Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Godātie deputāti, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 20. un 21.maija sēdi.

Pirms izskatām akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par ierosinājumiem mainīt darba kārtību. Atvainojiet, godātie kolēģi, turpināsim izskatīt Zinātniskās darbības likumu, ko iesākām skatīt iepriekšējā Saeimas sēdē. Komisijas vārdā ziņos deputāts Viktors Dinēvičs. Godātie kolēģi! Pagājušajā sēdē bija vēl trīs deputāti pieteikušies runāt debatēs par 5.priekšlikumu. Pirmais no tiem ir Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Būtībā 5. un 6.priekšlikums nebūtu īpaši atdalāmi. Saruna ir par vienu tēmu - būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem un vai tas ir pareizi vai nepareizi. Es gribētu taisni uz šo jautājumu vērst jūsu uzmanību. Varbūt tad izdotos apspriest, kas aiz tā stāv un kāpēc vajag vai nevajag...

Es biju viens no tiem, kas Augstākās padomes laikā strādāja pie Zinātnes likuma. Arī tad mums izvērtās diezgan nopietni strīdi un diskusijas par to, vai vajadzētu Latvijā saglabāt divu līmeņu doktorus. Mēs zinām, ka agrāk bija zinātņu kandidāti un zinātņu doktori, un tāda kārtība bija ar Padomju Savienības palīdzību ieviesta arī tajās zemēs, kuras tagad sauc par postsociālisma zemēm. Bija arī Francijā un vēl šur tur, bet lielākā daļa valstu jau sen no tādas sistēmas ir atteikušās, un vienā daļā valstu - it īpaši es gribu izcelt Ameriku, Amerikas Savienotās Valstis, - tāda kārtība nav bijusi.

Kāds bija galvenais iebildums jau tad? (Šodien izrādās, ka tas iebildums ir bijis visnotaļ pareizs.) Galvenais iebildums bija tas, ka grāds nedrīkst nodrošināt kādam amatu. Es domāju, ka der atgādināt tos sliktos Padomju Savienības laikus, atcerēsimies, ka tieši tā tas toreiz bija. Bija obligāti jācenšas iegūt zinātņu doktora grādu, tagadējo habilitētā doktora grādu, un tad varēja vadīt laboratorijas zinātniskos institūtos, varēja pretendēt uz direktoru amatiem, varēja pretendēt uz dažādiem citiem augstākiem amatiem Zinātņu akadēmijā. Tātad zinātņu doktora grāds bija obligāts. Pašreiz atkal ir nodibināta tāda kārtība, ka par valsts profesoru var kļūt speciālists, pasniedzējs, mācībspēks, kurš ir habilitētais doktors. Protams, sākās cīņa par valsts profesora vietas iegūšanu, jo tur ir alga 330 latu mēnesī. Pārējiem profesoriem ir 145 lati mēnesī. Mēs redzam, kāda tā ir milzīga starpība. Nesen mēs šeit diskutējām par to, kā valsts profesora statusam iedalīt papildfinansējumu. Šodien, es domāju, mēs esam tieši turpat, kur bijām tajā 1991. un 1992.gadā, kad diskutējām par to, vai Latvijā tādu kārtību vajag.

Vispirms mēs parunāsim par tām arhaiskajām valstīm. Dažās ir šādi divu līmeņu doktori. Tā tas ir Polijā, tā tas ir laikam arī Lietuvā. Tātad ir pāris tādu postsociālisma zemju. Citur nav tādas kārtības, ka ir divpakāpju doktori. Kāpēc nav? Nav tāpēc, ka tas būtībā ir saistāms ar monopolstāvokli. Zinātne nav izņēmums. Ja attiecībā uz citām jomām mēs runājam par antimonopola nepieciešamību, tad arī zinātnē nevar iedibināties monopolstāvoklis, ka jaunāka gadagājuma cilvēki nevar pretendēt uz kādu amatu tikai tāpēc, ka viņiem nav habilitētā doktora grāda. Diemžēl pasaulē - un es atkal gribētu īpaši izcelt Amerikas Savienotās Valstis - kārtība ir tāda: ja tu esi aizstāvējis doktora grādu, tad tas fakts tev tomēr nedod uzreiz visu veidu tiesības būt par pilntiesīgu profesoru. Tu vari sākumā būt par profesora asistentu. Ja tu esi profesora asistents, tad tu kādu laiku vari publicēties kopā ar savu kolēģi, kurš ir par tevi pieredzējušāks zinātniskajā ziņā, pēc tam tu vari kļūt par asociēto profesoru, un tikai pēc tam tu vari būt par pilntiesīgu profesoru. Būtībā iespēju kļūt par profesoru nosaka tas, cik daudz tev ir zinātnisko darbu, cik tu esi produktīvs attiecīgajā laukā. Pašreiz Latvijā mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka Latvijā ir apmēram 260 akadēmiķu. Mazajā Latvijā 260 akadēmiķu!

Atcerēsimies 1991.gadu, tad bija 28! Bija stingri noteikumi, kā par akadēmiķi varēja kļūt, bija stingra šī kārtība. Tagad visus, kas atbrauc no ārzemēm, mēs labi nešķirojam, neprasām, vai viņiem tur zinātniskie darbi ir bijuši lieli vai mazi. Protams, tiek dalīti visādi goda doktoru tituli un visādi citādi goda tituli... Taču akadēmiķis - tas, manā izpratnē, bija kaut kas augstāks. Tātad mēs šo goda nosaukumu arī esam devalvējuši, vismaz Latvijā, un pašreiz mēs te strīdamies par šo pakāpi - habilitētais doktors. Es domāju, ka ir pēdējais laiks Latvijā atcelt šo habilitētā doktora grādu vispār kā tādu. Jo, kā mēs redzam, likumā ir iedibināts tas, ka habilitētais doktors ir tiesīgs būt par valsts profesoru uz trijiem gadiem. Protams, tagad profesora kategorija ir gatava šo situāciju attiecīgi aizstāvēt, bet, es domāju, ja mēs skatāmies no valsts attīstības viedokļa, tad šī habilitācija kā tāda būtu jāpārtrauc. Man liekas, pagājušajā reizē Bišera kungs izteica priekšlikumu, ka tie, kas ir habilitētie doktori, ir ar visu šo goda nosaukumu un ar visām no tām izrietošajām sekām, bet... neturpināt šo nejēdzību tālāk!

Kā pašreiz notiek habilitēšana? Habilitēšana bieži vien notiek, pamatojoties uz zinātnisko darbu kopumu. Tajā pašā laikā likumā ir uzskaitītas prasības, kādām būtu jāatbilst habilitētam doktoram. Šobrīd mēs varam pierādīt, ka veselā virknē gadījumu šī habilitācija notiek šaura personu loka ietvaros: šodien mēs habilitēsim tevi, rīt tu habilitēsi mani. Es gribu teikt, ka tas pats notiek arī ar akadēmiķa grāda piešķiršanu: šodien mēs piešķirsim akadēmiķa grādu tev, bet rīt jūs, pārējie, nobalsosiet par šā grāda piešķiršanu man.

Es domāju, ka kārtībai būtu jābūt tādai. Ja mēs gribam būt demokrātiska valsts, ja mēs gribam būt tāda valsts, kurā ir konkurence un kurā visu nosaka konkurence, arī zinātnieku aprindās, tad mums ir jāatsakās no tādas situācijas, ka kaut kāda grāda piešķiršana dod tiesības ieņemt amatu. Tas ir pats galvenais.

Nevar būt tāda situācija, ka kaut kāds grāds tev nodrošina amatu. Amatu var nodrošināt tikai tavs produktīvais darbs - publikācijas, monogrāfijas, piedalīšanās starptautiskajās konferencēs. Pārējo atzīs vadītājs, zinātniskā darba virziena vadītājs, tas var nodrošināt tiesības ieņemt kādu amatu.

Tāpēc es lūdzu vispār izslēgt jautājumu par habilitētajiem doktoriem un likvidēt to situāciju, ka Latvijā ir divu līmeņu doktori. Aicinu to likvidēt kā pašreiz zinātnes attīstību bremzējošu faktoru.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es runāšu kā habilitētais doktors medicīnā, kā valsts profesors Medicīnas akadēmijā, kurš ir ievēlēts un kuram alga ir 350 latu mēnesī. Es uzskatu, ka ir jāpastāv stingrākiem noteikumiem, lai būtu habilitētais doktors... vai kā citādi mēs viņu nosauksim... senāk bija zinātņu doktors... Tā ka noteikti ir jābūt disertācijas aizstāvēšanai vai varētu būt noteikumos rakstīts, ka tas ir cilvēks, kurš ir, teiksim, ar zināmu skaitu publikāciju, kas pazīstamas pasaulē ar referējumiem žurnālos, un kuram ir vairāki izgudrojumi, vai kurš ir izdarījis kādu nozīmīgu atklājumu, kas ir devis lielu ieguldījumu tautsaimniecībā.

Senāk bija tā, ka mums bija jāaizstāv medicīnas zinātņu kandidāta disertācija, bija zināmas prasības. Tad, kad man vajadzēja aizstāvēt 1987.gadā medicīnas zinātņu doktora disertāciju, man bija 21 publikācija. No tām 8 bija Krievijas žurnālā “Vestņik”, tās bija dermatoloģijā un veneroloģijā. Trīs bija ārzemēs - viena bija Amerikas Akadēmijas žurnālā angļu valodā, divas bija Vācijā. Bija arī divi izgudrojumi tajā laikā. Tā ka prasības bija sevišķi augstas, un es negribētu, ka mēs atgrieztos pie tiem laikiem - tas bija padomju varas pirmajos gados -, kad bija tā saucamie sarkanie profesori. Kad par kaut kādiem nopelniem politikā vai par kaut kādu politisku uzticību katram deva profesora grādu.

Es uzskatu: ja mums ir valsts profesors, ir jābūt kritērijam.

Otrkārt. Pilnīgi nepieņemami ir tas, ka amats un grāds tiek piešķirts vienlaicīgi. Atsevišķi ir jābūt konkursam attiecībā uz amatu. Atsevišķi ir jābūt konkursam, un jāaizstāv disertācija. Vai arī būs vēl kādi citādi noteikumi, lai iegūtu zinātnisko grādu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Jau sen ir pierādījusies latviešu tautas sakāmvārdu patiesība. Ja mēs esam pārliecinājušies, ka kurpniekam nav labu zābaku un drēbniekam nav laba uzvalka, tad mums jāsaka arī šodien, ka zinātniekiem nav labu un zinātniski pamatotu likumprojektu par savu darbību. Bet ko lai dara? Šis likumprojekts ir jau trešajā lasījumā. Un nav tāda ierosinājuma - izslēgt no likuma habilitētos doktorus un noteikumus par viņiem. Tāpēc es iesaku neatbalstīt šā likumprojekta pirmā un otrā lasījuma redakciju, bet atbalstīt 5.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Ābele, Leiškalns un Tomašūns. Tur tomēr samērā precīzi ir noteikts vismaz habilitācijas veids un sistēma. Iesaku neatbalstīt (atsevišķi balsojot, ja iesniedzēji tam piekrīt) vienīgi pēdējo rindkopu, pēdējo šā priekšlikuma daļu, kas paredz par īpašiem nopelniem piešķirt goda doktora nosaukumu. Ja sēde par šādu balsojumu izšķirsies, tad, es domāju, mēs to varētu izšķirt balsojot.

Bet, ja runājam par 6.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija pati ir izveidojusi un pati atbalstījusi, es iesaku noraidīt šo priekšlikumu. Un, kā jau teicu, ierosinu atbalstīt 5.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši atsevišķi deputāti, bet kuru komisija ir noraidījusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS frakcija).

Cienījamā Saeima! Mana runa zināmā mērā būs turpinājums tam, ko pagājušajā reizē teica deputāts Bišers. Varbūt vēl kāds, kuru es nevaru nosaukt, taču es gribu reducēt savu uzstāšanos uz trim momentiem.

Pirmkārt, ir fakts, ka patlaban habilitēto doktoru piešķir bez aizstāvēšanas. Kā un par ko - ja es to nezinātu, tad to vēl varētu attaisnot, bet arī tie, kuri to piešķir, paši nezina, kādā veidā viņi pie šā augstākā zinātniskā grāda ir tikuši, tad te, kā saka, komentāri ir lieki.

Es šajā sakarībā esmu izvirzījis priekšlikumu, lai gan šaubos, vai to pieņems, tā droši vien būs saucēja balss tuksnesī. Vajadzētu izvērtēt visus, kuri ir habilitētie doktori, apzināt to, kā viņi šo grādu ir saņēmuši un vai viņi visi ir aizstāvējuši disertāciju? Ja no šā kritērija pieiesim, tad es zinu, ka daudzi izpaliks.

Es šodien nevienu vārdā nesaukšu, jo to es esmu jau daļēji darījis. Starp citu, darīšu to arī rudenī Lauksaimniecības universitātes konventa sēdē, jo tur šādu gadījumu ir daudz.

Otrs. Augstākā ranga zinātniskā grāda ieguvēji, habilitētie doktori, pat valsts profesori, ir devalvēti - bez seguma, ko apstiprina arī tas fakts, ka bieži vien - es neabsolutizēju! - viņu pedagoģiskos un zinātniskos darbus ir spiesti pārstrādāt citi, kuru zinātniskie grādi ir zemāki. Šis arguments, šis fakts arī vedina uzdot jautājumu: vai mums ir pamats saglabāt šos divus doktora grādus, ja augstākā doktora grāda darbu nākas pārstrādāt vai papildināt zemāka ranga darbiniekam.

Es uzsveru, ka šeit nav darīšana ar tā saukto komplimentāro situāciju zinātnē, kad viens zinātnieks papildina otru, viens pasniedzējs papildina otru. Tas ir dabisks, likumsakarīgs un auglīgs process. Es runāju par to, ka augstākā ranga ieguvēju vietā citiem nākas viņu vietā veikt darbu un labot viņu intelektuālo impotenci.

Un trešais moments. Padomju laikā tika uzrakstītas daudzas disertācijas, kuras nepielaida pie aizstāvēšanas, jo savas ideoloģiskās ievirzes dēļ tās neatbilda toreiz pastāvošajiem standartiem. Tās tika noliktas plauktā un tur tika pakļautas žurku grauzošajai kritikai. Es, piemēram, uzrakstīju disertāciju par saimniecību polarizāciju. Šīs disertācijas pamattēzes daudzi, kuriem es tās esmu lasījis, jau ir dzirdējuši un zina, un ir tās akceptējuši. Turpretī tiem, kuri uzrakstīja disertāciju, kas bija vairāk vai mazāk apoloģētika, tā tika sekmīgi aizstāvēta un vēlāk nostrificēta kā habilitētā zinātņu doktora grāds.

Lūk, es minu trīs īstenības faktus, kas ir ņemti no manas pieredzes. Man savā laikā nācās vadīt katedru, kura Lauksaimniecības universitātē bija zinātniskās padomes bāzes katedra, tas ir, visas disertācijas izgāja caur mūsu katedras aprobāciju, un tādēļ man ir zināma pieredze. Es zinu, ko es runāju.

Un tāpēc secinājums ir tāds, lai gan varbūt arī tas būs saucēja balss tuksnesī. Mums jāseko pārsvarā gadījumos ārzemju pieredzei un jāatsakās no divu pakāpju doktoriem. Es jau pirmīt attiecībā uz sevi personīgi pierādīju, ka tas ir nepamatoti, un tas ir katram jālemj atsevišķi. Es šo likumprojektu atbalstīt nevaru un to nedarīšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Bez šaubām, katrā valstī ir savi likumi attiecībā uz zinātni, tāpat kā katrā valstī neatkarīgi no šiem likumiem ir gan impotenti zinātnieki, gan arī potenciāli spējīgi zinātnieki. Tādi bija padomju laikā, un tādi ir arī šodien, taču likums nav panaceja. Tas nevar absolūti izslēgt iespēju, ka kāds no zinātniekiem ar zināmu impotenci saņems arī zinātnieka grādu.

Šajā sakarībā atļaujiet arī man izteikt dažas domas par šo strīdīgo 5. priekšlikumu, kas faktiski runā par kārtību, kādā veidā būtu jāpiešķir habilitētā doktora grāds. Pie reizes es skaršu arī varbūt nākošo - 6. priekšlikumu, kur ir runa par to, būt vai nebūt tuvākajā nākotnē habilitētajiem doktoriem.

Šis jautājums vispār ir ļoti svarīgs Latvijas zinātnes tālākajai attīstībai un visas mūsu zinātnes ieiešanai pasaules apritē. Debatēs izteiktās domas, sašutums un atbalsts dažādos variantos izskanēja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kad mēs apspriedām šo likumu. Tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļu lielākajai daļai, bez šaubām, šodien rodas gandarījums par savu iepriekšējo domu - uzskatu pareizību, kas šobrīd izskan debatēs par šo priekšlikumu sēdē. Lai arī cik sarežģīta problēma būtu, mums visiem ir jāatrod iespēja šo problēmu atrisināt visas Latvijas izaugsmes labā, jo bez zinātnes Latvijas izaugsme nav iespējama. Un viens no iespējamiem variantiem, kā šo problēmu var atrisināt šodien trešajā lasījumā, ir paskatīties uz 5. un faktiski arī uz 6. priekšlikumu kontekstā ar visa likuma koncepciju, saturu un tālākajiem pantiem. Domāju, ka nav neviena deputāta zālē, kuram nerūpētu mūsu zinātnieku augstais kvalifikācijas līmenis un līdz ar to arī valsts mehānisms, kas šo augsto kvalifikācijas līmeni nodrošina. Tāpat neatradīsies neviens, kuram nebūtu cieņas pret tiem habilitētajiem zinātņu doktoriem, kas, pārvarēdami birokrātiskās bedres un izpildīdami tiešām augstās prasības, aizstāvējuši habilitētā doktora grādu padomju laikā. Tāpat arī, domāju, neatradīsies neviens, kas šaubītos par nepieciešamību ar kādu noteiktu datumu pārveidot mūsu zinātnieku gradāciju atbilstoši pasaules lielākās daļas standartiem.

Un tādēļ, lai kopumā mēs visi nonāktu pie vienotiem uzskatiem, būtu jāskata viss šis likums kopumā un saistībā ar visiem komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem. Pirmām kārtām likuma pārejas noteikumos ir paredzēta pāreja uz vienoto pasaules standartu līdz 2000. gadam. Tātad šajā likumprojektā ir dots laiks likumdošanas ceļā noregulēt pāreju uz vienpakāpju zinātnisko grādu.

Atbilstoši mūsu zinātnes iespējām šobrīd likumprojekta vairākos pantos ir paredzēts arī zinātniskās kvalitātes nodrošinājums. Tāpat arī šis 5. priekšlikums principā ir uz to pašu vērsts. Kas attiecas uz pieredzes bagātajiem habilitētajiem doktoriem, tad jāteic, ka viņu tiesības un iespējas ar šo likumprojektu līdz 2000. gadam vispār netiek skartas.

Tādēļ, lai izbeigtu debates par šo ļoti sarežģīto jautājumu, izsaku priekšlikumu pārtraukt debates un atbalstīt pamatā komisijas variantu, varbūt arī ar dažiem labojumiem, jo pretējā gadījumā, vilcinoties ar šā Zinātnes likuma pieņemšanu, mēs bremzēsim Latvijas zinātnes attīstību un līdz ar to arī tautsaimniecības attīstību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Klausoties debates par šo jautājumu, man radās tāds iespaids, ka mēs faktiski runājam par vienu un to pašu, bet tomēr cenšamies kaut kā dalīt šos jautājumus, proti, runa ir par zinātnisko grādu piešķiršanu, no vienas puses, un, no otras puses, ir jautājums par zinātnisko kvalifikāciju.

Spriežot pēc debatēm, mēs cenšamies šos jautājumus dalīt, bet faktiski šie jautājumi nav dalāmi. Mēs sakām, ka, lūk, habilitācija ir lieka, ka to nevajag, ka tā ir tiekšanās pēc amatiem un tā tālāk. Taču paskatīsimies likumā! Par ko tad piešķir grādu? Iepriekšējais pants taču skaidri un gaiši pasaka, ka runa ir par zinātnisko kvalifikāciju. Un runa ir par zinātniskās kvalifikācijas pamatprasībām. Šeit tās ir uzskaitītas.

Kas ir grāda piešķiršana? Grāda piešķiršana pēc būtības ir tikai noteikta līmeņa zinātniskās kvalifikācijas fiksēšana. Nekas vairāk! Zinātniekam ir jāsasniedz šī kvalifikācija, un tikai tad viņam piešķir šo grādu. Tas nav kaut kāds pašmērķis - tikai tāpēc, ka es, lūk, gribu būt profesors rīt vai parīt; tāpēc, lūk, es iešu habilitēties un man piešķirs šo grādu. Nepiešķirs! Un tāpēc es uzskatu, ka šeit nav pretrunas. Nav pretrunas, jo prasības paliek, un tās ir jāsasniedz. Arī zinātniekam, kurš grib iegūt habilitēto grādu, ir jāsasniedz noteikts līmenis, un tikai tad padome viņam šo grādu piešķir, tāpēc es uzskatu, ka nevajadzētu mums varbūt šeit tālāk diskutēt.

Protams, diskusiju var turpināt, bet mans priekšlikums ir tāds, ka vajadzētu tomēr šodien atbalstīt to priekšlikumu, konkrēti 5. priekšlikumu, kāds tas mums ir šeit likumprojektā un par kuru izteicās arī deputāte Seiles kundze. Tātad vajag saglabāt šo vienpakāpes habilitēto doktora grādu un tiešām perspektīvā varbūt varētu pāriet uz sistēmu. Taču ir jāpaiet noteiktam laikam, un gan mums pašiem, šeit pieņemot likumu, gan faktiski zinātnieku sabiedrībai ir jātiek skaidrībā par to, kādām ir jābūt prasībām, kādiem ir jābūt līmeņiem un kā tam visam ir jānotiek. Un tikai tad var nākt ar likumu.

Tātad rodas jautājums: pieņemsim, ja mēs, teiksim, atsakāmies no habilitētā doktora grāda, kas tad notiek? Tiek piešķirts tikai doktora grāds, bet tad doktora grāds tiek pielīdzināts habilitētajam doktoram. Vai tā? Ko tas nozīmē? Tas nozīmē masveidīgu kvalifikācijas līmeņa pazemināšanu. Tā? Tā! Vai mēs to gribam, sakiet, cienītie deputāti? Es domāju, ka mēs gribam gluži pretējo. Mēs gribam panākt kvalifikācijas līmeņa pacelšanu, augstāku šo līmeni, bet, ja šā grāda nebūs, tad mums nebūs fiksēts līmenis, un līdz ar to šis kvalifikācijas līmenis nebūs pietiekoši augsts.

Tāpēc, lūk, ar šo jautājumu ir jātiek mums pašiem skaidrībā. Varbūt ir vēl detalizētāk jāizstrādā šie kvalifikācijas kritēriji, prasības, arī prasības padomēm par aizstāvēšanu un tā tālāk, lai mēs ietu pretējā virzienā, lai mēs iestātos par kvalifikācijas līmeņa pacelšanu, nevis dotos pazemināšanas virzienā. Lūk, tādai vajadzētu būt loģikai šajā procesā!

Un tad, kad mēs būtu gatavi to darīt, tad arī varētu, lūk, likumā fiksēt, ka mēs no tā atsakāmies, jo mums doktora grāds ir habilitētā doktora līmenī. Lūdzu, tad to var darīt! Bet vai šodien tas tā būs? Es ļoti stipri šaubos.

Tāpēc aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu - deputātu Ābeles, Leiškalna un Tomašūna priekšlikumu - un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, gribu informēt, ka desmit deputāti ierosina darba kārtības 1. punkta izskatīšanas laikā ierobežot debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Vai ir vajadzība balsot? Neprasa neviens. Paldies. Esam vienojušies.

Runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! It īpaši habilitētie doktori, kas tikko kā atzina, ka Latvijas zinātne nav sasniegusi pasaules standartus, ka Latvijas zinātne ir atpalikusi un ka vēl vismaz divus gadus tai vajag kaut ko darīt, lai pietuvotos pasaules standartiem. Es vairāku zinātnieku vārdā nepieņemu šos aizrādījumus un uzskatu tos par nekorektiem un Latvijas zinātni pazemojošiem.

Tomēr ir vēl viens likumdošanas aspekts, kas liek šodien... Es tūlīt Kārtības ruļļa 146.panta kārtībā iedošu Prezidijam priekšlikumu, lai komisija paņem atpakaļ šo dokumentu, jo Latvijā, Saeimā, pašlaik tiek izskatīts Izglītības likums - “jumta likums”. Man tikko bija saruna ar kādu zinātnes darbinieku, kas teica: “Jā, kad pieņems “jumta likumu”, tad mēs saskaņosim ar to šo Augstskolu likumu un arī Zinātniskās darbības likumu.” Tāpēc, kolēģi, šā likuma apstādināšana šodien būtu loģiska. Pieņemsim vispirms “jumta likumu” - Izglītības likumu, lai pēc tam šis tikko kā pieņemtais likums nebūtu “jāpiegriež” tāds, kāds būs “jumta likums”, jo citādi veidojas absurda situācija. Augsti godātie kungi, kas visu laiku runā par zinātnisko kvalifikāciju un pēc tam par amatiem, izlasiet šo pantu! Šodien Latvijā par valsts profesoru nevar kļūt neviens cilvēks, kuram nav habilitētā doktora grāda. Nevar! Tas ir noteikts ar Satversmi, un tas ir noteikts ar Augstskolu likumu. Līdz ar to jūs jau esat to izdarījuši - vietas sev ir atrastas, vietās jūs esat iesēdušies... Piedodiet, es negribu apvainot tos, kuri ir šeit zālē, bet ir arī tādi, kuri to ir izdarījuši, bet jūs esat droši līdz 2000.gadam. Jā, tad pamainīsim... 2000.gadā pamainīsim kaut ko, kad mēs būsim “godprātīgi” ar 350 latiem (salīdzinot ar savu kolēģu 130) nopelnījuši sev pensijas...

Un es gribētu teikt vēlreiz: pirms šāds priekšlikums tiek atbalstīts, ka tas būs spēkā vēl divus gadus un darbosies, es gribētu uzzināt, cik monogrāfiju ir publicējuši habilitētie doktori pēc habilitācijas. Man ir pārliecība un arī ziņas, ka šis rādītājs absolūti neatbilst pasaules standartam. Un man ir vēl lielākas bažas, ka šie augsti godātie kungi divu gadu laikā negatavojas publicēt jaunus starptautiskus atzinumus. Pamatā ir jābūt zinātniskām publikācijām, nevis grādam, taču man reizēm šķiet, ka mēs šodien šo grādu Latvijā, apmēram tāpat kā pulkveža atraitne savu slimības lapu, nesam pa priekšu kā flagu.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā viens no šā 5.priekšlikuma parakstītājiem arī es gribētu izteikt savas domas. Klausoties šeit vairāku zinātniskajā darbā daudz sasniegušu cilvēku domas, es gribu uzdot vienu jautājumu gan jums, cienījamie kolēģi, gan arī pats sev: ko mēs īsti šodien pašlaik apspriežam un par ko mēs domājam? Klausoties dažu labu runu, man pēkšņi likās, ka šos habilitācijas jautājumus un doktora grāda piešķiršanas lietas izskata nevis kaut kādas speciālas padomes, zinātnieki, bet Saeima, jo šie pārmetumi skan Saeimai, ka tā ir vainīga, ka habilitētie doktori neraksta disertācijas, nepublicē monogrāfijas un tā tālāk. Un tad man gribas jautāt tā: kāpēc šobrīd Saeimai vajadzētu atrisināt pašu zinātnieku problēmu? Zinātnieki, kuri veido šīs padomes, lai paši spriež. Viņi vislabāk zina, par ko piešķir šos doktora grādus. Pēkšņi konstatējuši, ka kaut kas nav kārtībā... Dažiem politiķiem tas ļoti patīk, ka viņiem savā starpā nav šīs vienotības un izpratnes par nākotni šajā zinātnisko grādu jautājumā, un viņi tagad nāk uz Saeimu un ierosina šeit lielas debates.

Es tomēr gribētu mēģināt šo jautājumu risināt tādā veidā, ka vajadzētu atstāt šā jautājuma izlemšanu pašiem zinātniekiem. Nevar būt tā, ka Saeima noteiks, kam un ko varēs piešķirt un kam un ko nevarēs piešķirt. Saeimai ir jāpieņem likums, kas nosaka, ka vispār ir šāda parādība un ka tā ir likumīga, bet tas, kādā veidā un par kādiem nopelniem tiek piešķirti grādi, būs vien jāatrisina pašiem zinātniekiem.

Ir bijušas mūsu komisijā ļoti daudzas diskusijas, un tās visas notika tieši šajā jautājumā, bija saistītas ar šo grādu piešķiršanu. Bija sarunas arī tieši ar pašiem zinātniekiem, kas ir pauduši diametrāli pretējus viedokļus. Un es domāju, ka pats labākais, ko mūsu komisija spēja izdarīt, ir piedāvāt šobrīd Saeimai balsojumu par tādu redakciju, kas apmierina vai ir kompromisa variants abām strīdīgajām pusēm zinātnieku aprindās. Es domāju, ka šodien pilnīgi pietiek ar to, ka mēs paredzam to, ka šeit notiek izmaiņas. Lai notiek dažnedažādas aktivitātes pašu zinātnieku vidū un lai ir šie disputi un strīdi, bet Saeimai nevajadzētu tur iejaukties pārāk dziļi, bet gan vajadzētu ļaut zinātniekiem pašiem tikt galā ar savām problēmām.

Es aicinātu šodien balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu, jo tas ir kompromiss, tas ir pats augstākais, ko mūsu komisija spēja panākt daudzu nedēļu ilgu strīdu uzklausīšanas procesā, runājot ar abām pusēm.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Klausoties it kā pretējus uzskatus, man radās doma: varbūt tiešām šos visus jautājumus vajadzēja iesniegt tieši gan profesoriem, gan akadēmiķiem, lai viņi apspriež, jo, skatoties no tā, ka iesniedz... Es neapšaubu, ka ir bijuši labi nodomi deputātiem Ābelem, Leiškalnam un Tomašūnam, bet ka viņi iesniedz tādā jomā, kur faktiski savi secinājumi būtu jāizdara pašiem zinātniekiem... Un šajā sakarībā, tā kā tālāk nāk arvien sarežģītāki jautājumi, parādās tas, ka visu vai gandrīz visu nosaka Ministru kabineta institūcijas. Mans priekšlikums būtu pārtraukt apspriešanu un atdot likumprojektu atpakaļ komisijai, lai tā kopdarbībā ar zinātniekiem, ar Zinātņu akadēmiju un tā tālāk, īsā laikā izstrādātu to tādā kvalitātē, ka nebūtu noteikts tā, ka visus jautājumus izšķir Ministru kabinets. Tāds ir mans priekšlikums - atlikt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit jau pareizi teica Tomašūna kungs, ka vislabāk būtu, ja zinātnieku sabiedrība pati tiktu skaidrībā ar sevi, un, tāpat kā šeit, dažādi viedokļi izskanēja arī komisijas sēdē.

Es vēlreiz atkārtošu to, ko šeit jau daļēji minēja Tomašūna kungs un ko es teicu iepriekšējā reizē: mēs uz komisijas sēdi bijām uzaicinājuši tos, kuri uzskata, ka tūlīt un nekavējoši ir jāatsakās no šīs divpakāpju sistēmas, un arī šis divpakāpju sistēmas aizstāvjus. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji ar Stradiņa kungu priekšgalā, piedalījās oponenti no augstskolām, piedalījās Nollendorfa kungs, kurš arī kā liels šā jautājuma entuziasts uzstājās komisijā, piedalījās Augstākās izglītības padomes pārstāvji. Mēs viņus nosēdinājām kabinetā, un es viņiem palūdzu: “Kamēr jūs nebūsiet vienojušies par tādu redakciju, kas vairāk vai mazāk jūs apmierina, lūdzu, neejiet ārā no kabineta!”

Un tiešām šī augsti prominentā publika strīdējās apmēram divas stundas un nonāca pie atrisinājuma: jā, no šīs divpakāpju sistēmas tiešām ir jāatsakās! Un es šeit simtprocentīgi piekrītu Kreituses kundzei, ka tomēr būtu vēlams šis pārejas periods līdz 2000.gada 1.janvārim, lai sakārtotu visus normatīvos aktus, saskaņotu likumdošanu, kur tas, piemēram, ir pretrunā ar Augstskolu likumu un tā tālāk. Un es arī pats esmu šīs divpakāpju sistēmas pretinieks. Uzskatot, ka tiešām paši zinātnieki, šīs sabiedrības pīlāri, tomēr nonāca pie kaut kāda kompromisa, arī es aicinu jūs, godājamo Saeimu, godājamos deputātus, uz kompromisu un ierosinu balsot likumā par komisijas piedāvāto variantu.

Es varu vēl tikai atgādināt, ka vakar man speciāli zvanīja Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Stradiņa kungs, kurš patlaban atrodas diemžēl slimnīcā, tāpēc nevarēja Saeimu pagodināt ar savu klātbūtni. Viņš labprāt būtu piedalījies šajā Saeimas sēdē. Un arī viņš lūdza atbalstīt šo kompromisa variantu, kurš šajā gadījumā ir arī komisijas piedāvātais variants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Dinēviča kungs, vēlaties ko piebilst?

V.Dinēvičs. Man būtu ieteikums balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim trīs deputātu priekšlikumu - izteikt likuma 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā! Atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 25. Šis priekšlikums nav pieņemts, līdz ar to paliek spēkā komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 6.priekšlikums. Atbildīgā komisijas to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Debatēs runāt pieteikušies nav. Tātad balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu. Jums ir iesniegtā redakcija šeit redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 17, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk ir 7.priekšlikums - no Izglītības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Ja jau te tiek runāts, ka visu vajag atdot zinātnieku rokās un tur tālāk veidot, tad, lūdzu, varbūt liksim valdību mierā un neliksim valdībai veidot komisijas, kas nosaka zinātnisko grādu piešķiršanas patiesīgumu vai nepatiesīgumu! Tā ir PSRS sistēmas atjaunošana zinātnē. Jo, ja valdība ir politiska un ministrs ir politisks, tad jājautā - kas tad galu galā notiek šeit? Un otra lieta: cik lielu finansējumu tas kārtējo reizi prasīs? Vajadzēs jaunas ierēdņu štatu vienības, kas nodarbosies ar šo jautājumu, vajadzēs atalgojumu. Atcerieties, - mēs jau izveidojām Augstskolu padomi, un ar katru gadu aug naudas pieprasījumi no budžeta šīs padomes uzturēšanai, lai gan tās darba kvalitāte vēl tomēr reizēm liek šaubīties, vai viņa strādā pietiekami kvalificēti. Tāpēc vispār šādu jaunu ierakstu parādīšanās... es tai neredzu pamatojumu. Kāpēc? Kāpēc valdībai ir jāpārbauda zinātnieku kvalifikācijas jautājums? Lai ar to tiek galā zinātniskās padomes, kas nodarbojas ar šo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es gribu aicināt balsot pret šo priekšlikumu. Un gribu arī pamatot, kāpēc. Pirmkārt. Ko pēc būtības nozīmē izveidot atkal jaunu kontroles institūciju? Neviens, kas šeit ir no komisijas, un arī neviens no ministrijas (šeit ir minēts, ka šis priekšlikums ir no Izglītības un zinātnes ministrijas), nepamato, kāpēc tā ir vajadzīga. Es domāju, ka šādas institūcijas izveidošanu vajadzētu pamatot. Es uzskatu, ka tādu nevajag izveidot. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir Latvijas Zinātnes padome, kuras funkcija ir arī kontrolēt habilitācijas un promocijas padomju darbu. Un savukārt grāda piešķiršana ir šo padomju galvenā funkcija, viņi to dara. Ja kontrolē šo padomju darbu, tad kontrolē arī šo grāda piešķiršanu. Ja ir vajadzīgs vēl varbūt kaut ko pastiprināt šajā virzienā, tad pie Latvijas Zinātnes padomes var izveidot kaut kādu atsevišķu komisiju vai institūciju, kas ar to nodarbojas. Bet šādu pilnīgi patstāvīgu jaunu kontroles institūciju izveidot galīgi nav pamata. Tīri organizatoriski. Mums šajā likumprojektā nav skaidrs, kāda būs šī organizatoriskā struktūra. Atcerēsimies, kā strādāja augstākā atestācijas komisija Padomju Savienībā! Tā bija ārkārtīgi sarežģīta struktūra, tā bija divpakāpju struktūra: bija ekspertu padomes atsevišķās zinātnes nozarēs (tādas padomes faktiski ir jāveido arī pie mums tad, ja šādu institūciju grib veidot), un bija prezidijs, augstākā institūcija. Jo nevar viena institūcija, teiksim, prezidijs, lemt par grāda piešķiršanu dažādās zinātnes nozarēs. Tas nozīmē atkal papildu štatus, aparātu un tā tālāk. Arī tas, manuprāt, nav pieņemams, un vismaz mums nav šeit redzams, nav zināms, kā tas viss izskatīsies.

Un nākamais aspekts jeb pamatojums, kāpēc tas nevar tikt pieņemts, ir finansiālais aspekts, par ko jau šeit Kreituses kundze runāja. Kad mēs kādiem citiem pasākumiem vai mērķiem lūdzam no budžeta finansējumu, tad vienmēr ir atbilde - līdzekļu nav. Es šodien runāju ar Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgā departamenta direktoru un jautāju: vai šodien jums ministrijā ir nauda šādas komisijas izveidošanai? Atbildēt nevarēja. Nu gan jau kaut kur atradīs. Nu vai tad tā ir nopietna attieksme un nopietna atbilde? Mēs veidosim jaunas administrācijas struktūras, komisijas, bet naudas nav!

Lūk, ņemot visu to kopā, es uzskatu, ka šis priekšlikums nav pieņemams. Tas ir noraidāms. Šīs funkcijas - kontroles un pārraudzības funkcijas - var pilnībā veikt Latvijas Zinātnes padome, kas faktiski jau līdz šim arī to dara. Un, ja ir vajadzīgs vēl pastiprināt, tad, kā jau teicu, arī to var darīt Latvijas Zinātnes padome.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo priekšlikumu ir atbalstījusi atbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tas nozīmē, ka šis priekšlikums ir ietverts arī tanī kompromisā, ko ir panākuši paši zinātnieku sabiedrības pārstāvji. Kāda ir motivācija - kāpēc šāda Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ir vajadzīga? Šī pamatmotivācija ir ļoti vienkārša. Šāda komisija ir vajadzīga zinātnisko darbu līmeņa paaugstināšanai. Tāda ir pamatmotivācija. Nav citas nopietnas motivācijas. Šī līmeņa paaugstināšana - tas ir tas, par ko šeit vairāki runātāji runāja tad, kad apsprieda iepriekšējo priekšlikumu, ka mums būtu vajadzīgs saglabāt divus zinātnisko grādu līmeņus. Paldies Dievam, tagad tas ir nobalsots, un tagad tas tā vairs nebūs. Bet šāda pārbaudoša institūcija var kalpot par stimulu, lai tomēr tiem zinātniskajiem darbiem, kuri šeit, Latvijā, tiek aizstāvēti, būtu kaut kāds zināms kvalitātes līmenis, nedaudz augstāks. Jo šādas institūcijas eksistence liks arī pašām šīm zinātniskajām padomēm nopietnāk izvērtēt to, kam var atļauties dot šo grādu par kādu zinātnisko darbu un kam tādu tomēr nevar atļauties dot. Jo tad, ja būs iespēja pēc tam zinātniskās padomes lēmumu apstrīdēt, padome tomēr negribēs dot šos zinātniskos grādus par absolūtām muļķībām (es tā nedaudz vulgarizēju). Tad tomēr padome atbildīgāk pieies savam darbam, jo šādā gadījumā riskēs pati ar savu reputāciju - pilnīgi konkrētā veidā.

Kā jau es teicu, šis ir pašu zinātnieku sabiedrības izlemts jautājums, viņi to izlēma šādā veidā. Es to vērtēju kā zināmu pašorganizēšanās mehānismu, redzot to, ka pašreizējā sistēma, kurā šādas kontroles institūcijas nav, pieļauj tādu iespēju, ka atsevišķās nozarēs šīs padomes atļaujas šos doktora grādus dot par darbiem, kuru kvalitāte varētu, samērojot attiecīgās sistēmas, atbilst labi ja maģistra vai licenciāta līmenim kādās citās valstīs. Tātad tas ir vajadzīgs, lai šādu situāciju novērstu. Tas būtu pilnīgi konkrēts mehānisms, kas ļautu novērst šo situāciju. Mums jau te bija tāds gadījums - tika apturēta vienas zinātniskas padomes darbība. Bet tāpat jau nav dabiska arī tā situācija, ka padome vispār nedarbojas. Tai būtu jāļauj darboties tālāk. Ir konstatēts, ka šī uzraudzības institūcija varētu būt šāda laba organizatoriska metode, kā šo līmeni varētu noturēt. Un es gribu arī norādīt uz informāciju, kas mums ir šī likumprojekta 24.lapaspusē, un tas ir pārejas noteikumos paredzētais 2.punkts. Šī 2.punkta 1.apakšpunkts būtu tāds: Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi un Latvijas Zinātnes padomi sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas sagatavo priekšlikumu par Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas sastāvu, izstrādā komisijas nolikuma projektu un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai. Tātad tiek gatavots viss šis... tas viss nāk atkal no Augstākās izglītības padomes un no Latvijas Zinātnes padomes. Un tad, ja šajā sakarā parādās kādas problēmas, tās ir atrisināmas.

Es aicinu atbalstīt 7.priekšlikumu, tāpat kā to ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ieklausieties! Vēl viena institūcija, kura lems, vai zinātnieku kvalifikācija ir slikta vai laba. Tad iedomāsimies, kas varētu šādu institūciju veidot! Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, varbūt vēl kāds ierēdnis no Labklājības ministrijas vai no kādas citas ministrijas. Kam mums vajag mūsu zinātniekiem, kuri jau darbojas Zinātnes padomes kontrolē, vēl vienu institūciju?

Ja jau tā, tad atļaujiet nedaudz paironizēt. Tad jau labāk ierosināsim, lai Saeima apstiprina šo institūciju. Kāpēc tad Ministru kabinets? Nav vajadzīgas šādas institūcijas, kas kontrolē un pārrauga zinātnieku iecelšanas kārtību un viņu kvalifikācijas piešķiršanas kārtību! Un tad jau šādā gadījumā būtu jājautā: kāpēc mēs nevarētu izveidot vēl vienu tādu padomi vai institūciju, kas kontrolētu operdziedoņu atbilstību? Arī tur būtu pietiekami daudz naudas, ko varētu izdalīt. Kāpēc mēs nevarētu mūsu estrādes māksliniekiem un komponistiem uzlikt vēl kaut kādu institūciju vai padomi? Nu tad darīsim to, ja mūsu valstij ir par daudz naudas. Taču, lai mēs tādas muļķības nedarītu, es iesaku noraidīt šo priekšlikumu. Atļausim zinātniekiem pašiem lemt par savu kvalifikāciju!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Paskatieties, lūdzu, šajā priekšlikumā un mēģiniet atrast tur kaut ko pozitīvu. Nu nav tur nekā! Absolūti nevienas pozitīvas vietas! Negatīvu gan ir daudz, sākot jau ar to, ka tie atkal ir lieki līdzekļi, absolūti nevajadzīga līdzekļu šķiešana, ka atkal būs kaut kāda sholastiska institūcija un ka tie būs speciālisti visos jautājumos. Ir taču teikts, kas piešķir šos grādus! Tās ir padomes, tie ir profesionāli cilvēki! Kā mēs labi zinām, zinātnē ir ārkārtīgi daudz šauru profesionālu jautājumu, kuros ir grūti orientēties pat profesionālim, šajās apakšnozarēs viņš nav spējīgs orientēties. Taču tagad te būs kaut kāda mākslīgi veidota institūcija, kas to visu veidos. Labi jau te ir uzrakstīts, bet kas tur tiešām tiks uzaicināti? Un tagad viņi spriedīs: sanāks trīs dakteri, sanāks trīs slakteri, sanāks vēl trīs speciālisti no citām nozarēm un kopīgi lems, vai kāda šauri profesionāla rakstura zinātnieka darbība ir vērtējama pozitīvi vai negatīvi. Protams, būtu vēl labāk, ka mēs Saeimā ar savām zināšanām sāktu spriest unikāli visos jautājumos.

Bez tam te bija runa par reputāciju. Tātad, redzat, šiem te cilvēkiem, ko būs ievēlējis Ministru kabinets, būs tā reputācija, bet šīs padomes reputācija vairs nevienu neinteresē. Šo šauro profesionāļu reputācija, kuri tiešām ir speciālisti savos jautājumos un kuriem būtu jāuzticas. Kā gan citādi? Tātad viņiem mēs neuzticamies un par viņu reputāciju nedomājam, bet uzticēsimies šādam te mākslīgam veidojumam, kurā ej nu sazini, kurš ies... Es domāju, ka daudzi zinātnieki vienkārši aiz pašcieņas neies uz šādu institūciju. Medicīnas zinātņu speciālists tur neies vērtēt, teiksim, fiziķa vai matemātiķa darbu. Tas būtu vienkārši smieklīgi! Varbūt sasauksim te vēl kādas komisijas? Vai tiešām kāds šaubās, ka nevajag... Tā mēs tiešām aiziesim līdz galējībām šādos jautājumos!

Un bez tam te nav diemžēl arī izslēgts, ka tieši šādā raibā sastāvā visvairāk var ietekmēt kaut kāds personīgo interešu konflikts, “apstrādājot” cilvēkus, kuri īpaši neorientējas šauri profesionālos jautājumos. Tad ir vislielākās iespējas panākt kādu vēlamu vai nevēlamu balsojumu. Tāpēc, kolēģi, es saprotu, ka vispār šis likums ir stingri “slims”, un šādu likumu nosaukt par kompromisu...

Zināt ko, ja jūs sākat runāt par kompromisiem zinātnē, tad tas atkal jau sāk kļūt smieklīgi. Zinātnieks nevar meklēt vis kompromisu, bet savu patiesību, to patiesību, ko viņš pierāda ar saviem pētījumiem. Vai sāksim tagad kompromisu meklēt? Kāda tad ir īstenībā sērskābes formula? Vai tā ir H₅O₇ un vēl kādi 20 sēra atomi vai... Nu tad uztaisīsim kompromisu! Zināt, runāt šeit par zinātni un par kompromisiem var tikai cilvēki, kam, atvainojiet, laikam līdz šim ir nācies būt tā patālu no zinātnes. Sāksim domāt, kurā gadā notika viena vai otra kauja, piedzima vai nomira kāds karalis. Vai arī te kompromisu uztaisīsim? Simts gadu uz vienu pusi vai simts gadu uz otru - kāda tur starpība, kad tieši piedzimis kāds valstsvīrs?

Es tiešām aicinu: neveidosim liekas mākslīgas institūcijas, kas nedos nekādu labumu, vien patērēs līdzekļus, jo radīsies vienkārši kaut kādi sholastiski veidojumi, kas faktiski pat kārtīgi nevarēs pildīt savas funkcijas. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, kāda ir pašreizējā situācija ar zinātniskās kvalifikācijas grāda piešķiršanu Latvijā pēc valstiskās neatkarības iegūšanas, ir skaidrs no publikācijām, ko zinoši cilvēki ir rakstījuši mūsu presē. Apmēram pims mēneša vai pusotra “Neatkarīgajā Avīzē” viens no atbildīgajiem cilvēkiem šajā jomā Latvijas Zinātnes padomes Habilitācijas un promocijas komisijas priekšsēdētājs Zenkeviča kungs sniedza analīzi par pašreizējo līmeni. Pārbaudot šos datus, jāsecina, ka šajā rakstā paustās atziņas atbilst patiesībai.

Šeit tas līmenis ir noraksturots tā, it īpaši attiecībā uz humanitārajām zinātnēm un pedagoģiskajām zinātnēm, kur, lūk, tiek aizstāvēta disertācija par dažiem avīžu rakstiem. Principā tas ir atstāstījums no Zenkeviča kunga raksta - tātad par dažiem avīžu rakstiem, turklāt tādiem rakstiem, kas iespiesti rajonu laikrakstos.

Lūk, šajā doktora grāda aizstāvēšanas jomā ir ļoti lieli un nopietni trūkumi. Šie lielie un nopietnie trūkumi daļēji tika novērsti, kad bija otrā kārta, proti, habilitētā doktora grāda aizstāvēšana. Ja mēs tagad šo otro līmeni paņemam nost un paliekam tikai pie viena līmeņa, tad ir ļoti svarīgi, lai par avīžu rakstiem nevarētu aizstāvēt zinātnisko grādu.

Šeit ir ļoti nopietni jāstrādā, tāpēc es domāju, ka kopējā līmeņa paaugstināšanai šoreiz būtu atbalstāms atbildīgās komisijas ieteikums. Šādai komisijai būtu liela nozīme. Proti, starp dažādām nozarēm tā daudzmaz līdzsvarotu šos līmeņus. Ir mums arī tādas habilitācijas un promocijas padomes, kur aizstāvēšana ir ļoti, ļoti stingra. Kā redzat, un ir arī tādas, kur tā ir ļoti vāja. Lai šajā ziņā panāktu kaut kādu izlīdzsvarotību visās zinātņu nozarēs, neapšaubāmi, ir jābūt vienam centram, kas tam visam seko. Šāds centrs varētu būt arī tāda komisija, un vismaz tuvāko 3-4 gadu laikā šādas komisijas lietderība ir neapšaubāma.

Vēl dažus vārdus par cilvēkiem, kuri te ļoti aizvainojoši izteicās par habilitāciju un promociju, par zinātnisko grādu piešķiršanu Latvijas Republikā vispār. Te es gribu sacīt, ka tiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem ir daudzas publikācijas starptautiski citējamos žurnālos un tā tālāk, neviens nav liedzis aizstāvēt kādu grādu augstāk, nevis tikai to pirmo vien. Tas būtu par 5.priekšlikumu. Tātad var aizstāvēt jebkurš un līdz ar to apliecināt savu varēšanu un iespēju pretendēt uz tādu vai citādu amatu.

Bez tam visas aizstāvēšanas ir publiskas un šajās publiskajās aizstāvēšanās jebkurš ir tiesisks atnākt un uzdot jebkuru jautājumu. Pat tādu, kas neattiecas uz tematiku. Tāpēc nav svarīgi, vai ir viens vai divi līmeņi zinātniskajā graduēšanā, nav svarīgi, ir vai nav habilitētā doktora grāds, bet svarīgi ir tas, lai mūsu Latvijas zinātnes prestižs, zinātniskā grāda prestižs starptautiskajā līmenī celtos uz augšu. Kā to panākt šajā situācijā - es patiešām citu ceļu neredzu (it īpaši pēc 5.priekšlikuma nobalsošanas), kā vien šādas komisijas izveidošanu, kura sekotu līdzi dažādās nozarēs un izvērtētu dažādu promocijas padomju izlīdzsvarotību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tas, protams, ir ļoti interesanti, jo šā likuma apspriešanas gaitā mums ir mainījušies Izglītības un zinātnes ministrijas vadošie darbinieki, tāpēc šobrīd, teiksim, šeit uzstāties un teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā visi kā viens domā tā, kā šeit ir rakstīts, ir pat grūti apgalvot.

Tomēr es gribu piekrist tai domai, ka tik tiešām, ieviešot šo pilsoniskās sabiedrības neatņemamo domu, tiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar šo doktora grāda piešķiršanu, ar šā jautājuma izskatīšanu, būtu jāuzticas, jo tie ir tie cilvēki, kuri vienīgie var profesionāli lemt par kvalitāti, par apjomiem, par tēmas vai domu dziļumu, un tiem cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība par to, cik augstā kvalitātē ir šie doktori šobrīd Latvijā, it īpaši tie, kuri ir ieguvuši šo doktora grādu pēdējā laikā - pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Tādā veidā raugoties uz šo problēmu, ja reiz ir vēlēšanās, Saeimā varētu balsot par šo 7.priekšlikumu, un tad es gribu lūgt arī Saeimu katram personīgi izlemt un tikt skaidrībā, vai viņš grib, lai mūsu valstī vadīšana šajā ļoti smalkajā jomā būtu administratīvā veidā, vai arī mēs gribētu, lai šie procesi organizētos un notiktu, vadoties pēc profesionālo grupu iekšējās izpratnes par jautājuma risinājumiem. Es nevaru droši apgalvot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība šobrīd ir par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es kāpu šajā tribīnē, lai atbalstītu profesora Liepas priekšlikumu. Viņš ar ļoti labiem, uzskatāmiem piemēriem jau ļoti daudz ko pateica. Mums ir jāsaprot, ka zinātnes pasaule, tāpat kā visa mūsu pārējā sabiedrība, ir mūsu kopējās sabiedrības daļa ar visām tās nelaimēm. Un šī komisija jau neko nepiešķir, viņa tikai pārrauga, tātad aizstāv valsts intereses.

Tāpēc man likās ārkārtīgi jocīga mana drauga Jura Dobeļa uzstāšanās šeit. Tā mēs pamazām vien visu varam nojaukt. Tad ņemsim nost to, to un to un dzīvosim vienā jezgā! Kā katrs mākam - tā maujam un raujam. Nu nevajag tā! Nevajag šo Ministru kabineta izveidoto komisiju uzskatīt par kaut kādu briesmoni! Tā taču ir valsts pārstāvība, uzraudzība, pārraudzība pār vienu noteiktu nozari. Ja reiz mēs savai valstij vairs neuzticamies, bet tikai paši, paši... Nu tad ņemsim visas tās bezgalīgi daudzās komisijas un komitejas, tos visus valsts institūciju paveidus nost! Tas man, Juri, likās ļoti jocīgi! Es gaidīju, ka tu kaut ko piedāvāsi, bet tā ļoti mierīgi noārdīt - ar humoru, drusciņ ar ironiju, drusciņ ar cinismu... Tad te nekas nepaliktu! Es domāju, ka te nekas ļauns nav ieprojektēts, tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te nav runa par noārdīšanu. Te ir runa par to, ka nevajag celt nevienu būdu un nevienu baznīcu lieki virs tā, kas jau darbojas. Tieši otrādi! Te ir runa nevis par neuzticību, bet ir runa par uzticību. Runa ir par uzticību profesionālajām padomēm, kuras jau ir, un šīs padomes jau piešķir šos grādus. Tur jau ir šī darbība! Taču mēs tagad gribam būvēt virskonstrukciju - virs šīm profesionālajām padomēm mēs gribam kaut ko mākslīgi salasīt un veidot pa virsu. Tur jau ir tas jautājums! Kam tad mēs te izsakām neuzticību? Mēs ar šādu lēmuma projektu gribam izteikt neuzticību profesionāliem cilvēkiem, tiem, kuri jau strādā.

Kā jūs esat iecerējuši paaugstināt viņu kvalifikāciju? Kā jūs to iedomājaties - kā šis raibais sastāvs var kopīgi paaugstināt kaut kādas vienas nozares kvalifikāciju? Tas praktiski nav iespējams. Šāds mākslīgs veidojums neuzlabos zinātnes darbu kopumā. Nevar tādā veidā to darīt! Mums jau no vēstures ir pazīstami zinātnieki, kurus tieši ar šādām komisijām iecēla par labākajiem zinātniekiem valstī, tādi bija bēdīgi slavenie lisenko, mičurini un viņiem līdzīgie. Tieši saistībā ar šādām komisijām šajā sabiedrībā viņi par tādiem izauga. Nedrīkst veidot mākslīgas komisijas! Mani sāk mākt bažas, vai tikai kāds atkal nav paredzējis kādam vietu šādās komisijās, šādā liekā mākslīgā veidojumā? Nerunājot nemaz par to, ka tas valstij prasīs liekus līdzekļus. Viss.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs. Es tikai gribēju varbūt pie šīm debatēm piebilst, ka nedrīkst jaukt kompromisu zinātnē ar kompromisu sabiedriskajās attiecībās, ko regulē likumi. Tās ir divas dažādas lietas, un tās nekad nedrīkst jaukt kopā.

Un otrs. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 10.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vispirms par 8.priekšlikumu.

V.Dinēvičs. Atvainojiet! Jā, 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Apvienot likumprojekta līdzšinējo 7. un 8.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 9.priekšlikums 12.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek pieņemts komisijas atzinums. Paldies.

V.Dinēvičs. 10.priekšlikums 14.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 11.priekšlikums 18.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 12.priekšlikums 20.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 13.priekšlikums 23.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk ir jābalso par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsošanas trešajā lasījumā trīs deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu ierosina nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas par to runāt?

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu! (Starpsauciens: “Bet viņš taču nav parakstījis!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un gribu motivēt, kāpēc. Ir nobalsots par tādu šā likuma redakciju, kādā tas spēj darboties. Nedomāju, ka būtu pareizi ar šiem grozījumiem tagad gaidīt to brīdi, kad tiks pieņemts Izglītības likums - “jumta” likums, jo šis likums turpat jau gadu ir Saeimā apritē (un ir attiecībā uz pirmo lasījumu iestrādāta vesela virkne diezgan veiksmīgu, nozari sakārtojošu jautājumu).

Kas attiecas uz pārejas noteikumiem, ka šī habilitācija tomēr pastāvēs vēl kādus gadus, arī šis ir jautājums, ko mēs nākotnē varam grozīt, varam šo termiņu samazināt, ja par to ir kopēja, vispārēja vienošanās. Es vērtēju, ka šis likums šādā redakcijā var darboties, tāpēc arī aicinu to atbalstīt. Ja pēc tam ir vēlēšanās pieņemt kaut kādus uzlabojumus, tad to arī pēc tam var izdarīt grozījumu veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ne jau pirmais, ne pēdējais likums Saeimā noguļ gadu, noguļ divus, noguļ trīs. Reizēm vispār tālāk netiek. Ja mēs ar šādiem argumentiem šeit darbosimies, tad mēs nebūsim konsekventi.

Es tomēr gribu uzturēt spēkā šo mūsu ieteikumu - kaut vai tāpēc vien, ka es nedzirdēju, ka pārejas noteikumos tiktu izsvītrots 2.punkts. Bet 2.punkts nosaka Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas sastāvu un veidošanas principus. Mēs tikko kā noraidījām šādu komisiju. Līdz ar to šī likumprojekta izskatīšana šobrīd ir pabeigta visai specifiskā veidā - vienā teksta vietā Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ir palikusi, bet otrā vietā šīs komisijas nav. Tāpēc vismaz paņemiet likumprojektu atpakaļ un sakārtojiet līdz galam, un tad varbūt arī spriedīsim par šā likuma pieņemšanu. Es nezinu, par ko jūs esat nobalsojuši, par ko - ne, bet pārejas noteikumos neviens punkts ar deputātu balsojumu netika izņemts ārā, un arī stenogrammā es neatradīšu ierakstu, ka kaut kas ir izņemts ārā. Līdz ar to šajā likumprojektā ir pretruna.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojot izšķirsim jautājumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 22, atturas - 13. Balsu skaits sadalījies vienādi. Balsojam atkārtoti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. (Starpsauciens: “Visi draudzīgi “pret”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 20. Pieņemts.

Turpinām sēdi. Izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, lūdz iekļaut to tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Komisija uzskata, ka, ja tas tiks izdarīts, viņa lūgs šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Vai par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt deputāti nevēlas. Vai ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Šo likumprojektu izskatīsim tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem, pēc darba kārtības 8. punkta.

Nākamais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz darba kārtības 39.punktu (likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”, kurš sagatavots pirmajam lasījumam) izskatīt pēc 31. punkta (likumprojekts “Bibliotēku likums”) izskatīšanas. Tātad ierosina 39. punktu izskatīt pēc 31. punkta.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Ir vēl viens Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz 25. jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”) iekļaut aiz šīsdienas sēdes darba kārtības 15. jautājuma. Tātad ierosina 25. punktu izskatīt pēc 15. punkta. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir “pret” vai “par”? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Un ir piecu... piedodiet, sešu deputātu priekšlikums izdarīt šādas izmaiņas darba kārtībā - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (tas ir darba kārtības 19. punkts), likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” (35. punkts) un vēl vienu līdzīga nosaukuma likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” (53. punkts) izskatīt pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Tātad tūlīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Čerāna kungs ir pieteicies runāt par šo jautājumu... Tomēr Čerāna kungs nevēlas runāt, bet vēlas runāt Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Te ir viens iesniegums par vairākām lietām. Es ceru, ka jūs ieklausījāties. Par akcīzes nodokli... Vispirms es jums pateikšu, ka tas ir tas pats projekts (jūs visi to noteikti ļoti labi atceraties), ka daļu akcīzes nodokļa mēs pārliekam lauku ceļu attīstībai. Ne šogad, bet nākamgad. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūs visi saprotat, cik tas ir ļoti svarīgi. Es zinu, ar cik milzīgu pārsvaru, ar cik lielu balsu skaitu jūs visi atbalstījāt tā nodošanu komisijai, un tagad, kad ir šī milzum garā darba kārtība, būtu ļoti jauki, ja jūs atbalstītu šī likumprojekta ātru izskatīšanu. Tas ir pirmais lasījums. Tur nekā traka nav.

Tālāk. Kas attiecas uz abiem Pilsonības likuma grozījumu projektiem (viens šobrīd ir darba kārtībā 35. punkts, otrs - 53. punkts), skaidrs ir viens - tiem ir jābūt blakus, lai tās būtu vienotas debates. Lai mēs to izdarītu vienā reizē - vienā laikā un vienā telpā, un vienā dienā. Turklāt abi šie projekti “pārklāj” viens otru un nav pēc būtības pretrunā. Pie tam tie ir tie divi projekti, pret kuriem vairumam Saeimas frakciju un vairumam partiju, kas ir pārstāvētas Saeimā, būtisku iebildumu nav, cik es saprotu pēc viņu izteikumiem (un ne tikai es to saprotu, bet vispār visa sabiedrība to saprot). Būtisku iebildumu nav! Mums vajadzētu tagad abus šos likumprojektus izskatīt pirmajā lasījumā, lai tālāk, pēc procedūras, tos jau varētu apvienot un lai visas šīs debates būtu vienkopus.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms pilnīgi pareizi tika pateikts, ka ir gara darba kārtība. Tagad pasakiet, lūdzu, kam ir izdevīgs šāds te garadarbs? Es teiktu, ka tas ir putrojums - jautājumu par akcīzi (tas acīmredzot ir ļoti būtiski vajadzīgs kādam) salikt kopā, iekombinēt kopā ar Pilsonības likuma grozījumiem. Sakiet, lūdzu, nu kam tāds absurds ir vajadzīgs? Acīmredzot te ne tādi vien smadzeņu ražojumi parādīsies tuvākajā nākotnē. Šīs attiecīgās intereses... Sakiet, lūdzu, kam tad mēs to akcīzes nodokli uzliksim? Pie reizes tad arī tiem, kam dosim pilsonību? Šis ir vienkārši smieklīgs priekšlikums. Varam mēs par visu ko nobalsot.

Tika izteikts arguments, ka Pilsonības likuma variantiem jāatrodas blakus. Nu lai tie ir blakus! Bet kāpēc tad jūs to akcīzi tur piebāzāt klāt? Tie būs tie savedēji, jā? Un līdz ar to tie blakus var atrasties arī šīsdienas darba kārtības beigās.

Tā ka nevajadzētu savas personīgās un vēl kaut kādas intereses te bāzt iekšā un līdz ar to mainīt darba kārtību! Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Prezidija ziņojumi. Otrā darba kārtības sadaļa.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nav pieteicies? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Leiškalna, Keiša, Inkēna un Marjašas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Iebildumu nevienam nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un ASV valdības līgumu par abu valstu muitas administrācijas savstarpējo palīdzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Kļaviņa, Grīga, Sinkas, Kazāka, Kreituses un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Ir iesniegts kārtējais Latvijas Republikas Satversmes grozījums, un iesākumā es gribētu tomēr aicināt kādu no iesniedzējiem atsaukt parakstu vismaz. Es gribētu pateikt, ka šis grozījums neatbilst ne šīs Satversmes garam, ne burtam. Šis grozījums paredz ierēdņa automātisku iecelšanu Valsts prezidenta statusā. Arī tīri tekstuālā ziņā tas ir ļoti vienkārši uzrakstīts: ja negaidītas agresijas gadījumā (bet kā negaidītas agresijas gadījumā?) Valsts prezidents nevar sasaukt Saeimu... Nu, ja nevar sasaukt Saeimu, Valsts prezidents pats ir tiesīgs rīkoties - saskaņā ar šo Satversmi - kā Saeimas priekšsēdētājs, kas Valsts prezidenta nespējas gadījumā pilda Valsts prezidenta funkcijas. Šādos gadījumos ir tiesīga rīkoties izpildvara - ir tiesīgs rīkoties Ministru prezidents un aizsardzības ministrs. Jāteic, ka mūsdienu Eiropas kontekstā vispār tāda kara pieteikšana vairs nav modē. Trīs dienas iepriekš... un tad bruks virsū... Iesniegtais grozījums paredz, ka ar Satversmes pilnvarām mēs tieši vai pastarpināti nodosim vēlētas valsts amatpersonas funkcijas karjeras diplomātam jeb ierēdnim. Atkal kaut kas nepieņemams. Kāpēc tad nelabot šo attiecīgo Satversmes pantu - 44. pantu? Mēs varētu noteikt, ka... pēc manām domām, labāk būtu noteikt, ka gadījumā, ja nav iespējams sasaukt Saeimu, karu pasludina vai uzsāk Valsts prezidents. Labojot šādā veidā, tas ir Valsts prezidenta pilnvaru palielinājums, kas izriet no šīs Satversmes. Bet es aicinu noteikti noraidīt šo nepārdomāto, Satversmei neatbilstošo, vāji uzrakstīto priekšlikumu.

Es aicinu, augsti godātie deputāti, balsot “pret”. Ir vēl vesela virkne iebildumu pret šo... Turklāt Valsts prezidenta pilnvaras jūsu iesnieguma pieņemšanas gadījumā pārietu pie sūtņa ANO vai Latvijas pilnvarotā pārstāvja. Pat gadījumā, ja Valsts prezidents ir dzīvs, pat gadījumā, ja Valsts prezidents, teiksim, nav rīcībspējīgs... tad, kā šī Satversme nosaka, pilnvaras pāriet pie Saeimas priekšsēdētāja. Un nejauksim visu galīgi vienā putrā un nenodosim Valsts prezidenta pilnvaras ierēdnim, kurš ir iecelts amatā un kurš nav saņēmis nekādu vēlētāju uzticības votumu, nekādu vēlētāju uzticību! Aicinu noteikti balsot “pret”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs vēlas runāt... Paulis Kļaviņš vēlas runāt “par”... Nevēlas...

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu!... Ā, piedodiet, Kļaviņa kungs, bet... Jā, lūdzu, runājiet, taču mums ir pārtraukums. Ja jūs vēlaties izmantot paredzētās 5 minūtes, tad varēsiet to pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Rugātes kundze grib sniegt paziņojumu. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Tos kolēģus deputātus, kuri ir Latvijas un Francijas atbalsta grupā, es ļoti lūdzu pievērst uzmanību pirmdien izteiktajam priekšlikumam tikties šodien pulksten 15.00 Sarkanajā zālē, lai iepazītos ar nākamajā nedēļā iebraucošās Nacionālās asamblejas deputātu grupas darba kārtību. Lūdzu Francijas un Latvijas atbalsta grupu pulcēties Sarkanajā zālē! Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu! Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām “par” vēlas runāt Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ierosinātais Latvijas Satversmes grozījums ir labi pārdomāts un organiski pieslēdzas Satversmes 44.pantam. Liekas, ka kolēģim Leiškalnam beidzamajā laikā nav bijusi izdevība šo pantu izlasīt, tāpēc viņš uzstājas par plānoto 44.panta papildinājumu ar tik neatbilstošiem argumentiem, ka tie izklausījās kā aģitācija, bez piesaistes reālajai dzīvei 20.gadsimta beigās. Atļaušos nolasīt visu 44.pantu no sākuma, lai būtu skaidrs, par kādu situāciju ir runa. Tātad Satversmes 44.pants: “Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.” Šā gadsimta sākumā - 20.- 30.gados šādi formulētam pantam bija reāla piesaiste īstenībai, jo tad bija cita militārā tehnoloģija nekā šodien. Mēs vairs nedzīvojam 20.gadsimta sākumā, kad vēl karus pieteica un kādas zemes okupācijai nāca karaspēks pāri robežai.

Tagad ir cits laikmets, un mūsu laikā Valsts prezidenta un tāpat arī Saeimas pilnīga paralizēšana var notikt vienas pusstundas laikā, pie tam nevienam tankam un nevienai lidmašīnai nešķērsojot robežu. Es vēlreiz uzsveru: mūsu laikā Valsts prezidenta un Saeimas pilnīga paralizēšana var notikt pusstundas laikā! Un tad būs par vēlu domāt, kas iesniedz protestu Apvienoto Nāciju Drošības padomei, un uz to mūsu valstij tās apdraudētajā situācijā ir jābūt sagatavotai. Tikai negaidītam militāras agresijas gadījumam šis likumprojekts ir paredzēts, tātad absolūtam izņēmuma stāvoklim. Neviens nedomā Valsts prezidentu atvietot ar kaut kādām šādām mahinācijām, bet izņēmuma stāvoklī mums ir vajadzīga rīkoties spējīga pārstāvniecība ārzemēs. Es piederu vēl tai paaudzei, kas piedzīvoja, kā notika Latvijas okupācija un aneksija, cik nožēlojami tas bija, kad toreizējam Valsts prezidentam Višinskis piespieda parakstīt visdažādākos dokumentus. Kā jūs varat garantēt, ka mūsu Valsts prezidentu nevar sagūstīt un piespiest viņam parakstīt jebkuru dokumentu? Mūsu valstij ir jābūt sagatavotai pret šādu agresiju, un nekas vairāk šeit nav paredzēts. Tādēļ es lūdzu deputātus padomāt, tieši šīs atbildības vārdā, lai nenotiktu tāda avantūra. Lai mēs būtu tai sagatavoti. Tad tā nenotiks, ja mēs būsim sagatavoti. Tāpat kā aizsardzībai spējīgu valsti tik ātri pretinieks neiekāro, bet tādu, kurā viegli var ieiet, viegli arī paņem. Un šā iemesla dēļ es lūdzu savus kolēģus balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ir vēl viens priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 41.un 42.jautājumu izskatīt kā vienu darba kārtības jautājumu.

Atgādinu, godātie kolēģi, ka darba kārtības 41.jautājums ir likumprojekts “Satversmes II daļa. “Par cilvēktiesībām””, pirmais lasījums, ko iesniegusi Juridiskā komisija. Un otrs likumprojekts ir “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums, ko iesniegusi deputātu grupa. Vai kāds vēlas runāt “par”? Vēlas runāt Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu sekojoša iemesla dēļ. Pirmo likumprojektu iesniedza komisija, kas tika radīta šim nolūkam, tātad tika izveidota apakškomisija. Otro likumprojektu iesniedza frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, bet trešais ir alternatīvais variants, kuru izstrādāja Juridiskā komisija. Es domāju, būtu pilnīgi loģiski, ka šie likumprojekti tiktu izskatīti kā viena lieta Saeimas sēdē, tādēļ es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs izskatām tos kopīgi? Arī nav. Paldies. Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par krīzes situācijas atzīšanu veselības aprūpes jomā”, iesniegusi deputātu grupa. Iesniedzēju vārdā Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es pievienojos Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai un domāju tāpat kā viņi, tas ir, ka korumpētība un neizdarība nav tikai politiķu vaina, tā ir tautas stāja Dieva priekšā. Tautas neizsūdzētais grēks! Šā grēka dēļ Latvija pamazām kļūst par telpu bez tautas, tāpēc steidzami jāatzīst, ka medicīnā, veselības aizsardzībā ir ne tikai krīze, bet pilnīga sagrāve. Tas ir jāatzīst Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ministriem Makarovam, Jaksonam un mums, visiem deputātiem. Mums, visiem ārstiem, bet jo sevišķi tiem, kuri esam Saeimā. Mums tas ir jāatzīst!

Ir notikusi pilnīga ne tikai veselības, bet arī morāles un ētikas sagrāve Latvijā. Ir slimnieku pazemošana visos līmeņos, ir ārstu un medmāsu pazemošana visos līmeņos. Jums vienmēr gribas skaitļus, jūs gribat dzirdēt pragmatiskas runas. Lūdzu! Ārsts par padarīto darbu saņem tikai vienu desmito daļu, medmāsa - vienu divdesmito daļu, operācijas māsa ķirurģijā saņem tikai ap 40 latiem mēnesī, ķirurgs par vienu slodzi tikai 120 latus mēnesī. Daudzi ārsti nestrādā specialitātē. Piemēram, no 1982.gada absolventu grupas, kurā bija 14 ārsti, pašreiz medicīnā strādā tikai divi cilvēki. Kur ir pārējie? Strādā administrācijās, firmās un citos darbos! Jūsu zināšanai: Latvijā strādā 240 ķirurgi, no tiem 180 - Rīgā, tikai 60 - laukos, ieskaitot lielos centrus - Ventspili, Jēkabpili, Daugavpili. Kas te notiek, kas tas ir?

Šajā sakarā ir vērts atcerēties, ka Stradiņa slimnīcas galvenais ārsts Runds, es nesaku ķirurgs, es nesaku traumatologs, ir apstiprināts par tādu Vosa laikā un ir vēl joprojām. Te man atkal gribas teikt, ka nekas nav aizmirsts, nekur nav aizmirsts. Galvenajiem ārstiem algas ir lielas, jo birokrātija sevi neaizmirst, un viņa ir sazēlusi tik neparedzētos krāšņumos kā nezāles. Tad sāksim vienreiz ravēt! Tas ir grūti, nepatīkami, bet tas ir jādara mūsu un viņu pašu labā. Slimokase, šis velnišķīgais iestādījums, kas arī ir viens no birokrātijas ziediem, ir krāšņi uzplaucis ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, jo, kā jūs zināt, bet varbūt arī nezināt, ir arī reģionālās, arī rajonu slimokases, kas pašas uztur savu birokrātisko aparātu, bet līdz mediķiem aiziet tikai “čiks”.

Runājot par slimniekiem, es neteikšu to, ko grib dzirdēt Dobelis, Tabūns, Krastiņš, tas ir, par veneriskajām slimībām, par mazgadīgām prostitūtām, lai gan Krastiņš kā ministrs zina, ka viņa darbinieki “spēlējas” (pēdiņās) ar prostitūtām. Taču pēdējā laikā katastrofāli pieaug arī tuberkuloze, kašķis, alkoholisms kā slimība, bet, tā kā nedarbojas Vides veselības centrs... Skaisti vārdi, protams! Arī bērni jo biežāk slimo ar salmonellozēm, tas ir, ar visām tām slimībām, kuras var novērst, ja cilvēki kārtīgi izpilda savu darbu. Ne vien pensionāri, bet arī mediķi - ārsti un medmāsas ir padarīti par dzimtļaudīm, un kāds visu laiku tur paceltu pirkstu: nu, nu, tikai neiedomājieties! Mums ir jāsāk un mēs sāksim ravēt! Te ir vajadzīga totāla pārkārtošanās, un cerība ir uz jauniem cilvēkiem, kuru smadzenes nav “piepūderētas”, kuri nav vēl pārdevušies... Bez pavļikiem morozoviem! Sāksim ravēt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Godātie kolēģi, principā mums jāizlemj jautājums, vai mēs to iekļaujam vai neiekļaujam darba kārtībā, bet debates šajā gadījumā nav vajadzīgas. Rubina kungs kā iesniedzējs runāja “par”. Jirgena kungs acīmredzot ir pieteicies runāt “pret” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.pantu es iebilstu pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to jautājums ir izlemts. Sakarā ar to, ka ir bijis viens iebildums, mēs to iekļaut nevaram. Mēs tātad varam tagad lemt jautājumu par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Izlemsim šo jautājumu balsojot.

Godātie kolēģi! Runāt par šo jautājumu vēlas Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmkārt es gribu pateikties opozīcijas deputātiem par šo lielo uzmanību, kas tiek veltīta veselības aprūpei. Gribu pateikties tāpēc, ka tieši tagad Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs un pārējie ierēdņi strādā, lai uzlabotu šo situāciju, un jūsu atbalsts te ļoti labi noderēs.

Tomēr jūs esat nedaudz nokavējuši. Pirmajā punktā jūs esat nokavējuši apmēram par gadiem pieciem, jo tiešām pirms pieciem gadiem bija krīze, kad es, strādājot medicīnā, no 200 preparātiem, kas pienākas anestezioloģijā, varēju saņemt tikai 2-3, tāpēc mēs bieži atlikām plānveida operācijas, atliekot piecas ampulas - kā karā! - neatliekamām operācijām uz sestdienu un svētdienu. Tad tiešām tā situācija tuvojās krīzei.

Jo kas tad ir krīze? Krīze ir tad, kad ar esošajām vadības institūcijām nav iespējams šo procesu pareizi un lietderīgi vadīt, kad ir neizārstējami pacienti, kad nav medikamentu, kad nav aparatūras, bet, kā jūs zināt, pēdējos gados aparatūra parādās pasaules valstu līmenī, tikai tās nepietiek, tomēr tā pamazām parādās. Kurš no jums agrāk zināja tādu aparatūru kā kodolmagnētiskā rezonanse? Latvijā jau ir šis aparāts. Kompjūtertomogrāfs bija tikai “Stradiņos”, bet tagad tas ir katrā reģiona pilsētā. Un pērk jaunus un jaunus. Tāpat notiek konkursi par pārējo sarežģīto un augsta līmeņa aparātu iegādi. Vai tā ir krīzes situācija?

Es piekrītu, ka ir problēmas ar algām, bet šajā ziņā es atkārtoju pateicību, jo šie labojumi budžetā, ko iesniegusi arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, ir vērsti uz to, lai tagad sāktu sakārtot arī algu jautājumu, un šī summa ir atbilstoša tai, kādu jūs rakstāt. Taču šis pieprasījums ir nokavēts, jo šis skaits jau ir iesniegts. Ministru kabinets strādā, un arī ministrija strādā.

Arī par daudziem pārējiem punktiem es teikšu, ka tie ir jau izstrādāti un savā ierastajā gaitā, bez krīzes situācijas tiek risināti. Jo, ja mēs pasludinām krīzes situāciju, tad mums ir jāizveido speciāla diktatoriska komisija. Es nezinu, varbūt Rubina kungs vadītu šo komisiju, kura ar diktatoriskām metodēm... kuras ieceru realizēšanas laikā tiek pārkāpti cilvēktiesību principi un cilvēktiesības: tātad algas samazinās vispār, ārsti un māsas iet uz darbu piespiedu kārtā un strādā uz taloniem, pacientiem jāstājas milzīgās rindās, bet tie, kas ļoti slimi, netiek ārstēti, jo ir krīze un nav naudas; tātad iestājas kara situācija. Un tāpēc es kategoriski iebilstu, jo arī, teiksim, Rubina kunga spārnotajiem skaistajiem izteicieniem par pilnīgu sagrāvi, par kārtīgi izpildītu darbu... Vai tāpēc, ka mēs iedosim 14 miljonus, jūs mazgāsiet rokas labāk? Vai tie, kuri bija Ēģiptē, nemazgāja rokas, kad viņiem bija caureja, ko? Vai tas, ka mēs ieguldīsim vairāk miljonus... Tas ir atkarīgs no cita cilvēka, no citas aprūpes sistēmas, tā ka es uzskatu...

Paldies jums par palīdzību, morālo atbalstu, bet es ierosinu noraidīt šo lēmumu vai arī vismaz nodot komisijās, lai mēs varam diskutēt par cipariem kopā ar mediķiem un citiem lieliem speciālistiem veselības aprūpē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par lēmuma projekta nodošanu komisijā runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis Saeimas lēmuma projekts nav pašu deputātu izdomāts, bet tas ir radies Latvijas medicīnas darbinieku konferences “Latvijas medicīna un mediķi ceļā uz Eiropas Savienību” rezolūcijas prasību iespaidā, kā arī uzklausot tos viedokļus, kurus man nācās dzirdēt šajā konferencē. Šīs mediķu prasības pilnīgi konkrēti pieprasa vispirms iesniegt Saeimā grozījumus šīgada budžetā, paredzot veselības aprūpes papildu finansēšanai 14 miljonus. Mediķi ir iesnieguši arī vēstules valdībai, kurās pieprasa atzīt krīzes situāciju veselības aprūpes jomā, un tiešām bija ļoti interesanti dzirdēt no Jurdža kunga puses, ka šeit šīs krīzes situācijas mums Latvijā medicīnas jeb veselības aprūpes jomā nav. Un tāpat šeit no mediķu puses ir pilnīgi konkrēta prasība mēneša laikā apstiprināt konkrētu pasākumu programmu krīzes novēršanai veselības aprūpē, kā arī Ministru kabineta sēdē viena mēneša laikā izvērtēt Pasaules veselības organizācijas programmu īstenošanu Latvijā un informēt par to sabiedrību. Pie tam ļoti būtiski ir tas, ka nākamā gada budžeta projektā, kurš tiek gatavots vēl šajā valdībā, tiek prasīts paredzēt veselības aprūpes finansējumu, kas būtu ne mazāks par 7% no nacionālā kopprodukta. Un tās ir pilnīgi konkrētas mediķu prasības.

Mediķi arī prasa atbilstoši intelektuālā darba novērtēšanas kritērijiem iestrādāt medicīnisko pakalpojumu cenā izmaksas reālās mediķu darba samaksas paaugstināšanai, ārstiem vidējo mēneša algu nosakot 350 latu, bet ārstniecības personām ar vidējo medicīnisko izglītību - 250 latus. Tāpat ir jāizstrādā un jāapstiprina šajā gadā to ārstniecības personu amatu saraksts, kas dod tiesības uz saīsinātu darbalaiku un papildatvaļinājumu atbilstoši Latvijas Republikas Darba likumu kodeksa 46.pantam. Bez tam ir ļoti svarīgi, lai Ministru kabinets iesniegtu Saeimā rakstisku pārskatu par šā lēmuma 2.punkta, tātad par visu šo minēto uzdevumu izpildi. Mediķu prasības Saeimai bija sasaukt īpašu Saeimas sēdi, kurā mēs varētu izdiskutēt šos jautājumus.

Ņemot vērā to, ka mums darba patiešām ir ļoti daudz, mēs šos jautājumus varētu izdiskutēt, lemjot par šādu Saeimas lēmumu kārtējās sēdes ietvaros, taču kategoriski nav pieņemama tāda situācija, ka šie jautājumi vispār netiek skatīti mūsu Saeimā. Mums tie šeit, Saeimā, ir jāskata, un valdībai ir jāatskaitās. Ir jābūt arī šai viedokļa analīzei, lai mēs tiešām redzētu, vai Latvijā ir krīzes situācija veselības aprūpes jomā vai tas ir tikai lielākās daļas mediķu izdomājums, ka šī krīzes situācija pastāv.

Es tomēr domāju, ka šādus secinājumus izdarīt būtu absolūti nepamatoti, tāpēc es noteikti iestājos par to, lai šis lēmums tiktu Saeimā izskatīts. Es uzskatu, ka mēs to varam skatīt nākamās Saeimas sēdē. Taču tajā gadījumā, ja tas netiek izdarīts, es aicinu nodot šo lēmuma projektu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ar nosacījumu, ka šai komisijai divu mēnešu laikā ir jāsagatavo šis lēmums tālākai atkārtotai virzīšanai uz Saeimas sēdi.

Tomēr vispirms es aicinātu nobalsot par šā lēmuma izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē, un, ja tas netiek atbalstīts, tad tādā gadījumā vajadzētu balsot par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, dodot tai divu nedēļu termiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - šo jautājumu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir vēl sešu deputātu parakstīts priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Deputāti lūdz šīsdienas un rītdienas sēdē izskatāmo darba kārtības 35. un 53.jautājumu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” izskatīt pēc darba kārtības 8.jautājuma, tas ir, pēc tam, kad būsim izskatījuši grozījumus Vēlēšanu likumā, kā mēs ar jums jau esam vienojušies. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo deputātu iesniegumu?

Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts - , nojaušu, ka vēlas runāt “pret”.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo domāju, ka Latvijas parlamentam nebūtu jāvadās pēc Krievijas un Van der Stūla direktīvām šajā jautājumā, bet būtu jāpieņem patstāvīgi lēmumi, līdz ar to ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai izsvērtu un pārdomātu šos lēmumus. Tādējādi es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un nesteidzināt notikumu gaitu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kristiāna Lībane runās “par”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums radās vienas elementāras lietas dēļ. Tāpēc, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji publiski apgalvoja, ka viņi esot balsojuši pret iepriekšējo priekšlikumu, kurā bija trīs punkti. Tas esot bijis viņiem par daudz. Viņiem bija iebildumi pret tieši šī Akcīzes likuma grozījumu projekta iekļaušanu darba kārtībā. Tad nu tagad viņiem tiek dota iespēja balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.4226 ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas šā gada 3.oktobrī, un 80 dienas pirms vēlēšanu sākuma sākas kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Četrus mēnešus pirms vēlēšanu sākuma Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā apgabalā ievēlamo kandidātu skaitu. Centrālajai vēlēšanu komisijai jāveic ļoti nopietns darbs, lai instrukcijas būtu pieskaņotas likumam. Diemžēl ir atklājies bēdīgs fakts, ka nav iespējams veikt vēlēšanu zīmju datorizētu apstrādi, kā tas bija paredzēts tajos grozījumos, kurus Saeima izskatīja dažus mēnešus iepriekš. Centrālā vēlēšanu komisija ir vērsusies pie Saeimas Juridiskās komisijas ar lūgumu izdarīt izmaiņas dažos Saeimas vēlēšanu likuma pantos, lai varētu nodrošināt vēlēšanu zīmju skaitīšanu atbilstoši iepriekšējai kārtībai. Tieši tādi ir piedāvātie šī likuma 36. un 37.panta grozījumi. Ir paredzēts arī neliels precizējums 38.pantā, kā arī 44.pantā - sakarā ar to, ka jau ar iepriekšējiem grozījumiem ir noteikta iespēja balsot arī uz kuģiem. Ir paredzēts tas, ka balsošana ārvalstīs vai uz kuģiem ir pieskaitāma Rīgas vēlēšanu apgabalam.

Saeimas Juridiskā komisija aicina izdarīt šos grozījumus un noteikt šiem grozījumiem steidzamību, lai tie varētu pēc iespējas ātrāk stāties spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par komisijas priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tas ir ļoti pareizi: ja mēs šos grozījumus vispār skatām, tad mēs tos skatām steidzamības kārtībā. Šajā sakarā nekādi iebildumi nevarēja būt. Bet es domāju, ka patiesībā nav nekāda pamata pieņemt šos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Es jau pateicu šo argumentāciju tajā brīdī, kad mēs šo likumprojektu, šos grozījumus nodevām komisijām. Ka patiesībā mēs nonākam tādā absurdā situācijā, ka, lūk, Finansu ministrijā kaut kādi ierēdņi nav varējuši atrast nepieciešamo naudu automātiskas, elektroniskas balsu skaitīšanas iekārtas iegādei un tagad mums, Saeimai, ir jāpakļaujas šai Finansu ministrijas atsevišķu ierēdņu gribai un jāmaina Saeimas vēlēšanu likums, lai vēl vienās Saeimas vēlēšanās balsis netiktu skaitītas ar elektroniskās balsu skaitīšanas iekārtas palīdzību.

Es domāju, ka tā ir absolūti nepareiza pieeja. Mēs šeit jau esam par šo Saeimas vēlēšanu likumu ilgi diskutējuši. Mēs esam šo lēmumu pieņēmuši, un valsts institūcijām tagad nekas cits neatliks - tām šis likums ir jāpilda. Tā ir patiesā lietu kārtība mūsu valstī. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

Grīnblata kungs, kādi, lūdzu, ir jūsu apsvērumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu? Lūdzu!

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Otrais lasījums būs Saeimas 27. un 28.maija sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi pret minētajiem termiņiem - priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25.maijam un tos izskatīt 27. un 28.maija sēdē? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim darba kārtības 35.jautājumu. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, kuru mums ir iesniegusi deputātu grupa.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” un atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai un pieņemšanai Saeimas sēdē. Šis likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” paredz izmainīt likumu šādos jautājumos: izteikt jaunā redakcijā termina “bezvalstnieks” skaidrojumu, papildināt likumu ar 3.¹ pantu (par to bērnu, kas ir dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā, uzņemšanu pilsonībā), kā arī izmainīt 11.panta otro daļu, 13., 14., 19., 20., 21.pantu, kā arī izslēgt 29.pantu. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 16, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Uz mums tagad suverēnajā Latvijā tiek izdarīts spiediens, ka mums būs jāpieņem kā pilsoņi bērni, kuri dzīvo varbūt ļoti nelatviskā vidē, kuru vecāki nav vis pilsoņi, bet gan tādi, kas pulcējas Vērmanes parkā, aģitē pret mūsu valsti. Un nu mums ir lūgums tādus cilvēkus ieskaitīt par mūsu pilsoņiem! Mēs esam to pilsonības jautājumu ļoti nepareizi nostādījuši. Bija liela daļa to, kurus mēs šodien saucam par nepilsoņiem un kuri gribēja, lai būtu neatkarīga Latvija, un kuri dabūja Pilsoņu kongresa izdotās pases ar štempeli. Tos pilsoņus jeb iedzīvotājus mēs esam tagad atstūmuši, nodevuši. Bet nu mēs pieņemsim tos, kas Vērmanes parkā demonstrēja vai stāvēja līdzi tiem demonstrantiem! Tas viss ir tāds murgs, ko varētu aizstāvēt tikai tādi paši, kas balsoja pret Pauļa Kļaviņa priekšlikumu, ka mums jābūt gataviem, ja notiek apvērsums mūsu zemē... Interesanti, ka starp tiem, kas balsoja pret, bija Ģirts Kristovskis, kas gan bija parakstījis to projektu. Starp tiem, kas bija zālē un nebalsoja, lai gan bija parakstījuši to dokumentu, bija Oskars Grīgs. No “Tēvzemei un Brīvībai” divi balsoja “par”, 9 balsoja negatīvi un 6 nebalsoja. Tad nu, tauta, saprotiet, kuri ir mūsu nacionālie cilvēki! Šis Pilsonības likums ir nodevība. Šis Pilsonības likums nodod ne tikai latviešu tautu, nodod ne tikai mūsu nākotni, jo mēs tagad iekļausim savā valstī pilnīgu svešķermeni. Tā ir nodevība arī pret tiem nepilsoņiem, kuri Atmodas laikā stāvēja par brīvu, neatkarīgu Latvijas valsti. Šis likums un tie, kas to proponē, ir nodevuši Latvijas neatkarību, jo šis ir Van der Stūla ieteikums. Šis nav neviena tāda ieteikums, kuri būtu lojāli Latvijas tautai kā tas nepilsonis, kurš Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, vai kā tie, kas šodien ir Latvijas pilsoņi. Taču pildīt to mūsu nacionālie viltus aizstāvji it kā negribēdami mums uzspiedīs... Jā, arī Aida Prēdele balsoja pret Kļaviņa kunga ieteikumu. Kauns!

Mīļie draugi! Šis likums ir tik dziļa nodevība pret mūsu tautas nākotni, varbūt arī pret pasaules mieru! Jo - ko mēs darīsim, ja patiešām iekļausim mūsu sabiedrībā mums pretēju spēku, kas šeit dzīvos un aģitēs par to, ka Latvijai ir jāieiet atpakaļ Krievijā, un par to, ka latviešu valodu nevajadzētu mācīties? Ja mēs viņiem dosim pilsonību, tad pēc tam viņu radi varēs braukt uz Latviju, lai varētu apvienot ģimenes. Viņu nav tikai pāris desmitu tūkstošu, kā mums šeit stāsta. Saskaitiet viņus, - kopā ar radiem tie ir kādi 300 miljoni! Kurš latvietis, kurš cilvēks, kas ir lojāls latviešu tautai, varētu šādu grēcīgu, prettautisku likumu izdomāt? To varētu Van der Stūls, to varētu Straume, Jirgens un vēl kādi, taču to nevarētu tāds, kuram ir latviešu tautas intereses pie sirds. To nevarētu tāds, kas gribētu, lai šeit būtu miers. Lai mums būtu uzticīgi pilsoņi, kas pilnveidotu mūsu tautu. Nē, šiem bijušajiem komunistiskās partijas vadītājiem, kuriem bija sapnis rusificēt mūsu tautu, kuriem ir sapnis šķelt mūsu sabiedrību, viņiem tas ir izdevīgi. Viņi aicina: “Iebūvēsim mūsu sabiedrībā mums pretējus spēkus! Dosim viņiem sankcijas šeit aģitēt pret mūsu tautu!”

Šis likums ir pilnīgi aplams. Ja būtu citi kritēriji... ja ģimenē runā latviski... Ja cilvēks ir pats izvēlējies, ka viņš grib būt latvietis, tad ņemsim viņu! Pieņemsim viņu! Taču man nav pieņemams, ka tos, kas ir tikai piedzimuši Latvijā un izmanto savu brīvību Latvijā, aģitēdami ar Krievijas karogu Vērmanes parkā, mēs viņus godināsim ar pilsonību. Tas nav man pieņemams, tas nav tautai pieņemams. Bet tas laikam ir pieņemams “Tēvzemei un Brīvībai”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt tieši šo likumprojektu, kas reglamentē pilsonības iegūšanu. Šis ir labākais no iespējamiem variantiem, un ir pilnīgi skaidrs, ka vai nu šā gada jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, vai varbūt nākamā gada janvārī mēs pieņemsim grozījumus Latvijas Republikas Pilsonības likumā.

Valdmaņa kungs! No visiem iespējamiem variantiem, es domāju, šis ir visvairāk pārdomātais likumprojekts, tas ir saskaņots, tajā kā viens no kritērijiem pilsonības iegūšanai bērniem ir valsts valodas zināšanas - latviešu valodas zināšanas. Neaģitējiet pret labāko no variantiem, skaidri apzinoties, ka, diemžēl vai par laimi, Tautas kopa “Brīvība” un arī Sieviešu partija nebūs vairākumā nākamajā Saeimā. Atrisināsim šo jautājumu - jautājumu, kas šobrīd ir pieņemams gan centriskajam “Latvijas ceļam”, gan labēji noskaņotajai “Tēvzemei un Brīvībai”! Aicinu atbalstīt šo Pilsonības likuma labojuma variantu. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Kas tev ir pret Sieviešu partiju?”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Vai nu tas būtu ticami, vai ne, bet mēs šobrīd esam nonākuši līdz tādai situācijai, ka mēs šeit, Saeimā, skatām grozījumus Pilsonības likumā.

Kas to būtu domājis pirms gada vai diviem, ka tas varētu šīs Saeimas laikā notikt? Un ka šajā gadījumā, kad šie grozījumi tiek veikti un turklāt tiek atvieglotas iespējas personām naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, mēs nemaz neredzēsim šeit, tribīnē, šos kvēlākos šīs pozīcijas aizstāvjus - “Tēvzemei un Brīvībai”-, kas visu laiku iestājās pret to? Nonākuši jau bija pat tiktāl, ka Saeimas darbības sākumā mēģināja organizēt referendumu par to, ka mums Latvijā vispār nevajadzētu uzņemt praktiski nevienu jaunu pilsoni. Tas bija šīs Saeimas darbības sākumā, un cilvēki tiešām ticēja tādiem ideāliem un gāja parakstīties. Mēs varam dažādi vērtēt to, vai tas bija pamatoti, to, cik lielā mērā šis projekts bija pamatots, bet nu tagad mēs redzam, ka no šiem ideāliem šeit nekas nav palicis pāri. Jā, nu tas acīmredzot ir tas, ko varas iespējas izdara ar vienu zināmu politisku pozīciju. Diemžēl šobrīd tas ir noticis.

Un mēs redzam pat to, ka Jirgena kungs šeit nāk un pirms tam runā pret izmaiņām darba kārtībā (tas būtu saprotams, spriežot pēc šīs partijas “Tēvzemei un Brīvībai” nostādnēm). Mēs redzam, ka viņiem šeit tā vienotība tomēr tik liela nav un daži deputāti no pašiem “tēvzemiešiem” arī šo publiski pausto viedokli atbalsta. Es domāju, šis tiešām būs zīmīgs balsojums, kurš šeit notiks, un es gribu aicināt visus pievērst uzmanību tieši šim balsojumam - kādā veidā kurš deputāts ir balsojis un kādā pozīcijā partija ir nostājusies, un cik lielā mērā tas sakrīt ar tiem ideāliem, kas ir līdz šim pausti.

Es domāju, ka katrs deputāts un arī katra partija tomēr spēs izdarīt šo savu izvēli atbilstoši savai pārliecībai un līdz ar to mēs Saeimā spēsim noteikt šo kopējo vairākuma gribu un atrast šeit kādu saprātīgu risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Jāsaka, man izraisa izbrīnu fakts, ka šobrīd, kad ir debates par tik nozīmīgu likumprojektu, faktiski es esmu pēdējais deputāts, kurš ir pieteicies runāt debatēs. (Starpsauciens: “Nē, nē... vēl ir!”) Tomēr jāatzīst, godātie kolēģi, ka, no juridiskā viedokļa, likumprojekts ir sagatavots diezgan pavirši. Konceptuāli ir atbalstāma pieeja, ka pilsonība ir piešķirama tikai tajā gadījumā, ja persona ir apguvusi latviešu valodu, taču, ja mēs uzmanīgi izvērtējam piedāvāto likumprojektu, tad ir ieraugāmas vismaz divas, manuprāt, ļoti rupjas kļūdas.

Pirmā. Likumprojekta 2.pantā ir piedāvāta tāda redakcija, ka bērnam, kurš pēc 1991.gada 21.augusta dzimis Latvijā šā likuma noteiktajā kārtībā un ir sasniedzis 16 gadu vecumu, ir tiesības automātiski iegūt Latvijas pilsonību, ja kaut viens no vecākiem ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības un kurš pastāvīgi ir dzīvojis Latvijā no 1991.gada 21.augusta.

Ko tas, godātie kolēģi, nozīmē? Tas nozīmē, lūk, ko. Ja kāda persona, kura ir bijusi bijušās PSRS pilsonis, pēc 1991.gada 21.augusta ir iebraukusi Latvijā un kādu neilgu laika periodu šeit dzīvojusi (šeit likumā nav nekas sīkāk norādīts, te ir rakstīts - “pastāvīgi dzīvojis”; nav norādīts, kādā statusā dzīvojis -, ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai dzīvojis kādā citā statusā) un ja šai personai šeit ir piedzimis bērniņš, tad šis bērns automātiski var pretendēt uz Latvijas pilsonību. Neapšaubāmi, ievērojot šā likuma noteikumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi to 130 000 personu bērni, kuras laika periodā no 1991. gada 21. augusta ir izceļojušas no NVS valstīm, - ka viņu bērni var pretendēt uz Latvijas pilsonību. Tā tas iznāk. Paskatieties, godātie kolēģi, ko jūs esat ierakstījuši šajā konkrētajā piedāvātajā tekstā: ja pēc 1991. gada 21. augusta ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā...

Tālāk. Likumprojekta 6. pants. Tiek piedāvāts izteikt likuma 19. pantu šādā redakcijā: “Latviešu valodas prasmes pārbaude. Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Piedāvātajā redakcijā nav ne vārda par to, kādas institūcijas veiks šo pārbaudi. Spēkā esošajā likumā ir skaidri un gaiši noteikts, ka latviešu valodas prasmi pārbauda attiecīgi izveidotas komisijas. Tagad Ministru kabinets varēs brīvi noteikt, ka latviešu valodas prasmi pārbauda, teiksim, noliekot attiecīgajā priekšmetā eksāmenu attiecīgajā krievu mācībvalodas skolā. Šāda neskaidra pozīcija, godātie kolēģi, nav pieņemama. Gatavojot otro lasījumu, šīs neskaidrās normas ir obligāti labojamas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Taisnība, ka šis ir mazākais ļaunums no trim ļaunumiem. Bet tas tomēr ir ļaunums. Un galīgi nepiemērotā laikā mēs taisāmies mainīt Pilsonības likumu. Absolūti nepiemērotā laikā. Pēc Krievijas pasūtījuma? Avīzes jau raksta: Ulmanis gaida telefona zvanu no Maskavas. Nu briesmīgi tas skan, ja jūs esat no vecākās paaudzes un esat dzirdējuši, ka Ulmanis gaidīja ziņas no Maskavas 1940. gadā. Šis spiediens no Krievijas puses ir tik uzkrītošs, ka mūsu svēts pienākums ir šinī brīdī nekādā ziņā nepakļauties, lai nesekotu kaut kas daudz bīstamāks, kas acīmredzot ir ieplānots. Ja mēs nestāvēsim īsti kā klints, tad redzēs, ka mūs var piespiest nākamajā jautājumā, pēc tam - nākamajā jautājumā, un pēc tam - izšķirošajā jautājumā, un tad piepildīsies tie mūsu apsmieto pareģu pareģojumi, ka Latvija otrreiz nepastāvēs tik ilgi, cik ilgi tā pastāvēja pirmo reizi. Lai nepiepildītos šie pareģojumi, es lūdzu nepieņemt šo Pilsonības likuma grozījumu. Un vislielākais pārmetums ir tiešām, kā teica Kārlis Čerāns, izsakāms “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas bija saviem vēlētājiem zvērējuši negrozīt likumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai jūs neatceraties, kādu kampaņu jūs izvērsāt vēlēšanu laikā un pirms vēlēšanām? Prasījāt vēl papildu stingrību šim likumam, gribējāt veikt tautas nobalsošanu, bet pietrūka tikai dažu balsu. Taču ar visu šo jūs tikai izprovocējāt to, ka cilvēki tika atlaisti no darba. Vajadzēja šos ierakstus redzēt viņu pasēs, un viņi, kādi simti cilvēku, tika atlaisti no darba jūsu aģitatoriskā pasākuma dēļ. Un tas viss bija tikai tādēļ, lai vēlēšanās gūtu balsis. Īstenībā - lai nodotu Latvijas tautu. Un tagad vēl jūsu ministrs, jūsu valdības ministrs, sauc Latvijas patriotus, leģionārus, par “Waffen SS”, oficiāli viņus tā nosauc! (Starpsauciens: “Provokators!”) Par to jums būs jāatbild. Paldies par jūsu uztraukumu un uzmanību! (Starpsauciens: “Nu nemelo taču!”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nepakļauties kolēģiem no pozīcijas. Šodien daļa no viņiem uzstājas kā provokatori. Šinī gadījumā es domāju cienījamo Tautas kopu “Brīvība” un “Latvijai”, kura pati pēdējā laikā, man liekas, pārvērtusies par galertu. Kādēļ es to norādu? Cienījamie kolēģi! Mēs neviens nevaram aizmirst citu momentu - ka šinī gadījumā šie kolēģi aicina uz valdības gāšanu. Es brīnos... laikam varbūt arī Šķēles kungs par to, ka Ulmaņa kungs nebija viņu uzaicinājis uz diskusiju... tādēļ šodien arī Lagzdiņa kungs tik aktīvi iestājas “pret”, jo Ulmaņa kungs nepaspieda roku Šķēles kungam kā parlamentā pārstāvētas grupas līderim. Un šinī gadījumā mēs visi varam atcerēties Panteļējeva kunga un Lībanes kundzes teicienu, ka tas ir uzticības kredīts “tēvzemiešiem”, “tēvzemiešu” veidotajai valdībai. Un viens no galvenajiem šā kredīta avotiem ir jautājums par bērnu naturalizāciju. To visi atceras. Atceras arī tos Panteļējeva kunga vārdus - no šīs tribīnes viņš pateica: ja šī Eiropas Savienības prasība (būsim reālisti!) netiks izpildīta, tad šī valdība kritīs.

Šinī gadījumā, cienījamie kungi, mēs varam runāt par to, ka tagad būs tāds diezgan interesants brīdis - balsojums par uzticību valdībai. Vai arī Panteļējeva kunga un “Latvijas ceļš”... viņam nav nekādas morāles un nekādas atbildības...Vārdi ir viena lieta, bet otra lieta ir darbi.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, mēs varam nopietni pārdomāt šinī brīdī - varbūt pēc īsa brīža, pēc balsojuma, nākamais etaps būs valdības krīze. Kas grib to panākt? Kam tas ir izdevīgi? Parasti Čerāna kungs un Kostandas kungs bļāva par to, ka, lūk, Maskavas valdībai mēs te neļausim nekādu vaļu, nedosim tiesības... Iespējams, jūs gribat šinī gadījumā panākt valdības krīzi. Nu tad veiksim pārrunas un runāsim par jaunās valdības sastādīšanu!

Šinī gadījumā man patiešām liekas, ka šis nu reiz ir tāds rets gadījums, kad, es ceru, mēs varēsim draudzīgi nobalsot kopā ar “tēvzemiešiem”, kopā ar “ceļiniekiem” un pārējiem kolēģiem, lai šis likums beidzot normāli virzītos tālāk un lai mēs visi varētu tuvināties Eiropas Savienībai, kā to visi vismaz ir deklarējuši. Un nevajadzētu cerēt tikai uz to, ka atsevišķu partiju līderi dzīvos Eiropas Savienībā. Lai beidzot arī Latvijas tauta tur dzīvotu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Lagzdiņa kunga un daudziem šajā zālē sēdošajiem es 5. Saeimā balsoju pret spēkā esošo Pilsonības likumu. Jā! Un es, tieši tāpat kā daudzi no “tēvzemiešiem”, nevarēju iedomāties, ka man nāksies šī likuma normas mīkstināt. Bet atšķirībā no 5. Saeimas laika es tomēr esmu vairāk iekļāvies tajā realitātē, starptautiskajā realitātē, kurā šobrīd atrodas Latvijas valsts. Neapšaubāmi, mums ir jādomā par reālo situāciju un jāmēģina risināt problēmas tā, lai tās maksimāli aizsargātu mūsu valodu, mūsu pilsoņu kopumu un maksimāli saskanētu ar tām starptautiskajām normām, kuras Latvijas Republika ir ratificējusi vai akceptējusi. Diemžēl dzīves realitāte bieži vien izrādās daudz skaudrāka par mūsu ideāliem vai par mūsu uzskatiem kādā konkrētā laika sprīdī. Tāpēc es negribu apvainot “Tēvzemei un Brīvībai”, kuras uzskati 6. Saeimas darbības sākotnē bija drusciņ citādāki, nekā tie ir šobrīd. Es, tieši otrādi, gribu apsveikt viņus ar to, ka viņi ir gatavi pieņemt kompromisa lēmumus, kas galarezultātā būs par labu šai valstij. Taču es gribu atzīmēt arī Lagzdiņa kunga iebildes. Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, šīs iebildes ir noteikti ņemamas vērā. Katrai normai ir jābūt juridiskā ziņā precīzi formulētai, precīzai un skaidrai, katram saprotamai. Arī es domāju, ka mēs varētu nopietnāk pastrādāt pie 6. priekšlikuma jeb likumprojekta 6. panta, kurā ir runa par likuma 19. panta redakciju, tātad par Ministru kabineta tiesībām noteikt šo kārtību. Kaut gan jāteic, ka tajā laikā, kad šis likums attiecībā uz bērniem stāsies spēkā, acīmredzot Latvijas Republikas izglītības sistēma būs spējīga dot visiem pēc skolas beigšanas vai jau skolas pirmajos gados... ņemot vērā tās izmaiņas, kuras mēs šobrīd esam iestrādājuši Izglītības likumā... ka katrs cilvēks, kas pastāvīgi dzīvos Latvijas Republikā un iegūs izglītību Latvijas Republikā, un būs gatavs runāt latviešu valodā, būs tam sagatavots un līdz ar to būs vairāk vai mazāk integrēts šajā sabiedrībā. Jo integrācijas nosacījums numur viens, neapšaubāmi, ir latviešu valodas, Latvijas valsts valodas, ja kādam patīk to tā saukt, zināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu noteikt šodienas un rītdienas sēdē debatēm laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”?

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Runās “pret”, protams. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Nekādi nav saprotams, kā šāds priekšlikums parādās tieši šajā brīdī, kad mēs skatām tādu svarīgu jautājumu kā grozījumus Pilsonības likumā. Un tieši šā jautājuma skatīšanas vidū, kad šeit būtu vēl ļoti daudzi argumenti sakāmi, un acīmredzot vēl ļoti daudz ir nepateikta šajā brīdī. Un tāpat arī mums šodien šajā darba kārtībā ir “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kur faktiski ir paredzēta jaunas Satversmes daļas pieņemšana. Es absolūti nedomāju, ka tā būtu pareiza rīcība - noteikt, ka mēs arī par Satversmi, par šiem trim alternatīvajiem projektiem, varētu debatēt tikai maksimāli 5 minūtes. Un tāpat ir vēl arī vesela virkne citu nozīmīgu likumprojektu, kur mums tomēr varētu būt nepieciešamība runāt arī nedaudz ilgāk kā šīs 5 minūtes. Es aicinātu tomēr šādu vispārēju priekšlikumu neatbalstīt, taču tad, ja kādā brīdī debates par kādu jautājumu ieilgst, tad tajā gadījumā mēs varam nobalsot par šo priekšlikumu attiecībā uz šo konkrēto jautājumu, tomēr es vēlreiz atkārtoju, ka mums darba kārtībā ir Satversme, tātad faktiski Satversmes otrā daļa - puse no mūsu Satversmes, par kuru mēs tagad šeit Saeimā debatēsim pa 5 vai 2 minūtēm. Es domāju, ka tas absolūti nebūtu pamatoti. Paldies. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - “par”.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, kas tagad uzstājas “pret”. Uzstājas “pret” visi tie, kuri speciāli provocē un vēlas to, lai šie jautājumi netiktu izskatīti. Mēs jau esam pārgājuši uz divu dienu darba režīmu, un, protams, es varu piekrist tam, ko arī kolēģi no “Latvijas” teica, ka viņi panāks Zīgerista ideju par to, ka Saeimai jau sen vajadzētu strādāt divas dienas. Es domāju, ka drīzumā mēs strādāsim trīs dienas.

Un es domāju, ka Satversmei tas ir otrais lasījums. Tas pēc būtības ir konceptuāls jautājums - kādu projektu mēs virzīsim. Un ir jauki, Čerāna kungs... es ceru, ka jūsu frakcija iedeva alternatīvu variantu, un nu ir divi varianti, kurus mēs varam atbalstīt. Cerams, ka mēs šo jautājumu beidzot izkustināsim no nāves punkta.

Tomēr mēs nevaram aizmirst, ka priekšā vēl ir ļoti auglīgas diskusijas par... nebūs vis diskusijas, bet būs balsojums par Prezidija priekšsēdētāja biedru, būs balsojums par Dalbiņa kungu un vēl daudzām citām tēmām. Un patiešām, ja būs Satversmes jautājums, tad jebkura frakcija var savākt tos desmit parakstus, kas ir nepieciešami, un piedāvāt Saeimai, ka ir jāpagarina debašu laiks.

Un šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu: 5 minūtes - pirmo un 2 minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 6. Pieņemts.

Runās Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes kalpi, tauta! Man atkal ir prieks, jo tieši pirms manas uznākšanas tribīnē tiek saīsināts runāšanas laiks. Apsveicu!

Mīļie draugi, es teikšu, ka varbūt mums pat nevajadzētu par šo jautājumu - par Pilsonības likumu tālāk runāt jo, redzat, pēc mūsu konstitucionālā likuma starptautiskajās konvencijās ņem precedentu... Un tad, kad mēs būsim tikuši pie tā darba kārtības punkta, kas no sākuma bija 11., tad mēs apskatīsimies, ko starptautiskās konvencijas saka par nepilsoņu jautājumu. Tās starptautiskās konvencijas mēs esam ratificējuši, no tām ņem precedentu, un strīdaties, kā jūs gribat, tā starptautiskā konvencija gandrīz pasaka visu. Un visa šī klaigāšana - tautas provocēšana, ko “Tēvzemei un Brīvībai” realizē, tautas nodošana, ko mēs šeit darām, neizdodas, jo ir starptautiska konvencija, kurai mēs esam pievienojušies. Tā daudz ko pasaka šajā jautājumā, un, kad mēs tiksim pie darba kārtības 11. punkta, es domāju, viss jau būs skaidrs. Mēs nedrīkstam... mums nav atļauts rīkoties pretēji tām starptautiskajām konvencijām, kuras mēs esam ratificējuši. Mēs nedrīkstam nodot mūsu tautu, un, draugi, centieties, kā jūs gribat, jūs to nespējat darīt. Vismaz likumīgi ne.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami latviešu tautai vispieņemamākais risinājums būtu tāds, ka katru gadu būtu noteiktas kvotas un atkarībā no šīm kvotām varētu piešķirt pilsonību noteiktam skaitam pretendentu, bet šobrīd tā situācija diemžēl ir tāda, ka mums ir jāizvēlas maksimāli pats saprātīgākais kompromisa variants. Es uzreiz teikšu, ka šis likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms tā iemesla dēļ, ka no pretendenta jebkurā gadījumā tiek prasītas latviešu valodas zināšanas. Es uzskatu, ka Saeimai ir jāatbalsta tieši šis likumprojekts, nevis tas, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, kas diemžēl pieļauj iespēju, ka pretendents var arī nezināt latviešu valodu.

Tajā pašā laikā pie šā likumprojekta ir ārkārtīgi nopietni jāstrādā, un pilnīgi pareizi te norādīja deputāts Lagzdiņš, kaut vai pie 1.panta ir absolūti mazsvarīgi, vai viens no šā bērna vecākiem šeit ir dzīvojis pastāvīgi, bet ir absolūti nepieciešami, lai šis bērns, pareizāk sakot, jaunietis, kurš pretendēs uz pilsonību, šeit būtu dzīvojis no dzimšanas brīža, jo, tikai pastāvīgi dzīvodams šeit, viņš būs ieguvis attiecīgu izglītību un būs apguvis latviešu valodu. Ja šis bērns nebūs šeit dzīvojis, tad runāt par to, ka šis pretendents, šis jaunais cilvēks, kaut vismaz daļēji ir iekļāvies latviskajā sabiedrībā vai, kā moderni mēs te sakām, šeit integrējies, par to nevar būt ne runas. Tātad šā panta redakcija ir jāmaina.

Tāpat nepārprotami ir jāmaina redakcija, kas attiecas uz izglītības iegūšanu vidējās speciālajās vai arodizglītības iestādēs. Te vienkārši ir saputrota terminoloģija, jo arī vidējā speciālā izglītība ir profesionālā jeb arodizglītība. Tā ka šeit ir jāprecizē šā panta redakcija.

Turklāt, manuprāt, vēl ir jādiskutē, vai tas ir pietiekami, ka jaunietis uzrāda apliecību, ka viņš ir beidzis viengadīgo arodizglītību latviešu plūsmā, jo es pilnīgi pieļauju iespēju, ka viņa latviešu valodas zināšanas var būt arī nepietiekamas.

Kas attiecas uz vispārizglītojošo skolu, tad, protams, šeit nekādas diskusijas nevarētu būt.

Tāpat es tomēr aicinu vēlreiz padomāt par to, vai Ministru kabinetam var uzticēt pilsonības piešķiršanu personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā. Šajā gadījumā diskusijās nevarēs piedalīties opozīcija, bez tam šajā gadījumā var tikt pārspīlētas resoru intereses, un mēs jau redzam, ka šeit bija pretendents no iekšlietu sistēmas, kur jau bija noskaņa, ka mēs varētu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem veselas policijas nodaļas, jo, redz, viņi ir bijuši policisti tanī laikā, kad Latvija ieguva neatkarību, un viņi nenostājās pretinieku pusē. Manuprāt, ņemot vērā to, ka šajos gados Saeima tomēr ir piešķīrusi pilsonību par īpašiem nopelniem ļoti ierobežotam cilvēku skaitam, tad šī prasība, ka ne vairāk kā 50 personas kalendārā gada laikā, ir ievērota. Turklāt Saeimā šajā piešķiršanas procesā piedalās arī opozīcija, un, manā izpratnē, Saeimā tomēr šie kritēriji varētu būt stingrāki, nekā tas ir Ministru kabinetā. Starp citu, igauņi savā laikā tika piešķīruši šīs tiesības Ministru kabinetam, bet, ņemot vērā to, ka tur tiešām sāka dominēt resoriskās intereses, no tā atteicās, un tagad vairs šādas kārtības Igaunijā nav.

Diskutējams ir arī pants par latviešu valodas prasmes pārbaudi. Varbūt tiešām ir nepietiekami, kā šeit likumā ir ierakstīts, ka latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā? Protams, ir jāuzticas neatkarīgās Latvijas Ministru kabinetam, bet varbūt tomēr būtu labāk, ja šī pārbaudes kārtība būtu reglamentēta likumā.

Tātad nepārprotami šeit ir pietiekami daudz nepilnību, bet tomēr konceptuāli vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt, jo šeit ir ievērots galvenais - no pretendenta tiek prasīta latviešu valodas prasmes pārbaude. Izvēlēsimies šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Atvērt “logus” Pilsonības likumā un mainīt 14.pantu nozīmē noņemt ierobežojumus, un patiesībā tā ir tā prasības būtība, ko mums izvirza. Patiesībā tam arī ir pienācis laiks, taču nekādā gadījumā neviens mums nevar izvirzīt nekādas prasības, un nekad nepienāks laiks samazināt prasības.

Manā izpratnē, personai, kura vēlas kļūt par pilsoni... Izvēle ir katra cilvēka brīva griba, tā ir cilvēktiesību norma, un, izvēloties kļūt par pilsoni, ikvienam indivīdam ir jāuzņemas kādas saistības. Un tās saistības, lūk, ir šīs mūsu prasības, un šai personai ir jābūt gatavībai saņemt šo politisko tiesību. Tāda ir visu pasaules valstu prakse. Mēs nekādā veidā neko nepārkāpjam, ja uzturam šīs prasības.

Katram ir jāatbild par savu darāmo, par savu darāmo daļu šajā procesā, un te es gribētu nodalīt valsti un indivīdu. Valsts - tas šobrīd ir šis likums, kurš piedāvā noteiktu sistēmu, noteiktu kārtību, kura, attīstoties šo astoņu gadu laikā, ir sasniegusi tādu situāciju, kurā ir nepieciešamas izmaiņas. Un, lūk, indivīdam, kurš izvēloties izlemj, ir jāspēj saņemt šo piedāvājumu. Šī ir viena daļa, bet valstij ir šī otra daļa. Valstij ir jāpiedāvā, nosakot prasības, bet indivīdam ir jābūt gatavam saņemt šo piedāvājumu. Lai tas varētu notikt, ir izglītības piedāvājums. Un arī prasības izglītībā. Arī par to esam jau diskutējuši, un nekā jauna te nav, tikai ir jābūt pilnīgai konsekvencei šajās prasībās.

Es gribu jums atgādināt vienu piemēru par tiem skolotājiem, kas strādā daudzās no valsts budžeta finansētās Latvijas skolās, kurās mācībvaloda ir krievu valoda. Šie skolotāji Daugavpils konferencē, runājot par integrācijas procesiem un par problēmām to risināšanā, lūdza iespēju naturalizēties, un tā iespēja ir redzama tikai un vienīgi caur šo “logu” atvēršanu, kas neierobežo šos vidējā vecuma un samērā jaunus cilvēkus iegūt pilsonību, protams, tad, ja viņi tam ir gatavi. Un tādā gadījumā prasības pret šiem skolotājiem, kuras tiek izvirzītas, lai viņi šajās Latvijas skolās (arī ar citām mācībvalodām), kas tiek finansētas no valsts budžeta, veidotu Latvijai lojālus pilsoņus, kļūst korektas, jo pretējā gadījumā mēs šobrīd no nepilsoņiem pieprasām... Un tas ir ļoti normāli, ka mēs gatavojamies sagaidīt no skolām absolventus, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Mēs prasām no šiem skolotājiem ārkārtīgi nekorektu lietu, izvirzām nekorektu prasību, lai viņi, nepilsoņi būdami, māca lojālus pilsoņus. Lai viņi gatavo šos pilsoņus. Šīs attiecības ir pārāk delikātas un pārāk sarežģītas, kas veidojas starp šo bērnu un skolotāju, kuri šai valstij kā viens, tā otrs ir piederīgi tādā vai citādā formā. Atverot “logus”, šī prasība vai šis lūgums, kas tiek izteikts ļoti korektā formā no skolotāju puses, kuru ir apmēram 10 000, var realizēties. Taču šeit nekādā gadījumā nevar realizēties prasība no to skolotāju puses, kuri nezina latviešu valodu vai kuri nevēlas būt par lojāliem Latvijas pilsoņiem. Un tad tas jau ir cits jautājums - kā viņi saglabās savas darba vietas. Taču tiem, kuriem ir šī gatavība saņemt pilsoniskās tiesības, viņiem no valsts puses tās ir jāpiedāvā. Taču valstij nevajag uzņemties to atbildību, kura ir jāatstāj indivīda ziņā, tātad šī izvēle, vai viņš grib vai negrib šajā valstī, kuru viņš ir izvēlējies par zemi sev un saviem bērniem, kļūt par šīs valsts pilsoni, līdz ar to uzņemoties arī atbildību.

Valodas prasme ir Eiropas struktūru atzīta prasība no Latvijas puses tiem, kuri nav naturalizējušies un nav kļuvuši par pilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Rugāte. Es beidzu. Paldies... Un 12 gadus skolā audzinās pilsoni un mācīs viņam valodu. Es aicinu balsot par Ministru kabineta iesniegto dokumentu, kurš nebūt nav pilnība. Tas ir jālabo, un ar to ir jāstrādā, taču šī ir vienīgā izeja un vienīgais risinājums. (Starpsauciens: “Šis jau nav Ministru kabineta...”)

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāju frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” vārdā. Es runāju savā vārdā, lai gan uzskatu, ka es izteikšu frakcijas locekļu vairākuma domas. Man vienīgi trūkst šā oficiālā pilnvarojuma, jo mēs neesam oficiāli gatavojuši cilvēku, kurš runās par šo likumu. Tas apstāklis varbūt mani kavē runāt frakcijas vārdā. Tomēr domāju, ka es izteikšu arī tās domas, kuras atbalsta apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstītāji.

Opozīcija mums pārmet, ka mēs esam piekrituši mainīt Pilsonības likumu. (Starpsauciens: “Nepārmet!”) Arī es kādreiz četru gadu vecumā domāju, ka es nekad neprecēšos un ka man nebūs bērnu, bet tā nav noticis. Brīdi vēlāk, vidusskolas vecumā, es gribēju kļūt par lidotāju, bet es par lidotāju neesmu kļuvusi, tāpēc ka situācija ir mainījusies.

Arī šā Pilsonības likuma sakarā daudz kas ir mainījies. Es gribu pateikt, ka tikai mūsu - LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” - stingrās nostājas dēļ Pilsonības likums netika sagrozīts nelaikā. Tas netika nav sagrozīts ne Šķēles valdības laikā, ne pirms 6.Saeimas vēlēšanām. Es kā “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāve kopā ar Aigaru Jirgenu bija iekļauta darba grupā, kura meklēja šo kompromisu. Un kompromisa uzdevums bija tāds - iztapt Eiropas Savienībai, atvērt vārtus uz Eiropas Savienību un paturēt augstu mūsu prasību - to, ka nevaram pārāk zemu nolaisties, ka nevaram mainīt prasības šiem cilvēkiem, nevaram tās liberalizēt pretendentiem, kuri vēlas iegūt pilsonību. Un tagad, ja vien paspēšu to šajā īsajā laikā, es mēģināšu mazliet komentēt šo likumprojektu.

Vispirms es gribu pateikt, ka tieši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK abi ierosinājumi tika pieņemti, un viens no tiem ir tāds, ka tika definēts bezvalstnieka statuss arī šajā likumā.

Otrs ir tas, ka netiks vairs Saeimā piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem. Mūsu prasība bija, ja no likuma šī norma tiek svītrota, ka Saeima šīs funkcijas vairs nepildīs. Tādā gadījumā nevajadzētu dot vairāk par 20 personām pilsonību par īpašiem nopelniem. Diemžēl bija jāiet uz kompromisu, un nu ir palicis tā, ka gada laikā varētu būt 50 personas, kurām var piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem.

Par pilsonības “logiem”. Šos “logus” var atcelt jau šajā mirklī - tā vienojās visas frakcijas, kas strādāja darba grupā Amerika vadībā. Tas notika vēl pirms “Saimnieka” lielās aiziešanas no politiskās skatuves, un tad tika panākts šāds kompromiss, vadoties pēc tā, ka tikai 7%, nevis baru bariem nepilsoņi metīsies iegūt pilsonību, jo šeit var būt dažādi motīvi. Viens no motīviem, piemēram, ir tāds, ka gaida, lai Latvija tiktu iekļauta Padomju Savienībā. Arī tāds motīvs var būt, un tikai 7% ir izmantojuši šīs tiesības. Naturalizācijas pārvalde pagaidām ir bez darba, tātad mēs varam šos “logus” apvienot un dot šīs iespējas tiem cilvēkiem, kuri pārvalda latviešu valodu.

Tomēr man ir lielas problēmas, un tāpēc es arī saku, ka runāju savā vārdā. Frakcija neatbalstīja šā likuma apspriešanu steidzamības kārtībā. Neatbalstīja! Saeima nobalsoja par steidzamību, un tāpēc, ja mēs nepaspēsim iesniegt visus... ja nepaspēsim normāli izskatīt visu frakciju iesniegtos priekšlikumus, es domāju, ka mans balsojums varētu būt “pret” šo likumprojektu otrajā lasījumā. Un es jau tagad gribu pateikt, ka visiem deputātiem vajadzētu rūpīgi apsvērt, konsultēties ar sabiedrību, lai šo tik ļoti svarīgo likumu pieņemtu nevis steidzamības kārtībā, bet kārtīgos trijos lasījumos. Kur ir jāskrien? Nekur nav jāskrien!

Otra lieta. Otrajā lasījumā mēs esam apsprieduši Valodu likumu. Šajā likumā mēs arī mazliet runājām par valodu un esam nedaudz piekāpušies tiem cilvēkiem, kuri grib iegūt pilsonību un grib mazliet reālākas padarīt šīs valodas pārbaudes. Vai es varu lūgt divas minūtes? Varbūt pēc brīža?

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Balsosim par runas divu minūšu pagarināšanu Seiles kundzei. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Turpiniet runāt!

A.Seile. Paldies, ja nav kvoruma, runāšu tikmēr, kamēr atradīsies kvorums. Tātad kas šajā likumā ir teikts par valodu? Šeit ir teikts, ka atstāstījumu var aizvietot ar rakstu darbu par komisijas uzdotu sadzīviska rakstura tēmu. Es domāju, ka šādu priekšlikumu var arī atbalstīt, jo veciem cilvēkiem tiešām ir ārkārtīgi grūti koncentrēties un veidot atstāstījuma tekstu, bet uzrakstīt domrakstu par uzdotu, nevis paša izvēlētu tēmu, es domāju, būtu normāli. Taču šādus labojumus vajag saskaņot ar Valodas likumu. Arī no šā viedokļa steidzamība absolūti nav pieņemama šim likumam. Ņemot vērā to, ka Valodas likums ir apspriešanā otrajā lasījumā, un vienlaicīgi redzot, kā virzās šis Valodas likums, tikai tad trešajā lasījumā varētu pieņemt šo Pilsonības likumu.

No šāda viedokļa spriežot, es domāju, ka pirmajā lasījumā, lai likums varētu tikt apspriests, tas ir atbalstāms, bet padomāsim visi kopīgi par latviešu tautai pašu labvēlīgāko risinājumu un labvēlīgu risinājumu arī tiem cilvēkiem, kuri tiešām vēlas integrēties Latvijas sabiedrībā, tomēr nedodot iespējas bez kādiem kritērijiem iegūt pilsonību tiem, kuri ir naidīgi noskaņoti pret latvisku Latviju un rīko nacionālistiskus mītiņus, kas vērsti pret latviešu valodu un latviešu tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispār šis likums man nav iekšēji pieņemams, jo tas, skatoties no Latvijas valsts interešu viedokļa, ir amorāls, jo tas legalizē okupācijas sekas, respektīvi, kolonizatoru atrašanos šeit, un kā pateicību mēs viņiem vēl piešķiram pilsonību.

Tomēr es gribētu cienījamajai opozīcijai atgādināt, kādā veidā šis likums tapa pieņemts 5.Saeimā. Es līdz šai dienai atceros argumentēto uzstāšanos, ko 5.Saeimas laikā piedāvāja Straumes kungs, un tad tomēr ar milzīgi lielu balsu vairākumu šis likums tapa pieņemts. Tagad, kad dzirdu kādu sūkstāmies par to, ka “tēvzemieši” ir devušies atpakaļgaitā un piekāpjas, man viņam rodas jautājums: kur jūs, dārgie draugi, bijāt tad, kad “Tēvzemei un Brīvībai” vāca parakstus tautas nobalsošanai par alternatīvo Pilsonības likumu, kur bija paredzēta gan kodu sistēma, gan viss pārējais? Čerāna kungs, es kaut kā nedzirdēju, ka jūs tā kaismīgi būtu runājis par šā alternatīvā likuma pieņemšanu, un es nezinu, ka jūs būtu uzstājies vienotā frontē kopā ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas kustību “Latvijai”. Iespējams, ka mēs toreiz būtu vinnējuši, bet jums, Čerāna kungs, iesaku izlasīt ļoti uzmanīgi esošo Pilsonības likumu. Principā šie labojumi, ko mēs šeit iesniedzām, absolūti nepasliktina esošo Pilsonības likumu. Izlasiet, lūdzu, 3.pantu par tiem bērniem! Viņiem jau tik un tā pēc esošā Pilsonības likuma ir tiesības saņemt šo pilsonību, tā ka principā šis absolūti neko nemaina. Šeit ir ielikta valoda, ja jūs uzmanīgi lasījāt. Cita lieta, ka vienā citā likumprojektā nav ielikta šī valoda iekšā.

Ja mēs runājam par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, tad mēs šai orģijai pieliekam punktu, un tad vairs nebūs tā, ka mēs dodam pilsonību visādiem hokejistiem, kuri neprot latviski, visādiem naftas biznesmeņiem, uz kuriem raugoties, kļūst skaidri un gaiši redzams, kādā veidā šeit ir tie lobiji atradušies un tā tālāk. Tā ka principā mēs ierobežojam šo lietu.

Un tas skanīgais sauklis, ko man bieži nākas dzirdēt no opozīcijas, ka viņi ir par integrētu sabiedrību, ka viņi ir par šo nepilsoņu integrāciju civilizētā veidā un tā tālāk... To es ļoti bieži dzirdu no opozīcijas, un man tas nav pieņemams. Es labāk gribētu, Čerāna kungs, lai viņi šeit neintegrētos, lai viņi brauktu tālāk - vai nu uz Rietumeiropu, vai atpakaļ kaut kur citur. Bet tāda ir viena lietas būtība.

Otra lietas būtība, Čerāna kungs, ir tāda, ka jūs mūs provocējat nostāties tādā pašā opozīcijā, kā esat jūs, lai “pārlēktu” mūsu vietā. Tas nu ir skaidrs kā āmen baznīcā. Taču es domāju, ka jūs šo lietu nesagaidīsiet. Kādēļ? Mēs tomēr protam strādāt, es ceru, konstruktīvi, un konstruktīva pieeja šiem jautājumiem var dot lielāku rezultātu.

Es gribētu jums vēl pateikt, ka šis nav tikai Krievijas spiediens attiecībā uz šā Pilsonības likuma izmaiņām, lielāks spiediens varbūt ir bijis no Eiropas Savienības puses. Kāpēc? Ļoti iespējams, ka arī tas ir Krievijas spiediena rezultāts. Čerāna kungs, es jums gribu pateikt par sestdien notikušo sarunu ar Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā departamenta nodaļas vadītāju Lilleurmu. Šī saruna notika Novgorodā. Viņš teica, ka Krievija nepiekāpsies ne par ceturtdaļu, ne par pusi šajā jautājumā. Tieši tanī jautājumā, ko mums prasa Eiropas speciālisti. Un es domāju, ka mums tiešām ir jāvadās pēc realitātēm, jo par mūsu vienīgo drošības garantu, vismaz pašreizējā brīdī, es redzu Eiropas Savienību un NATO. Ja jūs to redzat varbūt Krievijas pusē, ka no Krievijas tādas garantijas var nākt vai no kādas Centrālāfrikas republikas, tad nāciet šeit un to deklarējiet, un varbūt mēs tos jautājumus arī izskatīsim. Paldies! Es aicinu Saeimu atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Laiks ir pagājis, Vidiņa kungs! Anta Rugāte, otro reizi.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Paldies, godātie kolēģi! Es esmu kļūdījusies, es aicināju jūs iestāties par Ministru kabineta iesniegto dokumentu, bet īstenībā es biju domājusi aicināt jūs atbalstīt darba grupas sagatavoto variantu, kurā ir saskaņoti viedokļi. Es ļoti atvainojos! Es vienlaicīgi arī gribētu lūgt kolēģus, ka tad, kad jūs runājat par Valodas likumu, lūdzu, mēģiniet būt precīzi, lai mēs jūs pareizi izprastu. Šobrīd Latvijā ir spēkā Valodas likums, bet tas likums, kas atrodas Saeimā, ir Valsts valodas likums.Un tad mēs cits citu pareizāk sapratīsim. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, desmit deputāti ierosina šodien strādāt bez pārtraukma līdz 18.30. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Deputāti grib balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - strādāt bez pārtraukuma līdz 18.30. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 21, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Strādāsim līdz pulksten 18.30, bez pārtraukuma.

Debatēs runās Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es būtu runājis tikai par vienu tēmu - par imitāciju. Varbūt var šajā sakarā runāt par imitāciju, jo Vidiņa kungs mani izprovocēja uz uzstāšanos. Man jāsaka, ka tad, kad vāca parakstus tautas nobalsošanai, vienīgais, kurš man atnāca līdzi uz televīziju un aizstāvēja šo nobalsošanas procedūru, bija Čerāna kungs. Paldies, Čerāna kungs, es vēlreiz pateicos, jo toreiz pretī man nostājās Kaksīša kungs, Endziņa kungs, Bojāra kungs, Jurkāna kungs... nu, grūti pateikt, ko aizstāvēja Kiršteina kungs toreiz. To, ka ļoti maz darīja pati “Tēvzemei un Brīvībai”, lai savāktu šos parakstus (pietrūka tikai 5000 parakstu), es varu apliecināt, jo es pats piedalījos šajā kampaņā. Tā ka, Vidiņa kungs, ja jūs kaut ko runājat, tad runājiet no sirds, nevis imitējiet.

Un vēl man jums jāsaka, ka es nupat atgriezos no Kopenhāgenas un Oslo. Šajās divās valstīs, Dānijā un Norvēģijā, es biju vēstniecībās, un man jāteic, ka šajās vēstniecībās nav materiālu, kas stāstītu par mūsu valsts, mūsu tautas likteni un vēsturiskajām gaitām... (Starpsauciens: “Pareizi!”)... Jo, lūk, Ārlietu ministriju vada Birkava kungs. Birkava kungs nav sagādājis iespēju izmantot materiālus par mūsu pagātni, par mūsu vēsturi, lai to pareizi stāstītu Rietumu masu medijiem, Rietumu diplomātiem. Būtu jāiepazīstina ārzemju masu mediji un diplomāti ar materiāliem par mūsu okupāciju, ar to situāciju, ka mūsu valsts 50 gadus praktiski ir bijusi kolonija, viena no beidzamām kolonijām Eiropā un varbūt pasaulē, un tad būtu varbūt cita attieksme Rietumiem. Jo Rietumu valstis, dabīgi, nav ieinteresētas, lai mēs šodien uzsvērtu to, ka mēs 50 gadus esam bijuši Sarkanās armijas un čekas vai Drošības komitejas uzraudzībā, jo zem Jaltas konferences līguma ir arī Čērčila un Rūzvelta paraksti - kopā ar Staļina parakstu. Tas mums ir jāņem vērā, un mēs to ņemam vērā, un mēs baidāmies, tāpēc ka mēs esam maziņi. Un, ja šodien visi tā baidās, tad man mazliet ir kauns, jo, ja tiešām pasaulē pastāv kādas demokrātiskas valstis vai to apvienības (es domāju Eiropas Savienību vai kaut kādas tamlīdzīgas), tad tomēr mums nevajadzētu tā baidīties, tā sevi pazemot un zaudēt elementārāko pašcieņu. Šī Ārlietu ministrijas darbības imitācija ir redzama ik uz soļa, ik uz soļa arī šeit, Latvijā, tāpat attiecībā uz Krieviju. Tiešām, - Ārlietu ministrijas Īpašo uzdevumu daļa (valsts ministrs bija Inkēna kungs) šajā laikā neko neizdarīja. Birkava kungs, kuram vajadzētu šo darbu darīt, tiešām ir veikls imitators. Manuprāt, viņš ir ģeniāls imitators. Varbūt viņa īstā vieta būtu “seksšopā”. Norvēģijā bija arī konference... sākās tās konferences sagatavošana, kura izvērtēs komunisma augšupeju un komunisma kritumu. Arī Havels mēģināja runāt par to, ka vajadzētu izvērtēt komunisma sekas, izvērtēt komunisma ideoloģiskās sekas mūsu domāšanā, un tad varbūt mēs saprastu, ko nozīmē šis smagais laiks, kurā mēs bijām zem šīs asiņainās diktatūras. Daudzi ārzemju diplomāti nezina, ka šeit nav tādas krievu minoritātes, kuru diskriminē, bet ir “sovjeti” un ka Rīgā to ir divas trešdaļas no iedzīvotājiem. Tas bija milzīgs atklājums daudziem Rietumu diplomātiem, kad viņi to uzzināja.

Ļoti interesanti man bija piedalīties Norvēģijā Konstitūcijas svētkos - visa Oslo bija rotāta ar karodziņiem, Norvēģijas valsts karogiem. Un tur es redzēju arī integrāciju - tur tiešām bija daudz zulusu bērniņu, turku bērniņu, indiešu bērniņu, viņi visi bija ratiņos, bet tajos ratiņos blakus bērniņam gulēja Norvēģijas karodziņš.

Manuprāt, mums šodien ir pāragri runāt par to. Kamēr mēs neesam izvērtējuši to, kas ar mums ir noticis un ko ar mums ir izdarījuši, un kamēr Vērmanes parkā pastaigājas Sarkanarmijas pēcteči ar citiem karodziņiem, tikmēr tas ir pāragri - atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šā likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” apspriešana parādīja ļoti skaidri gan mums, šeit, zālē, sēdošajiem, gan arī iedzīvotājiem, kas seko līdzi tam, kā šis jautājums tiek apspriests Saeimā, dažas ļoti interesantas lietas.

Pirmām kārtām tā parādīja to, kā partija “Tēvzemei un Brīvībai” ir mānījusi vēlētājus. Parādīja to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” katra patriotiska latvieša acīs ir kļuvusi par nacionālās nodevības partiju. Es domāju, ka šodien šīs partijas pārstāvji centās to motivēt - teica, ka tad, kad viņi bijuši nevainīgi, viņi nedomājuši, ka viņi kādreiz precēsies, bet nu beigās viņi tomēr izdomājuši... Tāpat kā tad, kad viņi rakstīja partijas programmu, viņi nedomāja, ka kādreiz viņiem nāksies to īstenot, jo viņi domāja: nu tas jau tikai tā - priekš vēlēšanām uzrakstīs, pamānīs cilvēkus, un štrunts! Ko tur pēc tam īstenos! To jau ļoti labi varēja redzēt tajā parakstu vākšanā Pilsonības likuma sakarā, to te tik ļoti uzsvēra arī Vidiņš. Tiešām, es pilnīgi piekrītu Leopoldam Ozoliņam, ka arī tas bija tikai viens tāds triks, lai parādītu: nu kaut ko mēs te darām šajā jomā! Partija “Tēvzemei un Brīvībai” nemaz necentās šo mērķi sasniegt. Jo, piemēram, netika ņemta vērā Tautas kustības “Latvijai” iniciatīva - izdarīt grozījumus procedūras ziņā, lai nebūtu jāspiež tie zīmodziņi pasēs. Viena pavisam normāla lieta, kas būtu devusi varbūt vēl 50% balsu, iedzīvotāju lielāku atbalstu šai akcijai. Nav noslēpums, ka daudzi baidījās iet un piedalīties. Bija jāliek šis zīmodziņš pasē, un tāpēc daudzi baidījās, ka darba devējs varbūt paskatīsies pasē un teiks: “Ā, draugs mīļais, tu esi iestājies par Pilsonības likuma, lūk, šādu grozīšanu! Nu tad, draugs, meklē sev citu darbu!” Kā toreiz reaģēja “Tēvzemei un Brīvībai”? Nāca šeit Jirgens un vēl citi šīs partijas pārstāvji un teica: “Nevajag šādu grozījumu izdarīt, jo tas, lūk, traucēs...” Jā, traucēs šai partijai izlikties, traucēs šai partijai, lūk, šādā veidā rīkoties, kā mēs to visu laiku esam redzējuši, - mānīt cilvēkus.

Tagad mēs esam nonākuši pie ļoti interesantas atziņas, ko tikko kā Vidiņš pasvītroja. Ko tad tā opozīcijas frakcija “Latvijai” visu laiku esot runājusi par integrāciju? Kāda tur integrācija! Viņam smiekls par to nākot. Lūk, tur jau ir tā lieta, ka jūs, Vidiņa kungs, nesaprotat šo jēgu - kas ir integrācija, kāpēc tā ir vajadzīga Latvijā. Jūs un jūsu partija visu laiku esat šo integrācijas procesu apzināti bremzējuši, esat noveduši līdz attiecīgam saspīlējumam mūsu sabiedrībā un arī starptautiskajās attiecībās. Jūs arī vēl šobrīd to nesaprotat. Man vienkārši ir skumji par to, ka valsts vadībā atrodas šāda partija, kas nesaprot, kādi svarīgi procesi valstī ir jāiekustina un jāvada.

Es domāju, ka šeit skaidri parādās vēl viens moments. Kāpēc dažādas politiskās partijas šodien balsos par šo likumprojektu? Es saprotu, kāpēc Lujāns balsos. Viņam acīs spīd Kremļa zvaigznītes, un viņš atbalstīs katru soli, kas nāktu par labu, lūk, viņa tik ļoti iemīļotajai nepilsoņu lietai. Vienalga, kādā redakcijā tas būtu, viņš balsos “par”. Es saprotu, ka dažas partijas ir gatavas to darīt varbūt tāpēc, ka ir zināms starptautisks spiediens. Bet ir jautājums: kāpēc to dara “Tēvzemei un Brīvībai”? Ja viņi nesaprot ne to, ka tas ir svarīgs integrācijas procesa jautājums... Kāpēc tad jūs to darāt? Arī uz šo jautājumu Vidiņš atbildēja, ka viņiem ir vienkārši bail, ka nāks citi konstruktīvi politiski spēki viņu vietā koalīcijā. Viņiem vienkārši no tā ir bail.

Jā, Vidiņa kungs, nāks jūsu vietā valdībā citi politiskie spēki, un Tautas kustība “Latvijai” ir gatava strādāt valdībā. Darīs to vai nu tagad, vai pēc 7.Saeimas vēlēšanām. Vēlētāji ir novērtējuši jūsu partiju kā tādu bļauru partiju un vēlētāju mānītāju partiju. Tā ka jūsu motīvs ir pilnīgi skaidrs. Jūs esat vienkārši kā politiskas prostitūtas, kas gatavas likties gultā ar to, kas vairāk maksā. Respektīvi, lai tikai saglabātu šobrīd krēslus valdībā, jūs esat gatavi balsot par šo likumprojektu, pat neizprotot tā jēgu. Ja jūs neizprotat integrācijas politikas jēgu, līdz ar to jūs nesaprotat arī šā likumprojekta jēgu. Jūs interesē tikai krēsli valdībā, kuri drīz jums zudīs. Tautas kustība “Latvijai” tāpēc šajā balsojumā nevar piedalīties.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es mazlietiņ iebilstu Odisejam Kostandam, jo viņi nevis nesaprot... es uzskatu, ka te ir skaidri redzams, ka tā ir provokācija. Tāpat kā bija provokācija padarīt Pilsonības likumu vēl stingrāku. Vai tas pats nav provokatīvs rādītājs? Jūs gribējāt ar tautas nobalsošanu padarīt likumu stingrāku, bet tagad - savas karjeras interesēs - jūs pretējo virzienu pieļāvāt. Un atkal tas ir provokatīvi. Tagad, kad Vērmaņparkā bļaustās krievu fašisti, jūs, viņiem pakļaujoties, ieslēdzat atpakaļgājienu, lai viņi darītu vēl vairāk un justos vēl drošāki. Jūsu darbībā ir grūti saskatīt kaut ko vairāk kā provokāciju arī šā Pilsonības likuma apstrādē. Tikai provokācijas!

Te varētu vēl piebilst, ka jūs karjeras dēļ esat gatavi nodot ne tikai savus vēlētājus, bet visu latviešu tautu. Tas nu te skaidri ir redzams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es savā runā gribētu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu un gribētu mazliet paanalizēt, izteikt savas domas attiecībā uz šo Ministru kabineta variantu.

Latviešu valodas zināšanas ir vienīgais un pamatīgākais vienojošais spēks visiem tiem, kas uzskata, ka Latvijas valstī ir viena valsts valoda, bet dzīvo dažādu tautību cilvēki. Mani reizēm pārsteidz šī vienpusīgā attieksme no “tēvzemiešu” vadītās valdības puses. Viņi mēģina ieraudzīt tikai dažas tādas nianses, kas viņiem ir izdevīgas politisko cīniņu laikā, it īpaši tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Bet gribētos kādreiz dzirdēt arī to, kā ir reaģējusi šīs valdības nacionālā daļa - stingrās pozīcijas turētāja - pēc iepazīšanās, piemēram, ar Naturalizācijas pārvaldes un daudzu dažādu citu organizāciju veiktajiem pētījumiem par to, kādas ir domas tiem cilvēkiem, kuri, šeit, Latvijā, šobrīd dzīvo, kuriem ir pat iespējas jau šobrīd naturalizēties, bet kuri tomēr to nedara.

Ir vairāki procenti to nepilsoņu, kas vēlētos iegūt Krievijas pavalstniecību. Gribētos kādreiz dzirdēt, kā Krasta kunga valdība strādā, lai sadarbībā ar Krievijas varas iestādēm varētu palīdzēt šiem cilvēkiem šo pilsonības sapni īstenot. Statistika liecina, ka ir vairāki procenti cilvēku, kas vēlētos iegūt kādas citas valsts pilsonību, bet nedz Latvijas vai Krievijas, nedz arī kādas NVS valsts pilsonību. Man gribētos zināt, kā Krasta kunga valdība ir strādājusi ar Van der Stūla kungu un mēģinājusi risināt šo problēmu, to pārrunājot un mēģinot atrast kaut kādus konkrētus risinājumus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Varbūt viņi var doties, piemēram, uz Van der Stūla kunga dzimteni, ja viņi vēlētos tur dzīvot?

Rīga nav visa Latvija. Mēs redzam šobrīd statistikas datus. Dodoties uz dažādām Latvijas vietām, tiekoties ar cilvēkiem, viesojoties skolās, mēs redzam, ka integrācijas process, lai arī kā kādam tas varbūt nepatiktu, reāli ir sācies un notiek.

Tas īpatnējākais šobrīd ir varbūt tas, ka šīs diskusijas, kas ir dzirdamas arī Saeimā, bieži vien nāk par labu tikai divām radikāli galējām pusēm. Jo vairāk runā par pilsonības jautājuma nerisināšanu, jo lielāka ieguvēja ir Krievija un, lai cik paradoksāli tas būtu, arī “Tēvzemei un Brīvībai”, jo, lūk, šī pretstatu lieta ir vienīgais pamats, uz kā šīm divām pusēm pastāvēt šobrīd. Jo naidīgāk būs noskaņoti cilvēki, jo labāk šīs abas puses jutīsies, jo skaļāk tās varēs teikt, ka viņiem ir bijusi taisnība dažādu, ar pilsonību, ar savstarpējām attiecībām saistītu jautājumu risināšanā.

Noslēgumā es gribu nedaudz atgādināt vēsturi. Šis ir tāds vēsturisks gads - šogad ir gan Latvijas neatkarības gadskārta, gan Tautas frontei ir desmit gadi. Es tikai gribu atgādināt... Šodien šeit izskanēja, ka Nacionālās neatkarības kustība ir apvienojusies ar “Tēvzemei un Brīvībai”, taču es gribu teikt, ka tas tā nav īsti noticis. Nacionālās neatkarības kustība šodien valstī vairs nav tāda, kāda tā kādreiz ir bijusi. Tā ir tīri “Tēvzemei un Brīvībai” pozīcija. Līdz 1993.gadam nebija vēl arvien atklājusi, ka Latvijas valsts ir neatkarīga un brīva. Līdz 1993.gadam šie cilvēki vēl arvien runāja par 1922.gada Satversmes atjaunošanu, pieprasīja referendumus, kas īstenībā nemaz nebija 1922.gada Satversmes likuma daļa, tie bija labojumi, kas bija iestrādāti Satversmē mazliet vēlāk. Ja visus šos faktus saliek kopā, tad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šodien notiek tāda divkosīga spēle - Krasta kungs iesniedz variantu, kas paredz latviešu valodas nezināšanu, bērniem naturalizējoties, bet viņa partijas biedri šeit, Saeimā, kategoriski iestājas par šādiem likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Tomašūns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es runāšu ļoti īsi. Es lūgtu tomēr frakcijai “Latvijai” izlasīt vienreiz šo Pilsonības likumu, esošo, iekams runāt par prostitūciju. Tas viņiem nāktu par labu.

Tagad - otrs jautājums. Tomašūna kungs, ne jau mēs šo jautājumu iniciējām, bet gan “Latvijas ceļš”. Lūdzu, nemaldiniet Latvijas sabiedrību! Jūs visus šos gadus šo jautājumu cilājāt, lējāt krokodila asaras, ka nepilsoņiem jāpaplašina “logi”, un tā tālāk. Tas bija “Latvijas ceļš”, nevis “Tēvzemei un Brīvībai”. Nav šeit nekāda divkosīga spēle, Tomašūna kungs! (Starpsauciens no zāles: “Tie ir meli!”) Tas jums ir jāsaprot. Ar Aldermanes pētījumiem, atvainojiet, mēs esam iepzinušies, un tādēļ mēs iestājamies pret izmaiņām šajā Pilsonības likumā, jo bruņotu konfliktu gadījumā 77% nepilsoņi, kuri tagad pretendē uz Latvijas pilsonību, būtu neitrāli un nostātos Krievijas pusē. Uz ko jūs aicināt tagad? Lai viņus izdzen no Latvijas? Ko jūs mums ieteiktu? Es šos jautājumus esmu izstudējis un ļoti labi zinu, un būtu koleģiālāk, ja mēs tos apspriestu komisijās, jo tie ir šausminoši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Pirmām kārtām vēršos pie jums, “Latvijas ceļa” deputāt Tomašūna kungs! Jums ir visas iespējas no saviem ministriem uzzināt, kas notiek valdībā. Jums ir visas iespējas izlasīt laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, kurā ir publicēta visa informācija. Jums ir visas iespējas iegūt pilnīgu informāciju, bet jūs kā deputāts vēl joprojām nezināt to, ka valdība ir akceptējusi arī grozījumus Izglītības likumā. Jūs kā deputāts nezināt arī to, ka valdība ir akceptējusi atbilstošus grozījumus arī Valodas likumā. jūs nezināt neko, bet jūs runājat te no tribīnes visādus brīnumus. Tāpēc es lūdzu: kolēģi, vismaz tie, kuri ir pozīcijā, šādas lietas nedariet, ja jūs gribat panākt kaut kādu konkrētu rezultātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kungi! Es gribu aicināt jūs, tieši kungus, atcerēties, ka šeit pašlaik nenotiek savstarpējo politisko ambīciju un attiecību noskaidrošana. Mūs klausās cilvēki, kas ir ārpus šīs mājas sienām, un mēs lemjam par viņu likteni un spriežam, ko darīt.

Šodien, skatoties no malas, šeit, zālē, notiekošais man pašlaik ļoti atgādina tādu situāciju: kamēr divi kaujas, tikmēr trešais ieiet istabā un iznes to tukšu. Kamēr šie brāļi kaujas, tikmēr abi ir palikuši pliki un nabagi. Es gribētu, lai pozīcijā esošās partijas paskatītos uz zāles beigām, paraudzītos, kā “Saimnieka” frakcijas vadītājs Ernests Jurkāns organizē kvoruma “noraušanu”, un tad jūs sapratīsiet, ko es jums gribēju teikt ar šo līdzību par diviem kaušļiem, kas kaudamies paliek pliki un nabagi. Tāpēc, mīļie kungi, atjēdzieties! Šeit mēs runājam par Latvijas tālāko perspektīvu.

Ir vēl kaut kas, ko es gribētu piebilst attiecībā uz šo likumprojektu. Strādājot Pilsonības likuma izpildes komisijā, mēs esam saskārušies ar to, ka Pilsonības likums bija jāatver jau sen. Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par bērniem vai par ko citu. Šajā Pilsonības likumā ir vesela rinda jautājumu, kas pazemo tos cilvēkus, kuri var pretendēt uz Latvijas pilsonību, - pazemo kaut vai tāpēc vien, ka vairums veco cilvēku fiziski nevar izpildīt tās prasības, kas viņiem šinī likumā tiek izvirzītas, tas ir, sākot ar atstāstījuma uzrakstīšanu... to nevar izdarīt invalīds, kuram nav šī kategorija piešķirta... Vajadzētu tomēr mums visiem saprast vienu lietu - ja mēs šeit turpināsim tā, kā mēs esam sākuši pašlaik, tad no tā neiegūs ne latvieši, ne nelatvieši, ne pilsoņi, ne nepilsoņi. Un tad mēs kārtējo reizi šajā zālē būsim pierādījuši, ka mums svarīgākais ir mūsu pašu labsajūta un ka mēs esam absolūti aizmirsuši absolūti par tiem cilvēkiem, kuri par mums ir balsojuši, kuriem mēs esam solījuši un kuri mūs atbalsta arī šodien.

Un tāpēc es aicinu kungus nolikt malā savas ambīcijas. Atcerieties - ar šo balsojumu jūs izlemjat ļoti daudzu cilvēku likteni Latvijā. Un ne tikai Latvijā dzīvojošo cilvēku likteni, bet arī Latvijas tālāko likteni un savstarpējās attiecības un arī to, kā mēs aiziesim uz priekšu - vai būs mūsu latviešu valoda vai nebūs. Jo, ja jūs domājat, ka, mums nelabojot Pilsonības likumu, latvietis ar krievu runās latviski, jūs smagi maldāties. Vislabākais pierādījums ir tas, ka žurnālists runā ar hokejistu tādā valodā, kādā žurnālistam ir vieglāk. Aizmirst, ka viņš ir latvietis un šeit ir latviešu valoda. Un tāpēc nemeklējiet vainu tur, kur tās nav.

Un vēlreiz aicinu: cienījamie kungi, godātie kungi (pareizāk sakot, jo cienījamās dāmas neveic šo darbu), atjēdzieties un apdomājieties, un šinī jautājumā nolieciet malā savas politiskās ambīcijas! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es droši vien esmu no šīs tribīnes Saeimā visvairāk runājis par šo problēmu, jo mēs iesākām runāt par Pilsonības likuma maiņas nepieciešamību kopš tā pieņemšanas brīža, un šajā sakarā es esmu šeit dzirdējis daudz visādu argumentu. Un ir interesanti, sēžot tagad malā, novērot, kā tie paši cilvēki, kas pirms mēneša, diviem, trim vai pirms gada runāja vienu, šodien runā otru. Un varētu priecāties, ka, piemēram, Vidiņa kungs vai Dobeļa kungs, vai kāds cits ir nonācis pie atziņas par to, kas tiešām jādara, - un ne tāpēc, ka to grib kāds Austrumos vai Rietumos. Tiešām, mēs esam sapratuši, ka šie neatkarības gadi ir, teiksim, izveidojuši varbūt tādu paaudzi, kādu mēs redzējām Vērmanes dārzā. Būtu ļoti labi apzināties, ka tiešām te ir izpratne gan no labās, gan no kreisās puses. Ka tas viss ir nevis, kā Tomašūna kungs mēģināja teikt, kreiso vai labo labā un ka no tā visa iegūs “Tēvzemei un Brīvībai” vai kādi sociālisti, vai Tautas saskaņas partija... Būtu labi, ja mēs visi saprastu, ka no šī procesa iegūst valsts. Diemžēl nav ko skaisties un nav ko iekaist, nekas jau nemainīsies. Jūs domājat, ka jūs izmainīsiet šodien Pilsonības likumu... ja neizmainīsiet šo likuma garu, attieksmi pret šo problēmu... jūs domājat, ka šie cilvēki, kuriem ir iespējas iet un naturalizēties, sāks tagad baigo “uzbrukumu” - stāvēs naktīs rindās, lai naturalizētos? Tā nenotiks. Nenotiks tik ilgi, kamēr šeit, šinī namā, būs tāda attieksme, kāda tā ir pašreiz. Kamēr nebūs tās izpratnes, ka tas ir viss šīs valsts, arī latviešu tautas, labā, jo tāds ir mūsu liktenis un no tā mēs nevaram izbēgt.

Tāpēc, šodien runājot par tik svarīgu lietu, mēģināt vai nu sabotēt, vai kaut kādā ļaunā... kaut kādā priekā gūt sev, savai partijai, kaut kādus politiskus labumus, mēģināt šo lietu tik šausmīgi politizēt ir būtībā liels noziegums. Būtu labi, ja varētu uz šo jautājumu skatīties no valstiskās pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Vai tā nav, Dobeļa kungs, otrā reize? Lūdzu, 5 minūtes.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ļoti labi saprotu frakcijas “Latvijai” lielo satraukumu, jo šajā projektā atkal ir minēta nepieciešamā latviešu valodas zināšanu pārbaude. Viņus, protams, slimīgi skar šīs partijas vadītāja Zīgerista kunga apšaubāmās latviešu valodas zināšanas, viņam vienkārši šo zināšanu nav. Šo zināšanu trūkumu Latvijā viņš kompensē ar kaut kādu īpatnēju svecīšu dāvināšanu un zemes pikucīšu dāvināšanu. Tā ka katram ir sava izpratne par attieksmi pret latviešu valodu.

Kāda bija pamatdoma, strādājot pie šī konkrētā projekta? Pamatdoma bija tāda, ka, nezaudējot starptautisko atbalstu, tieši to politiķu atbalstu, kuri ir pret mums labvēlīgi noskaņoti, vajag saglabāt iespējas aizstāvēt Latvijas pilsoņu sabiedrību un latviešu valodu un saglabāt iespējas kontrolēt naturalizācijas procesu valstī. Tas ir vispār vissvarīgākais no visa, kas šodien skar naturalizāciju.

Par “logiem”. Neviens nevēlas atgādināt vai atcerēties šos 140 tūkstošus, kuriem šodien ir tiesības naturalizēties, bet kuri nemaz nesteidzas šīs tiesības izmantot. Šī “loga” atvēršana šodien dos šo iespēju dažiem tūkstošiem cilvēku, kuri pilnībā pārvalda latviešu valodu un tiešām pilnībā ir latviešu tautas sabiedrotie, viņi varēs naturalizēties. Un te ir tā loģika. Tas ir nekaitīgs un mierīgs mūsu arguments, kas liecina gan Rietumeiropas, gan ASV politiķiem par to, ka mēs esam gatavi sākt sarunas. Un tas taču nenozīmē kaut kādu ātru automātisku pilsonības piešķiršanu; to, neapšaubāmi, vēlēsies tādā veidā pasniegt. Pasekosim kopīgi naturalizācijas procesam pēc šī likuma pieņemšanas, un tad varēsim te tikpat bravūrīgi nākt augšā tribīnē un runāt. Varbūt pie reizes sarīkosim latviešu valodas zināšanu pārbaudi tiem, kas jau ir Latvijas Republikas pilsoņi, un atņemsim pilsonību tiem, kas neprot latviešu valodu.

Ja kādreiz šie procesi kļūs nekontrolējami un būs milzīgs skaits to, kuri reizē gribēs kļūt par pilsoņiem, tad, protams, varētu runāt arī par kvotu ieviešanu. Tas ir nākotnes jautājums, un par to mēs varēsim spriest, kad tas būs nobriedis. Šodien 7000 cilvēku... un vēl nedaudz - pa trīsarpus gadiem... Tas acīmredzot ir tas skaitlis, par ko vispār nebūtu jēgas šeit runāt.

Kāds vispār ir pamatjautājums pilsonības piešķiršanā šajā brīdī? Atstāt, varbūt pat padarīt stingrāku, latviešu valodas zināšanu pārbaudi... Šeit mums acīmredzot būs smagas sarunas, jo šos “ieteikumus” (pēdiņās) mēs netaisāmies atbalstīt. Par to būs atsevišķa runa, un attiecībā uz to būs atsevišķi precizējumi, labojumi. Tā ir cita diskusija.

Ja mēs šodien vienkārši nostājamies tādā pozā, ka vispār nevēlamies par šo jautājumu runāt, atejam malā (tas ir, protams, visvieglākais šodien) un galīgi neinteresējamies, par ko kļūst naturalizācijas process, tad es jums atgādināšu bēdīgi slaveno valodas zināšanu pārbaudi, kāda bija kādreiz. Kad tika izsniegtas šīs valodas prasmes apliecības, valodas zināšanu visaugstākās kategorijas apliecības saņēma cilvēki, kas praktiski neprata latviešu valodu. Tādu šodien Latvijā ir pa pilnam. Lūk, līdz kam nonāca! Tur, augšā, likumu varēja pieņemt, cik stingru vien grib, un aizstāvēt latviešu valodu, bet realitāte bija tāda, ka ar šiem dokumentiem kabatās staigāja cilvēki, kam bija uzspļaut latviešu valodai. Lai kaut kas tāds tagad nenotiktu, mums ir uzmanīgi jāizskata viss process. Šim likumam ir jābūt cieši saistītam ar to praktisko darbību, kura notiks, piemērojot šo likumu. Lūk, tā ir tā pamatdoma, un tāpēc mēs šeit esam. Nevis te sākt par prostitūciju runāt... Te gan par prostitūciju runā tā frakcija, kurai ir citas izdarības zināmas, un tāpēc, man liekas, jums citā vārdā jāsauc tas, kas pie jums ir populārs.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad izskatām divus dokumentus - nr. 4111 un nr. 4099. Vienā no šiem dokumentiem - lielākajā - ir 4 vispārkonceptuāli jautājumi, to skaitā par pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri piedzima pēc 1991. gada. Šeit vispār nav runa par kaut kādu pilsonības piešķiršanu, bet šeit ir runa tikai par naturalizācijas nedaudz mīkstinošiem noteikumiem.

Otrais konceptuālais jautājums ir par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Mēs nekādā gadījumā mūsu Ministru kabinetam nevaram dot iespēju piešķirt pilsonību, jo tikai Saeimā var lemt par pilsonības piešķiršanu.

Trešais. Šeit ir runa par “logu” atcelšanu.

Un ceturtais - par nedaudz atviegloto latviešu valodas eksāmenu veciem cilvēkiem.

Arī otrajā dokumentā ir runa par “logu” atcelšanu. Tāpēc es gribu piedāvāt vispār vispirms nobalsot par otro dokumentu, bet pēc tam pieņemt pirmo dokumentu... pēc tam pieņemt dokumentu nr. 4111. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man paliek drūmi. Man rodas iespaids, ka tie, kas būs noklausījušies šīs debates un kam mēs šos “logus” atvērsim, vispār vairs negribēs naturalizēties. Es gribu atgādināt to, ko teica Kreituses kundze. Te taču runā valstsvīri, bet mēs visādas bioloģiskas lietas piesaucam... Es ļoti aicinu uz otro lasījumu konceptuāli izstrādāt priekšlikumus un runāt par to, ko kāds priekšlikums dos un ko kāds priekšlikums nedos, kāpēc varbūt ir atbalstāms Ministru kabineta piedāvātais bērnu problēmas risinājums vai kāpēc tas varbūt nav atbalstāms...

Atšķirībā no Tomašūna kunga es, piemēram, priecājos, ka kāds beidzot nonāk pie atziņas, ka šī liberalizācija ir vajadzīga Latvijas iekšpolitiskajai situācijai, nevis Briselei, nevis Maskavai. Un par visiem, kas pie šīs atziņas nonāk, es priecājos.

Es atturēšos arī no pārmetumiem apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai, tāpēc ka viņu balsojums šobrīd Latvijai ir vajadzīgs. Kā viņi tiek ar savu programmu galā vai ar vēlētājiem - tā nav mana darīšana. Galu galā ir jādomā par to, kas notiks, ja mēs, bezatbildīgi runājot šodien un nākošajā reizē, nespēsim panākt pozitīvu balsojumu. Ticiet man, ne jau Maskavas spiediens ir šeit! EDSO misija, Eiropas Padomes eksperti daudz agrāk par to runāja. Viņi labāk par mūsu politiķiem redzēja, kurp Latvija var aiziet, bezatbildīgi manipulējot ar šiem jautājumiem. Nav šeit Maskavas pirksta! Vajag domāt par savu valsti un tiešām runāt kā valstsvīriem, nevis, piedodiet, kā garāžā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pārāk nopietns ir šis likumprojekts, un pārāk nenopietna, es atļaušos teikt, ir daudzu cilvēku, deputātu, uzstāšanās, jo pašlaik mēģina izvērst priekšvēlēšanu kampaņu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tas ir nožēlojami, bet tā tas diemžēl ir.

Patiešām mēs šodien šajā brīdī izlemjam Latvijas nākotni, kāda tā būs. Un ir skaidrs, ka mēs atrodamies šobrīd ļoti drūmā situācijā. Diemžēl iepriekšējās valdības un Saeimas nav spējušas pārliecināt pasauli, lai uz mums neizdarītu šo spiedienu. Spiediens ir! Un ļoti liels spiediens ir arī no Rietumiem. Neslēpsim to, Seiksta kungs! Bet no Maskavas ir vienkārši fantastisks spiediens, kaut gan jūs sakāt, ka nav. Tas ir absurds! Ir, dabīgi! Tomēr mums ir jāspēj, jāmāk noturēties. Noturēties šajā... Mazai valstij un tautai ir jānoturas!

Ir absurdi un kauns klausīties, ka šodien uzbrūk apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par to, ka mēs esot noturējuši visu 6.Saeimas laiku šo Pilsonības likumu un ka mēs tagad uz 7.Saeimu iesim faktiski ar nemainītu vēlētāju loku. Un nu mēs esam tie sliktie! Tas ir kaut kāds absurds! Lūk, cienījamie kolēģi, par to ir jāpadomā.

Jā, labāk es gribētu, lai šie barkašovieši, kas tagad jau pārplūdina Rīgu, Rīgas centru un kam ir atļauts ārdīties un ņirgāties par latviešiem, par latviešu tautu un par šo valsti... Es gribētu, lai viņi aizbrauc, bet diemžēl viņi nebrauc, un diez vai viņi brauks, bet es darīšu visu, un arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darīs visu, lai viņi pilsonību nesaņemtu, nemācēdami latviski runāt. Nekādā gadījumā! Lūk, tāpēc, cienījamie kolēģi, nolaidīsimies uz zemes, nevis lidināsimies pa mākoņiem, kā to dara Kostandas kungs, kurš tagad brauc uz Turkmēniju vai uz Uzbekiju, ved kaut kādās mugursomās smiltis, kuras dalīšot vēlētājiem, un no Jeruzalemes sveces, un kritizē “Tēvzemei un Brīvībai”. Tādā veidā viņi tikšot pie valdīšanas un Latvijai nesīšot gaismu un lielu pārticību. Esiet taču reizi reālisti un kaunieties par savu uzvedību!

Cienījamie kolēģi! Mums diemžēl ir jāizvēlas šis daļēji kompromisa ceļš, jo mēs neesam, es vēlreiz atkārtoju, ieskaidrojuši ne Austrumiem (tiem neieskaidros nekad - Krievijai), bet neesam ieskaidrojuši arī Rietumiem, lai viņi neizdara uz mums šo milzīgo spiedienu. Spiediens ir milzīgs no Van der Stūla un daudziem citiem, bet mums, mazajai valstij un tautai, ir jānoturas šajā vētru okeānā, tāpēc mums ir jāpiekrīt šādam variantam. (Starpsauciens: “Nu tad turies!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Jums, neapšaubāmi, ir taisnība, ka Krievijas spiediens pastāv. (Starpsauciens: “Tiešām?”) Un Eiropa arī piekrīt šim Krievijas spiedienam, atbalsta šo Krievijas spiedienu, bet tieši tāpēc man ir ļoti neizprotama šī jūsu piekāpšanās šim Krievijas spiedienam, jo tā ir demonstrēšana pasaulei un Krievijai, ka ar mums var runāt šādas spiediena politikas veidā.

Man ir liels jautājums jums. Ja reiz Eiropa atbalsta šo spiedienu pret Latviju, tad kāpēc jūsu valdības ministrs, Valdis Birkavs, nav neko izdarījis, lai Eiropa neatbalstītu? Kāpēc nav skaidrots Latvijas okupācijas fakts Rietumos? (Starpsauciens: “Ir, ir, nav!”) Kāpēc tas nav pietiekami skaidrots? Kāpēc Eiropa neņem vērā šo okupācijas faktu, analizējot šo situāciju Latvijā? Kāpēc? Tas ir jautājums tieši “tēvzemiešiem”. Kāpēc jūs atbalstījāt šāda ārlietu ministra palikšanu amatā? Jūs par to esat tieši līdzatbildīgi.

Un otrs. Tabūna kungs šeit runāja, ka viņš ļoti labprāt redzētu, ka viena daļa no cilvēkiem aizbrauc no Latvijas projām. Jā, arī es labprāt redzētu, ka viena daļa no tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir Latvijā, aizbrauktu projām, bet kam šeit pie tā bija konkrēti jāstrādā? Tieši valdībai bija jādibina līdzās Integrācijas fondam speciāls Reimigrācijas fonds, kurā valdība varētu iemaksāt nedaudz līdzekļu, papildu līdzekļus varētu piesaistīt no citām personām, arī no citām valstīm, lai vismaz tie cilvēki, kuri grib aizbraukt, varētu civilizētā veidā to izdarīt. Un arī šajā ziņā valdība neko nav darījusi. Tas ir nopietns pārmetums šai valdībai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, kā par brīnumu, vairāk runātāji pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs! Lūdzu!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Es ar gandarījumu konstatēju, ka ļoti saturīgas un daudzpusīgas bija šīs debates, un man kā ziņotājam komisijas uzdevumā diemžēl arī vairs nav ko piebilst, izņemot to, ka, protams, par likumprojektu būs jābalso. Tas darba kārtībā ir 35.punkts, nevis tā, kā piedāvāja, jo tā mums nav iespējams balsot. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”, ko ir iesniegusi deputātu grupa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, Kaksīša kungs, kādi būtu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem un izskatīšanas datumu?

J.Kaksītis. Aicinu iesniegt priekšlikumus pirms otrā lasījuma līdz 25.maijam, ieskaitot, un izskatīt 28.maijā.

Sēdes vadītājs. 25.maijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 27.maijā izskatīt. Paldies.

Jirgena kungam ir cits priekšlikums.

J.Kaksītis. Priekšsēdētāja kungs! 28.maijā izskatīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad komisijas priekšlikums - līdz 25.maijam iesniegt priekšlikumus un 28.maijā izskatīt. Tagad Jirgena kunga priekšlikums.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Jirgena kungs, piedodiet, nesadzirdēju...

A.Jirgens. 20.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet otrais lasījums - 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. 17.septembris. Valdmaņa kungam ir priekšlikumi... Paldies.

Godātie kolēģi! Vai vēl kādam ir citi priekšlikumi? Golubova kungam. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pēc diezgan ilgām debatēm, šeit varbūt ir ļoti daudz priekšlikumu, tāpēc es piedāvāju 1.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas datumu, bet izskatīšana varētu būt 4.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Sāksim balsot ar tālāko noteikto datumu: 20.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 17.septembris - otrā lasījuma izskatīšanas termiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 14. Nav pieņemts.

Nākamais: 1.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 4.jūnijs - izskatīšanas termiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts. 1.jūnijs kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 4.jūnijs kā izskatīšanas datums.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu! 53.punkts - “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4099 - likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Kā jūs redzat, likumprojekts ir ļoti īss. Tas paredz izmaiņu 14.pantā par naturalizāciju vispārējā kārtībā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir desmit deputātu priekšlikums šo darba kārtības punktu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šā jautājuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs pieteicies deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padomes kalpi! Tauta! Es gribēju runāt par steidzamības jautājumu. Manuprāt, steidzamība šeit nekādā veidā nav pieņemama. Kā jūs jau dzirdējāt no Leopolda Ozoliņa, es runāšu par to, kā lieta virzāma tālāk.

Mēs neesam ne pret vienu citu tautību, bet mēs esam pret “sovjetiem”. Mēs esam pret pirmajiem partijas sekretāriem, mēs esam pret tiem, kuri mūsu tautu apspieda, pret tiem, kuri sūtīja cilvēkus uz Sibīriju. Mēs esam pret tiem, kuri provocē mūsu Nacionālos spēkus, lai tie varētu tikt sodīti, bet mēs esam par latviešu tautu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Neatšķaidītu latviešu tautu. Un mums ir jāņem pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu prātīgi pie šā likuma piestrādāt.

Es dzirdēju no šīs tribīnes ļoti piemērotu priekšlikumu, ka tādiem, kam šodien jau ir mūsu pilsonība, tā būtu jāpārskata, jo daudzi no tiem, kas sēž šeit Saeimā, arī ir tautu nodevuši, viņiem pilsonība nedrīkstētu būt, bet daudziem tādiem, kurus mēs esam vienkārši nevajadzīgi apvainojuši, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, bet kurus mēs esam pataisījuši it kā par tautas ienaidniekiem, kurus mēs esam atšķaidījuši, atskaldījuši no tiem, kuri grib plaukstošu latviešu valsti, tiem mums ir jāsniedz roka. Mēs nevaram šeit runāt par tautību, mums šeit ir jārunā par lojalitāti pret mūsu valsti.

Pirmās Latvijas valsts neatkarības laikā bija liela daļa pilsoņu, kuri bija lojāli, lai gan viņi varbūt nebija no latviešu tautas, bet tomēr viņi bija lojāli Latvijas valstij un lojāli mūsu tautas mērķiem. Bet šodien mums ir liela daļa, kas 50 gadu ilgajā okupācijas laikā tika nodevusi savu tautu, kas iestājās komunistu partijā, rāpoja uz augšu un no tās augstās pozīcijas vēl uzkundzējās mūsu tautai, kas provocē mūsu cilvēkus, spīdzina mūsu invalīdus, neapmierina mūsu represētos, bet kļūst bagāti ar ostu zemes un citu objektu tirdzniecību. Šiem cilvēkiem būtu jāatņem tā pilsonība.

Es nestājos pret krievu, es nestājos pret poli, es kopā ar Leopoldu Ozoliņu stājos pretī “sovjetiem”, un jūs paši zināt, cik tur ir “sovjetu”. Latviešu tautai vajag draugus, vajag lielāku pilsoņu skaitu, bet tiem ir jābūt lojāliem latviešu tautai. Ne tādiem, kādus mēs redzējām Kļaviņa priekšlikuma balsojumā... kas tie tādi ir. Ne tādi viltus latviešu nacionāļi kā Grīgs, kas paraksta, bet nebalso, ne tādi kā Kristovskis, kas paraksta likumprojektu, bet balso “pret”. Vai lielāka cūcība varētu būt? Meļi un blēži! (Starpsauciens: “Pareizi!”) “Sovjetiem”, tiem nav pilsonības tiesību, bet tiem, kas grib, lai būtu spēcīga, lojāla, plaukstoša latviešu tauta, tiem ir jābūt vietai mūsu zemē, bet ne pirmajiem partijas sekretāriem. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Reižu reizēm vajadzētu paskatīties, kā mēs strādājam. Paņemiet nupat nobalsoto dokumentu, tā 5.punktu, un salīdziniet tekstu ar šo grozījumu, ko piedāvā šis projekts. Es saprotu, ka tas ir ienācis no valdības un ka tas ir jāizskata, bet par ko mēs tagad balsosim? Teksts ir pilnīgi tāds pats, absolūti tāds pats, tāpēc jēgas nav nekādas, vai mēs nobalsosim “par” vai mēs nobalsosim “pret” kādu no šiem projektiem. Te varētu runāt tiešām tikai par šo 14.pantu, bet te nav ko runāt, jo nupat mēs gari un plaši savās debatēs jau izrunājām šos jautājumus.

Kāpēc es vēlos pievērst uzmanību šai lietai? Tieši tāpēc, ka pēc tam būs spekulācija ar šiem dokumentiem, jo pateiks: zināt ko, tas dokuments ir tāds, un tas ir šitāds, ja nebūs skaidri pateikts, kas tie bija par dokumentiem un kāpēc tie ir pieņemti vai noraidīti. Vēl lielāks humors ir tas, ka mēs nupat nobalsojām, ka arī tas otrs ir šausmīgi steidzīgs. Kāda tad tam ir nepieciešamība būt steidzīgam, ja mēs jau nupat esam par to nobalsojuši, tieši par tādu tekstu? Kāda bija jēga balsot par steidzamību šim dokumentam?

Es domāju, ka šis gadījums tiešām parāda mūsu nesakārtotību, mūsu neprasmi apvienot šos jautājumus. Lūk, tieši tas dod iespēju šeit nākt un uzstāties, viltojot dokumenta, projekta, jēgu un pasniedzot no šejienes to pavisam citā gaismā, mēģinot ar to sev kaut ko iegūt.

Šā otrā dokumenta iesniedzēja ir valdība, un tāpēc tas arī tika izskatīts, bet liekas, ka šādā veidā to salikt kopā bija diezgan savādi. Taču jebkurā gadījumā lielu jēgu balsot un runāt tālāk par to es neredzu, bet tas liek mums padomāt, kā strādāt uz otro lasījumu, lai mēs tiešām saglabātu savu stingro attieksmi pret šā likuma piemērošanas procesu un, otrkārt, lai mēs prastu parādīt, ka mēs esam prasmīgi risinājuši šo naturalizācijas problēmu. Taču jebkurā gadījumā te var balsot, nebalsot, pat nepiedalīties, jo tas neko vairs šajā brīdī negroza.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija. (Starpsauciens: “Anta, pietiek!”)

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Es atsaucu savu sakāmo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka atbildīgā komisija nav veikusi savu uzdevumu. Ministru kabineta sagatavotais projekts ir sagatavots jau daudz vēlāk un iesniegts Saeimā daudz vēlāk nekā Saeimas sagatavotais. Kā jau Dobeļa kungs teica, šis grozījums 14.pantā vārds vārdā atkārto to projektu, par kuru mēs tikko nobalsojām. Tātad atceļ naturalizācijas “logus”. Skaidrības labad es šo teikumu nolasīšu: “Sešpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā.” Es uzskatu, ka tā cilvēka uzdevums, kurš vada darbu pie šā likumprojekta, bija ziņot par to Ministru kabinetam, un pēc šāda pozitīva balsojuma Ministru kabinetam vajadzēja šo priekšlikumu atsaukt. Saeimā nevar būt apspriešanā divi likumprojekti ar vienu un to pašu tekstu. Ja Ministru kabinets šajās sekundēs neatsauc šo savu projektu, es aicinu balsot pret to. Tas nenozīmē balsot pret Ministru kabineta politiku, bet tikai pret diviem gluži vienādiem likumprojektiem, par vienu no kuriem jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamā Seiles kundze! Ja jums būs laiks, palasiet Kārtības rulli, vispirmām kārtām 86.pantu, un tad izsakiet pārmetumu komisijai. Es nebūtu teicis nevienu teikumu, ja šo pārmetumu sadalītu starp valdību un komisiju, un šajā Saeimas sēdē sēdošo ministru, kas arī ir parakstījis šo dokumentu, nevis pārmestu atbildīgajai komisijai, ka tā nav izdarījusi... Atbildīgā komisija izpildīja Kārtības ruļļa 86.panta prasības. Pat tad, ja atbildīgā komisija būtu šo likumprojektu noraidījusi, tai būtu tas jāvirza uz Saeimu. Tādēļ jau valdība ir, lai deleģētu savu pārstāvi. Un, ja redzēja, ka ir šāda situācija, un ja šī darba kārtība bija pieejama vismaz piecas dienas iepriekš, tad izlabot šo situāciju jau nu varēja, tā vietā, lai pārmetumus izteiktu Juridiskajai komisijai. Tas ir vairāk nekā nekorekti. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tas nav nāves grēks!”) Tabūna kungs, tas nav nāves grēks, bet tādēļ jau nav jānāk tribīnē un jāsaka, ka komisija nav kaut ko izdarījusi. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un nu es aicinu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo likumprojektu. Jā, tas neloģisms tiešām šeit ir, bet valdība šo likumprojektu nav atsaukusi, un tādēļ mums šodien Saeimā ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Kaksītis. Respektējot Saeimas iepriekšējo balsojumu, es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 1.jūnijam un šo likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē 4.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu”.

Godātie kolēģi, situācija šobrīd ir šāda. Deputāts Jānis Mauliņš, mūsu kolēģis, izvirzījis šim amatam Kārli Čerānu.

Deputāti Golubovs un Bekasovs izvirzījuši Oļegu Deņisovu.

Apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija ir izvirzījusi Jāni Straumi.

Deputāts Gundars Valdmanis izvirzījis Andri Rubinu. Pašlaik ir četras kandidatūras.

Par šo jautājumu runāt vēlas Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Šis nav svarīgs brīdis, un šis ir mazsvarīgs un, es domāju, pat nevajadzīgs postenis. Pašreiz četri cilvēki (šodien trīs) atrodas Prezidijā un veiksmīgi tiek galā ar darbu. Situācijā, kad līdz Saeimas vēlēšanām palikuši četri mēneši (no tiem viens mēnesis pārtraukumam), es domāju, pilnībā varētu likvidēt šo posteni, un es ierosinu, lai taupītu līdzekļus, to arī darīt. Es piekritu kandidēt, bet šodien es tomēr atsaucu savu kandidatūru. Šie gadi Saeimā ir bijuši ļoti nepatīkami, es esmu sastapies ar cinismu, ar meliem, ar intrigām, ar nodevību, ar ņirgāšanos, ar zināma veida analfabētismu, tas ir, neizglītotību. Būtībā visus jautājumus Saeimā izlemj Sadarbības padome. Viņi izlemj visus kardinālos jautājumus, viņi risina... tas ir, neatrisina tās problēmas, kas ir visaktuālākās, - tautas veselība, demogrāfija, sociālās vajadzības, izglītība, samaksa par padarīto darbu -, un mēs esam nonākuši pie ļoti bēdīga stāvokļa. Varai, Sadarbības padomei un Ministru kabinetam, neinteresē tauta, un lielākajai tautas daļai neinteresē, kas notiek valdībā un Saeimā. Ir liela daļa deputātu, kas dara ļoti “prātīgi” (pēdiņās) - šeit nerunā, noteikto laiku nosēž un aiziet mājās. Protams, balsojumos viņi stingri ievēro partijas obligāto disciplīnu. Es esmu runājis vienmēr tikai savas pārliecības vārdā, bet šajā Saeimā diemžēl grūti ko izdarīt. Tikmēr, kamēr krēsli, portfeļi, amati tiks vērtēti augstāk par labiem darbiem tautas labā, neatkarīgi no Rietumiem un Austrumiem, nemainīsies šī situācija. Tas, ka pirms dažām nedēļām balsoju par Krastu, nenozīmē, ka es balsoju par partiju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Patiešām, - ar savu nevarību, jēlumu un melīgumu partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK man atgādina mīklu, kurai ir pielikts vecs raugs, mīklu, kura nekad neuzrūgs un no kuras nevarēs izcept maizi. Tā ir briesmīga sajūta - redzēt, ka tiek pieņemti prettautiski likumi. Likumi gan tiek pieņemti, bet pēc kāda laika tiek grozīti un atkal grozīti. Likumi netiek pildīti. Tautas kalpi nepilda tautas vēlēšanos. Šī Saeima varētu mierīgi no šodienas iet brīvdienās līdz jaunām vēlēšanām, un tas noteikti būtu labāk nekā vēlēt vēl vienu Prezidija locekli. Tomēr es esmu pārliecināts, ka Latvija atdzims. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Rubina kungs ir pievīlis savu kolēģu cerības un atsauc savu kandidatūru. Vai vēl kāds no klātesošajiem vēlas izvirzīt kādu kandidatūru? Vai varbūt atsaukt? Nevēlas. Tātad, godātie kolēģi, kandidatūru izvirzīšanu beidzam.

Valdmaņa kungs gribēja runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Mans kolēģis Rubins nav mani pievīlis. Viņš runāja patiesu un pareizu valodu. Viņam postenis nav vajadzīgs. Viņam tautas labklājība ir vajadzīga. Tāpēc es lūdzu mūsu cienījamo Prezidija priekšsēdētāju atvainoties Rubina kungam, jo Rubina kungs nav mani pievīlis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Paldies, godātie kolēģi! Kandidatūru izvirzīšanu beidzam. Balsu skaitītāju vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot mēs varēsim šodien veikt balsošanas pirmo kārtu. Protams, cerēsim, ka ar to pietiks. Šajā balsošanā, tāpat kā visās iepriekšējās, es lūdzu balsu skaitītājus tagad, tūlīt, doties uz blakuszāli. Pārējos deputātus uz balsošanu aicinās pirmais zvans un uz rezultātu paziņošanu - otrais zvans. Uz vēlēšanu zīmēm būs uzdrukāta instrukcija. Tātad - kas jums ir jādara? Būs jāsvītro to kandidātu vārdi un uzvārdi, pret kuriem jūs balsojat, un jāatstāj tas kandidāts, par kuru balsojat. Viss pārējais kā parasti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, gaidīsim zvanu, kurš aicinās mūs uz balsošanu. Atgādinu, ka mēs vienojāmies strādāt līdz pulksten 18.30, kad notiks reģistrācija ar identifikācijas kartītēm. Pārtraukums līdz balsošanas sākumam.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies 20.maija balsošanas par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu pirmā kārta. Kopumā šoreiz tika izsniegtas 75 vēlēšanu zīmes. Lūgums tomēr Sekretariātam gatavot zīmes, lai gan šoreiz arī ar 75 zīmēm pietika, jo deputātiem tika izsniegtas 74 vēlēšanu zīmes. Viena sabojāta un nomainīta. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 74 zīmes. Par derīgām tika atzītas 73, un viena tika atzīta par nederīgu.

Par kandidātu Kārli Čerānu nodotas 15 balsis.

Par Oļegu Deņisovu - 8 balsis.

Par Jāni Straumi - 22 balsis.

Tas nav pietiekams balsu skaits, tāpēc nācās konstatēt, ka neviens no šiem kandidātiem nav ievēlēts. Kā piezīmi varu pateikt, ka mēs konstatējām arī to, ka 27 zīmēs visi kandidāti bija izsvītroti. Tādi ir pirmās kārtas rezultāti, un priekšlikums ir otro kārtu rīkot rīt no rīta pulksten 9.00.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Godājamie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu tagad reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Pirms tiek nolasīti rezultāti, vārdu paziņojumiem lūdz Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Ir tāds aicinājums nonācis šeit, mūsu Saeimā, un šajā sakarā es jau šodien te ar dažiem deputātiem esmu ticies. Iepazīstināšu ar tā saturu.

Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts bija Kristaps Bahmanis, kurš ir bijis brīvības cīnītājs 1905.gada revolūcijā, vajāts, izceļojis uz Šveici, rakstījis grāmatas, piedalījies daudzos un dažādos politiskos pasākumos. Protams, pats galvenais fakts ir tas, ka viņš ir bijis 1. un 2. Saeimas deputāts. Miris 1942.gadā Rīgā. Šobrīd viņa kapavieta ir nopostīta, jo pēc kara tur ir apglabātas jau citas personas.

Oļģerts Tālivaldis Auns, viens no mūsu Latvijas ievērojamākajiem vēsturniekiem, ir izvērsis ļoti lielu aktivitāti, atjaunojot piemiņas vietas Latvijas ievērojamākajiem cilvēkiem, un viņš ir vērsies pie Saeimas deputātiem ar lūgumu - atbalstīt finansiāli, lai tuvākajā laikā varētu Pirmajos Meža kapos uzlikt Bahmaņa kunga kapam piemiņas zīmi.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību: ja šodien un rīt vēl kāds no deputātiem (papildus tiem vairākiem desmitiem, kas jau ir atbalstījuši šo aicinājumu) vēlētos pievienoties ar savu finansiālo artavu, tad - lūdzu! - es būšu gan šodien, gan rīt jūsu rīcībā, un Auna kungam rītvakar varēsim nodot saziedotos līdzekļus. Lūdzu, esiet atsaucīgi!

Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam - par balsošanas rezultātiem.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. Es gribu precizēt - stenogrammas precizitātes labad - balsojumu par darba kārtības izmaiņām. Otrajā gadījumā, tad, kad bija balsojums par to priekšlikumu par abu Pilsonības likuma projektu apskatīšanu, kurā nebija pieminēts Akcīzes nodokļa likuma projekts, mans balsojums bija “pret”, bet es balsoju “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad Māris Rudzīša kungs paziņos reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Aida Prēdele, Anna Seile, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ojārs Grinbergs, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Janīna Kušnere, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Ervids Grinovskis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 21.maijam, pulksten 9.00.

Datoroperatores S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, B.Strazdiņa

Redaktores L.Bumbura, J.Kravale

Korektores D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute