Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, deputāti! Turpināsim izskatīt Saeimas darba kārtības jautājumus. Notiks Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka šo rītu mēs sākam ar balsošanas otro kārtu par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. Tā kā vakar pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu skaitu, tad otrās kārtas noteikumi ir tādi, ka vēlēšanu zīmēs, kuras jūs saņemsiet, vēl joprojām ir visu trīs kandidātu vārdi un uzvārdi, un tāpat kā iepriekš jums ir jāsvītro tie, pret kuriem jūs balsojat. Jāatstāj ir tikai tas viens vārds un uzvārds, par kuru balsojat. Visi pārējie noteikumi ir iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz zvanam, kas aicinās mūs uz balsošanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Arī otrā vēlēšanu kārta ir beigusies, tās rezultātus paziņos deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies otrā kārta. No 100 izgatavotajām zīmēm deputātiem tika izsniegtas 74, jo tāds bija deputātu skaits, kas piedalījās balsojumā. Atlikušās 26 zīmes mēs dzēsām. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija. No vēlēšanu kastes izņēmām visas 74 zīmes un visas atzinām par derīgām.

Par kandidātu Kārli Čerānu izrādījās nodotas 11 balsis.

Par Oļegu Deņisovu - 5 balsis.

Par Jāni Straumi - 35 balsis.

Līdz ar to neviens no kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc rīkojama trešā kārta. Starp citu, 23 zīmēs bija svītroti visu kandidātu uzvārdi.

Tagad rīkosim trešo kārtu, bet šoreiz savās vēlēšanu zīmēs jūs atradīsiet tikai to divu kandidātu uzvārdus, par kuriem tika nodots lielākais balsu skaits. Visi pārējie noteikumi paliek iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atkal pārtraukums līdz zvanam, kas aicinās mūs uz balsošanas trešo kārtu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Trešās balsošanas kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ir beigusies trešā kārta, kurā ir ievēlēts Saeimas priekšsēdētāja biedrs. Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, balsošanā piedalījās 78 deputāti, tāpēc tika izsniegtas 78 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija, dzēstas atlikušās 22 zīmes. No vēlēšanu kastes mēs izņēmām 78 vēlēšanu zīmes, par derīgām tika atzītas 77 zīmes, viena bija nederīga.

Par kandidātu Kārli Čerānu ir nodotas 15 balsis.

Par kandidātu Jāni Straumi ir nodota 41 balss. Līdz ar to mēs varam apsveikt Jāni Straumi, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 27. pantu viņš ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Straumes kungs, apsveicam jūs ar jaunievēlēto amatu. Lūdzam saņemt ziedus un ieņemt vietu Prezidijā. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Jelgavas tiesas administratīvās tiesneses L.Dubultas atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Tātad dokuments nr.4237. Jelgavas tiesas administratīvā tiesnese Lolita Dubulta ir iesniegusi iesniegumu Tieslietu ministrijā, kurā viņa lūdz sevi atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās. Tieslietu ministrs to ir lūdzis izskatīt Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija, uzklausījusi tiesnesi, iesaka Saeimai atbalstīt šo viņas lūgumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Lolita Dubulta ir atbrīvota no Jelgavas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no ceturtās sadaļas - “Pieprasījumu komisijas atzinumi”. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram R.Zīlem par valsts budžeta politikas pareizību un atbilstību Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm. Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un noraidīja to. Īss komentārs. Uz komisijas sēdi bija ieradies finansu ministrs Zīles kungs, viņš informēja komisiju par situāciju budžetā un atbildēja uz pieprasījumā uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, arī par it kā veidojamo speciālo stabilizācijas fondu.

Pamatjautājums faktiski bija tas pats, kas jau ir bijis vienā no pieprasījumiem zemkopības ministram Rāviņa kungam, tas ir, par zemnieku iespējām graudu realizācijā. Šajā sakarībā, kā zināt, ir jau pieņemts Saeimas lēmums par 2,1 miljona līdzekļu piešķiršanu šim nolūkam, lai iepirktu graudus valsts rezervē. Kā jau es teicu, pieprasījums tika noraidīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Valdmaņa kungs, jūs pieteicāties kā parasti ar nelielu nokavēšanos, bet, ja nu vēlaties, lūdzu, runājiet! Piecas minūtes.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Viņas kalpi un tauta! Man ļoti žēl apgrūtināt apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un citus padomes locekļus ar sliktām ziņām. Latvija 1992.gadā pievienojās konvencijai par civiltautas statusu kara zonā... Nu viņš jau man teica, ka es piespiedu pogu... Ja viņš nemāk saprast, lai viņš saprotās... Es runāšu divreiz.

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam, godātais Valdmaņa kungs, Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu. Debašu laiks, kā jūs atceraties, vakar tika nobalsots par šo jautājumu... tāpat kā par jebkuru citu - piecas minūtes. Laiks jums ieslēgts, lūdzu, runājiet!

G.Valdmanis. Lai jūs netraucētu man, Čepāņa kungs, tad būtu vēlams... lai jūs man atdotu atpakaļ to minūti vai cik. Lieta ir tāda, ka Tabūna kungs ir nolēmis, ka nevajadzētu pievērst vērību tam, ka visu to, ko Birznieces kundze un Inkēna kungs un tā tālāk ir darījuši... visa tā tautas provokācija par nepilsoņu jautājumiem ir jau sen izlemta. Mūsu Saeimai nav tiesību uztaisīt likumu, kas ņemtu virsvaru pār starptautiski pieņemtu konvenciju. To mums Seiksta kungs var paskaidrot... (Zālē liels troksnis. No zāles dep. P.Tabūns: “Tas taču ir par otro jautājumu!”) Tabūna kunga nespēja un nevēlme izprast šo lietu, ka mums nav tiesas, kas lemtu par to cilvēku statusu, kas te tika ievesti ar kolonistiem... Tas jau ir starptautiski noteikts...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam jautājumu par budžetu, Valdmaņa kungs, bet jūs runājat jau par nākamo pieprasījumu. Līdz tam mēs neesam vēl tikuši.

G.Valdmanis. Un, ja es piespiedīšu pogu tad, kad būs pareizais laiks, kā jūs...

Sēdes vadītājs. Aizejiet uzpravīties un pēc tam būs kārtībā! (Zālē smiekli un aplausi.)

G.Valdmanis. Tad, lūdzu, ievērojiet, kad tā poga tiek piespiesta, Čepāņa kungs! Jūs man norādāt, ka es piespiedu par vēlu, bet tagad sakāt, ka man jārunā par iepriekšējo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jums jārunā par apspriežamo jautājumu, ja jūs esat uz to spējīgs.

G.Valdmanis. Čepāņa kungs, es piespiedu pogu priekš nākošā jautājuma, bet jūs man sakāt, ka man jārunā par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Tā kā Valdmaņa kungs par tēmu nerunā un nerunā vispār, tad, lūdzu, izslēdziet mikrofonu tribīnē. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu pieprasījumu finansu ministram Robertam Zīlem. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 7. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu tieslietu ministram Dz.Rasnačam un ārlietu ministram V.Birkavam par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ženēvas 1949.gada konvencijas “Par civilpersonu aizsardzību kara laikā” III daļas 49.panta beidzamās rindkopas piemērošanu civiliedzīvotāju ievešanai Latvijā tās okupācijas laikā. Komisijas vārdā, komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies! Valdmaņa kungs jau ir ieņēmis rindu par īsto jautājumu.

Cienījamie kolēģi! Uz Pieprasījumu komisijas sēdi, izskatot šo pieprasījumu, bija ieradies tieslietu ministrs Rasnača kungs, kā arī bija Ārlietu ministrijas pārstāvis. Ir saņemta arī Tieslietu ministrijas rakstiska atbilde, ar kuru deputāti iepazinās un kurā ir informēts, ka līdz 1996.gadam faktiski šī problēma netika risināta, bet, sākot ar 1996.gada pavasari, Tieslietu ministrija uzsāka darbu pie padomju okupācijas un kolonizācijas problēmu starptautiski tiesiskā izvērtējuma.

Šī konvencija Latvijā stājusies spēkā 1992.gada 24.jūnijā, bet 1997.gada pavasarī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautisko tiesību katedru, Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Latvijas asociāciju uzsāka pētījumu par Latvijas iespēju iesniegt prasību Hāgas ANO Starptautiskajā tiesā par Latvijas okupācijas fakta un ar to saistīto juridisko faktu izvērtēšanu un Latvijai nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu. Es vēl paskaidrošu, ka informācijai deputāti saņēma ziņas, ka Latvija varētu iesniegt Starptautiskajā tiesā prasību pret Krieviju kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju, taču tad ir nepieciešams, lai arī Krievijas Federācija atzīst šīs tiesas obligāto kompetenci šajā lietā. Protams, Krievija to nedara un diez vai jebkad darīs.

Cita procedūra, kas ir reālāka Latvijai, ir okupācijas fakta juridiskā konstatēšana ar ANO Starptautiskās tiesas padomdevēja viedokļa procedūras palīdzību. Arī tas tiek risināts šobrīd.

Attiecībā uz Ženēvas konvencijas piemērošanu Latvijā, runājot par padomju kolonizācijas rezultātā iebraukušajiem ieceļotājiem, atbildē paskaidrots, ka likumus par personu iebraukšanu un pārceļošanu un par citiem ar konvenciju saistītajiem jautājumiem pieņem Saeima. Komisija noraidīja šo pieprasījumu un nevirzīja uz Saeimu. “Par” neiestājas neviens no komisijas deputātiem. Visi bija vai nu “pret”, vai atturējās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Bet visvairāk tauta, jūs, kas ticat šai Saeimai, jūs, kas gribat ticēt “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļam”, “Saimniekam”, Latvijas Zemnieku savienībai! Jo, redzat, ir vesela komisija, taču neviens neuztur spēkā to, ka mums Latvijā ir jārīkojas pēc tiem likumiem, kurus mēs esam apstiprinājuši, arī starptautiskajiem likumiem.

Mēs 1992.gadā esam apstiprinājuši šo Ženēvas konvenciju. Nav arī šaubu, ka mēs 1996.gadā, ja ne agrāk, sapratām, ka mēs bijām okupēti. Nav šaubu, ka mūsu juridiskie SIA Latvijā, šie kolonisti, ir nelegāli ievesti. Nav šaubu, ka viltus nacionāļi ir tautu provocējuši. Šis jautājums nav nekad bijis pareizi risināts. Mēs esam no tautas atskaldījuši tos, kuri grib būt mūsu tautai lojāli, mēs viņus spīdzinām ar kaut kādiem “logiem”. Mēs atļaujam mūsu valsts galvaspilsētā rīkoties demonstrantiem, kas atklāti demonstrē nodevību. Mēs “šūpojam laivu” un sakām, ka mēs neesam tiesiski, nevaram mūsu zemē rīkoties tiesiski.

Mēs esam to ANO konvenciju pieņēmuši. Nav šaubu, ka bija okupācija. Nav šaubu, ka tikai mūsu zeme var lemt. Mums nav tiesību ignorēt šo starptautisko konvenciju. Mūsu Konstitucionālajā likumā ir teikts, ka mūsu starptautiskās konvencijas ņem priekšroku, un ir vienalga, ko jūs, tautas pārstāvji, nolemjat šeit. Ja jūs gribat darīt to, ko jūs darāt, tad mums ir jāpieņem lēmums, ka mēs atsakāmies no Ženēvas 1949.gada konvencijas trešās daļas, ka tā uz mums neattiecas. Un tad gan pasaulē būs blīkšķis! Saprotiet, ka mēs šo konvenciju esam pieņēmuši! Tā ir saistoša mūsu zemei. Šeit nav vietas provokācijai, nav vietas šeit citu cilvēku atbalstīšanai. Fakts ir skaidrs! Viņi šeit, tāpat kā Čehijā un citur, ir nelegālie imigranti, par kuriem ir jāgādā Krievijai.

Kāpēc mums tas nepielec? Vesela liela grupa juristu - gan Padomju Savienības audzināti ar rusifikācijas mērķi, ar tautas karogiem, ar “Tēvzemei un Brīvībai” pie krūtīm... Kā man Māris Grīnblats stāstīja Brīvības pieminekļa priekšā, viņiem esot ierakstīts sirdī “Tēvzemei un Brīvībai”. “Latvijas ceļš” Latviju vedīs pa tiesisku ceļu, un visi citi jūs mūs vedīsiet uz Eiropu un pasauli.

1949. gadā tika pieņemtas vairākas konvencijas. Viena bija par civilas tautas tiesībām kara un okupācijas laikā. Ne tur drīkstēja deportēt no Latvijas, ne šeit drīkstēja importēt. Tas viss bija nelikumīgi, un jūs to visi zināt. Ja jūs to nezinājāt, tad jūs to tagad zināt. Ko mēs šeit ķēmojamies? Atkāpsimies uz pareizajām pozīcijām un iesim no turienes! Tiem, kas grib darīt pretējo, nav cita vārda kā nodevēji. Tautas spīdzinātāji! Cilvēkos nemiera radītāji!

Likumīgā situācija ir viegli un skaidri saprotama. Mums nav tiesību lemt pretēji. Mums nav tādu tiesību. Mūsu Saeimai nav! Mūsu Konstitucionālais likums to tā pasaka. Sāksim risināt tautas problēmas no kaut kādas pareizas nostādnes. Es neticu, ka šī Saeima to spēs.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Gribu vērst godājamā Valdmaņa kunga uzmanību uz mūsu darba kārtības 66.punktu - rubrikā “Patstāvīgie priekšlikumi”. Tur ir lēmuma projekts “Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22. augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no ANO Starptautiskās tiesas”, kuru iesniegusi Juridiskā komisija. Šis lēmuma projekts noteikti arī skar... tā ietvaros ietilpst arī 1949.gada konvencija. Tas, ko tagad prasa Valdmaņa kungs, ir nereāli, jo mums ir jau šis un pie tā jau strādā valdība un Juridiskā komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Sinkas kungs un tauta! Nav tiesību mums rīkoties pretēji šai konvencijai! Bet es jums pateikšu vēl ko. Pagājušajā nedēļā no Eiropas atbrauca cilvēku komisija, kas grib saprast, kā mēs rīkosimies ar bēgļiem, kāds ir viņu statuss mūsu likumā. Viņi mums skaidro, ka mēs ļoti neprātīgi rīkojamies nepilsoņu jautājumā, jo 1954.gadā tika pieņemta cita konvencija par tiem, kuriem nav pavalstniecības, bet mēs darot daudz, daudz vairāk, nekā tā konvencija pieprasa. Tomēr mēs esam kurli. Mēs to nedzirdam.

Ārlietu komisijā viņi grib runāt par bēgļiem, jo viņi saprot, pēc sanāksmes viņi mums skaidro... Mēs taču ļoti labi zinām, ka mēs esam paši sevi iedzinuši, kā viņi saka, nolēmuši zaudēšanai. Neviens nevar vinnēt. No-win situation, jo Latvija nespēs šo bēgļu straumi pati risināt. Viņu komisijas vadītājs šo jautājumu vairākas reizes ceļ augšā, bet mums Sinkas kungs un citi tikai pļāpā un neklausās. Kauns! Viņš gribēja uzsākt sarunas, kā mēs kopīgi ar Eiropas valstīm risināsim šos plūdus, kas nāks, bet mēs tikai pļāpājam, es nezinu, par kādām gudrībām. Tā mēs tur stundu nositām un neko neiemācījāmies. 20 minūtes četri no mūsējiem Sinkas kunga dēļ runāja visriņķī, it kā par tiesībām, bet tur nekā par tiesībām nebija. Mēs mūsu tautu pārstāvam neticami slikti. Es neticu, ka tas ir nekompetences jautājums.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas...

G.Valdmanis. Vienkārši tā ir nodevība.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie tautieši! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man un droši vien arī daudziem Latvijā ir ļoti grūti dzīvot melu, savstarpējas neuzticības, bezgalīgu pāridarījumu sajūtās. Man šķiet, ka mūs okupē pēdējo reizi.

Atceros, - toreiz, kad es tikko kā biju ievēlēts par deputātu, bija paredzēts konkurss par pastmarku. Ar Droiska kungu mēs satikāmies komisijā. Bija paredzēts šo marku nodrukāt kā piemiņu vai kā zīmi tam, ka Latvija ir bijusi okupēta, ka ir bijušas atkārtotas deportācijas arī pēc Otrā pasaules kara, kurās galvenokārt iznīcināja mūsu darbarūķus laukos. Tad tā komisija nolēma, ka varbūt pasūtīs māksliniekam trīs markas, vēlāk vienojās, ka varbūt labāk tomēr tikai vienu marku, lai būtu spēcīgāk.

Tad es redzēju Birkava kunga vēstuli Droiska kungam. Tajā vēstulē bija rakstīts, ka to marku vajadzētu taisīt tomēr tādu, lai īsti nebūtu uzsvērts šis atkārtotās okupācijas fakts, jo tas, lūk, varot nokaitināt Rietumu valstis. Es sapratu, ka mūs okupē pēdējo reizi. Šodien es brīnos, ka mums vispār ir jārunā par to, ka ir jāskata vēl un vēlreiz šāds pieprasījums - starptautiskajā līmenī izvērtēt šos smagos, Latvijas tautas pārdzīvotos gadus.

Es ļoti lūdzu šoreiz nepiekrist Pieprasījumu komisijas vienbalsīgajam lēmumam - noraidīt šā pieprasījuma tālāku virzīšanu tieslietu ministram Rasnačam un ārlietu ministram Birkavam. Es ļoti lūdzu atbalstīt, jo, ja mūs patiesi okupēs pēdējo reizi, tad atpakaļceļa vairs nebūs. Es ļoti lūdzu pievērst sabiedriskās tiesas - Rietumu sabiedrības - uzmanību, kā to dara citas valstis, citas tautas. Saglabāsim tomēr pašcieņu un būsim lepni, jo esam latvieši! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas darbā tomēr vajadzētu ievērot pēctecību un sekot tam, ko paši esam ierosinājuši un ko paši esam veikuši. Šobrīd Saeimā ir divi patstāvīgie priekšlikumi, kurus apstrādā Juridiskā komisija. Viens ir pašas Juridiskās komisijas, otrs ir deputātu iesniegts, tur jārisina starptautiskajā līmenī jautājumi par Latvijas okupācijas deklarācijas tālāko izmantošanu. Taču man negribas, lai šeit skan traģiski vārdi un deputātu kaunināšana, bet man gribas, lai mēs sakārtotu savā valstī to, kas katram no mums ir jādara. Man liekas, šis darbs bija jāsāk ar valsts pirmo cilvēku - ar Valsts prezidentu. Bija jāvēršas pie viņa, nevis šeit no tribīnes jāraud un jākaunina tie, kas sēž zālē.

Es domāju, ka ir vēl viena lieta. Mums nevajag aicināt sabiedrību, mums ir jābeidz apelēšana pie kaut kādas lielas cilvēku masas uzskatu izteikšanas, jo ir jāveic sistemātisks darbs un ir jādomā tajos līmeņos, kādos mēs jau esam runājuši par postsociālisma valstu iesaistīšanu šajā procesā. Ja jau grib veidot šo procesu un vajag veidot un ir jāveido šis process -, ko es gribētu saukt par “Nirnbergu-2”, lai novērtētu staļinismu un pielīdzinātu to fašismam, tad tas ir jādara zinātnieku, valdības un Valsts prezidenta līmenī. Nevajadzētu šeit vienkārši šausmināt cilvēkus un teikt, ka mēs neko nedarām. Es domāju, ka šodien šā pieprasījuma tālākā virzība ir ļoti sarežģīta, jo es neieraudzīju lēmuma projektu par to, kas jādara tālāk un par ko tad mēs balsosim, ja šo pieprasījumu pieņems. Man liekas, ka Saeimā ir jāpasteidzina darbs pie šiem diviem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas ir Juridiskajā komisijā, ir jāizdiskutē tie šeit, Saeimā, jānobalso par tiem un tie jāvirza tālāk, ja deputāti to uzskata par nepieciešamu, bet es tomēr gribu, lai šeit izskanētu arī valsts pirmās personas - Valsts prezidenta - viedoklis par to, kā tas ir darāms, jo viņš tomēr lielā mērā prezentē jeb pārstāv Latvijas valsti pasaulē un izsaka savus uzskatus. Un, kā mēs zinām, diemžēl pēdējā laikā, vismaz šinī gadā, ļoti bieži ir tā, ka šie uzskati no Valsts prezidenta mutes skan savādāk, bet presē, it īpaši ārzemēs, tiek atspoguļoti savādāk. Tad mēs netiekam skaidrībā, kurš kurā brīdī ko ir teicis un kāpēc. Tāpēc šīs lietas vajag sakārtot. Es domāju, ka ir beidzies laiks, kurā mums ir bijis jārunā tikai emocionālā līmenī. Nu jāveic praktiskā darbība šajā virzienā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par ko mēs balsojam?”) Balsojam par Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 13. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums no 5.sadaļas. Likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4184. 1.priekšlikums ir par 4.pantu. Pēc būtības par šo pantu ir četri priekšlikumi - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas, Juridiskā biroja un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Visi iepriekšējie trīs priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem četriem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par likumprojekta 5.pantu. Arī šeit ir trīs priekšlikumi. 5. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, 6. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un 7. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī abi iepriekšējie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es jautāšu, kolēģi, tā: vai jūs piekrītat likumprojekta 5.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrītat. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir par 6.pantu. Juridiskais birojs ierosina 6.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “Valsts kontrole” aizstāt ar vārdiem “valsts kontrolieris”. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par 8.pantu. Tie ir trīs priekšlikumi. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, 10.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un arī 11.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums (9.priekšlikums) ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā (10.priekšlikumā). Lūdzu atbalstīt 9. un 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajai likumprojekta 8.panta redakcijai - tās 1., 2. un 3. punktam, otrajai un trešajai daļai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par 9.pantu. Tur ir divi priekšlikumi. 12.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu. Ierosina vārdu “līgumu” aizstāt ar vārdiem “darba līgumu”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir par 10.pantu. Tas ir 14.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi jaunu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10. panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par 11. pantu. Ir trīs priekšlikumi. 15. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 16. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu?

A.J.Lambergs. 17. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 11. panta 6. apakšpunktu. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par 12. pantu. 18. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam svītrot 12. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

A.J.Lambergs. Paldies. Līdz ar to 19. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi ir par 13. pantu. 20. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 13. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam, ka likumprojekta 13. pants ir svītrojams? Kolēģi piekrīt. Pants tiek svītrots. Līdz ar to pārējie vairs nav skatāmi.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 24. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums svītrot 14. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 14. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots. Paldies. Tālāk!

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi attiecas uz 16. pantu. 25. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums izteikt 16. pantu jaunā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 17. pants. 26. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Par 17. pantu ir arī Budžeta un finansu komisijas izstrādātais 27. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 27. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta (pēc pašreizējās numerācijas) redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais priekšlikums attiecas uz 19. pantu. Tas ir priekšlikums nr. 28. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka 19. pantā svītrot vārdus “un ar to saskaņotā pašvaldības budžeta”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie ir četri priekšlikumi, kuri attiecas uz 20. pantu. 29. un 30. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un atbalsta likumprojekta 17. panta (pēc pašreizējās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Tātad jūs visu atbalstāt?...

Sēdes vadītājs. Visu 17. panta redakciju. Deputāti akceptē.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 21. pants. 33. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 34. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Andrējevas kundzes priekšlikumā - 33. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 18. panta (pēc pašreizējās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie labojumi ir par 22. pantu. 35. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Arī 36. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie priekšlikumi attiecas uz 23. pantu. 37. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 38. priekšlikums - ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt?

A.J.Lambergs. Nākamais ir 40. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 20. panta (pēc tās numerācijas, kura ir 5. ailē) redakciju. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir par likumprojekta 24. pantu. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir par pārejas noteikumiem. 42. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izslēgt pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam un atzinumam svītrot pārejas noteikumus? Piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to 43., 44., 45., 46. priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Jā, vairs nav izskatāmi.

A.J.Lambergs. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu un lēmuma projektu (tas ir izklāstīts dokumentā nr. 4278) un lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu”.

Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es te, nākot uz tribīni, dzirdēju, ka Ķemeru viesnīca grūst, un tas tiešām tā arī ir. Šī viesnīca grūst tieši tāpēc, ka tai nav saimnieka. Ilgu laiku šīs viesnīcas saimnieks bija Labklājības ministrija, kuras laikā sākās šīs viesnīcas - Ķemeru kūrorta lepnuma - sabrukums. Tagad viesnīca ir nodota privatizācijai, tur ir paredzētas darba vietas 243 cilvēkiem. Jāiegulda ir 10 miljoni latu trīs gadu laikā, un ir cerības, ka šo viesnīcu kāds nopirks. Taču tas “kāds” varētu būt kāds no plašās pasaules, kas ļoti labprāt ienāk Latvijā. Ar ko mēs esam pasaulei pievilcīgi? Tikai ar lētajām darba rokām. Par šo jautājumu man nupat bija saruna Norvēģijā. Izrādījās, ka mūsu strādnieki saņem desmit reizes mazāku algu nekā strādnieks Norvēģijā.

Nu, lūk, varbūt tas būtu labi, ka te kāds nāktu un viesnīcu restaurētu, un ieguldītu šos 10 miljonus latu, bet ir saņemta vēstule no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, ko parakstījis inspekcijas vadītājs Dambja kungs, - ka Ķemeri ir aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu skaitā un ka viņš atbalsta šīs viesnīcas nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai. 1936. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta celtā monumentālā piecstāvu mūra ēka zināmā mērā reprezentē Latvijas valsti un tās iespējas būvmākslā. Tās eksterjera un interjera veidojumā valda īpaši uzsvērta greznība, dominējot neoeklektisma arhitektūrai raksturīgām kompozīcijām un detaļām. Uzskatām, ka tieši pašvaldība ar valsts atbalstu varētu minēto objektu visā tā daudzveidībā veiksmīgi saglabāt nākamajām paaudzēm.

Turklāt Jūrmalas domes lēmums vēsta: lūgt Latvijas Republikas Saeimu iedalīt līdzekļus nepieciešamajam remontam. Un arī pati Jūrmalas pašvaldība lūdz nodot tās lietošanā šo viesnīcu, lai vēlāk to varētu izmantot gan kā latviešu radošās inteliģences centru, gan, iespējams, kā latviešu kultūras centru vai izveidotu šeit iestādi vai organizāciju, kura tad pasaulē skaidrotu, kas ir Latvija. Tādu, kādu Ārlietu ministrija nav varējusi izveidot deviņu gadu laikā. Tāpēc par Latviju iespaids ir tāds, kādu mēs šodien to uztveram no televīzijas un masu mediju ziņām.

Ķemeru viesnīcas īpašo vērtību uzsver gan Kultūras ministrija, gan arī ... Valsts tūrisma pārvalde uzskata, ka Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi būtu jāpārskata, vadoties pēc kopējās konceptuālās nostādnes.

Manuprāt, Valsts prezidents tikai “atrakstās”. Valsts prezidents raksta: “Tomēr vēršam jūsu uzmanību, ka minētā jautājuma risinājums atbilstoši Latvijas likumdošanai neatrodas tiešā Valsts prezidenta kompetencē.” Kā parasti, Valsts prezidents nostājas malā.

Privatizācijas aģentūra ir saņēmusi Jūrmalas pilsētas domes priekšlikumu, ka viņa ir ar mieru šo viesnīcu pārņemt arī īpašumā, ja ir vajadzīgs konkrēts īpašnieks. Tātad tā varētu būt Jūrmalas pašvaldība.

Ir saņemta vēstule no Rutas Čaupovas, Latvijas radošo savienību padomes priekšsēdētājas, ka Latvijas radošo savienību padomes pārstāvji atbalsta uzskatu, ka Ķemeru sanatorijai kā nozīmīgam arhitektūras un Latvijas vides kultūras objektam būtu vēlams saglabāt valsts pārraudzību un nodot to Jūrmalas pašvaldības apsaimniekošanā. Kādā veidā šī apsaimniekošana varētu noritēt? Vai tā būtu lietošana? Šeit varētu izveidot Latvijas radošās inteliģences centru. Būtu iespēja mūsu cienījamajiem māksliniekiem, piemēram, Vijai Artmanei vai Kārlim Sebrim, būt šajā viesnīcā, atgūt veselību. Būtu iespējams izmantot šo viesnīcu dažādiem citādiem kultūras un izglītības mērķiem, arī pasaules kontekstā un nozīmē. Turklāt jāņem vērā, ka tas tomēr ir unikāls arhitektūras šedevrs un ka šis īpašums ir celts par Latvijas valsts līdzekļiem un nekad nav bijis privāts īpašums.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Ozoliņš. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un iekļaut šo Saeimas lēmuma projektu darba kārtībā un par to arī nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt “pret” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šajā Saeimas zālē mēs esam divi ķemernieki, un varētu teikt, ka tā ir ļoti augsta pārstāvība, ja ņem vērā to iedzīvotāju skaitu, kāds ir Ķemeros. Te es jums varētu pateikt, ka Ķemeri, manuprāt, šobrīd ekonomiski un fiziski savā izskatā ir viena no nolaistākajām vietām Latvijā, ja salīdzina ar to, kādi tie ir bijuši. Un jāsaka viennozīmīgi, ka Ķemeri, būdami Jūrmalas pilsētas sastāvā, par to visu var “pateikties” Jūrmalas pilsētas domei - gan tās bijušajam priekšsēdētājam Inkuļa kungam, gan arī Alkšņa kungam, kurš visus šos gadus... tagad būdams domes priekšsēdētājs... bet iepriekšējos gadus, būdams gan galvenais arhitekts, gan arī atbildēdams par celtniecību, diemžēl nav pacenties neko darīt, lai šī Ķemeru viesnīca, kā tā tika saukta visus šos gadus, netiktu lēnā garā padarīta par graustu. Tur tika izdarīts pat tāds solis, ka ziemā atslēdza apkuri, bet aizmirsa izlaist ūdeni no radiatoriem...

Nevienu līdz šim tas neinteresēja, līdz tam brīdim, kamēr parādījās doma, ka varētu saņemt no valsts naudu un tagad iegūt to sev lietošanā. Jautājums ir tāds: kas tad ir radošā inteliģence šobrīd un kas viņu pārstāv? Kā viņa tiks izmantota?

Ja mēs gribam kādā veidā vērsties un palīdzēt radošajai inteliģencei, tad kāpēc tas ir jāvirza caur Jūrmalas pilsētu, kas šo māju jau ir nolaidusi tik tālu, cik tālu tā ir šobrīd? Ja mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, tad drīzāk tas ir jādara caur Labklājības ministriju, un es nedomāju, ka šeit ir jāveido viesnīca, bet ir jāatgriežas atpakaļ pie šīs domas, kas ir bijusi, - par rehabilitācijas centra veidošanu Otrajā pasaules karā cietušajiem cilvēkiem, kur tiktu iesaistīti arī ārzemju līdzekļi, tas ir, Vācijas puses līdzekļi. Taču es nekādā veidā šodien, arī kā bijusī ķemerniece, nevaru atbalstīt ideju, ka Ķemeru sanatorija ir jāatdod Jūrmalas pilsētai. Es drīzāk ierosinātu to atdot tiem cilvēkiem, kuri šobrīd sāk lēnā garā saimniekot Ķemeros un kuri ir saistīti ar Nacionālā parka izveidi. Es aicinu arī pašvaldību darbiniekiem padomāt par to, vai Ķemeri nebūtu jāatdala no Jūrmalas pilsētas kā atsevišķa administratīva vienība un jāatjauno tur kūrorts, kurš tur jau ir darbojies un kuram nav nekāda sakara ne ar Majoriem, ne ar Dubultiem, jo tas veiktu ļoti specifiskas funkcijas. Un situācija ir tāda, ka šodien Ķemeros nedarbojas pat tā saucamās dūņu vannas, un jūs nevarat, pat dzīvodams privātā mājā, aiziet un dabūt dūņu kompreses, jo neviens tās dūņas Ķemeros vairs nerok.

Un tāpēc es gribētu aicināt neatbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, bet šī diskusija par Ķemeru tālāko attīstību varētu būt, un es domāju, ka te ir jāstrādā kopā ar tiem cilvēkiem, kuri darbojas Nacionālajā parkā, pārdomājot, kā Ķemerus vairāk iesaistīt šajā struktūrvienībā, jo man šķiet, ka Ķemeros ir viens no visaugstākajiem bezdarba līmeņiem, lai gan man saka, ka Ķemeros var radīt 243 darba vietas, un tas cilvēkiem šodien ir vissvarīgākais, jo viss tā saucamais medpersonāls, kas agrāk bija sanatorijās, un visi citi ir pilnīgi bez darba.

Tātad šim Nacionālajam parkam te ir jāiesaistās, un es domāju, ka tas ir jārisina kopā arī ar mūsu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, vēlreiz apsverot un varbūt iestrādājot papildnoteikumus privatizācijas procesam, jo, cik es zinu, tad neviens arhitektūras piemineklis netiek privatizēts ar tādu atļauju, ka tas tiek likvidēts un ka tam tiek noņemts šis statuss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””, otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Labdien, dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4134.

1.priekšlikums. Otrajam lasījumam to iesniedzis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir Latvijas Republikas ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kuru komisija arī pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - svītrot likumprojekta 2.panta pirmo daļu. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikums, kuru mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta, tātad pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 2.panta otro daļu. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums - saskaņot grozījumus 1.pantā ar Ārlietu ministriju. To mūsu komisija praktiski atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums, kuru komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.punktu. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs piedāvā izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4.pantu. Līdz ar to nākamais priekšlikums vairs nav skatāms.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikums - izslēgt likumprojekta 5.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikums, kuru komisija atbalsta un daļēji arī pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Satversmes aizsardzības biroja direktora Kamaldiņa priekšlikums, kuru komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums - likumprojekta 5.pantā dot precīzas atsauces uz likuma 6.panta daļām. To komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums, kuru noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo Stara kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - 3.pantu papildināt ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi.

J.Kazāks. Tas 3.lapaspusē ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Drīz būs pārtraukums. Saņemiet pēdējos spēkus! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 6, atturas - 37. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums tāpat ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums, kuru komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kazāks. Tas 4.lapaspusē ir pirmais priekšlikums, 6.pants.

Nākamais priekšlikums 7.pantā tāpat ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikums - izslēgt 7.panta pirmās daļas papildinājumu ar 9.punktu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums, kuru komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt likumprojekta 8.pantu, un arī komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 8.pantu. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus “no medicīnas iestādes” ar vārdiem “medicīnas iestādes”, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova priekšlikums piedāvā aizstāt likumprojekta 9.panta otrajā daļā vārdus “Veselības departaments” ar vārdiem “Ārstniecības departaments”. Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. 6.lapaspuse, 11.panta 9.apakšpunkts. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums piedāvā noraidīt priekšlikumu un 11.panta devītajā daļā izslēgt vārdus “bet ne vairāk par 200 patronām”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs vēlas runāt. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie ieroču speciālisti un patronu pircēji! Kāda nu būtu atšķirība, vai jums ir 201 patrona, 202 vai 205? Man liekas, ka mēs komisijā izdebatējām pietiekoši skaidri un plaši šo jautājumu. Mēs neredzam nekādu vajadzību ierobežot patronu skaitu potenciālajam ieroču turētājam vai glabātājam. Es ierosinu atstāt iepriekšējā lasījuma normu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt gan komisijas, gan Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikumu, jo nav nekādas vajadzības veikt lielus munīciju uzkrājumus pilsoņu dzīvokļos vai mājās. Aicinu ierobežot patronu vai munīciju skaita pārskaitli “200”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, vēl ir vesela virkne deputātu pieteikušies debatēs par šo ļoti svarīgo jautājumu, bet tās mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi: Annai Seilei - par apakškomisijas sēdi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Man ir tikai viens paziņojums. Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju uz īsu sēdi šeit pat blakus Dzeltenajā zālē. Ļoti svarīgu, bet īsu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Bunkšs par balsojumu vēlas ko teikt.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz darba kārtības 12.punktu, tas ir, uz pieprasījumu tieslietu ministram Rasnačam un ārlietu ministram Birkavam, šajā jautājumā es esmu “par” Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka šis pieprasījums tālāk nav virzāms, respektīvi, šajā gadījumā vajadzēja balsot “pret”. Diemžēl izdrukā mans balsojums tehnisku iemeslu dēļ un manas kļūdīšanās dēļ ir pretējs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties visus ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu, godātie kolēģi, izdarīt to pareizi, kamēr iedegas uzraksts “identifikācija pabeigta”.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Aida Prēdele, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Juris Celmiņš, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim apspriest likumprojektu! Tātad mēs apstājāmies pie priekšlikuma, kuru iesniedzis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs par munīcijas skaitu katrai fiziskajai personai, kurai ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt ieroci. Godātie kolēģi, debatēs bija pieteicies Normunds Pēterkops. Vai Pēterkopa kungs... Nav. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates. Šis priekšlikums vispār nav balsojams, jo tas ir izteikts tādā veidā, ka nav balsojams. Ir runa par pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un tas nav priekšlikums. Tātad es vēlreiz apgalvoju, ka šis priekšlikums nav balsojams. Tāpat kā nebija balsojams Kamaldiņa kunga priekšlikums. Tas ir tehniskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai piekrītat, kolēģi, atzinumam un priekšlikumam, ka šis priekšlikums nav balsojams? Piekrītat. Paldies. Tad skatīsim tālāk.

J.Kazāks. Paliek otrā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu! Šis mums ir otrais lasījums, godātie kolēģi, tāpēc paliek pirmā lasījuma redakcija. Mēs apspriežam likumprojektu otrajā lasījumā, un līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir 7.lappusē par 15.pantu. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra...Atsauc! Paldies.

Sēdes vadītājs. Atsauc. Paldies. Tālāk!

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē par 16.pantu. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Kaksīša kungs piedāvā izslēgt likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kādēļ Juridiskajā komisijā radās šis priekšlikums, es nevaru saprast tos motīvus, jo tas jau ir nobalsots. Jau pats šis likums runā par pašaizsardzību, tātad šā likuma jēga ir tāda, ka šie šaujamieroči un speciālie ieroči ir domāti pašaizsardzībai, bet ko tad pasaka šis pants, kuram mēs ierosinām izslēgt pirmo daļu? Tas vēlreiz pasaka to pašu, ka ieročus drīkst izmantot, lai aizsargātu sevi vai citas personas. Vai tad tas ir jāregulē likumā, lai aizsargātu sevi? Tā jau ir vispārzināma patiesība, bet tikai ir jāpiemēro tādi pasākumi un līdzekļi, kādus paredz, teiksim, Krimināllikums. Tas nosaka, kāda rīcība ir atbilstoša, adekvāta konkrētajai situācijai, lai netiktu pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanas vai galējās nepieciešamības robežas. Un tad ir izlietojami visi līdzekļi, kādi ir pieejami šai personai, kuras veselība, dzīvība vai manta tiek apdraudēta, kā arī lai padarītu nekaitīgus dzīvniekus, kas apdraud cilvēka dzīvību. Es gribu teikt, ka šis priekšlikums ir radies tādēļ, ka faktiski šai pirmajai daļai nav nekāda juridiskā seguma, tāpēc pēc tās nav nekādas nepieciešamības šajā likumā. Tomēr es diemžēl nevaru piekrist atbildīgās komisijas viedoklim, kura mūsu priekšlikumu ir noraidījusi. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā! Lūdzu!

J.Kazāks. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, balsosim Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikumu, kurš ir izteikts mūsu apspriežamā dokumenta 8.lappusē, - svītrot likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu atgriezties sēžu zālē un visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim Kaksīša kunga priekšlikumu - svītrot likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 5, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums 9.lappusē par 17.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt 17.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda “ieroči” ar vārdiem “vai priekšmeti, kas apdraud dzīvību vai veselību”. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo atzinumu. Lūdzu, Kazāka kungs, turpiniet! Jūs esat tribīnē un esat ziņotājs par likumprojektu.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris piedāvā noraidīt 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājumu ar vārdiem “vai priekšmetus, kas apdraud dzīvību vai veselību”. Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par to vēlas runāt Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jā, augsti godātie deputāti! Es skatos, ka komisija ir ierosinājusi priekšlikumu par priekšlikumu, lai gan šis papildinājums vēl nav ietverts likuma tekstā, un līdz ar to mēs nevaram balsot, lai arī kā es gribētu aizstāvēt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra viedokli - noraidīt iepriekš tabulā ielikto papildinājumu. Tā ka es uzskatu, ka šobrīd šis priekšlikums (tāpat kā viens no iepriekšējiem) nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Kazāka kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

J.Kazāks. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija uztur spēkā savu prasību... Nevis lūdz balsot, bet izsaka viedokli par šā priekšlikuma noraidīšanu, taču deputāti uzskata, ka tas tomēr būtu balsojams. Godātie kolēģi, tad kā mēs varam vienoties: vai šis priekšlikums ir balsojams vai nav balsojams? Komisija to ir noraidījusi.

J.Kazāks. Komisija atsauc.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mani te konsultē Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs, ka šis priekšlikums tomēr ir balsojams, jo tas noraida 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikumu, lai gan šis priekšlikums - 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājums - tika noraidīts. Komisija šo Stara kunga priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 21, atturas - 25. Nav pieņemts, līdz ar to paliek spēkā komisijas atzinums par to. Paldies.

J.Kazāks. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu, Kazāka kungs?

J.Kazāks. Lūdzu priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt līdz 2.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 2.jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Izskatām dokumentu nr.3856. Šis likumprojekts ir ļoti īss, tas iesaka labot 44.panta pirmās daļas 2. punktu, izņemot no šī punkta vārdus “mantai vai”. Komisija šo priekšlikumu jeb likumprojektu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, jo praksē šodien mēs bieži saskaramies ar to, ka transportlīdzeklis ir novietots, bet, kamēr vadītājs ir aizgājis, tas ir sasists vai kādā citā veidā sabojāts. Un tādēļ apdrošināšanas kompānijas atsakās maksāt... Ja nevar uzrādīt otru vaininieku, tās atsakās izmaksāt kompensāciju. Viens no galvenajiem argumentiem komisijā bija tas, ka nav zināms, vai apdrošināšanas kompānijas varēs izmaksāt šīs summas. Tāda ir reālā ekonomiskā situācija sakarā ar to, ka šis likums funkcionē tikai nepilnu gadu.

Šajā gadījumā es aicinu Saeimu turpināt šo diskusiju un tomēr analizēt šo situāciju, jo Saeimai pārvērsties par apdrošināšanas kompāniju lobiju nebūtu pareizi. Un, protams, ir arī nākamais pretarguments - var notikt transportlīdzekļa mākslīga bojāšana, lai piedzītu līdzekļus no apdrošināšanas kompānijām. Taču reālā dzīve ir pietiekami labi pierādījusi, ka arī apdrošināšanas kompānijas ir radījušas sev aizsarglīdzekli - savu ekspertu padomi, kas diez vai kādā gadījumā novērtēs mašīnas bojājumus pēc reālās vērtības, un diez vai transportlīdzekļa īpašniekam būs ekonomiskā ziņā izdevīgi mākslīgi radīt transportlīdzekļa bojājumus. Taču tas jau būtu tālāko lasījumu diskusijas avots, bet šajā gadījumā es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs jau aptuveni izskaidroja šī grozījuma būtību. Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo neiztur kritiku pretinieku iebildumi, kas vērsti pret šo priekšlikumu, - ka likums spēkā ir tikai pusgadu un ka apdrošināšanas kompānijām vēl neesot pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu zaudējumus šādos gadījumos, kad transportlīdzeklis ir bojāts no kāda cita transportlīdzekļa un kad nav pierādīta tā otrā transportlīdzekļa esamība. Es domāju, ka šodien jau ir pietiekami līdzekļi apdrošināšanas kompānijās. Es tagad nepateikšu, cik liela ir summa, bet parēķināsim: ja ir apdrošināti apmēram 700 tūkstoši transportlīdzekļu un par katru tiek maksāts apmēram no 30 līdz 50 latiem, tad varam sarēķināt, kāda tā ir summa. Uz šodienu faktiski ir izmaksāti par transportlīdzekļiem nodarītajiem zaudējumiem aptuveni tikai 90 tūkstoši latu. Es domāju, ka tas vien jau pierāda, ka mēs droši varam šādu priekšlikumu pieņemt. Un neiztur kritiku tas arguments, ka varētu cita apdrošināšana segt zaudējumus bojātam transportlīdzeklim, kad nav noskaidrots vainīgais transportlīdzeklis. Tas neiztur kritiku. Jo jebkuram no jums taču var gadīties tā, ka jūs atstājat atļautā vietā savu transportlīdzekli un kāds garāmbraucošs transportlīdzeklis nodara jūsu transportlīdzeklim bojājumu. Un, ja nav liecinieka vai nav fiksēts vaininieka transportlīdzekļa numurs, tad jūs faktiski paliekat zaudētājos. Varu pateikt tikai to, ka apdrošināšanas kompānijām ir ļoti augstas klases eksperti, un turklāt jūs taču jebkurā satiksmes negadījumā izsaucat arī ceļu policiju, kura konstatē, vai tas ir kaut kāds vienkāršs mehānisks jūsu automašīnas bojājums, vai tas jūsu automašīnai ir radies no cita transportlīdzekļa. Un tāpēc, es domāju, tā summa nemaz nav tik liela un to gadījumu nav daudz, bet tie ir ļoti būtiski transportlīdzekļa vadītājam. Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es arī lūdzu deputātus dot šim likumprojektam tālāku virzību. Un kāpēc? Ja stāvošam transportlīdzeklim pieskaras kāds cits transportlīdzeklis un to sabojā, tas ir viens jautājums. Bet sevišķi bīstami tas ir ziemas apstākļos, kad brauc vakarā ar uguņiem. Man pašam praksē ir bijis tāds gadījums, ka aizskar pretimbraucošu transportlīdzekli un satiksmes straumē aiziet, un tādā gadījumā šo apdrošināšanas maksu piedzīt nevar. Bez šaubām, eksperti to noskaidros. Ja ir izsaukta uz notikuma vietu policija, tālāk eksperti to visu konstatē un piekrīt. Tāpēc jau ir šī apdrošināšana, ka saņem par to atlīdzību. Nekāda blēdība, nekāda fiziska bojāšana ar citiem, teiksim, priekšmetiem nevar būt, jo, ja jau aizskar automašīna, tad tur ir krāsas pēdas, un tā tālāk. Te nav ko baidīties. Un galu galā tas, ka mēs šo likumprojektu virzītu tālāk un izpētītu, tālāk piestrādātu pie šī likumprojekta, - tas būtu tieši iedzīvotāju, nevis apdrošināšanas kompāniju interesēs. Tādēļ lūdzu piekrist šā likumprojekta tālākai virzībai.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Mauliņa kungs.

J.Mauliņš. Godātā Saeima! Es esmu spiests šeit paskaidrot, jo jūs laikam neuzmanīgi izlasījāt to priekšlikumu. Pašreiz spēkā ir noteikums, ka, ja nenoskaidrots transportlīdzeklis aizskar garāmbraucošo, tad, izņemot mantai vai videi nodarītos zaudējums, tiek samaksāta apdrošināšana. Šinī gadījumā ir priekšlikums izņemt no šī punkta ārā mantai nodarītos zaudējumus. Tātad mantai nodarītie zaudējumi būs izņemti ārā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 15. Pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam.

J.Mauliņš. Otrajam lasījumam termiņš varētu būt 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 1. jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 25.punkts. Tas ir par to pašu likumu. Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Šis ir dokuments nr. 3531. Tas sastāv no diviem punktiem. Viens punkts, 1.punkts, paredz izņemt no atbildības apdrošinājuma tādus transportlīdzekļus kā kāpurķēžu traktorus un lauksaimnieciskas nozīmes pašgājējas mašīnas. 2.punktā ir teikts, ka komplekso līgumu varētu noslēgt arī tādi lauksaimniecības uzņēmumi vai sabiedrības, kuras nav zemnieku saimniecības. Šobrīd to var tikai zemnieku saimniecības.

Es uzskatu par savu pienākumu informēt jūs par skaitļiem, ko mums sniedza Satiksmes birojs. 1997.gadā apdrošināšanas prēmijas ir saņemtas 13,5 miljonu apmērā, izmaksātas ir 0,7 miljonu, tas ir, 700 tūkstošu apmērā. 1998.gada 1.ceturksnī prēmijas saņemtas 16 miljonu un izmaksātas 1,6 miljonu apmērā. Te jāpiebilst, ka ir tiesības regresa prasības kārtībā daļēji dabūt atpakaļ tās izmaksātās summas. Tātad praktiski šobrīd apdrošināšanas sabiedrības strādā ar ļoti vērā ņemamu peļņu. Taču jāņem vērā arī tas, ka cilvēki, kas būs zaudējuši veselību, pieprasīs atlīdzību un viņiem būs jāizmaksā nodarītie zaudējumi visu mūžu. Tādā veidā šās izmaksas krāsies un palielināsies.

Reālais stāvoklis šobrīd ir tāds. Līdz ar to Juridiskā komisija nobalsoja arī pret šo likumprojektu, lai nebūtu jāatver likums un lai nesāktos, vārdu sakot, lieli “jaukumi” šajā likumā. Es varu pateikt, ka personīgi es balsoju par atvēršanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Derētu paskaidrot drusku sīkāk, kāpēc mēs iestājamies par to, ka arī statūtsabiedrībām, kas nav zemnieku saimniecības, vajadzētu atļaut apdrošināt pēc kompleksā līguma. Tāpēc, ka tagad statūtsabiedrībā, jebkurā lauksaimniecības uzņēmumā nav vairs katram kombainam vai automašīnai pa vadītājam, kā tas bija agrāk. Tagad vienam vadītājam ir “piestiprinātas” vairākas tehnikas vienības. Vienlaicīgi ar tām visām, ja ir šī kompleksā polise, nevar braukt. Arī es esmu apdrošinājis ar komplekso polisi. Tad, kad es braucu ar automašīnu, man traktors ir jātur sētā, savādāk nevar. To neatļauj likums. Tādēļ nav ko baidīties atļaut apdrošināt ar komplekso polisi, teiksim, arī kombainu. Vai kombainu un traktoru... Jo vienlaicīgi ar tiem tik un tā nevar braukt. Bet līdzekļu ekonomijas rezultātā gūtā peļņa nav lauksaimniecības uzņēmumiem tik diža, ka varētu atļauties izmaksas palielināt. Tāpēc, teiksim, kombains piedalās darbā labi ja vienu mēnesi. Un, ja parēķina laika bilanci, tas ir tikai 0,5% no kopējās mēneša bilances, jo viņš jau pa ceļu brauc tikai tad, ja pārbrauc no lauka un brauc uz lauku. Tas ir ārkārtīgi niecīgs daudzums. Tāpēc arī runa bija par kāpurķēžu traktoriem, kas satiksmē piedalās ļoti ierobežoti, praktiski tie pa asfaltu braukt nevar, tie brauc pa ceļa malu, un to bīstamība ir daudz mazāka. Un ja pavērojam... tā parasti sūkstās par to, ka traktoristi, lūk, esot tie, kas izraisot avārijas, un tā tālāk. Nu nav taču tas tā! Traktortehnika piedalījusies tikai 1,5% procentos no kopējā avāriju skaita. Bojā gājušo skaits un avāriju skaits tāpat gadu no gada samazinās. Tagad jau nav tāda jēdziena kā traktorists. Tagad ir zemnieks. Zemnieks nevar atļauties piedzēries braukt un zaudēt tiesības, un arī laika viņam nav. Viņam tagad ir jāstrādā. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu atbalstīt šā likuma atvēršanu, vēlreiz rūpīgi to izvērtēt. Mēs bijām uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju atsaukuši gan Rīgas Piena kombināta statūtsabiedrības vadītāju, gan ļoti daudzus citus sabiedriskos darbiniekus, kas tieši šo jautājumu ierosināja. To ierosināja arī Statūtsabiedrību asociācija, Beļavnieka kungs... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums ir jau atvērts ar iepriekšējo balsojumu, ar iepriekšējiem priekšlikumiem, un, ņemot vērā arī šos priekšlikumus, kas ir iesniegti un arī skatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība aicina atbalstīt šo likumprojektu.

Pirmkārt, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko Bāna kungs teica par kāpurķēžu traktoriem, - ka to īpatsvars nav tik liels to transportlīdzekļu vidū, kas brauc pa ceļiem.

Taču ir arī otrs svarīgākais jautājums - par komplekso līgumu. Apdrošināšanas līgumu, kas tiek noslēgts attiecībā uz piecām vienībām, atļaut noslēgt arī lauksaimniecības statūtsabiedrībām... Jo nav nekādas būtiskas atšķirības starp statūtsabiedrību vai zemnieku saimniecību, ja viņiem ir vairāki transportlīdzekļi, kas gan strādā uz lauka, gan arī ved kādu no produkcijas veidiem. Tātad šis kompleksais līgums jāattiecina arī uz statūtsabiedrībām. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Mauliņa kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Debates mēs esam beiguši, Mauliņa kungs. Ja vēlaties, lūdzu, runājiet komisijas vārdā! Ja ne, tad balsosim.

J.Mauliņš. Diemžēl es komisijas vārdā nevaru teikt to, ka Tautas kustība “Latvijai” jau vienreiz - vai pat divreiz - iesniedza šādu priekšlikumu, kāds te ir 2.punkts. Neko nevaru teikt vairāk, kā vien to, ka komisija balsoja pret šā likuma atvēršanu. Bet, kā mēs zinām, tas jau ir atvērts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts. Kādi, lūdzu, ir priekšlikumi par otro lasījumu?

J.Mauliņš. Tāpat kā attiecībā uz pirmo gadījumu es ierosinu 1.jūniju.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Vai kolēģiem ir pieņemams šis datums? Pieņemams. Esam vienojušies. Paldies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Informācijas atklātības likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Lūdzu jūs strādāt ar dokumentu nr. 4000. Likumprojekts “Informācijas atklātības likums”. Īsumā raksturošu šo likumprojektu un arī informēšu jūs par tiem atzinumiem, ko esam saņēmuši, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sākšu ar tādu nelielu atkāpi. Gribu teikt, ka runāt skaidru valodu - tas nebūt nav tik viegli un vienkārši. Tā nav tikai tāda sarežģīta attiecību forma starp indivīdiem, bet tikpat grūta un tikpat sarežģīta tā ir arī kā valsts un sabiedrības attiecību forma. Tādēļ šā likuma mērķis, kā tas ir izteikts pirmajā nodaļā, ir informācijas atklātības nodrošināšana sabiedrībā, pieeja tai informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Likumprojekts nosaka, piedāvā vienotu kārtību, kādā Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas iegūt informāciju valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs.

Mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nupat, otrdien, bijām izbraukuma sēdē Dundagā, kur tikāmies ar tuvējo pagastu pašvaldību vadītājiem, kuri vaicāja, kad beidzot būs šis likums. Tas tikai lieku reizi apliecina, ka šis likums ir ļoti nepieciešams. Motivācija šim jautājumam bija ļoti vienkārša - ka savus saistošos noteikumus izdod katra pašvaldība, meklējot saziņas veidu ar to sabiedrību, kurā tai ir jāizplata sava informācija, vai sabiedrību, kura vēlas uzzināt pašvaldības norises vai to, kas viņu interesē no pašvaldības lēmumiem vai kādiem citiem dokumentiem. Tātad katra pašvaldība šobrīd Latvijā izdod savus saistošos noteikumus. Tā varbūt nebūtu tik liela nelaime; tas ir pilnīgi dabīgi, ka katra pašvaldība organizē savu darbu tā, kā viņa to uzskata par labāku, taču valstī neveidojas vienota sistēma, vienots veids, kādā iedzīvotājs vai arī kāda iestāde var saņemt informāciju. Lūk, tātad šis likums, nenoliedzami savā darbības lokā iekļaudams tieši šo informācijas saņemšanas vienoto sistēmu, līdz ar to kļūst tik ļoti aktuāls un pieprasīts.

Likuma darbības loks. Likums attiecas uz informāciju, kuru rada, ierosina, apkopo, uzkrāj, apstrādā, lieto un iznīcina iestādes vai citas personas to uzdevumā. Es nelasīšu jums visu, kas ir rakstīts šā likuma vispārīgajā nodaļā, es tikai gribu ar šiem dažiem piemēriem jums apliecināt, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, ļoti gaidīts, ļoti nepieciešams. Taču, ja šajā likumā jūs, ar to iepazīstoties, esat atraduši kādas nepilnības izteiksmē vai valodā, vai redakcijā, tad tas tomēr ir darba jautājums. Tās visas ir otrajā lasījumā labojamas lietas. Pat tad, ja, sniedzot atzinumu par šo likumprojektu, kādam (tās ir visas ministrijas un arī Pašvaldību savienība) ir radusies viena otra varbūt nedaudz kategoriskāk izteikta iebilde, es to varētu raksturot drīzāk kā redakcionālas dabas formulējumu piedāvātajā tekstā, kas nekādā gadījumā nebūtu apstrīdams pēc būtības. Par to liecina arī ministriju atzinumi.

Ekonomikas ministrijai nav būtisku iebildumu. Tieslietu ministrija uzskata par aktuālu šādu likumprojektu. Zemkopības ministrija ir izteikusi dažas piezīmes par likumprojektu. Acīmredzot šie ieteikumi būs otrajā lasījumā iestrādājami. Arī Aizsardzības ministrija uzskata, ka likumprojekts ir jāpilnveido. Tātad jāstrādā. Arī Labklājības ministrija ar saviem atzinumiem ļoti būtiski to papildina un ierosina šā likumprojekta uzlabošanu. Arī Finansu ministrija un Pašvaldību savienība atbalsta šī likuma vajadzību. Tātad tas nav vienīgi to pašvaldību viedoklis, ar kurām mēs tikāmies otrdien izbraukuma sēdē, bet tā ir pilnīgi objektīva vajadzība. Turklāt Latvijas Pašvaldību savienība ir komisijai ierosinājusi saskaņā ar Satiksmes ministrijas Informātikas likumdošanas darba grupu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem ļoti nopietni strādāt pie šī likuma pilnveidošanas. Tas arī tiks darīts.

Es vēlētos jūs pilnībā iepazīstināt ar Satiksmes ministrijas atzinumu par šo likumprojektu, tādēļ ka tas varbūt visaptverošāk un vispilnīgāk aptver šī jautājuma svarīgumu un arī procedūru, kādā tas ir risināms tālāk, lai nerastos pretrunas.

Tātad: pildot valdības deklarāciju, Satiksmes ministrijas Informātikas departaments 1997. gada nogalē izstrādāja Informātikas likuma projektu, kura svarīgākā sastāvdaļa bija nodaļa par informācijas atklātību vai pieejamību. Pēc sarunām ar Briseles ekspertiem un pēc pašmāju diskusijas tika pieņemta kopējā likumdošanas paketes koncepcija, kas paredz atsevišķu likumprojektu sagatavošanu, nevis “jumta” likumprojektu. Un piedāvātais Informācijas atklātības likuma projekts, tātad šis dokuments, kuru mēs pašreiz izskatām, tādējādi iekļaujas šīs koncepcijas ietvaros, izveidojot no “jumta” likumprojekta divus atsevišķus likumprojektus. Otrais ir Valsts informācijas sistēmas likuma projekts, kurš patiesībā ir jau sagatavots un ir ceļā uz Saeimu no Satiksmes ministrijas puses. Satiksmes ministrijas Informātikas departaments mūs informē arī par to, ka Satiksmes ministrijas Informātikas likumdošanas darba grupa ir sagatavojusi Personu datu aizsardzības likuma projektu, ievērojot Eiropas Savienības direktīvu prasības, un arī tas teju, teju parādīsies Saeimā. Kā arī ir sagatavojusi Valsts informācijas sistēmu reģistru likuma projektu. Un tādēļ tiek ieteikts Informācijas atklātības likuma projektu galīgajā lasījumā izskatīt kopā ar iepriekš minētajiem likumprojektiem, lai tajos patiešām būtu savstarpēja saskaņotība. Tas ir ārkārtīgi vērtīgs un ļoti koleģiāls Satiksmes ministrijas ieteikums, ko komisija noteikti ņems vērā.

Es visu esmu pateikusi. Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā Informācijas atklātības likuma projektu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! (Starpsauciens: “Nevajag runāt!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs. Šeit jau ziņotāja komisijas vārdā minēja to, ka šo likumprojektu jeb šo likumu gaida pašvaldības, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo likumu gaida arī Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, jo šis likums paredz iedzīvināt tādu principu, ka valsts pārvaldē esošā informācija, valsts pārvaldes informācija, būtu atklāti pieejama sabiedrībai. Mēs visi labi atceramies tās debates, kuras bija pirms vairāk nekā gada, kad mēs šeit skatījām likumu par valsts noslēpumu. Tajā brīdī bija redzama šī ačgārnā kārtība, ka faktiski valsts iestādes gribētu vairāk šo informāciju slēpt no cilvēkiem nekā cilvēkiem šo informāciju atklāt, un mums bija pat pavisam absurdi priekšlikumi no Valsts prezidenta puses - ieviest pat dienesta noslēpumu dažādās valsts pārvaldes iestādēs. Tagad šeit ir realizēta pretējā pieeja, proti, tā pieeja, ka informācija, kura ir valsts pārvaldē (atskaitot informāciju, kas ir uzkrāta par konkrētām fiziskām personām, un atskaitot vēl dažas citas atsevišķas informācijas grupas), ir atklāti pieejama sabiedrībai. Un tātad tas ir tas princips, kas mums ir sabiedrībā jāiedzīvina. Diemžēl līdzšinējā pieredze, kāda ir ar šiem informācijas atklātību un pieejamību regulējošajiem likumiem, mūsu valstī ir samērā bēdīga, jo arī 5. Saeimā līdzīgas ievirzes likumprojekti ir tikuši skatīti, arī toreiz tas bija tieši priekšvēlēšanu laikā. Diemžēl, 5. Saeimai darbu beidzot, šie attiecīgie likumprojekti ir palikuši kaut kādos lasījumos un uz 6. Saeimu tie nepārnāca. Acīm redzami ir tas, ka valdošajām partijām nebija izdevīgi tas, ka mēs par šo informācijas atklātību runātu un pieņemtu attiecīgus likumus jau Saeimas darbības sākumā.

Bet es esmu ļoti priecīgs arī par to, ka arī šajā likumprojektā parādās ļoti daudzas tās domas, kuras bija iestrādātas jau Tautas kustības “Latvijai” sagatavotajā likumprojektā par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību, kas gan tika Saeimas komisijās noraidīts pēc atzinuma saņemšanas no ministrijām un arī no citām iestādēm. Bet tas fakts, ka šeit ir ļoti daudzas tādas domas iestrādātas, ir nenoliedzami vērtējams kā pozitīvs process un arī parāda to, ka tomēr opozīcijai iespējas ir vismaz intelektuālā veidā ietekmēt valstī notikumu tālāku virzību uz priekšu. Protams, ierobežotā, tomēr pilnīgi konkrētā veidā.

Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz šī likumprojekta 10. pantu, kurā ir runa par informācijas reģistru un kurš nosaka to, ka turpmāk katrai iestādei atkarībā no tās rīcībā esošās informācijas veida un rakstura ir informācija jāreģistrē speciāli izveidotā informācijas reģistrā, kurā norāda glabātās informācijas grupu, informācijas nosaukumu un informācijas avotu. Svarīgi ir tas, ka informācijas pieprasītājiem ir tiesības iepazīties ar šo informācijas reģistru. Tātad parādās šī bāze, lai cilvēkiem būtu tiešām iespējas pārskatīt visu šo informāciju, kas ir valsts pārvaldē, un piekļūt pie šīs informācijas.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Anta Rugāte vēl vēlas ko teikt. Lūdzu!

A.Rugāte. Paldies, godātie kolēģi! Kamēr savu viedokli izpauda Čerāna kungs, mani personīgi uzrunāja divi deputāti - Bišera kungs un Keiša kungs - un vaicāja par autortiesībām, tās arī šajā likumā ir pieminētas, un par autortiesībām ir arī izteiktas piezīmes atzinumos, un tas ir viens ļoti nopietni diskutējams jautājums. Bet, kā es jau sākumā teicu, komisija ir pieņēmusi lēmumu virzīt šo likumprojektu uz priekšu tādēļ, ka šeit ir šie diskutējamie jautājumi.

Gluži tāda pati situācija ir ar Ārstniecības likumā iestrādāto prasību un normu par ārsta informāciju pacientam, jo tas skar šo indivīda informāciju vai informāciju par indivīdu. Arī šīs lietas ir saskaņojamas.

Kas attiecas uz pašu piebildi par citiem likumiem, kas līdz šim ir bijuši ar šādu ievirzi, es gribētu pateikt vēl vienu mazu, bet būtisku un ļoti, ļoti svarīgu, mūsdienīgu šī likuma raksturojumu, ko es nepateicu pirmīt. Proti, tā ir pavisam cita pieeja informācijai, pavisam cita filozofija. Nevis ar aizliegumu, kas nebūt nav noliedzams likumā par valsts noslēpumu... taču tā ir pavisam cita pieeja, kas tiek piedāvāta, tiek piedāvāta pieejamība šai informācijai.

Un attiecībā uz Čerāna kunga teikto par Kārtības ruļļa labojumiem, kas mums ir gaidāmi, es lūdzu un aicinu Saeimas deputātus atbalstīt tos labojumus, kuri tiks paredzēti. Par to mēs esam savstarpēji frakcijās daudz runājuši un esam vienojušies par šo likumprojektu pārmantojamību no vienas Saeimas uz otru. Otrajā lasījumā, cerams, mēs pagūsim šo likumprojektu izskatīt šīs Saeimas laikā, lai nākamā Saeima manto jeb pārmanto šo likumprojektu un pabeidz līdz galam.

Tā ka tas arī ir mūsu pašu rokās. Neviens cits mums nepalīdzēs nodrošināt šī likumprojekta turpmāko gaitu.

Es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Informācijas atklātības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam! Atbildīgo ziņotāju lūdzu noteikt termiņu.

A.Rugāte. Otrajam lasījumam es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildīgās komisijas vārdā Rugātes kundze ierosināja 15. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Citu priekšlikumu vēlas iesniegt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka mums šajā Saeimā būtu iespējami drīz jāpieņem šis likumprojekts nevis tikai pirmajā un otrajā lasījumā, bet arī trešajā lasījumā, un tāpēc būtu vajadzīgs ar tā pieņemšanu virzīties ātrāk uz priekšu. Mēs šos priekšlikumus, es domāju, varētu sagatavot arī līdz 5. jūnijam, jo mums nevajadzētu savā darbā šobrīd orientēties uz to, ka kādus likumprojektus mēs atstāsim nākamajai Saeimai un, kā nu viņa gribēs tos pieņemt, tā arī tos pieņems. Teiksim, arī šī saistība ar citiem informātikas jomu regulējošiem likumiem, ko šeit minēja Rugātes kundze, manuprāt, nebūtu īsti pamatota, jo šis ir viens specifisks veids, tā ir specifiska veida informācija, kas nav saistīta ar informāciju, kas ir elektroniskajos nesējos, uz kuriem attiecas pārējie Satiksmes ministrijas gatavotie likumprojekti par datu aizsardzību un arī citi, kas tagad tiek gatavoti. Es domāju, ka mēs varētu arī līdz 5. jūnijam šos priekšlikumus iesniegt un pēc tam strādāt, lai mēs tomēr vēl šajā Saeimā pagūtu tikt galā arī ar otro un trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte komisijas vārdā, ja nemaldos, vēlas atsaukt savu priekšlikumu.

A.Rugāte. Es atsaucu priekšlikumu par 15. jūniju. Pamatojums ir vērā ņemams, taču tas nenozīmē, ka mūsu balsojumam nebūtu... Tam būtu jābūt labvēlīgam arī attiecībā uz Kārtības ruļļa grozījumiem, jo garantijas jau nav, ka mēs varēsim to pieņemt šīs Saeimas laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 5. jūniju - iebildumu nav? Jūlijs? Jūnijs! Sestais gada mēnesis. Vai iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

Tā. Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi trīs grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas precizē pretkorupcijas normu piemērošanu.

Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļas atsauces.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Bunkšs. Otrs priekšlikums. Komisija atbalstījusi Juridiskā biroja ieteikumu izslēgt 64. pantu likumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 64. pantu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt arī pārejas noteikumu 18. punktu. Tas ir trešais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 18. punktu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus uz trešo lasījumu!

J.Bunkšs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 27. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 27. maiju? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimīcas “ Bikur Holim” biedrībai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimnīcas “Bikur Holim” biedrībai”. Dokuments nr.3966. Pirmais lasījums.

Deputātu grupa ir iesniegusi likumprojektu par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimnīcas “Bikur Holim” (tulkojumā - slimo kopšana) biedrībai. Šī biedrība pastāvēja jau Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā periodā un pirkuma un dāvinājuma ceļā līdz 1940.gadam bija ieguvusi nekustamo īpašumu Rīgā, Maskavas ielā, kas pamatā sastāvēja no četriem kopēji sasaistītiem zemes gabaliem, uz kuriem bija uzcelta slimnīca ar palīgceltnēm. Tai piederēja arī neliels gruntsgabals Jūrmalā, Priedainē, Lielajā prospektā. Šie īpašumi tātad tika nacionalizēti jeb atsavināti sakarā ar šīs biedrības likvidēšanu pēc padomju varas nodibināšanās. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas šī biedrība atjaunoja savu darbību, tika reģistrēta, un tajos statūtos, ko ir apstiprinājusi Tieslietu ministrija, ir atzīts, ka tā ir pirmskara “Bikur Holim” biedrības turpinātāja un tiesību pēctece.

Pēc biedrības atjaunošanas Rīgas Dome ir nodevusi šo slimnīcu Rīgā šai biedrībai uz nomas noteikumiem, un tā šobrīd darbojas. Tā ir izpirkusi to inventāru, kas bija, un, neprasot nekādu atlīdzību par nacionalizēto inventāru, veic šobrīd ārstēšanu. Pie tam ārstē ne tikai vienas tautības piekritējus, bet dažādu tautību piekritējus, nešķirojot tos.

Šī slimnīca varētu saņemt lielāku atbalstu no citām ārvalstu organizācijām, ja tās statuss būtu noteiktāks, taču, kamēr ir nomas attiecības un tai it kā nekas nepieder, protams, nekādus kapitālieguldījumus neviens sponsors nepiešķir. Līdz ar to šī biedrība ir griezusies, kā jūs redzat vēstulē, un lūdz atjaunot tās īpašuma tiesības uz minētajiem diviem īpašumiem.

Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā to, ka tā ir viena papildu medicīniskā iestāde, kas strādā Rīgas iedzīvotāju labklājībai... Katrā ziņā tādā grūtā stāvoklī, kad mums šī medicīna nīkuļo un kad daudzas slimnīcas veras ciet, būtu vēlams atbalstīt šīs slimnīcas pastāvēšanu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Dokumentos ir ierakstīts par steidzamību. Vai komisija uztur spēkā šo steidzamību?

I.Bišers. Jā, atvainojiet, es aizmirsu pateikt! Steidzamība šinī gadījumā ir tā, ka, mūsuprāt, šeit ir svarīga izšķiršanās, - vai pieņemt vai nepieņemt. Ja ir kādi sīki labojumi, tad tos var izdarīt uz otro lasījumu, taču nav nepieciešamības izskatīt trijos lasījumos. Tas ir vienīgais un galvenais pamatojums, kāpēc mēs ieteicām steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Redzot tādu vienprātību, es ierosinu, ka mēs to varētu izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4147 - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, pirmais lasījums.

Pirms izskatām šo dokumentu pirmajā lasījumā, mums ir jāizskata priekšlikums par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, jāizskata... Atkārtojiet, lūdzu!

M.Vītols. Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atzīt šos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” par steidzamiem. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts tiek atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Izskatīsim šos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pirmajā lasījumā. Tos ir iesnieguši pieci deputāti. Šie grozījumi paredz līdzšinējo 50% vietā no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem valsts autoceļu fondā novirzīt 60% un līdz ar to attiecīgi līdzšinējo 50% vietā Valsts pamatbudžetā turpmāk (no nākamā gada 1.janvāra) novirzīt 40 procentus.

Ir bijušas jau diskusijas par šā dokumenta nodošanu komisijām, kurās iesniedzēji ir pamatojuši, ka šādu priekšlikumu viņi ir iesnieguši tādēļ, lai varētu novirzīt papildu līdzekļus lauku ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu bija diskusija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 15.jūniju un izskatīt ceturtdien, 18.jūnijā, šo likumu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 15.jūnijam un izskatīt otrajā lasījumā 18.jūnijā?

Modris Lujāns ierosinās ko citu.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā gribētu būt nedaudz radikālāks par Vītola kungu un pat aicinātu, ja jūs neiebilstu, varbūt jau šodien nobalsot otrajā lasījumā, jo es nedomāju, ka tas līdz jūnijam būtu jāvelk. Tad attiecīgi vasaras periodā reāli varētu sākt lauku ceļu remontu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt? Iebildumus neviens neceļ. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, būtu labi, ja mums visi projekti tik labi virzītos.

Krištopana kungs, likums jau ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokumenta nr.4029. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā visu to pieredzi, kas, dzīvokļu privatizācijas procesam virzoties uz priekšu, rodas ar tiem dzīvokļiem, kas jau ir nonākuši privātpersonu īpašumā. Šeit ir papildinājumi un grozījumi dažādos pantos. Te ir izvērsti papildinājumi par to, kā tiek sasauktas dzīvokļa īpašnieku kopsapulces, kādas ir šīm kopsapulcēm tiesības, kā var dibināt dzīvokļa īpašnieku sabiedrību. Ir precizējumi arī atsaucēs uz citiem likumiem, ir redakcionāli labojumi. Protams, šis likumprojekts nav pati pilnība, tāpēc Juridiskā komisija, to izskatot, jau atrunāja dažas lietas, kuras būtu jālabo nākamajos lasījumos, tomēr mēs aicinām to pieņemt konceptuāli pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

K.Lībane. Varētu varbūt noteikt septiņas dienas - 28.maiju, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums - “Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs! Izskatīsim dokumentu nr.4177 - “Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valsts robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”. Lūdzu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Tāpat lūdzu jūs izskatīt un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte... Paldies, tur ir kļūda notikusi, Kreituses kundze runāt nevēlas. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Sinka. Lūdzu apsvērt un pieņemt to arī otrajā un galīgajā lasījumā kopā ar Ārlietu komisijas priekšlikumiem, kas šeit jums ir redzami 1.pantā...

Sēdes vadītājs. ... kas ir šā dokumenta otrajā pusē izklāstīti.

J.Sinka. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret 1.panta redakciju, ko Ārlietu komisija ir nedaudz redakcionāli precizējusi? Nav iebildumu.

Pret 2.panta redakciju? Arī nav iebildumu. Paldies.

Un pret 3.panta redakciju?

J.Sinka. Te ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Redakcionāli precizēta ir arī 3.panta redakcija. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Laipni lūdzu pieņemt un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts tiek atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Un tāpat ierosinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

J.Sinka. Tāpat lūdzu to pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs likumu pieņemam galīgajā lasījumā? Nav iebildumu. Paldies. Priekšlikumus par pantiem komisijas iesniegušas nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr. 4179, un es lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Sinkas kungs!

J.Sinka. Varētu iesniegt kādus papildinājumus vai grozījumus līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 15.jūniju? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu šo pieņemt... Jums ir dokuments nr.4080, un es lūdzu jūs to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

J.Sinka. Tāpat kā iepriekšējam, lūdzu kādus grozījumus vai papildinājumus iesniegt līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, nākamais ir darba kārtības 26.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 4188 - “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””. Jāsaka, ka būtiski priekšlikumi komisijā nav saņemti, ir tikai četri redakcionālas dabas priekšlikumi, no kuriem pirmais ir dokumenta 8.lappusē. Tas ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums par redakcionālām izmaiņām 16.pantā. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par redakcionāliem precizējumiem 23.pantā. Pieņemts.

V.Boka. Nākamais ir 13.lappusē - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 22.panta redakcijas maiņu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

V.Boka. Trešais ir Labklājības ministrijas redakcionālas dabas priekšlikums attiecībā uz 34.pantu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Labklājības ministrijas priekšlikumu un līdz ar to arī 34.panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Boka. Un pēdējais saņemtais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja - 24.panta 2.apakšpunktu izteikt atbilstošā redakcijā. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Boka. Vairāk priekšlikumu nav, tātad aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

V.Boka. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 27.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 27.jūnijs?

V.Boka. Piedošanu, ļoti atvainojos - aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 27.maijam.

Sēdes vadītājs. 27.maijs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Tagad, godātie kolēģi, izskatīsim patstāvīgos priekšlikumus. Lēmuma projekts “Par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pieci deputāti, lēmuma projekta iesniedzēji Kalviņš, Rugāte, Dilba, Lībane un Kristovskis, kā galvenos nopelnus norāda, ka Gaļina Gorbatenkova ir Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerāldirektore, bijusi viena no šīs asociācijas dibināšanas iniciatoriem 1991.gadā. Tajā pašā gadā, aktīvi piedaloties barikāžu dienās, parādījusi savu lojalitāti Latvijas Republikai. Kopš 1993.gada Latvijas Tautas sporta asociācija kā dalīborganizācija piedalās Eiropas Strādājošo ziemas un vasaras sporta spēlēs. 1997.gadā Latvijas delegācija Tronheimā izcīnīja trešo vietu. Aktīvi piedaloties Eiropas kompāniju Sporta federācijas rīkotajos pasākumos un būdama četru starptautisko sporta organizāciju oficiāla biedre, Latvijas Tautas sporta asociācija tika pienācīgi novērtēta un izcīnīja tiesības 2001.gadā Eiropas Strādājošo XIII sporta spēles sarīkot Rīgā. Gorbatenkovas kundze brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vismaz vienu deputātu lūdzu saņemt spēkus un pirms pusdienām nospiest pogu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 2. Gaļina Gorbatenkova uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Rubins, Saulītis, Nagobads, Valdmanis, Strods, Grīnbergs, Gannusa, Ādamsons, Ābiķis un Lagzdiņš norāda, ka Genādija Sevastjanova īpašie nopelni ir jaunu ārstēšanas metožu ieviešana uroloģijā, piedalīšanās mūsdienīgu mazinvazīvu ārstēšanas metožu ieviešanā Rīgas slimnīcās, sadarbības organizēšana, desmit ārstu (ķirurgu, traumatologu un ginekologu) apmācība Tjubingenas universitātē Vācijā un vērtīgas medicīniskās aparatūras piegādes organizēšana, mūsdienīga medicīniska uzņēmuma organizēšana, kurš nodrošina 43 darba vietas mediķiem. Noorganizēts vairāk nekā 150 stomatologiem, zobu tehniķiem mūsdienīgas ārstēšanas un zobu protezēšanas apmācības cikls ar ASV speciālistu piedalīšanos. Sevastjanova kungs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 3. Genādijs Sevastjanovs uzņemts Latvijas Republikas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Esmu saņēmis desmit deputātu iesniegumu - kā man šķiet, diezgan dīvainu. Šie deputāti lūdz neattiecināt Saeimas balsojumu par debašu laika saīsināšanu uz šīsdienas sēdes darba kārtības 29.punktu. Tas ir tas punkts, kurš mums jāizskata tagad. Attiecībā uz šo punktu iesaka debašu laiku noteikt atbilstoši Kārtības rullī paredzētajam - 15 minūtes pirmo reizi un 5 minūtes otro reizi. Iesniegums ir. Kas vēlas runāt “par” vai “pret”? Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja šis jautājums būtu tik vienkāršs - ka esmu pārkāpis satiksmes noteikumus un ka ir jāuzliek sods -, tad, protams, šo jautājumu varētu izskatīt vienā minūtē, taču šim jautājumam ir tādas diezgan interesantas aizkulises, kas liek domāt par to, ka policija vienkārši gribēja izstrādāt teātri. Es gribētu tomēr Saeimu informēt par to, kādi bija šie lietas apstākļi, jo, kā pieredze rāda, pēdējās dienās līdz vēlēšanām līdzīgi var “iekrist” vēl kāds. Lai es pamatotu savu domu, man būtu vajadzīgs ilgāks laiks. Es nevarēšu to izdarīt 5 minūtēs, jo man šī Saeimas attieksme ir tikpat svarīga kā bezmaz vai tiesas lēmums. Un, kā zināms, tiesā apsūdzētajam neierobežo runas laiku. Es nevarēšu 5 minūtēs izteikties, un tāpēc es lūdzu Saeimu neierobežot laiku un noteikt šajā gadījumā 15 minūtes.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika palielināšanu, apspriežot šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 10. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, darba kārtības 29. jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andreja Požarnova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisijai tika iesniegts iesniegums no Iekšlietu ministrijas Ceļu policijas, kura lūdz piekrišanu deputāta Andreja Požarnova saukšanai pie administratīvās atbildības. Šo jautājumu izskatījām deputātu un Ceļu policijas pārstāvja klātbūtnē. Sēdes laikā konstatējām, ka policija ziņo, ka deputāts Andrejs Požarnovs ir pārkāpis satiksmes noteikumus. Tas izpaudies tā, ka viņš no Brīvības bulvāra ir iegriezies Kalpaka bulvārī no otrās rindas, kaut gan uzkārtā ceļa zīme to aizliedz, atļauj braukt no otrās rindas tikai taisni. Tur viņš ir ticis aizturēts, un ceļu policists viņam par šo pārkāpumu uzlicis naudas sodu 10 latu apmērā, kuru deputāts Požarnovs nav samaksājis, jo atsaucies uz to, ka viņš ir Saeimas deputāts. Līdz ar to ceļu policists ir aizturējis viņa vadītāja apliecību līdz naudas soda samaksai. Taču, kad par to kļuva zināms Ceļu policijas priekšniecībai, šī apliecība tika nekavējoties nodota atpakaļ deputātam, nogādāta viņam vakarā, un uzliktais sods tika atcelts, bet tika uzrakstīts iesniegums Saeimai dot šo piekrišanu. Minētos apstākļus deputāts Požarnovs komisijas sēdē neapstrīdēja, izskaidroja ar to, ka viņš ir steidzies un gribējis tādā veidā ātrāk nokļūt galā, neapdraudot satiksmes drošību. Komisija, konstatējot, ka neviens neapstrīd satiksmes noteikumu pārkāpumu, pieņēma lēmumu - ierosināt Saeimai piekrist šī jautājuma izskatīšanai par administratīvā soda uzlikšanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Bet līdz pārtraukumam, Požarnova kungs, ir 11 minūtes, tātad jums būs runa jāturpina pēc pārtraukuma.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Mēģināšu iekļauties. Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! 21.aprīlī es tiešām braucu pa Brīvības ielu un nogriezos uz Kalpaka bulvāri, pārkāpjot ceļazīmes noteikumus. Jūs zināt to vietu, tur ir trīs autobusu pieturas, un, ja šī labā josla laiž gājējus un sastājas tur visas automašīnas, tas nozīmē - cerēt, vai nu kāds palaidīs starpā, ja brauc pa vidējo joslu, vai nu jāiestājas rindā aiz visiem autobusiem pie šīs pieturas. Manā skatījumā, šis krustojums ir diezgan neveiksmīgs, jo, ja reiz trīs rindas iet pa Brīvības ielu un divas iet pa Kalpaka bulvāri, kāpēc gan to nevarētu izdarīt no otrās? Bet jebkurā gadījumā satiksmes noteikumi ir satiksmes noteikumi un tie ir jāievēro.

Taču mazdrusciņ kļūdaina ir informācija par to, kādi ir bijuši šie konkrētie apstākļi. Jā, mani policists noturēja, paaicināja savā mašīnā, un mēs sākumā ar viņu aprunājāmies. Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka sods ir līdz 10 latiem. Policists bija principiāls, viņš informēja mani par reālo iespēju - vai nu es sodu samaksāju uz vietas, vai viņš sastāda protokolu un es varu samaksāt pēc tam. Tā nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad es esmu ar atlikto termiņu maksājis administratīvo sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumu. Pēdējo reizi es maksāju policijā... pēc tam ar pārskaitījumu... pirms trijiem gadiem. Tā drīkst rīkoties jebkurš autobraucējs. Ja nav naudas, lai samaksātu uz vietas, tādā gadījumā aiztur tiesības un viņš vēlāk samaksā un aizbrauc šīm tiesībām pakaļ.

Tad, kad šis policists sāka rakstīt šo protokolu (un, kā jūs zināt, protokolā ir vieta, kur ir jānorāda visi šie pases dati), tad es arī pateicu, kur es strādāju un kas es esmu un kāds ir mans amats. Ir nepareiza tā informācija, kas izskanējusi presē, - ka es negribēju maksāt tādēļ, ka esmu Saeimas deputāts, vai ka es nemaksāju tāpēc, ka man nebija 10 latu. To, ka esmu Saeimas deputāts, es pateicu tad, kad viņš rakstīja protokolu. Tiktāl viss bija mierīgi, bet tajā brīdī, kad šis protokols nonāca Tallinas ielas policijā, sākās teātris.

Tās pašas dienas vakarā man atveda tiesības uz māju. Divas dienas vēlāk tika pieņemts lēmums par šā soda atcelšanu. Šī lieta - administratīvais protokols Tallinas ielā pazuda. Policistam tika izteikts rājiens. Tika atsūtīts šis iesniegums uz Saeimu. Man rodas jautājums: kādēļ tās pašas dienas vakarā, nevis vēlāk? Jo vienmēr jau policija izskata šos jautājumus tad, kad vainīgais ierodas policijā. Kāpēc tās pašas dienas vakarā man atgādāja tiesības? Kādēļ šīs tiesības atgādāja uz Lugažu ielu, ja protokolā tika ierakstīts, ka dzīvoju un esmu pierakstīts Aizkrauklē? Kādēļ tad neveda uz turieni?

Nākošais. Kur tās pašas dienas vakarā uzradās policijas priekšnieks? Jo tas notika pirms septiņiem. Deviņos vakarā man atveda šīs tiesības uz māju. Kur tās pašas dienas vakarā uzrādās policijas priekšnieks, kas deva rīkojumu, lai tās tiesības tiktu atvestas?

Nākošais. Ja reiz 23.aprīlī tika atcelts administratīvais sods, tad kādēļ 21.datumā manas tiesības tika atgādātas? Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Tas viss tika izdarīts tikai tādēļ vien, lai es šo sodu nevarētu samaksāt, jo man uz rokas bija kvīts par to, ka man jāsamaksā 10 lati. Kādēļ Tallinas ielā pazuda šī lieta? Es biju pēc tam aizbraucis uz Tallinas ielu un painteresējos, kur tā ir. Izrādījās, ka šis administratīvais protokols nav iereģistrēts ne ienākošajos, ne izejošajos dokumentos. Jo, lūk, ja tas viss netiktu izdarīts šajā pašā vakarā, es vienkārši mierīgi samaksātu savus 10 latus un nākošajā dienā aizietu pēc savām tiesībām, kā to var izdarīt jebkurš autobraucējs. Acīmredzot publicitāte bija svarīgāka nekā 10 latu sods. Iekšlietu ministrijai pašai ir diezgan lielas problēmas, un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir jāspodrina savas pogas.

Daži piemēri. Pieņemsim, tas pats Ceļu satiksmes drošības fonds, kurš darbojas kā reketa organizācija, kas iekasē brīvprātīgos ziedojumus no tiem autobraucējiem, kuriem ir atņemtas tiesības. Vai, pieņemsim, šī pati Ceļu policijas sadarbība ar uzņēmumu “Auto Daugava”. Starp citu, tas bija mans priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja pirms diviem gadiem - uz diviem vai trim mēnešiem atcēla šo automašīnu “šlepēšanu”. Un tā tālāk, un tā joprojām. Gan ar visiem maniakiem, gan 3.marta piketu... un tā tālāk. Tad, kad policijai jāparāda principialitāte, vīrišķība, viņi parāda impotenci, bet tajā brīdī, kad sākas kaut kāda veida jautājumi ar soda uzlikšanu, apkārt Iekšlietu ministrijai sāk dzimt dažādas firmas, firmiņas un dažādi fondiņi.

Protams, secinājums ir ļoti vienkāršs. Policija ir ieinteresēta parādīt principialitāti, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tas ir noziedznieks vai reketieris, vai kāds pārkāpējs, kas miljonus zog, vai Saeimas deputāts. Viņi parāda, kādā veidā viņi cīnās. To viņi nevarētu parādīt, ja es būtu klusi un mierīgi samaksājis savus 10 latus. Viņiem bija nepieciešama publicitāte.

Arī politiskais aspekts spēlē, protams, noteiktu lomu. Iekšlietu ministrijas darbinieki tika komplektēti iepriekšējās valdības laikā. Kamēr vēl nebija izmaiņu valdībā, tikmēr bija mierīgi, bet tagad, šajā situācijā, šie jautājumi visi tiek risināti publiski. Protams policija kombinējās, kombinējās un izdarīja visu, bet pārkombinējas.

Es gribu informēt par to, kādus trīs būtiskus jautājumus neievēroja šie ceļu policisti un kādā veidā viņi pārkombinējās.

Pirmā lieta ir šāda: ja tiešām šis administratīvais protokols nav reģistrēts nekur, ne izejošajos, ne ienākošajos dokumentos, kādēļ tad viņi sūta uz Saeimu šo savu lēmumu?

Nākošais jautājums. Es tiku brīdināts par to, ka man ir uzlikts 10 latu sods. Bet 23.datumā tajā protokolā, kurā ir rakstīts, ka sods ir atcelts, - tajā ir ļoti vienkārši... tur ir vairākas ailītes, un visas ailītes ir jāaizpilda. Un pēdējā ailīte ir šāda: pārkāpējs ir informēts par soda uzlikšanu vai atcelšanu. Es neesmu informēts. Policija man nezvanīja, mani nepaaicināja un mani nav informējusi par to, ka sods ir atcelts. Pamatojoties uz to, ka viņi mani nav informējuši, es kā godīgs pilsonis aizgāju uz krājkasi un samaksāju ar pārskaitījumu policijai savu 10 latu sodu. Lūk, es neesmu informēts par to, ka sods ir atcelts. Man ir kopija “uz rokas”, bet šī kopija var būt viltota tāpat kā garantijas vēstule par 10 miljoniem.

Nākošais jautājums. Ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens ir atsūtījis uz Saeimu lūgumu - atļaut mani tiesāt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 122.panta otrās daļas. Bet tā ir kļūda, jo 122.panta otrā daļa ir par ātruma pārsniegšanu no 20 līdz 40 kilometriem stundā, par ko apdzīvotās vietās pienākas administratīvais sods vai tiesību atņemšana uz pusgadu. Tagad iznāk tā, ka es esmu izdarījis vienu pārkāpumu, bet policija lūdz atļaut man uzlikt sodu par citu pārkāpumu, ko es neesmu izdarījis.

Mans gadījums ir analoģisks kā tam čigānam, kuram atrada mājās to kandžas aparātu. Tad, kad sastādīja šos dokumentus un aizsūtīja uz tiesu, tiesnesis viņam saka: “Mēs tevi tiesāsim par kandžas tecināšanu.”

Bet čigāns saka: “Bet es to kandžu neesmu tecinājis!”

Tiesnesis saka: “Bet aparāts taču tev ir.”

Nu labi, čigāns saka: “Tādā gadījumā tiesājiet mani par izvarošanu!” Tiesnesis saka: “Kā, vai tad tu esi izvarojis kādu?”

“Nē, es izvarojis neesmu, bet aparāts ta’ man ir!” (Zālē smiekli.)

Mans jautājums no tīri juridiskā viedokļa ir šāds: es esmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus (par ceļazīmi) un par šo noteikumu pārkāpumu es esmu samaksājis 10 latus, pārskaitījis tos, pamatojoties uz to, ka policija mani neinformēja par soda atcelšanu. Bet lēmums, kuru atsūtīja uz Saeimu, ir par ātruma pārsniegšanu. Tas ir tas, ko es neesmu izdarījis.

Kas būs tādā gadījumā, ja Saeima tagad nobalsos pozitīvi? Tādā gadījumā policijas priekšnieks Alnis Jirgens varēs uzrakstīt apkārtrakstu - rīkojumu policistiem, ka vienīgais no 100 Saeimas deputātiem ir Požarnovs, kuru drīkst tiesāt uz vietas. Bet man vajadzēs skriet pa Rīgu lielā ātrumā, lai es izdarītu pārkāpumu, par ko samaksāt.

Kā varēja gadīties, ka policija kļūdījās? Ļoti vienkārši. Vai nu tiešām šis policijas priekšnieks ir tik nekompetents, ka viņš neatšķir, kāda ir atšķirība starp 122.pantu un 122.1.pantu, vai tas ir izdarīts mērķtiecīgi, lai tad, kad Saeima vienreiz nobalso... pēc kāda laika sūta no jauna un saka: “Vai, piedodiet, atvainojiet, mēs kļūdījāmies, lūdzu, izskatiet šo jautājumu vēlreiz!”

Var būt, ka man ir pārspīlēta fantāzija, bet, ņemot vērā to, ka tiešām tas viss izskatās pēc teātra, man ir pamats domāt, ka varbūt tiešām tas ir darīts apzināti, lai šis teātris turpinātos.

Par policijas seržantu. Šis policijas seržants ir kļuvis par upuri politiskajām spēlēm. Man nebija nekādu iebildumu, man nebija nekādu pretenziju pret seržantu. Viņš izdarīja visu tā, kā izdarīja ar normālu pilsoni. Galu galā, ja es esmu arī ārsts un strādāju Ātrās palīdzības slimnīcā, tad es varu atbildēt likuma priekšā kā šīs slimnīcas ārsts. Tādā gadījumā viņš drīkstēja visu izdarīt tā, kā tas jautājums nosaka. Bet vienkārši tādēļ, lai būtu šīs spēlītes, ir arī šim policistam uzlikts sods, lai parādītu: “Redziet, Saeimas deputāti visi ir svētās govis, kuras nedrīkst aiztikt, un nabaga policists cieš Saeimas deputāta dēļ!”

Pēc Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes es piegāju Bišera kungam klāt un informēju, ka dokumenti nav pareizi sastādīti. Man tiek “piešūts” nepareizs pants, tāds, kuru es neesmu pārkāpis. Bišera kungs teica: “Mēs neskatām jautājuma juridisko pamatotību, mēs izskatām šo jautājumu principiāli.” Kas tad ir šie principi? Vai tie ir tādi paši principi, kādi bija padomju laikā? Toreiz tie bija tādi: ja cilvēks ir disidents, tad viņš vienkārši ir jātiesā un ir vienalga, kuru pantu viņam “piešuj”. Tādēļ es domāju, ka šie dokumenti nav pareizi noformēti.

Presē ir izskanējuši komentāri par to, ka deputātiem vajadzētu uz vietas to visu nokārtot un samaksāt. Jā, tas tā tiešām būtu tādā gadījumā, ja šis sods uz vietas tiktu uzlikts. Es varēju... ja man būtu bijusi iespēja, es uzreiz būtu samaksājis, tad būtu viss kārtībā, bet, ņemot vērā, kā tas izskanēja pēc tam, kad tika visur pievākti visi dokumenti, lai es vienkārši nevarētu samaksāt... Šeit darbojas Satversmes 30.pants, kas nosaka, ka deputātam nevar uzlikt sodu... un automātiski... ja policists neuzliek sodu, tad arī nevar samaksāt.

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma, Požarnova kungs, turpināsim. Jau ir 30 minūtes. Jums vēl 3 minūtes laika. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds Ilgai Kreitusei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Atgādinu, ka mums pulksten 12.30 ir sēde Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Mēs apspriežam darba kārtības 29. jautājumu. Savu runu turpinās deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Nu, protams, var pārmest to, ka es visas šīs savas saistības neesmu nokārtojis līdz Mandātu un iesniegumu komisijas sēdei un tagad šeit tribīnē šādā veidā pamatoju savu pārkāpumu. Taču man jāsaka, ka, ņemot vērā to, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais pants ir “līdz 10 latiem”, tad, protams, var pieņemt visdažādākos lēmumus. Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes laikā es ieguvu šīs kopijas visiem šiem te protokoliem, pēc kuriem es izanalizēju, kurā vietā un kādā kārtībā policija pati nav ievērojusi šīs normas un te nav šie dokumenti aizpildīti perfekti. Tādā veidā es atradu iespēju šo lietu apturēt, jo tiešām tas, kā es uzskatu, ko policija mēģināja izdarīt - “pakārt”, kā saka, mani pie zvana un tik ilgi to jautājumu cilāt, kamēr tiku nomelnots publiski presē un masu informācijas līdzekļos...

Un, starp citu, ļoti interesanti bija tas, kādā veidā... Kad es ierados bijušajā Tallinas ielas policijas nodaļā, tur pat nepieņēma uzreiz šo te soda naudu, jo, kā viņi paskaidroja, tad šī lieta tur vispār nav reģistrēta, tāpēc neesot par ko maksāt. Kad es mēģināju noskaidrot kontu, uz kuru pārskaitīt, tad arī to nepateica. Tā ka viņi izdarīja visu, lai es nevarētu to jautājumu nokārtot. Paldies Dievam, Krājbankā man pateica, kāds ir attiecīgais konts, uz kuru ir jāpārskaita nauda, lai es tiešām varētu to lietu savlaicīgi apturēt un nomaksāt.

Taču es gribētu pateikt par Satversmes 30. pantu. Šī policijas vadība ir pārpratusi Satversmes 30. panta nozīmi, jo tajā ir teikts, ka deputātam nedrīkst uzlikt sodu, nevis tas, ka deputāts nedrīkst samaksāt šo savu sodu. Un vispār, manā skatījumā, Satversmes 30. pantā vajadzētu izdarīt grozījumus un ierakstīt, ka gadījumā, ja Saeimas deputāts lūdz no Saeimas šo atbalstu, tad nedrīkst deputātu saukt pie atbildības. Es neesmu Saeimai to lūdzis, lai Saeima mani pasargātu no policijas. Kādēļ šo jautājumu neatļauj nokārtot un kādēļ to vazā tik ilgi un atliek?

Un beigās es gribētu pateikt dažus secinājumus. Kā jau es teicu, manā skatījumā, būtībā būtu jāgroza Satversmes 30. pants. Otrs. Rodas iespaids, ka tiešām Ceļu policijas vadība ir politizējusies un spēlē teātri. Nākošais. Ja viņi tiešām mēģina un arī turpina strādāt, tad Ceļu policijas vadībai vajadzētu pieņemt kādu juristu, lai viņš varētu paskaidrot, kā kompetenti aizpildāmi dokumenti.

Par pārkāpumu, ko esmu izdarījis, es esmu samaksājis un naudu pārskaitījis, bet šie dokumenti, kas ir iesniegti Saeimā, ir juridiski neprecīzi. Un policijas seržantam Paukšēnam izteiktais rājiens, manā skatījumā, ir politisku apsvērumu dēļ, lai varētu presē parādīt, ka, lūk, Saeimas deputāti ir svētās govis. Īstenībā, manā skatījumā, to ir pelnījis Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens, kurš neprot noformēt dokumentus un aicina uzlikt sodu pavisam par citu pārkāpumu. Tas man būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es uzskatu, ka likumi ir jāievēro visiem, un es gribētu teikt, ka jūs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, par daudz lietojat alkoholu, un tāpēc mēs te tērējam tik daudz laika. Iedomājieties, cik mēs notērējām laika, lai ievēlētu Saeimas priekšsēdētāja biedru! Jā... cik mēs tagad atkal notērējam laiku... Mums te viens kādreiz bija, kas skaitīja, cik maksā minūte runas. Cik jūs tagad, Požarnov, norunājāt? Jūs esat vainīgs. Jūs pasakiet, ka esat vainīgs un ejiet malā. Nu netiesās jūs, kaut ko nosacīti iedos...

Jums vajadzētu sasaukt savu kongresu par disciplīnu un varbūt tur pirmajiem pieciem vadošajiem aiziet un laist citus, nākošos, tēvzemiešus... Jūs te norunājāt, Požarnov, tik daudz... visus Saeimas deputātus salīdzinājāt ar svētajām govīm, apvainojāt čigānus... Nu kāpēc tad čigāni vainīgi, ka jūs pārkāpjat noteikumus? Jūs pārkāpāt noteikumus! Ja pārkāpāt, tad vajag atzīt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi, un cienītais Rubina kungs! Profesor! Ņujorkas akadēmijas īsteno jeb goda locekli! Es nenāku tamdēļ šeit, lai aizstāvētu Požarnovu, jo viņš ir pārkāpis satiksmes noteikumu, un arī es uzskatu, ka deputāts nedrīkst būt svētā govs. Arī man liekas, ka pirmām kārtām vajag ievērot visus likumus, to skaitā, arī ceļa satiksmes noteikumus. Katrā ziņā Požarnova taisnošanās šeit un runāšana par politiskajiem pasūtījumiem viņa vajāšanai... Es uzskatu, ka tas ir ne sevišķi pamatoti, lai gan esmu viņa frakcijas biedrs.

Es uzskatu, ka policija ir rīkojusies likumīgi, savu pilnvaru ietvaros, un tie, kuri to nedarīja, ir saņēmuši sodu - rājienu. Arī tas pats jūsu pieminētais seržants ir sodīts.

Un es domāju, ka izmaiņas Satversmē varbūt nevajadzētu taisīt, jo tur tas administratīvais sods dažreiz ir milzīgi liels un ne jau vienmēr varbūt deputāts lūgs Saeimas aizstāvību. Es domāju, ka, ja mūsu senči to ir ieviesuši, tad lai tas paliek.

Tomēr es katrā ziņā aicinu deputātus un arī pats balsošu “pret” šo administratīvā soda uzlikšanas atļaujas došanu policijai sekojošu iemeslu dēļ - Ceļu policija prasa Požarnova kungu sodīt par tādu ceļa satiksmes pārkāpumu, ko viņš nav izdarījis. Viņš nav pārsniedzis ātrumu, bet viņš ir sajaucis joslas. Un, ja mēs sākam no šā aspekta... šādā skatījumā to lietu izskatīt, tad principā vispirms pašai policijai vajadzētu iemācīties kārtīgi noformēt dokumentus, un, lai arī mēs nebūtu divdomīgā situācijā... Ko tad mēs - vai tagad dosim atļauju sākt administratīvu sodu uzlikšanu Požarnovam par to, ko viņš nav nekad pārkāpis? Tā ka es domāju, ka jau šā iemesla dēļ vien mums ir jānoraida šī prasība.

Otrais. Man šķiet, ka Požarnovs savu vainu ir pilnībā apzinājies, samaksājis nelikumīgi desmit latus, lai valsts budžets ar tiem desmit latiem papildinās... Es ceru, ka arī mēs paši no visa notikušā izdarīsim pietiekamus secinājumus, jo katrā ziņā katram no mums tas var gadīties. Es tikai kolēģiem ieteiktu neafišēt, ka viņi ir deputāti... Kad jūs braucat, tad noņemiet deputātu zīmes un mierīgi samaksājiet savus 10 vai 2 latus, lai mums te nevajadzētu tērēt laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Požarnova kungs! Es saprotu, ka ir likums un es saprotu, ka likums ir jāievēro visiem, un mēs kopā ar Māri Vītolu jau esam iesnieguši attiecīgu labojumu, kas ļaus bez Saeimas piekrišanas deputātus sodīt administratīvi. Tā ka es domāju, ka šeit nebūtu problēmu. Skaidrs, ka jūs esat pārkāpis ceļa satiksmes noteikumus, izdarot pagriezienu no kreisās joslas acīmredzot pa labi, bet tas nav pats galvenais.

Es negribētu, lai jūs šajā sēdē mēģinātu risināt jautājumus, kurus mēs šobrīd nevaram konstatēt. Ne mēs zinām, ko jūs esat izdarījis, ne mēs zinām, kādā veidā jūs pagriezāties, ne mēs zinām, kas sastādīja attiecīgo protokolu, bet savu aizstāvību jūs balstāt uz Latvijas Republikas policijas, tajā skaitā uz Ceļu policijas nomelnošanu. Un es negribu pieļaut, es kategoriski protestēju pret šāda veida policijas nomelnošanu, jo jāteic, ka tieši Ceļu policija ir viena no akurātākajām un viena no vislabāk strādājošajām policijas struktūrām.

Es negribu pateikt, ka arī man kādreiz vairāk nepaspiežas tas gāzes pedālis un ka mans automobilis neiet ātrāk par atļauto, bet situācijās, kad tā notiek, es vienkārši izvelku savu maciņu, samaksāju tos 5 vai 10 latus un tā tieku ar šo problēmu galā bez izskatīšanas.

Tā ka es aicinu nobalsot par atļauju sodīt administratīvi, bet, ja rodas kaut kādas neskaidrības par pārkāpumu, par kuru jūs tiekat sodīts, tad nokārtojiet to Ceļu policijā. Aizejiet uz Tallinas ielu un šos jautājumus noskaidrojiet. Jums tāpat kā jebkuram pilsonim ir tiesības apšaubīt, līdz pat tiesai, jums uzlikto sankciju par noteikumu pārkāpumu, bet nemēģiniet parlamenta zālē panākt savu taisnību, ka jūs esat sodīts it kā par nepareizu vai par citu noteikumu, kuru jūs it kā esat pārkāpis. Tad rīkojieties tāpat kā jebkurš Latvijas Republikas pilsonis: ejiet tiesā, apstrīdiet Ceļu policiju... Nu tad jau būs samaksāts... Būs atļauts administratīvi sodīt un būs samaksāts. Nu nav, nav problēmas! Tāpēc nepārvērtīsim šo sēdi pasākumā, lai grautu mūsu valsts institūciju prestižu, tajā skaitā Iekšlietu ministrijas un Ceļu policijas prestižu. Mums tas nav vajadzīgs! Mums - tieši otrādi! - ir jācīnās, lai šis prestižs būtu pietiekami augsts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: “Izmeklēšanas komisija!”)

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es negribētu daudz diskutēt par šo problēmu tieši deputāta Požarnova sakarā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es uzskatu, ka viņš ir pietiekoši godprātīgs, un man nav pamata neticēt tam, ko viņš šeit ir stāstījis.

Tāpat es neredzu iemeslu, kāpēc mums vispār būtu jābalso, jo viņš jau ir šo naudas sodu samaksājis. Tas, man liekas, būtu absurds.

Bet, no otras puses, es esmu gandarīts, ka beidzot šī problēma ir nonākusi arī līdz parlamentam, tāpēc šeit ir jādiskutē nevis par to, cik lielā mērā viens vai otrs deputāts ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai kādus citus noteikumus, bet jāskatās uz tiem iemesliem, kas tad noveda līdz šiem te pārkāpumiem.

Kolēģi, mēs, vismaz lielākā daļa no jums, esam autobraucēji, tad pasakiet, kurš no mums nepārkāpj satiksmes noteikumus - apzināti vai neapzināti, tāpēc ka nav iespējams izbraukt pa mūsu autoceļiem, jo vai nu nav sazīmētas joslas, vai to vispār nav. Parādiet man vienu ielu Rīgā, kur ir iezīmētas normālas joslas! Tur jums būs absolūti skaidrs, kādā veidā ir jābrauc. Paskatieties uz tām mūsu ceļa zīmēm, kuras ir saliktas! Remonti uz ceļiem jau beigušies pirms mēnešiem... kaut vai uz tās pašas Siguldas autostrādes pagājušajā gadā remonta darbi bija beigušies pusgadu atpakaļ, bet ātruma ierobežojums vēl joprojām ir 50 kilometri. Vai jebkurš normāls autobraucējs ievēros tādus noteikumus?

Un pretstatā tam ir Igaunijas un Lietuvas pieredze, kur ceļa zīmes ir izliktas normāli, tās ir korektas, un arī ceļi ir normāli iezīmēti. Tātad - kuram šie jautājumi būtu jāatrisina? Pirmkārt un galvenokārt, šie jautājumi ir jārisina pašvaldībām un Satiksmes ministrijai. Tas ir viens.

Otrkārt, atgriezīsimies pie jautājuma par ceļu policiju. Kad mēs pirmo reiz apstiprinājām tā saucamo bezdeficīta budžetu, es no Saeimas tribīnes brīdināju, ar ko tas viss beigsies, kādas totālas kļūdas mēs esam pieļāvuši un turpinām pieļaut. Uzmanīgi iepazīstieties, lūdzu, ar to budžetu, ko mēs esam pieņēmuši! Tas ir absurda kalngals, jo policijai budžetā ir ielikts, ka tai ir jāiekasē soda naudās 12 miljoni latu. Tad mēģiniet tagad tam policistam iestāstīt, ka viņam ir jābūt autobraucēju draugam, ka viņam nav jāslēpjas krūmos, jo viņš labi apzinās, ka, ja viņš šo naudu neiekasēs no autobraucējiem, viņš nesaņems savu atalgojumu. Te ir tas absurds!

Vēl viens neliels piemērs par nelielu pilsētu, kurā es nesen biju. Pilsētā dzīvo 55 000 iedzīvotāju. Ceļu policija par šo gadu jau uz šodienu ir iekasējusi soda naudās 104 000 latu. Respektīvi, tā nekad neaizstāvēs autobraucējus, tā stāvēs bīstamajās vietās, tāpēc ka tā ir policijas izdzīvošana. Ja tā neiekasēs šo soda naudu, policisti nevarēs saņemt atalgojumu.

Es jau esmu runājis no šīs tribīnes un mēģinājis jūs pārliecināt, ka policijas galvenais uzdevums nav atklāt noziegumus, lai arī cik tas dīvaini izskanētu, bet policijas galvenais uzdevums ir profilakse un noziegumu nepieļaušana. Bet tādā gadījumā, kad mēs policiju esam nostādījuši situācijā, ka viņiem pašiem ir jāmeklē sev iztika, legāli iztikas līdzekļi, mēs nekad nepanāksim, ka policijas attieksme pret autobraucējiem mainīsies. Godīgi sakot, arī es nepiedalīšos šajā balsojumā viena iemesla dēļ, tāpēc ka es neredzu, par ko balsot. Aicinu arī citus deputātus nepiedalīties. (Starpsauciens: “Balsot “pret”!)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti tipisks gadījums, kad lietu noved līdz absurdam. Līdz vistīrākajam, visatklātākajam absurdam. Ak, šausmas! Deputāts pagriezās no otrās rindas! Pārkāpa noteikumus! Un vēl trakāk - samaksāja soda naudu! Taču mēs tagad tērējam stundu, par ko ir jāsamaksā no valsts budžeta simtiem latu, turklāt iztērējam šo laiku. Un mēs tagad spriežam: sodīsim vēlreiz viņu vai ne? Mēs deputātu pārvēršam par izsmieklu.

Nu kas tad ir noticis? Es netaisos aizstāvēt ne viņu, ne sevi, kas pārkāpj noteikumus. Tā ir pavisam cita lieta, bet nevar lietu novest līdz absurdam. Cilvēks ir samaksājis šo soda naudu, atzīst, ka ir pārkāpis, protams, pavisam citu noteikumu.

Man ir pārmetums Mandātu un iesniegumu komisijai. Jums vajadzēja aizsūtīt dokumentus atpakaļ Ceļu policijai, lai viņi vismaz noformē, kā pienākas. Lai noformē, kā pienākas, un atsūta vēlreiz. Un tad jums vajadzēja skatīties. Es nerunāšu ilgāk. Man vienkārši ir kauns, ka mēs novedam šīs lietas līdz tik totālam absurdam. Es uzskatu, ka nobalsosim “pret” un punkts. Cilvēks ir samaksājis soda naudu!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ļoti reti man nākas domāt, ka es spēju domāt tāpat kā Tabūna kungs. Bet šoreiz man pilnīgi jāpiekrīt. Mandātu un iesniegumu komisija savu darbu nedara. Pagājušajā gadā gandrīz visi, kas šeit, Saeimā, sēžam, tikām apvainoti. Korupcijas novēršanas likums. Pilnīgi smieklīgas lietas. Par cilvēkiem ar līdzīgiem uzvārdiem un vārdiem šīs lietas tika sūtītas uz prokuratūru, par tām tika rakstīts avīzēs. Es neizprotu, kā Mandātu un iesniegumu komisija redz savu lomu. Un varbūt mums vajadzētu par to nobalsot. Latvijā ar deputātu vis neapietas tā kā ar jēlu olu. Viņu var apdauzīt, kā vien grib. Es atminos - pirmajās divās nedēļās, kad es biju Saeimā, mani neapkalpoja Saeimas viesnīcā. Tur apkalpoja tikai bārmeņu draugus, bija kaut kāda privāta funkcija, bet durvis bija vaļā. Kad es bārmeni nosaucu par draņķi, divas dienas par to rakstīja avīzē. Es tagad zinu, ka man nav tiesību izteikties, ko es domāju par apkalpotāju, man ir jāsmaida. Vienalga, ko viņš dara. Kādas pāris nedēļas pēc tam man viena kundze Saeimas viesnīcā nāca klāt un teica: “Valdmani, man tavs ģīmis nepatīk! Kauns tautai, ka tāds deputāts, ar tādu ģīmi!” Es gribēju viņai kaut ko teikt pretī, bet es redzēju, ka stūrī stāv fotogrāfs. Es gribētu ieteikt, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai būtu jāsargā deputātu gods pret šādām provokācijām, kas šeit notiek. Tagad nāks vēlēšanas, un ikkatrs no mums, simts deputātiem, tagad ir gatavs upuris. Mēs tiksim izjokoti, izmuļķoti. Tiklīdz kā policists redzēs deputātu no tādas partijas, kas viņam nepatīk, tā tūlīt sāksies kaut kas. Un godājamais Bišera kungs ar savu grupu vienkārši palīdzēs to traci taisīt lielāku.

Es domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai darbs būtu sūtīt atpakaļ smieklīgu lietu. Desmit latu soda nauda ir samaksāta. Nav iemesla tērēt šeit, Saeimā, laiku. Vienīgais iemesls šeit, Saeimā, tērēt laiku ir apskatīt, kāpēc tas tā var notikt, ka par smieklīgu gadījumu, kur nav strīda par vainu, nav strīda par soda naudas maksāšanu, mēs šeit deputāta godu aizskarsim un pacelsim šaubas, vai viņš izmanto savu statusu nepatiesi, un tā tālāk. Viņam ir statuss. Viņam ir augstāks statuss nekā tam policijas priekšniekam. Viņš godprātīgi ir piekritis maksāt savu sodu. Bet viņu ķengā! Man tagad nāk prātā arī tas, ka man paziņoja, ka Mandātu un iesniegumu komisijā ir iesniegts stāsts, ka es esot dullinājis ar zālēm cilvēkus Amerikā... ka tur vesels ducis cilvēku ar mani sadarbojās... tur ieslodzīti... un nezin ko. To es lasu avīzēs, mani ķengā. Labi. Aizeju pie Bišera kunga un saku: “Vai tā ir?” Viņš saka: “Jā, Gundar”. Bet es Ivaru Bērziņu pazīstu. Es viņam esmu zvanījis, prasījis. Es zinu tās lietas apstākļus. Jā, tā lieta nekur netikšot virzīta tālāk. Tā nebija! Bišera kungs, es gāju uz prokuratūru kādas septiņas astoņas reizes. Prokurors ir par daudz slinks, lai piezvanītu uz Ameriku un dabūtu zināt, ko jūs zināt. Bet jūs tos dokumentus aizsūtījāt tālāk. Man trīs reizes formāla vēstule bija jāraksta prokurorei. Par to, ko jūs ļoti labi zinājāt... Kāpēc? Kāds ir jūsu uzdevums? Traucēt deputātu dzīvi? Traucēt Požarnova kunga dzīvi? Es kategoriski balsošu “pret”. Ne tāpēc, ka Požarnova kungu es gribētu attaisnot, lai viņam nebūtu jāmaksā tas sods, bet tāpēc, ka šis nav pareizs process, Bišera kungs, - tā vienkārši paņemt citu deputātu un viņa godu smērēt! Man nav nekādas mīlestības pret “tēvzemiešiem”. Es domāju, ka viņi ir daudz ļauna tautai darījuši. Bet Požarnova kungs nav sliktākais šinī Saeimā, un šajā gadījumā viņš ir pilnīgi nevainīgs. Vainojams ir tas fakts, ka mūsu Mandātu un iesniegumu komisija nesaprot savu darbu. Tur it kā esot pārstāvji no visām frakcijām, laikam no opozīcijas arī. Es nezinu, ar kādu balsojumu jūs nolēmāt, ka Požarnova kungs šodien mums it kā ir jātiesā. Es to nesaprotu, Bišera kungs. Es nesaprotu, kāpēc man bija trīs reizes jāraksta prokurorei par to, ko jūs jau zinājāt, pirms es aizsūtīju tos papīrus. Es nesaprotu, kāpēc man bija piecas reizes jāiet uz prokuratūru, ja jums viss bija zināms. Es nesaprotu. Es domāju, ka tā ir viena komisija, kas Saeimā ļoti slikti darbojas. Dažās lietās jūs labi darbojaties. Ir prieks redzēt, kad jūs atnākat un paskaidrojat, ka mandāts tiek apstiprināts un tā... Bet tas, ka mēs vienkārši pazemojam mūsu institūciju, mūsu Saeimas locekļus... tā darīt nevajadzēja. Es nesaprotu. Varbūt ir tāda doma, ka deputāti nedrīkst viens otru aizstāvēt un ka vistīrāk ir to lietu atklāti vest uz priekšu, uz prokuratūru, uz apspriešanu Saeimā. Es domāju, ka tāds nedrīkstētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas darbs. Mandātu un iesniegumu komisijas darbs būtu sargāt mūsu godu. Ja mēs nekaunīgi rīkojamies, tad mūs jāsauc pie atbildības. Es Požarnova kunga rīcībā nekā nekaunīga nesaredzu. Un runāt par 10 latu problēmu? Es domāju, ka tas ir pilnīgi smieklīgi, ka tā problēma nāk šeit. Tā problēma ir Mandātu un iesniegumu komisijas neizpratne, kā viņi kalpo tautai. Jo viņi nekalpo tautai, kad mēs Požarnova kungu šeit aprunājam. Viņi nekalpoja tautai, kad mēs visi tikām apvainoti Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanā. Viņi nekalpoja tautai, kad aizsūtīja šo bandītu sacerējumus... To jūs ļoti labi zinājāt. Bija bandītu sacerējums. Lai prokurori izmeklē. Bišera kungs, ir godaprātam jābūt, it īpaši Mandātu un iesniegumu komisijā! Un ir jāsaprot, kas ir godīga rīkošanās un kas nav. Es “tēvzemiešiem” nenovēlu labu laimi vēlēšanās, bet ar tādiem, manuprāt, negodīgiem cīņas veidiem mēs nedrīkstam viens otru apvainot. Es lūgtu tiem no jums, kas ir Mandātu un iesniegumu komisijā, nākamajā Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē pārrunāt to jautājumu - kas ir tas jūsu devums, kas jums ir jādod Saeimai? Jums ir jāpalīdz mums, mums viens otram jāpalīdz noturēt savu godu. Neviens no mums it kā nebija vainīgs Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanā, bet mēs visi tikām “sasmērēti”. Nedrīkst tā, Bišera kungs! Jūsu komisijai ir uzdevums, un tas uzdevums ir palīdzēt sargāt mūsu Saeimas godu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es tā skatos un vēroju, ka partijas, akurāt kā Požarnovs, bieži pagriež no kreisās uz labo vai otrādi. Bet laiks iet. Iet Latvijas vēsturei tik svarīgais laiks, tik dārgais laiks. Tik dārgais laiks Latvijas neatkarībai. Tas rit. Vēl neesam Eiropas Savienībā, vēl neesam NATO, vēl neesam NVS, vēl neesam PTO (Pasaules tirdzniecības organizācija). Tieslietu ministrijā rakstīts, šad tad rāda to televīzijā... Viens likums, viena taisnība visiem. Kolēģi Požarnov, tu esi vainīgs. Bet vēlos kopā ar jums pārdomāt - kāpēc viens likums Požarnovam, otrs Stendzeniekam? Kāpēc viena taisnība Šķēlem, otra Birkānam un Purnim? Kāpēc ir viens likums Krisbergam, cits Grūtupam? Kāpēc ir konvencija par bēgļu uzņemšanu Latvijā, bet konvencija par okupāciju ir uz nagliņas, par prieku Austrumiem un Rietumiem? Mūsu sarunu tēmai bija jābūt nacionālā lepnuma, pašcieņas, mākslas un arhitektūras, 30.gadu simbolu nepārdošana emirātiem vai ofšoriem. Tiem, kam Latvija ir lēta prece. Latvijas ļaudis, vēsture, pašcieņa. Pat prostitūtas šķiro klients. Deputāts Požarnovs pagrieza no labās uz kreiso. Saeimā tā pieņemts. Kolēģi Požarnov, pieņem ar cieņu šo sodu, jo tu esi vainīgs!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es teikšu ļoti īsi. Mums ir jāizdara divi secinājumi. Viens ir tas, ka tomēr deputātiem vienmēr ir jābūt līdzi 20 vai vairāk latiem, lai varētu samaksāt sodu. Un tad to jautājumu nebūtu. Bet šajā gadījumā es gribu pateikt to, ka šeit veidojas mazlietiņ savādāks stāvoklis. Ja cilvēks ir samaksājis sodu, tad, es domāju, Bišera kunga pienākums, ja viņš vispār ir jurists, ir izņemt šo jautājumu no darba kārtības. Sods ir samaksāts. Ja nebūtu samaksāts sods, tad par to varētu runāt. Man vienīgi nepatīk tas, ka kašķējas viena partija ar otru, viens deputāts ar otru. Mēs kašķējamies, un to nevajadzētu darīt. Mans ieteikums būtu Bišera kungam atcelt to jautājumu, jo sods ir samaksāts, un izbeigt šo pļāpāšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu pārtraukt debates, jo sods ir samaksāts. Deputātam pirmajam ir jābūt tam, kas sodu samaksā savlaicīgi. Ja deputāts uzskata, ka policija ir rīkojusies nepareizi, tad varēja mierīgi ierosināt Iekšlietu ministrija, lai veic dienesta izmeklēšanu. Bet šeit, Saeimā, nekādu izmeklēšanu izdarīt praktiski nav iespējams.

Es uzskatu, ka Mandātu un iesniegumu komisija, kā jau teica iepriekšējie runātāji, nav bijusi savu uzdevumu augstumos. Šo jautājumu tādā veidā nevajadzēja ierosināt izskatīt sēdē. Es aicinu beigt debates. Sods ir samaksāts. Un turpmāk, pirms mēs izskatām Saeimā šādus jautājumus, vajag rūpīgāk izvērtēt visu notiekošo, vai tas tiešām šeit, Saeimā, šobrīd ir jāskata. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai padarītu debatētāju runas vēl īsākas, es tikai vienu teikumu gribēju pateikt. Nepārvērtēsim partiju politiskās cīņas, nepārnesīsim tās uz ielām un uz satiksmes noteikumiem! Es aicinu visus deputātus turpmāk to ievērot, jo tad mēs būtu šodien izskatījuši vismaz trīs likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Atgādinu, kolēģi, ka mēs esam norunājuši par šo jautājumu 47 minūtes un iztērējuši 3000 latu. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers. Cienījamie deputāti! Protams, bija visai dīvaini, ka mēs, izskatot ļoti īsu un vienkāršu jautājumu, aizgājām ļoti tālu no tā - pārgājām no deputāta Požarnova uzvedības izskatīšanas uz Mandātu un iesniegumu komisijas tiesāšanu. Pie tam tiesājām par tādiem apstākļiem, ko cienījamie runātāji te ārkārtīgi nekompetenti klāstīja, un es pat atsevišķiem, kā, piemēram, Valdmaņa kungam, vispār nebūtu atbildējis, ja tas nebūtu izplatīts pa sakaru līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mandātu un iesniegumu komisija tiešām ir saņēmusi no Valdmaņa kunga pilnvarotājas, kundzes, kas bija pilnvarojusi pārvaldīt viņas īpašumus Latvijā, sūdzību, ka... (Starpsauciens: “Runā par Požarnovu, ne par to...”) Pagaidiet, mani te var apmelot, un es nevaru atbildēt. Tad būtu apsaucis savas grupas līdzbiedru, kad viņš runāja... ne par šo lietu... Es varu pateikt, ka bija uzrādīta apsūdzība, ka Valdmaņa kungs ir izšķērdējis no viņas naudas vairākus desmitus tūkstošus latu. Jā, es tiešām noskaidroju, ka šai kundzei ir... zināmas šaubas par viņas veselības stāvokli, bet Mandātu un iesniegumu komisijai nav nekādu tiesību šo iesniegumu iebāzt rakstāmgaldā. Mēs aizsūtījām to prokuratūrai, un prokuratūra izvērtēja. Un, ja Valdmaņa kungs ir vēl mūsu vidū, šeit, un neviens viņu nav saucis pie kriminālatbildības, tad acīmredzot ir pierādījies, ka viņš nav neko izšķērdējis. Tātad šī apsūdzība ir nepareiza. (Starpsauciens: “Ejiet ārā izrunāties!”)

Mandātu un iesniegumu komisija nekādā ziņā nav izmeklēšanas iestāde, un tā nevar pati izvērtēt, vai viņš ir piesavinājies vai nav piesavinājies. Nevar noslēpt šādu ziņojumu, kas ienāk šeit, Saeimā. Es runāju kā ziņotājs, jo Mandātu un iesniegumu komisija ir ziņotāja. Tātad jautājumu par Andreja Požarnova saukšanu pie atbildības mēs esam laimīgi noskaidrojuši, un piekrita Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē arī pats Požarnova kungs, ka viņš tiešām ir izdarījis satiksmes noteikumu pārkāpumu. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, kā arī Saeimas vienīgais pienākums ir šajā gadījumā lemt šajā gadījumā piekrist viņa lietas izskatīšani par administratīvo pārkāpumu vai nepiekrist. Mēs varam dot piekrišanu, un mums ir tiesības, ja tādi apstākļi ir, arī nepiekrist. Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē mēs konstatējām, ka būtu tādi apstākļi, kas ļautu mums nepiekrist, un tāpēc devām šo piekrišanu. Un šajā ziņā varam teikt, ka arī šodien ir tāda pati situācija - ka deputāts arī šeit ir apstiprinājis, ka pārkāpums ir izdarīts, un mēs varam tikai piekrist soda uzlikšanai. Mandātu un iesniegumu komisijai un arī Saeimai nav pienākums dot šī pārkāpuma juridisko kvalifikāciju, vadoties pēc tāda vai citāda panta. Es, protams, varu vienīgi ieteikt Leiškalna kungam kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram parunāt ar savas ministrijas Ceļu policiju par to, ka tiešām šī kvalifikācija ir rindā gadījumu apšaubāma. Apšaubāma tā bija ne tikai šajā gadījumā, bet arī tajā gadījumā, kad bija runa par Jirgena kungu. Bet mums šajā gadījumā nav tas šeit jāizlemj. Tas nav mums jāizlemj. Mums jāpiekrīt, ka pārkāpums ir un par to var uzlikt sodu, un mums nav šeit jāizlemj, kādi ir atbildību pastiprinošie un atbildību mīkstinošie apstākļi, tas arī ir jāizvērtē pie lietas izskatīšanas. Ja viņš tiks saukts pie atbildības pēc nepareizā panta vai nebūs izvērtēti visi lietas apstākļi, tad viņam būs tiesības attiecīgo lēmumu par soda uzlikšanu pārsūdzēt tiesā, kur kompetenti šos jautājumus izvērtē. Mums tas nebūtu jāizvērtē šeit ar balsošanu.

Un visbeidzot. Mandātu un iesniegumu komisijai te tika pārmests arī no Veldres kunga, ka mēs viņu gribot saukt... ka viņš ir sodu samaksājis. Par to Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē nebija nekādas sarunas, un līdz šai dienai, kamēr Požarnova kungs uzkāpa tribīnē, es neesmu dzirdējis neko, ka viņš būtu samaksājis, un neesmu redzējis arī nevienu dokumentu par to, ka viņš ir samaksājis. Bez tam jājautā - kā viņš var samaksāt sodu, kurš līdz šai dienai nemaz nav uzlikts? Jo tas sods, kas viņam bija uzlikts, ir atcelts. Tātad nekādu sodu samaksāt nevar, un es nezinu, kādu sodu viņam uzliks. Varbūt viņam vispār nekādu sodu neuzliks, varbūt viņam uzliks bargāku sodu. Tā ka šajā jautājumā es varu tikai ierosināt, ka Saeima tomēr dod piekrišanu, lai izskata šo konkrēto lietu, izvērtējot visus konkrētos lietas apstākļus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdmanis vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Godājamais Bišera kungs! (Es to vārdu “godājams” lietoju tā... nu, vaļīgi.) Redziet, Bišera kungam bija zināms, kas tā dokumenta iesniedzēji bija, tā nebija Pārsla Blūmentāle. Tie bija Dzintra Renemane un Jolanta Vodopalasa, Makarenko kungs. Viņš to visu zināja, tie bija viltus dokumenti...

Sēdes vadītājs. Godājamais Valdmaņa kungs, mēs neapspriežam jūsu pārkāpumus, bet Požarnova kunga.

G.Valdmanis. Atvainojiet, mēs visu laiku runājam par to, kā lietu virzīt tālāk. Es lūgtu Bišera kungu mani saukt... (Starpsauciens: “Debates beidzam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu izslēgt mikrofonu tribīnē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, kas jums ir iesniegts dokumentā nr.4176. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 16. Kolēģi, nav kvoruma. Balsošanā piedalās 49 deputāti. Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu apspriežamajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 27, atturas - 24. Lēmums pieņemts. Esam iztērējuši tieši 55 minūtes. Atkārtoju - lēmums nav pieņemts. Par - 7, pret - 27, atturas - 24. Esam iztērējuši 3400 latus. Desmit Požarnova kunga lati diez vai situāciju budžetā glābs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi un godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4199. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi vēl papildus dokumentu nr.4199A. Otrajā lapā ir pirmais priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir papildināts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir priekšlikums nr.2, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un pašas komisijas priekšlikumam par 1.un 2.priekšlikumu un līdz ar to - par likumprojekta 3.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais. 3.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta pirmo daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 4.prieklikums ir Budceta un finansu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 5.lapā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums -5.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

V.Balodis. Un tagad man jālūdz deputāti paņemt šo papildus izdalīto dokumentu ar “A” burtu, jo pamatdokumentā ir ieviesusies kļūda - nav parādīta komisijas attieksme. 6.lapā ir 6.priekšlikums - tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 8.priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 9.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt šo likumu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātais Baloža kungs, vai jūsu pamatdokumentā nav 10. un 11.priekšlikuma? Lūdzu! Mēs papilddokumentā izskatījām līdz 9.priekšlikumam.

V.Balodis. Es ļoti atvainojos, man ar šiem diviem dokumentiem... 10. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Un pats pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.11, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad pēdējais priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs un ko komisija atbalsta, ir svītrot pārejas noteikumu 3.punktu. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Bibliotēku likums”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.4207 - likumprojektu “Bibliotēku likums”, trešajā lasījumā.

1.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālu labojumu izdarīšanu 1.pantā. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 8.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 9.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šos labojumus. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 15.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 16.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī tos deputāti akceptē.

Dz.Ābiķis. 17.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 19.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 21.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī tos deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 23.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 24.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 27.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 28.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 28.panta... tiesa gan, šeit ir izlaisti divi vārdi... 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “reorganizēšanu vai likvidēšanu”. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs pieteicies debatēs. Tātad, godātie kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas ierosinājumam - papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu... un tālāk kā tekstā. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt likumprojekta 28.panta trešo daļu. Komisija aicina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Atgādinu, ka tagad reglaments atkal ir šāds: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es iesniedzu šo priekšlikumu tāpēc, ka šī daļa runā pretī iepriekšējam - 27.pantam, kur sacīts, ka Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, bet nākošajā pantā mēs ierakstām, ka šīs konsultatīvās institūcijas atzinumi ir jāievēro visām valsts un pašvaldību institūcijām. Es domāju, ka tā ir pretruna. Te varēja atrast varbūt citu izteiksmes veidu, ka tie ir jāizskata, bet te ir sacīts, ka tie ir jāievēro, respektīvi, ka šīs sabiedriskās organizācijas atzinumi ir obligāti visām valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpēc es ierosinu šādā redakcijā šo punktu izslēgt. Es domāju, ka tas būs pietiekoši autoritatīvi, ja šādi atzinumi tiks doti, tāpēc arī bez visa tā tos izskatīs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs! Mēs par šo problēmu, ko nozīmē vārds “ievēro” - vai tas ir absolūti saistošs vai ne -, ilgi diskutējām komisijā un uz komisiju uzaicinājām arī Juridiskā biroja pārstāvjus, un tieši juristi bija tie, kuri uzskatīja, ka vārds “ievēro” nenozīmē, ka būtu jāizpilda Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi viens pret vienu, bet ka tomēr, izskatot attiecīgus jautājumus, kas skar bibliotēku likteni... ka tomēr lai katru reizi tiktu izskatīti arī Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi, respektīvi, lai tie neizskatīti netiktu nolikti vispār malā. Juristi skaidroja, ka šim vārdam “ievērot” nav tāda seguma, kā jūs tikko minējāt, bet ka tas vienkārši uzliek par pienākumu katrā ziņā izskatīt arī Latvijas Bibliotēku padomes atzinumus jebkurā gadījumā, kad pašvaldības gatavo vai pieņem kādus ar bibliotēkām saistītus lēmumus. Es aicinu noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu - svītrot likumprojekta 28.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 22. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 31.pantu. Tas ir trešais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pārejas noteikumu 2.punkta redakcijas maiņu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Vairāk, cienījamie kolēģi, priekšlikumu nav, tāpēc es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt Bibliotēku likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vakardienas vienošanos izskatām darba kārtības 39. jautājumu - likumprojektu “Vispārējās izglītības likums”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4049. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi Saeimā izskatīšanai Vispārējās izglītības likumu, kas ir viena daļa no visas Izglītības likuma paketes, kura ir sekojoša. Tātad Izglītības likums kā “jumta” likums, kurš Saeimā šobrīd ir pieņemts pirmajā lasījumā, Augstskolu likums, kurš jau ir pieņemts un funkcionē, Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Pēdējie divi likumprojekti šobrīd ir iesniegti Saeimā, un mūsu uzdevums būtu līdz šīs Saeimas darbības beigām paspēt šos likumprojektus izskatīt un pieņemt.

Vispārējās izglītības likums, ja tas tiktu pieņemts, ļautu sakārtot vispārējo izglītību. Tātad vēlreiz akcentējot varu sacīt, ka tā ir izglītība, kas aptver katru Latvijas iedzīvotāju, kas sasniedzis izglītošanās vecumu. Likumprojektā ir ietverti vairāki būtiski jautājumi, kuru atstāšana bez stingrām normām traucētu kvalitatīvu vispārējās izglītības ieguvi. Konkrēti šie jautājumi ir šādi:

Pāreja uz izglītības programmu principu. Šeit tiek realizēts šis jaunais princips atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem standartiem, kur mēs paredzam apgūt konkrētas izglītības programmas un valstiski akceptēt sekojošus virzienus: vispārizglītojošais, humanitārais un sociālais, matemātikas, dabas zinību, tehnikas un profesionālais virziens. Savukārt katrai mācību iestādei būtu iespējas veidot savu programmu, akceptēt to un strādāt atbilstoši šai programmai.

Tālāk tiek noteikti valsts izglītības standarti izglītības pakāpēm. Tiek noteikta obligāta sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai. Tiek noteikta iespēja apgūt speciālās izglītības programmas jebkurā vispārējās izglītības mācību iestādē. Notiek arī pedagoģiskās korekcijas, tā saucamā legalizācija. Šobrīd pedagoģiskā korekcija speciālajās mācību iestādēs ir pamatā fiksēta likumdošanā, turpretī tagad šeit rodas iespēja šīs korekcijas klases veidot arī visās vispārizglītojošajās mācību iestādēs.

Tiek noteikts, ka vispārējās izglītības ieguve līdz vidējās izglītības līmenim valsts un pašvaldību mācību iestādēs ir bez maksas. Arī tas bija diskutabls jautājums, bet izlemts tas tika sekojoši. Tiek noteikts, ka speciālās izglītības finansēšana arī tiek īstenota no valsts budžeta. Tanī skaitā tātad tiek paredzētas šīs speciālās klases, kuras finansē no pašvaldību budžeta. Šie ir galvenie momenti, kuri ir noteikti šajā likumdošanā, kurus var uzskatīt par tādiem jauniem risinājumiem, kādu nav iepriekšējā likumdošanā.

Strukturāli likums ir sakārtots tā, ka vispirms ir noteikta kompetences sadale vispārējās izglītības īstenošanā. Strīdīgs šeit bija jautājums par pašvaldību kompetenci izglītības sistēmā, bet šis jautājums pamatā ir atrisināts “jumta” likumā. Tiek noteikta vispārējās izglītības satura organizācija, tiek reglamentēta pirmsskolas izglītība, pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība. Bez tam tātad ir izveidota atsevišķa nodaļa par vispārējo izglītību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

Es domāju, ka, runājot par šo likumprojektu, deputāti debatēs izteiks savus priekšlikumus un mēs tos ņemsim vērā. Taču es gribētu piebilst, ka, sagatavojot likumprojektu, tika analizēti un ņemti vērā vairāk nekā 700 priekšlikumi, kuri tika iesniegti par Izglītības likuma iepriekšējo redakciju, kas tika skatīta šīs Saeimas darbības pašā sākumā. Tātad daudzi toreiz, pirms diviem gadiem, deputātu izteiktie priekšlikumi šeit ir iestrādāti, un jūs atradīsiet tos realizētus šajā likumprojektā. Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu laiku, bet es gribu pievērst uzmanību vienam konkrētam momentam un vienam vispārīgam principam, kas būtu ņemams vērā sakarā ar šo likumprojektu. Konkrētais princips ir tāds, ka mums kaut kur Izglītības likuma sistēmā būtu jāparedz iespēja, jāparedz konkrēti normatīvi, kas noteiktu, kādos gadījumos skolās ir atveramas klases, un mums ar likuma spēku ir jānosaka tas, ka šādas klases ir veidojamas tad, kad to pieprasa vismaz 8 viena gadagājuma bērnu vecāki, kuru bērni varētu mācīties šajā klasē, bet tajos rajonos, kuros latviešu valodas pozīcija ir īpaši apdraudēta - tāds ir gan Daugavpils rajons, gan Rēzeknes rajons, gan arī Ludzas un Krāslavas rajons -, varētu noteikt vēl tādu normatīvu, ka tur klase ar latviešu mācībvalodu ir atverama arī tajā gadījumā, ja to pieprasa vismaz piecu bērnu vecāki, lai šie bērni varētu mācīties šajā klasē. Tas ir viens no jautājumiem, viens no normatīviem, kas mums ir jāparedz, lai tomēr aizsargātu šīs mazās lauku skolas, lai vismaz tajās vietās, kur ir šie bērni, šīs skolas varētu turpināt darboties, lai, likvidējot šīs skolas, cilvēki netiktu ar varu aizdzīti projām no laukiem. Tas ir viens konkrēts moments, uz kuru es jau šajā brīdī noteikti gribu norādīt. Te ir jādomā arī par šo skolu finansēšanas kārtību, kādā veidā samērīgi finansēt lauku skolas un samērīgi finansēt pilsētu skolas.

Otrs jautājums, kas, manuprāt, vairāk būtu analizējams no sistēmas viedokļa. Mums būtu ļoti svarīgi šo likumprojektu saskaņot ar Izglītības jeb “jumta” likumprojektu, kas tagad ir pieņemts jau pirmajā lasījumā un šodien beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam. Šeit var redzēt vismaz atsevišķus momentus, kur šāds saskaņojums nepastāv.

Piemēram, “jumta” likumā ir prasība, ka 5 un 6 gadus veciem bērniem ir obligāta sagatavošanās pirmsskolas izglītības veidā pamatizglītības apguvei. Taču šajā likumprojektā mēs redzam, ka bērniem no 5 - 6 gadu vecumam mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt 50 minūtes, bet bērniem no 6 - 7 gadu vecumam - 60 minūtes. Jautājums: par ko te būtu jāpadomā? Par to, kādā veidā to praktiski varētu realizēt. Vai tiešām šī gatavošanās notiktu tādā veidā, ka katru dienu ir jāmācās šīs 50 vai 60 minūtes? Varbūt to tomēr var mēģināt organizēt kaut kā racionālāk?

Šajā likumprojektā vēl ir vesela virkne dažādu momentu, kas būtu izsakāmi labākā redakcijā. Bet acīmredzot mums tā situācija šobrīd ir tāda, ka mums izglītību regulējusī normatīvā bāze ir jau krietni veca un ir nepieciešams pieņemt šo jauno Izglītības likuma paketi, un tāpēc šajā brīdī vienīgais risinājums, kāds varētu būt, ir tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, neskatoties uz visām tām nepilnībām, kuras šeit ir, un pēc tam mēgināt to izlabot uz otro lasījumu - cerībā, ka tas izdosies un šis likumprojekts nenogrims Saeimā tāpat, kā ir nogrimis iepriekšējais Izglītības likums, kas tika iesniegts 1996. gadā.

Tā ka es uzskatu, ka šeit būtu iespējas to šajā brīdī atbalstīt un pēc tam mēģināt to labot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Gribu informēt Čerāna kungu un gribu arī piekrist Čerāna kungam, ka šī izvirzītā prasība par mazu skolēnu skaitu klasē, kāds būtu nepieciešams, lai atvērtu klasi, teiksim, Latgales reģionā, ir ļoti pareiza lieta, un Čerāna kungs ir simtprocentīgi uztvēris šīs lietas būtību. Es tikai gribu informēt Čerāna kungu, ka šobrīd spēkā esošais Izglītības likums paredz, ka klasi ar latviešu mācībvalodu var atvērt, ja to pieprasa 3 bērnu vecāki. Šāds likums šobrīd ir spēkā. Protams, tad ir jāveido apvienotās klases. Bet šāds likuma pants ir spēkā šobrīd, un tas savulaik tiešām tika ieviests tāpēc, lai mēs Latgalē vietās, kur nav šīs latviskās vides, atjaunotu mazās latviešu klasītes, un tas, starp citu, vairāk vai mazāk sekmīgi arī visus šos 7 neatkarības gadus tiek īstenots.

Vēl es gribu informēt, ka jā, tiešām, kā teica Čerāna kungs, mums ir jāskata visi šie Izglītības likuma projekti vienotā paketē, ja tā varētu teikt. Un nepārprotami, ka gan tā saucamajam “jumta” likumam, kuru mēs jau pirmajā lasījumā esam izskatījuši, gan Vispārējās izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, labojumiem Augstākās izglītības likumā un, iespējams, Pieaugušo izglītības likumā, - ka visiem šiem likumiem pēc pieņemšanas ir jābūt vienam spēkā stāšanās datumam. Tā ka mēs acīmredzot pieņemsim šos likumus atsevišķi un, protams, ne vienlaicīgi, bet spēkā stāšanās datumam visiem šiem likumiem ir jābūt vienam.

Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un arī rūpīgi strādāt pie likumprojekta tālākajos lasījumos, un aicinu visus būt aktīviem un iesniegt komisijā priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi apsvērumi būtu par otro lasījumu?

J.Celmiņš. Godātie kolēģi! Ja nebūtu iebildumu, varbūt mēs varētu strādāt tā, lai priekšlikumus sagatavotu un iesniegtu līdz 5. jūnijam, tas ir, divu nedēļu laikā? Tad mums būtu reālas iespējas ar šo likumprojektu tikt galā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 5. jūnijs? Nav. Paldies...

Lūdzu! Čerāna kungam ir citi priekšlikumi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Mums jau tagad priekšā stāv virkne nopietnu lēmumu, kas ir jāpieņem attiecībā uz Izglītības likumu, tātad “jumta” likumu, un acīmredzot arī priekšlikumu iesniegšana attiecībā uz šo likumprojektu varētu būt atkarīga no tā, kādā veidā virzās šīs redakcijas tālākā izstrāde “jumta” likumā. Tāpēc būtu priekšlikums - ja tas būtu iespējams, šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt, lai redzētu jau šo pamatlikuma virzību. Ierosinu kā termiņu noteikt vismaz 12. jūniju.

Sēdes vadītājs. 12. jūnijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas terniņu - 12. jūnijs. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 11, atturas - 14. Jābalso vēlreiz...

Godātie kolēģi! No 88 deputātiem 38 es aicinu piedalīties Saeimas darbā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Čerāna priekšlikumu - likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 12.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 20. Nav pieņemts. Paliek 5.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Civilo aizsardzību””. Trešais lasījums.

Komisijas vārdā - Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4219.

Pirmais priekšlikums trešajam lasījumam ir no Latvijas Policijas akadēmijas rektora Indrikova kunga, un komisija šo viņa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kazāks. Otrais priekšlikums. To piedāvā bijušais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, un komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks. Arī nākamais priekšlikums ir bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais priekšlikums. To arī noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir 2.lappusē. Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktā redakcija, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam izteikt likuma 5.pantu jums ieteiktajā redakcijā?

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir likumprojekta 4.lappusē. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izteikusi likuma 6.panta 7.punktu šādā redakcijā un to redakciju pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt likuma 6.panta 8.punktu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī pieņem?

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums - 6.lappusē ir bijušā Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kuru komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu šajā pašā jautājumā pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam izteikt likumprojekta 6.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir par 11.pantu. To iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un viņa šo savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir bijušā Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais variants, un komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Ir runa par dokumenta 9.lappusi...

J.Kazāks. 18.pants.

Sēdes vadītājs. 18.pants. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir likumprojekta 10.lappusē, tas ir, par 21.pantu, un šo priekšlikumu iesniedzis Ziedonis Čevers, un Aizsardzības komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks. Nākamais priekšlikums ir likumprojekta 11.lappusē, tas ir par 23.panta 4.apakšpunktu, un šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ziedonis Čevers, un Aizsardzības komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Kazāks. Par to pašu apakšpunktu ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātais variants, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par šo jautājumu? Pieņemts.

J.Kazāks. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Kazāks. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4224.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu? Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Te visi ir iekarsuši personīgos strīdos, un tāpēc es gribētu savlaicīgi vērst uzmanību uz to, kas būs tālāk, it īpaši 30. un 31.priekšlikumā. Tas ir saistīts ar to otro daļu šajā otrajā priekšlikumā. Mēs šodien, nākot uz Saeimas sēdi, redzējām tās nabadzīgās vecās sieviņas, kas stāvēja pie Saeimas un runāja par šo jautājumu. Varbūt daži neievēroja, bet tas ir saistīts taisni ar to, kas šeit ir ierakstīts, - no 2000. gada 1.janvāra zemi, ēkas un būves arī aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Viss jautājums - cik liels procents šim nodoklim būs? Bet padomāsim par to reālo situāciju, ka daudzi cilvēki ir mantojuši mājas, tās, protams, ir diezgan nožēlojamā stāvoklī, bet tad, kad tās būs jānovērtē pēc šodienas cenām, tad tāda cena, teiksim, kādi 20 000 lati, nebūs nekas īpašs. Un, ja klāt vēl pieliksim zemes vērtību pēc kadastrālās vērtības un ja, teiksim, kādai māmiņai vai kādai vecāku cilvēku ģimenei šī māja atrodas Pārdaugavā, kaut kādā rajonā tuvāk Daugavai, kur kadastrālā vērtība varbūt ir 7 lati vai arī 20 lati par kvadrātmetru, tad mēs varam iedomāties, kāds nodoklis šim vecajam cilvēkam būs jāmaksā katru gadu, ja šo nodokli uzliks, teiksim, pusotra procenta apmērā. Vienīgais attaisnojums, rakstot iekšā šādu punktu, tiem, kas to raksta, ir tas, ka vajagot taču iedibināt nekustamā īpašuma tirgu. Es domāju, ka tad vajadzētu nevis aiz tāda sarežģīta teikuma slēpties, bet teikt skaidri un gaiši, ka vajag radīt situāciju, ka vesela virkne cilvēku būs izlikti no mājām ārā, jo viņi vienkārši nespēs nomaksāt vairāku tūkstošu latu nodokli katru gadu. Dažās vietās, kur ir zeme vērtīgāka, šis nodoklis būs vēl lielāks. Mēs zinām, kādi strīdi bija sakarā ar to, ka pagājušajā gadā... ka viena gada robežās vien Rīgā daudzās vietās zemes nodoklis pieauga desmit reizes un cik grūti bija ar to tikt galā, un kādu slogu tas uzlika Rīgas Domei. Es domāju, ka mēs zinām arī to, kā Rīgas Dome cīnās ar šo jautājumu, mēģinot dot atlaides vienai vai otrai cilvēku grupai un izskatot dažādus iesniegumus, tāpēc es gribētu vērst deputātu uzmanību uz šo jautājumu. Es neatbalstu šādu termiņu noteikšanu, es domāju, ka mēs varētu skatīties pēc apstākļiem, mēs varētu deputātus iepazīstināt ar skaitļiem, parādīt, cik tad daudz līdzekļu budžetam sagādā šāda nodokļa uzlikšana. Es labprāt dzirdētu šeit šos skaitļus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē es tos nedzirdēju. Cik tad daudz līdzekļu tiek domāts ieņemt šādā veidā, ar šo nodokli? Labāk nonāksim līdz tam 2000.gadam un tad sāksim šo jautājumu iztirzāt! Tad, kad būs pienākusi konkrētā situācija, būs uzlabojušies cilvēku dzīves apstākļi, būs iedibināta šo māju taksēšanas kārtība. Tad mēs varēsim sākt konkrēti runāt. Es nedomāju, ka mums pašreiz jāmēģina izlemt šo jautājumu jau pusotru gadu uz priekšu.

Tāpēc es aicinu šai lietai pievērst uzmanību un neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es uzskatu, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo būtībā šī lieta jau ir noteikta pārejas noteikumos. Es nedomāju, ka vajadzētu mainīt likumā ietverto domu, ka 1.pantā... tāda ir spēkā esošā un arī otrajā lasījumā pieņemtā redakcija... ka nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir pateikts vispārīgi, ka tas attiecas uz nekustamo īpašumu... Un pārejas noteikumos ir pateikts, ka līdz 1999.gada 31.decembrim šis nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai attiecībā uz zemi, bet pēc 31.decembra, respektīvi, no 2000.gada 1.janvāra, nekustamā īpašuma nodoklis tiks piemērots arī pārējiem nekustamajiem īpašumiem. Tā ka es domāju, ka nav vajadzīgs šo lietu pārnest no pārejas noteikumiem uz 1.pantu, bet atstāt šo pantu tādu, kāds tas bija spēkā esošajā redakcijā un kāds tas bija otrajā lasījumā pieņemts. Aicinu noraidīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Manuprāt, atkal zemniekus kārtējo reizi grib apvest ap stūri. Paskatīsimies, kas ir rakstīts 4.pantā! Tur ir rakstīts ļoti vienkārši - ka ēkas, kurās neveic komerciālo darbību, nav apliekamas ar īpašuma nodokli. Tālāk tur ir rakstīts arī tas, ka īpašums, kas tiek izlietots lauksaimnieciskajai darbībai, arī nav apliekams. To mēs aizmirstam un pakāpeniski velkam iekšā to, ka arī zemniekiem, kas bija atbrīvoti no šī īpašuma nodokļa, ko arī Baloža kungs tā proponēja... Mēs pieņēmām (pagājušajā gadā, liekas) likumu par nekustamā īpašuma nodokli pilsētās, zemniekus tas neskar. Lūk, tagad tas skar un visā nopietnībā skars, ja mēs tā atstāsim. Tādēļ nevar balsot par 2.priekšlikumu, nevar balsot arī par pārejas noteikumiem, kur paredzēts, ka, sākot ar 2000.gadu... Nāks nākamā Saeima, un lai tad viņi izšķir, vai tiešām zemniekam, kam ienākumi ir, kā saka, mazāki par izdevumiem, ir jāmaksā šādā stagnācijas periodā šis nodoklis papildus!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Man ir tikai jāatkārto tas, ka šī norma jau ir šobrīd spēkā esošajā likumā. Bet tā atrodas pārejas noteikumos. Juridiskā biroja priekšlikums ir pārnest to no pārejas noteikumiem uz likuma tekstu. Lai deputāti paši izšķir šo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojekta 1.pantu ar otro un trešo rindkopu. Jums ir iesniegtā redakcija šeit redzama. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 41, atturas - 10. Nav pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums izslēgt 1.panta otrās daļas 1.apakšpunktā vārdus “institūcijas”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 4.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kurš būtībā papildināja Annas Seiles pirms tam iesniegto priekšlikumu. Ir runa ne tikai par Rīgas jūras līci, bet arī par Baltijas jūru, par šo aizsargzonu... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt 1.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo frakcijas priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit ir runa par tām mežu zemēm, kuras netiek apliktas ar nodokli. Tas attiecas tikai uz šo gadu. Ir runa par to, lai zemes, kuras aizņem krūmāji vai mežaudzes līdz 40 gadu vecumam, ja tajās atbilstoši mežierīcības projektam tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi, netiktu apliktas ar nodokli. Šeit ir vēl papildus teikts, ka tas ir darāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet, ņemot vērā to, ka vēl pirms pavisam neilga laika šādas Ministru kabineta noteiktās kārtības nebija un līdz ar to šī norma nebija piemērojama, ir iesniegts šis vienkāršais priekšlikums - izslēgt šos vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Kas attiecas uz to, kāda būs kārtība no nākamā gada 1.janvāra, tas acīmredzot būs atkarīgs no tā, kā šie likuma grozījumi tālāk tiks pieņemti. Tas atkarīgs no tā, vai mēs pieņemsim šo jauno 7.1.punktu šajā likumprojektā. Tur ir paredzēts no nākamā gada janvāra neaplikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā to zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā. Tad būs cita kārtība. Bet es aicinu izslēgt vismaz šo Ministru kabineta noteikto kārtību, kas attiecas uz šo gadu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šādu kārtību Ministru kabinets ir pieņēmis pirms dažām nedēļām, un tāda eksistē. Kāpēc bija vajadzīgs noteikt īpašu kārtību, kādā ir maksājams nodoklis par šīm ar krūmājiem aizņemtajām zemēm, un kādi varētu būt atvieglojumi? Gluži vienkārši. Nav tādas terminoloģijas, nav tāda skaidrojuma, kas ir krūmāji. Šajā Ministru kabineta nupat pieņemtajā (gan ar lielu novēlošanos, tas tiešām jāatzīst, tā nu ir taisnība) ir dots šis skaidrojums un jau ir noteikta šī maksāšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumi tikai precizē šo punktu. Tātad šajā gadā par krūmājiem nav jāmaksā. Sākot ar nākamo gadu, ir paredzēta šajā likumā cita kārtība. Tur ir noteikts, ka ne tikai par visiem kokiem, kas ir līdz 40 gadu vecumam, par visu mežu, kurā ir koki līdz 40 gadu vecumam, nav jāmaksā nodoklis. Šeit ir sadalītas šīs audzes pēc koku sugām, jo katrai koku sugai ir savs ciršanas vecums. Šī kārtība tikai tiek precizēta. Piemēram, alkšņi un bērzi 40 gadu vecumā ir laba papīrmalka.

Es iesaku nesvītrot šo tekstu, nepieņemt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Tā kārtība ir izdota. Vajag iepazīties ar to.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nav pamata neticēt valdošās koalīcijas pārstāvei Seiles kundzei, ka šī kārtība šobrīd tiešām ir. Tad, kad gads jau ir turpat pusē, tā ir izdota. Un tad arī mēs varam uzskatīt, ka šis priekšlikums šobrīd vairs nav tik aktuāls. Tad nu izsakiet savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es gribētu teikt, ka Seiles kundze ļoti pareizi izskaidroja šo situāciju, un lūdzu deputātus neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - svītrot 1.panta otrās daļas 7.punkta redakcijā šos vārdus. Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 32, atturas - 18. Nav pieņemts.

V.Balodis. 6.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt šo pantu - aizstāt vārdu “mežierīcības” ar vārdiem “meža apsaimniekošanas”.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 8.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 9.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 8.¹ punktu. Pieņemts.

V.Balodis. 10.priekšlikums ir Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz komentēt savu priekšlikumu papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tas ir gadījums, kad ēka un būve pieder dažādiem īpašniekiem. Vai arī ir augļu dārzs, bet zeme nav vienam īpašniekam. Protams, likumi ir noteikuši vairākus gadījumus, kad var būt šādi pastāvīgi īpašumi... Likumdevējs ir devis atļauju šādus pastāvīgus īpašumus reģistrēt atsevišķi zemesgrāmatā. Kā es jau stāstīju otrajā lasījumā, šobrīd reālā situācija ir tāda, ka šie pastāvīgie īpašumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, un, protams, zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas šis cits īpašums virsū, ir jāmēģina kaut kā no šī cita īpašnieka saņemt šo nomas maksu par šo zemes gabalu, kuru šīs ēkas vai augļu dārza īpašnieks lieto. Un, ja nav vienošanās par to un šī nomas maksa netiek maksāta labprātīgi, tad, protams, šobrīd vienīgais risinājums ir vērsties pie tiesas. Man ir zināmi ļoti daudzi gadījumi, kad tiesā strīdas ne tikai par to, kāda ir šī nomas maksa, bet arī par aizņemtās zemes platību, par termiņiem, kādos jāmaksā, - par to, vai šī nomas maksa ir maksājama pa mēnešiem vai pa gadu. Rodas vairākas problēmas. Bet reāli ir tā: pašvaldība šodien izsūta zemes īpašniekam uzaicinājumu samaksāt zemes nodokli, un viņam tas ir jāmaksā, un, ja viņš to nesamaksā attiecīgajos termiņos, uz viņu iedarbojas no pašvaldības puses - tiek aprēķinātas soda naudas, tiek aprēķinātas jau kavējuma naudas. Bet kas šo soda naudu, kavējuma naudu, piedzīs no šīs zemes faktiskā lietotāja, tā cilvēka, kurš šo zemi lieto, bet nemaksā zemes nomas maksu zemes īpašniekam? To mēs atstājam, lai zemes īpašnieks pats tiek galā. Manuprāt, īsti godīgi tas nav. Nav godīgi tas, ka no zemes īpašnieka, kurš nesaņem šos ienākumus no zemes faktiskā lietotāja (saņems tikai pēc tam, kad varbūt tiesā to panāks), pašvaldība un valsts var šo zemes nodokli iekasēt bezstrīdus kārtībā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. No zemes īpašnieka var to iekasēt šodien bezstrīdus kārtībā. Savukārt zemes īpašniekam nav tiesību bezstrīdus kārtībā iekasēt nomas maksu no zemes faktiskā lietotāja. Tātad mēs nostādām zemes īpašnieku finansiāli grūtā stāvoklī. Var būt pat tādi gadījumi, kad šādā situācijā nonācis zemes īpašnieks ir spiests šo zemes gabalu pārdot, lai samaksātu šo zemes nodokli pašvaldībai. Un reāli iznāk, ka labumu ir guvis zemes faktiskais lietotājs, kas nemaksā nomas maksu un ignorē zemes īpašnieka likumīgās prasības.

Tāpēc es ierosinu tomēr šo situāciju kaut kā regulēt likumā, nevis atstāt to visu tā, lai šīs lietas tiek kārtotas tiesā. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Varbūt mēs varētu balsot pa daļām, tas ir, pa teikumiem. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu - tādu redakciju, kādā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Es gribētu, lai par šo priekšlikumu mēs nobalsotu līdz pārtraukumam. Komisija nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 28. Nav pieņemts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma. Tad skatīsim 11.priekšlikumu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi! Apspriedīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. 11.priekšlikums dokumenta 4.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisijas vārdā ziņos Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Ar šo jautājumu ir tāpat kā ar iepriekšējo. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka tad, kad Šķēle kā premjers gribēja paaugstināt zemes nodokli 2,49 reizes, mēs griezāmies pie Prezidenta, viņš noprotestēja to, un Šķēle uz 1997.gadu ieveda koeficientu 1,5, saskaņojot to ar visām frakcijām. Tagad tas ir pārvilkts uz šo gadu, tagad mēs pārvelkam atkal līdz 1999.gadam šo koeficientu 1,5. Es saprastu, ka tā varētu rīkoties, ja mums būtu liela nabadzība, bet, ja budžetā paliek 30 miljoni šajā gadā pāri, arī pagājušajā gadā palika pāri un tā tālāk, tad kāpēc ir vajadzīgs zemniekiem uzkraut tādu nastu, it sevišķi pilsētas pensionāriem, jo pilsētas zemes novērtējums ir ārkārtīgi augsts? Viņi taču nelaimīgi pagājušajā gadā bija, viņi nelaimīgi ir šogad un vēl turpmāk viņi tādi būs. Tā ka es aicinu nepieņemt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es arī aicinātu šo priekšlikumu nepieņemt, jo tas būtībā sasaucas ar to otro punktu, otro labojumu, kuru mēs nepieņēmām. Tomēr ir vēl viens moments, kas parādīsies vēlākajā apspriešanā, un tas ir tas, ko tikko teica Bāna kungs. Jā, viņam ir taisnība, bija tie strīdi ap to, cik reižu pacelt un cik reižu nepacelt, un tajā reizē Valsts prezidents, protams, par savu vadīto partiju tur neiestājās, un tie citi “zemnieki” laikam nogulēja, man tā izskatās. Tāpēc tas nodoklis tika uzlikts, un tagad jau iepriekšējos lasījumos tas ir iestrādāts. Tagad mēs būtībā tikai varam atcelt to lielāko ļaunumu, un tas lielākais ļaunums ir tas, ka mēs gribam uzlikt nodokli par visu nekustamo īpašumu, arī par mājām, un tur mēs runājām par to 1 procentu, bet tas tiešām jūtami palielinās nodokļu nastu, tāpēc es pat nesaprotu to pieeju pašreiz. Ne pašreizējai valdībai, ne budžetam - nevienam nav vajadzīgs šodien cīnīties par to, lai kaut kādā veidā palielinātu nodokļus tautai. Es domāju, ka tas, pēc manas izpratnes, ir kaut kas pilnīgi nesaprotams, un es tāpēc domāju, ka te mēs nenodarām nekādu ļaunumu ne pašreizējam budžetam, ne kam citam.

Labāk paskatīsimies, ko zviedri dara. Zviedriem tuvojas vēlēšanas, un viņi šajās dienās pazemina nekustamā īpašuma nodokli no 1,7% uz 1,5%. Bagātā Zviedrija pazemina no 1,7% uz 1,5%. Mēs te gribam cilvēkiem uzreiz uz līdzenas vietas no nulles pacelt un uzlikt maksāt 1%, nemaz neizvērtējuši, cik tad mājas maksā, neiedarbinājuši šo taksēšanu, tāpēc es domāju, ka mums vēl izskatīšanas gaitā tas ir jāapspriež. Es gribētu dzirdēt vēl arī citu domas. Mums ir jāapspriež šis moments.

Tātad viens moments ir tas, ko teica Bāna kungs, ka tad paliek tie 1,5%, bet otrs moments ir tas, ko mēs pašreiz darām, - mēs noraidām to vienu procentu nekustamajam īpašumam. Ja mēs gribam tagad darīt to, ko Bāna kungs saka, tad mums pašreiz vienīgā iespēja ir beigās nepieņemt šo likumprojektu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kurš ir saņēmis visbargāko kritiku no iedzīvotājiem, un ne tikai no zemniekiem, bet arī no pilsētu iedzīvotājiem. Pagarinot šo termiņu, kad jāmaksā nodoklis par zemi 1,5% apmērā, mēs īstenībā atkal neesam kārtīgi izsvēruši to, ar kuru laiku sākt maksāt par citu nekustamo īpašumu - par ēkām, būvēm... Mēs neesam kārtīgi izvērtējuši šo lietu, un es nezinu, kā beigsies mūsu šīsdienas balsojums par to, ka tiem, kuri dzīvo privātajās mājās un neizmanto šīs ēkas un būves izīrēšanai un ienākumu gūšanai, nodoklis nemaz nebūtu jāmaksā. Šie balsojumi mums vēl ir priekšā, tāpēc es iesaku šobrīd neatbalstīt šo Juridiskā biroja grozījumu šajā pantā.

Un vispār tiešām būs grūti nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā, jo es saprotu, ka te ir ārkārtīgi daudz problēmu. Mums ir jāgatavo budžets nākošajam gadam, ir jāzina šīs prognozes, bet es nupat, piemēram, esmu saņēmusi vēstuli no Zvārdes poligona zemes īpašuma atguvējiem. Tur nav ne ceļa, ne elektrolīnijas, bet pieprasa maksāt 100 latu lielu zemes nodokli par zemes īpašumu, kur pat zemes ierīkotājs nav varējis kārtīgi ieiet, lai šo zemes gabalu uzmērītu, bet tas skaitās ierādīts. Ja nevar uzsākt šo saimniecisko darbību kādu objektīvu apstākļu dēļ, tad, manuprāt, nodokli prasīt pilnā apmērā ir par ātru.

Varētu teikt tā, ka pašvaldībai ir tiesības piekrist nodokļu atvieglojumiem, bet pašvaldība nepiekrīt šiem atvieglojumiem, tāpēc ka tai nodokļu prognozē ir ierēķinātas šīs summas. Un ko tad lai dara? Tāpēc tagad pagarināt termiņu tiem zemes īpašumiem un arī visiem nekustamajiem īpašumiem, kad tiek maksāti 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, es domāju, tas ir pārsteidzīgi. Ierosinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! No šīm debatēm - no Kreitusa kunga un tagad arī no Seiles kundzes teiktā - kļūst viennozīmīgi skaidrs, ka šajā brīdī tuvojas vēlēšanas. Tas ir ļoti skaidri redzams, un tāpēc var runāt par jebkādām idejām, kuras nav tiešā veidā saistītas ar konkrēto priekšlikumu, un, it kā argumentējot ko vienu, paust pavisam citas idejas.

Gan iepriekšējais Juridiskā biroja priekšlikums, gan arī šis ir tīri redakcionālas dabas, tie pārceļ termiņus no pārejas noteikumiem uz likuma pamattekstu, un patiesībā ne viens, ne otrs priekšlikums nemaina likmes šim nekustamā īpašuma nodoklim. Tie ir juridiski sakārtojošas dabas. Protams, šeit var nākt viens un var nākt otrs un skaidrot to, cik ļoti mēs visi mīlam tautu, cik slikti ir šie priekšlikumi un cik patiesībā mēs paši esam labi. Es domāju, tā šeit nav pareizā pieeja, un, ja šeit ir kaut kādi konkrēti piedāvājumi, kādā veidā šo likumprojektu un šo nodokļu likumu vajag labot, tad tādā gadījumā šie priekšlikumi ir pilnīgi konkrēti jāiesniedz.

Un frakcija “Latvijai” vēlāk ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus, kas attiecas uz politiski represētajām personām, uz vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Tātad tādus priekšlikumus, kas varētu stāties spēkā jau tūlīt un samazināt to nodokļu masu, kas ir maksājama jau šogad. Tas ir viens.

Ja mēs par šo izšķirsimies... Pats šis nekustamā īpašuma nodoklis, neapšaubāmi, ir par lielu, bet tas šādā redakcijā tika pieņemts jau tad, kad šeit bija šī plašā Sadarbības padome, šis plašais vairākums. Un tajā reizē tika nobalsots gan par šiem 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības līdz 1999.gada 31.decembrim, gan arī par to, ka ēkas un būves tiks apliktas ar šo nodokli no 2000.gada 1.janvāra. Ja mēs gribam šeit par kaut ko runāt, tad vajag runāt par pilnīgi konkrētiem priekšlikumiem, kādā veidā šo kārtību mainīt.

Ja tiešām ir ļoti liela vēlēšanās šeit kaut ko mainīt, tad tādā gadījumā mums ir jānoraida šis likumprojekts trešajā lasījumā vai arī tagad jāpārtrauc tā izskatīšana un jāatjauno priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, kādā veidā šīs likmes mainīt acīmredzot samazināšanas virzienā, bet tad tas viss ir konkrēti jāizdara. Nevar šeit runāt riņķī apkārt pa tukšo.

Es arī, protams, piekrītu tam, ka šis nekustamā īpašuma nodoklis ir par lielu, ka tas ir viens no tiem nodokļiem, kas vistiešākajā veidā skar sabiedrības nabadzīgāko, mazaizsargātāko daļu, tas vistiešākajā veidā skar tās personas, kuras ir atguvušas īpašumus, kuras nenodarbojas ar uzņēmējdarbību. Protams, tā tas viss ir, taču tad šo jautājumu vajag konkrēti risināt. To vajag konkrēti risināt saistībā ar budžetu.

Man nav īpaša viedokļa attiecībā uz šo Juridiskā biroja priekšlikumu, to var atbalstīt un var arī neatbalstīt. Ja šiem cilvēkiem ļoti gribas neatbalstīt, nu tad neatbalstīsim, tik un tā nekas nemainīsies. Šis vienkārši satura ziņā ir tukšs priekšlikums. Šeit var runāt visu ko, bet mums tomēr ir jādomā par to, kā šo likmi samazināt, un jādomā par to, kā šo nekustamā īpašuma nodokli uzlikt tām greznajām villām, kuras šeit ir Baltezera krastā, un kuru vērtība pārsniedz kaut kādu vērtības slieksni, kā arī citiem īpašumiem, kas tiek izmantoti zināmā mērā kā greznumlietas. Tādai nostādnei es piekrītu un arī šeit ir...

Tad, kad šie grozījumi likumprojektā tika skatīti ziemā, arī tad frakcijai “Latvijai” bija konkrēti priekšlikumi, bet tie šeit netika atbalstīti, jo nebija vajadzīga tā nauda. No otras puses, samazinot šeit šīs likmes, protams, ir jāskatās, kādā veidā valsts pašvaldībām kompensēs šo nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu. Un to visu pilnīgi konkrēti var izdarīt, jo valstij nauda ir. Tā ka šis ir pareizs virziens, tikai es gribētu, lai tas viss nepaliek šeit runu līmenī, bet lai tomēr parādās kā konkrēti priekšlikumi un konkrēts rezultāts. Lai cilvēkiem no tā ir arī kāds reāls labums, nevis ir tikai kaut kādi kārtējie priekšvēlēšanu burbuļi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī es atbalstu Seiles kundzi un arī Kreituses kundzi, ka nevajadzētu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Un atkal nav taisnība Čerāna kungam, ka mēs runājot visu ko... Taču arī no viņa mēs neko nesadzirdējām... Tajā pašā laikā mēs uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ataicinājām Valsts zemes dienesta pārstāvjus un pārliecinājāmies, ka Valsts zemes dienests ļoti formāli pieiet kadastrālās vērtības noteikšanai. Bija tāds gadījums. Piektdien Valsts zemes dienests bija komisijā... faktiski ceturtdien, un mēs redzējām, ka tur lielas muļķības ir sastrādātas, bet jau nākošajā pirmdienā visa Latvija bija aptverta, skaitļi priekšā... Tā ka es gribu pateikt, ka šajā gadījumā mums noteikti vajadzētu noraidīt, jo, braukājot pa pagastiem, esam konstatējuši, ka ir tāds stāvoklis, ka nepildās tie nodokļi. Un diemžēl iznāk tā, ka vienīgais maksātājs varētu būt tas nabadzīgais zemnieks, kam tā zeme pieder, bet ienākumu nav nekādu. Tādēļ es arī lūdzu visus deputātus balsot pēc sirdsapziņas un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Sirdsapziņai te ir vismazākā loma. Mums jādomā par likuma uzbūvi. Ja mēs pirmajā reizē neatbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu, kur runāts par šo likmju ieviešanas kārtību, tad arī šajā pantā tas ir jānoraida un jāatstāj pārejas noteikumos, kā tas likumā bija līdz šim, ka pagaidām, kamēr nemaksā par ēkām un būvēm, par zemi tiek saglabāta šī 1,5% norma. Bet kas ir rakstīts likuma pamattekstā kreisajā pusē? Lasiet: 3.pants, 1.apakšpunkts: “Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.” Tātad šo vajadzētu šeit atstāt un tikai pārejas noteikumos runāt par šīm pagaidu izmaiņām, cik ilgi mēs vēl maksāsim 1,5% par zemi un kad sāksim maksāt arī par pārējo nekustamo īpašumu. Un tad arī maksāsim par visu šo vienu procentu, varbūt likumā vēl precizējot citā reizē, ka par privātā lietošanā esošajām būvēm vajadzētu šo nodokli atlaist. Tātad šajā gadījumā es ierosinu te noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atstāt to pārejas noteikumos, kā tas bija likumā līdz šim, bet tomēr neboikotēt likuma pieņemšanu, jo likumam ir jāsāk darboties līdz jaunā budžeta izstrādāšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Liels paldies Seiles kundzei vismaz par izpratni, ka šis ir juridiskās tehnikas jautājums, un es arī piekrītu šim argumentam, ka, ja mēs reizi esam vienojušies par to, ka neliksim šīs normas pamattekstā, tad mums tās arī nevajag tur likt. Tieši šāda argumentācija šeit ir vajadzīga, un es arī Veldres kungam varu pateikt, ka jūs varat būt pilnīgi mierīgs, ka mēs visi nobalsosim pret šo priekšlikumu. Es tikai vienu gribu pasacīt: jūs neceriet, ka ar to jūs izdarāt kādu būtisku labumu visai latviešu tautai, jo tas ir vienkārši tehnisks jautājums, ko mēs šeit atrisinām. Nobalsosim “pret”, lai jums būtu sirdsmiers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs.

V.Balodis. Man atliek tikai pateikties - teikt paldies Čerāna kungam un Seiles kundzei, kas diezgan precīzi to izstāstīja, jo šis punkts tiešām nav kaislību vērts. Vienkārši var nobalsot arī pret to, ja atstājam to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 11. Teksts jums ir redzams. Komisija to ir atbalstījusi, bet deputātu lielākā daļa nav atbalstījusi. Lūdzu izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais - 12. - ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. 13. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuram ir 14.numurs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. un 14.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 15. priekšlikums. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 16.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 17.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns runās par šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit nu mēs esam nonākuši līdz tādai vietai šajā likumā, kad mēs ar savu balsojumu pilnīgi konkrēti varam samazināt nekustamā īpašuma nodokļa apjomu veselai virknei personu jau šajā gadā. Vai mēs to vēlamies izdarīt vai mēs to nevēlamies izdarīt - tāds būs šis balsojums. Tas ir šis 5.pants, kura otrā daļa pašlaik paredz, ka no 1999.gada 1.janvāra politiski represētajām personām par individuālajām dzīvojamajām mājām, kuras ir šo personu īpašumā vai valdījumā, vismaz piecus gadus, kā arī par viņiem piederošo zemi, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50%. Tas ir pilnīgi konkrēts samazinājums, kas attiecas uz politiski represētajām personām. Tas līdzšinējā variantā ir spēkā no 1999.gada 1.janvāra. Pieņemot šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, mēs panāktu to, ka tas stājas spēkā jau ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi. Tas ir pilnīgi konkrēts balsojums.

Ja mēs vēl atbalstīsim vai nu frakcijas “Latvijai” tālākos priekšlikumus, vai arī deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad mēs varam... bet par to mēs runāsim jau tālāk. Tad mēs šo personu loku, uz kuriem šie atvieglojumi attiecas, varēsim vēl tālāk paplašināt, bet par to būs jārunā atsevišķi, kādā veidā šī atšķirība veidojas, turpretī šajā brīdī mēs varam nobalsot par to, lai šie atvieglojumi stātos spēkā jau tagad. Es aicinu visus deputātus izteikt savu attieksmi pret to un aicinu atbalstīt, jo mēs zinām, ka šīs problēmas ir ļoti lielas jau šajā gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ir ļoti grūti tā apspriest vienu priekšlikumu, pēc tam otru... Gandrīz visos runā par vienu un to pašu tematu. Tāpēc es ierosinu uzmanīgi pievērsties arī nākamajiem priekšlikumiem, tātad skatīt ne tikai frakcijas “Latvijai” iesniegto 17. priekšlikumu, bet arī frakcijas “Latvijai” iesniegto 18. priekšlikumu un Pēterkopa iesniegto 19.priekšlikumu, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto priekšlikumu nr.21. Komisija pati ir atbalstījusi, protams, savu priekšlikumu, kurā daļēji ir ietverts gan frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš... manuprāt, diezgan nepareizi komisija ir komentējusi šajā ailē “Komisijas atzinums”. Tātad tas ir daļēji ietverts. Un gandrīz pilnīgi ir iestrādāts Normunda Pēterkopa priekšlikums par atvieglojumiem represētajām personām.

Protams, diskutējams ir tas jautājums - kad šādiem atvieglojumiem ir jāstājas spēkā attiecībā uz politiski represētajām personām? Frakcija “Latvijai” saka: tūlīt un uzreiz. Bet šāgada budžetu, tā prognozes, vairs nav iespējams izmainīt. Šāgada Ministru kabineta izdotie noteikumi un pašvaldību izdotie noteikumi jau paredz, ka politiski represētajām personām ir iespējamas nodokļu atlaides. Parasti šīs atlaides tika noteiktas 90% - 50% apmērā. Tātad tās varēja tikt piemērotas - pat lielākas, nekā prasa frakcija “Latvijai”. Tā redakcija, kuru atbalstījusi komisija, ir šāda: ka politiski represētajām personām par individuālajām dzīvojamām mājām vai dzīvokļu īpašumiem, kuri šo personu īpašumā vai valdījumā ir vismaz piecus gadus un kurus tās lieto personīgajām vajadzībām, nodokļa summa no 1999.gada 1.janvāra ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā samazināma par 50%. Es domāju, tas ir samērā labs formulējums, bet te paliek tas jautājums, kurš acīmredzot tomēr ir jāizšķir balsojot, - kā jau Čerāna kungs teica, represētajiem, tūlīt, šajā gadā, šo atvieglojumu noteikt arī ar likumu. Kaut arī, es atgādinu, ar Ministru kabineta noteikumiem šādi atvieglojumi jau ir un tie reāli darbojas.

Visi šie likuma grozījumi praktiski nevar stāties spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas, jo tie visi ir saistīti gan ar budžetu, gan arī ar konkrēto atvieglojumu piešķiršanas procedūru. Šim gadam atvieglojumi jau praktiski ir pieņemti. Kā es to zinu no Rīgas iedzīvotāju prasībām un sūdzībām, jo esmu palīdzējusi nokārtot ļoti daudzus jautājumus, šie atvieglojumi jau šogad ir spēkā. Nākamajā gadā tie jau būs noteikti arī ar likumu. Tāpēc es uzskatu, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, un aicinu visus pievienoties komisijas apkopojumam, kurš ir 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs atbalstīt arī frakcijas “Latvijai” iesniegto 18.priekšlikumu, ja jau reiz mēs esam sākuši debatēt par to. Gribu aicināt atbalstīt tieši šo, jo šis ir vienīgais priekšlikums no visiem pārējiem, kuru pieņemot mēs garantēsim to, lai tiktu samazināta nekustamā īpašuma nodokļa summa gan politiski represētajām personām, gan arī vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm par visu zemi, kas ir šo personu īpašumā un kas ir bijusi šajā īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus. Tātad gan deputāta Pēterkopa tālākais priekšlikums... tikai par zemi... Vēl Pēterkopa kungam ir priekšlikums par zemi... šis samazinājums... Bet būtiskākais ir tas, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā ir minēta tikai zeme zem ēkām. Tātad ir šī pamatproblēma, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktajā variantā šis nodokļa samazinājums (50%) attiecas tikai uz to zemi, kas ir zem ēkām.

Es tiešām lūdzu arī Seiles kundzi, kura aizstāv zemniekus vai vismaz cenšas to darīt, ļoti uzmanīgi iedziļināties - vai tā ir vispār visa zeme vai tikai zeme zem ēkām? Zemniekam būtu ļoti svarīgi, lai šīs atlaides varētu tikt saņemtas par visu zemi. Šeit ir šī frakcijas “Latvijai” priekšlikuma principiālā atšķirība no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā varianta. Tāpēc es aicinu atbalstīt vispirms 17.priekšlikumu un pēc tam arī 18.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt daudzi vēl nav pamanījuši (bet te jau Čerāna kungs runāja par to jautājumu), ka atbildīgā komisija ir izmainījusi redakciju vienā būtiskā lietā. Proti, iepriekšējā reizē, otrajā lasījumā, mēs nobalsojām, ka politiski represētajām personām nodokļu summa ir samazināma par 15% par zemi, tātad par visu īpašumā esošo zemi. Šobrīd diemžēl komisija ir novērsusi savu seju no politiski represētajiem un atstājusi šo jautājumu tādā redakcijā, kura paredz šo atvieglojumu tikai par zemi, kas atrodas zem mājām. Manuprāt, pret politiski represētajiem mums vajadzētu būt labvēlīgākai attieksmei, un, manuprāt, vajadzētu saglabāt to redakciju, par kādu mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es aicinu neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, lai paliktu spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kas ir daudz labvēlīgāka politiski represētajām personām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ja mēs salīdzinām visus priekšlikumus, tad jāsaka, ka vistaisnīgākais ir Pēterkopa priekšlikums, jo tur ir iekļautas ne tikai represētās personas, bet arī vientuļie pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes. Tur runa ir arī par zemi. Tā ka mans priekšlikums būtu, par cik visvairāk atšķiras Pēterkopa priekšlikums, balsot par šo priekšlikumu. Un par pārējiem priekšlikumiem acīmredzot vairs nevajadzēs balsot. Es ticu, ka jebkura frakcija vai jebkurš deputāts to atbalstīs. Jānāk pretim invalīdiem, represētajiem un visiem tiem, kuri, kā saka, ir vājāki cilvēki. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu jūs atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Manuprāt, tas ir vispareizākais šajā situācijā. Bet papildus es vēl gribu teikt, ka mēs varētu atbalstīt arī frakcijas “Latvijai” iesniegto 17.priekšlikumu, kurš, tā teikt, praktiski noņem termiņu. Manuprāt, šie divi priekšlikumi būtu atbalstāmi. Es aicinu jūs atbalstīt tos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Neaizkavēšu laiku, jo šeit tiešām Rāznas kungs un Veldres kungs ir pateikuši to, ko es gribēju teikt. Es arī aicinu atbalstīt deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtību jau Kārlis Čerāns jums izstāstīja. Es gribu vēlreiz atgādināt jums par to, cik tas ir nepieciešams. Tātad - šīs atlaides saglabāt ne tikai politiski represētajām personām, bet arī vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Es domāju, ka esošajā redakcijā, tas ir tajā, ko te daudzi ir atbalstījuši Pēterkopa kunga redakcijā... tur ir runa par sašaurinātu šo atlaižu sistēmu. Tāpēc es domāju, ka esošā redakcija ir vienkārši jāizmaina - jāpapildina ar vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm. Un, izslēdzot vārdus “no 1999. gada 1. janvāra”, mēs uzreiz redzam, ka likums darbosies no pašreizējā laika, nevis no 1999. gada 1. janvāra, un tas ir būtiski. No 1999. gada - tātad tas nozīmē, ka vēl veselu gadu viņiem ir jāgaida uz to. Ja mēs šoreiz nobalsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad tas nozīmē, ka mēs piekritīsim, ka likums darbosies no cita laika. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Tas jums jāizspriež pašiem, kādu redakciju atbalstīt. Es gribētu teikt tikai to, ka 17. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums - gan nebūtu jāatbalsta, jo mēs nevaram nekavējoties... jau ir rēķini izsūtīti, pašvaldības šo naudu ir ierēķinājušas savos budžetos, un diemžēl šogad mēs jau vairs to nevaram mainīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr. 17 - svītrot 5. panta otrās daļas redakcijā šos vārdus. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 10, atturas - 28. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr. 18 - papildināt 5. panta otrās daļas redakciju... Tālāk kā tekstā. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 3. Nav pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Pēterkopa kunga priekšlikumu? Kā jūs redzat, tas ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Nav problēmu, kolēģi, balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu izteikt 5. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 9. Šis priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to nav izskatāms 20. un 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad 20. un 21. priekšlikums mums vairs nav skatāmi.

22. priekšlikums.

V.Balodis. 22. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es atkal gribu runāt par apspriešanas procedūru. Šajā gadījumā Pēterkopa kunga labi domātais priekšlikums un daļēji arī tas priekšlikums, kāds jau bija par 5. pantu, ir zināmā mērā nācis par sliktu vientuļajiem pensionāriem, represētajām personām. Viņiem mēs esam ar likumu noteikuši nodokļa samazinājumu 50% apmērā. Šis pants runā par to, ka atvieglojumus var piešķirt 90% apmērā, 70% apmērā, 50% apmērā vai 25% apmērā. Īstenībā mēs esam represētos un invalīdus nosodījuši, ierakstot likumā, ka viņiem, šai kategorijai, ir piemērojama atlaide vienīgi 50% apmērā. Bet kāpēc ne 70%? Kāpēc ne 90% ? Manuprāt, šeit vienkārši tādas balsošanas rezultātā ir sanākusi neliela biezputra, un es nezinu, ko tagad tālāk darīs. Gan jau Baloža kungs kaut ko izdomās, bet es tikai gribu pamatot to. Bija ļoti daudzi ierosinājumi no iedzīvotājiem, it sevišķi no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, ka vajag saglabāt šos 70%... šo kategoriju, kuriem piešķir šādus atvieglojumus, un tā nu te ir iestrādāta un it kā būtu atbalstāma, bet man žēl to represēto, kuriem tagad būs visiem atlaide tikai 50% apmērā, bet ne 80% un 70% apmērā, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu. Lai komisija domā, kā izkļūt no šīs putras.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Seiles kundze varbūt to situāciju drusciņ nepareizi saasina, jo šeit ir teikts, ka atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldība var papildus vēl noteikt atvieglojumus - 90%, 70% vai 50%... Pašvaldība var papildus noteikt... Ja pašvaldība uzskata, ka politiski represētajiem ir jābūt ne tikai likumā noteiktajiem atbrīvojumiem 50% apmērā, tad viņa vēl var iet uz priekšu un var noteikt arī 70%. Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums nav pretrunā ar to, par ko mēs esam jau nobalsojuši.

Es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu - tāpat kā to atbalstīja atbildīgā komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šajā vietā gan nekāda putra nesanāks, jo noteikumi par nekustamo īpašumu nosaka: ja, teiksim, likumā ir noteikts, ka nodokļa samazinājums ir, teiksim, 50%, tad, lūk, par šo summu tiek arī palielinātas dotācijas pašvaldību budžetam, jo viņi šo naudu nesaņem. Tajā pašā laikā pašvaldības var samazināt nodokļus, bet tas jau ir uz pašu pašvaldību budžeta rēķina. Un tāpēc šeit nekas būtībā nav pretlikumīgs un pašvaldības var šo nodokli samazināt gan 90, gan arī 25% procentu apmērā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es atbalstu Pēterkopa priekšlikumu un nepiekrītu kolēģei, kas teica, ka tie 50% pasliktināšot represēto stāvokli. Taisni otrādi! Pēterkopa redakcija dod iespēju pašvaldībām noteikt atvieglinājumus pat 70% un 90% apmērā, un tas ir pat stipri labāk. Tā ka es aicinu balsot par Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Komisija arī ir atbalstījusi šo priekšlikumu, tāpēc es domāju, vai balsojums vairs ir vajadzīgs...

Sēdes vadītājs. Vai tad ir kādi strīdi, godātie kolēģi? Vai kāds prasa balsot? Kādēļ mēs te laiku tērējām? Pieņemts. Piedodiet, es biju piemirsis, ka nāk vēlēšanas... Lūdzu, par 23. priekšlikumu.

V.Balodis. Paldies. 23. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta...

V.Balodis. ... sesto daļu, jo tas ir atrunāts jau likumprojekta 5. pantā par šīm speciālajām zonām - gan Baltijas jūras, gan....

Sēdes vadītājs. Tātad - vai deputāti neiebilst pret šā panta sestās daļas svītrošanu? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 24. priekšlikums - deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis. 25. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 26. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to ir papildinājusi un izveidojusi savu - 27. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem nr. 26 un nr. 27? Pieņemts.

V.Balodis. 28. priekšlikums ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu, līdz ar to 9. panta trešā daļa tiek atstāta.

V.Balodis. 29. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, bet tas nebūtu jāatbalsta, jo šie pārejas noteikumi ir jāatstāj spēkā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies.

Vēlas runāt Kreitusa kungs. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Būtībā likums pašreiz ir tik ļoti samudžināts, ka vienīgā iespēja ir to atdot atpakaļ komisijai. Skatoties pašreiz šo 29. priekšlikumu, es redzu, ka mums jāatgriežas atpakaļ pie 3. panta, kur 3. panta pirmajā daļā ir rakstīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, tātad no kopējās vērtības, kurā ietilpst zeme, ēkas un viss pārējais. Ja mēs tajā vietā neatbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu, bet tagad atbalstām šo priekšlikumu un izslēdzam šos pārejas noteikumus, tad jāprasa: pie kā mēs paliekam? Tad mēs paliekam pie tā, ka kopējais nekustamā īpašuma nodoklis ir 1%, un tad būtībā mēs esam krietni pacēluši nodokli, to neatšifrējot.

Un vēl no otras puses. Ja mēs neatbalstām šo punktu, tad spēkā esošās redakcijas otrajā daļā mēs lasām, ka nekustamā īpašuma nodoklis pašreiz ir attiecināts uz zemes nodokli, kas ir pusotra procenta liels, turpretī pirmajā daļā mēs lasām, ka ēkas un būves netiek apliktas.

Tātad zināma pretruna ir... Protams, var teikt, ka, noraidot Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs varam maksāt pusotru procentu par zemi. Taču būtībā šajā gadījumā ir jānoraida Juridiskā biroja priekšlikums un likumprojekts jāatdod atpakaļ komisijai šo divu vietu sakārtošanai, citādi te paliek pretruna. Būtībā likumprojekts, pēc manas izpratnes, nav ne pilnvērtīgi šeit apspriests, ne arī pilnvērtīgā kārtībā pieņemts.

Tā ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir jānoraida, jo tas ierosina izslēgt pārejas noteikumus. Tas jānoraida, un pēc tam likumprojekts kopumā ir jāatdod atpakaļ komisijai šo pāris momentu sakārtošanai. Mums nekādas steigas nav, šeit nekas nav saistīts ar Budžeta likumu, tāpēc mēs varam šo likumprojektu pāris mēnešu laikā perfekti sakārtot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Baloža kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

V.Balodis. Jā, es ierosinu neatbalstīt Juridiskā biroja 29. priekšlikumu, jo citādi mums pazudīs pārejas noteikumi, un, ja mums to nebūs, tad tādā gadījumā jau ar likuma spēkā stāšanās brīdi, nevis no 2000. gada tiks apliktas ēkas un būves. Tas notiks tūlīt līdz ar likuma spēkā stāšanās brīdi. Tāpēc lūdzu...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat komisijas un vairāku deputātu priekšlikumam - neatbalstīt Juridiskā biroja 29. priekšlikumu? Neatbalstīt.... Piekrītat? Paldies. Tāds lēmums tiek pieņemts.

V.Balodis. 30. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

31. priekšlikums ir deputāta....

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mēs vēl ar 30. priekšlikumu neesam tikuši galā. Atsaukt var tikai autors, nevis kāds no suflieriem...

Tātad, Pēterkopa kungs, vai jūs atstājat? Iebildumu nav? Komisija to nav atbalstījusi, un deputāti akceptē komisijas viedokli. Paldies.

V.Balodis. 31. ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs grib runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šajā likumā varam pārejas noteikumos iet vēl tālāk un pateikt, ka līdz 2003. gada 31. decembrim... Tas ir pietiekoši ilgs laiks. Tātad pieciem gadiem individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājās, ja tas viss netiek izmantots komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikts. Kāpēc man ir tāds priekšlikums? Tāpēc, ka šobrīd jau darbojas nekustamā īpašuma nodoklis, respektīvi, vairāk nekā zemes nodoklis. Ja mēs šo nodokli tur piemērosim arī vēl uz nekustamo īpašumu - mājām, kuras tiek izmantotas pašu vajadzībām un kurās dzīvo ģimenes, tad būsim atrisinājuši tādu problēmu, ka šie cilvēki neies pie pašvaldībām un neprasīs nodrošināt ar dzīvojamo fondu... Ja mēs gribam, lai mums pēc iespējas veiksmīgāk norit dzīvokļu privatizācija, tad būtu pilnīgi nepareizi, ja mēs pat jau nākamajā dienā uzliekam cilvēkam maksāt īpašuma nodokli. Tādā veidā privatizācija raiti neritēs. Mēs panāksim tikai to, lai dzīvokļi atkal paliek valstij vai pašvaldībai uz kakla. Mēs panāksim to, ka zemes īpašnieki, kas dzīvo personīgajās mājās, nonākot grūtā situācijā, būs spiesti tās pārdot. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai tāds ir šā nodokļa mērķis? Es aicinu pieņemt manu priekšlikumu, ka līdz 2003.gadam šie īpašumi, kas tiek izmantoti pašu vajadzībām, bet netiek izmantoti komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir ļoti izsvērts priekšlikums, un tas ir ļoti raksturīgs priekšlikums priekšvēlēšanu laikam, kad notiek nodokļu samazināšana, tomēr, neskatoties uz to, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tāpēc jau tās vēlēšanas sabiedrībā ir, lai politiķi arī pirms vēlēšanām izdarītu kaut ko labu. Arī tie, kuri ir valdībā, un viss Saeimas vairākums.

Es aicinu izmantot šo iespēju un atcelt nekustamā īpašuma nodokli ēkām un būvēm, kuras netiek izmantotas komercdarbībai, un arī dzīvokļa īpašumam līdz 2003.gadam. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja mēs nepieņemsim Pēterkopa kunga priekšlikumu, tad tādā gadījumā neviens vairs negribēs dzīvokli privatizēt un dzīvokļu privatizācijas process apstāsies, jo tas, kas būs privatizējis savu dzīvokli, jau no nākošā gada dabūs maksāt par to nodokli 1,5% apmērā no šā dzīvokļa vērtības. Tas nu būtu par traku! Un tāpēc es domāju, ka priekšlikums ir ļoti loģisks un būtu atbalstāms.

Izmantojot šo debašu laiku, es arī gribu vēl pateikt, ka neprecīzas informācijas dēļ, kuru diemžēl mans partijas biedrs Baloža kungs pateica, es nepaspēju aizstāvēt vēl vienu priekšlikumu. Un tas bija tagad jau atbalstītais 23.priekšlikums.

Jūs, gandrīz visas frakcijas un visi deputāti, esat saņēmuši vēstuli no Gaujas Nacionālā parka un no tiem cilvēkiem, kuriem īpašumi atrodas zem elektrolīnijām, pie gāzes vadiem vai kādās citās aizsargjoslās, jo tagad pēkšņi mēs esam izņēmuši šo nodokļa atvieglojumu, ko ar lielu balsu pārsvaru pagājušajā lasījumā atbalstījām. Tagad pēkšņi mēs to esam izsvieduši laukā un atļāvuši tikai pašvaldībām pašām atbrīvot tādos gadījumos, ja zeme ir aizsargājamā teritorijā un daļēji ir izmantojama, piemēram, ir aizliegts cirst mežu Gaujas Nacionālajā parkā vai citās aizsargājamās teritorijās. Šādu labojumu jau nu gan vajadzēja atstāt. Es to nepamanīju tāpēc, ka Baloža kungs teica, ka šis priekšlikums ir pārnests uz 5.pantu. Steigā pārskatot 5.pantu, es nokavēju Čepāņa kunga āmura skaņu, un tāpēc es tagad lūdzu: varbūt mēs tagad varam pārbalsot šo 23.priekšlikumu? Ja nevaram, tad es personīgi nevaru balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu balsot par Pēterkopa priekšlikumu, jo mēs zinām, kādas ir individuālās mājas laukos, tās ir nolaistas, naudiņas nav... Un ļoti pareizi tika pateikts, ka mums ir jādomā, lai ātrāk varētu privatizēt daudzdzīvokļu mājas, tā ka Pēterkopa priekšlikums ir ļoti loģisks. Ļoti lūdzu balsot par to!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes ierosinājumu - atgriezties pie 23.priekšlikuma, jo tik tiešām tad arī es nevarēšu par šo likumprojektu balsot.

Sēdes vadītājs. Pie šā priekšlikuma mēs neatgriezīsimies.

Jānis Rāzna, otro reizi.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt 31.priekšlikumu, bet es tomēr gribu atgriezties pie tā, par ko runāja šeit Seiles kundze, - pie 23.priekšlikuma.

Centrālā zemes komisija tiešām saņem ļoti daudzas vēstules par to, ka zemes un mežu īpašniekiem, kas dzīvo Gaujas Nacionālajā parkā un piejūras kāpu zonā, ir pilnā apmērā jāmaksā zemes nodoklis, bet tajā pašā laikā viņu darbība šajos objektos ir ļoti ierobežota.

Ja mēs šo priekšlikumu nepārskatīsim, tad arī es acīmredzot nebalsošu par šo likumu, bet balsošu par tā atgriešanu komisijai. Tomēr es domāju, ka mēs varētu to izskatīt un tiešām pieņemt lēmumu, bet neatbalstīt Andrējevas kundzes priekšlikumu - izslēgt sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums vispār ir jābūt uzmanīgiem ar nodokļu piemērošanu attiecībā uz dzīvojamajām mājām. Ja mums būtu tāda situācija, ka ir pietiekoši daudz dzīvokļu, ka mums ir pietiekoši dzīvojamo māju, tad mēs varētu atļauties tādu lepnību kā nodokļu piemērošana šiem īpašumiem, bet, tā kā mums trūkst dzīvojamo māju un dzīvokļu, tad es domāju, ka mums ir jāveicina tas, lai cilvēki ieguldītu savus līdzekļus dzīvojamo māju celtniecībā. Citādi veidojas paradoksāla situācija - mēs sodīsim cilvēku ar nodokli par to, ka viņš būs ieguldījis savus līdzekļus dzīvojamās mājas celtniecībā, ka viņš būs parūpējies par dzīvokļa sagādāšanu. Tad jau izdevīgāk ir nevis būvēt māju, bet noguldīt šo naudu bankā un par to saņemt procentus. Tātad iznāk, ka mēs tā vietā, lai rūpētos, lai cilvēki iegulda savus līdzekļus vajadzīgā sfērā, vēl izdarīsim skādi mūsu sabiedriskajām un valsts interesēm. Tāpēc es pilnīgi atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu. Es tikai nezinu, ko sacīt par laiku, bet visādā ziņā tas ir pieņemams šinī brīdī, tāpēc ka šinī brīdī mums ir jārūpējas, lai cilvēki paši vairāk rūpētos par dzīvojamajām mājām. Tāpēc tas no šā viedokļa ir atbalstāms. Var gadīties, ka laika gaitā būs nepieciešams pat pagarināt šo termiņu, tāpēc ļoti, ļoti uzmanīgi vajag ar to rīkoties. Es visādā ziņā atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, Baloža kungs, vai vēlaties ko teikt? Varbūt balsosim?

V.Balodis. Komisija vadījās šeit pēc tā, ka individuālās dzīvojamās mājas ir četru un piecu stāvu mājas Baltezerā, Jūrmalā, par kurām tomēr pašvaldībām būtu jāsaņem šis nodoklis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet tas ir jāizšķir deputātiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Pēterkopa priekšlikumu nr.31. Komisija to nav atbalstījusi. Deputāti ierosināja atbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 7. Pieņemts.

Pirms balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā, izskatīsim septiņu deputātu priekšlikumu: “Kārtības ruļļa 136.pantā noteiktajā kārtībā lūdzam likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atgriezt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.” Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu?

Lūdzu, vai jūs vēlaties runāt “par” vai “pret”?

V.Balodis. Es vēlētos runāt “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Runāt “pret” vēlas deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Likumprojekts ir pieņemts visumā labs. Vienīgi jāpiebilst, ka mēs varētu... Es saprotu, ka deputāti jau ir savākuši parakstus un iesnieguši Prezidijā dokumentu par šī viena panta pārbalsošanu. Un, ja mēs to izdarīsim, tad, es uzskatu, likumprojekts nebūs vairs jānodod atpakaļ komisijai un mēs to varēsim pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kreitusa kungs vēlas runāt “par”.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu uzsvērt, ka ir vismaz divi iemesli, kāpēc to varētu atdot atpakaļ. Pirmais ir tas, ka šeit izvirzījās jautājums par pārbalsošanu - gribēja 23.priekšlikumu pārbalsot, vēlreiz apskatīt. Un otrais ir tas, ka zināma pretruna tomēr ir, kā es norādīju iepriekš, starp punktu 4.lapaspusē... 3.panta pirmā daļa... starp šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi un to, ko pēc tam mēs atstājām pārejas noteikumos. Es domāju, ka mēs varētu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to padomāt un pēc tam vēl ar speciālistiem konsultēties un apspriest šo jautājumu: kas notiek tad, ja mēs šo zemes nodokli samazinām - nosakām vienu procentu? Kas tad notiek? Manuprāt, nekas traks nenotiek, jo šī nodokļa kopējā summa, kas ir paredzēta pēc nomināla iekasēšanai, ir 24 miljoni. Tā summa tāda ir arī pašreiz. Lai tā tāda būtu! Es domāju, ka tas, ka šī summa samazinās par vienu trešdaļu, nav nekas traki būtisks. Mēs varētu sākt to jautājumu apspriest no tādām pozīcijām - vai šī samazinājuma summa nav vienāda ar to summu, par kuru pašvaldības maksātnespējas dēļ atlaiž šā nodokļa nomaksu? Tā ka ir vismaz divi iesmeli, kāpēc mēs varētu paņemt šo likumu atpakaļ, to mazliet pārskatīt, atnākt vēlreiz uz šejieni... Bet galvenais ir tas, ka nav vajadzīga nekāda steiga - ne attiecībā pret budžetu, ne pret kādiem citiem jautājumiem. Mums nav nekādas vajadzības šodien šo likumprojektu triecientempā pieņemt. Un ņemsim vērā vēl arī tos cilvēkus, kas no rīta stāvēja šeit, pie Saeimas, samērā švaki ģērbušies, un visi bija uztraukušies tikai par šo vienu likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - atdot likumprojektu atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 21. Priekšlikums pieņemts.

Līdz ar to piecu deputātu iesniegums par 23.priekšlikuma pārbalsošanu, kas gan ir uzrakstīts izcili analfabētiski, vairs nav skatāms.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Balodis. Tā kā likumprojekts ir nodots atpakaļ komisijai, lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 10.jūnijam (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Līdz 10.jūnijam. Godātie kolēģi, lūdzu, klausieties! Čerāna kungs, būdams īstens opozicionārs, ierosina citu laiku. 10.jūnijs bija komisijas priekšlikums.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mums nav nekādu problēmu aizstāt skaitli “1,5” ar skaitli “1” un šo priekšlikumu iesniegt pat dažu dienu laikā. Un, lai šis jautājums, šā likuma pieņemšana, tiešām ietu uz priekšu, es aicinu noteikt īsāku šo termiņu. Es domāju, mums pilnībā pietiks ar piecām dienām, tas ir, ar 26.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim par tālāko termiņu - 10.jūnijs? Vai varbūt komisijas locekļi piekrīt tam, ka tiek pieņemts Čerāna kunga priekšlikums? (Starpsauciens: “Piekrīt!”) Deputāti visi piekrīt. Beidzot opozīcija ir ņēmusi virsroku. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4225.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir 3.lappusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Arī nākamie divi šajā pašā lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šos komisijas atzinumus par Juridiskā biroja iesniegto 2. un 3.priekšlikumu deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 4.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Balodis. 5.lappusē ir trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 2.panta redakciju. Komisija visus tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to - visa 2.panta redakcijai. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 7.lappusē ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi un kuri ir par 29.pantu.

Sēdes vadītājs. Tie ir dokumenta 7.lapaspusē. Divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija tos ir atbalstījusi un arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

Un tad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - likuma 43.pantu papildināt ar jaunu teikumu. Deputāti šo komisijas priekšlikumu pieņem.

V.Balodis. 8.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 16.pantu. Šie priekšlikumi ir analoģiski, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumam par likumprojekta 16.panta svītrošanu. Pieņemts. Pants ir svītrots.

V.Balodis. 9.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Šajā pašā lappusē ir deputāta Māra Vītola un Venta Baloža priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 10.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 61.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 11.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 107.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 12.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 111.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 111.panta ceturtās daļas redakcijai.

V.Balodis. 13.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 128.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 14.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 131.pantu un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 132.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 131. un 132. panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 16.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 135.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 135.panta redakcijai.

V.Balodis. 17.lappusē ir trīs priekšlikumi par 136.pantu, kurus visus Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 136.panta redakciju un līdz ar to pret Juridiskās komisijas priekšlikumu un pret Juridiskā biroja abiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 18.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 137.pantu. Tas ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 137.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 138.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jūs piekrītat 138.panta pirmās daļas un otrās daļas redakcijai? Pieņemts.

Tagad - 146.pants. Dokumenta 21.lappuse.

V.Balodis. 21.lappusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 146.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 146. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. 22.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 147.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 147.panta otrās daļas redakciju, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis. 23.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 149.panta 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 150.pantā dažus vārdus. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas priekšlikumam par 150.panta redakcionālām izmaiņām. Pieņemts.

V.Balodis. 25.lappuse. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 155.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 155.panta ceturto daļu. Pieņemts.

V.Balodis. 26.lappuse. Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā 158.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 28.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 161.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 161.panta 4. un 8.punktu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 29.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par 161.panta 10.punktu ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Arī pret šā panta 10. un 14.punktu deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 31.lappusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 161.panta ceturtās daļas 12.punktu ar jaunu redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 161.panta ceturtās daļas papildināšanu. Pieņemts.

V.Balodis. 32.lappusē divi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi - par 161.panta un 162.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 161.panta piektās daļas otrā teikuma redakciju un 162.panta papildināšanu ar jaunu otro un trešo daļu? Piekrīt. Lieliski! Pieņemts.

V.Balodis. 33.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 163.panta redakciju arī deputāti akceptē. Pieņemts.

V.Balodis. 34.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi par 166.pantu. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par visiem priekšlikumiem par 166.pantu. Pieņemts.

V.Balodis. 35.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 167.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē 167.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts. Paldies.

V.Balodis. 37.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 173.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 173.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 38. lappusē ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 174.pantu. Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem par 174.pantu. Redakcija ir akceptēta. Pieņemts.

V.Balodis. 39.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 175.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 40.lappuse. Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt 179.pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 41.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas divi priekšlikumi par 183.un 184.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 183. un 184.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 42.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 185.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Šajā pašā lappusē ir divi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par 186.panta redakciju, kura arī ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 186.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 44. lappusē ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 191.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 191.panta redakcijai, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis. Šajā pašā lappusē ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 192.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 192.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 45.lappusē ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 192.panta redakciju. Ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tie ir atbalstīti. Godātie kolēģi, vai jums nav iebildumu pret visa 192.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies. Redakcija ir pieņemta.

V.Balodis. 47.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 204. un 205.pantu. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 204. un 205.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 48.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. 49.lappusē divi pēdējie priekšlikumi ...

Sēdes vadītājs. Par likuma spēkā stāšanās kārtību. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4197. Šie grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir saistīti ar likumu par privātajiem pensiju fondiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu, lūdzu?

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 1.jūnijam, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Līdz 1.jūnijam. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4064. un nr. 4198. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 10.jūniju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” otrajā lasījumā. Dokuments nr. 4201.

Likumprojekts sastāv no diviem pantiem. Par 1.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

2.pantu, kas faktiski aptver vienu veselu nodaļu, ierosinu izskatīt pa daļām, respektīvi, katru piedāvāto pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Par 253.9.pantu priekšlikumu nav. 253.10.pantā ir sīki redakcionāli labojumi, ko prasa latviešu valodas normas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tiem. Pieņemts.

I.Bišers. 253.11.pants. Arī te ir tādi paši sīki redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tos akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Par 253.12.pantu priekšlikumu nav.

Par 253.13.pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar mazliet būtību. Faktiski nekas cits jau nav pateikts, bet tomēr zināma nianse ir, jo šinī kārtībā izskata pieteikumu par streika atzīšanu par nelikumīgu. Šo pieteikumu var apmierināt, ja ir iesniegti pierādījumi, un var noraidīt, ja nav iesniegti pietiekami pierādījumi. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā, ja nav iesniegti pietiekami pierādījumi, to katrā ziņā nevar atzīt par likumīgu, jo varbūt vēl kāds cits var iesniegt šādus pierādījumus. Tad šāds tiesas spriedums var kavēt nākošās lietas izskatīšanu, ja kāds griezīsies vēl par šo jautājumu ar labākiem pierādījumiem. Tāpēc komisija lūdz tos apgriezt otrādi un izteikt tā, kā ir parādīts 6.ailē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šā likumprojekta 253.13.panta - “Tiesas spriedums par pieteikumu” - redakcijai? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Sakarā ar to lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 26.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 26.maiju? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Man ir tas gods iepazīstināt jūs ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmumu par šo grozījumu būtību. Mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija balsojumā izteica negatīvu nostādni attiecībā uz šo grozījumu, un tāpēc varu teikt, ka mūsu komisija šos likumprojekta grozījumus konceptuāli neatbalsta, bet savukārt ir saņemtas rekomendējošas vēstules un rekomendējošs atbalsts gan no prokuratūras, gan no Tieslietu ministrijas. Tāpēc es vēlos, lai jūs, deputāti, iepazītos varbūt tuvāk un izteiktu savu attieksmi pret šo pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 34. Arī Saeima to neakceptē pirmajā lasījumā.

J.Kazāks. Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, kā mēs vakar vienojāmies, mēs tagad apvienoti izskatīsim darba kārtības 41.jautājumu - likumprojektu “Satversmes II daļa. “Par cilvēktiesībām””, ko iesniegusi Juridiskā komisija, un 42.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko iesniegusi deputātu grupa, kā arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (pirmais lasījums), ko iesniegusi Juridiskā komisija. Šīs komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Jums ir izsniegti visi trīs grozījumu varianti: tas ir variants, ko jau pagājušā gada 20.novembrī Saeimai iesniedza speciāli izveidota komisija, kuru Saeima bija izveidojusi šīs Satversmes II daļas izstrādāšanai; ir variants, ko iesniedza deputāti, kas pārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un ir komisijas variants, kas apvienoja šos iepriekš minētos likumprojektus.

Juridiskās komisijas alternatīvais variants pieņēma no “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumus par to, ka jautājums par valsts valodu būtu ietverams pirmajā daļā. Starp citu, šo jautājumu apsvēra arī izveidotā komisija, bet komisijai nebija pilnvaru ķerties klāt citām Satversmes daļām, tāpēc viņa varēja izskatīt tikai priekšlikumus par otro daļu, un līdz ar to viņa ietvēra tur šo priekšlikumu. Bet Juridiskā komisija to atbalstīja vienprātīgi, ka šo jautājumu pārnes uz pirmo daļu.

Kas attiecas uz pārējo likuma tekstu, tad tur ir dažādi varianti, un tas ir izskaidrojams arī tā, ka komisijā, kas bija izveidota pēc frakciju pārstāvības principa un kur no lielām un no mazām frakcijām bija pa vienam pārstāvim... Kaut gan pamatā visi komisijas lēmumi tika pieņemti ar diezgan ievērojamu balsu vairākumu, tomēr, nobalsojot Saeimā, varētu rasties dažādi viedokļi arī par atsevišķiem punktiem un to redakciju. Taču komisijā piedalījās abu šo sākotnējo likumprojektu autori vai vismaz autoru pārstāvji, un viņi vienojās, ka šīs atsevišķo pantu redakcijas mēs varētu izdebatēt šeit Saeimā otrajā un trešajā lasījumā un tad vienoties, kurus vairākums atbalsta. Tātad ar šādu mērķi komisija iesniedza šo projektu un lūdz izvēlēties šo alternatīvo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Debatēs deputāti pieteikušies nav, tomēr komisija lūdz izskatīt dokumentu nr. 4218. Taču mums ir arī deputātu grupas iesniegtais likumprojekts, dokuments... Tātad komisija ierosina atbalstīt dokumentu nr. 4218, kas ir alternatīvais likumprojekts. Tātad balsosim dokumentu nr. 4218.

Vispirms mums, godātie kolēģi, ir jāreģistrējas kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Bez identifikācijas kartītēm notiks šī reģistrācija. Lūdzu nospiest reģistrācijas pogu un pēc tam vienu no balsošanas pogām. Tad reģistrācija būs notikusi. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 69 deputāti, tātad Saeima ir tiesīga izskatīt šo jautājumu.

Godātie kolēģi, ierosinu balsot dokumentu nr. 4218, tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo dokumentu - pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Bišera kungs, priekšlikumu par otrā lasījuma termiņu.

I.Bišers. Ierosinu par termiņu noteikt 5. jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Citi priekšlikumi ir Jirgena kungam. Lūdzu! Komisija ierosina 5.jūniju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ierosinu 20.jūniju.

Sēdes vadītājs. Ierosina 20.jūniju. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, Bišera kungs, komisijas viedokli!

I.Bišers. Dārgie kolēģi, es saprotu, ka tas jautājums ir ļoti nopietns, tāpēc ir jāapdomā. Tomēr mums jārēķinās arī ar to, ka mums šis projekts ir jāpieņem vēl šīs Saeimas laikā, tāpēc es domāju, ka strādāsim. Iesniedziet savus priekšlikumus, lai komisija varētu vēl izskatīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim ierosinājumu - iesniegt priekšlikumus otram lasījumam līdz 20.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 47, atturas - 13. Nav pieņemts. Paliek spēkā 5.jūnijs kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Ministriju iekārtas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir iesniegusi grozījumu Ministriju iekārtas likumā. Šis grozījums skar 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu, un valdība ierosina to izteikt šādā redakcijā: “Pārraudzībā esošās iestādes vadītāja apstiprināšana amatā. Ja likumos nav noteikta cita kārtība, tad Ministru kabinetā apstiprināto amatpersonu amatā ieceļ un no amata atbrīvo attiecīgais ministrs.” Es aicinātu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kā ir ar steidzamību, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, komisijas vārdā es ierosinātu pirms debatēm nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret -1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas laiku.

J.Lagzdiņš. Tātad es aicinātu noteikt 25.maiju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 28.maiju - par izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret izteiktajiem priekšlikumiem? Nav. Izskatīsim 28.maijā. Paldies.

Godātie kolēģi, darba kārtības jautājumu izskatīšanu pārtraucam. Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Jānim Kazākam par balsojumu.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi, balsojumā par Satversmes II daļu vai nu es kļūdījos, vai arī kļūdījusies ir mūsu tehnika. Es negribu uzvelt visu vainu tehnikai, katrā gadījumā es pats esmu kļūdījies, bet manas patiesās domas bija balsot “par”, nevis “pret”, kā ir redzams izdrukā, tāpēc lūdzu ieskaitīt manu balsi “par”. (Starpsaucieni: “Paldies, Jāni! Mēs tev ticam!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Kazāka kungs! Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Zāle atkal ir necerēti pilna. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Jānis Bunkšs, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Ojārs Grinbergs, Andris Saulītis, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi, 20.un 21.maija sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde trešdien, 13.30. Tātad 27.maijā pulksten 13.30. Paldies.

Datoroperatores S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, B.Strazdiņa

Redaktores L.Bumbura, J.Kravale

Korektores D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute