Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 1998.gada 12.februāra sēdi pasludinu par atklātu! Pirms sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, ir jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Mums būs jālemj arī par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vēstuli, ar kuru viņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlūkot 1998.gada 5.februārī Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumu kodeksā. Mums šodien būs jālemj, vai mēs to iekļausim darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem un lemsim vēlreiz par šā likuma nodošanu komisijām.

Bet nu izskatīsim pirmo iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt Saeimas 12.februāra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 36.punktu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””) un izskatīt to kā darba kārtības 23.punktu, un atzīt to par steidzamu. Vispirms mums būtu jālemj par izmaiņām darba kārtībā, pārceļot 36.punktu un izskatot to kā darba kārtības 23.punktu. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Tātad šis priekšlikums tiek pieņemts. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas. Tātad šis darba kārtības jautājums tiks izskatīts pēc darba kārtības 22.punkta, kā 23.punkts.

Nākamais iesniegums. Pieci deputāti - Sausnītis, Tenis, Dinēvičs, Nagobads un Jurkāns lūdz Saeimu izdarīt 1998.gada 12.februāra sēdes darba kārtībā grozījumu - ceturtajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Tas ir tieši tāds pats priekšlikums. Līdz ar to lēmums ir pieņemts un arī šis deputātu priekšlikums principā ir apmierināts.

Nākamais iesniegums ir no desmit deputātiem. Tas ir saistīts ar mūsu reglamentu, tātad to, cik minūtes mēs varam runāt pirmo un otro reizi. Desmit deputāti ierosina, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 65.pantu, Saeimas 12.februāra sēdes laikā noteikt debatēm šādu laiku: piecas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien darba kārtībā ir vairāki likumprojekti, kurus apspriežot, manuprāt, piecās minūtēs deputāts nevar savu viedokli aizstāvēt. It īpaši ņemot vērā to, kā bija jau tad, kad pieņēmām Vēlēšanu likumu, - tas netika pieņemts trešajā lasījumā, un varbūt viena no vainām bija tā, ka debates bija pārāk īsas un dažādo viedokļu aizstāvji nevarēja tos izteikt līdz galam. Tāpēc man ir priekšlikums noraidīt šo desmit deputātu priekšlikumu un par katru likumprojektu vai likumprojektu kopu, kam nav vajadzīgs šis ilgais debašu laiks, iesniegt atsevišķu (Starpsauciens: “Pareizi!”) priekšlikumu. Jo šodien ir jāskata arī likumprojekts par reliģijas jautājumiem, par kuru tieši tāpat vajadzēs debates, jo šis jautājums ir, varētu teikt, tikpat jutīgs un cilvēkiem tikpat svarīgs kā Vēlēšanu likums šodien zālē sēdošajiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. “Par” deputāti runāt nevēlas. Jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Mūsu valstī ir ieradusies Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētāja Petra Pitharta vadītā delegācija. Man ir tas gods šodien dot vārdu uzrunai Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētājam Petram Pitharta kungam. Lūdzu, Pitharta kungs! (Aplausi.)

P.Pitharts (Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētājs).

Godātais Valsts prezident Ulmaņa kungs! Godātais priekšsēdētāj Čepāņa kungs! Godātie parlamenta locekļi! Kad uzzināju, ka augstākas sakritības dēļ man būs tas gods kā pirmajam oficiālajam viesim uzrunāt Latvijas Republikas parlamentu un to atklāt pēc tā iekštelpu rekonstrukcijas, es ilgi prātoju, kādā valodā to izdarīt. Šajā gadījumā es nolēmu, ka uzrunāšu jūs savā mātes valodā, tāpēc ka es ļoti priecātos, ka jūs izbaudītu čehu valodas daiļskanību, jo šī valoda tik ilgi skan pašā Eiropas kontinenta sirdī un šim kontinentam neapšaubāmi pieder arī jūsu zeme. Sabiedriskās un ekonomiskās pārvērtības, kuras Centrāleiropā un Austrumeiropā sākās šā gadsimta 80.gadu beigās, atstāja ievērojamas pēdas ne tikvien Eiropas izskatā kopumā, bet neapšaubāmi skar arī Latvijas Republikas un Čehijas Republikas tautu likteņus. Divdesmitajā gadsimtā šīm tautām divreiz ir draudējusi katastrofa, vienreiz tās degpunkts ir bijusi Eiropa, un divreiz mūsu valstīm kopā ar citām vajadzēja glābt pašām savu eksistenci. Mūsu zemju likteņi šajā gadsimtā ir daudz vairāk saistīti, nekā no pirmā acu uzmetiena varētu šķist.

Neatkarīgā Čehoslovākijas Republika radās 1918.gada 28.oktobrī uz Austroungārijas monarhijas drupām. Tikai 20 dienas vēlāk - 1918.gada 18.novembrī - tika pasludināta Latvijas neatkarība. Droši vien arī šis apstāklis, ka radās divas jaunās valstis, noteica mūsu jauno demokrātiju ciešo sadarbību laika posmos starp abiem pasaules kariem. 30.gadu beigu vēsture abām zemēm arī ir līdzīga. Čehoslovākijas Republikas eksistēšanu 1938.gada septembrī izbeidza hitleriskā Vācija, kuras agresīvo ekspansiju diemžēl gļēvi piecieta Anglija un Francija. Savukārt Latvijas neatkarības likteni apzīmogoja Maskavas un Berlīnes varmācīgā vienošanās. Arī Otrā pasaules kara noslēgums mums neatnesa tik ļoti gaidīto brīvību. Pa to laiku, kamēr jūsu zeme jau 1944.gadā no vācu pakļautības atkārtoti nokļuva atkarībā no padomju varas, mūsu valsts no 1945.gada līdz 1948.gadam varēja īsu brīdi baudīt tikko kā iegūto brīvību, pār kuru jau no paša sākuma savilkās totalitārā komunistiskā režīma mākoņi. Abām mūsu zemēm pēc tam vajadzēja vairāk nekā 40 gadus dzīvot politiskā, ekonomiskā, pilsoniskā un garīgā nebrīvē. Savu gājienu uz mūsdienu brīvību un neatkarību Čehoslovākija uzsāka 1989.gada 17.novembrī. Tas bija tieši dienu pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas 71.gadskārtas. Laiku no 1990.gada līdz 1992.gadam toreizējā Čehijas un Slovākijas Federatīvajā Republikā var raksturot kā laikaposmu, kad tika uzsākta politiskā un ekonomiskā transformācija. Jau 1990.gada jūnijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kas bija galvenais priekšnoteikums, lai varētu uzsākt ilgo - taču mēs esam stingri pārliecināti, ka neatgriezenisko - integrācijas procesu eiroatlantisko demokrātiju politiskajās struktūrās. Uzsāktās ekonomiskās transformācijas pamatkoncepcija bija centieni pēc iespējas ātrāk pārvērst valsts īpašumu privātīpašumā, turklāt pūloties saglabāt optimālos makroekonomiskos rādītājus, it īpaši inflāciju, kuras visaugstākā pakāpe - 56% - bija reģistrēta 1991.gadā. Taču šī laikaposma iezīme bija arī Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas politisko pārstāvju spraigā diskusija par kopīgās federatīvās valsts nākotnes veidolu. Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas pastāvēšanas beigu sākums bija parlamentu vēlēšanu rezultāti 1992.gada jūnijā, kad kopīgās federācijas atsevišķajās republikās uzvarēja programmatiskā ziņā krasi atšķirīgie politiskie spēki. 1993.gada 1.janvārī izveidojās patstāvīga Čehijas nācija, kas tomēr uzskata sevi par kopējās čehu un slovāku valsts vēsturiskā mantojuma turpinātāju. No 1993.gada līdz 1994.gadam Čehijas Republika bija ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle un tūlīt pēc rašanās tika uzņemta Eiropas padomē. No integrācijas procesa viedokļa visnozīmīgākais Čehijas Republikas panākums ir Čehijas Republikas, Polijas un Ungārijas kopīgā uzaicināšana 1997.gadā iestāties NATO un sarunu sākšana par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Čehijas ekonomikas transformācija turpinājās diezgan ilgu laiku samērā sekmīgi, inflāciju 1995.gadā un nākamajos gados izdevās noturēt 8,5 līdz 9,5% robežās. 1994.gadā Čehijas Republika pirmā no Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēm tika uzņemta OECD. Tomēr tranformācijas procesa ātrumam Čehijas Republikā bija arī negatīvās puses, kas it īpaši izpaudās nepabeigtā privatizācijā, ne pārāk labā kapitāla tirgus stāvoklī un nebūt ne mazās problēmās banku sistēmas darbībā. Šķiet, ka mēs arī šajā ziņā redzam zināmu līdzību starp mūsu zemēm.

Dāmas un kungi! Nav šaubu par to, ka Latvijas attiecības ar Slovākiju rodas, balstoties uz vēsturiskām un reģionālām saitēm. Taču es vienlaikus uzskatu arī, ka ar citām Eiropas jaunajām zemēm Latviju saista kopīgā ārpolitiskā prioritāte, kas ir starptautisko pozīciju nostiprināšana, drošības nodrošināšana un integrācija eiroatlantiskajās struktūrās. Čehijas Republika šobrīd līdz ar Ungāriju un Poliju varbūt ir tikusi mazliet tālāk savos centienos iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās. Taču es gribu jums apliecināt, ka mēs netaisāmies nostāties tādā pozīcijā, ka pārējie mūs neinteresē. Mēs savā vēsturē esam pārliecinājušies, ka pašekspansija mūsdienu pasaulē nedod gaidītos rezultātus. Mēs esam gatavi atbalstīt jūsu zemes centienus iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās un, ja jūs tas interesē, dalīties ar jums pieredzē, it īpaši tajā, kura mums vēl stāv priekšā. Vienlaikus es novēlu visai latviešu tautai, lai pagājušajā mēnesī parakstītā ASV un Baltijas partnerības harta kļūtu par atvērtiem vārtiem uz NATO. Ir plašs darba projekts - “Partnerattiecības mieram”. Šis projekts viennozīmīgi negarantē dalību NATO, taču tā bija izdevība, kuru mēs pratām izmantot.

Dāmas un kungi! Mūsu zemēm vajadzētu vairāk sadarboties ne tikai ārpolitisko sakaru jomā. Nenoliedzama ir daļa kopīgu interešu attiecībā uz ekonomisko sadarbību. Tā nebalstās tikai uz savstarpēju tirdzniecību. Galu galā arī tā nav labākajā līmenī. Čehijas Republikai tirdzniecībā ar Latviju ir gan pozitīva bilance. Tā ir pozitīva attiecībā uz Latvijas Republiku. Tomēr Čehijas daļa Latvijas importā ir 1,4%, Latvijas eksports uz Čehiju ir 0,3%. Tas nevienu nevar apmierināt. Šinī jomā ir jārunā gan par bilaterālo sadarbību, gan par sadarbību Centrāleiropas valstu ekonomiskās apvienības CEFTA ietvaros.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie parlamenta locekļi! Mums vakar bija iespēja apskatīt jūsu pilsētu. Tur ir nekļūdīgi ierakstīta tās vēsture un sarežģītās mūsdienas. Mums tas bija ļoti pamācoši, tāpat kā sarunas ar jūsu valsts pārstāvjiem. Mēs esam atveduši arī uzaicinājumu Latvijas Republikas parlamentam apmeklēt Prāgu. Līdz ar to es priecājos, ka varēšu jūs sagaidīt Prāgā; vismaz daļu no jums, jo arī mūsu skaistā pilsēta daudz stāsta par to, ko tā ir pārdzīvojusi, it īpaši mūsu valsts laikā. Es saku vismaz dažiem no jums: “Uz redzēšanos Prāgā!” Visiem pateicos par jauko un sirsnīgo uzņemšanu, ko mēs šeit saņēmām. Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Pitharta kungam! (Aplausi.)

Godātie deputāti! Vēl mums ir jāizskata deputātu priekšlikumi par izmaiņām un papildinājumiem darba kārtībā.

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šāgada 12.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” otrajam lasījumam”.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Iesniegtais priekšlikums tiek iekļauts mūsu sēdes darba kārtībā. Tā kā iesniedzēji nav lūguši un nenorāda vietu, tad tas tiek iekļauts kā pēdējais - darba kārtības 40. jautājums.

Godātie deputāti! Kā es jūs jau informēju, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis ir saņēmis motivētu Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vēstuli, kurā Valsts prezidents, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlūkot 1998.gada 5.februārī Saeimā pieņemtos grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 115.pantam, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā prasa likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā. Līdz ar to Valsts prezidenta priekšlikums tiek iekļauts darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem.

Vispirms mums ir jālemj par šā jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr lūgtu visus pastudēt mūsu pašu Saeimas kārtības rulli. Tur 115.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka, ja ir šāda prasība otrreiz caurlūkot likumu, tad Saeima par to lemj nākamajā sēdē. Kā mēs varam šodien lemt par iekļaušanu darba kārtībā, ja mēs tikai nupat - no rīta esam saņēmuši šo dokumentu? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Godātais Amerika kungs! Jūs teicāt, ka šis dokuments ir motivēts, bet man varbūt ir citas domas, un es uzskatu, ka tas galīgi nav motivēts. Par to mēs pēc tam varam diskutēt. Es domāju, man būs daudz ko teikt tad, kad mēs sāksim šo diskusiju.

Gribu atgādināt par lielo prieku krievu avīzēs šodien sakarā ar kārtējo padošanos viņu spiedienam. (Starpsauciens: “Kas tur slikts?”) Tāpēc es atgādināšu mūsu, deputātu, tiesības, - deputātu tiesības - iebilst pret šādu iekļaušanu, jo šis ir priekšlikums, kura tekstu mēs tikai nupat esam saņēmuši, un mēs varam balsot tikai par to, vai mēs to iekļaujam nākamās sēdes darba kārtībā vai ne. Šodien es protestēju pret tā iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Līdz ar to automātiski var būt balsojums tikai par nākamās sēdes darba kārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs dzirdējām Dobeļa kunga argumentus. Tajā pašā laikā mums ir jāievēro tie likumi un Satversmes panti, kuri nosaka šādu procedūru. Es vēlreiz gribu jums atgādināt Satversmes 71.pantu, kurā ir teikts, ka septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Tātad Valsts prezidents šādu vēstuli Saeimā ir iesniedzis 11.februārī.

Godātie deputāti! Līdz ar to atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 115.pantam tuvākajā sēdē, tas ir, šodien, mēs lemjam par šā priekšlikuma tālāko gaitu. Līdz ar to mēs nevaram šobrīd runāt par to - iekļaut vai neiekļaut to darba kārtībā tādā veidā, kā šobrīd runāja Dobeļa kungs, bet gan varam runāt par vietu, kur mēs to varētu iekļaut, par to, vai tas varētu būt darba kārtības pēdējais jautājums. Sēdes vadītājs to ierosināja iekļaut kā pēdējo jautājumu pie Prezidija ziņojumiem, (Starpsauciens: “Uz kāda pamata?”) balstoties uz Kārtības ruļļa 115. panta priekšlikumu.

Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Amerika kungs jau izskaidroja, ka šodienas darba kārtībā viņš var tikt iekļauts, un par to mums būs jābalso. Taču es gribu atgādināt, ka šajā likumprojektā ir arī ļoti daudzi citi svarīgi grozījumi, kas saistīti ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu sakarā ar slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kā arī ir minēti ierobežojumi reklāmai, tādēļ es neredzu vajadzību atlikt vēl uz vienu nedēļu šā jautājuma izskatīšanu, jo domāju, ka situācija, atklāti runājot, visiem zālē ir ļoti skaidra, tādēļ es runāju “par”, es aicinu to iekļaut šodienas darba kārtībā un arī izlemt par nodošanu komisijām trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kuprijanovas kundze, tātad jūs ierosinājāt to iekļaut darba kārtībā, bet kurā vietā?

L.Kuprijanova. Es domāju, ka tas ir jāiekļauj kā pēdējais jautājums pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājs savu priekšlikumu atsauc. Līdz ar to ir atlicis Kuprijanovas kundzes priekšlikums - iekļaut to kā pēdējo. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos! Es atsaucu balsošanu. Es atvainojos vēlreiz! Es nedzirdēju no šejienes. Tātad, Kuprijanovas kundze, es precizēšu jūsu priekšlikumu: “...Kā pēdējo pēc Prezidija ziņojumiem”. Tādā gadījumā tas sakrīt ar sēdes vadītāja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 22, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Sāksim izskatīt jeb turpināsim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Grīnberga, Kazāka, Veldres un Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātais Sēdes vadītāj! Godātie priekšlikuma iesniedzēji! Tautas kustība “Latvijai” piedāvā izdarīt grozījumus šā likuma 20.pantā. Un es aicinātu šo likumu nevis nodot komisijām, bet gan ierosinātu frakcijai iesniegt šo savu priekšlikumu uz trešo lasījumu šim pašam likumam, jo šobrīd šis likums jau ir atvērts. To šobrīd jau izskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to šobrīd ir nodevusi otrajam lasījumam, bet likumprojektam būs vēl trešais lasījums. To ierosinu tādēļ, lai mums nav dažādi dokumenti par vienu un to pašu likumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tiek grozīts šā likuma tieši 20.pants. Tāpēc es lūdzu šobrīd nenodot to kā likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. “Par” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kazāka, Mauliņa, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, ko iesnieguši frakcijas “Latvijai” pārstāvji, paredz noteikt to, ka pensionēšanās vecuma pagarināšana neattiecas uz politiski represētajām personām, tas ir, ka šī pensijas vecuma maiņa pakāpeniski no 55 uz 60 gadiem sievietēm... Tāpat šis likumprojekts paredz arī to, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem aktīvajā pretošanās kustībā pavadītais laiks būtu ieskaitāms darba stāžā trīskāršā apmērā, kā tas ir politiski represētajiem attiecībā uz ieslodzījuma vietās pavadīto laiku. Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti “pret” runāt nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šie frakcijas “Latvijai” sagatavotie grozījumi likumā “Par tiesu varu” ir tapuši, atsaucoties uz Politiski represēto apvienības kongresa prasībām, un šie grozījumi paredz divas normas. Pirmā norma paredz noteikt to, ka par tiesas priekšsēdētāju nevar būt persona, kas ir ieņēmusi algotu amatu PSKP vai Latvijas Komunistiskajā partijā. Un otrā norma paredz noteikt to, ka tiesneši mums turpmāk valstī būtu ievēlami nevis bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, bet gan uz noteiktu laiku, un mēs šeit konkrēti piedāvājam 10 gadus. Tātad katru reizi pēc šiem 10 gadiem būtu veicama šo tiesnešu atkārtota apstiprināšana amatā. Mēs varam šeit diskutēt lasījumos par to, vai tie ir 10 gadi vai 7 gadi, vai kāds cits laika periods. Man būtu lūgums atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un strādāt pie tā, lai varētu šīs normas pārvērst par likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” deputāti runāt nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 17, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt šā grozījuma nodošanu Saeimas komisijām un virzīt uz priekšu šo likumdošanas iniciatīvu, kas nosaka to, ka, ja politiski represētā persona, kurai atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētu vai ģimenes māju pilsētā vai citā apdzīvotā vietā, vēlas atgriezties savā īpašumā, tad pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis īpašums, gada laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas jāatbrīvo attiecīgā lauku sēta vai ģimenes māja pilsētā vai citā apdzīvotā vietā no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot viņiem citu dzīvojamo platību. Šī ir arī politiski represēto prasība. Es domāju, tā ir ļoti pamatota prasība, un tāpēc aicinu Saeimu nodot likumprojektu komisijām, lai to varētu pēc būtības izvērtēt, izanalizēt un arī pārvērst to par likumu. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti “pret” runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas recīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 20, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Veldres un Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām, tādā veidā cenšoties tomēr valstiski vismaz kaut kādā pietiekami reālā veidā kompensēt politiski represētajām personām tos zaudējumus, kurus tās ir cietušas okupācijas režīma vainas dēļ. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti “pret” runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 14, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apžēlošanas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Staša, Dozorceva un Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, kārtējie vēji ir papūtuši tā stingrāk uz mūsu pusi un, neapšaubāmi, Latvijā atkal atrodas muguras, kuras ir gatavas pie jebkura vēja locīties tik zemu, cik tas ir vajadzīgs. Dabiski, ka viena otra partija Latvijā, kurai visu laiku ir bijusi noteikta pārliecība, lieliski šo stāvokli mēģina izmantot.

Tagad jautājums: vai tie nepilsoņi, kuri šodien dzīvo Latvijā, ir izrādījuši gribu iekļauties mūsu sabiedrībā? Nav! Jau šodien Latvijā dzimušie, kuri ir līdz 30 gadu veci, var naturalizēties. No nākamā gada 1. janvāra varēs līdz 40 gadus vecie naturalizēties. Arvien paplašinās to personu loks, kurām ir iespēja naturalizēties. Bet vai viņi steidzas ar šo procesu? Nekur viņi nesteidzas. Viņi gaida. Viņi gaida dažādus atvieglojošus noteikumus, dažādas privilēģijas, kuras vēlas joprojām saglabāt. Un, kā mēs redzam, arī sagaida. Pie tam ir spiediens no visām pusēm un arī locīšanās uz visām pusēm. Vai viņi steidzas mācīties latviešu valodu? Vai mēs varam to secināt? Nē, mēs to nevaram secināt. Šodien Latvijas armijā dien Latvijas Republikas pilsoņi, no kuriem vairāk nekā 14% vispār nepārvalda latviešu valodu, tie jau ir pilsoņi. Un tagad - šādi jauki nepilsoņi... Tēvs nepilsonis, protams, neprot latviešu valodu, māte nepilsone arī neprot latviešu valodu, bet bērniņš automātiski kļūst par Latvijas Republikas pilsoni un arī neprot latviešu valodu. (Starpsauciens: “Iemācīsies...”) Jau tā ir Latvijā pietiekams tādu laulību skaits, kurās pilsoņi ir precējušies ar nepilsoņiem un kurās šī problēma ir aktuāla. Šis jaunpiedzimušais taču tuvākajā nākotnē varēs apmeklēt latviešu skolu un viegli kļūt par pilsoni, pārvaldot latviešu valodu. Vai jūs tiešām nepārliecina fakts, ka pat tādā pietiekami monolītā valstī kā Vācijā dzimušie ārvalstnieku bērni nesaņem automātiski Vācijas pilsonību? Nesaņem. Viņiem ir ne mazāk kā sešus gadus jāmācās skolā ar vācu mācībvalodu. Un tādu valstu ir daudz, un ļoti maz ir tādu valstu, it īpaši nelielu valstu, kurās pilsonība tiek automātiski piešķirta tam, kas tur ir dzimis.

Mūsu Pilsonības likums nevienā punktā nav pretrunā ar Eiropas Padomes konvenciju, kas skar jautājumus par pilsonību. Nevienā punktā. Tas ir atzīts kā liberāls, atbilstošs visām starptautiskajām saistībām, bet tajā pašā laikā mums vēl ir liela vēlme pielabināties. Ja jau ir tik nopietnas šīs diskusijas, tad ir jābūt arī nopietnām diskusijām par to, kas no visa tā varētu izrietēt. Nevis automātiski sagatavot... Protams, vajadzīgs partijai vajadzīgajā virzienā sagatavot dokumentu, tūlīt pat novirzīt uz komisijām. Es esmu pret šāda dokumenta izskatīšanu komisijās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. “Par”. Vēlas runāt deputāts Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Es nesen izlasīju kādā vēstures grāmatā, ka kaut kad 17. gadsimtā Zviedrijas karalis Kārlis XI uz ceļiem, kas ved uz parlamentu, rakstīja tādas ceļazīmes - kas ir jāizdara, kas ir izdarīts... Godātie parlamentārieši, varat nesteigties! Būtībā man liekas, ka arī šī jautājuma liktenis ir izšķirts, jo, redziet, viena no vadošajām frakcijām un partijām, kas sastādījusi valdību, “Tēvzemei un Brīvībai”, uzskata, ka atvērt Pilsonības likumu nozīmē destabilizēt situāciju valstī un graut valdības stabilitāti. Jo, redziet, viņi uzskata, ka valsts stabilitāte ir tas pats, kas, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK politiskā stabilitāte. Šī partija būtībā domā par ļoti šaurām partejiskām interesēm, jo saprot, ka, ja, nedod Dievs, palielināsies vēlētāju skaits, izjuks droši vien šis politiskais līdzsvars, kas pastāv tagad, un partijai draud lielas politiskās briesmas. (Starpsauciens: “Jurkān, Jums arī!”)

Protams, ir vēl viens jautājums. Esot valdībā, “Tēvzemei un Brīvībai” praktiski neko nav izdarījusi, ko viņa varētu šinī vēlēšanu gadā parādīt saviem vēlētājiem, un droši vien šis nu būs tas karodziņš, ko vicinās un rādīs cilvēkiem: redziet, cik mēs bijām stoiciski savā stājā un nepieļāvām absolūti nekādas izmaiņas šinī jautājumā!

Godātie deputāti, es iebilstu pret šo jautājumu. Es gribu jums pateikt, ka šis nav tikai Latvijas iekšpolitiskais jautājums, šis ir arī ārpolitiskais jautājums. Šim jautājumam ir ļoti liela ārpolitiskā nozīme. Es jums atgādināšu tās konvencijas, ko Latvija ir parakstījusi starptautiskajā arēnā.

Pirmā ir konvencija par civilām un pilsoniskām tiesībām, kuras 24. paragrāfa 3. punkts skan tā: katram bērnam ir tiesības iegūt pilsonību. Saskaņā ar šo punktu valstij ir jādod pilsonība katram bērnam, kas citādi paliktu bez pilsonības piedzimstot. Un te, Dobeļa kungs un Sinkas kungs, kas man vakar mēģināja skaidrot, ir tā lielā atšķirība. Ja bērns piedzimst Vācijā un viņam ir pilsonība, teiksim, viņš ir turks vai kurds, tad, protams, viņam neviens neuzspiež Vācijas pilsonību. Bet, ja bērnam nav pilsonības - un tas ir mūsu apskatāmais gadījums -, Latvija ir apņēmusies starptautiskajā līmenī pildīt šādu konvenciju.

Vēl viena konvencija, kas nosaka to pašu, ir konvencija par bērnu tiesībām. Šīs konvencijas 7. punkts skan šādi: nekavējoties pēc dzimšanas bērns tiek reģistrēts, jau no dzimšanas tam ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību. Tālāk dokumentā ir teikts: valsts nodrošina šo tiesību īstenošanu saskaņā ar valsts likumdošanu un pienākumu pret šo starptautisko dokumentu. Vēl mēs esam parakstījuši konvenciju par bezpavalstnieku skaita samazināšanu.

Godātie kungi! Šie ir dokumenti, kas uzliek mums par pienākumu kaut ko darīt šinī jautājumā. Es saprotu, jūs savās programmās neesat rakstījuši, ka šīs konvencijas būtu jūsu ārpolitiskais mērķis, bet es jums atgādināšu vēl vienu ļoti svaigu dokumentu. Šis dokuments nāk no Eiropas komisijas, nāk no Briseles (cik es zinu, jūs, runājot par savām ārpolitiskajām prioritātēm, pieminat Eiropas Savienību), (Starpsauciens: “Jūs jau nezināt šo likumu...”) un man būtībā ir ļoti žēl, ka mēs šo dokumentu neesam apsprieduši nedz Ārlietu komisijā, nedz valdībā. Es nedzirdu, ka šo dokumentu apspriestu arī valdība. Tas ir tas darba uzdevums, ko no mums pieprasa, jo jau no 1. februāra stājas spēkā un sāk darboties Eiropas likums un šinī dokumentā Eiropas Savienība pieprasa, ka 1998. gadā... punkts numur viens, kas Latvijai ir jāizpilda, skan šādi: jāveic pasākumi, lai veicinātu naturalizācijas procedūru, lai pēc iespējas ātrāk integrētu nepilsoņus, ieskaitot bērnus bez pavalstniecības, un veicinātu latviešu valodas mācīšanu nelatviešiem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Jurkāna kungs.

J.Jurkāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 16... Godātie kolēģi, nav kvoruma! 48 deputāti piedalās. (Starpsauciens: “Sistēma nestrādā!”)

Atkārtoti lūdzu zvanu! Tehniskie darbinieki saka, ka visiem ir atkārtoti jāievieto identifikācijas kartītes... Lūdzu, izdarīsim to! Ja tas ir izdarīts, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””.

Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto grozījumu likumā “Par svētku un atceres dienām” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kioto 1973. gada 18. maija starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Runāt deputāti nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Jurkāna, Ābeles, Turlā, Bokas un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Enerģētikas likums” nodot Eiropas lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts tātad būtībā ir viens no svarīgākajiem valsts likumprojektiem, kas reglamentē gan valsts neatkarību, gan valsts “asinsriti” (runa ir par enerģētiku). Un šis ir speciālais enerģētikas sektora likums, kas būtībā, kā jau Prezidijs to aicināja, ir saskaņojams Eiropas lietu komisijā. Tas nozīmē, ka šis ir likums, kas reglamentē Latvijas virzību uz Eiropas energoresursu tīklu un tajā pašā laikā reglamentē arī energoresursu tirgus liberalizāciju Latvijā. Likuma mērķis ir līdzsvarot gan īpašuma formas, gan uzņēmējdarbības veidus, kam noteiktu valsts uzraudzību. Šis likums reglamentē arī enerģijas pārvadīšanu, sadalīšanu un realizāciju patērētājiem.

Tāpat arī likums reglamentē atsevišķu sektoru īpatnības, kas skar elektroenerģiju, gāzes apgādi un siltumenerģiju. Tās būtībā ir ārkārtīgi svarīgas, vitāli svarīgas sfēras.

Un visbeidzot šis likums atsevišķi reglamentē gan Saeimas, gan valdības, gan atsevišķu ministriju un ministru atbildību par šā likuma realizāciju.

Bez tam likums paredz to visu saskaņot arī ar uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, kas ir šīsdienas darba kārtības 14.punkts, un būtībā šie jautājumi ir risināmi kopējā paketē.

Neraugoties uz to, ka varētu rasties jautājumi par procedūru un par šā likuma virzību Saeimā, es tomēr aicinu iedziļināties likuma saturā, atzīt, ka likums ir vitāli nepieciešams, un nobalsot par tā nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Lēmums ir pieņemts, likumprojekts komisijām tiek nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu šodien balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai, jo ceru, ka komisijai pietiks drosmes un arī Andrejam Požarnovam pašam pietiks sapratnes, lai mainītu visas tās diezgan šaubīgās normas, kas Ārstniecības likumā tika iestrādātas viņa spiediena rezultātā. Runa ir par to, ka ārstniecības personu sertifikācija tiek uzticēta Latvijas Ārstu biedrībai, kas ir Andreja Požarnova personīgais bizness. Līdz ar to mēs zināmā mērā ar valsts likumdošanu regulējam viena cilvēka personīgo biznesu.

Šoreiz likumprojekta izmaiņās ir iestrādāta tieši tāda pati norma, ka jebkuras ārstniecības iestādes akreditāciju veiks Latvijas Slimnīcu biedrība. Es ļoti cienu visus kolēģus, kas ir Latvijas Slimnīcu biedrībā, bet es īsti neesmu pārliecināts, vai Latvijas Slimnīcu biedrībai būtu jāakreditē ambulatorā dienesta iestādes. Tas nozīmē, ka slimnīcas turpmāk primārajā aprūpē noteiks visu, taču tas ir slēpts rekets pret atsevišķām medicīnas iestādēm. Atkal kārtējo reizi šo likumprojektu ir inspirējis Andrejs Požarnovs un atkal kārtējo reizi tas ir neslēpts mēģinājums reketēt vienu vai otru medicīnas iestādi. Es ļoti aicinu jūs šoreiz šo likumprojektu nodot komisijām, balsot par to pirmajā lasījumā, bet pēc tam ļoti rūpīgi pārstrādāt un atbalstīt grozījumus tajos jautājumos, kas ir vērsti pret viena cilvēka personīgo biznesu, un visu noteikt ar likumdošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka ir jāattaisa Ārstniecības likums un jāsāk tas izskatīt, bet šajā gadījumā izvirzās tieši tas pats jautājums, par kuru runāja jau Apiņa kungs. Te ir iestrādāta kārtējā šaurā dakteru biedrība, kura lems par visiem pārējiem, un tā ir Latvijas Slimnīcu biedrība, kurai ir dotas šīs tiesības. Tā ir tikai visai šaura ārstniecības pārstāvības daļa, cienījamie kolēģi, un cik es zinu, kopš ir ieviesta piecu latu nodeva, slimnīcas vispār ir kļuvušas par elitāras klases pārstāvības vietu, un tāpēc dot šīs tiesības Latvijas Slimnīcu biedrībai, lai gan mums ir pilnīgi cita pāreja uz ārstu praksi - uz primāro veselības aprūpi, manuprāt, ir nepārdomāti un nevietā, bet varbūt arī ļoti pārdomāti un kādam finansiāli ļoti izdevīgi. Kam - to es nezinu. Es šeit gribētu to dzirdēt, bet diemžēl diskusija nav iespējama.

Es aicinātu deputātus pārdomāt, vai šī šausmīgā diskusija, kas sāksies - es nebaidos no šā vārda - otrajā lasījumā būs tā vērta. Kad būs iesniegti visi labojumi, mēs sāksim vērtēt, kas un kuram cik maksā, kā mums tas jau bija gadījumā ar Ārstu prakses likumu, kad mēs to šeit skatījām.

Es aicinātu komisiju paņemt to atpakaļ un izdiskutēt, taču nevis Saeimas zālē, bet mediķu vidū - izdiskutēt kopā ar ārstu visu veidu struktūrvienībām - un tad iesniegt Saeimā izskatīšanai vēlreiz. Šobrīd man šķiet, ja šī diskusija notiks Saeimas zālē, mēs saīsināsim debates, bet beigās tas viss nedos nekādu rezultātu, tikai sanaidos ārstus savā starpā vēl tālāk. Tāpēc es aicinātu kolēģus, it īpaši komisiju, kas to iesniegusi, pārdomāt šo rīcību, un, ja tas ir balsojams, tad varētu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 17. Lēmums pieņemts, likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Bokas, Turlā, Grīnberga un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Deputāti pieprasa balsojumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu par izmaiņām darba kārtībā izskatīsim vakar saņemto Latvijas Valsts prezidenta vēstuli Saeimai, kurā viņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlūkot šā gada 5.februārī Saeimā pieņemto grozījumu Latvijas Darba likumu kodeksā. Valsts prezidenta vēstule un argumenti ir izklāstīti dokumentā nr.3770. Deputātiem tas ir izdalīts.

Mums ir divas iespējas, godātie kolēģi! Saskaņā ar Valsts prezidenta prasību mēs varam nodot šo iesniegto vēstuli un līdz ar to likumprojektu atbildīgajām komisijām, kuras gatavoja šo likumprojektu uz 5.februāra sēdi, kad tas tika pieņemts, vai arī pēc apspriešanas, ja deputāti uzskata to par vajadzīgu, nobalsot par to vēlreiz trešajā lasījumā, un tad šie grozījumi izdarīti likumprojektā vairs netiek. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tikai vēl vienu reizi vispirms varu atgādināt par mūsu tiešām nenopietno attieksmi, izskatot tomēr tik svarīgu dokumentu. Mums jau vispirms ir jāpieņem lēmums, vai mēs atbalstām šo atteikumu un šā dokumenta nodošanu komisijām vai ne. Bet, lai mēs šo lēmumu varētu pieņemt, mums taču ir pamatīgi jāiepazīstas ar to dokumentu, kuru mēs šorīt no rīta saņēmām. Kāpēc jums ir tik nenopietna attieksme pret šādu jautājumu?

Protams, es varu izteikt tikai savas domas par šo attieksmi, bet līdz ar to šāda jautājuma iekļaušana šobrīd darba kārtībā vienkārši apgrūtinātu šā dokumenta apspriešanu. Pats vienkāršākais būtu, mīļā miera labad, atdot to komisijām, tad atkal no jauna spriest un strīdēties. Uzmanīgi lasīsim, ko par šo dokumentu teiks krievu laikraksti, it īpaši, ja tur sāksies attiecīga kampaņa, parakstu vākšana. Palasiet, kas šodien tur ir teikts! Un pavērojiet, kas pēdējā nedēļā notika, kāds satraukums bija. Smieklīgs satraukums, un tikai par to, ka, lūk, parādīsies papildnepieciešamība izrādīt cieņu latviešu valodai.

Tātad, nododami atpakaļ šo likumu komisijām, mēs faktiski atzīstam, ka pietiekoši manāmais vairākums, kāds bija pieņemot šo dokumentu, teiksim tā, ir nepārdomāti izturējies pret šā dokumenta pieņemšanu. Bet mēs taču to pieņēmām trešajā lasījumā! Un neslēpsim - ja nebūtu šā 38.panta otrās daļas, nebūtu arī Prezidenta atteikuma parakstīt šo pieņemto likumu, nebūtu nekādas diskusijas, tāpēc ir lieki runāt, ka tur vēl kaut kādos pantos ir kaut kas jālabo, kaut kas jāgroza.

Vienmēr atradīsies kādi panti, kuros kaut ko varēs labot vai grozīt. Visa šī slimīgā ažiotāža ir sacelta tiešām ap to, ka mēs, deputātu vairākums, uzskatījām, ka ir jāizrāda lielāka cieņa pret mūsu valsts Valodas likumu un pret mūsu latviešu valodu.

Vai tiešām mēs nezinām to, ka šeit pat Rīgā, tepat Vecrīgā, ieejot gandrīz vai jebkurā iestādē, kur pārsvarā ir nelatvieši, ar jums latviski nerunās ne tie, kuri tur lieto krievu valodu, ne arī tie, kuri lieto citas valodas. Mēs esam saņēmuši informāciju no ļoti daudziem Latvijas Republikas pilsoņiem, latviešiem, it īpaši no tiem, kuri ierodas Rīgā no citām pilsētām vai pagastiem. Viņi ir ārkārtīgi nepatīkami pārsteigti par to, kas notiek Latvijas Republikas galvaspilsētā, - par to uzpūtību un necieņu, kā pret viņiem izturas šādās iestādēs. Vai tiešām tas mūs nemaz neskar? Un diemžēl, godāto Valsts prezident, arī jūs kaut kā īpatnēji esat izturējies tieši pret šo jautājumu. Diemžēl. Vai tiešām mēs atkal šeit visu saistīsim ar kaut kādu priekšvēlēšanu propagandu? Paldies Dievam, ka no šīs tribīnes kolēģi tikpat kā nerunā par vēlēšanām. Paldies Dievam, es tiešām te pārsvarā dzirdu daudz ko citu, tikai ne runas par vēlēšanām, bet tās, nezin kāpēc, citiem liekas svarīgas.

Šķiet, ka pats labākais, ko šeit var darīt pietiekoši pazīstama partija vai pietiekoši pazīstams politiķis, ir vienkārši strādāt un kaut ko arī izdarīt, un tā būs daudz labāka propaganda par jebkuru citu. Tāpat arī darbs pie šā Latvijas Darba likumu kodeksa.

Tātad nodošana atpakaļ komisijām nozīmē atteikšanos no pamatprincipa, un tas nenozīmē tikai šos sīkos labojumus, kas tur ir. Tas nozīmē piekāpšanos šā spiediena priekšā. Paskatieties, ko ar mums pēdējos mēnešos dara, - kādus lēmumus un priekšlikumus pieņem Maskavā, kur ierodas dažādi Eiropas sūtņi! Kas viss mums ir jādzird no dažādām komisijām! Tur jau vairs nav runa tikai par Pilsonības likumu vai naturalizāciju. Lasām uzmanīgāk! Tur ir runa par attieksmi pret krievvalodīgajiem, pret šiem daudzajiem “nabadziņiem”, kuriem latviešu valodas iemācīšanās sagādā ārkārtīgas šausmas un drebuļus. Viņi netraucēti Latvijā rīkojas neatkarīgi no tā, vai viņi ir Krievijas Republikas pilsoņi vai viņi ir vienkārši nepilsoņi, bet viņu dzimtā valoda nav latviešu valoda, un arī cieņas pret šo valodu viņiem nav nekādas.

Šajā Valsts prezidenta parakstītajā atteikumā ir teikts, ka, jā, kaut ko jau ar to valodu vajag darīt, vajag kaut ko no tā visa izmantot un radīt cieņu, bet, lūk, šis pats atteikums nebūt par to nepārliecina.

Tagad arguments. Redzat, valdībā nav izstrādāti attiecīgie noteikumi, taču, ja mēs šeit, Saeimā, nepieiesim konceptuāli šim jautājumam, tad valdībai būs ārkārtīgi grūti izstrādāt noteikumus, kas būtiski varētu izrietēt no šā likuma. Lūk, tur jau ir tā nelaime! Tieši tāpēc es neredzu nekādu vajadzību no jauna skatīt likumprojektu, kurš trešajā lasījumā jau ir pieņemts. Un tieši par šo 38.panta otro daļu bija nopietnas diskusijas otrā lasījuma pieņemšanas laikā. Tur bija šie papildpriekšlikumi, un deputātu vairākums piekrita trešā lasījuma redakcijai. Tagad atkal, izrādās, ir slikti, jo pēc nedēļas esam saņēmuši vienu “smagu” papīru, neesam to pat kārtīgi izstudējuši, jo saņēmām tikai agrā rīta stundā. Diez vai visi to pat kārtīgi ir izlasījuši, bet mums tūlīt pat ir jābalso un jāizsaka sava attieksme. Katrā ziņā šāda rīcība mani pārliecina tikai par pretējo - par to, ka šis pieņemtais likumprojekts ir jāatstāj tāds, kāds tas ir.

Un, ja nu tiešām ir nepieciešams sadarboties ar valdību, tai izstrādājot attiecīgus noteikumus, tad nākotnē var runāt par kaut kādiem precizējumiem vai labojumiem, ja tādi vispār ir vajadzīgi. Taču, šādi rīkojoties, mēs paši sevi necienām, jo nupat pēc smagām pārrunām, mēs tūlīt pat, ieraudzījuši pakratītu pirkstiņu, esam gatavi pārskatīt un konstatēt, ka mēs esam slikti strādājuši, un atkal no jauna ķerties pie šīs problēmas. Es katrā ziņā nebalsošu par nodošanu komisijām un līdzīgi domājošos varu aicināt darīt tāpat. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidija pārstāvji! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Redzat, mums atkal parādās, cik pavirši mēs strādājam, - atkal ir steidzamība, nedomāšana, neiedziļināšanās pamatjautājumā, par kuru lemsim. Interesanti, ka Latvijas Zemnieku savienības visredzamākā persona nespēja ar saviem kolēģiem Saeimā vienoties, bet apdomājās tikai pēc tam, nevis savlaicīgi. Un tā varbūt nav labi, labi varbūt būtu tā, ka mums vajadzētu tiešām šo likumprojektu un vairākus citus likumprojektus dziļāk un pilnīgāk izstrādāt.

Redzat, mūsu personīgās vēlmes un vērtību sistēma ir it kā ļoti līdzīgas, bet mēs ātri neatrodam kopēju valodu, kā to laivu griezt uz krasta pusi un braukt caur tām krācēm. Katrs turas pie savas pozīcijas. Visa pasaule bija sapratusi, ka Krievijas īstenotā rusifikācijas programma Baltijā nav pieņemama, ka tā bija genocīds, ka tas viss ir riebīgi un nepieļaujami.

Un, skat, “Latvijas ceļš” “iemūrēja” vienu pozīciju, ka no 2002.gada beigām visi, kuri šeit ir iebraukuši, var kļūt par pilsoņiem. Tagad tie, kuri pret šo pozīciju tik krasi cīnījās, saka, ka šī pozīcija ir jāaizsargā, ka to nevar mainīt, jo paši ar šādu rīcību grib uzvarēt vēlēšanās. Prezidents atnāk un pasaka, ka arī viņš grib skaļi šeit uzstāties un arī kaut ko gūt. Mani draugi Tautas saskaņas partijā arī grib savam elektorātam kaut ko pateikt. Taču saprotiet to, cik nepilnīgi mēs esam strādājuši!

Man nāk informācija tikai no vienas vietas Latvijā, kur notiek aptauja, bet 2300 nepilsoņu ģimenes tur ir aptaujātas. No tām 3/6 savu nākotni nesaskata Latvijā, bet redz to Rietumos. Arī daudzi latviešu cilvēki ir tādi. Arī vēl 2/6 neredz savu nākotni Latvijā un būtu pat ar mieru braukt prom atpakaļ uz Krieviju, ja vien viņiem būtu līdzekļi. 1/6 saprot, ka viņi šeit ir ilgi dzīvojuši, viņi ir integrējušies, viņiem ir ģimenes un radi, viņiem šī vieta ir svēta, un, manuprāt, viņiem varētu dot pilsonību.

Bet tagad mūsu cienījamā Birznieces kundze, Van der Stūls un vēl citi mums skaidro, ka tad, ja mēs darīsim visu un noturēsim šo pozīciju, ko tagad uzspiež mums apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, mēs būsim Eiropas Savienībā un ka tad šīs 3/6 no šiem nepilsoņiem, kas šeit dzīvo, varēs brīvi braukt uz Parīzi vai uz Berlīni strādāt. Viņi varēs patiešām brīvi atstāt mūsu zemi, un viņi mūs vairs netraucēs.

Bet, skat, kas mums tagad ir jādara! Mums ir jākaitina šie cilvēki. Tad, kad viņi aizbrauks uz Parīzi vai Berlīni, vai Londonu strādāt, krievu valodai tur būs lielāka vērtība nekā latviešu valodai, vismaz darba devēju acīs. Un kāpēc tad viņus tagad te vajadzētu spaidīt? Kāpēc viņiem mācīt to latviešu valodu, ja viņiem tā neko nedos? Pēc četriem gadiem automātiski būs pilsonība ar visu ceļanaudu uz Londonu, ja patiešām Eiropas Savienība to grib.

Bet saprotiet, kur ir tas genocīds pret mūsu tautu! Tas slēpjas apstāklī, ka mums tā Eiropas Savienība ir tikai tāls mīts, tāpēc mums šie cilvēki ir jāuzņem pilsonībā nākamo piecu gadu laikā, un tā mums veidojas šī divkopienu valsts, jo šie cilvēki negrib mācīties.

Mēs stāstām te visādus iemeslus, to, ka ir grūti eksāmeni, ka tur ir 35 lati jāmaksā. Bleķis! Tas cilvēks redz savu nākotni internacionālā Eiropā, un viņam šīs sīkās tautas valoda nav vajadzīga. Mēs nespēsim atrisināt šo jautājumu, ja mēs neskatīsimies pēc būtības!

Taču pamatā ir viena starptautiska problēma, kas izriet no Otrā pasaules kara, un 50 gadu atpakaļ to starptautiski risināja. Citas zemes saprata šo cilvēku vēlmi un viņus uzņēma. Tā es tiku uz Kanādu, tā arī citi no mums tika uz Angliju vai uz Vāciju. Pasaule nāca palīgā, un tā bēgļu jeb kolonistu griba un vēlme tika pilnveidota.

Bet mēs šeit ar varu gribam turēt cilvēkus un mokām viņus, jo, ja viņi neprot latviešu valodu, tad viņiem nav darba, ja viņiem nav pilsonības, tad viņiem nebūs arī nekādu tiesību.

Mēs uzspiedīsim mūsu tautai to, ko mēs negribam. Mēs negribam, ka mūs izšķīdina mūsu vēsturiski nelabvēlīgie kaimiņi, bet mēs gribam, lai tie cilvēki, kuri ir mūsu aizbildniecībā, lai viņiem būtu viss tas labākais, lai mums būtu tas gods, ka mēs neesam vis kaut kādi fašisti vai boļševiki; ka mēs neiznīcinām, bet mēs palīdzam un sūtām viņus tālāk pa viņiem vēlamo ceļu. Es domāju, ka šajā ziņā mēs visi varētu vienoties, bet, lūk, nē, mēs nedrīkstam atvērt Pilsonības likumu, mēs nedrīkstam par to runāt! Mums tauta ir jādzen uz to aizu, kur rezultāts ir visiem vienlīdz slikts. Visiem tikai slikts! Ir jāsaprot, ka to dara tādi spēki, kas strādā Sadarbības padomē vai kaut kur citur, kas mūsu tautai negrib labu. Un izskaidrojums ir tik vienkāršs.

Tātad šeit bija Eiropas Parlamentu Asamblejas pirmā sēde, kur mums ļoti klaji skaidroja, ka šīs ir latviešu iespējamās problēmas un ka mēs tās mācēsim labāk risināt, bet risinājumu rakstīja Birznieces kundze un Inkēna kungs. Amerika kungs mani no tribīnes dzina prom, cik ātri vien var, bet pie manis nāca cilvēki atvainoties, jo viņi šādu lietu nekad nebija redzējuši.

Ko mēs šeit darām? Mēs tīšām dzenam mūsu tautu iznīcībā! Un tas nav vajadzīgs. Izdosim pasi, kura būs derīga tikai tanī dienā, vai piešķirsim pilsonību, kura būs derīga tikai tanī dienā, kad mēs būsim tikuši Eiropas Savienībā. Tanī pašā dienā tā pase kļūs vērtīga un tas cilvēks varēs braukt uz Parīzi.

Izdomāsim, kā mēs rīkosimies ar tiem, kuri nemāk latviešu valodu, bet brauks šeit strādāt. Varbūt dosim šiem nepilsoņiem tiesības strādāt Vācijā vai Holandē, kā nu Van der Stūls to gribētu... Tomēr padomāsim, ko īsti mēs mēģinām panākt. Ja tie patiešām ir cilvēki, kuri grib braukt uz Eiropu, ja tie ir cilvēki, kuri šeit ir tikai uz īsu laiku, tad vajadzētu palīdzēt, lai viņi var braukt tālāk. Mēs varbūt varētu viņiem dot kaut kādu pagaidu palīdzību, lai viņi neizmirst... Kāpēc mums viņiem dot sociālo palīdzību? Lai viņi strādā, pelna un tad brauc prom! Bet lai te dzīvo tikai līdz tam laikam, kamēr mēs nokļūsim Eiropas Savienībā! Tad lai viņi brauc prom! Un lai šis laiks būtu ierobežots, lai Eiropas Savienība saprot savu uzdevumu, ka tai ir jānāk mums palīgā, jo mēs jau esam darījuši vairāk, nekā var no mums prasīt.

Es neizprotu, Prezidenta kungs, kāpēc jūs mūs tik slikti internacionālajos forumos pārstāvat? Vai tad jūs nesaprotat, ka jūs esat no latviešu tautas, ka mūsu tautas liktenis šodien ir ļoti, ļoti apšaubāms? Jūsu motivācijai šodien es pilnīgi piekrītu, bet fundamentāli šis jautājums, kuram jums būtu jāpiekrīt, netiek risināts.

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs! Vai jūs savu runu nevarētu turpināt pēc pārtraukuma? Pēc piecām minūtēm ir pārtraukuma laiks, bet pēc pārtraukuma jūs saņemsiet savu laiku.

G.Valdmanis. Es lūdzu kolēģiem pa šo laiku padomāt... (Kaut ko vēl saka, bet nevar saprast.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm!

Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tie tiek gatavoti, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pēc reģistrācijas es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tūlīt uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam par komisijas sēdi Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz sapulcēties šajā pārtraukumā uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šodien vienam no mūsu kolēģiem - Andrejam Naglim paliek 55 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.) Lūdzu reģistrācijas rezultātus, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Juris Galerijs Vidiņš, Andris Tomašūns, Ruta Marjaša, Jānis Lagzdiņš, Jānis Ābele, Ēriks Zunda, Viktors Stikuts, Juris Kaksītis, Ziedonis Čevers, Juris Celmiņš, Oļegs Deņisovs, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Valdmaņa kungs, vai turpināsiet savu runu? Lūdzu! Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi! Pusstunda mums ir bijusi ko domāt. Un es tā biju cerējis, ka mūsu Prezidents Guntis Ulmanis tūlīt lūgs vārdu un paziņos, ka viņš tomēr atradīs laiku (Starpsauciens: “Viņš atnāks!”) (ar vai bez budžeta papildināšanas), lai dziļi ieskatītos mūsu nepilsoņu jautājumā un tā risinājumā. Ka viņš savāks tās aptaujas, kas pēc Ministru kabineta rīkojuma bija jātaisa visām pašvaldībām, kurām bija ievērojams nepilsoņu skaits. Lai mēs zinātu, ko tie cilvēki gribētu. Lai mēs varētu to parādīt pasaulei un tiktu uz priekšu. Bet nu Prezidenta kungs jau drīz atnāks pats un mūs pagodinās ar savu klātbūtni. Prezidenta kungs, es nupat ierosināju, ka jūs varētu veidot kādu komisiju, kas varētu savākt tās aptaujas no tām pašvaldībām, kurām ir pēc Ministru kabineta rīkojuma jāaptaujā savi nepilsoņi. Lai mēs varētu pasaulei pateikt, ko viņi īsti grib. Lai mēs nemaldinātu viens otru. Ja jūs to izdarītu, tad es apsolītu, ka Revīzijas komisija iestātos par to, lai jūsu padomniekam Raimondam Paulam šeit būtu klavieres 7.Saeimas laikā, lai varētu tautu iepriecināt. Bet jūs varētu iepriecināt mūs ar kaut ko konstruktīvu un pozitīvu. Mums, mūsu tautai, tas ir svarīgs jautājums.

Un tad ir jautājums - kurai valstij mēs piederam? Es saprotu, ka es piederu tai valstij, kura tika dibināta 1918.gada18.novembrī un kuru Vācija okupēja. Bet es nekādā veidā neizprotu, ka mana valsts bija tā valsts, kas sadarbojās ebreju tautas iznīcināšanā. Es gribētu arī tanī jautājumā, Prezidenta kungs, no jums tālu distancēties. Mums ir visvisādi latvieši. Paliksim tīri latvieši! Neatšķaidīsimies ar tādiem, kas ir šāvuši žīdus jeb kalpojuši viņu šaušanā, un ar tādiem, kas ir šāvuši mūsu valsts iedzīvotājus! Pie manis nāk cilvēki, kas stāsta, ka tāds un tāds, pat nesenais premjerministrs... (Starpsauciens: “Runā par lietu!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, man deputāti aizrāda, ka jūs nerunājat par lietu. Pārmetumus saņemu es. Lūdzu, runājiet par apspriežamo likumprojektu. Jums vēl ir 1 minūte un 40 sekundes.

G.Valdmanis. Labi. Paldies. Lieta, par kuru mēs runājam. Ir runa par dzīvesspēju, par to darba spēju, kāda ir tiem pilsoņiem un tiem nepilsoņiem, kas dzīvo mūsu zemē. Pareizi, Čepāņa kungs? Es lūgtu, lai mēs apdomātu nepilsoņu situāciju, ko viņi grib, ko mēs varam dot, un nopietni apdomātu, kas ir mūsu tauta. Jo es noraidu, ka mūsu tauta ir tie, kas tikai runā latviski. Viņiem ir jāmīl latviešu tauta. Viņi nevar būt starp tiem, kuri ir guldījuši latviešu jaunatni zem bērziem tāpēc, ka tā ir labi izteikusies par leģionāriem. Viņi nedrīkst būt tie, kas ir tautu nolieguši un stājušies komunistu partijā. Tie nav īstie latvieši. Mums ir jādod prioritāte tiem, kuri ir cietuši savas latvietības dēļ un kuriem nav bijušas tās darba iespējas tāpēc, ka viņi nebija ar mieru stāties nomenklatūrā un partijā. Es gribētu, lai mūsu valsts visaugstākā persona, mūsu tautas pārstāvis, veidotu darba grupu, kas īstenotu šo taisnību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu runāt par šo jautājumu pēc būtības. Es gribu runāt par Satversmes un likumu ievērošanu mūsu darbībā. Saeimai ir savas tiesības, bet arī citām valsts institūcijām, to skaitā Valsts prezidentam, ir savas tiesības, kuras ir nostiprinātas mūsu valsts Satversmē. Viena no šīm tiesībām ir nostiprināta Satversmes 71.pantā, kurš nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesības prasīt tāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, kurš ir pieņemts Saeimā. Kas ir likuma otrreizēja caurlūkošana? Tā ir likumprojekta vai likuma caurlūkošana, kas notiek tajā darba kārtības sadaļā, kurā ir likumprojektu izskatīšana, nevis tajā sadaļā, kurā mēs apspriežam Prezidija priekšlikumus. Un tas, kā jānotiek šai caurlūkošanai, savukārt ir precīzi noteikts Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantā, - ka, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā. Un ir arī paskaidrots, kādi ir tie noteikumi. Tātad ir jābūt atbildīgajai komisijai un šai atbildīgajai komisijai ir jādod mums priekšlikumi par termiņiem, un mums šie termiņi ir jāapstiprina. Un pēc tam, kad šajā termiņā tiks iesniegti priekšlikumi par šo likumprojektu un kad atbildīgā komisija dos par tiem savu slēdzienu, mēs varēsim pieņemt galīgo lēmumu, vai mēs šos priekšlikumus pieņemsim vai noraidīsim un tādā veidā apstiprināsim likumu iepriekš pieņemtajā redakcijā. Tāpēc es domāju, ka šobrīd mums nebūtu jāizvērš šeit debates pēc būtības, jo vēl jau nav nekādu konkrētu priekšlikumu. Mums tas ir jāatliek uz nākamo sēdi, kad mēs izskatīsim šos iesniegtos priekšlikumus un atbildīgās komisijas slēdzienus par tiem. Tāpēc es ierosinu, ka vajadzētu šodien par atbildīgo komisiju noteikt to pašu iepriekšējo komisiju, kas bija visu laiku atbildīga par šo likumu, - tā ir Sociālo un darba lietu komisija - , un lūgt šo komisiju iesniegt priekšlikumus par izskatīšanas termiņiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs, bet es gribu atgādināt Kārtības ruļļa 115.pantu, kurš nosaka: ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta noteiktajā kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu (tas ir noticis), tad Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām un nosaka atbildīgo komisiju.

Bišera kungs! Visi deputāti, kuri ir pieteikušies debatēs - un debatēs tagad ir pieteikušies vēl septiņi - , uzskata, ka viņi runā par likumprojekta nodošanu komisijām. Par ko viņi runā faktiski, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums.

Nākamais runās deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā reizē, kad bija balsojums par šo 38.pantu, es balsoju “par”. Kāpēc es balsoju “par”? Cienījamais Prezidenta kungs! Es savā dzimtenē jūtos ik dienas diskriminēts. Es vakar biju Valodas komisijā, Valsts valodas inspekcijā un dabūju šādus tādus materiālus, ar ko es gribētu deputātus iepazīstināt. Firma “Universal” krieviem piedāvā “arendu” un remontu, “remont kvartir”, “narezku stekla” un tā tālāk. Viena kaut kāda mistiska organizācija raksta pat šādā veidā (es atļaušos nolasīt krievu valodā): “Podumaj o sebe! Očistka orgaņizma ot šlakov, individuaļnij kontroļ vesa. Zvoņiķe sevodņa.” (Starpsauciens: “Lūdzu tulkojumu!”) Cienījamie! Lamberga kungs, varbūt jums Emsis varētu to iztulkot.

Otrkārt, māju pārvaldes SIA “Ēku centrs” izplata tikai krievu tautiešiem, krievu tautībniekiem paziņojumus par to, kur un cikos viņi var griezties, un tā tālāk. Tas pats notiek ar “domovlaģeļec” Potapovu. Tas atrodas Kalniņa ielā 4. Tas nu nekas, ko viena namu pārvalde dara. Dievs ar viņu!

Bet, ja tāda solīda organizācija kā “Lattelekom” man atsūta “anaļiz razgavorov” un “kak šķitaķ šķot za informacionnije uslugi”, tad, cienījamais Ulmaņa kungs, es jūtos tomēr diskriminēts. Ja es ieeju veikalā un ja man atbild nevis latviešu valodā, bet krievu valodā, lai gan Valodas likums nosaka, ka jāatbild latviešu valodā, tad es arī jūtos diskriminēts.

Man nav saprotama šī histēriskā un neadekvātā krievu preses reakcija uz mūsu pieņemto labojumu. Un tāpat man nav īsti saprotams atsevišķu mūsu deputātu atbalsts šiem neadekvātajiem uzbrukumiem.

Pirmais arguments bija tāds, ka krievu prese paziņoja, ka tūkstošiem un simtiem cilvēku taps izmesti uz ielas. Jautājums ir - kāpēc viņi taps izmesti uz ielas? Tātad viņi nejūtas droši par to, ka viņi ievēro Valodas likumu. Un tātad, respektīvi, tie ir potenciāli likuma pārkāpēji. Un tādēļ, Prezidenta kungs, man šķiet neargumentēta šī jūsu rīcība - šī likuma atsūtīšana atpakaļ. Jo principā ar šo likuma atsūtīšanu atpakaļ jūs aizstāvat likuma pārkāpējus. Un man liekas, ja mēs gribam veidot, jūsu vārdiem sakot, saskanīgu pilsonisku sabiedrību, tad tā nekad nebūs tāda, ja mūsu sabiedrībā būs likuma pārkāpēji un ja man pretēji šim likumam uzspiedīs darīt kaut ko tādu, ko es negribu.

Otrais arguments, kas bija krievu presē izskanējis, ir tas, ka šīs likuma normas izsaukšot kukuļdošanas un kukuļņemšanas lavīnu. Cienījamais Prezidenta kungs! Ja es būtu tādā situācijā, es kukuli dotu tikai tādā gadījumā, ja es pārkāptu likumu. Ja es likumu ievēroju un ja es atbilstu likumam, man nav nekādas vajadzības dot kādam kukuli. Tātad principā šajos krievu preses izteikumos jau apriori atzīts, ka tiešām milzīgi liela daļa šo cilvēku neprot valsts valodu. Un, ja mēs gribam turpināt šo taktiku, ka likumpārkāpējam rada siltumnīcas apstākļus, tad, Prezidenta kungs, mēs tiešām nekad nesasniegsim to jūsu nosprausto mērķi - saskanīgas pilsoniskas sabiedrības veidošanu.

Krievu presē vēl bija izskanējusi tāda argumentācija, ka tagad nu tikai sākšoties valodas terors. Tas bija rakstīts “SM Segodņa”. Valodas terors var sākties tikai pret likumpārkāpējiem, nevis pret likuma ievērotājiem. Ja es zinu 3. vai 1.pakāpē valsts valodu, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, tad, atvainojiet mani, man nav jābaidās ne no viena valodas inspektora. Ziniet, dažreiz man rodas tādas nelabas pārdomas, cik tālu mēs varam iet, izdabājot nepilsoņu vēlmēm, izdabājot viņiem un katrreiz viņiem piekāpjoties Valodas likumā, katrreiz paplašinot viņiem iespējas iegūt Latvijas pilsonību. Prezidenta kungs, man rodas tāds priekšstats - tas, protams, varbūt ir maldīgs -, ka tos cilvēkus, kuriem ir dotas iespējas naturalizēties, bet kuri negrib to darīt, jūs tagad pilnīgi ar varu velkat, uzspiežat viņiem, viņu bērniem Latvijas pilsonību. Tas, ko mēs jau iepriekš noraidījām. Mēs neļaujam cilvēkiem pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas brīvi izvēlēties, ko viņi īsti grib, jo mēs jau pašā sākumā viņiem nosakām, ka viņiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Ja es būtu tas civilokupants jeb migrants, es sāktu kliegt Strasbūras tiesā par to, ka šeit notiek cilvēktiesību pārkāpumi visrupjākajā veidā: uzspiež man Latvijas pilsonību un neļauj man izvēles brīvību.

Ziniet, dažreiz ir tiešām skumji, Ulmaņa kungs. Mēs esam bērnību pavadījuši tajā vienā vietā - Krasnojarskas novadā, un jūs varbūt atceraties, kādā veidā mums iemācīja krievu valodu. Es, protams, neesmu piekritējs tam, ka mums būtu tādā pašā veidā jārīkojas. Bet katrā ziņā ir pagājuši jau 7 gadi, kopš pieņemts Valodas likums. Valsts deva pietiekošus līdzekļus šiem cilvēkiem, lai viņi apgūtu valsts valodu. Ja viņi to nav izdarījuši, tā ir viņu vaina. Un, ja kādam ir kāda vaina, tad par to, protams, ir pašam arī jāmaksā un jāatskaitās. Ja viņi tā gribētu integrēties mūsu sabiedrībā, tad viņi jau sen būtu to izdarījuši. Protams, Ulmaņa kungs, es jums pilnīgi piekrītu, ka šis likums neatrisina visas kardinālās problēmas. Varbūt tiešām tā ir ielāpu lāpīšana. Bet es uzskatu, ka labāk ir tad, ja ir ielāps, nevis caurums. Un, ja mēs to ielāpu esam jau uzlikuši, tad, es domāju, tam tur vajadzētu stāvēt. Tad, kad mēs atkal pieņemsim valsts Valodas likumu, mēs visu šo lietu varēsim pārskatīt. Un es esmu vienīgi ļoti priecīgs par to, ka jūs, cik es noprotu no tās jūsu vēstules, ko jūs mums atsūtījāt, esat par stingru valsts Valodas likumu. Un par to es jūs apsveicu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu - apspriežot jautājuma “Grozījumi Darba likumu kodeksā” nodošanu komisijām, noteikt debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, un 1 minūti - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai kādam ir iebildumi? Arī iebildumu nav. Varam uzskatīt, ka esam vienojušies. Paldies.

Nākamais runās Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man nevienu brīdi nav bijušas šaubas par to, ka nobalsotā priekšlikuma iesniedzēji ir vadījušies no vislabākajām domām, un daudz ko no tā, par ko runāja deputāts Vidiņa kungs, es varu apstiprināt, tādēļ ka tā ir patiesība. Man ir bijušas vairākas sarunas ar lielu uzņēmumu kadru pārvalžu priekšniekiem, kuri saka, ka darbinieki valodu nezina pat tādā līmenī, lai varētu parakstīties par to, ka ir iepazinušies ar darba drošības noteikumiem. Un kurš nesīs atbildību, ja šāds darbinieks kļūs invalīds? Jā, es arī, starp citu, piekrītu, ka Valodas likums darbojas slikti. Bet, godātie kolēģi, ir jāteic, ka priekšlikuma iesniedzēji, pēc manas visdziļākās pārliecības, ar labu ideju ir trāpījuši nepareizajā mērķī. Šim pantam darbojoties šādā redakcijā, tiks sasniegts nevis mērķis aizsargāt latviešu valodu vai izplatīt tās darbības sfēru, bet tiks sasniegti pavisam citi mērķi, tādi mērķi, kurus, es ceru, nemaz negribat sagaidīt, proti, pērkamība, korupcija un viss pārējais. Uzņēmumā “Rīgas siltums” kadru pārvaldes priekšnieks nupat man stāstīja, ka darbinieki nāk ar pirktām apliecībām. Tad jau ir jāsoda atestācijas komisijas, kuras izsniedz 80%... Šis kungs man teica, ka no simt apliecībām, kuru īpašnieki nezina valsts valodu, apmēram 20% ir pirktas “aiz stūra”. Un pārējās ir izsniegtas, kad cilvēks nezina valsts valodu. Tāpēc, manuprāt, ļaunuma cēlonis ir cits.

Un par šādu redakciju es nevarētu balsot, un es arī nebalsoju, un šādā redakcijā šo pantu atstāt nevar. Es negribētu piekrist tiem, kas Valsts prezidenta motivācijas vēstuli uzskata par nepamatotu. Mani šī vēstule pārliecina. Es aicinu deputātus balsot par nodošanu komisijām, un, ja šis balsojums būs pozitīvs, es ļoti lūdzu kā vienu no šīm komisijām noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Te izskanēja argumenti par reiz pieņemtiem lēmumiem un to atkārtotu grozīšanu. Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka reizēm mēs kļūdāmies arī savā attieksmē pret to, par ko nobalsojam. Un viens no piemēriem ir arī šīsdienas jautājums, ko mēs izskatījām: samērā lielā vienprātībā atbalstījām Enerģētikas likumu, taču neiedziļinoties lietas būtībā, ka tā ir vienota likumu pakete, noraidījām grozījumus likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Būtībā tā ir viena un tā pati problēma.

Un tagad - par lietu. Tātad mēs izskatām grozījumus Darba likumu kodeksā. Mēs atkal šeit nerunājam par Pilsonības likumu, nerunājam par Valodas likumu. Mēs runājam par Darba likumu kodeksu. Un es nekādā ziņā negribētu šeit pieļaut diskusiju par tādām morāles kategorijām kā piekāpšanās, izdabāšana un tā tālāk. Mēs izskatām likumprojektu, kas skar visu sabiedrību, visus tās locekļus, ārkārtīgi lielu cilvēku kopu. Tie ir ārkārtīgi delikāti jautājumi. Un runāšana par tādām kategorijām kā piekāpšanās un izdabāšana - tā ir nepārprotama pāreja uz spēka pozīcijām šajā diskusijā, un nezin vai tas būtu parlamenta uzdevums.

Tāpat es negribētu, lai šajā diskusijā mēs atsauktos uz kādiem avīžu rakstiem, uz piedzīvojumiem bērnībā vai uz katra deputāta piedzīvojumiem veikalā. Arī tas nav parlamenta cienīgs arguments.

Jautājums ir arī tāds, ka te skanēja tādi epiteti kā “histēriska reakcija”, “neadekvāta reakcija”, daži pat pieminēja atkal vārdus “okupācija” un “okupanti”.

Cienījamie deputāti, runāsim par lietu un runāsim par šodienas situāciju! Runāsim par Darba likumu kodeksu, runāsim par likumu un par šī likuma realizāciju! Es pilnīgi piekrītu tam, ka latviešu valoda Latvijā ir svēta lieta un ka tas viss ir jādara. Vai šī valodas mācīšana ir jāveic ar atlaišanu no darba vai ar valodas zināšanu atkārtotu atestāciju, - tie ir jau konkrēti jautājumi, par kuriem mēs varam runāt, kā tos realizēt. Un ja ir parādījušās neskaidrības šajā likumā... mēs, starp citu, runājām arī ar frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” atsevišķiem deputātiem par to, ka neskādētu pieslīpēt šī likuma normas, lai varētu tās normāli realizēt. Šeit jau nav runa par kaut kādiem kontrargumentiem, par to, ka mēs strīdamies principā. Runa ir par to, ka vajag radīt sabiedrībai pieņemamu, normālu Valodas likumu un normālu Darba likumu kodeksu, lai tas būtu pieņemams sabiedrībai kopumā. Un tāpēc es domāju, ka, lai šīs neskaidrības nebūtu, ir jāuzskaita konkrētās profesijas un konkrētās prasības, par ko šeit ir runa, tas absolūti neskādēs.

Es tiešām aicinu nodot šo likumu Sociālo un darba lietu komisijai, kura to varētu vēlreiz pārskatīt, jo tas skar Darba likumu kodeksu. Es atkārtoju - tas ir Darba likumu kodekss. Un, vēlvienreiz pārskatot šīs normas, mēs pie tā atgriezīsimies. Es domāju, ka attieksme, kāda ir šajā zālē, rāda arī to, ka tomēr šie viedokļi atšķiras. Un es domāju, ka mums jāsaka paldies Valsts prezidentam, ka viņš atsūtījis šo likumu mums atpakaļ, jo šādā delikātā jautājumā ir galīgi nepieņemama steiga un pieeja no spēka pozīcijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz tie deputāti, kuri saka, ka izdarītie grozījumi Darba likumu kodeksā esot nepieņemami. Bet mēs taču pavisam nesen tos apspriedām šeit, Saeimā. Kāpēc tad jūs, Bokas kungs un Seiksta kungs, nenācāt tribīnē un nepārliecinājāt mūs par to? Vajadzēja kāpt tribīnē, pārliecināt deputātus, un deputāti būtu attiecīgi nobalsojuši. Bet jūs to nedarījāt. Jūs atjēdzaties tikai tagad. Nu labi, ka atjēdzaties. Jūs domājat, ka tas ir labi. Bet, Bokas kungs, jūs pārmetat tiem, kuri atgādina okupāciju. Es gribētu jautāt: vai tad jūs jau, tāpat kā Golubova kungs, domājat, ka okupācijas nebija? Un ka deokupācija šeit nav veicama? Seiksta kungs teica, ka ar šiem labojumiem esot trāpīts nevietā. Es domāju, ka ir tieši otrādi - trāpīts tieši vietā. Šis likums ir vairāk nekā korekts. Kolēģi, tajā ir iestrādāta norma, kas paredz, kā realizēt šobrīd spēkā esošo Valodas likumu un topošo Valodas likumu. Norma, kas liks un kas dos iespēju realizēt šo Valodas likumu vai topošo Valodas likumu, kas šobrīd diemžēl, lai cik tas skumīgi būtu, ir tikai deklarācijas formā. Diemžēl šis likums netiek pildīts. Lūk, tāpēc mēs esam nonākuši šajā bēdīgajā situācijā. Netiek pildīts esošais Valodas likums. Vēl vairāk, - ja būs šāda attieksme, droši vien netiks pildīts arī tas Valodas likums, kurš top un kurš būs daudz stingrāks nekā šobrīd esošais.

Cienījamie kolēģi! Kā jūs domājat? Vai šos cilvēkus, kas, neprotot latviešu valodu, kaut kādu mahināciju veidā ieguvuši apliecības, vajadzētu saukt pie kārtības vai ne? Ja viņi ir nopirkuši no blēžiem apliecības par valsts valodas eksāmena nokārtošanu (šīs apliecības, es atgādinu, ir nopērkamas par 8 latiem vai varbūt jau pat lētāk), vai ir mums tiesības un vai ir mums veids, kādā mēs varētu saukt pie kārtības šos likuma pārkāpējus? Es domāju, ka jā. Tas ir mūsu uzdevums, un tieši šis likums arī paredz to, lai mēs varētu beidzot saukt pie kārtības tos, kuri neciena mūsu valsts valodu, kuri, es atkārtoju, kaut kādu mahināciju rezultātā ir ieguvuši šīs apliecības, bet latviski runāt neprot un negrib. Un es piekrītu Vidiņa kungam, kurš teica, ka viņš tiek diskriminēts savā valstī. Es arī tieku diskriminēts savā valstī, jo es aizvien esmu spiests... mani spiež - un ne tikai mani, bet simtiem un tūkstošiem cilvēku, latviešu tiek spiesti - runāt divās valodās. Toties šeit sabraukušie krievvalodīgie var runāt tikai vienā valodā. Viņi var turpināt dzīvot šeit un ieņemt amatus, un viss ir kārtībā. Es domāju, ka šāda diskriminācija nedrīkst turpināties.

Es brīnos, kā latviešu cilvēki un to skaitā arī daudzi deputāti diemžēl aizmirst pavisam neseno pagātni, šos 50 drausmīgos okupācijas gadus. Kā jūs tos tik vienkārši aizmirstat? Bet ir cilvēki...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, piecas minūtes ir jau pagājušas.

P.Tabūns. Es atvainojos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu jūs apspriest jautājumu pēc būtības un runāt par likumprojekta “Grozījumi Darba likumu kodeksā” nodošanu komisijai. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību pantam un sacīt, ka tie, kuri ir pret šā likuma atkārtotu caurskatīšanu, nepievērš uzmanību tam, kas ir teikts Valsts prezidenta vēstulē. Tas ir 35.pants, kur ir tieši otrādi - tā nav diskriminācija, jo viena no priekšrocībām ir iespēja palikt darbā štatu samazināšanas gadījumā, un tā ir dota cilvēkiem, kuriem ir šī valodas prasmes apliecība. Un to var nepārprotami tulkot tā: ja viens cilvēks, kam ir latviešu valodā iegūta izglītība un viņam nav latviešu valodas prasmes apliecības, un otrs ir tāds, kas ir ieguvis apliecību, kārtodams eksāmenus, tad priekšroka palikt darbā ir tam, kurš ir nokārtojis eksāmenus.

Protams, šajā gadījumā iesniedzēji no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” varbūt gribēja uzsvērt šo cieņu pret cilvēkiem, kuri ir godīgi nokārtojuši valodu. Tad es vienkārši pievēršu jūsu uzmanību tam, kāpēc Valsts prezidenta ziņojumā ir pieminēts arī šis pants. Un tādēļ, lai patiešām nekavētu laiku, es aicinātu tomēr runāt pēc būtības un gribētu pievērst jūsu uzmanību tādam faktam, ka šobrīd valstī nav reglamentējoša dokumenta, kur būtu pateikts par tām strādājošo profesijām un kategorijām, kurām tādā vai citādā pakāpē ir vajadzīga valodas prasme, tādēļ man šķiet, ka šis likums juridiski precīzi vispār nav realizējams, pat tad, ja tas no mūsu puses paliek negrozīts.

Tāpēc es aicinātu šo likumu atdot atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai. Es būtu priecīga, ja šajā darbā pievienotos arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ko Seiksta kungs lūdza. Mēs to atbalstām, bet šobrīd es gribētu dot minimālu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, tāpēc lūdzu izskatīt jau nākamajā ceturtdienā vēlreiz trešajā lasījumā. Taču to mēs acīmredzot lemsim atsevišķi, tāpēc es aicinātu, ja kaut kas vēl nav pateikts no tribīnes, to pateikt varbūt pārējiem un neturpināt šīs debates, bet balsot par nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ja jau mums vispār šeit ir jāizšķiras par nodošanu komisijām, tad es saprotu, ka mums ir divas iespējas - nodot vai nenodot. Ja šīs iespējas ir, tad, ievērojot to, ka šis likums nav tapis steigā un ka pie tā ir strādāts un trīs lasījumos balsots, es uzskatu, ka tas ir pietiekami labi izstrādāts un ka to varētu pieņemt tādu, kāds tas ir, - tas nozīmē, ka to varētu sūtīt vēlreiz mūsu Valsts prezidenta kungam izsludināšanai.

Ja runājam par izšķiršanos - nodot vai nenodot, tad tas ir jāpamato, un es to vēlos īsi darīt.

Šāds demogrāfiskais stāvoklis Latvijā nav nejaušība. Tā nav bijusi normāla cilvēku plūsma, ka viņi, piemēram, emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, būdami brīvi cilvēki. Neviena nevirzīti, viņi izvēlējās citu dzīves vidi, izvēlējās citu valodu un tā tālāk. Šis stāvoklis, kādā atrodas Latvijas valsts, ir mērķtiecīgi un apzināti virzīts visus šos 50 okupācijas gadus, tāpēc šeit ir saskare ar okupācijas sekām neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nepatīk.

Ievērojot to, ka septiņu gadu laikā šeit dzīvojošie cilvēki nespēj vai negrib iemācīties latviešu valodu, lai varētu vismaz pieticīgi atbildēt latviešu valodā iestādē, uzņēmumā vai veikalā, nākas secināt, ka ir spēki, kuri grib mums šo stāvokli uzspiest, mūsu draugus ārzemēs ieskaitot, kas nesaprot, neizprot, ka šeit ir darīšana ar mērķtiecīgi radītu demogrāfisko situāciju. Un, ja šis stāvoklis būtu ildzis vēl desmit gadus, tad mēs tiešām būtu mazākumtautība savā zemē.

Tāpēc šis likums, kas jau vienreiz ir gājis cauri visām mūsu apspriedēm, ir lietojams, tas nevienu neapdraud, bet gan dod iespēju to īstenot. Tiem, kuri vēlas šeit tiešām dzīvot un palikt, tas dod pamudinājumu nopietnākai attieksmei pret latviešu valodu un liek arī attiecīgi izšķirties.

Nevienu mēs negribam šeit ar varu paturēt vai naturalizēt ar varu, tas nav nepieciešams, bet, no otras puses, nevajadzētu arī visādus nepatiesus argumentus lietot, kādus šodien dzirdēju, it kā visi Vācijā dzimušie esot dabiski Vācijas pilsoņi. Tādus izteikumus nevajadzētu šeit lietot, jo es zinu, kā tas īstenībā ir. Mani bērni un mani mazbērni, kas ir Vācijā dzimuši, automātiski nav Vācijas pilsoņi, un mēs varējām pieņemt vai nepieņemt Vācijas pavalstniecību, bet mēs visi pratām šīs zemes valodu.

Paldies par jūsu uzmanību, es aicinu šo likumprojektu tālāk vairs neskart, bet sūtīt vēlreiz Valsts prezidentam izsludināšanai.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Prezidij un deputāti! Es gribu apsveikt Prezidenta Ulmaņa rīcību šajā jautājumā un viņa drosmi, jo es piekrītu, kā Valsts prezidents raksta šajā dokumentā, uzskatam, ka valsts valodas pozīcija jānostiprina, izstrādājot tādu valsts Valodas likuma koncepciju, kas veicinātu saskanīgas pilsoniskas sabiedrības veidošanos.

Kā jūs zināt, mums šajā Saeimā ir valsts valodas likumprojekts, pie kura tiek strādāts. Šis būtu tas pareizais virziens, kur var ielikt gudrās domas, kā vajag pozitīvi realizēt valsts valodas ieviešanu šajā valstī. Taču vēl kaut kas daudz vairāk ir vajadzīgs šajā valstī. Mums vajag izstrādāt valdības un valsts koncepciju par cittautiešu integrāciju Latvijā gan valodas ziņā, gan citās jomās, nesadrumstalojot to ar atsevišķu mēģinājumu kaut ko padarīt it kā stingrāku. Mums ir vajadzīga vienošanās, kādu mēs gribam redzēt Latviju pēc desmit gadiem, un tad īstenot šo plānu, lai pakāpeniski sasniegtu mērķi.

Mums nav vajadzīga īstermiņa - vienas dienas politika, kad kāds grib redzēt savu vārdu visās avīzēs nākošajā dienā. Mums vajag ilgtermiņa - valstiski domājošu politiku. Mums nevajag tādus politiķus, kas mēģina paturēt kādu iedzīvotāju grupu kā ķīlniekus, lai uzlabotu savu vai savas politiskās partijas reitingu. Lai viņi nebūtu tie “īstie latvieši”, lai viņi nebūtu tie “īstie aizsargi” latviešu tautai uz citu rēķina, jo es gribu atgādināt... Varbūt viena daļa deputātu vēl nav izlasījusi Satversmē 2.pantu, kur ir rakstīts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tur nav rakstīts “latviešu tautai”. Latviešu tauta ir lielākā daļa no Latvijas tautas, bet nav vienīgā daļa.

Es atbalstu, ka valsts vienīgajai valodai Latvijā ir jābūt latviešu valodai, bet es neatbalstu otru oficiālo valsts valodu... Parasti, kad Ozoliņa kungs runā, es nekliedzu viņam pretī, es lūdzu elementāru uzvedību, bet es redzu, ka tas nav iespējams arī šajā jaunajā zālē no dažu deputātu puses. Tomēr es ticu, ka mēs tiksim daudz tālāk uz priekšu un varēsim ātrāk realizēt latviešu valodu kā Latvijas valsts valodu ne tikai de jure, bet arī de facto tieši ar pozitīvu, veicinošu pieeju, ar vienotu koncepciju. Tā daudz vairāk varēs panākt, nekā lietojot arvien stingrākus, represīvākus pasākumus un pieeju.

Un Tabūna kungs bija ļoti izbrīnīts, kā Prezidents var atgriezt atpakaļ kaut ko tādu, ko Saeima ir pieņēmusi. Tad viņam vajag izlasīt Satversmē 71.pantu, kur Prezidentam ir iedotas tādas tiesības - ar vēsu prātu izvērtēt citu valsts institūciju un Saeimas pieņemto likumprojektu. Mēs, paldies Dievam, neesam vienīgie likumu diktētāji.

Interesanti, bet arī ļoti skumji ir šodien “Dienā” pirmajā lappusē lasīt, ka Igaunija vienojas par cittautiešu integrāciju. Un kas tur parādās? Igaunijas valdība otrdien apstiprināja Igaunijas valsts integrācijas pamatnostādnes, kādiem ir jābūt šiem virzieniem nākotnē. Igauņiem tas nozīmē nācijas saglabāšanas garantijas, bet cittautiešiem dod pārliecību par to, ka Igaunijas valdības politika nav vērsta uz izstumšanu vai asimilāciju. Vai mēs nevaram iemācīties kaut ko arī no mūsu gudrās kaimiņtautas, kura varbūt ir tikai viens miljons. Viņi ir vēl mazāki nekā mēs, bet viņi māk kaut kā gudrāk un valstiskāk domāt. Man tiešām ir žēl, ka mēs nevaram vēl līdz šim brīdim panākt šādu plašāku domāšanu par to, kādu Latvijas valsti mēs gribam veidot pēc desmit gadiem, izmantojot vienotu plānu.

Es gribētu teikt visiem runātājiem, kas šodien it kā vērsās pret šā likumprojekta otrreizēju izskatīšanu: vai jūs tāpat kritizētu arī igauņu kolēģus un, skatoties acīs, tikpat asi teiktu, ka viņi ir igauņu tautas nodevēji? Man būtu interesanti zināt, vai viņi tā darītu. Tādēļ es atbalstu otrreizēju caurskatīšanu un gribētu, lai Juridiskā komisija un arī vēl viena komisija izskatītu šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Manuprāt, mēs strīdamies drusciņ par ko citu, jo es varbūt citādāk nekā daži citi izprotu Satversmes 71.pantu, kas Valsts prezidentam dod ekskluzīvas tiesības nodot otrreizējai caurlūkošanai jebkuru likumprojektu. Protams, ar atrunām, ka tas notiek steidzamības kārtā un ar tamlīdzīgiem pieņēmumiem, bet Saeimai, patīk mums tas vai nepatīk, šis priekšlikums ir jāizskata.

Ja mēs runājam par Kārtības ruļļa 115.pantu, tad man jāteic, ka Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Tātad es uzskatu, ka šobrīd mums ir tiesības noteikt tikai atbildīgo komisiju un termiņu... Nē, Bišers tieši to arī nepateica, Lagzdiņa kungs, un tāpēc es uzkāpu šeit, lai to pateiktu. Es saprotu, ka šādas Prezidenta tiesības ir paredzētas gandrīz jebkurā vienpalātas parlamentā, dodot Prezidentam otrās palātas tiesības bremzēt steigā pieņemtus likumus.

Protams, es atbalstu pašreizējo labojumu Latvijas Darba likumu kodeksā un gribu iebilst Seiksta kungam, ka šis labojums neaizsargā latviešu valodu, bet aizsargā likumu, nosakot sankcijas par tā pārkāpšanu. Es domāju, ka šobrīd vienīgais motīvs balsošanai varētu būt tas, kura komisija būs atbildīgā, un termiņš, kādā likums būtu caurlūkojams otrreiz. Tas varētu būt vienīgais motīvs balsošanai. Ja mēs balsojam par nodošanu komisijām vai nenodošanu, tad tas nozīmē, ka tūlīt nākamajam balsojumam ir jābūt par caurlūkošanu bez komisijām. Tātad mums jau šīsdienas sēdē jābalso, vai likums ir atstājams esošajā redakcijā vai būtu pārskatāms no jauna. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidenta kungs! Godājamie deputāti! Es vienmēr esmu apbrīnojis deputātus, kuri tik profesionāli savu tehnisko nevarību, slinkumu un neizdarību cenšas attaisnot ar savu milzīgo patriotismu un okupācijas sekām.

Pirmkārt, ir jāpasaka godīgi, ka šis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” ir ļoti vājš, un es uz to norādīju jau pagājušajā reizē. Tas nav saskaņots ar veselu virkni likumprojektu un likumu, kurus Latvija jau ir pieņēmusi. Tas nav saskaņots arī ar Eiropas līgumu un ar dažiem Ministru kabineta noteikumiem. Absolūti nekas mūs netraucē to šeit pieņemt un komisijā vēlreiz tikpat ātri izskatīt.

Otrkārt, es gribu aizrādīt, ka latviešu Valodas likuma Latvijā vispār nav. Ir Latvijas PSR laikā izstrādāts likums, kuru 1992.gada redakcijā un ar 1993.gada labojumiem mēs pieņēmām un kuru mēs pašreiz lietojam. Kas Tieslietu ministrijai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju traucē pašreiz izstrādāt un pabeigt normāla latviešu valodas likuma ieviešanu? Es gribētu kādreiz no Rasnača kunga dzirdēt, vai tiešām viņš nevar aiziet uz frakciju un attiecīgi uz citām komisijām Saeimā un vēlreiz šo jautājumu nokārtot. Vai okupācijas trūkums vai okupācijas sekas traucē šo likumu šeit pieņemt?

Nākošais. Valodas zināšanu apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja ir stājies spēkā Eiropas līgums, tad ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē to cilvēku valodas prasmi vai neprasmi, kuri šeit strādā uz līgumu pamata. Es te nedomāju tos cilvēkus, kuri tiek uzaicināti, teiksim, dažādi tehnologi, kas ierodas uz laiku, bet es runāju par tiem cilvēkiem, kuri strādā pie vērtspapīru tirgus izveidošanas. Ir jābūt precīzi noregulētiem likumiem vai noteikumiem, cik ilgi viņi šeit strādās, kādā veidā viņi šeit strādās, kā notiks šī darbaspēka plūsma, kas ir minēta Eiropas līgumā, un kā tas atsaucas uz Latvijas likumdošanu.

To visu var izdarīt. Šādus noteikumus var izstrādāt divu nedēļu laikā, tā absolūti nav nekāda problēma, bet tie nav izstrādāti. Kas Ministru prezidentam traucē valdībā izstrādāt šos noteikumus, kuri ir primāri? Bez šiem noteikumiem mēs šeit pašreiz nevaram šādā veidā šos likuma labojumus pieņemt. Līdz ar to es aicinu šeit runāt par lietu, bet neatsaukties ne uz minerālmēsliem, ne uz pērno sniegu, ne uz okupāciju. Vajag konstatēt, kā šajā likumprojektā nav, un godīgi atzīties. Tas ir ļoti vājš izdevies šoreiz. Un jāsaka paldies Prezidenta kungam, ka viņš to ir pamanījis. Tā nav pirmā reize, kad mēs neizdebatējam šos jautājumus, un arī pagājušajā reizē tā bija. Es jau teicu, ka nevar piecās minūtēs sasteigtā veidā pieņemt ļoti vājus jautājumus, kuri skar visu valsti, kuri skar starptautiskos līgumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidenta kungs un cienījamie kolēģi! Protams, šis likumprojekts varbūt ir vājš, bet katram no mums bija iespējas izdarīt izmaiņas un padarīt to ļoti stipru, to skaitā arī jums, Kiršteina kungs!

Es gribētu mazliet pakavēties pie Seiksta teiktā par viltotajām valsts valodas zināšanu apliecībām. Tātad 1995.gadā tikai decembrī vien tādas ir konstatētas 27 gadījumos, bet 1997.gada decembrī - 19 gadījumos. Tās ir viltotas, nevis tā, ka Atestācijas komisija šīs izziņas ir izsniegusi, lai gan viņš nav pratis pa īstam valsts valodu, bet tomēr apliecību ir dabūjis. Tās ir rupji viltotas. Par visiem šiem gadījumiem Valsts valodas inspekcija un Valsts valodas centrs ir aizsūtījis ziņojumu policijai, lai ierosinātu krimināllietas, bet neviena krimināllieta nav ierosināta. (Starpsaucieni no zāles: “Nost, nost! Par daudz muldi!”)

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.G.Vidiņš. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies. 1 minūte ir pagājusi.

J.G.Vidiņš. Jā. Tā ka tas liecina par policijas attieksmi pret šo likumu.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu likuma otrreizēju caurskatīšanu. Es pilnīgi piekrītu tai domai, ka mums ir jānostiprina valsts valodas pozīcijas un ka katram iedzīvotājam Latvijas valstī būs jāiemācās valsts valoda. Tātad arī šajā priekšlikumā ieliktā doma būtu atbalstāma, bet nav atbalstāma tā redakcija, kādā teksts šobrīd ir izteikts. Šīs redakcijas pielabošana neprasīs gadiem ilgu darbu, tas tiešām ir izdarāms, vēlreiz caurlūkojot šo likumu, un nevar rīkoties pēc Vidiņa ieteiktā principa: sak, sliktu pieņēmām, bet nekas, lai tad arī paliek šis sliktais! Tas ir kaut kāds absurds!

Iebildumi man ir šādi. Pirmkārt, te jau tīri teorētiski ir šāds neprecīzs formulējums, kas ielikts pašreizējā 38.pantā: “...kavē integrāciju”. Domāju, ka veido negatīva noskaņojuma pieaugumu pret Latvijas valsti, pret latviešu tautu, pret latviešu valodas mācīšanos kā tādu.

Un, otrkārt, ir tīri praktisks aspekts. Šādā formulējumā, kāds te ir ierakstīts, tas būtībā veicinās ierēdņu patvaļu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām.

Es domāju, ka pirmajam teorētiskajam aspektam, par integrāciju runājot, jau Birznieces kundze šeit pieskārās. Mums vajadzētu, pieņemot katru no likumiem vai lēmumiem valstī, tomēr padomāt un apzināties, ka mēs reiz bijām latviešu tauta, igauņi un citi - mazītiņš mazākums lielajā PSRS valstī, un atcerēties, kādu tad mēs izjutām spiedienu attiecībā uz citas valodas mācīšanos un tā tālāk. Atcerēties, ka šobrīd savukārt mēs, latvieši, esam vadošā tauta savā valstī starp simts vai vairāk dažādu tautību cilvēkiem.

Es domāju, ka mums būtu ļoti svarīgi novērtēt to, ka, jā, bija rusifikācija okupācijas laikā, kad tika samazināts latviešu skaits līdz tādai situācijai, ka mēs esam palikuši tikai 55% savā Tēvzemē. Taču domāsim par to, kā šo situāciju ar pareizu ekonomisko un demogrāfisko politiku varētu mainīt. Tie, kuri no nepilsoņiem gribēja aizbraukt, tie tagad no atjaunotās, neatkarīgās Latvijas valsts lielākā daļa ir aizbraukuši, apmēram 1% vēl gribētu aizbraukt no Latvijas. Arī Igaunijā tas ir līdzīgi. Veidosim Reemigrācijas fondus un finansiāli atbalstīsim tos... (lentē klusums)... tikuši Eiropas Savienībā. Piemēram, 1996.gadā 4 500 cilvēki no Igaunijas aizbrauca ar šādu speciālu Imigrācijas fondu palīdzību, kur tika iztērēti 22 miljoni Igaunijas kronu. Domāsim, kādas ir mūsu valsts finansiālās iespējas, lai tādējādi veicinātu šo procesu, nevis darīsim to piespiedu kārtā.

Un domāsim arī par otru pusi. Domāsim par to, ka, jā, mēs palīdzējām mūsu cilvēkiem justies kā pilsoņiem, iedevām viņiem pilsoņa pasi. Laiks domāt tālāk - par nākamo soli.

Laiks domāt par sabiedrības integrācijas procesiem. Un šeit galvenais nosacījums, protams, ir latviešu valodas mācīšanās. Tad palīdzēsim viņiem iemācīties latviešu valodu! Varbūt domāsim nevis par piespiedu pasākumiem, bet domāsim par Integrācijas fonda veidošanu, ieguldīsim tur naudu no valsts. Šeit pavērsies plašs darbības lauks arī nevalstiskajām organizācijām, kas gribētu šos procesus stimulēt, arī Rietumiem. Tas pats Van der Stūls lai tad pasaka, cik viņš gribētu palīdzēt šādam Integrācijas fondam, lai šie procesi Latvijā notiktu. Varbūt arī Austrumi būtu gatavi to atbalstīt, ja reiz saka, ka grib rūpēties par saviem tautiešiem. Es domāju, ka šis ir tas ceļš, pa kuru mums ir jāiet, nevis jārada piespiedu metodes.

Es domāju, ka otra praktiskā puse ir tā... Paskatieties formulējumus: “Ja Valsts valodas inspekcija konstatē, ka darbinieki nepārvalda valodu atbilstoši I vai II kategorijai”. Kā viņa to konstatē - vai nepilsoņi nāk eksāmenu kārtot vai, teiksim,inspektori atnāk pie darbagalda un saka: “Biļeti izvelc!” Vai sit tevi tik ilgi, kamēr tu saki: “Nemāku, nemāku, tiešām nemāku!” Vai īstenībā tomēr būs vienkāršāk - visi tur sametīs pa 5 latiem, iedos inspektoram Straumem vai Vidiņam un teiks: “Liec tu mūs uz gadu vēl mierā! Nu atbilst mums tās zināšanas!” Vidiņš teiks: “Labi, vīri! Paldies. Es sapratu. Viss ir kārtībā.”

Redzat, tādas lietas nevar formulēt šeit un ierakstīt, lai gan tas faktiski var veicināt šo patvaļu valstī. Tāpēc es uzskatu, ka šāda apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK klaigāšana, kā viņi to šodien dara no šīs tribīnes, īstenībā tieši vedina uz divkopienu valsts veidošanu. Īstenībā viņi ir tie, kuri ir radījuši Rubika šo plašo tā saucamo, “kreiso spēku” jeb krievu tautības aizvainoto cilvēku kustību, nevis te darbojas Padomju Savienības atjaunošanas nostalģija vai komunisma ideju nez kāda pievilcība. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, jūs esat Rubika iedvesmotāji un viņa kustības veidotāji un pamatlicēji! (Aplausi.) Par to jums neviens latvietis paldies nepateiks!

Es domāju, ka mēs, vairākums politiķu, savukārt izvēlēsimies citu ceļu - latviskas Latvijas veidošanu ar integrācijas procesiem, ar pārdomātiem lēmumiem valsts politikas līmenī, nevis ar klaigāšanu no tribīnes!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Tabūna kungs šeit sūdzējās, ka mēs pagājušajā reizē viņu nepārliecinājām. Bet, Tabūna kungs, jūs nevar pārliecināt! Arī šodien mēs jūs nepārliecināsim, goda vārds, nepārliecināsim! Pie tam šodien ir pilnmēness, kad visi spoki aktivizējas. Nu nevarēsim pārliecināt jūs nekādā veidā, ja jums Prezidenta kungs ir tautas ienaidnieks tikai tāpēc, ka viņam ir savs viedoklis. Par ko gan mēs varam ar jums runāt?

Pēc būtības problēma ir ļoti parasta. Vai mēs turpināsim sabiedrības dobelizāciju jeb tabunizāciju, jeb demoralizāciju? Vai mēs kādreiz sāksim detabunizāciju? Jūs runājat tikai par nepilsoņiem un krieviem. Kāpēc? Par tiem, kuriem ir šī problēma... Tas skar 30% pilsoņu. 18% ir latvieši, kuriem ir šī problēma. Ļoti svarīga problēma. Tātad par visiem ir jārunā. Tabūna kungs, jums ir, cik es saprotu, divi argumenti: cilvēki, kas nelieto valsts valodu, un cilvēki, kas nopirkuši šīs apliecības. Ja kāds nelieto valsts valodu, tad darbojas likums, ir vesela sodu sistēma. Turpiniet strādāt, vairāk neko! Ja cilvēks nelieto valsts valodu... Pie tam likums neprasa, lai runātu latviski. Pēc būtības jums labāk nekā man ir jāzina, ka likums to neprasa. Likums prasa, lai noteiktās robežās lietotu valsts valodu. Tātad visai dokumentācijai, visām izkārtnēm jābūt latviešu valodā. Teiksim, sapulces un apspriedes - tā ir cita lieta. Pavisam cita. Ne par to, ka jārunā latviski ar jums... ka jālieto valsts valoda... Tā ir pavisam cita lieta. Jā, cilvēki šīs apliecības nopirka... Šeit tika nosaukti skaitļi. Es uzskatu, ka tie nav diezgan lieli skaitļi. Ir jāvēršas pie prokuratūras, ja jums tādi materiāli ir. Vairāk neko. Nevajag pieņemt likuma grozījumus. Pie tam apliecības izsniedza vesela komisija, tas ir komisijas lēmums. Atnāks tagad viens inspektors un pateiks: jūsu valodas prasme nesaskan ar jūsu apliecību! Viens cilvēks. Jūs saprotat, kas tad notiks.

Pats galvenais arguments ir pavisam cits. Ziniet, mums tagad saka, ka tad, kad padomju laikā mūs, latviešus, dzina prom no darba, tad parlaments neaizstāvēja mūs, tāpēc mēs noārdījām to parlamentu. Saprotiet, jūs gribat atkārtot tādas pašas metodes.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu ļoti daudziem šeit izteiktajiem argumentiem. Pilnīgi saprotams ir tas, ka tiešām Latvijas Republikas Valodas likums īsti nedarbojas, netiek ievērots un ka tas ir noteikti jāsakārto un jāpastiprina. Diemžēl mēs, labojot Latvijas Darba likumu kodeksu, gribējām labot šo problēmu. Mēs gribējām šīs normas iestrādāt šajā likumā, bet tas nav īstais, jo mums ir “jumta” likums - Latvijas Republikas Valodas likums. Tur mums jāiestrādā visas šīs problēmas un šie jautājumi. Tas ir pats būtiskākais, un pie tā mums jāpieliek visi spēki un prāts, lai tas būtu daudz, daudz labāks.

Šeit daudzi izteicās pret to, bet, ja mēs paskatāmies, kāda ir izveidojusies šī situācija, ievērojot šīs normas, tad redzam, ka mēs faktiski cīnāmies ar sekām. Mums ir daudzi likumi pieņemti šādā veidā, tā ir cīņa ar sekām. Pret ko mēs vēršamies? Pret ko mums ir jāvēršas? Pats būtiskākais ir vērsties pie darba devēja, jo darba devējs galu galā ir tas, kas izšķiras pieņemt darbā to, kurš nemāk valsts valodu. Ja mēs likumā iestrādātu šīs normas un viņš tās nepildītu, tad mēs būtu tiesīgi arī viņu tiesāt tiesā. Bet tagad mēs tiesāsim darba ņēmēju. Ja viņš ir apliecību nopircis vai citādā veidā nelikumīgi ieguvis, tad attiecīgs sods ir jāiestrādā Kriminālkodeksā: lūk, tādā veidā ir jātiesā un pēc tam jāliek cietumā. Bet ne otrādi.

Šeit ir vairākas normas, kuras ir pretrunā ar citiem likumiem. Tādas ir ļoti daudzas, nerunājot jau par 35.pantu. Tiešām, daudziem no šeit klātesošajiem nav šīs apliecības. Līdz ar to mēs darba tirgū paši būsim cietēji tad, kad aiziesim no Saeimas.

Visu cieņu Vidiņa kungam par ļoti daudziem iebildumiem, un tas ir pareizi! Bet es Vidiņa kungam gribētu pateikt to, ka, ja ir likumā daudzi “caurumi”, tad šos “caurumus” mēs nevaram aizlāpīt ar cauriem ielāpiem. Un tāpēc mums ir noteikti šis likums jādod atpakaļ, jāizskata, lai mēs to varētu “salāpīt” tā, kā pienākas, vismaz ar veseliem ielāpiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godāto Prezident! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Bokas kungs pareizi aicināja, ka vajadzētu pieslīpēt šo likumu, vajadzētu rūpīgi izlasīt to. Tur ir interesanta frāze par pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Mums veidojas šī sabiedrība.

Šodien ir iespēja runāt arī ar Prezidenta kungu, un tāpēc es gribētu atgādināt laiku, kas ir apmēram divarpus gadu garumā, un novērtēt šīs vēstules, kuras nāk uz Saeimu ar lūgumu vai prasību otrreiz caurlūkot likumus. Manā atmiņā viens no pirmajiem tādiem prasījumiem saistās ar Prezidenta vēstuli par zemes nodokļa likmes pārskatīšanu. Tas bija 1996.gada nogalē. Toreiz jaunais spējīgais biznesmenis, kas pārstāvēja SIA “Latvija”, bija paredzējis bezdeficīta budžetu, un Prezidents aicināja tajā brīdī līdzsvarot nodokļu lielumu, lai nebūtu pāri nodarīts denacionalizēto zemju īpašniekiem, un teica, ka tas deputātu nobalsotais koeficients 2,4 ir par lielu un ka visiem būs labi tad, ja otrreiz caurskatīs jeb caurlūkos šo likumdošanu. Rezultāts bija tāds, ka nodoklis palielinājās 10, 20, 40 reizes. Un tikai tāpēc, ka sāpīgi skāra to pilsoņu daļu... Denacionalizēto īpašumu īpašnieki mazliet protestēja pie Ministru kabineta, pie Rīgas Domes, un tad mazliet samazināja šo, atklāti sakot, mežonīgo nodokli.

Atceros, ka otrreizējā caurlūkošana notika arī sakarā ar auto civiltiesisko apdrošināšanu. Arī šajā gadījumā vajadzēja Prezidentam apliecināt savu uzticību Šķēles kungam, veiksmīgajam uzņēmējam, un atkal lāpīt šo budžeta “caurumu”, un sakarā ar otrreizējo caurlūkošanu civiltiesiskās apdrošināšanas maksa par katru “autiņu” pieauga par 10 latiem. Daudzi pārdod savas mašīnītes, jo nav zināms, cik ilgi būs jāgaida, līdz beigsies šī mežonīgā kapitāla uzkrāšana.

Trešā reize: atceros šādu Prezidenta aicinājumu vai prasību - nopietni caurlūkot, vai nevajadzētu spēlēt kārtis, ruleti un “Melno Džeku” pagrabos vai puspagrabos. Un ieteica nesamazināt šo visnotaļ bīstamo kaislību realizācijas iespēju. Žēl, ka Prezidents apmeklēja Turciju pēc tam, kad bija otrreiz caurlūkots šis likums. Turcijā tagad azartspēles ir aizliegtas vispār. Tās ne tikai ievērojami kaitē tautas morālai, garīgai atdzimšanai pēc 50 gadu okupācijas laika, bet arī veicina noziedzību. Nu ko darīt? Vajadzēja uz Turciju aizbraukt pirms šī lūguma otrreiz caurlūkot.

Tagad Latvijā pēc otrreizējās caurlūkošanas spēlē visi visur “va bank”. “Lattelekom”, “Latvenergo”, banka “Olimpija”, “Latvijas kuģniecība”, Depozītu banka - visi spēlē “va bank”. Un 30 bankas ir bankrotējušas. Un, kā vakar teica Kolotovas kundze, pasakiet paldies padomei, ka nav bankrotējušas visas. Spēlē “va bank”. Paldies, Prezident!

Tāpēc es aicinu ļoti uzmanīgi pētīt Prezidenta prasību - veidot pilsonisku sabiedrību un otrreiz caurlūkot šo likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem es centīšos runāt par lietu. Protams, tas neattiecas uz visiem iepriekšējiem runātājiem. Tas neattiecas uz visiem iepriekšējiem runātājiem, Leiškalna kungs! Tas uz jums attiecas - šī mana piezīme.

Cienījamie kolēģi! Runājot par Prezidenta kunga parakstīto iesniegumu jeb pieprasījumu Saeimai, es gribētu uzsvērt divas daļas. Pirmā - tie ir tie izdarītie secinājumi, Prezidenta izdarītie secinājumi, par tiem grozījumiem Darba likumu kodeksā, par kuriem šeit visvairāk tiek diskutēts un kuri izraisa vislielākās iebildes. It kā.

Es gribētu šajā sakarā piekrist vairākiem iepriekšējiem runātājiem, pirmām kārtām Leiškalna kungam, ka šim papildinājumam 38.pantā - par Valsts valodas inspekcijas darbību - no tiesiskā viedokļa nav absolūti nekādas vainas. Es vēlreiz atkārtoju - nav absolūti nekādas vainas. To, starp citu, ir konstatējis arī Cilvēktiesību birojs, un man ir pamats šai institūcijai uzticēties. Ieklausīsimies vēlreiz šī likuma panta redakcijā!” Ja Valsts valodas inspekcija konstatē, ka darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu jāpārvalda valsts valoda atbilstoši tās prasmes 1., 2. vai 3.pakāpei, to nepārvalda, tai ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs lauž darba līgumu ar darbinieku.” Tā ka, daudzi no cienījamajiem runātājiem, inspekcijai nav tiesību nevienu atbrīvot no darba! Nav inspekcijai šādu tiesību. Inspekcijai ir vienīgi uzlikts par pienākumu ... tai ir tiesības prasīt, lai tiktu ievērots spēkā esošais Valodas likums. Ja darba devējs atsakās to darīt, Valsts valodas inspekcija iesniedz tiesā prasības pieteikumu lauzt attiecīgo darba līgumu. Precīza norma tiesiskai valstij. Un tiem cienījamajiem kolēģiem, kas te runāja par apliecībām, gribu teikt, ka šajā gadījumā tik tiešām tiesa izšķirs, vai apliecība ir viltota vai ne. Tiesa izšķirs, vai, rodoties aizdomām, ka konkrētais cilvēks nepārvalda valsts valodu, viņš ir jānosūta atkārtotai valodas prasmes pārbaudei vai ne. To izšķirs tiesa. Kur vēl demokrātiskāka norma!

Es arī negribētu pilnībā piekrist Prezidenta kungam, ka valdība līdz pat šim laikam nav izstrādājusi vienotu dokumentu, kurā skaidri un nepārprotami būtu noteikts, kādiem darbiniekiem un kādā apjomā ir jāprot valsts valoda. Es daļēji piekrītu Kiršteina kungam un daļēji piekrītu arī Prezidenta kungam, ka varbūt varētu vēlēties precīzāku likuma normu un ka varbūt tiešām Rasnača kungam, kura pakļautībā ir Valsts valodas centrs, vajadzētu visā profesiju klasifikatorā precīzi pie visām profesijām, kādas eksistē Latvijas Republikā, pierakstīt blakus, kādai ir jābūt attiecīgajai valsts valodas prasmes pakāpei attiecīgajā profesijā strādājošajam. Bet, manuprāt, tas šobrīd spēkā esošais normatīvais dokuments, proti, valsts valodas prasmes atestācijas nolikums, kas balstās uz Valodas likumu (tā ka viss ir normāli, parlaments ir deleģējis Ministru kabinetam šīs tiesības), manuprāt, tomēr pietiekami precīzi reglamentē, kādu profesiju pārstāvjiem kādas pakāpes zināšanas ir nepieciešamas. Nu, piemēram, elementāra valsts valodas saprašana, runas prasme ir nepieciešama darbiniekiem (piemēram, apkalpojošajam personālam, sabiedriskā transporta vadītājiem, sargiem, garderobistiem), kuru profesionālajos pienākumos ietilpst ierobežota saskare ar iedzīvotājiem. Tā ir 1.pakāpe. Līdzīgs diezgan plašs uzskaitījums ir 2.pakāpei. Tā ka es uzskatu, ka nevarētu teikt, ka likumdošanā šajā ziņā būtu vakuums. Vakuuma nav. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Manuprāt, drīzāk ir diskutējama tā otrā norma, pret kuru Prezidenta kungam ir iebildes, un šajā ziņā es piekrītu Prezidenta kungam. Tiešām ir varbūt jāpārmet atbildīgajai komisijai attiecībā uz 35.panta 9.punktu, ka, samazinot darbinieku skaitu, priekšrocība palikt darbā ir darbiniekiem, kuri ir nokārtojuši valsts valodas prasmes atestāciju profesijai nepieciešamajā pakāpē.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

Dz.Ābiķis. Jā, es tikai pabeigšu domu. Atļaujiet pabeigt. Nobeigumā es gribētu pateikt, ka šobrīd nodot šo likumu atkārtotai izskatīšanai ir, manā izpratnē, (Starpsaucieni: “Beidz! Balsot! Atslēgt mikrofonu!”) politiska kļūda, jo tas fakts tiks izmantots kā mūsu valsts varas vājuma brīdis. Es domāju, ka likums ir jāatstāj spēkā, tanī pašā laikā atbildīgā komisija var strādāt pie jauniem nepieciešamiem labojumiem (Starpsaucieni: “Beidz! Visiem vienādas tiesības!”) un likumā paredzētajā kārtībā tos iesniegt izskatīšanai trijos lasījumos. Bet šobrīd atkāpties nedrīkstētu, jo tas tiks iztulkots kā vājuma brīdis.

Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Divi standarti...”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka cienījamais sēdes vadītājs Jirgena kungs būs arī pret mani tikpat draudzīgs un labsirdīgs kā pret Ābiķa kungu.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu un reizēm arī brīnos, ka šādi jautājumi Saeimā parādās pilnmēness naktī. Tad pēkšņi parādās “Tēvzemei un Brīvībai” iniciatīva un aktivitāte.

Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar šo tekstu, es domāju, ilgstoši domāju. Uzmanīgi izlasīsim, kā tas ir formulēts! “Ja Valsts valodas inspekcija konstatē, ka darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu jāpārvalda valsts valoda atbilstoši tās prasmes 1., 2. vai 3.pakāpei, to nepārvalda, tai ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs lauž darba līgumu ar darbinieku.”

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti lielas aizdomas... es pat domāju, ka vajadzētu atbalstīt un pieņemt šo iniciatīvu, jo es domāju, ka cienījamais Sinkas kungs gandrīz par 70% neatbilst augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei. Es domāju, ka, tiklīdz šis labojums stāsies spēkā, es rakstīšu par jums, cienījamais Sinkas kungs, lai Valsts valodas inspekcija pārbauda jūsu valodas zināšanas. Es, protams, saprotu, ka jums pagaidām apliecības nav. Bet jums būs jādabū tā apliecība, lai pierādītu savas valodas zināšanas atbilstoši šim likuma labojumam. Jo šeit nav norādīts, ka pārbaudīs pilsoņus, pastāvīgos iedzīvotājus. Pārbaudīs darbiniekus. Es domāju, ka Saeimā ir noteikti jāzina valsts valoda augstākajā valodas prasmes pakāpē.

Bieži vien es domāju, ka tāpat arī Pēterim Tabūna kungam un Jurim Vidiņa kungam varētu pārbaudīt valodas zināšanu. Es domāju, Vidiņa kungs, tā ir laba doma. Tas būtu kā lustrācijas sākums. Mēs papriekš Saeimā viens otram pārbaudīsim valodas zināšanas atbilstību augstākajai valodas prasmes pakāpei, pēc tam pāriesim uz Ministru kabinetu, - iedomājieties, cik daudz darba būs Valsts valodas inspekcijas darbiniekiem! Tā ir realitāte. Ja šādā veidā to realizēs, tad ir pilnīgi reāli, ka tā to mēs arī sāksim darīt. Tad, es domāju, Valdmaņa kungs ies uz šo pārbaudi, ies vēl daudzi citi kungi uz šīm pārbaudēm un mūsu Valsts valodas inspekcija ļoti labi strādās. Tādēļ es tomēr aicinu šo likumu nosūtīt uz komisijām. Jo, ja jau mēs gribam kaut kādas lustrācijas vai kaut kādas muļķības, tad, cienījamie kungi, tās muļķības dariet profesionāli!

Cienījamais Ābiķa kungs! Ja jūs sevi dēvējat par profesionāli, tad padomājiet, ko jūs pats esat sacerējis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nedēvēju!”) Es vēlreiz saku - nosūtīsim arī jūs uz valodas prasmes pārbaudes komisiju un pārbaudīsim jūsu valodas zināšanas atbilstoši augstākajai prasībai. Es domāju, darbība būs plaša un būs vērsta arī tai skaitā pašiem pret sevi. Vismaz vajag būt nopietniem!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Lavijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Augsti godātie deputāti! Es gribētu šīs kaislības nedaudz nomierināt. Man gribas sacīt, ka mūsu Prezidents nemaz nav tik briesmīgs, kā dažam labam šeit izliekas. Latviešu valoda ir ļoti bīstamā stāvoklī, un runātājiem, kuri minēja šos piemērus, ir taisnība. Un arī tas, ka diezgan liela daļa krievvalodīgo izturas pret šo valodu nekaunīgi, - arī tas ir taisnība. Piedodiet, ka es saucu lietas īstajā vārdā. Ja man būtu vairāk laika, es to ilustrētu ar piemēru. Tajā raidījumā “Skats no malas” žurnāliste Alla runāja par to... Bet galvenais jau ir tas, ka Prezidents, nododams šo likumu mums atpakaļ un ierosinādams to vēlreiz caurskatīt... es nebūt nesaskatīju, ka viņš ar to domātu, ka šis likums ir vispār aizmetams prom. Mums taču ir iespēja novērst šajā likumā katru nepilnību, pilnveidot šo likumu. Tiešām, tā kā šis krievvalodīgo spiediens ir pamatīgs un pietiekami briesmīgs, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un ļoti korektiem. (Starpsauciens: “Virs zemes nav taisnības...”) Šim likumam ir jābūt ļoti pilnīgam, un, ja mēs to tagad pilnveidosim, tas nāks tikai par labu, jo nepilnīgam likumam meklēs katrā punktā, kur piesieties, jo runa ir par cilvēku atlaišanu no darba. Tas ir ļoti nopietns brīdinājums, ir gaidāmas ļoti nopietnas nepatikšanas. Tāpat kā autoceļu satiksmes noteikumos jābūt augstākajā mērā precizitātei un korektumam, tā arī šajā likumā. To mums prasa mūsu... nu, es teikšu, opozīcija, šie krievvalodīgie, jo viņi nevēlas klaji runāt. Un man liekas, ka daži no mums nav izlasījuši šodienas laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, tajā ir Valsts prezidenta iesnieguma pamatojums. Es nesaskatu, ka būtu šis likums pilnīgi jāizmet ārā. Mums nevajadzētu tā satraukties, mēs vienkārši strādāsim, vēlreiz visu precizēsim, un es domāju, ka tad tas likums darbosies labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Ausgti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Es esmu par Pilsonības likuma pārskatīšanu, (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pilsonības?”) lai stabilizētu šo valsti, ko mēs esam saukuši par nacionālu valsti - Latviju. Bet ar šādu savu attieksmi es destabilizēju valdību. Tā ir mana, deputātes, pozīcija. Es nerunāju par frakcijas viedokli. Mani nepārliecina tā atturība, kas veicina nepilsoņu kopuma, nepilsoņu skaita palielināšanos un draud ar divkopienu valsts struktūru. Es esmu pret to, bet es esmu par šīs saskanīgās pilsoniskās sabiedrības veidošanu, kuru ļoti korekti šajā savā vēstulē piemin arī Prezidenta kungs.

Taču, ja runājam par integrāciju pēc būtības, tad pēc būtības mums būtu arī jārīkojas, godātie deputāti. Es līdz šim, šo divu Saeimu laikā, neesmu dzirdējusi, ka opozīcijas deputāti veicinātu pilsonībā nepārstāvētās daļas labprātīgu latviešu valodas apguvi un labprātīgu runāšanu latviešu valodā, un šīs valodas mācīšanos. Attiecībā uz valsts Valodas likumu, kurš šobrīd atrodas Saeimā, nav iesniegts neviens priekšlikums no opozīcijas, kurš veicinātu šo valodas apguves procesu un kurš aizstāvētu valsts valodu ar darbiem, nevis tikai vārdos. Es neesmu to pamanījusi, es neesmu to ieraudzījusi, jo apliecinājuma tādam faktam nav.

Attiecībā uz Prezidenta lūgumu pārlūkot grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā ir jāteic, ka, ņemot vērā to, ka ir izteikti būtiski iebildumi attiecībā uz valdības neizstrādātajiem noteikumiem, kas acīmredzot ir patiešām nepieciešami, ja jau reiz mūsu valstī ir tik sarežģīta situācija (tādu precedentu varbūt visā Eiropā nevar atrast), un to, ka ir 35. pants, kurā diemžēl (varbūt komisijas nepietiekamas uzmanības dēļ) ir neveiksmīga redakcija, kura rada pārpratumus un patiesībā arī diskreditē šo prasību, kas ir pilnīgi normāla, acīmredzot arī man ir jāatbalsta, ka šie grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā ir atdodami atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai. Taču, ja mēs analizējam iepriekš runāto, tad man diemžēl ir jāteic, ka nav jau runa par apliecību, kura tiek nopirkta vai kā citādi nelikumīgi iegūta; runa ir par to, kā tas ir dzīvē, un par to, kā dzīvē var noteikt to robežu, kurā lietot valsts valodu. Ja es jums, kolēģi godātie, šobrīd pasaku “čau”, tad tas nenozīmē, ka es runāju itāliski. Taču, ja es, frizieru pakalpojumus izmantojot, ieeju divpadsmit frizētavās, kurās frizieriem ir jārunā valsts valodas prasmes pirmajā pakāpē, bet kurās tik vien kā sasveicinās ar mani, es taču nekādi nevaru šo pakalpojumu saņemt, jo es nevaru apmainīties viedokļiem un pārliecināties, ka viņi ir mani sapratuši. Tad man ir jautājums - vai šādā brīdī es, kliente, tieku vai netieku aizskarta savās cilvēktiesībās, saņemot (vai nesaņemot) kādu pakalpojumu? Ja es savā valstī Latvijā nevaru šo pakalpojumu saņemt, izskaidrojoties latviešu valodā - valsts valodā -, tad galu galā šeit jau pazūd tā robeža starp to, kas ir cilvēktiesību pārkāpums, un to, kas jau pretendē uz pilsoņa tiesību pārkāpumu. Es šādu savu pilsoņa tiesību pārkāpumu izjūtu tajā brīdī, kad nevaru saņemt latviešu valodā atbildi kādā no iestādēm, kādā no uzņēmējsabiedrībām.

Un ko par šādu situāciju saka Cilvēktiesību birojs? Būtu ļoti labi, ja līdzās parādītos arī tā viedoklis, kas aizstāvētu pilsoņu tiesības Latvijā.

Es vēlos respektēt Satversmi un respektēju arī Prezidenta lūgumu. Tādēļ es atbalstīšu šā likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai otrreizējai caurlūkošanai, taču pagaidām mani neviens nav pārliecinājis, lai es varētu mainīt savu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu atgādināt, ka, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs daži no šīs tribīnes jūs aicinājām pārskatīt 38. panta papildinājuma redakciju un palīdzēt to pilnveidot, pie tam saņēmām vispārēju piekrišanu, bet tad, kad bija jāstrādā pie šā teksta, tad palikām tikai mēs - četri autori: 2 no “Latvijas ceļa” un 2 no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un neviena cita. Tad visi šie skaistie daiļrunātāji, kas uzstājās šodien, visi šie brīnumdari neviens tur nestrādāja. Un tagad ir ārkārtīgi interesanti vērot, ka sākas stundām garas debates, jo nu ir iespēja sevi parādīt. Un tieši tāpēc trešajā lasījumā pieņemto nevajadzētu vairs no jauna skatīties. Strādājiet tagad, lūdzu, tālāk!

Sēdes vadītājs. Runas laiks ir beidzies. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij un kolēģi! Ir interesanti vērot, kā Birznieces kundze izprot latviešu valodu, to, ka ir starpība starp “Latvijas tautu” un “latviešu tautu”. Tāda latviešu tauta laikam nākotnē būs, Birznieces kundze, kad jūs samaisīsiet visus, kuri šeit ir. Taču tauta nav tautas! Mums ir druscītiņ jāatceras, ka mūsu valoda ir skaista, ka tajā ir vēsturiskas gudrības. Mūsu dzejotāji un dziesmu rakstītāji var tik daudz ko pateikt skaisti! Es nebūtu nācis tribīnē, ja nebūtu dzirdējis Tabūna kunga latviešu valodu, un es dzirdēju, ka vairākos teikumos katrs otrais vārds bija anglicisms. Mēs esam piemirsuši, ka “pozitīvi” ir “labvēlīgi”, ka “eksāmens” ir “pārbaude”, ka “korekts” ir “pareizs” un “paragrāfs” ir “pants”. Un man šeit ir divas lapas...

Sēdes vadītājs. Runas laiks ir beidzies, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Vai es drīkstētu dabūt vēl 30 sekundes?

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu?

G.Valdmanis. Pusminūti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam nepiekrīt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: “Lai runā! Runā kamēr atslēgs aparatūru!”) Lūdzu, 30 sekundes, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Ja es varu tik daudz kļūdu saskatīt viena deputāta latviešu valodā, tad varbūt es esmu sava mīļā drauga Panteļējeva kunga lūgumu izpildījis un mācījies latviešu valodu, jo manas runas pārlasa filozofi, latviešu valodas skolotāji man pasaka, kur es varētu izteikties labāk. Bet tagad, Panteļējeva kungs, kā būtu, ja jūsu komanda sāktu mācīties kaut ko par ekonomikas attīstību? Tad tauta sāktu plaukt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates ir pabeigtas. Godātie kolēģi! Apkopojot tos priekšlikumus, kas izskanēja debatēs, gribu sacīt, ka ir viens priekšlikums, kuru mēs varētu balsot. Tas ir - nodot šo likumu izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai mēs varam balsot par šādu priekšlikumu? Ja šis priekšlikums tiek noraidīts, tad tādā gadījumā mums tūlīt ir jābalso par likuma otrreizēju pieņemšanu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk mums ir jāizlemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Kādi būtu komisijas priekšlikumi? Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 17. februārim. (Starpsauciens: “Un izskatīšanu?”)

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu - 17. februāri deputātiem būtu iebildumi? Izskatīšanas datums nav jānosaka, godātie kolēģi, jo šis nav steidzams likumprojekts. Izskatīšanas laiku mēs nosakām tikai steidzamiem likumprojektiem. Šis ir atkārtots trešais lasījums. Tātad runa ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 17. februāri. Vai ir citi priekšlikumi? Antons Seiksts - “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs komisijā aprunājāmies un taisāmies izskatīt šo jautājumu ar visu iespējamo ekspertu piedalīšanos, tāpēc nedēļas laikā to vienkārši nebūs iespējams paveikt. Es lūdzu vēl nedēļu klāt - līdz 24. februārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi - 24. februāris un 17. februāris. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 24. februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Ventam Balodim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties Saeimas Viesu zālē uz tikšanos ar Zviedrijas parlamenta Budžeta komisiju. Šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E. Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man ir līdzīgs lūgums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem. Ja jums ir interese, tad varat ierasties Saeimas Viesu zālē, lai tiktos ar Zviedrijas parlamenta delegāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Kalviņš,

Juris Dobelis,

Vents Balodis,

Juris Vidiņš,

Ruta Marjaša,

Ēriks Zunda,

Viktors Stikuts,

Juris Kaksītis,

Ernests Jurkāns,

Ziedonis Čevers,

Alfreds Čepānis,

Juris Celmiņš,

Andris Ameriks,

Ilga Kreituse,

Andris Rubins,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 26 deputāti. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, reģistrējušies 43 deputāti! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpināsim darbu!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, es vēlos paziņot, ka tehniskas kļūmes dēļ balsojumā par grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksā, par šo grozījumu nodošanu komisijām, kļūdaini ir parādījies deputāta Čepāņa uzvārds. Šajā vietā ir jābūt deputāta Jirgena uzvārdam, tāpēc lūdzu pievienot šo informāciju sēdes protokolam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas iesniegumu, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 23.punkta iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav, tātad priekšlikums ir pieņemts.

Un vēl viens iesniegums. Tas ir desmit deputātu iesniegums ar lūgumu - iekļaut šodienas sēdē apspriešanai lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Lūdzu, balsosim. Tātad ir iekļaujams Prezidija ziņojums par šo lēmuma projektu, ja deputātu vairākums par to nobalso. (Starpsauciens: “Kāpēc nē?”) Kā es saprotu, “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. (Starpsauciens: “Par ko balsojam?”) Lūdzu balsot par to, vai varam iekļaut šīsdienas sēdē Prezidija ziņojumu par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu”. Iesnieguši deputāti Golubovs, Kalnbērzs, Bekasovs, Bartaševičs, Stašs, Stikuts, Ozoliņš, Urbanovičs, Deņisovs un Lujāns. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 36, atturas - 10. Līdz ar to šis jautājums darba kārtībā netiek iekļauts.

Saskaņā ar mūsu darba kārtību nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par Ilmāra Rimšēviča apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Latvijas Bankas padomes locekļu darbības termiņš ir seši gadi, un, tā kā dažiem padomes locekļiem šis termiņš beidzas, mums jau savlaicīgi ir nepieciešams šos cilvēkus pārvēlēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Latvijas Bankas iesniegtās kandidatūras un visas ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir diezgan unikāla situācija, bet pie situācijas analīzes es pāriešu mazliet vēlāk. Otra lieta. Ir tik tiešām unikāla parādība mūsu valstī: kaut gan normālā sabiedrībā eksistē vairāku līmeņu atbildības - politiskā, morālā, kriminālā, administratīvā -, mūsu valstī visas šīs atbildības tiek pastāvīgi ignorētas. Par ko es runāju? 1995.gadā Latviju pārsteidza banku krīze. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” par komercbanku uzraudzību ir atbildīga Latvijas Banka. Kādi tad bija rezultāti šai banku krīzei? Tika ierosinātas 35 krimināllietas par dažādām afērām banku sfērā. Varētu turpināt šo izklāstu par situāciju bankās, par to mēs šajā sēžu zālē diskutējām jau 1995.gadā. Diemžēl arī toreiz netika pieņemts lēmums par to, ka Latvijas Bankas kādai amatpersonai ir jāatbild par šīs krīzes sekām, vismaz politiski jāatbild. Šī politiskā atbildība nav iestājusies līdz pat šim brīdim. Tagad mums tiek piedāvāts balsot par to, ka Rimšēviča kungs paliek iepriekšējā amatā, kaut gan saskaņā ar saviem funkcionālajiem pienākumiem tieši Rimšēviča kungs ir personīgi atbildīgs par komercbanku uzraudzību. Kad tad mēs galu galā sāksim pieprasīt no ierēdņiem, lai viņi pildītu likumā noteiktās prasības? Bet, ja mazliet ironizētu, tad es vispār ieteiktu mūsu parlamentam padomāt: ņemot vērā to, ka nākamā gada jūnijā beidzas Valsts prezidenta pilnvaras un šī gada oktobrī būs parlamenta vēlēšanas, mēs varētu jau nākamās sēdes laikā, nākamceturtdien, apstiprināt arī jauno Latvijas Valsts prezidentu, tāpēc ka, jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo lielāka ažiotāža atkal sāksies. Nāks tuvāk Saeimas vēlēšanas, sāksies atkal ažiotāža attiecībā uz to, kāds izskatīsies mūsu Prezidijs. Ņemsim un jau priekšlaicīgi, vismaz gadu iepriekš, apstiprināsim nākamo Prezidija sastāvu, tāpat arī nākamo Ministru kabineta sastāvu! Tā taču ir anekdote, ka pusgadu pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigšanās mēs šodien gribam apstiprināt nākamo Latvijas Bankas padomes sastāvu. Kur ir šī motivācija? Es to gribētu dzirdēt. Un es gribētu, lai arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs paskaidrotu deputātiem, kāpēc tik pāragri tiek risināti šādi jautājumi. Bet deputātus es aicinu balsot pret Rimšēviča kandidatūru un atbalstīt visas pārējās kandidatūras.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mans aicinājums varētu būt līdzīgs Ādamsona kunga aicinājumam. Es domāju, ka vismaz šajā brīdī būtu nedaudz pāragri atbalstīt Rimšēviča kunga kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam, ņemot vērā kaut vai operatīvo jeb darba informāciju, kas mums ir parādījusies “Latvenergo” 3 miljonu lietas izmeklēšanas sakarā. Pastāv zināmas versijas par to, ka arī Rimšēviča kungam varētu būt bijusi zināma kāda informācija par to, ka šāds darījums tiek gatavots, un arī konkrēti zināma šī summa - 3 miljoni. Summa, kas veidojās kā starpība... Tātad šādā veidā nodarīja mūsu sabiedrībai būtiskus zaudējumus. Es domāju, ka šodien ir pāragri runāt par to, vai ir kaut kāda vainas pakāpe vai nav vainas pakāpes un vai ir šī politiskā atbildiba vai nav šīs politiskās atbildības. Es domāju, ka šodien būtu pāragri nobalsot par to, ka Rimšēviča kungs būtu apstiprināms Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam. Es saprotu, ka vairākums par to ir vienojies, tāpēc šis balsojums notiks. Arī es pats negribu šajā brīdī balsot pret šo kandidatūru, bet es tomēr neatrodu par iespējamu šajā brīdī šo kandidatūru atbalstīt. Un, protams, pastāv arī visa tā argumentācija, ko šeit minēja Ādamsona kungs, to neviens nav atcēlis, tas tiešām tā ir bijis, un jautājums ir par to, kādu mēs gribam Latvijas Bankas darbību nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav? Debatēs tagad ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un maznodrošināto pārstāvji! Jūs visi zināt, bet gribat piemirst, ka paņēma no Latvijas iedzīvotājiem krievu rubļus, ielika vagonos un aizsūtīja uz Krieviju. Adrese bija tāda: Laventam. Laventa kungs spēja to naudiņu pārvērst naftā, tad dolāros, un tad nevainīgā Latvijas Banka viņam pārdeva filiāles, lai viņš varētu kā ar putekļusūcējiem izsūkt vēl pirktspēju no Latvijas. Un ne Godmanis, ne Repšes kungs, ne Rimšēviča kungs, ne Kolotovas kundze it kā neizjūt pat ne vismazāko vainu. Kolotovas kundze mums vakar skaidroja, ka to, ka Lavents ir kriminālpersona, viņi visi zinājuši, bet attiecīga rīcība nebijusi viņu kompetencē, jo viņi viņa banku nereģistrēja, to reģistrēja iepriekšējā - PSRS bankas vadība Maskavā. Es viņai stāstu, ka mums bankas “Baltija” lietas izmeklēšanas komisijā ģenerālprokurors stāstīja, ka viņš redzējis, ka tur liela žulicība notiek, bet kā prokurors viņš tur nav varējis rīkoties. Viņš labi sapratis, ka tad, ja aizņemas to naudu un maksā 10% mēnesī, bet aizdod to pašu naudu ofšoros par 6% gadā, tur veidojas liels “caurums”. Jā. Viņi, mūsu tautas sargi, esot arī to manījuši. Latvijas Banka sapratusi, ka tā ir spekulācija. Tomēr Latvijas Bankas sistēmai, aizstāvot brīvā tirgus principus, vajadzēja atļaut spekulēt ar noguldītāju naudu. Nu, es nezinu, kura lieta ir sodāma ar rājienu, kura - ar atlaišanu no darba, kura - ar iesēdināšanu cietumā. Un kuram ir atbildība par tiem cilvēkiem, kuri ir miruši badā tāpēc, ka viņu nauda tika izzagta?

Banka “Baltija” nebija vienīgā tāda. Viņi ir trenējušies un spēj bankrotēt ļoti veiksmīgi. Tad, kad mēs bijām bankas “Baltija” lietas izmeklēšanas komisijā, mēs runājām par 37 bankām, bet viņi Latvijas Bankā pat nezina, cik daudz ir tādu banku. Viņi mums vakar stāstīja, ka 30 bija gan. 30 reizes šis bērniņš staigā ar bļodu un izgāž to pienu, bet viņš nedabū pat rājienu! 30 reizes, laikam pat 37 reizes! Un nāk, glupi un smaidoši... Nu labi. Tas būtu par Kolotovas kundzi un drusku par Rimšēviča kungu.

Bet tagad es gribētu saprast, kāpēc mums bija tik augstas procentu likmes, kas iznīcināja mūsu iespēju tikt pie kapitāla un veidot darba vietas. Tur ir kaut kāda muldēšana... Bet, skat’, viena Amerikas latviete aizgāja strādāt uz Finansu ministriju un spēja izdot Latvijas valsts obligācijas par 6% gadā. Un mani Latvijas Bankas draugi spekulēja. Viņi pirka Latvijas emitētās zīmītes (tur likmes bija 5% mēnesī vai 20%-30% gadā) un tās diskontēja ārzemēs par 7% gadā, un guva lielu čupu naudas. Es palīdzēju dažiem Vienības partijas atbalstītājiem to darīt. Pašam man likās tā spēle netīra.

Vienu laiku 95% no Latvijas valsts emitētajām zīmēm bija ārzemju bankās. Tās visas bija diskontētas. Jūs laikam varat iedomāties, kuras partijas visveiksmīgāk to darīja. Tad, kad Vienības partija sāka to darīt, tā procentu likmju “sprauga” sāka kristies. Bet viņi lepojas: “Skaties, Valdmaņa kungs, - kredītlikmes bija 10%-20% mēnesī, bet tagad ir 20% gadā!” Es viņiem saku, ka bērnu var noslīcināt ne tikai 100 metrus dziļā jūrā, bet arī vienu metru dziļā baseinā. Kredītlikmes Latvijā visu laiku ir bijušas par augstām. Viņi tagad lepojas, ka viņi vienmēr spēj latu izmainīt [konvertēt. - Red.piez.] pret citu valūtu. Ka tā ir laba lieta bijusi. Bet nespēj atbildēt, kāpēc lata kursa mainīšanas monopols, kas ir saistīts ar lieliem ieņēmumiem, tika bankai “Parex”. Kāpēc to monopolu nepaturēja valsts? Atbildes nav.

Labi. Tagad iesim tālāk. Kas tad, mīļie draugi, stutē mūsu latu? “O! Mums taču ir ārzemju rezerves emitētā lata vērtībā! Mūsu lats ir solīds un drošs!” Bet, mīļie draugi, vai tad mēs nesaprotam, ka mēs patērējam vairāk, nekā mēs ražojam? Ka tā rezerve tiek ar importiem katru mēnesi strauji “noēsta”. Taču tā tiek atkal papildināta tādējādi, ka mēs pārdodam pāris namus Rīgā, pāris kuģus kaut kur... Atnāk tas čemodāns ar dolāriem, un tas nams tiek kādam svešiniekam par dolāriņu. Tāpēc, ka tam latvietim ir vajadzīgs kaut kas (vai viņš iedomājas, ka viņam ir vajadzīgs), viņš to dolāru pārvērš par latu un šeit kaut ko nopērk. Un tādējādi tā straume, pa kuru plūst mūsu lats, ir mūsu tautas izpārdošana. Šie Latvijas Bankā ir mēmi. Atbildes viņiem nav. Bet, skaties, šodien mums viņi būtu jāgodina ar atkārtotu iecelšanu Latvijas Bankas padomē!

Es nezinu... Vai kāds no jums nesaprot, ko es jums stāstu? (Starpsauciens: “Neko navr saprast?”) Tabūna kungs, par jums man nav šaubu. Vai patiešām mēs nesaprotam, ka šī ir pirmā komanda Latvijas tautsaimniecības iznīcināšanā? Šī sazvērestība tiek ļoti veiksmīgi īstenota, viņi jau sen bija jāsauc pie atbildības. Vai kāds no jums grib noliegt, ka tā nauda tika sūtīta uz Krieviju vagonos un ka to rīkojumu bija parakstījuši Repše un Godmanis? Taču viņi vēl strādā banku sistēmā!

Ir divas valsts bankas, kas tiek privatizētas, un tie, kuriem ir iespēja tuvāk pie tā visa strādāt, gūs lielu peļņu. Dažiem jau ir peļņa, kamēr valsts dotē to banku. Valsts pārziņā esošās Unibankas vadība sev maksā starptautiskajam līmenim atbilstošas algas, un valsts tās dotē.

Latvijas Bankas ierēdņi man saka: “Bet, Valdmaņa kungs, cik tas no jums ir nepareizi - sajaukt valsts banku aktivitātes ar mūsu pārraudzībā esošu privātu banku aktivitātēm! Vai tad jūs nevarat saprast, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas?” Ziniet, tika 25 miljoni latu uzdāvināti Krājbankai, lai viņa paliktu stabila, bet tur vēl neiet labi, jo Godmaņa kungs māk “šeftēt” aizdevumus draugiem (laikam jau draugiem, jo diez vai ienaidniekiem dotu tādu naudu?) un tā valsts nauda pazūd sliktos aizdevumos. Sprauga starp noguldījumiem un aizdevumiem ir neticami liela, vērtējot pasaules mērogā. Bet tai bankai naudas nav, un tā banka atkārtoti zaudē naudu. Un tas pats kungs, kas aizsūtīja mūsu rubļus uz Krieviju Laventam, lai viņš varētu sākt operācijas,- tas pats godājamais kungs pārvalda šo banku.

Par Unibanku, kura gandrīz pilnīgi pieder “Latvijas ceļam”. Daudz, daudz naudas tur ir ielikts. Es negribēju Rimšēviča kungu vakar apbēdināt, jo man nedeva vārdu tik bieži, kā es būtu gribējis pie tā tikt, bet man ir stāstījuši vairāki cilvēki no tādām sabiedriskajām organizācijām, kuras bankā “Baltija” pazaudējušas savu naudu, ka Rimšēviča kungs viņiem devis telefona numurus, lai viņi runātu ar Unibanku, jo tām organizācijām tiks tā nauda aizdota bez procentiem un nekad nebūs jāatmaksā. Tādējādi Latvijas Banka apmierina sabiedriskās organizācijas ar valsts naudu.

Rimšēviča kungs it kā lasa avīzes. Es saprotu, ka citi ne. Šķēles kungam ir grūti lasīt. Godmanis arī šad tad palasa. Viņš it kā ir lasījis 2.jūnija laikrakstu “Dienas Bizness”, kur teikts, kā tiks nokārtots rēķins starp divām institūcijām, kas abas ir valstij pakļautas. Ir tiesas spriedums, kurš nav apelēts. Nauda ir jāsūta uz Lihtenšteinu un tur jāatstāj 3 miljoni latu. Maksās 8 miljonus, no kuriem Lihtenšteina dabūs 3, un tie 3 miljoni aizies kādiem starpniekiem.

Berija kungs mums saka, ka viņš nedrīkstēja pārbaudīt, vai tā ir patiesība. Viņš it kā apmierināsies ar 5 miljoniem latu. Viņam valsts ir pateikusi, ka tāpēc, ka “Deloitte & Touche” ir auditori “Latvenergo” un ka viņš ir bijis kādreiz saistīts ar “Deloitte & Touche”, viņam nedz kā privātpersonai, nedz kā bankas “Baltija” likvidatoram nav atļauts runāt ar “Latvenergo”. Ārprāts! Berijs nevar konstatēt, vai patiešām šinī darījumā ir 3 miljoni latu, kas kritīs kādam kabatā, un tāpēc uzsāk sarunas ar Rimšēviča kungu, kuram pieejamas abas darījuma puses. Taču Rimšēvičs pat 6. vai 7. jūnijā Berijam neko nesaka. Skat’, interesanti ir tas, ka mūsu advokātiem nav jāatbild par to, ko viņi dara.

Godājamais Prezidenta padomnieks jeb konsultants juridiskajās lietās Grūtupa kungs iet pie ģenerālprokurora jau ilgi pirms šī darījuma un raugās, kā varētu šādā situācijā lielu naudu gūt. Šis godājamais kungs vēl ir godājamā Prezidenta padomnieks. Viņš it kā atklāti ir paņēmis pusmiljonu dolāru par norunas izkārtošanu.

Labi. Tagad vientiesis Valdmanis izmeklēšanas komisijas sēdes beigās saka: “Ziniet, vajadzētu pārbaudīt vienu lietu. Kuri no Latvijas brauca tanī laikā uz to Nauru salu, kuri zvanīja?” Smiekli. Inkēna kungs pirmais smejas, bet smejas arī gandrīz visi citi. Par Nauru salu visvairāk zina Jānis Ādamsons, viņš ir rakstījis doktora tēzes par to. It kā nav jābrauc uz Nauru salu, lai pārbaudītu, vai tā nauda tur patiešām ir droša, varot ieiet kaut kādā istabā Rīgā un visu nokārtot. Mīļie draugi, saprotiet šo absurdo lietu: es zinu, ka es varu no Rīgas vienas istabas aizsūtīt naudu kaut kur! Bet kāpēc lai es tam cilvēkam uzticētu to naudu? Varbūt pēc nedēļas viņš man paziņotu, ka viņš ir bankrotējis vai ka viņš vienkārši to naudu ir pārsūtījis no vienas vietas uz otru un tā nauda ir pazudusi. Taču tur ir tik dziļa savstarpējas uzticības sistēma, ka šādos darījumos iesaistītie pat smejas, ja kāds domā, ka šādi darījumi ir jākontrolē! Tur ir uzticības virkne. Dziļa uzticības virkne. Nauru salā it kā esot 100 bankas reģistrētas Latvijas pilsoņiem.

Šī mūsu centrālā banka it kā atbild par mūsu banku sistēmu, par mūsu banku godīgumu, par mūsu tautas ietaupījumiem, par to, ka mums ir monetārā politika, kas atļauj mums iegādāties darbarīkus un strādāt, viņi par visu to atbild. Visās jomās Latvijas Bankas darbība, vērtējot to pēc desmit ballu sistēmas, pelna divnieku, bet viņi grib, lai mēs viņus apstiprinām par jaunu.

Tas ir ļoti interesanti. Kāpēc pasaule saka, ka mēs esam krimināla valsts? Krimināla, sākot no paša augstākā līmeņa. Ja Prezidentam var būt padomnieks, kas iet un meklē, kā no tautas izzagt lielāku naudu, veicot finansiālu operāciju starp divām valdībai pakļautām organizācijām, tad jau rodas šaubas. Ja tāds cilvēks paņem nabadzīgajā Latvijā pusmiljonu dolāru par nieka darbu, bet viņam ļauj palikt amatā un ja viņš izvairās sniegt paskaidrojumus un saka, ka viņam nav nevienam nekas jāstāsta, tad pasaulei atkal jābrīnās. Puslīdz morālā un ētiskā valstī viņam pateiktu: “Zini, tu neesi tam amatam piemērots!”

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

G.Valdmanis. Es jums ieteiktu balsot “pret” un arī domāt, kāpēc un kur mēs esam krimināla valsts no pašas “galvas”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ko nu es varu aizstāvēt... Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Patiesībā es atbalstu pilnīgi visu šo Latvijas Bankas ieteikto padomes locekļu apstiprināšanu šodien, bet man tomēr ir jautājums Prezidijam: vai šī lieta ir izskatāma pēc būtības? Vai Latvijas Republikas Saeimai šodien ir tiesības izvirzīt kandidātus, teiksim, Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam vai Radio un televīzijas padomes locekļu posteņiem, nosakot, ka viņi stāsies amatā pēc tam, kad beigsies termiņš pašreiz ievēlētajiem? Man ir jautājums: vai mēs varam izskatīt šo jautājumu pēc būtības, ņemot vērā, ka pilnvaru termiņš beigsies tikai šā gada jūlijā? Un, ja Prezidijs apstiprinās, ka jautājums ir izskatāms pēc būtības, es balsošu par katru šo locekli atsevišķi “par” un aicināšu to darīt arī jūs. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Vai jautājums ir Saeimai vai Prezidijam. Atbild deputāts K.Leiškalns: “Prezidijam...”)

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neizvērst plašas debates par domām, aizdomām un pārdomām. Mūsu valsts stabilā monetārā politika un mūsu valsts stabilās bankas mani pārliecina par to, ka mums ir jābalso, un es gribu aicināt arī jūs balsot par Rimšēviča kungu un arī par pārējiem padomes locekļiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Nav vairāk... (Zālē kņada.) Debatēs šobrīd ir pieteicies Viktors Dinēvičs. Atvainojiet, acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar elektronisko iekārtu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es pateicos! Es speciāli piegāju pie galdiņa...”)

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Valsts prezident! Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Zaudējušie! Piekrāptie! Apzagtie! Latvijas Banka! Mēs šodien runājam par Latvijas Bankas padomi. Ne Latvijas Bankas prezidents, ne viņa vietnieks nosaka Bankas darbību, bet to nosaka tieši padome - tātad pati svarīgākā institūcija Latvijas Bankā.

Kādi tad ir uzdevumi Latvijas Bankai? Latvijas Bankas uzdevums ir uzraudzīt bankas. Latvijas Bankas uzdevums ir dot atļaujas bankām. Latvijas Banka nodrošina banku darbību. Tomēr daudzi cilvēki raudāja. Viņi bija pārdevuši savus tikko denacionalizētos īpašumus un noguldījuši naudu bankās, tātad bija kreditējuši šīs bankas, taču naudu zaudēja. Atceros tādus cilvēkus, kas mani raustīja uz ielas aiz rokas un lūdza: “Leopold, vai tu nezini, kā var naudu dabūt atpakaļ?” Atceros arī meiteni studenti, kas bija saņēmusi naudu braukšanai uz ārzemēm, bet viņai bija pāris trīs mēnešus jāgaida, un viņa baidījās turēt mājās 2000 dolāru. Arī šī meitene zaudēja šo naudu, turklāt zaudēja arī uzticību to cilvēku acīs, kuri gribēja viņu atbalstīt no ārzemēm. Apzagtie raudāja...

Ko ieteica valdība? Ko atļāva Latvijas Bankas padome? Atļāva un ieteica noguldīt arī pašvaldību naudu. Jau toreiz jaušami blēdīgā banku struktūrā, kas vēlāk izrādījās esam patiesība, jo bankas “Baltija” dibinātājs tomēr bija nācis no aprindām, par kurām jau bija zināms, ka tās ir iesaistītas finansu mahinācijās. Diemžēl to “nezināja”, arī laikrakstus nelasīja. Tāpat kā pašreiz nebija lasījuši “Rīgas Balsi” vai “Dienas Biznesu” pirms Lihtenšteinas mahinācijas. Lasiet, Latvijas Bankas padomes locekļi, vismaz avīzi!

Kas tātad ieteica visas šīs bankas, deva tām licenci, kas nodrošināja to uzraudzību? Ko nodrošināja? Vai nebija manāms, ka banka ar skaisto nosaukumu “Tautas banka”, ko vadīja ievērojamais mākslinieks grafiķis Māris Ārgalis, piedzīvos tādu pašu likteni kā Liepājas komercbanka, kā banka “Olimpija”? Man vēl šodien nav skaidrs un arī vakar pēc sarunas ar Rimšēviča kungu tā īsti nebija skaidrs, kādas sekas izraisīs cedētais bankas “Baltija” kredītportfelis “Intertek” bankai Maskavā. Un tā vērtība ir 82 miljoni latu, ap 150 miljoniem dolāru. Varbūt Deivids Berijs iztiesās šo kredītportfeli un šeit uz vietas piedzīs šos parādus? Un varbūt atkal kāds varēs par kaut ko vienoties... Paldies vismaz otram anglim no šīs firmas, kura pašreiz kontrolē bankas “Baltija” kredītu atgūšanu. Viņš bija tik pieklājīgs, ka, savācis pieklājīgu summu, pieklājīgi pazuda kaut kur Lielbritānijas koloniju plašumos, bijušo koloniju plašumos. Nez kur viņš ir?

Deivids Berijs sekmīgi atgūst naudu. Diemžēl pārsvarā nauda aiziet visu viņa izdevumu segšanai, tātad domājams, algās, kuras, dabīgi, nepaliek Latvijā. Lai gan pēc nolikuma tas viss būtu jāuzrauga Latvijas Bankas padomei, jo šai naudai, kas tiek tērēta algām, citiem izdevumiem un apkalpošanai, vajadzētu būt tikai 5% no atgūtajām summām.

Ir arī Lihtenšteinas mahinācija, par kuru nekā nezina un nestāsta mūsu cienījamie advokāti un ļoti cienītais un ļoti gudrais, un veiklais advokāts Grūtupa kungs, kas bija padomnieks Prezidentam un Šķēles kungam. Viņš arī nekā nezina un nevar palīdzēt nedz izmeklēšanai, nedz tautai, nedz pašreizējai valdībai. It īpaši mani vakar pārsteidza Rimšēviča kunga teiktais, ka Rimšēviča kungs un tātad arī Bankas padome... arī Kolotovas kundze iepriekšējās reizēs, kad mēs viņai piešķīrām pilsonību, to neapgalvoja. Viņa teica, ka viņi nav manījuši, nav zinājuši, ka būs krahs, banku krahs, un jo īpaši attiecībā uz banku “Baltija”. Taču Rimšēviča kungs vakar teica, ka viņš ir nojautis un sapratis, ka būs šis krahs, un brīdinājis par to valdību dažas dienas iepriekš. Ļoti žēl, Rimšēviča kungs, ka jūs nebrīdinājāt mūsu Valsts prezidentu, kurš vēl dažas dienas pirms kraha apliecināja, ka viņš esot pārliecināts par savu bankā “Baltija” noguldīto 50 latu drošību. Rimšēviča kungs, nav smuki, ka jūs brīdināt vienu valsts struktūru, bet nebrīdināt Valsts prezidentu! Ļaujiet Prezidentam runāt visas tautas priekšā par to, ko jūs jau sen zināt, ka tas tā nav, ka tā nav tiesa. Neērta situācija...

Latvija ir pārāk maza valsts, lai mēs nemainītu lielos ierēdņus. Un es nevaru pieļaut, ka daži augsti stāvoši ierēdņi, kurus mēs esam iecēluši saulītē, liek mūsu vēlētajam Valsts prezidentam teikt nepatiesību. Tieši tāpēc es balsošu “pret” šiem iesīkstējušajiem, ilgi turējušamies pie saviem krēsliem Latvijas Bankas padomes locekļiem un arī pret Rimšēviča kungu, jo vakardienas saruna mani nepārliecināja, ka mēs nevarējām izvairīties no tik sāpīgiem un daudziem pat traģiskiem notikumiem, kas ir saistīti ar mūsu valsts finansiālo politiku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es negribētu tik daudz runāt par šo darba kārtības punktu pēc būtības. Es atbalstu visu izvirzīto Latvijas Bankas padomes locekļu kandidatūru ievēlēšanu par Bankas padomes locekļiem. Taču kārtība, kādā notika kandidatūru izvirzīšana, faktiski atklāj kādu nepilnību Saeimas kārtības rullī. Proti, runa ir par šo pārāk ilgo termiņu, kāds ir palicis, līdz attiecīgās personas atkārtoti stājas savos amatos. Tas liecina, ka var gadīties tā, ka atsevišķas kandidatūras tiek izvirzītas un apstiprinātas Saeimā, tātad tiek ievēlētas amatos, kuru pilnvarojuma termiņi izbeidzas nākošās Saeimas darbības laikā. Konkrētajā gadījumā, godātie kolēģi, Kārtības rullis nav pārkāpts, jo Kārtības rullī nav noteikti ne minimālie, ne maksimālie termiņi kandidatūru izvirzīšanai un ievēlēšanai saistībā ar to, kādos termiņos beidzas pienākumu pildīšanas laiki. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu, ņemot vērā debatēs izteiktās problēmas, labot Kārtības rulli un šo nepilnību atspoguļot Kārtības rullī.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos... Atvainojiet, pieteicies ir Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par balsojuma būtību, es, protams, atbalstu līdzšinējās Bankas padomes atkārtotu ievēlēšanu, jo, neskatoties uz atsevišķām kļūdām, piemēram, nepilnībām komercbanku uzraudzībā, kopumā Latvijas Bankas monetārā politika ir vērtējama pozitīvi.

Taču, runājot par procedūru, ievērojiet to, ka Latvijas Bankas padomes pilnvaru termiņš beidzas vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā. Es atkārtoju: šīs Saeimas pilnvaru laikā. Līdz ar to, manuprāt, procedūra nav pārkāpta. Mēs tik un tā nebalsosim tieši tajā dienā, kad beidzas pilnvaru termiņš, un teorētiski Saeima to var atlaist kaut vai minūti pirms šā pilnvaru termiņa izbeigšanās. Es arī pilnībā piekrītu Lagzdiņa kungam, ka šobrīd mums drīzāk ir jādiskutē par iespējamajām Kārtības ruļļa izmaiņām, nevis par Bankas padomes vēlēšanām. Es uzskatu, ka vēlēšanas būs likumīgas, un aicinu balsot “par”. (Starpsauciens: “Ļoti gudri!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti! Jums visiem ir izdalīts dokuments nr.3746, kur ir izlasāmas šo Latvijas Bankas padomes kandidātu biogrāfijas. Šeit ir arī pievienota Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vēstule, kura tika iesniegta Saeimas priekšsēdētājam Čepāņa kungam. Ja Saeimas Prezidijs ir lēmis un šos lēmuma projektus nosūtījis izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tad komisijai tie ir jāizskata. Es gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos izskatīja un balsoja par šiem lēmuma projektiem, turklāt pat nebija nevienas balss, kas būtu “pret”. Bija tikai daži deputāti, kas atturējās. Es aicinu arī jūs šodien balsot un atbalstīt šos Saeimas lēmumu projektus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā nav rakstiska priekšlikuma par lietas atlikšanu vai par to, ka šobrīd šī lieta pēc būtības nebūtu izskatāma, tad līdz ar to arī Prezidijs šeit neko nekomentē. Es vienkārši aicinu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu zvanu!

V.Balodis. Lūdzu, balsosim par pirmo Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ilmāru Rimšēviču par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Ilmāra Rimšēviča apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Ilmārs Rimšēvičs apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija ir apstiprinājusi Harija Buša kandidatūru būt par Latvijas Bankas padomes locekli un ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 4. Harijs Bušs ir apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valentīnas Kolotovas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Valentīnas Kolotovas kandidatūru būt par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie Prezident, Prezidij, kolēģi! Man nav iebildumu, ka Kolotovas kundze turpmāk būtu arī padomē un vadītu mūsu finansu lietas. Man ir lūgums Kolotovas kundzei turpmāk mēģināt vismaz parakstīties latviski, jo mēs nupat piešķīrām viņai pilsonību, un tā būtu zināma cieņas izrādīšana, ka tik augsta amata ierēdne - pilsone parakstās valsts valodā.

Es balsošu “pret”, un es jau iepriekš motivēju to - kāpēc. Bet katrā ziņā šie mūsu šodienas balsojumi būs ļoti svarīgi mūsu Latvijas turpmākajā valsts attīstībā, tāpēc novēlu panākumus Kolotovas kundzei. Var būt, ka viņai būs tuva mūsu valsts kultūra, valoda un arī valsts. Vēlu sekmes, Kolotovas kundze!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi pret Valentīnas Kolotovas kandidatūru Latvijas Bankas padomē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Valentīnas Kolotovas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 6. Valentīna Kolotova ir apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vara Zariņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budceta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Vara Zariņa kandidatūru būt par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Vara Zariņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 6. Varis Zariņš ir apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Ārpus darba kārtības vārds paziņojumam Jānim Urbanovičam - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidenta kungs, godātie deputāti! Man ir jāsaka tradicionālais - šī “Philips” iekārta mani krāpj, jo man ir liecinieki no kreisās un no labās puses, no politiskās un no fiziskās puses, kuri redzēja, ka es, balsojot par izmaiņām Latvijas Darba likumu kodeksā, balsoju par nodošanu komisijām, taču izdruka parādīja, ka es to neesmu darījis, ka es vispār neko neesmu darījis, lai gan es godprātīgi, tāpat kā visi klātesošie, strādāju, būdams pie pilna saprāta un skaidras apziņas, tāpēc es lūdzu tehnisko personālu... Pirmām kārtām es gribu, lai protokolā tiktu ierakstīts, ka es esmu balsojis “par”, bet, tā kā konkrēti ar mani šāda ķibele notiek ne jau pirmo reizi, es lūdzu tehnisko personālu un Saimniecisko komisiju šo jautājumu vēlreiz pārskatīt, jo šī iekārta ir tāda, kas provocē mani publiski izteikties par šo tenderu un varbūt pat par “Philips” kompāniju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Veldres, Kostandas, Zelgalvja, Kazāka, Ādamsona, Bekasova un Golubova pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, ekonomikas ministram A.Sausnītim un finansu ministram R.Zīlem par likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” izpildīšanu un īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā likumā paredzētajam personu lokam.

Komisijas vārdā Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un to noraidīja. Īsas piezīmes. Jā, problēma, protams, ir, bet tā tiek risināta. Kompensāciju par privatizācijas sertifikātiem gaida gandrīz 6 000 cilvēku, daudzi no viņiem ir ļoti veci, un, protams, ja apmaksa ieilgtu, būtu grūti sagaidīt. Pie tam šie cilvēki ir daudz cietuši, lielākā daļa no viņiem izgājuši dažādus moku ceļus, un par to nav divu domu - arī komisijā nebija citādāku domu - par to, ka šiem cilvēkiem pēc iespējas ātrāk ir jāsaņem šī nauda par kompensācijas sertifikātiem.

Es teicu, ka šis jautājums tiek risināts. Jau pirms šā pieprasījuma izskatīšanas pēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma Ministru prezidents ir uzdevis Ekonomikas ministrijai līdz 19. februārim izstrādāt normatīvos aktus, kuros būtu paredzēts, ka kompensācijas sertifikātu dzēšanai jāizmanto līdzekļi, kurus iegūst, pārdodot privatizējamo valsts uzņēmumu akcijas. Un šķiet, ka šis risinājums dos vajadzīgo rezultātu.

Šodien, kā jūs atceraties, Zīgerista partija tika iesniegusi grozījumus attiecībā uz sertifikātiem. Es tikai gribētu piezīmēt, ka šis mēģinājums nebija saprātīgs, jo tas - tieši otrādi! - sašaurina šo kompensācijas saņēmēju loku, no kura tiktu izslēgti pirmās šķiras mantinieki. Tā ka, runājot par šīm lietām, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāzina viss, kas notiek, jo citādi, gribot it kā labu, tas var izraisīt arī sliktu reakciju, ja tas tiek pasniegts populistiski.

Lūk, tādas ir manas piezīmes saistībā ar komisijas lēmumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pieprasījumu komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Tabūna kungs, kas pārstāv valdību veidojošo apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, šeit nāk un saka, ka, lūk, problēma tiek risināta, lai gan šī nav pirmā reize, kad mēs dzirdam, ka šī “problēma tiek risināta”. Diemžēl tālāk par vārdiem un solījumiem gan tagadējā “tēvzemiešu” vadītā valdība, gan arī iepriekšējā valdība, kad “tēvzemietis” Krasts bija ekonomikas ministrs, tālāk par solījumiem nav tikusi. Es varu atgādināt arī to, ka šis jautājums šobrīd šajā Saeimā tiek skatīts ne jau pirmo reizi. Mēs gan pagājušajā gadā, gan arī pirms tam braucām pie cilvēkiem, satikām cilvēkus un ļoti bieži dzirdējām šo jautājumu: kad beidzot valsts samaksās un kad beidzot valsts nokārtos tās saistības, kuras tai ir pret saviem pilsoņiem - gan pret bijušajiem zemes īpašniekiem, gan arī pret šo īpašnieku mantiniekiem, to skaitā pret politiski represētajiem. Tās ir saistības, ko valsts ir uzņēmusies. Tātad - kad valsts tās nokārtos?

Pagājušajā gadā mēs šo jautājumu skatījām šādā formā un domājām, ka te varētu būt noticis kaut kāds pārpratums, jo atbildē uz mūsu jautājumu mēs arī toreiz saņēmām pilnīgi konkrētus solījumus un pilnīgi konkrētus grafikus, kādos šī īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšana naudā varētu notikt. Arī toreizējais ekonomikas ministrs Krasts solīja, ka 1997. gadā valdība segs 4,4 miljonus vērtus pieprasījumus, tātad izmaksās 4,4 miljonus latu šo īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai tām personām, kurām tas pienākas. Diemžēl šāda summa nav samaksāta. Un tas nav tāpēc, ka valsts budžetā nebūtu līdzekļu.

Mēs visi labi zinām, ka arī pagājušā gada beigās tika izdarīti grozījumi valsts budžetā, kad noņēma naudu... tiesa gan, no cita veida kompensācijām... politiski represētajām personām pusotra miljona latu apmērā, lai gan šos līdzekļus ļoti labi varēja (vismaz daļēji) virzīt šīs pozīcijas izpildei. Tas netika izdarīts, tāpēc domāju, ka šādi skaidrojumi no Tabūna kunga puses, ka šis jautājums tiks risināts, manuprāt, ir nulles vērtībā.

Protams, ir ļoti labi, ka šī problēma tiek risināta, taču es domāju, ka mums vairs nevajadzētu paļauties uz šiem solījumiem, bet Saeimai to vajadzētu virzīt kā deputātu pieprasījumu, lai mēs varam saņemt arī pilnīgi oficiālu atbildi no Krasta kunga un arī no Sausnīša kunga. Lai viņi atskaitās Saeimas un visas mūsu valsts priekšā par to, kādā veidā šī problēma tiks risināta, lai viņi min cēloņus, kāpēc tas nav atrisināts līdz šim brīdim, un lai cilvēki varētu arī, teiksim, redzēt, ko viņi no šīs valdības patiesībā var sagaidīt.

Runājot par šo pieprasījumu, mēs esam saņēmuši... patiesībā Pieprasījumu komisija ir saņēmusi arī atbildi nevis no ekonomikas ministra, nevis no Ministru prezidenta, bet no Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora Bernāna kunga, kurš pasaka, ka pastāvošā likuma ietvaros šo kompensāciju izmaksu vispār neesot iespējams nodrošināt. Es domāju, ka šāda atbilde, kuru mēs saņēmām, nekādā ziņā nevar būt pieņemama deputātiem, un es domāju, ka šī ir problēma, kuru mēs nedrīkstam izlaist ārpus mūsu, deputātu, uzmanības un ka nepieciešams arī pašiem iesaistīties šās problēmas risināšanā, pieprasot no valsts amatpersonām pilnīgi konkrētu politisko atbildību, un, ja šie pasākumi netiek veikti, tādā gadījumā likt pilnīgi skaidri saprast, ka mēs varam pilnīgi nopietni virzīt jautājumu gan par ekonomikas ministra, gan arī par Ministru prezidenta demisiju - par tādu amatpersonu demisiju, kuras nespēj pildīt likumus un nespēj nodrošināt arī šo likumā noteikto normu, kas ir nepieciešama okupācijas seku pārvarēšanai un vismaz kaut kādai zaudējumu atlīdzināšanai tiem cilvēkiem, kas ir cietuši šīs okupācijas dēļ.

Es aicinu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu un diskutēt šos jautājumus oficiālākā veidā, saņemot oficiālas atbildes un dzirdot šeit, Saeimas tribīnē, gan ekonomikas ministru, gan arī Ministru prezidentu. Lai šis jautājums tomēr tiktu atrisināts. Mēs nevaram samierināties ar šiem nebeidzamajiem solījumiem, kuriem neseko nekāda tālāka rīcība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu iesniegto pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 31, atturas - 10. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Veldres, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Kostandas, Mauliņa, Ādamsona, Golubova un Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un zemkopības ministram Rāviņam par lauksaimniecībai paredzēto subsīdiju (3% apmērā no valsts budžeta) sadalījumu.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo tā saucamo pieprasījumu un to noraidīja, jo tas nav pieprasījums, tas ir jautājums, jo jau pašā formulējumā ir pateikts, ka iesniedzēji lūdz informāciju. Informāciju viņi var saņemt arī šādā veidā.

Es tomēr gribu piebilst, ka Čerāna kungs, runājot par iepriekšējo, nupat izskatīto pieprasījumu un daudziem citiem pieprasījumiem, kuri ir iesniegti un kurus vēl iesniegs, negrib dzirdēt kā rubenis riesta laikā citu balsi, viņš pašlaik dzird tikai savējo un noveļ visu vainu uz šo valdību. Čerāna kungs, es atgādinu, ka šī valdība strādā nepilnu gadu. Paskatieties uz visu pārējo, būtībā uz visu kontekstu, un tikai tad uzdodiet simtiem un simtiem jautājumu un pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edmunds Grīnbergs - frakcija “Latvijai”.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Mūsu pieprasījums valdībai radies ļoti daudzu neskaidrību dēļ, ar kurām nākas sastapties potenciālajiem subsīdiju ņēmējiem, respektīvi, zemniekiem. Rodas iespaids, ka Zemkopības ministrija diezgan pavirši izstrādājusi subsīdiju sadales nolikumu, jo nepilnu divu mēnešu laikā ir tapis jauns ministrijas dokuments ar izmaiņām subsīdiju sadales nolikumā - vairāk nekā 90 punktos. Šobrīd šie labojumi neatrisina šo problēmu. Eiropas Savienības programmā par lauksaimniecības atbalstu līdz 2000.gadam ir uzsvērta nepieciešamība veidot tādu politiku, kura vērsta uz lauksaimnieciskās ražošanas atbalstu, subsidēšanu un stabilu ienākumu līmeņa noturēšanu visiem, it sevišķi reģionos ar nelabvēlīgiem dabas un ekonomiskajiem apstākļiem. Neskatoties uz to, 1997.gadā ir likvidēts pabalsts, par kura saglabāšanu iestājās frakcija “Latvijai” un kuru labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda ietvaros līdz šim saņēma dabas un ekonomisko apstākļu ziņā nelabvēlīgie rajoni un pagasti. Ar to šie pagasti gadā ir zaudējuši apmēram 0,7 miljonus latu un atbalstu nav saņēmuši vairāk nekā 3100 zemnieki. Ievērojot to, ka pēc zinātnisko atzinumu un prakses datiem lauksaimniecības ražotspēja Latgales un citos atbalstāmajos pagastos dabas un ekonomisko apstākļu ziņā atpaliek no Latvijas caurmēra apstākļiem vismaz par 30%, bet ienesīgums - pat piecas vai sešas reizes un ka bezdarba līmenis aptuveni tikpat lielā mērā pārsniedz vidējo Latvijā, sagaidām, ka valsts subsīdiju palielinājums atbalstāmajiem reģioniem nesegs tos zaudējumus, ko tie cieš pēc labības ražošanas reģionālā atbalsta fonda likvidēšanas. Noteiktā subsīdiju piešķiršanas kārtība liecina, ka nav izvērtēta kritiskā situācija, kura atbalstāmajos reģionos ir vienā no lauksaimniecības pamatnozarēm - piena lopkopībā. Tur piena iepirkuma cena ir par pusotru santīmu zemāka nekā valsts centrālajos rajonos, nekā vidēji valstī. Šo iepirkuma cenu izlīdzināšanai būtu nepieciešama atbilstoša apjoma piemaksa par kvalitatīva piena piegādi licencētiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Nākamais. Ja 6.nolikuma ietvaros ir paredzēta valsts subsīdiju izlietošana lauksaimniecību studējošo lauku jauniešu atbalstam, tiek izveidots speciāls stipendiju fonds, tiek noteikta kārtība, kādā Zemkopības ministrija piešķir šīs stipendijas, un Zemkopības ministrijā tiek ar valsts sekretāra rīkojumu veidota komisija, tas viss būtu normāli, bet, kad sākam skatīties, cik liela šī summa ir valstī kopumā, tad redzam, ka tie ir tikai 10 tūkstoši latu jeb uz vienu studentu 40 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka šis atbalsts neiznāk pat ikvienam studentam katrā mūsu valsts rajonā. Ko tas atrisina valsts mērogā? Vai tikai gribam izskatīties labāki, nekā faktiski esam? Tāpat vajadzēja ļaut vairākiem pasākumiem izlietot pašu saimniecības līdzekļus, nevis uzspiest banku kredītus. Ja ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai paredzēts izlietot pašu finansu resursus, kādēļ tad, piemēram, zemes un augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai nedrīkst izmantot pašu līdzekļus, bet gan jāņem aizdevums no kredītiestādēm? Vairāki zemnieki ir jautājuši, kādēļ subsīdijas nav paredzētas par zemes pirkšanu saimniecības paplašināšanai, ja tā nerobežojas ar jau īpašumā esošo zemi. Kādēļ zemnieka saimniecība nedrīkst sastāvēt no vairākiem šķirtiem zemes gabaliem viena pagasta robežās?

Nākamais. Praksē jau ir gadījumi, kad lauksaimnieki ir iegādājušies tehniku no licencētām firmām, bet izrādās, ka šai tehnikai nav atbilstības sertifikāta, ko izsniedz Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija. Tādā situācijā subsīdija nepienākas. Nav saprotams, kādēļ obligāti jāiegādājas tikai uz šo brīdi sertificētie arkli, piemēram, firmas “Kverneland” arkli, bet ne citi, kuri ir lētāki un kurus zemnieks ar augstāko inženiertehnisko izglītību uzskata par piemērotiem savā saimniecībā. Turklāt nav sertificēta vispār nekāda veida dārzkopības tehnika. 1998.gadā ievērojami sarežģītākas ir kļuvušas prasības, kuras tiek subsīdiju saņēmējiem izvirzītas informācijas sniegšanā un uzskaitē, ražošanas plānu sastādīšanā. Tā tas ir, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Jājautā, vai aizvadītajā gadā subsīdijas netika izlietotas paredzētajiem mērķiem vai tika izlietotas neracionāli, ja šogad tik sarežģīts ir šo subsīdiju pieprasīšanas process. Arī subsīdiju izlietojuma nolikuma izstrādē Zemkopības ministrijā nav ņemts vērā praktiski nekas no Zemnieku federācijas Agronomu biedrības izstrādātajiem un iesniegtajiem priekšlikumiem. Arī uz šo pieprasījumu atbildi esam saņēmuši nepilnīgu, tādēļ aicinu balsot par šī pieprasījuma nodošanu valdībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums ir saistīts ar divām ļoti nopietnām problēmām, kas skar šo subsīdiju sadales jomu. Mēs šajā situācijā redzam, ka ir bijis par maz ar to, ka šie 3% no valsts budžeta tiek novirzīti kā subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Šādu lēmumu Saeima pieņēma 1996.gada rudenī pēc frakcijas “Latvijai” priekšlikuma, bet tagad mums ir nepieciešams cīnīties par to, lai šīs subsīdijas tiktu tādā veidā sadalītas, lai tās veicinātu gan lauku harmonisku attīstību, gan arī mūsu zemnieku konkurētspējas palielināšanos. Jo tā nauda, kura ir šeit - 17 miljoni -, protams, nav tik liela, cik lielu zemnieki varētu vēlēties, bet tā tomēr ir pietiekama summa, lai ļoti rūpīgi padomātu par to, kādā veidā tā tiks dalīta, un par to, kādā veidā tā tiks izmantota lauku attīstības nodrošināšanai.

Ir divas konkrētas problēmas, kuras šeit parādās sevišķi asi un kuras diemžēl neatrisina arī šī ministrijas iesniegtā rakstiskā atbilde. Pirmais ir jautājums, kādas ir garantijas subsīdiju taisnīga reģionālā sadalījuma nodrošināšanai. Šajā atbildē tiek rakstīts, ka, lūk, atkarībā no šī zemes novērtējuma, atkarībā no zemes vidējās kadastrālās paraugvērtības pagastā, tiek noteikts dažāds saimniecības līdzdalības apmērs pasākuma finansēšanā. Tas, protams, ir ļoti labi, bet ir skaidrs, ka tas ir par maz, un to atzīst gan paši lauksaimnieki, gan pagastu pašvaldību vadītāji. Sevišķi asi šī problēma bija izjūtama Latgalē, kur man ir nācies dzirdēt ne vienu vien vērtējumu, ka no šiem 17 miljoniem Latgale saņems labi ja pat vienu miljonu, labākajā gadījumā 2 miljonus. Un jautājums ir šāds: vai ministrija ir paredzējusi to, ka šī attīstība varēs notikt šādā veidā, un ko ministrija ir darījusi, lai tiešām būtu tomēr kaut kādas garantijas kaut kādam taisnīgam reģionālam subsīdiju sadalījumam. Mēs šobrīd vēl nedzīvojam tādā valstī, kurā mēs varam pilnīgi visu atstāt tikai cilvēku personiskajai iniciatīvai, mums ir cilvēkiem jāpalīdz izrādīt šo iniciatīvu, un valstij ir jāsaglabā zināma regulējoša un balansējoša loma. Zināma regulējošā un balansējošā loma valstī būs jāsaglabā arī turpmāk, bet šajā pārejas periodā tas ir sevišķi aktuāli.

Otra problēma, ar kuru ir saistīts šis pieprasījums un kuru ministrijas sniegtā rakstiskā atbilde diemžēl neatrisina, ir jautājums par to, kādā veidā šis izvēlētais subsīdiju sadales mehānisms veicinās lauku mazo un vidējo zemnieku darba nosacījumu uzlabošanos, tieši vidusslāņa veidošanos Latvijas laukos un tieši šīs harmoniskās lauku vides, varētu teikt, saglabāšanos vai faktiski atjaunošanos, jo lauksaimniecība ir šobrīd mūsu valstī pamatīgi izlaupīta. Tie atjaunošanās centieni, kas vietām ir redzami, diemžēl saduras ar, varētu teikt, negodīgu rīcību no valsts puses, kas nesniedz viņiem nepieciešamo atbalstu. Tā, piemēram, arī šajā gadā netiek izpildīts Lauksaimniecības likuma pants par lauksaimniecībā izmantojamo resursu un lauksaimnieciskās produkcijas cenu un tarifu paritāti. Tātad zemnieks par resursiem maksā vairāk, nekā viņš var dabūt par savu produkciju. Šī zemniekam nelabvēlīgā dinamika turpinās gadu no gada. Mēs nedrīkstam zemnieku uzskatīt tikai par neveiksmīgu uzņēmēju, mums ir tomēr jāsniedz viņam zināma palīdzība un atbalsts. Un arī tad, kad mēs šo atbalstu sniedzam vienā vai otrā formā, mums ir jāpatur prātā, ka mēs laukos nevaram veidot tikai lielsaimniecības, bet mums ir jāveido harmoniska lauku, arī uzņēmēju, arī zemnieku, struktūra.

Šie divi jautājumi nav atrisināti, tomēr gribētu saņemt no valdības pilnīgi konkrētu atbildi par to, kā tie tiks atrisināti, un tāpēc es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu. Tas neapšaubāmi ir sabiedriskā ziņā ļoti būtisks jautājums, un tieši tāpēc, ka tas ir būtisks jautājums, opozīcija to ir izvirzījusi, un, patīk tas šeit kādam vai nepatīk, mēs savu darbu turpināsim. Ja šie opozīcijas pieprasījumi tiks ignorēti, tad, es domāju, arī pozīcija no tā neko neiegūs un nekādā ziņā no tā neiegūs mūsu valsts. Es aicinu nobalsot par šī deputātu pieprasījuma virzīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šajā sakarā es arī gribētu piebilst, ka opozīcija ir šo problēmu uzsvērusi ar šo pieprasījumu un ka tā ir tiešām liela problēma, kas saistīta ar lauksaimniecības un lauku vides sakārtošanu, un ka šeit ir daudz kas neizdarīts. Un pats svarīgākais ir tas, ka pietrūkst līdzekļu. Es domāju, ka pagājušajā gadā pieņemtais budžets, kas ir vērsts tieši uz subsīdiju palielinājumu, ir tas pozitīvais virziens uz to, kā mēģināt sakārtot lauksaimniecību un kā mēģināt sakārtot laukus. Un šajā sakarā ir tiešām jāsaka jums, visiem kolēģiem, paldies par šo atbalstu, jo tas palielinājums ir radījis vismaz iespēju daudziem, daudziem laukos dzīvojošajiem, tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, sākt mēģināt paplašināt savu darbību. Skaidrs ir viens - ka ar šiem līdzekļiem nav iespējams atrisināt visas šīs lauku problēmas. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, ka ir pieņemts šis likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Svarīgi ir arī tas, ka sāk veidoties reģionālās attīstības fonds. Tas būtu tas galvenais, kas varētu nākotnē risināt tieši lauku problēmas, it īpaši Latgales problēmas. Un tāpēc nākotnē valdībai ir noteikti pie tā daudz jāstrādā, lai izveidotos šis fonds, un es domāju, ka jūs, koleģi deputāti, atbalstīsiet nākamā gada budžeta palielinājumu, lai šajā fondā būtu vairāk līdzekļu. Es ceru, ka kopumā palielināsies arī budžets un subsīdijas lauksaimniecībai.

Šeit tika izteikti atsevišķi pārmetumi, ka likumā nav iestrādāti daži būtiski momenti. Vismaz par pašu izmantotiem līdzekļiem. Tā nav taisnība. Par pašu izmantotiem līdzekļiem zemkopības jeb lauksaimniecības uzņēmuma paplašināšanai ir arī paredzētas subsīdijas. Vajag rūpīgāk izlasīt subsīdiju sadales nolikumu! Arī daudz kas par atbildību ir attiecīgi noteikts, sākot jau ar katra lauksaimniecības departamenta direktora personīgo atbildību, visu Zemkopības ministrijas departamentu atbildību. Protams, politiska atbildība ir arī zemkopības ministram. Tātad atbildības pakāpes ir sakārtotas. Ir stingri reglamentēts arī šis nolikums. Starp citu, arī attiecībā uz to daudzi zemnieki pārmeta, kāpēc ir tik daudz formalitāšu. Tas tā ir tieši tāpēc, lai šī atbildība būtu pilnīga un kontrole būtu pilnīga. Tas mums pagaidām noteikti ir jāievieš.

Ir skaidrs arī tas, ka droši vien ir atsevišķas nepilnības šā nolikuma vietās, un šajā sakarā es aicinu kolēģus noteikti nākt ar priekšlikumiem, jo nolikumā ir iespējams labojums, bet, protams, ne kardināls. Ja nolikums ir gada sākumā sācis reāli darboties, tad mēs nevaram mainīt to katru mēnesi. Noteikumus tādā veidā nemaina. Tie, kas jau sākuši strādāt pēc šā nolikuma, taču nevar pēc diviem mēnešiem izmainīt savu situāciju saimniecībā. Tas nebūtu pareizi! Tātad kopumā šis līdzekļu palielinājums lauksaimniecībai ir devis pozitīvu virzienu, un tas ir ļoti svarīgi. Protams, ir iespējams atsevišķas vietas vēl labot, un mans aicinājums ir šos priekšlikumus virzīt Zemkopības ministrijai, lai tos izskata, izvērtē un izdara šīs izmaiņas.

Ja ir kādas problēmas, vai ja kolēģiem deputātiem nav izpratnes attiecībā uz nolikumu un ja ir vajadzīgs izskaidrojums, kāpēc tā vai citādi šis nolikums ir pieņemts, tādā gadījumā šo jautājumu var adresēt kā jautājumu un zemkopības ministrs, uz jautājumiem atbildot, jums to noteikti izskaidros. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, nepieņemt to kā pieprasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kolēģi! Es saprotu, ka pašreizējais zemkopības ministrs ir no Zemnieku savienības. Dilbas kungs, būdams viens no Zemnieku savienības līderiem, šodien atkal grib, tā sakot, visādi “nobalsināt” pats savu Zemkopības ministriju. Es teikšu, ka pieprasījums, kuru ir iesniegusi galvenokārt frakcija “Latvijai”, ir ļoti būtisks. Šodien visa zemniecība ir ļoti satraukta par to. Mēs šodien sakām, arī Dilbas kungs saka, ka tie līdzekļi nav lieli un ka mums to nepietiek. Bez šaubām, to nepietiek. Nekad nav pieticis līdzekļu. Bet ir otra lieta - šie paši līdzekļi nav pareizi sadalīti. Tie ir pilnīgi nepareizi sadalīti, jo nekādi kritēriji nav ņemti vērā. Galvenie kritēriji zemniecībā. Šajā nolikumā par subsīdiju sadalīšanu (subsīdijas šogad ir pietiekami lielas - 17 miljoni) nav ņemta vērā, teiksim, zemes auglība. Galu galā, - kas zemkopībā ir galvenais? Zemkopībā galvenais ir zeme. Ja zemei nav, tā sakot, auglības, zeme ir zemas kvalitātes, tad, bez šaubām, tas zemnieks neko arī nevar saražot. Tur ir jānāk palīgā subsīdijām. Šinī gadījumā tie ir Latgales un Vidzemes rajoni, lielākā daļa Vidzemes rajonu, kuros zemes dabiskā auglība ir 30 - 35 balles (salīdzinājumā ar 50 - 60 ballēm Zemgales un dažos Vidzemes rajonos). Bez šaubām, šie zemnieki nevar eksistēt.

Šodien Latgales un Vidzemes zemniekiem, ražojot graudus, rodas no 1 hektāra no 50 līdz 90 latu liels zaudējums, turpretim Zemgales un dažos Kurzemes novados, kuros zemes dabiskā auglība ir 60 balles un vairāk nekā 60 balles, zemnieki dzīvo ar peļņu, lielāku vai mazāku. Viņiem ir peļņa - 20 līdz 50 latu. Šinī gadījumā Zemkopības ministrijas nolikumā viss ir virzīts uz to, ka tam zemniekam, kurš šodien jau ir daudzmaz bagāts, kurš šodien var atļauties sev nopirkt traktoru, iegādāties jaunu tehnoloģiju, audzēt šķirnes sēklas, audzēt šķirnes lopus, - ka tam pienākas subsīdijas. Taču tam zemniekam Vidzemē un Latgalē, kura zemei nav tās auglības un kuram ir tie zaudējumi, un kurš nevar atļauties kaut ko tādu izdarīt, ieviest jaunu tehnoloģiju, - tam zemniekam nav subsīdiju. Tas nozīmē, ka, ja Austrumlatvijai Dievs nav devis, tā sakot, iespēju būt bagātai, tad arī Zemkopības ministrija vēl pasliktina šo iespēju. Mēs saprotam, ka vajadzētu visiem vienas mātes bērniem būt vienādiem, kuram grūtāk iet, tam ir jāpalīdz. Ne jau tāpēc, ka viņš neprot strādāt, bet tāpēc, ka viņam tās zemes auglības nav.

Es saprotu, ka šoreiz ir pieļauta liela kļūda, milzīga kļūda: nav ņemts vērā pats galvenais - zemes auglība. Ja tā netiks ņemta vērā arī turpmāk, netiks ņemta vērā šogad, tad es nezinu, kas notiks. Vai tātad tie čangaļi un vidzemnieki mirs nost un izmirs? Un lai dzīvo tie, kam zemes auglība ir? Varbūt tas tā ir, es nezinu, bet par to vajadzētu šoreiz padomāt valdošajām partijām un arī Zemnieku savienībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Valsts prezident! Augsti godātie deputāti! Es gribēju teikt tikai nelielu repliku Dilbas kungam, kas šeit gribēja aicināt mūs virzīt mūsu priekšlikumus uz Zemkopības ministriju. Tie tur neapšaubāmi ir nonākuši oficiālā veidā, bet tā atbilde, ko mēs esam no viņiem saņēmuši, mūs absolūti nevar apmierināt, un to es arī tiku paskaidrojis. Es domāju, ka ir viss pamats virzīt to šajā brīdī kā deputātu pieprasījumu, lai mēs iegūtu vismaz kaut kādu risinājumu šai problēmai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par pieprasījuma nodošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 12. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim par valsts interešu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu attiecībā uz valsts mantu - ēku Rīgā, Elijas ielā nr. 17.

Komisijas vārdā - Tabūna kungs. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija vakar izskatīja šo pieprasījumu un noraidīja, bet būtu nepieciešams neliels komentārs. Komentārs būtu vajadzīgs, jo es paredzu, ka tūlīt tribīnē nāks speciālists visos jautājumos - Čerāna kungs - un teiks savu viedokli.

Pieprasījumu komisija saņēma detalizētu informāciju par līdzšinējiem notikumiem šīs ēkas (ēkas Elijas ielā 17) sakarā. Šobrīd es gribu atgādināt, ka šī lieta atrodas tiesā. Ir bijis Centra rajona tiesas spriedums. Saeimas iejaukšanās te būtu nevietā un nelaikā. Spriedums šobrīd ir pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, tādēļ jo īpaši ir skaidrs, ka šī problēma tiek risināta. Vēl nav noteikts datums lietas izskatīšanai tiesā. Objekts, es atgādināšu, ir nodots privatizācijā, un institūta “Lauku projekts” privatizācijas noteikumus ir paredzēts Privatizācijas aģentūras valdē apstiprināt līdz šā gada martam vai aprīlī.

Piebildīšu, ka šie paši deputāti ir iesnieguši par šo pašu ēku Elijas ielā 17 vēl vienu pieprasījumu, jau ar citu motivāciju: prasa Privatizācijas aģentūras vadītāja Nagļa kunga atbrīvošanu no amata. Šo pieprasījumu mēs sākām izskatīt, bet izskatīšanu pabeigsim nākamtrešdien, uzaicinot Privatizācijas aģentūras un Nekustamā īpašuma aģentūras vadītājus. Lūk, tāds ir mans komentārs šajā sakarībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies deputāts Čerāns, bet līdz pārtraukumam ir tikai dažas minūtes. Vai jums, Čerāna kungs, pietiks ar šīm dažām minūtēm? Tātad turpināsim lēmuma projekta apspriešanu pēc pārtraukuma.

Vārdu paziņojumiem neviens nelūdz. Godātie kolēģi, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, tāpēc reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu godātos kolēģus atgriezties sēžu zālē un reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Godātie kolēģi, reģistrācija kvorumam notiek pēc tam, kad iedegas reģistrācijas signāls un sāk mirgot visas trīs - “par”, “pret” un “atturas” - pogas. Tad ir jānospiež viena no šīm trim pogām. Tad ir notikusi reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 57 deputāti. Turpināsim apspriest Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Debatēs vārds Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Runājot par šo pieprasījumu, es gribu sākt ar jautājumu katram no jums: vai mūsu valstī ir jāreaģē uz liela mēroga nelikumībām vai arī mums ir pilnīgi vienalga, kas mūsu valstī notiek? Šeit ir tas gadījums, kad mums ir notikušas šādas liela mēroga nelikumības, un deputātu pieprasījumu virzīšana valdībai būtu viena no pirmajām formām, tātad viena no pašām vienkāršākajām formām, ko mēs varētu darīt, lai stimulētu jautājumu risināšanas panākšanu.

Īsumā izstāstīšu notikušo. Hronoloģiskā vēsture attiecībā uz notikumu ar ēku Rīgā, Elijas ielā 17 ir redzama arī valdības atbildē uz šo pieprasījumu, ja šo dokumentu, kas saņemts Pieprasījumu komisijā, vispār var saukt par šādu atbildi, it sevišķi runājot par šo hronoloģisko daļu. Problēma radās 1995.gada 14.martā, kad ir apstiprināti divi pretrunīgi Ministru kabineta rīkojumi. Viens no rīkojumiem - 112.rīkojums nosaka, ka Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūts “Lauku projekts” ir nododams Valsts īpašuma fonda pārziņā, bet tajā pašā datumā pieņemtais rīkojums nr.117 nosaka to, ka institūts “Lauku projekts” paliek Zemkopības ministrijas valdījumā. Kur tad īsti šim objektam būtu jāpaliek? Tātad vienā un tajā pašā datumā Ministru kabinets ir pieņēmis divas pretrunīgas lietas, un mēs šeit varam izvirzīt jautājumu: kurš ir atbildīgs par to, ka tā situācija ir izveidojusies šāda?

Tālāk. Šā paša 1995.gada 24.augustā starp Valsts īpašuma fondu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Televīzijas sabiedrība NTV-5” ir noslēgts līgums par ēkas Rīgā, Elijas ielā 17 pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, turklāt neņemot vērā to, ka institūts “Lauku projekts” tajā laikā atradās Zemkopības ministrijas, nevis Valsts īpašuma fonda valdījumā un ka šī ēka Elijas ielā 17 bija šā institūta “Lauku projekts” bilancē.

Situācija sakarā ar šo līgmu ir izveidojusies tāda, ka televīzijas sabiedrība NTV-5 var iznomāt tālāk telpas šajā ēkā Elijas ielā 17 citiem apakšīrniekiem, iekasēt par to īres maksu, kura nebūt nav maza, bet institūts “Lauku projekts” ir tas, kuram par šo ēku ir jāmaksā nodokļi un kurš, protams, ieņēmumu neesamības dēļ to nevar izdarīt. Šāda situācija turpinās jau kopš 1995.gada 24.augusta, un, ja mēs saskaitām visus tos zaudējumus, kuri ir nodarīti kaut vai tikai valsts budžetam no īres naudas neiegūtās peļņas dēļ, tad tie ir vērtējami ap 1 miljonu latu.

Šeit Tabūna kungs pieminēja to, ka lieta šajā brīdī atrodas tiesā un ka tāpēc mēs neko nevaram darīt, lai panāktu šeit kaut kādu atrisinājumu. Jā, lieta atrodas tiesā, bet arī tie iemesli, kāpēc šī lieta šobrīd atrodas tiesā, ir ļoti interesanti, jo tiešām rodas pretrunīgas izjūtas, pārlasot vienu vai otru tiesas spriedumu, kurā ir atsauces uz spēkā neesošiem un arī spēkā nebijušiem tiesību aktiem, runājot par to, ka ir noraidāma prasība atzīt par spēkā neesošu šo prettiesiski noslēgto līgumu. Un valdībai šajā brīdī ir iespējas izjaukt šo tiesvedību, tātad pārtraukt šo tiesvedību un pārtraukt visu šo vilcināšanos, kas ir izdevīga vien šai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību - “Televīzijas sabiedrībai NTV-5”, kura joprojām turpina iznomāt šīs telpas trešajām personām un kura turpina tādā veidā gūt peļņu, lai gan tai patiesībā šī peļņa nepienākas.

Visa šī tiesvedība un lietas novilcināšana pa dažādām instancēm valstij turpina radīt pilnīgi konkrētus zaudējumus. Manā rīcībā ir dokumenti - un tā patiešām ir detalizēta informācija, ko es varu parādīt, - par to, kas šeit ir noticis, kāda ir bijusi amatpersonu sarakste šajā jautājumā, kādi ir bijuši tiesas spriedumi, taču to nevar teikt par Pieprasījumu komisiju, par kuru Tabūna kungs teica, ka viņiem esot detalizēta informācija, kas patiesībā bija uz četrām lappusēm kaut kāds faktu apkopojums, kaut kādas pamatlīnijas, kas to visu atspoguļo. Bet te ir arī apgalvojumi, kas ir sniegti šajā informācijā, un viens otrs no tiem ir vairāk nekā strīdīgs.

No šīs informācijas kļūst pilnīgi skaidri redzams, ka gan Valsts īpašuma fonda vadība, gan Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadība, gan Valsts privatizācijas aģentūras vadība, gan arī valsts augstas amatpersonas, ieskaitot gan bijušo, gan esošo Ministru prezidentu - gan Šķēles kungu, gan Krasta kungu - , ir zinājušas par šo situāciju, kāda šeit ir izveidojusies. Tās zināja par šo prettiesiski noslēgto līgumu, kurš valstij nes zaudējumus. Ir arī šādas vēstules, kas pilnīgi konkrēti pierāda šo visu amatpersonu faktisko līdzdalību šajā darījumā un šā kaitējuma nodarīšanā valstij. Valsts privatizācijas aģentūras statūtos ir pilnīgi skaidri pateikts, ka Valsts privatizācijas aģentūrai ir bijušas tiesības lauzt šo prettiesiski noslēgto līgumu, tāpat kā tai bijušas tiesības lauzt jebkuru citu prettiesiski noslēgtu līgumu. Tas nav darīts.

Un atliek tikai jautājums: kam tas ir izdevīgi? Tas valstij nav izdevīgi. Tāpat kā valstij nav izdevīga šīs situācijas tālāka novilcināšana. Patiesībā tā ir atkarīga tikai no valdības nevēlēšanās šo jautājumu risināt. Tas viss ir atkarīgs acīmredzot no tā, ka šeit pastāv kaut kāda zināma politiska aizmugure šim darījumam, tāpat kā acīmredzot arī ļoti daudziem citiem darījumiem, kas ir mūsu valstī notikuši saistībā ar privatizāciju. Šeit pilnīgi konkrēti ir pazudis vesels miljons latu, kurus valsts nav saņēmusi. Turklāt gan Valsts privatizācijas aģentūras vadība, gan valdība, ministri, ir izrādījuši absolūtu bezdarbību, lai pārtrauktu šo situāciju.

Un es jautāju: kas gan cits vispār var palīdzēt situācijā, ja ne šis pieprasījums, kur ir pilnīgi konkrēti redzama šī bezdarbība, kuras dēļ valstij ir nodarīts zaudējums lielos apmēros. Taču šeit, izrādās, pastāv kaut kāds politisks spiediens, un, lūk, viss tas pēkšņi kļūst it kā “starp citu”, jo acīmredzot aiz šā darījuma stāv pietiekami ietekmīgi cilvēki, un līdz ar to nebūtu ētiski kaut ko pārmest šai televīzijas sabiedrībai, kura pēc tam varētu politiķus parādīt ne gluži no tās puses, kā šie politiķi to vēlētos...

Taču mums ir jābūt konsekventiem. Ja šajā situācijā mēs varam pilnīgi konkrēti konstatēt to, ka valstij ir nodarīti šie zaudējumi un ka tā ir šo amatpersonu vaina, tad tajā gadījumā mums ir jābūt pilnīgi konsekventiem un jārisina tālāk šis jautājums.

Es uzskatu, ka šeit būtu pamats veidot arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja šo jautājumu nevar atrisināt citādā veidā, bet es tomēr vēl ceru, ka deputāti atbalstīs šo pieprasījumu un valdība konkrēti rīkosies, lai pārtrauktu šo faktiski absurdo situāciju, kas ir izveidojusies amatpersonu nolaidības vai pat tīšas sabotāžas dēļ. Es domāju, ka šajā gadījumā amatpersonām ir jāuzņemas ļoti nopietna atbildība par šā darījuma pieļaušanu. Mēs nedrīkstam šai lietai paiet garām, ja gribam valstī ieviest kaut kādu kārtību, ja gribam, lai mums būtu viens likums un viena taisnība visiem. Lai miljona zaglis dabūtu vismaz tādu pašu sodu kā tas, kurš nozadzis dažas pepsikolas pudeles, lai gan patiesībā viņam pienāktos daudz lielāks sods, jo viņa nodarījums ir ar daudz lielāku sabiedrisko bīstamību.

Es lūdzu virzīt šo pieprasījumu uz valdību un beidzot tomēr panākt šā jautājuma atrisināšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr kārtējo reizi gribētu Čerāna kungu aicināt neizmantot šo tribīni, lai jauktu cilvēkiem prātus, jo jūs nākat tribīnē tāpēc, ka tā ir iespēja uzrunāt klausītājus. Un, lūk, jūs sākāt runāt par šā nama notikumiem gandrīz vai ar 1995.gadu, bet tūlīt sākāt ķerties pie šīs valdības, kura esot līdzdalībniece un tā tālāk. Jūs aicināt sākt... nevis aicināt, bet jau analizējat tiesu spriedumus un aicināt Saeimu iejaukties tiesu darbā, vārdu sakot, aicināt uz absolūtu anarhiju. Un es jums kārtējo reizi iesaku: neražojiet šos pieprasījumus, bet meklējiet risinājumus pēc būtības, interesējoties par visu notiekošo tur, kur top attiecīgi lēmumi, - gan Valsts privatizācijas aģentūrā, ja jūs tas interesē, gan ministrijās un tā tālāk. Bet jūs gribat visu saņemt šeit, - no šīs tribīnes un pie šā mikrofona. Visas atbildes. Jums taču katram ir deputāta palīgi, konsultanti un tā tālāk, kuri var strādāt un, tā sakot, noskaidrot atbildes uz jautājumiem, taču jūs atkal kārtējo reizi traucējat Saeimas darbu, lai saņemtu attiecīgo atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Ja jūs neesat sapratis to, uz ko es aicinu, tad es jums varu paskaidrot, ka es aicinu Saeimu pieprasīt no valdības, lai tā pārtrauc notiekošās nejēdzības un pārtrauc šo situāciju, šā līguma darbību, kurš valstij nodara kaitējumu. Un mums nav vajadzīgs tiesas process, kura laikā valsts turpina ciest zaudējumus, jo ar ļoti vienkāršu valdības rīcību var šos zaudējumus izbeigt, vismaz tos neturpināt. Un tad, kad šī situācija noskaidrojas, tad arī Valsts kontrole var dot savus slēdzienus. Taču, ja šī lieta speciāli tiek politiski bremzēta, tad tajā gadījumā gan prokuratūra, gan Valsts kontrole var panākt šo risinājumu. Ir vajadzīgs tas, lai nenotiktu šī politiskā bremzēšana.

Tad man, Tabūna kungs, jums ir jautājums: kāpēc tad mēs veidojām šo Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par 3 miljonu lietu? Vai jūs domājat, ka arī to mums nevajadzēja darīt? To vajadzēja darīt, jo tā ir politiski smaga lieta! Tā ir lieta, kurā, iespējams, ir iesaistīti politiķi. Un arī šī ir lieta, kurā, iespējams, ir iesaistīti politiķi, jo mēs skaidri redzam, ka tieši valsts amatpersonu darbība ir par cēloni tam, ka valstij vēl joprojām tiek nodarīti šie zaudējumi. Un šis pieprasījums pilnīgi konkrēti ir domāts šai valdībai.

Protams, es negribu visu vainu uzvelt tikai šai valdībai. Man ir ļoti nopietni jautājumi par to, kāpēc tā valdība, kas mums bija 1995. gada martā - un tā bija “Latvijas ceļa” valdība -, kāpēc tā valdība pieļāva šādu situāciju, bet šis pieprasījums ir domāts šai valdībai par tās rīcību, kura mums ir nepieciešama. Patlaban ir šī vajadzība rīkoties, jo ir nepieciešams nodrošināt kārtību, rīkojoties ar valsts mantu, tāpēc tapa šis pieprasījums.

Es esmu uzrakstījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai, un arī šim pieprasījumam ir pievienota šī vēstule. Es esmu uzrakstījis arī Valsts kontrolei un esmu saņēmis no tās atbildi, kas diemžēl šajā brīdī neko nevar izteikt tāpēc, ka šis process netiek virzīts uz priekšu, bet šī atbilde būs. Un neatkarīgi no tā, vai jūs gribēsiet vai negribēsiet “norakt” šo jautājumu un vai jūs to spēsiet vai nespēsiet šajā brīdī, vēlāk tas tomēr uzpeldēs, un skandāls šeit būs liels. Un visi, kuri šo jautājumu šobrīd gribētu paslaucīt kaut kur “zem tepiķa”, būs līdzatbildīgi par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā es jau pirmīt teicu, tuvojas atkal pilnmēness nakts un atsevišķi kolēģi paliek ļoti aktīvi. Un tādēļ es tomēr gribētu arī norādīt cienījamajam Tabūna kungam, ka es neskaitāmas reizes esmu jau teicis, ka man ir dziļi žēl, dzirdot viņa pozīciju. Es īsti nevaru saprast, jo viņš gan kā komisijas priekšsēdētājs, gan arī kā deputāts Tabūns uzbruka cienījamajam kolēģim Čerāna kungam par uzdoto pieprasījumu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Neuzbruku, tikai paskaidroju!”) Šinī gadījumā, cienījamais Tabūna kungs, jūs uzbrukāt ne tikai Čerāna kungam, kurš aizstāv šo pieprasījumu, bet arī tiem desmit deputātiem, kuriem ir iespējams motivēt pieprasījumus. Tikpat labi, piedodiet, Tabūna kungs, arī jūs reizēm parakstāt kaut kādu papīrīti, bet mēs jau tāpēc neklūpam jums pilnībā virsū. Mēs saprotam, ka tas ir bezcerīgs gadījums un ka ar to ir jāsamierinās. Tādēļ, Tabūna kungs, jūs neaizmirstiet vēl to, ko jums paralēli vajadzēja pateikt, - to, ka jūs esat arī viens no Izmeklēšanas komisijas vadītājiem jautājumā par Radio un televīzijas padomi, ar kuru arī šis Elijas ielas nams un pārējie jautājumi ir ļoti cieši saistīti.

Arī es personīgi uzskatu, ka patiešām šis pieprasījums būtu jānosūta, un nav te ko baidīties. Ja tur viss ir kārtībā, tad gan Sausnīša kungs, gan pārējie kungi atsūtīs papīrīti, ka viss ir kārtībā un ka viss ir ļoti jauki mūsu karaļvalstī. Tabūna kungs, no kā jūs baidāties? Nu nav jau ko baidīties! Viss ir kārtībā. Taču, ja viss nav kārtībā, tad es saprotu arī jūsu baidīšanās iemeslus.

Kaut gan patiešām man drīzāk gribētos savā veidā uzteikt cienījamo LNT vadību, kura tagad nopērk vēl akcijas SWH radio korporācijā, kura veic veiksmīgu biznesa darbību, kurai ir peļņa... Es vienmēr atceros mūsu cienījamo Pulka kungu, kuram nepārtraukti vajadzīgas dotācijas, kurš dzīvo no rokas mutē, kuram visi raidījumi paliek arvien sliktāki, tāpēc patiešām gribētos... Tabūna kungs, es jums pilnīgi piekrītu, ka mums LNT ir jāņem varbūt par paraugu, kā vajag veiksmīgi organizēt biznesu. Un tāpēc es labprāt gribētu saņemt atbildi arī no Sausnīša kunga un no Krasta kunga, kā šo biznesu var tā veiksmīgi veikt, jo citādi pārējiem kolēģiem, arī Pulka kungam kopā ar Rubeņa kungu vienīgais dzīves sapnis ir savākt abonēšanas maksu.

Un tādēļ es lūgtu, Tabūna kungs, arī personīgi jūsu atbalstu. Dodiet iespēju mums iepazīties ar šo veiksmīgo biznesa paraugu, lai mēs varētu ātrāk to uzzināt un piedāvāt arī Pulka kungam un Rubeņa kungam, kā veiksmīgi jāpārvalda televīzijas un radio korporācijas. Un tādēļ es aicinu balsot “par” šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas pieprasījumu valdībai! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 12. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3660-b, otrais lasījums likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Galīgais lasījums.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus, un tādēļ runāsim par šiem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs, daļēji ir ņemts vērā un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas trešajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par to runāt nevēlas, bet pieprasa ... Vēlas? Runās deputāts Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Šis jautājums, kas šeit ir ieteikts, ka šī audita pārbaude ir vajadzīga tur, kur saņem subsīdijas, visai neiztur kritiku. Kāpēc?

Pirmkārt, tāpēc, ka subsīdijas tiek iedotas jau par galaproduktu - vai nu par saražoto tonnu, vai par izaudzēto lopu, vai par ko citu, kad process jau ir noslēdzies vai daļēji noslēdzies.

Otrkārt, tāpēc, ka subsīdijas kontrolē Lauksaimniecības pārvalde, pie tam detalizēti to dara speciālisti, kas pārbauda uz vietām šo jautājumu.

Un treškārt. Pats subsīdijas saņēmējs taču paraksta vienošanos, ka, ja viņš kaut ko, pastāvot šai smagajai kontrolei, izdara ne tā, kā vajag, tad viņš trīs gadus uz priekšu subdīsijas nesaņem.

Tāpēc noteikt audita pārbaudi, ja kāds saņem dažus desmitus latu subsīdijās, kaut vai simts latus, ir nereāli. Tādā gadījumā mēs pakļaujam šai audita pārbaudei vai katru otro statūtsabiedrību un lielākās zemnieku saimniecības. Tad jau tam likumam zūd jēga. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet Počas kundzes priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties, Nagobada kungs, ko teikt?

V.Nagobads. Es tikai gribētu piebilst, ka līdzīga motivācija bija arī komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, un arī šo apstākļu dēļ, kurus Bāna kungs jau minēja, netika atbalstīts šis priekšlikums. Tādēļ es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 18, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts, bet tiek pieņemts komisijas atzinums par šo priekšlikumu. Paldies.

V.Nagobads. Trešais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Un ceturtais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes ierosinājums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, motivējot savu rīcību ar to, ka būtu priekšlaicīgi noteikt kaut kādu zināmu laiku, šinī gadījumā - 2000. gadu, līdz kuram likumā darbotos šie grozījumi.

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies, tiek pieņemts komisijas viedoklis.

V.Nagobads. Paldies. Līdz ar to likums ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Balsosim to otrajā un pēdējā lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 36. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad dokuments nr. 3664. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pirmajam lasījumam sagatavotais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

Pašreiz spēkā esošais likums, kas Saeimā tika pieņemts 1996. gadā, paredz noteikt pārejas periodu, kura laikā izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā piemērojamas pašreiz spēkā esošā likuma atsevišķas nodaļas, kā arī atrunā tos jautājumus, kas regulē Ministru kabineta noteikumus gadījumā, ja iestājas uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēja.

Kā jūs zināt, šis process joprojām turpinās, sabiedrībā ir radusies sociāla spriedze, tāpēc šodien ir sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, lai šo laika periodu pagarinātu vēl uz 1998. gadu. Tāpēc likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus un noteikt šo pārejas periodu līdz 1998. gada 31. decembrim. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, šajā likumprojektā ir iestrādāti grozījumi, paredzot, ka bez pirmās kārtas prioritārajiem kreditoru prasījumiem, bez darba algām vajag paredzēt arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām. Tādi pašreiz ir 3 000 cilvēku, kas nesaņem šo atlīdzību sakarā ar uzņēmuma likvidāciju. Ņemot vērā to, ka ir jau februāra mēnesis, bet iepriekšējā likumā noteiktais pārejas periods ir beidzies 1997. gada 31. decembrī, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Nagobads. Es jau savā ziņojumā minēju pamattēzes, kas ir iestrādātas šajā likumprojektā, un tāpēc aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Nagobada kungs, ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

V.Nagobads. Ierosinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 16. februārim un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 19. februārī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Bišera kungs. Cik es saprotu, jūs vēlaties runāt par šo jautājumu? Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāizskata trešajā lasījumā dokuments nr. 3717 - “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Attiecībā uz šā projekta trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts, un tāpēc es aicinu nobalsot par to kopumā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3753. Pašreizējā Ārstniecības likuma redakcijā ir tāda norma, ka, lai ārstniecības iestāde varētu strādāt, tai ir nepieciešams telpu un aparatūras atbilstības sertifikāts. Savukārt pārejas noteikumos iestrādāta norma, ka šī sertifikātu nepieciešamība stājas spēkā šī gada 1.martā. Pa šo laiku, no oktobra līdz šai dienai, notikušas intensīvas diskusijas par ārstniecības iestāžu sertifikācijas nepieciešamību - vai to noteikt kā obligāto vai kā brīvprātīgo sfēru. Bet reālā situācija ir tāda, ka Ministru kabinets nav pilnvarojis nevienu institūciju un ka arī prasības ārstniecības iestādēm nav apstiprinātas. Pašreizējais viedoklis ir tāds, ka ārstniecības iestāžu sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Un tādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumus likumā, lai neiznāk situācija, ka, sākot ar 1.martu, oficiāli ir jābūt šādam sertifikātam, bet neviena ārstniecības iestāde šādu sertifikātu saņēmusi nav. Un tad automātiski no juridiskā viedokļa iznāk, ka visas ārstniecības iestādes ir jāslēdz ciet. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija ierosina noteikt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs. Tagad - par likuma būtību. Kā jau es teicu, pašreizējais viedoklis ir tāds, ka ārstniecības iestāžu sertifikācijai jābūt atzītai kā nereglamentētai sfērai. Un šajā likumā pieci no pantiem... respektīvi, izņem no likuma ārā visus tos vārdus, ar kuriem ir noteikts, ka tā ir obligāta. Bez tam šajā likumprojektā divi panti atrisina jautājumu par feldšeriem, jo likumā vispār nekur nekas nav teikts par to un lauku rajonos ir pašreiz izveidojusies problēma, ka viņi nevar izsniegt slimības lapas, kā tas bija līdz šim. Šeit ir arī citi atsevišķi labojumi. Ir runa, teiksim, par to, ka katram ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā garantēta neatliekamā palīdzība, kā arī par specialitāšu klasifikatora veidošanu. Bet, kā jau es teicu, būtiskākā norma ir par šīs ārstniecības iestāžu sertifikācijas kā obligātas sfēras atcelšanu. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Požarnovs. Priekšlikumus par likuma grozījumiem lūdzu iesniegt līdz 16.februārim un veikt otro lasījumu 19.februārī.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Ir iebildumi. Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es apsveicu Požarnova kungu ar ļoti veiksmīgo... to, kas pašlaik notiek šeit zālē. It kā mēs ar Apiņa kungu pirms tam nebūtu runājuši, nevienu vārdu nebūtu teikuši un nebūtu norādījuši uz tām problēmām, kas saistītas ar likuma grozījumu izskatīšanu. Tika ļoti ātri pieņemta steidzamība, un tagad aicina četrās dienās, bez kādām ārstu savstarpējām diskusijām, iesniegt labojumus. Es aicinu noteikt, ka iesniegšanas termiņš ir 24.februāris. Nevis iesniegšanas, es atvainojos, bet izskatīšanas termiņš - 24.februāris.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Jautājums tiešām ir aktuāls. Šīs Ārstniecības likuma izmaiņas tiešām ir vajadzīgas, taču šī metode, kas tiek iestrādāta... Un pie reizes vēl jāteic, ka cilvēks, kas vada šā likuma izskatīšanu, apzināti melo, viņš nepasaka pat to, kas ir apslēpts šajās dažās frāzēs, kas ir iesniegtas šajās likuma izmaiņās. Tas ir zināmā mērā simptomātiski. Es vēlreiz atkārtošu to, ko varbūt iepriekšējā reizē kāds neuztvēra. Tātad atkal tiek izmantotas iespējas ar likumdošanu vienai atsevišķai personu grupai iegūt zināmu finansējumu. (Starpsauciens: “Beidz muldēt!”) Tieši tā tas ir. Ārstu biedrība ārstu sertifikāciju jau monopolizēja, tas ir personīgs bizness, tieši tāpat tagad ir ar Slimnīcu asociāciju, kas ir, teiksim, jauna, nesen organizēta sistēma. Es izsaku tādu priekšlikumu, kurš ir pa vidu, starp Kreituses kundzes un Požarnova kunga priekšlikumiem. Es iesaku iesniegt priekšlikumus līdz 20.februārim un izskatīt attiecīgi nedēļu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai vēl kāds vēlas ko teikt? Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubīsim neko attiecībā uz Slimnīcu asociāciju! Un tie, kas ir sagatavojuši kompromātus par meliem un naudu, tos līdz 19.februārim var iesniegt. Mēs nupat pieņēmām lēmumu par likuma steidzamību, un būsim loģiski! Es aicinu atbalstīt 19.februāri.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, situācija tagad ir tāda. Ir izteikti trīs dažādi priekšlikumi. 27.februāris ir izskatīšanas termiņš, ko ierosināja Apiņa kungs, bet tā ir piektdiena, tajā dienā sēde notikt nevar. Kreituses kundze ierosināja 24.februāri, tā ir otrdiena, arī tad sēdes nenotiek. 26.februāris ir ceturtdiena, kurā notiek sēde. Vai varam, kolēģi, vienoties par 26. vai 19.februāri? Veiksim balsošanu, kolēģi! Ir tātad divi priekšlikumi - 26. un 19.februāris - attiecībā uz izskatīšanu, un savukārt par priekšlikumu iesniegšanu arī ir divi - 17. un 20.februāris. Tātad balsosim vispirms par šo priekšlikumu - izskatīšanu veikt 26.februārī un priekšlikumus iesniegt līdz 20.februārim. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3730 ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, ko Juridiskā komisija ir rūpīgi izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam. Pirmais ir priekšlikums par 5.pantu, un tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - papildināt pēc vārda “štata” ar vārdiem “vai ārštata”. Par to tika diskutēts, un ar balsu vairākumu Juridiskā komisija to ir noraidījusi un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums noteikt to, ka personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki, nevar pieteikt Saeimas vēlēšanām par kandidātiem un nevar ievēlēt Saeimā. Es domāju, ka mums šeit Saeimā nav vajadzīgi specdienestu pārstāvji, sevišķi ārvalstu specdienestu pārstāvji, vienalga, kādas ārvalsts viņi arī nebūtu, un mums nav vajadzīgi arī bijušie padomju specdienestu pārstāvji šeit Saeimā, vienalga, vai viņi ir bijuši štata vai ārštata, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

M.Grīnblats. Nē, Saeimai ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Tātad veiksim balsošanu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par šo 5.panta punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 32, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts. Tiek akceptēts komisijas atzinums.

M.Grīnblats. Arī nākamais priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai” un ir par šo pašu 5.pantu - papildināt pantu ar jaunu punktu, kas jums ir šeit redzams. Juridiskā komisija to ir skatījusi un ar balsu vairākumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šajā jautājumā ir pieteicies debatēs runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš nosaka to, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt tādas personas, kuras ir bijušas algotas PSKP vai Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.

Īss komentārs. Līdzīgs priekšlikums tika skatīts jau tajā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām trešajā lasījumā pirmo reizi. Tad bija iebildumi pret to, ka ar cilvēkiem, kas strādājuši algotu darbu PSKP struktūrās, varētu saprast arī kādus tehniskus palīgstrādniekus, kādas apkopējas vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc ir šeit izdarīti šie labojumi, lai šis priekšlikums tiktu izteikts iespējami precīzi. Tagad tas ir šādā veidā izteikts, un es gribētu aicināt visus deputātus par šo priekšlikumu nobalsot, lai uzsāktu okupācijas seku patiešām reālu pārvarēšanu. Ja šīs PSKP un LKP amatpersonas kaut vai tikai uz viena Saeimas sasaukuma laiku būs pabijušas ārpus Saeimas, tas var principā izmainīt sabiedrisko klimatu mūsu valstī, un tas var būt ļoti būtisks ieguldījums tieši šīs sabiedriskās vides mainīšanā, visas mūsu sabiedriskās domas mainīšanā. Mums ir jādara reiz gals tai situācijai, ka bijušie okupācijas režīma pakalpiņi ir tie, kas ir spējuši sagrābt savā kontrolē ekonomisko varu (viņi ir ar dažādām privatizācijas nelikumībām sagrābuši sev valsts mantu) un kas tagad mums diktē, vismaz mēģina diktēt, arī politiskās dzīves noteikumus un īstenot tādus izkārtojumus, kas ir par labu tikai viņus pašus atbalstošiem ekonomiskiem grupējumiem un galīgi nav par labu mūsu tautai. Es domāju, šis būtu ne tikai praktisks, bet arī ļoti simbolisks solis, ar kuru mēs parādītu, ka vismaz šobrīd gribam beidzot saraut saites ar mūsu komunistisko pagātni. Un mēs varam runāt par to, kāpēc tas nenotika iepriekš, un par to, kādā veidā Padomju Savienības Valsts drošības komiteja ir panākusi to, ka arī emigrācijā esošie latvieši sāka pirms 5.Saeimas vēlēšanām sadarboties tieši ar Latvijas prokomunistiskajiem spēkiem (tas tiek dēvēts par spožāko čekas operāciju šeit). Mums nevajadzētu turpināt ļauties šai ietekmei, kas faktiski ved postā mūsu valsti, un tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Ir grūti kaut ko papildus pateikt tam, ko Tautas kopa “Latvijai” jau ir teikusi. Šis varbūt ir viens ļoti svarīgs balsojums. Agrāk Saeima nolēma, ka komunistiskā partija Latvijā ir bijusi noziedzīga organizācija, bet iepriekšējie panti ir rakstīti it kā tāpēc, ka nedrīkst vai nevar izslēgt no Saeimas komunistiskās partijas algotņus - amatpersonas. Ir ļoti sirsnīgs lūgums katram padomāt, vai šo likumu jau sen nevajadzēja ieviest. Un, ja kāds šeit pretendē, ka mēs esam tautas pārstāvji, tad mums šīs saites ar komunistisko pagātni ir jānogriež.

Šis nav ļauns likumprojekts, un nevienam patiešām nekas īsti slikts šeit nenotiek, jo arī tam komunistiskās partijas ierēdnim, kam varbūt patiktu būt Saeimā, droši vien ir arī citas iespējas. Viņam nav kaut kādu automātisku tiesību, jo viņš kaut kad pagātnē savas karjeras labā bija nolēmis stāties komunistu partijā. Vai tas patiešām būtu pārāk liels lūgums, ja mēs pieņemtu, ka viņam nevajadzētu tālāk duļķot ūdeni mūsu tautai, mūsu zemei? Ar komunistisko partiju viņam ir bijušas saistības, arī ar vēl daudz ko, kas varbūt pasaulē ir un kas ir nelabvēlīgs mūsu tautai. Es lūdzu ne tikai tiem, kuri nav bijuši komunistiskajā partijā algotos amatos, bet it īpaši tiem, kuri tur ir bijuši, padomāt un atteikties no piedalīšanās Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu punktu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 7. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošie priekšlikumi, deputāti, ir par 6.pantu. Tas ir priekšlikums, kura teksts jums ir redzams. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, bet gan precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Godātie kolēģi, tā kā šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, bet citu rakstisku priekšlikumu mums nav, deputāti pieprasa balsojumu. Mēs tagad balsosim komisijas redakciju. Vai es pareizi esmu sapratis? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par komisijas redakciju šajā jautājumā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 24. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt ar vārdiem “policijas darbinieks vai militārpersona”, ko arī Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais par šo pašu pantu vēlreiz ir Juridiskā biroja neliels precizējums, kādā veidā ir jāiesniedz dokumenti. To arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk pievērsīsimies tekstam 4.lappusē, kur 9.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums. Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Apiņa priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 10.pantā ir deputāta Eniņa priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

Godātie kolēģi un godātais Eniņa kungs! Es lūdzu vienu minūti uzmanību! Ir ienācis desmit deputātu parakstīts priekšlikums - izskatot šo darba kārtības jautājumu, debatēt īsāk: 5 minūtes - pirmo reizi, vienu minūti - otro reizi. Vai deputāti piekrīt? Vai vajag balsojumu?

No zāles. Mēs nepiekrītam!

Sēdes vadītājs. Nepiekrīt. Balsosim, godātie kolēģi! Tātad, izskatot šo jautājumu, noteikt debatēm šādu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, un vienu minūti - otro reizi. Balsosim šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 20, atturas - 12. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Vārds deputātam Guntim Eniņam. Lūdzu!

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mans priekšlikums tomēr ir pietiekami nopietns, un es priecājos, ka jūs šodien varbūt nestāstīsiet anekdotes par sievietēm. Lai to pierādītu, es, skatoties pa punktiem, minēšu vairākas ābeces patiesības:

Pirmais. Nedrīkst būt sievietes diskriminācija. Sieviešu un vīriešu tiesībām ir jābūt vienlīdzīgām. Sieviete nedrīkst tikt pazemota. Vai tā ir?

Otrais. Juridiski - jā, tā ir! Taču patiesībā sievietes vienlīdzība juridiski skaitās tikai uz papīra. Reālajā dzīvē sieviete Latvijā ir diskriminēta. Faktiski sievietes atrodas redzami zemākā stāvoklī: 1) ekonomiski, 2) sociāli, 3) juridiski, 4) fiziski, 5) morāli.

Tātad - kā sieviete tiek ekonomiski diskriminēta? Daudzas no viņām vienas audzina bērnus, tāpēc ka ir šķīrušās, tāpēc, ka vīri, mīļākie viņas ir pametuši. Līdz ar to viņu ekonomiskais stāvoklis ir sliktāks.

Tālāk. Ja vīrs ir miris, bērns paliek pie sievietes, bet, ja ir otrādi, ja ir mirusi sieva, tad bērnam it kā būtu jāpaliek pie vīra, taču tik un tā bērns tiek audzināts pie vienas vai otras vecāsmātes, tātad viņš atkal ir sievietes aprūpē. Līdz ar to es uzsveru, ka šis ekonomiskais stāvoklis tik un tā atkal skar sievieti. Latvija ir valsts, kurā ir visvairāk dzērāju Eiropā. Kāds te ir ekonomiskais stāvoklis ģimenē - tas man jums nav jāstāsta. Ekonomiski un sociāli šausmīgs stāvoklis ir tādā dzērāju ģimenē. Lūk, šo uzskaitīto apstākļu dēļ sievietes ekonomiskais stāvoklis lielāko daļu ir daudz sliktāks nekā vīriešiem.

Otrkārt. Runājot par sociālo diskrimināciju, jāteic, ka tā izriet jau no šeit parādītās ekonomiskās diskriminācijas. Sieviete velk dzīvi kā smagu nabadzības jūgu, un bieži vispār ir jābrīnās, kā viņa - vientuļā māte vai dzērāja sieva - vispār spēj šajā laikā tomēr pavilkt dzīvi - apģērbt, paēdināt un sūtīt skolā bērnus, pie tam vēl māju ciešamā kārtībā uzturēt.

Treškārt. Sievietes juridiskā diskriminācija izriet kā sekas no sievietes fizioloģijas, jo kopīgajā mīlestībā iegūtais bērniņš paliek sievietes vēderā, bet mīlnieks var aiziet tālēs zilajās. Taču juridiskās sekas atkal ir sievietei.

Ceturtkārt - fiziskā diskriminācija. Sieviete pēc dabas ir smalka un vājāka būtne, bet dzērāju ģimenēs sievietes tiek sistas tomēr daudz biežāk, nekā sievas sit vīrus. Vēl sievietes - mātes, sievietes - meitenes tiek bieži izvarotas, taču pretēji gadījumi gan nav zināmi.

Morālā sievietes diskriminācija. Tā tiešām ir briesmīga. Dažkārt pavīd gandrīz vai neticami dati par prostituēto skaitu Rīgā. Tad mēs šausmināmies un sakām, cik tas ir apkaunojoši un briesmīgi šīm sievietēm. Bet uz katru prostitūtu cik ir vīriešu? Par tiem mēs nerunājam. Tātad šī morālā stāja ir vienkārši... Tātad tā ir morāla diskriminācija pret sievieti. Viņa ir “fui”, bet vīrietis, kas stājas sakaros ar prostitūtu, tāds nav.

Es redzu, ka daudzi smaida, bet tie visi ir neapgāžami fakti.

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs! Piecas minūtes ir pagājušas. (Zālē troksnis un izsaucieni. “Lai runā!”) Es ceru, ka sievietes mani sapratīs.

G. Eniņš. Es lūdzu vēl 2 minūtes. (Starpsauciens: “Desmit minūtes!”)

Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Lūdzu - viena minūte! Vienu minūti, Eniņa kungs! Lūdzu!

G. Eniņš. Tātad tas viss ir diskriminējošs stāvoklis. Vai tādam tam ir jāpaliek? Tas ir jālikvidē! Kā var likvidēt šo sievietes diskrimināciju no augšas un no apakšas? Sievietēm pašām ir jāapzinās savs stāvoklis un vairāk ir jābalso par sievietēm.

Ceturtais. Šāds Vēlēšanu likums, kādu es iesniedzu, nav pretrunā ar likumu, jo tādi tie ir arī citās valstīs. Vairāk nekā desmit valstīs ir tādi punkti, kādus es esmu iesniedzis. Nosaukšu kaut vai Dānijā, kur, ja nemaldos, 33% kandidātu sarakstā ir jābūt sievietēm. Tāpēc es lūdzu atbalstīt un ceru, ka šis atbalsts būs lielāks nekā pagājušajā reizē.

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, nu atkal minūte ir pagājusi.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu dziļi izbrīnīts par to, ka jūs tik nenopietni uztverat mūsu cienījamā kolēģa Eniņa labos centienus. Es domāju, ka arī šinī gadījumā, ja šo likumu kārtējo reizi “izgāzīs”, es noteikti Eniņa kungam piedāvāšu to, ka šim punktam ir jābūt citā vietā.

Eniņa kungs, es saprotu jūsu centienus, bet iedomājieties, kas notiks, ja ļaunie vēlētāji, ieraudzījuši šādu labu sarakstu, kurā ir 25% sieviešu, 25% vīriešu un vēl kaut kas, pēkšņi ņem un nobalso tikai par vīriešiem, un tad tā būtu vistīrākā diskriminācija. Es, Eniņa kungs, piedāvāju, ka tālāk būtu jānosaka, vēlētājiem jāuzliek par pienākumu ievēlēt vismaz 25% sieviešu un 25% vīriešu. Citādi, Eniņa kungs, jūsu sava veida cīņa par sieviešu tiesībām netiks realizēta, jo vēlētāji var arī nerealizēt jūsu labo domu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, man būs grūti atbalstīt šajā gadījumā Eniņa kunga iniciatīvu, jo es domāju par tālāko, par to, ka sievietes tiks diskriminētas ar vēlētāju rokām. Tātad šinī gadījumā es būšu spiests atturēties no balsojuma, bet es ceru, ka gan Kiršteina kungs, gan Krastiņa kungs kā radošas frakcijas vadītāji pārrunās ar savu partijas biedru šo jautājumu uz nākošo izskatīšanas kārtu, to nopietnāk sagatavos un varbūt to iesniegs jau kā savas frakcijas viedokli, lai šis jautājums būtu nopietnāk saprotams arī pārējiem kolēģiem, kuri diemžēl šo nopietno jautājumu nevar labi saprast.

Un tādēļ es šinī gadījumā būšu spiests atturēties. Bet, Eniņa kungs, jūsu centība ir ļoti laba, un es ceru, ka frakcija jums palīdzēs tālākajā darbā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, apspriežot šo priekšlikumu, nāca pie secinājuma, ka to nevar atbalstīt, kā jūs redzat. Un es gribētu pateikt, ka daži motīvi te jau tika izteikti, bet es gribētu pateikt vēl dažus citus motīvus, to, ka te tomēr tiek pārkāpts vīriešu un sieviešu līdztiesības princips. Pēdējā laikā ir nodibinājusies vismaz viena partija, kas veidota tikai no sievietēm. Un vai šādā gadījumā nevajadzētu noteikt, ka visām partijām vispirms būtu jāiesniedz, ka 25% ir arī vīriešu, lai viņi būtu katrā sarakstā?

Otrs jautājums ir tas, ka šis priekšlikums ir nepilnīgs. Tā būtu jābūt, bet ko darīt tad, ja kāda partija atnāk un atnes sarakstu, kurā nav šo 25%, un saka, ka viņi nav varējuši atrast nepieciešamo sieviešu skaitu, kas būtu ar mieru kandidēt šādā partijā? Vai tad Vēlēšanu komisijai pašai ir jāpieraksta klāt tās trūkstošās sievietes vai arī tas saraksts jāmet atpakaļ? Diemžēl to, ka komisijai varētu būt tādas pilnvaras - noraidīt šādu sarakstu, to Eniņa kungs nav paredzējis. Tā ka šis jautājums paliek neatrisināts, un līdz ar to šis labais priekšlikums paliek “gaisā karājoties”.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Augsti godājamais Eniņa kungs! Jūsu priekšlikumā sarakstā ir paredzēti 25% vīriešu un 25% sieviešu. Es saprotu, ka jūs atvēlējāt 50% seksuālajām minoritātēm. Zināt, es domāju, ka mums ir jābūt vienlīdzībai visā valstī, un, tā kā vēlētājas lielākoties ir sievietes, tad, ja viņām patīk vīrieši, viņas laikam vēlē par vīriešiem. Es nezinu, kā tur ir. Lai sievietes pašas izlemj, par kurām vēlēt. Taču savā laikā ievērojamais pediatrs profesors Ebels - jūs droši vien viņu zināt - teica, ka sievietes galvenais uzdevums ir mājās sakārtot ziedus un, protams, domāt arī par mājas klimatu.

Es saprotu, ka Kušneres kundze nepiekrīt tam, bet, runājot par šo likumu, es tomēr, Eniņa kungs, jūs nevaru atbalstīt, lai gan es tiešām domāju, ka sievietēm vajadzētu palīdzēt visādā veidā. Es piekristu, ja jūs kādā citā likumprojektā ierosinātu, ka viņām vajadzētu varbūt maksāt lielāku algu vai vēl kaut ko. Un arī panākt lielāku atbalstu tām mātēm un sievietēm, kas domā par lielākām ģimenēm. Bērnu atbalstam. Es domāju, ka šoreiz jūsu projektu nevar atbalstīt, kaut gan jūs esat varbūt labi domājis. Taču aiciniet visus vēlētājus, lai viņi izšķiras paši! Bet sievietēm savukārt novēlēsim vairāk tomēr domāt par ģimenēm un par mīlestību, par seksu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Mīļais, labais, gādīgais Gunti! Es vēlreiz atļaujos uzrunāt no šīs tribīnes kolēģi šādiem vārdiem tāpēc, ka es patiešām esmu izpratusi Gunta labo ideju. Un es to ļoti augsti vērtēju. Taču es esmu sapratusi arī to, ka labu ideju var novest līdz absurdam, un šodien mēs to kārtējo reizi atkal pierādām. Eniņa kungs, ja jūs varētu izdarīt tā, lai vēlētāji sarakstā nobalsotu par 25% vīriešu un par 25% sieviešu, tad, protams, jūsu labā griba būtu sasniegusi to mērķi, ar kuru jūs esat centies šo priekšlikumu ierosināt. Taču tas nav izdarāms. Tas nekādi nav iespējams - ne teorētiski, ne praktiski, ne mākslīgi, ne dabīgi! Ne ar kādiem līdzekļiem tas nav izdarāms, jo vēlētāju griba ir pilnīgi neatkarīga ne no viena. Un viņi izvēlēsies tos, kurus būs izvēlējušies.

Drīzāk man ir bažas par ko citu, godātie kolēģi! Par to, ka, ja mēs šādā veidā šodien turpināsim diskutēt par šo jautājumu, tad mēs panāksim pilnīgi pretējo. Un, lai arī cik sieviešu jūs ieliktu savos sarakstos vai partiju listēs, es baidos par to, ka vēlētājiem būs zināmas bažas, vai sievieti drīkst tiktāl diskriminēt, ka par viņu var atļauties šādi runāt no visaugstākās valsts tribīnes. Es ļoti lūdzu neatbalstīt Gunta Eniņa ļoti saprātīgo, bet neiespējamo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Zālē ovācijas un aplausi). Godātie kolēģi, es lūdzu korektāk izpaust savu sajūsmu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi un kolēģi! Nāk Valentīna diena, un varbūt no tribīnes kaut kas speciāli būtu jādara sieviešu labā. Es gan ļoti ceru, ka Eniņa kungs nebija nopietns, domādams, ka 50% vajadzētu atstāt seksuālajām minoritātēm. Arī mūsu televīzijas un domes vada tādi, un varbūt šie 50% varētu darboties arī sekmīgi, jo viņiem ir tas raidījumu laiks. Mums vajadzētu drusku padomāt, ko mēs darām ar mūsu tautu, kā mēs viņu audzinām, ja mēs atļaujamies šādus cilvēkus laist vispār uz ekrāna un ļaujam viņiem mācīt mūs, kā domāt. (Starpsauciens: “Tu nemuldi, bet izlasi, kas tur rakstīts!”)

Bet padomāsim drusku par mūsu vēsturi. Mēs esam vēsturē ierakstīti kā Letlande, kad Lēto no Latvijas aizveda Apollonu uz Grieķiju, un Grieķija iepazina medicīnu un citas labas lietas. Mēs daudzus gadsimteņus esam bijusi matriarhāla valsts... redz, man ar tiem starptautiskajiem vārdiem iet grūti... Un būtu labi, ja sievietes ņemtu aktīvāku dalību, jo sievietei Dievs ir devis vienu citu sūtību - spēju radīt un sevī nest tautas nākotni. Viņa rūpējas par bērnu, viņa ļoti bieži ir daudz rūpīgāka un mazāk nežēlīga, nekā mēs, vīrieši, spējam būt. Un būtu liels prieks, ja Saeimā būtu vairāk nekā puse no tās cilts. Bija arī smukāk, kad mūsu Prezidijā bija divas sievietes, nevis nulle. Tad bija, manuprāt, labāks Prezidijs. Un arī Saeima būtu labāka, ja mums būtu lielāks sieviešu iespaids, bet vai mēs to varam tautai uzspiest ar kvotu sistēmām - es nezinu.

Es domāju, ka atbalstāma ir arī Rubina kunga izteiktā doma, ka sievietei ir svēta loma - audzināt mūsu nākotni. Un viņa pati var izvēlēties, vai viņa grib nākt un cīnīties par tautu, kā Žanna d`Arka to kādreiz darīja, vai viņa paliks mājās un cīnīsies par 3, 4, 5 vai varbūt pat vēl vairāk pilsoņiem mūsu nākotnes vārdā.

Es domāju, ka es pats laikam atturēšos no šā balsojuma, taču ne jau tāpēc, ka te būtu šie 25%, bet es gan domāju, ka šeit nevar būt runa par kvotām. Sieviete, manuprāt, šodien ir daudz vērtīgāka, nekā esam liela daļa mēs, vīrieši. Viņai ir tas labais un pozitīvais instinkts, kas padara dzīvi kaut kā vērtu. Tas, ko mēs, kungi, darām, viens otru it kā ar lielām veiklībām apsmiedami, viens otru ar varmācībām mācīdami, - tas ļoti reti ir sieviešu stils.

Kā viens franču parlamentārietis ir teicis, sievietes un vīrieši ir ļoti atšķirīgi “VIVE LA DIFFERENCE!” (lai vēl ilgi saglabājas šī starpība!). Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - otro reizi.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Man tomēr ir dikti žēl, ka dakterim Rubina kungam ar matemātiku ir tā švakāk. Kad es rakstu, ka ne mazāk kā 25% sieviešu un ne mazāk kā 25% vīriešu... Es nesaprotu, kā tur var iznākt... To tikai matemātikas nezinātājs var sarēķināt, ka 50% ir seksuālās minoritātes. Un man ir skumīgi, ka jūs to tādā smieklā pārvēršat. Jūs, cienījamie kungi, par džentlmeņiem nevaru nosaukt. Šī smiešanās un ņirgāšanās ir jūsu apliecinājums sievietes diskriminācijai un arī šai nevienlīdzībai. (Starpsauciens: “Beidz!”)

Bet man ir priekšlikums par tālāko: es lūgtu, ja tā varētu, manu priekšlikumu balsot pa daļām. Par pirmo daļu - par sievietēm...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi, Eniņa kungs! Man žēl, bet minūte jau ir pagājusi.

Mēs izlemsim jautājumu par jūsu priekšlikumu - par balsošanu pa daļām. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Vēlreiz atgādinu, ka Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāts Eniņš pieprasīja balsot par viņa priekšlikumu pa daļām. Tās varētu būt tādas: tā kā ir divi teikumi, vajadzētu atsevišķi balsot par pirmo teikumu un par otro teikumu. Vai deputāti piekrīt Eniņa kunga priekšlikumam - balsot par viņa priekšlikumu pa daļām? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet savu attieksmi pret Eniņa kunga priekšlikumu - balsot par viņa priekšlikumu pa daļām! “Par” vai “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par to, vai izskatīsim Eniņa kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 40, atturas - 21. Šis priekšlikums ir noraidīts. Skatām šo priekšlikumu kopumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Eniņa kunga priekšlikumu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis.

M.Grīnblats. Nākamie priekšlikumi, godātie deputāti, ir 6.lappusē. Tur par 13.pantu ir Juridiskā biroja trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir izslēgt otrajā lasījumā pieņemto panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, atgriežoties pie tā, kas bija iepriekš. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 13.pantu ar trešo un ceturto daļu tādā redakcijā, kāda jums ir šeit redzama. Tur ir precizējums - ir norādītas dažādas izziņas, uz kuru pamata tiek noraidīti kandidāti. Juridiskā komisija to ir precizējusi, un precizētā redakcija ir redzama ailē, kura ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikuma daļu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot otrajā lasījumā pieņemto panta otrās daļas “d” apakšpunktu, kas tagad jaunajā redakcijā parādās kā trešās daļas 8.apakšpunkts: “ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa”. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13.panta otrās daļas “d” apakšpunkta papildinājumu? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 7.lappusē. 17.pants. Šeit ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātu priekšlikums, kas satur tādus vārdus, ka vēlēšanas notiek “oktobra mēneša pēdējā svētdienā un sestdienā pirms tās”. Šobrīd, pēc tam, kad izdarīti grozījumi Satversmē, tas ir pretrunā ar Satversmes tekstu, tā ka tas pēc būtības nebūtu izskatāms, ja vien Saeima vēl šīs Saeimas laikā vēlreiz negroza Satversmi. Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par 22.pantu. Tas ir precizējums, ko dod Juridiskā komisija. Tātad: “pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē...”. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par šo pašu 22. pantu, tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums papildināt panta trešo daļu ar jaunu teikumu, ka vēlētājam pēc balsošanas “tiek piedāvāta iespēja dzēst pārējās vēlēšanu zīmes”. Juridiskajai komisijai likās, ka tādējādi tiktu pārkāpta vēlēšanu aizklātība, un visā visumā tas formulējums “tiek piedāvāta iespēja” skan, mūsuprāt, mazliet divdomīgi. Juridiskā komisija to neatbalsta un iesaka arī Saeimai neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums ir orientēts uz to, lai samazinātu vēlēšanu rezultātu viltošanas iespējas, kuras pastāv tieši tādā veidā, ka vēlēšanās neizmantotos biļetenus pēc tam kāds no komisijas locekļiem vai kāda cita persona var savākt un pēc tam balsu skaitīšanas laikā tos biļetenus, kas ir izņemti no aploksnēm, apmainīt pret šādā veidā savāktiem. Tāpēc tiek piedāvāta šī papildu iespēja dzēst šos biļetenus, kas nav izmantoti. Lai mazinātu šo risku, ka šie biļeteni varētu tikt izmantoti šādā veidā.

Cilvēkam neviens neprasīs neko tādu uzrādīt, un, ja kādam šeit šķiet, ka šī norma varētu būt divdomīga, to var ļoti labi atrisināt ar Centrālās vēlēšanu komisijas noteikumiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai vēlaties, Grīnblata kungs, ko piebilst komisijas vārdā?

M.Grīnblats. Nē, Juridiskā komisija paliek pie sava viedokļa.

Sēdes vadītājs. Tātad balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 22. panta trešo daļu, tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 37, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par 23. pantu. Lūdzu skatīt nākamo lapaspusi. Tātad ir priekšlikums otrajā lasījumā pieņemtā 23. panta piekto daļu papildināt ar šādu teikumu: “Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme.” Tas ir darāms tad, ja vēlēšanu zīme vai aploksne ir sabojāta. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atzinumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt pantu ar diviem jauniem punktiem, kas ļauj iespēju svītrotā kandidāta vietā attiecīgajā sarakstā ierakstīt citu kandidātu no citiem attiecīgajā apgabalā izvirzītajiem sarakstiem. Juridiskā komisija vairākas reizes - gan iepriekšējā reizē, gan šoreiz - diskutēja un noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates par šo jautājumu. Bet līdz sēdes beigām ir palikušas 10 minūtes. Leiškalna kungs, jūs esat pirmais pieteicies debatēs. Piedodiet... nē, pirmais. Jūs izmantosiet 10 minūtes vai nē? Atvainojiet, piecas? Piecas minūtes - Leiškalna kungs, lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jau tad, kad reiz balsojām par šo normu, es runāju par šīs normas atbilstību Satversmes 5. pantam, tādēļ iepriekš teikto neatgādināšu. Man ir sagatavots citāts no tā, ko ir teicis viens no Latvijas Republikas ievērojamākajiem valstsvīriem, cilvēkiem, kam izdevās pirmskara apstākļos noturēt Ministru kabinetu gandrīz pilnu leģislatūras laiku, tātad 3 gadus, - citāts no Marģera Skujenieka teiktā. Es mēģināšu citēt šo ievērojamo Latvijas Republikas valstsvīru, cilvēku, kas ir bijis klāt pie pašas Satversmes rakstīšanas un pie pirmā Vēlēšanu likuma pieņemšanas, un pie izmaiņām Vēlēšanu likumā, kurš no 1925. gada paredzēja grozāmos sarakstus.

Tātad citēju: “Demokrātisku vēlēšanu uzdevums ir dot katram vēlētājam iespējamību netraucēti, noteikti un pilnīgi izteikt savu gribu, lai vēlēšanu rezultāts būtu tautas priekšstāvju sapulce, kura visplašākā mērogā atspoguļotu visu vēlētāju gribu. Sastingušās kandidātu listes neļauj vēlētājiem pilnīgi izteikt savu gribu, jo vēlētājs ir piespiests balsot par veselu kandidātu sarakstu, kurā raibā juceklī var būt sakopotas personas, par kurām tas vēlas balsot un par kurām tas nevēlas nodot savu balsi. Sastingušās kandidātu listes būtu pielaižamas, ja visi vēlētāji būtu politisko partiju biedri un ja šo biedru ievēlētās partijas iestādes uzstādītu kandidātus. Kaut gan arī šajā gadījumā ciestu demokrātiskais princips, jo mums būtu darīšana ar zināmā veidā modificētām divpakāpeniskām vēlēšanām. Bet īstenībā politiskās partijas pie mums ir vēl samērā mazattīstītas, jo visās latviešu politiskajās partijās, kopā ņemtās, būtu apvienots tikai 1% no visiem iedzīvotājiem. Ja ir iemesls prasīt disciplinētu un slēgtu balsošanu par partijas iestāžu uzstādīto kandidātu sarakstu no partijas biedriem, tad ir netaisni prasīt no apolitiska caurmēra pilsoņa, lai tas balsotu taisni par vienas partijas sastingušo un negrozāmo sarakstu. Brīvās proporcionālās vēlēšanas turpretim atļauj katram vēlētājam nodot balsi par tiem kandidātiem, kurus tas pēc savas labākās pārliecības uzskata par visnoderīgākajiem un vēlamākajiem. Vēlētājam ir dota iespēja izraudzīties no visu partiju kandidātiem taisni tos, kurus tas uzskata par visspējīgākajiem, godīgākajiem, darbīgākajiem un viņa intereses vislabāk saprotošiem. Ir skaidrs, ka vēlētāju griba pilnos apmēros un nefalsificēti var izpausties, vienīgi brīvo listu sistēmai pastāvot. Saistītās jeb sastingušās kandidātu listes, kuras lietotas līdzšinējās vēlēšanās, to neļauj, jo tas daudzkārt piespiež vēlētāju balsot par to, ko tas negrib, un nebalsot par to, ko tas grib. Tādā kārtā vēlētāju patiesā griba nevar patiesos apmēros izteikties, un tālab sastingušās kandidātu listes kā nedemokrātiskas ir atmetamas.”

Citāta beigas. Es atgādinu, ka es citēju mūsu ievērojamo valstsvīru Marģeru Skujenieku.

Jāteic, ka parlamenti pirms kara izšķīrās par šo listu ieviešanu un tieši šīs vēlēšanu sistēmas rezultātā izveidojās visilgākā, visilglaicīgākā un visstabilākā valdība Latvijā. Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Gribu novērst aizdomas par to, ka tas nonāk pretrunā ar tālākajos pantos esošo redakciju. Esmu iesniedzis katrā pantā labojumus, kuri izriet no manis piedāvātās 23. panta redakcijas.

Tāpat es nevarētu teikt, ka šī sistēma apgrūtinās balsu skaitīšanu. Katrā gadījumā, kad ir izdarīts nesalasāms ieraksts vai listē ir ierakstīts kandidāts no kāda cita saraksta, komisija biļetenu atzīst par derīgu, bet par derīgu neatzīst papildinājumu.

Tāpat es gribu novērst tos dažus mītus, ka varētu vienas partijas vēlētāji ievēlēt citos sarakstos... Diemžēl - vai par laimi - kandidātu var ievēlēt tikai un vienīgi un no tā saraksta, kurā viņš ir ierakstīts un pār kuru izpaužas partijas tiesības. Jo šobrīd Latvijas Republikā tikai tām politiskajām partijām, kurām ir ne mazāk kā 200 biedru, ir tiesības izvirzīt kandidātu.

Būsim demokrātiski un atbalstīsim tādas likuma normas ieviešanu, kuru prasa šobrīd noteiktas sabiedrības vairākums! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Sinka - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie deputāti! Aicinu Leiškalna kunga priekšlikumu neatbalstīt. Šis priekšlikums ir pret demokrātisko plurālismu, jo sagādā iespēju vienas partijas loceklim it kā ieiet, iespiesties kādas citas partijas sarakstā. Tas ir pret partiju dažādību parlamentā. Tas veicina pretēju partiju unificēšanu. Lai kāda ir daudzpartiju sistēmā demokrātija, lai cik kļūdaina, tā tomēr dod iespēju vēlētājiem izdarīt partiju programmu, partiju viedokļu izvēli. Šis grozījums veicina personības kultu, ir tendence aizmirst principus, uz kuriem balstās daudzpartiju sistēma.

Un vēl viens aspekts. Ja, piemēram, Kārli Leiškalna kungu, kas pārstāv “Latvijas ceļu” un tā programmu, atbalstītu kādas citas partijas, piemēram, “Saimnieka”, vēlētāji, vai Leiškalna kungs justos atbildīgs pret šīs partijas programmu un vēlmēm? Vai varbūt tas būtu slepens veids, kādā viņa partija varētu iegūt citai partijai domātās vietas Saeimā? Esmu pārliecināts, ka līdzšinējā vēlēšanu sistēma lielākā mērā nodrošina daudzpartiju demokrātiju un partiju programmu īstenošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā ir vairs tikai dažas minūtes līdz sēdes beigām, es domāju, ka šī likumprojekta apspriešanu turpināsim nākamajā sēdē. Deputātus Veldri, Valdmani, Kiršteinu un Kristovski, kuri ir pašlaik pieteikušies runāt debatēs, lūdzu atkārtoti pieteikties tad, kad šis jautājums tiks skatīts.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas jāizskata 11 deputātu priekšlikums. Sakarā ar piecu ministru ārvalstu komandējumiem šie deputāti ierosina jautājumiem un atbildēm paredzēto vakara sēdi pārcelt uz 19. februāri. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs sesijas laikā vēl nav notikusi neviena sēde, kas būtu veltīta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Es saprotu to, ka politiskā pozīcija, valdības frakciju pārstāvji negrib, ka viņu ministriem būtu jāatbild uz opozīcijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, jo bieži vien gadās tādas situācijas, ka ministrs nevar saprātīgi atbildēt, un tad iznāk tāds kā publisks nesmukums. Un tādēļ valdošās frakcijas gribētu iet to vienkāršāko ceļu un šo darbu vispār nedarīt. Bet es tomēr gribētu norādīt uz to, ka šīs deputātu tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz šiem jautājumiem ir deputātiem dotas Satversmē un ka patiesībā ir antikonstitucionāli šie mūsu balsojumi, Saeimas vairākuma balsojumi, kuri atkārtoti noved pie tā, ka šīs jautājumu sēdes tiek atliktas un šie jautājumi netiek izskatīti. Es saprotu, ka ir vienai daļai deputātu iebildumi pret to, ka šeit veidojas pārāk daudzi deputātu pieprasījumi. Ka tie būtībā ir jautājumi. Bet izrādās, ka šeit ir daži deputāti, kas gribētu, lai opozīcija vispār nestrādātu un neizvirzītu ne pieprasījumus, ne jautājumus, un tad tik būtu šajā valstiņā mierīga dzīve un varētu sildīties savā pašapmierinātības saulītē, un nevienu vairs netraucētu. Es tomēr aicinu šādā veidā nerīkoties, tik rupjā veidā nebradāt kājām demokrātiju mūsu valstī un nobalsot pret šo priekšlikumu nesasaukt šovakar šo jautājumu un atbilžu sēdi, kas ir izsludināta, un nerīkoties kārtējo reizi tādā veidā, ka tā tiktu atkal atlikta uz nezināmu laiku.

Sēdes vadītājs. Par iesniegumu neviens nevēlas runāt “par”? Izlemsim jautājumu balsojot. Vai mēs esam demokrāti vai neesam? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 11 deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 17. Demokrātiskā ceļā sēde ir pārcelta.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, tās ievietojot balsošanas sistēmā. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Jānis Kalviņš,

Juris Dobelis,

Māris Grīnblats,

Ruta Marjaša,

Kristiāna Lībane,

Kārlis Leiškalns (ir zālē),

Ēriks Zunda,

Viktors Stikuts,

Juris Kaksītis,

Ziedonis Čevers,

Juris Celmiņš,

Andris Ameriks,

Ervids Grinovskis,

Jānis Rubulis,

Viesturs Gredzens,

Roberts Zīle,

Māris Rudzītis (arī viņš pats, izrādās, nav reģistrējies).

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas 12. februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 19. februārī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute