Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim kārtējās sēdes darbu! Izskatīsim likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4321. 17.lappuse, 60.priekšlikums. Ar to mums šodien ir jāsāk.

60. un 61.priekšlikumā runāts par vienu un to pašu, proti, par republikas pilsētu teritoriju plānojumu. 60.priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija iesaka to neatbalstīt, bet pieņemt atbildīgās komisijas iestrādātajā redakcijā. Tas ir saistīts, kā jau vakar teicu, ar lielām strukturālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 60. un 61. priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 62.priekšlikums - izslēgt 5.panta trešās daļas 4.punktu. Komisija iesaka atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu. Tas ir saistīts ar faktu, ka šajā pantā iestrādātā doma ir ietverta atbildīgās komisijas 5.panta trešās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 63. un 64. priekšlikums ir saistīts ar rajona, pilsētas vai pagasta plānojumu. 63. priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt, bet ierosina izslēgt 5.panta trešās daļas 5.punktu, jo tas jādara sakarā ar teksta grozījumiem - ar teksta sakārtojumu likumā. Tas tiek iestrādāts tālāk 5.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Pret 63. un 64. priekšlikumu un atbildīgās komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 65. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka papildināt 5.panta trešo daļu ar 4. punktu, proti, par detālo plānojumu, ko atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 66. un 67. priekšlikums. Tie ir analoģiski. 66.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 5.panta ceturto daļu. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to iesaka neatbalstīt, bet šo ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 66. un 67. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 68. un 69. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka jaunu redakciju. Turpretim sakarā ar teksta grozījumiem, un ar likumprojekta sakārtošanu atbildīgā komisija iesaka šo 5.punktu izslēgt, jo tas ir iestrādāts 3.panta 3. un 8.punktā, ko esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 68. un 69.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu - nav. Pieņemts.

I.Liepa. 70. un 71.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka jaunu redakciju. Atbildīgā komisija to daļēji atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas 5.panta ceturtajā daļā, un sakarā ar to 71.priekšlikums paredz izslēgt šā 5.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 70. un 71.priekšlikumam un atbildīgās komisijas redakcijai.

I.Liepa. Tālāk pārejam pie otrās nodaļas. Šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - mainīt nodaļas nosaukumu. Atbildīgā komisija iesaka paturēt nosaukumu, kāds bija pirmajā lasījumā. Par to jau esam runājuši, apspriežot 1.pantā terminoloģijas jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu 72.priekšlikumā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Pārejam pie 6.panta - “Plānošana nacionālajā līmenī”. 73. un 74. priekšlikums. 73. priekšlikumu sakarā ar jau iepriekš pieņemto terminoloģiju atbildīgā komisija iesaka neatbalstīt, bet atbalstīt 74.priekšlikumu - savu ieteikto redakciju, proti, “Plānošanas kārtība”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 75. un 76. priekšlikums skar teritorijas attīstības plānus nacionālajā līmenī. Komisija iesaka 75. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu daļēji atbalstīt un iestrādāt 76. - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 75. un 76. priekšlikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 77. un 78. priekšlikums attiecas uz valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju. Šeit ir līdzīga situācija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas šeit ir formulēta 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 77. un 78. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 79. un 80. priekšlikums attiecas uz 6.panta pirmās daļas 2.punktu. Situācija ir līdzīga. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 80. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 79. un 80.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Ir atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija.

I.Liepa. Līdzīga situācija ir ar 6.panta pirmās daļas 3.punktu, par kuru runāts 81. un 82.priekšlikumā. Šeit atkal daļēji ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas iestrādāts atbildīgās komisijas tekstā nr. 82.

Sēdes vadītājs. 81. un 82. priekšlikums tiek atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā. Deputāti tam piekrīt.

I.Liepa. 83. un 84. priekšlikums attiecas uz 6.panta pirmās daļas 4.punktu. Situācija atkal ir līdzīga - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 84.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pret 83. un 84. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Līdzīga situācija ir ar 6.panta pirmās daļas 2.punktu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums atkal ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 86.

Sēdes vadītājs. Pret 85. un 86. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 87. un 88. priekšlikums. 87.priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To iesaka neatbalstīt. Šeit ir izstrādāts jauns teksts, ko iesniegusi atbildīgā komisija (priekšlikums nr. 88). Atbildīgā komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 87. un 88. priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 89. un 90.priekšlikums. Situācija ir līdzīga. 89.komisija lūdz neatbalstīt. To bija ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju nr. 90.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 89. un 90.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 91. un 92. priekšlikums skar 6.panta ceturtās daļas redakciju. Atbildīgā komisija uzskata, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums ir ne visai precīzs, tāpēc iesaka savu redakciju, kura ir nr. 92.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 91. un 92. priekšlikumu un atbildīgās komisijas redakciju.

I.Liepa. Līdzīga situācija ir ar 6.panta piekto daļu. Komisija arī šoreiz iesaka neatbalstīt 93.priekšlikumu, bet pieņemt atbildīgās komisijas redakciju, kas ir īsāka un koncentrētāka.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 93. un 94. priekšlikumu.

I.Liepa. Tālāk 7.pants - “Plānošana reģionālajā līmenī”. 95. un 96. priekšlikums. Komisija iesaka neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 95.priekšlikumu, bet izslēgt šo 7.pantu sakarā ar likumprojekta strukturāliem grozījumiem. Līdz ar to šā panta doma ir iestrādāta 6.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par 95. un 96. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 97.priekšlikums. To iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija daļēji to atbalsta, un šis daļējais atbalsts ir iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 98.priekšlikums. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas atbalstīts daļēji un iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 99.priekšlikums. Arī šoreiz daļēji ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas doma, un tā ir iestrādāta 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 100. priekšlikums. Situācija ir līdzīga. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 101.priekšlikums. Atbalstīta daļēji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktā doma un iestrādāta 6.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.Pieņemts.

I.Liepa. 8.pants - “Plānošana vietējā līmenī”. Šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī atbildīgā komisija nāk klajā ar vienu domu - izslēgt 8.pantu, jo sakarā ar strukturālajiem grozījumiem tas jau ir iestrādāts 6.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Pret 102.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 9.pants - “Valsts institūciju kompetence”. Šeit 103.priekšlikumu, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt, bet izteikt 9.pantu kā 7.pantu. Tas saistīts ar strukturālajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 103. un 104. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 105. un 106. priekšlikums attiecas uz valsts institūciju kompetenci, konkrēti uz Ekonomikas ministrijas pienākumiem. 105.priekšlikums, ko ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir daļēji atbalstīts. Lūdzam atbalstīt 106.priekšlikumu atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 105. un 106.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 107. un 108.priekšlikums. Šeit atkal ir daļējs atbalsts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 108.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas atzinumu par 107. un 108. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Gluži tas pats ir attiecībā uz 109. un 110. priekšlikumu - daļējs atbalsts, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 110.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 109. un 110. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienākumiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 111. priekšlikumu lūdzam neatbalstīt, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, proti, izteikt šā 9. panta otro daļu kā 7. panta ceturto daļu sakarā ar jau pieņemtajiem strukturālajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 111. un 112. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa. 113. priekšlikums saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 114. priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā priekšlikumā nr. 115.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 114. un 115. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tas pats attiecas uz 116. un 117. priekšlikumu. 116. ir daļējs atbalsts, un tas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 117.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk. Lūdzu!

I.Liepa. 118. un 119. priekšlikums. Situācija ir līdzīga - daļējs atbalsts, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 119.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem? Pieņemts.

I.Liepa. Gluži tas pats ir ar 120. un 121. priekšlikumu - daļējs atbalsts. Tas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 121.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tālāk 122. priekšlikums - izteikt 9. panta ceturtās daļas 5. punktu kā 8. panta ceturtās daļas 6. punktu sakarā ar strukturāliem grozījumiem. Atbildīgā komisija to iesaka neatbalstīt, bet atbalstīt savu ieteikumu, proti, izteikt 9. panta ceturtās daļas 5. punktu kā 7. panta ceturtās daļas 5. punktu. Tas ir saistīts ar strukturāliem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

I.Liepa. 124. un 125. priekšlikums. 124. priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 9. panta trešo daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to iesaka neatbalstīt sakarā ar izdarītajiem strukturālajiem grozījumiem, bet izteikt to jaunā redakcijā, un šī redakcija šeit ir dota kā 125. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 124. un 125. priekšlikumu? Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tālāk atbildīgā komisija iesaka papildināt 9. panta trešo daļu ar 1. punktu un lūdz to atbalstīt. Šis papildinājums saistīts ar nacionālā līmeņa un plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānu izstrādi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. Tas pats sakarā ar strukturālajiem grozījumiem... Atbildīgās komisijas redakcijā ieteikto 127. priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Un gluži tas pats ir ar 128. priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 129. un 130. priekšlikums. Situācija ir līdzīga kā iepriekš - 129. ir daļēji atbalstīts, un tas atbildīgās komisijas redakcijā ir iestrādāts 130. priekšlikumā, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 129. un 130. priekšlikumu.

I.Liepa. Un atkal šī pati situācija atkārtojas ar 131. un 132. priekšlikumu. Ir daļējs atbalsts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktajai domai, kas iestrādāta 132. priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 10. pants. Šeit sakarā ar strukturālajiem grozījumiem nav atbalstāms 133. priekšlikums, ko ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šī te doma būtu jāizsaka kā 10. panta... kā 8. pants. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 133. un 134. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa. 135. un 136. priekšlikums. Atkal situācija ir līdzīga - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas 136. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Un tas pats sakāms arī par 137. un 138. priekšlikumu - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 138. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 137. un 138. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa. 139. un 140. priekšlikums. Situācija ir līdzīga - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 140. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Un šī pati situācija turpinās arī 141. un 142. priekšlikumā - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 142. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav?

I.Liepa. Tas pats ir ar 143. un 144. priekšlikumu - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas 144. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Un situācija turpinās, jo 145. un 146. priekšlikumā tas ir tāpat - daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas 146. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem.

I.Liepa. 147. un 148. priekšlikums - atkal daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 149. priekšlikums, kuru komisija aicina neatbalstīt sakarā ar iepriekš izdarītajām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Pieņemts.

I.Liepa. 150 un 151. priekšlikums. Šeit sakarā ar strukturālām izmaiņām nav iespējams atbalstīt 150. priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumā, bet tas būtu pieņemams atbildīgās komisijas redakcijā nr. 151.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 150. un 151. priekšlikumu.

I.Liepa. 152. priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 10. panta pirmās daļas 9. punktu. Atbildīgā komisija to iesaka atbalstīt, jo tas jau ir iestrādāts likumprojekta ceturtajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav?

I.Liepa. Savukārt 153. atbildīgā komisija iesaka neatbalstīt, jo šī doma ir iestrādāta atbildīgās komisijas piedāvātajā 8. panta 8. punkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim?

I.Liepa. Tālāk ir 154. un 155. priekšlikums, kam ir bijis daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. Sakarā ar strukturālajiem grozījumiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 156. priekšlikumu nevaram atbalstīt, bet iesakām atbalstīt 157. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 156. un 157. priekšlikumu.

I.Liepa. 158. un 159. priekšlikums. Te ir saņemts daļējs atbalsts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktajai domai, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 159. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. 160. priekšlikumu likuma strukturālo izmaiņu dēļ nevaram atbalstīt, tāpēc iesakām atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto 161. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem.

I.Liepa. 162. un 163. priekšlikums. Tie ir daļēji atbalstīti, bet to doma iestrādāta atbildīgās komisijas 163. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. 164. un 165. priekšlikums. 164. nevaram atbalstīt sakarā ar strukturālajiem grozījumiem, bet iesakām pieņemt atbildīgās komisijas redakciju, kas ir 165. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem diviem priekšlikumiem.

I.Liepa. Izdarīto strukturālo izmaiņu dēļ 166. priekšlikumu, ko ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, iesakām neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Liepa. 167. un 168. priekšlikums. Te atkal daļēji ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktā doma, kas iestrādāta atbildīgās komisijas 168. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 10. panta otrās daļas 9. punktu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta?

I.Liepa. Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto 170. priekšlikumu sakarā ar strukturālajām izmaiņām iesakām neatbalstīt, bet iesakām atbalstīt 171. priekšlikumu - atbildīgās komisijas lēmumu šo punktu izslēgt, jo ir iestrādāts likumprojekta trešajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tā... Atvainojiet! Valdmaņa kungs, vai jūs vēlaties runāt par šo priekšlikumu? Tātad atklājam debates par 170. un 171. priekšlikumu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Bijušie centrālās plānošanas vadoņi! Sadarbības padome! Deputāti! Mēs visvisādas muļķības spējam šeit veikt paši, mēs nespējam atrast naudu priekš izglītības, bet ko mēs darām? Mēs to funkciju nododam pašvaldībām. Lai viņi konstatē, ka mēs viņiem dodam par maz naudas. Lai viņi varētu tās skolas taisīt ciet. Un tā tālāk.

Mēs taču visi zinām, ka ekonomiskās attīstības iespējas nav pašvaldību kompetencē. Ekonomiskās attīstības iespējas ir Saeimas kompetencē. Mūsu fiskālā politika, nodokļu politika, mūsu monetārā politika, mūsu kredītpolitika, mūsu tirdzniecības politika, izglītības līmenis mūsu valstī, kadru sagatavotība, mūsu ārzemju pārstāvniecības, mūsu iespējas tirgoties vai nu ar Krieviju, vai ar Rietumeiropu, - tas viss ir Saeimas kompetencē. Un tagad, skat, vainīgi pie tā, ka nebūs ekonomiskās attīstības Balvos... tā nebūs vairs mūsu Saeimas problēma, tā būs tās negantās pašvaldības ierēdņu problēma, jo viņi nav iztaisījuši tādu plānu, ar kuru viņu rajons vai pagasts varētu pilnveidot savas spējas. Draugi, tā atbildība ir jāuzņemas mums! Es esmu vairākas reizes mēģinājis ierosināt, lai mēs Saeimā runātu par fundamentāliem jautājumiem valsts ekonomiskajā attīstībā. Fundamentāli jautājumi ir tie, ka mums ir jāražo vairāk, nekā mēs patērējam, ka mums kredītlikmēm ir jābūt normālām - pasaules līmenī. Ka mēs nedrīkstam tēlot, “spēlēt” brīvo tirgu, kurā mūsu konkurētspēju radīs dotācijas. Bet mēs šos grēkus vienkārši slēpsim, sacīsim, ka tā it kā ir Jūrmalas un Ķemeru vaina, ka tur vairs nav tūristu, cilvēku, kas nāk veseļoties no Austrumu valstīm... Mēs gan ļoti labi zinām, ka tas ir krīzes režīms. Bet lai nu šie rajoni, šīs pilsētiņas ķepurojas. Uzdosim viņiem to atbildību - izdomāt, kā viņi spēs dzīvot tanī indīgajā vidē, ko mēs priekš viņiem esam radījuši. Un jutīsimies labi: skat’, mēs esam jums atļāvuši izlemt, kā jūs dzīvosiet tanī 200 grādu karstumā, tajos tvaikos, ko mēs jums laidīsim virsū, un jūs paši esat vainīgi, ka jūs nespējat neko izdomāt.

Mums ir nežēlīga nodokļu politika, nežēlīga, pilnīgi aplama muitas politika. Mums ir pilnīgi aplami jēdzieni par brīvo tirdzniecību. Mums ir pilnīgi sodāma monetārā politika, mums ir pilnīgi sodāmas iekšlietas, nauda tiek nozagta mūsu cilvēkiem, lai viņiem nebūtu pirktspējas. Mums ir pilnīgi aplama privatizācijas programma, mēs slēdzam darba vietas, bet monopolus atdodam draugiem par nieku. Bet sakām: nē, atbildīgi par attīstību ir mūsu rajoni un pašvaldības. Es ceru, ka tauta klausās un domā, un ceru, ka pašvaldības saprot, kāda spēle šeit notiek un ka sods nāks. Ka nevienu no mums neatstās šeit pēc 1.novembra. Ka mēs būsim atlaisti. Paldies Dievam, ka tas tā ir, jo mēs vienkārši tēlojam, ka mēs kaut ko labu darām, kaut gan mēs zinām, ka mēs darām kaut ko pilnīgi nevērtīgu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos, Valdmaņa kungs! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa. Cienījamie kolēģi! Apspriežamais 170. un 171.priekšlikums attiecas uz sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā. Iepriekšējā tekstā sabiedrības līdzdalības aspekti ir vairākās vietās pieminēti. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, tādēļ visi šie akcenti ir koncentrēti vienā vietā - trešajā nodaļā -, kuras izskatīšanu mēs drīz sāksim (sākot ar 174.priekšlikumu). Es iesaku tādēļ atbalstīt 171.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 170.un 171.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 172.priekšlikums. Atbildīgā komisija sakārtošanas dēļ iesaka to visu pārcelt uz ceturto nodaļu, tas nozīmē, ka iesaka atbalstīt 172.priekšlikumu, proti, izslēgt 10.panta otrās daļas 11.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tālāk. 173.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 10.panta trešo daļu, un šis priekšlikums ir atbalstīts un ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 8.panta otrās daļas 8.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 173.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Trešā nodaļa. Tajā ir runa par teritorijas attīstības plānu sabiedrisko apspriešanu. 174.priekšlikums un 175.priekšlikums runā par vienu un to pašu. 174.priekšlikums, ko izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 175.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 176.un 177.priekšlikums ir saistīts ar strukturālajām izmaiņām, un atbildīgā komisija iesaka atbalstīt 177.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 178.un 179.priekšlikums. Situācija ir tāda, ka tas atkārtojas visbiežāk... Proti, daļējs atbalsts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktajai domai... Tas iestrādāts 179.priekšlikuma tekstā, ko iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 180.un 181.priekšlikums. Atkal situācija atkārtojas, un ir daļējs atbalsts... Iestrādāts 181.priekšlikumā - atbildīgās komisijas izstrādātajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 182.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir izslēgt šo punktu. Priekšlikums ir saņēmis atbildīgās komisijas atbalstu un ir iestrādāts atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā - 9.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 183.un 184.priekšlikums ir saistīts ar strukturālām izmaiņām, un iesakām atbalstīt 184.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 183.un 184.priekšlikumu.

I.Liepa. 185.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 186.un 187.priekšlikums. Atkal ir iepriekš minētā situācija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas doma ir daļēji atbalstīta un iestrādāta atbildīgās komisijas priekšlikumā - 187.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 188.priekšlikums ir saistīts ar strukturālām izmaiņām, to iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 189.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un 190.priekšlikums. Abi runā par vienu un to pašu. Situācija ir līdzīga. 189.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā - priekšlikumā nr.190, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 189.un 190.priekšlikumu.

I.Liepa. Ceturtā nodaļa - “Teritorijas attīstības plānošanas finansēšana”. 191.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 192.priekšlikums. To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un Tautsaimniecības komisija ir to daļēji atbalstījusi, iestrādājot 193.priekšlikumā, kas sakarā ar strukturālām izmaiņām nosaka, ka ir lietderīgi šo 13.pantu izteikt kā 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 194.un 195.priekšlikums. Situācija atkārtojas. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas iestrādāts 195.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 196.priekšlikumu ir izteikusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Gluži tāpat ir ar 197.priekšlikumu - arī to ir izteikusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa. 198.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktais priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā - 7.panta piektajā daļā. Par to esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teritorijas attīstības plānošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Liepa. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Iesakām iesniegt priekšlikumus līdz 6.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Tātad 6.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies.

Tālāk. Izskatām likumprojektu “Iedzīvotāju reģistra likums” pirmajā lasījumā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4210, nr.4327 un nr.4327A. Likumprojekts “Iedzīvotāju reģistra likums”. Aizsardzības un iekšlietu komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvas kungs. Prezidijā ir saņemts 10 deputātu iesniegums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu Saeimas deputāti ierosina likumprojektu “Iedzīvotāju reģistra likums” atzīt par steidzamu. Tātad mums vispirms jānobalso par steidzamību. Nav iebildumu, tātad atzīstam likumprojektu par steidzamu, bet tomēr ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par to, lai atzītu likumprojektu “Iedzīvotāju reģistra likums” par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.J.Druva. Jā, es jau minēju to reģistrācijas numuru, un tagad mums nebūs vairs jāstrādā ar dokumentu nr.4327A. Vēlreiz atkārtoju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja “Iedzīvotāju reģistra likumu”, komisija saņēma arī atzinumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kurš bija pozitīvs; saņēma arī no Juridiskās komisijas atzinumu, kurš arī bija pozitīvs, un savukārt arī Aizsardzības un iekšlietu komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu. Un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Iedzīvotāju reģistra likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.J.Druva. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.jūlijam un izskatīt šo likumprojektu pirmajā sēdē pēc atgriešanās no brīvdienām. Bet man nav kalendāra...

Sēdes vadītājs. Tātad izskatīšanas datums - 20.augusts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.J.Druva. 20.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 20.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatām nākamo - darba kārtības 36.jautājumu. Likumprojekts “Likums par valsts kultūras institūcijām”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Strādāsim ar dokumentu nr.4332. Pašā sākumā es gribu izteikt pateicību gan Kultūras ministrijas juridisko spēku “komandai”, gan Saeimas juristiem - visplašākajā nozīmē. Gribu teikt vēl dažus vārdus. Kā jau pirmajā lasījumā tika teikts, likums ir, konceptuāli neko nemainot, izvērties plašāks, ieguvis plašāku skatījumu, plašāku nozīmi. Tātad tajā ir runa ne tikai par valsts kultūras institūcijām, bet arī par pašvaldības un privātajām. Šajā sakarā ir arī jāatzīst, ka, protams, gluži procesuālā ziņā bija diezgan sarežģīti strādāt pie šā likumprojekta, un tas atspoguļojas tabulā, bet mēģināsim tam visam iziet cauri. Es domāju, ka mūsu juristi un speciālisti ir diezgan veiksmīgi ar to tikuši galā.

1.priekšlikums. To ir iesniegusi deputāte Anta Rugāte, un tas attiecas uz likuma nosaukumu. Komisija to noraida. Es šeit negribu komentēt...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 1.un 2.priekšlikumu. Pieņemts ir Kultūras ministrijas...

P.Putniņš. Jā, tieši tā! Tātad arī 3.priekšlikums, tā teikt, atkrīt gluži automātiski. Un 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 1.pantu šādā redakcijā. Protams, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 2.pantu šādā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš. 6.priekšlikums ir deputāta Andra Tomašūna priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un tas ir iekļauts otrās daļas 1. un 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mana iesnieguma mērķis bija šāds. Pēdējā laikā ir bieži vien dzirdēts par tādu problēmu kā lauku skolas, par šo skolu likteni, par to apvienošanu, likvidēšanu. Un, lai pamatotu, kāpēc to nevajadzētu darīt, lieto argumentu, ka lauku skola ir kultūras centrs. Pilnīgi piekrītu šim apgalvojumam. Es mēģināju šī likumprojekta apspriešanas gaitā piedāvāt šādu 2.panta pašas sākumdaļas redakciju: “Kultūras institūcija ir tāda valsts, pašvaldību vai privāta institūcija, kuras darbības mērķis ir saistīts ar dažādās kultūras jomās - kultūrā, izglītībā, sportā, zinātnē, kultūras vērtību radīšanu, izplatīšanu, saglabāšanu.” Ja jūs paskatītos tālāk šajā likumprojektā, tad redzētu, ka nākamais ir priekšlikums, ka attiecībā uz izglītības iestādēm darbojas atsevišķa likumdošana, un tāpēc šajā likumā šī tēma īpaši izvērsta nav. Pēc manām domām, ja mēs apskatām tik svarīgu jautājumu kā Likums par valsts kultūras institūcijām, tad mums vajadzētu uzsvērt, ka ar šo likumu mēs atzīstam, ka izglītības iestādes arī ir kultūras institūcijas, un vienlaikus arī atzīstam, ka šo kultūras institūciju darbību regulē atsevišķa likumdošana, kas skar izglītību. Tāds bija mana priekšlikuma mērķis, un šinī gadījumā es negribētu piekrist, ka... komisija te ir rakstījusi, ka te ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākošajā - 2.panta otrajā daļā, kur uzrāda, ar ko vispār kultūras institūcijas nodarbojas.

Manuprāt, būtu īpaši vajadzīgs, lai tālākajā mūsu politiskajā darbībā būtu vienkāršāk kārtot dažas lietas saistībā ar lauku skolu problēmām. Daudzi politiķi ļoti mīl uzsvērt, ka tās ir kultūras institūcijas, norādot, ka tie ir kultūras centri laukos. Tāpēc es lūdzu deputātus balsot par manu priekšlikumu, jo tas skar pirmām kārtām 2.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Runājot par Tomašūna kunga priekšlikumu un par komisijas viedokli, es kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre gribētu vienlaikus pateikt arī Kultūras ministrijas viedokli. Mēs esam diskutējuši par jautājumu, kuru ierosina likumā iekļaut Tomašūna kungs, un esam nonākuši pie atziņas, ka tas tomēr ir pretrunā ar to koncepciju, kas ir piedāvāta likumā. Otrajam lasījumam piedāvātajā redakcijā 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka kultūras institūcijas dibina privāto tiesību subjekti, pašvaldības vai valsts. Un tas neizslēdz tās funkcijas, par kurām runāja Tomašūna kungs, uzsverot skolu kā kultūras centru. Vēl jo vairāk. Komisija uzskata - un šobrīd es gribu to apliecināt - , ka šis Tomašūna kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts minētās funkcijas dēļ. Tādēļ, ka 2.panta otrās daļas 2.punktā ir rakstīts, ka kultūras institūcija atbilstoši savas darbības pamatmērķim veic vienu vai vairākas no šādām funkcijām, kuru starpā ir minēta tāda funkcija kā kultūrizglītojošā darba veikšana. Tādēļ komisija patiešām uzskata, ka priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts. Taču, ja mēs runājam par šajā likumā piedāvāto struktūru, tad jāteic, ka pirmām kārtām tā izriet no funkcijām, ko veic kultūras institūcija, kas ir valsts vai pašvaldības, vai privātas personas dibināta. Funkcija ir galvenais, pēc kā nosaka institūcijas piederību kultūras institūciju kategorijai.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto 2.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Vēlreiz uzsveru - Tomašūna priekšlikums ir daļēji iekļauts 2.panta otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, es arī aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, jo, cienījamais Tomašūna kungs, mēs jau komisijā gari diskutējām par šo tēmu. Kultūrā sakņojas visas mūsu dzīves izpausmes, un tāpēc neminēsim šajā likumā izglītību, sportu un zinātni! Jo tad mums vēl vajadzētu te ierakstīt ekonomiku un daudzas citas mūsu dzīves izpausmes, jo tas viss ir mūsu kultūra. Un tāpēc atbalstīsim komisijas redakciju! Jo, kā šeit jau Rugātes kundze pareizi norādīja, svarīgas ir funkcijas, kuras attiecīgā iestāde pilda. Un līdz ar to iestāde, kas pilda kultūras institūcijas funkcijas, būtu šī likuma subjekts. Un, kā jau teicu, nevajag šeit uzskaitīt dažādas mūsu dzīves jomas, jo tad mums ir jāuzskaita vēl vismaz desmit, piecpadsmit. Nevajag lidināties mākoņos un prātojumos!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Tomašūna kungs prasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta 6.priekšlikumu.

P.Putniņš. Es gribu drusciņ papildināt šo lietu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Komisijas vārdā - Putniņa kungs.

P.Putniņš. Tātad, kolēģi, Tomašūna kunga priekšlikumā ir teikts - kultūrā, izglītībā un tā tālāk... Redziet, kultūra jau ir ļoti, ļoti plašs jēdziens, un ietverta ir arī izglītība. Drusciņ nepareizi arī jēdzieniskā ziņā... Tas nu būtu tā.

Bet es domāju, kolēģi... Šis likumprojekts ir radies Kultūras ministrijas ietvaros. Šis ir “jumta” likums. Ja mēs sakārtosim savas sistēmas kā tādas... ja mēs sakārtosim izglītības laukā... tās pašlaik ir tādas diezgan nodalītas lietas... tad mēs pēc pāris gadiem, Andri, varēsim paplašināt to. Bet pašlaik ieviesīsim skaidrību vienā noteiktā jomā! Tas, manuprāt, šeit ir ļoti labi izstrādāts. Balsojiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Tomašūna priekšlikumu - 6.priekšlikumu. Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 3.pantu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Atklājam debates.

Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es šo savu priekšlikumu atsaukšu tāpēc, ka iepriekšējais balsojums bija tāds, kāds tas bija. Es gribētu pateikt šajā sakarībā vienu lietu, cienījamie deputāti. Jūs šeit no tribīnes stāstāt, ka viss ir kultūra (Putniņa kungs to nupat teica). Mums vajadzētu beigt liekuļot. Ābiķa kungs vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tad vajag vienreiz pateikt, ka mums ir Kultūras komisija, un neliekuļot! Uzskatu, ka tās visas ir atsevišķas nozares.

Šajā sakarībā es domāju, ka mums vajadzētu būt konsekventiem un Ābiķa kungam ierosināt tuvākajā laikā pārdēvēt šo komisiju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Es gribu izteikt pateicību Tomašūna kungam, ka viņš atsauc savu priekšlikumu, jo patiešām ir tā, ka konceptuālā ziņā šis priekšlikums vairs nav balsojams sakarā ar mūsu iepriekšējo balsojumu.

Un iebilde par komisiju. Es varētu komentēt: mums šobrīd pastāv Izglītības ministrija kā nozares ministrija un Kultūras ministrija kā nozares ministrija, taču tas mums neliedz, runājot par kultūras institūcijām un nosakot tikai kultūras institūciju funkcijas, to darbības veidu un finansējumu, izvēlēties tādu risinājumu, kāds ir piedāvāts šajā likumā, un drusciņ izmantot šo situāciju savās interesēs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš. Jā, viss ir skaidrs. Mēs esam krustām šķērsām šo lietu šeit skaidrojuši. Ejam tālāk!

9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad pret 7.priekšlikumu - atbildīgās komisijas redakciju - iebildumu nav. 8.priekšlikums noņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 9.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 4.pantu šādā redakcijā. Līdzšinējā 4.panta normas daļēji iekļautas 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Kultūras institūciju dibināšana un to juridiskais statuss”. Atbildīgā komisija ierosina iekļaut otrajā nodaļā šādus pantus - 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 5.pantu sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 6.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 7.pantu šādā redakcijā... Līdzšinējā 7.panta normas ir iekļautas 8.pantā precizētā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 13.priekšlikumu.

P.Putniņš. 14.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 8.pantu sekojošā redakcijā... Līdzšinējā 8.panta normas ir daļēji iestrādātas 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Putniņš. 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 9.pantu šādā redakcijā... Līdzšinējā 9.panta normas daļēji iestrādātas 19.panta pirmajā daļā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 10.pantu sekojošā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 11.pantu šādā redakcijā... Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 18.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 12.pantu sekojošā redakcijā... Līdzšinējā 12.panta normas daļēji ir iestrādātas 22.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 19.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 13.pantu šādā redakcijā... Līdzšinējā 13.panta normas daļēji ir iestrādātas 23.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Putniņš. 20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 14.pantu sekojošā redakcijā... Līdzšinējā 14.panta normas iekļautas 22., 23. un 24.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš. 22.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 15.pantu sekojošā redakcijā... Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 22.priekšlikums, ko ieteikusi atbildīgā komisija, - izteikt 16.pantu sekojošā redakcijā... Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 23.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: trešā nodaļa - “Kultūras institūciju vadīšana”. Lūdzam iekļaut trešajā nodaļā šādus pantus: 17., 18., 19., 20. un 21.pantu. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

P.Putniņš. 24.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 17.pantu šādā redakcijā... Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 25.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija - izteikt 18.pantu sekojošā redakcijā... Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 26.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija - izteikt 19.pantu precizētā redakcijā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 27.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 20.pantu sekojošā redakcijā. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 28.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 20.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Putniņš. 29.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija - izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: ceturtā nodaļa - “Kultūras institūciju finansēšana”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

P.Putniņš. 30.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 22.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 31. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 23.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Putniņš. 32.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 24.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 33.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 25.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 34. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 26.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 35.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - līdzšinējo piekto nodaļu izteikt kā astoto nodaļu. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš. 36.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: piektā nodaļa - “Kultūras institūciju manta”. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta piektās nodaļas nosaukumu.

P.Putniņš. 37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 27.pantu šādā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 38.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 28.pantu šādā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 39. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar sesto nodaļu un izteikt to šādā redakcijā: sestā nodaļa - “Nacionālās nozīmes kultūras institūcijas”. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

P.Putniņš. Tālāk ir virkne pantu, kas ir it kā nākuši klāt, bet, kā jūs redzējāt, visu laiku mēs izdarījām atsauces, tāpēc es saukšu pantus: 40. priekšlikums - 29.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš. 41.priekšlikums - 30.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 42.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar septīto nodaļu un izteikt to šādā redakcijā: septītā nodaļa - “Kultūras institūciju reorganizēšana un likvidēšana”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

P.Putniņš. 43.priekšlikums - 31.pants. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Putniņš. 44.priekšlikums - 32.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 45.priekšlikums - 33.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 46.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta astoto nodaļu šādā redakcijā: astotā nodaļa - “Valsts garantijas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 47.priekšlikums - 34.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 48.priekšlikums - 35.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par valsts kultūras institūcijām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Putniņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies.

P.Putniņš. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! Sadaļa “Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi”. Darba kārtības 37. punkts - lēmuma projekts “Par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma komisija, izskatījusi šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji: Boka, Jurkāns, Nagobads, Sausnītis, Stikuts, Lagzdiņš, Marjaša un Keišs norāda uz Alekseja Tuļina īpašajiem sasniegumiem medicīnā.

Aleksejs Tuļins ir medicīnas zinātņu doktors un vienlaicīgi veic arī praktizējošo darbu, veic lektora pienākumus Medicīnas akadēmijā. Ir piedalījies vairākās konferencēs ārzemēs, ir Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs, Latvijas Hepatologu asociācijas valdes loceklis, Eiropas Hepatologu asociācijas biedrs, Neatkarīgo Valstu Savienības Ķirurgu hepatologu asociācijas biedrs, ir ieguvis arī starptautisku atzinību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Uzņemt Alekseju Tuļinu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim vēlreiz par lēmuma projektu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Lēmuma projekts “Par Sergeja Zaharjina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Zaharjina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, uzklausot Sergeju Zaharjinu vispirms secināja, ka viņš ļoti vāji saprot latviešu valodu un latviešu valodā nerunā. Komisijā viņš runāja tikai krieviski un nevarēja arī atbildēt uz jautājumiem, kas tika uzdoti latviešu valodā. Deputāti iesniedzēji: Gannusa, Boka, Turlais, Nagobads, Bāns, Kazāks, Bišers un Tenis ir norādījuši uz viņa ļoti nozīmīgo ieguldījumu valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanā un starptautiskās ekonomiskās sadarbības veicināšanā, vietējās produkcijas konkurētspējas palielināšanā, bet kopš 1997.gada 21.jūnija viņš veic akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” padomes priekšsēdētāja pienākumus. Komisijas locekļi, uzklausījuši Zaharjina kungu un iepazinušies ar viņa biogrāfiju, kā arī ņemot vērā viņa latviešu valodas nezināšanu, nonāca pie secinājuma, ka komisija nevar atbalstīt viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem gan tāpēc, ka viņš nezina latviešu valodu, gan tāpēc, ka komisija nevarēja saskatīt šos “īpašos nopelnus”.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Praktiski šāgada laikā, kamēr strādā Pilsonības likuma izpildes komisija un kad pilsonība tiek piešķirta par īpašiem nopelniem, ja mani atmiņa neviļ, es praktiski neesmu kāpis tribīnē un runājis par šo tēmu, jo uzskatu, ka tas ir delikāts jautājums. Katram deputātam pašam vajadzētu izvērtēt pretendentu pēc saviem ieskatiem un, kā saka, pēc savas sirdsapziņas.

Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā iespēja strādāt Pilsonības likuma izpildes komisijā kopš tās dibināšanas brīža, un no apmēram 100 cilvēkiem, kuri ir uzņemti pilsonībā par īpašiem nopelniem, līdz šim faktiski ir bijuši tikai divi tādi, kuri praktiski ļoti vāji, varētu teikt, gandrīz nemaz nezina latviešu valodu. Tā bija Larisa Neilande, kas, neapšaubāmi, vismaz tajā laikā un varbūt arī pat šodien ir izcilākā Latvijas sportiste, kas startē pasaules mērogā. Un tas bija Oļegs Znaroks - Latvijas hokeja izlases komandas kapteinis, kurš tiešām, jāsaka atklāti, arī krieviski, kā brīžiem izklausījās, runāja diezgan pavāji, bet kurš tiešām bija labākais vārtu guvējs arī pēdējā pasaules čempionātā un labākais hokejists tanī čempionātā un laikā, kad mēs piešķīrām šo pilsonību.

Tātad attiecībā uz valodu ir tikuši izdarīti divi šādi izņēmumi, kas varbūt arī nav labi, bet attiecībā uz Zaharjina kungu viņa nopelni Latvijas labā un Latvijas vārda nešanā pasaulē nu absolūti nekādi nav samērojami ar manis iepriekš minētajiem diviem cilvēkiem, diviem izcilajiem sportistiem, kuriem Saeima šādu reveransu izdarīja un varbūt arī parādīja savu iecietību valodas nezināšanā, kas varbūt arī nebija labi.

Tāpēc šoreiz, neskatoties uz to, ka šis tiešām ir katra deputāta individuāls balsojums, jo parasti šādā gadījumā frakcijas nekādus lēmumus nepieņem, es tomēr, ņemot vērā to, ka šā cilvēka nopelni nu nekādi nav samērojami ar divu iepriekš minēto personu nopelniem, kā arī to, ka šī persona latviešu valodu praktiski nezina, es tomēr negribētu, ka mēs piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem cilvēkam, kuram jau paši šie nopelni ir samērā diskutējami, bet kurš arī absolūti nepārvalda latviešu valodu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es daudz nerunāšu, bet vienkārši aicināšu jūs apdomāties un pārtraukt šo masveidīgo piešķiršanu - pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem tad, kad šo nopelnu šiem cilvēkiem nav. Par šādiem “nopelniem” pēdējā laikā desmitiem cilvēku ir piešķirta pilsonība. Jūs paskatieties! Arī autobiogrāfiju šis cilvēks ir parakstījis krievu valodā. Viņš pat parakstīties neprot latviešu valodā. Viņš ir “Liepājas metalurga” padomes priekšsēdētājs, tad kādā valodā viņš vada šīs sēdes, jo komisija skaidri un gaiši mums saka, ka viņš neprot latviešu valodu.

Cienījamie kolēģi! Nu apstāsimies taču! Turpmāk attiecīgās partijas, kuras mēģināt lobēt šo pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”, kas ir apkaunojums Latvijai, lūdzu, nedariet to! Balsosim “pret”!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlas runāt Kreituses kundze? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sergeja Zaharjina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 35, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! 4339. - tāds ir mūsu darba dokumenta numurs.

1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija redakcionāli ierosina vārdu “grozījums” aizstāt ar vārdu “grozījumi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 2.priekšlikums ir 2.pantā - papildināt 2.pantu pēc vārdiem... kā jūs redzat, ar vārdiem “16.martu - Latviešu karavīru atceres dienu”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu - papildināt pēc vārdiem: “26.janvāri - Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas dienu” ar vārdiem “16.martu - Latviešu karavīru atceres dienu”. Lūdzu, balsosim!

(Sauciens: Jāni, nospied!)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu.

A.Seiksts. Godātais sēdes vadītāj! Manuprāt, ir apšaubāms balsojums par deputāta Veldres priekšlikumu, tā kā šis priekšlikums ir pieņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvātajā redakcijā, jo deputāts Veldre piedāvā to pašu, bet ar citiem vārdiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums - izslēgt 2.pantā vārdus “8.maiju - Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu”. Komisija nav pieņēmusi, jo tomēr visa Eiropa to atzīmē tieši 8.maijā, tāpēc komisija uzskatīja par neiespējamu atteikties no spēkā esošās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par 4.priekšlikumu. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti, es negribu ilgi kavēt jūsu laiku, tāpēc runāšu ļoti īsi. Kad mēs atceramies visu to “teātri”, kas mūsu valstī notika šā gada 8.maijā, kad mūsu valsts amatpersonas gāja svinēt Otrā pasaules kara beigu piemiņu... Taču ir jāatceras tas, ka Latvijai un latviešu tautai Otrais pasaules karš nebeidzās vis 1945.gada 8.maijā, bet šis Otrais pasaules karš un tā izraisītā Latvijas okupācija turpinājās vēl pusgadsimtu. Un līdz ar to es uzskatu, ka mums nav pamata atzīmēt 8.maiju kā Nacisma sagrāves dienu, kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Tā vietā frakcija “Latvijai” bija piedāvājusi par Kara upuru atceres dienu noteikt 16.martu, taču arī tā redakcija, kas šobrīd ir nobalsota, ir pieņemama. Tomēr būtu ļoti svarīgi izslēgt šos vārdus “8.maiju -Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu”, jo, kā jau es teicu, Otrais pasaules karš Latvijai nebeidzās vis 1945.gada 8.maijā. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Man šķiet, ka šodien šeit nevajadzētu sajaukt pasaules vēstures attīstību ar atsevišķām izpausmēm un ar okupāciju, kas ir notikusi Latvijā. To, ka 8.maijā tika sagrauts nacisms - viena no lielākajām cilvēces nelaimēm, kāda ir bijusi un kas ir prasījusi tik daudz upuru, - to pasaulē neviens neapšauba. Un to, ka Latvijā ir bijusi fašistiskā okupācija, arī to nekad neviens nav apšaubījis. Un beidzās tā 8.maijā, taču tas, ka sākās cita okupācija, tas neizslēdz pašu faktu, ka kaut kas vēsturē ir noticis.

Mums ir jāatceras arī tas, ka ne jau tikai Latvijas teritorijā un ne jau tikai Vācijas vai Krievijas armijās atradās Latvijas iedzīvotāji. Viņi karoja visā pasaulē un karoja arī citās valstīs, un karoja tieši pret nacismu. Man liekas, ka šodien runāt par to, ka amatpersonas ir gājušas kaut ko svinēt 8.maijā, ir negodīgi. Arī es kā amatpersona, Čerāna kungs, gāju svinēt, bet mēs ar ziediem rokās kopā ar Prezidentu un Ministru kabineta pārstāvjiem pieminējām šos cilvēkus neatkarīgi no tautības un armijas, kuri nolika savas galvas Otrajā pasaules karā. Un todien tika apmeklēti gan padomju armijas kapi, gan vācu leģiona kapi, gan ebreju kapi, pieminot visus, kuri gāja bojā šinī pasaules slaktiņā, ko sauc par Otro pasaules karu, tāpēc izsvītrot šodien 8.maiju un pateikt, ka Latvijā šī diena neko nenozīmē, - tā, maigi sakot, ir savas vēstures noliegšana un tuvredzība. Un, manuprāt, daudzi cilvēki nolika savas galvas cīņā pret nacismu, tāpēc vispārīga noniecināšana, kas nav pasaules praksē... Es nezinu, kāpēc vispār šāds priekšlikums ir radies. Vai tā ir pilnīga vēstures neizpratne? Jo viens fakts nevar iznīcināt otro faktu... Vēsture ir tāda, kāda tā ir: bija viena okupācija un bija otra okupācija. Un tas, ka viena sekoja otrai, neizslēdz to, ka kaut kas vēsturē nav bijis.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima, es te dzirdēju Ilgas Kreituses runu un sapratu, ka viņa ir par jaunu, lai saprastu, kāda bēdu sajūta radās cilvēkiem tad, kad karš beidzās. Latvijā radās bēdu sajūta, ka nu vairs nav cerību. Nav cerību! Mēs sapratām, ka būsim zem šī zābaka un paliksim ilgu laiku, tāpēc runāt par upuriem... Zināt, tad jau vispār nevajag pretoties jebkuram iebrucējam, jo pretojoties vienmēr būs upuri, bet, ja nepretosies, tad upuru nebūs. Runāt te par upuriem, ka tas ir kaut kāds svētums un brīvība... Vai tautas pastāvēšana nav svētums?! Tas vēsturniecei Ilgai Kreitusei godu nedara. Es paskaidroju savu, arī mūsu frakcijas viedokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģim Mauliņa kungam radās bēdu sajūta, ka ir karš beidzies. Tad es aicinātu viņu ne tikai rakstīt romānu “Garīgā pagrīde”, bet arī vēl šodien atrasties pagrīdē, lai varētu turpināt vismaz individuālu karu, jo atsevišķi japāņi pierādīja, ka viņi džungļos slēpās pat 40 gadus un turpināja karot. Un diez vai jums, Mauliņa kungs, tad vajadzētu šodien atrasties Saeimas sēdē...

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi, es jums vēlreiz gribu lūgt - izlasiet tekstu! Ja Mauliņa kungam upuru piemiņas diena ir svētki, tad es neko nevaru darīt, man tie nav svētki. Man upuru piemiņas diena ir diena, kurā ar vainagiem un ziediem rokās iet uz kapiem, nevis svin kaut ko Rīgas centrā. Un tāpēc, Mauliņa kungs, vajag būt korektākam un nevajag te vainot mani ne par jaunību, ne par ko citu. Paldies par komplimentu, bet vajag izlasīt tekstu, kas šeit ir ierakstīts, un saprast, kas ir upuru piemiņas diena. Šie upuri bija Latvijā, un, patiešām, ja bija sēras, tad vēl jo vairāk ir jāpasvītro, ka tā ir upuru piemiņas diena.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es arī uzskatu, ka 8.maiju varētu atzīmēt kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Un nevajag politiku jaukt ar, vārdu sakot, kara upuru pieminēšanu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Latvijas parlamenta delegācija apmeklēja Briseli, mēs apmeklējām gan Rietumeiropas Savienību, gan NATO, un vienam ļoti augsti stāvošam Vācijas ģenerālim NATO mēs uzdevām jautājumu par to, kas ir bijis Latvijā, un par to, cik ārkārtīgi daudz mēs esam cietuši no Padomju Savienības. Mani pārsteidza tā atbilde, ko pateica šis Vācijas ģenerālis, - ka viņš neuzskata Vācijas, kā lai saka, iebrukumu šeit kā atbrīvošanas cīņu, bet kā mēģinājumu okupēt. Tā ka latviešu tauta ir cietusi no divām pusēm. Gan no nacistiem, gan no komunistiem. Un, es domāju, vajag atcerēties, ko dziedāja savulaik latviešu strēlnieki. Viņi dziedāja: sitīsim tos utainos un pēc tam tos zili pelēkos! Tā ka, es domāju, varbūt nu gluži nevajag noliegt vienu un, kā lai saka, īpaši pielīst un izdabāt otriem - un atkal otrādi... Es domāju, ka šis datums var arī palikt.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Izvērsušos debašu sakarā gribu pateikt, ka šajā formulējumā ir kaut kāda pretruna. Nacisma sagrāves diena - tā tomēr ir, kā es saprotu, svētku diena, par to taču jāpriecājas. Un kara upuru piemiņas diena ir sēru diena. Šī pretruna ir ļoti jocīga. Te vajag kaut ko sakārtot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts. Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies Kreituses kundzei par skaidrojumu. Tā nav svētku diena. Lai mēs nesaputrotu smadzenes cilvēkiem, kas nav pietiekami informēti, vēlreiz nolasīšu redakciju: 8.maijs - Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Atgādinu, ka komisija vadījās nevis pēc PSRS vēstures vai pēc komunistiskās ideoloģijas paņēmieniem, bet pēc demokrātiskās Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu pašreizējās pieredzes šādu jautājumu kārtošanā. Ļoti lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4.priekšlikumu, izslēgt 2.pantā vārdus “8.maiju - Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu”. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 32, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma mums ir jānoklausās trīs paziņojumi. Vārds Pēterim Tabūnam. Nav! Vārds Aivaram Kreitusam.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās pulksten pusvienpadsmitos notiks G-24 kredītu lietas izmeklēšanas apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns ziņos par komisijas sēdi.

P.Tabūns. Cienījamie deputāti - Pieprasījumu komisijas locekļi! Lūdzu tagad, pārtraukumā, uz komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - par komisijas sēdi.

V.Balodis. Godātie deputāti - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi, lai apspriestos par transportlīdzekļu obligāto nodevu.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten vienpadsmitiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts.

Pārtraukums 5 minūtes. Lūdzu frakciju pārstāvjus aicināt kolēģus...

Vēlreiz lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””.

5. priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Priekšlikums nr. 5, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, pēc komisijas pārliecības, nav balsojams, jo analoģisks, līdzīgs priekšlikums ir jau pieņemts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt principiālas, redakcionālas izmaiņas 2. pantā: pēc vārdiem “ebreju tautas genocīda” papildināt ar vārdu “upuru”. Līdzšinējā redakcija bija vismaz divdomīga. Līdzšinējā redakcija skanēja: ebreju tautas genocīda piemiņas diena. Mēs ierosinām: ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Seiksts. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzam akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Likums pieņemts.

A.Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4344.

Pirmais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums papildināt kodeksu ar 173.1. pantu: “Bērnu iestāžu vadītāju un darbinieku atbildība”. Tas paredz, ka bērnu aprūpes, mācību, audzināšanas, sporta, atpūtas, veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, ja tie kaut ko nav nodrošinājuši attiecībā uz bērniem, uzliek naudas sodu no 100 līdz 200 latiem.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka vadītājam un darbiniekam pirmām kārtām ir jāatbild disciplinārā kārtībā un nav jāatbild policijas vai kāda cita priekšā. Mums gan nav zināms, kam komisija ir nolēmusi uzticēt viņus “audzināt”, jo viņa nav devusi nekādus priekšlikumus par to, kas šos sodus varētu uzlikt. Tā ka šie sodi tādā gadījumā “karājas gaisā”. Tāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 201.10. pantu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt sankcijā vārdus “anulējot atļauju noteiktas muitas procedūras veikšanai vai bez anulēšanas”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta tāda sankcija - anulēt atļaujas. Nav tāds sods paredzēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 201.15. pantu - aizstāt 201.15. panta nosaukumā vārdu “valsts” ar vārdu “muitas”. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Ceturtais ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 201.19. - 201.25. pantu, jo to saturs jau ir iekļauts jaunajos pantos - 201.10. - 201.18. pantā, kurus mēs esam apstiprinājuši otrajā lasījumā un par kuriem nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Un tātad vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bišera kungs, 13. lappusē ir 5. un 6. priekšlikums.

I.Bišers. Ak jā, es atvainojos. 5. un 6. lappusi es pāršķīru. Tātad ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt, uz kuriem pantiem tiek izdarīta atsauce. Līdz ar mūsu iepriekšējo balsojumu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Un ir atbildīgās komisijas priekšlikums precizēt to personu loku, kam ir tiesības uzlikt administratīvo sodu par muitas noteikumu pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Nākamie divi ir Juridiskā biroja priekšlikumi par 304. pantu (7. un 8. priekšlikums) - precizēt atsauces uz pantiem sakarā ar mūsu izdarītajiem grozījumiem iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija lūdz apstiprināt minēto likumu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija ir saņēmusi divus Juridiskās komisijas priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums attiecas uz likuma 33. pantu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta 3. panta vārdu “tiesību”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Arī otrais priekšlikums attiecas uz likuma 33. pantu. Juridiskā komisija ierosina precizēt likuma 33. panta otro teikumu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā - pēdējā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4362. Attiecībā uz šī likumprojekta trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, kurš ir redzams 2. lappusē. Juridiskais birojs ierosina sakārtot panta punktu numerāciju. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

E.Bāns. Atbildīgā komisija lūdz izskatīt jautājumu par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4363 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

Ir Juridiskā biroja priekšlikums par otrā lasījuma redakcijas 1. punktu. Komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pagodinos paziņot, ka vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, un aicinu jūs atbalstīt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4338.

Likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, ir saņemts viens priekšlikums, proti, ir izdarīts redakcionāls precizējums 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

A.Požarnovs. Citu priekšlikumu nav, un līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Lūdzu jūsu ieteikumus par termiņu priekšlikumu iesniegšanai... Tas ir otrais lasījums un arī galīgais... Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godāto Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” ir valdības iesniegts, tas precizē un konkretizē, kuras ir šā statusa noteikšanas institūcijas. Būtībā šī sistēma sāk jau iedzīvināties. Komisija lūdz atzīt šo projektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Seiksts. Paldies. Komisija lūdz akceptēt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu!

A.Seiksts. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 20. jūlijam un izskatīt 20. augustā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi ir? Lūdzu! Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Sakarā ar pašvaldības institūciju statusa maiņu šādi grozījumi ir ārkārtīgi nepieciešami, un, manuprāt, tie jau ir pat novēloti šajā brīdī, un es domāju, ka nebūtu pareizi, ja mēs atliktu šā jautājuma izšķiršanu uz augustu. Es aicinu izskatīt šo lēmumprojektu otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Jirgena kunga priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” ir identiski gan pēc mērķa, gan arī pēc redakcijas, ir identiski iepriekš pieņemtajam likumam. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Seiksts. Komisija lūdz akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seiksts. Komisija lūdz akceptēt šodien šo projektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man būtu lūgums noteikt šodienu, 17.jūniju, kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un kā izskatīšanas datumu noteikt rītdienu, 18. jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tātad Čerāna kunga priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Administratīvo pārkāpumu kodeksā tas jau ir trešais grozījums, ko mēs izskatām šajā sēdē, un, lai mums nesajuktu, es vēršu jūsu vērību uz to, ka strādāsim ar dokumentu nr.4353. Pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums izteikt jaunā redakcijā visu divpadsmito nodaļu “Administratīvie pārkāpumi tirdzniecībā un finansu jomā”. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, izsakot visu nodaļu jaunā redakcijā, ir pazuduši daži svarīgi panti, kas neattiecas uz tirdzniecību, bet attiecas uz finansu jomu. Tāpēc komisija kopumā to nevarēja atbalstīt. Taču komisija varēja atbalstīt atsevišķus Leiškalna kunga priekšlikumus, gan nedaudz mainītā redakcijā, tāpēc tie tika iestrādāti komisijā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Es šajā gadījumā pilnīgi piekrītu Juridiskās komisijas viedoklim. Domāju, ka mani priekšlikumi tiešām nav skāruši finansu jomu, tie ir nedaudz apsteiguši laiku, un mēs tos iestrādāsim attiecīgajā likumā tuvākajā nākotnē. Pilnīgi piekrītu komisijas slēdzienam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Bišera kungs, turpināsim!

I.Bišers. Sakarā ar to mēs tagad izskatīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu, tas ir 2.priekšlikums 5.lappusē. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 156.panta nosaukumu jaunā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. ...un izslēgt 156.panta trešo un ceturto daļu, jo šie jautājumi ir atrisināti jau citos kodeksa pantos.

Sēdes vadītājs. Arī šim priekšlikumam ir deputātu atbalsts. Piekrītam.

I.Bišers. Tālāk ir 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Leiškalna kunga priekšlikumus, ierosina izteikt 156.2.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ieteiktajai redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. 5.priekšlikums - papildināt kodeksu ar 156.4.pantu “Patvaļīga tirdzniecība vai maksas pakalpojuma atsākšana”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Leiškalna priekšlikums - preču un maksas pakalpojumu drošības prasību neievērošana. Šajā gadījumā komisija to neatbalstīja, jo tas skar veselu rindu kodeksā jau esošu normu, kas attiecas uz medicīnu, farmāciju, vides aizsardzību un tā tālāk. Un tad varētu rasties juceklis, jo nesaprastu, pēc kāda panta varētu iestāties atbildība, jo vesela rinda šādu atbildību paredzošu pantu jau kodeksā ir.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Tomašūna priekšlikums - aizstāt 174.3.panta otrajā daļā vārdus “tām pašām darbībām” ar vārdiem “par kādu no šīm darbībām”. Komisija to neatbalstīja, jo atbilst tāda redakcija, kāda tā ir viscaur piemērota kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par deputāta Tomašūna priekšlikumu.

I.Bišers. 9. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt 201.36.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija neatbalsta, jo neredz principiālas izmaiņas salīdzinājumā ar pašlaik esošo tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

I.Bišers. 10.priekšlikums - izslēgt 201.43.panta nosaukumā un tekstā vārdu “Republikas”, jo saskaņā ar mūsu pieņemto likumu mums tas saucas “Latvijas valsts karogs”, nevis “Latvijas Republikas valsts karogs”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Analoģisks ir 11.priekšlikums, tikai šajā gadījumā tas attiecas uz Latvijas ģerboni.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Bišers. Un visbeidzot ir 12.priekšlikums, deputāta Leiškalna priekšlikums, - papildināt 272.2.pantu ar jaunu otro daļu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tas ir jāizskata līdz ar jauno Administratīvo sodu likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

I.Bišers. Tādā gadījumā visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu Saeimu nobalsot par minēto likumu trešajā lasījumā, pieņemot to galīgi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, otrajā lasījumā!

I.Bišers. Atvainojiet, šis ir otrais lasījums. Tātad lūdzu nobalsot par to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.1088) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Bišers. Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edmunds Grīnbergs - frakcija “Latvijai”.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu nr.4280 “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Šajā likumprojektā nav izdarīti būtiski grozījumi. Tos ir iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi likumprojektā ir nepieciešami, lai tas atbilstu citiem tiesību aktiem un, tuvojoties privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, nodrošinātu iespēju savlaicīgi izmantot nepilngadīgajām personām piederošos un mantotos sertifikātus. Tad Ministru kabinetam būs tiesības noteikt kārtību, kādā tiks anulēti šie neizmantotie sertifikāti, tādēļ aicinu jūs, cienījamie kolēģi, nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Grīnbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Administratīvi teritoriālās reformas likums”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis ir tas likumprojekts, kuru nododot komisijām izraisījās neliela diskusija. Es negribu atkārtoties un atgādināt, ko es teicu toreiz, tikai gribētu varbūt akcentēt dažas lietas.

Pirmais - mēs nosacīti vai pastarpināti esam šo likumprojektu jau atbalstījuši, pieņemot otrajā lasījumā “Tūrisma likumu”, kas neizbēgami ir saistīts ar šiem procesiem.

Otrais ir Teritorijas attīstības plānošanas likums, ko mēs arī esam pieņēmuši otrajā lasījumā. Tas atkal ir saistīts ar šo likumu.

Tālāk ir lauku attīstības koncepcija jeb lauksaimniecības koncepcija, sauciet, kā gribat, kas tika izskatīta parlamentā. Protams, arī tā ir saistīta ar šiem procesiem.

Bez tam es gribu jūs informēt, ka pagājušo ceturtdien un piektdien Jūrmalā bija ļoti interesanta starptautiska konference par administratīvi teritoriālās reformas problēmām un integrāciju Eiropas Savienībā. Tajā piedalījās visas Baltijas valstis, Ungārija, Grieķija, Dānija, un šeit bija ļoti daudz informācijas, kā tas notiek citās valstīs, kur piespiedu kārtā vai kā citādāk notiek šīs pārmaiņas. Un konferences dalībnieki neizbēgami nonāca pie secinājuma, ka šīm pārmaiņām, protams, ir jānotiek, pie tam vairāku iemeslu dēļ. Pirmais moments ir tas, ka šis likums, ko es jums tagad piedāvāju, principā ir kā “jumta” likums. Tas ir viens. Otrs - šie procesi Latvijā jau notiek un tas nozīmē, ka pati situācija prasa šā likuma pieņemšanu. Būtisks moments ir arī integrācija Eiropas Savienībā, un, gribam mēs to vai negribam, mēs tomēr ar laiku būsim Eiropas Savienībā, tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Es domāju, ka par to nav jēgas strīdēties, bet šeit, protams, zināmi noteikumi ir jāpieņem. Ja mēs šajā Eiropas Savienībā iestājamies... Prakse ir parādījusi, pieradījusi to, ka, izmantojot tā saucamās strukturālās vai pirmsstrukturālās formas - jūs visi zināt, kas tas ir -, katrā ziņā ar mazajām pašvaldībām šeit nekādi līgumi netiks slēgti. Līdz ar to, veicinādami pārmaiņas Latvijā, mēs panākam simpātisku vidi investīciju piesaistei, un, manuprāt, pats galvenais mērķis attiecībā uz šā likuma pieņemšanu ir tas, ka mums jādara viss, lai paaugstinātu mūsu iedzīvotāju dzīves standartus, un tādēļ es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un šajās piecās minūtēs, kas ir dotas, lai runātu par šo būtībā konstitucionālā rakstura jautājumu, kas skar visu mūsu valsts nākotni, gribu īsi vispirms nocitēt to, ko par šo administratīvi teritoriālo reformu saka paši lauku cilvēki. Man ir viena maza Latvijas pagasta izdevums - tā ir “Strazdes Avīze”. Tur šīs administratīvi teritoriālās reformas jautājumi ir ļoti veiksmīgi izanalizēti, tāpēc gribu nedaudz pacitēt.

Strazdes pagastā ir tāda situācija, ka tas ir bijis 18 gadus pievienots Virbu pagastam. Un ko tad šī avīze raksta? Kas ir noticis šajā laikā ar šo pagastu? “Šajā laikā tika sagrauta bijušā pagasta infrastruktūra, likvidēta astoņgadīgā skola un tikai pēc neatlaidīgiem iedzīvotāju protestiem un lūgumiem tā ir pārvērsta par četrgadīgo skolu. Slēgta aptieka, ir nolaista, līdz kļuva lietošanai nederīga, kultūras un atpūtas bāze. Šajā laikā Strazdē netika uzbūvēta neviena dzīvojamā māja. Esošais dzīvojamais fonds stipri nolietojies. Vienīgā autobusa līnija, kas savienoja Strazdi un Virbus, - slēgta. Kaut arī Strazde atrodas izdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī - starp dzelzceļu un automaģistrāli, kas savieno Rīgu un Ventspili, tā kļuva par nomali. Strazdes iedzīvotāju skaits strauji samazinās.” Un šāda perspektīva gaida jebkuru ciemu, jebkuru pašreizējo administratīvo centru, kurš tiks iznīcināts. Mēs labi atceramies arī to, kas notika ar apdzīvotajām vietām Latvijas laukos kolhozu apvienošanās procesā. No kurienes tika paņemts prom šis ciems, šī administratīvā vienība, - tur arī tālāk sekoja panīkums.

Runājot globāli par šo reformu, galvenais reformas trūkums ir tas, ka šai reformai nav ekonomiskā pamatojuma, un tas vien jau padara šo reformu bezjēdzīgu. Reforma balstās uz aplamu pieņēmumu, ka sekmīgi īstenotā teritoriālā reforma radīs priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un atrisinās visas sociālās problēmas.

Šai reformai nav arī juridiskā pamatojuma. Ļoti būtiski ir tas, ka ar reformas gatavošanu nodarbojas augsta ranga ierēdņi, bet šajā procesā netiek iesaistīti zinātnieki un pašvaldību darbinieki.

Ja runājam par metodēm, ar kādām šī reforma tiek gatavota, tad varu teikt, ka cilvēki pagastos ir spējuši konstatēt tādu lietu, ka no diviem Latvijas okupācijas periodiem reformatori ir pārņēmuši divas pārbaudītas masu ietekmēšanas metodes. Vācu okupācijas laika propaganda pierādīja, ka konsekventa un ilgstoša nepatiesības sludināšana ar laiku tiek pieņemta par patiesību, un tad pretestība aplamībai kļūst par paklausību. Rezultāti diemžēl jau ir redzami. Tāpēc daudzas pašvaldības jau ir pieradušas pie domas, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama, un pēdējā laikā vairs neizskan aicinājumi pretoties.

No krievu okupācijas laika ir pārņemta pātagas un kliņģera jeb “pirmā kolhoza” metode, kā valdība stutē nākotni. “Pirmais kolhozs” tagad ir Kandavas pirmais mākslīgais teritoriālais veidojums, kuram nav pilnīgi nekāda ekonomiskā pamatojuma. Lauku cilvēki ir secinājuši to, ka neloģisku un aplamu rīcību tagad moderni mēdz izskaidrot ar bērnībā iegūtu izglītību mazā lauku skoliņā. Patiesībā ne teorētiski, ne praktiski nav iespējama tik sīciņas skoliņas pastāvēšana, kas tik pamatīgi kādreiz būtu traumējusi pašreizējo administratīvo teritoriju, arī zemes un skolu reformatoru prātus, ka viņi pat vēl šodien grib muļķības darīt. Tāpēc loģiski būtu pieņemt pretējo, ka tā ir gudra, tālredzīga un ļoti mērķtiecīga politika, taču tādā gadījumā mērķis tiek slēpts un reformas ir ne visai godīgs pasākums, kam var būt gadījuma rakstura sekmes. Tas ir pasākums, kura realizēšana uzsākta, nerēķinoties ar reālajiem spēkiem un apstākļiem, un kurš ir lemts neveiksmei. Tātad tā ir avantūra. Tas ir tas, ko cilvēki Latvijā saprot, bet ko negrib ne redzēt, ne dzirdēt reformas apoloģēti. Tā šobrīd ir valsts līmenī realizēta bīstama centralizācijas politika, kas attiecas gan uz lauku skolu, gan slimnīcu, gan administratīvo teritoriju, gan arī uz ražošanas uzņēmumu un zemnieku saimniecību centralizāciju. Taču šī centralizācija vēl nav noticis process, tāpēc mēs varam nostāties tai pretī un tai ir jānostājas pretī. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - kustības “Latvijai” frakcija.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Man ir laimējies dzīvot Valkas rajonā, Alūksnes rajonā, Apes rajonā un Gulbenes rajonā, lai gan dzīvesvietu nemainīju. (Starpsauciens: “Migrants!”) Zināt, man ir sajūta, ka mūsu pašreizējā valdība jeb, kā Valdmaņa kungs saka, tā augstā Sadarbības padome, jo acīm redzami ar tās svētību šis brīnumdarbs ir nācis klajā, nodarbojas ar to pašu, ar ko nodarbojās komunisti pēc kara - reorganizēja, pārorganizēja, apvienoja, sadalīja, un pa visu šo laiku tikai palielinājās birokrātija un palielinājās naudas izšķiešana, jo bija jārada gan jaunas mājas, gan jaunas struktūras, gan tās atkal jāiznīcina, un to visu laiku pamatoja ar augšupeju un reformu, un progresu. Tas esot progresīvi. Pagasti bija neprogresīvi, tāpēc taisīja ciemus. Pēc tam atkal ciemus apvienoja lielākās vienībās, un tā mēs pieredzējām lielisku attīstību. Kur tā attīstība noveda - to jaunā paaudze tagad zina. Vajadzēja nākt Atmodai un novākt visus šos “attīstības” rezultātus. Un tagad mēs atkal sākam attīstīt Latviju pēc šīs shēmas, pavisam aizmirstot, ka ir vietējie cilvēki, ka tiem ir savas tiesības, kā to paredz arī starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti, ka arī šiem cilvēkiem ir jāprasa. Tātad nevis “no augšas” ar likumu tagad mēs nosacīsim, ko darīt un kā atkal pārdalīt Latviju apgabalos un novados.

Zināt, apgabalus bija jau paspējuši arī komunisti uztaisīt. Vai tad jūs, vecākās paaudzes cilvēki, to vairs neatceraties? To visu tagad mēs sāksim “no augšas” dot.

Padomājiet paši par šo nosaukumu: “Administratīvi teritoriālās reformas likums”! Absurds ir jau pašā formulējumā. Likums! Reformas likums! Kas tad mums būtu jāreformē? Vai tur ir kaut kas komunistisks vai sociālistisks palicis tajā iedalījumā? Tas iedalījums pašlaik ekonomiski tiešām vairākumā - 95% gadījumu ir pilnīgi pamatots.

Mēs jau te dzirdējām šīs reformas aizstāvju runas, kuri nevarēja atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par to, vai prasīs cilvēkiem vai tas būs patvarīgi. Un tā tālāk. Un viss tas, kopā izskatīts, jāsaka, ir drūma anekdote, par ko smaidīt negribas. Vārdu sakot, es esmu sašutis un varu teikt, ka arī mūsu frakcija ir sašutusi, bet tāds sašutums nav radies mums vien. Mēs esam vienīgie, kas braucam apkārt un esam iepazinušies ar stāvokli.

Varu teikt, ka visi cilvēki un arī jūs, kolēģi, to apzināties, ka tuvojas vēlēšanas. Dieva dēļ, nebalsojiet par šo Reformas likumu! Citādi jūs piedzīvosiet to, ka vismaz 90% cilvēku par to jūs nosodīs un nebalsos par jums, par jūsu nākošo sasaukumu. Uzmanīgi! Es to pasaku atklāti.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tā kā es jau kādus deviņus gadus esmu darbojies pašvaldību zemākajos līmeņos, bet pēdējos 40 mēnešus pirms Saeimas - rajonā, tad gribu pateikt, ka acīm redzami mēs pieļaujam lielu kļūdu, nosaukdami šo likumu par Administratīvi teritoriālās reformas likumu, jo, ja mēs paskatāmies, kā ir notikušas visas tās darbības Eiropā, tad redzam, ka tur ir Pašvaldību reformu vai Pašvaldību likums, kur tas ir iekļauts iekšā. Jo kāda šeit ir pamatdoma?

Atcerieties pagājušo gadu, kad ekspremjers Šķēle īsā laikā rajonos gribēja iecelt savus vietvalžus. Pat nezināja, kā tos nosaukt. Un es domāju, ka šī vardarbīgā apvienošana, nosakot, ka pagastā jābūt vismaz 4000 iedzīvotāju, ir liela muļķība. Man liekas, ka prātīgāk būtu likumu atdot atpakaļ un izstrādāt to tiešām prātīgi. Jo kas tad ir galvenais? Nav svarīgi, kur tas ir, bet Ungārijā, Somijā un citur pirmām kārtām domā par sadarbību, par kopīgu plānošanu. Bet te iznāk tā, ka attiecīgie kungi vai biedri pašvaldību pārvaldē ir paņēmuši zviedru laikus, kad cilvēki bija izmiruši, un tā rezultātā Alūksnes rajonā ir paredzēti pieci pagasti atbilstoši vecajām draudzēm. Mēs skatāmies un redzam, ka tas pats ir bijis arī Dānijā. Taču pašlaik visa nelaime ir tā, ka to finansē ārzemes un neievēro mūsu iedzīvotāju intereses.

Mans priekšlikums būtu ļoti nopietni to visu apsvērt, lai gan šajā gadījumā saka: “Eiropa mūs nesapratīs!” Es domāju, svarīgākais ir tas, lai iedzīvotāji reformas rezultātā kaut kādus labumus iegūtu, lai būtu labāki un lētāki pakalpojumi vai viss pārējais. Taču, ja mēs apvienosim pagastus, tad iznāks traģēdija. Es jau vienreiz teicu no šīs tribīnes, ka Madonas rajonā, apvienojot četrus pagastus un izveidojot Liezeres pagastu, mazajos pagastos viss ir pamiris. Tas pats ir arī Alūksnes rajonā. Likvidēja Karvas pagastu, likvidējās skola, un līdz ar to Karva, kaut agrāk bija ļoti labs pagasts, pašlaik ir izmirusi. Un es varētu daudz ko vēl šajā sakarā teikt.

Visa nelaime ir tā, ka mēs cenšamies uzvilkt ārzemju modi. Atcerieties par ierēdņiem! Kā Tupesis teica, vismaz 17 vai 23 darbiniekiem ir jābūt pagastā, lai gan mēs zinām, ka Latvijas laikā pagastā bija pagastvecis, labākais saimnieks, kas strādāja divas dienas; vēl bija skrīveris un varbūt, dabiski, policists bija. Jā, arī pastnieks vai ziņnesis, kas strādāja uz pusslodzi vai slodzi. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs nezinām, uz kurieni ejam, tāpēc prātīgāk būtu, nesteidzoties to visu izdarīt, bet pašlaik tas ir kabinetā izstrādāts likums. Un mans priekšlikums būtu atdot atpakaļ un šo likumu sagatavot tā, lai labumu iegūtu valsts un tās iedzīvotāji. Būsim saprātīgi!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šim likumam un pašam šim procesam ir gan ļoti karsti piekritēji, gan arī noliedzēji. Un viss process, kā šobrīd pašvaldības mēģina izkļūt ārā no sarežģītās finansu situācijas un citām savām problēmām, liecina par to, ka tādu bezdomu noliedzēju šim pašam procesam šobrīd paliek arvien mazāk. Es domāju, ka lielā mērā tas, kā šā likumprojekta pirmā lasījuma apspriešana ir notikusi atbildīgajā komisijā un citās komisijās, liecina, ka mēs pamazām sākam izprast, kādēļ mums šis likums ir vajadzīgs.

Es gribētu tikai pāris argumentu pateikt, ka, manuprāt, mēs tā pavisam droši varam skatīties uz šo likumu un pie tā strādāt, lai dotu zināmu attīstības perspektīvu pašvaldībām, kā arī lai dotu zināmu ieskatu un arī attīstītu šo perspektīvu cilvēkiem, kuri ir saistīti ar pašvaldību darbu un lielā mērā no tā atkarīgi.

Pirmais mans arguments ir sekojošs: 1993.gadā toreizējā Augstākā padome pieņēma pašvaldību reformu koncepciju, un šī koncepcija līdz pat šim gadam ir bijusi pamats - galvenais stratēģiskais dokuments, saskaņā ar kuru ir notikušas pašvaldību reformas. Lielā mērā šī koncepcija galvenajos vilcienos ir izpildīta. Mēs esam nonākuši pie tā, ka šobrīd mums ir vajadzīgs jauns kvalitatīvs lēciens tieši nākotnes stratēģijas noteikšanai. Es redzu, ka, pieņemot šo likumu, mēs šādu iespēju, kā Ministru kabinets to lēma, varam izmantot un varam noteikt valsts stratēģiju nākamajiem sešiem gadiem. Protams, šīs robežas mēs varam pabīdīt uz priekšu vai nedaudz atpakaļ, bet par to mēs varam diskutēt vēlāk. Mēs varam ar šo likumu iedot skaidru sapratni par to, kas notiks šajā pašvaldību sfērā tuvāko gadu laikā. Tas ir pats pirmais un, manuprāt, būtiskākais ieguvums, ko mēs iegūtu no šā likuma pieņemšanas.

Otra lieta, ko es gribu teikt. Protams, mums nevajag aizvērt acis un neredzēt to, kādi ir šie trūkumi. Un, ja tiešām mēs akcentēsim to, kā to šeit izdarīja Čerāna kungs un arī citi kungi, kuri pirms manis runāja, ja vienkārši iesim un pavēstīsim cilvēkiem, ka viņi tiks kaut kam pievienoti vai ar kaut ko apvienoti, tad ir skaidrs, ka nekādu atbalstu mēs nedabūsim.

Taču šeit jau Kalviņa kungs minēja, ka pagājušajā nedēļā vai šīs nedēļas sākumā ir noticis seminārs par šā jautājuma izpēti Talsu rajonā, un tas pilnīgi skaidri un konkrēti parādīja, ka cilvēki šobrīd alkst pozitīvu pārmaiņu. Un ka tās robežas, kurās šobrīd ir iespiestas pašvaldības, ir par šaurām. Tātad šim likumam ir jādod atbilde uz to, kādā veidā mēs šīs pozitīvās pārmaiņas panāksim.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd no šīs tribīnes nevar uzreiz tā tieši pateikt, kāda skaitļos būs pilnīgi precīza ekonomiskā ieguve, taču šajā likumā mēs varam noteikt valsts saistības, kādā veidā šo ekonomisko pamatojumu iegūt.

Kaut vai viens piemērs. Ja mums ir divas nelielas pašvaldības, kur katrā pašvaldībā ir pa skolai, tad katrai no šīm pašvaldības skolām ir vēlme gan mācīt angļu valodu, gan nodrošināt kompjūterus un visu ko citu. Šos jautājumus mēģinot risināt pašvaldībām kopēji, mēs varbūt varam atrast risinājumu, ka vienā skolā varbūt vairāk akcents tiek likts uz pamatizglītību, bet, sadalot laika ziņā un arī telpā, mēs varam vieglāk risināt kaut vai, pieņemsim, to pašu angļu valodas skolotāju algošanu vai arī kompjūteru iegādi un uzstādīšanu.

Es gribu teikt tikai to, ka otrajā lasījumā mums noteikti ir jāliek akcents uz to, ka tas notiks ne jau par katru cenu, ka tas ir tikai viens no instrumentiem - šo teritoriju apvienošana, un to jau šie konkrētie procesi un likums ir iezīmējis. Jūs tā uzmanīgi paskatieties, tad redzēsiet, ka arī šā likuma nosacījumos ir paredzētas pašvaldību sadarbības formas. Šeit nevajadzētu runāt par kaut kādu ārzemju modeli, par kaut kādu dāņu, zviedru vai grieķu, vai nezin kādu citu modeli, jo mums šis likums dod iespēju Latvijā izveidot mūsu pašu - Latvijas pašvaldības modeli.

Tādēļ es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un nopietni strādāt. To atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība un aicina nopietni strādāt pie šā likumprojekta pilnveidošanas otrajā un trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mauliņa kunga sašutumam. Tā kā arī es esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, es gribu teikt: jā, patiesi tas ir likums, kas ir nepieciešams un kas ir paredzēts šim reformas laikam. Šim laikam, kamēr notiek reforma. Tādēļ tāds ir vajadzīgs, lai paredzētu likumīgu šo procesu. Lai katram nebūtu sava iedoma un sava versija par to, kas ir šī reforma. Vienreiz tas darbiņš ir jāpadara līdz galam. Cik reižu mēs to esam jau sākuši!

Mauliņa kungs, jūs kritizējāt, un kritizēt ir ļoti viegli, bet dodiet, lūdzu, metodi! Jūs neesat pateicis nevienu priekšlikumu un jūsu frakcija tāpat. Jūs sakāt, ka jūs braucat pa daudziem pagastiem un ka jūs esat vienīgie, kas to zināt. Es nenoliedzu, ka jūs braucat un ka jūs zināt. Taču nepierakstiet sev visas zināšanas. Arī mēs kaut ko zinām. Es gribu te teikt, ka šāda paviegla pieeja - tā patiesībā ir kaitēkļu pieeja. Jūs “apgraužat” katru zaļo asnu, kas izdīgst tad, kad tas cilvēks ir sācis domāt, tad, kad viņam ir vajadzīga palīdzība, kāda ūdens lāse vai kāds saules stars. Viņam ir jādod šī cerība un izpratne, kura, ja jums tāda ir, tad dodiet. Ja nav, tad negāniet to, kas ir padarīts. Ļaujiet strādāt!

Es jums gribu pateikt arī citu salīdzinājumu. Ja jums ir jaunas kurpes un ja tās noberž jums tulznu, vai tad patiešām jūs tās kurpes nekad vairs nevalkāsiet un nekad mūžā jaunas nepirksiet, bet staigāsiet tikai basām kājām?

Attiecībā uz pašvaldību reformu gribu sacīt, ka šī pašvaldību reforma ir iekļauta likumprojektā, kura nosaukums pagaidām ir “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Tas gan nav labākais nosaukums, jāatzīst... Tāpēc arī komisija, izskatot un virzot šo likumprojektu uz pirmo lasījumu, ir lēmusi par to, ka šis virsraksts būtu jāmaina. Likumam ir jābūt nosauktam “Pašvaldību reformu likums”. Tad tas arī atbildīs tam, par ko jau runāja ministra kungs un iepriekšējie kolēģi deputāti.

Ja mēs runājam par to, cik mēs esam precīzi savā izpratnē un savos terminos, tad 1.pantā, kas nosaka apgabalus un novadus... te tikpat labi var būt arī pants, kas nosaka vietavas un apriņķus. Gan latviskāk, gan izprotamāk, savienojot terminu ar attiecīgo teritoriju. Lai jūs kaut nedaudz, nedaudz pievērstu šim likumprojektam uzmanību, nevis tikai to kritizētu, bet arī izrādītu tam labvēlību, es gribu jums minēt kādu citātu par to, cik mēs precīzi izvēlamies terminus un kā mēs tos formulējam.

Godātie kolēģi! Šis citāts ir tā vērts, lai tas ieietu Latvijas Saeimas stenogrammās, ciktāl mēs savu valodu vēlamies vai spējam izmantot likumdošanā. Ir runa par terminu “apriņķis”. “Apriņķis” šajā citātā, ko es pateikšu, ir punkts ap attiecīgo vietu, un tad ir daudz jādomā, vai mēs vispār drīkstam tik vieglprātīgi atļauties izmantot valodu bez konsultantiem un bez terminologiem, kuriem ir gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskā pieredze.

Attiecībā uz praktisko procesu, kā notiek šī apjēgas veidošanās. Pašvaldībās deputāti un arī iedzīvotāji, kuriem tiek vaicāts, pagaidām pāri par 60% atbild noliedzoši. Viņi šo reformu nepieņem un uzskata, ka nedrīkst grozīt pagastu robežas un nedrīkst būt vardarbīgas izmaiņas.

Sadarbība, kura ir tajos pagastos un tajos rajonos un kura tajos veidojas, ir jāpopularizē. Ne vienreiz vien, kad pagastos tiekamies ar deputātiem, viņi atklāti pasaka: “Mums ir par maz zināšanu! Mums ir par maz informācijas!” Lūdzu, - tad labums būs abpusējs! Darīsim to! Brauksim uz pagastiem, klausīsimies, dzirdēsim, aicināsim runāt, mēģināsim skaidrot, un tad mēs kopīgi panāksim šo rezultātu, lai realizētu likumu par pašvaldību reformu. Lai patiešām likumīgi arī šo reformu realizētu.

Un, ja mums visiem, ne tikai pašvaldību deputātiem, ir par maz zināšanu, tad tomēr veicināsim, nekavēsim! Nekausim nost garu! Lūdzu, atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāsim! Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Paldies par nupat uzzināto informāciju. Izrādās, ka mums ir kaitīgie deputāti un derīgie deputāti. Bet man ir jautājums: vai derīgie deputāti zina, cik iedzīvotāju vēlas šo reformu, kura taču faktiski ir reforma reformas pēc? Vai jūs zināt, kāpēc tā ir vajadzīga? Šajā anotācijā, kas ir pielikta klāt šim likumprojektam, praktiski nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Ir vienkārši izvērtēta dažu pagastu pieredze - un tikai. Kāpēc šī reforma ir vajadzīga iedzīvotājiem? Mērķis, kurš ir minēts šajā likumprojektā, it kā ir ļoti labs un cēls. Te ir rakstīts: lai nodrošinātu kvalitatīvus un iespējami lētus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Cienījamie likumprojekta izstrādātāji un arīdzan atbalstītāji! Kā tad te būs ar tiem lētajiem pakalpojumiem? Ko nozīmē šī reforma iedzīvotājiem? Pirmkārt, viņiem būs jāmaina ieraksti pasēs, tas viss tagad maksā naudu. Zemesgrāmatas mainīsies. Viss atkal jāpārreģistrē. Tas maksā naudu. Izziņas jāpārformē. Arī tas maksā naudu.

Tālāk. Bieži vien pagastos ir ļoti daudz trūcīgu iedzīvotāju (protams, kā nu kurā pagastā). Viņiem ir jāraksta iesniegumi attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, kā arī citi iesniegumi. Vai šāds cilvēks vispār spēs to iesniegumu tai pašvaldībai iesniegt, ja pašvaldība atradīsies 30 - 40 kilometru attālumā no viņa dzīvesvietas? Vai jūs, cienījamā valdība, zināt, cik tālu ir mums sabiedriskais transports novests? Tiktāl, ka tas lauku teritorijās gandrīz tikpat kā nekursē. Ir tādi punkti, starp kuriem vispār nav sabiedriskā transporta. Ir punkti, starp kuriem ir vienu, divas reizes nedēļā. Ko šim iedzīvotājam izmaksās šī reforma? Nav noliedzams, ka tas ir izdevīgi valdībai, jo būs speciāla nauda valsts budžetā paredzēta reformas izdarīšanai, jo būs jāmaina zīmogi, veidlapas, un tā tālāk un tā joprojām, un, kā mēs labi zinām, reformu nauda aiziet vēl arī citur. Ne tikai šiem nepieciešamajiem izdevumiem. Diemžēl. Tā aizplūst arī citur. Tā ka, cienījamie kolēģi, padomājiet, vai šī reforma ir tik ļoti nepieciešama un tik vajadzīga.

Manuprāt, saprātīga reforma ir tikai tā reforma, kura nāk “no apakšas”. Ja šajā anotācijā ir rakstīts, ka pirmajā posmā reforma būs “no apakšas”, tad, lūdzu, lai tā notiek “no apakšas”! Un nevajag uzspiest Latvijai to, kam te nav ne vēsturiska, ne ģeogrāfiska, ne reģionāla pamatojuma. Galu galā mēģināja noliegt... teica, ka nav nekāda parauga, pēc kura Latvijā notiek šī reforma. Izlasiet, lūdzu, vēlreiz anotāciju! Anotācijā ir teikts skaidri un gaiši, ka tomēr Dānijas paraugs ir ņemts par pamatu.

Un vēl. Kur paliek mūsu Latvijas vēsture? Cienījamie kolēģi, mums vispār izzudīs tāds jēdziens kā pagasts. Mums tagad būs tikai apgabals, novads, apgabala pilsēta. Mums nebūs vairs pagastu. Ko tad tas nozīmē? Kā tas vispār iekļaujas Latvijas vēsturē?

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Mums ir pieredze, ka arī kolhozu laikos, sociālisma laikos, kad tika savienoti vai atdalīti kolhozi un sovhozi, tika veikta dažāda šo ciematu sadale. Kas notika? Tur, kur centru pārcēla uz citu centru, ar laiku iznīka skola, slimnīca, bibliotēka, tautas nams, un mēs labi zinām, kas līdz ar to notika. Notika cilvēku migrācija uz pilsētām. Notika urbanizācija. Vai to mēs vēlamies?

Sēdes vadītājs. Laiks...

J.Kušnere. Vai mūsu ekonomika spēs “izvilkt” šo urbanizāciju?

Sēdes vadītājs. Laiks, Kušneres kundze!

J.Kušnere. Paldies. Es ceru, ka jūs šo likumprojektu noraidīsiet pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es nebūtu uzstājies, ja nebūtu teikts, ka vienreiz tas darbiņš ir jāpadara! Mēs zinām, kā “tie darbiņi” tika veikti. 14.jūnijā un 25.martā pa vienu nakti padarīja “to darbiņu”. Mēs pieņēmām lauksaimniecības programmu, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs teica: ja pieņems, mēneša laikā to īstenos. Man liekas, ka katram vajag darīt savu darbu. Mani visvairāk uztrauc tas: Dānijā, uz kuras pieredzi atsaucās arī ļoti daudzi mūsu, kā saka, runasvīri, teritorijas sadalīšanu 12 gadus, tā teikt, nomēroja un 20 gadu laikā izpildīja, turpretim mēs... Man liekas, ka galvenais ir nepazaudēt Latvijas savdabību. Jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka mēs veicam genocīdu pret tautu. Es šajā sakarā minēšu vienu konkrētu piemēru. Pagājušā gada pavasarī, apmēram šajā pašā laikā, notika pilsētas mēru saiešana Siguldā, un toreiz Šķēle pateica: “Laukos par daudz cilvēku - 350 tūkstoši. Lai (Starpsaucieni: “Kas to teica?”) iet uz pilsētām!” Mīļie cilvēki, vēlreiz jūs aicinu neatbalstīt genocīdu pret mūsu tautu! Visu labi nomērosim un tikai tad izdarīsim! Saglabāsim savu tautu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Būdams optimizācijas teorijas aizstāvis no sākta gala līdz beigām un atzīdams, ka struktūras izmaiņas tieši ietekmē funkciju norisi, esmu centies saprast, kādēļ šī administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, un šos jautājumus esmu uzdevis visās iespējamās vietās šīs domas aizstāvjiem, taču diemžēl neesmu varējis rast atbildi, ka tas dotu kādu pozitīvu rezultātu. Neviens nav varējis atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tāds teritoriālais iedalījums, kādu mēs savulaik redzējām šeit uzšvīkotu uz Latvijas kartes, būtu tas optimālais. Nekādu ekonomisko pamatojumu, nekādu reģionālās attīstības aspektu! Šī likumprojekta 6.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā ir ieteikts, ka jāapvieno tā, lai pašvaldības teritorijā būtu 4000 iedzīvotāju, un pamatojums ir tas, ka tad būšot mazāks izdevumu lielums. Cienījamie kolēģi, tā ir hiperboliska attiecība, tā ir tiešā proporcionalitāte, par kuru mēs esam mācījušies pamatskolā. Citiem vārdiem runājot, tas ir daļas saucējs, un, jo vairāk palielināsim daļas saucēju, jo mazāka iznāks daļas vērtība. Lieciet iekšā tur skaitli 6000, 8000 un tā tālāk, un jūs iegūsiet vēl mazāku rādītāju, kas šeit tiek izvirzīts kā optimizācijas kritērijs. Galīga aplamība, matemātiska fikcija, nekas vairāk. Tālāk. Kopējais ekonomiskais efekts. Cik valstij izmaksās šādas reformas ieviešana? Tas ir pirmais aspekts, par ko es gribēju runāt. Bet iesim tālāk! Otrais aspekts. Mūsu valsts nostādne ir iešana uz Eiropu, un Eiropā ir tāda lieta kā Pašvaldību harta. Pašvaldību hartā, ja mani atmiņa neviļ, tās 13.punktā, stāv rakstīts, ka šādas strukturālas un administratīvas izmaiņas reformu veidā var notikt tikai tad, ja ir bijis vietējo iedzīvotāju referendums, vispārēja aptauja un piekrišana. Ja mēs ejam uz Eiropu, kāpēc tad mēs neredzam šo Eiropas Savienības nosacījumu? Mēs it kā aizmirstam par tādas hartas pastāvēšanu. Kur ir šāda aptauja, kaut vai 600 pašvaldību vadītāju ietvaros? Šādu rezultātu es nekur neesmu redzējis, un, kad esmu jautājis pēc šādiem rezultātiem, atbildi neesmu ieguvis. Tāpēc, ka pašreiz, intuitīvi vērtējot, 90% būtu pret šādu obligāti uzspiestu administratīvi teritoriālu reformu. Tai ir jānotiek labprātīgi un “no apakšas”. Tā, kā to paredz Eiropas Pašvaldību harta.

Tālāk. Es pilnībā piekrītu pašvaldību lietu valsts ministram, ka laukos cilvēki alkst pēc pozitīvām pārmaiņām. Simtprocentīga taisnība. Tikai ir tāds jautājums: vai šī administratīvi teritoriālā reforma ir šīs pozitīvās pārmaiņas, pēc kurām alkst lauku iedzīvotāji? Lūk, par to es neesmu pārliecināts.

Un visbeidzot ir trešais aspekts: kā šis likumprojekts saskaņojas ar nupat otrajā lasījumā pieņemto Teritorijas attīstības plānošanas likumu? Šis ir atšķirīgs darbs gan konceptuālā, gan arī terminoloģiskā ziņā un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs šodien gribam vienā un tajā pašā dienā pieņemt otrajā lasījumā divus atšķirīgus likumprojektus. Vai tas ir pareizi? Lūk, visu to vēl un vēlreiz pārdomājot, man šķiet, ka šī pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma ir pašmērķis, bez loģiska, ekonomiska, kvantitatīva apliecinājuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Es gribētu pateikt dažus precizējumus. Mēs gribam, lai mums katrā pašvaldībā būtu 4000 iedzīvotāju. Francijā ir 1,6 tūkstoši. Nu, ja Franciju nemet ārā no Eiropas Savienības, cerēsim, ka nemetīs ārā arī mūs. Mums ir daudz vairāk - tagad ir pāri 2 tūkstošiem. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, gribu jūs aicināt: nepielūdziet elkus! Nu pietiek jau ar to, ka mēs Staļinu un visādus citādus “zvērus” pielūdzām. Nu nepielūdziet Eiropas Savienību! Eiropas Savienība līdz 2010.gadam var vienkārši izjukt. (Starpsauciens: “Agrāk...”) Jo, kā jūs zināt, Vācija, kas finansē 55% no Eiropas Savienības izdevumiem, ir skaidri pateikusi, ka turpmāk vairs tik daudz nefinansēs. Finansēs vismaz par trešdaļu vai par pusi mazāk. Rezultāts būs tāds, ka lielie birokrāti un Eiropas Savienība cels dumpi un dumpis beigsies ar to, ka Eiropas Savienība izputēs. Mēs te pielūdzam uz putēšanu ejošu elku.

Un tagad - par šo likumu. Nu kāda ir vajadzība pieņemt likumu par šo jautājumu? Pat ja tur kaut kādas reformas ir vajadzīgas, tās reformas var pilnīgi labi iztikt ar jau pastāvošajiem likumiem. Tas taču nav likuma jautājums. Nu paldies Dievam, ka mēs nepieņēmām likumu par Saeimas zāles remontu. Arī tas jau bija nopietns jautājums. Kaut kāda šīs zāles pārveidošana, rekonstrukcija notika. Nu tad būtu pieņēmuši likumu, ja jau jums katrai normālai administratīvai darbībai un izpilddarbībai vajag pieņemt likumu! Un, galvenais, šajā likumā tiešām nav nekādu skaitļu. Kā Liepas kungs ļoti skaidri pateica, - kam tad tas vajadzīgs? Ja par Saeimas zāles pārbūvi jeb rekonstrukciju mēs būtu pieņēmuši likumu, tad kaut kādi skaitļi būtu bijuši vajadzīgi...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš. Šeit mēs pieņemam tādu nopietnu likumu, bet nekādu skaitļu nav.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka, gatavojot šo likumprojektu, galvenā doma bija nevis veikt reformu reformas pēc, bet veikt reformu pozitīvu pārmaiņu attīstības vārdā. Neaizmirsīsim, ka Latvijas administratīvais dalījums ir veidojies Latvijas padomju okupācijas gados (Starpsauciens: “Tādēļ viņš jālikvidē...”), un šī sistēma bija pakļauta centralizētai pārvaldes sistēmai. Līdzekļi un resursi tika sadrumstaloti, lai vieglāk būtu centralizētā veidā pārvaldīt valsti. Mēs ejam pretējo ceļu - mēs ejam decentralizācijas ceļu, mūsu nolūks ir izveidot rīcības, saimniekošanas ziņā patstāvīgas, spējīgas pašvaldības, un šajā ziņā ir nepieciešama zināma līdzekļu un resursu koncentrācija, lai pašvaldības par tādām varētu kļūt. Šī ir viena no galvenām likumprojekta idejām. Un tāpēc tiem, kas no opozīcijas puses (es domāju, no likumprojekta opozīcijas puses) piesauca šeit okupācijas gadus, sacīdami, ka tas notiek līdzīgi okupācijai, es gribētu teikt, ka tas ir pretēji, jo - neaizmirsīsim! - administratīvais dalījums tika veidots padomju okupācijas gados. Tagad jau sabiedrībā un pašvaldībās notiek pozitīvas pārmaiņas tādā ziņā, ka pašvaldības uz pašiniciatīvas pamata daudz dara un notiek reformas pasākumi. Un es negribētu, ka šie pasākumi tiktu nobremzēti, ka mēs neradītu viņiem iespēju attīstīties, rīkoties tālāk. Šis likumprojekts ir radīts tieši tādēļ, lai pašvaldības, kas rīkojas, kas grib kaut ko darīt, varētu to darīt. Jo būtībā šinī brīdī dominē viedoklis, ka reformas ir nepieciešamas. Es negribētu, ka blakus šim viedoklim, ka reformas ir nepieciešamas, dominētu tāda versija, ka ir nepieciešamas tādas reformas, kas neko nemaina. Jā, ir tāds viedoklis, un šeit daži pat aizstāv tādu viedokli: jā, reforma ir nepieciešama, bet tāda, kuras rezultātā nekas nemainās. Nē, ir vajadzīga tāda reforma, kuras rezultātā tomēr notiek pozitīvas izmaiņas. Kas attiecas uz jauno paaudzi, tieši jaunā paaudze apzinās, ka šīs reformas ir nepieciešamas. Es to no savas pieredzes zinu. Man stāstīja pašvaldībās (tas bija Dagdas pusē un vēl arī citās pašvaldībās), ka tur ir veiktas skolēnu aptaujas par to, kādu viņi redz savu pagastu un savu pilsētu attīstību, un ka šie jaunie cilvēki pateikuši, ka viņi paredz šo apvienošanos, jo tad notiek lielāka līdzekļu koncentrācija. Jauniem cilvēkiem nav aizspriedumu, viņi ir brīvi no tiem, un viņi šādas reformas uzskata par vajadzīgām.

Es gribētu savu uzstāšanos beigt ar to, ko Mauliņa kungs it kā atgādināja: deputāti, esiet uzmanīgi, jo tuvojas vēlēšanas, un tādēļ nebalsojiet par šo likumprojektu! Es gribētu turpināt: neaizmirsīsim, ka arī pēc vēlēšanām Latvija pastāvēs, un, ja te ir kādi, kas domā tālāk, ne tikai par vēlēšanām, bet drusciņ tālāk par vēlēšanām, es tos aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Viena daļa šim likumam opozīcijā esošo deputātu vienkārši nāk šeit un cilvēkus rupji baida. Viņiem nav nekāda īsta pamatojuma, tās ir lielā mērā tikai emocijas.

Es esmu šeit tribīnē tieši tāpēc, lai nosauktu dažus skaitļus, kuri jums, es ceru, liks padomāt. (Starpsauciens: “Nu, nu!”) Pavisam konkrētie pētījumi, kas, kā es jau teicu, tiek veikti Talsu rajonā un šajā mēnesī beidzas, pierāda, ka, lai, piemēram, Valgales pagastā izpildītu pāri par 80 funkcijām, kuras, kā šobrīd likums nosaka, vajadzētu pildīt, katra šī funkcija ir jānodrošina 30 iedzīvotājiem. Tātad 30 iedzīvotājiem ir jānodrošina vienas funkcijas izpilde, tiem ar saviem nodokļiem būtu jānodrošina attiecīgā funkcija. Lai to praktiski izdarītu, ir vajadzīgi ne mazāk kā pieci seši lati. Tajā pašā laikā Talsu pilsētā šīs funkcijas nodrošināšanai ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju. Viņiem, protams, šo pienākumu pildīšana maksās krietni vien mazāk, tā varbūt ir mērāma santīmos. Tātad tā ir viena lieta, kura ir gluži objektīva un kura liek aizdomāties.

Otra lieta. Arī šīs reformas izmaksas ir aprēķinātas. Ja tik tiešām mums šis likums būs un mums būs iespējams daļēji piesaistīt arī Eiropas Savienības naudu, tad - es varu to apgalvot - 6 gadu periodā katram Latvijas iedzīvotājam šīs reformas realizēšana un ieviešana maksās vienā gadā vienu maizes kukulīti, 21-22 santīmus. Vai tas ir daudz vai maz? Protams, par to mēs varam spriest un strīdēties, bet tās ir konkrētās reformas izmaksas.

Tālāk. Šeit mēs runājam...

Sēdes vadītājs. Laiks.

J.Bunkšs. Es ar to arī beigšu. Mēs runājam par to, ka ir nepieciešams iedzīvotāju viedoklis. Šis likums dod šo iespēju - prasīt iedzīvotāju viedokli par reformas realizāciju. Tādēļ tos dažus skaitļus es šeit minēju. Es vēlreiz aicinu atbalstīt likumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Godātais Straumes kungs! Kolēģi! Mēs visi atceramies, cik trauksmaini noritēja Šķēles ideju realizācija tad, kad mēs likvidējām vēlētās rajonu pašvaldības. Iepriekšējā vakarā mēs te nenobalsojām. Speciāli atrada gan vēl dzīvos, gan slimos, gan atsauca no ārzemju komandējumiem, lai te savāktu šo 51 balsi, lai būtu kvorums, un dažiem bija ieteikts tomēr nobalsot “pret”, un tad trīs nobalsoja “pret”, lai būtu it kā demokrātijas iespaids šajā balsojumā. Pēc tam - haoss, neskaidrības, vilšanās, rezultāta nekāda. Mēs nezinām, kāds ir šīs reformas rezultāts. Atkal jauna reforma. Vai saukt par reģioniem vai par novadiem? Cilvēki jautā... jautā arī mums, deputātiem, kāpēc ir tāda neziņa, kāpēc ir neskaidrības, kāpēc ir šaubas. Nu vienkārši tāpēc, ka vieglāk ir šajā atmosfērā, saduļķotā ūdenī, pirkt un pārdot.

Jau toreiz bija Šķēles ideja, ka vajadzētu pārdot arī visus valsts mežus, šodien grasās pārdot Ķemeru sanatoriju - nacionālās kultūras lepnumu. Ar pašvaldību Ministru prezidents Krasts nerunā. Alkšņa kungs uzrakstīja viņam vēstuli 22. janvārī, pašvaldība tātad lūdza pieņemt viņu, bet Ministru prezidents nerunā ar pašvaldību - nerunā ar Jūrmalas pilsētas galvu... Lai gan ir ievēlēts no tās pašas partijas - no “Tēvzemei un Brīvībai”. Es klausos šeit pusotru gadu, es klausos divarpus gadus mūsu runas un mūsu idejas un skatos, ka tās labākās lietas tomēr kaut kādā veidā allaž paliek aizmirstas vai neievērotas. Par tām visbiežāk nenobalso Sadarbības padome.

Es atceros, ka bija arī doma aizstāvēt... dot pašvaldībām iespēju nepārdot, neprivatizēt lauku zemi. Tā bija Šķēles ideja. Bija smags spiediens (kopīgi ar Šadinova kungu) komisijās, un deputāti nobalsoja par to, ka lauku zemi var pārdot par sertifikātiem, to skaitā arī Sarkanās armijas pensionāriem.

Šķēles ideja bija arī tā, ka būtu apdrošināmi valsts īpašumi - automobiļi, autobusi, tramvaji - un ka šīs summas būtu jāieskaita privātkompānijām, apdrošināšanas firmām. Kas no tā ir iznācis? Milzu peļņa privātkompānijām un obligāts nodoklis katram vismazākās automašīnītes īpašniekam, regulārs, maksājams katru gadu. Ja nemaksā, policija ķer un soda.

Manuprāt, šādas reformas ir tiešām tikai tādēļ, lai pirktu un lai galvenokārt piespiestu cilvēkus pārdot... Zemes nodoklis... Kad mēs sajaucām koeficientu ar kadastrālo vērtību, tas padarīja šo nodokli nevis mazāku, kā to domāja mūsu Valsts prezidents Ulmanis, bet gan lielāku - 10, 20 un 40 reizes lielāku. To mēs visi esam izjutuši. Un atkal ir reformas, atkal ir ūdens duļķošana. Ir kādai tautai tāda paruna, ka saduļķotā ūdenī karūsas labāk ķeras... Manuprāt, tieši tas... Pārdod Jūrmalas krastu, pārdod Ķemeru slaveno sanatoriju, par Ķeguma hidroelektrostacijas pārdošanu runā, un tas jau droši vien arī notiks... Diemžēl mēs pakļaujamies šādam diktātam, pakļaujamies šādai ūdens duļķošanai un pakļaujamies arī šiem trekno karūsu zvejotājiem. Jo tāpat ir finansēti... finansē partijas, finansē cilvēkus... Man ir bieži kauns, man tiešām ir skumji, un šodien es esmu atkal skumjš, jo es redzu, ka atkal duļķo ūdeni. Jārunā sabiedrībai, sabiedrībai jāizsaka savas domas, jāveido sabiedriskās organizācijas, kas speciāli šos jautājumus savā starpā izrunātu, pārrunātu jebkurā ciematā, jebkurā lauku mājā, jebkurā ģimenē. Tas viss ir jāizrunā. Un tad, pēc tādām plašām diskusijām, nerakstītu tādas muļķības un nebaidītu mūs ar Laventu un Pārdaugavas grupējumu briesmām. Jāraksta ir par tieši šādām diskusijām - kādu mēs gribam redzēt mūsu valsti, mūsu dzimteni Latviju. Vai saplosītu? Izpārdotu? Vai tomēr ar nelielu, bet stingru pašcieņu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja nu šeit iesaka kaut ko jaunu, turklāt tādu, kas atstāj ilgu, paliekošu ietekmi uz valsts turpmāko attīstību, tad šo ieteikumu vajag pamatot ar pierādījumiem. Vismaz komisiju sēdēs tādiem pierādījumiem, turklāt kvantitatīviem, jābūt.

Kas attiecas uz Tautsaimniecības komisijas sēdi par šo jautājumu, es nesaņēmu uz saviem jautājumiem nevienu atbildi - nevienu kvantitatīvu apliecinājumu. Viss balstījās tikai uz pierunāšanu, nevis uz pierādījumiem, un ļoti spilgts apliecinājums tam šodien bija bijušā pašvaldību lietu valsts ministra uzstāšanās. Tā bija tipiska pierunāšana, nevis pierādījumi. Pieņemu, ka sēdē nevar dot tādus pierādījumus, taču tie ir jāsniedz, noteikti jāsniedz komisiju sēdēs. (Vismaz Tautsaimniecības komisijas sēdē par šo tēmu nekādu pierādījumu nav bijis.) Turklāt pierādījumi ir jāsniedz tieši tiem, kas iesaka izmaiņas, nevis tiem, kas izsaka šaubas, vai tas ir pareizi. Pierādījumu nav. Un nevajag šeit piesaukt vēlēšanas. Tas izklausās pēc lēta joka. Mēs - patiešām lielākā daļa šeit - esam ieinteresēti Latvijas turpmākajā optimālākajā attīstībā. Un nevajag šeit lētus jokus taisīt. Un, ja jūs sakāt, ka šeit nav spaidu elementu iekšā, tad izlasiet 7. panta 2. apakšpunkta otro ieteikumu. Tur ir vistīrākajā veidā spaidu elementi pašvaldībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, šis ir nopietns jautājums, un daļēji var piekrist gan atsevišķiem opozīcijas izteikumiem, gan arī tam, ko teica šī likuma aizstāvji. Piemēram, arguments, ko izteica Zundas kungs, - ka tagadējais administratīvi teritoriālais iedalījums tapa voluntāri, uzspiežot to “no augšas” padomju laikā, - tas, protams, ir arguments reformas nepieciešamībai, bet reizē tas var būt arī pretarguments, jo jāņem vērā, ka pastāvošais administratīvi teritoriālais iedalījums jau pastāv vairāk nekā dažus desmitus gadu un visa infrastruktūra ir būvēta, balstoties uz šo padomju laikā voluntāri “no augšas” uzspiesto iedalījumu. Bet tā ir diemžēl realitāte, un ar to, veicot reformas, ir jārēķinās. (Starpsauciens: “Tas ir nelikumīgi!”) Un kā piemēru varam minēt Talsu rajonu. Talsi ir šobrīd administratīvais rajona centrs. Visā ilgajā Talsu rajona pastāvēšanas vēsturē ir izveidojies kaut vai, piemēram, turienes ceļu tīkls. Šobrīd esošais turienes ceļu tīkls ir veidots ar tādu aprēķinu, ka Talsi ir administratīvais rajona centrs. Tā ka, veicot kādas teritoriālas izmaiņas, kādas administratīvas robežu izmaiņas kādā teritorijā, ar šo faktu ir jārēķinās. Tā ka no padomju sistēmas palikušais administratīvi teritoriālais iedalījums ir gan arguments reformu veikšanai, gan arī var būt pretarguments, lai reformu attiecīgajā teritorijā neveiktu vai neveiktu to pārāk ātri.

Taču likuma oponentiem es gribētu atgādināt vienu pamatlietu, ka īstenībā jau šodien reforma notiek. Un tas, ka reforma notiek, bet nav likuma, - tas, manuprāt, nāk reformai tikai par sliktu. Šis likums ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai ar šo likumu būtu noteikts tas, kas šobrīd tur ir ierakstīts, - tas ir, ka līdz 2004. gada 1. janvārim reforma notiek brīvprātīgi. Lai nebūtu tā, kā mums bija savulaik, kad mums bija viens ļoti enerģisks ministrs - pašvaldību lietu valsts ministrs, kam likās, ka reformu var īstenot, tā teikt, rīt ap pusdienlaiku. Lai valsts varas pārstāvji jeb valsts pārvaldi īstenojošās institūcijas nesāktu rīkoties voluntāri, bet balstītos uz konkrēto likumu. Tieši šis ir galvenais iemesls, kas runā par labu šī likuma pieņemšanai. Protams, otrajā un trešajā lasījumā ir vēl ļoti nopietni jāpiestrādā pie šā likuma. Jo šaubas izraisa kaut vai šis pieminētais skaitlis - 4000 kā iespējami mazākais iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā. Es nezinu, vai tas ir piemērojams, piemēram, ļoti mazapdzīvotajam Ventspils rajonam. Jo diemžēl mūsu ceļu infrastruktūra, mūsu mazo ceļu ļoti bēdīgais stāvoklis, varbūt neļaus izveidot lielas administratīvās teritorijas, kurās būtu tik liels iedzīvotāju sastāvs.

Es esmu ļoti rūpīgi iepazinies ar citu valstu pieredzi šajos jautājumos. Dānijā, lai apvienotu trīs tādas teritorijas, kas... lieluma ziņā katra no tām līdzinās mūsu trīs pagastiem... lai īstenotu teritoriālo reformu, šādu trīs teritoriju apvienošanai bija nepieciešami seši gadi. Seši gadi. Tik ilgs laiks bija nepieciešams pirmām kārtām tāpēc, lai pārliecinātu iedzīvotājus par to, ka šī reforma ir nepieciešama. Rietumeiropā visu laiku ir bijusi šī pieredze, ka ir jārēķinās ar to cilvēku domām, kuri dzīvo attiecīgajā teritorijā.

Es atkārtoju vēlreiz. Šis likums ir nepieciešams tieši tāpēc, lai valsts varu īstenojošās institūcijas nepieņemtu nepārdomātus, voluntārus lēmumus, lai šī procesa īstenošana visu laiku būtu valsts augstākās lēmējinstitūcijas pārraudzībā - Saeimas pārraudzībā un lai tiešām netiktu pieņemti aplami lēmumi.

Strādāsim rūpīgi pie likumprojekta...

Sēdes vadītājs. Laiks, Ābiķa kungs....

Dz.Ābiķis. ... un nākamajos lasījumos noteiksim pietiekami ilgu termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus, bet tagad likums ir jāpieņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es negribu aizstāvēt pašvaldības pašu pašvaldību dēļ, bet es gribu aizstāvēt pašvaldības cilvēku dēļ. Un es gribu aizstāvēt pašvaldības valsts attīstības perspektīvas un lauku vides izdzīvošanas dēļ. Šodien diemžēl mums ir jārunā par izdzīvošanu.

Centralizācijas tendences Latvijas laukos darbojas praktiski nemainīgi no 1940. gada 16. jūnija. Un tā ir tā pati politiskā elite, kas šīs tendences ir realizējusi un kas tās realizē vēl šobrīd, iznīcinot un sagraujot Latvijas laukus. Tiks iznīcināta arī latviešu tauta, un to ļoti labi saprot pasaules un mūsu reģiona politiskie stratēģi. Taču mums nav šīm tendencēm jāpakļaujas.

Cilvēkiem šodien nav grūti iestāstīt, ka pašvaldības esot sliktas, lai gan pašvaldības objektīvu centralizācijas procesu rezultātā ir novājinātas, sistemātiski atraujot tām līdzekļus. Kā piemēru mēs varam atcerēties 1997. gada bezdeficīta budžetu. Atcerēties to, kas šo budžetu aizstāvēja, kas to veidoja, kas par to balsoja un kas ir par šo politiku atbildīgi.

Šodien politiskā elite runā par brīvprātīgu reformu, un to dara arī tie cilvēki, kuri visdramatiskākajā veidā uzsāka šīs reformas piespiedu īstenošanu... Taču situācija ir skaidra, ka politiskā elite pārgrupējoties grib iekļūt nākamajā Saeimā, un tas ir vienīgais mērķis, kāpēc šeit runā par kaut kādu brīvprātību. Un ir ļoti dīvaini klausīties arī Ābiķa kunga teikto, kas radikāli atšķiras no Šķēles kunga darbos realizētās politikas. Un šeit ir ļoti liela bīstamība. Arī par to ir jāpadomā.

Visbeidzot četras Gunāra Laicāna tēzes pagastu vadītāju sapulcē. Pirmā - reforma ir vajadzīga. Otrā - reformai ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam. Trešā - nekad esošā situācija bez nopietnas analīzes nevar tikt uzskatīta par pamatojumu administratīvi teritoriālās reformas realizācijai, bet, ja reformai nav ekonomiskā pamatojuma, tad reformas rezultātā kopumā situācija būs daudz sliktāka nekā pirms reformas.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, laiks...

K.Čerāns. ... kas, piemēram, aicina likvidēt vispār pagastus un izsvītrot tos no Latvijas kartes...

Sēdes vadītājs. Izslēgt mikrofonu!

K.Čerāns. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Kārlim Druvam.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Es lūdzu visus Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus tūliņ pulcēties 104. istabā uz komisijas sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Jānis Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Māris Grīnblats,

Juris Sinka,

Aleksandrs Pētersons,

Normunds Pēterkops,

Ruta Marjaša,

Kristiāna Lībane,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Lagzdiņš,

Edvīns Inkēns,

Dzintars Ābiķis,

Jānis Ābele,

Atis Sausnītis,

Valdis Nagobads,

Ernests Jurkāns,

Ziedonis Čevers,

Alfreds Čepānis,

Viesturs Boka,

Ilmārs Bišers,

Andris Ameriks,

Jānis Ādamsons,

Andris Saulītis,

Jānis Strods,

Ervids Grinovskis,

Ādolfs Ločmelis,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates par apspriežamo likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Debatēs pieteikusies Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Nav Kušneres kundzes. Gundara Valdmaņa arī nav. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Uzmanīgi klausoties šīsdienas aktīvajā disputā, es pie sevis vērtēju tā, ka man kā lauķim šīs lietas nav saprotamas. Un tas arī ir piedodams, jo laucinieki jau tik smalkās lietās varbūt neorientējas un šajā jautājumā kaut kas nav saprotams. Tad es gribētu pateikt tikai to, ka mēs jau skatījām lauku attīstības programmu un ka tur ir tāda 1.3.nodaļa - “Lauku attīstības politika”. Eiropas Savienībā un Jorkas konferencē ir atzīmēts... tur par lauku attīstību ir labi punkti minēti, un pēdējais ir tas, ka lauku attīstības politika ir jāpadara saprotama sabiedrībai. Ja kāds no sabiedrības nesaprot, tad kaut kas nav kārtībā šajā jautājumā.

Tagad runāsim par pašu reformu. Reforma - tātad kardinālas izmaiņas. Tad ir jājautā, vai esošās pašvaldības savas iespējas valdīšanā ir izsmēlušas. Pašvaldības tātad nozīmē valdīšanu - valdīšanu pār teritoriju, valdīšanu pār cilvēkiem. Ja kāds šodien būtu pateicis, ka, izdarot šo reformu, pašvaldībās pievienotā vērtība vai jaunradītā vērtība vai ražošanas attīstība ies straujāku ceļu un palielināsies vairākkārtīgi, tad jautājumu nav. Tad ir jāiet šis ceļš, bet, ja tas netiek saistīts ar ražošanu, bet ir saistīts tikai ar pārvaldes un aparatūras izdevumu ekonomiju jeb samazināšanu, tad liekas, ka mēs ekonomējam uz sērkociņiem un uz sāli.

Es varbūt varu kļūdīties, bet manā skatījumā, ja šīs iespējas ir izsmeltas, tad, bez šaubām, reorganizācijai ir jānotiek, bet kādā mērā tai jānotiek - vai paātrināti attīstoties vai laužot esošo sistēmu un veidojot jaunu sistēmu? Laužot esošo sistēmu, neglābjami būs zaudējumi, jo neviena reorganizācija, neviena reforma nav bijusi bez zaudējumiem, un to mēs esam jau pārdzīvojuši.

Un nākošais jautājums ir tāds, kas manī rada šaubas: vai tiešām kāds ir aizliedzis pašvaldībām tagad izdarīt šīs reformas? Vai viņas to spēj tā, kā ir Kandavā veikts? Vai spēj izanalizēt esošo situāciju, attīstoties tālāk? Teiksim, Kandavā jau ir cits jautājums. Kandavā bija ļoti daudz uzņēmējdarbības, un tā bija labi attīstīta, mūsu apstākļiem piemēroti attīstīta, un tur šos uzņēmējdarbības līdzekļus varēja sadalīt un dot arī citur. Taču tagad daudzas pašvaldības dzīvo uz dotāciju rēķina. Kā tad būs ar tām? Vai tad tās pievienos lielākām, kur šīs dotācijas ir? Tad arī tām tiks. Varbūt, ka tiks, bet, ja nu sanāks kopā divi nabagi, tad būs viens liels nabags, un, izsverot visu tā... teiksim, kad nav skaidrs, kāpēc tas ir jādara, tad tiešām, ja mūsu frakcijas vadība nepacels īkšķi, es nezināšu, kā balsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”, otro reizi, Kušneres kundze.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties par dažiem apgalvojumiem, ko teica Bunkša kungs. Tātad viņš minēja Talsu rajonu, ka tur ir izdarīti šie pētījumi, un nosauca arī dažus faktus un ciparus. Bet tie bija tikai tie skaitļi, kuri attiecās uz valsts funkciju nodrošinājumu, uz to, kas valstij kā pārvaldei ir izdevīgi. Taču es gribētu arī dzirdēt, kādi pētījumi ir veikti iedzīvotāju vidū, un varbūt ne tikai iedzīvotāju vidū, bet arī to, kādas izmaksas būs iedzīvotājiem. Mani, teiksim, tas ļoti interesētu, kur būtu tas pamatojums šai reformai, kas varētu sākties vai jau ir sākusies daudzās vietās Latvijā no apakšas, turklāt nevis tikai mehāniski. Mēs pavēlēsim, un tā tas arī būs, un tā notiksies...

Es te gribētu pieminēt šo Dundagas pagastu piemēru, jo viņi veiksmīgi sadarbojās ar citiem pagastiem gan savā rajonā, gan, starp citu, arī ārpus sava rajona robežām. Un pie tam viņi to dara bez jebkādas reformas. Viņi to vienkārši veic paši savā starpā.

Un vēl viens apgalvojums. Te tika salīdzināta pilsēta ar laukiem, kur ir izdevīgi un kur nav izdevīgi, lai šī reforma notiktu, jo, lūk, laukos esot mazs iedzīvotāju skaits, tāpēc vajagot panākt, lai būtu lielāki šie novadi... Manuprāt, tas ir samērā nekorekti.

Un pēdējais. Man ir skaidrs, kāpēc šī reforma ir vajadzīga. Eiropas Savienības naudas piesaistīšanai! Cienījamie kolēģi, Šķēle izprovocēja šo reformu, bet jūs gribat uzķerties uz tās, saņemot par to naudu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko teikt? Kalviņa kungs, lūdzu!

J.Kalviņš. Es gribu izteikt lielu paldies gan likumprojekta piekritējiem, gan oponentiem par dažāda rakstura priekšlikumiem. Tikai klausoties, kolēģi, jūsu runās, es dažus akcentus tomēr vēl atgādinātu. Pirmkārt, reforma kā tāda jau notiek, jums vienkārši nepatīk vārds “reforma”. Tikko kolēģe Kušnere minēja Dundagas variantu, kur šī kooperēšanās jau notiek. Tāda pati kooperēšanās notiek arī Mērsraga variantā, un tieši Laicānam, šīs iniciatīvas autoram (fiziķim pēc izglītības), arī patīk šī sistēma, un viņš strikti uzsver, ka likums ir nepieciešams, pie tam jo ātrāk, jo labāk, un tas izskanēja arī, starp citu, Jaunpilī.

Es jūs nepārtraucu... (No zāles K.Čerāns nesaprotami komentē. No zāles K.Čerāns: “Es jūs arī nē!”) Kritika, protams, ir ļoti laba lieta, ja tā ir konstruktīva, bet no šīs tribīnes teikt, ka tas ir genocīds pret latviešu tautu, es domāju, tas ir nedaudz par daudz.

Tālāk šeit kolēģi uzsvēra, ka brauc uz pašvaldībām. Tas ir ļoti jauki, bet arī mūsu komisija rīko komisijas sēdes, tā ka gluži nav vis tā, ka tikai jūs zināt. Arī mēs orientējamies šajos jautājumos, esam bijuši gan Ludzā, gan Jelgavā, gan tajā pašā Dundagā un Talsos, tā ka šī pieredze tika apkopota un izmantota, lai likumprojekts būtu... respektīvi, lai likums taptu kvalitatīvāks.

Tālāk par pētījumiem. Kušneres kundze vaicāja, vai iespējams iepazīties. Jā, ir iespējams iepazīties. Pirmā bezdelīga ir Talsu rajons, tūlīt seko Ludzas rajons. Tā nav mūsu nodokļu maksātāja nauda, jau pieminētais Blezūra konsultāciju birojs to veica ļoti profesionāli. Viņi ir profesionāli cilvēki, viņi šos jautājumus labi izskaidro un runā ar cilvēkiem. Viņi cilvēkiem neprasa, vai tie grib reformu, bet tiem vispirms pavaicā, uz kurieni tie iet pēc maizes, un tikai pašās beigās piedāvā, vai tie pieņem šādu modeli. Un cilvēki bieži vien saka, ka tas tā ir vajadzīgs.

Tālāk vēl daži akcenti. Es tūlīt došu jums to iespēju... Respektīvi, es aicinu kolēģus pilnīgi un pamatīgi iedziļināties lietas būtībā. Liepas kungs piedāvāja, teiksim... Nevis piedāvāja, bet uzdeva jautājumu par cipariem, un es aicinu Liepas kungu kā matemātiķi - es ļoti cienu šo cilvēku -, lai viņš piedalās mūsu komisijas darbā un palīdz arī ar savu prātu šos aprēķinus veikt, jo tas ir pilnīgi iespējams. Labi, kolēģi, es vairs ilgāk neaizkavēšu jūsu laiku, jo, domāju, visiem ir skaidrs, ka šis likums ir nepieciešams un ka to prasa pašas pašvaldības. Pašvaldības pašas piedalās darba grupas un komisijas sēdēs, un arī es jūs aicinu piedalīties, kā arī aicinu balsot par šo likumprojektu. Paldies. (Starpsauciens: “Tātad aprēķinu nav?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Kalviņš. Priekšlikumus, lūdzu, iesniegt līdz 6.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 6.jūlijam. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4358.

Pirmais priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Arī šis ir ļoti nopietns likumprojekts, ko mēs šobrīd skatām, jo šis mūsu izskatāmais jautājums “Par valsts pensijām” mūsu valstī, tā likumiskais regulējums ļoti daudzos aspektos neatbilst tam modelim, kāds būtu atbilstošs taisnības un sabiedriskās solidaritātes principiem.

Šis likums par pensijām skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, un pensionāri ir gandrīz trešā daļa no visiem mūsu sabiedrībā dzīvojošajiem, un tāpēc pret šo jautājumu ir jāizturas ar ļoti lielu nopietnību. Šis konkrētais priekšlikums attiecas uz vienu noteiktu cilvēku, kas saņem grupu, tātad tas skar cilvēkus, kas ir invalīdi. Šis ir piedāvājums ierakstīt likumā normu... patiesībā izslēgt no likuma tādu normu, ka tiesību uz invaliditātes pensiju nav tām personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem. Tiek piedāvāts izslēgt normu, kas nosaka, ka, lai šo pensiju saņemtu, invalīda apdrošināšanas stāžam ir jābūt vismaz trīs gadiem. Tātad invalīds var pretendēt uz invaliditātes pensiju tikai tad, ja viņam ir trīs gadus ilgs šis apdrošināšanas stāžs.

Mums bija ļoti liela diskusija ar Makarova kungu tad, kad Šķēles vadītā valdība šo priekšlikumu iesniedza, lai ievietotu šo iestarpinājumu, ka tikai tie invalīdi, kam apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem, varēs saņemt šo invaliditātes pensiju. Mēs aicinām tomēr atteikties no šīs invalīdus klaji diskriminējošās normas un šos vārdus izslēgt.

Kāda situācija šeit veidojas? Veidojas tāda situācija, ka tam cilvēkam, kurš ir invalīds kopš bērnības, ka viņam nav iespējas saņemt šo invaliditātes pensiju. Viņam ir jādzīvo tikai ar valsts sociālo pabalstu, kas ir būtiski mazāka apmēra. Šeit veidojas klaja sociālā netaisnība mūsu valstī, bet Saeimai kā likumdevējai ir iespējas šo netaisnību novērst, un es aicinu to šeit izdarīt. Tātad aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ir skaidrs, ka ir jārisina šī netaisnība, kā jau Čerāna kungs teica, tomēr, to risinot, nedrīkst sajaukt, kā saka, debesis ar zemi un putru ar sāli un ar dubļiem.

Te ir dažādi budžeti. Ja mēs runājam par netaisnību, tad Ministru kabinets šo attiecīgo pabalstu var arī palielināt. Un tas arī ir noticis. Šogad tas pabalsts ir noteikts 35 latu apmērā.

Jautājumā par indeksācijām. Tas ir jāiestrādā Sociālās palīdzības likumā, un tad šie cilvēki saņems attiecīgo naudas summu. Viņiem taču nav lielas atšķirības, no kāda budžeta viņi saņem, bet apdrošināšanas principam ir svarīgi, lai šī kārtība būtu, lai cilvēki būtu ieinteresēti maksāt sociālo nodokli - tātad apdrošināties un attiecīgi arī atbilstīgi saņemt šo apdrošinājuma summu tādos gadījumos, kad viņi vairs nevar nopelnīt un ir nonākuši grūtā situācijā.

Pati par sevi frakcijas “Latvijai” ideja nav slikta, bet sistēmas sakārtošanas labad es tomēr aicinu saglabāt šo normu, jo tomēr šis 3 gadu stāžs ir nepieciešams, lai saņemtu naudu no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet pārējām personām vajadzētu saglabāt sociālo pabalstu no valsts pamatbudžeta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Godātais Jurdža kungs! Es pilnībā piekrītu tam, ka cilvēkam ir vienalga, no kāda budžeta viņš saņem pensiju vai pabalstu. Tas ir tikai tajā gadījumā, ja viņš to saņem pienācīgā apmērā, un, ja valsts un valdība būtu sakārtojusi šo sociālo pabalstu jautājumu un ja tas būtu atbilstošā apmērā, tad šeit tāds priekšlikums nebūtu parādījies. Un tikai tāpēc, ka tas nav izdarīts un nav bijusi nekāda vēlēšanās to darīt, tikai tāpēc ir parādījies šis priekšlikums. Cilvēkam ir šī nauda jāsaņem, un tā ir lietas būtība šobrīd. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze, vai vēlaties ko piebilst?

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Komisija tieši arī vadījās pēc tā, ka šobrīd ir ļoti izdevīga situācija, jo ir pirmsvēlēšanu periods, ko parādīja vakar arī jūsu balsojums par Sociālās palīdzības likumu. Tā kā Pensiju likums šodien ir otrajā lasījumā un vakar otrajā lasījumā tika pieņemts Sociālās palīdzības likums, tad to trešie lasījumi, loģiski, notiks augustā - pašā pirmsvēlēšanu kampaņas viļņa augstākajā punktā. Un tad mums ir absolūti visas iespējas iestrādāt šo indeksāciju arī sociālajiem pabalstiem, jo, kā jūs visi sapratāt un ko arī Čerāna kungs neapstrīdēja, te nav runa par to, kā saukt. Ir runa par to, ka šie pabalsti atšķiras apmēra ziņā. Un, ja mēs tam pieejam solīdi kā likumdevēji, bet tajā pašā laikā nodarbojamies ar pirmsvēlēšanu kampaņu kā cilvēki, tad ļoti pareizi no likumdevēju puses būtu šos grozījumus iestrādāt Sociālās palīdzības likumā trešajā lasījumā un nedarīt to šeit. Protams, katrs no jums šobrīd balsos, kā viņš uzskatīs par vajadzīgu, bet es jums mēģinu profesionāli izskaidrot, kā tas būtu darāms pareizi, izejot no visu interesēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” 1.priekšlikumu - svītrot likuma 14.pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 9, atturas - 28. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. 2.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 3.priekšlikumā. Par šo priekšlikumu es gribētu pateikt ļoti īsu komentāru. Šobrīd ir tā, ka apgādnieka pensiju piešķir. To piešķir, vadoties pēc iespējamās algas, ko ir zaudējusi ģimene, un sadala to visiem bērniem. Vienīgais nosacījums šā likuma panta piektajā daļā bija tāds, ka šīs apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par sociālo pabalstu. Taču te ir tā starpība, ka, kamēr ir viens vai divi bērni, tas ir 100% apmērā no pabalsta. Kad parādās trīs bērni, viņiem jau paliek mazāk, bet, ja ir četri bērni, tad apgādnieka zaudējuma pensija ir vēl mazāka un tā tālāk. Un tādēļ ir šis priekšlikums, kas paredz, ka vienam bērnam nevar būt mazāka šī pensija kā puse no sociālā pabalsta valstī. Tātad šinī gadījumā neko nevinnē pēc šā grozījuma ģimene, kam ir viens bērns. Tā neko gan nezaudē, bet neko arī nedabū klāt. Tie, kuriem ir divi bērni, šobrīd ir nodrošināti, bet tur, kur sākas trīs un vairāk bērnu, pastāvot šim pensijas veidam, viņi ir nodrošināti vismaz ar šiem 50%. Un, lai nesagrautu to, par ko mēs runājām jau iepriekš, izskatīdami 1.priekšlikumu, ir parādījies šis ieraksts. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šī starpība tiek segta, ja tā pārsniedz šos 100% no apgādnieka algas. Tā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, ko ir pilnīgi iespējams tehniski nodrošināt un iestrādāt arī 1999.gada budžetā. Tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās priekšlikuma autors Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es runāšu īsi un būšu lakonisks. Es vienīgi gribēju izteikt pateicību Sociālo un darba lietu komisijai un cerību, ka sēde atbalstīs Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas patiesībā ir skaidrojošāks. Līdz ar to tas ir labāks par manis iesniegto redakciju, kaut arī mana redakcija ir daļēji atbalstīta. Tas ir priekšlikums, kas par iepriekšējo un par šo pantu tika ierosināts gandrīz pirms četriem gadiem un nu beidzot ir guvis komisijas un, es ceru, arī parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze nevēlas neko teikt.

Leiškalna kungs, vai jūs prasāt balsot par savu? Paldies. Godātie kolēģi, vai tādējādi varam piekrist komisijas atzinumam par Leiškalna kunga un Sociālo un darba lietu komisijas 2. un 3.priekšlikumu? Varam. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.priekšlikums ir vienkārši kā atsevišķa daļa izdalīts. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova. 5.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par to runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir atkal principiālais Pensiju likuma jautājums. Pašreizējā politiskā elite vismaz līdz šim ir spējusi nostāvēt tādās pozīcijās, kas saglabā būtiskas netaisnības pensiju aprēķināšanā. Šīs būtiskās netaisnības veidojas no tā, ka cilvēkiem, kas šajos gados iet pensijā, viņu uzkrātās, pēdējos gados uzkrātās apdrošināšanas iemaksas tiek reizinātas ar visu šo cilvēku darba stāžu. Un līdz ar to veidojas tāda situācija, ka, ja cilvēks tagad, pēdējos gados, nav strādājis un viņam šo sociālās apdrošināšanas iemaksu nav, tādā gadījumā... ja mēs šo nulli pareizinām ar jebkādu darba stāžu, tad ir skaidrs, kādu mēs iegūstam šo pensijas kapitālu, - iegūstam to pašu nulli. Un līdz ar to pensija pienākas tās pašas nulles līmenī. (Likumā tikai pēc tam ir dažas atsevišķas koriģējošas normas, kas pasaka, ka mazāk par sociālo pabalstu maksāt cilvēkam nevarēs.) Savukārt tajā gadījumā, ja cilvēks ir pamanījies noformēt lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas pēdējos gados un ja šīs iemaksas pareizina ar visu cilvēka darba stāžu, tad šī cilvēka pensijas kapitāls izveidojas tādā apmērā, ka, saņemot viņam izmaksājamo pensiju, šis cilvēks jau pāris gadu laikā var saņemt atpakaļ visas viņa izdarītās apdrošināšanas iemaksas un visu tālāko savas dzīves daļu saņemt pensiju, turklāt lielu pensiju, uz pārējo sociālā nodokļa maksātāju rēķina vai uz pārējo pensiju saņēmēju rēķina. Tātad šī pensija tiek atņemta tiem cilvēkiem, kam tā būtu jāsaņem saskaņā ar šo cilvēku darba stāžu.

Tādā veidā mūsu valstī ir izveidojusies šī situācija, ka 1997.gadā gandrīz puse no visām pensijām, kas no jauna ir piešķirtas, ir tikušas piešķirtas valsts sociālā pabalsta līmenī vai ir pat vēl zemākas. Tā ir drausmīga situācija. Šī situācija ir drausmīgs sitiens tieši tautas nabadzīgākajai daļai, un tie ir cilvēki, kuri paši nav šobrīd spējuši organizēties savu tiesību manifestācijai un savu interešu aizsardzībai. Tas ir ļoti skumji, ka mēs savā valstī neredzam to, ka šādi cilvēki pastāv, ka šiem cilvēkiem arī ir kādas intereses, ka šie cilvēki grib dzīvot un ka šie cilvēki negrib mirt badā, un ka viņiem pienāktos pensijām šie līdzekļi, kas ir kaut nedaudz lielāki par pusi no izdzīvošanas minimuma... krīzes iztikas minimuma.

Tāpēc, lai šo kārtību mainītu, ir šie trīs frakcijas “Latvijai” priekšlikumi - 5., 6. un 7.priekšlikums, kuri ir mazliet alternatīvi (to es paskaidrošu vēlāk, runājot par tālākajiem priekšlikumiem). Šobrīd man ir liels lūgums atbalstīt to principiālo domu, kas ir ietverta šajos priekšlikumos, ka pensija ir katram cilvēkam rēķināma kā divu pensiju summa. Viena pensijas daļa būtu par cilvēka darba stāžu līdz 1995.gadam (ieskaitot), un šī pensijas daļa būtu proporcionāla šī cilvēka darba stāžam, un pēc tam būtu otra pensijas daļa, par laika periodu no 1996.gada, un šī pensija būtu proporcionāla šī cilvēka individuāli veiktajām apdrošināšanas iemaksām. Šī ir ļoti loģiska un taisnīga kārtība. Es aicinu atbalstīt šo kārtību, kāda tā ir noformēta šajos frakcijas “Latvijai” priekšlikumos.

Par detaļām un par precizējumiem mēs varam runāt trešajā lasījumā, bet šobrīd jautājums jāizšķir konceptuāli, lai mēs tomēr panāktu šo taisnīgo kārtību. Protams, mēs varam likt klāt vēl kaut kādus atsevišķus stimulējošus elementus, kas stimulētu maksāt nedaudz vairāk šajā fondā. Tās būtu detaļas, kuras būtu risināmas, gatavojot trešo lasījumu. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo priekšlikumu izskatām atkārtoti un esam noraidījuši reizes trīs šajā Saeimā. Varbūt šis priekšlikums nebūtu bijis slikts iepriekšējās Saeimas laikā, kad tika pieņemts šis likums. Tad būtu varēts diskutēt un arī pierādīt šo taisnību, jo katram, kā zināms, ir sava taisnība. Un daudzi ceļi ved uz Romu.

Taču nu jau trīs gadus darbojas šis Pensiju likums, un tas ir pierādījis, ka filozofija, kas ielikta šajā likumā, tomēr ir radījusi līdzekļu uzkrājumu, radījusi ieinteresētību maksāt šo sociālo nodokli un iespēju indeksēt pensijas.

Ja mēs sekosim šim priekšlikumam, tad mēs panāksim likuma radikālu izmaiņu, sistēmas izmaiņu, un tas var vēl vairāk saasināt situāciju šī jaunā Pensiju likuma izpratnē. Un tāpēc es ierosinu tomēr neatbalstīt šos priekšlikumus, bet nākotnē mēģināt ar sīkiem labojumiem labot šī jaunā likuma pieļautās kļūdas un neregularitātes. Turklāt 1998.gadā pensiju aprēķina par 24 nostrādātiem mēnešiem, tātad iespēja īsā laikā uztaisīt lielu pensiju pamazām samazinās. 1999.gadā jau par 3 gadu iemaksām tiks aprēķināts šis pirmais periods, 2000.gadā - par četru gadu iemaksām. Tātad ar katru dienu, ar katru gadu mēs samazinām šo varbūt arī dažreiz negodīgo iespēju strauji iegūt lielo pensiju.

Arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem šie ienākumi ir zemi, kuri nav strādājuši, šajā likumā tomēr ir amortizējoši momenti. Kā jūs redzat, te ir ierakstīts, ka cilvēkiem, kuriem ir 30 gadu stāžs, pensiju aprēķina no valstī vidējās gada algas. Un arī tālākajos priekšlikumos ir teikts: par 1998.gadu, par šo periodu, šiem cilvēkiem pensiju aprēķinās, izmantojot šo vidējo algu iemaksu. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām priecājos dzirdēt šo Jurdža kunga paškritiku, ka šo likumu varēja mainīt tajā brīdī, kad tas tika pieņemts, un ka to varēja vēl mainīt arī šīs Saeimas darbības sākumā, jo tas tika pieņemts iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē, kad ar savu nospiedošo vairākumu vēl valdīja “Latvijas ceļa” frakcija. Es saprotu, ka jūs šodien, no šodienas pozīcijām, varat tā vaļsirdīgi paskatīties atpakaļ. Nu var būt, ka jums arī bija taisnība. Bet šis jautājums ir pārāk dramatisks, un šeit ir jārunā pilnīgi konkrēti par to, ka šis likums - tā ir līdzekļu pārdale un to atņemšana nabagajiem cilvēkiem par labu bagātajiem, tātad nabagajiem atkal atņem un bagātajiem iedod klāt. Faktiski politiskā elite ir atkal paņēmusi no tautas vairākuma vienu līdzekļa daļu, tātad no pensionāriem paņēmusi vienu līdzekļa daļu, un ir iedevusi... paņēmusi viņa to ir faktiski pati sev un saviem līdzbiedriem un līdzskrējējiem. Jāprasa: kur ir šī nacionālā politika? Kur ir šī domāšana par cilvēku? Mans uzskats ir tāds, ka šīs netaisnības ir tik drausmīgas, ka tās ir jālabo jau šodien. Kaut gan, protams, tās bija vieglāk labot vēl pirms diviem gadiem. Kur tad jūs skatījāties? Kāpēc jūs arī toreiz nācāt un ciniski argumentējāt pret šiem frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem? Bet tie ir jāpieņem! Kaut vai tagad. Labāk tod pieņemt vēlāk, nekā vispār tos nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Čerāna kungs, neapelējiet pie “Latvijas ceļa”! Meklējiet varbūt sociāldemokrātus. Manuprāt, šobrīd vieni... nu, tas būtu par daudz teikts... “Latvijas ceļš” ļoti daudz dara tieši sociālās politikas jomā. (Starpsauciens: “Ceļš ir autors šim projektam!”) Tas ir labs likumprojekts... Ir dažas labojamas nianses, dažas netaisnības, un šīs netaisnības ir mēģinātas labot. Es esmu iesniedzis šajā Saeimā šā likuma labojumus. Jā, jā, ir visas tās netaisnības, jo dzīve ir nežēlīga un netaisna, Čerāna kungs! Un mēs esam mēģinājuši tās labot. Manuprāt, šos labojumus neesat atbalstījuši tieši jūs. Mēs esam likumu pieņēmuši, jo kādam kaut kas šajā valstī ir jāpieņem un nevar visi tikai kāpt tribīnē un visu šajā pasaulē tikai kritizēt. Vajag strādāt racionāli.

Es esmu atbalstījis jūsējam līdzīgu, manuprāt, daudz labāk izstrādātu priekšlikumu - ne tikai atbalstījis, esmu pat iesniedzis -, bet tas nav pieņemts laikā. Šobrīd izdarīt šajā Pensiju likumā izmaiņas, šādas kardinālas izmaiņas - mainīt pensiju aprēķināšanas formulu - ir vienkārši netaisnīgi pret sabiedrību. Netaisnīgi! (No zāles deputāts K.Čerāns: “Bet rezultāts kāds ir?”)

Čerāna kungs, nepārmetiet tiem, kas kaut ko ir darījuši, nevis visu laiku un nemitīgi ir visu tikai kritizējuši!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad rezultāts ir šāds. Indeksācija notika vecajiem pensionāriem, kas pensijā aizgāja līdz 1996.gadam, par 15,87%, un pensionāriem, kas aizgāja pēc 1996.gada 1.janvāra, par 5,7%. Rezultāts ir tāds, ka ir vairāk nekā 30 miljonu iekrājums gada beigās šajā sociālajā fondā. Un paskatieties rezultātus blakus esošajās valstīs, sabrukušās komunisma impērijas valstīs! Kā tur notiek ar pensiju izmaksām? Cik liels Krievijai ir pensiju parāds? Ja parēķinām, tad redzam, ka tas ir apmēram pusgada parāds. Viņiem pusgadu trūkst līdzekļu šīm izmaksām. Mēs varam indeksēt un ar šo indeksāciju apsteigt arī inflāciju. Tātad, ja mēs nedodam šo motivāciju šajā likumā, tad nauda neuzkrāsies. Šeit nav tā, ka bagātie atņem līdzekļus nabagajiem. Šeit ir valsts nefondēto pensiju princips. Solidārais princips. Mēs strādājam un maksājam nodokļus, šo naudu izmaksā esošajiem pensionāriem. Diemžēl pēc PSRS sabrukuma un pēc komunisma okupācijas šeit nav uzkrāta tā nauda, par ko te runā Čerāna kungs. Viņš saka, ka atņem. No 1996.gada tika uzkrāts šis fonds. No 1996.gada mēs jau esam panākuši stabilu šā fonda pieaugumu, ieinteresētību maksāt nodokli. To, ka mēs maksājam nodokli, izmanto esošie pensionāri, kas ir strādājuši tajā sistēmā, kura sabruka un neko neatstāja. Tā ka nav nozīmes lauzt šo kārtību. Ja mēs samazināsim ieinteresētību, tad šī vidējā alga samazināsies un mēs panāksim gluži pretēju efektu.

Te ir daudz priekšlikumu, kas cenšas samazināt ienākumus šajā fondā un cenšas palielināt izdevumus. Ja ir liela nauda, dalīt naudu ir vienkārši, bet iegūt naudu ir sarežģīti. Tā ka es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Te daudz tika runāts par taisnību un netaisnību. Tagad būs milzīgi liela netaisnība, ja šis priekšlikums netiks pieņemts laikā. Man ir jums tāds jautājums, lai jūs pārdomātu: pret ko esam netaisnīgi? Netaisnīgi pret tiem, kas viena gada laikā ieguva milzīgu summu pensijā? Vai tas tiešām ir netaisnīgi? Manuprāt, īpaši netaisnīgi tas nebūtu, bet tas ir netaisnīgi pret tiem cilvēkiem, kas ir strādājuši visu mūžu un tagad saņem tikai 40 - 50 latus. Vai tas ir taisnīgi? Manuprāt, tur slēpjas šīs taisnības meklējumi. Viss atkarīgs no tā, kā mēs uz to skatāmies.

Nākamais. Saka, ka šis likums ir bijis tik labs, ka ir radies, lūk, Pensiju fondā milzīgs uzkrājums. Bet man atkal rodas šaubas. Es nedzirdēju nevienu tādu apgalvojumu, pamatojumu, kas būtu balstīts uz skaitļiem. Cik ilglaicīgs būs efekts šim uzkrājumu fondam, šiem lielajiem uzkrājumiem? Vai nebūs tā, ka paies vēlēšanas vai paies vēl kāds gads un šis uzkrājums saplaks un tur vairs nekas nepaliks? Atcerieties to, ka ir tomēr arī šīs augstās pensijas! Kā šīs augstās pensijas ietekmēs šo lielo uzkrājumu? Es neesmu dzirdējusi un neesmu saņēmusi arī Sociālo un darba lietu komisijā atbildi uz šo jautājumu. Es esmu dzirdējusi tikai to apgalvojumu...

Paldies, Jurdža kungs! Es nāku...

Nākamais. Ja mēs gribam izlīdzēties ar kaut kādiem sīkiem labojumiem šajā likumā, kā te Jurdža kungs apgalvoja, tad jājautā - kas tie ir par sīkiem labojumiem, uz ko tie attieksies? Arī to jūs nepaskaidrojāt. Manuprāt, mēs nevaram te lāpīties ar sīkiem labojumiem. Mums vienreiz ir jānolemj, vai mēs likvidējam netaisnību vai to turpinām.

Diemžēl ir jāsaka, ka “Tēvzemei un Brīvībai” tik tiešām atbalsta šo Riteņa kunga savulaik izauklēto neveiksmīgo likumu, par kuru Latvija it kā esot Eiropā saņēmusi uzslavu, ka tas esot pats progresīvākais, pats modernākais un pats, pats... un tā tālāk, un tā joprojām. Kam tas ir pats progresīvākais un kam - pats modernākais? Es domāju, ka tas Pensiju likums ir pats neatbilstošākais mūsu valsts sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Lūk, kāds tas ir! Jūs lepojaties ar to, ka mēs esam radījuši šo milzīgo nošķirtību starp bagātajiem un nabagajiem. Tas nu ir galīgi netaisnīgi.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums tiešām nekas cits neatliek - vienreiz ir jānolemj. Jānobalso šoreiz tiešām par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Ne jau tāpēc, ka tas ir politiski tā... ka tā ir frakcija “Latvijai”, kas šo priekšlikumu ir iesniegusi. Es domāju, ka vienreiz mums šajā jautājumā ir jārada skaidrība. Nevajag mākslīgi radīt cilvēkos tādas savstarpējas nesaskaņas, ka cilvēki viens uz otru rāda ar pirkstiem un kaimiņš ar kaimiņu ir naidā novesti tikai tāpēc, ka mums likumdošana ir, lūk, tāda, kas it kā atbilst Eiropas Savienības normām. Taču palasiet kaut vai Eiropas Savienības Sociālo hartu! Tā nebūt neatbilst šai hartai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir principiāls jautājums. Čerāna kungam ir absolūta taisnība. Šo principiālo jautājumu mēs lēmām ar jums pagājušā gada novembra beigās, jo tā ir absolūti jauna pensiju formula. Tas ir absolūti jauns Pensiju likums. Trīs gadi ir pagājuši, un ir taisnība Čerāna kungam, ka pirms trīs gadiem tas bija iespējams, bet šodien acīmredzot tas vairs nav iespējams.

Cits jautājums, ka šīs vecās pensijas... Nu būsim godīgi un atzīsim, ka tie kaimiņi taču nesaiet naidā tādēļ, ka vienam no viņiem pensiju pēc citas formulas piešķir! Viņi saiet naidā tādēļ, ka tam vienam ir lielāka tā pensija. Mums ir jāiet tomēr to ceļu, kas ir ietverts nākamajos priekšlikumos par šo indeksāciju. Tā ir visu brīvo līdzekļu novirzīšana indeksācijai. Es pat neizslēdzu varbūtību, ka nākamajā vai aiznākamajā gadā varētu būt budžeta dotāciju indeksācija. Mums ir jāpaceļ pensiju apmēri. Tie kaimiņi jau nenaidojas dēļ pensiju piešķiršanas formulas. Viņiem tā ir galīgi vienaldzīga. Tas ir patiešām principiāls jautājums. Jebkurš no šiem trim priekšlikumiem, tātad 5., 6., 7.priekšlikums, principā skar visu likuma uzbūvi.

Sakarā ar skaitļiem. Lai būtu pilnīga skaidrība par tām lielajām pensijām. 1997.gadā piešķirtās pensijas, kas ir virs 100 latiem... vēl ir arī 101 lats, 102 lati... Vispār tie ir 5% no valstī piešķirtā pensiju skaita. Jā, tās varbūt ir ievērojami lielākas par tām, kas ir citiem, - par tiem 40 latiem, tas patiešām ir ļoti maz šobrīd.

Ir daudz trakāki skaitļi. Tā kā tālāk būs par to runa, es uzreiz nosaukšu tos. To, kas maksā nodokli no 38 latiem, valstī ir 30%. (Es noapaļoju.) To, kas maksā no summas, kura ir līdz 100 latiem, ir 43%, un to, kas maksā no summas, kura ir virs 100 latiem, kopā iznāk knapi 25%. Tāpēc jau tās naudas budžetā nav. Mums ir jādomā par minimālajām algām. Pensijas pašas no sevis, no nekurienes, nerodas. Kāds ir algu līmenis valstī, tādas ir iemaksas. Mēs te varam noteikt jebkuras formulas, taču pietrūks arī, tā teikt, tai nabagu formulai tā nauda pēc gada, ja mums tā nāks iekšā nodokļi.

Tādēļ es nekavēšu jūsu laiku, vairāk nerunāšu par 6. un 7.priekšlikumu. Tie ir analoģiski, tie ir drusku niansēti priekšlikumi. Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas lēmumu par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par pārejas noteikumu 13.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 16, atturas - 28. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Arī 6.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Te faktiski debatēja par visiem trim. Tā ka es aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par pārejas noteikumu 13.punkta tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 15, atturas - 30. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Arī par 7. priekšlikumu es aicinu nobalsot. Tas ir analoģisks priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu - neatbalstīt to? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izstāstīšu tā būtību.

Būtība ir tāda. Kā jūs atceraties, sakarā ar jauno likumu sāka piešķirt ļoti mazas pensijas, tādēļ mēs 1996. gadā maksājām tiem, kam bija vidējā alga mazāka nekā vidējā valstī, no 1995. gada vidējās, 1997. gadā - no 1996. gada... Un tā tālāk. Un šis termiņš mums beidzas šogad. Bet, ņemot vērā arī Labklājības ministrijas uzrādītos statistikas datus par piešķirto pensiju apmēriem, nav tomēr tādas pārliecības, ka vairākums pensiju tiks piešķirts no normālām algām. Tā kā pārejas periods vēl turpinās (arī šī likuma izpratnē pārejas periods vēl tomēr turpinās), mēs aicinām šo kārtību pagarināt attiecībā uz 1999. gadu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas būtu tā: ja cilvēks 1999. gadā ies pensijā un aldziņa, ko viņš būs uzrādījis, un maksājumi no viņa būs mazāki, nekā būs valstī 1998. gada vidējā alga, tad viņam pensiju sarēķinās no šīs vidējās algas. Tā mēs izvairāmies no tām ļoti mazajām pensijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par pārejas noteikumu 2. punktu? Piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. 10. priekšlikums ir analoģisks, tas ir deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums. Komisija nav noraidījusi Kreituses kundzes priekšlikumu, ir zināmā mērā to papildinājusi un piedāvājusi savā variantā. Es gribētu komentēt, pirms Kreituses kundze nāk debatēt.

Tātad mēs...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Debatēs ir pieteikusies Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte... Paldies. Tātad runās Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova. Jā, paldies. Mēs nupat ar jums runājām par to, ka, protams, šīs mazās vidējās pensijas valstī ir zem iztikas minimuma. Mēs varam šobrīd tās pacelt, tikai indeksējot. Ātri indeksējot - un ar lielām indeksācijām. Bet ir vēl viena problēma. Es domāju, ka arī jūsu vēlētāji pie jums vēršas ar to jautājumu. Ka jautājums ir ne tikai par šo mazo apmēru. Jautājums ir arī par to, ka cilvēki ir neapmierināti, jo pensijas 1995. gadā praktiski tika nolīdzinātas un patiešām mums ir tā, ka nu apkopēja un akadēmiķis saņem apmēram vienādu pensiju. Šobrīd, par nožēlu, mēs nevaram izvērtēt šīs algas iemaksas padomju laikos. Tas nav iespējams arī tehniskā ziņā. Bet mēs piedāvājam mainīt šo formulu. Divus gadus, respektīvi, šo gadu un visu nākamo gadu... tās ir vēl trīs indeksācijas. Šobrīd likumā ir pateikts, ka indeksē pēc patēriņa cenu indeksa. Mēs piedāvājam paplašināt šo formulu un ieviest vēl divus papildu koeficientus. Ko ir iespējams izdarīt tehniskā ziņā kvalitatīvi? Uzskaitīt cilvēku stāžu (tas ir automatizēti uzskaitīts) un par katru lieku gadu šinī gadījumā... pēc 38 gadiem stāža drusciņ vairāk indeksēt. Tātad notiek zināma diferenciācija. Tas, kas ir ilgāk nostrādājis, tomēr ar katru indeksāciju saņem kaut drusciņ vairāk.

Un otrs koeficients ir koeficients, kas, protams, mums ļoti ilgi bija valstī. Pēdējā... teiksim, jaunajā likumā tas galīgi pazuda. Tas ir jautājums par ļoti veciem pensionāriem. Es runāju par pensionāriem, kam ir vairāk nekā 80 gadi. Jūs saprotat. Mēs varam piesaukt visus civillikumus un teikt, ka bērniem ir jāpalīdz vecākiem, tas, protams, nav apšaubāms. Taču cilvēkiem, kam ir 80 gadi, pārsvarā arī bērni jau ir pensionāri. Un tādēļ šai kategorijai ļoti daudzās pasaules valstīs... tas ne visur ir noteikts ar pensiju likumiem, tas ir ar sociālās palīdzības likumiem dažādi veidots... tomēr īpaši veciem pensionāriem ir paredzēts noteikt zināmas piemaksas, kaut vai par kopšanu... Lai tomēr diferencētu šīs pensijas, mēs piedāvājam pielikt otru koeficientu un tiem cilvēkiem, kam ir vairāk par 80 gadiem, teiksim, par katru lieko gadu vēl drusciņ palielināt šo indeksāciju. Tāda ir ideja. Ir domāts par tieši trim indeksācijām, tātad indeksācija būs šogad novembrī, un nākamgad būs vēl divas indeksācijas. Un tad var pie tā jautājuma atgriezties un skatīties, kas notiek valstī un kas - ar naudu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies Kuprijanovas kundzei un Sociālo un darba lietu komisijai, ka ir izdzirdēta šī ideja, ka mēs varam kaut nedaudz atjaunot zināmu sociālo taisnīgumu (lai gan arī tas ir diezgan nosacīti, ņemot par šo pamatkritēriju nostrādāto darba mūžu). Taču es gribētu teikt, ka tomēr attiecībā uz trešo lasījumu vajadzētu vēlreiz pārdomāt šo kritēriju - 38 gadus. Jā, ja mēs šodien skaitām no 18 gadiem, visu laiku uzskaitām cilvēka darbību, ieskaitām izglītību, visi 38 gadi ir tas kritērijs. Bet, ja mēs runājam par vecāko paaudzi, tiem, kam ir tā maziņā pensija vai tas sociālais pabalsts (vienalga, kā mēs to nosaucam), ir jāņem vērā, ka pa vidu ir kara gadi, pa vidu ir darbs tēva saimniecībā laukos, ko nevar vienmēr ar arhīva izziņām pierādīt. Un tagad es sastopos ar problēmu, ka sociālajā dienestā neņem pretī, jo nav precīzi norādīti mēneši, un neskaita to laiku... Manuprāt, tas kritērijs - 38 gadi - priekš vecākās paaudzes ir izvirzīts par augstu. Vajadzētu atskatīties atpakaļ, paraudzīties, kādi bija darba stāža kritēriji septiņdesmitajos gados, kad viņiem rēķināja šīs pensijas. Es varu kļūdīties, bet man atmiņā ir palicis, ka tad bija 25 gadi. Kuprijanovas kundze noteikti pateiks precīzāk.

Tāpēc, atbalstot šoreiz ideju pēc būtības, trešajā lasījumā vajadzētu tomēr pie tā visa vēl atgriezties un vēlreiz kritiski pārvērtēt šo kritēriju - 38 gadus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ideja ir ļoti skaista un varbūt būtu atbalstāma, bet, ja jūs parēķinātu, tad... teiksim, ja ir 10 gadi virs 38 gadu stāža un 10 gadi virs 80 gadu vecuma, tad principā sanāk, ka palielinājums ir par 300%. Tātad tiem, kam nebūs šo nosacījumu, būs, teiksim, 6% pieaugums, un tiem, kuriem būs atbilstošie nosacījumi, tad pieaugums būs trīskārtīgs. Vai mēs esam tam gatavi? Tas ir jautājums. Tā ka es domāju, ka vajag izlemt, vai mēs varam atļauties no šī fonda veikt tik lielas izmaksas.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es negribētu par šo jautājumu runāt ne “par”, ne “pret”, es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu jautājumu. Proti, tajā laikā, kad sociālais nodoklis netika skaitīts personificēti, bija daudzas iedzīvotāju kategorijas, kurām vienkārši ierēķināja darba stāžu. Toreiz darba grāmatiņām bija ļoti liela nozīme, bet tagad mēs esam praktiski atteikušies no darba grāmatiņām, tām tikpat kā vairs nav lielas nozīmes. Galvenais ir sociālā nodokļa maksātāja stāžs. Nu, un tie paši studenti... un, ja ir, lūk, tā, kā Medicīnas akadēmija gribēja, - lai rezidenti būtu studējošo statusā... un tā tālāk... Ir ļoti daudzas kategorijas, kurām tagad vairs netiek rēķināts darba stāžs, jo viņi nav sociālā nodokļa maksātāji.

Ja šis priekšlikums attiektos tikai uz šo brīdi... proti, ja tiešām šobrīd var sameklēt un atrast, cik liels visiem pensionāriem darba stāžs ir bijis, un izrēķināt, kuram tas ir virs 38 gadiem un kuram nav... taču, kā es saprotu, atbilstoši šim priekšlikumam šāda kārtība tiek piedāvāta uz ilgstošu laiku. Tādā gadījumā mums ir jāizlemj, ko darīt un kādā veidā aprēķināt šo darba stāžu, lai tas nemainītos. Jo tas nozīmē, ka varbūt tad ieviešam arī attiecībā uz nākotni šo diferenci, proti, cilvēks nav sociālā nodokļa maksātājs, bet darba stāžs tiek rēķināts. Tādā gadījumā kaut kādā likumā ir jānosaka, ka šī kārtība būs nemainīga arī turpmāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Požarnova kungs! Te ir skaidri ierakstīts, ka runa ir par trim indeksācijām līdz 2000. gadam. Es domāju, ka tas nav īpaši ilgi, un tie studenti, kuri šodien ir rezidentūrā, es ceru, 2000. gadā nepensionēsies. Kad viņi pensionēsies, es domāju, vispār būs kaut kāds cits likums.

Tādēļ es tomēr aicinātu jūs atbalstīt šo formulu, jo tā tomēr ir zināma diferenciācija, jo mēs nevaram atļauties... Mēs šobrīd nevaram atļauties atkal rakstīt jaunu Pensiju likumu, bet mēs tomēr varam vēl pāris gadu mēģināt patiešām palabot to, kas cilvēkus aizvaino. Es patiešām aicinātu jūs atbalstīt komisijas variantu.

Par to, ko teica Kreituses kundze. Mums šī statistika praktiski ir pieejama, un mēs vēlreiz varam apsvērt šo jautājumu par 38 gadiem. Tas ir iespējams uz trešo lasījumu, ņemot vērā precīzus ciparus. Tur nav problēmas. Un arī Kreituses kundze varētu piedalīties tajā komisijas sēdē, jo arī viņa bija iniciatore vienam priekšlikumam. Es tomēr lūgtu jūs atbalstīt otrajā lasījumā šo komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tātad komisija lūdz atbalstīt viņas izteikto priekšlikumu - pārejas noteikumu 15. punktu izteikt jums redzamajā redakcijā. Vai Kreituses kundze prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Neprasa. Paldies.

Labi. Tātad, lūdzu, balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izteikt 15. punktu šādā redakcijā... (Starpsauciens: “Jābalso nav!”) Nevajag? Paldies. Nav problēmu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Tātad 11. priekšlikums. Kolēģi, tas ir priekšlikumu pēdējais bloks. Es pievēršu jūsu uzmanību, ka atkal kopā ir jāskatās 11., 12. un 13. Šie ir priekšlikumi par vienu principiālu jautājumu, tas ir, par strādājošo pensionāru jaunpiešķirtajām pensijām, to atmaksāšanu vai neatmaksāšanu. Es domāju, ka tūlīt nāks autors un jums visu izskaidros.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, augsti godātie deputāti! Nupat mēs esam nonākuši līdz likumprojekta sākotnējam izskatam, un tas ir princips, kura dēļ “Latvijas ceļš” vispār ierosināja šo likumprojektu labot.

Un tā ir norma, ko komisija... Paldies komisijas vadītājai un paldies tās locekļiem, ka uz otro lasījumu šo priekšlikumu, kuru esmu iesniedzis, komisija ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā. Es šīs nianses tā precīzi vēl neesmu uztvēris, bet, manuprāt, šeit ir runa par normā ietverto liekvārdību. 13. priekšlikumā es esmu izdarījis labojumu, kas nozīmē... Tur bija Labklājības ministrijas galvenais pretarguments, ka nevar notikt šāda nemitīga pārrēķināšana no jauna mūžības garumā. Šī pārrēķināšana ir iespējama tikai cilvēkiem, kuri ir pensionējušies pirms noteikta datuma, un šo datumu jūs redzat - tātad no 1997. gada 1. janvāra.

Augsti godātie deputāti! Es vienkārši jūs aicinu atbalstīt komisijas redakciju, kaut gan par 12. priekšlikumu droši vien... Ā, to arī komisija nav atbalstījusi, līdz ar to šīs diskusijas varētu būt ļoti nopietnas. To es aicinātu neatbalstīt. Par 13. mēs laikam runāsim vēlreiz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es domāju, ka mums priekšā ir vēl trešais lasījums, tāpēc līdz trešajam lasījumam es lūgtu tomēr apsvērt šo priekšlikumu, ko iesniegusi arī Kreituses kundze, jo tas būtu zināmā mērā kompromisa priekšlikums. Es minēšu tikai divus ciparus. Ja no jauna piešķir pensiju, kas tagad, teiksim, ir vidēji 53 lati, tad nu kādam skolotājam vai dakterim tiks piešķirti 70 lati. Protams, ir ļoti grūti runāt par to, ka šiem cilvēkiem vajadzētu pēc tam atmaksāt atpakaļ to, ko viņi ir saņēmuši vēl 35 latu veidā. Tomēr jautājums ir par to, ka kādam, tiesa, ļoti nedaudziem, bet tomēr - es jau nosaucu šo procentu - piešķir, teiksim, 150 latu lielu pensiju. Es domāju, ka šis cilvēks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir spējīgs katru mēnesi atmaksāt atpakaļ ik pa mēnesim savu pensiju, teiksim, no 1996. gada, kad bija, teiksim, 30 latu, un nu 150 latu vietā pāris gadu viņš varētu saņemt 120 latus... Es domāju, ka tā nebūtu diskriminācija. Un tā atkāpšanās būtu tikai tāds veselīgs, normāls kompromiss.

Tādēļ es patiešām aicinātu jūs uz trešo lasījumu apdomāt precizējumus šiem pēdējiem priekšlikumiem, bet šobrīd es, protams, aicinu atbalstīt komisijas variantu, lai nesajauktu, teiksim, mums to filozofiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. (No zāles kāds kaut ko saka.)

L.Kuprijanova. Jā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ja mēs nevaram vienoties un atbalstīt komisijas variantu, tad liksim uz balsošanu visus priekšlikumus pēc kārtas - 11., 12.un 13. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kārļa Leiškalna - 11.priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 12. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir 12. - deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Mums ir brīži, kad mēs runājam par sociālo taisnīgumu, un ir brīži, kad mēs aizmirstam to un apelējam atkal pie kaut kā cita, jo var jau būt, ka patiešām mazliet traucē tas 3.oktobris - Elzu vārda diena, kas tuvojas, bet tomēr būtu jāpārdomā tās lietas, kā veidojas šīs pensijas. Mēs jau pārtraucām to iespēju, ka varēja, apejot un apmānot valsti, iegūt tūkstoš latu lielu pensiju. Paldies Dievam, ka to mēs pārtraucām, bet, ja runājam par jaunajām pensijām, tad atcerēsimies, ka līdz 2000.gadam likumā ir ielikts iekšā tas, ka pensija, kas lielāka par trim minimālajām algām, netiek indeksēta. Tātad mēs jau esam radījuši zināmu barjeru un zināmus noteikumus. Godīgi sakot, man jau nav iebildumu, ka atbalsta Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, bet man ir ļoti lielas aizdomas, ka ministrija uz trešo lasījumu iesniegs savējo un “izgāzīs” gan vienu, gan otru. Tāpēc es gribētu šobrīd darīt tā, kā man saka priekšā gudrāki deputāti, - šobrīd atsaukt savu priekšlikumu un pateikt jau iepriekš, ka es to iesniegšu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs šodien šeit daudz runājam par taisnīgumu un mēģinām pierādīt, ka ir tikai viena taisnība, bet mēs ļoti labi zinām, ka pensionāriem ir divas taisnības. Taisnība ir tiem pensionāriem, kuriem jau vairs nav nekā, un ir tādi pensionāri, kuriem ir vairāk, nekā viņiem vajag. Un rezultātā tas taisnīgums katram ir savs. Tāpat kā tā māte bērnu ir palaidusi pliku pasaulē, tā arī taisnība ir palaista plika pasaulē, un kā nu katrs to apģērbj...

Tomēr šajā gadījumā es gribētu runāt taisni par 12.priekšlikumu, bet Kreituses kundze mani mazliet apsteidza. Runa ir par iemaksas summām, kuras tiek ieskaitītas šobrīd sociālās nodrošināšanas fondā no strādājošiem pensionāriem, un tad ir jautājums: kur tās paliek? Un rezultātā, kad izdara kaut vai apmēram tuvinātus aprēķinus, iznāk, ka 88% no šo strādājošo pensionāru summām, kuriem darba alga ir līdz 100 latiem mēnesī, paliek sociālās nodrošināšanas fondā; respektīvi, viņi nopelna gan to pensiju, kuru viņi reāli saņem, gan vēl 88% apmērā uztur citus pensionārus. Tātad principā šī konceptuālā pieeja, kāda pašlaik ir Labklājības ministrijas koncepcijā, ir vienkārša - pensionāriem vajag uzturēt pašiem sevi, lai valsts varētu par viņiem tālāk nerūpēties. Tādēļ manas domas tomēr bija tādas, ka ir jāatbalsta 12.priekšlikums, un tādā gadījumā es atsaucu savu 14.priekšlikumu, lai pie tā vairs neatgrieztos. Taču katrā ziņā ir jārunā par to, lai šī naudas summa nepaliktu Labklājības ministrijai kā kaut kāds depozītrēķins vai kredītsumma, ko citi ir nopelnījuši ar savu nabadzību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, paldies Ilgai Kreitusei, kas atsauca savu priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt savējo, jo šajā priekšlikumā ir pateikts, ka pensionāriem, kuri strādā no konkrēta datuma un ir strādājošie pensionāri, pārrēķinot pensiju, nav jāatmaksā atpakaļ sociālajā budžetā saņemtā pensijas summa, ko šobrīd Latvijas Republikā lielākā daļa cilvēku nespēj atmaksāt. Tā ir tāda bezjēdzīga norma, jo cilvēki, kas saņem pensiju, ar šo pensiju neoperē bankās, bet viņi ar šo pensiju operē ikdienā, un arī tās vēl nereti pietrūkst.

Paldies komisijai, kas ir atbalstījusi manu priekšlikumu, un, ja būs trešais lasījums, tad varbūt gribu norādīt uz vienu niansi, kuru mēs varam redzēt šeit pat parlamentā, kas notiek ar cilvēku, ja viņš vienu gadu ir bijis pensijā, bet pēc tam divus gadus atkal ir strādājis. Kā šādam cilvēkam varēs pārrēķināt pensiju? Acīmredzot te uz trešo lasījumu būs jāiesniedz skaidrojums. Es uzskatu, ka tas šobrīd ir pietiekoši skaidrs, bet tomēr trešajā lasījumā būs jāiesniedz detalizēts, precīzs skaidrojums, ko arī es apņemos izdarīt.

Aicinu atbalstīt pēdējo - 13.priekšlikumu, jo Dinēviča priekšlikums, kas tika izdalīts uz atsevišķām lapiņām, vairs nav vajadzīgs, jo šī norma jau pasaka, ka pensija vairs nav jāatmaksā sociālajā budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums ir ļoti labi pārdomāts, jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka tie cilvēki, kuri ir agrāk aizgājuši pensijā, saņēma 38, varbūt 40 latus, un nu viņi viens otrs ir nostrādājuši ne tikai trīs, bet vēl vairāk gadu, turklāt šajā laikā viņi ir iemaksājuši lielas summas, un nu iznāk tā, ka viņi zaudē, jo finansē citus pensionārus. Es domāju, ka tas zināmā mērā atvieglos to pensionāru stāvokli, kuri saņem ļoti mazu pensiju, bet kopējā pensiju fondā iemaksā lielas summas. Es aicinu par to balsot, jo tas ir ļoti cilvēcīgi un pareizi.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es domāju, ka šajā gadījumā būtu jāatbalsta Kārlis Leiškalns, jo viņš tiešām sadala pensionārus. Ir pensionāri, kuri aizgājuši pensijā vēl atbilstoši vecajai pensiju sistēmai, bet viņš vēl ir iedevis gadu garantiju. Un tātad ir pensionāri, kas aizgājuši pensijā līdz 1997.gada 1.janvārim. Ja viņi grib pensiju pārrēķināt no jauna, tad viņiem nav jāatmaksā, un pārsvarā šie cilvēki arī saņem ļoti mazas pensijas. Tātad tas ir loģiski un tas skar arī dažus mūsu deputātus. Attiecībā uz pensionāriem, kas aizgājuši pensijā no 1997.gada 1.janvāra, saglabājas esošā norma, kas likumā ir pateikts jau iepriekš, ka viņiem trīs gadus ir vai nu jāatsakās no pensijas saņemšanas, vai arī jāatmaksā saņemtā pensija. Tā ka šajā situācijā ir jābalso par 13.priekšlikumu, lai viss būtu komplektā un būtu skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ļoti daudzi cilvēki, kuri ir aizgājuši pensijā līdz 1997.gadam, ir iesnieguši mums šos priekšlikumus, un arī es aicinu neatbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu, jo arī viņa pati jau izsakās, ka šo priekšlikumu var atsaukt, un tādā gadījumā būtu jāatbalsta Leiškalna sagatavotais priekšlikums, kurš pēc savas būtības ir gluži tāds pats, kādu iesniedza “Latvijas ceļš”, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tāpēc es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai vēl kāds atbalsta Leiškalna priekšlikumu? Kurš vēl grib izmantot tribīni? Paldies, neviens. Kuprijanovas kundze, lūdzu!

L.Kuprijanova. Jā, viss jau būtu labi, bet tādā gadījumā uz trešo lasījumu, ja jūs negribat ierobežot tās lielās pensijas, kas tomēr būtu jāatmaksā, vismaz padomājiet par to, ka šobrīd jau ir 1998.gada jūnijs. Ja es nekļūdos, tad mēs atkal gribam pagriezt atpakaļ kaut kādu 1997.gadu. Un nu ir dikti slikti, ka mēs visu laiku liekam atpakaļejošu datumu. Un tas jau būs trešais lasījums. Taču šobrīd es, protams, aicinu atbalstīt komisijas precizēto variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse atsauca savu priekšlikumu. Deputāts Leiškalns un vairāki citi lūdz to atbalstīt un vēlas, lai to balsotu. Nevēlas. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Un pēdējais priekšlikums ir papilddokumentā nr.4358A. Tas ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kas ietverts 13., tādēļ komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Dinēvičs piekrīt komisijas atzinumam par savu priekšlikumu, tam piekrīt arī pārējie deputāti. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi būtu par trešo lasījumu?

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. Līdz 1.augustam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par sadzīves atkritumiem”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4364 - ar likumprojektu “Par sadzīves atkritumiem”. Otrais lasījums.

1. ir deputāta Emša priekšlikums - dot jaunu sadzīves atkritumu definīciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs dod jaunu skaidrojumu. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Ābele. 3. ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir 1.panta papildinājums ar jaunu - 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 1.panta papildināšanai ar 4.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Ābele. 4. ir deputāta Emša priekšlikums, kas redakcijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 2.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 5. ir deputāta Emša priekšlikums - izteikt 3.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi arī 6.priekšlikumu, kas attiecas uz 3.pantu. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta 1., 2., 3. un 4.punkta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 7.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - precizēt otrās nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - izslēgt 4.pantā vārdus “Latvijas Republika”. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim redakcionālajam labojumam. Pieņemts.

J.Ābele. 9.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - dodot 5.panta 6.punkta jaunu redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 6.punkta redakcionālai precizēšanai.

J.Ābele. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - izteikt 5.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 11. ir deputāta Emša priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu 6.pantu. Komisijā tas atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta jaunā 6.panta redakcijai, tā 1., 2., 3. un 4.punktam. Piekrītat? Pieņemts.

J.Ābele. 13. ir iesniedzis Juridiskais birojs - izteikt trešās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt trešās nodaļas nosaukumam - “Sadzīves atkritumu radītāji un to pienākumi”. Pieņemts.

J.Ābele. Tā kā mēs ieviesām jaunu 6.punktu, tad turpmākajā punktu numerācijā visi punkti būs par vienu vienību lielāki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam.

J.Ābele. 14.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - mainīt ceturtās nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ceturtās nodaļas nosaukumam - “Sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana”. Pieņemts.

J.Ābele. 15. ir deputāta Emša priekšlikums - papildināt 8.pantu ar jaunu 3.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka apvienot 9.panta 1. un 2.punktu un izteikt tā 1.punktu šādā redakcijā... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 16. un 17.punktu un līdz ar to akceptē 10.panta 1.punkta redakciju? Pieņemts. Paldies.

J.Ābele. 18.priekšlikums. Deputāts Valdmanis prasa mainīt 9.panta 3.punkta redakciju. Komisijā tas nav atbalstīts, jo tā nav šī likuma norma, ko iesaka Valdmanis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka 9.panta 3.punktu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kā otro punktu...

J.Ābele. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta 2.punkta pašreizējai redakcijai, ko akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 20. ir deputāta Emša priekšlikums - papildināt 9.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 9.pantu ar jaunu 4.punktu.

J.Ābele. 21. ir deputāta Valdmaņa iesniegums - papildināt 9.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts, jo tā nav šā likuma norma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 23. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 24. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums. Šoreiz tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 25. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums par 12.pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ābele. 26.priekšlikums. Deputāts Valdmanis ierosina papildināt 13.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es pilnīgi saprotu jūsu kolēģa Valdmaņa sajūsmu. Pieņemts.

J.Ābele. 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt 15.panta redakciju. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar 28.numuru. Komisijā, protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. un 28. priekšlikumu un līdz ar to arī 16.panta pirmās un otrās daļas redakcijai, arī 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punkta redakcijai. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 17.panta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 30. Atbildīgā komisija iesaka 17.panta trešajai daļai jaunu redakciju. Komisijā, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 18.pants. Tātad deputāti piekrīt 18.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai.

J.Ābele. 31.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Tālāk ir 33.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka izteikt pārejas noteikumus jaunā redakcijā. Daļēji tas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi, kolēģi, ir mūsu izskatāmā dokumenta pēdējā lappusē, tās otrajā pusē. Vai to akceptēsim?

J.Ābele. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka pārejas noteikumu 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī pieņem. Paldies.

J.Ābele. Un pēdējais - 36.priekšlikums. Juridiskais birojs ietver pārejas noteikumu 3.punktu likuma tekstā. Tas iestrādāts 18.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. To mēs jau esam izlēmuši. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Tātad šis likums ir izskatīts. Aicinu kolēģus atbalstīt tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Tā kā likumprojektā vēl ir šādas tādas neprecizitātes, tad aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.augustu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies! Esam vienojušies, 1.augusts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisija, izskatot jautājumu par daktera Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pieņēma pozitīvu lēmumu. Dakteris Šafro brīvi pārvalda latviešu valodu, latviešu valodā arī lasa lekcijas un sagatavo jauno dakteru paaudzi. Kā īpašus nopelnus deputāti iesniedzēji Apinis, Boka, Inkēns, Lagzdiņš, Nagobads, Golubovs, Kalviņš, Seiksts un Marjaša norāda daktera lielo ieguldījumu tieši transfuzioloģijas jomā, viņa darbu Valsts toksikoloģijas centrā, kā arī jaunās ārstu paaudzes sagatavošanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav debatēs pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 8. Leonīds Šafro uzņemts Latvijas pilsonībā. Nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par vienotas sociālo pabalstu sistēmas izveidošanu Latvijā”. Izskatīsim dokumentu nr.4337. Debatēs pieteikusies Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Īsumā paskaidrošu šī lēmuma projekta būtību. Tas ir radies sakarā ar to, ka mūsu valstī ir vairāki minimumi. Mums ir minimālā darba alga, mums ir krīzes iztikas minimums, mums ir iztikas minimuma pārtikas daļa, mums sāk rēķināt procentus no iztikas minimuma pārtikas daļas vai arī no krīzes iztikas minimuma. Un līdz ar to, piešķirot dažāda veida sociālos pabalstus, atzīstot personas vai ģimenes par mazturīgām vai maznodrošinātām, vai trūcīgām un piešķirot viņām šo statusu, ir iespēja variēt, dažādus variantus piedāvāt cilvēkiem. Un vienu otru brīdi nav īstas skaidrības, vai konkrētajam cilvēkam pienākas vai nepienākas maznodrošinātā statuss. Krīzes iztikas minimums mūsu valstī ir 38 lati, iztikas minimuma pārtikas daļa ir 22 lati, tātad vēl mazāk. Tālāk. Kam var tikt piešķirts trūcīgās personas statuss? Cilvēkam, kuram ienākumi pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 75% (es pasvītroju - 75%) no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma mēnesī. Tātad krīzes iztikas minimums, kā jau es nupat teicu, ir 38 lati, 75% tātad ir vēl mazāk. Kāpēc ir nepieciešamas šāda veida manipulācijas ar šiem cipariem? Kāpēc ir nepieciešams teikt, ka mums valstī trūcīgo skaits ir mazāks, nekā mums īstenībā ir? Makarova kungs presei sniegtajā intervijā saka, ka mūsu valstī trūcīgo personu vai ģimeņu (tur viņš nebija īsti pateicis, kas tie ir) ir no 20 līdz 65 procentiem, tas faktiski ir 45%; šī ir amplitūda, kas ir svārstīga, tātad mēs nemaz nezinām, cik viņu ir. Tajā pašā laikā mums ir, lūk, šādas dažādības dažādos Ministru kabineta noteikumos. Un vēl bez tam mums ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti 1993.gadā. Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie krīzes iztikas minimumi un iztikas minimuma pārtikas daļa mums ir nemainīgs, konstants lielums kopš 1994.gada 1.aprīļa. Mēs labi zinām, ka tomēr ir daudzas sfēras, kas ir pakļautas indeksācijai, to skaitā tagad arī pensijas, taču šie skaitļi mums ir nemainīgi un netiek pakļauti indeksācijai. Tādēļ es domāju, ka ir pēdējais laiks ieviest kārtību šajos Ministru kabineta noteikumos, ieteikumos un citos normatīvajos aktos, lai cilvēkam reiz būtu skaidrība par to, vai viņam, ja viņš ies un vērsīsies pie pašvaldības, tiks vai netiks izsniegts šis sociālais pabalsts. Vai tas viņam pienākas vai nepienākas. Ja viņam, teiksim, ir privātīpašums, kurš pārsniedz 3000 latus un viņam šis pabalsts nepienākas. Es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo lēmuma projektu un atgādinu jums to, ka mūsu tik ļoti daudzinātajā Eiropā tāda krīzes iztikas minimuma nemaz nav. Šāda termina, šādu skaitļu tur nav. Ir tikai iztikas minimums un minimālā alga. Ja mēs sakārtojām savu likumdošanu un Ministru kabineta normatīvos aktus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tad, es domāju, arī šinī sfērā, kas skar sociālos pabalstus, ir pienācis laiks to izdarīt. Paldies par jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, lūdzu uz dažām sekundēm jūsu uzmanību! Juridiskā komisija lūdza izskatīt pirms Krimināllikuma otrreizējās caurlūkošanas jautājumu par Edvīna Andra Baloža atcelšanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata. Proti, lūdz to izskatīt tūlīt. Vai varam tam piekrist? Grīnblata kungs noziņos. Lūdzu! Māris Grīnblats - Juridiskās komisijas vārdā.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Dokuments nr.4410. Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu, kurš ir izdarīts, pamatojoties gan uz Satversmes 84.pantu, gan uz atbilstošo pantu likumā “Par tiesu varu”, gan arī uz to, ka attiecībā uz Edvīnu Andri Balodi tātad ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums. Šeit ir pievienots gan Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums, gan arī attiecīgais Vidzemes apgabaltiesas lēmums, un Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo lēmumu, tātad atcelt Edvīnu Andri Balodi no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar notiesāšanu un tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts, kolēģi. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Edvīns Andris Balodis atcelts no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar notiesāšanu un tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

Pirms pārtraukuma vārds Aristidam Lambergam. Paziņojums par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.J.Lambergs. Lūdzu visus Saimnieciskās komisijas locekļus uz īsu sēdi 104.istabā Jēkaba ielā 16.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums beidzies. Saskaņā ar mūsu vienošanos sāksim otrreiz caurlūkot Latvijas Republikas Krimināllikumu.

Godātie kolēģi! Divpadsmit deputāti ir parakstījuši šādu iesniegumu: Ierosinām rīkot aizklāto balsošanu ar zīmēm par priekšlikumu nr.1 - nāvessoda kā soda veida atcelšanu -, izskatot Krimināllikumu otrreizējā caurlūkošanā. Vajadzētu vispirms izlemt šo jautājumu.

Kristiāna Lībane vēlas runāt “par”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es pavisam īsi paskaidrošu, kāpēc ir tapis šis priekšlikums. Protams, ne jau tāpēc, ka es vai kāds cits no jums nevaram nobalsot atklāti. Protams, mēs to varam izdarīt. Mēs to vienreiz jau izdarījām. Bet šajā sakarā ir divi “bet”.

Pirmais “bet” ir tāds, ka šis, neapšaubāmi, ir ne tik daudz politisks, cik no deputātu personiskas izvēles atkarīgs balsojums un personiskas atbildības jautājums. Tāpēc, es domāju, mums nav iemesla liegt vienam otram iespēju izdarīt šo izvēli mazliegt noslēgtākos apstākļos, nekā mēs parasti to darām. Es apsolu balsu skaitītāju vārdā, ka tas viss neaizņems pārāk daudz laika.

Un, otrkārt, šī ir viena no tām retajām reizēm, kad likumu otrreiz caurlūkot mūs lūdza Valsts prezidents. Es domāju, ka tā būtu tāda īpaša respekta parādīšana viņa lūgumam, ja mēs šoreiz šo jautājumu izskatītu mazliet sarežģītākā, nedaudz citādā kārtībā, piedomājot pie tā mazliet vairāk nekā iepriekšējā reizē.

Ir vēl viena lieta, ko es pavisam īsi gribētu pateikt. Jā, nāvessods ir minēts arī citos pantos, arī citos priekšlikumos. Bet tieši tāpēc būtu konceptuāli jālemj par to vietu, kur tas ir pirmo reizi pieminēts. Tas ir 1.priekšlikums. Un tad visi pārējie priekšlikumi vai nu būtu, vai nebūtu izskatāmi - atkarībā no pirmā konceptuālā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt “pret”.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šeit, Saeimas zālē, nesēž atsevišķas personas un nepieņem atsevišķus personīgus lēmumus, bet lemj par valsts likumdošanu un par to, kādai jābūt mūsu valstij turpmāk. Tāpēc šis balsojums parādīs šo valstisko domāšanu un valstisko atbildību, nevis katra indivīda vēlmi, to, ko viņš grib vai negrib. Jo deputāts nav tikai indivīds, kas izsaka savu gribu. Deputāts kalpo tautai, un deputātam ir jāpārstāv savi vēlētāji. Tāpēc deputātam ir jāvar droši skatīties sabiedrībai acīs, kad ir runa par to, kas ir noticis un kā viņš ir nobalsojis.

Manuprāt, šāds ierosinājums pēc būtības ir amorāls, jo tas nostāda ļoti muļķīgā situācijā Valsts prezidentu. Valsts prezidents ir teicis savu vārdu, un tagad Valsts prezidentam, runājot ar partiju pārstāvjiem, būs jāprasa: kā jūs balsojāt? Jo viņam nebūs iespējas iepazīties ar to, kā kura partija ir lēmusi un kā kurš deputāts ir rīkojies. Un, ja Valsts prezidentam būs tagad jāizsaka sava attieksme pret vienu vai otru deputātu un jālemj par tā spēju strādāt valdībā, tad viņam šī iespēja būs ierobežota, jo viņš nezinās, vai tas deputāts ir rīkojies tā, kā Valsts prezidentam tas ir bijis tīkami.

Turklāt, godātie deputāti, ne jau tikai šeit ir runa par nāvessodu. Es jums atļaušos citēt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Astotā nodaļa “Pamattiesības”, 93.pants: ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums; dzīvības atņemšanu var neuzskatīt par likuma pārkāpumu, ja tā notiek, aizstāvot sevi vai citus pret nelikumīgu vardarbību, veicot likumīgu arestu vai aizkavējot arestētas personas bēgšanu. Tātad principā ir tā: ja kādu apcietina par veikalā nozagtu maizes klaipu un viņš bēg, tad viņu var nošaut un viņa dzīvība nav nekas, ja mēs skatāmies šo pantu. Bet, ja slepkavnieks ir veicis savu darbu, tad viņa dzīvība ir jāaizsargā, Eiropas Savienības prasības pildot. Es, kolēģi, gribētu norādīt uz to, ka valstī primārā tomēr ir Satversme, un tātad vismaz tiem deputātiem, kas ir atbalstījuši šos Satversmes grozījumus, vajadzētu vadīties pēc tā, ko viņi ir ierakstījuši. Es gribētu vēlreiz lūgt nepieņemt šo priekšlikumu par aizklāto balsojumu, jo tas pazemotu tos deputātus, kuriem par savu balsojumu nav bailes un nav kauns skatīties sabiedrībai acīs. Es gribu, lai sabiedrība to zina un lai mēs varam diskutēt, un lai es varu pateikt, kā kurš un kāpēc ir balsojis. Lai netiek mums atņemtas šīs tiesības! Jo tas ir arī jautājums par informācijas pieejamību sabiedrībai. Kā tas iet kopā ar to, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, kas ir veidota par nodokļu maksātāju naudu? Mūsu balsojumu apmaksā nodokļu maksātāji mūsu valstī.

Tāpēc es lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, būt pietiekami patstāvīgiem, domājošiem un nekaunēties no tā, kā katrs ir nobalsojis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 34, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Esam no jauna atgriezušies pie mūsu jau izskatītā Krimināllikuma, un, kā jau mēs visi saprotam, šeit būs acīmredzot strīdīga tikai viena norma, par kuru mēs izteiksimies. Pie reizes es gribētu uzsvērt, ka, strādājot pie iesniegtajiem priekšlikumiem, mums izdevās sakārtot dažas nepilnības. Tas varbūt ir tas pozitīvais, kas ir noticis. Zināmas domstarpības starp Juridisko komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju tika novērstas, un to jūs varēsiet redzēt, pārskatot tos piedāvājumus, kas neskar vārdu “nāvessods”.

Un tagad acīmredzot vajag pāriet pie konkrētajiem priekšlikumiem. Atšķirot 4.lapaspusi, mēs redzam priekšlikumu nr.1. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, un savu pārliecību komisijā maz kāds mainīja. Praktiski nebija arī nekādas motivācijas, kāpēc vārds “nāvessods” ir jāizslēdz. Un pats nepatīkamākais ir tas, ka to visu vajadzēja skatīt trīs lasījumos, no kuriem divos lasījumos praktiski nevienu tas neinteresēja. Nedz Valsts prezidentu, nedz arī kādu citu amatpersonu, nedz arī deputātus tā nopietni neinteresēja šī lieta, kas saistās ar vārda “nāvessods” lietošanu šajā Krimināllikumā. Diemžēl.

Tā ir rūgta patiesība. Ļoti ātri mēs izskatījām pirmajā lasījumā, tikpat ātri otrajā lasījumā, un tikai trešajā lasījumā beidzot daudzi attapās, ka nu vajadzētu būt īstai diskusijai. Kāpēc es to saku šobrīd? Ļoti bēdīgi, ka šāda pieredze ir bijusi, izskatot arī vairākus citus nopietnus likumus. Negribētos, lai šāda pieredze atkārtotos šajā 6.Saeimai atlikušajā laikā un lai šādu pieredzi pārņemtu 7.Saeima. Ja jau ir konceptuāla nostādne, ja jau ir vēlēšanās noteikti paust savu viedokli par tik nopietnu jautājumu kā šis, tad nav nekādas vajadzības to vilkt garumā vairāk nekā gadu un tikai pēc tam attapties. Tie bija iemesli, kāpēc komisijā tomēr - ar balsu vairākumu - neuzskatīja par vajadzīgu šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbodamies ar bijušo Padomju Savienību un ar Eiropas Savienību, mēs kaut kā piemirstam, ka esam suverēna valsts. Mūsu Valsts prezidents negrib pieņemt mūsu lēmumu, un viņam ir ļoti viegli atkāpties no sava amata. Mēs atradīsim labāku Valsts prezidentu. Sliktāku būtu grūti atrast.

Lieta ir tāda. Pie mums tūkstotis cilvēku gadā izdara pašnāvību, it kā tāpēc, ka mēs viņiem nevaram palīdzēt dzīvot, bet mēs tagad ņemsim un uzturēsim tādus, kas ir zaudējuši savas tiesības dzīvot! Ja mēs viņus uzturēsim, cik tas mums izmaksās? Droši vien mēs viena šāda noziedznieka vietā varētu uzturēt pie dzīvības 20 cilvēkus. Mums ir tam cietumniekam jādod ēst, jādod dzīvesvieta, kura ir jāapsilda, kura ir jāapsargā, jādod sargiem algas - varbūt uz katru cietumnieku deviņiem sargiem. Tā tautai ir liela nasta. Es saprotu, ka tādam Valsts prezidentam, kam būs kristāla ziepjutrauki, par to nav jādomā. Varbūt vislabāk par šo jautājumu izteicās Kalnbērza kungs. Tā kā viņa šobrīd šeit nav, es atkārtošu viņa argumentu. Mūsu zemē šodien vairākus tūkstošus nāvessodu piespriež kriminālie elementi, dažus desmitus politiskie elementi. Es tagad runāju par Heino Lāmu, bet ir bijuši arī citi. Neviens par viņiem nerūpējas. Neviens mūsu Saeimā pat negrib viņus meklēt. Būs jāprasa, lai “Amnesty International” nāk un pārbauda, kas šeit notiek ar mūsu disidentiem, tāpat, kā tas tiek darīts Nikaragvā un citās zemēs, kurām it kā ir daudz sliktāka slava nekā mūsu zemei.

Lieta ir tāda, ka mēs jau esam par šo jautājumu runājuši, balsojuši, domājuši, raizējušies. Jāsaprot, ka var būt kļūdas, cilvēku apsūdzot. Var būt kļūdas. It īpaši mūsu tiesu sistēmā. Es ticu, ka es zinu vienu kļūdu - divi cilvēki ir dabūjuši nāvessodu tikai tāpēc, ka bija izmaksāta godalga par to, ka ir noķerts noziedznieks. Divi nevainīgi jaunieši ir notiesāti uz nāvi. Es ceru, ka viņi tiks apžēloti un ka ar laiku īstie vainīgie tiks atrasti.

Taču Valsts prezidentam ir iespēja darīt, kā viņš uzskata par pareizu. Viņš var apžēlot jebkuru uz nāvi notiesāto, un mēs nemaisāmies viņa kompetencē. Mūsu kompetencē ir likumprojekti. Viņš tajā ļoti maisās. Ja viņš to darītu savas sirdsapziņas jeb savas pārliecības dēļ (taču diez vai tas ir iespējams šinī kriminālajā valstī, kurā tik daudz nāvessodu piespriež kriminālie un politiskie elementi), tad vēl varbūt varētu viņu godāt, tāpēc ka mums ir domstarpības un viņš cieši turas pie savām domām. Taču viņš to dara, lai apmierinātu kādus citus, lai parādītu, ka latvieši patiešām ir lupatas, nevis tauta. Mūsu Valsts prezidents ir apkaunojis mūsu valsts varoņus, viņš ir nolēmis, ka mūsu zaldātiem ir jāiet karot pret Irāku. Taču tās citas valstis, kas gāja kopā ar Ameriku pret Irāku tanī laikā, visas bija sīkas valstis. Kad es prasīju Kanādas pārstāvim Latvijā, vai Kanāda arī bija starp tām septiņām valstīm, viņš smējās. Viņš teica: “Vai tu domā, ka mēs esam nuts. Ka mēs esam “ķerti”?” Kanāda tāda nav. Viņai ir pašcieņa. Bet mums tās trūkst.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Neļausim mūsu Valsts prezidentam parādīt, ka mēs esam lupatas!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Galvenais iemesls, kāpēc Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ šo likumu, ir nāvessods. Eiropas Savienība grib, lai Latvijā atceļ nāvessodu, bet mēs to izdarīt pašreiz, es uzskatu, nevaram, tāpēc ka valstī katru gadu notiek apmēram 450 slepkavības.

Cita lieta, ka ļoti maz cilvēku tiek notiesāti uz nāvi. Tie varbūt ir tikai daži. Es domāju, ka te vairāk ir jānodarbojas tieši ar tiesnešiem. Ka par tādiem smagiem noziegumiem kā divkāršas, trīskāršas slepkavības... protams, tie ir nelabojami cilvēki, tas ir pierādīts, un viņiem tas nāvessods laikam ir jāpiespriež. Tādai normai ir jābūt, citādi jau tagad cilvēki baidās iet vakaros uz ielas. Šauj katru dienu, kā mēs to lasām visās avīzēs.

Protams, ja Valsts prezidents grib, lai atceļ nāvessodu, viņš jau var visus tos cilvēkus apžēlot. Viņš jau vislabāk varētu viņus visus ņemt pie sevis pilī un uzturēt. Kopā varbūt ar savu sievasmāsu - Ainas māsu, kas kļuva slavena ar to, ka sita bārenīšus tur, tajā bāreņu namā, par ko senāk prese rakstīja, - viņš jau varētu viņus visus pāraudzināt. Kas tas būtu viņam - tur, pilī, teiksim, ar 1000 slepkavām kopā dzīvot? Viņš taču viņus gada vai divu gadu laikā pāraudzinātu. Tad visi varētu braukt uz Eiropas Savienību. Lai tā Eiropas Savienība pieņem tos mūsu slepkavas! Dosim viņiem brīvu izbraukšanu! Pieņemsim tādu likumu, dosim viņiem visiem brīvu izbraukšanu uz Eiropas Savienību! Mēs te viņus notiesātu, ka mēs viņus izsūtām uz Eiropas Savienību, tur ir lielākas materiālās iespējas, tur sagatavos viņiem mūža ieslodzījumu, lai viņi tur visu to mūžu dzīvo. Tas būtu mums ļoti labs atbalsts no Eiropas Savienības. Es vispār brīnos, kāpēc mūsu valdība to neprasa. Lai tad Eiropa vienreiz palīdz! Lai paņem visus tos slepkavas, kas pašreiz mūsu cietumos izcieš sodu! Valsts prezidents var turpināt apžēlot visus, ja viņš grib, bet būtu tiešām labi, ja viņš varētu vismaz tos uzturēšanas līdzekļus segt no Valsts prezidenta līdzekļiem. Palielināt tos viņiem.

Pirmkārt, mūsu valsts pašreiz vēl nav ekonomiski tik stabila, lai mēs varētu tādus noziedzniekus visu mūžu turēt cietumā.

Otrkārt, es domāju, ka tādu ļoti smagu noziegumu kā nāvessodu atcelt vēl nevar. Es esmu pret nāvessoda atcelšanu.

Ja jums, Lībane un Panteļējev, un “Latvijas ceļam” tas ļoti patīk, brauciet visi uz Eiropu projām! Tāpat jūs te neko labu neesat izdarījuši šīs Saeimas laikā. Laimīgi brauciet prom uz Eiropu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K. J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es nevēlos runāt par to, ko vēlas panākt Eiropas Savienība. Es nevēlos runāt par to, ko varbūt iesaka mūsu Valsts prezidents, bet es vēlos runāt par pašu nāvessodu.

Es domāju, ka vismaz manas domas atšķiras no tām, kuras paužam es nupat dzirdēju Valdmaņa kungu. Varbūt kāds no jums ir izlasījis kādu autoritatīvu, ļoti zinošu autoru sarakstītu raksturojumu par to, vai nāvessods ir bieds. Es jums varu pilnīgi droši pateikt, ka tas nedarbojas kā bieds. Ja mēs sakām, ka vajag atriebību, tad varbūt tas ir pamatojums, kādēļ vajadzētu nāvessodu. Ja mēs runājam par to, lai, kā viens deputāts šeit nupat izteicās, mums nebūtu lieki jāēdina vēl viens cilvēks, tad atrodam nāvessodu un ietaupām naudu, lai valstij nebūtu jāēdina tas cilvēks.

Pirms nepilna mēneša jums bija iespēja noklausīties raidījumu par trim cilvēkiem, kuriem ir Latvijā jau piespriests nāvessods un kuri pašlaik sēž cietumā. Ja jūs ieklausījāties viņu teiktajā, tad varbūt tas jūs pārliecināja, ka mūža ieslodzījums ir smagāks lēmums nekā nāvessods. Jo visu atlikušo mūžu ir jāsēž un jādomā par padarīto. Turklāt jāņem vērā, ka ārā no ieslodzījuma netiks.

Es domāju, ka mums katram būtu jāpārdomā šis jautājums, it īpaši tiem cilvēkiem un deputātiem, kas jau ir izteikuši savu vēlmi, ka kaut kad nākotnē, teiksim, piecu, astoņu gadu laikā, mēs varētu atteikties no nāvessoda. Es sirsnīgi ieteiktu atteikties no tā jau šodien un neiet cauri divas reizes tam procesam.

Tātad mans priekšlikums un aicinājums jums katram ir šāds: tā kā, es domāju, nāvessods nekalpo kā bieds, izdarīsim to, ko mums vajag izdarīt, - ne dēļ Valsts prezidenta, ne dēļ Eiropas Savienības, ne dēļ kāda cita, bet dēļ mūsu pašu sabiedrības atcelsim nāvessodu, ieslodzīsim tos cilvēkus uz mūžu tā, lai viņi vairs nevar atkārtot to, ko viņi jau ir izdarījuši!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau šajā jautājumā vienreiz runāju no Saeimas tribīnes, tāpēc šoreiz teikšu ļoti īsi: es aicinu noraidīt Valsts prezidenta Ulmaņa kunga priekšlikumu atcelt nāvessodu. Gribu uzsvērt tikai to, ka man ir ļoti žēl, ka Valsts prezidents pēdējā laikā nejūt to, ko domā tauta, sabiedrība. Tā tas ir ne tikai šajā jautājumā, īpaši spilgti tas izpaužas Pilsonības likuma sakarā. Grib piespiest mūs pieņemt to, kas latviskajai Latvijai nav pieņemams.

Aicinu ilgi nedebatēt, bet balsot. Mums katram savs viedoklis ir skaidrs. Es neizvairos no skaidrības un saku skaidri un gaiši: balsošu par nāvessoda saglabāšanu par īpaši smagiem - es uzsveru: īpaši smagiem noziegumiem, par kuriem nav piedošanas.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī labprāt aicinātu daudz nerunāt, bet balsot. Taču man izraisīja pārdomas mūsu Valsts prezidenta Ulmaņa kunga atsūtītā vēstule - Krimināllikuma pavadvēstule, ar kuru tas tiek nodots mums otrreizējai caurlūkošanai. Viens no tiem teikumiem, kas man izraisīja diezgan lielu, es teiktu, nepatiku, skan šādi: “Tiesības uz dzīvību ir viena no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām, bet valsts, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, nevar rēķināties ar atbalsta saņemšanu pasaulē.”

Man ļoti skarbi gribas teikt, ka tik zemiski cinisku, tik liekulīgu teikumu es nekad neesmu lasījis. To tagad dzird arī Valsts prezidents. Lai viņš to dzird!

Tālāk Valsts prezidents raksta, ka viņš būtu gandarīts, ja, otrreiz caurlūkojot Krimināllikumu, Saeima atteiktos no nāvessoda. Es personīgi viņam nesagādāšu gandarījumu un balsošu par nāvessoda atstāšanu.

Kāpēc man šis teikums izraisīja tādu pretestību? Ja runā par tiesībām uz dzīvību, es to vietā liktu godbijību pret dzīvību. Tā ir cilvēka dzīves sastāvdaļa, cilvēka būtība, nevis tiesības. Tiesības uz dzīvību ir arī nogalinātajam.

Tiesības uz dzīvību ir arī nedzimušam bērnam, kuru nogalina, izdarot abortu. Kāpēc Valsts prezidents ne reizi nav runājis par šo nejēdzību, ka tiek atņemta dzīvība, izdarot abortu? Pastāv vismodernākie līdzekļi gan vīrietim, gan sievietei, lai izvairītos no grūtniecības, taču, vienalga, legalizējam abortu un tas notiek! Tā ir dzīvības atņemšana. Vai tās nav nedzimuša cilvēka tiesības uz dzīvību? Kāds cinisms tas ir no Valsts prezidenta puses un vispār no tām pasaules valstīm, kurās karo, met bumbas, šauj un nogalina bērnus! Tāda ir pasaule! Es uzskatu, Latvijā vēl nav pienācis laiks atteikties no nāvessoda.

Mēs šajā Krimināllikumā prasām nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem paturēt. Un, ja jūs, Druvas kungs, sakāt, ka tas neiedarbojas, tad tā nav taisnība. Es esmu runājis ar cietumsargiem, un viņi saka: “Ja kamerā ir ieslodzītais, kuram ir piespriests nāvessdods, un pēkšņi viņam izmaina sodu, viņš ir šokā.Viņš pat zaudē samaņu, kad viņam paziņo, ka viņam ir piespriests mūža ieslodzījums, bet, vienalga, viņš pārdzīvo tā, it kā būtu no jauna piedzimis.” Nevajag šeit liekuļot. Nevajag liekuļot! Latvijai nav vēl pienācis tas brīdis, kurā mēs varētu atteikties no nāvessoda.

Es savā sirdī esmu pret nāvessodu, bet uzskatu, ka varbūt vēl gadus desmit tam ir jābūt. Pēc desmit gadiem var būt, ka sabiedrība paliks tikumiskāka, ka mēs pratīsim izaudzināt savus bērnus tā, lai viņi nedarītu pāri dzīvībai, jebkurai dzīvībai. Šeit nav ko liekuļot! Es aicinu vienkārši nepakļauties šiem vējiem, kas pūš kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Jo saule kā lēca, tā lēks, kā rietēja, tā rietēs. Latviešu dziesmai būs mūžīgi tālāk skanēt! (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G. Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Man ir rokās šodienas “Vakara Ziņas”. Tās jau nav speciāli šodienas sapulcei taisītas. Kas šeit ir rakstīts? Latvijā šogad piecu mēnešu laikā reģistrēti 15,5 tūkstoši noziegumu. Noziegumu skaits nepilngadīgo vidē pieaudzis par 34%. Valsts policijas priekšnieks Rekšņas kungs prognozē, ka līdz gada beigām pieaugs divas reizes. Kāpēc arī šajā rakstā nav iekšā statistikas datu par slepkavībām? Mēs katru otro dienu lasām kriminālo hroniku. Šajā pašā avīzē lasām, ka šodien atkritumos atrasts zīdaiņa līķis. Katrā avīzē katru dienu mēs lasām, ka ir vairākas slepkavības. Bet policija šeit neparāda slepkavību statistiku. Es īpaši sekoju līdzi šiem rakstiem un jau ilgāku laiku gaidu, kad parādīsies slepkavību statistika. Tā netiek parādīta.

Es gribu lūgt, lai šeit atnāk ārlietu ministrs. Ja ir šādas Eiropas Padomes prasības, lai viņš nāk tribīnē un pasaka, kāda kārtība ir kaut vai 15 Eiropas Savienības valstīs. Kurās ir nāvessods un kurās nav? Kāpēc atsevišķās var būt nāvessods un kāpēc mums var izvirzīt šādu prasību? Mums nevar šādu prasību izvirzīt, ja mums pašiem par savu naudu ir jāsakārto visa cietumu sistēma.

Es domāju, ka šeit var nepieminēt tos notikumus, kas ir bijuši. Mēs esam runājuši no šīs tribīnes par meitenītes slepkavību Valmierā.

Mēs esam runājuši par citām slepkavībām. Mēs redzējām, kas nupat notika pusaudžu vidū, kad 4 latu dēļ noslepkavoja Vilka kunga dēlu.

Mēs redzējām, kas notika Daugavpilī. Slepkava mierīgi izbēga un vēlreiz noslepkavoja. Viņu nevarēja nosargāt.

Šeit Rubina kungs saka, lai Prezidents tos slepkavas ņem pie sevis pilī. Kā viņš var ņemt pilī, ja mājai ir caurs jumts? Nerunājot par visu pārējo. Tāpēc es domāju, ka par šo jautājumu valdībai un tām frakcijām, “Latvijas ceļam” it īpaši, kas man nesaprotamu iemeslu dēļ iestājās par šo jautājumu - par nāvessoda atcelšanu, vajadzētu nākt šeit priekšā un runāt, cik līdzekļu tiks izdalīts no budžeta cietuma celtniecībai, kas cels, kas brauks to darīt, kas garantēs, ka no cietumiem vairs ārā nemuks. Vai tas būs Leiškalna kungs?

Kāpēc, Leiškalna kungs, šeit nav iekšlietu ministra? Jūs esat parlamentārais sekretārs. Es gaidu, ka jūs nāksiet tribīnē tagad un pastāstīsiet šeit, kāda tad ir statistika par slepkavībām. Kāpēc iekšlietu ministrs kārtējo reizi izvairās no nākšanas tribīnē? Pagājušajā reizē, kad es runāju par šo pašu jautājumu, es lūdzu: “Kur ir iekšlietu ministrs?” Iepriekšējā iekšlietu ministra nav vispār zālē. Šeit ir tikai viens bijušais iekšlietu ministrs, bet pārējie visi ir aizbēguši. Es nezinu, vai tāpēc, ka šāds jautājums šodien tiek izskatīts. Es ceru, ka nāks parlamentārais sekretārs un pastāstīs, kāda ir slepkavību statistika Latvijā, nevis nāks šeit aizstāvēt “Latvijas ceļa” pozīcijas. Nāks un konkrēti pateiks, kad tiks saremontēti caurumi jumtos, kad tiks kārtīgi jumti uzlikti. Kad slepkavas nebēgs laukā, kad mēs varēsim šādas Eiropas Savienības, Eiropas Parlamenta prasības pildīt. Pašreiz mēs nevaram tās pildīt. Kāpēc šeit neviens nenāk priekšā un nepasaka, ka mums nav mūža ieslodzījumu. Mums iesloga uz 25 gadiem un pēc tam var prasīt apžēlošanu.

Tikko kā avīzē bija rakstīts, ka sievietei, kura bija noorganizējusi ģimenes noslepkavošanu, triju cilvēku noslepkavošanu, kopā vēl ar citiem, piesprieda tikai mūža ieslodzījumu. Un vairāk neko.

Es domāju, ka šeit nav ko runāt par nezin kādu humānismu vai par nezin ko citu. Es domāju, ka šeit skaidri un gaiši ir jāsaka tas, ko tauta prasa.

Mēs ļoti daudz braukājam apkārt pie vēlētājiem, un nevienā zālē es neesmu dzirdējis, ka, piemēram, jautājumā par meitenītes noslepkavošanu Valmierā vai par līdzīgiem gadījumiem nevajadzētu būt nāvessodam. Nevienā auditorijā es neesmu dzirdējis šādu priekšlikumu. Taču tajā pašā laikā avīzē parādās visādi “safrizēti” procenti par to, kā tauta izsakoties. Es domāju, ka nevajadzētu šeit ar avīžu palīdzību organizēt tautas noskaņojumu. Labākā šodien ir “Vakara Ziņu” avīze, nopērciet, lūdzu, un to izlasiet, kas ar slepkavībām un noziegumiem Latvijā notiek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalns Kārlis. Vai kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs? Tātad - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, augsti godātais sēdes vadītāj! Godātais Kreitusa kungs! Es arī tikko pie Ministru prezidenta padomnieces centos noskaidrot, kāda tad ir valdības politika šajā jautājumā, bet, zināt, šeit nav ne Ministru prezidenta, ne Valsts prezidenta, ne tieslietu ministra... Es domāju, ka iekšlietu ministra uzdevums ir ķert, bet likumdošana lielākā vai mazākā jomā, it sevišķi tik svarīgu starptautisko līgumu jautājumos, ir tieslietu ministra un Ministru prezidenta deklarējama valdības politika.

Es pats, kā jau pagājušajā reizē balsoju, esmu tā sauktais nāvessoda atbalstītājs. Tā ka īpaši uz mani skatīties, Kreitusa kungs, nevajadzētu, jo es dzīvoju Vecās Derības laikmetā un uzskatu, ka aci pret aci un zobu pret zobu ir labāk, nekā ja tu... Es nestāstīšu neko no Kalna sprediķa, bet mani interesē Latvijas Republikas ārpolitiskās saistības. Ārpolitiskās saistības! Šeit gan nav nekāda runa par Eiropas Savienību, bet par to, ka 1991. gada 13. septembrī Latvijas Republika iesniedza pieteikumu Eiropas Padomei. Pie tam bija mūsu lielā izvēle grūtā laikā, kad apsolījām tuvākajos gados pieņemt likumus atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Apsolījām parakstīt un ratificēt... Kreituses kundze, neskatieties uz mani bargi, jo arī es vēlreiz saku, ka es to zobu atbalstu, nevis to aci... Un apsolījām arī... Seiles kundze, es vēl paklausīšos, ko jūs teiksiet, un tad balsošu tā, kā balsošu. Apsolījām ratificēt arī 6. protokolu, kas ir tieši vērsts pret nāvessoda atcelšanu.

1995. gadā, ja nemaldos, februārī, Latvijas Republika tika uzņemta par Eiropas Padomes dalībvalsti. Latvijā toreiz sabiedrībā vēl valdīja zināma pacilātība, bija vesela televīzijas filma par šo notikumu, kad Latvijas karogs tika pacelts tur pie skaistās pils. Mēs visi gavilējām. Bet iepriekš mēs bijām atkal devuši kādu solījumu, pie tam tādu solījumu, ko jau bija realizējušas citas valstis, vēl nebūdamas Eiropas Padomes locekles kā, piemēram, Azerbaidžāna, man liekas, arī Armēnija, jo tās jau ir parakstījušas šo protokolu. Kreitusa kungs, ļaujiet man izrunāt līdz galam... “Vakara Ziņas” es nelasīšu, jo attiecībā uz dzeršanu man ir atreferēts nepareizi. Acīmredzot jūs reklamējāt tieši šo gabaliņu... Es taču zinu, ko es saku, Čerāna kungs! (No zāles deputāts K.Čerāns: “Kā tu vari zināt, ja nelasi?”) Bet labāk neveidosim šeit sarunas...

Tātad mans jautājums ir par to, kāda ir valdības nostāja. Cik es zinu, cik man ir izdevies noskaidrot... pie tam nevis no ārlietu ministra, kas acīmredzot ir Briselē, nevis no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kura vispār nav, bet man ir izdevies noskaidrot, ka valdība ir uzdevusi šobrīd sūtnim parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, tātad valdība neakceptē nāvessodu. Mēs te izliekamies par muļķiem, šļurināmies... Tad varbūt neizskatīsim šo Krimināllikumu, bet vispirms mēģināsim parlamentā ratificēt attiecīgo protokolu, jo starptautiskās tiesības ir augstākas par te sacītajām priekšvēlēšanu runām...

Es tiešām esmu par nāvessoda saglabāšanu šobrīd Latvijā, bet ne jau tāpēc, ka tas uzlabo vai pasliktina kriminogēno situāciju valstī. Tas tiešām tā nav. Taču es esmu cilvēks, kas reizēm neizprot Jauno Derību visā tās būtībā, jo esmu atriebīgs cilvēks. Man gribas atriebties. Man tiešām gribas kādreiz kādu nošaut šajā zemē un ar to es esmu slikts... Es to saprotu, bet man arī gribas dzīvot tādā valstī un būt tādas valsts pilsonim, kas pieņem kaut kādus lēmumus 1991. gadā, 1998., 1999. , 2000. gadā un tur šos solījumus. Nu tad nebūtu gājuši tajā Eiropas... Ne Birkavs... toreiz vēl Birkava nebija, bet bija Jurkāns... pēc tam - Andrejevs... ja vajadzēja apņemties dot kaut kādus solījumus. Toreiz mums bija arī otra alternatīva - Neatkarīgo Valstu Savienība, tad vajadzēja tur pieteikties un dzīvot, jo tur nāvessodu izpilda gan legāli, gan nelegāli. Tur ir “razborkas”, tur kriminālā situācija ir vēl drausmīgāka.

Un vēl viens moments, par kuru es gribēju pateikt. Valsts prezidents... pašreizējais (cik esmu dzirdējis, tad par nākamo gatavojas Vaira Paegle no Amerikas Savienotajām Valstīm) ir izsludinājis šo moratoriju, bet no tā jau šī kriminālā situācija šajā zemē ne pasliktināsies, ne uzlabosies... Kriminālā situācija uzlabojas tikai tad, ja cilvēkiem ir iespēja iegūt izglītību un iesaistīties sabiedrības darba dalīšanas procesos, respektīvi, saņemt darbu un cerības nākotnē.

Es vēl nezinu, kā es balsošu, es paklausīšos, ko teiks pārējie. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Piektdien, sestdien un svētdien es biju savā rajonā un piedalījos trīs lielās saiešanās. Un pēc šiem saietiem man iznāca aprunāšanās ar cilvēkiem, cilvēki griezās pie manis un pauda taisni savu nostāju gan par nāvessodu, gan par pilsonību. Un nevienā vietā neviens cilvēks neteica, ka vajag aizliegt nāvessodu. Tāpēc es domāju, ka ļoti nepārdomāti rīkojas Valsts prezidents, izmantojot pat ASV vēstnieku, lai pilsonības jautājumā mūs piespiestu pieņemt vēlamu lēmumu. Labi vēl, ka lielgaballaiva nebija ienākusi Daugavā, bet tādā veidā nedrīkst rīkoties...

Mani visvairāk uztrauc tas, ka mēs zinām, kā balsosim, bet mums uzspiež... Arī Valsts prezidents un ārlietu ministrs neparādās, nepasaka savu nostāju, bet avīzēs, televīzijā un citās vietās aprunā gan valdību, gan Saeimu. Un es tomēr gribu pateikt, ka ir jābūt kaut kādam godaprātam, paužot savu viedokli. Tā kā “Dienas Biznesā” parādās daudz kas labs, tad es nolasīšu nelielu citātu: “Varbūt Latvijas politiķi savu enerģiju no histēriski sasteigtas likumdošanas saskaņošanas novirzīs uz iekšpolitiskās stabilitātes veidošanu un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu. Tieši šie divi jautājumi ir svarīgākais priekšnoteikums ceļā uz civilizētas valsts izveidi.” Es domāju, ka te ir ļoti labi pateikts.

Un vēl viena lieta. Ja mēs izšķiramies atcelt nāvessodu, tad jāsaka, ka Saulkrastos kāds cilvēks daudzu tūkstošu priekšā izteica tādu priekšlikumu, ka slepkavas vispār nevajadzētu likt cietumā, bet viņiem ap kaklu vajag aplikt nenoņemamu šlipsi. Kad citi cilvēki jautāja: “Bet kā pazīs slepkavu?” - viņš atbildēja: “Slepkavam būs vairākas šlipses!” Tā ka, redzat, es pajautātu Ulmaņa kungam... Varbūt tas ir viņa priekšlikums, ka Triju Zvaigžņu ordeņa vietā dos nenoņemamās šlipses... (Starpsauciens: “Laba ideja!”)

Es aicinu balsot “pret” .

Sēdes vadītājs. Rāzna Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es apmēram pirms kādām divām nedēļām dzirdēju diskusiju par nāvessodu televīzijā. Bija Aksenokas kundze, Inkēna kungs un Ādamsona kungs. Visi trīs. Un es tagad tikai citēšu, paklausieties! Aksenokas kundze saka: “Slepkavības būtībā izdara cilvēki, kas ir tuvu vai uz robežas ar psihiski slimiem.” Tam acīmredzot varētu piekrist. Inkēna kungs saka: “Kurš tad sods galu galā ir smagāks?” Viņš uzskata, ka smagāks ir tas sods, ka cilvēkam 40-50 gadu ir jānodzīvo nebrīvē. Nu tad man ir jautājums: “Ko tad mēs īsti gribam? Būt tikpat nežēlīgi kā Eiropas Savienība un likt tiem cilvēkiem 40-50 gadu dzīvot tajā nebrīvē? Jā?” Jo vairāk tāpēc, ka tie ir turpat vai psihiski slimi cilvēki... Ozoliņa kungs, paklausieties! Bļaut jūs bļaujat jau divas dienas...

Nu tad es vēl jums pateikšu. Tad mums būs jāiet vēl tālāk, ja mēs sekosim Eiropas Savienībai. Tikko Eiropas Savienība pieņēma lēmumu, ka vienai vistai sprostā nākošajā gadā jābūt vismaz 550 kvadrātmetru, lai viņa varētu pastaigāties, 2002. gadā - 850, bet šobrīd esot 450. Es nebrīnīšos, ka Eiropas Savienība pēc diviem gadiem pieņems, ka tam cietumniekam ir jābūt divistabu dzīvoklim ar visām ērtībām. Arī tad mēs iesim pakaļ...

Nu un šobrīd es gribu teikt tikai to, ka sabiedrībā 90% cilvēku, tas ir noteikti... Vismaz tie, ar kuriem es esmu runājis, neatbalsta nāvessoda atcelšanu. Vienkārši divu faktoru dēļ.

Pirmkārt, tas ir ekonomiskais faktors. To pašu es dzirdēju diskusijā, bet tie ir 5-6, varbūt pat 4 cilvēki gadā. Bet parēķiniet, ka šis cilvēks dzīvos tanī cietumā 40 vai 50 gadus. 50 reiz 5 = tie ir 250 cilvēku. Un viņi visi mums būs jāuztur, pie tam jāuztur nevis tādā cietumā, kāds ir pašreiz, bet tādā, kādu to prasa Eiropas standarts.

Un otrs moments. Man nav tiesību, mums nevienam nav tiesību, arī Prezidentam tādu nav, man liekas, lai šobrīd to vecāku, to radinieku vārdā, kuru, teiksim, radinieki vai ģimenes locekļi tiek noslepkavoti, pateiktu: “Nē, mēs viņu nesodīsim!” Vai nesodīsim pietiekoši bargi. Un pareizāk laikam būtu, ja mēs gribam šo jautājumu izlemt, to acīmredzot nodot visas tautas nobalsošanai. Un tad arī tauta pati izlemtu, vai šo nāvessodu mums vajag atcelt vai arī vēl atstāt šajā momentā.

Un tāpēc es pašlaik tiešām nevaru atbalstīt šo Prezidenta priekšlikumu - atcelt nāvessodu. Es balsošu noteikti par tā atstāšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Godātie kolēģi, mums vēl arī budžets ir jāizskata rīt vai parīt.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Te tiešām nav daudz ko runāt. Jūs taču visi zināt, ka Juris Bojārs iespējamo autozagli nošāva, un tas bija pareizi darīts. Neviens par to viņu nesodīja. Tādi nesodīti šāvēji aizlaiž katru gadu uz viņsauli apmēram 20 līdz 30 cilvēku. Pensionāri izdara pašnāvību, badā nomirst vai nosalst apmēram 100 cilvēku, bet par to Eiropas Savienībai ne silts, ne auksts. Tieši šodien es saņemu šādu vēstuli no Kuldīgas. Kuldīgā esot uzsākts atkal jauns genocīds pret pilsētas iedzīvotājiem, jo sāk atslēgt dzeramo ūdeni. Un šie cilvēki, kuri lūdz nepateikt viņu vārdus, bet paraksts ir, raksta tā: “Kuldīgas varasvīru izrīcības jau mudinājušas dažu labu vientuļo pensionāru pie sava dzīvokļa durvju roktura izbeigt šīspasaules mocības. Vai tagad pienākusi kārta veselām ģimenēm to darīt?” Un šajā kontekstā mēs vēl te debatējam... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mums vajadzētu runāt atklātu valodu. Un te es domāju - no Valsts prezidenta puses vispirms. Ja mums par visu varu ir jātiek Eiropas Savienībā, tad saziņā ar šo norunu, kāda mums bija ar Eiropas Padomi, mēs, lūk, norijam visu to, ko mēs šeit runājam, - katrs savas patiesības izjūtu. Sak, jā, mēs esam pret nāvessodu! Bet kāpēc, augsti godātais klātneesošais Prezidenta kungs, man ir jāklausās, ka es esmu populists tāpēc, ka man ir sava pārliecība? Es varbūt neesmu tajos pārliecības augstajos debešos, kādi acīmredzot valda Rietumeiropā, bet arī tas mani pēdējā laikā vairs nepārliecina pēc otrā lasījuma, kad mēs runājām par Pilsonības likumu. Šis vājprātīgais spiediens bez izpratnes pret mūsu sabiedrību!

Mani ļoti sarūgtināja mūsu tautietes Lailas Freivaldes raksts “Dienā” pirms pāris mēnešiem, kurā no Zviedrijas augstajiem mākoņiem tika runāts par nāvessodu un par mūsu zemo spriešanu, pat ne actiņu nepaceļot, tas ir, nenolaižot līdz mūsu sabiedrības īstajam, patiesajam stāvoklim, arī līdz mūsu izpratnei, kas šeit valda. Bet visa runa bija tikai par to, kur demokrātija ir gadu simtos kopta un vēl tad, redziet, cik grūti arī tur kādreiz ir, jo vēl nav sakopta. Tur kari nav bijuši, tur viss ir harmonizēts, bet tad arī tur neiet īsti labi...

Es domāju, kolēģi, tā kā šeit pašlaik nav klāt Induļa Emša... Kad pagājušajā reizē Emša kungs runāja par nāvessodiem, tad es pilnīgi kā tādu iekšēju parodiju pret nāvessodu runāju... Es negribu šodien šeit vairs izvērsties, bet es tikai gribu pateikt, ka tad jau mums jābūt konsekventiem viscauri un, ja pasaulē vēl pastāv bruņošanās un ja mēs ieročus ražojam un karavīrus apmācām, tad kāda tur ir tā situācija? Ja mēs vadīsimies pēc ļeņiniskās mācības, ka ir aizstāvēšanās kari un ir iekarošanas kari... Es neesmu dzirdējis, ka kāds būtu teicis: “Es esmu iekarotājs!” Visi ir aizstāvji! Tad iedziļināsimies konsekvencēs, bet nāvessoda noraidītāji kādreiz tā muld. Burtiski tādā veidā! Ko tas nozīmē, kolēģi?

Un es savu runu gribu beigt ar to, ar ko es sāku. Ja mēs nolemjam, ja tas ir vajadzīgs kaut kā augstāka vārdā, tātad Eiropas Savienības vārdā, lai mēs tur iekļūtu, tad, tāpat kā igauņi, “norīsim” kaut ko un mēģināsim pārliecināt savu sabiedrību, ka mēs noraidām nāvessodu, bet, ja mūsos arvien vairāk rodas šaubas, vai Eiropas Savienība ir glābiņš mūsu tautai, mūsu valstij, tad varbūt... Jā, mūsu tautai! Bet es neesmu dzirdējis, ka ārlietu ministrs un “Latvijas ceļš” tautas vārdu divu mēnešu laikā būtu pieminējis mūsu lielajās sarunās... Tā tas ir! Un tas ir ļoti smagi. Un tad man jau kļūst vienalga, vai es esmu vienā pusē vai otrā pusē, ja tautai izredžu tur nav nekādu.

Es nezinu, kā es balsošu. Ja kāds mani pārliecinās no šīs tribīnes šodien, ka ir jāatceļ nāvessods, un darīs to tiešām ar visu pārliecību, ka tas ir tā vērts, tad - jā! Taču tad es nostāšos pret sevi un pašlaik pret sabiedrību. Taču, ja būs tikai šie apgalvojumi par soda maznozīmību vai ko citu, kā to lai saka, tad - nē. Pašās beigās es gribu pateikt, ka šajās dienās, kad tiek publicēti Laventa šo sarunu atreferējumi, es iedomājos: ja būtu nāvessods Lietuvā atcelts, tad nemaz Dekanidzes noziegumu neatklātu. Kāda tur ir tā loģika? Jūs redzat, ka visa šī runāšana ir tukša, ka soda bardzība neko nenosaka. Tad tiešām tā visa ir sadomāta lieta. Taču soda bardzībai ir liela jēga, un sabiedrība ir jāattīra. Ja mēs nevaram morāli to attīrīt, tad mums ir jādara citādi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 20 Saeimas deputāti ierosina pārtraukt Krimināllikuma izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma. Saeimas kārtības ruļļa 52.pants šo procedūru mums atļauj, ja par to ir balsojusi Saeima. Vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret”? Dobelis - “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs vairākkārt esam runājuši par to, cik svarīgi ir pieņemt šo likumu. Kamdēļ atkal šāda liekulīga rīcība? Kaut kāds aizmugurisks paņēmiens, lai mēģinātu tomēr par katru cenu panākt savu. Jau šis īpatnējais piedāvājums - balsot pat aizklāti... Tagad, redzot savu vājumu, šie paši autori iesniedz citu priekšlikumu - pārtraukt vispār šā likuma izskatīšanu. Tātad te nevar būt runa par to, ka šiem autoriem interesētu pats likums. Nē, te ir vēlēšanās par katru cenu vēl kaut kādā veidā rīkoties.

Kolēģi, es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu, jo tas ir tiešām priekšlikums ar nolūku vispār neko neizdarīt saistībā ar šo Krimināllikumu. Es ļoti aicinu balsot par to, lai mēs turpinātu, respektīvi, balsot “pret” šo 20 deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - “par”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie klātesošie! Es nezinu, ko Dobeļa kungs apzīmē ar vārdu “savu”, bet es katrā ziņā domāju, ka Dobeļa kungs neuzskata pašreizējo valdību par kaut ko absolūti svešu attiecībā pret viņu pašu un viņa partiju. Kā mēs zinām, šis Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka mēs pievienojamies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tās protokolam, parakstām un ratificējam to. Tātad te nav neviena, kas mēģinātu dabūt kaut ko sev; te ir vienīgi mēģinājums panākt, lai parlamenta rīcība būtu kaut kādā loģiskā saskaņā ar to, ko dara Guntara Krasta vadītā valdība šobrīd. (Tabūna kungs, jūs varbūt neesat pamanījis, kas vada šo valdību. Tas ir Guntars Krasts, tās partijas pārstāvis, kurai jūs nesen esat pievienojies.) Un tāpēc es domāju, ka šīs normas pieņemšana mums ir loģiski jāsaskaņo ar attiecīgajiem valdības soļiem. Valdība, es domāju, tuvākajās dienās parakstīs attiecīgo konvenciju un protokolu, un pēc tam mēs varēsim pieņemt savu galīgo lēmumu. Tas ir pirmais arguments.

Un otrais arguments. Es domāju, mums vajadzētu pārtraukt šīs debates kaut vai tāpēc, lai neapgānītu šo tribīni un šīs telpas ar tām tumsonīgajām runām, kas te izskan šajā sakarā. Man tiešām par tām ir kauns.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatām 20 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates.

Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Ievēlētie tautas kalpi! Man tomēr ir gandarījums, ka pārsvarā tomēr šajā zālē ir kaut cik godīgi cilvēki. Pirms stundas bija pirmais gandarījums. Tik svarīgu jautājumu gribēja izlemt kaut kur “apakš deķa”, tautai nezinot, izlemt, aizklāti balsojot. Kā tā var? Gunārs Ziemelis avīzē “Dienā” izsaka savu priekšlikumu - tieši otrādi, viņš aicina, ka katras partijas programmā vajadzētu iekļaut atbildi uz jautājumu: “Vai jūs esat par vai pret nāvessodu?” Un tad balsotāji izšķirtu. Viņš runā par to, ka referenduma sarīkošana ir dārga lieta, bet, lai nebūtu šīs dārdzības, tādu jautājumu tiešām var iekļaut tagadējās Saeimas vēlēšanās un rakstīt šo atbildi - par vai pret nāvessodu, un neko vairāk. Un tas jau daudz ko izšķirtu un palīdzētu vēlētājiem izdarīt savu izvēli. Iestāšanās par nāvessoda atcelšanu humānisma vārdā ir liela liekulība, turklāt vairākkārtēja liekulība un divkosība. Es to tūlīt pa punktiem jums pierādīšu.

Nāvessoda atcelšanas aizstāvjiem katrs it kā šķietamais arguments patiesībā ir liekulības pamatakmens. Pirmkārt, viens no tādiem īpaši zīmīgiem liekulības pamatakmeņiem ir arguments, ka nāvessods neesot tas briesmīgākais sods, bet ka mūža ieslodzījums, lūk, esot tas briesmīgais. Ka to sakot paši ieslodzītie. Bet ko lai ieslodzītie citu teiktu? Skaidrs, ka uz nāvi notiesātajam tas mūža ieslodzījums būtu briesmīgāks. Vai tiem cilvēkiem, kas ir izdarījuši daudzus nāvessodus un sadistiskas slepkavības, - vai tiem var ticēt? Protams, viņi tā runā.

Otrā liekulība ir tā, ka nāvessoda atcēlēji iesaka to apmainīt pret mūža ieslodzījumu. Bet, kā jau te teica Kreitusa kungs, mūsu Kriminālkodeksā nav šāda soda, ir tikai 25 gadi, tātad pēc 25 gadiem šis slepkavnieks nāks ārā. Tam, kuram toreiz bija 30 gadi, tagad būs 55 gadi. Tam, kuram slepkavības reizē bija 20 gadu, būs tagad 45 gadi, un viņš varēs turpināt.

Trešais visbriesmīgākais liekulības pamatakmens ir tas, ka, lai gan tiek galināti godīgie cilvēki, pensionāri un nevainīgi bērni (šausmoņi sadisti nogalina katru dienu kādu cilvēku), daļa deputātu aizrautīgi runā par to, ka it kā humānisma vārdā ir jāapžēlo sadistiski slepkavas un jāizglābj no nāvessoda. Statistika rāda, ka Latvijā katru dienu vidēji notiek viena vai divas slepkavības. Varbūt šajā stundā, kad mēs humāni spriežam par nāvessoda atcelšanu sadistiskiem slepkavām, - varbūt tieši šajā stundā notiek kāda slepkavība, nevainīga bērna spīdzināšana un izvarošana, un nogalināšana. Varbūt šobrīd atkal kādā vientuļā lauku sētā iebrukuši šausmoņi, necilvēki, sasējuši vecīšus, pensionārus un spīdzina viņus ar uguni vai, asinīm notašķījušies, dursta vecīšus ar adatām vai nažiem, lai viņi pasaka, kur noslēpuši pensiju - kādus 5 vai 50 latus.

Ceturtais arguments. Nevajag apvainot mūs, kas esam par nāvessoda saglabāšanu, it kā mēs prasītu nāvi pret nāvi. Nē, mēs tikai prasām, lai būtu droša izolācija šiem sadistiskajiem slepkavām. Taču tādu izolāciju jūs nevarat nodrošināt. Šie cilvēki no mūsu cietumiem var izbēgt. Tas uz 25 gadiem vai uz mūžu notiesātais katrā sava mūža dienā, katrā stundā par to vien tikai domā, kā noslepkavot kādu sargu, medmāsu vai savu ārstu, un tad, ja ķērāji viņu būs ielenkuši, viņam ir tikai jāattopas īstajā brīdī nomest ieroci, pacelt rokas, un viņš atkal varēs sākt visu no gala, jo viņš neko nevar zaudēt - viņam ir šis mūža ieslodzījums. Bet, lūk... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Eniņ, nāc nost!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. Var vēl vienu minūti?

Sēdes vadītājs. Par to ir jābalso, Eniņa kungs. Eniņa kungs prasa vēl vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par to, lai deputātam Eniņam piešķirtu vēl vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par to, lai Eniņa kungs varētu no tribīnes vēl vienu minūti runāt. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 10. Eniņa kungs, jūsu lūgumu deputāti neatbalsta, tādēļ, lūdzu, atbrīvojiet tribīni.

G.Eniņš. Žēl, es nedabūju izteikt argumentus par algotiem slepkavām.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā rakstā parlamentam Valsts prezidents raksta, ka dzīvība ir dārgākais, kas cilvēkam ir dota, un tā nav atņemama. Cilvēks nedrīkst rīkoties ar cita cilvēka dzīvību. To ir devis Dievs. Un tā tālāk, un tā tālāk. Šo Valsts prezidenta rakstīto citēja arī daudzi citi. Bet redziet, kā iznāk. Dzīvību var atņemt perversā veidā - spīdzinot un tā tālāk. Nogalināt nevainīgus bērnus, sirmgalvjus, nespēcīgus vecīšus - visu ko var izdarīt slepkava. Bet mēs nedrīkstam viņam atņemt dzīvību. Kur tad tas humānisms te parādās? Atvainojiet, velns un elle, ko mēs darām? Amerikā vēl šodien pastāv elektriskais krēsls, pastāv arī nāvessods, turpretim pie mums tikai augs noziedzība un slepkavības. Nāvi pret nāvi! Ja slepkava ir atņēmis cilvēkam dzīvību, tā jāatņem arī viņam. Nav vērts tādu cilvēku turēt mūsu sabiedrībā. Izolēti vai neizolēti turēt - tas nav svarīgi. Viņam ir jāmirst tāpat, kā viņš ir nomērdējis citus. Lai dzīvo taisnība! Jo nevar būt, ka slepkavas dzīvība ir svēta, bet noslepkavotā cilvēka dzīvība it kā nav svēta. Nav tas tā!

Tagad Panteļējeva kungs mums te sludina, ka mēs esam parakstījuši dažādas konvencijas, un tā tālāk, un tā tālāk. Ka mums vajag tagad to visu respektēt un apstiprināt, citādi mēs Eiropā netiksim. Bet kas pilnvaroja parakstīt tās konvencijas? Kas pilnvaroja mūsu valdību to darīt? Kādas pilnvaras viņi saņēma, lai parakstītu tādus dokumentus? Es uzskatu, ka mums ir jādenonsē šie parakstītie dokumenti, un nav ko tur runāt. Tie ir jādenonsē, nevar būt tādas lietas. Neviens nav valdību pilnvarojis. Nebija tautas aptaujas, arī deputātiem neviens neko neprasīja. Kā tas notiek? Es lūdzu nāvessodu neatcelt. Pēc manas saprašanas, tam ir jāpastāv vēl ilgus gadus.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Imantam Liepam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Godātie deputāti! Runājiet vismaz tik klusu, lai varētu dzirdēt, kurš tiek izsaukts tribīnē.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir dažas pamatpatiesības, kuras der atcerēties. Mūsu civilizācijas vēsture māca, lūk, to, ka katra sabiedrība jebkurā laikā un jebkuras tautas ietvaros ir cīnījusies par to, lai būtu pēc iespējas mazāk nogalināto, lai būtu pēc iespējas mazāk izpildīto nāvessodu. Tā ir ļoti pareiza tendence. Un tieši šī tendence ir palīdzējusi cilvēcei kā sabiedrībai saglabāties. Taču paskatīsimies, kas notiek šodien Latvijā! Šodien Latvijā, spriežot pēc preses ziņām, katru dienu tiek izpildīts ja ne viens, tad vairāki nāvessodi. Un šo nāvessodu izpilde notiek vārtrūmēs, notiek tumšās, klusās vietās, notiek ar spīdzināšanu, ar ņirgāšanos par līķiem un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ir nogalināšana, tā ir nāvessoda izpildīšana. Vai Eiropas Padome mums ir sniegusi rekomendācijas, kā izvairīties no šādas daudzskaitlīgas nogalināšanas mūsu valstī? Pašreiz apskatāmā likumprojekta kontekstā nāvessods nav atriebības mērs. Nāvessods šeit ir skatīts kā līdzeklis sabiedrības aizsardzībai pret šādu daudzskaitlīgu nogalināšanu. Un šis līdzeklis pašreiz mums ir efektīvs. Efektīvāka nav. Mums jebkuriem līdzekļiem ir jācenšas šo milzīgo slepkavošanu novērst. Tādēļ, ja uzskatām, ka tas ir līdzeklis, šis līdzeklis ir jāsaglabā. Un, raugoties no tīri filozofiskā un cilvēciski ētiskā viedokļa, vēlreiz atcerēsimies, ka pastāv jēdziens “cēloņi un sekas”! Un, lūk, sods ir tikai un vienīgi sekas. Cēlonis ir tas - vai tiek nogalināts, vai ne... Sekas iestājas tikai pēc tam. Patiesība ir viena. Nenogalini, un neviens nekāros pēc tādas vai citādas sodīšanas! Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Laikam ir pilnīgi pieņemami, ka mums katram ir sava pārliecība. Un tikpat pieņemami būtu arī tas, ka mums šī pārliecība balstītos uz kaut ko nopietnu un ka tā būtu ilglaicīga. Un tieši tāpēc mani satrauc visa šī liekulība, kas patlaban kaut kādā veidā aptver šo diskusiju par nāvessoda nepieciešamību. Tā jau parādījās arī šodien no paša sākuma. Vispirms mums iesaka veikt kaut kādu savdabīgu (apmēram slepenības līmenī) balsojumu ar zīmēm. Kad tas neizdodas, ierosina vispār vairs neizskatīt Krimināllikumu, balstās atkal uz kaut ko ātri pievilktu klāt, piesauc valdību, kur vajag un kur nevajag. Kāpēc nebija runas par valdību tad, kad mēs nolēmām izskatīt Krimināllikumu? Šim argumentam vajadzēja parādīties tad. Tātad ir nevis arguments kā tāds, bet kaut kas “aiz matiem pievilkts” vajadzīgajā brīdī.

Vēlreiz atkārtošu savu teikto par attieksmi pret šī pārāk nopietnā dokumenta izskatīšanu un veidošanu, kas pie mums ir bijis vairāk nekā pusotru gadu. Visas šīs nopietnās sarunas ir tiešām bijušas ļoti vajadzīgas, un var būt, ka tad kaut kas būtu bijis arī šajā likumā kaut nedaudz citādāk... Bet tieši tad, kad ir viss lielais, nopietnais darbs pabeigts, likumprojekts ir izstrādāts, - tieši tad parādās uz trešo lasījumu 891 priekšlikums. Un, lūk, tad sākas lielās diskusijas - vajag vai nevajag nāvessodu. Tātad skaidrs ir tas, ka tie, kas šodien nevēlas saglabāt nāvessodu Krimināllikumā, liekuļoja pirmajā un otrajā lasījumā. Viņi liekuļoja! Jo tad nebija nedz balsošanas “pret”, nedz uzstāšanās “pret”. Nekā tāda nebija. Kapa klusums bija.

Šī liekulība izpaužas arī attieksmē pret jebkuriem piedāvājumiem no kaut kādiem labvēļiem vai nelabvēļiem, kas dzīvo ārpus Latvijas robežām. Pietiek tikai kādam kaut kur kaut ko pateikt, sadzirdēt, pareizi vai nepareizi saprast, un momentā parādās brīnišķīgi ierosinājumi: jums tur ir jādara tas un tas, un jūs nedrīkstat darīt to un to! Nevis nopietna analīze. Ja jau bija šī lielā vēlēšanās atcelt nāvessodu, tagad jājautā - kur ir šī analīze, kur ir šie skaitļi, par kuriem te daudzi tik brīnišķīgi ar mums runājuši pat komisiju sēdēs? Nav šo skaitļu, nav šī materiāla, nav kārtīgi parādīts, kādā veidā par to runāt. Tas viss parādījās tikai uz trešo lasījumu. Atvainojiet, lūdzu, taču ne pirmajā, ne otrajā lasījumā nekā nebija. Galīgi nekā nebija. Tur jau tā nelaime. Un darba grupa, kas to visu izstrādāja, mainīja savu viedokli zināma spiediena dēļ. Seminārs bija šeit tikai tad, kad mēs bijām jau konceptuāli nobalsojuši par šo likumu. Lūk, tas, man liekas, ir tas satraucošākais, - tas, ka daudzu mūsu likumu pieņemšanas gaitā parādās neveselīgi piedāvājumi, neveselīgi spiedieni, kuru dēļ mēs zaudēsim savu valstisko, nacionālo identitāti. Mēģinām mākslīgi pielāgoties tiem un paši lāgā nesaprotam, ko mums dos vai nedos šāda pielāgošanās. Un šoreiz nav runas par kādu partiju vai par kādu īpašu grupējumu. Šoreiz ir runa par valsti. Nevienai valstij nedara godu klanīšanās jebkura piedāvājuma priekšā. Arī mana pārliecība ir tā, ka vairākums Latvijas Republikas pilsoņu ir par to, lai mēs saglabātu nāvessodu Krimināllikumā, un man šķiet, ka, balsojot “par”, es aizstāvēšu šo pilsoņu intereses.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim desmit deputātu ierosinājumu - turpināt Saeimas sēdi šodien bez pārtraukuma līdz Krimināllikuma izskatīšanai. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”?

Deputāts Dobelis vēlas runāt “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc ir šāds piedāvājums? Kā jūs redzat, ir visvisādi mākslīgi mēģinājumi jebkurā veidā bremzēt šī likuma izskatīšanu, panākt - kaut vai ar negodīgiem paņēmieniem - izmaiņas šajā likumā, kaut vai pašā pēdējā brīdī. Laika tēriņš ir mūsu pašu ziņā. Lai jūs nebaida tas, ka vēl ir diezgan daudz pieteikušos!

Mēs varam ierosināt slēgt debatētāju sarakstu, saīsināt debašu ilgumu, visu ko mēs varam. Nekāda īpaša laika pārtēriņa mums nebūs. Bet vienreiz šī lieta ir jābeidz, lai mēs, deputāti, cienītu paši sevi. Lai mums pēc pārtraukuma nebūtu atkal jāsaņem visvisādi padomi un lai nebūtu visādu skraidelēšanu pa vēstniecībām un vēl pa citurieni.

Es tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un es domāju, ka nākamās stundas laikā mēs mierīgi varam pabeigt darbu. Jo pēc šī konceptuālā balsojuma visi pārējie priekšlikumi, es ceru, neizraisīs nekādas diskusijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums priekšā ir divas darba dienas, kad mums ir pietiekami daudz laika, lai izdiskutētu, un es nezinu, vai šovakar mums atkal būtu jātaisa kārtējo reizi kaut kāds “akorddarbs”. Es ceru, ka patiešām visi nāvessoda atbalstītāji, iespējams, pa nakti neizmainīs savu viedokli. Rīt viņi tikpat varonīgi aizstāvēs šo ideju, tādēļ es neredzu motivētu pamatojumu, kādēļ patiešām būtu jābaidās. Ja nāvessodu patiešām var tik strauji ietekmēt ārvalstu vēstniecības, tad man ir kauns par šiem nāvessoda atbalstītājiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma šodien līdz Krimināllikuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 12, atturas - 5. Pieņemts.

Nākamais runās Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka nāvessods tomēr ir katra individuālās pārliecības jautājums. Bet ne tikai! Tas acīmredzot ir arī tāds specifisks informētības jautājums. Nāvessods, neapšaubāmi, manuprāt, ir arī modes jautājums. Eiropai ir raksturīgas dažādas modes. Trīsdesmitajos gados Eiropa bija aizrāvusies ar autoritārismu, šobrīd Eiropas Savienība ir aizrāvusies, manuprāt, arī ar nāvessodu, bet varbūt arī pietiekami pamatoti.

No otras puses, Eiropas Savienība mums ir izvirzījusi šo prasību, un es arī saprotu, kāpēc valdība šādu prasību ir pieņēmusi un akceptējusi. Tomēr, no otras puses, Eiropas Savienība saka, ka paplašināšana notiks pēc pieciem vai pēc desmit gadiem, tāpēc, manuprāt, tas jautājums Latvijas sabiedrībā var tikt diskutēts pietiekami ilgi, un tas varbūt nemaz nav šodienas problēma.

Tomēr ir vairāki aspekti, kuru dēļ es, piemēram, pats iestājos pret nāvessoda saglabāšanu. Neapšaubāmi, tā ir juridiskā kļūda, kura rodas izmeklēšanā vai iztiesāšanas procesā, jo ir princips, ka viens nevainīgs uz nāvi notiesāts cilvēks ir zaudējums sabiedrībai, ko nevar atsvērt varbūt 100 tiešām uz nāvi pamatoti notiesātu cilvēku. Tā ka tas, neapšaubāmi, ir pārliecības un informētības jautājums.

Šeit tika runāts, ka iekšlietu ministriem ir jāveic... Manuprāt, iekšlietu ministram ir tā iespēja, un es domāju, ka ne tikai man kādreiz ir bijusi šī iespēja piedalīties tiešām autoritatīvās diskusijās par nāvessoda jautājumiem, par dekriminalizāciju kā tadu. Līdz ar to šiem cilvēkiem varbūt ir pietiekami kompetenta un varbūt mazliet citādāka izpratne par šiem jautājumiem. Piedaloties šādās diskusijās, neapšaubāmi, šie cilvēki redz, ka starp reālajiem skaitļiem, reālo noziedzību un nāvessoda pastāvēšanu vai nepastāvēšanu nav tiešas matemātiskas vai kaut kādas citas sakarības.

Diemžēl valstīs, kur ir šie nāvessodi, notiek šīs slepkavības, taču slepkavības notiek arī valstīs, kur nāvessoda nav. Tā ka es domāju, iekšlietu ministram, kā Leiškalna kungs teica, nav vis uzdevums iet un ķert, bet varbūt tomēr iestāties par to, lai viņa vadītās iestādes strādā tik veiksmīgi, ka var samazināt kriminālo situāciju pašu par sevi.

Varbūt vēl tomēr viens aizrādījums valdībai, jo tiešām kā deputāts - un šeit jau arī vairāki citi cilvēki par to izteicās - es tomēr izjūtu šo spiedienu, ko valdība vai atsevišķi ministri tomēr ir izdarījuši, parakstot attiecīgo Eiropas Cilvēktiesību konvenciju vai attiecīgos protokolus, vai kādus citus dokumentus. Jo pēc būtības mēs tiekam, varbūt pat labu gribot, tomēr šantažēti. Mēs tiekam nostādīti konkrētu procesu priekšā, un faktiski līdz ar to mūsu nostāja tiek pacelta starptautiskā līmenī kā valsts diskreditācija. Mūsu izšķiršanās tiek nostādīta faktiski mūsu valstij nevēlamā gaismā. Tas nozīmē tikai to, ka šis process mūsu valstī - nāvessoda apspriešana, sabiedrības informētības celšana, izpratnes palielināšanās, arī neizbēgamās domstarpības un viedokļu maiņa nav risināts varbūt pietiekami kompetenti, pietiekami izsvērti. Acīmredzot arī trešais lasījums, kurā parādījās šī iestāšanās pret nāvessodu... Tas laiks ir pārāk īss, tāpēc acīmredzot šeit pārmest vienam vai otram viedoklim nebūtu pamatojuma. Es domāju, ka šeit tiešām ir jābūt pārliecībai. Cilvēki balsos. Diemžēl starptautiskajā arēnā, kā es saprotu, mēs no tā kaut ko zaudēsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klausoties tās debates, kuras notiek mūsu parlamentā, un analizējot šo debašu saturu, man tā vien liekas, ka pēc gadiem 20 kādi vēsturnieki sāks cilāt šīs stenogrammas un varēs nonākt pie secinājuma, ka šajā laikā Latvijā pie Baltijas jūras ir dzīvojusi maza zaglīga latviešu tauta ar slepkavnieciskām tieksmēm, tāpēc ka arī šodien no šīs tribīnes visu laiku notiek diskusijas. Mēs diskutējam par to, vai ir vajadzīga nāvessoda atstāšana Krimināllikumā vai nav. Es uzskatu, ka šī diskusija pati par sevi it kā būtu vajadzīga, bet kāpēc latvieši tā strikti iestājas par nāvessoda saglabāšanu Krimināllikumā?

Varbūt mēs viens otram uzdosim šo jautājumu un mēģināsim rast šo atbildi. Man ir dziļa pārliecība, ka latviešiem tā ir mentalitātes īpatnība, tā ir dziļi taisnīga tauta pēc savas pārliecības. Un latvieši ir pieraduši, ka katram ir jāsaņem pēc saviem nopelniem.

Mani dziļi izbrīna, pareizāk sakot, jau sen neizbrīna tas, ka Ulmaņa kungs, kurš ir ierosinātājs, lai Latvijā atceltu nāvessodu, ne reizi nav atradis iespēju piedalīties Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē vai arī Saeimas sēdē un nav mēģinājis pārliecināt deputātus, nav centies dot iespēju deputātiem izvērtēt Valsts prezidenta motivāciju. Diemžēl šāda motivācija līdz šim nav bijusi deputātiem pieejama šajā sēdē, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs.

Atcerēsimies nesenos notikumos kaut vai ASV, kad atsevišķi teroristi uzspridzināja Tirdzniecības centru. Cieta vairāk nekā 1000 cilvēku, bet 169 cilvēki aizgāja bojā. Iedomāsimies to diskusiju! Nedod Dievs, ja tāds terora akts būtu noticis Latvijā! Kādas būtu sekas? Mēs pēc tam pakratītu ar pirkstu šim teroristam un teiktu: “Nu, vecīt, mēs tev piedodam! Iziesi no cietuma, varēsi spridzināt tālāk!” Vai mēs esam bijuši tālu no tāda risinājuma? Diemžēl ne.

1995.gadā Valdis Birkavs, kā ārlietu ministrs, mēģināja panākt, lai Latvijā, Rīgā, tiktu atvērtas Irākas un Irānas vēstniecības, motivējot to ar iespēju piesaistīt finansu līdzekļus no šīm valstīm. Pēc vairākkārtējiem protestiem no Iekšlietu ministrijas puses tas tomēr nenotika. Pieņemsim, ka valdība tomēr būtu pieņēmusi tādu lēmumu. Kas tad notiktu? Neizbēgami nāktu līdzi arī viss terorisma vilnis, kurš ir saistīts ar Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem. Diemžēl mēs stāvam terorisma priekšā. Mēs neesam arī vēl īsti gatavi cīnīties ar terorismu, tāpēc ka nav tādas valdības programmas.

Nākamais aspekts. Sākot no 1995.gada, Iekšlietu ministrija visu laiku aktīvi diskutē par to un mēģina panākt kaut kādu valdības un parlamenta atbalstu, lai kaut kādā veidā samazinātu noziedzības līmeni pusaudžu vidū. Statistika diemžēl ir nemainīga. No gada gadā noziedzības līmenis pusaudžu vidū, jauniešu vidū vecumā līdz 18 gadiem pieaug vidēji par 30% - 32%. Lielākā daļa no šiem jauniešiem ir tie, kuri nav ieguvuši nekādu izglītību. Diemžēl ar šīm sekām mums būs jācīnās vēl arī nākotnē - tuvākajos 40-50 gados. Viņus pāraudzināt jau būs faktiski neiespējami.Tikmēr, kamēr nav pieņemti lēmumi, kādā veidā mēs uzlabosim kriminogēno situāciju valstī, es neuzskatu par iespējamu atbalstīt nāvessoda atcelšanu valstī.

Kā jau Staša kungs šeit minēja, ja mēs gribam, lai nāvessods tiek atcelts, tad jābūt tautas referendumam, lai tauta izsaka savu izvēli.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim desmit... piedodiet, vienpadsmit deputātu priekšlikumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosina slēgt runātāju sarakstu par pirmo priekšlikumu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatīsim 11 deputātu priekšlikumu par runātāju saraksta slēgšanu par pirmo priekšlikumu.Vēl debatēs ir pieteikušies seši deputāti. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts. Runātāju saraksts par pirmo priekšlikumu tiek slēgts.

Nākamais runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es iepazinos ar sarakstu un domāju, cik gan tālu mūsu valstī ir nonākuši kristieši. Cienījamie kristieši, diemžēl jāsaka, mācītāja Aida Prēdele un arī cienījamais kristietis Paulis Kļaviņš atbalsta nāvessodu. Kā, cienījamie kolēģi, tas īsti saskan ar jūsu ticību? (Starpsauciens: “Nemuldi!”)

Protams, var jau teikt: “Nemuldi!” Bet tas tomēr ir ļoti interesants jautājums, kā tas saskan ar Bībeli, kurā ir teikts: “Neatņem citam dzīvību!”

Cienījamie kolēģi! Man gribas konkretizēt pāris momentu. Vajadzētu arī no cienījamā Zīles kunga dabūt informāciju, cik katrs nāvessoda veids izmaksā? Vai Latvijas budžetā uz nākamo gadu būs tādi līdzekļi? Pieņemsim, cienījamie kolēģi, ka jūs varat bļaut vai nebļaut, bet es pierakstīju pāris paveidu. Es lūdzu, lai Finansu ministrija izanalizē šādā aspektā nožņaugšanu, nošaušanu, indēšanu, galvas ciršanu, noslīcināšanu, “kutināšanu” ar elektrību, saraustīšanu gabalos, nomētāšanu ar akmeņiem...

Cienījamie kolēģi, šeit ir jāuzzina, kurš ir pats efektīvākais un lētākais veids Latvijas budžetam, jo arī tā var izrādīties nopietna problēma, ka mēs atbalstīsim nāvessodu, bet naudas jau nebūs. Un tad vienīgi būs jālūdz sociāldemokrāts Bojāra kungs, kurš varbūt netīšām toreiz trāpīja tam auto zaglim, lai viņš brīvajā laikā nodarbotos arī ar šo veidu. Kurš būs Latvijā šis bende, cik viņš saņems un cik reižu nedēļā vai mēnesī viņš strādās? Tie ir ļoti nopietni jautājumi, bet šodien mums tādas atbildes nav.

Es domāju vēl arī par iniciatīvu, ko varētu izrādīt “Tēvzemei un Brīvībai”.Par vēl vienu ideju, ko mēs neesam pārdomājuši. Visus šos cilvēkus, kam ir piespriests nāvessods, mēs “pa kluso” varētu mēģināt iestumt Krievijas teritorijā. Es domāju, ka līdz ar to Latvijas budžetam nebūtu problēmu, un pie reizes mēs varētu ļoti daudz ieriebt Krievijai, kad visi šie slepkavnieki būtu tur.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi par lētāko nāvessodu nav saņemti.

P.Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

Cienījamie kolēģi, diskusija ir interesanta, un būtu tīri labi, ja mēs tā runātu, ka izteiktu savas patiesās domas, bet neapvainotu cits citu. Man ļoti nepatīk, ka tos, kuri savu pārliecību izsaka, ka viņi vēršas pret nāvessodu, tūlīt ieliek liekuļu kategorijā. Nu kāpēc tad cilvēkam nevar būt arī šāda nostāja un šāda pārliecība? Viņš netic, ka ar nāvessoda paturēšanu mēs samazināsim noziedzību. Arī es, piemēram, esmu tāds neticīgais, kas netic, ka ar šā soda paturēšanu mēs samazināsim noziegumu vai slepkavību skaitu mūsu zemē. Citas zemes ir pierādījušas, ka bez nāvessoda šis noziedznieku skaits nepieaug, varbūt pat kļūst mazāks, jo to, cik noziedznieku ir vai nav, to jau nenosaka šis soda veids, bet gan daudzi citi, galvenokārt sociāli faktori.

Tad nu man gribas izteikt arī dažas pamācības cienījamajam kolēģim Staša kungam. Viņš tā drusku pukojās, prasīdams, kas esot devis pilnvaras mūsu valdībai pievienoties Cilvēktiesību konvencijai. Redzat, demokrātisko valstu praksē tas tā ir parasts, ka valdību veido kāda parlamenta vairākums - koalīcija. Un parasti demokrātijā šīs valdības vadītājs ir attiecīgās koalīcijas un partijas pamatprincipu pārstāvis. Viņš zina, ko viņš var parakstīt un ko nevar, jo viņš zina, ka aiz viņa parlamentā ir šis vairākums. Normāli. Tātad šī ir normāla prakse un par to nevajadzētu uztraukties un domāt, kā viņš var parakstīt kādu konvenciju, neprasījis iepriekš atļauju parlamentam. Tas pats attiecas arī uz citiem starptautiskiem līgumiem.

Cita starpā - par robežlīgumu ar Krieviju. To robežlīgumu, kas no mūsu puses kādreiz tiks parakstīts, to mūsu Ministru prezidents parakstīs, balstoties uz zināšanām par savas partijas viedokli šinī jautājumā. Un tā tas iet tālāk.

Bet, redzat, te bija dzirdami vairāki tādi neloģiski secinājumi, un tādēļ mums gandrīz vai konferenci derētu sarīkot par nāvessoda jautājumu, bet to nu mums vairs neizdosies izdarīt, jo laika nav.

Taču es Dobeļa kungam gribētu teikt, ka neatkarību gan mēs nezaudēsim, ja mēs nāvessodu atcelsim. Tā nebūs! Neatkarību mēs varētu zaudēt drīzāk tad, ja mēs aizmirsīsim, ka mums ir Aizsardzības ministrija un ka mums ir Nacionālie bruņotie spēki, ja mēs aizmirsīsim, ka šiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajag naudu. Par to mēs rīt runāsim, pie tam runāsim skaidru valodu. Tad gan mēs varam neatkarību zaudēt, bet, ja mēs atcelsim nāvessodu, ar to mēs neatkarību neapdraudam.

Bez tam, ja kāds domā, ka šis jautājums būtu katram liekams uz priekšvēlēšanu programmas malas, tad es esmu ar mieru to darīt, jo es zinu, ka par mani nebalsos tie, kuri domā tik primitīvi, ka ar nāvessoda paturēšanu ir iespējams atrisināt visas noziedzības problēmas mūsu zemē. Tas nav iespējams! Tur ir daudz kas cits jāveic. Visām lietām, arī mūsu tiesiskās sistēmas izkopšanai, ir vajadzīgi līdzekļi. Mums ir vajadzīgi kārtības sargi ar morāli, nevis tādi, kas savus formas tērpus iedod noziedzniekiem vai arī paši kļūst par tādiem, kā tas šīsdienas “dzeltenajā” avīzē ir lasāms. Mums daudz kas ir vajadzīgs, un tur ir nepieciešams nopietns darbs. Taču attiecībā uz soda veidu es gribu sacīt, ka ir iespējams arī citādi vēl bargāk sodīt nekā ar nāvessodu, lai tiešām samazinātu šo kapitālo noziegumu skaitu mūsu sabiedrībā. Un tas ir galvenais.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Man ir dažas pārdomas par apspriežamo jautājumu, lai gan zinu, ka katram no mums šajā jautājumā ir sava nostāja, un nez vai šīs debates daudz ko mainīs. Bet tomēr šīs nostādnes es izteikšu.

Pirmkārt, nāvessods nav bieds, kas kādu atturēs no slepkavības. To pierāda vēsturiskā pieredze daudzās pasaules valstīs. Pat publiskie viduslaiku sodi pilsētas rātslaukumos, kas notika daudzu tūkstošu acu priekšā, galvenokārt kalpoja sadistisku dziņu apmierināšanai.

Nāvessods, otrkārt, ir ētiska kategorija, morālas dabas jautājums. Vienkāršs atriebības akts vai sadistisku dziņu apmierinājums. Vienam otram debatētājam, no šīs tribīnes runājot, specifiski spīdēja acis, aprakstot dažāda veida slepkavību skatus.

Treškārt, ja valsts kā politiskās varas institūts akceptē nāvessodu kā likumīgu slepkavību, tad tā līdz ar to publiski noliedz dzīvības neaizskaramību, un tad nav ko prasīt pietāti pret dzīvību no dažāda veida antisabiedriskiem elementiem.

Un vēl ceturtais pārdomu elements. Cik tiesvedības praksē nav bijis gadījumu, kad nāvessods tiek piespriests un izpildīts pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem, bet patiesie slepkavas tikuši atklāti daudz, daudz vēlāk. Kam šajā gadījumā būtu jāuzņemas atbildība? Varbūt tiem, kuri šajā zālē ar putām uz lūpām aizstāv nāvessodu? Nu nesauksim viņus gluži vārdos, bet viņiem katrā ziņā šī atbildība ir jāuzņemas. Es kā kristietis atzīstu piedošanas institūtu un līdz ar to noliedzu tēzi “zobs pret zobu”. Paldies.

Pirms mēs balsojam, tomēr pārdomāsim, kuru pogu spiest. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Otro reizi.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt tikai vienu lietu, to, ka ne jau nāvessoda atcelšanas pretinieki iestājas par to, lai ikvienam un visiem slepkavniekiem izpildītu nāvessodu. Nepavisam! Lai lielākā slepkavnieku daļa, lielum lielākā daļa paliek dzīva. Varbūt vienu no desmit vai no simta iznāk sodīt. Bet sodīt vajag tikai tos, kuri ir dubultslepkavnieki, kuri galvenokārt sadistiski smagos apstākļos ir izdarījuši šo slepkavību, kuros nav nekā no cilvēka.

Kā jau es te sacīju, es gribētu vēl atgādināt, ka šodien tik un tā vēl pastāv algotie slepkavas, kurus var nolīgt, kuri spridzina. Kāpēc tas jūs neuztrauc? Man tas atgādina liekuļus, liekulīgu domāšanu tādā gadījumā. Cilvēki, žurnālisti jau publiski ir pat paziņojuši, ka, ja viņu bērnu izvaros un spīdzinās, un noslepkavos, tad viņi paši nolīgs šādu algotu slepkavu. Uz ko mēs vedinām mūsu sabiedrību?

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie deputāti! Pašreiz Latvijā atrodas Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas pārstāvji, kuri ieradušies šeit sakarā ar to, ka Eiropas Padome ir saņēmusi sūdzību no Krievijas, ka Latvijā netiekot ievērotas cilvēktiesības un citas konvencijas. Es esmu viens no sešiem Latvijas un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas deputātiem. Mums vakar bija tikšanās, un, runājot par šo tematu, mums bija ļoti dziļas debates tieši par nāvessodu, kā arī par pilsonību. Un es jums pateikšu, ko sacīja šie pārstāvji. Tad, kad Latvija parakstīja dokumentus un tika uzņemta Eiropas Padomē, Latvija kā valsts apsolījās pieņemt attiecīgās konvencijas, kuras pieprasa šīs padomes likumi un lēmumi. Latvija apsolījās! Viņi teica: “Ja jūs, latvieši, Latvijas valsts deputāti, nobalsosiet pretim, tas nozīmē, ka jūs nepildāt savu solījumu, ka jūsu solījumi nav vērā ņemami.” Un tad es viņam prasīju tā: “Kādas ir konsekvences negatīvam lēmumam? Kādas ir konsekvences, ja mēs paturam nāvessodu Latvijā?” Viņi teica: “Ļoti vienkāršas! Latviju izslēgs no Eiropas Padomes.” Jums neredzēt Eiropas Savienību un NATO kā savas acis! Padomājiet, ko darāt!” Padomājiet, ko jūs darāt, godātie deputāti, pirms nospiežat to pogu! Es jūs aicinu būt valstiskiem un balsot Latvijas tautas, Latvijas valsts interesēs. Es jūs lūdzu balsot par to, lai atceltu nāvessodu Latvijā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi. Viņš ir pēdējais runātāju sarakstā.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi, es nācu atbildēt Panteļējeva kungam, jo neesmu radis pagriezt otru vaigu vai ausi, ja sit pa vienu. Panteļējeva kungs apvaino visus deputātus, kuri domā savādāk nekā viņš un kuri ir pret nāvessoda atcelšanu. Panteļējeva kungs, man negribas pat komentēt šo jūsu izteikumu, tā ir vienkārši nekaunība, bet es jums pie izdevības iemetīšu sejā drusciņ smagāku pliķi. Kā jūs domājat, - kā var nosaukt jūsu vēlmi, totālo vēlmi uzspiest mums visiem savu gribu, piespiest mūs pieņemt tādu likumu, lai pilsonību iedotu visiem tiem 700 tūkstošiem? Tā būtu Latvijas bojā eja. Kā jūs domājat, - vai tā nav tumsonība? Es domāju, ka, pavisam precīzi sakot, tā ir nodevība! Es labāk izvēlos starp šiem diviem ļaunumiem tumsonību, nevis nodevību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 1.priekšlikumu — svītrot 7.pantā vārdu “nāvessods”. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. (Zālē aplausi.)

Druvas kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, paskatīsimies izdrukā! Jūs paši redzat, ka Kostandas kunga nav zālē, bet nupat tika nobalsots Kostandas kunga vietā. Es iebilstu pret to.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāt Veldre, lūdzu, apsēdieties vietā un neklaigājiet te! Priekšlikumu par pārbalsošanu var iesniegt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Izskatīsim 2.priekšlikumu. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par 2.priekšlikumu, saistot to ar 3. un 4.priekšlikumu, vienojās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pēc šīs vienošanās nolēma 2.priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Savukārt nolēma izmantot 3.priekšlikumu, lai to iestrādātu 4.priekšlikumā kā 21.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 5.priekšlikums konceptuālā ziņā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Dobelis. Līdzīgi ir ar 6. un 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk!

J.Dobelis. 8. priekšlikums. Piedāvā 41. panta pirmās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41. panta pirmās daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis. 9. priekšlikums. Piedāvā 48. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 48. panta pirmās daļas 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis. 10., 11., 12. un 13. priekšlikums. Konceptuālā ziņā vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Dobelis. 14. priekšlikums, ko piedāvā Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 81. panta nosaukumu, kāds tas ir mūsu dokumenta 35. lappusē, 5. ailē. Pieņemts.

J.Dobelis. 15. priekšlikums - 109. panta pirmās daļas dispozīcijas redakcija - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. Bet pieņemts ir 16. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt 109. panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 17. priekšlikums konceptuālā ziņā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Dobelis. 18. priekšlikums ir 148. panta dispozīcijas papildinājums, bet ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 148. panta nosaukumu un pirmās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija.

J.Dobelis. Noraidīts ir arī 19. un 20. priekšlikums. Ir runa par 148. panta sankciju un par otrās daļas izslēgšanas iespēju.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē arī 148. panta otrās daļas redakciju.

J.Dobelis. 21. priekšlikums - par 151. panta dispozīcijas redakciju - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti akceptē 151. panta nosaukumu un tā redakciju, kādu to ir ieteikusi atbildīgā komisija? Pieņemts.

J.Dobelis. 22. priekšlikums ir iestrādāts komisijas redakcijā un pieņemts kā 23. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 155. panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija?

Godātie kolēģi! Kā jau nolēmām, izskatīsim likumu līdz galam.

J.Dobelis. 24. līdz 27. priekšlikums skar 161. panta tekstu, un no šiem četriem ir pieņemts 27. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 28. un 29. priekšlikums faktiski ir iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā un piedāvāti kā 29. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 162. panta pirmās daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis. 30. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 164. panta pirmās daļas redakciju, kādu to ir ieteikusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis. 31. priekšlikums - par izmaiņām 175. panta trešajā daļā - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē atbildīgās komisijas ieteikto 175. panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 32. priekšlikums - par 176. panta trešo daļu - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē atbildīgās komisijas ieteikto 176.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 33., 34. un 35. priekšlikums skar 188. panta nosaukumu un pirmo daļu. Pēc visu triju priekšlikumu izskatīšanas ir pieņemts 35. priekšlikums (komisijas variantā).

Sēdes vadītājs. Tātad godātie kolēģi deputāti akceptē 188. panta pirmās un otrās daļas redakciju tādu, kādu to ieteikusi atbildīgā komisija.

J.Dobelis. 36. priekšlikums, ko ir izteicis Valsts prezidents, nav balsojams, jo faktiski nav konkrēta piedāvājuma, ir tikai filozofiska rakstura pārdomas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Dobelis. 37. priekšlikums - ierosinātās izmaiņas 196., 197., 198. un 199. pantā - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Dobelis. 38. priekšlikums - par 196. panta pirmās daļas dispozīcijas redakciju - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 196. panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 39. priekšlikums - par 198. panta redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 198. panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. Tagad ir... atvainojiet...

Sēdes vadītājs. Tagad ir 40. priekšlikums, Dobeļa kungs. Tas ir 80. lappusē.

J.Dobelis. Jā, jā, bet tas ir diezgan tālu... 40. priekšlikums - par 199. panta pirmās daļas teksta maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 199. panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. Lūdzu pacietību, kolēģi! Drīz mēs beigsim. 41. priekšlikums - par 316. panta pirmās daļas teksta maiņu. Tas ir iestrādāts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs akceptējat atbildīgās komisijas atzinumu par 41. priekšlikumu - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Dobelis. 42. priekšlikums ir iepriekšējā priekšlikuma, varētu teikt, paplašināts variants. Komisija pieņēma arī to.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis. 43. priekšlikums ir priekšlikums par 316. panta pirmās daļas redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Dobelis. Arī 44. priekšlikums ir par 316. panta tekstu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdztekus tas attiecas arī uz 45. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iepretī 45. priekšlikumam komisijas viedoklis nav uzrakstīts.

J.Dobelis. Tas ir noraidīts... Tas ir iestrādāts...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka tiek noraidīts 45. priekšlikums? Piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 46. priekšlikums - par 316. panta otrās daļas teksta maiņu - ir noraidīts, bet pieņemts savukārt ir 47. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man ir iebildumi pret 47. priekšlikumu, jo 316. pants... Lūdzu nedaudz uzmanības, jo šis ir tiešām ļoti būtisks jautājums! 316. pants nosaka valsts amatpersonas jēdzienu, un šeit otrajā daļā ir jautājums par to, kuras ir tās valsts amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli un kuras līdz ar to ir tās, kuru dienesta pilnvaru pārsniegšana un citi likumpārkāpumi būtu sodāmi ar lielāku sodu. Tātad te ir definēts, kuras amatpersonas ieņem valstī atbildīgu stāvokli. Ja mēs no 316. panta otrās daļas izslēdzam Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās uzņēmējsabiedrību amatpersonas (šeit ir runa par uzņēmējsabiedrību amatpersonu izslēgšanu), tādā gadījumā mēs līdz ar to izslēdzam, piemēram, Privatizācijas aģentūras valdi un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. Tās ir amatpersonas, kuras ieceļ amatā Ministru kabinets. Mēs nekādā ziņā nedrīkstam no to amatpersonu loka, kuras ieņem valstī atbildīgus stāvokļus, izslēgt ārā Privatizācijas aģentūras valdi un ģenerāldirektoru. Tās ir amatpersonas, kuras ieņem pat ļoti atbildīgus stāvokļus.

Tātad es aicinu neatbalstīt 47. priekšlikumu. Es pieņemu, ka šeit ir radies kāds pārpratums un ka tie vārdi ir pārpratuma dēļ izslēgti, jo tā motivācija varbūt bija kāda cita, bet mēs nedrīkstam šo priekšlikumu pieņemt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Dobelis.

J.Dobelis. Ja prasa balsojumu, tad balsosim. Aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs lūdz veikt balsojumu par 47. priekšlikumu un aicina to noraidīt. Godātie kolēģi, situācija ir tāda. Pati atbildīgā komisija ir iesniegusi 47. priekšlikumu - svītrot 316. panta otrajā daļā vārdus “vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)”. Komisija, protams, savu priekšlikumu ir pieņēmusi un atbalstījusi. Čerāna kungs ierosina balsot “pret”. Izšķirsim to jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. priekšlikumu, kas ir dokumenta 124. lappusē. Tas ir komisijas priekšlikums, un, protams, komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 12. Pieņemts.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Paldies par interesanto pēcpusdienu. Visi priekšlikumi nu ir izskatīti, un es tagad aicinu deputātus balsot par Krimināllikuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 21, atturas - 11. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs vienojāmies šodien strādāt, līdz pabeigsim šī likuma otrreizējo caurlūkošanu. To mēs esam izdarījuši.

Pirms sēdes noslēguma... piedodiet, pirms sēdes pārtraukuma lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, un Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Šī nav pēdējā reģistrācija, sēde sākās vakar, un es nezinu, kad tā beigsies. Sēdes laikā ir trīsreiz jāreģistrējas. Tad, kad jūs, Golubova kungs, nebūsiet, mēs sarīkosim reģistrāciju!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Jānis Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns,

Ruta Marjaša,

Edvīns Inkēns,

Indulis Bērziņš,

Atis Sausnītis,

Ernests Jurkāns,

Ojārs Grinbergs,

Ziedonis Čevers,

Viesturs Boka,

Jānis Ādamsons,

Janīna Kušnere,

Ervids Grinovskis,

Jānis Rubulis,

Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, V.Šmite

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute