Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 3. septembra sēdi.

Pagājušajā sēdē mēs iesākām skatīt likumprojektu “Enerģētikas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt Enerģētikas likumu. Iepriekšējā sēdē mēs apstājāmies pie 12. priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Atgādiniet vēlreiz, Jurkāna kungs, - pie kura?

E.Jurkāns. Pie 12. priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. 12. priekšlikums ir izskatāmā dokumenta 8. lappusē... piedodiet, 7. lappusē. Lūdzu!

E.Jurkāns. Jā... Deputāts Leiškalns piedāvā aizstāt 2. panta 2. punktā vārdu “drošības” ar vārdu “drošuma”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un daļēji precizē šo punktu, un to izsaka komisijas redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad, kā mēs vienojāmies, 8. lappusē ir redakcionāli precizējumi, un es lūgtu tos atbalstīt un akceptēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Esam vienojušies.

E.Jurkāns. Paldies. 13. priekšlikums ir 9. lappusē - tas ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša priekšlikums izteikt 4. panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 14. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un es gribētu, lai deputāti pie reizes skatītu arī 15. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu -, jo komisija daļēji atbalsta Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā, un lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 14. un 15. priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 4. panta otrās daļas tekstu. Paldies.

E.Jurkāns. 10. lappuse. 5. pants. Tas ir redakcionāli precizēts, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

E.Jurkāns. 16. priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt 5. panta otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu, un 5. panta otrā daļa tiek saglabāta.

E.Jurkāns. 17. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt 5. panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un precizējusi, un lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Ir arī 6. panta redakcionāli precizējumi, un komisija lūdz akceptēt. Un ir arī 7. panta redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 18. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ādamsons. Viņš lūdz izteikt 7. panta 7. punktu jums piedāvātajā redakcijā, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 7. panta astotajā daļā, 8. pantā un 9. pantā ir redakcionāli precizējumi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

E.Jurkāns. 19. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas ir par 10. pantu, un komisija lūdz to atbalstīt, redakcionāli precizējot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Ir redakcionāli precizējumi arī šī panta otrajā daļā un trešajā daļā, un komisija lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

E.Jurkāns. 20. priekšlikums ir iesniegts no Juridiskā biroja, un komisija lūdz atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 21. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Viņš lūdz izteikt 11. panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

E.Jurkāns. 22. priekšlikums ir Leiškalna kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs vēlas runāt. Dinēviča kungs, vajag pieteikties debatēs tad, kad jautājums tiek apspriests. Jūs pieteicāties tagad. Tātad deputāts Dinēvičs no vārda atsakās.

E.Jurkāns. Tagad pārejam pie 11. panta trešās daļas. Komisija ir redakcionāli precizējusi šo daļu un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

E.Jurkāns. 23. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Viņš lūdz papildināt 11. pantu ar ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to diemžēl nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dinēvičs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, dāmas un kungi! Tā kā republiku ir pārņēmusi nepārdomātā, zinātniski nepamatotā privatizācijas nieze un, akli paklausot ārzemju konsultantu spiedienam, esam ķērušies pat pie dabīgo monopolu privatizācijas, ievērojot ārzemju un atsevišķu grupējumu savtīgās intereses, nevis Latvijas tautsaimniecības attīstības intereses, tad uzskatu par nepieciešamu kaut vai daļēji novērst dabīgā monopola privatizācijas ļaunumu un ar ierosināto priekšlikumu papildināt 11. pantu ar ceturto daļu jums redzamajā redakcijā.

Šā priekšlikuma pamatojumam ir vairāki argumenti. Vispirms jau jāteic, ka tehnoloģiski tamlīdzīgas energokompānijas nevar strādāt, būdamas sadalītas atsevišķos uzņēmumos, kas katrs par sevi ir atsevišķi, jo visiem šiem atsevišķajiem uzņēmumiem - elektrostacijām, augstsprieguma tīkliem, sadales tīkliem - ir jāstrādā vienotā režīmā, lai nodrošinātu vislielāko ekonomiju. Pagaidām pasaulē tā notiek visur.

Līdzīga situācija ir arī gāzes saimniecībā. Gāzes transporta vadi nevar strādāt vienā režīmā, bet Inčukalna gāzes pazemes krātuve - citādākā. Arī šeit ir jānodrošina vienota, saskaņota darbība, ko vada dispečerdienests. Jebkurā iepriekšminētajā gadījumā nevar būt runa par sadalīto uzņēmumu visekonomiskāko darbību, kad viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, ceturtais patērēs... Tikai naivuļiem var iestāstīt, ka šinī gadījumā notiekot it kā tas pats, kas parastajā tirgus ekonomikas procesā, kur prece vai pakalpojums apritē dodas ar pārtraukumiem, laika intervāliem, nezaudējot savu lietošanas vērtību. Enerģētikā šie procesi ir nepārtraukti, un jebkuri mākslīgi radīti pārrāvumi, pārtraukumi objektīvi izraisīs neekonomiskumu un elektrības vai gāzes cenu pieaugumu, pie tam, kā vienmēr, uz patērētāju rēķina, it sevišķi uz masveida patērētāja rēķina, tas ir, uz vissliktāk situēto cilvēku rēķina. Cenas taču visiem būs vienādas. Tātad viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, bet galīgajā variantā ekonomiskajā ziņā vienam būs peļņa, otram - zaudējums.

Lielo elektrokompāniju sadalīšanas un privatizācijas procesu apoloģēti, šīs idejas aizstāvji, pamato to ar konkurences palielināšanu... Piedodiet, par kādu konkurenci var būt runa? Latvijā taču nerodas klāt ne jaunas stacijas, ne jauni enerģijas avoti, ne jauni tīkli. Tā vienkārši ir demagoģija, lai noslēptu galveno. To, ka valsts dabīgā monopola vietā tiek radīts privātais monopols, un, tā kā vairāki spēcīgi ekonomiskie spēki iekārojuši šo paredzamo monopolu peļņu, tad ar dažādu lobiju palīdzību Saeimā un valdībā šī sadalīšana, par nožēlu, ir ņēmusi virsroku. Domāju, ka tālākajās debatēs šie īleni no maisa dursies laukā.

Un tomēr galvenais arguments slēpjas objektīvajos pasaules globalizācijas un valstu integrācijas procesos. Kā zināms, šie objektīvie procesi prasa līdzsvarotību patēriņā un ražošanā, pie tam ne jau tikai atsevišķas valsts mērogā, bet jau visas pasaules mērogā. Tādas pagaidām visvarenas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis praktiski jau ir pārvērtušās par patērētāju sabiedrības valsti, kur pašu ražošana sen vairs nenodrošina pašu patēriņu. To visu tās varēja izdarīt tikai tāpēc, ka klusiņām ir palaidušas vaļā savu papīra naudas iespiešanu, izmantojot daudzu valstu un tautu lētticību, runājot par dolāra stiprumu. Papildus vēl ar zinātnieku palīdzību tiek fetišizēts finansu un vērtspapīru tirgus, kas ir atrauts no ražošanas, lai gan tas ir galvenais līdzsvara nosacījums. Tas tiek atrauts no preču un darba tirgus. Un šodien mēs it kā esam liecinieki tieši fetišizētā finansu tirgus pasaules krīzes sākumam. Blēņas! Parādās uzskatāmas iezīmes jau globālajai ekonomiskajai krīzei, un nākotnē tā būs saistīta ar dolāra krahu, ar tās valūtas krahu, uz kuru daudzas valstis balsta savas nacionālās valūtas, arī Latvija.

Šīs pazīmes mēs manījām Austrumāzijas valstīs, kur uz dolāru bāzētajā un uzpūstajā ekonomikā parādījās “sūce”; tagad mēs redzam Krievijas naudas krīzi, un trūkst tomēr vienmēr pašā vājākajā vietā. Visas pazīmes rāda, ka nākotnē ne jau dolārs būs nacionālo valūtu segums un vairs ne jau arī zelts. Nākošajā gadsimtā galvenās vērtības būs informācija un enerģijas resursi. Tie būs īstais segums valūtām. Un ko mēs darām? Mēs izlaižam no savām rokām valsts, Latvijas, tā jau skopos enerģijas resursus, kas nākotnē būs galvenā pasaules bagātība.

Tāpēc arī ir radies šis papildinājums 11. pantam, lai izvairītos no kraha nākotnē un ļautu šīm energokompānijām strādāt kā vienotam veselam. Par to arī aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es negribu noliegt, ka deputātam Dinēvičam šeit ir bijusi kāda doma, šo priekšlikumu iesniedzot, diemžēl man nākas konstatēt vismaz vienu pretrunu šajā priekšlikumā un vienu neprecizitāti arī šajā teiktajā runā.

Un šī pretruna ir tāda, ka Dinēviča kungs mūs šeit baida... viņš mūs pamatoti brīdināja no situācijas, ka mums valsts monopola vietā enerģētikas un gāzes sektorā varētu izveidoties privātais monopols. Bet, Dinēviča kungs, jūsu priekšlikums tieši uz to ir vērsts, lai šeit izveidotos šis vienotais elektroenerģijas uzņēmums, šis “Latvenergo”, kurš būtu vienots arī pēc privatizācijas. Tas nebūs nekas cits kā vien privātais enerģijas monopols, un tieši uz to ir vērsts šis jūsu priekšlikums.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka mēs vispār nevaram runāt par šā “Latvenergo” privatizāciju kā par vienota uzņēmuma privatizāciju un ka atsevišķās “Latvenergo” daļas, to skaitā Daugavas HES kaskāde un šie augstsprieguma elektropārvades tīkli... ka par tiem likumā ir jāieraksta, ka tie vispār nevar tikt nekādā situācijā privatizēti. Bet mēs tajā pašā laikā varam tomēr runāt par jaunām termoelektrocentrālēm, kuras varbūt pat uz esošo termoelektrocentrāļu bāzes varētu būvēt jauni privātie investori. Arī to mēs nevaram nekādā gadījumā noliegt.

Tā ka mums šeit ir jābūt ar šo privatizāciju ārkārtīgi uzmanīgiem un noteikti visi šie privatizācijas noteikumi, ja mēs kādu daļu arī no “Latvenergo” privatizējam, ir jāapstiprina Saeimā, bet tajā gadījumā, ja mēs kā valsts atsakāmies no kontrolpaketes šajās te “Latvenergo” daļās, tad, mūsuprāt, šādi lēmumi būtu jānodod pat tautas nobalsošanai, un tas norādītu, ka mēs šajā brīdī tos nevaram pieņemt, jo cilvēki to nav akceptējuši.

Taču ir viena lieta, ko mēs nedrīkstam darīt nekad, - mēs nekad nedrīkstam privatizēt Daugavas HES kaskādi, un mēs nekad nedrīkstam privatizēt arī šos te augstsprieguma pārvades tīklus, jo tiem ir jāpaliek valsts īpašumā.

Un otra neprecizitāte, kas varbūt ir radusies zināmas kļūdas dēļ, ir tā, ka Latvijas valsts nebūt nesaista savu ekonomiku ar Amerikas Savienoto Valstu dolāru, uz ko norāda arī šīs dolāra kursa izmaiņas attiecībā pret latu pēdējā laikā. Latvijas valsts savu ekonomiku saista ar starptautisko norēķinu vienību, kas ir izveidojusies kā kombinācija no dažādām valūtām, to skaitā ir Amerikas dolārs, Vācijas marka, mārciņas, Japānas jēna un arī vēl citas valūtas. Tātad tas ir Starptautiskā valūtas fonda apstiprināts valūtas grozs un ar to Latvijas ekonomika tad arī tiek saistīta. Taču, ja mēs varbūt arī sagaidīsim, teiksim, šo dolāra ekspansiju, kas notiek pasaules tirgū, tad arī tā var novest pie plašas finansu un ekonomikas krīzes. Šeit es negribu šo jūsu domu apstrīdēt, bet jebkurā gadījumā Latvija nav tā valsts, kura pirmā būtu ieskrējusi iekšā, teiksim, šajos dolāra valgos, ja tādi būtu.

Tomēr, ja mēs runājam kopumā par šo priekšlikumu, tad es domāju, ka tas šeit nebūtu atbalstāms tādā veidā, kādā tas šeit ir iesniegts, bet gan būtu atbalstāms drīzāk 41. priekšlikums, kas skaidri pasaka to, kādas “Latvenergo” daļas nav privatizējamas. Taču, ja mēs mēģinām analizēt tās sekas, kuras šim 23. priekšlikumam, teiksim, varētu rasties, tad šeit tiešām varētu domāt par to, ka kaut kādi zināmi ekonomiskie grupējumi grib sagrābt savās rokās arī elektroenerģijas monopolu un gāzes piegādi Latvijā. Un tas nu ir tas, ko mums tiešām nevajadzētu pieļaut! Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ir vairāk nekā būtisks Latvijas nākotnei. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija izbraukuma sēdē “Latvenergo”, praktiski TEC-1 un Andrejsalas TEC-1 filiālē, un mēs šo to noskaidrojām, kas var diezgan būtiski ietekmēt šo procesu. Pirmkārt, jau tas apstāklis, ka neviens mums nav spiedis privatizēt pa daļām, tā ir mūsu pašu iniciatīva, un, ja mēs to darām, tad pavērtēsim, kas notiks.

TEC ražo elektroenerģiju, kuras izejas cena ir 1,8 santīmi, Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas ražo par 0,6 santīmiem, bet iepērkam importa elektroenerģiju par 1,6 santīmiem. Tā ka te jau ir starpība. Iedzīvotāji maksā 3,9 santīmus, bet “Latvenergo” vidēji pārdod par 3,07, tātad par 3 santīmiem, un peļņa šeit ir pietiekama. Tā, piemēram, pagājušajā gadā “Latvenergo” peļņa bija 18,6 miljoni. “Latvenergo” ar saviem līdzekļiem un paņemtajiem kredītiem var rekonstruēt desmit gadu laikā šo sistēmu tā, ka tā būs darbspējīga un konkurētspējīga. Pie tam 65% var nosegt no pašu peļņas, jo pāri par 800 miljoniem vajag šim pasākumam.

Ja privatizējam pa daļām, tad tādā gadījumā mēs it kā izpildām vienu nosacījumu - palielinām konkurenci šo uzņēmumu starpā. Pie tam, es jau minēju skaitļus, ļoti nesekmīgu. Kas tagad notiek? Pavasarī, palu laikā, mēs neiepērkam importa elektroenerģiju, apturam TEC, kam ir daudz dārgāka enerģija, un palu laikā vēl eksportējam elektroenerģiju, kas līdz ar to nosedz iedzīvotāju maksājumu daļu, un līdz ar to neceļas elektroenerģijas tarifi. Ja tas viss tiks privatizēts, katrs uzņēmums būs atsevišķi, tad tarifi noteikti celsies, jo katrs gribēs strādāt, ražot enerģiju un to pārdot.

Bet ir arī otrs nosacījums - ir jāsaglabā “Latvenergo” konkurētspēja, tas ir, kapitāla koncentrācija. Enerģētika ir tāda nozare, kur ir jābūt ļoti augstai kapitāla koncentrācijai, lai varētu konkurēt. Pašreiz mēs importējam elektroenerģiju no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas, taču, ja mēs samazināsim kapitāla koncentrāciju un “Latvenergo” konkurētspēju, kas, sadalot uzņēmumu, noteikti notiks, tādā gadījumā mēs nonāksim importa elektrības jūgā, un tad Latvija maksās raudādama augstākus tarifus.

Mums no Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda puses ir uzstādīta viena vienīga prasība - Latvijas energotirgum jābūt atvērtam, un tas arī tā ir. Jau šobrīd VEF savu produkciju pārdod Krievijai, pretī saņemot elektroeneģiju, tas ir, notiek trešās puses iesaistīšana elektroresursu tirgū. Ja pastāv šis brīvais tirgus elektroresursu tirdzniecībā, pārdošanā un pirkšanā, tad tādā gadījumā nav pieļaujama nekāda “Latvenergo” privatizācija, jo tā mazinās konkurētspēju, un līdz ar to samazināsies mūsu valsts iedzīvotāju naudas maciņš. Citu neko nevar paredzēt.

Es lūdzu atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu, jo tas ir ļoti būtisks, un arī Čerāna kunga 41.priekšlikumu vajag atbalstīt, jo tas nosaka, ka valsts rīcībā paliek šie resursi, un šie priekšlikumi viens otru neizslēdz. Ja mēs tagad atļausim sadalīt pa frakcijām “Latvenergo”, tad tādā gadījumā tā konkurētspēja samazināsies un valsts ietekmes šajā jautājumā nebūs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”... (Starpsauciens: “Pirmais saraksts!”) Paldies. Tiešām tā - 1.saraksts.

Nesen bija 1.septembris, un es apciemoju skolēnus Dobeles sākumskolā, vēlāk - Dobeles vidusskolā. Es skatījos uz tiem, kuriem mēs gribam nozagt viņu mantojumu. Mūsu tautai ir svēts tas, ko mēs esam mantojuši no mūsu senčiem: mūsu mazās tautas bagāto valodu, bagāto vēsturi, kas pilna ar varoņiem, bet arī ar kangariem. Bet šodien mums grib nozagt mūsu varoņus, grib atšķaidīt mūsu valsts valodu, bet visvairāk grib izzagt to materiālo bagātību, ko Dievs un mūsu tauta mums ir devusi. Mēs gribam nākošajām paaudzēm atņemt Daugavu, tad tā piederēs kādai komunistu partijas ierēdniecībai, mēs gribam atņemt latviešu tautai to, ko mans tēvs projektēja, bet tauta būvēja un maksāja, - šo “Latvenergo” sistēmu. Un mēs to gribam atņemt par nekaunīgu, niecīgu summu. Šajā vienā darījumā vien ikkatram Latvijas iedzīvotājam ir 20 tūkstošu latu vērta daļa, jo “Latvenergo” ir vērts 50 miljardu latu, bet to mūsu valdība grib izzagt no tautas, rēķinot maksāt 10 latus 20 tūkstošu latu vietā. Ikkatrs ielas puika, neskolots vai skolots, ja tu viņam paņemtu 20 latus un dotu tikai 10 latus pretim, tev prasītu: “Vai tu esi dulls?” un nepiekristu. Taču mēs esam pielikuši tūkstoti klāt - atņemam viņiem 20 tūkstošus un dodam viņam atpakaļ tikai 10 latus caur valsts iestādēm un gribam, lai tauta tam piekrīt.

Sirmgalvji, vecāki, jaunatne, pamatskolas audzēkņi un vēl nākošās paaudzes! Sacelsimies pret šo ārprāta laupījumu! Mūs grib atstāt bez mūsu mantojuma šie kungi, kas šeit sēž (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Mēs stāvam...”), un viņi to izdarīs, šī Sadarbības padome, ja Leiškalna kungs to darīs stāvot...

Šī zādzība, tas, kas notiek ar mūsu tautas mantojumu - un tas notiek lielāko daļu šīs Saeimas laikā -, ir tautai nepieņemama. Un tautai ir jāsaprot, ka viņa nevar vienkārši cerēt, ka kaut kāds Dievs nāks viņu glābt... vai Staļina drēbēs vai citās, jo šī nekaunīgā Sadarbības padome, kas ir nolēmusi mums atņemt mūsu mantojumus, darbojas, un viņa darbojas caur šo Saeimu. Es nezinu, kā mēs varam skatīties spogulī no rīta, kā mēs varam satikt jauno paaudzi un viņai teikt, ka mēs esam viņas pārstāvji, ja mēs atļaujam viņu tik krasi izlaupīt un izzagt visu to, kas mums ir svēts: mūsu varoņus - leģionārus, mūsu valodu, jo mēs tagad visi ar laiku runāsim krieviski, bet mēs tēlojam - “Tēvzemei un Brīvībai” ir paņēmusi tautai vissvētākos vārdus un tēlo, ka viņa kaut ko aizsargā un ka viņi nav vainīgi ne pie tā, ko dara premjerministrs, ne pie tā, ko dara Finansu ministrija, ne pie tā, ko dara Ekonomikas ministrija... Zemnieku savienības šeit sēž ar platu smaidu, jo viņi nav vainīgi par to...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

G.Valdmanis. Es runāju par lietu. Es runāju par jums.

Sēdes vadītājs. Izslēdziet mikrofonu! Es liedzu jums vārdu, Valdmaņa kungs! Valdmaņa kungs, es jūs gribu brīdināt: ja jūs nerunāsiet par lietu un atklāti nodarbosieties no Saeimas tribīnes ar pašaģitāciju, es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes.

Nākamais debatēs runās Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Runājot par šo konkrēto Dinēviča kunga priekšlikumu, es uzskatu, ka šis priekšlikums bija ļoti labs vismaz pirms pusgada, tad, kad valdību veidojošā koalīcija kategoriski iestājās par “Latvenergo” privatizāciju. Un tad tik tiešām, es uzskatu, šis bija vienīgais modelis, kādā veidā nepieļaut tarifu padārdzināšanos, par ko jau runāja gan Bāna kungs, gan arī Dinēviča kungs.

Paldies Dievam, šodien situācija ir mainījusies, un pamazām sabiedrībā sāk uzvarēt viedoklis, ka “Latvenergo” vispār nav jāprivatizē. Un es tik tiešām to visu arī atbalstu, ka “Latvenergo” nekādā gadījumā nedrīkst būt privatizēts. Un kāpēc? No visām Eiropas valstīm ir tikai divas valstis, kuras iepērk elektroenerģiju no citām valstīm, - tā ir Somija un Latvija, visās pārējās valstīs elektroenerģijas pārprodukcija sastāda vidēji no 30 līdz 70 procentiem. Pieņemsim, ja kāda ārzemju - Zviedrijas, Vācijas vai Norvēģijas - kompānija privatizēs “Latvenergo” un iegūs kontrolpaketi, tā rezultātā mēs būsim spiesti pirkt elektroenerģiju no šīm valstīm, tāpēc ka es nekad neticēšu, ka citas valsts biznesmenis rūpēsies par mūsu valsts iedzīvotājiem, nevis rūpēsies par savas valsts nodokļu maksātājiem.

Šeit jau runāja arī par tiem tarifiem, kuri neapšaubāmi pieaugs. Katrā ziņā ir nepieciešams elektroenerģijas brīvais tirgus, bet tāpēc jau nav jāprivatizē “Latvenergo”, kurš grib nodarboties ar elektroenerģijas ražošanu. Mūsu likums taču neaizliedz to darīt! Šeit nav nekādu problēmu.

Pagājušajā nedēļā mūsu deputātu grupa piedalījās kādā starptautiskā seminārā Narvā, kur arī ļoti asi tika diskutēts jautājums par elektroresursu un elektroenerģijas ražotņu privatizāciju. Lietuvieši ir aizgājuši visiem priekšā, jo ir pieņēmuši likumu, ka 100% akciju energoresursu ražošanā jāpieder valstij. Igaunija ir atcēlusi privatizācijas noteikumus un sāk šo jautājumu pārskatīt.

Un arī es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pieļaut “Latvenergo” privatizāciju, jo, kam piederēs energoresursi, tie arī noteiks ekonomisko situāciju valstī, tie diktēs noteikumus visiem uzņēmumiem. Tāpēc “Latvenergo” ir jāpaliek valsts pārraudzībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Es runāšu par lietu, un mana tēma ir valsts stratēģisko īpašumu privatizācija un valsts iedzīvotāji.

Sākšu ar to, ka vakar es četru stundu laikā no Bulduriem nevarēju sazvanīt Rīgu, jo, uzgriežot ciparu “1”, lai piezvanītu uz Rīgu no Jūrmalas, bija nepārtraukti aizņemts... Ko nozīmē tas, ka mēs, valsts, atdodam mūsu monopolus svešu firmu rīcībā - atdodam tos nevis to firmu rīcībā, kuras būtu ieinteresētas mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā, bet firmām, kurām ir peļņa? Šīm firmām nav svarīgi, vai mūsu valsts ekonomika uzplaukst, viņiem galvenais ir paņemt peļņu - un paņemt šo peļņu tūlīt. Tāpēc es domāju, ka, aizstāvot valsts intereses, tas ir, mūsu valsts iedzīvotāju, pilsoņu, tautas intereses, mums tomēr jāpadomā, kā mēs varētu paturēt kontroli pār šiem monopoliem, it īpaši pār “Latvenergo”. Tāpēc es piekrītu Dinēviča kunga priekšlikumam, ka vajadzētu tomēr “Latvenergo” nesadalīt pa kopām un to nevis privatizēt, bet vismaz pagaidām, līdz valsts ekonomikas stabilizācijai, paturēt mūsu pašu īpašumā.

Vai tad šis rudens nepierāda to, ka “Latvenergo” strādā ar uzviju? Jo šis pats lietus, kas pūdē Latvijas zemnieku graudus, un šie graudi sāk dīgt un nav vairs lietojami, - šis pats lietus ūdens griež šīs turbīnas ar lielāku jaudu, un šo enerģiju var pārdot uz ārzemēm, un ar šo naudu segt šos zaudējumus, ko cieš mūsu zemnieki.

Kā mēs jau runājām par “Lattelekom”, arī tur mainās kompānijas. Viena kompānija paņēma maksimālo peļņu un pazuda. Viņa pārdeva savas akcijas daļas citai firmai. Un šī cita firma pierādīja to, ka arī viņa nav spējīga strādāt. Jo nupat mēs bijām liecinieki tam, ka vienas zagļu grupas dēļ, kas nozaga 300 metrus kabeli no sakaru līnijām, mēs nevarējām veselu diennakti sazvanīt Lietuvu, nevarējām sazvanīt Vidzemi, Kurzemi un Zemgali. Vai tas nepierāda to, ka kaila uzticība šādām ārzemju kompānijām mūs jau kuro reizi noved pie tāda... nu, smaga pārdomu brīža, ja neteiktu, ka pie lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem?

Gribu uzsvērt arī to, ka, lai izvestu valsti no krīzes, ASV 1933.gadā Rūzvelts pastiprināja valsts kontroli pār privātajiem monopoliem un pār brīvo tirgu. Tādā veidā ASV toreiz izkļuva no smagās ekonomiskās krīzes un sāka attīstīties.

Vai tiešām mums nepietiek ar šādiem piemēriem kā “Lattelekom”? Vai tiešām mums nepietika ar bankas “Baltija” un pārējo banku krahu? Kāpēc mēs atkal neuzraudzījām mūsu bankas? Latvijas Banka ar Repšes kungu priekšgalā nenodrošināja uzraudzību pār bankām. Jā, šodien visās bankās strādā kontrolieri un skaita, cik tad naudas ir vairs atlicis šajās bankās. Vai tad to nevarēja novērst iepriekš? Jo gan masu saziņas līdzekļi, gan ekonomisti brīdināja par to, ka Krievijā draud krīze. Vai tad tiešām mēs atkal nevarējām saglabāt tos desmitiem miljonu latu, varbūt pat vairāk, kādus 100 miljonus latu, kas ieguldīti Krievijā vērtspapīros un kredītos? Tie tagad atkal pazudīs mums, Latvijai, pazudīs mūsu iedzīvotājiem. Un pazudīs iespēja šos līdzekļus izmantot kā kredītus, kaut vai “Latvenergo” modernizācijai. Vai tiešām mēs nevaram beidzot saprast un mācīties no kļūdām, mācīties no citu valstu pieredzes?

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu tajā ziņā, ka “Latvenergo” nav sadalāms, un mūsu ierosinājumu, ka arī “Latvenergo” pagaidām nav privatizējams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Pirmām kārtām es gribu teikt, ka es varētu atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu, kaut gan mēs uzskatām - Latvijas Atdzimšanas partija uzskata -, ka “Latvenergo” nevajag privatizēt, jo “Latvenergo” arī pagājušogad strādāja ar peļņu - valstij nesa 19 miljonus, precīzāk sakot, 18 - 19 miljonus lielu peļņu. To vēl vajag pārrēķināt. Un tad, ja notiek kādas daļas privatizācija, “Latvenergo” noteikti jābūt pilnīgā valsts kontrolē. Ir jābūt vairāk nekā 51% valsts pārziņā.

Ja runā par kādu privatizāciju, noteikti pirms tam jānolemj, kas notiks ar tarifiem. Iedzīvotāji visi ir uztraukušies, ka, privatizējot vienalga ko, vai nu kopā, vai pa daļām, paaugstināsies tarifi. Ir jāpieņem lēmums, ka, teiksim, kādus desmit gadus uz priekšu tarifi nepaaugstināsies. Jo mēs zinām: ja notiks privatizācija pa daļām, par ko, cik man zināms... mums visiem ir zināms, par ko “Tēvzemei un Brīvībai” cīnās. Par steidzamu privatizāciju. Jo viņi grib piebāzt savas kabatas pilnas ar naudu un pēc tam vai nu izmantot to savā reklāmā vēlēšanu kampaņā, vai arī daļu no šīs naudas nodzert. Tā ka es vēlreiz saku, ka es varētu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā mēs esam pret “Latvenergo” un pārējo stratēģisko uzņēmumu - “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas dzelzceļa”, pasta, “Latvijas gāzes” - privatizāciju. Lai tie visi paliek valsts pārziņā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Es runāju pret “Latvenergo” privatizāciju, es runāju pret tautas izlaupīšanu. Tad, kad man neatļāva turpināt, es lūdzu, lai man dod vārdu ārpus kārtas - par to, kā lieta virzāma tālāk. Kārtības rullis paredz, ka tas man ir jādod, bet mūsu Prezidijs izprot, ka viņiem tas nav jādara. Lai gan juriskonsults saka, ka ir jādod. Bet viņi jau zinot savas tiesības, un viņiem neesot ar viņu jārunā.

“Latvenergo” nedrīkst privatizēt ne šodien, ne arī nākotnē. Krasta kungs mums 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijā paskaidroja, ka “Latvenergo” pārdod Daugavas enerģiju par 200 miljoniem latu gadā mazāk, nekā tā ir vērta, jo viņi to pārdod caur ofšoru firmām. Tā runa par 19 miljonu peļņu gadā nav pareiza. Ja “Latvenergo” enerģiju pareizi pārdotu un pirktu, būtu, manuprāt, pāri par 400 miljoniem gadā. 200 miljoni būtu no tā iemesla vien, ko Krasta kungs atzina. Bet tā lieta ir tā, ka mēs apzogam tautu, melojam par situāciju. Un to dara it kā zem demokrātijas spārniem. Deputātu, kas aizstāv tautas mantu, nelaiž tribīnē, viņu noraida, viņam neatļauj runāt tad, kad viņš grib runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Viņam vairs neatļauj sūtīt vēstules, vairs neatļauj nedēļas nogalē strādāt savā birojā. Tauta, saprotiet, kas ar jums notiek! Jums tiek nozagts tas, kas jums pieder. Neatļaujiet tam notikt!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - otro reizi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu Ādamsona kunga uzmanību pievērst jau esošajai, iebalsotajai, 11.panta trešajai daļai. Kas tur ir rakstīts? “Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta...”, un tā tālāk. Tātad, ja mēs neiebalsojam Dinēviča kunga priekšlikumu tagad, tad tas viss ir spēkā un “Latvenergo” - kaput! - iet pa daļām. Tādēļ es lūdzu noteikti balsot par Dinēviča kunga priekšlikumu un nobalsot pozitīvi. Tādā gadījumā mēs “Latvenergo” varam saglābt. Tarifus, kā vakar mums pateica, nav vajadzības vairāk celt. Es jums nosaucu “Latvenergo” realizācijas cenu - 3 santīmi; mēs, iedzīvotāji, maksājam 3,9 santīmus. Zonu elektriskie tīkli dod enerģiju par maksu, kas ir 1,9 santīmi. 18 miljonu peļņa nodrošina investīcijas šīs sistēmas sakārtošanai. Lūdzu balsot par Dinēviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man mazliet skumji paliek, klausoties tās debates, kas šeit šodien notiek par 23.priekšlikumu. Viena lieta būtu, ja šeit tiešām būtu rakstīts, ka “Latvenergo” un “Latvijas gāze” nav privatizējami vispār. Šodien es būtu gatavs nobalsot par to, ka līdz tālākai privatizācijai jāpieņem atkal tālāki likuma grozījumi. Bet šodien mēs esam par tādu situāciju, ka “Latvenergo” un “Latvijas gāze” vispār nav tālāk privatizējami. Par to mēs tiešām varētu vienoties, bet šeit ir ierakstīta pavisam cita lieta. Šeit patiesībā notiek divu privatizācijas koncepciju cīņa, no kurām viena aizstāv vienotu “Latvenergo” privatizāciju, aizstāv to, ka “Latvenergo” privatizācija veicama šādā vienotā veidā. Tieši uz to ir vērsts Dinēviča kunga priekšlikums.

Otra koncepcija aizstāv atsevišķu “Latvenergo” daļu privatizāciju. Nav skaidrs, cik tālu šī daļu privatizācija varētu iet. Ja šī daļu privatizācija tiešām neskartu šīs hidroelektrostacijas, Daugavas kaskādi un augstsprieguma pārvades tīklus, tad tas būtu jautājums, par kuru vismaz varētu tālākajā nākotnē vispār diskutēt. Bet arī šī otra puse negrib uzņemties šīs garantijas par to, ka, lūk, šī privatizācija neskars šīs stratēģiski svarīgās “Latvenergo” daļas. Faktiski ir tā, ka nopietni argumenti, kāpēc būtu labāka viena vai otra koncepcija, šeit vispār netiek izvirzīti, šeit notiek tikai pamuldēšana, šeit atnāk daži populisti, izklāsta savas partijas programmu un pasaka, ka “Latvenergo” vispār nevajag privatizēt. Taisnība. Kāpēc jūs neesat tādus priekšlikumus iesnieguši? Frakcija “Latvijai” savu pozīciju ir pateikusi 41.priekšlikumā. Bet, kas attiecas uz šo, es nevaru atbalstīt šo vienotās privatizācijas modeli, un tāpēc es atturēšos no šā Dinēviča kunga priekšlikuma atbalstīšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es izteikšos ļoti īsi. Es būtu par deputāta Dinēviča priekšlikumu, ja tajā nebūtu rakstīts - “gan pirms, gan pēc privatizācijas”. Es ļoti baidos... Es esmu redzējis - mēs visi esam redzējuši -, ka vairums mūsu rentablo valsts uzņēmumu pāriet ārzemnieku rokās un vairs nedod tādu peļņu. Es paužu savas domas, es nevaru atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu ar tādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - otro reizi.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamās dāmas un kungi! Jāsaka, ka arī mēs esam pret privatizāciju. To jūs visi zināt. Un, par dabīgā monopola privatizāciju runājot, jāteic, ka vispār mēs esam vienmēr iestājušies pret to. Šinī gadījumā mans priekšlikums ir, bez šaubām, kā ielāps uz tās koncepcijas, kura ir ielikta šajā likumā un kuru vairs nevar izmainīt. Tādēļ ar šo priekšlikumu to vēl kaut cik var mainīt tanī ziņā, lai saglabātu to visu kā vienotu, veselu.

Otrkārt. Es vēl gribēju atzīmēt, ka Čerāna kungs runāja par valūtas grozu. Bet ļoti maz tiek mums popularizēts un runāts par to, ar kādu valūtu ir nosegta lata stabilitāte mūsu valstī. Lata stabilitāte, jūsu zināšanai, valstī ir nosegta ar dolāriem, nevis ar valūtas groza attiecīgo proporciju, kas valūtas grozā ir ielikta. Dolārs ir tas, kas kompensē mūsu valūtu. Tāpēc jāņem vērā ir tas, ka 21.gadsimts būs enerģētikas un informātikas gadsimts, un tā būs galvenā vērtība, un segums naudai nebūs vairs dolāri un zelts, bet gan enerģija un informācija. Un tikai tāpēc mums ir šobrīd jādomā par to, lai mēs atstātu savās rokās šo enerģiju, vienīgo bagātību, kas pie mums Latvijā vēl ir. Tomēr es lūdzu balsot par šo priekšlikumu kā par šķidru ielāpu uz tās nešķīstās privatizācijas, kas tiek veikta pašlaik.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Godātie deputāti! Jūs esat izteikuši dažādus viedokļus. Komisija ir pieņēmusi savu lēmumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Dinēviča iesniegto 23.priekšlikumu - papildināt 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Jurkāns. Liels paldies.

14.lapaspuse. Komisija piedāvā redakcionāli precizēt 12.panta pirmo un otro daļu, līdz ar to - visu 12.pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs vienojāmies, ka par redakcionāliem precizējumiem mēs nedebatēsim. Ka debatēsim tikai par konkrētiem priekšlikumiem par likuma pantiem.

E.Jurkāns. 26.priekšlikums - Leiškalna kunga priekšlikums. Viņš piedāvā izslēgt 13.pantu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to 25.priekšlikums - Oša kunga priekšlikums - nav atbalstāms, un komisija lūdz neakceptēt to Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25.priekšlikumu.

E.Jurkāns. 26.priekšlikums ir 15.lapaspusē. Deputāts Leiškalns piedāvā izslēgt... Jā, jā, liels paldies. Mēs jau pieņēmām to, ka paliek terminu skaidrojumi pie sadaļām. Līdz ar to neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. 26.priekšlikumu neskatām.

E.Jurkāns. Deputāta Ādamsona priekšlikums ir nr.27 - izteikt 14.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, tiek pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. Tālāk. Šim 14.pantam komisija ir redakcionāli precizējusi otro un trešo daļu un lūdz to atbalstīt.

28. - deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt 14.panta piekto daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un daļēji precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 29. - deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo rindkopu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tas pats attiecas uz pirmo un otro daļu. Tas ir 16.lapaspusē augšā. 30.priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums. Viņš lūdz izteikt 15.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un precizē šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Šā panta trešā un ceturtā daļa tādā pašā veidā tiek redakcionāli precizēta.

17.lapaspuse. 31.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, - izslēgt 16.panta pirmo daļu, līdz ar to mainot pantu numerāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Komisija lūdz atbalstīt.

32.priekšlikums - iesniegusi frakcija “Latvijai”. Tā lūdz aizstāt 16.panta piektajā daļā... nav tādas, ir trīs daļas... vārdus “energoapgādes uzņēmumi, saskaņojot ar to regulatoru” ar vārdiem “MK noteikumi”. Komisija neatbalsta, bet komisija pati ir redakcionāli precizējusi šo trešo daļu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 33. ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums par 16.pantu - izslēgt 17.pantu, bet tā redakciju... Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 34. ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka A.Oša un Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt trešās nodaļas virsrakstu jums piedāvātajā redakcijā... Komisija to atbalsta, formula ir labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas nosaukumam “Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar energoapgādes uzņēmuma objektu atrašanos tajā”. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 18.lapaspusē ir 35. - deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums. Viņi lūdz papildināt 18.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un precizē šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. 19.lapaspuse. 36. - deputāta Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Viņi lūdz izteikt 19.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāts Leiškalns prasa balsojumu par savu 36.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 36. - deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikumu - izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 8, atturas - 34. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Līdzīgu priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Oša kungs. Komisija arī to neatbalsta.

Bet 38. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša 19.panta pirmo daļu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 37. un 38.priekšlikumu? Līdz ar to - vai jūs piekrītat, kolēģi, likumprojekta 18.panta pirmās daļas redakcijai? Paldies, piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 39. - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša kunga priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē šā 18.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat redakcionāli ir precizēta šā panta trešā daļa.

40. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18.panta ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns. 21.lapaspuse. Frakcijas “Latvijai” 41.priekšlikums. Viņi lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 19.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs šajā likumprojektā esam nonākuši, iespējams, līdz pašam svarīgākajam priekšlikumam, un tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti Latvijā - Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un gāzes krātuvju pazemes daļa - ir saglabājami valsts īpašumā, ka tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu šo objektu atjaunošanai vai modernizācijai.

Mēs varam daudz runāt un diskutēt par šo “Latvenergo” privatizāciju vai neprivatizāciju. Kā jau es minēju, mēs būtu gatavi atbalstīt arī tādu priekšlikumu, ka “Latvenergo” šajā brīdī vispār nav privatizējams. Taču šis ir pats minimums, kas likumā ir jānosaka, ka, lūk, šīs “Latvenergo” un arī “Latvijas gāzes” daļas nevar tikt privatizētas un ka šīs daļas ir jāsaglabā valsts īpašumā, tāpēc ka Daugavas hidroelektrostacijas tik tiešām ir mūsu valsts nacionālā bagātība un tās mums ir stratēģiski svarīgas gan no enerģētikas viedokļa, gan arī stratēģiski svarīgas no drošības viedokļa. Un svarīgas arī tāpēc, lai mums, mūsu valsts elektroenerģijas tirgum nevarētu uzkundzēties kāda privāta kompānija. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi arī šos augstsprieguma pārvades tīklus saglabāt valsts īpašumā. Un arī šo pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa kā dabas bagātība ir saglabājama valsts īpašumā.

Iespējams, kolēģi šeit nāks un motivēs, ka šī pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa jau ir saglabājama valsts īpašumā saskaņā ar citiem likumiem. Lai tas tā būtu, bet mums ir ļoti svarīgi to nofiksēt arī šeit - Enerģētikas likumā, lai tas šeit parādītos pilnīgi skaidri, konkrēti un nepārprotami, ka, lūk, šie trīs objekti - Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuves pazemes daļa, - ir saglabājamai valsts īpašumā.

Es varu pateikt arī pilnīgi skaidri visiem tiem, kuri šeit domā kaut kādā brīdī atkal virzīt uz Saeimu lēmuma projektus par to, ka tagad “Latvenergo” privatizācijā būtu jāturpina darbošanās un jāturpina pieņemt kaut kādus lēmumus, kad nav šāda ieraksta, ka mēs neprivatizēsim Daugavas hidroelektrostacijas, ja likumā nav ieraksta, ka mēs neprivatizēsim augstsprieguma pārvades tīklus... tad es varu pateikt, ka frakcija “Latvijai” nepiekritīs nekādai diskusijai vispār par privatizāciju un nekādai lēmumu pieņemšanai šajā sakarā. Ja mēs vispār par kaut ko gribam pat tikai runāt, tad tādā gadījumā mums ir jāsāk no šīm pamatpozīcijām, ka mums ir neprivatizējamie objekti, un šie neprivatizējamie objekti mums ir šādā veidā likumā jānosaka.

Es gribu atgādināt, ka frakcija “Latvijai” reiz jau aicināja valdību veidot šo neprivatizējamo objektu sarakstu, un tas bija 1996.gadā, bet diemžēl tad šis priekšlikums netika atbalstīts, taču tagad mēs aicinām ierakstīt pašu šo minimumu, jo mēs nevaram dzīvot arī ar to apziņu, ka veiksmīgi var darboties tikai privāts uzņēmums un ka valsts uzņēmums nevar tā darboties. Tā faktiski ir filozofija, kas apliecina mūsu valsts mazspēju un arī mūsu kā sabiedrības, mazspēju pārvaldīt sabiedrības kopējā īpašumā esošos uzņēmumus. Pēc šādas filozofijas mēs nevaram vadīties, bet diemžēl šī filozofija šeit ir tikusi un tiek joprojām cilvēkiem mērķtiecīgi iepotēta, ka visas vainas mūsu valstī ceļoties it kā no tā, ka mums šeit ir valsts uzņēmumi. Taču mēs nevaram šādai filozofijai piekrist.

Un arī tiem liberāļiem, kuri nāk un saka, ka mūsu valstī ir svēts privātais īpašums, mums ir jāpasaka viena cita lieta - tas, ka mūsu valstī ir svēts jebkura veida īpašums, bet, ja kāda liberāla partija nāk un mums saka to, ka svēts ir tikai privātīpašums, tad ir jādara zināms, ka viņi pasaka tikai pusi patiesības, bet nepasaka otru pusi, kas attiecas uz valsts un sabiedrības kopējo īpašumu. Viņi acīmredzot domā, ka šeit varēs turpināt zagt. Neatļausim to! Un nedosim varu tām partijām, kuras šeit grib aizstāvēt tikai privāto īpašumu. Mums ir jāaizstāv arī viss kopējais īpašums, bet tiem blēžiem, kuri ir izlaupījuši valsts īpašumu, tiem vieta ir cietumā. Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Tūlīt vai vēlāk!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtoties, tāpēc ka Čerāna kungs diezgan precīzi raksturoja šo situāciju. Šā priekšlikuma, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, jēga faktiski ir sekojoša: vai mēs turpināsim mežonīgo liberālismu, kas pie mums valda, vai tomēr padomāsim mazliet gan par savu, gan par savu bērnu nākotni? Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Mēs varam sekot arī bijušā premjerministra Andra Šķēles teiktajam, ko viņš ir paudis “Lauku Avīzē”, ka, nācis pie varas, Andris Šķēle apņemas sagraut “Latvenergo” un to pilnībā privatizēt. Mēs nevaram parakstīties zem tādiem noteikumiem, tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Jā, tas ir daudz par maz, bet tā pagaidām ir vienīgā iespēja, kā aizsargāt mūsu valsts un tautas intereses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. (Starpsauciens: “Numur 1”.)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Ja jūs nezināt, tad Tautas kopas “Brīvība” saraksts ir nr.1.

Prezidij! Runa ir par to, drīkst vai nedrīkst privatizēt Daugavas kaskādi un gāzes zemzemes krātuves.

Es gribētu runāt tieši par Daugavas kaskādi. Birkāna kungs, kad viņš bija 3 miljonu izmeklēšanas komisijas priekšā, apgalvoja, ka “Cooper & Lybrand” iesniegtais novērtējums ir 98 miljoni latu par “Latvenergo” iekārtām... lai gan tas bija vismaz 500 reižu par zemu, un “Cooper & Lybrand” skaidroja, ka viņi deva tādus ciparus, kādus Latvijas Privatizācijas aģentūra prasīja, un ka viņiem ir jākalpo savam maksātājam.

Tagad iekārtas vien Daugavas kaskādē būtu vērtas lielu, lielu naudas summu. Es Kanādā piedalījos pasākumā, kad gribēja uzlikt dambi James Bay upei un līdz ar to applūdināt kapa vietas, indiāņu cilšu svētvietas James Bay Crii. Par to grēku pret viņu tautu, par to, ka applūdināja viņu lāčplēšu kapus, ka applūdināja viņu staburagus, ka applūdināja viņu cilts kapsētas, katrs indiānis dabūja 200 tūkstošus dolāru. Simts tūkstošus latu.

Daugavas kaskāde mums ir svēta, mēs esam par to dārgi maksājuši ne tikai ar darbu un ar tehniku, kas tur ir ielikta, bet arī ar to, ko prātā vai neprātā lēma Kārļa Ulmaņa laikā mans tēvs un vēlāk - komunistu partija, kad mēs plūdinājām... Mēs zinām, ka “zaļie” sacēla latviešu tautu pret to, ka it kā tālāk plūdinās Pļaviņas, mēs zinām, ka tauta grib sacelties pret to, ka plūdinās un paaugstinās Usmas ezera līmeni, jo zem tā ūdens ir daudz kas dārgs.

Mūsu tauta ir samaksājusi ar šo zaudējumu, mēs to izjūtam katru reizi, kad domājam par Staburagu, katru reizi, kad mēs braucam garām Ķegumam un domājam, kur ir Lāčplēsis un kur viņam vajadzētu būt. Un varbūt it īpaši tad, kad mēs domājam, kur ir mūsu tautas gars un kur tam vajadzētu būt. Jo šādi, palēniņām, tiek noslīcināta mūsu tautas griba būt un pastāvēt.

Daugavas kaskāde mums ir svēta, un pārdot to... It īpaši pārdot tiem, kuri taisās pirkt... Tie nav mūsu tautas draugi, tie ir Sadarbības padomes draugi, kuri grib mūsu tautu vēl dziļāk iegrūst verdzībā. Tas būtu pilnīgs grēks. Liels grēks! Neskoloti, pilnīgi svešas kultūras pārstāvji, indiāņi, Kanādas ziemeļos dabūja 200 tūkstošus dolāru - katrs zīdainis un sirmgalvis - par to, ka vienu viņu upi plūdināja. Mūsu upe ir jau plūdināta, bet vai mēs esam dabūjuši to vērtību? Patiesībā naudā to nevar samaksāt. Nekādā gadījumā ne tādā naudā, kas mums tiek piedāvāta, ne arī no tādiem saimniekiem, kuri mums būs jāpieņem.

Es nezinu... Es skatos jūsos, manos kolēģos, kuriem es kādreiz it katram gribēju ticēt, un es neizprotu, ka mēs varētu šajā gadījumā balsot “pret” frakcijas “Latvijai” ierosinājumu, lai pasargātu Daugavas kaskādi no svešām rokām. Tā mūsu tautai ir dārga un dārgi izmaksā. Lai tā paliek mūsu tautai! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs te atkal stāvam izlēmuma priekšā - vai noslēgt līdzīgu līgumu, kāds tika noslēgts starp “Lattelekom” un “TILTS Communications” un kura rezultātus šajos četros gados mēs ļoti labi izjūtam uz savas ādas. Mēs arī zinām, ko mēs esam zaudējuši, nenoslēgdami normālu līgumu ar “Hanza Tel”. Mēs zinām, ka mēs esam zaudējuši pusotru miljardu latu, nepareizi novērtēdami gan mūsu sakaru līmeņus, gan nepareizi noslēgdami līgumu, kas ļauj Latviju principā izlaupīt. Šo līgumu nevar arī lauzt, jo tas ir sacerēts tā, ka lielā sodamaksa nerentējas, lai līgumu lauztu.

Var gaidīt, ka, noslēdzot līgumus par “Latvenergo” privatizāciju un pārdošanu ārzemēm, būs līdzīga situācija. Te var redzēt, ka cilvēki ar degošām acīm jau gaida... lobiji, kas jau gaida, kad šis līgums tiks noslēgts, kad lielās summas tiks saņemtas un bāztas savās kabatās.

Un novērtēts “Latvenergo” ir daudzkārt zemāk, nekā ir tā īstā vērtība. Un novērtēts tik zemu tas ir tikai tāpēc, ka šīs firmas, kas iegādāsies “Latvenergo”, būs ļoti pateicīgas tiem cilvēkiem, ierēdņiem, kuri noslēgs šo līgumu, bet mēs atkal būsim pie sasistas siles un atkal, kad būs pagājuši 4 gadi, tāpat kā gadījumā ar “TILTS Communications” līgumu, mēs redzēsim, ka mēs neko modernizētu neesam ieguvuši. Gluži otrādi! Ir divkārt pieauguši elektroenerģijas tarifi. Tā kā šobrīd ir pieauguši “Lattelekom” tarifi, mēs esam kļuvuši atkarīgi no ārzemju firmām, no ārzemju kapitāla un vairs nebūsim neatkarīga valsts.

Tāpat, gluži tāpat, ir ar gāzes krātuvēm. Mēs zinām, ka Latvijai ir ļoti labi dabas apstākļi, lai varētu izveidot gāzes krātuves. Arī Kurzemē varētu būt daudz lielākas krātuves par Inčukalna gāzes krātuvēm. Tā ir stratēģiska vieta visai Austrumeiropai, varbūt daļēji arī Rietumeiropai, ko mēs varētu paturēt savās rokās, lai zināmā mērā noteiktu klimatu šajā reģionā. Taču, ja mēs to atdosim privatizētājiem, kaut kādai firmai, tad viņi diktēs mums noteikumus, kā tālāk rīkoties. Un tad mēs, bāleliņi, stāvēsim atkal pie sasistas vai pie piecūkotas siles, ko būs izdarījuši pašreizējie mantkārīgie līgumslēdzēji un lobiji, kuri atbalsta Latvijas izpārdošanu par lētu cenu. Mēs zinām, ka šāda izpārdošana jau ir notikusi, saņemot simtkārt mazākus Jūdasa grašus - nodevības naudu. Vai tiešām mēs joprojām turpināsim šo politiku? Vai tiešām atdosim pēdējos valsts īpašumus, mūsu tautas īpašumus, kas patiesi ir sastrādāti grūtā un, jāsaka, netaisnīgā darbā, kad mūs pārvaldīja komunisti no Padomju Savienības?

Es lūdzu apdomāt un balsot par mūsu priekšlikumu - par Tautas kustības “Latvijai” priekšlikumu nr. 41, kas norāda pareizo ceļu, lai šīs aplamības tiktu izbeigtas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! “Latvenergo” privatizācija jau ir uzsākta, un daži objekti jau ir privatizēti. Arī tas ir jāzina.

Jāzina ir arī tas, ka mēs esam pakļauti iepriekšējo valdību dažādiem nolīgumiem - gan ar Starptautisko valūtas fondu, gan ar Pasaules banku, gan ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Šie līgumi būtu precīzi jāzina un jādomā, kā mēs varētu kaut vai daļēji no tiem tikt vaļā, jo tur jau ir paredzēts, ka “Latvenergo” tomēr ir privatizējams. Kā redzat, šie lobiji jeb tie, kuri ir ieinteresēti šajā privatizācijā, cenšas uzspiest arvien jaunus un jaunus šādus noteikumus, priekšlikumus, grozījumus un likumus, kuros šī privatizācija ir paredzēta jau neatgriezeniski. Viņiem tikai vajag mūsu atbalstu, viņiem tikai vajag mūsu balsi.

Es aicinu nepadoties šim spiedienam - ne Austrumu, ne Rietumu spiedienam, jo, bez šaubām, šie ieinteresētie privatizētāji maksā. Viņi maksā arī tagad par šiem uzbāzīgajiem stendiem, plakātiem, glancētajiem portretiem, maksā par reklāmām avīzēs, televīzijā, maksā māksliniekiem. Šodien viņi dara visu, lai atkal kārtējo reizi apmuļķotu mūsu vēlētājus.

“Latvenergo” privatizācija jau ir uzsākta, taču arī šodien turbīnas griež Daugavas ūdens, griež kā pavasara palos, Daugavas straume, mūsu Daugaviņa, ražo latus, dolārus, zeltu. Ir daudz kārotāju pēc šā zelta, bet tas ir mūsu zelts, tā ir mūsu Dieva dāvana, tā ir mūsu daba, kā sauc pasaulē - izdevīgais ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis.

Mēs zinām, ka mēs jau esam zaudējuši, un mēs paši esam pieļāvuši privātajiem, privātkompānijām pārņemt kontroli pār sakariem - atcerieties “Lattelekom”... par to es jau runāju. Arī pār naftas tirgu, pār narkotiku tirgu, tajā skaitā pār alkoholu. Arī farmācijas tirgus jau vairs neatrodas mūsu firmu rokās.

Iepriekš mēs runājām par Dinēviča priekšlikumu. Un tas bija priekšlikums, ar kuru mēs varējām panākt to, ka “Latvenergo” nav sadalāms. Šoreiz, runājot par 41. - frakcijas “Latvijai” - priekšlikumu, mēs varam nobalsot par to, ka “Latvenergo” nav privatizējams. Un es uzskatu, ka pats pareizākais būtu mūsu iepriekš pieņemtā lēmuma turpinājums - kamēr nav atklāta 3 miljonu latu pazušana, mahinācijas, kuras arvien kļūst mazliet skaidrākas, mēs šādā veidā, šodien balsojot par 41. priekšlikumu, varētu pretoties “Latvenergo” tālākās privatizācijas gaitai, jo “Lattelekom” piemērs mums tiešām parādīja to, ka ne vienmēr ārzemnieki šeit nāk ar labestību, ka viņi gribētu mums darīt labu. Privātuzņēmējs enerģijas tarifus cels un cels, tāpat kā tos ceļ “Lattelekom”, kas mūs visus spīdzina ar nepieņemamiem sakariem, bet aizvakar pat ar pilnīgu sakaru trūkumu.

Šis balsojums parādīs, kas, kam un kādam “teļam” kalpo. Mūsu pieredze rāda, ka iepriekšējās valdības vadītājs Šķēles kungs, īpaši uzspiezdams civiltiesisko autotransporta apdrošināšanu, rūpējās ne jau par valsts vai tautas interesēm, viņš rūpējās par savu peļņu, un šī peļņa ir ievērojama - vairāki desmiti miljonu latu. Un maksā “mazais” īpašnieks, kam pieder mazā mašīnīte - zaporožecs vai žigulītis, par sadauzītiem SAAB, volvo un mersedes. Maksā šiem īpašniekiem, tiem, kuri var nopirkt šādas mašīnas, kaut arī viņi cieš avārijā, bet maksā tie, kuriem pieder šīs mazās mašīnītes, arī lauksaimniecības mašīnas, traktori, piekabes, motocikli, jo tādu jau ir vairāk.

Es aicinu šodien, kad šīs turbīnas griežas, lai dotu mums bagātību, lai mēs varētu vismaz kompensēt zaudējumus zemniekiem, paturēt valsts kontroli pār “Latvenergo”, neprivatizējot to, un tādēļ balsot par šo 41. - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, ka šie stratēģiskie objekti ir saglabājami valsts īpašumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinātu balsot par 41. priekšlikumu, jo, ierodoties uz tikšanos ar vēlētājiem, parastais jautājums ir tāds: “Kas būs ar Daugavas kaskādi?” Jo vēlētāju tēvi un vectēvi to ir cēluši, un viņi lūdz neatļaut to privatizēt. Ja mēs paskatāmies, kāds ir stāvoklis, tad redzam, ka Eiropā tikai divas valstis - Latvija un Somija importē elektroenerģiju, bet elektroenerģija vajadzīga visās nozarēs - lauksaimniecībā, rūpniecībā un arī visur citur. Es domāju, ka tiešām šeit vajadzētu parādīt savas domas, nevis aizstāvēt Starptautiskā valūtas fonda vai Pasaules bankas it kā spiedienu. Un mēs šajā laikā, kad Rīgā viesojas Norvēģijas karalis un karaliene, redzam, ko var sasniegt brīva tauta, brīva valsts ar savu spēku un, dabiski, arī ar savām dabas bagātībām. Norvēģija taču nav Eiropas Savienības locekle, es neaģitēju pret Eiropas Savienību, bet es tomēr domāju, ka deputātiem, mums - tautas sūtņiem, vajadzētu aizstāvēt mūsu valsts un mūsu tautas intereses. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātās dāmas un kungi! Es domāju, ka šajā gadījumā nav vietas nekādām ambīcijām - ne partijiskām, ne arī kaut kādām personīgām -, kad runa ir par Latvijas galvenā monopola saglabāšanu Latvijas tautas un valsts rokās. Tādēļ arī es aicinu, tā kā “neizgāja cauri” mans priekšlikums, atbalstīt šo 41.priekšlikumu, jo arī tas kaut daļēji saglabā šo dabīgo monopolu valsts rokās kā svarīgu tautsaimniecības attīstības objektu Latvijā.

Mums tomēr nevajag aizmirst, ka tieši monopolizētie lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi - es domāju “Ave Lat” grupu ar Šķēles kungu priekšgalā - savā laikā bija labi pārdomājuši, kādā veidā panākt to, lai monopolizētu arī enerģētiskos resursus vienās rokās. Tātad pārstrāde un enerģija būs vienās rokās - un dzīvosim zaļi, par tautu neinteresēdamies! Tādēļ šajā gadījumā šis 41.priekšlikums atkal ir viens no tādiem “ielāpiem”, kuru, bez šaubām, vajadzētu atbalstīt, un es aicinu to arī darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Kolēģi Saeimā! Kad mana tēva laikā projektēja un uzsāka būvēt Ķegumu, tad bija zivju ceļš, tie dambji, un tad laši varēja turpināt dzīvot Daugavā. Otrā pusē no krasta bija slūžas, lai plosti un laivas varētu turpināt braukāt pa Daugavu. Tad uznāca nejūtīgie, nežēlīgie komunistu laiki, būvēja papildu HES, un nu Daugavā vairs laši nepeld un Daugavā vairs ar kuģiem un plostiem braukāt nevar. Latviešu tradīcijas, gadu simtiem un tūkstošiem vecas, tika iznīcinātas. Bija mana iecere... kad es pirmo reizi atbraucu uz Latviju it kā Latvijas brīvības laikā un braukāju pa “hesiem”, tad cerēju, ka būvēs klāt zivju ceļus, slūžas un atjaunos Daugavas tradīcijas, es sapņoju par ceļu uz Iekškrieviju caur Daugavas ūdeņiem... Bet nē, redz, pār mums turpināja valdīt tā pati komunistu vara. Un šodien tos zivju ceļus pie Ķeguma ārda ārā, ir jau pilnīgi izārdītas slūžas, un, redziet, ja mēs to pārdosim tādam, kas ir ar nežēlīgām rokām, vai tādam, kas domās tikai par peļņu, Daugava nekad vairs nekalpos mūsu tautas tradīcijām. Paturēsim Daugavu tautai, atjaunosim mūsu Daugavu tādu, kāda tā kādreiz bija, atbrīvosim to no komunistu varturiem! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss.

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Šeit, šajā punktā, ir rakstīts - “saglabājami valsts īpašumā”. Es negribētu šeit minēt tādus milzīgus miljonus, ko šeit nosauca populisti, runājot ne vienu reizi vien; tie miljoni nav pamatoti ar aprēķiniem, un, es domāju, tādā veidā nevajadzētu mēģināt cilvēku prātus šeit musināt vai vismaz uzjundīt.

Es gribu runāt par konkrētām lietām. Pieminēsim kaut vai “Lattelekom”. “Lattelekom” ir 51% valstij, bet mēs redzam, kas ar “Lattelekom” notika. Mēs, protams, varam runāt par to, ka šis līgums tika nepareizi sastādīts, ka igauņi to bija daudz labāk sastādījuši, bet mēs redzam to rezultātu, kādu milzīgu peļņu ieguva ienākušie angļi. Un tad, kad viņi redzēja, ka tā lieta kļūst slidena, un kad viņi redzēja, ka viņi nav izpildījuši nevienu punktu no tā, kas tika solīts, ieskaitot arī lauku telefona centrāļu modernizāciju... Protams, viņus vismazāk interesēja tas, ka viņu ienākšanas dēļ sabruka ražošana rūpnīcā VEF. Iztaisīja dažādā veidā, tendera veidā situāciju, ka darbus, kādus pasūtījumus dabūja tikai ārzemju firmas; ka iepirkt telefona centrāles un citas lietas varēja tikai caur ārzemēm, kaut gan VEF ražoja Eiropā starptautiski sertificētu produkciju jau tanī brīdī. Un nekādu kritiku neizturēja šeit, Saeimā, no tribīnes izskanējušie visādi izteikumi par to, ka VEF kaut ko ražo tā vai savādāk... To, ko vajadzēja “Lattelekom” gadījumā priekš laukiem, VEF, komutācijas tehnikas rūpnīca ražoja sertificēti - Eiropas līmenī. Tas ir kā piemērs, kas parāda to, ka aizraušanās ar kaut kādu “triecienveida” privatizāciju, kas notiek ārzemju padomnieku iespaidā, nedod to rezultātu, uz kuru mēs ceram. Pašreiz, es domāju, tas mums ir būtiski - atbalstīt 41.priekšlikumu. Būtiski. Un būtiski tieši tāpēc, ka vēl priekšā ir garie strīdi un garās runas šeit, Saeimā, no tribīnes - par to, kas un kāpēc ir jāsaglabā valsts īpašumā. Un ja mēs tagad runājam, ka “Latvenergo” sastāv būtībā no trijām daļām, no “teciem”, kas ir ļoti sliktā stāvoklī... TEC-1 ir nolaista, grūtā stāvoklī. Otrā daļa - augstsprieguma tīkli. Un trešā daļa - Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Šobrīd, ja mēs runājam par to, ka varētu ienākt privātinvestētāji TEC privatizācijā, labi, mēs varam par šo jautājumu atsevišķi spriest. Es domāju, par to jautājumu mēs drīz no Saeimas tribīnes runāsim, jo tiek apspriests jau Ministru kabinetā tas jautājums, kā piesaistīt investīcijas šīm sliktā stāvoklī esošām TEC. Bet atkal šo investīciju piesaistei būtu jābūt tādai, lai šī TEC nevar pēc tam... lai šis cilvēks, lai šī firma nekļūst par privātīpašnieku vispār šim “tecam”. Lai viņi nevar pēc tam pacelt tarifus tā, kā viņiem iegribas. Mēs varam minēt konkrētus piemērus, kā Latvijā dažādās vietās ir rūpnīcas privatizētas ar vienu mērķi - dabūt šīs pilsētiņas termostaciju, “tecu”, savās rokās. Tāds piemērs ir Ogrē; tāds piemērs ir Jelgavā, rūpnīcā RAF, kur vienīgā interese bija nevis privatizēt uzņēmumu strādnieku interesēs, bet dabūt rokās katlumāju un steidzami rīt no rīta pacelt tarifus. Es domāju, ka šobrīd šo pilsētu iedzīvotāji labi zina, vietējās pašvaldības zina un redz šos negatīvos rezultātus.

Vēl jāpiemin tāds moments. Kāpēc šeit no tribīnes tie, kas iestājās par tādu ātru privatizāciju, it īpaši pirms kāda laika - pašreiz tuvojas vēlēšanas, un tagad jau mainās domas, un šeit arī daudzas lielas partijas, kas visu laiku bija pie varas, saka, ka to privatizāciju veikt tā nu gluži nevajadzētu (kaut gan to, ko patiesībā domā, mēs zinām), - kāpēc viņi nestāsta šeit no tribīnes, ka “Neste” nav privātkompānija un tai “Nestē” Latvijā ir ne viena vien benzīnstacija? Kāpēc viņi nestāsta, ka Somijā “Neste” ir valsts kompānija, ka tur ir ļoti maz privātu procentu un tie ir tikai 15%? Kāpēc šeit tribīnē nekāpj lielie privatizācijas apoloģēti, kas grib kaut ko steidzami Zviedrijai pārdot no “Latvenergo”, un nesaka, ka “Statoil” ir valsts kompānija Zviedrijā? Kāpēc izveidojās tāda situācija, ka šeit var... Norvēģijā, es atvainojos... “Statoil” ir Norvēģijā valsts kompānija. Es domāju, šeit, starp deputātiem, ir tādi, kas var šeit no tribīnes daudz precīzāk pateikt par valsts daļām un par valsts ietekmi Norvēģijas naftas un gāzes laukos, tas būtu īpaši interesants temats Latvijai. Un tādā gadījumā mēs redzam, ka tālu nav tas, ar ko operē daži deputāti, šeit iznākot priekšā un sakot, ka mums ir kaut kas triecienveidā jāprivatizē. Es domāju, tas būtu tikai mazs solītis uz priekšu - atbalstīt 41.priekšlikumu. Es aicinu nobalsot “par”, un mēs šā balsojuma rezultātus publicēsim gan savā partijas avīzē, gan visur citur, lai parādītu, kas ir par šo izlaupīšanu, privatizējot triecientempā, un kas ir par to, lai lēni apspriestu lietas un virzītu ar tautas ziņu uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis balsojums par 41.priekšlikumu būs sirdsapziņas balsojums. Kāpēc sirdsapziņas balsojums? Tāpēc, ka visus neatkarības gadus ir virmojušas dažādas kaislības ap “Latvenergo”. “Latvenergo” izmantojuši kā nelielu banku, no kuras var paņemt naudu un neatdot atpakaļ, un tajā pašā laikā visus šos gadus ir runa par to, ka Latvijā “Latvenergo” sistēma ir tautsaimniecības pamatbalsts, centrālais balsts; tas šodien tiek plānots sakarā ar “Latvenergo”. Nu jau vairākus gadus, sākot jau no 5.Saeimas, tiek izstrādāti dažādi varianti, kā varētu uzlabot “Latvenergo” sistēmas darbību par labu tautas interesēm. Man izdevās Šķēles valdības laikā ar gandarījumu konstatēt to, ka Latvijā vēl ir spēki, kas negrib, lai “Latvenergo” iedzītu iekšā parādu jūgā, ņemot dažādus kredītus. Tajā pašā laikā tomēr parādījās spēki, kas “izsita cauri” valdības sēdei Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirto kredītu kaskādēm. Ko tas ir devis Latvijas valstij? Tas ir devis parādu jūgu un faktiski bezcerīgu situāciju. Ja mēs šodien neatbalstīsim šo priekšlikumu, mēs zaudēsim “Latvenergo”, faktiski atdosim to par sviestmaizi. Šodien nevar uzcelt nevienu hidroelektrostaciju par to summu, kādā faktiski ir novērtēta visa “Latvenergo” sistēma.

Mani izbrīna tas, ka šodienas valdības vadītājs Guntars Krasts aktīvi iestājās par privatizācijas procesa paātrinājumu - un iestājās mēnesi pirms vēlēšanām, neatstājot šīs iespējas nākamajai Saeimai. Mani izbrīna tas, ka šo gadu laikā dažādu partiju pārstāvji, kas lobē šo jautājumu par privatizāciju, aizmirsuši vienu - nevar skaidrām acīm iet pie tautas un runāt skaidru valodu, ja ir tikai viens projekts, kas ir izstrādāts. Cik ilgi Latvijas valdība melos iedzīvotājiem, ka ir sagatavoti vairāki desmiti projektu šo gadu laikā? Neviens no Latvijas Republikas valdībā agrāk esošajiem ministriem nav redzējis šos privatizācijas projektus, tas nozīmē, ka tie neeksistē. Tas nozīmē, ka eksistē tikai viens projekts, kas ir tapis pirms 6.Saeimas, jau 5.Saeimas laikā, - tas projekts, ko savulaik sagatavoja Ozoliņa kungs. Un mēģina šobrīd visiem iestāstīt, ka tas ir pats labākais un izdevīgākais Latvijas tautai. Lai katrs cilvēks, kas atrodas šajā zālē, atceras, ka viņš pēc šīm vēlēšanām var būt vienkāršs iedzīvotājs, vienkāršs vēlētājs un par enerģētiku maksās no savas necilās darba algas tās milzīgās summas! Tās būs daudz lielākas, un tās nospiedīs mūsu tautsaimniecību, nospiedīs katru mūsu republikas iedzīvotāju. Es domāju, nav nevienam noslēpums, ka hidroelektrostacijas ir ļoti interesants kumoss, kuru gribēja nokost par tik zemu cenu. Bet kam tā atdos elektrotīklus? Atkal pašvaldībām... tāpat kā atdeva bērnudārzus, skolas, apmuļķojot... Tas ir šodien it kā izdevīgs variants - mēs piesaistīsim līdzekļus. Bet neviens šodien nerunā par projekta tālāko attīstību valstī un par to, ko no šīs privatizācijas gūs katrs Latvijas iedzīvotājs. Varbūt notiks tas pats, kas pirmajā Latvijas Republikas valdībā, - visa tauta būvēja Latvijas hidroelektrosistēmu. Šobrīd šo lietu, ko būvēja mūsu vectēvi un tēvi, taisās atņemt viņu bērniem un mazbērniem. Šeit, Saeimas zālē, sēž, es uzskatu, goda pilni deputāti, un šis būs jautājums, kas skar Latvijas iedzīvotāju nākotni. Ja netiks atbalstīts šis priekšlikums par privatizācijas apturēšanu, nevarēs doties pie vēlētājiem, mēģinot stāstīt, ka rūpes par viņu ikdienu, sadzīvi un nākotni ir godpilns deputāta darbs. Valdība klusē un neinformē iedzīvotājus, tāpat kā Saeimas deputātus, par to, kādas sekas būs tādai privatizācijai. Es domāju, ka šodien šis būs sirdsapziņas balsojums “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem. Es domāju, ka šodien šis balsojums ir jūsu nākotnes jautājums, jo jūsu darbi atšķirsies no vārdiem, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt iesniegto priekšlikumu un apturēt “Latvenergo” privatizāciju. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi.

Vārds Ilgai Kreitusei. Paziņojums par komisijas sēdi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Atgādinu, ka tūlīt notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums pulksten 10.30 ir komisijas sēde, un atgādinu arī, ka pulksten 13.00 mums ir tikšanās ar Taivānas zinātniekiem.

Sēdes vadītājs. Un vārds Jurim Sinkam. Paziņojums par Eiropas padomes delegācijas tikšanos.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas delegācijas sēde - īsa, es domāju, - notiks Dzeltenajā zālē pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāru Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Jānis Ābele, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 34 deputāti. Lūdzu deputātus atgriezties zālē! Lūdzu visus godātos kolēģus atgriezties zālē, lai varam turpināt debates! Mēģināsim

vēlreiz reģistrēties! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties! Katrs ar savu roku darbības rādiusā... Lūdzu rezultātu! Pārtraukums līdz pulksten 11.10.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ir 11.10. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Varam turpināt debates.

Runās deputāts Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien tik tiešām šis balsojums par priekšlikumu, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir sirdsapziņas balsojums. Šeit tika daudz diskutēts par to, vai vajag vai nevajag privatizēt. Ka privātkompānija daudz labāk pārvaldīs šo uzņēmumu. Bet paskatīsimies reāli uz šo problēmu! Jebkurš privātuzņēmējs, kurš privatizēs TEC vai Daugavas kaskādi, lai attīstītu šo uzņēmumu, būs spiests ņemt kredītu. Situācija būs absolūti tāda pati - vai nu valsts ņem kredītu, vai privātuzņēmējs ņem kredītu. Jebkurā gadījumā šo kredītu vajadzēs atmaksāt tiem, kuri patērē elektroenerģiju. Tikai ar vienu starpību, ka privātuzņēmējs maksimāli centīsies nopelnīt.

Šeit deputāts Kreituss pieminēja Norvēģiju, un tieši šodien, kad mūsu valstī viesojas Norvēģijas karalis, ir interesants tieši šis Norvēģijas piemērs. Pēc Otrā pasaules kara Norvēģija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Šodien Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā, ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Šis ir interesants piemērs.

Neilgi pēc Otrā pasaules kara tika atklātas naftas atradnes kontinentālajā šelfā pie Norvēģijas krastiem. Toreiz Norvēģijas valdībā izcēlās asas debates un bija priekšlikums šīs naftas atradnes pārdot par 1 miljonu ASV dolāru. Paldies Dievam, veselais saprāts Norvēģijas parlamentā uzvarēja un viņi pieņēma lēmumu, ka nevar pārdot šīs naftas atradnes par 1 miljonu dolāru un ka jāpatur šīs naftas atradnes valsts īpašumā. Kāda ir reālā situācija šodien? Pateicoties šīm naftas atradnēm, Norvēģijas parlaments un...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

J.Ādamsons. Es pabeigšu. Norvēģijas parlaments katru gadu var atlikt nākotnei 25 miljardus ASV dolāru. Neiesim pa šo privatizācijas ceļa absolūto totalizāciju un tieši tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Mēs, 11 deputāti, Saeimas kārtības ruļļa kārtībā iesniedzām dokumentu, kas lūdz izgaismot tos deputātus, kuri ir balsojuši pret privatizāciju, kā arī tos, kuri ir balsojuši par privatizāciju. Kuri nav balsojuši, kuri ir atturējušies. Tas ir viens un tas pats. Tas, kas ir atturējies, ir balsojis “pret”.

Vēl. Es gribu vērsties pie tiem, kuri dzirdēja Čevera kunga uzrunu. Viņš runāja par kādu Ozoliņu, droši vien domādams, ka tas ir Juris Ozoliņš, kurš iestājas par “Latvenergo” privatizāciju. Es iestājos pret privatizāciju un par valstij stratēģiski svarīgo objektu saglabāšanu valsts pārvaldē, pārziņā, kontrolē, lai kontrolētu mūsu valsts tālāko attīstību. Lai kaut kas vērtīgs piederētu arī mums pašiem.

Gribu uzsvērt, ka ar manu uzvārdu notiek arī spekulācijas. Kā redzat, šinī gadījumā Čevera kungs vienkārši to neiedomājās. Šķēles kungs ir pārņēmis Rīgas domnieku Leopoldu Ozoliņu, un droši vien arī viņš ir sarakstā, lai maldinātu vēlētājus. Tāpēc lūdzu ņemt vērā, ka šeit runā 6.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš, kas pārstāv Tautas kopu “Brīvība”, sarakstu nr.1, un ir kandidāts 7.Saeimas vēlēšanām.

Es uzskatu, ka šis balsojums, tāpat kā to uzskatīja Ādamsona kungs un Čevera kungs, ir sirdsapziņas balsojums, un es gribu papildināt, ka tas nav tikai sirdsapziņas balsojums. Tas ir pašcieņas, sirdsapziņas un goda balsojums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē šo patētisko vārdu “sirdsapziņas balsojums” aicināts. Es līdz galam negribētu piekrist tam, ka šī norma, kas šeit ir, faktiski īsti pieder šim likumam. Tā varbūt ir kāda cita politiska dokumenta sastāvdaļa. Bet lai nu kā, manuprāt, frakcija “Latvijai” ir pietiekami precīzi norādījusi uz kompleksumu, kas mūsu valstī valda attiecībā uz privatizāciju, sevišķi šādu stratēģisku objektu kā “Latvenergo” vai “Latvijas gāze” privatizāciju. Es no savas puses varu teikt tikai to, ka, manuprāt, arī Krasts kā valdības vadītājs jau ir skaidri un gaiši pateicis, ka Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvadu tīkls paliek valsts rīcībā. Līdz ar to faktiski tādu konfliktsituāciju starp valdību un deputātiem, kuriem ir sirdsapziņa, šeit īsti nevar saskatīt. Varbūt ir neskaidrības saistībā ar pazemes gāzes krātuvi, un es gribētu teikt, ka es tiešām atbalstu šo priekšlikumu, jo, manuprāt, pazemes gāzes krātuve tiešām ir kopēja tautas bagātība, kura arī varētu palikt valsts rīcībā. Jā, tā ir latviešu tautas bagātība, kura arī varētu palikt valsts rīcībā.

Un, kas attiecas uz to, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētājs šeit izteica diezgan asā formā pārmetumus “Tēvzemei un Brīvībai” un aicināja arī par sirdsapziņu padomāt, es arī gribētu tomēr atgādināt par to faktu, ko šeit jau minēja deputāts Kreituss, un konkrēti runa tātad ir par Ogres katlumāju. Jo, manuprāt, neviens cits kā Demokrātiskās partijas Saimnieks biedrs - un turklāt viens no vadošajiem biedriem - Ēriks Kaža šo katlumāju ir privatizējis, ziemas sezonas laikā pats ir dubultojis siltuma tarifu iedzīvotājiem un nostādījis iedzīvotājus un pilsētas pašvaldību problēmu priekšā. Un te es uzreiz varētu teikt: tiešām, kur tad ir šī sirdsapziņa? Kur ir, tā teikt, arī partijas vēlēšanās kārtot šādu jautājumu, palīdzēt Ogres iedzīvotājiem, lai viņiem ziemā būtu alternatīvi risinājumi, lai viņiem nebūtu jāmaksā augsti siltumenerģijas tarifi un nebūtu to problēmu, kuras šobrīd Ogrē ir? Un ogrēnieši to ļoti labi zina, un to zina arī tie cilvēki, kuri par Ogri ir interesējušies.

Tā ka es gribētu teikt, ka sirdsapziņa - tā tiešām ir laba lieta. Un lai sirdsapziņa saskan ar darbiem un vārdi saskan ar darbiem! (Starpsauciens: “To tūlīt dzirdēsdi!”)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es kā šīs valsts pilsonis un arī nodokļu maksātājs esmu nedaudz pārsteigts, ka nepārtraukti manā vietā kāds nāk un grib iestāstīt, ka man jābūt dažādu objektu īpašniekam. Es, piemēram, negribētu būt īpašnieks ne hidroelektrostacijām, ne termoelektrostacijām, ne Ķemeru viesnīcai, jo, ja šis īpašums būtu valstij, arī es kā šīs valsts pilsonis būtu šī īpašuma īpašnieks. Es jums, Ozoliņa kungs, vēlreiz atkārtoju: es negribu būt īpašnieks veselai rindai valsts uzņēmumu, kuri netiek efektīvi apsaimniekoti, bet es kā valsts pilsonis gribētu saņemt nodokļus no šiem objektiem. Tātad mūs interesē uzņēmumu efektivitāte un nodokļi.

Es ar lielu interesi klausījos, un mani izbrīnīja, ka, piemēram, Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis pēkšņi nonācis pie atklājuma, ka galvenā ir īpašuma forma, nevis efektivitāte. Mēs taču visu laiku runājam par to, ka nav svarīga īpašuma forma, bet ir svarīga, teiksim, konkurence, ir svarīga efektivitāte, ir svarīga nodokļu maksāšana. Pēkšņi mēs konstatējam, ka īpašuma forma nosaka saimnieciskos panākumus. Mani ārkārtīgi izbrīna Valdmaņa kungs, kurš te Tautas frontes laikos uzstājās kā “General Electric” pārstāvis no Kanādas un gribēja šeit būvēt un pārtaisīt visas hidroelektrostacijas pēc “General Electric” sistēmas. Pēkšņi viņš ir atcerējies, ka Ķegums ir tautas īpašums, un tagad aģitē, ka to nevar privatizēt. Tas ir ārkārtīgi interesanti. Varbūt jūs, Valdmaņa kungs, esat aizmirsis, kā jūs savulaik uzdevāties par “General Electric” pārstāvi.

Tāpēc es gribētu teikt, ka šis balsojums nav sirdsapziņas jautājums, bet sociālistu makšķerēšanas mēģinājums priekšvēlēšanu duļķainajos ūdeņos. Skaidri un gaiši.

Kreitusa kungam, kurš te runāja par “Statoil”, es gribētu atgādināt, ka Norvēģijā ir tāda kompānija “Hydro”, par ko nez kāpēc visi šeit ir aizmirsuši. Tā nebūt nav simtprocentīga valsts kompānija, un tās peļņa un efektivitāte ir ne sliktāka, ja ne labāka. Tāpat kā labākās kompānijas šajā nozarē, kā, teiksim, “Shell” un vesela rinda citu... Tāpēc nav svarīga īpašuma forma, bet ir svarīga konkurence kā tāda. Protams, neviens netaisās pašreiz privatizēt hidroelektrostacijas, un te jau pilnīgi pareizi ir pateikts, ka ir jāatrisina jautājums, ko darīt ar vecajām termoelektrocentrālēm, kuras sabrūk. Un ir pietiekami spēcīgas valsts kontroles formas, tajā skaitā monopoluzraudzības padomes un attiecīgās tarifu regulēšanas padomes, ar ko jāstrādā ir arī Saeimai. Bet nav šeit jānāk un jāmuļķo vēlētāji, un jāstāsta, ka pēkšņi viena īpašuma forma būs nesalīdzināmi efektīvāka par pārējām. Jo to, kādi būs tarifi un kāda būs konkurence, regulē tieši Saeimas deputāti, ne jau privātīpašnieki. Tāpēc nemānīsim cilvēkus! Pateiksim godīgi, ar ko atšķiras, teiksim, “Statoil”... Norvēģijā... vai “Neste” no “Latvenergo”. Mēs aizmirsām pateikt, ka visas finansu afēras, kas notiek Latvijā, notiek pārsvarā valsts uzņēmumos. Un tas arī nav nekas jauns. Es domāju, ka Kreitusa kungs, saimnieciski izglītots cilvēks, ļoti labi zina, ka 26 postkomunistiskajās valstīs valsts uzņēmumi pastāv trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir šo uzņēmumu direktoru interesēs, kuri šos uzņēmumus ieķīlā un aizdod naudu; otrkārt, viņu radu un draugu interesēs, kuri rada SIA ap šiem valsts uzņēmumiem. Un atcerēsimies bēdīgi slaveno Rīgas Vagonu rūpnīcu, ap kuru ir radīts desmitiem privātfirmiņu, un Vagonu rūpnīca maksā šīm privātfirmiņām... Šīs “rebes” ir vajadzīgas partiju līderiem, lai izspiestu priekšvēlēšanu ziedojumus no šiem valsts uzņēmumiem. Jo tad šajās partijās varēs apspriest, ko tad ielikt šajā valsts uzņēmumā par direktoru un ko neielikt. Un, ja mēs gribam šīs “rebes” novērst, tad nevajadzētu šeit runāt šādas muļķības un vajadzētu pateikt skaidri un gaiši, ko atsevišķu partiju līderi pirms vēlēšanām grib panākt.

Pēdējais, ko gribu pateikt par šo priekšlikumu. Es domāju, ka, protams, ka pati ideja nav šeit slikta. Es arī nedomāju, ka kāds steigsies pašreiz privatizēt šīs hidroelektrostacijas. Bet šis priekšlikums ir uzrakstīts absolūti nepareizi. Ko nozīmē valsts īpašuma forma? Vai tādā gadījumā, ja mēs nobalsosim, būs aizliegtas akciju sabiedrības? Var būt, ka tā būs valsts akciju sabiedrība, slēgta. Ja tā būs atklāta sabiedrība, vai viņa nevarēs pārdot savus vērtspapīrus vai akcijas? Un ko nozīmē... var būt, ka var 10% būt... teiksim, šeit ielaist tehnoloģijas uzlabošanai kaut kādus privātīpašniekus... Nekur nav teikts, ka valstij būtu jāzaudē šī kontrolpakete. Es gribētu atgādināt arī kvēlajiem patriotiem, ka “Lattelekom” ir valsts kontrolēts uzņēmums, kurā 51% pieder valstij un šo valsts daļu nemaz nav vēl sākts privatizēt. Un Kreitusa kungam, kurš šeit runā par vispārējo sabrukumu, es gribētu atgādināt, ka “Lattelekom” ir Latvijā ieviesis Eiropā modernāko datu pārraides tīklu, tā saucamo “New Bridge”, kas dod iespēju šeit pieslēgt datorus arī laukos, teiksim, arī Cēsu rajonā, Piebalgā, kur es esmu laukos bijis. Jūs varat pieslēgt datoru un strādāt - kaut vai pa visu pasauli...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins. Paldies, godājamie deputāti! Taču es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu kā absolūti neizstrādātu un pretēju jebkādām ekonomiskajām formām un atturēties no pirmsvēlēšanu blefošanas.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Man ir kauns par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jo tā grib “Latvenergo”, kura vērtība ir 96 miljoni... kuru viņi ir novērtējuši par 96 miljoniem, bet kura faktiskā vērtība ir 1 miljards 200 miljoni, ka viņi grib to privatizēt. Ja notiks šī “Latvenergo” privatizācija, tad gribu sacīt, ka pašreiz mēs maksājam par elektrību 3,9 santīmus, bet tad, pēc mūsu un daudzu citu ekspertu domām, būs jāmaksā 15 santīmi par kilovatu. Tas nozīmē, ka tauta paliks pilnīgā tumsā, jo jau tagad daudzas ģimenes, kurās ir daudzi bērni, dzīvo bez elektrības. Viņiem ir atslēgta elektrība.

Par demogrāfisko situāciju nedomā neviens, un arī tikko kā “šķēlists” Kiršteins, kas atbalsta “Latvenergo” privatizāciju... Es gribu atgādināt tikai to, ka Šķēle kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai” faktiski iznīcināja visu mūsu zemniecību, lauksaimniecību. Tur cilvēki tagad nezina, ko darīt. Un tagad to grib izdarīt vēl ar pārējiem, lai pārvērstu Latviju vienīgi par tranzīta zemi, kur bērni nevarēs iet skolā. 15 000 bērnu šodien neiet skolā. Pasakiet, kur tad tā nauda no privatizācijas aiziet? Dzimstība mums ir divas reizes mazāka par mirstību. Mums ir pati zemākā dzimstība pasaulē un gandrīz visaugstākā mirstība. Tas taču ir vājprāts!

Visu laiku kaut ko privatizē, bet kur to naudu... “Tēvzemieši” grib vēl pēdējā mēneša laikā sabāzt sev pilnas kabatas ar to naudu. Un es gribu dzirdēt, kur jums ir kaut kāds valsts stratēģijas projekts? Jūs taču esat varas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”! Krasts ir Ministru prezidents. Tad pasakiet, ko jūs darīsiet!

Es ierosināju izsludināt ārkārtas sēdi kopā ar valdību par demogrāfiju. Prezidijā ir divi “tēvzemieši”, un, protams, Prezidijs to noraidīja. Tagad es vācu parakstus, lai 16.datumā tā būtu. Daži godīgie “tēvzemieši”, protams, to saprot - es domāju Pētersonu - un parakstīja to, bet lielākā daļa jau to nesaprot. Viņi to negrib. Viņi grib visu privatizēt un saraust sev naudu, jo zina, ka nākošajā reizē varbūt neievēlēs, un grib tagad iesaistīties tajos privatizācijas objektos.

Eiropas attīstītajās valstīs stratēģiskie uzņēmumi līdz 52% apjomam ir valsts kontrolē. Neviens neko negrib privatizēt, bet te grib pa daļām kaut ko privatizēt.

Mēs jau vienreiz uzrakstījām. Krasts mums nav atbildējis. Latvijas Atdzimšanas partija uzrakstīja, ka mēs esam pret “Latvenergo” privatizāciju. Lai neatkarīgi eksperti nosaka faktisko “Latvenergo” cenu, un tikai tad runāsim. Varbūt tur kādi 10% ir privatizēti no visa kopuma, bet “Latvenergo” taču strādā ar peļņu.

Kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Milzu peļņa. Jā, “Latvenergo” pagājušajā gadā bija 19 miljonu peļņa, bet jūs te iedomājaties... Lūdzu, parādiet savu stratēģisko valsts attīstības programmu. Kur tā ir? Kur ir tās darba vietas? Kāpēc jūs nekontrolējat muitas? Visas muitas netiek kontrolētas, ieved pārtiku, un zemniekiem tāpēc nav kur savu produkciju likt. Aizliedziet vispār ievest uz kādu laiku produktus valstī, lai attīstās mūsu lauki! Attīstiet darba vietas! (Starpsauciens: “Atdod kredītu!”) Parādiet, lūdzu, ka jūs kaut ko privatizēsiet un ka tas aizies sociāliem mērķiem! To jūs nedarāt. Jūs tikai domājat par sevi.

Tā ka es gribu teikt, ka man ir kauns vēl vienu reizi par “Tēvzemei un Brīvībai”, jo jūs domājat tikai par savām interesēm. Jūs apmuļķojat Latvijas tautu! Tautai esat iedevuši kaut kādu saukli - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet paši tikai raušat naudu un dzerat šeit.

Padomājiet vismaz kādreiz, kad esat skaidrā, ko jūs piedāvājat, un pasakiet, kurš ir novērtējis to “Latvenergo” par 96 miljoniem. Visi, pat “Latvenergo” speciālisti saka, ka tā patiesā vērtība ir 1 miljards 200 miljoni. Es domāju, ka arī tautai tomēr tas ir jāsaprot, ka “Tēvzemei un Brīvībai” negodīgi rīkojas.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, es atceros vecu, labu anekdoti. Tas notiek novembrī, veca kundze jautā kalponei: “Kas ārā par troksni?” - “Notiek revolūcija!” - “Un ko tur prasa?” - “Prasa, lai nav bagāto.” Kundze saka: “Mēs savā laikā izgājām Ziemas laukumā, lai nebūtu nabago!”

Un šodiena man atgādina šo diskusiju. Un šī tieksme... mūsu Latvijas valsts tieksme visu privatizēt, visu iebāzt kaut kur un pēc tam brīnīties, ka cilvēki dzīvo nabadzībā... Es nezinu, vai jūs esat vakaros kādreiz aizbraukuši uz lauku reģioniem, kur šodien lielākā daļa Latvijas tautas, parastie lauku iedzīvotāji, sēž pie svecītēm. Es esmu cilvēkiem jautājis: “Kādēļ jūs sēžat pie svecītēm? Vai jums ir atslēgta elektroenerģija?” Vecās tantiņas un cilvēki saka: “Nē, nav atslēgta, bet man ir bail no tiem rēķiniem, jo mana pensija atļauj nomaksāt tikai par dzīvokli.”

Un tāda ir mūsu realitāte šodien, tas ir mūsu valdošā vairākuma sasniegums, tas ir arī, cienījamais Ābiķa kungs, jūsu bosa Šķēles sasniegums, kurš ir iztīrījis visas kabatas tautai un priecājas.

Jā, es varētu pilnīgi atbalstīt.... jā, it kā, no vienas puses, vajadzētu privatizēt. Bet ir cita lieta. Man nav nekādas pārliecības, ka pēc tam piecreiz nepieaugs enerģijas tarifi. Man nav tādas pārliecības.

Un manī rada izbrīnu tas, ka mēs visu laiku sakām: “Valsts ir nespējīga!” Es varu pateikt divas lietas, Lagzdiņa kungs: nenormāla valsts ierēdniecības sociālā neaizsargātība - tas ir pirmais faktors. Un otrais faktors ir tas, ka mēs baidāmies ņemt nost no amatiem tizleņus un zagļus. Tā ir realitāte! Jo pilnīgi normāla valsts vara var funkcionēt un pārvaldīt savus īpašumus, bet beidzot ir jāmaksā cilvēkiem par smadzenēm, nevis konvertos, spiežot cilvēkiem zagt, novest rūpnīcas vai uzņēmumus līdz bankrotam, lai tādā veidā patiešām kaut ko nopelnītu sev un savai ģimenei, lai justos stabili.

Cik daudz bija trokšņa par to, ka pēkšņi patiešām “Latvijas kuģniecībā”, kurā arī bija bankrots, kurā bija zaudējumi, parādījās uzņēmīgs vadītājs, kas spēj un atrisina... un nav svarīgi - labi vai slikti, taču kuģniecība sāk gūt peļņu, bet tad, kad viņam izmaksā normālu naudu, pasaules attiecībās normālu naudu, kāds tad izceļas skandāls!

Arī es esmu runājis ar ārzemniekiem. Un, kad es pasaku, ka miljardu vērtu īpašumu pārvalda par 600 dolāriem, tad pēc tam no ārzemnieku puses iestājas pauze. Un viņi pasaka: “Vai nu viņš ir idiots, vai viņš ir zaglis!” Un tāda ir momentā ārzemnieku attieksme. Maksāsim, maksāsim varbūt arī “Latvenergo” vadībai, lai Birkāna kungam un visiem citiem nav jātaisa afēras, bet tad arī viņi lai zina, ka, ja viņu noķers pie rokas, tad patiešām viņš nesīs nopietnu atbildību. Un es domāju, ka lielākā daļa darbosies, lai uzņēmums nestu peļņu.

Cienījamais apogeju privatizator, Kiršteina kungs, Ābiķa kungs un pārējie Tautas partijas kungi! Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ir valsts īpašums, vismaz pagājušo gadu ir beigusi ar peļņu. Līdz ar to jūsu apoloģētiskie uzskati, ka viss ir jāprivatizē... Tā pierāda pretējo. Ja ir normāla vadība, var gūt peļņu tautai un valstij.

Protams, mēs varam ņirgāties, bet aizbrauciet uz laukiem, Ābiķa kungs, un paņirgājieties tur, kur jūsu skolēni staigā basām kājām... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ko tu mani lamā, ka tu mani piesauc...”) Protams, jūs varat paņemt Šķēles balzamu un sardelīti un kopā ar pārējiem aizbraukt un pavizināties ar velosipēdiem, un pastāstīt, cik bārdainais vīrs ir labs. Tikai ir jautājums: ko jūs pastāstīsiet zemniekiem, skolēniem un jaunajām ģimenēm?

Un šinī brīdī pirms vēlēšanām es aicinu: šo objektu kategoriski nedrīkst privatizēt, jo būs jauna politiskā situācija, nāks citas partijas, un tad mēs domāsim. Tas ir tautas bagātība. Bet ir cita lieta - zaglim vienkārši ir jāsēž cietumā, kā jau es teicu... Lagzdiņa kungs šodien, man liekas, te neatrodas... Tad vajag paņemt vienu spārnu un teikt: jā, aizliegumi ir vajadzīgi... Taču dodiet arī sociālo aizsardzību, jo citādi patiešām būs vai nu vieni zagļi, vai vieni pensionāri, un tāda ir nākošā parlamenta perspektīva. Diemžēl tas būs ļoti skumji Latvijai. Paldies par uzmanību.

Un kā Valdmaņa kungs saka - Tautas saskaņas partija, numur seši, Lujāns.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks partija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! 6. Saeimas laikā mums šeit sēžu zālē nav bijis pārāk daudz jautājumu, par kuriem katram no mums vajadzētu kādreiz izšķirties un pateikt: “Es esmu bijis, es esmu balsojis, es esmu lēmis!” Šis būs tas jautājums, kad katram vajadzēs izšķirties, kā pusē mēs esam.

Vienu mēnesi pirms vēlēšanām daudzi mēģina šo jautājumu atkal izvirzīt darba kārtībā kā primāru, kā Latvijas tautas izdzīvošanas jautājumu, aizmirstot, ka jautājumā par privatizāciju par tautu nemaz netiek domāts. Kā mēs šodien nobalsosim... Šodien jautājums ir par to, kurš spēs skatīties saviem bērniem acīs. Es aicinu patiešām visiem vienoties, nediskutēt par to, kā attīstīsies Latvijas energosistēma, bet šodien nepieļaut privatizāciju viena iemesla dēļ. Pirmām kārtām tauta nav informēta, kas viņu sagaida, jo būs jāmaksā 15, 20, 25 vai varbūt pat 35 santīmi. Pie tam mēģiniet atbildēt man, zālē klātesošie, kurš no jums zina šo “Latvenergo” privatizācijas projektu, kurš no jums to zina? Un uzdodiet jautājumu: “Kā varēja gadīties neatkarīgās Latvijas laikā, ka šis objekts ir novērtēts par tik niecīgu cenu? Kā varēja gadīties, ka par šo objektu nu jau divas vai pat trīs valdības stāv kā klints un saka, ka to vajag privatizēt? Un kā varēja gadīties, ka šo gadu laikā nav izstrādāts neviens projekts. Neviens alternatīvs projekts! Kiršteina kungs, tas ir jautājums jums! Jūs labi zināt, kā mēs izskatīsimies pasaulē, ja mēs runājam par tik liela uzņēmuma kā “Latvenergo” privatizāciju, ja ir tikai viens privatizācijas variants. Vai jums neliekas, kungi, aizdomīgi, ka ir tikai viens variants trīs gadu laikā?

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un apturēt privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsos pret Daugavas hidroelektrostacijas un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas privatizāciju. Es arī argumentēšu, kāpēc tas tā ir.

Kā jūs saprotat, pašreiz sagatavotais “Latvenergo” privatizācijas projekts pilnībā nav izstrādāts, pie tam nav sagatavots alternatīvais variants, lai energosistēmas privatizāciju varētu pilnībā organizēt kopīgā privatizācijā. Un trešais - Latvijas Zemnieku savienība iestājas par to, ka arī privatizācijas gadījumā ir jāsaglabā vismaz 51% kā valsts kapitāla daļa. Un, pastāvot šiem nosacījumiem, tātad hidroelektrostacijas un gāzes krātuvju pazemes daļa varētu būt šis garants jeb valsts kapitāla daļa, kas varētu būt šajā kopējā energosistēmā.

Vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija izbraukuma sēde, kurā mēs apskatījām gan Andrejsalas TEC, gan TEC-1 objektus, izvērtējām to situāciju, kāda tur ir. No tā radās tikai viens secinājums - tas, ka šajos objektos ir ļoti daudz kas jādara, ka tur tiešām ir daudz arī bezsaimnieciskuma. Tomēr daudz kas ir vēl jāizdara arī no likumdevēju puses, kaut vai, piemēram, Andrejsalas TEC vajadzībām nav sakārtoti zemes īpašumi. Būtībā šim uzņēmumam ir jāatgriež zeme, un līdz ar to šis uzņēmums arī kā valsts uzņēmums, ņemot kredītus, varētu veikt investīcijas un rekonstruēt ražošanu. Un, rekonstruējot to, varētu iegūt gan siltumenerģiju, gan arī elektroenerģiju. Tā mēs varētu palielināt enerģijas ražošanu mūsu vajadzībām un droši vien nonāktu pie tā, ka mums nebūtu enerģija jāiepērk.

Un daudz kas darāms ir arī TEC-1. Gan “Latvenergo” sistēmā, gan šajos TEC uzņēmumos ir iespējams... ne tikai iespējams, bet tas tā jādara, ka valstij ir jāuzņemas zināma daļa saistību, paņemot kredītus ar valsts garantijām. Tas, protams, ir jādara uzņēmumam, bet ar valsts garantijām, un jāveic rekonstrukcija. Taču pats būtiskākais ir tas, ka, privatizējot “Latvenergo” sistēmas objektus kopīgā sistēmā, būtu jāsaglabā valsts kapitāla daļa kā būtiskākā daļa, kas garantētu tuvākajā laikā gan prognozējamus tarifus, gan prognozējamu situāciju šajos uzņēmumos darbiniekiem, ka tiks saglabātas darba vietas. Bez tam tad te varētu virzīt valsts politiku energosistēmas jomā.

Tātad, ņemot vērā visus šos aspektus, ņemot vērā visu šo neskaidrību, kas mums privatizācijas procesā parādās, mēs nedrīkstam pašreiz pieļaut šo straujo privatizācijas procesu, tam ir jānotiek pakāpeniski, lai mēs reāli redzam, kas notiek, kādas kļūdas tiek pieļautas un tā tālāk.

Tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu daudziem runātājiem, ka šajos valsts uzņēmumos šī valsts uzņēmumu vadības sistēma ir jāsakārto un, ja ir vajadzīgs, tad ļoti daudzi darbinieki ir jānomaina, jo tiešām bezsaimnieciskuma ir ļoti daudz. Un to pierāda arī kaut vai šī “Latvenergo” afēra, kuras rezultātā valsts ir zaudējusi 3 miljonus latu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ieskatīsimies dokumentā un padomāsim par to, kāds tad ir šo debašu pašreizējais priekšmets. Nolasīšu, kāds ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Un tas skan tā: “Stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti Latvijā - Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa - ir saglabājami valsts īpašumā. Tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu šo objektu atjaunošanai un modernizācijai.”

Cienījamie kolēģi! Es šajā priekšlikumā neredzu nedz TEC, nedz Ogres vai kādas citas katlumājas, es šeit redzu vienīgi domu par valsts stratēģiski svarīgu objektu saglabāšanu, nesaputekļošanu. Un tas ir galvenais. Šeit nav svarīgi, vai šo priekšlikumu ir iesniegusi tā vai cita frakcija. Tas galīgi nav svarīgi.

Es pieņemu, ka mēs visi esam par to, lai šis mūsu valsts stratēģiskais objekts paliktu kā tāds un lai valstij būtu iespējams ar to rēķināties. Es te nesaprotu, kāpēc deputāti viens otram pārmet, kāpēc mēģina pārmest tai vai citai frakcijai... Nu kaut vai piemēra pēc sacīšu tā. Es neesmu dzirdējis, ka šodien no šīs tribīnes kāds no “tēvzemiešiem” būtu uzstājies, noliegdams domu, kas šajā priekšlikumā ir minēta. Nesaprotu šo vajadzību kādam pārmest.

Šeit runā par efektivitāti, ka tā pēc privatizācijas būšot nez cik reižu augstāka. Ja runājam par efektivitāti, var runāt tikai skaitļu valodā. Es šeit neesmu dzirdējis nevienu skaitli, bet tikai pieņēmumus, tikai vēlmes par to, ka pēc privatizācijas mannā kritīs no debesīm. Pasaules prakse pierāda, ka diemžēl tā nav.

Un te nav runa par priekšvēlēšanu priekšlikumiem. Es tikai atgādināšu vienu, to, ka līdzīgu priekšlikumu mēs iesniedzām apmēram pirms pusotra gada, kad par vēlēšanām vispār nekādas runas nebija. Tā ka Kiršteina kunga izteikumi par kaut kādu priekšvēlēšanu ažiotāžu un tā tālāk, un tā tālāk ir galīgi pliekani, lai neteiktu precīzāk un sliktāk.

Pašreiz šie lielie stratēģiskie objekti, kuri ir apmēram 7 vai 9, kā nu kuro reizi, pēc savas vērtības sastāda 50% no visiem tiem, kurus ir iespējams privatizēt. 50% ir privatizēti vērtības ziņā, nevis pēc skaita. Tādi ir 90. Un 50% vēl ir palikuši. Tie ir šie lielie, varenie uzņēmumi, kas daudzām un dažādām ekonomiskajām strāvām un grupējumiem ir tik ārkārtīgi patīkami. Un, kamēr šīs haizivis cīnās Latvijas valstī, tas pirmām kārtām nozīmē, ka tās parlamentam ir jāatrod spēks, lai apturētu šo haizivju cīņu. Un mūsu 6.Saeimai vēl divu atlikušo mēnešu laikā ir iespēja uzticēt šo tālāko uzdevumu risināt 7.Saeimai, uzņemoties visu atbildību nākamo četru gadu un tautas priekšā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss. Otro reizi.

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts par vienu no slavenākajiem Tautas partijas deputātu kandidātu listes cilvēkiem - par Kiršteina kunga uzrunu šeit, ko viņš tikko teica. Viņš mēģināja runāt visas tautas vārdā, ka viņš negribot būt īpašnieks valsts uzņēmumiem. Es domāju, ka tas ir jāprasa tautai. Viņš grib nodokļus. Izskatījās tā, ka vilks mēģina šeit runāt, noslēpies jēra ādā. Mēs labi zinām, kas notiek patiesībā. Tiklīdz šeit kaut kas tiek privatizēts, vismaz šajā jaunajā Latvijas laikā, pašreizējās privatizācijas laikā, tā uzreiz ofšora zonās rodas desmitiem firmu, un tā lielākā daļa nodokļu plūst valsts kasei garām. Tā ka tā ir atbilde uz Kiršteina kunga izteikto jautājumu.

Par “makšķerēšanu”, par sociālistu “makšķerēšanu” priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un par līdzīgiem izteikumiem. Es gribētu šeit visiem deputātiem pateikt, ka es tikko biju Liepājā, kur bija uzaicinātas septiņas lielākās partijas. Viņu pārstāvji tur runāja ar arodbiedrību cilvēkiem, un bija konkrēts jautājums: “Kāda ir jūsu attieksme pret “Latvenergo” privatizāciju?” Šajā sapulcē piedalījās divi cilvēki no Tautas partijas - deputāti Vītols un Pīlēns. Deputāta Vītola atbilde bija pilnīgi viennozīmīga un skaidra: “Mēs esam pret “Latvenergo” privatizāciju!”

Tāpēc man ir lūgums pašreiz Kiršteina kungam tikt skaidrībā savas partijas ietvaros, par ko tā iestājas, vai viņi tāpat kā sociālisti vienā vietā sola visu to, ko viņiem auditorija prasa, bet pēc tam mēģina šeit runāt pilnīgi citas lietas vai kaut ko citu.

Nākamais par “Lattelekom” un par “New Bridge” pieslēgšanās iespējām, par pašu modernāko Eiropā. Es domāju, ka šeit ir lieki runāt par to, kā tantiņas Latvijas laukos var pieslēgties pie šīm “New Bridge” sistēmām, jo patiesībā “Lattelekom” nav modernizējis daudz ko no tā, ko tas solīja Latvijas laukos modernizēt, tā ka šādas iespējas pilnīgi izpaliek. Mēs, piemēram, zvanām uz Ķemeriem un zvanām pusstundu...

Es vēl gribētu citēt no “Jaunās Avīzes”, kuru ir izdevusi Tautas partija, šādu rindkopu: “Pārejas perioda jukas vēl tagad daudziem ir izdevīgas. Par to liecina stīvēšanās gan par lielajiem valsts uzņēmumiem un to pārdošanas cenu, gan par dažādiem gigantiem, par valsts finansētu projektu idejas...” un tamlīdzīgi.

Tā ka man ir lūgums Kiršteina kungam tikt skaidrībā, ko sola Tautas partija, - vai tā sola vairāk, nekā sola sociķi šeit no tribīnes, tas ir, pilnīgu sociālismu, vai tā sola kaut ko citu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt, ka nu tik iet vaļā. Un cits par citu grib kļūt baltāki, pat baltāki par eņģeļiem, un nu tik visi mīl tautu līdz neprātam. Bet es nācu tribīnē tādēļ, ka no tribīnes runāja plātīzeris Rubina kungs. Nu vajadzētu jums, Rubina kungs, vienreiz par visām reizēm savaldīt savas emocijas un apstāties bezjēdzīgajās halucinācijās attiecībā uz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Jums jau Kristovska kungs teica uzstājoties, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pateikusi savu pozīciju un arī premjers Krasta kungs to pateicis “Latvenergo” privatizācijas sakarā, ka nebūtu privatizējamas ne hidroelektrostacijas, ne elektropārvades līnijas. Nebūtu! Bet nevajag tad murgot pavisam kaut ko citu un apvainot, un celt savu “kabatas” partijas popularitāti, nomelnojot citus. Ja jūs, Rubina kungs, gadījumā esat slims, tad ārstējieties. Jums kā dakterim nav grūti sameklēt šo pieeju pie ārstiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Derētu gan atgādināt visiem, ka pirms vasaras brīvdienām mēs skatījām grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, un šis jautājums īsti iederētos tieši šajā likumā. Starp citu, Saimnieka frakcija bija iesniegusi tādus priekšlikumus, arī frakcijai “Latvijai” bija tādi priekšlikumi līdzīgā variantā. Bet tad Saeimas absolūtais vairākums noraidīja šo priekšlikumu, to skaitā, arī Latvijas Zemnieku savienība, kura, kā es šodien varu saprast no Dilbas vārdiem, ir mainījusi viedokli. Paldies, Dilbas kungam un Latvijas Zemnieku savienības frakcijai.

Un vēl viena lieta. Kristovska kungs, man nekad nav paticis, ka jūs, nezinādami lietas, runājat un pie tam vēl piesaucat sirdsapziņu. Vai jūs esat bijis Ogres uzņēmumā? Jūs neesat tur bijis! Ko gribat - vai to, lai šajā uzņēmumā notiek tas, kas notika uzņēmumā RAF, kurā ir trīs tūkstoši strādājošo? Šodien Ogres uzņēmumā strādā 3650 cilvēku, padomju laikā bija 3100 strādnieku. Tas ir vienīgais uzņēmums, kurš strādā efektīvi. Vēl varētu nosaukt “Metalurgu” un arī citus no lielajiem uzņēmumiem. Jā, šim uzņēmumam, kas ir pašvaldības uzņēmums, bija parādi pusotra miljona latu kā par bijušo valsts uzņēmumu, tieši par apkuri, bet viņi nokārtoja šos jautājumus. Tur strādā trīsarpus tūkstoši cilvēku... Jūs pieminat sirdsapziņu un vēl minat uzņēmēju uzvārdus. Nevajag tā darīt un vajag atvainoties šiem kolēģiem, kas tur strādā. Es domāju, ka jautājums par “Latvenergo” pat varbūt nav šā likuma jautājums. Jo tālāk mēs skatāmies un cenšamies iedziļināties šajā uzņēmumā, jo mēs pilnīgāk saprotam, ka nav skaidrības, kādā veidā iet šo ceļu, un mums šķiet, ka tas būtu referenduma jautājums par attieksmi, par šā uzņēmuma tālāko likteni, vai tas tiks privatizēts pa vertikāli vai pa horizontāli, vai vispār netiks privatizēts.

Daudzi speciālisti uzskata, ka, ja tiktu sakārtotas saimnieciskās lietas un būtu laba vadība šajā uzņēmumā, tad tas varētu dot apmēram no 35 līdz 53 miljoniem latu lielu peļņu gadā un spētu sev investēt un atjaunot ražošanu. Un tad nebūtu bijis runu par šo Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu milzīgo slogu.

Mums ir par to jāpadomā, jo tādi referendumi pasaulē ir bijuši. Jā, mēs pārejam uz tirgus ekonomiku, mainās īpašuma forma, bet “Latvenergo”, protams, ir visas tautas īpašums, un tas līdz ar to skar katru cilvēku, katru uzņēmumu no republikas robežas līdz Latvijas galvaspilsētai. Es domāju, tas būtu pats svarīgākais jautājums.

Protams, Saimnieka frakcija balsos par šo priekšlikumu, bet tas vēl neizšķirs visu. Lai arī tauta nobalso, un tad nebūs svarīgi, ka atnāks cita valdība, jo viņai būs tautas mandāts tā vai citādi izlemt šo likteni. Un es esmu pārliecināts, ka tauta nobalsos pret privatizāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu visus no priekšvēlēšanu aģitācijas atgriezties pie priekšlikuma nr.41, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Es jau komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, aizrādīju uz šā priekšlikuma divām būtiskām un atšķirīgām daļām. Un arī šodien es ierosinu Saeimā sadalīt šo priekšlikumu divās daļās, protams, tad, ja tam piekrīt frakcija “Latvijai”, un ar Saeimas balsojumu izņemt no šā priekšlikuma ārā vārdus “un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa”.

Kāpēc? Lieta ir tāda, ka pazemes gāzes krātuve, kura atrodas Inčukalna pamatiežu pacēlumā, aizņem teritoriju, uz kuras ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības ļoti daudziem zemes īpašniekiem. Vienam no viņiem pieder tieši tas zemes gabals, uz kura atrodas visas šīs gāzes iesūknēšanas un izsūknēšanas izbūves. Viņš cīnās jau ilgu laiku par nomas maksas noteikšanu savam zemes gabalam, bet šie jautājumi joprojām ir strīdīgi.

Ja mēs neizsvītrojam no šā priekšlikuma šos vārdus “un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa”, tad tādā gadījumā arī visa šī teritorija tiek saglabāta valsts īpašumā, bet tas ir pretrunā ar Civillikumu un Zemes reformas likumu, kas nosaka, ka visa zeme līdz zemes centram pieder tam īpašniekam, uz kura zemes gabala viņam ir atjaunotas šīs īpašuma tiesības. Un, lūk, tāpēc mums tagad ir jāizšķiras.

Ja Saeimas priekšsēdētājs un frakcija “Latvijai” piekrīt diviem balsojumiem, sadalot šo priekšlikumu divās daļās... Es nupat konsultējos arī ar Juridiskā biroja pārstāvjiem, ka tas varētu būt iespējams, un tāpēc es ierosinu visiem atbalstīt stratēģiski svarīgo objektu - Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma pārvades tīklu - saglabāšanu valsts īpašumā šajā specifiskajā Enerģētikas likumā, bet izslēgt no tā šos vārdus “un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa”, lai mēs nenonāktu pretrunās ar bijušiem zemes īpašniekiem un tiem, kuriem jau ir atjaunotas īpašuma tiesības, jo ko tad mēs darīsim - vai tad mēs viņiem apturēsim zemesgrāmatu darbību, likvidēsim viņus? Tādu kārtību neparedz mūsu likumdošana. Es aicinu izšķirties par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Tā kā man uzdeva divus jautājumus, tad es atbildēšu. Tātad pirmā atbilde būs Kreitusa kungam, ja viņš klausījās. Es neaicinu šeit privatizēt pašreiz, bet aicinu neatbalstīt neizstrādātus priekšlikumus. Tas ir viens.

Otrs. Tautas partijas pozīcija pirmām kārtām ir cīņa pret monopoliem, bet to, kādā veidā privatizēt un kad privatizēt, var izlemt tikai pēc tam, kad ir atrisināts jautājums, ko darīt ar sabrukušajiem “teciem”, kuros ir jāiegulda kopā visā šajā sistēmā 800 miljoni latu. Tas prasīs, pastāvot 19 miljonu latu lielai peļņai 42 gadus. Tātad ir jāizstrādā projekti, kā dabūt lētus kredītlīdzekļus, kā tos piesaistīt, un tad var runāt par pārējo. Tā ka neskriesim uz priekšu!

Es aicinu pašreiz neatbalstīt absolūti neizstrādātu priekšlikumu, jo paliek atklāts jautājums: ko mēs darīsim ar sertifikātiem, ko mēs darīsim ar “Latvijas gāzi”, ko mēs darīsim ar “Latvijas kuģniecību”? Un tā tālāk. Tad pieņemsim lēmumu vispār šos sertifikātus atstāt cilvēkiem uz rokas, ja mēs ar tiem netiekam galā.

Otrs. Es gribu atbildēt arī Čevera kungam. Mani ārkārtīgi izbrīnīja tas, ka viņš ir dzirdējis tikai vienu variantu, kaut gan vienmēr ir bijuši divi varianti: ir bijis sadalītais modelis un ir bijis nesadalītais privatizācijas modelis, kā arī vesela rinda starpmodeļu. Un šogad pat, ja šī valdība pieņemtu vienu no šiem modeļiem, tad minimāli būtu vajadzīgi divi gadi, lai sakārtotu zemes īpašuma tiesības un lai sakārtotu visu pārējo. Tā ka ne šinī, ne nākošajā gadā vispār nevar būt nekāda runa par kaut kādu privatizāciju.

Es gribu pateikt beigās pašu galveno. Es jau teicu to, ka nevajag šeit stāstīt muļķības cilvēkiem. Uzņēmuma vadība jau nenosaka tarifus. Tarifus nosaka Tarifu regulēšanas padome. To vajag godīgi pateikt. Pilnīgi neatkarīgi no tā, kāda ir īpašuma forma, Tarifu regulēšanas padome lems, cik liels ir pieļaujamais tarifs. Tāpat kā tas ir “Lattelekom” gadījumā: tiek noraidīti uzņēmumu pieprasītie un tiek apstiprināti padomes noteiktie tarifi. Tātad tas ir pavisam cits... Tas tad arī godīgi ir jāpasaka. Bet es gribu, lai tie “gudrinieki” atnāk un pasaka, kur un kādā veidā dabūt 800 miljonus latu. Un, ja kāds var ļoti veikli tos dabūt, tad vēl vajag atbildēt, ko darīt ar tiem sertifikātiem, kas ir cilvēkiem. Un, ja ir runa par privatizāciju, tad nevajag uzreiz domāt par to, ka obligāti ir jāpārdod kādam ārzemniekam, bet vajag domāt par to, ko darīt ar tautas līdzekļiem, ko darīt ar iedzīvotāju sertifikātiem un kādā veidā mēs šo jautājumu atrisināsim.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, valsts ekonomiskajā dzīvē šis jautājums ir vitāli svarīgs. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā zālē nav neviena cilvēka, nav neviena deputāta, kas nesaprastu, kam ir izdevīga šī mežonīgā privatizācija, it sevišķi valsts monopoluzņēmumu privatizācija; kurš iegūst un kurš iegūs labumu no tāda veida privatizācijas - novērtēt objektu maksimāli zemāk un iebāzt kabatā iespējami vairāk. Tā ir liekulība, ar ko daži šeit grib pasvītrot, ka tas ir pareizi un ka tā tas ir jādara. To var izskaidrot tikai ar to, ka ar šādām runām viņi cer kaut ko iedabūt savā lielajā kabatā.

Savulaik Demokrātiskās partijas Saimnieks ministri savu attieksmi valdībā jau izteica, balsojot par kredītu ņemšanu Daugavas kaskādei. Kad visi ministri padevās rupjam spiedienam, tad mēs - pieci ministri - nobalsojām pret šo lēmumu. Mēs neesam mainījuši savu lēmumu un savu nostāju arī šodien.

Es, kā “ēnu kabineta” vadītājs, atsaucoties uz mūsu iepriekšējiem lēmumiem, šeit paziņoju, ka Demokrātiskā partija Saimnieks un tās frakcija, ja netiks atbalstīts šis priekšlikums, kuru mēs tagad apspriežam, sāks rīkoties jau šodien un aicinās uz tautas nobalsošanu. Mēs uzskatām, ka atsevišķu ierēdņu labklājības dēļ mēs nevaram upurēt tautas intereses. Tā nav aģitācija, tā ir taisnība!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Es vēlreiz teikšu, ka man ir kauns par “tēvzemiešiem”, kas grib par smiekla naudu pārdot “Latvenergo”. Viens no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tipiskākajiem pārstāvjiem ir tukšpļāpis Tabūns, es viņam vispār negribu atbildēt, jo mēs, ārsti, zinām, kas viņam ir palicis...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es jūs jau brīdināju par tādu izteicienu lietošanu.

A.Rubins. Es atvainojos!

... Mēs zinām, kas viņam ir palicis pāri galvā pēc aktīvajām boksera gaitām un kalpošanas komunistiskajam režīmam, muļķojot cilvēkus un bļaujot no tribīnes gan tad, gan tagad. Tagad jūs muļķojat cilvēkus, Tabūn! Jūs muļķojat visus “tēvzemiešus”. Jūs muļķojat apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Jūs muļķojat cilvēkus! Jūs gribat tikai steidzami visu privatizēt un ieraust sev naudu.

Arī “šķēlists” Kiršteins teica, ka viņš ir pret monopoliem. Bet kā tad ar Šķēles kompāniju “Ave Lat”? Vai tad viņa neiznīcināja visus zemniekus? Vai tad tas nav monopoluzņēmums? Es nezinu. Bet vēlreiz es teikšu, ka mums ir jāatliek “Latvenergo” privatizācija un nevar privatizēt “Latvenergo”. Mēs nevaram izpārdot Latviju par sviestmaizi. Ko jūs gribat? Es nesaprotu, ko jūs, “tēvzemieši”, gribat. Jūs gribat atstāt te pliku zemi? (Starpsauciens: “Kas mums nepiederēs!”) Jā, nekas mums te nepiederēs. Un lai ienāk iekšā cilvēki no citurienes! Un “par īpašiem nopelniem” tikai dodat visiem pilsonību. Jūs taču to dodat. Jūs taču to pieņēmāt. Tabūn! Jā, jūs! Es domāju, ka mēs visi nobalsosim pret “Latvenergo” privatizāciju un neļausim “tēvzemiešiem” piebāzt kabatas ar naudu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi. (Starpsauciens: “Neaizmirsti Ābiķi piesaukt!”)

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru tā, kā Rubina kungs pateica, pateikt, kurš ir iebāzis naudu kabatā un cik plāno iebāzt un kurš ir tukšpļāpa vai vēl kaut kas.

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Kiršteina kungam, kad Kiršteina kungs paziņo, ka cienījamajam “Latvenergo” ir vajadzīgi 800 miljoni un ka patiešām Latvijas iedzīvotāju sertifikātiem būs tā lielā vērtība, par ko varēs veikt “Latvenergo” modernizāciju. Nu tad tas ir klasisks “blefs”! Piedodiet, sertifikāts nekādā veidā nav ekvivalents ne reālam dolāram, ne reālam latam. Kiršteina kungs ar šo priekšlikumu grib, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tā teikt, par pāris sertifikātiem no tā minimālā apjoma, kas viņiem ir, kļūst par mazas daļas turētājiem, un pēc tam ieradīsies kāds onkulis ar bārdu un teiks: “Es esmu lielās daļas turētājs! Tik un tā “Latvenergo” ir jāieķīlā!” Jūs būsiet atbildīgi līdz ar mani, un tas ir vistīrākās krāpšanas process.

Tāpat arī modelis, kad sadala “Latvenergo” daļās. Es iedomājos to modeli kaut vai tā, ka vienai firmai, teiksim, “Petrol Lat” grupas firmai, pieder visi “Latvenergo” vadi un vienu dienu viņa pasaka: “Ziniet, vīri, tagad visi vadi ir novalkāti, ir jāmaksā par tiem milzu nauda! Ja jūs nemaksāsiet, tad tā enerģija pa turieni neplūdīs, mēs tos aizvedīsim un nodosim krāsainajos metāllūžņos.” Tā ir pilnīga realitāte, kas mūsu valstī var notikt. Tādēļ es šajā gadījumā aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Es pat aicinu... iespējams, beigās jādomā, vai šo likumu vispār tādā formā var pieņemt.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs. Otro reizi.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātās dāmas un kungi! Atsevišķi runātāji šeit no tribīnes jauc elementāras tautsaimniecības lietas, un tādēļ es arī atļāvos vēlreiz atnākt runāt.

Pirmām kārtām runā, ka īpašuma forma it kā nosakot saimniecisko efektivitāti. It kā šeit no tribīnes kāds to būtu teicis. Te neviens to nav teicis. Visi runāja tikai par privatizācijas nepieciešamību.

Jau sen ir zināms, ka katra īpašuma forma var būt gan efektīva, gan neefektīva. Viss ir atkarīgs no konkrēta objekta, no konkrētas saimnieciskās vides, un galvenais ir tas, kādi cilvēki šo īpašuma formu vada. Nevajag aizmirst, ka šodien privātīpašnieks, tāpat kā valsts, algo sava īpašuma vadītājus. Visos gadījumos tie ir algoti cilvēki, kas vada vienu vai otru īpašumu.

Runājot par “Latvenergo”un “Latvijas gāze” privatizāciju, atļaujas runāt par veselīgas konkurences radīšanu šajā gadījumā. Kāda var būt konkurence starp vesela organisma sastāvdaļām? Tas izklausās tā, it kā vesela cilvēka organismā galva varētu konkurēt ar kāju vai roka - ar vēderu. Tā ir vistīrākā mānīšanās, nevis konkurence, kā viens otrs mēģina iestāstīt, runājot par “Latvenergo” privatizāciju.

Un vēl. Šodien vairs nevar runāt par privatizāciju vispār, jo vispārējie principi nav piemērojami valsts dabīgajiem monopoliem, kas prasa citu pieeju un dziļu analīzi. Tādēļ aicinu visus pacensties saprast, ka privatizācija nav panaceja un tautas dabīgo monopolu sadalīšana nerada konkurenci, bet rada pretējo - lielu monopolu sadalīšanu mazos monopolos, lai padalītos peļņā, nevis domātu par ražošanas efektivitāti, it kā ar konkurences palīdzību. Tādēļ, neskatoties uz to, ka šis priekšlikums tikai daļēji ievēro Latvijas intereses, tomēr lūdzu to atbalstīt, jo, par nožēlošanu, šis ir trešais lasījums.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu tikai skaitļu valodā, un man ļoti žēl, ka ne visi to saprot, tāpēc vienīgais arguments ir sociālisma pieminēšana. Nu tiešām žēl! Acīmredzot šie cilvēki savulaik ir bijuši aktīvāko sociālisma cēlāju rindās.

Bet tagad - par lietas būtību. “Teci” nav sagruvuši un nav uz sagruvuma robežas. TEC-1 Andrejsalā, šī filiāle, taisās atjaunot elektroenerģijas ražošanu, tāpēc tur ir vajadzīgi līdzekļi. Bet Andrejsalā TEC ražo siltumu par 9,5 latiem. Tas ir TEC-1. Un TEC-2 - par 10,5 latiem. Par cik mums pārdod? Par 18 latiem. Tātad ekspluatācija izmaksā tikpat, cik ražošana. Tas nav normāli! Es elektroenerģiju pērku par 3,9 santīmiem kilovatstundā, zonālo elektrisko tīklu maksa ir 1,9 santīmi. Tātad es jau dubulti maksāju peļņā - “Latvenergo” peļņā. “Latvenergo” peļņa ir 18 miljoni, un desmit gados atjaunošanai, modernizācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi 873 miljoni. 65 lati aiziet no peļņas, 35 lati jānosedz ar kredītiem... Jau tagad “Latvenergo” naudas plūsma ir apmēram 1,5 reizes lielāka nekā saņemtie kredīti un maksa par šiem kredītiem, un atjaunošanas maksa. Līdz ar to “Latvenergo” var pilnīgi dzīvot.

Ja šīs elektrostacijas atstāj valsts pārziņā vai valsts īpašumā (sauksim to, kā nu gribam), tad valsts pilnībā var to visu uzturēt. Jo pašreiz no šiem 18 miljoniem, visas šīs peļņas, gandrīz 93% dod tieši hidroelektrostacijas. Pie tam Daugavas kaskādes stacijās, kā es jau nosaucu, izmaksa ir 0,6 santīmi, Rīgas HES - 0,7 santīmi. Līdz ar to nekādas bīstamības nav... Ja nenobalsojam par šo priekšlikumu, tad vispār zūd jēga šā likuma pieņemšanai un tad nav nekādas vajadzības to tālāk skatīt.

Es atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu, ka tas būtu sadalāms. Jo ir jautājums par pazemes gāzes krātuvēm, par pazemes īpašumiem, un pretējā gadījumā mēs varam tikai ļaunu izdarīt. Bet, ja mēs nobalsojam par pirmo, tad arī par šo likumu kopumā es personīgi balsošu.

Tas jau nav sirdsapziņas jautājums. Tas ir pensionāru izdzīvošanas jautājums. Cerēt, ka tad, kad nebūs elektrības, būs demogrāfisks sprādziens Latvijā, diez vai ir pareizi.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - otro reizi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Princips te ir skaidrs. Tagad jārunā par balsojumu. Ir priekšlikums 41.priekšlikumu sadalīt divās daļās. Es kā iesniedzēju pārstāvis esmu pret šādu priekšlikumu, un apsvērumi ir šādi.

Pazemes gāzes krātuves vistiešākajā veidā ir saistītas ar valsts enerģētiku un valsts stratēģiju. Tātad šis jautājums pilnībā attiecas arī uz priekšlikumiem, kuri iesniegti attiecībā uz šo apskatāmo likumu. Atsauce uz to, ka varam nonākt pretrunā ar Civillikumu, liecina tikai par to, ka Civillikuma atsevišķi panti ir morāli novecojuši. Kaut vai tādēļ, ka toreiz, kad Civillikums tika izstrādāts un pieņemts, Latvijā par tādu jautājumu kā pazemes gāzes krātuves vispār neviens vēl nerunāja un nezināja, ka nākotnē runās par to. Tas liecina, ka 7.Saeimai būs nopietni jāstrādā pie šā ļoti nopietnā likuma modernizēšanas.

Kas attiecas uz to, ka kādam īpašums, kas skar valsts stratēģiju, ir līdz zemes centram, to var attiecīgi noregulēt, mums ir likums, kas šīs attiecības regulē.

Kas attiecas uz sertifikātu izmantošanu un to piesaukšanu šajā lietā, es tikai gribu atgādināt, ka vairums sertifikātu vairs nav privāto personu rokās. Tie ir lielfirmu rokās, to “haizivju” rokās, par kurām es jau runāju. Un atsauce uz sertifikātiem te ir galīgi nevietā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir Seiles kundzes priekšlikums - svītrot no 41.priekšlikuma teksta daļu “un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa”. Tas ir principā viņas priekšlikums - balsot par šo ierosinājumu pa daļām. Tas mums ir jāizlemj balsojot. Godātie kolēģi! Vai mēs balsosim vai nebalsosim par šo priekšlikumu pa daļām? Izlemsim kolektīvi, arī ar balsošanu. Ja deputāti piekritīs balsot pa daļām, tad mēs balsosim pa daļām. Ja nepiekritīs, tad balsosim par priekšlikumu kopumā. Bet deputāte ir izteikusi priekšlikumu - balsot par to pa daļām, svītrojot vienu attiecīgā teikuma daļu.

Vispirms tātad, godātie kolēģi, izšķirsimies par to, vai mēs balsosim par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 46, atturas - 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par 41.priekšlikumu. Tad, kad būsim nobalsojuši, izskatīsim 11 deputātu priekšlikumu, kas vēl attiecas uz šo pašu jautājumu. Bet tagad, godātie kolēģi, veiksim balsojumu par 41.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu pēc 19.panta. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 4. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Godātais Jurkāna kungs! 11 Saeimas deputāti lūdz, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu, pēc balsojuma par 41.priekšlikumu nolasīt katra deputāta balsojumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Autori savu iesniegumu atsauc, es saprotu. Paldies.

Skatām nākamo - 42.priekšlikumu.

E.Jurkāns. Paldies, godātie deputāti! Ar privatizāciju esam tikuši galā. Es domāju, ka tagad ies raitāk.

42.priekšlikums - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs lūdz izteikt 20.pantu jums piedāvātā redakcijā. Es gribu, lai jūs pie reizes skatītos arī 43.priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, jo Oša kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā, un līdz ar to ir atbalstīts arī Leiškalna kunga un Ādamsona kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 42. un 43.priekšlikumu? Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis - par šo priekšlikumu. Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es nāku runāt varbūt ne tik daudz par šī priekšlikuma saturu, kuru iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs, bet nāku runāt par to, vai mēs varam balsot par priekšlikumiem, kurus iesniedz personas, kuras - saskaņā ar Saeimas kārtības rulli - nevar iesniegt priekšlikumus. Jo Saeimas kārtības rullī ir rakstīts, ka tikai ministrs vai ministra pilnvarota persona to var darīt. Es šo jautājumu noskaidroju pie Gunāra Kusiņa kunga. Kāpēc es to daru tagad? Vienkārši tāpēc, ka pašās likumprojekta izskatīšanas beigās būs balsojums... Tur ir divi priekšlikumi - viens ir mans priekšlikums, un tas ir noraidīts, un otrs ir Oša kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts. Līdz ar to tas ir būtiski - tieši šobrīd to noskaidrot, lai šis jautājums netiktu cilāts likumprojekta izskatīšanas beigās. Vai var priekšlikumus iesniegt valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs, ministrs vai ministra pilnvarota persona?

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Kristovska kungs! Es esmu pilnīgs pretinieks tiem Kārtības ruļļa labojumiem, kuri ir izdarīti 6.Saeimas laikā un attiecas uz ierēdņu tiesībām uz likumdošanas iniciatīvu. Bet tik tiešām ir ierakstīts - ministrs vai ministra pilnvarota persona... Un komisijas sēdē, izskatot šo jautājumu, es uzdevu precīzu jautājumu - vai ministrs ir pilnvarojis attiecīgo valsts sekretāra vietnieku, šajā gadījumā Oša kungu, iesniegt šādus priekšlikumus? Un tā nu ir iznācis, ka ministrs ir pilnvarojis. Līdz ar to šie priekšlikumi ir iekļauti likumīgi. Likumīgi, Kristovska kungs, tur neko nevar darīt. Cita lieta - vai mēs nevarētu labot Kārtības rulli? Jo nedrīkst būt tā, ka neitrālai ierēdniecībai ir tiesības uz politiskiem priekšlikumiem likumdošanā. Paldies par uzmanību.

Bet pilnvarojums ir.

Sēdes vadītājs. Debates it kā bija, bet faktiski to nebija, jo par lietas būtību neviens nerunāja. Tādēļ debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek akceptēts atbildīgās komisijas atzinums par 42. un 43.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Akceptēts ir komisijas atzinums.

E.Jurkāns. Tālāk - 22.lapaspuse. 44.priekšlikums - iesniedzis deputāts Ernests Jurkāns. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un formulē kā 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to 20.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcija ir akceptēta.

E.Jurkāns. 45.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs - lūdz izteikt 21.panta pirmo un otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Tagad pantu numerācija mums jau sakrīt. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 21.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai, kuru komisija ir akceptējusi? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Tālāk - 23.lapaspuse. 46.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. To mēs jau izskatījām, Jurkāna kungs. Tas ir akceptēts.

Skatām 47.priekšlikumu.

E.Jurkāns. Komisija atbalsta arī 47.priekšlikumu. To ir iesniedzis deputāts Ādamsons, un tas ir iestrādāts 20.pantā, par kuru mēs jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies.

E.Jurkāns. 24.lapaspuse. 48.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt 22.panta pirmo daļu pēc vārda “visus” ar vārdu “tiešos”. Komisija to ir atbalstījusi un ietvērusi 50.priekšlikumā. Būtībā mums jāskata arī 49. un 50.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam par 48., 49. un 50.priekšlikumu un līdz ar to akceptējat likumprojekta 22.panta pirmās daļas redakciju? Piekrītat. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Tālāk - 25.lapaspuse, 51.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē 23.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Par redakcionāliem precizējumiem ceturtajā daļā un 24.pantā mēs jau esam vienojušies iepriekš, tāpēc pāriesim pie 52.priekšlikuma.

26.lapaspuse. Iesniedzis deputāts Ādamsons - izteikt 25.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta.

53.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un nedaudz precizē, un labajā ailītē ir redzama 25.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 27.lapaspuse. Ir redakcionāli precizējumi 26.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

E.Jurkāns. 54. - deputāta Ādamsona priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 55.priekšlikumā. Līdz ar to deputāta Leiškalna priekšlikumu komisija ir noformulējusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta (pēc jaunās numerācijas) 1. un 2.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 56. - deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 26.panta 4.punkta redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat komisija atbalsta arī 57.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Par 26.panta 5.punktu.

28.lapaspuse, 58.priekšlikums. Deputāts Leiškalns lūdz izslēgt 26.panta 8.punktā pēc vārda “sistēmas” vārdus “aptverošu un tās”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Redakcionāli tiek precizēts 27.pants.

Tālāk 29.lapaspuse, 59.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un nedaudz redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 28.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Tagad 60.priekšlikums - iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta likumprojekta 30.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punkta redakciju. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. 62.priekšlikums - iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē 31.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta sestās nodaļas 31.panta redakcijai. Visām 31.panta daļām - pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai.

E.Jurkāns. Es tagad lūgšu deputātus 63., 64. un 65.priekšlikumu skatīt vienoti, jo komisija visus daļēji ir atbalstījusi, un iestrādājusi...

Sēdes vadītājs. Jurkāna kungs, mēs jau vienojāmies, ka deputāti atbalsta visu 31.panta redakciju, ieskaitot 66.priekšlikumu.

E.Jurkāns. Tātad 33.pantā komisija redakcionāli precizē pirmo daļu. Tāpat ir ar otro daļu un septītās sadaļas 34.pantu, arī 35.pantu.

Tagad pārejam 34.lapaspusē pie 67.priekšlikuma, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Viņš lūdz citādi izteikt 36.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 67. un 68.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 36.panta redakciju.

E.Jurkāns. Tālāk ir 35.lapaspuse, 69.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti jau atbalstīja 36.panta redakciju, godātais Jurkāna kungs! Lūdzu, skatīsim nākamo - 37.pantu. Tas ir 36.lapaspusē, bet darīsim to pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma ir paziņojums Kaksīša kungam par komisijas sēdi. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie Juridiskās komisijas deputāti! Daru zināmu, ka šodien 13.00 komisijas sēde nenotiks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Gundars Valdmanis, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir godīgi nopelnīts līdz pusdiviem.

(Partraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (No zāles deputats K.Leiškalns: “Kas te notiek?”)

Godātie kolēģi, lūdzu atgriezties sēžu zālē... 46... 47... Es lūdzu vēl vismaz divus deputātus atgriezties zālē. Godātie kolēģi, visi, kuri atrodaties šajā ēkā un arī citās, kuri mūs dzird: lūdzu atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi!

Godātie kolēģi, tātad turpināsim izskatīt likumprojektu “Enerģētikas likums”. Komisijas vārdā tātad runās Jurkāna kungs. Mēs apstājāmies pie 69. priekšlikuma. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

69. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, nav atbalstīts tāpēc, ka mēs sākumā neatbalstījām saskaņā ar procedūru.

Tātad es lūgtu 70., 71. un 72. skatīt kopīgi. Godāto deputātu priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iestrādāti komisijas 72. priekšlikumā, tāpēc komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu par 37.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad - vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 70., 71. un 72. - atbildīgās komisijas priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 37. panta visu četru daļu redakciju? Akceptē. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 37. lappuse. 73. - deputāta Kristovska priekšlikums. Viņš iesaka izteikt 38. panta pirmo daļu šādā redakcijā, bet komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Tāpat tā neatbalsta līdzīgu priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Ādamsons.

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs manu priekšlikumu atbalstīt sekojošu apsvērumu dēļ. Turpmākajā priekšlikumu grupā es esmu ietvēris vienu principu. Un nav svarīgi, vai tas attiektos uz vēja ģeneratoriem vai uz saules energoiekārtām, vai uz koģenerācijas stacijām, bet te ir viens princips - tātad kādi parametri nosaka to tarifus vai termiņus... kādi tie attiecībā uz šīm enerģiju ģenerējošajām iekārtām tiek piemēroti.

Komisijas piedāvātajā redakcijā mēs redzam, ka ir vēja ģeneratori un saules energoiekārtas ar jaudu līdz 2 megavatiem. Kāpēc tieši līdz 2 megavatiem - to īsti neviens nevar pateikt. Kāpēc līdz 2005. gada 1. janvārim? Vai tad pēc 2005. gada 1. janvāra mums nevajadzēs vēja ģeneratorus vai saules energoiekārtas atbalstīt, ja kāds ar to vēlēsies nodarboties? Un kāpēc 8 gadus?

Vēja ģeneratori var būt ar dažādu jaudu, tie var būt arī ar dažādu efektivitāti, tie var būt šeit uz vietas ražoti un var būt arī ražoti Rietumos, ārzemēs, citās valstīs... Līdz ar to parādās vesela virkne ekonomisko faktoru, kuri nosaka konkrētā projekta rentabilitāti, ja tā varētu teikt.

Un beigu beigās ir arī divkāršais elektroenerģijas realizācijas tarifs, arī šis divkāršais tarifs. Kāpēc tad tas ir dots? Tas ir dots tāpēc, lai stimulētu energoražotāju ienākt šajā tirgū ar šiem konkrētajiem elektroenerģijas vai siltumenerģijas ģenerācijas veidiem. Taču es piedāvāju tātad konkrētu lietu - divkāršu enerģijas vidējo tarifu var piedāvāt tikai līdz brīdim, kad ir atgūti konkrētās ģenerējošās stacijas vai tās veida iekārtu darbībai investētie līdzekļi, jo cita pamatojuma paaugstinātam tarifam nav un nevar būt.

Taču, no otras puses, ja mēs gribam veicināt uzņēmējdarbību šajos virzienos, tad, neapšaubāmi, valsts kaut kādā veidā piesaistīs un tā jau piesaista līdzekļus ar šo paaugstināto tarifu. Tomēr valsts nevar tikai bezatbildīgi dot paaugstinātu tarifu visiem veidiem, kā jau es minēju, 8 gadus. Tātad ir jādiferencē un jāseko šim procesam līdzi. Tas ir jākontrolē! Un tas jau, lūk, ir mūsu Ekonomikas ministrijas, Enerģētikas departamenta uzdevums, tāpēc nevar tik vienkārši likumā ielikt noteikumus, kuri ir it kā stingri noteikti, bet tajā pašā laikā ir neatbilstoši katrai konkrētajai situācijai. Un plus vēl ir noteikts, ka tad tiek pārtraukts šis paaugstinātais tarifs, ja ir gūta Ministru kabineta noteiktā pieļaujamā peļņa. Katrs projekts kaut kādā laikā tātad sasniedz 0 punktu, kad investīcijas ir atgūtas, un kad ir sasniegta nepieciešamā peļņa... Kā mēs zinām, biznesā normāla peļņa ir 10%, un es esmu dzirdējis, ka Ministru kabinets šādu procentu arī ir noteicis. Līdz ar to viss ir skaidrs. Un tad mēs redzam, ka tiešām tirgū parādās konkurence un ir konkurētspējīgs elements. Valsts ir palīdzējusi uzņēmējam uzsākt šo darbību ar paaugstinātu tarifu, tas ir atguvis investīcijas, ko tas ir piesaistījis, un tad, kad uzņēmums to ir atguvis, tad tas jau var ar normālu elektroenerģijas iepirkšanas vidējo tarifu piedalīties tirgū vai piedalīties pat ar mazāku cenu. Tātad tas ir bijis privatizācijas mērķis, tam ir bijis mērķis radīt jaunas ģenerējošas jaudas, kurām ir jāienāk tirgū.

Un līdz ar to es gribētu teikt, ka mans priekšlikums no ekonomiskā viedokļa ir nesalīdzināmi labāks par to, kuru ir atbalstījusi komisija.

Runājot par Ādamsona kunga priekšlikumu, varu sacīt, ka Ādamsona kunga priekšlikumā ir minēts viens megavats. Tātad pēc būtības arī viņa priekšlikumā, kā jau es minēju, ir norādīts, cik jaudīgām stacijām tiek dotas šādas tiesības realizēt savu elektroenerģiju par paaugstinātiem tarifiem. Tā ka es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir valsts un sabiedrības interesēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kur ir ņemti vērā visi tie parametri, kurus šobrīd nosauca Ģirts Kristovskis, visi kā viens... tātad tikmēr, kamēr ir atgūti šajā hidroelektrostacijā investētie līdzekļi un gūta Ministru kabineta noteiktā pieļaujamā peļņa. Es gan nezinu, kādā veidā Ministru kabinets un pēc kādiem kritērijiem noteiks pieļaujamo peļņu, kas ir iegūstama vienā uzņēmējdarbības veidā. Vēl jo vairāk tāpēc, šajā uzņēmējdarbības veidā iegūtā peļņa tiek dotēta no līdzekļiem, kurus maksā visi tarifa maksātāji visā valstī, jo šeit par attiecīgās investīcijas izvietošanu mēs maksājam dotāciju, kas tiek iegūta no enerģētikas vai no enerģijas patērētājiem visā valstī.

Es domāju, Kristovska kungs, ka nav nekādas pretrunas starp piedāvāto un jūsu iesniegto priekšlikumu, jo šeit pat varēja rakstīt, ka tas ir daļēji atbalstīts komisijas verdiktā jeb slēdzienā, un tālāk, ņemot vērā arī manu labojumu, kas ir par šo pašu pantu, - 76. priekšlikumu par 38. panta pirmo daļu - mēs varam pilnīgi droši atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kura ir ietverta jūsu tabulas 40. lappusē kā priekšlikums nr. 77.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Acīmredzot atbildīgās komisijas pārstāvis Leiškalns izteicās, ka Ministru kabinetam ir problēmas ar to, kā noteikt šo pieļaujamo peļņu. Tas ir Eiropā ļoti pazīstams un saprotams lielums, tas nav nekas abstrakts, to visu var noteikt, to visu var izvērtēt, jo galu galā arī citos pantos Ministru kabinetam tiek dotas tiesības izvērtēt tarifus. Ja tas izvērtēs tarifus, tad arī noteiks visus pārējos parametrus, kuri ir konkrētajam projektam. Pie tam ir jāatzīst, ka konkrētais projekts, kur parādās nepieciešamība uzstādīt tādu vai citādu ģenerējošo iekārtu, ir saistīts ar tirgus iespējām, ar konkursu kārtību un ar visu pārējo. Tātad izvēlas efektīvāko, nevis tikai pēc “cietiem” pricipiem, kuri šeit ir ielikti komisijas variantā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Kristovska kungs! Es domāju, ka šā likuma panta vispārēja jēga ir ļaut cilvēkiem investēt alternatīvajos enerģētikas veidos un atgūt šīs investīcijas pat tad, ja visa pārējā sabiedrība kopā dotē šo ieguldīto investīciju, maksājot dubulttarifu salīdzinājumā ar visā valstī noteikto...

Ja mēs runājam vēl par peļņas gūšanu, tad es domāju, ka attiecīgais uzņēmums, kas ir pilnībā atmaksājis savas investīcijas, var startēt jau normālā režīmā un darboties normālā konkurences režīmā, gūstot peļņu, jau pateicoties šai iegūtajai enerģijai, tātad tas var iesaistīties tirgū normālā konkurencē. Es domāju, ka par peļņu šeit nav jārunā, un tāpat nav jārunā arī par to, ka Ministru kabinets var noteikt tarifus. Ministru kabinets Latvijas Republikā nevar noteikt tarifus šobrīd un nevarēs arī turpmāk noteikt tarifus, ja gadījumā stāsies spēkā jaunais tā sauktais Superregulatoru likums. Kabinets to nevarēs noteikt, jo to izdara neatkarīga valsts institūcija, izvērtējot visus “par” un “pret”, uzņemoties arī konkrētu atbildību par konkrēto tarifu.

Tā ka atbildīgās komisijas ieteiktā panta redakcija, manuprāt, ir optimāla, laba, saturīga un izslēdz visādas spekulācijas.

Pie tam jūs jau zināt, ka peļņa var mainīties... arī Ministru kabineti var mainīties, un jebkurš jaunatnākušais Ministru kabinets var noteikt jaunus noteikumus šai peļņai. Tāpēc nav jēgas likt šādus nepastāvīgus lielumus likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Man tā liekas, ka Leiškalna kungs ļoti pareizi izteica komisijas viedokli, un es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim 73. - deputāta Kristovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu - izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 9, atturas - 30. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad - 74.priekšlikums. Tas ir Ādamsona priekšlikums, kas ir līdzīgs. Komisija arī to nav atbalstījusi attiecībā uz 38.panta pirmo daļu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad - 39.lappuse. Es lūgšu deputātus ieskatīties 75., 76. un 77.priekšlikumā. Komisija ir daļēji atbalstījusi frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, deputāta Leiškalna priekšlikumu un iestrādājusi tos atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 75., 76. un 77.priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 78.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums izteikt 38.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

E.Jurkāns. 79.priekšlikums. To ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs. Komisija to daļēji atbalsta un lūdz atbalstīt 80.priekšlikumu, kas ir komisijas priekšlikums attiecībā uz 38.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 79.un 80.priekšlikumu, kas iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā. Pieņemts.

E.Jurkāns. 43.lappuse. 81.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums, viņš lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 39.pantu, un viņa piedāvātā redakcija jums ir redzama. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

E.Jurkāns. Komisija neatbalsta arī 82.priekšlikumu - deputāta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Valdis Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad runa ir par 82.priekšlikumu. It kā vienkāršs priekšlikums - šie vārdi “ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām”. Šeit Leiškalna kungs stāstīja, ka viss ir ļoti vienkārši un labi. Bet mūsu valstī dubultais tarifs koģenerācijas stacijām ir kopš 1995.gada. Es jums uzdošu jautājumu: cik tad šādu staciju ir uzbūvēts mūsu valstī, pastāvot šādiem efektīviem parametriem, šādai pretimnākšanai, šādam tarifam? Kurš tagad atbildēs, kāpēc tikai kādas divas vai trīs ir uzbūvētas un tās pašas saskaras ar milzīgām problēmām? Šīs koģenerācijas stacijas ir pat bankrota priekšā. Ja mēs konkrēti runājam, kā piemēru varam minēt Gulbenes staciju. Tātad mēs redzam to, ka ierēdniecības līmenī nav skaidrības par konkrēto situāciju. Taču mēs zinām, ka mūsu valstī ir vismaz trīs koģenerācijas stacijas - piemēram, Liepājā, Jelgavā -, kurām maksā dubulto tarifu, neskatoties uz to, ka tās savu darbību ir uzsākušas jau pirms tam, kad tika pieņemta konkrētā norma. Tātad ierēdņi ir izlēmuši, konkrēti kam maksāt, un tieši tur, kur bija vajadzīgs šis dubultais tarifs, tur, kur ir jāiegūst līdzekļi... tiek tagad no jauna radītā vērtība investēta... šādām stacijām netiek šis dubultais tarifs piešķirts... vienalga, kāds tarifs. Un tātad ļoti svarīga ir nianse, ka ekspluatāciju uzsākošām... Ir runa par to, ka mēs gribam attīstīt jaunas ģenerējošās jaudas šajā valstī. Ja mēs vienkārši maksājam tiem, kuriem pēc kaut kādiem parametriem ir pazīmes, ka tā ir koģenerācija vai, teiksim, vēl kaut kas... Tas ir ļoti nožēlojami, ka mēs tik vieglprātīgi izturamies pret šo jautājumu. Jo galu galā vesela virkne iekārtu jau ir amortizējušās un savas jaudas... un investētos līdzekļus ir atguvušas. Un tāpēc ir ļoti svarīga šāda piebilde, un tieši tāpēc šādu piebildi nevar ignorēt nevienā no šīs grupas priekšlikumiem, kuri bija mani. Es nenācu vairāk runāt par iepriekšējiem priekšlikumiem vienkārši tāpēc, ka Leiškalna kungs šeit jūsu priekšā nāca un vienkārši demagoģiski runāja. Leiškalna kungs, es esmu Satversmes tiesā uzvarējis un pārstāvējis šo pašu Latvijas Saeimu pirmajā Satversmes tiesas lietā par tieši šiem jautājumiem. Jūs tur klāt neesat bijis, tā ka jums ir grūti pateikt par šīm niansēm. Es šīs nianses tiešām esmu pētījis un zinu. Es neraudu... Leiškalna kungs, jums varbūt ir asaras acīs par to, ka jūs šajā gadījumā uzstājāties ar demagoģiskiem paziņojumiem un aicinājāt deputātus balsot par nepārdomātiem... Kas attiecas uz maniem priekšlikumiem, mani priekšlikumi ir pārdomāti un dziļi izanalizēti, un es tos varu aizstāvēt. Cits jautājums ir tas, ka jūs vienkārši neesat gribējis tajos iedziļināties un tos saprast. Es esmu runājis par valsts efektivitāti, lai nebūtu spekulācijas. Ar kādām tiesībām... Teiksim, tie 8 gadi... ir dubultais tarifs, neatkarīgi no tā, vai šajā elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā jauda ir 4 megavati vai viens megavats. Kāpēc abām šīs jaudas stacijām tas ir 8 gadi? Vai jūs to varat pateikt? Jūs to nevarat pateikt. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nesāc draudēt!”) Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es neko nevaru pateikt, Kristovska kungs, un atšķirībā no jums es varu nodarboties tikai ar demagoģiju. Jūs esat vienīgais elektrostaciju aizstāvis, jūs esat vienīgais Satversmes tiesas uzvarētājs. Protams, jums tur bija vajadzīgi 34 deputātu paraksti, to skaitā arī manējais, tad jums viss bija citādāk. Tagad visi 99 vai 98, kas ir šeit, šajā zālē, un viens, kas ir cietumā, ir demagogi un muļķi, jūs esat vienīgais gudrais un patiesais valsts interešu aizstāvis, tā iznāk pēc jūsu vārdiem. Es personīgi jūs neaizskaru, es aizstāvu savas komisijas viedokli, es aizstāvu savu priekšlikumu, kuru es - tieši tāpat kā jūs - esmu tiesīgs iesniegt un esmu iesniedzis attiecībā uz šo likumu. Izbeigsim tās partiju salīdzināšanas, jo salīdzināsimies tikmēr, kamēr jūs atkal būsiet “Latvijas ceļā”. Ko tad darīs? Tad būs vienāda pozīcija.

Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu - vārdiem “ekspluatāciju uzsākošām”, no ekspluatāciju vēl neuzsākušām diemžēl elektroenerģiju nevar iepirkt, bet, ja jūs tā ļoti gribat, jo šie vārdi neko nemaina un neko neizsaka, es aicinu visus deputātus atbalstīt deputāta Kristovska priekšlikumu un aiz vārda “izvietotām” likt vārdus “ekspluatāciju uzsākošām”. Es būšu ļoti koleģiāls, Kristovska kungs, es demagoģiski aicinu atbalstīt tieši jūsu priekšlikumu. Paldies. (Starpsaucieni: “Bravo! Koša runa, var redzēt, ka studē augstskolā!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Es lūdzu balsot, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsojam par 82.priekšlikumu - deputāta Kristovska priekšlikumu papildināt 39.pantu aiz vārda “izvietotām”... Un tālāk kā tekstā. Komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to mēs nediskutēsim par 82.priekšlikumu, jo ir atbalstīts 81.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par 82.priekšlikumu mēs, godātie kolēģi un Jurkāna kungs, balsojām. Tagad mums ir jāskata 83.priekšlikums.

E.Jurkāns. Tas ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija atbalsta daļēji un izsaka precizētā redakcijā kā 39.pantu.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs runās par šo priekšlikumu.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nāku priekšā, jo mani vārdi ir bijuši pārāk skarbi pret Leiškalna kungu, es viņam dziļi atvainojos jūsu priekšā par to. Bet es nāku tieši pie deputāta Leiškalna un Ādamsona kunga - vienkārši priekšlikumu precizēt. Precizēt, ka viņu priekšlikumā būtu jāieliek iekšā tas priekšlikums nr.82, kas tika atbalstīts, tad tie abi saiet kopā, tad viss ir normāli. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Bet tas jau pēc loģikas!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

E.Jurkāns. 84.priekšlikums ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt 40.pantu, jo šī prasība ir ietverta 39.pantā, 83.priekšlikumā, par kuru mēs nobalsojām. Komisija lūdz atbalstīt šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 85.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija to neatbalsta, jo mēs jau esam nobalsojuši par 39.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tas pats attiecas uz 86.priekšlikumu - deputāta Emša priekšlikumu. Komisija to neatbalsta, jo mēs jau esam nobalsojuši par 39.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

E.Jurkāns. 87.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji, jo tas jau ir iestrādāts mūsu nobalsotā 38.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē to.

E.Jurkāns. 88.priekšlikums ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt 41.pantu, jo prasība ietverta 39.pantā. Tas ir līdzīgs tam, par ko mēs nobalsojām. Komisija atbalsta. Un līdz ar to mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 88. un 89.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas atzinums.

E.Jurkāns. 46.lappuse. Komisija ir redakcionāli precizējusi 40.pantu. Mēs esam pieņēmuši pēc procedūras, ka atbalstām. Tas pats attiecas uz 42.pantu un 43.pantu 47.lappusē. Un 48.lappusē - uz 44.pantu, devītā nodaļa. Un nu pārejam pie 90.priekšlikuma, ko iesnieguši deputāti Leiškalns un Ādamsons, - iekļaut 46.panta trešo daļu 1.pantā, jo tas ir termina skaidrojums. Mēs neatbalstījām - jau pēc procedūras...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par priekšlikumu nr.90.

E.Jurkāns. Tāpat komisija ir redakcionāli precizējusi 49.lappusē 46. un 47.pantu, 49.pantu 50.lappusē. Un nu mēs pārejam pie 91.priekšlikuma, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 91.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 92.priekšlikums ir deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums. Komisija to atbalsta, bet ir redakcionāli precizējusi ceturto daļu 49.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 49.panta (pēc jaunās numerācijas) 4.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija atbalsta arī deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikumu attiecībā uz šā paša panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. 5.punkts. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 94.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ernests Jurkāns. Ierosina aizstāt 51.panta 6.punktā vārdu “perspektīvai” ar vārdu “koncepcijai”. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi kā 51.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 49.panta 6.punkts. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija redakcionāli precizējusi 50.pantu... jā, pareizi, 50.pantu. Un devītajā nodaļā - 51.pantu. Un nu pārejam pie 95.priekšlikuma, kurš ir 52.lappusē un kuru iesniedzis deputāts Leiškalns. Viņš lūdz izteikt 55.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija diemžēl neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es runāšu reizē gan par 95.priekšlikumu, gan arī par 97.priekšlikumu. Tie abi ir mani priekšlikumi, kas ir viens no otra izrietoši un kas komisijas vai Ministru kabineta iesniegto redakciju papildina ar vienu kvantitatīvu prasību, tas ir, energoefektivitātes prasību. Tās ir prasības, kas tiek izvirzītas patērētājiem visā normālā, civilizētā pasaulē. Efektivitāte. Valsts energoresursu taupīšana, kopējo energoresursu taupīšana, lai gan šāda taupīšana bieži vien ir neizdevīga. Enerģijas piegādātājam tas ir ļoti svarīgs faktors, un es domāju, ka šī prasība 55.panta pirmajā daļā mums ir jāieliek, turklāt 55.panta trešajā daļā jānosaka, ka energoefektivitātes prasības nosaka Ministru kabinets. Tieši no enerģijas resursu izlietošanas efektivitātes vai no šī taupīguma režīma, kas ir ieviešams un nosakāms visā valstī, ir stipri atkarīga ārējās tirdzniecības bilance Latvijai. Tātad - valūtas bilance Latvijai. Es gribētu, lai šī prasība parādītos, lai Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma deleģēto uzdevumu šādas efektivitātes prasības nosaka. Mēs nevaram lietot enerģiju bezrūpīgi un bezmērķīgi. Tā ka es nedomāju, ka par to daudz ir jādebatē vai daudz jāstrīdas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - priekšlikumu nr.95 - un no tā izrietošo priekšlikumu nr. 97. Par 55.panta pirmo un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo te bija garas debates un komisija ir izteikusi 53.pantu vienkāršā formulējumā. Ja Leiškalna kungs iesaka balsot, tad mums ir jābalso par 95.priekšlikumu, jo ir 96.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas vienkāršo šo pantu. No divām daļām izvēlas vienu.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, tikai 44 deputāti ir piedalījušies balsošanā. Tas ir pārāk maz. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus piedalīties balsošanā par 95.priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 1, atturas - 44. Nav pieņemts.

Vai kolēģi tādā gadījumā piekrīt 96.priekšlikumam - atbildīgās komisijas priekšlikumam - un atzinumam par to? Līdz ar to - 53. panta redakcijai? (Deputāts Jurkāns kaut ko saka.)

Jurkāna kungs, mēs dialogu neveidosim. Tātad deputāti 53. panta tekstu atbalsta. Paldies.

E.Jurkāns. Līdz ar to, kolēģi, nav balsojams deputāta Leiškalna kunga priekšlikums, tā kā runa ir par trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk! 98.priekšlikums.

E.Jurkāns. Tātad redakcionāli precizējam pārējos pantus. Pārejam pie 98.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāti Leiškalns un Ādamsons. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vienpadsmitās nodaļas nosaukums “Enerģētiskā krīze”. Deputāti piekrīt nodaļas nosaukumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. Es lūdzu pārlapot uz 56.lappusi. Pārejam pie 99.priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Ādamsons. Viņš lūdz izteikt 65.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. Pārejam pie 100.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons. Komisija to atbalsta, bet ir nedaudz precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 67.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas 1. un 2. punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tādā pašā veidā komisija atbalsta arī deputāta Ādamsona priekšlikumu par 69.panta otro daļu, bet nedaudz precizē to redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šā panta - 67.panta - otrās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 102.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ādamsons, - izteikt 69.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija daļēji to atbalsta un nedaudz precizē šo trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. Tātad 60.lappuse, 103.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē...

Sēdes vadītājs. ...74.panta otro daļu. Deputāti piekrīt 74.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 104. priekšlikums - deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, bet pati precizē šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 104.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 76.panta redakciju. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 105. priekšlikums ir deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums - izteikt 79.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta un precizē 77.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmo daļu. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 77.panta pirmās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 106.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 79.panta otro daļu. Komisija to atbalsta, tātad attiecīgi mainās trešās daļas numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 79.panta otro daļu (pēc vecās numerācijas) un piekrīt arī komisijas atzinumam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Liels paldies! 108.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Kristovskis. Komisija to neatbalsta. Kristovskis lūdz papildināt 79.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tas ir 79.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks, jo šis pants runā par atļaujas jeb licences izsniegšanu jaunu elektrostaciju būvei. Tas, kas ir pateikts priekšlikumā par šo pantu, viss ir atbalstāms un kārtībā, bet tomēr ir viena konkrēta liela problēma. Šobrīd tiešām elektroģenerējošu iekārtu uzstādīšanai licence valstī tiek izsniegta, bet netiek pateikts skaidri un gaiši, kāds tad būs šis tarifs. Mēs jau pieņēmām veselu virkni pantu, kuros ir pateikts, ka tas tiks noteikts.

Kur šodien slēpjas uzņēmēja vai investora problēma? Viņam piedāvā it kā tirgu, bet tajā pašā laikā... Viņš šeit it kā būtu gatavs investēt šo naudu... tātad šis uzņēmējs būtu gatavs uzņemties šo slogu un radīt šo koģenerācijas staciju vai kādu citu ģenerējošu iekārtu, bet viņš nezina, kāds tad būs tarifs. To mēs lieliski redzējām, piemēram, Gulbenes stacijas gadījumā. To varēja izlasīt par “EDON-LATVIJA” stacijām, kas ir Ādažos un Lielvārdē. Pavasarī bija raksts “Dienas Biznesā”, arī nesen bija raksts “Dienas Biznesā”, kur “EDON-LATVIJA” un firma “Windows” bija izteikusies par šo problēmu, ka uzņēmējs nezina, kāds būs šis tarifs. Un, ja šis uzņēmējs dodas uz banku, tad ikvienu bankas kredīta devēju, ikvienu banku interesē jautājums: cik gados atmaksās? Lūk, šeit ir tas, par ko es jums gribēju sacīt, - cik gados tiks atgūta šī investīcija? Nevienu neapmierina tas, ka pasaka: “Jā, zināt, kad jau mēs strādāsim, tad jau mēs redzēsim.”

Vai tā, kā ierēdņi pasaka: “Uzceliet šo staciju, un tad mēs pētīsim, cik mēs jums dosim. Par cik mēs iepirksim šo elektroenerģijas pārpalikumu.” Tas nav pieņemami. Tas nav pieņemami arī uzņēmējiem. Tas vispār nav biznesā pieņemams, ja projekti ir jāuzsāk bez skaidriem noteikumiem. Līdz ar to šādai prasībai noteikti ir jābūt.

Ja mūsu ekonomiku vai enerģētiku regulējošās institūcijas - ministri - izdod licenci, tad viņiem skaidri un gaiši ir jāzina, kādu iespaidu šī jaunā ģenerējošā jauda atstās uz vispārējo energosistēmu un kādā veidā nāks nauda atpakaļ. Tad izpaliks visas, tā teikt, provokācijas par to, ka mums ir noteikti kaut kādi populistiski parametri, ka nezin kāpēc mums ir dubultais vai nezin kāpēc ir pusotrs tarifs, un kāds tas ir, ko mēs šeit it kā esam pieņēmuši. Tiešām ir jautājums: kāpēc? Jo pēc būtības šis tarifa lielums regulē investīcijas atgūšanas ātrumu. Protams, tad, ja visa šī lieta tiek pareizi kontrolēta un regulēta. Taču to visu ir iespējams izdarīt pirms tam, lai būtu skaidri noteikumi, lai būtu skaidrs tirgus, lai nebūtu problēmas un rakstīšanas avīzēm, lai nebūtu Satversmes tiesas procesu un tamlīdzīgu lietu, ko mēs jau esam piedzīvojuši. Tiešām ir jautājums: ja koģenerācijai ir tik izdevīgi noteikumi - dubultais tarifs, tad kāpēc vēl līdz šai dienai nav šīs stacijas? Tieši tāpēc, ka šajā sfērā nav skaidri noteikumi. Investori prasa: “Lūdzu, kādi būs tarifi?” Uz to atbildi neviens no uzņēmējiem nevar sniegt.

Mums Latvijā ir vēja ģeneratorus ražojoša firma, kas saucas “Lata Ruta”. Es esmu divas reizes ar viņiem ticies. Viņi mani ir aicinājuši un veduši uz savu institūtu, kur notiek pētījumi. Viņi kādreiz, Padomju Savienības laikos, nodarbojās ar kosmisko pasūtījumu izpildi, bet nu viņi ir pārorientējuši ražošanu un izveidojuši Latvijas-Vācijas kopuzņēmumu, kas piegādā vēja ģeneratorus Rietumu pasaulei, un tos pērk visos kontinentos, bet Latvijā šo vēja ģeneratoru nav.

Un atkal ir jautājums: kāpēc nav? Tāpēc, ka nav šo skaidro noteikumu. Tāpēc, ka Ministru kabinets joprojām ir neskaidrā situācijā, tāpēc, ka arī Ekonomikas ministrijas, bet galvenokārt Enerģētikas departamenta, vadošie darbinieki strādā neaktīvi šajā nozarē. Līdz ar to mums ir ļoti grūti runāt par to, kas ir ierakstīts Eiropas Enerģētikas hartā, ko mēs vēl otrajā lasījumā izskatīsim. Tur ir rakstīts, ka jānoņem visas barjeras šo koģenerācijas tipa energojaudu attīstībai, bet šobrīd mēs varam teikt, ka mums tieši tiek uzliktas un saglabātas šīs barjeras. Tāpēc aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs, lai mēs tiešām tiktu vaļā no šiem birokrātiskajiem žņaugiem, lai mēs no tiem varētu atbrīvoties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Godātais Kristovska kungs! Jūs, runājot šoreiz par savu priekšlikumu, nonācāt pretrunā ar tikko nobalsoto priekšlikumu, kas nosaka, ka, teiksim, mazajām hidroelektrostacijām ar jaudu līdz 2 megavatiem ir divkāršs tarifs uz noteiktu termiņu salīdzinājumā ar to tarifu, kādu noteiks regulators. Tāpat arī stacijām ar jaudu līdz 7 megavatiem būs 1,5 reizes augstāks tarifs par to, kādu noteiks regulators. Jūs paši to iesniedzāt, bet tagad jūs sakāt, ka jau no sākuma ir jānosaka cits tarifs. Tāpēc arī komisija neatbalstīja šo jūsu priekšlikumu. Es lūdzu jūs neatbalstīt, tāpat kā to komisija ir nolēmusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim! Debates ir beigušās. Debates ir beigušās, Kristovska kungs! Tātad balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu nr. 108. Tekstu jūs redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 9, atturas - 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. 109.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 80.pantu, tagad - par 78. pantu (pēc jaunās numerācijas). Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē šā 78.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai varam izskatīt 78.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju, ko, kā jūs redzat, komisija principā ir atbalstījusi un tikai redakcionāli precizējusi. Deputāti piekrīt. 78.panta redakcija ir apstiprināta.

E.Jurkāns. Paldies. 112. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 82.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot 82.panta pirmās daļas 1.punktu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 65.lappuse. 113. ir deputāta Ādamsona priekšlikums - papildināt 82.panta pirmās daļas 5.punktu ar tekstu šādā redakcijā... Tā jums ir priekšā. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113. priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Pārejam pie 114.priekšlikuma 66.lappusē. To iesniedzis deputāts Leiškalns - aizstāt 3.panta ceturtajā daļā vārdus “galveno...” un tālāk kā tekstā. Komisija to atbalsta un iestrādā atbildīgās komisijas 115.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai varam skatīt priekšlikumus, kuri skar 81.pantu (pēc jaunās numerācijas) un šā panta ceturtās daļas sastāvu un saturu, kuru komisija principā ir akceptējusi. Tas ir 114., 115., 116., 117. un 118.priekšlikums. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. 119. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt 84.panta pirmās daļas 5.punktu aiz vārda “enerģijas” ar vārdiem “piegādātāju un”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija daļēji ir atbalstījusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu nr.120. - izteikt 84.panta pirmās daļas 6.punktu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 120.priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija ir atbalstījusi deputāta Leiškalna 121.priekšlikumu attiecībā uz 84.panta pirmās daļas 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Pēc jaunās numerācijas šis ir 82.panta 7.punkts.

122.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat komisija atbalsta 123. - deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 124. tikai redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat komisija atbalsta 125. un 126. - deputāta Leiškalna priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šos priekšlikumus. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija nav atbalstījusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātu priekšlikumu attiecībā uz 85.pantu, kuru viņi lūdz papildināt ar jaunu piekto daļu. Komisija tātad to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 127.priekšlikumu. Paldies, tiek pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Ādamsona priekšlikumu un ietvērusi to atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 83.panta piektās daļas redakcijai. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Pārejam pie 129.priekšlikuma! Komisija to ir atbalstījusi, bet iesniedza deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat komisija ir atbalstījusi 130.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Leiškalns par 89.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, pieņemts.

E.Jurkāns. 132. - deputāta Kristovska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet 131. mēs vēl neesam skatījuši...

E.Jurkāns. Es ļoti atvainojos! 131.priekšlikums 75.lapaspusē. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša priekšlikums. Komisija atbalsta un izsaka kā pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Jūs, Kristovska kungs, vēlaties runāt par 132. vai par 131.? Lūdzu! Deputāts Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs atceraties, es nācu jūsu priekšā un vaicāju, vai 131.priekšlikums un arī citi priekšlikumi, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs, ir balsojami. Ja mēs paņemam Kārtības rulli, kurš reglamentē mūsu darbu, tad tur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka priekšlikumu var iesniegt ministra pilnvarota valsts amatpersona, ka tikai pilnvarota amatpersona var iesniegt rakstveidā. Šāda priekšlikuma komisijā nav bijis, un līdz ar to faktiski es gribu izteikt protestu pret to, ka mēs esam nelikumīgi izskatījuši veselu virkni priekšlikumu.

Taču, ja nu reiz Saeimas deputāti pārkāpj paši savu Kārtības rulli, tad es gribētu teikt pēc būtības, kāpēc priekšlikums nr.132, ko es esmu ierosinājis, ir tapis un kāpēc es uzskatu, ka tas ir svarīgs.

Līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu un stāšanos spēkā spēku zaudē likumprojekts par uzņēmējdarbību enerģētikā, tāpēc šajā laikā radās vesela virkne tiesisko attiecību gan uzņēmēju, gan valsts starpā. Diemžēl, kā mēs redzam, mums nav tiesiska valsts, un mēs daudzkārt esam ar to saskārušies. Arī tāpēc, ka komisijas vadība acīmredzot līdz galam nav iepazinusies ar konkrēto problēmu, un tāpēc neatbalstīja manu priekšlikumu. Jāatzīst ir tas, ka ierēdņi nerealizē jau spēkā esošā likuma normas ne par dubulto tarifu, ne arī par citiem. Tiek pārkāpts likums, un šī uzņēmējdarbība tiek vienkārši bremzēta brutālā veidā. Līdz ar to šajā likumā ir svarīgi skaidri un gaiši pateikt, ka tās tiesiskās attiecības, kuras bija spēkā par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, ir spēkā arī tagad un ka šā likuma spēka zaudēšana nevar būt par pamatu jau iegūto civiltiesisko attiecību pārtraukšanai. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs esam tiesiska valsts.

Un galu galā šī norma faktiski ir ierakstīta arī Civillikumā, bet, saskaroties ar ierēdņu kompetenci jurisdikcijā un vispār likumos, jāatzīst, ka Civillikums vienkārši atklāti tiek pārkāpts un ignorēts. Un tieši tāpēc šī norma šeit ir jānostiprina. Paldies par uzmanību.

Līdz ar to es uzskatu, ka mans priekšlikums vismaz kontekstā ar Oša priekšlikumu, kuru komisija ir izskatījusi... ja tos saliek blakus, tad mans priekšlikums... es uzturu spēkā nepieciešamību to balsot un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atvainojos, ka, runājot par attiecīgajiem priekšlikumiem, bija jārunā par procesuālo kārtību, ko nosaka Saeimas kārtības rullis. Ja Kristovska kungs domāja Kārtības ruļļa 95.panta otro daļu, tad jāsaka, ka, neapšaubāmi, visi priekšlikumi komisijā ir iesniegti rakstveidā. Visi kā viens! Mēs neizskatām nerakstītus priekšlikumus.

Ja Kristovska kungs runāja par Kārtības ruļļa 95.panta trešo daļu, tad jāteic, ka iesniegt priekšlikumus ministrs pilnvaro valsts amatpersonu rakstveidā. Tātad nevis komisija, bet ministrs pilnvaro atbildīgo amatpersonu.

Kristovska kungs, jūs varat iet un Ekonomikas ministrijā pārliecināties, vai šāds pilnvarojums ir bijis vai nav arhīvā. Es domāju, ka ierēdniecība nevar, ņemot vērā valstī esošo kārtību... Pie kam es gribu uzsvērt, ka Latvija ir tiesiska valsts. Protams, notiek arī dažādi šīs tiesiskās valsts statusa pārkāpumi, bieži vien balstoties uz morālām kategorijām, bet mēs aizmirstam, ka likums stāv pāri visam. Recidīvi ir, bet Latvija, manuprāt, ir tiesiska valsts šobrīd. Viena no tiesiskākajām valstīm. Vēl jo vairāk, tāpēc, ka par to atbild tieslietu ministrs Rasnača kungs.

Ja mēs runājam par konkrēto gadījumu, tad jāteic, ka ministra pilnvarota valsts amatpersona ir iesniegusi priekšlikumu ar ministra pilnvarojumu. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Ja komisija attiecīgo redakciju ir atbalstījusi, tad līdz ar to mēs to varam uzskatīt jau par komisijas redakciju. Strīdīgāks šis gadījums būtu situācijā, ja amatpersona, kas nav likuma iesniegšanas subjekts, būtu iesniegusi priekšlikumu, bet komisija to būtu noraidījusi. Tad mēs varētu apstrīdēt, bet komisijas atbalstīts priekšlikums ir tikpat labi uzskatāms par pašas komisijas priekšlikumu, uz ko komisijai ir tiesības pat pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Es domāju, ka komisijas sagatavotā redakcija mums jāņem vērā, jo Kristovska kunga pārejas noteikumi tajā ir atbalstīti. Un ir atbalstīts arī priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs, pie tam ministra pilnvarots, kā es saprotu.

Licence, kas ir izsniegta pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences darbības termiņa beigām. Mēs šeit neko nepārkāpjam. Licence, kas ir izsniegta pirms šā likuma stāšanās spēkā, turpina darboties līdz šīs licences darbības termiņa beigām, pēc tam tā ir atjaunojama likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Es šeit neredzu pretrunu. Bet var jau būt, ka jums kaut kur procesuāli ir taisnība attiecībā uz... Es tiešām neesmu skatījies šo likumu Civillikuma kontekstā. Tik tiešām, te man jāatzīstas, ka es par šo tēmu negribu runāt. Es aicinu atbalstīt pirmām kārtām jau 132.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 131.priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi kā 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 13. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. Un beidzamais ir 132. - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi pārejas noteikumu 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Liels paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies par darbu! Mēs esam pieņēmuši vienu no fundamentālākajiem likumiem šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs esam frakcijā saņēmuši ziņu no Invalīdu biedrības par Saeimas sēžu pārraides kārtības mainīšanu. Cilvēki uztraucas par to, ka viņi vairs nedzird Saeimas plenārsēdes, jo ir mainīti diapazoni un neraida vairs tur, kur raidīja. Tas diemžēl ir izdarīts tikai pirms nedēļas. Un tad, kad cilvēki ir vēlējušies noskaidrot, kāpēc tas tā ir, viņiem atbildēts: “Pērciet citus radioaparātus!” Manuprāt, tas nu galīgi nav solīdi. Ja tas būtu izdarīts pirms gada un paziņojums būtu bijis pirms gada vai vismaz pusgada, lai cilvēki varētu tam sagatavoties, tad tas būtu tā... Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir pārkāpta - varbūt ne formāli, bet pēc būtības noteikti - Kārtības ruļļa 77.panta otrā daļa, kur ir noteikts: atklātās sēdes pārraida valsts radio. Cilvēki ir tam jāsagatavo, un tādēļ nedrīkst tādas lietas darīt, paziņojot tikai nedēļu iepriekš. Mēs visi labi zinām, ka Saeimas plenārsēdes vēlas klausīties tie cilvēki, kuriem ir dažādas problēmas ar pārvietošanos un kuri nevar savādāk iegūt šo informāciju. Tādēļ tas ir jādara pavisam savādāk, nevis tā, kā mēs to darām, vēl pie tam pirms 7.Saeimas vēlēšanām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms pārejam pie Prezidija ziņojumu izskatīšanas, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šī gada 3.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā šādus grozījumus: 47.punktu (par steidzamu atzītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””) un 48.punktu (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”) iekļaut darba kārtībā pirms otrās sadaļas - “Prezidija ziņojumi”.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Tālāk. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šī gada 3.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā 18.punktu - tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem - deputātu grupas iesniegto lēmuma projektu “Par valsts intervenci labības tirgū”. Komisija lēmuma projektu neatbalsta. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 118. pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos” komisija atbalsta. Pielikumā ir šis lēmuma projekts.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Es esmu “pret”! Vajag balsot!”) Deputātiem iebildumi ir. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projekta “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 7. Projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais ir Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas priekšlikums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 17. punktu likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Informēju jūs, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 82. panta 4. daļu deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz 7 dienas pirms Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt. Likumprojekts nav laikus saņemts, 7 dienas nav ievērotas, un Prezidijs termiņu nav saīsinājis, tādēļ šo projektu darba kārtībā neiekļaujam.

Nākamais. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izmainīt sēdes darba kārtību un izskatīt darba kārtības 51. jautājumu (likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”) pēc darba kārtības 25. punkta (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””). Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt Saeimas 3. septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - likumprojektu “Tūrisma likums” (darba kārtības 49. punkts) izskatīt pirms darba kārtības 24. punkta. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību - pārcelt darba kārtības 38., 39. un 40. punktu pirms darba kārtības 23. punkta. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais ir piecu deputātu iesniegums: lūdz izdarīt šīsdienas darba kārtībā izmaiņas - likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (darba kārtības 60. punkts) izskatīt pēc darba kārtības 23. punkta. Deputāti piekrīt.

Turpinām izskatīt darba kārtību ar mūsu pieņemtajiem grozījumiem.

Pirms tam - par to, kā lieta tālāk virzāma. Vārds pie frakcijām nepiederošam deputātam Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Saraksts numur 1.

Prezidij, Sadarbības padome un Sadarbības padomei pakļautie! Redziet, mēs šodien pārkāpām - kā mēs regulāri pārkāpjam, bet nu arvien vairāk pārkāpjam - mūsu Satversmi. Janīna Kušnere paziņoja, ka Prezidijs ir patvaļīgi atņēmis iespēju invalīdiem klausīties mūsu sēdes. Agrāk Čepāņa kungs nolēma, ka Valdmanim vārdu nevajag dot, kad viņš gribēja runāt par lietu, un arī pēc tam, kad viņš lūdza vārdu, lai runātu par to, kā lietu virzīt tālāk... Mēs redzam, ka Prezidijs nolemj, ka nedrīkst vairs neatkarīgie deputāti lietot Saeimas pastu... Mēs redzam visu - kaut kādas sīkas ņirgāšanās, kas pilnīgi neatbilstošas demokrātijai.

Jautājums ir šāds: ko mēs varam darīt, lai ieviestu kaut kādu kārtību? Mēs varētu nolemt debatēt par Prezidija kompetenci un atbilstību amatam; mēs varētu arī nolemt, lai viņi nedarītu tā - patvaļīgi nenolemtu, ka tauta nedrīkst zināt, kas šeit notiek. Vienkārši maina raidstacijas tādā veidā, ka cilvēkiem jāpērk jauni aparāti... Es domāju, ka mēs šos mūsu demokrātijas pārkāpumus nedrīkstam tik vienkārši un viegli palaist garām. Mums ir diktatūra, mums ir Sadarbības padomes diktatūra, mēs pat nevaram vairs tēlot, ka mums ir demokrātija, mēs vienkārši darām, kā mūsu kungi grib, un pat tautas kalpiem atņem tās tiesības, kas viņiem ir garantētas mūsu Satversmē un mūsu Kārtības rullī.

Es nāku ar ierosinājumu, ka šodienas sēde visā pilnībā būtu jāpārraida vēlreiz, tā, lai tauta to varētu dzirdēt. Es nāku ar ierosinājumu - tā kā man it kā būtu jāmaksā papildus par pasta izmaksām, šoreiz Prezidijam jāuzņemas maksāt par tā raidījuma laiku personīgi. Un es lūgtu Satversmes tiesu izskatīt jautājumu par to, kādas citas soda sankcijas būtu uzliekamas šādam Prezidijam, kas nespēj garantēt mums mūsu Satversmes dotās tiesības. Es domāju, ka tāda prettautiska, pretdemokrātiska rīcība ir sodāma. Es domāju, ka tā ir smagi sodāma, un es gribētu, lai Satversmes tiesa izlemtu to jautājumu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pat tas tēls, tas teātris, kas mums ir no demokrātijas, tiek tik krasi sagrauts.

Sēdes vadītājs. Paldies, Valdmaņa kungs. Pieņemam jūsu informāciju zināšanai. Konsultēsimies ar Satversmes tiesu.

Bet tagad turpināsim darbu. Izskatīsim darba kārtības 47. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4531A. Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā, kurš ir arī pēdējais lasījums, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, un ir saņemti šādi priekšlikumi.

Par 16. pantu (likumprojekta 1. pants) ir Juridiskā biroja priekšlikums 16. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, kurā uzsvērts, kādā veidā var balsot tie balsotāji, kuri paši nevar personīgi parakstīties, un kā tiek izdarīta atzīme attiecīgajos balsošanas sarakstos. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas viedokli iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Un ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 16. panta trešo daļu. Tas nodrošina karavīriem iespēju balsot dienesta laikā. Lai viņiem šāda iespēja tiktu dota, Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Grīnblats. 3. priekšlikums attiecas jau uz 17. pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par balsošanas zīmju apzīmogošanas kārtību un arī par to, kā vēlētājs pēc savas izvēles atzīmē vajadzīgo balsojumu - “par” vai “pret”. (Jo iepriekšējā kārtība, ka vēlētājam bija jāsvītro, varētu mazliet dezorientēt vēlētājus un balsotājus, viņi varētu nesaprast, par ko viņi balso.) Arī par kārtību, kādā zīmes iemetamas balsošanas kastē.

Atbildīgās komisijas priekšlikums: sakarā ar to, ka ir svītrota 17. panta pirmā daļa - ka pie balsošanas iecirkņa durvīm vairs nepārbauda, kuri ir balsojuši šajā tautas nobalsošanā un kuri ne -, to dara iecirkņa komisija. Līdz ar to šie abi priekšlikumi ir apvienoti, un ir dota jauna redakcija attiecībā uz 17. panta pirmo, otro un trešo daļu. Un papildus tam ir priekšlikums nr. 5 - atbildīgās komisijas priekšlikums par balsotājiem, kas ierodas iecirknī līdz pulksten astoņiem vakarā, bet nepaspēj nobalsot līdz pulksten astoņiem vakarā. Šī kārtība, kas ir piedāvāta, ir analoģiska tai, kāda ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā. Būtībā Juridiskā komisija aicina atbalstīt 17. pantu pilnīgi jaunā redakcijā, kurā visas četras daļas ir precizētas, bet ceturtā daļa ir pilnīgi jauna.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 17. panta jauno redakciju? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums attiecas uz 18. pantu. Priekšlikums numur 6. Juridiskais birojs iesaka dažus precizējumus, kas izriet no likuma jēgas, arī no nepieciešamības nodrošināt aizklātu balsošanu gadījumos, kad komisija ierodas pie balsotāja mājās. Juridiskā komisija aicina visus šos 18. panta labojumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 19. pantu ir priekšlikums nr. 7 - atbildīgā komisija nosaka kārtību, kādā sākas balsu skaitīšana, arī tur, kur ir bijusi balsošana pa pastu. Tas ir trešās dienas vakarā pēc pulksten astoņiem. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 8. priekšlikums - par 20. pantu. Tie ir nelieli redakcionāli precizējumi, kas neizmaina panta būtību. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk. Juridiskais birojs aicina papildināt likumprojektu ar 20.¹ pantu. Tas nosaka, kādā kārtībā zīmes tiek atzītas par nederīgām. Tas ir analoģiski Saeimas vēlēšanu likumam, un Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 20.¹ panta redakciju.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 10. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ka ārvalstīs dzīvojošie balsotāji balsošanā pa pastu var izmantot ne tikai Latvijas pilsoņa pasi, bet arī “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar šā balsotāja personas kodu”. Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tādējādi visi priekšlikumi, kas bija iesniegti attiecībā uz otro lasījumu, ir izskatīti, un Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā - galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4533 likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Attiecībā uz trešo lasījumu neviens priekšlikums atbilstoši Kārtības ruļļa noteiktajai secībai nav iesniegts, un Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tālāk. Par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ziemeļvalstu Vides finansu korporācijas (NEFCO) līgumu par NEFCO juridisko statusu Latvijā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Likums par zemkopības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pašpārvaldi” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu attiecīgajām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 20. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Ābeles, Bērziņa, Seiksta un Ernesta Jurkāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Vērtspapīru tirgus komisiju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Apiņa, Kristovska, Keiša un Seiksta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 10.oktobra lēmuma “Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Apiņa, Kristovska, Seiksta un Ābiķa iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1992.gada 22.decembra lēmuma “Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Es atsaucu savu parakstu, jo tik tiešām man jāatzīstas, ka es esmu bijis paviršs, jo attiecīgais Augstākās padomes lēmums ir atcelts jau ar vajadzīgo likumu. Tā ka atsauksim šo likumu, jo tas nav nododams tālāk komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Likumprojekts komisijām līdz ar to nav nododams.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Turlā, Bokas, Nagobada un Dinēviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 19. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Celmiņa, Nagobada, Kaksīša un Stikuta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu... Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - vēlas runāt “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Zinot, cik daudz prasījusi laika mums 1998.gada budžeta grozījumu pieņemšana iepriekšējās reizēs, es uzskatu, ka šīs - 6.Saeimas darbības laikā vairs nav lietderīgi veidot un Saeimā mēģināt pieņemt vēl vienus 1998.gada budžeta grozījumus, jo vienkārši fiziski tam nepietiks laika. Bez tam šo problēmu risināšanai valdībai ir pietiekami daudz līdzekļu - vairāk nekā 4 miljoni latu neparedzētiem gadījumiem. Šīs problēmas ir jārisina citādākā ceļā - Ministru kabinetam vienojoties un šo summu sedzot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Es uzskatu, ka šis projekts nav jāatbalsta. Mums nevajadzētu atgriezties šajā priekšvēlēšanu situācijā pie šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija - runās “par”.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es absolūti principiāli piekrītu tam, ko pateica Baloža kungs, ka nevajadzētu pirms vēlēšanām vērt vaļā budžetu un to grozīt. Taču es gribētu nolasīt Krasta kunga vēstuli, kas ir adresēta Satversmes tiesai, jo Ministru kabinets, kā jūs zināt, ir iesūdzējis Saeimu Satversmes tiesā sakarā ar mūsu balsojumu jūnijā par maternitātes un slimības pabalstiem, kā vienīgo motivāciju minot to, ka nav izdarīti attiecīgi grozījumi valsts budžetā. Šeit ir Krasta kunga vēstule, kurā viņš lūdz Satversmes tiesu, kamēr Saeimā nebūs iesniegti un izdarīti grozījumi budžetā sakarā ar šo pieņemto likumprojektu, apturēt likumprojekta darbību.

Loģiski, pēc šādas Krasta kunga vēstules Saeimai deputātu grupa iesniedza priekšlikumu. Tā kā šis likumprojekts bija nācis no manas komisijas, mēs iesniedzām grozījumus valsts budžetā par šo attiecīgo summu, jo, kā jūs atceraties, pašās jūnija beigās mēs jau pieņēmām vienu grozījumu attiecībā uz maternitātes un slimības pabalstiem, kur bija teikts, ka tad, ja māmiņa vai grūtniece nav sociāli apdrošināta - te ir trīs kategorijas pamatā: tās var būt vecāko klašu skolnieces, dienas nodaļas studentes un mājsaimnieces -, bet, ja viņa dzīvo ģimenē, kurā ir sociāli apdrošināta persona, respektīvi, ja tajā ģimenē kāds piedalās maksājumos “kopkatlā”, tad šai māmiņai pirms un pēc dekrēta naudiņa minimālās algas apmērā tomēr tiek izmaksāta. Tāds bija šis grozījums. Mēs varam atšķirt stenogrammu un pārliecināties, ka tad praktiski zāle vienbalsīgi to atbalstīja. Raugoties pēc stenogrammas, ko Satversmes tiesa jau ir pieprasījusi, redzam, ka nebija neviena iebilduma arī no valdības puses pret šo grozījumu. Taču šobrīd Satversmes tiesā ir ierosināts process pret Saeimu no valdības puses un ir šī Krasta kunga vēstule.

Pilnīgi loģiski! Arī es piekrītu, ka tagad, septembrī, varbūt budžetu nevajadzētu aiztikt, bet nav citas izejas. Mums formāli tagad būtu jāizdara šis grozījums, jo citādi, kolēģi, Saeimai nebūs ko atbildēt valdībai, kad notiks Satversmes tiesas process. Es jums izskaidroju situāciju.

Es piekrītu tam, ko saka Baloža kungs. Protams, ja nodos visām komisijām, un ja tagad mēs sniegsim atkal visi priekšlikumus, tad tas patiešām ir neiespējami, bet var mainīt Prezidija lēmumu un nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tātad skatīt tikai šo vienu konkrēto priekšlikumu par šo vienīgo konkrēto grozījumu. Tad vienas dienas laikā, ja zālē neviens neiebilst, saprotot šā grozījuma vajadzību, to varētu pieņemt. Tā mums kādreiz ir noticis, jau ir bijusi tāda procedūra. Tā ka tas nav nekas neredzēts Saeimā, tādēļ es, protams, aicinu jūs atbalstīt šo iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par grozījumu likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 12. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šo likumprojektu, kuru sagatavoja Augstākā tiesa un Prokuratūra, Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir izskatījusi savā komisijas sēdē un līdz ar to konceptuāli tas ir atbalstīts. Bez tam komisija lūdza šo likumprojektu iekļaut šodienas sēdē - atzīt to par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms, Druvas kungs, Saeimai ir jāpieņem lēmums par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Tātad iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais. Par atvaļinājuma piešķiršanu Jānim Jurkānam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Jurkānam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Aristids Lambergs lūdz vārdu par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus tūlīt uz komisijas sēdi blakustelpās.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde notiks 15.00 104.telpā frakciju mājā.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Es aicinu tūlīt pēc pārtraukuma pulksten 15.05 uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus uz īsu sēdi tepat blakustelpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu jūs uz Kamīnzāli - uz tikšanos ar Taivānas zinātniekiem.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 33 deputāti.

Pārtraukums 5 minūtes. Lūdzu frakciju vadītājus aicināt zālē klātneesošos deputātus!

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputātu. Turpināsim darbu!

Prezidija ziņojumi ir izskatīti, bet visiem deputātiem ir izdalīts Juridiskās komisijas iesniegums: “Lūdzam iekļaut Saeimas 3.septembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai. Komisija lūdz minēto lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas, tātad praktiski tas būtu izskatāms tūlīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem noteikumiem nr. 297”. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim atkārtoti par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu...”! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamo izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos”, ko ierosinājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Komisijas vārdā - deputāts Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Tik tiešām es ātri pateikšu galvenos motīvus, kāpēc šāds lēmuma projekts radās. Iesniedza to, kā jūs atceraties, Latvijas Zemnieku savienība, tad komisija izskatīja divus priekšlikumus - no DPS un no Latvijas Zemnieku savienības. Mēs vienojāmies, ka izstrādāsim kopēju komisijas alternatīvu lēmuma projektu, kurā būs minēti šie galvenie jautājumi.

Jautājums šodien vairs nav par labības tirgus intervenci, bet par ārkārtas situāciju laukos. Liekas, tas nav nevienam jāpierāda. Mūsu sēdē piedalās zemkopības ministrs, un viņš to var apstiprināt, ka ir aprēķināti jau 43 miljonus lieli zaudējumi. Līdz ar to situācija nav no patīkamākajām.

Varbūt rodas jautājums. Mēs ievērojām to, ko teica Greiseļa kungs pa radio, ka par kviešiem jāmaksā 74 lati tonnā, bet par rudziem - 69 lati tonnā. Varbūt mēs esam pārspīlējuši? Nē, tā nav, jo lietuvieši par augstākā labuma kviešu tonnu maksā turpat vai 79 latus, par rudziem, tiesa, mazāk - 63 latus. Bet, ņemot vērā to, ka viņiem pārtikai vajag 80 000 tonnu, šogad klētīs jau ir savesti 84 000 tonnu plus 23 000 tonnu rezervē. Tad mēs varam būt droši, ka tad, ja mums rudzu nebūs, mēs no viņiem saņemsim labus rudzu graudus. Viņiem novākts ir daudz vairāk. Tomēr arī klimatiskie apstākļi tur ir drusku labāki, tāpēc es domāju, ka tas nav pārspīlēts.

Varbūt varam teikt, ka mums pietiks labības? Tad nu es pateikšu pēdējos skaitļus, kādi bija uz 30.augustu: pārtikai iepirkti kvieši 19 000 tonnu, glabāšanā pārtikai nodots 32 000 tonnu, tātad 52,1 tūkstotis tonnu kopā ar resursiem. Tā ir 1/3 no vajadzības. Rudzi ir nopirkti 4,2 tūkstoši, glabāšanā ir 4,4, tātad ir 8,6 tūkstoši tonnu. Ir tikai 21,5% nodrošinājums - gan nopirkti, gan pārtikai. Tātad situācija ir ārkārtēja. Vai mēs dabūsim maizi tagad savākt? Praktiski to, kas nav glabāšanā zemnieku saimniecībās... ir grūti savākt labu, kvalitatīvu pārtiku, bet arī glabāšanā nodotie graudi var bojāties, jo glabāt nav kur, dažādos veidos glabā, un arī te var iznākt ļoti nepatīkama situācija. Lūdzam šo lēmuma projektu atbalstīt, un būtu labi, ja mēs varētu to pieņemt šodien arī otrajā lasījumā. Protams, ja Saeima tā nolems. Saeima var lemt par to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! “Latvijas ceļš” visā visumā atbalsta šo lēmuma projektu. Tas ir ļoti pareizi, jo sabiedrībai šādā situācijā ir jāiet palīgā lauksaimniecības ražotājiem. Šai palīdzībai ir jānāk gan no tautas priekšstāvības orgāna - no Saeimas puses, gan arī ir jāizriet no Ministru kabineta darbības attiecīgajā jautājumā.

Es tomēr gribu aicināt šo lēmuma projektu izskatīt divos lasījumos, par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosakot sestdienu, lai Prezidijs to var iekļaut nākošās ceturtdienas sēdes darba kārtībā.

Es gribu iebilst tikai pret 1.punktu attiecīgajā lēmuma projektā. Šobrīd Saeima nav tiesīga un nevar noteikt iepirkuma vai intervences summāro cenu, jo budžets ir valdības rīcībā. Budžeta līdzekļi un budžets Latvijas Republikā ir noteikts ar likumu. Latvijas Republikas budžets ir likums, kuru pieņem divos lasījumos. Līdz ar to, lai vienmērīgi palīdzētu visiem šajā ne vieglajā rudenī, valdībai ir jārēķinās ar vairākiem lielumiem.

Pirmais lielums ir tās rīcībā esošie līdzekļi graudu intervencei. Otrs ir tas piedāvāto graudu apjoms, kuru valdībai vai valstij nāksies iepirkt no graudu ražotājiem.

Tā ka es gribu, lai šajā lēmuma projektā mēs atbalstītu visus punktus un konkrētus datumus, bet es iebilstu pret to, ka mēs nosakām konkrētas cenas, jo valdība nevar pārkāpt likumu. Var rasties tāda situācija, ka, no vieniem iepērkot par 74 latiem, kā šeit tika teikts, tonnā kviešus, no otriem nevarēs nopirkt vispār, jo valdības rīcībā ir tieši tik daudz naudas, cik mēs ar saviem balsojumiem pagājušajā rudenī, apspriežot budžetu, un šogad, izdarot labojumus Budžeta likumā, esam tai atvēlējuši. Tā ka mēs nevaram prasīt valdībai darīt to, kas nav tās spēju robežās.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti, ļoti svarīgs tieši lauku cilvēkiem - zemniekiem un visiem tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Un šeit es varētu Leiškalna kungam iebilst, jo šajā lēmuma projektā ir norādīts, ka vajag ieteikt valdībai izskatīt iespēju maksāt 74 latus par tonnu kviešu un 69 latus par tonnu rudzu. Nekas valdībai netraucē arī maksāt 78 un 85 latus par tonnu. Tas ir ieteikums! Visādā ziņā pārmaiņas uz palielinājuma pusi Latvijas Zemnieku savienība jebkurā laikā atbalstīs. Un to jau pierāda tas, ka mums šogad nav jāuztraucas, ka graudu būs par daudz, jo sākotnējā prognoze tiešām bija tāda, ka to varētu būt par daudz, un tad būtu problēmas, kur tos tālāk pārdot. Pašreiz problēma ir ar to, lai mēs varētu savākt visu, kas ir izaudzis, tātad ar šiem lielajiem zudumiem, jo pastāv iespēja, ka nespēsim paši sevi nodrošināt. Un šīs vajadzības - tā ir viena puse.

Bet otra puse ir svarīgāka - tas, ka mēs nākošajā gadā varam palikt bez graudiem, jo būtībā mūsu sējumos lielākais īpatsvars ir ziemas kviešiem un ziemas rudziem, kas ir pārtikas graudi. Taču pašreiz visas prognozes rāda, ka ļoti maz ir sagatavots augsnes, ka ļoti maz ir zemnieku, kas gatavi iesēt šogad ziemājus. Un tur ir vainojami vairāki faktori.

Tātad pirmais ir tas faktors, kas saistīts ar cenu, jo ļoti zemās cenas atbaida cilvēkus.

Protams, nākošie ir šie ļoti smagie klimatiskie apstākļi.

Un trešais - šie izdevumi, kas šogad radušies, jeb šie zaudējumi, kas zemniekiem ir radīti. Ja tie netiks kompensēti, tad tas nozīmē, ka ļoti daudzi zemnieki neiesēs ziemājus, bet tas savukārt nozīmē, ka nākošgad mums nebūs vairs pārtikas graudu, to pietrūks. Graudu būs ļoti maz, un tādā gadījumā mēs faktiski finansiāli jau atbalstīsim citus zemniekus. Un tāpēc ir labāk un izdevīgāk šogad atrast līdzekļus, un šogad atbalstīt zemniekus, lai nākošajā gadā mums būtu raža. Šeit ar šiem finansiālajiem līdzekļiem būtu iespējas stimulēt, lai zemnieki tomēr šogad iesēj ziemājus.

Un otra puse. Šie klimatiskie apstākļi ir radījuši daudzas problēmas arī ar citām kultūrām. Vēl nav zināms, kas var notikt. Būtībā labvēlīga situācija nav vēl joprojām, un mēs nezinām, kādi laika apstākļi būs turpmāk. Tā ka tas vēl vairāk var sarežģīt šo situāciju.

Es arī saprotu to, ka šos milzīgos zaudējumus, kas ir radušies šogad, salīdzinot ar ieņēmumiem, kādi lauksaimniekiem bija pagājušajā gadā, mūsu budžets nav spējīgs panest, tātad mēs nevarēsim visu nokompensēt. Tomēr mēs varētu kaut vai daļu kompensēt lauksaimniekiem, lai viņiem tas būtu kā morāls atbalsts, ka tomēr lauksaimniecība mūsu valstī ir vajadzīga. Un tas, es domāju, būtu pats svarīgākais un pats vajadzīgākais, kas būtu sasniegts, pieņemot šo lēmumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, valdībai tomēr būtu jāatrod līdzekļi, lai šo lēmumu varētu realizēt. Un šeit varētu būt vairāki varianti, kur atrast finansējumu.

Viens no avotiem varētu būt šāgada budžeta pārpilde. Kā jūs zināt, prognoze, kas saņemta no finansu ministra Zīles kunga, ir tāda, ka budžeta otrā pusgada ieņēmumi būs lielāki nekā izdevumi, un tātad šī starpība varētu būt tā, par kuru varētu runāt, kādā apjomā un cik daudz mēs varētu atļaut dot lauksaimnieku, zemnieku atbalstam. Apjoms, protams, ir jānosaka valdībai.

Tātad es aicinātu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu, jo šis atbalsts ir ļoti, ļoti vajadzīgs lauksaimniekiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz gribu teikt, ka es atbalstu komisijas sagatavoto lēmuma projektu. Un, ja šeit ir runa par to, vai Ministru kabinets var samaksāt 74 latus par vienu tonnu kviešu un 69 latus par vienu tonnu rudzu, tad, es domāju, šeit mums strīdēties nevajadzētu. Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, tajā brīdī acīmredzot domāja, ka šo iepirkuma graudu būs varbūt divas vai trīs reizes vairāk. Šobrīd mēs redzam, ka šī raža ar katru dienu arvien vairāk sarūk, būtībā samazinās. Tātad naudas līdzekļi, kas bija paredzēti šim graudu iepirkumam, būs. Bet laikam ne jau tas ir galvenais.

Es ļoti gribu atbalstīt Dilbas kungu attiecībā uz to, ko viņš teica. Ja mēs esam tālredzīgi politiķi, tad mums acīmredzot vajadzētu padomāt par mūsu zemniecību nākotnē un par mūsu ražu, kāda būs nākamajā gadā.

Es jums pastāstīšu vienas puses saimniecības vēsturi. Mēs katru gadu rudenī pārdodam no 800 līdz 1000 tonnām sēklas. Tā tas bija šos visus gadus, kad bija laba vasara un kad zemnieks sēklu varēja sagatavot pats savā klētī vai vienkārši nokuļot no kombaina, uzreiz viņš varēja bērt iekšā sējmašīnā un braukt uz lauka, un sēt atkal par jaunu. Šogad šādu apstākļu šiem zemniekiem nav. Šobrīd, uz 2.septembri, mēs esam pārdevuši tikai 18 tonnu sēklas. Tas nozīmē, ka zemnieki nesteidzas, nevar... un viņiem nav ar ko apstrādāt zemi, lai iesētu ziemājus. Ja mēs neiesēsim ziemājus, tad... Neviens nevar pateikt, kādi laika apstākļi var būt pavasarī. Pavasarī bieži vien mums ir novēloti... Un tad iznāks tā, ka nākamajā gadā mūsu lauki stāvēs aizauguši ar nezālēm, bet mēs 70% vai 80% graudu iepirksim no ārzemēm.

Tāpēc šobrīd, man liekas, Ministru kabinetam kopā ar Zemkopības ministriju varbūt vairāk vajadzētu padomāt nevis par to, cik daudz samaksās par tonnu graudu, bet par to, kā stimulēt zemniekus par apsētajiem ziemāju hektāriem. Es negribu šeit runāt par to situāciju. Domāju, ka tie, kas turp brauc, skatās un vēro, - ka tie visi redz pašreizējo situāciju mūsu laukos. Taču tas ir fakts, ka zemnieki šobrīd praktiski nav spējīgi darīt neko, gan naudas trūkuma ziņā, gan arī klimatisko apstākļu dēļ. Ja laiks uzlabosies, ja viņiem šis stimuls radīsies, tad droši vien viņi vēl šo zemi apstrādās.

Pirms pāris dienām pie mums saimniecībā bija ieradušies somi, jo mums ir sadarbība ar Somijas lauksaimniekiem, sevišķi ar Cukurbiešu centra vadību, un vienkārši prieks bija klausīties, cik labi viņiem ir noregulēts jautājums par to, kā zemniekiem tiek atmaksāti zaudējumi. Tur tas viss ir reglamentēts. Valdība sedz viņiem vismaz 50% no zaudējumiem, kas radušies nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Protams, tur arī ir daudz “papīra lietu”, bet tā ir atkal cita lieta.

Es jūs aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet es domāju, ka Zemkopības ministrijai kopīgi ar Ministru kabinetu tas viss ir vēl ļoti nopietni jāpārdomā, jādomā ne tikai par šodienu, bet arī par nākamo gadu vai pat par vairākiem gadiem uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Laikam grūti mūs, vairumu, pieradināt pie domas, ka zemkopība ir jāatbalsta. Un jāatbalsta ne tāpēc, ka šoruden ir grūti laika apstākļi, bet tāpēc, ka tas ir jādara jebkuros apstākļos. Šeit nav runa par sociālo palīdzību, apdrošināšanas palīdzību, kas ir kaut kas pavisam cits. Runa ir par garantētu graudu iepirkumu un šim garantētajām graudu iepirkumam pienācīgām cenām, kas nosedz izdevumus graudu ražošanai un rada arī nelielu peļņu, ar ko varētu atdot tos aizņēmumus par milzīgajiem, lielajiem traktoriem, kurus subsidē nezin kāpēc. Lai šis ačgārnais subsidējums, vienreiz beigtos (jūsu apziņā - vispirms) un lai tiešām tiktu subsidēta produkcija, kā to dara visās zemēs un kā to darīja pirms kara Latvijā!

Tāpēc es vēlreiz saku, ka šis lēmuma projekts ir atbalstāms. Šis ieteikums nebūt nav kaut kāda pavēle Ministru kabinetam, kuram gan vajadzētu laikam dot pavēles, ja viņš nav izdarīgs un nav nokārtojis šo jautājumu.

Un vēl es gribu teikt, ka subsīdijām mums ir piešķirti šogad pēc likuma vairāk nekā 16 miljoni. Nu tad izlietojiet tos saprātīgi, šinī gadījumā - graudu iepirkšanai! Un lai nav runas par to, ka nav līdzekļu, ka atkal nav saskaņots ar Finansu ministriju! Ja nav saskaņots ar Finansu ministriju, tad jāsaka tā - ko tad tā Finansu ministrija darījusi, ja neievēro likumu?

Vēlreiz atkārtoju - zemkopība ir jāatbalsta ne jau laika apstākļu dēļ. Tam jākļūst par principu, ka mēs subsidējam lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Tikai tad zemnieks neizputēs. Šobrīd laukos strādā tikai fanātiķi, kuri redz, ka peļņas nebūs praktiski nekādas. Valsts neatbalsta, lai normāli varētu dabūt atpakaļ kaut vai to kapitālieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu ieguldījumu, ko cilvēki ir ieguldījuši, pērkot gan mēslojumu, gan mašīnas, gan graudu sēklu, un tā tālāk. Lai vienreiz beigtos šis absurds, kas vērsts pret zemniecību! Tam ir jābeidzas, ja mēs gribam noturēt Latviju, ja mēs gribam noturēt Latvijas pamatus - zemkopību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kolēģi! Mēs šogad jau vairākas reizes atgriežamies pie zemniecības, pie lauksaimniecības jautājumu apspriešanas. Tas tā līdz šim nav bijis. Tas ir rezultāts tam, ka mūsu lauksaimniecība praktiski ir iznīcināta. Un tagad, šodien, mēs jau ugunsdzēsēju metodi pielietojam. Nu tad dzēsīsim kaut kā, kaut ko darīsim! Bet mēs vienmēr aizmirstam - un mūsu valdība negrib to saprast - , ka tas viss ir tiktāl nonācis dēļ mūsu politikas - politikas, kura uzspļauj zemniekam. Es labi jūtu, ka šodien valdībai zemnieks rūp vismazāk. Nu padomājiet! Bāna kungs teica, ka 17-21% graudu... It kā nepietiek. Valdība nopirks tos graudus. Nopirks no ārzemniekiem par dempinga cenām. Ievedīs. Ne jau valdība... Nopirks pārstrādātāji. Nopirks dzirnavnieki par dempinga cenām, ievedīs. Gar mūsu zemniekiem nevienam nav nekādas daļas. Un tas, ko mēs šodien te runājam... un atbalstām vai neatbalstām lēmuma projektu... tas ir tikai tāds lēmuma projekts, kurš principā neko nedod. Mēs labi zinām, cik šodien izmaksā zemes apstrādāšana - viena hektāra apstrādāšana maksā 200 latu. To visi zina. Un labi zinām: lai zemnieks, ielicis hektārā 200 latu, sadabūtu atpakaļ, pārdodot graudus, 200 latu, viņam ir jāpārdod vismaz 30 centneri jeb 3 tonnas graudu - labu, kvalitatīvu graudu. Tanīs reģionos, kur šodien zemes auglība ir 60-70 balles, tas vēl ir iespējams, es saprotu, ka tur tas vēl daudzmaz atmaksājas. Bet kā tas ir tādos reģionos kā Latgalē un Vidzemē, kur ir 30 balles un kur dabiskā zemes auglība ir 12 centneru? Tur pie visām pūlēm, ar visām gudrībām nemaz nevar dabūt vairāk kā 30 centneru bunkura ražu. Kā tas zemnieks var izdzīvot? Te šodien izskanēja runa, ka nu vairs neviens negrib sēt, zemnieki nepērk sēklu, nedomā tālāk apstrādāt zemi... nav it kā iespējams... Es nedomāju, ka nav iespējams. Ir vēl zemnieki, kam zemes mīlestība ir tāda, ka ir iespējams, viņi grib strādāt, bet viņiem vienkārši “nelon” strādāt, jo viņi labi zina, ka par 60-70 latiem tonnā nav vērts pūlēties, ka cenas neaugs un nākamgad atkal būs tie paši 60-70 lati tonnā. Kādēļ zemniekam vajag ciest zaudējumus? Viņš vienkārši ir tam visam uzspļāvis un nedara vairs to. Pat netaisās graudus sēt. Nu galu galā mēs pārvēršamies par republiku, kur visi lauki ir vienkārši džungļi. To visi redz, visi zina, bet neviens par to nebēdā.

Tas ir mūsu politiskās... mūsu valdības visa gada laika darbības rezultāts, un es domāju, ka vai nu mēs šodien parlamentā, vai tad, kad sanāks nākamais parlaments... Ir jādomā par cilvēkiem, nevis tā, kā dzēst ugunsgrēku... Ir jādomā par ilggadēju politiku lauksaimniecībā, bez tās mēs nekur netiksim. Tas ir skaidrs katram. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Viss drīz būs nokults un viss būs pārdots, jo tiešām tie, kam ir ko pārdot, atradīs pircēju un pārdos.

Ja lēmuma projekts tik tiešām ir ieteikuma formā, ieteikums patiesībā neuzliek valdībai pienākumu kādu lietu darīt obligāti. Taču šis ieteikums varētu mulsināt zemniekus, kas gaidīs, kad nu būs tie 74 lati. Vienkārši dēļ šī iemesla... Bet, es domāju, zemnieki ir pārāk gudri. Es nevaru piekrist Staša kungam, kas saka, ka lauksaimniecība netiek atbalstīta, tā šobrīd ir vienīgā ekonomikas nozare, kur ir valsts subsīdiju programmas un kur valsts patērē 3% no gada budžeta. Kā jau jūs teicāt, tiešajās subsīdijās ir 16 miljonu, bet kopā ar netiešajām - pāri par 40 miljoniem. Zemkopība, manuprāt, šobrīd ir visvairāk lobētā ekonomikas nozare Latvijā. Ka tas ir par maz - tam gan es varu piekrist, bet lietas attīstās. Visvairāk lauksaimniecību tieši iznīcināja ne jau parlaments. Es atsaucu savu iepriekš teikto, aicinu šodien beigt debates un nobalsot par šo lēmuma projektu, lai valdība var sākt rīkoties. Tā tiešām varbūt uzklausīs mūsu ieteikumu un kaut nedaudz palielinās intervences cenas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un tauta laukos! Daži no mums cīnās, lai Latvijas lauki un Latvijas tauta pastāvētu. Lai mūsu bērni un nākošā paaudze mantotu to, kas tur ir, bet ir sazvērestība, kas jau desmit gadus ir nolēmusi mūsu laukus iznīcināt.

Es šodien klausījos, kā par jums, mīļie lauksaimnieki, ņirgājās. Televīzijas ekrānā parādījās Roberts Dilba. Viņš stāstīja, ka lietus dēļ lauksaimnieki zaudēs tuvu pie 50 miljoniem latu. Mēs zinām, ka laukiem nav vairs ko zaudēt. Viņš prasa, lai valdība dod morālu palīdzību 5 miljonu latu apmērā, un to saka šis ierēdnis, kurš ir taisījis savu karjeru kopā ar Ģēģeru un citiem, kurš ir līdzvainīgs lielā daļā to ļaunumu, kas ir redzami mūsu laukos.

Viņš saka, lai dod jums morālu palīdzību. Vienu desmito daļu no jūsu nelaimes mēs segsim.

Bet tagad saprotiet, kur trūkst šīs politiskās gribas. Mūsu premjers var atklāti 3 miljonu izmeklēšanas komisijas sēdē atzīt, ka mēs pārdodam “Latvenergo” enerģiju no Daugavas vien par 200 miljoniem katru gadu mazāk, nekā tā ir vērta. Tā peļņa nokļūst ofšoros. Es esmu Saeimā to atgādinājis vairākas reizes un neviens to nav noliedzis, bet citi ir apstiprinājuši, ka Rīgas ostas vien, Lamberga kungs, 25 miljonus gadā nemaksā īres nodokļus valstij. Taču mēs runājam, ka mums trūks naudas, lai glābtu mūsu laukus. Lauksaimnieki, neklausieties šajā zaimošanā... Tā ir tāda pati kā tie, kas iet pie Brīvības pieminekļa ar tur rakstītiem vārdiem savā mutē. Mēs tiekam vienkārši apņirgāti un iznīcināti.

Četrreiz vairāk līdzekļu nekā jūsu nelaime pazūd katru gadu tāpēc, ka Daugavas enerģija tiek pārdota caur ofšora firmām. Pusi jūsu nelaimes varētu segt no tā vien, ko mēs iekasētu no Rīgas ostas nodoklī par zemi, bet mēs to negribam darīt, mēs jums dosim morālu palīdzību - segsim 10% no jūsu zaudējumiem, taču itin nekā fundamentāli nedarīsim, lai jūs būtu tikpat ražīgi un tikpat bagāti, kādi jūs esat bijuši gadu simtiem.

Tad, kad Alberts Kauls bija mans partijas biedrs un kad mēs bijām lojāli draugi, viņš tautai skaidroja, ka viss tiek darīts.... mīļie kungi, lai jūs iznīcinātu. Ja viņi jums liktu lodi pierē vien, tad varētu mirt ar godu, bet viņi par jums ņirgājas, ka atlīdzinās vienu desmito daļu no jūsu zaudējumiem, lai gan ar to vienu darījumu vien, ar to vienu kontraktu, kas pārdod Daugavas enerģiju ofšoriem, mēs gadā varētu ieņemt četrreiz vairāk. Un cienījami kolēģi šeit nāk un lūdzas, lai jūs dabūtu miljonu vairāk, miljonu vairāk vai mazāk, un vēl lepojas. Viņi nelepojas, viņi ņirgājas.

Mīļā tauta, mīļie tautieši, kad jūs sapratīsiet, ka jums ir jāsauc jūsu sievas un bērni palīgā, jūsu radi, ka mums ir jāsaceļas pirms 3. oktobra un jāizmet šie ņirgātāji, ka viņiem ir jāpastāsta, ko mēs par viņiem domājam? Mēs vēl esam bagāta tauta un spējīga tauta, un mums vēl šodien šis tas pieder, bet viņi grib to no mums atņemt, un kamēr to dara, par mums ņirgājas.

Sēdes vadītājs. Paldies. 5 minūtes pagājušas.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka šis lēmuma projekts laikam parāda, ka mēs patiešām reizēm paši īsti nezinām, ko mēs darām. Man nav skaidra viena lieta: kāpēc zemnieki un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo naudas summu neierakstīja tad, kad mēs pieņēmām pirmo lēmumu par graudu iepirkšanu? Kāpēc tagad atkal it kā uzlabojums ir nācis klāt? Loģiski, ka tas ir jāatbalsta, bet vai to nevajadzēja izdarīt tad, kad pieņēma pirmo reizi dokumentu?

Otra lieta. Man ir jautājums un lūgums Rāviņa kungam, kurš pašlaik ir aizrāvies diskusijā ar Druvas kungu... Nāciet, lūdzu, priekšā un mums pasakiet skaidri un gaiši, vai tad, ja mēs atbalstīsim šo lēmuma projektu - un es domāju, ka mēs to atbalstīsim -, Ministru kabinets Saeimu neiesūdzēs tiesā tāpat kā par maternitātes pabalstiem, jo 3. punkts prasa izstrādāt kārtību, kādā kompensēt Latvijas nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zaudējumus. Un šeit nav ierakstīts avots, no kurienes ņemt naudu, un arī tas, cik liela ir tā summa. Vai rīt Ministru kabinets un Rāviņa kungs mūs neiesūdzēs Satversmes tiesā? Un vai mēs atkal šajā zālē neskatīsim budžeta grozījumu labojumus un galu galu mūs nenoliks šantāžas priekšā: valdība pret Saeimu?

Tāpēc man gribētos, lai arī Bāna kungs mums paskaidro, vai nebūs šādas situācijas un vai nauda jau ir atrasta.

Un trešais, ko es jums gribētu teikt. Kungi, šā lēmuma projekta 3. un 4. punkts ir principā norakstīts no tiem dokumentiem, ar kuriem jūs varat iepazīties Latvijas Centrālkomitejas dokumentu Latvijas vēstures sociālpolitisko dokumentu nodaļā, jo tur rakstīja: izstrādāt, nostiprināt, atrast un pārdomāt. Nevajag izstrādāt kārtību, jo datiem par zaudējumiem vajadzēja jau sen būt apkopotiem un līdz 20. septembrim vajadzēja izmaksāt naudu, nevis izstrādāt kārtību, jo pašlaik izskatās tā - līdz 20. septembrim izstrādās kārtību, bet kad izmaksās naudu - tas lai paliek miglā tīts. Varbūt pēc vēlēšanām, ja kādam vēl pēc tam gribēsies kaut ko darīt.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie zemnieki, zemnieku līdzjutēji, tie, kuri pārvalda un ļoti labi pazīst laukus un lauku cilvēku dzīvi! Es gribētu sacīt, ka šis lēmuma projekts acīmredzot bija domāts pagājušajam vai aizpagājušajam, vai varbūt nākotnei - nākamajam gadam. Un dīvaini ir lasīt tādu deputātu uzvārdus kā Dilbas kungs, Gredzens, Druva, Rubulis, Apalups un tā tālāk... Bet manī izraisa nedaudz izbrīnu Dilbas kungs. Jūs taču bijāt no 1996. gada ministrs, ko tad jūs šajā lietā darījāt, Dilbas kungs? Jūs, man liekas, nepakustinājāt ne pirkstiņu... Tad vajadzēja strādāt, ko tad jūs tagad tā uzstājaties? Žēl, Dilbas kungs, ka jūs vienkārši blefojat!

Zināt, es biju pirmdien “Jelgavas dzirnavniekā” un redzēju, kā ”Jelgavas dzirnavnieks” norēķinās par graudiem, par rudzu graudiem, ar zemniekiem, un redzēju, kādas kvalitātes graudi nāk šogad šajos sliktajos laika apstākļos, kādi rudzu graudi nāk iekšā “Jelgavas dzirnavniekā”. Es runāju ar vienu no lielākajiem graudu audzētājiem Zemgales novadā, kam ir apmēram 500 tonnas rudzu graudu. To kvalitāte diemžēl neatbilst arī šai cenai, ko jūs šeit prasāt ieteikuma variantā.

Es piekrītu Kreituses kundzei, ka tik tiešām šis lēmuma projekts ir sociālisma laika produkts. Vajag taču nolaisties uz zemes, un, ja šis lēmuma projekts ir domāts tā, ka jūs, parakstītāji, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija domājat par nākošo gadu, tad arī mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, varētu balsot par šo lēmuma projektu. Protams, ja tas būtu domāts nākošajam gadam. Tad tā varētu būt. Bet, ņemot vērā šāgada laika apstākļus, es domāju, ka tas vienkārši nav loģiski. Vajag aizbraukt uz “dzirnavniekiem” un paskatīties reālo situāciju, jo daudzi zemnieki ieved jau dīgstošus graudus... Un tad vēl prasīt cenu kā par normāliem maizes graudiem... Tas, man liekas, ir mazlietiņ pārspīlēti, un tas nekādā ziņā nav pieņemams.

Es tik tiešām, būdams lauku cilvēks un zemnieks, uzskatu, ka šis lēmuma projekts ir vienkārši priekšvēlēšanu triks, tāpēc nevajag šeit, zināt, runāt, jo ar runām nevarēs samaksāt zemniekiem par graudiem...

Es dzirdēju šeit Mauliņa kungu ārkārtīgi dedzīgi izsakāmies par cenām, par samaksām, par izcenojumiem. Tad ziniet, ka šodien, piemēram, kaut vai veterinārais pakalpojums lopkopim, viņa gotiņai, kad tiek spricēts kaļķis... Nesenā pagātnē tas maksāja 1 latu, bet šodien ir 2,50. Un, ja mēs salīdzinām degvielas un citas cenas precēm, kuras zemniekam ir jāpērk un kuras viņam ir nepieciešamas saimniecībā vai citur, tad jāteic, ka tās ir nesamērojami diferencētas.

Bet ko tad mēs darīsim šajos kritiskajos apstākļos, ja reiz mums nav šīs lauksaimniecības kopējās stratēģijas un politikas, kāda bija Kārlim Ulmanim? Bet ne jau nu to šeit ar šādu... Dilbas kungs, jums kā bijušajam ministram, nevajag tā... Vienkārši ir neērti, ka nopietni cilvēki... Šis lēmuma projekts varēja būt trīs gadus atpakaļ vai arī varbūt tas ir domāts nākošajam gadam... Tad es piekristu un balsotu... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Uz ko te aicina atsevišķi deputāti? Lai nu iet, kā iet, un kā būs, tā būs. Pastāv taču brīvā liberālā tirgus ekonomika, kāpēc tad kādam pūlēties un kāpēc kādam kaut ko darīt? Tā diemžēl te izskan šodien.

Taču, ja reiz Sadarbības padome un Latvijas Zemnieku savienība šo jautājumu izvirzīja, bet Ministru kabinetam līdz šim nebija laika reaģēt uz to, ja tas centās gaidīt un kaut ko nogaidīt, tad acīmredzot Saeima nedrīkst nogaidīt. Mēs nevaram nogaidīt!

Bez šaubām, šī ieteikuma forma nav īstā, bet mēs vēl ticam Ministru kabinetam, ka viņš šo ieteikuma formu realizēs un izlems šo jautājumu. Pretējā gadījumā mums, desmit deputātiem, atliek parakstīt iesniegumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Mēs vēl esam solīdi, tāpēc tā izskatās... Kreituses kundzei var atbildēt ļoti vienkārši: vai nu nebūs to graudu... es te nosaucu skaitļus, cik to ir, - kvieši ir resursu trešā daļa, tā ka tie ir 1,7 miljoni, kas ir Latvijas tirdzniecības aģentūrā, bet budžetā izdalītie līdzekļi - 2,1 miljons... Labi, mēs tos iztērēsim, bet tie ir iedalīti, tie ir. Tā ka būs vajadzīgi vēl papildus, tāpēc mēs iesakām Ministru kabinetam, lai tad arī viņš meklē šo naudu.

Kāpēc 74 lati? 74 lati radās ļoti vienkārši. Pagājušajā gadā 60% saimniecību, kurās sējumu platības bija 20-25 hektāri, pašizmaksa bija 71,64 lati. Šogad 74 lati nenosegs pašizmaksu, jo es prasīju Cēsu zemniekiem, cik tad šogad maksā viena tonna labības. Viņi man nosauca: “92 lati. Turklāt mēs dabūsim tikai daļu atpakaļ, tā ka ir jādomā.”

Es varu atbildēt arī Grīga kungam. Mums ārkārtas sēdes lēmumā ir ierakstīts, ka katru gadu līdz 1.augustam ir jānosaka intervences cena uz nākošo gadu, un tas jau ir izdarīts, bet mēs jau nelasām tos lēmumus, tikai runājam par to, ka, lūk, tas neko nedos. Var jau arī tā pieiet šim jautājumam, bet es tomēr aicinu konkrētos priekšlikumus, ja tādi deputātiem būs, iesniegt līdz sestdienai. Mēs tos pirmdien apkoposim, un otrdien izskatīs komisija. Tikai tad mēs varēsim zemniekiem noteikt šo izmaksas datumu un rekomendēsim 15.datumu - desmit dienas vēlāk. Var iet arī tādu ceļu, un tāpēc jau mēs šeit esam, lai izlemtu, kā tad īsti darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Otro reizi.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais kandidātu saraksta nulle viens pārstāvi, Valdmaņa kungs! Ja atmiņa ir tik īsa, varbūt pat tās arī nav... Es brīnos, ka vienam otram tā ir īsa... Kad es sāku strādāt par zemkopības... pirmkārt, es nekad neesmu bijis ierēdnis, un, ja kādam ir zināmas šīs atšķirības vai ja kādam ir saprašana par šo jautājumu, tad, Valdmaņa kungs, vajadzētu iepazīties...

Otrkārt. Tad, kad es sāku strādāt par zemkopības ministru - tas bija 1996.gadā -, tad subsīdiju parāds zemniekiem par 1995.gadu bija 4,6 miljoni latu. Šajā 1996.gadā es panācu to, ka tika izmaksāts viss šis parāds un arī visas 1996.gada subsīdijas, kas bija plānotas. Tās visas tika izmaksātas. Un 1997.gadā es trīs valdības sēdēs aizstāvēju un panācu, ka 1998.gadā ir budžeta pieaugums, un tagad tas ir 17,4 miljoni. Ja Grīga kungs vēl to nesaprot, tad viņš vēlreiz var iepazīties ar materiāliem.

Taču, ja mēs runājam konkrēti par šo jautājumu, par Latgales politiku, kāda tā pašreiz ir, un par šo lēmuma projektu, tad, Grīga kungs un cienījamā Kreituses kundze, jums arī bija laiks pieteikt savus priekšlikumus, jo pagājušajā sēdē tika nosaukts laiks, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, bet diemžēl no jums neviena nebija, taču tagad jūs varat sākt kritizēt to, kas bijis trīs vai četrus gadus atpakaļ. Nu tad varbūt varētu kritizēt arī 5.Saeimas laiku, kad jūs esat strādājuši un arī ziepes tur esat savārījuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Dilbas kungs, man atmiņa ir laba! Atbraucu uz Latviju 1992.gadā, un man Ģēģera komanda lūdza, lai es uzņemos vadīt Hipotēku banku, un tās pirmais uzdevums bija tūlīt pataisīt visus īpašniekus par ubagiem. Bija jāatjauno 1940.gada parādi par labu Krievijai. Iedomājieties - 1940.gada hipotekāros parādus atjaunot par labu Krievijai! Ņemt Kārļa Ulmaņa laika latu, kas balstījās uz zeltu, no zelta - uz “repšiem” un 10% mēnesī. Ja es to darītu, man apsolīja, ka es kļūšu bagāts. Nebiju ar mieru, bet, skat, tā pati banda - es viņu saucu par bandu - Ģēģera banda, šodien vēl valda Hipotēku bankā Arņa Kalniņa pakļautībā.

Vai sociāldemokrāti jūs glābs? Jūs glābs tikai jūsu mugurkauls! Es atminu, kad Dilbas kungs bija ministrs (Starpsauciens: “Un neko neizdarīja!”) un kad bija runa par Baltijas brīvo tirgu, kā viņš paziņoja: jā, Eiropā ir trīsreiz augstākas cenas, bet piecās lapās tomēr paskaidroja, ka mūsu - latviešu - zemniekiem ir jādzīvo ar vienu trešo daļu no tā, ko saņem zemnieks Eiropas Savienībā. Mūsu tautai, mūsu laukiem ir uzlikts nāves sods, bet mums ir jāizlemj, vai mēs gribam pakļauties vai ne. Šeit Saeimā sēž tādi, kas lepojas par to, ka mēs spējam atvieglinājumus uz pusgadu dabūt akcīzes nodoklim, miljons latu šur vai tur... pilnīgi nepietiekami... Mums ir jāatkratās no Primakova ietekmētās Sadarbības padomes un ir jāsāk dzīvot kā brīviem latviešiem!

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Visi atbalsta sagatavoto lēmuma projektu, un acīmredzot balsojums arī būs stipri vienprātīgs, tāpēc es ierosinu saīsināt šīs debates, ātrāk runāt un ātrāk balsot, lai šis lēmums varētu stāties spēkā.

Tomēr gribu komentēt šā lēmuma 4.punktu. Šeit ir ieteikts Ministru kabinetam grozīt noteikumus par intervenci labības tirgū, nosakot, ka nedrīkst būt iepērkamo graudu apjoma ierobežojums. Līdz šim spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos jau bija samazināts šis minimālais iepērkamo graudu partijas apjoms uz 30 tonnām (iepriekšējos noteikumos bija noteiktas 40 tonnas), tāpēc es gribu atzīmēt, ka šis noteikums noteikti ir jālabo, jo nedrīkst noteikt šādu apakšējo robežu, sākot no kuras iepērk graudus, lai arī tie ražotāji, kam ir tikai dažus hektārus lieli graudu sējumi, varētu savus graudus realizēt valstij, un tāpēc es novēlu zemkopības ministram ieturēt mazliet stingrāku mugurkaulu, jo tieši viņš ir tas, kas gatavo šos noteikumus un gatavos arī noteikumu labojumus, bet, ja šo labojumu neizdarīs, tad būs pretruna starp Ministru kabineta solījumiem iepirkt visus graudus, un tāpēc šī robeža ir jādzēš. Tātad jāiepērk visi graudi, neskatoties, vai tās ir 28 vai 30 tonnas.

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts un jāpasaka mūsu Saeimas politiskais viedoklis, ka, īstenojot tirgus intervences pasākumus un iepērkot no Latvijas labības audzētājiem labību valsts uzkrājumiem, jāiesaka Ministru kabinetam no 5.septembra noteikt cenu: par pārtikas kviešu graudiem - 74 lati par tonnu un par pārtikas rudzu graudiem - 69 lati par tonnu. Tas būtu mūsu Saeimas politiskais viedoklis, kuru pēc tam Ministru kabinets... mēs ļoti ceram, ka viņš to ņems vērā. Bet viņam būtu iespēja šajā brīdī to vērā neņemt un vēl skaidrāk parādīt cilvēkiem, kāda ir tā politika, ko šobrīd realizē Ministru kabinets, kāda ir tā politika, ko aizstāv šī Ministru kabineta ministri un arī šīs valdošās partijas. Un tāpēc, ka šis lēmums būtu tāds ļoti nepatīkams šīm valdošajām partijām, šeit nāk arī “tēvzemieši”, izvirza dažādus argumentus par to, ka to šeit nevajadzētu pieņemt, un tie argumenti tiek minēti visdažādākie, bet, es domāju, ir diezgan skaidrs, ka kritiku tie šeit neiztur. Jā, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka šādam lēmumam bija jābūt jau daudz senāk. Ir bijis svarīgs konkrēts pieprasījums, ko graudu tirgus sakārtošanai frakcija “Latvijai” virzīja jau šī gada martā, bet atbilde uz mūsu pieprasījumu, par kuru tika arī Saeimā nobalsots, pēc būtības diemžēl nesekoja un nekādas reālas rīcības tālāk nebija. Tāpēc mēs tagad esam nonākuši tādā “ugunsdzēsības režīmā”. Varu pateikt vēl vienu lietu - ka nez vai būtu arī darbība šādā režīmā tad, ja nebūtu šīs tuvās vēlēšanas. Tad šīm valdošajām partijām acīmredzot būtu pavisam vienalga, kas notiek ar zemniekiem. Es domāju, ka šajā brīdī mums ir tomēr jāpasaka Saeimas politiskā attieksme, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Vēl nedaudz runāšu par subsīdijām, par ko šeit runāja arī Zemnieku savienības pārstāvis. Protams, ir ļoti labi, ka šeit var nākt un no tribīnes pateikt, ka valdības sēdē šī subsīdiju izmaksāšana tika aizstāvēta pagājušajā gadā. Diemžēl šo rezultātu nebija, jo pagājušajā gadā, tas ir, 1997.gadā, valdība tā arī neizpildīja Lauksaimniecības likuma prasības par to, lai tiktu nodrošinātas laukiem šīs 3% subsīdijas no valsts budžeta. Šī likuma prasība pagājušajā gadā tā arī netika izpildīta, un par to ir atbildīgs arī bijušais premjers Šķēle, neskatoties uz to, ka viņa partijas pārstāvis Bērziņa kungs var no televīzijas ekrāna pēc tam turpināt klaju demagoģiju; atbildīga ir tieši Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par visu šo nozari. Tā ir par to atbildīga.

Un ir jāsaka, ka ir viens ļoti būtisks Lauksaimniecības likuma punkts, kurš šajā gadā netiek izpildīts un par kuru valdošās partijas negrib runāt, to skaitā arī Zemnieku savienība. Konsekventi negrib par to runāt. Šis punkts - tā ir zemnieku saimniecību izmantoto resursu un saražotās produkcijas cenu un tarifu paritāte, tā ir nosacīta paritāte starp dīzeļdegvielas litru un piena litru. Tas nav normāli, ka par vienu dīzeļdegvielas litru ir jādod trīs litri piena. Mums ir likuma prasība, kas liek valdībai šo paritāti nodrošināt. Diemžēl arī par šo prasību nerunā valdībā esošā Zemnieku savienība. Šodien mēs varam apzināties šo kopējo politisko situāciju, mēs varam redzēt, kas ko šodien mūsu valstī aizstāv, un mēs varam arī pieņemt šo lēmumu, kurā mēs pilnīgi konkrēti pateiksim šo mūsu Saeimas politisko viedokli. Un tajā gadījumā, ja Ministru kabinets nesekos šim mūsu Saeimas politiskajam viedoklim, mēs varēsim ierosināt jautājumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Es gan nezinu, vai arī visi šie atbalstītāji, kas šodien tik kvēli atbalsta šo lēmuma projektu, kurš ir nepieciešams, būs gatavi spert nākamo loģisko soli un izteikt šo neuzticību. Bet var būt, ka līdz tam nenonāks un ka valdība tiešām šīs cenas par graudu iepirkumu arī nodrošinās. Es aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es pievērsīšu jūsu uzmanību tikai šiem lēmuma projekta diviem punktiem - 2.un 3.punktam. 2.punkts skan: veikt neatliekamus pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībā. Kā atceramies, Dilbas kungs, tieši jūsu laikā, 1996.gadā, tika noslēgts trīs Baltijas valstu kopējās tirdzniecības līgums, un pēc tam sekoja atsevišķi pārtikas preču brīvās tirdzniecības līgumi. Jūs, dabiski, bijāt rokām, kājām “par”, es to skaidri atceros. Jau tajā laikā mums bija skaidri zināms, ka Lietuvā ir subsidēta lauksaimniecība, spēcīga. Vai jūs iebildāt? Jūs zināt, ka caur Igauniju nāca iekšā produkcija. Tāpat tagad Rāviņa kungs... Cik tūkstošiem tonnu gaļas, nezināmas izcelsmes gaļas, te ienāk iekšā, teiksim, zināmā mērā bez kontroles? Es saprotu, ka zemkopības ministram nav jāiet un uz robežas jāķer kontrabandisti un tamlīdzīgi jārīkojas, bet es uzskatu: ja jūs esat zemkopības ministra amatā - nu, ja kaut vai mēnesi vai divus, vai pusgadu, vai gadu jūs strādājat -, tad patiešām atdodiet sevi visu šim darbam, jo lauksaimniecība ir tā sfēra, kur sevi jāziedo no matu galiem līdz papēžiem. Jā, Dilbas kungs, tas tā ir diemžēl.

Trešais jautājums - ka mums līdz šā gada 27.septembrim jāizstrādā kārtība, kādā kompensēt nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, fiziskajām un juridiskajām personām, zaudējumus, kas radušies sakarā ar īpaši nelabvēlīgajiem laika apstākļiem. Interesanti gan, vai jūs varat pateikt, no kurienes to naudu ņemt? Es piekrītu - jā, vajadzētu to darīt. Tā ir tā apdrošināšanas sistēma. Bet tad vismaz vajadzētu konkrēti pateikt, no kurienes naudu ņemt. Varbūt no tehnisko darbinieku algām paņemsim nost? No citu algām? Nu, paņemsim varbūt. Varbūt tas miljons beidzot atradīsies. Nu pasakiet, no kurienes? Lēmums teorētiski ir ļoti labs. Tas viss skan labi pirms vēlēšanām, bet segumu jūs nevarat pateikt. Segumu. Nu tad nevajag “blefot” reizi par visām reizēm!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kungi! Jūs pašlaik te viens pret otru... Dilbas kungs, it sevišķi jūs atgādināt manu puiku. Kad es viņam saku: “Tev ir netīras kājas!”, - viņš man pretī: “Bet māsa nav nomazgājusi rokas!”

Apmēram tā jūs šeit zālē uzvedaties pašlaik. Piedodiet, ka es jums tā aizrādu, bet jūsos klausāmies ne tikai mēs, bet klausās arī citi cilvēki.

Kolēģi! Es nesaņēmu atbildi uz savu jautājumu: cik naudas tam tiks atvēlēts? Es domāju, ka es neesmu vienīgā, kas gaida atbildi. Arī zemnieki gaida. Nosauciet naudas summu, kuru jūs pieprasāt, Bāna kungs, un kuru jūs, Rāviņa kungs, esat gatavs atdot zemniekiem šā lēmuma projekta realizācijai. Bāna kunga nosauktais 2,1 miljons nav paredzēts ne 3., ne 4.pantam... To mēs izdalījām budžeta grozījumos. Es gribu dzirdēt naudas summu. Jāatbalsta ir, bet ar konkrētu segumu, kas ir apakšā. Pagaidām jūs te viens otru apsaukājat - kad kurš ko ir darījis vai nav darījis. Man neinteresē, kad jūs ko esat darījuši pagātnē. Es gribu redzēt un dzirdēt, kāda naudas summa tam visam ir apakšā, ka zemnieks var atnākt un 30.septembrī to prasīt. Cik lielu naudu jūs gatavojaties sadalīt? Kas būs, kad mēs pieņemsim šo lēmuma projektu? Vai mēs turpināsim te viens otru apsaukāt, kuram ir netīrs deguns un kurš nav kājas nopucējis, un kurš nav zobus naktī iztīrījis un angļu valodu iemācījies?

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Precizējums: 1,7 miljoni Labības tirdzniecības aģentūras rīcībā pašreiz ir. Cik viņi tur iepirkuši, tik ir. Budžetā 2,1 miljons ir iedalīts labības tirgus intervencei. Tātad kopā ir 3,8 miljoni. Nu, dod Dievs, ka vairāk nevajadzētu naudas! Ministru kabinetam mēs iesakām šo jautājumu risināt. Lai Ministru kabinets meklē iespēju, kur to atrast, bet pagaidām naudas pietiek tā daudzuma iepirkšanai, kas zemniekiem vispār tagad varētu būt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns. Tā kā izvērsās tik karstas debates, liekas, ka loģiski būtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā ierosināja Leiškalna kungs, un nākamajā Saeimas sēdē šo lēmumu pieņemt.

Ja deputāti domā, ka, pieņēmuši pirmajā lasījumā, mēs varam to pieņemt tūlīt arī otrajā lasījumā, neko nemainot, tad mēs varam balsot arī šodien. Ja paši tā nolemjam. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Bet dabas stihijā cietušajiem?”)

Sēdes vadītājs. Tātad, saskaņā ar Kārtības rulli, vispirms ir jāveic balsojums par šo patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 10, atturas - 9. Patstāvīgais priekšlikums ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Bija vairāki priekšlikumi. Viens no priekšlikumiem bija pieņemt uzreiz otrajā lasījumā, bet bija arī priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim un noteikt, ka otrajā lasījumā šis lēmums tiek atsaukts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Edgars Bāns. Vēlreiz. Lūdzu!

E.Bāns. Tā kā pārpratuma dēļ mēs netikām līdz balsošanai par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmumu, bet iesniedza deputātu pieņemto lēmumu, kur cenas nav minētas, lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 5. septembrim un izskatīt nākamajā Saeimas sēdē. Tad mēs varēsim iesniegt visus priekšlikumus un palabot šo, kā tas ir nepieciešams. Tagad mēs nobalsojām ačgārni.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi tiks iesniegti līdz 5.septembrim un ka otrajā - galīgajā - lasījumā lēmums tiks pieņemts nākamajā Saeimas sēdē 10.septembrī. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jurkāna, Bišera, Stikuta, Bokas, Sausnīša, Nagobada, Kuprijanovas, Celmiņa, Bāna un Gannusas pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vakar notika Pieprasījumu komisijas sēde. Komisija šo pieprasījumu noraidīja, jo iesniedzēji, vienkārši sakot, bija kļūdījušies. Bija vadījušies drīzāk pēc baumām, nevis pēc pārbaudītas informācijas. Ministru kabinets nekādus jaunus lēmumus attiecībā pret “Latvenergo” privatizāciju nav pieņēmis, pilnībā respektējot Saeimas attiecīgo lēmumu. Saņēmuši attiecīgus Ministru kabineta pārstāvju paskaidrojumus, šādai nostājai piekrita arī iesniedzēji. Lūk, tāda ir situācija sakarā ar šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu, atvainojiet! Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsaucieni no zāles: “Valdmani, izstāsti anekdoti! Kāpēc Rubins no jums aizgāja?”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi Saeimā! Tauta! Prezidij! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis. Par “Latvenergo” privatizāciju klīst baumas. Lietas notiek. Prezidenti tiek it kā vēlēti un neievēlēti. Atrunāšanās - vienā kabinetā vai grupējumā var pateikt, ka mēs neko nedarām, kamēr viņi ir atļāvuši citiem rīkoties. Es gribētu izprast. Es būtu gribējis dzirdēt, ka Saeimas lēmums par privatizāciju netiks kustināts, ka tas netiks virzīts uz priekšu. Ka tas tiek respektēts visā valstī, ne tikai Ministru kabinetā. Ka pat Sadarbības padome to ir sapratusi. Ka Nagļa kungs to saprot, jo pagaidām viņš rīkojas, kā viņš grib.

Es gribu, lai Pieprasījumu komisija, kas tik lepni stāda savus priekšsēdētājus tautas priekšā un skaidro, ka viņi, “tēvzemieši”, ir atbildīgi par to, ka pasauli aptaujā par mūsu okupāciju, bet patiesībā viņi šo lietu “marinē”. Es gribētu no šā godavīra dzirdēt, ka patiešām “Latvenergo” privatizācija nekustēsies uz priekšu. Šī komisija ir viena no visviltīgākajām mūsu Saeimā, jo es zinu, kuri tur sēž un kā viņi rīkojas. Vai mums ir jūsu godavārds, ka “Latvenergo” privatizācija netiks kustināta uz priekšu? Jeb vai tā ir tikai jūsu atruna, ka Ministru kabineta kāds klerks ir teicis, ka viņš nezina, ka tāda lieta notiek? Var būt, ka tāda lieta viņa klātbūtnē nav notikusi un ka par tādu lietu nekādi lēmumi nav pieņemti jeb nekāda direktīva nav izdota. Vai es varētu lūgt jūs nākt atpakaļ tribīnē un apgalvot, ka Saeimas lēmuma projekts par “Latvenergo” privatizāciju netiks kustināts uz priekšu, un ka tas tiek respektēts visā valstī? Vai es varētu tādu atbildi saņemt? Vai tikai kaut kādu atrunu? Jo, redz’, šeit jau neviens tautu nav apzadzis. Tas, ka notiek tā, ka tauta kļūst nabaga, bet citi kļūst bagāti, - tā ir tikai nejaušība. Nevienu vainīgo nevar parādīt - kad un kurš, un kā...

Es ticu, ka “Latvenergo” privatizācija tiek veicināta, ka tā tiek gatavota un ka mēs šeit tiekam maldināti. Lūdzu, izdariet secinājumus un sūdziet mani tiesā!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es nenāktu vēlreiz tribīnē un neteiktu ne vārda, ja mūs ārpus Saeimas neklausītos arī citi, daudz plašāks klausītāju loks. Jo debatēt un paskaidrot kaut ko Valdmaņa kungam ir bezjēdzīgi, jo viņš, kā parasti, nekad neapjēdz, par ko ir runa, bet kāpj tribīnē un tukši, es atvainojos, pļāpā. Arī šoreiz.

Šā pieprasījuma ierosinātāji piekrita komisijā, Valdmaņa kungs, ka viss ir kārtībā, ka Ministru kabinets nav pārkāpis Saeimas lēmumu, ka tas tiek ievērots. Vienkārši viņiem nedaudz pietrūka informācijas. Bet jūs tagad kāpjat tribīnē un maldināt cilvēkus, maldināt tautu un mēģināt maldināt arī deputātus, nekā nesajēgdams no šā pieprasījuma satura un no tā, kas lemts komisijā, jo jūs tur nebijāt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tauta! Redziet, Sadarbības padomes spožie vīri jau sen nolēmuši, ka mēs visi esam muļķi. “Tēvzemei un Brīvībai” mums stāsta: “Turieties, tautieši, kamēr mēs jūs vēl smagāk apstrādāsim!” Es to uztveru kā godu, ka Tabūna kungs nolemj, ka es nekā nesajēdzu. Es sajēdzu, ka tauta tiek apzagta. Es sajēdzu, ka tauta tiek maldināta. Bet Tabūna kungs grib jums iestāstīt, ka es sajēdzu nepareizi. Tad, lūdzu, es jūs, visu tautu, lūdzu paskatīties, kur tas labums ir bijis, ko mums ir atnesuši mūsu nacionālie spēki - “Tautas fronte”, “Latvijas ceļš”, Zemnieku savienība, “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK un visi reformisti un šķēlisti, un nezin kas vēl. Kur ir tie labumi? Kurš kuru maldina? Kam kur trūkst jēgas? Jeb spējas sajēgt, kas šeit notiek?

Es ļoti labi, Tabūna kungs, zinu, kas šeit notiek. Kurš kuru maldina un kā tā maldināšana notiek. Es esmu bijis jūsu komisijas sēdēs. Kauns man bija par jums. Un man vēl tagad ir kauns par jums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu - atzīt deputātu pieprasījumu par noraidāmu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 12. Pieprasījumu komisijas atzinums ir pieņemts.

Ir jāatkārto balsošana. Jā. Man šeit aizrādīja, ka bija nepareiza balsojuma motivācija par pieprasījumu. Ir tātad jābalso par pieprasījumu, nevis par atzinumu.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījumu Guntaram Krastam par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 19. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Kalnbērza, Grinovska, Mauliņa, Ozoliņa, Apiņa, Valdmaņa, Ādamsona, Liepas, Dozorceva, Gannusas un Grinberga pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un izglītības un zinātnes ministram Gaigalam par to, kāpēc likumīgi ievēlētais Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors Jānis Vētra nav apstiprināts likumā noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā.

Par pieprasījumu komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu komisija noraidīja, jo, kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji paskaidroja par Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora apstiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija rektoru nav apstiprinājusi faktiski tehnisku iemeslu dēļ, kas atkarīgi no paša rektora Vētras kunga. Jo nav iesniegti atbilstoši dokumenti. Atbilstoši likumam. Un tikai šis fakts ir par iemeslu tam, ka rektors Vētra nav apstiprināts. Ja rektors iesniegs esošajam likumam atbilstošus dokumentus, tad, kā ministrijas pārstāvji teica, viņš tiks apstiprināts.

Es tikai vēl piebildīšu, ka, starp citu, Pieprasījumu komisijā ir pieprasījums, kuru izskatīsim nākamajā trešdienā. Arī tas ir par Medicīnas akadēmiju, bet tas ir jau drusciņ citādā plāksnē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Iesniedzot šo priekšlikumu, mans mērķis nav kādam kaut ko pārmest vai kādu pelt. Mūsu, gan Saeimas deputātu, gan ministru, gan politiķu, noziedzīgās bezdarbības dēļ mēs esam nonākuši tiktāl, ka Latvijā tagad ir divas Medicīnas fakultātes. Viena ir pie Latvijas Universitātes, un medicīnas augstskola - Medicīnas akadēmija - kļuvusi par Rīgas Stradiņa universitāti. Ir radītas papildu kaislības, ir radīta papildu lobēšana, ir radīta papildu argumentācija “par” un “pret”. Es gribu teikt tikai to, ka pašlaik nav atpakaļceļa, un es meklēju iespējas pārtraukt karadarbību, kas ir šobrīd izvērsusies starp šīm abām godājamām augstskolām un starp abām godājamām medicīnas fakultātēm. Mūsu uzdevums ir nepieļaut tālāku šā stāvokļa eskalāciju. Nepieļaut, ka vienas universitātes vadītājs ar saviem lobistiem, ar saviem draugiem un paziņām, ar populistiskiem politiķiem iejaucas otras augstskolas lietās. Mūsu uzdevums ir visējādā ziņā atbalstīt rektora Jāņa Vētras apstiprināšanu rektora amatā. Ir zināma dezinformācija, kura bija dzirdama gan pagājušajā Saeimas sēdē, gan šodien, mazliet dezinformēts ir augsti godātais Tabūna kungs.

Es vēlos pieskarties šiem jautājumiem. Tiek jauktas divas lietas - Medicīnas akadēmijas vai jaunās Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes apstiprināšana Saeimā un rektora apstiprināšana Ministru kabinetā. Atsevišķu partiju amatpersonas kultivē viedokli, ka sākumā ir jātiek apstiprinātai Satversmei. Tik ilgi nevar tikt apstiprināts jaunās Stradiņa universitātes rektors.

Medicīnas akadēmijai Satversme ir apstiprināta 1993.gadā, un ir runa tikai par Medicīnas akadēmijas Satversmes grozījumiem. Nevar augstskolu ar 400 akadēmiskajiem spēkiem un darbinieku kopējo skaitu, kas, kopā ar slimnīcām, ir pāri par 6000, kā arī 2500 studējošos cilvēkus kaut uz īsu brīdi turēt juridiski divdomīgā situācijā. Proti, ir ievēlēts rektors (94% bija to cilvēku, kas Senātā balsoja par rektoru), taču šis rektors nav apstiprināts. Tas notiek praktiski bez jebkādas argumentācijas.

Medicīnas akadēmija ir iesniegusi visus pieprasītos dokumentus gan Augstākās izglītības un zinātnes departamentam, gan Labklājības ministrijai, kuras tiešā pārraudzībā atrodas šī augstskola. Es vēlos norādīt, ka 23.aprīlī 94% balsojošo nolēma uz pieciem gadiem par rektoru iecelt profesoru Jāni Vētru. Šie dokumenti tika iesniegti gan Vladimiram Makarovam, gan Augstākās izglītības un zinātnes departamentam Izglītības un zinātnes ministrijā, bet abas divas šīs ministrijas nespēj savā starpā vienoties, kura tad īsti būs tā, kas virzīs dokumentus tālāk uz Ministru kabinetu. Un regulāri atrodas kāds birokrātisks iemesls, kādēļ netiek izskatīts šis jautājums.

Es vēlos jūs informēt, ka atbilstoši Augstskolu likumam rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce, un tad pēc izglītības un zinātnes ministra iesnieguma, bez Labklājības ministrijas piekrišanas šo rektoru apstiprina Ministru kabinets.

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi. 1998.gada 5.februārī Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce izdarīja grozījumus šīs augstskolas Satversmē, proti, pieņēma jaunu nosaukumu - Rīgas Stradiņa universitāte. Šāda lēmuma likumība balstās uz sekojošo. Augstskolu likuma 10.pants nosaka, ka augstskolas Satversme ietver pirmām kārtām augstskolas nosaukumu. Savukārt Augstskolu likuma 4.pants nosaka, ka augstskolas autonomija izpaužas tiesībās pieņemt savu Satversmi.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Apiņa kungs.

P.Apinis. Es ļoti lūdzu otro reizi - divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Jūs varbūt pēc Valdmaņa kunga varētu runāt otro reizi.

Gundars Valdmanis - pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes pārstāvji! Tauta!

Redziet, cik tālu mums tā demokrātija ir aizgājusi. Ja mēs uzdodam jautājumu tieši ministram, viņi nolemj, ka viņi vienkārši nenāks un neatbildēs. Ja mēs to pašu jautājumu uzdodam caur Pieprasījumu komisiju, tad Pieprasījumu komisija nolemj, ka viņi turēsies kā mūris - sargās Sadarbības padomi, vai tas ir lielā privatizācijas jautājumā, vai tas ir tīri formālā, administratīvā lietā, stāsta mums savu patiesību, kura ir pretēja citu patiesībai. Nekāda skaidrība tur nenāk. Bet šoreiz vainīgais “jēriņš” ir “Tēvzemei un Brīvībai” “karognesējs” Tabūna kungs, un mēs pie tā īsti vainīgā netiekam. Forši, ka mums ir tādi labi partijas kalpi - neteikšu, kāda partija man prātā bija -, kas spēj sargāt savus vadoņus, spēj atņemt mūsu demokrātiskās tiesības kā tautas pārstāvjiem saprast, izprast, spriest. Mums ir citi varoņi, citi standarti. Mēs paliksim uzticīgi saviem īkšķu rādītājiem, saviem finansētājiem, vienalga, kam viņi ir uzticīgi. Mēs tiekam ievēlēti it kā demokrātiskā procesā, bet mēs nebūsim uzticīgi demokrātiskiem procesiem, mēs vienkārši palīdzēsim nosegt to, kas šeit notiek. Un interesanti, cik dziļi tā slimība latviešu tautā ir 50 gados iedzimusi. Kad atnāca “Latvenergo” bijušais prezidents pie mums uz komisijas sēdi, viņš sacīja: “Es nezinu, kāpēc mani soda. Es darīju visu, ko man prasīja, un klusēju. Es darīju tieši to, ko man prasīja.” Viņš saka: “Es zinu, ka “Latvenergo” ir vērts 500 reizes vairāk, nekā “Coopers & Lybrand” to novērtēja, bet es klusēju. Es nevienu nenodevu. Es biju labs pakalpiņš.” Un es šeit skatos uz cilvēkiem, kuriem vajadzētu būt godīgiem cilvēkiem. Kuriem vajadzētu būt godīgiem cilvēkiem, jo viņiem taču ir bērni un radi. Uz viņiem tauta skatās, mēs esam tautas pārstāvji. Taču mēs atrodam savu godu - būt labi pakalpiņi. Mēs nevienam neteiksim, cik daudz tiek izzagts no mūsu tautas. Mēs nevienam neteiksim, kā. Mēs neaizstāvēsim demokrātisko procesu. Labi, šodien grēkāzis ir Valdmanis, viņam nedos vārdu tad, kad viņš to prasa, lai runātu par to, kā lietu virzīt tālāk. Viņu raidīs nost no tribīnes, viņam vairs neatļaus lietot Saeimas pastu. Varbūt tagad Lamberga kungs būs nolēmis, ka mani cilvēki nedrīkst lietot arī “Xerox” mašīnu vai tualetes papīru, būs jānes pašiem savs. Smieklīgi, nepatīkami. Un tie ir tie paši cilvēki, kas, teiksim, lemj, kā šeit izdot naudu un nopirkt drukmašīnu, kas ir morāli novecojusi, to vairs fabrika netaisa. Nopirks par cenu, kas ir augstāka, nekā veikalos jebkad kādreiz bija, vai par to cenu, par kādu jaunākās mašīnas būtu dabūjamas. Bet tie paši kungi sasauc sapulces par to, ka viens mans sabiedrotais, ne man pakļautais cilvēks pasūtīja 50 kopijas no piecām lapām. Sasauca veselu Saeimas komisijas sēdi. Bet tā pati komisija maksā - tauta, paklausieties! - cilvēkam stundā 2,50 latu algu par to, ka viņš nokrāso vienu kvadrātmetru sienas. Padomājiet, cik ilgi jums iet nokrāsot vienu kvadrātmetru un kā tautas manta tiek izšķērdēta! Bet par to neviens negrib runāt. Mēs runājam par to, sūtām Prezidijam... Pārkāpumu ir daudz. Ļoti daudz. Vajag dzīvokļiem, draudzenēm... un visu kaut ko. Bet par to netiek neviens sodīts. Mums ir tādas komisijas kā Saimnieciskā komisija, kā Pieprasījumu komisija, kas ir tikai kauns mūsu tautai.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātajiem radioklausītājiem atvainojos par to, ka mūsu Saeimā ir tādi cilvēki, kas jauc vienkāršas lietas un runā par to, par ko nebūtu jārunā. Atkārtoju - mēs runājam šobrīd par Latvijas Medicīnas akadēmiju un Stradiņa universitāti, par šīs universitātes rektora apstiprināšanu, un es aicinu šodien noraidīt šo pieprasījumu. Taču aicinu jūs visus pievērst uzmanību tam, ka mums beidzot jānormalizē situācija Latvijas medicīnā, jānovērš šī pretimstāvēšana starp divām Latvijas lielākajām augstskolām, jāatbalsta abu šo augstskolu attīstība un visādā ziņā ir jāveicina to darbība. Un, lai tas varētu normāli notikt, mums tomēr ir jāuzņemas zināma daļa atbildības par to, ka zināma daļa ierēdņu Labklājības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā nav veikuši savu dienišķo pienākumu un nav sakārtojuši šos dokumentus, un nav apstiprinājuši rektoru Jāni Vētru savā amatā, un līdz ar to ir radījuši ļoti daudz nesapratnes gan studentiem, gan pasniedzējiem, gan slimnīcu darbiniekiem, kas visi strādā rektora Jāņa Vētras pakļautībā. Es ļoti lūdzu jūs turpmāk nepaļauties uz dažādu populistisku argumentāciju, īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kā tas ir pēdējā laikā redzams. Tieši tādi ir šie izlēcieni pret Latvijas Medicīnas akadēmiju vai Stradiņa universitāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lietas izskatīšanu turpināsim nākamajā sēdē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Guntars Grīnblats, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Andris Rubins, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Saeimas 3.septembra sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute