Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir desmit deputātu parakstīts iesniegums, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut šīsdienas un rītdienas... 16. - 19. jūnija sēdes darba kārtības piektajā sadaļā (pirms 19. punkta) Krimināllikumu otrreizējai caurlūkošanai. Desmit deputātu paraksti. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Vai ir iebildumi? Vai balsojumu kolēģi neprasa? Neprasa. Tātad esam vienojušies, ka piektajā sadaļā pirms 19. punkta notiks Krimināllikuma otrreizēja caurlūkošana. Vai kāds prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Labi, godātie kolēģi!

Tā... Lujāna kungs vēlas runāt. “Par” vai “pret” šo? Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, otrreizēja caurlūkošana ir ļoti svarīga, bet mēs arī ļoti labi saprotam, ka tas izvērsīsies ļoti garās diskusijās, jo šis jautājums skar nāves soda atcelšanu. Un, tā kā mūsu darba kārtība jau ir ļoti saspringta šinī periodā, tad es aicinātu nepārvietot. To labi zina arī Druvas kungs, ka vismaz kādu pusdienu ilgs šī diskusija. Es uzskatu, ka šinī vietā to nevajadzētu iekļaut. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva vēlas runāt “par”.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu Lujāna kunga teikto, bet mēs tagad runājam par trijām sēdēm, kurās mēs debatēsim par visvisādiem jautājumiem. Šis ir būtisks jautājums, un es paskaidrošu, kādēļ ir vajadzīgs, lai tas tiktu iekļauts šīs sēdes darba kārtībā. Ja mēs šo likumu neizskatīsim otro reizi un otro reizi nenosūtīsim Valsts prezidentam, tad līdz ar to mēs principā nevaram iedarbināt šo likumu. Tad nebūs pietiekoši laika, lai mēs to varētu iesniegt un iesniegt šajā Saeimā, pieņemt un ietvert šos grozījumus Sodu izpildes kodeksā un Kriminālprocesa kodeksā; tātad tie ir pilnīgi nepieciešami, lai iedarbinātu šo Krimināllikumu. Tādēļ es vēlreiz lūdzu atbalstīt tā iekļaušanu darba kārtībā.

Skatīsim pa pantiem. Ir tikai viens strīdīgs jautājums, un tas ir par nāvessodu. Es domāju, ka tas varētu arī neizvērsties tik plaši, kā mēs domājam, jo mēs pieņemsim atkārtoti un nosūtīsim Valsts prezidentam.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - iekļaut piektajā sadaļā pirms 19. punkta Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izšķirties par šo jautājumu! Lūdzu, godātie kolēģi... Es visus aicinu izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 7, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts, un Krimināllikums tiek iekļauts otrreizējai caurlūkošanai piektajā sadaļā kā pirmais jautājums.

Tad, godātie kolēģi, vēl desmit deputāti ir parakstījuši iesniegumu, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut izskatīšanai Saeimas 16.-19. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Nacionālās drošības likums”. Vietu gan šie desmit deputāti savā iesniegumā nav norādījuši, un, ja deputāti tam piekritīs, to varētu iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pēdējo - 69. punktu. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu kolēģus izteikties!

Vispirms varbūt izlemsim jautājumu principā - vai mēs to darīsim vai nedarīsim. Ģirts Kristovskis vēlas ko teikt. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu to iekļaut darba kārtības pirmajā sadaļā, lai mēs to varētu novirzīt izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Tā... Vai pie Prezidija ziņojumiem? Paldies.

Vai ir kādi citi viedokļi? Vai ir vajadzība balsot, godātie kolēģi? Vai neviens neprotestē, ka mēs to iekļaujam pie Prezidija ziņojumiem nodošanai komisijām? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso... Vai runāt neviens nevēlas? Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šā jautājuma iekļaušanu sadaļā “Prezidija ziņojumi” un nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 4, atturas - 17. Esam iekļāvuši. Godātie kolēģi, mēs to varētu darīt varbūt pēc 11. punkta - pēc likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodošanas komisijām. Vai nav iebildumu? Iebildumu kolēģiem nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tad vēl Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas un 19. jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un 27. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” trešajā lasījumā - iekļaut darba kārtībā kā pirmo jautājumu piektajā sadaļā.

Tātad to mums lūdz Juridiskā komisija, bet, tā kā mēs esam vienojušies un piektajā sadaļā jau iekļāvuši Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu, tad aiz tā varētu, ja deputāti piekrīt, iekļaut darba kārtības 27. jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

Juris Kaksītis vēlas runāt “par”. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Es redzu dokumentu, kurā lūdz pirms 19. jautājuma izskatīt Krimināllikumu. Par to arī es balsoju. Te nav neviena vārda rakstīts par to, ka ietvert kā pirmo šajā sadaļā. Tādēļ es lūdzu respektēt komisijas viedokli un Civilprocesu skatīt pirmo... jo vairāk tādēļ, ka Krimināllikuma dokumentu mēs neesam pat ne 5 stundas, kur nu vēl 5 dienas iepriekš saņēmuši.

Sēdes vadītājs. Tātad Kaksīša kungs ierosina darba kārtības 27. jautājumu izskatīt pirms Krimināllikuma otrreizējas caurlūkošanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds pieprasa balsojumu? Neprasa. Tātad, godātie kolēģi, 27. jautājumu mēs izskatām pirms Krimināllikuma otrreizējas caurlūkošanas.

Tad vēl, godātie kolēģi, Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā”. Kā jūs zināt, godātie kolēģi, 25. jūnijā Satversmes tiesa izskatīs deputātu iesniegumu, tāpēc būtu lūgums iekļaut darba kārtībā šo lēmuma projektu, lai Kusiņa kungam būtu nepieciešamās pilnvaras. Ja jūs pret to neiebilstu, tad varbūt šo lēmuma projektu mēs varētu iekļaut pēc 15. jautājuma, tas ir, sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Pēc 15. punkta. Vai deputātiem nav iebildumu? Balsošanu deputāti neprasa. Paldies.

Tad ir vēl divi iesniegumi. Desmit deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 93. pantu lūdz atcelt steidzamību Saeimas izsludinātajam darba kārtības 58. jautājumam - likumprojektam “Komercķīlu likums”. Tātad deputāti lūdz atcelt steidzamību. Taču par šo pašu punktu ir arī Juridiskās komisijas iesniegums, kurā tā lūdz šo punktu vispār svītrot no sēdes darba kārtības. Ja mēs to svītrojam, tad jautājumu par steidzamību... Mēs varam lemt un varam nelemt, tad kā darīsim? Jālemj? Paldies.

Kaksīša kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie jautājumi saskaņā ar Kārtības rulli ir cits ar citu cieši saistīti. Vispirms jāizskata steidzamība un tad jāizņem no darba kārtības, jo, ja steidzamība netiek noņemta, tad vispār nevar ņemt ārā no darba kārtības 19. datumā. Tās nu ir Kārtības ruļļa prasības, un tā ir jādara.

Bet šeit jau nav iegribas jautājums. Šeit ir konceptuāls jautājums, kuru Juridiskais birojs kopā ar Uzņēmumu reģistru vēl līdz šim brīdim nav atrisinājis, un līdz ar to steidzamības kārtībā nav iespējams tādu nopietnu jautājumu izskatīt. Tur ir tā būtība, jo acīmredzot ir jāpiekrīt tam. Mēs droši vien Juridiskajā komisijā izdarīsim šādu labojumu Kārtības rullī, jo izrādās, ka komisija nedrīkst ierosināt steidzamības atcelšanu. Tas ir absurds, un tad ir jātaisa šie divi dokumenti, kas arī rada zināmas domstarpības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tātad izlemsim vispirms jautājumu par steidzamības atcelšanu.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu priekšlikumu - atcelt steidzamību Komercķīlu likumam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 15. Likumprojektam “Komercķīlu likums” steidzamība ir atcelta.

Vai par nākamo priekšlikumu - par svītrošanu no darba kārtības - kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Jautājums no darba kārtības tiek svītrots.

Izskatīsim darba kārtības 1. jautājumu - Prezidijs ierosina deputātu Teņa, Bērziņa, Panteļējeva, Ādamsona un Golubova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmuma “Par Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu.

Runāt “par” vēlas Janīna Kušnere. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā ceturtdienā šis likumprojekts tika iesniegts, bet diemžēl tur bija tehniskas dabas kļūda - likumprojektā tas bija nevis 15.pants, bet 40.pants, kura dēļ tas arī faktiski tika noraidīts. Taču, cienījamie kolēģi, es domāju, ka tas nav pats būtiskākais motīvs, kura dēļ šādu likumprojektu, respektīvi, grozījumu, vajadzētu noraidīt, jo tas tiešām ir būtiski, kas te tiek paredzēts, - personai vai ģimenei, kurai ir maznodrošinātās vai trūcīgās ģimenes statuss, tiek piešķirts dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalsts, kas ir ne mazāks par vienu trešdaļu no vidējās algas valstī. Tātad šis pabalsta apmērs tiek piesaistīts šim lielumam kā vidējā alga, taču vidējā alga valstī, kā mēs zinām, tomēr mainās. Varbūt tā mainās samērā lēni, bet tomēr tā mainās un zināmā mērā ir pakļauta šim inflācijas koeficientam, tādēļ arī valstī būtu jāmaina šie attiecīgie pabalstu apmēri.

Nākamais. Mēs zinām, ka tas neaptvers ļoti lielu personu loku, jo šajā gadījumā pabalsti tiks piešķirti tiem, kuriem ienākumi ir mazāki par 38 latiem uz vienu ģimenes locekli vai uz vienu personu, bet principā tiem, kam ir īpašums, kura vērtība ir pāri par 3000 latiem, šis pabalsts faktiski nemaz nepienākas.

Es aicinātu tiešām to nodot komisijām, jo ir iespējams, ka šajā priekšlikumā ir vajadzīgas vēl kādas korekcijas, taču tas būtu jāpieņem, jo tas attiecas gan uz tiem cilvēkiem, kuri pašreiz ir strādājošie, bet saņem minimālo darba algu... Ja ģimenē ir divi bērni, tad, protams, šie ienākumi ir mazāki par 38 latiem. Tas attiektos arī uz pensionāriem, kuri dzīvo vieni paši. Bez tam tas attiektos arī uz ģimenēm, kurām ir bērni, arī uz nepilnām ģimenēm, kur bērnu audzina viena pati māmiņa vai tēvs viens pats.

Cienījamie kolēģi, ja mēs tomēr vēlamies kādreiz pievienoties Eiropas Savienībai, tad mums šī sociālā sfēra ir jāuzlabo, tādēļ ka mums personīgās sarunās ar Eiropas dažādiem deputātiem un arī ierēdņiem ne reizi vien tika pateikts: “Tikmēr, kamēr jūs būsiet tik nabadzīga valsts, Eiropas Savienībai jūs nebūsiet vajadzīgi!” Tādēļ, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums ir sen pienācis laiks sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram, kuras tomēr šos cilvēkus dotē no valsts, runājot par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, kuriem, kā mēs labi zinām, tomēr ir tendence augt; tie aug katru gadu, pie tam lielos apjomos. Es aicinu jūs tiešām šo likumprojektu nodot komisijām, lai tur notiek izvērtēšana. Var jau būt, ka ir jāpieņem citi kritēriji, taču šāds solis mums šodien ir jāsper. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 5, atturas - 30. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Dilbas, Putniņa, Nagļa, Panteļējeva un Lībanes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma (ēkas) Rīgā, Raunas ielā 64 nodošanu Latvijas Invalīdu biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Nagobada, Ozoliņa, Grīnblata un Jirgena iesniegto likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojiet, Leiškalna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Es uzskatu, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir sabiedriska organizācija, tā tiek dibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgo likumu. Mēs taču šodien nevaram pieņemt likumu par “Latvijas ceļu”, likumu par “Tēvzemei un Brīvībai” un likumu par “Saimnieku”. Nē, es neredzu, ka jābūt... (Starpsaucieni: “Nav jābūt! Jābūt!”) Latvijas Sarkanais Krusts ir sabiedriska organizācija, kas darbojas uz attiecīga likuma pamata.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis vēlas runāt “par”. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Un Leiškalna kungs! Jūs kļūdāties. Šajā gadījumā tik tiešām ir jābūt šim likumam, ja gribam atrisināt šo jautājumu. Ceru, ka gan jūs, gan it sevišķi tie, kas vēl Augstākajā padomē strādāja, atceras tos laikus, kad bija doma - un es domāju, ka nepareizi darījāt, kad atteicāties no šīs domas, - izveidot šādu centrālo likumu (ja negribam lietot šo vārdu, kam ir ne visai laba skaņa, - “jumta” likums), bet tas toreiz netika izdarīts un tādēļ to nepieciešams izdarīt tagad. Es uzskatu, ka ir nepieciešams šis likums. Šo jautājumu ir izskatījusi Juridiskā komisija savā sēdē, un mēs konstatējām, ka šajā ziņā pastāv problēma un šī problēma ir jāatrisina. Un šīs problēmas risinājuma mēģinājumi jau ir izraisījuši dažādas aktivitātes, turklāt ne visai labas aktivitātes, kas saistās ar Sarkano Krustu. Tādēļ es uzskatu, ka tomēr būtu pareizāk, ja mēs nodotu šo likumprojektu komisijām. Es pieļauju, ka Juridiskajai komisijai būs alternatīvais likumprojekts. Es varu teikt vēl vairāk - tas jau ir šobrīd, bet, lai tas realizētos Saeimas darbā, es aicinu to nodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu ne “par”, ne “pret”, bet runāšu par to, kā lieta tālāk virzāma. Es ierosinātu noteikt kā atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo piedāvātais likumprojekts nereglamentē nevienu sociālo jautājumu, bet gan vienas sabiedriskās organizācijas uzbūvi.

Sēdes vadītājs. Tātad Lagzdiņa kunga priekšlikums bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt kā atbildīgo. Tāds bija priekšlikums. Bet, tā kā bija debates, vispirms izlemsim jautājumu principiāli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots. Vai kolēģiem ir iebildumi pret Lagzdiņa kunga priekšlikumu (Starpsauciens: “Balsot!”), ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jākļūst par atbildīgo komisiju? Deputāti prasa balsot. Tātad, godātie kolēģi, pašlaik ir tā, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tiek noteikts, ka atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Lagzdiņa kungs savukārt ierosina, lai par atbildīgo būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tātad tūlīt būs balsojums par Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu, ka par atbildīgo komisiju šī likumprojekta izskatīšanā ir nosakāma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 8. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izlemsim nākamo jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Nacionālās drošības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt vēlas Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Mums patlaban pārdod kaķi maisā. Man nav izsniegts tāds likumprojekts, par kura nodošanu komisijai es varētu balsot. Es nezinu, par ko es balsoju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informācija. 12.jūnijā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavoja likumprojektu “Nacionālās drošības likums” (reģistra numurs 1206) un saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu nolēma to iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē. Tātad tas ir bijis jau 12.jūnijā. Dokumenta pielikumā ir likumprojekts 20.lappušu apjomā.

Godātie kolēģi! Ja ir iebildumi pret šo Prezidija atzinumu, tad mēs varam veikt balsošanu par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Bišera kungs, es saprotu, ka jūs iebilstat tādēļ, ka neesat ar to iepazinies, un tādēļ jautājums ir, tā teikt, jāliek uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu - nodot Nacionālās drošības likuma projektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 5, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts - “Par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” privatizācijas apturēšanu”.

Iesnieguši to ir divpadsmit deputāti. Vai kāds vēlas runāt iesniedzēju vārdā?

Aristids Lambergs. Lūdzu, godātais kolēģi! Bet, ja tas nav iesniedzēju vārdā, tad varbūt jūs vēlaties debatēs runāt? Lūdzu! Iesniedzēju vārdā nepiesakās neviens. Lūdzu! “Par” vai “pret”?

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Es vēlos iebilst pret šā likumprojekta tālāku virzīšanu, jo stividoru kompānija “Rīnūži” tika ļoti sekmīgi izsolīta pagājušajā sestdienā un vairs nav iespējams apturēt tās privatizāciju. Šis iesniegums jau bija agrāk iesniegts, tad, kad vēl bija šaubas par šī uzņēmuma privatizāciju. Bet nu privatizācija ir sekmīgi notikusi. Lūdzu neatbalstīt šā likumprojekta tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti runāt vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu... jā, par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 22, atturas - 19. Nav pieņemts.

Nākamais solis. Vai mēs varam to iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, kas faktiski ir rudens sesijā? Mēs tādu lēmumu nevaram pieņemt. Tāda priekšlikuma nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Otrā sadaļa - lēmuma projekts “Par dacu tiesu tiesneu iecelšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.4384. “Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu”. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi veselu virkni tiesneša amata kandidatūru. Visi ir nokārtojuši atbilstošos kvalifikācijas kolēģijas eksāmenus, un Juridiskā komisija iesaka Saeimai atbalstīt šo tiesnešu iecelšanu. Pirmais balsojums: iecelt Inesi Buli par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Inese Bule iecelta par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Juri Kokinu par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Atkal nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, godātie kolēģi, balsot par Saeimas lēmuma projektu par Juri Kokinu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 1. Juris Kokins iecelts par Daugavpils tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Svenu Lorencu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, atkal nav kvoruma.

Godātie kolēģi, lūdzu visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Svenu Lorencu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Balsošanā piedalās 49 deputāti. Lūdzu vēl vismaz vienu no tiem 25, kuri nepiedalās, ņemt dalību balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Varbūt mēģināsim, godātie kolēģi... Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 2. Svens Lorencs iecelts par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums, godātie deputāti, - iecelt Raivi Rāviņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 4. Raivis Rāviņš iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Inesi Strelču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 1. Inese Strelča iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Sandru Strenci par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, kārtējo reizi 24 deputāti nebalso.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Sandra Strence iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Initu Šatalovu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 3. Inita Šatalova iecelta par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais, pēdējais, priekšlikums - iecelt Ilonu Vaivodi par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Ilona Vaivode iecelta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par dažu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4385. Abas kandidatūras izskatītas Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija iesaka Saeimai tās atbalstīt.

Vispirms tātad jābalso par priekšlikumu iecelt Ivetu Kromāni par Daugavpils tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, kārtējo reizi nav kvoruma. Es tomēr aicinu piedalīties visus balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 6. Iveta Kromāne iecelta par Daugavpils tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Otrs šajā likumprojektā ietvertais priekšlikums - iecelt Rasmu Šaicāni par Gulbenes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu godātos kolēģus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 7. Rasma Šaicāne iecelta par Gulbenes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Glorijas Sorokinas iecelšanu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi šo priekšlikumu un iesaka arī Saeimai atbalstīt Glorijas Sorokinas iecelšanu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 6. Glorija Sorokina iecelta par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā” . Izskatām dokumentu nr. 4409. Deputātiem tas ir izsniegts.

Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu “Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Gunārs Kusiņš pilnvarots par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā.

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Tabūna kungs ir uzrakstījis Prezidijam dokumentu, kurā viņš lūdz pieprasījumu nr. 4341 pārcelt uz šā gada 17.jūnija sēdi, jo komisijas sēde šā pieprasījuma izskatīšanai paredzēta rīt, 17. jūnijā, pulksten 10.30. Šis pieprasījums ir darba kārtības 18.jautājums.

Godātie kolēģi, vai piekrītam Pieprasījumu komisijas priekšlikumam? Labi. Tad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam, labklājības ministram Makarovam un veselības valsts ministram Jaksonam sniegt paskaidrojumu, kas konkrēti ir atbildīgs par destruktīvo darbību, kas saistīta ar ātrās medicīniskās palīdzības stacijas darba sagraušanu.

Pieprasījumu komisijas vārdā... Tā ir nodošana... Paldies. Tas nav Pieprasījumu komisijas atzinums. Atvainojos!

Godātie kolēģi! Deputāti nav pieteikušies sniegt motivāciju. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Tālāk ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, iekšlietu ministram A.Krastiņam un tieslietu ministram Dz.Rasnačam, lai valdība regulāri ziņotu par Latvijas Republikas pilsoņa un “Helsinki-86” priekšsēža H.Lāmas meklēšanas gaitu.

Komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja šo pieprasījumu un kā pieprasījumu to noraidīja, jo, pirmkārt, tas neatbilst pieprasījuma saturam, labākajā gadījumā, tas ir jautājums.

Otrkārt, iesniedzēji prasīja regulāri informēt Saeimu par “Helsinki-86” priekšsēža Lāmas meklēšanu. Galvenā pretenzija bija tāda, ka Iekšlietu ministrija ir pārtraukusi Lāmas meklējumus. Kā mums Pieprasījumu komisijā paskaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis, tā tas nav. Iekšlietu ministrija nav pārtraukusi Lāmas meklēšanu un neatsakās informēt “Helsinki-86” par Lāmas meklēšanas gaitu.

Kas attiecas uz Tieslietu ministriju, tad šobrīd atbilstoši tās kompetencei šo lietu skatīt Tieslietu ministrijai, tā sakot, vēl nav pienācis laiks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, kolēģi! Varbūt kādam ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Vai vajag balsot par to? (Starpsauciens: “Vajag balsot!”) Vajag. Nu ja vajag, tad vajag! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 16. Jāpārbalso. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu! Lūdzu visus deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 24. Pieprasījums nav pieņemts.

Tā kā 18.jautājumu mēs vienojāmies izskatīt rīt pēc komisijas sēdes, tad saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim darba kārtības 27. jautājumu - “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4331 “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Kā jau sēdes vadītājs teica, trešais lasījums.

1.priekšlikums ir par 245.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, papildinot šo pantu ar 18.punktu par sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmām lietām par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu - papildināt 245.pantu ar 18.punktu šādā redakcijā?... Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 2.priekšlikums ir par 285.46. pantu. Redakcionāla rakstura - aizstāt saikli “un” ar saikli “vai”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 285.46.panta nosaukumam “Lietu piekritība” un tā tekstam. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 285.49. panta papildināšanu ar otro daļu - par to, ka maksātnespējas pieteikumu lietā šim dokumentam jāatbilst likuma 285.50/51. panta prasībām. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 4. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 285.50. pantu - aizstāt vārdu “pieteikums” ar vārdu “lieta”. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 285.50. panta nosaukumam un tā tekstam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 285.51. pantu - vārda “pieteikums” vietā lietot vārdu “lieta”. Es atvainojos! 6. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 5.priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 6. priekšlikums ir līdzīgs, tikai attiecas uz 285.52. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šāds pats priekšlikums ir par 285.53. pantu. Arī šeit iesaka lietot vārdu “lieta”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “amats un tālruņa numurs” ar vārdiem “un amats”. Šis priekšlikums atbildīgajā komisijā guva atbalstu tāda iemesla dēļ, ka tālruņa numura norādīšana nav Civilprocesa kodeksa jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 7. un 8.priekšlikumu, tas ir, par 285.53. pantu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 9.priekšlikums. 285.57. pants. Juridiskais birojs iesaka aizstāt “un administratoru” ar vārdkopu “bet maksātnespējas lietā - arī administratoru”. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģiska rakstura priekšlikums, bet tikai par likvidatoru, ir 10.priekšlikumā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to 285.58. panta tekstam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 11. priekšlikumu Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis par 285.59. pantu. Tas iesaka šā panta pirmās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā. “Ja tiesa konstatē, ka Latvijas Banka atsaukusi kredītiestādes darbībai izsniegto licenci saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, tā atzīst šo kredītiestādi par likvidējamu.” Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 285.59. pantu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka un pati arī atbalsta savu priekšlikumu - izslēgt 285.62. panta piektās daļas otro teikumu, ka par šiem lēmumiem var iesniegt protestu atbilstoši 343.1. panta noteikumiem, jo šis minētais pants jau nosaka šādas tiesības, tādēļ dublēt šajā pantā šo normu nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta - izslēgt 285.68. panta pirmo daļu un aizstāt otrajā daļā vārdus “izskatot sūdzību” ar vārdiem “izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu un līdz ar to arī 285.68. panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14. un pēdējais priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 285.69. panta trešajā daļā vārdkopu “tiesību aktu” ar “normatīvo aktu”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 14.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu? Komisija to ir akceptējusi. Arī deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs vienojāmies, ka nākamais darba kārtības jautājums būs - Krimināllikuma otrreizēja caurlūkošana. Šajā sakarā komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druvas kungs vēlas sniegt dažus paskaidrojumus. Lūdzu, Druvas kungs! Lūdzu, kolēģi, uzklausiet uzmanīgi Druvas kungu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms izsaku jums lielu paldies par to, ka jūs atbalstījāt šā likuma iekļaušanu darba kārtībā. Esmu runājis ar vairākiem kolēģiem, un acīmredzot viņiem nav bijusi iespēja iepazīties ar likumu kopumā. Līdz ar to es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu pārcelt šā likuma izskatīšanu no šīs pozīcijas - no 19.punkta uz likumprojekta astoto sadaļu - taisni pirms 54.punkta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ierosinājums ir Krimināllikuma otrreizēju caurlūkošanu izskatīt pēc darba kārtības 51. jautājuma. Druvas kungs to izdarīja komisijas vārdā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu? ...Pirms 54., vai tā, Druvas kungs? Pirms 54.! Tātad pirms astotās sadaļas. Nav iebildumu? Paldies, godātie kolēģi!

Skatīsim nākamo - 19.punktu pēc pašreizējās numerācijas - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4291.

Pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo komisija uzskata, ka tas ir principiāls labojums, kas būtiski groza pašreizējo kodeksu, un tas labāk būtu izskatāms kopā ar jauno Administratīvo sodu likumu, ko mēs esam izskatījuši pirmajā lasījumā un patlaban gatavojam otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Autors - deputāts Leiškalns - vēlas pats par to runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātais Bišera kungs! Es, neapšaubāmi, jums piekrītu, jo konceptuāli tā ir ļoti atšķirīga pieeja, bet vai komisija ir gatava, vai komisija drīkst iekļaut šos manus priekšlikumus jaunā dokumentā bez manas otrreizējas iesniegšanas?... Liels paldies. Tātad es neprasu balsot nevienu no saviem priekšlikumiem šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs, tas mums atvieglos darbu.

Tātad, godātie kolēģi, vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. Tātad tas attiecas arī uz otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad - vai arī to... Leiškalna kungs neprasa balsojumu. Labi, paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. Trešais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tā ierosina izslēgt likuma 33. pantā teikumu, jo tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - svītrot 33. panta otrajā daļā teikumu... Tālāk kā tekstā. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir ceturtais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - nomainīt vārdu “ierobežošanas” ar vārdiem “novēršanas”, kā tas ir mūsu attiecīgā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē likumprojekta 12.-d nodaļas nosaukumu “Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā”. Pieņemts.

I.Bišers. Piektais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt 166.27. panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 166.27. panta nosaukumam “Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana”. Pieņemts.

I.Bišers. Sestais ir redakcionāls precizējums tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti akceptē?

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 166.28. pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Bez tam ir arī deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar papildtekstu, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, izstrādājot kopēju priekšlikumu.

Un visbeidzot ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt sankciju arī ar iespēju uzlikt tādu sodu kā tiesību atņemšana ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tādējādi, godātie kolēģi... Vai deputāti piekrīt likumprojekta 166.28. panta nosaukumam un tekstam? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tā. Nākošais ir 166.29. pants, par kuru izteikti priekšlikumi no 10. līdz 14. Komisija tos visus ir vai nu pilnīgi, vai daļēji atbalstījusi, izstrādājot jaunu tekstu, kuru jūs redzat 6. ailē. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 166.29. panta nosaukumu un tekstu un līdz ar to arī komisijas atzinumiem par priekšlikumiem no 10. līdz 14., ieskaitot. Pieņemts.

I.Bišers. Par 166.30. pantu ir iesniegts Juridiskā biroja priekšlikums un deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurus abus komisija ir atbalstījusi, iestrādājot savā kopējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 166.30. panta nosaukumam un tekstam? Pieņemts.

I.Bišers. 17. priekšlikums ir par 166.31. pantu, kurā Juridiskais birojs ieteicis nedaudz mainīt tekstu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. 18. priekšlikums ir deputāta Baloža priekšlikums - papildināt kodeksu ar 204.5. pantu par izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu. Komisija pamatā to ir atbalstījusi, ka šāds pants ir nepieciešams un iekļaujams, taču uzskatīja, ka tas nav tik sīki jādala sešās daļās, kas ārkārtīgi sarežģī. Komisija ierosina izteikt par visiem pārkāpumiem, nosakot maksimālo sankciju, bet ļaujot variēt atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Baloža priekšlikumu nr. 18. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir daži papildinājumi 213. pantā, kas ir saistīti ar mūsu iepriekšējiem priekšlikumiem, - ievietot rajonu (pilsētu) tiesu kompetencē attiecīgos jautājumus, ko mēs tagad papildinājām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20., 21. un 22. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat no mūsu iepriekšējā balsojuma izriet priekšlikums izdarīt grozījumus arī 215.1. pantā, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē izmaiņas 215.1. pantā - “Valsts ieņēmumu dienesta iestādes”. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 23. priekšlikums - deputāta Baloža priekšlikums - papildināt kodeksu ar 236.8. pantu, kas noteiktu Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības uzlikt sodus. Komisija principā ir atbalstījusi, taču nedaudz izmainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 236.8. panta nosaukumu un abu tā daļu teksta redakciju? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 25. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina papildināt pēc vārdiem “Ministru kabinets” ar vārdiem “Valsts kontrole”. Tas izriet no mūsu iepriekšējiem labojumiem un pieņemtajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 260. pants, par kuru ir 26. - deputāta Pēterkopa priekšlikums. Viņš ierosina izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. Tālāk ir 27. - arī deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas ierosina 263. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz nedaudz precizēt šinī pantā tiesības - gan tiesneša, gan policijas tiesības pārskatīt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 30. priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, kura ierosina noteikt kārtību, kādā atlīdzināms zaudējums, kas ir saistīts ar nelikumīgu arestu. Tas ir saistīts ar mūsu nesen pieņemto likumu par zaudējuma atlīdzināšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt likumprojekta 289. panta otro daļu šādā redakcijā... Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 304. pantu ir trīs priekšlikumi: deputāta Baloža, atbildīgās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir vai nu pilnīgi, vai daļēji atbalstīti un ietilpināti komisijas galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem likumprojekta 304. pantā? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu godājamo Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Kādi apsvērumi būtu par trešo lasījumu?

I.Bišers. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. jūlijam.

Sēdes vadītājs.Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 20. jūliju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Tūrisma likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ir pagājis ļoti ilgs laiks starp pirmo un otro lasījumu. Šajā laikā Ministru kabinets ir apstiprinājis tūrisma attīstības koncepciju un atbildīgā komisija, izvērtējot sen iesniegtos deputātu priekšlikumus, tomēr mēģināja tos apvienot, koriģēt un iestrādāt atbilstoši šai pieņemtajai koncepcijai un starptautiskajiem līgumiem. Lai mēs labāk redzētu, kāds īsti veidojas tagad šis likumprojekts, dokumentam nr. 4294, kuru mēs skatām šodienas sēdē, pašās beigās ir pievienota kopējā redakcija, tāda, kāda tā izskatās komisijas atbalstītajā variantā. Tātad lūdzu ieskatīties pēdējās lappusēs, lai būtu vieglāk orientēties. Un tagad sāksim izskatīšanu pa pantiem.

Pirmais ir priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis. Šis priekšlikums attiecas uz terminiem, un komisija to ir daļēji atbalstījusi un pilnveidojusi. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru atbalstīt lūdzu Saeimu. Lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Trešo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Tenis. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu redakciju - ceturto priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? 2. panta nosaukums un tā teksts ir pieņemts.

A.Seile. 5. priekšlikums. Deputāts Tenis lūdz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta, jo šis tūrisma definīcijas variants ir jau iestrādāts 1. pantā ietvertajos terminu skaidrojumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam svītrot likumprojekta 2. pantu? Pieņemts.

A.Seile. Un 6. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Dinēvičs, šādā sakarībā nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

A.Seile. 7. priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēvičs, tas ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts 1. pantā. Esam jau nobalsojuši par 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 8. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Tas ir daļēji atbalstīts. Komisija šo un arī deputātes Seiles iesniegto priekšlikumu nr. 9 ir atbalstījusi un izveidojusi kopēju redakciju - 10. priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt 10. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nu vispirms astoto, Seiles kundze.

A.Seile. Jā. Tātad astotais ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8. priekšlikumu - par 3. panta nosaukumu un tekstu. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 9. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Seile. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 3. pantā, komisijas priekšlikumā...

A.Seile. Jā.

Sēdes vadītājs. Pantā “Tūrisma nozares uzdevumi”? Deputāti tātad piekrīt komisijas atzinumam par 9. un 10. priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk - 11. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta un ierosina izslēgt pirmā lasījuma redakcijas 4. pantu, jo šis pants ir zināmā mērā deklaratīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 4. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

A.Seile. Tālāk. 13. priekšlikums. Deputāts Tenis ierosina izslēgt 5. pantu, un komisija šo priekšlikumu atbalsta, jo šis atkal ir ar terminu skaidrojumu saistīts jautājums. Šis termins jau 1. pantā ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 5.pantu, līdz ar to 14.un 15.priekšlikums nav skatāms. Arī 16.priekšlikums.

A.Seile. Paldies. Otrā nodaļa. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka mainīt nodaļas virsrakstu, ierosina jaunu virsrakstu - “Tūrisma politika”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 18.priekšlikums. To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi 1.panta 5.punktā. Par 1.pantu jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt tam.

A.Seile. 19.priekšlikums ir deputāta Teņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā - 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.un 22.priekšlikumu. Tagad izskatīsim 21.priekšlikumu.

A.Seile. 21.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.Seile. 23.priekšlikums. LZS, KDS frakcija ierosina šo pantu izslēgt, bet atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Komisija ir 7.pantu izteikusi tādā redakcijā, kāda šeit ir redzama. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 23., 24.un 25.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 7.panta nosaukumu un tekstu? Piekrīt un akceptē. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tātad jāakceptē arī 26.priekšlikums, jo tas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Seile. 28.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 29.priekšlikums - par tūrisma attīstības nacionālo programmu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jūs piekrītat komisijas atzinumam par 29.un par 30.priekšlikumu? Piekrītat. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 31.priekšlikums. Iesniedza LZS, KDS frakcija un deputāts Leonards Tenis. Iesaka izslēgt 9.pantu, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 9.pantu? Piekrīt. Līdz ar to divi nākamie priekšlikumi vairs nav skatāmi.

A.Seile. Tātad pārejam pie 34.priekšlikuma. To ir iesniegusi deputāte Seile un tas ir par valsts kompetenci tūrisma attīstībā. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un izstrādājusi savu priekšlikumu - 35.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par likumprojekta 9.panta redakciju? Pieņemts.

A.Seile. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi jaunu 7.panta redakciju. Par Latvijas tūrisma aģentūras izveidošanu un tās kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam - “Latvijas tūrisma aģentūras kompetence” - un tā tekstam. Pieņemts.

A.Seile. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina noteikt pašvaldību kompetenci tūrisma jomā un lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 8.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 38.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo tas neatbilst tai vispārējai koncepcijai, pēc kādas likums ir veidots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 39.priekšlikumu - deputāta Leonarda Teņa priekšlikumu - komisija ir daļēji atbalstījusi, iekļāvusi to savā priekšlikumā - priekšlikumā nr.40.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39. un 42.priekšlikumu, tas ir par 9.panta nosaukumu - “Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome” - un pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Paldies. Pieņemts. Bet izskatām tagad 40. un 41.priekšlikumu.

A.Seile. 40. un 41.priekšlikums. Abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti jau mūsu atbalstītajā 42.priekšlikuma redakcijā, tas ir, komisijas izstrādātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 43.priekšlikums. To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija to neatbalsta, jo nevajag vairs, kolēģi... Jo mums jau ir izveidota padome.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 43.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 44.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā, kas redzama 25.lappusē kā 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nr.47. Tātad godātie kolēģi deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44.un 47.priekšlikumu.

A.Seile. Un 45. un 46.priekšlikums... Abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, un uz to pamata arī ir veidots šis komisijas atbalstītais priekšlikums - 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 48.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 49.priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums - arī ir atbalstīts un ir jau iestrādāts 8.pantā, atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 50.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt pirmā lasījuma redakcijas 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 12.panta svītrošanai. Pieņemts.

A.Seile. 51.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Tenis, komisija nav atbalstījusi, jo tas neiekļaujas likuma vispārējā koncepcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 51.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk - 52.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un LZS, KDS frakcija. Ierosinājums nr.52 paredz izslēgt 13.pantu no otrā lasījuma redakcijas, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 13.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts. Līdz ar to 53.un 54.priekšlikumu neskatām.

A.Seile. 55.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt 14.pantu, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot 14.pantu. Pieņemts.

A.Seile. 56.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Seile, ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts 6.pantā, par kuru jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56.un 57.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. LZS, KDS frakcijas iesniegts 58.priekšlikums - izslēgt 15.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo šis ir svarīgs pants - tas regulē uzņēmumu darbību tūrisma nozarē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim, un likumprojekta 15.pants tiek saglabāts. Pieņemts.

A.Seile. 59.priekšlikums. Iesniedzis Dzintars Ābiķis. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts 15.pantā, atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 60.priekšlikums deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 61.priekšlikums - deputāta Nagobada priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.pantā, kā komisijas priekšlikuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 62.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - arī ir daļēji atbalstīts, abi šie priekšlikumi ir apvienoti un iestrādāti 11.pantā, kā komisijas apvienotā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt.

A.Seile. 63.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta nosaukumam - “Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība tūrisma nozarē”. Pieņemts.

A.Seile. 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā un lūdz šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Mums Tūrisma likuma izskatīšana iet ļoti raiti, un tas ir ļoti labi, mēs paspēsim arī citus likumus izskatīt. Taču, kas attiecas uz 64.priekšlikumu, es tomēr gribētu vēl nedaudz aizkavēt jūsu uzmanību. Jo te ir rakstīts: “Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir tiesīgs darboties tūrisma jomā pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Godātie kolēģi, es gribētu teikt tikai vienu - licencēšana ir uzņēmējdarbības ierobežošana, un licencēšana nav kvalitātes garantijas mehānisms. Mums tas ir jāapzinās. Valsts un arī patērētāja interesēs ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un nodrošināt brīvu konkurenci. Tātad faktiski mums būtu lielā mērā jāatturas... pēc iespējas jāatturas no visām licencēšanas procedūrām, jo tās lielā mērā ierobežo konkurenci un lielā mērā rada bieži vien subjektīvu attieksmi pret to vai citu uzņēmējdarbību, uzņēmējsabiedrību. Tātad es tomēr aicinu neatbalstīt 64.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu -, jo faktiski ar to mēs pakļautu licencēšanai vēl vienu atsevišķu uzņēmējdarbības nozari. Neviena šāda ierobežojuma uzlikšana nekad nedos vēlamo rezultātu, bet gan vairāk vai mazāk radīs papildu ierēdņus, papildu kontroli, kas lielā mērā atkal radīs papildu izdevumus valsts aparāta uzturēšanai.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Atvainojiet! Šoreiz runās kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Es runāšu Iekšlietu ministrijas vārdā. Iekšlietu ministrija šobrīd uzskata, ka starptautiskā tūrisma darbības licencēšanas atcelšana nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām, to skaitā Imigrācijas policijas pārvaldei un Ekonomikas policijai, būs zudusi jebkāda likumīga iespēja kontrolēt tūrisma uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbību Latvijas Republikā. Tādējādi Latvijas Republikā tiktu veicināta vīzu režīma neievērošana, un tas pavērtu ceļu nelegālajai, kā arī noziedzīgo elementu migrācijai. Tas viss kopumā apgrūtinātu Operatīvās darbības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma izpildi Latvijas Republikā. Tāds ir Iekšlietu ministrijas uzskats, un mans pienākums ir to te paust.

Pašlaik Latvijā ir izplatījies tāds pakalpojumu veids kā starpniecība vīzu noformēšanā ieceļošanai Latvijā un ārvalstīs, un parasti to veic tūrisma firmas, kurām tas ir vienīgais nodarbes veids. Iekšlietu ministrijai ir ļoti grūti kontrolēt šīs firmas. Tas nozīmē licences anulēšanu un šāda veida darbības pārtraukšanu attiecīgajām firmām. Vesela virkne firmu šobrīd nodarbojas ar tā saukto... nu, es nezinu, Vācijā, Taizemē vai vēl šur tur... legālo “sekstūrisma” organizēšanu kā no Latvijas, tā uz Latviju, tā ka šeit atkal ir problēma, un to firmu darbību, kuras nav saņēmušas attiecīgo licenci, ierobežot vai apturēt ir vienkārši neiespējami. Licence ir viens vienkāršs veids, kā pārtraukt šādu uzņēmējdarbību darbošanos. Ar starpniecību ieceļošanas vīzu formēšanā tā sauktajiem tūristiem ārvalstīs, piemēram, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Turcijā, bieži tiek piesegta tirgošanās ar prostitūtām, tas kaitē Latvijas prestižam. Arī šāda darbība mums ir, un mēs nedrīkstam izlikties to neredzam. Prakse rāda, ka līdzšinējais tūrisma darbības licencēšanas mehānisms, kuru savā darbā ir izmantojuši Iekšlietu ministrijas operatīvie darbinieki, ir ietekmējis faktu, ka samazinās to negodīgo komercstruktūru skaits, kuras reklamē sevi kā tūrisma firmas. Iekšlietu ministrija, sniedzot atzinumu par Latvijas tūrisma attīstības koncepciju kā uzdevumu tuvākajam laika periodam, ierosināja paredzēt, ka sadarbība ar valsts policiju, esošie starptautiskā tūrisma darbības licencēšanas nosacījumi tiks pilnveidoti un precizēti, lai savlaicīgi novērstu tās negatīvās tendences, kas parādās dažu komercstruktūru darbībās tūrisma jomā. Turklāt Iekšlietu ministrija uzskata, ka šobrīd ir jālicencē ne tikai starptautiskā, bet arī vietējā tūrisma darbība.

Augsti godātie deputāti! Iekšlietu ministrijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu par šīs nozares licencēšanu un varbūt trešajā lasījumā paredzēt, ka tad, kad būs izstrādāta atsevišķa kārtība šo firmu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā un kad būs paredzēta kārtība, kādā šo firmu darbību apturēt (protams, es nedomāju, ka viss tūrisms ir saistīts ar šiem nelegālajiem biznesiem), - ka tad mēs varētu runāt par licenču atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Vārds Andrejam Naglim - par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Saimnieciskās komisijas biedrus lūdzu pārtraukumā ierasties Jēkaba ielā 16, 104.istabā, uz Saimnieciskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Aivaram Kreitusam - par G-24 kredītu lietas izmeklēšanas apakškomisijas sēdi.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! G-24 kredītu lietas izmeklēšanas apakškomisijas sēde pulksten 17.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, nākamajā starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. Godātie kolēģi, mūsu kolēģim Jānim Mauliņam tieši šodien paliek 65 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, tikai 37 deputāti zālē...

Godātie kolēģi, lūdzu visus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt sēdi. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu visus reģistrēties. Lūdzu rezultātu!

Runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad mēs runājam par 64.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nevis deputāts Tenis, kā teica Leiškalna kungs savā iepriekšējā uzstāšanās reizē.

Bet nu par šā priekšlikuma būtību. Ja mēs atbalstīsim komisijas redakciju, tad sāksies licencēšana visiem tūrisma uzņēmumiem. Kāda kārtība ir pašlaik? Nav tādas kārtības! Pašlaik tiek licencēti uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar starptautisko tūrismu. Šo licencēšanu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Tūrisma pārvalde. Šajā likumā pēc šīs ministrijas ierosinājuma mēs bijām sagatavojuši izmaiņu, par kuru esam jau nobalsojuši, ka turpmāk tādas pārvaldes vairs nebūs. Šajā pašā ministrijā būs Tūrisma aģentūra un tātad ir vajadzīgs zināms reorganizācijas process.

Vai mēs esam gatavi tūlīt uzsākt pēdējo mazo firmu licencēšanu, kuras nodarbojas ar tūrismu Latvijas teritorijā, kur ar katru dienu pieaug šo ar tūrismu saistīto uzņēmējsabiedrību skaits, kuras vēlas nodarboties ar tūrismu? Vai mēs tam esam gatavi un vai tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka ne.

Šajā ziņā mans viedoklis ir atšķirīgs no atbildīgās komisijas viedokļa, un arī atbildīgā komisija tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma šo redakciju. Manuprāt, pēdējā lasījumā, trešajā lasījumā, ir jāsagatavo priekšlikums par pārejas noteikumiem, ka licencēšana uzņēmumiem, kas nodarbojas ar starptautisko tūrismu, ir jāsaglabā, bet varbūt ir jānosaka vēl kāds zināms laiks, un tas viss ir jāiestrādā pārejas noteikumos.

Šobrīd šajā likumā ir paredzēti sertificēti gidi. Tas ir noteikts ar šā likuma tekstu. Tūrisma mītnēm ir paredzēta atbilstības novērtēšana. Uzņēmējdarbību ir paredzēts reģistrēt speciālā kārtībā, un tāpēc, pieņemot šādu redakciju, manuprāt, tas ir pārāk pārsteidzīgi, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process. Līdz ar to es aicinu šo komisijas atbalstīto redakciju nepieņemt, bet trešajam lasījumam sagatavot attiecīgus priekšlikumus.

Es tikai gribēju mazliet piebilst, ka tas, par ko runāja Leiškalna kungs, - par sekstūrismu... ka tāds tūrisma veids nav paredzēts. Tas uz tūrismu neattiecas, tāpat kā nav paredzēta tirgošanās ar prostitūtām. Tā ir tirdzniecības joma, bet tas nav paredzēts šajā Tūrisma likumā.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, otro reizi.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es vispirms gribētu apsveikt Leiškalna kungu ar viņa izcilo runu, ko viņš nolasīja no dokumenta, un atzīmēt, ka viņš vienmēr, cik es atceros, ir iestājies par liberālu ekonomiku un uzņēmējdarbību, taču jebkura licencēšana, Leiškalna kungs, jebkurā gadījumā šo uzņēmējdarbību ierobežo. Es redzu, ka viņš taisās otro reizi nākt un runāt. Šoreiz papīra nebūs līdzi, varbūt tad būs citādāka attieksme...

Kolēģi, es uzskatu, ka, pilnīgi piekrītot arī Seiles kundzei, ka mums tomēr faktiski ir maksimāli jārada rīcības iespējas mūsu uzņēmējiem un tām firmām, kuras nodarbojas ar šo tūrisma veidu, jāļauj tām sevi attīstīt. Jebkura valsts iejaukšanās un kontrole šajā ziņā faktiski rada tikai pretējo. Tas nepaaugstina kvalitāti. Tas nav kvalitātes rādītājs. Patlaban mums ir 87 vai 88 tūrisma firmas Latvijā, bet uz šo brīdi to jau ir vairāk. Tātad faktiski te būtība vienkārši ir tāda, ka konkurences apstākļos šīs cenas samazinās.

Kādā veidā mēs varam prasīt garantijas un kvalitāti līdzīgi tam, kā ir attiecībā uz citām uzņēmējdarbības formām un veidiem, runājot gan par šo produkcijas kvalitāti, gan par pieņemamām šīm darba formām? Es neuzskatu, ka šobrīd, papildus ieliekot pamatlikumā jautājumus, kas skar licencēšanu, mēs darām pareizi. Es tiešām atbalstītu arī to, ka mēs tos ieliekam pārejas noteikumos kā vienu no variantiem, kādā veidā mēs šogad varam ietekmēt šo procesu un domāt par nākotni tā, lai mēs ar kādu ierēdņu patvaļu neierobežotu vēlmi kādam to darīt un kādam to nedarīt.

Es tomēr aicinu noraidīt šo atbildīgās komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Amerika kungs! Es, protams, esmu liberālis, bet, neraugoties uz visu savu liberālismu, es esmu Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu parlamentārā sekretāra pirmais un galvenais uzdevums ir nodrošināt saikni ar parlamentu un paust Iekšlietu ministrijas viedokli. Jā, mans personīgais viedoklis ļoti atšķiras no Iekšlietu ministrijas viedokļa, tāpēc man bija jāņem līdzi papīrs un precīzi jācitē visi argumenti, ko par šo jautājumu saka Iekšlietu ministrija.

Iebilstot Seiles kundzei, es gribētu teikt, ka tad, kad kaut kas tiek pārkāpts, neviens to neieraksta savā darbībā, sava uzņēmuma statūtos. Neviena firma to nerakstīs, ka tā grib nodarboties ar sekstūrismu, neviena firma nerakstīs, ka tā tūrisma firmas aizsegā grib nodarboties ar tā saukto vīzu izgādāšanu, vairāk nevienā citā tūrisma jomā nedarbojoties. Es zinu, Seiles kundze, ka zemnieka saimniecība izmitinās tūristus un tamlīdzīgi, bet zemnieka saimniecība nav tūrisma firma. (Deputāts Rubins no zāles: “Bet kas ir sekstūrisms?”)

Sekstūrisms ir tad, kad brauc meklēt meitenes uz Taizemi un grib to izdarīt pēc iespējas lētāk, Rubina kungs, atbraukt atpakaļ ar “labu” slimību, ko jūs vēlāk varētu ārstēt. Tas apmēram ir tā, bet es par to negribēju runāt.

Katrā ziņā licence dod iespēju pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Ja mēs šo nelikumīgo darbību gribam pārtraukt, izslēdzot uzņēmumu no Uzņēmumu reģistra, tad tas ir garš, darbietilpīgs un grūts process. Jā, personīgi es (tāpat kā visa Eiropas Savienība un virkne citu valstu) esmu pret šo konkurences ierobežošanu ar licences palīdzību. Bet es vēlreiz saku, ka Iekšlietu ministrijas vārdā kā tās parlamentārais sekretārs es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu šajā likumprojektā, ja nemaldos, nr.67.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Runājot par šo priekšlikumu, es gribētu atbalstīt Seiles kundzes pozīciju un noraidīt šo priekšlikumu, jo tie, kuriem interesē pa īstam paātrināt mūsu ceļu uz Eiropas Savienību, zinās, ka “Pievienošanās partnerības dokuments” īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes dēļ ieteic samazināt tās sfēras, kur vajag prasīt licences. Jo bieži tiek uzskatīts, it īpaši Austrumeiropas valstīs, ka licences tikai vēl vienu reizi parāda, kā var nelikumīgi iegūt papildu naudu, papildprasības. Leiškalna kungs teica, ka licence ir veids, kā var pārtraukt nelikumīgu darbību. Es nevaru noticēt, ka mums tagad nav šāda veida, ka, ja uzņēmums strādā nelikumīgi, bet ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā... ka mēs nevaram pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Tātad no Eiropas Savienības tiesību puses arī es atbalstītu Seiles kundzes sacīto -noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, licencēšana, kas ir izvērtusies mūsu valstī ļoti plašos apmēros, ir novedusi sevi līdz zināmam absurdam. Ja valsts ir reģistrējusi jebkuru uzņēmumu vai iestādi, kas nodarbojas ar tāda veida biznesu, kuru šī iestāde reģistrējoties ir pieteikusi... ja valsts to ir atļāvusi, tad jautājums ir tāds: kāds vēl dokuments ir jāsaņem šai firmai vai kompānijai, kas nodarbojas ar to, ko valsts tai oficiāli ir atļāvusi? Tātad mēs, paplašinot šo licencēšanu... to faktiski varētu saukt par korupcijas veicināšanas likumu, jo licence ir jāsaņem tikai tāda veida darbībai, kurai ir noteikti ierobežojumi, paredzēta speciāla, šaura, specifiska darbība. Tūrisms nu nekādā ziņā nav šaura, specifiska darbība neatkarīgi no tā, lai arī kādas sekas no tā iestātos. Ja kāds pārkāpj šo likumu, tad vienkārši šī firma ir jātaisa ciet un jāanulē reģistrācija.

Es katrā ziņā noteikti neatbalstu kaut kāda veida tūrisma licencēšanu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M. Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka aptuveni pirms gada viena no ministrijām bez licences nolēma pavizināt cilvēkus ar atsevišķiem ceļamkrāniem. Kā šī nelicencētā darbība beidzās, - to, man liekas, Latvijā visi atceras. Tāpat arī šodien ir pietiekami daudz tūrisma firmu, un es baidos, cienījamais Turlā kungs, ka var nodibināties kāda tūrisma firma, ka vizinās cilvēkus ar gumijas laiviņām pa Gauju, ka tā sasēdinās parastus cilvēkus un kādi Dieva brāļi ar to nopelnīs, bet kas uzņemsies atbildību pēc tam, kad šie cilvēki noslīks?

Tāpat bija pietiekami daudz tūrisma firmu, kas savāca naudu, savāca dokumentus, bet šie braucēji palika gribot... Un atkal neviens nebūs atbildīgs. Vai šī bezatbildība mūsu valstī jau nav sasniegusi pārmēru plašas robežas?

Ir cits jautājums, kādā formā notiek šī licencēšana, kā būtu jāiedala šīs firmas, jo noteikti atšķirsies tā firma, kas grib pa Gauju vizināt ar laiviņu vai ar jahtām pa Rīgas jūraslīci, un tā firma, kas nodarbosies ar kādu citu tūrisma paveidu. Arī padomju laikā taču bija dažādu grūtuma pakāpju tūrisms un bija arī alpīnisms, kur bija speciāli jāveic sagatavošanās, jo vienu Dieva brāli nelaida augšā Elbrusā, Turlā kungs!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu, jo iznāk tā, ka atkal mēs atbalstām monopoldarbību - lielās firmas, ārzemju firmas, bet vietējiem iedzīvotājiem Uzņēmumu reģistrā tik un tā ir ierobežojami. Es domāju, ka tas nāks tikai par labu, jo radīsies gan jaunas darba vietas, gan arī būs konkurence. Nevajag, kā saka, tos monopolus ieviest. Balsosim, lūdzu, “pret”!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es tā ātri atsaucu atmiņā gan Lujāna kunga runāto, gan arī Veldres kunga teikto.

Veldres kungs! Te lieta tomēr ir nopietnāka. Te es piekrītu Lujāna kunga teiktajam ne tikai par ceļamkrāniem, jo tagad ir tādas firmas, nezinu, cik tās ir likumīgas, cik pagrīdes, kas vadā skolniekus uz alām un briesmīgās dolomītu alās ved iekšā veselu klasi. Autobusu, piemēram. Un, jo trakākā vietā tos bērnus ieved, jo lielāks pieprasījums ir pēc šiem puišiem. Es pat centos avīzē stāstīt par šo traģēdiju. Es biju rakstam devis virsrakstu “Lai nenotiktu nākamā traģēdija”. Tā notika virs zemes paceļot bērnus, bet tagad nākamā var notikt zem zemes, tur ielienot. Es jums tēlaini paraksturošu, kā tas izskatās, kad karājas aplupuši dolomīta bluķi virs galvas un nezin cik simtu citu tur ir sakrituši lielās un mazās kaudzēs, akmeņiem žvadzot, kur visa tā klase liekas iekšā... Es brīnos, kā tā nelaime vēl nav notikusi. Tas ir viens.

Otra lieta. Protams, mums ir rezervāti, mums ir liegumi, kur drīkst ieiet tikai zinātnieki, bet vai visos gadījumos tas tiek ievērots? Es ne tikai šaubos, bet zinu, ka tā nenotiek. Šie jaunekļi, kas strādā par gidiem, dažkārt ved arī aizliegtās teritorijās iekšā. Šā iemesla dēļ es tomēr piekrītu, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es gribu paskaidrot, ka tieši tāpēc tika radīts šis likums, lai noteiktu tūrisma firmu atbildību. Mums tālāk būs balsojams arī 12.punkts, kurā ir plaši izklāstīta... Ja jūs paskatīsieties dokumentā, kas ir pievienots likumprojektam, “Tūrisma uzņēmumu pienākumi un atbildība”, tad redzēsiet, ka šajā 12. pantā ir noteikts, ka tūrisma uzņēmums ir civiltiesiski atbildīgs par zaudējumiem, kas tūristam radušies, un ka tas ir atbildīgs arī par savu saistību izpildi. Tātad nevis valstij ir jāuzņemas atbildība par tūrisma uzņēmumu, bet tūrisma uzņēmums var tikt arī likvidēts noteiktā kārtībā, ja tas nepilda šīs saistības.

Tāpat šajā likumā ir runāts par tūristu iemaksāto naudu, drošības garantijām un arī apdrošināšanas kārtību. Tā ka, es domāju, tie iebildumi, kuri te atskanēja par tūrisma firmu darbības drošību, ir tieši iestrādāti šajā likumā. Tāpēc arī nav vajadzīga šī īpašā licencēšana.

Bet es vēlreiz gribu atkārtot, ka arī komisija atzina, ka starptautiskais tūrisms būtu jāturpina licencēt, neskatoties uz to, ka pastāv stingra šīs darbības uzskaites kārtība, taču par šo konkrēto priekšlikumu es aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas ieteikto, un, protams, arī atbalstīto priekšlikumu - izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu! Nākošais ir 65.priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, apvienojot vairāku deputātu ieteikumus un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu un ieteikumu. Pieņemts.

A.Seile. 66.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 16.pantu, jo tagad ir atšķirīga visa likuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas ieteikumam - svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 16.panta redakciju. Piekrīt. Līdz ar to 67. un 68. vairs nav skatāmi.

A.Seile. Paldies. Nākošais ir 69.priekšlikums. To iesniegusi LZS, KDS frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts, izsakot komisijas piedāvātajā redakcijā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 70.priekšlikums. Iesniegusi LZS, KDS frakcija. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 73. Tāpat kā 71.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis, arī šis ir atbalstīts. Šie priekšlikumi ir apvienoti komisijas priekšlikumā nr. 73. Tāpat daļēji ir atbalstīts arī 72. priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 70., 71., 72. un 73. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Paldies. 74.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šajā priekšlikumā runāts par tūrisma mītņu atbilstības novērtēšanu, tātad nosaka stingru kārtību. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 75.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Runa ir par tūrisma informācijas centriem, par to pakalpojumu veidiem. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 76.priekšlikums - par gidu darbību. Iesniegusi atbildīgā komisija. Šeit ir noteikta gidu sertifikācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad būs gidu sertifikācija - vēl viens drošības mehānisms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 77.priekšlikums. Komisija ierosina izslēgt iepriekšējā redakcijā 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 18.pantu pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Pieņemts.

A.Seile. 78.priekšlikums. Deputāta Leonarda Teņa priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā par 11. un 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A. Seile. 79.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šādas normas ir iestrādātas citos pantos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 80.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, tas ir, izslēgt likumprojekta 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šā panta redakcijas saglabāšanai. Pieņemts.

A.Seile. 81.priekšlikums. Tūrisma mītņu atbilstības novērtēšana. Šo priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Kā atbildīgā komisija tā ir šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 82.priekšlikums. Par tūristu iemaksātās naudas drošības garantijām. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, nedaudz precizējusi un iestrādājusi 16.pantā, papildinot vēl ar citu deputātu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tātad 84. priekšlikumā.

A.Seile. Jā, komisijas ieteikto 84. priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82. un 84.priekšlikumu. Bet par 83.?

A.Seile. 83.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Tenis, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts mūsu jau nobalsotajā 13.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Seile. 84.priekšlikums, kurā apvienoti mūsu jau iepriekš minētie un daļēji atbalstītie priekšlikumi. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un likumprojekta 16.panta (pēc tagadējās numerācijas) - “Tūristu iemaksātās naudas drošības garantijas” pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas tekstam. Pieņemts.

A.Seile. Pārejam pie ceturtās nodaļas - “Tūristu tiesību aizsardzība un drošība”. Šeit pirmo priekšlikumu ir iesniegusi LZS, KDS frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts. Atbalstīts ir arī... Nē, skatīsim pēc kārtas! 85. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.panta redakcijā - nākošā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 86.priekšlikums. Arī to iesniegusi LZS, KDS frakcija par šā paša panta trešo daļu. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Seile. Tāpat arī 87.priekšlikums, kuru iesniegusi LZS, KDS frakcija. Tas ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā 17.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Tāpat ir daļēji atbalstīts arī 88.priekšlikums - deputāta Leonarda Teņa priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 89.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 88. un 89. priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tas bija ļoti labs priekšlikums - “Tūristu drošība”. 90.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šādā redakcijā to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 91.priekšlikums. Komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijas 21.pantu izteikt kā 18.pantu, lai sakārtotu likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 92.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 22.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 22.pantu tādā redakcijā, kādā tas bija pieņemts pirmajā lasījumā. Tiek svītrots.

A.Seile. Tālāk ir deputāta Ābiķa priekšlikums. Runa ir par šo pašu 22.pantu. Komisija priekšlikuma būtību ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi jau mūsu nobalsotajā 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums tas nav jāskata, ja mēs esam svītrojuši 22. pantu.

A.Seile. Jā, bet mēs tā būtību esam atbalstījuši un ielikuši jau agrāk.

Sēdes vadītājs. 15.pantā. Paldies.

A.Seile. 94.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 94.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 95.priekšlikums. LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Tā ierosina izslēgt 23.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 23.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 26.priekšlikums - deputāta Leonarda Teņa priekšlikums par drošības garantēšanu tūrisma objektā vai teritorijā. Komisija to šajā vietā neatbalsta. Es jau runāju, ka šīs drošības garantijas ir noteiktas vairākos pantos atsevišķi - gan naudas garantijas, gan uzņēmumu atbildība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautāšu tā: vai piekrītat atbildīgās komisijas priekšlikumam - svītrot pirmajā lasījumā pieņemto 24.panta redakciju? Ja deputāti to akceptē, tad 96.priekšlikums vairs nav apspriežams. Deputāti piekrīt. 24.pants tiek svītrots.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu šajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Seile. Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.jūliju.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.jūliju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Uz otro lasījumu atbildīgā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.jūniju.

Sēdes vadītājs. 1.jūliju?

J.Lagzdiņš. Nē, 21.jūniju!

Sēdes vadītājs. 21.jūniju. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par krīzes situācijas atzīšanu veselības aprūpes jomā Latvijā”.

Lūdzu, kolēģi! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 7, atturas - 36. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Gaļina Aleksandrova pilnībā pārvalda latviešu valodu, un deputāti iesniedzēji - Kristovskis, Lagzdiņš, Apinis, Ābiķis, Gannusa un Rubulis - kā lielākos viņas nopelnus min sasniegumus sportā. Arī pati sportiste savā autobiogrāfijā raksta, ka 37 gadus nodarbojas ar riteņbraukšanu, laika posmā no 1961. gada līdz 1978. gadam ir bijusi Latvijas izlases komandas dalībniece, PSRS čempionātu uzvarētāja, no 1965. gada līdz 1975. gadam - Vissavienības sporta biedrības “Dinamo” izlases komandas dalībniece, 33 reizes bijusi Latvijas čempione šosejas braucienos un trekā, ir sporta meistare, 1991. gadā sekmīgi startējusi veterānu starptautiskajās sacensībās braukšanā pa šoseju. Pasaules kausa izcīņā Austrijā 1991. gadā ieguvusi 2. vietu, 1992. gadā - 4. vietu, 1993. gadā - 1. vietu. Arī Eiropas čempionātos Zviedrijā un Austrijā ir izcīnījusi pirmās vietas. Diemžēl 1997. gadā Pasaules čempionātā nevarēja piedalīties un godalgu Latvijai izcīnīt nevarēja, jo bija sarežģījumi ar nepilsoņa pasi un vīzas saņemšanu. Līdz ar to Latvijas vārds neizskanēja pasaulē tad, kad tas varēja izskanēt.

Komisijā nekādu domstarpību par šī jautājuma pozitīvu risināšanu nebija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 2. Gaļina Aleksandrova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokumenta numurs ir 4309. Kā jūs redzat, Kārtības ruļļa 107. panta noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Arī atbildīgā komisija uzskatīja, ka viss ir kārtībā, un nekādus papildu priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu neizvirzīja. Tā ka varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4312. Šie grozījumi Civilprocesa kodeksā ir nepieciešami sakarā ar pieņemto likumu par streikiem. Šajā laika periodā neviens priekšlikums nav saņemts. Lūdzu par likumprojektu nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Apžēlošanas likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr. 4313, un lūdzu vienlaicīgi ņemt vērā arī Juridiskās komisijas iesniegto dokumentu nr. 4313A, kurš attiecas uz šā dokumenta divām lapām, par to es arī nedaudz vēlāk pateikšu.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 2. pantu, un Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, vienlaicīgi pārveidojot 10. pantu par 2. pantu, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 2. pants ir tādā redakcijā, kāda ir redzama 6. ailē. Lūdzu Saeimu akceptēt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 2. panta nosaukumu “Apžēlošanas veidi” un šī panta redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 3. priekšlikums ir par 3. pantu. Ierosina papildināt 3. pantu ar otro daļu - par apžēlošanas lūguma iesniedzējiem. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un 3. panta redakcija ir 6. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta - “Personas tiesības lūgt apžēlošanu” - redakcijai. Pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. 4., 5. un 6. priekšlikums. Pirmos divus ir iesniedzis Juridiskais birojs, un otro - atbildīgā komisija. Tie ir par 4. pantu - “Personas, kurām ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu”. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, iestrādājusi savā redakcijā kā 4. pantu - “Apžēlošana pēc Valsts prezidenta iniciatīvas”. Lūdzu Saeimu akceptēt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4., 5., 6. priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 4. panta redakciju? Piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis 7. priekšlikumu, tas ir par 5. pantu - “Apžēlošanas lūguma iesniegšana”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu. Tagad 5. pants ir ar nosaukumu “Apžēlošanas lūguma iesniegšanas termiņi”, un panta redakcija ir redzama 6. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta nosaukumam un panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un tagad lūdzu izmantot jau pieminēto dokumentu nr. 4313A, tas ir par 6. pantu un turpmākajiem pantiem. 8. un 9. priekšlikums ir par 6. pantu - “Apžēlošanas lūguma atstāšana bez izskatīšanas”. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu izslēgt šo pantu, taču atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, uzskatot, ka var būt arī tāda situācija, ka Valsts prezidents iesniegtos dokumentus neizskata sakarā ar to, ka varbūt ir kādi formāla rakstura trūkumi vai arī, piemēram, persona, kura varētu tikt apžēlota, nevēlas šādu apžēlošanu. Tādēļ atbildīgā komisija neatbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 8. un 9. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Kaksītis. Savukārt pati atbildīgā komisija ir izstrādājusi 9. priekšlikumu - aizstāt šajā pantā atsauci uz 8. pantu ar atsauci uz 7. pantu un pārcelt likumprojekta 6. pantu pēc likumprojekta 11. panta, mainot turpmāko pantu numerāciju. Tātad ir izmaiņas struktūrā, un šīs izmaiņas ir saistītas ar hronoloģisku pieeju to darbību veikšanā, kādas notiek, izskatot apžēlošanas dokumentus. Tādēļ aicinu atbalstīt 9. priekšlikumu - atbildīgās komisijas iesniegto un atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē komisijas atzinumu un priekšlikumu nr. 9.

J.Kaksītis. Par 7. pantu priekšlikumu nav (izņemot to, ka mainās pantu numerācija).

10., 11., 12. un 13. priekšlikums ir par 8. pantu - “Ar nāvessodu notiesātās personas apžēlošanas kārtība”. Pirmos divus no šiem priekšlikumiem ir iesniedzis Juridiskais birojs, otros divus - atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas. Šie priekšlikumi ir atbalstīti, redakcionāli precizēti un iestrādāti 7. pantā - “Ar nāvessodu notiesātās personas apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība”. Šī redakcija ir 6. ailē, un lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10., 11., 12. un 13. priekšlikumu un līdz ar to - likumprojekta 7. panta (pēc pašreizējās numerācijas) nosaukumam un redakcijai? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14. priekšlikums ir par 9. pantu - “Apžēlošanas lūguma atkārtota iesniegšana”, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. To atbalsta Juridiskā komisija. Šis priekšlikums paredz, ka par ierobežojumu varētu uzskatīt ne tikai notiesāšanu par smaga nozieguma izdarīšanu, bet arī par sevišķi smaga, atbilstoši tai klasifikācijai, kāda ir paredzēta Krimināllikumā, kurš mums acīmredzot šajās dienās atkārtoti skatāms. Kā jau teicu, Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14. priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. priekšlikums saistīts ar strukturālām izmaiņām šajā likumprojektā. Juridiskais birojs iesaka tā 10. pantu uzskatīt par 4. pantu. Taču Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo 10. pants ir pārveidots par 2. pantu, saskaņā ar iepriekš izskatīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 16. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 11. pantu “Valsts prezidenta Kancelejas apžēlošanas dienests” tādā redakcijā, kāda ir redzama 6. ailē. Kā jau teicu, komisija to atbalsta, un lūdzu Saeimu akceptēt šo komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta nosaukumam un tekstam - pirmajai un otrajai daļai? Pieņemts.

J.Kaksītis. 17. un 18. priekšlikums - 12. un 13. pants ir apvienojami un 12. pants jāizsaka jaunā redakcijā. Komisija, apspriežot šos priekšlikumus, pieņēma lēmumu iestrādāt priekšlikumus redakcijā, kāda ir 10. pantā “Lēmums par apžēlošanu vai tās noraidīšanu”. Šī redakcija ir 6. ailē. Komisija atbalsta. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to - likumprojekta 10. panta nosaukumam un tā saturam? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 14. pantu “Atteikšanās no apžēlošanas”. Mēs šo domu jau esam iestrādājuši vienā citā iepriekš izskatītajā pantā, kur ir runa par to, kādas sekas ir pēc tam, kad notiek šī atteikšanās. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tagad mēs atgriežamies pie dokumenta nr. 4313. Godātie kolēģi, 19. priekšlikums ir dokumentā nr. 4313. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam - svītrot likumprojekta 14. pantu? Piekrīt. Pieņemts. Pants tiek svītrots.

J.Kaksītis. 20. priekšlikums ir jau par pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija iesaka papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu. Tas būtu pirmais punkts: “Valsts prezidenta Kanceleja mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā instrukciju par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību.” Atbildīgā komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas akceptētajam pārejas noteikumu tekstam? Pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 2. Likums pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Gatavojot otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, atbildīgā komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Es aicinu nobalsot likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Ir saņemti 78 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Mauliņš. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2., 3., 4. un 5.priekšlikums attiecas uz likuma 1.pantu, kurā ir runāts par likuma mērķi. Atbildīgā komisija ir daļēji pieņēmusi deputāta Jāņa Mauliņa priekšlikumu un deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un izteikusi pantu tādā redakcijā, kāda šeit ir piedāvāta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem un līdz ar to - 1.panta redakcijai? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamie pieci priekšlikumi ir par likuma 2.pantu. Atbildīgā komisija ir daļēji pieņēmusi deputāta Bišera priekšlikumu, noraidījusi deputāta Jāņa Mauliņa, deputāta Kārļa Čerāna un deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu un atbalstījusi precīzu Juridiskās komisijas doto korupcijas definīciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 2.panta nosaukumam - “Korupcijas jēdziens” - un šī panta tekstam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Par 3.pantu ir divi priekšlikumi - 11.un 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Jāņa Mauliņa priekšlikumu un izteikusi pantu savā - atbildīgās komisijas - redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.un 12.priekšlikumu, līdz ar to - 3.panta redakcijai? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi priekšlikumi, proti, 13.un 14.priekšlikums, attiecas uz 5.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas iesniegto redakciju, un es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu par 5.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta nosaukumam - “Valsts amatpersonas” - un šī panta tekstam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums - Juridiskā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 5.panta pirmās daļas 11.punktu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 5.panta 13.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 5.panta pirmās daļas 18.punktu precizētā redakcijā. Šis priekšlikums ir daļēji pieņemts, saskaņojot to ar speciālajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš. Tātad vienlaikus mēs esam atbalstījuši arī 18.priekšlikumu, kurš ir par 5.panta pirmās daļas 18.punktu.

Sēdes vadītājs. Par papildināšanu ar 18.punktu šādā redakcijā... Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta otro un trešo daļu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim - saglabāt 5.panta otro un trešo daļu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 5.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums ir priekšlikums, par kuru mēs ļoti daudz diskutējām un debatējām, izskatot likumprojektu iepriekšējā lasījumā. Iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers. Ierosina aizstāt 6.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ilmārs Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu daudz skaidrot, jo par to mums bija lielas debates jau iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām minēto likumprojektu, un es domāju, ka visiem ir skaidrs. Toreiz Saeimas vairākums nobalsoja, un es lūdzu arī šoreiz balsot par šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka ir jāizšķir dažādi gadījumi - vienā gadījumā lēmuma pieņemšanu var attiecināt uz visiem radiniekiem tādā apjomā, kāda šeit ir noteikts, un otrā gadījumā... es uzskatu, ka mēs nevaram uzlikt amatpersonām atbildību, ka viņām jāzina visu savu radinieku materiālie ieguldījumi tajās vai citās sabiedrībās. Jo ne vienmēr starp brāļiem un māsām vai arī starp tēviem un dēliem pastāv tik ciešas attiecības, ka viņi viens otru informē par to, un tāpēc var rasties pilnīgi nepamatoti uzbrukumi valsts amatpersonām, kuras arī mums ir jāaizsargā. Lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinu deputātus balsot par priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 21.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bišers, - aizstāt likuma 6.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 11, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir atbalstīts arī 22.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums -, kurš ir analoģisks.

23.priekšlikums. Deputats Kārlis Čerāns ierosina papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 5.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr lūgtu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka apakškomisijā, kas sagatavoja šo likumprojektu pirms atbildīgās komisijas, šis priekšlikums tika atbalstīts. Kāda ir šā priekšlikuma būtība?

Tas ir lēmuma pieņemšanas ierobežojums valsts amatpersonai, sagatavojot vai pieņemot lēmumus attiecībā uz personām, no kurām šī amatpersona pēdējo divu gadu laikā tieši vai pastarpināti ir saņēmusi dāvanas vai arī guvusi kādu citu tiešu vai pastarpinātu labumu vai priekšrocības.

Tātad mēs šeit tikām diskutējuši par to, ka Latvija ir nevis radu valsts, bet draugu valsts un ka ļoti bieži šie dažādie darījumi notiek it kā draugu interesēs. Tad nu šeit būs konkrēts mehānisms, kas šo draugu būšanu mazliet varētu ierobežot. Un es aicinātu par šo konkrēto mehānismu arī nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēl vēlaties ko teikt, Lagzdiņa kungs? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Jā, es dažos vārdos gribētu informēt, kādēļ atbildīgā komisija noraidīja. Proti, tādēļ, ka šajā likumā īpašā pantā, kurā ir paredzēti dāvanu saņemšanas ierobežojumi, ir norma, kas faktiski šo interešu konflikta situāciju izslēdz. Tas ir 46.priekšlikums, godātie kolēģi. Tādēļ atbildīgā komisija arī noraidīja, lai lieki nedublētu šā jautājuma risināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 17, atturas - 28. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24. un 25.priekšlikums ir analoģisks - tātad šajā normā ir dots radinieka un ģimenes locekļa jēdziena skaidrojums. Tā kā mēs esam pieņēmuši Ilmāra Bišera un Juridiskās komisijas 21. un 22.priekšlikumu, tad būtu jāpieņem arī 24. un 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs akceptējam 24. un 25.priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad 26. un 27.priekšlikums, kā arī 28.priekšlikums būtu jāskata kontekstā, jo šie priekšlikumi ir par 6.panta piekto daļu. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu un izteica 6.panta piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 26., 27. un 28.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29. un 30.priekšlikums ir analoģisks, tas attiecas uz 7.panta 2., 3. un 4.punkta tekstu. Šie priekšlikumi būtu jāpieņem, jo esam atbalstījuši jau iepriekšējos analoģiskos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varam sacīt tā, ka mēs atbalstām 7.panta redakciju, nosaukumu - “Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu...” un tālāk kā tekstā... Atvainojiet, deputāti ir pieteikušies runāt debatēs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tikai gribēju precizēt šo 7.pantu. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu un to, ka likumā ir jāvadās pēc kaut kādas loģikas, es arī atsaucu savu 31.priekšlikumu, 44.un arī 34.priekšlikumu, kas attiecas uz tālākajiem pantiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Lūdzu komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, tā kā Kārlis Čerāns atsauca savu priekšlikumu, tad mēs tik tiešām varam, kā jūs ieteicāt, balsot par šo pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta nosaukumam un tekstam, ņemot vērā to, ka deputāts Čerāns savu priekšlikumu atsauca? Vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungs jau pareizi pateica sākumā. Tā kā mēs iepriekšējā pantā atbalstījām deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad arī šoreiz mums to vajadzētu atbalstīt. Līdz ar to mēs nevaram piekrist tai redakcijai, kas šobrīd dota pēdējā ailē. Tātad mums būtu jāatbalsta šie divi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Es pievienojos Aigara Jirgena viedoklim.

Sēdes vadītājs. Un pārējie kolēģi arī pievienojas. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.un 33.priekšlikums. Šeit ir analoģiska problēma, par kuru jau runāja deputāts Aigars Jirgens, un, tā kā iepriekš esam atbalstījuši Ilmāra Bišera 22.priekšlikumu, tad jāatbalsta arī 32.un 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs atbalstam 32. un 33.priekšlikumu, ko izteikuši deputāts Bišers un Juridiskā komisija? Deputāti piekrīt, un līdz ar to šie ierosinājumi tiek pieņemti. Paldies.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna, kuru viņš ir atsaucis.

Sēdes vadītājs. Vai Čerāna kungs atsauca? Jā. Paldies.

J.Lagzdiņš. 9.pants. 35. un 36.priekšlikums runā par radiniekiem un ģimenes locekļiem. Šie priekšlikumi būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonas” ar vārdiem “aktīvā militārā dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta karavīri”. Ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 9.pantu, kurā ir runa par aizliegumu izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskās interesēs. Analoģisks pēc būtibas ir arī 39.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers, kurš aicina izslēgt likuma... Es atvainojos, nav vis analoģisks...

Sēdes vadītājs. 12.pants, jā! Bišera kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs, izskatot Juridiskajā komisijā šo likumprojektu, konstatējām, ka šāda norma mums likumā jau ir. Tā ir likumā par cīņu pret valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu, kur ir tāda norma, kas ir attiecināta uz visiem darbiniekiem. Ierakstot šeit otrreiz, mēs to sašaurinām, jo attiecinām tikai uz vienu daļu - uz valsts kalpotājiem, lai gan tur tā ir attiecināta uz visiem, bet šeit ir tā. Es uzskatu, ka tas nebūtu šeit vajadzīgs. Jāvadās pēc tās normas, kura mums jau pastāv un attiecas uz visiem darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu, ņemot vērā to, ka mēs esam šādi - pietiekami operatīvi šo likumprojektu skatījuši, šajā brīdī atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu, tātad saglabāt šajā likumprojektā un tālāk arī likumā šo pantu, lai mums pastāvētu aizliegums izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskajās interesēs. Šā panta redakcija ir ļoti vienkārša: valsts amatpersonai, ja tas nav atļauts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, ar pašvaldību, domju vai padomju lēmumiem, arī ar citiem normatīvajiem aktiem, ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu savās vai savu radinieku personiskajās interesēs. Un šī ir daudz pamatīgāka norma nekā tā, ko šajā jomā dod šis likums par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas novēršanu. Jo patiesībā, jāsaka, šis likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, pats par to pat nerunā konkrētā veidā, par to, kā valsts vai pašvaldības manta varētu vai nevarētu tikt izmantota personiskajās interesēs. Tas ir jautājums par to, ka šī manta nedrīkstētu tikt izšķērdēta, bet te ir svarīgi ielikt šo vispārīgo aizliegumu izmantot valsts vai pašvaldības mantu personiskajās interesēs.

Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību likuma 2.pantam, kurā pateikta definīcija, kas ir korupcija. Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiālu vai cita rakstura labumu. Es to saprotu tādā veidā, ka šī amatpersona darbojas, nelikumīgā veidā iegūst šo mantu, šo labumu, aiznes to mājās, taisa savu biznesu vai iegulda kaut kur, respektīvi, viņa ir ieguvusi kaut kādu labumu, bet, ja gadījumā viņa ir izmantojusi dienesta, valsts vai pašvaldības mantu savās vajadzībās, tad tādā gadījumā viņa to mantu ir iztērējusi. Pieņemsim, ka mums šeit ir dienesta tualete un šis tualetes papīrs ir iztērēts. Tas nekur nav aiznests un nekur nav ieguldīts, no tā netiek gūts nekāds materiāls labums, tāpēc es domāju... vai, teiksim, arī telefona izmantošana. Telefona saruna ir norunāta, bet nevar šo telefona sarunu aiznest un ieguldīt, un uztaisīt sev kaut kādu firmu no norunātajām un iztērētajām telefona sarunām. Tādēļ es tiešām domāju, ka tā drīzāk ir valsts mantas izšķērdēšana, nevis korupcija.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Bišera kunga un Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Arī es runāšu ļoti īsi. Gribu atbalstīt Bišera kunga iesniegto priekšlikumu viena iemesla dēļ. Tiešām reizēm var pabrīnīties, cik vienkārši mēs sākam diskusijas par ļoti pašsaprotamām lietām. Bez šaubām, to nedrīkst darīt. Bez šaubām, tas pats par sevi ir saprotams, tāpat kā darba diena ir dienā, bet pa nakti guļ. Taču tajā pašā laikā es domāju, ka šī valsts mantas izmantošana lielā mērā tad atsauktos uz pašu Čerāna kungu, jo tik daudz laika, cik viņš ir norunājis tribīnē un cik viņš ir izmantojis valsts līdzekļus šeit, diskutējot un pārliecinot savus vēlētājus pa radio, tik daudz, es domāju, neviens deputāts to nav darījis. Un tad tieši šādā veidā arī vajag ierobežot šo valsts mantas un valsts laika izmantošanu. (Starpsauciens: “Nemuldi!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir noraidījusi 38.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es aicinātu kolēģus izteikt viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Juridiskās komisijas 38.priekšlikumu - svītrot likumprojekta 9.pantu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 14. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Līdz ar to ir jāmaina atbildīgās komisijas viedoklis par nākošo - 39.priekšlikumu, proti, par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu - izslēgt likuma 12.pantu, jo 12.pants spēkā esošajā likumā runā par amatu savienošanas ierobežojumiem, savukārt piedāvātajā redakcijā šīs normas tiek pārceltas uz citu pantu. Es aicinātu atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jūs prasāt balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - svītrot likuma 12.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts. Pants tiek svītrots. Līdz ar to 40.priekšlikums nav skatāms.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likuma 13.panta trešajā daļā vārdus “šā likuma 5.panta pirmās daļas 6.punktā minētajām”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “5.panta pirmās daļas 6.punktā” ar vārdiem “5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. To akceptē. Paldies.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina izslēgt likuma 13.panta piektās daļas otro teikumu. Šī norma nebūtu balsojama, jo faktiski šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Šajā pantā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz sīkām dāvanām un suvenīriem, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Jābalso. Balsosim? Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 11, atturas - 12. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad varēsim ņemt kukuļus 25 latu vērtībā. Paldies par šo balsojumu.

Līdz ar to, godātie kolēģi, nav balsojams 46.priekšlikums, kurš pēc būtības sakrīt ar iepriekš nobalsoto.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Piedodiet, Ilga Kreituse vēlas runāt - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Mēs te pašlaik runājam par 25 latiem un par augstām amatpersonām. Bet, piedodiet, Latvijas praksē tomēr ir tāds gadījums, ka mans vīrs ir amatpersona un arī es esmu amatpersona. Tāpēc man liekas, ka kolēģiem vajadzēja uzmanīgi izlasīt visus šos priekšlikumus. Juridiskā komisija to ir ņēmusi vērā, jo arī es vīru kādreiz gribu apsveikt varbūt ar lielāku dāvanu nekā tikai 25 lati. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu jūs: apdomājiet šo iespēju, ka var gadīties tā, ka arī nākamajā Saeimā būs ne tikai viena ģimene, bet varbūt vēl kādas, un tad arī tur var iznākt tādas situācijas... Tāpēc, manuprāt, balsojot jūs netikāt ņēmuši vērā Juridiskās komisijas šo atrunu: “... ja tas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu”. Jo nevajag radīt šādas, manuprāt, nepārdomātas situācijas valstī.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka drīzumā patiešām Korupcijas novēršanas likums būs viens no šīs Saeimas visaugstākajiem sasniegumiem. Nesen pie manis griezās cilvēks, kas ir Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā un kas pēc būtības savu darbu veic brīvprātīgā kārtā, bet no pretkorupcijas sistēmas iestādes pienāca vēstule: ja šis cilvēks nekavējoties neiesniegs dokumentus un deklarāciju, tad iestāsies kriminālatbildība. Tas ir, piedodiet, reāls fakts. Vakar mēs risinājām šo jautājumu, Lagzdiņa kungs! Jūs bieži vien aizmirstat reālo praksi, to, kas ir dzīvē un kas ir šeit.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šinī gadījumā varu saprast arī Kreituses kundzi, bet kopumā es beigās gribu aicināt jūs visus balsot “pret”, jo beigsim taču reiz šo ķēmošanos ar šo Korupcijas novēršanas likumu tādā formā, kamēr nebūs ieslēgts arī tas otrs pants, par ko es vienmēr saku, un tā būs sociālā aizsardzība. Drīzumā mēs reāli varēsim salikt iekšā šinī likuma normā visu Latvijas ierēdniecību, visas vēlētās amatpersonas, visus... bet nekādas jēgas no tā nebūs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Nobalsojot deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, mēs esam devuši tiesības jebkurai valsts amatpersonai, pildot savus amata pienākumus, ņemt dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus. Tas nozīmē, ka jebkurš ceļu policists varēs ņemt dāvanas no autobraucēja un arī no citām personām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Atbildot uz deputāta Lujāna kunga šeit teikto, es gribētu jūs informēt. Kolēģi deputāti, mēs esam izdarījuši grozījumus trijos likumos, kuri nosaka, ka tiesas piesēdētāji, vēlēšanu komisiju locekļi un bāriņtiesu locekļi ir amatpersonas, bet šīm amatpersonām nav jāiesniedz deklarācijas.

Tātad, runājot par 46.priekšlikumu, šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs jau nobalsojām 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Tātad debates mēs esam beiguši. Esam nobalsojuši arī deputāta Bišera priekšlikumu, kā tikko Lagzdiņa kungs mums paskaidroja. Līdz ar to šis Juridiskās komisijas priekšlikums vairs nav balsojams, jo jautājums pēc būtības ir izlemts jau iepriekšējā balsojumā. Tā ir, godātie kolēģi! Priekšlikuma - balsot pa daļām - nebija. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Ja mēs pieņemtu Juridiskās komisijas priekšlikumu, ko tas nozīmētu? Tas nozīmētu, ka jebkura persona, kura ir arī valsts amatpersona un kura pilda valsts amatpersonas pienākumus, nevarēs saņemt no saviem radiniekiem dzimšanas dienā dāvanas, kas pārsniedz 25 latus. Tas ir absurds! Spēkā esošais likums atļauj saņemt kā privātpersonai dāvanas arī lielākā vērtībā, kas dārgākas par 25 latiem. No mīļās sieviņas, Lujān!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums tagad ir jāizšķiras, ko mēs darīsim. Formāli mums, ja kāds deputāts pieprasa, ir jābalso par priekšlikumu, bet pēc loģikas tas vairs nav balsojams. Mums ir jāskata cits šis priekšlikums. Līdz ar to tas tālāk nav skatāms. Vai kāds deputāts pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Nevar balsot. Paldies.

Skatīsim nākamo - 47.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 12.panta nosaukumā vārdu “izpildāmi” ar vārdu “pildāmi”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 17.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumu ievērošanas kārtība”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 17.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem: “....bet, ja tā ieņem amatu uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), tad arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram”. Atbildīgā komisija uzskatīja to par lieku birokrātiju, tāpēc priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 50.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 19.panta otrās daļas 3.punktu, trešās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 3.punktu ar vārdiem “uz līguma pamata, neieņemot štata amatus”. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts. Varbūt kāds prasa balsojumu?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es gribētu paskaidrot, ka faktiski šis priekšlikums ierobežo to valsts amatpersonu tiesības strādāt papildu amatos, papildu darbos, kuras šos darbus veic izglītības iestādēs uz līguma pamata. Tas ir ierobežojums izglītības darbiniekiem, kuri vienlaikus ir arī amatpersonas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam vai pieprasa balsojumu? Vai visi piekrīt? Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt pirmajā lasījumā pieņemtā 19.panta trešajā daļā vārdus: “aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonām” ar vārdiem “aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta karavīriem”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 19.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 19.panta piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 19.pantu ar jaunu daļu - devīto daļu. Šis priekšlikums ir daļēji pieņemts, pieņemot atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzieniem par 54. un 55.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā 19.1. panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir noraidīts. Šeit ir runa par to, ka valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja mēs lasām 19.1.panta pirmo daļu, tad redzam, ka tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu. Šajā likumā ir noteikts, ka deputāts var pildīt amatu sabiedriskā organizācijā, vadīt sabiedrisko organizāciju, būt prezidents vai viceprezidents, būt valdes loceklis, tāpat var strādāt par skolotāju, var strādāt zinātnisko darbu, radošo darbu, bet šā panta trešajā daļā pasacīts, ka valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās. Tātad drīkst pildīt amatu, drīkst pieņemt lēmumus, drīkst šos lēmumus arī kaut kā virzīt un izpildīt, bet nedrīkst saņemt atalgojumu. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā rodas jautājums: no kā mēs baidāmies - no tā, ka būs šis atalgojums, par kuru tiek samaksāts nodoklis? Vai varbūt drīzāk būs jābaidās par amata pildīšanu? Ja mēs gribam, lai šinī gadījumā tiktu slēptā veidā saņemts atalgojums, nu tad ar šo pantu mēs to it kā veicināsim. Jo, ja jau ir atļauts pildīt amatu, tad man nav skaidrs, kāpēc mēs aizliedzam saņemt atalgojumu par šā amata pildīšanu. Tāpēc es ierosinu šo trešo daļu izslēgt no šī panta, jo tā, man liekas, ir pretrunā ar pārējo mūsu likumu, it īpaši ar šā panta iepriekšējām daļām.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! 19.1. panta trešā daļa, kas nosaka to, ka valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriski politiskajās un reliģiskajās organizācijās, nav bez pamata. Un šis konkrētais pamats ir tāds: ja nu būtu tāds deputāts Kociņš, vai kādā citā uzvārdā, un ja šis deputāts izveidotu pats sev kādu sabiedrisko organizāciju “Kociņš un draugi” (tagad sabiedrisko organizāciju var reģistrēt 10 cilvēku, un drīz to varēs reģistrēt jau 3 cilvēki) un ja nu tagad parādās iespēja šim Kociņam saņemt atalgojumu no savas sabiedriskās organizācijas, tādā gadījumā tas nu ir vistiešākais legālās korupcijas ceļš. Viņš nodibina šo savu sabiedrisko organizāciju, un tagad attiecīgi citas personas šai sabiedriskajai organizācijai par šīs amatpersonas pakalpojumu attiecīgi pārskaita noteiktas summas. Šādā veidā mēs faktiski, tā teikt, institucionalizējam šo korupcijas iespēju. To nevajadzētu darīt mūsu valstī. Es ļoti gribētu lūgt jūs: godātie deputāti, nedarīsim to! Atstāsim šo redakciju tādu, par kādu mēs pirmajā lasījumā nobalsojām! Lai viņa paliek! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu nerīkot pārtraukumu pulksten 17, bet pabeigt šo sēdes daļu līdz pulksten 18.30. Vai kāds grib runāt “par” vai “pret”? Runāt deputāti nevēlas. Jābalso! Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Acumirkli, Lagzdiņa kungs! Izlemsim šo lietu. Balsojot izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret šo 10 deputātu priekšlikumu - strādāt bez pārtraukuma līdz pusseptiņiem. Lūdzu rezultātu! “Par” - 49, “pret” -18, “atturas” - 9. Lēmums pieņemts.

Tātad turpinām debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Jo, ja mēs pieļaujam to, ka amatpersona var pildīt tādus pienākumus, kas ir saistīti ar atalgojumu, tādus pienākumus, kas ir radošs darbs, lekcijas, zinātniskais darbs, tad es tomēr domāju, ka strādāt pietiekami nopietnā amatā sabiedriskā, politiskā vai reliģiskā organizācijā tāpat ir radošs darbs. Ja tiešām grib, lai šī organizācija kaut kas būtu. Nupat šeit tika minēts šis piemērs - var nodibināt kaut kādu mākslīgu organizāciju desmit cilvēku. Pirmkārt, diez vai šajā organizācijā būs tik daudz līdzekļu, lai viņi varētu maksāt tur kaut kādas īpašās algas, un, otrkārt, tas nav tāds korupcijas veids... Taisni otrādi, - ja ir skaidri redzams, kādā veidā maksā algas šajā sabiedriskajā organizācijā, un ja ir skaidri redzams, kādā veidā tiek samaksāts nodoklis, tad jājautā - kāda tad te var būt runa par korupciju? Jo, ja tās būs nopietnas sabiedriskas, politiskas vai reliģiskas organizācijas un ja nu tur tiešām būs vajadzīgs tāds cilvēks, kuram šis mūsu iespējamais likums liegs saņemt normālu atalgojumu par viņa darbu, tieši tas var radīt kaut kāda veida korupciju. Kāpēc mums baidīties atklāti atbalstīt šos cilvēkus, kuri tāpat strādās tikai tad, kad viņiem būs brīvais laiks, bet strādās radoši? Ja viņi gribēs, lai šīs organizācijas būtu cienījamas un ieņemtu pienācīgu vietu attiecīgo organizāciju sistēmā, tad viņiem būs ļoti nopietni jāpadomā, kā strādāt, un tas būs vistiešākais radošais darbs. Daudz radošāks nekā vienas otras lekcijas nolasīšana. Bieži vien tieši lekcijas nolasīšana nebūt nav nekas radošs, ļoti bieži ir tā, ka viens otrs tikai savāc jau visiem zināmus faktus un pasniedz tos kā kaut kādu lekcijas materiālu. Es neredzu nekāda iemesla, kāpēc nevarētu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Ja jau mēs esam pieļāvuši šādu iespēju... ja jau mēs redzam iespējas kaut kādā veidā maksāt par šādi padarīto darbu, tad tāda pati iespēja ir jāsaredz arī šajā gadījumā. Un uz kāda pamata lai mēs to noraidītu?

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

A.Ameriks.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Čerāna kungs un pārējie kolēģi, kas ir spiesti viņā klausīties! Korupcijai ir divas pazīmes. Pirmā ir valsts varas piederība, otrā ir, ja šo varu izmanto un tādējādi iegūst savtīgu labumu. Ir vēl viens princips: ja kāds dara darbu, tad par šo darbu saņem atlīdzību, atalgojumu. Tā tam ir jābūt normālā valstī. Taču šī panta trešā daļa faktiski atļauj strādāt, bet aizliedz saņemt par to atlīdzību. Un tas nav valsts interesēs, un tā nav arī cīņa pret korupciju. Ja sabiedriska organizācija nav no valsts budžeta finansējama, tad jājautā, kāda ir korupcijas pazīme, ja kāds saņem no šīs organizācijas atlīdzību par to, ka viņš tajā strādā. Ja baznīca vai reliģiskas organizācijas nesaņem no valsts budžeta līdzekļus un izmanto savus līdzekļus arī kādas amatpersonas darba atlīdzībai, tad jājautā - kāda tur ir korupcijas pazīme? Varētu runāt par lobismu, bet šajā likumā lobisms nekādā veidā nav pieminēts. Tādēļ ir pilnīgi neloģiski saglabāt likumā šo trešo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns -Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, atcerēsimies Čerāna kunga ideju par Kociņa dibināto sabiedrisko organizāciju “Kociņš & Co”! Man gribas uzdot jautājumu... Ja cienījamajam Kociņam, kurš ir nodeldējis veselu apavu pāri, pēc tam tā cienījamā sabiedriskā organizācija atnesīs kurpju pāri, tad ir jautājums - vai tā nebūs tā slēptā korupcija, par ko Lagzdiņa kungs daudz vairāk baidās... ja sabiedriskajai organizācijai patiešām būs nauda... jo lielākā daļa sabiedrisko organizāciju strādā drīzāk pēc dvēseliska aicinājuma... Vai tad, ja viņš saņems to atalgojumu, tas... un, kad būs legalizēts, kad būs zināms deklarācijā, atvainojiet, Lagzdiņa kungs, vēl speciālajā antikorupcijas deklarācijā... Vai šinī gadījumā tas nav daudz normālāks ceļš nekā tad, ja Kociņam atnesīs tā sabiedriskā organizācija zābaku pāri un teiks: “Kociņ, valkā vesels to zābaku pāri!” Drīzumā varbūt patiešām deklarācija būs jāraksta: saņēmu zābaku pāri, maksā 23 latus. Korupcijas nav, bet dāvana ir. Un ar šausmām es iedomājos: patiešām, nedod Dievs, ka jūsu kolēģis Vītola kungs, dziedot draudzē, būtu kaut kāds draudzes organizācijas... nu, amatpersona draudzē un saņemtu kādu artavu! Līdz ar to arī viņš būs aizdomīga persona. Vai arī, ja jūs, Čerāna kungs, iztērēsiet svecēm naudu, tad arī jums patiešām nevarēs atdot to naudu nekādā veidā. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā atbalstu deputāta Pēterkopa iniciatīvu. Taisni Lagzdiņa kungs šinī gadījumā mēģina šo jautājumu, tā teikt, palikt apakšā, lai būtu aicinājums uz slēpto korupciju. Cienījamais Leiškalna kungs! Tas viss tiek iegrāmatots deklarācijā, un taisni tas ir tas kontroles elements, cienījamais Leiškalna kungs! Un valsts institūcijas skries, ošņās, meklēs un pētīs, un kontrolēs. Cita lieta, ja tās slikti strādā.

Paldies par uzmanību. Un ceru, ka parlamentārais sekretārs šo domu atbalstīs Iekšlietu ministrijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Ja mēs atbalstām deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad patiesībā mums te ir jābeidz visas šīs diskusijas, jo nevar divus parlamentus no vietas dienu dienā ākstīties ar Korupciju ierobežojošo likumu. Šis priekšlikums tik tiešām ļauj... un pilnīgi precīzi pateica deputāts Čerāns, ka tūliņ varēs 3 cilvēki (tagad, šobrīd, var 10 cilvēki) dibināt sabiedriskas organizācijas, caur kurām tiek “pumpēta” nauda tikai un vienīgi tāpēc, lai varētu maksāt algu šīs organizācijas priekšsēdētājam, kurš ir attiecīgā amatpersona, kas pieņem lēmumus. Turlā kungs, tas ir pilnīgi precīzs korupcijas kanāls, labāku pasaule nav redzējusi. (No zāles dep.M.Lujāns skaļi komentē.)

Lujāna kungs, jums tāpat tos kukuļus nedos, tā ka tik traki nebļaujiet! Sociālistiem nav naudas ne priekš kā. Nebļaujiet tik traki! Šis ir visprecīzākais... Patiesībā mums ir jābeidz diskutēt, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu par šo likumu, jo... Es domāju - kāpēc ir jāierobežo tādā gadījumā? Kāpēc vispār amata ierobežojumi ir jārada? Tad cilvēks “pa tiešo” strādā privātfirmās, saņem tur lielu algu, neko nedara, bet, kā Turlais precīzi norādīja, lobē šīs firmas intereses likumdošanas un izpildvaras institūcijās. Beigsim ākstīties! Ja mēs pieņemam likumu, ar kuru gribam ierobežot korupciju, tad darīsim to konsekventi! Vai arī, ja mēs atstājam šādu milzīgu un pilnīgi bezjēdzīgu “spraugu” korupcijai, beigsim ākstīties un uzskatīt sevi par kaut kādiem antikorupcijas karotājiem! Tad karosim par korupciju! Ir viena valsts - ja nemaldos, tā ir Kartāga -, kas sevi uzcēla ar korupcijas palīdzību. Arī viņi katram ierēdnim pārdeva ierēdņa amatu - šie ierēdņi šo amatu varēja atpelnīt, uzliekot nodevas, ņemot naudu, lai pieņemtu lēmumus... tik, cik viņi gribēja, vai tik, cik to noteica toreiz tirgus... Nu ko tad mēs ākstāmies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pirmajā lasījumā atbalstītajā 19.1. pantā trešajā daļā nu nekādi nav saredzamas nekādas slēptās korupcijas iespējas, jo šī ir aizliedzoša daļa. Tā ir daļa, kas aizliedz valsts amatpersonai saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriski politiskās un reliģiskās organizācijās.

Leiškalna kungs nupat ļoti labi argumentēja to, ka mums ir šāds aizliegums jāsaglabā. Taču es jau no šī debašu konteksta redzu, ka atkal šeit parādās “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Demokrātiskās partijas Saimnieks kopējās intereses, kā tas bija jautājumā par 25 latu “kukuļiem” ceļu policistiem un citām amatpersonām. Ir pilnīgi konkrēts balsojums par 45.priekšlikumu... Tāpat būs jāizvērtē arī šis balsojums par 56.priekšlikumu, kas tiešām paver konkrētas un plašas iespējas korupcijai.

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti principiāls jautājums. Es aicinu neatbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja mēs neatbalstām Pēterkopa priekšlikumu, tad Saeimas frakciju vadītājiem ir jāatņem samaksa par frakcijas vadīšanu. Šis ir politisks amats. Šis ir politisks amats, un šādā sakarībā nebūtu jāmaksā nauda par to. Es gribu teikt, ka nevajadzētu palikt smieklīgiem. It sevišķi es domāju par reliģiskajām organizācijām. Tas nozīmē, ka neviens reliģisko organizāciju pārstāvis nevarētu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās un to apvienot ar savu amatu, saņemot par to atalgojumu. Jo vismaz par kristībām latvieši saka, ka tās nenes svētību, ja par kristību procedūru nav samaksāts. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs mazliet padomāt, un es gribu izteikt savas domas, ņemot vērā to, ka mums Bauskas rajonā jau vairākus mēnešus ir uzņēmēji, kas domā par to, ka vajadzētu dibināt lauku sporta klubu. Iedomājieties - ja tajā lauku sporta klubā mani ievēlēs par viceprezidentu vai par prezidentu - tad es varēšu būt tajā amatā, taču algu es nesaņemšu.(No zāles deputāts K.Čerāns: “Tieši tā!”) Un varbūt kāds zemāks vai augstāks darbinieks saņems... Nu ko? Tad būs tāpat, kā tas līdz šim ir bijis daudzos uzņēmumos, - mēs ļoti labi zinām, ka daudzos, es gribu teikt, pat ļoti daudzos, strādnieki saņem savas algas aploksnēs. Jūs gribat, lai arī es, deputāts, zaudējot savu cieņu, eju uz to - vai nu pilnībā atsakos no tās, vai arī saņemu to aploksnē. Man tas ir nepieņemami. Vai nu es nebūšu tajā vadītāja amatā, vai arī saņemšu normālu algu par to, ka es to darbu veicu. Es aicinu jūs atbalstīt Pēterkopa priekšlikumu un nerunāt par tādām lietām, kas praktiski neko valstij nedod.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja te runā par korupciju, tad jāteic, ka vislielākā liekulība (tā nupat, pavisam nesen, skanēja no šīs tribīnes - skanēja no to mutēm, kas te regulāri liekulīgi izrunājas) ir runa par korupciju tad, kad, taisni otrādi, tiek piedāvāta atklātība. Tas jau ir tas smieklīgākais. Tieši šie cilvēki ir ar saviem darbiem pierādījuši, ka tad viņi pavisam citādi uzvedas. Tas ir tas interesantākais. Ja šajā likumā jau ir paredzēta zināma samaksa par zināmiem darbiem un ja šie nupat minētie darbi, uz kuriem attiecas deputāta Pēterkopa priekšlikums, praktiski ir absolūti līdzīgi, tad jājautā - kāda ir jēga tos nodalīt vienu no otra? Kāpēc noliegt to, ka cilvēks dara papildu darbu? Un viņam par to neko nemaksā. Ja jūs visur gribat redzēt iespējamo mākslīgo korupciju, nu, atvainojiet, lūdzu, tad tiešām nemaksāsim nevienam komisijas priekšsēdētājam, nekur neko nemaksāsim pa virsu! Visi deputāti būs vienādi. Lūk, tad mēs varēsim runāt par to, ka nav korupcijas. (No zāles dep.K.Čerāns: “Bez demagoģijas!”) Lūk, kāda svētulīga izrunāšanās! Jums, visiem šiem svētuļiem, te vēl vajadzētu regulāri nēsāt melnus svārkus un kaut kādas īpatnējas krāsas kaklasaites, lai jūs var atšķirt; kaut kādu “katliņu” vēl galvā uzmauciet! Jo vispār jūs paliekat smieklīgi. Tikko ir kāds likumprojekts, jūs te nākat un runājat vispārzināmas lietas, bet faktiski sirdī nesat kaut ko pavisam citu.

Es aicinu iedziļināties vismaz tos deputātus, kas vēlas to darīt, un aicinu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstīsim deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad faktiski tas būs pēdējais piliens... Tad varētu teikt, Korupcijas novēršanas likums vispār nav vajadzīgs, un beigsim! Vārdu sakot, slēpsimies aiz dažādas demagoģijas. Es, piemēram, 12 gadus esmu strādājis sabiedriskā darbā, 8 gadus būdams pensionārs, par to es neko nesaņēmu, kaut gan praktiski strādāju ar lāpstu, grābekli, cirvi un tā tālāk. (Starpsauciens no zāles: “Ļoti žēl!”) Es gribu teikt, ka tomēr vajadzētu būt ierobežojumiem, citādi radīsies iespēja oficiāli saņemt kukuļus. Atbalstu to, ko pateica Leiškalna kungs. Es aicinu neatbalstīt atklātu korupciju!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Pirms jūs izsakāt savu viedokli balsojot, es gribu informēt par to, ko saka spēkā esošais likums. Spēkā esošais likums tātad atļauj ieņemt amatu sabiedriskajās un politiskajās organizācijās un par to saņemt atalgojumu. Šī ir pastiprinoša norma salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu. Koncepcija, kuru atbildīgā komisija ir iestrādājusi grozījumos, ir tāda, ka visos atļautajos amatos ir pieļaujams saņemt atalgojumu, ja vien šajā likumā nav noteikti ierobežojumi. Un šādus ierobežojumus atbildīgā komisija piedāvā divos gadījumos.

Pirmais gadījums ir tad, ja deputāts savieno savu deputāta amatu ar otru valsts amatu, proti, ministra vai valsts ministra, vai Ministru prezidenta amatu. Tad ir atļauts saņemt tikai vienu atalgojumu. Otrs ierobežojums, kuru ar lielu balsu vairākumu pieņēma atbildīgā komisija, ir tas, ka nevarētu saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās. Es aicinu balsot par atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā 19.1. panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 57.priekšlikums. Ir analoģisks priekšlikums - 22.priekšlikums, kurā ir runa par radiniekiem un ģimenes locekļiem. Es aicinu atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Tas tiek pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analoģisks ir 58.priekšlikums. Tas nav izskatāms, jo mēs esam jau nobalsojuši par 57. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir 25.lappusē - 59.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies.

J.Lagzdiņš. 60.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 22.pantu, likuma 22.pantu, ar jaunu daļu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Čerāna kunga priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto likuma 22.panta redakciju?

J.Lagzdiņš. 61.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 22.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 62.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 23.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Bišera kunga iesniegto priekšlikumu nr. 62. Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 63.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina 23.panta pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā, proti, šeit runa ir par termiņiem. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 63.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta 7.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 65.priekšlikums. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 23.panta otrās daļas 8.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 66.priekšlikums ir analoģisks tam, par kuru nupat nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 67.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 68.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analoģisks ir 69.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 70.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 24.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 70. un 71.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 72. un 73. priekšlikums skatāms kontekstā, jo tie ir analoģiski. Deputāts Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija ierosina aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus “23.panta otrajā daļā un trešajā daļā” ar vārdiem “24. panta otrajā daļā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 74. un 75.priekšlikums ir par likuma 25.pantu. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 25.panta trešo daļu precizētā redakcijā. Šeit ir termiņa izmaiņas. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu nr. 73, nr. 74 un nr. 75.

J.Lagzdiņš. Jā, tieši tā.

76. priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 29. panta otro daļu pēc vārda “žurnālistu” ar vārdiem “kā arī citu personu”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī pieņem.

J.Lagzdiņš. 77. priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8. punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 78. priekšlikums - Juridiskā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Sakarā ar to, ka mēs pieņēmām deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu izslēgt pantu, kurš aizliedz izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs, būtu jāatbalsta arī Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es ierosinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10. jūliju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu? Pēterkopa kungam ir cits priekšlikums. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es piedāvātu 1. augustu. Būsim tomēr reālisti! Jūlija pirmajās nedēļās daudziem varbūt nebūs laika šo likumu papētīt, tādēļ 1. augusts, es domāju, būtu reālāks termiņš, līdz kuram varētu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi?

Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Kompromisa variants - 20. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 20. jūlijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Balsosim, sākot ar tālāko termiņu.

Tātad - 1. augusts. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus līdz 1. augustam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4212 un nr. 4305.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” paredz izdarīt likuma 12. panta otrajā daļā izmaiņas, kas Ministru kabinetam dod tiesības izdot noteikumus par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, savukārt 24. pantā dot Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets piešķir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas likumā neparedzētos gadījumos.

Juridiskā komisija, izskatījusi šos grozījumus, tos konceptuāli atbalsta un aicina Saeimu pieņemt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Jūnijam?

A.Jirgens. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi, kolēģi, par minēto termiņu - 21. jūnijs? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Radio un televīzijas likums””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Darba dokuments nr. 4204. Grozījumi Radio un televīzijas likumā izstrādāti speciāli izveidotajā parlamentārajā komisijā, kas pārbauda Radio un televīzijas padomes darba atbilstību likumam. Kopēji raksturojot, varu teikt, ka likums (vai grozījumi, ja Saeima tos akceptēs) lielākā mērā būs saskaņots ar Eiropas Padomes rekomendācijām. Mēs varēsim ar šo likumu arī būt brīvāki ētera tirgū, ja tā var teikt. Komisijas vārdā es ļoti lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir apsvērumi par otro lasījumu?

A.Seiksts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20. jūlijs? Iebildumu nav. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3845 un nr. 4317.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pa pantiem.

1. priekšlikums. Pirmo priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Prēdele, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Es gribētu uzstāties savā vārdā.

Sēdes vadītājs. Jūs gribat runāt debatēs? Lūdzu! Prēdeles kundze - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šī mana priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra un saprotama. Likumā lietoto terminu vidū es vēlos iekļaut terminu “pensionārs vieninieks”. Diemžēl dažādās institūcijās, īpaši pašvaldībās, ir liela neskaidrība attiecībā uz tādiem pensionāriem, kuri dzīvo vieni vai kuriem nav citu radinieku, lejupejošu vai augšupejošu, un tādēļ veidojas diezgan liela neskaidrība tieši terminoloģijas ziņā. Šie cilvēki dažviet tiek dēvēti par vientuļajiem pensionāriem, dažbrīd par vientuļniekiem pensionāriem un Dievs zina, kā vēl.

Tā ka šis mans priekšlikums neprasa nekādu īpašu naudu vai izdevumus, toties tas, manuprāt, ieviesīs lielāku skaidrību šajā jautājumā. Aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Vai Prēdeles kundzei ir vēl kas sakāms par komisijas viedokli?

A.Prēdele. Paldies. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt balsojumu par savu priekšlikumu? Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Prēdeles priekšlikumu papildināt 1. pantu ar jaunu 7. punktu. Teksts jums ir redzams. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, drusciņ trūkst no kvoruma - 33 deputātiem nav spēka nospiest balsošanas pogas.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Prēdele. Arī nākamais ir deputātes Prēdeles priekšlikums. Ir runa par ārpusģimenes aprūpi. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi tādā sakarībā: ar šo priekšlikumu deputāte ir vēlējusies saskaņot un harmonizēt šo likumu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, bet, tā kā mēs zinām, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums vēl nav pieņemts trešajā lasījumā, komisija uzskata šo priekšlikumu par priekšlaicīgu. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka tiek noraidīts deputātes Prēdeles priekšlikums? Komisija tā ir nolēmusi. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.Prēdele. Trešais arī ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kura aicina papildināt 6. pantu ar jaunu 7. punktu. Es vēlētos runāt savā vārdā.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šo priekšlikumu komisija diemžēl ir noraidījusi, bet es aicinu jūs visus, cienījamie deputāti, pārdomāt šī priekšlikuma būtību un izšķirties katru pēc savas sirdsapziņas.

Par ko tad ir runāts šajā manā priekšlikumā? Proti, ir vesela grupa tādu ģimeņu, nepilno ģimeņu, no kurām tēvs un vīrs ir aizgājis un diemžēl savus bērnus neapgādā. Padomju laikā, pateicoties valsts iestāžu aktivitātēm, šādus vīrus, kuri neapgādā savas ģimenes un nemaksā alimentus, tomēr varēja daudzmaz saukt pie kārtības, turpretim šobrīd tā ir ļoti liela problēma. Mans priekšlikums ir izveidot, lūk, šādu jaunu sociālās palīdzības veidu tiem bērniem, kuru tēvi (vai atsevišķos gadījumos arī mātes) izvairās no alimentu maksāšanas. Bet, cienījamie kolēģi, es nekādā ziņā nedomāju, ka šī naudiņa būtu, tā sakot, maksājama no mūsu katra kabatas. Beigu beigās pa lielākai daļai te ir runa par veselīgiem cilvēkiem, kuri paši var strādāt, bet diemžēl nevēlas strādāt. Mana doma ir tāda, ka bērni ne pie kā nav vainīgi. Ja reiz valsts nav spējīga veikt attiecīgus represīvus pasākumus... tātad tos vīrus vajag likt vai nu cietumā, vai pie kādiem spaidu darbiem, vai kā savādāk organizēt viņu dzīvi, vai arī pārskatīt viņu mantisko situāciju; var būt, ka vajag pārdot šo mantu un iegūtos līdzekļus atdot bērniem... Ja valsts nav spējīga to izkārtot un izdarīt, tad valstij tomēr ir jāskatās, kas notiek ar šiem bērniem. Proti, jebkurā gadījumā atskaites punkts ir nevis tas, ko var un spēj valsts (tas, protams, ir jāņem vērā), bet daudz svarīgākas, pāri visam stāvošas tomēr ir bērna intereses. Mēs labi zinām, kas uz ielas notiek ar šiem bērniem, kuri nav paēduši, nav apģērbušies. Viņi mēģina atņemt pārtiku visiem pārējiem bērniem, tiem bērniem, kuru vecāki varbūt ir kārtīgi un viņus apgādā. Jebkurā gadījumā šo bērnu liktenis galarezultātā ir uz valsts sirdsapziņas.

Tāpēc mans aicinājums ir, lūk, tāds: Ministru kabineta noteiktā kārtībā - vienalga, kā Ministru kabinets to darīs, kā viņš to nokārtos, - tomēr sniegt sociālo palīdzību šiem bērniem, kuri nav vainīgi pie tā, ka valsts nespēj piedzīt alimentus no vecākiem nemaksātājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Prēdeles kundze aizskāra ļoti svarīgu un, manuprāt, šodien aktuālu problēmu. Latvijā šķirto ģimeņu skaits ir viens no augstākajiem, un līdz ar to ir arī jautājums, cik daudz ir bērnu, kurus audzina tikai viens no vecākiem (tas nenozīmē, ka tā ir tikai māte, tas var būt arī tēvs; tikpat labi arī māte var nepildīt šos pienākumus). Taču mums vajadzētu arī no juridiskā viedokļa izvērtēt to, ka šie bērni ir pret savu gribu nonākuši “apdalīto” lomā. Jo ļoti reti kur ir tā, ka vienam no tiem vecākiem, kas bērnu audzina, materiālais stāvoklis ir tik labvēlīgs, ka otram vispār nav jāmaksā. Un vecā kārtība, šie piespriestie alimenti... kā tā iet kopā ar to, cik ilgi un kādā veidā var cilvēks atrasties meklēšanā? Tas visbiežāk tiesas praksē tiek šodien piekopts: ja atbrīvojas no darba, nenorādot savu darbavietu, tiesa pēc zināma laika izsludina šī cilvēka meklēšanu, lai varētu noņemt no savas uzskaites lietu par alimentu piedzīšanu, un šī meklēšana tālāk praktiski netiek realizēta. Tad, kad ir izsludināta meklēšana, gadu, divus vai trīs un nemainās situācija, bērns nesaņem neko, un tiesai arī nav nekāda tālāka darbība jāveic.

Man ir dalītas jūtas. No vienas puses, es saprotu to, ka šiem bērniem palīdzēt ir nepieciešams, it īpaši tajos gadījumos, kad vairs pat valsts iekšienē nav iespējams tēvu atrast, ja viņš Latvijas teritoriju ir atstājis un varbūt pat izvēlējies citas valsts pilsonību. Taču, no otras puses, ir tā, ka pietiekami lielai cilvēku kategorijai šodien ir iespēja nepildīt likumu. Vai ir pieļaujams, ka valsts maksā par to, ka šie cilvēki nepilda likumu, un vēl pie tam uzliek valsts institūcijām atbildību par to, kā no viņiem šo naudu piedzīt vai kā viņus sodīt? Savulaik mēs šeit jau risinājām jautājumu, ka varētu būt parādu cietums, un viena no vietām, kur šiem vecākiem vajadzētu atrasties, būtu parādu cietums, kur viņi izciestu sodu. Tāpēc es aicinu deputātus pārdomāt un pašiem izlemt, un arī pirms trešā lasījuma, vienalga, vai tiks pieņemts vai noraidīts šis priekšlikums, konsultēties ar juristiem, ar Tieslietu ministriju un ar iekšlietu ministru par praktisko iespēju izmainīt sistēmu, kā iedarboties uz šiem ļaunprātīgajiem alimentu nemaksātājiem.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es vēlos atbalstīt deputātes Prēdeles priekšlikumu un vēl padziļināt šīs problēmas izklāstu ar kādu detaļu, kuru nav skāruši iepriekšējie runātāji. Protams, ka māte, kas ir bez darba un audzina vienu vai vairākus bērnus, tēvs, kurš izvairās no šo alimentu maksāšanas un nav atrodams... Viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, protams, varētu tikt gan meklēts, gan arī piespiedu kārtā viņam varētu paredzēt šo atmaksu par nesamaksātajiem alimentiem, bet ir vēl arī cits posms šīs pamestās ģimenes vai šo nevainīgo, bet cietošo bērnu dzīvē.

Tas ir tas brīdis, ka šis cilvēks, kuram nāktos maksāt alimentus, ir meklējams, bet, ja viņš vēl nav atrodams, tad šajā periodā bērns ir jānodrošina valstij, un savukārt tad, kad šī persona tiks atrasta un tiesas ceļā no viņas tiks piedzīti alimenti, tad, iespējams, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir jāparedz arī tas, kādā veidā šis cilvēks segs tos izdevumus, ko viņš ir nodarījis arī valstij šīs meklēšanas un šīs sociālās palīdzības sniegšanas laikā, kad viņš kā atbildīga persona bija saistīts ar savu bērnu un sava bērna nodrošinājumu, bet likumā noteiktajā kārtībā šķirtajai ģimenei to nav sniedzis, tādēļ tik tiešām ir lūgums varbūt uz trešo lasījumu papildināt juridiski šo priekšlikumu vai arī informēt par to, kādi varētu būt Ministru kabineta paredzētie noteikumi, kas šo jautājumu atrisinātu līdz galam.

Pretējā gadījumā mēs nonākam, kā jau Kreituses kundze minēja, līdz tādam posmam, kur lieta apstājas un kaut kur pazūd. Mēs to vairs nevaram atrast, bet cilvēks taču dzīvo un viņš izaug no šī bērna vecuma, kļūst par pieaugušu cilvēku, bet viņš izjūt ne tikai šo nepietiekamo sociālo nodrošinājumu, bet viņš nes sirdī arī aizskārumu un aizvainojumu, ka nav nekādas taisnības bijis, lai gan kāds būtu varējis to kaut cik izlīdzināt, salīdzinājumā ar viņa vienaudžiem un padarīt viņa dzīvi taisnīgāku.

Šeit mēs veidojam arī morālo attieksmi, kas nešķiet īsti pareiza cilvēkam, kurš tātad ir saņēmis šādu pārestību no indivīda, kas ir izvairījies no likumīgā soda par šo pārestību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šo priekšlikumu vajag atbalstīt viena ļoti vienkārša iemesla dēļ. (Starpsauciens: “Pareizi, Čerān!”) Mēs būdami deputāti, saņemam ļoti daudzas sūdzības par to, ka alimentu piedziņas jomā nav kārtības, un šajā gadījumā, ja vismaz daļu no šīs problēmas mēs pārliekam uz valsts pleciem tīri finansiālā ziņā, tad arī valsts institūcijas būs vairāk ieinteresētas šo jautājumu sakārtot. Un tā ir cerība, kā iedarbināt šeit vienu sviru, ar kuras palīdzību mēs varam šo jautājumu sakārtot un panākt to, ka šādas situācijas... ka šī alimentu piedziņa ir iespējama, un, ja šī parādība gluži neizbeigtos, tad vismaz būtiski samazinātos. Tomēr galvenais ir, lai tas nebūtu bērns, kurš cieš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es domāju, ka Prēdeles kundzes priekšlikums ir atbalstāms, bet vajadzētu ļoti padomāt par to mehānismu, kuru ieviesīs. Ja tas mehānisms būs to tēvu aizdzinis no tā bērna. Es ticu, ka lielākā daļa vecāku zina, ka viņu bērns ir kaut kas vērtīgs, dārgs, tuvs, bet vai tas ir kauns tam tēvam, ka viņam nav ar ko palīdzēt, ka viņam nav darba vietas? Tur, manuprāt, ir tas kodols! Un tur, manuprāt, ir mūsu kopējā vaina, ka mūsu ļoti bagātā valsts cieš šo neticamo postu, to bezdarbu, to darba trūkumu, to algas trūkumu, kas mums ir uzspiests... tās darba vietas, kas tiek taisītas ciet tāpēc, ka valsts iestādes ir tām parādā, un nav svarīgi, vai tās darba vietas ir laukos vai tās darba vietas ir Rīgā. Tās darba vietas tiek taisītas ciet tāpēc, ka valsts nodokļi ir tik augsti, ka šeit neviens nevar īsti uzturēt to darba vietu. Viens no iemesliem, kas liek slēgt darba vietas, ir kredītu procenti, kas šeit ilgu laiku un vēl šodien ir neticami augstāki, nekā tie drīkstētu būt vienalga kur pasaulē, lai kaut kas varētu pastāvēt.

Arī darba trūkst, tāpēc ka mums ir pārpalikuma budžets, nevis bezdeficīta budžets, un nauda apgrozībā no valsts iet tikai kā strūklaka, nevis pilnā strūklā.

Sociālās palīdzības trūkums ir nevis tāpēc, ka valsts to nevarētu izmaksāt, bet tāpēc, ka mūsu Zīle un citi nemāk it kā rēķināt.

Tā ļaundabīgā vara, kas valda pār mūsu valsti, ir radījusi situāciju, ka vecāki, it īpaši par pelnīšanu atbildīgais - tēvs izdara pašnāvību kauna dēļ, jo viņš nespēj atrast darbu. Viņš nespēj atrast to darba vietu, bet viņam vēl stāsta, ka viņš ir slikts un ļauns, bet tās darba vietas nav.

Es domāju, ka mums, Saeimai, ir jāuzņemas liels grēks par to, ka mēs nekad neesam īsti ķērušies klāt pie ekonomiskās attīstības jautājuma. Es domāju, ka mums ir jāuzņemas liels grēks šeit Saeimā, ka mēs neesam ķērušies pie tā jautājuma, ko mēs varētu darīt, lai šo papildstrūklu, šo pārpalikuma budžetu, kas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt šajā pārbūves laikā... Jā, palīdzēsim tam bērnam, neaizdzīsim viņa tēvu prom, tas bērns labāk nekā tēvs sapratīs, ka tēvs viņu mīl, ka tēvs būs klāt. Un tomēr cietīs to badu, kas viņiem trijiem būs jāpiedzīvo. Taču, ja mēs to tēvu dzenam prom tāpēc, ka viņš nemaksā, tad es domāju ka viņš nemaksā tāpēc, ka viņš nespēj, tāpēc, ka viņam šīs darba vietas nav.

Ja mēs runājam par kādu no šīm valsts institūcijām, kādām tām būtu jābūt, kādai būtu jābūt rīcībai, lai tas tēvs varētu maksāt tos alimentus, tad vispirms runāsim par to, kā tam tēvam sagādāt darbu, lai tā ģimene varētu kopā dzīvot, lai tam tēvam būtu spēja maksāt tos alimentus un lai tā ģimene būtu spējīga dzīvot kopā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Prēdeles kundze. Lūdzu!

A.Prēdele. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātes Prēdeles priekšlikumu - papildināt 6.pantu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā... Teksts ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

A.Prēdele. 4.priekšlikums arī ir deputātes Prēdeles priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. 5.priekšlikums saņemts no Labklājības ministrijas, un tā galvenā doma ir redakcionāli harmonizēt likumdošanu. Arī tas ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai, kādu to ir ierosinājusi Labklājības ministrija un akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. 6.priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, jo arī tas ir saistīts ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kuru mēs vēl neesam pieņēmuši trešajā lasījumā. Tā ka arī šis priekšlikums ir priekšlaicīgs. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 7.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 8.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas, un arī tas ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 9. ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kas arī ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. 10.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 11.priekšlikums, Labklājības ministrijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. 12. ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 13. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir arī atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. 14.priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš ir saistīts ar jau nobalsoto priekšlikumu par valsts nespēju alimentu piedzīšanā. Tas ir jauns pabalsta veids, pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Es domāju, garas runas šeit būtu liekas, un, ja mēs esam nobalsojuši iepriekšējo priekšlikumu, tad patiesībā atbalstāms būtu arī šis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt, ka mēs atbalstām deputātes Prēdeles priekšlikumu - papildināt 16.panta pirmo daļu ar jaunu punktu? Piekrītam. Paldies.

A.Prēdele. 15.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 16. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jā, šis tiešām varētu būt noraidīts, jo komisija ir atbalstījusi deputātu grupas (Prēdele, Mauliņš, Lagzdiņš, Valdmanis un Kuprijanova) priekšlikumu. Priekšlikums ir ļoti līdzīgs, bet mans ieteikums ir, ka Ministru kabinets nosaka un vēlāk indeksē šo bērnu pabalstu. Šajā gadījumā bērnu pabalsts tiek atestēts ar minimālo algu, un es baidos, ka minimālā alga tik bieži vis netiks paaugstināta. Es pat neprasu balsojumu par savu priekšlikumu, jo deputātu grupas iesniegtais priekšlikums ir līdzīgs. Vienkārši indeksācija bērnu pabalstiem būs noteikta lēnāk. Es kādā citā priekšlikumā (neatceros tā numuru), prasīju tos indeksēt ik pēc pusgada. Šobrīd ir tā, ka bērnu pabalsti palielināsies tikai tad, kad parlaments kārtējo reizi izlems palielināt minimālo algu valstī.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šeit ir tāda situācija, ka priekšlikumi būtu jāskata kopsakarībā, un vajadzētu, lai pretī stāvētu, vismaz šobrīd, reālā summa: cik kas ko nosaka - 0,6, 15%, 70%, 90%. Lai šeit deputāti varētu izšķirties un izvērtēt. Komisijai vajadzētu to iekļaut iekšā, parādīt, kā tas praktiski šobrīd izskatās, un tad tālāk varētu šo jautājumu risināt ar balsojumu. Jo 15% no minimālās algas - tas, šobrīd, manuprāt, izklausās diezgan smieklīgi. Izrēķiniet, cik tad ir 15 % no 42 latiem, un tad spriedīsim par to, vai vispār ir īpaši nopietni ņemama šāda summa, ja mēs runājam par bērnu pabalstu.

Taču te ir vēl viena lieta. Ja mēs šādā veidā diferencējam, tad, man šķiet, atkal vajadzētu atgriezties pie tā visa un pārdomāt to, vai šobrīd valstī ir pareiza pati pieeja tam jautājumam. Mātei ir atņemta iespēja audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam. Ja jau pabalstus mēs diferencējam pēc bērnu vecuma, tad vajadzētu vēlreiz pārdomāt to, ko mēs esam izdarījuši. Mātei ir tiesības audzināt mājās bērnu līdz pusotra gada vecumam, un tad viņai ir vai nu jāsāk strādāt, vai jāreģistrējas kā bezdarbniecei. Manuprāt, risinot šo pabalsta jautājumu, vajadzētu vēlreiz pārdomāt šo iespēju - sievietei ļaut audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam, nomaksājot par viņu sociālo nodokli atbilstoši minimālajai algai, kāda tanī brīdī ir valstī.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, manuprāt, šis pabalsts šobrīd ir 30 lati par bērnu līdz pusotra gada vecumam, un tātad laika posmā no pusotra gada vecuma līdz 3 gadu vecumam šī pabalsta summa būtu kādi 18 lati. Bet, kad valsts izmainīs minimālo algu (cik es saprotu, ir runa par 50 latiem), tad priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa, vismaz kādu laiku būs izdevīgāks par priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Leiškalns. Tā ka es domāju, ka šobrīd racionāli ir atbalstīt deputātu grupas iesniegto priekšlikumu, jo diemžēl mans priekšlikums šobrīd vecākiem un bērniem nav tik izdevīgs. Ja Ministru kabinets palielinās šo summu un katru pusgadu indeksēs, vadoties pēc tā sauktās inflācijas līknes, tad, protams, manu priekšlikumu laika gaitā varētu apsvērt. Bet, es domāju, pieņemsim šobrīd racionālāko!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Neapšaubāmi atbalstot koncepciju, kāda šeit ir iestrādāta, es tikai gribu norādīt uz dažām pretrunām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kuras būtu atrisināmas, veicot trešo lasījumu.

Pirmā šāda pretruna ir starp 17.panta teksta piekto un septīto daļu. Piektā daļa nosaka precīzu līmeni, kādam būtu jābūt ģimenes valsts pabalstam ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, un tas ir 15% no minimālās darba algas. Savukārt septītā daļa nosaka to, ka Ministru kabinets ik pēc pusgada indeksē ģimenes valsts pabalstu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Tātad šo jautājumu vajadzētu atrisināt, un acīmredzot pareizākais atrisinājums būtu, ja mēs šeit ierakstītu vārdus “ne mazāk kā 15% no minimālās darba algas”, un tad Ministru kabinetam būtu iespējas tālāk indeksēt.

Bez tam, skatoties uz Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātā 17.panta ceturto un sesto daļu, šeit mēs redzam, ka attiecībā uz 1999.gadu ir pazuduši koeficienti, par kuriem ir palielināts pabalsts par otro, trešo, ceturto bērnu un nākamajiem bērniem attiecībā pret pabalsta līmeni pirmajam bērnam. Līdz 1998.gada 31.decembrim šis koeficients ir 1,2 par otro bērnu, par trešo - 1,6, par ceturto un nākamajiem bērniem - 1,8. Savukārt no 2000.gada 1.janvāra šis ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu tiek piedāvāts divas reizes lielāks, par trešo - 2,6 reizes, bet par ceturto un nākamajiem - 3 reizes lielāks. Tātad arī šeit pazūd 1999.gads. Šo gadu vajadzētu ielikt iekšā šajā priekšlikumā, lai šis pabalsts palielinās... par tālākajiem priekšlikumiem arī būtu... Es domāju, ka otrajā lasījumā mēs varam atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas koncepciju.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai būtu pilnīga skaidrība: šie priekšlikumi, sākot no 17.priekšlikuma līdz 22.priekšlikumam, principā jāskata visi kopā. Un, kā jūs ievērojāt, 5.ailē ir ierakstīts: atbalstīt, iestrādājot 17.pantā. Par 17.pantu mēs jau esam nobalsojuši. Tas bija 16.priekšlikums, kur viss ir strikti pa datumiem aprakstīts. Noraidīti no visiem šiem priekšlikumiem ir 17. un 21.priekšlikums (Kārļa Leiškalna priekšlikumi), ar drusciņ citādu pieeju. Un tie ir atbalstīti pēc būtības. Bet konceptuāli jāiet vienā tempā. Tādēļ komisija šos deputātu grupas priekšlikumus ir iestrādājusi visus 17.pantā, un būtībā tie šobrīd pat nav balsojami. Jūs jau nobalsojāt par 17.pantu.

Es aicinu jūs piekrist komisijai un piekrist pašam iesniedzējam Leiškalna kungam un viņa priekšlikumus noraidīt, un mēs varētu iet uz priekšu, jo konceptuāli ir jau par 16.priekšlikumu (17.pants) nobalsots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Prēdeles kundze. Lūdzu!

A.Prēdele. Tā kā jūs jau dzirdējāt šo skaidrojumu, labāk paskaidrot vairs nevar. Es aicinu nebalsot par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leiškalna kungs tātad piekrīt, ka mēs šajā gadījumā atzīstam jeb akceptējam komisijas atzinumu par viņa iesniegto 17.priekšlikumu. Pieņemam 18. un 19.priekšlikumu...

A.Prēdele. Divdesmito, divdesmit pirmo un divdesmit otro.

Sēdes vadītājs. Divdesmit pirmo...

A.Prēdele. Un divdesmit otro.

Sēdes vadītājs. Arī divdesmit otro. Vai neiebilst kolēģi? Paldies. Esam vienojušies.

A.Prēdele. Tālāk ir 23.priekšlikums. Tas ir Labklājības ministrijas iesniegts redakcionāls papildinājumts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Paldies.

A.Prēdele. Tālāk ir 24.priekšlikums, ko ir iesniegusi deputātu grupa - Prēdele, Mauliņš, Lagzdiņš, Valdmanis, Kuprijanova un Leiškalns, tas ir, Saeimas Demogrāfijas apakškomisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Jūs vēlaties runāt, Kreituses kundze?

Lūdzu! Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personām, kuras kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam. Bet likums neparedz sievietei tādu iespēju - kopt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam. Viņai ir vai nu jāaiziet darbā, vai jāreģistrējas kā bezdarbniecei, citādi viņai iestājas pārrāvums sociālā nodokļa nomaksā. Jo pēc pusotra gada valsts par viņu vairs nemaksā sociālajā fondā. Viņai ir jāreģistrējas kā bezdarbniecei vai arī jāveic iemaksas no saviem ietaupījumiem. Tāpēc vajag pārdomāt šo situāciju, kāda reāli pastāv saskaņā ar likumdošanu. Jo nav valsts garantētas iespējas ieskaitīt kā darbu bērna audzināšanu līdz 3 gadu vecumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Kreituses kundze, jums patiešām ir taisnība, ka pabalsts tiek maksāts tikai līdz pusotra gada vecumam. Bet, es domāju, pašreiz ir tikai otrais lasījums, un, veicot trešo lasījumu, mēs varētu izmainīt šo pabalsta piešķiršanas laiku līdz 3 gadu vecumam. Jo par to mēs jau vairākkārt esam runājuši no šīs tribīnes, un, ja jau komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus par pabalstu izmaksas kārtību, tad mēs acīmredzot varētu to visu trešajā lasījumā iestrādāt un Saeima varētu nobalsot par to, ka bērna kopšanas pabalsts māmiņām tomēr pienākas līdz bērna 3 gadu vecumam, nevis līdz pusotra gada vecumam, kā tas ir bijis līdz šim.

Tādēļ es domāju, ka nav nekāda šķēršļa šoreiz balsot par šo priekšlikumu. Un trešajā lasījumā šo priekšlikumu varētu papildināt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tiešām situācija ir tāda, ka sociālās apdrošināšanas fondā valsts izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas par mātēm, kuras kopj bērnus līdz pusotra gada vecumam. Un, sākot no brīža, kad bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu, viņa var strādāt. Bet šī ir “pavisam cita opera”. Šeit ir runa par bērna kopšanas pabalstiem. Tos saņem līdz 3 gadu vecumam. Tā ir pavisam cita iemaksa.

Ja reiz vecā redakcija bija tāda, ka mātes šos pabalstus saņēma, ja nav nodarbinātas vai ja ir nodarbinātas nepilnu darbalaiku, tas nozīmē, ka, ja viņas strādāja un bija nodarbinātas pilnu darbalaiku, viņas nesaņēma šos pabalstus. Šī iesniegtā redakcija ir atvieglojums šajā lietā. Respektīvi, māte var strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu. Es sapratu no Kreituses kundzes teiktā, ka viņa neiebilda pret deputātu grupas priekšlikumu, bet rosināja izdarīt grozījumus citā likumā. Bet, tā kā mēs šobrīd balsojam tieši par 24.priekšlikumu, es aicinu to atbalstīt, un tas nav pretrunā ar iepriekš izteiktajiem iebildumiem.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Požarnova kungs jau izskaidroja tieši mūsu ieceres saistībā ar šiem grozījumiem. Jo mēs atsaucam ierobežojumu par bērna pabalstu saņemšanu, ja māte strādā vai daļēji strādā. Tas ir sirsnīgs ieteikums arī no mūsu valsts demogrāfiem. Jo pabalsts ir domāts bērnam. Ja mēs savulaik likvidējām iespēju apdrošināt mātes pēc pusotra gada un šādu rīcību motivējām ar to, ka viņām ir jāiesaistās darba tirgū, lai viņas nezaudētu kvalifikāciju. Taču ar šo grozījumu mēs tieši viņām palīdzam... Maziņš, pusotrgadīgs bērns nav atdodams bērnudārzā. Lai tad viņas par to pabalstu paņem aukli, iesaistās darba tirgū un tad, kad bērns būs sasniedzis trīs gadu vecumu, varbūt mēģina atdot viņu bērnudārzam! Jo šī grozījuma būtība ir ļoti nopietna. Ja mēs izņemam ārā tos vārdus... Tātad mēs deklarējam to, ka valsts jebkurā gadījumā palīdz audzināt bērnu. Es piekrītu, ka varbūt ļoti maz un nepietiekoši palīdz, tomēr palīdz viņu audzināt līdz 3 gadu vecumam. Vēlos, lai jūs pilnīgi izprastu šī grozījuma būtību. Es lūgtu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Prēdeles kundze.

A.Prēdele. Jā, šoreiz es gribētu jums, kolēģi, komisijas vārdā sacīt tādu lietu: vairāk uzticieties komisijai, komisijas spriedumam! Jo, galu galā, viens otru pārstrīdēt un debatēt mēs varam par absolūti visiem likumiem, tā ka beigās neviens vairs nesapratīs, par ko ir runa. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt to, jo mēs esam diezgan nopietni pārrunājuši visus šos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti pieprasa balsošanu? Nepieprasa. Varam akceptēt komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk ir 25.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Prēdele. Tālāk ir 26.priekšlikums - deputātu grupas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Prēdele. 27.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 24.panta trešās daļas otro teikumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 28.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 29.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 30.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 31.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

A.Prēdele. 32. priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.Prēdele. 33. priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, bet tas saistās ar jautājumu par pensionāriem vieniniekiem, par kuru jau nobalsojām. Šis priekšlikums paredz pensionāriem vieniniekiem iespējamu (es saku: iespējamu) pabalstu. Aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Prēdeles kundzes priekšlikumam - papildināt 32.panta pirmo daļu ar 2.puntu šādā redakcijā? Piekrīt. Tiek pieņemts deputātes Prēdeles ieteikums.

A.Prēdele. 34.priekšlikums ir no deputāta Kārļa Leiškalna. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, Prēdeles kundze, jūsu priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.Prēdele. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.augustam. Tā ka laika ir pietiekami.

Sēdes vadītājs. Līdz 1.augustam. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1.augustam. Iebildumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers lūdz nākamā - 33. jautājuma (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”) izskatīšanu pārcelt uz rītdienu, jo viņš ir atbildīgais referents no Juridiskās komisijas... (Deputāts Bišers kaut ko saka no vietas.) Skaidrs. Paldies. Uzskatīsim Bišera kunga lūgumu par nenotikušu, un komisijas vārdā ziņos deputāts Kaksītis. Lūdzu! Darba kārtības 33. jautājums.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4320. Kā jūs redzat, šajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pēc būtības ir faktiski tikai viens materiālo tiesību normu grozījums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt piecpadsmito nodaļu ar 204.6.pantu “Autortiesību objektu izmantošana bez licences”. Protams, to nav izdomājusi atbildīgā komisija, taču pie mums vērsās speciālisti šajā jautājumā, un mēs atbalstījām šo viņu lūgumu un iesniedzām to kā savu priekšlikumu. Šodien 204.6. panta redakcija ir 6.ailē. Komisija to atbalsta. Lūdzam arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likuma papildināšanai ar 204.6.pantu “Autortiesību objektu izmantošana bez licences” un šā panta tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tālāk ir 2.priekšlikums - papildināt 213.pantu, kurš ir par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetenci ar skaitļiem ... ir runa par skaitļiem “204.4” un “204.6”. Par to jau es nupat runāju, tātad par autortiesību objektu izmantošanu bez licences... par izskatīšanu tiesā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 2. un 3.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu atbalstīt arī 3.priekšlikumu, arī tas ir par 213.panta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

J.Kaksītis. Ekonomikas ministra priekšlikums ir par 215.4.pantu “Patērētāju tiesību aizsardzības centrs”. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vietā tiek iestrādāta šajā likumā šī institūcija - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu un līdz ar to - 215.4. panta nosaukumam un tekstam. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz procedūras normu - 287.pantu, tas ir, par tiesneša, policijas iestādes priekšnieka, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, augstākās policijas iestādes priekšnieka pilnvarām. Atbildīgā komisija ierosina papildināt šā panta pirmo daļu ar skaitli “166.17.” un pēc skaitļa “204.4.” ar skaitli “204.6”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Kaksītis. Ņemot vērā likumprojekta vienkāršību, es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 21.jūlijs?

J.Kaksītis. Jūnijs. Sestais mēnesis.

Sēdes vadītājs. Jūnijs. Sestais mēnesis. Šis mēnesis. Nav iebildumu? Paldies. Esam vienojušies.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Teritorijas attīstības plānošanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Imants Liepa.

I. Liepa (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Apskatāmā dokumenta numurs ir 4321. Runa ir par Teritorijas attīstības plānošanas likuma projektu, kas izskatāms otrajā lasījumā. Iesniegti ir ļoti daudzi priekšlikumi, pavisam 198. Turklāt, strādājot pie šā likumprojekta, bija nepieciešami saskaņojumi gan konceptuālajā, gan strukturālajā, gan arī terminoloģiskajā plānā. Lai būtu vienkāršāk un uzskatāmāk, komisija piedāvā palīgmateriālu, kas ir šā dokumenta beigās. Vienlaikus ir redzams tāds likumprojekta teksts, kādu to otrajam lasījumam piedāvā atbildīgā komisija.

Tagad varam pāriet pie 1.priekšlikuma. 1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir saistīts ar likuma nosaukumu. Komisija iesaka atstāt nosaukumu tādu, kāds tas ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu - “Teritorijas attīstības plānošanas likums”? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 2.priekšlikums. Komisija iesaka aizstāt pirmās nodaļas nosaukumā vārdu “jautājumi” ar vārdu “noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 3. priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt redakcionālu sakārtojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 4. un 5. priekšlikums. 4. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir saskaņots ar iesniedzējiem un garantē manis jau pieminēto kompromisu. Komisija iesaka atbalstīt savu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Paldies.

I.Liepa. Līdzīga situācija ir ar 6. un 7.priekšlikumu, kur ir runa par definīciju precizējumu. Komisija iesaka atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa. 8.priekšlikums. Komisija iesaka neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

I.Liepa. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka precizēt termiņa “reģionālā attīstība” definējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 10. un 11. priekšlikums. Tajos ir runa par vienu un to pašu, proti, par terminoloģisku precizējumu. Un, ņemot vērā jaunākās tendences, to skaitā arī Ministru kabineta noteikumos lietotos terminus, komisija iesaka atbalstīt savu priekšlikumu - “teritorijas plānojums”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11.priekšlikumu un līdz ar to - komisijas ieteiktajam termina “teritorijas plānojums” skaidrojumam? Piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 2.pants. “Likuma mērķis un uzdevumi”. 12. un 13. priekšlikums ir atkal analoģiski. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu komisija ir izmantojusi daļēji un to precizējusi. Iesaka savu tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta pirmās daļas redakcijai un līdz ar to - komisijas atzinumam par 12. un 13. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 14. un 15. priekšlikums. Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas darbības pamatprincipiem. Komisija iesaka savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta otrās daļas 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa. 16.priekšlikums. Komisija iesaka to neatbalstīt un atstāt iepriekšējā lasījumā pieņemto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta otrās daļas 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa. 17. un 18.priekšlikums runā par teritorijas attīstības plānojuma veidiem. Komisija iesaka savu tekstu, kas ir atkal kompromiss starp dažādiem priekšlikumiem. Starp autoru - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un tauta! Es esmu lielāko daļu sava mūža pavadījis saistībā ar stratēģisko plānošanu. Es zinu, par ko runāju. Es gribu jums atgādināt, ko es jums stāstīju vakar. Ar plānošanu un ar speciālām plānošanas komisijām, ar detalizētiem izdomājumiem, ar kaut kādām valsts iestādēm mēs šo valsti nepacelsim. Mums ir jāzina, kas ir mūsu stiprums, kas - mūsu vājums, kādi ir mūsu ierobežojumi. Valstī ir jāattīsta infrastruktūra, cilvēku spējas. Jārada pareiza finansu sistēma, nodokļi un prātīgi izdomātas dotācijas. Bet teikt mūsu tautai, ka mēs tagad, pēc 8 gadiem, esam nolēmuši, ka mums vajag prātīgāk plānot, - nu, zināt, tas tā smuki izklausās. Atkal tukši “burbuļi”, tukši vārdi. Tas ir atkal iemesls, lai neķertos pie darba, bet runātu par to, ka mēs sāksim izdomāt, kā...

Rietumu pasaulē saka, ka tas, kas māk, tas dara, bet tas, kas nemāk, māca un tas, kas nemāk ne darīt, ne mācīt, kļūst par konsultantu. Mēs šeit izveidosim kaut kādu plānošanas struktūru, un tas atvietos darbību. Mēs būsim iegājuši Eiropas Savienībā, un tad mums nebūs atļauts lietot ne tirdzniecības politiku, ne budžeta politiku, ne monetāro politiku, ne aizņemties naudu, ne mainīt negatīvos izcenojumus, bet mēs plānosim!

Draugi, atkratīsimies no visām tām muļķībām, atgriezīsimies atpakaļ pie fundamentālām lietām! Mums ir meži. Varbūt nedomāsim par to, kā mēs varētu to mežu sapostīt, to “zaļo zeltu” pārvērst par sārņiem un tādējādi pazaudēt to mežu! Es zinu, ka mūsu valsts iestādes strādā pie tā jautājuma. Mani kanādiešu draugi stāsta, ka viņi ir ar mieru man pārdot par dolāru celulozes fabriku, kas viņiem izmaksājusi 800 miljonus, jo tā lieta nav rentabla, tā nevar atpelnīties, un tādēļ viņi man atdos to fabriku par dolāru. Bet mēs šeit, Latvijā, runājam, ka mēs mūsu “zaļo zeltu”... liksim tam laikam piespiedu kārtā iet par noteiktām cenām uz celulozes fabriku. Mūsu “zaļais zelts” kļūs par indi mūsu upēm un mūsu gaisam, un tas “zelts” tiks “apēsts” tāpēc, ka celulozes fabriku būvēt ziemeļos ir kļūda. Bet tāds būs attīstības plāns. Neviens nebūs izdomājis, vai tā lieta ir praktiska. Ja būtu atnācis tāds, kas labprāt mums piedāvātu to fabriku un pateiktu, ka, jā, tā fabrika atmaksāsies un ka viņš uztaisīs tādu projektu... Kad es šiem Kanādas ierēdņiem Rīgā prasu, cik konsultāciju viņi ir devuši par mūsu celulozes fabriku, viņi atbild, ka daudz. Viņi stāsta, ka ir tehniskais novērtējums, ka ir procesa novērtējums, ka ir mūsu koku novērtējums, un tad es prasu: “Bet kā ar rentabilitāti?” Un viņi smejas, jo viņi zina to rentabilitātes rezultātu. Tā lieta nedarbojas! Un Kanāda ir pasaules lielākā celulozes tirgotāja pasaulē. Bet nē! Mēs no viņiem padomu nemeklējam, mēs taisām plānus un maldinām tautu. Un nozagsim mūsu tautai arī to, kas ir Dieva dotā dāvana mūsu tautai, “zaļo zeltu”. Plānosim mazāk! Iesim pēc padoma pie tiem, kas īsti māk kaut ko darīt, un viņi tev trijos vārdos pateiks - jā vai nē, tā un tā, bet nemeklēsim tādus aklus cilvēkus, kas paši sevi vadīs un, kā angliski saka, nezinās “which end is up”...Vai tev ir galva vai kājas gaisā... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Liepas kungs. Lūdzu! Cienījamie kolēģi! 17. un 18. priekšlikums attiecas uz šī likuma uzdevumiem. Un tas, ko teica Valdmaņa kungs, nu, tā tieši neattiecas uz šiem priekšlikumiem. Tādēļ, uzskatot, ka komisijas redakcija pilnīgāk atklāj un izsaka šo uzdevumu jēgu, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt 18. priekšlikumu - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Godātie kolēģi! Vai mēs varam vienoties, ka atbalstām atbildīgās komisijas slēdzienu par 17. un 18. priekšlikumu? Varam. Paldies. Esam vienojušies. Pieņemts.

I.Liepa. 19. un 20. priekšlikums attiecas uz sabiedrības iespēju iegūt informāciju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 19. un par 20. priekšlikumu? Piekrītam? Paldies.

I.Liepa. Tālāk ir 3. pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi. Šeit atkal ir līdzīga situācija. 21. un 22. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, tas ir, 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 21. un 22. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 23. un 24. priekšlikums. Situācija ir analoģiska. Atkal tiek daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un iestrādāts 24. priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai varam vienoties par to, ka atzīstam komisijas atzinumu par 23. un 24. priekšlikumu? Varam? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Līdzīga situācija ir attiecībā uz 25. un 26. priekšlikumu. Un šeit komisija atkal lūdz atbalstīt savu - tātad 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Sacītais attiecas arī uz harmonizācijas principu, tas ir, priekšlikumiem nr. 27 un nr. 28, un komisija atkal lūdz atbalstīt savu precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. 29. un 30. priekšlikums runā par daudzveidības principu, un šeit atkal ir analoģiska situācija. Deputāti tiek lūgti atbalstīt 30. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir piektais princips - teritoriālā mēroga princips, un uz to attiecas priekšlikumi nr. 31 un nr. 32. Situācija līdzīga, un komisija lūdz atbalstīt 32. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir subsidiaritātes princips. 33. un 34. priekšlikums. Situācija pilnīgi tāda pati, un komisija lūdz 34. priekšlikuma redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieņem komisijas atzinumu? Paldies.

I.Liepa. Tālāk ir konkurences princips, uz ko attiecas 35. un 36. priekšlikums. Situācija atkal tā pati, un komisija lūdz atbalstīt 36. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta 7. punkta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir publicitātes princips, par kuru runāts 37. un 38. priekšlikumā. Atkal iepriekšējā situācija. Un precizētā redakcija, kuru lūdzam atbalstīt, ir 38. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 8. punkta redakciju deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 9. un pēdējais ir nepārtrauktības un pēctecības princips. Uz to attiecas 39. un 40. priekšlikums. Šeit atkal ir tāda pati situācija. Lūdzam atbalstīt 40. priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē 9. punkta redakciju? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 4. pants - “Teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi”. 41. priekšlikumu, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk seko teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi, un par pirmo apakšpunktu ir 42. un 43. priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un izsaka to savā - precizētā redakcijā 43. priekšlikumā, lūdzot to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

I.Liepa. Otrajā apakšpunktā runāts par otro uzdevumu. Šeit atkal ir 44. un 45. priekšlikums. 44. priekšlikumu - izslēgt 4. panta 2. punktu - komisija neatbalsta, bet lūdz izteikt šo 4. panta 2. punktu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 46. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī atbildīgā komisija iesaka izslēgt 4. panta 3. punktu, jo teksts jau ir ietverts 4. panta 2. punktā. Un tas ir darīts tādēļ, lai sakārtotu šo likumu tekstuāli deduktīvi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 47. un 48. priekšlikums attiecas uz 4. uzdevumu par reģionālās attīstības politikas saskaņotību ar Eiropas Savienības principiem. Šeit ir 47. priekšlikums, ko ir ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas daļēji ir atbalstīts un precizētā veidā iekļauts atbildīgās komisijas 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 5. pants - “Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu juridiskais spēks”. Lūk, šeit ir 49. un 50. priekšlikums. 49. priekšlikumu atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet lūdz atbalstīt savu tekstu, kurš skan tā: “Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5. panta nosaukumam - “Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti”. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 51. un 52. priekšlikums atkal skar vienu un to pašu jautājumu. 51. priekšlikumu, kura tekstu ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet atbalstīt savu izstrādāto, precizēto un konsolidēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta pirmās daļas redakcijai? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 53. un 54. priekšlikums attiecas uz plānošanas subjektiem. Šeit 53. priekšlikumu atbildīgā komisija lūdz neatbalstīt, bet atbalstīt savu izstrādāto redakciju, tas ir, 5. panta otro daļu izteikt sekojošā redakcijā, kas te ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 5. panta otrās daļas redakcijai? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 55. un 56. priekšlikums attiecas uz teritorijas attīstības plāniem un teritoriālajiem plānojumiem. 55. priekšlikumu ir ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 56. priekšlikuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta trešās daļas redakcijai?

I.Liepa. Tālāk. 57. priekšlikumā atbildīgā komisija lūdz akceptēt 5. panta trešās daļas 1. punkta jauno redakciju, kas šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - par plānošanu. Par reģionu teritorijas plānošanu runāts 58. un 59. priekšlikumā. Šeit 58. ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to noraida un iesaka savu redakciju, kas šeit ir fiksēta 59. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta trešās daļas 2. punkta redakcijai? Paldies. Pieņemts.

Liepas kungs, tā kā mums ir pienācis laiks beigt, tad dokumenta izskatīšanu turpināsim rīt.

I.Liepa. Labi, paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, pirms sēdes beigām būs trīs paziņojumi.

Jurim Kaksītim - par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 18.40 uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Ventam Balodim - par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi un arī tie deputāti, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus par budžeta grozījumiem! Lūdzu pulcēties tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, lai pabeigtu šo darbu!

Sēdes vadītājs. Un Gundaram Valdmanim - par izstādi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi un tauta! Komunistu terora upuru pieminekļu konkursa dalībnieku darbu maketi ir izstādīti Dailes teātrī, un tie tur būs redzami šodien, rīt un parīt līdz pulksten 20.00. Divdesmit mākslas darbi ir izstādīti. Tēlnieki, mākslinieki un arhitekti turpinās strādāt, bet viņi ļoti labprāt uzklausītu jūsu ieskatus, līdz ar to jums ir iespējas ietekmēt viņu darbus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, bet Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Jānis Jurkāns,

Indulis Emsis,

Andrejs Krastiņš,

Juris Sinka,

Vents Balodis,

Oskars Grīgs,

Roberts Jurdcs,

Juris Galerijs Vidiņš,

Ruta Marjaša,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Edvīns Inkēns,

Jānis Bunkšs,

Valdis Nagobads,

Ojārs Grinbergs,

Viesturs Boka,

Andris Ameriks,

Uldis Veldre,

Jānis Kazāks,

Ervids Grinovskis,

Māris Vītols,

Pauls Putniņš,

Viesturs Gredzens,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rītam pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, V.Šmite

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute