Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 29.janvāra sēdi. Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Liepas un Veldres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret šo ierosinājumu vēlas runāt deputāts Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es pirmkārt gribētu izteikt atzinību frakcijas “Latvijai” deputātiem par ļoti operatīvu rīcību, jo apmēram pirms nedēļas sākās tik tiešām nopietna diskusija par privatizācijas procesu un par šo dabīgo monopolu, stratēģisko uzņēmumu privatizācijas gaitu un arī Ministru kabineta iespējām ietekmēt šo procesu, lai tas būtu maksimāli publisks un arī izdevīgs Latvijai. Šajā gadījumā frakcijas “Latvijai” pieci deputāti, maksimāli ātrā tempā iesniedzot šo labojumu likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, it kā grib apsteigt šos notikumus, bet lielā mērā steiga ne vienmēr dod to kvalitāti un to efektu, kas ir tad, kad mēs esam visu nopietni izdiskutējuši un piedāvājam pieņemamu risinājumu, tādu, kas tik tiešām būtu pieņemams, saglabājot šo privatizācijas procesa tempu, kā arī tomēr uzliekot zināmus akcentus šo valsts lielo uzņēmumu privatizācijai. Piedāvātais likuma projekta grozījums pilnībā neatrisina to problēmu, kas ir saistīta ar šo procesu, ar šo monopolu, šo stratēģisko objektu privatizāciju. Vēl jo vairāk - es domāju, steigas dēļ ir ieviesusies šā likumprojekta piedāvātajā variantā, teiksim, tāda forma, kura varbūt ir pieņemama vēstulēs vai arī avīžu rakstos, bet nav pieņemama likumprojektos. Es gribu šajā sakarā minēt, ka te tiek rakstīts: atsevišķi objekti u.c. Dažādi citi... Ir tāda saīsinājuma lietošana šajā likumprojektā. Un, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet šo piedāvājumu, tad redzēsiet, ka galu galā arī pati forma, kādā tas tiek iesniegts, neatrisina pašu būtību, tas ir, neuzliek valsts kontroli pār šo lielo stratēģisko objektu privatizāciju.

Es gribu uzsvērt arī to, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegts vēl viens likumprojekts, kurš ir iesniegts no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas un kurā ir priekšlikums izmainīt vairākus pantus šajā likumā, un kurš ir, mūsuprāt, vairāk vai mazāk izsvērts, jo tas skar trīs likuma pantus un lielā mērā tātad paskaidro pašu šā procesa un šīs uzsāktās diskusijas būtību.

Ņemot vērā šo sasteigtību, ar kādu ir iesniegts šis likumprojekts, es domāju, ka šo diskusiju, kura ir sākusies Latvijā un kurā ir runa par šo valsts objektu privatizāciju, nevajadzētu kā karstu kartupeli tagad momentā mētāt no rokas rokā, bet vajadzētu tik tiešām nopietni pie šā jautājuma pieiet un neatbalstīt šo likumprojektu, kurā ir tikai viens pants. Šis pants paredz izmainīt 12.panta redakciju, papildinot to ar 5.punktu. Ar to ir nedaudz par maz. Es aicinu to šodien neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda vēlas runāt “par”. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Atgādināšu, ka gan 1996.gadā, gan 1997.gadā frakcija “Latvijai” jau iesniedza līdzīgus likumprojektus. To skaitā bija likumprojekti par to, ka Saeimai jāapstiprina lielo uzņēmumu privatizācijas noteikumi. To skaitā bija likumprojekti par to, ka valdībai jāsagatavo, piemēram, neprivatizējamo valsts uzņēmumu saraksts, ar to mēs domājām tieši stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumus. Šis ir nevis sasteigts, bet kārtējais mūsu likumprojekts.

Līdz ar 7.Saeimas vēlēšanu tuvošanos jūtam, ka ir arvien nervozāka steiga, lai privatizētu tieši lielos monopoluzņēmumus, stratēģiski svarīgus mūsu valsts objektus, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas gāzi”, “Latvijas kuģniecību”, “Latvijas dzelzceļu” un citus. Tas arī ir saprotams. Pēc Saeimas vēlēšanām var izrādīties, ka valdošo partiju kungi, kuri šodien vistuvāk piekļuvuši kārotajiem objektiem, vairs nevarēs tos privatizēt - vai, kā tautā saka, “prihvatizēt” - par sviestmaizi. Tāpēc “tēvzemiešu” partijas vadītā koalīcijas frakcija un valdība dara visu iespējamo, lai šie objekti tiktu privatizēti iespējami ātrāk un rīkojoties pēc principa: “Pēc mums kaut vai ūdens plūdi.”

Savulaik plaši pazīstams bija Staļina tētiņa teiciens: “Jo tuvāk nāk komunisms, jo vairāk saasinās šķiru cīņa.” To pārveidojot atbilstoši šodienas situācijai, jāsaka: “Jo tuvāk nāk lielo uzņēmumu privatizācija, jo vairāk saasinās politiski ekonomisko grupējumu cīņa.” Tieši tas arī izskaidro dažādo jaunbagātnieku, “biezo”, straujo partiju dibināšanos. Tieši tāpēc, piemēram, dārgais Andris Šķēle tik ļoti grib atgriezties politikā, tik ļoti viņam vajag savu partiju, tik ļoti viņam vajag būt valdībā, tik ļoti viņu pēkšņi interesē politiska cīņa pret “Latvijas ceļu” vai vēl kādām citām partijām. Mērķis jau ir skaidrs - kārotais kumoss tepat vien ir.

Uzskatām, ka stratēģiski svarīgu valsts objektu privatizācija izdarāma vienīgi tad, ja tā atbilst mūsu tautas interesēm, Latvijas valsts interesēm. Tautas kustība “Latvijai” pieprasa, lai valdošo partiju politiķi un deputāti, kā arī “tēvzemiešu” valdības ministri atskaitās par katru santīmu, kas iegūts privatizācijas rezultātā. Atskaitās par katru lēmumu, izvēloties šo objektu nākamos īpašniekus. Ir jābūt skaidri definētiem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvēlēti pretendenti katra uzņēmuma privatizācijai.

Cilvēkiem ir skaidri jāzina, kas būs noteicējs uzņēmumos, no kuru darbības ir tieši atkarīga katra cilvēka dzīve. Šodien, iespējams, vienīgi Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Latvijā nav jāmaksā rēķins par elektrību, gāzi, telefonu, bet visiem pārējiem ir. Cilvēkiem ir skaidri jāzina, kādā veidā tiks izlietota peļņa, kas gūta uz viņu rēķina. Ikvienam ir jāzina, kas nosaka tarifus maksai par monopoluzņēmumu pakalpojumiem.

Valstiski svarīgu objektu privatizācija nedrīkst notikt aiz slēgtām durvīm, šaurā cilvēku lokā, Privatizācijas aģentūrā. Tāpēc frakcija “Latvijai” piedāvā noteikt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ka valsts stratēģisko, vitāli svarīgo objektu privatizāciju var veikt, tikai pieņemot atsevišķu Saeimas likumu par katru no tiem. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka Privatizācijas aģentūras lēmums, kuru pie tam vēl arī nevar pārsūdzēt pat tiesā, nevar ietekmēt, panākt to, lai šī privatizācija, ja tāda vispār ir nepieciešama, notiktu taisnīgi. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka cilvēkiem ir jāsaņem reāls labums no privatizācijas, no dažādu, tajā skaitā arī šo lielo, objektu privatizācijas, ja to vispār veiktu. Un to, vai vispār veikt šo privatizāciju un kā to veikt... to varētu darīt vienīgi tad, ja tiktu par katru no tiem pieņemts atsevišķs Saeimas likums un par katru no tiem notiktu debates šeit, parlamentā, tāpat kā tas notiek civilizētās demokrātiskās valstīs, piemēram, Vācijā. Mēs zinām, ka Bundestāgā ir plašas debates par “Deutsche Telekom”, “Deutsche Bank” un tā tālāk. Kāpēc lai mēs to nedarītu šeit? Gribam to visu atstāt šauras grupas rokās, un tad redzam visu to jezgu, kas sākas, un redzam visu šo finansu un politisko grupējumu cīņu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Ja kādam ir redakcionāls precizējums... Ameriks izteicās, ka viņam nepatīk “u.c.”, tāpēc viņš aicina balsot pret šādiem saīsinājumiem. Ameriks varēs uz otro lasījumu iesniegt attiecīgu priekšlikumu - burtus “u.c.” aizstāt ar citiem burtiem vai vispār svītrot. Bet lietas būtību tas nemaina. Aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, tā kā nestrādā tablo, mums ir zināmas problēmas. Par - 17, pret - 11, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts. Bet arī to, vai ir kvorums, mēs īsti nevaram noskaidrot. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada protokolu par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Jurkāna, Bokas, Leiškalna un Nagobada iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Kušneres un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Jūs vēlaties? Kārli, piedodiet! Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai” - vēlas runāt “par”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šis likumprojekts ir ļoti īss, un tajā tiek lūgts papildināt likuma “Par valsts pensijām” 8.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Apdrošinātai personai, kura iesniegusi attiecīgus dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izveidotai institūcijai, kas pierāda profesijas kaitīgumu veselībai, kā rezultātā iegūta profesionālā slimība, piešķirama apmēra ziņā par 20% lielāka pensija no paredzētās.” Šis ierosinājums ir vienkārši atgriešanās pie kādreizējās taisnības, ka cilvēki, kuri strādā veselībai kaitīgos darbos un tāpēc šādā vai tādā veidā ir zaudējuši veselību, saņem lielāku pensiju. Tā ir vienkārši atgriešanās pie taisnības, jo joprojām mums nav nopietna šā dalījuma. Tautas kustības “Latvijai” vārdā ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām tas ir mazs priekšlikums, bet tas galīgi nesaskan ar esošo Pensiju likumu un ar likumu “Par sociālo apdrošināšanu”. Ja deputāti rūpīgi ir lasījuši šos likumus, viņi redz, ka tur ir speciāla sadaļa, kur ir apdrošinātas personas pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām darbā. Tātad ir arī speciāls fonds, kur pagaidām ienāk 0,09% no katra darba devēja, lai apdrošinātu šīs personas, kuras var saņemt atlīdzību par darbā iegūto kaitējumu. Tātad no šā fonda tad arī tiks izmaksātas šīs pensijas. Frakcija “Latvijai” piedāvā to darīt bez finansējuma avota - vienkārši no “zila gaisa” paņemt 20% un maksāt. Tā ka šeit nav lielas loģikas. Es aicinu noraidīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 10, atturas - 29. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Par ienākušajiem likumprojektiem tas tad arī būtu viss.

Tagad darba kārtības 6.jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Kaksītim”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8.pantu viņš lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikā no šī gada 5. līdz 12.februārim. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu par šo? Pēc tradīcijas mēs par šo jautājumu vienmēr balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir ienākuši jau vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, dokumenta numurs ir uzrādīts. Tā kā tas mums jau ir iekļauts darba kārtības 19.jautājumā, tad mēs bez tālākas apspriešanas varam teikt Juridiskajai komisijai, ka tās lūgums ir izpildīts.

Pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas “Pieprasījumu komisijas atzinumi” lēmuma projektu “Par deputāta G.Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmas cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, sastāva”.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu, par tā iekļaušanu darba kārtībā?

Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Nav jau šaubu, ka tur neviens neko īsti neatradīs. Pat neatļaus atrast, jo beidzamajā sēdē jau tika nolemts, ka, ja kāds īsti raks un nokļūs tuvu pie “nerva”, tad sēžu priekšsēdētājs var noliegt to jautājumu. Un tas bija mērķēts tieši uz mani. Nu mēs redzam demokrātiju. Mēs redzam godīgumu, mēs redzam, kā “Latvenergo”, kura pirmās padomes priekšsēdētājs bija mans tēvs, tiks izzagts no tautas par 10 miljoniem, lai gan tas ir miljardu vērts tautai. Un saprotiet, ka “Latvenergo” nav tikai enerģijas piegādātāja firma, bet viņam ir “pirksti” - kredīti gandrīz visur Latvijā. Un tai bandītu grupai, kas pārņems “Latvenergo”, būs iespējas graut, pārņemt, iznīcināt gandrīz visu, ko vien Latvijā gribēs. Un ka “Latvenergo” 3 miljonu lieta ir tikai teātris, lai iebaidītu ikkatru, kas kaut ko par “Latvenergo” zina. “Latvenergo” 3 miljonu latu lieta ir spēle, pēc kuras pārņems šo firmu par “sviestmaizi”. To es zinu, to zina tauta un to visvairāk zina Sadarbības padome.

Es esmu jau bijis “pagodināts” ar to, ka mani it kā formāli atcēla no Privatizācijas aģentūras padomes. Es tur tagad piedalīšos sabiedriskā kārtā. Es sabiedriskā kārtā piedalīšos arī Saeimas izmeklēšanas komisijas sēdēs. Ir pieteikts karš Sadarbības padomei. Tautas kopa “Brīvība” to ir pieteikusi, un tauta nāks mums līdzi. Un šīs nekaunības, ko jūs šeit darāt, patiesībā ir tikai pagodinājums un izaicinājums tautai vērsties pret jums. Saprotiet to!

Saprotiet, ka “Latvenergo” privatizāciju, ja tā notiks pirms 7.Saeimas vēlēšanām, - mēs atcelsim. Tā nenotiks! Mēs ņemsim atpakaļ un dosim tos sertifikātus atpakaļ tiem sertifikātu devējiem. Un lai to saprot tie, kuri tos it kā taisās pirkt. Lai to saprot tauta! Saprotiet, ka neviens godīgais no Rietumiem nenāks pirkt “Latvenergo” vai kaut ko citu, kamēr publiski un atkārtoti tiek parādīts pasaulei, ka mēs esam krimināla valsts, pie tam visaugstākajā līmenī. Neviens šeit ar savu mantu nenāks! Tā to mantu, to “Latvenergo” vai kuģniecību atdos Sadarbības padomes draugiem par santīmiem. Še tautas izlaupīšana notiek! Tauta to zina, un tautai ir jāceļas.

Jūs varat iekļaut šādus jautājumus un sevi pagodināt. Būs interesanti lasīt, kā kurš balsos. Bet mums jau nav nekādu šaubu, ka šeit Saeimā šoreiz varbūt ir pieci vai seši tādi, attiecībā uz kuriem es varētu uzskatīt, ka viņi aizstāv tautas intereses. Citi aizstāv to intereses, kuri grib no tautas paņemt visu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izteiktā ierosinājuma iekļaušanu darba kārtībā pēc darba kārtības 10.jautājuma. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nevajag iekļaut! Balsot “pret”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir otrajā sadaļā - lēmuma projekti “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3667. Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu. Latgales apgabaltiesā ir vakanta tiesneša amata vienība, un Ludzas rajona tiesnese Ludmila Mežale ir izteikusi vēlēšanos strādāt šajā tiesā. Viņa ir nokārtojusi Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas eksāmenus. Juridiskā komisija ir uzklausījusi viņu un aicina šo kandidatūru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visus zālē klātesošos deputātus piedalīties balsošanā. Nav piedalījušies 17 deputāti no tiem, kuri ir reģistrējušies. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 7. Ludmila Mežale apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums attiecas uz Zemgales apgabaltiesu, kur arī ir vakanta tiesneša amata vienība. Jelgavas tiesas tiesnese Anita Misiuna izteikusi vēlēšanos strādāt šajā tiesā. Viņa ir nokārtojusi atbilstošos kvalifikācijas eksāmenus. Juridiskā komisija ir uzklausījusi viņu un ierosina apstiprināt par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 7. Anita Misiuna ir apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Paldies.

Lūdzu, par nākamo jautājumu!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir par Latgales apgabaltiesu, kurā ir vakanta tiesneša amata vienība. Igors Raciņš izteicis vēlēšanos strādāt šajā tiesā par tiesnesi. Viņš ir nokārtojis Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas eksāmenus, un tieslietu ministrs atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 61.pantam iesaka viņu apstiprināt šajā amatā. Atgādināšu to, ka pirms kāda laika pēc divu gadu darba Daugavpils rajona tiesā Saeima neapstiprināja Igoru Raciņu tālākajai darbībai. Tad bija diskusija par Daugavpils Domes priekšsēdētāja Vidavska atrašanās šajā amatā likumības izskatīšanu. Toreiz Saeimā notika visai plašas debates. Šobrīd, kā redzat, šeit ir pievienota Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Valdemiera pavadvēstule, kurā viņš saka, ka Saeimas lēmumu droši vien ir ietekmējis arī tas, ka Raciņš atteicās izskatīt šo lietu civiltiesāšanas kārtībā, taču Augstākā tiesa šo jautājumu ir izskatījusi pēc tam un pēc būtības atzinusi, ka Raciņa nostāja šajā gadījumā ir bijusi pareiza. Tieslietu ministrs, pamatojoties uz to, virza šo jautājumu tālāk un ierosina Raciņa apstiprināšanu Latgales apgabaltiesā. Juridiskā komisija uzklausīja arī kandidātu, izteica dažādus viedokļus un ar balsu vairākumu ieteica Saeimai šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā Grīnblata kungs jau sacīja, šā gada 11.jūnijā mēs balsojām par Igoru Raciņu kā par kandidātu uz Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amatu, un toreiz ar 20 balsīm “par”, 21 - “pret” un 13 “atturas” Raciņa kandidatūra tika noraidīta, tas ir, Saeima pēc būtības izteica neuzticību šim tiesnesim, kurš nebija vēlējies pēc būtības izskatīt jautājumu par Alekseja Vidavska tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās un ieņemt šo amatu pašvaldībā, kas ir noliegts ar attiecīgu normu Pašvaldību vēlēšanu likumā. Šobrīd tātad tas nav skaidrs, un es domāju, ka acīmredzot arī nākamajās - gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās radīsies šī problēma, jo, ja vienā gadījumā ir precedents, ka cilvēks, kuram acīm redzami nav tiesību kandidēt, to dara un tiek ievēlēts, bet tiesa pēc tam atsakās izskatīt šos jautājumus, tad tas acīmredzot mudinās arī visus pārējos, kuri darbojušies Kompartijā vai citās Latvijai naidīgās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra, pieteikt savas kandidatūras gan uz pašvaldību, gan uz Saeimas vēlēšanām, un viņi nekautrēsies piedalīties šajās vēlēšanās un tikt arī ievēlēti.

Es gribu atgādināt arī to, ka Raciņam ir dubultatbildība šajā gadījumā, jo viņš bija gan tiesnesis, gan tolaik pildīja Daugavpils pilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumus, un šis, vēl nezinu, tīši vai netīši, neveiksmīgais organizatoriskais darbs bija pamatā tam, ka Vidavska lieta netika izskatīta līdz pašvaldību vēlēšanām, bet tika skatīta jau pēc tam. Un tādējādi ir radīta situācija, ka ir notikusi būtiska atkāpe no principa: viens likums, viena taisnība - visiem, jo tiesa ir apstiprinājusi to, ka nav šis viens likums, - ka visai Latvijai ir viens likums, bet Daugavpilij acīmredzot varbūt ir kāds otrs likums, ka uz Daugavpili šā likuma normas neattiecas. Līdz ar to es domāju, ka tas grauj priekšstatu par tiesiskumu un likumību kopumā un vājina tiesu varas jau tā zemo prestižu sabiedrībā vēl vairāk. Šajā gadījumā acīm redzami ir jārunā ne tikai par tiesnešu neatkarību no likumdevējas vai no izpildvaras, bet ir jārunā arī par tiesnešu neatkarību no Daugavpils vai no kādas citas pilsētas piketētājiem. Es domāju, nav nekādu šaubu, ka tieši šis politiskais spiediens Daugavpilī, kuram pakļāvās šis un vairāki citi tiesneši, bija iemesls tam, kāpēc šī lieta pēc būtības netika izskatīta.

Manuprāt, ir vajadzīgas ļoti lielas ambīcijas cilvēkam, lai pēc tam, kad viņa kandidatūra tika noraidīta uz pilsētas tiesneša amatu, viņš pieteiktu savu kandidatūru uz apgabaltiesas tiesneša amatu. Tāpēc es aicinu Raciņa kunga kandidatūru noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu savu runu sākt ar tiem vārdiem, ar kuriem Jirgena kungs gandrīz beidza savu runu. Jā, patiešām Ministru kabinetā ir uzrakstīts - viens likums, viena taisnība, un tad nu man gribas arī jums uzdot jautājumu: cienījamie kolēģi, vai mēs gribam kļūt par spēļu puisīšiem? Un taisni šajā gadījumā es gribu uzdot jautājumu “Latvijas ceļam”, “Saimniekam” un pārējiem tā dēvētajiem demokrātiem: vai mēs gribam kļūt par spēļu puisīšiem “tēvzemiešu” rokās? Jo, ja mēs uzmanīgi paklausīsimies, ko piedāvā Jirgena kungs, tad redzēsim, ka ir tāda lieta, - ar mūsu rokām tieslietu sistēmā grib ieviest komisāra principu. Un šajā gadījumā tā ir tīra izrēķināšanās ar tiesnešiem. Gan Radionova kunga lietā, gan šā kunga lietā ir Augstākās tiesas lēmumi, ka viņu darbība ir bijusi pareiza, atbilstoša likumam. Tad kādēļ tiek mēģināts mūs piemānīt un stāstīt par to, ka, izrādās, šie kungi ir pārkāpuši likumu. Nu nav viņi pārkāpuši! Tāds ir likums, un viņi ir veikuši likumā noteiktās funkcijas.

Ko šodien deklarē cienījamais Jirgena kungs? Savā laikā Rasnača kungs, mūsu augsti cienījamais tieslietu ministrs, paziņoja, ka viņam šie kungi esot pretīgi, bet, tā kā, lūk, likums liekot viņus virzīt, tad viņam tie esot jāvirza. Tā bija viena no Rasnača kunga idejām, kuru viņš arī šeit, Saeimā, deklarēja. Un šajā gadījumā arī cienījamais Jirgena kungs cenšas ar mūsu rokām izrēķināties ar tiesnešiem.

Man liekas, mēs visi zinām, kas notiek Rīgas pilsētā, kur vairs gandrīz nav tiesas priekšsēdētāju, bet ir vietas izpildītāji. Un atkal kārtējo reizi mūsu cienījamais tieslietu ministrs, kuru jūs, cienījamie kolēģi, gan no “Latvijas ceļa”, gan no “Saimnieka” un pārējām grupām, negribējāt atbrīvot no amata, ar bargu politisku aci skatās uz šiem vietas izpildītājiem, vai viņi pareizi pieceļas, kad ienāk Rasnača kungs, vai pareizi stāv, kad ienāk cienījamais Jirgena kungs vai “Tēvzemei un Brīvībai” “spice”. Ja mēs gribam tādu tiesu, tad patiešām es varu piekrist Jirgena kunga viedoklim, bet tad būs viens likums “Tēvzemei un Brīvībai”, bet pārējā dzīve būs pārējiem. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā atbalstīt tiesnešu ievēlēšanu. Es te domāju arī par nākamā tiesneša ievēlēšanu, un vajadzētu vismaz nepakļauties.

Es saprotu, ka jums ir koalīcijas vienošanās, ka jūs jau esat vienojušies aizbāzt muti opozīcijai. Tad vienojieties tālāk! Cienījamajai “Tēvzemei un Brīvībai” viņas ietekmes sfēra ir tieslietu sistēma, un es saprotu, ka jums ir jādanco pēc stabules, bet šajā gadījumā es aicinātu nedancot.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es tikai gribētu vienkārši pateikt par to, vai ir pareizi rīkojies tiesnesis vai nepareizi, ja viņš ir jutis, ka uz viņu ir izdarīts spiediens un ka viņš nespēs objektīvi lemt lietu. Tad viņam ir likumīgi atļauts atteikties, pat ir pienākums atteikties no šīs lietas izskatīšanas. Tātad tā ir jautājuma viena puse.

Otra puse ir tāda, kas diemžēl tiek vērsta pret apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kopējo platformu. Jautājums ir vienkāršs. Jūs esat it kā Latvijas patrioti, tad sakiet, kas ir darīts, lai novērstu Latgales tiesu iznīcināšanu? Par to es esmu runājis jau sēdē, divas reizes esmu runājis Juridiskajā komisijā, kur ir bijis gan Rasnačs klāt, gan arī divi “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji - Grīnblata kungs un Jirgena kungs. Un kā pret sienu! Jums absolūti neinteresē, kāda būs Latvijas tiesu nākotne tieši Latgales apgabalā.

Kad normāli latviešu patrioti tur bija pie teikšanas pirms kara, tad pavisam citādāk tie jautājumi tika risināti. Tur tika komandēti cilvēki, lai paceltu ne tikai tiesu jautājumu Latgalē, bet paceltu arī kultūras un citus jautājumus. Un Latgale tiešām tika pacelta un nostādīta līdzās visai Latvijai. Ko jūs tagad ar šo rīcību gribat panākt, kad Ministru prezidents Guntars Krasts ir jūsu, kad tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir jūsu? Kāda jums kā partijai un kā valsts vadītājiem ir atbildība par šo jautājumu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. (Starpsauciens: “Balsot “par”!) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 10. Igors Raciņš ir apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Godātie deputāti, dokuments nr.3668 Juridiskajā komisijā ir izskatīts. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Saeima pirms diviem gadiem ir iecēlusi Dinu Bondari par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Šis termiņš beidzas 31.janvārī, un, pamatojoties uz to, arī ministrs iesaka apstiprināt viņu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi kandidāti un iesaka viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas kāds no deputātiem runāt? Nevēlas. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 7. Dina Bondare ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sandras Mertenas apstiprināšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi”. Komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Godātie deputāti, dokuments nr.3669. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Saeima pirms diviem gadiem iecēla Sandru Mertenu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi uz diviem gadiem. 31.janvārī, šis pilnvaru termiņš beidzas, un ministrs iesaka apstiprināt viņu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Saeimas Juridiskā komisija kandidāti ir uzklausījusi un iesaka arī Saeimai atbalstīt šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 6. Sandra Mertena ir apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Smaidas Gravas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Godātie deputāti, dokuments nr.3670: “Apstiprināt Smaidu Gravu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.” Juridiskā komisija kandidāti ir uzklausījusi. Viņas pilnvaru termiņš beidzas tuvākajās dienās - 31.janvārī, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 7. Smaida Grava apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām jautājumu par deputāta Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Dokumenti jums ir iesniegti, tie ir ar numuru... Piedodiet, tātad ir piecu deputātu iesniegts dokuments, par kuru mēs nobalsojām, - par jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā - un desmit deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, mūsu kolēģis Valdmaņa kungs ir viens no pazīstamākajiem Latvijas deputātiem. Viņš ir jau divas reizes smagi sodīts, izraidot viņu no sēdēm, un tagad mēs mēģinām viņu izraidīt arī no izmeklēšanas komisijas. Un man, dabiski, ļoti interesētu šā projekta autoru motivācija. Par ko tieši šinī gadījumā Valdmaņa kungs tiek apsūdzēts, par ko viņš ir jānoņem no šīs izmeklēšanas komisijas? Viens jautājums varētu būt par to, ka, iespējams, viņš šīs komisijas laikā guļ vai uzdod nepatīkamus jautājumus bijušajiem premjerministriem vai ģenerālprokuroram, vai vēl kādiem citiem kungiem. Tādēļ es gribētu saņemt šā priekšlikuma devēju konkrētu motivāciju. Kaut gan es arī nebrīnos, ka cienījamais “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējeva kungs organizē šo sēdi septiņos vakarā. Es piedāvātu organizēt varbūt desmitos, tas būtu vēl labāk, jo, iespējams, tad varētu izņemt no šīs komisijas vēl vairāk - gan opozīcijas pārstāvjus, gan arī atsevišķus vairākuma pārstāvjus, kas īsti labi nesaprot valdošā pirksta norādes. (Starpsauciens: “Tu neko nesaproti!”) Jo pulksten septiņos, es domāju, lielākā daļa patiešām jau... varbūt arī daļai deputātu jau nāk miegs šinī laikā. Ja cienījamajam Panteļējeva kungam patīk Staļina prakse, tad es ierosinu, ka no pulksten desmitiem līdz divpadsmitiem naktī ir vislabāk taisīt komisijas, lai tad varētu izsaukt gan ministrus... nolikt pāris lampas un laist gaismu acīs, un tad būtu vislabākā komisijas darbība.

Un, pirms balsot, es vēlreiz saku: ja šie parakstītāji neuzstāsies tribīnē un konkrēti neizteiks pretenzijas pret Valdmaņa kungu un nepateiks, ko viņš ir nogrēkojies šinī gadījumā, es aicinu opozīciju šo lēmuma projektu neatbalstīt. Man būtu arī lūgums, lai cienījamais Prezidijs šā lēmuma projekta parakstītājus darītu zināmus. Lai būtu skaidrs, kas to ir parakstījuši. Mani ļoti interesē šie pieci cilvēki vai cik tur ir, kas ir parakstījuši šo projektu. Es to neesmu saņēmis, (Starpsauciens: “Es arī neesmu saņēmis...”) un tādēļ es gribētu ar to iepazīties un uzzināt, kas to ir parakstījuši, lai es saprastu, kurai partijai atkal kārtējo reizi uznākušas partijas vīveles. Jeb vai tās ir koalīcijas vīveles? Un tādēļ es vēlreiz aicinu, kolēģi, kamēr šie divi momenti nav skaidri zināmi, neatbalstīt šo iniciatīvu. Man izbrīnu vienmēr rada šis jautājums - kādēļ mums ir jābalso par kaut kādiem anonīmiem priekšlikumiem? Man gribētos tomēr... Ja varbūt Čepāņa kungs pats ir parakstījis vai kāds cits ir parakstījis, nu tad lai nosauc tos, kas ir parakstījuši un pasaka, kādi ir šie grēki. Kamēr tas nav zināms, es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, padomes pārstāvji un draugi! Tagad tika veidota... (Starpsauciens: “Te draugu nav!”) Es uzskatu, ka tauta ir mani draugi.

Tad, kad veidoja izmeklēšanas komisiju, tika arī veidotas divas papildu frakcijas, un pirmajos, ja es nemaldos, desmit balsojumos par komisijas priekšsēdētāju mana kandidatūra tika uz finālu. Izmeklēšanas komisijas sēdēs es esmu gandrīz ikkatram no augstajiem valsts vīriem prasījis, kāpēc tik daudz noziedzības mūsu valstī notiek. Tuvu pie 500 000 miljoniem latu gadā iet garām valsts kasei. Kāpēc mēs izmeklējam 3 miljonu latu lietu? Un interesanti, ka Krasta kungs sāka lielīties, ka es jau nezinot visu, kur aiziet nauda garām. Es viņam minēju 65 miljonus latu - alkohola akcīzes nodokļos... Viņš teica - jā, tā ir. Es viņam minēju 20 miljonus latu, kas iet garām valsts kasei tāpēc, ka nav reģistrēta Rīgas ostas zeme. Mēs vienojāmies ar Krasta kungu, ka Latvijas HES enerģija tiek neveikli pārdota caur ārzemju firmām uz kaimiņvalstīm. Tā tiek pārdota nevis kā “spices” jeb maksimumpatēriņa enerģija, bet kā caurmēra jeb vidējā patēriņa enerģija, un valsts kasei aiziet garām kādi 200 miljoni latu gadā. Cits man skaidroja - tagad piemirsu, kurš, vai tas bija ģenerālprokurors vai Šķēle, - ka apmēram 140 miljoni latu gadā neienāk valsts kasē tāpēc, ka “Ventspils nafta” nemaksā valsts kasei. Un tā tālāk.

Skat’, cik viegli būtu uztaisīt izmeklēšanas komisiju jautājumā par tiem 20 miljoniem latu, kas netiek maksāti valsts kasei tāpēc, ka tā Rīgas ostas zeme netiek ierakstīta zemesgrāmatā! Tur tos vainīgos grēkāžus varētu atrast ļoti ātri, jo mēs taču zinām, kas sēž Rīgas ostas padomē, mēs taču zinām, kas izdeva to rīkojumu, ka ir jāliek zemesgrāmatā... Un mēs zinām, kas to nepilda. Varētu cietumu ātri aizpildīt. Bet to nedara. Nu labi.

Tagad mēs sākam runāt par “Latvenergo” lietu. Atnāk augsti ministri un pārvaldnieki, kas mums apgalvo, ka viņi nav parakstījuši kontraktu, lai būtu par pilnvarnieku, ka viņi nav saņēmuši algu par to. Lai gan šeit mums ir dokumentācija, ka tā tas nav. Atnāk citi cilvēki, kas klajus niekus stāsta izmeklēšanas komisijai, bet mēs nekā nedarām. Izmeklēšanas komisija no sākuma nolēma apstrīdēt, bet tagad tomēr neapstrīd, ka Latvijā advokāts var darīt, ko viņš grib, jo, ja viņš tiekas ar kādu cilvēku, tad viņam tikai jāsaka, ka tas ir viņa klients un ka viņš to aizstāv. Ka tas cilvēks ir ar viņu kaut kā saistīts un ka viņam nav ne par ko jāatbild, un tā spēlīte iet tālāk. Bet cik spoži ekrānos ir godājamais Kreitusa kungs un godājamais Ādamsona kungs! Un visspožākais ir “Latvijas ceļa” vadonis Panteļējeva kungs! Kā viņi meklē! Ziniet, ir interesanti... Viņiem tie “es”, tie “ego” ir tik lieli... Kad tagad paziņoja, ka lielākā daļa tās naudas ir aizgājusi uz Nauru salu, ļoti maz bija tādu komisijas locekļu, kas zināja, kur tāda Nauru sala ir. Bet, ziniet, Jānis Ādamsons to zināja, viņš mums pat skaidroja, jo viņš par to rakstījis diplomdarbu. Tad saprotiet, kas tad parādīja tiem simts cilvēkiem, ka tur varētu taisīt to banku...

Bet saprotiet, ko mēs esam panākuši ar “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisiju! Mēs esam pasaulei atklāti pasvītrojuši, atkal un atkārtoti, ka mēs esam krimināla valsts. Izrādās, ka “Ventspils naftas” “tehniskie cilvēki” var rakstīt un parakstīt garantijas, kuras firmā pat netiek uzskaitītas, bet ir reģistrētas pie notāra. Bet to, cik to ir, “Ventspils nafta” nezina. Varētu būt vēl pāris simtu. Droši zinām, ka viena ir bankā “Baltija”. Vēl ir vismaz trīs, un var būt neskaitāmi daudzas. Mēs redzam, ka “Latvenergo” pati, bagāta un spējīga firma, ir izdevusi garantijas šur tur un vēl kaut kur, un tās vērtība nav varbūt svešam cilvēkam izprotama, un tādēļ svešinieki šeit nenāks investēt. Mums ģenerālprokurors skaidro, ka Privatizācijas aģentūra izpilda kaut kādu politisku gribu un tāpēc tur nekādi kriminālnoziegumi nevar būt. Viņš tās lietas nemeklē, lai gan viņš redz, ka tur notiek arvien dziļākas noziedzības. Tā it kā nav viņa darīšana. Mūsu tautai tiek nolaupīti miljardi, tagad mēs to zinām. Mums pret to ir jācīnās. Tauta pret to cīnīsies, Tautas kopa “Brīvība” centīsies tautai rādīt, kā cīnīties, un arī es cīnīšos. To, ka man atņem sešus latus nedēļā, kuri man pienākas par to godu aizstāvēt tautu izmeklēšanas komisijā, es pārdzīvošu. To, ka Tautas kopai “Brīvība” vairs neienāk kasē 130 lati mēnesī par to, ka es sēžu Privatizācijas aģentūras padomē, mēs pārdzīvosim. Bet, kad tauta nāks pie varas, tad diez vai jūs, padomes pārstāvji, pārdzīvosiet to, kas ar jums notiks, jo tik sīkumaini mēs arī būsim. Mēs tos beidzamos sešus latus atņemsim arī jums. Jūs, kas kļūstat tik bagāti, sēžot ostas padomē, vajadzētu tūlīt likt cietumā, jo jūs nemaksājat to nodokli un zināt, ka jūs to nemaksājat. Un nesakiet, ka to nezināt! Jo es jums to atgādinu un atgādinu, un atgādinu. Krasta kungs stāv izmeklēšanas komisijas priekšā un atzīstas, ka “spices” jeb maksimumpatēriņa enerģija, kas nāk no Latvijas HES, ir kādus 200 miljonus latu vērtīgāka, nekā mēs dabūjam gadā, bet tas viņam nedara raizes. Mums nav naudas, 70 000 latu gadā, lai invalīdi varētu braukt par brīvu publiskajā transportā, bet mūsu galvenie valstsvīri var runāt par simtiem miljonu, kas iet valsts kasei garām. Mēs skatāmies, kā grauj tautu; mēs skatāmies, ka mūsu jaunatne neiet skolā; mēs varam šeit, Saeimā, naktī, kad mēs budžetu pieņemam, raudāt krokodila asaras, ka priekš tā trūkst un priekš tā trūkst... Ne velna netrūkst! Šogad vien 58 miljoni latu pāris mēnešos ir parādījušies. Mēs zinām, ka mēs to cilpu ap tautu esam tik smagi pievilkuši ar to naudu, kas parādās budžetā, bet budžetan iet garām kādi 500 miljoni latu gadā un, manuprāt, vēl daudz, daudz vairāk. Kāds labums ir mūsu tautai no mūsu ostām? Pasaules Bankas tāme, lai aizstātu Latvijas ostas ar ostu Sanktpēterburgā, tika taisīta 7 gadus atpakaļ, un tā bija 91 miljardu dolāru liela. Pāri par 30 000 dolāriem uz katru iedzīvotāju. Un kādu algu mūsu iedzīvotājs dabū no šīs ostas zemes jeb ostu vērtības? Jūs zināt. Gandrīz nulli.

Mūsu tauta mirst iznīcībā, jo mūsu valstsvīri neprot un negrib prast to tautu sargāt. Mūsu ostu zemes tiks pārdotas par sertifikātiem Nauru un Maltas firmām, un jūs, kungi, būsiet vainīgi. Kaut kad kāds rakstīs šī laikmeta vēsturi un būs liels kauns tiem jūsu bērniem - dēliem un meitām -, kas paturēs jūsu uzvārdus. Ir jau parādījies šāds risinājums. Šeit, Saeimā, netrūkst tādu cilvēku, kas ir vairāk vai mazāk vai pilnīgi mainījuši savus uzvārdus, lai viņu bērni vai viņu radi nezinātu to radniecību starp viņu asinīm un tām asinīm, kas sēž šeit, Saeimā, un tautu nodod. Kāpēc mēs esam tik lēti pērkami? Kāpēc mēs tik labprāt redzam, ka mūsu tauta iznīkst? Kāpēc mēs mūsu Dieva dotās priekšrocības nevaram dalīt mūsu tautas labā?

Un kāpēc, kungi, jūs tik sīki rēķināt un sešus latus par sēdi gribat man atņemt? Nu, draugi, tā ir vienkārši kaitināšana. Bet jūs man atļāvāt 15 minūtes par to jautājumu runāt. Nāciet, dodiet man lodi pierē! Tas būtu cienīgi. Bet kaitināt ar sešu latu atņemšanu... nu mīļie, ziniet... nu te par to varētu latviešu tautasdziesmu dziedāt: kas kuru kaitināja agrajā rītiņā... Tas neko nemainīs, draugi! Es jums oponēšu, cik vien es spēju, un arī mani draugi jums oponēs. Oponēsim, cik vien mēs spēsim. Sešus latus jūs man gribat atņemt nedēļā! Ai! Nu visa šī godīgā Saeima pusstundu lems, lai varētu Valdmanim atņemt nedēļā sešus latus par to, ka viņš aizstāv tautas mantu. Nu, kungi, esiet godāti un raugiet, cik lieli jūs esat un cik spēcīgi! Jūs, kuri palīdzat tautu apzagt! Man Stendzenieks piedāvāja samaksāt 10 miljonus latu par tēva kuģi, lai es sēdētu pie jūsu galda un dalītu 2000 miljonus dolāru gadā, kas no tautas tiek zagti. Vai jūs patiešām domājat, ka mani ietekmēsiet par 6 latiem nedēļā? Vājprāts! Pilnīgs vājprāts! Ja jūs man dosiet atļauju pusstundu no šīs tribīnes runāt par tām blēdībām, kas Latvijā notiek, es jums samaksāšu 6 latus par nedēļu. Paldies par to godu, jūs mazie, sīkie, nekaunīgie Sadarbības padomes cilvēki! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vēl ir pieteicies Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja es būtu žurnālists, tad es rīt 1.lappusē uzrakstītu tādu lielu rakstu. Šī komisija pusgadu strādā, bet neko nav atradusi. Kāpēc nav atradusi? Tāpēc, ka visi ir saistīti. Un Valdmaņa kungu grib izmest ārā tāpēc, ka viņš nav saistīts. Valdmaņa kungs tāds foršs ir, viņš daudz runā, bet viņš tā no sirds runā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš nekādā lietā nav iesaistīts.

Principā es saprotu, ka komisijai varbūt ir grūti strādāt, tā kā Valdmaņa kungs varbūt skaļi krāc, varbūt daudz runā, bet es tomēr gribu redzēt šā lēmuma motivāciju. Šis lēmums ir ļoti “sauss”. To nav parakstījis pat komisijas priekšsēdētājs. Ja Valdmaņa kungs traucē komisijas darbību, tad tā arī pasakiet. Ja viņš guļ komisijas sēžu laikā, tad tā arī vajag teikt. Es pirms balsojuma tomēr gribu redzēt motivāciju. Tādēļ es tomēr gribu atturēties.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 29, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts. Valdmaņa kungs komisijā paliek. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim par valdības veikumu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punktā uzdoto.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz - ievadam, jo mums ir 8 pieprasījumi šobrīd izskatāmi. Kā redzat, divu nedēļu laikā mēs esam izskatījuši 8 pieprasījumus, un šodien tie ir nonākuši Saeimā. Gribu teikt, ka Pieprasījumu komisija godprātīgi izskatīja šos pieprasījumus, kaut gan, kā jau šī prakse ir ieviesusies no opozīcijas puses, pēc būtības šie pieprasījumi nav pieprasījumi. Tie ir uzdoti lielākoties jautājumu formā un lūdz no attiecīgām ministrijām informāciju. Kā jūs redzējāt, šodien mēs jau esam saņēmuši vēl trīs pieprasījumus. Viens pašlaik ir komisijā neizskatīts. Tātad pieprasījumu ir ļoti daudz, un, kā es jūtu, drīz vien nāksies varbūt izdarīt labojumus Kārtības rullī un veidot, tāpat kā jautājumu un atbilžu sēdi, papildu sēdi arī pieprasījumiem.

Bet tagad - par kārtējo pieprasījumu. Šo 10 deputātu pieprasījumu komisija noraidīja, jo, kā jau es raksturoju kopumā, faktiski arī šajā pieprasījumā prasīta informācija, un to, protams, deputāti saņems.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šo pieprasījumu, virzīt to kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Krasta kungam un ekonomikas ministram Sausnīša kungam. Es paskaidrošu, kāpēc. Paskaidrošu šā pieprasījuma būtību. Ir pilnīgi konkrēts likuma pārkāpums, un patiesībā ir masveidā pieļauti likuma pārkāpumi Latvijā privatizācijas procesā.

Latvijas valdība nav izpildījusi likumu. Ir Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību”. 6.punkts šajā Augstākās padomes lēmumā ir ar likuma spēku, uzdod valdībai izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus nomas maksas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu; izstrādāt un apstiprināt valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu un parauglīgumu nomai ar izpirkumu; izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklāti piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu; izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus piedāvājumu atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklātos piedāvājumu konkursos. Šīs ir likuma prasības, un šīs likuma prasības valdība nav izpildījusi. Tāpēc iesniegtajā pieprasījumā mēs prasām paskaidrot, kā valdība ir rīkojusies, lai sauktu pie atbildības tās amatpersonas, kas ir vainojamas šo tiesību aktu savlaicīgā neapstiprināšanā, ņemot vērā to, ka šo tiesību aktu neesamība ir par pamatu vairāku simtu valsts uzņēmumu izlaupīšanai privatizācijas procesā. Tie ir visi tie uzņēmumi, kas Latvijā ir privatizēti, piemērojot šo privatizācijas metodi - nomu ar izpirkumu.

Ir saņemts atbildes raksts no Ekonomikas ministrijas, kuru parakstījis Sausnīša kungs. Šeit tiek apgalvots, ka neesot pamata saukt pie atbildības Ekonomikas ministrijas amatpersonas, jo valdība ir sagatavojusi un iesniegusi tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu minētā lēmuma izpildi. Taču šeit, šajā pašā atbildes rakstā, ir rakstīts, ka šie dokumenti valdībā, Ekonomikas ministrijā ir izstrādāti tikai 1994.gada beigās. Savukārt likums “Par valsts un pašvaldības uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” sāka darboties 1993.gada martā. 1994.gada beigās bija jau pavisam cita kārtība, kādā ir valstī veicama privatizācija. Tas nozīmē, ka ir spēkā likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas paredz, ka mums ir Privatizācijas aģentūra, kura nodarbojas ar visām šīm privatizācijas lietām. Tas nozīmē, ka visu to laiku, kamēr faktiski darbojas šis likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, nav bijuši šim likumam pakārtotie akti. Tātad valdība to nav izdarījusi.

Var jau, protams, dažādi vērtēt to, cik būtisks ir jautājums, vai ir izstrādāts viens vai otrs likumam pakārtots akts, un jebkurā gadījumā tā ir likuma neizpildīšana, taču šajā gadījumā šā likuma neizpildīšanai ir, jāsaka, ļoti smagas sekas visas valsts mērogā. Proti, ir tas fakts, ka mums nav šo likumam pakārtoto aktu un ka tie nebija savlaicīgi izstrādāti Ekonomikas ministrijā un valdībā apstiprināti. Tādējādi valsts mantai ir nodarīts būtisks zaudējums. Līdz ar to šajā privatizācijas procesā nav ievērotas vairākas paša likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības. Proti, nav ievērots tas, ka šai iznomātajai mantai ir jābūt vismaz 5% no izmantojamās vērtības. Nav līgumos šīs izmantojamās vērtības. Ir bijuši gadījumi, kad Privatizācijas aģentūrai nācies lauzt līgumu ar kādu no šiem iznomātājiem, bet, tā kā šīs drošības naudas nav bijis, līdz ar to arī no šiem iznomātājiem nav varēts neko piedzīt. Vienkārši tiek pieļauta tāda situācija, ka viņi ir izsaimniekojuši valsts mantu, un tālāk neviens... valsts nevar iegūt atpakaļ to naudu, kura ir izsaimniekota.

Tāpat arī ļoti daudzos līgumos nav ietverta norma, ka ir jābūt noteiktiem amortizācijas atskaitījumiem. Šeit mēs redzam šo klasisko shēmu, ka ir kaut kāds valsts uzņēmums, kurā ir kaut kādas zināmas materiālās vērtības un notiek kaut kāda ražošana, un tad nu šā valsts uzņēmuma direktors vai kādi viņa radinieki izveido kaut kādas SIA uz šā uzņēmuma bāzes un atdod šā uzņēmuma materiālo bāzi šīm SIA, šīs SIA darbojas, plaukst un nes peļņu šā paša direktora kabatā, bet tajā pašā laikā viss valsts uzņēmums tiek noplicināts, faktiski tas tiek izsaimniekots. Šeit par pamatu ir tieši tas, ka šie amortizācijas atskaitījumi nav bijuši pienācīgā mērā paredzēti nomas vai nomas ar izpirkumu līgumā. Cēlonis tam ir tas, ka valdībā nav apstiprināti šie parauglīgumi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkšanu. Tātad valdības neizdarība ir par pamatu lielai valsts mantas izvazāšanai.

Man ir jautājums: vai tas mūs šobrīd uztrauc vai neuztrauc? Mani šis jautājums ļoti nopietni uztrauc, bet Pieprasījumu komisijai tas acīmredzot ir pilnīgi vienaldzīgi, un acīmredzot tikpat vienaldzīgi tas ir gan ministram Sausnītim, gan arī Ministru prezidentam Krastam. Es tomēr domāju, ka mums būtu jāizmanto Saeimas uzraudzības iespējas un jānosaka tas, ka valdībai ir jācenšas iedibināt šeit kaut kādu kārtību.

Šie nav vienīgie cēloņi, kāpēc valsts manta ir šajā nomas izpirkuma procesā izvazāta. Kā jau minēju sākumā, valdība nav izstrādājusi un apstiprinājusi metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai. Līdz ar to šā uzņēmuma direktoram ir bijusi iespēja šo izpirkuma maksu un nomas maksu noteikt nepamatoti zemā līmenī. Es domāju, ka nebūtu šeit jāšaubās par to, ka tas tiešām tā tiks izdarīts. Šeit atkal par pamatu ir tieši šīs valdības šā likuma neizpilde.

Tālāk. Arī ministrijas nav izpildījušas to likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” normu, kas paredz, ka ministrijām ir jālauž tie līgumi, kuri ir noslēgti pirms šī likuma spēkā stāšanās, un ja tie līgumi nav noslēgti izsoles vai aizklāta piedāvājumu konkursa rezultātā, kā paredz šis likums. Līdz ar to arī šādā veidā valstij ir nodarīti ļoti būtiski zaudējumi. Protams, kā jau teicu, mūs dažus vai deputātu vairākumu tas var neinteresēt, bet es domāju, ka vēlētājus tas tomēr interesēs. Tautas kustība “Latvijai” ir skaidri par to, un tas ir arī mūsu programmas princips, ka tām amatpersonām, kuras ir vainīgas valsts īpašuma izlaupīšanā, ir jāsaņem pelnītā atbildība un pelnītais sods, neatkarīgi no tā, kādu augstu stāvokli šīs personas ieņem tagad, vai arī no tā, kāda tām ir šī politiskā aizmugure šobrīd vai bijusi kādā brīdī.

Tāpēc tomēr aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu. Un tomēr arī ministram un Ministru prezidentam vajadzētu saprast, ka tā nav joka lieta, tas ir viss mūsu valstī notiekošais privatizācijas process, un tas ir jautājums par to, kāpēc nav naudas pensionāriem, kāpēc nav naudas skolotājiem, kāpēc mums ir tik minimāli sociālie pabalsti un kāpēc mums ir jāierobežo invalīdi. Šīs naudas izlaupīšanas rezultātā mums nav iespēju valstī realizēt virkni ļoti nozīmīgu un arī mūsu valsts nākotnei sevišķi būtisku programmu. Nauda ir izsaimniekota. Un es saprotu, ka arī deputātu vairākums orientējas uz to, ka šis jautājums viņiem būs pilnīgi vienaldzīgs. Es tomēr absolūti negribētu tam piekrist.

Vēl viena motivācija, kāpēc šis pieprasījums noteikti būtu virzāms. Mums it kā no Sausnīša kunga šeit ir saņemts atbildes raksts, bet tajā atbildes rakstā nav pilnīgi nekas rakstīts par to, ko valdība darīs, lai nodrošinātu vispusēju izmeklēšanu, lai precīzi noskaidrotu un sauktu pie atbildības visas personas, kas ir izmantojušas likumu nepilnības vai kā citādi ir pieļāvušas nekārtības privatizācijas procesā. Un ko valdība darīs, lai panāktu visu prettiesiski īstenoto privatizācijas darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža? Šis formulējums ir jau pašā pieprasījuma tekstā. Diemžēl uz to mums nav pilnīgi nekādas atbildes. Ir redzama tikai valdības nevēlēšanās risināt šos jautājumus.

Un tāpēc es aicinu Saeimu nobalsot par šī pieprasījuma tālāku virzīšanu, un pēc tam nepieciešamības gadījumā var pieņemt arī attiecīgu Saeimas lēmumu, kas uzdotu par pienākumu ministrijām un arī tiesībsargājošajām iestādēm izmeklēt šo jautājumu un nodrošināt tiesiskās kārtības atjaunošanu valstī un apzināt arī to, kuri ir tie konkrētie cilvēki, kas ir bijuši vainīgi pie tā, ka šīs nekārtības ir pieļautas. Protams, mēs varam šeit mēģināt veidot uzreiz parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo šis jautājums ir pietiekami nopietns. Bet es tomēr ceru, ka mēs varētu šeit tikt galā ar vieglāku Saeimas kontroles formu, tas ir, ar deputātu pieprasījumu.

Es lūgtu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu, lai šeit nav jāveido šī parlamentārās izmeklēšanas komisija un atkal lieki jātērē šie Saeimas budžeta līdzekļi. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Tabūna kungs nevēlas neko piebilst komisijas vārdā. Tā kā Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka pieprasījums ir noraidāms, bet iesniedzēji tātad uztur to spēkā, mums ir jābalso par šī pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10 deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 10. Pieprasījums noraidīts.

Izskatām nākamo. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim sniegt paskaidrojumu par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību 1997.gada 27.novembrī, apstiprinot palielinātu maksimālo dabasgāzes cenu.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja. Lūk, ļoti raksturīga iezīme! Jūs lasāt šajā atzinumā un arī pieprasījumā, ka deputāti lūdz sniegt paskaidrojumu, tātad faktiski atbildi uz jautājumu.

Vakar Pieprasījumu komisijā bija ieradies Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs. Un, lai nebūtu pārpratumu arī pieprasītājiem, viņš precīzi izskaidroja starpību starp jautājumu un pieprasījumu. Diemžēl opozīcijas deputāti nevēlas saprast šo starpību. Arī Čerāna kungs izliekas par nezinīti, lai gan, liekas, viņš zina šīs lietas, jo vēlas izrunāties. Skaidri un gaiši vēlas izmantot sēdes laiku un izrunāties! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo darba kārtības jautājumu, mums ir jāizskata 10 deputātu iesniegums par debašu laika saīsināšanu: līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz vienai minūtei - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Šis iesniegums attiecas uz debatēm par Pieprasījumu komisijas atzinumiem.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nē... atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo 10 deputātu iesniegumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Jirgena kungs, es esmu nospiedis pogu!”) Atvainojiet, pēc šīs tabulas nav saprotams, kas ir pieteicies runāt debatēs un kas ir “par” šo deputātu iesniegumu. Es atvainojos Lujāna kungam. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noteikti vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt. Mums taču ir jāmācās un jātrenējas. Tā kā Kārtības ruļļa labojumi ir nodoti visām komisijām, tad mums ir jāmācās runāt maksimāli īsi, un šinī gadījumā es ceru... Man, tāpat kā vienmēr, ļoti interesē, kas šo jautājumu ir parakstījis. Tā kā Čepāņa kungs ir aizgājis, tad noteikti to zinās pārējie Prezidija locekļi...

Pēdējā laikā mūsu cienījamais Prezidijs sāk ļoti aktīvi nodarboties ar dažādu projektu sacerēšanu. Es ceru, ka šinī gadījumā... es aicinu šinī gadījumā opozīciju atbalstīt, jo viņi, Prezidija locekļi, jūtas dziļi satriekti par to, ka Valdmaņa kungam 6 latus nevarēja atņemt. Tad vismaz šinī gadījumā atbalstīsim Prezidija un Sadarbības padomes draugu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? “Pret” runāt neviens nevēlas. Deputātu informācijai varu pateikt, ka neviens no Prezidija locekļiem šo iesniegumu nav parakstījis. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Kas parakstīja?”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Atklājam debates. Par šo deputātu pieprasījumu debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis patiesībā ir daudz vienkāršāks pieprasījums nekā iepriekšējais. Tātad šā pieprasījuma būtība ir fakts, ka Energoapgādes regulēšanas padome ir apstiprinājusi lēmumu - palielināt maksimālo dabasgāzes cenu gāzes rūpnieciskajiem patērētājiem, un tie ir siltuma ražošanas uzņēmumi. Tā rezultātā šie siltuma ražošanas uzņēmumi ceļ tarifus iedzīvotājiem, tātad iedzīvotājiem ir dārgāk jāmaksā par siltumu. Tāpēc mūs ļoti interesē fakts, vai valdība ir iepazinusies ar šā lēmuma motivējumu, jo ir jābūt kaut kādiem aprēķiniem.

Un otrs. Ko valdība darīs, lai kompensētu iedzīvotājiem šo sociālā stāvokļa pasliktināšanos? Diemžēl atbildes rakstā, ko mēs saņēmām no Ekonomikas ministrijas, uz šiem jautājumiem atbildēts nav. Arī diskusija Pieprasījumu komisijā norādīja uz to, ka pastāv nevēlēšanās sniegt šos datus.

Ar to pašu varētu arī beigt, ja Tabūna kungs šeit nebūtu sācis skaidrot savu interpretāciju par to, kas ir pieprasījums un kas nav pieprasījums. Es vakar tiešām piedalījos Pieprasījumu komisijas sēdē, un tur patiesi runāja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs. Tur tika skaidri pateikts, ka jautājumu no pieprasījuma atšķir tas fakts, ka pieprasījums ir izvirzāms tajā gadījumā, ja ir bijusi kāda valdības pretlikumīga vai arī pret sabiedrības interesēm vērsta rīcība. Un šeit tika minēti abi momenti: pieprasījums ir izvirzāms gan par pretlikumīgu rīcību, gan arī par rīcību, kas ir pretēja sabiedrības interesēm. Un šeit mēs pilnīgi skaidri redzam, ka šī valdības rīcība, pieļaujot to, ka Energoapgādes regulēšanas padome paceļ dabasgāzes cenu siltuma ražošanas uzņēmumiem, ir pretēja sabiedrības interesēm. Un tāpēc valdībai ir šajā gadījumā jāiedziļinās un jāreaģē. Un arī jākonstatē, kāds šeit ir šis motivējums, un ar šo motivējumu jāiepazīstina deputāti, ja deputāti to pieprasa. Tā kā tas nav izdarīts, tad iedzīvotāju sociālais stāvoklis ir pasliktinājies. Līdz ar to mums ir pilnīgs pamats šo dokumentu virzīt kā deputātu pieprasījumu. Ir arī šī motivācija no juridiskās teorijas viedokļa.

Es lūdzu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 11. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, es lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tie tiek gatavoti, vārds paziņojumam Andrim Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Ārlietu komisijas sēde notiks tagad, pārtraukumā, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godātie kolēģi! Šodien mūsu kolēģim Ziedonim Čeveram paliek 38 gadi. Sveicam! (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Jānis Rubulis, Ervids Grinovskis, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Janīna Kušnere, Andris Saulītis, Viesturs Boka, Gunta Gannusa, Jānis Rāzna, Leonards Tenis, Dainis Turlais, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Pēteris Keišs, Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Juris Sinka, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt akceptēto darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par valdības atbildību par Salaspils Kodolpētniecības centra tālāko likteni. Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi šo pieprasījumu, to noraidīja, un es sniegšu pavisam īsu paskaidrojumu šajā sakarībā. Ir saņemta diezgan izsmeļoša atbilde. Ir izveidota darba grupa, un ir skaidrs, ka reaktors tiks apturēts. Tas jau ir 37 gadus vecs, vecas ir arī ēkas, un būs pat ekspertīze par šo ēku varbūtējo radioaktivitāti.

Jautājums ir sarežģījies, jo pagaidām nav atrisināts kodoldegvielas liktenis. Tā risinājumam bija paredzēti trīs ceļi, es tos sīkāk nenosaukšu, jo tas atbildē ir minēts. Problēma šajā sakarībā tiek risināta kopumā, bet, kā jau es teicu, par kodoldegvielu nav attiecīga valdības lēmuma. Vēl piebildīšu tikai to, ka pašlaik kodolreaktors ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, bet šogad tas pāries Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, un attiecīgi šīs ministrijas arī finansēs visu, kas saistīts ar reaktoru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt paldies gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem par atbildi, gan arī Pieprasījumu komisijai par darbu, kas tika veikts, lai izanalizētu šo pieprasījumu. Tā rezultātā šīs problēmas, kas ir saistītas ar Salaspils kodolreaktoru, ir vismaz vairāk apzinātas. Precīzāks un skaidrāks kļuvis tas, ko tālāk būtu nepieciešams darīt, kā arī tas, kam un par ko šeit ir jāatbild, lai nepieļautu tādu situāciju... Šis atomreaktors faktiski ir objekts ar kodoldegvielu, un tātad šis paaugstinātās bīstamības objekts paliek it kā pakārts gaisā...

Protams, es novērtēju to ieguldījumu, kas ir redzams šajā atbildē, bet tomēr es gribu aicināt virzīt šo pieprasījumu kā pieprasījumu, jo visi jautājumi vēl nav atbildēti. Mums tomēr ir jāiegūst atbilde arī uz jautājumu, kāda tad būs šā Kodolpētniecības centra un atomreaktora uzturēšanas finansēšana 1998.gada otrajā pusgadā. Kaut kādi skaitļi te ir jau minēti, bet es saprotu, ka īstas garantijas šiem skaitļiem nav, lai gan šīm garantijām ir jābūt ļoti precīzām. Tās ir jāiestrādā gan likumā, gan ministrijas finansējuma tāmēs. Es aicinu nobalsot par šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Nav pieteikušies. Balsosim pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Es teicu, ka nebūs kvoruma!”) Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni: “Pārtraukumu. Lampas nedeg...”) Sakarā ar to, ka nav kvoruma, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.15. Lūdzu frakciju vadītājus aicināt deputātus atgriezties viņu darba vietās.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, iekšlietu ministram Z.Čeveram, tieslietu ministram Dz.Rasnačam par tiesiskās kārtības atjaunošanu uzņēmumā “Runo-Ozolaine” Bauskas rajona Vecsaules pagastā. Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas vadītājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja, un pavisam īsi paskaidrošu, ka komisija konstatēja, ka tas ir saimniecisks strīds, kas būtu risināms citādā kārtībā, nevis Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 38, atturas - 8. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu aizsardzības ministram T.Jundzim par valsts aizsardzības koncepciju. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs gribu uzreiz nomierināt, ka nerunāšu piecas minūtes, bet arī nebūtu dziļi satriekts, ja būtu 15 minūtes. Taču šajā gadījumā es gribu aicināt jūs nedaudz padomāt par mūsu Pieprasījumu komisijas darbību. Man liekas, ka visā šajā laika periodā tā labi ja ir pieņēmusi kā pieprasījumu tikai vienu vai divus jautājumus, ko Pieprasījumu komisija ir akceptējusi. Tādēļ šajā gadījumā es aicinātu šo lietu neatbalstīt, lai gan Pieprasījumu komisija saka, ka tas ir skatāms tikai kā jautājums. Es uzskatu, ka šeit nav tikai jautājums, bet ka te patiešām ir pieprasījums mūsu aizsardzības ministram.

Un es arī toreiz, kad iedevu šo pieprasījumu, centos kolēģiem atgādināt, ka nedrīkst veidot tādu lobisma principu, kāds tagad, pirmkārt, ir izveidojies, - kristīgais demokrāts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kristīgais demokrāts ir aizsardzības ministrs, arī valsts sekretārs ir kristīgais demokrāts. Labi vēl, ka paši kareivji nav kristīgie demokrāti, jo citādi būtu jau paradoksāla situācija.

Tāpat ar paradoksālu situāciju mēs saskaramies arī citviet. Es saprotu, ka Tabūna kungs ir Sadarbības padomes “atavisms” vai “astīte”, kurai ir jāluncinās Sadarbības padomes priekšā, lai gan, cienījamie kolēģi, šai komisijai ir daudz nopietnāks uzdevums. Šai komisijai tomēr šie pieprasījumi ir daudz nopietnāk jāizskata, un patiešām šajā gadījumā šis ir pieprasījums, jo mums ir jāzina, kāpēc aizsardzības ministrs ir melojis attiecībā uz to, ka nav bijis budžeta pieaugums. Budžeta pieaugums Aizsardzības ministrijai ir vismaz 3 miljoni latu.

Tāpat šeit šajā jautājumā arī tiek prasīts, kādēļ vēl otrajā gadā (tik ilgi Jundža kungs jau ir aizsardzības ministrs), turpinās tas pats, piedodiet, bardaks, kāds bija iepriekš - Krastiņa laikā.

Tāpat jājautā: vai kāds deputāts vai jūs, cienījamie Sadarbības padomes locekļi, varat pateikt, kāda ir Latvijas aizsardzības koncepcija un cik kareivji Latvijai ir vajadzīgi? Nerunāsim nemaz par to, ka Latvijā ir īpatnēja situācija - vienu robežu apsargā iekšlietu sistēma, bet jūras robežu apsargā Aizsardzības spēki. Kaut kādu teritoriju vajadzētu atdot Zemessardzei, un tad mēs būtu sadalījuši vispār visu teritoriju robecposmos.

Un tāpēc es šajā gadījumā nevaru piekrist cienījamā Tabūna kunga optimismam, ka tas ir tikai jautājums. Šis ir daudz nopietnāks līmenis, un tādēļ no kristīgā demokrāta Jundža kunga ir vajadzīga reāla atbilde uz pieprasījumu, nevis Dieva vārdi, kuri kārtējo reizi būs jautājumā, kad viņš dos uz jautājumu atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 38, atturas - 5. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, vides valsts ministram I.Emsim un labklājības ministram V.Makarovam par firmas “Man-Tess” termināla darbību Tvaika ielā 7a. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lujāna kungs, Pieprasījumu komisijā lemj nevis Tabūns, bet visa Pieprasījumu komisija. Un tagad par šo kārtējo pieprasījumu. Tas Pieprasījumu komisijā ir noraidīts. Es tomēr paskaidrošu, ka minētā situācija, ka dzīvojamā māja atrodas tuvu dzelzceļam, pa kuru tiek pārvadātas bīstamās kravas, ir izveidojusies vēstures gaitā. Dzelzceļš tika šeit uzbūvēts jau 1942.gadā, bet padomju laikā tika uzbūvēta dzīvojamā māja. Firmai “Man-Tess” ir projekts par dzelzceļa atzara pārdislokāciju, bet tas pagaidām nav pieņemts, jo esot nepilnīgs, tāpēc tas tiek pārstrādāts.

Pie tam situācija nebūt nav tāda, kādu to apraksta pieprasītāji. Īpašnieks ir nevis “Man-Tess”, bet Rīgas elektromašīnu rūpnīca, un pati problēma šobrīd ir risināšanas stadijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ja mēs skatāmies no Saeimas deputātu vai no valdības amatpersonu viedokļa, tad mēs varam redzēt to, ka, jā, šeit šī problēma ir. Un to atzina arī Tabūna kungs. Tā ir jārisina, bet šobrīd nav spēka un nav arī iespējas to atrisināt. Tad arī līdz ar to noņemsim no izskatīšanas šo jautājumu, jo mēs neredzam, kādā veidā šo jautājumu mēs varētu atrisināt.

Diemžēl šī situācija, skatoties no cilvēku viedokļa, no mūsu valsts iedzīvotāju viedokļa, ir pavisam citāda. Viņiem tā ir konkrēta problēma - šis dzelzceļš, kurš atrodas tuvāk par 5 metriem no dzīvojamās mājas un pa kuru sešas reizes dienā tiek vadāti lieli vagoni ar bīstamām kravām, tas ir, ar naftas produktiem. Tātad, raugoties no šo cilvēku viedokļa, šī situācija izskatās pavisam citādi.

Un vēl. Turpat blakus ir šīs firmas “Man-Tess” naftas pārkraušanas punkts, kurš rada benzīna izmešus atmosfērā un līdz ar to apdraud apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tāpēc no cilvēkiem ienāk sūdzības par to, ka viņu veselībai tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Iepazīstoties tuvāk ar šo situāciju, izdevās konstatēt, ka tas fakts, ka dzelzceļa atzars, pa kuru tiek pārvadātas šīs bīstamās kravas, atrodas tuvāk par 5 metriem no dzīvojamās mājas, ir pretrunā ar jebkādiem standartiem, kuri šobrīd ir spēkā un kuri nosaka to, kādā veidā šīm būvēm būtu jābūt savstarpēji izvietotām. Un līdz ar to šo cilvēku prasības ir pilnīgi pamatotas. Tālāk tas ir pašvaldības un valsts uzdevums - nodrošināt, lai šīs cilvēku prasības tiktu izpildītas.

Un tāpēc mēs arī prasām, kāpēc šāda situācija ir pieļauta un kādas amatpersonas ir atbildīgas par to, ka tas ir pieļauts. Un to, kā šīs amatpersonas tiks sodītas par viņu dienesta pienākumu nepildīšanu. Jo, ja kādām amatpersonām nav uzlikti konkrēti uzdevumi, lai novērstu šo situāciju, tad vainīga ir attiecīgā augstākā amatpersona - līdz pat ministram. Tātad tas attiecas gan uz šo dzelzceļu, gan arī uz firmas “Man-Tess” terminālu Tvaika ielā 7a.

Un man ir ļoti dīvaini klausīties, ka, lūk, šī firma “Man-Tess” jau vairāku gadu garumā domā par to, ka šo dzelzceļa atzaru vajadzētu kaut kur nedaudz pārcelt, pie tam zinot to, ka šīs firmas prezidents tagad piedalās kādā lielā projektā Rīgas centrā, būvējot “Vernisāžu”, ko varētu vērtēt kā zināmu priekanamu bagātajiem cilvēkiem, jo vienkāršiem cilvēkiem tur nekā nebūs. Tātad šādam projektam nauda atrodas, bet tam, lai nokārtotu savas saistības pret cilvēkiem, nauda neatrodas. Un tad man ir jautājums: vai šādi ir visi “Kluba-21” cilvēki? Vai tādi ir visi cilvēki, kuri kādreiz atbalstījuši “Latvijas ceļu” un tagad arī šo Jauno partiju?

Vēl par šo pieprasījumu. Mēs saņēmām atbildes no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un paldies par to, ka vismaz atbildējāt. Diemžēl mēs neesam saņēmuši atbildi no Labklājības ministrijas, no Makarova kunga, kurš acīmredzot vispār neuzskata par vajadzīgu sniegt atbildes rakstus uz pieprasījumiem, kas viņam tiek iesniegti. Un tas jautājums ir šāds: kad Latvijas Republikas valdības ministri noorganizēs vispārēju cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma, kas ir radies šā termināla Tvaika ielā 7a darbības rezultātā, novērtējumu un kad šiem cilvēkiem tiks nodrošināti trešo personu darbības netraucēti un mierīgi dzīves apstākļi? Taču Makarova kungs nav pat mēģinājis skaidrot šo jautājumu. Un tāpēc mums neatliek nekas cits kā vien virzīt šo deputātu pieprasījumu, jo diemžēl man nākas konstatēt to, ka cilvēki jau izvirza tādas idejas, ka šo dzelzceļa atzaru uz “Man-Tess” firmu vajadzētu bloķēt, jo tikai tad šie lielie mafijas cilvēki ieinteresētos. Es domāju, ka mums nav vajadzīgs šāds risinājums. Mēs to varam atrisināt civilizētā veidā. Virzīsim šo deputātu pieprasījumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 12. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par Jāņa Nagļa atbrīvošanu no Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja, jo tas nav Saeimas kompetencē. Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru ieceļ un atbrīvo no darba Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ieteikuma. Es vēl piebildīšu, ka privatizācijas problēmas šobrīd risina arī Saeimas komisija “Latvenergo” privatizācijas lietas sakarā. Tā kā šī lieta ir ieguvusi visai plašu skanējumu, tad šajā gadījumā pieprasījums no Pieprasījumu komisijas puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man tiešām bija ļoti interesanti uzzināt, ka tā Saeimas komisija, kura ir izveidota, lai izmeklētu 3 miljonu afēru, un kurā arī es līdz šim esmu darbojies, ka tā it kā esot izveidota, lai izvērtētu “Latvenergo” privatizāciju. Tas tiešām ir liels jaunums, Tabūna kungs!

Taču, nedaudz komentējot jūsu teikto, es gribu pilnīgi piekrist jums, ka Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru amatā ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ieteikuma. Protams, šā pieprasījuma būtība nav tāda, ka mēs, pieņemot to, līdz ar to atbrīvojam šo Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru no amata. Tas ir tikai mūsu aicinājums un mūsu prasība ekonomikas ministram Sausnīša kungam ieteikt Ministru kabinetam atbrīvot Nagļa kungu no amata. Un šeit šī motivācija, kāpēc tas ir nepieciešams, arī ir pilnīgi skaidra. Pie tam šī motivācija, manuprāt, ir vairāk nekā pietiekama, lai to šajā brīdī izdarītu.

Viena no šīm motivācijām ir Valsts privatizācijas aģentūras valdes, kuru vada Nagļa kungs, līdzdalība “Latvenergo” 3 miljonu afērā, kuras rezultātā tātad no “Latvenergo” uz Lihtenšteinas firmu tika pārskaitīti 8 miljoni, bet tālāk bankā “Baltija” nonāca 5 miljoni, tātad 3 miljoni tika vienkārši nozagti. Un ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka bez Valsts privatizācijas aģentūras valdes līdzdalības šis darījums nevarēja notikt, jo ir ar Nagļa kunga parakstu trīs Valsts privatizācijas aģentūras valdes lēmumi, kur pirmais no tiem akceptē “Latvenergo” veiktos pasākumus, lai samaksātu šos 8 miljonus pie nosacījuma, ka “Latvenergo” valde izpildīs visas savas statūtprasības, tajā skaitā iepazīstinās ar tām arī padomi. Savukārt “Latvenergo” valde šīs prasības nav izpildījusi. Un pēc tam seko nākamais Valsts privatizācijas aģentūras valdes lēmums - akceptēt šo darījumu, neskatoties ne uz kādu “Latvenergo” valdes rīcību un ne uz kādiem tās pieļautajiem statūtu pārkāpumiem. Tātad sākumā it kā uzliek šos nosacījumus par to, ka šai rīcībai ir jābūt saskaņā ar statūtiem, bet pēc tam, vienalga lai kas arī būtu, lai šī naudiņa atkal būtu pārskaitīta, lai šie 8 miljoni ātrāk būtu projām.

Vēl ir trešais Valsts privatizācijas aģentūras valdes lēmums, kas nosaka to, ka “Latvenergo” tiek atļauts ņemt 5 miljonu kredītu “Unibankā”. Un šāds kredīts ir vajadzīgs tāpēc, lai “Latvenergo” varētu visu šo naudiņu, visus šos 8 miljonus, pārskaitīt uzreiz. Un tas arī ir nesis “Latvenergo” tālākus zaudējumus.

Protams, prokuratūra veic izmeklēšanu par to, kāda ir arī citu iestāžu, to starpā Valsts privatizācijas aģentūras loma šajā 3 miljonu darījumā, bet es uzskatu, ka mums šajā situācijā ir jārīkojas līdzīgi kā Birkāna kunga gadījumā un uz politiska lēmuma pamata ir jāatstādina Nagļa kungs no pienākumu pildīšanas vēl pirms tam, kad viņam tiks izvirzīta apsūdzība no prokuratūras puses.

Bet, protams, šī ir tikai viena epizode, kaut gan varbūt ir arī tāda epizode, kurā konkrētie nodarījumi un konkrētā atbildība būs visvieglāk pierādāmi. Tādi ir šie motīvi, kāpēc Nagļa kungs būtu atstādināms no Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata. Un tie saistās arī ar dažādām iepriekšējām lietām - ar valsts uzņēmumu privatizāciju. Mēs varam atcerēties kaut vai “Ventspils transporta ekspedīciju”, par ko mēs esam runājuši arī šeit - Saeimā. Tas ir saistīts arī ar vēl vienu no nākamajiem pieprasījumiem, kas šodien jau ir iesniegts, un tas ir lietā ar namu Elijas ielā 17, kur Valsts privatizācijas aģentūra nav apturējusi nelikumīgus apsaimniekošanas līgumus. Tāda pati šī situācija ir arī ar ļoti daudziem citiem namiem.

Un tas nav pareizi, ka privatizācija paliek tikai šaurā lokā, ka tikai 5 cilvēki to veic... Tātad šī Valsts privatizācijas aģentūras valde veic visu šo privatizācijas procesu, un es domāju, ka taisnība ir Ministru prezidentam Krasta kungam, kas prasīja šeit izdarīt šīs izmaiņas. Un mēs varam tikai domāt, kāpēc Šķēles kungs tajā laikā tik ļoti aizstāvēja Nagli. Es uzskatu, ka ir jāveic šī rotācija, un, ja to neizdarīja tajā brīdī, tad šobrīd ir pienācis pats pēdējais laiks, kad to izdarīt. Paldies. Aicinu virzīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā viens mūsu kolēģis kā plaģiātu izmantoja labu domu un paziņoja, ka cilvēks, kas ir vairāk par 3 gadiem strādājis vienā amatā, nogurst, tāpēc viņš vairs nespēj radoši strādāt. Un šos bijušā ekspremjera vārdus, es domāju, arī mums vajadzētu šinī gadījumā atbalstīt, jo arī cienījamais Nagļa kungs... Jūs paskatieties televīzijā, cik pēdējā laikā viņš izskatās nomocīts, zem acīm zili maisi... Es domāju, cienījamie kolēģi, ka viņš ir ļoti pārguris, jo šis privatizācijas process, kam nepārtraukti uzbrūk ļaunie politiskie oponenti, kur cilvēks visu laiku atrodas vienā stresā... Es domāju, ka vienreiz šis jautājums ir jāatrisina, ir jāpalīdz šim cilvēkam kādu brīdi atgūties. Iespējams, ka viņš pēc tam varbūt parādīsies jaunā ampluā kā jauns un talantīgs politiķis, it sevišķi vēl tad, ja priekšā ir priekšvēlēšanu laiks, kur viņš varēs aktīvi piedalīties šinī procesā. Es domāju, ka mums vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt un dot cilvēkam atpūtu.

Un tādēļ es domāju, kaut arī redzu, ka “Latvijas ceļš” jau sāk burkšķēt no rindām pretī... Kad Šķēles kungs savā laikā teica, ka arī viņš ir gatavs ļoti nodarboties ar visas Latvijas privatizāciju, tad toreiz “Latvijas ceļš” bija dusmīgs uz Šķēles kungu un iecēla Nagļa kungu. Un es domāju, ka šinī gadījumā, it sevišķi tad, kad gandrīz visa Latvija jau ir privatizēta, Nagļa kungam noteikti vajadzētu dot atpūtu vismaz uz kādu laika periodu. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinātu atbalstīt šo pieprasījumu, jo šinī pieprasījumā tomēr ir lūgums patiešām nopietni pārskatīt šo jautājumu. Es domāju, ka arī Sadarbības padome varēs šo problēmu iztirzāt savā kārtējā saietā un nopietni šo jautājumu izskatīt, bet pēc tam dot noteiktus norādījumus gan Sausnīša kungam, gan Krasta kungam, kādi lēmumi viņiem būtu jāpieņem un kas jādara zināms sabiedrībai un presei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 19. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam sakarā ar grozījumu Ministru kabineta 1997. gada 23. decembra noteikumos nr. 434 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” pieņemšanu. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 3701 - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, ekonomikas ministram A.Sausnītim un finansu ministram R.Zīlem par valdības darbību, pildot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”. Desmit deputāti to ir parakstījuši. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit mēs atkal esam nonākuši līdz vienai ļoti nopietnai problēmai, kurai beidzot tomēr būtu jāspēj rast atrisinājums. Un tas ir jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā vismaz likumā paredzētajam personu lokam. Tātad tas skar vispirmām kārtām politiski represētās personas un arī citas. Tātad likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” paredz, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek segti naudā bijušajiem zemes īpašniekiem, kas ir noteiktajā termiņā pieprasījuši kompensāciju par zemi vai arī pašu zemi, bet nav varējuši to saņemt, un tālāk arī to īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri ir pieprasījuši pašu zemi, nevis kompensāciju, bet nav varējuši to saņemt, kā arī bijušo īpašnieku pārdzīvojušajiem laulātajiem vai pirmās šķiras mantiniekiem, kuri ir politiski represēti un kuri ir pieprasījuši kompensāciju par zemi. Tātad šis likums diemžēl šobrīd netiek pildīts, un par to ir bijuši jau vairāki deputātu jautājumi un ir arī bijušas debates ar valdības pārstāvjiem, ir bijuši no valdības pārstāvju puses solījumi šo jautājumu pilnīgi konkrēti atrisināt.

Ja apskatām pagājušā gada aprīļa dokumentus, tad redzam, ka ir 15.aprīlī iesniegts frakcijas “Latvijai” deputātu jautājums, kurš ir par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku un uz kuru pēc tam ir sniegta arī ekonomikas ministra atbilde, kurā tiek minēts, ka ir nepieciešami apmēram 9,57 miljoni latu. Un pēc tam tālāk Saeimas sēdē tika izskatīts šis jautājums. Krasta kungs atbildēja uz papildjautājumiem, pasakot pilnīgi skaidri, ka 1997.gadā tiks dzēsti 4,4 miljoni no visas kopējās summas, bet nākamajā, tas ir, 1998. gadā jau atlikušie no šiem 9,57 miljoniem latu. Krasta kungs pasaka pilnīgi skaidri, ka tuvāko divu gadu laikā visi, kuriem paredzēta kompensācijas sertifikātu dzēšana naudā, varēs veikt šo operāciju.

Diemžēl šobrīd situācija veidojas pavisam citāda. Budžetā atkal nav paredzēti līdzekļi šim jautājumam. Tātad iznāk, ka, pirmkārt, valdība nepilda solījumus un, otrkārt, arī Ministru prezidents nepilda nedz savus, nedz tā laika ekonomikas ministra solījumus. Es domāju, ka ir absurdi runāt par to, ka šobrīd budžetā nav līdzekļu, jo budžetā līdzekļi atrodas visam kam. Tie atrodas dažādiem mērķiem, kuru lietderību var apšaubīt, bet tie neatrodas tur, kur tie pienāktos elementāra taisnīguma labad. Tie neatrodas tur, kur tie vajadzīgi cilvēku vairumam. Tie neatrodas arī tur, kur tie būtu vajadzīgi bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represētajām personām.

Ir jau izplatīta informācija par to, ka pagājušā gada budžeta pārpalikums ir 58 miljoni latu. Tas nozīmē, ka šeit ir šīs iespējas atrisināt šo jautājumu. Tā vietā, lai risinātu šo problēmu, ekonomikas ministrs Sausnīša kungs tikai atrakstās par to, ka šobrīd kompensācijas turpinājumam nav līdzekļu privatizācijas fondā, jo likumā paredzēts faktiski visus privatizācijas fonda līdzekļus ieskaitīt valsts pamatbudžetā. Bet skaidrs ir tas, ka šī atkal ir tāda tehnokrātijas jeb birokrātijas pieeja, ja jautājums tiek skatīts no valsts puses. Jā, nu mums ir tādi noteikumi, tā naudiņa mums kaut kā nesanāca, bet šis jautājums netiek skatīts no cilvēku puses. Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi - varas pārstāvjiem spēt nostāties cilvēku pozīcijā un tajā pozīcijā paraudzīties, kādu iespaidu šie likumi un pieņemtie lēmumi atstāj uz ikvienu cilvēku un uz viņa konkrēto, reālo dzīvi.

Protams, šis ir priekšvēlēšanu gads, un tāpēc šeit arī var redzēt, ka tribīnē nāk pozīcijas deputāti un runā par pavisam citiem apspriežamajiem jautājumiem, runā par to, ka, jā, nu šo jautājumu vajadzētu kaut kā risināt. Protams, tas ir labi, ka runā. Teiksim, deputāte Seile pagājušajā nedēļā... Bet vajag izdarīt šo lietu. Vajag atrisināt! Ir iespējas. Tāpēc es lūdzu un aicinu virzīt šo pieprasījumu, to tagad nodot Pieprasījumu komisijai, atrast šo risinājumu, lai šie cilvēki varētu saņemt šo kompensāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir pieprasījums Ministru prezidentam un zemkopības ministram par lauksaimniecībai paredzēto subsīdiju 3% apmērā no valsts budžeta. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pēc Saeimas frakcijas “Latvijai” priekšlikuma 1996.gada oktobrī Saeima nobalsoja par to, ka lauksaimniecībai piešķiramas subsīdijas, kas nav mazākas par 3% no valsts pamatbudžeta. Paldies Saeimai par šo balsojumu. Diemžēl tālāk bija grūtības ar šā Lauksaimniecības likuma izpildi, un Šķēles valdība 1997.gadā šo likumu tā arī neizpildīja, nesamaksāja zemniekiem paredzēto subsīdiju daudzumu. Tagad šī virzība tomēr ir bijusi nedaudz pozitīvāka un šā gada budžetā ir paredzēti attiecīgie līdzekļi, lai vismaz varētu šīs subsīdijas samaksāt.

Bet mēs redzam, ka ar to, ka šie līdzekļi ir paredzēti, - ka ar to šīs problēmas nebeidzas, jo nāk signāli par to, ka šīs subsīdijas neaiziet tiem mērķiem, kuriem tām būtu patiesībā jāaiziet, un lielā mērā tās var aiziet tikai lielsaimniecību atbalstam.

Nav skaidrības arī par to, kādā veidā tiks nodrošināts šo subsīdiju sadales taisnīgums reģionālajā aspektā. Tāpēc, ņemot vērā arī šīs problēmas sabiedrisko nozīmīgumu, tas ir jautājums par visiem Latvijas laukiem, mēs lūdzam valdību iepazīstināt deputātus ar šo subsīdiju sadales nolikumu, kā arī ar to, kāda institūcija vai komisija veiks šo sadali un kādi konkrēti cilvēki būs par to atbildīgi. Jo atbildības trūkums mūsu valstī ir viens no pamatcēloņiem, kāpēc mēs esam šobrīd tik smagā situācijā tīri ekonomiskajā ziņā.

Tālāk. Mēs prasām arī divas pilnīgi konkrētas lietas.

Pirmā. Kādas garantijas subsīdiju sadales mehānismā ir paredzētas taisnīga reģionālā sadalījuma nodrošināšanai un kāds ir prognozēto subsīdiju apjoms, ko saņems Latgales novada zemnieki? Mums ir ienākuši signāli, ka no šiem 17 miljoniem latu, kas ir paredzēti šīm subsīdijām, Latgale varētu saņemt tikai vienu vai divus miljonus. Ja tas ir tā, tad neapšaubāmi šī problēma ir pieprasījuma vērta, jo tāda valdības rīcība ir pretēja valsts interesēm.

Otra problēma, ko mēs šeit izvirzām, attiecas uz šo subsīdiju sadales mehānismu. Ir runa par to, kādā veidā šis subsīdiju sadales mehānisms veicinās mazo un vidējo zemnieku darba nosacījumu uzlabošanos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos Latvijas laukos. Mums sabiedrības vidusslānis ir jāveido gan pilsētās, gan laukos. Mums ir jāpārvar šī polarizācija, kas veidojas starp bagātajiem un nabagiem, un ir jāveido latviešu zemniekam cilvēka cienīgi dzīves apstākļi un dzīves un darba iespējas Latvijas laukos. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par valsts interešu aizsardzību attiecībā uz valsts mantu Rīgā, Elijas ielā 17.

Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis arī ir ārkārtīgi smags jautājums. Tas ir jautājums par valsts interešu tiesisko aizsardzību attiecībā uz valsts mantu, tas ir, ēku Rīgā, Elijas ielā 17. Jau vairākus gadus ir pieļauta tāda situācija, ka šī ēka atrodas vienas personas, tas ir, institūta “Lauku projekts”, bilancē un tādējādi šim institūtam tiek uzlikts par pienākumu maksāt par šo ēku īpašuma nodokli, bet šo ēku faktiski apsaimnieko cita persona - tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “NTV-5”. Šī “NTV-5” gūst arī peļņu no šo telpu tālākas iznomāšanas. Problēma ir rast iespēju atlīdzināt valsts amatpersonu prettiesiskās rīcības rezultātā valstij nodarītos zaudējumus, kas šā nama gadījumā ir vērtējami kā 1 miljons latu. Problēma ir arī nepieciešamība tomēr saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras ir šajā lietā vainīgas.

Īsumā izklāstot problēmas būtību, tā ir šāda. 1995.gada martā tā laika valdība pieņēma divus pretrunīgus rīkojumus par šīs ēkas tālāko likteni, un to rezultātā tika pieļauts, ka Valsts īpašuma fonds ar šo sabiedrību ar ierobežotu atbildību - televīzijas sabiedrību “NTV-5” - noslēdza pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, kurā tiek šīs pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības nodotas šai televīzijas sabiedrībai “NTV-5”. Līdz ar to šī televīzijas sabiedrība “NTV-5” ir par visu šo ēku nu jau 29 mēnešu garumā iekasējusi nomas maksu no citiem īrniekiem, un līdz ar to valsts institūts “Lauku projekts” nav saņēmis vismaz 1 miljonu latu lielus ienākumus, ko tas būtu saņēmis tajā gadījumā, ja pats būtu bijis šo telpu izīrētājs. Tātad šeit mums parādās šis miljons latu. Tātad: ja šo izīrēšanu būtu veicis “Lauku projekts”, tad, būdams valsts institūcija, tas būtu uzreiz pārskaitījis budžetā 50% no šīs īres naudas veidā saņemtās maksas. Tie jau būtu uzreiz 500 000 latu.

Otru summu, 200 000 latu, ko valsts budžets ir zaudējis uz šo brīdi, ir izveidojis “Lauku projekta” īpašuma nodokļa parāds, ko tas nav bijis spējīgs samaksāt par namu, kuru tas faktiski nespēj apsaimniekot. Un ir sagaidāms, ka detalizētāki vērtējumi var uzrādīt valsts budžeta zaudējumus, kas sniedzas līdz pat 1 miljonam latu.

Šajā sakarā ir aizsūtīta vēstule prokuratūrai, un ir pieejami arī dokumenti, kas apliecina gan Valsts īpašuma fonda vadības prettiesisko rīcību, gan arī, kā tālāk ir redzams, Privatizācijas aģentūras valdes prettiesisko rīcību, jo saskaņā ar tās statūtu 4.5.punktu Privatizācijas aģentūrai ir tiesības lauzt visus līdz tam prettiesiski noslēgtos līgumus par privatizējamo objektu apsaimniekošanu. Diemžēl Privatizācijas aģentūra to nav izdarījusi. Šis arī ir viens konkrēts gadījums, kurā parādās šī Privatizācijas aģentūras atbildība. Tātad ir valstij nodarīti zaudējumi, kas ir vismaz 700 000 latu, bet detalizētāki aprēķini varētu uzrādīt arī miljonu. Un ir jautājums: vai mūs, Saeimas deputātus, šis jautājums interesē vai arī tas mums ir pilnīgi vienaldzīgs? Es uzskatu, ka šis jautājums mums nevar būt pilnīgi vienaldzīgs. Šis gadījums ir jāizmeklē, un prokuratūrai ir nosūtīta vēstule ar lūgumu to darīt. Bet, ņemot vērā to, ka tā ir tik liela summa, mums tomēr būtu nepieciešama arī deputātu un valdības uzraudzība pār šo tālāko rīcību, un es nedomāju, ka būtu pareizi sākt uzreiz ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Es domāju, ka mēs varētu deputātu pieprasījuma formā to virzīt, uzklausīt Pieprasījumu komisijā amatpersonu atbildes un pēc tam virzīt šo pieprasījumu tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums ir no ceturtās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr.3479 un dokumentu nr.3479-b. Juridiskajā komisijā neienāca neviens priekšlikums uz otro lasījumu, un, tā kā šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tad tikai Juridiskā komisija šajā dokumentā, kā jūs to redzat otrajā pusē tabuliņā, redakcionāli ir labojusi šā likumprojekta 6.panta ceturto daļu, daudzskaitļa vietā lietojot vienskaitli.

Līdz ar to likumprojekts ir uzskatāms par pabeigtu, un, tā kā tam bija dota steidzamība, tad otrais lasījums ir arī galīgais lasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās deputāts Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Pašreiz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā ir radušās zināmas grūtības. Jūs, es domāju, tās aptuveni arī zināt. Un pat jūs tās zināt, ja mēs skatāmies pēc tā, kādas krimināllietas pašreiz ir ierosinātas. Abas tās ir ierosinātas pret amatpersonām, - pret “Latvenergo” amatpersonām par to, ka būtībā viņas ir pieļāvušas iespējamo 1,3 miljonu zaudējumu. Jo runa ir bijusi par to, ka varētu noslēgt līgumu par 8 miljonu maksāšanu vai par 6,7 miljonu maksāšanu. Tātad pašreiz iznāk tā, ka prokuratūra var vainot vienīgi šīs amatpersonas.

Protams, prokuratūra krāj arī citus materiālus, bet tas galvenais jautājums ir par to, kā izvirzīt apsūdzību par visu 3 miljonu pazušanu, par to, kam un kādā veidā šajā gadījumā ir atbildīgi advokāti, par kuru piedalīšanos šajā afērā gan komisijai, gan prokuratūrai ir skaidri zināms...

Šā jautājuma izskatīšana ir stingri apgrūtināta. Tāpēc arī bija mēģinājums gan no mūsu Izmeklēšanas komisijas, gan arī no Juridiskās komisijas puses iesniegt šo labojumu, lai gan pašreizējais labojums, protams, nevar darboties ar atpakaļejošu datumu. Pašreizējais labojums, manā izpratnē, ir precīzāks par to, kas bija pagājušajā reizē, bet arī šis labojums vienskaitļa formā ir precīzs. Tāpēc es gribētu lūgt komisijas vārdā atbalstīt šo iesniegto likumprojektu un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Mauliņa kungs. Lūdzu!

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, Mauliņa kungs, lai mēs precīzi zinātu, mēs balsosim tās normas, kuras uz otro lasījumu tika iestrādātas dokumentā nr.3479-b.

J.Mauliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir skaidrs? Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim dokumenta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.3666. Šī ir atkārtota izskatīšana trešajā lasījumā.

1.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile, un tas nedaudz precizē to redakciju, kāda bija iepriekšējā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzam arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Seile. Atbildīgā komisija ierosinājusi 2.priekšlikumu - papildināt ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka nomas termiņus un nosacījumus nosaka valsts meža nomas līgums, un te nav nekādu garāku vai īsāku termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

A.Seile. 7.pantā deputāte Anna Seile ir iesniegusi priekšlikumu, sakārtojot iepriekšējo redakciju un nosakot, ka atsevišķos gadījumos valsts meža fonda zemi var piešķirt lietošanā, ja šī zeme tiek atdota kādam, kuram zeme ir bijusi īpaši aizsargājamā teritorijā. Komisija šo panta daļu ir atbalstījusi, nedaudz to precizējot savā ceturtajā priekšlikumā. Deputātei Seilei iebildumu nav. Aicinu pieņemt arī ceturto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātes Seiles priekšlikumu, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Par šā paša panta otro daļu deputāte Seile ir iesniegusi priekšlikumu, nedaudz precizējot iepriekšējo spēkā esošo likuma redakciju. Šeit jums ailītē ir ierakstīts, ka komisija šo priekšlikumu neatbalsta, taču vakar komisija sanāca uz savu otro sēdi, kur, piedaloties Ozola kungam, kurš ir speciālists valsts meža jautājumos, mainīja savu viedokli un nolēma atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jūs te drusciņ viltīgi rīkojaties. Dokumentā ir ierakstīts, ka tas nav atbalstīts, tad varbūt komisija varēja to palabot. Es tagad nezinu... Edgars Bāns vēlas runāt. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Vakar komisija savā sēdē nolēma atsaukt savu lēmumu. Vajag atbalstīt šo priekšlikumu precizētā redakcijā, bet sesto priekšlikumu noņemt.

Sēdes vadītājs. Tātad, Bāna kungs, es sapratu, ka atbildīgā komisija, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atsauc savu priekšlikumu - svītrot 7.panta otro daļu, un iestājas par to, lai šī 7.panta otrā daļa tiktu saglabāta.

E.Bāns. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Un jūs komisijas vārdā apliecināt, ka atbildīgā komisija atbalsta deputātes Seiles priekšlikumu.

E.Bāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai ir kādas neskaidrības? Vai varam pieņemt šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts. Jā, kolēģi, vajadzēja rakstiski noformēt un iesniegt, lai tas būtu dokumentos. Paldies.

A.Seile. Tātad pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. 6.priekšlikumu komisija atsauca. Tas tad arī bija pēdējais priekšlikums, tālāk ir pārejas noteikumi, par kuriem nav iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad varam balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3675. Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Ir tikai komisijas izdarītas precizējošas redakcionālas izmaiņas, bet 19.panta rindkopa tiek pārvērsta par 19.panta trešo daļu, nemainot tās saturu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - redakcionāli precizēt 19.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu nobalsot trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3678 “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums - visā likumprojekta tekstā ezera nosaukumus katrā rajonā sakārtot alfabēta secībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieņem Juridiskās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Pieņem. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir redakcionāls precizējums publisko ezeru sarakstā pie trešā ezera.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Ir redakcionāls precizējums pie 13.ezera nosaukuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

A.Jirgens. Deputāts Eniņš lūdz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, 33 deputāti nepiedalās balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu. Balsosim, godātie kolēģi, par ezera nosaukumu Baltinavas pagasta Svētūnes vai Svātiunes ezers. Es gan šaubos, vai to var izšķirt ar balsošanu, (Starpsaucieni: “Nevar! Nevar! Ābiķi!”) bet tāds ir deputāta pieprasījums.

Dzintars Ābiķis vēlas runāt. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es diezgan rūpīgi šodien iepazinos ar problēmu, jo šobrīd tiešām ir radusies problēma. Es nekādā gadījumā negribētu vainot šīs problēmas rašanās sakarā atbildīgo komisiju, jo diemžēl praksē bieži vien juristiem (cik juristu - tik viedokļu), ir atšķirīgi viedokļi, bet valodniekiem - vēl jo vairāk.

Taču tajā pašā laikā es gribu atgādināt vienu lietu. Ir spēkā Latvijas Ministru kabineta Vietvārdu komisijas nolikums, kas paredz, ka tieši Vietvārdu komisija ir tā, kas izskata priekšlikumus un dod atzinumus par Latvijas Republikas pilsētu, rajonu, pagastu, kā arī citu ģeogrāfisko un vēsturisko objektu nosaukumu saglabāšanu. Tātad to dara nevis kāds atsevišķs filologs (jo filologu vidū, kā jūs zināt, ir nebeidzami strīdi gandrīz par jebkuru jautājumu), bet tieši Vietvārdu komisija ir tā, kas dod šo atzinumu.

Šobrīd diemžēl ir radusies tāda situācija, ka komisija, visu to labāko nodomu vadīta, ir uzklausījusi tiešām sabiedrībā ļoti pazīstamus filologus un speciālistus un diemžēl atkāpusies no otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas, bet otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir tā - un manā rīcībā ir arī dokuments, - kuru ir atbalstījusi tieši Vietvārdu komisija, nevis kāds atsevišķs filologs. Es jums varu pateikt vienkāršu piemēru. Teiksim, ir Draudzes skolas ezers (Drustu ezers). Tāda bija otrā lasījuma redakcija, un tātad pamatnosaukums ir Draudzes skolas ezers. To ir atbalstījusi tiešām Vietvārdu komisija. Tagad, vadoties tiešām no atsevišķu sabiedrībā ļoti pazīstamu filologu viedokļa, komisija, tiešām vislabāko nodomu vadīta, ir pieņēmusi to, ka pamatnosaukums ir nevis Draudzes skolas ezers, bet Drustu ezers. Un kas mani darīja ļoti uzmanīgu? Mani ļoti uzmanīgu darīja vēstule, kas nonāca manā rīcībā un kas ir uzrakstīta tikai 29.janvārī. To ir parakstījis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vitkovskis, un tas ir nopietns dokuments. Tie galvenie punkti, kurus viņš šeit norāda, ir tādi, ka minētajā dokumentā 14.janvārī veiktās izmaiņas Latvijas lielāko upju un ezeru nosaukumos virknē gadījumu ir krasā pretrunā ar Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra Kartogrāfijas daļas digitālajā datu bāzē, kā arī valsts pamatkartē lietoto ģeogrāfisko nosaukumu sistēmu.

Šeit ir minēti vēl vairāki punkti, arī tas, ka neprecizitātes dabas objektu nosaukumos var radīt nesakritības, reģistrējot īpašumus Latvijas Republikas zemesgrāmatā. Manā izpratnē, šobrīd varbūt vispareizākais būtu... Es tiešām šeit negribu vainot komisiju, bet varbūt komisija, ņemot vērā tieši šo Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieka Vitkovska kunga viedokli, šajā periodā starp otro un trešo lasījumu tomēr ir atkāpusies tieši no Vietvārdu komisijas viedokļa. Un, ja mūs neapmierina šis risinājums, tad varbūt, neskatoties uz to, ka ļoti ilgi šis likumprojekts tiek izskatīts, mēs tomēr varētu noņemt šodien šo likumprojektu no izskatīšanas un vēlreiz vienoties par galīgo redakciju, jo tiešām pie manis atskrēja cilvēki no Valsts zemes dienesta, kuri bija ļoti satraukušies. Satraukti bija arī cilvēki, kas strādā Vietvārdu komisijā. Es saprotu komisijas neveiklo situāciju, bet varbūt tiešām lietas labad būtu vērts vēlreiz atlikt, jo citādi var rasties ļoti lielas problēmas, reģistrējot īpašumus Latvijas Republikas zemesgrāmatā un tā tālāk. Es aicinātu komisiju varbūt atsaukt, jo pretējā gadījumā es balsošu pret šo likumprojektu kopumā, kaut gan - vēlreiz atkārtoju - komisiju īstenībā ir grūti vainot, jo viņa rīkojās vislabāko nodomu vadīta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Dzintara Ābiķa es tomēr negribētu pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu. Es domāju, ka deputātiem vairs nevajadzētu debatēt par katru atsevišķā ezera vai citas ūdenskrātuves nosaukumu, bet derētu saglabāt otrā lasījuma redakciju. Mēs šeit nevaram šobrīd šajā zālē iegrimt dziļos lingvistiskos strīdos, jo ezeru nosaukumi ir vietvārdi, ko radījuši vietējie, un, ja reiz kādam ezeram tas ir vīriešu dzimtē, tad acīmredzot vietējie viņu tā sauc. Civillikumā 1937.gadā viņi tādā veidā tika ierakstīti un tādi viņi ir visos dokumentos. Es aicinu visās šajās nosaukumu izmaiņās neatbalstīt atbildīgās komisijas un valodnieku viedokli, bet atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Aicinu tālāk izskatīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Zinot, cik liela uzmanība tomēr tiek pievērsta vietvārdu nosaukumiem, arī es pievienotos Ābiķa kungam un aicinātu Juridisko komisiju šobrīd noņemt šo likumprojektu, jo tas ir sākums tam procesam, kas jau ir aizgājis tālāk.

Te ir cits jautājums. Mēs esam sākuši nodarboties ar ezeru nosaukumu tulkojumu, bet tas jau ir tikai sākums, - un tāpēc es to saku - vēl kādam citam procesam. Mana kolēģe dzīvo Rēzeknes rajonā Pocelujevkas ciemā. Tas ir vēsturiski izveidojies vecticībnieku ciems, un ne reizi vien ir bijusi diskusija par to, ka šim ciemam ir jāmaina nosaukums, jo tas ir krievisks, tāpēc būtu jālatvisko. Es negribētu, ka mēs nonāktu tādā situācijā, kādā Latvija nonāca 1939.-1940.gadā, kad Virza aicināja mainīt un latviskot uzvārdus. Un beigās mēs par dažiem valstsvīriem pat lāgā nezinām, kāds tad ir viņa dzimtas uzvārds un kas viņš tāds ir.

Es tomēr lūgtu komisijai vēlreiz to paņemt atpakaļ un izrunāt, izdiskutēt gan ar Valsts zemes dienestu, gan ar vietvārdu speciālistiem, gan ar filologiem. Galvenais - nepārsteigties ar šo nosaukumu tulkošanu un ierakstīšanu šeit iekšā. Tas ir absurds! Amerikā taču neviens neuztraucas par to, ka viņiem ir Nova Odessa vai kaut kādi citi pilsētu nosaukumi, kas ir izveidojušies vēsturiski. Nekritīsim otrā galējībā!

Un otra lieta. Es domāju, ka Saeimas deputātiem nu galīgi nav jābalso par to, vai tas ir Melnezers vai Černezers. Tas, man liekas, ir vienkārši smieklīgi. Man šķiet, ka tagad ir jāaicina to darīt tādā kārtībā, ka to izstrādā un pieņem ar Ministru kabineta noteikumiem, kādi vietvārdi lietojami, jo es... (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tā nebiju es!... Jo es domāju, ka vispār ar likumu noteikt, kā saucas vieta... Un ja nu mainās robeža vai kas cits, vai tad vispār šī kārtība šobrīd ir pareiza Latvijas valstī? Vai par to arī juristiem vēl nevajadzētu savstarpēji diskutēt, kur būtu ierakstāms vietas nosaukums. Varbūt Civillikumā? Lai to nosaka ar citu dokumentu!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo jautājumu apspriest bez kaislībām, jo daži centās pacelt balsis, izsakot ne visai kompetentus un ne visai pamatotus apgalvojumus. Juridiskā komisija šo jautājumu apsprieda, piedaloties gan visiem mūsu pazīstamākajiem filologiem, gan Valsts zemes dienesta pārstāvjiem, gan arī citiem. Mēs, protams, bijām ļoti neapmierināti, ka mums principā nācās iesaistīties šajā diskusijā, bet acīmredzot neko nevarēja darīt, jo šis pielikums Cilvillikumā ir jālabo nevis tāpēc, lai precizētu nosaukumus, bet lai precizētu to ezeru sarakstu, kuri ir publiskā lietošanā, kur valstij pieder zvejas tiesības un vēl kas cits. Tad diemžēl parādījās, ka mums ir divas pēc sava juridiskā statusa vienlīdzīgas komisijas valstī, - ir Latviešu valodas komisija un ir Vietvārdu komisija, kur filologu vairums pauž dažādus viedokļus.

Pirmā grupa pārstāv domu, ka visi vietvārdi ir jāraksta tieši tā, kā šobrīd runā attiecīgās sādžas vai ciema iedzīvotāji. Otra grupa uzskata, ka tie ir jālieto latviešu literārās valodas formā un jāsaglabā tieši vēsturiskie nosaukumi.

Komisija, lai apmierinātu vienu vai otru pusi, gāja tādu ceļu, ka mēs kā pamatnosaukumu saglabājam to vēsturisko nosaukumu, tas ir ārpus iekavām, kas bija Cilvillikumā vēl 30.gados, un kurš ir arī šodien, piemēram, “Rušons”, bet mēs iekavās ielikām arī visas vietēji plaši lietotās izrunas, teiksim, “Rušiuns” un tā tālāk. Tā ka nekādas kļūdas nekur nevar rasties, jo, kā redzat, ir norādīti abi nosaukumi. Mēs tikai piekāpāmies un atbalstījām Latviešu valodas komisiju, kura tomēr iestājas par latviešu literārās valodas transkripciju, bet nevis par dažādām vietējām izloksnēm, kādas tās ir.

Tāpēc, ja mēs liekam vēsturisko nosaukumu, tad acīmredzot nav jāatgriežas pie otrā lasījuma redakcijas, bet pie tās vēsturiskās redakcijas, kas bija 30. gados pieņemtajā Civillikumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pieņemot pretējo viedokli, mums rastos tādas kļūdas, ka, piemēram, ciema nosaukums ir... Es te konkrēti neatceros, bet ir Višķu ciems, ir Višķu pagasts, bet tajā pagastā esošais ezers saucas kaut kādā citā vārdā - “Viškai” vai kaut kā citādi.

Tāpēc komisija te centās pieņemt kompromisa lēmumu, un norādīja visus nosaukumus, kuri tiek lietoti un pieminēti. Kļūdas te nevar rasties, bet par galveno nosaukumu ir lietots vēsturiskais. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likums ir izdots priekš visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi zinātu, kur viņiem ir tiesības zvejot. Ja mēs atstāsim šeit tikai “Rušiuns”, tad, es domāju, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezinās, ka tas ir Rušona ezers, kas ir visās kartēs līdz šim bijis, un ka tur var brīvi braukt un makšķerēt. Es gan neesmu pārliecināts, ka šeit vēl grib katrā ziņā arī tos krievu valodas... Ja, teiksim, šobrīd Latgalē krievu sādžā dzīvo iedzīvotāji, tad kāpēc vajag izsviest latvisko nosaukumu un rakstīt tikai krievisko nosaukumu? Tad es nezinu, kādā virzienā mēs gribam virzīties...

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Guntis Eniņš. Bet vai jums pietiks ar 8 minūtēm? Ja jūs vēlēsities, jūs varēsit turpināt pēc pusdienu pārtraukuma. Lūdzu!

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs esam tādā situācijā, ka šodien mēs varbūt neko vairs arī nepadarīsim, jo mums ir jāizlemj jautājums, kas bija analogs jautājumam: kas bija pirmais - vista vai ola? Kuru tad likt iekavās un kuru rakstīt kā pirmo vārdu?

Es pateicos Ilgai Kreitusei par ļoti pareizo jautājuma atspoguļojumu, tāpat arī Kārlim Leiškalnam, bet es gribētu rosināt jūs pieiet tam visam lietišķi un atbalstīt otro lasījumu, kuru ir izstrādājusi Vietvārdu komisija. Vietvārdu komisija strādā jau gadu desmitiem, krāj šos materiālus, iedziļinās. Var sacīt, Bišera kungs, arī tā, ka viņi sadarbojas ar valodniekiem. Tomēr Bišera kungs nebija īsti precīzs, lai neteiktu vairāk, kad apgalvoja, ka viņu komisijā piedalījās visi vai daudzi, kā viņš to sacīja, šie valodnieki un Vietvārdu komisijas locekļi.

Es paskatījos protokolā un redzēju, ka tur bija tikai četri no viņiem: Aina Blinkena, kas pārstāv laikmetu no 30.gadu beigām, kad Ulmaņa iespaidā vajadzēja visus Latgales vietvārdus latviskot. Šajā komisijā vēl bija Buša kungs, kurš ir tāds ļoti miermīlīgs, un vēl divi cilvēki.

Un es jums pateikšu, kādā veidā tad notika šo vietvārdu latviskošana Latgalē. Ņemsim kaut vai šo piemēru. Varbūt daudzi to zina. Zilupe tagad ir visai populāra, jo atrodas uz mūsu zīmīgās robežas. Nu nav tādas Zilupes! Tā bija Sīnupe, tas nozīmē, ka tur sienu pļāva, bet tagad mēs to latviskojam. Tas pats ir ar “Rītupi”. Izrādās, ka Rītupe ir Ūdrupe. Ūdri tur dzīvoja. Indrupe mums iznāk, ja arī krieviski tulko “Ūtrene”. Redziet, kā!

Un tad vēl bija arī citi kuriozi gadījumi, es tos esmu aizmirsis, bet atnāca viens latviskotājs un latviskoja pirmo Latgales vietvārdu. Pēc pusgada vai gada atnāk otrs, domādams, ka tas vēl nav latviskots un latvisko vēl tālāk.

Tātad rodas jautājums: vai mēs atbalstīsim šo, jo dzīve savā attīstībā iet uz priekšu? Turpina strādāt arī arheologi, etnogrāfi, un, lai gan vēsture paliek soli tālāk, tomēr vēstures un valodniecības pētījumi iet dziļumā, apaug ar jaunām atziņām. Vai nu mēs tik tiešām respektējam šo... Tādā gadījumā es par katru punktu lūgšu balsojumu, es iestāšos par savu Dzimteni Latviju gan patiesā skaistuma ziņā, gan vietvārdos.

Es kādreiz rakstīju, ka ir trīs Tēvzemes dārgumi: mūsu tautasdziesmas, ir mūsu baltu senatnīgā valoda - viena no vecākajām valodām, un ir mūsu vietvārdi. Latvija ir kā miljons tautasdziesmu, tāpat mums ir miljons vietvārdu. Ja mēs šeit arī sabojāsim tos 500, tad jau neiestāsies katastrofa, bet, ja mēs gribam racionāli strādāt, tad mums vajadzētu ar savu balsojumu, kaut gan tas nav diezcik pareizi, noteikt, ka tagad lems 13 dakteri un nezin cik tie juristi vai citi speciālisti. Tātad ar balsojumu Rīgā mēs lemsim, kādā veidā Latgales pagastā izrunāt tā vietvārdus.

Dzintars Ābiķis jau minēja dažus piemērus. Es minēšu kaut vai, piemēram, tādu piemēru. Ir Pālenes ezers. Tātad valodnieki ir izpētījuši un piedāvā lietot “Paulenes” ezers. Tas atrodas pie Pāleņu mājām, bet iekavās viņi raksta “Lestenes” ezers, tāpēc ka tas atrodas Lestenes pagastā. Bet tagad šī komisija, kurā piedalījās divi valodnieki, laikam arī divi no Vietvārdu komisijas, ir lielos strīdos nolēmusi, ka tomēr būšot Lestenes ezers, bet iekavās paliks tas Pālenes ezers.

Bet ko tas nozīmē ar tām iekavām? Bišera kungs tā viegli to pasaka: “Mums jau iekavās būs tas izskaidrojums.” Taču kartogrāfijas dokumentā tās iekavas jau neparādīsies, jo šodien strādā kartogrāfi. Arī tie paši ļaudis no Vietvārdu komisijas strādā un veido jaunas kartes, kur var ierakstīt tikai vienu vārdu. Tur ir upes, kurām ir septiņi vai astoņi vārdi upītei dažādos posmos, un ir jāizšķiras, kurš ir tas galvenais. Gadu desmitos šī komisija jau strādā, un ir jau ieguvusi rutīnu, tā ir pieņēmusi lēmumu, un, kā Dzintars Ābiķis sacīja, tas ir ierakstīts digitālajās kartēs, un tas jau ir tātad drukā. Te ir iejaukšanās citu kompetencē.

Es kopā ar valodnieci Ainu Blinkenu esmu veicis daudz labu uzdevumu, bet cilvēki dzīvo saskaņā ar 30.gadu beigu posmu, kad notika šī latviskošana.

Visbeidzot es vēl gribu teikt, ka te ir arī cilvēktiesību jautājums. Mēs no Rīgas jums diktēsim, kā jums turpmāk būs saukt šo ezeru, - nevis, lūk, par Pālenes ezeru, bet par Lestenes ezeru. Pie tam - ko tas nozīmē? No Lestenes centra tas Pālenes ezers atrodas daudzus kilometrus prom. Neviens to nezina. Tāpat var minēt piemēru par Drustu, jeb Draudzes ezeru. Mums ir trīs tādi Drustu ezeri, bet, ja saka, Draudzesskolas ezers, tad ir skaidra tā lieta.

Tātad es esmu par to, ka jāsaglabā otrajā lasījumā Ministru kabineta Vietvārdu komisijas ieteiktais un mūsu ekspertu pieņemtais. Ir jābalso par otrā lasījuma variantu, lai mums ietu ašāk, bet, ja mēs par katru sāksim strīdēties, par katru punktu (te ir tādi ieteikumi), tad es nezinu, cik simtu te ir... Tad mēs turpināsim to darīt vēl arī nākamās nedēļas sēdē. Bet principā mums vajadzētu tātad izšķirties par Vietvārdu komisijas ieteikto. Nākošajā Valsts valodas likumā ir ietverts punkts, ka Ministru kabineta Vietvārdu komisija ir tā, kas nosaka šo vietvārdu pielietojumu. Tas būs tieši saskaņots ar likumu. Par to mēs, kad nāks lasījumos jaunais likums, balsosim. Tātad es aicinu ticēt tiem zinātniekiem, kuri pie šā jautājuma ir strādājuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs... (Aplausi.) Godātie kolēģi! Vēl debatēs otro reizi ir pieteicies Ābiķa kungs, taču turpināsim likumprojekta apspriešanu pēc pārtraukuma. Ābiķa kungs apgalvo, ka viņam pietiks ar vienu minūti. Vai varam? (Zālē kņada.) ...Diemžēl, spriežot pēc zāles emocionalitātes, deputāti jums vārdu nevēlas dot.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu to izdarīt, kamēr uz ekrāna iedegas, ka identifikācija ir pabeigta. Tad jūs esat reģistrējušies. Citādi mums šad un tad pārpratumi rodas.

Rudzīša kungu lūdzu iepazīstināt mūs ar reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Janīna Kušnere, Jānis Mauliņš, Gundars Valdmanis, Andris Saulītis, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Gunta Gannusa, Jānis Rāzna, Dainis Turlais, Ēriks Zunda, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bunkšs, Edvīns Inkēns, Pēteris Keišs, Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Guntars Grīnblats, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Aristids Jēkabs Lambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! 42 deputāti ir reģistrējušies. Nav pietiekams skaits, lai būtu kvorums.

Lūdzu zvanu un lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē! 45 deputāti... Vēl vismaz piecus aicinu atgriezties zālē, lai varam turpināt apspriest likumprojektu. Aicinu arī Prezidija locekļus atgriezties zālē. 48 deputāti ir zālē... Vēl lūdzu divus...

Godājamie kolēģi no visām frakcijām! Lūdzu atgriezties sēžu zālē! Vēl vienu... Putniņa kungs... ir 49... 52...

Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Vārds Dzintaram Ābiķim - otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, vismuļķīgāk būtu, ja mēs balsojot izšķirtu... mēs, nevis speciālisti, izšķirtu, kā saukt vienu vai otru upi vai ezeru. Es domāju, ka tam jūs visi piekrītat.

Tālāk. Valsts, es atkārtoju, valsts, Ministru kabinets ir deleģējis šīs izšķiršanas tiesības nevis vienam filologam Jānim, otram filologam Pēterim vai trešam - filoloģei Vilmai... Un, cik es noprotu, komisija, gatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu, ir uzklausījusi atsevišķu filologu viedokļus, jo otrajā lasījumā atbalstītais variants sakrīt ar vietvārdu komisijas atbalstīto variantu. Es to pārbaudīju dokumentāli.

Es jums varu nolasīt dokumentu... (Starpsauciens: “Nolasi!”) Nolasīšu dažus tā fragmentus: “Latvijas Republikas Ministru kabineta Vietvārdu komisijas nolikums. Vietvārdu komisijas galvenie uzdevumi ir izskatīt priekšlikumus un dot atzinumus ģeogrāfisko objektu vēsturisko nosaukumu saglabāšanai, reglamentēt Latvijas vietvārdu lietošanu kartogrāfiskajos izdevumos un oficiālajos tekstos.” Tātad otrajā lasījumā nobalsotais variants sakrīt ar viedokli, ko pauž Vietvārdu komisija. To, cik es noprotu, Vietvārdu komisijas locekļi balsojot ir ar balsu vairākumu pieņēmuši.

Ņemot vērā to, ka šobrīd, trešajā lasījumā, akceptētais viedoklis atšķiras no šīs valsts institūcijas, kas atbild par šo problēmu, viedokļa (tā es saprotu) un ka šeit nav, cienījamais Bišera kungs, jautājums tikai par dialektiem, teiksim, par latgaliešu dialektu nosaukumā, bet ka šeit nosaukumi principiāli atšķiras, es vēlreiz atkārtošu piemēru. Otrajā lasījumā ezera nosaukums, pamatnosaukums, ir Draudzesskolas ezers, turpretim trešajā lasījumā nosaukums ir Drustu ezers. Tās nav dialektālas atšķirības, tās ir būtiskas atšķirības nosaukumā. (No zāles deputāts G.Eniņš: “Tas nav redakcionāls labojums.”)

Jāievēro, ka Valsts zemes dienestam, kas atbild par īpašuma reģistrēšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatā un kam būs jāizsmeļ tā putra, kuru mēs varam diemžēl savārīt, ir būtiskas iebildes, un šī vēstule man ir priekšā, un es jau vienreiz te citēju atsevišķus šīs vēstules punktus, ka 14. janvārī veiktās izmaiņas ir krasā pretrunā ar Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra Kartogrāfiskās daļas digitālajā datu bāzē, kā arī valsts pamatkartē lietoto ģeogrāfisko nosaukumu sistēmu. Un ka nesaskan arī ar šīs atbildīgās institūcijas viedokli. Es balsošu “pret”, bet sliktākajā gadījumā, tad, ja jūs tomēr izšķirsieties balsot, es tomēr lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto variantu, jo tas sakrīt ar Vietvārdu komisijas, tātad atbildīgās valsts institūcijas, viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām ir ļoti skumīgi, ka mēs nonākam tādas situācijas gūstā, kura tiek pārnesta no atbildīgo institūciju kabinetiem uz Saeimas sēdi. Man rodas tāds iespaids, ka daži cilvēki, kas tur nav guvuši sava viedokļa atbalstu, to cenšas darīt šeit.

Taču runa galu galā ir ne tik daudz par to, vai gūst virsroku viens vai otrs viedoklis - Vietvārdu komisijas vai valodas speciālistu -, bet par to, ka šis jautājums tik tiešām ir tiesisks, un te es esmu spiests nepiekrist cienījamajai Kreituses kundzei, ka nav runa tikai par nosaukumiem, bet ir runa par materiālām vērtībām - par nekustamo īpašumu, kas būs gan valsts, gan koplietošanas, gan privātais īpašums, un tas ir jāieraksta zemesgrāmatā, tam ir jābūt kartē. Līdz ar to primārais ir šis jautājums, tādēļ acīmredzot arī vēsturiski Civillikumā tas ir bijis kā pielikuma daļa ar likuma spēku. Tas ir tas centrālais jautājums. Nevis tas, ka viena vai otra sādža izlems, vai tur būs, teiksim, slāviskais nosaukums... Kas attiecas uz šo nosaukumu, ko minēja šeit kolēģis, es domāju, ka tas nosaukums “Zilupe” ir varbūt no vārda “siņaja” radies. Bet jūs sakāt, ka no tā... Nu ko lai dara...

Bet, pirms mēs pieņemam izšķirošo lēmumu, es gribu pateikt arī kādu citu lietu. Ābiķa kungs, šīs komisijas, par kuru jūs runājāt, vairs nav. Šis normatīvais akts, kuru jūs citējāt, ir atcelts pagājušā gada 16. janvārī. Vadīsimies pēc šīs situācijas! Arī Eniņa kungs... Es brīnos, ka arī jūs, būdams tās loceklis, nezināt, ka jau 1997. gada 16. janvārī cienījamais ministrs Rasnača kungs un cienījamais premjers Šķēles kungs ir parakstījuši šo rīkojumu. Rīkojums ir par atsevišķu Ministru padomes lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. 8. ieraksts - 1992. gada 4. jūnija lēmums nr. 214 “Par Latvijas Republikas Ministru padomes Vietvārdu komisiju”. Lūk, tāda ir mana informācija, un es to vēl pārbaudīju šajā starpbrīdī. Es pārbaudīju! Tas tiešām ir tā.

Kas tad piedalījās šajā komisijā? Un kādēļ mēs sakām, ka vienai vai otrai ir prioritāte? Prioritātes šīm komisijām, ne vienai, ne otrai, nebija arī vēl pirms 1997. gada 16. janvāra. Tās abas bija izveidotas ar Ministru padomes lēmumu, tātad abas tās bija valdības izveidotas. Viena komisija bija Vietvārdu komisija (tās smaguma centrs tātad bija vietvārdi), bet otra saucās par Latvijas Republikas Valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju. Lūk, jāizšķiras, kāda ir nostādne. Kur te ir tā prioritāte - Vietvārdu komisijai vai Valodas centram? Mēs, Juridiskajā komisijā esošie juristi, visi Juridiskās komisijas deputāti, nonācām pie atziņas, ka izšķirošais vārds šeit sakāms tiem, kas aizstāv Valodas likuma nosacījumus. Viņi aizstāv to pozīciju, kāda ir izteikta likumā.

Nākamais. Lai būtu skaidrība visiem, es gribu diezgan konspektīvi šeit nosaukt tos faktus, kas ir dokumentēti. Bija uzaicināti un piedalījās vismaz 5 cilvēki no valodniekiem, to skaitā bija Vietvārdu komisijas un Latviešu valodas komisijas locekle Blinkena, profesore Druviete, Vietvārdu komisijas, kā toreiz stādījās priekšā, priekšsēdētājs Buša kungs. Tā ir komisija, kurā strādā arī cienījamais Eniņa kungs. Vietvārdu komisijā ir arī Blinkenas kundze. Tātad, lūk, visi šie speciālisti piedalījās un tika uzklausīti. Piedalījās šīs komisijas sēdē arī Valsts zemes dienesta Toponīmikas nodaļas vadītāja Leikuma un Valsts zemes dienesta galvenais zemes ierīkotājs Starķa kungs. Tas viss notika 14. janvārī. Jājautā, kur tad visi tie, kas ceļ trauksmi tagad, 29. janvārī, ir visas šīs 15 dienas bijuši?

Protams, būtu ļoti skumīgi, ja tagad ar šo balsojumu, vienu vai otru balsojumu, mēs pieļautu kļūdu. Bet, vēlreiz saku, es ļoti centos lakoniski un hronoloģiskā secībā pateikt to, kādi ir šie normatīvie akti, kāda ir situācija, kādas ir šīs komisijas, pēc kādiem principiem šīs komisijas strādā, kāds ir vienas vai otras komisijas tiesiskums šobrīd un kādus atzinumus mēs ņēmām vērā, sagatavojot šo projektu.

Un visbeidzot daži vārdi par to, kāda tad ir tā sistēma šajā projektā. Pirmais ir oficiālais nosaukums. Iekavās ir otrais nosaukums, to var lietot un lietos, cik ilgi gribēs, vietējie iedzīvotāji, ja viņiem tas būs simpātiskāks. Un kvadrātiekavās ir nosaukums, kurš būs spēkā vēl vairākus gadus, līdz viss šis darbs tiks pabeigts. Ir domāts, ka tas varētu būt 2000. gads.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Juris Kaksītis jau būtībā pateica visu to tehnisko pusi, nosauca tos, kas tur bija klāt, un pastāstīja, cik daudz tika spriests. Viņš to visu pateica ļoti precīzi, lai nevarētu te atkal izvirzīt domas, kuras nav balstītas uz faktisko stāvokli. Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs, pirms sākām apspriesties, apmēram 15-20 minūtes runājām par algoritmu jeb recepti, jeb, varētu teikt, principu, kādā veidā mēs no šīs sarežģītās problēmas tiksim ārā. Mēs jau vairākas reizes apspriedām šo jautājumu komisijā, liekas, pat trīs reizes, pirms tas, tā teikt, gāja uz lielo sēdi, un šis algoritms tika izstrādāts pēc kopējas norunas tāds, ka radīsim pēc iespējas mazāk savādību gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Mēs zinām tās novirzes, kādas bija pirms kara. Toreiz tika latgaliskie nosaukumi latviskoti. Rudzātus, kurus toreiz nesauca citādi kā tikai par Rudzātiem, pēkšņi nosauca par Rudzētiem. Un turpat blakus bija Līvāni, kuri bija tik lieli... Acīmredzot tik daudz to balsotāju jeb vēlētāju tur bija, ka neiedrošinājās mainīt Līvānu nosaukumu un Līvāni nekļuva par Līvēniem, kaut gan no vēsturiskā viedokļa tas nosaukums varbūt būtu bijis pamatotāks, jo Līvēns bija Līvānu nodibinātājs. Un palika Līvāni.

Šobrīd ir līdzīgs stāvoklis. Mēs vai nu iesim uz vienu pusi un tagad Abreni sauksim pa vecam par Pietālavu vai Pitalovu, kā latgalieši saka, un Zilupi sauksim par Sijnicu... nevis par Siena upi, bet Sīnīcu... Siena vieta - tāda bija Latgalē. Bet šī mūsu noruna, šis mūsu princips, bija neradīt sarežģījumus tur, kur ir kaut kas iegājies. Un tajā pašā laikā nezaudēt vēsturiskumu. Mums jau lika priekšā brīnumu lietas - tādus ezeru nosaukumus, kuri bija somugriski un kurus mēs vispār nezinām. Zina tos tikai labi, labi vēsturnieki. Starp citu, bija jautājums arī par Unguru jeb Rustēgu. Vārds “Rustēgs” ir somugriskas jeb lībiskas izcelsmes. Vārds “Ungurs” ir vāciskas izcelsmes. Neviens nav latviskas izcelsmes. Kāpēc mums te strīdēties? Un nu vēsturiski noskaidrots, ka Čornoje ezers pirms 1917.gada, kad te ieplūda vecticībnieki, ir bijis Melnezers. Nu kā tad īsti mēs lai to nosaucam? Kāpēc mēs pēkšņi atstājam to par Čornoje, ja tas ir Melnezers? Un bija vēl citi konkrēti jautājumi. Es esmu interesējies par vēsturiskajiem nosaukumiem. Rakstīdams vēsturiskos romānus, esmu iegājis šajos jautājumos iekšā, bet neesmu zinājis, kā vispār risināt šos jautājumus pilnīgi literāri. Šinī gadījumā mēs norunājām, tā teikt, to algoritmu - neradīt sarežģījumus, neiet pret līdzšinējo praksi. Es domāju, ka tā mēs atradām ļoti labu vidusceļu.

Man gribas ar humoru beigt savu uzstāšanos. Tiem, kas grib, lai Čornoje ezers paliek Čornoje, jo tā tas ir bijis 200 gadus, jo tur ir dzīvojuši krievu tautības pārstāvji, man gribas teikt tā: ziniet, Rīgā Dzirnavu ielā dzīvo ļoti daudz krievu tautības pārstāvju, bet vai jūs esat jebkad dzirdējuši, ka to sauc nevis par Dzirnavu ielu, bet par Meļņičnaju? Nu kā tad mēs īsti rīkosimies? Nevajadzētu pašreizējos nosaukumus padarīt par kaut kādu svētumu, un tajā pašā laikā nevajadzētu padarīt arī senos nosaukumus par svētumu, bet vajadzētu iet to vidusceļu, un komisija tādā veidā ļoti konsekventi šo principu ievēroja. Es domāju, ka komisijas darba rezultāts ir parādījies tagad, trešajā lasījumā. Trešajam lasījumam sagatavotais variants ir ļoti nopietni apsvērts, un lūdzu to atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam... Eniņa kungs “annāļos” jūsu uzvārda nav, bet, protams, lūdzu, runājiet! Otro reizi. Piecas minūtes. Lūdzu!

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Es nāku tikai tāpēc, lai Kaksīša kunga teikto paskaidrotu. Jo es nupat, kā redzat, skrēju, runāju... Te pie mums ir arī paši Vietvārdu komisijas darbinieki. Kaksīša kungs man pārmeta: “Kā tad jūs, Eniņa kungs, nezināt, ka jau gadu kā likvidēta Vietvārdu komisija?” Bet izrādās, ka šis cilvēks strādā, darbojas Vietvārdu komisijā līdz pat šai dienai. Un šodien pulksten 12.00 viņš uzzina, ka viņa komisija ir likvidēta jau pirms gada! Tagad viņš piezvana no Juridiskās komisijas uz Valodas centru Dzintrai Hiršai (Dzintra Hiršas kundze vienlaikus ir arī Vietvārdu komisijas locekle) un viņai paziņo: “Jūsu komisija ir likvidēta - nevis šodien, bet jau pirms gada!” Viņa saka: “Kā es varu par to pārliecināties?” No datu bāzes to var saņemt. Bet vai tad datu bāzei ir likuma spēks? Tad viņai atfaksē kaut kādu dokumentu, ka, lūk, ir likvidēta... Man tā izklausās tik tumša padarīšana, kā tautā saka... Bet es tiešām esmu par to, ka nevajadzētu vairāk debatēt. Vienkārši pieņemt vienu vai otru, nodot... Tur ir vēl citi sajukumi. Vietvārdu komisija saka, ka tie materiāli, kurus nodeva Ministru kabinets attiecībā uz otro lasījumu, tie labojumi, ir diezgan nepilnīgi. Ir nepilnīgi tie materiāli, kas ir mums nodoti, tātad tur ir arī vēl citas kļūdas. Man liekas, pareizāk būtu nodot to atpakaļ, vēlreiz labot. Bet, ja ne, tad mums jāskata pa punktiem un smagi jāstrādā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Sakarā ar to, ka Jirgena kungs bija spiests aiziet no sēdes, man uzdeva pārstāvēt komisiju. Un komisijas vārdā es gribētu tomēr lūgt jūs rēķināties ar komisijas darbu, jo mēs strādājām bez emocijām, kādas valda šodien. Mēs uzklausījām visus valodniekus - gan tos, kas pārstāv oficiālo Latviešu valodas komisiju, Valodas centru, gan arī tos, kas pārstāv šo jau likvidēto komisiju - , jo arī ar viņu viedokli ir jārēķinās. Bet katrā ziņā viņu viedoklim, kā tagad redzams, acīmredzot nav likuma spēka.

Pirmkārt, mēs vadījāmies pēc tā, kāds ir šī likuma mērķis. Šī likuma mērķis ir paskaidrot visiem Latvijas iedzīvotājiem par tiem ezeriem, kuriem ir īpašs režīms, kuri ir publiskie ezeri, tātad katram pieejami, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo šī ezera tuvumā vai otrā Latvijas galā. Tātad tiem jābūt nevis atsevišķā mājā vai vienā sādžā pazīstamiem nosaukumiem, bet jau ierastiem, iegājušamies un vēsturiskos dokumentos iedibinātiem.

Otrkārt, mēs vadījāmies pēc principa, ka mums tomēr ir latviešu literārā valoda (Starpsauciens: “Tas neattiecas uz lietu!”) un... es negribu debatēt ar zāli, mani pārtrauc, pirms es taisni to gribu pateikt... Vai mums būs Boltezers vai Baltezers? Es domāju, ka tas attiecas arī uz latviešu valodu, jo tad visi Latgales ezeri būtu jāpārdēvē - būtu jāraksta nevis “ezeri”, bet “azari”, tā, kā te atsevišķos gadījumos ir piedāvāts. (Starpsaucieni no zāles: “Balsot! Nevajag! Vajag!”)

Leiškalna kungs, nebļaustieties no vietas, es netaisos ar jums debatēt šādā veidā!

Tāpat es domāju, ka mums nav jāpieņem arī tādi nosaukumi, kas ir mazpazīstami. Redziet, otrajā lasījumā ir piedāvāts saukt visā Latvijā pazīstamo Ežezeru par Ješa ezeru, kā to grib Leiškalna kungs un vēl daži citi. Es domāju, ka mums jāpieturas pie tiem nosaukumiem, kas ir visā Latvijā pazīstami un neizraisa šaubas par ezeru atrašanās vietu.

Un visbeidzot mēs gribējām to sasaistīt ar visu mūsu vietvārdu sistēmu, to, kas ir jau nostiprināta likumos, to skaitā likumā “Par Latvijas administratīvi teritoriālo dalījumu”. Ja jūs paskatītos te tūlīt nākošo... ir runa par Daugavpils rajonu... Ir jautājums - vai Kalupes pagastā atradīsies Lielais un Mazais Kalupes ezers vai Lielais un Mazais Kolupa ezers? Nu, tas ir atkarīgs no jūsu vēlēšanās. Ja jūs gribat tādā veidā ar balsošanu to jautājumu izšķirt, tad padomājiet, vai šāds balsojums būs pluss vai mīnuss latviešu valodai un Saeimas prestižam! Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni: “Balsot! Eniņ, rādi kā jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad bija vairāki deputāti, kuri ierosināja neturpināt likumprojekta izskatīšanu, atdot likumprojektu atpakaļ komisijai un vēlreiz konsultēties ar speciālistiem. Bet to var izdarīt, ja šo atlikšanu ierosina atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija to nav darījusi. Viedokļus mēs esam uzklausījuši. Mums tagad ir jāizlemj, vai mēs piekritīsim Juridiskās komisijas iesniegtajai redakcijai, kura ierosina pieņemt tos pantus vai pantu daļas, par kuriem ir iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumi, vai rīkosimies kā citādi. Juridiskā komisija ierosina ietvert sarakstos šo ūdenskrātuvju nosaukumus gan literārajā latviešu valodā, gan arī vietējos dialektos. Godātie kolēģi, konkrētajā gadījumā mēs izskatām dokumenta 2.lapaspusē 13.priekšlikumu, kurā ir runa par Svētūnes ezeru. Iekavās ierakstīts šī ezera nosaukums Latgales dialektā. Kolēģi, vai ir vajadzība balsot par katru no šiem Juridiskās komisijas ieteikumiem? Vai mēs varam piekrist šim konkrētajam nosaukumam, ko ierosina Juridiskā komisija? Balsojumu neviens nepieprasa? Ja vajag, tad vajag. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret ezera nosaukumu. Man šķiet, tas skan absurdi, bet... Mēs balsojam par rakstiski izteikto priekšlikumu, kas ir dokumentā, Eniņa kungs, jo citādi balsot mēs nemaz nedrīkstam. Rakstiskais priekšlikums nr.13. Baltinavas pagasta ezera nosaukums. Jā, protams. Citu priekšlikumu mums nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Es visnotaļ saprotu tos deputātus, kuri nepiedalās balsošanā, jo tādējādi mēs nevaram noteikt ezera nosaukumu. Ja mēs tā turpināsim, tad acīmredzot mums kvoruma trūkuma dēļ nāksies pārtraukt sēdi. Tāpēc, ka es vienu ezeru gribu nosaukt citādi nekā kolēģis Leiškalns... Bet makšķerējam tur abi divi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es gribu kā tauta...”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 14.05. Lūdzu vēl frakcijās konsultēties, kā mums rīkoties. Pārtraukums uz piecām minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas sēžu zālē. Par to, kā lieta virzāma tālāk, vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Augsti godātā Saeima!

Sēdes vadītājs. Acumirkli... Kolēģi, uzklausiet kolēģa viedokli!

J.Urbanovičs. Es ierosinu izdarīt balsojumu par visu pielikto sarakstu, tādā veidā mēs noskaidrosim... tādā veidā radīsies iespēja visiem debatētājiem paust savu gribu. Tie, kas ir par šo principu, par to, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, acīmredzot balsos “par”. Tie, kas ir pret šo principu, balsos “pret” un tādā veidā stimulēs šā likumprojekta atdošanu komisijai.

Ir vēl kas, ko es gribu pateikt. Man arī niezēja drusciņ, kā te vienreiz teica... gribējās uzstāties. Cienītie nelatgales kungi, nav jums nekādas saprašanas par latgaliešu valodu! Nu nerunājiet, nemēģiniet to locīt! No tā nekas nemainīsies, un latgalieši runās tā, kā viņi runā. Te mēģina tagad runāt - azars, ozars... Tie nav latgaliešu valodas vārdi. Ja jūs nezināt kādu valodu... Piemēram, cilvēki, kas nezina angļu valodu, mēģina runāt caur tulku. Es varētu jums palīdzēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pilnīgi piekrītu Urbanoviča kungam, ka tad, ja to nepārvalda, labāk nerunāt latgaliski. Es vienreiz to mēģināju, un viņi mani nosauca par čivli, pilnīgi pamatoti.

Komisijas vārdā runās Juris Kaksītis - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāšu tiešām komisijas vārdā, jo mēs noturējām šajā starprīdī improvizētu nelielu komisijas sēdi. Ceru, ka tas, ko es pateikšu, būs saprotams bez tulka arī visiem pārējiem, ne tikai tiem, kas ir no Rīgas. Proti, situācija acīmredzot ir pietiekami sarežģīta un mūsu attieksme pret šo likumprojektu ir neviennozīmīga. Šī likumprojekta nozīme ir pārāk liela, lai mēs ar vienu vai otru balsu vairākumu pieņemtu vienu vai otru nosaukumu. Un vēl sliktāk būs tad, ja mēs vienā gadījumā nobalsosim par vienu, bet citā - par otru... Tad šis kopējais princips būs sajaukts. Tādēļ es komisijas vārdā lūdzu pārtraukt šodien šīs lietas izskatīšanu sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā šīsdienas sēdē tiek pārtraukta. Likumprojekts tiek izņemts no darba kārtības.

Skatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3655. Ārlietu komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Kādi ir jūsu apsvērumi par otro lasījumu, Rubina kungs?

A.Rubins. Ārlietu komisija lūdz pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā, bet ir iesniegti daži priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, vispirms vienosimies... Vai deputāti piekrīt likumprojektu izskatīt tūlīt otrajā, galīgajā, lasījumā? Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins. Ir Ārlietu komisijas iesniegti redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 1.pantā? Atkārtoju, ka izskatām dokumentu nr.3655. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Ir priekšlikumi par 2.pantu, redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šiem precizējumiem. Paldies. Pieņemti.

A.Rubins. Ārlietu komisija ierosina izteikt 3.pantu šādā redakcijā: “Konvencija un protokols stājas spēkā konvencijas 28.panta noteiktā laikā un kārtībā un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 3.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par otro un galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins. Cienījamie deputāti, jums ir izdalīts dokuments nr.3656, un Ārlietu komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Rubins. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 3.februāris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3572. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu un ir to atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Zālē deputāti ir. Reģistrējušies ir 72 deputāti. 24 deputāti nebalso. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Baloža kungs.

V.Balodis. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 6.februāris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo deputātu iesniegto likumprojektu, un, ņemot vērā, ka tas ir arī saskaņots ar Finansu ministriju un uzņēmumu saraksts jau ir saskaņots ar Labklājības ministriju, komisija to ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, es nupat, kad Baloža kungs jau atradās tribīnē, saņēmu desmit deputātu priekšlikumu. Viņi ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tas ir jānobalso, kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par izskatāmā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Baloža kungs. Tātad debatēs attiecībā uz pirmo lasījumu deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai ir citi priekšlikumi? Kam ir kādi citi priekšlikumi? Jā, Baloža kungs, tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, jānosaka nākamais izskatīšanas datums.

V.Balodis. Nākamā izskatīšana būs 5.februārī.

Sēdes vadītājs. Nākamajā sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Pirmais lasījums. Alternatīvajam likumprojektam numurs ir norādīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3660. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja deputātu iesniegto grozījumu likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Bija iebildes pret redakciju, jo likumā nebija īsta skaidrojuma par šo jēdzienu - uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar komunālajiem pakalpojumiem (un to ir 90%), un komisija izveidoja savu redakciju, kuru atbalsta arī Finansu ministrija, un lūdz deputātus atbalstīt šos grozījumus likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Komisija lūdz atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Desmit deputāti dokumentā nr.3660A ir ierosinājuši atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Kreituses kundze, ir tikai viens darba kārtībā, cita mums nemaz nav. Mums ir viens darba kārtības jautājums par uzņēmumu gada pārskatiem. Jā, lūdzu, Kreituses kundze.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Ja ir alternatīvs, tad ir arī primārs. Un, ja ir alternatīvs, tad papriekš balso par primāro un pēc tam par alternatīvo, un tad to, par kuru izšķiras, arī pieņem. Kur ir primārais dokuments? Es saprotu, ka mēs runājam tikai par alternatīvo. Kur ir primārais dokuments? Kam šis ir alternatīvais dokuments? Un tad ir šis jautājums, ar kuru mēs jau vienreiz saskārāmies. Steidzamība tad, ja ir primārais un alternatīvais un ja komisija nav norādījusi, kurš dokuments ir atzīstams par steidzamu. Bet papriekš ir primārajam dokumentam jābūt, nevar par alternatīvo vien balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komisijas vārdā!

V.Balodis. Man laikam deputātiem mazliet jāpaskaidro. Ņemsim Kārtības rulli un skatīsimies! 86.panta sestā daļa: atbildīgajā komisijā noraidītais likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā nepieprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kāds viedoklis ir deputātiem? Godātie kolēģi, mēs tagad skatām dokumentu nr.3660 un nr.3660A. Saeimas deputātu rīcībā citu dokumentu nav, un citus mēs nevaram skatīt. Un, ja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo ir nosaukusi par alternatīvo (tātad iepriekš viņa nav to virzījusi apspriešanai), tad mēs šodien sēdē izskatām tieši šo dokumentu, citu mums vienkārši nav. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Kur ir 10 dienu?”)

Kreituses kundze, jūs jau vienreiz runājāt. Jūsu viedokli esam uzklausījuši. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs par apspriežamo jautājumu?

Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Lietas būtība ir tāda, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza savu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””, bet, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja lietišķāku un loģiskāku šo alternatīvo, mēs neuzturējām spēkā prasību skatīt arī mūsējo. Tā ka mēs piekrītam. Mēs savā komisijā izlēmām, ka mēs piekrītam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajam alternatīvajam projektam, jo tas ir lietišķāks. Un desmit deputāti vakar iesniedza Prezidijam savu lūgumu, ka mēs, piekrizdami šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajam projektam, lūdzam to atzīt par steidzamu. Tāda ir lietas būtība.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 3660. Vispirms izlemsim jautājumu par šā dokumenta atzīšanu par steidzamu. “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Uz pirmo lasījumu deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Par - 50, pret... Piedodiet, tas ir iepriekšējais balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu noteikt otrā lasījuma termiņu!

V.Balodis. Paldies. Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 6. februārim iesniegt, bet kad izskatīsim? Kārtējās sēdes būs 5. un 12. februārī.

V.Balodis. Lūdzu izskatīt 12.februārī.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3661. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 20.panta otrās daļas redakciju, kas ir pieņemta un redzama labajā pusē? Ir iebildumi.

Vēlas runāt deputāts Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es komentēšu mūsu komisijas iesnieguma būtību. Pirmkārt, paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka principā tika izrādīta pretimnākšana. Mums Kultūras biedrību asociācijā bažas radīja tas, ka ārkārtīgi grūtos materiālajos apstākļos atrodas esošās kultūras biedrības, kaut vai, teiksim, Slokas ielā 37, kuras nav pat spējīgas apsaimniekot namu, tās ir vispār bez ienākumiem. Mums ir bažas, ka viņas saņems mazāk šos piedāvājumus vai rezidentu piedāvājumus, ja adresāts būs asociācija, jo kāds, kas grib ziedot kādai kultūras biedrībai, mazāk uzticēsies, ka viņam būs kaut kas jādod asociācijai, kura pēc tam dod atsevišķām kultūras biedrībām. Ja Armēņu kultūras biedrībai, piemēram, ziedo, tad var ziedot tieši Armēņu kultūras biedrībai, nevis asociācijai, jo citādi līdzekļi var nenonākt tur, kur cerēts.

Gribu teikt arī to, ka Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijā ietilpstošās kultūras biedrības ne reizi vien ir izrādījušas pilnīgu un skaidru lojalitāti mūsu valstij, tās nekad un nekur nav runājušas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tās organizācijas, kuras runā par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, nav Itas Kozakevičas Kultūras biedrību asociācijā, es nesaukšu tās vārdā, bet tās, kuras ir biedrībā, tās sadarbojas ļoti cieši gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju Saeimā. Es gribu lūgt akceptu mūsu komisijas piedāvājumam, jo tas būtībā lielas novirzes nerada. Bet katrā ziņā es vēlreiz saku paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka vispār tika izrādīta šī pretimnākšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es piekrītu Seiksta kungam, bet tas bija klajš korupcijas piedāvājums, Seiksta kungs! Ja kāda Kultūras biedrība vai kāda cita biedrība nerunā par cilvēktiesību pārkāpumiem, tad jūs sakāt, ka to vajag atlaist attiecīgi no ziedojuma. Un, ja viņa to darītu, kas būtu viņas galvenais uzdevums, tad jūs piedāvātu šajā gadījumā tai nemaksāt. Tomēr te jautājums ir cits.

Es domāju, ka man ir viens priekšlikums šeit par Latvijas Kultūras fondu. Bet kā ir ar Kultūras kapitālfondu? Tā ka... Labi, paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Esmu spiests paskaidrot, raugoties no savas pozīcijas. Tas bija mans priekšlikums, un šis priekšlikums parādījās un tieši tādā veidā, kādā tas tika piedāvāts no komisijas puses. Taču, tā kā tribīne ir pēdējā instance, tad es gribu paskaidrot jums, ka es tomēr esmu nonācis pie secinājuma, ka komisijas variants tomēr ir precīzāks un labāks. Es arī paskaidrošu - kāpēc. Tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variants, nevis mūsu komisijas.

Kāpēc? Kaut kāda kontroles sistēma tomēr pastāvēs, jo tā būs tikai asociācija. Iedomājieties, ka būs vēl arī kultūras biedrības. Pie tam būs tādas, kuras šajā formulējumā nevar ietvert. Vai arī tās būs tikai kultūras biedrības, kuras jau darbojas asociācijas ietvaros, vai arī vispār, kuras pastāv mūsu valstī. Iedomāsimies to, ka, ja tādu iespēju praktizēs, tad šīs biedrības vairosies un vairosies, un mēs zaudēsim jebkuru kontroli. Es neredzu te nekādus šķēršļus, jo, ja kāds sponsors caur asociāciju deleģēs savus līdzekļus kādai kultūras biedrībai, vai tad asociācija bremzēs šo procesu? Es domāju, ka ne, tāpēc ka asociācija pēc būtības ir kultūras biedrību summa un ne vairāk. Es uzskatu, ka caur asociāciju dabūs jebkura biedrība. Es tomēr atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”. Ābiķa kungs nevēlas runāt un atsauc savu pieteikumu. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Deputāti, godātie kolēģi, debates tātad beidzam. Situācija ir tāda, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzstāj par tās varianta balsošanu. To balsosim tātad vispirms. Ja tas tiks pieņemts, tad otrs balsojums par komisijas variantu vairs nenotiks. Tātad pašlaik balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izteikt 20.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 8, atturas - 20. Šis variants nav pieņemts.

Balsosim otru - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto variantu! Vai deputāti piekrīt tam vai pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt 20.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

V.Balodis. Paldies. Vairāk priekšlikumu mums nav. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 6.februāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Streiku likums”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments nr. 3525 - likumprojekts “Streiku likums”, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Pie tā ir strādājusi Labklājības ministrija. Ar šo likumprojektu ir iecerēts nostiprināt streiku vispārīgos principus, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot speciālas tiesību normas, kā arī projektā paredzētās normas, kas regulē streiku pieteikšanas mehānismus un streikošanas tiesību ierobežojumus amata streiku atzīšanai par nelikumīgiem, kā arī darbinieku un darba devēja tiesības un pienākumus. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un piedāvā to šodien pirmajā lasījumā jums, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu un par izskatīšanas par termiņiem?

P.Keišs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 6.februāri? Nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3497 un nr. 3671. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu”.

Pirmajā lasījumā redakcija praktiski nav mainīta, izņemot 3. pantu pirmajā lappusē, kur ir...

Sēdes vadītājs. Godātais Ozoliņa kungs! Mēs neesam vēl to vispār skatījuši, tādēļ par kaut kādām izmaiņām nevar būt runa. Mums vispirms jāpieņem pirmajā lasījumā un tad...

L.Ozoliņš. Tad es lūgtu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

L.Ozoliņš. Nu mēs...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, vēl nav nobalsots! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Ozoliņa kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par priekšlikumiem uz otro lasījumu?

L.Ozoliņš. Uz otro lasījumu es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 11. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 11. februāri? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3672. Otrajā lapā pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma 3. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 3. panta redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Trešajā lapā ir otrais priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai sestajā?

V.Balodis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet ir iestrādāts komisijas pirmajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vai deputāts Ābiķis prasa balsojumu? Pieprasa balsojumu. Taču vispirms deputāts Ābiķis vēlas runāt par apspriežamo jautājumu. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mana runa būs ļoti īsa. Ja mēs vārdos iestājamies par pašvaldību atbalstīšanu, tad arī konkretizēsim šo atbalstu, jo šī 3% garantija tiešām ir reāla garantija. Pretējā gadījumā nākamais parlaments vai mēs paši, apspriežot nākamā gada budžetu, varam palikt pie nulles atbalsta. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! Es gribētu komentēt šo Ābiķa kunga priekšlikumu. Mēs zinām, ka 3% no valsts pamatbudžeta sastāda mazliet vairāk par 17 miljoniem latu. Tā kā mēs valsts budžetu nākamajam gadam esam apstiprinājuši, tad mēs vienkārši neredzam līdzekļu avotu, no kurienes šādu naudu paņemt. Un tāpēc uzskatām, ka šobrīd tas nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 8, atturas - 19. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies deputātiem.

Sestajā priekšlikumā ir dota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt sestajam priekšlikumam, kurš izteikts atbildīgās komisijas redakcijā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Septītais ir deputāta Dinēviča priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Vai piekrītat komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies. Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ir ceturtajā lappusē - astotais. Tas ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 16, atturas - 24. Diemžēl nav kvoruma.

Godātie kolēģi! 30 deputāti nepiedalās Saeimas darbā. Lūdzu atkārtoti zvanīt. Atkārtoti ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 16, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir desmitais - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru redzam 4. panta pirmās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta... nē, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam?

V.Balodis. Es ļoti atvainojos...

Sēdes vadītājs. ... ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā - izteikt 4. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies Čepāņa kungam par palīdzību.

Nākamais ir 11. - deputāta Dinēviča priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. 12. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 13. ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, un arī tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tieši tāpat arī 14. - deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti pret to neiebilst? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Un 15. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā ir iestrādāti visi iepriekšējie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atzinumam? Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 6. lappuse. 16. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam - svītrot trešo daļu? Paldies. Piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to deputāta Dinēviča priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams. Taču 18. līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. 19. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 20. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet tas ir iestrādāts komisijas 21. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atzinumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 21. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet par šo priekšlikumu mums bija asas debates komisijā. Diemžēl šodien Saeimas sēdē nevar piedalīties finansu ministrs, jo viņš šobrīd uzņem Igaunijas finansu ministru. Taču viņš uzskata, ka tomēr nav vajadzības grozīt to tekstu, kāds ir 5. panta trešajā daļā un kāds tas ir bijis pirmajā balsojumā. Tātad es lūdzu komisijas... varbūt lūdzu savā vārdā neatbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā mēs nevaram teikt. Dokumentā, kas te ir iesniegts, ir rakstīts, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi vai arī pati ieteikusi izteikt likumprojekta 5. panta trešo daļu šādā redakcijā... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim tekstu, kāds ir iesniegts un kuru ir akceptējusi komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 16. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir 22. - deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi komisijas 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais 7. lappusē ir 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru izsaka 7. panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 24. - deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 25. priekšlikums ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts gan 25., gan 26. priekšlikums.

V.Balodis. Nākamais ir 27. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 7. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tā kā komisija tomēr daļēji ir iestrādājusi šo priekšlikumu un daļēji ir atbalstījusi manu viedokli, es atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Balodis. Paldies Ābiķa kungam. 28. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 29.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 31. tātad ir iestrādāts. Tas bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 29.priekšlikums. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais 9.lappusē ir 30.priekšlikums. Tas ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Es saprotu, ka arī 31. ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai 31.priekšlikumu deputāti ierosina skatīt pa daļām. Tātad vai par pirmo daļu deputāti vēlas runāt?

V.Balodis. Čepāņa kungs, ja drīkst, es varbūt komentēšu šo 10.pantu. Es saprotu, ka diskusiju objekts galvenokārt ir 10.panta 3.punkts, kur ir teikts, ka pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 45% no pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem. Un dažām pašvaldībām līdz ar to rodas zināmas finansiālas problēmas. Tomēr es gribu teikt to, ka pārejas noteikumos jau ir līdzīgi iestrādāts, ka 1998.gadā būs tikai šie 35%, un es domāju, ka mēs varētu nobalsot šo 10. un 11.pantu, bet šo trešo daļu varētu mainīt uz trešo lasījumu, norādot šos 35%, kādi šobrīd ir minēti pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas pārstāvja priekšlikumam? Vai tomēr, kā ierosināja deputāti, gribat balsot šo pantu pa daļām? Vai neviens nepieprasa balsot pa daļām? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais 10.lapā ir 32.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Vai arī 33.priekšlikums ir pieņemts?

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 35.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 36.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 9.panta pirmajā daļā 3.punktu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 37.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret līdzšinējā 10.panta svītrošanu. Pieņemts.

V.Balodis. 38.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 12.lappusē. 39.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts 40.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 39. un 40.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 13.lappuse. 42.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 43.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 44.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 45.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam... Nē, nepiekrīt. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Bet, Čerāna kungs, pēc četrām minūtēm... Izrunāsiet? Neticami, bet labi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es gribētu aicināt nesvītrot no finansu izlīdzināšanas kritērijiem bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros. Es domāju, ka pēc tam mums būs jādomā par to, kā mēs jaunus kritērijus varētu pievienot. Bet mēs nevaram svītrot šos. Es lūdzu balsojumu. Lūdzu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un šeit pierakstīt klāt šos kritērijus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - papildināt panta otro daļu ar 6., 7.punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 12. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. 46.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 14.lapaspuse. 47.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 48.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 49.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru ir daļēji atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 50.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 51.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 52.priekšlikums - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi 52.priekšlikumu. Priekšlikuma autors pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 16, atturas - 23. Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu visus aktīvi izteikt savu attieksmi pret deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsošanas režīmu! Nobalsosim par Ābiķa kunga priekšlikumu un iesim pelnītā starpbrīdī! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 16, atturas - 31. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, pienācis ir pārtraukuma laiks. Dzintars Ābiķis vēlas sniegt paziņojumu par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām izskatīt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. 53.priekšlikums. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija nav atbalstījusi 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais. 54.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā (nr.55).

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par priekšlikumu nr.54 un nr.55. Paldies. Tie ir akceptēti.

V.Balodis. Tagad mums ir jāatšķir 20.lappuse. Šeit ir tabulas, un šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - 57.priekšlikums, kurš nebija atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem mums ir jāatbalsta tagad 57.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Akceptēts ir 57.priekšlikums.

V.Balodis. Paldies. Un saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem jau nav atbalstāms 59.un 60.priekšlikums, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs neatbalstām 59.un 60.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 6. februārim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Bērnu tiesību aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma projekts, ko izstrādājusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija sadarbībā ar Saeimas Juridiskā biroja speciālistiem. Ir veikts nopietns saskaņošanas darbs ar visām ieinteresētajām ministrijām, un visas ir atbildējušas, ka likumprojektu ir nepieciešams virzīt tālāk un ka Bērnu tiesību aizsardzības likums valstī ir nepieciešams. Protams, ar zināmām korekcijām un ar iebildēm projektu ir akceptējušas visas Saeimas komisijas, kurām tas tika nodots. Šajās dienās notika konsultācijas ar izglītības ministru un labklājības ministru, jo šīs ministrijas ir visvairāk iesaistītas šajā procesā. Arī ministriju vadībai un personīgi ministriem nav iebildumu pret projekta tālāku virzīšanu. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm un viena no tām retajām Eiropas valstīm, kurās vispār nav nekāda likuma par bērnu tiesību aizsardzību. Projekta saskaņošanas gaitā nācās uzklausīt arī piezīmes un pārmetumus, ka projekts ir deklaratīvs, taču, godātie kolēģi, tā saucamais jumta likums citāds nevar būt, jo par šīm problēmām pirmo reizi tiek runāts likumprojekta formā. Darba grupa un apakškomisija pētīja arī kaimiņvalstu attiecīgos projektus. Man negribas būt nediplomātiskam, taču jāsaka, ka, ja mēs pārlasītu Igaunijas un Lietuvas projektus, tad redzētu, ka tur, man ir jāsaka godīgi, ir viens deklarāciju uzskaitījums. Taču tas tiek samērā labvēlīgi uztverts starptautiskajās institūcijās, jo ir vismaz kaut kāda regulācija. Ja projekts tiks šodien akceptēts, tad, bez šaubām, būs vajadzīgas konkrētas izmaiņas citos likumos, lai bērns tiešām būtu ja tā varētu teikt, “caurskatāms” no dzimšanas līdz pat pilngadībai. Mums šodien ir viena problēma - ar bērnu tiesību aizsardzību nodarbojas vairākas jeb, teiksim, daudzas ministrijas un izpildinstitūcijas, arī pašvaldības un daudzas sabiedriskās organizācijas. Es nevienam negribu pārmest, taču trūkst koordinācijas šajā jautājumā. Ja kolēģi deputāti šodien akceptēs pirmajā lasījumā šo projektu, tad es gribētu pateikt, kāds darbs mūs gaida. Projekts jau ir nosūtīts uz Apvienoto Nāciju attīstības programmu un uz Ziemeļvalstu padomi izvērtējumam, ciktāl tas atbilst starptautiskajiem dokumentiem par cilvēktiesībām, konkrēti par bērnu tiesībām. Cilvēktiesību komisija un arī apakškomisija vērsīsies pie Ministru kabineta ar konkrētiem priekšlikumiem par bērnu tiesību aizsardzības struktūrām un šo struktūru, teiksim tā, reorganizāciju, ja tā būs nepieciešama. Tāda būs nepieciešama izpildinstitūcijās, lai valstī būtu kas konkrēti atbild par to. Šobrīd es nevienai ministrijai nevaru pārmest, visas godprātīgi strādā. Taču Iekšlietu ministrija bērnu ierauga tikai tad, kad viņš ir pārkāpis likumu. Labklājības ministrija savu niecīgo līdzekļu ietvaros godprātīgi rūpējas par pabalstiem tiem bērniem un tām ģimenēm, kurās bērns ir pilnīgi neaizsargāts materiālā ziņā. Izglītības ministrija savu iespēju robežās dara visu iespējamo ar tiem, kam nav iespējams apmeklēt vai kas neapmeklē skolu. Nav koordinējošas institūcijas. Par to acīmredzot būs jārunā, ja projekts tiks akceptēts.

Un visbeidzot. Ja projekts tiks akceptēts pirmajā lasījumā, mēs ierosināsim maksimālus termiņus, jo darbs tiešām ir ļoti nopietns. Es negribu teikt komisijas vārdā, ka projekts nebūtu labs un ka, ja būtu trešais lasījums, par to nevarētu balsot, taču līdz trešajam lasījumam projekts ir jāsaved tādā kārtībā, lai bērns tiktu kaut kādā veidā aizsargāts vismaz juridiski, bet ar laiku - arī materiāli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka principā balsošu par šī dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet, ja tam būs tāds saturs trešajā lasījumā, es noteikti balsošu pret.

Vispirms - daži vispārēji iebildumi. Te jau Seiksta kungs runāja par to, ka daži saucot to par deklaratīvu dokumentu, bet tāds tas tiešām šodien ir. Tur tiešām trūkst daudzu vajadzīgu lietu.

Bērnam pienākas tas, un bērnam pienākas šitas... Un, ja tas tā nav, par to vainīgie būtu it kā jāsoda. Bet kāda būs šī soda sistēma un izpilde? Kas to darīs un kādi būs labojumi attiecīgajos dokumentos? Lūk, to gan vajadzētu paredzēt un saskaņot. Ļoti daudzās vietās ir nesaskaņotība: sludina, ka, lūk, to un to ir vēlams izdarīt, bet kad un kā tas notiks? Tas galīgi nav skaidrs.

Vēl bez tam jāteic, ka es negribētu piekrist, ka projekts ir saskaņots ar visām ministrijām, jo manā rīcībā ir Labklājības ministrijas vērtējums, kurš nebūt nav tāds mīļš, jo tur ir ārkārtīgi daudz iebilžu, tur ir iebildes pret konkrētiem punktiem.

Tagad - pavisam neliels ieskats dažos pantos, lai būtu tomēr arī kaut kādi praktiski piemēri. 5.panta 4.punktā ir runa par darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā netiek ievērotas bērnu tiesības, un tās tur ir uzskaitītas. Nu, labi, ir minēta šāda darbība vai bezdarbība. Bet kas notiks tad, ja tas tā arī būs un ja tas pat tiks konstatēts? Kas notiks tālāk? Kāda būs rīcība pret šīm juridiskajām vai fiziskajām personām, kāds būs sods? 9.pantā ir ļoti skaisti vārdi - katram bērnam ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte, siltums un tīrs dzeramais ūdens. Es domāju, ka arī katram pieaugušam cilvēkam ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte un tā tālāk. Lūk, šīs tiesības ir katram. Mums katram ir tiesības elpot, taču tas jau neko vēl nenozīmē, ka mēs to sludinām; vajadzētu būt iestrādātam kādam mehānismam, lai mēs redzētu, kas to nodrošina un kas ir par to atbildīgs.

Tālāk. Bērnam ir, lūk, tiesības uz vārda, apziņas un reliģijas brīvību, tiesības būt uzklausītam un tā tālāk. Esošie likumi paredz, ka vecāki nosaka daudz ko no šeit minētā. Līdz ar to vajadzētu tomēr būt pilnīgai saskaņotībai. Vai tas tā ir vai nav? Nu, tas varbūt būtu viens tāds ne sevišķi nopietns jautājums. Bet jebkurā gadījumā, ja ir kaut kādas pretrunas šādā jautājumā, tās ir jāizskata. Ja nav šādu pretrunu, tad tas ir cits jautājums. Lūk, tā.

Tālāk. Ir uzskaitīti dažnedažādi vecāku pienākumi. Bet, ja viņi šos pienākumus nepilda, kas tad notiek? Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Nu, bet ja tas nav iespējams, kurš ir atbildīgs par to, ka bērns neaug ģimenē? Lūk, diezgan daudz te ir tādu punktu, kuros tās vēlmes ir labas, bet tā izpilde nav redzama. Vai mēs tomēr neražosim daļēji tādu dokumentu, kuru lasot izskatīsies, ka ir kaut kādas mākslīgas rūpes par kaut ko, bet faktiski tā būs tikai vārdu spēle?

Tālāk, 36.pantā, te ir tāds īpatnējs teikums, ka aizbildnim, audžuģimenei vai attiecīgās iestādes vadītājam ir jāpaziņo bērnam, kāpēc viņš ir ārpusģimenes aprūpē, un ka tas ir bērnam jāpaziņo, ņemot vērā bērna vecumu un attīstības līmeni. Es domāju, ka arī starp Saeimas deputātiem reizēm gadās tāds attīstības līmenis, ka jājautā, vai ir vērts viņam kaut ko paziņot vai nav. Tā ka te arī vajadzētu saprast, par kādu attīstības līmeni un par kādu vecumu te varētu runāt.

Tālāk. Ir tāds teikums, ka pašvaldība palīdz audžuģimenēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Šeit parādās jautājums par kaut kādu budžetu. Kas un kā to noteiks? Vai pašvaldība pilnīgi brīvi var izvēlēties šo noteikšanu?

Tālāk. 48.pants: “Visām personām un institūcijām ir pienākums izvairīties no kaitējuma nodarīšanas apkārtējai videi, lai nepārkāptu arī bērnu, arī vēl nedzimušu bērnu, tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, veselību un attīstību.” Nu, arī tas ir divdomīgs pants. Kas notiks, ja kāds pārkāps šo pantu? Ko tad mēs darīsim? Vai mēs attiecībā uz bērniem kaut kādus īpašus soda mērus izdomāsim jeb vai ir pilnīgi pieņemami esošie soda mēri, kādi ir piemērojami par kaitējumu dabai?

Nu, es nedomāju neko tādu īpašu, izsaku tikai vēlmi uzlabot šo dokumentu. Ja mēs runājam par to, ka mūsu pieņemtajiem dokumentiem ir jāiekļaujas starptautiskajā apritē, ka mums ir jāparāda sava parlamenta prestižs un ir jācīnās par savu ietekmi pasaules valstu saimē, man liekas, ka mūsu pienākums ir savus dokumentus veidot tā, lai tie būtu maksimāli pilnīgi, pēc iespējas pilnīgāki. Uz īstu pilnību cerēt mēs neviens nevaram, bet es tiešām ļoti koleģiāli aicinu autorus, kas tālāk strādās pie šī dokumenta, mēģināt iedziļināties dažos ministriju ieteikumos.

Un mans pēdējais iebildums... nu, ne gluži iebildums, bet pārdomas. 77.pants manī rada pārdomas par to, vai mēs atkal neradām kaut kādas iespējas nevēlamām personām nelikumīgi vai šķietami likumīgi iekļūt mūsu valstī? Vai mēs atkal neradām iespējas šeit iekļūt kādiem, kas ar veikliem paņēmieniem šeit var ierasties uz pastāvīgu dzīvi? It īpaši pārdomas izraisa 77.panta otrā daļa, ka mātei vai tēvam, kurš dzīvo citā valstī, ir tiesības noteiktā kārtībā iebraukt Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā. Kas tā būs par “noteikto kārtību”, kāda tā izskatīsies? Tāpēc diezgan, diezgan uzmanīgi šādas lietas ir jāizskata. Mums tas vienkārši ir jāsaskaņo, jāpaskatās, kā tas atbilst esošajiem likumiem, vai tur ir nepieciešams papildu izskaidrojums vai nav, jo varbūt mēs tiekam galā ar jau esošo. Pagaidām tā zināmā mērā ir it kā deklaratīva norma, bet tā nedrīkst pārkāpt to, kas mums jau ir.

Es tomēr domāju, ka mums visiem šeit esošajiem ir jāvienojas, ka Latvijā nedrīkst iebraukt vēl kādi “liekie”, izmantojot mūsu jaunos topošos likumus, izmantojot kaut kādas spraugas tajos. Mums šeit jau tāpat nav viegli tikt galā ar to, ko mums citi ir atstājuši kā mantojumu. Mūsu uzdevums ir vismaz no daļas iebraucēju mēģināt tikt vaļā, lai arī cik grūti tas nebūtu. Tad nu vismaz neradīsim iespējas vēl kādiem te nākt klāt. Un arī tas ir jāpārdomā, izlemjot par jebkuru lietu. Jā, mēs esam civilizēta valsts, civilizēta, kulturāla tauta, bet tas nenozīmē, ka mums plašāk jāver durvis tiem, kuriem šeit nav vietas.

Tā ka es principā atbalstu šā likuma tālāku virzīšanu. Vajadzīgs tas ir, un kopā to uzlabosim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jums pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi, kā bija ar vienu likumprojektu, attiecībā uz kuru tieši tāpat tika uzsvērts, ka tas ir dzīvībai nepieciešams un ka bez tā tālāk mēs nevarēsim strādāt - atklāt 1996. gada skolas sezonu. Tas bija Izglītības likums, kuru es toreiz aicināju pirmajā lasījumā nepieņemt, atdot atpakaļ komisijai un sākt darbu vēlreiz, īsā laikā uzrakstot jaunu, kvalitatīvu likumu. Kā jūs zināt, bez šā likuma ir sāktas jau trīs skolas sezonas. Pirmajā lasījumā tika saņemti aptuveni 800 priekšlikumi, tos nolika nost, bet tie deputāti, kuri toreiz solīja, ka šis likums tiks ātri, strauji un kvalitatīvi pārstrādāts, sen to ir aizmirsuši. Tagad Saeimā sāk runāt, ka drīz atkal parādīsies jauns Izglītības likums, kuram, cerams, būs labāks liktenis.

Es lūgtu deputātiem to atcerēties tad, kad mēs šeit no tribīnes dzirdam un noteikti vēl dzirdēsim, cik šis likums ir nepieciešams un cik aktīvi un intensīvi pie tā strādās.

Es gribu teikt vienu. Tie, kuri ir uzrakstījuši šo ļoti nekvalitatīvo, nepārdomāto, nesaskaņoto likumprojektu, nav spējīgi to pārveidot kvalitatīvā, derīgā dokumentā. Ir jāizveido jauna cilvēku grupa un likumprojekts īsā laikā, kā tas patiešām ir nepieciešams, ir jāuzraksta no jauna un jāiesniedz pavisam citā redakcijā pirmajā lasījumā. Jo ir jāsāk ar elementāru lietu. Likumprojektā jūs tā arī neatradīsiet skaidrojumu, kas tad īsti ir bērns. Tiek lietots “bērns”, tiek lietots “jaunietis”, tiek lietots “nedzimis bērns”. Bet likums ir par bērna tiesību aizsardzību. Un jau 2.pantā jūs redzat, ka mums bērni ir līdz 18 gadiem, bet mums ir arī tādi bērni, kuriem ar likumu pilngadību piešķir ātrāk. Un mums ir bērni, kuri stājas laulībā un līdz ar to kļūst pilngadīgi. Jau 2.pants vien parāda to, ka bērns var būt arī tēvs un laikam vienlaicīgi arī vectētiņš, ja spriež pēc Kārļa Leiškalna laikam praktiskās pieredzes. (Zālē smiekli.)

Tālāk. Ja mēs runājam par citiem pantiem, kas šeit ir iekļauti, tad mani, piemēram, ļoti pārsteidz tas, ka Seiksta kungs nav saskatījis, ka pantā veselai rindai Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju šis ir pazemojošs likumprojekts, jo te ir ierakstīts 16.pants: “Latvijas mazākumtautību bērnu tiesības”. Un izrādās, ka Latvijas mazākumtautību bērniem ir tiesības tikai uz izglītību dzimtajā valodā, jo, ja viņiem būtu citas tiesības, tad viņi nebūtu izdalīti atsevišķā pantā. Un, ja tas ir izdarīts tā, kā tas ir izdarīts tagad, tad, piedodiet man, tā ir vai nu politiska, vai juridiska tuvredzība. Pareizāk sakot, ir nepārdomātība un neprasme rakstīt šo likumprojektu.

Tālāk ir vēl tādi paradoksi, kuri ir ierakstīti likumā, bet kuri man kā mātei liekas absolūti nepieņemami: “Bērnam ir tiesības uz vārda...” Labi, lai viņam būtu tiesības uz vārda brīvību, bet bērnam ir tiesības arī uz reliģijas brīvību. Līdz kādam vecumam? Ja septiņgadīgu skolēnu savāks sekta, vai tad man nebūs tiesību iestāties un cīnīties par to, lai mans bērns nenonāktu kādas ļaundabīgas sektas rīcībā? Spriežot pēc šā likuma, man nav šo tiesību.

Tāpat es saprotu, ka, ja šis likums būtu spēkā divas nedēļas atpakaļ, tad man būtu jāsaka kā Kaspara tēvam: “Sieniet manas rociņas un vediet mani uz cietumu!” Jo šeit ir rakstīts, ka bērnu nedrīkst arī fiziski ietekmēt. Man ir aizdomas, ka to ir rakstījuši cilvēki, kuri nekad mūžā nav bērnus audzinājuši, jo, ja es pašlaik zālē lūgtu: “Paceliet rokas tie vecāki, kuri mūžā nekad fiziski savam bērnam nav mēģinājuši kaut ko ieskaidrot...” Es te nedomāju piekaušanu, bet gan jau kāds kādu dunku vai pļauku ir iedevis.

Tālāk vēl par dažiem paradoksiem, kas ir ierakstīti šajā likumprojektā. Kā saprast to un ko ir domājuši autori, kuri ir ierakstījuši, ka bērnam ir tiesības izmantot visas cilvēka tiesības. Es atvainojos! Vai bērns nav cilvēks? Varbūt daudz vienkāršāka ir Cilvēktiesību deklarācija, kas darbojas Latvijā, bet mēs tur nerakstām šādus paradoksus, nesūtām šādus likumprojektus riņķī pa pasauli un nerādām starptautiskajām organizācijām.

Un te ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums, ko es minēju jau savas uzstāšanās sākumā: kad sākas bērna dzīvība? Jo ir divi panti - 6.pants un 48.pants, kur 6.pants nosaka bērna dzīvības neaizskaramību, un tad bērnam ir tiesības uz dzīvību, bet 48.pants runā par nedzimušu bērnu. Kā tas ir saskaņots ar to medicīnisko kārtību, kāda ir Latvijā, saistībā ar grūtniecības pārtraukšanu? Kā tas viss iet kopā? Un kad īsti Latvijas valsts parlamenta uztverē bērns ir dzīvs? Kad sākas bērns? Šis likums mums uz to neatbild. Tas pasaka gan tā, gan šitā. Lietojiet katrreiz tā, kā jums katram ienāk prātā!

Vēl viena lieta, par ko es gribēju teikt. Mani pārsteidza tas, ka bērna tiesību likums sāk regulēt, kas kurai ministrijai ir jādara. Nevis tā, ka Izglītības likums vai skolu apmācības programma nosaka, kas bērnam ir jāmācās. Taču katrreiz ir citādāk, un tiek noteikts, ka ministrijām jāizstrādā projekti. Kas projektus apstiprina, kas atbild par to izpildīšanu, kas tos finansē, - tas viss šeit ir salikts iekšā kā mannas biezputrā - sāls, cukurs un vēl uzbērts pa virsu kanēlis, mazlietiņ piebērti vēl kaut kādi kartupeļu milti klāt... Viss izskatās apmēram šādā veidā, bet pamēģiniet bērnu ar šo ēdienu pabarot!

Tad ir vēl 68.pants, kas vispār šodien skan kā ķecerība: “Rīgā, Liepājā...” un, kā es saprotu, arī daudzās citās pilsētās “ ir pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā. Pašvaldības atbilstoši likumam nodrošina bērnus ar siltumu.” Kā ir tajās mājās, kur “Rīgas siltums” tikko kā ir atslēdzis siltumu? Kā tur ir ar siltumu? Kā ir ar siltumu Liepājā? Un te nav neviena punkta un vārda, kas notiek ar pašvaldībām, ja viņas to nepilda? Kā tas viss iet kopā ar vecāku atbildību un pašvaldību atbildību?

Bet te gan ir ierakstīta viena cita lieta, pret kuru es esmu visu laiku iestājusies, lai gan arī šogad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai - Baloža kungam kopā ar Zīles kungu tomēr izdevās izcīnīt to, ka par bērnudārziem vai, pareizāk sakot, par pirmsskolas vecuma iestādēm pilnībā atbild pašvaldības. Visa naudiskā atbildība tiek uzlikta pašvaldībām, bet valstij vairs nav nekādu saistību pret to, un tas tiek fiksēts arī šajā likumprojektā.

Varētu runāt vēl daudz un gari, un dažādi - gan par lietotajiem terminiem, gan par to saskaņošanu, gan par neloģiskumu, par visu to, kas šeit ir iekšā, un tāpēc, kolēģi, cienīsim sevi, savu laiku, cienīsim tos, kuriem šis likumprojekts būs jālasa! Es jūs aicinu neatbalstīt to pirmajā lasījumā un atdot atpakaļ. Es gan nezinu... Visi saka, Seiksta kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja”, arī Ābiķa kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja!” Tad varbūt godīgi atzīsimies, kas to izstrādāja?

Es tikai zinu, ka Lagzdiņa kungs esot sekretārs tai institūcijai, kas izstrādāja, bet kas ir priekšsēdētājs, - to man nav izdevies uzzināt. Es lūgtu paņemt atpakaļ šo likumprojektu, ņemot vērā visu to, kas ir teikts, vēlreiz apsēsties un solīdi pārstrādāt, lai nebūtu tā, kā notika ar Izglītības likumu. Jūs saņemsiet 800 priekšlikumus, bet kas būs tālāk? Kā izskatīsies parlaments, cik strauji mēs virzīsimies pretī Eiropas institūcijām un ko tad mēs rādīsim tai Apvienoto Nāciju Organizācijai? Vai to, ka Latvijā mazākumtautību bērniem ir tiesības iegūt izglītību nacionālajā valodā un vairāk neko? Vai to, ka Latvijā bērnam ir tiesības izmantot cilvēktiesības?

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs dzirdējām ļoti emocionālu runu. Diemžēl ne visur var piekrist šai emocionālajai runai. Šis likums tika apspriests arī Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijā. Mēs gan pamanījām to, ka tur ir daudz vispārēju frāžu, bet mēs pamanījām arī to, ka tur nav veikta, tā teikt, saskaņošana ar citiem - jau esošajiem likumiem. Mums gan ir tāda tradīcija, ka tiek prasīts, lai kaut ko izpildītu, bet pēc tam mēs neliekam sankciju. Tas ir, kā Lagzdiņa kungs labi informēja, Francijas paņēmiens, ka katra likuma galā liek sankciju. Mēs zinām, ka sankciju likumi mums ir Administratīvo pārkāpumu kodekss un Kriminālkodekss. Līdz ar to citi likumi ir tikai jāpieslīpē šiem likumiem, lai arī ir skaidrs, uz ko tas attiecas. Ja Administratīvo pārkāpumu kodeksā bērna tiesību likumpunktu ievērošana nav paredzēta, tad tā ir vienkārši jāiestrādā Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šajā likumā tā visa nav, bet tas ir darbs, kas ir izdarāms komisijā, nevis likums jānosūta jaunai izskatīšanai.

Es te gribu oponēt arī Dobeļa kungam, kas prasa likumu veidot tieši pēc šīs franču sistēmas, nepamanīdams, ka visa mūsu likumdošana nav veidota pēc šādas sistēmas. Mēs laužam savu sistēmu un tagad liekam sankcijas katra likuma galā. Tā nedrīkst svaidīties! Ja mums likumdošanā ir cita sistēma, tad mums pie šīs sistēmas ir jāturas, un līdz ar to nevajag radīt dažam juridiski nezinošam cilvēkam tādu, jāsaka, mulsuma sajūtu.

Gribu teikt, ka šo likumprojektu ir sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija Rudītes Leitenas vadībā. Protams, tur ir strādājuši arī speciālisti. Jā, mēs varam pārmest, ka tas varbūt nav īsti labi nostrādāts, varam arī pārmest, ka te ir atkārtoti pasniegtas deklaratīvas normas, kuras ir jau starptautiskajās konvencijās un zem kurām mēs esam parakstījušies. Izvirzījās jautājums: vai vispār tās ir jāatkārto? Domāju, ka tās ir jāatkārto ne gluži visā pilnībā, bet tās lietas, kas attiecas tieši uz Latvijas specifiskajiem apstākļiem.

Vispār jāsaka, ka komisijai - gan vienai, gan otrai, - ir jāizsaka liels paldies, ka vispār bērnu tiesību jautājums pirmo reizi ļoti nopietni ir pacelts Saeimā. Es, būdams Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs, varu teikt tikai to, ka varam priecāties, ka beidzot šis jautājums ir iekustināts un ka Saeima nopietni sāks domāt par bērnu tiesībām un par bērnu jautājumu, lai beidzot mēs aizietu līdz tādām nostādnēm, ka demogrāfijas, tātad galvenokārt bērnu, jautājums Latvijā ir pati lielākā prioritāte.

Mums ar lielām grūtībām ir jācīnās pret vienaldzību Saeimā, jo diemžēl, kolēģi, esmu redzējis, kāda ir vienaldzība jūsu acīs, kad runājam par demogrāfiju. Tajā pašā laikā skaitļi rāda, ka dzimstība Latvijā, kuru katrā ziņā arī ir ietekmējusi bērnu tiesību neievērošana, ir katastrofāla. Jau četrus gadus būtībā mums dzimst vairs tikai puse no nākamās paaudzes, lai būtu normāla paaudžu nomaiņa. Tikai puse piedzimst! Un nākotnē diemžēl nav arī redzamas nekādas gaismas svītras.

Taču tajā pašā laikā man diemžēl gribas vēlreiz mest akmeni apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dārziņā, jo Ministru prezidents ir no šīs partijas. Prioritātēs diemžēl nav minēts demogrāfiskais stāvoklis un demogrāfiskais jautājums. Varu jums teikt tikai to, ka vēstulē Guntars Krasts tika uzaicināts uzskatīt to par prioritāti.

Tautas kustība “Latvijai” to uzskata par pašu pirmo prioritāti, ko mēs pasludināsim, tiklīdz mēs būsim valdībā, pirmajās simts dienās. Prioritāšu prioritāte ir demogrāfija, jo pārējām prioritātēm, cienījamie deputāti, zudīs jebkura jēga, ja nebūs tautas un valsts. Tomēr joprojām redzu jūsu smīnošās sejas, godātie “tēvzemieši”, to, ka jūs par to joprojām domājat ļoti nenopietni vai varbūt tīšu prātu izturaties izaicinoši, noliedzoši, un tas mani uztrauc. Es to saku šobrīd jums visiem, lai jūs saprotat, kādā stāvoklī jūs sevi nostādāt. Un jāsaka vēl tā, ka turklāt radāt aizdomas, ka jums ir citi mērķi, nevis tautas izdzīvošana un valsts saglabāšana.

Ilga Kreituse salīdzināja šo likumu ar Izglītības likuma projektu. Zināmā mērā varētu viņai piekrist, jo es biju pirmais, kas 15 minūtes norunāja, būdams ienācis pirmo reizi šajā Augstajā namā, brīnīdamies, kā valdība un mūsu gudrākā partija “Latvijas ceļš” var tādu likumu saražot, jo projektu iesniedza Gorbunova kungs. Varu teikt tā, ka šajā Izglītības likumā (pretstatā šim likumam) bija bezgalīga mocīšanās ar definīcijām, un šīs definīcijas noveda līdz pat absurdam. Šajā Izglītības likumā nebija normas, kas kaut ko reglamentētu, tas bija pārstāsts, bet šeit toties šīs normas ir. Es jums varu atkārtot, ka šinī likumā normu karkass ir. Izglītības likumā šī karkasa nebija, tas vispār nebija likumprojekts. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”)

Un nu par sektām, attiecībā uz kurām šajā likumā nav paredzēts, ka vecāki drīkst bērnus no tām atturēt. Piekrītu! Likums visu nekad nevarēs reglamentēt. Tāpat varu piekrist, ka pilnīgi izslēgt bērnu sodīšanu nevar, jo sods ir ne tikai fizisks, bet sods ir arī psiholoģisks, kad vecāki ar bērnu nerunā, teiksim, divas vai trīs stundas, un tad bērns krīt gandrīz vai histērijā. Šis sods varbūt ir pat smagāks par fizisko sodu. Tās ir smalkas lietas. Te mēs varam debatēt, mēs varam varbūt mainīt likumprojektu, bet mums ir jāapzinās, ka bērns ir jāpasargā no varmācības, un šajā likumā, kurā gan ir vispārējas frāzes, tomēr ir pateikts pats galvenais, tas, ka bērns ir jāpasargā no varmācības. Galvenais audzināšanas veids ir mīlestība.

Un es vēlreiz gribu atkārtot to, ka vispārējās frāzes, kā ļoti labi pateica mūsu komisijas sēdē Jānis Lagzdiņš, ir vairāk piemērotas demokrātiskai sabiedrībai, kurai ir augsta demokrātijas kultūra, proti, ja cilvēks izlasa tādu frāzi, ka bērnam ir tādas tiesības, tad uzreiz, tiklīdz šīs tiesības būs pārkāptas, jebkurš sabiedrības loceklis varēs ierosināt izskatīt šo jautājumu, ka ir pārkāptas bērna tiesības.

Ietverot konkrētas norādes, ka bērnam ir tādas vai tādas tiesības, var novest mūs pie tā, ka mēs to likumu uztaisīsim tūkstoš lappušu garu, un tad tiesībaizsardzības sistēmai būs briesmīga pārlapošana, vai attiecas uz to vai neattiecas uz to tas un tas punkts. Likumu var padarīt absurdu ar šādu precizitāti. Piekrītu arī tam, ka likumu var padarīt jēlu, tā teikt, ar vispārējām frāzēm, tāpēc likumdevējam ir jāatrod vidusceļš, un es domāju, ka šādu vidusceļu, vadoties pēc šā likuma pirmā lasījuma teksta, var atrast, un tāpēc likums principā ir jāatbalsta.

Par budžetu runājot, sacīšu tā. Godātie kolēģi! Mēs taču zinām, ka likumprojektus vienā sesijā mēs nepieņemam. Mēs zinām arī to, ka likuma darbošanās sākumu var noteikt arī ne tūlīt pēc tā pieņemšanas. Mums ir daudzi un dažādi paņēmieni, kā šo pretrunu novērst. Mums arī rezerves ir paredzētas budžetā, lai gan mums šis budžets ir ļoti pieticīgi iecerēts, un gandrīz droši var apgalvot, ka budžetu izpildīs, pārsniedzot 30-40 miljonus. Šie līdzekļi radīsies, un šie līdzekļi būtu jāizmanto, nevis jānodarbojas varbūt ar cita veida sadali, bet tādu, kuru varētu pamatot ar likuma palīdzību.

Jā, un nobeidzot gribu teikt tā: novērtēsim to darbu, ko ir ielikuši cilvēki šā likumprojekta veidošanā, un novērtēsim arī to situāciju, kāda Latvijā ir demogrāfijas jautājumā. Katrā ziņā tauta un mūsu pēcnācēji būs pateicīgi, ka mēs būsim sākuši strādāt pie šā likuma. Un Ilgai Kreitusei droši varu teikt, ka šī aktīvā komanda, kas pie šā likuma strādā, neļaus šo likumu vilkt garumā - vesela sasaukuma garumā, kā tas notika ar Izglītības likumu. Man pat gribas sacīt, ka varu to galvot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Bērnu tiesību aizsardzības likums ir nepieciešams, jo bērni Latvijā ir neaizsargāti. Tūkstošiem bērnu Latvijā neiet skolā. Tūkstošiem bērnu Latvijā nodarbojas ar prostitūciju. Mums ir zināms, ka Latvijā ir vairāk nekā 10 000 prostitūtu, no tām vairāk nekā tūkstotis ir mazgadīgās.

Valdību šodien vada apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji, un es gribu jautāt Dobeļa kungam un arī Tabūnam. Jūsu partija ir valdošā, kas tagad ir pie varas, vai jūs atbalstāt mazgadīgo prostitūciju un pedofīliju? Ko jūs esat darījuši, lai vērstos pret to? Šajās dienās Latvijas televīzija rādīja interviju uz ielas ar mazgadīgajām prostitūtām. Vai ir bijusi kāda reakcija? Vai ir kāds likumprojekts ierosināts? Ministru kabinets var ierosināt Satversmes 81. panta kārtībā un pieņemt. Nē, jūs to atbalstāt! Tūkstošiem bērnu Latvijā cieš badu. Kas mums notiek medicīnā? Kā tiek aizsargāti bērni? Es gribu zināt, vai Makarova kungs vai Jaksons ir aizbraucis uz laukiem paskatīties, kas notiek lauku ambulancēs? Mēs, piemēram, bijām iebraukuši Lēdurgā un prasījām zobārstiem: ko jūs darāt, kad bērni atnāk pie jums? Viņi saka: “Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir izraut visus zobus, tāpēc ka nav naudas, par ko plombēt bojātos.” Tā tas ir daudzās poliklīnikās.

Tā ka es domāju, ka šis likums jau sen ir vajadzīgs. Protams, te vēl daudz kas ir jālabo un jāpaplašina. Bērni tiek apzagti, visādā veidā tiek apzagti. Mēs cīnāmies, bet Latvijā nevaram pārtraukt šo mašīnu un dzīvokļu apzagšanu. Latvijas vēstnieks Uzbekijā teica, ka tur tā zagšana jau sen ir likvidēta. Tur likumdošanā pieņēma likumu, ka ir 15 gadu ilgs cietumsods par to, ka nozog mašīnu vai aplaupa cilvēku, vai apzog dzīvokli, un tur vairs neviens nezogot. Es nezinu, kāpēc mēs nevaram mainīt likumdošanu arī šinī jomā?

Tā kā, Dobeļa kungs, LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai”, jūs tagad esat valdošā partija, jūs esat pie varas, tad jums vajadzētu visādi veicināt to, lai bērni būtu aizsargāti. Kas tā ir par valsti, ja mēs nevaram nodrošināt, ka mums visi bērni iet skolā? Nu ko jūs esat darījuši? Jums ir kaut kas jādara, nevis tikai tukši jārunā! Paldies. Es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā un domāju, ka mēs iesniegsim daudzus labojumus.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu uzreiz teikt, ka šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekts. Ir ļoti žēl, ka tas tik vēlu tika iesniegts. Acīmredzot, neskatoties uz visiem trūkumiem, pirmajā lasījumā tas būs jāatbalsta, lai gan te ir ļoti daudzas lietas, kas nav ietvertas, un par to es gribētu arī pateikt.

Pirmais. Šis likumprojekts acīmredzot nav saskaņots ar 13-15 gadīgajām Čaka ielas meitenēm. Ja viņām šī iela spēj nodrošināt 300-400 latu lielus ienākumus mēnesī, vai šie pasākumi, kas te ir ministrijas ziņā, un viss pārējais, viņām to spēs garantēt un kādā veidā? Un tāpēc attiecībā uz to, kas šeit ir nosaukts par prettiesisku darbību, acīmredzot ir jābūt atsevišķai nodaļai. Te nedaudz Rubina kungs tam jau pieskārās, bet citu valstu likumprojektos tas ir diezgan skaidri pateikts un to sauc par bērnu seksuālo izmantošanu. To varētu paveikt ar attiecīgiem labojumiem Kriminālkodeksā un visos pārējos sodu likumos. Ja tas netiek izdarīts, tad šim likumam vispār nav nekādas nozīmes.

Otrais. Likumprojekts varētu būt divreiz īsāks. Ir jāizmet ārā šie pilnīgi nevajadzīgie un tukšie apgalvojumi, kā arī dublējošās normas ar citiem likumprojektiem, piemēram, ka Labklājības ministrija risina bezdarba problēmu. Labklājības ministrija nerisina bezdarba problēmu! Vai arī - “Izglītības ministrijai un zinātnei jānodrošina izglītības kvalitāte”. Priekš tā ir Izglītības likums, tas te nav jāraksta. Šādas tukšas frāzes nav jāizmētā citos likumos! Vai piemēram: “Jāievieš veselības mācība”. To visu var noteikt Izglītības likumā, tāpēc nevajadzētu dublēties.

Bet ir vēl viena lieta, par kuru es gribu pateikt. Ja Latvija ir pēdējā vietā pasaulē un pēdējā vietā Austrumeiropā uzņēmumu skaita ziņā, tad pirmām kārtām vainīga un atbildīga ir Saeima, Seiksta kungs! Mēs, kuri esam strādājuši pie šiem likumprojektiem, jo mēs esam radījuši vislielāko birokrātiju pasaulē. Latvijā ir visnedraudzīgākā vide ģimenes uzņēmumu veidošanai, mazo uzņēmumu veidošanai, vidējo uzņēmumu veidošanai. Tās cēlonis nav vislielākā pasaulē pēc skaita licenču sistēma, korupcija, dažādas atļaujas un aizliegumi, bet tā ir arī likumdošana, kuru mēs ar jums piesārņojam no rīta līdz vakaram. Ja tās ir mazās krājkases, tad mēs uzliekam 10 000 latu un brīnāmies, ka neviena krājkase netiek izveidota, un tad mēs atceļam. Ja tās ir krājaizdevu sabiedrības, tad ar putām uz lūpām mēs pierādām, ka vajag 100 000 latu, lai būtu trīs vai četras bankas, kas to izdara, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Esam pēdējā vietā Austrumeiropā un pasaulē mazo un vidējo uzņēmumu skaita ziņā.

Tātad, ja ir šie mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi un ģimenes uzņēmumi, tad bērni tur strādā, viņi nemētājas pa ielām. Varbūt te viņiem nebūs 300-400 latu, bet būs 100 latu vai 200 ienākums, tomēr tas ir problēmas risinājums. To nerisina Labklājības ministrija, bet to risina Saeima.

Nākošais, ko es gribēju pateikt. Iekšlietu ministrija īsteno bērnu noziedzības novēršanas programmu. Tas ir galīgs absurds! Iekšlietu ministrija jau var tikai ar sekām cīnīties. Tātad tas atkal ir tas, ko es jau teicu, - tā ir visas valsts likumdošanas sakārtošana, un tad mēs varētu atgriezties pie šiem jautājumiem vēlreiz.

Tātad vēl. Es negribu tērēt šeit pārāk daudz laika, jo to jau iepriekšējie runātāji diezgan precīzi pateica, bet gribu izteikt konstruktīvus priekšlikumus. Acīmredzot vismaz trešā daļa, Seiksta kungs, šeit ir jāizsvītro kā pilnīgi tukši apgalvojumi, kuri absolūti neko nepasaka. Tajā pašā laikā tās lietas, kuras ir visasākās, kā es teicu, vardarbība un bērnu seksuālā izmantošana, nevis ir kautrīgi jāslēpj aiz kaut kādām prettiesiskām darbībām vispār, bet gan jānosauc, izdarot attiecīgos labojumus.

Un ir vēl viena lieta. Nacionālajai radio un televīzijas padomei arī ir jānes atbildība par to. Nevienā pasaules valstī jūs neatradīsiet, ja tā nav kabeļu televīzija, tādas filmas, kādas, teiksim, jūs tagad varat skatīties. Un ne tikai kādā laikā pēc pusnakts, bet sākot jau no deviņiem vakarā. Acīmredzot tas viss šeit ir jāiestrādā līdzīgi tam, kā tas ir citās likumdošanās.

Es domāju, ka tādā gadījumā, teiksim, varētu sākt ar pašu šo strukturālo sakārtošanu. Spriežot pēc virsrakstiem, likumprojekts gandrīz varētu būt tāds, vismaz kādu 70% apmērā. Tā doma jau ir pareiza, bet diemžēl rezultāts pašreiz ir iznācis ļoti pavājš. Bet es tomēr aicinātu pirmajā lasījumā to atbalstīt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par nožēlu, tie bērni mums patiešām nav vēlētāji, tāpēc mēs 5.Saeimā sākām ar sociālo reformu un cīnījāmies cits ar citu. Šis likums ir nokavēts, ļoti stipri nokavēts. Un ir ļoti žēl, ka neviena no ministrijām, ne arī valdība kopumā šo likumu nav iesniegusi. To patiešām ir izstrādājusi cilvēku grupa - Seiksta kunga vadītās komisijas apakškomisija. Un liels paldies viņai par to! Un, lai arī kāda šeit izskanētu kritika, par viņu ir tikai jāpateicas. Es domāju, ka arī mūsu komisija piedalīsies šinī procesā. Es jūs patiešām aicinātu varbūt vairs šobrīd neizvērst tik plašas debates. Vajag atbalstīt pirmajā lasījumā un dot priekšlikumus. Jo, ja mēs mūsu Saeimas darbības laikā pieņemsim vismaz šo likumu, tad es domāju, ka tas visas valsts mērogā būs viens no svarīgākajiem likumiem, jo runa taču ir par bērniem. Viņi ir mūsu nākotne! Nodarbodamies ar visām šīs sfēras reformām, mēs patiešām esam atstājuši viņus pēdējā vietā. Šo dokumentu ir izstrādājusi cilvēku grupa, pat ne valdība. Ļoti žēl! Un tādēļ es domāju, ka Saeimā katram jāpiedalās šā likuma pilnveidošanā, lai tas iznāk kvalitatīvs un atbilstu visām prasībām. Tāpēc es aicinu varbūt nobeigt šīs debates. Ilgi nerunāt, bet atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Mani pamudināja uzstāties Kreituses kundzes kategoriskās iebildes pret šo likumprojektu. Un es tagad sapratu, ka iepriekšējie runātāji jau ir panākuši to, ka svaru kauss ir nosvēries par labu šā likumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā. Es vienīgi gribētu piebilst, jo arī es darbojos šajā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ka šis likumprojekts ir pietiekami ilgi ticis lolots gan domās, gan darbā. Šis likumprojekts kļuva par vienu no uzdevumiem Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai, kad to pagājušajā gadā izveidoja. Šo likumprojektu mūs rosināja, mudināja izstrādāt arī vasarā notikušais Ziemeļvalstu padomes organizētais saiets par sieviešu tiesību aizsardzību, kur daudz tika runāts arī par bērniem. Bērni, par ko nupat minēja Kuprijanovas kundze, spriežot pēc socioloģisko aptauju datiem, ir pati aktuālākā problēma šodien Latvijas sabiedrībā. Tās ir ģimenes, kurās ir bērni, un tās pat pārspējot pensionāru problēmas. Un tas vien jau ir svarīgi, ka mēs par šīm lietām esam sākuši runāt.

Mēs labi zinām, ka likuma pieņemšana vien vēl neko nenozīmē, lai kaut ko realizētu, bet šādam dokumentam visādā ziņā jau ir iestrāde. Jā, te varbūt ir daudzas vispārīgas likuma normas, bet arī tās sabiedrībai ir absolūti nepieciešamas. Un tādēļ apzināsimies, ka, paralēli sagatavojot šo likumprojektu un pie tā strādājot turpmākajos lasījumos, ir jādomā par to, kā to īstenosim. Par to vakar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā arī bija runa. Tur pirmo reizi kopā ar vairākiem ministriem mēs pārrunājām šīs lietas. Un es domāju, ka mēs to apakškomisijā arī turpināsim. Un tādēļ es ļoti aicinātu šo likumprojektu nenoraidīt, bet pieņemt pirmajā lasījumā, paredzot pietiekami lielu laiku, lai nevajadzētu sasteigt to uz otro lasījumu, sagatavojot priekšlikumus. Likumprojekts ir publicēts “Latvijas Vēstnesī”, un visa sabiedrība var piedalīties tā pilnveidošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Ja mūsu jaunatnei nav nākotnes, tad arī mūsu tautai nav nākotnes. Jau pagājis ilgāks laiks, kopš esam parakstījuši konvenciju par bērnu tiesībām, bet es saprotu, ka tā konvencija nav spēkā, ja mums ir jātaisa papildlikumi. No bērnu aizsardzības organizāciju teiktā es saprotu, ka mēs pasaulei klaji melojam, cik labi vai cik grūti iet mūsu bērniem. Jo, ja pasaule to zinātu, tad tā mūsu valsti novērtētu vēl daudz, daudz zemāk, nekā tā mūs tagad vērtē. Pasaule saprot, ka mēs esam krimināla valsts, sākot no paša “kakla” - no pašas augšas, bet tā nesaprot, cik cietsirdīgi mēs esam pret mūsu nākotni.

Viss tas, ko šeit teica par bērnu seksuālo izmantošanu, par bērnu neskološanu, par bērnu veselības problēmām, tas viss ir patiesi, un tur laikam ir kaut kāds mērķis. Vajadzētu “tēvzemiešiem” paprasīt, kas tas ir par mērķi, jo tie bezjēgas ģimeni izmet no dzīvokļa par samērā mazu parādu un tad atdala vecākus no bērniem, un tad tos bērnus ieliek kādā bērnunamā, kur valsts maksa par bērnu ir daudz, daudz lielāka. Un šādas bezjēdzības notiek ik dienu!

Man ir tā sāpe - sēdēt Demogrāfijas apakškomisijā, un es tur bieži klusi raudu, jo tur mēs strīdamies par to, vai mēs tagad pieliksim divus latus vai trīs latus jūlijā bezvīra mātei, lai viņa var audzināt savu bērnu. Mēs spēlējam kaut kādu, manuprāt, neticami negantu un ļaunu spēli.

Mums naudas netrūktu, draugi, ja mēs patiesi gribētu mūsu jauno paaudzi audzināt. To parāda 58 miljoni latu, kas tikko kā ir parādījušies kā papildnauda mūsu budžetā. To pierāda tie 500 miljoni latu, kas skrien mūsu budžetam garām. Bet kā mums trūkst? Trūkst sirdsapziņas un rūpes par mūsu nākamo paaudzi! Un šīs rūpes trūkums sākas tieši šeit - mūsu Saeimā. Un to redz visur. Godājamais Prezidenta padomnieks un Šķēles kunga padomnieks, un nezin kā vēl padomnieks Grūtupa kungs var par darbu, kurā viņš nekā nezina, saņemt 300 tūkstošus latu. Un cik no visa tā tiek bērniem? Tai mātei, kurai ir jāaudzina bērns par 3 latiem mēnesī? Un tāda tā situācija ir.

Pagājušās nedēļas nogalē es biju laukos - pie Lietuvas robežām. Tur man ar smaidu stāstīja, ka statistika rādot, ka viņiem nav bezdarba, tāpēc ka tiem cilvēkiem nav tās naudas, lai aizbrauktu uz Saldu reģistrēties kā bezdarbniekam. Viņiem neesot arī tādu, kas neiet skolās. Un atkal reģistrācijas nepilnību dēļ. Un tā, lai gan viņiem iet grūti, visi, kuri grib izdzīvot, strādā un viens otram palīdz. Tādā veidā viņi tiek cauri. No valsts, no centra nāk tikai blēņas - re, cik labā valstī mēs dzīvojam! Nav bezdarba! Rubā nav bezdarba! Neviena bezdarbnieka, lai gan 60% iedzīvotāju nav darba. Jo trūkst tā lata, lai aizbrauktu līdz Saldum un reģistrētos kā bezdarbnieki...

Bet cik labā valstī mēs dzīvojam! Ko mēs šodien šeit, Saeimā, darīsim? Mēs uzrakstīsim likumprojektu un raudāsim par vārdiem, kaulēsimies par vārdiem. Mums ir 58 miljoni latu, ko izdalīt. Ja mēs gribētu kaut ko pozitīvu izdarīt, nevis tikai pļāpāt, tad mēs varētu ķerties pie šo 50 miljonu latu dalīšanas. Lai tiem jaunajiem būtu, lai viņi augtu! Lai viņiem būtu dzīvesspēja! Vēlāk - arī nodokļu maksāšanas spēja. Bet nē!

Draugi, mēs šeit cits ar citu amizēsimies, raudāsim kopā, spēlēsim “baltos zvirbuļus” Demogrāfijas komisijā un citur. Varbūt apvainosim viens otru, bet naudu izdalīt negribēsim jaunatnes veselības vajadzībām vai skolu vajadzībām, vai mātes pabalstu vajadzībām, vai dzīvokļa saglabāšanai tiem cilvēkiem, kuriem nav tās naudas, jo trūkst šo darba vietu, lai tas bērns varētu dabūt to, ko mēs šeit it kā solām. Mēs šeit dosim tukšus solījumus.

Man kāds saka, ka it īpaši Latvijā solītais makā nekrīt, bet, skat, šeit mēs solīsim izglītību un veselības aprūpi, dzīvības aizsardzību, ēdienu, apģērbu, siltumu, tīru dzeramo ūdeni, morālo audzināšanu. Taču ziniet, draugi, šis papīrs, par kuru mēs daudz runāsim komisijās, tas nevienam bērnam nepalīdzēs. Palīdzētu tas, ja mēs vairs nezagtu un to naudu dotu tam bērnam. Palīdzētu tas, ja mēs vairs nemuldētu, bet tos 58 miljonus latu sāktu tūlīt dalīt, jo tas bērns mirst šodien, ja ne gluži fiziski, tad katrā ziņā morāli. Un kas ir ar to, kurš neiet skolā, kas ar viņu notiek?

Draugi, es balsošu par šo likumprojektu, lai gan mums jau ir likums - tā konvencija, kuru mēs nepildām, par kuru mēs melojam, ka mēs to pildām. Un kas tad būs ar šo likumu? Mēs to pieņemsim, bet tad nāks no “tēvzemiešiem” un no Makarova kunga ziņojums, ka, rau, cik spoži klājas mūsu jaunatnei, jo mēs ikkatru punktu pildām, kaut gan mēs nereģistrējam tos bērnus, kuri neiet skolā, bet mēs reģistrēsim tikai tos, kuri ir skolā. Un tā nu viņi visi ies skolā. Mēs nereģistrēsim slimos bērnus, jo tos mēs neuzskatīsim par bērniem, un tad mums būs kaut kāda cita klasifikācija. Mums būs tikai veseli bērni! Un mēs šādi vienkārši sevi un pasauli mēģināsim maldināt.

Ja mēs gribētu kaut ko īsti darīt, tad mēs varētu izveidot izmeklēšanas komisijas bērnu jautājumā, lai “Panorāmā” katru dienu par šo jautājumu runātu. Un mēs varētu šeit katru dienu izdalīt miljonu latu kādai programmai, lai tiem bērniem patiešām ietu labāk. Bet mēs šeit spēlējam pirmsvēlēšanu kampaņu - ar asarām, ar foršiem vārdiem... Lūk, kā mēs gribētu... Un, skat, cik skaistus vārdus mēs sakām, solām, bet nekā nedarām.

Es jums lūgtu padomāt par to, ja balsosim par šo likumu. Es arī lūgtu Finansu ministriju nākt klajā ar jaunu budžetu, ar jau sadalītiem šiem 58 miljoniem. Tad dosim tam bērnam iespēju dzīvot! Dosim mūsu tautai iespēju dzīvot. Advokatūras likumā pateiksim to, ka, ja advokāts saņem vairāk nekā 200 latu stundā, tad papildu honorārs ir jādod bērniem. Darīsim kaut ko pozitīvu! Nerakstīsim vēl kaut ko tādu, par ko mēs varētu melot. Būs vēl viens standarts. Jūsu Padomju Savienībā, kā man stāsta, bija vislabākā Konstitūcija visā pasaulē, bet neviens to nepildīja. Bet nu mums atkal būs kaut kāds likums bez izpildvaras. Šeit nekur nav pateikts, cik naudas būs, kad būs, kurš būs atbildīgs un kurš tiks sodīts par to bērnu. Nav! Tomēr atbildīgie laikam esam mēs. Kāpēc mēs šādu teātri tautas priekšā atkal spēlējam? Vai mēs nevarētu patiešām nolemt un kaut ko darīt? Makarova kungs, kā būtu, ja jūs atnāktu ar budžetu, kas ļautu, lai bērniem būtu tā skola un veselība? Paņemsim lielu daļu no tiem 58 miljoniem un šodien sadalīsim! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pārāk daudz te vairāki deputāti minēja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdu, tāpēc es atnācu tribīnē, lai nepaliktu parādā jums. Likums, protams, ir pavājš, tas visiem ir skaidrs, taču arī jūs, kuri tik dedzīgi runājāt un faktiski noliedzāt likumu, saprotat, ka šis likums ir vajadzīgs, ka likums sen bija vajadzīgs, ka ir jau nokavēts. Redziet, nu ir parādījies likums, bet atkal ir slikti. Tāpat kā daudzas iepriekšējās reizēs, kad runa bija par dažām citām lietām. Un tā jau vienmēr, opozīcijai ir... (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”) Es jau teicu ne reizi vien: jo sliktāk tautai, jo sliktāk bērniem -, jo opozīcijai ir labāk, jo tā tad var brūķēt muti šeit.

Nākamais. Mauliņa kungs, Rubina kungs, arī Valdmaņa kungs! Tā vien liekas, ka jūs esat pamodušies tikko no murgaina miega un neko nezināt, kas ir noticis iepriekšējās dienās, iepriekšējos mēnešos un gados. (Starpsauciens: “Tabūn, kāp nost!”) Jūs tagad vainojat visos grēkos apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras premjers vada valdību tikai dažus mēnešus, taču jūs aizmirstat visus 50 okupācijas gadus, visus neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gadus, jūs identificējat visu un koncentrējat visus spēkus tagad, lai teiktu kritiku par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tātad, jūsuprāt, pa dažiem mēnešiem visu vajadzēja pārvērst leiputrijā. Tas, ka šā premjera laikā tagad parādījās šis likums, atkal ir slikti. Šī premjera laikā valdība rūpējas par likuma iesniegšanu Saeimā. Arī mūsu frakcijas deputāte Prēdeles kundze strādāja pie šī likuma, ļoti nopietni strādāja. Žēl. Protams, top pirmo reizi šāds likums, un laikam ir saprotams, ka tas ir pavājš, bet tāpēc jau mēs varam strādāt ļoti nopietni pie šī likuma. Visi, kam ir tik dedzīga vēlēšanās palīdzēt bērniem, strādājiet, lūdzu, un iesniedziet labojumus nākamajiem lasījumiem! Es atgādināšu: tas, ka premjera Krasta, mūsu partijas biedra laikā, piemēram, bērna piedzimšanas pabalsti ir palielināti no 30 līdz 190 latiem, atkal ir slikti jums. Tas, ka pabalsti daudzbērnu ģimenēm ir palielināti, atkal jums ir slikti. Viss ir slikti, vai ne? (Starpsauciens: “Tad ir labi!”) Tāpēc es lūgšu - atjēdzieties reiz no šī ilgā murga un paskatieties patiesībai acīs, un beidziet šeit tērēt laiku un musināt tautai prātu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribas teikt par šo pavājo likumu... un vēl kaut kā Tabūna kungs teica... Es nebiju murgā un negulēju... Kad skatījos uz Tabūna kungu, tad tiešām man likās, ka zālē parādījies ir nedaudz murgs. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es varētu piekrist domai, ka šis likums ir jānosūta uz komisijām un kārtīgi ar to ir jāstrādā. Būsim atkal, no otras puses, reālisti: kamēr cienījamais biedrs Krasts valdīs, tikmēr, protams, būs grūts jautājums - kā būs ar tiem bērniem? Protams, man bija patīkami dzirdēt, ka biedrs Krasts ir iedevis līdzekļus grūtdieņiem, paaugstinājis algu, lielākus pabalstus dod... Es priecājos, ka Krasta kungam ir tādi papildu līdzekļi un viņš var to atļauties. Bet, man liekas, drīzāk tā patiešām īstā problēma, ko arī daudzi no opozīcijas pareizi norādīja, ir reālais finansējums. Ja nākamajā gadā mēs risināsim to, ka atkal ir mūsu mistiskais bezdeficīta budžets. Un vieni no cietējiem ir tieši bērni, jo nav tās naudas, Tabūna kungs. Nu nav tās! Es, protams, saprotu, ka valdošā vairākuma pārstāvjiem, kuri ir Aizsardzības ministrijā, ir vajadzīgs nopirkt vecas šautenes vai uzdāvināt saviem darbiniekiem zelta rokassprādzes, bet tā ir tā nauda, kas netiek tiem bērniem. Un tādēļ, cienījamais Tabūna kungs, es saprotu, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir valdošā partija un jūsu premjerministrs ir pie varas. Un labklājības ministrs ir cienījamais Makarova kungs, arī viņš ir jūsu biedrs. Un tad tomēr ir jānes tā atbildība un, Tabūna kungs, nevajag bēgt no atbildības. Nesiet šo atbildību! Ja sēžat šajos krēslos, tad nesiet to! Tabūna kungs, vakarā paejiet pa ielu un paskatieties tos bērnus - jūs varbūt neesat tādus redzējis -, kuri pa vakariem klīst apkārt pa ielām. Tā ir mūsu jaunā paaudze. Tāpat arī toreiz, kad jūs atteicāties atcelt no amata Makarova kungu, bija problēma saistībā ar bērniem, tā pati problēma, ka dzimstība ar katru gadu samazinās. Tā ir realitāte. Mirstība palielinās. Tabūna kungs, tie ir jūsu vēlētāji, ko jūs paši ar savām rokām lēnām uz kapsētu nosūtāt. Un tādēļ es domāju, ka jums, Tabūna kungs, nevajadzētu kāpt šeit tribīnē. Vienīgais, ko jūs varējāt teikt, ir tas, ka jūs, tāpat kā biedrs Krasts, esat ar mieru vēl kādus desmit latus piemest nabaga bērniem, bet jūs neesat spējīgs to izdarīt. Un tādēļ es nemaz arī neceru uz šādu iniciatīvu no jūsu puses. Bet šis likums jāizstrādā. Cita lieta (es šajā ziņā piekrītu kolēģiem no opozīcijas), ka tas paliks deklaratīvs papīrs, kuru mēs varēsim kārtējo reizi rādīt un teikt, ka mums ir likums, kuram nav finansējuma. Nu, ja mums tas ir vajadzīgs vienkārši tādēļ, lai būtu ko starptautiskajām struktūrām parādīt, ka mēs tā rūpējamies par tiem bērniem, un mēs to papīru parādīsim, no tā vien jau tas bērns apģērbts nebūs un no tā tie bērni nedzims, Tabūna kungs. Tādēļ es vēlreiz saku: man interesē uzzināt no vairākuma, kāds ir reālais finansējums. Varbūt tad, ja daļa jūsu ministru paliktu taupīgāki, parādītos nauda arī bērniem. (Starpsauciens: “Tabūns vainīgs pie visa...”)

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es vēlreiz gribu teikt, ka es atbalstu Bērnu tiesību aizsardzības likumu, un šajā kontekstā, Tabūna kungs, es gribētu dzirdēt... es gribētu, lai mēs kaut ko pasacītu no vēsturiskā aspekta, Tabūna kungs. Tiešām, - jau sen vajadzēja pieņemt šādu likumu, bet jūs jau te esat no 5.Saeimas un 5.Saeimā jūs balsojāt tikai par vienu likumu, tas bija Pensionāru likums, par kuru jūs balsojāt, un tāpēc mūsu pensionāri tik neaizsargāti bija. Ja mēs skatāmies, kā tas ir virzījies visu šo laiku, tad redzam, ka tomēr jūsu partijai ir jāuzņemas atbildība par to, ka pašreiz tik daudz bērnu neiet skolā, ka tik daudzi bērni pa ielām klīst, nodarbojas ar prostitūciju, ka tik daudzi slimo ar tuberkulozi un ar citām slimībām, ka nekāda profilakse nedarbojas, medicīna ir pilnīgi “nolaista uz grunti”. Jūs esat līdzvainīgs, Tabūn! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir līdzvainīga! Es negribu teikt, ka jūs, Tabūn, esat kādreiz bijis, teiksim... vai sitis bērnus; avīzē rakstīja, ka jūs tikai sievietes esat sitis, bet par bērniem nekas nebija minēts. Jūs, Tabūn, jau esat desmit vai sešus gadus Saeimā, jūs esat visām valdībām ēdis no rokas, ja var tā teikt, - pie Zīgerista ēdāt, senāk pie komunistiem jūs bazūnējāt pa radio... Jūs ne reizi tam nepieskaraties. Tagad, kad jūsu biedrs Krasts, kā jūs sakāt, ir premjers, ierosiniet viņam, lai viņš kaut ko veic! Jo nevar taču tā būt, ka bērni ubago Rīgas ielās. Pastaigājiet tajā tunelī pie Centrāltirgus, tur katru dienu pieci seši mazgadīgie ubago. Viņi ubago un tiek ievilkti gan prostitūcijā, gan visā pārējā. Tabūn, tā ir prostitūcija! Prostitūcija ir ne tikai tā, ka jūs piekrītat pārdot Latvijas zemi, bet prostitūcija ir arī tā, kas ir uz ielas. Bērniem nav ko ēst, un viņi ir spiesti nodarboties ar prostitūciju, viņi neiet skolā. Es vienu dienu gāju... es ar mazbērnu gāju, un tur pie aptiekas viens mazs ubagoja. Es viņam saku: “Ko tu ubago?” Aicinājām viņu nākt līdzi uz kafejnīcu, lai izmaksātu ēdienu viņam, tad viņš aicināja vēl savu māsu, kas aptiekā... Viņš neejot skolā tāpēc, ka neesot grāmatu, ka tur liekot pirkt grāmatas. Vai tad jūsu partijas biedrs nebija pusotru gadu izglītības ministrs? Tagad jūsu partijas biedrs ir premjers. Nu tad rīkojieties, pieņemiet kaut kādus likumus! Pieņemiet kaut vai kādus pagaidu likumus, dariet kaut ko! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre.

R.Leitena (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien ar lielu gandarījumu nācu uz Saeimas sēdi, jo beidzot tiks pirmajā lasījumā apspriests mūsu valstij tik nepieciešamā Bērnu tiesību aizsardzības likuma projekts. Šodien runāšu no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas bijušās priekšsēdētājas skatījuma. Tāpēc, cienījamie deputāti, paskaidrošu, kā šis likumprojekts tika veidots. Tādējādi būs varbūt arī atbilde un skaidrība oponentiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pēc valstisko un nevalstisko bērnu organizāciju lūguma izstrādāt Bērnu tiesību aizsardzības pamatlikumu izveidojām Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju, kurā bija pārstāvēti visu frakciju deputāti. Tika izveidota darba grupa likuma izstrādei, kuras sastāvā iekļāvām visu ieinteresēto ministriju pārstāvjus. Tajā strādāja Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas speciālisti, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām. Darbā tika iesaistīti juristi, kuri specializējušies tieši bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un izstrādājuši likumu par bāriņtiesām. Iepazināmies arī ar mūsu kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - bērnu tiesību aizsardzības likumiem, un gribu uzsvērt to, ka šo valstu parlamentos Bērnu tiesību aizsardzības likums pieņemts kā viens no pirmajiem brīvvalsts likumiem. Iepazināmies arī ar Ziemeļvalstu pastāvošo likumdošanu un praksi, lai nepieļautu kļūdas likuma veidošanā. Vienlaikus ar šo likumprojektu tika iesniegts komisijā arī otrs - alternatīvais - likumprojekts no Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centra. Tas viss, cienījamie deputāti, norāda uz to, ka šis likums ir tiešām nepieciešams. Alternatīvajā likumprojektā bija plašāk skatīti riska jautājumi, kuri ir atrunāti jau citos likumos, piemēram, Civillikumā, Kriminālprocesa kodeksā un Bāriņtiesu likumā. Tomēr komisija iekļāva atsevišķas normas no alternatīvā likumprojekta, un tam piekrita arī Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centrs. Sagatavotā likumprojekta pirmais variants tika nodots izskatīšanai visām manis minētajām ministrijām, kā arī Pašvaldību savienībai, visām pašvaldībām, skolu valdēm, kurās strādā bērnu tiesību aizsardzības speciālisti. Saņēmām atzinumus un ierosinājumus, kurus iestrādājām likumprojektā. Darba gaitā bija cieša sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes bērnu tiesību speciālistiem, un pašreiz gaidām šīs padomes eksperta slēdzienu.

Cienījamie deputāti! Šis Bērnu tiesību aizsardzības likuma projekts būs balsts pastāvošajai struktūrai un nodrošinās tālāku detalizētu, tiesiskāku bērnu tiesību aizsardzības sistēmas virzību mūsu valstī, jo tiks iestrādātas vairākas normas, kuras ir ļoti gaidītas no bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem.

Šodien es negribu analizēt pantus, gribu pieskarties tikai 55.pantam. Tur būs norma, ka nedrīkst vardarbību cietušos bērnus rādīt televīzijā un presē, jo tas ir ļoti nepieņemami. Mēs ļoti bieži redzam presē, ka intervē šos bērnus, un aizmirstam, ka viņiem ir jādzīvo mūsu vidē - un bērni ir ļoti nežēlīgi!- un ka viņiem ir liegts veidot tālāk savu personību.

Mēs bieži runājam par prioritātēm attiecībā uz likumiem. Viena no 6.Saeimas prioritātēm būtu izstrādāt šo Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Es jūs visus aicinu: liksim visus prātus un zināšanas kopā, dosim viens otram padomu, sniegsim priekšlikumus, lai varētu šo likumprojektu veidot! Mūsu valstī pašreiz ir ļoti maz bērnu, tāpēc mēģināsim viņus aizsargāt! Palīdzēsim viņiem, kaut esam nabadzīgi! Arī trūcīgās ģimenēs to mazumiņu no tā labā mēs taču atdodam savam bērnam.

Cienījamie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu un aicinu - pieņemiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Būs ilgāks laiks līdz otrajam lasījumam, un iestrādāsim jūsu ieteiktos priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Seiksta kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi, par jūsu runām. Es pateicos par jūsu runu to daļu, kurā tika izteikti priekšlikumi un analizēts projekts. Ja jūs to akceptēsiet, tad mēs - es domāju, ne tikai Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, bet arī Cilvēktiesību komisija - ar Juridiskā biroja palīdzību darīsim visu, lai tiešām sakārtotu daudz kritizēto, bet ļoti nepieciešamo projektu. Ļoti lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Kādi ir apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka termiņš ir 20.februāris? Paldies. Iebildumu nav.

Godāti kolēģi, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu - pārcelt šodienas vakara sēdi uz 5.februāri.

Par iesniegumu vēlas runāt deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu atcelt vakara sēdi tāpēc, ka es jūtu, ka šodien opozīcija ir nogurusi. Ne vienmēr kvantitāte pāraug citā kvalitātē, kā marksisti mācīja. Ne vienmēr, kad ir desmit sapuvuši kartupeļi... ja valstij piedāvā sapuvušus kartupeļus, tad ne vienmēr var saražot “čipsus”. Tāpat arī ne vienmēr, ja uzdod desmit pieprasījumus, bez tam vēl 15 jautājumus, var atrisināt valsts problēmas. Un no tā, ka izrauj pāva spalvas, pāvs nepaliek gudrāks. Tā ka es aicinu pieņemt priekšlikumu par vakara sēdes atcelšanu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija). (Starpsauciens: “Pasaki,ka tu neesi noguris!”)

Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami, ka Jurdža kungs jau sāk zināt to, kādā stāvoklī ir opozīcija un ko opozīcija domā. Iespējams, savi cilvēki jau visur ir. Bet, cienījamie kolēģi, es drīzāk domāju, ka cienījamā pozīcija varbūt ir pārgurusi no intelektuālā darba. Tā kā Dobeļa kungs jau pareizi kliedza, ka nav nogurusi, es domāju, ka arī Dobeļa kungs tomēr atbalstīs to, ka jautājumu un atbilžu vakaram ir beidzot jābūt. Un es dziļi jūtu līdzi Čerāna kungam, viņš jutīsies satriekts. Es domāju, nevajadzētu viņu šodien apbēdināt un vajadzētu ļaut, lai Čerāna kungam arī būtu jautājumu un atbilžu vakars. Tādēļ es šinī gadījumā aicinu visus pulksten 17.30 draudzīgi tikties ar mūsu mīļotajiem ministriem, to skaitā ar biedru Krastu un visiem pārējiem, kas vēl varētu ierasties. Es aicinu atbalstīt vakara sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par sēdes noturēšanu šovakar. Godātie kolēģi, izlemsim jautājumu, vai šovakar sēde būs vai nebūs. Tādēļ balsosim par desmit deputātu iesniegto dokumentu par sēdes pārcelšanu no 29. janvāra uz 5.februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums vajadzēs divus dokumentus. Kā pirmo vajag dokumentu nr. 3676, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 106.1. panta pirmās daļas palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - svītrot 106.1.panta pirmajā daļā palīgteikumu? Iebildumu nav. Paldies. Komisijas viedoklis ir akceptēts.

O.Grīgs. Tālāk. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt no likumprojekta teikumu: “Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.”

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīga kungs! Vai deputātiem ir iebildumi, ja pēc komisijas iniciatīvas tiek svītrots no likumprojekta teikums “Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.”? Iebildumu nav. Paldies. Komisijas viedoklis ir akceptēts.

O.Grīgs. Ja drīkst piedāvāt priekšlikumus, tad Aizsardzības komisija ierosina, ka līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim, Grīga kungs, un tad pieņemsim jūsu priekšlikumu, es ceru, attiecībā uz trešo lasījumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā. Tagad, lūdzu, Grīga kungs, ierosiniet termiņu trešajam lasījumam.

O.Grīgs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 5.februārim. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir dokuments nr. 3677. Likumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.

Sēdes vadītājs. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgā komisija iesaka noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nepiekrīt. Vai vēlas kāds runāt? Vēlas.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Kaksīša kungs, mums ir sešas minūtes palikušas. Pietiks? Paldies.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir noraidīts nepamatoti. Acīmredzot ir svarīgi saprast to, ka šis likums, kā jau iepriekš, likumā izdarot labojumus, ir atzīmēts, ir īpašs likums tiem gadījumiem, kad par šiem pārkāpumiem ir paredzēta arī zaudējumu atlīdzināšana, ja to rezultātā ir radušies zaudējumi. Tātad šeit runa ir nevis par pārkāpumu kā tādu, bet par pārkāpumu, kura rezultātā ir radušies zaudējumi. Tādēļ izslēgt no otrās daļas tos vārdus, tas ir, noraidīt to priekšlikumu, kuru izteikusi Juridiskā komisija, es domāju, nav pareizi. Šeit tiešām būtu vietā runāt, ka ir atlīdzināmi tie zaudējumi, kuri ir radušies pārkāpumu rezultātā. Salīdzinājuma labad es gribu pateikt piemēru. Piemēram, administratīvais pārkāpums. Salīdzināsim. Ja šoferim nebūs līdzi tiesību, bet būs notikusi avārija un citu pārkāpumu nebūs, tad arī tiesību neesamība būs tikai formāls pārkāpums, bet nebūs par pamatu, lai uzskatītu, ka viņš ir vainīgs. Tātad ir arī vajadzīga šī cēloniskā sakarība starp pārkāpumu un pārkāpuma rezultātā radušos zaudējumu, lai būtu pamats šo zaudējumu atlīdzināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies runāt Kārlis Druva. Vai jums pietiks ar trim, četrām minūtēm? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs labi sapratām, ko Kaksīša kungs teica. Šajā jautājumā mēs patiešām diezgan plaši diskutējām, un mums bija uzaicināti visādi eksperti tieši šajā jautājumā. Jautājums ir taisni par zaudējumu. Kā varētu izvērtēt šo zaudējumu? Vai tas būtu materiāls zaudējums vai laika zaudējums, vai vienkārši tiešs normu pārkāpums? Tādēļ arī radās taisni šī redakcija, ko jūs tagad redzat, jo citādāk ir grūti izteikt šo īpašo zaudējumu. Ja kāds nelikumīgi aiztur jūs uz četrām piecām dienām, vai tas ir materiāls zaudējums? Tas ir jūsu laika zaudējums, kas pārkāpj jūsu civiltiesības un kas tādā veidā tik un tā ir traktējams kā zaudējums. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavoto redakciju, jo mēs to radījām nevis vieni paši, bet sadarbībā ar mūsu ekspertiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dobeļa kungs, vai ar vienu minūti pietiks? Lūdzu! Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runa ir par rīcību šajā gadījumā. 1.pants. Tie ir vispārīgie noteikumi, un ir runa par rīcību - nelikumīgu rīcību. Šeit nav svarīgi, vai tās rīcības rezultātā ir radušies vai nav radušies zaudējumi. Mēs šeit uzskaitām vispārīgos noteikumus, un tieši tāpēc mēs izņēmām ārā šos vārdus: “kuru rezultātā ir radušies zaudējumi”. Tas viss ir sekundārs šeit. Tāpēc otrajā daļā ir jārunā tikai par šo nelikumīgo rīcību. Un paskaidrojums. Kas tad ir šī nelikumīgā rīcība? Lūk, tas ir mūsu arguments. Protams, mēs balsojot to izšķirsim, bet tieši tāpēc komisijā šis arguments guva virsroku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl vēlas runāt deputāts Juris Kaksītis, bet nu ir vairs tikai viena minūte, Kaksīša kungs!

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es pamēģināšu iekļauties šajā vienā minūtē. Es galīgi nesaprotu šo nostāju. Nav runa tikai par pārkāpumu kā tādu. Ja pārkāpuma rezultātā nav radies nekāds zaudējums, tad zaudējuma atlīdzināšana vispār nebūs nepieciešama. Es vēlreiz atkārtoju: te ir jāņem vērā šī cēloņu sakarība. Es piekrītu tam piemēram - ja kādu aiztur... Bet tad ir jāatrod šis pārkāpums. Ja kādu aizturēs pamatoti, bet pārkāpums būs pieļauts, piemēram, viņu savlaicīgi nenopratinot vai arī izdarot kādu darbību bez pieaicināto uzaicināšanas... pārkāpums tad būs noticis, bet tas nav nekādā cēloniskā sakarībā ar to, ko saka šeit. Pārkāpums būs, bet ne jau tā pārkāpuma rezultātā ir radies kaut kāds zaudējums. Lūdzu, paredzēsim likumā... Jā, tas var būt gan materiāls zaudējums, gan arī morāls zaudējums. Kā viens, tā otrs ir atlīdzināms, ja tas ir paredzēts likumā, bet tam ir jābūt cēloniskā sakarībā ar tām reālajām sekām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu, nobalsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu - papildināt 1.panta otro daļu ar vārdiem: “kuru rezultātā ir radušies zaudējumi”. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 8, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekta izskatīšana ir jāpārtrauc.

Ir jāizskata piecu deputātu ierosinājums turpināt šīsdienas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Starpsaucieni: “Nē, nē!”)

Vēlas kāds runāt “par” vai “pret”? Vai balsosim tūlīt? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvanu! Balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, vai strādāsim līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts. Sēdi pārtraucam. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus! Godātie kolēģi, pirms rezultātu nolasīšanas atgādinu, ka nākamā kārtējā sēde ir 5.februārī, nākamajā nedēļā, ceturtdien, pulksten 9.00. Nākamajā ceturtdienā darbu sāksim, turpinot šobrīd pārtraukto likumprojekta izskatīšanu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Janīna Kušnere, Gundars Valdmanis, Andris Saulītis, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Valdis Nagobads, Jānis Rāzna, Dainis Turlais, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Andrejs Požarnovs, Normunds Pēterkops, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Aristids Jēkabs Lambergs.

Sēdes vadītājs. Paldies. 29.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute