Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Sākam 10. septembra sēdi. Turpinām apspriest iepriekšējā sēdē iesākto darba kārtības jautājumu. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Pēdējais mums debatēs par šo jautājumu runāja deputāts Pēteris Apinis. Tagad ir pieteicies debatēs runāt Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Labrīt, kolēģi! Man ir pavisam īsa piebilde. It īpaši Apiņa kunga sacītā sakarā. Tā ir šāda.

Apiņa kungs, nav runas par domstarpībām starp divām augstskolām -atvijas Universitāti, kurā nu ir arī Medicīnas fakultāte, un Medicīnas akadēmiju. Komisija par to nemaz nedebatēja. Runa un problēma ir par to, kas risināms šajā Agstskolu likuma noteiktajā kārtībā. Ministrija nevar apstiprināt Vētras kungu par Stradiņa universitātes rektoru. Nevar. Šobrīd oficiāli pastāv tikai Medicīnas akadēmija. Stradiņa universitāte ir tikai, es atļaušos sacīt, šīs Medicīnas akadēmijas iecerē. Saeima - un tikai Saeima! - var apstiprināt attiecīgās augstskolas Satversmi, un tikai pēc tam, kad Satversme ir apstiprināta Saeimā, var sekot tālāka praktiskā rīcība. Šāda Saeimas lēmuma nav, tātad nevar prasīt ministrijai apstiprināt rektoru Vētru par Stradiņa universitātes rektoru. Tāpēc es, jau ziņojot par komisijas lēmumu - noraidīt šo pieprasījumu -, sacīju tieši to.

Pavisam cits ir jautājums par turpmāko - par nākamo pieprasījumu, kas tika izskatīts vakar komisijas sēdē, bet par to mēs runāsim turpmāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens: “Skaidru valodu runā!”)

Cienījamie kolēģi! Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šis jautājums ir skatīts. Es gribu simtprocentīgi piekrist savas komisijas sekretāram, ka pieprasījums būtu noraidāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Pieprasījumu komisijā mēs izskatījām šo jautājumu. Pieprasījums ir noraidāms, tāpēc ka tas ir tehniskas dabas jautājums. Ministrs Gaigals ir “Latvijas ceļš”, un Vētra arī ir “Latvijas ceļš”. Vienkārši tur nav saskaņoti dokumenti. Ministru kabinetam vai ministrijai ir jāuzraksta, ka Latvijas Medicīnas akadēmija pašreiz skaitās Stradiņa universitāte. Jāpieņem tāds lēmums, jo Stradiņa universitāte... jeb Medicīnas akadēmijas Senāts tādu lēmumu ir pieņēmis. Vienkārši šis pieprasījums faktiski vairāk ir kā jautājums. Tas tika izskatīts, un es domāju, ka mēneša laikā to jautājumu noteikti varētu atrisināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Tabūna kungs vēlas kaut ko piebilst? Nevēlas. Vai balsosim? Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu Saeimā. Pieprasījumu komisijas atzinums jums ir zināms. Tas ir apspriests. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 45, atturas - 5. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir ļoti daudz iesniegumu par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Viens no tiem ir sešu deputātu priekšlikums izskatīt ceturtās sadaļas 11.punktu - Pieprasījumu komisijas atzinumu - tūlīt, pēc nupat izskatītā jautājuma. Jo tie ir savstarpēji saistīti.

Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Deputātiem iebildumu nav. Mēs varētu 11.punktu izskatīt tūlīt. (Starpsauciens: “Atbalstām!”) Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais, godātie kolēģi, ir priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Viņi lūdz darba kārtības 79.punktu - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” otrajā lasījumā - izskatīt aiz darba kārtības 11.jautājuma. (No zāles deputāts A.Rubins: “Nevajag! Es esmu “pret”!”)

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt vēlas Rubina kungs. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Es esmu pret pārējiem grozījumiem Saeimas šodienas darba kārtībā. Par visiem es prasīšu balsot. Mums ir ļoti saspringta Saeimas darba kārtība. Mums ir pieprasīta ministra Jundža demisija. Mēs zinām, ka mūsu valstī Jundža pakļautībā esošie karavīri nosita cilvēku. Vairāk nekā astoņus cilvēkus piedauzīja...

Sēdes vadītājs. Mēs tagad neapspriecam...

A.Rubins. Mēs tagad spriežam par darba kārtību. Es esmu pret darba kārtības mainīšanu, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Ar Jundzi šim jautājumam nav nekāda sakara, Rubina kungs! Runa ir par grozījumiem Radio un televīzijas likumā.

A.Rubins. Jūs neredzat sakaru, taču es redzu. Ja mēs darba kārtību mainām un ieliekam citu punktu priekšā, tas nozīmē, ka pārējie tiek atvirzīti, un mēs jau te divas trīs sēdes nevaram izskatīt to darba kārtības punktu, kas bija iekļauts, - vienu Saeimas deputātu no “Tēvzemei un Brīvībai” nevaram dot tiesāšanai par alkohola lietošanu. Tāpēc, ka visu laiku maina darba kārtību. Jūs taču esat Prezidijs! Ja jūs pieņemat to darba kārtību, tad... pieņemsim tādu likumu, ka to darba kārtību, ko Prezidijs ir pieņēmis, mēs nemainām! Vai arī, lai iesniedz priekšlikumu mainīt to darba kārtību vienu dienu iepriekš. Sagatavojiet darba kārtību! Kāpēc visu laiku šāda mainīšana? (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Kārtības rulli lasīji...”) Jā! Redzat, arī Jurdžs saka, ka vispirms vajag izskatīt jautājumu par Vidiņa dzeršanu. Un ar Jundzi saistīto jautājumu, kas skar dzeršanu armijā. Cilvēku nosit! Saprotiet, cilvēku nosit, bet Jundzis pat neatvainojas! Taču tagad to visu grib atlikt. Ko atlikt? Un atbildīgi tur ir Krasts - Ministru prezidents un Ministru prezidenta biedrs - “Latvijas ceļa” pārstāvis Gorbunovs, kurš arī atbild par Jundzi. Visa valdība! Taču Jundzis te paziņo, ka viņš nav valdībā. Tas ir tas pats, kā viens saka: “Kamēr sieva mājās, tikmēr sieva, bet, kad aiziet uz Čaka ielu, tad vairs nav sieva!” Viņš neatbild! Viņš neatbildot par zaldātiem, kas ir ārpus armijas. Es esmu pret šā jautājuma pārcelšanu. Lūdzu, skatīsim atbilstoši darba kārtībai! Ja ne, tad balsosim par visiem punktiem.

Sēdes vadītājs. “Par” runās Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais Prezidij! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza pārvietot darba kārtībā šo jautājumu, bet ne jau tā iemesla dēļ, ka mums gribētos kādu citu jautājumu atbīdīt.

Gribu paskaidrot, ka šis otrā lasījuma projekts ir tapis uz Ministru kabineta iesniegtā un speciālas Saeimas komisijas izstrādātā projekta pamata, tas ir saskaņots arī ar Eiropas Savienības rekomendācijām. Tā nav tikai mūsu kaila vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā, bet gan latviešu līdzdalība sakārtotā Eiropas audio un vizuālajā sistēmā. Ja šis jautājums paliek tajā vietā, kur tas ir, tad tās ir absolūti nereālas cerības, ka mēs to varētu dabūt gatavu, bet tas, godātie kolēģi, tomēr nav nekāds priekšvēlēšanu jautājums. Tas ir Latvijas sakārtotības jautājums!

Vēl jo vairāk tāpēc, ka absolūtais priekšlikumu vairākums ir pieņemts. Es ceru, ka šis jautājums neizraisīs vētrainas debates. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā: 79.punktu izskatīt pēc 11. punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 7, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts. Izmaiņas ir izdarītas.

Nākamais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura lūdz šīsdienas darba kārtības 67.punktu - likumprojektu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” - un 68.punktu - likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums” - izskatīt pirms darba kārtības piektās sadaļas 12.jautājuma.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Vai vajag balsot? (No zāles deputāts A.Rubins: “Jābalso!”) Vajag. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 13, atturas - 10. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Šos jautājumus mēs izskatīsim pirms 12.jautājuma.

Vēl ir piecu deputātu priekšlikums - izskatīt darba kārtības 26., 69., 73. un 78.jautājumu... nosaukumi šeit nav uzrādīti... pēc darba kārtības 7. jautājuma.

Godātie kolēģi! 26., 69., 73. un 78.skatīt pēc darba kārtības 7. jautājuma.

“Par” grib runāt Roberts Jurdžs kā viens no iesniedzējiem.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie likumi skar sociālās sfēras sakārtošanu. To izskatīšana neaizņems daudz laika, jo tie ir īsi likumprojekti. Tā ka es ierosinu tos pārcelt un īsā laikposmā pieņemt, lai mēs varam izdarīt šo darbu jau šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāti protestē, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 11, atturas - 17. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, ir priekšlikums no Juridiskās komisijas, kura ierosina 28.punktu - likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, 30.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” un 49.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīt tūdaļ pēc otrās sadaļas - Prezidija ziņojumi, tātad pēc tiem likumprojektiem, par kuriem mēs jau tikko nobalsojām.

Nākamais priekšlikums ir 28., 30.un 49.punktu izskatīt pēc tam. Vai kolēģi vēlas runāt? Vai balsosim? Rubina kungs protestēja pret visiem, tādēļ mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 12, atturas - 5. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais, godātie kolēģi, priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 8.punktu (tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem) otrajam lasījumam sagatavoto lēmuma projektu “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Tas ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā atkal ir no Saeimas Juridiskās komisijas... Atvainojiet, to mēs esam jau izskatījuši. Tātad tagad ir saņemts iesniegums no pieciem deputātiem... Godātie kolēģi, es lūdzu nedaudz uzmanību! Ierosinu šīsdienas sēdes darba kārtības 10., 12., 14., 15., 16., 17., 18., 20., 22., 26., 41., 43., 48. un 79.punktu izskatīt pēc darba kārtības 7.jautājuma, tas ir, pēc likumprojekta “Par fizisko personu īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu”. Tātad, godātie kolēģi, vai ir... Vēlas runāt Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Skat, kas atkal notiek šajā sēdē! Mēs lielāko daļu no pirmās pusstundas pavadām, lai mainītu to, ko mūsu ļoti kompetentais Prezidijs ir jau sastādījis, it kā konsultēdamies ar frakciju vadītājiem un tā tālāk. Un tas nav tikai tā, ka mēs patērējam to pirmo pusstundu katrā sēdē, bet pēc tam ir ļoti grūti sekot darba kārtībai, jo tā darba kārtība, kas ir sastādīta, vairs nav spēkā, un tā mēs varam lielā ātrumā un pavirši pieņemt tos gudros lēmumus, ar kuru mērķi Saeima būs gadu tūkstošiem slavena.

Es domāju tā, ka mums vajadzētu atcelt šo normu... Jo tikai tad, ja Prezidijs nespēj sastādīt darba kārtību vai tikai tad, ja patiešām ir ārkārtējas maiņas, ja Krievija vakar mums ir pieteikusi karu, tikai tad darba kārtība būtu jāmaina. Taču, ja Prezidijs ir tik nekompetents, ka, pat konsultējoties ar mūsu Sadarbības padomes lēmējiem un frakciju vadītājiem, nespēj sastādīt darba kārtību, kur varētu būt minimālas maiņas un mēs patiešām varētu ķerties pie darba, nezaudējot šo laiku, ko mēs tagad katru reizi zaudējam, tad Prezidijam vajadzētu pateikt, ka viņš nespēj, un uzdot mums, opozīcijai, sastādīt darba kārtību.

Mēs zinām, par ko ar tautu būtu jārunā, kurai būtu jāsaprot, kāpēc mēs uztraucamies tikai par to, ka krievu militārie virsnieki nedabū pensijas Latvijā... Te ir vesela virkne leģionāru, kas nesaņem pensijas. Arī liela daļa no represētajiem nedabū atlīdzinājumu par tām lietām, kas ar viņiem ir notikušas, bet viņiem valdība negrib pievērst vērību.

Taču mēs Saeimā pārstāvam tautu, mums ir Nacionālais bloks, skat, cik liels viņš ir! Mēs varētu izstrādāt tādu darba kārtību, kad mēs nolemtu, vai tādi, kas ir tiesājuši latviešu jaunatni ar maksimāliem sodiem Sibīrijā, vai tādi drīkst sēdēt brīvās Latvijas Saeimā. Mums varētu būt īsti laba darba kārtība, bet šī darba kārtība, kurai mēs atkārtoti un atkārtoti skrienam cauri, pieņemam lēmumus, kas Prezidentam patīk, bet vēlāk nepatīk... Mēs dodam vadošajām partijām un frakcijām iespēju runāt, kā viņas mīl lauksaimniekus, bet nekā viņu labā nedarām... Darba kārtība neder, un mēs atnākam uz Saeimu un pirmās 20 vai 25 minūtes grozām šo darba kārtību, līdz atstājam galu galā tādu darba kārtību, kurai neviens nespēj izsekot, un tas, manuprāt, ir nepieņemami. Un kas tad ir atbildīgs? Tie esam mēs, opozīcija, laikam arī tie gudrie kungi, pirmie sekretāri, kas sēž Prezidijā. Vai tad viņi patiešām nespēj ar jūsu palīdzību, frakcijas vadītāji, nolemt, kāda būtu pareizā prioritāte tautai un kas šodien būtu lemjams. Vai tad mēs nevarētu pie tās prioritātes palikt?

Es jums lūdzu: mēģināsim ieviest tādu disciplīnu, ka darba kārtības maiņas notiks tikai tad, kad tas patiešām būs nepieciešams, kad būs noticis kaut kāds ārkārtas gadījums, lai šī darba kārtība ir sastādīta šodienai, balstoties uz to, kas noticis no pirmdienas pēcpusdienas līdz šim laikam. Un kategoriski vajag balsot “pret” un uzlikt cenzūru tiem, kuri lūdz šo maiņu, bet ja ne, tad lai tie, kuri lūdz maiņu, pievieno arī prasību balsojumam par neuzticību Prezidijam, jo mēs vienkārši te tērējam laiku un itin nekā laba tautai nepadarām, bet tikai sarežģījām turpmāko sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs, frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visiem šajā zālē, izņemot Valdmaņa kungu, kas trīs gadus te ir pavadījis, bet nav sapratis, kādā veidā strādā Prezidijs un kā tas veido darba kārtību, ir skaidrs, ka Prezidijam nav tiesību pašam vai arī konsultējoties ar kādu, teiksim, ar Valdmaņa kungu vai kādu citu, veidot darba kārtību, kādu tas gribētu veidot. Šajā ziņā ir strikti noteikumi, un deputātiem ir šādas tiesības. Un jūs, Valdmaņa kungs... es nezinu, kā jūsu partiju sauc, to grūti atcerēties, jo tā bieži mainās, bet tas numur viens, cik es atceros, iegūs te 51 vietu... tad varēsiet uzlikt cenzūru. Pagaidām nevienam citam nav tiesību uzlikt Prezidijam cenzūru, bet atbilstoši Kārtības rullim jebkuram no jums, arī jums Valdmaņa kungs, ir tiesības ierosināt izmaiņas darba kārtībā. Ja jūs domājat, ka Prezidijs ir ļoti priecīgs par to, ka katru rītu ir jāmaina darba kārtība, tad sacīšu, ka tā tas nav. Taču tā ir jūsu iniciatīva, un sēdes vadītāja un Prezidija vienīgais pienākums ir izpildīt to, ko šajā gadījumā jūs vēlaties.

Es to paskaidroju vienkārši tādēļ, lai cilvēkiem, kas klausās šo radiopārraidi, nerastos greizs priekšstats par to, kā strādā Prezidijs, un par to, kā strādā šeit deputāti. Un, ja jūs gribat, lai vairāk tiktu padarīts, tad es vienkārši aicinātu mazāk šeit nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju, bet pieņemt likumus, kuri darba kārtībā jau drīz sasniegs simtu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. (Starpsaucieni no zāles: “Lūdzu vēlreiz nobalsot! Mums nav izdalīts!”) Godātie kolēģi, es tikai lūdzu ņemt vērā to, ka par 79.jautājumu mēs jau esam izlēmuši, to mēs izskatīsim pēc 11.jautājuma. Šajā priekšlikumā ir minēts arī 79.jautājums, bet par to mēs jau esam izlēmuši. Tātad - par pārējiem. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir piecu deputātu priekšlikums, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt darba kārtībā izmaiņas - lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim (darba kārtības 8.punkts) izskatīt Saeimas 17.septembra sēdē. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Deputātu priekšlikumi mums ir jāizskata. Lūdzu, Čerāna kungs! Tātad Čerāna kungs runās pret šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Neatkarīgi no tā, kāda būtu katra deputāta attieksme pret šo lēmuma projektu, mums ir šis lēmuma projekts šajā Saeimas sēdē jāizskata, jo Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka jautājums par neuzticības izteikšanu ministram tiek izskatīts piecas līdz desmit dienas pēc attiecīgā lēmuma projekta iesniegšanas. Tāpēc mums būtu šis priekšlikums vienkārši jānoraida.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins runās “par”. Nav viņa. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 7. Deputātu priekšlikums ir pieņemts, un no šodienas darba kārtības šis punkts tiek svītrots un tiks izskatīts Saeimas 17.septembra sēdē.

Ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izskatīt darba kārtības 62.punktu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””), 73.punktu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem””) un 78.punktu (likumprojekts “Darba devēju organizāciju likums”) izskatīt pirms darba kārtības 13.punkta (likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”). Runāt “par” vēlas Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, diez vai šodien tam būs kāda jēga, jo te jau būtībā galvenais bija pārcelt 62.jautājumu, tas ir Pensiju likuma grozījumu trešais lasījums. Jūs ļoti labi zināt, kā veicas ar trešo lasījumu. Un ne pirmo nedēļu... Bet nu iesniegums ir, un es jūs lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - 62.punktu pārcelt tā, kā ir teikts iesniegumā. Ja mēs šodien līdz tam tiksim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām otro darba kārtības jautājumu. Kā vienojāmies, tas ir 11.punkts - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam, labklājības ministram Makarovam, izglītības un zinātnes ministram Gaigalam par situāciju Latvijas Medicīnas akadēmijā. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es paredzu, ka būs visai nopietnas debates, tādēļ vēlos sniegt nedaudz sīkāku ieskatu pieprasījuma būtībā.

Pirmkārt. Ir skaidrs tas, ka augstskolu reorganizāciju var izdarīt tikai Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Šāda Ministru kabineta lēmuma nav.

Otrkārt. Jebkuras augstskolas darbības tiesiskais pamats ir tās Satversme. Spēkā šobrīd ir Medicīnas akadēmijas Satversme, kurā strikti noteiktas akadēmijas funkcijas.

Treškārt. Medicīnas akadēmija pati pieņēmusi jaunu Satversmi - jau kā Stradiņa universitātes Satversmi šogad. Bet, kā jūs saprotat, tai nav nekāda juridiska spēka, jo to nav apstiprinājusi Saeima, kā jau es minēju, iepriekšējo pieprasījumu izskatot.

Ceturtkārt. Diemžēl Medicīnas akadēmija jau strādā pēc jaunās Satversmes, tātad Stradiņa universitātes Satversmes. Par to jau runāts arī, piebilstu, iepriekšējā pieprasījumā. Tad jautājums bija par to, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija rektoru Vētru neapstiprina par rektoru. Pieprasījumā, atgādināšu, ir minēts, ka ir nelikumīgi nodibinātas jaunas struktūrvienības, nodibinātas vairākas uzņēmējsabiedrības. Tas minēts arī Valsts kontroles aktā, kur konstatēta liela nelikumīga naudas tērēšana. Pieprasījumā šis skaitlis minēts - pusmiljons. Bet par Valsts kontroles aktā konstatēto būtu atsevišķa runa. Es te negribu tuvāk par to runāt.

Piektkārt. Medicīnas akadēmija jaunajā Satversmē pasludinājusi Stradiņa klīnisko slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu par savām struktūrvienībām. Tātad drīkst brīvi ar tām rīkoties, piemēram, iecelt un atcelt galveno ārstu, un tā tālāk.

Sestkārt. Ir visai īpatnēja situācija. Kā konstatēja komisija, Medicīnas akadēmija atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā un vienlaicīgi arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Kā augstskola, kuras darbību regulē Augstskolu likums. Kā jau es teicu, finansu lietas kārto Labklājības ministrija. Būtiski ir arī tas, ka šo jauno Satversmi vērtējusi Labklājības ministrija un devusi tai negatīvu vērtējumu. Skaidrs, ka Medicīnas akadēmija ir rīkojusies bez Ministru kabineta akcepta. To mēs komisijā konstatējām. Un, kā paskaidroja Gaigala kungs, ir sagatavoti pat noteikumi par minēto divu slimnīcu pārņemšanu atpakaļ. Tas, protams, neizslēdzot Medicīnas akadēmijai iespējas jo cieši sadarboties ar šīm slimnīcām, bet uz citiem noteikumiem - uz līguma pamata vai kā citādi.

Un vēl viena piezīme, ko komisijai izteica bijušais izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs. Ministrs ir lietas kursā bijis, ticies arī ar Medicīnas akadēmijas rektoru, bijis akadēmijā, ir bijusi pat attiecīga vienošanās, ka var virzīt jauno Satversmi likumīgā ceļā. Diemžēl akadēmija ir reorganizāciju sākusi bez Ministru kabineta akcepta un pēc tam Saeimas akcepta un jau šo Satversmi realizē, kā jau es teicu. Tā ir, protams, pretlikumīga rīcība.

Un vēl. Komisijā bija diskusijas par to, cik saistošs ir Valsts kontroles revīzijā konstatētais. Jāteic, ka tur ir konstatēts ļoti daudz pārkāpumu. Par to domas komisijā dalījās. Daudzi komisijas locekļi uzskatīja, ka tas ir saistoši - skatīties šos Valsts kontroles rezultātus saistībā ar šo pieprasījumu, bet daži bija pretējās domās. Komisijai palika iespaids, ka Medicīnas akadēmija izmantoja šo, varētu teikt, duālo situāciju, ka šo akadēmiju pārrauga divas ministrijas, bet līdz galam, kā saka, neviena. Un sāka rīkoties uz savu galvu. Un, protams, tad rodas nelikumības.

Un vēl viena piezīme, un tad es tūlīt beigšu. Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi ir visai lieli. Protams, rektors Vētra šos Valsts kontroles rezultātus lielā mērā apšauba, bet tā jau ir cita runa. Ņemot vērā to, ko es nupat sacīju, komisija nolēma pieprasījumu virzīt uz Saeimu, tātad, jūsu, deputāti, izlemšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka komisija ir atbalstījusi šā pieprasījuma izskatīšanu Saeimā, es šo pieprasījumu diezgan rūpīgi izstudēju un paskatījos, kā šis pieprasījums saistās kopā ar dažādiem likumdošanas aktiem, un diemžēl nonācu pie secinājuma, ka pieprasījumā uzdotie jautājumi, maigi izsakoties, pārsvarā ir nekorekti. Un tagad es paskaidrošu konkrēti.

Jautājums - kas ir atbildīgs par to, ka notiek studentu uzņemšana augstākajā mācību iestādē, kura ir nodibināta nelikumīgi? Medicīnas akadēmija pastāv jau sen, un Medicīnas akadēmija nav dibināta nelikumīgi. Medicīnas akadēmija ir nomainījusi savu nosaukumu - tagad tā ir Rīgas Stradiņa universitāte. Un šajā sakarā es iepazinos ar Augstākās izglītības padomes lēmumu nr.15, izraksts no sēdes protokola nr.54. Augstākās izglītības padome neiebilst pret Latvijas Medicīnas akadēmijas nosaukuma maiņu - pārsaukšanu par Rīgas Stradiņa universitāti. Jautājums par nosaukuma maiņu ir augstskolas Satversmes sapulces kompetencē. Tā ka diemžēl šis jautājums faktiski ir nekorekts.

Otrs jautājums - kāds ir pamatojums divu lielāko valsts slimnīcu materiālās bāzes nodošanai citai organizācijai? Vēl Gaiļa valdības laikā tika pieņemts lēmums, ka šīs attiecīgās klīnikas tiek reģistrētas kā valsts īpašums uz Medicīnas akadēmijas vārda. Ar Labklājības ministrijas lēmumu tas viss tika nodots Medicīnas akadēmijai. Tā ka jāsaka atklāti, ka arī šis jautājums ir samērā nekorekts.

Un pēdējais - trešais jautājums. Un, manuprāt, tas, cienījamie kolēģi, ir visbūtiskākais, un es tiešām jūs aicinu par šo trešo jautājumu nopietni padomāt, pirms jūs nospiežat balsošanas pogas. Es pilnīgi piekrītu, ka nelikumības jebkurā augstskolā ir jānovērš. Taču es gribu jums atgādināt, ka Valsts kontrole ir neatkarīga valsts institūcija, kurai būtu ļoti nevēlams, ja deputāti priekšlaicīgi ietekmētu Valsts kontroles pieņemtos lēmumus. Es jums gribu atgādināt, ka revīzija skaitās pabeigta tad, kad Valsts kontrole ir izskatījusi šo jautājumu un pieņēmusi galīgo lēmumu kolēģijā. Šajā gadījumā Valsts kontrole pēc revīzijas materiālu nodošanas Medicīnas akadēmijas rīcībā ir saņēmusi no Medicīnas akadēmijas paskaidrojuma rakstu. Un, kamēr šis paskaidrojuma raksts nav Valsts kontroles kolēģijā izskatīts, diemžēl revīzija nav uzskatāma par pabeigtu. To nu cienījamajiem juristiem, kuri arī, starp citu, ir parakstījuši šo deputātu pieprasījumu, vajadzēja zināt. Ja mēs šodien jau pieņemam šo pieprasījumu atbalstošu lēmumu, mēs faktiski ar šo savu lēmumu ietekmējam Valsts kontroles galīgā lēmuma pieņemšanu kolēģijā. Es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu: es arī simtprocentīgi esmu pret to, ka jebkurā no mūsu mācību iestādēm notiek nelikumības, bet, kamēr Valsts kontrole nav pieņēmusi galīgo lēmumu, mūsu lēmums, atbalstot šo pieprasījumu, var tikt iztulkots kā spiediena izdarīšana uz neatkarīgu institūciju - uz Valsts kontroli. Tieši šī iemesla dēļ - un tas ir arī ētiskas dabas jautājums - es aicinu šodien (es atkārtoju - šodien!) šo pieprasījumu noraidīt. Var būt, ka tas kļūs aktuāls pēc zināma laika.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani ārkārtīgi izbrīna, ka mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs absolūti neorientējas likumdošanā, kas attiecas uz viņa darbības sfēru, un mēģina apgalvot, ka Augstākās izglītības padome, kas ir lielā mērā sabiedriska organizācija... (Starpsauciens: “Nav sabiedriska organizācija!”) Jā, tā ir mūsu akceptēta, bet faktiski darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, tā ir šinī gadījumā zināms sabiedrības atbalsts, tai ir tiesības izteikt atzinumu - izteikt tikai atzinumu, bet ne pieņemt lēmumu par akadēmijas pārorganizēšanu par universitāti. Šādu lēmumu saskaņā ar Augstskolu likumu pieņem nevis kaut kāda padome (viņi dod tikai atzinumu), bet Ministru kabinets. Un šis ir principiāls lēmums, jo akadēmijas pārvēršana par universitāti ir reorganizācija, sakarā ar to mainās šīs augstskolas pakļautība. No Labklājības ministrijas pārraudzības tā pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Mainās arī kārtība, kādā apstiprina tās Satversmi, un vesela rinda citu momentu. Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par šīs akadēmijas pārvēršanu par universitāti, un mēs neesam apstiprinājuši tās Satversmi, kas ļautu tajā mācīt universitātei paredzētus priekšmetus, ne tikai to, kas ir šobrīd paredzēts tās Satversmē, tas ir, ārstniecības un farmakoloģijas disciplīnas. Man arī no savas puses nav nekādu iebildumu. Ja attiecīgās valsts institūcijas likumā noteiktā kārtībā pieņems šādu lēmumu, lai šī augstskola pārvēršas! Es nemaz neuzskatu, ka tas radītu kaut kādu konkurenci, un tā tālāk. Ir jāizvērtē, vai mums ir tāds valsts finansējums, vai ir vajadzība radīt vēl vienu universitāti vai nav. Tas ir jāizlemj. Bet nekādā ziņā nevar iedomāties, ka sanāk Satversmes sapulce universitātē (tā gan tā nav nosaukta tajā protokolā) un pieņem lēmumus, ka turpmāk tai ir pakļautas divas lielākās mūsu slimnīcas un ka viņa var šīs divas lielākās slimnīcas reorganizēt vai likvidēt un aiztaisīt ciet; ka viņa var iecelt šos vadītājus, ka viņa var pieņemt studentus tādās specialitātēs, kādas tās viņiem Satversmē nav paredzētas. Iedomājieties - tagad tiek pieņemti studenti Rīgas Stradiņa universitātē, un pēc studiju pabeigšanas arī diplomi droši vien tiks viņiem izdoti Rīgas Stradiņa universitātē. Kur šie studenti šos diplomus varēs likt? Viņi varēs tos uzkārt uz nagliņas, jo tie nebūs starptautiski atzīti diplomi. Kad prasīs mūsu ministrijā, vai ir attiecīgi sertificēti diplomi šai universitātei, ministrija teiks: “Tāda universitāte mums vispār neskaitās.” Pastāvot šādiem apstākļiem, es domāju, jāievēro ir likums.

Pieprasījumu komisijas sēdē abi ministri, uz kuriem attiecas šī darbības sfēra, - gan Labklājības ministrijas pārstāvis veselības valsts ministrs, gan arī izglītības un zinātnes ministrs - atzina, ka pieprasījums ir virzāms tālāk un valdībai nāksies ieviest attiecīgu kārtību. Un tāpēc mēģinājumi šeit to visu aizkavēt, es domāju, tikai kaitē mūsu studentiem. Mēs nodarīsim pāri tiem studentiem... Ātrāk ir jāievieš kārtība. Mēs šodien negribam prasīt neko aizslēgt, bet gribam tikai izdarīt pēc iespējas ātrāk visu, ko likums paredz. Lai būtu skaidrs, kādai šai mācību iestādei ir jābūt, kāds ir tās statuss. Ko viņa drīkst darīt un ko viņa nedrīkst darīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Nākot uz tribīni, man kāds teica, lai es nepiemirstu atgādināt, ka es esmu pirmajā sarakstā, un arī lūdza, lai es būtu saudzīgs un žēlīgs.

Redziet, man nav stenogrammas priekšā, bet es tomēr esmu diezgan drošs par to, ka pagājušajā nedēļā, kad mēs par šo jautājumu runājām, mums apgalvoja, ka viss ir kārtībā, tikai kādi dokumenti ir nepareizi iesniegti un, tiklīdz kā tie būs iesniegti, tā tūlīt viss būs kārtībā. Es domāju, ka mēs tikām maldināti. Es domāju, ka es zinu, kas to darīja, bet, kamēr es to neesmu pārbaudījis stenogrammā, es neesmu drošs. Bet varbūt vainīgais pats pacelsies un teiks - jā, es jūs maldināju toreiz.

Taču tā lieta laikam ir tāda, kā Bišera kungs teica. Ka ministrijas nerūpējas par to, kas notiek mūsu mazajā zemītē. Iet studenti reģistrēties... Nav skaidrs, vai rektors ir vai nav. Gads paiet... Tas taču mums nekā nenozīmē... Mēs nerūpējamies par to studentu, kas ir grūti savācis to naudiņu, lai tur ietu. Mēs neuztraucamies par to, ka mūsu internacionālais tēls tiek tālāk bojāts, jo būs studenti no nezin kādām fiktīvām universitātēm... Tas viss ir it kā vienalga. Mēs esam runājuši par Makarova kunga piemērotību amatam. Mēs esam arī runājuši - kad Grīnblata kungs bija tanī pozīcijā - par izglītības ministra piemērotību amatam. Es domāju, ka šis ļoti vienkāršais piemērs rāda, ka vienkārši nevar šie kungi sanākt kopā un izlemt jautājumu, kas ir būtisks mūsu tautai un daudziem studentiem. Šie divi kungi ir par daudz aizņemti, lai darītu to. Viņi dara kaut ko citu. Laikam skatās, kurš ko privatizēs. Bet rūpēties par to, lai būtu elementāra kārtība, - tas viņiem ir par grūtu. Un, lūk, mūsu Pieprasījumu komisija jau vairākus mēnešus - nu, ne gluži vairākus mēnešus, bet būs jau vismaz mēnesis - šo lietu bremzē, nāk ar maldīgām ziņām, ka viss ir kārtībā; tur ir tikai tā vaina, ka rektors nav iesniedzis papīrus, tūlīt būs viss kārtībā! Taču zinām, ka nē, tur ir nekārtības; nedz viena ministrija, nedz otra ministrija it kā nespēj rīkoties tālāk. Šī nekārtība, kas ir mūsu valdībā, ir, manuprāt, tīša, nevarētu taču būt tā, ka kompetenti cilvēki nevar atrisināt tās samērā mazās problēmas, kas mūsu valstī varētu būt. Mēs esam tikai maza daļa no kādas lielas pilsētas - Ņujorkas vai Monreālas - lieluma. Monreālā 15 domes cilvēki atrisina visus jautājumus. Šeit mēs esam simts, mums ir ministrijas, no kurām katrā ir lielāks skaits cilvēku nekā Monreālas pilsētas domē ierēdņu, un skat’, kā mēs mākam “marinēt” cilvēkiem svarīgu jautājumu.

Es domāju, ka mums vajadzētu nopietni par to padomāt, laipni lūgt (ko mēs tur atkal veselu dienu debatēsim!), lai abi - gan labklājības ministrs, gan izglītības ministrs - vienkārši atvainojas un aiziet prom no darba, bet pirms tam sanāk uz pusstundu kopā un nokārto šo jautājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Izskatot šo desmit deputātu pieprasījumu, ir jāsaka, ka šajā pieprasījumā ir vairāki pamatoti un diezgan būtiski jautājumi, kuri ir uzdoti un kuri prasa atbildi.

Un, protams, viens no šiem jautājumiem ir jautājums par divām Medicīnas akadēmijas klīnikām. Augstākās izglītības likums nosaka to, ka augstskolai var būt patstāvīgi mācību institūti, taču šis likums nenosaka, ka augstskolai var būt patstāvīgas ārstniecības iestādes vai kādi citi uzņēmumi, tāpēc veids, kā savā laikā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par šo divu klīniku nodošanu izglītības iestādei... Tikpat labi varēja pieņemt, teiksim, lēmumu par “Latvenergo” nodošanu Universitātei vai kaut ko tamlīdzīgu, jo, lūk, mums jau nav, kur citur sagatavot enerģētiķus.

Protams, šajās klīnikās tiek sagatavoti ārsti, bet tikai veidojot citādākas attiecības, - ka galvenajam ārstam ir jābūt nevis rektora pakļautībā, bet ka ir jābūt normālam sadarbības līgumam. Un šobrīd mēs redzam, kāds ir rezultāts šim procesam, kas notika 1995. gadā. Mums ir pieņemta valsts koncepcija par to, kādā veidā ārsti ir jāizglīto pēcdiploma apmācības procesā, par to, ka viņiem ir jāstrādā slimnīcās un ir jāapgūst teorētiskā bāze. Mums ir noticis rezidentu sadales konkurss, un to vada Valsts slimo kase, taču šinī konkursā parādījās sekojošas iespējas, tas, ka citi ārsti, citas ārstniecības iestādes, citas izglītības iestādes nav tiesīgas noslēgt sadarbības līgumu ar Paula Stradiņa slimnīcu un Bērnu slimnīcu tikai tamdēļ vien, ka darbojas trešās puses ieinteresētība, kas ir Latvijas Medicīnas akadēmija. Tā ir sagrābusi monopolu un neļauj attīstīties šādai demokrātiskai un pilnvērtīgai izglītības sistēmai.

Nākošais jautājums ir par nosaukuma maiņu. Bišera kungs jau pieminēja, ka, ja nosaukums, kas pašreiz tiek lietots - un tā ir Rīgas Stradiņa universitāte -, nav atzīts un nav reģistrēts, tad tādā gadījumā tā faktiski ir studentu apmānīšana. Es varu piebilst to, ka šāda studentu mānīšana ir notikusi jau vairākus gadus, tamdēļ ka līdz... Es nevaru pateikt konkrēto gadu, bet vēl pirms pāris gadiem, padomju laikā, tā saucās Rīgas Medicīnas institūts, bet nekur starptautiski nav reģistrēta Latvijas Medicīnas akadēmija. Vēl it visur -Pasaules veselības organizācijā un citās institūcijās - figurē Rīgas Medicīnas institūts, bet mūsu Latvijas Medicīnas akadēmija pieņem ārzemju studentus un tas ir standarta process. Šie studenti beidz studijas, aizbrauc uz mājām, taču pēc mēneša atgriežas atpakaļ, jo viņiem bez diploma ir vajadzīga vēl viena izziņa, un tā ir izziņa no nacionālās ārstu organizācijas un no nacionālās veselības aizsardzības ministrijas par to, ka ārstiem ir atļauts strādāt ar šīs augstskolas diplomu. Gan es, gan arī ministra kungs ir parakstījis daudzas šādas izziņas ārzemju studentiem.

Nākošais. Es gribētu atgādināt to, kādā veidā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vairākas reizes skatīja augstskolas Satversmi. Pirmo reizi to darīja tad, kad mēs skatījām akadēmijas sagatavoto Satversmi, kurā skanēja doma, ka tā ir akadēmija, taču tajā bija paredzētas vairākas normas, kas ir pretrunā ar citiem likumiem. Runa ir par to, ka šīs slimnīcas nonāk šīs akadēmijas pilnīgā īpašumā, ka ar akadēmijas Senāta lēmumu var pieņemt lēmumu par klīnikas slēgšanu vai par pakalpojumu cenu noteikšanu, ka akadēmija ir tiesīga atvērt lieltirgotavas, zāļu ražošanas uzņēmumus un ka attiecībā uz tiem nedarbojas vairāki nodokļu likumi, teiksim, nav jāmaksā muita un tā tālāk, ja tiek ievesta aparatūra šīm iestādēm. Principā tā ir brīvā ekonomiskā zona valsts iekšienē. Komisija to noraidīja.

Pēc tam šī Satversme faktiski nepārstrādātā veidā vēlreiz atgriezās komisijā, kuras sēdē piedalījās pats rektors, kurš uzstāja, ka mums nav tiesību uzspiest vai ieteikt, lai akadēmija savu Satversmi saskaņo ar Labklājības ministriju, jo, lūk, augstskolai jādarbojas tikai atbilstoši Augstākās izglītības likumam, bet citi likumi tai nav saistoši. Tamdēļ es redzu, ka tiešām šajā pieprasījumā vairāki jautājumi ir ļoti pamatoti un būtiski, un es aicinātu atzīt to par pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Tas ir tas pats jautājums, kuru mēs skatījāmies saistībā ar pirmo pieprasījumu. Mums šodien pastāv Latvijas Medicīnas akadēmija, kura ir pieņēmusi lēmumu, ka tā sauksies Rīgas Stradiņa universitāte. Senāts ir pieņēmis šo lēmumu, jau tiek uzņemti studenti, bet diemžēl mūsu valstī ir liela nesakārtotība. Pastāv Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, taču neviena no tām negrib uzņemties atbildību par valsts augstāko mācību iestādi. Es nesaprotu. Labklājības ministriju vada “tēvzemietis” Makarovs, bet Izglītības un zinātnes ministriju vada Gaigala kungs. Un tagad viņi viens otram cenšas “piespēlēt” - kurš it kā atbildēs par Latvijas Medicīnas akadēmiju jeb par Rīgas Stradiņa universitāti.

Klausieties, vajag taču reiz valstī būt kaut kādai kārtībai! Ja tā ir valsts mācību iestāde, tad vajag atbildēt vienai no ministrijām, bet, ja redz, ka gadījumā tai augstākajai mācību iestādei neveicas ar to nosaukuma maiņu, tad var taču nedēļas laikā sasaukt Ministru kabineta sēdi un mainīt šo nosaukumu. Nu kāda gan tam nozīme, vai tā saucas Latvijas Medicīnas akadēmija vai Rīgas Stradiņa universitāte? Es domāju, ka Rīgas Stradiņa universitāte vēl labāk skan, bet tagad viņi ir paņēmuši papildus... Rīgas Stradiņa universitātē ir arī citas fakultātes, un tā atbilst universitātes statusam, tāpēc, teiksim, sajaukt visas lietas vienā, kā to darījusi Tautas kontrole, un meklēt, kas vainīgs... Vēl jau tur nav pieņemts galīgais lēmums, pie tam Rīgas Stradiņa universitāte nepiekrīt Valsts kontroles risinājumam.

Tāpēc es domāju, ka arī šis jautājums mums nebūtu jāizskata, jo šis faktiski nav pieprasījums, bet jautājums. Te bija arī tāds jautājums: kas ir atbildīgs par to, ka radusies šāda situācija? Nu kurš tad ir atbildīgs? Bezatbildība, protams, ir valdībā, ja neviens neuzņemas, ja nav nevienas ministrijas, kas atbild. Ja Labklājības ministrija labprātīgi atdod Latvijas Medicīnas akadēmijai jeb Rīgas Stradiņa universitātei savas klīnikas. Saprotiet, Rīgas Stradiņa universitāte arī ņem, jo tā redz, ka medicīna iet “uz grunti”, un ir jāņem.

Es jums pateikšu tā, ka tas vispār ir pareizi, ka pie augstākajām mācību iestādēm atrodas klīnika, bet es tikai nesaprotu, kam mums ir vajadzīga Labklājības ministrija. Es domāju, ka valdībā vajadzētu visu kompleksi skatīties un atstāt Labklājības ministrijā 15 cilvēkus, bet visu stratēģiju medicīnā varētu izstrādāt Rīgas Stradiņa universitāte. Tātad Labklājības ministriju varētu atlaist un arī vienu daļu no tām slimo kasēm, tad nauda būtu mediķiem. Tagad mums ir pārlieku liels birokrātiskais aparāts, kas it kā kaut ko dara... Makarova kungs te tēlo, ka labklājības ministrs kaut ko dara, mainās... Mūsu Saeimas laikā jau ir nomainījušies kādi 3 izglītības un zinātnes ministri, no visām partijām kādu laiku kāds ir bijis Izglītības un zinātnes ministrijā. Visi mūk no tās izglītības, un es nezinu - kāpēc... Skolotājiem neko nevar uzlabot, nemaz nerunājot par skolām. Paskatieties, cik skolas ir nolaistas!

Es domāju, šeit ir uzrakstīti visi tie jautājumi, tāpēc vienkārši vajag palūgt... Es jau arī Pieprasījumu komisijas sēdē teicu... Jautājums ir Ministru prezidentam Krastam, taču Krasts nenāk uz komisijas sēdi, jo abi ministri, kas bija - Gaigals un Jaksons -, pārstāvēja Labklājības ministriju, Makarovs neuzskatīja par vajadzīgu nākt uz mūsu Saeimas komisijas sēdi. Viņi ne par ko neatbild.

Es komisijā ieteicu: “Atcelsim šā jautājuma skatīšanu uz vienu nedēļu, netraucēsim Saeimu, lai atnāk Krasts, un pa to nedēļu viņi jau varēja pieņemt lēmumu, ka augstskola saucas “Rīgas Stradiņa universitāte””. Ja tā saucas Rīgas Stradiņa universitāte, tad varētu apstiprināt visus nolikumus. Protams, ja Rīgas Stradiņa universitātē ir kādas nekārtības, - lūdzu, ir taču valdības komisija, lai tā skatās un atrisina visas nekārtības! Pa to laiku būtu panākta sakārtotība.

Tā ka es domāju, šis tomēr nav pieprasījums, bet tas ir jautājums, un uz šiem jautājumiem atbilde ir jādod Ministru prezidentam Krastam. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs visi esam daudz bijuši dažādās pasaules valstīs un zinām jēdzienu - universitātes klīnika. Mēs visi ļoti labi zinām, ka katra pasaules valsts lepojas ar to, ka viņiem ir savas universitātes klīnikas, kas spēj strādāt ar ļoti sarežģītiem slimniekiem un kas dara ne tikai šo parasto ikdienas darbu, bet arī veic sarežģītus diagnostikas un ārstniecības pakalpojumus. Bez tam zināma daļa slimnieku tiek stacionēti speciāli tādēļ, lai mācītu studentus. Arī mēs daudzi, kuri tagad runājam, esam mācījušies šajās universitātes klīnikās, - esam mācījušies P.Stradiņa slimnīcā un Bērnu slimnīcā, tāpēc labi zinām, ka kāda daļa no šiem pacientiem bija paņemta slimnīcā tikai tāpēc, lai mums mācītu attiecīgo nozoloģiju, diagnostiku vai ārstēšanu.

Godātie kolēģi! Par to jautājumu, ka ir vajadzīga Latvijas Universitātes klīnika, es domāju, neviens no mediķiem savā dziļākajā būtībā pat nedomā, nediskutē. Šinī gadījumā tā ir priekšvēlēšanu cīņa, un šinī brīdī kādam ir izdevīgi kaut kādā veidā nostādīt citus pret vienu no “Latvijas ceļa” pārstāvjiem - pret Jāni Vētru, tātad radīt kaut kādas kolīzijas, dot kaut kādus dīvainus skaidrojumus... To mēs varētu uzskatīt par priekšvēlēšanu cīņu, bet man tiešām nav skaidrs, vai patiesi izcilā partija “Saimnieks”, kurai šobrīd ir visvairāk vietu Saeimā, domā, ka viņiem nākošajā Saeimā nebūs vairs iespēju risināt nevienu jautājumu? Ar ko tas būtu izskaidrojams? Vai ar pašapziņas trūkumu? Varbūt tas ir saistīts ar faktu, ka ir kāds atsevišķs cilvēks, kurš ļoti slikti sadzīvo ar rektoru Jāni Vētru. Tas ir bijušais veselības valsts ministrs, bet ne es, kurš ir izteicis vēlēšanos strādāt P.Stradiņa slimnīcā, taču nevēlas to darīt savu personīgo domstarpību dēļ.

Godātie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, ka Augstskolu likums dod iespēju augstskolai mainīt tās nosaukumu. To zina arī Bišera kungs, un man vienmēr ir milzīgs pārsteigums, ka Bišera kungs tā mazliet savdabīgi transformē dažādus likumus, jo viņš ļoti labi zina, ka Augstākās izglītības padome nav sabiedriska organizācija, viņš zina, ka šī organizācija ir dibināta ar Saeimas lēmumu un ka tajā viens no cilvēkiem, kurš balsoja par šo akadēmijas nosaukuma maiņu - par Rīgas Stradiņa universitāti, bija jūsu draugs, labs paziņa un Latvijas Universitātes rektors Zaķa kungs, kas mums visiem ir ļoti liela autoritāte.

Mēs ļoti labi zinām, ka šī Augstākās izglītības padome ir atzinusi, ka pēc visiem likumdošanas datiem tāda iespēja pastāv - mainīt šo universitātes nosaukumu, tāpēc ka jau 1994.gadā šī pati Saeima sešas augstskolas Latvijā ir atzinusi par universitātes tipa augstskolām. Viena no tām ir arī Latvijas Medicīnas akadēmija.

To mēs arī visi ļoti labi zinām, ka pasaulē nosaukumu “akadēmija” netransformē kā nosaukumu “universitāte”. Mums ir vajadzīgs, lai šajā diplomā, kuru, kā Požarnova kungs teica, saņem ļoti daudzi ārzemju studenti, būtu rakstīts šis nosaukums “universitāte” un lai pie mums brauktu mācīties daudz ārzemju studentu.

Es gribu norādīt, ka Latvijas Medicīnas akadēmija tiešām ir tā augstskola, uz kuru joprojām brauc mācīties ļoti daudzi augstskolu studenti, jo šīs augstskolas diploms ir ļoti vērtīgs, tā ka mūsu medicīnas izglītība tiek atzīta par ļoti labu. Mēs visi ļoti labi zinām, ka šīs augstskolas studenti ved Latvijas vārdu pasaulē. Mani visvairāk pārsteidz tas, ka viņi visi - vai viņi būtu no Indijas, vai no Šrilankas, vai no dažādām arābu valstīm - iemācās latviešu valodu, kas mani patiesi pārsteidz, jo viņi tiešām ar mums, slimniekiem, runā latviešu valodā. Tas, bez šaubām, ir jautājums par valodas apmācību.

Godātie kolēģi! Es šodien aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet, es domāju, mums noteikti ir daudz jāstrādā pie tā, lai agri vai vēlu novērstu divdomīgo situāciju Latvijas medicīnā un radītu vienu stabilu rokas spiedienu starp divām medicīnas augstskolām, starp divām medicīnas fakultātēm. Mums jāatzīst tas, ka pašlaik medicīnu mācīs divās augstskolās - gan Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē. Mums ir radusies otra universitāte - Rīgas Stradiņa universitāte. Mūsu pašu vainas dēļ un arī mūsu ministru vainas dēļ ir radies tāds precedents, mēs esam ļāvuši...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

P.Apinis. ... šai situācijai kļūt tik ļoti sakarsētai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Augstskolu likums nosaka, ka Latvijas Republikas iestādes, kuras veic izglītības un mācību darbu, savā nosaukumā vārdu “universitāte”, “akadēmija” un “augstskola” var ietvert tikai pēc izglītības un zinātnes ministra apstiprinātas licences saņemšanas. Kā mēs zinām, no Izglītības un zinātnes ministrijas šāda licence nav saņemta. Mēs zinām arī šo vēsturi, to, kādi notikumi notiek ar Latvijas Medicīnas akadēmiju. Ar to ir saskārusies gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan arī ministri. Tā ir ļoti slavena un laba akadēmija - bijušais Medicīnas institūts. Arī mūsu Saeimas deputāti ir beiguši šo augstskolu. Bet nu jau divus gadus notiek “riņķa dancis”. Viens cilvēks nesaprot, otrs neizprot, un rezultāta nav. Pamatojoties uz to likuma pantu, kuru es nolasīju, iznāk, ka šī tagadējā augstskola nav likumīga. Nav likumīga! Tātad tie ir meli, tie ir apmelojumi. Šim pieprasījumam ir nozīme. Bet šis likums dod arī tiesības augstskolai būt autonomai, un tieši uz autonomiju pamatojas rektors Vētra, kurš pagaidām nav apstiprināts. Kā mēs dzirdējām, viņš nav apstiprināts tāda maza sīkuma dēļ - vienkārši viņš nav uzrakstījis iesniegumu, nav parakstījis. Tātad valdība ir vainīga, ka cilvēks nevar saprast, kādus dokumentus formēt.

Nākamais moments. Sen jau ārstu aprindās ir baumas par to, ka Medicīnas akadēmijā notiek nelikumības. Kamēr nav lietisku pierādījumu, nedrīkstēja to teikt nedz ministrija, nedz arī deputāti, nedz pārējie, nedz arī Apiņa kungs. Re, kur mums tagad ir rezultāts! Astoņu mēnešu darbs. Oficiāla valsts kontroles institūcija, revidenti iesnieguši speciālu dokumentu uz 49 lappusēm un aicina labklājības ministru iesniegt to Saeimā izskatīšanai. Tur skaitļi nav iepriecinoši. Secinājumi nav iepriecinoši. Tātad esošā augstskolas vadība ne tikai dokumentus, ne tikai augstskolas nosaukuma maiņu nespēj veikt, bet arī naudas lietas nav kārtībā. Tādi kā pagājušās 5.Saeimas laiku “dinozauri” izskatās šie vadoņi. Jau 5.Saeimā nebija pietiekošu likumu, 5.Saeimas laikā pazuda banka “Baltija”, pazuda 200 miljoni, pamatbudžeta deficīts... Viņi darbojās autonomi, attiecībā uz viņiem likums it kā nedarbojās, šī autonomija ir novedusi līdz daļējai anarhijai.

Vakar mēs “Panorāmā” redzējām, kā priecājas Bērnu klīniskā slimnīca par to, ka viņiem uzdāvināts mikroskops, kas ir pasaules līmenī un kas nodrošinās mazo bērniņu slimību noteikšanu, tātad arī ārstēšanas rezultātu uzlabošanu. Cik tas maksā? Jūs dzirdējāt, par kādu summu to nopirka. No ziedotās naudas, nevis no Medicīnas akadēmijas naudas - par 2000 latiem. Savukārt redzam, ka vienkāršiem remontiem 2000 latu ir nelikumīgi izmantoti... mašīnai, kura nepieder Medicīnas akadēmijai. Mēs redzam, ka ir nodibināta SIA... Medicīnas akadēmijas namīpašumu pārvalde iznomājusi savu mantu. Medicīnas akadēmija nodibina SIA un iznomā savu mantu par 295 000 latiem. Tātad šie dokumenti ir saistīti ar to nekārtību, kas tur notiek. Es domāju, ka šis pieprasījums ir jāatbalsta, lai šo Gordija mezglu reiz pārgrieztu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu uzmanību pārāk ilgi, bet patiešām gribu vēlreiz uzsvērt un arī Rubina kungam atgādināt, ka futbolu šeit nevajag spēlēt. Tā nav mūsu nodarbošanās. Futbolu spēlē profesionāļi - un ne slikti, kā mēs zinām, pēdējā laikā, un ceram, ka spēlēs vēl labāk. Bet šī nesakārtotība nedrīkst ieilgt, nedrīkst turpināties un nedrīkst pastāvēt. Jo tā skar pārāk daudzus cilvēkus - gan Medicīnas akadēmijas mācībspēkus, visus darbiniekus, studentus, kuri patiešām šobrīd atrodas tādā diezgan dīvainā situācijā... It kā viss būtu kārtībā, tomēr, kā šeit izskanēja no tribīnes, šie dokumenti var izrādīties, ja turpinātos šāda situācija, faktiski nederīgi. Tas skar arī ļoti, ļoti daudzus citus cilvēkus. Faktiski katru no mums, katru klausītāju, katru Latvijas cilvēku, kurš potenciāli varētu atrasties un kurš atrodas šajās divās slimnīcās, mūsu bērnus, mazbērnus. Nevarētu būt neskaidrība un nestabilitāte visās šajās - nedz Medicīnas akadēmijā, nedz abās divās klīniskajās slimnīcās. Es uzdotu šādu jautājumu: “Vai šo slimnīcu likteni vajadzētu noteikt Medicīnas akadēmijai?” Es, būdams nespeciālists, patiešām nevaru to pateikt. Diemžēl šobrīd nav pārliecības, un, man liekas, nav arī jums kopumā, deputāti, jo mēs neesam arī komisijā izzinājuši... Faktiski es neesmu dzirdējis, ka ministrijas - gan Labklājības, gan Izglītības un zinātnes ministrija - zinātu, piemēram, šo divu klīnisko slimnīcu vadības viedokli, vai viņi gribētu palikt patstāvīgi un paši risināt savas problēmas, vai būt Medicīnas akadēmijas pakļautībā un, tā sakot, pārvaldībā un rīcībā. Es domāju, ka ar šo problēmu ir jātiek skaidrībā. Laiks vēl ir. Es ceru, ka abas ministrijas to izdarīs, konsultēsies, it īpaši ar šīm divām klīniskajām slimnīcām, protams, arī ar Medicīnas akadēmiju. Tad, kad mēs izskatīsim šo pieprasījumu vēlreiz (es ceru, ka šobrīd tas tiks apstiprināts kā pieprasījums, kā lēma komisija), tad mēs būsim nedaudz lielākā skaidrībā. Skaidrībai šajās lietās ir jābūt, jo tā ir pārāk nopietna lieta. Ļoti, ļoti daudzu cilvēku, darbinieku gan darbs, gan veselība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt savu uzrunu ar jautājumu: “Kur un kā Latvijā mācīties par ārstu un vai to vispār ir vērts darīt? Kāda ir motivācija, lai šodien mācītos par ārstu?” Par nožēlu, mums jāatzīst, ka pašlaik veselības aprūpes vidējais līmenis valstī ir tāds, ka nerada pašos spējīgākajos jauniešos motivāciju studēt medicīnu. Lielāku konkursu šodien redz Juridiskajā fakultātē, jo pastāv uzskats, ka valsti pārvalda gudri un izveicīgi advokāti.

Es gribētu teikt dažus vārdus par padomju medicīnas sistēmu, no kuras mēs visi nākam un kura balstījās uz principu - ātrāk un vairāk sagatavot ārstus konkrētām valsts sadalītām darba vietām. Tas bija šīs sistēmas mērķis, un turklāt tas labi darbojās. Un tāpēc Padomju Savienībā medicīnas institūtus, tāpat kā citas profesionālās augstskolas, atdalīja no universitātēm. Šaurākas profesionālās izglītības ietvaros varēja arī vieglāk palielināt padomju ideoloģiju nesošo priekšmetu īpatsvaru mācību programmās.

Ko mēs gribējām Atmodas sākumā? Pirmajā pasaules latviešu ārstu kongresā 80.gadu beigās izskanēja vēlme pēc klasiskās universitātes atjaunošanas, un kā labāko paņēmienu toreiz daudzi ieteica Medicīnas institūta un Latvijas Universitātes atkalapvienošanos. Tādējādi zem viena jumta atkal nonāk medicīna, jurisprudence, filozofija, ekonomika - sfēras, kas ikdienā būtiski iejaucas katra cilvēka un būtībā arī katra pacienta dzīvē. Kas noticis pa šo laiku? Notiek reforma... Bet kāda ir īstenība? Galvenais mīts par primāro veselības aprūpi mūsu valstī ir tas, ka tāda aprūpe Latvijā vispār pastāv. Lai gan ģimenes ārsts ir pasludināts par centrālo personu veselības aprūpē, medicīniskā izglītība joprojām nav pārorientēta tā, lai būtu akcents uz primāro veselības aprūpi kā valstiski svarīgu mērķi. Lai to sasniegtu, augstskolā ir jāpaplašina paramedicīnisko zinātņu vieta medicīniskās izglītības programmās. Jo ģimenes ārsts nav persona, kas itin visu ārstē; ļoti bieži tas ir padomdevējs, psihologs, menedžeris un - nebaidos šī vārda - arī advokāts.

Kas jādara? Viens no būtiskajiem uzdevumiem ir attīstīt piemērotus apstākļus mācīšanai un piemērotu vidi, kur mācīties. Galvenā uzmanība, organizējot mācību procesu, ir jāvelta medicīniskās izglītības programmu un izglītības metodikas attīstībai; prātā jāpatur nepieciešamība ātri un elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem. Politiķiem un administratoriem nāksies ielāgot, ka medicīniskā izglītība pati par sevi arī ir zinātne, kas pēdējos gadu desmitos pasaulē strauji attīstās un pastāv daudzveidīgās formās. Lielu palīdzību šajā procesā var sniegt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte, jo medicīniskās izglītības zinātnei vajag arī savu akadēmisko bāzi. Metodiski savienot dažādas izglītības formas vienas augstskolas ietvaros līdz šim ir izrādījies neiespējami; būtībā tādi mēģinājumi Latvijā ir bijuši.

Kāds ir medicīniskās izglītības rezultāts šodien? Jauno ārstu tālākais dzīves un karjeras ceļš ir visai neskaidrs, un būtībā tā nav augstskolas vaina šodien. Augstskolu savstarpējā sadarbība Latvijā ir jāņem par pamatu, veidojot starptautiski atzītu valsts veselības politiku. Un to var veicināt gan Latvijas Universitātes diploma augstais starptautiskais reitings, gan Medicīnas akadēmijas augstais intelekta koeficients, gan arī labā klīniskā bāze, ja vērtējam visas klīnikas Latvijā kopumā. Izraut dažas klīnikas no kopējā konteksta, izraut tās no kopējā pakalpojumu tirgus - tas nav pārāk korekti. Un ko par to šodien saka autoritātes? Šo mērķi mēs sasniegsim daudz ātrāk, ja politiķi un valstsvīri nedomās par augstskolu pārņemšanu īpašumā. Un nekādā ziņā mēs nevaram atbalstīt faktu, ka augstskolas komercdarbība un naudas pelnīšana ņem pārsvaru pār akadēmisko ideju. Pašlaik, protams, ir katastrofāli neapmierinoša Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība. Es uzskatu, ka pareizi būtu visas augstskolas deleģēt Izglītības un zinātnes ministrijai, un par to arī mums jārunā. Tas, ka šodien ir iesniegts šis pieprasījums, akcentē, ka problēma ir. Šajā sakarā uzstājas šeit tik daudz cilvēku, un tas ir labi, ka tas notiek. Un tieši šāds pieprasījums, šāda forma, ir tas ceļš, pa kuru ejot mēs panāksim ātrāku šī jautājuma izskatīšanu un ātrāk pieņemsim šos lēmumus. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es uzstāšos kā neitrāla persona šajā samilzušajā strīdā par abām augstskolām. Vienīgi kā ieinteresēta persona no tā viedokļa, ka varbūt kļūšu par šo nākošo ārstu potenciālu pacientu, un tādēļ man ir pilnas morālas tiesības izteikt arī savu viedokli šajā kontekstā.

Pirmām kārtām es esmu mazliet izbrīnīts par pieprasījuma jautājumiem. Tie ir uzrakstīti nekvalificēti. Pirmajā jautājumā ir sacīts, ka ir mācību iestāde, kas neievēro pašas būtiskākās likuma prasības. Kādas likuma prasības? Mums ir tik daudz likumu, ka tur jau ir nepieciešams noteicējs. Šeit ir uzrakstīts “likuma prasības”. Kura likuma no “entajiem”? Nav saprotams, uz kuru likumu ir vērsta doma. Tādēļ arī Gaigala kunga atbilde šeit ir kritizējama.

Tālāk ir otrs jautājums. Ir izteikta doma, ka ir augstskola, kura ir nodibināta nelikumīgi. Uz kāda pamata, kungi, jūs rakstāt, ka Latvijas Medicīnas akadēmija ir nodibināta nelikumīgi? Pašreiz gan notiek cits process - Latvijas Medicīnas akadēmija maina savu statusu - pāriet uz universitātes nosaukumu, bet tas ir cits jautājums. Vai tas skar šīs augstkolas, kuras reāli pastāv? Vai to dibināšana ir nelikumīga? Tā jau gandrīz visas mūsu augstskolas ir dibinātas nelikumīgi, jo ir notikusi šī statusa un nosaukuma maiņa?

Bez tam Augstskolu likuma 1.pantā ir deklarēta augstskolu neatkarība, tā saucamā autonomija, un šīs autonomijas ietvaros ir paredzēts, ka katras augstskolas Satversmes sapulces kompetencē ir noteikt, kā sauksies šī augstskola. Un, lūk, pašreiz Latvijas Medicīnas akadēmija tieši to arī dara, tā ir noformējusi dokumentus šai nosaukuma maiņai. Tas, ka Saeimā tās Satversme nav guvusi virzību uz priekšu... tā nav Latvijas Medicīnas akadēmijas vaina, ne arī Latvijas Medicīnas akadēmijas administrācijas vaina, un tas, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir noklusēts šis jautājums, nav atbilstoši tur virzīta šī licence - arī tā nav Latvijas Medicīnas akadēmijas cilvēku vaina. Tā ir attiecīgās ierēdniecības neizdarība. Taču tagad tiek virzīta atbildība, lūk, uz šīs te Latvijas Medicīnas akadēmijas pusi. Domāju, ka tas nekādā ziņā nav taisnīgi.

Arī Augstākās izglītības padome piekrīt, ka ir iespējams mainīt statusu -no “akadēmijas” uz “universitāti”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī ir vienīgā no universitātes tipa augstskolām, kas praktiski ir darbojusies universitātes statusā. Šeit ir nepieciešama tikai formāla nokārtošana. Kāpēc pretoties tam?

Požarnova kungs jau lieliski pierādīja, ka ir nepieciešama šāda pāreja, jo, lūk, šeit tiek uzņemti ārzemju studenti. Mēs viņus apmānīt nevaram. Pēc tam viņiem pēc dokumentu iesniegšanas ārzemēs rodas visādas pretrunas un tā tālāk. Ir jāpāriet uz universitātes nosaukumu, un tad šīs pretrunas izbeigsies. Arī šiem cilvēkiem neērtības beigsies. Neredzu te ne kādu vajadzību, ne arī kaut kādas pretrunas, kāpēc būtu īpaši jānovilcina šis jautājums.

Kāpēc jāpāriet no Labklājības ministrijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā līdz ar šo nosaukuma maiņu? Nesaprotu to! Pašreiz nav atcelts arī Augstskolu likums. (No zāles deputāts I.Bišers: “Izglītības likumu vajag izlasīt! Īpaši 1.pantu.”) Izlasiet tālāk 1.pantu, Bišera kungs, un tad aizrādiet citiem, kuri te runā!

Tālāk. Attiecībā uz pieprasījuma būtību. Pēc šeit debatēs izskanējušajām runām nav nekādas jēgas veidot pieprasījumu, jo šeit ir jāskatās daudz augstākā līmenī. Acīmredzot tas jāskata īpašā sēdē par medicīniskās aprūpes stāvokli un perspektīvām nākotnē, jo šis jautājums, kas ir iesniegts šodien, ir šā vispārīgā jautājuma tikai viena atsevišķa sastāvdaļa, tāpēc šeit nav ko niekoties ar pieprasījumiem. Tas ir jānoraida! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es šeit nemēģināšu risināt problēmu no tāda viedokļa, kas mums būtu izdevīgāk - akadēmija, institūts vai universitāte. Neapšaubāmi, es varētu piekrist Pētera Apiņa teiktajam par to, ka universitātes klīnikas ir plaši pazīstamas lietas pasaulē, un tā pati par sevi ir atzīstama lieta. Tomēr vienlaicīgi es nevaru piekrist tiesiskajam nihilismam, kas mūsu valstī ir vērojams arī šīs akadēmijas statusa maiņas sakarā. Jā, tieši tiesiskajam nihilismam, jo pēc būtības runa jau ir par procedūru! Par to procedūru, kādā veidā tā vai cita institūcija maina savu pakļautību vai maina savu statusu. Kā mēs jau redzam un kā šeit kolēģi izteicās, tad šis statuss beigu beigās atsaucas arī uz diplomu, uz to, kā šis diploms var tikt izmantots pasaulē. Jo maina jau ne tikai nosaukumu - universitāte. Pēc būtības tiek mainīta arī tās iekšējā būtība, saturs.

Šobrīd Latvijas Medicīnas universitātē ir atklāta Politoloģijas fakultāte. Pirms tam tādas fakultātes nebija. Tas vienkārši liecina, ka acīmredzot ir “jāpievelk klāt” arī citi mācību priekšmeti, un tikai tad viņi var iegūt šo universitātes statusu. Žēl, ka, risinot šādus nopietnus jautājumus, lietas noved līdz personīgo attiecību līmenim. Pētera kungs, nevar to tā darīt, ja vienas iestādes vadītājam ar kādas citas iestādes vadītāju nav pietiekami labas attiecības. Un tāpēc, lūk, ir radusies šī problēma... Nē! Es negribu teikt, ka tāpēc! Dažkārt šādas personīgas pretrunas, tīri cilvēciskas pretrunas, protams, problēmas saasina un izvelk priekšplānā. Bet varbūt tāpēc, ka daudz kur nav bijis šo personīgo attiecību un nav bijušas pietiekami skaidras nostājas, daudzas lietas mūsu valstī ir vienkārši palikušas korekti nesakārtotas, un tādējādi ar nekorektām procedūrām ir ticis pieņemts tāds vai citāds statuss.

Ja mēs šeit runājam par Augstskolu izglītības padomi... Kas ir šī padome? Mūsu valstī ir pietiekami daudz padomju, kuras pieņem lēmumus ar konkrētām, reālām sekām. Tās pieņem konkrētus lēmumus. Es nevaru atbalstīt to, ka padome, piemēram, ir izrīkojusies šādā veidā. Mums ir Nacionālā drošības padome. Arī tā pieņem lēmumus, bet tanī pašā laikā neatkarīgi no tā, vai ministrs grib vai negrib, viņš tos realizē. Tā ka šādas padomes daudzkārt ir mēģinājušas un daudz ko ir atrisinājušas, bet ne vienmēr tā ir bijusi likumīga procedūra, lai gan likumīgai procedūrai ir ļoti liela nozīme. It sevišķi tad, kad ir kaut kas jānoskaidro. Un tāpēc es negribētu teikt, ka varbūt Vētras risinājums ir nepareizs, bet, ja tas ir procesuāli nepareizā ceļā iegūts, tad arī tas ir nelikumīgs. Tas nav tiesisks, un tāpēc ir jādomā. Ja grib problēmas atrisināt, tās ir jārisina, ejot tiesiskus ceļus un ar tiesiskām metodēm.

Šeit Bišera kungs man arī teica, ka viņš kļūdījās, pieminēdams savā runā, ka akadēmijai ir nodotas šīs universitātes klīnikas, ka tai ir nodotas šīs slimnīcas. Lēmumā ir konkrēti teikts, ka ir nodoti nekustamie īpašumi Pilsoņu ielā 13, un Vienības gatvē 45. Nevis šīs slimnīcas ir nodotas, nevis šīs klīnikas, bet ir nodoti nekustamie īpašumi. Starp nekustamo īpašumu un slimnīcu ir ļoti liela starpība. Te ir intelektuālais potenciāls, bet ne jau kaut ko citu mēs te varam pieskaitīt tieši pie akadēmijas vai pie slimnīcas klāt.

Un beigu beigās kāpēc es runāju par to, ka katrai amatpersonai, risinot šos jautājumus, ir ļoti atbildīgi jāizturas pret personu. Mēs atlikām uz vienu nedēļu šodien jautājumu par Jundža kunga atbilstību ieņemamajam amatam, ko gribam izskatīt. Jundzim būs jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka kāds karavīrs, kurš ir nācis no mūsu sabiedrības, ir slikti uzvedies uz ielas. Un viņam pilnīgi pamatoti būs jāuzņemas atbildība. (Starpsauciens: “Nositis cilvēku!”) Jā, ir nositis cilvēku! Jā, slimnīcās arī daudzkārt cilvēki aiziet bojā. Katru dienu kāds nomirst slimnīcā. Taču viņam būs jāuzņemas atbildība. Es nesaku, ka tas ir slikti vai labi. Viņam ir jāuzņemas, un to mēs arī izlemsim, taču viņš uzņemsies atbildību par kāda cita nepadarītajiem darbiem.

Bet šeit ir runa konkrēti par Vētru, vai Vētra personiski pats ir darījis to, kas no viņa ir atkarīgs? Viņš nav darījis, un tāpēc šī problēma šeit ir radusies. Un tieši tāpēc arī es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata nopietni, lai būtu ievērota procedūra, un lai šis lēmums būtu likumīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Sinkas kungam - par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! 15.00 Sarkanajā zālē notiks Ārlietu komisijas sēde. Mums ir skatāmi trīs likumprojekti. Esiet tik laipni, atcerieties!

Sēdes vadītājs. Kreituses kundzei - par komisijas sēdi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm!

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Krastiņš, Normunds Pēterkops, Antons Seiksts, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Leonards Tenis, Edgars Bāns, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Pieprasījumu komisijas atzinuma apspriešanu! Debatēs runās Pauls Putniņš.

P.Putniņš (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Pirms kāda laika mēs vērtējām un priecājāmies, ka Latvijas Universitātē atklāja Medicīnas fakultāti. Universitāte tiecas pēc savas pilnskanības, kā tas ir pieņemts pēc pasaules standartiem.

Arī Latvijas Medicīnas akadēmijā, pretendējot uz universitātes statusu un arī iedibinot jaunas fakultātes, faktiski šis process ir tieši tāds pats. Tātad ir tiekšanās pēc pilnskanības jau ar universitātes statusu vien. Īstenībā tas ir jauns lēciens, jauna kvalitāte mūsu izglītības sistēmā, bet jūs redzat, ka procedūras ziņā šis jautājums attiecībā uz Latvijas Medicīnas akadēmiju ir samudžinājies, un faktiski neviens tur īsti netiek skaidrībā. Divu ministriju starpā šī lieta ir iestrēgusi, un tāpēc arī šeit, kā jau tas šodien no tribīnes skanēja, atsevišķos gadījumos pat nelikumības tika piesauktas, lai gan labs darbs tiek kaut kā procesuāli saārdīts, un, nedod Dievs, ja tas tiktu apturēts.

Attiecībā tieši uz to, ka divās augstskolās tiks apmācīti mediķi, varu sacīt, ka tas vairos konkurences iespēju un samazinās monopoliespēju, un arī tas ir labi. Tas viss mums ir jānovērtē. Šeit tika arī minēts... pieprasījumā tas gan nav minēts, bet vakardien Pieprasījumu komisijā bija runa par šiem finansiālajiem pārkāpumiem, un taisnība ir tiem, kuri saka... Cik man zināms, arī galvenais kontrolieris Černaja kungs ir lūdzis šos jautājumus pašlaik neskart, kamēr nav oficiāla Valsts kontroles atzinuma, kamēr konsilijs to nav izlēmis, kas tur notiek. Neoficiāli dokumenti šajā ziņā kaut kur jau parādās, bet mēs taču šeit nevaram uz tiem balstīties. Un tieši šā pēdējā apstākļa dēļ arī man liekas, ka šodien pieprasījums ir noraidāms. Sagaidīsim šos dokumentus, redzēsim tos pārkāpumus, un tad varēsim šeit vērtēt.

Bet tomēr es gribu teikt un aicināt jūs pāri visam nevērsties pret Latvijas Medicīnas akadēmijas jauno statusu un šīm lielākajām iespējām, jo tad mēs vēršamies faktiski pret savām izglītības iespējām. Tātad es aicinu pašlaik noraidīt šo pieprasījumu. Sagaidīsim Valsts kontroles oficiālo atzinumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atkal mēs skatām jautājumus, kuri būtu jāizskata savā starpā diviem ministriem. Varbūt mūsu sabiedrībai tas būtu jāpārrunā, bet nevis jārunā par to šeit no Saeimas tribīnes. Tiešām rodas iespaids, ka valstī valda haoss, jo jauneklis nošauj jaunekli, bet tie, kuriem būtu jāaizsargā mūsu tauta, nospārda aizsargājamo, ka tas nomirst, tāpat piekauj daudzus citus. Ārsts, kas beidzis mūsu Latvijas Medicīnas akadēmiju un trīs gadus mācījies rezidentūrā un kam valsts tērējusi līdzekļus, tagad strādā ārzemju firmā un saņem vairāk nekā Saeimas deputāts. Kāpēc tas tā notiek, ka šoferis kādā ārzemju firmā saņem vairāk? Manuprāt, mūsu pašu sabiedrībai vajadzētu izteikt skaļus, nepārprotamus iebildumus un protestēt pret tādu mūsu jaunās inteliģences iznīcināšanu.

Es gribētu to salīdzināt ar 1941.gada deportācijām un inteliģences iznīcināšanu kā šodien, tā toreiz. Toreiz to vienkārši panāca ar naganu un badu, šodien to panāk ar šādu diskreditāciju un inteliģences diskrimināciju, jo ārsts nevar strādāt par algu, kas ir 5-6 reizes zemāka par ārzemju firmas šofera algu. Manuprāt, tas ir pamats, kāpēc krītas prestižs medicīnas izglītībai, kāpēc gudri, talantīgi, spējīgi ārsti aiziet no šīs profesijas, lai gan viņi ir mācījušies par mūsu nodokļu maksātāju naudu. Mēs nodrošinām ar talantīgiem cilvēkiem ārzemju kapitāla pelnīšanu. Vakar es runāju ar medicīnas māsu, kuru izlika no dzīvokļa tāpēc, ka viņa nevarēja samaksāt 40 latus par dzīvokli, jo viņas alga visu šo laiku bija 42 lati...

Manuprāt, budžetā naudai ir jābūt! Mēs redzam greznas mašīnas. Šodien pusstundu bija jābrauc pāri Vanšu tiltam, jo Vanšu tilts bija pieblīvēts ar vieglajām automašīnām. Tātad šī nauda ir, bet valstī nav kārtības, un valstī valda haoss. Šo medicīnas māsu izlika no dzīvokļa, nu viņa mitinās kaut kur dārza mājiņā.

Tāpat nepārtrauktās reorganizācijas, transformācijas, arī šīs divas augstākās medicīnas mācību iestādes - fakultāte un Rīgas Stradiņa akadēmija. Vai šeit galvenokārt nav vadītāju ambīcijas? Vai šeit nav vadītāju nevēlēšanās saprast, ka ir jārunā, ka ir jāvienojas, jo varbūt mums nevajag divas medicīnas augstskolas.

Nē, tādēļ mēs runājam šeit, tādēļ satraucamies, tādēļ studenti nezina, vai viņu izglītība ir likumīga vai nav.

Un tam budžetā nauda ir. Bija arī punktu sistēma, kas tika ieviesta medicīnā. To rakstīja gan māsiņas, gan ārsti, kādas injekcijas viņi izdarījuši, cik dziļi, ar kādu adatu, taču tā nespēja nedz uzskaitīt šo manipulāciju skaitu, nedz arī pēc tam šīs manipulācijas kāds pārbaudīja. Un tā aizplūst budžeta nauda - nekontrolēta un lieka. Tāpat daudz naudas aizgāja slimokasu manipulācijās ar šo budžeta naudu, telpām, īrēm, automašīnām, pat aizdevumiem, ko slimokase nevar atgūt no krāpniekiem, kā tas bija Baldones sanatorijas gadījumā, kad slimokase aizdeva naudu šai krāpniecei. Bija arī daudzas citas mahinācijas - lielākas vai mazākas, kur pazuda šī budžeta nauda.

Manuprāt, apkaunojoša ir arī Starptautiskā valūtas fonda iejaukšanās, kas nosaka mūsu mediķu algas, tāpēc es aicinu šodien pārtraukt šīs debates, bet ministriem savā starpā izlemt, kā būtu risināms šis jautājums. Ir jāatjauno ārstu prestižs, ārsta profesijas nozīmība sabiedrībā. Valsts, Ministru prezidents Krasts, Prezidents Ulmanis un Saeima nedrīkst nesaprast, ka mēs sējam ļaunuma un nolieguma nezāļu sēklas jaunajā paaudzē, viņa netic mūsu valstij, bet tā nedrīkst būt. Es aicinu pārtraukt debates un lūgt ministrus norunāt savā starpā, kā rīkoties tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Debatēs izskanēja ļoti daudzi, es domāju, pareizi viedokļi attiecībā uz medicīnas izglītības sistēmu un uz medicīnas stāvokli valstī. Arī komisija, starp citu, savā laikā neizteica nepārprotamu atbalstu tam, ka šobrīd augstākā medicīnas izglītība ir sadrumstalota, taču tas nav īsti jautājums, kas skar mūsu apspriežamo lietu.

Jūs, Bišera kungs, pieminējāt manu vārdu, un es tiešām jūs ļoti cienu kā spējīgu juristu, bet tomēr es nepiekrītu jums tanī jautājumā, ka Augstākās izglītības padome ir sabiedriska organizācija, jo Augstākās izglītības padome ir dibināta ar likumu un valsts tai ir deleģējusi noteiktas tiesības. Tā nav sabiedriska organizācija!

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi. Es jums gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, ka šobrīd Satversmes pieņemšana vai, pareizāk sakot, apstiprināšana, ir mūsu, Saeimas, kompetencē. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo Satversmi ir akceptējusi, bet mēs ļoti respektējam arī citu komisiju viedokli, un šoreiz konkrēti, Sociālo un darba lietu komisijas viedokli, kurai bija pretenzijas pret šo Satversmi, taču mūsu komisija ļoti cer, ka mēs kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju un kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes vadību pārskatīsim šīs Satversmes tekstu un nonāksim pie kāda kompromisa, lai tiešām arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija varētu virzīt apspriešanai šo jautājumu Saeimā.

Nobeidzot vēl par pašu galveno, ko faktiski akcentēja vēl tikai viens deputāts...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis. Es pabeigšu vienā teikumā savu domu. Valsts kontroles revīzija vēl nav beigusies, cienījamie kolēģi! Tā vēl nav beigusies, jo, ņemot vērā to, ka ir iesniegts paskaidrojuma akts, jautājums vēl tiks skatīts Valsts kontroles kolēģijā, un, ja mēs šodien atbalstīsim šo pieprasījumu, tad faktiski mēs izdarīsim spiedienu uz Valsts kontroli. Pagaidīsim, kamēr Valsts kontrole pieņem galīgo lēmumu šajā jautājumā un tad varēsim atkārtoti skatīt šo lietu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 6. Pieprasījums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, gribu informēt, ka ir sešu deputātu iesniegums Prezidijam, kurā viņi lūdz atcelt Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Jundzim un pārcelt to uz 17.septembra sēdi sakarā ar to, ka tas ir pretrunā ar Kārtības rulli. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Pieņemot šo lēmumu, ir pārkāpts Saeimas kārtības rullis, jo mēs pārcēlām šo lēmumu, it kā deputāti iepriekš būtu vienojušies par to Sadarbības padomē, ka viņi negrib šodien izskatīt Jundža demisijas jautājumu, kaut gan Jundzis pats vispār netur par vajadzīgu ierasties mūsu Saeimā. Es nesaprotu, kāpēc tas tā ir. Es esmu dzirdējis, it kā Jundzis gribot pāriet frakcijā “Latvijas ceļš” vai “Tēvzemei un Brīvībai”, bet uz Saeimu tomēr ir jānāk.

Un te ir pārkāpts Saeimas kārtības rullis. Saeimas kārtības rullī ir rakstīts, ka Saeimas lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ministram ir jāizskata ne agrāk kā pēc piecām dienām, bet ne vēlāk kā pēc desmit dienām pēc tā izsniegšanas deputātiem. Es gribu atgādināt Prezidijam, un es gribu atgādināt visiem deputātiem, ka 3.septembrī tika izsniegts visiem deputātiem šis lēmuma projekts, un tāpēc es domāju, ka tas ir jāatceļ un šodien jāizskata. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc Sadarbības padome... Vai tad Sadarbības padome tiešām neko nesaprot, ja iesaka tādu lēmumu pieņemt? Sadarbības padome sastāv no visām varas partijām. Ja varas partijas šodien negrib izskatīt Jundža demisijas jautājumu, tad taisiet, lūdzu, rīt vai parīt ārkārtas sēdi. Rakstiet 34 deputāti pieprasījumu un skatiet citā laikā, ja gadījumā Jundzis nevar tagad to izskatīt. Es nesaprotu, kāpēc tāds jautājums tiek vispār virzīts! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa trešās sadaļas 29. panta trešā daļa patiešām paredz, ka šāds Saeimas lēmuma projekts ir iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 5, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem. Rubina kungs teica, ka “izskatāms”, bet Kārrtības rullī nav rakstīts “izskatāms”, te ir rakstīts “iekļaujams”. Prezidijs šo jautājumu darba kārtībā iekļāva, un tādēļ Kārtības rullis nav pārkāpts. Tas nav pārkāpts arī tādēļ, ka Saeimas kārtības ruļļa 51. panta pirmā daļa nosaka, ka Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā 5 deputātu priekšlikuma var grozīt Saeimas sēdes darba kārtību arī sēdes laikā, un tas arī tika izdarīts ar balsu vairākumu. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Nākamais jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es esmu par šā projekta nodošanu komisijām, tikai lūdzu to nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo tur ir jautājumi, kas tiešām attiecas arī uz mūsu specifiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu pret Seiksta kunga ierosinājumu - iekļaut to komisiju sarakstā, kuras izskata minēto likumprojektu, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Nagļa, Zelgalvja, Kreitusa, Eniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir ļoti unikāls priekšlikums, tāpēc lūdzu piegriezt tam vērību. Gan jāsaka, ka vispār šo grozījumu izskatīšana mūsu Saeimā notiek ļoti dīvainā kārtībā. Vispirms mēs ar valdības vadītāja parakstu saņemam likumprojektus un tad visu to, ko viņš ir iesniedzis, mēs nemainītā veidā pieņemam, neizdarot nekādus būtiskus grozījumus. Pēc tam valdības vadītājs aģitē, lai šie grozījumi nestātos spēkā un lai tos nodod tautas nobalsošanai.

Arī šeit mēs redzam, ka ir deputāti, kuri savā laikā nobalsoja par šiem grozījumiem, bet pēc tam viņi uzrakstīja Valsts prezidentam iesniegumu ar lūgumu neizsludināt tos grozījumus, par kuriem viņi paši bija nobalsojuši, bet tagad atkal, kad ir panākts, ka ir izsludināta tautas nobalsošana, kura vēl nav notikusi, viņi tagad atkal iesniedz vienu daļu no šiem grozījumiem, lai Saeima tos pieņemtu atkārtoti. Nu kā gan var, ja mēs esam nodevuši pēc jūsu ierosmes tos tautas nobalsošanai, lemt un pieņemt atkārtoti tos pašus labojumus?

Te tiek motivēts tā, ka daži labojumi ir labi, bet daži labojumi ir slikti. Kas to izšķirs? Tauta izšķirs! Es domāju, ka tauta varbūt ir vairāk satraukta par to, ka tiek atvieglota uzņemšana pilsonībā pusmiljonam pieaugušo nepilsoņu, nevis 18 000 bērnu uzņemšana pilsonībā. Tas vairāk apdraud.

Otrkārt. Man nav skaidrs... nav nekādas garantijas, ka Saeimas vairākums būtu mainījis savu viedokli par šo likumprojektu un ka tad, ja tas tiks iesniegts vai pat pieņemts pirmajā lasījumā, netiks iesniegti tādi labojumi, ka tas neatšķirsies no tā Pilsonības likuma grozījumiem, ko mēs pieņēmām ap Jāņiem, ka tas viss atkārtosies. Un tad notiks farss, notiks tautas nobalsošana par šo iepriekšējo likumu, bet nākošajā dienā pēc tautas nobalsošanas stāsies spēkā jau šis likums, par kuru tautas nobalsošana nebūs notikusi. Es domāju, ka mums tagad, ja mēs reiz esam to nodevuši tautas nobalsošanai, tas nav jātraucē līdz šai tautas nobalsošanai, tai ir jāļauj notikt, pēc tam ir jāizvērtē tās rezultāti un tad lai jaunā Saeima lemj, ja tas ir nepieciešams, vēl par kādiem tālākiem grozījumiem, kaut gan es ļoti ceru, ka šie akceptētie grozījumi stāsies spēkā, un tad šis likumprojekts vispār būs lieks.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man gribētos teikt, ka tribīnē tikko kā runāja jurists, kurš ir radījis šo unikālo gadījumu un radījis to farsu, ko šobrīd spēlē gan Demokrātiskā partija Saimnieks, gan “Latvijas ceļš”, gan - piedodiet man! - arī “Tēvzemei un Brīvībai”.

Mēs visi ļoti labi zinām, ka šie iesniegtie grozījumi nekādā ziņā neatvieglo uzņemšanu pilsonībā. Bišera kungs šeit atļāvās no tribīnes atklāti dezinformēt gan deputātus, gan tos, kas vēl klausās un kas var radio dzirdēt to, ko šeit runā. Juristam vajadzētu vismaz būt profesionālim un ievērot jurista ētiku.

Taču, kolēģi, mēs ļoti labi zinām arī to, ka to situāciju, ka Latvijā notiks tautas nobalsošana, izraisīja kaut kas cits. Izraisīja tas, ka Juridiskā komisija, kuru vada Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvis Juris Kaksītis un kurā aktīvi darbojas arī Ilmārs Bišers, savienoja divus atsevišķus un pēc būtības dažādus likumprojektus. Likumprojekts par naturalizācijas “logu” atcelšanu tātad ir tas, kas nosaka, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu un Latvijas vēstures eksāmenu un apliecinot savu lojalitāti, var kļūt par Latvijas pilsoņiem. Par to nobalsoja 51 Saeimas deputāts, pret to neiebilda neviena Saeimas komisija, pret to neiebilda neviena Saeimas frakcija, un bija skaidrs, ka šos likuma grozījumus pieņems, un arī cilvēkos tie ir saņēmuši atbalstu. Bet Saeimas Juridiskā komisija - nezinu, kādu apsvērumu dēļ, - pievienoja klāt šim pirmajam Saeimā 51 balsi ieguvušajam likumprojektam otru - par bērnu automātisku uzņemšanu pilsonībā pēc vecāku gribas. Kāpēc tas tika izdarīts? Laikam bija cerība, ka to “izsitīs cauri” un ka Saeimā “izies cauri” tas, ko tik ļoti gribas izdarīt, lai saņemtu varbūt sev kādu labumu. Bija skaidrs, ka šo otro labojumu - par šo bērnu automātisku uzņemšanu pilsonībā - neatbalstīs Saeimas vairākums, jo savu noraidošo nostāju bija izteikusi vesela rinda Saeimas komisiju. Arī Pilsonības likuma izpildes komisija noraidīja šādu likuma labojumu. Tā ka redziet šo situāciju, kāda radās! Par to atbildība ir jāuzņemas Saeimas Juridiskajai komisijai un tiem cilvēkiem, kas to iesniedza Saeimā un pēc tam arī nobalsoja.

Ko nozīmē šodien iesniegtie grozījumi? Grozījumi atbilst pilnīgi visam tam, ko ir pieņēmusi Saeima, izņemot iespēju bērniem automātiski naturalizēties. Es saprotu, ka šodien visiem vai, pareizāk sakot, gandrīz visiem šajā zālē sēdošajiem svarīga ir viena lieta - kā padarīt sevi mīlamāku tautas acīs, lai 3. oktobrī par jums nobalsotu pēc iespējas lielāks cilvēku skaits. Šodien reti kuru šajā zālē - un vismazāk Bišera kungu - interesē tie cilvēki, kuri jau varēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja nebūtu savienoti šie divi dažādie priekšlikumi.

Es aicinu jūs padomāt par to un nebūt tik pārliecinātiem, ka grozījumi paliks spēkā. Arī es no šīs tribīnes aicināšu noraidīt šos grozījumus, un es ceru, ka mani dzird ne tikai zālē sēdošie, bet arī citi. Darba partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Latvijas Zaļā partija uzskata, ka 22. jūnijā izdarītie grozījumi nav pieņemami Latvijai un ka cilvēkiem ir jābalso par šo grozījumu atcelšanu. Ja mēs būtu spēruši savu pareizo soli un pieņēmuši šo pirmo labojumu - par naturalizācijas “logu” atcelšanu -, tad Latvijā tagad nebūtu referenduma. (Un arī tā nauda, kas tiek tērēta šajā sakarā, ir uz jūsu atbildību, Juridiskā komisija un tie, kas balsoja par šiem abiem grozījumiem!) Tad šodien Latvijā jau ritētu normāls naturalizācijas process, cilvēki kārtotu latviešu valodas eksāmenu, kārtotu vēstures eksāmenu un kļūtu par pilsoņiem. Šo nevajadzīgo diskusiju sakarā ar bērniem mēs izraisījām.

Es iesniedzu šo likumprojektu ar vienu mērķi - lai vēl 6. Saeima varētu parādīt savu labo gribu un parādīt pasaulei, ka mēs esam par vienādām cilvēku tiesībām visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis gribam radīt izņēmumu 18 000 bērnu, kuru vecākiem šīs tiesības tādā gadījumā it kā tiek atņemtas.

Un tāpēc es aicinu deputātus pārdomāt vēlreiz un nobalsot par nodošanu komisijai. Jo, ja referendumā noraidīs 22. jūnija grozījumus, tad Saeima - šī Saeima, kura šo putru ievārīja vārda tiešajā nozīmē, salikdama kopā šos grozījumus, - šī Saeima varētu pieņemt naturalizācijas “logu” atcelšanu un atstāt bērnu jautājuma risināšanu līdz tam brīdim, kad būs pieņemts Izglītības likums un Valodas likums.

Es lūdzu desmit sekundes vēl...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas... Vai deputāti piekrīt lūgumam piešķirt vēl desmit sekundes?

I.Kreituse. Kolēģi! Es jūs lūdzu atcerēties šos skaitļus: Latvijā 15 000 latviešu aizgāja mācīties krievu skolās tāpēc, ka nav latviešu skolu viņu dzīvesvietās, 46% Latvijas pilsoņu Latvijas armijā nerunā latviešu valodā un nesaprot latviešu valodu, 14% Latvijas pilsoņu un 79% nepilsoņu uzskata, ka Latvijā ir jābūt otrai valsts valodai - krievu valodai. Tāpēc, lūdzu, domājiet! Dati ņemti no Baltijas datu nama statistikas materiāliem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu - par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 35, atturas - 19. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Par fizisko personu īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim divus iesniegumus. Desmit deputāti lūdz pārbalsot Pieprasījumu komisijas atzinumu (ir runa par pēdējo Pieprasījumu komisijas atzinumu, tas ir, otro darba kārtības jautājumu). Šis lūgums tiek izteikts sakarā ar to, ka deputātiem Seikstam un Inkēnam nedarbojās balsošanas aparatūra.

Izlemsim šo jautājumu saskaņā ar Kārtības rulli. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tātad balsojam par to vai pret to, ka ir izdarāma pārbalsošana saskaņā ar deputātu iesniegumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi jautājumā par to, vai ir izdarāma pārbalsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 10. Pārbalsošana netiks izdarīta.

Nākamais ir desmit deputātu parakstīts iesniegums. Viņi lūdz Saeimas darba kārtības 29.punktu (likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”) izskatīt kā darba kārtības 16.punktu, aiz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Godātie kolēģi! Jums ir izdalīts jauns dokuments nr. 4601-F, tā ir darba kārtība, kura ir sastādīta saskaņā ar Saeimas nolēmumu. Lūk, šajā dokumentā deputāti lūdz izdarīt izmaiņas - 29.punktu (likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”) izskatīt kā darba kārtības 16.punktu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Juris Kaksītis vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu “pret”. Acīmredzot ir jābūt kaut kādai konsekvencei un kaut kādai elementārai kārtībai un zināmā mērā arī korektumam pret pārējiem kolēģiem. Es jau nerunāju tad, kad viens otrs kolēģis vai pat komisija atļāvās ciparus nosegt ar jautājumu. Triju gadu laikā mēs nezinām... tā ir tāda lieta, ka mums tie jautājumi ir joprojām. Tiešām piecus jautājumus dažādās vietās darba kārtībā sameklēt līdz brīdim, kad man bija jābalso, es nevarēju. Un es domāju, ka arī daudziem citiem tas sagādāja grūtības.

Tagad, kad ir izdalīta jauna darba kārtība, tagad, kad ir veikts šis pasākums, lai mēs varētu labāk orientēties, lūk, atkal ir jaunas izmaiņas! Nu galu galā - cik ilgi vienās izmaiņās mēs varam strādāt! Ir jau pagājusi pirmā sēdes daļa, taču mēs vēl cenšamies sakārtot pēc sava ģīmja un līdzības darba kārtību. Es aicinu to izbeigt un nobalsot pret šādām izmaiņām, un turpināt strādāt ar tādu darba kārtību, kāda ir izsniegta, un tad nebūs jāsūdzas par aparatūras nedarbošanos, kura gan nebija tā aparatūra, par kuru jūs runājāt, Seiksta kungs!

Sēdes vadītājs. “Par” runās Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Godātais Kaksīša kungs! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ārkārtīgi reti - lai neteiktu, ka pāris reižu visa sasaukuma laikā, - ir nākusi ar šādu lūgumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nevarēja paredzēt... Jūs pilnīgi pamatoti teicāt, ka būs desmitiem priekšlikumu... pat nenosaucot likumprojektus... Tāpēc es vēlreiz atkārtošu argumentāciju, kurā mēs ļoti lūdzam jūs nopietni ieklausīties. Tas nav politisks, tas ir Latvijas audiovizuālajam tirgum ļoti svarīgs projekts, tā ir saskaņošana ar Eiropas Savienības rekomendācijām. Šis projekts netiks izskatīts, ja tas būs parastajā darba kārtībā. Vēl atgādinu, ka šajā projektā absolūtais vairākums priekšlikumu ir pieņemti, bet likumprojekta novilcināšana var Latvijā būtiski apgrūtināt ārkārtīgi svarīgas sfēras sakārtošanu.

Godātais Kaksīša kungs! Parasti jūs korekti rīkojaties. Jums būtu jāņem vērā arī tas, ka es izpētīju darba kārtību un Juridiskās komisijas priekšlikumus, tos projektus, kuri tiešām nav gari, es respektēju, un mūsu komisijas projektu ielikām aiz jūsu... Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu iesniegumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar jauno darba kārtību izskatām darba kārtības 9.punktu - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4444.

1.priekšlikums. Šo Labklājības ministrijas priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums arī ir no Labklājības ministrijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Arī 3.,4. un 5. priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisija tos ir atbalstījusi. Tas skar terminus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums arī ir līdzīgs. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 3.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 5.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais piedāvājums ir izslēgt 6.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 6.panta 3.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 10.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu redakciju, tas ir, 6.panta 16.punkts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 11.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 7.panta pirmās daļas 1.punktu un šā panta otro, trešo un ceturto daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 7.panta pirmās daļas 1.punktu un 7.panta otro, trešo un ceturto daļu. Pieņemts.

R.Jurdcs.12.prieklikums. Labklājības ministrija piedāvā jaunu redakciju nosaukumam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 13.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu 8.panta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 14.priekšlikums - izslēgt 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 9.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs. 15.priekšlikums - izslēgt 11.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 11.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 16.priekšlikums. Labklājības ministrija iesaka jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdcs. 17.prieklikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 13.panta pirmo un otro daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 13.panta pirmo un otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 18.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 14.pantu ar sesto daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 14.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs. 19.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina 15.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 15.panta redakcijai.

R.Jurdžs. 20.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 16.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 16.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 21.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina aizstāt 18.panta 6.punktā vārdu “sniegto” ar vārdu “finansēto”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdcs. 22.prieklikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 19.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 19.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 23.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 19.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 19.panta ceturto daļu.

R.Jurdžs. 24.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 20.panta astoto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 20.panta astoto daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 25.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 20.panta devītās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

R.Jurdžs. 26.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 21.panta otrajā daļā vārdus “par papildu ēdināšanu”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 27.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izteikt 22.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22. panta nosaukumam un tā pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 28.priekšlikums. Labklājības ministrija iesaka izteikt 23.panta otrās daļas 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 29.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 23.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “vecākiem un vecvecākiem, kā arī šķirtajam laulātajam, kas līdz bijušā laulātā nāvei ir saņēmis alimentus”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 30.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 23.panta piekto daļu ar tādiem vārdiem, kādus jūs šeit redzat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izmaiņām 23.panta piektās daļas redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs. 31.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 23.panta septītajā daļā vārdu un skaitli “un 5”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 32.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 24.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 24.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs. 33.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 25.panta trešās daļas ievaddaļu ar vārdiem “darba devēja” un izslēgt trešās daļas 1. un 2.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 34.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 26.panta nosaukumu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26.panta nosaukumam “Apdrošinātās personas atbildība un ieturējumi no izmaksām”. Pieņemts.

R.Jurdžs. 35.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 26.pantu ar otro daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 26.panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs. 36.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 26.pantu ar trešo daļu. Redakcija ir šeit redzama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 37.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt 26.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 19.lappuse. 38.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu papildināšanai ar 5.punktu tādā redakcijā, kādu to akceptējusi komisija. Pieņemts.

R.Jurdžs. 39.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu pārejas noteikumu 6.punktu. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 6.punkta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 40.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu 7.punktu pārejas noteikumos. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt pārejas noteikumu 7.punkta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 41.priekšlikums. Labklājības ministrija piedāvā jaunu pārejas noteikumu punktu - 8.punktu. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt pārejas noteikumu 8.punkta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, lūdzu, saņemiet pēdējos spēkus un piedalieties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

R.Jurdžs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

R.Jurdcs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”.

Vecajā numerācijā tas mums bija 69.punkts. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4483. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets un sagatavojusi Labklājības ministrija. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” prasības ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu”. Un lai saskaņotu arī ar Eiropas Savienībā pielietojamajiem uzņēmējdarbības ierobežošanas principiem. Tātad šis likumprojekts ir nepieciešams gan iekšējai valsts lietošanai, gan arī saskaņošanai ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Komisija lūdz to pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Jurdžs. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas datumu un izskatīšanas datumu.

R.Jurdžs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.septembrim un izskatīšanu veikt 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka priekšlikumus iesniedzam līdz 15.septembrim un likumprojektu izskatām nākamajā - 17.septembra sēdē? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Nākamais ir darba kārtības 11.jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem””, pirmais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir 73.jautājums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4429, tas ir “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem””, pirmais lasījums.

Šis grozījums ir paredzēts tāpēc, lai atvieglotu un reizē arī padarītu nopietnāku to kārtību, kādā humānās palīdzības kravu saņēmēji var pieteikties Finansu ministrijā. Tātad būs nepieciešami dokumenti, lai saņemtu atļauju, un to, kādi būs šie dokumenti un kāda būs šīs atļaujas saņemšanas kārtība, katru reizi noteiks Ministru kabinets. Pirms mēs runājam tālāk par šī būtiskā likuma būtību, es gribētu komisijas vārdā lūgt atzīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Piedodiet, vispirms izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tā kā debatēs deputāti pieteikušies nav, lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

A.Prēdele. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.septembrim un izskatīšanu veikt 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ierosinājumam? Piekrīt. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts “Darba devēju organizāciju likums”.

Pēc vecās numerācijas tas mums ir darba kārtības 78.jautājums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Keišs. Lūdzu, Keiša kungs!

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 4588. Lūdzu kolēģus sameklēt arī dokumentu nr.4588A, kas tika izdalīts no rīta.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 2.priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Ierosina izslēgt vienu vārdu - “brīvprātīgi”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir izdarīt vārdu aizstāšanu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 3.panta redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs. 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, attiecas uz 4.pantu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs. Tālāk. Lūdzu jūs paņemt “A” dokumentu...

Sēdes vadītājs. Dokumentu nr.4588A. Ir runa par 5.panta redakciju. Lūdzu!

P.Keišs. Jā. 3.lapaspuse. 5.pants. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Vārds “ietekmēt” aizstāts ar vārdu “traucēt”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs. 6.pants, komisijai strādājot, ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta precizētai redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs. 7.priekšlikums - to iesniedzis Juridiskais birojs. Tas attiecas uz 10.pantu. Ierosina izslēgt vārdu “Latvijas”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 11.pants. 8.priekšlikums - iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Precizēta 11.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Piedodiet, Valdmaņa kungs vēlas runāt par 8.priekšlikumu - par 11.panta redakciju. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes kalpi! Tautas kalpi un darba ņēmēji! Es gribētu, lai jūs izprastu, ko mēs šodien darām. Ar tādu tempu mēs pieņemam, pat divos lasījumos, likumus, ar kuriem mūsu tautai būs jādzīvo! Mūsu arodbiedrības līdz šim ir bijušas pilnīgi nespējīgas kontrolēt un aizstāvēt darba ņēmēju. Bet mums šodien tiek likts priekšā projekts, ka darba devēji varēs sapulcēties un lemt tādas lietas kā, teiksim, to, ka frizieri vai medmāsas, un tā tālāk, dabūs stundā tik un tik, un ne vairāk. Mēs ar šo likumprojektu atļausim darba ņēmēju organizācijām veidoties un veidot kopēju fronti pret darba ņēmēju. Mēs esam redzējuši, kas ir noticis, kad tiek valstī ieviests monopols pārstrādes vai citos jautājumos, bet mēs šeit ar steidzamību... esam nolēmuši, ka šis likumprojekts ies uz priekšu ar steidzamību. Mans pirmais iemesls atnākt uz tribīni bija, lai šo nežēlīgo ritmu lauztu, lai mēs sāktu drusku domāt. Šeit ir runa par darba devēju organizācijas funkcijām. Veidot darba devēju organizācijas politiku... Tur nav nekādu ierobežojumu, kas varētu būt, ja mēs pieņemsim tikai 18 gadu vecas meitenes, un tā tālāk... Pārstāvēt darba devēju organizāciju intereses attiecībās ar arodbiedrībām... Tad, saprotiet, darba devēji organizētā veidā nāks pret arodbiedrībām. Mūsu arodbiedrības šodien ir nespējīgas, pat šodienas situācijā. Bet tagad pret viņām nāks organizētas frontes. Nāks pret kaut kādu arodbiedrību, vai tās būs medmāsu vai ārstu arodbiedrības, vai skolotāju arodbiedrības. Darba devēji nāks jau ar savu pozīciju, ar savu gribu. Šodien, kad Latvijā ir nežēlīgs bezdarbs, kad tu nevari pieprasīt tādu pašu algu, kāda tiek maksāta normālā valstī, tāpēc, ka aiz tevis stāv neticami daudz kandidātu, kas gribētu to nožēlojamo darbu, - šodien mēs, šī Saeima, nolemsim ar steidzamību (ir jau nolemts, ka mēs tā darīsim) veidot darba devēju organizācijas pret arodbiedrībām. Darba devējiem mēs atļausim organizēties, kamēr mūsu darba ņēmēji ir praktiski bez aizsarga. Es biju domājis, ka Darba partija un citi būs šeit kājās un runās par to. Vai tad mēs patiešām drīkstam tādā laikā, kad darba ņēmējs ir gandrīz neaizsargāts Latvijā, atļaut darba devējiem, cilvēkiem, kam ir līdzīgas intereses, veidot organizācijas, kuras vērstas pret darba ņēmējiem, pret taksometru šoferiem vai pret matu griezējiem, vai pret kādiem citiem, - veidot organizācijas, kuras noteiks, ka tu tavā arodā nedabūsi vairāk kā 50 santīmus stundā, jo neviens cits tev to nedos? Vai mēs drīkstam šādu koncepciju pieņemt, pat ja mēs to darītu lēnām un prātīgi? Bet mēs to esam nolēmuši darīt ar steidzamību! Un es varu apgalvot, ka 90% no Saeimas deputātiem nav par nevienu no šiem jautājumiem domājuši. Mēs nedrīkstam turpināt šo nežēlīgo tempu. Mēs 10 sekunžu ātrumā pieņemam likumus, kas ir cilvēkiem saistoši un izšķir cilvēku dzīves spējas. Un nav jau tikai tas, ka mēs šeit akli pieņemam likumprojektus...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. ... Saprotiet, ka tautai ir it kā jāpakļaujas. Un šo čupu papīru, ko mēs pieņemam ar steidzamību... Es jums lūgtu šo likumprojektu noraidīt pilnībā.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu lieka satraukuma zālē, ir jāatgādina, ka šis likumprojekts nav steidzams. To par steidzamu atzīt nekad nav lūgts, un tas nekad nav par tādu atzīts. Šobrīd notiek otrais lasījums, un būs trešais lasījums, un visi varēs rakstiski iesniegt priekšlikumus.

Pēc būtības Darba devēja likums ir vajadzīgs. Tas būs pēdējais likums, kas noslēgs... Visā pasaulē civilizēti notiek trīspusējās sarunas: valdība, darba devējs un darba ņēmējs, ko pārstāv arodbiedrības. Es neteikšu, ka mūsu arodbiedrības strādā spīdoši, bet es domāju, ka gluži tik ļauni arī nav. Un ir arī spēcīgas arodbiedrību organizācijas.

Darba devēju likumā ir precīzi formulēts, kādām ir jānotiek pārrunām, un jūs redzat, ka šinī priekšlikumā ir runa tieši par kolektīvajiem līgumiem, kas nebūt nav slikti. Es gribētu arī Valdmaņa kungam pateikt, ka tur, kur ir spēcīgi, civilizēti darba devēji un arī spēcīgas arodbiedrības, es varu ar lielu gandarījumu konstatēt, ka minimālā alga vairs nav tik maza, kāda valstī ir noteikta. Tādēļ šis likumprojekts var tikai palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem, jo arī šie necivilizētie darba devēji būs spiesti pakļauties likumdošanai. Tādēļ es jūs ļoti lūdzu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Ja kādam ir priekšlikumi, lūdzu tos iesniegt uz trešo lasījumu un arī atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji, ka šajā gadījumā kolēģim Valdmanim galīgi nevar piekrist, jo ar likumprojektiem ir jāiepazīstas pirms sēdes un jāiepazīstas arī komisijā. Un, ja patiešām šeit ir tik smags jautājums, tad, Valdmaņa kungs, vajadzēja aiziet uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi un tur šo jautājumu izdebatēt.

Taču es gribu pateikt to, ka Latvijā ir nepieciešama darba devēju organizācija, jo tā veicinātu normālu biznesa darbību. Tas ir pirmais moments. Otrais moments. Arī Latvijas uzņēmēji beidzot sāk apvienoties, sāk saprast un veidot kaut kādas struktūras, lai kaut kā stātos pretī ārvalstu kapitāla nežēlīgajam iebrukumam Latvijas teritorijā.

Un atkal te jārunā par arodbiedrībām. Pareizi Kuprijanovas kundze teica, ka arodbiedrības valsti šodien neveido, to veidojam mēs, Valdmaņa kungs, un, ja mēs gribam izveidot arodbiedrību, ja mēs gribam aizstāvēt savas tiesības kaut vai šajā gadījumā pret mūsu darba devēju - Saeimas Prezidiju... Taču, ja mūsu Saeimas Prezidijs apmierina, tad mēs varam arodbiedrību, Valdmaņa kungs, neveidot. Un tādēļ arī arodbiedrību veidošanas process ir atkarīgs tikai no pašu uzņēmumu stāvokļa. Ja uzņēmumā būs bankrots, tad to nekāda arodbiedrība nevarēs glābt. Un arī šajā gadījumā es, cienījamie kolēģi, uzskatu, ka tādam likumam ir lēnām jāvirzās. Jā, protams, ir jāuzmana, lai šis likums nepārvērstos kaut kādā nenormālā formā, bet šajā gadījumā uzstāties pret to būtu nepareizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Man ir liels prieks, ka Kuprijanovas kundze, baltais zvirbulis, aizstāv tautu, ka viņa mani māca, kā ir civilizētā pasaulē. Es jums varētu pateikt, ka kolīzijas starp darba devējiem, lai viņi varētu kopējā frontē nostāties pret darba ņēmēju organizācijām, radītu lielu, lielu skandālu tajās zemēs, kur es esmu audzināts. Ja viena automobiļu ražotājfirma un otra liela firma sanāktu kopā, lai pateiktu, ka mēs nedosim vairāk, kā to arodbiedrības prasa, tad būtu tāds skandāls... Tā brīvā tirgus koncepcija ir tāda, ka arodbiedrības turas kopā, bet tur, kur ir jau vairāki tūkstoši darba vietu, kur tas jau ir diezgan liels monopols, tur tām nav atļauts savienoties ar citiem. Tām ir katrai atsevišķi jālīgst, un tur arodbiedrībām ir tas spēks, ka tās var no “Ford Motor” kompānijas kaut ko izcīnīt. Un tad “Chreysler” ir jādomā, vai viņi dos to pašu vai vairāk, ja viņi tomēr tos strādniekus grib paturēt, ja viņi negrib to streiku, kas būs. Ja viņi nedos to pašu... Ja viņi sanāktu kopā un “Chreysler” un “Ford” sēdētu pie viena galda un nolemtu, ka jūs, sak, parakstīsiet mūsu līgumu tanī pašā laikā, tad es domāju, ka lielu daļu no “Chreysler” un “Ford” firmu ierēdņiem ieliktu cietumā par šādu domu. Tā ir civilizētā pasaulē, Kuprijanovas kundze un arī Lujāna kungs!

Es saprotu, ka jūs esat sociālists, ka jūs gribat palīdzēt strādniekam... Es saku, ka es jūs uzskatu par draugu, bet es domāju, ka šajā gadījumā jūsu domāšana ir pilnīgi aplama. Civilizētā pasaulē ir dota atļauja strādniekiem sabuntoties pret nežēlīgu darba devēju, bet tam darba devējam, kaut arī viņam ir lielas spējas... darba devējiem tomēr neļauj sabuntoties pret arodbiedrībām. Tātad darba devējiem tas nav atļauts.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Un tas nedrīkst būt arī Latvijā atļauts.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man jāpasaka jums, Valdmaņa kungs, ka es pilnīgi piekrītu tai situācijai, kāda ir attīstītā Kanādā, bet es pateikšu, kā tas ir neattīstītajā Latvijā. Latvijā ir ļoti vienkārši - te pats uzņēmējs ir jāsargā, cienījamie kolēģi, no mūsu Saeimas vairākuma un no Ministru kabineta, kas uzliek tādus nodokļus, kurus maksājot, neviena arodbiedrība, ne arī kāds uzņēmējs, nav dzīvotspējīgs, un, tikai apvienojoties šiem uzņēmējiem šādā veidā...

Jā, Valdmaņa kungs, pēc pieciem vai desmit gadiem būs jāpieņem cits likums un varbūt jāmaina arī normas, bet šodien šie uzņēmēji ir jāglābj, jāsargā no “Warner Baltija”, piedodiet, arī no “Lattelekom” monopoliem, no visiem, kas nāk iekšā un iznīcina mūsu vietējo uzņēmēju. Un es nezinu, kā mēs glābsim zivju rūpnīcas, kā mēs glābsim pēc pusgada varbūt arī Šķēles pārstrādes uzņēmumus, kad Krievijā tas bardaks ies tālāk. Darba vietas zudīs - tā ir realitāte, Valdmaņa kungs, tāpēc sapņot nevajag. Man nav otras pases, un es uz Kanādu neaizbraukšu. Man būs jādzīvo šeit un tā putra jāstrebj, ko mēs visi esam savārījuši.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova. Otro reizi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Valdmaņa kungs vienmēr ir ļoti emocionāls, tad es ceru, ka viņa emocijas jūs neiespaidos. Tāpat kā viņa atsauces uz civilizēto pasauli, kurai viņš sevi pieskaita, jo tās ir neargumentētas. Es gribu paziņot, ka tieši darba devēju organizācijas, kuras jau ir radušās Latvijā un kuras gaida šo likumu, ko atbalsta arī arodbiedrības, bija tās... tātad šīs darba devēju organizācijas pārrunās ar valdību lūdza paaugstināt minimālo algu jau šogad. Tās bija gatavas spert to soli, bet to nebija gatava darīt valdība, un tādēļ šis likums ir ļoti vajadzīgs. Arodbiedrības to atbalsta, jo arī grib sakārtotību un normālas attiecības, lai tās varētu normāli slēgt kolektīvos līgumus.

Un pēdējais. Cienījamie radioklausītāji, es nekad pie jums neesmu griezusies, bet tagad es jūs aicinu: visi tie, kuri esat Valdmaņa kunga piekritēji, iesakiet sirsnīgi viņam kādreiz nākt uz Sociālo un darba lietu komisiju, kur mēs viņu drusciņ pamācīsim. Pusotra mēneša vēl atlicis, varbūt cilvēks drusciņ izglītosies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tātad pēc būtības nebija iebildumu pret 8.priekšlikumu un komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Vai kāds prasa balsojumu? Leiškalna kungs, šo jautājumu jūs man neadresējiet. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.8. Pieņemts.

P.Keišs. 9.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Ierosina 12.panta pirmās daļas izslēgšanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 12.panta pirmo daļu. Pieņemts.

P.Keišs. 10.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs vēlas runāt par 10.priekšlikumu. Citiem - jā, viņam - nē... (Starpsauciens: “Bet par priekšlikumu jārunā!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Padomes pakalpiņi! Tauta! Redziet, es jau esmu sešus mēnešus sēdējis ar Kuprijanovas kundzi Sociālo un darba lietu komisijā un Demogrāfijas apakškomisijā un daudz ko esmu iemācījies. Ka nedrīkst sākt ar to, kas tautai ir vajadzīgs, ir jāsāk ar to, ka tautai ir jāmirst badā. Komunistu pasaulē jau tā bija, ka sanāca un nolēma, un iespundēja, tāpat kā mūsu tauta ir iespundēta. Ir jau nolemts, cik budžetā būs, cik nebūs, Sadarbības padome jau nolēmusi, kam dot un kam nedot. Un tad nu būs organizācija, kuru pa lielākai daļai pārvalda nomenklatūra. Saprotiet, ka bija komunistu partijas lēmums, ka jāpārņem, jāizmanto ekonomiskā vara, kas nomenklatūrai bija, un tā jāpārvērš par politisku un citu varu, un ka lielākās varas nāk no tautas bada. Un tagad šie ekonomiskie varoņi apvienosies, un tagad arodbiedrībām nav kur iet... Arodbiedrība paliek pilnīgi bezspēcīga, un tā ir laba komunistu kārtība. Jo, redz’, nedrīkst neviens “izsist” kaut ko priekš visiem, šeit ir visi jānospiež. Un, godājamais Lujāna kungs, tas likums ir tieši par to, par ko mēs šeit runājam, jā, lai būtu tīra cīņa, lai strādnieki varētu patiešām organizēti veidot savu servisu, varētu veidot arodbiedrības visā līdzīgu uzņēmumu frontē. Visi latviešu ostinieki varētu pateikt, ka viņi pieprasa to pašu, ko maksā Amerikas ostās. Mums ir valsts monopols. Ja kāds grib braukt uz Krieviju vai no Krievijas uz Atlantiju, tad... Mēs gribam būt tikpat labi apmaksāti! Viņi var uztaisīt streiku, var to visu pieprasīt no pasaules un to dabūt. Bet tagad būs organizācijas, kas jau būs nolēmušas, ka pietiek ar 3% gadā, kamēr inflācija ir 20%... (Starpsauciens: “Nemelo!”) Mūsu pensionāru organizācijām jānoklausās... Mums ir Labklājības ministrija, kas nolemj, cik viņi var dabūt. Mums ir tādas organizācijas... Bet, redziet, ko viņas dara, viņas atņem cīņas spēju tiem, kas grib sanākt kopā un aizstāvēt savas intereses. Jums tas nebija atļauts komunistu laikā. Jūs to uzskatījāt par civilizēto pasauli, kā Kuprijanovas kundze stāstīja... Tā nav civilizētā pasaule. Civilizētā pasaule ir tā, kurā mazie drīkst apvienoties pret lielo. Te lielie nedrīkst sanākt kopā un dauzīt mazos. Tas ir visas civilizētās pasaules princips. Un es neizprotu šīs gudrās runas no tribīnes, ka mums ir šeit jādara tieši pretējais - ar steidzamību. Mēs zinām, kur mēs, latvieši, esam aizvesti ar šo filozofiju. Mums it kā ir arodbiedrības... Mīļie darba ņēmēji, pasakiet man, cik tālu jūs esat tikuši ar šo civilizēto filozofiju! Cik labi jūs dzīvojat, cik tuvu jūs esat tam algas standartam, ko saņem Zviedrijā - tikai 150 kilometrus no šejienes? Cik labi šī civilizētā pasaule strādā! Nē, stāviet paši uz savām kājām, nepieņemiet papildu ierobežojumus! Kungi, bagātie kungi, sanāks kopā un nolems, ka viņi ar jums kopā izcīnīs jums 2% indeksāciju katrus četrus mēnešus, kamēr gadā inflācija ir 20%. Viņi jūs maldina, un jūs netiekat papildus aizsargāti ar to, ka darba devēji var organizēties, tas ir pilnīgs “bleķis”, tā ir maldināšana, meli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Atkal nav bijuši būtiski iebildumi, vispār nekādi iebildumi pret šo pantu, un balsošanu neprasa. Vai deputātiem ir iebildumi? Tā kā iebildumi nav pēc būtības bijuši un lielākā daļa deputātu piekrīt, balsošanu neprasa, vai ir vajadzība balsot? (Starpsauciens: “Balsošanu prasa!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Juridiskā biroja iesniegto 10.priekšlikumu - 13.panta otrajā daļā svītrot vārdu “Latvijas” un vārdus “ja tādas tiek dibinātas”. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

P.Keišs. Es vēl gribu atgādināt, ka 14.pantā komisija ir precizējusi redakciju. Un līdz ar to visi priekšlikumi šā likumprojekta otrajā lasījumā ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

P.Keišs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Otrais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir darba kārtības 28.jautājums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4459. Likumprojekts ir izskatīts un otrajam lasījumam sagatavots Juridiskajā komisijā.

1.priekšlikums ir skatāms 2.lappusē, tas ir neliels precizējums 2.pantā, jo Tiesnešu biedrība kopā sanāk ne pārāk bieži. Tātad priekšlikums ir tekstu papildināt ar vārdu “valdes”, lai šādos gadījumos ir pilnvarota rīkoties Tiesnešu biedrības valde.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē likumprojekta 2. panta redakciju? Piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, 4. lappusē, ir 2. priekšlikums - atbildīgā komisija iesaka 7. panta otrās daļas 2. punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir jau vairākas lapaspuses tālāk. Tā ir 7. lappuse. Atbildīgā komisija dod jaunu 9. panta otrās daļas pirmā teikuma redakciju. Tas ir saistībā ar iepriekšējo labojumu attiecībā uz Ģenerālprokuratūru.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta jaunajai redakcijai? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Turpat ir arī 4. priekšlikums, kurš ir par šo pašu pantu, - aizstāt vārdu “amatpersona” ar vārdu “ģenerālprokurors”.

Sēdes vadītājs. Arī 9. panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tie arī ir visi priekšlikumi. Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus attiecībā uz trešo lasījumu.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 15. septembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir darba kārtības 30. jautājums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4461. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts, un Juridiskās komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus attiecībā uz trešo lasījumu.

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 15. septembris? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir darba kārtības 49. jautājums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4550. Pirmais priekšlikums. Skatīsimies jau trešo lappusi. Tātad te ir redakcionāli precizēta 57. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 57. panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir redakcionāls precizējums arī 60. pantā.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Trešais priekšlikums - izslēgt tātad pirmā lasījuma labojumu no “apgabaltiesas” uz “apgabaltiesu” un atstāt iepriekšējā variantā. Atbildīgā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs vēlas runāt... Tad ir kļūdas dēļ parādījies jūsu uzvārds! Paldies.

Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir par 75. pantu, kur ir runa par to, ka vakances gadījumā vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot pildīt tiesneša pienākumus arī citam atbilstošā līmeņa tiesnesim. Šeit Juridiskā komisija iesaka precizēt: “... ministrs var uz laiku - ne ilgāku par 6 mēnešiem...”, lai tiesu vara netiktu pakļauta pārāk izpildvarai. Juridiskā komisija iesaka šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam un akceptē 75. panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies.

M.Grīnblats. Nākošais ir 5. priekšlikums, kas ir analoģisks. Tas precizē tieslietu ministra iespējas norīkot pagaidu prombūtnes gadījumā ne ilgāk kā uz 6 mēnešiem... Tāds pats priekšlikums ir par 77. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 77. panta papildinājumiem, ko akceptējusi komisija? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais ir 6. priekšlikums. Tas ir jau 8. lappusē, kur ir runa par tiesas piesēdētāju atalgojumu, - nevis 75%, bet tikai 50% apmērā no tiesneša algas. Tas ir sakarā ar to, ka tiesnešu algas tomēr ir pieaugušas, bet tiesas piesēdētāja slodze nav tik liela. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais precizējums ir jau 90. pantā. 7. priekšlikums. Tas pats. Arī tas ir saistīts ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu. Nevis Tiesnešu biedrība, bet Tiesnešu biedrības valde.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu? Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Un nākamais ir jau 8. priekšlikums nākamajā lappusē par 94. pantu. Tātad papildināt 3. punktu ar vārdiem “vai pazemināšanu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 94. panta redakcijai? Pieņemts.

M.Grīnblats. Un tas arī tātad ir viss. Līdz ar to mēs varam balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija lūdz deputātiem iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt ierosinājumam par 15. septembri? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Pirms es sāku iztirzāt lēmuma projektu par iesniegtajiem priekšlikumiem, atļaujiet īsumā ziņot par situāciju, kāda ir labības iepirkšanā pašreiz - uz šo pirmdienu.

Kopumā situācija nav daudz mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo pirmdienu, it sevišķi tā tas ir rudzu iepirkšanā. Rudzi ir iepirkti vairāk par 3000 tonnām, un pagaidām pārtikai ir paredzēti 7,9 tūkstoši tonnu, tas ir, 20% no nepieciešamā apjoma. Iepirkto kviešu apjoms sastāda 45% no pārtikai nepieciešamā daudzuma. Arī to kvalitāte nav diez cik augsta. Kvieši ar lipekļa saturu virs 28% ir 18%, bet no 23-27% lipeklis ir 42% kviešu no iepirktā daudzuma, bet 40% lipeklis ir zem 23%. Tas liecina, ka praktiski no zemniekiem iepirktā labība ir zemas kvalitātes un tās iepirkšana ir diezgan apgrūtināta.

Un tagad par dokumenta nr. 4618 pirmo priekšlikumu. Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu - dot lēmuma projektam nosaukumu “Par situāciju Latvijas laukos”. Iepriekš, kā jūs atceraties, tas bija “Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Latvijas Zemnieku savienības frakcijas iesniegumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par pirmo priekšlikumu?

E.Bāns. Labajā pusē redzams, kas bija teikts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģi piekrīt? Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

E.Bāns. Otrais priekšlikums. Tas saņemts no deputāta Bāna. Tur bija redakcionālas izmaiņas. Es to atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim nākamo!

E.Bāns. Trešais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā lūgts vienkārši redakcionāli precizēt tekstu: “Saeima nolemj”. Komisija atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Bāns. Ceturtais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iestrādāts, bet 5. ailītē jūs varat redzēt trīs punktus, kas ir iestrādāti. Praktiski teksts ir tāds pats, tikai vārda “rast” vietā ir sacīts: “Uzdot Ministru kabinetam rast...” Tas ir 3. punktā. Teksts ir analogs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt lēmuma projekta 1., 2., 3. un 4. punkta redakcijai?

Valdmaņa kungs grib runāt. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un draugi laukos! Tad, kad es pirmo reizi iepazinos ar to sazvērestību, kas valda pār šo zemi, Ojārs Blumbergs man stāstīja, ka viņam 65 cilvēki strādā, kā Latviju padarīt par nabagu zemi, un ka viņam ir vēl arī otra komisija 22 cilvēku sastāvā, kuru viņš sauca par burbuļpūtējiem. Un to burbuļpūtēju grupu es atšifrēju. Viņi nāca ar līdzīgiem pantiem: vajag izsludināt, vajag izvērtēt, vajag rast iespējas... Tur bija dažnedažādi īsti sarežģījumi, kas Latvijai stāvēja priekšā, bet risinājums bija studijas, novērtējumi, salīdzinājumi ar citām tautām, veidot likumprojektus, tos pārbaudīt... Bet, redziet, no šiem pirmajiem četriem ieteikumiem neviens nav ražīgs. To likumu var saukt, kā grib. Bet tieši ceturtajā vismaz bija teikts: “... ieteikt Ministru kabinetam...” Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varēja vai nevarēja rīkoties un iekrist šajā slazdā, kad ir jākonstatē fakti, kas jau ir zināmi. Vai tad patiešām ir jāsludina, ka laika apstākļu dēļ ir samazināta raža un ir radušies zaudējumi? Vai tas patiešām ir jāsludina? To taču mēs visi zinām! Vai patiešām ir jāizvērtē, cik lieli ir tie zaudējumi?

Jo, redzi, tad, kad mēs runājām par to, ka mums vajadzētu sastādīt rēķinu Vācijai vai Krievijai par okupācijas laika sekām, tad, redzi, to mēs neesam pilnīgi novērtējuši. Vēl pēc 59 gadiem mēs neesam to pilnīgi novērtējuši. Kaut gan Latvijas pilnvarotais jau 1952. gadā bija kopā ar kompetentiem cilvēkiem sastādījis rēķinu Vācijai. Bet mēs vēl neesam novērtējuši! Un tā mēs vienkārši neko nedarām, jo mēs vēl esam iegrimuši vērtēšanā. Mums vēl vajadzētu precizēt un varbūt to ciparu pārskatīt un tā tālāk.

Es jums ieteiktu noraidīt 4. punktu tieši tāpēc, ka tas dara to, ko Ojāra Blumberga “burbuļpūtēji” darīja, - ieteica novirzīties no lietas risināšanas un nodarboties ar studijām, ar precizēšanu un ar citiem maldiem... Izsludināt to, ko mēs visi jau zinām, bet, lūk, rēķināsim un domāsim... Lai Dievs dod, ka mēs kaut ko īstu darītu!

Es jūs lūgtu netērēt laiku un nerunāt par pirmajiem trim, lai nu būtu kā būdams, bet ceturto priekšlikumu gan kategoriski vajag noraidīt, tāpēc ka tas ir nepieklājīgs maldinājums. Attiecībā uz šiem likumprojektiem ar domāšanu un ar precizēšanu nekas netiek veikts.

Ķersimies pie 5., 6. un tālākajiem punktiem! Taču noraidīsim ceturto, jo tas Ministru kabinetam var dot iemeslu atrunām, ka viņi nevar virzīties uz priekšu, jo, redz, viņi vēl nav pabeiguši precizēt, viņi vēl nav izpildījuši ceturto punktu... Tad kāpēc lai viņi pildītu sesto?

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Andrejs Krastiņš,

Pēteris Tabūns,

Juris Galerijs Vidiņš,

Jānis Ābele,

Leonards Tenis,

Jānis Ādamsons,

Andris Rubins,

Elmārs Zelgalvis,

Jānis Kazāks,

Imants Liepa,

Odisejs Kostanda,

Paulis Kļaviņš,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē! Rubuļa kungs 49. ...Druvas kungs - 50.! Turpināsim apspriest jautājumu!

Debatēs pieteicies Roberts Dilba. Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienība).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit Valdmaņa kungs iepriekš aktīvi aģitēja par to, ka 4.priekšlikums nav pieņemams. Es domāju - kāpēc? Jo tieši šis priekšlikums ir pats galvenais, kas tiek virzīts uz to, lai beidzot varētu tiešām mēģināt kaut vai daļēji kompensēt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ radušos zudumus. Šajā priekšlikumā ir pateikts, ka vajag uzdot Ministru kabinetam izvērtēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu iespējamo samazināšanos, salīdzinot ar 1997.gadu. Tur ir noteikti arī konkrēti darba kārtības punkti, kādēļ un kas būtu jāizskata. Runa ir par izaudzēto, bet laika apstākļu dēļ zaudēto ražu, par produkcijas noieta tirgus cenu samazinājumu un par resursu sadārdzinājumu, par to papildu patēriņu ražas novākšanā. Tātad tas viss kopā rada šos lielos zaudējumus lauksaimniekiem, bet šo zaudējumu visu summu, kā es saprotu, reāli nav iespējams segt, taču vismaz daļēji varēs segt. Pats lielākais sadārdzinājums diemžēl ir saistīts tieši ar laika faktora ietekmi, ar laika apstākļu ietekmi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, laika apstākļu radītie ražas zudumi, pārrēķinot tos naudas izteiksmē, sastāda vislielāko summu. Tā varētu būt orientējoši 31 miljona latu apjomā. Mēs vēl nezinām, kādi zudumi varētu būt vēl tālāk, jo, izejot no laika apstākļiem, to ir grūti prognozēt, kādi laika apstākļi būs vēlāk. Bet jau pašreiz, izvērtējot situāciju, varam konstatēt, ka naudas izteiksmē šāds samazinājums lauksaimniekiem ir.

Bez tam vēl tirgus, tā cenu krituma dēļ radītie zaudējumi. Protams, arī vēl zaudējumi, kas saistīti ar cenu sadārdzinājumu gan resursiem, gan pakalpojumu izmaksu pieaugums dažādiem energoresursiem. Tas viss vēl papildus nāk klāt.

Tātad mūsu, Latvijas Zemnieku savienības, sagatavotais priekšlikums ir tieši virzīts uz to, lai visi šie faktori, kas radījuši zaudējumus lauksaimniekiem, tiktu rūpīgi izvērtēti, jo ir jāatrod iespēja, cik nu budžets to atļauj, atrast finansējumu un šos zaudējumus daļēji kompensēt.

Tāpēc es aicinu kolēģus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un mēģināt tomēr atrast iespēju uzlabot situāciju laukos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, Dilbas kungs, komisija ir atbalstījusi visu, tikai precizējusi redakciju. Un ne velti pagājušās sēdes laikā mēs iebildām pret lēmuma projekta tūlītēju pieņemšanu, jo tur bija daudz kas jāsakārto. Pirmām kārtām bija jānošķir lietas, kuras mēs Ministru kabinetam varam un drīkstam ieteikt, no lietām, kuras mēs Ministru kabinetam kā izpildvarai varam uzdot.

Lēmuma projektā, kas šobrīd ir jūsu priekšā, šīs lietas ir precīzi definētas. Pie kam 9.priekšlikumā, ko iesniedzis Bāna kungs un kas ir lēmuma projektā kā 8.punkts, ir arī jautājums par dotācijām. Par dotācijām, kas domātas ziemāju iesēšanai, bet arī tas ir pateikts Ministru kabinetam ieteikuma formā, jo mums, parlamentam, noteikti ir jārēķinās ar tām naudas summām, kuras mēs esam atdevuši Ministru kabineta rīcībā, vai ar tām naudas summām, kuras varēs rast Ministru kabinets, izdarot attiecīgus grozījumus.

Tāpat kā Dilbas kungs arī es aicinu atbalstīt gan atsevišķus punktus šajā lēmuma projektā, gan arī lēmuma projektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bāna kungs! Lūdzu!

E.Bāns. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka bez izvērtēšanas nav iespējams neko ne noteikt, ne dalīt, ne palīdzēt. Neko! Tā ka Valdmaņa kungam ir absolūta taisnība. Ja nepieciešams, var balsot, ja deputāti piekrīt... Kā nu deputāti uzskata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai, kolēģi, ir vajadzība balsot? Vai kāds pieprasa balsot par mūsu sagatavotā dokumenta 1., 2. un 3.punktu? Neprasa. Paldies.

Par 4.punktu ir deputāta Bāna priekšlikums. Tas ir 5.priekšlikums.

E.Bāns. Iesniedzis deputāts Bāns. 5.priekšlikums - ieteikt Ministru kabinetam... Klausieties ļoti uzmanīgi!... Valsts uzkrājumiem... tas ir, gan valsts rezervē, gan varbūt arī Sēklu fondā un citur... iepirkt, sākot ar 14. septembri, un ieteikt viņiem noteikt cenu pārtikas kviešiem... Tātad pārtikas kviešiem, nevis tā, kā bija agrāk, - “kvalitatīviem”, tātad pārtikai atbilstoša kvalitāte. ...Pārtikas kviešiem - 74 lati par tonnu un rudziem - 69 lati par tonnu. Tas viss ir ieteikuma formā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs vēlas par šo priekšlikumu runāt. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu šim Bāna kunga priekšlikumam. Es vienkārši nebiju iesniedzis savu priekšlikumu, bet es ieteiktu pasacīt, ka nevis tieši noteikt 74 latus par pārtikas kviešu graudiem un 69 latus - par rudzu graudiem, bet ne mazāk, jo nevar noteikt striktu cenu. Ja pēkšņi tirgus nosaka augstāku cenu, ko tad? Varbūt lai tirgus nosaka! Ja tas ir ieteikuma formā - tad jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Bāna kungs, lūdzu komisijas vārdā!

E.Bāns. Godātie deputāti! Ieteikuma formā varētu, bet kā tas būs ar līdzekļiem, kad to izskatīs? Es domāju, ka tas noteikums ir ievērots.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Tātad - vai kāds pieprasa balsojumu? Mēs apspriežam dokumentu otrajā lasījumā. Neprasa. Vai varam piekrist akceptētajai 4.punkta redakcijai? Paldies.

5.punkts un 6.priekšlikums.

E.Bāns. 6.priekšlikums. Deputāts Bāns to iesniedzis. Runa ir par iekšējā tirgus aizsardzību. Leiškalna kungs komisijā iesniedza papildinājumu, ka tas attiecas uz visu lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju. Tas ir ļoti svarīgi, jo mums attiecībās ar Krieviju ir ekonomiskā nestabilitāte, un tas var izsaukt arī preču plūsmu negatīvā virzienā. Tāpēc komisija to atbalstīja un lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Grib runāt deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī situācija, kāda ir izveidojusies gan saistībā ar kopējo tirgu, tas ir, saistībā ar cenu pazeminājumu Eiropas tirgū, gan šis tirgus un visi kopējie ekonomiskie sarežģījumi un problēmas Krievijā, tas viss rada milzīgas bažas, ka visas lauksaimniecības preces, kas līdz šim tika realizētas Krievijas tirgū, tā nosacīti var “aizķerties” un palikt pierobežas valstīs, konkrēti Baltijas valstīs, tajā skaitā arī Latvijas valstī, jo mēs esam tranzīta zeme. Ļoti daudz produkcijas iet cauri mūsu valstij, tātad pastāv lieli draudi tam, ka lauksaimniecības preces un produkti var palikt šeit. Tas var sagraut pilnībā mūsu pašu tirgu un būtībā iznīcināt mūsu lauksaimniekus, zemniekus.

Tāpēc šis lēmuma projekts, ko mēs šeit gatavojam, par ārkārtas situāciju Latvijas laukos, ir arī pamats tam, ka mūsu valdība var pieņemt daudz striktākus nosacījumus attiecībā uz citu valstu tirgiem jeb ārējiem tirgiem. Šis lēmuma projekta punkts nosaka to un aicina valdību izvērtēt šo reālo situāciju. Šeit ir pilnīgs pamats varbūt pat uz kādu laiku - vai nu uz mēnesi, vai uz diviem mēnešiem, pieņemt valdības lēmumu, kas vispār aizliegtu ievest pārtikas produktus mūsu valstī. Tātad tas ir ļoti kardināls pasākums. Tas, protams, ir ļoti smags pasākums attiecībā uz citām valstīm, ko lieto ļoti reti daudzās valstīs vai vispār ļoti reti lieto, bet mums pastāv nopietni draudi. Taču, ja ir nopietni draudi, tad ir jāizvērtē un tad ir iespējams pieņemt šādu lēmumu.

Tātad ar šo lēmuma punktu mēs nosakām šo iespēju. Un es arī gribu aicināt valdību tiešām rūpīgi izvērtēt, jo varbūt mums tiešām ir jāpieņem šis lēmums. Es aicinu atbalstīt šo punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad es saprotu, ka visi deputāti akceptē komisijas izstrādāto un iesniegto lēmuma projekta 5.punkta redakciju. Paldies. Pieņemts.

Par 6.punktu. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns. Nākošais ir 7.priekšlikums. Deputāts Bāns to iesniedzis, ka vajag uzdot Ministru kabinetam, bet komisija nolēma, ka vajag ieteikt Ministru kabinetam. Tā kā es pārstāvu komisiju, tad tagad es gribētu runāt kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Iepriekšējos punktos, kad runājām par naudām, par budžetu, mēs akcentējām, ka Kārtības ruļļa 87.pants nosaka, ka obligāti ir jābūt saskaņojumam ar Finansu ministriju, un tur mums bija nepieciešama ieteikuma forma, turpretī šeit, runājot par budžeta grozījumiem, es domāju, ka mēs varam pilnā apmērā uzdot Ministru kabinetam iesniegt tos visīsākajā laikā. Pie tam arī Krasta kungs pats izteicās gan pa radio, gan televīzijā, ka laikam jau būs nepieciešami šie grozījumi un būs jāmeklē iespējas, kur šo finansējumu rast. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Nevis ieteikt, bet uzdot. Pārējais teksts ir analogs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Situācija laukos, manuprāt, jums visiem ir skaidra, un es negribētu atgriezties pie tās analīzes. Varbūt tikai pateikšu dažus vārdus par iespējamajiem zaudējumiem jeb par ienākumu samazināšanos ražotājiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Izmantojot Eiropas Savienības atzīto sistēmu lauksaimniecības nozares darbības novērtēšanai, speciālisti ir aprēķinājuši, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, kā jau šeit Dilbas kungs atzīmēja, šogad ienākumi var samazināties par 31,2 miljoniem, kaut gan izaudzēta bija lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to bija ieguldīti arī lielāki resursi. 4,1 miljona apmērā būs mazāki ienākumi tāpēc, ka ir samazinājušās iepirkuma cenas gan graudiem, gan cūkgaļai, bet pēdējā laikā - arī piena produkcijai. Iemeslus jūs visi zināt, un tas ir skaidrs. Aptuveni 7,5 miljonu lielumā ienākumi ražotājam samazināsies tāpēc, ka ir sadārdzinājušies resursi nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ un ir palielinājies to izlietojums. Kopā ienākumu samazinājums ir 43,5 miljoni. Ja atskaitīsim 7 miljonus, ko ražotājs šogad subsīdijās saņem vairāk, tad tiešais ienākumu samazinājums ir 36,3 miljoni.

Es domāju, ka nav nozīmes stāstīt, kādas sekas tas var radīt laukos un kādi secinājumi no tā būtu jāizdara. Tāpēc uzskatu, ka būtu svēts pienākums šinī gadījumā sniegt atbalstu lauku ražotājam vismaz daļējai zaudējumu segšanai. Bez šaubām, ir ļoti svarīgi palīdzēt tagad ziemāju sējā, bet tā ir tikai niecīga daļa no tiem zaudējumiem, ko šogad cieš lauku ražotājs.

Var jau populistiski paziņot, ka iedosim 24 vai 27 latus par katru ziemāju hektāru un ka šī summa ir jāņem no Labības aģentūrai izdalītajiem līdzekļiem. Cienījamie kolēģi! Aģentūrai izdalītie līdzekļi pēc būtības jau ir iedoti zemniekam un lauksaimniecības produkcijas ražotājam. Pēc būtības tas nozīmē ieteikt zemniekam izņemt to naudiņu no savas kreisās kabatas un ielikt labajā kabatā. Tā varētu būt tikai daļa no tās palīdzības, kas šogad jāsniedz ražotājam.

Vēl ir iekulti labi vasaras kvieši. Vēl ir iekultas vēlās ziemāju šķirnes, kuras zemnieks var pārdot aģentūrai un saņemt samaksu. Es domāju, ka tomēr ir jāatrod iespēja palīdzēt zemniekam, arī mainot budžetu. Budžetā ir ienākumu pārpilde pār izdevumiem. Tas būtu noteikti jāizdara! Un, bez šaubām, jāpalīdz arī ziemāju sējā. Jo, ja šogad, kā prognozē departamenta agronomi, ziemāji tiks apsēti tikai 50% apmērā no pagājušā gada daudzuma, tad tas nozīmē, ka mēs nākošajā gadā nespēsim nodrošināt savas vajadzības un būsim spiesti pirkt importētus pārtikas graudus, taču tad maksāsim ievērojami lielāku cenu, tas ir, arī muitas daļu un, teiksim, transporta izmaksas. Un to mēs samaksāsim ārzemju zemniekiem.

Es aicinu atbalstīt savējos zemniekus un atbalstīt arī lēmuma projekta 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Runājot par priekšlikumu, kas paredz grozījumus budžetā un papildlīdzekļu izdalīšanu, es gribu atzīmēt, ka likumprojekts par budžeta grozījumiem Saeimā jau ir atvērts, un tas viss noritētu daudz ātrāk, ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sadarbībā ar lauksaimniecības ministru pašu nodotu šos priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, nevis no jauna lūgtu, lai to dara Ministru kabinets un atkal sniedz iekšā, jo tad diemžēl mums vairs nebūs laika, lai šo likumprojektu pabeigtu izskatīt līdz galam.

Tāpēc es aicinu tomēr varbūt saglabāt to redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis.

E.Grinovskis (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godātā Saeima! Es atrodos šeit tribīnē, lai atbalstītu iesniegto lēmumu. Aicinu balsot “par”, bet gribu vēl pateikt kaut ko vairāk.

Tas, kādā nervozā situācijā šodien pie šā lēmuma projekta strādāja grupa deputātu, liecina tikai par to, ka mums trūkst konsekventas agrārās politikas visos valsts vadības līmeņos un ka netiek pildīts Lauksaimniecības likums, ko šī Saeima pieņēma. Es neatceros, kurā pantā - to varat paši pārbaudīt - , bet Lauksaimniecības likumā bija ierakstīts, ka līdz 1.augustam zemniekam jau ir jāzina, kāda būs tirgus konjunktūra nākošajā rudenī. Šis pants netiek pildīts, un es gribētu, lai šāgada klimatiskie apstākļi, sagādādami lielas bažas lauksaimniekiem, varbūt liek kaut ko saprast arī Saeimai un valdībai, ka šis Lauksaimniecības likuma pants ir jāpilda. Ja tas netiek pildīts, tad tam vispār nav nozīmes. Šeit ir politikāņu... nevis politiķu, bet politikāņu neizdarības.

Un vēl es gribu piebilst to, ka šai intervences cenai tomēr vajadzētu korelēt ar faktiskajām ražošanas izmaksām. Bet tagad ir tā, ka šogad ražošanas izmaksas klimatisko laika apstākļu dēļ ir krietni lielākas nekā citus gadus, bet iepirkuma cenas - zemākas. Tas ir nepiedodams stāvoklis. Šīs divas mācības no šā rudens mums ir jāpaņem. Ja tas netiks ņemts vērā, tad lauksaimniecībai izredžu nav nekādu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas kādreizējais deputāts, tagad - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un draugi laukos! Tad, kad mēs sākām saprast, ka Šķēles kungs grib mums “uzbāzt” brīvo tirgu laukos, Baltijā, tad mēs, “vienībnieki”, aizsūtījām jautājumu toreizējam ministram Dilbam par to, cik liela ir starpība starp to, ko saņēma lauksaimnieks Eiropā par savu ražu, un to, ko saņēma latviešu lauksaimnieks. Un starpība bija divi pret viens. Dilbas kungs mums tur piecās lapās skaidroja par kvalitāti un vēl nezin ko, bet lieta bija tāda, ka latviešu zemnieks, ja viņš būtu bijis Eiropas Savienībā, būtu saņēmis divas reizes vairāk par savu ražu, nekā viņš saņem Latvijā.

Eiropas Savienība tagad pārsvarā ir pārgājusi no intervences cenu dotēšanas uz tiešu dotāciju par hektāru. Bet tā dotācija, ko Eiropas Savienība dod saviem lauku ražotājiem, tomēr ir aptuveni 60% no kādreizējās tirgus vērtības. Jo nekas nepataisa tautu nabagāku kā tas, ka noēd to, ko neražo. Mums ir jāsaprot, ka tas lauksaimnieks, kas kaut ko dara Latvijas laukos, ka viņa izdevumi, viņa ekonomiskā aktivitāte, ko viņš rada, dod ienākumus budžetā apmēram 70% apmērā, varbūt pat vairāk, nekā ir viņa izdevumi. Tā naudiņa, kas ienāk budžetā, varētu tikt izdota, lai dotētu viņu aktivitātes, un vienīgā starpība tad būtu tā, ka mēs būtu patērējuši to papildnaudu budžetā, kas nāk no viņa ekonomiskās aktivitātes, bet tad tas lauksaimnieks būtu nodarbināts. Viņa ģimene nejustu badu. Viņam būtu prieks no tā, ka viņš ražo. Viņa zeme būtu vērtīga, viņš būtu turīgs un bagāts. Viņu ģimenes neizjuktu, būtu mazāks alkoholisms, un mūsu tauta, kas nāktu no laukiem, varētu cerēt uz savu nākotni.

Bāna kunga panākumu lauku labā ir bijis daudz, bet varbūt tomēr par maz, taču viņš ir cīnījies, un arī šodien viņa ieteikumi ir atbalstāmi. Un mums visiem būtu jāatminas, kā Bāna kungs cīnījās, kad viņš bija Latvijas Vienības partijā, par laukiem, kā viņš cīnās šodien. Taču pašā pamatā nelaime ir tā, ka mēs esam padarījuši lauku strādniekus, mūsu laukus, it kā par ņēmējiem, piemirsdami, ka tieši viņu aktivitāte mūžu mūžos ir devusi Latvijas pārvaldītājiem tos ienākumus, kas Latviju ir padarījuši bagātu.

Mums ir jāatgriežas pie tās ļoti vienkāršās koncepcijas, ka aktivitāte laukos rada ienākumus mūsu budžetā un ka mēs nedrīkstam šo aktivitāti laukos zaudēt, ka tā ir jāstimulē, lai šī aktivitāte būtu, lai mēs veidotu bagātību, nevis tikai patērētu to bagātību, ko citi ražo. Jo, ja mēs turpināsim ēst svešu maizi, paši neko neražodami, tad galarezultāts ir viegli saprotams. Mēs pārdosim to, kas mums pieder, lai mēs varētu paēst, un tad beigās paliksim pilnīgi bešā. Un tad mēs atkal būsim vergi uz 700 gadiem.

Atbalstīsim Bāna kunga priekšlikumus, bet sapratīsim, ka mums ir vajadzīga daudz dziļāka orientācija, ka mums ir jāatbrīvojas no tiem, kas grib mūsu tautu pataisīt par ubagiem, un jāsāk saprast, no kurienes nāk mūsu tautas bagātība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man ir jāsaka, ka arī es atbalstu šo lēmuma projektu un arī šos priekšlikumus, bet tajā pašā laikā, sēžot šajā zālē un tagad stāvot tribīnē, es varu viennozīmīgi pateikt, ka acīmredzot no šā lēmuma, kuru mēs pieņemsim, izpildīti tiks labi ja 2-3%. Un kāpēc - to es jums tūlīt pateikšu. To šeit jau pateica Grinovska kungs.

Mums ir Lauksaimniecības likums, taču tas praktiski nepildās, bet neviens par to arī neuztraucas. Ne tikai Lauksaimniecības likums vien mums nepildās. Mūsu valdība bija noteikusi, ka tā no 1.septembra iepirks graudus par intervences cenām. Es gribētu šodien, 10.septembrī, dzirdēt, cik naudas ir izlietots šo graudu iepirkšanai. Ir pagājušas desmit dienas, taču man liekas, ka neviens santīms nav iztērēts, jo praktiski analīzes šiem graudiem nosaka dzirnavnieki, bet dzirnavnieki ir ieinteresēti, lai šie graudi sākumā paliek pie viņiem un tikai tad, kad viņiem vairs šo graudu nevajadzēs un tie varbūt paliks pāri, lai gan es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šogad nekas pāri nepaliks... Tātad neviena tonna graudu būtībā par intervences cenām netiks iepirkta. Es būšu ļoti priecīgs, ja tas tā nebūs, bet man šķiet, ka tas tā būs.

Taču, ja mēs šeit runājam un ja Lauksaimniecības likums nosaka, ka uz 1.augustu bija jābūt zināmam, cik daudz un par kādām cenām graudus iepirks nākošajā gadā, tad es gribu uzprasīt jums visiem šeit sēdošajiem: “Kā to var izdarīt, ja mēs nenosakām kvotas? Vai jūs domājat, ka mūsu zemnieki nav spējīgi izaudzēt vairāk par 150 tūkstošiem tonnu kviešu vai vairāk par 30 tūkstošiem tonnu rudzu?” Atcerieties 1992. un 1993.gadu, kad Kinna mocījās trīs gadus, lai tos rudzus varētu ārpus republikas aizgrūst kaut kur uz Baltkrieviju vai velns zina kur vēl tos vispār lika.

Šobrīd mēs likumā par cukuru sākam runāt par cukurbiešu kvotām, bet sen jau bija laiks sākt to darīt arī attiecībā uz graudiem. Taču, kamēr šis jautājums netiks atrisināts, nekas nemainīsies.

Es dzirdēju, ka kvotas nestimulējot ražošanas kāpinājumu. Taču, sakiet, vai kas vēl vairāk bremzē ražošanas kāpinājumu ja ne neziņa, kur tu liksi un par cik tu pārdosi? Kas ir bēdīgāk - vai kvotas vai tas, ka zemnieks nekā nezina. Un ir vēl daudzas dažādas lietas.

Es nevaru saprast, kāpēc mūsu valdība, teiksim, septembrī noteica 68 latus, bet oktobrī jau 74 latus. Ja reiz tā, tad vajadzēja iet uz priekšu un novembrī noteikt jau 78 latus un tā tālāk. Tā ka tam arī nav nekāda skaidrojuma. Un būtībā visas šīs lietas parāda tikai to, ka mēs nevienā līmenī īsti nemaz negribam ar šiem jautājumiem nodarboties. Un šeit der atcerēties to veco teicienu, kas skan visās vietās, ka glābšana ir paša slīcēja rokās. Tāpat ir ar mūsu zemniekiem. Lai arī viņi tiek paši, kā grib, galā, un tad jau redzēs, gan jau kāds izdzīvos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir neērti jūsu priekšā, arī jums noteikti ir neērti, ka Saeimai jāskata jautājumi, kas ir vistīrākā valdības kompetence. Vistīrākā valdības kompetence. Un prastākas lietas nav. Saeimai nav ar to jānodarbojas, nav valdībai jāiesaka vai jāuzdod šādas lietas. Saeima pieņem likumus un lēmumus. Es, tāpat kā noteikti arī jūs, esmu apmeklējis lielu daļu Latvijas pagastu un zinu, ka situācija ir gaužām bēdīga, traģiska. Šodien šeit nav zemkopības ministra Rāviņa kunga, nav arī neviena cita valdības pārstāvja, neviena cita ministra - ne finansu, ne ekonomikas ministra -, kaut gan ir runa par budžetu. Man liekas, ka valdība ir pieļāvusi milzīgu taktisku kļūdu, un tas tikai rāda, ka tā nav profesionāla valdība. Zinot, ka šogad sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem raža būs piecas reizes zemāka, valdība jau sen - augustā - varēja pieņemt lēmumu un noteikt nevis 74 latus (un pēc tam, kā ļoti pareizi teica Rāznas kungs, nezināmu apstākļu dēļ samazina šo cenu), bet 80 latus un pieņemt 100 tūkstošus tonnu graudu, ja tik daudz būs vispār, nevis 800 tūkstošus. Kur ir profesionalitāte no Rāviņa kunga puses un tā milzīgā aparāta puses, kurš ir Zemkopības ministrijā? Ne prognožu, ne metodikas, nedz arī galvas uz pleciem! Valdība būtu nopelnījusi milzīgu skaitu punktu vēlēšanu kampaņā, ja būtu pieņēmusi tādu lēmumu. Taču šodien mēs par to runājam un lūdzam valdību: groziet budžetu, tūlīt Saeimas deputāti aprēķinās, cik lielu summu vēl vajag. Kas te vispār notiek? Es domāju, ka šeit vajadzēja visai valdībai būt un pateikt, ka viņa nespēj strādāt un arī neprot strādāt. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Domā par vēlēšanām, ne par laukiem!”) Protams, Leiškalna kungs, protams, viņi domā par vēlēšanām, nevis par laukiem. Es ceru, ka nākamā valdība būs daudz profesionālāka, to izveidos citi politiskie spēki. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, es kā zemnieks varu sacīt, ka es arī atbalstu šo ieteikumu, kaut gan, man liekas, lielas jēgas no tā nebūs. Bet mēģināts jau nav zaudēts. Lasu “Lauku Avīzi”, kur ir iekšā tāds raksts “Es garantēju”, un tur viens tāds bārdains vīrs skatās tā dziļdomīgi uz mums un pārmet mums visiem, ka mēs esam tie vainīgie. Kaut gan šis, es varētu teikt (un tā sacītu vairāki zemnieki), kriminālnoziedznieks ir visvairāk vainīgs pie šīm traģēdijām (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”) lauku cilvēku likteņos, viņš pats ar savām rokām atšķēla lauku ražotājus no pārstrādātājiem. Taču viņš tagad ir tas, kurš no tiem afišu stabiem skatās. To zemisko cinismu... To, ko viņš pārmet mūsu valdībai un mums, deputātiem, - to, ziniet, viņš varētu pāradresēt sev.

Kā jau es sacīju, es atbalstu šo ieteikumu. Es domāju, ka laukos zemnieki jau sāk veidot lauku karatiesas un šim noziedzniekam būs jāstājas lauku karatiesas priekšā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es klausos un brīnos. Visi it kā pēkšņi pamodušies un sākuši mīlēt laukus - dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Bet, es atvainojos, kur tad jūs bijāt... It īpaši tas jautājums attiecas uz maniem kolēģiem valdībā, koalīcijā, uz Zemnieku savienību: kur tad jūs bijāt - (Starpsauciens: “Valdībā!”) ne jau tikai šogad, ne jau tikai pavasarī -, kad zemkopības ministram, no jūsu partijas nākušajam ministram, bija jādomā un jāizstrādā visi noteikumi gan par graudu iepirkšanu valsts rezervē, gan attiecīgie noteikumi cenu intervencei un viss pārējais? Es atvainojos, - jūs, cienījamie kolēģi no Zemnieku savienības, vadāt šo ministriju kopš 5.Saeimas, kad mēs bijām opozīcijā, bet jūs bijāt pozīcijā ar “Latvijas ceļu”. Sākot no Kinnas laikiem. Dilbas kungs, jūs tagad nākat tribīnē, un liekas, ka jūs pirmo reizi esat sācis domāt par lauksaimniecību un atklājat milzīgus brīnumus. Bet jūs taču bijāt ministrs. Es atvainojos, - kāpēc savulaik, strādājot par ministru, jūs nedarījāt visu to, par ko jūs šodien runājāt? Man tas izraisa izbrīnu. Es neesmu speciālists zemkopības lietās, bet varu pateikt vispārējās lietas. Paklausieties, nu nevajag tagad spēlēt uz cilvēku jūtām un izlikties par kolosāliem labdariem! Jā, es atbalstu visu to, kas pašlaik rakstīts lēmuma projektā, bet par to bija jādomā ilglaicīgā programmā, pie kuras bija jāstrādā jau kopš 5.Saeimas laikiem. Jūs nepārtraukti, visu laiku, atbildat par šo nozari. Tad atbildiet, lūdzu! Kāpēc Rāviņa kungs šodien nesēž šeit? Jums saitē viņu vajadzēja atvest, lai viņš atbild. Lai viņš atbild uz to (Starpsauciens: “Pareizi!”), ko teica Rāznas kungs. Cik naudas izlietots pašlaik, lai iepirktu šos graudus? Ko darīt zemniekam ar šiem graudiem? Vai patiešām ir izstrādāta kaut kāda palīdzības programma vai nav? Saprotiet, nu nav taču tā, ka pēkšņi jūs esat pamodušies un nu esat gudri, nu ir visi vainīgi, valdība vainīga. Bet, es atvainojos, kas valdībai izstrādā attiecīgos likumus, noteikumus un tā tālāk, ja ne konkrētā ministrija? Ministrija to liek Ministru kabinetam priekšā, un pēc tam Ministru kabinets to apspriež un virza tālāk. Šī iniciatīva pašlaik bija no Saeimas - no Tautsaimniecības komisijas. Ļoti labi, ka tā bija, un beidzot tas bija jādara. Bet, es atvainojos, ir jautājums - kāpēc šī iniciatīva nenāk no Zemkopības ministrijas, no jūsu cilvēkiem? Lūk, tāds ir jautājums. Ir jau jauki pašlaik, tā sakot, “pazīmēties” un teikt, ka visi mēs atbalstām un atbalstīsim zemnieku un stāvēsim un kritīsim par viņu. Taču, ja šādā veidā risinās šīs lietas cilvēki, kuri jau sešus gadus ir atbildīgi par šīm lietām, tad nekas nebūs arī nākamajos sešos gados. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tik tiešām klausos un brīnos. Brīnos par to, ka tagad šajā tribīnē kāpj tie cilvēki, kuri ar saviem balsojumiem visu laiku ir konsekventi grāvuši lauksaimniecību. Pilnīgi pareizi šeit Grīga kungs jau vienu cilvēku noraksturoja, to ar bārdu, kurš ir potenciālais kriminālnoziedznieks. (Starpsauciens: “Vārdu?”) Bet kur tad mēs visi bijām, kad 1995.gada 21.decembrī šo cilvēku apstiprināja kā valdības vadītāju? Vairums deputātu nobalsoja arī par brīvās tirdzniecības līgumu attiecībā uz lauksaimniecības precēm, kurš bija izdevīgs pārstrādātājiem, respektīvi, Šķēles impērijai. Un par ko mēs tagad diskutējam? Man ir priekšlikums izbeigt diskusijas un beidzot balsot.

Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

J.Začerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Es esmu spiests jūs drusku informēt un zināmā mērā atvainoties Rāviņa kunga vietā, ka viņa pašlaik šeit nav. Taču jūs visi redzējāt, ka Rāviņa kungs šeit bija no rīta, tajā laikā, kad bija paredzēts šo jautājumu izskatīt. Taču tika mainīta darba kārtība. Rāviņa kungam bija ieplānots tiešām neatliekams pasākums citā vietā, viņš cerēja, ka viņš paspēs atgriezties uz šī jautājuma izskatīšanu, jo starpā bija ielikti veseli astoņi jautājumi. Es gribēju par to informēt jūs.

Otrs jautājums. Manuprāt, nebūtu pareizi izteikt tādus pārmetumus, kādi šeit izskanēja un tika adresēti ministrijai. Es negribu taisnoties, tomēr gribu, lai tā informācija deputātiem būtu. Jau aprīlī, kad mēs stabilizējām pašreizējo valdību, “zemnieku” frakcijai un Zemkopības ministrijai bija panākta konkrēta vienošanās, ka darbosies labības tirgus likums, ka labības rezerves iepirkumam tiks iedalīts 2,1 miljons. Par to tiešām Saeima pēc “zemnieku” frakcijas priekšlikuma nobalsoja, un līdz ar ražas novākšanu sāksies valsts iepirkums rezervē, 3 mēnešu patēriņa norma. Tālāk. Bija pieprasīti 4 miljoni, lai pēc rezerves iepirkuma pabeigšanas uzsāktu intervences mehānismu. Taču... Cienījamie deputāti, pamēģiniet atcerēties, - kaut kad augustā tika pieņemts lēmums par intervences iepirkumu, sākot ar 1.novembri. Un tas pārmetums nav adresējams Zemkopības ministrijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bāna kungs.

E.Bāns. Godātie deputāti! Es gribu pateikties Valdmaņa kungam par labajiem vārdiem. Bet es varu pilnīgi atklāti teikt, ka ne jau Bāns viens te strādāja. Es Zemkopības ministrijā strādāju pie šiem jautājumiem, un pie tiem strādāja arī visi citi deputāti - Seiles kundze, Dilbas kungs, Ločmeļa kungs... Tā es visus 22, kas ir Saeimā “lauksaimniecības deputāti”, varētu nosaukt. Tā nav viena cilvēka ideja, tā ir visu šo cilvēku ideja, ko atbalstīja komisija un pārējie deputāti. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Man gribas uzteikt Baloža kungu. Ja ne par ko citu, tad par viņa viltību. Ko jūs ierosināt? Jūs ierosināt iesniegt grozījumus, kad likums vēl nav atvērts, tas ir tikai nodots komisijām. Un Tautsaimniecības komisijā nevienojās par to, no kurienes ņemt naudu. Vēl ir jādomā, un vēl nav zināms, vai deputāti nobalsos par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu nepieiet tam visam tik pavirši. Ja atvērs šo likumu, tad, protams, mēs iesim un gādāsim arī no savas puses... Bet Ministru kabinetam taču ir labāk zināms, no kuras pozīcijas ņemt un kā izlietot līdzekļus. Tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai kāds prasa, lai tiktu veikts balsojums par 7. priekšlikumu - deputāta Bāna priekšlikumu - un par 6. punktu? Neprasa. Pieņemts.

E.Bāns. Paldies. Astotais priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums par iekšējā tirgus aizsardzību... atvainojos, par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, nenosakot minimālo iepērkamās graudu partijas normu. Šogad jāsaka... domāts jau bija labi, bet jāsaka paldies par katru maisu, ko atved, ne jau par tonnu. Lietuvieši to ir noteikuši, sākot ar vienu tonnu. Mans priekšlikums praktiski ir atbalstīts, un redakcija ir vienkāršota. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt lēmuma projekta 7. punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 9. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, par ko mēs ilgi un gari debatējām, nosakot, ka šogad par iesētajiem ziemājiem būtu jāsamaksā dotācija - 20 un 15 lati par hektāru: 20 lati - par rudziem, 15 lati - par kviešiem. Bez šaubām, zemgalieši mūs kritizē, ka tā nevar. Bet var. Jo rudzus iesēt ir daudz problemātiskāk un te ir reģionālā zonalitāte jāņem vērā. Rudzus nevar Zemgalē... nu, var jau sēt, bet nav vajadzības sēt. Taču tur, kur sēj rudzus, izdevumi ir daudz augstāki.

Kā radās šī summa? Divus gadus pēc kārtas dotācijas ir paredzētas - par sēklaudzēšanas hektāru maksāt 8 līdz 10 latus. Tā kā šoruden klimatiskie jeb laika apstākļi ir smagi, būs vairāk jālieto minerālmēsli, jo minerālmēslus izskalo, būs vairāk jālieto arī degviela, jo smagāk ir zemi apstrādāt. Tāpēc mēs šo maksu dubultojām. Ja ņem vērā, ka kviešu hektāra izaudzēšana maksā 156 latus, rudzu - 136 latus, tie ir apmēram 12% no kviešu izaudzēšanai nepieciešamās summas.

Tādēļ lūdzam atbalstīt un pieņemt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret lēmuma projekta 8. punkta redakciju? Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šo lēmuma projektu. Cerot, ka tas tomēr zināmu atspaidu zemniekiem dos. Paldies visiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par iesniegto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Par trešo lasījumu, Bāna kungs... Te ir rakstīts, ka tas ir otrajam lasījumam iesniegts. Ja mēs pie tā neatgriežamies, tad dokuments ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Kuprijanovas un Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvjiem Satversmes tiesā.

Juridiskās komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kā jau jūs zināt, ir iesniegts pret Saeimu prasības pieteikums Satversmes tiesā. Juridiskā komisija ierosina apstiprināt par Saeimas pārstāvjiem Kuprijanovas kundzi un Kusiņa kungu. Kuprijanovas kundzi tādēļ, ka jautājums ir saistīts ar pensiju jautājumu, ar sociālā nodrošinājuma jautājumiem, un Kusiņa kungu kā mūsu Saeimas juristu.

Sēdes vadītājs. Debatēt kolēģi nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu. Dokumenta numurs 4598. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo dokumentu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, attturas - 1. Ludmila Kuprijanova un Gunārs Kusiņš pilnvaroti par Saeimas pārstāvjiem Satversmes tiesā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Trešais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir 12. punkts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Atbildīgajai komisijai nav iesniegts neviens priekšlikums attiecībā uz trešo lasījumu, un lūdzu pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4500. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kurš ir sagatavots trešajam lasījumam.

Pirmais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Arī trešo - finansu ministra Roberta Zīles - priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Komisija atbalsta arī ceturto - finansu ministra Roberta Zīles - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par ceturto priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. Piektais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Atbildīgā komisija atbalsta arī sesto - finansu ministra Roberta Zīles - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Arī 7. priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 5. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums papildināt 6. panta pirmo daļu ar 7. punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 6. panta pirmo daļu ar 7. punktu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 9. priekšlikumu - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 10. priekšlikums - izteikt 11. pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11. panta redakcijai? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī 11. priekšlikumu - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt labojumiem 12. pantā? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī 12. panta trešās daļas papildinājumu, kādu to ierosina finansu ministrs Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 14. panta papildināšanu ar astoto un devīto daļu, kā to ierosina finansu ministrs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 14. pantu ar astoto un devīto daļu? Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja arī 14. priekšlikumu - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam par 22. panta redakciju?

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu par šī likuma noteikumu piemērošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu tekstam, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Hipotekāro ķīlu zīmju likums”. Trešais lasījums.

Komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Pēc iepriekšējās numerācijas tas bija darba kārtības 15. jautājums. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4501. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais likumprojekts trešajam lasījumam par hipotekārajām ķīlu zīmēm.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Atbildīgā komisija atbalsta arī otro Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad par 5. panta redakciju?

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Gan pirmās, gan otrās daļas redakcijai šajā pantā. Pieņemts.

M.Vītols. Par 9. pantu ir divi priekšlikumi. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Komisija to ir akceptējusi. Arī ceturto un piekto. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir 7. - Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta otrās daļas precizētu redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 10. panta otrās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Tātad 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt atsauces uz pantu daļām, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta un akceptē 12. panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt vienu vārdu 17. panta ceturtās daļas 1. punktā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par visu 17. panta redakciju - par pirmo, otro, trešo un ceturto daļu ar visiem apakšpunktiem. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Straumes priekšlikums par pārejas noteikumu no pirmā līdz ceturtajam punktam izslēgšanu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. punktu? Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, attturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4502.

Pirmais priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, kura lūdz likuma tekstā vārdu “garantija” aizstāt ar vārdu “nodrošinājums”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums par 1. panta 3. apakšpunkta jaunu redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr. 6.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai jūs varētu akceptēt atbildīgās komisijas atzinumu par 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu? Tie visi skar likumprojekta 2. pantu. Akceptējat? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Septītais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies.

V.Balodis. Arī astoto - deputāta Jāņa Straumes priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. Devītais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 5. panta redakcijai?

V.Balodis. Desmitais ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī vienpadsmito - deputāta Jāņa Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šajā gadījumā piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī divpadsmito - deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz deputāti atbalsta komisijas atzinumu un līdz ar to arī likumprojekta 5. un 6. panta redakciju.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījisi arī 13. - deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. ...Svītrot 6.panta ceturto daļu. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Šā panta ceturtā daļa tiek saglabāta.

V.Balodis. 14.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta. Atvainojiet! Jānis Mauliņš vēlas runāt. (Starpsauciens: “Jāni, nerunā! Nevajag!”)

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Frakcijas “Latvijai” priekšlikums bija vērsts uz to, lai turpmāk par cigāriem un cigarellām (1000 gabaliem) 10 latu akcīzes vietā būtu 15 latu. Komisija diemžēl to neatbalstīja. Paldies, ka vismaz 11 latu ielika tajā vietā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K. Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Mauliņa kungs un arī Dzintar! Es, būdams smēķētājs, tiešām, neskatoties uz to, ka vēlēšanas ir tik tuvu, nemēģināšu slavēt vēlēšanas. Es gribu atgādināt vienu krievu sakāmvārdu, un tas skan ļoti labi: “Sļiškom horošo eto...”. Nu kā lai vienkāršāk pasaka: “Eto ploho!” Es tūlīt iztulkošu arī: “Pārāk labi, īstenībā ir ļoti slikti!”

Neapšaubāmi, pakāpeniski tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis ir jāatceļ, samērojot to ar tuvāko vai pie robežas esošo valstu akcīzes nodokli. Jo, tiklīdz mēs izdarām kaut ko pārāk labi, ir akurāt tas pats, ka mēs izdarām pārāk slikti, jo tas nozīmē, ka kļūst izdevīgi riskēt ar kontrabandas ievešanu šajā valstī. Jūs tūlīt teiksiet, ka kontrabanda - tas ir Muitas dienesta un Iekšlietu ministrijas uzdevums, tomēr risks sāk attaisnoties, tāpēc es patiesībā atbalstītu deputāta Straumes priekšlikumu, kur šie akcīzes nodokļu kāpumi nav tik strauji. Tas, ka mēs tuvāko 5 - 6 gadu laikā vairākkārt mainīsim šo likumu un cigarešu cenas drīzā laikā izlīdzināsies ar cigarešu cenām, teiksim, Vācijā, Zviedrijā vai kādā citā valstī, tas ir pilnīgi skaidrs, bet darīsim to pakāpeniski, lai nerastos tādas pašas problēmas, kādas bija Kanādas valdībai, visai Kanādas sabiedrībai, kas ļoti strauji pacēla akcīzes nodokli cigaretēm. Patiesībā legāli ievestās vai Kanādā ražotās cigaretes vairs netika pirktas. Pirka tās, kuras tūristi un visādi citādi bēdubrāļi (arī no mūsu zemītes, no Krievijas) ieveda čemodānos. Tās vienkārši ieveda iekšā, jo sods par pārkāpumu nebaidīja cilvēkus, kuriem bija iespēja iegūt lielu peļņu. Tā ka es aicinu atbalstīt tieši deputāta Straumes priekšlikumus, kas ir samērīgi, jo palielina cigarešu cenu noteiktās robežās, taču nerada vilinājumu nodarboties ar kontrabandu šajā jomā.

Jo, ticiet vai ne, bet, lai kādi arī nebūtu represīvie aparāti, lai kādi arī nebūtu sodi, tiklīdz ir izdevība iegūt lielu peļņu, cilvēki ir gatavi riskēt un gūst peļņu. Pēc savas būtības visi šie palielinājumi iet garām Valsts kasei. Tad ieņemtais akcīzes nodoklis būs mazāks nekā citi ieņemtie nodokļi no šīs “velna kaņepes”, vai kā nu viņu tur sauc, tirdzniecības Latvijā. Smēķēšana tas, protams, ir slikti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis!

V.Balodis. Jāteic, Leiškalna kungs laikam gan nepareizi bija sapratis. Mēs pašlaik runājam par 14., tas ir, par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas paredz tabakas produktiem par 50% pacelt šo akcīzes nodokli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka tomēr nevar tik strauji palielināt akcīzes nodokli, tāpēc tā nākusi klajā ar savu - 15. priekšlikumu, kurā paredz nākošajā gadā tikai par 10% paaugstināt akcīzi. Arī Finansu ministrija piekrīt šādam akcīzes paaugstinājumam, kas neradīs nekādus būtiskus kontrabandas vilinājumus, bet tomēr zināmā mērā papildinās mūsu budžetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - frakcijas “Latvijai”priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 8, atturas - 29. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 15. priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ierosina palielināt par 10% un noteikt, ka ar cigāriem un cigarellām par 1000 gabaliem ir 11 latu liels akcīzes nodoklis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 16.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas ir līdzīgs. Tas cigaretēm ar filtru un cigaretēm bez filtra paredz būtisku akcīzes paaugstinājumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šeit mēs daudzkārt esam runājuši par to, ka mums trūkst naudas tam un tam. Naudas trūkst, bet tajā pašā laikā mēs baidāmies pacelt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, kas savukārt ne tikai atņem mums iespēju gūt šo naudu, bet vēl rada papildu patēriņus, ārstējot tos cilvēkus, kuri dabū gan tuberkulozi, gan vēzi no smēķēšanas un apsmēķē arī tajā pašā istabā esošos savus draugus.

Jāsaka tā, ka pašlaik ir briesmas ar to, ka studentes - meitenes sāk smēķēt pat vairāk nekā puiši. Šī ir nelaime, jo bērnus nedzemdē, bet smēķē un tam atrod naudu. Tā ir ļoti savstarpēji saistīta lieta. Cilvēki novirzās uz aplamībām. Sevišķi tad, ja viņi ir baroti ar to perverso informāciju, kas bieži vien nāk no televīzijas un no žurnāliem.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Mēs aicinām jūs atgriezties pie tikumības un veselīga dzīvesveida.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais kolēģi Mauliņ! Cienījamā frakcija “Latvijai”! Es pārstāvu komisiju, kurai būtu nepārprotami jāiestājas par to, lai it īpaši mūsu jaunieši mazāk smēķētu un līdz ar to būtu veselīgāki un lai, kā jūs teicāt, dzimtu veselīgāki bērni. Tas tā tiešām ir, bet es simtprocentīgi piekrītu arī savam kolēģim Leiškalna kungam, ka viņš pilnīgi pareizi pateica.

Mauliņa kungs! Es negribu atkārtot to, ko teica Leiškalna kungs. Es jūs aicinu aiziet uz Rīgas tirgiem, it īpaši pie ieejām tirgos, kur diemžēl joprojām tirgo šīs kontrabandas cigaretes. Un, ja pieņems jūsu piedāvāto lēmumu, tad šīs kontrabandas cigaretes tirgos vēl vairāk. Diemžēl cilvēki nesmēķēs mazāk, bet vairāk tirgos kontrabandas cigaretes, un tā rezultātā Valsts kasei nauda aizies garām. Protams, ir jāstrādā policijai, ir jāstrādā muitai, bet diemžēl mēs redzam, ka tā mūsu policija ir tik vārga, ka pagaidām netiek galā. Diemžēl. Acīmredzot ir vajadzīga stiprāka valdība. (Starpsaucieni: “Ko Skrastiņš dara? Kas tā par policiju?”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ar to Šķēles kunga valdību mans kolēģis Ābiķis, protams, drusku pārspīlē. Vēl ir jāpagaida kāds laiciņš un jāsaskaita balsis. Bet gribas, protams...

Taču atgriezīsimies pie priekšlikumiem un pie tā, ko teica Mauliņa kungs. Vislielākā problēma vai vislielākā nelaime ir tā, ka mēs mēģinām sajaukt vienā putrā precīzus normatīvos jēdzienus un ciparus ar morāli vai mēģinām moralizēt par tēmu, kad mums ir jāpieņem konkrēti skaitļi, un mēģināt rādīt ceļu uz to mazo ellīti, kad ir vēl mazāki ienākumi.

Jūsu priekšlikuma pieņemšanas gadījumā Valsts kase ieņems vēl mazāk tieši tāpēc, ka cilvēks nav tikai un vienīgi labs, Mauliņa kungs, gan ar retiem izņēmumiem, un es jūs pie tādiem pieskaitu. Jūs esat ideālists un labs cilvēks, bet cilvēkam piemīt šī divdabība. Jau kopš baznīcas stratifikācijas dažādās konfesijās, kopš 17.gadsimta vidus, ir radusies tā sauktā patērētāju sabiedrība, un viens no cilvēka galvenajiem dzinuļiem ir peļņa. Līdz ar to šiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka dažādus tarifus, dažādas nodokļu likmes, ir jābūt samērotiem ar cilvēka dziņu nopelnīt. Cilvēks ir gatavs... jūs varbūt atceraties Marksa frāzi par to, ko darīs kapitālists, lai iegūtu tik un tik procentu lielu peļņu, bet pie 300% viņš jau būs apēdis savu sievu un bērnus, nevis tikai pīpējis istabā, kurā viņi dzīvo. Pastāvot zināmam peļņas procentam, cilvēks ir gatavs riskēt. Un, ja šādu riskētāju mūsu sabiedrībā, pieņemot nepamatoti augstas nodokļu likmes, kļūs daudz, tad Valsts kase neiegūs to peļņu, ko tā iegūtu normāla akcīzes nodokļa, normāla apgrozījuma nodokļa un normāla iedzīvotāju ienākuma nodokļa rezultātā.

Es pats esmu smēķētājs taču sešus gadus es biju to atmetis. Man drausmīgi riebās smēķētāji vismaz tos sešus gadus, kad es pats nesmēķēju. Taču es negribu jaukt šīs normatīvās kategorijas, šos normatīvos jēdzienus ar moralizēšanu. Mums, protams, ir jāiet sabiedrībā un, kaut gan paši smēķējam, tomēr cilvēkiem jāsaka, kādu ļaunumu tas nodara organismam, - gan savam un visu citu - un atstāj iespaidu uz pēcnācējiem. Tas viss mums ir jādara, bet ne jau šeit, Saeimas tribīnē, spriežot par cipariem. Patiešām ar labiem nolūkiem mēs bieži vien izdarām daudz lielāku skādi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es no Leiškalna kunga tā arī nedzirdēju tos aprēķinus, ko viņš pats prasa. Aprēķini gan ir izdarīti veselības aizsardzības iestādēs, un ir konstatēts, ka apmēram trīskārt ir palielinājusies saslimšana ar plaušu slimībām. Un no valsts tiek izņemta vai, pareizāk sakot, no apdrošināšanas kasēm tiek izņemta nauda. Ja viņi smēķē. Ja nesmēķētu, valsts iegūtu. Varbūt valsts zaudētu tajā ziņā, ka būtu mazāk pircēju, toties būtu veselīgāka sabiedrība un nebūtu jāizdod nauda ārstēšanai.

Un par policiju. Kā jau te no vietas daži kliedza, patiešām ir jāsaka: kauns! Tirgū katram, var teikt, lec virsū: “Pērciet “spirķiku” un pērciet cigaretes!” Bet kāpēc tur nav privātajā tērpā pārģērbtu policistu, kas šos “uzlēcējus”, uzbāzīgos cilvēkus, vienkārši ņemtu ciet un sastādītu turpat uz vietas aktu? Kad nebūs izpildītāju, nebūs arī viņu komandieru, jo armijas apakšslānis ir šie izpildītāji. Ja nestrādā policija, ja nestrādā Ministru kabinets, kas ir atbildīgs par šo policiju, tad nevajag sacīt: “Mēs nevaram!” Tad jau ļausim visu zagt, jo mēs arī nevaram. Mēs jau nevaram faktiski... Lielie zagļi dara ko grib. To jau mēs zinām. Vai tiešām rokas nolaist? Uz to jūs aicinājāt?

Godātais Leiškalna kungs! Man arī pret jums ir simpātijas, bet tādas aplamības nevajag runāt!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es nesmēķēju un neesmu smēķējis, un es nožēloju smēķētājus un izsaku līdzjūtību viņu radiem, sievām, bērniem. Leiškalna kungs, izsaku līdzjūtību arī jums, tātad arī jūsu kaimiņiem, draugiem un pazīstamiem. Smēķētājs mājās - tā tiešām ir sērga. Tā ir netīrība, tā ir smirdoņa, turklāt vēl hroniskas kaites mūža beigās, Leiškalna kungs!

Tagad - par to, ka jūs, Leiškalna kungs, vēlaties Šķēli. Šķēle bija pie varas kādu pusotru gadu... (No zāles sauc: “Ābiķis!”) Ābiķis vēlas Šķēli? Nu tie, kas vēlas... un kādas tantiņas arī vēlas... jo, teiksim, varbūt tā bija domāts... un te kāds nosauca kādu vīru, kas ir bārdains noziedznieks. Man arī ir bārda, bet es domāju, ka es nebūtu tas, par ko šeit runā. Tāpēc lūdzu uzmanīgi lietot salīdzinājumus, epitetus, un tomēr vajag nosaukt vārdā cilvēku, lai es nejustos neērti vismaz kādu laiku, kamēr es to noskaidroju.

Šķēle bija pie valdības ilgu laiku un šajā laikā, tāpat kā šodien tirgo, tirgoja spirtu un arī cigaretes. Bulduru tirgū, Kauguru tirgū, Rīgas tirgū, Tukuma tirgū, Talsu tirgū, visur tirgo, pie visām ieejām un izejām, cigaretes. Daždažādu marku cigaretes. Tātad kontrabanda ienāk un ienāk. Es apbrīnoju mūsu valdību - mums ir tik spēcīgs un tik dižs iekšlietu ministrs, kas bijis arī aizsardzības ministrs un sekmīgi vadījis mūsu valsts aizsardzību. Robežas nav bijušas apdraudētas un ir nosargātas. Un tagad viņš nevar padzīt kontrabandas tirgoņus no tirgus robežām! Tāpēc es domāju, ka nav svarīgi, vai bija vai būs kāda stingra roka pie varas, tik un tā šie lobiji, kas lobē šo kontrabandu, lobē tabakas ražotājus... tie laikam ir par daudz spēcīgi. Tajā pašā laikā, kad tirgoja cigaretes, pazuda arī 3 miljoni latu “Latvenergo” lietā un pazuda 7 miljoni latu budžetā sakarā ar grozījumiem, kas pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. To jūs visi jau labi zināt. Es domāju, ka mums vajadzētu nevis dot iespēju cilvēkiem apreibināties ar tabaku un alkoholu, bet neiznīcināt ražotnes, kā to dara, piemēram, Lauksaimniecības ministrija, iznīcinot pašreiz Piltenē ražotni, kas varētu pārstrādāt graudus un citus produktus. Mums vajadzētu padomāt par to, lai būtu cilvēkiem darbs, nevis pieļaut, ka viņi meklētu šo kontrabandas alkoholu un kontrabandas cigaretes.

Es aicinu atbalstīt akcīzes nodokļa palielināšanu šai preču grupai, jo man kā ārstam jāsaka, ka gan nikotīns, gan alkohols ir vienas no spēcīgākajām narkotikām. To lietošanas rezultāts ir pašnāvības, slepkavības un slimības - tādas kā plaušu vēzis, tuberkuloze. Un, ja ir tādi, kas grib slimot un mirt uz mūsu rēķina, tad viņiem par to būtu jāmaksā vairāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mums laikam būtu jāatzīst, ka mēs esam, manuprāt, vienīgais parlaments Eiropā, kura telpās drīkst smēķēt un it īpaši neievērot pat smēķēšanas vietas, un klīst pa koridoriem ar pīpi zobos, uzskatot, ka tādā veidā tiek iesmaržināts gaiss.

Taču es gribētu atgādināt dažiem mūsu kolēģiem, kuri šogad bija klāt vairākos skolotāju, skolu direktoru, skolu arodbiedrību vadītāju saietos, kur tika pieņemti dokumenti, un kuri izteica atbalstu šiem dokumentiem, - gribu atgādināt, ka gan Ābiķa kungs, gan Putniņa kungs, gan Celmiņa kungs... Vienā no šiem dokumentiem bija teikts, ka vajag pārdalīt akcīzes nodokli par labu izglītībai, un jūs visi to atbalstījāt. Kāpēc tad jūs negribat, lai būtu lielāka tā summa, ko pārdala par labu izglītībai? Kad jūs esat patiesi? Tad, kad jūs prasāt tikai 50 santīmus lata vietā, vai tad, kad jūs sakāt skolotājiem, ka jūs dosiet to tūlīt? Es gan jau tobrīd iebildu skolotājiem, ka tas nav īsti korekti, jo iznāk tā, ka izglītībai būs labāk tad, ja vairāk pīpēs un vairāk dzers. Tad ir jautājums - ko beigās skolos?

Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka tā jums nav problēma - nopirkt cigaretes un ka tas jums nav šķērslis smēķēt. Bet jaunajai paaudzei, vienai daļai, tas, starp citu, ir šķērslis - smēķēt vai nesmēķēt. Cik maksā paciņa cigarešu, ja to pērk četrpadsmitgadīgais, kuram tā kabatas nauda nav tik liela? Jo lētākas cigaretes, jo lētāka iespēja izbaudīt to pirmo prieku, un pēc tam jau ir pavisam slikti, ja pat Saeimas koridorā nevar no šī prieka atteikties.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu būt godīgiem pašiem par sevi un nestāstīt te tās lietas, kas izklausās pilnīgi amorāli: tāpēc, ka ir kontrabanda, tāpēc, ka valstī ir nespēcīga policija un ir spekulanti, nedrīkst paaugstināt cenu. Jau tad, kad par Alkohola likumu runājām, dzirdējām šos argumentus. Tad jau varbūt var teikt arī tā: tāpēc, ka valstī ir slepkavnieki, nevajag likt viņus cietumā, bet ļaut, lai staigā apkārt, jo atkal būs nākamais slepkavnieks, ja to ieliks cietumā. Vai jūs ar šo savu runāšanu un, piedodiet man, cigarešu aizstāvji, arī lobēšanu nenonākat zināmās pretrunās? Es saņēmu vēstuli, kurā teikts, ka nevajag paaugstināt akcīzi, ka tāda ir pasaules prakse un ka lielu laimību nesīs cigaretes Latvijā. Vai jūs nenonākat zināmās pretrunās? Un to, ko jūs runājāt šeit, zālē, atcerieties tad, kad jūs kārtējo reizi solīsiet izglītībai līdzekļus no akcīzes nodokļa un solīsiet, cik labi izglītība attīstīsies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kreituses kundze! Mani galu galā neinteresē tabakas industrija, kas tomēr ir industrija un kas ir industrija arī Latvijā, un... es nekad nemeloju, Kreituses kundze, atšķirībā no jums. Nekad nemeloju! Es varu atļauties tāpat kā Bils pateikt patiesību, ko es domāju par visām lietām. Tāds nu man ir raksturs. Melot es te netaisos. Es vienkārši gribu pateikt: ja tiešām varētu noticēt tām skaistajām runām, ka, paceļot akcīzi, tā kopējā summa būs lielāka, tad es atbalstītu, jo es tiešām varu atļauties nopirkt to cigarešu paciņu - vienalga, vai par 65 santīmiem vai par 95. Daudzi smēķētāji Latvijā gan to nevarēs. Tas viņiem radīs problēmas, un būs jāpāriet uz cigaretēm bez filtra. Latvijā daudzi ir smēķētāji, un tagad nerunāsim par to, vai tas ir labi vai slikti. Bet, ja es būtu pārliecināts, ka kopējais ienākums, palielinot akcīzes nodokli, palielināsies, es to atbalstītu ar abām rokām. Taču es esmu pārliecināts, ka būs otrādi.

Aicinu jūs atbalstīt ja ne Straumes kunga priekšlikumu, ka tam jāpaliek iepriekšējās robežās, tad vismaz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. (Es neticu, ka viņu vairākums ir kaut kādi specifiski tabakas industrijas lobiji, kas ir saņēmuši vēstules. Es, paldies Dievam, no savas mapītes to vēstuli neesmu izvilcis, ja tā tur ir, un neesmu izlasījis.) Atbalstīt komisijas viedokli, kas ļauj gan padārdzināt cigaretes, gan palielināt valsts budžeta ievākumu no akcīzes nodokļa. Saprāta robežās. Un tad tik tiešām mēs to ievāksim, un tad tik tiešām mēs kaut ko atdosim izglītībai. Mēs nevaram runāt par to, vai tā policija ir stiprāka vai vēl kāds ir stiprāks, vai muita ir spēcīgāka... Mēs varam runāt par situāciju, kāda ir, un šāda situācija ir ne tikai Latvijā.

Es vēlreiz atgādināšu visnotaļ drošu un sakārtotu valsti Kanādu, kas ar šīm problēmām mocījās visnotaļ stipri. Sakārtota valsts ir arī Amerikas Savienotās Valstis. Tur 20.gados un 30.gados ieviesa “sauso likumu”. Nekas neiznāca! Amerikāņu nācija kā dzēra to viskiju, tā dzer. (Starpsauciens: “Nemelo!”)

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns. Es aicinu atbalstīt vismaz komisijas izteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu kā smēķētājs. Mani nekādā ziņā nepārliecināja Dzintara Ābiķa runa, ka paaugstināsies kontrabanda, un tā tālāk. Ziniet, tā ir mūsu bezspēcība, un mēs gribam likumdošanas līmenī atzīt savu bezspēcību tādēļ, ka tik un tā mēs dabūsim kaut kur “pa kreisi”... Ziniet, mans smēķētāja stāžs ir tuvu pie 30 gadiem. Sāku smēķēt skolas pēdējā klasē. Ja man nebūtu bijusi pietiekama kabatas nauda, es nebūtu nopircis to cigarešu “Prīma” paciņu, kuras tad smēķēja. Es domāju, ka cenu paaugstināšana būs tieši profilaksei: skolēni nesāks smēķēt, ja cigarešu paciņa maksās dārgāk. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Mani nepārliecināja Leiškalna kunga motivācija, ka, paaugstinot cenu, mēs valsts kasē neiegūsim tos līdzekļus. Jūs to salīdzinājāt ar “sauso likumu”, kāds bija Amerikā. Mēs nekādā ziņā neieviešam pilnīgu aizliegumu attiecībā uz cigaretēm. Ja es gribēšu smēķēt, tad man tomēr vajadzēs atlicināt šo naudu. Un tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo es esmu stingri pārliecināts, ka valsts kase ar to iegūs vairāk līdzekļu. Ja es gribu “kaifoties” no smēķēšanas, tad man par šo “kaifu” vajadzētu vairāk maksāt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Man nu gribas teikt, ka Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns tikko kā sev izrakstīja nabadzības apliecību kā parlamentārais sekretārs. Ja ministrija neko nevar darīt, Kārli, tad ej projām, bet nesāc šeit tribīnē stāstīt, cik gaiša nākotne mūs sagaida. Un vēl viena piebilde, maziņa, maziņa piebilde: Leiškalna kungs, bļaut no vietas, kad sieviete runā, nav pieklājīgi. Ir tā, ka šīs vēstules par to, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana kaitīga Latvijai, izplatīja “Latvijas ceļa” biedrs.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Te nu, Kreituses kundze, tiek aizskarts Iekšlietu ministrijas gods, un es nevaru nerunāt. Iekšlietu ministrija dara visu... Lujāna kungs, klusējiet, citādi Iekšlietu ministrija vērsīsies arī pret jums. Iekšlietu ministrija dara visu - savu spēku, iespēju un budžetējuma robežās. Viss, kas notiek saistībā ar kontrabandu šajā valstī, ir spēcīgi izmainījies, salīdzinot ar laika posmu, teiksim, trijiem gadiem. Arī viss, kas ir saistīts ar ielu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ir izmainījies. Vienīgais, ko policija šobrīd vēl nevar, - ierobežot saucēju no vietas - Lujānu, jo viņam ir deputāta imunitāte.

Ilga Kreituses kundze! Policija dara visu savu iespēju robežās. Bet jebkurai iespējai ir savas robežas. Tāpat kā Džese Ouvens nevarēja noskriet ātrāk kā 10,2 sekundēs simts metrus, tā arī policija šodien nevar konstatēt visu kontrabandu. Un parasti tas tā nenotiek nekur. ASV tērē miljardiem dolāru, lai cīnītos ar narkotiku ieplūšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, viņi bremzē šo procesu, viņi aptur procesu, daudzi cilvēki tiek notiesāti, daudzi tiek saķerti, bet process nav apstājies. Tā ir nemitīga sacensība starp likuma pārkāpējiem un likuma sargātājiem, kurus šobrīd pārstāvējusi Ilga Kreituses kundze. Jūs laikam pārstāvat otru pusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, vai jums pietiks? Tabūna kungs, vai pietiks ar 3 minūtēm? Vienu minūti. Lūdzu! Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums Saeimā ir tik maz sieviešu, un, ņemot vērā, ka no Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra izskanēja zināmi draudi vienai no mūsu sieviešu pārstāvēm, un lai nevajadzētu viņai tā kā Rubina kungam aicināt apsardzi, es pats ierosinu, vārdu sakot, likt tam pašam Leiškalna kungam kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram parūpēties par Kreituses kundzes drošību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Ābiķa kungs, nu viena minūte.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka mēs pašreiz samērā nenopietni izturamies pret ļoti nopietnu problēmu. Ka valsts kasei diemžēl, pieņemot pārsteidzīgu lēmumu, var aiziet garām ievērojamas naudas summas. Cienījamā Kreituses kundze! Es tāpat kā jūs negribu, lai skolēni pīpētu, un es arī piekrītu tam, ka būtu labi, ja no akcīzes nodokļa iegūto naudiņu pārdalītu par labu izglītībai. Diemžēl, ja mēs atbalstīsim tādus voluntārus priekšlikumus - palielināt bez iepriekšējiem pamatotiem aprēķiniem akcīzes nodokli- , tad valsts kasē, kā jau te minēja, ienāks ievērojami mazāk naudas. Diemžēl tiem skolnieciņiem ir vieglāk iegādāties to cigareti pie tā kontrabandista tirgū, jo veikalā bieži vien tomēr pārdevējs, paldies Dievam, ir godprātīgs un tam nepilngadīgajam nepārdod. Bet tiem, kas stāv un tirgojas ar kontrabandu, ir vienalga, kam pārdot, kaut vai zīdainim. Tāpēc nenodarbosimies šeit ar demagoģiju! Es arī gribu, lai mūsu bērni nesmēķētu un lai mūsu valsts kasē ienāktu vairāk naudas, lai mēs tiešām izglītību varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai balsosim? Līdz pārtraukumam trīs priekšlikumi.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Deputāti! Šeit ir atkal kaislības, un es gribētu teikt dažus vārdus arī komisijas vārdā. To mēs esam apsprieduši diezgan pragmatiski.

Pirmais piemērs. Igaunija šogad gada sākumā ieviesa... ļoti stipri paaugstināja savu akcīzi, un rezultāts - pirmajā pusgadā ienākumi no akcīzes nodokļa tabakas produktiem ir mazāki nekā iepriekšējā gadā.

Otrais. Zviedrijā bija visaugstākā akcīze visās Skandināvijas valstīs. Zviedrija diemžēl šogad bija spiesta par 30% samazināt akcīzi, jo Zviedrijā bija ļoti liela kontrabanda no Dānijas un Vācijas un viņi vairs nespēja nosargāt savu tirgu. Veda gan tūristi bagāžniekos, gan diezgan organizēti - ar lielām, smagām mašīnām.

Trešais. Vietējie ražotāji. Ir divas rūpnīcas - “House of Prince” un rūpnīca, kas atrodas Juvelieru rūpnīcas teritorijā. Tirgū Latvijā apmēram 12% ir bezfiltra cigaretes, kuras pīpē galvenokārt gados veci cilvēki, kuri nevar atļauties pirkt cigaretes ar filtru. Ļoti liela šo cigarešu kontrabanda ir no Krievijas pierobežas un no Baltkrievijas. Galvenokārt tas ir Latgales rajonos, it sevišķi ar to izceļas Daugavpils apkārtne. Ja tiek par 50% paaugstināta bezfiltra cigarešu ražošana, tad... “House of Prince” pārstāvji teica: tad mēs uzreiz slēdzam savas ražotnes un līdz ar to ļoti daudzi cilvēki paliek Latvijā bez darba, un šo produkciju Latvija vairs neražos, un principā tās cigaretes ienāks tikai no ārpuses.

Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā savu variantu - cigaretēm akcīzi paaugstināt par 10%. Tas ir saprātīgs risinājums budžetam. Arī Finansu ministrija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai balsosim pēc pārtraukuma vai pirms? ... Nesapratu gan nekā. Vēl švakāk sapratu...

Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Vārds Andrejam Naglim. Par komisijas sēdi.

A.Naglis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Saimniecisko komisiju aicinu uz komisijas sēdi Jēkaba ielā 16, 104.kabinetā pulksten 15.05.

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei. Par apakškomisijas sēdi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Lauksaimniecības apakškomisijas dalībnieki! Lūdzu sapulcēties tepat blakus plenārsēžu zālei - Dzeltenajā zālē. Var pulcēties arī visi laukkopības atbalstītāji. Jautājums par Vecauci.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukums ir beidzies. Mums ir jābalso par trīs priekšlikumiem par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - 16.priekšlikumu. Tekstu jūs redzat. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 10, atturas - 23. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Straumes priekšlikums, teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Arī šo priekšlikumu komisija, kā redzat, nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Straumes iesniegto 17.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 30. Arī tas nav pieņemts.

Un pēdējais ir 18.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tekstu jūs redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, kolēģi, izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 13. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir 19.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 20.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Arī tas ir pieņemts.

V.Balodis. 21.priekšlikums ir deputāta Edmunda Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 22.priekšlikums ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu.

V.Balodis. 23.priekšlikums ir deputāta Edmunda Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu. Paliek spēkā komisijas viedoklis.

V.Balodis. 24.priekšlikums ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 25.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt otro nodaļu nosaukt “Atbrīvojumi”. Pieņemts.

V.Balodis. 26.priekšlikums ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 27.priekšlikums ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27.priekšlikumu.

V.Balodis. 28.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta to. Pieņemts.

V.Balodis. 29.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi 30.un 31.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30. un 31.priekšlikumu.

V.Balodis. 32.priekšlikums ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. 33.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 34.priekšlikums ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 35.priekšlikums ir deputāta Edmunda Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī 36.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Edmunds Grīnbergs.

Sēdes vadītājs. Arī šajā gadījumā deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Balodis. 37.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - priekšlikumā nr.38.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas noteiktajam likuma spēkā stāšanās laikam - 1999.gada 1.janvāris. Pieņemts.

V.Balodis. 39.priekšlikums ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 15.septembrim savus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Deputāti piekrīt? Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais. Likumprojekts “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”. Pirmais lasījums.

Darba kārtības jautājums nr.17. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iepazinusies ar šo Finansu ministrijas sagatavoto likumprojektu un ir atbalstījusi to pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 15.septembris? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums. Arī par šo likumprojektu komisijas vārdā ziņos Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4504. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu likumam “Par akcīzes nodokli”. Deputāti bija ne tikai paredzējuši dārgmetālu akcīzes samazinājumu, bet arī no Akcīzes nodokļa likuma izņēmuši ārā akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Un jau tagad ir iesniegts par... un mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu un lūdz deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā savus priekšlikumus līdz 15.septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 15.septembris? Nav. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Tūrisma likums”. Trešais, pēdējais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Trešais lasījums. Dokuments nr.4553. Sākam izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Eniņš - ierosina papildināt likumā lietotos terminus ar jaunu terminu “dabas aizsardzība”. Līdzšinējā likuma tekstā šāda termina nav. Tautsaimniecības komisija viņa iniciatīvu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šodien mēs no tūrisma attīstības gaidām lielas lietas, gaidām ienākumus valsts kasē, gaidām ienākumus tautiešiem un viņu dzīves līmeņa celšanos, gaidām, ka tūrisma attīstība nomaļos rajonos pacels dzīves līmeni, gaidām, ka tūrisms cels patriotismu, ieaudzinās jaunatnē tēvzemes mīlestību, gaidām, ka tūrisms ieaudzinās jaunatnē dabas mīlestību. Taču jāzina, ka tūrisms var kļūt abpusgriezīgs zobens - nesakārtots tūrisms var nest lielu ļaunumu dabai un dabas pieminekļiem.

Es lūgtu jūs atvērt šā likumprojekta pirmo lappusi. Dabas aizsardzība un dabas pieminekļi ir tūrisma biznesa un tūrisma industrijas maize, tūrisms balstās uz trijiem vaļiem - uz dabas pieminekļiem, uz bagātu ainavu un uz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Tāpēc man nav saprotams, kā tūrisma likumā var nebūt skaidrots termins “dabas aizsardzība”. Bet nu atšķiriet 6.lappusi! Tur ir mans priekšlikums par 3.pantu - “Tūrisma nozares uzdevumi”. Tur uzskaitīti visi tūrisma nozares uzdevumi, un es ierosinu vēl desmito apakšpunktu, kas skan: “nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību”. Kas te varētu būt iebilstams? Es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu un ceru uz jūsu sapratni.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Es domāju, ka šis likums, lai gan tas nav pārāk biezs un pantu tajā nav daudz, ir viens no svarīgākajiem likumiem, lai pastāvētu mūsu valsts, lai pastāvētu mēs. Mēs visi taču esam dabas produkts, dabas bērni, varbūt izņemot tos, kas ir piesātinājušies ar nikotīnu. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka arī tiem, kas neuzskata, ka daba un dabas aizsardzība būtu svarīga mūsu tālākajai dzīvei, varētu teikt, visas dzīves daudzveidībai, - ka arī tiem tomēr vajadzētu šo likumprojektu pašreiz īpaši pētīt, iedziļināties. Ir laiks mums saprast, ka galvenais ir dabas aizsardzība. Jo - kas notiek, ja neievērojam zinātnieku priekšlikumus un ieteikumus? Jau pirms desmit, piecpadsmit vai varbūt pat divdesmit pieciem gadiem zinātnieki ieteica samazināt ogļskābās gāzes izmešanu un citu atmosfēras piesārņotāju izmešanu atmosfērā, lai nerastos tā saucamais siltumnīcas efekts. Šodien mēs esam liecinieki šiem plūdiem, šīm lielajām nelaimēm, arī Latvijā bija tādi plūdi, kādi agrāk nebija bijuši; citās valstīs iet bojā tūkstošiem cilvēku. Milzīgu postu nodara saimniecībai, lauksaimniecībai. Tāpēc, lūdzu, lūdzu, pievērsiet tam uzmanību!

Šodien mēs skatām trešajā lasījumā Tūrisma likumu, un mani pārsteidza komisijas slēdziens par deputāta Eniņa priekšlikumu. Vai nu komisija ir bijusi nekompetenta, vai atkal lobē kādu mežonīgo tūrismu, kas galvenokārt saistās ar ugunskuru kurināšanu, koku izciršanu, dzeršanu un smēķēšanu dabā. Es nesaprotu, kā tas var būt, ka komisija neatbalsta deputāta Eniņa priekšlikumu? Tur ir vienkārši uzsvērta dabas aizsardzības nozīmība, tas taču ir tik vienkārši! Nav nekā sarežģīta šā jēdziena skaidrojumā, ka dabas aizsardzība - tā ir “pasākumu sistēma, kas virzīta uz vērtīgu, visās jomās nozīmīgu dabas objektu saglabāšanu un aizsardzību”. Kādi varētu būt iebildumi pret šo vienkāršo, loģisko priekšlikumu? Kāpēc to neatbalsta? Es lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, tāpat arī nākamo priekšlikumu - Eniņa kunga priekšlikumu papildināt 1. pantu ar termina skaidrojumu šādā redakcijā: “dabas pieminekļi - atsevišķi izcili un reti sastopami dabas veidojumi ar zinātnisku, ētisku, ainavisku vai kultūrvēsturisku nozīmi”. Ir absurds, ka šodien sabrūk šie kultūrvēsturiskās nozīmes pieminekļi, un es jau divus gadus šeit lūdzu un runāju ar jums budžeta apstiprināšanas sakarībā, ka vajag nelielus budžeta līdzekļus iedalīt šiem kultūras, vēsturiskajiem, ētiskajiem un arī ar zinātnisku vai ar ainavisku nozīmi esošajiem objektiem dažus tūkstošus latu. Tādiem kā piemēram, Raunas dzirnavām. Tās tagad pēc lietavām, neievērojot dabas aizsardzību, par ko es runāju... varbūt tas ir siltumnīcas efekts vai kas cits, bet šinī gadījumā tas bija mūsu neefektīvais darbs - mēs nepiešķīrām dažus tūkstošus Raunas dzirnavu dambja sakārtošanai, un lietavas to izrāva, un 200 gadus vecais dambis, ar visu granīta akmeņu kārtojumu un speciāliem granīta stabiem, kuram bija nozīme kā izcilam ainaviskam un kultūrvēsturiskas nozīmes objektam... mēs nepiešķīrām šos līdzekļus. Šodien tur praktiski vairs nekas nav atjaunojams. Kāpēc mēs negribam saprast? Mēs esam, bet mēs nebūsim. Tiešām, - vai ir vērts dzīvot tādā pasaulē, kurā cilvēki, it īpaši deputāti, neciena savus dabas pieminekļus, neciena dabu, neciena ainavu, neciena savu valsti?

Es aicinu atbalstīt abus šos deputāta Eniņa priekšlikumus. Tie ir humāni, loģiski un ir nepieciešami, izskatot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka neviens no mums šajā zālē neiebildīs pret to, ka nepieciešams aizsargāt dabu un to darīt saistībā arī ar tūrisma industriju. Bet arī esmu pret to, ka mēs Tūrisma likumā sāktu definēt, kas ir dabas pieminekļi un kas ir dabas aizsardzība. Un Ozoliņa kungs vēl ierosināja, lai te mēs sāktu arī definēt, kas ir dūmgāzu izmešana... un tā tālāk, un tā tālāk... Tas ir citu likumu jautājums, mēs nevaram te likt iekšā kaut kādas citas definīcijas. Šīs definīcijas ir jāliek iekšā likumos par dabas aizsardzību un par dabas pieminekļiem, tur arī tai definīcijai ir jābūt. Nevar katrā likumā... Mēs vēl runāsim par kādu citu jautājumu un dosim citu definīciju. Vajag ierakstīt, ka tūrisma... ja te būtu priekšlikums, ka tūrisma industrijai ir jāievēro dabas aizsardzības noteikumi un tā tālāk, jāveic kaut kādi pasākumi... Bet ne jau definīcijas šeit ir jāliek iekšā.

Sēdes vadītājs. Eniņš Guntis - otro reizi.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie un mīļie deputāti! Es šādu atbildi jau gaidīju, ka tas ir ietverams citā likumā. Bet paskatieties, Bišera kungs, nopietnāk un sirsnīgāk šo jautājumu! Lūk, 3. priekšlikums, ko iesniedzis Jānis Bunkšs. Tur arī viņš balstās uz to... Lūk, viņa priekšlikuma pēdējās divas rindiņas, skatieties: “kā arī izglītot dabas aizsardzības jautājumos”. Nu kaut vai šī apstākļa dēļ ir vajadzīgs skaidrojums, nu kādos tad dabas aizsardzības jautājumos... Un, ja šeit tiek pieminēta dabas aizsardzība un dabas pieminekļi, par kuriem it kā būtu jārunā citā likumā, tas nav nekas slikts, tas ir pilnīgi nepieciešams. Tāpēc, ka vajag šos likumus “saķēdēt”. Vai vairāk vai mazāk veikli man ir iznācis tas formulējums, tas ir cits jautājums. Bet, kā jau es teicu - jūs laikam neklausījāties manī -, tūrisms, tūrisma industrijas attīstība nevar bez dabas pieminekļu saudzēšanas izdzīvot. Ja viņa apēd pati savas saknes, kā cūka zem ozola izrok ozolam saknes, tad viņai pašai nav vairs savas barības. Jā, labāk atbalstīsim šo priekšlikumu, nekā ļausim tam notikt!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tūrisma nebūs, ja nebūs šo tūkstošgadīgo ozolu, ar kuru dedzināšanu te tagad sistemātiski nodarbojas. Tūrisma nebūs, ja nebūs Sietiņieža un ja nebūs Amatas klints. Ja nebūs Raunas dzirnavu, ar dīķi, ar dambi. Tas jums ir jāsaprot. Kas te būtu slikts, ja mēs saistītu - ir jāsaista obligāti - dabas un dabas pieminekļu aizsardzību ar tūrismu? Bez tā nevar būt tūrisma.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - otro reizi. Man te kompjūterā jūsu uzvārds parādās. Bet, ja nevēlaties runāt, tad debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tiešām dabas aizsardzība ir viena ļoti nopietna un svarīga lieta, un es to atzīstu - un it sevišķi tāpēc, ka esmu ilgstoši strādājusi dabas aizsardzības objektos, rezervātu administrācijā. Un esmu nodarbojusies arī ar šo praktisko aizsardzību.

Bet ir divi likumi - ir likums par dabas aizsardzību un likums par īpaši aizsargājamajiem objektiem. Šajos likumos ir paredzēti dažādi zonējumi. Vienas zonas kalpo tam, lai cilvēki iepazītos ar dabu, bet otras ir tādas, kurās cilvēks nedrīkst kāju spert. Ir paredzēta šajos likumos un arī citos likumos atbildība par to, ja šie likumi tiek pārkāpti. Bet šajā likumā iestrādāt normas, kuras nav minētas tālākajā tekstā, ja mēs neatbalstīsim Eniņa kunga nākamos priekšlikumus, nav jēgas. Un es paskaidroju arī to, ka arī 3. priekšlikums, par kuru šeit debatēs tika runāts, par terminu “dabas tūrisms”, un kuru iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkša kungs, runā par šo vienu no tūrisma veidiem. Šeit ir izdalīti dažādi tūrisma veidi - dabas tūrisms, kultūras tūrisms un tā saucamais rekreatīvais jeb atpūtnieku tūrisms. Tie nav saistāmi ar šo jēdzienu “dabas aizsardzība”. Skaidrot šajā likumā dabas aizsardzību - tas būtu apmēram tas pats, ja mēs šajā likumā ieliktu terminu “alkohols” vai kaut ko tamlīdzīgu. No pilnīgi citas operas.

Aicinu neatbalstīt šo Eniņa kunga priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pirmo - deputāta Eniņa - priekšlikumu. Tekstu redzat. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Godātie kolēģi! Lūdzu, vēlreiz mēģināsim balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret- 12, atturas - 31. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums - otrais. Arī to iesniedzis deputāts Eniņš. Tā ir termina “dabas pieminekļi” definīcija. Pamatojums, kāpēc komisija noraidīja šo terminu, ir tāds pats. Šie termini ir skaidroti citos likumos - likumā par īpaši aizsargājamajiem dabas objektiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns grib runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Eniņa kungs! Jūsu priekšlikumos tik tiešām nav nekā slikta, vienīgais sliktums ir tas, ka tur nav arī nekā laba. Tie ir jautājumi, kurus risina citi likumi.

Taču es būtu ar mieru atbalstīt pilnīgi visus jūsu priekšlikumus, izņemot to vienu - ar vārdu “pusgadu” aizstāt vārdus “vienu gadu”, tā ir drusciņ cita lieta. Es būtu ar mieru atbalstīt visus, ja mēs par šiem jautājumiem nedebatētu. Nospriedīsim, šajā likumā to ierakstīsim, iztērēsim nedaudz (diemžēl nevis Līgatnes, bet kāda vācu vai amerikāņu) papīra, un lai tas likums tā iet! Tiešām nav nekā slikta nevienā no jūsu priekšlikumiem, bet jāteic, ka visas šīs lietas ir atrisinātas un reglamentētas daudzos citos likumos, kas runā par tieši šīm nozarēm. Šis likums ir par tūrismu. Jā... Bet, ja mēs nedebatējam, Eniņa kungs, tad es atbalstīšu. Ja sākam runāt, tad balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Paldies Leiškalna kungam arī par šādu trešo variantu. Mani, protams, apbēdināja un pat satrieca šī balsojuma rezultāti, es pretstatā Leiškalna kungam varu teikt, ka es nākšu par katru priekšlikumu debatēt un izmantošu abas reizes, jo tas ir tik nopietni, manā skatījumā. Es trīs gadus esmu šeit, Saeimā, bet atzīšos jums, ka es neesmu citas reizes tik daudz satraucies kā taisni tagad, man šī ir arī sirdslieta, varat ticēt, un es par to gribu cīnīties, es gribu, lai arī cilvēki par to dzird. Es pastāstīšu jums piemēru - Raunas Staburags ir iznīcināts, tur vairs neaug Alpu kreimule... Un arī citus piemērus... Vienu pēc otra katru punktu es skaidrošu. Bet, ja mēs varam atbalstīt, es esmu pateicīgs Leiškalna kungam.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gandrīz viss, ko es gribu teikt, ir vērsts pret Eniņa kungu. Paskatieties, kas jums ir sagatavojis tos papīrus, ko jūs te lasāt! Varbūt tie tomēr ir par citu likumu. Runāsim šodien par Tūrisma likumu, jo mums tagad ir jāskata Tūrisma likums! Tas likums, kur jums bija sagatavots... acīmredzot tas jau šeit, Saeimā, ir pieņemts. Un nenāciet vairāk!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Es aicinu jūs saukt pie kārtības Turlā kungu, jo viņš man nevar pavēlēt, vai man nākt vai nenākt. Viņš turklāt vairs nav iekšlietu ministrs... Ja viņam būtu spēks...

Sēdes vadītājs. Neklausiet pats viņu! Kāpēc man viņš būtu jāmāca?

L.Ozoliņš. Nu, tagad es viņam to paskaidroju....

Un es kāpšu tribīnē, runāšu un skaidrošu, kā būtu saistāmi ar šo likumu tie likumi, kuros ir runāts par dabas aizsardzību. Protams, tur par to ir runāts. Bet vai Dabas aizsardzības likumu īpaši lasīs tie, kuri nodarbojas ar tūrismu, kuriem galvenais ir iet, lauzt un dzert, un dedzināt, un smēķēt? Dabas aizsardzība praktiski ir grūti savienojama ar tūrismu, un tāpēc Eniņa kungs gribēja pastiprināt Tūrisma likumu ar dažiem dabas aizsardzības terminiem un to skaidrojumiem. Man ir kauns, ka tāda attieksme ir cilvēkiem, kuriem vajadzētu mīlēt savu dabu un savu dzimteni. Es esmu pārsteigts. Eniņa kungs, es jūs atbalstu! Un es nākšu runāt katrreiz, kad jūs nāksiet runāt. Tāpēc, ka šeit cilvēki ir izglītoti politikā, īsti politikāņi. Jūs maināt savus uzskatus kā ķirurgs maina asiņainos cimdus. Tādi jūs te esat, kungi, mīļie draugi! Arī es aizstāvēšu katru upi, katru strautu, katru avotu, katru klinti un katru augu. Jūs zināt, ka pasaulē katru gadu iet bojā apmēram 3000 augu, kukaiņu un dzīvnieku sugu. Mēs dzīvojam, pateicoties tikai tam, ka ir augu un dzīvnieku daudzveidība. Atcerieties to! Un tas nepasliktinās šo likumu. Tas pastiprinās šo likumu, vai jūs to nesaprotat? Jo tālāk tas viss ir iestrādāts. Tas ir iestrādāts tieši tādā sakarībā, ka tūrisms saistās ar dabas aizsardzību. Dabas, kas ir jūsu māte. Kauns tādiem deputātiem, kas to nesaprot!

Es aicinu nevēlēt par šādiem cilvēkiem nākamajās vēlēšanās! Es aicinu nevēlēt par šādiem cilvēkiem! Ne par pārbēdzējiem uz citām partijām, ne arī par šiem!

Sēdes vadītājs. Priekšvēlēšanu aģitāciju beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Eniņa kunga dabas mīlestību un izteica zināmā mērā pat līdzjūtību. Arī es tam varu tikai pievienoties, ka mēs nevaram iestrādāt likumā šos terminus, ja to nav tālākajā tekstā, un tāpēc bez šīs dabas mīlestības, kas mums visiem piemīt, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, es domāju, ir jābūt arī prasmei veidot likumus. Un, raugoties no šā viedokļa, šajā likumā šis termins ir izrauts no visas terminu klasifikācijas, tāpēc nebūtu lietderīgi to atbalstīt. Es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim otro - deputāta Eniņa priekšlikumu! Teksts ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 10, atturas - 30. Nav pieņemts.

A.Seile. Trešais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir dabas tūrisma skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Ceturto priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kura ir precizējusi terminu “gids”, nedaudz paplašinot tā jēdzienu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir deputāta Eniņa priekšlikums, kurš atkal ierosina ieviest šajā likumā vienu no aizsargājamo dabas objektu kategorijām - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Komisija jau iepriekš minētā pamatojuma dēļ nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Eniņš runās par savu priekšlikumu.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Leiškalna kungs! Man jāizsaka... (Leiškalns sauc: “Es atbalstu!”) ...Jā, jūs atbalstāt, bet tomēr ir viena bēda, jo vairākums, pat ar visām skumjām, mani neatbalsta, tāpēc man ir jānāk atainot, kāda ir šī pasaule, kāda ir tūrisma pasaule, un es sākšu to darīt. Te ir vēl diezgan daudzi punkti, kuri mani pārsteidz.

Protams, ja Seiles kundze izsaka līdzjūtību man, tad es arī viņai varu izteikt līdzjūtību, ja viņa saka, ka tādu terminu nav likumā. Man šajos tālākajos priekšlikumos tie ir iestrādāti, tāpēc atsaukties uz to, ka šie ir citā likumā un ka tajā neviens tūrisma kempingu, hoteļu, moteļu cēlājs neies rakņāties... Protams, ir juristi un viņi cenšas varbūt dabūt sev labumu, bet tā nevar būt. Šim likumam, es uzskatu, vajag būt saiknei ar tiem likumiem, kuri tālāk paplašina Tūrisma likumu.

Es jums pastāstīšu to, ka mums Raunas Staburagā nav vairs Alpu kreimules, jo Daugavas senieleja kopā ar Staburagu un ar visām citām kultūrvēsturiskajām vietām tika noslīcināta. Daugavas Staburags bija vienīgā vieta, kur auga Alpu kreimule, bet, kad to noslīcināja, tad palika vēl tā sauktais mazais Raunas Staburags, kur varēja redzēt arī Alpu kreimuli. Taču tagad uz Raunas Staburagu brauc autobusi, arī tūristi aiz lielas mīlestības iet tur, bet kāzinieki atstāj savus ziedus... Šie cilvēki staigājot ir nomīdījuši arī Alpu kreimuli, un tās vairs nav Latvijā. Lūdzu, kā tiek pildīts šis likums! Taču neviens nav sodīts par to. Un par to arī it kā nevar sodīt, jo nav sakārtota tūrisma kārtība.

Es varētu minēt jums citus piemērus. Kazu gravā ir sikspārņu alas, kur tika atklātas vislielākās sikspārņu ziemošanas kolonijas Padomju Savienības rietumos. Tur sāka nākt tūristi, brauca autobusi, un tagad šīs retās sikspārņu sugas ir tikpat kā iznīkušas.

Kas notiek Riecupes alās - par to jūs arī esat daudz dzirdējuši, un arī šajās alās mājo Sarkanajā grāmatā ierakstītās sikspārņu sugas, kuras tur ziemo, bet ziemā sikspārņiem ir vajadzīgs miers. Taču cilvēki tur iet ar svecēm, silda šo gaisu, bērni trokšņo... Divas visretākās sikspārņu sugas - dīķu sikspārņu suga un Branta nakts sikspārņi ir pazuduši. Arī citu sugu pārstāvju tur ir palicis pavisam maz.

Tātad - ko vajag? Tur vajag tikai vienā periodā, tajā laikā, kad sikspārņi ziemo - no novembra līdz marta vidum - slēgt alās šos apmeklējumus. Tas netiek darīts! Es minu šādus piemērus, jo gribu, lai tādā veidā darbotos tūrisms, lai tādā veidā iedarbotos Tūrisma likums, bet nevis tā, ka šie lobiji un tās tūrisma firmas, kuras virza šo likumu, grib tikai sev “izsist” labumu, gan no budžeta, gan likumos brīvus ceļus, bet lai arī viņi domātu, kā jau es teicu, par dabas pieminekļiem, kas ir tūrisma maize, Rugātes kundze!

Es gribu vērsties pie visu frakciju deputātiem, pie visu partiju deputātiem, jo kāda gan te var būt dabas pieminekļu aizsardzība... kāda gan te var būt pretruna starp sociālistiem un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Kaut vai “Līdztiesību” un “Latvijas ceļu” un starp visiem pārējiem? Iziesim no tās pozīcijas, kas mūs vieno. Vai tad mūs nevieno dabas aizsardzība? Kurš ir pret to, un vai tad, kā teica Leiškalna kungs... Labi, es esmu gatavs piekrist viņam, bet, tas neko sliktu nedara, tad, lūdzu, balsojiet tomēr par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. Es stāstīšu arī par citām nelaimēm, kas mums ir.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! ...Jā, tūrists nr.1, lai gan Tūrisma likums saka, ka par tūristu var būt tikai pusgadu...

Redzat, tas, ko mēs šodien darām... Šajās debatēs mēs atklājam savu māku likumdošanā, Seiles kundze! Mēs mākam izteikt žēlsirdību, līdzjūtību un nespēju. Mēs zinām, kas mūs vieno. Mūs vieno laba griba attiecībā uz dabu, laba griba attiecībā uz mūsu kultūru un mūsu tautu. Mēs gribam, lai būtu labas algas, lai būtu ekonomiskā attīstība. Mēs visu ko gribam. Leiškalna kungs mums māk pateikt: “Mēs atbalstām!”, bet tas ir runāšanas laikā -, taču balsojot aiziet kaut kā greizi...

Seiles kundze tā labi pateica, ka mums ir jāmāk likumus taisīt, un es sapratu, ka viņa mums stāstīja, ka viņa to māk. Un, redz, kā mūsu zeme ir aizsargāta! Mēs visi iestājāmies par to, ka zeme netiks pārdota. Mēs visi iestājāmies par to, ka likvidēsim okupācijas sekas un nepieņemsim. Mēs iestājamies par mūsu laukiem, bet tas, ko mēs spējam pateikt, ir līdzjūtība, žēlsirdība un nespēja.

No kurienes tad nāk tā nespēja? Tā nespēja lielāko daļu rodas no tautas maldināšanas, jo mēs spējam. Mēs spējam aizsargāt mūsu dabu, mēs spējam aizsargāt mūsu tautu! Mēs gadu desmitos esam pierādījuši, ka mēs spējam pievilināt tūristus. Mēs spējam! Taču nav tās politiskās gribas, vai arī politiskā griba ir pilnīgi pretēja. Tā politiskā griba ir tautu mānīt. Saka: “Es tevi atbalstu, Eniņa kungs!”, bet aiziet prom un nebalso. Redzēsim, kā tu balsosi un kā tavi kolēģi balsos!

Droši vien mēs atnāksim un atkal raudāsim par bāreņiem, par mūsu tautas sūro likteni, par to, ka mēs budžetā nevaram atrast naudu tam un tam. Mēs spēlēsim tālāk, kā to dara Seiles kundze un citi kolēģi valdībā. Mēs mācēsim likumdošanu. Mums tā māka ir. Mēs to likumu uztaisām tādu, ka tauta paliek neaizsargāta, ka tauta un mūsu valsts iet neceļus. Bet mēs teiksim, ka mūs daudz kas vieno: “Tēvzemei un Brīvībai” uz Brīvības pieminekļa, mūsu valoda, mūsu senči un viņu upuri, mūsu skaistā daba, ka mēs neko no Latvijas nepārdosim, nevienu gabalu neatdosim - ne sēlis, ne latgalis, ne vidzemnieks, kas nu tur ir, ka mēs par katru pēdu cīnīsimies, līdz atnāks sertifikāti, un tad mēs atdosim hektārus... Bet mēs, lūk, esam vienoti, mums ir žēl, mēs izsakām līdzjūtību un parādām mūsu māku likumdošanā.

Es domāju, ka tas bija forši, ka Seiles kundze atnāca un mums pastāstīja to patiesību, jo mēs šeit, šajā Saeimā, esam to likumdošanas māku smagi parādījuši. Mēs esam to tautu tik labi sargājuši no visādām nelaimēm, mēs esam vienoti, ka mēs sargāsim tautu, mūsu zemi, mūsu tautas labklājību, mūsu valodu. Mēs visi esam vienoti! Mēs visi sakām, ka mēs atbalstām viens otru, bet balsojumā izdarām pretēji, jo kaut kāda Sadarbības padome, kaut kāds velns mūs dzen...

Seiles kundze, paldies par jūsu skolojumu, par jūsu apmācību, kā vajag likumus dot. Ar likumiem mēs nespēsim aizsargāt tautu, bet izteiksim žēlsirdību un līdzjūtību un pateiksim tautai, ka mēs esam kopā ar viņu. Paldies par skolu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais kolēģi deputāt Gunti Eniņ! Es domāju, ka ne likumprojekta aizstāvētājai Seiles kundzei, ne arī man, kas abi esam ģeogrāfi, ir diezgan grūti pārmest mīlestības trūkumu pret dabu, un es jūs kā dabas aizstāvi ārkārtīgi cienu. Jūs labi zināt, ka es savā laikā uzrakstīju mācību grāmatiņu, kurā es jūsu grāmatu “Tepat Latvijā” citēju vismaz 7-8 reizes, jo tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām, un es ļoti jūs cienu.

Cienījamais Eniņa kungs! Vai tūristi drīkst sist bērnus? Protams, nedrīkst! Bet vai tas ir jāraksta šajā likumā? Vai tas šajā likumā ir jāraksta, jo tam ir domāts Krimināllikums.

Tāpat ir arī attiecīgs likums, kas skaidro šo terminu - “īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”. Es esmu gatavs atbalstīt jūsu 19.priekšlikumu, jo tas ir diskutējams pants. To varētu atbalstīt, bet šo priekšlikumu, cienījamais Eniņa kungs, aiz cieņas pret jums, es tik un tā nevaru atbalstīt. Es nevaru, jo tas ir cita likuma jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš.

P.Putniņš (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Protams, tagad par to runāt ir par vēlu, jo ir jau trešais lasījums, bet, ieklausoties satrauktajā Gunta Eniņa teiktajā, tomēr jāizdara daži secinājumi. Redzat, kolēģi, faktiski komiski būsim mēs, nevis Eniņš būs komisks. Eniņš ir trešais tēvadēls un muļķītis. Beigās mēs paliksim tie muļķi, jo mēs neko nepanāksim ar savu perfekto likumdošanu, kur viens likums atsaucas uz otru.

Seiles kundzei ir taisnība, ka īpašajos likumos tas ir atrunāts, bet mēs baidāmies kā no nāves pieminēt to tādos likumos, kas ir aktuāli. Un šis likums ir aktuāls. Tad dabas sargiem būs vieglāk “aizrakties” un pierādīt tam tūristu vadītājam vai pašam tūristam, ko viņš dara, bet mēs gribam būt perfekti sterili ar savu sterilo likumdošanu. Mēs kļūstam komiski un zaudējam Eniņam. Tautas gudrība to ir noteikusi, un tāpēc nevajag rīkoties tik kategoriski. Protams, procesuāli pašlaik trešajā lasījumā ir grūti to visu sakārtot. Tas ir novēlots. Taču Eniņš šoreiz nav tas smejamais zēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Putniņa kungs, es ceru, ka jūs kolēģim Eniņam pats paskaidrosiet, kādā nozīmē jūs lietojāt, runādams par viņu, to apzīmējumu...

Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arvien vairāk iezīmējas situācija, kas mūs atvirza tālāk no apskatāmā Tūrisma likuma. Rodas tāds iespaids, it kā mēs runātu par dabas aizsardzības likuma grozījumiem, papildinājumiem un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka šeit neviens neiestāsies pret dabas aizsardzību un pret to, ka, veicot tādas vai citādas aktivitātes, ir jāievēro dabas aizsardzība. Par to te nav runa! Vēl jo vairāk tāpēc, ka par to nav runas šajos terminos. Vai mēs šos terminus te pieņemam vai nepieņemam, - tas absolūti nekādu iespaidu neatstās.

Vēl vairāk. Vai cienījamais terminu autors var garantēt, ka šeit ir dots absolūti identiski vienāds definējums šiem te jēdzieniem, kādi ir arī likumā par dabas aizsardzību? Ja tie ir pilnīgi vienādi, tad nav jēgas pārrakstīt no viena likuma otrā, jo tad, runājot par konkrētiem dabas aizsardzības momentiem tūrisma gaitās, šo terminu interpretēs tā, kā tas ir rakstīts likumā par dabas aizsardzību. Turpretī, ja jūs nevarat garantēt, ka šeit ir absolūti identisks šis definējums iepriekšējam, tad tādā gadījumā mēs šajā likumā ieviesīsim kaut ko citu, nekā bijis jau iepriekš pieņemtajā. Un tas nozīmē, ka mēs radīsim tikai liekus strīdus, kas būs gandrīz vai neatrisināmi, jo būs divi likumi ar dažādu kāda termina interpretāciju. Tā nedrīkst būt! Tam jums ir jāpiekrīt.

Un tāpēc, šeit runājot, nevajadzētu mums pārmest, ka mēs esam pret dabas aizsardzību, jo tas tiek darīts tikai tādēļ, lai novērstu šīs te iespējamās pretrunas. Tas, ka attiecīgās personas neskatīsies citos likumos, - tas ir nonsens. Nekad tā nevar būt! Tad jau šajā likumā būtu jāietver arī normas par celtniecību, normas par lauksaimniecību, par rūpniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Tad mums ir vajadzīgs tikai viens likums, un nekas vairāk.

Nevajag jaukt šos terminus ar šo terminu lietojumu konkrētās aktivitātes reglamentēšanai. Tāds ir jautājums! Un es domāju, ka par terminiem te vispār vairs nebūtu ko debatēt un strīdēties. Ir cilvēki, kas ļoti gaida, lai mēs pieņemam Tūrisma likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Eniņa kungs! Jau runājot par akcīzes nodokli, es teicu, ka mēs runājam par normatīvajiem dokumentiem, kur katrs pants regulē kādu noteiktu lietu. Šobrīd mēs jau veselu stundu strīdamies tikai par terminu skaidrojumiem, par to terminu skaidrojumiem, kas ir pārcelti uz šo likumu taisnā ceļā no Dabas aizsardzības likuma, un nemitīgi moralizējam.

Eniņa kungs, es tiešām esmu gatavs atbalstīt visus šos priekšlikumus, bet tikai tāpēc, lai mēs netaisītu debates vairāku stundu garumā par neko. Eniņa kungs, tas taču maksā laiku un naudu! Viens no nākamajiem ir Pensiju likums. Mums ir vismaz 100 normatīvo aktu, kuri ir jāizskata vēl šai Saeimai. Un, ja mēs par katru termina priekšlikumu, kuram nav nekāda juridiska seguma... Nekāda, Eniņa kungs, ticiet man! Šajā likumā nav nepieciešams termina skaidrojums vārdam, kas nav lietots likumā... Tā nemēdz būt, Eniņa kungs! Jūs gribat būt labāks par visiem! Gribat, lai mēs esam tie muļķīši, kas it kā ienīst dabu. Nerunāsim! Nobalsosim un atbalstīsim visus jūsu priekšlikumus. Likums kļūs neskaidrāks, drusciņ sliktāks, bet tūrismam tas netraucēs.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam termina skaidrojumu nepieņemt, bet mazliet tālāk ir Eniņa priekšlikums. Paskatieties 23.priekšlikumu! Tur ir tieši rakstīts: “Veidot tādu tūrisma attīstības politiku, lai tūrisms veicinātu dabas pieminekļu apzināšanu un saglabāšanu, nevis apdraudētu tos”. Labi, tas varbūt ir deklaratīvi, bet kas vainas tādam priekšlikumam?

Dabīgi, šeit atkal komisija to nav atbalstījusi. Es domāju, ka te ir ieinteresētie, te ir lobiji mežu zagļiem, jo pašreiz unikālos Latvijas mitros mežus, ko vajadzētu pasludināt pasaulē par retiem atlikušiem unikāliem dabas objektiem, kur ir ļoti plaša un daudzveidīga daba - gan augi, gan dzīvnieki, gan kukaiņi - , izcērt, bet smagā tehnika, kas nāk no Zviedrijas, sadzen iekšā šajās mitrajās vietās galotnes, celmus, zarus... Brauc pāri, cērt un pārdod! Un arī zog mecus.

Jūs pašreiz runājat, ka nevajag tomēr pastiprināt šo likumu ar dabas aizsardzības skaidrojumiem, bet arī meži, šie mitrie meži, nav aizsargāti, jo, tos pārdodot, kāds pelna. Ārzemēs tos tirgo 10 reizes dārgāk. Ir laba peļņa! Ja deputāti piedalās ostas pārvaldē vai kur citur, kas pārkrauj šos mežus, tad viņi ir ieinteresēti, lai neapstātos šis ļoti izdevīgais bizness. Un pašreiz ir ķērušies klāt mitrajiem mežiem.

Tāpat tūrisms ir ļoti izdevīgs bizness - tās ir viesnīcas, tās ir ceļazīmes, tā ir transporta izmantošana, autobusi, kuģi. Arī liegumi taču ir interesanti tūristiem, un viņi tur iet iekšā, jo tur ir skatāmi reti dabas objekti. Dabīgi, tāpat kā Raunas Staburagā, viņi tur staigā, tad pēc kāda laika kaut kas pazūd. Tur iekārto, dabīgi, restorānus, hoteļus, laivu piestātnes.

Mēs nenosargājām toreiz Staburagu, varbūt mēs nespējām, nebijām tik drosmīgi, bet arī pašreiz nespējam aizsargāt vēl šos atlikušos, retos dabas un ainaviskos objektus, to skaitā arī mitros mežus. Tādēļ es domāju, ka mums vajadzētu vismaz aizsargāt no tūrisma industrijas šīs ainavas, šos dabas objektus, šos retos un izcilos kokus, tos mitros mežus, kas vēl ir saglabājušies Eiropā, un tie ir Latvijā. Taču, ja šo objektu nebūs un ja mēs tos pastiprināti nesargāsim ar šo likumu, tad mēs kļūsim neinteresanta zeme šiem tūristiem. Kāpēc mums būtu jāizcērt un jāiznīcina unikāli dabas objekti - koki, avoti, atlikušās klintis, kas mums ir, - šīs smilšakmens klintis. Ja mēs to visu iznīcināsim, mēs būsim nevajadzīgi arī tiem pašiem tūristiem, kuri to iepriekš būs izpostījuši.

Tādēļ es uzskatu, ka tā ir maldināšana. Tā ir mūsu maldināšana, tā ir vēlētāju maldināšana, ko paziņo gan Ābiķis, gan Leiškalns... Es jūtu, ka arī Leiškalns drīz pāries uz Šķēles partiju, vai ne? Viss ir jāpārdod - zeme, meži, jūras krasts... Jā, jau tirgojas arī ar jūras krastu, neskatoties uz to, ka ir likumi, kas aizliedz to darīt. To dara Jūrmalā, to dara Liepājas apkārtnē, to dara Ventspilī un citās vietās.

Es domāju... nē, es esmu pārliecināts, ka mums šodien ir jābalso par Eniņa kunga tālākajiem priekšlikumiem, un tad varbūt, lai skaidrojumi būtu saistīti ar dabas aizsardzības likumdošanu... Bet to, ko viņš šeit ir ieteicis, - tas nav naivisms, tā nav kaut kāda varbūt īpatņa Eniņa kunga iedoma. Žēl, ka jūs to nesaprotat! Bet daudz kas jau nav saprasts... Un tikai vēlāk izrādās, ka taisnība ir bijusi kādam īpatnim vai kādam cilvēkam, kurš labāk pārzina šo problēmu, kurš nav bijis tikai politikānis, kas pārdevies vienai vai otrai varai un kas šodien atkal maina ādu, maina šos netīros, asiņainos un mēslainos cimdus.

Es aicinu turpmāk balsot “par” visiem Eniņa kunga priekšlikumiem! Un nevajag maldināt nedz klausītājus, nedz pašiem sevi!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tauta! Mēs atkārtoti grēkojam pret to, kas mums ir svēts. Un tas, ka mums ir papildu ierobežojums pret to grēkošanu, tas nekādā veidā nejauc lietu. Mēs aizejam un paņemam, un pārklasificējam kādu zemes gabalu no zaļās zonas, no apdzīvojamo māju zonas. Mēs nolemjam, ka tāda tautas svētvieta kā Ķemeru viesnīca ir pārdodama. Nesen biju Liepājā un redzēju, kā mēs aizsargājam veco jūras virsnieku klubu. Mums daudz kas iet bojā. Mēs it kā visi esam vienoti un gribētu, lai tā nebūtu, bet mēs tam ļaujam notikt, un tas, ka mēs daži, arī es esmu starp tiem, domājam, ka mums tie ierobežojumi ir jāliek biežāk un tie pārkāpumi jāpataisa grūtāk izdarāmi... bet kāds atnāk un nolemj, ka kāpās var būvēt kaut kādas zviedru pilsētas vai ka var pārdot Ķemerus, vai ka var pārdot kaut kādas pilis Limbažos un taisīt tur kazino... Es pagājušās nedēļas nogalē biju aizbraucis uz Ķīšezeru. Tur karuselis taisīja tādu traci, ka nebija nemaz klusuma mežā. Nekā nevarēja dzirdēt, tikai foršas amerikāņu dziesmas. Tas ir grēks pret mūsu tautu, kas nebūtu atļaujams. Bet tā notiek. Aizeju uz Doma baznīcu, bet tur svētā dienā mūs uzrunā angļu valodā no katedras... Viņš angliski uzrunā latviešu puišus, latviešu zaldātus. Grēki pret mūsu tautu notiek...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Es lūdzu: sargāsim, cik mēs spējam, to, kas mums ir svēts!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, otro reizi.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Es pateicos Panteļējeva kungam, kurš ir balsojis par manu priekšlikumu, un izsaku druscīt izbrīnu par frakcijas “Latvijai” jeb “zīgeristiešu” balsojumu, jo viņi ar savu atturēšanos to noraida. Bet tagad es zināmā mērā ceru, ka varbūt tiks piepildīti šie solījumi, ka par konkrētajiem priekšlikumiem, kā te sacīja gan Ābiķa kungs, gan Leiškalna kungs, kad nāks mans 19., 23. un 25.priekšlikums, tomēr balsos. Protams, es... klana galvas... (No zāles deputāts I.Bišers: “Ja jūs tā šķiedīsiet laiku, tad nepietiks nekad.”) es jau nešķiežu... nāk jau citi runāt. Es absolūti viņus neaicinu. Es biju apmulsis, jo es domāju... Leiškalna kungs man solījās, ka balsos, bet te viņš bija laikam atturējies... Bet nu es gaidīšu, kad būs konkrētais priekšlikums, kāds tad būs balsojums par šiem dabas likumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tā kā šeit terminos tiek minēta tikai viena no aizsargājamo objektu kategorijām, šis priekšlikums ir noraidāms, bet, noklausoties debates un tās rūpīgi izvērtējot, man sāk likties, ka šo terminu skaidrojumu varētu papildināt vēl ar vienu terminu, tikai diemžēl tas nav iesniegts. Un tam vajadzētu būt tādam: “Tūrists - tas ir laupītājs un barbars, kam nav saistošs neviens Latvijas Republikā spēkā esošais likums.” Un, no šā viedokļa skatoties, ka tas viss tomēr mūsu likumdošanā ir regulēts, jo aizsargājamos objektos nedrīkst celt ne hoteļus, ne moteļus un nedrīkst ieiet bez dabas aizsardzības inspektora pavadonības, es tomēr aicinu šo priekšlikumu noraidīt un jau priekšlaikus izsaku personīgu atbalstu nevis komisijas, bet Eniņa kunga 19.priekšlikumam, kas satur vispārīgas normas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 20, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Seile. 6.priekšlikums - iesniedzis deputāts Bunkšs. Termins “Kultūras tūrisms”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 7.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Nagobads un Bunkšs. Viņi skaidro šo terminu par rekreatīvo tūrismu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 8.priekšlikums. Deputāts Apalups ierosina izslēgt 4.punktu 1.pantā. Komisija to nav atbalstījusi, līdz ar to saglabājot sporta tūrisma skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo deputāta Apalupa priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 9.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Eniņš. Ar savu priekšlikumu viņš aicina šo tūrisma jēdzienu skaidrot kā personas darbību, kura uzturas kā tūrists ne ilgāk kā pusgadu attiecīgajā teritorijā. Visos starptautiskajos nolīgumos ir pretruna ar šo Eniņa kunga iesniegumu, jo tur visur ir lietots viens gads. Tādēļ arī komisija Eniņa kunga priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. Arī 10.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Eniņš, komisija šo pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 11.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Nagobads un Bunkšs. Tas ir Tūrisma attīstības aģentūras skaidrojums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir tikai redakcionāli precizēti priekšlikumi, kurus Saeimas literāti ir labojuši, un tie nav mums jāapspriež.

Pārejam pie 12.priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Nagobads. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, izsakot to precizētā redakcijā kā atbildīgās komisijas 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12. un 13.priekšlikumu un līdz ar to 3.panta 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 3.panta 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Esam vienojušies. Pieņemts.

A.Seile. 15.priekšlikums. Iesniedzis ir deputāts Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Arī 16.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 17.priekšlikumu jums piedāvā atbildīgā komisija, nosakot, ka vajag piešķirt atvieglojumus pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam. Komisija lūdz jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un līdz ar to 7.punkta redakcija ir pieņemta.

A.Seile. Tālāk. 18.priekšlikumu ir iesnieguši Nagobads un Bunkšs. Komisija ir ierosinājusi atbalstīt viņu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek svītrots otrā lasījuma redakcijas 3.panta 7.punkts. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir Eniņa kunga 19.priekšlikums, kurš jau vairākkārt šeit tika pieminēts. Komisija to gan nav atbalstījusi, bet es gribētu izteikt savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es aicinu atbalstīt šo Eniņa kunga priekšlikumu, jo viņš, nosakot tūrisma nozares uzdevumus, papildina šos uzdevumus ar vienu jomu, ka ir jānodrošina tūrisma harmoniska attīstība saskaņā ar dabas aizsardzību. Es personīgi ierosinu to atbalstīt un aicinu arī komisijas locekļus mainīt savu iepriekšējo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Eniņš grib runāt. Lūdzu! Eniņa kungs, vai gribat sabojāt deputātu vienprātīgo atbalstu?

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Labi, tad es nerunāšu! Es domāju, ka esmu vienīgais deputāts, kas šādā momentā tagad iet prom no tribīnes, ticēdams jums un cerēdams, ka jūs atbalstāt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 19. deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt 3.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 6. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Nagobads un Apalups. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, izsakot nedaudz citādākā redakcijā kā 21. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 22.priekšlikums. Deputāts Tenis ierosina veikt starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu, ko mēs jau esam noraidījuši otrajā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tā, godātie kolēģi, par 22.priekšlikumu vēlas runāt Māris Pūķis - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es vēlētos paust Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijas viedokli šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka licencēšana kā valsts regulēšanas instruments ir principiāli jālieto pēc iespējas mazāk. Un jebkurā gadījumā, ja sāk licencēt, tad jāzina, kāpēc šo licencēšanu dara.

Šķiet, ka šajā gadījumā ir runa par to, lai starptautiskā tūrisma firmas būtu pietiekošā Iekšlietu ministrijas kontrolē, un nebūt nav runa par to, ka šāda licencēšana būtu jāveic kaut kādu ekonomisku vai citu apsvērumu, vai kaut kādu tautas interešu aizstāvēšanas dēļ. Ja mēs licencēsim jebkuru jautājumu, kur var rasties policijas vai kāda cita uzraudzība, tad mums licencējamo nozaru skaits strauji pieaugs, un tas savukārt kavēs tautsaimniecības attīstību.

Tomēr es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šajā likumā ir iestrādātas precīzas normas, kas ļauj saņemt visu nepieciešamo informāciju par visām firmām, kas nodarbojas ar starptautisko tūrismu. Proti, tālākajos pantos ir iestrādāta reģistrācija, ir iestrādāts reģistrācijas mehānisms, ko veic Tūrisma aģentūra, un šo reģistrācijas mehānismu var noteikt Ministru kabineta noteikumi. Tādā gadījumā jebkura firma, kas nodarbojas ar šo jomu, ir precīzā Iekšlietu ministrijas uzskaitē un tai var piemērot likumus. Turpretī licences atņemšana kā instruments, ar kuru palīdzību pārtraukt firmas darbību, ir būtībā netiesisks un nav raksturīgs tiesiskai valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man rāda tikai 3 minūtes... nupat jau 5... un es runāšu Iekšlietu ministrijas vārdā, lai gan iznāk interesanti - ir viena tauta, viena valsts, viena valdība, bet divu ministriju parlamentārie sekretāri cīnās par pilnīgi pretējiem viedokļiem. Interesanti, bet tāda ir demokrātija, tādēļ ķersimies pie lietas.

Iekšlietu ministrijas pilnīgi visas institūcijas uzskata, ka šobrīd Latvijā vismaz starptautiskā tūrisma darbība ir licencējama. Es domāju, ka pašreizējos apstākļos šo licencēšanu vairāk vai mazāk pastiprina notikumi, kas risinās mūsu lielajā kaimiņvalstī. Paldies Dievam, un tā būs mums... Kaut gan šī kaimiņvalsts pēdējā laikā ir bijusi ļoti nedraudzīga pret mums, mēs tomēr vēlam tai tikai labu un ceram, ka tur lietas nokārtosies, taču ne tikai Latvijas presē, bet arī no Latvijas Republikas augstām amatpersonām mēs esam dzirdējuši draudus par ekonomiskajiem bēgļiem Latvijas virzienā, un šeit, es domāju, nelicencētas starptautiskā tūrisma firmas varētu būt diezgan ievērojams atbalsts šādai bēgļu iebraukšanai uz palikšanu Latvijā. Tā ir nopietna problēma.

Tāpat mēs jau arī pagājušajā sēdē runājām, kad izskatījām šo likumprojektu. Es toreiz runāju par lietām, kuras šobrīd tiek veiktas starptautiskā tūrisma aizsegā. Tātad tā ir tirdzniecība ar vīzām, bez nolūka doties tūrisma ceļojumā. Īpaši starptautiskā tūrisma aizsegā notiek lietas, par kurām mēs šodien runājām, skarot akcīzes nodokli tabakas precēm. Kontrabandas ievešana valstī ir daudz grūtāk kontrolējama, ja ar to nodarbojas tūristu pārvadāšanas firmas, jo pret tūristiem visas valstis ir viesmīlīgas, tajā skaitā arī muitnieki un policisti, kurus es šobrīd pārstāvu. Arī Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde iebilst pret to, ka mēs šobrīd atceļam starptautiskā tūrisma licencēšanu Latvijā. Tātad ir vesela virkne problēmu, kuras šobrīd nav atrisinātas.

Mēs nevaram teikt, ka visās Eiropas Savienības valstīs, kas visumā tieši tāpat kā es iestājas pret licencēm, starptautiskais tūrisms vai tūrisms vispār netiek licencēts. Tas tiek licencēts ļoti daudzās sakārtotās, stabilās un stiprās Eiropas valstīs, jo šīs valstis lieliski saprot problēmas un nelaimes, kas var slēpties aiz tik skaistām izkārtnēm kā starptautiskais tūrisms vai tūrisms vispār. Es nemaz negribu runāt arī par pagājušajās sēdēs skarto tēmu, kas ir tā sauktā seksindustrija jeb sekstūrisms, kas ir mazāk kaitīgs virzienā uz turieni, bet daudz kaitīgāks virzienā uz Latviju, jo pieprasījums rada piedāvājumu un otrādi. Arī zviedri tikko ir atzīmējuši, ka Latvija jau sāk kļūt par bērnu prostitūcijas zemi un ka šā sekstūrisma aizsegā Latvijā tiek propagandēta prostitūcija, kurā tiek izmantoti bērni. Tātad ne jau tikai par beļģiem, tā teikt, visa pasaule runās kā par pedofilu zemi, bet drīz runās arī par mūsu mīļo Latviju. Un šobrīd nekādā veidā nav iespējams pret to vērsties.

Jā, arī Lietuvā ir noteikta īpaša reģistrācija, bet tās Ministru kabinets tikai par šo tūrismu, sevišķi to, kas skar starptautiskā tūrisma jomu Lietuvā, ir izdevis 24 dažādus Ministru kabineta noteikumus. Nedomājiet, ka tā ir vienkārši tāda problēmiņa - licencēsim vai īpaši reģistrēsim. Licence ir atņemams jēdziens, licence ir likvidējams jēdziens, un licence ir veids, ar kuru mēs spēcīgi un pamatīgi varam kontrolēt to ekonomisko darbību vai pat noziedzību, kas slēpjas zem tūrisma izkārtnes.

Augsti godātie deputāti! Es savas frakcijas, nevis savā deputāta vārdā aicinu jūs atbalstīt, bet Iekšlietu ministrijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt deputāta Teņa priekšlikumu nr.22 par 6.panta otro daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis.

I.Emsis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit es gribētu iestāties par to pozīciju un atbalstīt tos deputātus, kuri neatbalsta deputāta Teņa priekšlikumu par šā starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu. Es piekrītu tam, ka šobrīd eksistē virkne problēmu valstī, kas nav atrisinātas, un par to Leiškalna kungs tikko mums jau stāstīja, bet es pilnīgi labi apzinos, ka ar šādu licencēšanas ieviešanu šīs problēmas nevar atrisināt, jo tas nav atrisināms ar jaunu birokrātisku licencēšanas institūciju ieviešanu. Tie faktiski ir tikai un vienīgi šķēršļi uzņēmējdarbībai, pie tam ar formālu raksturu, jo šīs licences izsniedzējus nekādi nevarēs pārbaudīt, vai viņi ir bijuši pie vainas un vai tie cilvēki, kuri iebrauc ar šo firmu Latvijā vai izbrauc no tās, ir vai nav bijuši iesaistīti kaut kādos likumu pārkāpumos, jo firmas par to neko nezina. Tās nav nekādi saistītas ar šo cilvēku personības izzināšanu, tās nevar uzņemties atbildību par tiem klientiem, kurus šīs firmas ieved valstī vai izved no valsts. Kādā veidā šīs firmas var to zināt? Tās nevar to zināt, tad kāpēc tās varētu kļūt atbildīgas par to, ko dara šie tūristi Latvijā?

Tātad šis mehānisms ir izvēlēts neadekvāts, jo pie atbildības ir jāsauc nevis šīs tūrisma firmas, bet pie atbildības ir jāsauc tie cilvēki, kuri izdara likumu pārkāpumus. Līdz ar to faktiskais iemesls, kāpēc ir šie priekšlikumi, ir tāds, lai palielinātu licencēšanas ieņēmumus. Tas ir vienīgais, ko var panākt, tātad var panākt jaunus ienākumus ar šo uzņēmējdarbības ierobežošanu. Visu pārējo, ko paredz šī licencēšana, izņemot šo naudu par licenci, var panākt, arī reģistrējot uzņēmumus, un mēs to piedāvājam.

Reģistrēsim visas firmas, bet, ja pēc tam tiks atklāts, ka kāda no tām nodarbojas ar kaut ko nelegālu, tad attiecīgi caur šo reģistru pret šo firmu varēs vērsties. Taču tādā gadījumā šiem uzņēmumiem nebūs nepieciešams veikt šo licencēšanu un pierādīt, ka viņi nav kamieļi, teiksim tā, jo tas nav iespējams. Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka licencēšana ir pieļaujama civilizētās valstīs tikai tajos gadījumos, ja tiek apdraudēta vide, cilvēka dzīvība vai valsts drošība. Es nevaru iedomāties, ka tūrisma firma varētu apdraudēt šīs lietas, un līdz ar to tās nebūtu licencējamas. Tādēļ es rosinu neatbalstīt šo 22.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Diemžēl Leiškalna kungs izgāja ārā, es neredzu viņu, bet tas ir ļoti interesanti, kā deputātam dubultojas personība. Te viņš runā kā parlamentārais sekretārs, te kā frakcijas deputāts, un vienīgais, ko pēc šīs runas varēja vēl teikt, ir “urā!” ierēdņu armijai, jo, ja mēs licencējam, tad ierēdnim atkal parādās darbs. Atkal parādās jaunas darba vietas ierēdņiem. (Starpsauciens: “Bet mums viņi jālikvidē!”) Urā! Un tādā gadījumā es varu pateikt tikai vienu: jebkuri ierobežojumi uzņēmējdarbībai, kas neskar tās sfēras, par kurām jau runāja Emša kungs, šodien ir uzskatāmi par uzņēmējdarbības ierobežošanu.

Godātie deputāti! Varu pateikt tikai vienu. Nekas šajā gadījumā nemainīsies, vai būs 5 ierēdņi vairāk vai mazāk, bet mums savām tūrisma firmām ir jādod iespēja strādāt, neļaujot ierēdņiem pēc subjektīviem vai objektīviem principiem regulēt, kas, kad un ko drīkst darīt.

Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Arī turpmāk ir iesniegti papildinājumi, ja nemaldos, 31. vai 32. priekšlikums, kur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi tādu pašu priekšlikumu. Jebkuri šādi ierobežojumi bremzē uzņēmējdarbību!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Emša kungs un tagad arī Amerika kungs ļoti labi pateica, un arī es domāju, ka to nevajag atbalstīt, jo praktiski iznāk tā, ka mēs lobējam ārvalstu tūrisma firmas. Un neaizmirsīsim, ka mums tūrismā aiziet uz ārzemēm 134 miljoni latu. Es aicinu neatbalstīt lobēšanu, un tas ierobežo arī uzņēmējdarbību, tāpēc vajag šo Teņa kunga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus atšķirt nākamo lappusi likumprojektā. Tur 10. lappusē atbildīgā komisija ierosina, ka Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra reģistrē tūrisma uzņēmumus datu bāzes izveidei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un man ir šobrīd brīnums par Leiškalna kungu, jo viņš parasti aizstāv mazos uzņēmējus, bet šoreiz viņš aizstāv “barotavu” ierēdņiem. Pilnīgi pareizi iepriekšējie runātāji te teica, ka nekā vairāk par mazo uzņēmēju darbības apgrūtināšanu šinī priekšlikumā nav. Mani vienīgi izbrīna tas, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, kura vārdos deklarē, ka aizstāv mazos uzņēmējus... ka šoreiz tās pārstāvis piedāvā normu, kas absolūti apgrūtina mazajiem uzņēmējiem strādāt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols... Kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs, pats pasakiet! Kā deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es neatbalstu un aicinu arī visus citus deputātus neatbalstīt šo ierosinājumu, jo, pirmkārt, tas papildus rada birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai Latvijā. Otrkārt, tas rada pamatu korupcijai, jo visa veida komisijas un padomes neatkarīgi no tā, kā mēs tās sauksim, kas regulē un izdod uzņēmējdarbībai licences, kur ierēdnim ir jāpieņem lēmums izdot vai neizdot licenci un uz kādu termiņu - tas viss ir lielisks pamats korupcijai. Balsojot pret šo priekšlikumu, mēs balsosim pret korupcijas tālākajām iespējām tieši šajā biznesa segmentā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr esmu pretējos ieskatos. Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Kāpēc? Šeit motivēja ar to, ka ārzemēs, augsti civilizētas un stabilās kultūras valstis un tā tālāk, neatzīst šo licencēšanu, apmierinoties tikai ar reģistrāciju. Šeit ir jāpiezīmē, ka mums Latvijā tūrisms ir jauna tautsaimniecības nozare, jo tā tikko ir aizsākusies, tāpēc tā nav salīdzināma ar to uzņēmējdarbību, kas ir Rietumu pasaulē, kur šīs firmas darbojas desmitiem un simtiem gadu.

Otrkārt. Tik bēdīga kriminogēnā situācija, kāda ir Latvijā, diez vai vēl kur citur atradīsies, ja mēs te domājam Rietumu pasauli.

Šeit runāja par to, ka licencēšana ir pieļaujama tur, kur ir apdraudēta vide. Nu, ja tūrisms neapdraud vidi, tad sakiet, kas tad vēl apdraud? Tur taču apgrozās simtiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, un viņi vistiešākajā veidā apdraud vidi.

Te tas ir sarunu priekšmets, par ko mēs runājam, iztirzājot Eniņa kunga priekšlikumus. Par to, ka uzņēmējdarbība tiek ierobežota. Tā nav liela uzņēmējdarbības ierobežošana. Turklāt te runā par mazajiem uzņēmumiem. Kāpēc par mazajiem? Mums, es ceru, būs lielas tūrisma firmas.

Un, ja mēs runājam par to, ko sacīja Emša kungs, noliegdams šo priekšlikumu vērtību, tad es teikšu, ka pat tādā gadījumā, ja viņa sacīto uzņemam kā simtprocentīgu taisnību, tā ir tikai jautājuma vienas puses apskatīšana. Viņš runāja par tiem tūristiem, kuri iebrauc pie mums, bet par kuriem mūsu tūrisma firmas nevar atbildēt, kas tie ir par putniem. Bet vēl ir jautājuma otra puse. Runa ir par tūristiem, kas izbrauc uz ārzemēm. Un, lūk, arī par tiem ir jādomā, ir jādomā arī par šo firmu darbību. Nevar būt tā, kā te bija dažus mēnešus atpakaļ. Kāda esošā tūrisma firma apsola nezin kādus tur zilus brīnumus, cilvēki aizbrauc, bet viņiem nav kur palikt vispār. Arī par to ir jādomā! Un šai firmai ar licencēšanas palīdzību ir iespējas to darīt.

Vēl vairāk. Šai firmai, ja tā ir licencēta un atzīta, ir iespējas ar citām ārvalstu firmām attiecīgi saskaņot tos jautājumus par tūristiem, kas no turienes iebrauc. Es šeit neredzu nekādus ierobežojumus. Es redzu tikai to, ka tā ir jautājumu sakārtošana pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā Latvijā. Un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Kolēģi, es neatbalstu šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka licencēt vajag tikai tādas nopietnas iestādes kā, teiksim, medicīnas iestādes, kur mēs operācijas izdarām vai ko tamlīdzīgu. Mums ir jāsamazina birokrātiskais aparāts valstī, un tas jāsamazina vismaz uz pusi. Šis priekšlikums atkal paver iespējas palielināt to, lai tur būtu kādi cilvēki, kas nodarbojas atkal ar kaut kādu licenču izdošanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Taču mums vajag, lai attīstās firmas, lai var attīstīties daudzi mazi uzņēmumi, kas maksā nodokļus, lai tiktu sakārtota nodokļu sistēma un lai tā būtu reāla. Es nedomāju, ka te tūrismam būtu vajadzīgas kādas licences. Ja tādas firmas strādā, lai viņas strādā. Viņām ir klienti, lai tad viņas strādā un maksā nodokļus.

Tāpēc es uzskatu, ka mums nevajadzētu šo atbalstīt, jo mūsu programmā ir teikts un visi, es domāju, tam piekritīs, ka ir jāsamazina birokrātiskais aparāts valstī par 50%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti, šis būs ļoti atbildīgs balsojums. Noklausoties debates, radās tāds iepaids, ka visiem liekas, ka licencēšana ir kāds ārkārtīgi stingrs un noregulēts process, turpretī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā izziņā norādīja un arī ierodoties mūsu komisijas sēdē izteica viedokli, ka pašreizējā licences izsniegšana ir bijusi ļoti subjektīvs process. Un šajā priekšlikumā, ja mēs to atbalstīsim, balsojot “par”, tad tādā gadījumā netiek pat prasīti speciāli Ministru kabineta noteikumi. Un, tā kā licencēšana faktiski ir uzņēmējdarbību ierobežojoša procedūra, tad parasti to pieļauj tikai tajās nozarēs, kur nav pieļaujama brīva konkurence vai pastāv bīstamība cilvēku dzīvībai, veselībai, videi vai valsts drošībai, un tāpēc te nevajadzētu šo licencēšanu atbalstīt. Tā vietā varētu būt komisijas atbalstītais 26. priekšlikums, kas paredz Latvijas Tūrisma aģentūrai izveidot datu bāzi un reģistrēt, attiecībā uz reģistrācijas procedūru prasīt iesniegt stingri noteiktu dokumentāciju, kuru apstiprinātu Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc es aicinu noraidīt Teņa kunga priekšlikumu, lai neieviestu patvaļu šajā licencēšanas procesā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta 22. priekšlikumu - papildināt 6. panta otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 41, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Es domāju, ka ar šo svēto noti šovakar varam arī beigt.

Lūdzu reģistrāciju ar identifikācijas kartītēm! Nebojāsim sev vakaru vēl ar kaut kādu neprincipiālu apspriešanu...

Godātie kolēģi! 37 deputāti ir pieprasījuši sasaukt 16.septembrī ārkārtas sēdi ar sekojošu darba kārtību: “Par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā”. Prezidijs ir nolēmis 16. septembrī šo ārkārtas sēdi sasaukt pulksten 17 vakarā.

Lūdzu, Rudzīša kungs, nolasiet reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Jānis Kalviņš,

Andrejs Krastiņš,

Andris Tomašūns,

Kārlis Leiškalns,

Indulis Bērziņš,

Ēriks Zunda,

Leonards Tenis,

Ziedonis Čevers,

Ilmārs Bišers,

Edgars Bāns,

Oļegs Deņisovs,

Jānis Kazāks,

Imants Liepa,

Odisejs Kostanda,

Paulis Kļaviņš,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad nākamā būs ārkārtas sēde 16. septembrī pulksten 17.00, bet kārtējā sēde 17. septembrī pulksten 9.00.

10. septembra sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute