Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998. gada 22. janvāra Saeimas sēdi!

Ir ienācis viens iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti - Ernests Jurkāns, Edmunds Grīnbergs, Viesturs Gredzens, Guntars Grīnblats un Edgars Bāns - ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117. panta ceturto daļu iekļaut šā gada 22. janvāra sēdes darba kārtībā, uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem, Saeimas lēmuma projektu par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai kādam ir iebildumi? Kā jūs, kolēģi, atceraties, šo likumprojektu - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumu - mēs pagājušajā nedēļā, ceturtdienā, 15. janvārī, nodevām atbildīgajām komisijām. Un te ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Ja deputātiem nav iebildumu un runāt par šo jautājumu neviens nevēlas, tad mēs varam to iekļaut mūsu darba kārtībā kā darba kārtības 8. jautājumu, tas ir, pēc pēdējā - septītā - saņemtā likumprojekta. Deputātiem iebildumu, kā es saprotu, nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tagad sāksim izskatīt Prezidija akceptēto Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Pieteicies par šo jautājumu runāt ir deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Strikts varas dalīšanas princips starp likumdevēju varu, izpildvaru un tiesu varu ir demokrātiskas valsts iekārtas pamats. Katrai no šīm trijām varas struktūrām ir jābūt ar savām noteiktām funkcijām, un katrā no tām ir jādarbojas citiem cilvēkiem kā sabiedrības interešu pārstāvjiem. Kas gan notiktu tādā situācijā, ja viena persona piesavinātos sev tiesības gan sabiedrības vārdā izdot likumus, gan savu izdoto likumu noteiktajā kārtībā rīkoties ar valsts nodokļu maksātāju naudu, gan arī vēl pēc tam būt par pēdējo instanci, kas nosaka, vai šie līdzekļi ir iztērēti likumīgi? Tā būtu absurda diktatūra.

Diemžēl nav tālu līdz absurdam arī tādas situācijas, kad noteiktai personai ir tiesības pārstāvēt tikai divas no varām, kas veido klasiskās demokrātijas sistēmas pamata stūrakmeņus, proti, likumdevēju varu un izpildvaru. Jo šai personai ir tiesības gan lemt likumus, gan arī pēc tam rīkoties ar valsts līdzekļiem pašas noteiktajā kārtībā.

Es saprotu, ka šādā veidā attiecīgās amatpersonas var labāk bez citu personu nevajadzīgas iejaukšanās realizēt savas intereses vai arī savu patronu - naudas devēju - un to pārstāvēto grupējumu intereses. Tomēr es gribu aicināt deputātus ķerties vienreiz nopietni pie valsts tiesiskās sakārtošanas un veidot tādas varas struktūras, kuras vislabāk atbilst sabiedrības interesēm, nevis dažu politiķu un grupējumu iegribām.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ministrs, kas vienlaicīgi ir arī deputāts, atrodas šādā divos krēslos sēdētāja jeb likumdevējas varas un izpildvaras pārstāvja lomā, un tādējādi šis cilvēks bauda nepamatoti plašu varu sabiedrības interešu pārstāvniecībā, līdz ar to arī korumpējot pašu šo pārstāvniecības ideju. Un diemžēl pārāk bieži cilvēkiem mūsu valstī nākas pārliecināties, ka tautas ievēlētā vara nekalpo tautas interesēm. Tā ir šodienas realitāte.

Un šeit ir viens no cēloņiem, kuru mums ir iespēja ar savu balsojumu gan šodien, gan arī turpmākajā darbā ar šiem grozījumiem novērst.

Otra problēma, kuru Tautas kustība “Latvijai” piedāvā ar šo grozījumu risināt, ir nepieciešamība noteikt ministru kandidātu rūpīgu izvērtēšanu Saeimā, pirms šie cilvēki sāk pildīt ministru pienākumus. Tas panākams, nosakot, ka valdības apstiprināšanas gadījumā Saeimai ir jābalso par katru ministra kandidātu atsevišķi. Līdz ar to partijas, kas veido valdību, būs spiestas daudz rūpīgāk izvērtēt savus piedāvātos kandidātus ministru amatiem, un ir pilnīgi skaidrs, ka valsts interesēm tas var nākt tikai par labu. Šis jautājums - valdības apstiprināšana - ir pietiekami nopietns, un tam veltītais Saeimas laiks noteikti atmaksāsies.

Un visbeidzot. Kāpēc tieši Satversmes grozījumi? Šādus iebildumus ir nācies dzirdēt, tomēr atbilde ir ļoti vienkārša: abi minētie frakcijas “Latvijai” izvirzītie jautājumi - gan par to, ka deputātam, kurš ir ievēlēts par ministru, ir jānoliek deputāta mandāts uz ministra amata pildīšanas laiku, gan arī par nepieciešamību balsot atsevišķi par katru izvirzīto ministra kandidātu valdības apstiprināšanas gadījumā - ir šobrīd reglamentēti Latvijas Republikas Satversmes līmenī, un, ja mēs gribam mūsu valstī kaut ko mainīt, tad mums ir jāgroza Satversme.

Tātad es aicinu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nodot komisijām šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un, tālāk pie tā strādājot, atrast optimālo redakciju un to pieņemt, un atrisināt šīs problēmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es negribu šeit apspriest šo projektu pēc būtības, es gribu tikai norādīt, ka tā iesniedzēji nav kā nākas izlasījuši Satversmi, jo, ja šādu Satversmes grozījumu pieņemtu, tad Satversmē rastos iekšējas pretrunas, jo Satversmē ir divi citi panti - 32. un 63.pants, kurus lasot, mēs skaidri redzam, ka Satversme paredz, ka ministrs vienlaikus var būt Saeimas loceklis.

Ja iesniedzēji gribēja šo jautājumu risināt, tad viņiem vajadzēja iesniegt grozījumus šajos visos trijos pantos. Vēlāk izskatīšanas laikā šo kļūdu nevar labot, jo visi Satversmes grozījumi par katru pantu atsevišķi ir jāizlasa trijos lasījumos. Tāpēc, lai neradītu Satversmē iekšējās pretrunas, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 44, atturas - 12. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ciltsdarba likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt deputāti nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Amerika, Jirgena, Bērziņa, Krastiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu?

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts lieliski parāda, ka virknei Saeimas deputātu, konkrēti Čepānim, Amerikam, Jirgenam, Bērziņam, Krastiņam, Druvam un Rudzītim, kā arī acīmredzot viņu pārstāvētajām politiskajām partijām - Demokrātiskajai partijai Saimnieks, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļš”, Latvijas Zemnieku savienībai un Nacionālo reformu partijai - viņu partejiskās intereses vairāk rūp par valstiskajām. Vai gan citādi būtu parādījies šis kārtējais mēģinājums Saeimas kārtības rulli sagrozīt tādā veidā, lai tieši opozīcijas deputātiem liegtu konstruktīva darba iespējas un iespējas argumentēti izklāstīt savu viedokli tajos jautājumos, kuros opozīcija piedāvā savus konstruktīvos priekšlikumus, kas ir alternatīvi valdošās elites realizētajai politikai.

Šis atkal ir tas pats prozaiskais jautājums par debašu laika saīsinājumu, skatot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, kur līdz šim ir bijusi praktiski vienīgā iespēja opozīcijai iesniegt savu priekšlikumu un aizstāvēt to normālā debašu kārtībā. Valdība savu politiku var motivēt gan ministru līmenī, gan arī sniedzot detalizētu informāciju likumprojektu skatīšanas brīdī pirmajā lasījumā. Šeit arī tiek piedāvāts saglabāt vismaz desmit minūšu ilgu runāšanas iespēju. Opozīcija ar šo likumprojektu tiek ierobežota uz piecām minūtēm un tas ir vismaz netaisnīgi.

Pilnīgi skaidrs ir arī tas, ka šādu likumprojektu un šo grozījumu pieņemšana Saeimas kārtības rullī padarīs Saeimas darbu paviršāku, bet dažiem, protams, tas var būt izdevīgi, jo viņi visu jau ir nolēmuši savā Sadarbības padomē. Taču ir arī skaidrs, ka likumu kvalitātei šāds darba režīms par labu nu nekādi nenāks.

Šo likumprojektu parakstījušie deputāti šajā reizē ir izcēlušies, jāsaka, arī ar apbrīnojamu liekulību, paredzot budžeta izskatīšanai uz otro lasījumu ilgāku laiku debatēm nekā citu likumu un to grozījumu izskatīšanas gadījumā. Protams, budžets ir ļoti svarīgs likumprojekts, bet man ir jautājums: kur jūs bijāt, godātie likumprojekta autori, tajā brīdī, kad šī pati 6. Saeima pirms pusotra mēneša nobalsoja, ka runas laiks debatēs par priekšlikumiem 1998. gada valsts budcetam būs 1 minūte, runājot pirmo reizi, un 30 sekundes, runājot otro reizi? Tagad jums te vajag 10 minūtes! Tas viss jau ir saprotams - lai tikai opozīcija netiktu pie vārda.

No jūsu partejisko interešu viedokļa raugoties, jums varbūt ir taisnība, jo Tautas kustībai “Latvijai” visos šajos gadījumos ir bijis, ko teikt, un jūs to vislabprātāk padarītu par nepateiktu, lai gan ir skaidrs, ka, no valstisko interešu viedokļa raugoties, šādi jūsu priekšlikumi neiztur nekādu kritiku.

Un vēl. Es saprotu, ka man un Čepāņa kungam, kā arī citiem iesniedzējiem ir dažāds viedoklis par to, vai deputātu drīkst administratīvi, disciplināri vai vēl kā citādi sodīt par to, ka šim deputātam ir noteikti politiskie uzskati, ka viņš Saeimas sēžu zālē konsekventi pauž šos savus uzskatus un rīkojas atbilstoši šiem saviem uzskatiem. Es domāju, ka deputātu nedrīkst sodīt par viņa politiskajiem uzskatiem, jo katrs deputāts ir suverēns tautas pārstāvis, un tieši vēlētāji ir tie, kuriem deputātam ir jāatskaitās par katru viņa padarīto vai arī nepadarīto darbu.

Un šajā kontekstā ir absurds jau vismaz trešo reizi šajā Saeimā atkārtotais un, paldies Dievam, līdz šim atbalstu neguvušais priekšlikums par to, ka pēdējā balsošana tiek uzskatīta arī par deputātu reģistrāciju tajā gadījumā, kad sēde tiek slēgta deputātu kvoruma trūkuma dēļ. Deputātam ir tiesības savu politisko pārliecību paust tādā veidā, ka viņš nepiedalās balsošanā par vienu vai par otru politisku, populistisku, bet savā dziļākajā būtībā absurdu priekšlikumu. Un tieši vēlētāji ir tie, kuriem viņam ir jāpaskaidro sava rīcība vienā vai otrā gadījumā, nevis Saeimas priekšsēdētājs, kurš to vien gaida, lai kādam nepaklausīgākam uzliktu disciplināru sodu.

Augsti godātie deputāti, nebūsim šeit bērnudārzs un noraidīsim šo likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien es diemžēl nevaru piekrist mūsu kolēģim, lielākās opozīcijas frakcijas - kustības “Latvijai” pārstāvim Čerāna kungam. Čerāna kungs, es saprotu, ka jums kā lielākajai opozīcijas grupai ir bail, ka jums tiks atņemtas šīs tiesības izteikties, bet es, arī būdams viens no opozīcijas pārstāvjiem, tomēr uzskatu, ka iespējas izteikties būs vienmēr. Ja mums cienījamais Prezidijs neļaus šeit izteikties, tad iespējams, mēs varēsim iet ārā pie tautas. Es domāju, Čerāna kungs, ka jums ir jāņem paraugs arī no Rubika kunga un biežāk jātiekas ar tautu, un tad tauta labāk pirms septītās Saeimas vēlēšanām sapratīs, par ko ir jābalso.

Mūsu Prezidijs ir ļoti talantīgs un vienmēr cenšas radīt kaut ko jaunu, šajā gadījumā arī darbā ar šiem priekšlikumiem, tāpēc es domāju, ka mums, cienījamie kolēģi, noteikti vajag šo jautājumu nopietni izdiskutēt komisijās. Es ceru, ka gan Juridiskā komisija, gan Pieprasījumu komisija un visas pārējās... arī Saimnieciskā komisija saņems šo projektu, un tad attiecīgi mēs, cienījamie kolēģi, varēsim nopietni izanalizēt šo jautājumu. Es arī ceru, ka visi deputāti kārtīgi iesaistīsies diskusijā un ka šī diskusija būs kvalitatīva, jo gan jau arī opozīcija mācēs aizstāvēt savus jautājumus.

Tāpat es ceru, ka diskusijas laikā cienījamais Jirgena kungs pārdomās, kā savā laikā “Tēvzeme”, kad atradās opozīcijā, boikotēja atsevišķus balsojumus pilsonības jautājumā. Un ko tad nākošajā Saeimā darīs “Tēvzeme”, ja viņa atkal nokļūs opozīcijā? Tad jums būs jābaidās, ka varat zaudēt algu! Es arī domāju, cienījamais Krastiņa kungs, ko jūs darīsit tad, kad nāks Vēlēšanu likums un kad jums vairs nebūs tiesību boikotēt balsojumus, jo citādi jums, iespējams, noņems algu. Tāpat es domāju arī par kristīgajiem demokrātiem, par cienījamo Druvas kungu, ja vien viņš vēl atrodas Kristīgo demokrātu savienībā un nav pārgājis uz jaunu partiju. Ko jūs darīsit ar 7% barjeru, kad būs jāizskata Vēlēšanu likums?

Tāpat mēs nevaram aizmirst Civilapdrošināšanas likumu, kura pieņemšanas laikā bija garas diskusijas. Tad ļoti lielos grēkos apvainoja opozīciju saistībā ar kvoruma trūkumu. Līdzīgi jautājumā par Satversmi, kur atkal opozīcija bija vainīga, bet šie jautājumi, protams, mūsu Latvijas parlamentā ir mazsvarīgi. Tomēr šajā gadījumā es aicinu atbalstīt mūsu vadošās un talantīgākās grupas iniciatīvu, Prezidija iniciatīvu, un nosūtīt to visām Saeimas komisijām. Kā es jau teicu, to varētu ilgstošā periodā labi izdiskutēt, un es ceru, ka visiem būs daudz labu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot, vai Saeima ir bērnudārzs vai nav. Par likumprojekta nodošanu komisijām, arī Juridiskajai komisijai. Godātie kolēģi, tā kā Lujāna kungs ierosināja nodot visām komisijām, tad vispirms izlemsim varbūt šo jautājumu. Rakstisku priekšlikumu nebija, bet Lujāna kungs izteica priekšlikumu... Atsauciet, lūdzu, balsojumu! ...Lujāna kungs izteica priekšlikumu - nodot šo likumprojektu visām komisijām. Vai es pareizi jūs sapratu, godājamais kolēģi, ka jūs pieprasījāt nodot šo likumprojektu visām komisijām? Paldies. Tātad vispirms jāizlemj šis jautājums. Tā kā domas dalās, arī šo jautājumu izlemsim balsojot. (Starpsauciens no zāles: “Par ko mēs balsosim?”)

Vispirms izlemsim, godātie kolēģi, par to, vai likumprojekts ir nododams visām komisijām saskaņā ar deputāta Lujāna ierosinājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret kolēģa Lujāna priekšlikumu nodot šo likumprojektu visām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 10. Balsis ir sadalījušās līdzīgi, tāpēc jābalso otro reizi. 14 deputāti nav piedalījušies balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret Lujāna kunga priekšlikumu - nodot likumprojektu visām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 23, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Kalnbērza, Grinovska, Kreituses, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, tas ir kārtējais uzbrukums Pilsonības likumam. Diemžēl šoreiz ne sevišķi pārdomāts, jo jau trešo reizi mēs izskatām šo divas reizes noraidīto projektu. Gribētos atgādināt, ka pa šo laiku ir pagājis 1998.gada 1.janvāris, kad saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu personas, kuras dzimušas Latvijā un kurām ir līdz 30 gadu, var naturalizēties vispārējā kārtībā. Tad es gribu zināt - kāds vairs ir jautājums par kaut kādiem īpašiem augstskolu beigušajiem, kurus automātiski vēlas ietilpināt jau kā esošus Latvijas Republikas pilsoņus?

Acīmredzot vienam otram, mācoties latviešu plūsmā, tomēr ir izdevies kārtot eksāmenus krievu valodā. Viņiem ir bijuši centieni neapmeklēt latviešu lekcijas, kā viens otrs no šiem studentiem to darīja, un tagad, protams, ar to latviešu valodu ir tā, kā ir. Līdz ar to viņi mēģina apiet šo iespēju un negrib likt eksāmenu, bet grib kaut kādā veidā automātiski tikt pie pilsonības. Negribas publiski rādīt savas latviešu valodas nezināšanas. Bez tam šis labojums ir jau novecojis, tam vairs nav nekādas īpašas jēgas.

Protams, zināmā mērā var teikt, ka šoreiz ir īpatnējs likumprojekta parakstītāju sastāvs. Par dažiem no viņiem nav nekādu īpašu domu vai pārdomu, tur viss ir kārtībā, jo viņi parasti to dara, bet šoreiz citu starpā ir ieklīduši arī vienīgie un īstenie latviešu tautas aizstāvji, kuri nesen runāja, ka 5.un 6.Saeimai ar tām pilnvarām neesot viss kārtībā, ka viņi nākšot pie varas 7.Saeimā un ka tad nu tās pilnvaras būšot īstas. Un vēl par daudz ko citu. Lielie deokupanti, bet tikai vārdos, kur tad nu ir to vārdu un to darbu saskaņa? Kaut kā grūti pamanīt. Acīmredzot arī īstenajiem latviešu aizstāvjiem ir sagribējies iegūt pilsoņu - nelatviešu balsis, arī kaut kā pazvejot pirms 7.Saeimas vēlēšanām.

Es piedāvāju šo nepārdomāto tekstu, kuram praktiski vairs nav nekādas jēgas, nenosūtīt uz komisijām.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Mēs, to skaitā trīs profesori: Rubins, profesors Kalnbērzs, profesors Grinovskis, docente Kreituse, docents Ābele un deputāti Ādamsons, Jānis Jurkāns un citi, ierosinām Pilsonības likumā papildināt 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: “Personas, kuras dzimušas Latvijā, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas augstāko izglītību latviešu valodas mācību plūsmā Latvijas augstākajās mācību iestādēs...” ka viņas var saņemt Latvijas pilsonību. Tas ir atkārtots ierosinājums, kurš tika noraidīts pagājušā gada aprīlī, bet pa šo laiku, gandrīz gadu, ir daudz kas pazaudēts. Ir pazaudēta uzticība, kas ir vissvētākais pilsoniskai un demokrātiskai valstij, kurā tad nebūtu slimīgas intereses par cilvēka tautību.

Pašlaik mēs to lūdzam atkārtot vēsturiskā laikā. Pirmkārt, tas notiek Barikāžu atceres dienās, kad netika šķiroti cilvēki pēc tautības šajā barikāžu pusē. Otrkārt, dienā, kad Rīgā sabrauc visu valstu vadītāji, kuri dzīvo Baltijas jūras krastos. Un mēs gribam smaidīt ne vien Kolam, bet arī Černomirdinam. Mēs gribam atrisināt gan robežjautājumus un uzturēt labas kaimiņattiecības, gan attīstīt tirdzniecību un risināt ekonomiskās problēmas, arī cilvēciskās attiecības. Un pēdējās ir pašas svarīgākās. Tas bērniņš, kas pirms 20 vai 25 gadiem piedzima Latvijā, mācījās Latvijā, dzīvoja ar mums kopā, runā latviski, ir ieguvis augstāko izglītību, un šī zeme, ko sauc par Latviju, ir viņa Dzimtene. Vai mēs gribam viņu atkārtoti atstumt?

Viena jauna cilvēka izglītošana, vienalga, vai tas ir latvietis, polis, ebrejs vai krievs, Latvijai izmaksā ap 100 tūkstošiem latu. Ja mēs atgrūžam viņus, tad zaudējam ne tikai ekonomiski un morāli, bet krājam sev karstas ogles uz galvas. Šo tautas naidu ar smalkām metodēm arī Latvijā ieviesa Staļins un staļinisti. Tātad, ja kāds ir “pret” vai “atturas”, viņu šajā jomā var uzskatīt par Staļina ideoloģijas tiešo mantinieku. Es aptaujāju simts latviešu studentus, un viņi visi piekrīt man, un tie ir jauni cilvēki, kuri turpinās mūsu darbu. Mums ir jāstrādā nākotnei! Ierosinu nosūtīt Pilsonības likuma izpildes komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Kreituses, Prēdeles, Dilbas un Lamberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij un kolēģi! Šie grozījumi un papildinājumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir radušies, ilgākā laika gaitā pētot, kā tiek dzīvē realizēti tie likumi izglītības jomā, kurus esam paši pieņēmuši, sākot no 1990.gada. Šie priekšlikumi ir tapuši sadarbībā ar skolu inspekciju, kas savā praksē, gribēdama strādāt tā, lai šī likumdošana, ko mēs esam radījuši, arī darbotos, saduras ar veselu virkni dažādu problēmu, ka pieprasīt no atbildīgām amatpersonām šo likumu izpildi nevar tikai tāpēc, ka nav šādas soda sankcijas. Un tāpēc jūsu vērtēšanai tiek nodoti šie sagatavotie labojumi un papildinājumi, kurus es lūdzu šodien nodot Administratīvo pārkāpumu kodeksa papildināšanai. Ņemot vērā, ka šis likumu kodekss šobrīd ir atvērtā stāvoklī, tātad tur jau notiek dažādu papildinājumu un labojumu ievietošana, es domāju, ka tos ir iespējams apvienot ar visiem šiem pārējiem labojumiem. Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu vērst likuma iesniedzēju vērību uz to, ka mums Administratīvo pārkāpumu kodekss ir atvērts, mums šobrīd ir trīs likumprojekti otrajā lasījumā un viens trešajā lasījumā, tāpēc es domāju, ka šā likumprojekta virzība būtu daudz ātrāka tad, ja šos attiecīgo pantu labojumus nesāktu atkal šeit ar izskatīšanu komisijās, pirmo lasījumu un tā tālāk. Ja tos iesniegtu Juridiskajai komisijai kā priekšlikumus atvērtajam likumam. Viņi paši šādā veidā vienīgi ievilcina šā likumprojekta izskatīšanu un noved pie tā stāvokļa, ka šis likums nekad netiek aizvērts. Tāpēc es ierosinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 23, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Liepas, Grīnberga un Veldres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir likumprojekts, kuru pieņemot mēs varētu kaut nedaudz uzlabot vienas būtiskas sociālas grupas stāvokli mūsu valstī. Tā ir bezdarbnieku sociālā grupa. Diemžēl mūsu valstī šī grupa ir izveidojusies tik liela, kāda tā mums šodien ir. Atsevišķos Latvijas novados bezdarba un jo sevišķi ilgstošā bezdarba problēmas ir ļoti saasinātas, un šo problēmu risināšana, neapšaubāmi, pelna arī pienācīgu Saeimas uzmanību.

Viena no lielākajām problēmām, kas ir saistībā ar bezdarbniekiem, konkrēti ar viņu sociālo nodrošinājumu un ar viņu dzīves iespējām, šobrīd ir tā, ka bezdarbniekam, ja viņš ir strādājis arī sabiedriskos darbos, pašvaldības organizētos darbos un ir saņēmis par to arī samaksu, tajā brīdī, kad saskaņā ar likumu viņam šie darbi ir jāpārtrauc, vairs nav iespējas saņemt arī turpmāk bezdarbnieka pabalstu. Skaidrs, ka šis bezdarbnieka pabalsts viņam ir absolūti nepieciešams, lai būtu kaut kādi līdzekļi iztikai un lai varētu arī tālāk iet dažādās pārkvalificēšanās programmās, apgūt jaunas profesijas. Ja cilvēkam nav šādu absolūti minimālu līdzekļu iztikai, tad viņam faktiski nav arī šādas iespējas un nav īsti skaidrs, no kā šis cilvēks vispār lai dzīvo.

Protams, es negribu aizstāvēt to, ka būtiska mūsu budžeta daļa tiktu novirzīta tikai bezdarbnieku sociālo vajadzību apmierināšanai, bet mēs nevaram neredzēt to, ka mūsu valstī pastāv šī ilgstošā bezdarba problēma un arī tiem cilvēkiem ir no kaut kā jādzīvo. Tāpēc es aicinu nodot komisijām šo frakcijas “Latvijai” izstrādāto likumdošanas iniciatīvu, tas ir grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā”. Aicinu nodot to komisijām, komisijās izvērtēt un tomēr rast kaut kādu risinājumu, lai arī tie bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bezdarbnieki un kuriem ir pagājis jau ilgs laiks no tā brīža, kad viņi ir ieguvuši šo bezdarbnieka statusu, un kuri ir bezdarbnieki ne jau sava kūtruma dēļ, bet tāpēc, ka attiecīgajās teritorijās vispār nepastāv reālas darba iespējas... Tātad ir lūgums nodot komisijām šo likumprojektu un komisijās izvērtēt, kādas valstī ir iespējas sniegt kaut vai pavisam minimālu, tomēr pilnīgi konkrētu sociālo palīdzību šiem cilvēkiem. Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret šo iesniegumu runāt nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 5, atturas - 39. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Lībanes, Seiksta, Kristovska un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu arī nevienam nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais izskatāmais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts, kurš izklāstīts dokumentā nr. 3651. Ir runa par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodošanu komisijām. Teksts jums ir dokumentā redzams.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jūsu priekšā ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3651. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu jūs piekrist, nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo šis likums ir ciešā saistībā ar tiem likumprojektiem un likumiem, kurus izskata mūsu komisija. Mazāk piekritīgs tas būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies par uzklausīšanu, un aicinu jūs balsot par Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Mēs pagājušajā Saeimas sēdē pieņēmām lēmumu, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Tāpēc man nedaudz izsauc neizpratni, kāpēc šis lēmums būtu jāmaina, jo tāda ir piedāvātā lēmuma projekta būtība.

Katrā gadījumā, raugoties no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokļa, šis iepriekšējais lēmums nebūtu jāmaina, jo, ja mēs paskatāmies uz šo likumprojektu pēc būtības, tad redzam, ka būtība jau nav paša šā monopolstāvokļa noteikšanā vai, teiksim, jautājumos, kas saistīti ar problēmām par šādas regulējošas institūcijas pašu būtību vai izveidošanu, jo šobrīd mums jau ir vesela virkne dažādu uzraudzības komiteju, kā, piemēram, Monopoldarbības uzraudzības komiteja. Saskaņā ar likumu par konkurenci ir paredzēta arī tāda institūcija kā Konkurences padome, Siltumenerģijas tarifu regulēšanas padome.

Tālāk. Kas attiecas uz “Lattelekom” sniegtajiem pakalpojumiem un Tarifu padomi. Pati šī problēma pēc būtības, manuprāt, ir atrisināta. Taču galvenā problēma, kas paliek šajā likumā, ir tā, kādā veidā sakārtot šīs dažādās pārvaldes iestādes.

Ja paskatāmies uz pašu likuma tekstu, tad redzam, ka vismaz 2/3 no šā likuma, manā skatījumā, ir veltītas tieši šādiem valsts pārvaldes sakārtošanas jautājumiem: gan pašas padomes izveidošanai, gan, teiksim, šīs padomes tiesību, padomes uzdevumu un padomes darbības atklātības noteikšanai, kā arī jautājumiem, kas ir saistīti ar padomes locekļu kandidātiem, ar padomes locekļu stāšanos amatā, ar Tarifu padomes funkciju deleģēšanu. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, kas šobrīd noteikta par atbildīgo komisiju, lūdzu piedāvāto lēmuma projektu nepieņemt un nemainīt iepriekšējo Saeimas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbildot Bunkša kungam, es gribu pasacīt, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.panta ceturto daļu pieci deputāti ierosināja šo jautājumu šodien iekļaut darba kārtībā. Mēs tā arī darījām. Jūs tā pārmetoši noskatījāties uz Prezidiju, un man radās iespaids, ka jūs gribat Prezidijam atkal pārmest kaut kādas nelikumīgas izdarības. Tātad divi deputāti ir runājuši. Lēmuma projekts ir iesniegts. Vairāk runātāji debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu, kas izklāstīts dokumentā nr. 3651! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 25. Saeima ir pieņēmusi lēmumu par likumprojekta nodošanu komisijām.

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt otrās sadaļas darba kārtības jautājumu, mums ir ienācis 10 deputātu parakstīts pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam un labklājības ministram V.Makarovam.

Motivācijai vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pieprasījuma iesniedzēji uzskata, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par reorganizējamo slimokasu parādu nomaksu veselības aprūpes iestādēm. Šobrīd mūsu valstī ir izveidojusies absurda situācija. Tiek veikta slimokasu reforma, un šajā reorganizācijā dažādas slimokases tiek apvienotas, bet šīs reformas paradokss ir tāds, ka tie parādi, kuri slimokasēm ir attiecībā pret veselības aprūpes iestādēm, dažādām slimnīcām, netiek tālāk pārņemti. Tos jaunās reorganizētās slimokases nepārņem. Tātad veidojas absolūts paradokss: ārsti un slimnīcas ir sniegušas savus pakalpojumus, padarījušas savu darbu, bet līdzšinējās slimokases nav ar slimnīcām par šo darbu norēķinājušās.

Tagad šīs slimokases tiek reorganizētas, un jaunajām slimokasēm vairs nav nekādas darīšanas par šiem parādiem. Mēs uzskatām, ka tas absolūti tā nevar palikt. Valdībai ir jāuzņemas atbildība par to, lai mediķi šo samaksu par savu padarīto darbu saņemtu. Tāpēc mēs arī pieprasām detalizētu informāciju tieši par to, cik lielas ir tās summas, kuras slimokases ir parādā veselības aprūpes iestādēm, un arī to, kas katrā konkrētajā gadījumā ir atbildīgs par šā parāda rašanos. Valsts acīmredzot šo naudu bija paredzējusi medicīnas pakalpojumu apmaksai. Te ir jautājums: kur šī nauda ir pazudusi? Ja gadījumā kāds slimokasēs šo naudu ir kaut kur izvazājis, tad viņš ir jāsauc pie pilnīgi konkrētas atbildības. Un arī veselības aprūpes iestādēm ir pilnīgi skaidri jāpasaka, kādā veidā un kad tās saņems samaksu par savu padarīto darbu.

Ja mēs paskatāmies, kā notiek šo jauno, tā saucamo reģionālo, slimokasu veidošanās, tad redzam, ka šajā sistēmā atkal nav pilnīgi nekādas loģikas. Šīs reģionālās slimokases, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir kaut kādas SIA - sabiedrības ar ierobežotu atbildību un ar statūtkapitālu 2000 latu apmērā, bet to uzdevums būs novirzīt līdz medicīnas darbiniekiem, līdz veselības aprūpes iestādēm naudas summas, kas ir izsakāmas miljonos. Tad rodas jautājums: kādā veidā valdība domā turpmāk nodrošināt šo slimokasu atbildību par valsts veselības budžeta līdzekļu reālu novirzīšanu līdz medicīnas darbiniekiem, kuri veic šo faktisko veselības aprūpi?

Un vēl tāds jautājums: kādā veidā veselības aprūpes iestādes var tiesiskā ceļā panākt, lai jaunizveidotās slimokases norēķinātos par to saistībām? Es saprotu, ka gadījumā, ja kāda slimnīca sūdzēs kādu slimokasi tiesā par saistību neizpildi, tad atkal izrādīsies, ka šai slimokasītei nav naudiņas un ka ir palikuši tikai šie 2000 latu, kuri ir statūtkapitālā, bet pie tiem miljoniem, kuri varbūt nav samaksāti kādai slimnīcai, atkal nebūs nekādas iespējas tikt klāt. Un atkal ir jautājums: kam ir izdevīgi veidot valstī šādu sistēmu, kas faktiski atļauj, teiksim, izsaimniekot medicīnai domāto naudu?

Es domāju, šeit ir pilnīgi skaidra politiskā atbildība par to, ka tiek radīta šāda sistēma. Ja ir pastāvējusi tāda sistēma, kura nav spējīga darboties, un ja arī šī jaunā sistēma ir arī tāda, kura nav spējīga darboties, tad šī ir pilnīgi konkrētā politiskā atbildība ir jāuzņemas šīm amatpersonām. Un tas ir pietiekami nopietns jautājums, jo skar veselības aprūpi visā valstī. Līdz ar to es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tomēr pēc būtības to izvērtēt, kā arī virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, lai panāktu šīs problēmas risinājumu un lai ieviestu kaut kādu kārtību medicīnas iestāžu finansēšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no otrās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu.

Ar 13 deputātu parakstiem ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Modra Lujāna ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”.

Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 15. Deputāts Modris Lujāns ir ievēlēts Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par I.Markovas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3628. Tieslietu ministrs atbilstoši likumam “Par tiesu varu” un sakarā ar to, ka Saeima pirms diviem gadiem Ilonu Markovu ir iecēlusi par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi... Viņas termiņš šajā laikā beidzas, un tieslietu ministrs iesaka viņu apstiprināt bez pilnvaru ierobežojuma.

Juridiskā komisija tiesnesi ir uzklausījusi, atbalstījusi un iesaka arī Saeimai balsot par šīs tiesneses apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 6. Ilona Markova ir apstiprināta par Ventspils tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3533. Mēs izskatām pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””.

Praktiski deputātiem tiek piedāvāts viens grozījums 10.panta pirmās daļas 3.punkta pēdējā teikumā. Būtībā šis teikums skan tā, ka zeme, kas piešķirta juridiskajām personām lauksaimniecības vajadzībām, var tikt izpirkta par kompensācijas sertifikātiem vai naudu pēc pircēja izvēles. Šis grozījums nosaka, ka zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, tanī skaitā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecības ražotņu apguvei un uzturēšanai, šīs juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles. Tātad būtībā nāk klāt tas, ka juridiskās personas zemi, kas ir zem lauksaimniecības ražotnēm vai ko izmanto to uzturēšanai, kā arī zemi lauksaimniecības ražošanas vajadzībām var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem, nevis kā bija agrāk - par kompensācijas sertifikātiem.

Šīs izmaiņas ir izdarījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Paju sabiedrību asociācijas iesniegumu. Tā šādi rīkojās vairāku motīvu vadīta.

Pirmkārt tāpēc, ka lauku cilvēki vēl nav izlietojuši savus privatizācijas sertifikātus, jo būtībā viņiem arī nav kur tos izlietot.

Otrkārt, tāpēc, ka juridiskās personas, it sevišķi paju sabiedrības, kurām ir lielas lauksaimniecības zemes platības, praktiski līdz likuma par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos spēkā stāšanās brīdim būtībā vispār nevarēja izpirkt zemi par sertifikātiem.

Treškārt, tika ņemts vērā tas, ka šo paju sabiedrību priekšteči, tas ir, kolhozi un sovhozi, savas pastāvēšanas gados ir uzbūvējuši daudz infrastruktūras objektu, piemēram, skolas, bērnudārzus, ceļus, transformatorus, elektrisko tīklu pārvadus, kurus privatizācijas gaitā viņi nodeva vai nu pašvaldībām, vai valstij, pamatā nesaņemot par to nekādu samaksu.

Ņemot vērā šos apstākļus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to tālāk kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts - vēlas runāt par likumprojekta steidzamību. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs daudz ko šajā Saeimā esam darījuši nakts tumsā, kad tauta nedzird. Mēs daudz ko ļaunu esam darījuši ar steidzamību, lai it kā neviens neapķeras, ko mēs darām.

Lielākajai daļai no mums, kas gāja balotēties 6.Saeimā, bija svēts tas, ka mūsu zemi neatdos par sīknaudu svešiem. Un tagad atkal ar steidzamību, atkal, kā vienmēr, pirms Izmeklēšanas komisijas... Jo ar 7.Saeimu būs Izmeklēšanas komisija, kas skaidros, kuras tad ir šīs juridiskās personas, kam ir iedoti tie milzu lauki zemes. Vai viņu vidū nebūs Gata Krūzes, “Canadian Agra” vai Vagra un vai tur nebūs vēl kādam jaunbagātniekam piešķirta zeme lietošanā? Kādam tie saraksti ir un kāds zina, kuram un cik hektāru ir lietošanā, un nu viņš tos varēs nopirkt it kā par 28 latiem, lai gan viņš būs samaksājis šo 28 latu vietā varbūt tikai 50 santīmus.

Sadarbības padomei tādi saraksti ir, bet mēs ar steidzamību aizbrauksim tam garām. Un jūs, kas šeit staigājat, kas tautai solījāt svēti sargāt mūsu zemi, nu pārdosiet to jebkurai juridiskajai personai par lētiem sertifikātiem.

Saprotiet, ka man septiņus vai astoņus gadus atpakaļ stāstīja, ka 65 cilvēki strādāja pilnu laiku Ojāra Blumberga pakļautībā, lai izdomātu, kā mūsu tautu pataisīt par ubagiem. Viņiem bija zināms, ka šodien... varbūt ne gluži šodien, bet viņiem bija zināms, ka nāks likumprojekts, ka zemi, kura ir iedota it kā lietošanai, viņi varēs nopirkt par sīknaudu. Šīs nodevības, kura tika ilgi un gari plānota, kulminācija ir šodien šeit Saeimā, vismaz tās liela daļa ir ar steidzamību.

Es domāju, ka mums vajadzētu šodien Saeimā nolemt un veidot Izmeklēšanas komisiju, lai tautai būtu skaidrs, kuri dabūs šo zemi par sīknaudu. Es domāju, ka mums šis likumprojekts būtu jānoraida, kamēr šāda Izmeklēšanas komisija to darīs.

Un Rāznas kunga komisija varētu mums, es domāju, samērā ātri tādu sarakstu sagādāt. Neskatīsimies tur, kur ir tikai 100 hektāri, bet skatīsimies tur, kur ir tie 1000 hektāru lielie gabali. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”) Lai Rāznas kungs mums sagādā 100 lielāko juridisko personu vārdus, 100 lielākos īpašniekus, un tad apskatīsim, kam mēs tādas dāvanas dodam.

Jūs, kas šeit spiedīsit tās pogas, jūs, nešaubāmi, būsit vainīgi pie šā zemes izlaupīšanas procesa, jo nav itin nekādu šaubu par to, ko mēs šeit darām. Un tad uzdrīkstieties iet tautā un stāstīt, ka jūs sargājat šo zemi!

Es jums lūdzu noraidīt steidzamību. Es nākšu atpakaļ un runāšu par likuma pantu tad, kad runāsim par likumprojektu, bet, manuprāt, tikmēr, kamēr Rāznas kungs mums parādīs vismaz 100 lielāko zemes īpašnieku lietošanas tiesību sarakstu, mēs šo jautājumu tālāk nedrīkstam virzīt.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteikusies deputāte Ilga Kreituse. Vai par steidzamību?... Nav vairs pieteikusies. Paldies. Izlemsim jautājumu vispirms par... Vai jūs gribat runāt, Stikuta kungs, debatēs vai par steidzamību? (No zāles deputāts V.Stikuts: “Debatēs!”) Mums pirms debatēm saskaņā ar Kārtības rulli ir jāizlemj jautājums par steidzamību. Jūs gribat debatēt? Paldies. Piesakieties! Vai vēl kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas. Dilbas kungs vēlas runāt, kā es saprotu “par”, jo “pret” viens jau ir runājis. Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums ir jāsakārto šis jautājums attiecībā arī uz juridiskajām personām, un, jo ātrāk mēs pabeigsim zemes reformu, jo ātrāk visi varēs nopietni saimniekot. Un tāpēc es aicinātu, lai mēs nobalsotu par steidzamību. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

(Deputāts G.Valdmanis no zāles kaut ko saka nesaprotami.)

Sēdes vadītājs. Drīkst, Valdmaņa kungs, jo tas Kārtības rullī ir rakstīts! Vajadzētu palasīt. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz runāt par motīviem, kas Tautsaimniecības komisijai lika pievērsties šī nesen pieņemtā likuma labojumiem. Lieta ir tāda, ka lauku cilvēkiem ir saglabājušies tā saucamie nodzīvoto gadu sertifikāti, kuri praktiski ir vairāk pielietojami daudzu rūpniecības objektu privatizācijai, bet sakarā ar šā likuma redakciju, kuru mēs Saeimā esam pieņēmuši, par tiem vairs nevarēja izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi. Jā, šeit ir minēti šie vārdi - juridiskās personas, kurām zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā. Es varu jūs informēt, ka Valdmaņa kungs izteicās neprecīzi, jo zemes piešķiršana pastāvīgā lietošanā vairs neturpinās. Zeme vairs netiek piešķirta šīm juridiskajām personām. Viss šis skaits ir zināms. Tie ir mūsu pašu latviešu zemnieki, kuri strādā dažādās SIA, kooperatīvajās sabiedrībās, paju sabiedrībās un nevar ieguldīt savus nodzīvoto gadu sertifikātus zemes izpirkšanā, viņiem tā ir jāpērk par naudu vai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tajā pašā laikā īpašuma kompensācijas sertifikātiem varētu būt daudz plašāks pielietojums, par tiem varētu nopirkt dzīvokļus, privatizēt īpašumu. Un šādā sakarībā mēs izdarām šajā likumā šo grozījumu, lai mūsu lauku cilvēkiem dotu iespēju ieguldīt savus nodzīvoto gadu sertifikātus tās zemes izpirkšanā, kura viņiem jau ir piešķirta lietošanā.

Otrs labums, kas rodas, šādā veidā paplašinot sertifikātu izmantošanas loku, ir tāds, ka varētu tomēr celties sertifikātu cena, jo pašlaik diemžēl šī sertifikātu cena tiem cilvēkiem, kuri grib saņemt naudu par savu sertifikātu, ir ārkārtīgi zema. Tikai pašās pēdējās dienās apmēram par puslatu ir pieaugusi vidējā sertifikātu pirkšanas un pārdošanas cena. Un šajā gadījumā atcerēsimies arī to, ka ir vajadzīgi līdzekļi, lai varētu dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā!

Diemžēl man šeit jāsaka, ka mēs, valdošās frakcijas, esam pieļāvuši diezgan lielu kļūdu, ka nebijām savlaicīgi ievērojuši, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi pašā gada nogalē liedza saņemt politiski represētajām personām un gados veciem zemes īpašniekiem kompensāciju par sertifikātiem naudā, jo no Privatizācijas fonda šim nolūkam iedalītajiem līdzekļiem pašā gada pēdējā mēnesī tika atņemti 2 miljoni.

Es nepārtraukti saņemu - un es domāju, ka arī ļoti daudzi citi deputāti saņem, - protesta vēstules no iedzīvotājiem. Es gribētu jums dažus citātus nolasīt. “Mēs, politiski represētie, Sibīrijas aukstumā salušie un pazemotie, visi vienādi esam malti asiņainā maltuvē un lūgušies Visuvareno, lai ļauj izdzīvot. Toreiz izdzīvojām, bet ko darām šodien, kad pārsvarā jādzīvo no dārzā izaudzētā un vakarā ilgi jādomā, ko rītā ēdīsim, vai pietiks eļļas, margarīna un cukura? Ilgi, nesekmīgi gaidām uz zemes kompensācijas sertifikātu atmaksu naudā. Sekojam laikrakstos teiktajam, bet atbildes ir dažādas, izvairīgas un neiepriecinošas.” Laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” 9. janvāra numurā šī rakstītāja ir ievērojusi Māra Avota rakstu “Kompensācijas sertifikāti: vai tiks dzēsti?” Šo rakstu izlasot, vēstules autore saka: “Sastinga mana vecā sirds, zūd cerības saņemt naudu, sertifikātu termiņš ātrāk notecēs, nekā naudu dabūs.”

Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai mēs šo lietu turpinātu risināt un šodien arī sekmīgi nobalsotu par iesniegto likumprojektu. Es iesaku jums ieklausīties šajos skaitļos. Naudu par īpašuma kompensācijas sertifikātiem ir pieprasījušas tikai 5900 personas. Šī summa ir aprēķināta, izvērtēta un kopumā sastāda 13 miljonus latu. Tātad šos 13 miljonus mēs saviem visnabadzīgākajiem cilvēkiem esam vēl joprojām parādā. Bijušajiem īpašniekiem - tie ir gados ārkārtīgi veci cilvēki, kuriem tika solīts samaksāt par šiem kompensācijas sertifikātiem jau pagājušajā gadā, - pienāktos tikai 2,4 miljoni latu, bet viņi nav tos saņēmuši. Nākamā grupa - politiski represētie un viņu mantinieki. Arī tie pārsvarā ir gados ļoti veci cilvēki, daudzi apmēram 70, 80 gadu vecumā. Šo Privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtības izmaiņu dēļ viņi nevarēja saņemt 7,1 miljonu latu. Tās ir 3800 fiziskās personas. Pārējās personas ir tā saucamie pirmās šķiras mantinieki, kuri ļoti savlaicīgi bija zemi pieprasījuši, bet dažādu konfliktu dēļ nevarēja savu zemi atgūt, tie bija to cilvēku neapmierinātie pieprasījumi, kuri bija zemi pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un uz kuru zemes vai nu bija citai personai uzcelta māja, vai arī šī zeme tika iedalīta tā saucamajiem Breša zemniekiem. Šādu personu skaits ir apmēram 2000, un viņu atlīdzībai būtu nepieciešami 4 miljoni latu. Lai šis sertifikātu tirgus sakustētos, lai tie cilvēki, kuri grib savus sertifikātus pārdot, varētu to izdarīt, šodien tiek izdarīts šis labojums, un es lūdzu jūs visus par to balsot. Lai iekustas sertifikātu tirgus, lai mūsu lauku cilvēki, zemnieki var par saviem iekrātajiem sertifikātiem šo zemi nopirkt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, padomes kalpi un tautas kapi! Man priekšā ir balsošanas rezultāti par steidzamības jautājumu. Kā jūs visi labi zināt, ar disciplīnu viss ir kārtībā. Sadarbības padome spēj strādāt un veiksmīgi strādā. Latvijas Zemnieku savienība un kristīgie demokrāti nolēma, ka šis netīrais darbs ir jādara ar steidzamību. Bravo frakcijas vadītājiem! Demokrātiskā partija Saimnieks - tāpat. Arī “Latvijas ceļš”. Lībanes kundze, apsveicu! “Tēvzemei un Brīvībai” ir viens baltais zvirbulis - Jirgena kungs nobalsoja, ka viņš atturas, taču visi citi ievēroja disciplīnu. Apsveicu jūs tautas vārdā! Un man patīk, ka jums, Seiles kundze, tie dati ir, bet jūs pie mums atnākat un lepojaties ar to, ka sertifikātiem ir tirgus. Tā ir vislielākā nekaunība, un ir daudz nekaunības Latvijā - tas ir sertifikātu tirgus. Tiem, kas ir kaut kā tikuši pie naudas, sapirkuši lielus vezumus sertifikātu, tagad atmaksās ne tikai zeltā, bet ar zemi. Mūsu senču asinis, kas tur ir, tiek pārdotas ne par zeltu, bet par sertifikātiem. Lielākā daļa mūsu tautas okupantu un okupantu iecelto cilvēku ir savākuši šos sertifikātus un dabū mūsu senču asiņu pilno zemi par sertifikātiem. Un paskatieties, kā Sadarbības padome spēj noturēt šinī tautai svētajā jautājumā disciplīnu! Es jums katram novēlu iet pie tautas, skatīties viņiem acīs un teikt: “Es pildīju savu solījumu un sargāju savu tēvu zemi!” Grīnblata kungs, kādi bija tie vārdi 11. novembrī krastmalā? Laikam kaut kā šitā dzejnieks rakstīja: ka ne sēlis, ne latgalis, ne zemgalis laikam nepārdos, neatdos ne gabalu no mūsu zemes... Mēs bijām ar mieru par viņu mirt, bet tagad mēs to zemi atdosim par lētu, drukātu sertifikātu, kurš jau ir devalvēts desmit reizes no izdošanas laika. Un jūs, godājamie valsts pārstāvji un sargi, tās podziņas spiežat...

Augsti godājamais Tabūna kungs, kas nespēj pildīt savus pienākumus Pieprasījumu komisijā, rāda ar pirkstu: viņš ir traks... Saprotu to sajukumu, Tabūna kungs. Es domāju, ka šī nekaunība, ko mēs šodien darām, kad mēs jebkurai juridiskajai personai... un Seiles kundze zina, kuras tās lielās ir. Es būtu ar mieru saderēt, ka starp simt lielākajām juridiskajām personām, kurām lielumu mēra pēc tā, cik zemes viņām ir piešķirts lietošanā, puse būs privātie īpašnieki vai ārzemnieki, vai ārzemju kontrolētas firmas. Šī runāšana, ka tie mūsu kolhozi... bet mēs zinām, cik nevienmērīgi tika privatizēti kolhozi, tās ir blēņas, draugi. Mēs esam beidzot mūsu zemi novērtējuši. Nevis tikai par simt latiem par hektāru. Viņai vajadzētu būt vērtai simt tūkstoš latu par hektāru... Bet tagad - par simt latiem, sertifikātos. Kauns, draugi!

Es saprotu, ka balsojums būs “par”, jo disciplīna darbojas, man ir prieks, ka mēs esam tāda disciplinēta tauta, tādi, kas tik labprāt nodod savu tautu, nodod savus solījumus, savu godavārdu un pārdod mūsu zemi jebkurai juridiskajai personai, kurai viņa tika iepriekš iedota. Un Seiles kundzes paskaidrojums, ka turpmāk zemi nevienam lietošanā vairs nedos... Tur jau ir tā sazvērestība. Ja tagad kāds latvietis, saprazdams, ka viņš var nopirkt par sertifikātiem to zemi, ietu un lūgtu, lai viņam to dod lietošanā... bet to viņš nevar, jo to jau ir paņēmuši pēc sazvērestības iepriekšējie, kas zināja, kas notiks. Tā zeme viņiem ir izdalīta, un tur nav nekāda attaisnojuma, ka turpmāk vairs nevarēs dabūt to zemi lietošanā. Tā zeme ir izdalīta, tā sazvērestība ir pilnīga, un šodien jums atliek nospiest pogu vienreiz, otrreiz un trešoreiz, un darījums būs izdarīts. Bravo Sadarbības padomes disciplīnai! Bet līdz 7. Saeimas ievēlēšanai būs izmeklēšanas komisija, un tie, kas zina, kas tanīs simt lielāko īpašnieku sarakstos ir ietverti... ja būs tā, kā mēs redzam, viņi tiks tiesāti par šo tautas nodevību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribētu aicināt atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir patiešām nepieciešams un steidzams, lai varētu sakārtot Latvijā lauku ražošanu un lai beidzot godīgas konkurences priekšā varētu nolikt šobrīd vēl Latvijā eksistējošās, ļoti grūtos un sarežģītos apstākļos palikušās paju sabiedrības un zemnieku kooperācijas. Šeit ļoti skaistu runu teica Valdmaņa kungs, taču man diemžēl jāatzīst, ka viņš aizstāvēja tieši tos kanādiešus, kuri visiem spēkiem cenšas izputināt Tērvetes paju sabiedrību, tas ir, manu dzimto pusi, paju sabiedrību, kura dod darbu daudziem cilvēkiem, kura eksistē, bet kurai nav 400 dolāru, ko samaksāt par hektāru. Tā ir paju sabiedrība, kura varētu izpirkt šo zemi savā īpašumā par sertifikātiem, turpināt ražošanu un attīstīt Latvijas laukus.

Otra lieta, kam ir jāpievērš uzmanība. Jā, tas lauku iedzīvotājiem patiešām arī dotu iespēju, kā saka vienkāršā valodā, tikt vaļā no saviem privatizācijas sertifikātiem un vai nu reāli iegūt kā īpašniekiem zemi, ja viņi ir šajā paju sabiedrībā, tātad daļu šīs zemes, vai arī saņemt šo vērtību naudā, ja viņi šos sertifikātus realizē. Jo šodien jau Latvijā ir izveidojusies šī pilnīgi nenormālā situācija, kuru vajadzēja prognozēt tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par kompensācijas izmaksu... par naudas izmaksu par kompensācijas sertifikātiem par zemi. 1997. gada novembrī, tātad pagājušā gada pirmspēdējā mēnesī, Ministru kabinets pieņēma īpašu lēmumu, izmaksājamo kompensācijas summu - 4,4 miljoni -, kas bija paredzēta gada sākumā, samazināja uz 2 miljoniem. Bet tas vēl nebija viss. Pēc tam sekoja ekonomikas ministra Sausnīša kunga pavēle, kuras rezultātā no šiem 2 miljoniem šobrīd ir saņemti tikai 1,5 miljoni. Jaunākā saņēmēja, kas ir saņēmusi naudu par šiem zemes kompensācijas sertifikātiem, ir 82 gadus veca - 1915. gadā dzimusi sieviete. Visa kopējā summa, kā norāda Attīstības aģentūras vadītājs Elerta kungs, ir 13,5 miljoni. Aptuvenā summa, kas ir vajadzīga. Tātad, ja tas ies tādā tempā kā šobrīd, mēs šiem cilvēkiem, kam valsts ir solījusi naudu, desmit gadus nevarēsim atlīdzināt to... tas ir pieņemts ar likumu. Tātad viena daļa cilvēku jau ir “apdalīta” un šie sertifikāti ir kļuvuši par ķīlu šim likumam un šobrīd esošās valdības darbībai. Jo, kā es sapratu pēc Elerta kunga sniegtās atbildes, 1998.gadam nauda šai procedūrai, kompensācijas sertifikātu dzēšanai, vispār vēl nav iedalīta, tā ka arī šobrīd tas nenotiek. Tātad nevajadzētu ar likumu noteikt vēl vienu cilvēku kategoriju, kam ir privatizācijas sertifikāti... Jo ir runa par lauku apvidiem, par lauku zemi un lauksaimniecisko ražošanu. Nevajadzētu vēl vienu cilvēku kategoriju ar likumu atdalīt un viņu sertifikātus padarīt par papīrīšiem, kas nevienam nav vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Un cienījamais Valdmaņa kungs! Es gribētu pievērst īpašu uzmanību tam, ka ir savulaik, 1992.gadā, pieņemts šis likums par zemes reformu laukos un šī zemes reforma būtu jāpabeidz, un, jo ātrāk mēs pabeigsim, jo ātrāk situācija uzlabosies laukos un sāksies nopietna saimniekošana. Es domāju, ka Valdmaņa kungam tiešām jāsaprot, ka šī likuma ietvaros mēs radām vienlīdzīgu situāciju tiem pašiem latviešiem, kas ir visu laiku dzīvojuši laukos, strādājuši, veidojuši šīs statūtsabiedrības... Varbūt savulaik kolhozi... bet tagad tie pārveidojušies par statūtsabiedrībām vai par kooperatīviem. Tagad jārada šī iespēja arī viņiem iegādāties šo zemi. Tātad šajā sakarā mēs varam redzēt daudzus pozitīvus momentus. Tas ir pirmkārt. Statūtsabiedrību, kooperatīvu biedri var savus privatizācijas sertifikātus ieguldīt, lai iegādātos šo zemi sava kooperatīva vajadzībām, tātad šis kooperatīvs kā juridiskā persona var kļūt par zemes īpašnieku bez diskriminācijas, kas šajā līdzšinējā situācijā bija. Kā jūs atceraties, pagājušajā gadā tika pieņemtas likuma izmaiņas, bija iesniegumi par kompensācijas sertifikātiem iegādāties... arī pirms tam bija diskriminētā stāvoklī. Tagad vismaz ejam uz priekšu un radām iespēju iegādāties par privatizācijas sertifikātiem.

Otrs būtisks moments ir tas, ka cilvēkiem ir iespēja šos privatizācijas sertifikātus likt lietā vai arī rodas iespēja viņus pārdot tiem, kuri vēlas iegādāties, lai varētu ieguldīt juridisko personu zemes iegūšanai. Jums jāsaprot arī tas, ka zeme jau ir piešķirta lietošanā. Kā jūs atceraties, šo darbu ir padarījušas pagastu zemes komisijas, kas strādāja ilgus gadus, lai sakārtotu, lai atgrieztu īpašniekiem viņu zemi, lai atdotu arī to zemi, kas īpašniekam nav piederējusi jeb uz kuru nav pieteikušās ne juridiskās personas, ne fiziskās personas. Un šis ir tāds jautājums, kas sakārto tieši juridisko personu statusu un zemes lietošanu. Līdz ar to mums būs iespējas pabeigt šo zemes reformu. Es aicinu deputātus balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lujāna kungs neatrodas zālē un līdz ar to zaudē vārdu.

Jānis Mauliņš - Tautas kustība “Latvijai”. Mauliņa kungs, vai jums pietiks ar 8 minūtēm, kas atlikušas līdz pārtraukumam? (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Jā!”) Paldies.

J.Mauliņš (Tautas kustības “Latvijai” frakcija).

Godātā Saeima! Mēs dzirdējām ļoti skaistu Annas Seiles runu, tikai vienu viņa bija aizmirsusi - to, ka par šo jautājumu Tautas kustība “Latvijai” jau ir neskaitāmas reizes runājusi, gan uzdodot jautājumus, gan izvirzot likumprojekta grozījumus. Par to, ka bija netaisnīga attieksme pret fiziskajām personām un paju sabiedrībām, kooperatīviem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kādu laukos ir pietiekoši. To mēs visi zinām, bet jūs bijāt nedzirdīgi un jāsaka tā, ka lielākā daļa smīkņājāt, kad mēs uzdevām šos jautājumus. Un tad, kad mēs izvirzījām šo nepieciešamību budžeta pieņemšanas laikā - tas bija jau pagājušā gada decembrī -, kāpēc tad Anna Seile nenokārtoja šo jautājumu ar savas frakcijas biedriem, ar savas partijas biedriem - ar Krastu, ar Zīli? Un jautājums bija par to, ka ir jāietilpina šie vajadzīgie līdzekļi budžetā, lai varētu samaksāt represētajiem cilvēkiem par sertifikātiem.

Šeit netika pildīts likums, bet neviens nedomāja par likuma izpildīšanu. Kāpēc tagad no tribīnes tik skaisti dzied dziesmiņas, ja toreiz netika darīts praktiski nekas vai runāts pretī? (Starpsauciens: “Beidz, beidz!”) Visi to zina, un pašlaik, protams, ir iespējas to labot, tāpēc mēs, Tautas kustība “Latvijai”, ļoti priecājamies un atbalstām šo priekšlikumu un šo likumu.

Taču, ja mēs runājam par tirgus ekonomiku, par demokrātiju un par līdzīgiem apstākļiem - normālu konkurenci, tad būtu jāatceras, ka ne tikai šajā jautājumā, bet arī citos jautājumos tās kooperatīvās formas - gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību, gan paju sabiedrības, gan kooperācijas nav nostādītas vienādos apstākļos ar parastajām zemnieku saimniecībām. Tāpēc, ja mēs gribam, lai attīstās normāla tirgus ekonomika un normāli izkristalizējas labākās saimniekošanas formas, kā tas notiek Eiropā un citur, tad arī par to ir jāpadomā, un mēs arī par to esam daudz runājuši. Es ceru, ka beidzot arī jūs atmodīsieties, jo tuvojas vēlēšanas, tāpēc atmosties būtu laiks, lai jūs tauta galīgi neizsvilptu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Tautas kopa “Brīvība” nav pret lauksaimnieku, pret lauku zemes strādātāju, vienalga, vai viņš ir Tērvetē vai Latgalē, taču mēs labi apzināmies, ka ar konkrētu plānu mūsu lauki sistemātiski tika un tiek iznīcināti. Ne vairs mūsu zeme, ne vairs mūsu lauku strādnieks ir rentabls. Un tur ir vainīgi Prezidents un viņa partija, kā arī Sadarbības padome. Eiropas Savienība nav prasījusi, lai mūsu lauki cīnās brīvajā tirgū pret to, ko Eiropa par dempinga cenām realizē ārpus tās robežām. Un tad, kad lietas normalizēsies, Latvijas zeme atgūs to vērtību, ko Dievs devis, un tā būs vērta simts tūkstošus latu par hektāru. Taču gan privatizācijas process Latvijā, gan tā mūsu lauku izpārdošana notiek sistemātiski, tad nodzen zemes rentabilitāti uz nulli un atdod par sertifikātiem draugiem.

Un šī bezkaunība, kas notiek visā mūsu zemē, ir tīra mūsu zemes, mūsu lauku cilvēku aplaupīšana, un mēs ikkatrs to zinām. Tas notiek sistemātiski. Tai zemei ir jāpieder latviešiem, kas to zemi apstrādā, bet nedrīkst būt nevajadzīgas nastas uzliktas šai rentabilitātei.

Un mēs redzam, kas ir noticis. Mums ir viltus muitas, kur neviens nemaksā, bet tikai patērētājs. Un neviens lauku produkts netiek sargāts. Mums jāsacenšas ar Eiropas brīvā tirgus produkciju. Mums ir jāmaksā neticami augsti procenti par tehniku. Mums izārdīja lauku ražotnes un kārtību, izputināja tās uz visām malām, un mūsu lauki šodien, ja mēs 7.Saeimā neiztaisīsim apvērsumu, tiks pavisam iznīcināti. Tam cilvēkam, kas laukos šodien strādā, un arī mazajam uzņēmējam... viņam nav nekādas sociālās apdrošināšanas, viņš desmit gadus, skaitot no šodienas, nesaņems to pensiju. Un ko darīs tas lauku veikals? Viņam nebūs kam ko pārdot!

Mēs esam mūsu laukiem un tātad arī mūsu pamatnācijai piesprieduši nāves sodu. Un šodien mēs uzliekam tai zemei nulles vērtību, bet tā ir smieklīga vērtība - pāris sertifikātu par hektāru.

Un nu šī zeme aizies ne jau tiem cilvēkiem, kuri godīgi kalpoja mūsu tautas sapnim, bet aizies tiem, kuri to spekulāciju jau sen pārzināja, kuri tajā spekulācijā piedalās un kuri atbalsta mūsu Sadarbības padomes disciplīnu šajā jautājumā. Vai patiešām jūs varat tēlot, ka jūs esat latvieši, ka jūs sargājat šo zemi, ka jums šī tauta ir svēta? Ka jūs varat iet tautā bez apsardzes, justies kā starp draugiem, kā godāti cilvēki?

Jūs dzirdat, ko cilvēki saka, - viņi vairs nenāktu uz barikādēm, ka mēs visi šeit esam žuļiki, ka tie, kas mūsu svētākos saukļus Saeimā ir sacījuši, bija otrajā pusē barikādēm... Vai jūs saprotat, cik zemu tādi kā Vidiņa kungs, kas tur roku krata un runā pretim, ir krituši? Un vai mēs patiešām nevarētu... vai nevarētu notikt tāds brīnums, ka mēs uzmostos vienā rītā un pateiktu: “Nē, man šīs draņķības nav vajadzīgas! Es labprāt atdošu savu dzīvi par mūsu tautu, es stāvēšu pretim, es nepieļaušu šīs nekaunības. Es nākšu uz Tautas kopu “Brīvība” un cīnīšos tautas labā!”

Jums tomēr ir vēl drusku gars, tad atrodiet to un balsosim pret šo nejēdzību! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma tiek dots vārds paziņojumiem. Jānim Ādamsonam - par balsojumu. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir ieviesusies kļūda balsojumā. Es esmu atbalstījis un parakstījis grozījumus Pilsonības likumā, un tāpēc arī lūdzu, lai tas būtu stenografēts. (Starpsauciens: “Ņemsim vērā!”)

Otrs. Man ir lūgums tomēr Prezidijam ņemt vērā manu iepriekšējo paziņojumu. Es nekad neesmu bijis un netaisos būt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs. Paldies. (Starpsauciens: “Sociāldemokrāts!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ar tādu paziņojumu nav uzstājies.

Pēteris Tabūns - par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi, Pieprasījumu komisijas locekļi! Aicinu tūlīt, sākoties starpbrīdim, pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, izņemot un ievietojot tās balsošanas aparatūrā. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet pa to laiku, godātie kolēģi, sveiksim mūsu kolēģi Oskaru Grīgu, kuram 20.datumā palika 55 gadi! (Aplausi.)

Debates par apspriežamo likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Māris Vītols, Andrejs Naglis, Jānis Rubulis, Ervids Grinovskis, Jānis Kazāks, Jānis Mauliņš, Aleksandrs Bartaševičs, Andris Ameriks, Ludmila Kuprijanova, Pēteris Apinis, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Ģirts Valdis Kristovskis, Vents Balodis, Jānis Straume, Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdi! Turpināsim izskatīt apspriežamo jautājumu. Nākamais debatēs pieteicies Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka dažos Saeimas deputātos valda neizpratne ne tikai par šo likumprojektu - it īpaši tas attiecas uz Valdmaņa kungu - , bet arī neizpratne par Latvijā notiekošo vispār. Man liekas, ka Valdmaņa kungam derētu ierakstīt savu runu platē, tad mēs te atrastu modernu tehniku, to katrreiz ieslēgtu un atskaņotu vienu un to pašu runu, ka Latvija ir izlaupīta, ka notiek tā un notiek tā, un notiek šitā. Valdmaņa kungs, jūs, Kanādā dzīvodams, laikam tā arī neesat sapratis... Es šaubos, vai jūs pēkšņi esat kļuvis tik briesmīgi liels ģēnijs, ka labāk saprotat, kas te ir noticis, nekā mēs, kuri esam dzīvojuši šeit, visādā veidā strādājuši un darījuši visu iespējamo, arī, lūk, lai Latvija izcīnītu neatkarību. Un jūs, staigādams īsās biksītēs šeit, tagad esat tas lielais gudrinieks. Vienreiz taču atjēdzieties un pārtrauciet šo smieklīgo runāšanu, nepārtraukti atkārtodams vienu un to pašu. Vienu un to pašu par absolūti jebkuru jautājumu.

Runājot par Mauliņa kungu, es gribētu sacīt, ka dīvaina, lūk, ir šīs opozīcijas nostāja - kritizēt par katru cenu. Vienalga, vai tas nāk lietai par labu vai par sliktu. Mauliņa kungs pārmet Seiles kundzei, ka, lūk, tiek risināta šī problēma, kas ir jāatrisina attiecībā uz šiem kompensācijas sertifikātiem. Par to, lai cilvēki saņemtu naudu par kompensācijas sertifikātiem, tie, kuriem tā pienākas un ir paredzēta pēc likuma. Cilvēki ļoti gaida. Tādu ir, kā es jau teicu, pāri par pieciem tūkstošiem. Un vairākums no tiem ir represētie. Vai tad jūs, Mauliņa kungs un Zīgerista partijas cilvēki, domājat, ka nav jārisina šī lieta? Vai cilvēkiem nav jāpalīdz saņemt naudu par šiem kompensācijas sertifikātiem? Jūs negribat to? Kā tad ir galu galā? Un, lūk, tagad jūs nākat tribīnē un, tā sakot, mēģināt pierādīt, ka jūs, redzat, esat bijuši pirmie, kuri sākuši runāt par to. Laikam jau nepārliecinoši runājāt, slikti runājāt, tāpēc jūs neviens neņēma vērā. Un tāpēc šobrīd tiek piedāvāts šis likumprojekts, un es lūdzu to atbalstīt. Es lūdzu opozīcijai un Valdmaņa kungam vienreiz saprast, kas te ir noticis, kas te notiek, un nerunāt par vienu un to pašu kā papagailim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā, no vienas puses, daļēji man gribētos piekrist Tabūna kungam. Arī pie manis ir griezušies daudzi cilvēki, kuriem ir šie kompensācijas sertifikāti. Viņi uzdod jautājumu: “Kad beidzot valdošais vairākums beigs melot? Kad beigs prasīt tās izziņas, ka, lūk, tas cilvēks ir gājis bojā lāģeros? Kad beidzot tie astoņdesmitgadīgie un septiņdesmitgadīgie cilvēki reāli saņems šo naudu, kādu kompensāciju?” Es saprotu, ka šinī gadījumā mēs patiešām varam mēģināt realizēt šo mehānismu, ko arī Seiles kundze piedāvā, tas ir, nodrošināt to, lai šie cilvēki varētu vismaz brīvajā tirgū pārdot šos savus kompensācijas sertifikātus. Cits jautājums, cik par tiem maksās.

Vēl viens jautājums. Tikpat labi jūs, Tabūna kungs, varētu Robertam Zīles kungam, tāpat arī Sausnīša kungam pajautāt, vai mēs nevarētu savā bezdeficīta budžetā atrast nelielu naudas summiņu šiem cilvēkiem, lai viņiem tiešā veidā varētu kompensēt materiāli šos kompensācijas sertifikātus. Vajadzētu šo jautājumu daudz nopietnāk, Tabūna kungs, padomāt! Tas jau ir jūsu elektorāts, vismaz šie 5 tūkstoši.

Jūs šinī gadījumā, atvainojiet, šo jautājumu necilājat, jo jums tas ir neizdevīgs. Bet mēs runājam tikai par to, kam arī es piekrītu, - ir jāatļauj, lai vismaz šos sertifikātus var brīvajā tirgū firmām pārdot. Bet to vērtība, kā mēs labi saprotam, būs pietiekami zema. Varbūt patiešām šim septiņdesmitgadīgajam cilvēkam, šim vecajam cilvēkam, kaut vai tos pāris latus samaksās tā firma vai paju saimniecība, bet tā tomēr būs nauda, kas dos viņam iespēju pāris dienu ilgāk šinī brīvajā Latvijā padzīvot, viņš varēs aiziet pie ārsta vai nomaksāt kādus parādus. Tā ir realitāte.

Kaut gan pēc būtības, Tabūna kungs, runāsim reāli, jūsu nekaunība, jūsu partijas bezprincipialitāte rada to, ka šie cilvēki nekad nesaņems pilnu summu. Viņi gaidīs no gada uz gadu, katru nākamo gadu. Es jau nerunāšu par to, ka ar šo likumu ļoti mākslīgi ir ierobežots, lai šos kompensācijas sertifikātus vispār nesaņemtu. Kad te stāsta par pieciem tūkstošiem, tad es atceros, ka arī pie manis nāk cilvēki un stāsta, kā pagasta padomes vai valdes, vai domes rīkojas, lai šie cilvēki nevarētu dabūt šos kompensācijas sertifikātus. Tā arī ir vesela atsevišķa epopeja. Taču attiecībā uz tiem, kuri tomēr ir kaut kā izsitušies cauri, jūs nerisināt šos jautājumus pēc būtības.

Bet šinī gadījumā es nepiekrītu Valdmaņa kungam, jo tomēr ir jādod iespēja šiem cilvēkiem iegūt līdzekļus kaut vai priekš tā zārka, lai viņi var pārdot to papīrīti. Jo tad, kad viņš nomirs, tas papīrītis viņam nebūs vairs vajadzīgs. Un tādēļ, Valdmaņa kungs, šodien mēs labāk atļausim... Labi, es saprotu, ka viņš pārdos uzpircējam vai vēl kaut kam, bet viņš paliks dzīvs un dzīvos, varbūt vēl šīs vēlēšanas vēl sagaidīs. Un varbūt patiešām viņš nobalsos par ļoti mīļo tautiskās dziesmas dziedātāju un pastaliņās dancotāju - par “Tēvzemi”, bet varbūt nobalsos arī par jums, Valdmaņa kungs, - par “Brīvību”, cerot uz kaut kādu brīvību nākotnē pēc 7.Saeimas vēlēšanām.

Es aicinu šinī gadījumā šo projektu atbalstīt un lūdzu vairākumam beigt šeit ķēmoties un tēlot tautas labdarus.

Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Es gribētu pievienoties Tabūna kunga un Lujāna kunga izteiktajai domai, ka tās karstās debates, kas šeit izskanēja, varbūt zināmā mērā ir radušās neizpratnes rezultātā. Tāpēc varbūt atļaujiet man nedaudz pakomentēt Zemkopības ministrijas viedokli un izteikt attieksmi pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Pirmkārt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā ir runa par zemi, kas bija piešķirta jau 1992.gadā paju sabiedrībām lietošanā.

Otrkārt, ir runa par to zemes daļu, kuru nav pieprasījuši bijušie īpašnieki vai par kuru bijušajiem īpašniekiem ir izmaksāta kompensācija. Tātad ir runa par to zemes daļu, kas pašlaik skaitās it kā brīva. Tāpēc absolūti nav nekāda pamatojuma izteiktajai domai, ka ar šo priekšlikumu var veicināt zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Es gribētu teikt, ka ir tieši otrādi: ja šo brīvo zemi, kas pašlaik ir, mēs nevarēsim piešķirt vai pārdot par privatizācijas sertifikātiem, tad daudzas paju sabiedrības, daudzi mūsu cilvēki nevarēs to nopirkt, un tieši tad, pērkot par latiem, šī prioritāte būs dota ārzemniekiem, kā tas jau zināmā mērā Zemgales pusē notiek.

Un vēl varbūt viens papildinājums. Šis priekšlikums var veicināt to neizmantoto platību, kas pašlaik varbūt aizaug, izmantošanu. Tāpēc lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Un tad jūs izdarīsiet labu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šeit dzirdēju daudz motivāciju plus vēl tām, ko es teicu. Un tomēr es vēl mazliet gribu dažus vārdus pateikt pie šā klāt.

Pirmām kārtām Valdmaņa kungam. Valdmaņa kungs, es no jums dzirdēju vienu pareizu frāzi visā jūsu runā. Un tā skanēja tā: zemei jāpieder tiem, kuri to apstrādā! Bet to taču mēs šodien arī darām - mēs atdodam zemi tiem cilvēkiem, kuri šo zemi apstrādā. Es jums gribu arī pateikt, ka mums Latvijā vēl ir 350 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuru neviens nav pieprasījis. Par to mums laikam šeit vairāk būs jādebatē un jārunā, kā mēs ar to rīkosimies.

Kas attiecas uz fiziskajām personām, gribu teikt, ka fiziskās personas un bijušie īpašnieki varēja pieprasīt zemi jau līdz 1991.gada 20.jūnijam un arī visu šo laiku. Un nevienam praktiski nav atteikts, ja šo zemi bija iespējams iedot, bet, ja tas nebija iespējams, tad šo zemi varēja piešķirt arī citā vietā.

Ja mēs šeit runājam par juridiskajām personām, tad šeit neviens, manuprāt, nepieminēja, ka viens no svarīgākajiem motīviem ir ekonomiskais motīvs. Tā zeme šīm paju sabiedrībām ir piešķirta lietošanā, un neviens tām šo zemi nevar atņemt. Un lietas būtība šeit ir tāda, ka, šo zemi izpērkot par sertifikātiem, pēc tam to var ieķīlāt un saņemt kredītus, kas dod iespēju viņiem straujāk attīstīties, arī straujāk attīstīt mūsu lauksaimniecību. (Starpsauciens: “Kam pieder bankas?”)

Ozoliņa kungs, arī jums bija dotas iespējas šeit nākt un runāt...

Un otrs moments. Tas pats ir arī attiecībā uz zemi zem ražošanas objektiem, kura praktiski ir 10 reizes dārgāka. Izpērkot šo zemi par sertifikātiem un vienlaicīgi arī ražošanas objektus ierakstot zemesgrāmatā, šīm paju sabiedrībām atkal rodas iespēja tos ieķīlāt un saņemt kredītus. Protams, pievienojot visu to motivāciju, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes, un plus vēl pieliekot klāt šo ekonomisko faktoru, es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanu.

J.Rāzna. Paldies, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis likums sāka darboties tikai 27.novembrī, un arī to, ka šīs juridiskās personas šo zemi par sertifikātiem varēs izpirkt tikai vienu gadu, es jūs lūgtu nobalsot šodien šo likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā, protams, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam no deputātiem nav iebildumu pret izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumi ir deputātam Valdmanim. Mums ir tomēr jānosaka priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņš.

J.Rāzna. Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.janvāris. Un izskatīšanas termiņš - 5.februāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es lūgtu pārdomāt. Es gribētu pateikt, ka, manuprāt, mums trūkst informācijas... Šeit ir šādas un tādas pretenzijas. Es gribētu redzēt to sarakstu, kuri no Saeimas deputātiem dabūs iespēju zemi brīvi tagad dabūt. Es gribētu redzēt to sarakstu: 100 lielākie zemes gabalu lietotāji, kuri dabūs iespēju šo zemi lietot. Un tad varbūt mēs varēsim prātīgāk spriest. Nav jautājums, ka vajadzētu katram sertifikātam būt 28 latu vērtībā, tas valdībai būtu jāizmaksā. Manuprāt, Vienības partija kādreiz iestājās - un arī Tautas kopa “Brīvība” iestājas par to, ka zemes tirgus būtu jāveido caur Hipotēku un zemes banku. Es domāju, ka mums vajadzētu to pārdomāt un izdomāt, pirms mēs ejam tālāk ar šo, manuprāt, nejēdzīgo likumprojektu. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, kādi jums ir priekšlikumi par termiņu?

G.Valdmanis. Ja Rāznas kungs mums var apgalvot, ka viņš publicēs to sarakstu, ko es lūdzu, - kuri no deputātiem dabūs zemi lētāk un kuri ir tie 100 lielākie zemes gabalu lietotāji - , tad es esmu ar mieru pieņemt, ka mēs dienu pēc tam to jautājumu apspriestu. Lai Rāznas kungs atnāk un paskaidro, kad viņš to var izdarīt. Un tad vienu dienu pēc tam mēs varētu par to jautājumu turpināt spriest. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā citu priekšlikumu nav, priekšlikums par iesniegšanas termiņu ir 29.janvāris. Un izskatīšanas termiņš - 5.februāris. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3489. Reģistrācijas numurs ir 955. Likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”. Likumprojekts ir izstrādāts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2.decembrī akceptēts Ministru kabinetā.

Likuma mērķis ir reglamentēt darbības ar ķīmiskajām vielām un novērst kaitējumu, ko ķīmiskās vielas var nodarīt cilvēka veselībai, īpašumam vai dabiskajai videi. Ar šiem normatīvajiem aktiem Latvijā tiks ieviestas Eiropas Savienībā pastāvošās prasības ķīmisko vielu kontroles jomā. Likumprojekts izskatīts 1988.gada 14.janvārī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un vienbalsīgi akceptēts. Komisijas vārdā lūdzu jūs akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam lasījumam.

J.Ābele. Komisijas vārdā lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ābeles kunga minēto termiņu - 3.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Edmunds Grīnbergs.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3526 “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Šos grozījumus esam saņēmuši no Ministru kabineta. Iesniegtā likuma grozījumu būtība ir šāda: turpmāk ir paredzēts, ka valsts metroloģisko uzraudzību veiks Valsts metroloģiskā inspekcija. Līdz šim valsts metroloģisko uzraudzību un kontroli veica Valsts metroloģiskais centrs. Valsts metroloģiskā inspekcija vairs nebūs Valsts metroloģiskā centra struktūrvienība, kura darbojas saskaņā ar metroloģiskā centra nolikumu, bet gan Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša civiliestāde.

Tāpat paredzēts, ka Valsts metroloģisko inspekciju turpmāk finansēs no valsts budžeta. Šie būtu galvenie ierosinājumi, kādēļ šo likumprojektu izskatām. Komisijas vārdā lūdzu konceptuāli atbalstīt šos iesniegtos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīnberga kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

E.Grīnbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 29.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 29.janvāris -, līdz kuram ir veicama priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3517. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, kuru izstrādājusi Finansu ministrija un iesniedzis Saeimā izskatīšanai Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē 14.janvārī izskatīja šo likumprojektu un lūdza Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Dažos vārdos pastāstīšu par likuma grozījumu būtību. Sakarā ar to, ka pašreiz spēkā esošais likums “Par budžetu un finansu vadību” pilnībā neatspoguļo visas budžetu un finansu vadības norises valstī, ir nepieciešams gan sniegt papildu skaidrojumus par terminiem, gan arī izklāstīt budžeta vadības principus un arī dot skaidrojumu mūs visus interesējošos jautājumos, kas ir saistīti ar likumu par gadskārtējā valsts budžeta iesniegšanu un izskatīšanu Saeimā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskatītas vairākas iebildes. Tika izteiktas vairākas iebildes pret šo likumprojektu, tās attiecas uz terminu skaidrojumu un arī vairākiem pantiem. Tagad šie ierosinājumi attiecas uz likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Nagobads. Ierosinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 5.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” . Otrais lasījums.

Budceta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3641 “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, izskatīsim to otrajā lasījumā, kā to sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus to iesniegšanas secībā. Tātad skatīsim pa pantiem.

Pirmais ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par pirmo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī nākamais ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par otru Rasnača kunga priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamie priekšlikumi skar terminoloģijas precizēšanu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - termina “kredīts” skaidrojumā svītrot vārdu “atlīdzības”? Nav iebildumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis. Paldies.

M.Vītols. Nākamais ir ekonomikas ministra priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Attiecībā uz šo punktu komisija ir atbalstījusi savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 3.lappusē ir neatbalstīts ekonomikas ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī deputāta Straumes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo komisijas atzinumu deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 4.lappuse. Komisija ir atbalstījusi ekonomikas ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par ministra Sausnīša priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Šajā pašā lappusē ir nākamais priekšlikums, kuru iesniedzis ministrs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 5.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Un arī valdības priekšlikumu, kas ir iesniegts, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu par Ministru kabineta priekšlikumu - izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 6.lappuse. Komisija nav atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumu neapstrīd. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 7.lappuse. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo atzinumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 8.lappusē ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi. Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka beidzamajā ailē ir ieviesusies tehniska kļūda un redakcija precīzi neatbilst tai redakcijai, kura ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un kuru mēs redzam 2. ailē. Tātad beidzamajā ailē jābūt tādai pašai redakcijai, kādu mēs redzam 2. ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kopumā deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Straumes priekšlikumu un par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Straumes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī nākamo deputāta Straumes priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja. Tas ir 9.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumu papildināt ar 50.1. pantu. Redakciju jūs redzat tabulas 9.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam un ieteiktajai redakcijai - papildināt ar 50.1. pantu šādā redakcijā.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī valdības iesniegtais priekšlikums 10.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Ministru kabineta priekšlikumam - svītrot 60.panta otro, trešo un ceturto daļu. Pieņemts.

M.Vītols. 11.lappusē komisija nav atbalstījusi labklājības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 12.lappusē komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam par 63.panta pirmās daļas papildināšanu ar 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols. 13.lappusē komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu - izslēgt 74.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 74.pantu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 14.lappusē komisija nav atbalstījusi deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu lūgt Vītola kungu izskaidrot šo situāciju, jo, spriežot pēc tā teksta, kas ir redzams pēdējā ailē, kur tātad ir komisijas atbalstītā redakcija, tā vārds vārdā sakrīt ar deputāta Straumes priekšlikumu, kaut arī šeit ir rakstīts, ka priekšlikums nav atbalstīts. Nav saprotams, kāds tad ir bijis komisijas viedoklis un kāpēc ir šāds pārpratums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Tātad, ja komisijas attieksme ir - neatbalstīt, tad tādā gadījumā ir kļūda un beidzamajā ailē būtu jāsaglabā pirmā lasījuma redakcija. (Jirgens no zāles kaut ko skaidro.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs vairāk deputāti nav pieteikušies. Vai Jirgena kungs pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Vai ir jānoskaidro... Tur, kā es saprotu, kāda tehniska kļūda ir ieviesusies. Tad noskaidrosim. Šis ir otrais lasījums, un uz trešo lasījumu to var vēl palabot. Paldies. Skatīsim tālāk!

M.Vītols. 16. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par nodaļas virsrakstu, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt devītās nodaļas virsrakstu jums iesniegtajā redakcijā? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 17. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 128. pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atzinumam? Pieņemts.

M.Vītols. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 129. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu 129. pantā. Pieņemts.

M.Vītols. 18. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus par 132. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumiem 132. pantā un par šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 19. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi ekonomikas ministra Sausnīša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.Vītols. 20. lappusē ir atbalstīts ekonomikas ministra iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. 135. pantā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. ... Un nav atbalstījusi ekonomikas ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt arī šim komisijas atzinumam par priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. 22. lappusē ir ekonomikas ministra priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem likumprojekta 138. panta trešajā daļā. Paldies. Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 22. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret desmitās nodaļas virsrakstu iesniegtajā redakcijā deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir ekonomikas ministra priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu 23. lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.Vītols. ... Un ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu otrajā daļā - precizēt 1. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 143. panta 1. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 143. panta 1. punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 25. lappusē ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 146. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Par 147. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem 147. pantā? Pieņemti.

M.Vītols. 26. lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 27. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 151. pantu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu 152. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. ... Un nav atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 28. lappusē komisija ir atbalstījusi ekonomikas ministra priekšlikumu par 153. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 153. panta 3. punkta papildināšanai. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 154. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Un ir atbalstījusi arī tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 30. lapaspusē ir tieslietu ministra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. 31. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Bet komisija šajā 31. lappusē nav atbalstījusi ekonomikas ministra priekšlikumu par 161. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija 32. lappusē ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 37. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par trīspadsmitās nodaļas virsrakstu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt trīspadsmitās nodaļas nosaukumam - “Kredītiestādes sanācija”. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 176. panta papildināšanai ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols. 38. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi ekonomikas ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par ierosinājumiem izmainīt 179. panta redakciju. Paldies, tiek pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 181. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 181. panta otrās daļas papildināšanai ar tekstu, kas jums ir redzams. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 40. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu - izteikt citādākā redakcijā nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta četrpadsmitās nodaļas nosaukumam. Pieņemts.

M.Vītols. Arī nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī nākamo - 41. lappusē ievietoto Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt 187. panta pirmo teikumu pēc vārda... un tālāk kā tekstā. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu 41. lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi arī nākamo tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo lēmumu nav. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. 43. lapaspusē ir virkne priekšlikumu. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Tad seko divi finansu ministra priekšlikumi... pat trīs priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru tā ir atbalstījusi attiecībā uz 192. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par visiem priekšlikumiem, kuri izteikti par 192. pantu? Paldies. Piekrīt. Tiek pieņemts komisijas atzinums par šiem priekšlikumiem.

M.Vītols. Un beidzamajā lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 5. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 5. februāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3633 un 3500. Iesniegtie likuma grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz turpināt mūsu drošības iestāžu darba sakārtošanu. Pēc būtības šis grozījums paredz, ka Militārās pretizlūkošanas dienests tiek apvienots ar NBS izlūkdienestu un šobrīd tiks pakļauts NBS komandierim. Šo jautājumu Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā 14. janvāra sēdē un konceptuāli atbalstīja. Lūdzu arī jūs, deputāti, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.J.Druva. Es lūdzu papildu grozījumus iesniegt līdz 29. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Druvas kunga minēto termiņu - 29. janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim šobrīd ar dokumentiem nr. 3634 un 3490.

Iesniegtie grozījumi Prokuratūras likumā paredz, ka tiks sakārtots jautājums par noziedzīgās naudas “atmazgāšanu”. Šeit grozījumos ir paredzēts, ka prokuratūra būs vienīgā iestāde, kura varēs pēc būtības pieprasīt informāciju par nelegālās naudas “atmazgāšanas” mēģinājumiem zināmām finansu iestādēm. Šo jautājumu mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā un konceptuāli atbalstījām.

Līdz ar to mēs lūdzam arī visus deputātus atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par nākamo lasījumu?

K.J.Druva. Es lūdzu deputātus iesniegt papildu grozījumus līdz 29. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 29. janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3492 un 3635.

Šie grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā ir iesniegti, lai varētu apkarot līdzekļu noziedzīgu ieguvi un to “atmazgāšanas” mēģinājumus. Arī šos jautājumus mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā 14.janvārī un konceptuāli atbalstījām. Līdz ar to mēs lūdzam arī deputātus atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

K.J.Druva. Es lūgtu iesniegt līdz 29.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 29.janvāri? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.3556. Tas ir likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, ko ir iesnieguši desmit dažādu Saeimas frakciju deputāti. Šo likumprojektu ir izskatījusi atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Atbildīgā komisija, tāpat kā Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot minēto likumprojektu, ir konstatējusi vairākus trūkumus, par ko jūs varat izlasīt arī komisiju iesniegtajos atzinumos. Tomēr atbildīgā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, uzskatot, ka minētais likumprojekts pēc savas būtības un uzbūves ir ļoti vienkāršs un ir viegli labojams otrā un trešā lasījuma stadijā, ierosina, ka šobrīd likumprojekts pirmajā lasījumā būtu pieņemams.

Tāpat es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir nosūtījusi šo likumprojektu Valsts prezidentam, finansu ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram un aizsardzības ministram - atzinuma sniegšanai. Ņemot vērā atbildīgās komisijas lēmumu, es aicinu šo likumprojektu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šis ir arī diezgan svarīgs un, manuprāt, sarežģīts jautājums, pie kura būtu ļoti, ļoti prātīgi jāstrādā. Vakar vai aizvakar bija barikāžu laika atceres dienas, un avīzēs lasām un radio un televīzijā dzirdam, ka tie, kas šodien pauž, ka viņi lieli tautas varoņi, - ka viņi it kā esot bijuši otrā pusē tām barikādēm. Mēs lasām avīzēs un cilvēku liecībās, ka vairākus gadus pirms barikādēm tie, kas it kā tēloja varoņus, barikāžu laikā bija pilnīgi pret Latvijas neatkarību. Nākot tribīnē, man kāds gudrinieks saka: “Valdmani, ko tu runā par barikādēm? Vai tad tu šeit biji?” Nebiju. Bet tieši tur jau tā lieta. Latvijas brīvības cīņas nenotika tikai Rīgā pie barikādēm. Tā vecā māmiņa, kas katru 18.novembri lika savā logā sarkanbaltsarkanās sveces, tie, kas trimdā gāja demonstrācijās pie krievu vēstniecības un Melnās lentes dienās, - arī tie piedalījās šinī neatkarības cīņā. Bet ko mēs tagad varbūt izdarīsim un no kā būtu jāizvairās? Mēs sāksim godināt, dot šīs piemiņas zīmes tiem, kam tās nepienākas, kas atnāca uz barikādēm spēlēt teātri, vai tiem, kas apzināti nāca uz barikādēm, jo viņi jau bija sagatavoti tam, kā tautu aizvest postā. Un mēs tās dosim, tāpat kā mūsu Triju Zvaigžņu ordeņus, arī dažiem ļoti vērtīgiem cilvēkiem, kas patiešām ir kaut ko tautas labā un tautas neatkarības labā darījuši. Mēs devalvējam to piemiņas zīmi, to ordeni, ar to, ka mēs to dodam daudziem dažādiem cilvēkiem. Es nezinu... Vai nav par agru? Jo tas, ko mēs gribējām panākt Latvijas neatkarības, brīvības cīņās, - tas ir kļuvis par murgu, tā cīņa nav beigusies. Es domāju, ka varbūt pēc 7.Saeimas vēlēšanām, ja mēs būsim atklājuši tos, kas tautu ir veduši uz purvu, uz nabadzību, uz iznīcību... jo mūsu tauta ir ļoti tuvu pie tās krīzes... Mēs viņus tad varbūt būsim labāk atmaskojuši, un tad varbūt mēs labāk zināsim, kurus mēs godināsim. Bet ir viens cits jautājums. Vai mums vispār ir tāda piemiņas zīme kādam jādod? Jo mēs taču ikkatrs zinām, ko mēs esam upurējuši, ko mēs esam darījuši, un arī mūsu draugi to zina. Bet nevar iedot vienam cilvēkam tiesības teikt: “Skat, man ir Triju Zvaigžņu ordenis, man ir barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, es esmu patriots!” Mūsu tauta, mūsu zāle šeit ir pilna ar viltus patriotiem un tajā pašā laikā pārpilna ar īstiem patriotiem, cilvēkiem, kam sāp. Tie ir cilvēki, kas bija tanī lēģerī, cilvēki, kuri cieta, kuri nebija komunistu partijā un kuru karjeras tāpēc gāja bojā; cilvēki, kas ir atteikušies no augstiem amatiem un laba dzīvesveida, lai nāktu šeit strādāt. Un tad ir tādi, kas šeit kļūst bagāti un saka, ka viņi ir nākuši kalpot tautai, un viņiem to droši vien iedos tie varasvīri, kas lems, kam dot to zīmīti. Viņi to dabūs. Bet tā vecā māmiņa, kas ar savām lūgšanām šeit bija klāt? Kas viņai dos to barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ordeni un teiks paldies? Ja mēs nebūtu tik izšķērdīgi ar Latvijas pilsonību un ja mēs rīkotos pretēji, ja mēs izslēgtu no mūsu tautas, no mūsu varoņu pilnās tautas, tos nodevējus, kas mūsu starpā ir, tad nevienam nebūtu jādod tā medaļa, jo latviešu tauta ir pilna ar varoņiem, ar tādiem, kas slēpa mežabrāļus, ar tādiem, kas audzināja tos bērnus, kuru vecāki bija aizvesti uz Sibīriju. Bija varoņi, kas nestājās partijā, bija varoņi, kas tās svecītes dedzināja. Bet varu ir pārņēmuši okupācijas kalpi un viņi tagad domā, ka viņiem vajadzētu dabūt tiesības atkal nozīmēt vienu varoņu slāni. Es domāju, ka mums dziļi, dziļi būtu jāpārdomā... Tautai būtu jāpārdomā, vai mēs respektējam to Triju Zvaigžņu ordeni un vai mēs respektēsim šo dzīvi, ko citiem dos šie gudrie, bet ne varbūt patrioti? Būs ļoti smagi pie šī likumprojekta jāpiestrādā. Kam būs tiesības dot šo varoņa zīmi? Diez vai mūsu varturiem vajadzētu būt tādām tiesībām. To varētu tā vecā represētā māmuļa, to varētu varbūt kādi leģionāri, bet diez vai mums Latvijā šodien kaut kur ir tāda varas struktūra, kurai varētu būt tiesības godināt savus izraudzītos ar kaut ko tik svētu kā Latvijas brīvības cīņas ordenis. Es balsošu pret šo likumu ne tāpēc, ka tie cilvēki nav jāgodina, bet tāpēc, ka ir šī godināšanas formula. Tādiem, kas tautas intereses neaizstāv internacionāli, tādiem, kas ir iztaisījuši tādus likumus un ieveduši tautu tādā purvā, kādā tauta šodien ir, - tādiem nav tiesību noteikt, kuri ir tie tautas varoņi. Jo tad būs tā problēma, kas ir ar Triju Zvaigžņu ordeni, - ka ir cienījami un ļoti daudzi necienījami... Triju Zvaigžņu ordeni ir dabūjuši tādi cilvēki, kas ir atbildīgi par mūsu monetāro politiku un tiem banku krahiem, bet tajā pašā laikā ir patiešām vērtīgi latviešu cilvēki, kas to nav saņēmuši. Kā mēs nodrošināsim, ka tas te, ko mēs tagad mēģinām ieviest... ka mēs patiešām izsijāsim un dosim pareizajiem, un neatļausim šitā ar dzīvi spēlēties neliešiem? Es domāju, mēs neesam tam gatavi. Tauta vēl nav mūs izsijājusi. Es ceru, ka 7.Saeimā mēs to izdarīsim, bet pašlaik tauta vēl nevar dot mandātu šai Saeimai, lai mūsu Saeimas nozīmētiem papildus dotu varoņu zīmes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” deputāti aicina balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, taču vienlaicīgi mēs gribam norādīt uz vairākiem, mūsuprāt, nepieņemamiem momentiem, kas ir jāizlabo, gatavojot otro lasījumu, tālāk apspriežot likumprojektu komisijā. Frakcija “Latvijai” arī aicina visus deputātus, dažādu frakciju deputātus, par šiem labojumiem domāt un arī iesniegt savus priekšlikumus. Un konkrēti es gribētu vērst uzmanību uz to: tā kā tas ir valstisks apbalvojums, valsts apbalvojums, tomēr nebūtu acīmredzot tā kārtība regulējama tā, ka valsts vārdā šo apbalvojumu pasniedz sabiedriska organizācija. Acīmredzot mēs novērtētu Barikāžu atbalsta fonda darbību, visādā veidā to stimulētu un sadarbotos ar to. Acīmredzot Barikāžu atbalsta fonds būtu tas, kas apkopotu visu nepieciešamo informāciju un priekšlikumus un tad dotu tos tālāk. Taču šeit, kā mēs redzam, 6.pantā ir minēts, ka Barikāžu atbalsta fonda valde izlemj, kam piešķirt piemiņas zīmi, un ka šajā valdē ar balsstiesībām piedalās pa vienai Valsts prezidenta un Ministru prezidenta pilnvarotai personai. Es domāju, ka akcenti te būtu jāliek citādāki, ka tā var būt viena speciāla komisija, kurā ir Iekšlietu ministrijas pilnvarots pārstāvis, Aizsardzības ministrijas pilnvarots pārstāvis, Valsts prezidenta pilnvarots pārstāvis un tā tālāk. Un piedalās arī Barikāžu atbalsta fonda pārstāvis, arī ar balsstiesībām. Barikāžu atbalsta fonds iesniedz šo informāciju šai attiecīgajai komisijai, kas to izlemj, bet tai būtu jābūt valsts amatpersonu pilnvarotai komisijai vai varbūt pat vienai valsts institūcijai, pieņemsim, Iekšlietu ministrijai vai Aizsardzības ministrijai. To varētu lemt deputāti, visu pārdomājot un iesniedzot priekšlikumus attiecībā uz otro un trešo lasījumu. Es tikai gribētu vērst uzmanību uz to, ka, ja tas ir valsts apbalvojums, tad nevajadzētu lemšanas tiesības uzticēt sabiedriskai organizācijai, kurā tad var atnākt un piedalīties valsts varas pārstāvji. Tātad, ja šos akcentus mēs mainām, tad, es domāju, visā visumā viss pārējais tajā likumprojektā ir pareizs un atbalstāms. Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu vienkārši ieviest nelielu skaidrību, te klausoties vienu daiļrunātāju. Pirmkārt, jautājums ir ļoti vienkāršs. Vai mēs gribam atcerēties savu pagātni un noteiktus vēsturiskos brīžus vai mēs to negribam darīt? Mēs esam jau šeit nolēmuši, ka mēs to gribam darīt un ka mums ir 20.janvāris, šī Barikāžu notikumu atceres diena. Tātad runa ir par kaut ko noteiktu, un es domāju, ka šie desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri piedalījās, tieši piedalījās, barikāžu notikumos, - ka viņi jau ir šie barikāžu dalībnieki. Es tomēr lūgtu tā saucamos kritiķus izlasīt vismaz likumprojekta nosaukumu, ja tālāk nav spējīgi lasīt. Tā ir barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, nevis kaut kādu privileģētu personu apbalvojums.

Tālāk. Pie tās asarainās runas piebilstot, es atgādināšu 5.panta tekstu. Izlasiet, lūdzu, 5.panta tekstu! Šīs piemiņas zīmes piešķiršana nedod nekādas priekšrocības. Tā ka šeit nevajadzētu runāt, ka tās nu nezin kam tiks piešķirtas un ka tie ar tām kaut kur ies un kaut ko iegūs. Nevajadzētu kariķēt un ņirgāties par tām dienām, kas mūsu tautas atmiņā ir palikušas kā svētas dienas.

Un vēlreiz atgādinu, ka tā ir cieņas izteikšana visiem barikāžu dalībniekiem, visiem, kas piedalījās. Un es ceru, ka šo zīmi praktiski visi tie arī dabūs. Ja ir jārunā par to, kas piešķirs, es piekrītu, ka ir nepieciešama zināma diskusija, bet tā tiešām būs uz otro lasījumu. Es aicinu atbalstīt šo konkrēto projektu un tālāk varbūt piestrādāt pie tā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es pateicos visiem, kas izteica konkrētus ierosinājumus likumprojekta uzlabošanai, sagatavošanai otrajam un trešajam lasījumam. Es aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, apsvērumus par otro lasījumu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 20.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.februāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3642 - likumprojektam “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Pavisam ir iesniegti 27 priekšlikumi, un laika ietaupīšanai sacīšu, ka visus tos ir iesniedzis mūsu Juridiskais birojs un ka tie visi ir redakcionālas vai precizējošas dabas.

Un tā 1.priekšlikums 2.lapaspusē precizē iepriekšējo tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 2.priekšlikums. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 3.priekšlikums. Komisija atbalsta precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 4.priekšlikums. Komisija atbalsta precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Arī 5.priekšlikumu komisija atbalsta kā precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 6.priekšlikumu komisija atbalsta kā precizējošu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta to kā precizējošu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izmaiņām 4.panta trešajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 8.priekšlikums. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta izdarītās izmaiņas 6.panta pirmajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 9.priekšlikums - precizēt 8.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt 8.panta pirmo daļu. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Arī 10.priekšlikums ir precizējoša rakstura, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - mainīt 10.panta pirmajā daļā vārdus. Un tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 11.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Arī 12.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izdarīt izmaiņas 11.panta sestajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 13.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums precizē terminoloģiju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 15.priekšlikums arī ir precizējoša rakstura, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - aizstāt panta pirmās daļas 2.punktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 16.priekšlikums arī ir precizējoša rakstura, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 17.priekšlikums arī precizē terminoloģiju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 13.panta trešās daļas redakcionālajiem precizējumiem. Pieņemts.

I.Liepa. 18.priekšlikums precizē pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par precizējumiem 15.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

I.Liepa. 19.priekšlikums arī precizē iepriekšējo tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15.panta otrās daļas pirmo rindkopu. Pieņemts.

I.Liepa. 20.priekšlikumā ir tas pats - tas precizē iepriekšējo tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - izteikt 15.panta otrās daļas 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 21.priekšlikums arī precizē iepriekšējo...

Sēdes vadītājs. Profesor, piedodiet! Godātie kolēģi! Ļaujiet vismaz man klausīties, ko runā ziņotājs. Lūdzu, turpiniet!

I.Liepa. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par 20.priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Par 21.priekšlikumu...

I.Liepa. Arī tas precizē iepriekšējo tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. 16.panta pirmajā daļā precizējums ir pieņemts. Paldies.

I.Liepa. Tas pats jāsaka par 22.priekšlikumu. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī šā 16.panta otrajā daļā deputāti atbalsta izmaiņas. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 23.priekšlikumā arī precizē 16.panta trešo daļu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 16.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 24.priekšlikums arī precizē tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 17.panta pirmās daļas pēdējo rindkopu un izteikt pirmo rindkopu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Arī 25.priekšlikums precizē tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - izteikt 19.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 26.priekšlikums. Arī tas precizē tekstu un attiecas uz 19.panta trešo un ceturto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr.26. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 27. un pēdējais priekšlikums arī precizē tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu - aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdus... Un tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, profesor, apsvērumus par trešo lasījumu!

I.Liepa. Komisija iesaka 5.februāri, līdz kuram var iesniegt grozījumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Liepas kunga minēto termiņu - 5.februāri? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim pēdējo darba kārtības sadaļu “Patstāvīgie priekšlikumi”. Lēmuma projekts “Par Elvīras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Elvīras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Jums visi dokumenti ir uz rokas, tāpēc atgādināšu pavisam īsi. Elvīra Ozoliņa - olimpiskā čempione, trīskārtēja pasaules čempione, trīskārtēja Latvijas rekordiste. Pēdējo reizi pasaules čempiones titulu izcīnījusi 1997.gadā veterānu sacensībās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Elvīra Ozoliņa ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums pirms virzīšanas uz Saeimas sēdi bija pozitīvs. Galvenais nopelns, kas tiek atzīmēts Nikolajam Fiņenko, lai viņš varētu saņemt šo pilsonību par īpašiem nopelniem, ir viņa augsti profesionālā un patriotiskā rīcība 1991.gada augusta dienās, aizstāvot un organizējot lidostas “Rīga” darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 1. Nikolajs Fiņenko ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Piedodiet, tas ir lēmuma projekts.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums pirms virzīšans uz Saeimas sēdi ir pozitīvs. Iesniedzēji kā galveno argumentu uzsver Vjačeslava Koržānova lielo ieguldījumu cietuma administrācijas darbā un to, ka pēc viņa stāšanas sardzes pulka komandiera postenī ir strauji uzlabojies personālsastāva darbs, disciplīna, kas nodrošina arī mūsu drošību, apsargājot noziedzniekus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - nav. Vjačeslavs Koržānovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu deputātus reģistrēties, izņemot un ievietojot balsošanas sistēmā identifikācijas kartītes. Tā notiek reģistrācija, kuras rezultāti tiek iesniegti grāmatvedībā. Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Kamēr drukājas rezultāti...

Sēdes vadītājs. Māris Rudzītis vēlas sniegt arī paziņojumu. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ķīnas un Latvijas starpparlamentārās grupas dalībniekus pēc sēdes beigām lūdzu sapulcēties uz 5 minūtēm Dzeltenajā zālē! (Vēl kaut ko saka, bet nevar saprast.)

Sēdes vadītājs. Kamēr tiek gatavota izdruka, paziņojumu vēlas sniegt arī Andris Tomašūns par Norvēģijas un Latvijas deputātu grupu.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sakarā ar to, ka sēde beidzās ātrāk, es lūdzu Norvēģijas un Latvijas deputātu grupu tūlīt pēc balsojuma rezultātu paziņošanas sapulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Lūdzu kolēģus uzmanīgi klausīties!

M.Rudzītis. Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Ervids Grinovskis, Jānis Kazāks, Alfreds Čepānis... (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Es patiešām biju...

M.Rudzītis. ...Ojārs Grinbergs, Ludmila Kuprijanova, Dzintars Ābiķis, Ģirts Valdis Kristovskis, Vents Balodis, Aida Prēdele, Jānis Straume, Jānis Jurkāns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Latvijas Republikas Saeimas 22.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde, godātie kolēģi, notiks 29.janvārī pulksten 9.00. Vakara sēde šodien sakarā ar valdības locekļu aizņemtību nav izziņota. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute