu maksātāju reģistrā ir reģistrēti 67 000 galveno uzņēmumu un ap 20 000 struktūrvienību. Tajā pašā laikā Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti aptuveni 120 000 uzņēmumu. Jautājums: kāpēc Nodokļu maksātāju reģistrā šis uzņēmumu skaits ir tik mazs un praktiski nav 20% no tiem... pat vairāk - nav 25% no tiem uzņēmumiem, kuri ir fiksēti Uzņēmumu reģistrā?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Kā jebkurā valstī, ir juridiskās personas, kuras ir reģistrējušās Uzņēmumu reģistrā, kas ir uzņēmējdarbības uzsākšanas, apliecināšanas un dokumentu juridiskas noformēšanas akts, un ir Nodokļu maksātāju reģistrs, kas apliecina, ka šie uzņēmumi aktīvi darbojas uzņēmējdarbībā. Kā jūs zināt, Uzņēmumu reģistrs sāka funkcionēt stipri agrāk. Vesela rinda uzņēmumu jau ir nodibinājusies, tie ir juridiski noformējuši savus dokumentus, bet praktiski nav uzsākuši nekādu darbību. Tieši šī situācija ir iemesls tam, kāpēc mēs veidojam šo Nodokļu maksātāju reģistru. Tāpēc, lai fiksētu tos uzņēmumus, kuri šobrīd aktīvi nedarbojas uzņēmējdarbībā vai arī nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji. Tieši tāpēc ir uzsākts šis process par šo Nodokļu maksātāju reģistrā nereģistrējušos uzņēmumu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra.

Varu vēl informēt, ka, piemēram, šie 17,8 tūkstoši - tās ir zemnieku saimniecības, kas tika reģistrētas... daļa no tām ir zemnieku saimniecības, kas tika reģistrētas kā tā saucamie "Breša zemnieki", kuri nekad vispār neko nav sākuši darīt. Un jāsaka, ka mums priekšā stāv ļoti grūts un sarežģīts darbs, lai juridiski noformētu viņu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra un praktisku likvidāciju.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Otrs papildjautājums ir šāds: kādā veidā Nodokļu maksātāju reģistrs sadarbojas ar Uzņēmumu reģistru, lai nodrošinātu katra uzņēmuma, kam būtu jāmaksā nodokļi... lai viņš tiešām, arī būtu reģistrējies šajā Nodokļu maksātāju reģistrā un maksātu šos nodokļus, tas ir, lai nebūtu tādu uzņēmumu, kuri ir Uzņēmumu reģistrā, kuri strādā, bet nodokļus reāli nemaksā? Un kāpēc netiek izmantotas tās iespējas, ko Uzņēmumu reģistrs piedāvā sakarā ar to, ka viņam ir pieejama datu bāze "online" režīmā kompjūterā caur tīklu? Kāpēc šeit Nodokļu maksātāju reģistrā vēl tiek veidota šī atsevišķā bāze, bet nevar, teiksim, strādāt tieši ar to bāzi, kas ir Uzņēmumu reģistrā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es sākšu ar pēdējo. Tieši tāpēc, ka šis Uzņēmumu reģistrs nav attīrīts no tiem, kuri būtu likvidējami, mēs nevaram strādāt reālā laika režīmā ar šo datu bāzi. Vispirms mums ir jānodrošina šīs datu bāzes attīrīšana. Šobrīd ir iespēja šo informāciju saņemt, un Valsts ieņēmumu dienests to arī saņem no Uzņēmumu reģistra šajā reālajā laika režīmā. Diemžēl šis programmu nodrošinājums nav pietiekošs, lai šobrīd varētu notikt automātiska šīs datu bāzes salīdzināšana, bet arī pie tā gan Uzņēmumu reģistrs, gan Valsts ieņēmumu dienests strādā.

Bez tam, runājot par to, lai šobrīd izslēgtu iespēju tiem, kas reģistrējas Uzņēmumu reģistrā, kļūt par nodokļu nemaksātājiem, likumā un arī Ministru kabineta noteikumos ir noteikta procedūra, kas paredz, ka, pirms uzņēmējs saņem galīgi visus reģistrācijas dokumentus, viņam vispirms ir jāsaņem atļauja no Uzņēmumu reģistra, jāsaņem jau šis nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, un tikai tad viņš var dabūt šo galīgo juridisko noformējumu. Tādējādi mēs ceram, ka izslēgsim šo nereģistrēto uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Nākamais - deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kušneres, Kostandas, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" apgrozījumu un peļņu.

Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Atbilde uz deputātu jautājumu jums ir sniegta rakstiski, tur ir informācija gan par "Ventspils naftas" neto apgrozījumu, gan par pārskata perioda peļņu, gan arī informācija par desmit lielākajiem uzņēmumiem, kuri atrodas Ventspilī ostas teritorijā, un to, cik liels procentuāli ir ieņēmums no šiem uzņēmumiem, salīdzinot ar kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja, Čerāna, Kušneres jautājums finansu ministram Vasilijam Meļņikam par iespēju Saeimas deputātiem iepazīties ar noslēgtā līguma tekstu starp Finansu ministriju un privātfirmu "Crown Agents".

Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Kā jau es jūs informēju vēstulē, kuru iesniedzu Saeimā, atbildot uz šo jautājumu, var teikt, ka šobrīd "Crown Agents" izpilddirektors, kā arī citu viņu atbildīgo darbinieku grupa ir Rīgā. Šodien mēs tikāmies Finansu ministrijā, strādāsim arī rīt, mēs izdiskutēsim visus šos jautājumus, kas saistīti ar līguma komercjautājumiem, to, kurus no tiem var publicēt vai nevar publicēt, un, ja mēs panāksim šādu vienošanos, tad tas būs iespējams. Mēs diskutējām arī par šo jautājumu, par šo nelaimīgo vēstuli.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kušneres, Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja jautājums finansu ministram par Rīgas muitas direktora Vigo Leitholda rīcību.

Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Tātad deputātiem atbildi mēs esam mēģinājuši sniegt, mūsuprāt, precīzi uz katru no izvirzītajiem jautājumiem pietiekoši īsi un skaidri. Tā ka, lūdzu, ja ir vēl kādi papildu jautājumi, tad es jums atbildēšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Krisberga, Ādamsona, Zelgalvja, Rubina, Kostandas jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem sakarā ar uzrunu Latvijas tautai Latvijas valsts televīzijā 1996. gada 31. decembrī. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Rakstiska atbilde uz jautājumu saņemta nav. Atbildi sniedz Ministru prezidents Andris Šķēle.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Augsti godājamais Krisberga kungs un pārējie jautātāji! Mana Jaungada runa ir izraisījusi zināmu ažiotāžu sabiedrībā un, kā liecina jūsu jautājums, arī Saeimā. Par to man ir liels prieks, jo arī jūsu jautājumā figurē tādi jēdzieni kā "morālās tiesības", "valsts varas spēks", "valsts varas gudrība". Es domāju, ka tieši par to diskusija mūsu sabiedrībā ir tik ļoti nepieciešama.

Tas ir ļoti saprotami, ka Krisberga kungs ir parakstījis jautājumu, kurā vaicā par valsts varas morāli un gudrību. Tas, ka viens no šā jautājuma uzdevējiem ir tieši viņš, piešķir šim jautājumam īpašu, es teiktu, simbolisku raksturu. Tas tāpēc, ka savā Jaungada runā es lietoju paša Krisberga kunga tieši no šīs tribīnes pausto Saeimas apzīmējumu un vienīgi norādīju uz to milzīgo atbildību un publisko slodzi, kādu izraisa šādi definējumi, un kā šādi pašvērtējumi reizēm iespaido parlamenta prestižu sabiedrībā.

Jūs taču nedomāsit, ka es, vērtējot kaut vai paša Krisberga kunga darbību gan tagad parlamentā, gan viņa darbību pirms tam, varētu izteikties par to nievājoši. Es domāju, "nievājoši" - tas tiešām nav īstais vārds.

Šo jautājumu ir parakstījis arī Ādamsona kungs. Vai jūs domājat, ka es izturos nievājoši pret Ādamsona kungu? Kā var nievājoši izturēties pret cilvēku, kura ierocis mētājas Saeimā ar lodi stobrā? Līdz ar to es gribu kategoriski noraidīt jebkurus pārmetumus, ka es būtu nievājoši izteicies. Bet, ja kāds no jautātājiem to ir tā sapratis, es lūdzu atvainot, jo esmu saprasts nepareizi un tā varētu būt arī mana vaina.

Deputātu jautājumā ir runāts par manām tiesībām ieņemt valdības vadītāja amatu. Ir norādīts, ka es esot ne tā izteicies par Saeimu, kas mani ir apstiprinājusi un atbalstījusi balsojot.

Cienījamie Kostandas un Ādamsona kungi! Jūs neesat nedz tie, kas mani ievēlēja, nedz tie, kas mani ir atbalstījuši. Tieši otrādi. Jūs esat tie, kas ir darījuši visu, lai mani neievēlētu un lai traucētu nu jau demisionējušās valdības darbu, pie tam darījuši to ar metodēm, kuru izvērtējums gan no ētiskajiem, gan no citiem aspektiem acīmredzot vēl ir priekšā. Jūs esat tie, par spīti kuriem valdībai un valdību veidojošajām frakcijām tomēr izdevās kaut ko izdarīt. Jūs esat tie, par spīti kuru pūliņiem, piemēram, mūsu valsts kredītu reitings ir viens no pašiem augstākajiem Austrumeiropā un pat augstāks nekā vienai Eiropas savienības valstij. Tas ir šīs tagad demisionējušās valdības nopelns un to deputātu nopelns, kas tiešām atbalstīja valdību.

Tā ka, ja runa ir par morāli, es gribu vaicāt: kādas ir jūsu morālās tiesības runāt to deputātu vārdā, kas ar savu darbu ir kaut ko panākuši, bet lielu daļu enerģijas bijuši spiesti ziedot, cīnoties ar jums un jums līdzīgiem?

Jūs man vaicājāt, vai es varēšu nākamajā gadā lepoties ne tikai ar to, ka valsts varai ir spēks, bet arī ar to, ka tā ir pietiekami gudra. Es jums atbildēšu. Es ceru, ka katra nākamā Latvijas Republikas valdība būs gudrāka, morāli tīrāka un enerģiskāka. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Rubina, Krisberga, Jurdža, Valdmaņa un Ozoliņa jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par izdevumiem Latvijas valstij katras vēstniecības uzturēšanai.

Jautājuma motivācijai ir pieteicies Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Godājamais Birkava kungs! Ārlietu komisijā ir bijuši vairāki strīdi par vairākām lietām, par ārlietu koncepciju, ir arī pacēlies jautājums par izdevumu lietderību ārzemēs.

Biju Eiropas Parlamentu asamblejā uz īsu laiku, iznāca būt Strasbūrā, kur jauns puika pasūtīja sešas labākā sarkanvīna pudeles, lai dzirdītu savus latviešu kolēģus.

Būdams Somijā, aizgāju uz Latvijas vēstniecību. Tur tiešām ir izcila personība, kuru somi augsti ciena. Pie viņas atnāca bijušā Somijas prezidenta sieva tajā pēcpusdienā, un viņa mūs cienāja ar pašas brūvētu tēju un inteliģentu sarunu. Un tie ir atšķirīgi standarti.

Mēs dzirdam, ka Rubina kungs bija aizbraucis uz Izraēlu, bija tur trīs nedēļas, mēģināja sastapt mūsu konsulu, bet tas nebija iespējams. Tas konsuls it kā bija par daudz aizņemts. Jautājums šoreiz ir Birkava kungam, jo mēs gribējām drusku ieskatīties, kas tad tur īsti notiek, cik tur ir "Latvijas ceļa" politiķu "pïavā", kas aizsūtīti tur atvaļinājumā, un cik tur ir to, kas strādā tautas labā. Atbilde bija ļoti interesanta. Birkava kungs par to runās, viņš varbūt paskaidros to tabulu un nosauks centrālo skaitli, kas ir pāri par miljonu dolāru, bet es gribētu, lai jūs sekotu līdzi, jo būs papildjautājumi, un es gribēšu, lai Birkava kungs uz tiem atbild. Bet varbūt Birkava kungam dosim iespēju parunāt, pastāstīt par savu tabulu...

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātā Saeima! Atbilstoši jautājumam par to, cik Latvijas valstij izmaksā katras vēstniecības uzturēšana, ir sagatavota atbilde ar precīzu tabulu. Es gribētu teikt, ka Latvijas vēstniecībās ir visstingrākais taupības režīms, jo līdzekļu nepietiek, lai vēstniecības varētu izpildīt pilnā apmērā funkcijas.

Kas attiecas uz sešām dārgām vīna pudelēm, protams, šo faktu es uzzināju tikko, un to var pārbaudīt.

Kas attiecas uz pašbrūvētu tēju, es nezinu, laikam tā bija vienkārša tēja vai liepziedu tēja, jo par "pašbrūvēto" tautā sauc arī citas lietas. Es ceru, ka tas netika dots Valdmaņa kungam Somijā.

Kas attiecas uz "Latvijas ceļa" cilvēkiem diplomātiskajā korpusā, no 340 (kopējā skaita) tiešām 7 ir "Latvijas ceļa" cilvēki, un to es gribu pateikt.

Kas attiecas uz visu korpusu, tas viss, Valdmaņa kungs, strādā Latvijas labā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumus?

Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie ministri! Dārgie Saeimas deputāti! Es ļoti pateicos Birkava kungam par izsmeļošo atbildi, par šo tabulu. Gribu piemetināt, ka šogad imports pārsniedz eksportu par 50%, un vērtēt vēstniecību darbus pēc šīs tabulas.

Es saprotu, ka par vēstniekiem ieceļ gan tos, kas nav kādreiz tīkami šeit, gan tos, kas savu darbu ļoti labi padarījuši, un ka šādā veidā pateicību ārstiem izsaka un tāpēc par vēstniekiem ir iecelti anesteziologs, proktologs, ginekologs un citi.

Un tomēr. Birkava kungs, vai nevajadzētu izvēlēties vēstniekus, vai nevajadzētu pārskatīt finansējumu, mainīt šīs attiecības? Es saprotu, budžets mums ir ļoti spiedīgs, mēs esam "iedzīti stūrī". Vai nevajadzētu mainīt šīs attiecības...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

L.Ozoliņš. Ukraina, Vācija, Zviedrija... Šeit es dotu... Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Pirms sešiem gadiem Latvijai nebija neviena diplomāta, tādēļ, protams, ir situācija, ka diplomātiskā profesionālā darbā strādā anesteziologs, tiešām strādā arī citu profesiju pārstāvji, un tāpēc faktiski Ārlietu ministrijas kurss ir skaidrs - uz diplomātu profesionalizāciju.

Tomēr tas neizslēdz... protams, katrā valstī ir diskusija gan par tā sauktajiem politiski ieceltajiem vēstniekiem, gan par profesionāļiem. Es uzsveru tendenci - kursu.

Otrs. Par vēstniecību izdevumu pārskatīšanu. Es piekrītu, Ozoliņa kungs, - acīmredzot ir virzieni, kuros mums noteikti nepieciešams daudz intensīvāks darbs. Šo štata vienību skaits šobrīd vislielākais ir Krievijas vēstniecībā - 25. Nākamajā lielākajā - 9. Daudzās valstīs tas ir stipri par maz, jo starp šiem deviņiem cilvēkiem nav visu nepieciešamo profesionāļu, speciālistu. Nav jūsu iemīļoto komercatašeju, kas tur ir vajadzīgi. Tos mēs no valsts šobrīd finansēt nevaram. Es esmu gatavs diskutēt par iespēju nostiprināt jebkuru no vēstniecībām, īpaši stratēģiskos virzienos.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Pilnīgi un kategoriski jānoraida mūsu ārlietu ministra doma, ka pirms sešiem gadiem Latvijā nebija nekādu diplomātu. Es to kategoriski nepieņemu. Latviešiem nebija savas zemes, bet viņiem bija savi diplomāti, viņi bija guvuši atzīšanu Rietumos.

Bet atgriezīsimies pie tabulas. Es jums jau pieminēju vairākas vietas. Tagad apskatīsimies. Divi cilvēki strādā Vatikānā, un tur "dzīvības koeficients" ir "1". Divi cilvēki strādā Strasbūrā, un tur "dzīvības koeficients" ir "1,05". Strasbūrā izdod desmit reizes vairāk naudas šie divi cilvēki. Bet es negribēju sākt tikai ar negatīvo. Man būtu kas sakāms par pozitīvo arī. Baltkrievijā abās vēstniecībās mēs atpelnām visus savus izdevumus. Krievijā - visās trijās. Arī Somijā, kur to pašbrūvēto tēju pasniedz, mēs atpelnām visus savus izdevumus. Ukrainā arī.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Bet Strasbūrā, Itālijā, Izraēlā, Lielbritānijā un Spānijā... es jums pateikšu, ka latviešu diplomāti ir aizgājuši...

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Vispirms - par Vatikānu. Divi diplomāti, kas strādā Vatikānā, strādā Latvijā. Tie ir tā sauktie nerezidējošie vēstnieki, un tikai tad, kad ir absolūta nepieciešamība, oficiāli, ar protokolu saistīti pasākumi, vēstniece vai otrs darbinieks dodas uz Vatikānu. Mēs esam ierosinājuši līdzekļu taupīšanas nolūkā tieši šādu kārtību, ka valstīs, kurās mums ir grūti uzturēt vēstniecības, mēs varētu par minimālu summu iztikt ar nerezidējošiem vēstniekiem un goda konsuliem, kas ir ļoti nozīmīgs instruments.

Kas attiecas uz dažādām summām, pastāvot vienādam darbinieku skaitam, galvenās atšķirības ir dzīves dārdzības koeficientos (ņemot vērā dzīves dārdzību, kāda ir dažādās valstīs) un izdevumos (tāpat kā Latvijā) par komunālajiem pakalpojumiem, ēku īri un tamlīdzīgos. Tādēļ šīs summas dažviet būtiski atšķiras, lai gan darbinieku skaits ir vai nu vienāds, vai tikai nedaudz atšķirīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais un pēdējais ir deputātu Rubina, Krisberga, Valdmaņa, Zelgalvja un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par valsts un pārvaldes aparāta darbinieku skaita samazināšanu.

Jautājuma motivācijai vārds Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais Šķēles kungs! Jūs augustā nācāt klajā ar savu darbu programmu. Kā jūs pats labi zināt, daudzi punkti nav izpildīti, daudzi nav izskaidroti, un tas droši vien arī ir saistīts ar bijušās valdības darbu. Varbūt tāpēc jūs demisionējat. Šoreiz mūs interesē jautājumi par 8., 9. un 10.punktu, kuriem būtībā ir jau jādarbojas no 1997.gada 1.janvāra. Un tie ir par budžeta finansējamo darbinieku skaita samazināšanu par 10 procentiem. Un gribētos, lai tie būtu konkrēti ieekonomētie līdzekļi, ko varētu redzēt. Tāpēc arī tie jautājumi bija.

1. Vai ir notikusi valsts un pārvaldes birokrātiskā aparāta darbinieku skaita samazināšana jūsu kā Ministru prezidenta darbības laikā?

2. Ja jā, tad par cik cilvēkiem ir izdarīta samazināšana un kā tiek ieekonomēti līdzekļi?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamo Prezidij! Cienījamā Saeima! Uz uzdotajiem jautājumiem ir sagatavota rakstiska atbilde. Papildus tam, kas ir rakstīts, es gribu teikt, ka pagājušajā gadā ierēdņu skaits ir samazinājies par 23%. Virkne no budžeta finansēto iestāžu ir pārvērstas par uzņēmējsabiedrībām, tam ir raksturīgas funkcijas, kuras var atdot valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām vai kādā citā procesā... Pašlaik tiek gatavots likumprojekts par aģentūrām, kurš noteiks tādu īpašu statusu, kaut ko pa vidu starp valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrību un valsts administrācijas iestādi. Tātad šo dokumentu, protams, Saeima redzēs. Šis process - valsts aparāta jeb no budžeta finansējamo iestāžu skaita samazināšana - turpināsies. Un es gribu jūs pārliecināt un arī apgalvot, ka arī nākamajā gadā šis skaitlis būs noteikti virs 20 procentiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Abus kopā. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tāds draudzīgs jautājums, Šķēles kungs! Jūs savā Jaungada runā runājāt par nežēlīgu strādāšanu. Es esmu ārsts. Es nesaprotu, kā ārsts, medmāsa, bērnu aukle, skolotāji un citi var strādāt nežēlīgi. Varbūt to varētu paskaidrot. Kad jūs, Šķēles kungs, teicāt šos vārdus, es atcerējos sen uzrakstītu Imanta Ziedoņa dzejoli:

"Bez mīlestības nedzīvojiet,

Bez mīlestības viss ir mazs,

Bez mīlestības dūmo krāsnis

Un maizi negriež nazis ass."

Darbs, darīts bez mīlestības un nežēlīgi, nenes labumu ne veicējiem, ne tiem, kas gaida to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamie deputāti, es neatbildēšu dzejā, bet atbildēšu kā darba lietu valsts ministrs. Kā ministrs, kura amata nosaukumā ir vārds "darbs". Ministru prezidents, lietodams šo izteicienu, acīmredzot domāja alegoriski, un šajā gadījumā vārds "nežēlīgi" nozīmē - ar mīlestību, stipri, daudz un tā tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms tam vēl viens neliels paziņojums. Lūdzu uzmanību! Šā gada 7.februārī Saeimas deputātiem būs iespēja Saeimas ēkā tikties ar Latvijas vēstnieci Somijā Annu Žīgures kundzi un runāt par jautājumu "Latvija, no Somijas raugoties".

Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Dārgie draugi! Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Andris Ameriks, Vents Balodis, Edgars Bāns, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Imants Liepa (ir zālē), Aida Prēdele, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa. M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute