Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 19.marta sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, kuru sākām izskatīt iepriekšējā sēdē. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

Pirms Pocarnova kungs sāk runāt no tribīnes, izlemsim jautājumu par to, ko ierosina desmit deputāti, - šodienas sēdē noteikt debatēm 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Vai par šo jautājumu kāds grib runāt “par” vai “pret”? Nevajag balsot. Deputāti piekrīt? Vajag balsot. Nu, ja vajag, tad vajag. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - noteikt šodienas debatēm runas laiku 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.

Un vēl. Godātie kolēģi, pie mums pašlaik strādā firmas “Philips” tehniskie speciālisti, viņi šeit strādā jau vairākas dienas, bet šodien iespējams, ka mums vajadzēs vēl kādu desmit minūšu pārtraukumu vajadzības gadījumā, lai visu tā novestu līdz loģiskam galam. Ja tāda tehniska vajadzība būs, tad mēs par to jums paziņosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu iesniegumu par debašu laika noteikšanu attiecībā uz šodienas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Tātad, lūdzu, Požarnova kungs, - komisijas vārdā.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā sēdē mēs palikām pie 58.panta. Ir Labklājības ministrijas priekšlikums: “Saņemt farmaceita un farmaceita asistenta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri prot valsts valodu, ir ieguvuši augstāko vai vidējo farmaceitisko izglītību un kuriem ir vismaz triju gadu darba stāžs specialitātē.” Pagājušajā reizē mēs jau sākām debates.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas, godātie kolēģi, ir izskatāmā dokumenta 13.lappusē. Debatēs vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Manās rokās ir dokuments, kas ir izdalīts arī jums. Šajā dokumentā ir tas farmaceitu konferences dalībnieku viedoklis, kurš nav atspoguļots konferences rezolūcijā. Ir izpausts viedoklis, kas ir pretējs tam, kuru mēs dzirdējām no Dobeļa kunga. Tā ka ne visi farmaceiti prasa ierobežojumus nepilsoņiem. Cienījamais Dobeļa kungs, viss nav tik viennozīmīgi, kā jūs teicāt. Jebkuram juristam, kurš kaut mazliet mīl savu profesiju, ir skaidrs, ka farmaceitu konferences rezolūcijā piedāvātie argumenti ir nepamatoti.

Pirmkārt. Atsauksme uz Eiropas Savienības direktīvām nav korekta jau tāpēc, ka Latvija vēl nav Eiropas Savienības locekle un tās direktīvas Latvijai nav obligātas.

Otrkārt. Šo direktīvu mērķis ir novērst darbā iekārtošanās diskrimināciju atkarībā no piederības kādai valstij, bet nepavisam ne tāds, lai dotu privilēģijas pilsoņiem. Eiropas Savienības amatpersona pat nespēj iedomāties, ka būs tāda ļaužu kategorija kā nepilsoņi, kuri it kā ir Latvijas padotie, bet kuriem šajā valstī nav nekādu tiesību.

Treškārt. Šie ierobežojumi nepilsoņiem farmācijas jomā rupji pārkāpj starptautisko tiesību dokumentus, kuri ir ratificēti un ir spēkā Latvijas teritorijā. Proti, ir pārkāpti sekojoši pakti. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, kultūras un sociālajām tiesībām. Pakta 6.pantā teikts, ka pakta dalībvalstis atzīst tiesības uz darbu, kuras ietver katra cilvēka tiesības uz to, lai viņiem būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas un pilda. Un ka dalībvalstis veiks attiecīgus pasākumus šo tiesību aizsardzībai. Un pakta 6.panta “c” apakšpunktā ir teikts, ka katram jābūt vienādai iespējai izvirzīties augstākā līmeņa darbā, pamatojoties vienīgi uz darba stāžu un kvalifikāciju. Tādā veidā ir arī pārkāpta konvencija par nodarbinātības politiku un Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Rezumējot gribu teikt, ka tādu diskriminējošu ierobežojumu dēļ Latvijai ir tik slikta reputācija pasaulē un ka labot neglīto imidžu vajag nevis ar reklāmas kampaņām, bet, kā mūsu gadījumā, ar konkrētu kļūdu izlabošanu. Lūdzu neatbalstīt Požarnova kunga minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis Labklājības ministrijas priekšlikums ir ļoti izsvērts un korekts. Ieklausieties: “Saņemt farmaceita un farmaceita asistenta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri prot valsts valodu, ir ieguvuši augstāko vai vidējo farmaceitisko izglītību un kuriem ir vismaz triju gadu darba stāžs specialitātē.” Kā jau es teicu, tas ir izsvērts, korekts priekšlikums, un to atbalsta arī farmācijas arodbiedrības. Es domāju, ka derētu ieklausīties viņu vārdos un viņu sacītajā. Viņi ir atsūtījuši mums, Saeimas deputātiem, savus priekšlikumus, un tieši tā skan šis priekšlikums.

Cienījamie kolēģi, es jums gribētu šodien tomēr atgādināt, ka pāri mums, pāri Latvijai un latviešiem, veļas dažādu lamuvārdu straumes, apvainojumi, un aicinu vēl un vēlreiz padomāt par mūsu piekāpību pret šiem nepilsoņiem, kura bijusi šajos neatkarības gados. Un es skaidri un gaiši saku jums acīs, ka tas ir tas rezultāts tam, ka mēs esam bijuši pārāk cilvēcīgi, pārāk iejūtīgi, pārāk piekāpīgi, un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, Krievija ir pierādījusi šodien un daudzos, daudzos iepriekšējos gados, ka tās apetīte nekad neaprims. Tās apetīte aprimsies tikai tad, kad Latvija atkal būs pakļauta. Un tāpēc ir šī drausmīgā ažiotāža.

Šobrīd, lūk, Bartaševiča kungs saka, ka šajā valstī viņiem neesot nekādu tiesību, lai gan šajā valstī, Latvijā, viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem. Pēdējās dienās ir atskanējušas balsis, ka latvieši saņemot dzīvokļus Latvijā, bet nepilsoņi - ne. Kāda nekaunība! (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, pildi TB politiku.”) Gandrīz visus dzīvokļus, neteiksim simtprocentīgi, bet vismaz 90% visos šajos gados, arī neatkarības sākuma gados, ir saņēmuši tieši nepilsoņi, bet latvieši vēl šodien dzīvo pažobelēs, komunālajos dzīvokļos, bez labierīcībām un tā tālāk. Tādu nekaunību! Tā runāt ir vienkārši smieklīgi! (Starpsauciens: “Kāds sakars?”)

Un vēl. Mūsu valstī jānodrošina vispirms pilsoņiem gan darbs, gan viss pārējais. Ja es paspēšu iekļauties 5 minūtēs... Tas, kas ir noticis, un tas, kas ir rakstīts, piemēram, pirms dažām dienām pēc leģionāru gājiena pie Brīvības pieminekļa laikrakstā “Čas”, ir vienkārši fantastiska nekaunība. Tur nobildēti apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti un arī armijas cilvēki un pateikts, ka viņi apkaunoja mūsu valsti. Tad es jautāju: kādu valsti? Vai Krieviju apkaunoja? Vai varbūt Latviju? Tādā gadījumā Latvija vairs nav latviešu valsts, pilsoņu valsts, bet Latvija ir nepilsoņu valsts!

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, runa ir par farmaceitiem, lūdzu, runājiet par lietu!

P.Tabūns. Tad, lūk, es vēlreiz lieku jums pie sirds: tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar šo priekšlikumu - pieņemt šo visai korekto Labklājības ministrijas priekšlikumu, lai turpmāk mēs nesagaidītu šādas nenormālības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, no rīta bija patīkami noklausīties Tabūna kunga “īso kursu”, bet man ir kāds jautājums, un arī visiem citiem deputātiem. Es beidzot sapratu to, ka Latvijā farmaceiti, it sevišķi nepilsoņi, kuri saņēmuši nepilsoņa pasi, ir “piektā kolonna”, jo citādāk es nesaprotu, kādēļ baidās no šiem farmaceitiem. Tātad viņi kaut ko indēs nost, visreālāk indēs nost Latvijas pilsoņus.

Taču mani, cienījamie kolēģi, interesē cits moments. Šajā likumā ir ieliktas visas prasības: te ir ieliktas valodas prasības šiem nepilsoņiem... pie reizes mēs ar to taisni varētu panākt, ka viņi apgūtu valodas prasmi. Tātad cilvēkam, kas gribēs kļūt par to aptiekāru vai farmaceitu, būs jāzina latviešu valoda. Tāpat arī izglītības cenzs ir noteikts pareizi, un mani personīgi, aizejot uz aptieku, laikam tomēr interesē, lai tas aptiekārs zinātu, kādas zāles es prasu, lai viņš man varētu tās pasniegt un lai es tās arī saņemtu. Un mani diez vai interesēs tas, vai viņš būs Eiropas pilsonis, mani diez vai interesēs tas, vai viņš ir Latvijas pilsonis, taču mani interesēs, lai viņš būtu profesionālis. Un šajā gadījumā es nesaprotu šo Labklājības ministrijas sava veida ierobežojumu. Pirmkārt, es nezinu, cik daudz Eiropas pilsoņu ir vēlējušies Latvijā strādāt par farmaceitiem, es domāju, ka diez vai tādi precedenta gadījumi ir bijuši, tāpēc Makarova kungs varbūt varēja pielikt klāt arī lapiņu, ka, lūk, simtiem Rietumeiropas farmaceitu vēlas šeit strādāt. Laikam tā nav.

Un šajā gadījumā es aicinātu Labklājības ministrijas iniciatīvu neatbalstīt, būt loģiskiem un nepakļauties apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šajā gadījumā vienkārši klajai demagoģijai. Rītu sāksim vismaz ar normālu darba ritmu, nevis ar demagoģijas kursiem!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka farmācija tomēr ir viena no nedaudzajām tautsaimniecības nozarēm, kuru ārkārtīgi sīki regulē Eiropas Savienības direktīvas. Direktīvu skaits pārsniedz divdesmit. Vairāki desmiti ir otrās pakāpes norādījumi un rekomendācijas. Līdz ar to, strādājot pie likuma, maksimāli vajadzētu pietuvināties Eiropas Savienības prasībām, jo mēs reāli taisāmies iestāties Eiropas Savienībā.

Jau pirms nedēļas, balsojot par tiesībām pārdot zāles lieltirgotavās, mēs esam nonākuši pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu, tāpēc šobrīd lieltirgotavās vajadzēs piemērot dubultstandartu par zāļu glabāšanu lieltirgotavās un personām lieltirgotavās un aptiekās, kas sarežģīs situāciju un radīs neērtības. Pie tam valdība kārtējo reizi būs “peramā puišeļa” lomā, jo būs jāskaidro, kāpēc Latvijā tiek piemērots šāds dubultstandarts.

Man ar nožēlu jāsaka, ka ļoti līdzīga situācija var veidoties visiem farmaceitiem - pilsoņiem un nepilsoņiem. Ko saka Eiropas Savienības likumdošana? Tur teikts, ka farmācijā ir tiesības darboties, atvērt farmācijas uzņēmumu - aptieku vai lieltirgotavu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Ja Latvija šo loku paplašinās un noteiks citus kritērijus, tad mums kārtējo reizi būs problēma un pēc tam būs daudz sāpīgāk pietuvoties Eiropas Savienības prasībām. Un es šaubos, vai tajā brīdī, kad Latvijas farmaceiti pretendēs uz tiesībām atvērt aptieku kādā no Eiropas Savienības valstīm, kāds rēķināsies ar situāciju, kāda mums bija šeit.

Pirms jūs lemjat, es tomēr deputātus aicinu izvērtēt, kas, jūsuprāt, ir Latvija - vai ģeogrāfiska vieta ar nosaukumu “Latvija”, kam ir atvērtas robežas... Tad varbūt pārtrauksim būvēt robežpunktus un aicināsim visus šurp? Latvija tomēr ir valsts, kas, pirmkārt dod signālus saviem pilsoņiem. Šī ir valsts, kas rūpējas par saviem pilsoņiem un aicina pilsoņus kalpot šīs valsts labā. Tas ir jautājums, ko šodien jūs lemjat, balsojot par Farmācijas likumu.

Protams, kārtējo reizi var aiziet pavadā un atteikties no šīs iespējas, tikai tad pašiem būtu varonīgi arī jāmēģina skaidrot, kāpēc mēs bremzējam iestāšanos Eiropas Savienībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu nr.36 - izteikt 58.pantu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 37. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas jaunā redakcijā izsaka 59.pantu. Šis pants sastāv no sākumdaļas un četriem apakšpunktiem, un principā šis Labklājības ministrijas priekšlikums izsaka tikai to... vecajā redakcijā bija, ka saņemt atļauju aptiekas atvēršanai var... un tālāk ir uzskaitījums: fiziskā persona, pašvaldība utt. Te problēma ir tāda, ka, ja šī pati fiziskā persona atver aptieku, tad jebkurā gadījumā aptieka ir uzņēmums un šo atļauju aptiekas atvēršanai izsniedz šim uzņēmumam, jo šī fiziskā persona ir tikai dibinātāja. Tādēļ, lai būtu skaidrība, ir Labklājības ministrijas redakcionāls priekšlikums, kas nosaka, ka speciālu atļauju aptiekas atvēršanai izsniedz “vienai juridiskajai personai, ja tās dibinātājs ir...”, un tālāk šajos četros apakšpunktos ir uzskaitītas visas tās pašas personas, kas bija iepriekšējā redakcijā. Vienīgi 1.apakšpunktā ir papildināts “farmaceita vai farmaceita asistenta”.

Savukārt uz šo pašu pantu attiecas arī trīs deputāta Rubina priekšlikumi.

1.priekšlikums attiecas uz 1.apakšpunktu - izmainīt tekstu, proti, nevis “fiziskā persona ar farmaceita izglītību”, bet “fiziskās vai juridiskās personas”.

2.priekšlikums attiecas uz pirmās daļas 4.punktu - papildināt ar ārstniecības iestādēm.

3.priekšlikums attiecas uz 59.panta pirmās daļas 4.apakšpunktu - izslēgt atsevišķus vārdus “ar īpašu veselības valsts ministra atļauju...”. Vienkārši es domāju pēc procedūras jautājumiem, kurš no priekšlikumiem atšķiras vairāk un par kuru no punktiem būtu jādebatē. Labklājības ministrijas priekšlikums attiecas uz pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins runās. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Labklājības ministrijas priekšlikumu tāpēc, ka, manuprāt, aptiekas var piederēt jebkurai personai. Ir pieņemts likums, ka aptieku var vadīt farmaceits ar augstāko izglītību, un tas ir pareizi, bet es nesaprotu, kāpēc aptieka nevarētu piederēt vienalga kuram cilvēkam Latvijā. Tas ierobežo Latvijas pilsoņu brīvību. Tāpat kā var piederēt restorāns, kā var piederēt veikals, kā var piederēt visas pārējās iestādes. Tās ir īpašuma attiecības. Es domāju, ka īpašums var piederēt jebkuram. Tāpēc es atbalstu to, ka aptiekas var piederēt jebkurai fiziskajai personai. Es uzskatu, ka šeit ir tīrs “Tēvzemei un Brīvībai” lobēšanas piemērs.

Jā, Vidiņa kungs! Vidiņa kungs, ja jau jums interesē alkohola tirdzniecība un varbūt prostitūcija, tad jūs varat uzturēt alkohola veikalus un arī seksa šovus, bet šinī gadījumā likums līdz šim ir bijis tāds, ka jebkuram cilvēkam var piederēt zāļu lieltirgotava un pie lieltirgotavas var atvērt divas aptiekas. Tad es nesaprotu, kāpēc šinī gadījumā cilvēkam nevarētu piederēt tikai viena pati aptieka? Protams, abos gadījumos. Arī tiem, kam pieder lieltirgotavas. Tāds likums mums ir un darbojas. Likums paredz, ka lieltirgotava var piederēt jebkuram cilvēkam Latvijā. Un tas ir pareizi. Un, ja viņam pieder lieltirgotava, viņš var atvērt divas aptiekas. Bet, ja tagad tas, kurš ir mazāks biznesmenis vai uzņēmējs, grib atvērt tikai vienu aptieku, šajā ziņā ierobežo šo pilsoni. Tā tas nedrīkst būt ar to cilvēku. Es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam var piederēt jebkurš īpašums Latvijā. Ja viņam ir nauda, ja viņam ir enerģija strādāt, lai tas viņam ir! Un nedrīkst būt sadalīti pilsoņi, cilvēki pēc viņu profesijām, ka vienam piederēs tas vai otram piederēs tas. Protams, kurš labāk orientējas... Un, ja likums paredz, ka farmaceitam jābūt vadītājam, tas ir ļoti pareizi. Īpašnieks pieņem farmaceitu par vadītāju, un viņš strādā tajā aptiekā. Tā ka es noraidu šo Labklājības ministrijas priekšlikumu un aicinu balsot par to, ka jebkurai fiziskai personai var piederēt aptieka.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Te ir vēl viena bīstamāka lieta, ne tikai tas, ko teica Rubina kungs. Un es arī aicinu atbalstīt viņa priekšlikumu viena iemesla dēļ. Diemžēl 59.pants ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Ja jūs paskatīsieties pārejas noteikumos, jūs redzēsiet, ka 5.punkts nosaka, ka 59.panta 3.punkts ir spēkā līdz 31.decembrim vai arī, ja mēs atbalstām Požarnova kunga priekšlikumu, - līdz 1.jūlijam. Ko tas nozīmē? Te ir iestrādāta faktiski neredzēta blēdība. Ja pienāk šis 1.jūlijs vai gada beigas, tad uzņēmējsabiedrības, ja tajās ir mazāk nekā 51%... 3.punkts... uzņēmējsabiedrības zaudēs tiesības ne tikai atvērt aptieku, dabūt licenci aptiekas atvēršanai, bet... 1.punktā ir teikts, ka arī darbībai, kā jūs redzat. Un šīs licences tiek izsniegtas praktiski katru gadu. Tā, protams, ir ļoti laba barotava, kur var saņemt nepārtraukti... Par licencēm ir jāmaksā. Nevis reizi piecos gados, bet katru gadu. Praksē tās tiek izsniegtas katru gadu. Šeit ir ielikta ļoti pārdomāta lieta. Visi tie mazie to aptieku kolektīvi, kuras pašreiz cenšas privatizēt šajās aptiekās strādājošie, ir nodibinājuši SIA. Daļa šo latviešu ir izpirkuši šos uzņēmumus, bet daļa vēl turpina izpirkt. Līdz ar to vai nu gada beigās, vai šā gada vasarā visas juridiskās personas jeb tā saucamās uzņēmējsabiedrības zaudēs jebkurā gadījumā iespējas kaut kādā veidā paturēt šīs aptiekas. Tāpēc es domāju, ka, iestrādājot šeit Rubina kunga priekšlikumu, mēs izvairīsimies no šiem pārejas noteikumiem. Ja mēs tagad noraidīsim šo priekšlikumu, tad zaudēs šīs uzņēmējsabiedrības. Es arī aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Rubina kungs! Man jums jāizsaka zināmi aizrādījumi, ka Latvijā ir zināma atšķirība starp veikalu, restorānu, seksa šovu un aptieku. Nemēdz šīs lietas salikt vienā maisā. Tāpat kā nemēdz būt advokāta prakse, kas pieder seksa šova īpašniekam, nevajadzētu cīnīties par to, lai aptieka piederētu cilvēkam, kam ar to nav nekāda sakara.

Es principā uzskatu, ka agri vai vēlu Latvija būs ekonomiski attīstīta valsts, kurā aptieka būs aptieķera prakse. Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ir aptiekārs, strādās savā aptiekā praksē un izpildīs tās funkcijas, kuras viņš ir mācījies daudzu gadu garumā, kuras viņš ir speciāli apguvis augstskolā. Jo pretējā gadījumā mums varbūt nemaz nevajadzētu šādu izglītību vispār. Kāda velna pēc tad mācīt par aptiekāru cilvēku, ja var aptieku turēt katrs, kam ienāk prātā, un tirgot zāles katrs, kam ienāk prātā!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu vēlreiz teikt, ka man liekas, ka Apiņa kungs nesaprot vai grib dezinformēt deputātus un pārējos, jo, kā jūs zināt, Apiņa kungs senāk bija veselības valsts ministrs un viņam joprojām pastāv tuvas attiecības ar Labklājības ministriju, un saprotams, ka viņš atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Tas ir pilnīgi nepareizi, ka, teiksim, vienas noteiktas profesijas pārstāvim noteikti ir jāpieder tai iestādei. Tāpat kā slimnīca var piederēt farmaceitam, skolotājam vai pārējiem, arī aptieka var piederēt jebkuram cilvēkam. Likums mums nosaka, ka aptieku vadīt drīkst tikai farmaceits ar augstāko izglītību. Farmaceits ar augstāko izglītību to vada. Ko tad tas nozīmē? Es nesaprotu, Apiņa kungs, kāpēc tad jūs necīnāties par to, lai lieltirgotavas varētu piederēt tikai farmaceitiem? Lieltirgotavas šodien var piederēt visiem. Likums paredz, ka lieltirgotavas var piederēt visiem. Un tas ir pareizi. Bet lieltirgotavu vadīt var tikai farmaceits ar augstāko izglītību. Katrai lieltirgotavai pēc likuma šodien var piederēt divas aptiekas. Ja mēs šodien paskatītos, kas uztur tās lieltirgotavas, mēs redzētu, ka tie ir, protams, tie cilvēki, kam ir bijusi nauda un kas ir spējuši iegādāties tās lieltirgotavas un atvērt aptiekas.

Pagājušoreiz mēs jau runājām par to. Jūs gribējāt ierobežot arī aptieku skaitu... Jūs - es domāju, Labklājības ministrija - cīnāties pret Latvijas iedzīvotāju labklājību. Labklājības ministrijā sen vajadzēja nomainīt gan ministru, gan...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Rubina kungs!

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, kolēģi! Paldies, kolēģi Rubin! Jūs tiešām pareizi sapratāt, ka arī jautājumā par zāļu lieltirgotavām mums vajadzēja būt tikpat striktai nostājai. Tas, ka mēs pietiekami stingri necīnījāmies un neaizstāvējām aptiekāru intereses tikpat nopietni arī jautājumā par lieltirgotavām, nenozīmē, ka mums ir visur jāpadodas un aptiekāri visur, tā teikt, jāpamet zem riteņiem, un jāļauj pilnīgi jebkura cilvēka īpašumā būt ne tikai zāļu lieltirgotavai, bet arī aptiekai. Joprojām aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Man ir tikai viens aicinājums. Pirms mēs nobalsojam, es tomēr gribu lūgt komisijas vadību, Požarnova kungu vai Makarova kungu izskaidrot, kāpēc 3. punkts zaudē spēku šā gada beigās? Kas šeit ir par ideju? Ka aptiekas varēs piederēt tikai fiziskajām personām, pašvaldībām un medicīnas augstskolām, klīnikām... Kāda šeit slēpjas ideja? Kāpēc, es vēlreiz uzsveru, 90% no mazajiem latviešu kolektīviem, kuros strādā tieši tie, par kuriem tik ļoti rūpējas “Tēvzemei un Brīvībai”, nedrīkstēs dabūt licences? Lai nāk un paskaidro, citādi es tiešām nesaprotu, kā balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums par 3.punkta derīguma termiņu ir risināts pārejas noteikumos, bet es to varu izskaidrot. Visa šī galvenā ideoloģija ir tāda. Pastāv diezgan daudzas zāļu lieltirgotavas un dažādas zāļu ražotāju firmas, kuras nāk Latvijā iekšā un kuras veido aptieku ķēdes. Un, ja reiz vienam uzņēmumam pieder 10, 15 vai 20 aptiekas, tādā gadījumā iestājas tirgū visa šī sagrozīšana, zināma veida monopolstāvoklis, un tādā gadījumā šī attiecīgā lieltirgotava piedāvās šajās aptiekās tikai savus medikamentus. Ja pastāv brīva konkurence starp aptiekām, vismaz tādā veidā, ka vienam pieder viena aptieka un divas filiāles, tad tas aptieku tīkls tomēr ir raibāks un tādā gadījumā šajās aptiekās neparādās tikai kaut kāda viena veida, viena tipa medikamenti. Tādēļ pret šādu aptieku ķēžu veidošanu vēršas principā jebkurā normālā valstī.

Kas attiecas uz šo pārejas noteikumu, tas nozīmē, ka Labklājības ministrija varētu izsniegt līdz konkrētajam datumam šīs licences tām lieltirgotavām, kuras vēl nav atvērušas šīs savas aptieku ķēdes. Bet jebkurā gadījumā tās, kurām licences ir jau izsniegtas, turpina savu darbību licences derīguma termiņa robežās un pēc tam vēl vienu gadu. Tādā gadījumā pēc tam ir jāizdomā, ko darīt. Vai to veidot kā atsevišķu uzņēmumu vai atdot kādam farmaceitam, privatizēt vai kaut ko tamlīdzīgu darīt. Bet jebkurā gadījumā ideoloģija ir principā tāda, ka aptiekas - tas ir aptiekāru bizness. Un lai aptiekāri paši veido savas aptiekas un lai viņi tādā veidā darbojas. Bet lai nenonāk viena rokās gan lieltirgotava, gan vesels bars dažādu aptieku. Tas ir attiecībā uz šo pārejas noteikumu.

Tagad mums vajadzētu balsot par deputāta Rubina priekšlikumiem, kas visvairāk atšķiras no Labklājības ministrijas priekšlikuma, kurš ir atbalstīts. Tā kā profesora Rubina priekšlikumi attiecas uz 1.punktu un 4.punktu, es domāju, ka mums vajadzētu sākt ar tiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs. Mēs tieši tā arī rīkosimies. Godātie kolēģi, tātad, kā ziņotājs teica, deputāta Rubina trīs priekšlikumi attiecas uz 59.panta pirmās daļas dažādiem punktiem. Pēdējais ir priekšlikums nr.40, kuru ir iesniedzis deputāts Rubins. Viņš ierosina svītrot 59.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus... Tā kā 40.priekšlikums ir visradikālākais, vispirms balsosim par šo deputāta Rubina priekšlikumu - svītrot 59.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par šo priekšlikumu.

A.Požarnovs. 40.priekšlikums. (No zāles deputāts A.Rubins: “Lūdzu precizēt balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Mēs balsojam, Rubina kungs, par jūsu priekšlikumu -40.priekšlikumu. Lūdzu, klausieties! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 17, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Rubina priekšlikumu - priekšlikumu nr.38 - izteikt 59.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Tas ir 38.priekšlikums, godātie kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Par, par.”) Komisija, atkārtoju, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 15, atturas - 9. Tas arī ir pieņemts.

Tagad balsosim par 39.priekšlikumu - papildināt 59.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “specializētie centri” ar vārdiem “ārstniecības iestādes”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 6. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs akceptējam Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu, ko atbalstījusi arī atbildīgā komisija, - bet ar nupat nobalsotajiem, deputāta Rubina ierosinātajiem labojumiem atsevišķos šī panta pirmās daļas punktos.

A.Požarnovs. Vai mums ir jāveic balsojums par Labklājības ministrijas priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Nē, nav! Godātie kolēģi! Tā kā labojumi skāra katru šā panta pirmās daļas punktu, tad te ir radies neliels sajukums.

A.Požarnovs. Mēs esam nobalsojuši pirmās daļas 1.apakšpunktu un 4.apakšpunktu profesora Rubina redakcijā.

Sēdes vadītājs. Požarnova kungs, te lieta ir tāda, ka ir jābalso 59.panta pirmās daļas redakcija ar deputāta Rubina izdarītajiem labojumiem. Tā mums tagad jārīkojas, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 7. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41.priekšlikums - deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 59.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Viena fiziskā vai juridiskā persona var būt vienas aptiekas dibinātāja vai īpašniece.” Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu - papildināt 59.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 42.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, kādā kārtībā darbojas šajā likumā noteiktās normas līdz Valsts zāļu aģentūras un Valsts farmācijas inspekcijas izveidošanai, jo tās nevarēja izveidot sakarā ar to, ka nebija pieņemts likums. Tad, kad likumu pieņēma, šīs struktūras ir izveidotas, tās darbojas, un tādēļ šis punkts ir lieks, un tādēļ Labklājības ministrija ir iesniegusi šādu priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. 43.priekšlikums - deputāta Požarnova priekšlikums - aizstāt pārejas noteikumu 5.punktā skaitļus un vārdus - “1998.gada 31.decembrim” aizstāt ar “1998.gada 1.jūlijam”. Tas ir tieši par to pašu tēmu, par kuru runāja Kiršteina kungs un par kuru es skaidroju, kādēļ bija tāds viedoklis, ka nepieciešams samazināt šo termiņu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. Beidzamais ir deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka likuma 39.pants ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim. Komisija to ir atbalstījusi. Attiecīgais pants nosaka, ka lauku rajonos aptieku var vadīt farmaceits ar vidējo izglītību. Šis laiks līdz 2004.gada 31.decembrim ir pietiekošs, lai šie farmaceiti iestātos augstskolā un iegūtu augstāko farmaceitisko izglītību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu vai noraidīšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 21, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

A.Pocarnovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības otro sadaļu, ir ienākusi virkne priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Izskatīsim tos!

Pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdē mainīt darba kārtību un likumprojektu “Militārpersonu izdienas pensiju likums”, tas ir, darba kārtības 39.punktu, izskatīt pēc otrās sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 18.punktu. Tātad 39. ierosina izskatīt pēc 17.punkta. Vai deputāti iebilst pret to? Neiebilst. Paldies. Esam vienojušies.

Vēl ir saņemts iesniegums no Juridiskās komisijas. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu atzinuma iesniegšanai. Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, mēs nodevām Juridiskajam birojam precizēšanai un noslīpēšanai trešajā lasījumā nepieņemto likumu “Par alkohola valsts monopolu”. Un tagad Juridiskā komisija lūdz pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2.aprīlim. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret to? Nav. Varbūt varam to izlemt tūlīt? Deputāti neiebilst. Paldies. Lēmumu esam pieņēmuši.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas - pirms darba kārtības 22.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” - iekļaut 29.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” - un 39.punktu. Tātad šī komisija ierosina pirms 22.punkta iekļaut 29. un 39.punktu. Godātie kolēģi! Man te nāk cilvēki un saka, ka kaut kas kaut kur ir nolemts. Man ir dokumenti priekšā, kuri ir jāizskata. Un es skatu šos dokumentus. Ja jūs vēlaties kaut ko darīt, tad savāciet parakstus un iesniedziet. Es nezinu, kas kuram ienāk prātā attiecībā uz darba kārtības maiņu. Tātad pieņemam... (Starpsauciens no zāles: “Pareizi, Čepāņa kungs!”) Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” priekšlikumu - 29. un 39.punktu izskatīt pirms 22.punkta?

Čerāna kungs vēlas. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Man ir ierosinājums atbalstīt šo priekšlikumu daļā par 29.punkta iekļaušanu pirms 22., bet neatbalstīt daļā par 39.punkta iekļaušanu, jo tas jau ir iekļauts agrāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav vairāk. Vai deputāti piekrīt Čerāna kunga priekšlikumam - pārcelt 29., bet nepārcelt 39.? Paldies.

Tad vēl ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Arī tā lūdz izdarīt izmaiņas - 47.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīt pēc 18. punkta, bet pēc 18. punkta mēs jau esam nolēmuši skatīt 39. un tādēļ nevaram tur iekļaut šo 47. punktu. Var iekļaut? Paldies.

Tad vēl. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sakarā ar to, ka ir iesniegti labojumi Saeimā Latvijas Republikas Valsts valodas likumprojekta tekstā un deputātiem ir jāiepazīstas ar jauno redakciju, izslēgt minēto likumprojektu no šīsdienas sēdes darba kārtības, un vienlaicīgi tā lūdz iekļaut šo darba kārtības jautājumu 2. aprīļa sēdē. Vai deputāti tam piekrīt - neizskatīt šodien, bet izskatīt 2. aprīlī, tas ir, praktiski pēc divām nedēļām? Nevajag balsot? Vai neviens neprasa? Paldies. Esam vienojušies.

Un tad vēl mūsu deputāts Guntars Grīnblats informē, ka viņš atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem””. Tas mums šodien ir paredzēts kā 14. punkts, bet, tā kā to ir iesnieguši pieci deputāti, no kuriem viens savu parakstu atsauc, tad šis likumprojekts šodien nav skatāms un tiek svītrots no darba kārtības. (Starpsauciens: “Ļoti žēl.”)

Tas pagaidām, kolēģi, ir viss! Sāksim izskatīt otro sadaļu - Prezidija ziņojumi.

Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Dilbas, Putniņa, Lagzdiņa un Lamberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi?

Pieteicies runāt ir Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Operatīvās darbības likums tika pieņemts 1993. gada decembrī un šā likuma pārejas noteikumu 2. punkts noteica, ka likumā minētie operatīvās darbības pasākumi, kuru veikšanai nepieciešams tiesneša akcepts, līdz šo jautājumu izlemšanai likumdošanas ceļā pagaidām veicami ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu. Tādi operatīvās darbības pasākumi, kuriem ir nepieciešami tiesneša akcepti, ir norādīti likuma 7. panta ceturtajā daļā, un tie ir: korespondences kontrole, informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, slepena noklausīšanās, operatīvā iekļūšana un citi. Savukārt 7. panta piektajā daļā teikts, ka šos minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta, bet par to 24 stundu laikā ir jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts.

Šajā gadījumā ir izveidojusies tāda situācija, ka operatīvie darbinieki līdz 24 stundām likumā atļautajā kārtībā var veikt šos operatīvās darbības pasākumus bez jebkādas kontroles. Kā redzams, Operatīvās darbības likuma normas ir nonākušas pretrunā ar vairākām starptautiskām normām, kā arī ar Latvijas Republikas 1991. gada decembra konstitucionālā likuma “Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem” normām, kura 16. pants nosaka, ka personas dzīvoklis ir neaizskarams un nevienam nav tiesību ieiet dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas vai izdarīt kratīšanu bez tiesneša lēmuma. Savukārt likuma 17. pantā ir paredzēts, ka valsts garantē korespondences, telefona sarunu, telegrāfisko un citu sakaru noslēpumu. Šīs tiesības var ierobežot ar tiesneša lēmumu, izmeklējot smagus noziegumus.

Tātad ir skaidri redzams, ka tikai tiesneša akcepts var būt par pamatu atsevišķu personu tiesību ierobežošanai.

Ir pagājuši vairāk nekā 4 gadi kopš Operatīvās darbības likuma pieņemšanas, bet acīmredzot jautājumu izlemšana par operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķā veidā un par tiesneša akceptu gadījumos, kad tiek būtiski aizskartas personu konstitucionālās tiesības, ir ieilgusi.

Tādēļ šodien aicinu visus deputātus atbalstīt šā likuma grozīšanu un nodot to attiecīgajām komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai “pret” šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas? Vai deputātiem iebildumu arī nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Mauliņa un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Čerāns vēlas runāt “par”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot komisijām šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz, ka arī pirmās un otrās grupas invalīdiem ir piemērojama tāda pati nekustamā īpašuma nodokļa atlaide kā politiski represētajām personām.

Es lūdzu atbalstīt tā nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā tiek skatīti šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es aicinu cienījamos priekšlikuma iesniedzējus iesniegt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu un nenodot to kā jaunu grozījumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Izglītības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns. Runās “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs pievērst uzmanību šī likumprojekta pārejas noteikumu 3. punktam, kurā ir rakstīts: “Laikā līdz 2008. gadam tiek nodrošināta pakāpeniska pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšana valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai atbilstošā kategorijā, atbilstoši mainot pārējos pedagoga darba nosacījumus (pedagoga darba kvalitāte, mācību gada garums, darba slodze).”

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka 2008. gada pieminēšana šajā dokumentā, šajā tekstā, ir klaja valdības ņirgāšanās par skolotāju un ka tā ir valdības nekompetence attiecībā uz valsts nākotnes attīstības pamatnosacījumiem. Mums ir šodien jāpasaka paldies tiem skolotājiem, kas strādā šādos apstākļos. Viņiem bieži vien šo darbu nākas veikt tādā situācijā, kurā nav skaidrs, kādā veidā nodrošināt pat savu fizisko eksistenci. Tiešām ir jāpasaka paldies šiem skolotājiem, nevis likumprojektā jāparāda, ka turpmāk vēl 10 gadu laikā viņu dzīves kvalitātē un darba apmaksas sistēmā nekas būtiski nemainīsies. Mums ir šī skolotāju algu tuvināšana un pielīdzināšana valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai jāveic, vēlākais, trīs četru gadu laikā un jau tūlīt, pirmajā gadā, jādod ievērojams palielinājums, lai skolotājiem būtu redzams, ka valsts tiešām ir gatava par viņiem rūpēties un ka mūsu valstī izglītība tiešām ir prioritāte. Šeit mēs redzam, ka šis termiņš tiek atlikts uz divarpus Saeimām, uz kaut kādu termiņu, kas ir vēl pēc 10 gadiem. Es uzskatu, ka tas absolūti nav pieņemami. Es uzskatu, ka vispār nebūtu pieļaujams tāds cinisms, ka mēs vispār to šeit, Saeimā, skatām. Valdībai šis likumprojekts būtu jāpaņem atpakaļ un jāsakārto, un jāpieņem kaut kāds lēmums, kas ir korekts attiecībā pret skolotājiem.

Es gribu šeit atgādināt, ka saukļa līmenī šī politiskā vēlme tuvināt skolotāju algas ierēdņu algām bija ierakstīta jau Šķēles valdības deklarācijā, bet bija skaidra atkāpšanās no šī principa realizēšanas: deklarācijā bija ierakstīta šī algu tuvināšanās, taču patiesībā tika paceltas valsts pārvaldē strādājošo algas, bet skolotāju algas palika uz vietas. Tātad tika darīts pilnīgi pretējais.

Tātad šobrīd jau pat solījumi netiek doti skolotājiem, ka kaut kas varētu kādā brīdī uzlaboties. Es domāju, ka tas ir pietiekami būtisks nosacījums, lai šo likumprojektu atdotu atpakaļ Ministru kabinetam un lai Ministru kabinets šeit iestrādātu iekšā 2002. gadu. Protams, es saprotu, ka mēs varam šo jautājumu izlabot arī uz vietas šeit, parlamentā, bet es domāju, ka būtu pietiekami svarīgi, lai arī Ministru kabinets tomēr nāktu pie prāta un izdarītu šo labojumu pats. Nevar taču ņirgāties par skolotājiem!

Otrs moments, ko es gribu minēt šajā sakarā, ir šī likumprojekta 12. pants, kurš saucas “Izglītība un reliģija” un kurā ir rakstīts, ka valsts īstenotā izglītība ir šķirta no baznīcas un ka tikai privātas izglītības iestādes un reliģiskas organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums. Bet, godātie deputāti, kas mums ir rakstīts Reliģisko organizāciju likumā? Tur ir rakstīts, ka valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta Latvijā tradicionālo konfesiju ticības mācība. Mēs esam panākuši pat to, ka šī ticības mācība tiek finansēta no valsts budžeta. Taču šeit atkal kāds ir izdomājis kaut kādus jauninājumus un mēģina kaut kādā veidā iespītēt šai ticības mācībai - ar domu, ka, jo tālāk no tā, kas garīgs, jo labāk.

Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Lai Ministru kabinets to pārstrādā pats, un pēc tam mēs spriedīsim.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mums šodien ir jāizšķiras. Ja mēs patiešām gribam, lai Latvijā beidzot būtu savs normāls Izglītības likums, kas atbilst šodienas situācijai, tad šis likumprojekts ir jānodod komisijām, un, atklāti sakot, Saeimas pedagogi jau ir sākuši darbu pie šā likumprojekta, izveidodami savu apakškomisiju. Tas ir izdarīts tāpēc, ka ir skaidrs, ka likumprojekts ir “jēls” un ļoti vāji sagatavots, bet ir arī šis alternatīvais, ja varētu teikt, likumprojekts, kuru Saeima pirms tam noraidīja un nepieņēma. Tā ka, strādājot komisijā, ir iespējams kārtīgi to pārveidot vai pat izveidot savu alternatīvo likumprojektu un pirmajā lasījumā ļaut Saeimai izvēlēties labāko variantu.

Tomēr es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams tas, ko teica Čerāna kungs, ka Izglītības likums nosaka skolotāju algas vai arī laikposmu, kurā tās tiek mainītas. Mēs nedrīkstam profesionālas dabas likumus saistīt ar darba samaksas noteikšanas lielumu vai laikposmu, kurā tas ir jāizdara. Manuprāt, Čerāna kungs, pat 2002. gads ir nepieņemams, bet tas nav šā likuma objekts, tāpēc šeit tas nebūtu jārisina, bet gan kopā ar budžetu - tad, kad pārskata arī minimālās algas.

Es vairāk gribētu piesaistīt deputātu uzmanību citam jautājumam - tam, ka Izglītības likumā ir ļoti daudz kas uzlikts pašvaldību pleciem, un tāpēc šeit sēdošos deputātus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas aicinu intensīvi iesaistīties šajā darbā pie Izglītības likuma, izvērtēt un pārvērtēt, un nākt ar saviem priekšlikumiem. Aicinu piedalīties arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un padomāt, ko reāli pašvaldības varēs no tā visa realizēt, ko tām gatavojas uzdot šis likums, lai nebūtu tā, ka mēs uzdosim darīt tiem, kuri nespēs realizēt. Tomēr es aicinātu deputātus šodien nobalsot “par”, saprotot to, ka būs ļoti grūts un smags darbs. Turklāt iespējams, ka arī pirmajā lasījumā mēs diez vai varēsim virzīties tālāk, bet vismaz šis solis šodien ir jāsper, un darbs ir jāsāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Grīnblata, Straumes, Baloža, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! No 1990.gada 4.maija deklarācijas laikiem, cik vien es atceros, notiek nepārtraukti mēģinājumi uzlabot Latvijas Satversmi. Kā jūs atceraties, tika izveidotas vairākas juristu grupas, kas dzīvoja Līgatnē un mēnešiem strādāja, līdz uzrakstīja vienu variantu, pēc tam - otru variantu, bet agri vai vēlu visi šie mēģinājumi beidzās ar pilnīgu fiasko un milzīgu valsts līdzekļu iztērēšanu. Un nelaime bija nevis novecojušajā Satversmē, kā daži to uzskata, bet gan padomiskajā domāšanas veidā.

Rietumu tiesību sistēma, kurā mums vajadzētu iekļauties, man liekas, ar to arī atšķiras, ka tā nav sīku instrukciju kopums, par kādu pašreizējo Satversmi mēģina pārvērst daudzi cilvēki. Mēs zinām, ar ko ir beigušies tie daži neveiksmīgie mēģinājumi, kurus mēs esam atbalstījuši. Mēs esam iestrādājuši labojumu - pašreiz vienīgo Satversmē -, un, manā izpratnē, pilnīgi neveiksmīgu, kas ierobežo pilsoņu tiesības. Mēs esam ierobežojuši vēlēšanu tiesības no divām dienām uz vienu dienu, un tas tad ir viss šo astoņu gadu lielākais sasniegums, ko šajos gados ir panākuši juristi ar padomju domāšanu. Tagad mēs esam saņēmuši kārtējo priekšlikumu. Vai šis priekšlikums ir labāks?

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību dažām lietām.

Pirmais. Te ir ierakstīts, ka Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Arī Austrijas karogs, godājamie deputāti, ir sarkans ar baltu svītru, taču Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru ar nosacījumu, ka sarkanā un baltā attiecības ir divi pret vienu. Šis nav Satversmes jautājums. Pilnīgi pareizi, mums ir speciāls likums par karogu! Ja mēs šeit iestrādājam šādu skolniecisku normu, mēs kļūstam smieklīgi visas Latvijas priekšā.

Nākamais. Man ir pilnīgi nepieņemams pants, kur ir teikts, ka dzīvības atņemšanu var neuzskatīt par likuma pārkāpumu, veicot likumīgu arestu vai aizkavējot arestētas personas bēgšanu. Tātad, ja kāds, piemēram, RIMI veikalā nozog paciņu piena un viņu tajā brīdī aiztur policists, bet šis, teiksim, jaunietis bēg prom, un tad, viņu likumīgi nošaujot, mēs esam ievērojuši konstitucionālās tiesības. Es saprotu, ka to regulē speciāli likumi, bet vai tiešām valsts Pamatlikums ir jāpiesārņo ar šādām muļķībām?

Nākamais. Ir aizliegta citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku. Es domāju, ka viscietsirdīgākā izturēšanās pret cilvēku, godājamie deputāti, ir reketa veidā katru gadu izspiest naudu no nabaga aptiekāriem par to, lai atjaunotu licenci viņu aptiekas darbības turpināšanai. Es nezinu cietsirdīgāku veidu. Es aicinu pagaidām šo pārstrādāt, pašreiz noraidīt, jo te ir arī labas lietas. Es atzītu to, ka noteikti ir jāieraksta, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Ir arī labi priekšlikumi, un es negribu teikt, ka nav vajadzīgi šie uzlabojumi. Saprotiet mani pareizi! Taču nevar Satversmi piesārņot ar muļķībām, šādā veidā piesārņot Satversmes projekta labojumus un tos izskatīt. Pie tiem vēl ir jāstrādā acīmredzot pāris mēnešu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā Kiršteina kungs runāja “pret”, tad Dobeļa kungs var runāt tikai “par”. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Diemžēl iepriekšējais runātājs parādīja, ka viņš ļoti sen nav lasījis Latvijas Republikas Satversmi. Tāpat viņš, protams, laikam nekad nav lasījis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Es ieteiktu jebkuram deputātam šodien atšķirt Latvijas Republikas Satversmi un izlasīt, kas tur ir teikts 4.pantā. Kiršteina kungs atļāvās ņirgāties par Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu. Diemžēl tāds nu viņš ir...

Tagad jautājums ir tāds: kāpēc šis piedāvājums ir? Šis piedāvājums ir viens no variantiem, kas skar Satversmes papildināšanu ar nodaļu vai sadaļu par cilvēktiesībām. Viens šāds projekts ir jau izstrādāts, šis ir cits projekts ar nedaudz cita veida struktūru un citiem piedāvājumiem. Tātad es neredzu nekādu iemeslu lielam uztraukumam, izskatot šādus projektus un mēģinot runāt par to, kas skar cilvēktiesību normu iekļaušanu Satversmē.

Tālāk. Protams, mūsu apvienība iestājas par to, ka jāmēģina stingrāk iestrādāt normu par valsts valodu Latvijā, un tāpēc starp dažiem mūsu piedāvājumiem, kādā veidā šīs cilvēktiesību normas un citas normas iestrādāt, mēs esam 4.pantu papildinājuši ar teikumu par valsts valodu Latvijā. Es domāju, komisijā varēs spriest tālāk gan par struktūru, gan par tekstu, bet tā savādi ir klausīties, kad kāds saka, ka šis ir kaut kāds muļķīgs dokuments, jo faktiski, šo dokumentu rakstot, ir izmantota gan Latvijas Republikas Satversme, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija, tā ka es aicinu šo likumprojektu vienkārši nodot komisijai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 13, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Kalnbērza un Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Īstā laikā parādās šis dokuments. Patlaban ir interesantas attiecības ar Krieviju, visādi netīreļi ārdās pa Latviju, bet pa Rīgu it sevišķi, un šajā brīdī arī parādās, lūk, šāds īpatnēja satura dokuments. Arī viens no autoriem “miera balodis” Golubova kungs, okupācijas noliedzējs Latvijā, ir īstais parakstītājs. Tagad parādās antihitleriskā koalīcija, bet ir interesanti, kāpēc neviens no šiem autoriem nekad nav runājis par antistaļinisko koalīciju? Tiem varbūt arī kaut kas pienākas? Nupat šeit, Rīgā, mēs redzējām pēctečus un vēl dažus no tiem, kuri kādreiz skaļā balsī piedzērušies bļāva par Staļinu, rādīja visu savu modernāko tehniku - sirpi un āmuri. Man liekas, ka tur patlaban ražas ir tik zemas, ka pilnīgi pietiek ar sirpi, lai novāktu tās ražas, tāpēc viņiem nevajag labāku tehniku un tāpēc viņi ir atcerējušies šos instrumentus... Es tikai gribētu atgādināt, ka senlatvieši jau pirms tūkstoš gadiem labību pļāva ar izkaptīm...

Protams, šā dokumenta “sāls” ir 4. un 5.pants - pensiju un citu atvieglojumu piešķiršana, sociālās aizsardzības pasākumu plānošana un finansēšana. Es gribētu atgādināt tos laikus, kad šitādi paši ar piepūstiem vaigiem un pilniem tīkliņiem stiepa atspērušies, palīdzot viņu nobarotajām dāmām nest šos tīkliņus, un toreiz nevienu no viņiem neuztrauca tas, ka mūsu veikalos nebija ne desas, ne citu produktu. Viņiem tīkliņos viss bija un bija pat labi redzams. Viņiem bija speciāli veikali, kur iegādāties. Šodien desas var nopirkt visos veikalos, tagad laikam viņi grib dzīvot ar jaunu saukli - desas par brīvu.

Un pats pēdējais un visinteresantākais šajā dokumentā. Paskatieties, lūdzu, cienījamie kolēģi, kas tad bija tas antihitlerists no 1939.gada 1.septembra. Es domāju, ka lielākā daļa no mums zina vēsturi, es tikai atgādināšu, ka 1939.gada septembrī nelietīgā veidā Hitlers un Staļins kopā sagrāba Poliju. Tik daudz jau nu jums vēsturi vajadzēja zināt. Kur tad nu tur bija tā antihitleriskā koalīcija 1939.gada septembrī? Kas notika Katiņā, kad poļu virsniekus apšāva antihitleriskās koalīcijas pārstāvji?

Jā, cienījamo “miera balodi”, jums reizēm gribas lidināties pa gaisu, reizēm jums gribas kādam uzķēzīt uz galvas, sēžot kokā, un vēl kaut ko jums visu laiku gribas, bet, ja jūs sastādāt dokumentu, tad vismaz izlasiet kaut vai savas valsts vēsturi, izlasiet savu senču vēsturi galu galā! Netaisiet kroplus dokumentus! Nu nevar par šādu dokumentu pat īpaši diskutēt, jo tas ir pilns ar muļķībām, bet doma ir ļoti pareiza - atdodiet atpakaļ mūsu zaudētās privilēģijas! Ar tādiem saukļiem un arī ar dzelzs un cita metāla gabaliem apkārušies onkuļi pavisam nesen te maršēja. Jā, viņiem ir tiešām bēdīgi, jo nav vairs to privilēģiju. Tāpēc nevar šādu dokumentu vispār pat izskatīt, un es aicinu noraidīt tā sūtīšanu uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jums priekšā guļ (Starpsauciens: “Neguļ...”) pašreiz likumprojekts par antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu. Nedaudz padomājiet, ka tikai mums un Igaunijai nav šāda likuma par antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu. Pat Vācijā ir tāds statuss dažiem cilvēkiem.

Šajā likumprojektā nav neviena vārda par kaut kādām privilēģijām. Šeit ir runa par to, lai tie cilvēki, kuri cīnījās par mūsu valsts neatkarību sakarā ar fašistisko okupāciju, (Starpsauciens: “Kuras valsts?”) ...par Latvijas valsts neatkarību sakarā ar fašistisko okupāciju, lai tiem, kuri cīnījās par neatkarību, tiktu dots šis cīnītāja statuss. Es gribu nosaukt, kas tie ir. Tie ir 130.Latviešu strēlnieku korpuss, tās ir Latviešu partizānu brigādes, kuras cīnījās pret fašistisko okupāciju. Tāpēc es lūdzu atbalstīt un virzīt šo likumu uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo likumprojektu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 19, atturas - 31. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja un Veldres iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt?

Deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz Civilprocesa kodeksā atjaunot tiesvedību uzraudzības instancē, tas ir, atjaunot prokurora uzraudzības institūciju pār spēkā stājušamies tiesas spriedumiem. Mēs redzam, ka ir daudzas tādas situācijas, kurās atklājas tas, ka tomēr viena vai otra iemesla dēļ ir acīm redzami neloģiski šie pieņemtie spriedumi. Ir nācies deputāta darbības laikā saskarties ar veselu virkni tādu gadījumu, ka ir šādas situācijas, tāpēc būtu svarīgi, lai tiktu dotas prokuroram tiesības atjaunot tiesvedību arī pār spēkā stājušamies tiesas spriedumiem.

Mēs varam komisijās diskutēt par to, vai šāda tiesvedība uzraudzības instancēs būtu atjaunojama tikai pār tiem tiesas spriedumiem, kas ir bijuši līdz 1996.gada februārim, vai tiem, kas ir bijuši vēlāk. Es aicinu neatteikties no diskusijas par šo jautājumu un aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Ir pilnīgi konkrētas cilvēku sūdzības, un nav citas reālas iespējas, kā panākt šeit taisnīgumu. Tā tas ir gan strīdos par atjaunošanu darbā (konkrēti es no savas pieredzes varu to pateikt), gan arī virknē citu gadījumu. Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Laikam šis ir atkal tas gadījums, ka labie nodomi bruģē ceļu uz daudz sliktāku vietu nekā to, kam tie nodomi ir domāti.

Cienījamie iesniedzēji! Acīmredzot mums visiem ir saprotams, ka ir pareiza doma un vēlme, lai būtu taisnīgs spriedums, lai tas būtu atbilstīgs likumam un lai tie cilvēki, kas vēršas pie tiesas, arī saņemtu gandarījumu. Taču jādomā ir arī par to, ka situācija ir mainījusies un ka mums ir triju pakāpju tiesu sistēma.

Mēs jau šīs pašas Saeimas laikā vienreiz izdarījām šādus grozījumus attiecībā pret tiem spriedumiem, kas tika izskatīti agrāk, un par tām lietām, kas tika izskatītas agrāk. Tad nebija šīs iespējas pārsūdzēt trīspakāpju tiesu sistēmā, taču šobrīd tas ir savādāk. Šajā situācijā, kad teju, teju jau būs jāskata otrajā lasījumā jaunais Civilprocesa likums, mēs gribam atgriezties pie sistēmas, kas bija, teiksim, līdz 1990.gadam (un izņēmuma gadījumos vēl arī drusku vēlāk). Nevar tomēr tā voluntāri iejaukties šajā Civilprocesa likuma sistēmā tikai tāpēc, ka vēl ir atsevišķi spriedumi, kas, iesniedzējuprāt, nav pamatoti, nav taisnīgi. Acīmredzot vienmēr būs tā, ka viena daļa nebūs apmierināta. Taču, pastāvot šai sistēmai, kurā ir gan apelācijas, gan kasācijas iespējas, nav vairs nepieciešamības atjaunot šo uzraudzības kārtību. Un, arī no tāda tīri lietišķa viedokļa raugoties, rodas jautājums - cik tad ilgi zem šīs varbūtības iespējas turēt spriedumus? Nav labi arī tas, ka cilvēkam ir visu laiku jāuztraucas, ja spriedums ir spēkā: bet varbūt pēc kaut kāda laika perioda kāds uzrakstīs protestu? Tas arī nav pareizi. Mēs esam gājuši uz šo sistēmu, ka ir šīs apelācijas un kasācijas instances lietu izskatīšanas kārtībā. Un likvidēt šo uzraudzības kārtību... Tādēļ es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 28, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Zelgalvja un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo jautājumu Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es izsaku pateicību pieciem opozīcijas pārstāvjiem, kuri ir nolēmuši no jauna izvirzīt jautājumu par privatizācijas sertifikātu pielietošanu. Bet viņu sagatavotais likumprojekts šo problēmu nebūt neatrisina. Tāpēc es domāju, ka šis projekts ir noraidāms, un aicinu arī Saeimu to noraidīt. Kāpēc? Šajā projektā ir ieplānots sertifikātu pielietošanas termiņu pagarināt līdz 2003.gadam. Tas nozīmē, ka joprojām turpināsies šī neizlēmība sertifikātu izmantošanā. Diemžēl man ir jāsaka, ka šī sertifikātu izmantošanas un pielietošanas problēma ir ļoti saasinājusies, jo daudzkārt ir mainījusies sākotnējā koncepcija. Ja tagad pieņems likumā grozījumus, ka neizīrētās dzīvojamās telpas varēs privatizēt par naudu pašvaldības, tādā gadījumā sertifikātiem zudīs pielietojums. (Manuprāt, ir jāpanāk ļoti ātrs sertifikātu pielietojums, jo arī “Ventspils nafta” pieprasa tiesības izpirkt savas kapitāla daļas, privatizējot uzņēmumu par sertifikātiem.) Manuprāt, tas galīgi nebūtu pieļaujams, jo šādā gadījumā ienākumi Privatizācijas fondā samazinātos vismaz 28 reizes, salīdzinot ar plānoto. Tādā gadījumā nebūs nekādu iespēju atmaksāt tiem cilvēkiem, kuri savu īpašumu ir labprātīgi atdevuši valstij, - nebūs iespēju to viņiem atmaksāt, dzēšot viņu sertifikātus un izsniedzot viņiem samaksu naudā.

Pašvaldības pašlaik prasa tiesības pārdot zemi par naudu. Arī tas, manuprāt, samazinās privatizācijas sertifikātu un it sevišķi īpašuma kompensācijas sertifikātu cenu. Īpašuma kompensācijas sertifikātu cena iekšējā tirgū nepieaug mūsu likumdošanas biežo maiņu dēļ.

Mēs esam aizmirsuši citu bijušo sociālistisko valstu pieredzi. Piemēram, Čehoslovākijā bija paredzēts, ka sertifikātus varēs pielietot tikai privātpersonas, ka sertifikāti netiks uzpirkti, pārpirkti un “iemarinēti”. Šī pieredze bija noteikti jāņem vērā. Bet - kas nokavēts, tas nokavēts!

Tomēr es gribu šodien iemest akmeni arī mūsu valdības dārziņā, jo kopš 1994. gada tiek solīta sertifikātu atmaksāšana naudā dažām kategorijām - politiski represētajām personām, neapmierināto sarakstā iekļaujamiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem un arī vēl dzīvajiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem pašlaik ir ļoti liels gadu skaits.

Ministru prezidents Krasts jau janvāra beigās bija uzdevis ekonomikas ministram sagatavot priekšlikumus, kādā veidā varētu dzēst privatizācijas sertifikātus. Diemžēl vezums nekust ne no vietas, šis uzdevums nav izpildīts. Ir pagājuši vairāki mēneši, bet risinājuma šai lietai nav. Taču represētie cilvēki ir ārkārtīgi pacietīgi. Mēs redzam dažādus krievvalodīgo piketus Rīgas ielās, turpretim šie cilvēki nekad tādas metodes nepielieto. Viņi pacietīgi gaida un uzticas mūsu valdībai. Es uzskatu, ka burtiski nedēļas vai divu nedēļu laikā šis jautājums ir jāatrisina un Ministru prezidentam Krastam sava nostādne ir jāparāda ļoti stingri. Un ekonomikas ministram beidzot jāizpilda tas uzdevums, ko viņam ir devis Ministru prezidents.

Es tomēr vēlreiz gribu pakavēties pie tā, ka uz Saeimu nāk ļoti daudz vēstuļu. Tās ir adresētas gan Saeimas priekšsēdētājam, gan dažādām frakcijām, bet es gribu jūs īpaši informēt par vienas tādas politiski represētās personas vēstuli, kura nevis kaut ko pieprasa, bet iesaka ļoti vienkāršu priekšlikumu. Manuprāt, tajā vajadzētu ieklausīties arī mūsu valdībai. Šis cilvēks saka tā: “Līdzekļu trūkuma dēļ ierosinu dzēst, vismaz pakāpeniski, sertifikātus šādā veidā: vispirms politiski represētajām personām un bijušajiem zemes īpašniekiem, vismaz summu par 70 - 80 sertifikātiem.” Es domāju, ka tas tiešām ir risinājums. Varbūt nenosegsim visas summas uzreiz, bet kaut vai daļu! Un attiecībā uz citām personu grupām, ja šajās grupās ir tādi cilvēki, kuriem pienākas sertifikātu dzēšana naudā, viņš ierosina dzēst vismaz 30 sertifikātus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Seile. Tā kā opozīcijas priekšlikums šo jautājumu neatrisina, es aicinu to noraidīt, bet valdībai iesaku padomāt par šā jautājuma steidzīgu risināšanu.

Sēdes vadītājs. “Par”. Vēlas runāt Čerāna kungs. Bet piecas minūtes jau jums vajadzēs. Pietiks ar trim? Labi. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nezinu, kā jums, bet man, klausoties šo Seiles kundzes runu, radās sajūta, ka viņa runā par visu ko, tikai ne par šo konkrēto likumprojektu un patiesībā nepasaka nevienu nopietnu argumentu pret to.

Šeit ir priekšlikums pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu no 1999.gada 31.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim. Tas ir saistīts ar to, ka šobrīd tikai ļoti neliela daļa no visiem dzīvokļiem ir par sertifikātiem privatizēta. Ja mēs paturam šo termiņu - 1999.gada 31.decembris -, tad mēs nonākam pie dzīvokļu piespiedu privatizācijas, pie tā, ka pēc šā termiņa varēs tos privatizēt tikai par naudu, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Kas attiecas uz Seiles kundzes minēto problēmu par īpašuma kompensācijas sertifikātu atmaksu naudā, tā, protams, ir ļoti aktuāla problēma un tā ir jārisina. Tautas kustības “Latvijai” deputāti kopā ar citiem opozīcijas deputātiem tika iesnieguši arī pieprasījumu valdībai šo jautājumu risināt. Bet jautājums ir Seiles kundzei un viņas frakcijas kolēģiem: kā viņi ir balsojuši par šo pieprasījumu? Es varu arī to pateikt. Viņi ir balsojuši “pret”, nevēloties šo jautājumu risināt. Tagad te nu var nākt Saeimas tribīnē un runāt. Gudri runāt, kad ir cits apspriežamais jautājums, ka, lūk, netiek atrisināts šis jautājums un tātad nu Krasta kungam tas būtu jāatrisina. Tas ir jāatrisina, bet nevajag arī pašiem “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem balsot pret šiem jautājumiem. Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 31. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma vārds Paulim Kļaviņam. Viens paziņojums.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri darbojas Latvijas un Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupā, ir laipni lūgti šodien pulksten 12.45, tātad ceturksni pirms pulksten vieniem, ierasties Kamīna zālē. Ir tikšanās ar vācu zinātnieku un studentu grupu - ar apmēram 9 cilvēkiem. Tie nav parlamentārieši, bet zinātnieki un studenti no Ķīles, un viņi būtu priecīgi, ja varētu ar mums mazliet parunāties. Tātad - pulksten 12.45 Kamīna zālē. Laipni lūgti visi no šīs sadarbības grupas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas sveicam mūsu kolēģi Edvīnu Inkēnu, kuram pirms dažām dienām palika apaļi 40 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Ziedonis Čevers, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu atgriezties sēžu zālē. Mums jāturpina darbs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir tikai 36 deputāti. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē.

Godājamie kolēģi! Atkārtoju, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Visiem ir jāatgriežas sēžu zālē, lai mēs varētu turpināt darbu. Zālē ir tikai 40 deputātu... Rubuļa kungs būs četrdesmit piektais... Mums vienalga ir par maz.

Godātie kolēģi, reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Zelgalvja un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas atzinuma projektu, par Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Balsojam par Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 8, atturas - 34. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina nodot deputātu Valdmaņa, Kalnbērza, Ozoliņa, Čerāna un Grīnblata iesniegto likumprojektu... Atvainojiet, 14.punktu mēs esam izņēmuši no darba kārtības tādēļ, ka viens deputāts atsauca savu parakstu zem šī ierosinājuma.

Izskatām darba kārtības 15.jautājumu. Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Bišera, Pēterkopa, Čerāna un Kreituses iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju”. Iesniegusi deputātu grupa.

Par šo jautājumu vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

Valdmaņa kunga diemžēl nav zālē. Nākamais debatēs runāt pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs esam jau 1996.gada 22.augustā pieņēmuši Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Diemžēl mēs neesam tālāk enerģiski rīkojušies kā valsts. Konkrēti, valdība nav rīkojusies, lai panāktu šīs deklarācijas kā juridiska fakta atzīšanu starptautiskā mērogā. Tāpēc ir šis lēmuma projekts, lai panāktu šo atzīšanu. Lai panāktu to, ka ANO dalībvalstis atzīst, ka Latvija tiešām ir bijusi okupēta, un lai virzītu jautājumu par to, ka Latvija varētu saņemt kompensācijas no citām valstīm, kuras ir vainīgas šajā okupācijā.

Tāpēc mans priekšlikums būtu nodot šo lēmuma projektu Saeimas Ārlietu komisijai, un es aicinu deputātus par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Godātie kolēģi, jāizlemj jautājums, vai mēs iekļausim šo Saeimas lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Ja nevienam nav iebildumu, tad mēs to varam darīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Deputāts Jurdžs, piemēram, iebilst. Un, ja iebilst kaut vai viens, tad, vadoties pēc Kārtības ruļļa, mēs varam izlemt jautājumu par to, vai iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputāti piekrīt, ka mēs iekļaujam šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā? Balsojam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Jūs savu vārdu esat nokavējis. Debates ir beigušās. Balsošanas laikā lūdzu netraucēt, Valdmaņa kungs! Mēs balsojam par priekšlikumu par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Jo šodienas darba kārtībā to iekļaut nevar sakarā ar to, ka deputāti iebilst. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir citi priekšlikumi!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 14. Jautājums iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamais ir 18.jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam. Dokuments nr.3945.

Kostandas kungs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 24.marta līdz 3.aprīlim. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam piešķirt 7 dienas ilgu atvaļinājumu, tas ir, no 24.marta līdz 30.martam (ieskaitot). Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam no šā gada 24.marta līdz 30.martam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim tagad darba kārtības 39.jautājumu. Likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensiju likums”. Trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3943 un dokumentu nr.3943A - tā ir atsevišķa lapiņa, kas šorīt jums bija uzlikta uz galdiem.

1.priekšlikums ir no deputāta Kristovska. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

L.Kuprijanova. 2.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3.priekšlikums - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.priekšlikums - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova. 5.priekšlikums - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es uzreiz gribu pateikt, ka šeit nav domstarpības starp mani un komisiju. Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Es uzskatu, ka nevajadzētu ieviest likumā praksi, ka mēs tādām militārām struktūrvienībām, kuras kādreiz ir tikušas reorganizētas, kurām ir mainīta pakļautība (šinī gadījumā ir runa par Zemessardzi un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestu), likumā uzskaitām viņu iepriekšējos nosaukumus. Šeit mēs iekavās rakstām, ka Saeimas drošības dienests un Valsts prezidenta drošības dienests, kurš pašreiz ir pakļauts Aizsardzības ministrijai, kādreiz ir bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienests un Latvijas Republikas Drošības dienests. Es domāju, ka ir pats par sevi saprotams tas, ka daudzas institūcijas tiek reorganizētas un to nosaukumi mainīti, un mēs nevaram likumā norādīt visus iepriekšējos šo dienestu nosaukumus.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šinī gadījumā manu redakciju, jo no likuma teksta jau tas viss izriet. Komisijā gan bija viedoklis, ka it kā būtu nepieciešams šos vecos nosaukumus uzskaitīt, jo ierēdņi, kuri piešķirs izdienas pensijas, var pārprast, var nesaprast, vai šodienas nosaukums atbilst tam, kas ir bijis kādreiz. Bet, manuprāt, tas jau ir ierēdņu kvalifikācijas un varbūt arī instrukciju

jautājums, nevis likuma jautājums. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Komisijas viedokli atbalstīja arī Saeimas Juridiskais birojs, un, ņemot vērā to, ka šeit runa ir patiešām par pensijām... Es domāju, ka visiem deputātiem kā tautas priekšstāvjiem un arī mūsu komisijai par nožēlu ir zināma negatīvā pieredze ar vēstulēm, ko raksta cilvēki, ka kāds ierēdnis nav pareizi izpratis likumu vai citādi to tulkojis. Līdz ar to mēs tomēr uzskatījām, ka ir vajadzība uzskaitīt šīs iestādes. Varbūt paies vēl kādi pieci gadi, un šie cilvēki visi būs pensionējušies. Mēs varētu arī mainīt, jo pēc būtības, kā teica Kristovska kungs, te absolūti nav nekādas atšķirības, tomēr mēs precīzi uzskaitām, lai cilvēkam, griežoties pēc pensijas, nevajadzētu uzrādīt, teiksim, pavēli par reorganizāciju un tā tālāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņam ir ieraksts, ka viņš tur ir dienējis. Un arī Saeimas Juridiskais birojs atbalstīja tādu variantu. Tādēļ es aicinātu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - 3. panta pirmās daļas 2. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Godātie kolēģi! Lūdzu, piedalieties Saeimas darbā - balsošanā!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kristovska priekšlikumu nr. 5. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 30. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtu tomēr vēlams dzirdēt iemeslus, kāpēc šis mūsu priekšlikums nav atbalstīts, jo man liekas, ka tas ir pietiekoši skaidrs. Mēs gribam uzsvērt, ka, lūk, šī atrašanās PSRS Valsts drošības komitejas un tai pakļautajās iestādēs nekādā gadījumā nedrīkst tikt pielīdzināta dienestam citos formējumos, citās iestādēs. Mēs vienkārši to uzsveram un neko citu un nevēlamies, lai šādi cilvēki būtu tieši tādi paši kā visi pārējie. Ļoti skaidrs priekšlikums, un, lūdzu, formulējiet, kāpēc jūs to neatbalstāt. Es katrā ziņā aicinātu Saeimu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova. Nu tieši tādēļ komisija arī neatbalstīja, jo te nekādā gadījumā nav runa par pensijām Valsts drošības komitejas bijušajiem darbiniekiem, un, kā jūs jau zināt, mēs tādus darbiniekus valstī vispār nepensionējam. Viņi acīmredzot saņem pensijas no Krievijas, un te ir skaidrs uzskaitījums, ko mēs uzskatām par tiem, kam būtu pielīdzināms šis stāžs. Un vismaz, cik ir zināms man, šķiet, no 1922. vai no 1924. gada šīs organizācijas - Iekšlietu ministrija un Valsts drošības komiteja - arī bijušajā PSRS vienmēr bija nodalītas struktūras, un, tā teikt, viņu darbinieki nekad nebija savstarpēji pakļautās struktūrās. Tādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir patiešām tikai uzsvērums un ka tam praktiski nav nekādas slodzes. Tādēļ komisija arī neatbalstīja. Es aicinātu, protams, balsot par komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas priekšlikumu par 3. panta pirmās daļas 4. punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais ir 7. priekšlikums. Es lūdzu kolēģus paņemt dokumentu nr. 3943-a, jo tehniskas kļūdas dēļ tabulā ir nepareizs teksts, tādēļ mēs jums izsniedzām papildlapiņu.

Sēdes vadītājs. Dokumentam ir 900. reģistra numurs. Lūdzu, tātad vadīsimies pēc tā!

L.Kuprijanova. Tātad 7. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova. 8. - deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9. - deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 10. - deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 11. - deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju, un līdz ar to mainās arī panta daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Kristovska priekšlikumu nr. 11? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 12. - deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Čerāna kungs nepiekrīt un vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es vienkārši lūdzu balsojumu un aicinu atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk debatēs pieteikušos nav? Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kristovska priekšlikumu 6. pantā... 6. panta sestajā daļā svītrot otro teikumu. Balsosim šo priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Es varu tikai komentēt. Tas ļoti sarežģīs izskaidrošanos, kad pāriesim uz valsts pensijām. Tas ir vienīgais, ko iebalsoja. Paldies.

13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14. - deputāta Kristovska priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 16. - atbildīgā komisija precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 17. - deputāta Kristovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti to atbalsta? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 18. - deputāta Kristovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 19. - deputāta Druvas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušajā reizē runājām par šo jautājumu. Pēdējo reizi bija piedāvāts grozījums, kas noteica, ka vispār nevajag aplikt pensijas. Šeit ir piedāvāts to darīt tikai 50% apmērā, un jūs saprotat, ka tā ir tikai daļa no šīs pensijas, kas tiek aplikta 50% apmērā. Tādēļ es lūgtu atbalstīt to, un, kamēr es esmu tribīnē, es arī lūgšu jūs atbalstīt nākošo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs runājam par 8. panta papildināšanu ar jaunu astoto daļu, es aicinātu atbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu, kas man šķiet nedaudz simpātiskāks par deputāta Druvas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienītie kolēģi! Es aicinātu jūs nejaukt likumos absolūti visus pārējos likumus iekšā. Mēs visi zinām, ka mums tūlīt Saeimā tiks skatīts jauns likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kad mēs varēsim ar jums vēlreiz pārrunāt, vai vispār pensionāru pensijas ir apliekamas ar ienākuma nodokli, to skaitā arī militārās pensijas, un arī kādi citi cilvēka ienākumi. Nevajag ar Pensiju likumu kārtot citu likumdošanu. Tāpēc es jūs aicinātu būt konsekventiem un arī pēc otrā lasījuma balsojuma tomēr neatbalstīt Druvas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kārļa Druvas priekšlikumu - papildināt 8. pantu ar astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies.

20. ir deputātes Antas Rugātes priekšlikums, par kuru šobrīd jau izteicās debatētāji, ka tas ir ļoti simpātisks un atbalstāms. Būtībā arī komisija pret to neiebilst, bet te problēma ir tāda, ka šī norma jau ir iestrādāta tajos pantos, par kuriem mēs esam sen nobalsojuši. Ja jūs gribat vienā likumā divos pantos to iebalsot, tad, protams... Acīmredzot iesniedzēja un aizstāvji nav īpaši rūpīgi izpētījuši likumu. Tādēļ es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Balsot!”) Deputāts Čerāns prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātes Rugātes priekšlikumu nr. 20 - papildināt 8. pantu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 13, atturas - 22. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 21. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt... Kompjūterā viens uzvārds bija, bet pazuda. Tātad nevēlas runāt. Parādījās cits. Lūdzu, Čerāna kungs - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze, vai vēlaties ko teikt vai balsosim?

L.Kuprijanova. Jā, es vēlētos teikt, ka tam nav absolūti nekādas jēgas, un 1991. gada 1. janvāris ir tā robežšķirtne, kad mainījās visi tie formējumi. Protams, tikai tā 4. datuma dēļ var nobalsot, bet tam absolūti nav nekādas... Tādēļ komisija arī noraidīja, jo, kā jūs saprotat, komisijai principā nevarēja būt principiālu iebildumu pret kaut kādu Latvijas atjaunošanas datumu, bet pensiju piešķiršanas gadījumā būtiska nozīme bija šim datumam - 1991. gada 1. janvārim. Tādēļ es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu nr. 21 - pārejas noteikumu 1. punktā nomainīt skaitļus... un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 26. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti...? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka nebūtu pamata atlikt dažu šā likuma punktu spēkā stāšanos līdz 2000. gada 1. janvārim un ka būtu jau tūlīt jāsāk izmaksāt pensijas militārpersonām attiecīgajā apmērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Debates beidzam.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Tā kā mums ir ļoti plaša darba kārtība, es negribētu te tērēt laiku un izskaidrot, ar ko tas ir saistīts. Visi datumi pārejas noteikumos ir ielikti, ievērojot Zemessardzes un Aizsardzības ministrijas lūgumu, lai cilvēki, kas, teiksim, ir pirmspensijas vecumā, varētu izdienēt to, kas viņiem pienākas, un saņemt pilnu pensiju. Ja Čerāna kungs grib viņus ierobežot, tad, protams... Tādēļ es aicinātu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 22.priekšlikumu! Komisija to, kā jūs zināt, ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Vēl ir 23.priekšlikums...

L.Kuprijanova. Es atvainojos, jā, vēl ir 23.priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pirms balsošanas par likumprojektu kopumā paziņojumu par balsojumu vēlas sniegt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos par neprecīzo balsojumu par šā likumprojekta 6.punktu - es esmu balsojis “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim likuma pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim darba kārtības 47.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3941. Pirmais priekšlikums attiecas uz 7.panta ceturto daļu. Frakcija “Latvijai” ierosina šo pantu papildināt ar citu ceturto daļu nekā tā, kura mums ir bijusi spēkā esošajā likumā, - tātad iespraust vidū starp trešo un ceturto punktu jaunu punktu, kura būtība ir tā, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Komisija šo lēmumu neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka tādā gadījumā tiks ārkārtīgi kavēts privatizācijas process. Jo pietiek kādai ieinteresētai personai iesniegt lietu tiesā, lai konkrētā objekta privatizāciju aizkavētu par vairākiem gadiem.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Seiles kundze jau pateica šī priekšlikuma būtību. Es uzskatu, ka tas ir absolūti loģisks priekšlikums, jo, ja mēs gribam Latvijā veidot tiesisku valsti, tad mūsu valstī nedrīkst būt tādas institūcijas, kuras var izdarīt vienalga kādus likumu pārkāpumus. Un pēc tam nevienam nav nekādas iespējas neko iebilst, nekādā veidā apstrīdēt šīs institūcijas darbību. Šajā gadījumā problēma ir īpaši būtiska tāpēc, ka šoreiz tā institūcija ir Privatizācijas aģentūra (konkrēti, Privatizācijas aģentūras valde), kura lemj par visa valsts īpašuma privatizāciju. Un, ja ir apzināti vai neapzināti pieļauts kaut kāds likuma pārkāpums, tādā gadījumā ir vajadzīga nepieciešamība, lai varētu šos aģentūras prettiesiski pieņemtos lēmumus pārsūdzēt tiesā un nodibināt tiesisku kārtību. Ja mēs atsakāmies no šādas normas (un arī līdz šim esam atteikušies no šīs iespējas pārsūdzēt tiesā Privatizācijas aģentūras lēmumus), tādā gadījumā mēs it kā esam visu šo valsts īpašumu atdevuši Privatizācijas aģentūras valdes rokās, piecu cilvēku rokās, un tas, ko viņi izlemj, tā arī paliek, it kā šiem pieciem cilvēkiem šis valsts īpašums būtu nodots kā privātīpašums. Tas galīgi nav normāli. Mēs redzam, kā mums iet ar privatizāciju mūsu valstī, kādas lielas problēmas šeit parādās, un tie lēmumi jau ir ne tikai tādi, kas ir tiešā veidā saistīti ar privatizācijas procesu; ir arī lēmumi par pretendentu atlasi vai par konkursu rīkošanu un arī lēmumi kaut kādos gadījumos izsludināt vai kaut kādos gadījumos neizsludināt, un arī lēmumi par to, kā novērtēt kādus īpašuma objektus. Tas ir ļoti būtiski - panākt, lai šis tiesiskuma moments privatizācijā parādītos. Jo mēs skaidri redzam, ka privatizācijas process mūsu valstī ir tas process, kurš ir valstij radījis milzīgus zaudējumus. Šie zaudējumi ir vairāku miljardu latu apmērā. Mēs varam runāt par agrīno privatizāciju, kurā tika veikta noma ar izpirkumu, un ir jau ziņas par vesela miljarda latu zaudējumu. Ir runa arī par saimniecisko darbību attiecībā uz valsts kuģniecību, kur šī privatizācija jau reāli notiek - bez oficiālu lēmumu pieņemšanas. Ir konstatēts, ka arī tur ir aptuveni miljardu latu liels zaudējums valstij. Es domāju, tas nebūtu pareizi, ja visu šo valsts īpašuma objektu privatizācijā mēs atļautu tādu ārpustiesisku kārtību, ka pieņemtos lēmumus nevar pārsūdzēt tiesā. Jāsaka, tas ir, manuprāt, diezgan liels absurds, kas mums likumdošanā ir iestrādāts. Mēs varam domāt par to, kā šo normu precizēt, gatavojot trešo lasījumu, bet es domāju, ka šis tiesiskums principā būtu privatizācijā obligāti jāievieš, un tāpēc es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Arī es jūs aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo, manuprāt, mums ir jāpatur prātā, kas ir pašmērķis. Šobrīd Latvijas valstī par pašmērķi tiek izvirzīts kaut kāds termiņš, kurā privatizācija ir jāpabeidz, un aizmirsts tiek tas, ka privatizācijai ir jābūt likumīgai un tiesiskai. Tieši tā - ir jābūt tiesiskai privatizācijai. Nebūt ne visos privatizācijas procesos, kuri ir mūsu valstī notikuši, visi objekti ir privatizēti bez domstarpībām, bez interešu konfliktiem. Tā ka es domāju, ka šādā situācijā mēs kādai institūcijai, šajā gadījumā Privatizācijas aģentūrai, iedodam ekskluzīvas tiesības, kuras pastāv ārpus tiesiskas valsts principiem, ka faktiski jebkuru konfliktu var pārstrīdēt tiesā, tiesiskā kārtībā. Privatizācijas aģentūra šajā valstī ir, tā teikt, ārpus šīs tiesiskās valsts principiem. Tā ka es domāju, ka tas ir absurds, kurš ir iestrādāts likumā, un absurda ir pieeja, ka likumā ir iestrādāts arī tas, ka tikai tos gadījumus, kuri likumā ir uzskaitīti, tikai tos dažus gadījumus, tikai tās situācijas ir iespējams pārsūdzēt tiesā. Tā ir, manuprāt, padomju tiesību skolas viskliedzošākā, tā teikt, palieka, un, manuprāt, tā būtu bijusi jau jānovērš iepriekšējos ciklos, kad mēs par šo jautājumu diskutējām. Tiesiskā valstī un Rietumeiropas tiesību sistēmā, manuprāt, ir tā, ka tie konflikti, kuri nav likumā uzskaitīti, ir izskatāmi tiesā. Likumam nav tiesību un pienākuma uzskaitīt visus tos konfliktus, kuri vispār ir iespējami privatizācijas procesā. Tā ka ir jāpatur prātā... Protams, ja mēs, tā teikt, neskatoties riņķī, redzam tikai to vienu termiņu, kurā mums ir jāpabeidz privatizācija, tad viss ir kārtībā, tad tikai tā mums ir jārīkojas. Tiem, kas šādu pozīciju aizstāv, protams, tā ir jārīkojas, bet tiem, kas domā par tiesisku valsti, noteikti būtu jāatbalsta šāds priekšlikums. Kaut gan rakstīt likumā iekšā normu, kura tiesiskā valstī pastāv pati par sevi, - tas jau ir vienā ziņā absurds, bet to darīt mūs spiež šodien sabiedrības tiesiskās apziņas līmenis, tiesiskās apziņas līmenis mūsu valstī. Tā tas diemžēl ir. Mums ir jāveic šādi, varētu teikt, no likuma viedokļa diezgan pretrunīgi pasākumi. Tā ka es pilnīgi atbalstu šo frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es esmu ļoti priecīgs dzirdēt, ka arī Kristovska kungs atbalsta Čerāna priekšlikumu. Tas priekšlikums ir ļoti pamatots tāpēc, ka tiesiskā valstī visu var izlemt tikai tiesa. Pareizi. Un es domāju, ka mūsu visu mērķis... mērķim ir jābūt, un mērķis mums ir tautas labklājība. Mēs nevaram dot Privatizācijas aģentūrai ekskluzīvas tiesības, ka tikai viņa var lemt, par cik kuru objektu pārdot vai kā privatizēt. Mēs ejam uz to, ka objekti ir jāprivatizē. Protams, ne visi objekti. Mēs nepiekrītam tam, ka jāprivatizē visi. Tautas kopa “Brīvība” piekrīt, ka jāprivatizē lielākā daļa, bet stratēģiski svarīgo valsts objektu kontrolei jābūt valsts rokās. Jebkuram objektam, kuru privatizē, ir jānosaka patiesā viņa cena. Mēs nevaram pieļaut, ka ir tā, kā tagad ir, - ka Naglis, kurš ir Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, kopā ar Šadinovu nosaka objektu cenu. Viņi gan it kā uzaicina kādas firmas, bet jau iepriekš viņām liek manīt, kādai tai cenai vajag būt, un neviens nevar tagad pārsūdzēt. Tā mēs, Latvijas valsts, zaudējam miljonos skaitāmu naudu, miljoniem latu tiek zaudēti lielo objektu privatizācijā. Privatizācijas aģentūra grib vadīties pēc Orvela principa, ka visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vēl vienlīdzīgāki. Tā tas nedrīkst būt. Un, ja mēs esam jau tik daudz privatizējuši un vēl turpinām privatizēt, tad es nesaprotu, kur tā nauda paliek. Te citreiz saka, ka tas viss tiek ieskaitīts budcetā vai kur citur, bet mēs zinām, cik daudzi tūkstoši bērnu neiet skolā, pensionāri knapi velk dzīvību. Tā ka likumam noteikti ir jābūt... Tas ir vispār brīnums - šodien iznāk tā, ka vienīgi Nagļa lēmumus nevar nekur tiesāt, faktiski viņš jau mūsu valstij ir gan Ģenerālprokurors, gan Ministru prezidents, gan Valsts prezidents, kurš ir tā lielākā persona. Viņš var vienpersoniski izlemt šos jautājumus.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs un savlaicīgs, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es arī gribētu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Mums ir izveidojies unikāls stāvoklis, ka valstī ir izveidota institūcija, kura realizē publiskās varas pilnvaras, pieņem privāto tiesību subjektiem obligātus lēmumus, respektīvi, privātām uzņēmējsabiedrībām un privātpersonām obligātus lēmumus, un kuras rīcību nekur nevar pārsūdzēt. Jo ministrs, kura pārraudzībā atrodas šī tā saucamā akciju sabiedrība, faktiski, kā mēs esam konstatējuši, nevar neko izdarīt. Arī Ministru kabinets, izrādās, neko nevar izdarīt. Un tagad mēs vēl liedzam pārsūdzēt tiesā šos lēmumus. Tas ir vispār nonsenss pasaules tiesību sistēmā - tas, ka publiskās tiesības un tiesisko varu realizējošas institūcijas lēmumus nevar pārsūdzēt tiesā. Tiešām nekas nebūtu tur jāraksta... tas būtu dabiski... Diemžēl mums jau ir tiesiski precedenti, ka uzņēmumi ir vērsušies pie tiesas sakarā ar absurdiem lēmumiem, kas ir tieši pārkāpuši likumu, un tiesa ir atteikusies šīs lietas izskatīt, jo, lūk, šīs akciju sabiedrības statūtos neesot ierakstīts, ka viņas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Lūk, tāpēc tiesa ir atteikusies izskatīt šos jautājumus. Tātad neatliek nekas cits, kā ierakstīt to šeit tekstā. Tas, ka ir ierakstīts, ka tur, pašā Privatizācijas aģentūrā, izveidojas šķīrējtiesa, - tas neko neglābj, jo acīmredzot šī šķīrējtiesa būs komplektēta tikai no Privatizācijas aģentūras viedokli atbalstošiem cilvēkiem. Šādā situācijā vērsties pie šīs šķīrējtiesas būtu tikpat gudri kā tajā Krilova fabulā, ka ir jāiet pie lauvas meklēt taisnību pret tīģeri. Tāpēc es atbalstu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I. Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu darīt jums zināmu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatot šo jautājumu, nebija vienprātības par priekšlikuma noraidīšanu. Bija balsojums, un bija deputāti, kas balsoja “par” šo priekšlikumu, bija tādi, kas atturējās un, protams, arī tādi, kas noraidīja. Tā ka domas dalījās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribu norādīt, ka šeit mēs radām zināmā mērā nekonsekvences precedentu, kas izpaužas tādējādi, ka valstī gribam radīt institūciju, kuras lēmumus nav iespējams pārsūdzēt. Tas ir kaut kas nebijis! Latvijā ir parlaments, kuru sauc par Saeimu, un arī Saeimas pieņemtos likumus var pārsūdzēt. Par to liecina kaut vai pēdējā laika piemēri, ka Valsts prezidents mums ir atgriezis atpakaļ Latvijas Darba likumu kodeksu, Valsts prezidents ir atgriezis atpakaļ arī likumu par Saeimas vēlēšanām.Turklāt mūsu pieņemtos likumus var pārsūdzēt Satversmes tiesā.

Un, lūk, šeit rodas kaut kāda sublīmeņa institūcija, kuras lēmumus vairs nav iespējams pārsūdzēt. Vienīgā argumentācija, kuru te min, ir privatizācijas aizkavēšana. Galu galā, kas tad privatizācija mūsu valstī ir? Vai līdzeklis, lai veicinātu tautsaimniecības atjaunošanos un dzīves līmeņa paaugstināšanos, vai arī kaut kāds pašmērķis? Ja tas ir pašmērķis, tad mēs noraidām šo priekšlikumu. Te nevar būt strīdu. Bet, ja tas nav pašmērķis, bet līdzeklis, kādā veidā uzlabot esošo situāciju, tad pašreizējā situācijā katrā ziņā šis priekšlikums ir loģisks, kaut gan mazliet ir pretrunā ar to, ko jau sacīja Bišera kungs. Pretruna te veidojas tādējādi, ka tā ir pati par sevi saprotama norma normālos apstākļos, bet šo esošo precedentu dēļ mēs esam spiesti šādu priekšlikumu izvirzīt, lai tas tā nebūtu. Laipni lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu minēto apsvērumu dēļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tautas kalpi! Latvijas privatizācijas process ir jau ļoti samaitāts. No Latvijas tautas jau ir tik daudz izzagts. Pareizinot 3 miljonus iedzīvotāju ar 100 sertifikātiem katram, tas jau ir 300 miljoni sertifikātu. Un tie, kuri tos sertifikātus no cilvēkiem nopirka pat par 50 santīmiem, nopelnīja vismaz Ls 20 par sertifikātu - kopā laikam 6 miljardus latu, kas tika no tautas tādā veidā izzagti. Privatizācijas procesā dodot kaut kādu tiesiskumu ar to, ka mēs it kā varēsim apelēt tiesā, ir, lietojot Bišera kunga angliskumu, “nonsens”. Privatizācijas procesi ir jāapelē, un tie ir jāapelē tautai oktobra vēlēšanās.

Privatizācija kaut ko labu dara tad, ja iedod grožus pašam strādniekam viņa mazajā uzņēmumā. Tie privatizācijas procesi, kas notiek tagad, ir saistīti ar lielajiem uzņēmumiem, kuri ir jāvada profesionāliem menedžeriem, kas tos izlaupa, atņem tautai un atdod draugiem par smieklīgu naudu. Un tas ir dziļš grēks. Diez vai mūsu tiesu sistēma, kas nespēj atrast vairāk kā vienu, kuri ir spīdzinājuši latviešu tautu... diez vai tā spēs kaut kā vērsties pret tiem ošiem, kehriem, nagļiem, šķēlēm, šleseriem... kā nu viņam bija tas vārds, pirms viņa vectēva vārdu sāka nēsāt Lešinskis. Šie puiši, kuri nevar parādīt savus ienākuma avotus, savus bagātību avotus, ir kļuvuši bagāti uz tautas rēķina... (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Beidz muldēt!”) un Kiršteina kungs arī. Mēs šos cilvēkus pēc oktobra vēlēšanām meklēsim un lūgsim, lai viņi dalās savās bagātībās ar tiem cilvēkiem, kuriem to nav. Un, ja viņi nebūs ar mieru to darīt, tad būs tiesa. Tā gan nebūs Latvijā, bet tā būs starptautiska, jo tā zagšana, kas šeit notiek... Rēķiniet, kā jūs gribat, bet tie miljardi ir gūti no tautas ikkatrā veidā, un nav svarīgi, vai tie paņemti sertifikātu spēlē, vai tie ir kuģniecībā izgaisuši, kad tur pazūd viens kuģis pēc otra, vai tas ir noticis “Latvenergo” novērtēšanā. Šī visa tautas izzagšana!

Labi, es balsošu “par” to, ka to var tiesā apelēt, lai šos procesus drusku nobremzētu. Bet saprotiet, kungi, mēs, kas šeit sēžam un kas pārstāvam tautas suverēno varu, mēs pieļaujam šo mūsu tautas apzagšanu. Un tiem brašajiem kungiem kā, piemēram, Kiršteina kungam, kas ir droši un labi iedzīvojies zem jaunā vārda, viņam vecais vārds vairs nepatīk. Viņa godīgumu mēs parādām, jo viņš nezina, ka viņš ir Sļivkins vai kaut kāds bumbieris... (Zālē smiekli.)

Es jums pateikšu to, ka tie nekauņas, kuri gribēja atdot latviešiem īpašumus un tad tūlīt uzlikt viņiem arī 1940.gada hipotekāros parādus... Tas ir viens no maniem devumiem Latvijai, ka tas viņiem neizdevās. Tūlīt viņi nespēja iznīcināt to veco latviešu īpašnieku, bet viņi to dara citos veidos. Un Kiršteina kungs ir tik godīgs un republikāņus pārstāv - pārstāv Latvijas eliti... Viņš pārstāv latviešus, kas ir kļuvuši bagāti, bet tā nav elite. Tie ir vislielākie sūdi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs un citi! It sevišķi jūs, Valdmaņa kungs! Ja jūs minat kāda deputāta uzvārdu, tad papūlieties to nosaukt tā, kāds tas ir. Lūdzu, nekariķējiet nevienu. Jums tādu tiesību nav. Jūs varat iet uz vietu! (Starpsauciens no zāles: “Pareizi, Gundar!”)

Nākamais debatēs runās Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie Saeimas locekļi! Es gribu jūs lūgt neatbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka privatizācijas procesā vienmēr tiek skartas vairāku pušu intereses un vienmēr, gandrīz katrā privatizācijas gadījumā ir kāds, kas būs neapmierināts... kas nebūs apmierināts ar šo procesu.

Jūs jau zināt, kā strādā tiesu sistēma mūsu valstī, - tā ir ļoti lēna. Un, ja mēs atbalstīsim šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad es esmu pārliecināts, ka privatizācijas process valstī tiks pagarināts un tiks bremzēts šis ļoti nepieciešamais rezultāts - privatizācijas pabeigšana.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka acīmredzot tie runātāji, kuri te runāja, lai pieņemtu šo, nav iepazinušies ar 7.panta ceturto daļu, kura nosaka, ka Valsts privatizācijas aģentūras ietvaros tiek izmantota šķīrējtiesa, kas darbojas saskaņā ar nolikumu. Šķīrējtiesa izskata strīdus, kas radušies no civiltiesiskajām attiecībām ar privatizējamajiem uzņēmumiem, kā arī jebkurus citus strīdus, ja strīdā iesaistītās puses to ir pielīgušas. Tātad šeit jau ir iestrādāts, kādā veidā šos strīdus var ātri izšķirt, lai nekavētu procesu.

Tātad es lūdzu noraidīt šo, lai nekavētu privatizācijas procesu, kas noteikti notiks, ja šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums tiks pieņemts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es uzdrošinos traucēt jūs vēlreiz, jo es gribu pieminēt un atgādināt to, ka Saeima savulaik ir pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Un šajā konvencijā ir noteikts, ka ikvienai personai, kuras tiesības ir aizskartas, ir jābūt iespējai pārsūdzēt šīs aizskartās tiesības tiesā. Ja mēs reiz esam pievienojušies šai koncepcijai, tad tas nozīmē tikai to, ka mums ir jāpilda tās noteikumi un ka nevar būt nemaz citas runas.

Bieži vien presē mēs lasām jautājumu: kā mēs izskatāmies, jo, lūk, tagad uz mums skatās Rietumu investori? Es domāju, ka mēs izskatīsimies un jau izskatāmies ļoti muļķīgi, ja šādā veidā Rietumu investors atļaujas draudēt Saeimai vai draudēt, teiksim, mūsu valstij, ka, lūk, tad viņš šeit nenāks, ja par dažiem mēnešiem vai pusgadu viņa investīcija šeit ienāks vēlāk vai agrāk. Tad viņam tiešām šeit ir apšaubāmas intereses, viņam tās intereses ir tikai personīgas, viņu dziļi neinteresē, teiksim, tiesiska valsts vai kārtība, kāda šajā valstī ir.

Es domāju... ja es šodien lasu, ka Valsts privatizācijas aģentūras direktors var pateikt, ka Saeimā deputātiem ir, tā teikt, pārāk daudz svaiga gaisa, ka viņi ir saelpojušies šo gaisu un ka viņiem ir sagriezusies galva, tad, piedodiet, ko mēs šeit gaidām? Faktiski šāds Valsts privatizācijas aģentūras prezidents būtu bijis jāatsauc no amata. Tā tas ir! Ar kādām tiesībām viena amatpersona var par augstāko valsts pārvaldes iestādi pateikt šādus vārdus? Tas vienkārši nav iedomājams! Nekaunība ir aizgājusi jau tiktāl, cik tā ir. Es domāju, ka mēs tiešām izskatāmies slikti, ka mēs uz to nereaģējam un tiesiskas valsts principus neieliekam likumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ģirts Kristovskis jau teica, un es atkārtošu domu par interesēm. Katram ir tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā. Ja mēs runājam par šķīrējtiesu, tad tā noteikti nav tiesa Satversmes izpratnē, tā nav tiesu vara, tā ir komisija, kas mēģina samierināt puses. Es domāju, ka no principu viedokļa, neapšaubāmi, būtu atbalstāms frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas būtu uz trešo lasījumu sagatavojams precīzāks. Es domāju, ka Valsts privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā gadījumos, ja ir aizskartas kāda likumīgās intereses, bet Valsts privatizācijas aģentūras lēmumi nebūtu pārsūdzāmi tiesā no lietderības viedokļa. Teiksim, ja Privatizācijas aģentūra ir izvēlējusies kādu no četrām, trijām vai piecām privatizācijas metodēm, tad tā ir Valsts privatizācijas aģentūras darīšana un mums nebūtu šādi lēmumi tiesā pārsniedzami, jo tie neaizskar neviena likumīgās intereses šajā gadījumā.

Tā ka acīmredzot tas, ko teica Kristovska kungs par tiesisku valsti, un tas, ko teica... es neatceros, kurš kungs to sacīja... par pievienošanos Eiropas konvencijām... laikam arī šoreiz tas bija Kristovska kungs... un juridisko zinātņu korifejs - Bišera kungs ... Mēs nevaram izvairīties no šā varbūt ne visai patīkamā procesa lēmumu pieņemšanas laikā, tapēc es aicinu juristus sagatavot precīzāku redakciju trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Mēs šobrīd diskutējam ļoti asi par vienu teikumu, ka Valsts privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Es domāju, ka principā nevienam nebūtu iebildumu pret to, ka, ja ir pamats apšaubīt likumību, tos vai citus privatizācijas procesus, tad tiesa būtu tā instance, kura šos jautājumus izlemtu un dotu galīgo slēdzienu.

Es negribu šodien piekrist tiem deputātiem, kuri teica, ka vienmēr, kad notiek privatizācijas procesi, tiek skartas kāda intereses. Ja mēs skatāmies no šāda viedokļa, ka tiek skartas kāda intereses, tad jājautā: kāpēc mēs nevaram šos jautājumus juridiski un tiesiski korekti risināt? Tādā gadījumā jau vienmēr būs tāda situācija, ar kādu mēs jau šodien saduramies. Mēs runājam vienkārši par privatizāciju - par privatizāciju kā pašmērķi, bet tajā pašā laikā šis tiesiskais moments reizēm tik tiešām mums aizmirstas.

Jā, es varu piekrist tam, ka arī Valsts privatizācijas aģentūra šodien dara lielu darbu, bet tajā pašā laikā ir arī godīgi jāpasaka, ka šis privatizācijas process vairākos gadījumos... daudzos gadījumos ir bijis neveiksmīgs. Un mēs zinām šobrīd šā procesa “flagmaņus” - neveiksmju “flagmaņus”... arī juridiskā plāksnē šos neveiksmes “flagmaņus”, un tas ir “Lattelekom”. Šodien mēs varam godīgi atzīt, ka šajā gadījumā šis privatizācijas process ir bijis neveiksmīgs, un arī juridiski tas nav bijis korekts. Un šodien tieši tādā pašā veidā tiek meklētas iespējas pārskatīt šo privatizācijas līgumu. Un tiesa zināmā mērā varētu būt... nevis zināmā, bet tiešā mērā varētu būt tā instance, kas galu galā nolemtu par šā procesa likumību vai arī par šo tiesisko kārtību.

Godātie deputāti! Tik tiešām ir daudzi jautājumi, kas šodien skar privatizācijas procesu. Es uzskatu, ka lielā daļā gadījumu tik tiešām šo uzņēmumu privatizācijas process nebūt nav bijis veiksmīgs. Es negribētu pievienoties to cilvēku korim, kuri saka, ka privatizācija ar jebkuru mērķi ir mūsu valsts izdzīvošanas un neatkarības pamats. Ir bijuši arī veiksmīgi gadījumi, un šajā ziņā pirmie veiksmīgie gadījumi ir saistāmi ar mūsu masu informācijas līdzekļiem, kuri jau ir paspējuši ļoti veiksmīgi privatizēties. Tur tik tiešām... līdz ar to ir saprotams arī viņu lielais atbalsts šim procesam, kur netiek meklēti, teiksim, cēloņi, bet tiek runāts par pašu procesu un par to, ka Saeima cenšas šo procesu torpedēt, jo tas, kas to jau ir izdarījis, to ir izdarījis ar zināmu rezultātu.

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un tālāk praktiski izskatīt jautājumus jau trešajā lasījumā, lai tos vēl vairāk precizētu, taču šis ir ļoti lietderīgs priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt vienu piezīmi Valdmaņa kungam. Man nav jāmaina uzvārds. Es neesmu tas Valdmanis, kas ielaida krievu tankus 1940.gadā Latvijā, un es neesmu tas Valdmanis, kas nolaida uz grunti Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Bet tagad - par lietu. Ir tiesiskā atbildība, un ir politiskā atbildība. Mēs esam aizmirsuši, ka privātpersonas sāka ar to, ka pirms šīs privatizācijas atjaunoja savas īpašuma tiesības pagastos. Jūs zināt, ka bija ļoti daudzas tiesas prāvas un šīs īpašuma tiesības tika atjaunotas. Tiesas jau izskatīja šos īpašuma tiesību jautājumus. Tā ir viena lieta. Ja mēs tagad ierosinām vēlreiz noslogot tiesas ar šiem jautājumiem, lai tās izskata strīdus, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām starp dažādiem privatizējamiem uzņēmumiem, tad tas nav nekas cits kā mēģinājums aizkavēt privatizāciju. Šeit godīgi ir jāpasaka, ka tas ir mēģinājums privatizāciju apturēt jeb aizkavēt. Ir tiesiskā atbildība, un ir politiskā atbildība. Nu neizliksimies par maziem bērniem! Ja uzvarēs nākamajās vēlēšanās komunisti, kas tic, ka valsts uzņēmumi nav jāprivatizē, ka strādnieku vadībā tie var darboties daudz veiksmīgāk nekā privātie uzņēmumi, tad nebūs vajadzīgas ne tikai tiesas, bet arī pati Privatizācijas aģentūra. Diemžēl postsociālistiskajā telpā valsts uzņēmumi, visi un visur, vienalga, vai tā būtu čehu “Škoda”, tā, kas nav apvienojusies ar “Volkswagen”, vai manis jau pieminētā Hipotēku un zemes banka, ir pastāvējuši tikai tādēļ, lai iepītos korupcijas skandālos, vai arī tādēļ, lai šo uzņēmumu vadība aizstāvētu tikai savas un savu atbalstīto SIA intereses, kuras rodas attiecībā uz šiem valsts uzņēmumiem. Nav bijis citādi nevienā postsociālistiskajā valstī. Un kāpēc tagad kavēt ar kaut kādām ilūzijām, ka tiesa sāks izskatīt šos jautājumus? Mēs kaut ko mēģināsim aizkavēt. Kāpēc jūs domājat, ka šī šķīrējtiesa ir Privatizācijas aģentūras ietvaros? Ir Privatizācijas aģentūra, kurai ir padome un kuru uzrauga Saeima. Saeima uzrauga Privatizācijas aģentūru, ieskaitot tās šķīrējtiesu. Mēs gribam tagad mainīt, atdot Ministru kabinetam... un ieviest jaunu, no šī izrietošu labojumu, ka tiesa izskatīs.... Saprotiet to absurdo situāciju, ka mēs atsakāmies no Saeimas uzraudzības, pēc tam pieļaujam, ka Ministru kabinets var izstrādāt noteikumus, kopā ar Privatizācijas aģentūru... ka šie lēmumi būs nepareizi un pēc tam mēs sāksim noslogot tiesas. Tas ir galīgi aplami. Tāpēc es vēlreiz uzsveru: vajag ierakstīt savu partiju programmās - nākamajās vēlēšanās panākt to, ka vispār nekas netiek privatizēts. Nevis nākt un izlikties, ka ar kaut kādiem tehniskiem iemesliem kaut ko var aizkavēt.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt. Lai paliek šķīrējtiesa.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Noteikti visu var izlemt tiesa. Es personīgi neticu ne Privatizācijas aģentūrai, ne Naglim, ne Šadinovam. Viņu alga, kā jūs zināt, mēnesī ir apmēram 2000 latu, un prēmijās ik gadu viņi saņem gandrīz 25 000 latu. Viņi piedalās Latvijas izsaimniekošanā. Es citādi to nevaru nosaukt. Un tas, ka Lembergs... (Starpsauciens: “Lembergs ir Ventspilī...”) Aristids Jēkabs Lambergs viņu atbalsta, ir vienīgi tāpēc, ka viņš ir Privatizācijas aģentūras valdē (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Viņš nav valdē, viņš ir padomē!”) un viņam maksā 200 latus mēnesī. Un jūs vispār nedrīkstat runāt par to jautājumu, ka tā ir interešu konfliktu sfēra. Ja mēs apspriežam šādu jautājumu, tad jūs nedrīkstat vispār runāt. Jūs tur esat pie kopējā katla. Es pateikšu jums, Kiršteina kungs un pārējie, - ir labi, ka jūs uzceļat lielas, lepnas mājas par to naudu, ko jūs esat atņēmuši Latvijas tautai. 7.Saeimā noteikti būs izmeklēšanas komisija, kas izskatīs Privatizācijas aģentūras darbību. Noteikti. Par to es esmu drošs. Un tad mēs tās mājas varēsim atdot mūsu bērnudārziem - veicināsim dzimstību - un arī veciem ļaudīm, tiem, kurus tagad izliek no dzīvokļa. Kā var Latvijā latviešus vai arī citus maznodrošinātos izlikt no dzīvokļa, ja viņiem nav naudas, ko maksāt? Ko tad tā Privatizācijas aģentūra dara? It kā kaut ko privatizē - un privatizē visu savās interesēs. Tiesai noteikti jābūt, un tiesai ir jālemj, un jātiesā ir arī Naglis, ja viņš ir darījis kaut ko nepareizi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es, protams, negribu apgalvot, ka deputāts Aristids Jēkabs Lambergs ir Privatizācijas aģentūras valdē, jo viņš šajā valdē nav. Viņš ir Privatizācijas aģentūras padomē. Bet man tiešām ir viens jautājums Lamberga kungam. Kad pirms gada - 1997.gada 13.martā - tika skatīts šis pats likumprojekts un bija balsojums par šo pašu priekšlikumu, tad Lamberga kungs ir tieši par šo pašu nobalsojis “par”. Man tiešām ir jautājums - kas viņam ir licis šobrīd šo savu viedokli mainīt uz pretējo pusi? (Starpsauciens: “Nauda!”) Es aicinu deputātus tomēr saprast šo tiesiskuma nepieciešamību un šo pašreizējās situācijas absurdumu un nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi. (Starpsauciens no zāles: “Sadod, Gundar!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Mūsu augsti godājamais Kiršteina kungs jeb - es atvainošos, ja es nepareizi pasaku, - Sļivkina kungs! (Es iemācīšos to pareizi pateikt.) Es viņam ieteiktu nopirkt grāmatu, kas ir pieejama tagad Rozes grāmatnīcā un citur, - tā ir Borisa Zemgala grāmata “Dienās baltās, nebaltās”. Tā ir par to laikmetu, par kuru mūsu godājamais - man grūti pateikt “godājamais” - deputāts tik maz un tik daudz zina. Tad, kad Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets lēma, vai dot Munteram pilnvaras nodot Latviju, divi jaunākie ministri - Veidnieks un Valdmanis - ierosināja, ka Ministru kabinetam ir jāiet uz robežu kopā ar preses pārstāvjiem kā lieciniekiem... cik iespējams, iet nāves cīņā. Viņš saprata Ulmaņa domu, ka mūsu zaldātiem un mūsu tautai, iespējams, vajadzētu novērst to ļaunumu. Bet šis bijušais komunists māca mums, kas ir labi, un stāsta, kam vajadzētu piederēt tautas mantai, - ne tautai, bet viņam. Tas, ko viņš par mani vai par manu ģimeni saka, mani nemaz neuztrauc. Es zinu, no kurienes tas nāk.

Es jūtu arī to, ka šeit mani bar un pamāca. Arī tas man liek tikai smaidīt. Es esmu tikpat tiesīgs deputāts kā citi. Kad es gribu nākt tribīnē saskaņā ar 66.pantu, runāt par to, kā lieta būtu jāvirza tālāk, viņam (Čepānim. - Red.piez.) it kā nebūtu tiesību man liegt vārdu. Bet viņš tik “godīgi” spēlē...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas

G.Valdmanis ... vadītāju, ka man viņa ir žēl.

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis nosaka jūsu runāšanas laiku, nevis kāds cits.

Aristids Jēkabs Lambergs - otro reizi.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es ļoti vēlētos, lai mans vārds būtu Lembergs un lai man būtu tik daudz naudas kā Ventspils Aivaram Lembergam. Ļoti bieži tiek sajaukts mans vārds ar viņējo. Diemžēl es neesmu viņš. Es gribu to teikt, atbildot Čerāna kungam.

Šie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir absolūts mēģinājums kavēt un aizkavēt privatizācijas procesu Latvijā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Es esmu pret to. Esmu pret to un vienmēr būšu pret to. Es esmu četrus gadus strādājis Privatizācijas aģentūras padomē, esmu redzējis, kā rit šī darbība, un šī darbība ir bijusi veiksmīga un sekmīga. Privatizācijas process, paldies Dievam, tuvojas nobeigumam. Un tagad visvisādi deputāti un valdības locekļi mēģina šo procesu sagraut. Es esmu pret to, Čerāna kungs, un tāpēc es balsošu šodien tā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Golubova kungs, debatēs ir jāpiesakās savlaicīgi. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Es pieteicos!”) Jūs to izdarījāt ar nokavēšanos, tāpēc debates ir paziņotas par beigušamies. Paldies.

Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Man ir samērā grūts uzdevums.... Apklustiet!... Man ir samērā grūts uzdevums - aizstāvēt komisijas viedokli. Viedokļi izskanēja dažādi, un es tajos visos rūpīgi ieklausījos. Bet šodien padomāsim par tādu lietu: ja mēs nobalsosim par šo frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu, tad mēs izjauksim šīgada un nākamā gada budžetu. Jo privatizācijas fonda līdzekļi ienāk mūsu valsts budžetā, no tā tiek izdalīti līdzekļi izglītībai, kultūrai, un no tā, kā mēs ceram, vēl atliks līdzekļi, ar ko samaksāt, dzēšot privatizācijas sertifikātus, kuri saņemti par neatdoto īpašumu.

Es gribu arī komentēt teiktās runas un atspoguļot tās neprecizitātes, kuras tika izteiktas. Piemēram, Bišera kungs teica, ka nav nevienas tādas institūcijas, kurai būtu tiesības galīgi izlemt konkrētus jautājumus šajā privatizācijas laikā. Ir tādas institūcijas. Viena no tām ir Valsts zemes dienests, kurš pieņem galīgo lēmumu zemes robežas precizēšanā, un šie lēmumi nav pārstrīdami tiesā. Ja Kristovska kungs un Bišera kungs iestājas par šo priekšlikumu, tad es nevaru šo viņu nostāju vērtēt citādāk kā par uzstāšanos pret tiem pārstāvjiem, kurus viņu frakcija ir izvirzījusi Privatizācijas aģentūras padomē. Tātad Kristovska kungs un arī Leiškalna kungs ar savu runu neatzīst Lībanes kundzes kompetenci un Počas kundzes kompetenci Privatizācijas aģentūras padomē, un Bišera kungs pilnīgi noliedz Ata Sausnīša, ministra un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāja, tiesības un pienākumus. Tālāk. Es gribētu komentēt, ka deputātiem... (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc Jūs, Seile, runājat, ko nezināt?”)

Sēdes vadītājs. Debates ir beigušās, Seiles kundze. Jūs nedrīkstat komentēt. Deputāti ir tiesīgi izteikt jebkuru viedokli. Jūs varat tikai komisijas viedokli paust.

A.Seile. Protams... Es komisijas vārdā gribu paskaidrot, ka nākamais likuma pants nosaka, kas tad īsti kontrolē Privatizācijas aģentūras darbību. Privatizācijas aģentūras darbību un tās pārraudzību veic Ministru kabineta iecelta padome. Privatizācijas aģentūras padome, kurā darbojas visu frakciju, arī frakcijas “Latvijai”, pārstāvji. Ja mums nevajag šādu padomi, tad svītrosim arī nākamo pantu, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā! Taču tāds grozījums diemžēl nav ierosināts. Ja nevajag šādu padomi, tad atdosim visas lietas tiesai! Mēs zinām, ka katrs tiesas process var ieilgt līdz diviem gadiem un pat vēl ilgāk. Manuprāt, šādu ierosinājumu - pārsūdzēt šos lēmumus tiesā - var pieņemt tikai tādi cilvēki, kuri paši vai kuru frakcijas biedri ir saprivatizējuši tik daudz, ka viņiem jau tagad pietiek (Starpsauciens: “Tā nav taisnība!”), kuri tagad grib izlikties par tautas labdariem.

Tāpēc es aicinu visus balsot pret šo priekšlikumu. Lai privatizācijas process ritētu raiti un lai mums privatizācijas fondā un valsts budžetā ienāktu nauda.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu papildināt likuma 7. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 19, atturas - 22. Pieņemts... Piedodiet, nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir priekšlikums nr. 2 - Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikums 9. pantā grozījumus neizdarīt. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi, un deputāti ir pieteikušies debatēs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Arī es gribētu aicināt jūs atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un šajā 9. pantā izdarīt tiešām šos grozījumus - tikai aizstāt vārdus “Ministru kabinetā” ar vārdiem “Saeimā”. Es uzskatu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tie priekšlikumi, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikumiem, ir balsojami pirms tam. Un tāpēc es gribu aicināt nobalsot vispirms par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie kolēģi ar izdrukām! Ļaujiet cilvēkiem pie tribīnes piekļūt! Paņemiet un ejiet uz savām darba vietām...

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes kalpi un tautas kalpi! Mēs jau visi zinām īsto kārtību - ne tur Ministru prezidents, ne tur Saeima, bet Sadarbības padome un tie, kuri aiz Sadarbības padomes sēž, tie, kuri sponsorē jūsu partijas, tie, kuri lemj Maskavā, Holandē vai varbūt kur citur, tie lemj, kā mūsu tautas manta tiks dalīta un kāds būs mūsu tautas liktenis. Es domāju, ka pēc šīs nodaļas mēs varētu nolemt būt godīgiem un ierakstīt tieši tā, kā ir, - ka Latvijas mantas un tautas izlaupīšanu vada čeka caur Sadarbības padomi un ka tai pakļaujas deputāti. Es jums izrēķināju tos 6 miljardus latu, kas ir nozagti tautai sertifikātu veidā vien. Tas, mīļie draugi, ir 60 miljoni latu uz katru no mums caurmērā. Un tas ir noticis mūsu laikā, kamēr mēs šeit sēžam.

Mēs zinām, ka mūsu ostās 2/3 daļas zemes jau tagad ir kontrolēti īpašumi vai nodoti lietošanā ofšoriem. Tur 30 miljoni... 30 miljardi latu ir izzagti no mūsu tautas, un tas uz mūsu katra galviņu ir piecreiz vairāk - 300 miljoni uz katra mūsu deputāta galvas. Un mēs šeit sēžam un it kā “kontemplējam”, kā nomaskēt šo tautas izlaupīšanu. Es pareizināšu šovakar to zemes hektāru skaitu ar caurmēra kadastrālo vērtību, ko man iedeva, un es jums garantēju, ka tanī zemes pārdošanā par sertifikātiem būs vēl pāris miljardi latu klāt, kas no tautas tiek paņemti. Un tas notiek un notiek.

Netēlosim, ka šī Saeima spēs to novērst! Netēlosim, ka tiesas spēs to novērst! Sapratīsim, ka tikai tauta 7.Saeimas vēlēšanās varēs to novērst un ka tad tādiem kungiem kā Lembergam un Lambergam būs ar tautu jānorēķinās. Tās zādzības, tie līdzekļi, kas mūsu tautai ir paņemti, vienalga, kā to rēķina, ir lieli. Un es skatos dažu mūsu deputātu sejās un es zinu, ko viņi domā. Viņi saka: “Valdmani, es esmu dzīvojis godīgu mūžu, un mans lielākais kauns ir tas, ka es esmu tādā un tādā bandā.”

Un es jūs visus aicinu, kam ir kāda sirdsapziņa, pacelties kājās un runāt patiesību, nespēlēt teātri un nemaskēties, ka kāda tiesa vai šāda Saeima, kāda ir mūsējā, kaut ko darīs, lai tautu sargātu. Tā zādzība, kas ir notikusi saistībā ar privatizācijas procesu, ir pasaules mēroga - Ginesa rekords. Mēs bijām pati bagātākā tauta, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, bet nu drīz kļūsim par visnabadzīgāko.

Būsim patiesi! Sāksim domāt tautas labā! Paņemsim šo likumu un ierakstīsim patiesību, ka tikai tauta, lietojot savu suverēno varu, var lemt, vai mēs Daugavu pārdosim par 24 miljoniem latu... Ne jau šī Saeima, ne jau tiesa un ne jau Naglis to lems! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man jāpateicas tiem deputātiem, kuri ir ierosinājuši šo jautājumu iztirzāt, un nu beidzot privatizācijas jautājumus mēs pārrunājam Saeimā. Stipri vēlu! Tomēr labāk vēlāk nekā nekad! Paldies vēlreiz tiem kolēģiem! Paldies par priekšlikumiem, kas mēģina aizstāvēt mūsu visas tautas īpašumus - vēl nepārdotos vai bezjēdzīgi neiznīcinātos. Lielākā daļa no tiem jau ir novesta katastrofas priekšā un beidzamā ir šī Jelgavas RAF fabrika, autobusu fabrika, kur parādās jau arī šie tūkstoši... 5 000 bezdarbnieku, tātad tie ir potenciālie noziedznieki Jelgavā. Man šeit jāpiemin neveiksmīgā VEF privatizācija, un šodien mēs esam liecinieki tam, ka mums ir jāgaida izdrukas, jo to nav, pat mūsu slavenais “Philips” nenodrošina balsošanas rezultātu ātru apstrādi. Taču mums bija “Alfa”, kas nodarbojās ar smalkas elektronikas ražošanu, uz kuru balstījās kosmiskās raķetes. Mums ir vēl viens piemērs - Slokas celulozes fabrika. Nu visu celulozi Latvijā ieved. Man ir pieredze, kā privatizēja aerosolu fabriku “ALAT” un aerosola fabriku “Svaigums”, kas ražoja ļoti labu produkciju, bet, šķiet, speciāli sagrāva visu šo ražotni un šo zinātnisko potenciālu. Tur vienkārši iekārto noliktavas, caur kurām iet naftas kontrabanda (vakardienas preses ziņa).

Man ir jāsaka, ka es piedalījos arī šajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā runāja Gannusas kundze, un viņa uzsvēra, ka 638 objekti vēl nav privatizēti. Jā, par tiem visiem nevajadzētu Saeimā runāt un arī Ministru kabinetā varbūt pat nevajadzētu īpaši apstiprināt noteikumus, ja tās ir kādas sīkas aptiekas, veikali vai vēl kādi atlikušie tirdzniecības objekti, taču mums būtu jāpārrunā par tādiem vēl privatizējamiem objektiem, kā, piemēram, par mūsu “Latvenergo” spēkstacijām, kas ir ļoti sāpīgs jautājums. Tās ir Ķegums, Pļaviņas u.c. Jādomā, vai mēs tiešām varētu pārdot Daugaviņu ar visu tās straumi un kam... Mēs zinām, kā vācieši to vērtē... tās vācu audita firmas, un mēs zinām, kāda ir patiesā vērtība šādām hidroelektrostacijām.

Mēs zinām, cik grūti gāja ar Rīgas porcelāna fabrikas privatizāciju, kas bija veca fabrika ar ļoti ievērojamām Kuzņecova tradīcijām, un Kuzņecova marka bija pazīstama visā pasaulē. Šodien ir kauns skatīties, kādus traukus vēl šad tad var tirgū nopirkt. Tā ir bezizeja!

Tātad varbūt tādus objektus vajadzēja privatizēt ātrāk, nevis vilkt laiku, bet tajā pašā laikā, ja šodien mēs runājam un meklējam vēl kādu izdevīgu objektu... Kā zināms, hidroelektrostacijas ir izdevīgs objekts, un tāpēc jau šeit arī laužas tik daudzi uz šo privatizāciju... Tāpat kā uz “Latvijas gāzi”. Tad varbūt nevajadzēja pirmos privatizēt tos objektus, kuri strādāja, kā, piemēram, viesnīcu “Rīdzene”. Es atceros Jūrmalas bēdīgo pieredzi, jo tur arī pirmo izīrēja viesnīcu “Majori”, taču, izņemot zaudējumus, tā neko nav nesusi visus šos gadus. Tāpat kā privatizēja Rakstnieku māju, kura arī 8 gadus nesa tikai zaudējumus un bija liela parādniece Jūrmalai.

Tā ka īpaši ačgārni šeit norit privatizācijas procesi, bet, ja to izrunātu Saeimā, tad man ir tādi priekšlikumi... Piektais priekšlikums ir tieši par to, ka atsevišķus objektus, par kuriem vienotos Ministru kabinets, varētu izspriest un izrunāt Saeimā, un tad nebūtu tik daudz kļūdu, kādas mēs esam pamanījuši pašreiz. Un ir pat grūti teikt, vai tās ir kļūdas vai tā ir apzināta darbība. Man šķiet, ka, skatoties īpaši uz tiem objektiem, kurus es zinu, teiksim, uz Slokas celulozes fabriku, uz “ALAT” un VEF, ka tie vienkārši ir noziegumi. Un, lai tas nenotiktu, tā atbildība būtu jāuzņemas Saeimai, un tieši tāpēc man ir šis priekšlikums. Es aicinu atbalstīt un izdarīt grozījumus...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. ... un balsot vēlāk arī par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, lūdzu, Seiles kundze, vai vēlaties ko teikt?

A.Seile. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt otro un trešo priekšlikumu, ko iesniedzis Ministru prezidents Guntars Krasts un LZS, KDS frakcija, jo šie likuma nosacījumi ir iestrādāti jau tālākajā - 12. panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim otro un trešo priekšlikumu, kuri pēc savas būtības ir vienādi! Un, ja mēs to atbalstīsim, tad tālākie priekšlikumi par izmaiņām šajā pantā nav skatāmi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro un trešo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 18, atturas - 14. Pieņemts.

Pagaidām pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo pienācis ir pusdienu pārtraukums.

Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Aicinu visus Opozīcijas koordinācijas padomes pārstāvjus uz 207. telpu, kur būs tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Sončika kungu. 207. telpa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Izņemt no balsošanas sistēmas un ievietot atpakaļ, un, kad iedegsies uzraksts “Identifikācija pabeigta”, tad tas būs izdarīts. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Vladilens Dozorcevs,

Jānis Urbanovičs... (No zāles atskan troksnis.)

Sēdes vadītājs. Rudzīša kungs, lūdzu, nolasiet rezultātus, un, ja kādam ir pretenzijas, tad viņš lai nekavē visu Saeimu, bet griežas pie jums individuāli. Lūdzu, nolasiet sarakstu, un viss. Bez komentāriem!

M.Rudzītis.

Jānis Jurkāns,

Juris Sinka,

Anna Seile... ir,

Aleksandrs Pētersons,

Andrejs Panteļējevs,

Kristiāna Lībane,

Pēteris Apinis,

Dainis Turlais,

Atis Sausnītis,

Ludmila Kuprijanova,

Aleksandrs Bartaevičs,

Jānis Ādamsons,

Janīna Kušnere,

Odisejs Kostanda,

Ervids Grinovskis,

Pauls Kļaviņš,

Anta Rugāte,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 36 deputāti. Kaut arī katrs deputāts ir reģistrējies abu roku darbības rādiusā, tomēr kvoruma nav. Lūdzu, kolēģi, atgriezieties sēžu zālē! Godātie kolēģi! Aicinu visus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē! Arī tos, kuri nedzird. Lūdzu, kolēģi, mēģināsim vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Vairāk ir, bet kvoruma nav! Pārtraukums līdz 14.40. (Starpsauciens: “13.40”) Frakciju vadītājus lūdzu mēģināt sameklēt savu frakciju deputātus. Līdz 13.40, atvainojiet, jā!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē! Vēlreiz mēģināsim tā prasmīgi reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Varam turpināt! Seiles kundze, lūdzu!

Godātie kolēģi, tātad mēs esam akceptējuši priekšlikumus līdz sestajam, ieskaitot. Tagad acīmredzot skatīsim septīto.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, 7.priekšlikums 5.lappusē. Komisija ir atbalstījusi Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikumu nedaudz precizētā redakcijā un ir atbalstījusi arī 8.priekšlikumu, kurš ir ļoti līdzīgs Guntara Krasta priekšlikumam. Tātad abus šos priekšlikumus redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Ministru prezidenta un LZS, KDS frakcijas priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir nr.9 par 12.pantu. Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un LZS, KDS frakcija ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lasu šo likumprojekta tabulu un skatos, ka no tā, ko mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā, šeit vairs praktiski nepaliek pāri pilnīgi nekāds teksts. Tad jautājums ir tāds: par ko mēs esam konceptuāli balsojuši pirmajā lasījumā? Domāju, ka nebūtu pareizi šeit atbalstīt kārtējā panta izslēgšanu. Likumprojekta 1.pantu mēs jau izslēdzām, tagad izslēgsim arī 2.pantu un pēc tam visu likumprojektu izslēgsim. Tad jau uzreiz vajadzēja kaut ko citu pieņemt pirmajā lasījumā un tādā veidā šo jautājumu arī virzīt. Es nekādā ziņā nevaru piekrist šai izslēgšanai, un es gribu aicināt atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par to, ka par zināmu objektu loku Valsts privatizācijas aģentūrai ir jāiesniedz privatizācijas noteikumi apstiprināšanai Saeimā. Es aicinātu par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Protams, visi šie priekšlikumi ir balsojami, arī 10. - frakcijas “Latvijai” iesniegtais - un deputāta Ozoliņa 11.priekšlikums, bet es gribu vēl paskaidrot, ka tālāk Ministru prezidents Krasts 12.priekšlikumā ierosina izteikt šā 12.panta piekto daļu jaunā redakcijā, un šo redakciju komisija ir atbalstījusi, jo šajā redakcijā tiek iestrādāti tie nosacījumi, ar kādiem var privatizēt objektus, kuri darbojas kā monopoli. Komisijas redakcija ir atbalstījusi šo Krasta redakciju, tāpēc ir jāizslēdz otrā lasījuma redakcija, kura ir neprecīza un faktiski neko lielu arī neizmaina likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 9.priekšlikumu, kuru iesniegušas divas frakcijas un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas ir 9.priekšlikums dokumenta 6.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 2. Tas ir pieņemts.

A.Seile. Paldies. Līdz ar to 10.priekšlikums un 11.priekšlikums nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

A.Seile. 12.priekšlikums. Ministru prezidents Guntars Krasts ierosina šī 12.panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi, faktiski atbalstot šā priekšlikuma pirmo daļu, bet nākošajā - 7.lappusē - redzamo Guntara Krasta priekšlikumu, tā otro daļu, komisija nav atbalstījusi, pamatojot ar to, ka šie jau nav likuma objekti, kas te ir noteikti. Te jau drīzāk ir kādas instrukcijas vai Ministru kabineta noteikumu kompetence, un arī Ministru prezidents nav iebildis pret to, ka nākošajā lappusē viņa priekšlikuma otrā daļa netiek iekļauta šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es atvainojos. Es nepareizi nospiedu!”) Es lūdzu deputātus nospiest apzināti pogas. Tālāk runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Nesen bija Eiropas parlamenta pārstāvji un satikās ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem, un viesiem tika uzdots jautājums: vai patiešām Eiropa pieprasa, lai mēs privatizējam mūsu stratēģiskos objektus? No dāņu puses bija kategorisks “nē”. Skanēja pretjautājums: “Kas jums varētu tādas muļķības stāstīt?” Viņi jau nezina, ka tas varētu būt Kiršteina kungs, bet tāds viņš ir bijis. Eiropa nepieprasa stratēģiskiem objektiem kaut kādu privatizācijas formu, kaut kādu īpašuma formu. Tur pastāv visādas formas, un mums ir jāmeklē tautai vislielākais labums no mūsu stratēģiskajiem objektiem, un tā ne vienmēr būs maksimālā peļņa no tā objekta. Ar maksimālo peļņu no mūsu Daugavas HES mēs varētu pārplūdināt pusi Latvijas, ja pareizajā laikā būtu ūdens, kad to vajadzētu laist cauri spēkstacijām.

Tur nav nekādas jēgas, nekāda prāta Kiršteina kunga meliem vai Krasta kunga meliem, vai Šķēles kunga meliem. Eiropa to nav prasījusi! Tāds ārprāts nedrīkst pastāvēt, ka mums ir jāprivatizē mūsu stratēģiskie objekti un pēc tam tauta jāsargā no stratēģisko objektu īpašniekiem.

Tagad Krasta kungs vismaz piedāvā, ka Ministru kabinets nāks klajā ar astoņiem kritērijiem, par kuriem mēs varēsim debatēt Saeimā, vai patiešām ir kāds labums no tā, ka mēs privatizēsim mūsu dzelzceļus un vienkārši tos iznīcināsim. Sļivkina kungs atkal traucē! Vai es drīkstu lūgt, lai šim kungam parāda durvis? Es negribu ar viņu būt ienaidā.

Sēdes vadītājs. Par to lems Saeima.

G.Valdmanis. Bet, lūdzu, ar balsojumu! (Zālē smiekli un liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Nav tāds priekšlikums ienācis, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Jūs tikko man apsolījāt, ka Saeima par to lems.

Sēdes vadītājs. Ja būs iesniegts priekšlikums. Jūs tādu neesat iesniedzis. Un arī citi nav iesnieguši. Vai nu runājiet par lietu, vai atbrīvojiet tribīni, Valdmaņa kungs! Jums vēl ir 1 minūte un 50 sekundes.

G.Valdmanis. Cik labi, ka jūs mākat skaitīt, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Atšķirībā no jums, es, protams, māku...

G.Valdmanis. Un jums arī nav atļauts risināt dialogu no jūsu bezpartejiskās vietas. Kauns jums!

Lieta ir nopietna - vai mēs bez jēgas privatizēsim, ja nesaprotam - kāpēc? Tikai tāpēc, ka kādi kungi grib tautu smagāk izzagt. Vai mēs to atļausim? Mēs pieprasīsim vismaz šo minimālo atskaiti, lai mēs varētu saprast, lai viņiem būtu vismaz drusku vairāk jāmelo un drusku vairāk jālieto savas smadzenes, paskaidrojot, kāpēc ir jāatņem tautai kaut kas tāds, kas tagad tautai labi kalpo.

Es nezinu, ko mans tēvs domātu, ja viņa uzcelto Ķegumu mēs tagad pārdosim par 26 000 000 latu... Es tūlīt sagatavošu iesniegumu. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Prezidij! Mēs nupat atgriezāmies no Beļģijas. Man bija sāpīgi redzēt - tas bija pilnīgi nejauši -, tur logā sēžam divas prostitūtas, kas... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, nomierinieties!

L.Ozoliņš. ...Man ir tāds iespaids, ka arī mēs, daudzi šeit sēdošie, atgādinām, lūk, šīs divas ļoti nelaimīgās sievietes, kas mēģināja šādā veidā nopelnīt iztiku. Manuprāt, Valsts privatizācijas aģentūra, izniekojot Latvijas valsts bagātības, rīkojas uz mata tāpat kā šīs sievietes Beļģijas skatlogā...

Man ir kauns, ka mēs nevaram aizstāvēt savus svētumus. Es domāju, ka mans priekšlikums ir runāt par šo manu 11.priekšlikumu, kurš it kā nebūtu jāpārrunā un nebūtu vairs jābalso. Tas nav tā! Iepriekšējais balsojums par 9.priekšlikumu neizslēdz to, ka 12.pants nebūtu jāpapildina ar piekto daļu redakcijā, kura ir jums priekšā dokumentos un kura skan: “Pieņemot lēmumu par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, kuru objektu privatizācijas noteikumi Valsts privatizācijas aģentūrai ir jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā vai Saeimā.” Tad būtu bijušas šīs debates jau pirms gada vai pirms pusgada, un varbūt tās vēl varētu notikt. Ja mēs nenobalsotu par šo papildinājumu, katrā ziņā būtu mainījusies daļu numerācija 12. pantā. Varētu pieņemt Guntara Krasta ieteikto papildinājumu un šo redakciju, kuru es esmu ierosinājis, un tieši tas nodrošinātu atklātumu, jo pašreiz Valsts privatizācijas aģentūrā valda ievērojami izteikta slepenība, it kā tā būtu kāda valsts aizsardzības struktūra, kurai būtu jāievēro īpaša slepenība. Vai mēs kā tautas vēlēti pārstāvji neesam tiesīgi iepazīties ar vismaz dažu svarīgāko objektu privatizācijas noteikumiem? Jā, mēs varam iet un tos izlasīt, bet mums nav iespēju aizstāvēt vai noliegt vienu vai otru Valsts privatizācijas aģentūras izvirzīto programmu vai plānu. Tāpat arī nav iespējams iedziļināties šādos projektos. Mēs redzam, ka tie rezultāti šādai privatizācijai ir ļoti nesekmīgi. Kā jau es minēju, tā notika ar Rīgas vagonu fabriku, kur privatizācija beidzās ar krahu un ar milzīgiem parādiem strādājošajiem. Tāpat tā beidzās Jelgavas mikroautobusu fabrikā jeb RAF Jelgavas nodaļā.

Manuprāt, mēs nedrīkstam tā rīkoties ar valstij nozīmīgiem un svētiem objektiem, kā, piemēram, Ķemeru viesnīca, ko Laube ir projektējis 1934., bet tā celta 1935. un 1936.gadā. Tā ir nacionālas nozīmes kultūras, vēstures un arhitektūras objekts.

Pašreiz tas ir sabrukšanas stadijā, un, dabīgi, mēs to atdosim par 1 latu (akurāt, kā tās dāmas, par kurām es runāju uzrunas sākumā). Manuprāt, arī Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi būtu jāapspriež un jāpārrunā Saeimā, jo tas ir valsts nozīmes kultūras, arhitektūras un vēstures objekts. Un nav jau tā, ka tikai šī ēka būtu pārdota; pircējs vēlas iegādāties arī sēravotus, pircējs vēlas iegādāties visas ārstnieciskās dūņas un pilnīgi pārvaldīt šo rajonu līdz pat jūrai. Nu, ja jau mēs pārdodamies, tad tiešām mēs nekas vairāk arī neesam kā šīs dāmas Beļģijas skatlogā. Tāpēc es aicinu tomēr balsot par 11.priekšlikumu - manu priekšlikumu -, nevis uzskatīt, ka tas nav izskatāms. Ir tikai jāmaina numerācija, kuru līdz trešajam lasījumam varētu savest kārtībā. Tas nenozīmē to, ka mums visi objekti ir jāapspriež šeit, Saeimā. Ja mēs varam runāt par dažu kultūras biedrību māju atdošanu, lielāku vai mazāku ēku atdošanu, ja mēs varam runāt par Grāmatrūpniecības arodu savienības ēkas atdošanu, tad kāpēc mēs nevarētu runāt par valstiski nozīmīgiem, svarīgiem objektiem - ne tikai ekonomiskā ziņā nozīmīgiem, bet arī mūsu valsts pastāvēšanai svarīgiem, kā, es domāju, “Latvenergo”, runāt arī par tādiem kultūras un vēstures objektiem kā Ķemeru sanatorija?

Jārunā būtu arī par “Lattelekom” atlikušās daļas privatizāciju un vairākiem svarīgiem objektiem, kuru nosaukumi ir minēti tālāk. Izskatot šo likumprojektu, jūs arī par tiem lasīsiet.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Cik es saprotu, mēs runājam nevis par 11.priekšlikumu, bet par 12. priekšlikumu, ko ir iesniedzis Ministru prezidents. Es domāju, mēs tiklab varam atbalstīt šo priekšlikumu daļēji, kā to ir izdarījusi komisija, vai atbalstīt priekšlikuma otro daļu, jo, privatizējot kādu objektu, noteikti ir jānosaka grafiks, privatizācijas metode, privatizācijas galamērķis. Un neatkarīgi no tā, vai šie noteikumi tiek ierakstīti likumā vai netiek ierakstīti likumā, šāda kārtība un secība attiecas kā uz dabīgajiem valsts monopoliem, tā uz stratēģiskajiem uzņēmumiem. Manuprāt, tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek privatizēts kāds galīgi nestratēģisks uzņēmums, teiksim, Valsts Tirdzniecības nams vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ka šeit patiesībā nav būtisku strīdu par šo jautājumu. Komisija arī nolēma, ka tā ir pasākumu secība, kas atspoguļojas tā sauktajos privatizācijas noteikumos. Ja mēs nobalsosim “par” vai “pret”, no tā nekādu seku nebūs. Es aicinu... Patiesībā es aicinu neatbalstīt otro daļu, atbalstīt komisijas slēdzienu, jo tie ir instruktīvi norādījumi, nevis likumā ietveramas normas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es vienkārši gribu paskaidrot. Es ierosinu tomēr piekto daļu... veidot citu numerāciju... kā sesto daļu... aiz Ministru prezidenta Krasta priekšlikuma... piekto daļu izteikt šādā redakcijā, kādā to izsaka Ministru prezidents. Šeit jāmaina ir tikai numerācija. Ja tas nav iespējams, tad es vismaz lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu - par 11.priekšlikumu. Es lūdzu šo balsojumu. Motivācija ir iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka deputāta Ozoliņa priekšlikums ir ļoti labs, un es aicinu to atbalstīt. Mēs taču zinām, ka tagad sāksies lielo valsts stratēģisko objektu privatizācija. Tiešām visi objekti būtu jāapspriež Ministru kabinetā, ņemot vēl vērā to, ka šodien mēs nekādi nevaram ietekmēt Privatizācijas aģentūras darbu. Mēs tikko kā redzējām balsojumu - balsoja, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus pat nevar tiesā pārsūdzēt. Tā taču nevar būt, ka Privatizācijas aģentūra tiek pasludināta Latvijā par augstāko izpildvaru un lēmējvaru šajā jautājumā. Tāpēc noteikti galavārds būtu jāsaka Ministru kabinetam vai Saeimai. Es domāju, ka visus valsts stratēģiskos objektus tomēr vajadzētu apspriest Saeimā, lai mēs, deputāti, ar savu balsojumu atbildētu par to, kā notiks tā privatizācija. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un tas saskan arī ar Ministru prezidenta kādreiz izteikto. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es piedāvāju šādu balsošanas kārtību. Tā kā mēs esam sākuši apspriest 12. priekšlikumu - Ministru prezidenta priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi un redakcionāli nedaudz precizējusi atbildīgā komisija -, es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu. Un pēc tam mēs balsosim par 11. priekšlikumu - deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Arī viņš pats ierosināja par to balsot pēc Ministru prezidenta Krasta priekšlikuma. Ierosinājums ir pēc būtības. Un, lai deputātam Ozoliņam nevajadzētu staigāt apkārt un konsultēties par pērkamām sievietēm, mēs šo jautājumu šeit, Saeimā, varētu atrisināt balsojot. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Mēs nevaram balsot par vienu priekšlikumu, ja tas ir iesniegts vēlāk. Tā, kā tas ir šajā gadījumā. Daudzi deputāti pieprasīja balsot, un arī pats iesniedzējs, deputāts Ozoliņš, pieprasīja balsojumu par savu priekšlikumu (nr. 11) - papildināt 12.pantu ar jaunu piekto daļu.

Balsosim vispirms par to, un pēc tam, atkarībā no balsošanas rezultāta, skatīsim nākamo - 12.priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Pēc deputātu pieprasījuma es lieku uz balsošanu 11.priekšlikumu - deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Ozoliņa priekšlikumu - papildināt 12.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Komisija, kā jūs jau zināt, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 22, atturas - 29. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad skatām 12.priekšlikumu.

A.Seile. Tagad atgriecamies pie 12.priekšlikuma, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot par šo priekšlikumu? Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Seile. 13.priekšlikums. Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un LZS un KDS frakcija ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu - 12.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Nu mēs turpinām to pašu praksi, ko jau es minēju, kad bija runa par iepriekšējā punkta izslēgšanu. Tagad mēs slēgsim ārā, ja atbalstīsim komisijas viedokli, arī 3.pantu. Pirmos divus mēs jau esam izslēguši. Kas mums pēc tam paliks no tā, ko mēs esam pirmajā lasījumā pieņēmuši? Un par ko mēs tagad vispār taisāmies balsot, un par ko mēs esam balsojuši? Ja mēs skatāmies pēc būtības, tad es varu pateikt, ka šis 3.pants, kas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, nosaka: “Valsts tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar jomām, kas ir dabiskie monopoli, kā arī valstij piederošo banku privatizācijas noteikumi vai noteikumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir jāapstiprina Ministru kabinetam.” Un frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir aizstāt vārdus “Ministru kabinetam” ar vārdu “Saeimai”. Mēs uzskatām, ka šādu objektu privatizācijas noteikumi ir apstiprināmi Saeimā.

Un vēl. Šis pirmajā lasījumā pieņemtais pants saka, ka šī norma ir obligāti attiecināma uz valsts privatizējamo akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecība”, akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš”, SIA “Lattelekom”, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumiem un noteikumiem par valsts kapitāla daļu pārdošanu minētajos uzņēmumos un bankās. Tātad, ja mēs izslēdzam šo likumprojekta pantu, tādā gadījumā tā pati brīvība un bezatbildība, kas attiecas uz lielo uzņēmumu privatizāciju un kas bija likumā līdz šim, paliks arī turpmāk. Vai to mēs tiešām gribam visi? Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šo lielo monopoluzņēmumu privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina Saeimā, lai visā sabiedrībā var izdiskutēt “par” un “pret”, par to, kādām normām ir jābūt šajos privatizācijas noteikumos, lai tiešām tiktu garantēta cilvēku interešu aizstāvība pret to, ka monopoluzņēmumi patvaļīgi diktē tarifus. Tas pats “Latvenergo”. Privatizēsim, un kas notiks? Ja mēs vispār izšķiramies par šādu privatizāciju, mums ir privatizācijas noteikumos jāparedz pilnīgi precīzas prasības, lai monopoluzņēmumu tarifi būtu sabalansēti ar iedzīvotāju reālo maksātspēju. Nedrīkst notikt nekāda tarifu paaugstināšana. Mēs vēl nonāksim līdz tam, ka šodien nodosim, cerams, Pieprasījumu komisijai arī deputātu pieprasījumu. Ir runa par to, ka šajā gadījumā ir jāaptur “Lattelekom” lēmums par paaugstinātas abonentu maksas noteikšanu. Ir arodbiedrību prasība šajā jautājumā. Es ļoti ceru, ka deputāti un valdība ieklausīsies un panāks šo risinājumu. Bet tad, ja šeit būs tikai privātās kompānijas... Un, kā mēs zinām, visi tā saucamie regulatori, kas ir šajās nozarēs, faktiski kalpo šo monopoluzņēmumu interesēs, tikai kā šo monopoluzņēmumu lobijs, un neaizstāv sabiedrību. Par to liecina tas, ka ir izlaisti cauri ļoti daudzi nepamatoti tarifu aprēķini. Kas attiecas uz “Latvenergo”, es pilnīgi skaidri varu pateikt, ka ir nepārprotami skaidrs ekspertu vērtējums šajā jautājumā. Es domāju, ka nedrīkst pieļaut šo privatizāciju, kas vēl tālāk radīs haosu šajā cenu jautājumā un radīs vēl vairāk patvaļas. Tajā gadījumā, ja mēs nenosakām pilnīgi precīzus un striktus privatizācijas noteikumus, kas aizsargā iedzīvotāju sociālo stāvokli. Tāpēc ir šis priekšlikums, ka šo objektu privatizācijas noteikumi ir apstiprināmi Saeimā. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un noraidīt šī panta izslēgšanu, ko ir ierosinājusi Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un LZS un KDS frakcija. Es lūdzu balsojumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un arī par šo 13.priekšlikumu. Aicinu noraidīt 13.priekšlikumu, bet 14.priekšlikumu - atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Bija pieklājīgāk neteikt šo to. Skatiet, minimālā prasība, kāda tautai varētu būt, būtu frakcijas “Latvijai” prasība, ka vismaz mēs šeit, Saeimā, uzņemamies atsevišķu atbildību par to pogu, ko mēs spiežam. Ja mēs tautai atņemam tādus objektus kā “Latvenergo”, kas ir visai tautai ļoti fundamentāla lieta - mēs visi dzīvojam ar elektrību - , vai “Latvijas dzelzceļu”, kuru tagad iznīcina bijušie sociāldemokrāti, vai “Lattelekom”, kura servisu mēs tagad atņemsim maznodrošinātajiem, jo mēs celsim tarifus, abonentmaksas un samazināsim lietotāju maksas... Runa ir par Latvijas Hipotēku un zemes banku, kurai vajadzētu kalpot tautai. Mums būtu jāsaprot, ja mēs izdotu to naudu, lai apbūvētu, pilnveidotu mūsu zemi, tā ekonomiskā aktivitāte radītu papildu ienākumus budžetā, kuri gandrīz būtu izdotā kredīta apmērā. Valdība varētu dotēt mūsu aizdevumus no Hipotēku un zemes bankas. Kredītprocenti varētu būt tālu, tālu zem tām normām, kādas ir parasti Rietumos. Mēs varam Rietumos aizņemties naudu par 5 vai 6 procentiem, varētu aizdot pat par 2 un 3 procentiem, un budžetā tas itin nekā nemaksātu - dotēt to kredītu likmju starpību. Un ar 2 vai 3 procentu kredītu mēs varētu sākt Latvijā tādu atjaunošanas darbu, ka latviešu tauta patiešām būtu dzīvotspējīga un būtu atkal labklājība mūsu zemei.

Es gan neticu, ka privatizēta Hipotēku un zemes banka dotētu kredītu likmes. Es neticu, ka “Latvijas dzelzceļš” privātās rokās dotētu to, kas tautai ir svarīgs, lai būtu ekonomiskā aktivitāte. Es neticu, ka “Latvenergo” privātās rokās kalpotu tautai. Būtu tikai strīdi par to, vai viņi applūdinās vai neapplūdinās mūsu zemi. Un par to, vai un cik augstu, un cik ātri viņi pacels tarifus. Mana kolēģa daktera Ozoliņa ieteikums, ka nemaz nedrīkstētu privatizēt šos valstij svarīgos uzņēmumus, ir ļoti nopietns un vērā ņemams. Es gribētu, lai mēs tā nobalsotu, kā viņš mums iesaka, bet, kā jau tas šeit notiek, mēs pie tādiem godīgiem, labiem priekšlikumiem netiksim. Jo būs kaut kāds cits risinājums pieņemts papriekš un mēs pat nedabūsim par tādiem spriest.

Šis piedāvātais variants ir minimālais. Mums katram būtu jābūt atbildīgam par to, ko mēs darām - mēs izņemam no valsts rokām ieročus, ar kuriem mēs varētu mūsu ekonomiku stimulēt -, lai mūsu vēlētāji, mūsu draugi, mūsu kolēģi zinātu, kurš no mums ir īsti vainīgs par to bezjēdzību, kas šeit notiek. Es domāju, ka tas ir kauns - balsot nepareizi. Es domāju, ka vēl lielāks kauns ir tā balsot tāpēc, ka trūkst to aknu, to iekšu. Balso te tā, kā te kāds ir pateicis ar īkšķi. Saka: “Ai, es neesmu vainīgs, ka ir frakcijas disciplīna!” Tu esi ne tikai vainīgs, bet arī gļēvs. Ja tu gribi tautu nodot un tautai atņemt ekonomiskās attīstības spēju, tad vismaz uzņemies to atbildību! Un tas ir tas, ko frakcija “Latvijai” mums lūdz. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tauta zina, kurš no mums ir vainīgs, ja mēs darām šitādus grēkus pret mūsu tautu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz šo jautājumu, 13., 14., 15., 16. un 17.priekšlikums ir jāskata kompleksā. Tie visi attiecas uz 12.panta sesto daļu. Es lūgtu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumus - atbalstīt 13.priekšlikumu, tas ir, Latvijas Nacionālās reformu partijas frakcijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas un LZS un KDS frakcijas priekšlikumu, kā arī 17.priekšlikumu, kas ir Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikums. Es domāju, tas sakārto lietas, tas dod Ministru kabinetam ļoti plašas iespējas iesaistīties privatizācijas procesā, pirms ir noteikti privatizācijas nosacījumi un pamatnostādnes. Tas ir ļoti pareizi. Mēs varam atbalstīt to un tad sakārtot šo situāciju, kāda ir radusies. Tātad es lūgtu atbalstīt 13. un 17.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums negribētu atrasties līdzīgā situācijā un sēdēt tajā logā, par kuru es iepriekš runāju. Jo balsojums to tagad tiešām parādīs - vai mēs pārdosim mūsu bagātības, visas līdz galam, vai tomēr kaut ko paturēsim savā pārziņā. Jūs ļoti labi zināt, ka “Neste” ir valsts pārvaldīta sabiedrība un “Statoil” ir valsts pārvaldīta sabiedrība. Ir zināms, ka “Nestes” daļa, Latvijas daļa, gan pieder kādai privātpersonai, bet tas ir varbūt baumu līmenī. 85% “Nestes” pieder valstij un ļoti sekmīgi darbojas, pie tam viņiem pašiem nemaz nav nekādu naftas iegulu. Viņi iepērk naftu no citām valstīm un to tikai pārstrādā. Bet atver vienu staciju pēc otras. Un atver arī veikalus. Tas ievērojami ceļ viņu peļņas daļu.

Es aicinu... Tālāk būs arī mans priekšlikums - 16.priekšlikums, bet mēs varētu nobalsot, arī šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu atbalstīt, jo šeit ir teikts, ka tomēr būtu jāpārskata šie lielo objektu privatizācijas noteikumi. Mēs zinām, cik smagi veicas “Lattelekom”. “Lattelekom” gan, šķiet, apsprieda Saeimā, bet tik nepilnīgi, ka šodien “Lattelekom” diktē mums mūsu kabatas un maka biezumu. Liek tarifus, kādus nu viņi vēlas. Līdz ar to šāda “Latvenergo” privatizācija, kāda varbūt jau ir ieplānota... un varbūt tā jau izplānota akurāt kā 3 miljonu “Latvenergo” afēra, kaut kur jau kādos kuluāros viņa ir, kādos kompjūteros, un tikai kļūda var atklāt, varbūt maza nesaskaņa var atklāt patiesību, ka atsūta uz “Latvenergo” tieši tādu pašu cesijas līgumu, tikai “Latvenergo” vietā ir minēta “Ventspils nafta”. Tātad droši vien tas viss jau ir izplānots, un arī mūsu balsojumi varbūt jau ir izplānoti. Un tieši tāpēc, lai mēs tomēr paskatītos patiesībai acīs un balsotu katrs pēc savas sirdsapziņas, un šos mūsu valstij vitāli svarīgos objektus paturētu vismaz kontrolē, aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Ja tas neizdodas, tad aicinu balsot par manu priekšlikumu - 16. priekšlikumu -, kurā es ierosinu, ka, lūk, šie paši objekti, arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas valsts kapitāla daļas nav privatizējamas. Taču tās gan laikam man ir veltas cerības. Es gribu redzēt, kurš no mums sēdēs tai logā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt 13. priekšlikumu, ko iesniegusi Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un LZS un KDS frakcija. Kāpēc? Ja mēs uzmanīgi izlasām nupat atbalstīto priekšlikumu par piekto daļu, Guntara Krasta ierosināto redakciju, kuru atbalstīja arī komisija, tad mēs redzam, ka tur jau ir iestrādāts burtiski tas pats teksts, kas ir šajā sestajā daļā iesniegts pirmajā lasījumā. Nevar būt divas panta daļas ar gandrīz pilnīgi vienādu tekstu. Tāpēc tas ir izslēdzams no šī teksta. Protams, tālāk mēs balsosim par visiem pārējiem priekšlikumiem atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par divu frakciju iesniegto priekšlikumu, kuram ir numurs 13, - svītrot pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu - 12. panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13, atturas - 1. Pieņemts.

A.Seile. 14. priekšlikums līdz ar to nav balsojams, jo tas izdara redakcionālas izmaiņas šajā tekstā, kuru mēs nupat izsvītrojām.

Nākamais - 15. priekšlikums - ir deputātes Seiles priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputātes Seiles priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.Seile. Nākamais ir 16. priekšlikums - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums izteikt jaunā redakcijā šo 12. panta sesto daļu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt balsot par šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu pa daļām, atbalstīt pirmo daļu. Bet, kas attiecas uz otro daļu, kur ir iekšā šī neprivatizējamības norma, to mēs varbūt varētu tomēr pārcelt uz pārejas noteikumiem. Jo, kas attiecas uz “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecību” un “Latvijas dzelzceļu”, tas tomēr nebūtu īpaši pareizi - noteikt, ka šeit principā nekāda privatizācija nevarētu notikt. Mums šī privātā kapitāla piesaistīšana varbūt kādā brīdī ir vajadzīga. Es varētu piekrist tam, ja tas parādās kaut kur pārejas noteikumos, bet, ja parādās šāda absolūta neprivatizējamības norma uz visiem laikiem, tad tas nebūtu īpaši pareizi.

Protams, ja mēs to atbalstītu tagad otrajā lasījumā, tad varētu mēģināt vēl uz trešo lasījumu vienā vai otrā veidā rediģēt, bet man būtu lūgums balsot šo priekšlikumu pa daļām un atbalstīt vismaz šo pirmo daļu, kura ir ļoti būtiska, jo nosaka to, ka valsts tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar jomām, kas ir dabiskie monopoli, kā arī valstij piederošo banku privatizācijas noteikumi vai noteikumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir jāapstiprina Saeimai. Es aicinātu atbalstīt vismaz šo pirmo daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, sponsoru pakalpiņi, tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis no Tautas kopas “Brīvība”.

Kā jau iepriekšējā uzrunā sacīju, es domāju, ka mums katram Saeimā būtu jāspiež noteikta poga un jāuzņemas personīga atbildība par to, ko mēs šeit darām. Kārlis Čerāns jau teica, ka mums vajadzētu balsot atsevišķi par ikkatru no šiem uzņēmumiem. Jāsaprot arī, ka katra šā uzņēmuma privatizācija ir atsevišķi atdalāms grēks pret tautu, un tad redzēsim, kuri no mums patiešām domā, ka “Latvenergo”, kas ir 10 miljardu vērts, vajadzētu pārdot draugiem par 20 un pāris miljoniem. Mēs redzētu, kuri no mums ir ar mieru, ka “Latvijas kuģniecība”, kura kādreiz bija vērta veselu miljardu dolāru, tagad tiks pārdota par pāris desmit miljoniem, kuri no mums būs ar mieru, ka “Latvijas dzelzceļu”, kas ir vesela zelta bedre, jo Latvija ir tranzītvalsts un tās kravas ir jāved no ostām uz iekšzemi, šo zelta āderi atdos kādiem draugiem, kuri atņems valstij šo ekonomisko attīstības iespēju, ka Hipotēku banku un Krājbanku varētu atdot, it īpaši tagad, kad abas šīs valsts dotētās bankas ir sapelnījušās ar to, ka tās ir pirkušas šos sertifikātus par santīmiem, bet tagad tās spēs realizēt sertifikātus par pilnu vērtību - 28-30 latu apmērā.

Šie ir atsevišķi noziegumi pret tautu, un es aicinu jums katram ņemt savu pilno daļu, tad jūs varēsiet parādīt saviem sponsoriem, ka, skat, jā, jūs tikāt pie tiem 10 miljardiem “Latvenergo” privatizācijā, jo es, tāds un tāds, spiedu to pogu, tāpēc varbūt jūs man mazu daļu iedosiet... Saprotiet, ka “Latvenergo” privatizācijā mēs, būdami deputāti, katrs atdodam svešiniekiem kādus 20 miljonus latu caurmērā. Kurš no jums dabūs tos 20 miljonus latu personīgi? Saprotiet, cik sīki, sīki mēs tiekam nopirkti! Daži par pāris simt latiem mēnesī. Bet saprotiet, ka tie 20 miljoni latu, kas tiks izzagti katram no mums, privatizējot “Latvenergo”, tiks kādam citam. Vai tad mēs patiešām esam tik sīki, ka mēs atļausim šādai zādzībai notikt? Un, ja mēs to darām, tad darīsim to atklāti, lai tauta zina un lai jūsu sponsori zina. Lai jūs varat pie viņiem aiziet un teikt: “Zināt, es gribētu pārlīgt, jo nāks vēl trešais lasījums, un tad es varbūt balsošu citādi, ja jūs man neiedalīsiet druscītiņ vairāk par to, ko jūs man tagad dodat...” Redzat, 20 miljonu latu uz katru no mūsu galviņām par “Latvenergo” privatizāciju vien...

Lūdzu, neesiet tik mazvērtīgi, jūs pieprasiet vismaz pieklājīgu - 5% komisijas naudu... Tas būtu miljons latu katram par šo balsojumu, kas vēršas pret tautu. Neesiet tik sīki, ka jūs pārdosiet par tūkstots latiem! Vismaz miljonu par to vienu balsojumu, un lai jums būtu izdruka, ko jūs varat parādīt jūsu sponsoram: “Es izdarīju savu darbu, lūdzu, es gribu manu komisijas daļu, godavīri!”

Es jums ieteiktu balsot “pret”, lai jūs varat tautai parādīt: “Es neņēmu, es nepiedalījos tanī zagšanā, man ir prieks, ka es jums varu to parādīt, jo mans zelts ir mana tauta, un es neatļaušu manu tautu izzagt.” Bet kuriem no jums būs tā godkāre, ka jūs gribēsiet staigāt ar tādu apliecību? Es ceru, ka mēs visi tādi būsim. Balsosim par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Bija ierosinājums balsot Ozoliņa priekšlikumu pa daļām. Tas būtu izlemjams balsojot.

Sēdes vadītājs. Jā! Vai godātie kolēģi piekrīt deputāta Čerāna ierosinājumam - balsot šo priekšlikumu pa daļām? (Starpsaucieni no zāles: “Piekrīt! Nē!”) ...No balss skaļuma, Ozoliņa kungs, rezultāts nemainīsies. Tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot, vai šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu balsosim pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 34, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tādēļ balsosim deputāta Ozoliņa priekšlikumu kopumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākošais ir 17. priekšlikums, kuru ierosina Ministru prezidents Guntars Krasts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, precizējot tikai terminus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 18. priekšlikums - ierosinājis Ministru prezidents Guntars Krasts. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 19. priekšlikums ir par 22. panta otro daļu, kura pirmajā lasījumā tika izteikta jaunā redakcijā. Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija ir ierosinājusi šo pirmā lasījuma redakciju izslēgt no likuma teksta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais ir 20. priekšlikums, un tas līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 21. priekšlikums - ierosinājis Leopolds Ozoliņš - papildināt šo otro daļu ar jaunu rindkopu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs jau pašā sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā konceptuāli atbalstījām šā jautājuma izlemšanu Ministru kabinetā, nevis Saeimā, un tāpēc komisija ir pieņēmusi lēmumu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ozoliņš vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Šis ir analogs mans priekšlikums, tikai citā pantā tas ir izteikts, ka tomēr vajadzētu beigt šo slepenības spēli šajos privatizācijas notikumos, kāda notiek Valsts privatizācijas aģentūrā un varbūt tagad arī starp šīm valdošajām jeb tikai vienu viedokli vai vienas intereses realizējošajām partijām. Es domāju, ka gan Sadarbības padome, gan valdošās frakcijas, gan Valsts privatizācijas aģentūra tomēr ir spēle, bet spēles noteikumi būtu jāzina arī citiem deputātiem, jo par mums arī diezgan daudzi ir vēlējuši, ne tikai par jums, cienījamie kungi, kuri cenšaties pārdot, pārdot, pārdot, un, kā Kiršteina kungs saka, viņš padomātu arī par savu radu varbūt lietderīgāku izmantošanu nākotnē.

Manuprāt, ir tomēr svētas lietas, ir relikvijas, ir ģimenes relikvijas, ir valsts relikvijas, ir nacionālās bagātības, ir ekonomiski izdevīgi jeb peļņu nesoši objekti, kuri ir jāpatur valsts īpašumā. Bankrota gadījumā, jūs, kungi, visi pazudīsiet, tāpēc es lūdzu atvērt šos “logus” un paskatīties, kas mēs katrs esam.

Es arī lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. To var iestrādāt 22.pantā un par to var arī spriest Saeimā. Es gribētu, lai tiešām mēs būtu līdzatbildīgi, lai mēs ar savu balsojumu parādītu, ko mēs darām, - vai mēs pārdodamies vai mēs aizstāvam savu valsti kā nacionālu valsti ar tās morāli un ekonomiku. Diemžēl pagaidām panākumu nav, bet nekas, es tomēr lūdzu balsot, lai plašāka sabiedrība redzētu mūsu attieksmi pret šo jautājumu, vai Saeimai ir jāzina, kas notiek šajās spēlēs starp valdošajām jeb vadošajām frakcijām, Sadarbības padomi, Valsts privatizācijas aģentūru, vai nav jāredz. Lūdzu balsot manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiles kundze.

A.Seile. Komisjas vārdā lūdzu neatbalstīt šo Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, jo šeit nenotiek nekādas spēles vai paslēpes, tā kā katrai frakcijai, arī opozīcijas frakcijai, ir savs pārstāvis Valsts privatizācijas aģentūrā, kurš visas nelikumīgās spēles var celt gaismā. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Ozoliņa priekšlikumu nr.21 - papildināt 22.panta otro daļu ar jaunu rindkopu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 28, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Seile. 22.priekšlikums. To iesniedzis Ministru prezidents Guntars Krasts. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 23.priekšlikums. LZS, KDS frakcija ierosina priekšlikumu, kurš komisijas variantā jau ir atbalstīts un iestrādāts 12.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Skatīsim tālāk!

A.Seile. 24.priekšlikums. Tas ir radies tāpēc, ka Ministru kabinets ir iesniedzis jaunu likumprojektu, kurš attiecas uz šo likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (tā numurs ir 3768), un komisija, piekrītot Ministru kabineta pārstāvjiem, atļāva šo dokumentu iekļaut šā likumprojekta otrajā lasījumā kā priekšlikumu. Tātad tas ir 24.priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt, jo komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Arī 25.priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 26.priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, - papildināt šo likumprojektu pirms pārejas noteikumiem ar jaunu pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms pārejas noteikumu sadaļas... un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Seile. Un pēdējais ir priekšlikums nr.27, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, it sevišķi tāpēc, ka pazemes gāzes krātuvju pazemes daļu privatizācija, kā tas šeit priekšlikumā izteikts, ir pretrunā ar Zemes dzīļu likumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit tiešām ir runa par tiem valsts īpašuma objektiem, kuri nekādā gadījumā nebūtu pakļauti privatizācijai. Tāda ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kā arī atsevišķi tās elementi, un tādas ir pazemes gāzes krātuves pazemes daļas. Ja šeit kādam rodas iebildumi pret šīm pazemes gāzes krātuvju pazemes daļām, esmu ar mieru balsot šo priekšlikumu pa daļām un izvērtēt katru daļu atsevišķi, bet es tomēr aicinu tos abus atbalstīt, jo tas, ka mēs te ierakstīsim arī šo pazemes gāzes krātuves pazemes daļu kā neprivatizējamu, nevienam par sliktu nenāks. Es aicinu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Seile.

A.Seile. Čerāna kungs ierosināja balsot šo priekšlikumu pa daļām. Es aicinu Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izšķirsim jautājumu par to, vai balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu - balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 20, atturas - 25. Nav pieņemts.

Balsosim priekšlikumu kopumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 15, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 10, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Seiles kundze!

A.Seile. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 25.martu? Nav. Paldies.

Kolēģi, deputāts Golubovs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nolasīšu jums 63.pantu Kārtības rullī: “Kad visi debatēs pieteikušies runātāji ir izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu.” Taču piesitiena nav bijis, bet man tika liegts vārds par pirmo priekšlikumu. Es uzskatu, ka bija pārkāpts Kārtības rullis. Un, tā kā neviena piesitiena šodien nebija, visas debates nav pabeigtas.

Sēdes vadītājs. Godātais Golubova kungs, zālē ir tik liels troksnis, ka es apzināti šo koka veseri neizmantoju, lai to troksni nepalielinātu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja deputāti pieprasa, mēs varam katrreiz klaudzināt ar to, bet, godātie kolēģi, nekad nevienam cilvēkam nav liegts vārds ne pirmo, ne otro reizi. Un tajā jautājumā, par kuru, Golubova kungs, es jums liedzu vārdu, jūs gluži vienkārši to izdarījāt dažas sekundes par vēlu, tad, kad viss saraksts... Debatētāju bija daudz - septiņi vai astoņi cilvēki, un visi, kuri vēlējās runāt, ar taustiņu pieteica sevi debatēs, un mums bija liels saraksts. Kompjūterā neviena uzvārda vairs nebija, un, kad es biju iesācis frāzi: “Debates beidzam”, tikai tad parādījās jūsu uzvārds kompjūterā. Jums vajadzēja dažas sekundes ātrāk noreaģēt, un viss būtu bijis kārtībā.

Kas attiecas uz āmuru, ja kolēģi pieprasa, varu to lietot, bet es uzskatu, ka labāk troksni netaisīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir trešā sadaļa - Saeimas deputātu pieprasījumi. Pirmais ir deputātu pieprasījums Ministru prezidenta biedram A.Gorbunovam par Abrenes jautājuma risināšanu starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Ā, lūdz gan! Kiršteina kungs runās no iesniedzēju puses.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pēdējie notikumi attiecībās ar Krieviju pierādīja, ka mēs Latvijā esam upuri savai naivajai iedomai, ka ar savu labo vai slikto uzvedību mēs spējam kaut kādā veidā noteikt Latvijas un Krievijas attiecības un ka tās nosaka, teiksim, mūsu uzvedība, nevis Krievijas ģeopolitiskās intereses. Tas izrādījās mīts, ka pazemīga izturēšanās pret PSRS un pēc tam pret Krieviju palīdzēs taisīt “rebes” - ražot nekvalitatīvu produkciju, lai nopelnītu kaut kādā Krievijas tirgū. Līdz ar to visa Latvijas ārpolitika pēdējos astoņos gados ir tikusi pakārtota vienotai vēlmei - uzspļaut savas tautas pašcieņai un vēsturei, nepārtraukti pielabinoties, attaisnojoties un atvainojoties, sākot ar to, ka latviešu strēlnieki esot trenkājuši baltgvardus līdz pat čukču apdzīvotajām teritorijām Ziemeļos, un beidzot ar to, ka mēs taisoties atzīt čečenu tiesības uz neatkarību, vai, kā raksta pēdējās Rietumu avīzēs, latviešu diplomāti apmētājot Maskavā ar olām nevainīgos krievu pensionārus, lai ņirgātos par to, ka viņi par savām trīs mēnešu pensijām vienu olu nevarot nopirkt.

Valsts prezidents nesen bija Izraēlā, un tur viņam aizmirsa izteikt pateicību par to, ka Latvijas valsts bija viena no retajām valstīm pirms Otrā pasaules kara, kas uzņēma ebreju bēgļus no fašistiskās Vācijas (demokrātiskā Zviedrija, piemēram, neuzņēma šos bēgļus) pretēji šeit minētajām dažām antihitleriskās koalīcijas valstīm, piemēram, PSRS, kura gestapo izdeva daļu vācu antifašistu.

Es gribu teikt tikai to, ka ir jāizbeidz nepārtraukti atvainoties citiem un atvainoties par to, ka mēs, piemēram, gribam atņemt Krievijai tās vēsturiskos apgabalus, vai par to, ka mēs gribam Krieviju izsviest no mūsu likumīgās Skrundas teritorijas. Es aicinu cienīt savu valsti un savus pilsoņus un atzīt tos lēmumus, ko mēs esam paši pieņēmuši pirms dažiem gadiem.

1992.gada 13.februārī... tas ir, 22.janvārī (tātad jau pēc PSRS sabrukuma) Augstākā padome pieņēma lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu, kur, starp citu, pēdējā punktā bija teikts: “Uzdot Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētā un sešos apriņķa pagastos esošajam Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam nodarītā mantas kaitējuma noteikšanas un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību.”

Es gribētu, lai jūs mani saprotat pareizi. Ja mēs runājam par jautājuma politisku risināšanu, tad nezinu, kāpēc Ārlietu ministrijā labais tonis skaitījās pateikt, ka par šo tēmu nedrīkst runāt. Tātad, ja mēs runājam par 34 tūkstošu pilsoņu interešu aizstāvēšanu, tad tas ir kaut kādā veidā apkaunojums, ka tad mūsu vēstniecību, teiksim, Maskavā neapmētās ar olām vai nenotiks dažādas citāda veida provokācijas pret Latvijas valsti.

Tā ir ļoti naiva ilūzija, jo, kamēr notiks šis process - NATO paplašināšanas otrā kārta un kamēr nebūs pieņemti galīgie lēmumi, mēs šeit paši neko mainīt nevarēsim šajās starpvalstu attiecībās, tomēr mums pašiem ir jāciena mūsu pieņemtie lēmumi, un šis pieprasījums nevar tikt transformēts kaut kādā veidā par jautājumu, jo mēs gribam darīt zināmu, kas tad ir noticis šajā laikā.

Es, protams, saprotu, ka Gorbunova kungam tajā laikā varbūt nerādījās pat sapņos, ka viņam būs jāvada šī komisija starpvalstu sarunām ar Krieviju, bet tagad būtu īstais brīdis varbūt realizēt tieši to, ko Gorbunova kungs pats ir parakstījis, būdams jau neatkarīgas valsts Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tāpēc šeit būtu ļoti interesanti iepazīties ar šo sarunu rezultātiem, ar visām šīm metodēm, kādā veidā mēs varētu aprēķināt šo mantisko kaitējumu.

Mēs esam atdevuši īpašumus ne tikai Latvijas pilsoņiem šeit, Latvijā, bet visiem īpašniekiem, kuriem Latvijā ir bijuši īpašumi. Mēs esam atdevuši mājas cilvēkiem, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā, Izraēlā, citās valstīs, un te nebija absolūti nekādu problēmu. Taču mēs nevaram rīkoties tā, kā Godmaņa valdības laikā mēs izdarījāmies ar Latvijas pilsoņiem no šiem Abrenes pagastiem, kuru pieprasījumi par zemi, par šīm īpašuma tiesībām tika pāradresēti, teiksim, uz Balvu rajonu. Kurš kompensēs šiem cilvēkiem viņu īpašuma tiesības?

Un es gribētu atzīmēt, ka tas nav nekāds mākslīgi izdomāts jautājums. Uzņemot Krieviju Eiropas Padomē, starp citu, tika atgādināts, ka Krievija nav nokārtojusi savas saistības, un tiek kontrolēts arī jautājums par to, kā Krievija šīs savas saistības nokārtos. Runa ir ne tikai par Abreni. Protams, ir runa arī par citām lietām, par arhīviem, par vēstniecībām. Bet es gribu Saeimu atbalstīt un reiz izrunāt šo jautājumu, kādā veidā tad mēs maksāsim šiem cilvēkiem kompensācijas un kādā veidā atrisināsim šos zaudējumu jautājumus. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam, ekonomikas ministram Sausnītim un satiksmes ministram Krištopanam par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasību izpildīšanu sakarā ar monopolcenu paaugstināšanas kārtību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomes pieņemtā lēmuma par tālruņa abonēšanas maksas un tarifa paaugstināšanu no šā gada 1.aprīļa tūlītēju apturēšanu.

Lai sniegtu motivāciju, lūdz vārdu deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs visi esam liecinieki tam, kāda situācija šodien Latvijā ir izveidojusies ar “Lattelekom” lēmumu, kuru atbalsta arī Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome, - par telefona abonēšanas maksas paaugstināšanu līdz 2 latiem un 95 santīmiem. Ir skaidrs, ka ļoti būtiskai cilvēku daļai Latvijā šī abonentmaksa ir krietni par lielu, un nekādā ziņā nav taisnīgi tas, ka šī abonentmaksa ir jāmaksā arī tiem cilvēkiem, kas telefonu nelieto bieži un kas var šā lēmuma dēļ nonākt situācijā, ka abonentmaksa ir būtiski lielāka par to maksu, kas tiek maksāta par sarunām. Tāda situācija noteikti nav pieļaujama.

Šī problēma nav aplūkojama izolācijā - atrautībā no pārējām problēmām. Mēs noteikti varētu piekrist “Latvenergo”, gan “Lattelekom” tarifu paaugstinājumam tad, ja mūsu cilvēkiem būtu atbilstošas darba algas. Mēs labi saprotam, ka Eiropā šie tarifi ir daudz augstāki nekā pie mums Latvijā, bet tur cilvēkiem ir pienācīgas algas. Tāpēc pats svarīgākais ir nodrošināt, lai monopoluzņēmumu pakalpojumu cenas - tas attiecas gan uz elektrību, gan uz telefonu, gan arī uz siltumu - būtu sabalansētas ar iedzīvotāju reālo maksātspēju.

Mēs Saeimā esam saņēmuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstuli, un tur ir ļoti pamatotas prasības: “Noteikt kārtību, ka monopolcenu paaugstināšana sabiedriskiem pakalpojumiem pieļaujama tikai vienlaicīgi ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas palielināšanu un valsts budžeta apstiprināšanu. Saeimā apstiprinātā valsts budžeta un Ministru kabineta noteiktās minimālās algas mēnešalgas darbības laikā sabiedrisko pakalpojumu tarifi jāsaglabā nemainīgi.”

Es varu šajā sakarā vēl piebilst vēl, ka tas pats attiecas arī uz pensijām. Ja tiek pacelti sabiedrisko pakalpojumu tarifi, tad ir jāpaaugstina arī pensijas. Bez tam šobrīd ir izvirzāma pilnīgi konkrēta prasība - nekavējoties apturēt Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomes pieņemto lēmumu par tālruņa abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no šā gada 1.aprīļa, kā arī apturēt lēmumu pieņemšanu par citu sabiedrisko pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tajā skaitā arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu un pilsētas sabiedriskā transporta tarifu paaugstināšanu. Apturēt līdz valdības lēmuma pieņemšanai par valstī noteiktās minimālās mēnešalgas paaugstināšanu un 1998.gada valsts budžeta izdevumu daļas palielināšanu no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksai.

Mums jāspēj garantēt to, ka visu cilvēku sociālās vajadzības un visu cilvēku dzīves pamatnosacījumi valstī arī tiek ievēroti. Mēs nevaram visu pakļaut tikai monopoluzņēmumu patvaļai - un patiesībā to ekonomisko grupējumu patvaļai, kuri stāv aiz šiem uzņēmumiem vai ir ar tiem vienā vai otrā veidā saistīti. Jo tā prakse, ko mēs esam redzējuši līdz šim, gan “Latvenergo” elektrotarifu apstiprināšanā, gan arī citās jomās, skaidri norāda uz to, ka valstiskās institūcijas bieži vien kalpo nevis sabiedrības vairākuma interesēm, bet noteiktiem ekonomiskiem grupējumiem. Mums ir šī prakse jāizbeidz, un mums ir jāsāk aizstāvēt arī cilvēku sociālās intereses. Jo tikai ikviena cilvēka labklājība var būt par pamatu tam, lai arī Latvijā veidotos sociālas labklājības valsts. Mēs nedrīkstam pieļaut rupjus pazemojumus ikviena cilvēka cieņai. Mēs nedrīkstam izolēt cilvēkus no sabiedrības tāpēc, ka viņiem ir liegti telekomunikāciju pakalpojumi. Aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un atbalstīt to, un konkrēti rīkoties, lai panāktu problēmas risinājumu.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums. Deputātu pieprasījums satiksmes ministram Krištopanam par valsts akciju sabiedrības “Transporta poliklīnika” kustamās un nekustamās mantas ieguldīšanu SIA “Dzelzceļa veselības centrs”, kura ir sabiedrība ar privātu kapitālu.

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos, ir 29. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3847. Šie ir “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Tie ir saistīti ar šiem apdrošināšanas maksājumiem, ko maksā arī šobrīd, teiksim, zemnieki, pensionāri un invalīdi. Šie ir grozījumi, kas ir iesniegti. Komisija tos ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu tos atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

L.Kuprijanova. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 25.martam. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3805. Sakarā ar to, ka likums “Par prekursoriem” tika pieņemts pirms Farmācijas likuma, bija nepieciešamība harmonizēt abus divus likumus. Bez tam ar šiem grozījumiem ir sakārtotas attiecības starp Narkotiku kontroles komiteju un Valsts zāļu aģentūru. Ir izdarīti arī vairāki tehniskas dabas grozījumi, lai harmonizētu šo likumu “Par prekursoriem” ar starptautisko likumdošanu. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es lūdzu vēl divus deputātus saņemt pēdējos spēkus pirms pārtraukuma un nobalsot! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 25.marts? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir analoģisks likums. Tas nosaka narkotiku un psihotropo zāļu aprites kārtību, un tieši tādā pašā veidā šajā likumprojektā ir izdarīti atsevišķi grozījumi, lai to saskaņotu ar Farmācijas likumu, starptautisko likumdošanu, lai sakārtotu kompetenci starp Valsts zāļu aģentūru un Narkotiku kontroles komiteju. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es aicinu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Kādi būtu apsvērumi attiecībā uz otro lasījumu?

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 25.marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Apžēlošanas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 3733. Jums priekšā ir jaunais “Apžēlošanas likums”. Mums tāda likuma līdz šim nav bijs. Tajā ir dots apžēlošanas jēdziens, formulēti likuma uzdevumi, reglamentētas personas, kurām ir tiesības lūgt apžēlošanu un kurām ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu. Apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība ir reglamentēta, un ir speciāls pants “Ar nāvessodu notiesātās personas apžēlošanas kārtība”. Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja šo projektu. Lūdzu deputātus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

R.Marjaša. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Marjašas kundzes minēto termiņu - 25.marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms pārtraukuma - divi paziņojumi. Vārds Pēterim Tabūnam. Par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdes deputātus tūdaļ, pārtraukumam sākoties, lūdzu uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Pulksten 15.15 būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Andrim Tomašūnam.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Latvijas un Norvēģijas atbalsta grupas pārstāvjus lūdzu pulksten 15.00 ierasties Kamīna zālē uz tikšanos ar Latvijas vēstnieku Norvēģijā - Krastiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu godātos kolēģus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 43 deputāti. Kiršteina kungs ir 44. Godātie kolēģi! Lūdzu visus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē. Mums sešu deputātu trūkst līdz nepieciešamajam kvorumam. Ābiķis ir 45., Jirgena kungs - 46., Kreituses kundze - 47. Kreituses kundze, tur vēl ir kādi, paņemiet, ievediet kādu iekšā. Lūk, paldies. 48 ... 49... 50. Turpinām!

Godātie kolēģi! Darba kārtības 25.jautājumu mēs pārcēlām uz 2.aprīli, kā jūs atceraties. Tagad izskatām 26.jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Gunta Gannusa. Lūdzu!

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3767 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

Saeima 1997.gadā ir akceptējusi vairākus būtiskus grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”. Sakarā ar to bija nepieciešams izdarīt jaunus grozījumus normatīvajos aktos, un tāpēc 39.pantā un 39.1.pantā paredz izveidot jaunu institūciju, kas kontrolēs izložu un azartspēļu organizēšanu un rīkošanu. Šī iestāde būs veidota no Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas puses, un to turpmāk sauks Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (saīsināti - “inspekcija”). Šīs inspekcijas galvenie uzdevumi būs koordinēt Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas darbību šajos jautājumos, samazināt iespējas nelegāli rīkot izlozes un azartspēles, nodrošināt izložu un azartspēļu tirgus attīstību, nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci izložu un azartspēļu organizētājiem un spēlētāju tiesību aizsardzību. Inspekcijas galvenie ienākumu avoti ir plānoti divi. Viens ir 20% no naudas sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem izložu un azartspēļu organizēšanā. Šobrīd ir izstrādāti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur šie procenti tiks iestrādāti. Un otrs ienākumu avots būs no spēļu automātu marķēšanas. Zināšanai - pašlaik valstī ir marķētas 7185 azartspēļu iekārtas. Tātad Finansu ministrija un šī jaunā inspekcija būtībā savu darbību veiks, savu darbību uzturēs no šiem finansu avotiem.

Likumā ir iesniegti trīs nelieli grozījumi, un es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Mums ir ieslēdzies reģistrācijas režīms. Vai varam ieslēgt balsošanas režīmu? Paldies Dievam, varam. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Gannusa. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Gannusas kundzes minēto termiņu - 27.marts? Paldies, iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, nolēma to atbalstīt un aicināt Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Kā mēs visi zinām, mums Saeimas kārtība ir problēma varbūt Prezidija dēļ, varbūt mūsu pašu uzvešanās dēļ. Bet vismaz mums kaut kāds Kārtības rullis ir, un tas it kā sargā primārās tiesības mūsu demokrātijā. Bet tagad nāk priekšlikumi mainīt Saeimas kārtības rulli, un varbūt pats būtiskākais ir tas, ka atņems tiem, kas varbūt nav tik paklausīgi Sadarbības padomei, atņems opozīcijai viņas visspēcīgāko ieroci - to, ka mēs varam pēc vajadzības “noraut” kvorumu un pievērst tautas uzmanību, arī valdības uzmanību... Valdības ceļojošajiem kungiem, kas braukā uz valsts rēķina pa ārzemēm, drusku jāuzmanās, jo mēs varam “noraut” kvorumu, ja par daudz to dara. Tagad, ja mēs “norausim” kvorumu, mums atvilks no algas. (Es saprotu, ka tas varbūt nav tik svarīgi tiem, kuri pelnās kaut kur citur un kuriem ir tās vietas padomēs.) Taču es domāju, ka tā ir visā pasaulē pieņemta opozīcijas taktika - “noraut” kvorumu pēc vajadzības, pasvītrot kaut kādu punktu. Bet mums tagad liek priekšā likumprojektu, kurā sacīts: “Tu to vairs nedrīksti darīt! Ja tu to darīsi, tad mums būs tas par grūtu - no jauna skatīties, kuri cilvēki ir klāt pie reģistrācijas.” It kā mūsu Prezidijs nespētu otrreiz lūgt reģistrāciju. Tas būs šeit vienkārši sods tiem, kas “norauj” kvorumu. Es domāju, ka, ja gribētu, tad varētu to 15.pantu izteikt citādi. Ka tiem, kas “norauj” kvorumu, tiks atvilkta no algas soda nauda par to, ka viņi lieto šo demokrātijās pieņemto opozīcijas taktiku - pēc vajadzības “noraut” kvorumu. Tad mēs saprastu, ap ko lieta grozās. Bet šī viltīgā izmaiņa, pasakot, ka Prezidijs nespēj par katru atsevišķu cilvēku noteikt, vai tas cilvēks te ir vai viņa te nav, vai viņš pilda savu pienākumu vai ne, ir tāda negodīga un nevajadzīga teātra spēle. Varētu varbūt domāt, ka to varētu attaisnot, līdz kamēr būs izmeklēšanas komisija, kas izmeklēs, kāpēc mums tā balsošanas sistēma nedarbojas. Mēs Revīzijas komisijā zinām, kāpēc viņa nedarbojas. Projekta izpildes beidzamajā dienā bija divas pilnīgas izmaiņas sistēmas saturā - daļa detaļu tika izņemtas un to vietā tika ieliktas morāli novecojušas detaļas, bet daļu no izņemtajām detaļām vairs pat neaizstāja ar citām. Taču sistēmas cena palika tāda pati. Droši vien starpnieku peļņa paaugstinājās. Vai tie starpnieki ir starp deputātiem, vai tie ir tikai tirgotāji? Mums ir tagad tāda balsošanas sistēma, kas nedarbojas. Taču es domāju, ka tas nav attaisnojums, lai tad, ja sēde ir slēgta kvoruma trūkuma dēļ, mēs atļautu Prezidijam pēc beidzamā balsojuma konstatēt, kas ir bijis klāt. Tas ir negodīgi, ka Sadarbības padome grib uzlikt sodu tiem Saeimas deputātiem, kas, pildot savu amatu, nolemj “noraut” kvorumu. Tad liksim viņiem par to maksāt pat 500 latus! Tad mums būs labi saprotams un labi redzams, kas ir tie, kas nes upuri pārliecības dēļ. Bet tas, ka uzliks sodu, ir nekaunīgi. Tas laikam būs 60 latu sods, kas tiks uzlikts tam deputātam, kurš “noraus” kvorumu. Viņam ir varbūt pēc savas pārliecības, pēc savas pozīcijas opozīcijā, “jānorauj” kvorums, jo tas likumprojekts nedrīkst iet uz priekšu. Bet Sadarbības padome viņam uzliks sodu 60 latu apmērā. Tad, lūdzu, atklāti uzrakstīsim to, ka tas ir tā domāts. Neblēdīsimies, nemānīsim tautu, nemānīsim sevi!

Manuprāt, šīs Saeimas kārtības ruļļa izmaiņas nav vajadzīgas, šī lieta ir pilnīgi nepieņemama. Balsosim pret šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

Valdmaņa kungs, vai drīkst lūgt tribīni Čerāna kungam?

G.Valdmanis. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Godātie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” noraidīt, jo tas satur vismaz divas no demokrātijas viedokļa un no parlamenta normālas darbības viedokļa bīstamas un kaitīgas normas. Un, pirmkārt, tā ir norma, kur ir paredzēts zālē esošo deputātu klātbūtni noskaidrot nevis pēc atsevišķu reģistrāciju, bet pēc pēdējā balsojuma rezultātiem tajā gadījumā, ja zālē nav bijis kvorums. Līdz ar to vienai daļai parlamentāriešu tiek liegtas tiesības izteikt savu viedokli par apspriežamo jautājumu tajā gadījumā, ja viņi uzskata, ka šajā jautājumā vispareizāk būtu nepiedalīties balsošanā. Faktiski šo deputātu politiskā pārliecība šajā gadījumā tiek saistīta ar administratīvu vai disciplināru sodu, kas tiek uzlikts šim deputātam. Es domāju, ka tas nekādā ziņā nav pieļaujams, ka deputātam par viņa politiskajiem uzskatiem un par šo viņa politisko uzskatu paušanu tiek uzlikts administratīvs vai disciplinārs sods.

Mēs par šiem jautājumiem esam vairākkārt debatējuši šeit Saeimā, un līdz šim Saeimai ir pieticis apziņas, un šāda norma nav iestrādāta mūsu Kārtības rullī. Tagad Saeimas Prezidija pārstāvji un citi deputāti atkal ierosina iekļaut šādu normu, bet es uzskatu, ka tas tomēr ir absolūti nepamatoti, jo šodien varbūt vieni ir šajā politiskajā pozīcijā, bet nākotnē varbūt citi būs, un arī opozīcija nākotnē... Tātad mums šīs lomas var mainīties, un tāpēc es domāju, ka arī paši šie pozīcijas deputāti nebūtu priecīgi par to, ka viņu šīs tiesības šādā veidā tiktu ierobežotas. Jo patiesībā šeit nav runa par to, kurš būtu pozīcijā, kurš opozīcijā, bet ir runa par to, lai mums būtu darbotiesspējīga sistēma, tāpēc mēs nedrīkstam pieņemt tādus likumprojektus, kas grauj mūsu parlamentāro sistēmu.

Otrs punkts. Tas ir jautājums par debašu laiku attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem. Šeit tiek piedāvāta norma diferencēt šo debašu ilgumu atkarībā no tā, vai tā ir saruna par likumprojektu pirmajā lasījumā vai tās ir debates otrajā vai trešajā lasījumā. Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka mums ir šie trīs lasījumi, tas nozīmē, ka arī otrais lasījums var saturēt pietiekami konceptuālas idejas. Ņemot vērā arī to, ka opozīcijas priekšlikumi, kas tiek iesniegti normālā likumdošanas kārtībā caur Prezidiju un pēc tam skatīti pirmajā lasījumā, viņi visi tiek bloķēti jau uzreiz Prezidija ziņojumu fāzē, kad par šo jautājumu Saeimā vispār nav iespējama reāla diskusija. Līdz ar to vairākums var nobloķēt mazākuma iespējas izteikties un argumentēt, un tātad šī priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu un arī konceptuālu priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu ir opozīcijas darba nepieciešamība. Tātad te opozīcija var iesniegt un argumentēt šo viedokli. Tāpēc absolūti nav pamatots tas, ka šis debašu laiks otrajā lasījumā par priekšlikumiem var tikt saīsināts visu laiku tikai līdz šīm 5 minūtēm.

Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka lielākajā daļā gadījumu deputātiem nebūs vajadzīgas pat šīs 5 minūtes, bet tomēr ir arī tādas situācijas, kad ir jāizstāsta detalizētāk situācija, jāpauž šī argumentācija, un tāpēc nebūtu pareizi ietvert tādu normu, ka vienmēr un visu laiku ir šīs 5 minūtes. Es saprotu, ka tās ir vairākuma tiesības šajā situācijā, ka attiecībā uz 15 minūšu ilgu debašu laiku atsevišķās sēdēs var nobalsot arī par šīm 5 minūtēm, ja ir tāda nepieciešamība, bet paredzēt to, ka šāda nepieciešamība turpmāk būs visu laiku... Es domāju... tam absolūti nav nekāda pamata.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu vismaz šo divu manis minēto apsvērumu dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi Saeimā! Lietas būtība ir tāda, runājot par šo kvoruma noraušanu. To deputātu sodīs ne jau tikai vienu reizi, bet tik ilgi, cik ilgi opozīcija norauj šo kvorumu, ja tā, teiksim, ir iestājusies pret Satversmes maiņu. Visu laiku - katru Saeimas sesiju, katru sēdi tai atņems algu. Tas sods būs par to, ka tā stāsies pretī tādā veidā, ka graus kvorumu, un tad tā faktiski ir atlaišana no deputāta amata. Viņš vairs netiks algots par deputāta amatu. Un tas ir tāds ārprāts, tāds demokrātijas pārkāpums, ka, es domāju, mēs negribētu tādā piedalīties un nedrīkstētu tādu normu vispār likt uz balsošanu. Mums vienkārši vajadzētu šādu likumprojektu noraidīt, kamēr tur kāds saprāts sanāk. Šeit nav prāta, ja par to, ka kāds deputāts vai deputātu grupa domās, ka kādu likumprojektu nedrīkst virzīt uz priekšu, un tāpēc izdarīs savu vienīgo iespējamo gājienu - noraus kvorumu, ka tik ilgi, kamēr viņi sekmīgi tādu pozīciju ietur, viņiem atņem algotu darbu Saeimā. Tas, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi, un, ja mēs par to padomājam, tad tas ir nepieņemams variants.

Skål! (Zālē liela smiešanās.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Aiznesiet minerālūdeni Valdmaņa kunga darba vietā, lai viņam nav jānāk runāt tribīnē tāpēc, ka gribas padzerties!

Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Te ir vēl viens pierādījums tam, ka deputāti izmanto tribīni ne tikai tādēļ, lai parunātu, bet arī tādēļ, lai par brīvu iedzertu minerālūdeni.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas te tika runāts, bez šaubām, atkal zināmā mērā, es nebaidos to teikt, ir spēlēšana uz demagoģijas nots. Es nebaidos šo vārdu šobrīd teikt. Anglijas Lordu palātā vēl līdz šim brīdim ir tāds noteikums vai likums spēkā, ka lorda laiks, runājot no tribīnes, nav ierobežots, bet vienīgais noteikums ir tāds, ka vismaz diviem citiem lordiem vēl ir jābūt zālē, kuri viņu klausās. Tajā brīdī, kad lordu skaits sāk palikt mazāks par diviem, tam lordam, kas ir tribīnē, ir jāpārtrauc runāt.

Es domāju, ka mēs negribam nonākt līdz tādam līmenim, ka zāle ir tukša, bet tribīnē runā viens deputāts, bet reizēm liekas, ka mēs tik tiešām viens otru šeit nedzirdam, bet runājam vairāk radioklausītājiem. Līdz ar to tie priekšlikumi, kuri ir saistīti ar runas laika ierobežošanu, ir galvenokārt atbalstāmi tikai tāpēc, lai mēs varētu zināmā mērā vairāk vai mazāk padarīt mūsu Saeimas darbu praktiskāku un vairāk pievērsties tam, kam Saeima tik tiešām ir domāta, tas ir, likumu pieņemšanai. Bet to tribīni, kur būtu neierobežots runas laiks, varbūt varētu izlikt, jo tagad pavasaris tuvojas, ārā skvērā, tātad vēl vienu tribīni, kur mūsu deputāti varētu tik tiešām kā tajā pašā Londonas Haidparkā paust savus viedokļus tiem cilvēkiem, kuri tik tiešām viņus grib klausīties... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tauta klausās. Visu dzird!”)

Otrs... Jā, tik tiešām to dzird, un tā ir tā lielākā problēma, ka mūsu runas klausās radioklausītāji, un tāpēc reizēm ir tā prasība pēc šīm 15 minūtēm, lai varētu tik tiešām izrunāties par visu ko, sākot no kosmosa pētīšanas un beidzot ar burkānu audzēšanu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Kas to runā!”) Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Arī tas, kas šeit skar vairākus citus labojumus citos pantos, runā tikai par vienu - padarīt mūsu Saeimas darbu, lēmumu pieņemšanas procedūru maksimāli praktisku, atbrīvojot to no tāda līmeņa runātājiem, kuri atnāk šeit vienkārši tāpēc, ka viņiem ir paģiras vai arī tāpēc, ka nav naudas, lai padzertos minerālūdeni. (Starpsauciens no zāles: “Algu vajag noņemt!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo es piekrītu visam tam, ko teica Amerika kungs, bet es vēl gribētu aicināt jūs arī ļoti nopietni padomāt par tādu lietu: vai mums nevajadzētu šeit paskatīties uz Eiroparlamenta praksi, kur būtībā runātājiem laiks tiek noteikts atkarībā no tā, cik lielu frakciju jeb deputātu skaitu viņi pārstāv parlamentā. Un, ja mēs varbūt ieviestu šādus kritērijus, tad acīmredzot mums mazāk pienāktos šeit sēdēt un ilgstoši klausīties varbūt šos cirka uzvedumus, kādi mums šeit ir, jo nav jau brīnums, ka nākošajā parlamentā šo “mākslinieku” var parādīties vēl vairāk, un tad jau normāli par lietu mēs nemaz nevarēsim runāt.

Tāpēc es tiešām gribu lūgt arī Juridisko komisiju, kura ir atbildīgā, ļoti nopietni izvērtēt šo likumprojektu, jo šie ierobežojumi, kas te ir, vēl nebūt neradīs mums normālus darba apstākļus šajā parlamentā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Amerika kungs! Es gribētu teikt vispirms Amerika kungam, ka viņš var droši dzert minerālūdeni, cik viņš grib, jo Tautas kopa “Brīvība” apmaksās... (Aplausi.)

Par šo absurdo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Sadarbības padome. Protams, ka šis priekšlikums ir pilnīgi absurds. Šis priekšlikums pilnīgi liedz mums balsot, kā mēs vēlamies. Tas grib mūs iespaidot, un tāpēc es esmu pilnīgi “pret”.

Attiecībā uz to, ko Amerika kungs runāja, ka te daudzi uzstājas debatēs, lai tikai dzertu ūdeni vai tikai parunātu. Tas tiešām tā ir, Amerika kungs! Pagājušajā reizē es dzirdēju, ka arī jūs uzstājāties ar lielu reklāmu mums un teicāt: “Tautas kopa “Brīvība” - deputāti Valdmaņa kungs, Ozoliņa kungs, Rubina kungs var runāt par visiem jautājumiem.” Tas ir skaidrs, mēs taču esam izglītoti cilvēki: Ozoliņam ir ap simts izgudrojumu, Valdmanis divas augstskolas pabeidzis, man ir seši izgudrojumi... Saprotiet, tas ir skaidrs, arī man ir vairākas diplomētas izglītības. Tā ka tas ir skaidrs...

Un es, būdams Amerikā komandējumā vai nekomandējumā, bet būdams Amerikā, apmeklējot dermatologu kongresu un arī viesojoties Latvijas vēstniecībā, Pentagonā un Kongresā (par ko Saeima man negrib apmaksāt tos sīkos ceļa izdevumus), es daudz domāju par jūsu Sadarbības padomi. Daudz domāju par jums visiem un nolēmu, ka mums, Tautas kopai “Brīvība”, tiešām ir jādod jums viena balva, šo 6. Saeimu beidzot, un es nevarēju iedomāties, ko man nopirkt, jo es zinu, ka jums nevienam naudu nevajag, jūs esat daudz to ieguvuši, privatizējot Latvijas uzņēmumus un tā tālāk. Bet kādu simbolisku balvu es jums tomēr nopirku... Es to iegādājos, tā es pareizi teikšu, un tā man šeit ir rokās. Tā sastāv no tādām četrām mazām skrūvītēm, kas simbolizē jūs četrus - es domāju, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļu”, Saimnieku un tos pārējos, kas ir Sadarbības padomē, un viena tāda neliela skrūvgriezīša... Es jums pateikšu, ka tam ir praktisks pielietojums, bet mēs gribam to dot jums tad, kad beigsies 6. Saeima, kā uzvarētājam, kas vairāk mūs ir kritizējis. Jo man būtu kauns, ja kāds no Sadarbības padomes mani slavētu. Tas nozīmētu, ka mēs ejam kopā ar viņiem. Tā ka kritizējiet mūs, cik gribat, mēs skaitām punktus. Ja jūs slavējat, tad tās ir nulles, bet, ja kritizējat, tad ir divi vai trīs punkti, mums nolikumā tā ir... Bet, ja jūs gadījumā gribat šo balvu tagad, jo kādam varbūt vajag to skrūvīti, jo tā ir domāta brillēm... jūs saprotat, to mazo skrūvgriezīti, tad jūs varat saņemt tagad. Mēs jums izsniegsim, bet uzvarētāju novērtēsim beigās.

Attiecībā uz šo priekšlikumu es esmu kategoriski “pret” un lūdzu jums vispār to noņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj, augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja vietniek, uzreiz atsakos no minerālūdens, lai jūs to nevarētu publiski iztulkot kā nabadzības pazīmi. Es domāju, ka tas ir diezgan aizvainojoši kā jums, tā šim parlamentam vispār...

Tagad es gribētu runāt par 15. panta trešo daļu, kuru “Latvijas ceļš” noteikti noraidīs. Un tā ir noraidāma pēc būtības, jo arī nebalsošana klātesot ir viena no parlamentārās cīņas metodēm.

Ja mēs runājam par pārējiem pantiem, kur runāts par runas laika saīsināšanu, tad gribu sacīt, augsti godātais Amerika kungs, ka parlamentā viena no galvenajām funkcijām bez likumu pieņemšanas un izpildvaras kontroles ir runāšana jeb debates par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, kurās piedalās, patīk tas kādam vai nepatīk, gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, kas runā tās sabiedrības daļas vārdā un izsaka tās sabiedrības daļas viedokļus, kuru viņi pārstāv. Tā ka arī pats parlamenta nosaukums ir cēlies no vārda parleare, kas nozīmē “runāt”.

Protams, mēs varam par to visu domāt, vai nav iespējams... Un mēs to acīmredzot darīsim laikā starp pirmo un otro lasījumu, otrā lasījuma laikā un periodā starp otro un trešo lasījumu. Tad mēs varēsim runāt, ir vai nav iespējams saīsināt parlamenta debašu laiku jautājumos, kas skar likumu izskatīšanu pa pantiem, tātad otrajā un trešajā lasījumā.

Es domāju, ka attiecībā uz pirmo lasījumu noteikti jāpaliek 15 minūtēm, un tāpat mums ir jāskatās par runāšanas laika samēru starp Ministru kabineta pārstāvjiem, kuri, gribat to vai negribat, šeit ir tikai uzaicinātie un viesi, un pašiem parlamenta deputātiem. Es domāju, ka drīzāk te mēs varam samazināt šo laiku. Tāpat mēs varam izskatīt to, vai Latvijā nebūtu vērts pievērsties Vācijas praksei - nevis reģistrēties trīs reizes dienā, bet uzlikt soda naudu. Es vismaz zinu, ka Vācijas parlamentā tā ir par nepiedalīšanos katrā atsevišķajā balsojumā, jo pašreizējā kārtība ļauj deputātam, ja viņš ir mazāk apzinīgs vai ir neapzinīgs, klaiņot visu dienu, bet noteiktās stundās šeit ierasties, lai nospiestu reģistrācijas pogu, ja šo darbību nav iespējams sarunāt ar savu draugu, kas sēž blakus.

Tā ka es tomēr domāju, ka grozījumi Kārtības rullī mums ir jāpieņem pirmajā lasījumā, jo šobrīd 6.Saeima ir iebalsojusi likumdošanas iniciatīvas tiesības arī ierēdņiem. Tagad arī valsts sekretāriem ir tiesības iesniegt priekšlikumus, nevis tikai politiski atbildīgām personām - tādām kā ministri. Kārtības rullī mums šis un tas būtu revidējams un šis un tas arī labojams, bet šobrīd piedāvātais likumprojekts ir vismaz ļoti nikni izdebatējams no šīs tribīnes, kamēr to vēl var darīt 15 minūtes, ja Saeima nav lēmusi citādāk. Aicinu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns- otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Paldies Leiškalna kungam par sniegto vērtējumu attiecībā uz to, ka deputātam ir tiesības arī nebalsojot izteikt savu viedokli, un tādējādi viņš nebūtu par to šādā veidā sodāms, bet man tomēr radīja zināmu neizpratni viņa minētais par Vācijas parlamenta praksi attiecībā uz sodīšanu par nepiedalīšanos katrā atsevišķajā balsojumā, kaut gan es piekrītu arī tam, ka šī pašreizējā deputātu reģistrēšanās un klātbūtnes noskaidrošanas kārtība varētu tikt pārskatīta.

Tomēr es gribu runāt vēl arī par šo runas laiku, saistībā ar kuru ir otrā problēma. Es domāju, ka šajā Saeimā cilvēkiem var nepatikt viens vai otrs runātājs, un arī man šeit ir virkne runātāju, kuru garās runas man nešķiet simpātiskas, bet es saprotu, ka tās ir viņu tiesības šeit paust šo viedokli, un nebūtu normāli, ja šis viedoklis šeit netiktu pateikts. Tāpēc es tomēr gribētu aicināt Saeimu neatbalstīt tādas normas, kas grautu iespēju mums kvalitatīvi debatēt jautājumus, kas grautu jau šo pašu iespēju, ka mums kādā brīdī varētu būt arī debates, kas ir garākas par šīm piecām minūtēm arī tad, ja mēs otrajā lasījumā izskatām kādu pietiekami konceptuālu priekšlikumu.

Es varētu piekrist vismaz diskusijai par to, ka runas laiks šajā tribīnē par katru jautājumu varētu tikt noteikts proporcionāli attiecīgā politiskā spēka pārstāvībai, tas ir, atbilstoši deputātu skaitam. Tas būtu interesants jautājums, ko mēs varētu skatīt, bet tas būtu kaut kad tālākā nākotnē skatāms jautājums. Šodien es aicinātu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Šādam grozījumam es nepiekrītu, bet es varētu piekrist, ja būtu grozījums, ka mēs balsotu tikai “par” un “pret”, bet “atturas” nozīmētu, ka patiesi atturas, nevis tā, kā ir tagad, kad “atturas” tiek pieskaitīts klāt vai nu “par”, vai “pret”. Tad nebūtu tā, ka nebalso. Vajadzētu tādā veidā grozīt, tad es tam vēl varētu piekrist.

Es vēl vienu reizi saku, ka tās iniciatīvas, kas nāk no Sadarbības padomes, tas ir no “Saimnieka”, no “Latvijas ceļa”, no “Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Zemnieku savienības, tās, protams, vienmēr ir vērstas lielākoties uz deputātu brīvības ierobežošanu un lielā mērā arī pret tautas labklājību. Un Tautas kopa “Brīvība” nepiekrīt tam šajā gadījumā. (Starpsauciens: “Deputātu brīvības ierobežošana.”)

Tā ka gadījumā, ja ar mani grib runāt Bišera kungs, es vienmēr esmu gatavs runāt ar jums, Bišera kungs! Te bija liela interese “Latvijas ceļa” pārstāvjiem par to dāvanu, par tām skrūvītēm, tā ka, ja Sadarbības padomei ir interese, es varu to dāvanu visiem parādīt, un jūs tad izlemiet. Iepriekš varu jums iedot.

Sēdes vadītājs. Ar savu skrūvīšu reklāmu nevajadzētu nodarboties no Saeimas tribīnes.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami, ka Prezidijs noskaidro ar Rubina kungu, kuram pieder skrūvītes, bet ceru, ka Lagzdiņa kungs noteiks skrūvīšu pašizmaksu, lai viņa nav dārgāka par 50 latiem, jo citādi, iespējams, vai nu Rubina kungam, vai Prezidijam viņas būs jāizpērk vēlāk pēc šīs Saeimas. Cienījamie kolēģi, es aicinātu opozīciju un arī vairākumu mierīgi pārdomāt vairākas nianses. Viena nianse patiešām ir šī aizliedzošā norma, kas izraisa diskusijas. Diez vai Prezidijam, kas savulaik parakstījis šo iniciatīvu, vajadzēja tā spēlēties, speciāli izraisot opozīcijas protestu pret šo 15.panta normu, kura būs mēģinājums aizliegt opozīcijai nepiedalīties balsojumos. Diemžēl Prezidijs nav parādījis tās prāta spējas, ko tauta un mēs no viņa gaidām. Jo arī Prezidijs varēja izanalizēt tos gadījumus, kuros Saeima ir atteikusies no balsojuma. Man tomēr liekas, ka rezultatīvais koeficients, kad ir notikuši šādi momenti, ir bijis pietiekami pozitīvs, tas bija likums par civiltiesisko apdrošināšanu, tā bija Satversme. Tad mēs Sadarbības padomes un diemžēl valdošā vairākuma eiforiju spējām apstādināt, spējām atrast kaut kādus konstruktīvus argumentus un spējām radīt sabiedrībai daudz stabilākus principus. Cita lieta, ka mums nevajadzētu pārvērst Kārtības rulli par “svēto govi”. Es uzskatu, ka “svētajai govij” jābūt Satversmei. Kārtības rullim ir jāiet līdzi laikam. Šodien ir notikušas Saeimas iekārtas izmaiņas. Būtu nopietni jāizdiskutē arī jautājums par palīgiem, par Prezidija funkcijām. Būtu jāizdiskutē jautājums par Sadarbības padomes vietu. Jo es nevaru piekrist Leiškalna kungam, ka sodīs deputātus par to, ka, lūk, viņi nenobalso. Tad ir jautājums... Bieži vien opozīcijas darbs mūsu parlamentā ir pārvērties līdz bezjēdzībai: tā, kā jūs, cienījamā trijotne jeb trijnieks, jeb trio (ar sīkajām piedevām), esat nolēmuši, tā arī būs. Opozīcija var pateikt viskonstruktīvākos priekšlikumus, bet jūs jau tos nedzirdat, jo jums ir vienošanās, ka opozīcijas viedoklis netiks atbalstīts. Tas ir tāpat kā šodien: Seiles kundze paziņoja - jā, ideja ir nopietna, bet, tā kā to ir iesniegusi opozīcija, tālāk tā ideja neies. (No zāles deputāte A.Seile: “Es tā neteicu...”) Tad beidziet liekuļot! Un jūs, Kārli Leiškalna kungs, pirmais beidziet liekuļot! Ja jūs cīnāties par demokrātiju, tad panāciet, lai ir kā demokrātiskā parlamentā, lai iet vismaz uz komisiju jautājumi. Komisijā pēc tam var “nogriezt” to jautājumu, bet jūs jau arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus “nogriežat” un panākat to, ka opozīcijai vai nu jākļūst destruktīvai, vai tai vispār nav vietas mūsu parlamentā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā nevaru aicināt atbalstīt to Leiškalna kunga iniciatīvu, kas varbūt parādīsies otrajā lasījumā. Kamēr nebūs šis princips ievērots... Ja opozīcijas viedoklis tiks dzirdēts, tad, es piekrītu, opozīcijai arī ir jāsēž un jāspiež pogas. Bet pārvērst mūs par valsts mehānismu, draudot ar to, ka atņems atalgojumu? Es neņemos spriest, vai tas ir normāli. Protams, patīkami, ka cienījamais Amerika kungs piedāvā minerālūdeni. Es ceru, ka sēžu laikā atļaus minerālūdeni iedzert arī Saeimas deputātiem, ne tikai Prezidija locekļiem. Un varbūt tas būtu pat normāls solis, ko Amerika kungs piedāvā, - katram deputātam pa pudelei minerālūdens, jo iespējams, ka tanī laikā, kad deputāts skalos rīkli - es nezinu, vai no paģirām vai pēc runāšanas -, viņš vismaz reizēm arī klusēs ilgāk. Patīkami. Es saprotu, kādēļ bieži vien Prezidijs klusē. Tādēļ, ka minerālūdens ir un tad nevajag daudz runāt.

Cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es tomēr aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt šo iniciatīvu. Kārtības rullis ir jāpārstrādā, ir jāpārstrādā daudz un nopietni. Cita lieta ir tā, ka jānosaka ilgs laika periods... Bet es aicinu gan opozīciju, gan arī tos vairākuma pārstāvjus, kas vēl ir spējīgi domāt, kaut gan jau tuvojas vēlēšanas un ir pavasaris, - es aicinu vismaz otrajā lasījumā apstādināt šo nedemokrātisko normu. Es ceru uz jūsu saprātu, lai jūsu vārdi atkal neatšķirtos no balsojuma nākamajā balsošanas kārtā. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā šo projektu laist tālāk, bet - es to vēlreiz lūdzu un pievēršu jūsu uzmanību tam - ir jāmaina šīs 15.panta normas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man būtu ļoti liels lūgums atcerēties, ka jūs esat tautas priekšstāvji - gan sēžot zālē, gan Prezidijā - un uz brīdi nolikt malā savas pārdomas gan par ūdeņiem un skrūvītēm, gan par citām lietām un runāt par to, kas ir rakstīts likumprojektā, kuru mēs pašlaik apspriežam. Man šķiet, ka pirmais pierādījums tam, ka ir jāattaisa vaļā Kārtības rullis un jāsāk tā pārskatīšana, un jāizdara tajā labojumi, jau ir tas, ka mums laikam ir stingrāk jānosaka attiecības starp deputātiem un Prezidiju un kārtība, kādā norit sēdes. Tas vien būtu pamatojums, kāpēc šie grozījumi būtu jāpieņem pirmajā lasījumā un jāsāk Kārtības ruļļa izskatīšana.

Otrs mans priekšstats par to, kāpēc ir jāsāk Kārtības ruļļa pārskatīšana, ir tas, ka mēs jau piedzīvojām situāciju, kad satiksmes ministrs Vilis Krištopans, manuprāt, ļaunprātīgi izmantoja savas tiesības par katru jautājumu runāt stundu. Tad, kad mēs apspriedām Vaiņodes dzelzceļa problēmas, viņš patiešām šeit no tribīnes vairākas stundas kūla tukšus salmus, kā to teiktu tautas valodā, un mēģināja deputātus ar šo tukšo salmu kulšanu nomocīt tiktāl, lai viņi vairs nespētu vispār loģiski domāt un spriest.

Taču otrajā lasījumā noteikti ir jānoraida iesniegtais pirmais priekšlikums, ka nebalsošana ir uzskatāma par reģistrāciju, jo tas ir pretrunā ar parlamentārās darbības kārtību. Tas, ka šeit ir noraidāmi un diskutējami arī citi punkti, - arī tas ir pats par sevi saprotams. Bet šodien es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai, lai veiktu citus labojumus, kas vispār šeit nav iestrādāti, un lai izsvītrotu tos, kas šeit ir iestrādāti.

Šajos grozījumos ir arī viens ļoti svarīgs punkts, kas novērš Saeimas nelikumīgo - tas ir, manā interpretācijā - darbību, ko mēs esam veikuši. Tie ir tie gadījumi, kad ir izvirzītas vairākas kandidatūras, bet brīva vieta, uz ko šīs kandidatūras pretendē, ir tikai viena. Tad mēs esam darījuši tā - mēs pavelkam strīpu, tikko kā viens kandidāts iegūst vairāk nekā pusi no klātesošajām balsīm, un par citiem kandidātiem vispār nebalsojam. Manuprāt, tas ir nelikumīgi, jo visiem kandidātiem ir vienādas tiesības, lai par viņiem tiktu balsots, un tādā gadījumā var izveidoties tāda situācija, ka divi kandidāti saņem vairāk nekā pusi. Tāpēc šeit iestrādātais priekšlikums, ka šādos gadījumos, ja Saeima nenolems savādāk, ir balsojums ar vēlēšanu zīmēm, ir ļoti svarīgs priekšlikums, jo gan jau vēl būs vakances, par kurām būs jābalso, gan jau vēl būs četras piecas kandidatūras uz vienu vietu, un tad vairāk nebūs jādiskutē, kā ir balsojams - pēc iesniegšanas datumiem, pēc alfabētiskās kārtības vai pēc kādiem citiem parametriem. Un tāpēc es aicinu arī tos, kas šodien tik asi uzstājās pret dažiem šajā likumprojektā ietvertajiem punktiem, tomēr nodot šo likumprojektu otrajam lasījumam un otrajā lasījumā tikpat aktīvi cīnīties par šo punktu izsvītrošanu, vienlaicīgi iesniedzot arī savus priekšlikumus, citus labojumus.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Spēkā esošais Kārtības rullis tik tiešām ir nepilnīgs, un ir nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus šajā mūsu darbību reglamentējošajā likumā. Arī frakcija “Latvijas ceļš” ir apspriedusi piedāvātos grozījumus. Mēs kopumā atbalstām šādu grozījumu izdarīšanu, esam sagatavojuši priekšlikumus arī otrajam lasījumam, un viens no šiem priekšlikumiem, godātie kolēģi deputāti, ir tas, ka mēs ierosinām svītrot normu, kuru šeit tik daudz kritizēja gan deputāts Kārlis Čerāns, gan deputāts Kārlis Leiškalns un citi kolēģi, - proti, ierosinām svītrot šo nedemokrātisko normu, ka deputātus soda par tā saucamo kvoruma “noraušanu”.

Turklāt, gatavojot šo likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, būtu ļoti lietderīgi, ja Juridiskā komisija izskatītu kādu, manuprāt, konceptuāli ļoti svarīgu, likumdošanas procesu reglamentējošu normu. Tuvojas mūsu Saeimas darbības beigu posms, mūsu darba kārtībā ir ļoti daudz svarīgu, labi iestrādātu likumu, bet, manuprāt, godātie kolēģi, mēs nepabeigsim šo likumu pieņemšanu, izskatīšanu trešajā lasījumā, un šie labie darbi paliks nepabeigti. Iepriekš bija tāda kārtība - to nosaka arī Kārtības rullis -, ka pirmajā un otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecīgajā stadijā nepāriet uz jauno Saeimu. Tātad, godātie kolēģi, manuprāt, ļoti svarīgs būtu tāds Kārtības ruļļa grozījums, kas dotu tiesības nodot jaunsanākušajai Saeimai un jaunievēlētajam Prezidijam iepriekšējās Saeimas nepabeigtos likumprojektus. Nodot kaut vai izskatīšanai un izvērtēšanai komisijās, ja ne izskatīšanai attiecīgajos lasījumos. Tāds labojums būtu ļoti svarīgs. Tas mums būtu jāizvērtē, šo likumprojektu izskatot otrajā un trešajā lasījumā.

Attiecībā uz šo likumprojektu es aicinu balsot “par”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rubina kungs! Skrūvītes jūs varat paturēt sev, mēs pārējie iztiksim bez tām. Nesaprotami ir arī panikas pilnie uztraukumi par to, ka deputāti, jūsu kolēģi, ir piedāvājuši attiecīgos grozījumus Kārtības rullī. Tas ir pavisam normāli! Jūs patiešām varat uzskatīt savādāk, nepiekrist iesniegt savus priekšlikumus, balsot, bet tas ir pavisam demokrātiski, un tāpēc ir veltīgi tie kliedzieni, ka te tiekot ierobežota demokrātija. Likumprojekts tiks nodots deputātiem apspriešanai tālākajos lasījumos, un tad izdarīsim attiecīgos grozījumus un debatēsim par to.

Jā, es uzreiz saku, ka arī es personīgi iebilstu pret 15.panta trešās daļas šādu redakciju, ka nebalsošana ir jau uzskatāma par reģistrāciju. Jā, es arī iebilstu, un varbūt iebilstu arī pret tādiem ierobežojumiem kā debašu laika saīsināšana un tā tālāk. Taču tas ir pavisam normāli. Mēs debatēsim, tālākajos lasījumos izskatīsim un pieņemsim šos grozījumus. Tāpēc šie panikas pilnie uztraukumi un dažāda veida apvainojumi ir pilnīgi nepamatoti.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Vislielākās debates šeit izraisījās par 15.panta trešās daļas izmaiņām, taču arī Juridiskā komisija uzskata, ka jautājums par to, vai ir vai nav rīkojama atsevišķa reģistrācija, ja sēde ir slēgta tāpēc, ka nav bijis kvoruma, - ka šis jautājums ir izlemjams, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tāpēc es komisijas vārdā vēlreiz aicinu šodien to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 13, atturas - 2. Kādi būtu apsvērumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

A.Jirgens. Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 6.aprīlis? Čerāna kungam ir cits priekšlikums?

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka mums būs Lieldienu brīvdienas un mēs šajā laikā šo likumprojektu otrajā lasījumā neizskatīsim, es ierosinu kā šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.aprīli. (Starpsauciens: “Piekrītu Čerāna kungam...”)

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Balsojam par tālāko ierosināto termiņu - 20.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu - priekšlikumus attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu iesniegt līdz 20.aprīlim. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 15. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Dokuments nr. 3731. Kā jūs redzat, šie grozījumi paredz atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas ierobežošanas jomā, respektīvi, tie attieksies uz to likumu, kuru mums ir zināmas cerības šajā sēdē iesākt izskatīt un varbūt nākamajā sēdē pabeigt.

Tā ka mēs virzām paralēli arī šo atbildību, lai tad, kad būtu pieņemti attiecīgie likumi, būtu arī attiecīgā atbildība. Juridiskā komisija izskatīja. Viņi uzskata, ka tad, kad likums būs galīgi izskatīts trešajā lasījumā, nāksies te kaut ko koriģēt, stipri iespējams, tāpēc mēs virzīsim tālāk to tikai tad, kad būs izskatīts šis likumprojekts trešajā lasījumā. Bet, lai tas virzītos uz priekšu, es ierosinu pieņemt to tagad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Saskaņojot ar iepriekšējo balsojumu, es arī ierosinu 20.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamo jautājumu - “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” mēs jau esam izskatījuši. Tagad izskatīsim 30.punktu - likumprojekts “Streiku likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.3893-a.

Atbildīgā komisija ir precizējusi 1. un 2.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 3.pantu - izteikt otro daļu citā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas atzinumu.

P.Keišs. Nākamo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas jau ir iekļauts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šim atzinumam piekrīt.

P.Keišs. 3. priekšlikums, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. Par 5.pantu 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēviča kungs. Tas ir atbalstīts, tātad ir precizēta 5.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. 5.priekšlikumu par 6.pantu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija to ir noraidījusi, bet 6.panta redakciju ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu komisijas atzinumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. 6. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēviča kungs par 7.panta izslēgšanu. Diemžēl šis priekšlikums ir noraidīts, bet panta redakcija ir precizēta. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. Trešā nodaļa. Te ir precizēts nodaļas virsraksts.

Sēdes vadītājs. Otrās nodaļas virsraksts tagad ir “Pirmsstreika sarunas”. Deputāti to akceptē. Paldies.

P.Keišs. Par 8.pantu 7.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. ...Nākamajā - 8. priekšlikumā.

P.Keišs. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7. un 8.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 8.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jā, to mēs jau atbalstījām.

P.Keišs. 9. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Keišs. 11.pants. Par to ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kas ir noraidīts, bet ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. Trešā nodaļa. “Streika pieteikšana”. 12.pants. Šeit ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

P.Keišs. Par 14.pantu ir deputāts Dinēvičs iesniedzis priekšlikumu, bet tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu? Nav iebildumu. Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs. 15.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums ir noraidīts, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedokli šā streiku likumprojekta sakarā. Tas saistās ar šo priekšlikumu, kas ir izteikts tagad. Saskaņā ar šā jaunā 14.panta pirmo daļu (pēc vecās numerācijas - 15.panta pirmo daļu, tagad - visu likumprojektu kopumā), pēc paziņojuma iesniegšanas par streika organizēšanu pašreizējais projekts pieļauj darba devējam iespēju novilcināt streika uzsākšanu par 46 dienām. Starp šo paziņojumu un streika uzsākšanu var paiet veselas 46 dienas. Acīmredzot tas būtu krietni par daudz, un mums trešajā lasījumā ir jāpaliek pie tā, lai šis dienu skaits tiktu samazināts. Un šajā 14.pantā (pēc jaunās numerācijas) šo 15 dienu vietā varētu būt 7 darba dienas.

Tāpat arī 5. un 8.pantā varētu šos termiņus samazināt. Tas ir trešā lasījuma jautājums, un pie tā mums būtu jāstrādā.

Šobrīd man iebildumu pret konkrēto redakciju nav, es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka šīs problēmas paliek, kuras būs jāatrisina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai, Kārli Leiškaln, esat?... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es neesmu pieteicies!”) Elektronika nekļūdās, bet, ja neesat, tad debates beidzam.

Komisijas vārdā Keiša kungs.

P.Keišs. Es domāju, ka apspriešanā piedalījās visas ieinteresētās puses. Ja tiešām būs kādi priekšlikumi, tad gaidām tos uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret pašreizējo komisijas akceptēto 14.panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs. Arī 14.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir 17.pants (pēc jaunās numerācijas), kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 17.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. 15.priekšlikums nāk no Satiksmes ministrijas. Tas ir noraidīts, bet tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā, es domāju, ir ielikts viss šis saturs, turklāt daudz plašākā veidā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Satiksmes ministrijas priekšlikumu nr.15 un Juridiskā biroja priekšlikumu nr.16? Piekrīt. Paldies. Ir pieņemts komisijas atzinums. Skatīsim 17.priekšlikumu!

P.Keišs. 17.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 18.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tā ir piektā nodaļa “Streika norises uzraudzība”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti šo komisijas atzinumu atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts, un ir precizēta 20.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 20.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

P.Keišs. 21.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Neiebilst. Paldies, ir pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs. 22.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta otrās daļas izslēgšanu, mainot daļu numerāciju, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 25.panta otro daļu. Pieņemts.

P.Keišs. 23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēviča kungs. Tas gan ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, ir pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs. 24.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs. 25.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Keišs. Līdz ar to arī 26.priekšlikums, kurš ir līdzīgs un kuru arī iesniedzis deputāts Dinēvičs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti to akceptē.

P.Keišs. 27.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs - izslēgt 31.panta otro daļu. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, līdz ar to likumprojekta 31.panta otrā daļa netiek svītrota.

P.Keišs. Tālāk (pēc jaunās numerācijas) ir precizēta 32.panta redakcija un arī 33.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

P.Keišs. 28.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt astotās nodaļas nosaukumam “Atbildība par likuma pārkāpumiem”.

P.Keišs. 29.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 30.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas 30.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

P.Keišs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu. Kādus termiņus noteiksiet!

P.Keišs. Komisijas priekšlikums ir iesniegt precizējumus un priekšlikumus līdz 24.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? 24.marts. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Keišs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir dokuments nr.3645 “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir viens no vairākiem likumprojektiem, ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija ar nolūku, lai savstarpēji samērotu, sakārtotu un harmonizētu likumus. Un, lūk, tieši šis likuma labojums attiecas uz likuma 10.pantu, kur ir runa par sociālās palīdzības institūciju izveidošanu.

Šobrīd nav tādas iestādes vai institūcijas, kas izdod licences sociālās palīdzības iestāžu vai institūciju izveidei, tāpēc likums nedarbojas. Līdz ar to likums ir jāpārskata un jāpārveido tādējādi, lai šādas institūcijas būtu. Tāpēc lūdzu šo likumprojektu atvērt, pieņemt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Vai piekrītat Prēdeles kundzes ierosinājumam - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 27.martam? Čerāna kungam ir cits priekšlikums.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lūgums būtu vēl vismaz vienu nedēļu pielikt klāt - lai būtu 3.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prēdeles kundze, vai jūs komisijas vārdā varat piekrist šim priekšlikumam - 3.aprīlim? Esam vienojušies. Paldies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Lai novērstu pretrunas starp Korupcijas novēršanas likumu un Pašvaldību likumu atbilstoši Saeimas pagājušā gada novembra lēmumam, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā par pašvaldībām, konkrēti šā likuma 64.pantā. Šis grozījums ir neliels. Piedāvātais likumprojekts ir jūsu priekšā. Es aicinātu šo grozījumu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, par otro lasījumu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.martu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 27.martu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Analoģisku apsvērumu dēļ, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. Piedāvātais grozījums šā likuma 6.pantā ir ļoti lakonisks. Aicinu komisijas vārdā akceptēt pirmajā lasījumā šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, komisijas vārdā es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 27.marts? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma ir iesniegti 108 labojumi. Labojumus un priekšlikumus ir iesniegusi galvenokārt Juridiskā komisija, atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - , kā arī kolēģi deputāti Ilmārs Bišers, Normunds Pēterkops un Kārlis Leiškalns.

1.priekšlikums attiecas uz likuma 1.pantu. To iesniedzis Normunds Pēterkops. Atbildīgā komisija ir šo priekšlikumu daļēji atbalstījusi Kārļa Leiškalna piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputātu Pēterkopa un Leiškalna priekšlikumu par 1.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers, Juridiskā komisija un deputāts Pēterkops ierosina izslēgt no likuma teksta 2.pantu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir izteikusi 2.pantu precizētā, jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, jums visiem ir labā atmiņā palikusi pagājusī vasara. Toreiz gan presē, gan citos masu informācijas līdzekļos, gan arī sabiedrībā bija runa par ievērojamo korupcijas skandālu Saeimā, Ministru kabinetā un vēl arī dažās citās iestādēs. Man, Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam, nācās diezgan daudz nodarboties ar šiem jautājumiem, un man nācās šeit no tribīnes runāt par to, ka tika konstatēts, ka daudzi deputāti tiešām ir pavirši un nenopietni izturējušies pret likumu, ko viņi paši ir pieņēmuši. Ka nebija ievērojuši visus tos momentus, ko paredz šis likums, un nebija nokārtojuši visas šīs savas attiecības. Taču nevienā gadījumā nebija konstatēts pats korupcijas fakts, jo tad prokuratūra, neapšaubāmi, būtu ierosinājusi par to krimināllietu. Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu šeit spēlēties ar tādiem jēdzieniem kā “korupcija” un definēt. Es domāju, ka šeit komisija pieļauj ļoti lielu kļūdu, ka viņa jauc kopā divus jēdzienus - “interešu konflikts” un “korupcija” - , dodot korupcijas jēdzienu. Es iebildu pret to jau tad, kad tika balsots par šo likumu toreiz, pirmo reizi, un iebilstu arī tagad. Komisija ir mēģinājusi uzlabot šo likumu, bet, šā vai tā, es domāju, tas neparāda korupcijas jēdziena pamatbūtību. Korupcija, kā zināms, ir reāla materiāla labuma gūšana vai kādreiz arī nemateriāla labuma gūšana, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tā ir ļoti vienkāršota definīcija, bet tā faktiski atspoguļo reālo stāvokli. Tā visā pasaulē saprot to. Šeit ir, teiksim, kaut kādu ierobežojumu pārkāpšana. Teiksim, es ieņemu kaut kādu amatu, ieņemu otru amatu... Kaut arī negūstu tur nekādus reālus labumus, es esmu pārkāpis likumu. Jā, mani par to ir attiecīgi jāsoda, kā likums to paredz. (Un, kā es nupat ziņoju, Administratīvo pārkāpumu kodeksā būs labojumi, būs varbūt arī citos likumos labojumi, kā reāli sodīt šo personu par to.) Bet tas nenozīmē, ka tā ir korupcija, ja ir pārkāpts šis ierobežojums. Vai ka persona ir realizējusi to savu varu attiecībā uz kādu savu radinieku. Kaut gan varbūt lieta ir izlemta pareizi, persona ir pārkāpusi likumu, jo viņa to nedrīkstēja darīt. Bet arī tā nav korupcija. Un, tā kā komisija ir pierādījusi, ka viņa nav spējīga formulēt šo jēdzienu, es ierosinu to izslēgt no šī likuma, jo tas te nemaz nav vajadzīgs, jo tas neparedz atbildību par korupciju... kur būtu jānoformē... Tas runā tikai par tiem soļiem un pasākumiem, ko mēs veiksim, lai nepieļautu korupcijas iespējas. Tāpēc es domāju, ka šis pants nav vajadzīgs, ja to nav iespējams pienācīgi formulēt.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es piedāvāju šo pantu izslēgt no likuma. Daudz ko jau pateica Bišera kungs. Es gribu pateikt no savas puses, ka tik tiešām visur ir problēmas ar to, kā mēs kādu jēdzienu izprotam un definējam. Ja, korupcijas jēdziens ir definēts šādā veidā, tad arī visas lietas, kas ar to saistās, mēs uzreiz nosaucam par korupciju. Korupcijas jēdziena precīzu definīciju es neatradu, lasot vairāku citu valstu likumus. Neatradu, ka viņi būtu atraduši tādu optimālu variantu. To galveno domu jau izteica Bišera kungs... Mēs cilvēciski it kā saprotam, kas ir korupcija, bet likumā to precīzi pateikt laikam nevaram, jo nevaram atrast tos pareizākos vārdus. Un, ja mēs nevaram atrast tos pareizākos vārdus, tad neuzskatu, ka šinī gadījumā šī definīcija būtu likumā vajadzīga. Jo likuma galvenais mērķis būtībā ir novērst šo situāciju, kas var veidot korupciju. Likuma mērķis ir pateikts 1. pantā: kontrolēt, kā amatpersonas ievēro šos ierobežojumus, ko likums ir noteicis.

Igaunijas variantā ir mēģināts korupcijas jēdzienu definēt tādējādi, ka viņi uzskaitījuši, kuri konkrētie ierobežojumi tie ir, un arī mūsu likumā šie ierobežojumi ir minēti: lēmuma ietekmēšana (ja kāda amatpersona ir pietiekami populāra vai autoritatīva, viņa ietekmē lēmumu), informācijas izmantošana. Taču nav minēts viens ierobežojums - amatu savienošana. Mēs šinī gadījumā kā ierobežojumu minam arī amatu savienošanu un definīcijā pasakām, ka korupcija ir tad, jad visi šie ierobežojumi tiek pārkāpti. Korupcija nav tā, ka viena amatpersona vienlaikus izpilda vēl kādu citu amatu. Tas ir likuma pārkāpums, un par to šī amatpersona varbūt ir disciplināri sodāma. Bet vai tā uzreiz ir jau korupcija? Es uzskatu, ka tā vēl nav korupcija. Un tāpēc mums drīzāk vajadzētu kā pamatu ņemt Igaunijas priekšlikumu, šo Igaunijas likumā ietverto definīciju un, ja mēs vispār gribam definēt šo jēdzienu, tādā veidā to izteikt. Savukārt Lietuvas likumdošanā korupcijas jēdzienu vispār nav definējuši. Jo arī viņi laikam ir konstatējuši, ka nevar tik viennozīmīgi un tik viegli pateikt, kas ir korupcija.

Tāpēc likums savu būtību nezaudē, ja mēs šo pantu izslēdzam. Lūgtu atbalstīt izteikto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu iepriekšējo runātāju izteiktās domas un uzskatu, ka šis pants, 2. pants, ir lieks. Es pat teiktu vairāk - tas ir kaitīgs šajā likumā. Un es domāju, ka tas nāk līdztekus, manuprāt, arī neveiksmīgajam likuma nosaukumam. Jo - ko nozīmē korupcija šī likuma izpratnē? Es uzskatu, ka korupcija šī likuma un visu citu likumu izpratnē ir viena un tā pati. Un korupcijas jēdzienam ir jābūt, un, ja nav tāda vispārtiesiska jēdziena, tad nevajadzētu to likt arī šī likuma izpratnē. Mani kolēģi iepriekš teica: ko tad mēs gribam izdarīt, kādēļ šo likumu mēs labojam? Tas ir nepieciešams tādēļ, lai radītu tās barjeras, to “sētiņu” - vai kā citādi to nosauksim - lai... Amatpersona arī tādā situācijā, kad viņai nemaz negribētos pārkāpt savas pilnvaras, var tomēr nonākt šajā kļūmīgajā interešu saskarsmes situācijā. Amatpersona varbūt pat nenojauš, ka viņa var tādā nonākt, tādēļ mēs ar likumu gribam pateikt: lūk, ja šādā vai citādā situācijā, ieņemot to vai citu amatu, tu formāli atļausies to un to darīt, tad tu agrāk vai vēlāk nonāksi... vari nonākt šajā interešu konfliktā.

Lūk, to mēs ar šo likumu gribam parādīt un šīs barjeras radīt un noteikt, un tas ir jādara. Bet 2. pantā jau faktiski ir pateikts tas, kas būtu jāpasaka, teiksim, Krimināllikumā vai Kriminālkodeksā, - ka korupcija ir tas un tas un par to soda tā un tā.

Un es domāju, ka pilnīgi nepieņemami ir arī pēdējie pieci vārdi... piecu sešu vārdu kopa: “kas nesakrīt ar valsts interesēm”. Bet, ja sakrīt, tad ir viss kārtībā?

Tātad var rasties situācija - un tāda situācija bieži vien formāli arī būs -, ka personīgās intereses, radniecīgās intereses un valsts intereses sakrīt. Un vai tad tā nav korupcija? Visiem ir labi, arī valstij nav slikti, un - uz priekšu! Nu tā taču nevar būt!

Tādēļ es aicinu kolēģus ļoti uzmanīgi izturēties pret šo balsojumu, ieklausīties, protams, visos, kas uzstāsies debatēs. Es domāju, ka tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem šobrīd, apspriežot šo likumprojektu, lai būtu mums pareiza, korekta attieksme pret korupcijas jēdziena formulējumu šajā likumā un tieši šādā redakcijā.

Tā ir mana iekšējā pārliecība, ka bez šī panta, bez šīs ne visai veiksmīgās definīcijas, šis likums absolūti neko nezaudētu. Te jau tika minēta gan Bišera kunga motivācija, gan Pēterkopa kunga motivācija, kurai es varu pilnīgi piekrist un teikt, ka, ja nav izdevies šis korupcijas jēdziena formulējums, tad labāk lai šā panta nav, nevis ir šāda neveiksmīga 2. panta redakcija.

Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Likuma nosaukums ir Korupcijas novēršanas likums. Patīk mums vai nepatīk. Korupcija nav tas, ko teica Bišera kungs. Kukuļņemšana ir viena no korupcijas formām. Patiesībā korupcija izpaužas konkrētā rīcībā, amatpersonai saņemot kukuļus. Korupcija ir situācija, un šis likums patiesībā ir aicināts cīnīties ar cēloņiem, nevis ar sekām. Ar sekām jau karo Administratīvais likums, ja mēs pieņemsim izmaiņas, un ar sekām šobrīd karo arī Krimināllikums. Šeit ir dots korupcijas jēdziens - korupcijas jēdziens šī likuma izpratnē. Es, protams, piekrītu jums, ka ir ļoti grūti definēt, pilnīgi precīzi vienā likumā definēt, kas tad ir korupcija. Bet vēlāk katrs atsevišķs pants pasaka, ka, pārkāpjot tādu un tādu normu, amatpersona atrodas iespaidojamā jebšu korumpējamā stāvoklī. Tā ka es uzskatu, ka jēdzienam šajā likumprojektā ir jāpaliek.

Ja mēs runājam par pēdējiem pieciem sešiem vārdiem - par radinieku interešu sakrišanu vai nesakrišanu ar valsts interesēm -, tad, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, mēs varētu piemeklēt labāku redakciju, kaut gan likums jau šobrīd nosaka situācijas, kurās amatpersonai nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā, ja tie ir individuāli lēmumi, kas attiecas uz viņu ģimenes locekļiem vai radiniekiem Civillikuma noteiktajā izpratnē.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu un tomēr likumā ietvert šo jēdzienu, šo skaidrojumu, kas ir korupcija un kas ir tas, ko mēs gribam ar šo likumu novērst. Pie tam vēl varam domāt par uzlabotu redakciju, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Es domāju, ka jēdzienam šeit ir jāpaliek.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Šodien mēs nonākam pie kaut kā interesanta. Šī Saeima ir pilna ar cilvēkiem, kuri ir darījuši lietas, kas nesakrīt ar valsts interesēm, kuri ir bijuši komunistu partijā augstos līmeņos, kuri ir augstos līmeņos Sadarbības padomē, kuri ir frakcijās, kuras pakļaujas Sadarbības padomei, kuri ir politiskajās partijās, kas pakļaujas sponsoru interesēm, bet mēs, draugi, kopīgi runāsim par korupcijas jēdzienu. Mēs nemaz neesam tik nemākulīgi, mēs saprotam, ka korupcija ir tad, kad amatpersona darbojas vai nedarbojas tā, ka tas nesakrīt ar valsts interesēm. Nu interesanti būs tas, ka mēs būsim visu “prihvatizējuši”, būsim ar pieņemto budžetu izputinājuši ekonomiku, būsim izputinājuši mūsu tautu, būsim darījuši visu ko, bet teiksim, ka mēs neesam korumpēti, jo mēs laikam nesaprotam, kas ir valsts intereses. Šeit vairāki saka, ka korumpētība ir rīcība, kas nesakrīt ar valsts interesēm. Bet kur tad, draugi, ir tā problēma? Vai mēs nesaprotam, kas ir valsts intereses? Vai tad valsts interesēs ir pārdot “Latvenergo” par 20 miljoniem latu? Vai valsts interesēs ir pazaudēt tos kuģus? Vai valsts interesēs ir tā paaudze, kas netiek izglītota? Vai tas ir valsts interesēs? Kas tad ir valsts intereses, draugi? Vai tad valsts interesēs nebūtu saglabāt mūsu ekonomiku un audzināt jaunatni? Bet ko mēs šeit darām? Ja mēs šo pieņemtu, tad mēs varētu, manuprāt, atklāti runāt par šo korumpēto sabiedrību, kas šeit, Saeimā, sanāk. Vai varbūt mums vajadzētu definēt par jaunu valsts intereses? Ka valsts interesēs būs bezdeficīta budžets, tas, ka nebūs ne ienākumu, ne izdevumu? Jo tad valsts vairs nebūs. Ka valsts interesēs būs tas, ka šeit vairs korumpētība nenotiks, jo būs jau viss izzagts. Ka valsts interesēs... Kas tad tās būs? Kur, mīļie kolēģi, ir tā neizpratne? Laikam tā nav neizpratne, ka amatpersona nedrīkst darboties vai palikt bez darbības, ja tas nesakrīt ar valsts interesēm. Ja mēs to saprotam, tad jājautā - kāpēc mēs visu laiku rīkojamies kā korumpēti? Jeb vai mēs nesaprotam valsts intereses? Vai tas ir valsts interesēs, ka mēs pārdodam Latvijas zemi par sertifikātiem svešajiem? Grīnblata kungs, vai tas ir valsts interesēs? Latvijas Zemnieku savienība, vai tas ir valsts interesēs, ka mūsu lauki tiek izputināti brīvajā tirgū? Vai tas ir valsts interesēs? Kristīgie demokrāti, vai tas ir valsts interesēs, ka mūsu jaunatne iet pa Čaka ielu, lai pelnītu naudu? Un kāpēc tad ir tā bezdarbība? Jeb vai tā ir darbība? Man ir prieks, ka mēs šodien sākam saprast, kas mēs esam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim nākamajā sēdē. Tagad ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums... Nu jūs jau droši vien varat iedomāties, par ko ir šis priekšlikums. Jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšana uz 24. aprīli... piedodiet, uz 23. aprīli. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret?

Vēlas runāt “pret” Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu šo vispārējo jautrību, kas ir šeit zālē izveidojusies pēdējās pusminūtes laikā, un arī šo patiesībā cinisko konstatējumu no sēdes vadītāja puses, ka mēs jau saprotot, par ko šis priekšlikums ir. Jo tiešām ir izveidojusies absolūti absurda situācija, ka praktiski katrā Saeimas sēdē mēs beigās pieņemam lēmumu par to, ka tiek atcelta jautājumu un atbilžu sēde. Un man tagad, dzirdot šo priekšlikumu, ka šo jautājumu un atbilžu sēdi paredzēts pārcelt uz pavasara sesiju, nākas konstatēt, ka, ja valdošais vairākums šo lēmumu pieņems, tādā gadījumā šajā ziemas sesijā vispār nebūs noturēta neviena jautājumu un atbilžu sēde. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Melo, viena ir!”) Viena sēde bija rudens sesijas beigās, bet ziemas sesijā nav notikusi neviena. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pietiek!”)

Godātie deputāti! Es tomēr gribu jums vēlreiz atgādināt, ka tās ir Satversmē noteiktās deputātu tiesības uzdot valdībai jautājumus, un valdības ministriem ir jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Un tāpēc ir paredzētas šīs jautājumu un atbilžu sēdes, lai deputāti varētu uzdot papildjautājumus pēc šīm ministru atbildēm. Šīs sēdes ir nepieciešamas arī tādēļ, lai noklausītos tās atbildes, kuras ministri vēlas dot mutiski. Starp šiem deputātu jautājumiem, kuri ir izvirzīti, ir tādi, kas skar ļoti nopietnus mūsu valsts dzīves jautājumus. Viena to daļa skar konkrētas specifiskas problēmas, bet citi ir ar vispārēju raksturu. Ir nepieciešams skaidri zināt Ministru kabineta viedokli, un tas ir arī precizējams, uzdodot deputātu jautājumus. Jo, godātie kolēģi, mūsu valstī problēmu ir ļoti daudz, un tā ir arī viena no Saeimas pamatfunkcijām - īstenot valdības darba uzraudzību. Un tas, ko jūs no valdošā vairākuma šeit piedāvājat, ir šīs Saeimas funkcijas realizācijas iespēju graušana.

Kā mēs visi labi zinām, pastāv trīs pamatformas, kādās Saeima var realizēt kontroli pār valdības darbu: tas ir deputātu jautājums, deputātu pieprasījums un parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana ir nepieciešama un iespējama tādos gadījumos, kad ir problēma, kas ir saistīta ar ļoti būtiskām nelikumībām un situāciju, kurā tiesībsargājošās institūcijas nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Tādēļ tā nebūtu forma, kura būtu lietojama mazāku problēmu risināšanā, un tad ir nepieciešams arī 35 deputātu atbalsts. Kas attiecas uz deputātu pieprasījumiem, opozīcija ir iesniegusi daudzus, bet valdošais vairākums sistemātiski tos visus noraida, tādējādi šo formu izslēdzot. Ar šiem pretkonstitucionālajiem balsojumiem, lai sistemātiski atceltu jautājumu un atbilžu sēdes, tiek grauta arī šī trešā forma, un patiesībā jāsaka, ka daudzas nelaimes būtu varēts atrisināt, ja šī graušana nenotiktu. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins vēlas runāt “par”. Viņš laikam šaubās, vai mēs nobalsosim.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka valdošā koalīcija ir pareizi sapratusi, un es atbalstu viņu priekšlikumu, jo valdība nav spējīga atbildēt uz deputātu uzdotiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Jā!”) Viņa paziņo, ka viņa nav spējīga atbildēt, viņa baidās, viņa izvairās teikt to, ko varētu dzirdēt tauta. Un par to, ka tas tā notiek, mēs arī pārliecinājāmies aizvakar, kad bijām Briselē un tikāmies ar Latvijas vēstnieku Latvijas misijā Eiropas Savienībā. Tur mēs uzzinājām, ka, piemēram, Labklājības ministrija neizmanto iespēju, nesūta savu pārstāvi uz misiju, kur varot dabūt lielas naudas dažādiem projektiem. Jā, dažādiem... Nevaram dabūt to naudu, un tā nauda iet garām Latvijas valstij. Kā mums paziņoja vēstnieka kungs, Latvijas valstij iet garām vairāki miljoni, ko mēs varētu saņemt. Labklājības ministrija, kuru vada “tēvzemietis” Makarovs un kurā valsts sekretāre ir, ja nemaldos... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, runājiet par deputātu priekšlikumu.

A.Rubins. Augsti godājamais Čepāņa kungs, es nezinu, kas ir parakstījis šo desmit deputātu priekšlikumu, bet...

Sēdes vadītājs. Stenogrammā varēsit ar to iepazīties.

A.Rubins. Augsti godājamais Čepāņa kungs! Es runāju, jūs nedrīkstat manis teikto komentēt, jums jāļauj man izteikties.

Sēdes vadītājs. Arī jūs manis teikto nedrīkstat...

A.Rubins. Es domāju, ka starp šiem desmit deputātiem varētu būt arī jūs, Čepāņa kungs.

Sēdes vadītājs. Kas jums par daļu?

A.Rubins. Jo jūsu... (Zālē smiekli un aplausi. Starpsauciens: “Iedzer ūdeni!”) ...domu gājiens tiešām ir tāds. Taču šajā gadījumā es tiešām jums piekrītu, jo šodien laikraksta “Vakara Ziņas” pirmajā lappusē jūs esat ļoti skaisti nofotografēts, un tur ir arī komentēts, ka jūs esat pret šo valdību, ka jūs esat pret Krasta valdību, un tur, Čepāņa kungs, nu mūsu domas...

Sēdes vadītājs. Bet es esmu par iesniegumu, kuru mēs tagad apspriežam.

A.Rubins. Nu tur mums abiem domas šoreiz sakrīt. (Zālē aplausi un saucieni.) Jo arī es uzskatu, ka valdībai vajadzētu demisionēt. Tāpēc, deputāti, es domāju, šodien vienbalsīgi balsosim par sēdes pārcelšanu jeb par šo jautājumu neizskatīšanu! Paldies, Čepāņa kungs. Paldies arī pārējiem, kuriem bija pacietība klausīties. Paldies vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - 4. Jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz 23.aprīli.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas es gribu pateikt, ka par nākamās sēdes sasaukšanu pirmdien lems Prezidijs.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Juris Vidiņš, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Jānis Ādamsons, Jānis Strods, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Jānis Rubulis, Paulis Kļaviņš, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu. Lūdzu, identifikācijas kartītes neatstājiet balsošanas aparātos. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute