Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 22.jūnija ārkārtas sesijas sēdi. Darba kārtībā viens jautājums - likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā".

Vārds Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

G.Ulmanis (Valsts prezidents).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es pateicos par doto iespēju šodien runāt Saeimas sēdē. Darba kārtībā ir nozīmīgs jautājums, kas skar mūsu sabiedrības nākotni. Manuprāt, tas nav tikai formāli juridisks jautājums. Tas ir atbildīgs posms iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ikvienam ir skaidrs, ka Latvijā ir nepieciešams veidot iekļaujošu sabiedrību jeb, citiem vārdiem sakot, integrētu sabiedrību. Tāpēc šo Saeimas sēdi uzskatu par daļu no tās diskusijas, kas norisa jau ilgāku laiku par to, kādu vēlamies redzēt sabiedrību un valsti nākotnē, un par to, ar kādiem līdzekļiem gribam realizēt šobrīd valdības jau izvēlēto un konkretizēto politiku.

Pagājušā gada pavasarī es pirmo reizi publiski uzdevu jautājumu: "Vai "logu" sistēma veicina stipras pilsoniskas sabiedrības veidošanos?" Šo pašu jautājumu atgādināju arī 18.novembrī. Es aicināju uz diskusiju par sabiedrības attīstību un tagad esmu gandarīts, ka jau vairāk nekā gadu gan politiķi un masu mediji, gan zinātnieki un sabiedrība kopumā ir iesaistījusies šajā diskusijā.

Atzīstami ir arī tas, ka valdībā strādā speciāla darba grupa, kas jau ļoti drīz pabeigs integrācijas stratēģijas pirmo variantu, kuru pēc tam varēs jau detalizēti apspriest.

Atskatoties uz laika posmu, kurš pagājis kopš aizsākām sarunu par sabiedrības nākotni, vēlos šodien izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, tas ir veicinājis plašāku un dziļāku latviešu identitātes apzināšanos. Tas ir labi, un tas ir jāturpina.

Otrkārt, tas ir veicinājis latviešu valodas svarīguma apzināšanos cittautiešos un veicinājis vēlmi apgūt mūsu valodu.

Treškārt, guvām pārliecību, ka nepieciešama daudzpusīga izglītības stratēģija.

Ceturtkārt, Naturalizācijas pārvaldes veiktie socioloģiskie pētījumi liecina, ka pilsoņu un arī latviešu vairākums atbalsta pilsonības politikas papildināšanu tā, lai veidotos un nostiprinātos iekļaujoša sabiedrība. Līdz ar to varu droši apgalvot, ka šodien izskatāmie grozījumi Pilsonības likumā sabiedrībai nav sveši. Tie ir daudzkārt pārdomāti, tie ir diskutēti, un tie ir nepieciešami. Tie iederas, un tiem ir jākalpo stabilas nākotnes sabiedrības veidošanai. Tie ir kā apliecinājums mūsu ticībai un pārliecībai par šīs valsts ilgu un drošu nākotni.

Godātie deputāti! Šodienas sēde ir izraisījusi daudz emociju. Tas ir saprotami, un būtu dīvaini, ja mēs, domājot un runājot par šiem jautājumiem, paliktu vienaldzīgi.

Pirms desmit gadiem sākās Atmodas laiks. Toreiz izvirzījām ideālus, kas ļāva nostāties uz demokrātiskas valsts attīstības ceļa. Mūsu uzmanība bija un ir pievērsta mūsu nacionālajām vērtībām - kultūrai un valodai, jo padomju laikos tām nebija attīstības perspektīvas. Pakāpeniski tika izveidota un izstrādāta politika valsts attīstībai, atgriežoties Eiropas valstu saimē. Apzināti izdarījām izvēli par labu ciešai sadarbībai un partnerattiecībām ar demokrātiskajām Rietumu valstīm. Domāju, ka mēs ikviens saglabājam apziņā to, ka atteicāmies no komunistiskā totalitārisma, kuru mēs tik sāpīgi bijām spiesti iepazīt. Okupācijas pagātne atstāja mantojumā daudz problēmu.

Pēc 1990.gada pavasara sākām tās risināt. Un visi atceramies, cik svarīgi bija pieņemt Pilsonības likumu. Pirms četriem gadiem pastāvēja bažas, ka naturalizācijas process varētu notikt vieglprātīgi un nekontrolējami strauji. Ieviesām "logu" sistēmu. Toreiz tas bija pareizi, un toreiz tas bija attaisnoti. Pēc šo četru gadu pieredzes varam atzīt, ka "logu" sistēma savu uzdevumu ir izpildījusi.

Latviešiem bija bažas par to, ka būs pārāk liels jaunu pilsoņu pieplūdums. Latviešiem bija bažas, vai tādā gadījumā tiks saglabāts Latvijas kā neatkarīgas un suverēnas valsts attīstības ceļš. Latviešiem bija bažas, vai būs iespējams nodrošināt plašu latviešu valodas pielietojumu Latvijā. Tas ir nepieciešams, lai mēs būtu stipra un eiropeiski nacionāla valsts. Šīs bažas tautā dzīvo arī šodien. Taču mūsu, politiķu, uzdevums ir gan kritiski izskatīt padarīto, gan arī savlaicīgi vērtēt un vajadzības gadījumā mainīt politiskos instrumentus, kas garantē līdzsvarotu sabiedrības tālāko attīstību.

Es uzskatu, ka šodien apspriežamā Pilsonības likuma izmaiņas ir šo instrumentu maiņa. Tas ļaus mums virzīties tālāk. Tālāk iet, manā izpratnē, nozīmē veidot pragmatisku valsts nacionālo politiku. Ne tikai saglabāt mūsu nacionālās vērtības, bet arī tās attīstīt. Ne tikai saglabāt latviešu valodu, bet arī attīstīt tās pielietojumu visās dzīves jomās. Ne tikai saglabāt vēsturisko atmiņu savas ģimenes lokā... Es vēlos, lai visā Latvijas sabiedrībā būtu plašāks zināšanu horizonts par mūsu vēsturi.

Pragmatiskā valsts nacionālajā politikā ietilpst mazākuma tiesības. Tās ļauj ikvienam nelatvietim Latvijā apzināties savu kultūras piederību un savu identitāti. Arī šis ir politisks uzdevums, kas ir aktuāls pēc okupācijas. Toreiz padomju ideoloģija centās izveidot cilvēkus bez kultūras saknēm, lai viņi būtu mazizglītoti un viegli komandējami. Tāpēc es šodien nerunāju tikai par pilsonības jautājumiem, bet tos cieši saistu ar izglītības, valodas un sabiedrības informēšanas politiku, kādu realizē mūsu valdība un kādu tā gatavojas īstenot nākotnē.

Svarīga ir arī kultūras politika un jaunatnes politika. Tās visas ir kā daļas pragmatiskajā valsts nacionālajā politikā. Sarunu par tādu politiku mēs tagad tikai aizsākam, taču vajadzēs, manuprāt, nākotnē to mērķtiecīgi izvērst. Tā nedrīkst būt tikai atsevišķu politisko spēku monopols, tāpēc aicinu katrai partijai priekšvēlēšanu laikā definēt savu izpratni par pragmatisku valsts nacionālo politiku.

Mēs kopā ar jums daudzkārt esam runājuši par to, ko mūsu izpratnē nozīmē veidot nacionālu politiku demokrātiskā valstī, kurā dzīvo daudzu tautību cilvēki. Šodienas jautājumu gaismā pragmatiskai valsts nacionālajai politikai redzu vairākus pamatelementus.

Pirmkārt, izglītības sistēma. Tai ir jārada priekšnoteikumi un jāgarantē, ka ikviens skolēns pietiekami labi iemācīsies latviešu valodu, ka skolēns apgūs zināšanas par Latviju, šīs zemes vēsturi un kultūru. Ar šādu izglītības sistēmu skolēns ieaug Latvijā un kļūst par tai piederīgu cilvēku.

Es bieži esmu Latvijas novados un skolās un redzu, ka lielākajā daļā nelatviešu skolu bērni ir gatavi mācīties un jau mācās latviešu valodu. Pirms dažām dienām es biju Rīgas galdniecības skolā. Sarunas ar audzēkņiem un pasniedzējiem man atstāja gaišu iespaidu. Skolā ir divplūsmu sistēma, un skolā mācās gan latvieši, gan citu tautu jaunieši. Citu tautību audzēkņi ir iemācījušies latviešu valodu, to zina, un tā nerada grūtības ne saskarsmē, ne mācībās.

Pirms vairākām nedēļām viesojos krievu vidusskolā Bolderājā. Arī šeit latviešu valodu cittautiešu bērni ir labi apguvuši. Es atceros arī Šampētera skolas apmeklējumu, kur interesējos par latviešu valodas mācīšanu un redzēju šo pozitīvo tendenci, taču redzēju arī problēmas.

Visi zinām piemērus tam, ka aizvien vairāk nelatviešu ģimeņu sūta savus bērnus latviešu bērnudārzos un skolās. Tas liecina par pozitīvo tendenci Latvijā. Šī tendence mums ir jāveicina, dodot vēl spēcīgāku argumentāciju un plašākas iespējas latviešu valodas apgūšanai. Tāpēc es aicinu valdību un parlamentu intensīvāk strādāt, lai izveidotu mūsdienīgu izglītības stratēģiju. Domāju, ka šī ir viena no tām jomām Latvijā, kurā neesam vēl pietiekami mērķtiecīgi un tālredzīgi rīkojušies.

Otrkārt, latviešu valodas pielietojums un zināšanas. Latviešu valoda dzīvo un dzīvos. Par to galvenokārt ir jārūpējas pašiem latviešiem. Skolēni grib mācīties latviešu valodu un liela daļa no pieaugušajiem arī, ja viņi to jau nepārvalda. Tādai ir jābūt arī sabiedrības nostājai. Valsts uzdevums ir nodrošināt to, lai visiem būtu viegli pieejamas iespējas apgūt šīs zināšanas, tāpēc pilnīgi nevietā un nepareizs ir apgalvojums, ka Pilsonības likuma izmaiņas nozīmē uzbrukumu latviešu valodai. Tieši pretēji! Tas savā būtībā aicina nostiprināt sistēmu, kas sekmētu to, ka visi iedzīvotāji Latvijā apgūst latviešu valodu.

Runājot par valodu, iespējami divi dažādi līdzekļi mērķa sasniegšanai. Viens no tiem ir mēģināt piespiest vai iebaidīt, taču tas izraisītu pretestību un nepatiku, kas ļautu daudziem teikt, ka nelatvieši jau nemaz nevēlas mācīties, vai arī mēs nākotnē iegūtu daļu pilsoniskās sabiedrības, kura labi runātu latviski, bet nemīlētu un necienītu šo zemi.

No teiktā gribu vēlreiz akcentēt to, ka latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda un ka mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai tā tiktu lietota visās jomās.

Otrs ceļš ir pacietīgi aicināt, prasīt un radīt visiem pieejamas iespējas, tomēr sliktākais būtu, ja mēs pasīvi gaidītu, ka Latvijā pēkšņi vienā dienā visi runās latviski.

Vēlos atgādināt, ka Latvijai draudzīgās valstis ir sniegušas plašu palīdzību, lai izveidotu mūsu valstī latviešu valodas apmācības programmas, un šodien mēs to ar pateicību atceramies.

Latvijā visi uzskata par pašsaprotamu nepieciešamību apgūt angļu, franču vai kādu citu svešvalodu. Tikpat un vēl vairāk pašsaprotamai ir jābūt apziņai par vajadzību mācīties latviešu valodu. To īpaši vēlos teikt nelatviešiem Latvijā.

Treškārt, valodu skolotāji. Viņiem būtu jābūt tiem, kuri bauda pašu mūsdienīgāko humanitāro izglītību. Viņu darbs ir jānovērtē ar pietiekami augstu samaksu. Uzskatu, ka valdībā un parlamentā ir vērts padomāt par to, vai tieši skolotājiem, kuri māca latviešu valodu un Latvijas vēsturi dažādos Latvijas novados un pilsētās, nebūtu vēlamas speciālas piemaksas, jo šeit ir runa par politisku jautājumu, kas ir ļoti nozīmīgs visai valstij.

Ceturtkārt, latviešu valodas apguves programma. To līdz šim ir atbalstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma. Taču domāju, ka arī Latvijas budžetā vajag paredzēt pietiekamus resursus šīs programmas attīstībai. Latviešu valodas apguve ir valstisks uzdevums, un mūžīgi cerēt uz ārzemju draugu palīdzību, manuprāt, būtu necienīgi.

Es šeit nosaucu tikai dažus elementus pragmatiskas valsts nacionālās politikas veidošanai. Ceru, ka daudzi no jums šo problēmu loku un tā īstenošanu šodien būtiski papildinās. Tā mēs kopā virzīsimies uz priekšu gan savā pārliecībā, gan arī valsts attīstībā.

Pragmatiska valsts nacionālā politika ir iesaistīšanas politika, nevis atgrūšanas politika. Ja mēs neiekļausim Latvijas nepilsoņus savas valsts politikā, tad viņi, iespējams, tiks izmantoti kādas citas valsts politikā. Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc mūsu izvēle ir iekļaujoša politika.

Šodien apspriežamās izmaiņas Pilsonības likumā piešķirtu nepilsoņiem pavisam citu lomu šajā valstī. Izmainot likuma ietvarus, mēs sniegtu jaunu perspektīvu nepilsoņiem. Viņi ir pilsonības kandidāti, viņi iekļaujas pilsoniskajā sabiedrībā, sniedzot savu ieguldījumu. Viņiem ir iespējas kļūt par lojāliem valsts iedzīvotājiem un stiprināt savu drošību un labklājību, tanī pašā laikā stiprinot arī valsts drošību un labklājību. Latvijas valsts attīstības ceļā esam tik tālu, ka drīkstam dot visiem nepilsoņiem iespēju naturalizēties, atceļot "logu" sistēmu.

Valsts drošību šodien neviens cits neapdraud, to varam apdraudēt tikai mēs paši, nepieņemot savlaicīgus lēmumus. Daudzi runā, ka šo lēmumu grasāmies izdarīt spiediena rezultātā. Varbūt. Lai katrs pats atbild uz šo jautājumu, tomēr atzīsim, ka līdz šim ir bijusi zināma nevēlēšanās domāt par apzinātu politiku attiecībā uz nepilsoņiem, par aktīvu izglītības un valodas politiku. Un varbūt tāpēc Eiropā, Amerikā un Krievijā izvērsās šī plašā polemika par mūsu valsti. Mums ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu zemi pašiem, un tas jāapliecina arī šodien.

Godātie deputāti! Jautājumu par bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada, es uzskatu par simboliski nozīmīgu - vai nu mēs ticam savai valstij un tās nākotnei, vai neticam. Ja neesam pārliecināti, ka spēsim izaudzināt bērnus par labiem un lojāliem valsts pilsoņiem, ka spēsim viņiem sniegt labu izglītību un zināšanas par Latviju, tad jau būtu jāuzskata, ka mūsu darbs pēc neatkarības atgūšanas nav bijis sevišķi veiksmīgs. Ja atzīstam, ka nepieciešama integrēta sabiedrība, tad jājautā: ar ko tad šādu sabiedrību sāksim veidot, ja ne ar bērniem? Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās. Mums ir vara un rītdienas skatījums. Mums ir labi draugi, kuri ir gatavi palīdzēt, taču mums pašiem ar savu ticību, pārliecību un darbiem ir jāapliecina, ka esam saimnieki savā zemē. Mūsu kopējo politisko virzību mēs saistām ar Eiropas Savienību. Alternatīva taču būtu palikt lepnā vientulībā, kas īstenībā būtu arī starptautiska izolācija. Tas būtu pret tautas interesēm.

Saeimas deputāti ir vairākkārt apliecinājuši savu pareizo izpratni, pieņemot lēmumus, kuri pilnībā atbilst sabiedrības interesēm. Arī šodien ir šī iespēja parādīt to, ka politiķi patiešām iet mazlietiņ pa priekšu valsts vispārējai attīstībai un to ietekmē vēlamā virzienā, nevis tikai reaģē uz jau notikušajām krīzēm.

Es aicinu jūs šodien izdarīt tālredzīgus, pareizus lēmumus jautājumā par "logu" atcelšanu un pilsonības piešķiršanu bērniem atbilstoši Latvijas Ministru kabineta iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Runās Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasta kungs.

G.Krasts (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Tautas identitātes apliecinājuma - Līgo svētku - priekšvakarā Saeima ir sanākusi, lai lemtu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem kopš neatkarības atjaunošanas. Lai lemtu par Pilsonības likuma grozījumiem.

Valdība savu viedokli ir paudusi, iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā. Tagad savs viedoklis ir jāpauž Saeimai. Es gribu vēlreiz uzsvērt - Pilsonības likuma grozījumi nav valdības koalīcijas jautājums! Tā apspriešanā un lēmuma pieņemšanā dalījums: "pozīcija - opozīcija" nepastāv. To skaidri parādīja labojumu apspriešana pirmajos divos lasījumos.

Izskatāmais jautājums ir stratēģiski svarīgs. Mūsu šodienas lēmums, neapšaubāmi, ietekmēs valsts attīstību gan tuvākajos mēnešos, gan arī daudzu gadu gaitā, tādēļ es lūdzu iespēju uzstāties, lai aicinātu jūs katru balsojumu izvērtēt ar vislielāko atbildības sajūtu savas tautas, valsts un arī pasaules priekšā. Lai pirmssvētku gaisīgais noskaņojums šo atbildības sajūtu nemazina.

Pilsonības jautājumi ir "uzkarsuši". Ap tiem virmo ne tikai loģika un pragmatisms, bet arī nervozitāte un spekulācijas, no kā, pieņemot svarīgus lēmumus, vajadzētu izvairīties.

Cienījamie deputāti! Es negrasos jums uzspiest savu vai kāda cita viedokli, jo ir jau ne mazums dzirdētu uzstājīgu un pat kareivīgu izteikumu. Es aicinu jūs stāvēt pāri sīkumainai nervozai steigai un lietišķi pieņemt tādus lēmumus, kuri vislabāk atbilstu tautas un arī valsts interesēm.

Ir skaidrs, ka nekādi grozījumi Pilsonības likumā pēc to pieņemšanas integrācijas jautājumus neatrisinās īsā laiksprīdī. Tas var būt vesels laikmets mūsu sabiedrībā. Vēlreiz ir lietišķi jāizsver, vai grozījumi veidos stabilu pamatu sabiedrības integrācijai vai tie tikai mehāniski palielinās Latvijas pilsoņu skaitu. Ir jāizvērtē, kādos aspektos šie grozījumi pilsonību kā integrācijas mehānismu var nostiprināt un kādos - tieši otrādi - vājināt.

Man ir šaubas, vai grozījumi, kādi tie ir pašreizējā redakcijā, veicinās latviešu valodas apguvi. Latviešu valodu kā galveno integrācijas faktoru atzīst lielākā sabiedrības daļa - gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Latvijas sabiedrība nav sašķelta latviešos un krievvalodīgajos. Šāds dalījums ir samākslots.

Patiesībā sabiedrība ir sašķelta latviski runājošajos un latviski nerunājošajos. Robežšķirtne ir valsts valodas prasme. Tā ir viena no būtiskākajām indivīda lojalitātes pazīmēm attieksmē pret valsti. Šajā sakarībā naturalizācijas "logu" atcelšana, saglabājot stingras prasības valodas pārbaudē, principiālus iebildumus nerada.

Daudz vairāk bažu izraisa apspriežamā likuma citi aspekti; proti, tas, vai pēc būtības mehāniska pilsonības piešķiršana bērniem (kā tas parādās likumprojektā) palielinās stimulu apgūt valsts valodu. Aicinu jūs īpaši rūpīgi izvērtēt Pilsonības likuma grozījumus šajā valodas aspektā.

Ja pieņemam grozījumus Pilsonības likumā, bet neveicam būtisku izglītības sistēmas reformu, kas paredz pievērst daudz lielāku uzmanību valsts valodas aizsardzībai, tad mēs varam zaudēt būtiski svarīgus integrācijas instrumentus. Mēs atceramies komunistiski un nacistiski noskaņoto jauniešu aktivitātes Vērmanes dārzā un neseno skolotāju piketu. Abos gadījumos tika uzsvērta nevēlēšanās apgūt valsts valodu. Tas ir nopietns signāls, ka integrācijas process būs smagāks un ilgstošāks, nekā to šodien domājam mēs, bet it īpaši mūsu labvēļi citās zemēs.

Mums ir arī jāpārdomā, kādai jābūt Latvijas valsts attieksmei pret mūsu sabiedrībai un valstij nelojāliem spēkiem, kuri tikai trokšņaini spekulē ar Eiropas institūciju padomiem, bet nebūt negrasās Latvijā integrēties un veicināt integrāciju. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret viedokli, kuru reizēm pauž daži preses izdevumi, ieturot cinisku pozu, ka nepilsoņu lojalitāte un integrācija ir vienīgi Latvijas valsts problēma, kas nepilsoņiem neuzliek nekādus pienākumus.

Un vēl. Vai mēs esam prognozējuši un izanalizējuši sekas visā juridiskajā sistēmā, kādas ir sagaidāmas pēc pilsonības piešķiršanas dažiem nepilngadīgiem bērniem, ja viņu vecāki, brāļi un māsas paliks nepilsoņu statusā? Vai tad neradīsies juridiski mehānismi, kas īpašuma tiesvedības jautājumos "izskalos" pilsonības jēdzienu un transformēs to uz nepilsoņiem.

Par laimi, nepilsoņu vidē valstij nelojālu cilvēku nav vairākums. Vairāk ir valstij lojālu cilvēku, kuriem ir jārada motivācija iegūt pilsonību. Bez šādas motivācijas nekādiem Pilsonības likuma grozījumiem nebūs jēgas. Tagad bieži vien ir sastopamas situācijas, kurās būt nepilsonim ir pat izdevīgāk. Bez šaubām, nepilsoņu integrācija, ja tā tiks veikta pārdomāti un kvalificēti, atbilst mūsu valsts interesēm. Tā atvieglos arī mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Eiropas Savienība ir mūsu stratēģiskais mērķis, tāpēc vēlreiz gribu aicināt pārdomāt šo jautājumu tālredzīgi, neiestiegot īslaicīgos politiskos "uzkarsumos", abstrahējoties no šābrīža politiskās konjunktūras.

Apzināsimies, ka integrācija ir ilgstošs process, kurā liela loma ir Latvijas politiskās kultūras un arī sabiedrības vispārējās kultūras kāpumam, pilsoņu un nepilsoņu savstarpējai gatavībai šai integrācijai. Vai mēs varam atļauties šos procesus sasteigt? Vai mēs varam atļauties tik nozīmīgus procesus mākslīgi stimulēt? Ārsts var atļauties mākslīgi stimulēt priekšlaicīgas dzemdības tikai tad, ja mātei vai bērniņam draud briesmas. Vai šis ir tas gadījums, kad "mātei un bērnam" draud briesmas? Vai šīs briesmas ir tik lielas? Un, ja "ārsts" tomēr izšķiras, ka bērnam ir jādzimst agrāk, tad viņš nevar izvairīties no jautājuma, vai šis bērns izaugs vesels un pilnvērtīgs.

Vai varam atļauties sasteigt, uzņemoties šo atbildību? Bet, no otras puses, ja mēs ignorējam padomus, kādus Latvijai uzstājīgi dod vairāk vai mazāk labvēlīgi noskaņoti spēki, vai mums ir pārliecība, ka varēsim izturēt provokācijas un atklātu spiedienu no neapšaubāmi naidīgiem iekšējiem un ārējiem spēkiem? Vai šāda rīcība neradīs būtiskus kavēkļus mūsu izvēlēto mērķu - Eiropas Savienības un NATO - sasniegšanai, kuriem pagaidām Latvijas ilgspējīgas attīstības nodrošināšanai nav atrastas alternatīvas?

Latvijas Satversme būtiski svarīgu lēmumu pieņemšanai paredz lietot arī tautas aptauju. Pašreizējā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā pilsonības jautājumi varētu tikt nodoti plašākai sabiedrības diskusijai un novērtējumam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienība sava augstā komisāra Maksa van der Stūla personā nav Latvijai devusi nekādas garantijas, ka vienas rekomendācijas pieņemšanas gadījumā pēc dažām nedēļām vai mēnešiem nesekos citas. Iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā, valdība savu viedokli jau ir paudusi.

Cienījamie deputāti! Tagad lēmums ir jāpieņem jums. Mūsu valsts politiskie manevri, iespējas nelabvēlīgajā situācijā ir diezgan lielas, bet tās nebūt nav bezgalīgas. Optimāla lēmuma pieņemšana dažā ziņā līdzinās šaušanai mērķī. Šāvējam draud briesmas ne tikai neaizšaut līdz mērķim, bet arī pāršaut tam pāri. Novēlu jums labu veiksmi grūtajā un atbildīgajā darbā! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais Valsts prezident, godātais Ministru prezident, godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 4193-C - "Grozījumi Pilsonības likumā" trešajā lasījumā. Juridiskā komisija, cenšoties izskatīt vienā dienā, kas mums bija atvēlēta, daudzos priekšlikumus, tātad ir devusi savas rekomendācijas, kā Saeimai balsot, bet Saeimai, protams, pašai ir tiesības izvēlēties.

Tātad attiecībā uz likumā doto terminu skaidrojumu un uzskaitījumu ir trīs vienādi priekšlikumi.

Pirmais, otrais un trešais - par termina "nepilsonis" izslēgšanu. Juridiskā komisija atcerējās to, ka arī uz otro lasījumu notika garas diskusijas. Termina "nepilsonis" iekļaušana likumā tika pamatota ar to, ka citos Latvijā spēkā esošajos likumos šāds termins jau ir. Bez tam likuma teksts, kā arī vairāki vēlāk iesniegtie priekšlikumi, kas attiecas uz nākošajiem pantiem, apliecina, ka šāds termins tur ir paredzēts. Līdz ar to Juridiskā komisija uzskata, ka šādam terminam ir jāpaliek. Juridiskā komisija ir noraidījusi visus trīs pirmos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad apspriedīsim pirmos trīs priekšlikumus, jo tie pēc būtības ir par vienu un to pašu problēmu. Pirmais, otrais un trešais ir deputāta Dozorceva, deputātes Seiles un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Debatēs runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome, tās pakalpiņi un tauta! "Bez šaubām..." teica mūsu premjers, bet es gan par viņu šaubos. Viņi tikai pirms astoņām dienām stāvēja pie Brīvības pieminekļa ar baltām puķēm rokās, un viņu pakalpiņi skaidroja tautai, ka viņi nav vainīgi, lai gan viņi ir "kodols" šai valdībai, un tad, kad godājamais Krasta kungs bija pagājis malā ar saviem draugiem un turēja baltās puķes rokās, es kādam pūlī stāvošajam prasīju: kas tad ir vainīgs? Un "tēvzemieši", kas tur bija sapulcējušies, gandrīz vienā balsī teica: "Sētnieks!" Es biju domājis, ka viņi varbūt teiks: "Valsts prezidents!" Jo, redzat, mūs pasaule iespaido tikai tāpēc, ka mēs esam pateikuši pasaulei, ka tai ir iespēja mūs iespaidot, jo mēs tās mājienu pieņemsim kā likumu. Mēs neesam neatkarīga, suverēna valsts, mēs esam kaut kāda lupata, kas plīvosies tā, kā vien kāds teiks.

Mūsu Satversme neatļauj "atšķaidīt" mūsu tautu, tas nav tas lēmums, kuru mēs šeit, Saeimā, esam kompetenti pieņemt, un tauta referenduma kārtībā par šo jautājumu lems varbūt jau 3.oktobrī.

Tad, kad godājamais Prezidents Ulmaņa kungs pirms astoņām dienām uzstājās Represēto piemiņas dienā, sākās protesti, bet viņš to nemanīja, jo tauta nav ar jums, Prezident, jo jūs neesat ar tautu. Mēs nevaram šeit stāvēt un stāstīt blēņas. Ir tā, ka Satversme neatļauj šo "atšķaidīšanu", arī 1949.gada Ženēvas konvencija nosaka, ka okupantam savi civiliedzīvotāji ir jāatved atpakaļ uz starta pozīcijām, un tā tas ir. Es tikai neizprotu, kā amerikāņu sūtnis var mums stāstīt, ka Amerika ir mūsu lielākais draugs, kas visu laiku ir mūs atbalstījusi... ka Latvija ir okupēta grūtos laikos, bet ka tagad mēs vairs it kā neesam bijuši okupēti, tāpēc mums ir jāpieņem okupācijas sekas.

Labi! 1951.gada ANO konvencija saka, ka, ja bēgļu problēma, kas saistīta ar karu, ir par smagu vienai valstij - šoreiz Krievijai, tad tā kļūst internacionāla problēma, kas arī jārisina internacionāli.

Mēs it kā esam ANO pilntiesīgi biedri, bet, redzi, mēs vis neesam pilntiesīgi biedri, mēs tur esam tie muļķīši, jo ANO likumi mūs neaizsargā. Un es redzu, ka Nepera kungs tur smaida un smejas. Tagad mēs iesim uz Eiropas Savienību kā pilntiesīgi biedri, kur valdīs likumība.

Atbrauca Eiropas Savienības parlamentārā grupa šeit, pieņēma rezolūciju un spieda, ka pēc Kārtības ruļļa Latvijas pusei arī tas ir jāpieņem. Kārtības rullis nosaka, ka ir jāpieņem ar delegācijas balsu vairākumu. Latvijas delegācijā ir 12 cilvēku, bet balso mazāk. Balsu skaits ir 4 - "par", 3 - "pret", 1 - "atturas". Tas nav vairākums no 12. (Starpsauciens: "Pazemojums un cūcība tā ir!") Un arī pēc Latvijas balsošanas sistēmas tas nav vairākums no tiem, kuri balsoja, bet Kārtības rullis nosaka, ka vairākums no delegācijas, bet tā nebija, un pat vācietis Gomulkas kungs mums mēģināja skaidrot, ka, zini, Kārtības rullis angļu valodā no latviešu valodas ir neprecīzi uzrakstīts, ka tas ir vairākums no tiem, kuri balso, lai gan pēc Latvijas likumiem tas nebija vairākums no tiem, kuri balsoja. Un tas bija Latvijā, un tāds bija Latvijas delegācijas balsojums.

Bet nē, Eiropas Savienība krāpjas... "Acting in bad faith" - rīkojas neglīti pret mums. Stundu pēc tam, kad bija noticis balsojums, nolēma, ka laikam nebija vis "4", "3", "1", bet laikam bija "5", "3", "1" "Urā!" - pēc Latvijas likumiem tas ir vairākums, un līdz ar to Eiropas Savienības spiediens uz Latviju ir spēkā.

Mēs esam suverēna valsts, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis mēs esam suverēna valsts, un mūsu tauta lems, nevis ES vai ASV, kas notiks mūsu valstī.

Mūsu tautas vairākums piekrīt - vismaz Pilsoņu kongresa laikā tā bija -, ka tiem, kuri ir lojāli un māk latviešu valodu, varētu dot pilsoņa kandidāta statusu. Bet tā nebūtu tam nepilsonim, kurš ir dzīvojis kā kungs, kurš ir vadījis valsts drošības orgānus, kurš ir teicis, ka latviešu valoda ir "suņa" valoda, kurš vēl desmit gados kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nav iemācījies latviešu valodu... Bet nu mēs viņu bērnus automātiski gribam padarīt par latviešiem. Nē! Van der Stūla kungs, jūs esat liels noziedznieks pret šo pasaules daļu! Un es tāpat varētu teikt par citiem mūsu labiem draugiem, jo viņi nav draugi. Draugs, kas tevi ieved nelaimē, nav draugs! Saprotiet, kāda nelaime mums notiek: mēs pieņemsim bērnu, kas ir audzināts mums svešā vidē, un viņš automātiski kļūs par pilsoni. Viņam būs visas pilsoņa tiesības, viņš varēs apvienot ģimenes un nezin vēl ko... Viņš nu ir kļuvis pilsonis, bet vai viņš iemācīsies latviešu valodu, vai viņš iemācīsies mūsu latviešu tautu mīlēt?

Un nu mums būs divkopienu valsts. Būs tāda pati situācija, kāda ir Palestīnā. Redzat, lielām varām laikam patīk, ka var "izspēlēt" vienu pusi pret otru - arābus pret žīdiem, latviešus pret krieviem, bet mēs gribam mierīgu valsti. Mēs gribam tikai lojālus pilsoņus, bet mēs negribam, ka tie, kas mūs pārdeva Molotova-Ribentropa paktā... tādi kā Gomulka vai tie, kas rīkojas Kola vārdā, vai tie, kas parakstīja Jaltas un Potsdamas līgumu, kas Klintona un citu vārdā tagad izlemj mūsu likteni.

Mums nav Latvijā nepilsoņu, mums ir bezvalstnieki, un mēs pret viņiem izturamies daudz, daudz labāk, nekā 1952.gada ANO konvencija to prasa. Pret šiem nepilsoņiem nav gandrīz nekādas diskriminācijas, viņiem ir pat priekšrocības, jo viņiem nav jāiet militārajā dienestā, viņi var braukt uz NVS valstīm bez vīzas. Tas viņiem dod tieši lielas priekšrocības arī tranzīta pakalpojumos.

Viņiem nav vajadzīga tā pilsonība, bet tā pilsonība ir vajadzīga tādēļ, lai izārdītu mūsu latviešu tautu. Tad, kad bija referendums par Latvijas neatkarību, viena trešā daļa krievu balsoja par Latvijas neatkarību, šodien varbūt būtu mazāk, bet mūsu draugi mums saka, ka mums ir viņiem visiem jādod pilsonība. Taču visvairāk ir žēl tā, kas dod šos signālus pasaulei, ka mēs pakļausimies, vai arī tā, kas liek sūtīt karaspēku uz Irāku... Varbūt vajadzēja kādu latviešu futbola spēlētāju sūtīt uz Franciju Amerikas vārdā, bet sūtīt puišus nāvē... Tā tikai septiņas sīkas valstis tur gāja.

Es prasīju maniem Kanādas draugiem Kanādas vēstniecībā, vai Kanāda gāja kopā ar amerikāņiem tāpat kā Latvija? Viņi teica: vai jūs domājat, ka mēs esam "riekstiņi"? Bet mēs, lūk, kalpojam, mums laikam ir iedzimta tā kalpa griba. Mēs taču patiesībā nekalpojam tautai, mēs kalpojam Primakovam. Mēs visi zinām, no kurienes nāca tā nauda, kas finansēja Šķēli, mēs zinām, kā veidojās Sadarbības padome, mēs redzam, kā Rietumu pasaule klusē, kad mūs ir pārdevuši...

Un tautai mums ir tikai viena atbilde, jo, paldies Dievam, ka mums nav jādzen šie cilvēki ārā ar dakšām kā revolūcijā, jo 1.novembrī visi būs atlaisti, un jums ir tikai jāizvirza sev uzticīgu Saeimu. Tad Van der Stūla kungam un daudziem citiem vairs nebūs ielūguma uz Latviju. Mēs sāksim paši domāt, mēs esam ceļš, "logs" - tranzītceļš starp Atlantiju un Eiropu, un iekšējo Krieviju. Mēs satiksim ar abām pusēm un pelnīsim no abiem, un maksāsim nodokļus Latvijā.

Krasta kungs! Jums ir bieži ticis atgādināts par Rīgas ostu, kas nemaksā nodokļus valstij. Katram latviešu pilsonim vajadzētu kādus 150 latus mēnesī dabūt. Katram iedzīvotājam no mūsu tranzītceļiem! Taču tas viss aizplūst uz Bahāmām, uz Maltu, uz Nauru salām, uz Nagļa divām ofšorzonas kompānijām, un par to tauta sodīs. Jo tāda izlaupīšana šeit notiek, kāda nebūtu bijusi iespējama pat kara laikā. Tāda rusifikācijas programma, kādu mums tagad uzspiež, nebūtu bijusi iespējama okupācijas laikā. Tā ir iespējama tikai Gunta Ulmaņa un "Tēvzemei un Brīvībai" valdības laikā. Bet "Latvijas ceļš" to sāka no paša sākuma. Ja tur nebūtu bijuši tādi "patrioti" kā Inese Birzniece un Inkēna kungs, un vēl kādi, tad varbūt mūsu tautai būtu iespēja izdzīvot, bet šodien, īsi pirms mūsu lielajiem Jāņu svētkiem, astoņas dienas pēc tam, kad mēs atminējāmies tos, kuri tika nežēlīgi paņemti un aizvesti uz Sibīriju... Šodien mums lūdz, un ir jau saskaitītas balsis... Krasta kungs smejas, jo ir jau tās balsis saskaitītas, ir Nepera kungam jau apsolīts, ka būs, un diez kā būtu... Bet mēs darīsim šodien visu, lai to likumprojektu pataisītu pieņemamāku, mēs cīnīsimies par to, lai tas stājas spēkā tikai tad, kad būs Latvijas valsts tiesības atzītas - tas ir, 1949.gada tiesības vai 1951.gada ANO tiesības, vai 1952.gada ANO latviešu tiesības, vai 1922.gada Satversmes tiesības... Mēs nepieņemsim to, ko mums ārzemes uzspiedīs (Starpsauciens: "Pareizi!"), tāpēc ka Guntis Ulmanis grib, lai spiež, vai Primakovs grib, lai spiež. Mēs to vienkārši nepieņemsim, un, neatkarīgi no tā, kā mēs šodien nolemsim, spēsim vai nespēsim "noraut" kvorumu, spēsim vai nespēsim to likumu izmainīt, tas tik un tā nebūs spēkā, kamēr tauta būs runājusi referendumā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident un Ministru prezident! Un šoreiz godātais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu tomēr mums visiem atgādināt, ka mēs šad un tad aizmirstam savu pagātni. Šodien ir 22.jūnijs, tā ir latviešu varoņu piemiņas diena, un es, izmantojot to, ka šeit kopā ir visas augstākās valsts amatpersonas, aicinu mūsu Saeimas priekšsēdētāju piedāvāt piecelties mums visiem un godināt mūsu varoņu piemiņu.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jūs esat pieteicies debatēs un, lūdzu, runājiet! Šos procedūras jautājumus mēs ar jums varējām citādi nokārtot. Lūdzu, turpiniet runu!

J.Dobelis. Tātad mēs neesam gatavi godināt mūsu varoņus šodien. (Starpsauciens: "Celsimies!") Ļoti žēl. Es gaidīju, ka ar to mēs būtu sākuši. Varbūt bez jūsu uzaicinājuma piecelsimies! Es aicinu katru, kurš godina latviešu varoņus, piecelties kājās. (Visi pieceļas.) Liels paldies visiem par izpratni.

Redziet, tādā dienā, atceroties visu to, kas ir noticis ar mūsu tautu, nav nemaz tik vienkārši runāt, jo no mūsu šīs dienas darbības ir daudz kas atkarīgs tuvākā un tālākā nākotnē. Es, runājot par konkrēto priekšlikumu, gribētu atgādināt, ka mums ir dokuments, mums ir šī nepilsoņu pase, ir reāli šis jēdziens "nepilsonis". Un mēs jau, otro lasījumu izskatot, atzinām, ka šis jēdziens ir atstājams šajā likumprojektā, un es neredzu absolūti nekādu vajadzību no jauna atgriezties pie šīs diskusijas un šo vārdu "nepilsonis" izsvītrot.

Tāpēc es aicinu godātos kolēģus atstāt šo jēdzienu un balsot "pret" tiem priekšlikumiem, kas aicina to izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šodien tiešām ir Cēsu kaujas varoņu piemiņas diena. Paldies visiem par piecelšanos, un vēl jo vairāk kreisā spārna pārstāvjiem. Es izsaku viņiem savu cieņu.

Kolēģi, jēdzienu "nepilsonis" nepazīst, terminu "nepilsonis" nepazīst starptautisko tiesību zinātne un prakse. Tas tiek formulēts kā bezpavalstnieks vai bezvalstnieks. Tobrīd šo terminu radīja mūsu gļēvulība. Un varbūt arī bažu diktēta nepieciešamība, kad vēl Latvijā bija okupācijas karaspēks. Krietni daudz okupācijas armijas daļu. Un bāzu. Ir pienācis laiks termina "nepilsonis" vietā lietot attiecīgu īstenībai atbilstošu terminu ar skaidrojumu vai, pat vēl skaidrāk, to nomainīt ar terminu "kolonists". Ja paliek termins "nepilsonis", tas jādefinē pēc būtības apmēram šādi: "Persona, kas pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas ieradusies Latvijā." (Starpsauciens: "Tā nav okupācija!") Uzskatu, ka šis likums vispār nav šodien izskatāms pēc būtības, jo termins "nepilsonis" ir šī likuma "mugurkauls". Pati jēga - mainīt kaut ko šajā likumā - ir ļoti saistīta ar terminu "nepilsonis" vai ar jaunu terminu "kolonists". Vai ar jaunu šī termina skaidrojumu. Pretējā gadījumā mēs ejam pret starptautiskajām tiesībām, iztopot kaut kam. Un radām būtībā tiesiski absurdu likumu. Būtībā mēs ejam uz farsu.

Padomi, ko Rietumi līdzīgi kā 1939. un 1940.gadā deva Latvijai, mums nav jāņem vērā. Var piekrist tiem patriotiem, kas ir rakstījuši vēstules man un zvanījuši pa telefonu. Un starp tiem bija ne tikai latvieši, bet arī igauņi un pat viens krievu tautības pārstāvis, kuram saglabājusies sirdsapziņa un godaprāts. Mēs te dažus tādus esam par īpašiem nopelniem uzņēmuši pilsonībā. Viņi dažkārt ir redzīgāki par mums, kolēģi. Ja jūs nobalsosiet, pakļaujoties spiedienam, jūs parādīsiet, ka neesat neatkarīgā valstī, bet gan valstī, kura ir pakļauta visiem pasaules vējiem. Un atcerēsimies, ka mums šādu spiedienu ar mīlīgiem padomiem deva arī 1940.gadā - nepretoties. Es negribu uzskaitīt tās valstis, kuru vēstniecības pārstāvji tādus padomus deva. Nepieminēsim vecos grēkus! Nepieminēsim Jaltu un visu ko. Nepieminēsim, bet šodien netaisīsim jaunu nodevību un jaunu mazo valstu un mazo tautu pakļaušanas procedūru. To es adresēju mūsu viesiem te, kuri, cerams, to dzird un saprot un pret kuriem kopumā mums ir cieņa.

Atcerēsimies, kā tika nosodīta Vācija un vēl joprojām tiek nosodīta hitleriskā Vācija par izdarīto spiedienu pirms kara uz Austriju, Čehoslovākiju un tā tālāk. Pirms šo valstu okupācijas vai pirms šo valstu teritorijas daļas okupācijas. Mēs to nosodām, bet šobrīd dot pilsonību tiem, kas ir naida pilni pret Latviju, kā mēs te jau ielās un parkos redzējām, tā ir piektās kolonnas radīšana. Tā ir jauna karaspēka ievešana. Atcerēsimies, ka apmēram 20 tūkstošu no šiem nepilsoņiem kolonistiem ir tie cilvēki vai viņu ģimenes locekļi, kuri tika ieplūdināti kā palīgdarba spēks armijai un uz kuriem aiziešana neattiecas. Tāpat tie, kuri bija demobilizēti agrāk. Šie visi cilvēki ir šeit, un viņi audzina savus bērnus un mazbērnus attiecīgā krievšovinisma pasaules iekarotāju garā. Sakropļo jaunās dvēseles. Neļausim šiem cilvēkiem tālāk kropļot jauno paaudzi, kas nebūs derīga ne Rietumiem, ne Austrumiem. Jo es ticu, ka Krievija būs un paliks demokrātiska un Rietumi arī nepārvērtīsies par kaut ko citu.

Tad jājautā, vai Rietumi vēlas, lai būtu Latvijā piektā kolonna? Vai to vēlas Amerikas Savienotās Valstis? Nevēlas. Bet kāpēc tad to dara? Kāpēc izdara to spiedienu uz Latviju? Ar kādām tiesībām? Kāpēc tāda ciniska attieksme pret mazām tautām, pret mazām valstīm? Tas nav nekāds jauks rādītājs cilvēces nākotnei. Tauta uztver to tā, ka pienācis jauns 1939.gada 23.augusts. Šī ir diena, kas saskan ar 23.augustu lēmuma ziņā. Un šī ir diena, kas dīvainā kārtā, kā Dobeļa kungs te pieminēja, saskan ar mūsu varoņu dienu, kad mēs sākām Latvijas atbrīvošanu kopā ar igauņiem pie Cēsīm 1919.gadā. Un tas traģiskākais ir tas, ka šoreiz šo 23.augusta nodevību, ko toreiz veica viena pati persona: Vilhelms Munters, un mēs teicām: "Viņš tur bija viens zvēru barā, un viņš citādi nevarēja. Būtu Saeima bijusi, tad viņa to nepieļautu." Šobrīd mēs esam Saeima, un paskatīsimies, kolēģi, vai mēs visi varam turēties tam spiedienam pretī, vai mēs būsim visi kopā tikpat bezspēcīgi kā Vilhelms Munters viens pats Maskavā. Bet atcerēsimies, pirms jūs nospiežat nodevības podziņu, atcerēsimies, ka jums pilnvaras spiest šo podziņu ir devusi tauta. Un jūs nodosiet šo tautu pilnā apmērā, šo podziņu nospiežot.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu ar ierosinājumu samazināt debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? (Starpsauciens: "Kas ierosināja?") Nevēlas.

Pēteris Tabūns vēlas runāt. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Valsts prezident! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu, kolēģi, nepiekrist šim priekšlikumam - saīsināt debates. Mēs esam speciāli sanākuši šodien šeit, lai izspriestu, lai izdiskutētu, lai pierādītu katrs savu patiesību. Un tad ir jādiskutē. Ir jārunā. Un saīsināt debates un piespiest uz piecām vai vēl uz mazāk minūtēm ir vienkārši nepieļaujami. Kolēģi, es aicinu jūs balsot pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par šo priekšlikumu sakarā ar to, ka mums nevajag pieļaut priekšvēlēšanu aģitāciju no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" puses, jo tā aģitācija būs pret likumu, kuru ierosināja viņu pašu kolēģis, partijas biedrs, mūsu Ministru prezidents Krasta kungs, un tāpēc piecās minūtēs mēs varam izteikt visu, ko gribam. Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu ierosinājumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā runās Anna Seile - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es noņemu savu priekšlikumu un iesaku to darīt arī Cilvēktiesību komisijai un deputātam Dozorcevam. Es ierosināju šādu priekšlikumu pragmatisku apsvērumu dēļ. Otrajā lasījumā Saeimā nobalsotajā tekstā tiešām nebija šāda termina "nepilsonis". Bet tagad priekšlikumos uz trešo lasījumu šādi ierosinājumi ir parādījušies, un tie ir ļoti būtiski, acīmredzot šis jēdziens tiks nobalsots. Es aicinu noņemt šo 1., 2. un 3.priekšlikumu. Es savējo noņemu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Valsts prezident! Godājamais Prezidij! Faktiski mani uz runu pamudināja Ministru prezidenta uzstāšanās. (Starpsauciens: "Nevajag runāt vairāk!") Un tā kā, apspriežot pirmo jautājumu, visi ir vairāk vai mazāk izteikušies par vispārējām problēmām, es arī runāšu tomēr par vispārējām problēmām. Ministru prezidents uzsvēra, uzdeva šeit vairākus jautājumus no tribīnes.

Es uzticos Ministru kabinetam. Es uzticos šim Ministru prezidentam, un es domāju, ka viņš un Ministru kabinets ir rūpīgi izsvēruši atbildes uz visiem šiem jautājumiem tad, kad pieņēma Ministru kabinetā attiecīgos projektus, kurus iesniedza šeit, Saeimā. Es nevienu brīdi nepieļauju domu, ka Ministru prezidents Krasts ir divkosīgs un pretēji Ministru kabinetā uzrakstītajai domai "Viena taisnība visiem" Ministru kabinetā aizstāv vienu viedokli, bet Saeimā aizstāv citu viedokli. Varbūt es kaut ko pārpratu. Es sapratu, ka tā bija vienkārši Ministru prezidenta saruna ar "Latvijas ceļu", bet, atbildot uz tiem jautājumiem, uz kuriem viņš jau pats ir atbildējis, parakstot attiecīgos priekšlikumus, jo tikai tos un tos priekšlikumus šeit mēs - "Latvijas ceļa" partija, taisāmies atbalstīt Saeimā. Tas būtu īsumā par Ministru prezidenta uzstāšanos.

Par Valdmaņa kunga uzstāšanos, vienkārši iepriekš paredzot visas viņa tālākās uzstāšanās. Es atceros Pilsonības likuma apspriešanu iepriekšējo reizi, kad mēs to pieņēmām. Visas tās runas jau atkārtojas. Arī toreiz tika paziņots, ka tā ir tautas nodevība, arī toreiz tika paziņots, ka tā būs tautas nāve. (Starpsauciens: "Valdmanis tad nerunāja!") Ir pagājuši gandrīz vai četri gadi, mēs visi redzam, ka nekāda tautas nāve nav notikusi. Tieši otrādi. Šodien toreizējie radikāļi, kas iebilda pret to likumu, ar vislielāko gatavību aizstāv tā pašreizējo redakciju. Arī "logu" atcelšana, kas bija tabu (vēl tikai pirms kādiem diviem mēnešiem), šodien liekas jau pati par sevi saprotama. Tā ka es domāju, paskatīsimies pragmatiski un mierīgi uz šīm lietām un mēģināsim neatkārtot šīs runas.

Protams, ir interesants šis sapnis par to, ka Latvija ir pilnīgi neatkarīga ne no vienas valsts, dzīvo pilnīgā neitralitātē gan pret Eiropas Savienību, gan pret Krieviju, gan pret citām valstīm. Man ir bijusi izdevība redzēt šādu valsti. Es esmu bijis Albānijā un esmu redzējis. Anvara Hodžas idejas acīmredzot Gundaram Valdmanim ir ļoti tuvas. Jums ir ļoti liela mentāla tuvība. Pat lasot Anvara Hodžas darbus, es pilnīgi manu tur Valdmaņa garu. Vienīgā, protams, problēma ir, ka mums tiešām ir jāveic viss, ko piedāvā Anvars Hodža, ir jābūt bunkuriem. Tie, kas ir apmeklējuši tagad Albāniju, zina, kāda tā izskatās, ka visa tās zeme ir izkropļota ar bunkuriem, jo tur uz katriem trim iedzīvotājiem ir bunkurs. Albānija bija gatava karot pret visiem, būt neatkarīga, bet, ar ko tas beidzās, jūs ļoti labi zināt. Ar ko beidzās Albānijas kosmiskās neatkarības sapnis.

Tā ka es domāju, skatīsimies reāli uz to politisko telpu, kur mēs atrodamies. Skatīsimies reāli uz izvēli, kas šodien ir mūsu priekšā. Mūs ar atplestām rokām gaida atpakaļ Neatkarīgo Valstu Savienībā. Šodien mums ir alternatīva - Eiropas Savienība. Mums ir jāizvēlas. Ja kāds runā par trešo ceļu, viņš vienkārši māna tautu, jo īstenībā viņš caur albanizāciju grib mūs novest atpakaļ Krievijas klēpī.

Valdmaņa kungs, atcerieties to! Un arī jūs. Jūs šoreiz teicāt, lai mēs šeit neveicam nodevību. Padomājiet un neveiciet nodevību jūs!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ekselences! Deputāti! Trīs reizes es biju Saeimā ierosinājis jautājumu par pilsonības piešķiršanu jauniem cilvēkiem, kuri dzimuši Latvijā un beiguši augstāko mācību iestādi latviešu plūsmā pēc neatkarības atgūšanas. Es to varēju darīt ar pilnām tiesībām, jo pats mācu studentus Medicīnas akadēmijā, mācu viņus latviešu valodā, viņi kārto eksāmenus latviešu valodā un sarunājas ar slimniekiem latviešu valodā.

Laikam jūs visi, Sadarbības padome, tas ir, "Latvijas ceļš", "Saimnieks" "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Prezidijs, bijāt aizmiguši, bet visas reizes, pat neapspriežot, šis jautājums tika noraidīts. Bet šī ir laba skola tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas klausās Saeimas sēdes un tagad ir izpratuši balsojumu kārtību un Sadarbības padomes un partijas disciplīnu, kas ir vienādi domājošo konsolidācija.

Par 700 gadu vācu un citu kungu verdzības laiku es nerunāšu, bet 50 padomju varas gadi daudzus ir padarījuši par mankurtiem, kuriem tā vien gribas pabučot kādam iebraukušajam kungam roku. Es varu teikt - komunisma idejas dzīvo un uzvar. Pašlaik tikai citā iesaiņojumā. Protams, izpildītāji ir tie paši, bet izpilda citu pavēles.

Savā laikā Arvīds Pelše aizliedza Jāņus. Tad jāņogas tika sauktas par pelšodziņām. Šodien, pirms Līgo dienas, Eiropas Savienības uzdevumā pēc dažādu uzraugu un klerku pavēles Pelšes krustdēli atkal liek norīt vienu pelšodziņu, ierosina nepilsoņu zīdaiņiem un mazbērniem bez latviešu valodas zināšanām piešķirt pilsonību. Šādus manevrus augstie Eiropas Savienības komisāri nevarētu ieteikt ne Vācijai, ne Anglijai, ne Francijai. Būtu interesanti, ko viņi varētu ieteikt tiem vecākiem, kuru mazulis dzimis 1991.gada 18., 19. vai 20.augustā? Neņemot vērā, vai viņi grib to pilsonību un vai viņi runās latviski, pilsonība viņiem šodien tiks svinīgi piešķirta.

Protams, ir absurds, ka Latvijā dzīvo daudzi tūkstoši cilvēku ar PSRS pasēm. Kur ir tā zeme, kur ir tā valsts - SSSR? Izraēlā ierodoties, cilvēki tiek apmācīti ivritā. ASV, Vācijā neviens nevar iedomāties saņemt pilsonību bez valodas zināšanām. Es nesaprotu, kāpēc bērniem nepieciešams pilsonību dot tagad, nevis tad, kad viņi runās latviski. Tas ir, saņemot pasi, un paši varēs, ja vēlēsies, kļūt par Latvijas pilsoņiem. Bez tam tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir jārisina kopā ar Krieviju. Kāpēc mūsu ārlietu resors - "Latvijas ceļa" un Birkava vadībā - nav interesējies par to, vai tiešām šie cilvēki grib dzīvot Latvijā? Varbūt viņi grib aizbraukt uz Eiropas Savienības plaukstošajām valstīm? Un šīs valstis, es domāju, palīdzību, tāpat kā dāsnus padomus, Latvijai neatteiktu, un katra uzaicinātu kādus 50 000 nepilsoņu.

Vēl ir dažādas zīmīgas epizodes vai ļaudis. Un tie ir no TB/LNNK. Stundām ilgi šo tematu var apcerēt viens no TB vadoņiem - Dobelis, bet nebalsot. Tā ir visraksturīgākā TB iezīme - neizlēmība, gļēvulība.

Es piekrītu, ka pilsonību varētu saņemt bērni, kas runā latviski, saņemot pasi, vai 15 gadu vecumā, un tas būtu normāli. Neuzskatu, ka tas ir normāli, ka daudzi te nodzīvojuši pēc kara - no 1945.gada - un neprot runāt latviski. Kā tad bērni tagad iemācīsies, ja viņu ģimenēs nerunā? Ko domāja dzejnieks, rakstot šīs rindas:

"Dzimtā valodā raud visi ļaudis, dzimtā valodā tie arī smej.

Un kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt,

Ka tu nespēsi vairs it neko, starp debesīm un zemi

Tu klusēsi. Un tas būs tavā dzimtā valodā."

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Prezidenta kungs! Es vispirms gribu aicināt kungus no šīs tribīnes šodien nomierināties un beigt vienam otru apsaukāt. It īpaši nepieminēt neveiksmīgus piemērus, kā Albāniju, kas bija slēgta valsts visu laiku un kurā varēja iebraukt tikai cilvēki ar specuzdevumu un specatļaujām. Un nevajag nevienu apvainot, ka viņš nav lasījis Hodžas darbus, jo tie bija ļoti labi un dziļi noslēgti specfondos, kur tika klāt tikai speccilvēki ar specatļaujām. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Bet vispār es lūdzu tomēr šeit kungiem atcerēties: ja jūs gribat būt kungi, tad tādi arī paliekat!

Runājot par šiem konkrētajiem priekšlikumiem, mums ir jāatceras divas lietas. Jā, daudz kā nav pasaulē un daudz kā nav Eiropā. Precedents ar nepilsoni ir iespējams tikai bijušajās PSRS republikās, kas tagad ir ieguvušas, atjaunojušas savu neatkarīgās valsts statusu un kur šis termins ir parādījies kopā ar starptautiski atzītu dokumentu. Ja šeit tagad pārmet un saka, ka "nepilsonis" nav lietojams termins, tādā gadījumā Ārlietu ministrijai ir jāatkāpjas, jāaiziet visiem prom, jo viņi bija tie, kuru vadībā mēs izstrādājām nepilsoņu pasi un panācām tās starptautisku atzīšanu, jo valstī nevar būt bezvalstnieks ar nepilsoņa pasi. Tad ir bezvalstnieka pase vai ir jārisina šis jautājums savādāk un jāsāk atkal visa riņķa deja no gala, un jāatzīst, ka mēs neesam pareizi rīkojušies.

Otrs moments. Tā kā tālāk likumā ir iekļautas šīs normas, tad arī tam būtu jāpievērš uzmanība.

Trešais moments. Bezvalstnieks un nepilsonis arī pēc savas saturiskās būtības nav viens un tas pats. 1954. gada konvencijā "Par bezvalstnieka statusu" 1.pantā ir teikts: "Termins "bezvalstnieks" nozīmē cilvēku, kuru par pilsoni, saskaņā ar savu likumu, neatzīst neviena valsts." Starp citu, mūsu nepilsoni par savu pilsoni atzīst vairākas NVS valstis, kur viņš var ierasties un saņemt pilsonību, tanī skaitā arī Krievijas. Līdz ar to starp šiem cilvēkiem ir arī kvalitatīva atšķirība attiecībā uz šo terminu.

Bet galvenais, ko es gribu uzsvērt - ja jūs atstāsiet tikai "bezvalstnieks" un atnāks cilvēks ar nepilsoņa pasi uz valsts institūciju, kur viņam ir jākārto tālākās formalitātes, kas saistītas ar šo bezvalstnieka vārdu un viņa tiesībām, tad ierēdnim ir pilnas tiesības viņu neuzklausīt, jo bezvalstniekam nevar būt nepilsoņa dokuments, ja nav šī skaidrojuma. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atstāt abus šos terminus likumā un es aicinu... Es nevaru to pati teikt, bet es aicinu iesniedzējus noņemt šo savu priekšlikumu šo apsvērumu dēļ, kurus es jums izteicu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs, tie, kuri gribējāt histēriskā, es uzsveru: histēriskā steigā, pieņemt šos grozījumus Pilsonības likumā, piespiežat mani un daudzus citus, kuri vēl runās un jau runāja, ļoti skarbi runāt. Citādi un bez emocijām te neiztikt.

Panteļējeva kungs te mēģināja stāstīt, ka tauta jau vēl nav nomirusi, ka nekas vēl nav noticis. Ko tad jūs domājat, ka viens, divi, trīs, un beigas! Bet jūs esat tik akls, Panteļējeva kungs, un to esat pierādījis, sākot no Augstākās padomes laikiem un visu šo Saeimas laiku, ka neredzat lēnu, sistemātisku, neatlaidīgu Latvijas tautas iznīcināšanu. Nesaprotat. Jau nesapratāt toreiz, kad uzspiedāt šobrīd esošo Pilsonības likumu, kuram "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nepiekrita. Šī histēriskā steiga ir vienkārši nepieņemama.

Panteļējeva kungs brauc uz Daugavpili un sola daugavpiliešiem, ka viņiem nevajadzēs mācīties latviešu valodu. Skolotājiem, kuri māca krievu skolās latviešu valodu. Redziet! Viņš panākšot, ka, sākot no 1.septembra, nevajadzēs augstākajā pakāpē zināt latviešu valodu. Bet vienkārši tā, 10 vārdus zinot, skolotāji varēs mācīt latviešu valodu, un mēs zinām, kāds ir rezultāts: beidzot vidusskolu, šie absolventi kārtīgi pat labdien nespēj pateikt. Tāda, lūk, ir jūsu pozīcija! Tas ir vienkārši nožēlojami.

Es skaidri un gaiši šodien vēlreiz saku. Visiem Saeimas deputātiem un tautai atkārtoju: "Tā ir nodevība šodien!" To es teicu pirms desmit gadiem un teikšu arī nākotnē. (Zālē liels troksnis. Aplausi.) Es saku un skaidri paziņoju, kas ir tautas nodevība. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, apvaldiet savu sajūsmu!

P.Tabūns. Es tagad dzirdu, cik kolosāli ātri tie, kuri mēģināja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šodien uzspiest, ir vienkārši agonijā... Viņiem gribas steidzīgi, ātri izdarīt visu to. Šis variants, šī steidzīgā pilsonības piešķiršana nav nekas citas kā signāls, ka nebūs nekādas integrācijas, ka nebūs nekādas lojalitātes, bet ka būs otrādi - tas būs sākums vēl lielākai nekaunībai, latviešu valodas ignorēšanai. Paskatieties, ko raksta "Panorama Latvii": "Jāiegūst pilsonība svētā mērķa labā! Svētā mērķa vārdā... lai pie varas netiktu tādi kā Dobelis, Tabūns..." un tā tālāk. Un, lai to panāktu, ir jāsaņem pilsonība par katru cenu. Un pie tam lai pilsonībā stājoties visi tie, kuriem esot īpaši augsta tikumība. Un tad, lūk, tiks pie pilsonības rubiki un viņiem līdzīgie, kas, protams, Latviju pārvērtīs... Par ko? Tā vairs nebūs Latvija. Panteļējeva kungs, arī jums tad Saeimai tuvumā netikt, bet varbūt tomēr, ja jūs kļūsiet ar vēl biezpienveidīgāku muguru... Tad varbūt...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs!

P.Tabūns. ... jūs tiksiet Saeimā.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija). (Starpsauciens: "Runā tik pa lietu!")

Godātais Valsts prezident, godātie deputāti! Šodien ir 22. jūnijs - diena pirms mūsu mīļās Latvijas latviskākajiem svētkiem - Līgo un Jāņu dienas, kad mums, visai mūsu latviešu tautai, vajadzētu priecāties un atskatīties uz 1998. gada pirmajā pusgadā paveikto. Lai katrs varētu teikt: "Jā, mēs esam nelokāma tauta, kas godā savas tradīcijas un vēsturi. Un būsim stipra tauta, kas savu pieredzi spējam saskatīt nākotnē. Un būsim mūžīga tauta, kas spējam nemainīties, nelocīties, nenīkuļot, bet pateikt un palikt uzticīgi savai būtībai. Un mums Līgo svētki visiem būs sirdīs, izjūtot kā ģimenes, tā Dzimtenes un tautas saites!"

Bet man kā kristīgās tautas pārstāvim, kā kristīgajam demokrātam, šī diena - 22. jūnijs - nes neziņas, neizpratnes, satraukuma domas. Nav laika mierīgi padomāt, paanalizēt paveikto. Mūs trenc, un mēs paši sevi trencam uz nebūšanu. Uz kurieni tad mēs skrienam ar šo nelaimīgo Pilsonības likumprojektu, ap kuru ir sacelta tāda jezga? Vai kāds nevar piedzimt? Vai kāds nevar apprecēties bez pilsonības? Te rodas simts un viens jautājums: kāpēc un kamdēļ? Tieši Rietumvalstu politiķi un prese tik ļoti uzstāj, lai Latvija pakļautos EDSO prasībām, tad vēl Krievijas nemitīgā draudēšana un šantažēšana... Gan Rietumi, gan Austrumi mums pārmet kaut kādus cilvēktiesību normu pārkāpumus, kurus drīzāk paši pārkāpj nekaunīgā veidā... pārkāpj visas cilvēktiesību normas, iejaucoties suverēnas valsts iekšējās lietās, nedodami nekādas nopietnas garantijas tam, ko prasa.

Man liekas, tas viss notiek tāpēc, ka mums, daudziem politiķiem, nav stabila un stingra "mugurkaula". Politiķiem, kuriem vajadzēja būt ārkārtīgi lielai atbildības un pienākuma apziņai, lai katrs būtu nacionāli noskaņots mūsu mīļās Latvijas īsts patriots, lai viņš ne tikai sevi atzītu par savas tautas locekli, bet lai mīlētu savu tautu. Tāpat lai mīlētu Latvijas zemi.

To, ka mums nav stingra rakstura, ka mēs gribam būt liekuļi - to visu redz un saprot kā Rietumi, tā arī Austrumi. Un to viņi veiksmīgi izmanto. Un ja mēs šodien Saeimā arī trešajā lasījumā atbalstīsim šo likumprojektu, tad mēs parakstīsim latviešu tautas un Latvijas bojāejas spriedumu.

Mani neviens arguments nav pārliecinājis par labu šim likumprojektam, un, godīgi sakot, es pagājušajā sestdienā un svētdienā nebraucu uz mājām pie ģimenes, bet pavadīju šīs dienas Rīgas ielās, aptaujājot cilvēkus, kā man balsot par šo likumu. Un 95% aptaujāto bija pret šā likumprojekta atbalstīšanu. Un arī šiem 5% atbalstītāju bija iebildes, ka pilsonību varētu dot tikai tādiem, kuru vecāki vairākās paaudzēs ir bijuši Latvijā, bet nevis iekomandēto miliču, kara virsnieku un tamlīdzīgu personu bērniem. Viņiem ir jāzina, kur ir viņu dzimtene un piederība tai. Es domāju, ka šodien tik svarīgu likumprojektu mēs nedrīkstam sasteigt un izskatīt, kā viens otrs to vēlas. Šim likumprojektam ir jāatliek tā izskatīšana. Tas jāizskata kopā ar Izglītības likumu un ar Valodas likumiem un tad vēlreiz un vēlreiz jāspriež, jo es jau tagad varu paziņot, ka manas domas sakrīt ar tautas domu, tāpēc es par tādu likumprojektu balsošu "pret", jo man nav sveša manas tautas, manas valsts pagātne un vēsture. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Aicinu kolēģus runāt par lietu, nestāstīt savas biogrāfijas, nepaust savus antikomunistiskos uzskatus un citas lietas.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par augstām matērijām, es runāšu par lietu - par to terminu "nepilsonis".

Pirmām kārtām šā termina nav nekur šajā likumā. Tas ir pirmais.

Otrais. Arī nekur starptautiskajā juridiskajā dokumentācijā šā termina nav. Nekur, nevienā konvencijā, kam Latvija ir pievienojusies, nav šā termina.

Un vēl viens arguments. Es uzskatu, ka šis termins, ja tas šeit parādīsies, ir godu un cieņu aizskarošs termins.

Nedaudz paskatīsimies, kas ir nepilsonis. Nepilsonis ir tā persona, kurai nav Latvijas pilsonības. Viņai nav arī citas valsts pilsonības. Tas cilvēks ir bezvalstnieks. Tad mums nav vajadzīgs termins "nepilsonis", jo mums ir termins "bezvalstnieks". Tas termins ir visur - visās konvencijās.

Un nu dažus vārdus teikšu Tabūna kungam. Tabūna kungs, pirms desmit gadiem ko jūs runājāt, komentējot 7. novembra demonstrācijas? Mēs visi to atceramies. Un var atrast arī audioierakstus.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, godātais Valsts prezident, godātie kolēģi! Pirmkārt, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc savu priekšlikumu.

Otrkārt, es ļoti lūdzu tiešām, kā priekšsēdētājs teica, runāt par lietu. Mēs te sēdēsim trīs dienas, ja klausīsimies iepriekš uzrakstītos referātus, kā nupat viens no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem to darīja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidenta kungs, cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šodien visus pragmatiski atturēties no politiskajām runām. Es domāju, jūs manu priekšlikumu atbalstīsiet, jo neviens nešaubās par to, ka "Saimnieks" prot runāt. Prot runāt labi, ilgi un pietiekoši pragmatiski.

Es aicinātu mazāk izteikties šodien, vadoties pēc hameleonu rotaļām, jo mēs diezgan labi zinām, ka vienam vai otram šis prāts un izskats ir atkarīgs arī no karoga krāsas, bet runāt daudz konkrētāk. Es aicinu patiešām atturēties no šīm politiskajām runām un visu lemt balsojot. Mēs esam pietiekoši ilgi runājuši. Es domāju, ka nevajadzētu daudziem no "Saimnieka" šeit kāpt tribīnē, jo var arī pietiekoši pragmatiski pateikt, kas un kāpēc ir bijis hameleons un kuros laikos.

Tā ka es aicinu balsot pa punktiem un līdz ar to parādīt savu gribu bez tukšām politiskām pļāpāšanām.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Prezident, godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es būšu ļoti lakonisks un izteikšos ļoti īsi, jo iepriekšējie runātāji jau ļoti labi izrunājās par Latvijas nodevību. Es kā politiski represētais atceros 187. priekšlikuma balsojumu, kurš man ir priekšā. Un tas bija balsojums par 36 000 latu piešķiršanu piemineklim Latvijā represētajiem. Ja es paskatos šo balsojumu - jūs varat visi paskatīties -, tad izdrukā es redzu sociālistus - Bekasovu, Golubovu un veselu rindu "tēvzemiešu". Ja es paskatos, kas atturas, tad redzu, ka tādi ir 12 cilvēki, un es redzu tikai TB/LNNK. Tātad īstie vīri! Viņi zina, ko runā un ko dara. Viņi runā par pagātni, bet nedomā par Latvijas nākotni. Un tāpēc es vairāk nerunāšu, jo uzskatu... Es piekrītu Čevera kungam: balsosim un būsim konstruktīvi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Valsts prezident, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu noraidīt visus priekšlikumus šajā trešajā lasījumā, tas ir, Dozorceva, Seiles un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus un atstāt otrajā lasījumā pieņemto šo normu redakciju. Tas būtu precīzi un pragmatiski sacīts par šo likumprojektu.

Bet kas attiecas uz Čevera kungu, tad jāteic, ka šī jūsu iniciatīva - sasaukt šo sēdi - bija galīgi idiotiska, nevis pragmatiska... (No zāles deputāts Z.Čevers: "Bet tu jau atnāci uz šo sēdi!") zināt, tieši šajā pirmsjāņu dienā. Nu vienkārši tāda ir sistēma... un jūsu pragmatiskais darbs jau ir te redzams.

Kas attiecas uz Ābeles kunga sacīto. Redzat, var jau vēl piešķirt represēto pieminekļiem simtiem tūkstošu latu, taču tie visi tiks izsaimniekoti, tāpēc nekāda labuma no tā nebūs.

Es runāšu, Bokas kungs, par lietu! Es ierosinu atstāt otrā lasījuma redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma paziņojums. Pārtraukuma laikā būs Prezidija sēde Sarkanajā zālē.

Un tagad sveiksim mūsu kolēģi Robertu Zīli, kuram aizvakar palika 40 gadu! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim darbu! Nākamais debatēs pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis ( apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par lietu, par jēdzienu "nepilsonis", es domāju, ka Latvijā šai cilvēku grupai, uz kuru šis jēdziens tiek attiecināts, nav par ko apvainoties. Faktiski arī Valsts prezidents šodien, atklājot šo sēdi, arī savā runā lietoja šo jēdzienu "nepilsonis", pie tam pilnīgi loģiski un bez jebkāda apvainojoša konteksta.

Tajā pašā laikā atcerēsimies 50 gadu ilgo vēsturi. No tā laika, es domāju, vēl ļoti daudziem ir prātā šis jēdziens, ko sauca par "D.P." (deported persons). Un es domāju, ka arī Rietumu kolēģi, kuri ir šeit, ļoti labi atceras, kāpēc bija šis "D.P." un cik ilgi daudzi nevainīgi cilvēki tika apzīmogoti ar šo "D.P." Tikai šiem "D.P." toreiz bija a izliegtas brīvas pārvietošanās tiesības, viņi dzīvoja barakās un dzīvoja nometnēs. Atcerēsimies, kas notika tālāk, kad pēc pieciem vai pat pēc desmit gadiem cilvēki, kuri kara rezultātā bija atstājuši savu valsti, zaudējuši savus īpašumus, kā viņi tika uzņemti citu valstu pilsonībā. Ar to, ka viņi atstāja šīs deported persons, nometņu vārds nebūt nebeidzās un nesākās viņu ceļš pretī saulainai tālei un vieglai pilsonībai.

Mani radi, kas izbrauca uz Angliju, pirmām kārtām tika ievietoti tā saucamajās cotton mills, kā saucās angļu hierarhijā zemākais sabiedrības slānis, un pret viņiem ierosināja krimināllietu. Par ko? Par to, ka viņi atšķirībā no šiem cotton mills Anglijas strādniekiem nenodzēra savu naudu, dzerot alu nedēļas nogalēs, bet par to, ka viņi mācījās, ieguva izglītību, un Anglijas varas iestādes nevarēja saprast, kas šie tādi ir par cilvēkierm, jo viņi ir ieguvuši izglītību. Kur viņi ir ņēmuši naudu? Un viņiem vajadzēja šīs krimināllietas ietvaros Anglijā pierādīt to, ka viņi šo naudu izglītībai nav nozaguši. Tāda ir bijusi realitāte demokrātiskajā Eiropā desmit vai piecpadsmit gadus pēc Otrā pasaules kara!

Tajā pašā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs nebūt ne visi cilvēki tika ņemti pretī. Arī tur vienmēr bija jābūt kādam, kas galvo par šiem cilvēkiem. Bija jāuzrāda veselības licence, un, ja cilvēkiem bija ģimenē kāds loceklis, kurš bija slims, tad šī ģimene nevarēja izkļūt ārpus šīs deported persons nometnes robežām. Šiem cilvēkiem tā arī bija jāpaliek šo nometņu ietvaros tik ilgi, kamēr šīs nometnes pastāvēja.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka mums Latvijā ir tieši tāpat jātiek skaidrībā par tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, un nav ko pārmest tai sabiedrības daļai, kura uzskata, ka šim procesam ir jābūt izsvērtam, pakāpeniskam, ka šis nepilsoņa statuss varbūt tiešām var ievilkties piecu vai desmit gadu garumā. Tomēr patiesībā tas ir pamatots process. Pamatots un izsvērts process nākotnes un Latvijas vārdā, tās sabiedrības saskaņas vārdā, kura mums tiešām ir nepieciešama, jo diemžēl mēs šodien redzam to, ka daudzi no tiem bērniem, kuri jau šobrīd varētu mācīties latviešu valodu, joprojām negrib to apgūt. To es redzu arī tajā rajonā, kurā dzīvoju, kur latviešu bērni joprojām ir spiesti sarunāties krievu valodā, taču es neredzu tendenci, ka šie mazie krievu bērni vēlētos mācīties latviešu valodu. Protams, arī šeit ir zināmam pragmatismam jābūt, jo varbūt kāds saredz citu ceļu, citu risinājumu.

Savā laikā Amerikas Savienotās Valstis, lai atrisinātu karu zaudējušās valsts Vācijas problēmas, izveidoja Māršala plānu, un es domāju, ka tas bija lielisks plāns. Bet atcerēsimies, ka šis Māršala plāns faktiski toreiz neietekmēja Latviju, kura arī bija šo karu zaudējusi, pie tam nevis savu iegribu dēļ, bet gan citas lielvaras, citas lielvalsts noziedzīgas rīcības dēļ. Tā ka es domāju, faktiski Māršala plāns šodien ir vajadzīgs arī Latvijai. Pie tam nevis kaut kāds intensīvais plāns, bet izsvērts, pārdomāts, pakāpenisks process. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, šodien mēs izskatām ļoti svarīgu likumprojektu, un, kā parādīja šīsdienas debates un visas sarunas, tad ne vienotības, ne vienota viedokļa par šiem grozījumiem ne sabiedrībā, ne arī šeit, Saeimā, nav. Acīmredzot ir pragmatiski jāiet soli pa solim un jārisina tās problēmas, kuras mums kā deputātiem, pieņemot likumu, ir pienākums atrisināt. Tas faktiski ir mūsu darbs, kas mums jādara. Nevar runāt par pilsonību kā par etnisku kategoriju, kas ļoti bieži izskan daudzās runās un diemžēl arī masu medijos. Pilsonība nav etniskuma pazīme, bet gan valstiska kategorija!

Otrs. Mēs paši esam pieņēmuši šeit, Saeimā, likumu par pilsoņa pienākumiem un tiesībām. Ieskatīsimies vēlreiz uzmanīgi šajā likumā un konstatēsim, kādi tad ir pienākumi pilsonim? Es gribu atgādināt, ka šajā likumā pie pilsoņa pienākumiem nav pat ierakstīta tāda norma, ka viņam ir jāzina latviešu valoda vai ka viņam ir jālieto šī valoda. Šajā likumā vispār ir ļoti maz pienākumu pilsoņiem. Tātad tas ir likums, ko mēs paši esam radījuši, pieņēmuši un tātad noteikuši arī tā normas. Tagad, kad runājam, kā iegūt pilsonību, mēs ceļam latiņu uz augšu un gudrojam kaut ko citu.

Runājot par terminiem, Ilga Kreituses kundze jau deva skaidrojumu, ka normālā, sakārtotā valstī varētu dzīvot pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Mēs paši, kā tas mums bieži mēdz būt, Latvijā, pieņemot likumu par nepilsoņa statusu, esam radījuši oriģinālu terminu "nepilsonis", kuram starptautiskajā juridiskajā praksē nav skaidrojuma, nav arī īstas jēgas. Tomēr ir jākonstatē fakts, ka šajā Pilsonības likumā no šā termina mēs nevarēsim izvairīties, jo ir likums par nepilsoņa statusu, un tātad tas, bez šaubām, ir jāatzīst, bet tā bija subjektīva kļūda, kas bija radusies konkrētos vēsturiskos apstākļos. Tāpēc šodien nav jēgas runāt par šā termina palikšanu vai nepalikšanu likumā, jo tas jau ir noteikts ar citu likumu, un šodien tas paliks arī šajā likumā, jo vienkārši mēs neesam gatavi atcelt iepriekšējo likumu.

Noklausoties premjera Krasta runu, es atcerējos kāda viņa pielūdzēja vēstuli: zilonim piedzimst zilonis, okupantam piedzimst okupants. Turpinot šo loģiku, tātad tāds jau piedzimst, un tā ir mūsu nelaime, jo mums vairosies šie cilvēki, kuriem ir tāda domāšana. Es domāju, ka tautas pārstāvjiem, kas ir ievēlēti šeit, ir jābūt drusku gudrākām smadzenēm.

Un pēdējais. Jā, mūsu partija jau sen ir iestājusies konsekventi par šā likuma izmaiņām, un mēs izgājām no valdības tāpēc, ka neatradām atbalstu un izpratni par šā likuma izmaiņu nepieciešamību. Šodien es esmu pilnvarots pateikt, ka mūsu frakcija dod pilnas iespējas valdībai pildīt savus solījumus. Jūs esat solījuši, un jums ir valdība, kuru atbalstīja arī Valsts prezidents, atbalstīja Rietumu vēstnieki, nu tad, lūdzu, pildiet savus solījumus, mēs jums netraucēsim! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Pēc manas pārliecības, šodienas saruna notiek sasteigti par ļoti nozīmīgu un ar ļoti tālejošām sekām saistītu jautājumu. Lūk, un tas ir satraucoši! Jo šāda sasteigtība kā vienmēr nes līdzi daudz negatīvisma. Un šajā ziņā es teikšu, kā tas ir, - tā ir nacionālās nesaticības kurināšana.

Ja mēs nopietni paanalizējam šeit sacītās runas, tad es saskatu ļoti daudz, ļoti daudz tādu vārdu, kas virza uz nacionālo nesaskaņu. Mums ir grūti šodien, jo ir ekonomiskās grūtības, ir sociālās grūtības, šeit vēl pastāv un ir pastāvējušas nacionālās problēmas, un tagad mēs ar šo sasteigtību tikai uzkurinām tās. Kam tas ir vajadzīgs? Kam bija vajadzīga šāda sasteigta, ārpus kārtas šā jautājuma izskatīšana? Un vēl to mēģina definēt kā pragmatismu, pragmatismu solīti pa solītim. Vai mēs mūsu valsts, mūsu valodas pastāvēšanu vai nācijas pastāvēšanu varam uzskatīt par kaut ko tik pragmatisku un tik vienkāršu? Tā ir vienkārši slēpšanās aiz frāzēm. Un nekas vairāk. Vai tiešām tas notiek apzināti vai neapzināti? - tāds ir jautājums.

Kas attiecas uz to, vai Pilsonības likums ir jāpārskata. Par to esmu izteicies vairākkārtīgi un vairākkārtīgi no šīs tribīnes esmu paudis, ka tāda "logu" pastāvēšana ir nevietā. Ir jāpiešķir pilsonība tiem pilngadīgajiem cilvēkiem, kuri apzināti ir izšķīrusies būt lojāli pret Latviju, kuri prot latviešu valodu, un, ja ir vēl kādi citi nosacījumi, tad šie cilvēki tos atzīst un izpilda.

Bet kā tas notiek? Turpinot šo sarunu, es esmu par to, ka pilsonības piešķiršanā valodas pārbaude būtu vispār jāatceļ tiem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, nevis tā, kā tur ir ierakstīts: "vieglas sarunvalodas formā". Te atkal valdīs subjektīvisms un eksaminatoru brīvas gribas izpausme, personīgās gribas izpausme, un nekas vairāk. Es esmu pret to, ka krievu skolās un citās nelatviešu skolās tiem pasniedzējiem, kuri nepasniedz latviešu valodu, nav obligāti jāliek valsts eksāmens latviešu valodā, bet eksāmens ir jāliek un prasības ir jāpilda visiem tiem, kuri pretendē uz augstāko, ko mūsu valsts var piešķirt, - uz pilsonību. Tur šaubu nevar būt!

Un, ja mēs runājam par tām slavenajām Van der Stūla kunga rekomendācijām, tad gribu jautāt: kurš no mums ir redzējis šīs rekomendācijas rakstiskā veidā? (Starpsauciens: "Es redzēju!") Vai tās deputātiem ir izdalītas? (Starpsauciens: "Visi redzēja!") Nu tādā gadījumā es esmu palaidis tās garām. Bet šajās rekomendācijās, cik no preses izriet, nav pasacīts, kā tādai nācijai saglabāt savu valodu, kuras galvaspilsētā 70% iedzīvotāju nerunā pamatvalodā, kur ir tikai nedaudz vairāk par 50%, valstī ņemot kopā, pamatiedzīvotāju. Lūk, šādas rekomendācijas nav, un tās nāk no zemes ar pavisam citādiem apstākļiem, kur pamatnācija ir būtiskā vairākumā, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kas nepieder pie šīs nācijas.

Kas attiecas uz terminu "nepilsonis", es jau esmu izteicies par šā termina saglabāšanu. Mums ir nepilsoņu pases, un to es jau iepriekšējā lasījumā sacīju. Un šo pasi atzīst starptautiski ceļojot un tā tālāk. Šos trīs priekšlikumus aicinu noraidīt, jo tiem nav nekāda pamata. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Prezidij! Šodien tiešām varbūt tiek izlemts viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko izskata Saeima šīs Saeimas pilnvaru laikā. Mēs esam skaidri deklarējuši savu pozīciju, kas saskan ar partijas pozīciju un partijas programmu kopumā. Mēs pirmie iesniedzām savas rekomendācijas jeb savus priekšlikumus Sadarbības padomei attiecībā uz grozījumiem Pilsonības likumā, vēl būdami valdībā.

Valdība būtībā ir gājusi vēl soli tālāk. Vismaz pagaidām tas ir deklaratīvi attiecībā uz šiem grozījumiem, kas nebija saskaņoti ar darba grupu, ko vadīja Amerika kungs. Arī tam mēs esam piekrituši. Bet es gribu jums nolasīt valdības deklarācijas papildprotokolu, lai jūs visi atcerētos - gan pašas valdības pārstāvji šeit, gan arī tie, kuri ir tā saucamajā opozīcijā.

Tātad valdību veidojošās frakcijas vienojās, ka tiks atbalstīti grozījumi Pilsonības likuma pieņemšanai trijos lasījumos komisijās un sēdē, grozījumos ietverot, pirmkārt, visu naturalizācijas "logu" atcelšanu un, otrkārt, ar EDSO rekomendācijām saskaņotus grozījumus par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Treškārt arī nolasi!") Šodien Ministru prezidenta uzrunā (es nevaru neko teikt par viņa viedokli pilsonības jautājumā, jo es nedzirdēju), nekas nebija arī skaidri pateikts, kāds tad ir šīs valdības viedoklis, bet es gribu jums atgādināt, ka zem šā papildprotokola stāv arī Ministru prezidenta Guntara Krasta paraksts. Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēža Straumes kunga paraksts. Un visu pārējo frakciju vadītāju paraksti, kuri veido esošo valdību... pagaidām vēl esošo.

Krasta kungs centās iegalvot, ka grozījumi Pilsonības likumā ir tāpat kā paātrinātas dzemdības. Es domāju, ka paātrināt dzemdības - tas nav demogrāfijas jautājums. Visam jānotiek tā, kā tas notiek. Bet mums nav saprotams, un es gribētu skaidri zināt no valdību veidojošo frakciju pārstāvjiem, no katra, valdības pozīciju par šiem grozījumiem. Kā jūs varat iesniegt šādu dokumentu, paši nesaskaņojot savu rīcību? Varbūt gaidāt opozīcijas atbalstu?

Ar mums neviena frakcija nav runājusi, izņemot Valsts prezidentu (No zāles deputāts P.Tabūns: "Un nerunāsim!"), un šodien faktiski mēs esam daļēji ķīlnieku lomā. Noraidot vienas daļas pozīciju, mēs esam pret "Latvijas ceļu", bet, noraidot otru pozīciju, mēs esam pret "Tēvzemei un Brīvībai". Bet kāda tad ir jūsu pašu pozīcija? Pasakiet! Mūsu pozīcija ir skaidri deklarēta. (Starpsauciens: "Un kāda ir jūsu pozīcija?") Un šeit pareizi teica Turlā kungs, ka mēs gaidām no valdības valdību veidojošo frakciju lēmuma realizāciju saskaņā ar šo papildprotokolu. Un, ja jūs spēsiet realizēt šo papildprotokolu, tad tas saskanēs ar mūsu programmu. Tad mēs tikai apsveiksim šo soli. Tomēr mēs gribētu vēlreiz skaidri dzirdēt, kāds tad būs šo valdību veidojošo frakciju balsojums šeit. Vai jūs apvienojāties tikai tāpēc, lai izveidotu valdību un gaidītu citu atbalstu? Varbūt pat nav šīs pozīcijas? Tāpēc mēs Pilsonības likuma izskatīšanas gaitā gribam vēlreiz skaidri dzirdēt šo nostāju. Jo jūs esat paziņojuši, arī Krasta kungs ir paziņojis Latvijas sabiedrībai - kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem - un arī visai pasaulei par valdības nostāju. Mēs gribētu, lai šī nostāja tiktu realizēta šīsdienas balsojumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, es atgādinu jums, ka mēs pašlaik apspriežam pirmos trīs priekšlikumus, tāpēc lūdzu runāt par tēmu.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist Liepas kungam, ka mēs esam sasteiguši šā jautājuma izskatīšanu. Cienījamie kolēģi! Šis jautājums par pilsonību tika sākts risināt jau Augstākās padomes laikā. Tad šo likumu mēģināja daļēji grozīt 5.Saeima, un arī mēs jau esam pieņēmuši daļējus grozījumus šajā likumā. Paskatīsimies, kas tad šajā likumā ir iestrādāts. Faktiski pat pilsoņu kopums... Latvijas pilsoņi ir sadalīti trijās kategorijās. Pirmajā kategorijā... Es gan negribētu nevienu šeit aizvainot, arī klātesošos kolēģus ne, bet tā nu ir sanācis, ka pie pirmās kategorijas ir pieskaitāmi tie Latvijas pilsoņi, kuri ir iebraukuši Latvijā no Rietumiem. Pie otrās šķiras pilsoņiem esam pieskaitāmi mēs visi, kuri šeit Latvijā esam dzīvojuši, bet pie trešās šķiras pilsoņiem ir pieskaitāmi tie, kuri mēģina atgriezties Latvijā no Austrumiem. Tāda diemžēl ir realitāte.

Par vārdu "nepilsonis". Es par to jau runāju parlamenta iepriekšējā sēdē, kad mēs izskatījām šo jautājumu. Es nesaskatu loģiku šim vārdam šajā likumā un neredzu arī tā pamatojumu.

Nākošais. Cienījamie kolēģi, būsim konsekventi! Lielākā daļa runu, kuras atskan šajā parlamentā no šīs tribīnes, diemžēl ir veltītas trijām kategorijām. Un mēs šiem jautājumiem veltām visvairāk laika. Tie ir arī jautājumi, kas saistīti ar pilsonību, jautājumi par atceres dienām. Nākošais bloks ir leģionāri, bet faktiski mēs ļoti maz diskutējam par sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, kādi ir Latvijā, respektīvi, par dzīves līmeni.

Neatkarīgi no tā, kā mēs šodien nobalsosim un kāds būs pieņemtais likums, labāks vai sliktāks, bet diemžēl sociāli ekonomiskie apstākļi Latvijā neuzlabosies.

Es gribētu atgādināt jums arī statistiku, kas raksturo dzīves līmeni mūsu valstī. 1994.gadā Latvija ieņēma 30.vietu starp pasaules valstīm dzīves līmeņa ziņā. 1995.gadā, kad sākās valsts budžeta un banku krīze, Latvija noslīdēja uz 48.vietu. Pēc tam pie varas nāca Andris Šķēle - Latvijas tautas "glābējs" pēdiņās, un 1996.gadā Latvija noslīdēja uz 92.vietu. (Starpsauciens: "Un kad nāks sociāldemokrāti?") Kolēģi, varbūt mēs varētu izbeigt šīs liekās debates no šīs tribīnes? Es esmu par to, lai samazinātu vispār runāšanas laiku līdz vienai minūtei, tāpēc ka mums citam citu nav jāpārliecina. Mēs jau sen esam izšķīrušies, par ko balsot.

Bet, ja runājam par šo konkrēto priekšlikumu, es aicinu noraidīt to, ka vārds "nepilsonis" paliek šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Valsts prezident! Godājamie kolēģi! Es atbalstu terminu "nepilsonis" un "bezvalstnieks" lietošanu šajā likumā. Taču es gribu turpināt to, ko pateica Ādamsona kungs, - ka pašlaik debates ir pārvērtušās politisku motīvu dēļ. Un nav taisnība Turlā kungam, kurš teica, ka viņi izgājuši no valdības Pilsonības likuma dēļ. Mēs ļoti labi zinām, ka viņi no tās izgāja ekonomikas ministra Sausnīša dēļ. Tādēļ nevajag melot un dezinformēt klausītājus. Un man liekas, ka arī nevajadzētu visu vainu uzgāzt valdībai. Jūs, Demokrātiskā partija Saimnieks, taču visu laiku bijāt valdībā. Ko tad jūs esat izdarījuši gan attiecībā uz Pilsonības likumu, gan uz visu pārējo? Man ļoti nepatika arī Jurkāna teiktais, ka esot jāievēro valdības deklarācijas papildprotokols. Es kā deputāts nezinu to papildprotokolu. Arī Ribentropa-Molotova paktam bija papildprotokols pievienots. Man liekas, ka šajā gadījumā Demokrātiskajai partijai Saimnieks nevajag te censties, tā teikt, šūpot valdības kuģi. Un šajā gadījumā es gribu pateikt, ka manas domas ir tādas, ka valoda ir jāprot. Automātiska pilsonības piešķiršana ir nepieļaujama.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: "Ierosinām 22.jūnija plenārsēdē saīsināt debašu laiku: 2 minūtes - pirmo reizi, un 1 minūti - otro reizi".

Viens var runāt "par", viens - "pret". Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Runāšu "pret".

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, izslēdziet mikrofonu. Jau ir notikusi balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 7. Šis deputātu priekšlikums ir noraidīts.

Debatēs nākamajam vārds Jurim Dobelim - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Paldies par valdību veidojošo Saeimas frakciju vienošanās protokola citēšanu. Bet, ja jau nu citē protokolu, tad citēt vajag visu to, kas attiecas uz 1.punktu. Jurkāna kungam ar rēķināšanu laikam ir problēmas. No viens līdz divi viņš prot saskaitīt, bet trijnieks kaut kā atmiņā neieguļas. Un tāpēc speciāli Jurkāna kungam atgādināšu šā protokola 1.3.punktu: ir nepieciešamība pilsonības pretendentiem apliecināt lojalitāti Latvijas valstij, un ir jānodrošina iespēja viņiem apgūt latviešu valodas un vēstures zināšanas. Un vēl bez tam nolasīšu šā protokola 3.punktu: tiks nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss Latvijas Republikas Satversmē. Ir vēl dažas vietas, kurās minēta valsts valoda. Un tāpēc nav šeit nekādas atkāpes no rekomendācijām. Mēs vienkārši vēlamies nodrošināt latviešu valodas vietu Latvijā. Un tas nerunā pretim nekādām rekomendācijām. Es uzskatu, ka tikai cilvēks ar vāji attīstītu domāšanu vai tāds, kam tiešām ir par visu nospļauties, - ka tikai tāds var ieteikt piešķirt pilsonību cilvēkam, kas nav apliecinājis savas valsts valodas zināšanas. Bet par to mēs runāsim nākamajā punktā. Tikai lūdzu: ja šeit tiek citēti dokumenti, tad tos vajag citēt pilnībā. Un šo protokolu katrs var izlasīt.

Kas attiecas uz 1.priekšlikumu, diemžēl pārāk garas ir šīs debates, bet tādām tām arī ir jābūt. Es atkārtoti aicinu neatbalstīt priekšlikumu, kas aicina izslēgt jēdzienu "nepilsonis".

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, Gundars Valdmanis vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā un tauta! Es esmu piedalījies Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentu komitejas sanāksmē. Ar šmaukšanu, klaju melošanu, ar dokumentu mainīšanu pēc jau notikušā fakta Amerika kungs un Golubova kungs tad nonāca pie slēdziena par Latvijas pilsonības jautājumu. Un tas, lai gan tapis ar viltu un ar krāpšanu, it kā ir dokuments...

Otrajā lasījumā bija tāds pats jautājums. Nopietnā balsojumā par to, kuru variantu mēs pieņemsim, tika konstatēts, ka Sadarbības padomes pakalpiņi spieduši vairākas pogas vairākās vietās. Mēs teicām, ka šāda šmaukšana ir nepieļaujama tautai tik svarīgā jautājumā, bet par šo jautājumu netika pārbalsots.

Es jūs lūdzu vadīties pēc procedūras, pēc mūsu Kārtības ruļļa. Cilvēkiem ir tiesības izteikties "par" vai "pret" par tādiem priekšlikumiem, kāds nupat bija un par kādu nupat notika balsojums. (Paldies Dievam, ka tika nobalsots "pret".) Taču tad, kad es piesakos runāt "pret", vārdu man nedod. Tas, ka Straumes kungs nespēj saredzēt, ka tā lampiņa mirkšķina, un tas, ka tur visapkārt ir televīzijas kameras, kuru dēļ viņš nevar saredzēt, ka es stāvu ar paceltu roku, - tas tomēr neattaisno šo klajo parlamentārās procedūras pārkāpšanu.

Mēs šodien runājam par dziļu nodevību pret mūsu tautu. Dziļu nodevību. Mums ir jācenšas, cik mēs varam. Es domāju, ka mums nav tiesību rīkoties tāpat, kā tas tika darīts Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentu komitejas sapulcē, kur ar klaju viltu un meliem tika pieņemts lēmums. Es domāju, ka mēs nedrīkstam šo likumu virzīt tālāk tā, kā mēs to darījām otrajā lasījumā, - ar viltus balsojumiem. Es nepieļaušu un arī mani draugi nepieļaus Kārtības ruļļa pārkāpšanu tagad.

Sēdes vadītājs. Paldies, Valdmaņa kungs! Bet turpmāk, kad jūs vēlaties pieteikties debatēs sēdes gaitā, vismaz mēģiniet pacelt roku, ja nevarat nospiest pogu.

Nākamajam debatēs vārds Viesturam Bokam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Deputāti! Es gribētu pastāstīt par vienu sindromu, kurš attīstās cilvēkam, kurš pārdzīvojis traumu. Tas ir pēctraumas stresa sindroms. Ja cilvēks pārcietis psiholoģiskus vai fiziskus pārdzīvojumus, viņam ar šo sindromu ir jādzīvo tālāk visu mūžu. Šī sindroma rezultātā veidojas četras cilvēku grupas: ir cīnītāji, ir fatālisti, ir vienaldzīgie, un ir pragmatiķi.

Kas attiecas uz mūsu tautu, acīmredzot pēc visa vēsturē pārdzīvotā mēs varam šodienas cilvēkus iedalīt tieši šajās pašās grupās. Tieši no tā saucamajiem cīnītājiem veidojas galējie viedokļi. No viņiem rodas mīti, un no viņiem rodas galēji ekstremālas situācijas.

Ko es gribu teikt? No šīs tribīnes šodien izskanēja viedoklis, ka pilsonība ir augstākais, ko valsts var cilvēkam piešķirt. Starptautiskajās tiesībās šāds vērtējums ir pilnīgi nepieņemams. Pilsonība nav goda lieta. Pilsonība ir katra cilvēka tiesiskā saite ar savu valsti. Tiem, kas šeit runā par lojalitāti, es gribu prasīt: ar kādām mērvienībām mēs mērīsim šo lojalitāti? Es zinu, ka ir izskanējis no Saeimas tribīnes arī jautājums par lustrāciju. Ka mēs tagad vērtēsim, kas kurš ir bijis. Ar kādām mērvienībām? Un kuras komisijas būs tās, kas izmērīs šo lojalitāti?

Kas attiecas uz pilsonību, pilsonība ir tiesisks akts, kas cilvēkam valstī ļauj realizēt cilvēktiesības, politiskās tiesības un sociālās tiesības. Turklāt visas tās ir vienlīdzīgas. Jautājums ir tikai par to, vai mēs šodien dodam cilvēkiem vienādas tiesības pretendēt uz šo pilsonību. Mēs jau apriori ar šo likumu gribam noraidīt pat tiesības pretendēt uz šo pilsonību.

Kas attiecas uz integrētu sabiedrību, integrēta sabiedrība var balstīties uz diviem fundamentāliem postulātiem - uz attīstītu ekonomiku un uz labklājību. Kā mēs varam plānot attīstītu ekonomiku, ja mēs sabiedrību joprojām turpinām šķelt divās daļās? Sašķelta sabiedrība nevar pacelt ekonomiku. Un, ja mēs runājam par latviešu tautas izdzīvošanu, tad jāteic, ka mans pienākums ir no šīs tribīnes atgādināt visiem, ka es gribētu vispirms sagādāt latviešu tautai cilvēka cienīgu dzīvi savā tēvzemē. Un tikai tad var runāt par tautas izdzīvošanu. Mēs nekā nepanāksim, ja šeit nebeigsim runāt ar politiski demagoģiskiem lozungiem un nerunāsim par ekonomikas kategorijām, par ekonomikas jautājumiem, kuru risināšanā ir aicināti piedalīties visi, kas mūsu tēvzemē dzīvo. Tikai tad, kad būsim pieņēmuši šādu likumu, kas cilvēkus integrē un vieno ekonomiskam darbam, valstij sāksies augšupeja, sāksies labklājības process, kas cilvēkus vienos, un tad mums nebūs jārunā savstarpēji apvainojošas frāzes.

Kas attiecas uz vārdu "nepilsonis", es tomēr domāju, ka mums vajadzētu pieņemt to, kas ir starptautiskajās tiesībās jau pieņemts. Šāds jēdziens nepastāv, un Latvijas likumdošanā tas pilnīgi neko neatrisina un nedod. Es arī aicinu to svītrot.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, man gribas paskatīties uz Valsts prezidenta kungu. Valsts prezidenta kungs! Jūs esat pareizi Satversmē noteikts kā politiski bezatbildīga persona. Šodien jūs plūcat tās jāņuzāles jeb to valdību, kura, kā jūs uzskatījāt, ir vienīgā iespējamā, kura realizēs Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību.

Iespējams, es neesmu nekāds pareģis, bet es varu pateikt visiem, ko es redzu, kas šodien notiks. Šodien notiks sēde līdz naktij. Pēc tam - tas ir pilnīgi reāli - šā likuma izskatīšana tiks pārnesta vēl uz kaut kādu tālāku laiku pēc Jāņiem. Pēc tam jūs, Valsts prezidenta kungs, saņemsiet kādu deputātu apjomīgu vēstuli, un divu mēnešu laikā jūs to likumu neizsludināsiet. Un tad jau būs klāt septembris un oktobris. Jaunas vēlēšanas. Tā ir pilnīgi reāla programma, kas šodien jau ir ieslēgta. Tikai ir jautājums: kas nesīs par to atbildību? Un kāds mums tad būs izskats tajā starptautiskajā arēnā, kurā gan Krasta kungs, gan kolēģi no valdošā vairākuma solīja, ka Latvija integrēsies Eiropas Savienībā, un kurā patiešām runāja ar Solanas kungu par kaut kādām iespējamām attiecībām ar NATO? Tie ir meli. Diemžēl šie meli šodien ir veikti. Veikti arī ar jūsu rokām, cienījamais Valsts prezidenta kungs. Vai tas ir tas vēlamais rezultāts? Un vai šodien, kad mēs tā deklarējam, mēs redzējām ārā uz ielas tos nepilsoņus? Nu nav taču šodien tā, ka viņi pulkiem te šodien stāvētu un kliegtu: "Dodiet mums to pilsonību!"

Diez vai arī nākotnē pēc šo naturalizācijas "logu" atcelšanas, pēc pilsonības piešķiršanas tiem bērniem, pēc 16 vai 18 gadiem, notiks tik drausmīga mūsu pārplūdināšana. Tādēļ šodien tas viss drīzāk atgādina kaut kādu saietu pie greizajiem spoguļiem, kuros katrs pārvēršas un mēģina pierādīt, ka tas ir vislabākais un īstākais pastalnieks. Patiešām, - lūk, tuvākajā laikā ir vēlēšanas, un katrs cenšas kaut ko panākt ar savu balsojumu. Bet nedomā par valsti. Man ir kauns šodien šo vēstnieku priekšā, Eiropas Padomes sēdes priekšā, kura šodien notiek un kurā Latvija kārtējo reizi ir devusi solījumus, kurus nepilda. Tā ir mūsu morāle, un tas ir mūsu kauns. Protams, var jau atkal bļaustīties atsevišķi radikāļi, kuriem ir tikai tāda domāšana, ka reizēm patiešām liekas, ka sēž šeit kaut kāda "piektā kolonna", kuras galvenais mērķis ir panākt, lai Latvijai būtu sliktāk.

Tabūna kungs! Mēs arī šodien varējām cilvēkus nolikt pretī, uztaisīt kautiņu pie Saeimas vai darīt ko citu... Mēs nemeklējām konfrontāciju. Lai notiek normāla diskusija! Nevajag pārvērst šo sēdi par balagānu. Un, ja jūs to darāt, tad šodien, Tabūna kungs, jūs pārvēršat savu premjeru par balagāna vadītāju. Viņa solījumi ir nulles vērti. Es viņa parakstam nekad neticētu un aicinu arī citas valstis neticēt tam. Krasts neatbild par saviem vārdiem. Krasts ir vienkārši marionete, tajā skaitā arī "tēvzemiešu" rokās.

Un, ja Bokas kungs uzdod jautājumu: "Kā Latvijā drīzumā mērīs valstsvīrus?", - tad jāteic, ka tie būtu mērāmi tabūnos. Diemžēl man reizēm liekas, ka mūsu Valsts prezidents "nevelk" vairāk par trim tabūniem.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Kas attiecas uz šo pilsonības jēdzienu un šo terminu, te jau kolēģi teica, ka tas ir iestrādāts arī citos likumos. Acīmredzot tam tur pagaidām ir jāpaliek, citādi jau varētu būt runa par nomaiņu.

Bet tagad - par lietas būtību. Mani ļoti ietekmēja Daiņa Turlā teiktais. Daini! Tad es sapratu, ko mēs esam izdarījuši un ko mēs šeit gatavojamies izdarīt. Proti, kamēr bija nosacījumi, tikmēr pilsoņa pienākumi tika tur deklarēti. Tas viss bija ietverts tajos nosacījumos. Bet, redziet, kas nu ir iznācis (to es faktiski tikai tagad apjēdzu): tagad, automātiski bērniem dodot pilsonību, netiek deklarēti šie pienākumi. Viens no pilsoņa pienākumiem, kā teica Dainis Turlais, ir zināt valsts valodu, to mācīties. Tātad jau no 3 gadu vecuma tas bērns mācās valsts valodu, atbilstoši savam līmenim integrējas mūsu kultūrā un trijos, četros, piecos, desmit vai piecpadsmit, vai sešpadsmit gados viņš jau ir absolūti integrējies. Viņš tad automātiski pilda šo savu pilsoņa pienākumu. Bet pašlaik viņš tiek uzņemts pilsonībā bez pienākuma. Tā ir mūsu tāda neapdomība. Kā tas tā ir iznācis? Faktiski tas tā nedrīkstētu būt. Pienākumi ir jādeklarē. Tomašūna kungs, ir jādeklarē tieši šiem bērniem, bet vispār - pilsoņiem, un tad tas viss attieksies arī uz bērniem. Bērni tiks automātiski uzņemti pilsonībā, bet uz viņiem attieksies šie pienākumi. Un tad jau tas ir nopietni un konstruktīvi.

Par šo lielo šaubu - es to gribu nosaukt tā. Valsts prezidenta kungs glorificēja šo starptautisko aspektu, kas ir ārkārtīgi svarīgs, un Ministru prezidenta kungs arī šajās lielajās šaubās mums šeit izgaismoja abas puses. Šajā pirmsjāņu laikā tas jau drusciņ nebija labi... jāsaka - drusciņ, lai gan tas bija ļoti slikti no "Saimnieka" un "Latvijas ceļa" puses, ka sasauca mūs tieši šajā dienā, varēja to pēc Jāņiem darīt, tad mēs trīs dienas varētu šeit runāt.

Man jums jāsaka, ka jau pēc šā likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā sākās vienkārši tāda ļoti demonstratīva ņirgāšanās: "Redziet, tagad mums nebūs vairs jāmācās latviešu valoda, mēs tiekam uzņemti pilsonībā!" Es negribu teikt, ka tā ir vispārēja parādība, bet katrā ziņā tā ir tā parādības puse, kas, teiksim, lec uz āru un kas ļoti šokē un pazemo pilsoņus un tos cilvēkus, kas šīs valsts labā kaut ko grib darīt.

Viena daļa pilsoņu, cik jau nu mums ir iespējams tagad apklaušināt, arī izglītības sistēmā, ir tomēr par to, ka vajag dot šiem bērniem pilsonību un arī pašiem nodarboties ar šo bērnu izglītošanu, teiksim, tieši valodas ziņā un arī ar viņu integrēšanu mūsu kultūrā, pēc viņu iespējām.

Lielākā sabiedrības daļa ir šajās šaubās un neizpratnē, vai mēs ar kādu pārsteidzīgu lēmumu neizdarīsim morālu triecienu mūsu sabiedrībai, kas jau pašlaik ir ļoti, ļoti apdraudēta un nestabila, un arī savas tautas pastāvēšanai.

Beidzot savu uzstāšanos, es gribu teikt: apdomājiet to, ko es teicu, kā centrālo daļu! Nav šeit normas par pilsoņa pienākumiem. Nesaistām to tieši ar bērniem (bet tas tieši ar to saistītos, ja mums būtu šā likuma pilnais teksts). Un tas ir diezgan nepareizi un, es gribu teikt, pat nejēdzīgi. Manuprāt, likumu šajā nozīmē vajadzētu vēl sakārtot.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Atkal ir sācies process, ko mēs angļu valodā saucam par "filibustering". Tā ir laika vilkšana ar liekām debatēm.

Ir 94 izskatāmi jautājumi. Man ir priekšlikums. Par katru no šiem jautājumiem katrs drīkst izteikties 5 minūtes. Es iesaku izveidot deputātu grupu: Dobelis, Golubovs, Tabūns un Valdmanis. Katrs runātu 5 minūtes par katru jautājumu. Līdz ar to viņi spētu aizpildīt 31 stundu. Ja kāds vēl vēlas pieteikties šajā draudzīgajā pulciņā, viņš varētu to darīt. Visi šie mūsu deputāti varētu attiecīgi runāt visu šo laiku... (Starpsaucieni: "Runā par lietu! Ko tu muldi!") ... Un pārējie varētu atgriezties rīt, pulksten 18.00. Tas ir, atgriezties pēc 31 stundas, tikai rītdien, 18.00. Tad jau cienījamie radioklausītāji jūsu lieliskās runas vairs neklausīsies. Tādēļ labāk izrunāties tagad un netraucēt visiem pārējiem. Pašlaik jums vēl ir cerības, ka radioklausītāji klausās un par katru no jautājumiem var vervelēt visu, kas ienāk prātā. Es ļoti lūdzu jums kaut kādu konstruktivitāti.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā mēs izejam no jebkādiem rāmjiem un mēs Saeimu pārvēršam, atklāti runājot, par balagānu. Mēs te uzstājamies ar visādām tādām runām... Kaut vai tas pats Apinis - runā, kas tikai ienāk prātā. Nāk ar kādām muļķībām, un mums te nopietni ir jāklausās.

Lietas būtība - termins "nepilsonis". Kreituses kundze ļoti labi izskaidroja, kādēļ šim terminam ir likumā jāpaliek? Es nezinu, ko te vēl diskutēt?

Es varētu vienīgi piebilst, lūk, ko. Kāpēc Dozorceva kungs tā uzstāj, ir par šā termiņa atcelšanu? Ļoti vienkārši. Tādēļ, ka nepilsoņi ir sevišķa kategorija un, ja mēs šo jēdzienu izņemam ārā, viņi kļūst par apatrīdiem. Un, ja tie ir apatrīdi, tad viņu skaits mums ir steidzīgi jāsamazina. To mums nosaka starptautiskās tiesības. Tāda ir lietas būtība, un es iesaku balsot par šā termina atstāšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man te ir jāsaka uzreiz Putniņa kungam atbilde, ka visiem pilsoņiem šajā valstī ir pienākumi un tiesības un to nosaka 1991. gada konstitucionālais likums par pilsoņu tiesībām un pienākumiem šajā valstī. Un tā atšķirība varbūt ir tur, ka, šobrīd iedodot šo pilsonību bērniem, līdz ar to viņiem arī uzliek par pienākumu ievērot šo likumu. Tā ir ābeces patiesība.

Tālāk. Kāpēc jūs esat pieņēmuši tādu domu, ka Latvijā bērni nevar apgūt latviešu valodu? Es ļoti atvainojos... Latvijas izglītības sistēma jau šodien visiem skolēniem dod iespēju... piedāvā iespēju iegūt latviešu valodā izglītību. Latviešu valodu un Latvijas vēsturi var apgūt skolās, tādas iespējas ir jau tagad. Es minēšu jums dažus statistikas datus par to, kāda šobrīd ir šī situācija pirmajās klasēs Latvijā. Ja mēs paskatāmies uz to bērnu skaitu, kuri apmeklē skolu ar latviešu mācībvalodu, un arī uz to bērnu skaitu, kuri apmeklē skolu ar krievu mācībvalodu, tad konstatējam, ka jau šobrīd latviešu skolās katrs piektais bērns pirmajā klasē nav latviešu izcelsmes. Tātad vecāki savus bērnus jau šobrīd sūta latviešu skolās, jo zina, ka jāiemācās latviešu valoda, jāapgūst Latvijas vēsture un ka visas ar šo valsti saistītās integrācijas lietas ir kārtojamas caur skolu.

Otrs fakts. Šobrīd Latvijā jau ir trīs rajoni, kuros pirmajās klasēs krievu plūsmā nav neviena bērna. Jau šogad trīs rajoni tādi ir. Tajā pašā laikā Latvijā šobrīd no 33 pilsētu un rajonu pašvaldībām ir tikai 5 vietas - tās ir Daugavpils, Rēzekne, Rīga, Krāslavas rajons un Daugavpils rajons -, kurās mazāk par 50% bērnu apgūst izglītību latviešu valodā. Pie tam četrās vietās - Rīgā, Rēzeknē, Krāslavas rajonā un Daugavpils rajonā - šie procenti jau ir tuvu pie 50. Vissliktākais stāvoklis šobrīd ir Daugavpilī, kur tikai 12% bērnu apgūst izglītību latviešu valodā.

Es gribētu jūs, cienījamie kolēģi, lūgt: pirms jūs šeit nākat ar apgalvojumiem, paskatieties statistikas datus! Tie šobrīd liecina par daudz ko pilnīgi pretēju tam, ko jūs šeit apgalvojat. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi. Mauliņa kungs tomēr nevēlas runāt.

Aigars Jirgens - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jēdzienam "nepilsonis", protams, šajā likumā ir jāpaliek - ne tikai tāpēc, ka tas ir paredzēts nākamajos šī likumprojekta pantos, kurus ir atbalstījusi Juridiskā komisija, bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir strikti jānodala šie divi jēdzieni - "bezvalstnieks" un "nepilsonis" - šajā Pilsonības likumā. Tas līdz šim nav ticis izdarīts, jo šīs ir divas pilnīgi atšķirīgas cilvēku kategorijas. Tas būs ļoti svarīgi, runājot par tālākajiem priekšlikumiem, īpaši par tiem atvieglojumiem, kurus starptautiskās konvencijas un starptautiskā prakse paredz attiecināt uz bezvalstnieku bērniem. Bet šīs konvencijas neko nesaka par nepilsoņu bērniem.

Šeit tika pieminēti dažādi fakti no vēstures. Es arī gribu atgādināt vienu vēstures faktu, proti, Latvijas Republikas 5. Saeimas sēdi 1994. gada 20. oktobrī, kad tika konceptuāli apspriests likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kam nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Un toreiz, debatējot par šo likumu, pilnīgi skaidrs ir no šīm stenogrammām, ka mēs nevaram nepilsoņus uzskatīt par bezvalstniekiem.

Citēju: "Šie PSRS pilsoņi, šie 700 000 vai 650 000 PSRS pilsoņu, netiek atzīti par bezvalstniekiem, un tas ir saprotams, ka viņi nav bezvalstnieki šī vārda starptautiskajā nozīmē. Šāda prakse pastāv. Skandināvijas valstīs viņiem ir tieši speciāli jēdzieni, ko viņi lieto. Viņi nelieto ne "ārvalstnieks", ne "bezpavalstnieks" attiecībā pret "eksjugoslāvijas" pilsoņiem vai "eks-PSRS" pilsoņiem. Viņiem ir atsevišķa aile "ārvalstnieks", atsevišķa aile "bezvalstnieks", un kā atsevišķa aile pagaidām pastāv, piemēram, tā saucamie "eksjugoslāvi" ar specifiskiem dokumentiem vai "eks-PSRS" pilsoņi. Protams, šis jēdziens ir garš, mēs varam padomāt, kādu viņu te lietot, bet praksē pastāv tādi fenomeni, ka specifiskos gadījumos izdod specifiskus dokumentus, kur nosaka faktiski viņu statusu pietiekami garā definīcijā, ja tas ir nepieciešams. Bet galvenais, ka, piemēram, visām ārzemju valstīm būs skaidrs, ko tas dokuments nozīmē.

Un visbeidzot. Šī cilvēku kategorija... mēs būsim izvairījušies no ārvalstnieka jēdziena, mēs būsim izvairījušies no bezvalstnieka jēdziena. Līdz ar to šo cilvēku kategoriju uzņemšanu pilsonībā mēs regulēsim tā, kā mēs to vēlamies. Un tas nebūt nenozīmē viņu automātiskās un ātrās tiesības uz pilsonību." (Beidzu citēt.)

Es gribu pateikt, ka šo runu toreiz nav teicis neviens no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK; šos vārdus ir teicis pašreizējais "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Un es aicinu arī šodien pie šīs koncepcijas turēties un pēc tās vadīties, apspriežot gan šo, gan nākamos priekšlikumus šajā likumprojektā. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Mūsu cilvēks izrādās...")

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tās bija debates par 1. līdz 3. priekšlikumu. Tātad deputāte Seile un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauca savu priekšlikumu. Paliek deputāta Dozorceva priekšlikums svītrot terminu "nepilsonis". Juridiskā komisija iesaka to neatbalstīt un atstāt terminu "nepilsonis".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Dozorceva priekšlikumu svītrot terminu "nepilsonis". Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 51, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Bez tam atbildīgā komisija iesaka izdarīt nelielu secības izmaiņu terminu skaidrojumā - terminu "nepilsonis" likt kā 2. pantu, bet terminu "bezvalstnieks" kā 1. pantu, jo alfabēta secībā šie termini sakārtojas tieši šādi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir priekšlikums nr.4 - Juridiskais birojs iesaka izteikt termina "bezvalstnieks" skaidrojumu citādā redakcijā nekā tā, kas bija likuma otrajā lasījumā. Un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runās Aigars Jirgens - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Turpinot to, ko es teicu iepriekš, es gribētu aicināt neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un paturēt šajā definīcijā jēdzienu "valstiskā piederība". Jo "valstiskā piederība" ir plašāks jēdziens un savā ziņā šis jēdziens "valstiskā piederība" šobrīd tiek attiecināts arī uz nepilsoņiem. Jo nepilsoņi saņem pasi, uz kuras vāciņiem ir rakstīts: Latvijas Republika. Nepilsoņi, izbraucot uz ārzemēm, saņem garantijas vienmēr atgriezties Latvijā, un Latvija pārstāv nepilsoņus starptautiskajā apritē kā pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Minēsim kaut vai tikai divus piemērus. Pirmais šāds piemērs ir celtnieku nolaupīšana Ingušijā, un Latvijas Ārlietu ministrija izrāda ļoti lielas aktivitātes - un pamatoti izrāda šīs aktivitātes -, lai sameklētu, vismaz censtos sameklēt, šos cilvēkus. Un otrs gadījums bija, kad Indijas cietumā nokļuva pieci lidotāji; arī tie visi bija nepilsoņi, un arī šos cilvēkus Latvijas valsts aizstāv. Tātad nevar apgalvot, ka šiem nepilsoņiem nebūtu nekādas valstiskās piederības. Līdz ar to ir jābūt arī pilnīgi precīzai bezvalstnieka statusa definīcijai, un tāpēc es aicinu saglabāt pirmā un otrā lasījuma redakciju, par ko arī bija vienojušās valdību veidojošās frakcijas, un noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Tiešām ir specifisks šis jautājums. Gribu vērst uz to arī Jirgena kunga uzmanību. Ja mēs saglabājam otrā lasījuma redakciju - ka bezvalstnieks ir persona, kurai nav nevienas valsts valstiskās piederības vai tiesību uz šādu piederību saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem -, tad uz pasaules nav neviena bezvalstnieka. Jo mums visiem formāli ir, piemēram, tiesības uz Meksikas pilsonību, atbilstoši Meksikas likumam, taču tikai tad, ja mēs izpildām turienes likuma prasības. Mums teorētiski ir tiesības uz jebkuras valsts pilsonību. Līdz ar to, ja mēs pieņemam par to piederību... tas ir viens cits jautājums, bet tur ir tā nepatīkamā daļa, par tām tiesībām uz šādu piederību. Tiesības uz valstisko piederību formāli ir mums visiem. Jebkuram pasaules iedzīvotājam ir tiesības uz jebkuras valsts pilsonību - protams, atbilstoši tās valsts Pilsonības likumam. Mums ar jums ir tiesības kļūt par Meksikas pilsoņiem, ASV un citu valstu pilsoņiem - protams, tad, ja mēs izpildām tās valsts Pilsonības likuma prasības.

Juridiskā biroja ieteiktā redakcija šajā ziņā ir precīza. Tajā pasacīts, ka bezvalstnieki ir personas, kuras netiek automātiski uzskatītas par kādas valsts pilsoņiem. Latvijā pie tiem nepiederētu, piemēram, tie pilsoņi, kas varētu automātiski kļūt par Krievijas pilsoņiem. Jo pēc šī likuma viņi vienkārši automātiski tiek uzskatīti... Uz Ukrainu un Baltkrieviju tas vairs neattiecas, jo viņi ir noteikuši attiecīgo termiņu. Starp citu, arī Krievija ir noteikusi termiņu līdz 2000. gadam. Pēc 2000. gada arī tur būs tā, ka vairs nebūs tiesību uz šo pilsonību.

Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs atstājam otrā lasījuma redakciju, tad mēs ieviešam jēdzienu, kuram faktiski nav... jo neviens cilvēks neatbilst šim jēdzienam. Es sapratu jūsu domu, tomēr tā precīzāk ir pateikta Juridiskā biroja priekšlikumā, jo viņi runā par tiem, kuriem ir automātiskas tiesības uz kādas valsts pilsonību, tātad par tiem, kuri ir šīs valsts pilsoņi saskaņā ar likumu. Tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, lai mēs neieviestu jēdzienu, kuram teorētiski nevar piemeklēt nevienu atbilstošu personu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja jūs apskatāties Juridiskā biroja priekšlikumu, tad iznāk, ka šāds teksts praktiski nozīmē gandrīz to pašu, kā varētu skaidrot un izmantot jēdzienu "nepilsonis", jo šeit, Latvijā, dzīvo pietiekoši daudz nepilsoņu, un viņi tiešām netiek uzskatīti par Latvijas Republikas pilsoņiem, jo mūsu valsts likumi viņiem šodien neļauj būt... Viņi var tikai kļūt, bet tas ir pavisam cits jautājums.

Tā ka es varētu piekrist, ka arī otrā lasījuma teksts nav ideāls. Tam es varētu piekrist! Bet šis atbalstītais Juridiskā biroja priekšlikums jau ir bīstams, jo faktiski tas gandrīz vai savieno jēdzienu "nepilsonis" ar jēdzienu "bezvalstnieks". Lūdzu, lasiet uzmanīgi!

Šeit no tribīnes jau skanēja vārds "automātiski". Nē, šeit nav nekāda runa par automātisku uzskatīšanu. To var katrs piedomāt klāt. Šodien, ja cilvēks dzīvo šeit, Latvijā, un ir nepilsonis, tad viņš netiek uzskatīts par valsts pilsoni, jo viņš vienkārši tāds nav. Līdz ar to nevajadzētu izgudrot pašiem savus vārdus un piekabināt te klāt. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet vēl vienu reizi, jo tomēr šis jēdziens, kas ir ietilpināts Juridiskā biroja priekšlikumā, diemžēl rada jau zināmas sekas. Nevajadzīgas sekas!

Esošais teksts tomēr dod iespēju vismaz kaut kādā veidā kaut kur ierindot šos cilvēkus, kuri ir ieceļojuši kādas valsts teritorijā nelikumīgi... Šādiem cilvēkiem, kuri ieceļojuši nelikumīgi, tiesību uz valstisko piederību attiecīgajā valstī nav. Līdz ar to šis teksts vismaz noliedz šādas tiesības. Un tāpēc varbūt pēc tam vajadzētu labot arī to, kas ir patlaban pieņemts otrajā lasījumā, bet nekādā gadījumā nevar atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir daudzkārt sliktāks.

Un tāpēc es aicinātu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atstāt to tekstu, kas ir otrajā lasījumā. Tas vismaz kaut cik sakārto to, kas ir jāsakārto.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es nevaru nekādi pievienoties iepriekšējam runātājam, ka šis termins ir labāks, jo diemžēl mēs... Tas atkal neatbilst mūsu jau parakstītajiem starptautiskajiem dokumentiem. Mēs esam parakstījuši starptautiskās konvencijas un citus starptautiskus dokumentus, kuri satur tieši šādu bezvalstnieka definīciju, un tā ir korekta un atzīta visā pasaulē. Mēs, protams, te varam izdomāt jebkurus formulējumus, bet tos pasaulē neviens neatzīs, un, ja būs kāds strīds, tad mūsu Satversmes tiesai nekas cits neatliks kā tos atcelt. Tā jau būtu formālā puse, jo starptautiskie līgumi, ko mēs esam parakstījuši un ratificējuši, ir augstāki par visu to, ko mēs sabalsosim šajā likumā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es saprotu, ka te ir tā doma - panākt, ka nepilsoņi ir kaut kāda kategorija ārpus bezvalstniekiem. Nē, tā tas nav, tā ir viena zināma bezvalstnieku kategorija, jo arī, protams, mūsu nepilsoņi nav nevienas valsts pilsoņi, bet viņiem mūsu iepriekšējie parlamenti ir devuši kaut kādu zināmu statusu un piešķīruši zināmu aizsardzību, jo viņi te ir nodzīvojuši ilgus gadus un bieži vien jau kopš dzimšanas, un tagad mēs viņus šajā gadījumā... Te tika izteikta tāda doma, ka, lūk, uz tiem, kuri ir tikko iebraukuši vai jau kopš pieciem gadiem iebraukuši, bet ir bez jebkādas pilsonības, ka uz tiem tad nu mēs attiecināsim zināmas priekšrocības, ko šī valsts dod, tātad kurdiem, kas te ir atbraukuši, lai gan mums pret viņiem nav nekādu saistību. Viņi varbūt te būs piecus gadus nodzīvojuši, un mēs dosim priekšrocības, bet, lūk, tiem, kuri te ir piedzimuši un kuri te ir nodzīvojuši, mēs iedosim kaut kādu īpašu statusu, un tad uz viņiem neattieksies tā pilsonības iegūšanas kārtība, kādu paredz šis likums. Es domāju, ka tāds risinājums ir pretrunā ar mūsu parakstītajām starptautiskajām saistībām, un es lūdzu netaisīt jucekli šajā lietā, bet nobalsot tādu šo "bezvalstnieka" jēdzienu, kāds ir tajos dokumentos, kurus mūsu valsts ir parakstījusi un kurus mēs esam ratificējuši.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man ir grūti piekrist Juridiskā biroja priekšlikumam, faktiski arī noticēt, ka starptautiskajos dokumentos, manuprāt, būtu tik vāji noformulēts bezvalstnieka jēdziens, jo ko tad nozīmē - "kādas valsts likumi"? Tas nozīmē to, ka, ja, piemēram, saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu likumiem kāds no deputātiem netiek uzskatīts par pilsoni, tad viņš automātiski ir bezvalstnieks. Jā, saskaņā ar Anglijas, ar Zviedrijas, ar Francijas vai Spānijas likumiem es netieku uzskatīts par šo valstu pilsoni. Tā ka, es domāju, katrā ziņā teikt, ka tāda valsts... pietiek jau ar vienu valsti, saskaņā ar kuras likumiem es netieku uzskatīts par pilsoni, un es līdz ar to kļūstu par bezvalstnieku. Tā no teksta šeit var saprast un tieši tā var saprast. Tieši tāpēc man šķiet, ka otrajā lasījumā pieņemtais, ka nav nevienas valsts valstiskās piederības... Tad ir saprotams, ka, ja cilvēkam neviena valsts konkrēti nav devusi pilsonību, tātad viņš ir bezvalstnieks. Tāpēc es aicinu tomēr saglabāt otrā lasījuma definīciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tātad attiecībā uz 4.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt terminu "bezvalstnieks" šādā redakcijā! Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 5. Pieņemts.

Grīnblata kungs, pirms turpinām sēdi, izskatīsim piecpadsmit deputātu priekšlikumu: "Ņemot vērā īpaši nozīmīgā jautājuma - likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanu sasteigtā gaisotnē pirms Līgo svētkiem, bez plašas diskusijas sabiedrībā par šo jautājumu, kā arī sakarā ar Ārlietu ministrijas neveiksmīgo darbību, izskaidrojot ASV, Eiropas Savienības valstīs, EDSO, Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskajās organizācijās PSRS okupācijas sekas Latvijā, ierosinām 1998.gada 22.jūnija ārkārtas sesiju - likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz 1998.gada 23.augustu pulksten 9.00." Piecpadsmit deputātu paraksti. "Par" šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijam nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, šodien ir ļoti "melna" diena un nez kāpēc mums allaž jūnijā ir tādas "melnas" dienas - 14.jūnijs, 17.jūnijs, 22.jūnijs. Valsts prezidents teica: "Stabila valsts", bet vai var būt stabila tāda valsts, kas pārdzīvojusi 55 gadu ilgu PSRS fizisku un garīgu okupāciju? Sarkanās armijas tanku aizsegā Latvijā ienāca 700 tūkstoši PSRS pilsoņu, kuri šodien te it kā ir minoritāte. Tie nav krievi! Krievi ir tie, kuri mīl savu Dzimteni, ciena savu kultūru, un viņi nekad nav mēģinājuši okupēt kādu zemi vai pazemot citas tautas vai valstis. Tie, kuri nepamet senču kapus: tie ir Puškins, Ļevs Tolstojs, Solžeņicins...

Tikko mēs runājām un mēģinājām atrast kādu nosaukumu šiem cilvēkiem, kuri ir ienākuši 50 okupācijas gadu laikā. Iespējams, ka tie ir "ekssovjeti". Tā bija komunistu ideoloģija, kas balstījās uz vienas sabiedrības grupas uzkundzēšanos un otras sabiedrības daļas nicināšanu. Tā bija Komunistiskā partija un tās represīvais aparāts - KGB, Čeka, kas lika drebēt visām pakļautajām tautām bailēs - bailēs no deportācijas, bailēs no nošaušanas, spīdzināšanas. Vēl šodien daudzi baidās, un baidās arī daudzi pilsoņi Latvijā, jo ir taču pagājis tikai īss laiks, daži gadi.

Nav izvērtētas okupācijas sekas starptautiskajās organizācijās. Sabiedrība nezina, kas nodarīts Latvijā 55 gados. "Baigais" gads, tad 4 gadus fašistu zvērības un 50 gadus ilgs komunistu - pats smagākais - režīms ar rusifikāciju, tautas, valodas un kultūras degradāciju. Vēl nav izvērtētas okupācijas sekas, pasaulei nav skaidra latviešu valodas un kultūras bojāeja 20.gadsimta beigās.

Mēs visi zinām, ka Latvija izmirst ar ātrumu 22 tūkstoši iedzīvotāju gadā. Vai tās nav pārsmagās kolonizācijas sekas? Vai tās ir bailes no nezināmā 21.gadsimta?

Ir noslēdzies komunistiskā terora upuru pieminekļa konkurss. Kādā anketā Brigita Švarcbaha, kas 3 gadu vecumā izsūtīta uz Sibīriju - Tomskas apgabalu, raksta par savu māti: "Kas deva spēku šajā drausmīgajā situācijā bada un sāpju izmocītajai dvēselei? Domāju - ticība labajam, ticība mātei Latvijai, un viņa izturēja. Tagad man reizēm liekas, cik labi, ka viņa vairs neredz, kas notiek ar mums." Zigrīda Goba no Rīgas raksta: "Izstādē daudz labu ideju, bet bez praktiska risinājuma. Mūsu vecāki bija dzīvi, bet nespēja mūs pabarot. Tad kādam gan vajadzēja būt izmisumam, lai māte labprātīgi dotos uz cietumu, glābjot bērnu!" Tāda bija Alīda Kārkliņa, kura mira cietumā 1944.gadā. Dēls Ojārs mira badanāvē 1942.gada jūnijā. Mātes noziegums bija tas, ka viņa paņēma kolhoza laukā dažas vārpas.

Tādu pašu "noziegumu" izdarīja Vilma Milberga, glābjot savas meitas - Birutu (10 gadu vecu) un Janīnu (8 gadus vecu) no badanāves.

Ko dara Eiropas Parlamenta komisija? Tā uzspiež Latvijai EDSO rekomendācijas. Ko raksta Krasta kungam Blērs? - Eiropas Savienība nebūs apmierināta, ja neklausīsim augstajam komisāram Maksam van der Stūlam. Atkal komisārs, atkal draudi, atkal padome... Rainis rakstīja:

Ar laipni, lēni viss jāiesāk, jā, jā,

Līdz pat pļaukas panest māk,

Lai spļauj tev acīs, tu noslauki vien,

Jo pilsonim pretī sist nepiedien.

Es sen jau šo mācību dzirdēju, un to sauc par prātīgu rīcību. Ir nepieciešamas starptautiskas konferences, lai izvērtētu laikmetu, kas katram atstājis smagas sekas domāšanā, sirdsapziņā, pašcieņā. Būsim prātīgi, būsim izturīgi, nelokāmi, rosīgi.

Mēs esam rosinājuši Ārlietu ministriju iepazīstināt ANO ar deklarāciju par okupāciju. Mēs visi par to nobalsojām, un pašreiz darbojas mūsu lēmums - iepazīstināt ar Molotova-Ribetropa pakta sekām, ar Jaltas konferences sekām, "Baltas" saietu, ar Ženēvas 1949.gada Konvenciju par civiliedzīvotāju atrašanos okupētā valstī, kuri ienākuši kopā ar okupācijas valsts karaspēku. Varbūt Eiropas Savienības valstis, ASV, Zviedrija palīdzēs mums saglabāt mūsu kultūru, valodu, identitāti, saglabāt mūsu tautu Baltijas jūras krastā? Tas ir jāsaprot! Ir beidzamais laiks glābt šo mazo tautu ar neatkārtojami skaisto dabu. Aicinu atbalstīt un šo sesiju pārcelt uz 23.augustu.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Ziedonis Čevers runās "pret".

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ernests Jurkāns, mans kolēģis no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, jau citēja valdību veidojošo frakciju vienošanos. Es gribētu atgādināt, ka tā ir datēta ar 1998.gada 29.aprīli, tas nozīmē, ka valdību veidojošajās frakcijās šie jautājumi ir pietiekoši ilgi diskutēti.

Apbrīnojamu taisnprātību aprīlī demonstrēja Ministru prezidents Krasta kungs, jo viņš paspēja ne tikai satikties ar valdību veidojošajām frakcijām, lai pierunātu tās parakstīt šo dokumentu, bet arī paspēja konsultēties ar EDSO komisāru Van der Stūlu, vairākas reizes viņam zvanot, lai konsultētos. Es pat gribētu pateikt, ka viņš aizgāja vēl tālāk. Valdību veidojošās frakcijas, diskutējot par to, cik tālu mēs ejam Pilsonības likuma izmaiņās, nonāca pie vienošanās. Pie šā vienošanās "apaļā galda" sēdēja, cik es atceros, Krasta kungs, Straumes kungs un Dobeļa kungs, viens no aktīvākajiem pie galda sēdošajiem, kad panāca šo vienošanos. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Paldies, Čevera kungs!") Krasta kungs, būdams "Tēvzemei un Brīvībai" īstens patriots, gāja vēl tālāk - viņš ielika šajā sadarbības dokumentā arī 1.2.punktu par EDSO rekomendācijām.

Vēl es gribētu pateikt, ka tā aktivitāte bija vēl labāka, jo "pēc apaļā" galda par EDSO rekomendācijām runāja Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija Andra Amerika personā. Taču tad iestājās pats paradoksālākais brīdis. Valdību veidojošās frakcijas vienojās par projektu, kurā nebija EDSO rekomendāciju. Valdība pragmatiski jau no aprīļa gatavojās šai sēdei un aizgāja soli uz priekšu. Es valdībā neatradu nevienu ministru, lai gan praktiski aprunājos ar ļoti daudziem... es mēģināju uzzināt, kurš ir sagatavojis valdības projektu. Izrādās, tas ir tapis Ministru prezidenta Krasta kunga birojā, kuru vada apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas pārstāvis Viņķeļa kungs. Tātad es gribētu pateikt un aicināt nepiedalīties šajās "Tēvzemei un Brīvībai" divkosīgajās hameleonu spēlēs, jo diskusijas par šā likuma izmaiņām viņu galvās jau ir notikušas kopš aprīļa. Es domāju, ka mēs vēl drusku pagaidīsim un tad dzirdēsim, ka Krasta kungam ir galīgi zudusi orientācija parakstītajos dokumentos. Ne velti es jūs aicināju tad, kad mēs runājām par valdības stabilitāti, valdībai dot akceptu, kad un kur, un ko Krasts drīkst teikt, jo Krasta kungs diezgan bieži aizmirst pat Latvijas ietvaros, ko viņš ir teicis, kam teicis un kāpēc teicis. Tomēr es aicinātu būt ļoti pragmatiskiem visiem "Tēvzemei un Brīvībai" "urrā" patriotiem, kas sēž šeit zālē, un beigu beigās atzīt to, ko jūs esat paši inspirējuši, paši ielikuši un visai pasaulei sastāstījuši; arī Van der Stūlam personīgi solījuši, lai šodien nesanāk tāda situācija, ka 23.augustā kāps atkal tribīnē Guntars Krasts, kas būs pat aizmirsis, ka visu šo laika periodu viņš ir bijis šīs valdības galva.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - pārcelt jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tālāk seko priekšlikumu grupa par likuma 2.pantu - "Piederība pie Latvijas pilsonības". Priekšlikums nr.5. To iesnieguši deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele. Priekšlikums paredz 2.panta pirmo daļu papildināt ar 3.punktu "Personas, kas beigušas latviešu skolas", kas līdz ar to iekļūst Latvijas pilsoņu skaitā. Tātad izdarīt nelielu precizējumu, ka ne tikai viņu pastāvīgā dzīvesvieta, bet viņu pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvija. Juridiskā komisija, balsīm daloties, šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie priekšlikumi tātad ir sekojoši. 6.priekšlikums ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums. 7. ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums par to, lai šajā iepriekš minētajā punktā reizē ar šīm personām, kas beigušas skolu latviešu valodā, tiktu iekļauti ar viņiem kopā dzīvojošie nepilngadīgie bērni. Savukārt arī atbildīgā komisija iesaka to ņemt vērā, bet tikai pasaka mazliet citā redakcijā, kuru jūs varat redzēt mazliet zemāk kā 8.priekšlikumu. Šeit attiecībā uz 15 gadiem komentējot ir jāpasaka tas, ka tas ir saskaņots ar veselu virkni grozījumu likuma tālākajos pantos, kur līdz 15 gadiem prasību attiecīgi iesniedz bērna vecāki, bet, sākot ar 15 gadiem, pats jaunietis vai pusaudzis... Un tātad 16 gadu vecumā viņš jau varētu iegūt Latvijas pasi, ja reiz viņš pats tādu vēlmi būtu izteicis. Tātad Juridiskā komisija iesaka daļēji ņemt vērā gan 6., gan 7.priekšlikumu, bet atbalstīt 8.priekšlikumu, kas tos abus iepriekšējos jau ietver.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man būtu liels lūgums jums: nenoraidiet šo priekšlikumu, jo mēs ar šo likumu esam radījuši tādu mazliet savādu situāciju. Ja cilvēks iegūst Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, tad viņa bērni to saņem automātiski, tātad nepilngadīgie tiek reģistrēti par Latvijas pilsoņiem. Šinī gadījumā mēs atkal esam gājuši soli pretī cilvēkiem, kuri ir ieguvuši izglītību latviešu valodā, tātad ir pilnībā integrējušies latviešu sabiedrībā, jo viņi ir gājuši šinī latviešu skolā nevis tagad, pēc neatkarības atgūšanas, bet vēl padomju gados. Taču viņu bērni neiegūst šo pilsonību. Mēs it kā esam viņus daļēji padarījuši mazvērtīgākus par tiem cilvēkiem, kas iegūst Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, un tāpēc šāds papildinājums būtu ļoti loģisks.

Tāpat es lūgtu jūs neiebilst pret šo papildinājumu - "no 15 gadu vecuma", jo tas ir saskaņots. Juridiskā komisija pieņēma Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu, ka naturalizācija ir sākama no 15 gadu vecuma, lai cilvēkam nebūtu divas reizes jāsaņem dokumenti - tātad nepilsoņa pase, bet pēc tam pilsoņa pase. Tāpēc es lūgtu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un arī tas ir solis pretī, ja mēs runājam par bērnu uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Komisijas priekšlikums tātad ir atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim 6.priekšlikumu! ... Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Nav iebildumu!")

Par 7.priekšlikumu arī piekrīt.

Par 8.priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu pārpratumu, vai kāds prasa balsojumu par 8.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 9. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums attiecas uz šo pašu pantu. Tas ir deputāta Grīnblata priekšlikums - papildināt pirmo daļu, kas nosaka piederību Latvijas pilsonībai vēl uz viena apakšpunkta pamata. Tie ir bezvalstnieki un nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un iegūst pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošajās skolās, kā arī, beidzot skolu, ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Šis priekšlikums ir balstīts uz to, ka Pilsonības likumam un grozījumiem tajā ir jāveicina integrācija Latvijas sabiedrībā, savukārt iekļaušanās sabiedrībā vienmēr notiek ar šajā sabiedrībā valdošās valodas starpniecību. Tātad šai integrācijai ir jānotiek līdz ar latviešu valodas apgūšanu, savukārt pilsonības iegūšanai ir jākļūst par šī integrācijas procesa nobeigumu, nevis jābūt biļetei uz integrācijas procesu.

Otrām kārtām šis priekšlikums ir pamatots arī ar to, ka valdību veidojošās frakcijas 29.aprīlī tika parakstījušas vienošanos, kurā apņemas Pilsonības likumu izskatīt trijos lasījumos, kā tas šodien arī notiek, kā arī ņemt vērā trīs būtiskus punktus: tātad, pirmkārt, naturalizācijas "logu" atcelšana, otrkārt, EDSO rekomendāciju ievērošana attiecībā uz bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada augusta, un, treškārt, lojalitāte pret Latvijas valsti un latviešu valodas zināšanām. Pēc iesniedzēju ieskatiem, šis priekšlikums cenšas ņemt vērā gan 2., gan 3.priekšlikumu, kas nebija jūtams iepriekšējos nobalsotajos lasījumos.

Jāpievērš uzmanība arī tam, ka uzskaitījums... ka Latvijas pilsonības iegūšana nozīmē šīs pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā, kas, taisnību sakot, arī ir EDSO rekomendācijas noteikums.

Savukārt 2.panta pirmās daļas 3.punkts, kas min personas, kuras ir beigušas skolas ar pilnu apmācības kursu latviešu valodā, norāda arī uz to, ka ne EDSO, ne kādai citai Eiropas institūcijai nav bijuši iebildumi pret to, ka tas notiek reģistrācijas kārtībā, ka pilsonības iegūšana atsevišķos gadījumos tiek saistīta ar latviešu valodas zināšanām.

Juridiskā komisija par to ir diskutējusi un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās debatēs Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! It īpaši tie, kuri mums visu laiku ir stāstījuši, ka Eiropā nav citas kārtības, kā, jau piedzimstot, bērni tiek reģistrēti kā pilsoņi šajās valstīs. Tātad vajadzētu tomēr ieskatīties, kāda ir kārtība vismaz dažās Eiropas valstīs. Un jūs paši jau zināt to, ka Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Zviedrijā bezvalstnieku bērni iegūst pilsonību naturalizācijas kārtībā ar atvieglinātiem nosacījumiem. Tāpēc man laikam būtu jāsaka, ka mums Latvijā ir izplatīta nepareiza... Es negribu teikt, ļaunprātīgi nepareiza, bet nepareiza informācija par to, kā rīkojas citas valstis, un tās nebūt nav vis kaut kādas sīkvalstiņas kā, teiksim, Albānija. Šeit tika minēta gan Dānija, gan Norvēģija, gan Zviedrija, kuras mēs tik bieži esam izvēlējušies par tām valstīm, kuru piemēram mēs gribam sekot.

Nākamais moments ir šis skaitlis. Cik tad īsti šodien cilvēku vai, pareizāk sakot, bērnu pretendētu uz šādu statusu? Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra Administrēšanas nodaļas datiem, nepilsoņu skaits, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, ir 18 400. Tāpēc nevajag runāt par pāris tūkstošiem. Un es lūgtu deputātus jau iepriekš: "Nesakiet šeit no tribīnes: "Bet no viņiem jau atnāks tikai daļa, no viņiem jau atnāks tikai neliels skaits"". Jums nav neviena konkrēta materiāla, cik atnāks, un tāpēc mums ir jāvadās pēc tās pozīcijas, kāda ir mūsu rīcībā. 18 400! Jo šāda vieglprātīga attieksme, ka atnāks tikai neliela daļa, Latvijā jau vienreiz ir izraisījusi starptautisku skandālu, kā tas bija gadījumā ar nepilsoņu pasēm, kad mēs principā cilvēkus pazemojām savas vājās prognozēšanas dēļ.

Nākamais moments, kas veidojas, runājot par iekšpolitisko situāciju. Ja man vēl kādu brīdi bija šaubas par to, vai es esmu pareizi rīkojusies, iesniedzot savu priekšlikumu (es runāšu par abiem šoreiz reizē), un ka es varētu savu priekšlikumu atsaukt, ja tiek atbalstīts Grīnblata kunga priekšlikums, tad jāteic, ka man šīs šaubas pilnībā likvidēja pikets pie Izglītības un zinātnes ministrijas, jo tur stāvēja cilvēki, kuriem ir jāmāca šiem bērniem latviešu valodā, un viņi visi kā viens paziņoja: "Mēs latviski nerunāsim! Mēs latviski nemācīsim!" Un pašā priekšā stāvēja mazs puisītis ar uzrakstu: "Gribu mācīties krievu skolā krievu valodā". Tad kā jūs domājat - kā šis bērns, kuram mājās neviens nerunā latviešu valodā, kuram pagalmā visi runā krievu valodā, kuram pašam ir ieaudzināta jau pārliecība, ka viņam tikai krievu valoda ir vienīgā nepieciešamā valoda... kā šim bērnam tiks iemācīts latviski? Kādā veidā? Jo Izglītības likums vēl šodien Latvijā nav pieņemts, bet arī tad, ja to pieņems... Mani visvairāk uztrauc tas, kas notiks ar viņa vecākiem. Man rūp tas, lai šis viņa trīsdesmitgadīgais tēvs runātu latviešu valodā, lai viņš zinātu Latvijas Pamatlikumu un Latvijas himnu un lai viņš ar savu dēlu līdz ar to varētu sarunāties latviski. Es vēl neesmu redzējusi nevienu septiņgadīgu puiku, kas savu tēvu un māti būtu iemācījuši runāt svešvalodā, ja tēvs un māte nevēlas to darīt, bet domā tikai par vienu - kā savu valodu padarīt par šīs valsts valodu.

Mums ir jāņem vērā vēl arī cits faktors. Tas, ka šīs izglītības izmaiņas ir paredzētas uz 2005.gadu. Ja mēs tā runājam, tad pieskaitiet klāt pie tā, kuram šodien ir 7 vai 8 gadi, vēl šos 7 vai 8 gadus klāt, kad viņš saņems jau pasi, bet pēc diviem gadiem izies Eiropā ar prasību pēc otras valsts valodas.

Es jums vēlreiz saku: tie nav divi vai trīs simti! Šinī gadījumā es, ierakstot savā priekšlikumā šos skaitļus... Te lietotie termini atbilst Izglītības likumam, un tie paredz arī citu situāciju - ka arī tie nepilsoņu bērni, kuri šeit ir dzimuši, bet vispār nav mācījušies Latvijā... Jo tagad šī iespēja ir - mācīties ārzemēs. Tad atgriezušies šeit Latvijā un nokārtojot elementāro latviešu valodas zināšanu eksāmenu pamatskolas līmenī, viņi iegūst pilsonību. Taču, ja šodien zālē kāds teiks, ka viņš garantē, ka šie bērni iemācīsies, tad es gribu redzēt, kā viņš to garantēs... kā viņš atnāks un pateiks, cik naudas tam tiks ieguldīts, jo diemžēl to naudu, ko atsūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija... Es lūdzu vēl 20 sekundes... Ko atsūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija, lai mācītu pieaugušajiem valodu, mēs neesam iztērējuši, neesam to darījuši. Un, manuprāt, šeit ir vairāk jāprasa atbildība no tiem, kuri nav mācījuši pieaugušajiem šo valodu. Ir jādomā, kā to darīt, nevis "jālaipo"... Manuprāt, tagad būtu nodevīgi "laipot" Eiropas Savienības priekšā ar šo bērnu pilsonības jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par apspriežamo priekšlikumu.

Runās Juris Dobelis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nupat šeit tika minētas citas valstis un viņu pieredze. Es gribu vēlreiz atgādināt par Vāciju. Tās parlamentā pavisam nesen parādījās priekšlikums - piešķirt tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem Vācijas pilsonību. Un noraidīja šo priekšlikumu. Ir jāiet tajā vācu skolā un sešus gadus tajā ir jāmācās. Tā ka, lūdzu, jums ir pavisam svaigs piemērs!

Konkrētais piedāvājums skaidri un gaiši parāda visu to, kas atbilst jebkurām prasībām. Pirmkārt, izceļ šos 1991.gadā dzimušos. Otrkārt, skaidri un gaiši arī parāda prasības, kādas tiem ir jāuzstāda. Tāpēc mēs esam nonākuši tagad pie šā pamatjautājuma. Balsojums par to arī parādīs mūsu pašu attieksmi pret savu valodu un pret to, kā mēs skatāmies uz to, ka citi mūsu valodu noniecina. Es domāju, ka šis pikets, kuru sarīkoja šie tā saucamie skolotāji Ždanokas vadībā, skaidri un gaiši parāda spiedienu uz šiem mūsu svārstīgajiem deputātiem. Sev labvēlīga iznākuma gadījumā Ždanoka lielīsies, ka viņa ir piespiedusi deputātus nobalsot tā, kā tas ir vajadzīgs. Diemžēl tā nu ir sanācis.

Atklāti un nekaunīgi tika paziņots, ka latviešu valodu nemācīsies, ka skolotājiem tā nav vajadzīga un arī skolēniem tā nav vajadzīga. Tas tika skaidri un gaiši pateikts. Tiešām interesanti, vai arī tas mūs nepārliecina? Vai mūs vairs nekāda nicinoša attieksme pret latviešu valodu negrib pārliecināt? Tāpēc šajā balsojumā to jau varēsim redzēt. Tāpat jau mēs esam steigušies un, jāsaka, pavirši strādājuši pie šā likumprojekta. Bija jau šis ārprāts, ka bija daudziem vēlēšanās to jau divos lasījumos pieņemt. Bija taču tas tā! Gribēja to pieņemt galīgi nesagatavotu.

Kā citādi to nosaukt, ja ne par iztapību? Kāpēc neviens no tiem, kas tā automātiski vēlas atbalstīt šo valodas neprasīšanu, neiedziļinās šajā jautājumā un nesaprot, ka nevar neviens, nekad neviena starptautiska organizācija nevar mums uzstādīt prasību, lai mēs kādam piešķirtu pilsonību, nepārbaudot viņa valodas zināšanas? Jebkuram kandidātam šāda pārbaude ir nepieciešama (izņemot, protams, tos gadījumus, ja ar kādu citu paņēmienu jau sen ir pierādīts, ka viņš šo valodu prot).

Protams, ja šeit netiks pieņemts izšķirošs lēmums, diskusijas turpināsies par 3.pantu, bet, ja mēs jau šajā pantā iestrādāsim šo priekšlikumu, tad vairs nebūs nepieciešamības tālāk gari spriedelēt. Var būt, ka šis būs vissvarīgākais balsojums šā projekta pieņemšanas laikā. Var būt, ka tas būs vissvarīgākais! Vai mēs uzskatām, ka šeit dzimušajiem ir jāpierāda sava valsts valodas prasme, vai uzskatām, ka gan jau viņi to tāpat kaut kā iemācīsies? Jebkuri apgalvojumi, ka valsts ņems un viņiem to iemācīs, ir nepamatoti. Garantijas, ka tas tā būs, tur nav galīgi nekādas. Acīmredzot šāda darbība ir tomēr vairāk jāsaista ar kaut kādu nevajadzīgu iztapību. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par valsts valodas pārvaldīšanu.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šajā debašu laikā es gribu runāt uzreiz par diviem - gan par Grīnblata kunga priekšlikumu, gan arī par Kreituses kundzes priekšlikumu, par niansēm, kas ir ar tiem saistītas.

Sākšu ar piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kurš bija piektdien. Uz šo piketu es biju aizgājis, lai tiktos ar šiem cilvēkiem, un pirmais fakts, ko es konstatēju, bija tas, ka tur faktiski nebija pedagogu. Tā bija neliela grupa cilvēku, kas iestājās pret Grīnblata kunga savulaik izdoto rīkojumu, kurš stāsies spēkā 1.septembrī šajā gadā. Izglītības un zinātnes ministrija ir savākusi datus, un šodien ir pilnīgi precīzas šīs prognozes, ka būtu tādi cilvēki, kas būtu jāatbrīvo no darba, ja tiktu ievērots šis rīkojums - rīkojums nr. 175.

Taču jāteic, ka ne visur piketē. Piemēram, Daugavpils pedagogi tajā pašā laikā mēģināja satikties... Un izdevās šī tikšanās, kurā apsprieda šo jautājumu, šo problēmu pēc būtības, nevis tikai protesta formā.

Kas attiecas uz jautājumu par izglītības programmām minoritāšu skolās, es jau esmu te kādreiz teicis un teikšu vēlreiz, ka mums ir ļoti specifiska situācija. Krievvalodīgās skolas nav nekādas minoritāšu skolas. Katru gadu, apstiprinot budžetu, mēs esam atzinuši, ka tās ir īstas valsts skolas. Līdz ar to šeit runāt par kaut kādām minoritāšu skolu programmām šobrīd mēs nevaram. Tās realizē valsts programmu, darbojas pēc valsts standarta.

Latvijā minoritāšu skolu ir samērā nedaudz, un tā varbūt ir īpaša situācija, bet katrā ziņā tās ir vienīgās skolas, kas šobrīd neprotestē pret valsts valodas politiku un kam ir ļoti lojāla attieksme pret visu mūsu likumdošanas realizēto politiku izglītībā, konkrēti arī valodas jomā.

Es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd Saeimā apspriežam arī Satversmes otro daļu - par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Kā zināms, mēs esam vienojušies, ka tur būs ierakstīta īpaša norma, kas aizstāv latviešu valodu kā valsts valodu. Par to mēs esam vienojušies.

Tālāk. Vēl šodien Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā mēs runājām par Valsts valodas likumu un vienojāmies, ka, sākot ar 2002.gadu, šīs prasības varētu attiecināt uz minoritāšu skolām un šīm īpašajām programmām, kuras tiek šobrīd tikai gatavotas. Šodien nevar prasīt, lai mēs likumā ieliekam to, ka par Latvijas pilsoņiem būtu uzskatāmi arī "nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu pamatizglītības prasību līmenī atbilstoši izglītības programmām etnisko minoritāšu skolās." Šodien to nevar prasīt, jo šādu programmu pagaidām vēl nav.

Es gribu teikt, ka tā valodas prasīšana nepilsoņiem vai cittautiešiem, kas vēlēsies iegūt šo pilsonību, šobrīd sāk palikt mazliet kurioza. Latviešu skolā jeb skolā ar latviešu mācībvalodu mācās citu tautību cilvēki vai arī šie nepilsoņu bērni, viņi kārtos šo eksāmenu, kas būs kritērijs, lai viņi iegūtu pilsonību. Bet, ziniet, šobrīd 9.klasē un dažkārt arī vidusskolā ir diezgan daudz skolēnu, kas vispār nenokārto eksāmenu latviešu valodā, būdami pilsoņi. (Starpsauciens: "Nu ko muldi!") Varbūt mums vajadzētu būt konsekventiem un ierosināt, ka visiem pilsoņiem, kas nenokārto latviešu valodas eksāmenu skolā, vajadzētu varbūt to pilsonību atņemt? Es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Jebkuram pilsonim ir jārunā latviešu valodā. Arī bērniem. Nupat mēs dzirdējām, ka it kā tās EDSO rekomendācijas, kuras iesaka, ka jebkuram bērnam ir jābūt pilsonim, - ka tās nemaz netika apspriestas Ministru kabinetā. Ka to vēlāk Ministru prezidenta Krasta birojā "tēvzemieši" Krasts, Viņķelis, Vidiņš un citi esot šeit iekļāvuši un tagad mums pasniedz kā valdības rekomendācijas, kā valdības ieteikumu.

Tāpēc es gribu, lai viņi paskaidro. Varbūt tiešām varētu Viņķelis vai Vidiņš paskaidrot, citādi jāpiekrīt mūsu vēlētājiem, kuri zvana un saka, ka esot dzirdējuši, ka Vidiņš esot čekas aģents "tēvzemiešu" kostīmā. Tāpēc es gribu, lai tiešām paskaidro, kā tas īsti bija. Ja šodien mēs lemjam par to, ka vajag dot pilsonību jau bērniem, kuri tikko ir piedzimuši, vēl nerunā un nesaprot, ko ar viņiem dara, un faktiski gribam atraut viņus no vecākiem, tad jau rīt varbūt "Latvijas ceļš" prasīs pilsonību arī viņu vecākiem. Pēc tam, pēc pāris mēnešiem vai pēc pāris gadiem, redzēs, ka viņi nevar iemācīties latviešu valodu, un tad pieprasīs, lai valstī ievieš divvalodību. Es gribu zināt, kur ir Finansu ministrijas aprēķini, cik tas mums izmaksās - mācīt latviešu valodu visiem šiem bērniem? Un kā viņus iemācīs, ja viņi līdz šim nav iemācīti? Es tomēr aicinu kopumā noraidīt šos likuma labojumus jeb šā likumprojekta pieņemšanu. Aicinu vēl nogaidīt un vēl aprunāties ar visām Eiropas valstīm, lai tās mums palīdz. Varbūt var katra uzaicināt pie sevis kādu daļu šo cilvēku, kuri grib braukt prom, kuri negrib mācīties un nav iemācījušies latviešu valodu. Noteikti ļoti daudz tādu ir. To vajadzētu izpētīt. Varētu kādi 500 tūkstoši aizbraukt uz Eiropas valstīm, un tiem pārējiem 200 tūkstošiem kuri runā latviski, mēs varētu iedot pilsonību - gan vecākiem, gan viņu bērniem. Kāpēc mums jāatrauj bērni no vecākiem?

Es domāju, Vidiņa kungs, ka jūs vai kāds no valdības pārstāvjiem paskaidros, kā tas tur īsti bija. Jo arī to priekšlikumu, kuru mēs, 15 deputāti, ierosinājām - ka vajadzētu šo sēdi pašreiz atlikt, pārtraukt un pārcelt uz 23.augustu - jūs neatbalstāt. Tā ka ļoti aizdomīgi tas ir.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, nevaru nerunāt, ja ir cilvēki, kuri to apšauba, negrib, ka likumprojektā tiek pieņemts šāds priekšlikums. Tas taču ir elementāri! Nav vairs nekā elementārāka par tām prasībām, kuras attiecas uz latviešu valodas zināšanām. Ja mēs uzskatām, ka te ir Latvija, vai to mēs vispār varam neprasīt?

Mani, protams, vairs nepārsteidz arī Tomašūns, jo tajā nometnē, kurā atrodas viņš, ir vispār dīvainas lietas notikušas. Ja viņš, būdams skolas direktors, ir audzinājis tādā garā skolēnus, tad jājautā - kas tur var iznākt? Un tagad - parlamentārais sekretārs, kas runā šādas lietas... Tas ir vienkārši satriecoši. Un jau iepriekšējie balsojumi rādīja, ka ar mums, latviešiem, notikušas tik drūmas lietas, ka grūti pat izteikt vārdos.

Paskatieties, - nupat, pavisam nesen, šajās dienās krievu prese raksta skaidri un gaiši, ka, vērtējot šā likumprojekta otro lasījumu, Krievija saka, ka Latvija, tātad tās parlaments - jūs, deputāti, ir ievērojusi tikai mazu daļu no starptautiskajām rekomendācijām, tātad no Krievijas vēlmēm. Tikai mazu daļu! Otrajā lasījumā likumprojektā izsvītrota, lūk, šī prasība - latviešu valodas prasme. Tas ir absolūti nepieņemami. Tas nozīmē - nu neesiet taču naivi! - ka Krievija, ja jūs pieņemsiet šādu prasību, prasīs vēl un vēl, un vēl. Nemaz nerunājot par to, ko te pieminēja jau Kreituses kundze un Dobeļa kungs, - par šo attieksmi. Tā ir visdrūmākā. Un mēs kārtējo reizi ar šādu piekāpšanos pasvītrosim, ka viņiem nav vajadzības mācīties latviešu valodu. Šiem 15 000 skolotāju, kuriem Grīnblata kungs, kad viņš bija izglītības ministrs, izdeva (Starpsauciens: "Cirkulāru!"), lūk, šo cirkulāru (ja jūs to gribat tā saukt, Jurkāna kungs) jeb lēmumu, ka no 1. septembra šiem skolotājiem, kuri māca latviešu valodu, ir jāprot latviešu valoda augstākajā pakāpē. Jurkāna kungam nav vajadzības, viņš cīnās pret to... Jā.. Nu, es saprotu, ka Panteļējeva kungs jau tur, Daugavpilī, ir solījis un tagad viņš nekādi nevar atkāpties, es jau to pieminēju. Nu taču, cilvēki mīļie, latvieši... Nu taču atjēdzieties reizi par visām reizēm! Nemīdiet kājām savu mātes un tēva valodu! Atjēdzieties taču! Es nevaru teikt neko vairāk. Tas ir, protams, ļoti emocionāli teikts. Bet ko gan citu lai saka, ja mēs tagad gribam izsvītrot šo elementāro prasību - prast latviešu valodu? Tad jums rādīs šie barkašovieši... jums un jūsu bērniem un mazbērniem... Tad jūs redzēsiet!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es godīgi teikšu, ka šobrīd es vairāk runāšu radioklausītājiem, jo šeit ir divi mīti, kurus nepārtraukti atkārto mani cienījamie kolēģi, kas atbalsta valdību un ir no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī Ozoliņa kungs un Valdmaņa kungs.

Es jau nopriecājos, ka Nepera kunga nav zālē, es domāju, ka viņš ir aizbraucis gādāt vagonus, ar ko sūtīt projām tos... jo jūs te visu laiku stāstāt, ka mums te jāpasaka Rietumiem, jāpasaka... un ka tad Rietumi visu izdarīs, un mēs kā tādi mazi bērni, bezspēcīgi... ka tad jau Rietumi izdarīs... Šajā sēdē ir visi vēstnieki, Valdmaņa kungs, viņi visi dzirdēja, ko jūs stāstījāt. Kāpēc viņi vēl šeit sēž, kāpēc viņi nedara to, ko jūs teicāt? Tā ka šis pirmais naivais mīts - tas, ja ārlietu ministrs būtu visiem izstāstījis, tad būtu pavisam savādāk. Es domāju, ka tas jebkuram cilvēkam, kam ir kaut cik veselā saprāta, ir skaidrs, ka tā tas nav. Ka pasaulē tomēr darbojas citi principi. Un mums pašiem šeit, Latvijā, pašiem deputātiem, ir jāatbild par to, ko mēs pieņemam katrā konkrētā punktā un likumā kopumā.

Un otrais mīts. Otrais ir par šīm prasībām. "Latvijas ceļš" tiešām lūdza iespēju tikties ar Eiropas valstu vēstniekiem, un šī tikšanās notika. Viena no pamatidejām, kāpēc mēs tikāmies, bija uzdot šo jautājumu... Jo mums bija pilnīgi skaidrs - tāpat kā Tabūna kungam tas mums bija pilnīgi skaidrs -, ka Krievijas prasības turpināsies. Krievija neapstāsies, viņai būs jaunas prasības. Tāda ir viņas politika, jo Krievija grib šeit panākt attiecībā pret pilsoņiem pavisam ko citu - lai šeit būtu cilvēki ar vienādām pasēm, bet daļa no viņiem galīgi nebūtu pilsoņi pēc būtības. Tāda ir realitāte, un to grib daudzi krievu politiķi.

Un šajā gadījumā rodas jautājums - ko tad piedāvājat jūs, tie noliedzēji, kas grib šā likuma pieņemšanu atlikt, kas negrib to pieņemt? Jūs gribat, lai Latvija paliktu viena aci pret aci ar Krieviju. Jūs to gribat. Pavisam vienkārši. Labi, darīsim to! Bet kas būs pēc tam? Saprotiet, vienmēr ir tā, ka vienmēr viens ir lielāks latvietis par visiem pārējiem, viens var izklaigāties, sist sev pie krūtīm, bet pēc tam atbildība tiek prasīta no tiem, kas dara, kas panāk reālu rezultātu. Tā ka man liekas, ka šajā gadījumā situācija ir pavisam vienkārša.

Un tajā tikšanās reizē mēs uzdevām jautājumu. Par to bija arī presē rakstīts, tas nav nekāds noslēpums. Mēs uzdevām šo jautājumu - kāda būs Eiropas Padomes institūciju un kāda būs šo valstu nostāja tieši šinī, šā likuma jautājumā? Vai netiks no mums prasīts vēl kas, kā te pamatoti uztraucas cilvēki uz ielas un arī deputāti? Vai netiks, pieņemsim, no Eiropas Padomes institūciju puses prasīts pilnīgi atteikties no valsts valodas prasmes prasībām vai vēl kaut kas tamlīdzīgs? Atbilde, protams, bija, ka nē. Ka nekādu šādu papildu prasību nebūs. To apstiprināja šie cilvēki, kuru vārdam es personīgi ticu.

Tā ka mums šeit tas ir jāizlemj, domājot ne tik daudz par Krieviju un par Eiropas Savienību, bet domājot par Latviju. Jāizšķiras par katru konkrēto punktu un arī par likumu kopumu.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, attiecīgi noraidīt nākamos divus priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu pieskarties trīs tēmām. Viena tēma skar skaitļus, otra tēma ir valsts valodas zināšanas, un trešā tēma ir lojalitāte.

Šeit jau izskanēja kārtējais skaitlis - cik bērnu dzimst nepilsoņiem katru gadu. Tas skaitlis bija 18 400. Es gribu atgādināt, ka tajā pašā laikā pilsoņiem dzimst 133 100 bērnu. Tātad jūs vismaz redzat tos apmērus, par kādiem mēs runājam.

Otra tēma ir valsts valodas zināšanas. Mani uztrauc šajā jautājumā tas, ka septiņus gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs pat neesam spējuši izstrādāt vienu normālu programmu, kas celtu šīs valodas zināšanas. Man ir ļoti liela nožēla par to. Tagad mēs gatavojam Valsts valodas likumu trešajam lasījumam. Es gribētu pajautāt, vai kāds vispār zina, cik no tiem, kas nupat runāja par prasībām attiecībā uz valsts valodas prasmi, ir tādu, kas ir iesnieguši savus priekšlikumus trešajam lasījumam. Es varu skaidri pateikt - tikai trīs priekšlikumi no pozīcijas ir iesniegti, tos iesniedza Kiršteins, Druva un Rugāte, neviens cits. Taču mans priekšlikums ir vienīgais, kurā ir reāla programma valsts valodas zināšanai. Tas pieprasa valsts apmaksātās programmas, lai sāktu visus mācību priekšmetus mācīt latviešu valodā. Tas ir mans priekšlikums. Tātad nevajag runāt par to, ko mēs esam izdarījuši vai neesam izdarījuši. Es vispār neesmu nekā līdz šim brīdim darījis. Un vienīgā ārvalsts, kas tagad pat dod vairāk līdzekļu, lai mēs sagatavotu latviešu valodas skolotājus, ir Zviedrija. Man šķiet, ka būtu iespēja dabūt vēl vairāk līdzekļu, lai mēs patiešām ar laiku varētu visās valsts mācību iestādēs pasniegt visus priekšmetus latviešu valodā. Un tikai tie, kas izņēmuma gadījumā grib mācīties citā valodā, apmaksātu tās mācības savā valodā.

Vēl viens temats. Lojalitāte. Šeit izskanēja runas par to, ka nu vajadzētu kaut kādā veidā pārbaudīt šo nepilsoņu lojalitāti Latvijas valstij. Pirms diviem gadiem mēs šeit debatējām par Obligātā militārā dienesta likumu. No Aizsardzības un iekšlietu komisijas toreiz bija divi specifiski piedāvājumi. Viens no tiem bija priekšlikums, ka mums jāiesauc nepilsoņi, un to noraidīja. Otrs bija priekšlikums dot viņiem iespēju brīvprātīgi aizstāvēt šo valsti. Arī to mēs noraidījām.Tāpēc tagad nevajag runāt par to, ka šie cilvēki negrib tādi būt! Jo mēs viņiem tādu iespēju nedodam. Es labprāt gribētu redzēt, ka cilvēks nāk un dien, un pierāda savu lojalitāti šai valstij. Bet kā viņš to var izdarīt, ja mēs to viņam liedzam?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātie deputāti! Ja nu mēs runājam par bērniem un valodu, tad man jāsaka, ka mēs, politiķi, negribam zināt un atcerēties mūsu tautas pagātni un vēsturi. Tad nav arī ko domāt par nākotnes ilūzijām.

Domāsim mēs paši un neklausīsim padomdevējus no ārpasaules. Kādus tikai noteikumus šie neizdomā! Protams, par labu sev un savām interesēm viņi izvirza tādus savus priekšnoteikumus. Ja nepieņemsim likumu par bēgļiem, tad Eiropu mums neredzēt. Ja Pilsonības likumā "logus" neatcelsim, tad Eiropu mums neredzēt. Ja Abreni atprasīsim - Eiropu mums neredzēt. Ja nepilsoņiem pilsonību nedosim - Eiropu mums neredzēt. Ja savas tautas intereses aizstāvēsim - Eiropu mums neredzēt. Tad nu rodas jautājums - kādu Eiropu mēs gribam un kādā Eiropā mēs gribam dzīvot? Un es to ļoti labi saprotu. Jau mani senču senči ir dzīvojuši Eiropā, un arī es šodien dzīvoju Eiropā. Ja jau tās Eiropas Savienības valstis grib palīdzēt mums, tad lai palīdz. Bet lai neprasa no mums neiespējamo. Kam man vajadzīga tāda Eiropas Savienība, ja jāpārdod tautas dvēsele? Mēs jau dzīvojām Padomju Savienībā, "varen plašajā dzimtenē", par kuru kādreiz tā sapņoja mūsu lētticīgie tautieši. Un latvju daiļavas ar ziediem sagaidīja okupantu tankus. Un ne jau velti bija sadzejota dziesma: "Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls, tam rokās dreb lūgums pēc maizes un sāls." Vai Latvijā toreiz pietrūka maizes vai sāls? Vai toreiz vajadzēja lolot ilūzijas par gaišo nākotni - komunismu? Nevajadzēja.

Kolēģi, nebūsim lētticīgi! Neviens neko mums nedos, ja mēs paši nestrādāsim un neko nedarīsim. Pat Dievs nepalīdz, ja cilvēks pats neko nedara.

Mīļie tautieši! Kur mūsu tautas lepnums? Vai mēs, tā tirgojoties ar pilsonību, pēc 20 gadiem varēsim svinēt brīvās Latvijas Līgo svētkus, Jāņus? Un, ja tomēr līgosim, tad kādā valodā? Latviešu valodā? Vai varbūt tā, kā to var dzirdēt vienā otrā Latgales pārkrievotajā sādžā vai pilsētā, kur skan tā: "Seru, seru, Jaņa mate, ļeiko, ļeiko!" Es nekad nepiekritīšu tam, ka valsts valodas zināšanas ir kaut kāda lojalitātes mērvienība. Tā nav pieņemama norma. Es to varu secināt, spriežot pats pēc sevis. Es pratu - un arī tagad protu - runāt, rakstīt un lasīt krieviski. Bet cik es biju lojāls Padomju Savienībai? To zina tikai Dievs un arī es pats. Un tāpat tas būs arī ar tiem jaunajiem, ar likumu noteiktajiem, atzītajiem pilsoņiem. Pilsonību var iegūt vienīgi naturalizācijas ceļā. Nevar ar likumu uzspiest pilsonību.

Vai jūs domājat, ka tad, ja mēs iedosim nepilsoņu bērniem pilsonību tādā veidā, kādā pašreiz domājam to dot - vai jūs domājat, ka tad pēc kāda laika tā vienmēr neglābjami prasīgā Maskava un gādīgie Rietumi atkal nebrēks? Kur tāds brīnums dzirdēts, ka bērns ir pilsonis, bet tēvs un māte nav pilsoņi! Tad bez kaut kādas ierunas būs jādod visiem pilsonība. Jo viņi atkal teiks - te ir cilvēktiesību pārkāpums. Un tad jau atkal rodas jautājums - vai visiem 700 tūkstošiem nebūs jādod pilsonība? Un gribas arī jautāt - vai esam padomājuši, kas notiks ar mūsu tautu, mūsu valsti? Vai tas nebūs tāpat kā ar kartupeļu lauku, kad dod vaļu kolorādo vabolēm? Ir teiciens - sargies pats, un tad tevi sargās arī Dievs.

Pieņemot šādus likumus, mēs tikai pieļaujam kļūdas. Es ieteiktu vēlreiz pārdomāt un skatīties, vai ir jēga pieņemt tādus priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Savulaik Latvijā Atmoda sākās ar inteliģences dumpīgo garu un inteliģences uzstāšanos, kuru nevarēja apstādināt nekādi Krievijas protesti. Varbūt šodien tie, kas negrib dzirdēt šo inteliģences dumpīgo garu, tomēr ieklausīsies tanī paziņojumā, kuru šā gada 19. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā pieņēma šādas organizācijas: Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātru darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija. Es jums citēšu tikai vienu rindkopu no šī paziņojuma, jo es ceru, ka jūs katrs uzskatīsiet par savu pienākumu to izlasīt un arī mēģināt saprast. "Mēs esam par normālu naturalizāciju, kas pieejama ikvienam no 15 gadu vecuma, ar obligātu valsts valodas prasmes nosacījumu. Esam par naturalizācijas ceļu, kurā prasība pēc pilsonības ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme. Mēs esam par tā saucamo "logu" atcelšanu, par valodas zināšanu pārbaudi ne tikai Naturalizācijas dienesta eksaminācijas komisijās, bet arī ar skolās iegūto atestātu palīdzību. Mēs esam par visu šo formālo un pazemojošo barjeru nojaukšanu, paturot vienīgi valodas nosacījumu stingru un negrozāmu Pilsonības likumā. Tas Latvijas apstākļos būtu vislabākais gan jauno pilsoņu plūsmas, gan viņu lojalitātes regulētājs un kritērijs."

Es ceru, ka jūs sadzirdēsiet arī šoreiz, tāpat kā toreiz, 1987. un 1988. gadā. Un es gribētu atbildēt Indulim Bērziņam. Kas būs ar mums, ja mēs šodien šo likumu nepieņemsim? Pirmā, kas būs ar mums, būs Igaunija, kura nav pieņēmusi šo likumu līdz galam un atlikusi to uz rudeni, lai nebūtu jātrako. Un nevajag tāpēc mānīt Latvijas iedzīvotājus, ka Igaunijā visas problēmas ir atrisinātas. Igaunija skatās ar bažām, viņi pat ir teikuši, ka viņi cer, ka Latvijas Saeima neizdarīs kļūdainu slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un tauta! Man "Latvijas ceļa" ārpolitika atgādina kādu humoristisku stāstu, kur divi paziņas atrodas nevēlamā situācijā. Viņi saprot, ka vienam būs jāiet bojā, lai otrs varētu dzīvot, tāpēc viņi velk lozes... Un tagad arī "Latvijas ceļš" saka: "Atvainojiet, bet es izvilku "garo" lozi! Vai es dzīvošu vai es miršu?" Mēs ejam pie Eiropas valstīm un sakām: "Mīļie kungi, vai mēs drīkstam darīt tā, kā mums starptautiskie līgumi atļauj vai mums varbūt būtu jāpakļaujas jums? Mēs darīsim, kā jūs teiksiet!" Un droši vien, redzot tādu mugurkaulu, tādu izpatiktgribu, viņi mums pateiks: "Būtu labāk, ja jūs darītu tā, kā mēs gribam."

Ir problēma, kura jārisina. Arī starptautiskie likumi pasaka, kā mums tā ir jārisina, bet mūsu politiķi pasaka, ka mēs iesim un lūgsim, vai mēs drīkstam saņemt likuma aizsardzību un vai mums būs jāpakļaujas kādam. Nu jūs redzat rezultātu! Tauta, kura ir suverēna, tauta, kurai būtu pašai sevi jāaizstāv, un tautai, kurai nevajag bīties, stājoties vienai pret Krieviju, jo, kad Krievija bija "aiz dzelzs aizkara", tikai Latvijai bija izeja uz Atlantiju. Kārļa Ulmaņa laikā mēs labi dzīvojām... Krievijai vajag tranzītceļu, Eiropai vajag to tranzītceļu, tāpēc mēs drīkstam un varam... Ja mēs esam suverēna valsts un aizstāvam savas intereses, un tad mēs drīkstam un varam stāvēt kā hercogs Jēkabs stāvēja, kad viņam lūdza visas Anglijas karalis... Viena ceturtā daļa no Latvijas, kāda bija šī hercogiste, bija līdzvērtīga Anglijai. Mēs šodien esam tik mazi, cik mazi ir mūsu vadītāji, tas ir ļoti, ļoti sīki.

Tagad atgriezīsimies pie Pilsonības likuma. Ar to, par ko mēs iepriekš runājām, nepietiek, ka viens ir 9.klases līmenī nolicis kaut kādu valodas eksāmenu. Es satieku Latvijā daudzus cilvēkus, kas man stāsta, ka viņi skolā ir mācījušies franču, vācu vai angļu valodu, bet tas ir pilnīgi nepietiekami, lai viņi izprastu angļu kultūru, vēsturi, lai viņi izprastu tautas domu gājienu, lai viņi būtu lojāli angļu valstij. Man viens no deputātiem teica, ka viņš ļoti labi māk krieviski, ka ir lasījis krievu literatūru un bijis Padomju Savienībā, bet viņš nebija lojāls Padomju Savienībai. Viņš ir šiten te, bet ir arī lojālie, kas vēl šodien paliek lojāli pret Padomju Savienību. Skat, kur tā lieta ir, kāpēc mēs nedrīkstam pieņemt šo cilvēku. Bez tam mēs esam viņu pieklājīgi pārbaudījuši.

Un ceturtais priekšlikums saka, ka cilvēkam, nākot pie gada, kad viņš varēs sākt balsot, ir jārāda, ka viņam ir latviešu valodas spējas, ka viņš zina Latvijas vēsturi. Un tad viņš vis neteiks tā, kā viens no mūsu deputātiem sacīja, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Tad viņš neteiks tā, kā mūsu Māris Grīnblats stāsta, ka tikai daži, kas tika izsūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi, lai gan viņš labi zina latviešu vēsturi, lai gan viņš ir ar mieru zvērēt, ka viņš tautu sargās, lai gan viņš būtu ar mieru ar darbiem pierādīt... un, ja viņam tā trūkst, tad lai viņš tiek audzināts.

Šie "pusceļi", ko mums piedāvā "Latvijas ceļš", viss Nacionālais bloks, it sevišķi "Tēvzemei un Brīvībai", ka mēs it kā kaut ko sargāsim ar stipruma un lieluma ziņā pilnīgi nepiemērotiem aiz sargmehānismiem, ka mēs it kā kaut ko pa drusciņai un nepietiekami... Mēs stāvam šodien tautas nodevības priekšā, mums ir jādara viss, ko mēs varam, lai to nobremzētu. Un mums ir jāatrod tādi vadoņi, kas nav tik sīki, lai mūsu tauta varētu būt tik liela, kā mūsu vadoņi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Valodas jautājumam ir otra - psiholoģiskā puse, kas ir jāievēro pie nepilsoņu uzņemšanas pilsonībā, lai pilsonības kandidāti šo mūsu pretimnākšanu, ka mēs viņiem kā kolonizatora pēctečiem dodam pilsonību, uztver ar pateicību. Mēs, pielīdzinot viņus parastiem bezpavalstniekiem, it kā dodam tiesības droši prasīt, lai viņiem to pilsonību piešķir, bet mēs taču zinām, ka ne Indijā, ne Alžīrijā, ne citās valstīs, kur kolonizatori tika padzīti, šiem kolonizatoru pēctečiem nekādas tiesības nepiešķīra pat vairākās paaudzēs, tad kāpēc te tiek taisīts izņēmums, ja tā var teikt, Eiropas centrā? Kāpēc to neredz un par to nedomā ne Rietumvalstis, ne pārējā pasaule?

Un runa ir par to, ka, ja šie cilvēki - šie nepilsoņi, šie bijušie kolonisti un PSRS pilsoņi sāktu apzināties, ka tā ir priekšrocība, ka tā ir dāvana no Latvijas puses - šī uzņemšana pilsonībā, tad viņi justu cieņu pret šo valsti. Vismaz tādu pašu cieņu, kādu jūt lielās supervalsts Amerikas vēstnieks Larijs Nepera kungs, kurš iemācījās latviešu valodu ātri un bezjebkādām pretenzijām, lai gan viņš varētu to arī nezināt. Lūk, šeit mēs redzam, cik liela atšķirība ir starp šovinistiski noskaņotu krievu un demokrātiskas valsts augstu ierēdni, bet kultūras atšķirība te vispār ir tāda, ka milzīgs bezdibenis viņus šķir.

Turpretim, kā mēs zinām, Van der Stūls no Eiropas Savienības te nāk un protestē pret pilsonības nedošanu latviešu valodas nepratējiem. Mums ir jāapzinās, ka tā ir kārtējā Rietumu iztapība Krievijai pēc principa: pagrūdīsim to zaķīti lācim, varbūt tad to lāci nomierināsim! Varbūt tad lācis nesāks trakot aiz savas varaskāres...

Jāatzīst ka šie Rietumu "gudrie" vīri, kas tā spriež, ne tikai mūs nodod, bet nodod arī sevi, kā to mēs pēc kara redzējām, kādas nepatikšanas piedzīvoja šie Rietumu triju valstu pārstāvji pēc tam, kad Krievijai bija atdota puse Eiropas. Jo tā ir elementāra krievu šovinistu psiholoģijas nepazīšana; viņi atgādina pūsli, un, ja ļauj tam izplesties, tas izplešas, bet tiklīdz parāda tam kniepadatu, tas tūdaļ izčākst.

Es te nerunāju par Krievijas demokrātiskajiem cilvēkiem, par Krievijas normālajiem patriotiem. Viņi vēl Latvijai labu tāpat kā vēl Krievijai labu, bet, ja mēs runājam par šovinistiem, tad atliek tikai viņus salīdzināt ar Hitleru Vācijā, kas izdarīja Vācijai vairāk posta, nekā varēja jebkurš iedomāties. Turklāt taisni ar šo pārspīlēto šovinismu. Un krievu šovinisti ir taisni uz tāda ceļa pašlaik.

Krievu šovinistu prasības nerims, atdodot to "zaķīti" viņiem, taču to diemžēl Rietumu demokrāti nesaprot, jo grib nomierināt, lai gan īstenībā uzpūš viņu varaskāri.

Es gribu uzsvērt Panteļējeva kungam, ka ārlietu resora pienākums ir izglītot pasaules diplomātus, arī Eiropas diplomātus, arī Van der Stūlu. Es uzsveru, ka tas ir ne tikai Valda Birkava vien pienākums, bet gan visa resora pienākums ar visiem iespējamiem līdzekļiem izglītot, lai viņi saprastu šo elementāro starptautisko psiholoģiju un tautu psiholoģiju. Mēs tiešām esam speciālisti šovinistu psiholoģijas novērtēšanā, tāpēc mūsu pienākums ir to pateikt Eiropai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas Mauliņa kungs! Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valsts prezidenta kungs! Godātie Latvijas Republikas Saeimas deputāti un Augstā nama viesi! Izskatāmais jautājums ir principiāls un būtisks Latvijas tālākai nākotnei, jo tiešā veidā ir saistāms ar valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā. Līdzīgi kā Igaunijas ārlietu ministrs Ilvesa kungs savā uzrunā sacīja Igaunijas parlamenta locekļiem, arī es uzskatu, ka nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā ir Latvijas iekšējais jautājums, un līdzekļi, kādā veidā šo integrāciju īstenot, ir jāizvēlas mums pašiem. Jebkuras izmaiņas Pilsonības likumā, arī šīs konkrētās, mums ir jāspēj izskaidrot savai tautai un jāspēj par tām pārliecināt sabiedrības vairākumu, nevis atsaucoties uz Eiropas rekomendācijām, bet gan balstoties uz Latvijas kā valsts pamatmērķiem. Pretējā gadījumā cilvēki, kad tiem būs jādodas referendumā balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, atcerēsies, ka visu to slikto un šaubīgo latviešiem ir uzspieduši Eiropas komisāri.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības integrācijas politikai vispirms ir jānodrošina latviešu tautas izdzīvošana un divkopienu sabiedrības izveidošanās nepieļaušana. Šie jautājumi ir valstiskās politikas mērķi, un par tiem mums ir jādomā, risinot ar sabiedrības integrāciju saistītos jautājumus.

Pilsonības piešķiršanas jautājums ir ļoti svarīgs sabiedrības integrācijas instruments. Atsakoties no valodas pārbaudes kritērija, piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem, mēs faktiski radām tādu pieeju un izpratni par pilsonību, kura ir savienojama ar latviešu valodas nezināšanu. Līdz ar to mēs akceptējam, ka par Latvijas pilsoni var būt arī cilvēks, kurš nezina latviešu valodu. Šāda pieeja, pēc maniem ieskatiem, neatbilst mūsu valstiskās politikas mērķiem. Cilvēks nekļūs par pilnvērtīgu sabiedrības locekli jau ar to pašu brīdi, kad būs ieguvis pilsoņa tiesības.

Cilvēka iekļaušana un iesaistīšana sabiedrībā ir garš un grūts uzdevums, kas mērķtiecīgi risināms ilgākā laika posmā. Tādēļ man nav saprotams, kā praktiski varēs notikt šī integrācija, ja cilvēki nerunās vienā valodā un nevarēs saprasties. Pretēji tam iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, nezinot latviešu valodu, ilgtermiņa skatījumā cilvēkiem atņem motivāciju integrēties Latvijas sabiedrībā. Prasībai zināt latviešu valodu ir jākļūst par pašsaprotamu, nediskutējamu un viennozīmīgu nosacījumu katram, kas grib būt Latvijas pilsonis. Latviešu valoda ir jāzina visiem, kas grib būt piederīgi Latvijas valstiskumam, un politiķu uzdevums ir nodrošināt tās izskaidrošanu katram, kas to nesaprot. Ja šādu izpratni sabiedrībā neizdosies nostiprināt, tad tālākā sabiedrības integrācija faktiski ir apdraudēta. Viedoklis, kuru attiecībā uz latviešu valodas mācīšanos pauž nacionālboļševiku jaunieši Vērmanes dārzā vai krievu skolu skolotāji piketējot pie Izglītības un zinātnes ministrijas, nevar kļūt un arī nekļūs par sabiedrības vairākuma viedokli. Liela daļa sabiedrības jau šodien runā vairākās valodās, un, ja mītiņus organizētu tie cilvēki, kuri runā trīs vai četrās valodās, tad, esmu pārliecināts, ka ar Vērmanes dārzu vien nepietiktu. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībā standarti ir jānosaka tiem, kuri grib mācīties latviešu valodu, nevis tiem, kas to nevēlas darīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Mani, protams, aizkustināja šis jaunais Tautas partijas manifests, kas acīmredzot diezgan labi iederas jaunajā populistiskajā kursā, kuru šī partija izvirzīs. Bet tomēr varbūt mēģināsim paskatīties ļoti precīzi un konkrēti, par ko tad mēs šobrīd runājam.

Pirmkārt, es gribu atgādināt visiem tiem, kuri šobrīd runā par valodu, ieskaitot arī Vītola kungu, ka savā laikā mēs atjaunojām pilsoņu kopu, taču tad attiecībā uz valodu nekāds kritērijs neeksistēja, un mēs atjaunojām pilsonību desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, kas nemācēja latviešu valodu un nemāk to vēl arī šobrīd. Taču viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Par ko mēs runājam šobrīd? Neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem neparedz, ka visiem Latvijā dzimušajiem bez valodas prasmes tiek piešķirta pilsonība. Tieši otrādi! Pirmkārt, netiek runāts vispār par cilvēkiem, kas ir dzimuši pirms 1991.gada, bet tādu ir vairākums. Viņiem visiem saglabājas šīs stingrās naturalizācijas prasības. Otrkārt, 3.1. pantā Juridiskās komisijas piedāvātajā priekšlikumā daļēji ir iestrādāti arī Kreituses kundzes, Kreitusa kunga un Grīnblata kunga priekšlikumi attiecībā uz personām, kas grib iegūt pilsonību pēc 15 gadu vecuma. Daļēji tas sedz arī jūsu priekšlikumu!

Tātad - par ko mēs runājam? Mēs nerunājam par pilngadīgām personām. Par tām, kuras tiešām var ietekmēt politiku un kurām tiešām mēs reāli varam prasīt latviešu valodas prasmi. Mēs patlaban runājam par bērniem. Atkārtoju vēlreiz! Mēs runājam par 18 tūkstošiem bērnu (tas ir pareizs skaitlis), no kuriem vecākajam šobrīd ir 8 gadi. Tātad lielākā daļa no viņiem faktiski ir jaunāka par šo vecumu, bet lielākā daļa no viņiem ir tāda, kas, es domāju, nerunā ne latviešu, ne krievu valodā, ne arī kādā citā valodā.

Tagad, protams, jautājums ir par to, kādā veidā mēs prasīsim viņiem šīs valodas zināšanas. Mēs jau diskriminējam viņus ar to, ka principā liedzam šīs iespējas kaut kādā veidā kandidēt uz pilsonību šeit - Latvijas Republikā.

Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka līdz ar "logu" atcelšanu, ko visi šeit vienprātīgi atbalsta, mēs panākam, ka attiecīgo personu bērni automātiski tiek naturalizēti kopā ar vecākiem, un viņiem valodu, starp citu, neviens neprasa. Arī Tabūna kungs ne. To mēs kaut kā aizmirstam! Tātad konsekvence mums šobrīd ir diezgan pavāja.

Paskatīsimies vēlreiz statistiku! No 1991.gada 21.augusta ir piedzimuši 133 tūkstoši pilsoņu, bet ir dzimuši tikai 18 tūkstoši nepilsoņu. Pašlaik, paziņodami, ka mēs baidāmies no šiem 18 tūkstošiem, kas ar viņiem būs pēc 10 vai pēc pieciem, vai pēc 6 gadiem, mēs parakstām šai valstij nabadzības apliecību, jo mēs aizsūtām krieviem vai citiem signālu: zināt, mums ir tāda valsts, ka arī vēl pēc 10 gadiem varēs pabeigt skolu, nezinot latviešu valodu! Ja mēs šādā veidā izvirzām šo jautājumu, tad mēs pārvēršamies no šīs valsts aktīviem pārvaldītājiem par pasīviem vērotājiem, kas tad te notiks. Mēs pasīvi gaidīsim un skatīsimies, kas notiks ar šiem bērniem: nez vai viņi mācīsies latviešu valodu vai nemācīsies? Bet varbūt, ka viņi nemācīsies. Tad pagaidīsim 10 gadus. Bet varbūt būs citādāk.

Mums jāņem šeit vara savās rokās pilnā apjomā, un mums jābūt tiem, kas diktē, kas notiks šajā valstī ar visiem tās iedzīvotājiem, ieskaitot arī nepilsoņus. Taču, ja mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ka šiem bērniem, izejot cauri šinī valstī mūsu apstiprinātai izglītības sistēmai, būs latviešu valodas zināšanas, nu tad, piedodiet man, mēs esam vienkārši kaut kādi gļēvi novērotāji, kas no malas noraugās, kas te notiks. Un tad mēs brīnīsimies pēc tam, ka divkopienu valsts būs kļuvusi par vienkāršu un reālu faktu.

Es domāju, ka mums no sava likteņa - atkārtoju vēlreiz, - apraudātājiem ir jāpārvēršas par sava likteņa veidotājiem. Un pirmais, ar ko mēs to varētu sākt, būtu mēģinājums to darīt ar šiem 18 tūkstošiem bērnu, nevis jābaidās no viņiem, Valdmaņa kungs, ka 18 tūkstoši bērnu sagraus Latvijas tautas identitāti. Nožēlojami tas ir! Jā, tas ir nožēlojami! Katrā ziņā neviens nerunā par to, ka valodas prasības tiek atceltas kopumā pret pilngadīgajiem. Tās tiek paturētas tik pat stingras kā agrāk.

Vēl pāris piezīmju attiecībā uz Igauniju. Pareizi, Kreituses kundze! Bet kāpēc jūs Igaunijas pieredzi neminējāt šeit tad, kad mēs nāvessoda jautājumu apspriedām? Igaunija, kā jūs zināt, nobalsoja un atcēla nāvessodu. Starp citu, es gribu arī atgādināt, ka igauņi pašvaldību vēlēšanās iedeva vēlēšanu tiesības visiem nepilsoņiem. Viņi arī mums to neprasīja, bet nostādīja mūs visai nepatīkamā situācijā. Tā ka, es domāju, acīmredzot katrai valstij ir jādomā pašai par sevi, kas tai ir izdevīgi un ko tā var šeit pati izdarīt. Es tiešām vēlreiz aicinu: kļūsim saimnieki paši savā zemē, nevis ar interesi un bažām vērosim, kas notiks ar tiem, kuri te dzimst, kuri te aug, un kuri te kaut ko dara.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītie kolēģi! Likteņa veidotājs Panteļējevs 5.Saeimas laikā nobalsoja par to, lai vairāk nekā 20 tūkstoši militārpersonu, krievu militāristu ar visiem bērniem un visām vecmāmiņām, paliktu Latvijā. Jā, tādu likteni Panteļējevs tiešām veido!

Tagad tālāk. Te tāda ļoti naiva dziesmiņa skanēja, ka, lūk, Krievijas citas prasības rietumnieki vairs neatbalstīšot. Tās ir galīgas blēņas! Šie paši rietumnieki savā laikā teica, ka jau esošais Pilsonības likums ir ļoti liberāls un ka visus tas apmierina. Lūk, tie bija tie paši tā saucamie ārzemju draugi, kuri pie alus vai kāda cita alkoholiskā dzēriena krūzes kaut ko solīja. Šodien viņi mums saka: "Izlabosiet šo, un tad būs labi!". Kāda jums garantija, ka, turpinot kopīgi lietot alkoholu, pēc pāris gadiem tā domāšana būs tāda, ka piedāvās atkal citus grozījumus un teiks: vairāk nekā cita nebūs!

Un visiem tiem, kuri te runā par to valodas mācīšanu un tamlīdzīgām lietām, man liekas, galīgi nav skaidras divas lietas - iespējas un prasības. Valstij ir jāuzstāda prasības tūlīt, un katram, kurš grib kļūt par pilsoni, ir jāizpilda šīs prasības. Taču par iespēju došanu vai nedošanu saruna var būt starp kandidātiem un starp valsti, tāpēc nevajadzētu te iegrimt kaut kādā filozofijā par Valodas likumu un pašiem gļēvi balsot šodien "pret" to, ka kandidātiem ir jāprot latviešu valoda. Un cerēt, ka pēc manas nāves varbūt būs kaut kā citādāk.

Un šie te 18 tūkstoši - tā atkal ir tīša faktu sagrozīšana. Šodien viņu ir 18 tūkstoši, bet pēc pāris gadiem šis skaitlis pieaugs, un tāpēc nesagrozīsim te faktus. Es aicinu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Man ir prieks par to, ko teica Vītola kungs. Mēs kādreiz ar viņu, lai pierādītu savu taisnību, tikāmies pat stadionā. Tagad es jums, Vītola kungs, kā jaunākajam uzticu tikties ar Bērziņa kungu stadionā un palīdzēt viņam tikt pie skaidrības. Tas tā - humoram.

Bērziņa kungs, es kārtējo reizi nāku, lai atbildētu jums. Jūsu argumenti kļūst aizvien vājāki un pavisam izčākst. Jūs teicāt: kas būs, ja mēs šos otrā lasījuma grozījumus nepieņemsim? Tad es atbildēšu jūsu partijas biedra un ārlietu ministra Birkava kunga vārdiem, kuri ir lasāmi laikrakstos, - tad Latvija aizkavēsies ceļā uz Eiropas Savienību par vienu gadu. Tā ka nav tik traki. Mēs tikai par vienu gadu aizkavēsimies ceļā uz Eiropas Savienību. Tas velns nav tik melns, kā jūs to mālējat, tāpēc nebaidiet ar Eiropas Savienību. Toties mēs paliksim latvieši savā Latvijas zemē. Tā, lūk, Bērziņa kungs!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ja nemaldos, mēs pašreiz izskatām šā likumprojekta 9. un 10.priekšlikumu. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Šodien tik nepamatoti steidzīgā veidā izskatīt šo trešo lasījumu mūs it kā mudina vēlme paplašināt to iedzīvotāju skaitu, kuri var pretendēt uz pilsonību. Un tagad paskatīsimies, ko tad saka un ko ierosina viens no redzamākajiem šīsdienas sarunas opozīcijas pārstāvjiem - Grīnblata kungs. Viņš saka sekojošo: "Bezvalstnieki un nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un apguvuši pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošajās skolās, iegūstot pamatizglītību, un ja tie, beidzot skolu, ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā..." Tātad šis priekšlikums aicina paplašināt tieši šo cilvēku skaitu. Kur te ir problēma? Un tagad tie, kuri iebilst, it kā stīvējas pretī šai idejai - paplašināt šo te iedzīvotāju skaitu, kuri ir tiesiski saņemt pilsonību. Kāpēc tāda stīvēšanās? Kāpēc tāda pāreja uz pilnīgi pretēju viedokli? Es domāju, šeit vienkārši ir jābalso par šo priekšlikumu, un miers.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es ļoti gribētu iebilst pret apgalvojumu, ka mēs pēkšņi sākam runāt par Pilsonības likumu. Godātais profesor, mēs nemitīgi, visu 6.Saeimas laiku, par to runājām! Ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pūlēm mums izdevās atrisināt Austrumu latviešu jautājumu, mēs divas reizes izvirzījām Polijas pilsoņu jautājumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ne reizi vien... Es te nerunāju par katru atsevišķo deputātu, bet komisiju kopumā... tā ne reizi vien ir runājusi par to, ka "logu" sistēma pēc būtības ir amorāla. Nekas šeit nav sasteigts!

Un otrais, ko es gribēju šeit pateikt. Godātie kolēģi! Man ir ļoti dārgas attiecības ar Vāciju, Ameriku, Eiropas Savienības valstīm. Ja kādam šeit sabiedrotais ir Krievija, tad viņš var atļauties nekorekti izteikties par mūsu sabiedrotajiem. Bez Vācijas, Amerikas un citu Eiropas Savienības valstu atbalsta nebūs ne valsts, ne tautas.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, fizikā ir tāds likums: jo vairāk spiež, jo lielāka ir pretreakcija. Un es katrā ziņā protestēju kā cilvēks, ja mani kaunina par to, ka Latvijā ir nepilsoņi, ja mani kaunina par to, ka es cīnos par savu identitāti, ja mani kaunina par to, ka manai tautai ir bijuši leģionāri, kuri cīnījušies par tās brīvību. Kāpēc nekaunina tos, kuri pārmantojuši atbildību par Molotova-Ribentropa paktu, par Jaltas un Teherānas konferencēm, par Tautu savienības un pēckara Eiropas nodevību? Jo beigu beigās šīs nodevības rezultātā ir radusies tā problēma, ko mēs šodien šeit apspriežam.

Es nekaunos par to, ka es vēlos redzēt latviski runājošu Latviju, un manī rodas protests, ja mani kaunina par to, pie kā es neesmu vainīgs un pie kā nav vainīga arī mana tauta un mana valsts. (Aplausi.) Tā ka katrā ziņā, ja mēs gribēsim šo valsts problēmu atrisināt, tad nekaunināsim cits citu, bet balsosim. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt Viestura Bokas uzrunu ar šo pēctraumas sindromu. Patiešām dažam labam šeit ir radies tāds pēctraumas sindroms, kas liek domāt, ka mīlestību pret valsti viņš iemācīs, katru dienu bērnam ejot klāt un stāstot, ka viņš ir okupants, kolonists, garīgi slims un tā tālāk. Es tā jūtu, ka dažs labs tā ir audzināts. Jo pretējā gadījumā es nevaru izskaidrot, kā var tik tālu aiziet, ka to lojalitāti šodien grib pārbaudīt astoņgadīgam bērnam. Ja mēs neticam šiem bērniem un neticam izglītības sistēmai, kuru divus gadus vadīja jūsu partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblata kungs, ja mēs šodien esam nonākuši tādā situācijā, ka slaveno apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nobiedējuši 18 000 astoņgadīgu bērnu... Kam jūs, tāda partija ar visu savu slavenību, esat vajadzīga, ja jūs varat pat iedomāties, ka jūs nespējat Latvijas suverenitāti aizstāvēt pret 18 000 vēl bērnu, un jau radāt paniku Saeimā? Kā jūs izturēsieties, ja patiešām Latvijai būs reāli draudi no kādas citas valsts puses? (Starpsauciens: "Krievijas?")

Es patiešām aicinu pārdomāt daudzus šo jautājumus, īpaši atceroties, kā ir notikuši balsojumi Saeimā, kad mēs runājām par Latgales novadu, kad mēs runājām par latviešu skolas pabeigšanu Daugavpilī.

Es gribētu, lai jūs katrs atsvaidzināt atmiņā, ko jūs, cienījamie kolēģi - latviešu valodas aizstāvji, toreiz runājāt. Jūs balsojāt pret šiem ierosinājumiem! Jūs to esat darījuši visu triju gadu laikā, lai Latgales novadā latviešu valodu neapgūtu. Tā ir jūsu pozīcija. Jūs neko neesat izdarījuši, kā pareizi kolēģi pateica, lai to latviešu valodu pilnvērtīgi apgūtu. Jā, pie mums ir drusku citādāka situācija, nekā tā ir Igaunijā. Igaunijā Narva nav tā pati, kas mums ir Daugavpils. Te ir pilnīgi diametrāli pretēja situācija.

Cienījamie kolēģi! Man vienkārši ir brīnums, ka tribīnē kāpj dažs labs no maniem kolēģiem deputātiem, kurš pats nav vairojis latviešu bērnu skaitu, kurš ar sievu varbūt divdesmit gadu pārsvarā ir runājis tikai krievu valodā... Taču šeit no tribīnes viņš aģitē citus lietot latviešu valodu. (Starpsauciens: "Nosauc, kuri tie ir?")

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

(Zālē liels troksnis.) Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs. Es ļoti lūdzu deputātus izsvērti un ļoti iejūtīgi runāt par šo jautājumu. Man pilnīgi nav saprotams, ka mēs ar vienu vārdu, teiksim, "kolonists" radām pilnīgu pretnostatījumu tam, par ko mēs šodien runājam.

Kolēģi! Par kādu integrāciju mēs varam runāt šodien, ja tādā veidā tiek traktēts šis jautājums. Vai tad kolonists ir arī tas, par kuru cienījamie deputāti nobalsoja, piešķirot kādam pilsonību "par īpašiem nopelniem"? Vai tad viņš uzreiz nav vairs kolonists? Ja tāda ir mūsu attieksme, tad nekādas integrācijas nebūs, tad nekāds Pilsonības likums vairs nelīdzēs un nekādu Valodas likumu mēs nespēsim realizēt.

Es gribu vērsties pie valdības, arī pie Krasta kunga, kura gan šeit nav... Diemžēl! Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" šīs Saeimas laikā visu laiku ir bijusi valdībā, un pareizi teica šeit Čevera kungs: kur tad ir šī jūsu programma? Kur tad ir latviešu valodas apgūšanas programma? Kur tā ir?

Ļoti labi un pareizi šeit pateica Druvas kungs: "Kur tad ir šie priekšlikumi?" "Tēvzemei un Brīvībai" nav iesniegusi nevienu priekšlikumu. Es gribu, lai to dzird arī radioklausītāji. Nevienu priekšlikumu "Tēvzemei un Brīvībai" nav iesniegusi par labojumiem Valodas likumā.

Man izsauc ļoti lielas šaubas tas, ka Ministru prezidents, uzstājoties šeit, saka, ka viņam nav pilnīgas pārliecības par latviešu valodas mācīšanas kursa realizāciju. Tad arī man ir šaubas, ja Ministru prezidentam ir šaubas, jo viņš vada visus procesus, to skaitā, arī izglītību, būdams Ministru prezidents. Es gribētu vēlreiz dzirdēt, lai Ministru prezidents pasaka, vai valdība ir spējīga paralēli grozījumiem likumā realizēt arī latviešu valodas apmācības programmu?

Citādi man ir pilnīgi jāpiekrīt Panteļējeva kungam, kurš teica, ka šī valdība nav rīcībspējīga.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidenta kungs un cienījamie kolēģi! Prezidenta kungs, es izmantošu šo izdevību, kamēr jūs vēl šeit esat, un vērsīšos tieši pie jums. Kādēļ jūs aicināt Saeimu pārkāpt visādas starptautiskas deklarācijas un konvencijas, savā runā uzspiežot mums pieņemt steidzīgāk Pilsonības likuma grozījumus? Apvienoto Nāciju Organizācijas 1970.gada deklarācijā par starptautisko tiesību principiem, kas attiecas uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm atbilstoši ANO statūtiem, preambulas "c" punktā ir teikts, ka katrai ANO dalībvalstij ir pienākums neiejaukties lietās, kas ietilpst jebkuras citas valsts iekšējā kompetencē, taču jūs aģitējat mūs izpildīt EDSO rekomendācijas. Ne jau visas EDSO, bet viena komisāra rekomendācijas.

Bez tam ir Ženēvas 1949.gada konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kuru minēja jau Ozoliņa kungs. Tās 49.pantā ir teikts: "Okupētāja valsts nedrīkst deportēt vai izvest no savas teritorijas iedzīvotājus uz okupēto teritoriju".

Es nezinu, kādēļ jūs, Panteļējeva kungs un Čevera kungs, tāpat arī jūs, Ulmaņa kungs, rūpējaties par šo prettiesisko seku leģitimāciju mūsu republikā. Vai tādēļ, ka to prasa Rietumu valstis un Krievija, kopā ņemot?

Bet nu paskatīsimies Vācijas Iekšlietu ministrijas 1977.gada 15.decembra cirkulāru. Tur ir skaidri un gaiši teikts... (Teksts vāciski.) - Tātad Bundesrepublika Vācija nav iebraucamā valsts. Bet jūs mūsu Latviju gribat padarīt par šādu valsti.

Bez tam, ja mēs runājam par Vāciju, par Vācijas Pilsonības likumu, tad jāteic, ka tur naturalizējamajam ir jāpārvalda rakstiski un mutiski vācu valoda, kā arī jāapliecina, ka viņš ir vācu kultūras piekritējs, ka viņš ir demokrātiski noskaņots, bet naturalizācija tiek liegta cilvēkiem, personām, kuras iekšēji ir totalitāro ideoloģiju piekritējas. Vai jūs saprotat šo teikumu? Un tas ir teikts Iekšlietu ministrijas cirkulārā.

Francijā Valsts padome ir pieņēmusi rindu noteikumu, par kuriem jau Mauliņa kungs runāja, ka naturalizācija ir privilēģija, nevis pienākums.

Un, ja mēs tagad skaram tieši Grīnblata kunga priekšlikumu... Jurkāna kungs šeit uzstājās un teica, ka mēs nevienu priekšlikumu nekur neesam iesnieguši - ne Izglītības likumā, ne kur citur. Taču pašreiz mēs apspriežam Grīnblata priekšlikumu. Es aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs neprasām neko vairāk, kā tikai savas valsts valodas prasmi tiem, kuri grib būt Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad runājam par 9. un 10.priekšlikumu, bet mēs jau esam aizmirsuši to būtību. Taču būtība ir ļoti vienkārša - prasīt nepilsoņu bērniem pamatizglītību un zināšanas latviešu valodā. Minimālas prasības! Kur nu vēl mazākas! Tomēr arī no šīm prasībām mēs šodien gribam atteikties, ja mēs nenobalsosim par 9. un 10. priekšlikumu.

Te vairākkārt tika runāts par to, ka garantijas varēs iestrādāt Valodas likumā vai varbūt kādā citā likumā. Taču neaizmirsīsim, ka likumdošana ir savstarpēji saistīta, tāpēc šīs garantijas pirmām kārtām ir jāiestrādā šajā Pilsonības likumā, bet pēc tam tās pastiprināsim likumā par valsts valodu. Pēc tam būs Ministru kabineta noteikumi par šo kārtību, un tad iedosim naudiņu no valsts budžeta. Tādējādi visi bērni, apgūstot Latvijā pamatizglītību, mācēs latviešu valodu un varēs kļūt par pilsoņiem. Ja viņi to negribēs, tad viņi nevarēs kļūt par pilsoņiem, un šis ir vienīgais noteikums, kas ielikts šajā 9. un 10.priekšlikumā.

Es aicinu Saeimas deputātus, savus draugus no Latvijas Zemnieku savienības, šoreiz netrīcēt šā balsojuma priekšā, lai arī kāda būtu bijusi jūsu vienošanās. Katrs personīgi ir atbildīgs par savu balsojumu tautas priekšā. Šeit ir šī lielā izšķiršanās. Es aicinu balsot vispirms par 9. un pēc tam arī par 10.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Manuprāt, tas būtu mums ļoti svarīgi - šodien izmantot arī šo tribīni, lai mūsu apspriežamos jautājumus saistītu ar skaidrojumu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem, Eiropas Savienības pārstāvjiem. Lai skaidrotu pasaulei, ka šis smagais liktenis, ko mēs esam piedzīvojuši šīs 50 gadu okupācijas laikā, ir tomēr atstājis mums arī bailes, arī šaubas. Ka mēs nevaram būt pārliecināti par savu nākotni, ja vēl un vēl būs tādi pilsoņi, kam ne īpaši patīk mūsu valoda, mūsu kultūra. Tad varbūt šie ārzemju vēstnieki saprastu, ka vajadzētu citādu pieeju, nevis rupju spiedienu atgādinājumu vai draudu veidā - pieņemt mums šos 700 tūkstošus cilvēku. Tā nav minoritāte, tie tiešām ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri netic Dievam, kuriem nav dzimtenes. Tad šie ārzemju vēstnieki saprastu, ka tie cilvēki nevar būt lojāli pret to valsti, kuru viņu tēvi ir iekarojuši. Patiesībā šodien notiek okupācijas leģitimācija: mēs šodien nobalsosim par to, lai mēs uzņemtu visus tos, kas ir alkuši šeit būt par īpašniekiem, būt par vēlētājiem nākamā sasaukuma Saeimai.

Es gribu nolasīt vienu vēstuli, kura publicēta laikrakstā "Lauku Avīze". Viena represētā raksta: "Esmu viena no 1941.gadā "pārvietotajiem", tātad deportētajiem. Mēs bijām mammai trīs mazi bērni un deviņdesmitgadīga māte, kurus sagrūda lopu vagonā, neļaujot neko paņemt līdzi. Tika iznīcināta ģimene, brīnišķīga lauku saimniecība, kuru mani vecāki ar smagu darbu un lielu mīlestību bija veidojuši. Sibīrijā mūs sagaidīja ar lamuvārdiem, kuri skanēja līdzīgi tagad dzirdētajiem. Vergu darbi kā bērniem, tā sievietēm. Bads un slimības pļāva kuplu vālu. Kas nav piedzīvojis šo 1941.gada izvešanu, tam grūti saprast to drausmīgo badu, aukstumu, lamas, pazemošanu. Un tas viss par to, lai varētu iznīcināt, aplaupīt, nospiest uz ceļiem. Ir riebīgi skatīties uz tiem mūsu valdībā, kuri gatavi visiem bučot roku, arī tiem, kuri bijuši un ir vainīgi pie mūsu tautas likteņa."

Atcerēsimies, ka Jaltas konferencē galadokumentu parakstīja Čērčils, Rūzvelts un Staļins! Šie dokumenti ir slepeni, nav atverami līdz 2023.gadam. Es aicinu saglabāt pašcieņu, jo ir ļoti smagi šinī laikā sajust ne tikai Austrumu spiedienu, bet arī Rietumu spiedienu.

Ka tāds spiediens ir, to es pats piedzīvoju, kad šeit bija Eiroparlamenta komisija. Toreiz kāds Andersona kungs draudēja, ka, ja mēs nedosim viņiem pilsonību, neatvērsim šos "logus", nedosim visiem dažādas atlaides šīs pilsonības iegūšanā, tad mums neredzēt Eiropas Savienību.

Cienījamie ārvalstu vēstnieki! Cienījamie deputāti! Jums vajadzētu mazliet izprast arī tos cilvēkus, kas izjuta šo aukstumu, badu un pazemojumus. Un to ir izjutuši ne tikai tie, kas ir atgriezušies no Sibīrijas. To izjutām mēs visi, kas nepiekritām komunistiskajai ideoloģijai un sadarbībai ar čeku; kas stāvējām rindās tajā pašā laikā, kad šajos veikalos iepirkās pa citām durvīm ienākušie komunistiskās partijas funkcionāri, čekas aģenti. Tas bija smags laiks. Vai šodien mēs varam tā tūlīt pieņemt visu to, ko mums iesaka gan Austrumi ar smagu spiedienu, kādu jūs nupat piedzīvojāt, gan Rietumvalstis? Tās varbūt neizprot mūsu mazās tautas, kura izmirst (un šis izmiršanas ātrums ir 22 000 iedzīvotāju gadā), pārdzīvojumus un bažas par savu turpmāko likteni. Neuzspiediet mums tādus noteikumus!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savu izšķiršanos par šo jautājumu saistīdami ar EDSO komisāra Maksa van der Stūla rekomendācijām, mēs patiesībā apšaubām savas valsts suverenitāti. Jo princips, kas ir noteikts starptautiskajās tiesībās, ir tāds, ka starpvalstu organizāciju rekomendācijām ir fakultatīvs spēks. Tas, kas notiek pēdējo pāris mēnešu laikā, liek domāt, ka ir parādījusies kaut kāda jauna forma, proti, ultimatīvās rekomendācijas. Es gribu atgādināt, ka katra valsts sastāv no trīs pamatelementiem - tie ir teritorija, pilsoņu kopums un publiskā valsts vara. Jebkura no ārpuses nākusi prasība, kas izvirzīta kā nosacījums jebkurās attiecībās, jebkura prasība mainīt pilsoņu sastāvu citā valstī - tas ir šīs citas valsts suverenitātes aizskārums. Es ļoti lūgtu visus par to padomāt pirms šī balsojuma.

Un vēl. Par dažiem starptautiskajiem dokumentiem, kurus mēs negribam šajā sakarībā ievērot. Proti, ANO Statūtu 2. panta 1., 4. un 7. daļa padara par obligātu valsts suverenitātes un tautas pašnoteikšanās principu. Šādā veidā izvirzot priekšlikumu par automātisku pilsonības piešķiršanu pēc 1991. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem, mēs būtībā ļa ujam pārkāpt savas tiesības ar jebkuru ieganstu un radām precedentu, ka šīs tiesības tiks pārkāptas arī turpmāk. Un nevajadzētu šeit tik ļoti manipulēt ar šiem skaitļiem! Vai tas ir 21 tūkstotis, kā redzam pēc vieniem datiem, vai, kā šodien te izskanēja, 18 tūkstoši? Es nezinu, kur šie trīs tūkstoši ir pazuduši pa šīm dažām dienām kopš otrā lasījuma. Taču šis skaits jau nav noslēgts, jo šis lēmums attiecas uz visām nākamajām nepilsoņu paaudzēm, gan tām, kas ir jau dzimušas pēc 1991. gada, gan tām, kas dzims turpmāk. Un es gribu atgādināt, ka bērni, es domāju, dzims arī tiem jauniešiem, kas Vērmaņdārzā pulcējās un paziņoja, ka viņi nemācīsies latviešu valodu un ka viņiem vienīgais sazināšanās līdzeklis būs krievu valoda, un ka Latvijā vispār vienīgajam sazināšanās līdzeklim ir jābūt krievu valodai. Arī viņiem dzims bērni - un, es domāju, ļoti drīz dzims. Es nedomāju, ka viņi jebkādā veidā centīsies šiem bērniem ieaudzināt lojalitāti pret Latvijas valsti.

Tāpēc ir vajadzīgi šie pārbaudījumi, ir vajadzīgi šie nosacījumi, un šī pilsonība ir jāpiešķir, katram izsakot savu vēlmi un atbilstot valsts noteiktajiem kritērijiem, no 15 gadu vecuma. Tāpēc es aicinu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Atgādinu, ka debates bija par 2. pantu - "Piederība pie Latvijas pilsonības". Šeit ir ļoti skaidri pateikts, kas ir Latvijas pilsoņi. Motivācija, kāda bija šim priekšlikumam, neapšaubāmi, ir tāda, ka jāievēro to nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu intereses, kuru vecāki negrib vai nevar naturalizēties, kuri nemācīsies latviešu skolās (būs arī tādi), nākot viņiem pretī un dodot ar šo formulējumu ievērojamas priekšrocības attiecībā pret naturalizācijas vispārējo kārtību.

Komisija, kā es jau minēju, ir ar balsu vairākumu šādu priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 9. priekšlikumu - deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu papildināt 2. panta 1. punktu... Un tālāk kā tekstā. Komisija tātad, kā jūs dzirdējāt, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret- 15, atturas - 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir priekšlikums nr. 10. Attiecas uz šo pašu pantu. Tas ir deputātes Kreituses priekšlikums, kas ir līdzīgs iepriekšējam, taču šeit nav minēti bezvalstnieki un pilns mācību kurss Latvijas skolās, bet eksāmens ir saistīts ar jauno Izglītības likumu. Komisija ir diskutējusi arī par šo priekšlikumu un ar balsu vairākumu ir to noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt tā autore - deputāte Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tā kā Juridiskās komisijas sēde nebija slēgta sēde, balsošanas rezultātu var arī šeit no tribīnes pateikt. Principā jau "pret" nebalsoja neviens - trīs balsoja "par" un četri atturējās. Tā ka šis noraidījums bija visai specifisks. Es gan nezinu, kāpēc tiem četriem pietrūka drosmes balsot "pret". Es ceru, ka arī šobrīd viņi atturēsies.

Runāšu par šo priekšlikumu un arī par to, ko teica Tomašūna kungs. Tomašūna kungs, tas, ka nav izstrādātas latviešu valodas programmas, ir vistiešākais akmens Izglītības un zinātnes ministrijas dārziņā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dārziņā. Es domāju, ka šādu labojumu pieņemšana Pilsonības likumā būtu tas stimulējošais faktors, kas Izglītības ministrijai liktu beidzot "savākties" un sākt darboties, nevis šūpoties visās eņģēs, praktiski nezināt, ko darīt, tikai runāt gudras runas un nezināt, kā naudu iztērēt.

Es domāju, ka šis likumprojekts ar šādu redakciju, kāda šeit ir dota (ir pieminētas arī etnisko minoritāšu skolas), ir saskaņā ar jauno Izglītības likumu. Un, tā kā šis likums nestāsies spēkā 7. dienā pēc tam, kad Valsts prezidents to būs izsludinājis, būs pietiekami daudz laika, lai varētu izstrādāt arī Izglītības likumu, Saeimā apspriest un pieņemt kvalitatīvā formā.

Ir vēl kas, ko es gribētu piebilst. Šajā priekšlikumā, kā jūs redzat, ir vārds "nepilsoņi", tas neskar bezvalstniekus. Jo, manuprāt, ar 1. panta 3. apakšpunktu mēs bezvalstnieku problēmu esam jau atrisinājuši attiecībā uz personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija. Jo šī būs arī bezvalstnieku pastāvīgā dzīvesvieta, un tāda tā būs arī tiem politiskajiem bēgļiem, ja mēs tos cilvēkus par tādiem atzīsim. Bet te ir atkal principa jautājums - ko tad mēs īsti gribam? Vardarbīgi? Nē. To šeit nevar - lietot šādu vārdu. Gribam vienkārši dot šo iespēju bērnam kļūt par pilsoni, neatkarīgi no vecākiem. Es, sēžot šajā zālē, no tribīnes nedzirdu šoreiz nevienu... ne "Latvijas ceļa", ne Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas pārstāvi... Kā šo bērnu vecāki iemācīsies valsts valodu un kļūs par pilsoņiem? Jūs šobrīd liekuļojat Latvijas iedzīvotāju priekšā. Nāciet un nosauciet kaut vienu programmu, kā šāda bērna māte apgūs latviešu valodu! Jo jūs no tiem 3,5 miljoniem, ko iedalīja Apvienoto Nāciju Organizācija, neesat varējuši Celmiņa kunga ministrēšanas laikā apgūt neko. Izveidojāt vienu administratīvu vienību, kura nav varējusi kārtīgi darbu padarīt un visu laiku vaimanā, ka neviens negrib mācīties.

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka šis priekšlikums dod iespēju iegūt Latvijas pilsonību arī tiem bērniem, kuri nemācās Latvijā (tagad parādās arvien vairāk tādu bērnu, kas brauc mācīties citur). Neatkarīgi no vecuma un neatkarīgi no tā, kur katrs no viņiem ir ieguvis izglītību. Nokārtojot latviešu valodas eksāmenu šo minimālo prasību līmenī, viņi varētu iegūt Latvijas pilsonību. Un te jau ir tā problēma: šeit nav rakstīts vecums. Ja cilvēks ir apdāvināts, viņš to eksāmenu var nokārtot pat desmit vai vienpadsmit gadu vecumā. Un es ceru, ka Tomašūna kungs no tribīnes nesāks pierādīt to, ka, nenokārtojot latviešu valodas eksāmenu, pilsonis ir ieguvis izglītību. Es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija un komisija beidzot atjēgsies un neļaus beigt skolu ar nesekmīgu atzīmi, jo tā ir ņirgāšanās par izglītību kā tādu, ja cilvēks ar nesekmīgu atzīmi saņem atestātu un uzskata, ka viņš ir ieguvis pamatizglītību. Man liekas, ka šī bezjēdzība, kāda šobrīd Latvijā iestājas, būtu jāizbeidz.

Tāpēc es tomēr vēlreiz aicinu jūs - arī tos, kas balsoja "pret", pārdomāt, kas jums ir primārs un kad beidzas jūsu liekulība. Jūs prasāt pilsonību astoņgadīgam bērnam, bet neko nedarāt, lai šo pilsonību iegūtu viņa māte. Lai viņa iemācītos latviešu valodu un varētu naturalizēties. Tas jums ir palicis otrajā plānā un tikai skaistu frāžu līmenī.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ar visu savu mierīgo raksturu tomēr šajā brīdī satraucos, skatoties uz atsevišķiem cilvēkiem, kas dzīvo kaut kādā īpatnējā pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Izglītības likums un izglītības politika, tā teikt, vispār neskatās uz to, kāda cilvēkam ir pilsonība un vai viņam vispār ir pilsonība, jo šodien Latvijas skolās, gan tajās, kur mācās latviešu valodā, gan tajās, kurās mācās krievu valodā un citās valodās, ir jākārto visiem skolēniem latviešu valodas eksāmens. Jau ir jākārto. Nu kāpēc ir vajadzīgs šajā likumā ielikt īpašas normas, kas kaut ko tādu kroplīgu mēģina piedāvāt? Šodien jau mācās latviešu valodu un kārto šos eksāmenus visi. Vienīgie, kas to nedara, ir sešgadīgie un piecgadīgie, un tikko dzimušie, jo viņi vēl neiet skolā.

Cienījamie kolēģi! Nevajadzētu Izglītības likumu pārvērst par kaut kādu tādu likumu, kurā būtu ietverta prasība skatīties pēc kaut kādām absurdām pazīmēm. Pie mums šodien, skolā pieņemot bērnus, neskatās, vai viņiem ir pilsonība vai nav. Raksta iesniegumu, skola pieņem dokumentus, un cilvēki mācās. Latvijā šobrīd izglītības programmas ir izstrādātas un arī mācību grāmatas ir izstrādātas, un nevajag, Kreituses kundze, stāstīt, ka neko neviens šeit nedara. Jā, varētu pārmest varbūt Grīnblata kungam, ka viņš, savulaik pieņemot 175 noteikumus, neparedzēja (kārtīgam darba devējam to varbūt vajadzēja darīt - paredzēt) līdzekļus skolotāju izglītošanai, lai tie varētu mācīties latviešu valodu un apgūt šīs programmas. Par to pārmest var. Taču es gribētu šobrīd, Kreituses kundze, noņemt pārmetumus no sevis un no Gaigala kunga, jo mēs strādājam apmēram mēnesi šajā Izglītības un zinātnes ministrijā, tur pirms tam bija citi politiķi no citām politiskajām partijām.

Tā ka, lūdzu, nevajag šobrīd dezinformēt sabiedrību un teikt, ka mums nekā nav... Ir. Vienīgais, ko vēl varētu varbūt katrs deputāts darīt, - varētu visās vietās, visās reizēs runāt latviešu valodā, arī tad, kad kāds mēģina runāt ar viņu nelatviešu valodā, krievu valodā.

Lūdzu varbūt ievērot arī to un balsojot ņemt vērā. Te bija ļoti daudz dezinformācijas. Neatbilst patiesībai tas, ko teica Kreituses kundze.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai".

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, dārgie kolēģi! Mani kārtējo reizi izprovocēja, un es varu pateikt, ka šoreiz mani izprovocēja Tomašūna kungs.

Redziet, es biju aizbraucis arī uz Ventspili, uz 3. vidusskolu, un tā, kā mēs zinām, ir krievu vidusskola. Un, pa koridoru ejot kopā ar direktoru, satiku divus puikas un viņus uzrunāju: "Labdien, puikas! Kā tad jums iet?" Un viņi man atbildēja tādā brašā tonī: "Labdēn!" Es sapratu - kā viņi māk, tā viņi runā. Paldies viņiem. Bet tad, kad es vienam paprasīju "Kā jums iet ar mācībām?", - tad viņš uzreiz tā ļoti augstprātīgi uz mani paskatījās, it kā es no viņa kaut ko vēlētos. Sak', ko tu vispār te esi atnācis, ko tu gribi no mums... Un tad viņš teica: "Čevo, čevo?" Tomašūna kungs, saprotiet, nav tā, kā jūs sakāt. Nav! Viņi nemācās latviešu valodu. Tāpat kā nemācījās 70. gados, tāpat kā nemācījās 80. gados, tāpat arī šodien viņi nemācās latviešu valodu. Jo arī tie skolotāji tajās skolās nemāk latviešu valodu.

Redziet, tāpēc ir tomēr jāpāriet uz latviešu valodas normālu mācīšanu un varbūt jāsāk ar tās mācīšanu tieši skolotājiem.

Tādi ir mani uzskati.

Man pa šīm divām dienām, pa sestdienu un svētdienu, zvanīja Liepājas pilsētas un Liepājas rajona iedzīvotāji, viņi lūdza, lai es jums pasaku, ka tādā veidā, ar varu, mēs latviešu valodu nevienam cilvēkam neiemācīsim. Ir jārada normāli risinājumi. Šī ir pasaulē vienīgā vieta, kurā latviešu valoda var attīstīties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām debates par 10.priekšlikumu. Runās Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! 19.jūnijā, tas ir, pagājušo piektdien, man bija iespēja piedalīties Latviešu biedrības namā rīkotajā pasākumā, ko organizēja Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātru darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija. Žēl, ka zālē nav Valsts prezidenta kunga... Uzaicinājums uz šo pasākumu bija adresēts arī man. Kā jau teicu, tur bija vismaz sešas lielas organizācijas, un tur zālē redzēju visu mūsu pazīstamāko rakstnieku sejas un daudzus profesorus, un arī Latviešu biedrības nama un Latvijas Inteliģences apvienības vadību ar Pētersona kungu un Škapara kungu priekšgalā. Bija uzaicināts Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, Saeimas frakciju vadītāji, partiju vadītāji. Protams, arī deputātiem nebija liegta iespēja tur būt. Kad es tur ierados, bija pilna zāle ar šiem cilvēkiem, kas rīkoja šo sanāksmi, un bija tāds garš galds, pie kura bija paredzētas vietas visiem šiem uzaicinātajiem viesiem, taču man par pārsteigumu es tur biju viens pats. Viens pats! Es, Darba partijas priekšsēdētājs, tur biju viens pats, kaut gan šī partija nespēlē vadošo lomu Saeimā. Tur nebija neviena no pārējo Latvijā esošo vairāk nekā 43 partiju vadītājiem. Protams, tur nebija arī augsti godājamo valsts vadītāju kungu.

Saruna bija ļoti barga. Man atvēlētajā laikā es varu jums citēt dažas vietas no paziņojuma, kas tika pieņemts, un varbūt vienu rindkopu no Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Pētera Pētersona runas, kas bija ļoti barga runa; pēdējā laikā es tik koncentrētu un bargu, un konstruktīvu runu nebiju dzirdējis. Es nolasīšu tikai dažas vietas: "Mēs uzskatām, ka pēdējo simts dienu norises rāda, ka mūsu valsts atbildīgo personu nenoteiktība un pakalpīga svārstīšanās Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā rada valsts iedzīvotājos neizpratni, kas izpaužas neveselīgā spriedzē un agresīvos izlēcienos. Grauj valsts starptautisko prestižu. Mēs kategoriski protestējam pret steigu, paviršību un sabiedrībai pieejamas informācijas trūkumu, ar kādu ir sagatavoti un tiek lemti labojumi Pilsonības likumā. Mēs noraidām versiju, ka tos tieši tādā redakcijā būtu pieprasījis Eiropas Savienības augstais komisārs."

Tagad izlaidīšu vienu vietu, ko jau citēja Ilga Kreituse. Tālāk: "Mēs vēlreiz pasvītrojam, ka steiga un informācijas trūkums, ar kādu šie jautājumi tiek risināti patlaban, visvairāk liecina par valstiskās pašcieņas trūkumu. Mēs aicinām Saeimas deputātus šajā brīdī izmantot visas Satversmē paredzētās iespējas, lai forsēto grozījumu pieņemšanu vismaz apturētu." Tāds ir tas paziņojums. Acīmredzot to paziņojumu publicēs tās avīzes, kas visu laiku neslavina jautājumu par pilsonības automātisku došanu.

Vēl dažas vietas no Pētera Pētersona diezgan garās runas: "Taču, ja to neizsvērti pieņems Saeima, atvērsies "sprauga", kas nav tikai pāris tūkstošu jaundzimušo jautājums, kā to apgalvo "Latvijas ceļa" pārstāvji. Šī atlaide gadu gaitā soli pa solim aptvers visu pēc 1991.gada dzimušo cittautiešu jauno paaudzi, kas pēc gadu desmitiem pilnībā nostāsies aizejošo ģenerāciju vietā." Tālāk: "Tajā pašā laikā par obligātu priekšnoteikumu jāuzlūko izglītības sistēmas pārveidošana un uzlabošana. Šī procesa labā tā ir katastrofāli nokavēta lieta, un šīs nolaidības sekas nevar labot panikālā steigā, tām piemērojot Pilsonības likumu. Un atkal ir jājautā "Latvijas ceļam", kurš tagad mums piedāvā šo izglītības sistēmu kā glābiņu: ko jūs šajā ziņā darījāt tad, kad tas bija jādara, tad, kad jūsu rokās bija vismaz divas Latvijas valdības?"

Es no šīs tribīnes esmu runājis arī par sabiedrības integrācijas valsts ministra posteņa izveidošanas nepieciešamību, par to, ka šādas programmas būtu jāraksta, būtu jāsāk pie tām strādāt. Tad mēs varētu jautājumu risināt pienācīgā ceļā, skaidri apzinoties, ka šie potenciālie Latvijas pilsoņi valodu apgūs un zinās. Es tāpēc gribētu lūgt atbalstīt Ilgas Kreituses priekšlikumu, un es gribētu lūgt arī, piemēram, Paulu Putniņa kungu un vēl dažus citus zālē esošos, it īpaši Zemnieku savienības pārstāvjus, būt tik drosmīgiem un vismaz nobalsot. Šeit jūs nebalsojat, šeit jūs kaut kā laipojat. Nobalsojiet! Mēs publicēsim jūsu balsojumu - protams, tādēļ, lai mēs varētu priekšvēlēšanu laikā parādīt, kas kurš ir. Ir divi jautājumi - nāvessods un pilsonības jautājums -, nostādnes, kuras ir jādara pilsoņiem zināmas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais neesošais Prezident! Jūs neizturējāt, nu varbūt jums ierunāsies sirdsapziņa. Cienījamais Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Mani satrieca iepriekšējais balsojums, bet, pirms es pāreju pie tā, es gribētu atgādināt, ka Čepāņa kungam ir nosūtīta vēstule, ar kuru kopā ir iesniegti 1535 paraksti - veselas divas lapas. Visi šie cilvēki lūdz, lai neizdara nekādas izmaiņas Pilsonības likumā. Iesniegusi Marina Boka no Ķiršu ielas 28-1.

Kā jau teicu, šis balsojums, kura rezultātu izdruku es tagad izskatīju, mani pārsteidza, un man jājautā tiem deputātiem, kas balsoja pret to, ka latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas pilsonim, kas dzimis Latvijā... man viņiem jājautā... Mani kolēģi, viscienījamais Induli Emsi, Viktor Kalnbērz, Andri Tomašūn, atbildiet: vai latviešu valoda jāzina tam pilsonim, ko mēs par tādu padarām? Jāni Ābele, Edgar Bān, Inese Birzniece, Jāni Bunkš, vai valoda ir pēdējā identitātes pazīme vai nav? Vai viena konvencija - par lidmašīnu lidojumu drošību - ir jāpilda, bet otra konvencija - par okupācijas karaspēka un civilokupantu atbildību okupētās valsts teritorijā - nav jāpilda? Atbildiet man, Kārli Druva, Ojār Grinberg, Edvīn Inkēn, Kārli Leiškaln, Jāni Rubuli un Kristiāna Lībane! Tik skaisti latviešu vārdi, bet cik briesmīgas ir okupācijas sekas katrā no mums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es precizēju, ka tās EDSO rekomendācijas, par kurām te runāja un kuras rekomendē piešķirt pilsonību visiem bērniem, kas dzimuši neatkarīgajā Latvijā, neņemot vērā valodas zināšanas, - ka tās esot uzspiedis valdībai Birkavs, "Latvijas ceļš" kopā ar Valsts prezidentu Ulmani. Protams, tas netika apspriests valdības sēdē vai ārkārtas sēdē. Bet tur... es atvainojos, tur neesot piedalījies Vidiņš, kuru es minēju iepriekš. Tā ka "Latvijas ceļš" svin savu uzvaru, šodien vispār ir lieli svētki visiem bijušajiem komunistisko ideju sludinātājiem. Jau PSRS okupācijas laikā bija tāda doma, ka vajag visiem pasē rakstīt: "PSRS pilsoņi". Tagad, kad ir it kā neatkarīgas valstis un ir neatkarīgas valstis, tomēr visus tos pilsoņus grib pārtaisīt par Latvijas pilsoņiem un, protams, sāk ar bērniem. Tomēr tas nevar tā būt, un mums visiem vajag vēlreiz padomāt - vai nu atlikt šā likuma tālāko apspriešanu, vai pārcelt, vēlreiz apdomāties, varbūt konsultēties ar vēlētājiem. Tomēr latviešu valodai vajag būt, un mums ir jāzina mehānisms, kā tie bērni iemācīsies latviešu valodu un kas to finansēs. Paies pāris gadi un teiks - nav finansējuma, un mēs to nevaram izdarīt. Tā ka es aicinu balsot par Kreituses kundzes priekšlikumu un iesaku visiem vēlreiz labi padomāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, tātad tās bija debates par 10.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10.priekšlikumu - deputātes Kreituses priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un ir vēl arī vairāki citi priekšlikumi, kas attiecas uz šo pašu pantu. 11.priekšlikums ir deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Arī 12. - deputāta Deņisova priekšlikums - paredz papildināt 2.pantu ar jaunu 4.punktu. To komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas lēmumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums nr.13, kas nedaudz papildina 2.panta 4.punktu, bet Juridiskā komisija arī to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir 3.pants - "Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis". Te ir deputāta Valdmaņa priekšlikums, kuru komisija arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un tauta! Cik dziļa ir tā nodevība, ko mēs šodien gribam darīt? Mēs kopā ar Deņisova kungu esam ievilkuši kaut kādu "drošības tīklu" šajā likumā, ka šis likums tomēr nenozīmēs, ka mums būs divkopienu valsts. Šis piedāvājums ir tāds, ka šis bērns dabū savu pilsonību tāpēc, ka viņš ir Latvijā dzimis, un tāpēc, ka viņa vecāki it kā ir teikuši, ka viņi audzinās šo bērnu latviskā garā, ka viņš iemācīsies latviešu valodu un tā tālāk. Bet, ja viņš nav apguvis to latviešu valodu, ja viņš nezina Latvijas vēsturi, ja viņš nezina, ka 9.maijs nav Uzvaras diena, bet 16.marts ir Varoņu diena... Ja viņš to nezina un ja viņš nav ar mieru zvērēt lojalitāti neatkarīgai Latvijas valstij, tad to jaunekli vajag apmācīt. Viņam ir jādod iespēja.

Ja viņš nebūs pilsonis, viņam nebūs jāiet militārajā dienestā. Taču, ja viņš nemāk latviešu valodu, ja viņš nezina stāstus par mūsu varoņiem, ja viņš nezina mūsu vēsturi un ja viņš nav ar mieru dot savu zvērestu latviešu tautai, tad viņš lai nāk uz rotu, kur mēs lasīsim latviešu grāmatas un mācīsimies vēsturi, runāsim par latviešu karavadoņiem un varoņiem, runāsim latviešu valodā, mācīsim viņiem dainas, ļausim darboties latviešu koros un deju grupās. Un tad atkārtoti pārbaudīsim viņus.

Kad mēs būsim viņiem devuši to labāko, kas mūsu tautai ir, - mūsu kultūru, un kad viņš varbūt sāks to saprast, ka viņi var iziet šo apmācību, tad to laiku, ko viņi ir pavadījuši šinī apmācības rotā, mēs varētu atskaitīt no viņu militārā dienesta laika. Es domāju, ka viņiem nebūtu par ko sūdzēties, jo lielākā daļa jauniešu negrib iet militārajā dienestā. Šeit gan šis dienests būtu uzlikts kā vīriešu, tā sieviešu kārtai. Bet tas varētu būt viens no viņu dzīves spilgtākajiem laikiem, kad viņi pilnīgi iedzīvotos mūsu skaistajās, jaukajās tradīcijās. Un tad no viņiem varbūt iznāktu labi pilsoņi. Un tas varbūt ir jādara ar daļu no tiem, kuri šodien iet mūsu militārajā dienestā, - ar tiem 20 vai 30 procentiem jauniešu, kas nerunā labi latviešu valodā. Tā mēs nodrošināsim, ka mūsu jaunatne būs latviska, bet nedarīsim to ar ļaunu, ar spīdzināšanu. Darīsim to ar prieku! Atļausim viņiem baudīt to, ko mēs esam mantojuši. Atļausim ar viņiem pilnīgi dalīties tajā.

Es sapratu, Deņisova kungs, no mūsu debatēm pa televīziju un radio, ka mēs piekritām, ka mums vajag vienu lojālu, latviski runājošu un latviešu kultūru cienošu valsti. Un šeit ir piedāvājums, lai mūsu Pilsonības likums to nodrošinātu, bet lai mūsu Pilsonības likums nepadarītu kaut ko pretēju.

Es neizprotu, pret ko šeit Eiropas Savienībai vai kādiem citiem Latvijas kungiem būtu ko iebilst, jo ikkatram bērnam, kas ir dzimis Latvijā, būs iespēja ne tikai dabūt pilsonību, bet būs iespēja patiešām iejusties latviešu sabiedrībā. Es jums lūdzu, cik es māku, atbalstīt šo priekšlikumu. Tur nav itin nevienam nekā ļauna, bet mūsu tautai varbūt ir daudz, daudz kas izšķirīgs. Mēs negribam būt divkopienu valsts. Mēs negribam būt Palestīna! Mēs gribam būt viena vienota latviska tauta. Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka reiz Saeimā parādās arī svaigas, Rietumu apdvesmotas idejas. Es ceru, ka varbūt arī Kanādā ir tādi pulki, tikai man ir aizdomas, ka cienījamais Valdmaņa kungs nav bijis šā pulka dēls... Vismaz pagaidām.

Cienījamie kolēģi! Valdmaņa ideja būtu ļoti interesanta, bet es šinī likumprojektā neredzu atbildes uz pāris jautājumiem. Ja šis pilsonis, kurš 16 gadu vecumā aiziet uz šo lojalitātes pārbaudes komisiju un tagad dien tajā lojalitātes audzināšanas pulkā... Bet ko darīt, ja viņš ir, piedodiet, tāds sevišķi neizglītots? Vai tad viņu pēc 25 vai 30 gadiem no šā pulka atbrīvos? Jo šeit ir norādīts tikai sākotnējais laika periods, kad viņš sāk apgūt visas šīs lojalitātes pazīmes.

Otra lieta ir tā, ka Valdmaņa kungs noteikti nenorādīja savu labo domu, ko es uzreiz ieraudzīju, - to, ka tas veicinās Latvijā dzimstības līmeņa paaugstināšanos. Tā kā tur būs abu dzimumu pārstāvji, tad Latvijā palielināsies pilsoņu skaits.

Trešā ideja tomēr būtu tāda, ka vajadzēja precizēt to institūciju, kura kontrolēs šā pulka darbību. Es iedomājos, ka tas varētu būt Jundža kungs, arī Aldermanes kundzei vajadzētu kādu dienesta pakāpi piešķirt... Un Zītara kungam arī. Varbūt viņi trijatā varētu pieņemt šo lojalitātes, vēstures izpratnes un valsts valodas spēju pārbaudi? Un, protams, katram obligāti būtu jāpiešķir arī kaut kāda dienesta pakāpe. Un tad Jundža kungs varētu būt lojalitātes pārbaudes ģenerālis, Aldermanes kundze - pulkvedis, bet Zītara kungs pie kādas kaprāļa pakāpes tiktu...

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, ka mums būtu nopietni jāpārdomā, bet tas būtu iespējams nākotnē. Par šīm jaunajām, svaigajām vēsmām būtu jādzird, ko Zīles kungs saka, kā ir budžetā ar to naudu un vai šāda pulka uzturēšana varētu notikt.

Un vēl viens jautājums. Protams, šis pulks tiks pakļauts mūsu Latvijas virsvadonim Ulmaņa kungam, un Ulmaņa kungam kā virsvadoņa kungam būtu patīkami apmeklēt šo pulku, lai pastiprinātu lojalitāti un tuvinātu situāciju šajā pulkā Eiropas Savienībai.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Sociālistu puse mani bieži iepriecina. Arī šoreiz bija drusku jāpasmaida par Lujāna kungu... Taču šī ir nopietna lieta. Šeit mēs varam nodrošināt tagad, ka šī pārejas laika paaudze patiešām iznāks latviska. Un vēl ir jautājums: Modri, cik ilgi tad lai mēs turētu tur kādu nespējīgu cilvēku? Mēs viņu uzturētu vai nu šeit, vai tur, jo kaut kur jau sociālajai apdrošināšanai viņš būs jāuztur...

Jautājums bija: vai mums ir finansējums? Šim cilvēkam it kā būtu jāiet militārajā dienestā tik un tā, taču es negribētu ticēt, ka mums vajadzēs gadu vai divus, lai cilvēkam iedotu šo latvisko garu. Viņš var pat dienēt uz robežas, bet tanī pulkā vakaros pie ugunskura viņš dziedās karavīru dziesmas, lasīs latviešu karavīru varoņstāstus. Tur varēs piestrādāt pie tā cilvēka, kamēr iedos viņam šo latviešu garu.

Es domāju, ka mēs šeit pārbaudīsim savu gribu, vai vēlamies sargāt mūsu tautu. Mums var būt visdažādākie viedokļi par bērnu civiltiesībām un tā tālāk, bet šajā ziņā mēs tikai kaut ko pozitīvu darām, jo, ja viņš ir nevērtīgs kā pilsonis, tad viņam it kā tanī militārajā dienestā nemaz nevajadzētu būt. Šeit nevienam nekas netiek atņemts. Šeit gan tiek nodrošināts, ka mums būs viena kultūra, viena valoda, viena vienota valsts.

Un es jau saprotu, ka bieži jūs apvainoju. Manuprāt, vietā. Taču šeit es jums lūgtu domāt pozitīvi par šo domu, jo tās būtība ir pozitīva. Tur nevienam nekā ļauna nav.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ko mēs redzam sev priekšā? Mēs redzam, ka katru Latvijas Republikas pilsoni pēc 16 gadiem pārbaudīs. Viņu pārbaudīs, vai viņš zina vēsturi, vai viņš zina valsts valodu. Un pārbaudīs arī viņa lojalitāti. Es ļoti labi saprotu, ka var pārbaudīt valodas prasmi, var pārbaudīt vēsturi, bet kādā veidā var pārbaudīt lojalitāti! Vai pēc partijas piederības, pēc tā, vai šis cilvēks ir Tautas kopā "Brīvība" vai "Tēvzemei un Brīvībai"? To es nezinu. Var, protams, būt arī citas kaut kādas partijas.

Taču paskatīsimies tālāk! Kur tad sūtīsim tos, kuriem nav pietiekamas šīs zināšanas? Vai uz speciālu kultūras un lojalitātes audzināšanas pulku? Vai tas pulks atradīsies aiz restēm? Vai tas nav līdzīgs koncentrācijas nometnei?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim 14.priekšlikumu - papildināt 3.pantu ar tekstu šādā redakcijā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 38, atturas - 11. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ir parakstījuši Prezidijam adresētu iesniegumu, kurā lūdz pārbalsot 10.priekšlikumu, jo zālē balsošanas laikā neatradās deputāts Ojārs Grinbergs. Vai kāds vēlas izteikties "par" vai "pret" šo priekšlikumu?

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pagaidām vēl augsti godātais Prezident! Prezidija priekšsēdētāj! Deputāti! Zālē, balsojot par 10.priekšlikumu, tas ir, par deputātes Ilgas Kreituses priekšlikumu, ka pilsoņi ir tie, kas nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu pamatizglītības prasību līmenī, turklāt atbilstoši izglītības programmām etnisko minoritāšu skolās. Tātad ir tik niecīga prasība - lai šie cilvēki būtu nokārtojuši etnisko minoritāšu skolā paredzēto latviešu valodas eksāmenu, lai viņiem būtu šis līmenis. "Pret" ir nobalsojuši un atturējušies... jo, ja atturas, tad ir tas pats, kas balsots "pret". Tātad bija nobalsojuši zālē neesoši deputāti, konkrēti Ojārs Grinbergs, mūsu ievērojamais dziedātājs, mākslinieks, Raimonda Paula skolnieks. Nu tas ir kaut kas nesaprotams! Es vēl saprastu, ja būtu nobalsojis Indulis Emsis, kas ir viens no valdības un kas sekmīgi aizstāv Getliņu izgāztuvi, vai Kārlis Druva, kas pārstāv Amerikas kontinentu un viņam būtu liela atbildība, uzņemoties skaidrot Latvijas vēsturi ASV valdībai un pasaulei. Viktors Dinēvičs ir nobalsojis "par". Un viņi visi bija klāt. Tie ir godājami cilvēki: Roberts Dilba, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, mans kolēģis, burvīgais ķirurgs, arī Ločmelis un Nagobads, Panteļējevs un Sausnītis, Seiksts un Stikuts, Turlais un Zunda. Taču nav balsojuši: Putniņš... Rubulis gribēja nobalsot, bet nepaspēja nospiest. Es redzēju... Taču es skaidri redzēju, ka nebalsoja Andris Tomašūns, Spīdolas skolas direktors, bet Ojāra Grinberga nebija zālē...

Es ļoti lūdzu pārbalsot 10.priekšlikumu! Nevar Saeima tā strādāt! It īpaši tad, kad izšķiras Latvijas kā valsts, latviešu valodas un kultūras nākotnes liktenis. Lūdzu pārbalsot 10.priekšlikumu - deputātes Ilgas Kreituses priekšlikumu, ka visiem būtu jāzina latviešu valoda. Tikai tie, kas ir nokārtojuši šo eksāmenu, var būt pilsoņi. Viņam neprasa, lai viņš prastu sarunāties pamatizglītības prasību līmenī, kā tas ir minoritāšu skolās... Ir tik maz prasīts. Ojār Grinberg, nu tu esi klāt, tad balso! Citādi Raimonds Pauls būs apvainojies, ka tu neaizstāvi latviešu tautu, ko viņš mēģina aizstāvēt ar Līgo svētku organizēšanu.

Sēdes vadītājs. "Pret" neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta priekšlikumu! Pārbalsosim 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums netiks pārbalsots.

Un vēl ir viens deputātu iesniegums. Teksts ir tāds pats, kāds bija jau pirms dažām stundām: "Ņemot vērā nozīmīgā jautājuma - likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" - izskatīšanu sasteigtā gaisotnē... lūdzam tā izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz šā gada 31.augustu."

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret".

"Par" vēlas runāt Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Ārā uz ielas es atradu tādu lapiņu, kur rakstīts, ka 22.jūnijs ir liktenīga diena latviešiem. 1919.gada 22.jūnijā bija uzvara Cēsu kaujās. 1941.gada 22.jūnijā - kara sākums, sākās Otrais pasaules karš Latvijā. Un tagad - 1998.gada 22.jūnijs, kad jau esam pieņēmuši labojumu likumā, ka visi bērni, kuri te piedzimuši, skaitās Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tā, vai viņi māk runāt latviski vai nemāk. Es ierosinu tomēr pārtraukt šodien mūsu sēdi. Visiem vajag braukt pie saviem vēlētājiem un vēl reizi aprunāties, tāpēc ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un vispār te vajadzētu būt visas tautas nobalsošanai. Tad mēs varētu šā viena mēneša laikā visu izspriest, ļaujot, lai arī mūsu vēlētāji izsaka savas domas. Varētu pat rakstīt rakstus avīzēs, lai mēs zinātu.

Es domāju, ka visi cilvēki vai vismaz lielākā puse ir "pret" šiem labojumiem, un, lai gan likumprojekts mums bija par pilsonību, tas tomēr varētu turpināt darboties ilgu laiku.

Kā es jau kādreiz teicu, es nepiekrītu, ka bērni kļūst pilsoņi neatkarīgi no saviem vecākiem. Kāpēc? Izspriedīsim, cik mums ir finansu līdzekļu, bet - pats galvenais - pa to laiku meklēsim finansiālu pamatojumu. Kā var mācīt latviešu valodu, kamēr nav šāda finansiāla pamatojuma? Un tāpēc nevar pieņemt arī šo likumprojektu. Es aicinu šodien pārtraukt sēdi un turpināt to augustā!

Sēdes vadītājs. "Pret" runās Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu pateikt pilnīgi atklāti arī tiem cilvēkiem, kuri šodien klausās, lai būtu skaidrs, kas šeit notiek. Šeit ir mēģinājums, klajš mēģinājums, panākt to, lai par vēlētāju naudu, par valsts naudu, varētu nodarboties ar aģitāciju par savu - tikai vienu ideju, jo cita jau nav ko piedāvāt ne ekonomikā, ne sociālajā jomā. Šī vienas idejas izvirzīšana priekšplānā kārtējo reizi ir musināšana, sak, tad nu balsosim, kurš no mums ir lielāks latvietis. Tas, kura profesija ir "lielākais latvietis", var visvairāk un skaļāk izkliegt, un tad ir arī cerība, ka par viņu balsos... Tā tas nav, cienījamie kolēģi! Vēlētāji šobrīd ir jau pietiekoši gudri un pieredzējuši, jo bijušas ne vienas vien brīvas vēlēšanas.

Tā ka es aicinu šodien, ja mēs esam šeit atnākuši un ja sēde tika sasaukta, izdiskutēt visus jautājumus un pabeigt šo sēdi, ja tas ir nepieciešams. Kaut gan attiecībā uz diskutēšanu es gribu teikt, ka visiem mums viss ir skaidrs. Mēs esam runājuši ar vēlētājiem, esam runājuši savās frakcijās, esam runājuši ar ekspertiem, ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar naturalizāciju, esam runājuši ar citu valstu pārstāvjiem, esam uzklausījuši viņu ieteikumus un arī draudus no dažas labas valsts, tā ka mums šeit, vismaz deputātiem, viss ir skaidrs. Mums tas viss ir jāskaidro pēc tam saviem vēlētājiem, kāpēc mēs esam balsojuši tā vai citādi.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, strādāt pie konkrētiem labojumiem un pieņemt likumu, kāds nu tas būs, bet tad, kad būsim nobalsojuši visus labojumus "par" vai "pret", attiecīgi ar labi padarīta darba sajūtu varēsim iet mājās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu par šā jautājuma izskatīšanas pārcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Bez tam deputāts Dzintars Ābiķis lūdz vārdu paziņojumam par to, ka viņa vietā cits ir nobalsojis. Šāda veida paziņojumus Kārtības rullis neparedz, un es domāju, ka deputātiem balsošanas laikā ir jāatrodas savā vietā. Tas netiek izskatīts.

Izskatīsim nākamo - 15. priekšlikumu! Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tālāk seko vesela virkne priekšlikumu - no 15. līdz 46., kas attiecas uz 3.1.pantu, kura nosaukums otrajā lasījumā bija: "Pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu pilsonība". Šie priekšlikumi sadalās vairākās daļās. Pirmām kārtām ir tie, kas attiecas uz šā panta vai tā atsevišķu daļu svītrošanu; otrām kārtām - par šo svītroto daļu aizstāšanu ar jaunu redakciju, kas būtiski atšķiras no otrā lasījuma redakcijas. Tālāk ir priekšlikumi, kas skar redakcionālus grozījumus, un visbeidzot atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar būtībā otrajam lasījumam līdzīgu redakciju, tikai juridiski to mazliet pārveidotu.

Loģisku izskatīšanas secību iesaka Kārtības ruļļa 101. pants: tātad pirmām kārtām skatīt tos priekšlikumus, kuri paredz pilnībā vai pa daļām svītrot pantu. Tā ka mums būtu loģiski sākt ar priekšlikumu nr. 15. Deputāta Tabūna priekšlikums - izslēgt šo pantu kopumā. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Apspriežam priekšlikumus no 15. līdz 18., kuri attiecas uz 3.1. pantu.

Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu izslēgt šo panta daļu, tātad: "Pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu pilsonība". Man šķiet, ka argumentu šodien jau skanēja pietiekami daudz. Es tikai gribu atgādināt, ka te ir ļoti dīvaina nostādne.

Tie kolonizatori - es teikšu skaidri un gaiši -, kuri neaizbrauca, kaut to vajadzēja darīt saskaņā ar Ženēvas konvencijas par civilokupantu aizbraukšanu pēc okupācijas izbeigšanās pantiem, tātad pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, tagad šeit, Latvijā, laiž pasaulē bērnus, un viņiem ir īpašs statuss - privilēģija. Es to salīdzinu ar 1945.gadu, kad tā saucamie atbrīvotāji "atbrīvoja" Latviju (protams, viņu izpratnē) un, paliekot šeit ar visu armiju, turēja mūs okupācijā visus 50 gadus. Tā ir kaitīga nostādne, rīcība un domāšana.

Tagad par to, ko šis bērns - neatkarīgi no tā, vai viņam ir astoņi gadi vai trīs gadi, vai gads - darīs ar šo Latvijas pilsonību. Faktiski viņš to ir saņēmis pret paša gribu. Mēs gribam uzspiest viņam šo pilsonību par katru cenu. Vai tad jūs nesaprotat, ka pavisam cita lieta ir tad, kad par pilsoni kļūst bērns, kura vecāki ir pilsoņi? Tad ir skaidra vecāku attieksme pret valsti, tad attiecīga būs arī audzināšana un bērns būs īsts pilsonis - savas zemes patriots. Turpretī šiem cilvēkiem, kuri joprojām daudzi ir nelabvēlīgi noskaņoti pret šo valsti un pret valodu, kuri nemāca latviešu valodu šiem astoņgadīgajiem vai trīsgadīgajiem, kuru bērni aug pretvalstiskā gaisotnē, jūs gribat viņiem obligāti iedot šo pilsonību pret viņu pašu gribu. Pret šā mazā cilvēciņa gribu!

Vai tad jūs nesaprotat, cienījamie kolēģi, ko tas nozīmē? Varbūt tad ietetovēsim šo pilsonību kaut kur šim mazajam bērniņam pret viņa paša gribu? Vai tāpēc viņš sāks mīlēt šo zemi - Latviju? Ir taču smieklīgi! Mēs nonākam absurdā.

Un pēdējais. Jā, patiešām ir rūgti, bezgala rūgti un nožēlojami, es teiktu, pat traģiski, apzināties, ka "Latvijas ceļš", "Saimnieks", golubovi, jurkāni un dozorcevi šodien, jau vērtējot šos balsojumus, svin uzvaru. Un tā drīz, es jūtu, okupācija Latvijā tiks pasludināta par likumīgu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad esam nonākuši pie 3.1.panta, par kuru jau savulaik valdību veidojošās frakcijas izteica savu viedokli. Šis viedoklis bija tāds, kādu es vēlreiz esmu atkārtojusi savā 23.priekšlikumā, ka šiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, var dot pilsonību, ja viņi ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ieguvuši pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā. Vai arī tad, ja viņi iesniedz dokumentu par valodas prasmi. Tāpēc es esmu iesniegusi 16.priekšlikumu - svītrot pašreizējo 3.1.panta tekstu - tā pirmo, otro un trešo daļu.

Protams, varētu arī mazliet radikālāk šo pieeju formulēt un atbalstīt Tabūna priekšlikumu - pavisam izslēgt šo pantu - un par šiem ierosinājumiem vairs nerunāt, bet, tā kā tā bija visu valdošo frakciju vienošanās par nepilsoņu bērniem, ka viņi var šo pilsonību iegūt pēc 16 gadiem, ja viņiem ir valodas prasme, tad es aicinu to atcerēties arī Panteļējevam, kurš strādāja darba grupā, un visiem pārējiem, arī Amerika kungam, kurš vadīja šo mūsu darba grupu, un turēties pie normām, kuras savā laikā tika panāktas un kuras atbalstīja visas prasības. Tātad dosim pilsonību šiem bērniem, bet tad, ja viņi prot valodu un ja viņi ir sasnieguši 16 gadu vecumu.

Tāpēc es vispirms aicinu atbalstīt Pētera Tabūna priekšlikumu, taču, ja gadījumā Saeima tomēr par to nevienojas, tad varētu balsot par šo manis iesniegto 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām depiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mēs šodien esam izveidojuši valstī tādu situāciju, ka bērns ir pārāks par vecākiem, mēs esam arī nolikuši bērnu pret vecākiem, taču šādā veidā, tas daļēji saasinās, es domāju, attiecības nevienā vien ģimenē.

Kāda šobrīd ir realitāte? Vecāki var aizbraukt no Latvijas, nepilsoņi būdami, un iegūt citas valsts pilsonību bez īpašām problēmām, it īpaši Krievijas pilsonību, un bērns, loģiski, aizbrauks līdzi vecākiem, pats būdams Latvijas pilsonis. Vai Ārlietu ministrija ir prognozējusi, kā viņa aizstāvēs šā Latvijas pilsoņa tiesības Krievijā un kā viņa tam iemācīs latviešu valodu, ja šis bērns dzīvos ārpus Latvijas teritorijas?

Es jums vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd likumā šāda situācija ir izveidota. Izveidota ar pašreizējiem balsojumiem. Es domāju, ka tā ir ļoti nepārdomāta situācija, tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka mani neviens nepārliecinās, ka septiņgadīga bērna pilsonība ir augstāka nekā viņa mātes pilsonība, tās sievietes pilsonība, kurai ir jādzīvo, jāveido un jāaudzina šis bērns. Un arī jūs man neviens šeit no tribīnes neesat varējis atbildēt, kā jūs un ko jūs darīsiet, lai šī māte kļūtu par pilsoni, ja viņa to šobrīd nav izdarījusi tāpēc, ka viņa nezina latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Pieņemsim, ka pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bērni iegūst pilsonību, bet iemācīt viņiem lojalitāti, iemācīt viņiem valodu varētu tikai pilnvērtīga sabiedrība un pilnvērtīgi, Latvijai lojāli vecāki. Taču lojāli vecāki diemžēl mūsu apstākļos tieši attiecībā pret valsts institūcijām diez vai būs kaut vai tāda iemesla dēļ, ka šo valsti diemžēl nepārvalda valstiski domājoši ideālisti, kuriem pirmā rūpe ir valsts nākotne, bet gan tādi politiķi, kurus mēs saucam... kuru parolē ir teikts "profesionāli politiķi", kuriem pirmā rūpe ir komerciālie darījumi, bet valsts ir tikai papildinājums un iespēju paplašinājums viņu komerciālajos darījumos. Nedomājiet, ka tie nepilsoņi, kuri gribētu, lai viņu bērni ir pilsoņi, to neredz, kāda mums ir valsts vara, cik tā ir korumpēta un cik tā ir negodīga! To redzot, vecākiem patiešām ir grūti teikt: "Bērniņ, šajā valstī ir vērts griezties pie šīs valsts varas, ir vērts šo varu aizstāvēt, ir vērts šo valsti aizstāvēt!", jo valsti lielā mērā šis bērns un viņa vecāki identificēs ar valsts varu.

Es esmu dzirdējis no pusaudžiem, kuriem būtu drīz jāiet dienēt, šādus vārdus: "Ko tad mēs īsti armijā aizstāvēsim? Vai tos korumpētos valsts izzadzējus?" Tas ir ļoti grūts jautājums, tāpēc mēs nevainosim nepilsoņus, ka viņiem ir grūti atzīt un pieņemt Latviju par savu īsto dzimteni, ja viņi redz, ka te valda oligarhija. Tas nu mums ir pilnībā jāapzinās! Mums pirmām kārtām ir tikumiski jāšķīstās un jādabū īsti godīgu cilvēku Saeima un godīgu cilvēku valdība, lai cieņa celtos gan ārzemēs, gan savā zemē!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Priekšlikums nr.15. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tagad lūdzu nedaudz uzmanības! 15.priekšlikums ir visradikālākais, kas ierosina svītrot 3.1. pantu. 16.priekšlikums ir nedaudz mazāk radikāls - tas ierosina svītrot 3.¹ panta pirmo, otro un trešo daļu. Tādēļ vispirms balsosim 15., bet pēc tam 16. Ja tas netiks pieņemts, tad nākamo balsosim, raugoties pēc radikalitātes, - 22. un 23. priekšlikumu. Tie ir deputātu grupas priekšlikumi, bet 23. ir deputātes Seiles priekšlikums. Atkarībā no balsošanas rezultātiem es pēc tam ierosinātu balsot 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tādā secībā!

Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 15. priekšlikumu - svītrot 3.¹ pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 16. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 35, atturas - 14. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā biroja vadītājs uzstāj, lai būtu balsojumi arī par 17. un 18. priekšlikumu. Piedāvāju jums tos izskatīšanai, jo tie... Tā kā pants un panta daļas netiek svītrotas, tad ir runa par šā panta nosaukumu. Vai piekrītat tam? Paldies.

Tātad vispirms par 17. - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas - priekšlikumu - izteikt 3.¹ panta nosaukumu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 14. Nav pieņemts.

Tagad 18. priekšlikums - izteikt 3.¹ panta virsrakstu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu. Vai ir vajadzība balsot? Nav... (Starpsauciens: "Balsot!") Nē, deputāti pieprasa balsot... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 18. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 19, atturas - 12. Nav pieņemts... Piedodiet, lūdzu, - ir pieņemts.

Un tagad, lūdzu, 22. priekšlikums - par panta nosaukumu. Tātad mēs esam vienojušies, kolēģi, ka tagad 3.¹ panta redakcija, ko ierosinājuši deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele... Lūdzu, Jirgena kungs! Jirgena kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir vēl viens priekšlikums, kura nolūks ir panākt, lai Latvijas pilsonību iegūtu cilvēki, kuri, pirmkārt, paši ir izteikuši vēlmi to iegūt (šādu vēlmi varētu izteikt acīmredzot ne agrāk kā no 15 gadu vai no 16 gadu vecuma), un, otrkārt, atbilst noteiktiem kritērijiem. Un šajā ziņā šis priekšlikums nav pretrunā ar starptautisko konvenciju, kurai Latvijas Republika ir pievienojusies, proti, ar konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu. Jo arī šī konvencija nosaka to, ka bezvalstnieku bērniem ir jādod iespēja iegūt pilsonību, tomēr vienlaikus paredz arī to, ka valsts ir tiesīga izvirzīt konkrētus nosacījumus tiem, kuri vēlas šo pilsonību iegūt. Un šeit ir šie pieci nosacījumi, un es domāju, ka visi šie pieci nosacījumi atbilst jebkuras normālas, demokrātiskas, civilizētas Eiropas valsts likumdošanai. Katrā ziņā daudzu valstu likumdošanai tie atbilst. Proti, nepilngadīgais, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta un sasniedzis 16 gadu vecumu, var iegūt Latvijas pilsonību, ja viņš:

pirmkārt, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā (šādu nosacījumu paredz šī konvencija, kuru es jums nupat minēju);

otrkārt, ir apguvis valsts valodu tādā apjomā, lai integrētos sabiedrības dzīvē (es domāju, ka šādu prasību neviens normāls cilvēks noliegt nevar, un šāda prasība ir arī citu valstu, piemēram, Rumānijas, pilsonības likumā);

treškārt, ar savu uzvedību apliecina lojalitāti Latvijas valstij un tautai (šādi vai līdzīgi formulējumi ir ietverti ļoti daudzu Eiropas valstu pilsonības likumos);

ceturtkārt, nav saukts pie kriminālatbildības un nav bijis krimināli sodīts (arī šāda nosacījuma izvirzīšanas iespēju principā paredz šī starptautiskā konvencija par bezvalstniecības samazināšanu);

piektkārt, ir bezvalstnieks no piedzimšanas brīža.

Bez tam iespējas atvieglotā kārtībā iegūt pilsonību ir jāsaista ar konkrētu laika periodu. Tas nevarētu būt visa mūža garumā. Un visās valstīs, kurās ir šī priekšrocība - naturalizācija bezvalstnieku bērniem -, ir noteikta šī augstākā robeža. Tā ir dažāda. Šajā priekšlikumā ir ierosināts, ka šādas iespējas var izmantot līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Ja cilvēks tās neizmanto, tādā gadījumā viņam turpmākajā dzīvē ir iespējas naturalizēties vispārējā kārtībā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es arī aicinu atbalstīt šo variantu jeb labojumu, jo ar to tiktu atrisināts tāds jautājums kā bērna atkarība no viņa vecāku vēlmes. Krievu šovinista vai bijušā armijas cilvēka bērnam tad vairs nebūtu jāprasa vecāku atļauja, lai viņš kļūtu pilsonis. Sasniedzis 16 gadu vecumu, viņš to varētu darīt pats pēc savas brīvas gribas, ja viņš tiešām justu, ka šī ir viņa dzimtene un ka viņš ir uzticīgs Latvijai. Viņš varētu pats pēc savas brīvas gribas izšķirties - kļūt par pilsoni vai nekļūt. Es domāju, ka tā būtu tiešām labāka cilvēktiesību ievērošana nekā likt bērnam automātiski kļūt par pilsoni - vai arī nekļūt, ja vecāki to nevēlas. Es zinu vairākus gadījumus, kad vecāki nevēlas, lai bērns būtu Latvijas pilsonis. Jo viņi visu laiku sapņo par lielo Krieviju, visas Eiropas un Āzijas mērogā. Bet viņu bērns ir saprātīgs, audzis jaunā demokrātiskā gaisotnē un saprot un cienī Latviju. Šis priekšlikums atrisinātu šo jautājumu. Izšķirošā loma tad būtu 16 gadu vecumu sasniegušā bērna gribai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Priekšlikumu nr. 22 ir iesnieguši deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 22. priekšlikumu - izteikt 3.¹ pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir 23. priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums izteikt šā panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija arī šo priekšlikumu ir ar balsu vairākumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms atklājam debates, ir jāizskata deputātu iesniegums. Desmit... vienpadsmit deputāti ir iesnieguši kārtējo priekšlikumu samazināt debašu laiku: 3 minūtes - pirmo reizi, 1 minūti - otro reizi. Vai vēlamies runāt vai balsosim?

Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt par to? Nē... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 11 deputātu priekšlikumu samazināt debašu laiku: 3 minūtes - pirmo reizi, 1 minūti - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 6. Pieņemts.

Tagad atklājam debates par 23. priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu. Runās priekšlikuma autore - deputāte Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis īstenībā ir pēdējais mēģinājums - ja mēs pozitīvi nobalsosim par šo priekšlikumu - sakārtot Pilsonības likumu tā, kā to vēlas mūsu tautas vairākums. Es nesaku, ka tas ir latviešu vairākums. Tas ir mūsu tautas vairākums. Tādu prasību ir paudušas gan radošās savienības, gan daudzi iedzīvotāji, un šā priekšlikuma būtība ir dot Latvijas pilsonību nepilngadīgajiem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu un māk runāt latviski.

Ja mēs spētu pozitīvi nobalsot par šo priekšlikumu, tad, es domāju, mēs visi lielā vienprātībā spētu atbalstīt visu šo Pilsonības likumu, kuru gaida gan Latvija, gan Eiropa, gan Austrumi. Bet, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, tad likums nebūs pieņemams pēc savas būtības, jo šis ir tas galvenais punkts šajā likuma pantā. Tāpēc es visus aicinu rūpīgi pārdomāt, vēlreiz iedziļināties priekšlikuma būtībā un balsot "par" - bez atturēšanās, bez slēpšanās, bez kartīšu izņemšanas no balsošanas aparatūras. Es aicinu visus atklāti darboties latviešu tautas interesēs.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! (Es jau kuro reizi saku šo uzrunu un teikšu to droši vien vēl, jo visi priekšlikumi visu laiku liecina, ka to iesniedzēji nesaprot dažas lietas, kas valstī notiek jau vismaz 7 gadus.)

Jūs pirms kāda laika, par Valsts valodas likuma pantiem balsojot, jau nobalsojāt pret to, ka vajadzētu pāriet uz skolu skaidru iedalījumu (teiksim, attiecīgajā juridiskajā klasifikatorā ir valsts un privātās skolas), nobalsojāt pret to, ka šīs krievu valodā mācošās skolas varētu ar laiku pārveidoties vai nu par valsts skolām, kurās viss notiek valsts valodā, vai arī kļūt par privātajām skolām. Tā kā reiz tāds balsojums jau ir bijis, šodien ir jārespektē realitāte, tāda, kāda tā ir. Krievu valodā vai minoritāšu valodās mācošās skolas visas šobrīd ir valsts skolas. Un, tā kā tās visas ir valsts skolas, šajās skolās ir obligāti jākārto eksāmens latviešu valodā. Tas nozīmē, ka jau šobrīd visi skolēni, beidzot 9. klasi vai vidusskolu, kārto beigšanas pārbaudījumus latviešu valodā: 9. klasē tā ir ieskaite, vidusskolā tas ir obligātais eksāmens.

Otra lieta, ko es gribētu jūs lūgt ņemt vērā. Ja mēs paskatāmies, kādā vecumā skolēni beidz 9. klasi, tad redzam, ka šogad iegūtie statistikas dati liecina, ka viena daļa no 9. klašu beidzējiem skolu vēl nebeidz 16 gadu vecumā. Un ko mēs tad darīsim, ja pieņemsim šādu priekšlikumu, ka tieši 16 gadu vecums ir tas, kādā viņam ir jāuzrāda dokuments par izglītības iegūšanu, bet viņš vēl skolu nebūs beidzis?

Tāpēc man ir lūgums. Šis Seiles kundzes priekšlikums ir loģisks un varbūt saprotams, bet, rēķinoties ar reālo situāciju, ar to, kā darbojas šī izglītības sistēma šobrīd, un uz faktiem paskatoties, to nevar atbalstīt tieši šādā redakcijā.

Lūdzu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Deputātes Seiles priekšlikumā ir ietvertas divas pamatdomas, par kurām te mēs esam jau vairākas reizes runājuši. Ir izcelti šie Latvijā dzimušie, ir runāts par viņu tiesībām iegūt Latvijas pilsonību, un ir arī skaidri un gaiši nosaukti attiecīgie nosacījumi; to nebūt nav daudz, un tie ir ārkārtīgi vienkārši. Nu ko vēl vienkāršāku var piedāvāt! Nav jēgas te runāt par kaut kādu izglītības iegūšanu kaut kur... Te ir skaidri un gaiši runāts par pamatizglītības iegūšanu latviešu valodā. Un nevajag te jaukt mums smadzenes un runāt par kādām pavisam citām lietām!

Atgādināšu jums to, ko Kreituses kundze jau pieminēja. Vai tiešām deputātus nepārliecina Rīgas Latviešu biedrības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Inteliģences apvienības, Latvijas Rakstnieku savienības, Latvijas Teātru darbinieku savienības un Latvijas Profesoru asociācijas priekšlikums? Vai tiešām tas mums vairs neko nenozīmē? Vai tiešām jums, latviešu valodā runājošie, neko nenozīmē visi šie nosaukumi, šīs organizācijas? Tur, kur vajadzēs, tur jūs viņas iesaistīsiet sarakstos, piesauksiet kaut kur klāt, bet tad, kad ir viņu vēlme jāciena... Kāpēc mums ir jāizliekas? Šeit ir skaidri pateikts... Šie cilvēki ir ārkārtīgi demokrātiski to uzrakstījuši un ir pateikuši: mēs esam par normālu naturalizāciju, kas pieejama ikvienam. Taču viņi tikpat skaidri ir arī pateikuši, ka jābūt obligātam valsts valodas prasmes nosacījumam. Mēs esam par naturalizācijas ceļu, kurā prasība pēc pilsonības ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme. Taču mēs nezin kāpēc esam tiktāl atkāpušies. To, protams, ir grūti saprast. Iespējams, ka kādam tas ir īpaši vajadzīgs. Vai tiešām pat šo cienījamo cilvēku ieteikums vairs neko nenozīmē? Tad jājautā - par ko mēs varam tālāk runāt tādā gadījumā? Tas nozīmē, ka mums diemžēl absolūti nekas - absolūti nekas! - vairs nav svēts, nekas mums neko nenozīmē, ja pat šādu ļoti vienkāršu Seiles kundzes priekšlikumu, kurš tiešām izvirza pašas minimālākās prasības, mēs nevaram atbalstīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau esmu daudz šodien runājis, bet es nemitējos un nemitēšos runāt par latviešu tautai šo tik ļoti svarīgo lietu. Žēl, ka jūs neatbalstījāt manu priekšlikumu, pašu radikālāko no visiem šiem priekšlikumiem, - izslēgt šo pantu vispār. Tagad nu Dobeļa kungs jums patiešām skaidri un gaiši teica par deputātes Seiles priekšlikumu: nu, kas attiecas uz valsts valodas zināšanām, tas ir tik pieņemams, tik viegls priekšlikums, ka vieglāku vairs nevar! Vai mēs patiešām nesapratīsim to? Jo nākamais solis tad jau ir, es gribētu teikt, tāds: apvienotais 6.Saeimas krievmīļu koris droši vien jau rīt līgodziesmas dziedās krievu valodā.

Sēdes vadītājs. Leonards Tenis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi! Šis priekšlikums tomēr nav tik vienkāršs. Es ļoti cienu Seiles kundzi, viņa ir ļoti prasmīga likumdevēja, bet es lūdzu jus, kolēģi, izlasīt šī panta pirmo daļu un mazliet savādāk paraudzīties uz šo tekstu. Kāpēc es uzstājos? Tāpēc, ka Daugavpilī no 19 skolām ir pusotra latviešu skola. Un, ja mēs to lasītu ar mazliet savādāku skatījumu, mēs redzētu, ka šeit ir skaidri un gaiši teikts: vajadzīgs viens dokuments. Faktiski viņam lūdz divus, bet vienam no tiem jābūt tādam dokumentam, kurš apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis izglītību latviešu valodā. Bet kā var iegūt tādu izglītību, pat pamatizglītību, krievu valodas skolā? Līdz ar to tie, kas ir šīs citas skolas beiguši, vairs nevar saņemt... Un tādēļ es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Es gan piebildīšu, ka 23.priekšlikuma pirmā daļa attiecas uz personām, kuras ir beigušas skolu latviešu valodā, savukārt otrā daļa piedāvā tādu pašu iespēju - taču mazliet citādā kārtībā - personām, kuras saprotamu iemeslu dēļ latviešu skolu nav beigušas, kā tas, piemēram, ir Daugavpilī. Taču komisija, kā es jau minēju, ar balsu vairākumu ir noraidījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsojam par 23.priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu izteikt 3.1.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 24. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Loģiski būtu, ja mēs tagad izskatītu 19.priekšlikumu - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu izteikt 3.1.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā. Tas ir būtiski. Un pēc tam - deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu izteikt 3.1.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi 19.priekšlikumu, bet 24.priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā. Vai jūs piekrītat tādai izskatīšanas kārtībai? Paldies. Tātad, godātie kolēģi, balsojam par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 22. Nav pieņemts.

Tagad balsojam par 24.priekšlikumu - izteikt 3.1.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Šis ir jau iestrādāts. Paldies.

M.Grīnblats. Jā, šis ir komisijas priekšlikumā - 21.priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai mēs varam tagad akceptēt atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu nr.21? Un, ja deputāti, kuri ir iesnieguši dažus detalizētus priekšlikumus, neuzstāj, tad ar to arī varam beigt... līdz 46.priekšlikumam... Vai kāds tomēr uzstāj... par kādām redakcionālām niansēm? Kolēģi, vai varam veikt balsošanu par 21.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Jirgena kungs protestē.

Lūdzu! Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli atbildīgās komisijas priekšlikums ir balsojams pēdējais, un es pieprasu balsojumu par katru no šiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Tātad pieprasa balsojumu par visiem. Godātie kolēģi, nu mums atkal ir... Atvainojiet, Grīnblata kungs un kolēģi! Atkal ir saņemts piecu deputātu parakstīts iesniegums. Ierosina šo dokumentu "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīt 24.augustā. Bija minēts 23.augusts, pēc tam 30.augusts, tagad - 24.augusts.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Valdmaņa kungs vēlas runāt.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Es apsveicu jūs ar lielo uzvaru šodien. Primakova kungs laikam ir ļoti priecīgs, ka nauda, kas ir iedota vēlēšanu kampaņai Latvijā, ir sevi labi atpelnījusi. Likumā ir palikušas tikai nianses, bet es domāju, ka, pirms mēs to pieņemam pilnībā, būtu vēlams, ka mēs sagaidītu tautu pie Brīvības pieminekļa 23.augustā. Redzēsim, kuri no jums spēs tautai acīs skatīties. Šogad 14.jūnijā jau bija demonstrācijas pret mūsu Valsts prezidentu un taisījās demonstrācijas pret mūsu premjeru. Tā nodevība pret mūsu tautu, kas šodien notiek tās lielvalsts interešu labā, ir nepieņemama mūsu tautai. Mēs esam tikai tādi pīslīši, kuri izmirs šo lēmumu dēļ. Vēl atnāks Eiropas Savienība - un vairs nebūs nekādas robežas starp Latviju un Krieviju! Mēs jau materiālā ziņā esam izpārdoti, un tautai jāsaka beidzamais vārds, lai mēs, pirms izdarām beidzamo balsojumu, saprastu, ko mēs šeit darām. Sagaidīsim 23.augustu un tad redzēsim, ko pasaule un mūsu tauta teiks Melnās Lentes dienā! Jo šodien beidzot Latvijai tiek īstenots Molotova-Ribentropa paktā un Jaltas, Potsdamas un Teherānas konferencēs lemtais liktenis. Mūsu kādreiz dižā tauta (Kurzemes hercogiste, kas šodien būtu viena ceturtā daļa no Latvijas, bija Kromvela laikā līdzvērtīga Anglijai) šodien tiek nolemta nāvei. Būs vēl 3.oktobris. Es apsveicu jūs, tautas vadoni Ulmaņa kungs, mūsu pirmie sekretāri, mūsu Sadarbības padomes pakalpiņi, ar to, ko mēs šodien esam paveikuši! Tagad mēs varēsim balsot par tiem varonīgajiem tautas aizstāvjiem - apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"! Tikai paklausieties! Es ceru, ka kāds nolasīs pantus, visādas redakcionālas izmaiņas... Jūs aizstāvat latviešu tautu ar šādiem niekiem, bet nopietnā balsojumā (balsojumā par to, lai vismaz tie, kuriem mēs būsim iedevuši pilsonību, tiktu pārbaudīti 16 gadu vecumā un lai viņiem tad tiktu iedots tas nacionālais, kā viņiem vēl trūkst, lai viņi būtu īsti Latvijas patrioti) astoņpadsmit no jums (vairākums no tiem bija no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai") nebalsoja. "Par" balsoja tikai frakcija "Latvijai" un Tautas kopa "Brīvība". Kauns jums visiem! Mēs esam mūsu tautu noveduši līdz pašnāvībai.

Ierosinājuma motivācija ir šāda: sagaidīsim tautu 23.augusta demonstrācijās un redzēsim, kurš uzdrošināsies tur savu seju parādīt.

Sēdes vadītājs. Motivācijai laiks beidzies, Valdmaņa kungs. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt "pret"? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu - veikt jautājuma izskatīšanu 24.augustā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - 9. Nav pieņemts.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdi turpināt līdz jautājuma izskatīšanai, bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt "par" vai "pret"? Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka jautājums ir ļoti svarīgs. Man ir deputāta darba pieredze no 1988.gada, tie ir desmit gadi; es zinu, ka ļoti svarīgos jautājumos tas bija Gorbačova triks... Tas vispā r ir komunistu partijas triks, un es ceru, ka tas nav Eiropas Savienības valstu un nav arī Veisa kunga vai Nepera kunga priekšlikums - samudžināt smadzenes mums un nogurdināt mūs tā, lai mēs nejustu... Mēs visi gribam tikt mājās. Ir Līgo svētku priekšvakars, mums jātīra, jākopj pagalmi, jātīra mājas, taču mūs šodien moka, mūs vienkārši izvaro! Izvaro ne tikai mūsu smadzenes, nogurdina, bet izvaro arī mūsu sirdsapziņu. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie tie deputāti, kas negrib atbalstīt šo priekšlikumu! Iedomājieties to kopības izjūtu, kāda mums būs rītā, šeit pie Saeimas kopīgi sēžot pie ugunskura, ar labi padarītu darbu! Mums priekšā vēl ir daudzas stundas, dažs labs varēs pagulēt, izgulēties, jo runātāju, es saprotu, ir daudz. Es domāju, priekšlikums ir atbalstīt Valdmaņa kunga ierosinājumu un turpināt sēdi bez pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts. Sēdi turpināsim bez pārtraukuma.

Lūdzu, Grīnblata kungs, skatīsim nākamo priekšlikumu.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr.25 attiecas uz 3.1.panta pirmās daļas 1.punktu. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā aizstāt vārdus "un nav nevienas valsts pilsoņi" ar citu formulējumu - "un ir bezvalstnieki". Komisija tomēr šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsošanu par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 25.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 35, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr.26. Deputāts Sinka ir iesniedzis priekšlikumu šī panta pirmās daļas 1.punktā vārdu "dzīvo" aizstāt ar vārdiem "ir dzīvojušas", kā arī tekstu papildināt ar vārdiem "var pierādīt, ka". Tātad: "un var pierādīt, ka nav nevienas citas valsts pilsoņi." Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 26.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 27.priekšlikums - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums. Ieteikts papildināt pēc vārdiem "abi vecāki" ar vārdiem "vai aizbildņi (aizbildnis)". Atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas atzinums.

M.Grīnblats. 28.priekšlikums - deputāta Vidiņa priekšlikums aizstāt panta pirmajā daļā vārdus "ne mazāk kā piecus gadus" ar vārdiem "ne mazāk kā 40 gadus." Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vidiņš runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums salīdzinājumā ar Eiropas Savienības atsevišķu valstu pilsonības likumiem ir ļoti humāns. Beļģijā imigrantu bērni tikai trešajā paaudzē automātiski saņem pilsonību. Otrajā paaudzē viņi saņem pilsonību, ja sasnieguši 12 gadu vecumu un ja to pieprasa viņu vecāki. Spānijā pilsonību var automātiski iegūt tikai tie bērni, kuri tur ir dzimuši un kuru māte vai tēvs arī ir tur dzimuši. Itālijā imigranti tikai otrajā paaudzē automātiski saņem pilsonību. Kolēģi, tādēļ, lai mēs nejauktu šīs lietas (vai vecāki ir dzimuši Latvijā vai nav dzimuši Latvijā), es iesaku tomēr atbalstīt manu priekšlikumu - noteikt to 40 gadu robežu. Ja šo bērnu vecāki ir 40 gadus Latvijā dzīvojuši, tad tūliņ šie vecāki un viņu bērni var pretendēt uz automātisku pilsonības saņemšanu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Tātad Saeimas deputātiem jābalso par 28.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par 28.priekšlikumu - deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk,lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Viņš iesaka 3.1.pantā tekstu pēc vārdiem "piecus gadus" papildināt ar vārdiem "bez pārtraukuma". Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.21, proti, ir ņemts vērā citā formulējumā. Tur rakstīts "ne mazāk kā piecus gadus", tas būtu apmēram tas pats.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

M.Grīnblats. 30.priekšlikums - deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums. Cita redakcija 3.1. panta pirmās daļas 2.punktam. Atbildīgā komisija neatbalstīja. Netiešā veidā... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Bet viņš ir atbalstīts!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Grīnblats. 31.priekšlikums - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš attiecas uz 3.1.panta pirmās daļas 2.punktu. Ar tādu pašu satura izmaiņu, kādu jau iepriekš mēs komentējām. Komisija nav atbalstījusi. Pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk. Nākamajā lapaspusē ir 32.priekšlikums, ko iesniegusi Pilsonības likuma izpildes komisija. Tur ir tas pats ierosinājums - papildināt ar vārdiem "vai aizbildņi". Tas ir jau iepriekš, vienā citā gadījumā, noraidīts. Atbildīgā komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. 33.priekšlikums - deputāta Sinkas priekšlikums tekstu papildināt ar vārdiem "var pierādīt, ka". Pierādīt, ka nav nevienas citas valsts pilsoņi... Tas ir jau norādīts citā sakarībā, pie citas daļas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk ir 34.priekšlikums - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums - , kas faktiski ir līdzīgs tam, kurš tika noraidīts iepriekš... Bet komisija to ir daļēji ņēmusi vērā. Tātad tas ir mazliet citādākā formulējumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

M.Grīnblats. Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa iesniegts ir 35.priekšlikums - "pastāvīgai dzīvesvietai ir jābūt Latvijai". Tas ir daļēji iestrādāts komisijas ieteiktajā variantā. Tā ir 3.1.panta attiecīgā daļa, pirmais apakšpunkts...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 36.priekšlikums - deputāta Pēterkopa priekšlikums 3.1.panta trešās daļas 2.punkta "e" apakšpunktu svītrot. Arī komisijas redakcijā tas ir svītrots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums. Sakarā ar deputāta Pēterkopa priekšlikuma pieņemšanu tas nav ņemams vērā, jo šis apakšpunkts ir svītrots.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Grīnblats. Tagad varam pievērst uzmanību 20. un 21.priekšlikumam.

Juridiskā biroja priekšlikums ir piedāvāts attiecībā uz iepriekšējā lasījumā pieņemto 3.1.pantu. Piedāvā pēc būtības tādu pašu, bet pēc juridiskās formas atšķirīgu. Pants ir dalīts divās daļās. Pirmā daļa ir pazīmes, kas attiecas uz pašu bērnu. Otrā daļa - tās, kas attiecas uz personām, kuras bērna vietā var šo pilsonību lūgt.

Juridiskā komisija ir piedāvājusi redakciju, kura mazliet atšķiras no tās redakcijas, kuru ir ieteicis Juridiskais birojs, un šī redakcija ir redzama priekšlikumā nr.21, kas ir atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas -priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tikai gribēju pievērst uzmanību, ka uz šo pantu attiecas arī tālākie priekšlikumi: no 38. līdz 46.priekšlikumam. Manuprāt, arī tie būtu balsojami pirms atbildīgās komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi, sākot ar 38., attiecas uz trešo daļu. Iepriekš izskatītie - uz pirmo un otro daļu. Tagad mēs skatām 21.priekšlikumu. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt debatēs? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 21.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 14, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, priekšlikumi, kas skar otrajā lasījumā nobalsoto 3.1. panta ceturto un piekto daļu. 38. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums - svītrot panta ievaddaļu, šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 38. - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. 39.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt vārdu "piešķiršana" ar "atzīšana" un gada skaitli "16" ar "15", tas atbilst jau agrāk izdarītajiem grozījumiem iepriekšējos pantos. Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk!

M.Grīnblats. Deputāta Dozorceva priekšlikums - izslēgt 3.1. panta piekto daļu, kas attiecas uz personām, kuras lūdz pilsonības piešķiršanu bērniem, šīm personām jāiesniedz noteiktā kārtībā apstiprināts apliecinājums, ka tās palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu utt. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Dozorceva priekšlikumu. (No zāles deputāts V.Dozorcevs: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Dozorceva kungs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par 40. - deputāta Dozorceva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. 41.priekšlikums ir tieši tāds pats. Līdz ar to tas pēc būtības nav skatāms.

42. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. 3.1. panta piekto daļu izteikt mazliet citā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Arī 43. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums attiecas uz 3.1.panta piekto daļu: izteikt nedaudz citā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Visas šodienas diskusijas atgādina vienu ārkārtīgi nepatīkamu politisku teātri, ko šeit mēģina spēlēt uz Latvijas politiskās skatuves dažādi spēlētāji. Tā kā futbolā - sadalījušies divās komandās un dzenā to bumbiņu pa to laukumu uz vienu un otru pusi. Bet rezultāts jau visiem tāpat ir skaidrs. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Runā pēc būtības!") Bet es aicinu tomēr atbalstīt vismaz šo 43.priekšlikumu un ierakstīt likumā prasību, lai vecāki apņemtos to bērnu, kuram viņi pieprasa pilsonību, audzināt godīgai dzīvei un darbam, par vienīgi Latvijas Republikai uzticīgu pilsoni, kas prot latviešu valodu kā valsts valodu, godprātīgi pilda Latvijas Republikas Satversmi un likumus un ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību. Nobalsosim, lūdzu, kolēģi par šo. Sliktāk no tā nevienam nekļūs. Tikai labāk var būt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā!

M.Grīnblats. Tātad 43.priekšlikums - frakcija "Latvijai", ko komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par 43. - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

M.Grīnblats. Tālāk tātad ir 44. - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdus "pilsonības piešķiršanu bērnam" ar vārdiem "bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni". Atbildīgā komisija to atbalsta, jo tas atbilst arī redakcijai, kāda ir nobalsota par 3.1. panta pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. 45. - frakcijas "Latvijai" redakcionāls priekšlikums - likt piektajā daļā vārda "apliecinājums" vietā "solījumu". Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par 45. - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un 46.priekšlikums - pēdējais par šo pantu. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija - papildināt 6.pantu ar normu, ka šādas atvieglotas iespējas var izmantot nepilngadīgais līdz 18 gadu vecumam. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 46. - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 10, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, deputāti, seko jauni priekšlikumi par citiem pantiem. 47. - deputāta Deņisova priekšlikums - izveidot likumā pilnīgi jaunu 3.2.pantu "Laulātā pilsonība", ko atbildīgā komisija noraidījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 47.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 48.priekšlikums. Deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele iesaka 6.pantā izslēgt vārdus "neatkarīgi no tās ilguma", kas tekstā neko būtiski nemaina, un atbildīgā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošā priekšlikumu grupa attiecas uz 11.pantu "Naturalizācijas ierobežojumi". 49. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums attiecībā uz otro ierobežojumu (par Latvijai naidīgu ideju paušanu pēc 1990.gada 4.maija). Frakcija "Latvijai" iesaka svītrot teikuma daļu "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu". Juridiskā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Mēs labi zinām to, cik maz ir šādu spriedumu šobrīd attiecībā uz personām, kuras ir paudušas kādas fašisma vai šovinisma, vai nacionālsociālisma, vai komunisma, vai citas totalitārisma idejas vai kuras ir musinājušas nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, par kurām ir attiecīgs tiesas spriedums. Bet tajā pašā laikā mēs tikpat labi zinām, ka personu, kas to ir darījušas, ir daudz vairāk. Šādas personas aktivizējas mūsu valstī arvien un arvien atkal no jauna gan senslāvu, gan nacionālo boļševiku, gan citas Latvijai naidīgas organizācijas. Līdz ar to, izslēdzot ārā šos vārdus "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu", mēs varam šos naturalizācijas ierobežojumus tomēr noteikt plašāk, un katrai personai, kura piedalīsies vienā vai otrā šāda veida mītiņā, uzreiz būs jāapzinās, ka viņa riskē ar to, ka viņa var tikt izslēgta no Latvijas pilsonības pretendentu loka. Pat principā viņa var tikt izslēgta. Es ļoti ceru, ka tas atturēs vismaz vienu daļu no šīm personām no līdzdalības šādos pasākumos, jo mums šeit nav vajadzīgas tādas personas, kuras pauž fašistiskas šovinisma, nacionāla šovinisma vai komunisma idejas, vai kuras musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību.

Tad, ja uz šā pamata tiek atteikts pieteikums, persona var pārsūdzēt šo valsts institūcijas spriedumu tālāk tiesā, un tad jau tiesa tikai pēc tam, vēl pēc šā naturalizācijas iesnieguma izvērtēšanas, būs tā galīgā instance, kura izvērtētu, vai ir šīs idejas paustas vai tās nav paustas. Es aicinu šo kārtību noteikt šādā veidā un līdz ar to atbalstīt šo 49. - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo mēs vienkārši neredzam citu institūciju, kas varētu konstatēt, vai tiešām ir bijuši šādi izteicieni. Vai tā tie ir vērtējami, jo acīmredzot par šo jautājumu ir jābūt kādai valsts institūciju kompetentai tiesai vai nu krimināllietā, vai administratīvo pārkāpumu lietā, bet to nevar uzticēt kādam ierēdnim, kas izskata papīrus Naturalizācijas pārvaldē.

Tāpēc es ierosinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. 49.priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamo priekšlikumu arī iesniegusi frakcija "Latvijai". Papildināt ar jaunu punktu par naturalizācijas ierobežojumiem kompartijas biedriem un viņu ģimenes locekļiem, kas 1940.gadā un vēlāk iebraukuši Latvijā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Šeit nāca cilvēki un runāja par to, kuri ir paši principiālākie balsojumi šajā likumprojektā. Manuprāt, šis ir viens no pašiem principiālākajiem balsojumiem. Šodien, mēs šeit dzirdam dažādus mēģinājumus atkal sanaidot dažādas cilvēku grupas, kas dzīvo Latvijā un problēmas nemaz neanalizēt pēc būtības, bet tikai deklaratīvi paust vienu vai otru pozīciju.

Mēs redzam to, ka šodien ir spēki, kas par katru cenu situāciju Latvijā cenšas destabilizēt. Tas, kas notiek šeit, no tribīnes, ir ne tikai politiska aģitācija, bet vēl vairāk - tā ir starpnacionāla naida kurināšana un atklātas provokācijas. Bet mums ir jāskatās uz problēmas cēloni, uz problēmas būtību, uz to, no kurienes šī problēma rodas. Mums ir jāsaprot, ka tie cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju, nav viendabīga masa, ka starp šiem cilvēkiem tiešām ir tādi, kas ir braukuši īstenot Latvijas okupāciju, un ir bijuši tādi, kas ir šeit šī padomju komunistiskā totalitārā režīma pārvietoti. Mums šos cilvēkus vajag spēt nodalīt. Patiesībā tieši to grib šie Latvijas īstenie okupanti, tie cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju ar partijas biļeti kabatā, viņi grib, lai šie cilvēki, kas uz Latviju ir atbraukuši, lai viņi netiktu sadalīti, lai netiktu parādīta šī atšķirība, jo īstenajiem okupantiem vislabprātāk patiktos vēl joprojām slēpties aiz tā saucamās krievvalodīgo cilvēku daļas, to viņi līdz šim centušies veiksmīgi īstenot.

Diemžēl arī no tā saucamo nacionālo spēku puses tā vēršanās pret visiem tā saucamajiem krievvalodīgajiem kopā arī neveicina šo skaidro dalījumu un šo skaidro situācijas apzināšanos par to, kas Latvijā ir noticis. Mēs varam runāt pat par to, ka armija ir cirvis attiecībā pret komunistisko partiju, kas bija šā cirvja turētāja Latvijas okupācijas īstenošanā. Protams, armijai bija jāaiziet projām no Latvijas. Bet arī tiem cilvēkiem, kas ir īstenojuši šo Latvijas okupāciju, kas ir atnākuši uz šejieni ar kompartijas biedra karti kabatā, tiem arī ir no Latvijas jāaizbrauc.

Nekādā gadījumā nevar šiem cilvēkiem dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Šis ir tas principiālais jautājums Pilsonības likumā. Ne jau tas, vai mēs bērniem iedosim pilsonību vai neiedosim.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, un tad, es domāju, daudzi jautājumi atrisināsies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu un es cienījamos deputātus aicinu pārdomāt, kas bija tie partorgi, kurus Padomju Savienība iesūtīja Latvijā, lai veiktu kolektivizāciju un to koloniālisma politiku, par ko jau Čerāns runāja.

Es ļoti labi atceros šeit no Krievijas atkomandētos pirmos partijas sekretārus Rēzeknē, tādus kā Gusevs, Serdihs, kuri bija klaji lielkrievu šovinisti, nīdēja ārā visu latvisko, pat 1988.gadā, tad, kad sākās Atmoda. Šiem tad nu mēs tagad dosim pilsonību un viņi varēs naturalizēties, lai tālāk mūs nīstu un iznīdētu.

Es tāpat aicinātu, Keiša kungs, jūs it sevišķi, un Seiksta kungs (viņš gan pašreiz ir aizrāvies, jo tas viņu neinteresē), apskatīt Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas protokolos, kas balsoja par Māras pieminekļa nojaukšanu, un tagad, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, kuru frakcija "Latvijai" ir ierosinājusi, jūs balsosiet par to, lai tie nojaucēji, šā lēmuma pieņēmēji, iegūtu Latvijas pilsonību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tātad priekšlikums nr. 50. Frakcija "Latvijai". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 15, atturas - 23. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 51. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Tātad 7. punktā par ierobežojumiem, par kriminālo sodāmību, izņemt ārā vārdus: "ilgāk nekā vienu gadu", tātad attiecināt uz jebkuru kriminālsodāmu personu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma autors deputāts Vidiņš vēlas par to runāt.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs tikko atbalstījāt Latvijas gara nīdēju uzņemšanu pilsonībā. Es nezinu, manī tas izraisa sašutumu. Nu ir palicis tikai vēl viens solis - uzņemt pilsonībā kriminālistus, jo mūsu sabiedrība ir ļoti "veselīga". Tātad kriminālisti ir tie, kuri ir sodīti līdz vienam gadam. Tātad līdz pusgadam par ļaunprātīgu huligānismu, par nacionālā naida kurināšanu, kuri dabūs sodu tikai līdz vienam gadam, tie varēs iegūt pilsonību.

Es domāju, ka jebkurš krimināls cilvēks nebūs tiesīgs iegūt šo pilsonību un par to liecina jūsu visu dievinātās Eiropas Savienības valstis. Piemēram, Austrijā naturalizāciju nevar iziet personas, par kurām ir aizdomas, ka viņām ir kaut kādi finansiāli pārkāpumi, tikai uz aizdomu pamata nevar iziet.

Ungārijā nedrīkst absolūti nekāda krimināla pagātne būt, bet mēs dosim krimiķiem zaļo gaismu!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Gandrīz visā pasaulē, arī bijušajā PSRS, ir ticis konstatēts, ka komunistu partija ir krimināla noziedznieku organizācija. Es brīnos, kā mūsu tautas aizstāvji, "Tēvzemei un Brīvībai", var runāt par to kriminālistu, kas varbūt ir nozadzis maizi, lai varētu barot savus bērnus, bet nerunāt par tiem kriminālistiem, kas uzņēmās iestāties partijā pret tautas interesēm, kas ieņēma pirmo sekretāru amatus, lai varētu labāk barot savus bērnus, un, būdami krimināli, tomēr sēž mūsu vidū. Un ir mūsu pilsoņi. Kāds sods būs viņiem, bet varbūt tikai gandarījums, ka ieņēmuši labākās vietas, augstākos posteņus, kļuvuši nomenklatūrā par lieliem kungiem, un tie, kas viņiem pretojas, tie vēl šodien ir tie muļķīši. Viņiem nebija tās karjeras, viņiem nav tā darba, viņiem nav tās mantas, viņiem nav tās varas, un viņi šeit nesēž.

Tauta! Es jūs lūdzu - izlasiet aicinājumu "Jaunajā Avīzē", pagājušo piektdien 2.lapā. Dodiet Tautas kopai "Brīvība" tos kandidātus, tos tautas "lauvas", lai mēs varētu attīrīt šo vietu, tā jau tiks attīrīta ar 1.novembri. Bet to vajag piepildīt ar "lauvām" un tautai uzticīgiem cilvēkiem. Jo tas, kas šeit notiek šodien - tiek nolemts mūsu tautai nāvessods - nav pieņemams man, un es ticu, ka nav pieņemams arī jums. Un risinājums, bez asinīm, es ceru, būs, ja mums būs saraksts 4.augustā, kurš būs pilns ar spējīgiem atsevišķiem cilvēkiem. Un tad mēs ar 3.oktobri dabūsim tās balsis un viņi brauks prom! Tie kungi, kas šodien ir nolēmuši, ka Latvijas tauta ir jāiznīcina.

Jūs domājat daži, ka es runāju par asu. Tā man daži saka. Saprotiet, šodien nāvessods tika uzlikts mūsu pāris simtus gadu vecajai kultūrai un tautai. Šeit Panteļējeva kungs baksta savus zobus. Lūdzu kandidātus sarakstam! Katrā rajonā vienu "lauvu", kas nāks un palīdzēs aizpildīt šīs vietas un mainīt mūsu tautas likteni, kas varbūt būs mūsu pēdējā iespēja. 23.augustu viņš šeit apsmēja. Jāsastāda uz 4.augustu saraksti 3.oktobra vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pēdējā laikā mēs bieži redzam televīzijā mazus bērnus, un aģitācija ir tāda, it kā "Tēvzemei un Brīvībai" vēršas pret bērniem, pārprotot šo visu jautājumu; un runā nevis par valodas zināšanām, bet, lūk, par šiem bērniem.

Labi, es saprotu, skatoties pēc iepriekšējiem balsojumiem, to, ka ir nolemts, ka nupat ir jāklausa šīm EDSO rekomendācijām un ir jādod pilsonība bērniem bez valodas zināšanām.

Bet šis ir pavisam cits jautājums. Paies neilgs laiks, un tie paši bērni, kas Latvijā ir dzimuši un nezinās latviešu valodu, teiks: "Mēs negribam, lai Latvijā starp mums, starp pilsoņiem būtu kriminālie noziedznieki!" Es domāju, ka jautājumā par kriminālnoziedzniekiem šeit mums nav saistošas ne EDSO rekomendācijas, ne arī kāda starpfrakciju vienošanās vai kas cits. Tādēļ es domāju, ka arī tā nepilsoņu daļa, kas nākotnē būs integrēta Latvijas sabiedrībā un kas tagad tiek aizstāvēta, šo jautājumu neatbalsta, un tādēļ es aicinu atbalstīt Vidiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, tas, kas notiek šodien, ir nožēlojami, nožēlojami un vēlreiz nožēlojami... Un priekā šie cilvēki no "Latvijas ceļa", Saimnieka... nu par tiem dozorceviem nerunāsim... berzē rokas, un es nebrīnos, ka jau rīt vai tuvākajā laikā jūs vēlreiz ierosināsiet grozījumus Pilsonības likumā, lai visiem 700 000 piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem.

Bet man nekas cits vairs neatliek, godīgi sakot, kā pateikt tautai, kura mūs klausās. Tad sagaidiet šos "varoņus" pēdiņās tad, kad viņi braukās pa Latviju un aģitēs, lai balsojat par viņiem kā Latvijas nākotnes veidotājiem. Tad nu saprotiet. Saprotiet vienreiz par visām reizēm un pasakiet savu nē. Jo šodien negribēt atbalstīt pat šādas lietas, par kurām nupat Vidiņa kungs runāja un kuras ir šajā priekšlikumā, tas ir vienkārši traki.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. 51. priekšlikums - atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 51. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 10. Pieņemts.

M.Grīnblats. 52. priekšlikums. Deputāts Vidiņš iesaka papildināt ierobežojumus tām personām, kuras administratīvi sodītas ar arestu vai ar naudas sodu līdz piecām minimālajām algām. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Es ļoti pateicos Saeimai, ka viņa ļāva valstij tikt vaļā no dažiem kriminālistiem. Bet es arī tāpat lūdzu atbalstu Saeimai neļaut naturalizēties administratīvi sodītajiem, un tur es esmu ielicis - līdz piecām algām. Kamdēļ? Leiškalns te visvairāk tagad uztraucas. Tāpēc jums, Leiškalna kungs, varu pastāstīt, ka Dānijā pēc lieliem administratīvajiem sodiem vai 3 mēnešu administratīvā cietuma soda naturalizāciju atliek uz 3 gadiem. Ja viņš izdara kaut ko smagāku, tad uz 5 gadiem. Zviedrijā naturalizāciju nevar iziet - pirmkārt, ja sevi nevar uzturēt, otrkārt - ja viņš neregulāri apmaksā rēķinus, tanī skaitā arī elektrības rēķinus, nemaksā sodus un regulāri nemaksā nodokļus. Un treškārt - ja pretendents ir bīstams valstij, un ceturtkārt - nepilnīgi pārvalda zviedru valodu.

Tātad, kolēģi, es domāju, ņemsim šoreiz piemēru no Eiropas Savienības valstīm un varbūt tiešām atbalstīsim arī šo manu priekšlikumu, lai administratīvie pārkāpēji nevarētu naturalizēties. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstīju iepriekšējo Vidiņa kunga priekšlikumu, diemžēl šo es nevaru atbalstīt. Jo, pirmkārt, mums nav tādu sodu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas tiktu izteikti minimālajās algās.

Otrkārt. Mums nepastāv uzskaite par administratīvajiem sodiem atšķirībā no kriminālsodiem, kur mums ir vienota uzskaite un varam konstatēt par katru personu, vai tā ir sodīta vai nē, bet šeit par administratīvajiem sodiem vispār šādas vienotas uzskaites nav un līdz ar to mēs nevaram nodrošināt šādas normas izpildi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr. 52 - atbildīgā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 52. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 53. priekšlikums - arī deputāts Vidiņš iesniedz priekšlikumu papildināt ierobežojumus 8. punktā - par Latvijai naidīgām organizācijām - arī ja persona darbojusies Latvijas komunistu savienībā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijas komunistu savienība diemžēl darbojas Latvijas teritorijā, lai arī tā nav reģistrēta, tomēr darbojas aktīvi. Katru pirmdienu šie organizētie saieti Vērmanītī ir Latvijas komunistu savienības organizētie saieti. Un ļoti daudz šajos saietos tiek runāts par to, kādā veidā graut Latvijas valstisko neatkarību, un tamlīdzīgas lietas. Un tagad iedomājieties. Ja mēs pieņemsim šos grozījumus un šie logi būs vaļā, tad pa šiem logiem mierīgi ienāks iekšā tie vecīši, tur pārsvarā, protams, ir gados vecāki cilvēki, jauniešu ir diezgan maz, bet mēs šādiem cilvēkiem.... jā, viņi nav reģistrēti kā organizācija, bet tie ir cilvēki, kas faktiski ir tīši naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti. Mēs mierīgi ar vieglu roku šādiem cilvēkiem dosim iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tieši šādiem vecīšiem, un mēs varbūt vēl viņiem paredzēsim visādus atvieglojumus, pārbaudot viņu valodas zināšanas. Cienītie kolēģi, nu kaut vai loģiski padomājiet... Ja mēs neatbalstām šo papildinājumu, kas notiks? Un tāpēc es ļoti aicinātu vismaz kaut kur parādīt nu kaut kādu minimālu drosmi, ja vēl kādam tāda ir palikusi, un es aicinu atbalstīt 53. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Tātad deputātu 53. priekšlikums, kuru atbildīgā komisija gan nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam 53. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 7. Pieņemts.

M.Grīnblats. 54. priekšlikums - deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles priekšlikums papildināt ierobežojumus ar 9. punktu "dzīvo bez legāla iztikas avota". Atbildīgā komisija to ir noraidījusi, pamatojoties uz to, ka ir naturalizācijas vispārīgie noteikumi, ir 12. panta 1. daļas 5. punkts. Tātad var naturalizēties personas, kurām ir legāls iztikas avots. Tas būtībā ir ņemts vērā citā daļā...

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam 54. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 26. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un šo pašu deputātu - Jirgena, Jurdža, Prēdeles - iesniegtais 55. priekšlikums - papildināt ierobežojumus ar 10. punktu - personas, kas nelegāli ieceļojušas Latvijā vai pārkāpušas ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es, protams, aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums - atšķirībā no iepriekšējā - nav ietverts citā pantā, un es domāju, ka šis nosacījums ir ļoti būtisks. Jo cilvēks, kurš ir nelegāli ieceļojis Latvijā vai arī pārkāpis ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus, ir izturējies negodīgi pret šo valsti, un es domāju, ka tādiem cilvēkiem ceļš uz pilsonības iegūšanu būtu jāaizšķērso. Es domāju, ka tas ir pilnīgi loģiski un pašsaprotami, es domāju, ka šādas normas pastāv daudzu valstu pilsonības likumos. Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām dažreiz brīnos, cik ļoti var neieredzēt savu dzimteni, ka to grib applūdināt ar krimināliem elementiem. Turklāt, bez legāla iztikas avota. Jūs saprotiet, ja nav legāla iztikas avota, tad viņš kaut kur zog. Bet tagad jūs droši vien balsosiet par to, ka tie arī, kas nelegāli ieceļojuši, var šeit justies kā dieva ausī. Es tikai lūdzu tiešām nevis automātiski spiest tās pogas, bet pārdomāt, ko tas mums dos nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vidiņa kungs, nu jūs mani patiešām ne pirmo reizi totāli pārsteidzat. Cik ļoti var nemīlēt Latvijas valsti, lai ierosinātu... nesaprastu to, ka nelegāļi ir jāizsūta ārā vai jāarestē! Un jūs vēl piedāvājat izskatīt kaut kādus jautājumus par pilsonības piešķiršanu. Viņi ir jāizsūta ārā no Latvijas valsts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti - 55. priekšlikums, kā jau es minēju, atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 55. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 13. Nav pieņemts,

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, 56. priekšlikums. Deputāts Dozorcevs piedāvā svītrot to teikuma daļu, kas tika iebalsota otrajā lasījumā - tātad atgriezties pie sākotnējās redakcijas, ka attiecībā uz personām, par kurām ierosināta pārbaudes lieta par sadarbību ar VDK, netiek apturēta iesniegumu izskatīšana par pilsonības piešķiršanu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Dozorceva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dozorcevs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ko nozīmē "vai attiecībā uz to ierosina pārbaudīt"? Tas taču nav nekāds tiesas lēmums. Pārbaudīt var jebkuru. Var ierosināt pārbaudīt jebkuru cilvēku. Nu, sēž blakus mums cilvēki, pret kuriem bija ierosināta lieta, tā ne ar ko nebeidzās un nebeigsies nekad. Tikai ierosināta pārbaude... Vai tas ir iemesls, lai atteiktu cilvēkiem?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Atbildīgā komisija 56. priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 56. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 35, atturas - 18. Nav pieņemts.

Pirms skatām 12. pantu, divi deputāti - Edvīns Inkēns un Inese Birzniece - informē, ka viņi balsojumā par 47. priekšlikumu ir kļūdījušies, abi balsojuši "par", bet faktiski vēlējušies balsot "pret". To pieņemam zināšanai. Paldies.

Tātad, lūdzu, nākamais.

M.Grīnblats. Tālākie priekšlikumi skar 12. pantu - "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi". 57. priekšlikums. Deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele iesaka papildināt 12. panta 1. daļas 7. punktu attiecībā uz bijušās PSRS pilsoņiem, taču atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Aigars Jirgens - priekšlikuma autors. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikums ir domāts kā barjera pret to, lai Latvijā cilvēkiem neveidotos dubulta pilsonība. Tas ar šo pašu likumu ir noliegts. Un tā kā ir pagājuši jau 7 gadi kopš 1990. gada 4. maija, tad bijušās PSRS pilsoņiem, kuriem šajā datumā nebija citas valsts pilsonības, šajā laikā bija iespēja iegūt citas valsts pilsonību. Un lai tomēr cilvēks vismaz iesniegtu apliecinājumu, ka viņš nav ieguvis šo citas valsts pilsonību, šāds dokuments būtu vajadzīgs, un saistībā ar šo ir arī 59.priekšlikums, kas prasa izslēgt attiecīgo teikumu, ka nav jāiesniedz nekādi dokumenti šajā sakarībā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers. Nevēlas runāt. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Jūs jau dzirdējāt deputāta Jirgena komentāru, kurā ir zināma loģika saistībā ar to, ka šajā laikā tiešām ir vesela virkne bijušās PSRS pilsoņu ieguvuši Krievijas vai Ukrainas, vai Baltkrievijas pilsonību. Latvijas valstij tas būtu jāzina. Tomēr, kā es jau minēju, atbildīgā komisija nebija atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātu grupas 57.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 17. Pieņemts.

M.Grīnblats. 58.priekšlikums no šīs pašas deputātu grupas. Tātad papildināt ar jaunu noteikumu "kuru uzņemšana Latvijas pilsonībā neapdraud Latvijas neatkarību un demokrātisko valsts iekārtu." Atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 58.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 20. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk 59.priekšlikums - par 12.panta trešās daļas pirmā teikuma svītrošanu ir jāpieņem saistībā ar to, ka ir pieņemts 57.priekšlikums. Tie abi ir saistīti savā starpā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Iebildumu nav.

M.Grīnblats. Tālāk 13.pants, kas agrāk bija par naturalizāciju ārpus kārtas, bet ar otrā lasījuma redakciju tas būtībā ir jauns pants - "Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Šeit ir vesela virkne priekšlikumu, un pats radikālākais tātad ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums - izslēgt 13.pantu kopumā, ko atbildīgā komisija gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja mēs gadījumā šeit ar vairākumu pieņemam šādus grozījumus, tad kam ir vairs vajadzīga šī uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem? Praktiski visi logi ir vaļā, var nākt katrs iekšā, no kuras puses grib. Kādi vēl tur īpašie nopelni? Ko tas vēl papildus var dot?

Bez tam šāda "prakse" pēdiņās - uzņemšana par īpašiem nopelniem - ir devusi iespēju pavisam nesen arī kaut kādam biedram Medvedevam bez latviešu valodas zināšanām, pie pilna saprāta esošam pieaugušam cilvēkam kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Mēs jau šeit esam pieredzējuši tādus zilus brīnumus, ka tiešām par Latvijas Republikas pilsoņiem ir kļuvuši cilvēki, kas tiešām neprot gandrīz nevienu vārdu latviešu valodā, bet šeit viņiem ir atrasti īpaši nopelni. Nu, ja jau tagad ir šādas, var teikt, gandrīz vai neierobežotas iespējas, ko tad vēl dos šī uzņemšana par īpašiem nopelniem? Strādās tātad vairāki konveijeri, un viens no tiem būs tāds - ja nu nevarēs pa citām durvīm tikt iekšā, tad izmantos šo iespēju un parādīs savus tā saucamos īpašos nopelnus. Ja mēs paanalizētu visus tos, kas šādā veidā ir uzņemti, iznāktu diezgan bēdīga aina. Varbūt tomēr nepazemosimies turpmāk vismaz šajā punktā un noraidīsim šādas iespējas, tā saucamās iespējas. Šādu uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Jo mēs esam šodien diemžēl devuši pārāk plašas dažnedažādas citādas iespējas. Tad vismaz nepaliksim smieklīgi. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu izslēgt šādu pantu.

Starp citu, šāds priekšlikums jau vairākkārt ir parādījies šīs Saeimas darbības laikā. Tikai toreiz par to nezin kāpēc negribēja runāt tik nopietni. Nu varbūt tagad padomāsim nopietni, ko nozīmē šāda priekšlikuma neatbalstīšana.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tautas kustība "Latvijai" jau sen ir prasījusi: ja mēs piešķiram pilsonību par īpašiem nopelniem, tad tur ir jābūt stingri noteiktiem kritērijiem. Un varu piekrist šoreiz tiešām Dobeļa kungam, ka mums ir pilsonība piešķirta cilvēkiem, kas praktiski nevienu vārdu nezina latviešu valodā un pat sporta laukumā izsakās krievu valodā necenzēti, apgānot tos krievu cilvēkus, kuriem mēs iedodam pilsonību patiešām par īstiem nopelniem Latvijas labā. Ir jāizveido kritēriji. Pretējā gadījumā tā ir tiešām to labo cilvēku savdabīga apgānīšana, kuriem mēs piešķiram pilsonību. Tas ir apmēram tādā pašā līmenī, ka mēs pazeminām Triju Zvaigžņu ordeņa jēgu un godu, iedodot čekas aģentiem šo ordeni. Mums ir jāizstrādā kaut kādi kritēriji, ja mēs gribam tos īpašos nopelnus pilsonības piešķiršanas likumā iestrādāt. Principā arī mēs piekrītam priekšlikumam - izslēgt šo punktu, kas paredz pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, - lai nerastos šīs pretrunas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr.60, ko Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Balsojam 60.priekšlikumu - svītrot 13.pantu "Naturalizācija ārpus kārtas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 26, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais ir deputāta Tabūna priekšlikums nr.61 - izteikt 13.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tabūns runās par savu priekšlikumu.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Žēl, cienījamie kolēģi deputāti, ka jūs nenobalsojāt par šī panta izslēgšanu. Es arī tam piekritu, bet, pat paredzot to, es esmu iesniedzis savu priekšlikumu, kurš skan "Latvijas pilsonībā ar īpašu Saeimas lēmumu var uzņemt ne vairāk kā 10 personas..." un tālākais ir ļoti svarīgs "... kurām ir īpaši nopelni Latvijas neatkarības atgūšanas vai tās nostiprināšanas labā." Tas ir pilnīgi saprotami, normāli. Diemžēl līdzšinējā prakse ir tāda, ka pilsonība par īpašiem nopelniem ir dota pa labi un pa kreisi. Kādai partijai kāds biznesmenis iedod kādu žūksnīti, un pilsonība rokā. Bez valodas prašanas un bez visa cita. Tas nav normāli! Gada laikā. Tā ka, cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo patiešām mums ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem tieši Latvijas labā. Nevis atsevišķu cilvēku biznesa labā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja divu iemeslu pēc. Pirmkārt, uzskatot, ka Saeimai pašai sev uzlikt ierobežojumus būtu visai dīvaini. Vēl jo vairāk - tas arī nav vajadzīgs. Mēs jau pagājušajā reizē ar Ābiķa kungu debatējām, un abi vienojāmies, ka tagad, kad ir noņemti "logi", šeit tiek noteikts, ka tas attiecas tikai uz personām, kuras nevar iegūt pilsonību normālā kārtībā, tie būs izņēmuma gadījumi, varbūt 1 vai 2 cilvēki piecu gadu laikā. Tā ka mani principā tas nesatrauc. Mani vairāk satrauc otrā daļa Tabūna priekšlikumā, kur viņš nosaka, ka Saeima skatīs jautājumus Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tas būs unikāls gadījums, ka Saeima savā darbībā vadīsies pēc Ministru kabineta noteikumiem. Tā nu gan nekad nevienā parlamentā nav bijis.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Taisnības labad es gribu atgādināt, ka tie, kas balsoja par naudas žūkšņu devējiem, bija arī "tēvzemieši". Un es varu vēl piebilst, ka mums ir izdrukas, kur redzams, ka balsoja arī par tiem sportistiem, kuri laikā, kad spēlēja Latvijas himnu, kasīja pakausi. Acīm redzami... visādi gorījās. Tātad nevajag tagad izlikties par tiem "baltajiem", Tabūna kungs! Ko esat darījuši, to atzīstiet!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Doma jau Tabūna kungam nav bijusi slikta: noteikt tādu īpašu kvotu cilvēkiem, kas saņem pilsonību par īpašiem nopelniem. Un to varētu atbalstīt, ja vien nebūtu divas lietas, kuru dēļ šo priekšlikumu nevar atbalstīt. Viena lieta ir tā, ka Tabūna kungs ir sajaucis valsts varas un pārvaldes hierarhiju un šajā konkrētajā jautājumā Ministru kabinetu pacēlis augstāk par Saeimu. Un otrs ir tas, ka pēc vārdiem "ne vairāk kā 10 personas" viņš ir aizmirsis piebilst "gadā". Un tagad iznāk... Viņš pats teica savā runā, ka tas ir domāts gadā. Bet tas, kas ir domāts un kas nav rakstīts, par to mēs nevaram balsot, jo te iznāk 10 personas visā Latvijas valstiskuma pastāvēšanas laikā, tas ir pat ne cilvēka mūžā, bet Saules mūžā. Nu, nevaram mēs balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! 61.priekšlikums - deputāta Pētera Tabūna priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 61.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, ir 62.priekšlikums - deputāts Dozorcevs iesaka svītrot vārdus "bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā". Tātad, nosakot to, ka būtībā personas, kurām ir iespēja naturalizēties vispārējā kārtībā, var iegūt šo pilsonību par īpašiem nopelniem, tātad būtībā atvieglotā veidā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu. Iesaku noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 62.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to pēc būtības ir noraidīts arī 63.priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā. Skatām nākamo.

M.Grīnblats. Tātad nelieli precizējumi. 64., 65.priekšlikums, ko Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 64. un 65.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, pārejam pie priekšlikumiem pie 14.panta "Naturalizācija vispārējā kārtībā", kur ir līdzīgi priekšlikumi - 66., 67., un 68.priekšlikums, ka jau 15 gadus veca persona var iesniegt pieteikumu, lai, sasniedzot 16 gadu vecumu, varētu iegūt arī pilsoņa pasi un nebūtu pēc tam nepilsoņa pase jāmaina pret pilsoņa pasi. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 66., 67. un 68.priekšlikumu. Paldies.

M.Grīnblats. Tālāk. 69.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš šajā pantā paredz tomēr iespēju ārpus kārtas, tātad dot priekšroku latviešiem un līviem, kas repatriējas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas bijušajiem pilsoņiem, kā arī personām, kas bijušas laulībā ar Latvijas pilsoni vismaz 10 gadus, Juridiskā komisija to ir atbalstījusi mazliet mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69. un 70.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 70.priekšlikumu atbildīgā komisija arī ir mazliet precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Esam to akceptējuši.

M.Grīnblats. Tālāk 15.pantā - bērnu naturalizācija. 71.priekšlikums izriet no iepriekšējiem grozījumiem, kur "16 gadi" ir aizstāti ar "15 gadiem".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71.priekšlikumu.

M.Grīnblats. Un 72.priekšlikums, deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles priekšlikums 15.panta otrajā daļā 2.punktu - "ja vecāki nav panākuši vienošanos, tad bērnu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija" - svītrot. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens runās par savu priekšlikumu.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atkal gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu, jo vecākiem tomēr būtu jāvienojas par bērnu pilsonību, jo uz bērnu attiecas gan tēva, gan mātes pilsonība un tas, ka pastāvīgā dzīvesvieta šajā konkrētajā brīdī ir Latvijā, nenozīmē, ka arī pēc mēneša vai pēc pāris gadiem tas tā būs. Ja vecāki nevar vienoties, tad būtu pilnīgi pareizi, ja bērns pats, sasniedzot šo 15 gadu vecumu, tad arī izvēlētos, kuras valsts pilsonību viņš vēlētos iegūt, ja viņam ir vecāki, kuriem ir šī dažādā pilsonība. Ar to arī ir motivēts gan šis, gan nākamais priekšlikums, lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, runa bija par 72.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu svītrot 15.panta otrās daļas 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un šo pašu deputātu grupas priekšlikums nr.73 par 15.panta trešās daļas 2.punkta svītrošanu - bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā -, ko atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Balsosim arī šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 73.priekšlikumu svītrot 15.panta trešās daļas 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 23. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir priekšlikums, kas attiecas uz 17.pantu, deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele iesaka svītrot trešo daļu, kas paredz iespēju Naturalizācijas pārvaldes atteikumu pārsūdzēt tiesā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu - svītrot 17.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 31, atturas - 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošie priekšlikumi attiecas uz trešās nodaļas virsrakstu, tas ir 75., kurš atbalstīts daļēji, un atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš iesaka izteikt trešās nodaļas virsrakstu lakoniskākā formulējumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 75.un 76.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. 77. ir deputāta Tabūna priekšlikums par 19.pantu, kurš iesaka saistīt latviešu valodas prasmes pārbaudi ar likuma "Par valsts valodu" prasībām. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un uzskatīja, ka jāatstāj iepriekšējā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gan aicinātu atbalstīt deputāta Tabūna priekšlikumu, jo Ministru kabinetam šodien ir viens sastāvs un pēc kāda laika šis sastāvs var mainīties. Protams, šie priekšlikumi ir raibu raibie, un tāpēc es gribētu arī pateikt: vienalga, kāds būs gala balsojums, Satversmē ir 72.pants, kas atļauj vienai trešajai daļai Saeimas locekļu apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, un nekas cits neatliks, kā strādāt pie šo parakstu savākšanas, lai tiešām šo likumu arī apturētu, jo tāds, kāds tas patlaban veidojas, tas ir vienkārši smieklīgs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godīgi sakot, runāt jau faktiski ir lieki, jo deputātu lielāko daļu, kā izrādās, vairs nevar pārliecināt, bet patiesības labad es gribu pateikt šajā brīdī, jo man Čevera kungs, Jurkāna kungs pārmeta, ka, redziet, valsts valodas likuma izstrādē tieši "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK cilvēki neesot iesnieguši priekšlikumus. Cienījamais Čevera kungs un Jurkāna kungs, ne tikai iesniedza, bet jau 6.Saeimas sākumā Tabūns un Pētersona kungs, kuri pārstāv Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā kā deputāti apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bija tie, kuri rosināja ķerties klāt pie šī likuma. Un, lūk, priekšlikumu un cīņas, lai gan mūsu komisija bija pietiekami korekta, bija ļoti daudz, un šis valodas likums ir tapis pietiekami stingrs, es jums sacīšu no nacionāļu viedokļa, un par to liecina tas, ka Van der Stūls izvērtēja attiecīgā lasījumā šo likumu un viņa iebildes ir par deviņpadsmit pantiem. Tā ka, Čevera kungs, ja nezina, labāk nerunāt par šīm lietām un neaizrādīt saviem kolēģiem. Lūk, un tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs: izlasiet manu priekšlikumu un esiet tik laipni - atbalstiet.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija neatbalstīja deputāta Tabūna priekšlikumu vispirms jau tāpēc, ka šodien tāda likuma Latvijā vēl nav. Un tātad šīs lietas būs jāskata, un nebūs šāda likuma, pēc kura pārbaudīt. Un kā rīt pēc tāda likuma pieņemšanas Aldermanes kundze skatīs lietas?

Otrkārt, cik man zināms, arī tajā likumā, kas tiek izstrādāts, nav tādas nodaļas, kas speciāli regulētu jautājumu, kādā jāpārbauda pilsonības pretendentiem viņu valodas zināšanas, nav šāda sadaļa tur ieslēgta, un termiņš priekšlikumu iesniegšanai jau ir beidzies, tātad - pat ja šis likums tiks pieņemts - tas neatrisinās šo jautājumu, šādos apstākļos acīmredzot tādu priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu un pievienojos Bišera kunga izteiktajam viedoklim, ka nevar atbalstīt to, kā nav un, Tabūna kungs, tā nav pirmā reize, kad jūs daudz runājat, daudz domājat, bet, izejot no tā, ka neprotat uzrakstīt, nekas jums nesanāk. Un, ja jūs arī uzrakstāt, tad uzrakstāt ne par lietu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Runāšu par lietu, tātad 77.priekšlikums ir par to, ka atbilstoši Latvijas Republikas Valsts valodas likumam ir jāpārbauda valodas prasme. Šajā likumā vairāki pozīcijas deputāti, tajā skaitā Kristiāna Lībane, televīzijas diskusijā teica skaidri - vai tad mēs esam pret Valodas likumu? Nē, mēs neesam. Un visas šīs normas ir jāiestrādā Valodas likumā. Ja mēs šajā likumā neierakstīsim, ka tas ir jāskata kopsakarībā ar Valodas likumu, tad nekā nebūs. Nevajag būt divkošiem, ieliekam šajā likumā prasības, ka Valodas likumā ir šādas prasības jāiestrādā, un tad arī Valodas likuma trešajā lasījumā mēs varēsim nobalsot par šādām prasībām.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Seiles kundze, es jūs ļoti lūgtu turpmāk krietni apdomāties, pirms jūs apvainojat mani divkosībā. Un vispirms padomāt par savu partijas biedru Guntaru Krastu, kurš vispirms atsūtīja mums kā saviem koalīcijas partneriem, kas viņam uzticējās, šo projektu tādu, kāds tas bija, un tādu, kādu mēs to visi izlasījām un atbalstījām, un pēc tam atnāca šeit šorīt un apzināti norunāja tā, lai neviens nevar saprast, kāds ir viņa viedoklis.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ābiķa kungs šeit lamājas no vietas. Čevera kungs teica, ka nevar atbalstīt to, kā nav, bet, redziet, visā šajā lielajā šodienas spriedumā mums taču nav šīs iespējas bērniem to latviešu valodu tādā mērā dot, bet mēs faktiski to atbalstām. Vēl nav, bet mēs to sistēmu pēc tam it kā taisīsim. Un faktiski mums ļoti, ļoti jābalstās ir uz Valsts valodas likumu, un, ja tur kaut kas nebūs, mums jārada šīs normas, un tādas lietas vajag balstīt. Tas ir vienīgais glābiņš - Valsts valodas likumu iztaisīt tik stingru, un tā ir vienīgā iespēja vēl. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs jau ilgāku laiku savā starpā ar kolēģiem spriežam par to, ka mums vajadzētu Panteļējeva kungam un Lībanes kundzei iedot anketas par iestāšanos "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jo divas sēdes viņi runā par to, ka viņiem nav savu ideju, par to, ka viņi atbalsta tikai Guntaru Krastu un ka viņi tik ārkārtīgi uzticas premjeram, un, ziniet, mums būtu tiešām patīkami redzēt šādus partijas biedrus mūsu rindās, biedrus, kam pašiem nav nekādu ambīciju, kas ar abām rokām vienmēr aizstāv visas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK idejas, tiešām tas būtu ļoti patīkami, ja mums nāktu šādi cilvēki klāt. Bet es gribētu aicināt Saeimu atbalstīt šo 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, Andrej, mēs tevi aicinām atpakaļ uz "Latvijas ceļu" un arī Guntaru Krastu esam spiesti aicināt atpakaļ uz "Latvijas ceļu", jo vienīgie, kuri aizstāv viņu idejas, pagaidām ir "Latvijas ceļš". Un tad mēs viņu aicinām, mēs viņu labprāt uzņemsim savā pulkā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Kungi un dāmas, runāsim par lietu! Līdz vēlēšanām vēl ir veseli trīs mēneši. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, šī diskusija bija par 77.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi, kaut gan es gribētu, taisnību sakot, norādīt deputātiem uz to, ka ir arī Tabūna priekšlikums nr.91. par pārejas noteikumiem, kādā veidā šis pants var stāties spēkā. Tas var notikt tikai pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Balsosim 77.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par- 23, pret - 19, atturas - 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums attiecas jau uz 20.pantu - "Latviešu valodas prasmes līmenis", kur deputāts Pēterkops iesaka mazliet atšķirīgu 20.panta redakciju. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Prasa balsojumu... Nav iebildumu. Paldies. Tiek pieņemts komisijas atzinums.

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, priekšlikumi attiecas jau uz 21.pantu - "No valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas". Te ir deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles priekšlikums - aizstāt trešajā daļā skaitli "65 gadi" ar "75 gadi". Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runās deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pamatojums šim priekšlikumam ir ārkārtīgi vienkāršs, jo man liekas, ka neviens neapšaubīs to, ka 65 gadu vecumā cilvēks ir spējīgs gan lasīt, gan rakstīt, un kādēļ gan viņš būtu atbrīvojams no šī rakstudarba pārbaudes? Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu vienlaicīgi runāt gan par šo priekšlikumu, gan arī par Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Ikdienas praksē mēs samērā bieži saskaramies ar to, ka gados vecāki cilvēki ir vienkārši izmisumā, jo viņi nevar koncentrēties stresa apstākļos, taču katrs eksāmens ir zināms stress, tāpēc ir grūti izpildīt tās prasības, kas ir rakstveida eksāmenā.

Ja mēs atbrīvojam no tā, tad es tomēr lūgtu deputātus izlasīt, kādu redakciju mēs piedāvājam, un pēc tam reāli padomāt, jo mēs šeit nerunājam tieši par 65 gadus vecajiem, bet runājam galvenokārt par vecāko paaudzi. Mēs no viņiem prasām, lai viņi var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus. Tas nozīmē, ka arī tad, kad nāk priekšā mūsu oficiālā likumdošana, cilvēkam tā ir jāizlasa un jāsaprot jebkurš teksts, un jāatstāsta komisijai. Mēs komisijā, skatoties uz reālo situāciju, aicinājām uz to, lai cilvēks... šinī gadījumā ir izšķiršanās tikai par vecumu - par 65 vai 75 gadiem, un es varētu piekrist arī šim 75 gadu skaitlim... lai cilvēks mutvārdos apliecina savu latviešu valodas prasmi, izstāstot vienlaicīgi arī pamatkoncepcijas, kas ir jāzina par Latvijas likumdošanu, par Latvijas valsti - par tās rašanos un Satversmi. Mēs tomēr lūgtu vecākajai paaudzei piemērot tieši šādu eksāmenu formu, jo es godīgi saku, ka es redzu šīs 80 gadu vecās sievietes, un tad vēl lūgt, lai viņas lasa oficiālu informāciju vai par sadzīves tehniku, piemēram, kā kafijas dzirnaviņas, ko "Philips" ir ražojis, jālieto... Man šķiet, vai tas nav pareizākais veids, jo arī pēc sarunvalodas mēs tikpat labi varam konstatēt, vai cilvēks prot vai neprot latviešu valodu. Pie tam jāņem vērā arī vēl viens faktors.

Augsti godātie deputāti, ja mēs skatāmies reāli uz Latvijas vēsturi, tad redzam, ka Latgalē vēl ir pietiekami daudz vecākās paaudzes cilvēku, kuri šeit ienākuši 30. vai arī pēckara gados, kuri vācu okupācijas laikā šeit ir ievesti kā bērni, kuri nav gājuši skolā nevis tāpēc, ka viņi to ļaunprātīgi nav darījuši vai ka vecāki to nav gribējuši, bet tāpēc, ka tāda bija dzīve.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr neatbalstu Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu un arī deputātes Kreituses tikko pausto viedokli. Es domāju, ka Juridiskā komisija ir rīkojusies saprātīgi, atbalstīdama to, ka šīs personas tiek atbrīvotas no atstāstījuma, jo atstāstījums tiešām ir atmiņas pārbaude. Tas tiešām reāli nav prasāms no cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, kaut gan daudzi, protams, arī to var izdarīt. Tomēr tanī pašā laikā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums paredz, ka mēs varbūt uzņemsim pilsonībā cilvēkus, kuri vispār neprot rakstīt. Es uzskatu, ka tas ir apvainojums v isiem tiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši 65 gadus, jo es nedomāju, ka 65 gadi varētu atstāt uz rakstītprasmi lielu ietekmi. Pilnīgi pietiek jau ar to, ka mēs atbrīvojam no atstāstījuma, bet atbrīvot arī vēl no rakstītprasmes... Es domāju, ka neviena valsts nav ieinteresēta uzņemt pilsonībā analfabētus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, otro reizi.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais Ābiķa kungs! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kas ir saglabāta arī trešajā lasījumā, atstāstījums vairs neeksistē, un te ir šis 4. punkts, proti, uzrakstīt rakstudarbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es tagad runāšu varbūt vienkārši emocionāli, bet sacīšu tā: Ābiķa kungs, man ir kauns par jums! Es gribu redzēt, kā šīs... (Ābiķis no zāles skaļi protestē.)

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs...

I.Kreituse. Godātais Ābiķa kungs! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Apvaino mani, manu sievu un sievasmāti...") Man neklātos jums atbildēt no tribīnes, jo rit laiks... Tieši otrādi! Es gribu celt godā jūsu māti, jūsu sievasmāti un vecomāti, jo vajag cienīt šīs sievietes, kuras ir kolhoza darbos savas rokas sabendējušas tā, ka viņas nevar parakstīties vispār, nemaz nerunājot par kaut kādu domrakstu uzrakstīšanu vai ko citu... Viņas nespēj pat iesniegumu uzrakstīt... Ābiķa kungs, cieniet tos cilvēkus, kuri ir dzimuši 20.-30. gados un nodzīvojuši šo mūžu. Cieniet tos, kuri sevi darbā ir sabendējuši!

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops... Kolēģi, informēju, lai būtu zināms, ka Seiksta kungs savu priekšlikumu nr. 81 ir atsaucis.

N.Pēterkops (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, es domāju, ka vispareizākā bija spēkā esošā redakcija, kas noteica, ka nav nekādas atšķirības starp vecumiem, jo ko tad būtībā nozīmē 65 gadi un kāpēc vispār ir 75 gadi... kāpēc te vispār kaut kāds vecums parādās? Mums pat Saeimā ir daudz deputātu, kuriem ir pāri par 65 gadiem, un es nedomāju, ka viņiem... ka latvieši ir krietni gudrāki... Protams, es tā uzskatu, ka tā tas ir... Taču iznāk, ka arī to mēs apliecinām, ka nepilsoņi, izrādās, ir ar daudz vājākām smadzenēm, ka viņi pēc 65 gadu vecuma vairs nespēj veikt šo valodas prasmes pārbaudi tādos apmēros, kā to likums prasa.

Es domāju, ka gandrīz vai būtu vispār jānoraida visi priekšlikumi un jāatstāj spēkā esošā redakcija, kāda tā bija labās puses ailē, bet šobrīd es katrā ziņā aicinu atbalstīt Jirgena priekšlikumu, jo 75 gadu vecums, man liekas... Ja nu mēs tomēr gribam izdarīt tādu lielu žestu, tad attiecībā uz 75 gadiem tas varbūt būtu vispareizākais, jo es uzskatu, ka 65 gadi vēl ir spēka un prāta gadi, kad cilvēks vēl var izpildīt visas likuma normas, un valodas prasmes prasības ir jāizpilda visiem, kuri pretendē uz Latvijas pilsonību. Es uzskatu arī vēl tā, ka šie cilvēki, kuri ir sasnieguši šo vecumu, Latvijā ir nodzīvojuši pietiekoši ilgu laiku - 40-50 gadus, tāpēc viņiem jau ikdienā, sadzīvē bija jāiemācās šī valoda, lai varētu pretendēt uz pilsonību.

Atbalstu arī Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām 65 gadi normālā valstī vēl nav liels vecums, un noraidīt varbūt nākamo... Es tagad runāju par priekšlikumu, kas iesaka pārcelt šo vecuma cenzu no 65 gadiem uz 75 gadiem, jo mēs arī Saeimā nesen atzīmējām šādas jubilejas diviem deputātiem, kuri izskatās jauni, moži un radoši, un viņi vēl var iemācīties valodas un pārējo.

Nākamais jautājums ir par Latgali. Nevajag Latgali piesaukt tiem, kuri tur nedzīvo un nezina tās apstākļus, jo Latgalē, izņemot Daugavpili, ir tikai 40 000 nepilsoņu, bet Rīgā ir 300 000 nepilsoņu. Tā ka rūpējieties par Rīgu un pārējo! Ja būtu tāda situācija kā Latgalē, izņemot Daugavpili... Es vēlreiz uzsveru, ka tad mēs varētu risināt šo jautājumu pavisam citādāk, varbūt līdzīgi, kā tas ir Lietuvā.

Tā ka es vēlreiz aicinu nenoniecināt cilvēkus 65 gadu vecumā. Tas ir labs vecums, brieduma gadi, kad vēl ir prāts un arī spēks. Un tāpēc varētu atbalstīt šo priekšlikumu, ka tikai pēc 75 gadiem, kas pārsniedz vidējo mūža ilgumu un kad jau tuvojas nāve, viņus var atbrīvot no šīs pārbaudes.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties demogrāfijas rādītājus - vidējo dzīves ilgumu Latvijā! Es aicinu tiešām atbalstīt skaitli 65, jo tas ir reāls rādītājs. Ja mēs pieņemam 75 gadu vecumu, tad ļoti daudziem pilsonība būtu piešķirama pēc nāves.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu patiešām pārdomāt un apstāties pie skaitļa 65, jo es nepiekrītu Jurdža kungam, kas saka, ka Latgalē ir citādāka situācija. Latgalē ir pietiekoši sarežģīta situācija! Un es gribētu pateikt, ka Pēterkopa kungs ir kļūdījies, 78. punktā piedāvādams, ka vajag izmainīt... ka persona prot latviešu valodu, ja tā pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura, arī cita veida informāciju.

Cienījamie kolēģi, mēs sēžam un strādājam šeit trīs gadus. Vai jūs neesat pārliecinājušies, ka diezgan daudzi no tiem, kuri kāpj tribīnē, nevar izpildīt šo 1. punktu? Kur nu vēl uzrakstīt pēc 65 gadiem...

Es aicinu nepaaugstināt līdz 75 gadiem, bet saglabāt veco redakciju, kas ir pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tātad tas bija 79. priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un 80. priekšlikums, ko iesniegusi Pilsonības likuma izpildes komisija. Juridiskā komisija to ir noraidījusi, jo uzskata, ka tas pārāk atvieglina šo pilsonības iegūšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 80. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 20. Nav pieņemts.

81. priekšlikumu deputāts Seiksts ir atsaucis.

M.Grīnblats. Nākošais. Tātad par 23. pantu ir deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles precizējums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 24. pantu ir deputāta Dozorceva priekšlikums - atjaunot iepriekšējā lasījumā svītrotos vārdus, kas tātad paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību par nepatiesu ziņu sniegšanu šajā sakarībā tikai uz 5 gadu ilgu periodu, bet Saeima otrajā lasījumā tieši šo daļu svītroja. Juridiskā komisija iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

Par 83. priekšlikumu.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums - papildināt normu par šo nepatieso ziņu sniedzējiem - šādas personas būtu izraidāmas no Latvijas Republikas teritorijas...

Sēdes vadītājs. Deputāts Vidiņš vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es turu Čevera kungu pie vārda, jo vēl nesen viņš kliedza, ka tādi ir jāizraida no valsts. Tātad es esmu pārliecināts, ka šo manu priekšlikumu ar "Saimnieka" partijas atbalstu mēs šodien pieņemsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu būt pietiekoši precīzs. Es runāju par tiem, kuri ieceļo Latvijā nelegāli, tātad ir nelegālie ieceļotāji, bet, runājot par šo Vidiņa kunga priekšlikumu, kopumā ņemot, es uzskatu, ka to varētu atbalstīt. Tikai ir viena problēma - uz kurieni viņus izraidīt? Tā būs pietiekoši liela problēma, kuru, Vidiņa kungs, arī jūs nespēsiet atrisināt pat tad, ja iekšlietu ministrs būtu Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Čevera kungs, šo problēmu tomēr var atrisināt, jo visiem bijušajiem PSRS pilsoņiem ir tiesības līdz 2000. gadam iegūt Krievijas pilsonību. Un es domāju, ka 2000. gads pienāks. Tad mēs ar jums šo jautājumu kopīgi atrisināsim, kad jūs būsiet iekšlietu ministrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja es būšu iekšlietu ministrs, es apsolu, ka visi tiks izraidīti, un kādam vēl var gadīties, ka viņš tiek nošauts bēgot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Grīnblata kungs, vai vēlaties ko piebilst? Vai balsosim? Nevēlas Grīnblata kungs komentēt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums, godātie deputāti, ir 85. - deputāta Pēterkopa priekšlikums: papildināt likumu ar pilnīgi jaunu pantu par grozījumu spēkā stāšanās kārtību, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs runās par savu priekšlikumu.

N.Pēterkops (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es piedāvāju papildināt likumu ar jaunu pantu, kurš nosaka, ka jebkuri grozījumi šajā likumā stājas spēkā ne agrāk kā gadu pēc to pieņemšanas.

Kāpēc es esmu sagatavojis šādu priekšlikumu? Tāpēc, ka spēkā esošā likuma 14.panta ceturtā daļa izteica līdzīgu domu. Tā izteica šādu domu tikai par 14.pantu, bet sakarā ar jaunajiem grozījumiem mēs esam šo 14.pantu mainījuši.

Protams, šie grozījumi stāsies spēkā tikai pēc gada, bet te vairs nepaliek šī ceturtā daļa par šiem grozījumiem, tāpēc es piedāvāju šādu principu attiecināt uz visu likumu - uz visiem likuma pantiem. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi pareizi, jo grozījumi Pilsonības likumā ir pietiekoši nopietni. Tie ir saistīti ar finansēm un vēl arī ar daudz ko citu, tāpēc gads būtu apmēram tas laiks, kad tiek veiktas attiecīgās izmaiņas vai nu Ministru kabineta noteikumos, vai citos attiecīgajos normatīvajos dokumentos, lai varētu piemērot kādu jaunu grozījumu, kad tie stāsies spēkā. Tāpēc es domāju, ka šāds pants nāktu tikai par labu un pilnveidotu šo likumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Iesaku vienlaicīgi pievērst uzmanību tam, ka pie pārejas noteikumiem deputāts Pēterkops nosaka to, ka arī šis pants nevar stāties spēkā uzreiz, bet tikai pēc zināma laika.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - par 30.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, seko priekšlikumu grupa par pārejas noteikumiem. 86. ir deputāta Ozoliņa priekšlikums, kas paredz šā likuma 3.1., 12. un 14.panta pieņemšanu saistībā ar veselu virkni starptautisku dokumentu, to izvērtēšanu starptautiskajās institūcijās.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ozoliņš runās par savu priekšlikumu.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais klātneesošais Prezident! Sēdes vadītāj! Latvija atrodas izdevīgā ģeopolitiskā vietā. Ļoti interesantā, tāpēc Austrumi un Rietumi allaž interesējas par mums. Tā Molotova-Ribentropa pakta rezultātā, kad Rietumi mūs "pārdeva" Krievijai, sākās pirmās slepkavības, pirmās izsūtīšanas, kurās cieta 14 000 bērnu un vecu cilvēku. Vīrus nošķīra, viņus noslepkavoja pēc pāris gadiem. Sibīrijā badanāvē mira tūkstošiem bērnu un sieviešu. Pēc Jaltas līguma atkal slepkavoja un izsūtīja. 25.marta naktī 49 000 iedzīvotāju - vecus cilvēkus, bērnus, grūtnieces - izsūtīja uz Sibīriju. Tā bija galvenokārt zemnieku ģimeņu iznīcināšana. Viņu vietā ienāca cilvēki no plašās PSRS - iegūlās viņu gultās, iegāja viņu mājās, veidoja kolhozus un tālāk smagā darbā spīdzināja atlikušos - vēl dzīvos vietējos iedzīvotājus.

Droši vien, ka uz mums skatās kā uz Austrumu un Rietumu... kā uz Austrālijas aborigēniem. Mūs jau sauc par pamatnāciju - ("korennoje naseļeņije"). Jā, mēs varbūt tādi esam... esam arī kļuvuši šiem aborigēniem līdzīgi. Mēs esam salauzti, mēs nepretojamies, ēdam, kas pagadās, un mēģinām kaut kā izdzīvot. Taču tās tiešām tomēr ir komunistiskā terora sekas. Un augstajam komisāram Maksam van der Stūlam šķiet, ka nav jāievēro ANO konvencijas. Man šķiet, ka visas konvencijas, kurām ir pievienojusies Latvija un kurām ir pievienojušās Rietumu valstis, tomēr būtu jāievēro.

Francijas prezidents (nu jau nelaiķis) Fransuā Miterāns, kurš bija Latvijā, saprata mūsu kā kolonijas situāciju un arī pēckolonizācijas periodu. To viņš uzsvēra, būdams šeit, preses konferencē.

Arī Čehijas prezidents Vaclavs Havels to saprata un centās izvērtēt šīs sekas, veidojot konferenci. Diemžēl viņam tas nav izdevies.

Mans priekšlikums ir šajā likumā noteikt, ka tā 3.1., 12. un 14.panta redakcija stājas spēkā pēc ANO 1949.gada 12.augustā pieņemtās Ženēvas konvencijas ceturtās daļas par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā 49.panta un 6.Saeimas 1996.gada 22. augustā pieņemtās Deklarācijas par Latvijas okupāciju fakta izskatīšanas Apvienoto Nāciju Organizācijā, Hāgas starptautiskajā tiesā un EDSO; lai izvērtētu PSRS okupāciju un tās pastāvēšanas laikā iebraukušo pilsoņu atrašanās likumību Latvijā. Šāds dokuments ir jau ceļā uz Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām valstīm ar informāciju par to, kas noticis Latvijā šajos 56 gados.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Godājamie ārvalstu pārstāvji un tauta! Šo jautājumu - vai mēs, Latvija, esam pilntiesīgi biedri kaut kur pasaulē, vai mēs, Latvija, esam pilntiesīgi biedri kādā pasaules organizācijā? Vai mēs varam cerēt būt pilntiesīgi biedri? Tas mums ir, un to mēs esam sākuši pārbaudīt.

Mēs šeit, Saeimā, esam uzdevuši Ārlietu ministrijai konstatēt, vai tie bija tikai meli un maldi, kad pasaule atzina, ka mēs bijām okupēti. Vai mēs esam neizglītoti, ka mēs nespējam izlasīt 1949.gada konvenciju? Vai arī mums ir jāsecina, ka latvieši nav līdztiesīgi, ka ir gan starptautiskie līgumi, kurus mēs parakstām, bet ka tie neattiecas uz mums, ka tie nenāk Latvijai par labu. Tad rodas jautājums: kāpēc mēs vispār esam Apvienotajās Nācijās? Vai tikai tāpēc, lai mēs varētu noliegt kodolieročus? Vai tāpēc, ka mēs ceram, ka, būdami Apvienotajās Nācijās, mēs būsim tiesiskā pasaulē? Kāpēc jūs, mani kolēģi, gribat, lai mēs stājamies Eiropas Savienībā? Vai atkal cerat uz kaut kādu internacionālu sabiedrību? Bet saprotiet, ka šie cilvēki, kuri mūs tur maldina vai gaida, nedomā, ka mēs esam līdztiesīgi, ka kaut kāds likums attiecas arī uz mums.Taču viņi mums sola...

To pašu darīja pirms Otrā pasaules kara. Mēs bijām Tautu savienībā, mums bija garantijas, mums bija visādi cilvēki, ar kuriem mēs bijām nolīguši... arī ar Krieviju, taču visi šie līgumi bija bleķis un malds. Sapratīsim to, ka, ja mēs nepateiksim pasaulei, ka viņi ir meļi un krāpnieki, ja mēs to nepateiksim pasaules iedzīvotājiem - un viņi paši taču negrib, ka viņu valdības mūs krāpj, - tad mūsu tautai ies grūti.

Amerikā ir 70 miljoni cilvēku, kuru radi ir cietuši no komunisma. Viņiem ir jādzird, kas šeit notiek, - ka mēs tiekam dauzīti un apkrāpti un ka mēs esam ārpus likuma. Un tas ir tikai tāpēc, ka mēs esam vienīgie, kuri esam bijuši morāli tīri Otrajā pasaules karā. Mēs nevienam neuzbrukām...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas. Paldies.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Tā situācija, kas mums Latvijā veidojas, ir tāda, ka vienā pusē mums ir apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet otrā pusē ir "Līdztiesība" ar Rubiku. Abās pusēs ir radikāļi, bet patiesība un mūsu valsts ir kaut kur pa vidu. Nav tā, ka visa mūsu valsts sastāvētu tikai no divām pretējām nometnēm. Ir spēki, kam ir izdevīgi uzsvērt šo divu pretējo nometņu pastāvēšanu. Skaidrs, ka "tēvzemiešiem" ir izdevīgi šodien akcentēt pilsonības lietas un ka viņiem būs izdevīgi šīs lietas akcentēt arī turpmāk, jo cilvēkus tas novirza (vismaz viņi var cerēt, ka novirzīs) no pamatjautājuma. Un šis pamatjautājums ir jautājums par "Tēvzemei un Brīvībai" realizēto politiku, par viņas atbildību pret valsti, kāda tai ir, darbojoties valsts vadībā - gan vadot dažādas ministrijas, gan arī viņas pārstāvjiem vadot visu valdību. Tā ir pilnīgi konkrēta atbildība par līdzdalību valsts apzagšanas perspektīvā, un tā ir arī atbildība par kolaboracionismu, par sadarbību un kopdarbību ar Kremļa lielvaras mantiniekiem Latvijā. Tā ir atbildība par "bezzobaino" ārpolitiku, kuras dēļ nav izdarīts tas, ko šeit min deputāts Ozoliņš, atbildība par to, ka šī Deklarācija par Latvijas okupāciju vēl nav izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijā un citādā veidā starptautiskajā arēnā. Ka tā nav nopietni juridiski iesniegta citu valstu valdībām un ka līdz ar to faktiski nav veikta nekāda reāla darbība, lai pārvarētu Latvijā okupācijas sekas. Tagad nu šeit var nākt un skaisti runāt un varēs runāt - vēl kādus mēnešus - par Latviju, par to, cik nu mums tas Pilsonības likums ir svarīgs. Lai viss pārējais it kā aizmirstos. Lai aizmirstos tas, ka Latvijā arī "tēvzemiešu" valdības laikā turpinās tā pati perspektīva - ka mēs mūsu valstī taisām divas reizes vairāk zārku, nekā karam šūpuļu. Un ka nekas nav izdarīts, lai šo perspektīvu pārtrauktu. Nekas nav izdarīts, lai kaut uzsāktu reāli pārvarēt Latvijas okupācijas sekas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un ļoti nopietni vērtēt visus notiekošos procesus, saskatīt dziļās kopsakarības un tieši šādi izvērtēt arī "tēvzemiešu" lomu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Klātneesošais Valsts prezident! Kolēģi! Es pirms pāris nedēļām iegriezos EDSO misijā un nodevu viņiem 1949.gada Ženēvas konvenciju un Saeimas Deklarāciju par Latvijas okupāciju un lūdzu skaidrojumu. Cerams, ka to saņemšu. Latvija ir pievienojusies Ženēvas konvencijai 1992.gadā, tāpat kā citas ANO valstis. Šai konvencijai būtu jādarbojas. Es gaidu atbildi no EDSO misijas. Droši vien sagaidīsim arī no ANO.

Pilsoņi deputāti! Tautieši! Izvērtējot to, kas notiek šodien, kaut kā zīmīgi un sāpīgi ir. Ir atkal jūnijs, ir visskaistākais ziedoņa laiks, kas nāk Latvijā ar sāpēm par smagiem zaudējumiem. Es aicinu nepadoties spiedienam ne no Austrumiem, ne no Rietumiem un atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Sirds neatļauj iebilst pret Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Bet vai var būt ticība, ka pie varas esošā šodienas valdība realizēs šos nosacījumus, ko Leopolds Ozoliņš piedāvā?

Guntars Krasts tikko bija Apvienoto Nāciju Organizācijā. Vai viņš par to runāja? Nerunāja. Viņš tikko bija pie Olbraitas. Vai viņš tad par to runāja? Nerunāja.

Daudziem no šiem cilvēkiem, kas savu partiju nosaukuši par "Tēvzemei un Brīvībai", vārdi atšķiras no darbiem. Nupat mans kolēģis, cienījamais Latvijas patriots Juris Dobelis teica, ka tad, ja viņš būs iekšlietu ministrs, viņš izraidīs tos visus no Latvijas. Viņš neizraidīs! Jo pat tad, kad bija mēģinājums arestēt divus Krievijas ģenerāļus, - pat tad prokuratūrā Jurim Dobelim notrīcēja sirds. Un viņš to pateica tikai pēc gada, jau uzņemoties lielā varoņa pienākumus.

Tas nav iespējams - šos nosacījumus izpildīt. Vēl jo vairāk, ja mēs runājam par likumu, kuram jāstājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Jāprasa, līdz vēlēšanām regulāri jāprasa no Ministru prezidenta Krasta kunga, ko viņš ir darījis kopā ar savu partiju, lai visai pasaulei pastāstītu par šo okupācijas faktu, un ko katrs no šiem deputātiem ir darījis, lai vēlreiz izrunātos ar Krieviju par okupācijas faktu.

Es atceros sarunu, kāda bija tad, kad kopā ar Alfredu Čepāni mēs bijām Krievijas Domē. "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts Juris Sinka diskusijā nerunāja par visām šīm konvencijām, Apvienotajām Nācijām, viņš atcerējās 1200.gadu, 1905.gadu - kazaku uzbrukumu latviešu strādniekiem, viņš atcerējās 1940., 1941., 1949.gadu, bet par konvencijām, par okupāciju praktiski netika runāts nemaz. Tad, kad notika pietiekami asas sarunas, Sinkas kungs sāka runāt par to, cik labi būtu Krievijai daudz preču vest caur Latviju, cik tas būtu ekonomiskā ziņā Krievijai izdevīgi.

Tā ka, kopumā ņemot, es nevaru nobalsot un atbalstīt Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Ne jau tāpēc, ka es to negribu darīt. Es vienkārši neticu šiem cilvēkiem, kuri atrodas pie valdības stūres visaugstākajā līmenī, kuri saka vienu, bet dara otru, kāpj tribīnē un sola kaut ko citu, un paiet laiks, paiet pat tikai kādas stundas, nogurums pāriet, un sākas viss no gala.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi un tauta! Jūs nupat dzirdējāt, ko Ziedonis Čevers teica. Ka mēs nevaram uzticēties mūsu valdībai, nevaram uzticēties Nacionālajam blokam. Bet, skat', šodien mēs esam uz pasaules skatuves. Pasaules lielās avīzes raksta un jautā, kas notiks šeit, Latvijā, ar šo lēmumu. Ja mēs ierakstīsim deputāta Ozoliņa ieteikto papildinājumu, tad pasaulei būs skaidrs, kas šeit notiek, un cilvēki sāks domāt, vai patiešām Bils Klintons un viņa ierēdņi taisās "apbižot" šo mazo tautu. Vai patiešām pasaule stāvēs malā, kamēr Latvija tiks rusificēta? Viņi sāks saprast to nekaunību. Mēs ar šo lēmumu apejam šo nelietderīgo Nacionālā bloka veidoto valdību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks.

G.Valdmanis. Mēs viņus apejam, mēs ejam tieši pie pasaules tautām. Lūdzu balsot "par"!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un te jau tā balsošana tiešām parādīs... Jo šodien mēs te nerunājam par kaut kādām partejiskām vai politiskām interesēm, kā viens otrs diezgan muļķīgi te izsakās, vienalga, no kuras puses viņš arī būtu nācis. Attieksmi taču parāda balsojums, nevis šī runāšana. Ja jau te kāds runā, ka viņš ir gatavs atbalstīt, tad lai ar balsošanu viņš pierāda, ka viņš ir gatavs to darīt. Priekšlikumam nav nekādas vainas, un es to atbalstīšu. Un cerams, ka arī visa mūsu apvienība atbalstīs.

Tagad - par ģenerāļiem. Es ļoti labi atceros, kas toreiz notika un kam notrīcēja tā sirds - sākot ar Čeveru un augstākiem cilvēkiem... ne tikai sirds notrīcēja, arī ģīmīši... Tad, kad bija visi salasījušies kopā, vienam bija baltā krāsā, vienam - zaļā, vienam - zilā, un vienam - sarkanā... Atkarībā no piederības. Un nevajadzētu te kāpt tribīnē un muldēt - pareizāk sakot, melot. Jo prokuratūrā bija pavisam cita saruna. Interesanti gan, kā Čevera kungam tik labi bija zināms viss par to, kas notika prokuratūrā. Tādā gadījumā aicinu viņu izlasīt to vēlreiz. Laikam ar redzi kārtējo reizi bija grūtības. Čevera kungs ārkārtīgi smagi pārdzīvoja, ka "Latvijas ceļš" ir noraidījis viņa kandidatūru iekšlietu ministra amatam. Es biju aculiecinieks, cik viņam bija smags šis pārdzīvojums, kas gandrīz beidzās ar smagiem veselības traucējumiem. Un tāpēc nevajadzētu šeit nākt un runāt to, ko cilvēks pats nezina. Acīmredzot tie bija fantāzijas lidojumi. Bet ģenerāļiem nebija nekādas vainas. Viņi devās ceļojumā uz Austrumu robežas pusi, diemžēl daudzu valstsvīru iejaukšanās dēļ šis ceļojums tika apstādināts. Bet, ja vajadzētu otrreiz to atkārtot, es nešauboties to darītu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka Ozoliņa priekšlikums ir ļoti labs un ka visi to atbalstīs. Un es ceru, Čevera kungs, ka arī visi no jūsu "Saimnieka" frakcijas to atbalstīs, jo jūs aicinājāt. Mēs dzirdējām, ka arī "tēvzemieši" aicināja. Tā ka tas būtu ļoti labi, ja izvērtētu Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Ja Apvienoto Nāciju Organizācijā, Hāgas starptautiskajā tiesā izvērtētu PSRS okupāciju un to, cik likumīga ir tās laikā iebraukušo pilsoņu atrašanās Latvijā. Es domāju, ka visi atbalstīs, un es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja nu reiz mēs runājam par pilsoņiem, tad varbūt vajadzētu padomāt mazliet tālāk. Man ir kāds jautājums. Mēs esam ik pa reizei runājuši par repatriāciju. Vai vispār kāds šajā zālē var pateikt, cik līdzekļu mēs esam 1998.gada budžetā atvēlējuši repatriācijai? Esam tai atvēlējuši 55 tūkstošus latu. Cik, jūs domājat, ir iztērēts līdz šim brīdim? Mazāk nekā 10 tūkstoši latu. Krasnojarskā, Omskā un citur vēl dzīvo latvieši. Cik daudz mēs esam darījuši, lai aicinātu atgriezties šos cilvēkus, kuri tomēr ir Lavijas pilsoņi, kas ir represēti un ir cietuši visus šos gadus? Ko mēs esam šajā ziņā izdarījuši? Paraugs nav tālu jāmeklē. Ebreju valsts 300 tūkstošus savu cilvēku aicināja, un viņi aizbrauca no Rumānijas uz Izraēlu. Un cik savu tautiešu mēs esam aicinājuši un atveduši atpakaļ? Cik aktīvi strādā šī programma? Cik daudziem no viņiem mēs esam sagādājuši dzīvokļus un darbu? Kāpēc mēs to neveicam? Cik līdzekļu tagad budžeta grozījumos mēs papildus iedevām šai programmai? Nulli. Tāpēc nevajadzētu runāt par pilsonību, ja mēs nedarām to, kas mums ir jādara. Un mēs varam jau šodien to darīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Es faktiski uzrunāšu nevis jūs, bet cilvēkus pie radioaparātiem, kuri klausās mūs visu dienu. Nebrīnieties par šīm emocijām arī jūs, deputāti, jo attieksme pret Pilsonības likumu tās attaisno. Šī deputātu vairākuma nodevība pret Latviju attaisno šīs emocijas. Un es gribu pateikt Čerāna kungam: vai nu jūs esat patiesi "nojūdzies", aizvainojot apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šodien, vai vēl kas ļaunāks... Priecājieties, ka nu pilsonību dosim visiem klaidoņiem.

Par Čevera kungu man īpaši nebūtu ko sacīt. Jūs raudājāt, ka tiekot pārkāpta valdības deklarācija. Kopš tā brīža, kad iemukāt "krūmos", jūs sen vairs neesat atbildīgs par šo deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu izvēlēties izteicienus, raksturojot vienam otru, jo par katru no mums var tā teikt.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies Saeimas priekšsēdētājam. Tādu pašu aicinājumu arī es gribēju izteikt. Nu nesēsim savstarpēju naidu! Ja Čevera kungs apsolīja atbalstīt, tātad atbalstīs visa Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Atbalstīs arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, atbalstīs arī frakcija "Latvijai", un, kā es redzu, te būs vēl arī citi atbalstītāji. Tātad mums ir pietiekami liels spēks, lai šo likuma variantu izpildītu. Tad nu centīsimies panākt tā izpildīšanu un piespiedīsim valdību to izpildīt, un līdz ar to mēs būsim izdarījuši daudz laba Latvijai. Un nesēsim naidu, bet beidzot apvienosimies šajā mirklī! Un es tagad skatīšos, vai Čevera kungs un viņa frakcija izpildīs to solījumu, redzot, ka tiešām valdību var piespiest to izpildīt, un vai apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija izpildīs savu solījumu. Varu teikt tikai to, ka frakcija "Latvijai" savu solījumu noteikti izpildīs.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums šobrīd tiešām ir vietā. Jo faktiski tas liecina: ja mēs to pieņemam, tad starptautiskajā sabiedrībā un arī Saeimas deputātu un Latvijas sabiedrības starpā varam panākt pretimnākšanu un izpratni. Jo pēc būtības tas ir tā: ja mūs aicina steigties, steidzamības kārtībā izlemt pilsonības jautājumu, viena mēneša laikā panākt šo lūzumu, tad, no otras puses, šis dokuments savukārt varbūt piespiestu starptautiskās organizācijas tiešām reiz pielikt punktu tam, kas ir noticis Latvijā kara un okupācijas gados, tam, kas šeit ir noticis ar civiliedzīvotājiem. Tātad ir iespējams panākt konsensusu, pielikt punktu šīm lietām, šīm problēmām, tām, kas neļauj mums Latvijā panākt mieru, neļauj mums normāli veidot savu sadzīvi.

Es tomēr gribētu atbildēt Čevera kungam. Čevera kungs, jūs šeit visu laiku teicāt to, ka neviens neko nedara šajā jautājumā. Zināt, es gribētu teikt, ka es pietiekami ilgu laiku darbojos Eiropas lietu komisijā un arī tiekos ar dažādiem Aizsardzības un iekšlietu komisiju apmeklējošiem cilvēkiem, kuri nāk no starptautiskajām organizācijām. Zināt, diezgan daudz cilvēku un pie tam regulāri izvirza šo jautājumu, kāpēc Latvijā esošā situācija netiek novērtēta saskaņā ar tām konvencijām, kuras šeit ir minētas un kuras savā priekšlikumā ir ietvēris deputāts Ozoliņš. Tās attiecas uz karalaiku, uz kara un okupācijas radītajām sekām. Tagad tas tiek darīts. Un, godīgi sakot, līdz ar to es nevaru pieņemt jūsu apvainojumu, jo uzskatu, ka es jau vairākkārt par šīm lietām esmu runājis. To arī daudzi Rietumu eksperti vismaz ar izpratni ir noklausījušies. Var jau būt, ka viņi nav varējuši šīs lietas atbalstīt tāpēc, ka paši pārstāv tādas organizācijas, kurām šie jautājumi varbūt nav darba kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi. (Starpsauciens: "Pieliec punktu!")

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā te izskanēja runas par repatriāciju, es gribētu sniegt nelielu informāciju, kas labi saskan arī ar deputāta Ozoliņa priekšlikumu.

Nesen Rīgā sāka darboties Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas birojs, un, ja mēs runājam par atgriešanos savā tēvuzemē, tad palīdzēsim tiem nelaimīgajiem, kas šeit, Latvijā, uzturas simtiem tūkstošu, izmantot šā biroja pakalpojumus, lai viņi varētu atgriezties savu sentēvu zemē. Un tādi noteikti ir, un viņi taisni šodien gaida no mums šādu palīdzību. Tā ka vienlīdz ir svarīgi, lai mūsu taut ieši atgrieztos uz šejieni, bet no šejienes dotos uz citurieni tie tautieši, kuriem citur ir Tēvzeme. Tā ka, lūdzu, ņemiet vērā šo informāciju, un tā ļoti labi saskan ar šo 86. priekšlikumu, kuru es tiešām no sirds aicinu visiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers. Otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošos.

Mauliņa kungs! Cienījamais Mauliņa kungs! Ja jūs būtu premjerministrs, es nobalsotu par šo priekšlikumu, bet tā kā Krasta kungs, atrodoties valdībā jau trīs gadus... tagad praktiski jau gadu ir premjerministrs, taču no šiem visiem punktiem nekas nav izpildīts... Tāpēc man tāpat kā Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijai, kas ir šeit zālē, nav šīs ticības.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir ļoti zīmīgs tieši no tā viedokļa, ka Latvijā nav naida starp tautām un ka mēs Latvijā varam risināt šo pilsonības jautājumu arī tādā veidā, ka mēs iedodam pilsonību tiem bērniem, kas Latvijā piedzimst. Un tad mēs varam meklēt arī citus mehānismus, kādā veidā risināt sabiedrības integrācijas problēmu. Taču šis pamatjautājums ir tā bāze, uz kuras mēs veidojam šo integrāciju un uz kuras mēs veidojam šo Pilsonības likumu. Šī bāze ir skaidra Latvijas okupācijas atzīšana gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Vēl tikai Dobeļa kungam gribu piebilst, ka viņš runā šeit par cilvēkiem, kuriem būtu jārepatriējas no šejienes. Atkal jājautā: ko "tēvzemiešu" valdība ir darījusi, lai cilvēki no šejienes reāli brauktu prom? Kuri, protams, to vēlas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Gribu visiem atgādināt, ka Saeima nesen ar lielu balsu vairākumu pieņēma īpašu Saeimas lēmumu par ANO un Hāgas starptautiskās tiesas izmantošanu, lai izvērtētu 1940.gadu un ar to saistītās juridiskās sekas, Juridiskā komisija, būdama atbildīgā komisija, šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir 87.priekšlikums, kas saņemts no deputātes Seiles, - mainīt iepriekšējā lasījumā nobalsoto šā likuma 20.panta 4.punktu un 21.panta otro daļu, kas attiecas uz valsts valodas zināšanu līmeņa pārbaudes kārtības stāšanos spēkā. Tā stājas spēkā nevis no 1998.gada 1.septembra, bet no 1999.gada 1.janvāra. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu nr.87! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 88. priekšlikums. Tas arī ir deputātes Seiles priekšlikums. Par šā likuma 14.panta spēkā stāšanās kārtību. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš vēlas runāt.

J. Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Godātie radioklausītāji! Jūs dzirdējāt ... (Zālē liels troksnis.) Jūs dzirdējāt Čevera kunga solījumu atbalstīt deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Izrādījās, ka tomēr tas solījums ir dots tikai radioklausītājiem. Īstenībā balsots tika "pret".

Es aicinu atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88.priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 33, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr. 89. Deputāts Eniņš piedāvā priekšlikumu - noteikt, ka grozījumiem, kas attiecas uz 14.pantu, ir jāstājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Varonīgā Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Citi tautas kalpi un tauta! Mēs šodien esam redzējuši visdziļāko nodevību. Mēs esam redzējuši kā "Saimnieks" sola un dara. Mēs esam redzējuši, kā tiek saskaitītas balsis Nacionālā bloka sastādītajā valdībā, kura ir veikusi to, ko Rietumu pasaule mūsu okupācijas laikā nekad nebūtu pieļāvusi. Mēs tiekam rusificēti. It kā latviešu tautas pārstāvji ir to legalizējuši. Tauta, nekrītiet bezcerībā! Ejiet pie ugunskura un domājiet, ko mūsu senči būtu darījuši. Saprotiet, ka mums ir jānorēķinās ar trešajiem sekretāriem un pirmajiem sekretāriem, un tiem, kuri sūtīja mūsu cilvēkus uz Sibīriju. Mums ar viņiem ir jānorēķinās! Izraugiet kandidātus katrā rajonā! Lasiet pagājušās piektdienas "Jauno Avīzi" un izvirziet kandidātus! Mums 4.augustā ir jāsasauc Tautas kongress, un mums šī valsts ir jāattīra kā no iekšējiem pirmajiem sekretāriem, tā no viltus draugiem no ārzemēm. Un no viltus nacionālistiem, kādi ir Saeimā! Saprotiet, ka mums ir tas jādara. Tas nav joks, draugi! Šīs ir mūsu tautas pirmsnāves sāpes, nāvi skatot vaigu vaigā. Ir tik daudzas tautas jau iznīcinātas, piemēram, Amerikā - indiāņu ciltis. Un tagad ķeras klāt mums un grib iznīcināt mūs. Mūsu zemi pārplūdinās ar krieviem, tūlīt Eiropas Savienība noņems robežas, un tādējādi cilvēku migrācija tiks legalizēta. Pirmais darbs jau būs izdarīts.

Paldies "Saimniekam", paldies "tēvzemiešiem", paldies "Latvijas ceļam", paldies visiem "zemniekiem", paldies mūsu godātajam Valsts prezidentam! Mūsu tauta var būt lielāka nekā viņas pārstāvji šeit, Saeimā. Tie pārstāvji šeit, Saeimā, ir sīki un kropli.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Tur Jums taisnība!")

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātā sabiedrība! Es tikai vienīgo pirmo reizi nāku tribīnē... (Zālē smiekli.)... un man ir bailes, ka šodien pēc vētrainās Valdmaņa runas šis mans priekšlikums var būt neizprotams. Mēs atceļam naturalizācijas "logus", un es domāju, ka tajā ziņā nevar būt nekādi pārpratumi. Taču jums ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo tam visam ir vajadzīgi gan līdzekļi, gan organizatoriski darbi. Ir jānosaka šis laiks - šie seši mēneši, kas ir līdz Jaunajam gadam. Tad tas stātos spēkā. Lai atkal nenotiek tāpat kā ar nepilsoņu pasu izdalīšanu, - burzma un viss pārējais... Vienkārši vajag taču kaut cik sakārtoties. Es saprotu, ka saprātīgi būtu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tātad skatām priekšlikumu nr. 89. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 28, atturas - 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Priekšlikums nr. 90. Pēterkopa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs runās par savu priekšlikumu.

N.Pēterkops (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Manā priekšlikumā ir ierosināts noteikt, ka likuma 3.1. pants (pēc 1991. gada 21.augusta Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu pilsonība) un arī 30.pants stājas spēkā 1999.gada 1.maijā. Taču 30.pants netika pieņemts. Es tādēļ aicinu balsot pa daļām, un tad šis priekšlikums attiektos tikai uz likuma 3.1. pantu. Tad tas stātos spēkā 1999. gada 1.maijā. Es domāju, ka šeit vairs nevajadzētu daudz pamatot, kāpēc te ir ierakstīts 1999.gada 1.maijs. Ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotos šim procesam, un datums ir noteikts pietiekami labi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. 91.priekšlikums. Deputāta Tabūna priekšlikums. Saistīts ar 19.panta spēkā stāšanos. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā likums nav pieņemts, tad tas nav balsojams. Paldies. Skatīsim tālāk!

M.Grīnblats. 92.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kas piedāvā, ka 3.1. pants stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri. Tas ir ieteikts, daļēji uzklausot arī Naturalizācijas pārvaldes ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

M.Grīnblats. Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz personām, kuras ir iedevušas iesniegumu saskaņā ar pašreizējā likuma par naturalizāciju ārpus kārtas pašreizējo redakciju. Atbildīgā komisija to atbalsta tikai daļēji, tātad savā redakcijā, kura redzama priekšlikumā nr. 94.

Sēdes vadītājs. Runās Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību tam, par ko šeit īsti ir runa. Tātad uz šīm personām nav attiecināmi Pilsonības likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta ierobežojumi. Proti, šie ierobežojumi ir šādi: "Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras..." un 7.punkts: "...Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā gadu par tāda tīša nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī". Es tiešām nedomāju, ka Pilsonības likumā būtu jādod šādas privilēģijas kriminālnoziedzniekiem, tāpēc aicinu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Man tā īsti nekļuva skaidrs, pret ko šis Jirgena kunga iebildums bija vērsts, jo jautājums šobrīd ir par to, vai mēs atbalstām 94.priekšlikumu, jo 93. jau šeit neviens neuztur spēkā tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tātad 94.priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs vēl neizskatījām 93.priekšlikumu - Jirgena kunga priekšlikumu, kas daļēji ir pieņemts. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi savā variantā. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 29. Nav pieņemts.

Tagad 94.priekšlikums. Vai ir vajadzība balsot? Ir vajadzība. Deputāti prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 94.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 11, atturas - 11. Pieņemts.

M.Grīnblats. 95.priekšlikums - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis vēlas par to runāt. Neatkarīgi no tā, vai ir nobalsots vai nav, deputāts vēlas runāt.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Mēs vienmēr esam cīnījušies, lai mēs arvien paliktu dzīva tauta. (Mūsu dainas ir simtiem tūkstošu gadu vecas.) Un arī šodien mēs esam iesaistīti ļoti smagā cīņā: šis likums it kā stāsies spēkā drīz. Mūsu tauta ir izdzīvojusi tāpēc, ka mūsu spīts, mūsu bezcerības momentā mūsu varoņi ir kaluši to zobenu, domājuši un tad gājuši cīņā. Un tā mēs esam līdz šim noturējušies. Rītvakar mēs visi būsim kopā ar saviem draugiem un radiem pie ugunskuriem. Pārrunāsim šo noziedzību, neaizmigsim alū, bet sāksim domāt par to, kas mūsu tautā notiek!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

G.Valdmanis. Un sāksim izvirzīt kandidātus, kas spēs šo likumu novērst! Vienalga, vai tas likums nāks spēkā 1.jūlijā vai gadu vēlāk. Šis likums nav savienojams ar mūsu tautas izdzīvošanu, un mēs šo izmainīsim. Šī nav beidzamā reize, kad tauta par šo jautājumu runās. Mēs runāsim, izvirzot savus kandidātus, mēs runāsim 3.oktobrī. Bez asinīm, likumīgā veidā, bez naudas...

Sēdes vadītājs. Tad būs par vēlu.

G.Valdmanis. Tikai ar savu pašapziņu un spītu. Iesim kopā! Sapratīsim, ka mūsu eksistence, mūsu izdzīvošanas spēja ir apdraudēta, un darīsim kaut ko! (Aplausi.) Šī Saeima tiks atlaista 1.novembrī. Atvietosim to ar mūsu izraudzītiem vietējiem, drošiem, godīgiem tautas vīriem un parādīsim pasaulei, ka mums ir tiesības, ka mēs vienkārši neklanīsimies visu priekšā! Ka tie likumi, kas ir starptautiski, attiecas arī uz Latviju. Un es ceru, ka tie ārzemju pārstāvji, kas šeit sēž, saprot, ka latviešu tauta ir daudz lielāka nekā tie sīkie vadoņi, kurus viņi satiek.

Guntis Ulmanis nepārstāv mūsu tautu. Ne Panteļējevs, ne Birkava kungs. Mūsu tauta grib dzīvot! Un viņa dzīvos. Dievs, svētī Latviju!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu šinī brīdī dikti aizņemt laiku. Protams, bija patīkami dzirdēt, ka Valdmanis beidza savu runu ar "Dievs, svētī Latviju!". Patiešām, šodien Dievam ir jāsvētī Latvija. Un šodien arī ārvalstu vēstnieki beidzot redz to, kas virza Latviju uz priekšu un kas viņu velk atpakaļ, un kā mēs gribam panākt, lai tauta dzīvo kā Eiropā, normāli dzīvo. Lai patiešām dzīvo, sitot plaukstiņas un priecājoties. Tā, kā piedāvā Valdmanis un kompānija no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai". Es domāju, ka mēs panāksim to, ka Latvija dzīvos normāli un cilvēki dzīvos bagāti. Un, ja Vidiņa kungam vai kādiem citiem ir murgi pa naktīm, tad vajag iet pie ārsta. Un ceru, ka mēs šinī gadījumā būsim nedaudz virzījušies savā ceļā uz Eiropu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēsā mierā mēs turpināsim darbu pie šā likuma. Pirmkārt, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Nekur nav jāsteidzas, vajag izvērtēt visu notikušo. Galvenais ir gan likums, gan arī pats naturalizācijas process. Kā jau teicu, es ceru uz to, ka mēs apturēsim šā likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Līdz ar to nav nekādas jēgas steidzināt arī pārējos termiņus. Šos divus mēnešus mums piešķir mūsu Satversmes 72.pants, tāpēc strādāsim pie likuma tālāk. Un tāpēc padomājiet, lūdzu, un nesteidzieties. Varbūt šoreiz jūs tomēr būtu gatavi atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo pārāk ātra un sasteigta rīcība nekad nav devusi panākumus un arī nedos. Un tāpēc es uzturu spēkā šo balsojumu par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godāto Valsts prezident! Čepāņa kungs, kolēģi! Es atbalstu šo apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu un novēlu "Tēvzemei un Brīvībai", "Saimniekam", "Latvijas ceļam", Jānim Jurkānam un viņa vadītajai partijai, arī Lujāna kungam priecīgus Jāņus, tāpat arī visiem valsts pilsoņiem un nepilsoņiem, lai jūs varētu draudzīgi sēdēt pie ugunskuriem, pārrunāt šīs lietas un mēģinātu cits citu saprast. Es aicinu uz saskaņu, lai mēs varētu sagaidīt tiešām pēcjāņu dienas bez traumām, bez nelaimes gadījumiem. Nedzersim pārāk daudz alu, jo ir saspringta vasara, ir karsti, un tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu un mūsu valsts tālāko patieso neatkarību un patieso brīvību. Neļausim sevi iespaidot tiem spēkiem, kas varbūt redz Latvijā izdevīgumu. Mūsu uzdevums ir saglabāt mūsu valsti patiesi brīvu un patiesi neatkarīgu. Priecīgus Līgo svētkus! Pulcēsimies pie ugunskuriem un pārrunāsim arī šodienas iespaidus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tātad tās bija debates par 95.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 95.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Atbildīgā komisija aicina izteikt attieksmi pret likuma grozījumu pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 26, atturas - 7. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu godātos kolēģus, tā kā mums tagad sāksies vasaras brīvdienas, neaizmirst balsošanas aparatūrā identifikācijas kartītes.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Juris Sinka, Oskars Grīgs, Ēriks Zunda, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. 22.jūnija ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu. Novēlu visiem līksmus Līgo svētkus un priecīgus Jāņus! Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi "Pilsonības likumā""

(3.lasījums)

(4193.-b dok.) - 1.lpp.

Latvijas Republikas Valsts prezidents G.Ulmanis - 1.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidents G.Krasts - 8.lpp.

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 11.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 12.lpp.

- dep. J.Dobelis - 16.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 17.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Tabūns - 19.lpp.

- dep. A.Golubovs - 20.lpp.

- dep. A.Seile - 20.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Panteļējevs - 21.lpp.

- dep. A.Rubins - 22.lpp.

- dep. I.Kreituse - 24.lpp.

- dep. P.Tabūns - 26.lpp.

- dep. A.Naglis - 27.lpp.

- dep. A.Golubovs - 29.lpp.

- dep. A.Seiksts - 29.lpp.

- dep. Z.Čevers - 30.lpp.

- dep. J.Ābele - 30.lpp.

- dep. O.Grīgs - 31.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 32.lpp.

- dep. D.Turlais - 34.lpp.

- dep. I.Liepa - 35.lpp.

- dep. E.Jurkāns - 37.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 39.lpp.

- dep. U.Veldre - 40.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Valdmanis - 41.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 41.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 42.lpp.

- dep. V.Boka - 43.lpp.

- dep. M.Lujāns - 44.lpp.

- dep. P.Putniņš - 46.lpp.

- dep. P.Apinis - 48.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 48.lpp.

- dep. A.Tomašūns - 49.lpp.

- dep. A.Jirgens - 50.lpp.

- 52.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 53.lpp.

- dep. J.Dobelis - 54.lpp.

- dep. I.Bišers - 55.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 56.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 58.lpp.

- dep. Z.Čevers - 60.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Kreituse - 62.lpp.

- 65.lpp.

- dep. J.Dobelis - 67.lpp.

- dep. A.Tomašūns - 69.lpp.

- dep. A.Rubins - 70.lpp.

- dep. P.Tabūns - 71.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 73.lpp.

- dep. K.J.Druva - 74.lpp.

- dep. A.Naglis - 76.lpp.

- dep. I.Kreituse - 77.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 78.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 80.lpp.

- dep. M.Vītols - 82.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 83.lpp.

- dep. J.Dobelis - 86.lpp.

- dep. P.Tabūns - 87.lpp.

- dep. I.Liepa - 87.lpp.

- dep. A.Seiksts - 88.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 88.lpp.

- dep. Z.Čevers - 89.lpp.

- dep. E.Jurkāns - 90.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 91.lpp.

- dep. A.Seile - 93.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 93.lpp.

- dep. A.Jirgens - 95.lpp.

- dep. I.Kreituse (10.priekšlikums) - 97.lpp.

- dep. A.Tomašūns - 99.lpp.

- dep. J.Kazāks - 100.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 102.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 104.lpp.

- dep. A.Rubins - 105.lpp.

- dep. G.Valdmanis (3.pants) - 106.lpp.

- dep. M.Lujāns - 108.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 109.lpp.

- dep. A.Golubovs - 110.lpp.

Par 10.priekšlikuma pārbalsošanu - 111.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 111.lpp.

- dep. A.Rubins - 112.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 113.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns - 115.lpp.

- dep. A.Seile - 116.lpp.

- dep. I.Kreituse - 117.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 118.lpp.

- dep. A.Jirgens - 120.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 121.lpp.

- dep. A.Seile - 122.lpp.

- dep. A.Tomašūns - 123.lpp.

- dep. J.Dobelis - 124.lpp.

- dep. P.Tabūns - 125.lpp.

- dep. L.Tenis - 125.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Jirgens - 127.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 127.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 129.lpp.

- dep. Z.Čevers - 129.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.G.Vidiņš - 131.lpp.

- dep. A.Jirgens - 134.lpp.

- dep. K.Čerāns - 136.lpp.

- dep. K.Čerāns (11.pants) - 139.lpp.

- dep. I.Bišers - 139.lpp.

- dep. K.Čerāns - 140.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 141.lpp.

- 143.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 143.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 144.lpp.

- dep. P.Tabūns - 145.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 146.lpp.

- dep. I.Bišers - 146.lpp.

- dep. J.Dobelis - 147.lpp.

- dep. A.Jirgens - 149.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 149.lpp.

- dep. Z.Čevers - 149.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 150.lpp.

- dep. A.Jirgens (12.pants) - 151.lpp.

- dep. J.Dobelis - 153.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 154.lpp.

- dep. P.Tabūns (13.pants) - 155.lpp.

- dep. I.Bišers - 155.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 156.lpp.

- dep. K.Lībane - 156.lpp.

- dep. A.Jirgens (15.pants) - 159.lpp.

- dep. J.Dobelis (19.pants) - 161.lpp.

- dep. P.Tabūns - 161.lpp.

- dep. I.Bišers - 162.lpp.

- dep. Z.Čevers - 162.lpp.

- dep. A.Seile - 162.lpp.

- dep. K.Lībane - 163.lpp.

- dep. P.Putniņš - 163.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 164.lpp.

- dep. P.Apinis - 164.lpp.

- dep. A.Jirgens (21.pants) - 165.lpp.

- dep. I.Kreituse - 165.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 167.lpp.

- dep. A.Jirgens - 167.lpp.

- dep. I.Kreituse - 167.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 168.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 169.lpp.

- dep. V.Boka - 170.lpp.

- dep. Z.Čevers - 170.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš (24.pants) - 172.lpp.

- dep. Z.Čevers - 172.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 172.lpp.

- dep. J.Dobelis - 172.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 173.lpp.

- dep. L.Ozoliņš (pārejas

                          noteikumi) - 174.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 175.lpp.

- dep. K.Čerāns - 177.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 178.lpp.

- dep. Z.Čevers - 178.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 180.lpp.

- dep. J.Dobelis - 180.lpp.

- dep. A.Rubins - 181.lpp.

- dep. K.J.Druva - 182.lpp.

- dep. P.Tabūns - 182.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 183.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 183.lpp.

- dep. J.Dobelis - 184.lpp.

- dep. Z.Čevers - 185.lpp.

- dep. K.Čerāns - 185.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 187.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 187.lpp.

- dep. G.Eniņš - 188.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 189.lpp.

- dep. A.Jirgens - 190.lpp.

- dep. K.Čerāns - 191.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 192.lpp.

- dep. M.Lujāns - 193.lpp.

- dep. J.Dobelis - 193.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 194.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 195.lpp.