Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vienlaicīgi paziņoju par atklātu 1998.gada 26.marta kārtējo sēdi.

Pirms sākam apspriest akceptēto darba kārtību, izskatīsim vienu priekšlikumu par izmaiņām šajā darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas: iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad iekļaujam. Ja jūs, kolēģi, piekristu, tad mēs to varētu izskatīt trešajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu kā darba kārtības 15.jautājumu - pēc lēmuma projektiem par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Un vēl. Vienosimies, godātie kolēģi, par 10 deputātu priekšlikumu - noteikt debatēm šīsdienas sēdē 5 minūtes - pirmo reizi un 1 minūti - otro reizi. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Par to deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo 10 deputātu priekšlikumu! (Starpsauciens: “Kuri deputāti?”) Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības 1.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts... Atvainojiet, kolēģi, tātad mēs pagājušajā reizē uzsākām par apspriežamo pantu debates. Mēs izskatām 2.pantu - “Korupcijas jēdziens”. Par to priekšlikumus iesnieguši deputāts Bišers, Juridiskā komisija, arī Pēterkops. Debatēs pirmais par šo priekšlikumu runās deputāts Imants Liepa... atsauc. Tad Ilmārs Bišers. Bišera kungs, jūs esat pieteicies debatēs par šo savu priekšlikumu. Lūdzu - jums vārds! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja aptaujā vēlētājus, tad viņi, protams, visi uzskata, ka viena no svarīgākajām mūsu valsts problēmām ir korupcija. Ja palasām ārvalstu ekspertu ziņojumus - tas pats. Un tāpēc es saprotu kolēģu interesi par šo jautājumu un centienus kaut ko darīt, lai novērstu vai vismaz mazinātu šo apkaunojošo parādību mūsu valstī. Tāpēc arī es apsveicu šo likumu, kas noregulē dažādus jautājumus, kas saistīti ar valsts amatpersonu interešu konfliktiem, viņu ienākumu “caurspīdīgumu” un iespējām savienot valsts amatpersonas amatu ar dažādiem citiem.

Šo jautājumu noregulēšana kaut kādā veidā tiešām var mazināt korupcijas iespējas, bet es nekādi nesaprotu, kā var uzdot, ka, lūk, korupcija ir šā likuma priekšmets. Taču nevar... Jāsaprot, ka ar šo likumu nopietnu korupciju nevar apkarot. Visai manis vadītajai komisijai nācās pārbaudīt veselu rindu lietu, kas tika cilātas presē, par šā likuma pārkāpumiem no Saeimas deputātu puses. Un tiešām atsevišķos gadījumos tika konstatēti sīki šā likuma pārkāpumi. Deputāti nebija pietiekoši uzmanīgi izturējušies pret savu deklarāciju sastādīšanu, nebija tikuši vaļā no amatu pienākumiem kādās jau sen vairs nestrādājošās uzņēmējsabiedrībās un tā tālāk. Taču ne komisija, ne arī Ģenerālprokuratūra nekonstatēja nevienu reālu korupcijas gadījumu, un tāpēc nevienu lietu neierosināja.

Ja mēs pasludināsim, ka tas viss ir korupcija, tad nākošajā reizē, ja vēl kāds tāds gadījums atklāsies, ir jāierosina krimināllieta un jāsauc pie atbildības, jo tad šie cilvēki ir pieļāvuši korupciju. Daudzi gan saka, ka tā ir korupcija tikai šā likuma izpratnē. Es piekrītu, ka ar likumu mazliet var regulēt kāda jēdziena izpratni šā likuma darbības laukā, taču nevar aiziet pārāk tālu no paša korupcijas jēdziena. Ar šo mēs esam aizgājuši jau pavisam tālu prom no korupcijas jautājuma un pasludinām par korupciju tādas lietas, kas visbiežāk nemaz nav korupcija. Tad jau varētu, pieņemot arī likumu par dabas aizsardzību, noteikt, ka šā likuma izpratnē blusas ķeršanas aizliegums ir cīņa par izzūdošo dzīvnieku sugu saglabāšanu. Tas apmēram būtu tas pats, tāpēc es lūdzu šo pantu izslēgt, jo tas likumam neko nedod, tikai rada pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi. Pagājušajā sēdē jūs jau runājāt, Čerāna kungs! Tātad otro reizi - viena minūte.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo Bišera kunga un Pēterkopa kunga priekšlikumu - izslēgt likuma 2.pantu, bet aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, kas pilnīgi konkrēti nosaka šo korupcijas jēdzienu. Motivācija ir tāda, ka mēs nedrīkstam šajā likumā šo korupcijas jēdzienu kaut kādā veidā sašaurināt vai degradēt, jo šāda degradācija, kas tiek piedāvāta līdz ar šā panta izslēgšanu, var traucēt visam likumam kopumā un arī visai cīņai pret korupciju mūsu valstī. Šeit es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka pats vārds “korupcija”, kas cēlies no latīņu vārda corrumpere, nozīmē gan salauzt, gan samaitāt, gan piekukuļot, arī salauzt un samaitāt visplašākajā nozīmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalns Kārlis, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, augsti godātie deputāti! Es domāju, ka tā problēma, runājot par 2.pantu, patiesībā ir panta otrajā daļā, kur šie radinieki, materiālās vai citas intereses, kas nesakrīt ar valsts interesēm, ir diezgan stiepjams un grūti tulkojams jēdziens. Es ierosinātu sapulcei balsot par šo atbildīgās komisijas redakciju pa daļām un nobalsot par pirmo daļu, liekot punktu pie vārda “pārkāpšana”, bet otro daļu atstāt bez ievērības vai otrās daļas redakciju mēģināt sagatavot, ja izdodas labāk, uz trešo lasījumu. Aicinu, priekšsēdētāja kungs, balsot atbildīgās komisijas redakciju pa daļām - par pirmo daļu, nosakot, ka korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas kā šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpums. Aicinu atbalstīt šo pirmo daļu, bet neatbalstīt otro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai četru minūšu, Lujāna kungs, jums pietiks? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Jā!”) Paldies. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šis pants, ja mēs to gribam atstāt, bija jāatstāj iepriekšējā redakcijā, jo citādi man rodas jautājums: kas ir tā bezdarbība. Saprotiet, šeit iestājas arī šī paradoksālā situācija - bezdarbība. Neaizmirsīsim to, ka mēs paplašinām šo potenciālo korumpantu loku, sākot no policista un beidzot ar pašu deputātu. Un rodas jautājums, vai arī deputāts ar kādu bezdarbības gājienu uzreiz automātiski nekļūs par korumpantu. Un tādēļ šinī gadījumā es aicinātu balsot pret visiem priekšlikumiem un saglabāt 2.pantu tādu, kāds tas bija iepriekšējā likumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā līdz pārtraukumam ir tikai dažas minūtes, tad turpināsim debates pēc pārtraukuma. Vēl četri runātāji šobrīd ir pieteikušies. Pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Stašs, bet tagad lūdzu visus deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt tās no balsošanas aparatūras un atkal ievietot, bet pēc attiecīgā uzraksta iedegšanās reģistrācija ir pabeigta.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds paziņojumam Ernestam Jurkānam.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Es lūgtu visus un obligāti pulksten 13.00 pulcēties komisijas sēžu zālē. Mums ir jāpārrunā divi likumprojekti. Pulksten vienos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Vladilens Dozorcevs, Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Ruta Marjaša, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdi!

Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs te runājam par Antikorupcijas likumu, par tā uzlabošanu un tā tālāk, bet tanī pašā laikā mēs visi vienmēr atzīstam un vienmēr visi runājam, ka mūsu valstī korupcija ir sazēlusi tik tālu, ka mums vairs nav kur iet. To mēs atzīstam praktiski visi, (Starpsauciens: “Pareizi!”) kad mēs runājam vai nu no tribīnes, vai arī tāpat, bet nezin kāpēc līdz šim laikam, pastāvot jau esošajam Antikorupcijas likumam, korupcija nemaz nav izskausta. Nu nemaz nav izskausta un nevienā jomā!

Un tagad par to lietas būtību - par pašu korupcijas jēdzienu, varbūt tā varētu teikt. Galu galā mēs visi atzīstam, ka korupcija ir tad, kad ierēdnis vai persona ir ieguvusi līdzekļus nelikumīgā ceļā, tā sakot, lai paliktu bagāta un tā tālāk. Taču mani interesē cits jautājums: vai mums pastāv legālā korupcija? Vai tāda mums ir? Un kāda tā varētu būt. Par nelegālo mēs visi jau apmēram zinām, bet man kā juridiski varbūt neizglītotam cilvēkam... Es gribētu, lai Antikorupcijas likuma “tēvs” Lagzdiņš pastrādā pie tāda jautājuma, kas tad ir tā legālā korupcija.

Šodien mēs esam deputāti, opozīcija, valdošā pozīcija un tā tālāk. Lūk, viens tāds gadījums. Ir deputāts, un viņš vienlaikus ir arī ministrs. Viņš ir lielā akciju sabiedrībā, teiksim, “Latvenergo” vai kādā citā, padomes priekšsēdētājs, vēl viņš ir padomes loceklis dažādās bankās, fondos, arī akciju sabiedrībās un tā tālāk. Un tur viņš saņem no 600 līdz 1 500 latiem, cik man ir zināms, kaut gan tas netiek nekur afišēts. Nu kā tad iznāk? Mums parastais deputāts saņem, teiksim, 300 latu, bet tas deputāts, kas strādā vēl piecās vietās, ir ministrs un tā tālāk, cik viņš saņem? Nu, teiksim, 5 000 latu, bet tanī pašā laikā mēs visi esam de iure vienādi. Bet de facto? Cik es saprotu, tad tomēr neesam vienādi, jo tur tajās padomēs, fondos un tā tālāk šie deputāti parasti ir no valdošajām koalīcijām. Tur tiem spicbukiem, kas ir opozīcijā, vietas nav, jo nedrīkst viņus tur pielaist. Tā skaitās kaut kāda uzraudzības institūcija vai tamlīdzīgi, tā sakot, kaut kas nelegāls, tāds, kā agrāk bija... tādi komisāri, partijas komisāri armijā, tādās lielās fabrikās un rūpnīcās. Un tagad arī tie ir kā komisāri - piecās vietās cilvēks strādā un piecās vietās saņem. Taču pasakiet man, parādiet man vienu cilvēku, kurš var normāli izpildīt, teiksim, piecus amatus!

Es uzskatu, ka tad, ja deputāts ir deputāts, viņam tomēr laikam būtu jāsēž te un jādriķē likumi, bet, ja viņš ir profesionālis un saprot to lietu akciju sabiedrībā, tad viņš atkal nedrīkst būt gan ministrs, gan padomes loceklis un tā tālāk. Es uzskatu, ka tā tomēr ir kaut kāda legāla korupcija. Legāla korupcija! Vai arī mums visiem... Tad ir jābūt likumam, ka visiem deputātiem vai visiem Ministru kabineta locekļiem, teiksim, ir jāieņem pieci amati, lai mēs varētu dzīvot un strādāt, lai mēs pelnītu sev pensiju. Lai šodien mēs pelnītu sev iztiku - maizi ar ikriem un arī pensiju reizē. Taču tiem, kuri ir opozīcijā un tā tālāk, tiem tas viss nav vajadzīgs.

Tanī pašā laikā “Latvijas ceļš” ir iesniedzis labu priekšlikumu, ka strādājošajiem pensionāriem, pārrēķinot pensijas, nav jāatmaksā iepriekšējos 3 gados saņemtais, bet pasakiet man... Jā, tagad tas ir noraidīts, it kā jau ir noraidījusi Sociālo un darba lietu komisija, jo nav naudas, un arī Makarovs ir pret to un tā tālāk, un tā tālāk.... Taču, ja to naudu, ko saņem Osis un Kehris, bijušie “Latvijas ceļa” biedri, un to naudu, ko saņem jūsu “Latvijas ceļa” deputāti tanīs pašās padomēs, organizācijās un tā tālāk, ko jau es teicu... ja viņus visus pielīdzinātu pirmās kategorijas ierēdnim, viņa algai, teiksim, deputāta algai, 300 latu apmērā, tad to lieko naudu, ja mēs to ieekonomētu... es domāju, ka mums pilnīgi...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

L.Stašs. ... tad naudas pietiktu, lai tiem pensionāriem varētu pārrēķināt pensiju un lai nav jāatmaksā trīs gados saņemtais. Kaut vai tas.

5 minūtes ir pagājušas. Paldies. Es gribēju vēl daudz ko pateikt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs pirmo reizi sākam par kaut ko nopietni spriest un vērst vērību uz to, kas ir valsts un tautas interesēs. Mums kā tautas pārstāvjiem par to un varbūt tikai par to būtu jādomā.

Taču Bišera kunga un jebkura cita kunga domas, ka to beidzamo daļu vajadzētu svītrot, ir pilnīgi nepieņemamas. Svītrosim visu citu šinī Antikorupcijas likumā, bet paliksim uzticīgi valsts un tautas interesēm! Tad nebūtu atdota “Ventspils nafta” citiem, nebūtu aizdotas prom mūsu ostas, nebūtu notikušas tās negodības, kas notiek valstī, nebūtu bijusi tā patvaļa ministrijās, ja mēs būtu domājuši par valsts un tautas interesēm. Es lūdzu jums visiem neizstrīpot to ārā. Domāsim par to un tikai par valsts interesēm! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es esmu iepriecināts, ka viens no likumprojekta autoriem, Leiškalna kungs, ir atzinis, ka komisija ir ne visai veiksmīgi izstrādājusi savu priekšlikumu. Tikai (Starpsauciens: “Tā gadās!”) tā nu gadās, arī man tā gadās... Taču es nevaru piekrist viņa priekšlikumam - balsot šo priekšlikumu pa daļām. Tas ir viens teikums, un, ja nu mēs gadījumā šo pirmo daļu noraidām, bet otro daļu pieņemam, tad tā sākas ar “vai valsts savas amatpersonas...” un tā tālāk. Tad teikums ir pilnīgi nesaprotams. Tādā veidā priekšlikumu dalīt nav iespējams. (Starpsauciens: “Vairāk tā nedalīšu...”)

Sēdes vadītājs. Veldre Uldis - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka, izslēdzot korupcijas jēdzienu, mēs praktiski no vanniņas kopā ar ūdeni izliesim arī bērnu, jo būtiskākais ir tas, ka korupcija, manā sapratnē, nav tikai kukuļu ņemšana, bet ir arī bezdarbība, un, ja šajā gadījumā mēs runājam un šodien arī “Dienā” raksta “Prokuratūra sniedz sabiedrībai pilnu atzinumu Šķēles podu lietā”...

Ko es gribu pateikt šajā sakarā? Amerikā un jebkurā citā valstī nav noslēpums, ka pie mums zeļ korupcija, bet tajā pašā laikā mēs neko nevaram pierādīt, tāpēc es, deputāti, ierosinātu, pirmkārt, momentāni atcelt ģenerālprokuroru par bezdarbību. Es šodien runāšu arī par vienu amatpersonu, kuras vainas dēļ izlaupīja Alūksnes pilsētu. Es konkrēti zinu vienu amatpersonu, kuras vainas dēļ... viņas bezdarbības dēļ... Un mans priekšlikums, kolēģi, būtu šāds, skatīsimies tomēr, lai katrs cilvēks, vienalga, vai tie būtu mēs, Saeimā deputāti vai prokurors, paustu savu atklātu viedokli, bet pašlaik skatās, kas tas ir par cilvēku. Tad piemērosim tādu likumu!

Neapšaubāmi, mans ierosinājums ir noraidīt komisijas priekšlikumu, jo tad jau iznāk tā, ka korumpētā valstī nemaz nav korupcijas. Un tas ir bezdarbības dēļ. Es vēlreiz uzsveru. Prokuratūras un daudzu, daudzu amatpersonu dēļ. Acīmredzot es un arī jūs kā deputāti neprasāt, kā likumdevēji no attiecīgajiem cilvēkiem... Mums jāsāk laboties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Stašs jūs maldina. Pirmkārt, Kehris un Osis nav “Latvijas ceļa” deputāti, bet gan privāti uzņēmēji. Un kas attiecas uz “Latvijas ceļa” ministriem un deputātiem, tad viņi nav nekādās padomēs (Starpsauciens: “Vai, vai Kristiāna, baigi gudri!”) un arī nebūs, jo atšķirībā no citām partijām “Latvijas ceļš” jau divarpus gadus atpakaļ pieņēma lēmumu, ka deputātiem un ministriem ir jāstrādā tikai deputāta un ministra darbs, nevis jābūt visādās padomēs. Vienīgais izņēmums ir tās padomes, kurās ar likumu tiek prasīta frakciju pārstāvju klātbūtne kā, piemēram, Valsts privatizācijas aģentūras padomē, bet tajā padomē ir arī jūsu kolēģis Urbanoviča kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, lai mēs nenokļūtu smieklīgā, komiskā situācijā.

Mēs runājam par Korupcijas novēršanas likumu un par korupcijas jēdzienu, kas definē, kas tad īsti ir tā korupcija. Tagad šeit nāk tribīnē deputāti, to skaitā profesionāli juristi, un mēģina iegalvot, ka šis pants ir jāsvītro, jo, lūk, mēs nezinām, kas tad ir korupcija, un neprotam to definēt. Kā mēs varam pieņemt kādu likumu, paši nezinādami to, ko mēs pieņemam? Ja mēs paši nevaram definēt, kas ir korupcija, kas tad to varēs definēt? Iedomāsimies, kāda jezga un kāds haoss sacelsies tad, ja likumdevējs, pats nezinādams, ko pieņem, pieņems kaut kādu likumu! Šī ir tāda didaktiska streipuļošana, kuru valsts parlaments vienkārši nedrīkst pieļaut.

Tādēļ mums noteikti Bišera kunga priekšlikums ir jānoraida un arī analoģiskais deputāta Pēterkopa priekšlikums ir jānoraida, bet sliktākajā gadījumā mums ir jāpieņem 2. pants tāds, kādu iesaka atbildīgā komisija. Šis, paldies Dievam, vēl ir tikai otrais lasījums, tāpēc uz trešo lasījumu profesionāļi vēl var pastrādāt.

Vienlaicīgi es nevaru atturēties, neizsacījis izbrīnu par mūsu profesionālajiem juristiem. Šodien un arī iepriekšējā reizē, kad šo jautājumu izskatīja, uzstājās juristi ar šo te didaktisko streipuļošanu. Nebūdams jurists, es parasti ieklausos viņos un cenšos mācīties no viņiem, bet sakiet, ko šeit deputātu lielais vairākums, kas nav juristi, var mācīties no šādas te nekonsekvences? Es līdz šim esmu atzinis, ka ir vērts ieklausīties divos deputātos - juristos, taču es nenosaukšu viņu uzvārdus, kaut arī labā nozīmē viņus gribu pieminēt. Divus deputātus! Pārējos ieklausīties praktiski nav vērts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - otro reizi.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es atvainojos, bet “Latvijas ceļam”, ja jūs esat tik godīgi, ka jums ir pieņemts tāds lēmums frakcijā... ja jūs neesat korumpēti un neieņemat nekādus amatus... Es tam visai neticu, bet ir arī otra lieta, “Latvijas ceļa” kungi!

Šodien visi tie deputāti, kuri netika ievēlēti šinī vai pagājušajā Saeimā, viņi visi te apkārt grozās lielos valsts amatos - sākot no ministru vietniekiem un parlamentārajiem sekretāriem un tā tālāk. Tā ka visi ir apgādāti. Tā sakot, jūs atkal citādā veidā viņus apgādājat. Jūs viņus apgādājat ja ne tagad, tad uz priekšdienām. Ja viņi nebūs deputāti, viņi tik un tā būs valdībā un kaut kur saņems labu naudu. Tas tā ir! Jums vienmēr ir pieticis bezkaunības šinīs lietās. To nu jūs nevarat nekādi noliegt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs! Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Arī atbildīgajā komisijā šis pants tika ļoti plaši un ilgi diskutēts, un arī komisijas locekļiem nebija vienota viedokļa.

Kā šī norma tapa? Savulaik, kad izstrādāja Korupcijas novēršanas likumu, mūsu darbā ļoti aktīvi piedalījās Ģenerālprokuratūras vadība, un šis pants tika savulaik pieņemts tādā redakcijā, kādu piedāvāja Ģenerālprokuratūra, konkrēti pašreizējais Finansu policijas priekšnieks Gunārs Kūtris. Tas bija viņš, kas formulēja šo pantu. Tāda ir šā panta tapšanas vēsture.

Kādēļ, manuprāt, šis pants būtu atstājams? Tādēļ, ka iepriekšējās reizēs, debatējot par šo likumu, jūs vairākkārt uzstājāties un teicāt, ka likumā jābūt precīzai, konkrētai korupcijas definīcijai. Un tikai tad, ja šāda definīcija ir likumā, tas palīdz likumu izprast un piemērot.

Tātad valsts amatpersona var veikt daudz un dažādus amata noziegumus un pārkāpumus, piemēram, ņemt kukuļus, izmantot dienesta stāvokli ļaunprātīgos nolūkos, pārkāpt dienesta pilnvaras un izdarīt citus amata noziegumus, par ko runā arī spēkā esošais Kriminālkodekss. Taču korupcija, godātie kolēģi, neaptver visus amata noziegumus, tikai ļoti specifiskus, bet vienlaicīgi arī ļoti bīstamus amata noziegumus. Tieši tādēļ, lai norobežotu šobrīd Krimināllikumā esošos amata noziegumus no specifiskā amata nozieguma - korupcijas, mums šajā likumā ir nepieciešama šāda definīcija. Es gribu jūs arī informēt, ka Igaunijas likuma 5.pantā ir dota šī korupcijas definīcija. Un tur šī korupcijas definīcija ir ļoti līdzīga mūsu likumā ietvertajai definīcijai. Un vēl interesantāk ir tas, ka Igaunijas kolēģi šo likumu izstrādāja gandrīz vienlaikus ar mums - Latvijas parlamentu. Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad situācija ir tāda. Vispirms balsosim par deputāta Bišera, Juridiskās komisijas un deputāta Pēterkopa priekšlikumu - svītrot likuma 2. pantu. Ja tas tiks pieņemts, tad atbildīgās komisijas redakcijā izteiktais 2. panta variants vairs nebūs balsojams. Taču, ja netiks pieņemts, tad balsosim Leiškalna kunga ierosinājumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu - korupcijas jēdzienu sadalīt divās daļās, kaut gan te Bišera kungs teica, ka tas it kā nav iespējams.

Vispirms, godātie kolēģi, balsosim trīs priekšlikumus: Bišera, Pēterkopa un Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 2.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 7. Pants tiek svītrots.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Finansu ministrija... Es atvainojos! Jā, tas ir 3.pants, par kuru mēs tagad debatēsim. Tātad 7.priekšlikumā Finansu ministrija ierosina izteikt 3.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par Finansu ministrijas priekšlikumu - izteikt 3.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir noraidīts deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums par šā panta izteikšanu citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops sakarā ar iepriekšējo Saeimas lēmumu savu priekšlikumu atsauc. Paldies.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops, līdzīgi kā tas ir Lietuvas likumā, ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā būtu uzskaitīti septiņi valsts amatpersonu pienākumi. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka valsts amatpersonu vispārīgie pienākumi būtu ietverami vai nu Ierēdņu likumā, vai likumā par valsts amatpersonām, kas reglamentētu valsts amatpersonu statusu. Turklāt šajā pantā formulētie amatpersonu vispārīgie pienākumi dublē nākošos likuma pantus, kuri nosaka konkrētus ierobežojumus.

Piemēram, Normunda Pēterkopa piedāvātā 1.panta ceturtā daļa dublē pantu, kurš reglamentē ierobežojumus pieņemt kaut kādus papildlabumus vai dāvanas. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās priekšlikuma autors - deputāts Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt pateicības vārdus deputātam Lagzdiņa kungam, kurš “Rīta Avīzē” ir diezgan pozitīvi novērtējis manus piedāvājumus, nosaucot tos pat par diezgan moderniem, bet šobrīd Latvijas likumdošanā it kā pāragriem. Es lūdzu Saeimu tomēr šo manu priekšlikumu atbalstīt, jo, kamēr nav vēl citos likumos uzskaitīti šie ētikas principi, tikmēr, es uzskatu, par sliktu nebūtu, ja Korupcijas novēršanas likumā mēs tomēr būtu šos principus noteikuši.

Pēc kā es vadījos, izsacīdams šo domu? Es vadījos pirmām kārtām pēc tā, ka Ētikas padomē jau vairākkārt ir izstrādāts gan Deputātu ētikas kodeksa projekts, gan arī projekts par civildienesta ierēdņu ētikas pamatprincipiem. Pārlasīju arī Lietuvas Republikas likumu par amatu savienošanu un interešu konfliktu novēršanu, kurā ir uzskaitīti vairāki valsts amatpersonu pienākumi, un iepazinies arī ar attiecīgo Kanādas likumdošanu, es nolēmu, ka arī mūsu likumam ir jāatrod šādi principi, kurus visas valsts amatpersonas savā darbībā ievērotu.

Tas, ka tālākajos likuma pantos un nodaļās ir sīkāk izskaidrots, kā šinī gadījumā pielietojams viens vai otrs princips, tiek noteikta kārtība, kādā tas tiek pildīts, un kāds sods ir par to, ka tas netiek pildīts, - tas, man liekas, ir tīri loģiski. Tam tā arī būtu jābūt. Bet es neredzu, ka šie manis piedāvātie principi, ja tie sākumā tiek pieņemti, pataisa likumu sliktāku. Man liekas, tie pataisa likumu daudz skaidrāku un arī vieglāk izprotamu.

Šāda pati analoģiska, līdzīga situācija, runājot par principu ieviešanu likumos, ir saskatāma attiecībā uz Administratīvā procesa kodeksu. Tiek piedāvāts arī tur sākumā minēt principus un to, kā būtu jāievēro šie principi, kas iezīmē visu šo likuma “māju”. Ja arī kaut kas nav pateikts, tādā gadījumā ir jāvadās pēc šiem principiem, kas it kā iezīmē šo lietu.Tāpēc kaut kas līdzīgs ir šajā manā priekšlikumā, un es tāpēc lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz zināmu bīstamību, kas ir iestrādāta šajā Pēterkopa kunga priekšlikumā. Es nezinu, vai tas ir darīts ar nolūku vai tā iznācis tikai dēļ neuzmanības.

Protams, ir skaidrs, ka tie principi, kurus šeit mēģina piedāvāt kā ētikas principus valsts un pašvaldību amatpersonām, ir tādi, kuri ir jāievēro. Taču ir jautājums - kas notiek tajā gadījumā, ja mēs šeit, likuma sākumdaļā, ieviešam šādu pantu par šiem ētikas principiem, turklāt nosaucam tos par valsts un pašvaldību amatpersonu pienākumiem?

Viena no problēmām, kas uzreiz rodas, ir tā, ka šāds pants var tikt tulkots tā, ka šeit it kā būtu ekskluzīvi uzskaitīti visi pienākumi un ka citu pienākumu valsts amatpersonām nebūtu. Ja jau mums ir kāds likums, kurš uzskaita pienākumus, tādā gadījumā vismaz var mēģināt tiesā juridiski apstrīdēt to, ka šīm amatpersonām ir vispār vēl kaut kādi citi pienākumi. Ja ne attiecībā uz pienākumiem vispār, tad attiecībā uz tiem pienākumiem, kas tālāk ir minēti šajā likumā, šāds jautājums var tikt uzdots visā nopietnībā. Tas jau ir tīri juridisks jautājums. Šāds viens it kā labs priekšlikums var izjaukt visu tālāko šā likuma pantu darbības mehānismu. Patiesībā mēs attiecībā uz kādu no tālākajiem pantiem redzam, ka tas jau iziet ārpus tiem 7 punktiem, kas šeit ir uzskaitīti, un tajā gadījumā tos pienākumus, kas tur ir noteikti, vismaz var mēģināt apstrīdēt tiesā.

Tāpat mēs labi zinām, ka šeit tālāk ir jaunā 12.panta redakcija, kura paredz valsts amatpersonām ierobežojumus, tām rīkojoties ar valsts mantu. Šeit ir minēts arī pilnīgi konkrēts valsts amatpersonu pienākums - pienākums iesniegt deklarācijas. Patiesībā, es domāju, šeit neviens īpaši neapstrīd to, ka šādas deklarācijas būtu jāiesniedz, bet šis deklarācijas iesniegšanas pienākums neizriet no tā... no šī Pēterkopa kunga priekšlikuma.

Tālāk. Protams, var minēt vēl veselu virkni konkrētu likuma normu, kuras ir jau šobrīd spēkā esošajā likumā un kuras ir piedāvāts sakārtot šajos grozījumos, kas regulēs šo amatpersonu atrašanos interešu konflikta situācijā. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Pēterkopa kunga priekšlikums piedāvā pavisam citu pieeju interešu konflikta regulēšanai. Šeit šāda konflikta rašanās iespēja tiek pieļauta un tiek runāts tikai par to, kādā veidā šis konflikts būtu risināms. Taču paša šī Korupcijas novēršanas likuma jēga ir tāda, ka mēs nosakām preventīvus ierobežojumus amatpersonām, lai tās vispār nevarētu nonākt šādā nelikumīgā, ietekmējamā stāvoklī. Pēterkopa kunga priekšlikuma pieņemšana būtiski pavājinātu likumu un faktiski sagrautu arī visa šā likumprojekta jēgu. (Starpsauciens: “Absurds...”)

Bez tam ir ļoti liels jautājums par to, vai kādā atsevišķā likumā ir jānosaka tas, ka valsts amatpersonu un pašvaldību amatpersonu pienākumos ietilpst darbošanās likuma ietvaros. Es domāju, ka jau no mūsu tiesību sistēmas viedokļa ir skaidrs, ka katram cilvēkam ir jārīkojas likuma ietvaros. Kāpēc tas būtu vēl atsevišķi uzskaitāms šeit, šajā pantā Korupcijas novēršanas likumā? Te ir arī tāds formulējums - saglabāt un vairot paļāvību un uzticību valdības un pašvaldības godīgumam, objektivitātei un taisnīgumam... Arī par to ir jautājums, vai tas būtu juridiski pareizs formulējums. Un vēl viens būtisks jautājums ir tas, ka patiesībā šeit nesaskan... ir būtiska pretruna starp jaunā piedāvātā panta nosaukumu un saturu. Spriežot pēc nosaukuma, saturs it kā runātu par amatpersonu pienākumiem, bet tālāk ir runa tieši par ētikas principiem.

Es tomēr aicinu noraidīt šo priekšlikumu kā bīstamu visam likumam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputātu kungi! Augsti godātais priekšsēdētāj! Es arī aicinu noraidīt Pēterkopa kunga visnotaļ skaistos priekšlikumus, kas patiesībā ir tāds kā mēģinājums kodificēt kādas nerakstītas normas, tas izjauc likuma struktūru. Katrs no valsts un pašvaldību amatpersonu pienākumiem, ko uzskaita savā priekšlikumā deputāts Pēterkops, patiesībā ir jāraksta dienesta instrukcijās, darba aprakstos, un tamlīdzīgi. Mēs zinām katras konkrētās iestādes funkciju un to, kas ir jādara katram ierēdnim šīs funkcijas ietvaros. Ja mēs šādu normu ieliksim likumā - un par šī likuma pārkāpumu draud arī konkrētas sankcijas -, tad nu gan var sākties, Pēterkopa kungs, milzīga patvaļa, jo jūsu priekšlikumi patiesībā ir tulkojami vai interpretējami visplašākajos virzienos. Es nedomāju, ka tās ir normas, ko mēs varam ierakstīt likumā. Mēs to sarakstu varam piekārt iestādē pie sienas, tas ir kaut kas līdzīgs desmit baušļiem vai komunisma cēlāju morāles principiem - sauciet, kā gribat -, bet tās nav juridiskas normas, un es neredzu, kā pret šīm normām varēs piemērot sankcijas, un es baidos, ka vēlāk, kad to pieņemtu kā likumu, amatpersonas varēs to tulkot kā savu pienākumu pilnīgu aprakstu. Un, ja mēs paskatāmies, kas tur ir, tad redzam, ka tur ir pavisam dīvainas lietas. Tie ir labi, skaisti nodomi, bet tā nav šī likuma būtība. Mēs esam katru punktu par privāto lietu kārtošanu, katru punktu, šajā likumā ietvēruši konkrētā normā, par kuras pārkāpumu draud konkrēta administratīva vai krimināla atbildība. Tā ka es aicinu zāli noraidīt šo priekšlikumu, jo, kā es esmu daudzkārt teicis un kā saka daudzi, ceļš uz elli, Pēterkopa kungs, ir bruģēts ar labiem nodomiem.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - otro reizi.

N.Pēterkops. Es tikai īsumā gribu vēlreiz pateikt, ka ētikas lietās būtībā mēs novelkam strīpu, kuras vienā pusē ir ļaunais, bet otrā pusē ir labais. Kaut kādā laikā sabiedrība mēģina šādu strīpu novilkt un pēc tās vadīties. Un es nedomāju, ka ētikas lietas un ētikas principi būtu tie, kas kādam no malas būtu jāvērtē. Ētikas principu ievērošana vairāk ir tieši pašu cilvēku pašdisciplinēšana, viņi paši ievēro šos principus un vadās pēc tiem, un manā piedāvājumā nav teikts, ka pēc šiem principu pārkāpumiem būtu jāsoda. Soda cilvēks pats sevi, ja viņš to nav pieņēmis. Un tālākās normas, ko kontrolē citas iestādes, arī paliek spēkā, un tās arī soda. Šīs ir lietas, kuras cilvēkam vajadzētu ievērot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ko Pēterkops vēlētos veikt šajā likumā, un patiešām ik pa reizei... atsaucoties uz ētikas norādījumiem, ir veikti citās institūcijās, kā, piemēram, prokuratūrā, Augstākajā tiesā un citur...

Mans ieteikums vienkārši būtu tāds. Šis likums atsaucas uz tādu projektu. Bet neierakstīt visas sastāvdaļas šajā likumā. Līdz ar to likums atsauktos uz to un patiešām būtu iespēja tādu ētikas programmu sakārtot un varbūt tad ieviest to pašvaldības līmenī. Tāds būtu mans ieteikums, un tas varbūt atrisinātu šīs pretrunas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šīs normas ieviešana likumā radīs pilnīgu haosu likuma ievērošanā. Kādēļ haosu? Tādēļ, ka jau nākamajā šā likuma nodaļā - trešajā nodaļā - ir atsevišķos pantos noteiktas konkrētas robežas konkrētiem ierobežojumiem. Minēšu piemēru. Normunds Pēterkops sava panta 5.punktā ierosina, ka valsts amatpersonas nedrīkst pārsniegt savas oficiālās pilnvaras, lai palīdzētu privātām vai juridiskām personām viņu darījumos ar valsti, pašvaldību... Un tā tālāk. Tātad jau nākamajos pantos, kur ir runa par lēmumu pieņemšanas ierobežojumu, sodīšanas, uzraudzības un citu funkciju ierobežojumiem, ir noteiktas konkrētas robežas, kādos gadījumos valsts amatpersona nedrīkst pieņemt lēmumus vai sodīšanas, uzraudzības funkcijas. Un tagad likumā būs divas izpratnes. Viena ir konkrētā: attiecīgos pantos pateiks konkrētus gadījumus, kādos valsts amatpersonas nedrīkst darboties... Un tagad Normunds Pēterkops ieraksta universālu normu, kas šīs robežas padara pilnīgi izplūdušas. Ko tas nozīmē? Šī priekšlikuma būtība ir ļoti viltīga, godātie kolēģi. Vispirms pieņemtu šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un tad trešajā lasījumā ierosinātu svītrot konkrētos ierobežojumu pantus, kas it kā ir pretrunā šai jaunpieņemtajai normai, ko piedāvā Normunds Pēterkops. Un tad likums būs pilnībā - es atvainojos par šo vārdu - izvarots, un tad vispār nebūs iespējams šo likumu piemērot. Tāds ir mērķis Normundam Pēterkopam. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, veiksim balsojumu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 34, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 4.panta pirmās daļas vārdus “to radiniekiem un”. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo 20.pantā ir normas, kas attiecas arī uz radiniekiem. Šī iemesla dēļ mēs neizslēdzām šos vārdus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nepiekrīt. Vajag balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot 4.panta pirmajā daļā vārdus... Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 9. Nav pieņemts, tātad paliek spēkā komisijas viedoklis un 4.panta redakcija.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 11., 12. un 13.priekšlikums ir jāizskata kopumā, jo tie attiecas uz 5.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Ilmāra Bišera priekšlikumu, bet neatbalstot Juridiskās komisijas priekšlikumu, ir mainījusi šā panta nosaukumu, noteikusi, ka tā nosaukums ir “Valsts amatpersonas”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai varam piekrist Juridiskās komisijas atzinumam par šiem trim priekšlikumiem un līdz ar to 5.panta nosaukumam - “Valsts amatpersonas”? Varam piekrist. Paldies. Esam vienojušies, tātad esam tos izskatījuši.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 5.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas nosaukt vienskaitlī. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta pirmās daļas 4.punktu, tādējādi nosakot, ka valsts amatpersonu skaitā nav ietverami Valsts prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru un valsts ministru padomnieki. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraida, jo uzskata, ka pēc sava darba rakstura padomnieki veic ļoti svarīgas valstiskas funkcijas un uz padomniekiem būtu jāattiecina šā likuma ierobežojumi, atskaitot, godātie kolēģi, amata ierobežojumus. Tas ir attiecīgajā pantā fiksēts. Amata ierobežojumu padomniekiem nav.

Sēdes vadītājs. Vai godātie kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Deputāts Kārlis Druva ierosina izteikt 5.panta 13.punktu šādā redakcijā: “pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu atbrīvotie vietnieki un pašvaldību izpilddirektori”. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts turpmākajos pantos. Lūdzu skatīt, godātie kolēģi, 17. un 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Druvas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Kārļa Druvas priekšlikumu, ierosina izteikt 5.panta 13.punktu šādā redakcijā: “pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, republikas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības izpilddirektors”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 5.panta pirmās daļas 15.punktu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītāji un viņu vietnieki veic svarīgas valstiskas funkcijas, rīkojas ar valsts un pašvaldību mantu un ka tādēļ uz visiem būtu attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija nepieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt 5.panta pirmās daļas 16.punktu. Godātie kolēģi, šis iesniegtais priekšlikums ir, mūsuprāt, kļūdains, jo nekādi nebūtu izslēdzami no valsts amatpersonu skaita tiesneši, prokurori un zvērināti notāri. Tiesneši un prokurori veic ļoti svarīgas valstiskas funkcijas - sodīšanas funkcijas, un, ja uz kādu kategoriju būtu jāattiecina likuma noteiktie ierobežojumi, tad, neapšaubāmi, uz tiesnešiem un prokuroriem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Bišers ierosina izslēgt 5.panta pirmās daļas 15.punktu, par kuru mēs jau nobalsojām, kā arī 17. un 18.punktu. Tātad ir runa par policijas darbiniekiem, robežsargiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā dienesta militārpersonām. Šo priekšlikumu noraidīja atbildīgā komisija, jo uzskatīja, ka šajā pantā ir jābūt šai kategorijai. Bet, godātie kolēģi, tālākajos pantos, kuros ir runa par amatu ierobežojumiem, ir noteikti šīm kategorijām, salīdzinājumā ar esošo stāvokli, ļoti būtiski atvieglojumi. Atkarībā no tā, kādas funkcijas veic militārpersonas un policijas darbinieki, robežsargi, ir svītrota norma, kas tiem aizliedz nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību. Ministru kabineta noteiktā kārtībā apstiprinātām policijas darbinieku kategorijām būs atļauts nodarboties arī ar blakusdarbiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums nav balsojams, jo nav izteikts konkrētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Tāpat 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizēja 5.panta 18.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosināja izslēgt 5.panta otro un trešo daļu. Šis ierosinājums tika motivēts ar to, ka visu amatpersonu uzskaitījums ir jādod Korupcijas novēršanas likumā. Bet, godātie kolēģi, nav iespējams likumā dot visu valsts amatpersonu izsmeļošu uzskaitījumu, nosaucot konkrētus amatus. Jūs jau zināt, ka, pieņemot dažādus nozaru likumus, tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas. Un arī mūsu kolēģi ministri, pieņemot Ministru kabinetā noteikumus, ļoti bieži maina valsts iestāžu nosaukumus, valsts iestāžu vadītāju nosaukumus, valsts amatpersonu nosaukumus. Šobrīd vien ir tā, ka pat kontrolējošās institūcijas darbojas zem 31 nosaukuma. Tādēļ, godātie kolēģi, nav iespējams šajā ļoti aktīvajā likumdošanas procesa gaitā konstanti noteikt vienotas valsts amatpersonu kategorijas, un tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt ir pieteicies deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nekādā ziņā nenoliedzu to vai neiebilstu pret to, ko teica nupat Lagzdiņa kungs. Bet es domāju, ka viņš arī nenoliegs to, ko aizmirsa nolasīt Juridiskās komisijas priekšlikuma beigu daļā. Ka ne jau visas šīs amatpersonas ir valsts pārvaldes sistēmas amatpersonas. Tātad gribot negribot iznāks tā, ka paliks kaut kur kāds “baltais plankums”, kas netiek aptverts. Es domāju, ka šeit neviens no juristiem nenoliegs, ka būtu daudz labāk, ja būtu viens likums un šajā likumā tiktu norādītas visas šīs amatpersonas. Nu un tad, ja viņas mainās? Nu un tad, ja notiek šīs izmaiņas? Šīs izmaiņas nenotiek ne tik bieži, un tās tad arī būtu jāsaskaņo... Tas būtu jāsaskaņo ar šo likumu. Bet sakarā ar to, ka būs vesela virkne amatpersonu... Ja jau reiz mēs uzņemamies to, ka tomēr šis likums ir tas, kurā viss tiek pateikts un tiek norādīts gan uz korupciju, gan uz tiem subjektiem, tad jāparedz arī šī forma. Varat jau varbūt noraidīt komisijas priekšlikumu, bet atzīstiet arī to, ka problēma paliek neatrisināta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu oponēt Kaksīša kungam, runājot par to, ka šeit ir problēma, kura paliek neatrisināta. Protams, raksturot precīzi visu valsts amatpersonu loku ir ļoti grūts uzdevums, un mēs šeit Saeimā arī visas tās amatpersonas, visas šo amatpersonu kategorijas, uz kurām būtu attiecināmi Korupcijas novēršanas likuma noteikumi... mēs tās visas varētu šeit sarakstīt, bet tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka tas, kas mums šajā brīdī ir šā 5.panta pirmā daļa... ka tā varētu aizņemt mums pusi no visa likuma. Bez tam problēma būs tāda, ka, mainot tikai Ministru kabineta dažādu ministriju struktūru, kas ir akts, kuru var veikt Ministru kabinets... Pat vēl vairāk - tas ir akts, ko var veikt ministrijas valsts sekretārs saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas noteikumiem. Vismaz šāda iespēja tiek ļoti nopietni diskutēta, un tas nekādā ziņā nebūtu pareizi, ja, tiklīdz šeit mainās kāds amata nosaukums, ja parādās kāds jauns amats, kurš obligāti var arī nebūt civildienesta ierēdņa amats, jo tie amati var būt ļoti dažādi... Un tātad mums ir šī tendence - iet projām no civildienesta būtiskajām amatpersonu kategorijām, un līdz ar to mēs nonākam absurdā situācijā, jo, tiklīdz kaut kas pamainās Ministru kabineta iekšienē, kaut kas pamainās šajā pārvaldes struktūrā, mums tūlīt nākas grozīt likumu. Bez tam, kā jau es teicu, šis uzskaitījums šeit būtu ārkārtīgi nepārskatāms.

Tāpēc šeit ir piedāvāta cita pieeja, proti, ir uzrakstīts, likumā ir fiksētas tās amatpersonu kategorijas, kuras mēs varam precīzi pateikt un uz kurām šiem Korupcijas novēršanas likuma noteikumiem ir noteikti jāattiecas jau tāpēc vien, ka tas ir šis noteiktais amats.

Bet pēc tam ir ļoti svarīgi, lai šie Korupcijas novēršanas likuma noteikumi attiektos arī uz kādām citām amatpersonām, ir ļoti svarīgi, lai šie Korupcijas novēršanas likuma noteikumi attiektos arī uz citām tādām amatpersonām, vienalga, kādā amatā viņas ir ieliktas - ieceltas vai ievēlētas, kuras veic darbu valsts vai pašvaldības iestādēs, uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās, vai citās to izveidotās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt publiskus lēmumus. Un tas, kas ir publiskais lēmums, tas tiek paskaidrots pēc tam - 6.panta trešajā daļā. Šie likuma noteikumi būtu attiecināmi arī uz tām amatpersonām, kurām ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā.

Godātie deputāti, es gribu pateikt skaidri, ka uz tām valsts amatpersonām, kurām ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī uz tām amatpersonām, kurām ir tiesības pieņemt publiskus lēmumus, ir attiecināmi Korupcijas novēršanas likuma ierobežojumi. Piedāvājums izslēgt šā 5.panta otro un trešo daļu nozīmē atcelt šos Korupcijas novēršanas likuma ierobežojumus attiecībā uz šīm amatpersonām.

Un tālākais, ko šeit piedāvā, ir šī trešā daļa. Tā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sastādīt precīzu valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi. Šis saraksts ir publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un, ja Ministru kabinets būs aizmirsis kādu personu šeit ierakstīt, kurai šeit, neapšaubāmi, būtu jābūt, tad tādā gadījumā tas būs jau politiski risināms jautājums. Taču mums ir jābūt mehānismam, kādā veidā visas šīs personas, kuras veic valstiskas funkcijas un kuras ir valsts amatpersonas, varētu atzīt likumā par valsts amatpersonām atbilstoši šā jēdziena jēgai. Mums ir jāparedz nepieciešamība, ka šīs personas iesniegs deklarācijas, un, ja likumos nav noteikts citādi, tad arī šīm personām ir jāsniedz deklarācijas un tad šīs personas nedrīkst pieņemt lēmumus interešu konflikta situācijā.

Es aicinu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu kā tādu, kas būtiski sašaurinātu šā likuma darbību. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka atbildīgās komisijas redakcija ir ļoti precīza, jo mēs panta otrajā daļā nosakām pazīmes, pēc kurām var atšifrēt amatpersonu šā likuma izpratnē, un 3.pantā uzliekam par pienākumu izpildvarai mēneša laikā pēc jaunā amata iedibināšanas grozīt attiecīgo sarakstu, kas ir publicējams “Latvijas Vēstnesī”.

Mēs nevaram runāt par amatpersonām, kas nav valsts pārvaldes sistēmā. Mēs runājam par amatpersonām, kurām valsts deleģē kādas savas funkcijas izpildi šā likuma kontekstā. Es domāju, ka pašreizējā redakcija, kas ir tabulas labajā ailē, ir ļoti precīza un spēj viegli reaģēt atšķirībā no Juridiskās komisijas piedāvātās, kas prasītu biežas izmaiņas likumā. Mēs gatavojamies ieviest vai nu vienoto tarifu regulatoru, vai tamlīdzīgi, un tad katrreiz, kad mēs izveidosim kādu institūciju, katrreiz, kad mēs radīsim jaunus amatpersonu posteņus, mums būtu jāver vaļā likums un šis likums jālabo ar visām no tā izrietošajām sekām.

Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, bet neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es esmu piedāvājis šo problēmu risināt drusciņ citādāk, bet vispirms izteikšos par 5.panta trešo daļu. Te tik tiešām es piekrītu Juridiskajai komisijai, ka trešā daļa neaptver visas tās amatpersonas, uz kurām mūsu likuma izpratnē būtu attiecināma šā Korupcijas novēršanas likuma ievērošana, jo, piemēram, attiecībā uz pašvaldību iestādēm pašvaldība var izveidot dažādus amatus, kuriem šobrīd varbūt saskaņā ar visu šo likumu būtu jāievēro šīs korupcijas novēršanas normas, taču Ministru kabinets nevar zināt to, kādus amatus pašvaldība no jauna izveido, un nevar tos iekļaut šajā sarakstā, kas publicējami “Latvijas Vēstnesī”. Mēs nevaram visām pašvaldībām pateikt, ka Daugavpilij ir jāpublicē savs amatu saraksts “Latvijas Vēstnesī”. Turklāt - par kādu naudu tas viss būs? Tāpēc īstas loģikas trešajai daļai nav.

Kā es esmu piedāvājis šo problēmu risināt? Es esmu piedāvājis savā variantā tā, ka mēs vispirms pirmajā daļā definējam, kas ir valsts amatpersona, kas ir pašvaldības valsts amatpersonas, un tikai tad mēs tālāk uzskaitām tos atsevišķos gadījumus, kuriem mēs gribam īpaši pievērst uzmanību. Tas ir Valsts prezidents, Saeimas deputāti, ministri un tā tālāk. Tas ir viss tas, kam mēs nupat kā jau esam piekrituši pirmajā daļā.

Šāda šā likuma pantu uzbūve ir arī Igaunijas likumā, uz kuru bieži atsaucas Lagzdiņa kungs. Arī viņi vispirms mēģināja dot šo valsts amatpersonu definīciju, un tad, lūk, par to, ko īpaši grib šajā likumā akcentēt, kuras amatpersonas izcelt. Tāpat konkrēta uzskaitījuma nav arī Lietuvas likumā. Es pārlasīju daudzus citus likumus, un arī tur nav šā konkrētā uzskaitījuma, jo ir ļoti grūti nepārtraukti uzskaitīt. Mēs mēģinām uzskaitīt un redzam, ka visu laiku veidojas jauni amati, un tad mēs mēģinām ar šo trešo daļu kaut kādā veidā visu šo jauno, kas varētu būt, aizpildīt. Neiznāks tā! Tik un tā neiznāks tā, kā teica Kaksīša kungs, jo būs kaut kādi “plankumi”.

Tāpēc es gandrīz vai piedāvātu atbalstīt manu priekšlikumu, kur šinī gadījumā šie “plankumi” tiek novērsti, jo ir dota kaut cik universāla definīcija, kas tad ir valsts amatpersonas, kas pilda valsts amatus un kas pilda tos pašvaldībās. Kaut vai viens piemērs. Saeima drīz vien skatīs likumu par īres valdēm, un atkal būs viena jauna amatpersona - īres valdes priekšsēdētājs. Arī viņš būs te jāiekļauj. Līdz ar to mums atkal būs jātaisa vaļā likums, ja viņš jau būs aiztaisīts ciet, un atkal būs jāraksta iekšā, tāpēc es domāju, ka labāk var risināt tad, kad ir dota definīcija, kas aptver visas valsts amatpersonas, kuras ir pakļautas šim likumam un kontrolei attiecībā uz korupciju, un tādēļ, ja mēs gribam uzskaitīt tās īpašās lielās amatpersonas, tad tās mums ir jāizdala atsevišķi otrajā daļā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt skaidri, ka tas, kas šeit 5.pantā ir iestrādāts kā otrā un trešā daļa, tas ir ļoti precīzs formulējums. Ar tiem dažiem labojumiem, ko mēs tagad izdarījām pirmajā daļā, šī sistēma tiešām kopumā var darboties, tā ir pilnīgi konkrēta, tā liek Ministru kabinetam publiski pieņemt par katru amatpersonu lēmumu, ka viņai ir jāsniedz šī deklarācija. Tad vismaz ir kāds, kas nosaka, izšķir to, vai viņai ir jāsniedz šī deklarācija vai nav. Šis saraksts tiek publicēts, un tas ir zināms.

Runājot par to, ka, teiksim, šo struktūru kāds grib izslēgt, piedāvājot kaut kādus... minot kaut kādas nepilnības... Tad es gribu teikt skaidri, ka to vajag papildināt, lai šīs mazās nepilnības novērstu, nevis, aizbildinoties ar dažādiem sīkumiem, piedāvāt izmest ārā visu šo pantu. Mēs labi redzam, kam ir izdevīgi šobrīd sagraut šo likumu. Es aicinu balsot “pret”! Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šis pants ir ļoti, ļoti svarīgs, lai likums tiktu sekmīgi piemērots un lai nerastos nekādi pārpratumi.

Kādas problēmas bija šobrīd vairākām valsts amatpersonu kategorijām? Viņām nebija īsti skaidrs, vai uz viņām attiecas šis likums vai neattiecas. Ko nolēma atbildīgā komisija? Mēs nolēmām sekojošo - to, ka mēs likumā uzskaitīsim svarīgākās amatpersonas, lai, jau paņemot likumu, attiecīgajām amatpersonām būtu skaidrs, ka uz viņām attiecas šis likums, bet, tā kā ļoti daudzas valsts iestādes, kas varbūt nav tik svarīgas, tiek nepārtraukti reorganizētas, arī valsts iestādes tiek pārveidotas par akciju sabiedrībām un turpina pildīt šīs valsts pārvaldes funkcijas... Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija bija valsts civiliestāde, tur bija valsts ierēdņi, bet, lai būtiski palielinātu algas, Satiksmes ministrija nolēma to pārveidot, un valdība akceptēja, ka tā tiek pārvērsta par akciju sabiedrību. Tātad, ja mēs būtu likumā ierakstījuši, ka uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktoru, viņa vietnieku un ierēdņiem attiecas šis likums, tad pēc tam, kad valdība reorganizēja šo struktūru, mums atkal būtu trijos lasījumos jāgroza likums, bet šādas reorganizācijas, godātie kolēģi, valdība veic ļoti bieži, un tādēļ mēs ejam šo ceļu, proti, gribam noteikt kritērijus, pēc kuriem vadoties, valdībai ir jāapstiprina saraksts - to amatpersonu saraksts, kuras nav uzskaitītas šajā Korupcijas novēršanas likumā. Un tad šīm amatpersonām, paņemot attiecīgo Ministru kabineta sastādīto sarakstu, būtu skaidrs, vai uz viņām attiecas ierobežojumi vai neattiecas. Tāda ir mūsu koncepcija.

Tādēļ, godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un arī Normunda Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas 24. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 25. priekšlikumu mēs jau izdebatējām. Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums neparedz, ka Ministru kabinetam vajag apstiprināt to valsts amatpersonu sarakstu, kuru uzskaitījums nav dots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 25. - deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 34, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 26. priekšlikums. To atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo uzskata, ka likumā izsmeļoši nevar ietvert visas interešu konflikta novēršanas metodes.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav. Vai balsošanu neviens neprasa? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 27. priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina veidot citādāku likuma struktūru, samainot vietām ceturto nodaļu ar otro nodaļu. Šo priekšlikumu, godātie kolēģi, mēs noraidījām, tā kā tas ļoti sarežģītu šā likuma piemērošanu, jo mums ir atsauces no viena panta uz otru, un tādējādi rastos sarežģījumi gan likuma izstrādāšanā, gan piemērošanā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot, kāpēc es piedāvāju samainīt vietām otro nodaļu un ceturto nodaļu, kur runāts par deklarācijas iesniegšanu. Tātad piedāvāju pārcelt kā otro nodaļu. Daru to tikai tāpēc, ka uzskatu, ka cīņas ar korupciju galvenais ierocis ir nevis ierobežošana un sekošana līdzi tam, vai šis ierobežojums tiek vai netiek ievērots, bet gan tieši šī deklarācija, kontrolēšana, vai deklarācija, ko katra amatpersona ir iesniegusi, atbilst patiesībai. Šāds demokrātijas instruments ir arī, kā es lasīju, visu pārējo valstu likumos, kur uzsvars ir likts tieši uz to, ka galvenais instruments cīņā pret korupciju ir deklarācijas.

Es domāju, ka būtu bijis loģiski, ja mēs, ievērojot šos demokrātijas pamatprincipus, ka katrs cilvēks deklarē... tas tad arī ir šis instruments un viņš pats ievēro... tad var kontrolēt to, kā viņš ievēro to, ko pats ir deklarējis. Un mums būtu pēc tādas gaisotnes arī jāvadās.

Es, protams, kategoriski neuzspiežu, ka par to būtu jābalso, jo es izteicu tikai savas domas. Man liekas, ka tā būtu bijis daudz pareizāk un arī daudz pareizāk būtu izprotama šā likuma jēga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā kā Pēterkopa kungs neuzturēja spēkā balsojumu, tad es pateikšu ļoti īsi. Svarīgas ir gan tās normas, kas amatpersonām aizliedz atrasties interešu konfliktsituācijā, gan tās normas, kas aizliedz amatpersonām pieņemt lēmumus interešu konfliktsituācijā, gan arī tās normas, kuras uzliek par pienākumu amatpersonām iesniegt deklarāciju. Un tikai tad, ja mums izdosies pilnvērtīgi iedzīvināt visu šo normu kompleksu un papildus tiks iestrādātas nepieciešamās normas Krimināllikumā... Un arī no citiem likumiem mums ir jāizņem ārā korupciju veicinošas normas, jo tikai tādā situācijā mēs varam cerēt, ka korupcija mūsu valstī mazināsies.

Tātad visas likuma normas, kas attiecas uz korupcijas ievērošanu, ir būtiskas, un, protams, ar likumu vien nepietiek, jo ir vajadzīga gan valdības enerģiska rīcība korupcijas novēršanas virzienā, gan arī tiesībsargājošo institūciju enerģiska rīcība, bet, ja mēs šajā brīdī konkrēti runājam par šā likuma normām, tad tās visas ir svarīgas un nav pamatoti apgalvojumi, ka kāda no nodaļām būtu noliekama beigās, tāpēc ka tā, lūk, ir mazāk svarīga. Šādam formulējumam es kategoriski nevaru piekrist.

Un es jebkurā gadījumā, ja notiks kāds balsojums, aicinu neatbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops neprasīja balsojumu par savu priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - neatbalstīt šo priekšlikumu? Piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 28. priekšlikums - atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt no likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu, jo, izslēdzot šo punktu, valsts amatpersonām tiktu dotas tiesības pieņemt lēmumus gadījumos, kad valsts amatpersona ir materiāli vai citādi ieinteresēta. Šīs normas izslēgšana tik tiešām būtu ļoti, ļoti bīstama.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Finansu ministrija iesniegusi priekšlikumu - aizstāt 6. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “jebkāda veida ienākumus” ar vārdiem “ienākumus, kuri tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lietas būtība ir tāda... Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt likuma 6. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Līdzīgs ir 31. priekšlikums, kuru ierosinājusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka, kontrolējot šā likuma izpildi, attiecīgajām kompetentajām Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām nav iespējams pārbaudīt to, vai attiecīgā persona ir vai nav ģimenes loceklis, vadoties pēc tiem kritērijiem, kurus 32. un 33. priekšlikumā ierosinājuši Juridiskā komisija un deputāts Ilmārs Bišers. Minētie kolēģi ierosina noteikt, ka ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību.

Pieņemot šo priekšlikumu, godātie kolēģi, iznāk tāda situācija, ka, pirmkārt, valsts amatpersonām, kurām būs jākontrolē šā likuma izpilde, būs jāiejaucas citu personīgajā dzīvē, tātad jākontrolē mājas apstākļi, vai ir kopīga saimniecība un vai dzīvo kopā. Komisija uzskatīja, ka mums galvenais kritērijs ir radniecības pakāpe. Ja attiecīgajai amatpersonai ir brālis vai māsa, tad neatkarīgi no tā, vai šī amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību, uz viņiem ir attiecināmi attiecīgie likumā noteiktie ierobežojumi - gan lēmumu pieņemšanas, gan sodīšanas ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, kas ir izsaucis manu priekšlikumu. Es uzskatu, ka šie ierobežojumi ir jādala. Viens ir plašāks loks, kur mēs tiešām varam prasīt visai plaši, lai valsts amatpersona nepieņemtu nekādus lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem. Pie tam es šajā gadījumā pat būtu gatavs šo personu loku palielināt, jo iepriekšējā reizē, kad šo likumu pieņēma, Lagzdiņa kungs nepieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu - noteikt to tādā pašā apjomā, kāds tas ir noteikts attiecībā uz lēmumu pieņemšanu privāto uzņēmējsabiedrību valdes un padomes locekļiem, bet šeit ir jānošķir...

Tomēr tajā pašā laikā ir arī tādas lietas, kur mēs nevaram prasīt no amatpersonas, lai viņa zinātu visus savus radiniekus, kuri dzīvo varbūt kaut kur tālu prom vai ar kuriem varbūt viņai ir sliktas attiecības... lai viņa zinātu, no kādām sabiedrībām viņi saņem kaut kādus ienākumus. Izlasiet, lūdzu, tepat šajā pantā! Ja tās radinieki gūst no kādas uzņēmējsabiedrības kaut kādus ienākumus, tad amatpersona nedrīkst pieņemt attiecībā uz viņiem lēmumu. Kā amatpersona to var zināt, ka, teiksim, kāds viņas radinieks... ar ko viņš dzīvo kopā un ved kopēju saimniecību vai ka viņš ir nopircis kaut kādas akcijas kādā uzņēmumā? Mēs taču neuzliekam tam radiniekam par pienākumu kaut ko ziņot šai amatpersonai, bet amatpersona vienmēr nevar, pieņemot kādu lēmumu, aptaujāt visus savus radiniekus, vai viņi nav nopirkuši kādas akcijas.

Tāpēc es ierosināju atdalīt šīs divas lietas. Viena lieta ir jautājums par šiem ienākumiem. Tiešām, - kad dzīvo kopā... Tad var katrā ziņā uzzināt, vai viņš ir iepircis vai nav nopircis akcijas attiecībā uz šo uzņēmumu. Un tad to lietu var atdalīt no tā... Kad ir runa par lēmuma pieņemšanu. Es domāju, ka tas nebūt nav tik grūti šajā gadījumā to noskaidrot. Jo mēs visi, aizpildot šīs ienākumu deklarācijas, redzējām, ka tur tas ir norādīts - radinieki tiek norādīti pēdējā lappusē, un tiek norādīta arī viņu adrese. Tā ka Valsts ieņēmumu dienestam nav ne mazāko grūtību noskaidrot, vai viņš dzīvo vai nedzīvo kopā... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es kā parasti ļoti, ļoti lūdzu jūs pievērsties dažiem pantiem un vismaz palasīt tos, nelasīt “Čas” un ”Dienu” un neminēt krustvārdu mīklas... Jo ir ļoti svarīgs tieši šis pants: kurš tad ir radinieks, kurš ir ģimenes loceklis. Kā jūs atceraties, iepriekšējo, šo pirmo likumu, ko mēs skatot pilnīgi pakļāvām šī mūsu šī Korupcijas novēršanas likuma “tēva” informācijai... mēs visi baidījāmies, ka mēs visi varētu būt korumpēti, ka mēs negribam šo korupciju novērst, un tāpēc arī tieši... jā, jā, viss ir kārtībā, likums ir brīnišķīgs, vai ne... un izrādās, ka to likumu bija izpētījis tikai mūsu cienījamais premjerministrs Šķēles kungs, varbūt tāpēc, ka viņam bija labi padomnieki, tādi kā Grūtupa kungs, bet varbūt kādu citu iemeslu dēļ, un mēs visi, lielākā daļa, ieskaitot Valsts prezidentu un mūsu cienījamo spīkeru, izrādījāmies korumpēti. Jūs atceraties. Un vairāk nekā pusgadu bija avīzēs tie raksti un “zīmēja”, kurš nu ir vairāk vai mazāk korumpēts, un pamazām apstājās pie Krištopana kunga. Nu tad viņš, vienīgā klints, nesalaužamā, nenogremdējamā, nenogremdējamais kuģis, kurš ar milzīgu tilpni iegāja mūsu valdībā, viņš, izrādījās, nav bijis korumpēts. Un līdz ar to apklusa... Un paldies Krištopana kungam, ka tādu muļķīgu likumu, ko mēs arī šodien papildinām... un mēģinām viņu ierobežot vai vismaz paskaidrot... Es lūdzu Lagzdiņa kungu, lai viņš pagaidām atsauc to, pastāsta, kā pasaulē tas notiek. Un var būt, ka pietiktu ar sirdsapziņu, ja mums tā būtu, un vēlētāji jau zinātu, kuram ir sirdsapziņa un kuram nav un kurš zog un kurš nezog, un tad būtu labi, bet nu likums ir vajadzīgs, tas ir pieņemts... Korupcijas jēdziens nav skaidrs. Izrādās, ka mēs nezinām, kas ir korupcija. Jēdziens nav skaidrs. Mēs to izbalsojām ārā... Tātad arī padomdevēju mums nav... Grūtupa kungs varbūt būtu pareizi ieteicis, kā nebūt korumpētiem. Un arī Gulbja kungs no reģistra varbūt tagad dzird mūsu debates, un var būt, ka arī vairs nekļūdīsies un nenosauks Lagzdiņu... ka Lagzdiņš ir korumpēts... Un Jānis Ādamsons... Izrādās, ka tās ir pavisam citas personas. Tikai pēc pusgada uzzina, ka viņi nav korumpēti. Un Bišera kungs šeit nenolasa savu referātu, ko viņš bija sagatavojis par šo absurdu. Un šodien mēs turpinām runāt par ģimenes locekļiem... Varbūt tad ierakstīt iekšā arī tādas lietas, ka, piemēram, kolēģiem, kas saistīti ar bijušo PSKP, kolēģiem, kas saistīti ar komjaunatnes laiku, nedrīkstētu pārdot dažus uzņēmumus - trikotāžas uzņēmumus vai kādus citus - vai ostas... Kolēģiem, kas saistīti ar G-24 kredītu izšķērdēšanas brīdi, vai Baltezera kolonijas kaimiņiem un dažāda kalibra draugiem un draudzenēm... Skaidrs, ka vajadzētu arī tos te ierakstīt iekšā. Jo ģimenes locekļi... Šķirtais vīrs, šķirtā sieva... Atkal absurds, vai ne? Citi ar draugiem un draudzenēm dzīvo labāk un sirsnīgāk nekā ar ģimenes locekļiem. Absurds ir viss tas formulējums. Jāatbalsta būtu Bišera kunga ieteikums, jo tas radinieku loks ir pārāk plašs. Kāds savstarpējs sakars var būt brāļiem, kuriem bija noguldījumi varbūt kādās bankās, varbūt ārzemēs? Var būt, ka viens no viņiem vada kādu uzņēmumu, par ko nemaz otrs brālis nezina. Viens no viņiem ir, teiksim, domes deputāts... Tā korupcija mūsu valstī tiešām būtu jānovērš, jo tiešām valsts ir, varētu teikt, pirmajā vietā... Bet nu tuberkulozes ziņā un izmiršanas ātruma ziņā mēs esam pirmajā vietā. Kas attiecas uz korupciju, ir grūti pateikt, kurā vietā. Droši vien otrajā vietā, kā man te saka priekšā.

Jā, man grūti pateikt, kā tas bija... Kad Jūrmalas domes priekšsēdētājs Inkuļa kungs parakstīja bankai “Parex” garantiju par 250 000 latiem, par šīs naudas aizdošanu tādam Tiltniekam, pirms tās parakstīšanas viņš pārliecināja visus deputātus par to, ka Tiltnieks ir milzīgi spējīgs un veiksmīgs uzņēmējs, un mums gandrīz vai tā likās... Pēc tam izrādījās, ka Tiltnieks ir maksātnespējīgs un ka tā ir afēra. Ka viņš ir viņa ārlaulības dēls. Nu kā mums zināt, kurš ir kam radinieks, kurš kam ir ģimenes loceklis un cik tuvi ir šie cilvēki savā ģimenē vai radu attiecībās? Tā ka es uzskatu, ka viss šis likums ir viens melns caurums - jo “baltie plankumi”, kā Kaksīša kungs teica, tagad būs nosegti -, kurā var ietilpināt visu ko, nezin ko. Es domāju, ka mums ir daudzi citi likumi - ir Kriminālkodekss, ir dažnedažādi civillikumi un ka ar tiem pilnīgi pietiktu. Bet nu, ja vajag, tad es ļoti lūdzu nobalsot par Bišera kunga ierosinājumu. Lai man nepiesietu kāda cita - man zināma vai nezināma radinieka - grēkus. Tāpēc tas priekšlikums, kuru Bišera kungs ir iesniedzis un par kuru mēs tūlīt balsosim, ir visnotaļ atbalstāms, jo citādi mēs būsim vēl lielākā putrā. Es paredzu, ka ar šā paša likuma pieņemšanu mēs būsim putrā.

Sēdes vadītājs.Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs esam tikuši tikai līdz 6.pantam, bet jau tagad ir redzams, ka šis izskatāmais likumprojekts draud pārvērsties par farsu, jo tāds likums faktiski nav izpildāms. Kāpēc es to gribu teikt?

Ja mēs kā amatpersonas nedrīkstam pieņemt lēmumus, kas attiecas uz mums vai mūsu radiniekiem, tad mums visiem vienkārši ir jāiet mājās, jo jebkurš mūsu šeit, Saeimā, pieņemtais lēmums un likums gribot vai negribot attiecas uz mums un uz mūsu radiniekiem. Ja mēs to nevaram atzīt, tad ir vienkārši jājautā - kas mēs esam?

Atšķirībā no citiem, kas iepriekš uzstājās, es gribu konkrēti runāt tikai par Juridiskās komisijas piedāvāto priekšlikumu par 6.panta pirmās daļas 2.punktu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Es domāju, ka šis Juridiskās komisijas priekšlikums, ka jāizslēdz 6.panta pirmās daļas 2.punkts, ir jāatbalsta, jo es uzskatu, ka daudzos gadījumos tiešām ir tā, ka dzīvot kopā ar radiniekiem nenozīmē, ka ar viņiem ir tikai laba saskaņa. Var būt, ka citreiz ir labāka ar draugiem. Piemērs tam ir Šķēles kunga gadījums. Mēs avīzē lasām tos faktus, ka viņš ir atdevis akcijas, kādam tās pārrakstījis (tie, protams, ir tikai minējumi, bet var būt, ka tie apstiprināsies). Tas nozīmē, ka ar draugu var vienoties labāk nekā, piemēram, ar savu brāli.

Mēs, visi šeit, Saeimā, strādājošie deputāti, varbūt patiešām nepazīstam visus savus radiniekus, īsti nezinām, kurā vietā kuri dzīvo, un, pieņemot to vai citu lēmumu, mēs tieši vai netieši saskaramies ar viņu interesēm. Tādēļ es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir pieņemt šo Juridiskās komisijas piedāvāto ierobežojumu, viņu piedāvāto priekšlikumu, ka šos ierobežojumus var attiecināt tikai uz tiem, ar kuriem attiecīgajai amatpersonai ģimenē ir kopdzīve. Uz tiem, ar kuriem attiecīgā amatpersona dzīvo kopā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu kategoriski noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kura pieņemšanas rezultātā valsts amatpersonai turpmāk radīsies tiesības sagatavot un pieņemt lēmumus attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses.

Es kategoriski noraidu arī Bišera kunga priekšlikumu - vārdu “radinieki” aizstāt ar vārdiem “ģimenes locekļi”, šādā izpratnē, kāda tiek piedāvāta 32. un 33. priekšlikumā. Jo - kas notiek, ja, teiksim, divi brāļi dzīvo nevis vienā dzīvoklī, bet blakus esošos dzīvokļos un ja valsts amatpersonas brālim simtprocentīgi pieder kāds uzņēmums? Tad šī amatpersona var virzīt lēmumu projektus, kas, piemēram, paredz piešķirt šim brālim valsts pasūtījumu. Šī amatpersona pati izkārtos šo valsts pasūtījumu. Tātad faktiski šeit parādās pilnīgi brīva iespēja amatpersonām darboties savu vistuvāko radinieku interesēs. Es gribu uzsvērt, ka šā likuma izpratnē jēdziens “radinieki” nav sevišķi plaši traktējams. Tās ir tikai pašas tuvākās radniecības pakāpes. Šis formālais kritērijs, kas aizliedz pieņemt šos lēmumus, nevis sagatavot šos lēmumus, neapšaubāmi, būtu saglabājams. Saglabājams tieši tādā formā, kādā tas ir attiecībā uz ģimenes locekļiem.

Es gribu atbildēt Stikuta kungam, ka šis likums par farsu nekādā ziņā nepārvēršas, bet līdz šim mēs tomēr esam vairāk vai mazāk spējuši sistemātiski veidot pietiekami labu un pietiekami stingru redakciju. Komisija šajā ziņā ir pastrādājusi. Protams, te ir lietas, kuras būtu vēl jāprecizē trešajā lasījumā, bet šodien mums ir vajadzīgas nopietnas, preventīvas normas attiecībā uz korupciju, kuras novērstu pašas korupcijas rašanās iespēju. Mēs nevaram citādi mūsu valstī šobrīd dzīvot.

Kas attiecas uz to, ka Ozoliņa kungs aicina atbalstīt vārda “radinieki” aizstāšanu ar vārdiem “ģimenes locekļi” un min šeit piemērus par draugiem un kompartijas kolēģiem un komjaunatnes kolēģiem, es domāju, ka tas būtu ļoti pozitīvi - mēģināt šeit kaut kādā veidā iestrādāt arī papildu punktus, kas aizliegtu pieņemt lēmumus attiecībā uz bijušajiem kompartijas vai komjaunatnes kolēģiem, (Starpsaucieni no zāles: “Kārli, kāda tev radniecība ar Zīgeristu? Svešs onkulis!...”) ja to var kaut kā juridiski formulēt. Un arī noteikt, kādā veidā vienošanās, kuras noslēgtas, ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, vienalga, vai tās ir raktiski vai mutiski noslēgtas. Ka tās var uzskatīt par spēkā neesošām. Tas varētu attiekties uz Šķēles ārzonas firmu “Quainton Limited” un arī uz daudziem pilnīgi citiem gadījumiem, kuros amatpersonas intereses pārstāv kaut kāds draugs. Ka mēs varētu šos līgumus, šos vienošanās līgumus, pasludināt par spēkā neesošiem, kā tas tiek darīts Konkurences likumā. Tad mēs varētu šo likumu padarīt vēl efektīvāku. Bet absolūti nepareizi ir... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Absurds likums - idiotisks!”) Jā, es saprotu šos neapmierinātības saucienus no zāles, bet mēs labi saprotam arī to, kuri būtu tie deputāti, kuri cenšas, teiksim, visādā veidā graut šā likuma tālāku konsekventu virzību. Es to varu pateikt pilnīgi skaidri.

Es gribu pateikt to, ka nepieciešamība šo likumu uzlabot nevar kalpot par argumentu, lai no šā likuma ņemtu ārā labas lietas. Es aicinu noraidīt šo deputāta Bišera priekšlikumu (nr.30) un arī Juridiskās komisijas priekšlikumu (nr. 31). Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G. Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es, protams, atbalstu šo priekšlikumu - vārdu “radinieki” nomainīt vismaz ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mums visiem ir gan ģimenes locekļi, gan radinieki. Un it īpaši bērni. Godīgi jāsaka: vai tad nu mēs visi zinām, ko mūsu bērni dara, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir? It īpaši pašreizējā situācijā, kad Latvija ieiet normālajā pasaules kārtībā. Kā mēs varam tam izsekot līdzi, kā mēs to varam zināt?

Otrkārt, tas pat nav ētiski - līst tur iekšā... Kaut vai tas būtu diezgan tuvs ģimenes loceklis, tas nav ētiski - līst iekšā viņa lietās, viņa darbos un visos pārējos pasākumos. Es zinu, ka mani bērni mani atrod tad, kad viņiem kaut ko no manis vajag, bet es gan viņus visu laiku netincinu: kur jūs ko darījāt un vai jūs kādā uzņēmējsabiedrībā darīsiet to vai citu?

Es vienmēr esmu teicis vēl vienu citu lietu, - ka man personīgi ļoti nepatīk, ka, lai gan mums ir Korupcijas novēršanas likums, patiesībā ir tā, ka reālajā dzīvē visapkārt notiek pavisam kas cits. Ko mēs lasām šajās pēdējās dienās avīzē? Par visādām augstākā līmeņa korupcijas lietām, kas sāk noskaidroties. Un kā tad Korupcijas novēršanas likums ir varējis tās lietas ierobežot?

Es minēšu tikai vienu piemēru no pēdējām dienām. Es staigāju garām Raiņa piemineklim un ar zināmām šausmām skatos uz to, kas tur notiek, - ne tikai no tās netīrības viedokļa, kāda tur pašreiz ir, bet arī no drošības tehnikas viedokļa, jo tikko kā mēs piedzīvojām Talsu traģēdiju. Es skatos, kā tur tās “pannas” un visi tie “kastroļi” griežas apkārt, ar visiem tiem bērniem, kuri tur iekšā... Tas viss, izrādās, ir iznomāts šai Holandes firmai par 600 latiem. Viss -par 600 latiem! Tad man ir jautājums: kā būs iespējams par tiem 600 latiem sakopt visu to netīrību, visas tās izvandītās zemes, puķes un visu pārējo, kas tur tagad ir noticis? Vai tā ir korupcija vai nav korupcija? Es domāju, ka tā ir paša augstākā līmeņa korupcija. Izrādās, ka pašreiz tur ir Domes deputāta tēva firma. Kādā veidā? Mēs varam noskaidrot, kas to darīja. Bet es skatos - kā tad šis Korupcijas novēršanas likums ierobežo šādu reālo darīšanu? Viņš to nekādi neierobežo. Tāpēc jau mēs šeit rakstām iekšā tādas absurdas lietas, ka mums ir jāizseko visi savi radi. Tādas, ko principā nevar izdarīt.

Es domāju par Leiškalna ģimeni, it īpaši par to brāli. Tur to bērnu laikam ir jau pāri par desmit. Kārlim Leiškalnam arī nemaz nav tik maz. Kā tad tam visam, ja to attiecina kaut vai tikai uz bērniem vien, var izsekot? Es domāju, šādu lietu nedrīkst saistīt ar kaut kādu negodīgumu vai nevēlēšanos to darīt. Es arī deklarācijā rakstu pēc labākās sirdsapziņas, bet es negribētu, lai pēc īsa brīža noskaidrotos, ka kāds mans brālēns, kuru es neesmu redzējis vismaz piecus gadus... Es tiešām ar viņiem reti tiekos. Kā es varu par viņiem kaut ko zināt? Es nevaru zināt, Lagzdiņa kungs! Es nekādi nevaru zināt visu par saviem brālēniem un māsīcām, nevaru zināt, ko viņi kaut kur dara, ja es viņus vispār nesatieku. (No zāles deputāts A.Lambergs: “Ir jāzin...”) Nē, tas nav jāzina un nebūs jāzina.

Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ko es jau nupat minēju - uz to, kas notiek pie Raiņa pieminekļa. Uz to, ka tur pilnīgi atklāti - pilnīgi atklāti!- notiek, manā izpratnē, milzīgas korupcijas līmeņa pasākums. Nu, bet kā tad šis likums to ierobežo? Kā jūs redzat, Lagzdiņa kungs, dzīvē tas nedarbojas. Dzīvē tas likums nedarbojas! Pašreiz mums te avīzēs peld augšā visādi pārkāpumi viens pēc otra. Kāds ir kaut ko darījis ofšoru firmās un visur citur... Dzīvē tas likums nedarbojas. Es esmu ar jums runājis. Taisīsim to tā, lai tas darbojas! Es atbalstu, protams, Bišera kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Desmit deputāti ierosina noteikt tiem, kas otro reizi uzstājas debatēs, debašu laiku - divas minūtes, nevis vienu. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai varam vienoties? (Starpsaucieni: “Jā!”) Neviens neprotestē. Paldies. Tātad esam izlēmuši. Bet debates turpināsim pēc pārtraukuma, godātie kolēģi!

Paziņojumu sniegs deputāte Aida Prēdele. Par komisijas sēdi.

A.Prēdele. Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde notiks Sarkanajā zālē tūlīt pēc reģistrēšanās. Ir paredzēta tikšanās ar ārlietu ministru Birkava kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu to izdarīt!

Gundaram Valdmanim ir paziņojums. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es jums vairākas reizes esmu stāstījis par autokatastrofām, kuras izraisījusi policijas dzeršana Ludzā. Būs preses konference par to jautājumu, un mēs vāksim parakstus, lai būtu pastāvīga Saeimas izmeklēšanas komisija un lai mēs varētu palīdzēt civilizēt mūsu policiju. Preses konference notiks 104. istabā, tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas sekretāru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi! Pārtraukums vēl nav izsludināts. Lūdzu, palieciet vēl savās vietās, lai nebūtu problēmu ar reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6 Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Leonards Tenis, Atis Sausnītis, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Pauls Putniņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā! Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu mani atvainot, ka es, būdams atbildīgais ziņotājs, esmu spiests uzstāties arī debatēs, jo vairākkārt no šīs augstās tribīnes, apspriežot konkrētos priekšlikumus, tika uzdots jautājums: kā tas var būt, ka likums nedarbojas, ka likums netiek piemērots? Un šiem jautājuma uzdevējiem secinājums bija gandrīz tāds, ka, lūk, šis likums nedarbojas tādēļ, ka likums ir slikts. Nav ideālu likumu, godātie kolēģi! Pie tam jūs taču zināt, kāda iemesla dēļ šis un daudzi citi likumi mūsu valstī nedarbojas. Šo jautājumu mums uzdod arī vēlētāji. Likums nedarbojas, godātie kolēģi, ne jau tādēļ, ka konkrētie likumi būtu tik nepilnīgi, ka tos nevarētu piemērot, bet gan tādēļ, ka tās amatpersonas, kurām ir pienākums kontrolēt likuma izpildi, konkrēti piemērot likumu - un šis likums ir jāpiemēro Prokuratūrai, tiesībaizsardzības institūcijām, Valsts ieņēmumu dienestam -, ka šīs struktūras nestrādā, jo attiecīgie ministri un valdība nespiež attiecīgajām institūcijām pildīt šo likumu. Un arī mēs, godātie kolēģi... arī mums ir jāuzņemas atbildība, ka mēs nespiežam valdību, lai tā savukārt organizētu šā likuma izpildi.

Jūs taču ļoti labi zināt, ka mēs ar likuma pārejas noteikumiem pirms diviem gadiem vasarā uzdevām valdībai izstrādāt normatīvos aktus, ar kuru palīdzību šis likums būtu piemērojams. Valdība to nepildīja, arī mūsu pašvaldības nepildīja, un šajā ziņā mums ir jāuzņemas atbildība, tā ka, godātie kolēģi...

Daudzos gadījumos mūsu vēlētāji saka, ka vainīgs ir likums, bet ierēdņi saka... Tūkstošiem reižu mums dažādās auditorijās ir jādzird, ka valsts amatpersonas saka: likumi ir nepilnīgi! Šādi, godātie kolēģi, tās personas, kuras negrib organizēt likumu izpildi, aizbildinās par savu nevarēšanu. Tie ir šie daži vārdi, kurus es gribēju teikt sakarā ar jau izteikto kritiku par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Divas lietas man spiež šobrīd kāpt tribīnē. Un pirmā no tām ir tāda, ka es apšaubu to rezultātu, kāds būs balsojumā, jo man liekas, ka arī pēc atkārtota balsojuma nāksies izsludināt pārtraukumu, sakarā ar to, ka Saeimas zālē šobrīd nav pietiekoši daudz deputātu.

Otrs jautājums. Deputāts Kreituss mani minēja kā cilvēku, kam ir ļoti daudz radinieku. Un tā tas diemžēl ir sagadījies, ka man viņu ir daudz, tā ka attiecīgajā ministrijas sagatavotajā ailītē maniem tuvākajiem radiniekiem un ģimenes locekļiem nepietiek vietas, man tā ir jāpaplašina.

Vēl es varu paskaidrot, ka es noteikti nezinu šajā deklarācijā prasīto radinieku personu kodus, jo es ar daudziem no viņiem neuzturu pārāk ciešas attiecības, tāpēc atļaujos pārkāpt šo prasību, neierakstīdams personas kodu, jo uzzināt to caur kādiem slepeniem kanāliem man nav iespējams.

Trešais, par ko gribu runāt, ir tas, ka šajā likumā ir ļoti konkrēti pateikts, kādi radinieki un brālēni nav ietverti šo radinieku lokā. Tātad tie ir brāļi, māsas, vīrs, sieva, bērni un vecāki. Un 6.pants nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un uz saviem radiniekiem. Tā ir pilnīgi saprotama, ētiska un normāla norma, neskatoties uz to, ka Latvijā nav tāda tipiska klana. Valsts un draugu būšanas šajā sabiedrībā bieži vien spēlē daudz svarīgāku lomu nekā ģimenes un radu būšanas.

Un tomēr es gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un nenomainīt vārdu “radinieks” ar vārdiem “ģimenes locekļi”, jo kaut kādai robežai taču ir jābūt. Pie tam šāda norma, kas tiek attiecināta uz radiniekiem... ne tikai uz ģimenes locekļiem, bet arī uz radiniekiem, ir visu to valstu normatīvajos aktos, kuras regulē šo korupcijas novēršanas lietu. Pilnīgi visās valstīs tas ir ierakstīts, pie kam nosakot attiecīgi šo radniecības pakāpi, līdz kuras robežām darbojas attiecīgie likuma panti. Tā ka aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti labi, ka zālē ienāca kolēģis Čerāns, jo es gribētu viņam pēdējās uzstāšanās sakarā šo to pateikt. Es domāju, nekas labs mums nesanāks, ja mēs centīsimies pilnveidot likumu pēc tāda principa: ja kāds ir vienisprātis ar mani, tad viņš cīnās par korupcijas apkarošanu, bet ja kādam ir citāds viedoklis, tad viņš ir par korupciju. Ja tā mēs izturēsimies cits pret citu, tad, dabīgi, nekas labs no šīs priekšlikumu apspriešanas neiznāks. Un to mums acīmredzot vajadzētu censties ievērot, jo tāda ir solīdā sabiedrībā pieņemtā atziņa, ka vajag uzskatīt, ka arī otrs domā un vēlas uzlabot, nevis pasliktināt. Ja mēs domāsim ar tādu pietāti, Čerāna kungs, kā jūs, tad varbūt kādā brīdī man vairs negribēsies palikt šajā zālē, jo jūs apriori no šīs tribīnes pasakāt, ka, ja es nepiekrītu tādam viedoklim, tad, lūk, es esmu tas un tas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tāda. Acīmredzot mums ir jāizšķiras, kādu mēs šo likumu gribam pieņemt - safrizētu, daiļskanīgu, skaistu, bet tad pēc tam - pēc pusgada, tāpat kā pagājušajā vasarā, vajadzēs griezties attiecīgajās institūcijās pēc skaidrojumiem. Tajās institūcijās, par kurām Lagzdiņa kungs teica, ka valdība neprasa no tām atbildību. Prokuratūra ir Saeimas pakļautībā. Vai arī izveidosim šo likumu tādu, lai tas ir pietiekami konkrēts, lai tas ir pietiekami viennozīmīgi saprotams un lai mums nav jāgriežas pēc palīdzības - pēc šiem tulkojumiem.

Tā nu sanāca, ka es nepaspēju pieteikties debatēs, un mēs iebalsojām 6.pantā, kuram diez kādēļ neviens negrib nolasīt pirmās daļas 2.punktu, kāds tas ir tagad, arī tādu lietu, kas saistīta ar ietekmēšanu, runa ir par jautājumu, kura izlemšanu ietekmē... var attiecīgi ietekmēt un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, ja kāds ir nodarbojies kaut pāris gadu ar jurisprudenci, cik viegli var noskaidrot, vai var ietekmēt, un cik viegli ir šodien noskaidrot, kas būs, teiksim, pēc gada? Vai var ietekmēt - tā ir nākošā lieta.

Un trešā lieta. Acīmredzot tiem, kam ir vismaz juridiskā izglītība, vajadzētu šajā likumā sakārtot šīs kategorijas, ka ir radniecība, ir svainība un ir arī tāda kategorija - kopējās saimniecības vešana, un tā nav domāta sadzīviskā izpratnē kā kopā dzīvošana. Un tad šīm kategorijām vajadzētu arī šeit operēt, ka radniecība ir līdz tādai pakāpei un svainība - līdz tādai pakāpei. Tad nevajadzētu sievu šā likuma izpratnē nosaukt par radinieku. Kādēļ tad nevarētu lietot šo vispārzināmo juridisko terminu - svainība līdz zināmai pakāpei?

Es arī nepiekrītu tiem kolēģiem, kuri saka par šo kopīgās saimniecības vešanu, ka tā jau būs iejaukšanās privātajā dzīvē. Viss šis likums līdz zināmai pakāpei ir iejaukšanās privātajā dzīvē, cik lielā mērā to uzliek publisks likums. Un bez tā jau arī nevarēs to izdarīt, ja kādam šobrīd ir radušās šaubas un ja nevar noskaidrot jautājumu par kopējās saimniecības vešanu, par kopā dzīvošanu. Un tad mēs paveram, Čerāna kungs, citas durtiņas vaļā, ka vīrietis ar sievieti varēs dzīvot kopā, bet deklarācijā nebūs jāparādās viņu saistībai, jo viņi nebūs nedz radinieki, nedz vedīs kopīgu saimniecību. Mēs to neprasīsim, vai ved vai neved, un viņi būs sveši cilvēki. Un tad, lūk, nekas šā likuma izpratnē no viņiem netiks prasīts. Arī par to ir jādomā un jārunā no tāda viedokļa. Un arī es vēlos, lai būtu cīņa pret korupciju, arī es vēlos, lai šis likums būtu pietiekami labs, nevis otrādi.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! No dažām runām es jūtu, ka deputāti nav pietiekami uzmanīgi izlasījuši manu priekšlikumu, pie tam kopsakarā ar citiem priekšlikumiem. Es vispār neatsakos šajā likumā no termina “radinieki” tur, kur to var piemērot, bet es atsakos tikai tajos gadījumos, kad amatpersona nevar noskaidrot, kur viņa tuvāki un tālāki radinieki gūst ienākumus. Tur varētu neizvirzīt šīs prasības, bet tās varētu attiecināt tikai uz tām personām, uz tiem, ar kuriem amatpersona dzīvo kopā un par kuriem viņa zina. Un tas ir tāpēc, lai neviens nevarētu izvairīties no atbildības un lai godīgu cilvēku, kurš neko nav zinājis par viņa radinieku mantiskajiem darījumiem, pēkšņi nesauktu pie atbildības par to, ko viņš nekad nav zinājis. (Starpsauciens: “Ļoti pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gan šajā reizē, gan arī citās reizēs kategoriski iebilstu pret jebkādiem mēģinājumiem mīkstināt Korupcijas novēršanas likuma normas, bet par to, vai šā likuma normu mīkstināšana veicina vai bremzē korupciju, jūs, es domāju, varat visi spriest paši, kā tas patiesībā ir.

Bet Kaksīša kungam es tomēr gribu pateikt, ka tas gadījums, ko jūs šeit minējāt attiecībā uz to, ka divas personas dzīvo kopā... Tagad saskaņā ar atbildīgās komisijas atbalstīto variantu viņi viena par otru varēs pieņemt lēmumu. Es domāju, ka tas tiešām ir vērā ņemams priekšlikums un ka to vajag uz trešo lasījumu iestrādāt, ka arī šādā gadījumā viņi šo lēmumu pieņemt nevar. Taču nevajag šīs labās idejas dēļ pašreiz graut citu labu normu. Es aicinu neatbalstīt Juridisko komisiju un aicinu neatbalstīt arī deputātu Bišeru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Jaunbagātie! Sponsoru kalpi un tā tālāk! Skat, šo farsu, ka ar šo papīru mēs novērsīsim kaut kādu korumpētību mūsu valstī! Tas ir pilnīgs farss! Bet mēs drīkstēsim tāpat kā beidzamo reizi deviņus mēnešus skatīties avīzēs, kad tad kuru nosauks par korumpētu, jo, redzi, Valdmanis nav precējies, viņam varbūt šogad patīk blondā, bet nākošmēnes varbūt blondīne no manis aizies prom, un vēl pēc sešiem mēnešiem es varbūt iemīlēšos kādā citā... Un es būšu tūlīt korumpēts, jo es nebūšu deklarējis. Visiem četriem maniem dēliem ir daudz labāk nekā man. Viņi šodien caurmērā pelna 50 un 60 reižu vairāk nekā es. Man būs tiesības viņiem prasīt, kādas pajas viņiem pieder kādās firmās, un tad, ja viņi man laicīgi nepaziņos, ka viņi ir pārdevuši savu “General Motors” un nopirkuši “General Electric”, vai tad es būšu korumpēts? Jūs iesiet pie maniem “stokbrokeriem” un viņu “stokbrokeriem” Amerikā un redzēsiet, vai es tūlīt esmu kaut ko deklarējis. Šī ir muļķošanās, ka mēs tagad drīkstēsim viens otram skatīties kabatās, drīkstēsim skatīties radu kabatās un mēs būsim korumpēti, ja mūsu radi nebūs visu uzrādījuši.

Nē, draugi! Korumpētība sākas cilvēkā, korumpētība sākas tanī zagšanā. Jūs varat paprasīt jūsu sponsoriem, kā viņi kļuva bagāti, un viņus nodot policijai... Stendzenieka kungu arī... Jā, un tos, kuri Rīgas ostā sēž un kuri nemaksā tos nodokļus. Varētu daudzus, es domāju, iesēdināt... varētu tos, kas, teiksim, reketu organizē un lielu naudu pelna... tos varētu... Bet tāda korumpētība šeit netiks novērsta ar šo likumu, taču mēs runāsim, ka mēs esam atbalstījuši Antikorumpētības likumu. Vai kāds no mums ir korumpēts tāpēc, ka brālim vai dēlam ir vārdabrālis kaut kur citur pasaulē? Un tad sāksies! “Dzeltenā avīze” vienreiz jau skaidroja, ka mans dēls ir pediņš, ka viņš apkalpo seksuālās minoritātes un nezin vēl ko. Izrādās, ka tas bija kāds Ričards Valdmanis gandrīz manos gados. Viņš atnāca uz preses konferenci Latvijā, bet nebija mans dēls Ričards Valdmanis, kurš mācās universitātē Menā un kuram ļoti labi meitenes patīk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nenovirzīties no apspriežamā temata, Valdmaņa kungs! (Starpsauciens no zāles: “Tas ir tieši par tematu!”)

G.Valdmanis. Jirgena kungs, es domāju, ka tas tieši ir par tematu. Un kā mēs tagad, zini, izsekosim tos cilvēkus, kuri ir mainījuši savu vārdu kā Sļivkina kungs un Čepāņa kungs, un diezin kurš cits?... Šlesers un Jasinskis un tā tālāk... Diez vai mēs zināsim, kuri tad tie radi ir. Tie kroplie jau maina savus vārdus katru nedēļu vai vismaz vienu reizi mūžā.

Korumpētība ir tā, ka pakļaujas kādai tautai nelabvēlīgai varai, un nav svarīgi, vai tā būtu Sadarbības padome vai kāds tiesneša krēslā, kas soda jaunieti par to, ka viņam ir sarkanbaltsarkanās krāsas. Tā ir dziļa korumpētība! Bet par to mēs šeit vairs nerunājam. Mēs nerunājam par to, ka rīkojas pret valsts, pret sabiedrības pašapziņu un sirdsapziņu. Mēs šeit runājam par kaut ko formālu, kā mēs varēsim viens otru āķēt un ķengāt.

Es domāju, ka šis likumprojekts nav Jāņa Lagzdiņa cienīgs. Es saprotu, ka ir ļoti labi iet pa pasauli un teikt: “Es esmu Latvijas antikorumpētības tēvs”. Bet tās ir tikai falšas krāsas. Šis likumprojekts nekam un nekādi neder, tas nepiespiedīs nevienam no jūsu kolēģiem frakcijā atdot to mantu, kas ir no tautas paņemta.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tiešām gribētu izteikt pateicību mūsu Jānim Lagzdiņam, jo viņš tiešām ir talantīgs jurists, bet ne tik talantīgs kā Grūtups un Šadinovs, kuru deklarācijas es gribētu redzēt. Diemžēl tās man nav pieejamas. Būtu patīkami redzēt arī, teiksim, Nagļa deklarāciju, Kehra deklarāciju, Oša deklarāciju, bet varbūt es arī tikšu klāt, ja viņiem tādas būs jāraksta. Es domāju, ka viņiem nebūs, jo viņi nebūs šajā likumā iekšā.

Bet kā notiek manipulācijas? Piemēram, Leopolds Ozoliņš ir jūsu priekšā, bet Šķēle paziņo, ka viņa partijā, kuras nemaz vēl nav, ir iestājies arī Leopolds Ozoliņš. Izrādās, tas ir deputāts no Rīgas Domes, kurš ir ievēlēts Rīgas Domē ar manu vārdu un uzvārdu. Un, ja viņš gadījumā ir korumpēts, tad tagad, kamēr to noskaidros, paies pusgads. Akurāt tikpat ilgi kā iepriekš, kad mēs jau skatījām šo Korupcijas novēršanas likumu.

Ļoti pazemojoši ir tādi momenti, piemēram, ka mēs rakstām par radiniekiem. Man ir deklarācija šeit, kas man ir jāizpilda. Un tur ir rakstīts: “Iesniedzēja radinieki - vīrs, sieva...” Sieva laikam arī grib kādus mazus līdzekļus sev paturēt, ko es nezinu, kādai nebaltai dienai... Tēvs - miris, māte - mirusi, tiem nav jāatskaitās. Dēls. Dēls varbūt grib savu biznesu taisīt, un viņš man saka: “Tas ir komercnoslēpums, es tev neko neteikšu!” Taču viņam ir 3 akcijas ostā vai kuģu remontu rūpnīcā. Sievai arī varbūt kādas akcijas ir. Brālis... māsa. Brālis nedzīvo ar mani kopā. Viņš dzīvo pavisam citā vietā. Es ar viņu reti satiekos, īpaši tad, ja ir kāda vajadzība, kad ir jāpakonsultē kāds, kas ir galvu sasitis (Starpsauciens: “Saspiedis!”) vai galvu saspiedis...

Jā, diemžēl es uzskatu, ka šis variants, kas te mums ir priekšā un ko mēs šodien lasām, ja kāds to vispār lasa... ka tas ir ļoti neizdevies. Un varbūt es balsošu tikai par šo punktu - par Bišera kunga priekšlikumu, ka tomēr vajadzētu ierobežot - izņemt ārā šo vārdu “radinieki” un aizvietot to ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Man vienkārši ir kauns par visu to runāt. Paldies par uzmanību. Tas likums nav izdevies, cienījamo jurist! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es tikai no juridiskā viedokļa, kā atbildīgās komisijas referents, varētu komentēt dažus viedokļus. Tātad: ja mēs tagad pieņemsim Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumu, tad mēs šo grozījumu izdarīsim tikai 6.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā. Tieši šajos divos punktos mēs vārdu “radinieki” aizstāsim ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Kāds būs rezultāts? Rezultāts būs tāds, ka tiks noteikts, ka valsts amatpersonas nevarēs pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un saviem radiniekiem un attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personīgās intereses. Tātad šajos divos punktos mēs būsim kā subjektus atstājuši radiniekus, nevis ģimenes locekļus. Bet savukārt citos gadījumos, tad, kad tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz personām, no kurām tiek gūti ienākumi, vai kad, kā 4.punktā ir noteikts, attiecīgās amatpersonas ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi kādās uzņēmējsabiedrībās... Tad mēs šos ierobežojumus attiecināsim tikai uz tādām situācijām, kad šajās pārvaldes institūcijās ienākumus gūst šo amatpersonu ģimenes locekļi. Tātad šis pants sadalīsies it kā divās daļās: divos gadījumos subjekti būs radinieki, citos - ģimenes locekļi. Nu tad, godātie kolēģi juristi, kas iesniedza šo priekšlikumu, jums vajadzēja iesniegt priekšlikumu aizstāt vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi” visos šajos punktos, lai būtu zināma konsekvence! Runājot par to, kādas būs sekas, ja aizstāsim 3. un 4.punktā vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”, ir jāteic, ka tagad situācija būs tāda: pēc šī labojuma stāšanās spēkā šo personu radinieki, kuri vienlaikus ir ģimenes locekļi (autoru izpratnē) formāli pierakstīsies citā vietā, tātad viņiem būs cita dzīvesvieta, un uz viņiem šie ierobežojumi neattieksies. Tas nozīmē, ka pēc šo normu stāšanās spēkā tiks masveidīgi mainīts šis statuss - brālis izrakstīsies no dzīvokļa, kurā dzīvo ar otru brāli, vai bērni izrakstīsies no dzīvokļa, kurā dzīvo tēvs. Visiem zināms tas gadījums Rīgas Domē, kas tagad ir noticis. Tie holandieši, tā atrakciju firma... Tur ir situācija, kurā dēls ir acīmredzot pieņēmis lēmumu tēva interesēs. Tēvs izrakstījies no dēla dzīvokļa, un dēls varējis pieņemt lēmumu attiecībā uz tēvu.

Godātie kolēģi, es piekrītu tam viedoklim, ko izteica kolēģis Čerāns, - proti, ka trešajā lasījumā varētu šo pantu un visu tekstu papildināt - aiz vārda “radinieki” ierakstīt vārdus “ģimenes locekļi”. Tad mēs tik tiešām ar šo personu loku aptvertu arī faktiskos laulātos. Šis būs ļoti labs priekšlikums. Taču šobrīd es komisijas vārdā aicinu noraidīt 30. un 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu - aizstāt likuma 6.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 18, atturas - 6. Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: “Saprāts nostrādājis vienreiz. Paldies, Bišera kungs!”)

J.Lagzdiņš. 32. un 33.priekšlikums, kolēģi, būtu jāskata kontekstā, jo abi priekšlikumi ir līdzīgi. Atbilstoši iepriekšējam balsojumam būtu tātad nepieciešams arī definēt, kādas personas tiek uzskatītas par ģimenes locekļiem.

Godātie kolēģi, es tomēr aicinu Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera doto formulējumu - ka ģimenes locekļi ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību, - nepieņemt kā absolūtu absurdu. Šeit uzstājās Kaksīša kungs un teica, ka, lūk, ja pieņemšot šo Juridiskās komisijas un Bišera kunga priekšlikumu, tad ar šo personu loku aptveršot arī faktiskos laulātos. Bet, Kaksīša kungs un Bišera kungs, sakiet, lūdzu, vai faktiskie laulātie ir radinieki? Jūs šeit formulējāt: “Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā...” Pēc šī formulējuma iznāk, ka tikai ģimenes locekļi ir radinieki, ar kuriem dzīvo kopā. Bet citas personas nav ģimenes locekļi. Ne aizbilstamie, ne aizbildņi, ne faktiskais laulātais. Jūs iepriekš maldinājāt savus kolēģus, teikdami, ka šis priekšlikums aptver faktiskos laulātos. Tieši otrādi. Šī priekšlikuma pieņemšanas rezultātā mēs esam krasi samazinājuši to personu loku, kuru interesēs nevar pieņemt šos lēmumus. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Godātie kolēģi! Priekšlikums pēc savas būtības jau ir perverss. “Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā...” Mēs ļoti labi sapratām, kas ir ģimenes loceklis. Ģimenes loceklis, neapšaubāmi, ir vīram sieva vai sievai vīrs. Bet, Bišera kungs, ja mēs sāksim dzīvot kopā ar radiniekiem, tā ir nācijas degradācija, pret kuru šeit iestājas arī Ozoliņa kungs. Nē, nē, es aicinu nebalsot. Es nezinu, ko mēs darīsim ar iepriekšējo normu, kad mēs pasakām, ka uz radiniekiem neattiecas... Bet šādus absurdus priekšlikumus es lūdzu neatbalstīt. Ne Juridiskās komisijas formulēto, ne Bišera kunga formulēto. Es atvainojos, tas tiešām izklausās pēc perversijas.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru sacensties daiļrunībā ar juridisko jautājumu zinātāju (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Varat sacensties! Varat un kā vēl...”) un, izrādās, arī citu attiecību zinātāju, kas runāja nupat, bet es domāju, ka ir zināms arī tas, ka šī pazīme - dzīvošana kopā - juridiskajā literatūrā (un jurisprudencē vispār) līdz sadzīviskajam nosacījumam netiek novesta. Uz to ir jāskatās savādāk. Un, ja jau mēs runājam tik šauri un to attiecinām tikai uz laulāto dzīvošanu kopā, tad interesanti būtu zināt - kā tad jātulko, vadoties no dzīvokļa tiesībām, no ģimenes tiesībām, dzīvošana kopā ar vecākiem? Vai tad tiešām mēs aiziesim līdz absurdam? Nevajadzētu līdz tādam naturālismam nonākt, apspriežot likumprojektu!

Es piekrītu, ka uz trešo lasījumu tiešām vajadzētu šai daļai būt precīzākai, un es jau iepriekš teicu, ka tiešām varētu iedalīt visas šīs personas pēc pazīmes - radniecība, svainība... Un kopējas saimniecības vešanu, kas citādā kontekstā var notikt, nosaukt arī par dzīvošanu kopā. Un nepārvērtīsim likumprojekta apspriešanu par asprātībām intīmajos jautājumos!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā nu mēs šobrīd esam ar dažādām veiklām juristu viltībām un dezinformāciju nonākuši situācijā, ka mēs esam būtiski sašaurinājuši to personu loku, uz kuru attiecas lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, kādi ir šajā likumā. (Starpsauciens: “Ļoti normāli!”) Tas, kas bija līdz šim paredzēts - ierobežojumi amatpersonām pieņemt lēmumus attiecībā uz radiniekiem -, tagad ir attiecināts tikai uz ģimenes locekļiem. Radinieki ir aizstāti ar ģimenes locekļiem... (Starpsauciens: “Nav aizstāts...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, uzklausiet runātāju! (Starpsauciens: “Čerān, mājās!”)

K.Čerāns. Tātad mēs esam šeit aizstājuši radiniekus ar ģimenes locekļiem, un tātad valsts amatpersona turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz tādām fiziskām vai juridiskām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai attiecīgās amatpersonas radinieki, kas nav ģimenes locekļi, gūs ienākumus.

Es uzskatu, ka šis radinieku jēdziena sašaurinājums būtiski degradē šādu lēmumu pieņemšanu ierobežojošo normu. Un, ja mēs tagad vēl arī šeit piedāvājam juridiski viltīgas normas kā mēģinājumu atkal kaut kādā veidā no jauna izskaidrot, kas ir ģimenes locekļi, kuras patiesībā ir vērstas tikai uz to, lai Korupcijas novēršanas likuma darbību padarītu iespējami mazefektīvu, es varu skaidri pateikt, ka es nevaru atbalstīt šādus priekšlikumus, un aicinu arī deputātus tomēr to nedarīt. Es domāju, ka mēs nedrīkstam šodien mūsu valstī pieņemt normas, kas mīkstina ierobežojumus, kas ir noteikti vai nosakāmi korupcijas iespējām. Mums ir jācenšas maksimāli ierobežot šo korupciju. Šīs dažādās asprātības, kuras šeit parādās par ģimenes locekļu definējumu, kas šeit ir iesniegts, - tās patiesībā jau nav nekāds izdomājums, tās parādās tieši tāpēc, ka šāds priekšlikums ir šādā absurdā veidā iesniegts. Un es aicinu to neatbalstīt šajā gadījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens no zāles: “Aivar, pasaki kādu labu vārdu!”)

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka te mēs par daudz gribam no tribīnes tēlot dažādus pretkorupcijas cīnītājus, un skan šie izteicieni “sašaurināts loks” un “mīkstina”, un “gribam maksimāli ierobežot korupciju”... Es gribētu teikt: lai arī tie ierobežotāji ķeras pie darba un lai praktiski arī kaut ko izdara! Praktiskais piemērs, es jau nupat teicu, ir Esplanādē. Tur Rainim, kā saka, lielajam “zociķu” līderim, uz galvas birdina pelnus un papīrus met “tēvzemiešu” ierīkots karuselis... Tur praktiski var kaut ko darīt, cīnoties pret korupciju. Rakstiet, lūdzu, tūliņ pieprasījumu Gorbunova kungam vai kādam citam!

Šajā gadījumā es domāju, ka te nevajadzētu arī bārstīt asprātības par to, kas dzīvo kopā un kādā veidā dzīvo kopā. Nākamajā lasījumā palabosim. Ierakstīsim: “dzīvo vienā dzīvoklī, vienā mājā vai vienā sētā”. Un viss būs skaidrs. Tā ka es domāju, ka šeit nevajadzētu šķēpus lauzt, un es piekristu tiem runātājiem... Un es arī lūgtu atbalstīt šo Bišera kunga ieteikto ierobežojumu kā saprātīgu. Jo, es vēlreiz saku, es nevaru visas māsīcas un brālēnus atrast. Es no viņiem pat kodus nevaru dabūt. Netaisīsim cirku un nerakstīsim iekšā tādas lietas, ko mēs nevaram izpildīt! Būtībā mēs tās vēršam pret mums pašiem, deputātiem, un tad mēs sākam savā starpā meklēt korumpētus cilvēkus. Kā mēs redzam, korupcijas skandāla rezultātā bija tikai pāris korumpēto, un tie paši “izslīdēja”.

Es aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Kaksīša kungs! Saskaņā ar Civillikumu ir ģimenes locekļi un ir radinieki. Jūsu piedāvātajā redakcijā lēmumus attiecībā tieši uz ģimenes locekli jeb vīru vai sievu var pieņemt, jo jūs rakstāt: ģimenes locekļi šī likuma izpratnē ir radinieki. Vīrs vai sieva ir tikai ģimenes loceklis, tie nav radinieki, līdz ar to jūs ļaujat pieņemt šos lēmumus attiecībā tieši uz vīru un sievu. Attiecībā uz vīru un sievu... Izlasot jūsu likumu... šeit ir likts priekšā tāds noteikums, te nekas nav sajaukts, te viss ir precīzi teikts. Jūs izslēdzat no ierobežojošajām normām tieši laulāto draugu. Jūs pasakāt, ka ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem valsts amatpersona dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību. Lai cik būtu labi juridiskā ziņā, lai cik labi jums izdevās pierādīt to, kas attiecas uz Kārtības ruļļa 115. pantu... Es pieņemu, ka jūs esat labs jurists, bet te kaut kas “neklapē” jums. (No zāles deputāts J.Kaksītis: “Uz trešo lasījumu!”) Ja šo likumprojektu gatavosim uz trešo lasījumu, tad noraidīsim šo absurdo priekšlikumu, un attiecībā uz trešo lasījumu iesniedziet sakārtotu priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man atkal jāsniedz cienījamajam Leiškalna kungam mazs paskaidrojums. Panta otrajā daļā jau ir teikts, ko nozīmē vārds “radinieki” šā likuma izpratnē, un tur ir minētas arī laulībā esošās personas, kā jūs redzēsiet. Un pēc tam es saku, kas šā likuma izpratnē ir tie radinieki, kuri dzīvo kopā ar attiecīgo valsts amatpersonu. Tā ka šeit nekādā ziņā otrs laulātais netiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Galvenais motīvs, kādēļ atbildīgā komisija noraidīja šo formulējumu, ir tas, ka tām amatpersonām, kurām ir pienākums kontrolēt šī likuma izpildi, praktiski nebūs iespējams konstatēt, vai attiecīgais radinieks ved kopīgu saimniecību ar attiecīgo amatpersonu (tieši tas vārdiņš “ved” - Bišera kungs, tas ir tiešs tulkojums no krievu valodas; tā savulaik, padomju laikos, rakstīja kodeksos) vai dzīvo kopā ar attiecīgo amatpersonu. Šīs lietas nav kontrolējamas un pierādāmas.

Šis fakts var tikt pierādīts un fiksēts vienīgi tiesas ceļā, bet es šaubos, jo, ņemot vērā jau šobrīd ļoti smagnējo šī likuma izpildes kontroli un tā piemērošanu, rodas jautājums, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem būs tik daudz spēka un kompetences, lai šos jautājumus risinātu. Godātie kolēģi, šī norma ir ielikta iekšā speciāli tādēļ, lai bremzētu šī likuma izpildi. (Starpsauciens: “Būs!”)

Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 32. un 33. priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu un deputāta Bišera priekšlikumu, kuri ir identiski, - papildināt 6. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 24, atturas - 7. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 34. priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 35. un 36. priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina 6. panta piekto daļu izteikt precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu un izteikusi to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates pieteicies deputāts Antons Seiksts. Viņa nav, viņš ir pārdomājis. Godātie kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par 34. un 36. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lagzdiņa kungs! Tātad mēs 34. un 36. priekšlikumu akceptējām. Bet 35. priekšlikumu? Arī to deputāti akceptē? Paldies.

37. priekšlikums. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, šeit ir ļoti daudzi identiski priekšlikumi, kurus ir iesniedzis kolēģis Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija, un tādēļ arī ir vienādi šie balsojumi.

37. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 7. pantā vārdus “jebkādā veidā”. Tas ir juridiski precizējošs priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot 7. pantā vārdus “jebkādā veidā”. Tā... Bišera kungs, jūs debatēs gribējāt runāt? Nevēlaties.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija saka, ka valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai arī veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz... un tālāk šeit ir šis uzskaitījums. Juridiskās komisijas priekšlikums ir izslēgt vārdus “jebkādā veidā”. Nenoliedzami, var iedomāties tādas situācijas, kurās šie vārdi “jebkādā veidā”, šo vārdu esamība, tomēr var ietekmēt viena vai otra jautājuma izskatīšanu, un tāpēc kā pastiprinošu formu tos būtu lietderīgi šeit saglabāt, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka gan tieša, gan netieša ietekmēšana ir šajā likumā aizliegta. Ja šeit šie vārdi “jebkādā veidā” tiek izņemti, tad var parādīties diskusijas par to, ka varbūt netieša ietekmēšana vai kāda cita pastarpināta ietekmēšana šeit nemaz nebūtu domāta, bet, ja šeit parādās vārdi “jebkādā veidā”, tad ir skaidrs, ka ir pilnīgi aizliegta jebkāda ietekmēšana. Un, ņemot vērā to, ka tā ir šī likuma norma un arī iecere un ka nebūtu nekāda pamata šo likumu mīkstināt, un, ņemot vērā arī to, ka šie vārdi “jebkādā veidā” netraucē šeit, šajā likuma pantā, man būtu aicinājums tomēr šos vārdus no šī panta ārā nesvītrot un noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Tiešām vajadzētu tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt vārdus “jebkādā veidā”, jo es esmu tagad nonācis neziņā, vai es esmu pieņēmis kukuli. Vai man kukuli ir devis Valsts prezidents. Es tagad esmu izmisis, jo es, lasot šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, jūtos korumpēts. Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām es saņēmu laipnu uzaicinājumu no Valsts prezidenta un organizatoriem piedalīties braucienā uz Uzbekistānu. Brauciens bija ļoti interesants. Nu, es gan esmu Uzbekistānas atbalsta grupā... Tur bija rūpnieki, baņķieri, bija iespējams iepazīties, bija krāšņas pieņemšanas pie paša Uzbekistānas prezidenta, un tas bija visnotaļ ļoti eksotisks piedzīvojums, es neteikšu, ka tas nebija patīkams. Bet katrā ziņā tas notika pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Kā es balsoju, tas nu tā, bet pēc tam... tagad jau ir pagājuši apmēram divi gadi, bet es neesmu saņēmis nevienu priekšlikumu piedalīties Valsts prezidenta vizītēs. Tāpēc es domāju, ka tas tiešām ir tāds kutelīgs termins, un tāpēc es domāju, ka es tomēr atbalstīšu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Es aicinu balsot par priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godātie kolēģi, balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot 7. pantā vārdus “jebkādā veidā”. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 19, atturas - 7. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38. priekšlikums. Izslēgt 7. panta 2. punktu. Analoģiski balsojumam par 6. panta 2. punktu šis priekšlikums nebūtu izskatāms, jo... (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Lagzdiņa kungs! Skatīsim tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir 39. priekšlikums. Deputāta Bišera ierosinājums -vārdu “radinieki” aizstāt ar vārdiem “ģimenes locekļi” - arī nav balsojams, jo mēs esam to izlēmuši. Šeit, godātie kolēģi, mums būtu jāatbalsta Ilmāra Bišera priekšlikums, lai mēs neradītu pilnīgu sajukumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Godātie kolēģi, tātad Bišera kungs ir izteicis priekšlikumu, ko komisija nav atbalstījusi, bet sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem būtu loģiski, kā Lagzdiņa kungs to saka, lai neradītu absolūtas pretrunas likumā, to atbalstīt. Tātad mums ir jābalso.

Vai deputāti piekrīt, ka mēs atbalstām deputāta Bišera priekšlikumu? Nepiekrīt. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Debates bija beigušās, Čerāna kungs! Tagad runās komisijas vārdā. Godātais Čerāna kungs, mēs jau izdiskutējām šo jautājumu. Arī jūs par to uzstājāties. Tagad mēs balsosim.

Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu - aizstāt 7.panta 2., 3. un 4.punktā vārdu “radinieki” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ģimenes locekļi” (attiecīgā locījumā). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums ir analoģisks iepriekš nobalsotajam. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nav analoģisks. Tur tā problēma!”) Es atvainojos! Nav analoģisks...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ja mēs esam vienojušies 7.panta 2., 3. un 4.punktā izdarīt vārdu izmaiņu, par kuru tikko nobalsojām, tad es domāju, ka mēs varētu atbalstīt arī Juridiskās komisijas priekšlikumu - izdarīt tādas pašas izmaiņas. Vai kāds balsojumu prasa? Nevajag. Paldies. Tiek atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums. Mēs esam konceptuāli izlēmuši noraidīt šo priekšlikumu, debatējot par iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums - izslēgt 8.panta pirmās daļas 2.punktu. Pēc analoģijas mēs esam šo priekšlikumu jau noraidījuši, debatējot par iepriekšējiem pantiem. Tātad mums nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tagad, godātie kolēģi, ir tā situācija, par kuru mēs debatējām iepriekš, un varbūt arī manas vainas dēļ, atbalstīdami iepriekšējo priekšlikumu par 7.panta otrās, trešās un ceturtās daļas precizēšanu, mēs tik tiešām, godātie kolēģi, esam radījuši pretrunas, jo, kā no vietas to pareizi aizrādīja deputāts Čerāns, mēs 6.pantā vārdus “radinieki un ģimenes locekļi” esam aizstājuši ar vārdiem “ģimenes locekļi” tikai trešajā un ceturtajā daļā, savukārt 7.pantā trešajā un ceturtajā daļā... Šeit deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Es, godātie kolēģi, neesmu pilnvarots komisijas vārdā runāt par šo situāciju, kas ir radusies šo priekšlikumu pieņemšanas rezultātā, tādēļ man šeit nav viedokļa.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai atbalstīsim deputāta Bišera priekšlikumus - arī 8.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā aizstāt vārdus... un tālāk kā tekstā.

Čerāna kungs pieteicies debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms izteikt savus iebildumus pret to, ka man nedeva vārdu debatēs par 39.priekšlikumu pēc tam, kad es biju uzstājies debatēs par 37.priekšlikumu. Tas kaut kā neatbilst Kārtības rullim. Es tieši uz šo problēmu gribēju norādīt, kura šeit mums radās, un arī šie nesaskaņotie balsojumi radās tieši tāpēc. Bet tas viss tagad jau ir pagājis.

Ja mēs tagad runājam par 8.pantu un skatāmies šo 43.priekšlikumu, tad redzam ka šeit tiek piedāvāts aizstāt vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi” attiecīgajā locījumā šā 8.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, arī pieļaujot tagad, ka tiks atbalstīts priekšlikums, ka valsts amatpersonai, kurai saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, uzziņu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, tagad būs tiesības to darīt attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas vai tās radinieku, kas nav ģimenes locekļi, materiālās vai citas personiskās intereses. Tātad, ja radinieks nav ģimenes loceklis, tad attiecībā uz viņu var izšķirt strīdu, tad var veikt uzraudzību, viņu var kontrolēt kā amatpersonu, var arī uzlikt vienu vai otru sodu. Acīmredzot tas šeit nekādā gadījumā nebūtu pamatoti, un absolūti nepamatota šeit ir jebkāda aizbildināšanās ar to, ka cilvēks nevarēja zināt, kur ir šie radinieki, kas nav ģimenes locekļi, ja viņi nedzīvo kopā ar kādu brāli vai māsu, un tāpēc es aicinu šo deputāta Bišera kunga priekšlikumu noteikti noraidīt.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka citāds ir Juridiskās komisijas priekšlikums nr.45, kas būtu vairāk saskanīgs ar to, kas ir nolemts iepriekšējos priekšlikumos, taču es aicinu neatbalstīt arī Juridisko komisiju, bet, protams, tajā situācijā, ja ir jāizšķiras starp šiem diviem, tad Juridiskās komisijas priekšlikums neapšaubāmi ir labāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, situācija ir radusies tāda, kādu pirms brīža to raksturoja deputāts Čerāns. Proti, ka, ja pieņems šo Juridiskās komisijas un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, tad valsts amatpersona varēs veikt jebkāda veida pārbaudi, kontroli un uzraudzību pār tām firmām, kurās akcīzes... vai no kurām ienākumus gūst attiecīgā amatpersona. Tāpat arī tajās firmās, kuras vada attiecīgās valsts amatpersonas radinieki vai ģimenes locekļi. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par kuru mēs balsojam?”) Balsosim par deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Par deputāta Bišera priekšlikumu vispirms. Un, ja mēs to nobalsosim, tad 45. nebalsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 6. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums ir analoģisks iepriekš nobalsotajiem priekšlikumiem. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 44. priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Tā kā šis priekšlikums ir ietverts deputāta Bišera priekšlikumā, kurš ir atbalstīts, tad to nav vajadzības balsot.

Sēdes vadītājs. 46. izskatīsim.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums attiecas uz 9.panta 1., 2. un 3.punkta precizēšanu, aizstājot vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi” attiecīgajā locījumā. Šī konceptuālā lieta jau ir nobalsota, tātad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad mēs piekrītam, ka sakarā ar mūsu iepriekšējo balsojumu tiek pieņemti Juridiskās komisijas un deputāta Bišera priekšlikumi - aizstāt likuma 9.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Nepiekrīt. Balsosim!

Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Par ko runāts šajā likuma pantā un ko piedāvā šie grozījumi? Tātad šis pants ir par to, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi tajā gadījumā, ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv. Tas ir 1.punkts 9.pantā.

Paskatīsimies šā 1.punkta tikai pirmo pusīti, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi, ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā. Ja mēs tagad šo vārdu “radinieki” aizstājam ar vārdiem “ģimenes locekļi”, tad mēs nonākam tādā situācijā, ka valsts amatpersona drīkstēs būt par valsts institūcijas pārstāvi arī tādos gadījumos, kad šīs amatpersonas radinieks, kas nav ģimenes loceklis, ir materiāli vai kā citādi personiski ieinteresēts izskatāmajā lietā.

Godātie kolēģi! Atbalstīdami Juridiskās komisijas priekšlikumu, mēs šeit iebalsojam atļauju klajam interešu konfliktam, un nestāstiet, lūdzu, man tādas lietas, ka šie priekšlikumi nav vērsti uz šā likuma graušanu (Starpsauciens: “Sagraus!”) un ir vienalga, no kā šie priekšlikumi ir nākuši. Mēs katrs varam izdarīt secinājumus gan par tiem, kuri šos priekšlikumus ir iesnieguši, gan arī par tiem, kuri balso par šādiem priekšlikumiem. Un tādi secinājumi tiks izdarīti pilnīgi un noteikti. Es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Tāpat es aicinu neatbalstīt arī Bišera kunga priekšlikumu, kas attiecas uz citiem šā 9.panta punktiem - uz 2. un uz 3.punktu. Darīšu to tikai tāpēc vien, ka tas ir vērsts uz šā Korupcijas likuma normu mīkstināšanu, un tas, ka mēs iepriekšējos pantos esam pieņēmuši kaut kādus kļūdainus lēmumus, neuzliek mums - Saeimai kopumā, es šeit domāju, deputātiem, kuri ar balsu vairākumu tā ir nobalsojuši, - pienākumu mīkstināt šā Korupcijas novēršanas likuma normas. Tas mums neuzliek šādu pienākumu, tāpat arī neliek atkārtot tās pašas muļķības, kas ir pieļautas.

Patiesībā varētu teikt arī smagākus vārdus par to, kas šeit šobrīd ar šo likumu tiek darīts. Mums nav jāseko mūsu iepriekšējai sliktajai pieredzei, arī nekādi iepriekšējie balsojumi mums šeit nav saistoši, jo šie punkti katrs skar pavisam cita veida juridiskas attiecības, tāpēc mums ir pilnīgs pamats noraidīt gan Juridisko komisiju, gan deputātu Bišeru šajā punktā.

Es aicinu nelegalizēt šajā likumā pilnīgi atklātu interešu konfliktu. Es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pretēji smagajiem apvainojošajiem vārdiem, ko teica Čerāna kungs, ka mēs speciāli graujam šā Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, gribu sacīt tieši otrādi. Es gribu aizstāvēt Ilmāra Bišera ierosināto labojumu, jo reālā situācija dzīvē varētu izveidoties tāda, ka būtu jāsāk baidīties no saviem radiniekiem. Piemēram, ja dzīvokļu komunālās saimniecības priekšnieks šobrīd strādā kādā pilsētā un ja pilsētas mēra amatā nokļūst viņa radinieks, tad viņam no šā amata ir steidzami jāmūk prom, jo šeit, pēc jūsu teiktā, radīsies interešu konflikts, un viņš, gribot vai negribot, vairs nevarēs veikt šīs funkcijas, jo visi tarifi, kas tiek apstiprināti konkrēti šajā iestādē, tie tiek izlemti. Tādēļ es uzskatu, ka būtu neloģiski radiniekus šeit pīt iekšā. Radiniekus nevajag pīt iekšā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es domāju, ka šoreiz Čerāna kungs tiešām ir uzvilcis uz sava tievā āķa treknu tārpu, un tāpēc balsu zvejošanu, es uzskatu, tomēr nevajadzētu veikt. (Smejas.)

Man šķiet, ka šis likums, ko Lagzdiņa kungs ir taisījis, ir tagad norakstīts no padomizētās Hivas vai Buhāras pavalsts likumiem, jo tā radinieku būšana latviešiem nav tik izteikta. Varbūt ir tieši otrādi. Tāpēc vajadzētu ieteikt šiem radiniekiem būt, lai grautu šo amatpersonu viņas darbā un viņas prestižu, varbūt pat kādreiz ietupinātu. To jau mēs zinām, kā tas bija 1941. un 1949.gadā, kad radi un draugi... vai ne? Tā ka es uzskatu...

Es tiešām gribētu pateikties Bišera kungam, ka viņš šo likumu padara mazliet cilvēciskāku un loģiskāku. Aicinu balsot par Bišera kunga priekšlikumu, bet Čerāna kungam varu sacīt, ka viņš tomēr ir gudrs, par kompjūteru visu ko labi zina, kāpēc tādā veidā lai nezvejo tās balsis. Vai ne? Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Ozoliņa kungs! Šeit nav runa par kādu zvejošanu, šeit ir runa par to, lai mūsu valstī būtu kaut kāda kārtība un tiktu ierobežota korupcija. Bet es gribu aicināt visus deputātus neatkarīgi no tā, ko jūs domājat par deputāta Bišera priekšlikumu, noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kur šie absurdi ir vēl klajāki nekā deputāta Bišera priekšlikumā. Tad izdarīsim, lūdzu, vismaz to! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējie balsojumi ir bijuši tādi, ka tie šo likumu padara faktiski neizpildāmu, jo likumā ir savstarpēji pretrunīgas normas. Esam iebalsojuši tādas normas, kas nedod iespēju šo likumu piemērot. Un arī tad, kad mēs pēc Juridiskās komisijas ierosinājuma 1995.gada rudenī apspriedām šo likumu un pēc mūsu sanākšanas nolēmām šā likuma darbību apturēt un izskatījām to otrreiz, arī tad, godātie kolēģi, šajā zālē un šādā pašā paviršā veidā izskatot likumu, mēs iebalsojām divas pretrunas, un viena šī pretruna, kas ir spēkā esošajā likumā, attiecas tieši uz radiniekiem. Diemžēl šobrīd šo pretrunu ir sabalsots vēl vairāk, un tādēļ, kolēģi, nebrīnieties, lūdzu, ka iznāk dažādi pārpratumi saistībā ar šā likuma piemērošanu, un tad rodas kaut kādas nesaprašanas un neskaidrības, kāds tiek apvainots kādos pārkāpumos... Ja mēs šādi sabalsosim neskaitāmas pretrunas, tad rezultāts būs tāds, kāds tas ir. Es aicinātu balsot... Šeit nav pat svarīgi, kā nobalso, jo likums ir pretrunīgs, bet mēs sabalsojam vēl labojumus...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, godātais Lagzdiņa kungs! Iespējams, ka jums ir taisnība, un droši vien ir taisnība, bet nu jūs redzat, ka mums nav citas izejas, kā vien skatīt pa pantiem šos priekšlikumus, tos vai nu pieņemt, vai noraidīt. Tādēļ es lieku uz balsošanu vispirms 46.priekšlikumu - aizstāt likuma 9.panta 1., 2. un 3.punktā vārdu “radinieki” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “ģimenes locekļi” (attiecīgajā locījumā). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to arī deputāta Bišera priekšlikums tiek pieņemts.

48.skatīsim!

J.Lagzdiņš. Šo priekšlikumu mēs jau esam izskatījuši, balsojot par iepriekšējiem pantiem, un tātad šis Finansu ministrijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

J.Lagzdiņš. Tātad Juridiskā komisija ierosina izslēgt 9.panta otro daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 9.panta otrās daļas svītrošanu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Pieprasa balsojumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot 9.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts, un panta otrā daļa tiek saglabāta.

J.Lagzdiņš. 50.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 9.panta otro daļu izteikt precizētā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, jo mēs, godātie kolēģi, uzskatām, ka pilnvarnieku jautājums ir reglamentēts likumā par valsts kapitālo daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās, un tādēļ ir jāsaglabā atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija, kas pilnībā atbilst speciālā likuma normām un ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu tiešām neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu, jo šeit ir ļoti nopietns jautājums par to, ka Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, kā arī Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un vēl vesela virkne citu amatpersonu nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā. Te ir jautājums par to, ka šīs valsts augstākās amatpersonas nevar būt par pilnvarniekiem dažādos uzņēmumos, ka arī Saeimas deputāti nevar būt par pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, ka ministri nevar būt par pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās. Savukārt Bišera kunga priekšlikums šo pilnīgi konkrēti pateikto normu faktiski atceļ, un tāpēc vien tas nebūtu atbalstāms, jo faktiski šāda priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka mēs atkal paši sev dodam kaut kādas papildu tiesības kā deputātiem. Tās faktiski ir tieši papildu peļņas gūšanas iespējas un papildu ietekmēšanas iespējas. Domāju, ka tas būtu absolūti nepieņemami. Es nelietošu citus terminus šajā brīdī, bet aicināšu tomēr visus deputātus saprast, ka mēs nedrīkstam atbalstīt šādu priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka neviens to šeit arī neuzturēs spēkā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man atkal ar nožēlu jāatzīmē, ka Čerāna kungs kārtējo reizi pilnīgi nav sapratis manus priekšlikumus. Ja mēs lasām, tad jājautā: kur tad es rakstu, ka visas valsts amatpersonas var būt? Es rakstu, ka viņas nevar būt, bet izņēmums ir tikai tad, ja šī valsts amatpersona tiek iecelta par pilnvarnieku tajā sabiedrībā, kur šī valsts iestāde ir kapitāla daļu turētāja. Piemēram, pašvaldības amatpersonu ieceļ par pilnvarnieku tajā sabiedrībā, kur pašvaldība ir daļu turētāja. Tātad būs jāmeklē kaut kur no ielas šis pilnvarnieks, bet pašvaldības darbinieku tur nevarēs iecelt.

Jūsu uztraukums par Saeimas deputātiem, par Valsts prezidentu ir pilnīgi lieks, jo ne Valsts prezidents ir valsts kapitāla daļu turētājs, ne arī Saeima ir valsts kapitāla daļu turētāja kādā uzņēmējsabiedrībā, tāpēc šis uztraukums, ka tas pavērs iespēju Saeimas deputātiem kļūt par valsts pilnvarniekiem, ir pilnīgi nepamatots.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par to, kuras valsts amatpersonas var kļūt par pilnvarniekiem, ir izsmeļoši un precīzi reglamentēts likuma par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās 8.pantā. Šo likumu mēs esam vairākkārt Saeimā izskatījuši un grozījuši. Tad, kad atbildīgā komisija un apakškomisija izskatīja šos priekšlikumus, tieši tad mēs pēdējo reizi grozījām šo speciālo likumu, un mūsu piedāvātā 2.panta redakcija ir saskaņota ar nobalsoto speciālā likuma redakciju un normām. Tādēļ es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 9.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tagad, godātie kolēģi, ir jāskata 51. un 54.priekšlikums. Abi priekšlikumi ir identiski. Juridiskā komisija un deputāts Normunds Pēterkops aicina izslēgt likumprojekta 9.pantu. Es uzsveru - izslēgt likumprojekta 9.pantu, kuru mēs iebalsojām pirmā lasījuma laikā. Šis 9.pants nosaka, ka likumā tiek ietverts 12.pants jaunā redakcijā, kas nosaka aizliegumus izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Vai kāds... Ā, Bišers ir pieteicies. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Nu es esmu diezgan daudz nācis tribīnē, un tāpēc var rasties iespaids - dažiem deputātiem jau ir tāds -, ka es esmu starp tiem, kas grib sagraut šo likumu. Un sāk jau meklēt dažādus iemeslus... Tāpēc es gribētu tūlīt no tribīnes paziņot, ka man šajā pantā nav nekādas ieinteresētības. Es jau pašā sākumā esmu atteicies no dienesta mašīnas, kas man kā komisijas vadītājam tika piedāvāta, un braucu ar savu personīgo mašīnu. Savas personīgās sarunas es runāju pa savu mobilo telefonu. Es neizmantoju, kā dažas frakcijas to dara, Saeimai piederošo pavairošanas tehniku savu avīžu vai savu kopoto rakstu izdošanai. Un tāpēc es varu teikt, ka ir tikai viena lieta, ko es tiešām no Saeimas īpašuma izmantoju savās tīri personiskās interesēs, tie ir tādi mīksti papīra rullīši, (Starpsauciens: “Bravo!”) kurus var dažās Saeimas telpās atrast piekārtus pie sienas. Arī tajā gadījumā, ja tiks pieņemts šis pants, es atradīšu iespēju, kā šo jautājumu nokārtot un pakļauties likumam. Bet es domāju par to, kāda nozīme ir šim ierakstam vispār. Ko ir domājuši ar šo ierakstu? Vai tad nav skaidrs, kāda ir šī jēga? Vai tas ir vēl te jāieraksta? Tad jau mēs varētu rakstīt par valsts amatpersonu pienākumiem ļoti daudz. Tad jau jāraksta, ka nedrīkst ņemt kukuļus. Ierakstīsim tad šajā likumā arī to, ka nedrīkst zagt, nedrīkst braukt ar savu personīgo sekretāri uz Kipru atpūsties, un tā tālāk! Un vēl vesela rinda citu ētikas normu, ko deputāts Pēterkops centās šeit ierakstīt... Likumā neko nedod šāds ieraksts par izmantošanu. Es piekrītu, ka šim jautājumam ir jāpievērš uzmanība, ka tas ir jāregulē; ka iestādēs ir jānosaka stingri noteikumi, kā izmantot šo valsts mantu, kas ir personām nodota tādā vai savādākā veidā. Tas ir stingri jāregulē, es tam visam piekrītu, bet tas ir jāizdara ne šeit, ar likumu, bet tas ir jāizdara, katrā iestādē nosakot stingrus noteikumus atbilstoši katras iestādes specifikai, kuros var noteikt, kur un kad amatpersona var lietot šo valsts mantu. Tādi vispārēji lozungi nekad neko nedos. Protams, var jautāt: vai ir kas slikts, ja mēs to vēlreiz atgādinām? Ir slikts. Pirmkārt, neaizmirsīsim, ka šī likuma normas attiecas tikai uz ierobežotu personu loku - valsts amatpersonām! Valsts aparātā strādā daudz vairāk personu, un, ja par tām nekas šeit netiek runāts, tad to visu var iztulkot tā: lūk, tiem priekšniekiem tas ir aizliegts, bet par mums nekas nav ierakstīts, tā ka mēs visu to varam darīt.

Un otrkārt. Mums jau ir bēdīga pieredze. Mēs tagad tiešām sāksim vaktēt pie visām cigarešu bodēm, vai tur kāda valsts amatpersona nepiebrauc ar savu mašīnu, un faktiski tad gan mēs sāksim graut šo likumu - mēs to cīņu pret korupciju novirzīsim uz pavisam citām lietām. Mēs labi atceramies to pagājušo vasaru: kamēr mēs visi, gan prese, gan prokuratūra, gan mēs, gan valdība, bijām aizņemti ar tā saucamo korupcijas skandālu, kurā nekādas korupcijas iekšā nebija galu galā, tikmēr valstij nozaga 3 miljonus. Un gandrīz nozaga vēl otrus 3 miljonus. Jo visi bija aizņemti ar citām lietām un šis fakts visiem pagāja gar degunu.

Es domāju, ka korupcijas lietās jāvēršas uz galvenajām lietām un nedrīkst Korupcijas novēršanas likumā sabāzt iekšā visvisādus sīkumus - ka kāds ir pa dienesta telefonu piezvanījis uz māju vai ar dienesta mašīnu aizbraucis uz bodi pēc cigaretēm. Tāpēc es gribētu, lai jūs piekristu, ka šinī gadījumā varētu uzdot valsts iestādēm vai nu pieņemt speciālu likumu par valsts mantas izmantošanu, ja citādi kā bez likuma mēs neko nevaram noregulēt... kaut gan es domāju, ka to varētu mierīgi atrisināt, uzdodot visām valsts iestādēm izdot attiecīgus noteikumus, kas attiecīgajā iestādē regulētu šos jautājumus saskaņā ar tās specifiku.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Pirmo? Čerāna kungs, jūs runājat par katru jautājumu tik bieži, ka es tiešām nespēju orientēties. Labi, pirmo reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu informēt, kāds ir tas pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekta pants, kuru kolēģis aicina izslēgt. Tas ir aizliegums izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskajās interesēs. Šeit ir pilnīgi skaidri teikts, ka valsts amatpersonai, ja tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību domju vai padomju lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu savās vai savu radinieku personiskajās interesēs.

Es gribu akcentēt to, ka pastāv šie Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību lēmumi, kā arī citi normatīvie akti un, protams, arī likumi, kas var atļaut kaut kādos noteiktos gadījumos šo valsts un pašvaldību mantu izmantot personiskajās interesēs. Bet tie tiešām būtu pietiekami specifiski gadījumi, un es uzskatu, ka reizē ar šī likuma spēkā stāšanos... mums būtu pārejas noteikumos jānosaka, ka Ministru kabinetam ir līdz kādam noteiktam termiņam jāizstrādā šie noteikumi, kas varētu arī pieļaut zināmus konkrētus, specifiskus gadījumus, kuros šī valsts mantas izmantošana varētu notikt. Un ar to pašu datumu mums arī vajadzētu noteikt, lai stājas spēkā 12.pants, tātad šis vispārējais aizliegums. Tātad vajadzētu tomēr valstij sākt strikti nodalīt to - valsts manta ir valsts manta, valsts manta nav valsts ierēdņa kāda personiskā manta. Šajā ziņā tiešām būtu jābūt ļoti uzmanīgiem. Tāpēc es aicinu neatbalstīt visus šos četrus priekšlikumus, kas vienā vai otrā veidā aicina izslēgt šo normu no šī likuma. Es aicinu tos neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par šī likuma noliedzošo formu. Šis pants pasaka to, ka valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu personiskās interesēs. Tātad ir pateikts noliegums attiecībā uz visu. Un, ja tagad tas varētu būt kaut kur atļauts, tad... Ir jābūt vai nu Ministru kabineta noteikumiem, vai attiecīgās domes vai pašvaldības lēmumam, kas pieļautu, kādu valsts mantu vai pašvaldības mantu var izmantot un kuros gadījumos. Bet, šinī gadījumā uzskaitot tos gadījumus, kuros drīkst, vienmēr radīsies problēmas. Bišera kungs jau minēja vienu piemēru. Un noteikti... varbūt netiks šajos lēmumos pateikts, ka šo te drīkst darīt... Tādā gadījumā radīsies šie pārkāpumi, kurus mēs gribējām pateikt... ka viss tas, kas ir aizliegts... ja kāds kaut ko neievēro, tad viņš ir jau šī likuma izpratnē korumpējies. Tāpēc šāda forma īsti pareiza nav. Citu valstu likumos parasti ir tā, ka pasaka, kas ir atļauts, bet tādā gadījumā ir arī jāpasaka, kas ir aizliegts. Jo vieglāk ir pateikt, kas ir aizliegts. Ir daudz vieglāk uzskaitīt, ka nedrīkst izmantot valsts mantu - kompjūteru, mašīnu vai telefonus, vairāk kā vienu reizi zvanīt uz mājām. Es esmu lasījis arī citu valstu likumus, tur arī viņi mēģina šīs lietas reglamentēt, un viņi ir vairāk vai mazāk gājuši uz tādu variantu, kādu es biju piedāvājis, - ka tas ir princips, pēc kura vadās, bet tā nav tāda kategoriska, aizliedzoša norma, kura ir pilnīgi fiksējama, jo, piemēram, zvanīt no darbavietas uz māju arī ir varbūt pieļaujams vienu reizi vai divas reizes dienā. Varbūt mēnesī tas var noteikt kādas piecas reizes. Bet to pilnīgi aizliegt būtu, man liekas, pilnīgi neloģiski. Protams, mēs varam pat teikt, ka, izmantojot valsts automašīnu, kas iedota darba vajadzībām, nedrīkst apstāties nekur citur, kā tikai sākumpunktā, pie attiecīgās dzīvesvietas, kur attiecīgā amatpersona dzīvo, un izlaist viņu laukā pie darbavietas. Un tamlīdzīgi. Bet vai mēs pareizi rīkosimies, ja mēs izteiksim šādā redakcijā 12.pantu?

Es arī atbalstu to domu, ka ar šo pantu mēs varam tikai radīt nākamos kuriozus, kā bija jau šajā vasarā, un aicinu šādā redakcijā šo pantu neatbalstīt un pārdomāt, ka tas varētu būt kā princips, pēc kura vadīties. Un it īpaši būtu jāpārdomā tas, ka attiecīgais Ministru kabinets, attiecīgās pašvaldības var pieņemt kaut kādus lēmumus, kas reglamentētu valsts un pašvaldību mantas izmantošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Varas pārstāvji un tautas kalpi! Šis absurdais likums un Bišera kunga izpratne... Viņš zina, ko viņš dara. Viņš saka: kamēr mēs skatījāmies, cik no mums ir tādu, kas ir korumpēti, no valsts tika nozagti 3 miljoni - un vēl vieni 3 miljoni varbūt. Bišera kungs, mūsu laikā Saeimā no tautas nozog 50 miljonus latu katru dienu. Es jums sastādīšu sarakstu. Ja Nagļa kungs veiks to, ko viņš sola, tautai būs nozagti vismaz 50 miljardi latu šajā 1000 dienu ilgajā mūsu Saeimā. Un tur jau ir tā lieta, ka mēs, kā jūs pareizi teicāt, skatāmies uz sīkumu, uz mušu, nevis uz lietas būtību. Mūsu tauta tiek apzagta lielos joņos, bet šeit tiek runāts par to, vai mēs lietojam valsts un pašvaldības mantu personīgajās interesēs. Nu es esmu pilnīgi vainīgs - es dzīvoju valsts viesnīcā, es maksāju tur īri, bet es tur dzīvoju un laikam guļu, un tas ir personīgajās interesēs. Laikam. Un es jums, draugiem, gribu pateikt, ka tie, kas šeit spēlē varas kungus, ir nolēmuši, ka ir personīgais laiks un ir darba laiks. It kā Prezidijs sola un sola noteikumus, bet nav vēl tos izdevuši, taču attiecībā uz mani tos jau piemēro. Ka nedrīkstēs... Smagi ierobežos iespējas strādāt Saeimas namā sestdien un svētdien, tāpēc, ka mūsu valsts it kā ir tik labi pārvaldīta, ka nevajadzētu deputātiem strādāt ārpus darba stundām. Šie kungi to ierobežos. Šie kungi nolems, vai Tautas kopa “Brīvība” drīkst vai nedrīkst lietot “Xerox” kopējamo mašīnu. Mums vairs kopētāja nav. Šie kungi izlemj, cik un kā, un ko mēs drīkstam darīt, un uzbāžas arvien vairāk. Šie kungi izlemj, kuru pogu jūs drīkstat spiest, šie kungi izlemj, kā jūs drīkstat domāt, un mēs vēl tagad sāksim kontrolēt. Es varu aizbraukt uz mazāku pašvaldību, un viņi man piedāvā tur zāli, un es tur varu satikt cilvēkus par brīvu. Un tagad ir jautājums - vai es to daru Valdmaņa labā vai Tautas kopas “Brīvība” labā, vai tautas labā? Un tas jēdziens, ka tas, ko politiskās partijas dara, ir viņu personīgajam labumam... to es saprotu, jo es redzu, ka valdošās frakcijas ir politikā tikai tādēļ, lai sagrābtu pilnas savas kabatas un savu draugu kabatas. Bet man nav nevienas “šeftes” Latvijā, es esmu Latvijā tāpēc, ka es ceru, ka es izdarīšu kaut ko labu saviem radiem, jo visi latvieši ir mani radi.

Un es neizprotu, ka būtu kaut kas nepareizs ar to, ka es mēģinu tautai kalpot, ka es gribu tautai skaidrot tādā veidā, ka tauta mani atbalsta. Ā, bet šie kungi, kas šeit aizmugurē (Prezidijā. - Red.piez.) sēž, saka: “Nē, Valdmani, ja tu gribi tautu satikt, brauc uz Latgali, kur tev dos brīvu telpu. Bet šeit, Saeimas namā, tu nedrīksti strādāt sestdienās un svētdienās.” Un viņi izjauca ceturtdien sestdienas tikšanos ar 60 cilvēkiem, kas gribēja atnākt un Saeimas namā runāt par jaunatnes audzināšanas jautājumiem. Nedrīkst! Un atbrauca 4 cilvēki, kuriem mēs nespējām laikus paziņot, ka tas ir atsaukts. Un šie kungi, kas šeit sēž un valda pār mūsu demokrātiju, tie kungi, kas valda pār mums...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes, Valdmaņa kungs, ir pagājušas.

G.Valdmanis. ... it kā kalpo tautai...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

G.Valdmanis (no zāles). Izzog 50 miljonus dienā, bet neatļauj mums strādāt.

Sēdes vadītājs. Ja jūs, Valdmaņa kungs, negulētu dienā, tad jums pietiktu ar darba dienām. Nebūtu sestdien un svētdien jānāk te strādāt.

Kārlis Leiškalns - otro reizi.

G.Valdmanis. Čepāņa kungs, jūs varat iet par komiķi kaut kur.

Sēdes vadītājs. Es vēl tikai par tādu topu. Jūs jau sen esat par to tapis.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmo reizi, Čepāņa kungs, bet man pietiks ar divām minūtēm.

Augsti godātie deputāti, es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas, deputāta Pēterkopa, deputāta Bišera priekšlikumus un deputāta Pēterkopa vēlreizējo, atkārtoto priekšlikumu par šo pašu pantu, kas ir dažāds likumprojektā un likumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un noteikt, ka valsts amatpersonai nav tiesību izmantot valsts līdzekļus savās un savu radinieku personiskajās interesēs. Tā ir ļoti dabīga, pilnīgi normāla norma. Šis 12.pants likumā uzliks par pienākumu valsts iestādēm, dažnedažādām institūcijām noteikt valsts mantas jeb valsts īpašuma lietošanas aprakstu. Tajā skaitā arī personisko automobiļu. Un nav jau runa par piestāšanu pie veikaliem un cigarešu pirkšanu. Protams, mēs varam lietas novest līdz absurdam, lai tās labāk raksturotu. Bet braukšanu zvejot, bērnu vadāšanu ekskursijās ar valsts īpašumā esošu automobili... ir šīs problēmas, kuras mēs nedrīkstam atļaut.

Tā dziesmotā revolūcija sākās ar to, ka mēs uzskaitījām, kas nu kuram partokrātam ir, kaut kādas melnas volgas, diezgan sagrabējušas, kaut kāda dienesta vasarnīca, diezgan nepatīkama izskatā... Šobrīd man jāteic, ka šī sabiedrisko līdzekļu izmantošana personiskajām vajadzībām... es nu neteikšu, ka tas ir totāls jēdziens, bet tā zeļ un plaukst. Mēs ļoti daudz izmantojam neparedzētiem mērķiem valsts īpašumu, savās un savu radinieku interesēs. Es aicinu atbalstīt to, lai šī norma, šis 12.pants, paliek likumā. Šī norma liks izstrādāt iestādēm un institūcijām attiecīgus normatīvus dokumentus, kas reglamentēs, kā šī manta ir izmantojama. Bieži vien amatpersonas alga ir daudzkārt mazāka par tiem izdevumiem, kas ir paredzēti tā saukto amatpersonu privilēģiju nodrošināšanai. Tad nodrošināsim šīs privilēģijas tiktāl, ciktāl tās kalpo sabiedrības, nevis kādām sīkām privātām interesēm! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Juridiskās komisijas un deputāta Pēterkopa priekšlikumu - svītrot likumprojekta 9.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 15, atturas - 6. Pieņemts.

Varbūt varam nobalsot vēl arī par 12.panta svītrošanu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Nebūt nē, godātie kolēģi! Deputāts Ilmārs Bišers un tāpat deputāts Pēterkops ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma 12.pantu, kas nosaka amatu ierobežojumus. Tātad svītrot no likuma jebkādus amatu ierobežojumus valsts amatpersonām. Tā ir pavisam cita lieta, godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir kategoriski pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers atsauc savu priekšlikumu - izslēgt likuma 12.pantu. Deputāts Pēterkops... Pēterkopa kungs, bet tad pēc pārtraukuma... Tas jau ir nobalsots. Tātad arī deputāts Pēterkops to atsauc. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” otrajā lasījumā.

55. priekšlikums. Likumprojekta 13. pants. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina izteikt 13. panta otrās daļas 4. punktu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 56. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likuma 13. panta trešajā daļā vārdus “šā likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā minētajām”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija to ir akceptējusi. Deputāti neiebilst pret šo atbildīgās komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 57. priekšlikums. Tā kā mēs nupat pieņēmām Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo normu, mēs nedrīkstam atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, jo attiecīgā norma ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 58. priekšlikums. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums par pantu, kas reglamentē dāvanu pieņemšanas ierobežojumus. Spēkā esošā likuma tekstā ir ļoti stingri ierobežojumi dāvanu ņemšanā valsts amatpersonām. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 13. pantu ar sesto daļu, kura pieļautu valsts amatpersonām, jebkāda veida valsts amatpersonām, ņemt sīkas dāvanas un suvenīrus, kuru vērtība nepārsniedz 25 latus. Tāds pats ierosinājums ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja, jo mēs uzskatām, ka dot iespēju ņemt kukuļus vai dāvanas, kā to kolēģis Bišers ir atļāvis ar savu priekšlikumu, nebūtu pareizi, tas ir tieši kaitīgi. Iedomājieties, godātie kolēģi, - ja ceļu policistam būtu tiesības ņemt sīkas dāvanas vai suvenīrus vērtībā līdz 25 latiem, kāda patvaļa tad valdītu! Un arī citām amatpersonām, kuras dažādus pakalpojumus mums sniedz valsts un pašvaldību institūcijās... Tādēļ šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau varam aiztaisīt acis un izlikties, ka mēs neko neredzam. Bet visiem mums ir dzimšanas dienas un vārda dienas, un šeit, pat šajā zālē, mēs... Lagzdiņa kungs ir pats ne vienreiz vien redzējis, ka jubilāram pasniedz puķes. Tātad, ja mēs to absolūti aizliedzam, tad arī šāda puķu pasniegšana ir korupcija. Bet mēs varam tās arī nepasniegt, bet es domāju, ka daudzās citās vietās tas turpināsies. Un ar to vien mēs to neiznīdēsim. Protams, es uzskatu, ka jānosaka kaut kāda robeža. Varbūt šie 25 lati ir tiešām par daudz. Bet es vadījos pēc tā, ka Amerikā tas tiek pieļauts, ja dāvanas vērtība ir līdz 50 dolāriem; tas ir apmēram tas pats. Valsts amatpersonām tur ir atļauts pieņemt dāvanas, kuru vērtība ir līdz 50 dolāriem. Ja mūsu apstākļiem tas ir par daudz, mēs varam noteikt kaut kādu citu summu, bet vajadzētu, lai tomēr būtu... Es saprotu, ka aiz šīs lietas var slēpties arī viss kaut kas cits. Es, protams, neuzskatu, ka ir pieļaujams, ka dzimšanas dienā notiek tā, kā tas notika vienā valsts akciju sabiedrībā, kur tās viceprezidents un viena cita prezidenta švāģeris pieņēma kā dāvanu no saviem padotajiem automašīnu. Tā tiešām ir korupcija. Taču šinī gadījumā nevajag uzskatīt, ka kaut kāda sīka dāvana - puķes vai konfekšu kaste, ja pasniedz cilvēkam jubilejā, - ir tūlīt korupcija. Es domāju, ka nevajag labas idejas un labus priekšlikumus novest līdz absurdam.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Paldies. Vai Lagzdiņa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Diemžēl, Bišera kungs, ar jūsu palīdzību šis likums tiešām ir novests līdz absurdam un ir vienās pretrunās. Ko tas nozīmē, ja atbalstām šo priekšlikumu? Tas nozīmē, ka, pildot amata pienākumus, ir atļauts ņemt dāvanas. Ja jūs apsveicat savā frakcijā kādu kolēģi ar puķēm, tad tas nav pildot amata pienākumus. Par to, ka attiecīgā amatpersona ir pildījusi kādus pienākumus... Ceļu policists aptur autobraucēju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un tad pieņem dāvanu, sīku suvenīriņu - 25 lati. Tāds ir jūsu ierosinājums. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas tiešām būtu par daudz. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums par deputāta Bišera priekšlikumu un Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt 13. pantu ar sesto daļu tādā redakcijā, kādu jūs šeit redzat. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi - “par” vai “pret”. Komisija tātad šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 7. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 60. priekšlikums attiecas uz 15. pantu, kurš reglamentē reklamēšanas ierobežojumus. Pirmajā lasījumā mēs esam pieņēmuši tādu šā panta otro daļu, kas valsts amatpersonai aizliedz publiski reklamēt ne vien uzņēmumu (vai uzņēmējsabiedrību), bet arī tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu. Juridiskā komisija ierosina svītrot šo precizēto normu. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot likumprojekta 10. pantu! Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu svītrot likumprojekta 10. pantu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 12. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 61. priekšlikums. 17. pants reglamentē kārtību, kādā izpildāmi amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi. Tas, godātie kolēģi, ir ļoti svarīgs pants. Faktiski šī panta ietveršana likumā notika tādēļ, ka Ministru kabinets neizstrādāja attiecīgos noteikumus noteiktajā termiņā. Juridiskā komisija ierosina aizstāt šā panta nosaukumā vārdu “izpildāmi” ar vārdu “pildāmi”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 17. panta nosaukumam “Kārtība, kādā pildāmi amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”? Piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 62. un 63. priekšlikums, ko iesnieguši deputāts Bišers un Juridiskā komisija, ir identiski. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta deputāta Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu nr. 62 un nr. 63, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk seko pants, kas reglamentē amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus. Tagad, kolēģi, ir iznākusi tāda situācija, ka mēs esam likumā atstājuši 12. pantu, kurš jau reglamentē vienus amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, bet šobrīd mēs apspriedīsim jau otru pantu - 19. pantu, kas reglamentē amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus. Tā ir vēl viena no lielajām pretrunām, kas šajā likumā ir ielikta sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Tātad 64. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina 19. pantu papildināt ar jaunu pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 65. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 19. panta otrās daļas 3. punktā, kur ir runa par tiem atļautajiem amatiem, kurus var veikt Saeimas deputāti, Ministru prezidents, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, atļaut šīm norādītajām valsts amatpersonām darboties arī tā saucamajās brīvajās profesijās, kā arī veikt pedagoģisko darbu.

Es gribētu, godātie kolēģi, paskaidrot, kāda ir abu priekšlikumu būtība. Šobrīd valsts amatpersonām, to skaitā deputātiem, ir atļauts nodarboties ar pedagoga darbu. Saskaņā ar mūsu Izglītības likumu pedagoga darbs ir konkrēta pasniedzēja, docenta, profesora, skolotāja darbs attiecīgajā mācību iestādē, bet pedagoģiskais darbs ir arī skolas direktora, mācību daļas vadītāja, katedras vadītāja, dekāna, rektora un prorektora darbs. Mēs uzskatījām, ka jebkura valsts amatpersona, to skaitā Saeimas deputāti un ministri, var būt par pasniedzējiem jebkurā mācību iestādē kā profesori, arī asistenti un ierindas pasniedzēji, bet nevar ieņemt, teiksim, rektora amatu, kas prasa ilgstošu administrēšanu, atrašanos šajā postenī. Tādēļ tika noraidīts šis priekšlikums daļā par pedagoģisko darbu.

Kas attiecas uz darbību brīvajās profesijās, tad godātais kolēģis Bišers nav devis skaidrojumu, kas ir darbība brīvajās profesijās. Vēsturiski šie darbi tiek saprasti arī kā advokāta darbi, un, mūsuprāt, nebūtu pieļaujams Saeimas deputātiem, arī ministriem darboties advokatūrā. Tādēļ arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Debatēs runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, ja komisija pati nebūtu jau pirmajā lasījumā šeit sekmējusi grozījumu izdarīšanu un nebūtu paplašinājusi šo personu loku. Es uzskatu... es pilnīgi piekrītu, ka amatpersona nevar pildīt kaut kādus administratīvus darbus, bet šajā gadījumā pedagogs vienlaicīgi var būt arī amatpersona. Arī ārsts var būt vienlaicīgi amatpersona. Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs reiz pieļāvām, teiksim, tīri pedagoģisko, bet ne administratīvo darbu, tad es pieļāvu, ka izņēmumi var būt arī brīvajām profesijām, kur viņi nestrādā nevienas iestādes labā, bet nodarbojas tikai ar savu tīri personisko darbu, bet, ja reiz tādi labojumi tiek izdarīti... Ja komisija būtu ar mieru atteikties no saviem iepriekšējā lasījumā iebalsotajiem grozījumiem, tad arī es savu priekšlikumu neuzturētu spēkā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Ja paskatās balsojumus - es taisni starpbrīdī un visu laiku to darīju -, tad praktiski iznāk tā, ka šodien mēs visu laiku esam veltīgi strādājuši. Tik lielas ir šīs pretišķības, un mani taisni visvairāk uztrauc tas, ka juristi... es neesmu jurists... bet es taisni redzu, kā Kaksīša kungs vai Bišera kungs, vai Ozoliņa kungs runā... Es pateikšu arī pārējo par šo jautājumu... Šeit notiek Korupcijas novēršanas likuma izkropļošana, un praktiski no tā likuma nekas nav palicis pāri, ir tik lielas pretrunas... Visa diena ir pagājusi velti.

Un arī šajā gadījumā tas, ko pašlaik Bišera kungs bija ierosinājis, kā, teiksim, - katram cilvēkam ir izdevīgi... Advokāti skatās tā, Leopolds Ozoliņš skatās - tā... Nu, zināt, tad ir jāprasa: vai tad mēs esam sanākuši šeit, Saeimā, lai radītu sev privilēģijas? Visdrūmākais jau bija tas, ka iepriekšējā balsojumā tikai 15 cilvēki uzskatīja, ka amatpersonas nevar izmantot valsts mantu utt. Es gan nezinu, bet manas domas būtu tādas, ka vajadzētu pārtraukt šo apspriešanu, jo nekas labs nav. Es esmu kategoriski pret tādu formulējumu, kā Bišera kungs formulējis, lai atkal kādai atsevišķai kategorijai būtu priekšrocības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es vēršu uzmanību uz deputāta Bišera priekšlikumu, runājot konkrēti par lietu. Tātad ir pedagoģiskā, zinātniskā un radošā darbība brīvajā profesijā. Tātad būtībā šeit konkrētajā situācijā ir pazuduši vārdi “ārsta profesija”.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šis ir Pretkorupcijas likums un te notiek vēršanās pret interešu konfliktu. Ja ir runa par ārsta profesiju, par ārstu, kas strādā, teiksim, dežurējot kādā slimnīcā, vai par ārstu, kas strādā nodaļā, vai par ārstu, kas strādā poliklīnikā, arī tad viņš ir sabiedrisks darbinieks, un sabiedrība viņam ir uzticējusi uz laiku veikt arī šīs varbūt deputāta funkcijas. Līdz ar to, ja viņam ir jāpārtrauc šī darbība, kuru viņš varbūt no pamatdarba brīvajā laikā epizodiski dara, tad viņš diezgan dramatiskos tempos zaudē šo kvalifikāciju. Līdz ar to atgriezties šajā profesijā ir grūti.

Man ir diezgan grūti arī iedomāties, ka šī profesija būtu saistāma varbūt ar to, par ko runāts šajā Pretkorupcijas likumā, - par valsts interešu kaut kādu izmantošanu un tamlīdzīgi. Tā ka es aicinu atstāt arī šo profesiju, kā tas bija minēts iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt tomēr palikt pie pirmā lasījuma redakcijas, kur tiešām ir minēts pedagoga un zinātnieka darbs, nevis pedagoģiskais un zinātniskais darbs, jo Lagzdiņa kungs šeit jau deva diezgan labu skaidrojumu.

Kas attiecas uz to, ka šeit nav pievienots ārsta darbs, man būtu priekšlikums to uz trešo lasījumu izņemt ārā no šejienes, jo tas ir tas pamatiebildums, pret kuru vēršas Bišera kungs. Es domāju, ka mums, deputātu vairākumam, šis ārsta darbs nebūs vajadzīgs šeit iekšā. Tāpēc es aicinu šoreiz neatbalstīt Bišera kungu, bet uz trešo lasījumu izņemt ārā ārsta darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es domāju, ka mums ir jāatbalsta Bišera kungs. Es domāju, ka visloģiskāk būtu, ja mēs izskatītu trešajā lasījumā šos labojumus - tad mēs tos nodotu vēl komisijām un izanalizētu.

Man liekas, mēs visu laiku saskaramies ar to momentu, uz kuru es jau nez cik reižu esmu norādījis, - vai nu mums šinī likumā ir jāpieņem tikai aizliedzošas normas un ir jābūt otram likumam, kur, kā es vēlreiz saku, ir paredzēts sociālās aizsardzības mehānisms...

Taču par to mēs visu laiku baidāmies runāt, par to mēs negribam runāt. Tātad šinī gadījumā mums šinī likumā ir jāieliek arī šī sociālā aizsardzība, bet mums tik un tā šis Korupcijas novēršanas likums iznāks... Te būs kā fabulā par vēzi, gulbi un līdaku. Tādēļ es šajā gadījumā aicinu atbalstīt vismaz Bišera kungu, kaut arī tik un tā no šā likuma nekas prātīgs neiznāks.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu vienlaikus runāt arī par savu iesniegto priekšlikumu, kas attiecas uz 19. pantu, par amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumiem. Man liekas, ka tas būtu bijis jāizskata vispirms, jo tas ir radikālāks. Šis priekšlikums piedāvā 19.pantu izteikt daudz citādākā formā, un tad būtu bijis... Pretējā gadījumā, ja nobalsos iepriekšējos, kā ir paredzēts tagadējā secībā, tad iznāks, ka mans priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo būs jau atbalstīti vai nebūs atbalstīti citi priekšlikumi.

Gatavojot savu priekšlikumu, mana doma bija tāda, kuru esmu lasījis arī citos valsts likumos, ka pareiza ir nevis tā forma, ka mēs pasakām, ka visi amati ir aizliegti un ka neko darīt nedrīkst, bet tad atkal mēdzam uzskaitīt, ko tad drīkst darīt. Patiesībā vajadzētu darīt otrādi! Vajadzētu uzskaitīt to, ko nedrīkst darīt. Un ir skaidrs pats par sevi, arī manā priekšlikumā tas ir ietverts, ka valsts amatpersona nevar izpildīt otru valsts amatpersonas amatu. Nevar pildīt! Tātad nevar būt tā, ka vienlaicīgi tiek pildīti divi valsts amatpersonas pienākumi. Taču nodarboties ar kādu citu blakusdarbu, kaut vai, piemēram, pa naktīm kraut vagonus un tādā ceļā gūt ienākumus, tas šinī gadījumā nav valsts amatpersonas, vismaz manā izpratnē, Korupcijas novēršanas likuma pantu pārkāpums, jo līdzekļi netiek iegūti nelegāli, tāpēc 19.pantā manā redakcijā es gribu pievērst jūsu uzmanību... Es esmu te piedāvājis drusciņ uzsvaru likt uz citiem vārdiem, veidojot atšķirīgu redakciju, un arī forma ir citādāka. Gandrīz vai gribētu lūgt atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, jo pēc tam šī redakcija arī pašiem būs vieglāk saprotama. Tas pats jau paliek - ir tie paši aizliegumi, bet tie jau ir uzskaitīti konkrēti, ko tad nedrīkst darīt. Nevis tā, kā ir piedāvāts, - aizliedzam visu un tad mēģinām tagad izvilkt laukā, ko tad drīkst. Es piedāvāju mainīt uzsvaru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Jau iepriekšējā reizē, precizējot Korupcijas novēršanas likumu un debatējot par 19.pantu, kurš reglamentē amatu savienošanas ierobežojumus, mēs noraidījām deputāta Andra Tomašūna priekšlikumu par to, ka būtu atļaujams pedagoģiskais darbs - tātad administratīvs darbs mācību iestādēs.

Kas attiecas uz darbību brīvajās profesijās, ja mēs šeit ierakstīsim šādu nekonkrētu normu, jo likumā nav konkrēti noteikts, kas tad ir darbs brīvajās profesijās, kuras ir šīs brīvās profesijas, tad, godātie kolēģi, radīsies patvaļa, no vienas puses, bet, no otras puses, attiecīgās amatpersonas faktiski varēs strādāt jebkuru citu darbu, aizbildinoties ar to, ka attiecīgais darbs ir brīvā profesija. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 19.panta otrās daļas 3.punktu, trešās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 66.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 67. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 19.panta piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 69.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina 19.pantu papildināt ar devīto daļu, kurā ir runa par to, ka par amata un darba pildīšanas ierobežojumu pārkāpumu nav uzskatāma šai personai piederošā individuālā ģimenes uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības pārvaldīšana.

Līdzīgs ir 71. un 72. priekšlikums - Juridiskās komisijas, kā arī Finansu ministrijas priekšlikums. Atbildīgā komisija rūpīgi izvērtēja šos trīs priekšlikumus un nolēma sagatavot precizētu šīs normas redakciju, proti, izstrādāja 74.priekšlikumu, kurā tādējādi daļēji ir atbalstīts 69., 71. un 72. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Man bija tikai precizējoša rakstura lūgums. Šeit tabulā ir ierakstīts: atbalstīt 69., bet Lagzdiņa kungs jau pareizi minēja, ka tas ir atbalstīts daļēji, jo tas faktiski ir iestrādāts komisijas redakcijā. Būtu lūgums atbalstīt komisijas redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā... Balsosim! Godātie kolēģi, vispirms tā: vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par 69., 71. un 72.priekšlikumu? Paldies. Pieņemti.

Tad par 70.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Jā, 70.priekšlikums ir analoģisks. Tas nav atbalstīts. Tas ir deputāta Ilmāra Bišera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Ilmāra Bišera 70.priekšlikumu par amata ieņemšanu uzņēmējsabiedrības padomē? Vai piekrītat komisijas atzinumam? Paldies.

J.Lagzdiņš. Nākošais ir 73.priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka valsts amatpersonām ir atļauts būt par pilnvarniekiem, kurus iecēluši valsts vai pašvaldību akciju turētāji, ne vairāk kā vienā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ar valsts vai pašvaldības kapitālu.

Godātie kolēģi, pilnvarnieka problēma ir atrisināta speciālā likumā. Par to mēs jau vienreiz šodien balsojām. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo speciālais likums nosaka, ka var ieņemt amatus trijās uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 73.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J. Lagzdiņš. 74. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš attiecas uz tiesībām ieņemt amatus zemnieku un zvejnieku saimniecībās. Atbildīgā komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Pēterkopa priekšlikumu par 19.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija ir noraidījusi 76. priekšlikumu - deputāta Pēterkopa ierosinājumu - izslēgt no likumprojekta 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu - svītrot 14.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu par 20.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs esam jau iepriekš izlēmuši, balsojot par iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka šis jautājums jau būtu izlemts. Tas ir jautājums par Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekiem, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo amatpersonu radiniekiem noteiktiem ierobežojumiem - viņiem nedrīkst piederēt uzņēmumi vai kapitāla daļas uzņēmumos, kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Bišera kungs piedāvā vārdu “radinieki”(attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem “ģimenes locekļi” (attiecīgā locījumā). Bet tātad šīs konkrētās normas mums līdz šim nav tikušas izskatītas, un mums ir šajā likumā daudzas tādas vietas, kur mēs esam palikuši pie formulējuma “radinieki”, ir tādas vietas, kur ir ieviests šis termins “ģimenes locekļi”. Mums ir gan vienādi, gan otrādi. Mēs esam līdz šim rīkojušies katrā gadījumā individuāli. Arī šajā gadījumā būtu individuāli jāskatās, un es domāju, ka tas ir arī pilnīgi skaidrs fakts, ka Saeimas deputātu radiniekiem tomēr, arī tad, ja viņi nedzīvo kopā ar pašu Saeimas deputātu, nedrīkstētu piederēt kapitāla daļas uzņēmumos, kas saņem valsts pasūtījumus. Tas būtu tiešām pamatoti. Un arī tas, ka viņi nevar iegūt valsts privatizācijas fonda līdzekļus, nu, izņemot, protams, gadījumus, kad šie līdzekļi tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Es domāju, tas būtu šeit šajā gadījumā jāsaglabā, un es aicinu noraidīt Bišera kunga priekšlikumu, un es kategoriski iebilstu pret to, ka tas šeit nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu norādīt to: ja mēs nosakām kādu aizliegumu, tādā gadījumā vajadzētu būt zināmām arī sekām. Ja kāds no maniem radiniekiem, ar ko es kopā nedzīvoju, nopērk kādas daļas no tādas uzņēmējsabiedrības, kura saņem valsts pasūtījumu, kas tad būs? Kas tad notiks? Vai mani sauks... par to, ka viņš to izdarījis, ar mani nekonsultējoties... vai viņu sauks... Bet viņa atbildību mēs neredzam. Viņam nav paredzēta nekāda atbildība par korupciju, tā ir paredzēta tikai valsts amatpersonām. Tātad šajā gadījumā rodas diezgan absurda situācija: aizliegums ir, bet, kā to realizēt, neviens nezina.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu - aizstāt 20.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā... un tālāk kā tekstā. Tas ir priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 15. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 78.priekšlikums. Analoģisks, tātad nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 79. priekšlikums, ko ierosina Finansu ministrija, jau ir izlemts balsojumos par iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir 80.priekšlikums. Kārlis Čerāns ierosina izteikt 21.pantu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts, ietverot piedāvātās normas nevis likuma pamattekstā, bet gan pārejas noteikumos. Šīs normas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta Pretkorupcijas daļas pakļautību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums ir radies tāpēc, ka mums Korupcijas novēršanas likuma uzraudzībā ir izveidojusies šobrīd absurda situācija, ka tās personas, kuras uzrauga Korupcijas novēršanas likuma izpildi rajonos uz vietas, atrodas vietējo Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu sastāvā un līdz ar to viņu tiešie priekšnieki ir šo vietējo Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu priekšnieki. Mēs nonākam tādā situācijā, ka pašā šā likuma uzraudzības mehānismā ir iestrādāts iekšā korupcijas vai vismaz interešu konflikta fakts - tādā izpratnē, ka šiem darbiniekiem, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā un uzrauga šī likuma darbību, ir jākontrolē viņu pašu tiešie priekšnieki, no kuriem šie darbinieki ir atkarīgi. Un tāpēc ir šis priekšlikums, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāizveido īpaša Pretkorupcijas daļa, kas būtu tiešā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerādirektora pakļautībā. Bet es varu piekrist tai redakcijai... otrajā lasījumā var piekrist tai redakcijai, ko ir piedāvājusi atbildīgā komisija, un es šobrīd neprasu balsojumu par savu priekšlikumu un aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju - pārejas noteikumu 8.punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs atkal ar Ginesa rekordu grāmatas cienīgu ātrumu pieņemam lēmumu pēc lēmuma. It kā nolemts... Vai mēs kāds esam lasījuši 79.priekšlikumu. It kā ienākumi drīkst būt, ja tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... Šis likumprojekts kļūst arvien smieklīgāks, jo dziļāk mēs ejam tajā iekšā. Mēs taču visi zinām, kas ir korumpētība, kas ir nepiemērota rīcība. Man Saeimas locekļi stāsta, ka, braucot uz Briseli, viņi sēž tūristu klasē, bet mūsu jaunā goda pilsone Valentīna Andrējeva, Zīle un vēl citi, kas ir nepazīstami Finansu ministrijas ierēdņi, sēž biznesa klasē. Es nezinu, ko mēs šeit darām, es domāju, ka mums vajadzētu šo likumprojektu vienkārši nepieņemt, palikt pie pirmajiem diviem pantiem, kas runāja par valsts interesēm un par godaprātu.

Šeit tie jautājumi ir par radiniekiem. Vai mēs spējam viņus kontrolēt? Kurš ir atbildīgs? Tas pats attiecas arī uz ģimenes locekļiem. Es nezinu... mēs šeit uztaisām tādu situāciju, ka mēs varēsim katru nedēļu skatīties, kurš no mums ir vainīgs. Tāpēc, ka mana sieva, no kuras esmu šķīries jau 20 gadus, kaut ko iemanto, viņa it kā... Ziniet, draugi, visa šī lieta ir absurda. Es lūdzu sākt domāt par to, ka tas likumprojekts nekam neder, ka mums ir jāatgriežas pie principiem. Dievs akmenī ierakstīja desmit baušļus, un civilizētā pasaule ir centusies pēc šiem desmit baušļiem dzīvot jau 2000 gadus, bet mums, lai novērstu korumpētību Latvijā, vajag 50 vai cik tur lapas. Un mēs zinām, ka mēs esam sev vienkārši samezglojuši... un taisām dzīvi arvien interesantāku tieši priekš tādiem, kam būs uzdots šādu likumu kontrolēt. Iepriekšējais likums it kā bija jākontrolē vienam Finansu ministrijas cilvēkam, bet tā tā kontrole aizgāja politiķu rokās, un tā tie jautājumi aizgāja uz prokuratūru un daudzi cilvēki tika apvainoti, viņiem gāja grūti. Es zinu par ģimenes strīdiem: kāpēc tu tā neesi darījis, un kāpēc tu laikā neesi to darījis? Un, ja mēs ar godaprātu pie tā jautājuma ķertos klāt, mēs daudz ko saprastu.

Bet, teiksim, tanī beidzamajā izmeklēšanas laikā Bišera kunga Mandātu un iesniegumu komisija dabūja rakstu no kādiem gangsteriem par mani. Bišera kungs mani satiek, es viņam prasu par to jautājumu, viņš saka: “Gundar, tā lieta neies tā tālāk, es pazīstu amerikāņu advokātu, kas pie tās lietas ir strādājis, viņš man ir visu paskaidrojis.” Nekā nebija! Man iznāca uz prokuratūru iet piecas sešas reizes, rakstīt trīs četras garas vēstules, mēs vienkārši viens otram traucējām dzīvesspēju un darbaspēju.

Nu šeit tagad būs vesela čupa likumu, ka te būs jāatbild par tāliem radiem, var būt, ka pat par ārlaulības bērniem, par to, ko viņi dara, vai par dēliem, kas tevi neklausa. Draugi, pārdomāsim šo likumprojektu un apbedīsim to!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Lagzdiņa kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Balsosim.

J.Lagzdiņš. Tieši tā, godātie kolēģi. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, bet var būt, ka deputāti pieņem šo atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Čerāna priekšlikumu. Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas atzinums.

J.Lagzdiņš. 81.un 82.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers un Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts. Pants tiek saglabāts.

J.Lagzdiņš. 83.priekšlikums. Deputāts Kārlis Čerāns ierosina papildināt 22.pantu ar jaunu daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama. Priekšlikums atbalstīts, pants pieņemts, daļa pieņemta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu - 83.priekšlikumu. Tas ir deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Kurš prasīja?”) Kas jums, Čerāna kungs, par daļu, kuri? Tie, kuriem ir tiesības to darīt, un tādas tiesības ir visiem. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 22.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu jaunā precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 86.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt likumprojekta 17.pantu jaunā, precizētā redakcijā. Ir daļēji atbalstīts, pieņemot trešo, ceturto un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu (ar numuru 87)? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 88.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 23.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums, tāpat kā 89.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ilmārs Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es domāju, ka no paša deklarācijas nosaukuma ir skaidrs, ka ir runa par to situāciju, kad attiecīgā amatpersona stājas amatā. Un nevis tad... Es nezinu, kāpēc atbildīgā komisija ir tik ļoti ieinteresēta attiecībā uz to informāciju, kas ir sniegta par amatpersonas ievēlēšanu vai iecelšanu attiecīgā amatā. Šajā gadījumā būtiskākais jau ir tas, kad šis cilvēks sāk strādāt jaunajā amatā, kāda ir tā situācija, kad viņš stājas amatā. Mums ir situācija, ka par deputāta ievēlēšanu... ka ievēlē mēnesi iepriekš... Kāpēc rēķināt no brīža, kurā šī informācija parādās? Es domāju, ka visos gadījumos tad ir viens konkrēts datums, kurā viņš ir stājies amatā, un tad jau ir skaidrs, uz kuru brīdi tā informācija ir. Ka informācija ir uz to brīdi, kad viņš ir sācis pildīt amatu. Bet viņš vēl veselu mēnesi strādā iepriekšējā vietā, un tas, kas pa to laiku notiek, - tas uz šo deklarāciju vairs it kā neattiecas. Tāpēc es ierosinu runāt par konkrētu datumu, kas ir visos gadījumos vienkārši konstatējams. Nevis katrreiz vadīties pēc tā, kad ir publicēta kaut kāda informācija vai kad ir pieņemts lēmums. Jo bieži vien presē... nekad nepublicē informāciju par šāda lēmuma pieņemšanu. Svarīgi ir zināt, kad sācis ieņemt amatu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Arguments pret šo Bišera kunga priekšlikumu ir tāds, ka šis brīdis, kad amatpersona sāk pildīt sava amata pienākumus, var tikt aizkavēts attiecībā pret to brīdi, kad ir pieņemts lēmums par to, ka šī persona tiek iecelta amatā, vai arī pret to brīdi, kad tiek publicēta informācija par to, ka šī persona ir ievēlēta šajā amatā. Jo tad mēs nonākam tādā situācijā, ka ir oficiālā laikrakstā publicēta šī informācija, ka persona ir šajā amatā, lēmums ir pieņemts, bet tajā pašā laikā amatpersona var aizbildināties ar to, ka viņa deklarāciju nav iesniegusi tāpēc, ka viņa var apgalvot, ka viņa nav sākusi pildīt savus amata pienākumus. Tas ir daudz grūtāk noskaidrojams fakts - tieši ar kuru datumu amatpersona sāk reāli pildīt šos pienākumus. Mums būtu nepieciešams saglabāt šim likumam efektīvas administrācijas iespēju un tāpēc vadīties, nosakot termiņus, pēc tādiem datumiem, kuri ir juridiskā ziņā viegli konstatējami un ir nepārprotami, juridiski konstatējami. Tas ir gan tas datums, kad ir pieņemts lēmums par personas iecelšanu amatā, gan arī datums, kurā ir publicēta informācija par ievēlēšanu. Ja persona kaut kādu iemeslu dēļ mēnesi, divus vai trīs mēnešus pēc tam nesāk pildīt šos amata pienākumus, tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar pašu šo personu, ar šo konkrēto gadījumu, un tad ir jādomā, kā šo jautājumu risināt citādā veidā. Nebūtu pareiza tāda situācija, ka presē tiek publicēta kaut kāda viena informācija, kura neatbilst realitātei un kuru pēc tam varētu personas ļaunprātīgi izmantot, lai izvairītos no deklarāciju iesniegšanas. Es aicinu neatbalstīt Bišera kunga priekšlikumu un Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, visos gadījumos, kad valsts amatpersona tiek iecelta amatā vai apstiprināta amatā, kā arī ievēlēta amatā, par to tiek pieņemts attiecīgs akts. Un šis administratīvais akts tiek publicēts attiecīgajos laikrakstos. Tas, kas attiecas uz Saeimas deputātiem. Kas attiecas uz pārējām amatpersonām, tās tiek ar šo administratīvo aktu iepazīstinātas, un šie administratīvie akti ir pieejami arī kontrolējošajām valsts amatpersonām, un tieši no dienas, kad šis akts tiek pieņemts vai publicēts likumā noteiktajā kārtībā, tiek skaitīts mēnesis, termiņš, kurā jāiesniedz deklarācija. Tātad, nepārprotami, gan valsts amatpersonām, gan kontroles institūcijām ir skaidrība, kad beidzas un kad sākas šis mēnesi ilgais termiņš. Savukārt, ja mēs pieņemtu Ilmāra Bišera un Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad kontrolējošajām valsts amatpersonām būtu reāli jāsāk pārbaudīt uz vietas valsts institūcijās, vai attiecīgā amatpersona nav slimojusi, nav varbūt darbu kavējusi, varbūt nav piedalījusies sēdēs. Tad Saeimas deputātiem katram tiktu skaitīts savs atsevišķs mēnesi ilgs termiņš. Tiem deputātiem, kuri neierastos uz pirmajām sēdēm un kuri neierastos uz pirmajām komisiju sēdēm, būtu atšķirīgāks termiņš, un būtu ļoti grūti gan pašām amatpersonām, gan arī kontroles institūcijām šo termiņu robežas noteikt. Un tādēļ, godātie kolēģi, lai nerastos atkal pārpratumi un jūs atkal no šīs augstās tribīnes presei neteiktu, ka likums ir neskaidrs, ka likums ir neprecīzs, ka to ir grūti kontrolēt un grūti saprast, esam juridiskā ziņā ļoti skaidri noteikuši šā termiņa robežas. Es aicinu tomēr neatbalstīt šos divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 23.panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 10. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 89.priekšlikums - ir analoģisks.

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir līdzīgs. Mēs esam to izlēmuši.

Lūdzu, skatīsim nākamo!

J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Finansu ministrija ierosina 23.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi” aizstāt ar vārdiem “naudas uzkrājumi”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 91.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 23.panta otrās daļas 8.punktu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 23.panta otrās daļas 8.punktu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt no likumprojekta 18.panta grozījumus 23.panta otrās daļas 8.punktā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Finansu ministrija ierosina papildināt 23.panta otrās daļas 8.punktu ar vārdiem “un radniecības pakāpe”.Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 95.priekšlikums. Finansu ministrija ierosina papildināt 23.panta otrās daļas 8.punktu ar piedāvāto tekstu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 96.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 97.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tas ir analoģisks deputāta Bišera priekšlikumam.

98.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt likuma 24.panta otro daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 99.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 24.panta otro daļu precizētā redakcijā, ņemot vērā deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 100.priekšlikums un 101.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus “23.panta otrajā un trešajā daļā” ar vārdiem “24.panta otrajā daļā”. Analoģisks ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai varam skatīt? Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajai 25.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Tas nozīmē, ka mums jāsāk ar 104.priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Ar 104.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 104.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā. “Šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo spēkā esošā redakcija konkretizē žurnālistu tiesības iepazīties ar deklarācijām, pasaka to daudz skaidrāk un izsmeļošāk. Tādēļ arī priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Savu priekšlikumu vēlas aizstāvēt deputāts Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad šobrīd spēkā esošā 29.panta pirmā daļa ir šāda: “Jebkuras valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas.” Ar vārdu “publiski pieejamas”... Te otrajā daļā ir paskaidrots, ka valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir 5.panta pirmajā daļā, otrajā daļā un arī trešajā daļā minētās personas. Tas palika spēkā, to Saeima atbalstīja. Tās ir visas valsts amatpersonas, kas ir, un visu šo valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas.

Es domāju, ka īsti pareizi tas nav, un savu domu apstiprinājumu es guvu, lasot arī citu valstu likumdošanu, kur par deklarācijām teikts, ka tikai augstāko valsts amatpersonu deklarācijas ir tās, kuras mēs esam īpaši izcēluši, tās uzskaitot, tās ir publiski pieejamas, lai visi - gan prese un sabiedrība - ar tām var iepazīties un jebkurā gadījumā, ja rodas kādas neskaidrības, var tās pārbaudīt un paskatīties. Taču attiecībā uz ierindas amatpersonām, kas pilda valsts vai pašvaldības amatus, šī pieejamība būtu tikai tad, ja to prasa kāds no izmeklēšanas, Valsts kontrole vai ja ar tām vajag iepazīties kādos speciālos nolūkos. Nebūtu loģiski, ka visu amatpersonu deklarācijas vienkārši un brīvi būtu pieejamas presei, lai tās varētu paskatīties un par viņu rakstīt un tamlīdzīgi. Ir jāsaprot, ka arī valsts amatpersonas šā likuma izpratnē šobrīd ir darbinieki, kas strādā kādā iestādē, pašvaldībā, pilda kaut kādu amatu, bet vai tāpēc viņa deklarācija uzreiz būtu publiski pieejama? Šeit mēs pakļaujam zināmam sitienam jebkuru valsts amatpersonu, kas pilda šo pienākumu, jo viņai tādā gadījumā šī aizsardzība netiek garantēta. Viņas īpašumam, viņas drošībai mēs nevaram dot nekādas garantijas. Mēs varam dot tikai šo sociālo aizsardzību, - jo mums šobrīd tikai likumā par civildienesta ierēdņiem ir šīs drošības garantijas kaut kādas, bet visām pārējām valsts amatpersonām nav šādas aizsardzības, bet te mēs pasakām, ka viņu deklarācijas ir pilnīgi publiski pieejamas... Man liekas, īpaši pareizi tas nav.

Kas attiecas uz šīm lielajām valsts amatpersonām, teiksim, uz deputātiem, ministriem, uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tad noteikti - jā. Šīm deklarācijām ir jābūt publiski pieejamām.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs iepazīties rūpīgāk ar šo Pēterkopa kunga priekšlikumu. Viņš piedāvā padarīt par publiski pieejamām to valsts amatpersonu deklarācijas, kuras ir minētas 5.panta otrajā daļā. Es paskatījos, kas tad ir minēts šā 5.panta otrajā daļā. Tās šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas un arī citas personas, kuras ir ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos un veic darbu valsts vai pašvaldības iestādēs. Arī attiecīgi uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās vai citās to izveidotās institūcijās. Savukārt augstākās valsts amatpersonas, kuras šeit Pēterkopa kungs domāja, - tie būtu gan Valsts prezidents, gan Saeimas deputāti, gan Ministru prezidents, gan tālāk nāktu Satversmes aizsardzības biroja direktors vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un civildienesta ierēdņi, - šīs personas šeit vispār tiek izslēgtas ārā ar šo Pēterkopa kunga priekšlikumu. Es pieļauju, ka šeit ir zināma tehniska kļūda gadījusies un ka Pēterkopa kungs patiesībā bija domājis šo 5.panta pirmo daļu, bet arī tad es negribētu piekrist tam, ka visas šā 5.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas būtu īpaši augstākas par citām personām, kuras ir minētas šā panta otrajā daļā, jo otrajā daļā ir minētas tās personas, kurām šīs deklarācijas ir jāiesniedz saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem. Šeit ir arī kritēriji, saskaņā ar kuriem Ministru kabinetam ir jāapstiprina šis saraksts. Un arī šeit var būt ļoti nopietni lēmumi, kuri šīm amatpersonām, kas ir minētas šā 5.panta otrajā daļā, ir jāpieņem. Tik daudz gribu sacīt par šo tehnisko realizāciju.

Šie jautājumi šobrīd absolūti nav izstrādāti, un tie arī īsti nav labojami pat tad, ja mēs mēģinātu sekot šai Pēterkopa kunga iecerei.

Es arī uzskatu, ka ir nepareiza pati šā priekšlikuma virzība, tāpēc ka tā ir orientēta uz “caurspīdīguma” samazināšanu valsts pārvaldē, lai gan mums būtu svarīgi tieši palielināt šo “caurspīdīgumu”. Un, ja persona piekrīt kaut kādā gadījumā kļūt par valsts amatpersonu, tad viņai tajā pašā brīdī ir arī jāapzinās, ka tas saistās ar viņas pienākumu atklāt šo informāciju interesentiem, pirmām kārtām jau masu informācijas līdzekļu žurnālistiem. Bet nākamajā priekšlikumā mēs redzam, ka arī pārējām amatpersonām liks darīt pieejamas šīs viņu deklarācijas. Es domāju, ka šī publiskā pieejamība būs ļoti efektīvs kontroles mehānisms. Ja cilvēki redzēs, ka šī amatpersona dzīvo diezgan grezni, šiem cilvēkiem būs iespēja aiziet uz attiecīgo reģistru - uz Valsts ieņēmumu dienestu un tur iepazīties ar šīs amatpersonas deklarāciju. Un jebkurš cilvēks, jebkurš mūsu valsts pilsonis, ja viņš būs konstatējis šādu neatbilstību, viņš varēs rakstīt, teiksim, savus apsvērumus, savus novērojumus un iesniegt tos kompetentām iestādēm. Līdz ar to faktiski visa sabiedrība zināmā veidā tiks iesaistīta šā likuma uzraudzīšanā. Un līdz ar to šis “caurspīdīgums”, kurš šeit tiktu panākts, tiešām efektīvi darbotos, lai novērstu šo korupciju. Tātad tās tiešām būtu efektīvas normas un būtu panākts tas “caurspīdīgums”, par kuru pats Pēterkopa kungs jau sākumā runāja, ka šo uzsvaru vajadzētu likt uz šīm deklarācijām. Jā, liksim! Un liksim to arī tādā veidā, lai sabiedrība var līdzdarboties kontrolē. Varbūt tas ir kaut kāds zināms ārkārtas pasākums, bet mums valstī šādi ārkārtas pasākumi šobrīd ir vajadzīgi, un tāpēc es aicinu noraidīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu, bet atbalstīt nākamo priekšlikumu, kas vēl vairāk paplašinātu šīs publiskās pieejamības iespējas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribu paskaidrot par savu iesniegto priekšlikumu. To vajadzētu lasīt kopā ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem, jo es savus priekšlikumus uz otro lasījumu iesniedzu tādā secībā, kā es tos biju sagatavojis. Mana 5. panta otrās daļas redakcija ir tieši tāda pati, kāda ir šobrīd.... ko Saeima pieņēma 5. panta pirmajā daļā. Tātad šinī gadījumā Saeima to ir atbalstījusi, un tas būtu tikai tehniskas dabas labojums, nomainot vārdu “otro” ar “pirmo”, jo es savā priekšlikumā esmu domājis tieši tās amatpersonas - Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, Ministru prezidentu, Latvijas Bankas... un tā tālāk, visu to, kas mums ir uzskaitīts ar 18. kārtas numuru. Par tiem ir domāts šajā priekšlikumā!

Un otrs. Es gribu pateikt, ka būtu nepareizi atbalstīt deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu, ka šī publiskā pieejamība ir attiecināma uz visām personām, kurām ienāk prātā skatīties šīs deklarācijas. It īpaši attiecībā uz šiem vienkāršajiem pašvaldību un valsts amata pildītājiem, ka jebkurš var atnākt un šīs deklarācijas skatīties. Es paredzu, ka tādā gadījumā šīm amatpersonām drošību mēs garantēt gan nevarēsim, un to, kādā veidā tālāk šī informācija tiks izmantota, es pat negribētu prognozēt. Es tomēr lūgtu: ja nav iespējams atbalstīt manu priekšlikumu, tad nevajadzētu atbalstīt arī deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Daudzkārt no šīs augstās tribīnes ir teikts, ka viens no galvenajiem korupcijas novēršanas līdzekļiem ir atklātuma palielināšana valsts un pašvaldību institūciju darbā, lai būtu atklātāka amatpersonu darbība, atklātāka amatpersonu ekonomiskā darbība, bet diemžēl šis priekšlikums, kuru iesniedzis Pēterkopa kungs, ir pretēja rakstura, proti, lai palielinātu slepenību. Atklāti sakot, šobrīd, tikai pateicoties preses aktivitātei, valsts pārvaldes institūcijas un tiesību aizsardzības institūcijas gandrīz visos gadījumos ir bijušas spiestas uzsākt attiecīgās lietas izmeklēšanu. Cita lieta - cik lielā mērā šī izmeklēšana ir sekmīga, bet, ja mēs gadījumā šādu normu pieņemtu, tad prese nekad nevarētu piespiest, kā to dara tagad attiecībā uz visiem zināmo situāciju Rīgas centrā, kur ir iejauktas valsts amatpersonas... Prese tagad piespiež valsts pārvaldes institūcijas uzsākt izmeklēšanu, noskaidrot, vai nav bijusi korupcija. Ja nebūs šīs normas, tad prese nevarēs sekmīgi šo darbu veikt - tātad nodrošināt atklātumu un sabiedrības informēšanu. Tādēļ es aicinātu tomēr noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Pēterkopa priekšlikumu - izteikt 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 12. Nav pieņemts.

Balsosim Čerāna kunga priekšlikumu! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - papildināt 29. panta pirmo daļu pēc vārda... un tālāk kā tekstā. Balsosim šo priekšlikumu nr. 105! Komisija to ir atbalstījusi, bet deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 15. Tas ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 106. priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tā ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 107. priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Līdzīgs ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija tos nav atbalstījusi. Aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šiem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim 107. un 108. priekšlikumu! Komisija tos nav atbalstījusi, un tie ierosina svītrot pārejas noteikumu 8. punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts. Tātad šis 8. punkts tiek saglabāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, man ir paziņojums atbildīgās komisijas vārdā. Atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka šajā likumā ir sabalsots ārkārtīgi daudz pretrunu un ka pēc būtības likums ir ļoti ievērojami mīkstināts, ka likumu, kāds tas tagad ir pieņemts, būs grūti piemērot un ka nav iespējams uz trešo lasījumu šīs kļūdas labot, ierosina noraidīt otrajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāts Lagzdiņš izteica patstāvīgu priekšlikumu. Vai kādam ir iebildumi? Godātie kolēģi! Deputāts Lagzdiņš ierosināja šo likumprojektu otrajā lasījumā nepieņemt, bet noraidīt. Paldies.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Godātie kolēģi! Mēs pašlaik balsojam par likumprojekta pieņemšanu vai nepieņemšanu otrajā lasījumā. Godātie kolēģi, vai visi esat izdarījuši savu izvēli? Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 34, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts netiek.

Ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Lagzdiņa kungs, būtu jāuzklausa.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 20. aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20. aprīli? Nav? Lujāna kungs, jūs zināt kārtību, kādā ir jāpiesakās debatēs. Lūdzu no vietas neklaigāt, bet pieteikties. Vai jums ir citi priekšlikumi? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Ir, ir!”) Ir. Lūdzu. Nāciet tribīnē!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu piedāvāt nevis 20. aprīli, bet 1. maiju, jo priekšā ir Lieldienu brīvdienas un es, protams, maz ticu, ka arī komisija aktīvi darbosies, un es domāju, ka kolēģiem noteikti ir aktīvi jādod labojumi, gan arī jādomā par to, lai komisija nepārpūlētos. Varētu tad pēc Lieldienu brīvdienām šos jautājumus mierīgi izskatīt. Tādēļ es aicinu kā termiņu noteikt 1. maiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Balsojam par tālāko ieteikto datumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 1. maijs. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatām otro darba kārtības jautājumu. Kā redzat, šodien esam izcili ražīgi pastrādājuši.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Bišera, Marjašas, Nagobada, Bokas un Teņa iesniegto likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu ebreju slimnīcas “Bikur Holim” biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Veldre vēlas runāt. Tā kā viņš ir iesniedzējs, viņš acīmredzot runās “par”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Braukājot pa Latviju, katrā pagastā, katrā pilsētā redzam, ka vienkāršie ļaudis lūdz pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma laiku līdz 2002. gadam. Un es pamatošu, kādēļ. Tādēļ, ka dzīvokļu privatizācija ilgs līdz 2003. gadam. Lai varētu privatizācijas sertifikātus izmantot arī dzīvokļu privatizācijai. Un vēl viens būtisks moments ir tāds. Cilvēki pasaka, ka valsts jau ir vairākas reizes ar naudas reformu viņus apkrāpusi, un vēl arī banka “Baltija” viņus apkrāpa, un pašlaik iznāk, ka sertifikāti ir tikai papīriņš. Es tomēr domāju, ka vajadzētu to nodot komisijām izdebatēt, lai mēs tiešām censtos izpildīt iedzīvotāju vēlmes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu? Neprasa. Prasa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - iesniegto likumprojektu nodot komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 14, atturas - 36. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir ierosinājums noteikt likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” tādu normu, ka smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi veselības aprūpes iestādēs. Ka viņi būtu atbrīvojami no pacientu iemaksas. Šādus jautājumus mēs jau, pamatojoties uz invalīdu organizāciju vēstulēm, mēģinājām šeit, Saeimā, risināt deputātu pieprasījumu veidā. Tas diemžēl sastapās ar valdošā vairākuma pretsparu un nevēlēšanos ieklausīties šajās problēmās. Tas varētu būt saistīts arī ar tādu demokrātijas normām absolūti neatbilstošu punktu - valdību veidojošo frakciju sadarbības un vienošanās punktu, kas paredz noraidīt visus opozīcijas deputātu iesniegtos pieprasījumus. Bet šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka šo problēmu tiešām vajag atrisināt un invalīdiem tā ir ļoti svarīga problēma, jo viņu sociālā situācija ir tiešām krasi pasliktinājusies pēdējo gadu laikā, būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai to tur arī izdiskutētu un lai spētu rast optimālu risinājumu. Es aicinu un lūdzu jūs, godātie deputāti, nenorobežoties no šīs problēmas risināšanas! Es lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas runāt. Vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu - iesniegt likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 8, atturas - 31. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir 10 minūtes. Varbūt, ka izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu - amatpersonu iecelšana.

Lēmuma projekts “Par Elgas Bernānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles iesniegto priekšlikumu un vienbalsīgi to atbalsta, tādēļ es lūdzu Saeimu nobalsot par Bernānes kundzes apstiprināšanu šajā amatā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt jūs šobrīd neatbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu par Bernānes kundzes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli, vismaz atlikt šā jautājuma izskatīšanu, jo šajā brīdī ir informācija par to, ka viņas līdzšinējā darbība Valsts kontrolē nav vērsta uz to, lai aizsargātu valsts mantu, bet ir ziņas par vairākiem konkrētiem gadījumiem, ka tieši viņas rīcība ir stimulējusi dažādu nelikumību piesegšanu, kuras ir rīcībā ar valsts mantu.

Varu minēt vienu piemēru, bet šādi piemēri, pēc manā rīcībā esošām ziņām, ir vairāki, un viens no šiem piemēriem ir Valsts kontroles 1995.gadā sagatavotais atzinums par Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas privatizāciju. Tur Bernānes kundze sniedza informāciju par attiecīgās revīzijas slēgšanu, nepainteresējoties par to, cik kvalitatīvi šī revīzija ir patiesībā tikusi veikta. Bet uz to, ka šī revīzija nav tikusi veikta kvalitatīvi, uz to norāda kaut vai tas fakts, ka šajā pašā Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcā ir pēc tam veikta jauna revīzija 1997.gadā un ir 30.maija slēdziens, kurā ir uzskaitītas ļoti būtiskas nelikumības Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas privatizācijā un ir arī norādīts uz iepriekšējā Valsts kontroles slēdziena, varētu teikt, nederīgumu. Šis ir tikai viens konkrēts gadījums.

Ir arī vesela virkne citas informācijas par to, ka no Bernānes kundzes puses ir bijis spiediens un ir bijušas instrukcijas, ka revīzija vienā vai otrā objektā ir jāpārtrauc, neskatoties uz to, kas notiek šajā objektā, kādas nelikumības tur pastāv patiesībā. Domāju, ka pareizi būtu šo jautājumu par Bernānes kundzes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli virzīt tad, kad valstī, mainoties politiskajai situācijai, būtu izvērtēta arī Valsts kontroles darbība un būtu bijusi iespēja izvērtēt pēc būtības virkni dažādu nelikumību, kas ir pieļautas šajā privatizācijas procesā un līdz ar to arī izvērtēt pēc būtības Valsts kontroles darbinieku lomu tajā. Vismaz atsevišķu Valsts kontroles darbinieku lomu.

Šajā brīdī diemžēl nepastāv - vismaz balstoties uz man zināmiem faktiem, nepastāv - iespēja iegūt konkrētu juridisku nosodījumu, konkrētu juridisku vēršanos, konkrēti šajā gadījumā - pret Bernānes kundzi, bet tie fakti, ar kuriem ir bijusi iespēja iepazīties, skaidri liecina par to, ka mums nebūtu pamata šajā brīdī dāvāt viņai uzticību turpmākam darbam šajā amatā, kas ir ļoti atbildīgs amats, - uzticību vēl uz septiņiem gadiem. Es aicinu rūpīgi izvērtēt tās amatpersonas, ko mēs virzām, un šajā gadījumā vismaz atturēties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Man kā alūksnietim ir kategorisks lūgums visiem deputātiem, jo tieši Bernānes kundzes bezdarbības, nolaidības dēļ tika sagrauta Alūksnes pilsētas domes visa finansu politika.

Pagājušā gada 9.janvārī pilsētas mērs piesavinājās bez domes lēmuma 25 000, un mēs nekavējoties ziņojām Valsts kontrolei, ar Drošības policijas palīdzību visus materiālus, kurus neizsniedza iepriekšējai domei, nodevām Valsts kontrolei. Tālākais bija tas, ka nereaģēja. Tad, kad nāca vēlēšanas, atkal no sociālajiem līdzekļiem tika izkrāpti 30 000. Nereaģēja. Un Bernānes kundze pieņēma lēmumu apmēram pēc pieciem mēnešiem. Un tajā laikā pilsētas mērs Melders vēl ļoti daudz nodalīja zaudējumos. Šobrīd pilsētas deputāti ir panākuši, ka apgabaltiesā izskatīs to lietu un centīsies to naudu, kaut 25 000 atgūt, bet Revīzijas komisija un kompetenti orgāni ir atraduši, ka tie zaudējumi ir stipri lielāki. Šajā gadījumā es lūdzu visus deputātus, jo jūs esat no preses ļoti labi informēti par šo gadījumu, neizvirzīt darbam Valsts kontrolē Bernānes kundzi, jo tiešām viņa ir diskreditējusi Valsts kontroli un ir sagādājusi Alūksnes pilsētai milzīgus zaudējumus.

Un, ja paskatāmies uz viņas darbavietām, tad redzam, ka īsā laikā viņai ir bijušas sešas darbavietas, viņa ir sākusi strādāt par vecāko grāmatvedi, tad - par galveno grāmatvedi un beigās ir bijusi Rīgas pilsētas 15.arodskolā par grāmatvedi. Parasti jau iet uz paaugstināšanu.

Gribu vēl pateikt to, ka pārliecinājos - jāsaka, ka ne tikai kā Alūksnes pilsētas un rajona padomes deputāts -, ka viņa bija ļoti nekompetenta, un tas viss beidzās ar to, ka sodīja nevis Melderu, bet pilsētas domei, jāsaka, nepamatoti vēlreiz uzlika 25 000 sodu, un vēl 5000.

Man būtu lūgums šajā gadījumā ļoti vienprātīgi atbalstīt noraidījumu, jo tur ir jāstrādā tādiem cilvēkiem, kas cenšas atgūt valsts vai pašvaldību līdzekļus, nevis veicina šo līdzekļu izsaimniekošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim nākamajā sēdē. Godātie kolēģi, pirms sēdes noslēguma un reģistrācijas ir daži paziņojumi.

1. Rīt pulksten 12.00 notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts jautājums par sēdes sasaukšanu nākamajā nedēļā, trešdien, pulksten 9.00, bet lēmums tiks pieņemts rīt.

2. Deputāta Gundara Valdmaņa paziņojums. Par Kanādas parlamenta... un tālāk nav saprotams.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Esmu bieži lepojies ar mūsu latviešu sieviešu spējām trimdā. Ir tāda Sarmīte Bulte - Kanādas parlamentāriete, runā latviski, tēvs dzīvo Latvijā. Viņa pie mums viesojas, un rīt pulksten 11.00 Dzeltenajā zālē mēs viņu šeit uzņemsim. Es domāju, ka mums visiem varētu būt interesanti, jo viņa var mums daudz ko palīdzēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Man ir prieks, godātie kolēģi, jūs redzēt tik kuplā skaitā pirms reģistrācijas algas saņemšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Anna Seile, Oskars Grīgs, Andrejs Požarnovs, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Atis Sausnītis, Juris Kaksītis, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Jānis Rubulis, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. 26.marta sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies. Uz redzēšanos! Lūdzu deputātus identifikācijas kartītes neatstāt balsošanas aparatūrā un paņemt līdzi!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute