Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 11. un 12.marta sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidijā akceptēto darba kārtību, izskatīsim desmit deputātu iesniegumu par debašu laika samazināšanu šodien un rīt: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, tātad turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", kurš pēc Valsts prezidenta Ulmaņa kunga iniciatīvas ir nosūtīts Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka iepriekšējās sēdes nobeiguma daļā, runājot par jautājumu, cik plaši šis likumprojekts skatāms gadījumā, ja tas tiks nodots komisijām, deputāts Leiškalns, iebilstot pret deputāta Bišera izteikto domu, ka komisijās ir apspriežami tikai tie jautājumi, pret kuriem ir iebildis Valsts prezidents, nepiekrita tam un izteica apgalvojumu, ka ir jāizskata visi. Savukārt es gribu izteikt pretēju viedokli, nekā izteica deputāts Leiškalns, un, lai arī cik tas būtu dīvaini, atsaukties uz to pašu Kārtības ruļļa 115.pantu, kurā rakstīts, ka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, bet ne vairāk. Par motivēto iebildumu nodošanu komisijām! Tātad nevis par likumprojekta nodošanu komisijām, bet par motivētajiem iebildumiem. Es saprotu, var teikt, ka tas ir interpretācijas jautājums, bet tomēr es burtiski tulkoju to, kas ir ierakstīts, un aicinu arī katru no deputātiem, pirms viņš izšķiras par balsojumu vai vēlāk izšķirsies, padomāt par to, kā tad tas ir interpretējams. Lūdzu izlasīt šo teikumu, kurā, es vēlreiz atkārtoju, ir teikts, ka lemj par Prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām. Tālāk, protams, ir rakstīts... bet kā gan citādi varētu šo 115.pantu uzrakstīt, nepasakot, ka trešā lasījuma kārtībā.

Ja tas, ko dara Leiškalns, ir starpsauciens, tad, protams, es varu neiebilst pret to, bet viņam, protams, būs iespējas runāt arī otrreiz, ja viņš vēlēsies... Taču es vēlreiz saku, ka tas neattiecas uz visu likumprojektu. Tāda ir mana pārliecība. (Starpsauciens no zāles: "Tas nav pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Atvainojiet, Kiršteina kungs ir vēl pieteicies - Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamais Kaksīša kungs! Satversme ir augstāka par Kārtības rulli, un Satversmē ir precīzi teikts, ka Prezidents motivētā rakstā var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, nevis kāda panta. Visa likuma otrreizēju caurlūkošanu atļauj Satversme, un, ja Satversme nav atcelta, tad šeit nav vērts atsaukties uz dažādiem mazākiem likumprojektiem. Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!"

Sēdes vadītājs. Paldies. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja nu reiz mēs šeit nodarbojamies ar interpretāciju, tad tiešām šeit ir rakstīts, ka mēs izskatām likumu, nevis motivētos iebildumus. Un līdz ar to ir runa par likuma caurskatīšanu trešajā lasījumā noteiktajā kārtībā. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tagad mums ir jābalso priekšlikums par likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām. Ja tāds lēmums netiks pieņemts, tad mēs balsosim atkārtoti par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Bet vispirms balsosim priekšlikumu - nodot iesniegto likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas komisijām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts, likumprojekts tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimas komisijām.

Kādi būtu, lūdzu, priekšlikumi par termiņiem, kuros ir jāizskata?

J.Kaksītis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt atbildīgajai komisijai līdz 16.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz 16.martam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Esam vienojušies - 16.marts. Paldies.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir otrā sadaļa - Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Tomašūna, Bunkša, Seiksta un Keiša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Lūdzu nodot komisijām šo likumprojektu, kas atvieglina transportlīdzekļu īpašniekiem - un galvenokārt tas skar zemniecību - iespēju veikt pārreģistrāciju un neuzliek par pienākumu šai zemniecībai maksāt transportnodevu, pirms viņi ir nokārtojuši tehniskās apskates jautājumu un uzsākuši transportmaģistrāļu lietošanu, par ko šī nodeva tad būtu maksājama. Aicinu atbalstīt nodošanu komisijām. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret"? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Putniņa, Rugātes, Dilbas, Ločmeļa, Druvas un Rubuļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt par šo jautājumu viens no iesniedzējiem - deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Šeit šo jautājumu jau drusciņ ir mēģināts risināt, un tomēr tas ir iestrēdzis. Mūsu visu, tas ir, Saeimas šajā gadījumā, es varētu teikt, goda pienākums, kas valstij neko nemaksā vai arī maksā ārkārtīgi maz, ir nokārtot šo iestrēgušo jautājumu, proti, runa ir par Latvijas dziesmusvētku fondu. Paši dziesmusvētki ir līdzīgi tam, kā ir mūsu sporta kustība izplatīta pa visu valsti. Mēs tiekam atpazīti ne tikai ar sportistu panākumiem pasaulē, bet arī ar dziesmu, ar koru panākumiem pasaulē mēs tiekam atpazīti. Tātad faktiski tas lielā mērā ir mūsu identitātes jautājums, tas ir mūsu Latvijas tēla veidošanas jautājums.

Kā jūs zināt, likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantā ir divas šīs sadaļas. Viena ir vispārīga, un jūs to visi zināt, bet otra ir īpaša, kas atšķiras par 5% atšķirībā uz pretimnākšanu no valsts puses, un tur jau ir kādas trīs pozīcijas. Mēs piedāvājam ietvert Latvijas dziesmusvētku fondu un Latvijas organizāciju "Glābiet bērnus!" ðajā ailē. Kā jau es minēju, tas neprasa no budžeta līdzekļus, tur ir tikai 5% starpība, bet nav nekādu, teiksim, papildu zaudējumu budžetam, tomēr tā ir prestiža lieta, jo šos nosauktos fondus ierauga uzņēmēji, un līdz ar to šo sarunu aizsākums ir daudz auglīgāks. Tas ir vajadzīgs arī tāpēc, ka tuvojas dziesmusvētki, bet finansiālais grūtums ir ļoti liels, tāpēc mums ir jādara viss, lai mēs varētu kaut drusciņ palīdzēt likumdošanas ziņā, teiksim, sarīkot dziesmusvētkus, un beigu beigās es domāju, ka tā tiešām ir mūsu visu kopīga, nedomājot par kaut kādiem politiskiem aspektiem, goda lieta, un tāpēc, lūdzu, nodosim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret" ðo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo atzinumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par cukuru"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Bartaševiča un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem "" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Viena lieta ir tā, kas ir vēsturē noticis, bet otra lieta ir tā, kurš un kā šodien uzņemsies īstu atbildību par notikušo. Un tāpēc šis piedāvājums faktiski skar mūsu valsts, Latvijas valsts, atbildību, it kā uzliekot par pienākumu Latvijas valstij zināmā mērā palīdzēt, nosakot šo politiski represētās personas statusu cilvēkiem, kuri šeit ir iebraukuši pēc 1940. gada 17. jūnija, tātad ir iebraukuši nelikumīgi. Pie tam tiek pat piedāvāts izņemt šo 1940. gada 17. jūniju, tātad tas var būt noticis vispār jebkurā laikā, līdz ar to noliedzot šo legālo iebraukšanu. Pie tam runa nav tikai par iedzīvotājiem, par pašiem cietušajiem, bet runa ir arī par viņu pēcnācējiem. Un tagad, skatoties tālāk šo 4. pantu, redzam, ka runa ir par to, ka ir bijušas kaut kādas represijas gan Latvijas teritorijā, gan ārpus Latvijas teritorijas.

Ko tad mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam to, ka Latvijas valsts segs kādus izdevumus kompensāciju veidā personām, kuras šeit ir nelikumīgi ieradušās un kuras ir cietušas ārpus Latvijas teritorijas. Tātad tās ir personas, kurām nav nekāda sakara, izņemot to, ka viņas šeit ir kaut kādu laiku bijušas. Tagad man būtu viens jautājums, piemēram, tāds: kur ir Krievijas atbildība un kur ir Krievijas lielā kliegšana par savējo aizstāvēšanu? Un kur ir Krievijas līdzdalība, sniedzot attiecīgo palīdzību personām, kuras ir dzīvojušas Latvijā, bet ir iebraukušas šeit nelegāli un cietušas ir ārpus Latvijas robežām, piemēram, Krievijā? To šie iesniedzēji nekādi acīmredzot nav gribējuši ņemt vērā. Un nu mēs kārtējo reizi sastopamies ar tādu īpatnēju piedāvājumu - izmantot šos te vārdus "politiski represētā persona", "ciešanas", un mums ir it kā vienalga, kur tas ir noticis, bet mēs uzkraujam savai valstij liekus pienākumus atkal pret tiem cilvēkiem, par kuriem Latvijas valstij nav nekādas morālas atbildības.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un nevaru atbalstīt pat šāda priekšlikuma nosūtīšanu uz komisijām, jo tas konceptuāli nav pieņemams, tas konceptuāli neatbilst tai nostādnei, kādai vajadzētu būt mūsu Latvijas Republikā. Aicinu balsot "pret" šā projekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties cienījamo Dobeļa kungu, es domāju: kādi laiki, tādi tikumi! Un tad es iedomājos to, kā būtu tad, ja šodien būtu dzīvs kaut vai Astra vai Juris Ziemelis, kuri sēdēja Mordovijas lāģeros un kuri varbūt daudz aktīvāk grāva to padomju iekārtu vai to režīmu. Un viņi sēdēja vienās kamerās ar krieviem, ar cittautību pārstāvjiem, kas arī atradās Mordovijā. Taču šodien, izrādās, tā būtu paradoksāla situācija, ka Ziemelis vai Astra varētu saņemt no valsts kādu palīdzību, bet šie cilvēki... Nedod Dievs, ja viņi būtu atbraukuši uz Latviju un izrādītos, ka viņi nav, lūk, grāvuši to padomju iekārtu. Kam šodien Dobeļa kungs un "Tçvzemei un Brīvībai" aicina neiedot šo statusu? Tiem cilvēkiem, kuri ir varbūt patiešām reāli cietuši no režīma, kuri ir reāli arī kaut ko darījuši, lai tas iepriekšējais režīms, kurā liela daļa no "tçvzemiešiem" strādāja vadošos amatos un apguva iepriekšējā režīma zinības... Šie cilvēki tika reāli darbojušies un ir reāli veikuši tā režīma sagrāvi. Un ko šodien "Tçvzemei un Brīvībai" proponē?

Un tādēļ es aicinātu... Cienījamie kolēģi, šis nav trešais balsojums, kurā Dobeļa kungs varētu kliegt par to, ka nabaga latviešu pensionāriem atņem to, ko "Tçvzemei un Brīvībai" nav iedevusi. Es aicinātu nosūtīt uz komisijām un izdiskutēt... Es aicinātu šodien nepakļauties ne "Latvijas ceļam", ne arī Saimniekam, bet nosūtīt tālāk šo jautājumu, jo citādi patiešām es varētu piekrist Valdmaņa kungam: ja Saimnieks arī nobalsos, tad patiešām Kaksītis, kas tiesāja, šodien arī tiks atbalstīts, lai tālāk šīs represijas pret visiem šiem cilvēkiem turpinātos.

Un tādēļ, cienījamais Dobeļa kungs, varbūt jūs pastāstīsiet, kur jūs atradāties, (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pagrīdē es atrados!") kad šie cilvēki tanī režīma laikā atradās ieslodzījuma vietās? Un tādēļ es aicinātu Saeimu šinī gadījumā nepakļauties šim spiedienam, bet atbalstīt šā projekta nosūtīšanu komisijām. Pēc tam, ja patiešām tās summas būs tik drausmīgas vai arī tie atvieglojumi... nu tad jau noraidīsim. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Izlemsim šo jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - iesniegto likumprojektu nodot Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 25, atturas - 29. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Leiškalna, Ābiķa, Lagzdiņa un Bērziņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Mēs neizskatījām priekšlikumu par Profesionālās izglītības likumu, bet mēs pie tā vēl atgriezīsimies, bet tagad, lūdzu, izlemsim šo jautājumu.

Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu! Es atvainojos, es vienkārši pāršķīru divas lappuses uzreiz...

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamās dāmas un kungi! Es domāju, ka balsojums par šo likumu vai par šā likuma nodošanu komisijām parādīs, cik nopietni mēs paši izturamies pret saviem solījumiem vai pret saviem iepriekšējiem lēmumiem. Ne jau nu šinī pašā, bet katrā ziņā Saeimā mēs 31. martā sasaucām sēdi, kurā runājām par lauku attīstību, par lauksaimniecības attīstību un pieņēmām koncepciju, kur kā būtisks elements tika ierakstīta arī lauku ceļu sakārtošana un lauku ceļu attīstība.

Tas pats, kā es saprotu, vakar ir noticis Ministru kabinetā, un arī tur, pilnīgi loģiski, lēmumā ir ietverta šī lauku ceļu sakārtošanas koncepcija kā viens no pamatiem, lai vispār varētu normāli un loģiski runāt par laukiem ne tikai kā par ražošanas vietu, bet arī kā par normālu dzīvesvietu, par lauku sociālās vides sakārtošanu. Šis likumprojekts ir viens variants, kas piedāvā ļoti konkrētus avotus, kur ņemt līdzekļus, lai šī lauku ceļu problēma varētu tikt atrisināta. Un es neredzu nekādu loģiku, kāpēc lai noraidītu šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo beigu beigās komisijās mēs varam spriest varbūt par zināmiem labojumiem, varam spriest par alternatīvām, bet katrā ziņā tā nenodošana komisijām nozīmētu pašiem atteikties no saviem iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

Es aicinu nodot komisijām un izlemt šo jautājumu, kā arī ķerties pie šīs ļoti būtiskās lauku ceļu problemātikas atrisināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Es vēlētos tomēr precizitātes labad pateikt to, ka šajā likumprojektā nav pilnīgi nekas teikts par lauku ceļiem. Tur ir paredzēts tikai līdzekļu pārdalījums starp valsts budžetu un autoceļu fondu, tas ir, izņemt ārā līdzekļus no valsts budžeta un iedot tos autoceļu fondam, bet par lauku ceļiem tur nav minēts neviens vārds. Un, ja šeit kaut kādi "Latvijas ceļa" ministri nāk un sola kaut ko lauku ceļiem, tad derētu padomāt par to, ka šis ministrs, kas šobrīd ir šajā amatā, visdrīzāk pēc nākamajām vēlēšanām šajā amatā vairs nebūs un, pat gribēdams, nevarēs savus solījumus izpildīt. Tāpēc šādā redakcijā es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - nodot likumprojektu atbildīgajām komisijām. (Starpsauciens: "Par lauku ceļiem!") Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 20. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts komisijām tiek nodots.

Un tagad, godātie kolēģi, nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Kiršteina, Ābeles un Kalviņa iesniegto likumprojektu "Profesionālās izglītības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 11, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, gribu informēt, ka esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Seiksta kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš raksta, ka, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, šī komisija lūdz šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus un izslēgt 44. punktu - likumprojektu "Latvijas Republikas Valsts valodas likums" otrajā lasījumā sakarā ar nepieciešamību nosūtīt to Baltijas jūras valstu padomes demokrātisko un cilvēktiesību institūciju ekspertiem.

Godātie kolēģi, te ir tāda problēma. Atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo jautājumu svītrot no darba kārtības, bet katrā ziņā izlemsim to balsojot.

"Pret" ðo jautājumu runās Juris Dobelis - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiešām parādās jautājums, cik zemu mēs varam klanīties. Es skaidri un gaiši uzdodu jums un sev šādus jautājumus. Man tagad ir interesanti secīgi sagrupēt vairākus pēdējo nedēļu un mēnešu notikumus. Mēs piekāpāmies attiecībā uz Darba likuma kodeksa pārskatīšanu krievu preses spiediena ietekmē, mēs ļoti maigi izturējāmies pret tiem, kuri, būdami pie mums, vissliktākajā veidā izturējās šajā nesankcionētajā pasākumā, un mēs par to dabūjām. Mēs piekāpāmies it kā kaut kādiem Zviedrijas televīzijas izteikumiem par "Waffen SS" saietiem Latvijā.

Labi zinādami, cik ļoti mums ir ieildzis šis jautājums par Latvijas Republikas Valsts valodas likuma izskatīšanu... Tas mums ir ārkārtīgi ieildzis! Mēs visi labi zinām, ka vēl šodien mums nav sava likuma. Šodien Latvijas valstī tāda nav! Mēs joprojām izmantojam 1989. gadā pieņemto likumu - Valodu likumu, nevis likumu par mūsu valsts valodu. Tikai ar zināmiem "lâpījumiem" un kaut kādiem priekšlikumiem 5. Saeimas darbības laikā šo jautājumu nevarēja atrisināt.

Ar ļoti lielām mokām tagad šis dokuments ir nonācis līdz Saeimai, un pēdējā brīdī, es teikšu, visnekaunīgākajā veidā.... visnekaunīgākajā veidā kāds atkal iejaucas mūsu darbā, traucējot mums pieņemt šo likumu. Ko jūs te mums piedāvājāt? Kārtējos ekspertus - demokrātisko un cilvēktiesību institūciju ekspertus. Kuram ir tiesības iejaukties Latvijas dzīvē un spriest par mūsu valodu? Kuram ir tiesības aizrādīt kaut ko par mūsu Valodas likumu? Kurš cits, ja ne mēs paši, latvieši, un Latvijas Republikas pilsoņi esam tiesīgi lemt par šīs valsts Valodas likumu? Ar kādām tiesībām jūs kaut ko tādu piedāvājat? Atkal jūs runāsiet: "Kâds kaut kur mūs nesapratīs!" Cik zemu jūs gribat klanīties?! Un kas jums maksā par šādu klanīšanos? Jāsāk ir šādu jautājumu uzdot. Tikko mēs gribam skaidri un gaiši pateikt, ko mēs vēlamies Latvijā, tikko mēs vēlamies godīgi pateikt savu nostādni pret to, kas šeit ir īstais saimnieks un kurai valodai šeit ir jābūt noteicošajai, parādās kaut kādi ārkārtīgi īpatnēji eksperti no vienas puses un no otras puses un nāks, un mūs mācīs. Acīmredzot gan jau kāds no Krievijas arī būs starp tiem ekspertiem, kas stāstīs, kā šeit tiek apspiesti tie cilvēki, kuriem viņi paši nevēlas sniegt nekādu palīdzību. Noved līdz absurdam savas valsts politiku, piedāvājot ekonomiskas sankcijas pret Latvijas Republiku un izlikdamies nesaprotam, ka šīs sankcijas skars arī tos krievus, kas šeit, Latvijā, dzīvo. Tiek tēlots, ka to nesaprot. Tiek pasniegts šis paņēmiens kā ļoti ietekmējošs.

Un ko tagad jūs varat teikt par to lietu, kas mums šodien ir visvairāk vajadzīga, - valsts valodu aizsargājošu likumu? Labi zinot, cik maz laika ir palicis šai Saeimai ko strādāt un ka šis ir tikai otrais lasījums, tagad mēs atkal esam gatavi neizskatīt to otrajā lasījumā. Vairāk tas mūs, redziet, šinī brīdī neinteresē. Mums interesē, ko teiks kaut kādi eksperti no ārpuses. Šinī gadījumā es uzskatu, ka balsojums par šī Valsts valodas likuma neizskatīšanu ir līdzvērtīgs nodevībai pret latviešu tautu, nodevībai pret mūsu valodas aizsardzību.

Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu, ja to vispār var nosaukt par priekšlikumu. It īpaši tādēļ, ka tas nāk no komisijas, kura pati nav atbildīgā par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt "par"?

Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nerunāju savā, es runāju komisijas vārdā. Neliela konkretizācija ir vajadzīga. Nedz ar piketētājiem, nedz ar kaut kādām Krievijas institūcijām nekādi sakari nav šajā jautājumā uzņemti, un neviena priekšā mēs netaisāmies klanīties. Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis informēja par to, ka tas jau ir pārtulkots un aizsūtīts, un viņš ir saņēmis apstiprinājumu, ka pāris nedēļu laikā šādi priekšlikumi varētu būt. Atgādinu, ka mēs esam sūtījuši Pilsonības likumu, esam sūtījuši Reliģisko organizāciju likumu. Abos gadījumos tas mums nav traucējis noraidīt tos ekspertu apsvērumus, kuri Latvijas valstij nav pieņemami. Taču šajā gadījumā, zaudējot tikai pāris nedēļas, mēs varētu noraidīt arī pārmetumus, ka mēs nerēķināmies ar tām institūcijām, uz kuru pusi mēs ejam. Šajā gadījumā - uz Eiropas Savienību. Tāds ir arī vairāku, ja ne visu, Eiropas Savienības valstu vēstnieku lūgums, kad bija kopējā tikšanās, Ābiķa kungam un man esot klāt. Atkārtoju - mēs zaudētu pāris nedēļas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izslēgt no darba kārtības 44.punktu - likumprojektu "Latvijas Republikas Valsts valodas likums". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Aizkraukles rajona tiesas tiesneša Jura Rakeviča atbrīvošanu no amata".

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3865. Pie Tieslietu ministrijas ar iesniegumu ir vērsies Aizkraukles rajona tiesas tiesnesis Juris Rakevičs un lūdzis atbrīvot viņu no ieņemamā amata pēc paša vēlēšanās. Saeimas Juridiskā komisija ir uzklausījusi un atbalstījusi šo lūgumu un aicina arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - atbrīvot Juri Rakeviču no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Ādamsona, Kreituses, Ozoliņa, Kalnbērza, Čerāna, Veldres, Grīnberga, Mauliņa, Liepas un Zelgalvja pieprasījums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts stividoru kompānijas "Rînūži" privatizāciju.

Motivāciju sniegt ir pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pārejam pie lietas būtības, es gribētu jums mazliet atgādināt šo vēsturi. Kad tiek celtas jeb būvētas kādas ostas, tiek plānots arī maksimālais kravu apgrozījums attiecīgajā ostā. Padomju laikos, kad tika celta Rīnūžu osta jeb, citiem vārdiem runājot, zvejniecības osta, tās maksimālais kravu apgrozījums gada laikā, kāds tika plānots, bija līdz 400 tūkstošiem tonnu. Rīgas tirdzniecības ostā maksimālais kravu apgrozījums, kāds tika plānots, bija 8,2 miljoni tonnu. Padomju laikos, līdz 1990.gadam, šī tonnāža arī tika ievērota. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām likumu "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Viena no motivācijām bija tā, ka, pieņemot šo likumu, palielināsies kravu apjoms tieši Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā. Diemžēl līdz šodienai šis kravu apgrozījums vēl nav sasniedzis pat 4 miljonus tonnu.

Kas notiek valsts stividoru kompānijā "Rînūži", kura ir valsts uzņēmums? Uz šo brīdi (pareizāk sakot, pagājušajā gadā) "Rînūžos" kravu apgrozījums ir pieaudzis līdz 1,8 miljoniem tonnu. Tātad plānotais kravu apgrozījums ir pieaudzis četras ar pusi reizes. Pirms pusgada mēs par labu darbu šīs valsts stividoru kompānijas ģenerāldirektoram piešķīrām pilsonību par īpašiem nopelniem. Viena no motivācijām bija tā, ka šis valsts uzņēmums šodien ir viens no retajiem, kurš strādā ar peļņu. Tāpēc izraisa dīvainas asociācijas tas, ka valsts nodod privatizācijai uzņēmumu, kurš nes valstij kolosālu peļņu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jautājums ir par to, vai Eiropā ostas vispār tiek privatizētas. Nesen Baltijas asamblejas Komunikācijas komiteja apmeklēja Antverpenes ostu, un es uzdevu Antverpenes ostas pārvaldniekam šo jautājumu. Viņš sāka smieties un pateica, ka tas ir absurds. Ka Beļģijā vispār netiek izskatīts jautājums par to, ka varētu būt privatizēts viens vai otrs Antverpenes ostas gabals. Nav runa par privātuzņēmumiem, kuri strādā uz ostas zemes, bet ir runa tieši par ostas privatizāciju. Eiropā vienīgā vieta, kur ir privātostas, ir Lielbritānija. Taču tas stāvoklis tur ir vēsturiski izveidojies.

Ko tad pieprasa tie deputāti, kuri šeit ir parakstījušies? Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 11.septembra rīkojumu, Satiksmes ministrija nodod valsts stividoru kompāniju "Rînūži", un Privatizācijas aģentūra pieņem to savā valdījumā ar 1997.gada 9.janvāra aktu. Pēc šīs procedūras Satiksmes ministrija panāk, ka, pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldības īpašuma privatizāciju, privatizācijas noteikumus apstiprina satiksmes ministrs. Bet, neskatoties uz to, privatizācijas noteikumi nav apstiprināti līdz šim brīdim. Acīmredzot tāpēc, ka satiksmes ministra Krištopana, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības, Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rînūži", Rīgas ostas pārvaldes vadītāju, darbinieku un Satiksmes ministrijas atsevišķu departamentu vadītāju viedoklis ir diametrāli pretējs.

Saeimas deputāti pieprasa sniegt paskaidrojumus. Uz kāda likuma panta pamata privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina satiksmes ministram? Kad tiks apstiprināti valsts stividoru kompānijas "Rînūži" privatizācijas noteikumi? Vai tiks ņemti vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības, Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rînūži", Rīgas ostas pārvaldes vadītāju, darbinieku un Satiksmes ministrijas atsevišķu departamentu vadītāju viedoklis, ka izpirkšanai paredzētais akciju daudzums uzņēmuma vadībai ir 25%, darbiniekiem - 25%? Kādu firmu intereses lobē satiksmes ministrs Krištopans un vai šīs firmas nav tieši vai pastarpināti saistītas ar viņa biznesa interesēm?

Interesanta ir arī Viļa Krištopana atbilde Latvijas Zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam Skrebeļa kungam.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu runas laiks beidzies.

J.Ādamsons. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Kreituses, Bartaševiča, Ozoliņa, Lujāna, Kazāka un Liepas pieprasījums pašvaldību lietu valsts ministram Zundam izvērtēt Baložu pilsētas domes rīcības atbilstību likumam "Par svētku un atceres dienām".

Motivāciju sniegt ir pieteicies deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir kārtējais jautājums - uz kādu valsti mēs ejam un ko mēs gribam sasniegt? Diemžēl reizēm ir nācies pārliecināties, ka mūsu valstī ir diezgan liels ierēdņu, arī vēlēto pašvaldību un arī citu līmeņu deputātu korpuss, kas ir vai nu provokatori, vai cilvēki, kas īsti neapjēdz, ko viņi dara. Šinī gadījumā jautājums ir izveidojies par to, un es varu arī informēt, ka cienījamais direktors šodien jau atrodas pirmsinfarkta stāvoklī, kurā viņu ir novedis Baložu domes priekšsēdētājs. Es nezinu, kuras partijas biedrs viņš ir un kādēļ ir bijis iemesls... Ir šī likumā noteiktā iespēja attiecībā uz svētku un atceres dienām, ir noteikts, ka ir tiesības arī pareizticīgajiem dot šinī dienā brīvdienu. Bet tas ir atsevišķi jālemj un jāizskata. Tā ir svētku diena. Par to, ka šis skolas direktors ir iedevis saviem skolēniem šinī dienā brīvdienu, - par to jau ir noticis kārtējais milzīgais un nenormālais solis, kuru ir izdarījis Baložu domes priekšsēdētājs. Es nezinu, kādēļ tas atkal ir bijis tā jāizveido un jānoved līdz tam, ka tas ir nokļuvis visos masu medijos. Un es nebrīnīšos, ja rīt tas nokļūs jau arī starptautiskajā apritē. Tas, kā Latvijas valstī mūsu pašvaldību "bosi" un ministri, un citi kungi izrīkojas. Pēc tam varēs atkal bļaut par Maskavas "roku". Es ceru, ka šis, piedodiet, debiliķis, kas ir pieņēmis Baložu domes līmenī tādus lēmumus, nav kādas vadošās partijas biedrs. Jo tas būs atkal nākamais jautājums par to, kā Latvijas valstī izrīkojas ar vienu no Latvijas pilsoņu grupām. Un šinī gadījumā ne jau tas skolas direktors ir vainīgais. Patiešām, viņš bija ļoti naivs cilvēks, kas iedomājās: ja likumā ierakstīts, ka drīkst... Un viņš izdarīja šo soli. Protams, mēs varam paziņot, ka tas ir privātas personas jautājums un domes jautājums. Piedodiet, bet ir likums, kurā ir noteikts, ka var... Šinī gadījumā direktors ir juridiska persona, nevis fiziska persona. Un šinī gadījumā valsts var kārtējo reizi pateikt - tā nav mūsu problēma. Es, protams, labi saprotu: kārtējo reizi diez vai ir lielas cerības, ka Pieprasījumu komisija šo jautājumu saglabās kā pieprasījumu. Un nedod, Dievs, ka varbūt beigsies viss šis jautājums ar to, ka cienījamajam skolas direktoram neizturēs sirds! Tā ir Latvijas metodika. Taču es nezinu, vai tas būs kārtējais piliens Latvijas demokrātijas godā. Un pēc tam mēs varēsim bļaut un kliegt: "Tur ir Maskavas pirksts!" Labi, ka skolas direktoru Austri Eglīti vēl nav nosaukuši par Maskavas aģentu, kas sēž Baložos un, lūk, taisa starpnacionālo naidu. Es gribu pateikt, ka starpnacionālo naidu drīzāk taisa tādi, piedodiet, domes priekšsēdētāji, kuri nezina, ko dara, un nedomā, ko dara un kāpēc dara.

Es tādēļ ceru, ka šinī gadījumā mūsu valsts pārstāvji - cienījamais pašvaldību lietu valsts ministrs Zundas kungs un cienījamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs - šo jautājumu izskatīs. Ja skolas direktoram patiešām būs sirdslēkme un infarkts, tas būs, atvainojiet, šo kungu roku darbs - kopīgi ar Baložu pilsētas domes priekšsēdētāju. Cerams, ka tad vieta būs brīva. Tukšu vietu jau nekad nav. Cerams, kāda partija atradīs savu īsto "poļitruku", kurš organizēs, kā īsti vajag būt divplūsmu skolā... Vai krieviski runājošajiem bērniem ir jāsvin pareizticīgo Ziemassvētki vai Jaunais gads tad, kad tie viņiem saskaņā ar reliģiju, kā viņi uzskata, ir jāsvin? Es šinī gadījumā aicinu Pieprasījumu komisiju nopietni izskatīt šo jautājumu un aicinu arī ministru kungus nopietni pievērsties šim jautājumam un nenovest šo skolas direktoru līdz kaut kādai krīzes situācijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valdmaņa, Lujāna, Zelgalvja, Kušneres, Dozorceva, Staša, Veldres, Grīnberga, Čerāna un Rubina pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam, satiksmes ministram Krištopanam un finansu ministram Zīlem par Rīgas ostas un Rīgas brīvostas, Ventspils un Liepājas brīvostas kopplatības sadali un kadastrālo vērtību un 1997.gadā īpašniekiem maksāto atlīdzību.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos Pēteris Tabūns - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir jāpaziņo, ka šis ir vēl nepiedzīvots precedents visu saeimu vēsturē. Lai arī kā Pieprasījumu komisijas deputāti centās saprast, ko pieprasītāji vēlējušies pateikt pieprasījumā, tas diemžēl viņiem neizdevās. Pieprasītāji, tātad Valdmanis, Lujāns, Zelgalvis, Kušnere, Dozorcevs, Stašs, Veldre, Grīnbergs, Čerāns un Rubins, iesnieguši šo pieprasījumu. Komisija, kā jau es teicu, nesaprata, par ko tas ir iesniegts, un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Apžēlojamais Tabūna kungs un citi Saeimas deputāti! 1991.gadā Pasaules Banka aprēķināja tāmi, kāda būtu gadījumā, ja Krievija gribētu aizstāt Latvijas ostas ar citām, un novērtēja to būvniecības darbu kā 91 miljardu dolāru vērtu (atbilstoši dolāra pirktspējai 1991.gadā). Ja par mūsu mantu, mūsu zemi, būtu jāmaksā 5% īre, Latvijai vajadzētu saņemt gandrīz 5 miljardus dolāru gadā. Tie būtu, teiksim, 2,5 miljardi latu. Taču mēs zinām, ka Sadarbības padome un Privatizācijas aģentūra, un kehri, oši un citi spoži Latvijas godavīri ir nokārtojuši tā, ka no mūsu ostām, tādām kā "Ventspils nafta", jau divas trešdaļas pieder ofšoriem. Mēs zinām, ka Rīgas ostas lielākā daļa pieder Maltas cilvēkiem. Mēs to visu it kā zinām, bet nekā nedarām. Bet kaut kur aiziet no mūsu valsts šīs vērtības, šie 2,5 miljardi latu no mūsu ostām vien (nerunājot par to inflācijas līmeni, to dolāra pirktspēju, kāda bija 1991.gadā). Tie būtu 1000 latu gadā uz katru iedzīvotāju, latvieti vai krievu, bērnu vai pensionāru. Tā nauda neaiziet pie viņiem, bet Tabūna kungs to nesaprot. Viņš nesaprot, kāpēc mums vajadzētu to visu izprast. Tā komisija, kurā viņš ir... tās komisijas darbs tiks kādreiz izmeklēts. Jo nevar rīkoties tik neprātīgi, kā viņi rīkojas. Mūsu Saeimas premjers jeb Saeimas Prezidija vadītājs kaut ko pasaka, un viņš tūlīt piekrīt. Tā bija, un tā būs! Un tā atdodam to vislielāko mantojumu, ko Dievs ir mūsu tautai devis, visdārgāko mantojumu, jo mēs esam mūsu tranzītceļu dēļ bijuši iejaukti visādos karos uz ilgāku laiku... (Starpsauciens no zāles: "Ne tikai Tabūns, visa komisija!") (Izsaucieni no zāles.) ...To mēs atdodam ofšoriem, saviem draugiem - un lielāko daļu atdodam par velti. Bet, kad kāds prasa, lai sastāda sarakstu, par kādām ostu zemēm cik maksā un kam, šāda pieprasījuma jēgu Tabūna kunga komisija it kā nespēj saprast. (Starpsaucieni: "Tâ bija un būs! Atdod visu un padodies!")

Es jau zinu - tie gali paliks ūdenī. Lai Dievs dotu, ka tādi kā Tabūna kungs un viņa kolēģi tajā komisijā gribētu atrast pašu sākumu, pamatus šādam jautājumam: kur tad ir tas 91 miljards dolāru (septiņu gadu inflāciju nepierēķinot)? Kam tad tie nes to labumu? Kam? Kurām valstīm un kurām kabatām? Latvijas valsts zina, Latvijas iedzīvotāji zina, ka tie labumi pie viņiem nenāk, bet tautas pārstāvis, mūsu tautas pārstāvju komisija to neizprot. It kā neizprot. Jaunībā par daudz ir sities ar kulakiem, un nu vairs prāta nav. Neizprot, ka 1000 latu katra Latvijas iedzīvotāja budžetā gadā būtu liela summa un ka tā nauda pagaidām vienkārši neaiziet tur. Neizprot, ka tas ir nopietns jautājums, neizprot, ka viņam vajadzētu to izmeklēt. Kauns, kauns, kauns! (Starpsauciens: "Kas tas ir "kauns"?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Tabūna kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma nodošanu valdībai. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 35, atturas - 6. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam un labklājības ministram par Latvijas Invalīdu biedrības un invalīdu pārstāvju prasību izpildīšanu invalīdu stāvokļa nepasliktināšanai veselības aprūpes, telekomunikāciju pakalpojumu un trūcīgās ģimenes statusa noteikšanas jomā.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisijā uzaicinātie Labklājības ministrijas pārstāvji atzina, ka problēmas invalīdiem patiešām pastāv un, protams, ir nopietnas, un tās ir jārisina. Vienīgi jāteic, ka pagaidām ir diezgan sarežģīti risināt šīs problēmas - protams, finansiālu apsvērumu dēļ.

Ministrijas nostādne ir tāda, ka jāvērtē katra invalīda vajadzības atsevišķi, jo tās esot visai atšķirīgas. Protams, arī telefona izmantošana un tā apmaksa. Ministrija cenšas sniegt palīdzību invalīdiem pēc tā saucamā saslimšanas fakta, gādā par veselības uzlabošanu konkrētajā gadījumā.

Ir likums par invalīdu sociālo palīdzību, un tas arī nosaka palīdzības veidu. Tā mums komisijā skaidroja ministrijas pārstāvji. Tiek sniegta arī profesionāla rehabilitācija, notiek arī tehnisko palīglīdzekļu gādāšana šiem cilvēkiem. Ministrijas pārstāvis apgalvoja, ka nav mainījušies finansēšanas noteikumi. Es, protams, sīkāk nestāstīšu par invalīdu problēmām. Tās diemžēl nav tikai tās, kas minētas pieprasījumā. Gribu tikai sacīt, ka komisija atzina, ka invalīdu problēmu risināšanai pievēršama patiešām īpaša uzmanība, tādēļ komisija nolēma sūtīt vēstuli Labklājības ministrijai, lūgt veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumus par izmaiņām šāgada budžetā, lai šo problēmu risināšanai piešķirtu attiecīgos līdzekļus. Komisija uzskatīja, ka tas būtu lietderīgāk nekā izvērst garas debates Saeimā un, iespējams, neko nepanākt. Tātad Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Šā pieprasījuma pamatā ir Latvijas Invalīdu biedrības pārstāvju vēstule Ministru prezidentam Krasta kungam. Šī vēstule nonākusi arī Saeimas deputātu rīcībā. Invalīdu biedrības pārstāvji prasa izdarīt grozījumus veselības aprūpes finansēšanas noteikumos - noteikt to, ka smagas invaliditātes invalīdiem arī pienāktos bez maksas veselības aprūpe. Lai viņi tiktu atbrīvoti no pacienta iemaksas. Un tāpat viņiem ir saglabājamas tiesības bez maksas iegādāties ārstniecības līdzekļus. Un viņiem būtu arī bez maksas piešķiramas (zināmu kvotu robežās) telefonsarunas, tātad būtu runa par vietējām sarunām I grupas invalīdiem (vismaz 15 minūtes diennaktī) un II grupas invalīdiem (vismaz 10 minūtes). Tiek norādīts tas, ka invalīdiem bieži vien tā ir vienīgā saikne ar ārpasauli, lai uzturētu kontaktus. Un tiek norādīts arī uz bijušā satiksmes ministra Gūtmaņa solījumiem invalīdu organizācijām.

Frakcijas "Latvijai" deputāti uzaicināja šīs vēstules sakarā uz tikšanos Invalīdu biedrības, kā arī Neredzīgo biedrības un Nedzirdīgo biedrības pārstāvjus, lai izvērtētu, kāda ir šī problēma. Tāpat uzaicināja arī Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvjus. Mēs konstatējām, ka šī problēma tiešām ir jārisina politiskā līmenī un ka tā vairs nav atrisināma ministriju ierēdņu līmenī.

Mēs redzam šo situāciju, ka šī invalīdu pazemošana, kas notiek, labi atbilst valdošās elites principam: lūk, mēs jau esam stipri šeit valdošajā elitē, mēs pastāvam, mums ir labi, bet pārējie ir vāji, lai viņi tiek galā paši kā grib! Tas nevienu neinteresē. Arī invalīdiem bija jārīko atsevišķi sabiedriski pasākumi, lai aizstāvētu savas intereses, tātad masu pasākumi - demonstrācijas, kā tas bija gadījumā ar bezmaksas braukšanas iespējām sabiedriskajā transportā. Toreiz invalīdiem izdevās panākt savu.

Tautas kustībai "Latvijai" ðī valdošās elites nostāja kategoriski nav pieņemama. Mēs savu politisko darbību balstām uz citiem principiem - tā ir cilvēku savstarpējā solidaritāte un cieņa pret ikvienu cilvēku, arī pret invalīdu. Mūsu programmas pamatprincips - labklājību katram cilvēkam! - ir reāla alternatīva šodienas varas elites realizētajai politikai. Šodien skatāmās problēmas būtība, kā jau minēju, ir invalīdu veselības bezmaksas aprūpe, viņu atbrīvošana no pacienta iemaksām. Vēl līdz 1996.gadam bija šīs iespējas saņemt bez maksas šos medicīnas iestāžu pakalpojumus, vismaz I un II grupas invalīdiem. Šajā jomā šī situācija ir pilnīgi reāli pasliktinājusies tagad, pēdējo divu gadu laikā. Tāpat ir arī skaidrs, ka ir jārisina šis jautājums - vispirmām kārtām attiecībā uz invalīdiem - arī par telefona tarifu paaugstināšanos. Šis jautājums būs jārisina arī tuvākajās sēdēs, acīmredzot visas sabiedrības kontekstā. Ir arī konkrētas arodbiedrību prasības šajā jautājumā. Problēma ir jārisina, problēmu ir sarežģīti risināt. To šeit minēja Tabūna kungs kā komisijas atzinumu, bet, es domāju, tas ir diezgan nožēlojami, ja var šo secinājumu izdarīt šādu un aicināt Saeimu nepievērst šī jautājuma risināšanai uzmanību. Ministrija šeit saka, ka ir jāvērtē invalīdi atkarībā no saslimšanas, bet tajā pašā laikā nav nekādu vērtēšanas kritēriju un absolūti nav skaidrs, kādos gadījumos invalīdiem tiek piešķirtas šīs pacienta iemaksu atlaides. Skaidrs, ka tiem invalīdiem, kas pie ārsta negriežas un nav saslimuši, šīs atlaides nav vajadzīgas un nav piemērojamas. Un attiecībā uz priekšlikumiem valsts budžetā es domāju, ka, pieņemot šo pieprasījumu, mēs varēsim arī šo jautājumu atrisināt vislabāk. Tātad aicinu pieņemt šo pieprasījumu. Un pēc tam arī kā lēmumu... nobalsosim par to, ka mēs papildus piešķirsim budžeta līdzekļus, jo ir skaidrs, ka...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Čerāna kungs.

K.Čerāns. Es atvainojos, es uzskatu, ka man pienācās 15 minūtes.

Sēdes vadītājs. Tajā brīdī, kad jūs nebijāt iekšā, Saeima lēma par debašu laika samazināšanu līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un 2 minūtēm - otro reizi.

K.Čerāns. Labi, paldies. Es lūdzu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vai drīkst? (Zālē sauc: "Jâ!") Paldies.

K.Čerāns. Paldies augsti godātajiem deputātiem. Mums ir šeit, Saeimā, jāuzņemas šī politiskā atbildība par to, lai mēs izsekotu tam, kādā veidā šis jautājums risinās. Mums vajadzētu arī no ministrijas panākt oficiālu atbildi uz šo pieprasījumu. Lai ministrija reāli iesniegtu savus priekšlikumus ne tikai Pieprasījumu komisijai, bet arī Saeimai un lai mēs varētu tos šeit, Saeimā, izvērtēt. Un to mēs varam vislabāk izdarīt, virzot tieši šo deputātu pieprasījumu. Es domāju, ka šī invalīdu problēma ir samilzusi tik lielā mērā, ka mēs varētu atļauties virzīt šo pieprasījumu un ka tas mums arī šodien būtu jāizdara. Es lūdzu deputātus par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Tabūna kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Nevēlaties. Lūdzu, balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 22. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Birkavam iesniegt visu to Latvijas un ārzonu uzņēmumu sarakstu, kuri īrē telpas vai atvēruši pārstāvniecības Latvijas vēstniecībā Maskavā, Čapligina ielā 3, ieskaitot viesu namu "Tâlava".

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija bija uzaicinājusi ārlietu ministru Birkava kungu, un viņš raksturoja visu to darbību, kas minēta pieprasījumā, un paskaidroja, ka vēstniecības darbinieku nams netiek izīrēts. Viesu namā "Tâlava" saskaņā ar nolikumu atļauts izīrēt telpas. Viņš paskaidroja, ka viesu nama uzturēšana Maskavā izmaksā 300 000 latu gadā. Šobrīd tur atrodas 18 pārstāvniecības, dažādu banku filiāles. Tas, kā jau es teicu, pēc nolikuma ir atļauts. Visa vēstniecība, kā teica Birkava kungs, diemžēl šobrīd ir ar tā saucamajām "putna tiesībām", statuss diemžēl nav noteikts, jo šo namu ir cēlusi Latvija toreiz, Latvijas PSR laikā, un ieguldīti apmēram 5 miljoni dolāru tās celtniecībā. Šodien vērtība ir apmēram 15 miljoni. Un lai Latvija iegūtu to īpašumā - tāda doma ir -, nepieciešams risināt un šobrīd tiek risināts jautājums par to, lai Krievijai piedāvātu attiecīgas vērtības namus Latvijā.

Vēl. Kas attiecas uz to, kas bija sacīts pieprasījumā, ārzonas firmu tur nav, un nav arī nekāda pamata šantāžai.

Tāds ir mans īss paskaidrojums par Pieprasījumu komisijā lemto. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribētu izteikt līdzjūtību Tabūna kungam, jo viņš, protams, būdams nacionālpatriots, nav īsti izpratis, par ko ir runa. Tur PSRS laikā republikai Maskavā bija pārstāvniecība. Šī pārstāvniecība nodarbojās ar visu ko - ar biroju telpu izīrēšanu, ar dažādu izstāžu rīkošanu, ar biroju atvēršanu, ar vēstniecību dibināšanu, un tā bija PSRS diplomātiskā prakse. Latvija ir pievienojusies 1961. gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajām attiecībām, un šajā konvencijā ir stingri noteikts, ka pārstāvniecību teritorijās, pārstāvniecībās nedrīkst būt nekādas saimnieciskas darbības. Un nav svarīgi, vai šī saimnieciskā darbība notiek garāžās, viesu namos... Latvijas viesu namam ir diplomātiskā imunitāte, tur nevar ieiet jebkurš iekšā. Tas atrodas pārstāvniecības teritorijā un ir pilnīgi pakļauts Vīnes konvencijai. Un šis nav nekāds jautājums, jo jautājums būs nākamais. Jo tad, kad mēs šo pieprasījumu iesniedzām, mēs vēl nezinājām tos visus faktus, kas bija publicēti. Vītoliņa kungs izskaidro, ka faktiski šīs firmas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu un transportēšanu uz Latviju. Es ceru, ka jūs, Tabūna kungs, laikrakstu "Dienu" lasāt un ļoti labi zināt, kāda tur ir situācija. Ka privātie uzņēmumi nes iekšā naudu, apejot Krievijas likumdošanu, un šo naudu transportē vēstniecības darbinieki vai šie firmu darbinieki, kuri īrē šīs telpas Latvijas vēstniecībā, tajā skaitā arī šajā viesnīcā. Transportē naudu, nemaksājot nodokļus, kas ir pēc Krievijas likumdošanas. Tas ir jau publicēts avīzē, to jums vajadzēja zināt. Tas ir konceptuāls jautājums. Iedomājieties, - Rīgā ASV vēstniecības garāžā Kolumbijas banka atvērs filiāli un sāks, teiksim, nodarboties ar naudas pārskaitījumiem. Un mēs zinām, ka arī Nauru bankai, ārzonas firmai, bija šīs telpas tur īrētas, par to arī rakstīja avīzēs, (Starpsaucieni no zāles: "Jâlasa avīzes? Viņš nemāk lasīt!") Tabūna kungs. Interesanti, ka jūs to neesat pamanījis. Tā ir ārzonas firma. Līdz ar to Krievija ir, protams, ieinteresēta, lai NVS valstis arī turpina šo praksi, jo NVS valstīm ir pārstāvniecība, un loģiski, ka Krievija ir ieinteresēta, lai arī Latvija, kas kandidē būt Eiropas Savienības un NATO valsts, turpinātu NVS valstu praksi, "ðeftējot", teiksim, tāpat kā to dara visas NVS valstis. Igaunijā šis skandāls bija pirms pusotra gada, un tā rezultātā bija jāatkāpjas ārlietu ministram. Tā ka mums tās sekas jau ir pietiekami lielas, acīmredzot mums būs jāizveido izmeklēšanas komisija, un mēs jau esam iesnieguši Ministru prezidentam jautājumu, vai izmeklēšanas komisija tiks veidota. Kurš nes politisko atbildību - Ministru prezidents, ārlietu ministrs vai ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks? Bet šajā gadījumā šis ir vistīrākais pieprasījums, jo, tā teikt, "vilciens jau ir aizgājis", skandāls ir starptautisks un nav nekāda pamata izlikties, ka tas ir nevainīgs jautājums. Tāpēc es gribētu vēlreiz aicināt nobalsot par to kā par pieprasījumu, pēc tam izskatīt visu līdz galam, jo tas jautājums tik un tā būs, mēs vairs nevaram izvairīties, Tabūna kungs, un jūs ļoti labi to zināt. Jūs esat nacionālpatriots, un jūs taču neteiksiet, Tabūna kungs, ka jūs gribat, lai mēs NVS valstu praksi ar visām šmugulībām turpinātu. Jūs taču esat ieinteresēts būt gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Kiršteina kungs! Jums vajadzētu saprast ļoti elementāru lietu, ka es esmu tikai šīs komisijas priekšsēdētājs. Komisijā ir daudz deputātu, un tas ir komisijas lēmums, nevis Tabūna lēmums. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūs arī dzirdējāt, jo komisijā piedalījāties, ka Birkava kungs teica, ka līdzīga prakse līdz šim ir arī vairākām citām pasaules valstīm. Un ka kontrole pār šo namu ir, ka šis nams nav kā caurstaigājamā sēta, bet ir pēc visiem, tā sakot, starptautiskajiem standartiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es šoreiz arī gribu vērsties konkrēti pie Tabūna kunga kā pie komisijas vadītāja, jo ir otrā reize, kad komisija saka, ka deputātiem tiks izdalīti materiāli, kas sniedz atbildi uz iesniegto pieprasījumu, bet mēs šos materiālus nesaņemam. Tabūna kungs, jūs šodien pats godīgi atzītu, ka toreiz, kad izskatījām jautājumu par 3,7 miljoniem, meloja mums ministrijas pārstāvji un šī nauda netika budžetā ieskaitīta. Jūs solījāt, ka mēs saņemsim vēstuli no Finansu ministrijas, kas ir devusi šo norādījumu, kā tas jādara. Es līdz šai dienai neesmu saņēmusi šo vēstuli, ko ņēmās pieprasīt Pieprasījumu komisija. Un tagad tieši tāpat ir pagājušas trīs nedēļas, taču diemžēl es neesmu no Birkava kunga saņēmusi dokumentu par tām 18 firmām (es atkārtoju - 18 firmām), kuru pārstāvji atrodas Maskavā šajā namā, un es sapratu, ka arī Pieprasījumu komisijā bija tāds viedoklis, ka ir jāsaņem šie dokumenti ar oficiāliem nosaukumiem, datiem par to, kas tur darbojas un kas tur strādā. Arī citus Pieprasījumu komisijas locekļus es tomēr aicinu, kad ir šādas lietas un kad komisijā tiek lemts, ka ir jāsaņem dokumenti, arī sekot, lai šie dokumenti pie deputātiem nonāktu. Nevis tā - vienkārši parunā, tas apsola, ka atnesīs, bet tā arī tas paliek un tā arī šos dokumentus neviens neierauga.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 26. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 34.panta otro daļu sniegt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdē, kas notika šorīt, bija ieradusies valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Sončika kungs. Viņi iesniedza arī pārskatu par Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu, kas šobrīd ir izsniegts visiem deputātiem, un es gribu atzīmēt, ka arī pieprasījuma iesniedzēji bija apmierināti ar šo pārskatu. Vienīgi jāpiebilst, ka komisija lēma par to, ka Pretkorupcijas likumā derētu izdarīt labojumus - ierakstīt konkrētus pārskatu iesniegšanas datumus. Lai nebūtu pārpratumu. Tāds bija komisijas viedoklis. Bet pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Tiešām jāsaka, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad Pieprasījumu komisijas rīcība vismaz daļēji atrisina to problēmu, kura ir bijusi izvirzīta, un šī problēma ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors nebija izpildījis Korupcijas novēršanas likuma 34. panta otrās daļas prasības - nebija iesniedzis Saeimā rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus.

Pēc deputātu pieprasījuma šāds pārskats tika iesniegts Pieprasījumu komisijā, un nevar teikt, ka tas ideāli apmierinātu pieprasījuma iesniedzējus, bet šeit vismaz ir kaut kāds teksts un ir arī kaut kāda tabuliņa, kas tagad ir izdalīta arī deputātiem, un mēs varam kaut nedaudz spriest par to, uz ko šajā brīdī ir spējīga šī Valsts ieņēmuma dienesta vadība un uz ko viņa nav spējīga, un varam domāt par to, kādā veidā virzīt tālākos jautājumus.

Tāpēc, ņemot vērā to faktu, ka šāds likuma pārkāpums tiešām ir bijis, bet ka nepieciešamās ziņas Saeimai ir tomēr sniegtas (kaut arī ar vēlāku datumu), mēs pēc konsultēšanās ar citiem iesniedzējiem vienojāmies par to, ka mēs šo prasību par balsojumu par šī pieprasījuma virzīšanu varētu šajā brīdī neuzturēt spēkā, bet ka šos jautājumus par Korupcijas novēršanas likuma pildīšanu un šo uzraudzību mēs varētu mēģināt īstenot citos veidos un arī nopietni strādāt pie Korupcijas novēršanas likuma jaunās redakcijas izstrādes, kura mums šobrīd ir otrajā lasījumā un kurai priekšā vēl ir trešais lasījums. Lai visas šī likuma nianses tiktu pārdomāti formulētas un lai tas tiešām maksimāli efektīvi vērstos pret korupciju mūsu valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Iesniedzēju vārdā Čerāna kungs paziņoja, ka iesniedzēji neuztur spēkā prasību par balsojumu par pieprasījuma pieņemšanu. Vai deputātiem ir kāds cits viedoklis? Vai kāds pieprasa balsojumu? Nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no sestās sadaļas - lēmuma projekts "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju."

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu. Komisijas vārdā - Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jums tiek piedāvāts lēmuma projekts par privatizējamās akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Pirms vairākām nedēļām deputātiem bija iespēja iepazīties ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu, kurš vēl ir ļoti, ļoti tālu no pilnības. Ļoti daudzus aspektus, kurus ir izpētījusi mūsu komisija, mēs šobrīd nebijām spējīgi ar pilnu pārliecību iekļaut šajā starpziņojumā.

Pirmkārt, es gribētu izteikt atzinību deputātiem, kuri savulaik, pirms pāris mēnešiem, nobalsoja par mūsu komisijas pilnvaru paplašināšanu. Šobrīd mēs jau sen esam izgājuši ārpus 3 miljonu meklējumiem, bet aptuvenā summa, par kuru mēs, balstoties uz to informāciju, kura ir mūsu rīcībā, jau varam pilnīgi strikti runāt un kura ir aizgājusi garām valsts budžetam, ir 200 miljoni ASV dolāru.

Ir ļoti daudz jautājumu, kurus vēl līdz šim brīdim mūsu komisijai nav izdevies izpētīt. Viens no jautājumiem ir tā saucamais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts 67 miljonu ASV dolāru apmērā. Ko nozīmē šis kredīts? Par 67 miljoniem mēs esam ieķīlājuši Daugavas kaskādi, kuras aptuvenā pamatvērtība ir 420 miljoni latu. Šī Daugavas kaskāde gada laikā dod peļņu aptuveni līdz 40 miljoniem latu. Bet, kā es jau teicu, ieķīlāta tā ir par 67 miljoniem. Ieradies mūsu komisijas sēdē, "Latvenergo" prezidenta vietas izpildītājs Gintera kungs bija spiests atzīt, ka pieņemtais lēmums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu ir bijis politisks. Pie tāda paša atzinuma, lai cik tas dīvaini nebūtu, mūsu komisijā bija nonācis arī Šķēles kungs. Tā ka acīmredzot tas lēmums par šī kredīta ņemšanu ir bijis pārsteidzīgs.

Nākamais jautājums, kuru vēl nav izpētījusi mūsu komisija, ir jautājums, kurš ir saistīts ar "Latvenergo" un kuģniecību. Jautājums ir par 37 miljoniem.

Nopietnas bažas mūsu komisijas locekļos izraisa tas, ka, spriežot pēc tās informācijas, kura ir mūsu rīcībā, viena no firmām, kura ir piedalījusies tā saucamajā 3 miljonu afērā, grasās piedalīties arī "Latvenergo" privatizācijā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisija uzskata, ka "Latvenergo" privatizācija būtu uz laiku jāaptur. Vismaz līdz tam laikam, kamēr mēs nonāksim pie galīgā slēdziena.

Nākamais. Par tarifiem. Vadoties pēc komisijas rīcībā esošajiem materiāliem, komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka katru gadu mēs nepamatoti par tarifiem pārmaksājam no 6 līdz 9 miljoniem latu. Šīs summas ir pārāk milzīgas, lai mēs tik vienkārši izturētos pret šo lēmuma projektu. Viens no pamatojumiem, kāpēc mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam ir jāpārskata energotarifi, ir tas, ka pagājušogad "Latvenergo" ar ļoti vieglu roku pieņēma lēmumu pārskaitīt 8 miljonus, tā rezultātā radās visa šī afēra. Galarezultātā palielināja tarifus, un visa šī afēra nogūlās uz nodokļu maksātāju rēķina.

Es lūdzu - gan savā vārdā, gan komisijas vārdā - atbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir valstij ļoti svarīgs brīdis, un es esmu priecīgs, ka pat iekšlietu ministrs ir ieradies uz šā jautājuma lemšanu. Cienījamie kolēģi, es arī aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu, kaut gan man pēc pēdējām nakts sēdēm ir lielas bailes par to, kas notiks atkal... Ja jau sakarā ar vienu komisijas starpziņojumu atskrēja cienījamais premjerministra kungs un beigās saņēma apmierinājumu ar to, ka parlaments neko arī nenobalsoja, tad man ir bailes par to, kas notiks ar bijušo Latvijas ekonomikas ministru, kas tanī laikā pārvaldīja un arī uzraudzīja šo "Latvenergo". Tāpat man ir ļoti lielas bailes par to, vai šis Ministru kabinets būs spējīgs kaut ko šajā sakarā iesniegt Saeimai līdz 1998. gada 1. jūnijam. Man ir ļoti lielas bailes, ka arī līdz tam laikam mēs neko nesaņemsim. Es nezinu, ko mēs saņemsim.

Bet es tomēr, arī kā komisijas loceklis, noteikti aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Taču, es vēlreiz saku, es ceru, ka pēc tam mums atkal nebūs kāda rinda nakts sēžu, kuru laikā atsevišķi premjerministri prasīs no mums apmierinājumu...

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība". (Starpsauciens: "Personas kods?")

Prezidij, Sadarbības padome, tauta! Gandrīz visur pasaulē ir izprasts, ka tas, kas slēpj noziegumu, tas, kas veicina noziegumu, tas, kas zinādams slēpj noziegumu, ir līdzvainīgs. Premjers 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijā pats piedāvāja, ka "Latvenergo" pakļauto HES enerģija tiek pārdota par 200 miljoniem latu gadā mazāk, nekā tā ir vērta. Viņš piekrita, ka "Latvenergo" tiks privatizēta par kādiem 24 miljoniem latu. Viņš piekrita, ka "Latvenergo" tehnika ir vērta apmēram 10 miljardus latu. Mēs visi zinām, ka "Latvenergo" privatizācija ir atklāta tautas apzagšana. (Starpsaucieni: "Nedrīkst privatizēt! Tā ir Latvijas izlaupīšana!") Tiks gūta peļņa, vismaz 200 miljonu gadā vairāk nekā šogad, un tas ienākums tiks pārdots par kādiem 25 miljoniem, pa lielākai daļai sertifikātos. 10 miljardus latu vērta tehnika - par kādiem 25 miljoniem. Apaļos skaitļos rēķinot, no tautas tiks izzagti 10 miljardi latu. Un mēs to zinām. Mēs redzam tās priekšspēles. (Starpsauciens: "Pareizi!") Mēs zinām, ka Pieprasījumu komisija tur it nekā neatradīs. Mēs visu noslēpsim. Un tad mēs brīnāmies, ka pasaule mūs sauc par kriminālu valsti no pašas galvas. Mūsu valsts galva it kā ir Valsts prezidents, bet suverēnā valsts vara ir šinī Saeimā. Mēs zinām, ka privatizācijas process ir klaja tautas izlaupīšana, izzagšana (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Pareizi!"), un, ja mēs atļaujam to darīt, tad mēs esam līdzvainīgi. Un es jums apsolu vienu lietu: ja Tautas kopa "Brīvība" kopā ar saviem draugiem uzvarēs nākamajās vēlēšanās, tad jums nebūs ko smieties. Tikai tāpēc, ka jums savā komisijā ir vairākums, jūs varat smīnēt. Pasaule zina, kas ir noziegums, tauta zina, kas ir noziegums, un mums pašiem vajadzētu to zināt. Paņemt no katra Latvijas iedzīvotāja 1000 latus gadā - tas Tabūnam šķiet smiekla jautājums, kas nav jāizmeklē. Taču mums šodien stāv priekšā lēmuma projekts, ka "Latvenergo" privatizāciju nedrīkst turpināt - nedz tādā gaitā, nedz ar tiem, kas to tagad dara. Ja mēs balsosim citādi, ja mēs atļausim un veicināsim šo tautas apzagšanu, tad mēs būsim līdzvainīgi. Un jūs, tie, kas tagad taisās iet no zāles ārā, lai nevarētu teikt, ka jūs šeit bijāt, - jūs tomēr būsiet līdzvainīgi. Mēs esam kolektīvi līdzvainīgi šajā kriminālajā mūsu valsts bagātību izzagšanā, kura notiek. Mums ir tai jādara gals. Kad 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijā es Krasta kungam prasīju par to, kas šeit notiek, Panteļējeva kungs teica: "Valdmani, mēs esam beidzot ieklausījušies un sāksim tagad dzīvot tīri." Nu tad sāksim dzīvot tīri ar šo balsojumu! Šī tautas apzagšana, kas notiks ar "Latvenergo" privatizāciju, mums ir jāapstādina šeit, tagad un tūlīt. Un pilnīgi. Ja nē, tad saprotiet, ka jūs būsiet vainīgi, ka mēs visi būsim vainīgi, ja mēs to šodien neizdarīsim.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs vēl ir trīs deputāti pieteikušies.

Bet pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, gribu paziņot, ka Prezidijs ir saņēmis deputāta Ervida Grinovska iesniegtu dokumentu. Viņš lūdz atsaukt notikušo balsojumu par grozījumiem likumā par politiski represētās personas statusa noteikšanu, jo kļūmes dēļ viņš ir balsojis "pret". Pieņemam to zināšanai, profesor.

Paziņojumu vēlas sniegt arī Pauls Putniņš - par aplamu balsojumu, kā viņš raksta.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ar šo es paziņoju, ka balsojumā par darba kārtības 6. punktu arī man ir misējies, tanī ailītē varētu ierakstīt - "atturos".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Putniņa kungs. Mēs to pieņemam zināšanai.

Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten pussešiem - 17.30.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim apspriest Saeimas lēmuma projektu! Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu!

Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu privatizācija, to skaitā tādu uzņēmumu privatizācija, kas skar saimniecības nozares, kurās ir izveidojušies dabiskie monopoli, ir veicama tikai uz īpaša Saeimas pieņemta lēmuma pamata, ar Saeimas lēmumu apstiprinot šo uzņēmumu privatizācijas noteikumus. Šajā konkrētajā gadījumā tas vispilnīgākajā mērā attiecas arī uz "Latvenergo". Un tāpēc mēs atbalstām šo lēmuma projektu - apturēt šo privatizāciju šajā brīdī. Mēs uzskatām, ka privatizācija būtu īstenojama tādā veidā, ka lēmums par privatizāciju tiktu virzīts uz Saeimu un šeit tiktu vispusīgi izanalizēts, izdebatēts, un tad arī sabiedrībā tiktu plaši apspriests jautājums par to, vai šī privatizācija ir šajā brīdī vajadzīga vai nav vajadzīga. Un tikpat vispusīgi izanalizējami būtu arī privatizācijas noteikumi - tajā gadījumā, ja mēs par šo privatizāciju izšķirtos. Šiem privatizācijas noteikumiem ir jābūt tādiem, kuri garantētu to, ka pēc privatizācijas netiktu atkal tālāk celti šie "Latvenergo" piedāvāto pakalpojumu, tas ir, elektrības, tarifi. Mēs redzam šo tarifu nemitīgu celšanos šajā brīdī, bet, ja mēs veicam privatizāciju, tad mums jāpanāk tāda situācija, tāds rezultāts, ka šis tarifu pieaugums tiktu apturēts un šie tarifi tiktu noteikti tādā līmenī, kurš būtu samērots ar iedzīvotāju maksātspēju. Šajā brīdī mēs redzam, ka šī monopoluzņēmumu pakalpojumu cenu celšanās var novest jau drīz pie ļoti nopietna sociāla sprādziena, jo šajā brīdī līdz ar šo cenu celšanos neceļas līdzi arī iedzīvotāju ienākumi. Un līdz ar to zūd balanss starp cilvēku dzīves līmeni, cilvēku ienākumiem, un to, ko cilvēki ir spiesti maksāt par vienu vai otru pakalpojumu. Līdz ar to ļoti daudzi cilvēki, daudzas ģimenes nonāk uz izmisuma robežas, un mums ir nopietni jādomā par to, kādā veidā šo situāciju risināt. Es uzskatu, ka nebūtu par lieku arī sasaukt īpašu Saeimas sēdi, kurā mēs varētu diskutēt arī par tiem jautājumiem un mēģināt rast kādu risinājumu.

Kas attiecas uz konkrēto lēmuma projektu par privatizāciju, tiešām jāteic, ka sasteigt privatizāciju nekādā ziņā nav nepieciešams. Tas ir pietiekami nopietns objekts, lai mēs tam varētu veltīt ne tikai vienu Saeimas sēdi, bet divas, trīs vai četras. Tas tomēr ir objekts, kas saistīts ar visu mūsu saimniecību, un tā ir visa mūsu saimniecības, varētu teikt, asinsrite. Ja "Latvenergo" atkal turpinās celt šīs elektrības cenas, tas nodarīs būtisku kaitējumu arī mūsu saimniecības attīstībai.

Ja mēs privatizējam, tādā gadījumā privatizācijai jānotiek tikai uz Saeimas pieņemta lēmuma pamata, balstoties uz Saeimā apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem un plaši izdiskutējot šo problēmu sabiedrībā. Ja sabiedrība pasaka "nç", tad arī mums, politiķiem, nav tiesību šajā situācijā pateikt "jâ". Tātad mums ir jāpanāk vienošanās par to, ko darīt ar uzņēmumu "Latvenergo" un ko darīt arī ar citiem uzņēmumiem. Šī vienošanās, tāpat kā daudzas citas vienošanās, ir jāpanāk visas sabiedrības līmenī.

Šis lēmuma projekts, neapšaubāmi, ir jāatbalsta. Un šajā brīdī ir jāaptur Privatizācijas aģentūrā un Ministru kabinetā lēmuma pieņemšana saistībā ar "Latvenergo" privatizāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs lūgt neatbalstīt šo lēmuma projektu vairāku iemeslu dēļ. Mūsu valsts ekonomiskā attīstība, labklājība, ir atkarīga no privatizācijas pabeigšanas, un līdz ar to tā ir mūsu valsts politika - pabeigt lielāko objektu privatizāciju šī gada 1.jūlijā. Nevajadzētu iejaukties pašreiz. Tā ir tendence - iejaukties "Latvijas kuģniecības", tagad arī "Latvenergo" un citu uzņēmumu privatizācijā. Apstādinot šo uzņēmumu privatizāciju, radīsies ļoti lieli zaudējumi Latvijas valstij. Nebūs izpildīts šīgada budžets, tas būs ar deficītu, (Starpsauciens: "Viņš jau tāpat ar deficītu...") jo privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi netiks ieskaitīti šīgada valsts budžetā. Katrā ziņā arī mūsu valsts prestižam tas kaitēs.

Kāda sakarība, saistība ir 3 miljonu latu pazušanas lietai ar privatizācijas apstādināšanu? Pašreiz ir divas koncepcijas - vai nu privatizēt "Latvenergo" kopumā, vai arī pa daļām. Tas ir vienīgais veids, kā šo jautājumu var atrisināt. Pašreiz šīs debates notiek jau Ministru kabinetā. Protams, tās varētu notikt arī Saeimā, bet es neuzskatu, ka vajadzētu apstādināt privatizāciju. Neuzskatu, ka ir vajadzīgs sasteigt privatizāciju, bet, ja mēs pieņemsim šo lēmuma projektu, tas tiešām atstās ļoti nopietnu iespaidu uz ekonomisko attīstību mūsu valstī. Tādēļ es lūgtu deputātus balsot pret šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Man visu laiku nav skaidri šie pamatojumi, ka tad, ja mēs triecientempos neprivatizēsim "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Latvijas kuģniecību", mums draud kaut kāds briesmīgs investīciju aptrūkums jeb samazināšanās un ka mūsu ekonomikai draud lielas briesmas. Vienīgais, ko mēs uz kādu laiku varētu tiešām iegūt, ir tas, ka mēs varētu iegūt tos miljonus, kurus grib reāli ieņemt no šo uzņēmumu privatizācijas, pārdodot kaut kādu daļu ārzemniekiem. Bet to dara apstākļos, kad uzņēmumu īstā vērtība nav noteikta. Līdz ar to mēs ārzemniekiem atdodam procentuāli lielāku daļu, nekā viņiem pienāktos. Nav jautājums par to, ka jāaptur "Latvenergo" privatizēšana pilnīgi. Arī es pievienojos tam, ko teica Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs, - privatizēšana jau nenozīmē tikai pārdošanu vien. Jā, es piekrītu, ka privatizēšana nozīmē arī novērtēšanu, auditfirmu darbību un visu pārējo. Es domāju, ka šis darbs var turpināties un ka tieši šajā darbā slēpjas tā lielā neskaidrība, kāda pašreiz ir. Mēs vēl līdz šim brīdim skaidri nezinām, par cik tad kas ir novērtēts, kā tur kas tiks dalīts. Ir dažādas versijas. Mums nav skaidrības arī par to, vai privatizācija notiks pa daļām vai privatizēs uzreiz pilnīgi visu kompleksu kopumā. Es personīgi piekristu, lai privatizācija notiek līdz tam līmenim, ka mēs privatizējam kopumā un kaut ko pārdodam ārzemniekiem par reālu naudu. Tomēr es domāju, ka mums visiem ir jāapsver tas, ka diez vai ir rentabli un diez vai ir kāda jēga kaut ko dalīt šajos lielajos valsts uzņēmumos, būtībā pašreizējos monopoluzņēmumos. Vai maz vajag kaut ko dalīt par sertifikātiem, kaut ko sadalīt tur strādājošajiem vai, vēl jo vairāk, kaut kādus procentus likt kādas bankas rehabilitācijai, kas, manuprāt, nav pilnīgi pamatojami.

Līdz ar to es domāju, ka šajā brīdī šī prasība - apturēt privatizāciju - ir pareizi jāsaprot. Es jau skaidroju, ka tas nenozīmē vispār apturēt darbu pie šā uzņēmuma. Tas nozīmē apturēt privatizāciju tādā tempā, kā mums mēģina to iestāstīt, - ka tas ir jādara triecientempā un bez īstas skaidrības.

Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību arī uz tiem datiem, kuri ir parādījušies un kuri, kā rakstīts, ir "Latvenergo" pasūtījums Vācijas firmai. Tur ir noteikti elektroenerģijas tarifi pa gadiem - kādi tie būs, ja būs dažādi privatizācijas paņēmieni. Mēs arī zinām, ka viens grupējums ļoti aizstāv privatizēšanu pa daļām. Manā priekšā ir šis elektrotarifu pieaugums, un šeit ir redzams, ka, ja privatizē pa daļām, tad 2000.gadā - un 2000.gads ir pavisam tuvu - elektroenerģijas tarifs būs 4,6 santīmi par kilovatstundu, turpretī, ja neprivatizē pa daļām, bet vienoti, tad šis tarifs būs 3,6-3,7 santīmi. Mēs redzam, ka šis pētījums ir taisīts pirms kāda laiciņa, jo jau tagad kopā ar pievienotās vērtības nodokli šis tarifs ir 3,9 santīmi. Taču tajā pašā laikā man ir arī citi dati, aprēķini, kuri tika izdarīti kopīgi ar ERAB institūcijām un kurus taisīja "Latvenergo" vadība tanī brīdī, kad atkal triecientempos... Atcerieties, kad slēdza šo līgumu ar ERAB banku par 76 miljoniem. Tajos grafikos un līknēs mēs redzam, ka jau ap 2008.gadu elektroenerģijas tarifi ir paredzēti 10-15 santīmi par kilovatstundu. Tad ievērosim, ka šodien ir 3,9, un es neredzu nekādu pamatojumu šādam milzīgam tarifu pieaugumam apstākļos, kad mēs varam saņemt elektroenerģiju no Krievijas, kā tas ir pašreiz, par 1,55 santīmiem par kilovatstundu, bet Daugavas kaskāde mums dod vēl lētāk.

Līdz ar to man personīgi pašreiz nav skaidrs, kāpēc mums ir jāmaksā 3,9 santīmi, kaut gan prognoze bija zemāka.

Taču, kā mēs redzam mūsu reālajā situācijā, tad mūs visu laiku tikai baro ar kaut kādu baidīšanu par to, ka investīcijas nenāks vai vēl kaut kas cits nenāks. Vārdu sakot, vajag teikt skaidri un gaiši, ka investīcijas nākotnē nāks mazāk, ja mēs neatdosim "Latvenergo" Daugavas kaskādi vai vēl labāku daļu ārzemju investētājiem vai Eirobankai, kura tad varēs šo peļņas daļu dalīt, bet līdz ar to mēs, pārējie, maksāsim daudz lielāku elektroenerģijas tarifu summu. Tajā pašā laikā, - man šie dati ir priekšā - ir redzams, pie kā novedīs privatizācija pa daļām. Tā novedīs pie daudz lielāku kredītu ņemšanas, piemēram, 2000.gadā aizņēmums būs jau gandrīz 50 miljoni latu. Protams, šāda kredītu ņemšana no ārzemniekiem ministriju darbiniekiem varbūt ir interesanta, bet katrā ziņā ne jau elektroenerģijas tarifu maksātājiem. Tāpēc es lūgtu deputātus ieklausīties šajā komisijas lūgumā un atbalstīt šo komisijas lūgumu, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu vispār. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Uzmanīgi noklausoties komisijas ziņojumu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu, nākas piekrist Ādamsona kunga viedoklim, ka komisijas darbā atklājas arvien jauni un jauni apvāršņi, kur mēs redzam arvien lielākus un lielākus ciparus, naudas summas, ko mūsu valsts atbildīgas amatpersonas tādā vai citādā ceļā ir vai nu aizņēmušās no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai arī kāda naudas daļa jau šobrīd viņu nolaidīgās rīcības dēļ vienkārši ir nozaudēta, un tas ir atstājis zināmu iespaidu uz valsts ekonomisko attīstību.

Šeit nevar nerunāt par to, ka arī iepriekšējās izmeklēšanas komisijas, kas bija parlamentā un kas līdzīgi meklēja pazudušos naudas līdzekļus... Te var vilkt zināmas paralēles, jo parādās vienas un tās pašas personālijas. Šie cilvēki valstī ir uzņēmušies pārdalītāja lomu, sadala visu to, ko mūsu tauta ir radījusi ilgā laikposmā - jau no pirmās valsts neatkarības gadiem līdz pat šai dienai. Viņi uzskata to par savu sūtību šodien, grib šogad un nekavējoties šo lietu veikt līdz 1.jūlijam.

Es uzskatu vēl radikālāk - "Latvenergo" privatizācija vispār nav veicama ne pa daļām, ne kopumā. "Latvenergo" objekts ir kopējs tautas īpašums, un var teikt, ka upes tecējumu apturēt nevar. To upi neviens nav radījis, un es nesaprotu, kāpēc mēs gribam kādam desmitam cilvēku atdot šo te visas tautas bagātību, pēc tam ļaujot šiem cilvēkiem pakāpeniski paaugstināt elektroenerģijas tarifus, tādējādi pasliktinot jau tā diezgan bēdīgo dzīves līmenī valstī.

Es aicinu kolēģus šobrīd atbalstīt komisijas lūgumu un domāju, ka nākotnē Saeima varētu, izskatījusi visus "par" un "pret", vispār ar "Latvenergo" privatizāciju nenodarboties, bet uzticēt šo objektu, jo tas ir rentabls, arī turpmāk apsaimniekot valstij. Tādā veidā valsts gūtu zināmus budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot valsts attīstībai. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu dziļi sašutusi par šāda lēmuma projekta iesniegšanu. Es uzskatu, ka, tā vietā, lai šī Izmeklēšanas komisija nopietni nodarbotos ar saviem jautājumiem, lai beidzot tā sabiedrībai darītu zināmus savus secinājumus, Panteļējeva kungs kārtējo reizi savus plikumus ir aizsedzis ar vīģes lapu, un šī "vîģes lapa" absolūti neatbilst mūsu likumdošanas noteikumiem, jo pavisam nesen, vēl pagājušajā sēdē, mēs runājām par to, kādā veidā privatizēt valsts un pašvaldību uzņēmumus, un šeit bija ierosinājums piešķirt "caurspīdīgumu" šim procesam. Tajā pašā laikā "Latvijas ceļa" deputāti ārkārtīgi nikni uzstājās pret visiem priekšlikumiem, kas dotu Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus "Latvenergo" un citu dabisko monopolu privatizācijas lietās.

Es uzskatu, ka mums kā deputātiem ir jārīkojas atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Neviens likums ar šādu atsevišķu Saeimas lēmumu, kuru izvirza viena izmeklēšanas komisija, lai slēptu savu līdzšinējo bezdarbību, nevar apstādināt šo privatizācijas procesu. Īstenība ir tāda, ka "Latvenergo" privatizācija faktiski nav sākusies, tā nav izstrādāta un nekur nav apstiprināti šie privatizācijas noteikumi.

Es uzskatu, ka visi šie procesi ir kārtīgi jāsakārto likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju", un tad arī runāsim, vai mēs nobalsosim par to, ka Ministru kabinetam ir tiesības apstiprināt šos privatizācijas projektus, vai mēs tur minēsim šos konkrētos objektus... Taču tik klaji populistiski sagatavoti lēmumi, kuri absolūti neatbilst mūsu likumdošanas praksei, es uzskatu, nav pieņemami. Tā ir tikai tā lielā kladzināšana, ko vista izdara pirms olas dēšanas, lai gan dažreiz šī ola netiek nemaz izdēta.

Jūs visi zināt, cik ilgi jau darbojas šī komisija, tāpēc vajadzētu parēķināt, cik līdzekļu ir iztērēts, taču viņas vienīgie secinājumi ir tādi, ka Berija kungs vienā dienā teica tā, bet Purņa kungs otrā dienā teica tā. Es gribētu teikt, ka tādā visai populistiskā līmenī tiek attīstīti dažādi izteikumi, bet konkrētas izmeklēšanas šajā jautājumā nav.

Es uzskatu, ka komisija savu darbu nav pabeigusi, tāpēc būtu pat jāizskata jautājums, vai tai vispār būtu jāturpina savs darbs, ja tā nevar nonākt ne pie kādiem secinājumiem. Aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt kā populistisku.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka 6.Saeima katrā ziņā ir kļuvusi par spilgtu pilnvērtīgu jauno oratoru talantu kalvi, kur spilgtākie piemēri ir Valdmaņa kungs, Rubina kungs, Čerāna kungs, kuri, neapšaubāmi, var izteikties par jebkuru tēmu, sākot no kosmosa pētīšanas un beidzot ar burkānu audzēšanu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "O, nē!")

Taču principā jautājums šobrīd ir par vienu. Pirms mēs uzstājamies debatēs, ir jāizlasa šis lēmuma projekts un tas, kas tiek ierosināts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam jau ir sagatavojusi to likumprojektu, kas skar lielo valsts uzņēmumu, monopoluzņēmumu privatizācijas gaitu. Tas ir tas likumprojekts, kas tika iesniegts saistībā ar valsts uzņēmumu privatizāciju, un tajā Ministru kabinetam tiek uzticētas lielākas pilnvaras izskatīt, apstiprināt un tātad sekot līdzi valsts uzņēmumu, lielo valsts uzņēmumu, privatizācijai.

Šajā gadījumā ir runa konkrēti par vienu šādu uzņēmumu, tas ir, par "Latvenergo", kuram, bez šaubām, ir īpaša loma, jo, atšķirībā no visiem citiem uzņēmumiem, tur ir ne tikai nozagti šie 3 miljoni, bet tur ir ņemti arī šie lielie valsts garantētie kredīti gan no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, gan no Pasaules bankas 20 miljonu latu kredīts. Līdz ar to mūsu izveidotā izmeklēšanas komisija, kurā ir pārstāvji no visām frakcijām - gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, gan arī ir pie frakcijām nepiederoši deputāti, savā iesniegtajā dokumentā ierosina konkrētu Saeimas lēmuma projektu, par kuru aicina mūs šodien balsot.

Godātie kolēģi, es tomēr domāju, ka atbilstoši mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, kuros mēs šai komisijai esam devuši papildu pilnvaras - šāds lēmums tika pieņemts un to mēs nevaram noliegt -, būsim konsekventi, komisija, pētot šo jautājumu, ir ierosinājusi konkrētu lēmumu, kas skar vienu no monopoluzņēmumiem, attiecībā uz kuru, bez šaubām, jautājumu ir daudz un daudz vairāk nekā par visiem citiem.

Es arī no savas puses aicinātu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo domāju, ka mums ir jāuzticas, pirmkārt, tai komisijai, kuru mēs esam izveidojuši, un es gribētu vēlreiz uzsvērt, par ko ir runa. Runa nav par privatizācijas apturēšanu, bet gan par lēmumu, kas skar šo jautājumu, apturēšanu. Tas nozīmē, ka praktiski valdība un visas tās institūcijas, kuras ir saistītas ar "Latvenergo" privatizāciju, tiek aicinātas līdz šīs izmeklēšanas komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai nepieņemt kardinālus lēmumus, kas skar "Latvenergo". Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi, un tas ir nepieciešams šajā situācijā, kad, kā mēs zinām, par "Latvenergo" jau tagad izvēršas ļoti nopietnas diskusijas. Principā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Kādreiz ir grūti saprast, ko katrs grib teikt, tas ir patiesi. Amerika kungam var piekrist, ka ir oratori un ka viņš ir vājāks orators, bet vismaz, ja mēs runājam par kādām visiem saprotamām lietām, tad nevajadzētu jaukt, kad vista kladzina - pirms vai pēc olas dēšanas. Tas nu būtu jāzina, ka viņa kladzina pēc olas dēšanas. Tas Seiles kundzei.

Es gribētu paskaidrot, ka ļoti svarīgi ir arī tas, ka "Latvenergo" novērtējums pašreiz ir tikai 92 miljoni latu. Un, ja mēs piekrītam šādam novērtējumam, tad mēs praktiski 500 reižu lētāk atdodam šo objektu ārzemju investoriem, kas nebūt nav mūsu draugi. To jau pierāda arī "Lattelekom" piemērs. Sākumā viss it kā būtu ļoti labi, tarifi it kā normāli, daudziem pat nav jāmaksā par katru sarunu, bet vēlāk pamazām visiem ir jāmaksā par katru sarunu, pamazām pieliek abonenta maksu vienā vai otrā vietā... Mēs bijām iedevuši "pirkstiņu", bet nu paņem mums visu valsts organismu, jo, kā jūs zināt, neviens investors nenāk šeit mums kaut ko dāvāt vai laipni smaidīt. Viņi cenšas maksimāli nopelnīt, turklāt nopelnīt uz šo iedzīvotāju rēķina, kuri praktiski pagaidām neprot aizstāvēt savas intereses. Mums ir pusotra tūkstoša spēcīgu vīru, bet tie nevar izdarīt to, ko izdara 500 tantiņas 3. martā, - visa pasaule tomēr pievērš Latvijai vērību. Tikai jautājums - kādā nozīmē.

Es uzskatu, ka... un mans balsojums atbalstīs šo lēmuma projektu arī tāpēc, ka cita kompānija, kas noteica... nevis "Deloitte&Touche", bet cita kompānija, kas noteica Pļaviņu HES vērtību, pirms tam novērtēja to un šīs stacijas izstrādātās jaudas ar 1,23 miljardiem latu, nevis ar 92 miljoniem latu, kā ir novērtēts viss "Latvenergo", nerunājot nemaz par siltuma elektrostacijām, par "teciem", par pārvades līnijām un par visām pārējām vērtībām, kas ietilpst "Latvenergo" sastāvā.

Turklāt man jāsaka, ka nav tiesa arī tas, ko šeit saka "Latvenergo", ka privatizācija nav sākusies. Vismaz es lasu laikrakstus, turklāt lasu uzmanīgi, un es atkārtoti esmu lasījis, ka tiek piedāvāts privatizācijai viens vai otrs "Latvenergo" objekts. Tā ka arī tā nav taisnība, ka nav sākusies privatizācija. Es domāju, ka šī privatizācija tiešām pašreiz ir speciāli sasteigta, jo, kā zināms, šīs Saeimas laiks beidzas, un, ja nebūs noprivatizēti 500 reižu lētāk šie objekti, kas ir ļoti vērtīgi objekti ne tikai tāpēc, ka tie ir vērtīgi un dod peļņu, bet ir vērtīgi arī tāpēc, ka tie nosaka mūsu tālāko ekonomisko attīstību... Un šī ekonomiskā attīstība ir mūsu lauksaimniecības produktu ražotāji, lauksaimniecības produktu pārstrāde, tā ir arī mūsu vietējā rūpniecība, tie ir vidējie un mazie uzņēmumi un galu galā tās ir mūsu ģimenes, tie esam mēs. Mums tiešām ir jāsaglabā...

Man ļoti patika deputāta Stikuta kunga teiktais, ka Daugaviņa ir mūsu dabas dāvana, ka tā ir mūsu Dieva dāvana un ka Daugaviņas enerģiju, tātad Daugaviņas ūdeņus, mēs nedrīkstam pārvērst par ārzemju ieinteresēto personu peļņas avotu, lai viņi gūtu šeit maksimālu peļņu no mūsu dabas bagātībām un no mūsu pagaidām vēl ļoti vārgās un mazattīstītās rūpniecības, no sagrautās lauksaimniecības un no mūsu tik tikko dzīvību velkošajām ģimenēm.

Tieši tāpēc es aicinu, lai vēl lielākā mērā neatkārtotos "Lattelekom" variants, kur privatizācija arī pašreiz norit... Es domāju par valsts kapitāla daļas ieguldījumu šajā "Lattelekom" daļā... lai te neatkārtotos tā pati aina, ko mēs vērojam pašreiz, ko mēs katrs izjūtam savā ģimenē, jo nemitīgi pieaug rēķini... lai tagad vai vēlāk neceltos šie elektrības rēķini piecas vai septiņas reizes. Vismaz pašreiz mēģināsim apturēt šo amoka skrējienu pretī iznīcībai, jo tas galu galā tomēr draud ar mūsu valsts krahu.

Atcerēsimies Indonēziju un citas šīs zemes, kur jau notika šāds valsts krahs, kur cilvēki stāvēja rindā, lai pārdotu savas beidzamās ģimenes relikvijas, kādu mazu gredzentiņu, lai tikai glābtu valsti no pilnīga bankrota. Padomāsim par šo piemēru un sargāsim savas dabas bagātības, nepārdosim tās svešajiem! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS frakcija).

Godātā Saeima! Ar nepārdomātu taktiku nesabojāsim stratēģiju! Stratēģiskais uzdevums mums ir un paliek, protams, privatizācija, un arī, teikšu, ne jau absolūtā nozīmē, bet līdz zināmām racionālām robežām, bet tāds privatizācijas process, kāds tas ir šodien, man atgādina sociālistiskās sacensības gaitu pirms Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tieši "Latvenergo" privatizācijas jautājums liek mums ieskatīties dziļāk dažos privatizācijas aspektos, kam ir principiāla un stratēģiska nozīme.

Īpaši gribu atgādināt tādu faktu, ka privatizācijas process mums nav pietiekami atklāts, kā tagad saka, nav pietiekami "caurspīdīgs", un privatizācijas procesu bieži vien veic šaurs personu loks, kas vadās pēc egoistiskām interesēm; tā ir, saucot lietas īstajā vārdā, politiskās elites un korumpētā biznesa kaut kāda daļa.

Lūk, viens piemērs. Mēģināju piedalīties "Staburadzes" privatizācijā. Katrs, kurš zina, kas ir "Staburadze", arī zina, ka tā ir ienesīga naudas ādere, tāpēc, zinot savu mantkārību, arī es gribēju tur piekļūt. Bet tie ierēdnīši nezināja, ar ko viņiem darīšana, un domāja, ka esmu vienkāršs mirstīgais, un, protams, mani burtiski padzina. Bet tad atradās prātīgs cilvēks, kas pateica: "Jûs pārsteidzāties, viņš ir Saeimas deputāts, labojiet kļūdas!" Tad viņi atskrēja pie manis uz Revīzijas komisiju, atvainojās un teica: "Sâksim no gala!" Es, protams, parādīju durvis un teicu, ka nu viss ir par vēlu. Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka šis fakts ir vispārināms līdz zināmai pakāpei. Tas liecina, ka pie valsts īpašuma privatizācijas objektiem ir piesaistījušās personas ar ļoti savtīgiem nolūkiem.

Otrs. Pirms privatizējam objektu, mums ir jābūt skaidrībai par šā objekta vērtību. Ja gribat piedalīties, ir jāzina tā vērtība. Šāds mans brīdinājums ir pamatots kaut vai tamdēļ, ka mēs jau esam pietiekami daudz kļūdījušies. Atcerieties - kur bija galvas tiem, kuri noteica nominālvērtību sertifikātam 28 latu apmērā? Kurš to ir dabūjis? Reāli jūs paši zināt, ka tā ir pāris latu un daži desmiti santīmu. Tātad pirmām kārtām ir objekta novērtēšana.

Nākamais moments. Mani nepārliecina tas, ka saka: "Privatizēsim "Latvenergo" un elektroenerģijas tarifi uzreiz būs lētāki!" Es redzu, ka šim apgalvojumam (man par to ir bijusi iespēja pārliecināties) nav absolūti nekāda - ne analītiska, ne empīriska pamatojuma. Gluži otrādi - pats tarifu augšanas process mums ir kļuvis pārāk autonoms, tas ir kļuvis par monopolistisku procesu.

Es tāpēc tomēr iesaku atbalstīt šo priekšlikumu. Tā man ir diezgan veca doma, un, lai kāds mani nemēģina pārliecināt, ka mani Panteļējeva kungs ir uzpircis. Es šo domu par privatizāciju paudu jau apmēram gadu vai pusotra atpakaļ, tādēļ mans galavārds ir šāds: apturēt "Latvenergo" pagaidu privatizāciju uz zināmu laiku, uzlikt moratoriju, lai mēs ar nepareizu taktiku galīgi nediskriminētu pašu stratēģisko uzdevumu - privatizāciju kā tādu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kolēģi! Ir jau tiesa, ka šodien šis jautājums paceļas, kā Seiles kundze teica, it kā nelikumīgi, jo tas it kā izriet no komisijas, kura pēta, kur palikusi nauda un tālāk. Tas it kā nesaskan ar visiem likumiem, bet, ja mēs pasekojam tam, kas ir noticis visu laiku, kopš sākusies privatizācija, tad mēs ļoti labi zinām, ka, ja laikus kaut ko tā īsti neapturam, kas tad notiek. Privatizācija vienmēr ir notikusi - nevis privatizācija, bet principā - "prihvatizācija". Kā jau te iepriekšējie runātāji teica, viena grupa cilvēku grib sagrābt tautas bagātības, kuras sarūpējusi tauta ilgu gadu laikā.

Tagad paņemiet vienu piemēru: var nebraukt ar mašīnu vai var nebūt kā cita, var nebūt mājās telefons, var nebūt daudz kas tāds, teiksim, uzvalks un tālāk, un tālāk, bet bez elektroenerģijas mēs nevaram iztikt neviens. Neviens nevar iztikt šodien! Elektroenerģija šodien apgaismo un dara darbus kā bagātnieku pilīs, tā nabadzīgās būdiņās. Katrs cilvēks šodien ir atkarīgs no elektroenerģijas, un katrs to izmanto.

Mēs šodien runājām, ka ir jāprivatizē, un vēl runājam par to, ka tas jādara pa daļām. Es nevaru saprast, kā var privatizēt pa daļām "Latvenergo"! Ko tas nozīmē? Kā tas iznāk: viens privatizē elektrostaciju, otrs - TEC, trešais privatizēs varbūt sadales punktus un ceturtais - pārvaldes līnijas? Nu kā tas būs?

Mēs laikam gribam speciāli saskaldīt vienotu organismu, lai mums būtu vairāk cilvēku, kas ar to nodarbojas, un vairāk priekšnieku, lai varbūt vairāk iegūtu naudu, jo viens ņems maksu par elektroenerģiju, ko ražojis, otrs ņems par to, ka viņš to sadala transformatoru stacijās, un trešais savukārt par pārvades līnijām un tā tālāk. Būs trīs, četras, vai varbūt pat piecas iestādes, piecas institūcijas, kas ar to nodarbosies, kuras nesaskaņos, un katra no tām gribēs peļņu! Katra gribēs peļņu! Kas tad notiks? Tad tie tālie rajoni Latgalē vai Vidzemē... Tur es nezinu, kam tās elektropārvades līnijas, tie elektrosadales transformatori vai tās stacijas piederēs, jo to apkalpošana taču būs daudz dārgāka nekā Rīgā vai elektrostaciju tuvumā. Viņi plēsīs dzīvu naudu! Viņš plēsīs dzīvu naudu, un tas čangalis vai tas vidzemnieks varēs maksāt desmit reizes dārgāk, jo citādi neatmaksājas. Es taču neiešu tur pāri purviem elektropārvades līnijas vilkt! Lūk, tā tas būs! Bet, kamēr mums ir vienots valsts energoorganisms, tikmēr ir skaidrs, ka tam, kas lētāk vai dārgāk saņem elektroenerģiju, to var izlīdzināt, bet to spēj tikai valsts, tāpēc to nedrīkst privatizēt vispār!

Tas, ko mēs šodien runājam, nozīmē, ka mums jau šodien ir jāpieņem lēmums, ka ne tikai uz laiku, bet vispār ir jāatliek "Latvenergo" privatizācija! Pagaidām ir jāatliek. Nav nekādas vairs runas, un visiem, kā saka, par to ir jācīnās.

Pašreiz Londonas metropolitenā norit rekonstrukcija. Tas ir visvecākais metropolitēns pasaulē. Ko jūs domājat, nevis privatizēt... Kad Blēram pajautāja: "Kâpēc jūs to neprivatizējat, neatdodat privātajām struktūrām, lai tās rekonstruē metropolitēnu?", Blērs atbildēja vienkārši: "Tad jau mēs varam privatizēt policiju, armiju, floti utt."

Tā ir arī šodien pie mums. Mums ir jāpieņem šis lēmums. Pie tam mēs grasāmies ļaut privatizāciju apstiprināt Ministru kabinetam. Ministru kabineti un ministri iet un nāk, dažkārt gadā mainās divas, trīs, četras reizes Ministru kabinets. Saeima tomēr kā nekā līdz šim ir strādājusi savu laiku. Vai nu divus gadus, vai trīs, vai četrus strādās, bet strādās, kā redzams.

Tātad es saprotu, ka monopoluzņēmumus, tādus kā "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom" un citus, kas ir stratēģiski un dabiski monopoli, var atļaut privatizēt tikai Saeimai. Un tad, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu, tad varēs arī domāt par privatizāciju, nevis šodien. Paldies. (Starpsauciens: "Daugava pieder Latvijai!")

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es pilnīgi atbalstu lēmuma projektu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu. Mēs nedrīkstam izpārdot Latviju! Tautas kopa "Brīvība" savā programmā ir ierakstījusi, ka tā ir pret Latvijas stratēģisko uzņēmumu privatizāciju, to skaitā, pret "Latvenergo", "Latvijas kuģniecības", "Latvijas Krājbankas" un citu objektu privatizāciju. Šī prostitūcija Latvijā ir jābeidz! Es domāju, ka ir pienācis laiks pārtraukt Latvijā darbojošos afēristu darbību.

Te pirmām kārtām es domāju par Valsts privatizācijas aģentūru ar tās ģenerāldirektoru, "Latvijas ceļa" pārstāvi Jāni Nagli priekšgalā, kurš deva atļauju "Latvenergo" afēras sākumam. Tas ir, mums ir jāaptur ne tikai šī "Latvenergo" privatizācija, bet mums ir jāaptur visas Privatizācijas aģentūras darbība.

Kas pašreiz notiek ar privatizāciju? Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Naglis ar Šadinovu, kuri kopā ir dienu un nakti, dzīvo vienā mājā, izlemj visu un "çd no vienas bļodas"... Arī dubultpilsonim - deputātam Aristidam Jēkabam Lambergam šad tad atļauj "iestrēbt", tāpēc viņš arī atbalsta viņus. Privatizācijas objektiem nosaka zemu vērtību un tad ļauj privatizēt par sertifikātiem, protams, priekšroku šeit dodot atkal citiem "Latvijas ceļa" pārstāvjiem, piemēram, "Latvijas Krājbankai", dodot kaut kādas ekskluzīvas tiesības iepirkt 15% no šā objekta par privatizācijas sertifikātiem, kurus viņi savā laikā, izmantojot Latvijas trūcīgo iedzīvotāju bezizeju, ir iepirkuši par 1 latu, turpretī tagad viņi var privatizēt šos objektus, pārvēršot šo 1 latu par 28 latiem, tādējādi iegūstot peļņu, ja tā tas turpināsies, ap 500 miljoniem. Un to, protams, iegūst... Ko tad privatizē? Grib privatizēt "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", kuģniecību, ...un atkal pārsvarā ir "Latvijas ceļa" pārstāvji.

Faktiski visu laiku "Latvijas ceļš" diktē savus noteikumus, pilnīgi izpārdod Latviju. Es domāju, sen ir pienācis laiks to beigt, un es domāju, ka mēs, deputāti, nākošajā reizē ierosināsim lēmuma projektu par Krājbankas privatizācijas apturēšanu, par Kuģniecības privatizācijas apturēšanu un par citiem stratēģiskiem objektiem. Pagaidīsim līdz nākošajai Saeimai un tad privatizēsim. Un nedrīkst privatizēt tos lielos stratēģiskos objektus! Valsts kontrolē ir jāatstāj 51%. (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Kâpēc Valsts kontrolei?")

Un kā pašreiz notiek? Tā pati afēristu banda atsauc citu bandu, kuriem ir iedotas kaut kādas ekskluzīvas tiesības noteikt objekta vērtību, tāda objekta, kura vērtība svārstās no 50 līdz 100 miljoniem latu. Protams, tiem ekspertiem, kurus uzaicina, viņiem jau dod apmēram norādījumus, par kādu summu viņiem vajadzētu novērtēt šo objektu. Un tad citi var tos privatizēt. Un ko Latvija? Kas būs Latvijas pilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem, pamatiedzīvotājiem? Nekas, vai ne? Atstās pilsonību un to... Man ir ļoti žēl, ka "Tçvzemei un Brīvībai" ðad un tad to pieļauj. Taču vajag vienreiz pārtraukt šo te darbību. Cik ilgi mēs cietīsim šos afēristus mūsu valstī?

Tāpēc es domāju, ka šodien mēs noteikti nobalsosim par šo lēmuma projektu un nākošajās reizēs balsosim par pārējiem. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Vajag pārtraukt debates!")

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visi šie jautājumi, kas skar "Latvenergo", jau laika gaitā līdzinās mūsu kopējai darbībai ar slaucamu govi. Sākumā "izslauc" 18 miljonus, burtiski nedēļu atpakaļ es valdības sēdē dzirdēju jaunu domu, ka nekādi nevar saprast, kādā veidā radās parādu saistības starp "Latvijas kuģniecību" un "Latvenergo". Risinot šo problēmu, ir radies uztraukums, ka samazināsies šo uzņēmumu pamatvērtība. Taču to, kādā veidā tas radies, neviens vairs nevar atcerēties. Es mēģināju reaģēt un pateicu: "Nav ko atcerēties! Tā ir pirmā neatkarīgās Latvijas valdība, kuras sastāvā es biju. Tas bija balsojums, un tika pieņemts lēmums." Var vienkārši paņemt visus dokumentus, atcerēties un risināt tā, kā tas ir pieņemts normālā, civilizētā valstī, kur arī nākošās valdības nes atbildību par agrākās valdības lēmumiem. Bet šobrīd tas atkal ir it kā miglā tīts.

Nākošais. Šie nu jau izaugušie 45 miljoni, kas atkal gulstas uz "Latvenergo" pleciem par kuģniecību... Mēs runāsim par 63 miljoniem, kas gulstas cesijā uz daudzu pilsētas pašvaldību pleciem, par to, kā faktiski tos nogrūst. Mēs runāsim ne tikai par tiem 3 miljoniem, bet runāsim par 10 miljoniem. Par 10 miljoniem, kas apmēram gadu gāja pa tiesu ceļiem bez nekāda dokumenta. Un vēl šobrīd mēs varam runāt, kādā veidā varēja rasties tāda situācija, ka Latvijas valsts tiesā šis process vispār tika izskatīts.

Jā, privatizācija pati par sevi nav nekāds ienaidnieks Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Zināmā mērā es piekrītu visiem, kas ir runājuši, ka pārdomāta privatizācija kalpos jaunām investīcijām, jaunu darba vietu radīšanai, bet ir jābūt pārdomātai šai politikai. Kas te īstenībā ir, pie kā mēs esam nonākuši šobrīd, runājot par "Latvenergo" privatizāciju?

Jā, valdībā es dzirdēju, ka pusotra gada laikā ir veikts ļoti nopietns darbs "Latvenergo" privatizācijā. Ir izstrādāts projekts, kā sadalīt šo uzņēmumu, un visi pasaules eksperti (pats lielākais eksperts, es tā saprotu, jau no veciem laikiem ir Juris Ozoliņš, kurš mūsu valstī ir ieņēmis visdažādākos amatus un ieņem visdažādākos amatus jebkurā Latvijas valsts valdībā, jo ir patiešām laikam pats lielākais eksperts) mēģinās pierādīt, ka, šo uzņēmumu sadalot, katrs Latvijas iedzīvotājs iegūs tarifu samazinājumu. Šajā ziņā es pilnīgi piekrītu deputātam Grinovska kungam. Nē, tāda pieeja sadārdzinās! Te es piekrītu tiem cipariem, par kuriem runāja Kreitusa kungs. Jā, tas sadārdzinās tarifus!

Un tagad vēl viens jautājums. Ja sadalīs, vai neiznāks apmēram tā, kā iznāca ar mazo skolu slēgšanas programmu, kas pavisam nesenā pagātnē bija ļoti aktuāla Latvijas valdībai? Vai nesanāks tieši tāpat, ka visi jautājumi, kurus mēs esam diskutējuši par sertifikātu izmantošanas termiņa samazināšanu un to nominālvērtības samazināšanu... vai tas viss nevedina uz to, ka tā saucamos tīklus mēs nogrūdīsim atkal pabērnam - pašvaldībām? Jo tas ir pats vienkāršākais. Visneizdevīgākā "Latvenergo" daļa, kas kopumā tiek zināmā mērā stimulēta no šā vienotā, veselā organisma, tiks atdota tiem, kas parasti ir visklusākie, tas ir, pašvaldībām, jo lielākās balsis valdībā jau vienmēr varēs pierādīt, ka Eiropa to no mums gaida, pasaule uz mums skatās un ka mēs ļoti slikti izskatīsimies, ja mēs tomēr nepabeigsim šo privatizāciju.

Es nedomāju par to, ar ko nodarbosies nākošās Saeimas deputāti. Es domāju, ka viņi turpinās. Turpinās šinī Saeimā labi iesāktās tradīcijas, lai ne tikai tiktu skaidrībā par 3 miljoniem, bet arī lai tiktu skaidrībā par visiem 150 miljoniem, kas apmēram gulsies uz "Latvenergo", un viņi tiks skaidrībā par visiem 250 miljoniem, ar kuriem, es atvainojos, mēs netikām galā, runājot par G-24 kredītiem.

Es negribētu šodien runāt par to, ka šis privatizācijas process ir jāaptur, bet noteikti to nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt, ja mēs šodien skaidri un gaiši nevaram iedzīvotājiem pateikt: "Jûs iegūsiet no šīs privatizācijas tik un tik. Lauku iedzīvotājs Varakļānos iegūs tik, Madonā iegūs tik, bet rīdziniekam būs jāmaksā tik." Uz šiem jautājumiem neviens valdības līmenī nespēj atbildēt.

Man rada bažas pat tāda situācija, ka mūsu valstī atrodas ļoti gudri vadītāji, kas sākumā noslēdz līgumu ar konsultatīvo firmu, loģiski, ar ārzemnieku, samaksā šai firmai jau gadu iepriekš par visu izpildāmo darbu, bet tanī pašā laikā paiet gads, taču vēl līdz pat šim brīdim nav saņemts galaziņojums ar ekonomiskiem aprēķiniem. Bet viņi ir ļoti apmierināti, jo šinī vēstulē ir rakstīts ar melnu uz balta: "Mçs neuzņemamies atbildību par tām sekām, kas notiks, ja privatizācija notiks pēc mūsu ieteiktajām rekomendācijām". Ļoti labs variants - samaksāt naudu par pilnīgi bezatbildīgu lēmumu. Es aicinātu...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Čevera kungs!

Z.Čevers. ...nobalsot par šo iesniegto projektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Es atkal gribu teikt, ka, bez šaubām, privatizācija ir nepieciešama. Arī "Latvenergo". Strādājot izmeklēšanas komisijā un klausoties šajos ierēdņos, kā viņi šo uzņēmumu ir vadījuši, un redzot visu to profesionalitāti, kāda viņiem bija, no sākuma mēs smaidījām, bet vēlāk tie smaidi palika aizvien skābāki un skābāki, un tad mēs vienkārši skatījāmies un brīnījāmies, kā vispār funkcionē tik liels uzņēmums un kā vispār tā peļņa iet... Un, kad, piemēram, Birkāna kungs varēja atļauties teikt: "Nu, ziniet, ja te būtu lieli palu ūdeņi, mēs tos 3 miljonus divos mēnešos ātri atgūtu atpakaļ," - man bija tāda sajūta, ka ierēdņi ar mūsu kopīgo mantu spēlējas tā kā ar sāli, kā manas meitas spēlē "Monopolu". Viņi nejūt, ka tā ir tiešām cilvēku manta...

Es gribētu sadalīt to visu divos etapos. Pirmais etaps bija tad, kad mēģināja pusgadu iepriekš "Latvenergo" ierēdņi pierādīt tarifu paaugstinājumu. Es atceros, kā viņi nāca uz Saeimu un to visu stāstīja, cik viņi bija augstprātīgi, cik gudri viņi sameklēja visādas shēmas un pierādījumus. Faktiski šiem cilvēkiem pat nevarēja uzdot jautājumu. Tas bija kalngals. Cēzara cienīgs. Bet, kad viņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, tad, protams, tās atbildes bija ļoti švakas.

Otra lieta, par ko es gribētu runāt. Es arī redzēju šos Privatizācijas aģentūras ierēdņus. Es gribētu teikt - puikas, vairāk nekā. Vienīgi Naglis vēl kaut cik cilvēcīgi kaut ko runā. Pārējie ir puikas. Es gribu pateikt atklāti - puikas. Es vienam no viņiem uzdodu jautājumu: "Cik jūs tajā Privatizācijas aģentūras valdē saņemat?" Viņš saka: "Ziniet, tas ir noslēpums". Labi, noslēpums. Nu pasaki! Tad viņš saka: "1500 latus". Viņš saņem tūkstoš pieci simti latus, bet nezina to, kas tagad ir jāzina 1.kursa studentam normālā ekonomikas augstskolā. Un tie ir tādi jaunkundzes smaidiņi. Ziniet, tad, kad iet uz pirmo baļļuku... vai 100 gramus ierāvis vai ko... Uzdod viņam jautājumu - viņš nevar atbildēt. Smaida pretī. Es domāju, visi kolēģi, kas toreiz piedalījās tajā sēdē, to juta. Tā ir tāda sajūta, ka... nedod Dievs to piedzīvot. Un šie cilvēki sadala šo valsti. Es vienīgi gribu pateikt atklāti... man vienkārši Nagļa kunga... (Starpsauciens: "Un ilgi to pieļaus?") viņam arī ir kļūdas, bez šaubām, bet, man liekas, viņam ir mugurkauls... kaut cik, kaut kādā veidā visu to sarāmēt... Savādāk es vispār nevaru iedomāties, kā tas viss process vēl... Redzot, kādi viņi ir "profesionāļi" (pēdiņās) un kādus lēmumus viņi pieņem, es gribētu teikt, kolēģi, tā: paldies Dievam, ka mūsu valstī situācija ir tāda, kāda tā ir. Tā ka es esmu pateicīgs, ka mēs esam tikuši tik tālu, kur mēs esam. Es domāju, ka mums privatizācija ir jāveic... (Starpsauciens: "Bet vai paliek labāk kādam?") Redzot visu to ierēdņu bezatbildību, es domāju, ka tā ir jāveic, bet, es domāju, tagad mums nav daudz palicis ko privatizēt. Un es gribētu, lai Nagļa kungs atsvaidzinātu Privatizācijas aģentūras valdi, kādā veidā piesaistītu jaunus profesionālus cilvēkus, pabeigtu visus tos sīkos darbus, kas ir palikuši, un tad pēdējais lielais darbs varētu būt ķeršanās pie "Latvenergo". Vēl jo vairāk, - es esmu dzirdējis arī par pašu premjerministru, ka pat viņam nav īstas skaidrības par procedūru. Es domāju, ka Latvijā šodien nav tādu cilvēku, kas varētu pateikt to privatizācijas procedūru no "a" līdz "z". Es domāju, ka, ja mēs šeit sāktu par to strīdēties, mēs faktiski nevarētu profesionāli pateikt, vai vajadzīgs tāds ceļš vai citāds ceļš, un, ja mēs sāktu runāt par māmuliņu Daugavu un daudz cietušo latviešu tautu, tad mums ar to privatizāciju būtu vēl bēdīgāk...

Es aicinu atbalstīt. Lēmums ir ļoti izsvērts, tas ir jāatbalsta. Mēs šo privatizāciju apturēsim tagad uz laiku. Es domāju, ka pa to laiku cilvēkiem atdzisīs galvas un mēs varēsim uzlabot menedžmentu gan Privatizācijas aģentūrā, gan "Latvenergo" un to veiksmīgi privatizēt kā pēdējo vai priekšpēdējo privatizācijas objektu. Izdarīsim to profesionāli, tā, kā tas jāizdara, pieaicināsim ekspertus, ja vajadzīgs, arī no Rietumiem! Es domāju, ka tad visa tā lieta kalpos visai sabiedrībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribētu piekrist nevis iepriekšējam runātājam, bet tiem, kas teica, ka privatizācija nav vajadzīga. Privatizācija ne tikai nav vajadzīga, bet ir kaitīga, viņa apdraud latvisko birokrātiju, nācijas pamateksistenci un katram latviešu patriotam kā tāda ir jāaizliedz. Es mēģināšu pamatot savu teikto. Iedomājieties cūcību: ja dzelzceļi piederēs valstij, bet katrs iedomāsies palaist savus privātos vagonus... (Starpsauciens: "Demagoģija!") Iedomājieties, Ozoliņa kungs, vēl nākamo cūcību: ceļi pieder valstij, un katrs iedomājas palaist savu autobusu. Staša kungs nesaprata, kā var privatizēt elektroražošanu. Tāpat kā piena ražošanu, Staša kungs. Bet vajadzētu atjaunot sovhozus un kolhozus, jo piens ir stratēģiskāka prece, bez piena nevar izdzīvot. Bez elektrības vēl kaut kā var iztikt. Kas tā par cūcību, ka katrs privātais iedomāsies pienu ražot? Ozoliņa kungs, tā ir Latvijas izpārdošana. Protams, mēs esam pieņēmuši, komisijās izskatījuši tādu likumu par enerģētiku, un tur ir paredzētas dažādas stacijas, teiksim, mazās elektrostacijas, koģenerācijas stacijas, TEC, elektrostacijas. Likumprojektā ir ielikta naivā ideja, ka konkurence šīs cenas noteiks un ka vajag dažāda veida ražotājus, kuri laiž savu produkciju pa vadiem, tāpat kā pienu vai ūdeni. Bet es domāju, ka tā ir cūcība, protams, un ka nevajag viņiem ļaut to darīt, un to likumu vispār vajag noraidīt kā tādu, protams. Un vispār iedomājieties... Bija "Liepājas metalurgs" parādos līdz ausīm, bet kaut kādi tur atnāca, to noprivatizēja un nu maksā tur vidējās algas, kas ir vairāk nekā 200 lati, un maksā nodokļus... Tā vispār ir cūcība, ko vajadzētu aizliegt. Vajadzētu atjaunot to kā valsts uzņēmumu. Vajadzētu atjaunot arī "Latavio", jo pelna kaut kāds... Iedomājieties vispār to cūcību, Ozoliņa kungs, - "Eurobaltic" pelna naudu no lidojumiem uz Ženēvu. Kur var būt lielāka bezkaunība? Kāš Eiropas Savienības pilsoņus, pelna Latvijai naudu un maksā nodokļus Latvijas kasē. Aizliegt! Atjaunot "Latavio" ar Tupoļeva lidmašīnām, stingrā latviešu patriotu kontrolē!

Tātad kopumā es domāju, ka Latvijā ir jābūt latviskai birokrātijai, kura pārvalda tautas īpašumus, kuru vadībā sēž dzīvai konkurencei nepiemēroti cilvēki, bet viņi ir mūsējie, jo viņiem, lai uzturētu savas ģimenes, jau nav citas iespējas kā tikai vadīt valsts uzņēmumus, kuri ir miljonus parādā. Bet tas nebūtu nekas. Visas "rebes" var notikt tikai valsts uzņēmumos, nav svarīgi, vai tas ir "Latvenergo" vai "Latavio", vai "Latvijas gāze". Piemēram, Dāvis "Latvijas gāzē" sēdēja norēķinu centrā, kopā ar Krēsliņu... tajā reizē... ar 10 miljoniem... Sēdēja un sēdēs mūžīgi. Tāpēc, ka mēs privatizāciju apturēsim un tādā "Latvijas gāzē" vai "Latvenergo", vai "Latvijas kuģniecībā" var taisīt "rebes" tikai kā valsts uzņēmumā. Staša kungs gan kļūdījās, "Lattelekom" nav vairs nekāds monopols, jo, piemēram, ir tas pats "Baltcom", un ir jau arī vesela rinda citu kompāniju radušās, un, es domāju, atceļot 2003.gadā šo monopolu, protams, "Lattelekom" nozīme pazudīs jebkādā veidā. Bet es gribētu norādīt Staša kungam uz vēl vienu ilūziju: tarifu noteikšana nebūs atkarīga no tā, vai tas būs valsts uzņēmums vai privātais, jo būs vienots enerģētiskais loks, kā jūs, Staša kungs, esat dzirdējis, un cenas tur tik un tā būs vienādas. Šie tarifi būs noteikti ap Baltijas jūru. Jūs kā privātpersona un brīvs Latvijas pilsonis varētu pirkt elektrību tur, kur tā ir lētāka. Jūs neviens nespiedīs pirkt no viena vai no otra, un "Latvenergo" nepārdos lētāk šo elektrību, ja blakus būs kaut kāda tirgus cena. Bet tas nu tā.

Tāpēc es beigās gribētu aicināt - neļausim izputināt latvisko birokrātiju, viņu ienākumu avotus! Nost ar privatizāciju! Jo no valsts uzņēmumiem mēs varēsim baroties ne tikai uz septītās, bet arī uz astotās Saeimas vēlēšanām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Te tika izteiktas dažādas hipotēzes par šī lēmuma tapšanas pamatiem un par informētību, un Seiles kundzes hipotēze bija sevišķi interesanta. Bet es gribētu tomēr pateikt, ka īstenībā viss ir tik vienkārši kā Kolumba ola, un es gribu pateikt, ka te nav ko daudz strīdēties un debatēt.

Kāpēc ir radies šis 1.punkts? Atkārtoju vēlreiz: pirmais punkts nenozīmē vispār apturēt "Latvenergo" privatizāciju un vairāk par šo jautājumu nerunāt. 1.punkts nozīmē, ka galīgo lēmumu par "Latvenergo" privatizāciju nevajadzētu pieņemt līdz brīdim, kad izmeklēšanas komisija būs apkopojusi sava darba rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, Seiles kundze, ka pašlaik izmeklēšanas komisijas un prokuratūras rīcībā ir nonākusi nopietna informācija, kura ir jāpārbauda. Ka afērā iesaistītās puses, kas ir stimulējušas šo cesijas līgumu, kuru mēs pašlaik izmeklējam, ir bijušas tādas, kuras ir bijušas reizē ieinteresētas "Latvenergo" privatizācijā. Tas ir fakts, kas ir jāpārbauda. Būtu samērā smieklīgi, ja mēs šodien pieņemtu lēmumu par "Latvenergo" privatizāciju, bet rīt pret kādu no šiem "Latvenergo" privatizatoriem ierosinātu krimināllietu par šo jautājumu. Tāpēc ir radies punkts nr.1.

Kāpēc ir radies punkts nr.2? Atkal ir ļoti vienkāršs izskaidrojums: tāpēc, ka "Latvenergo" valdes pārstāvji uz jautājumu, kāpēc viņi 8 miljonu tēriņu nav saskaņojuši ar "Latvenergo" padomi (principā viņiem to būtu vajadzējis darīt - šādas lielas summas tēriņu saskaņot ar padomi), atbildēja, ka 8 miljoni, redziet, nav bijis gada budžeta skaitlis. Ka tas ir kaut kāds skaitlis, kas ir radies ārpus budžeta, gandrīz vai nejaušs pārpalikums, ko viņi paši ļoti vienkārši un ātrā, operatīvā veidā ir varējuši iztērēt, nesaskaņojot ar "Latvenergo" padomi. Ja jau 8 miljoni priekš "Latvenergo" ir tādi vienkārši līdzekļi, ko var iztērēt, nesaskaņojot ar "Latvenergo" padomi, tad loģiski rodas jautājums, vai tarifi, ko maksā nodokļu maksātāji, ir atbilstoši un vai tie nav nedaudz paaugstināti. Kāpēc pēkšņi uzradās tādi lieki 8 miljoni, ko samaksāt tik ātri? Starp citu, tie tika - pat pretēji līgumam - samaksāti vienā reizē, nevis tā, kā bija paredzēts līgumā, - maksāt divās daļās, līdz ar to faktiski ietaupot naudu. Ja "Latvenergo" ir tik daudz lieku līdzekļu, lai tā operētu, tad pilnīgi loģisks ir jautājums, vai ir pamatoti tarifi. Tāpēc es domāju, ka šie abi divi lēmuma projekta punkti ir pietiekami pamatoti, loģiski, un aicinu pieņemt tos.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - atsakās. Debates beidzam. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, kas jums izklāstīts dokumentā nr.3842. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 18. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sestās sadaļas likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr. 3777. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir trešajam lasījumam saņēmusi vienu vienīgu deputāta Putniņa priekšlikumu, kuru nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Paula Putniņa priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Citus priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Līdz ar to es aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.3861 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija, izskatījusi 1.priekšlikumu, noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

N.Pēterkops. 2.priekšlikums. To iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, nolēmusi papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 3.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 7.pantu šādā redakcijā, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 7.panta redakcijai, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 5.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka pirmajā lasījumā pieņemto 2.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 13.panta otrās daļas 2.punkta redakcijai, kuru iesaka atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: izteikt 14.panta trešās daļas 2.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam izteikt 14.panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

N.Pēterkops. 8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Komisija ir atbalstījusi. Šeit es gribētu izteikties.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties izteikties?

N.Pēterkops. Jā! Es iebilstu.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs, jūs kā deputāts iebilstat pret šo priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Lagzdiņš un atbalstījusi atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo priekšlikumu tā autors, deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir tāda. Gadījumos, kad neizīrēts dzīvoklis atrodas privatizācijai nodotā mājā, pašvaldībai dod ne tikai iespēju privatizēt par sertifikātiem, bet arī tiesības veikt vēl divu veidu darbības ar šo dzīvokli:

pirmkārt, to izīrēt tām personām, kuras stāv rindā, lai saņemtu dzīvokli;

otrkārt, gadījumos, kad iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu vai komunālos maksājumus, šo dzīvokli privatizēt izsolē par latiem, lai segtu īres un komunālo maksājumu parādus, kādi ir radušies attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.

Tas, ka tiek ierosināts privatizēt dzīvokļus arī par latiem, nenozīmē, ka obligāti visi dzīvokļi, neizīrētie dzīvokļi, tiks par latiem privatizēti. Pašvaldībām ir dotas izvēles tiesības - privatizēt tos par sertifikātiem vai izīrēt rindā stāvētājiem. Un gadījumos, kad iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu un dzīvoklis nav izīrēts, tām ir arī tiesības izvērtēt situāciju un privatizēt to dzīvokli par latiem.

Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Šo priekšlikumu, godātie kolēģi, atbalsta visas pašvaldības, ar kurām es esmu konsultējies par šāda grozījuma ieviešanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Jūs vēlaties debatēs runāt? Labi. Debatēs runās deputāts Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Es lūgtu pievērst šim priekšlikumam drusciņ vairāk uzmanības un pasekot līdzi tekstam, kāds ir piedāvāts un iesniegts, un lasīt arī to tekstu, kas ir spēkā esošajā pantā. Tur ir iepriekšējās šā panta daļas redzamas.

Kāpēc es uzskatu, ka šo priekšlikumu nevarētu pieņemt? Ir vairāki momenti. Mēģināšu paskaidrot. Pirmkārt, te tiek formulēts: "Lai segtu iedzīvotāju īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādus..." Es nedomāju, ka privatizācijas mērķis ir privatizēt dzīvokļus, lai ar šiem līdzekļiem segtu iedzīvotāju īres un komunālo maksājumu parādus.

Otrkārt, ierosinātajā panta piektajā daļā ir sacīts, ka visi šie nodotie dzīvokļi, kas ir neizīrēti, tiek privatizēti tikai par latiem. Mēs zinām, kāda būs situācija tādā gadījumā. Ja likumā tiek dota pašvaldībām iespēja privatizēt dzīvokļus par latiem, viņas noteikti šo iespēju arī izmantos. Attiecībā uz katru dzīvokli var atrast pamatojumu, ka ir vajadzīgs šo dzīvokli privatizēt par latiem, jo, lūk, pašvaldībai ir kaut kādi parādi dēļ īrniekiem, kas nav samaksājuši par komunālajiem pakalpojumiem un arī par īri. Pašvaldības noteikti to izmantos un tātad nevis veicinās šo dzīvokļu privatizāciju par privatizācijas sertifikātiem, kuru likums sākotnēji ir noteicis, bet mēģinās visus šos dzīvokļus privatizēt par latiem. Mēs būsim veltīgi solījuši tiem cilvēkiem, kas šobrīd... 15.panta pirmajā daļā ir uzskaitīta secība, kādā var piedalīties izsolē, ja ir neizīrēts dzīvoklis. To skaitā arī šie paši maznodrošinātie par saviem sertifikātiem, to skaitā arī zemes īpašnieks varētu iegūt par sertifikātiem dzīvokli īpašumā. Es paredzu tādu situāciju, ka viņiem šādas iespējas vienkārši vairs nebūs, jo pašvaldībām, protams, būs tieksme pārdot visus par naudu. Tas ir otrs iemesls, kāpēc es šo priekšlikumu neatbalstu.

Treškārt, sestajā daļā tiek piedāvāts, ka mēs varam neprivatizēt kādus dzīvokļus. Ja mēs lasām tālāk, tad redzam, ka neizīrētu dzīvokli, kas atrodas privatizācijai nodotā mājā, ar pašvaldības domes lēmumu var neprivatizēt. Tātad mēs vienā panta daļā it kā sakām, ka visi dzīvokļi ir nododami privatizācijai, bet tajā pašā laikā nākamā panta daļa pasaka to, ka dzīvokli var arī neprivatizēt šajā dzīvojamajā mājā, kas nodota privatizācijai. Būs arī tādi dzīvokļi, kurus pašvaldība neprivatizēs, bet izīrēs.

Un vēl mēs būtībā neesam noteikuši šo kārtību. Mēs esam pateikuši to, ka piektā un sestā daļa pasaka jaunus principus, bet nepasaka, kādā veidā tas notiks, jo šobrīd 15.pantā prasīto izpilda privatizācijas komisija. Bet šeit mēs pasakām, ka iejaucas arī pašvaldība. Privatizācijas komisija nevarēs to darīt, kamēr pašvaldības dome nebūs pateikusi, vai tā privatizēs par latiem vai izīrēs šo dzīvokli.

Un ceturtkārt. Šinī gadījumā 15.panta visas iepriekšējās daļas runā par valsts un pašvaldības mājām ar šiem dzīvokļiem, bet piektā un sestā daļa saka, ka šinī gadījumā ir vajadzīgs pašvaldības domes lēmums. Pēc šīs redakcijas iznāk tā, ka arī valsts mājā brīvos dzīvokļus var privatizēt par latiem, bet ir vajadzīga pašvaldības domes piekrišana. Tā ka vairāki panti un to daļas ir pretrunā ar citiem pantiem. Es uzskatu, ka mēs šādu priekšlikumu atbalstīt nevaram.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, tā ka jūs nelietojiet vārdu "mçs", bet runājiet savā vārdā, Pēterkopa kungs!

Šis priekšlikums nav radies tikai tāpēc vien, ka kāds no deputātiem to tā pēkšņi ir ņēmis un izdomājis. Tas ir pārrunāts ar pašvaldībām, un šī interese pašvaldībās, it īpaši pilsētu pašvaldībās, ir ļoti liela, jo šis te īrnieka parāds paliek "mantojumā" pat tad, kad šā īrnieka dažkārt vairs nav. Tas tik un tā paliek pašvaldībai, un pašvaldībai ir jānorēķinās gan par gāzi, gan par citiem pakalpojumiem, ko tā saņem dažkārt no valsts uzņēmumiem.

Tā ka es gribētu aicināt deputātus noteikti atbalstīt Lagzdiņa priekšlikumu un balsot par šo te it īpaši tāpēc, ka komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu mēs varētu balsot pa daļām, un tāds būtu mans priekšlikums. Es gribētu aicināt sevišķi atbalstīt šo sesto daļu, kas attiecas uz to, ka šo neizīrēto dzīvokli pašvaldība var izīrēt tām personām, kuras ir dzīvokļa rindā. Taču attiecībā uz šo piekto daļu es domāju, ka katrs deputāts var izšķirties, kādā veidā viņš to uzskatītu par nepieciešamu darīt. Un arī man nebūtu principiālu iebildumu pret to. Taču es domāju, ka, balsojot šo jautājumu pa daļām, tie viedokļi varētu izkristalizēties precīzāk, jo šeit ir divas dažādas problēmas, kuras abas būtu jāizšķir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Bez šaubām, šeit ir jāizšķiras par to, kādu ceļu mēs iesim tālāk, jo abas puses, kas piedalās šajā diskusijā, operē ar to, ka pašvaldības uzskata, ka tas ir nepieciešams un ka tas ir pašvaldības interesēs. To šodien teica gan Pēterkopa kungs, gan Lagzdiņa kungs, gan arī Tomašūna kungs.

Es domāju, ka principā tas ir ierakstīts jau iepriekš pieņemtajā, tas ir, 15.panta redakcijā, kurā ir noteikta kārtība, kādā tiek privatizēts šis dzīvoklis un kāda ir šīs rindas kārtība, kurš ir pirmais, kurš ir otrais un kurš ir trešais tajā rindā un kā viņš varētu šo dzīvokli privatizēt. Principiālais jautājums ir saistīts tikai ar to, ka šis jaunais priekšlikums paredz privatizēt par latiem. Tātad neizīrētu dzīvokli var privatizēt par latiem, un lielā mērā tam ir tāds iemesls, ka ļoti daudzi cilvēki tomēr cer dažādu iemeslu pēc piedalīties šo dzīvokļu privatizācijā, kuriem nav citu iespēju, kuri dzīvo īpašnieka mājā, vai kuriem ir kāda cita situācija. Viņi to gribētu darīt, arī tie, kuriem ir šie sertifikāti. Līdz ar to mēs apšaubām šo sertifikātu "atprečošanas" jautājumu.

Es tomēr aicinātu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, balsot pa daļām un noraidīt deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka divos gados, kopš ir sākusies privatizācija, atklātā izsolē ir piedāvāti privatizācijai tikai aptuveni 200 neizīrētu dzīvokļu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Saskaņā ar Privatizācijas likuma noteikumiem, ir piecas īrnieku kategorijas, kam ir tiesības atklātā izsolē piedalīties neizīrētu dzīvokļu privatizācijas kārtā par sertifikātiem. Un visas šīs īrnieku kategorijas, godātie kolēģi, ir tādas, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir ņemamas rindā, lai saņemtu dzīvokļus. Tātad šīs personas reāli jau ir pašvaldību rindās, lai saņemtu dzīvokli. Un šīs personas agri vai vēlu saņems dzīvokli valsts vai pašvaldību mājā un varēs šo saņemto dzīvokli privatizēt. Tāda ir lietas būtība, godātie kolēģi! Tā ka šo personu intereses ir nodrošinātas arī no šīs puses. Un es vēlreiz uzsveru, ka šeit ir runa tikai par neizīrēta dzīvokļa privatizēšanu par latiem un tikai tajos gadījumos, ja iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu, tā ka saņemtā nauda, godātie kolēģi, ir izlietojama ne tikai šā konkrētā dzīvokļa parādu segšanai, bet arī visu pārējo attiecīgās pašvaldības īrnieku īres parādu un komunālo maksājumu parādu segšanai. Un nav cita veida, kā dabūt naudu, lai segtu šos parādus, kurus maznodrošinātie nevar paši veikt, jo viņiem ir mazi ienākumi.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Šī patiesi ir problēma, par kuru minēja Lagzdiņa kungs, ka paliek dzīvokļi, kas tiesas ceļā tiek atbrīvoti un nav izīrēti, un pašvaldības šinī gadījumā cieš zaudējumus, jo kādam par to, protams, ir jāsamaksā. Mēs esam piedāvājuši, ka atbildīgā komisija to risinās 73.1 pantā. Tomēr es gribu pievērst uzmanību vēl tam, ka sestā daļa pasaka arī to, ka visi šie neizīrētie dzīvokļi var tikt nodoti arī tiem, kuri atrodas rindā, bet tādā gadījumā te tekstā ir rakstīts, ka neizīrētu dzīvokli "var neprivatizēt šajā likumā noteiktajā kārtībā". "Var neprivatizēt šajā likumā noteiktajā kārtībā" - tas nozīmē, ka šie dzīvokļi vairs nav pakļauti privatizācijai, un tas nozīmē, ka mēs veidojam jaunu neprivatizējamo dzīvokļu grupu. Mums jau ir sociālie dzīvokļi, kas nav privatizējami, mums ir dienesta dzīvokļi, kas nav privatizējami, un tagad mēs rādām vēl vienu dzīvokļu grupu, kurus mēs izīrējam un vairs neprivatizējam. Tātad parādās nekonsekvence, ko valsts un pašvaldība grib ar šiem dzīvokļiem darīt. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Normund, privatizē kā īrnieks!")

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tad, kad sākām piešķirt iedzīvotājiem īpašuma kompensācijas sertifikātus, tika domāts par to, lai gan zemi, gan dzīvokļus, - it sevišķi šos brīvos dzīvokļus, - varētu izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem. Es nesaprotu, kāpēc tas cilvēks, kurš grib privatizēt šo brīvo dzīvokli, nevar nopirkt īpašuma kompensācijas sertifikātus? Vismaz daļu, kā to paredz šis likums, kā viņš to paredzēja līdz šim. Īpašuma kompensācijas sertifikātu cena neaug.

Ja mēs pieņemsim Lagzdiņa kunga priekšlikuma pirmo daļu, tas ir, piekto daļu, kas ir iestrādāta šajā 15.pantā, tad tādā gadījumā īpašuma kompensācijas sertifikātu cena necelsies nekad, taču mums tas būtu jāpanāk, jo, brīvā tirgū pārdodot šos sertifikātus un arī regulāri atspoguļojot to presē, tiek sacīts, ka īpašuma kompensācijas sertifikātu cena ir citādāka nekā nodzīvoto gadu sertifikātu cena. Mēs panāksim, ka šos sertifikātus varētu uzpirkt sākumā varbūt par 5 latiem, nevis par 2,50 , kā tas ir tagad, bet pēc tam varbūt par 10 latiem, un šādā gadījumā tik un tā šo dzīvokli var nopirkt tas cilvēks, kas uz to pretendē, samaksājot arī šos īres parādus naudā. Šos īres parādus varētu samaksāt arī naudā, pret to nebūtu iebildumu. Bet kāpēc vajag svītrot visu šo priekšlikumu? Vai tāpēc, lai pašvaldības tik tiešām varētu atrast dažādus iemeslus un privatizēt nevis par sertifikātiem, bet tikai par naudu?

Jā, es saprotu, ka pašvaldības to vēlas. Bet kādēļ vispār mums pastāv pašvaldības? Pašvaldības ir tādēļ, lai tās darbotos iedzīvotāju labā. Un tieši šā iemesla dēļ tām ir nevis jāpelna nauda, bet jāpalīdz arī tai iedzīvotāju daļai, kurai mēs esam izsnieguši īpašuma kompensācijas sertifikātus un kura neatlaidīgi iebilst, ka mēs viņus apkrāpjam visos likumos, noņemdami šīs likumdošanas iestrādes, kuras mēs bijām paredzējuši sākumā, ka būs cenas kāpums īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums varbūt ir pieņemams, it sevišķi, ja Lagzdiņa kungs pats tam piekrīt, un to varētu balsot pa daļām. Aicinu neatbalstīt piekto daļu, bet sesto daļu varētu atbalstīt, jo arī tā persona, kura tiks iemitināta šajā dzīvoklī rindas kārtībā, pēc tam šo dzīvokli varēs privatizēt vispārējā kārtībā.

Tāds, lūk, ir mans priekšlikums!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nāku šeit divu iemeslu dēļ. Tādēļ, ka patiesi tāda ir mana pārliecība, un tā dēļ, ko esmu dzirdējis no pašvaldībām.

Mana pārliecība ir tāda, ka būtu atbalstāms Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, jo tas atrisina daudzas problēmas, kas ir radušās pašvaldībām. Vienu brīdi es vadīju darba grupu, kas bija saistīta ar apkures jautājumiem. Būtībā, ja mēs nerisinām šo jautājumu tādā veidā, kā tiek piedāvāts no Lagzdiņa puses, tad pašvaldības nonāk apburtajā lokā, jo situācija ir tāda, ka pašvaldībām krājas parādi, tāpēc ka iedzīvotāji nespēj maksāt par dzīvokļiem - gan īres maksu, gan par komunālajiem pakalpojumiem. Ja mēs šo dzīvokli tādā pašā veidā atdodam tikpat maksātnespējīgam īrniekam, tad pašvaldības nonāks vēl lielākā krīzes situācijā. Šai apkures jautājumu darba grupai pašvaldības tika izteikušas aicinājumu, lai mēs atrisinātu jautājumu par iespēju neizīrēt. Es uzsveru - neizīrēt! Arī Lagzdiņa kungs šeit to uzsvēra - neizīrēt brīvu dzīvokli par latiem.

Otrkārt, šeit ir ierakstīts nosacījums, ka pašvaldības var arī privatizēt par sertifikātiem, ja viņas to vēlas. Viņas var privatizēt to kombinētā veidā, pārdodot vienu daļu par sertifikātiem, otru daļu - par samaksu naudā. Es domāju, ka tas ir ļoti racionāls priekšlikums. Tas ļauj pašvaldībām patstāvīgi risināt jautājumu, ļauj pašvaldībam daļēji izkļūt no krīzes situācijas, jo pilnībā tās tomēr neizkļūs no šīs krīzes situācijas. Un te ir ņemtas vērā arī iedzīvotāju intereses.

Es neatbalstu priekšlikumu, ka vajadzētu sadrumstalot šo priekšlikumu pa daļām. Mēs to tikai "samocīsim", bet neatrisināsim problēmu pēc būtības. Es lūdzu jūs nedalīt pa daļām, bet atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ko arī komisija ir atbalstījusi kopumā.

Ir arī šīs problēmas, par kurām Pēterkopa kungs minēja, tomēr tās nav tik dominējošas, manuprāt, tik svarīgas kā tās, kuras tiek atrisinātas ar šo priekšlikumu. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Noklausoties šīs debates un šos argumentus, es tomēr esmu nostiprinājis sevī šo pārliecību, ka šis priekšlikums tiešām būtu balsojams pa daļām, un Zundas kungam absolūti nav taisnība, ka tādā veidā tas tiktu kaut kā sadrumstalots. Jo šeit ir tiešām divi dažādi punkti, un katrs no šiem punktiem risina savu problēmu.

Protams, man ir smagi to teikt, jo pašvaldībām ir lielas problēmas ar finansēm, un šīm problēmām ir vajadzīgs risinājums, bet man šķiet, ka tas nebūtu pareizi, ja šīs pašvaldību problēmas mēs risinātu uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina un uz to iedzīvotāju rēķina, kuri gaida šajā dzīvokļu rindā, un uz to iedzīvotāju rēķina, kuriem ir šie īpašuma kompensācijas sertifikāti.

Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, tāpēc balsojumā par piekto daļu es acīmredzot atturēšos, jo es to nekādā ziņā neuzskatu par kaitniecību, jo es saprotu arī to domu, kas šeit ir ielikta. Taču balsojumā par šo sesto daļu es ļoti gribētu aicināt visus deputātus nobalsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Pēterkopa kungs, vai vēlaties ko teikt?

N.Pēterkops. Es aicinu balsot... Tātad es ierosinu tiešām balsot varbūt pa daļām.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Izlemsim šo jautājumu. Vairāki deputāti ir ierosinājuši balsot Lagzdiņa kunga priekšlikumu pa daļām - tātad piekto un sesto daļu balsot atsevišķi. Vai es pareizi saprotu? Bet ir arī deputāti, kas iebilst pret to. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu, vai mēs balsosim Lagzdiņa kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 26, atturas - 14. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, balsosim deputāta Lagzdiņa priekšlikuma pirmo daļu, tas ir, papildināt 15. pantu ar piekto daļu. Piektās daļas teksts jums ir redzams. Balsosim šo daļu! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Lagzdiņa kunga priekšlikuma daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 9. Pieņemts.

Tagad balsosim Lagzdiņa kunga priekšlikuma otro daļu, kas ir izteikta kā 15. panta sestā daļa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 10. Arī šī priekšlikuma daļa ir pieņemta.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mums šodien ir jābeidz darbs, bet rīt mēs pulksten 9.00 turpināsim sēdi, izskatot 9. priekšlikumu.

Tagad lūdzu reģistrēties! Te ir ienākusi tāda informācija, ka reģistrācija atkal nav iespējama. Vai tā ir?

Godātie kolēģi! Es jums gribu teikt, ka man šonedēļ, šķiet, otrdien, bija saruna... vakar vai aizvakar... ar šīs firmas pārstāvi, kurš te atrodas Latvijā, par to, ka, ja līdz Lieldienu brīvdienu beigām mūsu aparatūra netiks pienācīgi sakārtota, lai mēs varētu normāli balsot un normāli un laikā saņemt izdrukas, tad mēs gluži vienkārši neapmaksāsim šīs aparatūras uzstādīšanas rēķinu, tas ir, 75 000 vācu marku. Un firmas pārstāvis, kurš bija ieradies no Vācijas, apgalvoja, ka viņi izdarīs visu, lai to panāktu. Viņam nebija arī absolūti nekādu pretenziju pret mūsu Saeimā esošajiem tehniskajiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar šīs iekārtas apkalpošanu, bet tāds stāvoklis ilgāk vairs nav paciešams. Tātad līdz Lieldienu brīvdienu beigām, par kurām mēs balsosim rīt, tas jautājums ir jāsakārto.

Es domāju, godātie kolēģi, ka šodien mēs nereģistrēsimies vispār. Līdz ar to paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 12. martam, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute