Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 27. novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ko akceptējis Saeimas Prezidijs, jāizskata viens priekšlikums, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Frakcija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Valda Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. pantu mēs šo jautājumu varam iekļaut tikai šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Tātad darba kārtībā tas tiek iekļauts.

Otrs jautājums. Desmit deputāti parakstījuši priekšlikumu, kurā raksta: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām Saeimas 27. novembra sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku: 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi, bet, apspriežot Pieprasījumu komisijas atzinumu, - 3 minūtes pirmo reizi un 1 minūti - otro reizi.” Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Gundars Valdmanis - vēlas runāt “pret”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidija locekļi! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Mēs atkārtoti redzam, ka mums ierobežo runāšanas laiku, un mēs atkārtoti redzam, ka mēs ļoti pavirši diezgan daudzus likumprojektus pieņemam. Es jums gribētu paskaidrot, kāpēc tas tā ir. Man pagājušo ceturtdien, kad bija runa par frakcijas pārstāvjiem, nogrieza radioraidījuma laiku un uzlika militāro mūziku tad, kad es gribēju to skaidrot. Mūsu valsti pārvalda šī padome. Tā padome, kā Šķēles kungs mums skaidroja, tika izveidota tāpēc, ka vairāki finansisti it kā atbalstīja vairākas partijas. Un tāpēc Šķēles kungam bija tiesības pārņemt varu. It kā viņa draugi finansēja visus, izņemot frakciju “Latvijai”. Šī finansētāju grupa pārvalda mūsu valsti caur Sadarbības padomi un mums uzspiež visvisādus likumus. Nesen bija Eiropas Parlamenta delegācija šeit un ļoti skaidrā valodā atbildēja uz maniem jautājumiem. Ka Eiropas Savienība neko nepieprasa attiecībā uz to, kādas īpašuma formas ir mūsu stratēģiskajiem objektiem. Ka viņiem tās ir ļoti dažādas. Eiropas Savienība nepieprasa nāvi mūsu laukiem, brīvo tirdzniecību attiecībā uz lauku produktiem. To Eiropas Savienība nepieprasa, bet mums šeit padomes pārstāvji to ir pūtuši ausīs ilgāku laiku. Tātad - kas ir tā Sadarbības padome? Mēs esam uzdevuši to jautājumu Kaksīša kungam. Viņš stāsta, ka tie visi ir vienlīdzīgi politiķi, kas sanākuši kopā tautas labā. Bet, ja mēs lasām grāmatu “Biedri mafiozi” vai kādas citas šā laikmeta grāmatas, tad mēs zinām, kā nauda tā bijusi, kādi čekas rīkojumi ir bijuši, lai pārņemtu valsts uzņēmumus, rentablos uzņēmumus. To visīsāk pasaka amerikāņu avīze “New York Post” 1. februārī Evansa un Novakas rakstā, ka Primakovs ir jau guvis lielas uzvaras ar to, ka viņš ir pārņēmis varu saskaņā ar KGB slepeniem rīkojumiem, izpildījis jau to, kas jāizpilda gan Polijā, gan Bulgārijā, gan Igaunijā, gan Latvijā. Ja mēs ticam tai amerikāņu avīzei (un es tai ticu), tad saprotiet, ka mēs, izpildot Sadarbības padomes diktātus, patiesībā varbūt pildām čekas diktātus. Un, mīļie draugi, mēs iesim uz vēlēšanām caur Vēlēšanu komisiju, un mums it kā būs jāapstiprina, ka mēs neesam apzināti sadarbojušies ar čeku, un es jums saku, ka mēs nedrīkstam šitā tālāk rīkoties, ja mēs gribam kandidēt. Mēs zinām, kas pār šo zemi valda, kādu postu šīs gudrības ir nodarījušas, un mums ir jāsavienojas, lai mēs kopā strādātu tautas labā. Pret šo Sadarbības padomes jēdzienu. Mums tas jautājums būtu dziļi jāapspriež. Mums ir arī vairāki citi jautājumi dziļi jāapspriež, taču mums vienkārši atņem laiku. Mēs it kā nedrīkstam apdomāties. Jūs ikkatrs šeit Sadarbības padomē... tātad jums ir skaidri pateikts, kam jūs kalpojat. Un jūs to it kā turpināsiet darīt, it kā tādēļ, ka disciplīna ir svēta. Mūsu zeme it kā nav svēta; mūsu stratēģiskie objekti it kā nav svēti; pieklājīgas kredītlikmes, lai uzņēmējdarbība sāktos, it kā nav svētas; pieklājīga monetārā un fiskālā politika it kā nav svēta; budžets, kas balstīts uz sapratni, ka nauda rit un nāk atpakaļ budžetā, it kā nav svēts. Bet tautas iznīcība - it kā Sadarbības padomes dēļ... Bet, ja mēs ticam “New York Post” rakstam, tad tas ir čekas diktāts, un saprotiet, mīļie draugi, ka mēs nedrīkstam turpināt iznīcināt mūsu tautu. Mums šie jautājumi ir jāapspriež. Atstāsim laiku un apspriedīsim, kas ir Sadarbības padome un kāpēc mēs drīkstam tai pakļauties! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Amerika, Jurkāna, Tenisa, Čepāņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Tūrisma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Kušneres un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Cienījamo Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Šī likumprojekta būtība ir mēģināt risināt problēmu, kas radusies sakarā ar to mantu, ko starpsaimniecību uzņēmumi ir bez maksas nodevuši valstij piederošo juridisko personu vai pašvaldību bilancē. Ir priekšlikums izdarīt likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” tādu grozījumu, ka tad, ja šī īpašuma vērtība, ko starpsaimniecību uzņēmums vai tā tiesību mantinieks ir līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim bez maksas nodevis valstij piederošās juridiskās personas vai pašvaldības bilancē... ja šī īpašuma vērtība pārsniedz valsts kapitāla bijušo daļu šajā uzņēmumā, tad starpība ir kompensējama un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmaksājama šim starpsaimniecību uzņēmumam vai arī tā tiesību mantiniekiem, atbilstoši īpašuma vērtībai nodošanas brīdī. Tas ir mēginājums risināt šo problēmu. Tāda problēma pilnīgi konkrēti pastāv mūsu valstī, pilnīgi konkrētos uzņēmumos, un būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai komisijas, uzaicinot arī attiecīgos pārstāvjus, varētu izvērtēt to, kādā veidā šī nodotās mantas kompensācija viņiem šobrīd tiek valstī veikta, jo likums principā šādu kompensāciju paredz, bet Ministru kabinets atkal savus noteikumus nav izstrādājis. Šis jautājums būtu izdiskutējams komisijā, un būtu atrodams kāds pieņemams risinājums.

Es lūgtu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas? Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret- 8, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Satversmes II daļa - “Par cilvēktiesībām””. Prezidijs ierosina Latvijas Republikas Satversmes II daļas “Par cilvēktiesībām” projekta izstrādes komisijas iesniegto likumprojektu “Satversmes II daļa - “Par cilvēktiesībām”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību atbilstošā muitas likumu piemērošanā un muitas pārkāpumu aizkavēšanā, izmeklēšanā un novēršanā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt nevēlas. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanas, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz izskatīt jautājumu “Par deputāta Valda Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” kā darba kārtības 7. jautājumu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana...”.

Par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai mums neveidojas nedaudz īpatnēja situācija? Debatēm mēs laiku samazinām, bet šinī gadījumā jautājumu par Krisberga kungu mēs uzskatām par tik ļoti aktuālu, ka tas ir jāieliek kā septītais darba kārtības punkts. Es domāju, cienījamie kolēģi, tā: ja jau cienījamais Krisberga kungs ir bijis Baltijas asamblejā līdz šai dienai, tad varbūt viņš patiešām var sagaidīt arī darba kārtības beigas, un tad mēs jautājumu par viņu mierīgi izskatīsim, ja šodien pagūsim. Es uzskatu, ka mums ir šodien jārisina jautājumi, kas ir daudz valstiskāki nekā cienījamā Krisberga kunga problēma ar Baltijas asambleju.

Es aicinu balsot un neatbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā! Par - 53, pret - 2, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts, un attiecīgās izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par LTV, LNT un 31. kanāla operatoru filmēšanu Saeimas plenārsēdēs”. Iesniegusi deputātu grupa.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Nevēlas. Vēlas? Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”)

Augsti godātie deputāti! Viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm ir vārda brīvība un neatkarīgu masu mediju pastāvēšana valstī. Modernā sabiedrībā masu mediju nozīme nav pārvērtējama, tie vairākumā mūsdienu cilvēku veido priekšstatu par pasaules ainu, un ne velti, runājot par laikrakstiem, radio un televīziju, bieži lieto jēdzienu “ceturtā vara”.

Kā zināms, Latvijā likums par presi nosaka žurnālistu tiesības iegūt un publicēt objektīvu informāciju un ziņot par svarīgākajiem notikumiem mūsu valstī. Saeima ir Latvijas valsts augstākais likumdevējs. Saeimā pieņemtie likumi un lēmumi skar ikvienu cilvēku Latvijā, tie ietekmē ikviena cilvēka dzīvi un likteni, tāpēc ir likumsakarīga laikrakstu, radio un televīzijas interese par Saeimas deputātu darbību. Vēl vairāk - žurnālistu pienākums ir darīt zināmu cilvēkiem to, kas notiek Saeimas sēdēs, kas notiek Saeimas komisijās un frakcijās, kā intereses un vajadzības aizstāv katrs Saeimas deputāts, balsojot par kādu likumu vai lēmumu. Tāpēc absurds šķiet Saeimas Prezidija un arī Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa lēmums liegt televīzijas operatoriem iespēju filmēt sēdes, un arī šaurā Sarkanā zāle, kurā mēs šobrīd sēžam, nevar būt par argumentu šāda lēmuma pieņemšanai. Saeimas Prezidija pienākums ir nodrošināt iespēju televīzijas žurnālistiem atrasties sēžu zālē, kad vien viņi to uzskata par nepieciešamu, un Saeimas Prezidija pienākums ir arī respektēt demokrātijas prasības un nodrošināt žurnālistiem iespējas pilnvērtīgi strādāt. Tuvojas 7.Saeimas vēlēšanas, un Latvijas tautas interesēs ir ievēlēt Saeimā gudrākos, godīgākos un strādāt spējīgākos cilvēkus, tāpēc saprotama ir cilvēku interese par Saeimas deputātu darbību un arī par viņu morāli ētiskajām īpašībām. Žurnālistu uzdevums ir sniegt iespēju cilvēkiem saņemt objektīvu, patiesu, ieskatu par Saeimas deputātu darbā. Cilvēki ir tiesīgi zināt, ko sēdes laikā dara viens vai otrs deputāts - lasa avīzes, guļ ciešā miegā vai kasa pakausi. Cilvēki ir tiesīgi zināt, kādu viedokli par izskatāmo jautājumu izsaka viens vai otrs deputāts, un vienīgi tā ir iespējams izvērtēt katras partijas darbību, izvērtēt to, kā partijas pilda vēlētājiem pirms vēlēšanām dotos solījumus.

Frakcija “Latvijai” pieprasa nodrošināt nepieciešamos apstākļus televīzijas žurnālistu un operatoru darbam Saeimā, un tāpēc es lūdzu iekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā vai arī, ja tas izrādās neiespējami, tad nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs, tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, tad jums un visiem pārējiem, kam tas interesē, varu paskaidrot, ka Čepānis nav pieņēmis vienpersonīgu lēmumu par žurnālistu darbu šajā sēžu zālē. Tas ir Prezidija lēmums, koleģiālas institūcijas lēmums. “Pret” vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, demokrātija ir vajadzīga un tā ir pareiza lieta, un arī es to atbalstu, bet es neatbalstu nekvalitatīvus lēmumus. Ja mēs izlasām šo projektu, ko mums aicina darīt, kā patiešām Čerāna kungs norādīja, simts gudrākajām galvām, tad man vispirms ir tāds jautājums: kāpēc tikai trim televīzijām būs atļauts filmēt, bet pārējām televīzijām nebūs atļauts? Kaut vai TV - “Rīga”, ārzemju televīzijām. Kāpēc viņām būs liegta šī iespēja?

Vai šajā gadījumā šā projekta autori ir šo trīs televīziju lobiji? Tas ir pirmais jautājums un otrais jautājums, cienījamie kolēģi! Ja mēs šo tekstu nobalsosim, tad mēs būsim patiešām simts gudrākās galvas, jo, ja mēs aiziesim tagad lejā uz kafejnīcu, tad redzēsim, ka tiek filmēta šī sēžu norise. Čerāna kungs, ko mēs ar šo lēmumu panāksim tādā formā?

Tad ir jāpieliek pāris vārdu klāt, kaut vai tas, ka drīkst filmēt sēžu norisi tieši zālē, jo mēs tieši par to runājam, arī jūs par to domājat, bet šeit ir ierakstīts: “filmēt Saeimas sēžu norisi.” Kafejnīcā arī šodien filmēs Saeimas sēžu norisi. Līdz ar to jūs esat aicinājis balsot nepareizu tekstu un deputātiem pieņemt muļķības, jo šis pieņemtais lēmums nekādā ziņā to jautājumu, par kuru jūs runājāt attiecībā uz demokrātiju, neatrisinās.

Un tādēļ es personīgi aicinātu vispirms nosūtīt šo projektu uz Juridisko komisiju, lai vismaz juridiski to kvalitatīvi sagatavo, un tad mēs to varētu apspriest varbūt patiešām nākamajā Saeimas sēdē, bet vispirms būtu jānoņem šo trīs televīziju nosaukumi un jāpieņem lēmums, ka patiešām televīzijām ir tiesības filmēt Saeimas sēžu zālē notiekošo darbību. Tāds aptuveni būtu pareizais teksts. Un patiešām es vēlreiz lūdzu: Čerāna kungs, pirms jūs aicināt kolēģus kaut ko pieņemt, netaisiet mūs visus par muļķiem reizēm!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 117.pants nosaka, ka, ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs varam lemt par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Uz komisiju!”) Bet vēl ir pieteicies deputāts Jānis Mauliņš, kurš acīmredzot vēlas runāt par ieslēgšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es domāju, ka šo jautājumu mēs tiešām varam atrisināt demokrātiski ar Saeimas lēmumu, lai nebūtu šādu atsevišķu gadījumu, kad, teiksim, vienu otru apvaino, ka viņš ir vienpersonīgi izlēmis jautājumu. Tas, ka demokrātijas apstākļos likumdošanai un visu jautājumu izlemšanai ir jābūt “caurspīdīgai”, nu ir skaidrāks par skaidru, un nav jau tik traki, jo šī zāle nav tik šaura, ka nevarētu šo jautājumu lemt, tāpēc domāju, ka varētu jau pratiski padomāt un nākamajā sēdē šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu atspēkot šeit izskanējušos apgalvojumus par to, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu, kas ierobežo žurnālistu darbību Saeimā. Es gribu paskaidrot, ka Saeimas Prezidijs ir apstiprinājis noteikumus par kārtību, kādā žurnālisti var piedalīties Saeimas sēžu norises atspoguļošanā Sarkanajā zālē. Šajos noteikumos citu starpā ir teikts, ka televīzijas operatori - un ne tikai šo triju raidstaciju, bet jebkuras televīzijas operatori - var filmēt katras sēdes daļas sākumu pirmās piecas minūtes, kā arī viņi var filmēt citos gadījumos ar ikreizēju sēdes vadītāja atļauju.

Tāpat es gribu informēt arī par to, ka līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad kādas televīzijas operatori būtu lūguši atļauju filmēt un kad sēdes vadītājs šādu atļauju būtu liedzis. Tā ka visa šī problēma ir nedaudz mākslīgi saasināta, taču es nezinu, kāda iemesla dēļ tas tiek darīts, bet tas, par ko šeit runāja Čerāna kungs, vienkārši neatbilst objektīvajai patiesībai. Un tādējādi es aicinu šādu lēmuma projektu - vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā jau šeit norādīja, tas nav pietiekami kvalitatīvi sagatavots - neiekļaut arī nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma un šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 20. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta V.Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 6. Deputāts Krisbergs ir atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums... Jā, godātie kolēģi, nolasīdams frakcijas iesniegumu, es nenolasīju to visu, jo otrā šā priekšlikuma daļa runā par deputāta Leonarda Tenisa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Tā kā tas ir atsevišķs lēmums, tad mums ir jālemj par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu cienījamo Tenisa kungu, bet es aicinātu tomēr nedaudz ievērot pieklājības normas, jo, ja jau, piedodiet, mēs bijām nolēmuši... ja sākotnēji bija Prezidija lēmums, kurā mēs atbalstījām Krisberga kunga jautājuma iekļaušanu, bet pēc tam viņa atsaukšanu, tad varbūt rīkosimies normāli un pagaidīsim, kad pēc tam atnāks attiecīgais projekts par Tenisa kunga iekļaušanu darba kārtībā, nevis pieņemsim to ar kaut kādu steidzamu Prezidija lēmumu. Mēs attiecīgi nobalsojām, ka dienas vidū vai tās beigās mēs šo jautājumu atrisināsim. Tagad es lūdzu turpināt darba kārtību tā, kā Prezidijs bija vismaz sākotnēji nolēmis. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kurā sēdē?”)

Sēdes vadītājs. Prezidijs šeit sēdē, Lujāna kungs, neko nelemj, bet lemj Saeima, un būtu labi, ja jūs visus dokumentus izlasītu līdz galam. Es jau pateicu, ka manas kļūdas dēļ jautājuma otrā daļa netika izskatīta, un tagad es to lūdzu iekļaut darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim lēmuma projektu par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 2. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts, un es Lujānam paskaidroju, ka tas ir iekļauts saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kā pēdējais...”)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) frakcija.

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3425. Juridiskā komisija ir atkārtoti izskatījusi jautājumu par jums priekšā liktajiem rajonu un pilsētu tiesu tiesnešiem un pievērš uzmanību tiesnesim Jānim Radionovam, kuru paredzēts apstiprināt par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi. Viņam divu gadu termiņš beigsies šā gada 29.novembrī. Tajā pašā laikā par viņu ir ierosināts disciplinārsods, bet Latvijas Republikas Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija šo jautājumu par disciplinārsodu lems un skatīs tikai šā gada 5.decembrī. Juridiskā komisija tādēļ uzskata, ka sēdē nevajadzētu par viņu lemt, jo arī likums “Par tiesu varu” nosaka, ka pēc divu gadu termiņa tiesneši tiek virzīti apstiprināšanai uz mūžu gadījumā, ja nav Latvijas Republikas Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iebildumu. Tā kā Latvijas Republikas Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija to nav skatījusi, tad sēdē šis jautājums būtu jāskata tikai pēc kvalifikācijas kolēģijas. Tas ir Juridiskās komisijas lūgums sarakstā minēto otro tiesnesi šodien sēdē neizskatīt.

Līdz ar to es pāreju pie jautājuma nr.1. Tātad ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir izskatīts, par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Vladimiru Isajevu, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli par Vladimira Isajeva apstiprināšanu. Kā jūs zināt, pēdējā laikā mēs te ļoti bieži runājam par tiesnešiem, par viņu darba kvalitāti un par daudz ko tādu, kas ir īpatnēji saistīts ar tiesu darbu Latvijā. Mēs visi it kā runājam, ka būtu jābūt augstām prasībām pret tiem tiesnešiem, kurus lielākā daļa no mums nemaz nav redzējuši, bet kurus ievēlē uz visu mūžu, saskaņā ar Satversmi. Taču tagad paskatos Vladimira Isajeva raksturojumā, un kas tur ir? 1997.gada 21.jūlijā revīzijas rezultātā tiesneša Isajeva darbā tika konstatēti kriminālprocesuālie pārkāpumi. Nu tur ir visādi attaisnojumi vēl pielikti klāt. Šis cilvēks ir vēl pavisam nesen pierādījis, ka viņš neprot tīri strādāt, bet mēs tagad taisāmies viņu apstiprināt uz visu mūžu! Attaisnojums nav arī tas, ka nu Daugavpilī ir tiesnešu trūkums un lielā ātrumā tur ir jāsavēlē jauni tiesneši. Mēs labi zinām, kāda bija Vidauska problēma Daugavpilī, zinām, kādā veidā rīkojās tur tiesneši. Bez tam visi mēs zinām, ka pēc 1.janvāra Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona tiesas tiks apvienotas, būs viena tiesa. Tā ka nekāda runa par tiesnešu briesmīgu trūkumu nevarētu būt. Un tāpēc domājiet, protams, katrs. Balsošana ir aizklāta. Bet kā var tik strauji balsot par cilvēku, kurš nupat ir veicis šādus pārkāpumus? Kā var tādā milzīgā ātrumā viņu vēlēt par tiesnesi uz visu mūžu? Katrā ziņā es vienkārši pievēršu tam uzmanību un aicinu jūs, kolēģi, padomāt, pirms jūs šo cilvēku apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negrasījos runāt, bet pēc kolēģa Jura Dobeļa teiktā nedrīkst nerunāt. Dobeļa kungs, jums ir iespēja atnākt katru trešdienu pulksten 11.45, kad Juridiskā komisija skata lietas par tiesnešu izvirzīšanu vai neizvirzīšanu. Un runājot par Radionovu... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kādu Radionovu?”) Jūs it kā gudri, es atvainojos, runājat par Isajevu, jūs it kā gudri norunājāt to, ko nolasījāt no lapiņas, bet lietas būtību gan jūs nezināt. Blakus jums sēž parlamentārais sekretārs, un pirms tam jūs varējāt ar viņu konsultēties, kā tad ir un kā vainas dēļ ir šī situācija šajā reģionā... ka tur nav puse tiesnešu... Protams, procesuālās normas ir pārkāptas, bet mēs arī reizēm beidzam Saeimas sēdi, neizskatījuši visu darba kārtību. Tad mums arī ir jāpārmet, ka mēs neievērojam šo izsludināto darba kārtību. Bija runa par to, vai ir iespējams to izdarīt vai nav iespējams to izdarīt. Un šajā Juridiskās komisijas sēdē piedalījās Tieslietu ministrijas atbildīgi pārstāvji, kuri tad arī informēja, kāda ir situācija. Un ja jūs būtu uzmanīgi pavērojis un ieskatījies... Šos jautājumus Juridiskā komisija skatīja divas reizes. Divas reizes lūdza vēl papildu informāciju no Tieslietu ministrijas. Nu nevajag Daugavpils problēmu tendēt uz tiesnesi Isajevu! Nu nevajag to darīt! Mēs tā ar vieglu roku vai ar vieglu mēles kustību no šīs tribīnes iespļaujam sejā cilvēkiem, kuri strādā droši vien daudzreiz vairāk un ilgāk, nekā mēs strādājam. Es lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā aicinu nepārvērst tiesnešu ievēlēšanas jautājumu izskatīšanu par politisku izrēķināšanos. Jo šinī brīdī, kad cienījamais Dobeļa kungs teica... Es sapratu to, ka šinī gadījumā tā ir “Tēvzemei un Brīvībai” atriebība tiesnesim par Vidauska jautājuma izskatīšanu, to arī Dobeļa kungs norādīja. Man bail, kādu tiesisku valsti... un kāds mums patiešām ir tieslietu ministrs, ja viņa proponētā partija... Tiek veidots kaut kāds politiskais tiesnešu kontingents. Un, ja jau mēs tā gribam runāt, tad patiešām būtu jāuzdod arī cienījamajam Dobeļa kungam jautājums - kad tiks izskatīts tās tiesneses jautājums, kura ir, ja es nekļūdos, kādreizējā “Tēvzemei un Brīvībai” aktīviste un kura izskatīja Rubika jautājumu. Jo tad jau viņa jāsauc šeit un jāper, un jāņem no darba nost par to, ka viņa nav veikusi partijas programmatiskos uzdevumus. Es nerunāšu par to, cik tālu mēs esam nokļuvuši, - tiesnesis atklāj tiesu istabas noslēpumu, bet pēc tam mierīgi tiek uzdots jautājums par piesēdētājiem. Vai mūsu tiesiskā valsts vēl tālāk tā turpinās un vai šinī gadījumā ar Saeimas rokām kāds negrib šo procesu īpatnēji veidot? Es aicinātu cienījamos kolēģus nepakļauties šādam rupjam spiedienam. Nu nedrīkst tā darīt! Tad rīt patiešām, ja būs “Latvijas ceļa” tieslietu ministrs un ja varbūt notiks kaut kas tāds, kas “Latvijas ceļam” būs nepatīkams, tad, lūk, būs tādu balsojumu prasības. Nu nepārvērtīsim tiesisku valsti par primitīvu politisko partiju ķēķi, kurā katra politiskā partija savā jomā izrēķināsies ar tai nevēlamiem cilvēkiem, - šinī gadījumā ar tiesnešiem. Paldies. Es aicinu atbalstīt tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Skat, cik labi mums valstī iet, ka mēs varam attaisnot visu kaut ko, tāpēc ka mēs Saeimā nemākam strādāt un ka mums arī Saeimas Prezidijs pieļauj procedūras pārkāpumus. Un tāpēc tas varētu būt pieņemams arī tiesu sistēmā. Tas, teiksim, būtu unikāls domāšanas veids. Un, ja mēs to tā turpināsim, tad visā tautā būs tikai jukas, jo mēs Saeimā nespējam procedūras ievērot, un tad iet juku jukām.

Bet vēl interesantāk ir tad, ka atnāk uz tribīni šeit un runā par spļaušanu sejā - ka mēs it kā kādam cilvēkam, kas laikam nav bijis pietiekami kvalificēts un ir nepareizi rīkojies... Tāpēc viņam nevajadzētu tanī vietā būt, bet kā mēs viņam it kā spļaujam sejā? Bet vienam jaunam puikam, kam mājās bija vairogs ar sarkanbaltsarkanām krāsām mazas rotas lielumā, viņam spļāva ne tikai sejā, bet viņu aizsūtīja uz Sibīriju uz septiņiem gadiem. Vai tā nebija, Kaksīša kungs? Ko tad mēs runājam no šīs tribīnes par spļaušanu cilvēkam sejā, Kaksīša kungs?

Es jums varētu pateikt, ka varbūt lielākais iemesls, kāpēc nevajadzētu balsot par šo kandidātu, bija tas, ka mēs tagad zinām, kas viņu rekomendēja. Parādi man cilvēka draugu, un es zināšu, kas viņš ir.

Iedomājieties, kāda mums ir tiesu sistēma, ka par sarkanbaltsarkanu rotaslietu cilvēku var notiesāt uz septiņiem gadiem, bet tagad tas tiesnesis var uznākt tribīnē un teikt, ka mēs nedrīkstam izteikt šaubas par vienu cilvēku, kuru mēs iecelsim uz mūžu. Par cilvēku, kas ir parādījis, ka viņš nespēj, un nemāk... Mums te nāk stāstīt par to spļāvienu sejā, kuru mēs Kaksīša kunga draugam nedrīkstētu dot. Bet vai īstais spļāviens nenāca no Kaksīša vienam no mūsu tautas īstajiem nesenajiem varoņiem (Silaraupam), par ko “tēvzemiešiem” būtu bijis jārunā Krastmalā 11.novembrī un mums - 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa? Bet nē, mēs gājām un zaimojām latviešu tautu un zaimojam vēl tagad.

Mīļie kungi, mēs nevaram šādus tiesnešus un šādas jukas tautā atstāt. Balsosim pret! Parādīsim, ka mums ir vismaz drusku tautas vara un pašcieņa! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā Kaksīša kungs teica, viņš nebūtu runājis, ja nebūtu tribīnē kāpis Dobeļa kungs. Savukārt es gribu sacīt, ka es nebūtu kāpis tribīnē, ja jūs un arī Lujāna kungs nebūtu kāpis tribīnē. Jūs pārmetāt Dobeļa kungam, ka viņš spļauj sejā cilvēkam, kuru viņš tieši nepazīst, bet mēs skatāmies un lasām mums, deputātiem, iesniegtos dokumentus. Dobeļa kungs to ir izlasījis un saka, kas ir šeit rakstīts. Un šeit ir rakstīts melns uz balta, ka Latgales apgabaltiesa šā gada 21.jūlijā ir izskatījusi revīzijā šo lietu un atzinusi, ka ir konstatēti kriminālprocesuāli pārkāpumi. Skaidri un gaiši! Tikko jūlija beigās ir konstatēts, ka šim tiesnesim ir pieredzes trūkums. Interesanti, kā pāris mēnešu laikā...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, pie mums uzstājas no tribīnes, nevis no pēdējās rindas!

P.Tabūns. ...Kā pāris mēnešu laikā šis tiesnesis ir ieguvis pieredzi un pēkšņi ir ļoti pieredzējis. Pie tam izrādās, ka šis tiesnesis izpilda arī priekšsēdētāja funkcijas - ir viņa vietas izpildītājs - un raksta par Radionovu, kuru mēs šodien noņēmām no izskatīšanas un par kuru būtu īpaša runa, raksturojumu, ka Radionovs ir ļoti labs un tā tālāk, un tā joprojām, un lūdz savukārt noņemt sodu šim tiesnesim. Saprotiet, te jāsaka tā, kā es bieži vien raksturoju Daugavpili, - tā ir valsts valstī, un šie tiesneši, šādi tiesādami, palīdz radīt šo valsti valstī. Kur nevarēja, tur tiesneši atteicās... Radionova kungs pat atteicās izskatīt lietu par Vidavski. Ko tas nozīmē - negribēt izskatīt? Tātad Vidavskis viņam ir savējais. Mēs zinām, kas ir Vidavskis, un viņš šodien turpina valdīt Daugavpilī un lemt, un veidot tur savus likumus. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam tik pavirši apstiprināt tiesnešus uz mūžu, kuriem nav pieredzes. Jau ar to vien pietiktu, lai it īpaši juristi - Kaksīša kungs, arī jūs esat jurists! - pateiktu, ka, ja reiz nav pieredzes, tad lai viņš vismaz papraktizējas vēl pāris gadu un tad mēs izskatīsim šo lietu, nevis šodien. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man, atšķirībā no daudziem citiem deputātiem, kuri ir šajā zālē un kuri nav Juridiskās, tas ir, atbildīgās komisijas šajā jautājumā locekļi, ir tas pienākums gandrīz katru nedēļu sekot tiesnešu kandidatūru atbalstīšanai vai neatbalstīšanai Juridiskās komisijas sēdēs. Un es ar pilnu atbildību varu teikt, it sevišķi vēršoties pie kolēģiem no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, ka šajā jautājumā ar absolūti vienlīdzīgu svaru un tiesībām varētu runāt par divām lietām.

Pirmkārt, par objektīvo situāciju Daugavpilī, kāda tā ir. Par šīm demogrāfiskajām un ar juridisko izglītību un naturalizāciju saistītajām problēmām, kas objektīvi pastāv šajā reģionā.

Un, otrkārt, arī par Tieslietu ministrijas un par tieslietu ministra personīgo atbildību. Par to, lai tiesu sistēma arī Latgalē funkcionētu vismaz tikpat labi, kā tā funkcionē visur citur Latvijā.

Un galu galā ir arī vēl trešais jautājums. Trešais jautājums ir par to, kādas ir mūsu morālās tiesības liegt strādāt cilvēkiem, kuri, jā, patiesi, nebūt nav bijuši ideāli tiesneši, bet kuri divus gadus ar pilnām tiesībām, apgūdami pieredzi, ir strādājuši Daugavpilī. Taču kādas ir mūsu morālās tiesības visu šo sistēmu, visu šīs tiesas darbu uz regulāra pamata, kā tas šobrīd jau izrādās, jaukt un liegt tai funkcionēt?

Līdz ar to ko es gribu teikt? Es gribu teikt, ka jūsu pašu labā, mūsu visu labā, neliegsim šiem cilvēkiem iespēju strādāt un atcerēsimies, ka jautājumu par šā cilvēka, kura kandidatūras izskatīšanu mēs šodien atliekam, disciplinārsoda noņemšanu ir ierosinājis nevis šīs tiesas priekšsēdētājs, bet gan personīgi tieslietu ministrs. Tā ka tā situācija ir daudz sarežģītāka un daudz komplicētāka, nekā mums skaidroja iepriekšējie runātāji. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Arī es esmu no Juridiskās komisijas, kura uz vietas lemj šos jautājumus. Un man ir jau vairākkārt radies priekšstats, ka attiecībā uz Daugavpili un uz Rēzekni, kur ir grūtības ar cilvēkiem, kas varētu strādāt tiesneša amatā, netiek veikta pareizā politika. Un man jāsaka, ar izbrīnu, jālūkojas uz Dobeli un Tabūnu, kas ir no tās partijas, no kuras ir tieslietu ministrs Rasnača kungs, kurš būtībā ir atbildīgs par stāvokli Daugavpilī un Rēzeknē. Jūs zināt, bet varbūt arī nezināt, ka Daugavpilī ir paredzētas astoņas tiesnešu vietas. Kādu brīdi strādāja tikai divi, šobrīd strādā trīs, un turpmāk varbūt strādās atkal tikai divi. No astoņiem - divi! Daugavpilī - lūdzu, ņemiet vērā to! Gandrīz katrā lietā ir jāpieaicina tulks, un tas nozīmē, ka lieta velkas divreiz ilgāk. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšana prasa vairāk laika. Bet, ja ir aprēķināta slodze astoņiem tiesnešiem, taču strādā tikai divi, tad varat iedomāties, kāds ir stāvoklis. Arī no Rēzeknes pienāk ziņas, ka apgabaltiesā ir četru gadu gara rinda, lai izskatītu lietu tiesā. Būtībā mēs ejam uz sabotāžu - uz Latgales tiesas iznīcināšanu.

Man gribas jautāt lielajiem oratoriem Tabūnam un Dobelim: kas ir darīts jūsu partijā, lai jūs atbalstītu savu ministru un lai tas ministrs justu un saņemtu atbalstu, būtu pietiekoši spējīgs un saprātīgs, lai risinātu šo katastrofālo jautājumu, kuru neviens nav pacēlis. Diemžēl tas šobrīd jāpaceļ opozīcijai. Es domāju, ka arī citām partijām, kas ir pozīcijā, vajadzēja saprast to, ka stāvoklis ir nopietns, un kaut ko darīt, lai nebūtu tiešām krīzes. Bet, tā kā neviens neiedrošinās iebilst pret “tēvzemiešiem”, tad diemžēl mums ir jāpasaka skaidri: “Vai jūs saprotat, ka jūs lejat ūdeni uz Vidavska dzirnavām?” Mums ir skaidri zināms - jūs jau apkārt nebraukājat un nezināt reālo stāvokli -, ka Vidavska piekritēji Daugavpilī aģitē pret iešanu tiesnešos, proti, aicina juristus nepieteikties uz tiesneša amatu, lai sagrautu Daugavpils tiesu. Vai jūs to zināt vai nezināt? Varbūt jūs, tikai acis aizvēruši, turpināt aģitāciju? Ja jūs tiešām gribat, lai Latvija nesadalās divkopienu valstī, lai nesadalās reģionos, kuri vairs nav Latvijas reģioni, tad, lūdzu, radiet tādu stāvokli, lai šī krīze izbeigtos!

Varu jums pateikt priekšā, ka to varētu izdarīt tā, ka Rasnača kungs grieztos Saeimā vai Ministru kabinetā un lūgtu papildlīdzekļus, arī papildizdalījumu dzīvokļiem, un lūgtu, tā teikt, palīgā Rīgas juristus ar komandējumiem. Tātad viņiem varētu vēl papildus piemaksāt. Nu vajag taču kaut ko darīt, lai sakārtotu šo jautājumu! Pretējā gadījumā es uzskatīšu jūs par provokatoriem, kas tīšām grib darīt Latvijai ļaunu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pat negaidīju, ka mana runa izsauks tik slimīgu reakciju zālē. Es pirmo reizi jau teicu, ka pēc 1.janvāra būs vienota tiesa. Rajoni un pilsētas apvienosies un būs vienota tiesa. Tā ka nevajag te izrunāties par šo cilvēku trūkumu.

Otrs. Kāds bija sakars manai runai ar kaut kādām partijām vai kaut kādu spļaudīšanos? Cienītie kolēģi, vismaz paklausieties, ko kāds no mums runā! Es runāju par konkrētu cilvēku un par viņa konkrētiem pārkāpumiem, nevis par ko citu. Iemācieties, lūdzu, klausīties!

Ļoti pareizi vārdi bija, kā viens kolēģis izteicās, ka mēs gribam, lai mūsu tiesa funkcionētu labi. Tad laikam, lai tiesa funkcionētu labi, ir vajadzīgi arī labi tiesneši. Kāds tad tam ir sakars ar kaut kādu Daugavpils īpatnējo stāvokli, ar kaut kādām demogrāfiskajām problēmām? Tiesnešiem visā Latvijā ir vienādi jāskatās uz problēmām, jo likums ir viens visā valstī. To nu gan vajadzētu saprast jebkuram, kurš šeit runā.

Mēs šeit visu laiku propagandējam, ka tiesu varai ir jābūt neatkarīgai. Mēs dodam milzīgas pilnvaras tiesnesim, ievēlēdami viņu uz visu mūžu. Ļoti reti mēs šeit, tribīnē, izskatām kaut vai tos dokumentus, kuri ir iesniegti par tiesnešiem. Un tagad, kad kāds atļaujas par kādu tiesnesi kaut ko negatīvu izteikt, parādās partiju nosaukumi, parādās spļaudīšanās, ko no jurista es nu nekādā ziņā negaidīju. Juristam jau nu vajadzēja iemācīties precīzi izteikties.

Es vienkārši pateicu savas personīgās domas par šo cilvēku un ieteicu visiem pārējiem padomāt, pirms balsojam. Tas ir viss. Es atkārtoju: par šādu cilvēku es balsot nevaru!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es teikšu tikai dažus vārdus. Es neapvainošu nevienu skarbu runātāju, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka, kamēr es sēžu - divus gadus - Saeimā, mēs, kad balsojam par tiesnešiem, viņus visus vienmēr apstiprinām bez kādas aizķeršanās. Bet kā ir dzīvē? Vai viņu darbi iet bez aizķeršanās? Mēs zinām, kas tagad ir noticis un kā tauta uz to skatās. Es gribu aicināt, ka tiesnešu ievēlēšana jāskata ar vislielāko uzmanību. Šajā gadījumā ir jābalso vai nu “par”, vai “pret”. Bet, kad mēs sākām pirmo reizi gandrīz skatīt tiesnesi... Nebūtu ko apvainoties ne pašiem tiesnešiem, ka mēs meklējam augstāko raudzi, augstāko labumu, morāli un ētiku viņos... Nekādas partijas šeit nedrīkst spēlēt lomu, svarīga ir pašu tiesnešu visaugstākā kvalitāte. Es aicinu būt ļoti uzmanīgiem balsojumā un padomāt. Un, ja būtu taisnība Mauliņa kungam, tad jāatliek šis jautājums un jāskata vēlreiz. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Eniņ, tu netici ministram”.)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti bēdīgi priekš tā cilvēka, ka šī diskusija šobrīd notiek, bet, man liekas, šobrīd tiešām ir uzsākusies diskusija par lielākām lietām, ir sākusies diskusija par to, vai Tieslietu ministrija spēj vai nespēj nodrošināt tiesu varas normālu funkcionēšanu Latgalē.

Ministrija, kuras pārstāvis jau divus gadus ir “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, rekomendē mums tiesnešus Daugavpilī. Divus no viņa rekomendētajiem mēs šeit, šajā zālē, noraidījām. Tagad atkal Juridiskajai komisijai nācās viena tiesneša ievēlēšanas jautājumu aizturēt. Otru tagad pati “Tēvzemei un Brīvībai” lūdz atsaukt.

Es, protams, Juridiskajā komisijā redzēju šo tiesnesi un varu teikt, ka es arī būtu vēlējies augstāk kvalificētu tiesnesi, ar lielāku pieredzi, jo darbs tur tiešām ir grūts. Bet mums tiešām jāsaprot tā situācija, ka Daugavpils tiesā ir palikuši tikai... Šinī gadījumā, kad tur ir palikuši trīs, mēs Radionovu šodien neapstiprinājām, tātad viņš tālāk strādāt nevar. Tātad tur paliek tikai divi tiesneši. Ja izslēgsim vēl Isajevu, tad tur paliks tikai viens. Neko neglābs tur, Latgalē, Daugavpils rajona tiesas apvienošana ar Daugavpils pilsētas tiesu, jo arī Daugavpils rajona tiesā tiesneši nesēž bez darba, viņi ir pilnīgi noslogoti un nekādu palīdzību nevarēs sniegt, lai izvilktu no nelaimes Daugavpils pilsētas tiesu. Jautājums ir Latgalē vispār samilzis, jo arī Rēzeknes apgabaltiesā trūkst 11 tiesnešu. Mēs varam likvidēt tādā veidā tiesu varu Latgalē, bet padomājiet - kurš ministrs un kura partija būs par to atbildīga? (Starpsauciens no zāles: “Tēvzemei un Brīvībai”!)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, arī Juridiskās komisijas priekšlikums ir balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Vladimiru Isajevu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 9. Vladimirs Isajevs apstiprināts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais ir lēmuma projekts, kas arī Juridiskajā komisijā tika izskatīts un atbalstīts: apstiprināt Āriju Ždanovu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 6. Ārija Ždanova apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam”.

Debatēs pieteicies Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Vakar vakarā - jāsaka, jau šodien, - pēc pulksten divpadsmitiem man zvanīja apmēram 30 cilvēku no dažādām Latvijas malām un lūdza viņu vārdā un tautas vārdā izteikt neuzticību pašvaldību lietu valsts ministram Ērikam Zundam. Es šajā gadījumā ļoti īsi pamatošu, kādēļ es to daru.

Būtu bijis ļoti labi, ja tad, kad izbeidza būt ministra amatā Ernests Jurkāna kungs, nebūtu vairs bijis pašvaldību ministra. Jo es divos mēnešos, darbodamies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, esmu pārliecinājies, ka ministrija ražo daudzus dokumentus, kas ir pilnīgi pretēji Latvijas interesēm, tautas interesēm.

Es negribu arī pārmest Zundas kungam, ka viņš kopā ar lielo Alūksnes izlaupītāju Melderi un arī Jurkānu teritoriālo reformu sāka. Pašlaik, ja mēs paskatāmies, kas ir noticis ar teritoriālo reformu, mēs redzam, ka brīvajā Latvijā lauki grimst nabadzībā, tauta izmirst. Es neminēšu skaitļus. Es runāju tikai tādēļ, ka acīmredzot tomēr visprātīgāk būtu likvidēt šo ministra amatu. Tajā pašā laikā mums nav meža ministra un mežus izlaupa. Es domāju, ka būtu darbs auglīgāks...

Tagad es runāšu konkrēti par dažiem faktiem, par to, kādēļ mēs neuzticamies Ērikam Zundam. Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības un Finansu ministrijas pārstāvjiem, izskatījām likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Nācās konstatēt, ka šis likumprojekts nav bijis savlaicīgi sagatavots, ka pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda nav izpildījis Latvijas Republikas Ministru kabineta komitejas 3. novembra sēdes lēmumā uzdoto: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (Ē.Zunda) precizēt likumprojektu saskaņā ar komitejas sēdē izteiktajiem priekšlikumiem. Un būtiskākais ir tas, ka nav ievēroti praktiski gandrīz visi punkti, kas ir minēti valsts sekretāra vietnieces Sudrabas kundzes norādījumā no Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības. Šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka izstrādātais Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums nedarbosies - nedarbosies tādēļ, ka kritēriju ir ļoti maz. Un, es domāju, uzstāsies arī pārējie deputāti, kas to pamatos. Un būtiskākais ir tas, ka Zundas kungs neaizstāv pašvaldību intereses. Es minēšu atkal piemēru. Tad, kad es piedalījos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirmajā sēdē, mēs izskatījām iespēju iedalīt pašvaldības finansu izlīdzināšanas fondam 3,1 miljonu latu pašvaldību finansēšanai. Diemžēl Zundas kungs balsoja pretim, un mēs, pārējie, pieņēmām to kā alternatīvu priekšlikumu. Tas netika, vārdu sakot, tālāk virzīts. Tagad mēs dzirdam, ka tomēr mūsu balss ir sadzirdēta un atradīs tos līdzekļus. Un es domāju, ka varētu turpināt... piecās minūtēs ļoti maz var pateikt. Bet, ja pašreizējā momentā turpinās tā sistēma, ko iesāka Šķēle, kas sākumā gribēja iecelt vietvalžus, pēc tam tās sadarbības padomes un tā tālāk, es domāju, ka tas ir ļoti nepiedodami, un es aicinu arī pozīcijas deputātus balsot par ministra atbrīvošanu. Jo es skatījos programmas: nevienā programmā nav - pozīcijai arī nav - runa par to, lai būtu teritoriālā reforma.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Jānis Strods - Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien man ir grūti vispār spriest, cik labus vai cik sliktus darbus ir paveicis valsts ministrs Zundas kungs. Es viņu pazīstu kā sirsnīgu, patīkamu, iejūtīgu gan kā kolēģi, gan sarunu biedru. Un šī te neuzticības izteikšana, šis jautājums pārsvarā ir politisks jautājums, un parasti tas ir retāk saistīts ar paša darba profesionālo pusi.

Tas, ka ministra kungam šoreiz neuzticību izsaka pagasti un rajoni, bet viņu atbalsta pilsētas, šoreiz vienkārši liecina par jautājuma politisko pusi. Un es pat negribētu iedziļināties tādās lietās, tādās niansēs kā finansu pārdale pašvaldību starpā, kā rezultātā pašvaldības bieži vien tiek nostādītas savā starpā mākslīgi sarīdītā situācijā, tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums, piemēram, ir jāatrisina ļoti vienkārši - tām pašvaldībām, kurām pietrūkst šodien naudas un kuras nevar finansiāli izdzīvot, ir jāmaksā dotācijas no valsts budžeta. Ļoti vienkārši!

Kamēr mēs šeit liegsim pašvaldībām iespēju pašām iekasēt vai arī neatdosim tām daļu no nodokļiem, to skaitā arī no pievienotās vērtības nodokļa un no akcīzes nodokļa, tikmēr, es domāju, būtu amorāli šīm bagātākajām pašvaldībām, kuras nemaz nav tik bagātas, vienkārši prasīt, lai viņas dod dotācijas tām pašvaldībām, kuras šodien nevar izdzīvot. Rīgā, Ventspilī un citās lielākajās pilsētas ir šīs lielās pašvaldības, kam atņem to naudiņu, kuras diemžēl arī viņām pietrūkst, un iedod šīm mazākajām.

Un faktiski pēc būtības jautājums, es uzskatu, ir par pašvaldībām, par reģioniem, par novadiem, arī par apriņķiem, vienalga, kā šīs struktūrvienības sauc, un šo jautājumu mēs neatrisināsim tik ilgi, kamēr tas nebūs ierakstīts mūsu konstitūcijā - Satversmē un kamēr tur nebūs garantētas šīs te pašvaldību tiesības, to skaitā arī viņu tiesības uz nodokļu iekasēšanu vai arī uz nodokļu sadali. Faktiski tas ir jautājums par varas līdzsvarošanu starp centru un reģioniem vai pašvaldībām.

Šodien nevienam nav noslēpums, ka vara diemžēl ir koncentrēta Rīgā, pie tām šauru politisko grupējumu un spēku rokās, tāpēc ar viena ministra demisiju, es uzskatu, mēs šo jautājumu neatrisināsim. Ir jāmaina Satversme, ir jāpieņem jauni likumi un jāizdara labojumi jau esošajos.

Un faktiski Zundas kungs šodien ir šīs esošās sistēmas ķīlnieks, jo viņš tur diemžēl daudz ko arī nevar izdarīt. Kaut gan varbūt arī varētu, jo, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, viņi izteica tādus pārmetumus, ka dažos rajonos Zundas kungs ar viņiem visiem kopumā neesot ticies, kaut gan esot aicināts. Tāpat pašvaldību vadītāji apšaubīja Pašvaldību lietu pārvaldes, ja viņu tā sauc [Pašvaldību departamentā. - Red. piez.] darbinieku kompetenci, jo daudzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki ir rīdzinieki, viņi vienkārši ieņem siltas vietiņas šeit, Rīgā, saņem labu algu, taču viņus ļoti maz interesē, kas notiek laukos. Tās ir pašvaldību darbinieku - vadītāju un deputātu domas.

Tāpēc faktiski šobrīd neuzticība, kā es uzskatu, būtu jāizteic nevis Zundas kungam, bet gan jāizsaka visai lielajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tās darbiniekiem, kuri aizbrauc uz laukiem tikai ķeksīša dēļ, un arī visai valdībai kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Jūs visi labi pazīstat Ēriku Zundu, viņš ir simpātisks cilvēks sarunās, bet man bija saruna ar viņu kādā pavasarī, kad sākās lielā brēka, jo bija uz kartes sadalīti pagasti, lielie pagasti un pilsētas. Tad es jautāju, vai ir kaut kas darīts un ar cilvēkiem runāts. Es tā arī atbildi nesaņēmu. Ēriks Zunda man gari stāstīja, ka divreiz divi ir četri. Es viņam prasīju, cik ir septiņi reiz astoņi, taču viņš atkal stāstīja, ka divreiz divi ir četri.

Es jums tēlaini to saku tāpēc, ka cilvēks, kurš ir ministra amatā un kurš negrib atbildēt uz jautājumu konkrēti, vispār traucē strādāt arī apakšniekiem, arī Saeimai tas, starp citu, traucē strādāt. Tas ir viens. Tad vēl atcerēsimies, kolēģi, ka bija pirmais izgudrotājs, ka vajag tos lielos pagastus taisīt, un ar falsificētiem datiem centās pierādīt, ka Eiropā esot četri tūkstoši cilvēku katrā pašvaldībā, ka tikai tad tā esot rentabla un ka tas esot Eiropas vidējais rādītājs. Tomēr izrādījās, ka šie dati ir melīgi un ka šī reforma tur notikusi pēdējos gadu desmitos vai pēdējā gadsimtā. Bija arī nepareizi dati, jo ekonomisti skaidri pateica - un Vanags to uzrakstīja arī “Latvijas Vēstnesī”, ja kāds lasīja -, ka, piemēram, Francijā vidējā departamenta lielums ir 1600 cilvēku, Latvijā ir pāri par 2000. Nu kur mēs ejam?

Otrs fakts, ka Francijā šis departamentu teritoriālais dalījums nav mainīts kopš Lielās Franču revolūcijas. Nu kāpēc šīs falsifikācijas? To izgudroja Šķēle. Mēs zinām, ka Šķēle to izgudroja zināmu interešu dēļ - lai pārvērstu Latviju par tādu valsti, kur no augšas nosaka visu. Tā viena reformas daļa jau bija tā, ka atcēla ievēlētās rajonu padomes.

Es negribu visu pārmest Zundam. (Starpsauciens: “Viņš nav vainīgs!”) Viņš ir izpildītājs, bet es uzskatu, ka nevar strādāt par ministru cilvēks “bez mugurkaula” - kam nav sava viedokļa, kas domā, ka ir tikai jāizpilda. Viņam ir pienākums kā politiski atbildīgam cilvēkam izlemt jautājumu tiešām politiski, turklāt valsts interesēs, jo, ja mēs strādāsim tikai kā ierēdņi ministru posteņos, tad nebūs labi.

Tad vēl viena falsifikācija, kura te noskanēja, ir tā, ka it kā pilsētas vēlētos pievienot tos pagastus. Nepavisam tā nav! Jūs vienkārši nebraucat apkārt un nezināt, kāds ir reālais stāvoklis. Pilsētas, kur ir godīgi vadītāji, nevēlas pievienot atpalikušus pagastus, jo tad uzreiz, ja viņi negribēs pasliktināt vēl vairāk pagastam to stāvokli, tad, gribot negribot, viņiem būs jāpasliktina savs stāvoklis. Un dažreiz ir tāds stāvoklis, ka vispār nav iespējams pilsētu ar pagastu apvienot, kā tas bija paredzēts tajā lielajā plānā. (Starpsauciens: “Kandava jau ir apvienojusies!”)

Par Kandavas gadījumu varu pateikt tikdaudz, ka kandavieši nebūt nav par to sajūsmā. Un tā lielā ažiotāža presē arī ir dezinformācija. Turklāt man liekas, ka ir vēl viena nelaime. Mums ir reformai gadā paredzēts gandrīz miljons latu. Šos latus varētu gan izlietot daudz lietišķāk kaut kur citur. Bez tam, ja reiz taisa reformu, tad vajag ievērot arī cilvēku vēlēšanos. Mēs esam daudz braukuši apkārt, esam apbraukājuši praktiski visus Latvijas pagastus, bet tikai dažos ir bijuši ministrijas pārstāvji, kas interesējušies - ko un kā. Tikai dažos! Lielākajai daļai nav pat vēstulēs prasīts, ko viņi vēlas. Es uzskatu, ka tas nav darbs. Tas nav ministra cienīgs darbs! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” ir vairākkārt skaidri pateikusi un atkārtojusi to, ka, lai šodien Latvijā panāktu situācijas uzlabojumu, ir nepieciešama visas pašreizējās valdības demisija, kā arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Tikai tādā veidā beidzot varēs nomainīt esošo politisko eliti un iedzīvināt arī valsts pārvaldē taisnīguma un solidaritātes principus.

Taču es skaidri saprotu, - un to mēs arī visi citi saprotam -, ka valdošā elite stingri turas savos krēslos, un kāpēc gan lai viņi to nedarītu, ja tauta un arī pašvaldības... ja cilvēki tai ir devuši šo iespēju un vēl joprojām to dod. Tāpēc mēs esam spiesti šajā brīdī ielaisties dialogā ar šo esošo varu, mēs esam spiesti meklēt šīs varas struktūrās pilnīgi konkrētas vietas un cenšamies lokalizēt pilnīgi konkrētas vietas, kuru dēļ šodienas varas mehānisms buksē visvairāk.

Mēs redzam, ka šī sistēma ir nesakārtota, bet šī sistēma mūsu valstī pastāv, šī vara mūsu valstī pastāv, un tāpēc mēs, rēķinoties ar to, ka šī vara mums ir, esam spiesti meklēt iespējamos uzlabojumus. Ja arī pati politiskā pozīcija meklētu šādus uzlabojumus, ja tā meklētu šīs vietas, kuras mūsu valsts pārvaldē ir vissāpīgākās, un centos rast risinājumu, tad arī, iespējams, varētu panākt nelielus uzlabojumus vai vismaz apturēt tālāko katastrofālo lejupslīdi un sabiedriskās krīzes saasināšanos.

Tāpēc mēs arī laiku pa laikam izvirzām lēmumu projektus par neuzticības izteikšanu vienam vai otram ministram un priekšlikumus par vienas vai otras nozares padziļinātu izdiskutēšanu problēmu griezumā. Un šodien tas ir konkrēti lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam. Taču problēmas šeit nav... Gan Veldres kungs, gan Mauliņa kungs ļoti labi to visu raksturoja.

Pirmā problēma ir mūsu valstī notiekošā administratīvi teritoriālā reforma, un Zundas kunga vadībā notiekošie centralizācijas procesi, patvaļīgā pagastu apvienošana liecina, ka patiesībā netiek domāts par cilvēkiem, kā cilvēks nokļūs līdz pagasta centram pēc apvienošanas, kā veidot infrastruktūru, lai tas tiešām notiktu. Bez tam ir paredzama arī mazo lauku skolu un slimnīcu likvidēšana un arī Latvijas lauku kultūrvides iznīcināšana. Šādas administratīvi teritoriālās reformas sekas mums nav vajadzīgas, un tikai šādas šīs sekas būs tad, ja šī reforma tiks veikta bez nepieciešamā ekonomiskā pamatojuma.

Bez tam gribu piezīmēt to, ka pagastu robežu grozīšana vai to apvienošana bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas ir pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartu, kurai Latvija, kā mēs zinām, paldies Dievam, ir pievienojusies.

Otrs būtisks jautājumu bloks ir fakts, ka Ēriks Zunda kā atbildīgais ministrs nav spējis panākt pienācīgu finansiālu nodrošinājumu pašvaldību funkciju realizācijai. Uz pašvaldību pleciem ir skolas, slimnīcas, citi infrastruktūras objekti, daudzi no tiem ir ļoti smagā tehniskā stāvoklī. Sevišķi būtisks jautājums ir par bērnudārziem, kas atdoti pašvaldībām līdz ar visām pedagoģisko darbinieku algām. Šobrīd bērnudārzi tiek slēgti, vecāki ņem bērnus ārā, tāpēc ka ir noteiktas lielas vecāku maksas. Pašvaldības gādā arī par sociālo palīdzību, kas šodien ir vajadzīga lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Pašvaldībām jārisina daudzi nodarbinātības jautājumi, diemžēl līdzekļi tam nav paredzēti. Pašvaldību finansu izlīdzināšana šobrīd sanaido pašvaldības savā starpā, jo katrs gribētu šo deķīti vilkt uz savu pusi. Paldies Dievam, pašvaldībās tomēr ir arī šī izpratne, tāpēc tiek izvirzītas prasības attiecībā pret valsti, lai pašvaldībām kopumā būtu vairāk.

Es gribu atkārtot jau vairākkārt izteikto tēzi, ka pašvaldību daļa valsts kopbudžetā gadu no gada ir sistemātiski samazinājusies, taču diemžēl ministrs Zunda nav neko darījis, lai šo tendenci pārtrauktu. Aicinu balsot par neuzticības izteikšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka viena no galvenajām nelaimēm, kādēļ šodien šis jautājums ir ticis izvirzīts, ir tāda, ka Saeimā nav notikusi neviena sēde, kurā mēs būtu izdiskutējuši pašvaldību jautājumu. Es esmu jau vairākkārt to lūdzis - esmu griezies pie Gorbunova kunga, gan pagaidām tikai mutvārdos, un runājis arī ar Zundas kungu.

Tas ir jautājums par piecām lielajām Latvijas pilsētām. Šīm piecām pilsētām, pirmkārt, ir jābūt ārpus šā likuma par pašvaldībām, un tas ir: Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Rīga, varētu būt arī Jelgava, jo nav racionāli, ka šīs pilsētas pakļaujas tam pašam likumam, kā es vairākkārt to esmu teicis, kuram pakļauti mazie miesti. Tām ir jābūt atsevišķā likumā, un šeit es gaidītu arī iniciatīvu gan no Gorbunova kunga, gan no Zundas kunga puses.

Tāpat es tomēr gribētu norādīt uz vēl vienu jautājumu, kurš mums arī būtu jāizdiskutē, ar kuru savā laikā varbūt Mauliņa kungs un arī Veldres kungs nesaskārās, bet es ar to saskāros Rīgas pilsētā. Savā laikā, kad parādījās iniciatīva par rajonu likvidāciju, arī tad bija ļoti liels satraukums par to, ka šos rajonus, lūk, nedrīkst likvidēt. Taču mēs aizmirstam vienu primitīvu lietu, to, ka mēs diemžēl lielāko daļu pašvaldību teritoriālo iedalījumu esam pārņēmuši no padomju sistēmas. Tieši Rīgā šie rajoni bija pakļauti kā partijas komitejas, tās tika izveidotas noteiktam cilvēku daudzumam, kas bija partijas biedri, un līdz ar to tādā veidā pastāvēja principiālais teritoriālais sadalījums. Diemžēl šis princips arī pārējos Latvijas rajonos vēl aizvien ir saglabājies. Tādējādi padomju komunistiskā partija vairs nefunkcionē, bet pēc būtības tās rajonu sadalījums funkcionē.

Tāpat patiešām es uzskatu, Mauliņa kungs, ka būtu jāpievieno varbūt donorpilsētām vai donorreģioniem šīs mazās pašvaldības, jo diez vai būtu racionāli, ka pašvaldībās cilvēki cieš, jo nekādu sociālo palīdzību no pašvaldības viņi nevar saņemt, jo tur nav varbūt nekādu biznesa infrastruktūru. Šajā gadījumā taisni šī pievienošanas metode būtu normāla, vismaz tajā laikā, kamēr valstī nav papildlīdzekļu. Tāpat laikam šodien, šajā brīdī, kamēr valstī nav līdzekļu, mums būtu jāatbalsta drīzāk centralizācija, nevis decentralizācija, kura pieprasītu daudz lielākus naudas līdzekļus. Vai tad, cienījamie kolēģi, mēs neesam redzējuši šos gadījumus, kad vienā pagastā ir, piedodiet, elevators, bet otrā nav, un tad nu pirmais pagasts paziņo, ka pie viņu elevatora otra pagasta zemnieki nebrauks. Vai arī kultūras nams, kuru viena pašvaldība nav spējīga finansēt, bet otrai nav. Ir tikai kāda neliela naudas summa, bet šī nauda netiek izdalīta tam kultūras namam. Tāda ir mūsu realitāte! Un šajā gadījumā es neuzskatu, ka Zundas kungs būtu vainīgs par to, ka ir jāizdara pašvaldību reforma. Ir jāmaina, bet ir jāizdiskutē. Un es uzskatu, es lūdzu vēlreiz - ja vajadzēs, aicināšu talkā arī kolēģus no frakcijas “Latvijai” un kopas “Brīvība” - lai mēs sasauktu atsevišķu sēdi, kurā varētu šo jautājumu izdiskutēt, jo diez vai šodien, pastāvot trūcīgiem finansu līdzekļiem, mēs varam virzīties uz proponēto decentralizāciju. To mēs varēsim atļauties, kad valsts būs bagāta, kad, jā, būs izveidojušies pašvaldību kadri, jo šodien mums ir jābaidās, ka nav to kadru. Diez vai mēs esam tik bagāti, lai uzturētu šīs mazās miestu pašvaldības. Un tā jau ir diskusija. Tātad es aicinu diskutēt, jo šodien diez vai mums vajadzētu uzvelt šo akmeni un apvainot Zundas kungu. Es aicinu vēlreiz sasaukt atsevišķu sēdi, kurā mēs izdiskutētu pašvaldību jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es atceros šo pašvaldību reformu - tā sākās 5.Saeimā, un tad bija vides un reģionālās attīstības ministrs Gaiļa kungs, bet viņam asistēja Jurkāna kungs. Un šī tradīcija pārgāja uz 6.Saeimu. Es redzēju, kā faktiski visa kritika tika izgāzta uz Ernestu Jurkānu, lai gan faktiski viņš nevarēja neko realizēt. Viņš to mēģināja, cik varēja, - brauca, darīja, runāja, bet, jo vairāk viņš runāja, jo sliktākas sekas beigu beigās bija tā visa rezultātā.

Mums tagad atkal ir jāizvērtē tāda lieta: vai mums par šā procesa neveiksmīgu norisi ir jāatrod viens vainīgais, vienīgais cilvēks, vienalga, vai tas šajā gadījumā būtu Zundas kungs vai kāds cits, vai arī jāpaskatās uz procesu kopumā. Manuprāt, šim procesam, kas tagad notiek pašvaldībās, ir viens galvenais trūkums - te saglabājas tendence nodokļus pārdalīt par labu centram. Diemžēl arī mēs visi daudz runājam par skaistām politiskām lietām, bet nepievēršam uzmanību tādai lietai kā nodokļi. Normālās civilizētās valstīs, kur cilvēkiem ir kaut kādas problēmas, kur cilvēki mēģina attaisnot to nosaukumu, ko tiem devusi dabaszinātne - Homo sapiens, tas ir, saprātīga būtne, tur cilvēki pirmkārt un galvenokārt runā par nodokļiem. Mēs diemžēl, skatot šo problēmu, neievērojam, ka pašvaldību kopējie ienākumi no gada gadā samazinās. Pie tam jebkura reforma, kas notiek, arī prasa līdzekļus, un tas ir dabīgs process. Jebkura reforma, kura tiek veikta uz nodokļu samazināšanās fona, ir lemta a priori neveiksmei. Es varu tikai nožēlot to cilvēku, kuram ir uzticēts šis grūtais uzdevums - veikt šo darbu.

Ja mēs paskatāmies šodien uz nodokļiem, tad redzam, ka pašvaldības faktiski tiek finansētas no diviem galvenajiem nodokļiem. Tātad pirmais nodoklis ir ienākuma nodoklis, bet otrais, kas sadalās divās daļās, ir zemes nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, bet mēs redzam, ka vienkārši... Laika trūkuma dēļ es nevaru izvērst šo konkrēto diskusiju, bet mēs redzam, ka nodokļu bāze no gada gadā sarūk, jo kopējā ekonomiskā izaugsme neseko, kā mēs to visi plānojam, un līdz ar to šogad faktiski finansu izlīdzināšana, kas arī ir viens no fenomeniem, par kuru varētu runāt no šīs tribīnes, ir slīcēja glābšana ar viņa paša rokām. Tad nu iznāk tāda situācija, ka pašvaldībām faktiski tiek uzlikts vēl arī ienākuma nodoklis, un tad tas izlīdzināšanas fonds, caur kuru pašvaldības tiek finansētas, ir valsts centrālās varas valsts nodoklis, kas tiek uzlikts pašvaldībām. Pie tam tas ir ar konfiscējošu raksturu, jo viss, kas ir pāri 10% ,tiek konfiscēts.

Es varētu vēl pusstundu runāt par kritērijiem, jo arī kritēriji ir ačgārni, un tā rodas tā aplamā situācija, kāda tagad ir ar pašvaldībām. Faktiski pašvaldību problēmas ir jārisina ar pašu pašvaldību rokām jeb slīcējs jāglābj ar paša slīcēja rokām, un mēs vēl brīnāmies, ka cilvēki ir neapmierināti.

Protams, tik smagas problēmas, kāda ir nodokļu pārdale, vispār ir ļoti grūti ietvert piecās minūtēs, tāpēc es arī saprotu, ka, saīsinot debašu laiku, runas paliek arvien emocionālākas, bet konstruktīvie argumenti izzūd. Tātad mums ir jārunā pavisam par ko citu - mums ir jārunā par ātru, skaidru problēmas risinājumu, kur noteikti jāpasaka, ka pašvaldību izlīdzināšanai jānotiek no valsts budžeta. Kāpēc? Tāpēc, ka pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli tabakai, alkoholam un degvielai maksā katras konkrētās pašvaldības iedzīvotāji un viņiem ir tiesības šos nodokļus izmantot arī savu funkciju pildīšanai, kuras pašvaldībām uztic valsts. Taču situācija mūsu valstī ir tāda, ka, palielinot pašvaldībām funkcijas, nodokļu bāze aizvien vairāk tiek centralizēta un tālāk pārdalīta. Tā tiek pārdalīta dažādu investīciju veidā, lai gan tas ir galīgi nepieņemami, jo mēs visi zinām no mūsu pagātnes, ka lēmums, kas tiek pieņemts konkrēti tā izpildei pašvaldībās, tiek arī labāk un precīzāk realizēts. Tāda ir tā situācija. Tātad faktiski šis mehānisms, kā pašvaldību dzīve tiek organizēta, būtībā nedarbojas. Tas jau šodien ir radījis krīzi. Es nezinu... Es tagad kādas 20 pašvaldības esmu apmeklējis pēdējās 10 dienās, un visi pašvaldību darbinieki runā par 4.decembra piketu pie Saeimas. Man, atklāti sakot, ir kauns, ka...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, taču piecas minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es atvainojos, godātie kolēģi, bet es izsaku pārmetumu tiem kolēģiem, kuri ierobežo runāšanas laiku, un līdz ar to visām runām jākļūst...

Sēdes vadītājs. Saeima ir nolēmusi par debašu laiku, Saulīša kungs!

A.Saulītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim, kolēģi, pēc pārtraukuma! Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds deputātam Imantam Liepam par Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupu.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Rīt 10.30 ir tikšanās Latvijas un Čehijas sadarbības grupai Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē. Visiem šīs grupas dalībniekiem tiek laipni lūgta ierašanās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmilai Kuprijanovai ir paziņojums par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu tūlīt pēc reģistrācijas sanākt komisijas telpās uz sēdi Sociālo un darba lietu komisijas deputātus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Kaksītim.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos savam kolēģim Jurim Dobelim, ka, komentējot viņa runu, lietoju pārāk skarbus vārdus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un vēl viens, kolēģi, paziņojums. Pulksten 15.00 notiks Frakciju padomes sēde Saeimas Viesu zālē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Viesturs Boka, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis, Dainis Turlais, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti.

Lūdzu vēlreiz atkārtot nervozu zvanu! Lūdzu atkārtoti reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā.

Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs patlaban apspriežam Ērika Zundas atbilstību tam amatam, kas viņam tagad ir. Es drusku pazīstu Ēriku Zundu, esmu bijis vairākas reizes Tukumā, un man ir liels gods un prieks pazīt tik spējīgu un, manuprāt, labu cilvēku. Es esmu saticis pāris simtu tukumnieku un esmu par Ēriku Zundu dzirdējis tikai labus vārdus. Kad es pirmo reizi iebraucu Tukumā, tad tur vēl bija cerība un prieks, cilvēkiem bija projekti un viņi būvējās, skolas bija labā kārtībā.

Ja Ērikam Zundam tiktu uzticēta Latvijas valsts, es domāju, ka es atbalstītu viņu, bet lieta ir par viņa atbilstību tam amatam, kurā viņš šodien ir. Viņam šodien ir uzdots no Sadarbības padomes puses un, ja jūs ticat “New York Post” rakstam, no čekas puses, pat no Primakova puses, iznīcināt latviešu tautu. Viņš ir tas instruments, caur kuru tiek uzdoti pašvaldībām uzdevumi, un centrs “atmazgājas”, bet nedod līdzekļus. Es varētu saprast, ka varbūt mūsu ministrs domā, ka viņš to sitienu, tās sāpes samazina ar to, ka viņš tur ir kā buferis, un varbūt viņš to arī dara.

Manuprāt, lieta šodien būs tāda: Padomes pārstāvji balsos, ka Ērikam Zundam ir jāpaliek savā vietā, bet es aicinātu Ēriku Zundu tūlīt pēc tam pateikt sveikas Sadarbības padomei un nākt uz Tautas kopu “Brīvība”, jo to nekaunību, kas ir uzdota Ērikam Zundam, - pastumt mūsu tautu, kas jau tagad ir bezdibeņa, aizas malā - to nevienam cilvēkam nevajadzētu uzņemties.

Es domāju, ka Zundas kungs ar savām spējām to tautu neizglābs. Zundas kungs ir bijis labs komandas spēlētājs, kā es saprotu, arī komunistu partijas laikos, bet es ticu, ka viņš vienmēr ir gribējis labu, taču viņam ir uzdots būt tam, kurš nocērt mūsu mazajām pilsētām un laukiem dzīvesspēju. Tie uzdevumi tiek doti tālāk, bet tās finanses netiek dotas tālāk. Un es saprotu, ka pat mums šeit, Saeimā, tas ir ļoti labi saprotams un ļoti pretīgs.

Jūs varbūt atminaties, ka Šķēles kungs gribēja iecelt savus “gubernatorus”, un to, kā mēs cīnījāmies pret. Un pat no slimnīcām veda ārā slimos, lai ar 52 balsu vairākumu varētu šo “gubernatoru” sistēmu it kā ieviest. Es Zundas kungu patiešām cienu un ceru, ka mēs paliksim draugi. Zundas kungam bija jānāk pie sasistas siles un tomēr jārīkojas pēc Padomes pamatmērķa, jo tas pamatmērķis ir mūsu tautu iznīcināt. Viņam ir uzdots pateikt: “Lūdzu, jums ir tik daudz naudas, un tad arī dariet tik daudz!” Tās lauku skolas taisa ciet, tās darba vietas pazūd. Un, ja Zundas kungs būtu arī vainojams, tad tas būtu par to, ka viņam nav tā “mugurkaula”, lai pieceltos kājās un pateiktu: “Paldies, draugi, es neesmu ar mieru šo spēli spēlēt!” Bet tur arī mēs esam ļoti daudzi šeit Saeimā līdzvainīgi.

Es esmu runājis ar vairākiem cilvēkiem, ar kolēģiem par to, ko es jau aizvakar gribēju izteikt radioraidījumā, bet pateicu šorīt, ka ir ticams, ka mēs pārstāvam čekas mandātu. Un man saka: “Jā, mēs jau to zinām, Gundar, bet kas tad notiks? Atlaidīs Saeimu, un tad tie, pie kuriem Sadarbības padome ir vēl tuvāk, arī Ministru kabinets, tad tie valdīs.” Tas taču ir vēl nepieņemamāk! Zundas kungs, izdomājiet dziļi! Jūs uzvarēsit to balsojumu šodien, bet vai jūs patiešām gribētu būt tas, kas pakar mūsu tautu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es esmu pret neuzticības izteikšanu valsts ministram Zundas kungam, pirmkārt, tāpēc, ka domāju, ka viņš strādā labi. Otrkārt, tāpēc, ka viņš ir valsts ministrs, bet visa ministrija un arī lielais ministrs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Ministru kabinets saka, ka viņi ir apmierināti ar viņa darbu. Tad mēs varam vienīgi domāt, ka kaut kas nav kārtībā ar valdības darbu. Es domāju, ka valsts ministrs izpilda tos uzdevumus, kurus viņam uzliek vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un tas ir Anatolijs Gorbunova kungs, vai arī Ministru kabinets un Ministru prezidents. Un tāpēc es domāju, ka neuzticības izteikšana valsts ministram ir nepārdomāta. Es to neatbalstu, jo uzskatu, ka tiešām viņš pilda savu uzdevumu un dara to, ko viņam liek.

Taču pastāv cits jautājums. Es domāju, ka pēc nedēļas mēs, apspriežot budžetu, visi izteiksim savus viedokļus par budžetu kopumā un arī par valdības darbu. Nu tad varbūt pagaidīsim balsojumu pēc nedēļas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no daudziem citiem iepriekšējiem runātājiem, man ir tas gods Ēriku Zundu pazīt jau no 1989.gada - vēl no tiem laikiem, kad faktiski neatkarīga Latvijas valsts vēl nepastāvēja. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, ar kuru man nācās darba gaitās bieži tikties, un es varu teikt, ka jau toreiz viņš bija ļoti aktīvs un darbīgs cilvēks, jo ne jau velti viņš toreiz tika ievēlēts Latvijas Pašvaldību savienībā par pilsētu pašvaldību vadītāju.

Toreiz mēs apspriedām dažādus aktuālus jautājumus un arī kopā mēģinājām veidot un nostiprināt šo Latvijas valsts neatkarību. Taču šodien ir izveidojusies dīvaina situācija mūsu valstī, kad viena līmeņa pašvaldības, faktiski tikai zemākā līmeņa valsts pārvalde, uzskata par lielāko godu izteikt neuzticību savai valsts varai, pozēt televīzijas ekrāna priekšā ar rungu uz pleca, uzskatot to par neatņemamu sastāvdaļu pagasta vecākā formas tērpam. Varbūt mums vajadzētu šo te rungu pievienot pie pagasta vecākā formas tērpa kā ikdienas piederumu, lai visi varētu redzēt, ka pagasta “vecim” tiešām ir vara uz vietas?

Es nevaru piekrist tiem daudzajiem kolēģiem, kuri šeit runāja par to kļūdaino teritoriālo reformu, kura it kā šodien ir uzsākta, un ka Ēriks Zunda ir pie tā vainīgs. Ar pilnu atbildības sajūtu es varu apgalvot, ka tā teritoriālā sadalījuma shēma, kāda pastāvēja līdz šai dienai (tas ir, bijušo kolhozu, sovhozu teritorijas faktiski ir jau uzreiz tas pats pagasts), neatbilst tam, ko mēs no šīs teritorijas šodien sagaidām. Jo ir izmainījies gan iedzīvotāju skaits šajā teritorijā, gan arī nepieciešamība pēc pakalpojumiem šīs teritorijas robežās. Varbūt frakcija “Latvijai” domā tā: jo tuvāk tas pagasta centrs būs tam konkrētajam iedzīvotājam, jo būs labāk. Tad ņemiet iepriekšējo sovhozu brigādes, un saskaldīsim vēl sīkāk! Būs vēl tuvāk, un būs vēl labāk iedzīvotājam. Es domāju, ka tas galīgi, absolūti nav pareizi. Acīmredzot dzīve nākotnē pierādīs to, ka izvēlētais kurss uz pagastu apvienošanu būs pareizs, jo faktiski šodienas situācija rāda, ka cilvēkam, tam vienkāršajam cilvēkam, ir gluži vienalga, kurā vietā atrodas šis pagasta centrs. Jo pēc zemes reformas beigām viņš uz to pagasta centru varbūt aizbrauks labākajā gadījumā vienu reizi gadā. Labākajā gadījumā. Šis pastāvošais teritoriālais iedalījums vairāk ir vajadzīgs pastāvošajai nomenklatūrai, jo viņa balstās faktiski uz šo sistēmu, saņem no tās atalgojumu un tādā veidā mēģina arī risināt kaut kādas savas intereses. To, ka mēs likvidējam rajona posmu, tādu, kāds tas bija, es pilnīgi atbalstu un apsveicu Ēriku Zundu ar šo viņa ieceri, ar to, ka tā tomēr tika realizēta, lai gan tas notika varbūt mazliet izkropļotā veidā. Bet nākotnē šis modelis, kas pastāv rajonos patlaban, ir noteikti vēl tālāk jāreformē, jo šo veidojumu, tādu, kāds tas ir, nedrīkst arī paturēt nākotnē. Un mana labākā iecere un doma būtu šāda: ja jau reiz mēs rajona posmu likvidējam, tad vajadzēja to likvidēt kopā ar galdiem un krēsliem, lai tas vispār tur vairs nepastāvētu. Jo pilnīgi skaidri saprotu to, ka jānostiprina vietējās pašvaldības uz vietām, jo viņas ir pietiekami nostiprinājušās līdz šai dienai un ir spējīgas risināt visas problēmas savā teritorijā. Tas, ka pašvaldībām trūkst līdzekļu, - tas tā jau ir gadu gadiem, no neatkarības sākuma, sākot no Oša kunga, sākot no Jāņa Platā, bija Finansu ministrijā tāds cilvēks, kurš veidoja šo pašvaldību budžetus. Tās bija viņu kļūdas, faktiski viņu prognozes, kas tika iedibinātas un tika uz šodienu pārnestas. Mums, protams, šeit Saeimā ir jāuzlabo nākotnē šī tendence budžetu veidošanā, jo iepriekš pieņemt jau kļūdainus aprēķinus par ieņēmumiem un noteikt, ka pašvaldības tieši tādus ieņēmumus dabūs, - to mēs nedrīkstam darīt. Mums vajag tomēr reāli skatīties uz ieņēmumiem, kādi ir pašvaldībās, un, ja vajag, sniegt arī valsts atbalstu šīm pašvaldībām, īpaši tiem atbalstāmajiem reģioniem, kurus mēs paši esam jau apstiprinājuši. Visu cieņu Ērikam Zundam! Tiešām es viņam uzticētu šīs valsts vadību, ja tas būtu iespējams. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru kabineta pārstāvis. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Vainīgais...”)

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es arī gribētu pievienoties viedoklim, ka galvenā problēma nav pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda, viņa veiktais vai neveiktais, bet galvenā problēma ir centrālās varas un vietējās varas attiecības budžeta veidošanas jautājumā.

Faktiski šī problēma sākās tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par bezdeficīta budžetu. Es domāju, ka tas bija pareizs lēmums, jo, ja mēs turpinātu deficīta budžetu, tad agri vai vēlu procenti sāktu “noēst” visu budžeta ienākumu daļu un rezultāts būtu acīm redzami negatīvs. Bet, protams, šis bezdeficīta budžets tika panākts arī uz pašvaldību rēķina, un tas arī ir acīm redzams.

Ko tagad piedāvā pašvaldības un Pašvaldību savienība? Tiek piedāvāts ļoti loģisks, konkrēts solis, proti, - noteikt kopējā budžetā pašvaldību budžeta daļu procentos. Es domāju, ka tam piekrīt visi. Bet ir jautājums: vai mēs varam realizēt to konkrēti šogad, vai varam to realizēt nākamgad? Es varu jums, godātie deputāti, pateikt: lai kā mēs gribētu to realizēt, mēs to nevaram realizēt. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka šā paša valsts pamatbudžeta ieņēmumi un pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi nav īpaši izmainījušies. 1996.gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 40%, turpretim pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija (es noapaļoju) 18%. 1997.gadā valsts - 42% un pašvaldību - 15% (es noapaļoju). Ņemot vērā, ka veselības finansējums ir aizgājis centralizētā fondā, šie skaitļi vien vēl neliecina par to, ka ir notikušas kaut kādas krasas izmaiņas par sliktu pašvaldībām. Ja mēs šos procentus vēlamies izmainīt, tad ir skaidri jāsaprot, ka mēs šo naudu varam paņemt tikai no tās pašas izglītības, medicīnas, kultūras, robežapsardzības, policijas, vides aizsardzības un zemnieku subsīdijām. Tā doma, ka nodokļus vajag pārdalīt un atdot tos pašvaldībām un ka tad šī proporcija būs ļoti laba un visas problēmas tiks atrisinātas... Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka izglītības, medicīnas un kultūras problēmas tādā veidā netiks atrisinātas.

Vienīgais, ko mēs šogad varam izdarīt, ir tos 4 miljonus, kas ir reāli, ir vēl tiešām sadalāmi, apspriežot budžetu, sadalīt par labu pašvaldību finansu izlīdzināšanai, izglītībai un medicīnai.

Otrs jautājums. Par pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu. Šis likumprojekts ir vienmēr izsaucis milzīgas pretrunas. Ļoti labi var saprast, ka vieniem tiek atņemts, bet otriem tiek iedots.

Šeit es gribētu runāt tieši par ministru Ēriku Zundu un sacīt, ka tieši viņš šogad bija tas, kas ierosināja izmainīt šo likumu (un kopumā viņu atbalstīja arī Pašvaldību savienība), izmainīt to tādā veidā, lai tas būtu vērsts uz pašvaldību attīstību, lai nebūtu tā, ka, tiklīdz kā viena pašvaldība ir sasniegusi vidējo līmeni vai 1% virs vidējā līmeņa, tā tūlīt tai tas viss tiek atņemts un iemests izlīdzināšanas “katlā”. Protams, ka tas pašvaldību attīstību neveicina, taisni otrādi - visi grib būt zem šī vidējā līmeņa un saņemt līdzekļus no izlīdzināšanas fonda. Tagad, ņemot vērā, ka būs šī zona, kura izlīdzināšanai netiks pakļauta, šī situācija uzlabosies par labu attīstībai.

Bet lielākā problēma ir tomēr prognoze. Nodokļu prognoze. Godātie deputāti, vai jūs varat iedomāties, kā ir mainījusies pašvaldību attieksme pret prognozi? Ja, piemēram... (Starpsauciens no zāles: “Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, cik minūšu jūs vēl vēlaties?

A.Gorbunovs. Godātie kolēģi, es nesapratu, es domāju, ka es kā Ministru kabineta pārstāvis varu runāt saskaņā ar Kārtības rulli. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi...

A.Gorbunovs. Tad es lūdzu vēl trīsarpus minūtes.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

A.Gorbunovs. Tātad ir mainījusies attieksme pret prognozi. Pašvaldības vēlas, lai tām prognozē lielus nodokļus. Liekas, ka tas ir ļoti neloģiski. Bet tas notiek tāpēc, ka valdība garantē ienākumu nodokļu prognozi. Jo lielākus nodokļus, nereālākus nodokļus valdība prognozēs, jo lielāks valdībai būs no tā labums un jo lielāki ienākumi. Tāpēc prognozes bija un paliek finansu ministra pārziņā, un es domāju, ka jebkura valdība uzticēsies savam finansu ministram un finansu ministra atbildībai par prognozi. Ja mēs visi prognozēsim, tad mēs nonāksim tieši tādā situācijā, ka gribēs lielākas prognozes, lai varētu paņemt naudu... Tikai no kurienes šo naudu paņemt?

Un pēdējais. Par reformu. Godātie deputāti! Šeit no šīs tribīnes jau ir izskanējuši ļoti dažādi viedokļi par to, kādai vajadzētu būt pašvaldību reformai. Es jums varu pateikt elementāru piemēru. Igaunijā un Lietuvā runā par pavisam kaut ko citu. Piemēram, Igaunijā ir ļoti apmierināti ar to, ka ir izveidojuši viena līmeņa pašvaldību un ka ir šī valsts pārvalde. Tā rezultātā ir mērķtiecīgums un atbildība. Mēs, protams, varam tikai klausīties, kā viņi analizē un ko viņi saka par savām pašvaldībām.

Lietuvā arī ir viena līmeņa pašvaldības, bet tās, manā uztverē, ir izveidotas milzīgi lielas - 50 000 - 60 000 iedzīvotāju. Es, protams, neņemos vērtēt, cik tas ir labi vai cik tas ir slikti, bet fakts ir tāds, ka tāda ir pieredze mūsu kaimiņiem. Tāpēc nav brīnums, ka mums visu gadu ir bijušas diskusijas par šo lietu. Un būs vēl šīs diskusijas. Šodien mēs ejam uz priekšu pamazām, mēs nesperam radikālus soļus, bet, - taisni otrādi, - izdiskutējuši radikālus variantus, mēs ejam evolūcijas ceļu un izveidojam šo rajona padomi, kurā lemšana būs pagastiem un pilsētām. Es personīgi domāju, ka varbūt tur būs arī mīnusi, bet katrā ziņā tur būs labs tas, ka pagasti un pilsētas beidzot sāks domāt tālāk par savām robežām, par saviem kaimiņiem, par kopējām attīstības lietām, par kopējiem attīstības projektiem. Tādā veidā tas varētu būt tiešām pārejas periods - pāreja uz vēlētām reģionālām pašvaldībām, kuras izveidotos dabiskā ceļā un būtu lielākas par šodienas rajoniem.

Es, protams, piekrītu tiem deputātiem, kuri teica, ka šis jautājums nav izspriežams piecās minūtēs. Es atvainojos, ka es esmu šīs trīs minūtes runājis ilgāk par jums. Šī saruna, protams, ir par pašvaldību, kas ir vietējās varas joma, uzdevumiem un finansējumiem, tā ir visai plaša. Bet es patiesi gribu lūgt jūs, lai tad, kad mēs pieņemam kolektīvus lēmumus Ministru kabinetā un Saeimā, mēs atbildību par šiem kolektīvajiem lēmumiem neuzveltu vienam cilvēkam. Savukārt, protams, katrs cilvēks, kurš ir personīgi par kaut ko atbildīgs, nevar slēpties aiz kolektīviem Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Kādēļ lauku pašvaldības negrib apvienošanos? Ir vairāk nekā skaidrs, ka tā ir vardarbīga kolektivizācija, tāda pati, kāda bija 1949.gadā un vēlākajos gados. Šajā sakarībā pats galvenais ir tas, ka, likvidējot pagastus, tiks likvidētas skolas, kultūras nami. Mēs zinām, kāds stāvoklis pašlaik ir laukos. Ja nebūs skolu un kultūras namu... drīz vien to izskats būs tāds pats kā izpostītajām fermām, un tā tālāk. Es jums tikai vienu piemēru pateikšu.

Kalncempju pagasts - mazākais Latvijā. Skolā tagad jau skolēnu skaits ir zem 40. Pagājušajā gadā, kad bija runāšana pie Šķēles par viņa izvirzīto priekšlikumu, ka ieteicamais audzēkņu skaits klasē ir 15 (tajā laikā Kalncempju pagastskolā bija 44 audzēkņi), es jautāju Šķēles kungam: “Cik skolotāju būs?” Kalncempju pamatskolā toreiz bija 9 klases.

“Dabiski, ka divi”. Bet es saku: “Šķēles kungs, tur ir 44 audzēkņi.”

“Ā, viena trūkst, būs trīs.” Uz 9 klasēm. Nākamajā reizē, kad bija kārtējā saiešana Ministru kabinetā, bija par vienu audzēkni mazāk. Es jautāju viņam: “Cik būs skolotāju?”

“Nu dabiski, ka divi.”

Šajā sakarībā es gribu teikt: ja ieviestu to kārtību, ko Šķēle sāka, lauki būtu pilnīgi iztukšoti. Tā ka šeit ir ļoti maz iespēju... Ja jau varēja Panteļējeva kungs izsaukt Šķēles kungu uz publisku diskusiju... Es nekad neesmu televīzijā uzstājies, es ar vislielāko prieku diskutētu par izglītības un teritoriālās reformas jautājumiem. Varbūt tas vēl kaut kā palīdzētu, lai varētu tos noskaidrot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - otro reizi.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nekad neesmu sapratis, kā vienu vēlētāju ievēlēti deputāti var man aizliegt runāt par to tematu, par kuru es runāju. Es pārstāvu savus vēlētājus. Kāpēc jūsu vēlētāji neļauj maniem vēlētājiem izteikties? Es to uzskatu par tādu galīgi nepareizu lietu. Jūs uzurpējat to, ko jums nav tiesību darīt. Ja ir atļauts runāt 15 minūtes, tad man tas ir jādara. Un, ja ir pārkāptas mazākuma tiesības runāt - proti, ja ar boļševisma metodēm nosaka, cik kurš var runāt, - tad arī nav ko brīnīties, ka visas tās runas paliek par klajiem lozungiem un populistiskiem saukļiem. Jo divās trijās minūtēs var izdarīt visu ko, tikai ne pateikt sakarīgu runu.

Tomēr mēģināšu to darīt. Es gribu oponēt. Es uzskatu, ka vienīgais un pareizais ceļš ir nodokļu pārdale par labu reģioniem. Tā, dārgie kolēģi, ir robežšķirtne. Robežšķirtne, kas bijusi visu laiku starp centralizatoriem un tiem cilvēkiem, kas iestājas par reģioniem. Centralizācija vienmēr ir savā galarezultātā novedusi, labākajā gadījumā, pie korupcijas un mafiozām saistībām. Un reģionalizācija jeb līdzekļu sadale, kā saka, uz pašvaldībām un citām reģionālajām struktūrām vienmēr un visās vietās ir veicinājusi demokrātiju. Tāpēc es uzskatu, ka tikpat labi reģionos var risināt kultūras un izglītības problēmas, veselības aizsardzības problēmas un citas. Tur vēl labāk un vēl efektīvāk var tās risināt, jo vietējie cilvēki zina, ko darīt. Arī šos piemērus, ko Veldres kungs teica par konkrētām skolām, par konkrētām slimnīcām un citām lietām, var mierīgi uz vietas mūsu pašvaldību deputāti atrisināt. Bet lieta ir tā, ka mēs esam uztaisījuši nevis Rīgu par “ūdensgalvu”, bet... runa par birokrātismu: mums Rīga nav “ūdensgalva”, ko visi rīdzinieki lamā, bet mums ir birokrātiska “ūdensgalva”, kas ir koncentrējusi pilnīgi visu varu, - šaura cilvēku grupa, kas pārvalda visu Latviju. Es tikai gribu teikt, ka nodokļus neviens tāpat neatdos.

Godātie pašvaldību deputāti! Nodokļi ir jāpaņem - jāpaņem caur izmaiņām Konstitūcijā, caur vēlēšanu maiņu pa apgabaliem un visas tautas vēlētu Prezidentu. Paldies arī Prezidijam par doto vārdu otrreiz!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - ministrs. Ārpus kārtas. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es pilnīgi noraidu no šīs tribīnes teikto, ka ir iecerēta vai tiek veikta vardarbība pagastu apvienošanā. Tas nav iecerēts un netiek darīts. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par līdzekļu centralizāciju vai decentralizāciju. Šeit tiešām ir problēma. Jūs jau paši redzat - tad, kad mēs runājām par izglītību, par medicīnu, par kultūru, mēs visi iestājāmies par to, ka šo nozaru finansējumam ir jābūt pietiekamam. Tas nozīmē - centralizēts finansējums. Kamēr mums kopējie ieņēmumi nebūs tādi, lai mēs patiešām varam apvienot gan to, ko mēs gribam centralizēti finansēt (tā ir izglītība, kultūra, medicīna, aizsardzība, ārlietas un citas lietas)... kamēr mums šā kopējā finansējuma nebūs, tikmēr nevar kaut ko pārdalīt, teikt, ka mēs momentā šodien pārdalām nodokļus par labu pašvaldībām un ka tiks atrisinātas problēmas. Netiks tās atrisinātas, jo tāpat izglītība, medicīna un kultūra turpat vien atrodas - uz pašvaldību teritorijas. Tāpēc nevar absolutizēt šīs lietas un teikt, ka tā var vienkārši atrisināt tās lietas. Es esmu gatavs par to diskutēt ne tikai televīzijā. (Starpsauciens no zāles: “Es arī gatavs diskutēt...”)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

(Deputāts Ozoliņš kaut ko saka sēdes vadītājam par to, ka ir jāmaina viņam fiksētais laiks.)

Ozoliņa kungs, laika skaitīšanas režīms tika ieslēgts tad, kad jūs uzkāpāt tribīnē, tāpat kā visiem deputātiem.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Divas minūtes bija par daudz... Bet es ticu Prezidija priekšsēdētājam...

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, noklausoties šodien debates un skatoties mūsu dzīvē, šķiet, ka Latvijai pāri drāžas tornado jeb viesuļvētra un tā ir ļoti mežonīga viesuļvētra, jo šur tur Amerikas Savienotajās Valstīs vai Ivanovas apgabalā, kad tur pāri drāzās “smerčs”, kā to krieviski sauc... tik interesanti, ka tas sasaucas ar vārdu “SMERŠ”, kas kādreiz bija NKVD vai čekas augstākais soda orgāns... Kad drāžas pāri Latvijai šī viesuļvētra, paliek kapi, paliek izpostīti lauki, paliek izpostītas mājas un nedzimuši bērni. Šī viesuļvētra, ko sauc par šoka terapiju jeb mežonīgā kapitālisma ieviešanu, aiznes no Latvijas katru gadu 22 000 dzīvību. Tie ir aborti, tās ir nedzimušas dzīvības. Vai par to nav atbildīgas tās valdību pārstāvošās, veidojošās frakcijas, partijas, kuras nodrošina, lūk, šīs viesuļvētras turpmāko drāšanos pāri Latvijai? Vai lauki - tātad pašvaldības, gan pilsētas, gan lauku pagasti - nav latviešu dzīvesveids, latviskā ainava, viss tas, ko mēs saistām ar Latviju un par ko domājam, kad runājam par mūsu Latviju? Tas ir mūsu Latvijas tēls arī pasaulē. Un, ja es šodien redzu, ka notiek šīs ainavas, šī dzīvesveida iznīcināšana, tautas pazemošana, es arī nevaru klusēt, un es lūdzu Zundas kungu, kas kādreiz veiksmīgi vadīja, kā Komunistiskās partijas darbinieks, Tukuma rajonu, šajā grūtajā pārejas laikā nepakļauties varbūt Šķēles kunga idejām. Jo tās idejas izveidot guberņas bija Šķēles kunga idejas, nevis Zundas kunga idejas. Bet tiešām viņam tagad ir jāturpina tas, un viņš nezina, kā iziet no šīs sarežģītās situācijas, kā apturēt šo mežonīgo šoka terapijas viesuļvētru. (Starpsauciens no zāles: “Beidz muldēt!”)

Un es ļoti lūdzu... Zundas kungs, jums jau tiks izteikta uzticība šodien, un par to balsos lielākā deputātu daļa, jo diemžēl jūs esat tikai izpildītājs. Es aicinu padomāt par to, lai mazinātu pašvaldībās to ainu, kuru es novēroju, braukdams pa laukiem; vēroju, kā pieaug alkoholisms laukos, kā pieaug azartspēļu bizness, narkomānija, kā bērni klīst uz 1., 2., 3. klasi vieni paši pa lauku ceļiem ziemā un naktī. Lai lauku meitenes netirgotu savus bērnus, kas vēl nemaz nav dzimuši, un lai skolnieces, kas dodas uz skolu, neizvarotu pa ceļam. (Starpsauciens: “Izbeidz!”) Tieši tāpēc es uzskatu, ka mēs nevaram pakļauties šādam reformu procesam, ko uzspiež kāds, jo mēs nedrīkstam taisīt reformas reformu dēļ, kā tas iznāca ar zemes reformu, kā tas pašreiz turpinās ar mēģinājumu valsts mežus nodot privatizācijai, turklāt nekontrolētai. Ir paredzēta mūsu hidroelektrostaciju privatizācija, un mēs esam jau piedzīvojuši šādas reformas sekas, tādas kā “Lattelekom” privātā kapitāla apliecinājums un tā darbības apliecinājums katru dienu mūsu ikdienas dzīvē.

Ļoti lūdzu, Zundas kungs, - jūs būsiet arī turpmāk šis ministrs, valsts ministrs; nepakļaujieties spiedienam un padomājiet, ka mūsu pašvaldības, pilsētu un lauku pašvaldības, ir mūsu tautas dzīvesveids! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kālis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā ir acīmredzot Saeimas demokrātijas būtība, ka šeit deputāti var nākt un runāt visu ko, vienalga, vai tas atbilst vai neatbilst apspriežamajam tematam un vai tas atbilst vai neatbilst patiesībai. Un to acīmredzot diezgan spoži nodemonstrēja arī Ozoliņa kungs. Un tāpat arī Saulīša kungs šeit var no tribīnes skaļi runāt par savu vēlētāju pārstāvniecību, tomēr man šķiet, ka viņš nu būtu tas, kuram vismazāk vajadzētu to darīt, jo nez vai vēlētāji ir paspējuši nomainīt savu politisko pārliecību dažu gadu laikā tik daudz reižu, cik to ir izdarījis Saulīša kungs. (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi! Nodevējs! Nāvi nodevējam...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet korektāki! Godātie kolēģi! Starpsaucieni jau kļūst par garām runām. Lūdzu izturēties korektāk! Turpiniet, Čerāna kungs! (Starpsauciens no zāles: “Sadod viņam!”)

K.Čerāns. Runājot par būtību, gribu sacīt, ka Saulīša kungs šeit nāk un cenšas aizstāvēt Zundas kungu, bet man ir jautājums: ko Zundas kungs ir izdarījis, lai panāktu līdzekļu novirzīšanu pašvaldībām un lai panāktu to, ka pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek dotēta no valsts budžeta? Un ko viņš ir izdarījis, lai būtu šie pašvaldību nodokļi, par ko jūs tik kaismīgi iestājaties? Taču jo sevišķi jājautā, ko viņš ir izdarījis, lai būtu pareizi kritēriji pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Es nekādā gadījumā negribu piekrist tam, ka šis ir jautājums, kuru Zundas kungs nekādi nespētu ietekmēt, jo tas ir tieši viņa kompetencē.

Es tomēr aicinu deputātus nobalsot par neuzticības izteikšanu (Starpsauciens: “Saulītim!”) Zundas kungam un attiecīgi arī par šā posteņa likvidēšanu, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija darbotos, bet lai neuzspiestu mums nepārdomātas administratīvās reformas un lai pašvaldības varētu normāli strādāt. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nost ar Saulīti!”)

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu jums darīt zināmu, ka mēs varam dažādi analizēt pašvaldību reformu, varam strīdēties par centralizāciju un decentralizāciju. Mani drusku uztrauc citi fakti, jo mēs šo izskatāmo jautājumu sasaistām atkal zināmā mērā nevis ar to jautājumu, kā vajadzētu attīstīties pašvaldībām un reģionālajai reformai, bet saistām ar pagātnes jautājumiem. Ēriks Zunda nekad nav vadījis partijas rajona komiteju. 1989. gadā Ēriks Zunda bija viens no pirmajiem, kad tikai iedīgļi dzima Tautas frontes dibināšanai... tas bija Ēriks Zunda, kas to visu uzņēmās uz saviem pleciem. Ēriks Zunda tajos gados vadīja Pilsētu pašvaldību savienību, no kuras daudz kas bija atkarīgs, lai lielajā mītiņā par Latvijas neatkarības centieniem būtu balsojums par Latvijas neatkarību. Man ir ļoti žēl, ka mēs mēģinām samainīt šo vēsturisko procesu, bet tiem, kas nes atbildību, mēs mēģinām piekarināt šīs birkas.

Es saprotu, ka šos jautājumus ir diezgan viegli padiskutēt, taču šodien caur šo vēsturiskās prizmas nepareizo traktējumu mēs vienkārši varam nomelnot valsts ministru, padarot viņu par it kā Latvijas valsts ienaidnieku. Pie tam pēdējā laikā es dzirdu atsevišķus aicinājumus, kur nenopietni politiķi, ja viņus tā varētu nosaukt, aicina paņemt rungu un doties ar vāli plecā uz Rīgu. Brīnumainā kārtā tādi aicinājumi saistās ar tiem pašiem šovinistiskajiem aicinājumiem, ko šobrīd, pa krūmiem slēpjoties, pauž interfrontiski noskaņotais spārns Latvijā daļai iedzīvotāju. Tā ir līdzīga situācija tai, ka šobrīd mēs aicinām ar vālēm doties uz Rīgu. Šodien ir tāda situācija, ka gandrīz katra institūcija varētu pateikt, ka viņai trūkst naudas. Ja trūkst naudas un ja katras institūcijas pārstāvis sāks aicināt visus doties ar vāli...

Es domāju, ka šis ir jautājums, saistībā ar kuru mēs varam izvērtēt vēsturisko aspektu, izvērtēt šodienu un vispār padomāt par to, uz ko mēs aicinām savas valsts iedzīvotājus. Uz asins izliešanu? (Starpsauciens: “Nedrīkst!”) Tad tie, kuri šobrīd ir vislielākie aicinātāji, būs pirmie, kas skraidīs pa krūmiem, slēpjoties un rādot ar pirkstu, lai tikai nogrūstu no sevis šo atbildību. Šī atbildība par valsts budžetu, arī par pašvaldības budžetu, gulstas uz visas valdības pleciem tāpat kā uz Saeimas pleciem.

Šinī aspektā es gribētu atgādināt, ka uz Saeimas pleciem ir iepriekšējā gada budžeta pieņemšana, kur mēs ielikām iekšā, visu šeit kopīgi pieņemot, un nenostājāmies pret tām kļūdām, kas bija ieliktas iekšā makroekonomiskajās analīzēs un prognozēs. To šodien Finansu ministrija nenoliedz, un es zināmā mērā ar gandarījumu varu pieņemt, ka nākošajā gadā tādas kļūdas netiks pieļautas. Bet pagājušā gada budžeta izskatīšanā ar tādām runām, ka tiek pieļautas kļūdas, šeit Saeimā uzstājās tikai atsevišķi deputāti un mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un vairāk neviens.

Tā ka nemeklēsim, neuzliksim šo atbildību uz viena cilvēka pleciem. Jo mēs esam Saeima, tad nu nesīsim šo atbildību kopumā. Par budžetu mums vēl nāksies rīkot šīs diskusijas, kuram ir taisnība un kuram - ne, bet pagātni izkropļot kaut vai mūsu bērnu un mazbērnu dēļ mēs nedrīkstam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Ērik Zundas kungs! Es atvainojos par to, ka es minēju, ka jūs esat bijis komunistu partijā. Jūs man paskaidrojāt, ka jūs neesat tajā bijis. Es biju dezinformēts, tāpēc vēlreiz atvainojos, jo tas tomēr ir svarīgi, varbūt tikpat svarīgi kā tas, kas ir sadarbojušies ar čeku vai nav sadarbojušies. Jo tie, kuri ilgu laiku sadarbojās, tomēr ilgu laiku guva zināmus panākumus. Tie, kuri bija partijā, tomēr bija spējīgi iet un saņemt speciālu barību, tātad speciālas nedēļas devas, viņi saņēma speciālas sanatorijas un atpūtu un tā tālāk.

Tā ka, ja jūs neesat bijis, tad mēs esam līdzīgi. Paldies.

Un otrs, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka tomēr pašvaldībām ir ne tikai tā nozīme, ko es minēju, un tās ir jāpasargā arī no šīs te viesuļvētras, ko sauc par mežonīgo kapitālismu, arī tāpēc, ka pašvaldības ir galvenais mūsu izglītošanas - pamatizglītības posms... nevis tikai mazās skolas. Šeit ir arī latviskās tradīcijas, kas saistītas ar dzīvesveidu, kas saistītas ar mūsu ainavu, ar kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu, kuri pašreiz katastrofāli visā Latvijā iet bojā. Tās ir veco ļaužu mītnes, un daudzas pašvaldības tās jau iekārto, jo vientuļam cilvēkam nedrīkst atļaut nomirt vai nosalt ziemā, ja viņš nespēj sevi apkopt.

Un nav pareizs Stikuta kunga teiktais, ka vajag apvienot šos pagastus lielos konglomerātos, jo, lūk, tie cilvēki tik un tā nevar tikt uz pagastmāju vai vienreiz gadā tur aizbraukt. Vajag tieši tuvināt šo palīdzību - šo medicīnisko palīdzību, šo izglītojošo sistēmu iedzīvotājiem uz vietām, tikai tad attīstīsies Latvija. Citādi Latvija paredzēta izmiršanai. Vai tiešām mēs gribam būt tikai baltie vergi, lētās darbarokas šīm firmām, šīm organizācijām, kas ienāk Latvijā mežonīgā kapitālisma veidā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 58, atturas - 6. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir trešajā sadaļā - likumprojekts “Robecsardzes likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Robežsardzes likums” trešajam lasījumam (dokuments nr.3385).

Pirmais priekšlikums ir saņemts no iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera kunga - izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinums ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts. Ā, atvainojiet! Ādamsona kungs un pārējie kolēģi, tādēļ, ka jūs stāvēsiet te tuvāk Prezidijam, jūs ātrāk vārdu nedabūsiet! Es, pirms dodu vārdu, skatos uz zāli - uz deputātu darba vietām un tad orientējos pēc paceltajām rokām, tā ka... Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli, kāpēc es nepiekrītu iekšlietu ministra priekšlikumam. Pirmkārt, pirmajos divos lasījumos ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Pieņemot lēmumu par to, ka tiks grozīts likums par valsts robežu, par Aizsardzības spēkiem... mēs pieņēmām arī grozījumus šajos likumos, ka Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Izejot cauri diviem lasījumiem, arī mēs atbalstījām šo koncepciju. Tagad uz trešo lasījumu tiek piedāvāts radikāli jauns konceptuālais risinājums, ka Robežsardze ir pārraudzībā esoša institūcija. Man nav absolūti nekādu iebildumu pret visu pārējo likuma tekstu, bet ko nozīmē - “atrasties pārraudzībā”?

Ja mēs paskatāmies likumu “Par Ministru kabineta iekārtu”, tad redzam, ka tur ir minēti trīs punkti, kādas ir ministra funkcijas attiecībā uz pārraudzībā esošām institūcijām. Tās ir: ministrs iesaka iecelt vai noņemt no amata attiecīgās institūcijas vadītāju. Otrs - iesniedz šīs institūcijas budžeta projektu un trešais - atceļ nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai pavēles.

Nebūtu jau nekādu problēmu, bet diemžēl arī komisijas sēdē man neviens nevarēja atbildēt uz jautājumu, kura būs tā institūcija, kas koordinēs Iekšlietu ministrijas visu struktūru sadarbību. Jo, tiklīdz Robežsardze pāriet Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, faktiski visas instrukcijas, kurās ir jāsaskaņo sadarbība starp valsts policiju, drošības policiju, ugunsdzēsējiem un Robežsardzi... visas šīs funkcijas automātiski pēc tam pāriet arī Ministru kabineta kompetencē. Iekšlietu ministrs faktiski vairs nevar ietekmēt šo lēmumu pieņemšanas procesu.

Kā es jau teicu, viss pārējais likumprojekts mani pilnībā apmierina, taču mani neapmierina tas, ka, virzoties uz trešo lasījumu, mēs piedāvājam jaunu konceptuālo risinājumu visam šim likumprojektam. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, bet lai paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir mazliet citādāks skats nekā Ādamsona kungam uz šo lietu, jo mums īstenībā šajā jautājumā ir jāorientējas uz to, ko saka likums “Par Ministru kabineta iekārtu”. Starpība ir tā, ka pārraudzība ir atsevišķa līnija, kas dod iespēju rast finansiālu atbalstu organizācijai neatkarīgi no tā, vai tā ir Robežsardze (kā tas ir šobrīd) vai jebkura cita institūcija, kas ir ministrijas pārraudzībā.

Otrs jautājums, kas ir paredzēts šajā likumā, ir tas, ka Ministru kabinets ieceļ šīs organizācijas priekšsēdētāju jeb komandieri robežsargu instancē. Un šīs tad ir tās divas būtiskās lietas: ja organizācija ir pakļautībā, tas nozīmē, ka varētu ministrs pats iecelt komandieri, bet, zināms, budžetā nav atsevišķas līnijas.

Arī mans ieteikums būtu, ka mēs paliekam pie “pārraudzības” jeb pie jaunā ierosinājuma, tātad pie “pārraudzības”, jo mēs ejam pavisam jaunu ceļu tagad attiecībā uz šo organizāciju, kas nav tā, kas viņa bija, kad bija pakļauta Aizsardzības ministrijai. Tur šī organizācija bija par iekšējiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, turpretī šeit Robežsardze būs profesionāla organizācija, kas strādās pa savu līniju un kas sakārtos šo jautājumu par robežām. Līdz ar to es ļoti lūgtu jūs atbalstīt “pārraudzību”, nevis “pakļautību”.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzreiz teikt, ka es arī atbalstu iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikumu par to, ka robežsargiem tomēr ir jābūt pārraudzībā. Mums bija diezgan nopietna saruna komisijā, mēs to izvērsām, mēs pat šā jautājuma dēļ atlikām sēdi, atlikām šo jautājumu uz nākamo sēdi, vēl vairākas reizes runājām arī ar Ministru kabinetu, ekspertiem un citiem juristiem par šo jautājumu. Jāsaka, ka tiešām likums par Ministru kabineta iekārtu ir diezgan slikts un vājš un pēc šī likuma ir diezgan grūti atrast, valsts pārvaldē nodalīt tās atšķirības, kas tiešām ir starp pārraudzību un pakļautību. Bet, atbalstot Ziedoņa Čevera priekšlikumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka tomēr ministrijai vai atsevišķām tās pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm (šajā gadījumā - Robežsardzei vai Robežsardzes komandierim) ir jādod pilna atbildība un jāprasa pilna atbildība, veicot Robežsardzes pienākumus un uzdevumus. Diez vai būs pareizi un diez vai mēs varēsim nodrošināt iekšlietu ministram atbildību par šiem uzdevumiem, ko veic katrs konkrētais robežsargs uz robežas. No ministra mēs varam prasīt atbildību galvenajos personāla jautājumos, normatīvo dokumentu sakārtošanā, finansējuma nodrošinājuma jautājumos. Tātad tas ir tas, ar ko faktiski ministrijai ir jānodarbojas, un tie pēc būtības ir pārraudzības jautājumi. Protams, ministrs kā politiski atbildīga persona var ietekmēt šos jautājumus, kas ir, un viņam ir jāseko visam līdzi, bet viņš nav Robežsardzes praktiskais vadītājs, un tur acīmredzot ir tā starpība. Ministrs veic savus koordinējošos pienākumus. Atbalstīsim Ziedoņa Čevera priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - iekšlietu ministrs.

Z.Čevers (ieklietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šī saruna bija pietiekoši aktuāla vēsturiskajā prizmā, no 1991. līdz 1993.gadam. Tieši tajā laikā mani mēģināja pierunāt, ka vajadzētu iekšlietu sistēmu vairāk centralizēt. Jā, centralizācija bija nepieciešama, un tie bija pavisam citi gadi. Tie bija reformu un smagu lēmumu pieņemšanas gadi. Neatkarība mūsu valstī gājusi normālu attīstības ceļu, tieši tāpat kā ir pilnveidojušās struktūras. Un, ja mēs runājam par to, ka mēs gribam sakārtot visas tiesībsargājošās institūcijas, tās nozares, kas ir katras ministrijas pakļautībā, un gribam iedot šīm institūcijām pilnīgu atbildības sajūtu lēmumu pieņemšanā un tanī pašā laikā arī atbildības sajūtu, ka viņi vada šīs institūcijas, tad mums ir jādod šīs tiesības. Mums jāuzticas saviem kolēģiem ministrijās, un es uzticos arī robežsargiem. Man nesen bija viena tāda situācija, kad pie manis griezās vienas valsts vēstnieks un izstāstīja situāciju, ka robežpārejas punktā robežsargi nespēja pieņemt lēmumu uz vietas, viņiem vajadzēja aiziet līdz pat augstai priekšniecībai Rīgas pilsētā, bet Rīgas pilsētas vadība nespēja pieņemt lēmumu, vadoties no tā, ka šis jautājums nebija saskaņots ar ministrijas vadību. Cieta Latvijas valsts prestižs. Mums jāpanāk situācija, ka ministrija atbild par politisko virzību, par reformām, par finansējumu, par to, lai kadru politika būtu virzīta uz kadru izaugsmi, lai notiktu starptautiskās integrācijas process. Tas ir ministrijas politikas virzības viens no pamatuzdevumiem, bet ministrija nevar dublēt jebkuras institūcijas pamatfunkciju - nodrošināt pienākumu izpildi, atbildot par uzliktajiem pienākumiem. Es gribētu aicināt jūs atbalstīt manu priekšlikumu, tas ir solis uz lielāku atbildību, atbildības palielināšanu mūsu tiesībsargājošajās institūcijās, jo ir pienācis brīdis pateikt pietiekoši aktīvi: mēs nedrīkstam panākt, ka turpinās situācija, ka cilvēks, kurš ir pakļauts vienam vai otram priekšniekam, vienam vai otram ministram, nespēj pieņemt lēmumus un līdz ar to viņam zūd iniciatīva, viņš negrib pieņemt lēmumus, viņš neatrod laiku noziņot, un līdz ar to zināmā veidā rodas haoss, tas, kas pastāv vienā vai otrā valsts institūcijā. Mums jāstimulē šī patstāvība, jāstimulē caur atbildības palielināšanu, par ko mums notika arī diskusija Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kur Robežsardzes komandieris Dāboliņa kungs atklāti pateica visiem deputātiem: ir jautājums par to, vai Robežsardzes vadībai parlamentārieši uzticas, vai tomēr zināmā veidā mums jāuzrauga tik stingri, ka mēs ar to zināmā veidā nobremzēsim visas reformas, kas šobrīd notiek iekšlietu sistēmas ietvaros. Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Pārraudzība - tas ir zināmā veidā ceļš uz attīstību, un tai ir perspektīva.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist gan iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram, gan arī Ādamsona kungam. Es teikšu atklāti, ka es vēl neesmu pārliecināts, kādā statusā Robežsardzei būtu jābūt Iekšlietu ministrijas sastāvā. Vai tai būtu jābūt pārraudzībai vai pakļautībai. Es vairāk sliektos domāt par pakļautību. Bet mani tagad nedaudz mulsināja iekšlietu ministra teiktais par robežsargu komandiera Dāboliņa teikto. Es atceros: kad mēs spriedām par budžetu robežapsardzībai, tad Dāboliņa kunga vārdi bija tādi, ka viņam ir vienalga, kādas ministrijas pakļautībā būt, kaut vai Zemkopības ministrijas, - ka tikai viņam būtu finansiālais nodrošinājums, ar kuru viņš nodrošinātu Latvijas valsts robežas neaizskaramību un kontroli! Tas ir viens jautājums.

Kā jūs visi atceraties, Robežsardze bija Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Mēs kādu pusotru gadu sirsnīgi diskutējām par to, un zināmā mērā bija arī spiediens izdarīts uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, ka tomēr Robežsardzi vajadzētu pakļaut Iekšlietu ministrijai. Mums bija ilgas un garas diskusijas par to. Mēs arī uzklausījām NATO augsta ranga amatpersonas no dažādām valstīm - no Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Anglijas -, un mēs centāmies uzzināt, kāds statuss ir tajās valstīs Robežsardzei. Viens ir skaidrs - ka Robežsardzei jābūt profesionālai. Bet vairākās valstīs arī zaļo robežu sargā regulārais karaspēks. Dabiski, ka būtu jau loģiski perspektīvā dot lielāku patstāvību Robežsardzei, un var būt, ka nākotnē tam tā arī būtu jābūt, bet, ņemot vērā mūsu pašreizējo pieredzi, šo daudzu nozaru tāda liela patstāvība bieži vien noved pie ļoti lielu finansiālo līdzekļu nesaimnieciskas izsaimniekošanas, un tāpēc mani nedaudz māc bažas un es personīgi tomēr balsošu par pakļautību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā gluži nav, kā teica mūsu cienījamais kolēģis Druvas kungs, - ka, ja viena vai otra institūcija atrodas pārraudzībā, tad tai ir patstāvīgs budžets. Es gribētu atzīmēt, ka arī valsts policija līdz pat šai dienai, visu laiku, ir atradusies un acīmredzot arī turpmāk atradīsies Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet tas netraucē tai budžetā atrasties kā atsevišķai institūcijai. Un, kā es jau teicu, principiāls jautājums ir tieši pakļautība vai pārraudzība. Ja mēs nobalsojam par to, ka Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, tad faktiski zūd jēga Iekšlietu ministrijas centrālajam aparātam, kuram jādarbojas un jādara viss, lai koordinētu visas pakļautībā esošās institūcijas. Tas ir viens.

Un es gribu vēlreiz atgādināt: nobalsojot par konceptuāli jaunu risinājumu, ka Iekšlietu ministrijas pārraudzībā atrodas Robežsardze, mēs nonākam pretrunā ar likumu par valsts robežu, kurš, kā mēs nobalsojām, nosaka, ka Robežsardze atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ja attiecībā uz trešo lasījumu būtu iesniegts arī priekšlikums, kurš automātiski labotu šo pantu likumā par valsts robežu, es tad vispār atturētos no debatēm. Bet pašreiz mēs nonāksim pretrunā ar jau esošo likumdošanu. Tāpēc aicinu neatbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pakļautības vai pārraudzības jautājums nav budžeta jautājums vai atsevišķa budžeta jautājums. Robežsargiem savs budžets tiek iedalīts un par to mēs katru gadu arī lemjam. Tiek iedalīts tā vai citādi, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija ir pakļautībā vai pārraudzībā.

Jautājums ir cits. Uzsvars ir faktiski uz to - kur operatīvās vadības darbs tiek veikts un cik lielā mērā šo operatīvās vadības darbu mēs saistām ar ministrijas pienākumiem. Operatīvo vadību, ikdienas darbu, veic robežsargu komandieris un Robežsardzes struktūra. Un tur ir šis jautājuma kodols. Tur ir šīs problēmas sakne. Mēs bieži vien esam pieredzējuši, ka, slikti veicot operatīvo darbu, atbildība tiek prasīta - kur? Visaugstākajā līmenī. Atbildību prasa no ministra. Bet apzināsimies to, ka šobrīd ministrs, šeit stāvot, nevar vadīt robežsargus. Viņš var dot politiskos norādījumus, viņš var pārraudzīt, viņš var izveidot darba grupas, kuras ies un risinās problēmas. Bet tad, kad rodas problēmas, tad visi skatās uz ministru un prasa no ministra atbildību. Un tieši tāpēc, lai mēs valstī sakārtotu šo jautājumu, lai robežsargu komandieris atbildētu par Robežsardzes jautājumiem, ir nepieciešams šos pārvaldes jautājumus sakārtot. Tātad ir jautājums par pakļautību un pārraudzību. Taču tas tomēr ir pārraudzības jautājums. Atbalstīsim Ziedoņa Čevera priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā, Grīga kungs, vēlaties ko piebilst, vai balsosim?

O.Grīgs. Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par iekšlietu ministra Čevera kunga priekšlikumu - izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tajā ir teikts, ka 3.pants ir jāizsaka jums priekšā liktajā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinums ir - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret 3.panta redakciju. Tas ir akceptēts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums 3.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 4.pantu izteikt šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 4.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums 8.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Komisijas slēdziens - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurā ir ieteikts izslēgt 8.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 8.panta piekto daļu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi. Tas ir priekšlikums par 8.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi. Tas ir priekšlikums par 9.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Ierosina dažu vārdu izslēgšanu 9.pantā. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 10.pantu, attiecīgi pārnumurējot pārējos pantus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams, jo pants ir svītrots.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 11.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 11.panta pirmo daļu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 11.panta trešās daļas 1. un 2.punktā...

Sēdes vadītājs. ... izslēgt vārdu “sauszemes”. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija, kuru komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta trešās daļas 3.punkta redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums papildināt 11.panta trešās daļas 4.punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš piedāvā izteikt 11.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta trešās daļas 4.punkta redakcijai. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura piedāvā izslēgt 11.panta otrās daļas 6.punktā vārdus...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 11.panta trešās daļas 8.punktā vārdus...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo Čevera kunga priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija izsaka savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 11.panta trešās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tālāk ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 11.panta piekto daļu. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta piektās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 12.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 12.panta otrās daļas 3.punktu piedāvātajā redakcijā. Komisija ir piedāvājusi pieņemt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais - iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt vārdu “sauszemes” 12.panta otrās daļas 4. un 6.punktā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja - izteikt 12.panta otrās daļas 7.punktu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 13.panta otrās daļas 2.punktu piedāvātajā redakcijā, ko komisija piedāvā izteikt daļēji Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 13.panta otrās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 13.panta otrās daļas 3.punktā vārdu...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, mēs jau vienojāmies, ka tam deputāti piekrīt!

O.Grīgs. Piedodiet, pareizi! Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt vārdu “sauszemes” 14.panta 1.punktā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 14.panta 2.punktā vārdus sekojošā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 14.panta 4.punktā vārdus... un tālāk kā tekstā, ko komisija piedāvā pieņemt Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iekšlietu ministra Čevera kunga un Juridiskā biroja priekšlikumiem, kā arī komisijas atzinumu par tiem? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 14.panta 5.punktu sekojošā redakcijā. Komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 14.panta 9.punktā vārdus “robežkontroles punktus”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 14.panta 10.punktā vārdus “un robežpārejas”. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 14.panta 14.punktu sekojošā redakcijā, ko komisija iesaka pieņemt Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par abiem šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies, ir pieņemts komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 15.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 15.panta trešās un ceturtās daļas redakcijas, lietojot īstenības, nevis vajadzības izteiksmi. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par abiem šiem priekšlikumiem. Paldies. Tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par abiem šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 16.panta 2.punktā vārdus, kā tas jums ir piedāvāts. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 16.panta 3.punkta “a” apakšpunktā vārdus “vai robežpārejas punktu”. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 16.panta 5.punktu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamo Ziedoņa Čevera kunga priekšlikumu - papildināt 16.panta 6.punktu tālākajā redakcijā - komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem abiem priekšlikumiem. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ierosina pieņemt, tas ir - 16.panta 8.punktu izteikt kā šā panta otro. Tālāk - kā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta 8.punkta redakcijai, kura izteikta kā šā panta otrā daļa. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums. 16.panta 10.punktu izteikt jums piedāvātajā redakcijā, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 16.panta 9.punkta redakciju un līdz ar to komisijas atzinumiem par šiem trim priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 16.panta 10.punktu jums piedāvātajā redakcijā, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tālāk ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 17.panta nosaukumu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 17.panta nosaukuma redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus, kā tas tiek piedāvāts redakcijā. Komisija iesaka to pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 19.panta otro daļu, kā tas piedāvāts redakcijā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 20.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 20.panta ceturtajā daļā vārdus, kā tas piedāvāts jums iesniegtajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 20.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 20.panta ceturto daļu, (Starpsauciens: “21.panta...”) jo tā ir pretrunā... es atvainojos, izslēgt 21.panta ceturto daļu, jo tā ir pretrunā ar Obligātā militārā dienesta likumu. Uzskatīt esošo piekto daļu par ceturto daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 21.panta piektajā daļā vārdu “visiem”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 22.pantā trešajā daļā vādu “attiecīgās” un vārdu “struktūrvienības”. Komisija ierosina to noraidīt...

Sēdes vadītājs. ... un pieņemt šo priekšlikumu savā variantā.

O.Grīgs. Jā, komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par abiem šiem priekšlikumiem. Nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 24.panta pirmajā daļā Policijas akadēmijas nosaukumu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Komisija ir ierosinājusi pieņemt 24.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 24.panta pirmās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 24.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdu “ieskaita” ar vārdu “pieņemt”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura ierosina izteikt 25.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 26.panta pirmajā daļā vārdu “dienestam”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 26.panta pirmo daļu, kā ir piedāvāts redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 26.panta otro daļu, attiecīgi pārnumurējot pārējās. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 26.panta otro daļu, pēc tam attiecīgi pārnumurējot pārējās. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdu “speciālās”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - izslēgt 27.panta otro daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums. Viņš iesaka izteikt 29.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 29.panta otro un trešo daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 29.panta otro un trešo daļu.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 29.panta ceturto daļu, jo tā atkārto 20.panta piekto daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šā panta ceturtās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - papildināt 30.panta pirmo daļu aiz vārdiem... un tālāk kā tekstā. Komisija lūdz pieņemt daļēji Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai mēs varam lemt par to, ka mēs piekrītam 29.panta “Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi” pirmajai daļai, kura izteikta 4.ailītē, līdz ar to atrisinot visus šos priekšlikumus? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 30.panta otrajā daļā vārdu “struktūrvienības”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - papildināt 30. pantu ar jaunu ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka... Tas daļēji ir iekļauts Juridiskā biroja ieteiktajā 30.panta ceturtās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - sadalīt 30.panta otrajā daļā ietvertos paaugstināšanas gadījumus apakšpunktos. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdu “instruktoru”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 31.panta sesto un septīto daļu, jo pie tajās minētajiem apstākļiem robežsargs nevar tikt pozitīvi atestēts, kā to pieprasa šā panta pirmā daļa, un līdz ar to šīs normas ir liekas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.panta sesto un septīto daļu, līdz ar to 31.panta astoto daļu uzskatot par sesto daļu. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 32.pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izteikt sestās nodaļas nosaukumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta sestās nodaļas nosaukuma redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 33.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 33.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 34.panta pirmajā daļā vārdu “vietnieka”. Komisija iesaka pieņemt atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Deputātiem līdz ar to nav iebildumu pret likumprojekta 34.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 39.pantu. Komisija iesaka pieņemt daļēji. Tas ir daļēji pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt 39.panta pirmās daļas 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39.panta pirmās daļas 6.punkta svītrošanai. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt septītās nodaļas nosaukumu, attiecīgi mainot citu nodaļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka papildināt 40.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir saņemts no deputāta Jura Vidiņa, kurā viņš iesaka 41.pantu papildināt ar trešo daļu piedāvātajā... Ā, ir izslēgts 41.pants. (Starpsauciens no zāles: “Viņš nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Ja mēs esam nolēmuši svītrot 41.pantu, tad tas vairs nav balsojams. Paldies.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no deputāta Jura Vidiņa priekšlikums, kurā viņš iesaka 43.pantu papildināt sesto un septīto daļu šādā redakcijā. Komisija ierosina to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - vēlas runāt.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tad būtu kāds morāls gandarījums, ja mēs dotu atvaļinātajiem robežsargiem tiesības valkāt formas tērpu atsevišķos gadījumos, tas ir, svētku dienās un veicot robežsardzes darbinieka pienākumus atbilstoši šim likumam līdz 9.pantam. Tas neprasa nekādus budžeta izdevumus, tas principā ir tāds morāls gandarījums, tādēļ es lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Vidiņa priekšlikumu - likumprojekta 43. pantu papildināt ar sesto un septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 13. Nav pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura iesaka izslēgt 43.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 43. panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 45.pantu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai, tā pirmajai un otrajai daļai. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 47.panta sesto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 47.panta sestās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera - papildināt 47.panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 44.panta (pēc pašreizējās numerācijas) nosaukumam un pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tas ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tas ir akceptēts.

O.Grīgs. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izteikt 47.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 47.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 47.panta trešās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 48.panta trešo daļu pēc vārda “ilgu” ar vārdu “ikgadējo”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 48.panta devīto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 49.panta nosaukumā vārdus “un viņu ģimenes locekļiem”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina papildināt 49.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - aizstāt 49.panta ceturtajā daļā vādus “Zemessardzē, ierindas dienestā” ar vārdiem “Zemessardzes ierindas dienestā”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 49.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.panta piektās daļas svītrošanai.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 50.pantu šādā redakcijā. Pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 50.panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 52.panta ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 52.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izslēgt 53.panta 5.punktu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tāds pats priekšlikums ir arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptēts.

O.Grīgs. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt 54.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tagadējā 51.panta nosaukumam un ierosinātajām izmaiņām, kuras ir akceptējusi atbildīgā komisija.

O.Grīgs. Komisija ir arī atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus tajā pašā pantā. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs esam vienojušies, ka 51.panta nosaukums un redakcija ir akceptēti.

O.Grīgs. Paldies. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - papildināt pārejas noteikumu 1.punktu. Tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai piekrīt.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir arī atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumu 1.punktu. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 3.punktu piedāvātajā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai varam vienoties, ka deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pārejas noteikumu 1., 2., 3. punktu?

Svītrot 4.punktu un papildināt likumprojektu ar tekstu, ka likums stājas spēkā nākamā gadā 1.janvārī. Deputāti piekrīt. Paldies.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr top izdruka, tikmēr ir nolasāmi divi paziņojumi.

Ventam Balodim - par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu jeb iniciatīvu - nodibināt Latvijas parlamenta un Spānijas parlamenta sadarbības grupu. Es atgādinu šos deputātus: tie ir deputāti Kreituss, Teniss, Jānis Jurkāns, Apinis, Tabūns, Seile un Sinka. Es aicinu arī citus deputātus uz īsu dibināšanas sapulci tepat, Sarkanajā zālē, uzreiz, kad sāksies pārtraukums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ernestam Jurkānam. Vēl viens paziņojums.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu Latvijas delegāciju sanākt šeit, sēžu zālē, burtiski uz 30 sekundēm, lai mēs izlemtu par darba kārtību nākamajai nedēļai.

Sēdes vadītājs. Ir runa par Latvijas delegāciju Baltijas asamblejai, es tā saprotu.

E.Jurkāns. Latvijas delegāciju Baltijas asamblejai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nolasiet, lūdzu, reģistrācijas rezultātus. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Viesturs Boka, Indulis Emsis, Ojārs Grinbergs, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Leopolds Ozoliņš un Atis Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 46 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē.

Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā par darba kārtības 10. jautājumu? Nav.

Skatīsim nākamo jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā arī šoreiz nav ziņotāja...

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3404 - “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nebija iesūtīti, un līdz ar to paliek tā pati redakcija, kas bija iepriekšējā lasījumā. Tātad, lūdzu, balsosim galīgajā - trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Naglis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3409 - “Grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”” trešajā lasījumā.

Pirmo priekšlikumu ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija, neapšaubāmi, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Otro priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bāns. Komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un trešais priekšlikums nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, protams, ar slēdzienu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs balsot par attiecīgo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav nepieciešamā kvoruma...

Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies par pūlēm, deputātu kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Pirmais priekšlikums ir mainīt “Pilsonības un imigrācijas departamentu” uz “Pilsonības un migrācijas pārvaldi”, un tad būs vēl viens priekšlikums. Tā ka es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad to ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija?

J.G.Vidiņš. Jā, jo...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Otrais priekšlikums arī nāk no mūsu komisijas. Tas ir - izteikt 5. panta 4. punktu tā, kā ir rakstīts jums papīros.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tāpat trešais priekšlikums - izteikt 5. punktu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Ceturtais priekšlikums ir tas, par kuru es jums teicu uzstāšanās sākumā, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Piektais priekšlikums ir papildināt 6. panta ceturto daļu ar 6. punktu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā... Sestais priekšlikums ir izteikt pirmo daļu attiecīgajā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam - 7. panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un tanī pašā pantā trešo daļu izteikt tādā redakcijā, kāda jums ir dokumentos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 7. panta trešās daļas 1., 2. un 3. apakšpunktu... pret šo redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Astotais priekšlikums, kas nāk no mūsu komisijas, ir izteikt 9. panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā, kāda jums ir dokumentā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Devītais priekšlikums ir papildināt šo pašu pantu ar jaunu otro daļu attiecīgajā redakcijā, kas ir jums dokumentā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Desmitais priekšlikums ir aizstāt 9., 11., 12., 13. un 18. pantā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” attiecīgajos locījumos ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Vienpadsmitais priekšlikums nāk no deputāta Vidiņa, kas ierosina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 13. panta 2. punkta redakciju un atstāt to esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Atvainojiet, es kā deputāts gribētu uzstāties.

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Vārds deputātam Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Redzat, ja mēs, cienījamie kolēģi, pieņemam tā, kā pieņēmām otrajā lasījumā, tad iznāk, ka mēs bez maksas reģistrējam Iedzīvotāju reģistrā un izdodam uzturēšanās atļaujas repatriantu laulātajiem un viņu ģimenes locekļiem, respektīvi, bērniem un arī viņu vecākiem. Tad, ja repatriants apprecas ar Latvijas pilsoni vai ar Latvijas nepilsoni, bet kuram ir tiesības repatriēties, viņš var no iepriekšējās laulības ņemt līdzi visus savus ģimenes locekļus. Tāpēc, lai tādu daudzumu ierobežotu, es ierosināju šo priekšlikumu un lūdzu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Balsosim deputāta Vidiņa priekšlikumu - svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13. panta 2. punkta redakciju un atstāt to esošajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo deputāta Vidiņa priekšlikumu! Komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 12, atturas - 24. Nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Divpadsmitais priekšlikums, ko mūsu komisija ir pieņēmusi, - izteikt 19. pantu sekojošajā redakcijā, kas ir dokumentā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 19. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un trīspadsmitais priekšlikums - izteikt 20. panta otro daļu zemāk minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 20. panta otro daļu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Es lūgtu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Grozījumus likumā “Par arhīviem” izskatīšanai Saeimā iesniedza valdība jau šā gada maija sākumā. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kas paredz izdarīt spēkā esošajā likumā “Par arhīviem” tikai divus būtiskus grozījumus, proti, tiek precizēts Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas tiesiskais statuss, nosakot, ka tā darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Un, otrkārt, tiek noteikts, ka ģenerāldirektoru ieceļ Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka ģenerāldirektoru ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Tie ir divi būtiskākie grozījumi.

Ja atceraties, jau iepriekšējā gada nogalē Ministru kabinets 81. panta kārtībā analogā kārtā grozīja šo likumu “Par arhīviem”, taču Saeimas vairākums to noraidīja. Komisija, izvērtējusi gan Tieslietu ministrijas argumentus, gan Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas, gan arī Arhīvistu biedrības priekšlikumus, nolēma šo likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un akceptēja. Komisija lūdz arī jūs, godātie kolēģi, akceptēt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Lagzdiņš. Jā, es lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 8. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 8. decembri? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments ir nr. 3328. Šajā likumā priekšlikumi skar tikai 12.panta pirmo un otro daļu. Likuma izmaiņu būtība ir tāda, ka līdzšinējā situācijā valsts labības rezervē vajadzēja būt un bija jābūt graudiem. Izdarot šajā likumā izmaiņas, Valsts labības tirdzniecības aģentūra varēs uz ražas novākšanas laiku rezervē paturēt naudu. Tāda ir tā galvenā būtība, un līdz ar to tas būs arī likumīgi. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Dilbas kungs, referents balso no tribīnes! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Dilbas kungs! Kāds ir jūsu priekšlikums, kad būtu iesniedzami priekšlikumi uz otro lasījumu.

R.Dilba. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Kreituses, Stroda, Ozoliņa un Veldres pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam sniegt steidzamu informāciju par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavošanu ziemai. Pieprasījumu komisijas vārdā - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija desmit deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam sniegt steidzamu informāciju par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavošanu ziemai noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Es tikai piebildīšu, ka Satiksmes ministrija sniedza komisijai sīku informāciju par attiecīgo dienestu gatavību ziemai un sarežģījumiem, kādi radās, kad patiešām negaidīti uzsniga tik daudz sniega. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai deputāti piekrīt Pieprasījumu komisijas atzinumam? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par sadarbību ar firmu “Crown Agents”. Komisijas vārdā Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Vienpadsmit pieprasījumi, kas ir šodienas darba kārtībā, būtībā nav nekādi pieprasījumi, bet jautājumi, kurus jau tradicionāli opozīcija uzdod lielā vairumā ar nolūku, nevis lai saņemtu attiecīgās atbildes, bet lai tiktu pie mikrofona. Es atgādināšu, cienījamie deputāti, vienu sēdi šeit pirms trim nedēļām, kad opozīcija iesniedza šos it kā pieprasījumus un kad Čerāna kungs un Mauliņa kungs, 11 reižu kāpjot tribīnē motivācijas nolūkos, vienpadsmit reižu atkārtoja, ka tie nav pieprasījumi, bet Pieprasījumu komisijai pāradresēti jautājumi.

Kā mēs, komisija, izskatījām šos tā saucamos pieprasījumus? Es kā komisijas priekšsēdētājs uzņēmos atbildību un uz komisijas sēdi neaicināju ne Ministru prezidentu, ne ministrus, kuriem bija adresēti šie jautājumveidīgie pieprasījumi. Komisija savā sēdē atzina, ka tie patiešām nav jāizskata tā, kā mēs parasti izskatām pieprasījumus pēc būtības, - aicinot uz sēdi ministrus un attiecīgo institūciju pārstāvjus. Un komisija nobalsoja, ka tos neatzīst par pieprasījumiem vai, precīzāk sakot, tos noraidīja un virzīja uz Saeimu kā jautājumus, kuri Saeimā kā jautājumi arī tika saņemti.

Šodien es patiešām kolēģus no opozīcijas aicinu neizvērst debates, jo debates par šiem vienpadsmit tā saucamajiem pieprasījumiem vai, pareizāk sakot, jautājumiem varētu izvērsties ļoti garas un traucētu Saeimas darbu. Tāds ir mans lūgums un piebilde.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates tomēr izraisīsies. Debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Saskaņā ar mūsu balsojumu - trīs minūtes pirmo reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs tiešām negribam izvērst garas debates un negribam traucēt Saeimas darbu, bet mēs tomēr gribam dabūt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri mūs interesē un uz kuriem mums ir tiesības šīs atbildes saņemt, un, ja mums nav iespējas šīs atbildes saņemt citā veidā, tad mēs lietojam šo darba formu. Un tāpēc es lūdzu godāto Saeimu nobalsot par šo pieprasījumu, lai mēs to virzītu tālāk kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam, finansu ministram un valsts ieņēmumu valsts ministrei, un tas ir pieprasījums par sadarbību ar firmu “Crown Agents”. Mēs labi zinām, ka firma “Crown Agents” pagājušajā gadā aizturēja diezgan skandalozos apstākļos vairākas alkohola kravas un tad bija dažādi viedokļi par to, cik tas ir tiesiski vai cik tas nav tiesiski, un izrādījās, ka tālāk liela daļa šo aizturēto alkohola kravu ir tikušas atbrīvotas ar tiesas lēmumu. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests ir rīkojies pretlikumīgi un ka ir arī konkrēti valsts zaudējumi šajā ziņā. Mēs uzdevām šo jautājumu, bet saņemtā atbilde mūs diemžēl nevar apmierināt, jo tā nesniedz pietiekami izsmeļošu informāciju par to. Un tāpēc, lai iegūtu izsmeļošu informāciju, mēs uzskatām par nepieciešamu virzīt šo jautājumu pieprasījuma veidā, lai tomēr šobrīd valstī politiski atbildīgās amatpersonas - gan Ministru prezidents, gan finansu ministrs, gan valsts ieņēmumu valsts ministre - sniegtu deputātiem atbildi uz šiem jautājumiem. Deputātiem ir tiesības zināt atbildi uz tiem. Ir runa konkrēti par to, kādu naudas summu Latvijas valsts ir samaksājusi firmai “Crown Agents” par tās veiktajiem pakalpojumiem, no kādiem avotiem šī summa ir samaksāta un kāds ir šīs firmas “Crown Agents” ieguldījums Latvijas budžeta veidošanā, cik ir ieņemts no nodokļu palielinājumiem un cik daudz ir nācies apmaksāt... Jo, es domāju, šajā sakarā var dažādas politiskās spekulācijas veidoties - un tās var tikt veidotas šajā situācijā, kad nav šo pietiekamo datu. Tas ir tieši šo atbildīgo valsts amatpersonu pienākums - šos nepieciešamos datus sniegt. Un tāpēc es lūgtu virzīt šo kā Saeimas pieprasījumu, lai ministrijas tomēr sniegtu šeit pieprasītos datus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam, finansu ministram... Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 11. Pieprasījums netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu zemkopības ministram Rāviņam un finansu ministram Zīlem par Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu 1998.gadā. Komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, arī šo pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Edmunds Grīnbergs.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Frakcija “Latvijai” jau kopš Lauksaimniecības likuma pieņemšanas ir par to, lai šajā likumā ietvertās normas reāli tiktu īstenotas dzīvē. Uzskatām, ka tam ir prioritāra nozīme. Zemkopības ministrijai vajadzēja piešķirt līdzekļus ne tikai Lauksaimniecības likuma 16.panta izpildei, bet arī 10.panta ceturtajai daļai, jo šīs panta daļas izpildi gaida visi lauksaimniecībā nodarbinātie, ne tikai tie, kas saņem subsīdijas. Tādēļ mūsu pieprasījums zemkopības ministram Rāviņa kungam un finansu ministram Zīles kungam ir šāds. Kā valdība panāks, lai 1998.gadā tiktu nodrošināta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu? Finansu ministrs atbild, ka nav informācijas, vai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi šādus noteikumus un iesniegusi Ministru kabinetā, kam tos vajadzētu apstiprināt. Finansu ministrija uzskata, ka, pildot 16.panta prasības, tiks pildītas arī citas likuma normas. Tas nebūt tā nav.

Otrais jautājums. Kāda summa šiem mērķiem ir paredzēta 1998.gada budžeta projektā un kā tā tiks izlietota? Atbildes uz šo jautājumu nav. Nekāda summa šiem mērķiem paredzēta netiek.

Trešais jautājums. Kāda summa šajā valsts budžeta projektā būtu vēl nepieciešama, lai minētā likuma panta prasības būtu izpildītas pilnībā? Atbildes uz šo jautājumu nav. Ir rēķināts tikai lopkopības nozarei, tur nepieciešami 12 miljoni latu. Ir Zemkopības ministrijas atbilde, ka lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāte augkopībā netika rēķināta, jo šajā nozarē rentabilitāte it kā esot augstāka. Bet mēs zinām, ka rentabilitātes līmenis ne tuvu nav tāds, lai varētu nodrošināt ražošanas attīstību. Par to liecina kaut vai tas, cik krasi šoruden ir samazinājušās ziemāju sējplatības laukos. Tādēļ aicinu jūs, cienījamie deputāti, kurus uztrauc situācija laukos, atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” pieprasījumu, kur tiek no valdības prasīts tikai tas, lai tiktu pildīts mūsu pašu pieņemtais Lauksaimniecības likums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es arī gribu akcentēt šo problēmu par lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un resursu un zemnieku saimniecību ražotās produkcijas cenu un tarifu paritāti. No vienas puses, ņemot vērā resursus un, no otras puses, ņemot vērā produkcijas cenas, šī problēma ir ļoti aktuāla, un, kā jau šeit Grīnberga kungs teica, tātad šī prasība ir ierakstīta Lauksaimniecības likuma 10.pantā. Un līdz ar to, ņemot vērā to situāciju, ka mums šeit ir darīšana ar pilnīgi konkrētu likuma pārkāpumu jeb likuma neizpildīšanu, tas ir pēc būtības virzāms kā deputātu pieprasījums. Jo ir nepieciešams panākt, lai valdība šo likuma prasību izpildītu. Es gribu teikt, ka diskusijas par šo jautājumu ir iznākušas vairākās Saeimas komisijās, to skaitā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kur finansu ministrs atbildēja uz jautājumu, kāpēc tas netiek darīts. Tad viņš šo situāciju komentēja, ka Zemkopības ministrija to nav uzskatījusi par prioritāti. Tad nu es domāju, ka šeit mums visiem vajadzētu tomēr palūgt Rāviņa kungu atnākt šeit Saeimā, uzkāpt tribīnē un izskaidrot, kā tas var būt, ka zemkopības ministram jautājums par zemnieku saimniecību ekonomiskās pastāvēšanas pamatnosacījumiem, kas ir noteikti mūsu valsts likumā, pēkšņi nav prioritāte.

Es aicinu nobalsot par šo pieprasījumu un virzīt to tālāk zemkopības ministram un arī finansu ministram. Es lūdzu nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS frakcija).

Godātā Saeima! Es uzstājos šajā jautājumā galvenokārt tā motīva dēļ, ka tad, kad pieņēma Lauksaimniecības likumu, pareizāk sakot, kad tas atradās izstrādāšanas stadijā, tad bija mans un vēl dažu manu kolēģu iesniegums, lai tas tiktu ierakstīts un pieņemts. Šeit zālē sēž cilvēki, kuri var apstiprināt manis teikto vārdu pareizību. Un es šodien arī aizstāvu šo iesniegumu kā viens no tā autoriem, kas grib, lai šim jautājumam būtu vismaz sākta kāda virzība uz priekšu. Es ļoti labi saprotu darbības mehānismu, ka to nevar atrisināt vienā rāvienā, vienā paņēmienā. Tas būs ilgstošs process, bet tam vajadzētu sākties. Mana prasība ir, lai šis sākuma signāls beidzot tiktu dots.

Tālāk. Nepareizi ir teikt, ka šī mūsu prasība par paritātes principa ievērošanu, par darbību, kas būtu vērsta pret cenu “šķērēm”, sākas tikai ar Lauksaimniecības likuma izstrādi. Visi, kas sekojuši agrārās politikas attīstības tendencēm Latvijā, zinās, ka šie jautājumi tika aktualizēti jau pirms tam. Es varu minēt, atsaukties kaut vai uz vienu savu publikāciju, kura bija 1991.gadā, tātad praktiski jau pirms septiņiem gadiem. Bija laiks izvērtēt visus plusus un visus mīnusus un sākt kaut ko darīt, bet tas nav darīts. Un, ja nav darīts, tas nozīmē, ka ir interešu mehānisms, ka kaut kam tas nav izdevīgi. Jājautā ir tāpat, kā senie romieši jautāja, - kam tas ir izdevīgi vai kam tas nav izdevīgi? Kam nav izdevīgi tas, ka šis lauksaimniecībai svarīgais jautājums netiek risināts, virzīts uz priekšu?

Tālāk. Gribu akcentēt vienu momentu. Lauksaimniecība tuvojas tam stāvoklim, aiz kura var sākties totāla krīze, kas būs ar neprognozējamām vai, pareizāk sakot, ļoti prognozējamām sekām. Līdzšinējā tehnika drīz izies no ierindas, būs jāgādā jauna, bet, pastāvot pašreizējām cenām, tikai niecīga daļa zemnieku to varēs atļauties. Pievērsiet uzmanību tam, par ko es dabūju vēlreiz pārliecināties vakar vakarā, tiekoties ar zemniekiem netālu no Rīgas! Šie zemnieki konstatēja, ka arī samērā spēcīgi zemnieki, kam ir liela zemes platība, jau atzīst, ka viņi nav spējīgi turpmāk sekmīgi darboties nākamajā ražošanas ciklā. Lūk, tas ir ļoti draudošs faktors, kas ir jau sevi pieteicis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam, finansu ministram un valsts ieņēmumu valsts ministrei par visām alkohola kravām, kas aizturētas Latvijā, izmantojot sadarbību ar “Crown Agents”.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja arī šo pieprasījumu. Tas tika darīts ar tādu pašu motivāciju, kādu es jau pateicu. Es tikai gribu piebilst, ka žēl, ka ir nepilnības Kārtības rullī un opozīcijas deputāti var mūs, Saeimu, piespiest tērēt laiku jautājumu izskatīšanai, elementāri tos nosaukdami par pieprasījumiem. Tā ka, man liekas, par to ir jāpadomā. Un, protams, ir veltīgi, kā izrādās, apelēt pie Zīgerista partijas deputātu godaprāta. Žēl, ka šajā “pingpongā” iesaistās arī Grinovska kungs.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lai ekonomētu laiku, es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 28, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam, ārlietu ministram, satiksmes ministram un ekonomikas ministram sniegt motivāciju sakarā ar Latvijas-Krievijas robežpunkta neatvēršanu Vecumos starptautiskiem kravu pārvadājumiem.

Komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja arī šo tā saucamo pieprasījumu un pāradresēja to par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputāti uzstāj, ka jāveic balsošana. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram par Latvijas valsts palīdzību skolotājiem to tālākizglītošanas procesā.

Komisijas vārdā - deputāts Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo līdzīga rakstura pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pieprasījums par to, ka Latvijas valstī ir nepieciešama pilnīgi konkrēta palīdzība skolotājiem viņu tālākizglītošanas procesā. Valsts izvirza prasības skolotājiem celt savu kvalifikāciju, un tas ir labi, ka šādas prasības tiek izvirzītas, jo tikai kvalificēti skolotāji var kvalificēti sniegt izglītību jaunajai paaudzei. Bet šādas prasības nevar palikt bez reāla seguma un bez reāla iespēju nodrošinājuma kvalifikācijas celšanai. Jo, ja šādu iespēju nav, tad arī visi labie nodomi un vārdos formulētā izglītības prioritāte paliek tikai vārdos - patiesībā tiek kaut kas solīts, bet netiek darīts, un tādā veidā tiek mānīta tauta.

Tautas kustība “Latvijai” iestājas par reālu izglītības prioritāti un par reāla finansējuma atrašanu dažādām ar izglītību saistītām programmām, tajā skaitā gan skolotāju algām, gan skolu uzturēšanai, gan arī - tas ir ļoti būtiski - skolotāju tālākai izglītībai. No ministra Celmiņa atbildes uz mūsu uzdoto jautājumu mēs diemžēl redzam, ka valsts budžetā pedagoģisko darbinieku tālākai izglītībai finansu līdzekļi ar katru gadu samazinās. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc mēs esam iesnieguši virkni priekšlikumu attiecībā uz valsts budžetu nākamajam gadam, lai no dažādiem avotiem atrastu šos līdzekļus un lai tos varētu šim mērķim novirzīt. Mums būtu ļoti interesanti zināt ministra viedokli par šiem priekšlikumiem, un ir jautājums - kāpēc ministrs pats necīnās par to, lai šādi priekšlikumi tiktu atbalstīti un lai tiktu atrasti papildu līdzekļi skolotāju tālākai izglītošanai? Šī problēma ir ļoti aktuāla, un sevišķi aktuāla tā varbūt ir tiem pedagogiem, kuri dzīvo tālākos novados, un tādēļ mums tomēr ir jāatrod arī iespējas valstī veikt tādus pasākumus, kas atbalstītu tieši tālākos novados dzīvojošos - gan skolotājus, gan vispār mūsu sabiedrību, mūsu valsts pilsoņus un iedzīvotājus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai varētu pilnīgi konkrēti izdiskutēt arī šīs problēmas un rast risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - ... Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu tomēr izteikt attieksmi pret šiem vērtīgajiem dokumentiem.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījumu valdībai. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 20. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir deputātu parakstīts priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Deputāti lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pēc darba kārtības 30.punkta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Minētie likumprojekti ir savstarpēji saistīti. Godātie kolēģi, atgādinu, ka par iepriekš minētajiem diviem darba kārtības jautājumiem - 10. un 11.jautājumu - mums nebija ziņotāja pēc pārtraukuma, un tagad deputāti lūdz tos izskatīt pēc darba kārtības 30.jautājuma. Vai nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums, kas mums ir jāizskata, ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam, ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par bezdarba problēmas risināšanu Latvijas pagastos un pilsētās.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo jautājumveidīgo pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja par jautājumu. Īsa piebilde: diemžēl Čerāna kungs un viņa biedri, jūtams, ar pārliecināšanu nav izārstējami.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr uzskatu, ka šajā gadījumā ir nepieciešams runāt par lietu un par konkrētā pieprasījuma saturu, lai arī kā tas nepatiktu Pieprasījumu komisijas vadītājam, jo šis pieprasījums atkal izvirza mūsu valstij ārkārtīgi būtisku problēmu, kas, manuprāt, ir viena no pašām smagākajām problēmām, kuras mūsu valstī pastāv. Tā ir bezdarba problēma, kura ir sevišķi asi izjūtama atsevišķos mūsu valsts novados, bet jo sevišķi smaga ir tajās vietās, kur ir liels skaits tā saucamo ilgstošo bezdarbnieku, kuri ne vien ir palikuši bez darba ilgāku laiku, bet kuriem nav arī iespējas saņemt sociālo palīdzību bezdarbnieka pabalsta veidā.

Tāpēc mēs tikām lūguši Ministru prezidentam, ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram konkrētus datus par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās. Lai varētu sākt šo problēmu risināt, mums ir vajadzīgs faktu materiāls. Diemžēl tajā tekstā, ko mēs saņēmām kā atbildi no Gorbunova kunga, bija diezgan daudz “dzejas”, bet konkrētu datu par bezdarba līmeni pagastos nebija. Es domāju, tā ir necieņas izrādīšana Saeimai no ministra puses, ka tiek iesniegti šādi nekvalitatīvi dokumenti.

Tālāk ir jautājums par konkrētiem pasākumiem, kurus valdība veic bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pilsētās un pagastos. Ko konkrēti valdība ir darījusi ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai Latvijas pagastos un pilsētās? Mēs redzam dažādas aktivitātes, dažādu rosīšanos valsts pārvaldes ierēdniecības gaiteņos, bet mēs neredzam reālu situācijas uzlabojumu. It sevišķi, ja mēs aizbraucam uz Latgales pusi, tad redzam, ka tur situācija ir katastrofāla un ka bieži vien cilvēki neredz arī šo perspektīvu, ko viņiem jau nu pirmām kārtām vajadzētu redzēt, ka būs situācijas uzlabojums, lai varētu šis uzlabojums nākotnē tiešām notikt. Diemžēl šobrīd tas nav panākts un valdība nav spējusi nodrošināt šeit nepieciešamo situāciju, lai gan tas ir valdības pienākums - gādāt par to, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt. Es aicinu atbalstīt šo ļoti būtisko pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 19, atturas - 25. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, satiksmes ministram V.Krištopanam un finansu ministram R.Zīlem par līdzekļiem valsts nozīmes datu pārraides izveidei”.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 20, atturas - 26. Nav pieņemts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu labklājības ministram V.Makarovam par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996. gadā un 1997.gada pirmajos deviņos mēnešos”.

Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu šo mazliet nenopietno attieksmi no virknes pozīcijas deputātu puses, lai gan pēc būtības tā nav pamatota, jo šie visi ir ļoti nopietni jautājumi, kuri šeit tiek izskatīti. Varbūt šī forma ir nedaudz netradicionāla, tam es tiešām piekrītu, bet mūsu ierosinājums bija tos skatīt tradicionālākā formā jautājumu un atbilžu sēdes laikā. Bieži vien valdošais vairākums, bet jo sevišķi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, ir atteicies no šīs formas, tāpēc mums bija jāmeklē citi ceļi, kādā veidā šo jautājumu atrisināt.

Šis konkrētais jautājums ir radies mūsu deputātu darba vizītes laikā Daugavpilī, faktiski Daugavpils rajonā. Jautājums ir par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi, par to, kādā veidā no šīs slimokases līdzekļiem tiek finansētas dažādas medicīnas iestādes, cik naudas līdzekļu un kādām medicīnas iestādēm ir izmaksāts un cik naudas ir iztērēts tādiem un citiem mērķiem - pašas slimokases uzturēšanai vai arī vēl kādiem citiem.

Varbūt vēl būtiskāks ir jautājums par to, kādi tiesību akti dod tiesisko pamatu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu, kam ir pienākums izstrādāt šādus tiesību aktus. Ja mēs uz šādi uzdotu jautājumu saņemam rakstisku atbildi, kurā mediķiem tiek piedāvāts tikai iepazīties ar viņu pašu slimnīcas saņemtajiem līdzekļiem, nevis vispār īstenot sabiedrības kontroli pār budžeta līdzekļu iztērēšanu slimokasē kopumā, tad šāda atbilde mūs nevar apmierināt, tāpēc mēs esam spiesti pieprasīt no ministra skaidrojumu pēc būtības. Tāpēc mēs aicinām virzīt šādu pieprasījumu, lai tomēr panāktu tādu situāciju, ka budžeta līdzekļi, (vienalga, kurā sfērā, šajā konkrētajā gadījumā - medicīnā) tiktu izlietoti tādā veidā, ka šis izlietojums būtu kontrolējams no sabiedrības vai nodokļu maksātāju puses.

Otrs būtisks moments šajā piedāvātajā pieprasījumā ir saistīts ar to, kādi mehānismi ir paredzēti, lai slimokasu reformas laikā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas. Arī atbildē uz šo jautājumu mums atbildes pēc būtības praktiski nav, tāpēc mēs uzskatām, ka mums ir pilnīgas tiesības virzīt šo kā deputātu pieprasījumu, jo tas ir arī likumā noteikts, ka ministram ir jāatbild uz deputātu jautājumiem. Es aicinu to virzīt kā Saeimas pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, tā ir nenopietna attieksme pret ļoti nopietniem dokumentiem. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz izteikt attieksmi pret Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 26. Nav pieņemts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem, valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par izdevumu tāmi valsts budžeta 1997.gadam programmas 01.03.00, 01.120 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanā” 25 734 735 latu līdzekļu tēriņam, tajā skaitā, 9 660 511 līdzekļu tēriņam atalgojumiem.

Komisijas vārdā Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija šo pieprasījumu noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Viena piebilde. Diez vai, zīgeristieši, jūsu nostādni - traucēt Saeimas darbu atbalsta klausītāji un arī jūsu kādreizējie piekritēji. Jo jūs vairāk runājat, man šķiet, jo jūsu atbalsts kļūst aizvien mazāks.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tabūna kungam es gribu paskaidrot, ka, vērtējot vēlētāju atbalstu mums, viņš ir kļūdījies. Šis atbalsts mums pieaug. Tas ir pilnīgi skaidrs. Taču attiecībā uz pieprasījumu es lūdzu deputātus nobalsot, jo mēs zinām, ka ir vajadzīga kārtība un skaidrība, rīkojoties ar valsts līdzekļu tēriņiem, tāpēc mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka budžetā parādās lielas summas, kurām pretī nav attiecīgu atbilstošu skaidrojumu. Es lūdzu nobalsot un izskatīt šo jautājumu, pieprasot atbildi pēc būtības, par līdzekļu tēriņiem Valsts ieņēmumu dienestā. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 24. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, satiksmes ministram V.Krištopanam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam un finansu ministram R.Zīlem par Latvijas novados dzīvojošo politiski represēto personu nodrošināšanu ar bezmaksas braukšanas iespējām vismaz ar kādu transporta veidu.

Komisijas vārdā Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu, kā tas sākotnēji Saeimai arī bija iesniegts.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Piedodiet, es kļūdījos. Tātad deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo deputātu pieprasījumu, jo tas atkal skar vienu ļoti nopietnu problēmu mūsu valstī un tā ir problēma par politiski represēto personu bezmaksas braukšanas iespējām. Šī ir arī tā problēma, uz kuru mūsu uzmanību vērsa Daugavpils rajonā dzīvojošās politiski represētās personas.

Situācija šodien ir tāda, ka mūsu likumi nosaka to, ka politiski represētajām personām ir bezmaksas braukšanas tiesības piepilsētas vilcienos. Tas nozīmē, ka Rīgas apkārtnē esošajiem cilvēkiem pastāv šīs iespējas bez maksas braukt ar vilcienu. Jāsaka, ka, protams, tas ir ļoti labi, ka šādas iespējas tiek dotas vismaz vienai daļai politiski represēto personu. Diemžēl šāda pati attieksme mūsu valstī nav bijusi pret citām politiski represētajām personām, piemēram, tām personām, kuras dzīvo Daugavpils rajonā, bet tikpat labi arī kādā citā vietā viņas nevar izmantot šo valsts labvēlību. Es nedomāju, ka šie cilvēki, kas dzīvo tālāk no Rīgas, būtu vienā vai otrā veidā mazāk cietuši. Es domāju, ka taisnības princips prasītu nodrošināt to, lai arī viņiem būtu kādas samērojamas iespējas bez maksas pārvietoties ar kādu sabiedriskā transporta veidu, teiksim, varbūt ar autobusu tajā gadījumā, ja dzelzceļš attiecīgajā rajonā nav pieejams. Es domāju, ka mēs nedrīkstam sākt diskriminēt vienas vai otras politiski represētās personas un atkal šo diskrimināciju vērst pret tiem, kuri dzīvo tālāk no Rīgas, tāpēc es aicinu virzīt šo pieprasījumu, lai panāktu pilnīgi konkrētu ministrijas rīcību šā jautājuma atrisināšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šī problēma tika iesniegta atbildēšanai kā jautājums, bet mēs bijām spiesti pāriet uz pieprasījuma formu tāpēc, ka jūs, godātie kolēģi, negribat atzīt demokrātijas uzvaru Latvijā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Beidz muldēt!”) Tas, ka šie atvieglinājumi represētajiem attiecībā uz transportu skar tikai piepilsētu, tas ir, Rīgā dzīvojošos, tā ir liela problēma, un tie nemaz neskar, piemēram, tos, kas dzīvo Alūksnē. Vai tiešām Ministru kabinets un attiecīgie ministri nevar šo jautājumu sākt risināt? Un tāpēc man jāsaka līdzīgi, kā Tabūns teica, ka, paldies Dievam, un tā tālāk. Es varu teikt tā: paldies Dievam, ka nav vēl izslēgts Kārtības ruļļa 130. pants, kas paredz to, ka tādos gadījumos, kad jūs nereaģēsiet arī uz šo mūsu formu un nedosiet iespēju noskaidrot un pastāstīt cilvēkiem, kāpēc šī nekārtība pastāv un turpinās pastāvēt... Tad mēs izmantosim Kārtības ruļļa 130. pantu, un jūs, pirms nebūs grozīts Kārtības rullis, nevarēsiet no mūsu jautājumiem un debatēm šajos jautājumos tikt ārā. Es jūs brīdinu, godājamie demokrātijas pārkāpēji! Un, ja jūs likumu (šinī gadījumā - Kārtības rulli), pārkāpsiet ļoti atklāti un klaji, tad mēs to ierakstīsim savā atmiņā un pastāstīsim visai Latvijas tautai. Un šī lieta ir ļoti nopietna, vai demokrātija saglabāsies šeit mūsu Saeimas darbā vai nesaglabāsies, un mēs gribam redzēt jūsu reakciju šoreiz. Es lūdzu... brīdinu: balsojums par šo jautājumu būs jūsu izšķiršanās, vai jūs vēlaties vai nevēlaties, lai mēs izmantojam 130. pantu. Šoreiz jautājums ir ļoti saasināts. Pārtrauciet bērnu spēles, un strādāsim visi kopīgi! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. (Starpsauciens no zāles: “Nu nodod kārtīgi. Mēs gaidām...”)

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, Padomes un, ja ticam amerikāņu avīzēm, tad varbūt arī čekas un Primakova pārstāvji, un tautas kalpi! Skatiet, ko mēs šodien atkal taisāmies darīt: mēs šodien runājām par spļāvienu sejā. Pirmais lielais spļāviens sejā bija 1987. gadā, kad visai tautai viens no mūsu godājamajiem ministriem iespļāva sejā un tiesāja vienu cilvēku.

Bet šodien jautājums ir par citiem mūsu tautas varoņiem, par lielu un plašu grupa - par represētajiem, kuriem vajadzētu gūt uzvaru, kuriem vajadzētu gaidīt atlīdzību, kuriem vajadzētu gaidīt, kad tie varturi, kuri tika represējuši, un šo varturu ieceltie nāks un atvainosies, ies grēkus sūdzēt. Tad varbūt mēs varētu ārstēt mūsu brūces. Taču šodien mēs pat nevaram lūgt, lai ministrs atnāk un atbild, kāpēc viņš savus likumus nepilda. Mēs lūdzam, lai viņš atnāk un atbild Saeimai uz jautājumiem, bet ministram tas nav vajadzīgs, jo kam tad viņš ir atbildīgs, ja ne tikai sev un Sadarbības padomei? Un tad, kad jūs noliedzat to, ka tam ministram šeit ir jānāk, tad var piecelties tautas varonis Tabūna kungs un pateikt, ka mēs rīkojamies nepareizi, ka mēs prasām, lai Saeimas komisija pārbauda šo jautājumu. It kā tas būtu nepareizi.

Un skatieties, kā šis vairākums, ko šī Sadarbības padome ir sapinusi, rīkojas ar mūsu tautas varoņiem! Spļāviens sejā esot tam, kam nav nekādu tiesību būt par tiesnesi, tas, ka mēs viņam to pasakām vai nepasakām, vai mēs to debatējam. Bet tas nav spļāviens sejā tautai un tam cilvēkam, kuru notiesāja uz 7 gadiem Sibīrijā, tas nav spļāviens tautai un mūsu tautas varoņiem, tiem, kuri cieta par mūsu tautu, par mūsu brīvības sapni. Mēģiniet saprast, kāpēc to niekumu - draugi, tas ir niekums, ko mēs esam viņiem devuši atpakaļ... Ne viņiem ir sava grezna māja, ne viņiem ir savi īpašumi, jo tos mēs vienkārši ar vienu roku dodam, bet ar otru ņemam atpakaļ; ne viņiem ir gods, jo es tur Ulmaņa ballē nevienu represēto neredzēju... Es neesmu redzējis, ka mēs kādai represētai kundzei dotu puķes Brīvības pieminekļa priekšā mūsu svētku dienās, bet es gan redzu, kā stāv, un tas atkal ir spļāviens sejā, ka mēs neatļaujam pat tautas pārstāvjiem domāt tā, kā...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs... Žēl, bet ko var darīt...

G.Valdmanis. Es prasu papildus vēl 2 minūtes uz otrās runāšanas rēķina.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti prasa Valdmaņa kungs... Balsosim! Kas ir par to, lai Valdmaņa kungam piešķirtu papildus 1 minūti runai? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 4. Ir piešķirta 1 minūte. Lūdzu!

G.Valdmanis. Paldies. Es nelūgšu, lai pārbalso, bet Tabūna kungs spieda manu pogu. Godavīrs, kāds viņš būtu... Smaida, un diezgan zems... Nu tad spied vismaz nepareizo pogu...

Šie āksti, kas spļauj mūsu tautas varoņiem sejā, kas stāv Krastmalā un runā, ka tikai mēs, latviešu tauta, gribam savus likteņus lemt un savus likumus taisīt, bet liedz pat tautas pārstāvjiem tiesību domāt, tie, kuri nolemj, ka pārdos visu zemi vienalga kam, bet saka, ka neviens latvietis, neviens kūrs, neviens nepārdos ne gabalu zemes... Šie, kas spļauj mūsu tautai visu laiku sejā... Tabūna kungs šeit atnāk un pasaka, ka mēs pat nedrīkstam prasīt paskaidrojumus par mazu spļāvienu, un viņi stāv un smejas, un bezkaunīgi spiež pogas. Kauns, Tabūna kungs! Kauns jūsu partijai un kauns jums, un kauns tautai!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis pieprasījums faktiski bijis rakstīts kā jautājums jau oktobrī, un ministrija ir sagatavojusi atbildi uz deputātu jautājumiem jau 29. oktobrī, un šajā Finansu ministrijas atbildē nr. 3888-a un Satiksmes ministrijas atbildē nr. 3288-b ir konkrēti skaitļi, cik būtu nepieciešams līdzekļu, lai realizētu šos mērķus. Es atgādināšu, ka šis dokuments tika iesniegts 29. oktobrī un ka jūs mierīgi varējāt iesniegt šādu priekšlikumu 1998. gada budžetam, bet diemžēl jāsaka, ka ne Tautas kopa “Brīvība”, ne Zīgerista partija šādu priekšlikumu nav iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27. panta 1. daļu.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu.

Cienījamā opozīcija! Es vēlreiz atgādinu, ka problēmu valstī ir daudz un tās ir jārisina, bet tad, ja risināsim tādā veidā, šeit nepārtraukti runājot par to katru dienu, tad mēs nepieņemsim nevienu likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par tautsaimniecības nozari, bez kuras iztikt nevar neviena cita. Proti, ir runa par enerģiju - konkrēti runājot, par elektroenerģiju.

Nepārtraukti, cik var atcerēties, tarifi kāpj un kāpj. Šajā sakarībā, lai noskaidrotu tarifu aprēķināšanas metodikas adekvātumu, Tautsaimniecības komisija šopavasar izbrauca uz “Latvenergo”, un semināra veidā iepazināmies ar visām tām problēmām, kas ir saistītas ar šo energouzņēmumu. Un, lūk, tur mums cēla priekšā skaitļus, ka tie tarifu aprēķini ir pamatoti, jo 60% no pārvades līniju stabiem ir nopuvuši (es lietoju viņu terminoloģiju) un tie ir jāatjauno. Vadi, pa kuriem plūst enerģija, ir sarūsējuši, un tie ir jāatjauno. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tam visam var piekrist, un varētu arī maksāt par tādiem tarifiem, ja tā tas būtu. Bet diemžēl ir pamats aizdomām, ka tā tas nav, jo 3 miljoni turp un atpakaļ... un varbūt vēl kādi miljoni turp un atpakaļ, kā nebijuši... Ja mēs 3 miljonus ieguldītu šo stabu atjaunošanā - un tā tālāk, un tā tālāk -, tarifi tādā gadījumā nebūtu jāpaaugstina. Elektrotarifu paaugstināšana - tas nozīmē visu dzīves līmeņa pasliktināšanu. Tas ir ārkārtīgi nopietns jautājums, kas aptver gan sociālo sfēru, gan katru cilvēku atsevišķi, gan visas tautsaimniecības nozares un tās perspektīvas.

Tādēļ, cienījamie deputāti, es ļoti, ļoti lūdzu padomāt par šo jautājumu, par šo visiem ļoti svarīgo jautājumu. Šis pieprasījums ir uzrakstīts pēc būtības tādēļ, lai atrisinātu šo samilzušo problēmu, šo miglā tīto problēmu par šiem tarifiem. Tautsaimniecības komisijas sēdēs es vairākkārt esmu lūdzis, lai Ekonomikas ministrija un cilvēki, kas par šiem jautājumiem atbild, parāda beigu beigās algoritmu, precīzu algoritmu, pēc kā tad rēķina tos tarifus. Neviens tos nav varējis parādīt. Šeit ir absolūta neticība tam. Šodienas presē ir atkal runa, ka privatizēs “Latvenergo”, sadalīs trīs daļās, un kā balva, kā apbalvojums tiek tautai solīts tas, ka pacelsies arī šie tarifi. Es tam nevaru piekrist.

Un tādēļ lūdzu to izvērtēt balsošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 18. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Desmit Saeimas deputāti lūdz pārcelt darba kārtības 30. jautājumu (likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”” izskatīšanu otrajā lasījumā) aiz darba kārtības 28. punkta, tas ir, izskatīt to tūlīt.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tādēļ nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3375A, un ir papildus izdalīts jums arī dokuments nr.3375B. Lūdzu sākt izskatīt šos priekšlikumus ar 4.lappusi, ar priekšlikumu tabulām, un pie teksta daļas mēs atgriezīsimies pēc tam, kad būsim nobalsojuši par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, Baloža kungs, - kura dokumenta 4.lappusē tas ir? Vai tas ir dokuments nr. 3375A?

V.Balodis. Jā. 10.priekšlikums - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi. Dokumentā nr.3375B ir redzams, ka komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā šo priekšlikumu un ir to atbalstījusi. Bet šī nauda šiem mērķiem, bērnu reanimobiļa iegādei Katastrofu medicīnas centram, tomēr nav ņemama no uzņēmumu ienākuma nodokļa, vadoties pēc prognozes, ka tas varētu pārpildīties. Šis priekšlikums ir izteikts kā 29c priekšlikums, un šī nauda ir ņemta no Finansu ministrijas kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem. Šī nauda tiek ņemta no tādas pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es noņemu šo savu priekšlikumu, kurš attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanos, un lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par mašīnas iegādi no Budžeta komisijas norādītajiem līdzekļiem. Šī mašīna ir ļoti svarīga, jo, ja mums, piemēram, būtu Talsos bijusi šāda iespēja, mēs būtu vismaz divus bērnus saglābuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es gan lūgtu Apiņa kungu atsaukt savu priekšlikumu, lai mums par to nebūtu jābalso. Atcelts, paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis to atsauca. Paldies.

V.Balodis. Nākamais ir 11.priekšlikums - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir ar numuru 12.

V.Balodis. Es atvainojos... Nē, tas ir dokumentā... Dokumentā nr.3375A tas ir 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tātad tas ir otrā dokumentā. Deputāts Apinis vēlas runāt. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, tomēr, tā kā nav korekti šobrīd palielināt valstī ieņēmumus no uzņēmumu ienākumu nodokļiem, es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk, Baloža kungs!

V.Balodis. Paldies Apiņa kungam. 12.priekšlikums ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums par 150 000, bet es lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka dokumentā nr.3375B ir priekšlikums nr.29d - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur ir mainīts šis avots un ir arī mainīta summa (no 150 000 uz 100 000). To ir komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt Mugurkaula ķirurģijas centra priekšlikumu iegādāties mikroskopu, lai varētu ārstēt arī tos slimniekus, kuriem ir bijuši dažādi mugurkaula lūzumi un dažādas mugurkaula traumas. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Es principā arī piekrītu kolēģiem, teiksim, Nagobadam un citiem; konsultējoties piekritām samazināt šo summu un iestrādāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Balodis. Paldies Apiņa kungam. Nākamais ir 13.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis to atsauc. Paldies.

V.Balodis. 14.priekšlikums ir deputāta Valda Nagobada priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet pēc tam ir savu lēmumu mainījusi un to ir izteikusi kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu dokumentā nr.3375B, tas ir priekšlikums nr.29b, un šeit ir mainīts arī ieņēmumu avots.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad esmu ierosinājis palielināt par pusotru miljonu asignējumus, līdzekļus bāzes programmas asignēšanai speciālajam veselības aprūpes budžetam, zinot, kāda ir situācija ārstniecības iestādēs. Es domāju, ka lielākā daļa no jums ir lasījuši kaut vienu ārstniecības iestāžu personāla rakstītu vēstuli par to, kāds budžeta deficīts ir maksājumos izveidojies ārstniecības iestādēm. Taču es pieļauju, ka varbūt ieņēmumu avots šeit nav uzrādīts visai precīzi, un, respektējot finansu ministra skaidrojumu, es neprasu balsojumu par šo savu priekšlikumu, bet aicinu visus atbalstīt to, ko Baloža kungs minēja, - atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu (nr.28a). Paldies.

Sēdes vadītājs. Nagobada kungs, tas ir priekšlikums nr. 29b, kur ir runa par šādu pašu summu.

V.Balodis. Paldies Nagobada kungam. 15.priekšlikums ir deputātu Ločmeļa, Krastiņa, Stikuta, Grinberga un Gannusas priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Lūdz balsojumu. Tas ir 15.priekšlikums dokumentā 3375A. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 23. Nav pieņemts.

V.Balodis. 16.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par dotācijas piešķiršanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums, kurā ir jau šī summa precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats ir arī 17.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī to komisija nav atbalstījusi, jo tas ir iestrādāts tālāk - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats arī 18.priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 19.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Tur ir pašvaldību finansu izlīdzināšanai ieskaitīta šī nauda. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 20.priekšlikums ir deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kazāka, Prēdeles un Gannusas priekšlikums par investīciju Liepājas ekonomiskajai zonai (160 tūkstošu), un komisija to ir atbalstījusi. Ministru kabinets nav atbalstījis. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 20.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Jāpārbalso. Par 34, pret - 9, atturas - 25. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par 20.priekšlikumu - deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kazāka, Prēdeles un Gannusas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 21.priekšlikums - deputātu Ābeles, Gannusas, Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Ā, prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 21.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 22.priekšlikums - deputātu Grīnberga, Zelgalvja, Gannusas, Grinberga un Ločmeļa priekšlikums palielināt akcīzes nodokļa iekasēšanu un paredzēt šo naudu skolu remontam. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 9, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 23. priekšlikums - deputātu Leiškalna, Dinēviča, Ābeles, Grinovska un Gannusas priekšlikums, un to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 24.priekšlikums ir deputātu Liepas, Grīnberga, Čerāna, Gannusas, Grinberga un Ločmeļa priekšlikums palielināt ieņēmumus no muitas nodokļa un tos novirzīt skolai. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 24.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 10, atturas - 32. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 25.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir par naudas ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 26.priekšlikums - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums par naudas piešķiršanu pilsonības un migrācijas lietās (līgumdarbu apmaksai darbiniekiem nepilsoņu pasu noformēšanai). Tā kā šis priekšlikums nebija korekti noformēts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi no šī priekšlikuma savu alternatīvo priekšlikumu un ir atbalstījusi tajā šo programmu. Šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir priekšlikums nr. 29a dokumentā nr.3375B.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums nr.29...

V.Balodis. Priekšlikums nr.29a. Un 26.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. 29a. Jā. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu, ejam tālāk!

V.Balodis. 27.priekšlikums ir aizsardzības ministra Jundža priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

V.Balodis. 28.priekšlikums arī ir Jundža priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 29. ir Budceta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par līdzekļiem Liepājas teātrim, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu? Prasa balsojumu? Godātie kolēģi, es lūdzu nomierināties! Vai kāds vēlas balsojumu par 29.priekšlikumu? Nevēlas. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Jā, tad mums vēl ir jāizskata arī šis 29a priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, par 9000 latu līgumdarbu apmaksai pilsonības, imigrācijas, un repatriācijas lietās.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumentā nr.3375B, kur komisija to ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 29b priekšlikumā ir šīs dotācijas speciālajam veselības aprūpes budžetam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 29c. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Un 29d.

Sēdes vadītājs. Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es negribu runāt pret šo priekšlikumu, jo šeit ir panākta Sadarbības padomes vienošanās. Acīmredzot ir šie naudas līdzekļi terciārā līmeņa veselības aprūpei, un tie ir nepieciešami šajā gadījumā. Es arī neiebildīšu pret šo priekšlikumu, tikai gribu norādīt uz to, godātie deputāti, kā mēs šeit Saeimā strādājam un kāds ir tas līdzekļu avots, ko mēs esam atraduši gan šim 29d, gan arī diviem iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, turpināsim debates pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz 15.30. Tūlīt pēc tam runās Čerāna kungs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir beidzies. Turpināsim debates. Debatēs uzstājas Kārlis Čerāns. Jums vēl ir četras minūtes, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Gribu turpināt savu pirms pārtraukuma iesākto domu par to, ka gan šajā, gan arī divos iepriekšējos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumos tomēr nav atrasts tas avots, kuru varētu izmantot šādu līdzekļu ieguvei. Tas avots, kuru piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka, atbalstīdami šos priekšlikumus, mēs samazinām to naudas summu, kas šajā gadā būtu izmaksājama kā kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem. Un es saprotu to Finansu ministrijas skaidrojumu, kas saka, ka, lūk, šī summa ir jāiztērē šāgada laikā, lai gan šobrīd vienkārši nav no reabilitētajiem pilsoņiem šādu iesniegumu.

Jautājums, pie kura es gribu nedaudz pakavēties un kuru es gribu šeit atzīmēt, ir šie cēloņi, kāpēc nav šo iesniegumu no reabilitētajiem pilsoņiem un kāpēc šie cilvēki šīs kompensācijas nav prasījuši.

Frakcija “Latvijai” tika ierosinājusi jau pagājušajā gadā izdarīt grozījumus likumā “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, lai arī tiem cilvēkiem, kuri ar ieročiem rokās ir cīnījušies par Latvijas valsts neatkarību, tomēr būtu arī iespējas saņemt šo kompensāciju par tiem īpašumiem, ko tie ir zaudējuši. Diemžēl Saeimas valdošais vairākums šādu normu noraidīja, ieskaitot arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvjus. Un tagad nu mēs esam tādā situācijā, ka pēkšņi nauda paliek pāri. Sākumā motivē ar to, ka naudas mums nav budžetā un nebūs, bet tagad iznāk tā, ka nauda paliek pāri. Es saprotu to, bet šobrīd ir tāds fakts, ka pašlaik mēs nevaram pagriezt atpakaļ to, kas jau ir noticis, jo tās kompensācijas, kuras tagad nav izmaksātas, mēneša laikā fiziski nav iespējams izmaksāt, tāpēc nākotnē būs jāatrod avoti, no kuriem šīs kompensācijas segt.

Es tomēr palieku pie tās nemainīgās pārliecības, ka arī politiski represētām personām, kuras ir tikušas reabilitētas, un arī tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši nacionālie partizāni Latvijā, pienākas šīs kompensācijas par tiem īpašumiem, kas viņiem tikuši atņemti.

Taču, kā jau es teicu, šobrīd es neaicināšu balsot pret šo priekšlikumu, jo diemžēl tā ir vairākuma prerogatīva - izveidot tādu struktūru, kurā dažas mazas izmaiņas izdarīt nav iespējams, un tas nav opozīcijas spēkos šobrīd nodrošināt šo kompensāciju izmaksāšanu šāgada laikā.

Tāpēc es gribu atzīmēt šo principu, ka mums valstī diemžēl tie jautājumi, kuri saistīti ar okupācijas seku pārvarēšanu, netiek risināti tādā veidā, kā tos būtu vajadzējis risināt, sniedzot šīs pienācīgās kompensācijas. Bet diemžēl šis jautājums un tā atrisināšana mums paliek nākotnei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Jā, šeit Čerāna kungs pareizi teica. Šeit ne pozīcija, ne opozīcija nespēj šos līdzekļus izmaksāt represētajām personām, jo šos sarakstus veido vietējās pašvaldības, kuras nav pieprasījušas šos līdzekļus, tādēļ tie arī palikuši pāri. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, atgādiniet, par kuru punktu mums būs jābalso. 29.-d. (Starpsauciens: “Neviens neprasa balsojumu!”)

V.Balodis. Jā, bet neviens neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Neprasa balsojumu. Paldies. Piekrītam komisijas atzinumam.

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir 30. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 31. - izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 32. arī ir Celmiņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 33. ir labklājības ministra Makarova priekšlikums, un tas ir atbalstīts nākamajā priekšlikumā - 34., kas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 35. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par 35.punktu vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Savādi, ka opozīcija un frakcija “Latvijai” atbalsta šoreiz frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Varu teikt tikai to, ka priekšlikums ir par mazu. Mēs redzam, ka 1997.gada plānā mātes un bērna veselības aprūpei bija paredzēti 4 miljoni 738 tūkstoši 787 lati, taču gada gaitā Ministru kabinets te ir noņēmis 1 700 000 vai pat vairāk. Šeit ir paradoksāla situācija, kā saka Modris Lujāns, tāpēc ka Latvijā dzimstība ir ļoti zema, arī bērnu aprūpe un bērnu pabalsti ir ļoti zemā līmenī, un līdz ar to te būtu vieta izlietot vairāk līdzekļu, nekā bija ieplānots, bet izlietots acīmredzot tiek mazāk un Ministru kabinets ar mierīgu sirdi noņem nost, neparūpējoties par to, lai tas tiktu izlietots paredzētajā vietā. Vēl vairāk - pēc Ministru kabineta noņēmuma, kas ir vairāk nekā pusotra miljona latu, nākošajā gadā ir ieplānoti jau nevis 4,7 miljoni, bet tikai 2,3 miljoni, lai gan mēs skaidri zinām, cik grūti mums iet ar jaunās paaudzes tapšanu, ka tikai par 52% atjaunojas mūsu iepriekšējā paaudze. Un diemžēl arī tie, kuri uzdodas par Latvijas tautas vislabākajiem aizstāvjiem, tas ir, “Tēvzemei un Brīvībai”, mierīgi balso, mierīgi ir strādājuši Finansu ministrijā ar Zīles kunga starpniecību, lai šo jautājumu “nogremdētu”.

Un pats dīvainākais ir tas, ka tagad, kad gada beigās it kā paliek pāri līdzekļi, šie līdzekļi tiek samazināti nākošajā gadā. Savādi vēl ir arī tas, ka Labklājības ministrijas ietvaros it kā pāri palikušie līdzekļi tiek iebāzti kopējā katlā un tad izdalīti, kur nu vajag. Mēs pat nezinām, kur līdzekļi no mātes un bērna veselības aprūpes posteņa tiek pārskaitīti. Mēs pat to nezinām, jo viss tiek ielikts kopējā katlā. Bez tam tur ir mainīti kodi un tā tālāk. Ir radīta putra, lai nevarētu salīdzināt ar iepriekšējo gadu. Es uzskatu, ka šāda darbošanās finansu līdzekļu sadalē ir ļoti nekorekta, tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, jo tas kaut cik izlīdzina šo absurdo situāciju. Un līdzīgu viedokli es izsaku arī par 36.priekšlikumu, kas līdzīgā veidā mazliet izlabo šo kļūdu, kas ir pielaista. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! 35.priekšlikums, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgs, un es to mēģināšu īsumā paskaidrot visiem deputātiem, jo šis jautājums mums jebkurā gadījumā būs ļoti būtisks, arī saistībā ar kādiem citiem budžeta labojumiem, varbūt arī ar 1998.gada budžeta veidošanu.

Jautājums ir par kādu neatrisinātu problēmu, tas ir Ternera sindroms. 18 meitenes, kurām kariotips ir 45x0 un kuras ir garīgi attīstītas meitenes, parasti neizaug garākas par 120-140 centimetriem, un viņām ir nepieciešamas apmēram piecas devas augšanas hormonu dienā, skaidri zinot, ka viena deva maksā kādus 4,5 latus. Un tā ir ļoti liela summa, kuru nevar “pavilkt” Bērnu klīniskās slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļa, jo šāda ārstniecība šīm meitenēm ir vajadzīga visu augšanas periodu. Es tādēļ, bez šaubām, uzskatu, ka šī problēma ir ļoti sarežģīta, kuru būtu ļoti nepieciešams risināt, un es skaidri zinu, ka mēs tuvākajā laikā pie tās atgriezīsimies.

Diemžēl pozīcija, no kuras mēs esam paņēmuši šos te līdzekļus, nav korekta. Pasaules banka sadarbībā ar Labklājības ministriju ir ieguldījusi lielus līdzekļus rekonstrukcijai un sociālās programmas pārveidei, un līdz ar to mums ir nepieciešams, lai šis projekts kopā ar Pasaules banku turpinātos. Tie ir lieli papildlīdzekļi. Tādēļ es esmu tiesīgs “Latvijas ceļa” vārdā atsaukt 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.priekšlikumu, kaut arī patiesībā tie ir ļoti svarīgi un Latvijai ļoti nepieciešami. Taču diemžēl, sastādot šos budžeta labojumus, mēs esam kļūdījušies ar līdzekļu izvēli, no kurienes šo naudu ņemt. Nebūtu korekti, ja mēs tagad ar savu rīcību tomēr traucētu kāda Pasaules bankas liela kredīta attīstību.

Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atcerēties šo Ternera sindromu meitenītēm, jo mēs atgriezīsimies pie tā, skatot 1998.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Ja mēs esam pareizi sapratuši, tad jūs atsaucat no 35. līdz 42.priekšlikumam. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Paldies Apiņa kungam. Tagad mums ir jāizskata 43.priekšlikums, tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, un es gribu paskaidrot - kāpēc. Šeit jau bija paredzēta arī tā summa, kas būtu nepieciešama bērnu reanimācijas mašīnai, bet, tā kā mēs esam jau atbalstījuši iepriekšējo - Apiņa jeb Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tad mēs esam izveidojuši savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu (44.priekšlikumu), kurā paredzam 54 000 latu Rīgas pilsētas 7.klīniskajai slimnīcai lāzerprintera iegādei.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Valdmanis.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija”).

Prezidij! Padomes un - ja mēs ticam amerikāņu avīzēm - čekas un Primakova pārstāvji un tautas kalpi! Tas, ko mēs nupat dzirdējām, - ka nav valstij naudas - ir tīrās blēņas. Mēs zinām (es jums esmu tagad jau trīs nedēļas no vietas to stāstījis), ka vienā darījumā vien aizplūst garām 20 miljoni latu gadā. 20 miljoni latu gadā aizplūst garām tāpēc, ka nav reģistrētas zemesgrāmatā zemes, kas ir nodotas Rīgas ostai. Un ir šī “spēle”, ka it kā “Latvijas ceļš” kaut ko aizstāvēs, pieliks kaut ko klāt budžetā, un mēs gaidām, ka mēs spēsim par to nobalsot, bet tad viņi atnāk un nekaunīgi atceļ savu priekšlikumu, lai mums nebūtu pat iespējas par to jautājumu runāt. Mēs esam šodien vēl ļoti bagāta tauta. Mūsu tranzītceļi vien var mūs pacelt. Mums ir daudz, daudz īpašumu, kuri vēl nav atdoti “prihvatizācijai”. Mums ir viegli, ļoti viegli atkratīties no daudziem izdevumiem, kas mums šodien ir.

Šodien pusdienās ar Čehijas delegāciju uzdevām jautājumu: “Cik jums ir krievu, kas palikuši jūsu zemē?” “Neviens! Viņi visi bija okupanti. Mēs viņus aizsūtījām mājās. Nekādu runu par to nepieļāvām. Neviens mums neuzdrošinājās pateikt, ka okupantiem un īpaši militāristu ģimenēm jāpaliek mūsu zemē.”

Es saprotu, un es jūtu līdzi tiem cilvēkiem, kas šeit atbraukuši. Būsim pret viņiem pieklājīgi un darīsim, ko varam, sauksim pasauli palīgā! Bet šī nodevība, kas bija tad, kad šeit bija Eiropas Parlamentārā asambleja! Šeit, kopā ar mūsējiem, viņi teica: “To jautājumu var vislabāk risināt latvieši paši.” Tad godājamais Amerika kungs no tribīnes pateica, kā Latvijas delegācija balsos. Viņš paskaidroja, ka mēs varam pieņemt rezolūcijas tikai tad, ja vairākums abās delegācijās balsos tā. Un ka Latvijas delegācijā vairākums balsos tā. [ir runa par esošā Pilsonības likuma noteikto kārtību. Red. piez.].(Starpsauciens no zāles: “Par ko ir runa?”)

Es runāju par to, ka mums ir līdzekļu tik, cik mums vajag, lai varētu piepildīt tos budžeta posteņus, kurus nupat “Latvijas ceļš” noņēma, un arī tos nākamos, kas ir tajā budžeta “lāpījumā”. Mūsu tauta vēl nav pilnīgi apzagta, lai gan tas notiek ar lielu ātrumu. Stāsta, ka 20 miljoni ir izzagti no Latvijas pēdējos sešos gados. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Atkal ierāvis!”) Atkal es esot ierāvis? Es gan neesmu, Tabūna kungs, ierāvis, bet jūsu kolēģi gan laikam ir, jo - kam tad pieder tie 20 miljoni ārzemēs? Notiek šī mānīšana, ka mēs it kā tur druscītiņ palīdzēsim, un tad atnāk un atsauc no otrā un beidzamā lasījuma ne tikai vienu punktu, bet visus sešus - no 35. līdz 40.punktam. Ar Prezidija atļauju atsauc visus sešus labojumus. Nav runa par vienu vai par otru punktu, bet paņem tos visus prom. Amerikā to sauc par “Shell game”: noliek to vienu riekstu zem vienas tases un to otru zem otras un tam klientam, tam upurim, prasa: “Kur tad ir tas rieksts? Ja pateiksi, tad tev būs pilnā loze.” Tad nestāstiet mums šeit blēņas, ja jūs negribat šos priekšlikumus atbalstīt, “Latvijas ceļinieki”!

Man šeit stāsta, ka es nepareizi daru - apvainoju tikai KGB, jo šeit ir arī citi, kas palīdzēja izveidot “Latvijas ceļu”.(Starpsauciens no zāles: “Mēs atbalstām!”) Gunārs Meierovics man piedāvāja neierobežoti lielu naudu, lai es nāktu viņu komandā un palīdzētu veidot to “Latvijas ceļu”. (Starpsaucieni no zāles: “Tik dumjš viņš nav!” “Ir.”) Viņš gan “cipā” nebija viens - viņi atnāca pie manis četratā... (Zālē smiekli.) Smejieties, bet mūsu tauta ir aizas malā, un jūs visi, kas šeit spiežat pogas, zināt, kā uzdevumā jūs to darāt! Mēs šeit vienkārši nekaunīgi izturamies pret tiem niekumiem, kurus jūs it kā savā žēlsirdībā tomēr tautai atstāsiet, mēs tos metam prom, aizslaukām prom sešus punktus uzreiz: nav vajadzīgs!

Kāpēc nav tā zeme reģistrēta? Kāpēc tie 20 miljoni latu plūst mūsu valsts kasei garām? Tas nav vienīgais veids, kādā nauda plūst garām.

Es biju vienā sēdē, kur Ādamsona kungs teica, ka 65 miljoni no tabakas un alkohola nodokļiem vien plūst valsts kasei garām. Mums ir liela, liela noziedzība pret tautu, bet jūs visi smaidāt. Tabūna kungs ir smaidīšanā pats pirmais. (No zāles deputāts Tabūns: “Par ko ir runa, vai tu zini?”) Es zinu, par ko ir runa. Runa ir par to, ka mēs tagad šeit it kā dalīsim to, kas ir palicis pāri no pagājušā gada naudas. Nē, mēs nevaram dalīt, jo mēs it kā nesaprotam, ka mēs ņemam no nākamā gada naudas.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, paldies!

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Te nav runa par politiku, bet par naudu šajā priekšlikumā. Turpināsim dalīt to, kas nav izlaupīts. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Vajag paskaidrot, kas ir nauda un kas ir politika!”)

Kuprijanovas kundze no DPS frakcijas.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Jo patiešām Sociālo un darba lietu komisija bija ietvērusi šajos 133 000 latu arī bērnu reanimācijas automobiļa iegādi, tas tika iebalsots pamatbudžetā, tādēļ mēs piekrītam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumam. Taču es gribu piebilst, ka, protams, speciālajā budžetā šī nauda būtu nodrošināta labāk nekā valsts budžetā, kur tērēšanas termiņš paliek ļoti īss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es lūdzu deputātus atbalstīt 44. priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 43.priekšlikumu? Piekrīt. Un vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Arī tam piekrīt. Paldies. Tie ir akceptēti.

V.Balodis. Paldies. Tālāk, kā mēs redzam, ir šī tabula “Mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem”, bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem tie vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Balodis. Nākamais ir 49. un 50.priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi. Tas ir par dotāciju likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” izpildes nodrošināšanai, un šeit ir tas naudas sadalījums pa visiem pagastiem.

Sēdes vadītājs. Pa rajoniem un pagastiem. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Tas ir akceptēts.

V.Balodis. Paldies. Tātad mēs esam izskatījuši tabulu un varam atgriezties pie teksta daļas. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un trešais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tie ir iestrādāti Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šiem komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, bet tas nav atbalstāms, nav izskatāms, jo balsojumi par šīm investīcijām jau ir bijuši negatīvi pirms tam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Sestais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Septītais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tie ir iestrādāti astotajā priekšlikumā - Ministru kabineta priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 6., 7. un 8.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Devītais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 29. jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3441. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā un ir atzīts par steidzamu.

Pirmais priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija precizē ievaddaļas redakciju. Šis priekšlikums komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Paldies. Tas ir pieņemts.

A.Naglis. Otrais priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aida Prēdele - LZS, KDS frakcija. Lūdzu!

Godātie kolēģi, lūdzu vēl nedaudz koncentrēties!

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, ļoti lūdzu mani uzklausīt! Šo manu priekšlikumu nav atbalstījusi komisija un, neapšaubāmi, tas tā ir noticis vienkārši nezināšanas un nesaprašanas dēļ, jo šo priekšlikumu atbalsta gan Romas katoļu, gan luterāņu, gan arī baptistu baznīcas vadība un nekādu īpašu problēmu šeit nav. Es saprotu, ka tā vienkārši ir nezināšana.

Tāpēc es paskaidrošu, kāda ir mana priekšlikuma būtība. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka es aicinu pie reliģiskajām organizācijām pieskaitīt tādu specifisku baznīcas darbības virzienu kā diakoniju, kā arī aicinu kā specifisku reliģisku organizāciju atzīt Latvijas Bībeles biedrību.

Kas ir diakonija? Mēs varam sacīt, ka diakonija ir īpašs sludinājuma veids, līdzīgi kā katoļiem ir klosteri, kuros ir īpašs sludinājuma veids ar darbību, ar palīdzību tiem, kam ir grūti, kas ir nabadzīgi, un tā tālāk. Patiesībā tāds luterāņu klosteris, ja tā var sacīt, ir diakonija. Ir tā, ka baznīca savā lielajā kopumā savu sūtību īsteno trijos veidos. Ar Dieva vārdu - martirija. Veido kopību draudzē - koinonija. Un trešais veids ir diakonija.

Gribu sacīt, ka, lūk, šinī gadījumā ir runa par aprūpi kā par reliģisku darbību, caur kuru aprūpētāji īsteno savas reliģiskās izjūtas, savu reliģisko piederību. Diakonija ir gan lietvārds, kas apzīmē noteiktu namu, vietu, organizāciju, kurā notiek, lūk, šī diakonijas darbība, gan arī darbības vārds, kas rāda, kādā veidā notiek šī īpašā sludināšana caur kalpošanu nabagiem un cietušajiem. Ja Māte Terēze būtu bijusi luterāne, tad viņa būtu bijusi diakone. Tas ir jautājumā par diakoniju.

Otrs jautājums ir par Latvijas Bībeles biedrību. Bībelē ir runa tikai par vienu reliģisku darbību. Jēzus saka: “Ejiet un sludiniet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā!” Proti, Bībeles biedrība veic šo vienīgo reliģisko darbību, kuru ir norādījis pats Kristus. Latvijas Bībeles biedrība ir jau kopš 1813.gada. Latvijas laikā šīs Bībeles biedrības bija ļoti daudzas un dažādas. Ir taisnība kādam Saeimas deputātam, kurš sacīja, ka, lūk, Latvijas laikā šīs biedrības bija vairāk kā tādu grāmatu, reliģiskas literatūras cienītāju pulciņš. Šobrīd situācija ir savādāka.

1989.gadā man bija tas prieks piedalīties Bībeles biedrības atjaunošanā. Mēs izvirzījām Latvijas Bībeles biedrībai īpašu uzdevumu, proti, radīt jaunu Bībeles tulkojumu. Šajā sakarībā notiek ļoti svarīgs darbs, kurā tiek iesaistītas visas baznīcas, visas konfesijas. Bībeli tulko harizmātiski aicinātas personas - baznīcu pārstāvji, nevis jebkurš tulkotājs, kurš pārzina valodas. Tātad tādējādi top kanonisks, īpašs teksts. Varētu jautāt: kāpēc Bībeles biedrība nevar būt sabiedriska organizācija? Mīļie draugi, pirmām kārtām tāpēc, ka Bībeles biedrībai ir pavisam cits - reliģiska veida saturs, gan arī tāpēc, ka tā ir reliģiska forma visām tām darbībām, ko tā veic. Īpaši tas sakāms par Latviju, kur patiesībā šobrīd Bībeles biedrība ir vienīgā nopietnā ekumeniskā organizācija, kura vienlīdz atbilst visu baznīcu interesēm - tulkot Bībeli, skaidrot Svētos Rakstus, tos izplatīt visā Latvijas teritorijā. Es vēlreiz atgādinu, ka šo manu priekšlikumu ir atbalstījušas baznīcu vadības. Ļoti aicinu ieklausīties tajā, ko es saku, un atbalstīt šo priekšlikumu arī šeit, Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs pieteicies Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Tā kā diakonijai ir arī svarīga sociāla funkcija šajā mūsu saimnieciski grūtajā laikā, tomēr vajadzētu Saeimai atbalstīt šo kolēģes priekšlikumu un balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runāt deputāti vairs nevēlas? Vēlas gan. Deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit Prēdeles kundze vismaz nedaudz tendenciozi pasniedza šo informāciju par tradicionālo konfesiju atbalstu, bet es saprotu arī to, ka šeit nav kategorisku iebildumu, tā ka šis tiešām būtu jautājums, kurā deputāti, paši izšķiroties vienā vai otrā veidā, neizdarītu Latvijai nekādu būtisku ļaunumu.

Es domāju, ka nevarētu būt īpašu iebildumu pret diakonijām kā reliģiskās darbības formām. Taču es domāju, ka šeit, šajā priekšlikumā, ierakstīta viena specifiskā organizācija, tā ir Latvijas Bībeles biedrība, viņa būtiski, teiksim, bojā pašu šo priekšlikumu un bojā visu mūsu likumdošanas stilu. Mēs tagad, šajā brīdī, sākam veidot kaut kādu likumu, kas būtu veltīts kaut kādām atsevišķām organizācijām.

Šeit Prēdeles kundze runāja kaut ko par ekumenismu, kas varētu pastāvēt šajā organizācijā, un arī par to, ka šī reliģiskā organizācija varētu izveidot kaut kādu kanonisku tekstu. Tātad tas būtu kaut kāds teksts, kurš, ja tas ir kanonisks, atbilst kaut kādiem kanoniem vai kaut kādu reliģisku organizāciju priekšrakstiem. Un tad ir jautājums: kāpēc ar šo darbību nenodarbojas tradicionālās reliģiskās konfesijas? Kāpēc šeit ir vajadzīga kāda atsevišķa organizācija, kura gribētu dabūt šo reliģiskās organizācijas statusu un kura varētu pēc tam pastāvēt neatkarīgi no citām reliģiskajām organizācijām, kuras mūsu valstī ir tradicionālas? Es domāju, ka reliģijas joma ir tā, kurā nu vismazāk būtu pieļaujama kaut kāda patvaļa un dažādu veidojumu rašanās, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums vismaz šajā ziņā ir nepamatots.

Ja mēs runājam par to, ka kaut kas ir ekumenisks vai kaut kas ir starpkonfesionāls, tad jebkurā gadījumā ar to mēs varam saprast tikai šo dialogu starp attiecīgo reliģisko konfesiju vadībām un nebūs acīmredzot tā, ka no katra reliģiskās konfesijas varēs sanākt pa kādam vienam pārstāvim un uzreiz viņu kopā sanākšana iegūtu kādu zināmu ekumenisku vai starpkonfesionālu raksturu.

Tāpēc es tieši šīs Latvijas Bībeles biedrības dēļ aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Mēs to varbūt varam atbalstīt pa daļām, balsot pa daļām, atbalstīt šīs diakonijas, bet kopumā es domāju, ka tā nebūtu laba prakse. Es domāju, ka tulkošana, lai arī reliģiska pēc satura, nevarētu būt īpaši reliģiska aktivitāte, un es domāju, ka pēc loģikas varētu šeit šī Bībeles biedrība tiešām darboties kā sabiedriska organizācija.

Es domāju, ka nav nekas slikts, teiksim, šajā darbības formā, un es domāju, ka nevienam arī nevajadzētu ierobežot šādas, teiksim, organizācijas pastāvēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Godājamie deputāti! Es tomēr atbalstu un aicinu pieņemt šo ierosinājumu, šo Prēdeles kundzes ieteikto redakciju visā pilnībā, jo laikam jau nu būs tā, ka Čerāna kunga iebildumi balstās vienkārši uz nezināšanu. Pasaulē ir tikai viena liela Bībeles biedrība, un visās teoloģiskajās fakultātēs, kur vien jūs ejat - Amerikā, Eiropā, - pastāv tāds priekšmets kā Jaunās Derības tekstu izpēte. Šis priekšmets ir jau pāris gadu simtu vecs. Vācijā Bībeles biedrība ir nonākusi līdz tādai ekumeniskai attīstības pakāpei, ka katoļu baznīcai un evaņģēliskajai, protestantiskajai baznīcai ir kopējs Svēto Rakstu izdevums, tas ir liels darbs un liels pasākums, un ļoti specifisks, un ir saistīts ar visas tradicionālās kristietības interesēm. Te nav darīšana ar kaut kādu sabiedrisku reliģisku organizāciju, kas kaut kad nesen cēlusies, šī ir ļoti nopietna organizācija, kuras zars ir, kā šeit minēts, Latvijas Bībeles biedrība. Un tas ir apmēram tāpat kā tad, ja mēs pieņemtu likumu par augstskolām un mēs svītrotu ārā Teoloģisko fakultāti. Gluži tādā pašā veidā, es uzskatu, šī Bībeles biedrība ir tik svarīgs un specifisks, un liels, un tradicionāls pasākums un parādība, ka to nu nevajadzētu noniecināt un nolikt kaut kur pie malas. Šis teksts ir ļoti labs, un es lūdzu balsot par to tādā veidā, kādā tas ir formulēts deputātes Prēdeles ierosinājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit pēc nelielām konsultācijām izdevās konstatēt, ka patiesībā šī redakcija, ja tā tiktu pieņemta tādā variantā, kādā tā ir šobrīd, patiesībā radītu zināmu jucekli, jo mēs redzam, ka komisijas atbalstītā 3. panta pirmās daļas redakcija paredz arī to, ka šīs reliģiskās organizācijas ir noteiktā kārtībā reģistrētas gan draudzes, gan reliģiskās savienības (baznīcas), gan arī diecēzes. Un tā ir visa šī likuma pamatbūtība, lai diecēze varētu būt par reliģisku organizāciju, bet diemžēl Prēdeles kundzes priekšlikumā diecēzes ir pazudušas, un tāpēc man diemžēl šobrīd nekas cits neatliek, kā tikai aicināt noraidīt šo priekšlikumu kā diemžēl redakcionāli neprecīzu. Un tas viss vēl ir klāt pie tās motivācijas, ko es jau esmu pateicis. Un, ja man arī acīmredzot nekas nebūtu pret... pilnīgi konkrēti pret diakonijām, es tomēr aicinātu šādu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Aida Prēdele - otro reizi.

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Es gribu sacīt attiecībā uz diecēzēm, ka nekur tās nav pazudušas, tās tālāk ir minētas likuma tekstā, un nav nekādu grūtību un nekādu problēmu tās atjaunot arī šajā vietā. Tā ka tas nav iemesls, lai noraidītu manu priekšlikumu, jo visā pārējā likuma tekstā ir runa par diecēzēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Nagļa kungs.

A.Naglis. Tā kā deputāti ir izteikuši savus priekšlikumus, es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātes Prēdeles priekšlikumu - izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Naglis. Trešais priekšlikums ir saņemts no frakcijas “Latvijai” - papildināt 5. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisijā ir pieņemts precizētā redakcijā.

Un ceturtais priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tas ir pieņemts tādā redakcijā, kāda jums ir.

Sēdes vadītājs. Debatēs par trešo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šajā brīdī mēs esam nonākuši līdz vienam no pašiem principiālākajiem grozījumiem šajā likumā, kas tiek piedāvāti, un runa ir par tradicionālās reliģiskās konfesijas jēdziena noteikšanu mūsu likumā. Ir zināms, ka reliģijas brīvība valstī ir viens no moderno cilvēktiesību pamatprincipiem, ko valstij ir nepieciešams garantēt. Un tomēr šis princips, kas nosaka indivīda tiesības, neuzliek par pienākumu valstij pilnīgi vienādi izturēties pret valstī esošajām tradicionālajām reliģijām un arī pret jebkuru grupējumu vai sektu, kuras darbībā ir saskatāmi kulta vai pielūgsmes elementi. Un galējs liberālisms vai vienaldzīgums reliģiju jautājumā, ja tādi tiek piekopti, norāda uz noteiktu valsts seju un arī uz šīs valsts liberālismu vai vienaldzīgumu attiecībā uz sabiedrībā pastāvošām morālajām un tikumiskajām vērtībām. Par laimi jeb, paldies Dievam, Latvijā attiecībā uz reliģiskajām konfesijām līdz šim nav valdījusi pilnīga vienaldzība, un arī 6. Saeima ir jau devusi tiesības Romas katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesijas pārstāvjiem mācīt ticības mācību Latvijas skolās. Es zinu, ka ir cilvēki, kuriem arī šis konfesiju loks var šķist par plašu, tomēr objektīvi ir pierādījies, ka šīs ir tās konfesijas, kas kopā arī ar Mozus ticīgajiem jeb jūdaistiem ir spējušas uz savstarpējas tolerances pamata atrast kopēju valodu un apliecināt savstarpējās sadarbības iespējas.

Tādēļ šis konfesiju uzskaitījums būtu atzīstams par pieņemamu arī politisku kompromisu jautājumā par to, kas Latvijā būtu uzskatāms par tradicionālu reliģisku konfesiju.

Godātie deputāti! Reliģiskās dzīves aktivizēšanās un diemžēl arī dažādu tā saucamo jauno reliģisko kustību parādīšanās, par kuru darbību sabiedrībā ir pamatotas bažas, bet kuras cita starpā arī pretendē uz likumos noteiktajiem nodokļu un citiem atvieglojumiem, kas ir paredzēti reliģiskajām organizācijām, mudina arī Latvijas likumdevēju neaprobežoties ar pussolīšiem valsts reliģijas politikas veidošanā.

Tādēļ Tautas kustība “Latvijai” šodien ierosina nobalsot par to, lai Latvijā turpmāk likums atzītu Romas katoļu, evaņģēliski luterisko, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu un Mozus ticīgo jeb jūdaistu konfesiju par Latvijai tradicionālajām reliģiskajām konfesijām.

Tas būtu apliecinājums tam, ka Latvijas valsts atzīst šo konfesiju darbību par būtisku Latvijas kultūras sastāvdaļu un ka Latvijas valsts var sniegt tām papildatbalstu, vadoties pēc nenoliedzamā ieguldījuma, ko tās ar savu darbību veic valsts pilsoņu un iedzīvotāju stingras morālās un tikumiskās stājas veidošanā.

Nākotnes Latviju mēs varam uzcelt tikai uz stipriem gara pamatiem un tikai tad, ja mūsu valstī nostiprināsies un valdīs uzskats par taisnīguma un solidaritātes absolūtu nepieciešamību, par personisko interešu pakārtošanu kopējam labumam un ja arī mūsu valstī valsts darbā strādās ideālisti, kopējam labumam ziedoties gatavi cilvēki, kuri spēs nostāties pretī varas sistēmas piedāvātajiem kārdinājumiem. Un šādus cilvēkus mums var dot mūsu tradicionālās baznīcas.

Mēs varam šeit plaši runāt gan par šiem principiem un par to motivāciju, kāpēc mums Latvijā būtu atbalstāmas tieši šīs tradicionālās konfesijas, gan par to vēsturisko ieguldījumu, gan par to ieguldījumu, ko šīs baznīcas sniedz mūsu sabiedrībai ikdienā. Tomēr es gribu izmantot atlikušo laiku, lai parunātu par vēl vienu jautājumu - patiesībā par ļoti nopietnu iemeslu, kāpēc nevarētu tikt atbalstīts šajā tabulā nākamais priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Pamatproblēma šajā priekšlikumā ir saistīta ar konfesiju loka paplašināšanu, iekļaujot tajā arī adventistus un metodistus, un acīmredzot komisijas rīcībā jautājuma izskatīšanas brīdī nebija pilnīgas informācijas par šīm konfesijām, ja mēs varam viņas tā nosaukt, it sevišķi adventistus, kuriem varētu būt piemērotāks sektas apzīmējums. Un es domāju, ka nevienam deputātam nevarētu rasties pat tāda doma - uzskatīt par tradicionālu Latvijā jebkādu grupējumu, kas Romas pāvestu būtu gatavs uzskatīt par ļaunuma iemiesojumu, kā to diemžēl dara adventisti.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

K.Čerāns. Es lūdzu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1 minūtes papildlaika piešķiršanu deputātam Čerānam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 18. Tiek piešķirta 1 minūte. Lūdzu Čerāna kungs!

K.Čerāns. Paldies. Es saprotu, ka mūsu attieksme pret Romas pāvestu acīmredzot visiem nebūs pilnīgi vienāda, tomēr es gribētu teikt, ka Jāņa Pāvila Otrā vizīte Rīgā un visā Latvijā 1993. gada septembrī bija liels notikums visai Latvijas sabiedrībai, ne tikai katoļiem vien.

Un, ņemot vērā to, ka adventistu iesaistīšana tradicionālo konfesiju lokā nav pamatota pat ar tiem kritērijiem, kas tiek piedāvāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kā arī sakarā ar to, ka šīs konfesijas pārstāvji sludina vērtības, kuras nevar būt pieņemamas būtiskai sabiedrības daļai un kuras būtiski traucē kristīgo konfesiju apvienošanās jeb ekumenisma procesam, es aicinātu noraidīt komisijas piedāvāto redakciju un atbalstīt Tautas kustības “Latvijai” piedāvāto variantu.

Es lūdzu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms balsošanas turpināsim debates. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Atļaujiet man izskaidrot lietas būtību. Es pirms tam gribētu tikai lūgt Prēdeles kundzi neapvainot komisiju neizpratnē vai nelietpratībā. Mēs pieaicinājām veselu rindu ekspertu un rūpīgi strādājām. Tamdēļ arī jūsu priekšlikums tika pieņemts un no komisijas nebija protesta.

Tālāk. Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu ieklausīties vienā lietā. Šis jautājums ir svarīgāks par jebkuru politisku jautājumu. Es ļoti gribētu, lai visi deputāti pārtrauc avīžu lasīšanu, jo šis jautājums nav vis politiskās piederības, bet gan sabiedrības garīgās stabilitātes jautājums, un es pilnīgi abstrahējos no tā, kurš šo priekšlikumu ir iesniedzis - frakcija “Latvijai” vai kāds cits. Svarīga taču ir būtība, tāpēc atļaujiet man gan stenogrammai, gan tiem deputātiem, kuri klausās, paskaidrot sekojošu lietu. Proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vadījās tikai pēc juridiskiem apsvērumiem, un tādēļ konfesiju loks tika paplašināts ar adventistiem un metodistiem, jo saskaņā ar Kārļa Ulmaņa laika 1937.gada Civillikumu viņiem bija dotas visas tiesības gan laulāt, gan darīt visu pārējo. Mēs vadījāmies tieši pēc Civillikuma.

Taču likumdevējs ir tiesīgs katrā noteiktajā vēstures posmā teikt arī savu vārdu. Gribu jums komentēt sekojošu lietu. Mēs nepieņēmām tikai sešu deputātu lokā to vai citu lēmumu, mēs uzklausījām arī Valsts cilvēktiesību biroju, Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, un nevienai no šīm institūcijām nebija pretenziju, jo valsts drīkst izvēlēties to vai citu konfesiju loku, kuras tā uzskata par tradicionālām. Un, lai gan Eiropas Savienības un Eiropas padomes eksperti mums iesaka vispārēju demokrātiju, tomēr ir arī tādi jautājumi, kuros mums ir jāparāda savs raksturs. Skandināvijā luterāņu evaņģēliskās baznīcas ir valsts baznīcas, un Eiropas Savienība par to nepārmet. Vācijā neviena cita konfesija, izņemot katoļus un luterāņus, pat neiedrošināsies tuvoties skolām, un Eiropas Savienība par to nepārmet, tāpēc šajā jautājumā es pieļauju, ka Latvijas deputāti parādīs savu situācijas izpratni un rūpes par savas sabiedrības stabilitāti.

Tagad vēl pāris vārdu par to, kāpēc es personīgi nevaru aģitēt balsot pret komisijas lēmumu. Es vienkārši varu pateikt, kas notiks, ja pieņems pirmo vai otro redakciju. Ja mēs pieņemsim pirmo redakciju, tad mēs būsim skaidri un gaiši psiholoģiski parādījuši savu lojalitāti un īpašo attieksmi pret piecām konfesijām plus Mozus ticīgie, un šī, manuprāt, būs pareizā nostāja, jo tieši šīs un tikai šīs konfesijas skaidri un gaiši iestājās par Latvijas neatkarību jau 1989.gadā. Tas būtu mūsu paldies šīm konfesijām.

Kāpēc mūsu komisija papildināja? Es jau teicu, ka tas notika, vadoties pēc 1937.gada Civillikuma. Kas notiks, ja mēs pieņemsim mūsu komisijas redakciju? Mēs, rīkodamies juridiski korekti, panāksim naidu mūsu pašu konfesijās, jo visas piecas kristiešu konfesijas plus Mozus ticīgie ar lielu piesardzību skatās uz Septītās dienas adventistiem tā apstākļa dēļ, ka šī konfesija diemžēl nevar atturēties no uzbrukumiem pārējām konfesijām. Es runāju pietiekoši atbildīgi, jo es gadu nostrādāju Tieslietu ministrijā. Man ir pietiekama, kaut arī veca informācija, bet tāda informācija man ir, un es negribētu pieļaut tādu situāciju, ka aptuveni 95% kristiešu - es te domāju katoļus, luterāņus, pareizticīgos, vecticībniekus un baptistus - tiktu kaut kādā veidā bremzēts viņu darbs.

Man ir daudz jautājumu, attiecībā uz kuriem es varu kritizēt Tieslietu ministriju, taču šajā jautājumā es izteikšu savas personīgās domas. Man ir simpātiska Tieslietu ministrijas darbība šajā aspektā (es par citiem nerunāju), kur tā roku rokā sadarbojas un ir panākusi daudzu jautājumu pozitīvu risinājumu.

Tāpēc es vēlreiz saku, ka man nav tiesību aicināt balsot pret komisijas lēmumu, jo pagaidām esmu komisijas priekšsēdētājs. Tas ir pieņemts komisijā, taču es personīgi varu pateikt, ka man kā cilvēkam simpātiskāks šķiet frakcijas “Latvijai” priekšlikums, taču katrs deputāts lai izšķiras pats.

Man ir viens lūgums: ja frakcijas “Latvijai” priekšlikums netiek pieņemts, tad es ļoti lūdzu balsot arī pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu, lai paliek labāk status quo, nekā radām šeit kaut kādu neizpratni un grūtības ne jau deputātiem vai politiķiem, bet mūsu garīgajā dzīvē valstī. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Protams, gribētos parunāt par dzīves jēgu un varbūt par dažādām Bībeles interpretācijām un to veicējiem, bet, manuprāt, šā papildinājuma vai šā panta sāls ir vārdos, kas Latvijas Republikā būtu uzskatāmas par tradicionālām konfesijām. Tieši šeit ir apslēpta šā panta jēga.

Ja mēs runājam par Septītās dienas adventistiem, tad mums jāsaka, ka tā ir noteikti uzskatāma par tradicionālu reliģiju, tā ir ierakstīta arī 1937.gada, kā agrāk teica, Kārļa Ulmaņa Civillikumā, un līdz ar to tās tradicionālisms šajā valstī ir pierādīts. Šobrīd mēs nevaram izslēgt konkrēti jau agrākajos laikos Latvijā darbojošamies reliģiju. Reliģiju, kurai Civillikums 1937.gadā atļāva noslēgt laulības, oficiāli reģistrēt laulības, un šobrīd to nevar izslēgt no šā saraksta ārā, tādā veidā izrādot necieņu.

Varbūt te kāds varētu runāt par metodistu baznīcu, par to, vai tā ir tradicionāla vai nav tradicionāla, varbūt kāds varētu lūgt balsot šo pantu pa daļām, bet es noteikti iestāšos par Septītās dienas adventistiem kā par tradicionālu reliģiju, pat neiesaistoties reliģiskos disputos šajā zālē, jo tas nav šīs zāles uzdevums un tā nav šīs zāles darbības jēga. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija... Atsauc savu pieteikumu.

Kārlis Čerāns - otro reizi, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit tika izskanējuši argumenti par to, ka Septītās dienas adventistiem un arī metodistiem Latvijas Republikas Civillikums ir devis tiesības nodarboties ar laulāšanu un citām valstiskām ceremonijām. Neviens, teiksim, šīm konfesijām šāda priekšlikuma dēļ neatņem šīs tiesības. Kā tas ir bijis, tā tas paliks arī turpmāk.

Otrs jautājums ir par to, vai mēs Latvijā vispār veidojam šādu jēdzienu par tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Tas nekādā ziņā nav pretrunā ar starptautisko praksi, jo dažādās Eiropas valstīs ir dažāda pieeja - sākot no pilnīgi liberālas līdz pat pilnīgi, varētu teikt, koncentrētai pieejai, kad valstī viena atsevišķa baznīca tiek pasludināta par valsts baznīcu.

Es uzskatu - un tā ir mana pārliecība -, ka mēs varam, teiksim, tās konfesijas, kuras spēj savā starpā sadzīvot, kuras ir gatavas uz ekumenisku dialogu un kuras ar savu darbību ilgstošā laika periodā ir veidojušas Latvijas kultūrvēsturisko, garīgo un sociālo mantojumu, uzskatīt par tradicionālām konfesijām. Taču pretējā gadījumā, ja mēs neatrodam par iespējamu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” variantu, kurš balstās, kā jau es teicu, uz to konfesiju sarakstu, kam ir tiesības mācīt ticības mācību Latvijas skolās - tādu lēmumu mēs arī esam pieņēmuši -, tad es aicinu šo otro variantu noteikti neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs te pieņemam likumu un likuma formulējumā katram vārdam ir sava vieta un nozīme. Tagad paskatīsimies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto redakciju. Pirms es pievēršos šai redakcijai, gribu teikt, ka es lojāli izturos gan pret ticīgajiem, gan pret neticīgajiem, un, ja tie ir ticīgie, tad man ir pilnīgi vienalga, kurai konfesijai viņi kalpo un tā tālāk.

Bet tagad pievērsīsim uzmanību šai komisijas redakcijai. Lūk, sākumā šeit ir konfesiju uzskaite, kuras - citēju: “ar savu darbību ilgstošā laika periodā veidojušas Latvijas kultūrvēsturisko, garīgo un sociālo mantojumu” un tā tālāk. Tātad šeit ir uzskaitītas tikai tās konfesijas, kuras ar savu darbību ilgstošā laika periodā ir veidojušas šos aspektus, kuri tālāk ir minēti, bet nav uzskaitītas tās konfesijas, kuras to nav darījušas. Ja tas ir tā, tad gluži dabiski rodas jautājums: kurš tad būs tas, kura būs tā institūcija, ne jau Dievs tas Kungs, kas noteiks, kura no šīm konfesijām Latvijā ir ilgstoši veikusi šīs darbības un kura nav? Līdz ar to pirms balsošanas cilvēkam, kas izturas pilnīgi lojāli pret šo jautājumu, ir neskaidrība tieši šajā te niansē. Es ļoti lūgtu referentam, komisijas vadītājam vai arī autoram paskaidrot šo lietu, kā tad ir saprotams šis palīgteikums.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un kolēģi Saeimā! Latviešu tauta ir ļoti dievbijīga tauta. Kā zemnieku tauta mēs esam iemācījušies, ka mēs nevaram rīkoties pret Dieva gribu, ka mums ir jāieklausās, jāiejūtas dabā. Ivars Vīks mani māca, ka Latvijas vārds vecās kartēs bija “Lettland” un ka Lēto [Apollona un Artemīdas māte un Asklēpija vecāmāte. Red.piez.] bija tā dieviete, kas grieķiem atnesa gaismu. Tā dieviete, kas nāca un atnesa grieķiem gaismu, gudrību. Pēc viņa stāsta, tāds cilvēks pēc uzbūves, pēc matu krāsas, pēc acīm varētu būt bijis no Latvijas, un viņš aizveda arī gaismu indiāņiem Amerikā, actekiem un citām ciltīm.

Mūsu tautas izpratne par dievbijību ir ļoti sena, mūsu dainās desmitiem tūkstošu gadu pirms Jēzus Kristus bija tā doma, ka vislabāk pret ļaunu ir nelietot ļaunu, bet gan nokaunināt to ļauno cilvēku. Un to Jēzus Kristus mācīja desmitiem tūkstošu gadu vēlāk, kā tas ir ierakstīts mūsu dainās.

Es uzskatu tā, ka mēs, tie, kuri grib, izprotam dabu, ka daudzi no mums izprot to, ka daba un Dievs ir saistīti, ka nedabīgais neder. Mums katram ir jāatrod savā ticībā, ka nākošajā dienā būs saule, ka varam ticēt, ka būs atkal vasara pēc ziemas, ka ledus izkusīs Daugavā un ka tautai atkal ies labi.

Kur mēs mūsu bāku piepildīsim? Es domāju, ka šī diskusija, kas šeit ir bijusi no tribīnes, ir ļoti nekaunīga. Es braukšu ar savu mašīnu vai nu pie “Lukoil”, vai pie ‘Shell”, vai pie kādas citas benzīnbākas. Kāds no mums atjaunos savu morāli, sēžot mežā zem koka un domājot par dabu, par to spēku, ko Dievs mums dod, cits turpretī to atradīs kādā baznīcā, klausīdamies kādā mācītājā, ja tā baznīcas tradīcija būs no Romas, cits - no adventistiem.

Es gribētu ar jums dalīties stāstā par to laiku, kad es strādāju indiāņu ciemā. Biju veselu gadu tur, un tā bija īpatna tauta - uz bērēm, uz iesvētībām, uz laulībām un uz kristībām tā gāja uz anglikāņu baznīcu (kaut kādu iemeslu dēļ katoļu baznīca jau bija ciet), bet svētdienās, pat Lieldienās, viņi gāja uz baptistu baznīcu, jo indiāņi, būdama tāda drusku amorāla tauta... viņiem patika tas adventistu dievkalpojums, jo tur baznīcas priekšā bija bungas un citi tāda tipa instrumenti. Lielākā daļa no dievkalpojuma bija tāda, ka kāds aizgāja, sāka sist bungas un prasīja, vai kāds negrib pastāstīt savus grēkus. Un tad katrs lielījās ar saviem grēkiem, bet, alelujā, viņš kaut kur esot atradis Jēzu Kristu un vairs negrēkojot. Un tā viņam bija terapija. Varētu teikt, tas bija nekaunīgi, ka tie, kuri viņiem deva šo terapiju, saucās par kristiešiem. Es tur biju tikai divas reizes, bet klausījos vairākas reizes par to, kas tur notika, par to, kāda grēksūdze tur ir bijusi, tomēr viņš arī kaut ko pozitīvu un labu tam ciemam atstāja.

Es domāju, ka mums nav jāatsakās no tās baznīcas, kurā mēs esam kristīti vai iesvētīti. Es esmu bijis iesvētīts kā luterānis, arī kā anglikānis, bet es bieži eju arī katoļu baznīcās un ļoti reti - uz adventistu baznīcu, taču tas nenozīmē, ka vajadzētu citiem to liegt.

Man kāds šeit teica, ka tā darījis komunistu laikā, kad tāda baznīca vai tāda baznīca bija aizliegta. Man kāds teica, ka kādas citas vietas vajadzētu aizliegt. Es gandrīz tan piekristu, bet es neizprotu, kāpēc mums būtu jāierobežo reliģiskā brīvība.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Man ir skumji klausīties šajās diskusijās, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums jau pietiek politisku strīdu. Vai mēs no šīs tribīnes tagad risināsim vēl arī reliģiskus strīdus? Nu nestrīdēsimies, ja mēs nevaram vienoties! Vēl jo vairāk, ja mums pašiem ir domstarpības par to konfesiju loku, nedalīsim šīs ticības pareizajās un nepareizajās, tradicionālajās un netradicionālajās! Visi šie cilvēki, par ko mēs runājam, ir ticīgi cilvēki, un mums, Saeimas deputātiem, nevajadzētu no šīs tribīnes dalīt, šķirot šos ticīgos cilvēkus, ja mēs nevaram vienoties. Jo vienā gadījumā ir adventisti, bet nav... tikpat labi te varētu būt arī Vasarsvētku draudzes. Otrā gadījumā atkal ir tā, ka adventisti šeit nav minēti. Tad noraidīsim abus divus šos priekšlikumus un pārtrauksim šos reliģiskos strīdus, un strīdēsimies labāk politiski! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu pievienoties tikko runājušajam Vītola kungam un pateikt, ka mēs risinām pārāk atbildīgu jautājumu un to nevar risināt tādā steigā un tādā satraukumā kā šobrīd. Un galvenais - bez kaut kādiem dokumentiem, kas apstiprinātu to vai citu viedokli, mēs nevaram šodien spriest, kura ticība ir labāka un kura ir sliktāka. Frakcijas “Latvijai” priekšlikumam ir vismaz pamats mūsu jau esošajā likumdošanā - un pie tam tādā likumdošanā, kas ir izveidojusies jau 30.gados. Taču, ja grib šeit pieskaitīt pie šīm konfesijām kaut kādas citas ticības, tad vismaz vajadzēja iesniegt deputātiem kaut kādus nopietnus dokumentus, materiālus par to ieguldījumu, ko šīs divas reliģijas ir sniegušas papildus. Piemēram, metodistu baznīca. Tā mūsu republikā nav bijusi sevišķi... un viņi arī neatbilst tam nosaukumam... viņi nav pārtraukuši šo darbību... viņi tiešām nav pārtraukuši... Tā tas ir vismaz pēc manā rīcībā šobrīd esošām ziņām. Ja tas nav tā, tad par to vajadzēja iesniegt mums attiecīgus dokumentus, lai mēs varētu redzēt, kā tad ir izpaudies šis viņu ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma veidošanā.

Bet es domāju, ka vispār ir diezgan strīdīgs šis jautājums par to, šī dalīšana, un, ja mums kaut kas ir, tad diez vai mums to vajadzētu šodien paplašināt un atkal iesākt jaunus strīdus. Jo, es domāju, var parādīties arī citas draudzes, kuras arī tāpat ir darbojušās, un tad mums šis būs nepārtrauktu strīdu avots un mēs faktiski tikai sanaidosim reliģiskās konfesijas, ja vien nesanaidosimies vēl arī paši.

Tāpēc es ierosinu tāpat kā Vītola kungs: ja mēs esam līdz šim iztikuši bez šī papildinājuma, tad varbūt arī šobrīd neienesīsim to likumā, lai paliek šis likums tāds, kāds tas ir! Un, ja mēs tomēr gribam kaut ko tajā papildināt, tad pirms tam būtu nopietnāka diskusija vajadzīga, būtu vajadzīgi attiecīgi dokumenti un tie būtu arī jāsalīdzina ar starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Baznīcas uzdevums, tāpat kā mūsu, ir radīt un veicināt saticību un mieru. Manuprāt, abi priekšlikumi ir tādi, kas radīs domstarpības ticīgajos. Tiesa, tam nebūs nekādu bīstamu seku, tomēr šis priekšlikums, kuram nav normatīva rakstura un kurš no juridiskā viedokļa nekādas priekšrocības attiecīgajai konfesijai nedod, tomēr būs zināmā mērā valsts attieksmi veidojošs. Tas būs morāls trieciens vienai vai otrai konfesijai. Un, tālākā nākotnē, atkārtoti grozot šo likumu, varēs atsaukties uz šo grozījumu tie, kuru viedoklis būs uzvarējis šodien. Tātad, ņemot vērā to, ka šiem priekšlikumiem nav normatīva rakstura un nav pamatojuma, es atbalstu iepriekšējo divu runātāju Māra Vītola un Ilmāra Bišera priekšlikumu noraidīt abus ierosinājumus par šīs panta daļas grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Šī ir kārtējā reize, kad mēs pēc debatēm nonākam pie kāda lēmuma. Un jāteic, ka Māris Vītols kā īsts kristietis, kas ir studējis Bībeli, ieteica, pateica mums priekšā Zālamana lēmumu - atteikties no abiem papildinājumiem. Jebšu 5.pants runā par valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamatiem un panta otrajā daļā ir runa par likumā paredzētajām reliģiskajām organizācijām, šie papildinājumi nav vajadzīgi, jo katra no ticībām, vienalga, vai tā ir jaunāka vai vecāka, katra no ticības interpretācijām, organizācijām vai pat sektām ļoti jūtīgi uztver likumā ierakstīto. Attiecībā uz šo likumu mēs noteikti nevaram būt tikai savu konfesiju pārstāvji, mums ir jābūt visas sabiedrības pārstāvjiem, un aicinu... tātad noņemu savu atbalstu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakcijai un aicinu atbalstīt Māra Vītola, Jāņa Lagzdiņa un Ilmāra Bišera priekšlikumu un balsot pret šīm abām daļām. Neielaidīsimies strīdos, kuros bieži vien mēs nemaz nezinām, kas ir taisnība! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt iepriekšējo runātāju ieteikumu - atgriezties pie iepriekšējās redakcijas. Gluži vienkārši tāpēc, ka tā ir tik smalka sfēra kā garīgā sfēra, kas ir ļoti jūtīga, un mēs zinām, ka... tieši šādu rezultātu liecinieki mēs esam bijuši daudzreiz vēsturē, mēs zinām, pie kā noved kādu reliģiju uzspiešana vai to īpaša izcelšana. Tāpēc jāatgādina, ka ir bijusi garīgā sfēra un šīs sfēras izpausmes formas pirms jebkurām no šīm šeit uzskaitītajām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, pirms Jēzus Kristus dzimšanas, kura dzimšanas svētkus mēs svinēsim pēc kāda brīža. Ir bijuši dažādi novirzieni gan senajā Romā, gan Grieķijā, gan Indijā, un mums tagad šeit Latvijā ir krišnaīti, un ir pentakostu draudzes, un arī tās varbūt pretendēs... Ir arī dažādi citādi Bībeles vai reliģisko ceremoniju sludinātāji. Man jāsaka, ka pie mums nav īpaši pievērsta vērība arī dievturiem, kas varbūt ir vēl senāks garīgas darbības vai pasaules garīgas sapratnes izpausmes veids. Var būt, ka tas ir tuvāks tiem latviešiem, kas joprojām atceras, kādā veidā pie mums ienāca Romas katoļu baznīca. Un arī varbūt tā reliģija, ko pārstāvēja komunistu partija ar savām tradīcijām un tādām izpausmes formām kā represīvo orgānu darbība. Tāpēc arī es aicinu uz samierināšanos un aicinu noraidīt šos priekšlikumus un atgriezties pie iepriekšējās redakcijas, jo mums varbūt nav šīs saites ar sabiedrību. Es īsti nezinu, ko nozīmē Septītās dienas adventistu draudzes mācība, bet es zinu, ka Latvijā ir dievturi. Ja viņi būtu varbūt kā sabiedriska organizācija vai varbūt būtu sevi reģistrējuši kā reliģiska vai garīga kopa, tad varbūt arī šeit būtu jārunā par to, ka vajadzētu likumā iekļaut arī dievturus, vai par vēl kādiem citiem priekšlikumiem. Viņi nav minēti frakcijas “Latvijai”, nedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtajā priekšlikumā, jo vienkārši šādas organizācijas droši vien Latvijā nav. Bet ir cilvēki, kas atceras tautasdziesmas, kas zina, pazīst mūsu, latviešu, sirmo Dieviņu, kas vienmēr bijis labsirdīgs un nekad nav kādu mēģinājis sodīt vai citādi viņu mocīt vai šaustīt, kā to pieņemts darīt citu reliģisko konfesiju rituālos un veidos... Tāpēc tiešām lūdzu atbalstīt - un es arī pats atbalstīšu - to iepriekšējo redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Nagļa kungs.

A.Naglis. Tā kā ir izskanējušas domas un tagad, man liekas, katram deputātam ir skaidrs, par ko balsot, es prasītu balsojumu. Un iespējams, ka piekritīsim tam, ka tomēr ne vienu, ne otru redakciju neatbalstīt...

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojam pēc kārtas. Vispirms - par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet attieksmi pret šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 18. Nav pieņemts.

Otrs balsojums - par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu (nr.4). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Vēlreiz lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 39, atturas - 26. Arī tas nav pieņemts. Līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcija.

A.Naglis. Paldies. Paliek pirmā lasījuma redakcija.

Nākamais priekšlikums ir 5.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, - papildināt 6.panta trešo daļu aiz vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” ar vārdiem “un to darbu finansē no valsts budžeta”. Un otrs - deputāta Nagļa iesniegtais priekšlikums - arī attiecas uz to pašu pantu. Viņš ierosina piekto daļu: “Kristīgās ticības mācība un ētikas mācība tiek finansēta no valsts budžeta.” Tā kā komisijas lēmuma pieņemšanā domas dalījās, šie priekšlikumi nav pieņemti.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šiem priekšlikumiem.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir otrs principiālais priekšlikums, par ko mums, izskatot šī likuma grozījumus, ir jāizšķiras. Tas ir jautājums par valsts finansējumu kristīgās ticības mācībai Latvijas skolās. Es gribētu teikt, ka šis ir tas brīdis, šī ir tā robeža, kad mums ir jāpasaka “jā” vai “nē” - būt vai nebūt šim kristīgās ticības mācības finansējumam no valsts budžeta valsts skolās. Un šodien, pieņemot negatīvu lēmumu, nebūs pareizi aizbildināties ar līdzekļu neesamību budžetā, jo nākamā gada budžets atrodas izskatīšanas stadijā, ir pilnīgi konkrēti priekšlikumi par līdzekļu novirzīšanu šiem mērķiem un vēl pēc šīs sēdes beigām mēs šos jautājumus skatīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Turklāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir brīvas rokas meklēt arī citus līdzekļu avotus.

Šodien jautājums ir tikai par prioritātēm - vai jaunās paaudzes izglītošana un audzināšana būs mūsu valsts prioritāte, kā to ir vārdos deklarējušas faktiski visas politiskās partijas, vai arī tā nebūs prioritāte. Jūs visi labi zināt, ka tā summa, kas šodien ir no valsts budžeta vajadzīga šiem mērķiem, nav liela Latvijas šodienas situācijā. Bet jautājums ir par principu. Es saprotu, ka atsevišķi deputāti labprāt pārstāvētu Bojāra, Rubika un Ādamsona līniju, cenšoties no visām valsts lietām un arī no izglītības izdzīt ārā visu, kas ir kristīgs, un to darītu savas marksistiskās pārliecības dēļ. Tomēr ceru, ka šādi deputāti ne šajā, ne arī nākamajā Saeimā neizrādīsies vairākumā.

Godātie deputāti, jautājums par kristīgās ticības mācību Latvijas skolās - tas ir jautājums par Latvijas valsts nākotni. Tieši Kristīgā Baznīca ir tā, kas ar savu nemainīgo turēšanos pie pamatvērtībām, ar cilvēku orientēšanu uz garīgumu, orientēšanu uz Dievu, var nostiprināt ikvienā, un it sevišķi jaunietī, stipras morālas un tikumiskas vērtības, to starpā taisnīguma un solidaritātes izjūtu, gatavību kalpot sabiedrības kopējam labumam, vēlmi pastāvēt labajā līdz galam un nepaļauties ļaunā kārdinājumam. Mūsu Latvijas valsts nākotnē nepastāvēs, ja nebūs cilvēku, kas ar savu godīgu un nesavtīgu darbu varēs to saturēt kopā; ja nebūs cilvēku, uz kuriem valsts var balstīties tieši viņu morālo īpašību dēļ. Tikai cilvēki veido valsti, un, ja cilvēki nestāv uz stipriem garīgiem pamatiem, tad sabrūk arī valsts. Mēs nedrīkstam to pieļaut, tādēļ mums ir mūsu skolu programmās jāatjauno tikumiskā un patriotiskā audzināšana, un tieši šā iemesla dēļ mums ir jānodrošina iespēja skolās reāli notikt arī kristīgās ticības mācības stundām.

Šajās dienās, kad pasaule ir tik relatīva un aicina uz tik daudziem kompromisiem, bērniem un jauniešiem ir jādod iespējas piekļūt pie morālajiem absolūtiem, pie pamatvērtībām, kas ir gadsimtu gaitā ļāvušas pastāvēt mūsu senčiem un kas vienīgās var tikt liktas arī nākotnes sabiedrības pamatā.

Paldies Dievam, mēs esam jau izdiskutējuši un līdz pozitīvam rezultātam noveduši jautājumu par tiesībām tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvjiem mācīt ticības mācību Latvijas skolās.

Protams, šeit ir brīvprātības princips no skolēnu un viņu vecāku puses. Šeit ir alternatīvais princips attiecībā uz ētikas mācību, un tā tālāk. To neviens nedomā apšaubīt. Jautājums šodien ir tikai par to, ka ir nepieciešams valsts atbalsts, lai ticības mācības stundas skolās kļūtu par masveida realitāti. Šo problēmu ir minējuši sarunās ar deputātiem daudzi augsti garīdznieki. Tas būtu mūsu valsts pienākums pret nākamo paaudzi - šādu priekšlikumu atbalstīt.

Tajā pašā laikā jāskatās arī, lai skolās mācītu tikai tie, kam ir uz to tiesības, bet tas būs tālāk Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājums. Cerams, ka arī to mēs tur varēsim atrisināt. Es aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - noteikt to, ka ticības mācības skolotāju darbu finansē no valsts budžeta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! (Starpsauciens no zāles: “Ticīgie, tautas kalpi...”) Padomes pārstāvji un kolēģi Saeimā! Jautājums ir samērā nopietns, un tā var būt mums atkal pārbaude. Bez šaubām, padome (es izprotu, kas tā īsti ir), gribētu, lai mūsu tautā nebūtu ticības, gribētu, lai mūsu tauta pievērstos nevis dievbijībai, bet varas bijībai; lai mēs ticētu, ka naudas maks ir viss; lai mēs piemirstu, ka mūs dzīves beigās sagaida viens un tas pats liktenis. Mums tiem, kas ir jauni un taisa kaunu sev un savām ģimenēm, būs ar šo kaunu ilgi jādzīvo. Tiem, kas ir sirmgalvji šeit un kas tagad nolemj pa daļai nodot savu tautu, būs tas kauns jānes arī aizsaulē.

Mēs esam piemirsuši dabas vienkāršos likumus: ja mēs viens otram labu darām, tas labais atspoguļojas mūsu dzīvē. Un, ja mēs viens otram ļaunu darām, tas ļaunums nāks atpakaļ. Tagad ir jautājums - vai mēs gribēsim mācīt mūsu jaunatnei to ētiku, ko pasaule un kristīgās baznīcas tagad ir izstrādājušas, atsacīdamās no lielākās daļas savu ļauno kļūdu? Vai mēs gribam, lai mums būtu citāda jaunatne, tāda, kas tic savai valstij, tic saviem vecākiem, tic savai valdībai? Jeb vai gribam, lai mūsu jaunatne paliek tāda, kā tā ir šodien, - izmisumā un neizpratnē? Jaunatne nesaprot, kāpēc tad, ja viņi rīkojas pēc dabas likumiem un stāda un sēj labību, viņiem nesamaksā par to ražu. Viņi redz, ka viss ir ačgārni, ka šeit kaut kas ir juku jukām, un no tā viņi mūk juku jukām: viņi augām dienām sēž pie televizora, dzīvo izvirtībā un alkoholismā, neiet skolās, un, ja viņi iet, viņi nesaprot, kāpēc. Jo nav nekādas jēgas būt godīgam un strādāt, un savam kaimiņam palīdzēt un kalpot. Nav jēgas savu valsti celt, nav jēgas taupīt un kaut ko būvēt, jo kāds to vienkārši noārdīs un paņems ar bezkaunīgu smaidu. Es domāju, ka šis balsojums parādīs tautai un arī man, kuri no mums ir tiktāl pazuduši, ka negrib, lai tiktu sākta nākamās paaudzes atveseļošana.

Es zinu, ka jums un varbūt man arī ir it kā attaisnojums - ir bijuši šie 50 gadi, kurus mēs neviens īsti nesaprotam, un tā nu šeit ir, ka mūsu Saeimas priekšsēdētājs saka, ka viņš nesaprot, vai runā par politiku vai par naudu. Kurš viņam ir svarīgāks - viens vai otrs?

Mēs šeit runājam par rūpēšanos, kas ir visas mācības kodols. Ja mēs rūpēsimies viens par otru - vienalga, vai to mums prasa ētika vai piederība pie kādas reliģiskās konfesijas,- mēs būsim daudz vērtīgāki cilvēki, jo vērtība nāk tikai caur rūpi. Un tas mums būs jaunatnei jāiemāca. Lai viņi rūpējas par mums, kad mēs būsim veci. Lai viņi nerīkojas ar mums tāpat, kā mēs rīkojamies ar pensionāriem. Lai viņi rūpējas par mūsu tautu un mūsu kopējo mantu labāk, nekā mēs rūpējamies par to tagad, kad tā tiek izzagta.Vai mēs gribam, lai pēc mums nāk tādi paši barbari kā mēs? Jeb vai mēs gribam, ka pēc mums nāk pasaulē cienīgi, dzīves spējīgi, godīgi, ētiski audzināti labdari, kas palīdzēs šo pasauli pataisīt par labāku vietu? Manuprāt, mums priekš tā gan vajadzētu naudu atrast. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Kristīgās ticības mācība pēc savas būtības ir absolūti nepieciešama cilvēkam un ir absolūti uzskatāma par izglītības veidu.Vienu no izglītības veidiem, kurš šai sabiedrībai ir jāfinansē, ja skolēni izvēlas to mācīties. Es, protams, atbalstīšu frakcijas “Latvijai” iesniegumu par kristīgās ticības mācības finansējumu no valsts budžeta, bet gribu gan vērst uzmanību uz vienu jautājumu. Šobrīd valdība ir iesniegusi likumprojektu par 1998.gada budžetu. Acīmredzot likums nāk tik vēlu, ka šai funkcijai nav paredzēts finansējums. Mums ir jāatrisina tā problēma, ja nule kā pieņemtais likums nonāks pretrunā ar jau iesniegto likumu, bet, kas attiecas uz likuma 5.papildinājumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, es neapšaubāmi aicinu atbalstīt to.

Godātie deputāti, mums jādomā ne tikai par nākotni - par mūsu bērnu nākotni, par šīs sabiedrības nākotni, - bet mums ir jāmaksā zināms parāds par pagātni, par pagājušajiem 50 gadiem, kad mēs esam apzināti vai neapzināti ravējuši šo ētikas, šo kristietības mācību no savām un savu bērnu sirdīm. Es jau redzu Lujāna kunga pacelto roku. Lujāna kungs nāks iestāties par to reliģiju, kuru viņš proponē un aizstāv, - tā ir komunistiskā reliģija jeb komunistiskā ideoloģija. Aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks slēgt sēdi, debates turpināsim pēc tam.

Tagad, pirms sēdes beigām, ir jāizskata deputātu iesniegums par vakara sēdes pārcelšanu uz 4.decembri.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, jāizlemj ir vēl viens jautājums. Frakciju padome pieņēma lēmumu - ierosināt Saeimai izskatīt šādu jautājumu (un es gribētu, lai šodien mēs to izlemtu galīgi): beigt šāgada rudens sesiju 18.decembrī un sākt ziemas sesiju 12.janvārī. Šim nolūkam ir nepieciešams Saeimas balsojums.

Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Jānobalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts lielā vienprātībā.

Tagad, godātie kolēģi, es lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds Ventam Balodim. Paziņojums par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pēc sēdes sapulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, lai mēs pabeigtu izskatīt priekšlikumus par 1998.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Viesturs Boka, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Saeimas 27.novembra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde nākamajā nedēļā - 4.decembrī, pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute