Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas desmitā sēde

2001.gada 13. un 14.jūnijā

(2001.gada 13.jūnijā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.  

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam šīsdienas sēdi, ir jālemj par iespējamām darba kārtības izmaiņām.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 10.punktu lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”“ trešajam lasījumam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts kā darba kārtības 10.punkts.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas, tātad pēc darba kārtības 19.punkta, lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Detektīvdarbības likums”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Ir saņemts deputāta Imanta Kalniņa iesniegums - lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt kā darba kārtības 12.punktu. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas, tās 45.punktu - pieņemšanai trešajā lasījumā sagatavoto likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” - iekļaujot darba kārtībā pēc likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā”.

Deputāts Arnis Razminovičs vēlas runāt “par”. Lūdzu!

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu nebūvēt mājai jumtu, pirms nav skaidri zināms, kādi būs mājas pamati un no kā pati māja būs. Proti, aicinu likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” skatīt pēc tam, kad būs trešajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, jo normas un priekšlikumi, kas ir ietverti likumprojektā “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, ir ciešā saistībā ar Komerclikumu. Aicinu šodien izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Neviens nevēlas runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, iekļaujot to darba kārtībā pēc likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus “Par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Kalniņa, Freimaņa, Čevera, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sociāldemokrāti ir iesnieguši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Gribētos uzsvērt, ka mēs to esam izdarījuši jau vairākkārt. Aicinām arī valdības partijas īpaši nākt pretī sabiedrības mazturīgākajai daļai, kas mūsu valstī ir ievērojama sabiedrības daļa. Tādējādi mēs varētu nākt pretī arī tiem mazturīgajiem īrniekiem, par kuriem ir nobažījušās valdības partijas, kuras uzskata, ka viņu intereses varētu tikt skartas.

Es gribētu uzsvērt: ja mūsu valstī reāli pietrūkst naudas gan pedagogu atalgojumam, gan mediķiem, zemniekiem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem, tad mēs zināmā mērā varētu nākt viņiem visiem pretim ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi. Jo pašreiz visiem iedzīvotājiem ir vienāds iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā to apliecina arī valdības partijas, atzīstot to par “plakano” nodokli, - 25%. Divdesmit pieci procenti! Mums vajadzētu zināmā mērā rast šādu iespēju... Ja mēs nevaram palielināt algas, tad vismaz varam sabiedrības mazāk turīgajai daļai, mazāk atalgotajiem strādājošajiem, nākt pretim šādā veidā - palielināt viņiem reālo algu, samazinot viņiem nodokļu slodzi. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs, pilnīgi visās, ir diferencētā ienākuma nodokļa likme, kas ir robežās no 10% līdz 57%, bet Latvijā pašreiz likme ir visiem vienāda. Sociāldemokrāti ierosina no nodokļu aplikšanas atbrīvot personas, kuru ienākums nepārsniedz 60 latus mēnesī. Tālāk. Mēs ierosinām, ka nodokļu likme būs samazināta un diferencēta tiem nodokļu maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 200 latus. Tātad visi tie cilvēki, kuriem darba alga ir līdz 200 latiem, būs ieguvēji. Tālāk. Nodokļa likme tiem, kam alga ir no 200 latiem līdz 400 latiem, saglabāsies tā pati - 25%. Tātad arī visi, kuriem alga būs līdz 400 latiem, nebūs zaudētāji. Sākot no 400 latiem, tas ir, virs šīs summas, būs pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Taču, ja mēneša alga būs, piemēram, 1200 lati, tad gan likme būs jau nemainīga - 48%.

Turklāt mēs ierosinām mēneša neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 29 latiem (pašlaik tas ir tikai 21 lats), un tādējādi tas atbilstu arī valsts noteiktajam nabadzības līmenim, kas ir 28,67 lati.

Līdz ar to sociāldemokrāti praktiski ierosina samazināt nodokļu masu mazāk atalgotajiem strādājošajiem. Mēs ierosinām samazināt negatīvo sociālo pretstatu tautas labklājībā un sākt sabiedrībā veidot plašu un stipru vidusslāni.

Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, tādējādi mēs praktiski samazinātu nodokļu smagumu tieši tiem cilvēkiem, kuriem nodokļu nasta ir vissmagākā, visgrūtākā. Līdz ar tās samazināšanos pieaugs gan maksātspējīgs pieprasījums pēc patēriņa precēm, gan darba vietu skaits, gan arī uzņēmumu apgrozījums, jo pieprasījums pēc patēriņa precēm būs pietiekami liels, lai to ietekmētu.

Ja mēs to visu īstenotu jau nākamgad, tad Latvijas valsts budžetā būtu vēl papildus 2 miljoni latu, kurus dotu progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Laika posmā no 2002.gada līdz 2010.gadam tas dotu valsts budžetā no 40 līdz 50 miljoniem latu.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, visās Austrumeiropas valstīs, izņemot Latviju, ir progresīvais ienākuma nodoklis. Minēšu atsevišķus piemērus. Vācijā iedzīvotāju progresīvā ienākuma nodokļa minimālā likme ir 19%, bet maksimālā - 53%. Lielbritānijā ir attiecīgi 20... 25% un 40%. Dānijā - nepilni 30% un 58%. Es varētu minēt ļoti daudz tādu piemēru. Ja mēs gribam virzīties uz Eiropas Savienību, tad mums, protams, tai jātuvojas arī likumdošanas jomā. Nevar būt tā, ka Eiropas Savienībai atbilstošus nodokļu likumdošanas aktus mēs pieņemsim tikai tad, kad būs pabeigta mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Es uzsveru, ka šajā sakarā mums vajadzētu ņemt vērā, ka ir analoģija ar iestāšanos NATO: mums ir jāpietuvinās NATO standartiem līdz tam brīdim, kad būsim iestājušies NATO, nevis pēc tam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”. Neviens nevēlas runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”“ nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 32, atturas - 23. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Bojāra, Salkazanova, Freimaņa un Barčas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Praktiski mēs šā gada budžetu neskaram un uzskatām, ka nākamā gada budžetā zaudējumi šo grozījumu sakarā varētu būt nelieli - no 10 līdz 15 tūkstošiem latu. Mēs ierosinām dot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides tiem darba devējiem, kuri savos uzņēmumos pieņemtu darbā invalīdus. Pašreiz ir zināmas priekšrocības - ļoti pozitīvas priekšrocības! - atsevišķām invalīdu biedrībām, atsevišķiem šādiem uzņēmumiem, piemēram, nedzirdīgo un neredzīgo invalīdu biedrībām, to uzņēmumiem. Uzņēmējiem, kuri nav saistīti ar šīm biedrībām un to uzņēmumiem, šādu priekšrocību nav. Mēs uzskatām, ka vajadzētu darba devējus materiāli ieinteresēt, lai viņi atvērtu jaunas darba vietas, dotu darba vietas tieši invalīdiem, un rezultāts būtu tas, ka pie Saeimas vairs nenotiktu invalīdu piketi, jo tiem invalīdiem, kas grib un var strādāt, būtu dotas iespējas strādāt un nopelnīt vairāk par to niecīgo pabalstiņu, ko viņi pašreiz saņem no valsts.

Tas būtu viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka pašreiz ir tāda situācija, ka invalīdiem netiek mūsu likumdošanā nodrošinātas reālas iespējas integrēties sabiedrībā. Praktiski viņu situācija ir diezgan bēdīga, jo viņi nevar atrasties darba kolektīvos un var zināmā mērā strādāt kopā ar citiem cilvēkiem tikai invalīdu biedrību uzņēmumos, kur ir kādas darba vietas. Tā ka arī invalīdu integrācijas jautājums ir viens no mūsu sabiedrības pamatuzdevumiem, kas būtu jārisina. Sociāldemokrātu ierosināto likuma grozījumu pieņemšana novērstu invalīdu nošķiršanu no pārējās sabiedrības, kā tas līdz šim ir noticis, sadalot invalīdus pa atsevišķiem uzņēmumiem, un dotu viņiem iespēju integrēties sabiedrībā.

Kolēģi! Pašreiz šāda prakse pastāv ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs. Mēs cienām visu mūsu Saeimā pārstāvēto partiju virzību uz Eiropas Savienību. Es domāju, ka tas būtu ļoti normāls solis. Kā jau minēju, tas nopietni neskartu nākamā gada budžetu, bet dotu iespēju praktiski integrēt sabiedrībā šos cilvēkus, kuriem jau tā dzīvē nav paveicies. Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz no visiem invalīdiem, kuru ir 112 tūkstoši, strādā nepilni 10 procenti. Mums vajadzētu tomēr zināmā mērā spert šo soli - dot zināmu nodokļa atlaidi darba devējiem un tādējādi radīt viņiem ieinteresētību šajā jautājumā. Mums jāatceras arī tas, ka daļa darbspējīgu invalīdu nevar sakarā ar veselības stāvokli tikt pastāvīgi nodarbināti. Tātad arī tas ir jāņem vērā. Šo likuma grozījumu pieņemšana dotu iespēju viņus zināmā mērā integrēt sabiedrībā. Es domāju, ka nav nekāda pamata konceptuāli neatbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas piedāvātos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Aicinu Saeimas deputātus šādi atbalstīt invalīdus - dot nodokļa atlaides darba devējiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”“ nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 50. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu to nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Seiles, Dobeļa, Ābiķa, Baloža, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Seiles, Gaiļa, Prēdeles, Kuduma, Lāces, Tabūna, Baloža, Jurdža un Stalta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Lujāna, Sokolovska, Plinera, Tolmačova, Mitrofanova, Deņisova, Rastopirkina, Golubova, Solovjova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Modris Lujāns vēlas runāt “par”. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, opozīcijai mūsu Saeimā ir diezgan nepatīkama loma - tai ir jāprezentē savi priekšlikumi, kaut gan parasti, kā zināms, iepriekš jau ir bijusi vienošanās, ka visi opozīcijas priekšlikumi ir jānoraida. Taču šoreiz es gribētu aicināt jūs atbalstīt šajā likumprojektā ietverto ideju, jo šī ideja vairāk gan ir nevis no opozīcijas, no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, bet gan no cienījamā Jāņa Nagļa kunga, kurš arī ir vairākkārt norādījis uz to, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš būtu jāpagarina. Pēc Privatizācijas aģentūras ziņām, vēl ir neizmantoti 18% izsniegto privatizācijas sertifikātu vairāk nekā 500 miljonu latu nominālvērtībā. Lielākā daļa no tiem ir privātpersonu rīcībā. Privātpersonām vēl joprojām pieder sertifikāti par 347 miljoniem latu jeb vairāk nekā divas trešdaļas no visiem neizmantotajiem sertifikātiem. Neizmantoto kompensācijas sertifikātu nominālvērtība ir 60 miljoni latu. Tāds ir pašreizējais stāvoklis. Kādas ir perspektīvas? Tādu daudzumu sertifikātu nekādi neizdosies izmantot līdz 2001.gada beigām, jo ir aizkavējusies “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas gāzes”, “Lattelekom” un citu lielo uzņēmumu privatizācija. Maz ticams, ka privatizācijas process tiks pilnīgi pabeigts arī 2002.gadā, tāpēc uzskatām, ka nepieciešams sertifikātu izmantošanas termiņu pagarināt. Jautājums: uz kādu laiku? Termiņš jau ir divas reizes pagarināts, katru reizi uz vienu gadu, bet šie pagarinājumi ir izrādījušies par maziem. Lai katru gadu Saeimai nebūtu pie šā jautājuma jāatgriežas, ierosinām privatizācijas sertifikātus pasludināt par vērtspapīriem, kas valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijā izmantojami bez termiņa ierobežojumiem. Tas vēl jo vairāk nepieciešams tāpēc, ka spēkā esošā likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 19.pantā ir noteikts, ka valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai izmantot valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijai. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Protams, mēs varam šo jautājumu pārvērst kārtējā politiskā izrādē. Es pilnīgi ticu, ka šajā likumprojektā ietverto jautājumu jūs šodien kārtējo reizi pat nenosūtīsiet uz komisijām, mēs par to nediskutēsim, paies vasara, un rudenī mēs atkal pie šā jautājuma atgriezīsimies. Protams, es saprotu, ka varbūt tad iniciatore būs Tautas partija, “Latvijas ceļš” vai apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un ka tad tas tiks atbalstīts. Bet nu, protams, var taisīt politiskās spēlītes. Daudz mierīgāk būtu bijis, ja vasarā notiktu mierīga izdiskutēšana un rudenī atgrieztos pie pirmā lasījuma. Ja neapmierina šāds beztermiņa priekšlikums, varam noteikt konkrētu laika periodu. Galvenais, kas ir jāņem vērā: nosakot laika termiņu, nevajadzētu pārvērst Latvijas iedzīvotājus par politiskiem ķīlniekiem. Jo var jau par termiņu noteikt nākamā gada novembri un teikt: “Ja jūs atbalstīsiet mūsu partiju, tad nu mēs pēc vēlēšanām pagarināsim jums sertifikātu derīguma termiņu!” Nevajadzētu tā darīt, jo tas būtu nesolīdi attiecībā pret Latvijas tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”“ nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 10, atturas - 54. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Labanovska, Burvja, Lejas, Bojāra, Čevera, Grīga un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Arnis Kalniņš vēlas runāt “par”.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, mēs, vairākums, esam aculiecinieki tam, ka atlaides uzņēmumu ienākuma nodoklī, lai veicinātu uzņēmējdarbību, šobrīd ir visai “raibas”. Šobrīd pastāv vismaz četri atlaižu veidi. Tātad atlaides saistībā ar investīcijām - 40% no kopējās ieguldījumu summas… ja investīcijas veic trīs gadu laikā, atlaides ir vairāk nekā desmit miljoni.

Otrs variants. Mūsu praksē pastāv tāda norma, ka 30% atlaidi no aprēķinātā ienākuma nodokļa saņem tie, kuri ražo augstas tehnoloģijas izstrādājumus un programmu produkciju.

Trešais veids atlaidēm šobrīd mums darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās, kur šādas atlaides var saņemt līdz 80% no uzņēmuma ienākuma nodokļa.

Ceturtais veids ir paredzēts mazajiem uzņēmumiem, un līdz 20% šāda atlaide var būt no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Tāpēc mūsu priekšlikumā ir paredzēta vienota pieeja. Vispirms par to, ka esošās pieņemtās atlaides, kas ir pieņemtas dažādā laikā, ir balstītas uz dažādiem metodoloģiskiem pamatiem. Vienā gadījumā atlaides ir par investīcijām, citā gadījumā - par profilu, teiksim, ja ražo jaunu programmu produkciju.

Tāpēc arī mēs nevaram piekrist tiem priekšlikumiem, kas Ministru kabinetā briest no Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas puses, ka nākamajos gados mēs samazināsim uzņēmumu ienākuma nodokli no 25% pakāpeniski pa 2, 3 procentiem līdz 15% normai nākamajos gados. Tāds paņēmiens metodoloģiski neveicina, lai uzņēmējs ieguldītu vairāk investīciju ražošanā.

Es gribu piebilst arī to, ka vēlme atteikties no 25% normas nav pamatota arī tajā ziņā, ka, pirmkārt, mūsu iedzīvotāju vidējais ienākuma nodoklis ir 25%, bet, otrkārt, visās apkārtējās valstīs šī norma ir vairāk vai mazāk augstāka par šiem 25 procentiem: Austrijā - 34%, Beļģijā - 39%, Dānijā - 39%, Somijā - 29%, Vācijas Federatīvajā Republikā - no 30 līdz 42%, Nīderlandē - 35%, Lielbritānijā - 30%, Polijā - 36%, Lietuvā - 29%. Un tikai Īrijā ir 24%,
Ungārijā - 18-23% un Igaunijā - vēl zemāka. Tāpēc es gribu pieminēt, ka arī Tautsaimniecības padome, kas ir konsultatīvs orgāns Ekonomikas ministrijā, šogad pirmajā pusgadā vairākkārt šo jautājumu apsprieda un nosvērās par labu mūsu izteiktajam priekšlikumam - dot atlaides, ņemot vērā ieguldītās investīcijas, un, kā jūs redzat no mūsu priekšlikuma, te ir paredzēta vienota pieeja. Tātad, lai likvidētu esošo “raibo” mozaīku, kas šobrīd ir būvēta uz dažādiem metodoloģiskajiem pamatiem, ir jāveido vienota pieeja, diferencējot šīs atlaides - atkarībā no apgrozījuma lieluma - trijās uzņēmēju grupās.

Un arī, protams, lai paralēli, es domāju, no Finansu ministrijas puses būtu normāla kontrole vai stingrs mehānisms attiecībā uz šo atvieglojumu un sodu sankciju piemērošanu tajos gadījumos, ja uzņēmums neveic investīcijas no uzņēmuma ienākuma nodokļa atbrīvotās rezerves apmērā.

Un beigās es gribu vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka Latvijā uzņēmējdarbības aktivitāte ir viena no zemākajām. Šobrīd mums uz 1000 iedzīvotājiem ir reģistrēti 15 uzņēmēji, bet Eiropas Savienības valstīs parasti ir no 40 līdz 60 uzņēmējiem. Mūsu iekšzemes kopprodukts ir tikai ap 5000 eiro, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un aiz mums atrodas tikai Rumānija un Bulgārija. Tāpēc šī ir saimnieciskās darbības aktivizēšana ar šādu atlaižu ieviešanu uz vienotiem metodoloģiskiem pamatiem, un to atbalsta uzņēmēji. Es aicinu arī jūs atbalstīt un virzīt šo likumprojektu uz atbildīgo komisiju, lai tālāk varētu precizēt šo piedāvāto nodokļu atlaižu shēmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”“ nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4, atturas - 48. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sporta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krasta, Rasnača, Lāces, Baloža, Grīnblata, Kuduma, Seiles un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Ivars Godmanis. Nevēlas runāt….

Guntars Krasts - runās “par”. Nevēlas… (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 46. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu - šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”“. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”“ trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim deputātes Helēnas Demakovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 7. un 14.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no 12. līdz 15.jūnijam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam šā gada 14.jūnijā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par deputātes Aidas Prēdeles atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andra Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Ministru kabineta iesniegumu Saeimai, kurā par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz nākamo termiņu tiek izvirzīts Andris Guļāns.

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja šo kandidatūru. Mēs ne tikai rūpīgi izdiskutējām jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmas stāvokli valstī, it sevišķi ar Augstākās tiesas darbību, bet arī noklausījāmies šā amata pretendenta Guļāna kunga ziņojumu par stāvokli tiesu sistēmā valstī un pārrunājām, kādā veidā kandidāts, ja viņš tiks atkārtoti apstiprināts šajā amatā, plāno virzīt Augstākās tiesas darbu.

Protams, arī no deputātu puses tika izteiktas dažas piezīmes, priekšlikumi un uzmundrinājumi kandidātam. Es domāju, ka šeit varbūt nav nepieciešams pārstāstīt visas tās problēmas, ko mēs Juridiskajā komisijā izskatījām. Protams, viena no centrālajām diskusijām bija jautājumā par Augstākās tiesas plēnuma lomu un vietu Augstākās tiesas un visas tiesu sistēmas darbībā par to, kādā veidā mēs, nenonākot pretrunā ar Konstitūciju, varētu šos jautājumus sakārtot, kāda būtu tiesnešu pašpārvaldes nozīme, kādā veidā Augstākā tiesa un tās plēnums varētu uzlabot tiesu sistēmas darbu vai kā likumos būtu pārveidojama šāda institūcija, jo, bez šaubām, tiesu viedoklis par attiecīgi pārsūdzētajiem tiesas spriedumiem būtu ļoti svarīgs tiesu prakses veidošanā.

Saruna bija ļoti plaša un nopietna. Juridiskā komisija ļoti plašas debates par šo jautājumu izvērsa, un pēc tam mēs sarīkojām aizklātu balsošanu, kurā Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu - virzīt Andri Guļānu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju arī uz nākamo likumā noteikto termiņu.

Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs balsot par Andra Guļāna kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 27. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts - “Par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Baldzēna kungs un Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī iedzīvotāji! Saņemot Ministru kabineta ieteikumu un balstoties uz Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju, kas savukārt balstās attiecīgi uz Saeimas kārtības rulli un likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Jums ir izdalīta arī Innas Šteinbukas īsa biogrāfija, un tā atrodas katram uz sola. Komisijas vārdā aicinu balsot par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 20. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts - “Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un likuma “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7. un 39.pantu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta iesniegumu un Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātus, aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu “Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 7, atturas - 21. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Līdzīgi kā iepriekš, dāmas un kungi, aicinu atbalstīt Saeimas kārtības ruļļa 31.panta un likuma “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 39. un 7.panta kārtībā, kā arī balstoties uz Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātiem un Ministru kabineta iesniegumu, aicinu atbalstīt Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas komisijas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 30. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts - “Par Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Balstoties uz Latvijas Republikas likumiem, kas regulē šos jautājumus, aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 33. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu, kā arī likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7. un 39.pantu, Ministru kabineta ieteikumu un konkursa rezultātus Ekonomikas ministrijā, aicinu jūs atbalstīt Zariņa kunga iecelšanu par vienu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 25. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts - “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Detektīvdarbības likums” līdz šā gada 18.jūnijam”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”“. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar darba dokumentu nr.3186, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””.

Likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Likumprojekts ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un es lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”“. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, kura reģistrācijas numurs ir 829. Priekšlikumi nav saņemti, likumprojekts komisijā ir izskatīts, un tiek rekomendēts to pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 12. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”“. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Neskatoties uz to, ka darba dokumenta numurs ir 3188, komisija par minēto likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 11. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3189. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu šim likumprojektam, tāpēc komisijas vārdā ierosinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 8. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu, kura numurs ir 3193. Kā tas redzams no komisijas priekšsēdētāja paskaidrojuma, uz trešo lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”“. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” trešajā lasījumā. Mēs bijām saņēmuši tikai divus priekšlikumus, un līdz ar to lūdzu arī Saeimu tos izvērtēt.

1.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Mēs precizējām likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu. Lūdzu atbalstīt un pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu kolēģus atbalstīt šos grozījumus arī trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”“. Trešais lasījums. Lūdzu!

O.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 10. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā jums izskatīt likumprojektu nr.3200. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja septiņus priekšlikumus un piedāvā arī jums tos izvērtēt.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 2.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Gundara Bērziņa - papildināt likumu ar 4.1.pantu, ka no valsts puses arī uzņēmējdarbības atbalstam ir jānosaka šie “griesti”, jo atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām tā nedrīkst būt par daudz. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir redakcionālas dabas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā arī jums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 4.priekšlikumu piedāvājis Juridiskais birojs, un ar to tiek precizēts 16.1.pants - tiek noteiktas normas uzņēmējdarbībai, bet, kamēr Latvija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, šīs normas Latvijas valsts sev nepiemēro. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata par pareizu šo priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 5. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 6. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas, un komisija piedāvā jums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Un pēdējais - 7.priekšlikums - ir saņemts no Juridiskā biroja. Ir sakārtota numerācija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā jums šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta otrajam lasījumam, kas ir arī pēdējais tā lasījums, priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to izskatīt un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ir gluži tāpat kā ar iepriekšējo likumprojektu - priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Paņemiet dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 842! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums iekļaut likumprojekta 1.pantā papildinājumu, tas ir, likuma 12.panta pirmās daļas 20.punktu papildināt ar tekstu, ka policijas darbinieka vispārējās tiesības ir “nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti...” - un tā tālāk. Juridiskais birojs ierosina arī to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šie transportlīdzekļi tiek nogādāti pārbaudei, glabāti un atdoti īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 2. - iekšlietu ministra priekšlikums izmaksāt vienreizēju pabalstu (50 tūkstošu latu apmērā) bojā gājušu policistu mantiniekiem, ja šie policisti ir gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu komisijai iesniegt līdz 15.jūlijam

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”“ pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs?

A.Kiršteins. Jā, tāds termiņš būs attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”“. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”“ un ir konceptuāli atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījumā datums?

M.Vītols. Ņemot vērā to, ka izmaiņas ir paredzētas tikai vienā konkrētā pantā, lūdzu lemt par likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Mūsu frakcijai ir iebildumi, tādēļ mēs lūdzam likumprojektu otrajam lasījumam sagatavot nedēļas laikā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt līdz pirmdienai.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu pirmdiena, tas ir, 18.jūnijs, un izskatīšana būtu 21.jūnijā?

I.Ūdre. Jā, tieši tā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”“. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3197. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina lemt par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” grozījumus, kas paredz kārtību, kādā ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un azartspēļu nodokļa ieskaitāmi dažādos budžetos. Komisija konceptuāli atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.jūnijam un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 21.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Konvencijā, kura tika pieņemta 1982.gadā, ir izdarīti būtiski grozījumi, kuriem ir jāstājas spēkā 2001.gada jūlija sākumā. Grozītā konvencija var stāties spēkā, ja to ir atbalstījušas jeb akceptējušas divas trešdaļas no konvenciju parakstījušajām valstīm. Tātad arī Latvijai būtu vēlams līdz jūlijam ratificēt šo konvenciju. Atbildīgā komisija ierosināja šā iemesla dēļ skatīt jautājumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Cerot, ka nav radušies iebildumi, lūdzu šodien to izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir tipveida līgums, kādi ir slēgti ar daudzām un dažādām valstīm, un, lai netērētu Saeimas laiku, atbildīgā komisija ierosina izskatīt šo jautājumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un
atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Konvencija paredz nostiprināt to parakstījušajās valstīs vienādu, līdzīgu programmu bērnu aizsardzībai un aizbildniecībai. Programmai šobrīd valstī tiek veidota tiesiskā bāze. Pirmām kārtām tas skar jautājumus, kas ir saistīti ar starptautisko adopciju un aizbildniecības aizsardzību.

Atbildīgā komisija, tas ir, Ārlietu komisija, atbalstīja likumprojekta tālāko virzību un aicina to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntaram Krastam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. 10.jūnijs ... nē, 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22. jūnijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija, ievērodama Latvijas valsts prezidentes VairasVīķes-Freibergas izteikto likumdošanas ierosinājumu, kas ir iesniegts Satversmes 47.panta noteiktajā kārtībā, un vadīdamās no Saeimas kārtības ruļļa 79.pantā paredzētajām tiesībām, izstrādāja grozījumus Krimināllikumā un grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, lai sakārtotu lietas, kas ir saistītas ar nepilngadīgajām personām, un lai viņi nesēdētu mūsu cietumos tik ilgi.

Komisija lūdz Saeimu pieņemt steidzamību šiem Krimināllikuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Dz.Kudums. Tā kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Juridiskā komisija ir mums devušas pozitīvu atzinumu, lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.jūnijam... es atvainojos, 18.jūnijam, un izskatīšanas datums - 21.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas datums - 18.jūnijs,
izskatīšana - 21.jūnijā. Deputāti piekrīt. Paldies.

Dz.Kudums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģistrācijas numurs 869) līdz šā gada 15.augustam”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītus iesniegumus ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu par Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāju” un lēmuma projektu “Par Violas Lāzo apstiprināšanu par Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieci”. Iebildumu nav. Lēmumu projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pildot likumu “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu”, saņēmusi Ministru kabineta pieteikumu, lai izvirzītu kandidatūru, un lūdzam balsot par kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums būs aizklāts. Balsosim par lēmuma projektu “Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8,
atturas - 28. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi, sastāva apstiprināšanu”.

Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā sešus deputātus - Juri Dobeli, Ingrīdu Ūdri, Linardu Muciņu, Rišardu Labanovski, Jāni Lagzdiņu un Romānu Mežecki.

Ierosinu balsot par lēmuma projektu kopumā. Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3182-C. Der arī dokuments ar burtu “B”, jo komisija tajā dokumentā, kas ir ar burtu “C”, ir mainījusi vienu vārdu, redakcionāli precizējot likumprojekta tekstu.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu daļu, kurā tiktu noteikts, ka uz koku ciršanas noteikumiem pastāvīgā lietošanā piešķirtajās zemēs attiecas arī visi īpašie noteikumi par aizsargājamām dabas teritorijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu arī par 2.pantu, proti, pantu ir papildinājusi, nosakot, ka apliecinājumus koku ciršanai izsniedz Valsts meža dienests vai kāda cita institūcija, kura noteikta Meža likumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”“. 3.lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.3220.

1. ir deputāta Lujāna priekšlikums, kas paredz piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu sporta kompleksam “Arkādija”. Komisija to ir atbalstījusi, jo uz komisijas sēdi tika uzaicināti Rīgas atbildīgie sporta darbinieki, kuri paskaidroja, ka šajā sporta bāzē nodarbojas apkārtējo skolu skolēni un Rīgas Tehniskās universitātes studenti. Šeit ir labi attīstīts sporta darbs, un līdz ar to es aicinu arī jūs atbalstīt šo 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. ir redakcionālas dabas priekšlikums, kuru es arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”“. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3226.

1.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Mitrofanovs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, kārtējo reizi ierosinām atgriezties pie taisnīgas kārtības, kāda bija pirms 1995.gada. Tajā laikā visi Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no pilsonības, varēja pretendēt uz politiski represētās personas statusa piešķiršanu. 1995.gadā likums tika grozīts un ar atpakaļejošu datumu daļa no politiski represētajiem zaudēja savu jau iegūto statusu. Galvenokārt tie bija Latvijas nepilsoņi, kuri savulaik tika represēti ārpus Latvijas teritorijas un dažādu iemeslu dēļ ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Diezgan bieži šie cilvēki vienkārši nevarēja atgriezties mājās, jo tas viņiem bija aizliegts.

Par šiem apstākļiem mēs jau vairākas reizes esam runājuši. Šodien mūsu frakcijas priekšlikums, atšķirībā no iepriekšējiem, ir šāds: mēs tagad ierosinām atjaunot šo statusu nepilsoņiem pa daļām, pakāpeniski, sākot ar cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Pēc mūsu vērtējuma, ar tādu pieeju ir iespējams atjaunot represētās personas statusu apmēram 80% represēto nepilsoņu.

Manuprāt, agrāk vai vēlāk visiem nepilsoņiem šis statuss tiks atjaunots ar mūsu frakcijas līdzdalību vai arī bez mūsu frakcijas līdzdalības. Tas ir objektīvs process, un šis jautājums pakāpeniski zaudē savu politisko nokrāsu un ievirzās tīri cilvēciskā plāksnē. Tomēr gribētos, lai vairāk cilvēku savā mūžā varētu saņemt tādu... varētu nodzīvot līdz attiecīgajām likuma izmaiņām.

Es gribētu atgādināt, ka rītdien būs 14.jūnijs, un saliedēta sabiedrība ir balstīta uz sabiedriskās solidaritātes principu. Es aicinu pierādīt, ka solidaritātes princips mums kaut ko nozīmē, un atjaunot šodien, šajā diezgan svarīgajā dienā, šo statusu tiem cilvēkiem, kuri tika represēti nacistiskā un komunistiskā režīma laikos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Nē, tur nav ko piebilst tam, ko Mitrofanovs teica. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 33, atturas - 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Linards Muciņš, un tas paredz to, ka represēto statusu varētu piešķirt bijušajiem vai esošajiem Somijas un Polijas pilsoņiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Mūsu Pilsonības likumā prioritātes pilsonības ieguvē ir piešķirtas Lietuvas, Igaunijas un Polijas pilsoņiem, kuri tādi bija (attiecībā uz Polijas pilsoņiem) līdz 1939.gada 1.septembrim, tas ir, līdz Polijas okupācijas sākumam.

Poļu kopienas pārstāvji ir griezušies vairākās komisijās ar lūgumu - nākt viņiem pretim pilsonības iegūšanas “atmaidzināšanā” un politiski represētās personas statusa iegūšanā.

Mēs, protams, principiālu apsvērumu dēļ nevaram atvērt Pilsonības likumu un runāt par kaut kādu pretimnākšanu, kaut gan Polija Molotova-Ribentropa pakta rezultātā ir tādā pašā mērā cietusi kā Latvija un pārējās Baltijas valstis. Kā jūs zināt, 1939.gada septembra otrajā pusē Staļina armija plosīja bijušo Polijas teritoriju no austrumiem, bet Hitlers to darīja no rietumiem, un tad tika izmēģināts tas modelis, kurš vēlāk, 1940. un 1941.gadā, “nostrādāja” Latvijā. Poļu pilsoņi tika represēti, apcietināti, nošauti un izsūtīti uz Sibīriju. Daļa no viņiem, kuri izdzīvoja, atgriezās Rietumukrainā, Rietumbaltkrievijā un tagad ir nonākuši Latvijā. Lielākajai daļai no viņiem nav Polijas Republikas pilsonības, bet politiski represētās personas viņi skaitās. Arī par mutes palaišanu un dažādu rakstudarbu sacerēšanu pēc kara viņi tika ieskaitīti padomju varas ienaidniekos un šādu zīmogu nēsā joprojām. Tāpēc ir tapis šis priekšlikums - atbalstīt politiski represētās personas statusa piešķiršanu apmēram 100 apzinātiem cilvēkiem. Apmēram 100! Iespējams, varētu uzrasties vēl kādi pāris desmiti, bet tas jau lietas būtību negroza. Lai atbalstītu mūsu labās attiecības ar Eiropas lielvalsti Poliju un lai mēs paliktu uz šo attiecību pastiprināšanas un attīstības viļņa, ņemot vērā Kvasņevska solījumus mūsu ārpolitiskajās prioritātēs atbalstīt mūs visos starptautiskajos pasākumos ceļā uz NATO un uz Eiropas Savienību, uz kuru mēs ejam kopā, es aicinu jūs nobalsot pozitīvi par šo ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Bez šaubām, Muciņa ierosinājums ir ārkārtīgi humāns, un, ja izvērtējam arī iepriekšējo - Mitrofanova priekšlikumu, tad redzam, ka arī tas ir ļoti humāns, jo prasa, lai Latvija maksā par izdarītajām represijām visiem, kuri iebraukuši pēc 1945.gada 8.maija Latvijā un ir bijuši represēti Padomju Savienības teritorijā.

Labanovska kungs pareizi teica, ka Latvijas teritoriju un arī Polijas, Somijas un pārējo šeit minēto valstu teritoriju plosīja Staļina armija no austrumiem un Hitlera armija - no rietumiem, bet kas par šo plosīšanu maksās?

Mēs cīnāmies par katru latu Latvijas teritorijā represēto pilsoņu labā. Vai mēs esam spējīgi segt visus tos izdevumus, mazināt visu to ļaunumu, ko ir nodarījusi gan Hitlera, gan Staļina armija? Un tikai no šā viedokļa skatoties, es uzskatu, ka vispirms būtu jānoslēdz savstarpējās palīdzības līgumi ar Somiju un ar Poliju, un tad, ja arī no viņu puses būtu šāda pati pretimnākšana Latvijas pilsoņiem Somijā un Polijā, mēs varētu ar šādu normu papildināt savu likumu. Citādi, lai būtu taisnība virs zemes un cilvēkiem labs prāts, mēs jau šajā likumā varētu ierakstīt vēl arī Itāliju, Spāniju, Austriju un daudzas citas valstis, taču Latvijas budžets pagaidām to “netur”, un mēs arī nevaram uzņemties šo politisko un arī finansiālo atbildību par Hitlera un Staļina armijas nodarījumu sekām. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Politiskos, ētiskos un humānos argumentus es minēju jau pagājušajā sēdē. Es te daru zināmu, ka Latvijas Poļu savienība, Latvijas poļi ir griezušies ne tikai pie prezidenta Kvasņevska, bet arī pie prezidenta Buša un pie poļu diasporas Rietumos, lai viņi atbalsta Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību un uz NATO. Šo ziņu es šodien saņēmu no Polijas vēstnieka Latvijas Republikā Bartkēviča kunga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es faktiski nebiju gatavojies runāt, bet mani drusciņ izbrīnīja Annas Seiles teiktais. Es saprotu, ka tas nevar būt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedoklis, bet gan viņas individuālais viedoklis, jo šim priekšlikumam ir arī zināma politiska noslodze.

Es tomēr aicinātu atbalstīt Muciņa kunga priekšlikumu. Kāpēc? Mēs labi zinām, ka mums ir frakcija, kura ar lielu troksni 9.maijā svin, kā viņi tagad saka, nevis PSRS uzbrukumu vai Latvijas okupāciju, bet gan Antihitleriskās koalīcijas svētkus. Tad nu šis ir labs atgādinājums Antihitleriskās koalīcijas vienai no dalībniecēm, kas veica agresijas aktu pret Poliju. Tā ne tikai uzbruka Polijai, bet kopā ar vāciešiem Ļvovā organizēja militāro parādi. Pēc tam daļa Baltkrievijas teritorijas, bijusī Polijas teritorija, kas tagad ir Baltkrievijā... Daļa no šiem cilvēkiem tiešām nokļuva Latvijā, un tātad ir normāli, ka Latvija pieņem politisku lēmumu attiecībā uz tām valstīm, kurām Padomju Savienība uzbruka, - Baltijas reģiona valstīm. Un šīs valstis es gribu dažiem vēlreiz atkārtot: pirmā bija, kā jūs atceraties, Polija, tad bija Somija, Lietuva, Igaunija, Latvija. Tas, ka šeit šie cilvēki netiek dalīti, ir ļoti svarīgs politisks lēmums, un es gribētu tiešām apsveikt Muciņa kungu, ka viņš šādu lēmumu ir iesniedzis, jo tas ir ļoti pareizs.

Par finansēm. Seiles kundze, es nedomāju, ka tās ir milzīgas summas, jo, cik man zināms, tie ir tikai daži somi, kas dzīvoja Karēlijas teritorijā, kuru Padomju Savienība sev pievienoja agresijas rezultātā. Latvijā ir tikai daži šādi cilvēki. Tāpat arī poļu skaits ir ļoti neliels, un es domāju, ka šeit nevajadzētu balsot “pret”, bet gan vajadzētu atbalstīt.

Un pēdējais. Arī es domāju, ka Mitrofanova kunga priekšlikums ir ļoti humāns, un, zinot to, Mitrofanova kungs, ka jūsu frakcijai ir tiešie kontakti gan ar Lužkova kungu, gan ar Krievijas Domi un ka tā ir pieņēmusi veselu rindu lēmumu, kā atbalstīt, teiksim, savus cilvēkus, tad tieši Krievijai vajadzētu likvidēt savas agresijas sekas un arī maksāt kaut kādā veidā tiem cilvēkiem, kuri ir represēti Padomju Savienībā, jo mēs taču neizliekamies - mēs zinām, ka Krievija ir PSRS tiesību mantiniece, tāpēc es arī domāju, ka jūs varat izmantot šos sakarus un reāli panākt šo kompensāciju izmaksu visiem tiem cilvēkiem, kuri ir represēti kaut kur Krievijā vai bijušajā Padomju Savienībā, bet pēc tam ir iebraukuši Latvijā. Vai te nekad pirms tam nav dzīvojuši, un tā būtu tikai ļoti godīga rīcība - sadalīt šos ienākumus, bet Latvijai tiešām vajadzētu... Šeit viss ir ļoti tīri, un mēs esam ar mieru atzīt viņus par PSRS agresijas upuriem. Skaidri un gaiši!

Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā “ frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kiršteina kungs, paldies jums par padomiem! Kad mums būs kaut kāda iespēja ietekmēt ārpolitiku un politiku, teiksim, valdības sastāvā, tad mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma, bet Seiles kundzei es gribētu teikt, ka kopš 1994.gada finansējums represētajiem nav izmainījies, tā ka nekādu īpašu papildu finansējumu šis grozījums neprasīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Helmuts Čibulis... Nevēlas runāt.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es piedāvāju atbalstīt šo deputāta Muciņa priekšlikumu. No vienas puses, jūs dzirdējāt argumentāciju par Molotova-Ribentropa paktu, un tur īpaši nav ko piebilst, tomēr es gribētu pašķirt vēl dažas atsevišķas lappusītes no mūsu vēstures, un atcerēties 1988., 1989., 1990. un 1991.gadu, kad tika atjaunota Latvijas valsts neatkarība. Šajā laika periodā bija dažādi noslāņojumi, pārdomas - būt vai nebūt Latvijas valstij kā neatkarīgai, bija noteikti apgabali... Arī Igaunijā un Lietuvā bija noteikti apgabali, kuri, tāpat kā Latvijā, iestājās par to, ka tiem obligāti joprojām esot jāpaliek PSRS sastāvā, un šie divi apgabali, kas bija Latvijas teritorijā, ir saistīti ar Rēzekni un Daugavpili. Es gribu pateikt, ka poļu kopiena kā tāda visvairāk ir koncentrēta Latgalē. Bez tam es gribu pateikt, ka šajā periodā bija divi izteikti spēki - Latviešu kultūras biedrība un Poļu kultūras biedrība, un tās vairāk bija politiskas nekā kultūrizglītojošas sabiedriskās organizācijas. Balstoties arī uz poļu diasporu un pateicoties tai, mēs Latgalē daudz ko varējām atrisināt, lai Latgales teritorijā darbotos Latvijas likumi, tur tika pozitīvi atrisināts gan 1991.gada aptaujas posms, gan arī aizvadītais referendums. Protams, mums ir jāapzinās šī lapaspusīte un Latvijai ir jābūt pateicīgai poļiem saistībā ar šo periodu. Tāpēc, ja poļu nacionālās kultūras biedrības, Poļu savienība, un Polijas vēstniecība griežas pie mums ar lūgumu, lai mēs izturamies pret poļiem tāpat kā pret lietuviešiem un igauņiem, es domāju, viņi to ir pelnījuši, lai mēs patiešām tā arī izturētos un lai viņi tiktu sadzirdēti. Deputāta Muciņa priekšlikums patiešām ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, šodien mēs sveicam divus mūsu kolēģus - Māri Vītolu - 29 gadu jubilejā un Juri Sokolovski - 25 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Jānis Leja, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Silva Golde, Helēna Demakova, Silvija Dreimane un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es savā specialitātē esmu spiests būt humāns, jo esmu ārsts. Es ļoti pārdzīvoju par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo slikti un kuri nevarētu dabūt kompensāciju par pārciestajām šausmām.

Labanovska kungs! No grāmatas “Komunisma melnā grāmata” izriet, ka to Polijas iedzīvotāju daudzums, kuri Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas teritorijā tika represēti, ir viens miljons cilvēku. Viens miljons cilvēku! Es nezinu, vai var ticēt aprēķiniem, kas mums ir iedoti, - ka tie esot tikai kādi simts cilvēki. Es šos datus vienkārši apšaubu, jo komisijā Dainis Vanags nevarēja pateikt, cik viņu ir. Nu, pieņemsim, ka viņu būtu simts un ka tiešām tas budžetā lielu robu neiecirstu... Taču tas ir principa jautājums. Principā Latvijas valsts nav nodarījusi viņiem absolūti neko, viņi ir tādi paši upuri, kādi mēs bijām attiecībā gan pret vienu, gan pret otru noziedzīgo režīmu.

Cienījamie kolēģi! Šīs Saeimas laikā mūsu frakcija sagatavoja likumprojektu par kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas, un es ļoti labi atceros, kā atsevišķi frakcijas “Latvijas ceļš” pārstāvji no šīs tribīnes teica, ka tas neesot reāli, ka tas nekad netapšot realizēts dzīvē, ka Krievija nekad nekompensēšot nodarītos zaudējumus - un tā tālāk. Es vienkārši apbrīnoju šos deputātus, kas tik slikti domā par mūsu Austrumu kaimiņvalsti - ka viņa nekad nekļūšot civilizēta, ka viņa nekad neizmaksāšot šīs kompensācijas Latvijai, un tā tālāk. Un arī tie deputāti, kas sēž šīs zāles kreisajā pusē un kas bieži braukā uz Maskavu (viens no viņiem pat apsolīja palīdzēt man dabūt vīzu iebraukšanai Krievijā), - kāpēc viņi tur šos jautājumus neizvirza, bet šeit nāk ar priekšlikumiem, ka Latvijas valstij vajadzētu maksāt represētajiem kompensāciju par tām zvērībām, ko ir izdarījis viņu mīļais Austrumu kaimiņš, kas, kā saka, ir PSRS juridiskais mantinieks?

Tātad, raugoties no humānā viedokļa, man, protams, ceļas roka spiest balsošanas pogu un atbalstīt šo priekšlikumu, bet, raugoties no politiskā viedokļa, no politiķa viedokļa, kāds es, par nožēlošanu, skaitos, es tomēr nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu arī tās frakcijas... to frakciju deputātus, kas bija pret kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Patīkami ir dzirdēt, ka gandrīz visu frakciju viedoklis par manu priekšlikumu ir pozitīvs. Taču es domāju, ka ir zīmīgi tas, ka tieši šodien mēs skatām labojumus šajā likumā - proti, ka tieši šodien skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”“. Mēs darām to šodien, 13.jūnijā, dienu pirms 14.jūnija, kad Latvijā tika pirms 60 gadiem represēti tūkstošiem cilvēku. Vairāk par 15 tūkstošiem cilvēku toreiz tika izvesti vienā naktī - naktī no 13. uz 14.jūniju. Un ir zīmīgi tas, ka skatām šo likumprojektu šodien.

Piebildīšu, ka man šinīs dienās ir iespēja piedalīties konferencē, kura saucas “1941.gada 14.jūnija deportācijas - noziegums pret cilvēci”. Lai cik tas būtu paradoksāli, arī šajā konferencē skan dažādi viedokļi... Nu, tas, ka skan dažādi viedokļi, varbūt būtu normāli, bet skan arī viedokļi, ka neesot bijuši noziegumi pret cilvēci, ka neesot ticis pastrādāts genocīds pret Latvijas tautu un - tas viedoklis jau skan tradicionāli! - ka neesot bijusi okupācija. Tādēļ es sniegšu nelielu ieskatu šajā problēmā, varbūt tikpat dziļu kā to, kuru es devu konferences dalībniekiem, un atzīmēšu, ka pēc neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanās 1918.gada 18.novembrī un tai sekojošajām atbrīvošanās cīņām noslēgtais Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgums, kurā bija noteikts, ka Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no savām pretenzijām uz Latviju, nekādā ziņā nedeva pamatu uzskatīt, ka Krievija un pēc tam Padomju Savienība, kurā valdīja totalitārs režīms, neturpinās realizēt savu iekšējā terora politiku, pārnesot to ārpus savām robežām un pirmām kārtām vēršot pret saviem kaimiņiem. Terors, kas bija sociālistiskās valsts iekšpolitikas stūrakmens, ārpolitikā tika iemiesots ar tādu instrumentu palīdzību kā citu valstu okupācija. Latvijas okupācija 1919.gadā, karagājiens uz Varšavu, Tuvas okupācija, karš ar Somiju, Baltijas valstu okupācija; Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas daļu integrēšana, okupācijas ceļā šīs teritorijas atņemot Polijas valstij; Besarābijas okupācija, atņemot to Rumānijai; Austrumeiropas valstu okupācija pēckara gados; 1956.gadā notikusī Ungārijas, 1968.gadā notikusī Čehoslovākijas un 1978.gadā Afganistānas okupācija - tas nebūt nav viss to valstu uzskaitījums, kuras šī totalitārā valsts dažādos laikos okupējusi. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs atbalstām šādu priekšlikumu, proti, norādām, kuras bija tās valstis un kuri bija to valstu esošie un bijušie pilsoņi. Ir pamatots šis priekšlikums - uzskaitījumu papildināt, pieminot arī Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņus. Šeit, es domāju, nevajadzētu tik daudz atsaukties uz ekonomiskiem momentiem. Es aicinu skatīt šo priekšlikumu komplektā ar 12. un 13.priekšlikumu, kur ir ierosināts noteikt, ka likuma grozījumiem jāstājas spēkā tikai nākamajā gadā, tātad gadā, kurā beigs darboties sertifikāti. Un tādēļ nevarētu būt nekādu būtisku finansiālu zaudējumu, par kuriem šeit bija runa. Iepriekš bija runa par miljoniem!

Tāpēc es uzskatu, ka šajā ziņā svarīgs ir politiskās gribas moments, un izsaku pateicību visiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu. Ceru, ka šo valstu bijušie pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, to novērtēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie “tēvzemieši”, es tomēr aicinu jūs pārdomāt un balsot “par”. Manuprāt, jums vienkārši nedaudz pietrūkst izpratnes par ģeopolitiku. Pirmkārt, abas šīs valstis, Polija un Somija, cieta no Staļina režīma, un Polija - arī no hitleriskās Vācijas, tāpat kā mēs. Abas šīs valstis ir Baltijas valstis. Es atkārtoju - Baltijas valstis! Atšķirībā, piemēram, no Rumānijas, kuras daļu, Besarābiju, tāpat bija okupējusi Sarkanā armija... Turklāt jāatceras, ka abām šīm valstīm ir stipri līdzīgi vēsturiskie likteņi, tāpat kā mums. Abas šīs valstis smaka carisma jūgā un apmēram vienā laikā atbrīvojās no tā, un mūsu sakari ar šīm valstīm bija pirms Otrā pasaules kara, pirms okupācijas, ārkārtīgi cieši dažādās jomās.

Es vienu lietu jums atgādinu īpaši - to, ka no Austrumu bloka valstīm Polija šobrīd ir pati lielākā NATO valsts. Polija veidojas par ļoti ietekmīgu valsti šajā reģionā. Polija mūs dzelžaini atbalsta mūsu virzībā gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību.

Un nu pats pēdējais, ko gribu jums atgādināt. Kā jau te mani kolēģi teica, poļu minoritāte vienmēr ir bijusi Latvijai lojāla, tā ir piedalījusies mūsu brīvības cīņās. Polijas armija palīdzēja izcīnīt mums brīvību 1920.gadā.

Mums šobrīd ir pienākums atbalstīt šo priekšlikumu. Tautas partija nelokāmi atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Sirsnīgi pateicos Ābiķa kungam par aicinājumu. Es jau esmu pakļāvies, jo tam ir ļoti suģestējoša ietekme. Diemžēl jāsaka, Ābiķa kungs, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija šajā sakarā lēmumu nav pieņēmusi un ka jautājumos, kuros mēs neesam lēmumu pieņēmuši, saskaņā ar mūsu tradīciju ir brīvais balsojums.

Tas ir pirmkārt. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es atvainojos!”)

Otrkārt. Mēs rūpīgi analizējam šo jautājumu, bet, protams, ir lietas, kas paliek neatrisinātas. Viena no lietām, kas paliek neatrisinātas, ir starpvalstu vai starpvaldību līgumi attiecīgajā jomā un jau konkrētāka divpusējā sadarbība. Vai šobrīd tāds risinājums ir nepieciešams? To, es domāju, varētu pateikt kolēģi no Ārlietu komisijas, kas virza šo projektu. Taču katrā ziņā mēs varēsim brīvi izlemt šo jautājumu. Es esmu attiecīgās parlamentārās darba grupas, tas ir, Polijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas, dalībnieks, bet ne jau tāpēc es balsošu “par”. Es balsošu “par” tāpēc, ka es domāju, ka šāds divpusējs sadarbības līgums ar Poliju būs nākotnē. Ceru, ka tas tiks sagatavots līdz 1.janvārim, kad šī likuma norma stāsies spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Tā, nu esam kārtīgi izrunājušies. Es domāju, ka tagad nekas cits neatliek kā balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 8. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. Nākamais ir deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums ir no deputāta Jurdža, un tas neguva komisijā atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Arī 5.priekšlikums ir deputāta Jurdža priekšlikums, un arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums ir deputātu Vidiņa, Seiles, Jurdža un Tabūna priekšlikums, un komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.G.Vidiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 10. - deputātu Seiles un Vidiņa priekšlikums. Konceptuāli tas ir atbalstīts un iestrādāts 9.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 11. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš. 12. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. 13.priekšlikums, ko ir izstrādājusi pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3136 - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Likumprojektu ir sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprinājis Ministru kabinets. Grozījumi Aizsargjoslu likumā ir sagatavoti sakarā ar to, ka likumā ir daudz novecojušu normu, kuras ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības noteikumiem, gan arī ar citiem Latvijas likumiem. Ir bijis arī ierosinājums veidot pilnīgi jaunu Aizsargjoslu likumu, bet acīmredzot vieglāk ir izlabot normas jau spēkā esošajā likumā, lai neizdarītu nekādu pārrāvumu likumdošanas jomā. Komisija, iepazinusies ar šiem likuma labojumiem, saprot, ka darbs būs liels un būs ļoti daudz priekšlikumu par tiem, un lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir
15.augusts.

Sēdes vadītājs. 15.augusts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā -deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir tapis kopā ar Krimināllikuma grozījumiem, un tas ir arī Valsts prezidentes iniciatīvas rezultāts. Mūsu komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Dz.Kudums. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz…

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Dz.Kudums. Ā, jā…

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Kudums. Paldies.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 18.jūnijam un 21.jūnijā likumprojektu skatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 21.jūnijā.

Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”“. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija pēc pirmā lasījuma ir sagatavojusi 23 grozījumus iesniegtajā likumprojektā.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt visā likumā vārdu “komunālie” (attiecīgajā locījumā).

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 18.panta otrās daļas 1.punktu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - ir ierosinājums izteikt 21.panta piekto daļu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 37.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 8. ...

Sēdes vadītājs. … Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies.

9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par …

Sēdes vadītājs. …Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies.

11. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt arī 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 73.2.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Ar 17.priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina papildināt 74.pantu ar sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Ar 18.priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 74.panta astoto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamie priekšlikumi ir par pārejas noteikumiem. Aicinu atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Ar 20.priekšlikumu tiek ierosināts izslēgt pārejas noteikumu 18.punktu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Ar 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - redakcionāli tiek precizēts pārejas noteikumu 20.punkta 4.apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Ar 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - deputāti tiek aicināti papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums - paredz likumprojektu papildināt ar 27.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”“ pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Likumprojekta reģistra numurs 901, dokumenta numurs 3121.

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma daudzus priekšlikumus, kas tika rūpīgi izdiskutēti gan komisijas, gan arī apakškomisijas sēdēs, un komisija tātad piedāvā jums savu viedokli par šiem priekšlikumiem.

1. - ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikums - piedāvā aizstāt visā likuma tekstā vārdus “komersants” attiecīgajā locījumā, “komercdarbība” attiecīgajā locījumā, “komercsabiedrība” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “uzņēmējs” attiecīgajā locījumā, “uzņēmējdarbība” attiecīgajā locījumā, “uzņēmējsabiedrība” attiecīgajā locījumā, komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Pirmām kārtām gribu teikt, ka man nebija iespējams aizstāvēt apakškomisijas sēdē savus priekšlikumus. Un ne tikai man, bet arī Sproģa kungam, jo no apakškomisijas vadības puses mēs tikām brīnumainā kārtā izraidīti ārā no komisijas sēdes.

Tomēr man ir patiess prieks, ka lielākā daļa no maniem iesniegtajiem priekšlikumiem ir tikusi atbalstīta. Neatbalstīti ir palikuši pavisam nedaudzi priekšlikumi. Lielāko daļu no tiem Juridiskā komisija pēc būtības ir atbalstījusi.

Viens no maniem neatbalstītajiem priekšlikumiem ir arī par terminu maiņu. Runājot par terminu “komersants” un “komercdarbība” aizstāšanu attiecīgi ar vārdiem “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība” un skatoties likumu terminu vārdnīcā, redzam, ka būtiskākā atšķirība starp terminiem “uzņēmējdarbība” un “komercdarbība” ir ietverta šo nozaru specifikā, proti, komercdarbība aptver ar tirdzniecību saistītu saimniecisko darbību, bet uzņēmējdarbība - arī citas saimnieciskās darbības jomas, tas ir, preču ražošanu, realizāciju un saimniecisko pakalpojumu sniegšanu.

Pašreizējā Komerclikuma redakcija paredz ar terminu “komersants” aizstāt attiecīgajai saimnieciskajai jomai daudz raksturīgāko terminu - “uzņēmējs”, toties, ja Komerclikums reglamentētu tikai fizisko un juridisko personu darbību... es gribu uzsvērt: tikai finansiālo, tas ir, tirdzniecisko darījumu vai arī finansu un tirdzniecības zinātnes sfēru, tad gan būtu pamats lietot šos terminus “komercdarbība” un “komersants”.

Kā jūs visi ļoti labi zināt, Komerclikuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbību, tātad arī preču ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, kas nebūt nav komercdarbība.

Gribu uzsvērt, ka šīs izmaiņas atbalsta arī visas uzņēmēju organizācijas, un tās ir: Tautsaimniecības padome, Ārvalstu investoru padome un arī Latvijas Mazo un vidējo uzņēmēju organizācija. Aicinu Komerclikumā atbalstīt šo terminu maiņu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Jēdziens “komersants” vai “uzņēmējs”, “komercdarbība” vai “uzņēmējdarbība” nav tik vienkāršs, kā to šeit mēģina attēlot Razminoviča kungs. Juridiski nosvērti strīdi komisijās un apakškomisijās prasa zināmu nervu sistēmas stabilitāti, ar kuru ne vienmēr katrs no mums var lepoties, bet tajā pašā laikā ne jau ar mūsu balsojumu vai ar to, kurš skaļāk kliegs vai kurš vairāk noorganizēs sev patīkamās avīzēs dažādus atbalsta rakstus, mēs varam izšķirt jautājumus, kuri ir būtiski juridiskajā zinātnē un būtībā jau ir nostiprināti.

Razminoviča kungs faktiski spļauj pret vēju un pats ir notašķījies. Izstrādājot Komerclikumu, viena no galvenajām pamatnostādnēm, pēc kuras vadījās gan darba grupa, gan Ministru kabinets, kas iesniedza šo likumprojektu, izšķīrās par priekšlikumu, ka Latvijā būtu atjaunojama tā tiesību nozare, ko pirmskara Latvijā dēvēja par tirdzniecības tiesībām. “Handelsrecht”, “commercial law”, “droit de commerce” ir speciāla privāttiesību nozare, kas regulē specifisku tiesību subjektu - tirgotāju, komersantu, darbību.

Tirdzniecības likumu jeb Komerclikuma regulējumu un tirgotājus piemin arī Civillikums. Civillikumā mums tas šobrīd ir ierakstīts. Jau 1933.gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets tika pieņēmis noteikumus par tirgotājiem, un termini “komercdarbība” un “komersants” ir analoģiski jēdzieniem “tirdzniecība” un “tirgotājs”. Franciski “commerce” ir tā pati tirdzniecība. Ikdienā ar tirdzniecību tiek saprasta preču apmaiņa pret naudu, turpretī jēdziens “tirdzniecība” no juridiskā aspekta ir daudz plašāks, jo tas aptver jebkuru saimniecisko darbību, izņemot likumā noteiktos izņēmumus. Šeit var atsaukties uz Konstantīna Čakstes grāmatas “Tirdzniecības tiesības”, kas izdota Rīgā 1940.gadā, 1.lappusi.

Komersanta un komercdarbības jēdzienam Komerclikumā ir noteiktas funkcijas. Šā jēdziena mērķis ir definēt privāttiesību subjektu loku, attiecībā uz kuru tiks piemēroti Komerclikuma noteikumi. Tā, piemēram, tikai komersantam ir tiesības izdot prokūru, tikai komersantam ir firma, nevis uzņēmējam vai uzņēmējsabiedrībai.

Komersanta un komercdarbības jēdziens būs svarīgs nākotnē, kad Komerclikumā tiks izstrādāta un pieņemta komercdarījumu daļa, kura šobrīd vēl nav pieņemta. Ņemot vērā to, ka komercdarījumu piemērošanas priekšnoteikums ir subjekta, tātad komersanta, statuss, tie, kuri iedomājas, ka mēs šo likumu pieņemam tikai tādā nozīmē, ka mums vajag kaut ko sakārtot un pāriet no vienas reģistrācijas metodes uz otru, ir absolūti tuvredzīgi un neizprot visus šos juridiskos procesus. Mums ir savstarpēji jānošķir visa šī plašā uzņēmējdarbības masa, kurā šobrīd ietilpst gan zemnieku saimniecības, gan visi individuālā darba veicēji, gan attiecīgi arī kooperatīvi, un par to, bez šaubām, ir satraukusies arī mūsu kooperatīvu apvienība “Turība”. Mums tā ir jānošķir! Un, ja mēs šobrīd izdarām šādu izmaiņu, tad uz visiem šiem subjektiem (ieskaitot sīkos tirgotājus, kuriem nav, kā teikts Komerclikumā, vismaz piecu algotu darbinieku vai kuriem apgrozījums vai peļņa nesasniedz tādas summas, kādas ir noteiktas Komerclikumā), kā arī uz kooperatīviem attieksies visi tie noteikumi, kuri būs Komerclikumā (vai, pēc jūsu izpratnes, Uzņēmējdarbības likumā). Ja mēs neveicam šādu nošķiršanu, tad pēc būtības mēs viņiem uzliekam visas tās pašas prasības, kuras izvirzām nopietnam komersantam, kuru nošķiram šajā reģistrā. Tāpēc Razminoviča kunga un ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikums mani ne tikai izbrīna, bet arī satrauc. Jo, cik es saprotu, Latvijas Republikas valdībai pēc vairāku gadu diskusijām bija radies viennozīmīgs un skaidrs viedoklis par to, kā šīs lietas sakārtot. Tas tika izlemts tikai pēc ilgstošām diskusijām. Tika izstrādāti vismaz divi likumprojekti. Tādēļ es uzskatu - un ne tikai mans viedoklis ir šinī sakarā tāds - , ka šādu priekšlikumu nekādā ziņā nevar atbalstīt. Var tur, protams, runāt par tirgotājiem, var tur likt iekšā jebko citu, bet nekādā ziņā tur nevar likt iekšā vārdus “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu, deputātu, leksikā pastāv gan vārds “argumenti”, gan arī vārds “iegansti”, un bieži vien iegansti tiek dēvēti par argumentiem. Šajā situācijā viens no tādiem ieganstiem, kas tiek dēvēti par argumentiem, ir latviešu valodas tīrība. Šis iegansts tiek izmantots jau pusotra gada garumā - tiek uzsvērts, ka latviešu valoda būšot tīrāka, ja komercdarbību nosauksim par uzņēmējdarbību. Tagad mēģināšu, cienījamie kolēģi, pamatot, kāpēc tas ir iegansts, nevis arguments. Esmu analizējis vārdu “uzņēmums” un “uzņēmējs” izcelsmi, par pamatu ņemdams diezgan garu laika nogriezni, - esmu analizējis gan vārdnīcas, gan arī Latvijas pirmās brīvvalsts laika likumus. Vārds “uzņēmējs” principā ir cēlies no vārdu salikuma “uzņēmuma līgums”, un šis vārdu salikums figurē 1937.gada Civillikumā. Uzņēmuma līgums regulē pasūtītāja un izpildītāja attiecības: pasūtītājs pasūta, izpildītājs apņemas izpildīt. Šīs līgumattiecības ir saistību tiesībās reglamentētas. Tās ir pielīdzinātas, ļoti pietuvinātas darba līguma attiecībām. Ir tikai dažas nianses, pēc kurām tās atšķiras. Vārds “uzņēmējs” principā nefigurē nevienā citā Civillikuma vietā. Pēc tam 1992.gadā Civillikums tika atjaunots, un tajā jau parādījās šis jaunvārdiņš - “uzņēmējs”. Jāuzsver tāds interesants aspekts, ka šis jaunvārds parādās jautājumos, kuri reglamentē, piemēram, ģimenes kopīpašumu.

Tālāk. Es mēģināju analizēt vairākas vārdnīcas, kuras ir izdotas trimdā tajā laikā, kad Latvija bija okupēta. Arī šajās vārdnīcās nekur neparādās vārds “uzņēmējs”. Tālāk. Es analizēju mums visiem zināmo Latvijas Padomju enciklopēdiju (1987.gads). Tā ir pirmā, kurā parādās vārds “uzņēmējs” un tiek lietots jau šajā izpratnē. Šis vārds tātad ir parādījies Gorbačova “perestroikas” laikā un ir ienācis mūsu leksikā kā sinonīms jēdzienam “saimnieciskā darbība”. Pēc tam ir mēģināts to “ietērpt” 18 likumos, sākot ar likumu “Par uzņēmējdarbību”.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs ļoti rūpīgi analizēt, kā ir cēlusies mūsu likumu terminoloģija, un aicinu jūs atgriezties pie 1937.gada Civillikuma, kurā ir tādi jēdzieni kā “kredīts”, “koroborācija”, “konfiskācija”, “adopcija”, “servitūts”, “cesija”, “hipotēka”, “legāts”, “paternitāte” un visbeidzot “testaments”.

Godātie kolēģi, vai jūs varat atrast kādam no šiem vārdiem latvisku sinonīmu, aizvietotāju? Jā, varat, bet jūs konsekventi lietojat no romiešu tiesībām mantoto latīnisko terminoloģiju, kas ir attīstījusies caur Napoleona kodeksu un pēc tam ir ieviesusies mūsu civiltiesībās un, civiltiesībām attīstoties, protams, arī komerctiesībās. Tāpēc, kolēģi, aicinu atšķirt ieganstus no argumentiem un rūpīgi, analītiski tos pētīt un pamatot savu viedokli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā, Muciņa kungs?

L.Muciņš. Es aicinu atcerēties mūsu agrāk pieņemtos likumus, jo valstī likumdošana tiek veikta pēc kādas konkrētas sistēmas, nevis tā, kā ienāk prātā - vienā likumā - tā, otrā - tā. Piemēra labad minēšu dažus. Mēs esam pieņēmuši likumu par pievienošanos 1965.gada Hāgas konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās nodošanu ārzemēs. Kas tad tās ir par komerclietām? Mēs esam pievienojušies 1970.gada Hāgas konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās. Kas tad tās ir par komerclietām? Mēs gatavojamies pievienoties 1988.gada Lugāno konvencijai par piekritību un tiesu spriedumu izpildi civillietās un komerclietās. Kas tad tā ir par konvenciju, bez kuras mums Eiropā nav ko darīt? Mēs esam pievienojušies arī Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem. Tur 1.pantā ir skaidri pateikts: “Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt viena otrai sakarā ar šīs Konvencijas noteikumiem informāciju par to likumiem un procesu civilajās un komerciālajās jomās...” Kas tad tās ir par komerciālajām jomām, par kurām runā šis starptautiskais dokuments? Mēs esam aizmirsuši, cik efektīvi šobrīd darbojas likums “Par komercķīlām”. Kas tad tās ir par komercķīlām, kuras mums jau tiek reģistrētas? Un tā tālāk. Lai izvairītos no pārpratumiem, kas būtu saistīti ar jēdzieniem “tirdzniecība” un “tirgotājs”, Komerclikuma projekta autori izšķīrās par franču termina “commerce” izmantošanu. Jau akadēmiķis profesors Vēbers 1996.gadā rakstīja, ka franču valodas vārdi “commerce” un “commercial” ir Latvijā zināmi jau sen. Atcerēsimies kaut vai kādreizējās komercskolas! Ir mums tāds jēdziens “komercskolas”, kas ir ticis lietots gan pirms 1940.gada, gan arī pēc Atmodas laika. Atcerēsimies arī neveikli veidoto vārdu “komercveikals”! Plaši pazīstams ir arī jēdziens “komerczinības”. Faktiski ir runa par tirdzniecību. No attīstītu valstu likumdošanas prakses mēs zinām, ka ne tikai Francijā ir “Code de commerce” jau kopš 1807.gada, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (daudzi mīl tās pieminēt, bet es gan esmu kontinentālās Eiropas tiesību apoloģēts) kopš 1962.gada ir likums, kas saucas “Uniform Commercial Code” (tātad - komerciālais kodekss). Igauņi ir tāpat nosaukuši savu tirdzniecības kodeksu (tulkojums krievu valodā ir “Komerčeskij zakon”) 1995.gadā. Vācijā šāds kodekss ir pazīstams kā “Handelsgesetzbuch” (1987.gads), un tāds pats ir arī bijušās Čehoslovākijas attiecīgā kodeksa nosaukums vācu valodā - “Handelsgesetzbuch” (1991.gadā, tātad pavisam nesen). Tāpat nosaukts ir arī Japānas tirdzniecības kodekss, kas pastāv kopš 1899.gada.

Komerclikumam ir jābūt galvenajam likumam jeb pamatlikumam tirdzniecības jeb ar komercdarbību saistītu attiecību sfērā. Tas atbilstu arī to Eiropas kontinentālo valstu likumdošanai, kurām ir tirdzniecības kodeksi. Atskaitot Ziemeļeiropas likumdošanas praksi privāttiesību jomā, citu Eiropas kontinentālo valstu privāttiesību kodifikācijā ir pazīstamas divas koncepcijas. Lielākajā daļā valstu līdz šim ir bijis tā, ka privāttiesību kodifikācijai ir duāls raksturs - atsevišķi ir kodificētas gan vispārējās privāttiesības, gan tirdzniecības tiesības jeb komerctiesības (Francijā, Vācijā un citur). Ir svarīgi saprast atšķirības. Saskaņā ar Uzņēmējdarbības likuma 3.pantu uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai. Uzņēmējs var būt rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, pašvaldība, sabiedriskā organizācija, reliģiskā organizācija, tātad šobrīd uzņēmējs ir ļoti plašs jēdziens. Kā izriet no Uzņēmējdarbības likuma sistēmas un šā panta (kas ir spēkā šobrīd) jēgas, uzņēmējs iegulda kapitālu un izveido uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību. Savukārt tieši izveidotais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība veic ilgstošu vai sistemātisku ekonomisku darbību, tas ir teikts Uzņēmējdarbības likuma 1.pantā. Tātad uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību savā vārdā; uzņēmējdarbību savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic viņa dibinātais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. No tā izriet secinājums, ka likums strikti nodala uzņēmējus no viņu dibinājumiem - uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. No pašreizējās uzņēmējdarbības regulējuma izriet, ka par uzņēmējiem uzskatāmi akciju sabiedrību akcionāri, sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu turētāji, citu sabiedrību dalībnieki. Ikdienas valodā par uzņēmējiem tiek dēvēti arī akciju sabiedrību prezidenti, sabiedrību ar ierobežotu atbildību direktori, padomju priekšsēdētāji un tā tālāk.

Ja salīdzinām augstākminēto regulējumu ar Komerclikuma regulējumu, tad konstatējam būtiskas atšķirības. Saskaņā ar Komerclikuma 1.pantu komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Savukārt komercdarbība ir tāda atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic augstākminētais subjekts - komersants (pirmskara Latvijas tiesībās un Civillikumā - tirgotājs). Komersants veic komercdarbību savā vārdā, bet uzņēmējs šādu darbību savā vārdā neveic, un šī ir pati būtiskākā atšķirība. Uzņēmējs tikai nodala daļu sava īpašuma un iegulda kapitālu, un šīs darbības savukārt vairs neietilpst komercdarbības jeb tirdznieciskās darbības jēdzienā. No Komerclikuma viedokļa, nav svarīgi, kas ir uzņēmējs, respektīvi, kas iegulda kapitālu; svarīgi ir tas, ka subjekts - uzņēmēja izveidots komersants - piedalās komerciālajā apgrozībā, noslēdzot savā vārdā (nevis uzņēmēja vārdā) darījumus peļņas gūšanas nolūkā. Līdz ar to starp jēdzieniem “komersants (tirgotājs)” un “uzņēmējs” nevar likt vienlīdzības zīmi. Ir svarīgi atšķirt, ka jēdziens “uzņēmējdarbība” ir plašāks nekā jēdziens “komercdarbība”. Tātad, nomainot jēdzienus “komersants” un “komercdarbība” ar jēdzieniem “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”, pēdējie neatbildīs to saturiskajai nozīmei.

Ļoti svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka Komerclikuma 1.pants satur vairākas svarīgas definīcijas un būtībā kalpo par pamatu jaunas saimnieciskās darbības sistēmas izveidei. Tas aizvietos likuma “Par uzņēmējdarbību” regulējumu. Tā, piemēram, ja Komerclikuma 1.panta otrajā daļā aizvieto jēdzienu “komercdarbība” ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”, tad zūd jēga trešajā daļā definētajam jēdzienam “saimnieciskā darbība”, jo tie dublējas, izņemot peļņas gūšanas aspektu. Jāuzsver, ka šāda izmaiņa novērsīs grozījumu izdarīšanu citos likumos un jaunu likumu izstrādi šajā sakarībā, jo jāņem vērā, ka Komerclikuma pirmās sadaļas noteikumi ieskicē tādu saimnieciskās darbības sistēmu, kur bez komercdarbības tiks regulēta arī aroddarbība, kooperatīvā darbība un cita saimnieciskā darbība. Svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka tikai komersants ir tiesīgs izsniegt prokūru, tikai komersantam ir citas tādas tiesības, kādu nav uzņēmējam, kas šobrīd mūsu likumdošanā ir sastopams.

Šie ir visi tie argumenti - es nemaz nerunāju par filoloģiskajiem argumentiem! - kurus šeit tika mēģināts celt priekšā un kuri bija par pamatu, lai Juridiskā komisija objektīvi spriestu par šo jautājumu un nepadotos nekādām voluntārām iegribām, jo likumdošana tiek veidota, vadoties pēc zināmas sistēmas. Ja vēlamies sagraut to sistēmu, tad varam balsot par šādiem priekšlikumiem. Ja vēlamies vadīties pēc objektīvās likumu normatīvās sistēmas, tad diemžēl, lai kā mums gribētos, šāds priekšlikums likumprojektā nekādā ziņā nav atbalstāms, nav pieņemams. Attiecībā uz 1.priekšlikumu aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - ekonomikas ministra Kalvīša kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 23, atturas - 13. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu neveikt likumprojekta tālāku skatīšanu, jo likumprojektā ir izveidojušās iekšējas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šāda iespēja ir, ja komisija to lūdz. Vai kāds vēlas izteikties “pret”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Man ir jautājums Muciņa kungam. Kā jūs divu sekunžu laikā spējat sasaukt komisijas sēdi, nobalsot un uzrakstīt protokolu? (Starpsauciens no zāles: “Kaut kas nav tīrs!”)

Sēdes vadītājs. Vai Muciņa kungs var komisijas vārdā runāt par ierosinājumu neturpināt šodien likumprojekta izskatīšanu?

L.Muciņš. Ierosinājumu es izteicu saskaņā ar komisijas lēmumu par šo priekšlikumu, kurš ne jau pirmo reizi, bet gan sistemātiski un regulāri ir ticis iesniegts. Šis priekšlikums, kurš nav pirmo reizi iesniegts, nav ticis komisijā atbalstīts. Manis izteiktais ierosinājums ir komisijas balsojumu loģiskais rezultāts.

Sēdes vadītājs. Tātad ir Juridiskās komisijas ierosinājums neturpināt likumprojekta izskatīšanu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Es kategoriski iebilstu pret šādu ierosinājumu, jo es domāju, ka vienas atsevišķas komisijas viedoklis nevar būt stiprāks par Saeimas pieņemtu lēmumu. Lūdzu turpināt likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Saeima var pieņemt lēmumu atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijai. Es ierosinu veikt balsojumu par šādu lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” varētu atgriezties komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 21. Likumprojekts atgriezies komisijā.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.3230.

1. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Galvenās problēmas, kuras ir saistītas ar mazākumtautību izglītību un ar tā saucamo 2004.gada problēmu, līdz šim brīdim nav atrisinātas. Šodien skatāmie mūsu priekšlikumi neskar minēto problēmu; šodien skatāmajiem mūsu priekšlikumiem ir tīri tehnisks raksturs. Mēs gribam, lai definīcija, kura tagad nav ietverta Izglītības likumā, atļautu arī mazākumtautību skolās, kuras pēc 2004.gada pāries uz valsts valodu kā pamatvalodu izglītībā, izmantot bilingvālās metodikas un īstenot bilingvālo izglītību. Aicinu atbalstīt mūsu iesniegtos tehniska un nepolitiska rakstura priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Monika Zīle.

M.Zīle (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā, kā Mitrofanova kungs teica, it kā nevainīgajā priekšlikumā ir paslēpta tāda diezgan labi saskatāma āža kāja. Izlasiet uzmanīgi: “izglītības process, kura ietvaros latviešu valoda tiek lietota kā apmācības līdzeklis un kas nodrošina latviešu valodas terminoloģijas pilnvērtīgu apgūšanu…”. Tātad - nevis latviešu valodas, bet terminoloģijas apgūšanu! Es domāju, ka tas vedina uz acīm redzamu latviešu valodas kvalitātes pasliktināšanos un ka priekšlikuma iesniedzēji - gan Mitrofanova kungs, gan Plinera kungs - paši pietiekami labi pārvalda latviešu valodu, lai saprastu, ko tas nozīmētu, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu.

Aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta. Šis priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 2. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsdienās Latvijas situācija atgādina slaveno Lūisa Kerola pasaku - kaķa nav, bet smaids ir redzams. Pie mums likuma līmenī mazākumtautību skolu it kā nav, bet mēs tās redzam reāli. Reāli ir ap 200 skolu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Es aicinu atgriezties realitātē un atzīt mazākumtautību skolu esamību, ieviešot likumā definīciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ne tik sen mēs jau izskatījām grozījumus Izglītības likumā. Toreiz ar nolūku liberalizēt un demokratizēt Izglītības likumu mūsu frakcijas deputāti iesniedza 9 priekšlikumus. Diemžēl ar balsu vairākumu tie tika noraidīti. Es uzskatu, ka Latvijas mazākumtautību interešu ignorēšana, pirmām kārtām varbūt tieši izglītībā, ir ļoti tuvredzīga politika, kura agrāk vai vēlāk dārgi maksās gan sabiedrībai, gan valstij. Bērni taču ir absolūta kategorija! Iedomājieties: jau šodien mazākumtautību pārstāvji gandrīz vai nestrādā valsts un pašvaldību iestādēs. Minimāls ir mazākumtautību studentu skaits budžeta vietās augstskolās. Mūsu cietumos uz vienu latvieti ir apmēram 2 tā saucamie krieviski runājošie. Salīdzinājumā ar 12 latviešu tautības ielas bērniem, kuri ir policijas uzskaitē, 20 ir mazākumtautību bērni. Nezinu, kāds ir stāvoklis bezdarbnieku vai to cilvēku vidū, kuriem valsts vai pašvaldības sniedz sociālo palīdzību. Man ir skaidrs, ka ne latviešiem, ne Latvijai kopumā nav izdevīgi, lai nacionālās vai lingvistiskās minoritātes kļūtu par sociāli nelabvēlīgām minoritātēm.

Gribētu, lai par to sāktu domāt arī jūs, cienījamie kolēģi! Viss sākas no skolas. Ierobežojot mazākumtautību bērniem iespējas iegūt labu izglītību, mēs paši sev rokam bedri. 1919.gada 8.decembrī Jānis Čakste parakstīja likumu par mazākumtautību skolām. Šodien mūsu valstī ne tikai nav šāda likuma, bet Izglītības likumā jūs pat šo terminu neatradīsiet. Uzskatu, ka terminam “mazākumtautību skolas” ir jābūt mūsu Izglītības likumā, tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta. Godātie Mitrofanova un Plinera kungi! Šis jūsu priekšlikums faktiski nav izskatāms pēc būtības, jo šis definējums nav nepieciešams. Izglītības likuma juridiskā konstrukcija ir veidota tā, ka akcents tiek likts uz izglītības programmām, kuras īsteno izglītības iestādes, un to nosaka likuma 1.panta 7.punkts. Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Juri, nu beidz! Balsojam!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, var, kā jau es te esmu ne reizi vien teicis, mierīgi nobalsot “pret” bez kādām garām diskusijām, bet es tomēr gribētu kārtējo reizi pievērst uzmanību šai rotaļai ar jēdzienu “mazākumtautības”, jo, protams, kamēr būs šī rotaļa, kamēr būs politikāņi, kas ļoti mākslīgi, ļoti viltīgi izmantos šo jēdzienu, tikmēr arī šādas debates būs nepieciešamas. Šī ir cilvēku grupu pretnostatīšana, izcelšana. Lūk, un šī ir tā galvenā nelaime! Mēs tur, kur vien iespējams, redzam šo jēdzienu “ieslidināšanu” iekšā, lai tad būtu, lūk, šeit cilvēki, kas ir briesmīgi it kā šo mazākumtautību aizstāvji.

Ir Latvijas valsts. Ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ir valsts valoda. Ir īpašs likums par valsts valodu. Ir Satversmē 4.pants, kurš nosaka, kas ir valsts valoda Latvijā. Tātad, kāda gan runa te varētu būt par citu jēdzienu ieviešanu, ja ir runa par izglītību dažādās valodās? Tātad arī par to ir skaidrība.

Es gribētu vēl atgādināt, ka mums ir arī vēsturiskais mantojums, kas parāda, kā varēja nodrošināt šo izglītības iegūšanu zināmā līmenī arī citās valodās, taču te jūs, draugi mīļie, pilnīgi jaucot pašu likuma konstrukciju, mākslīgi gribat kārtējo reizi pievērst uzmanību tā saucamajām mazākumtautībām. Diezgan jocīgi izskan mazākumtautību jēdziens Daugavpilī, kā jau mēs šeit esam runājuši. Par kādām mazākumtautībām mēs tur runāsim? Un vēl arī dažās citās Latvijas Republikas pilsētās.

Es saprotu, ka mums katrreiz diemžēl būs jāsastopas ar šādu jēdzienu, jo katrreiz kādam būs cerības pievērst tam uzmanību, un jau līdz idiotismam bija aizgājusi šī saruna par to, ka, lūk, Latvijā nelatvieši esot visnabadzīgākie, Latvijā nelatvieši esot pazemoti, jo viņi nevarot dabūt darbu, bet nupat tika sacīts, ka arī cietumos viņi vairāk sēž… Par cietumos sēdēšanu es gribētu pateikt tā: nevajag zagt, tad nesēdēs cietumā, Plinera kungs! Lūk, tā, starp citu!

Tātad kļūst mazliet jocīgi, paskatoties pirmos 150 bagātākos Latvijas iedzīvotājus. Mēs kaut kā neredzam, ka tur būtu latvieši vien… Lūk, bet par to neviens vairs nerunā. Varbūt mēs sāksim šeit vienu pēc otra uzvārdus minēt un paprasīsim, vai šie cilvēki ir latvieši vai nav? Nevajag šādā veidā rīkoties un demagoģiski izmantot Latvijas situāciju vāji zinošo Nilu Muižnieku, kurš acīmredzot vispār par Latviju spriež pēc tā, ko viņš izlasa kādā Rietumu vai Austrumu avīzē. Nevajag tā darīt! Es uzskatu, ka Nils Muižnieks ir nelaimīgs cilvēks, jo viņa tautība gan ir latvietis, bet uzskati ir kaut kādi… Es pat nezinu, kādas tautības uzskatus viņam varētu piedēvēt. Lūdzu! Līdz ar to, redziet, arī jūs tādus ražojat, godātie kolēģi! Šādus “nezinīšus”, kas vispār it kā vada kaut kādas nopietnas iestādes, bet faktiski ir absolūti bez jebkādām zināšanām par Latvijas. Tā ka šādas diskusijas arī turpmāk vēl būs. Nevajag no tām izvairīties! Vajag skaidri un gaiši visu tautību iedzīvotājiem Latvijā pateikt: “Ir viena valsts, ir viņas pilsoņi, un ir viena valsts valoda.” Par visām pārējām valodām Latvijā mēs varam spriest atsevišķi, runājot par nacionālās kultūras biedrībām, runājot par citādām biedrībām, runājot par dažādām skolām, bet šajā likumā gan nevajadzētu pīt iekšā tādus jēdzienus, kas nesaskan ar likuma konstrukciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Esta. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 3. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi. Es piebildīšu tikai to, ka šis ir jauns termins, kaut gan šādas profesionālās ievirzes izglītības programmas mūsu valstī īsteno jau vairākus desmitus gadu. Tās ir mūzikas, mākslas un arī sporta skolas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 4. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 5. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums netiek atbalstīts.

J.Esta. 6. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 8. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Līdzīgi komisija atbalsta 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Godātie deputāti! 10.priekšlikums. Līdzīgi kā 19., 20., 26. un 41. priekšlikums pārejas noteikumos tas ir konceptuāls. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šajā priekšlikumā būtībā ir piedāvāts izņemt no atsevišķām ministrijām veselus izglītības blokus, to skaitā arī Kultūras ministrijā mainīt šo kultūrizglītības sistēmu, kurā es esmu nostrādājis 30 gadus. Mans pedagoga darba ilgums šajā sistēmā ir 30 gadi.

Kas šī ir par sistēmu? Tajā ietilpst trīs augstskolas, 17 profesionālās vidējās mācību iestādes un 134 mākslas un mūzikas skolas. Kopumā, pēc mūsu pēdējiem Valodas likuma labojumiem, tur mācās ap 25 000 izglītojamo, kurus izglīto gandrīz 4,5 tūkstoši izglītotāju. Visu šo sistēmu pārrauga Valsts kultūrizglītības centrs, kurā strādā tikai 12 cilvēku. Tā ka birokrātijas te nav. Protams, tā ir specifiska izglītības sistēma, un jebkurā gadījumā, pat ja mūsu cienījamais Maestro gribēs vienlaicīgi mācīt 15 pianistus, viņam tas neizdosies.

Tāpat arī mākslas skolas aušanas nodaļā audzēknis nevar izņemt savu darbu no stellēm, aiziet prom un tajās pašās stellēs ielikt citu. Ir vajadzīgs tieši tik daudz steļļu, cik ir audzēkņu. Šī izglītības sistēma ir vertikāli integrēta, un, galvenais, tā ir saistīta ar radošo procesu. Tas viss, loģiski, ir Kultūras ministrijas pārraudzībā.

Tāpēc es gribu aicināt jūs tīri kā kolēģus ļaut man nostrādāt šajā sistēmā vēl atlikušos četrus vai piecus gadus, jo, kā es jau teicu, 30 gadus esmu tur nostrādājis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien piedāvātu zemkopības, ārlietu vai kultūras nozari deleģēt trīs, piecu vai sešu ministriju kompetencē, kāda tad būtu reakcija? Protams, sabiedrība skaļi protestētu, sakot, ka absurdāku priekšlikumu ir grūti iedomāties. Tomēr Latvijā ir šāda situācija, un šāda situācija ir izglītības sektorā. Izglītības sektoru Latvijā šodien pārzina sešas ministrijas: Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija. Saeima 1998.gadā pieņemtajā Izglītības likumā kā vienīgo atbildīgo par izglītības procesiem valstī ir nosaukusi tikai Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības likumā ir teikts: “Izglītības un zinātnes ministrija īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā.”

Katrs no savas dzīves pieredzes mēs labi zinām, ka ģimenes galva parasti ir viens - vai nu vīrs, vai sieva, taču, ja šī “galva” ir vēl arī sievasmāte, vīramāte, vecmāmiņa vai krustmāte, tad tur gan nekas labs nesanāk un šāda ģimene agri vai vēlu izjūk. Nenoliedzami, arī šādos apstākļos katram tiek kāds labums: bērnam vecmāmiņa iedos kādu lieku latiņu, vīrs būs labāk vadāms, ja noteicēja būs vīramāte, un tā tālāk.

Līdzīgi ir arī katrā no sešām izglītības sektoru regulējošajām ministrijām - ir departamenti un speciālisti, kuri plāno, organizē, vada un kontrolē sabiedrības skološanas jautājumus valstī, bet gala atbildība tik un tā tiek prasīta no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī jebkura negācija izglītības jautājumos cilvēku apziņā saistās tikai ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai gan spēlētāji diemžēl ir seši, nevis viens.

Pagājušajā gadā prestižā starptautisko pētījumu organizācija OECD, kuras mītne ir Parīzē, veica valsts izglītības politikas analīzi Latvijā. Noslēgumā tika sagatavots ekspertu ziņojums, ko iesniedza arī Latvijas valdībai.

Minēšu tikai dažus no šiem atzinumiem. Citēju: “Nopietna problēma ir atbildības sadrumstalotība ministriju starpā un koordinācijas trūkums. Esošās sistēmas uzbūve neveicina darbības koordināciju un pārraudzību. Ministrijas savā starpā sacenšas, dažādu ministriju departamenti sacenšas, lai nodrošinātu sev lielāku lomu un lielāku finansu piešķīrumu. Dažādu ministriju departamentu intereses traucē informācijas apmaiņu un sadarbību, novedot pie uzpūstām administratīvajām izmaksām. Caurredzamības un uzticamu datu trūkums. Neraugoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā izglītības institūcija valstī, tai ir ierobežotas tiesības un iespējas pildīt šo lomu attiecībā uz citām ministrijām.”

Tālāk: “Latvijā vēl joprojām atbildība par profesionālo izglītību tiek sadalīta starp vairākām nozaru ministrijām, kas ir padomju plānveida ekonomikas raksturīga struktūra. Smago ekonomisko apstākļu situācijā jebkura neefektīva rīcība jebkurā Latvijas izglītības sistēmas līmenī mazina ieguldīto pūliņu rezultātu. Cik vien tas ir iespējams, vajadzētu pārnest mācību iestādes no citām ministrijām Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, nodrošinot vienotas datu apkopošanas un informācijas sistēmas, veidojot pilnīgu priekšstatu par izglītības procesiem valstī.” Šo uzskaitījumu, kas raksturo pasaules skatījumu uz Latvijas izglītības sistēmu, varētu vēl turpināt.

Lai šos trūkumus novērstu, ierosinu izdarīt grozījumus Izglītības likumā, kompetenci par izglītību valstī no 2003.gada 1.septembra nosakot nevis sešām, bet trim ministrijām - Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai.

Jāatzīmē ka šis priekšlikums ir guvis atbalstu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kuras darbā piedalījās visu frakciju pārstāvji, viņu skaitā arī eksministrs Jānis Gaigala kungs. Nevaru piekrist apgalvojumam, ka šis piedāvājums ir pārāk negaidīts vai arī revolucionārs. Runas par minēto problemātiku ir dzirdētas jau sen, tikai rīcība izpalikusi. Par atbalstu minētajam grozījumam ir jāizšķiras mums - Saeimai, un es ceru, ka šodien uzvarēs loģika un rūpes par bērniem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Jāpasaka uzreiz divas lietas kā orientieri šai diskusijai, jo ir jāatzīst, ka problēma ir apzināta pilnīgi precīzi. Šeit jau kolēģi minēja, ka tas nav divritenis, tas ir ekspertu slēdziens, un visi to pilnīgi labi saprot, ka administratīvi tik sadrumstalota izglītības sistēma ir traucējošs faktors. Tas, kas galvenokārt atbilst mūsu interesēm, ir vienotas izglītības politikas realizācija un vienota finansu vadība izglītības sistēmā.

Otrkārt, uzreiz jāsaka, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu tādā formā, kādā tas ir pašlaik, jo šis priekšlikums neļauj sasniegt galveno mērķi - radīt vienotu izglītības sistēmu valstī, lai tā būtu vadāma, lai tā būtu pārskatāma un pārvaldāma pēc būtības.

Likums pats par sevi nav nekāda panaceja, un šinī ziņā, ja mēs runājam par valsts izglītības sistēmu, tad redzam, ka šis Izglītības likums un valsts budžets ir tikai un vienīgi līdzekļi, lai realizētu valsts izglītības politiku Latvijā. Un šinī gadījumā mums trūkst pamatdokumenta, kā tas ir norādīts attiecībā uz Izglītības likumu; tāpat tas ir ar izglītības attīstības programmu, kura, starp citu, kolēģi, ir jāapstiprina jums, precīzāk sakot, mums kopīgi. Tā ir jāizstrādā Ministru kabinetā, kā tas rakstīts Izglītības likumā, un jāapstiprina šeit, Saeimā. Tikai uz šīs attīstības programmas bāzes mēs varam mainīt likumu, un šis mazais grozījums būs varbūt tikai viens no 200 vai 500 uzdevumiem, kas tiks ietverti attīstības programmā, taču to mēs noteikti izdarīsim.

Tajā pašā laikā, ja mēs ieliksim šo normu, šos neskaidros jautājumus, kuri uzreiz prasīs atbildes, turklāt tādu būs simtiem, mums tas ir jādara jau pašlaik, bet mēs uzliekam šo uzdevumu, kā tas ierakstīts, pārejas periodā līdz 2003.gadam nākamajai Saeimai, aiznākamajai vai aizaiznākamajai valdībai.

Daži vārdi par problēmas būtību. Šeit jau minēja, ka pamatbūtībā tā skar augstskolas un profesionālās skolas, jo tās ir pakļautas, tās ir pārziņā septiņām... četrām dažādām ministrijām. Priekšlikums neattiecas, Ābiķa kungs, uz pašvaldību skolām, vispārizglītojošām skolām! Kaut gan vispārizglītojošās skolas ir 600 dažādās pašvaldībās, gandrīz 600, tomēr acīmredzot ir sistēma, kas darbojas un ļauj pārzināt sistēmu vispārējās izglītības sektorā kopumā.

Arī augstākās izglītības sistēmā tā pēc būtības nav problēma, jo ir Augstākās izglītības padome, kuras uzdevums ir pārzināt visas augstskolas, to skaitā privātās augstskolas.

Tātad galvenā problēma ir saistīta ar profesionālās izglītības skolām. Un šajā ziņā, ja mēs sašaurinām, reālā problēma ir saistīta ne jau ar Kultūras ministrijas skolām, mākslas skolām vai Labklājības ministrijas medicīnas māsu skolām, bet problēmu rada profesionālās skolas, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un Zemkopības ministrijas pārziņā - tātad lauksaimniecības skolas, jo tās vismaz 50% gadījumu “pārklājas”. “Pārklājas” programmas, teiksim, lauksaimniecības skolās puse no programmām nav saistīta ne ar zemkopību, ne ar lauksaimniecību, ne ar citām tai piederīgām specialitātēm. Līdz ar to nav vienotas programmas, prasības ir dažādas, arī kvalifikācijas prasības ir dažādas. Metodiskais nodrošinājums “pārklājas”, veidojas paralēlas struktūras gan metodiskajam nodrošinājumam, gan skolotāju tālākajai izglītībai un tā tālāk.

Tur trūkst šā neracionālā grauda, un šinī ziņā tā ir tipiska valdības problēma jeb valdības jautājums, kā sakārtot šīs lietas. Agrāk šo problēmu risināja valdības līmenī, jo parasti izglītības ministrs, zemkopības ministrs un finansu ministrs bija no dažādām partijām. Tagad, paldies Dievam, varbūt ir tas labais gadījums, ka Greiškalna kungs, Slaktera kungs un finansu ministrs Gundars Bērziņš ir no vienas partijas, tātad ir visas iespējas vienoties un beidzot atrisināt profesionālo skolu jautājumu - Zemkopības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo profesionālo skolu jautājumu.

Kamēr tas netiek darīts, mums ir bažas par to, ka viena deklaratīva norma Izglītības likumā neradīs šo vēlamo efektu, bet gan radīs daudzus neskaidrus jautājumus. Un nav nekā sliktāka par to, ja ir kāda norma, kuru nepilda. Tas var diskreditēt pašu ideju kā tādu, un pēc tam mēs vēl 100 gadus netiksim ar šo problēmu galā.

Līdz ar to mans priekšlikums pagaidām, atzīstot, ka tā ir nopietna problēma, ir ķerties klāt pie izglītības attīstības programmas izstrādes. Es atgādināšu, ka mūsu priekšlikums bija izveidot apakškomisiju, lai palīdzētu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Gaigals. ... izstrādāt izglītības attīstības programmu un pēc tam izdarīt šos pēc būtības, no likumdošanas viedokļa, kosmētiskos grozījumus Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es esmu lasījis, ka Eiropā ir valstis, kur visa izglītības sistēma ir apvienota vienas ministrijas pārraudzībā. Visbiežāk to sauc par izglītības un zinātnes, un arī kultūras ministriju kopumu, taču ir arī cita prakse. Un šī cita prakse tomēr paredz, ka atsevišķās valstīs, respektējot tradīcijas, respektējot katras konkrētās valsts skatījumu uz dažādu nozaru attīstības problēmām, ir ne tikai pieļaujamas, iespējamas, bet ir arī pietiekami pārliecinošas atsevišķu nozaru pārraudzībā esošas izglītības sistēmas sastāvdaļas, norit normāla to attīstība.

Šajā sakarībā es gribētu runāt arī kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un turpināt to tēmu, ko iesāka mans kolēģis Zvejsalnieka kungs. Es nevaru šodien noklusēt par to reakciju, kādu ar kultūrizglītību saistītie speciālisti ir pauduši par normu, kura ir iestrādāta Izglītības likuma grozījumos un par kuru šobrīd tiek diskutēts. Tie ir Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvji, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas pārstāvji, Latvijas Radošo savienību padomes locekļi, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas pārstāvji. Teikšu pavisam īsi un konkrēti - viņu viedoklis par piedāvātajiem grozījumiem, proti, par priekšlikumu apvienot visas izglītības iestādes, izņemot aizsardzības un iekšlietu iestādes, vienas vienotas ministrijas, tas ir, Izglītības un zinātnes ministrijas, pārziņā, ir krasi negatīvs. Un tam ir virkne iemeslu. Ticiet man, es domāju, ikvienam no jums būs diezgan grūti atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu... Pavisam nesen, šā gada aprīlī... es atvainojos, februārī, Ministru kabinetā tika pielikts punkts apjomīgas valsts mēroga kultūras programmas apspriešanai. Šo nacionālo programmu tā arī sauc - Nacionālā programma “Kultūra”. Ievērojama šīs programmas daļa ir veltīta tieši kultūrizglītībai. Vēl vairāk. Šajā programmā kultūrizglītība ir starp citām apakšnozarēm minēta kā neatņemama un attīstību veicinoša sastāvdaļa. Kolēģi, tas ir pavisam svaigs, nopietns dokuments, kuram visaugstāko novērtējumu ir devuši ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu eksperti! Vēl vairāk. Izpratni par to, ka kultūrizglītība ir organiska mūsu izglītības sistēmas sastāvdaļa, mūsu valsts sabiedrība un Saeima pauda jau 1996.gadā, pieņemot Latvijas valsts nostādni kultūrpolitikā. Arī tajā kultūrizglītībai ir ierādīta stabila,

paliekoša vieta.

Bez tam es gribētu akcentēt vēl dažus aspektus. Pirmkārt, kultūrizglītības sistēma sevi ir parādījusi ilgstošā attīstības periodā. Vairākos gadu desmitos ir pierādījusies šīs nozares spēja pastāvēt un attīstīties.

Otrkārt. Šī nozare piedāvā augstas kvalitātes sagatavotību, tāpēc kultūrizglītības jomas pārstāvji uzskata par nepieņemamu šo priekšlikumu - pārvietot šo nozari uz kopēju sistēmu, par kuras funkcionēšanu nav pilnīgi simtprocentīgas pārliecības.

Kā vispēdējo un pašu uzskatāmāko piemēru es gribētu minēt izcilās vijolnieces Baibas Skrides panākumus. Arī viņa nāk no kultūrizglītības jomas, kura piedāvā šādu vertikālu attīstības procesu ikvienam audzēknim, kas ir iesaistījies šajā izglītības apritē, sākot jau no septiņu gadu vecuma un beidzot ar sirmu, solīdu vecumu, kad cilvēks ir konkurētspējīgs un atradis darbu kādā no kultūras kolektīviem Latvijā vai ārvalstīs.

Un treškārt. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pašlaik kultūrizglītības joma izceļas ar pietiekami labu intelektuālo potenciālu, tas ir pedagogiem, kas veic mācīšanas procesu un dara to pietiekami kvalitatīvi. Pašreiz nedz pasniedzēji, nedz arī audzēkņu vecāki neredz objektīvu nepieciešamību šāda grozījuma veikšanai.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Osvalds Zvejsalnieks. Otro reizi.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Zommeres kundze! Atbildība jau netiek sadalīta starp vairākām ministrijām. Tieši otrādi, Kultūras ministrija ar pilnu atbildību atbild par savu nozari. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs jau nupat pastāstīja, kāda ir šajā sistēmā strādājošo profesionāļu reakcija uz šo jūsu jauninājumu, pieminēja arī līmeni, kāds ir sasniegts. No savas puses varu vēl piebilst tikai to, ka šis līmenis nav ne uzdāvināts, ne nez no kurienes atvests, tas ir sasniegts lielā un grūtā darbā un ilgos gados. Ja ir mērķis sagraut šo sistēmu, nu tad var vienkāršāku ceļu izdomāt - vajag tur ielikt savu ministru, un tas to sagraus! Tā daudzas sistēmas ir sagrāvuši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Vai mums ir izglītības stratēģija? Vai tā ir izstrādāta? Vai mums nav viens klupiens pēc otra šajā izglītības stratēģijas reorganizācijā? Ar vienu balsojumu, ar vienu likuma labojumu mēs gribam visas izglītības nozares, visas izglītības iestādes pakļaut ministrijai, kura vēl savu spēku tā īsti nav nostiprinājusi. Manuprāt, tas ir pāragri! Ja šī koncepcija būtu rūpīgi izstrādāta, - varbūt... Bet padomāsim arī par lauksaimniecības speciālistiem, kurus gatavo Lauksaimniecības universitāte, par tiem īpašajiem apstākļiem, kādi ir nepieciešami, lai viņi gūtu praksi lauksaimniecībā! Un vēlreiz parunāsim arī par kultūras darbiniekiem, kuri visi nevarētu tikt pakļauti Izglītības un zinātnes ministrijai citādi kā nodibinot desmitiem jaunu departamentu! Un tad jau vajadzētu būt arī tādai kārtībai, ka vienu ģenerāli mēs ieliktu par departamenta direktoru - un lai tad arī ņem to policiju un armiju un apmāca šeit karaskolās un lai visu pārņem!

Kāpēc bez nopietna pamatojuma izjaukt šo sistēmu, kura pašreiz loģiski darbojas?

Cienītie deputāti! Ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu, tad mums izglītības sistēmas attīstībā nebūs ne loģikas, ne stratēģijas. Aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Var būt, ka daudzi nezina, ka desmit gadus pirms tam, kad tiku ievēlēts Augstākajā padomē 1990.gadā, es strādāju Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā jeb, kā to tagad sauc, koledžā. Es neesmu profesors mākslinieks, kāds ir Zvejsalnieka kungs, es biju kultūrvēstures, vēstures pasniedzējs. Man no malas bija labi redzams, kas notika tad, kad toreizējā Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija, pilnīgi nepārzinot šīs mākslas skolas (tagadējās koledžas, kas toreiz bija lietišķās mākslas vidusskola) specifiku un metodiku, sāka jaukties iekšā. Es no malas redzēju, kāds bija haoss. Funkcijas dublējās, pedagogi faktiski nezināja, kā strādāt. Es kādu brīdi biju kļuvis par mācību pārzini. Man vajadzēja vadīt organizatorisko darbu. Nelaime bija ne tikai funkciju dublēšanās, nelaime bija arī tā, ka, piedodiet, nespeciālisti sāka jaukties sfērā, kas viņiem bija pilnīgi sveša.

Es domāju, ka Goldes kundzes priekšlikums nav, teiksim, neloģisks un Zommeres kundzei lielā mērā ir taisnība, bet process ir jāsagatavo. Es pilnīgi piekrītu parlamentārajam sekretāram Damberga kungam, ka ar vienu balsojumu mēs daudz ko sagrausim. Es aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimā jau ir pieņemts diezgan daudz pārgudrību un daudz visādu brīnumu ir bijis, un arī šajā priekšlikumā izpaužas kārtējā pārgudrība. Un, protams, arī tajā ir noslēpts kaut kas cits. Ko nozīmē kultūrizglītību pievienot, teiksim, pie lauksaimnieciskās izglītības vai sporta izglītības vai varbūt sasaistīt to ar veterinārzinātņu apgūšanu? Tas nav nekādi savienojams! Kultūrzinātne strādā tā, kā tai ir jāstrādā, un mācības notiek tā, kā tām ir jānotiek. Nevajag izdomāt jaunus riteņus, tādi nav vajadzīgi! Arī te ir saskatāma kaut kāda āža kāja - un ne tikai āža kāja, bet arī āža bārda, tāda trīsstūraina.

Šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, racionāls grauds jau ir šajā priekšlikumā kaut vai tikai tādēļ, ka par to ir epizodiski runāts (es uzsveru - epizodiski, nevis pamatīgi un nopietni!) jau kopš 5.Saeimas laikiem. Šādu konceptuālu izšķiršanos vajadzēja sagatavot. Bija nepieciešama diskusija, lai nebūtu tā kā šodien, kad, piemēram, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs kategoriski iebilst pret to. Kāpēc iebilst? Iebildes droši vien būtu vēl lielākas, ja mēs to pajautātu Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošo mācību iestāžu vadītājiem. Vajadzētu šodien sniegt šiem cilvēkiem, šo ministriju pārstāvjiem, absolūti skaidru priekšstatu, ka tad, kad šīs mācību iestādes tiktu pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai, mācību procesa nodrošinājums un mācību process būtu krietni labāks. Šodien ir jūtams, ka ne Kultūras ministrijas, ne Zemkopības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajām mācību iestādēm nav šādas pārliecības. Tas nozīmē, ka šis konceptuālais (es atkārtoju - konceptuālais!) priekšlikums nav sagatavots - nav sagatavots sabiedrībā, nav sagatavots šajās mācību iestādēs, šajās ministrijās. Droši vien ar laiku mēs nonāksim pie tā, bet nevaram to darīt uzreiz šādā veidā - nogriežot kā ar nazi, tā sakot, pavēles veidā, šodien ar likumu ieviest šādu variantu.

Es domāju, ka tas ir priekšlaicīgi. Kā jau es teicu, tas ir jāsagatavo. Nesteigsimies ar to!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Esta.

J.Esta. Godātie deputāti! Klausoties debatēs, liekas, ka šis priekšlikums jāīsteno jau rīt. Atgādināšu, ka ir pārejas noteikumi, kuri nosaka, ka grozījumiem ir jāstājas spēkā 2003.gadā, un Saeimas deputāti var mainīt arī šo priekšlikumu.

Es gribu teikt tikai to, ka visas šīs diskusijas ir jau kopš 5.Saeimas laikiem. Tālāk par diskusijām tā arī neesam tikuši. Un vēl es gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā pie mums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā viesojās Čehijas izglītības ministrs un stāstīja tieši par to, par ko mēs diskutējam šodien. Viņš stāstīja, ka tur tāpat ticis runāts, diskutēts un atlikts, bet pēc pēdējām diskusijām šis process esot noticis un visi esot ļoti apmierināti.

Ja mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties sešu ministriju pārziņā nodot izglītību, nu tad… tad mēs esam ļoti bagāti. Tikai to es gribu pateikt. Tā ka agri vai vēlu šis process notiks. Es aicinu balsot. Tas ir konceptuāls balsojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātes Goldes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 33, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 11. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 12. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 14. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 15.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 16. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 19.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.Esta. Arī 20.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 21. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 22.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 23.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Deputāta Jāņa Estas 24. priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 26. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Esta. 27. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbalstīts.

J.Esta. 28. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Atbalstīts ir arī 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 31. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Atbalstīts ir arī 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 33. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 34. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Atbalstīts ir arī 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Atbalstīts ir arī 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 37. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs gribējām panākt ar 37. un ar 38.priekšlikumu? Tikai to, lai jūs pildītu savus solījumus. Jūs solījāt palielināt - turklāt solīdi palielināt! - algas skolotājiem. Tas ir ierakstīts valdošās partijas pirmsvēlēšanu programmās. Spēkā esošajā likumā ir ierakstīts, ka no 2002.gada 1.janvāra skolotājs ar minimālo kvalifikāciju saņems par vienu likmi divas minimālās algas. Diemžēl līdz ar šā likumprojekta un šo priekšlikumu pieņemšanu tas viss būs nosvītrots. Jūs tūlīt, bez šaubām, nobalsosiet par citiem “spēles noteikumiem”. Mēs uzskatām, ka tas nav solīdi, un lūdzam izslēgt likumprojekta 1.pantu. Un nākamais mūsu priekšlikums ir izslēgt 2.pantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Esta. Mitrofanova kungs un Plinera kungs piedāvā izslēgt punktu, kas ir nobalsots pirmajā lasījumā. Tā ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. - deputāta Mitrofanova un deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. - deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 44, atturas - 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 40. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Un 41. - deputātes Silvas Goldes priekšlikums - nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 18.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3231.

1.priekšlikums - deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 2. - deputāta Gaigala priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 3. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 4. - arī parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 5. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 6. un 7. - deputāta Gaigala un parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

J.Esta. 8. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 9. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Man ir lūgums paskatīties šos punktus un tos atbalstīt, jo es pieļauju, ka te vienkārši ir notikusi kļūda, ja nav atbalstīts šis priekšlikums. 6. un 7.priekšlikums mums bija vienāds - izslēgt 7.panta 3.punktu par to, kas ir Ministru kabineta kompetencē… Vai piekrītat, Estas kungs? Ļoti labi… Tas paredz apstiprināt koledžu nolikumus. Ja to izslēdz, tad šī kompetence ir jāpiešķir Izglītības un zinātnes ministrijai. Tāda bija šī būtība, tātad aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi, ka tiek atbalstīts 9. un 10.priekšlikums?

J.Esta. Gaigala kungam taisnība

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 10. priekšlikums - deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija...

Sēdes vadītājs. ...Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. Tas ir cits priekšlikums. 10. priekšlikums neattiecas... Deputāta Gaigala priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Mēs jau vienojāmies, ka deputāti atbalsta gan 9., gan 10.priekšlikumu.

J.Esta. Nē, tie pēc būtības atšķiras!

Sēdes vadītājs. Vai par 10. ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 12. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat 13.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 15. - deputāta Gaigala priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 16. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat ir atbalstīts 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Atbalstīts arī 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Atbalstīts ir 19. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Esta. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 21. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 22.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 23. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 24. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 25. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 27. - deputāta Gaigala priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 28. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29. - deputāta Gaigala priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Jāņa Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 33. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Esta. 30. - parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Esta. 18.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 18.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“ (reģistra numurs 769, izskatīšanai otrajā lasījumā) līdz 2001.gada 11.jūnijam”. Šis lēmuma projekts nav izskatāms.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistra numurs 427, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3253). Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja saņemtos priekšlikumus un 1. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu - atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Es nepamanīju vienu dokumentu. Pirms mēs sākam izskatīt tabulu, gribu jūs informēt, ka saistībā ar iepriekšējo lēmuma projektu Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas iesniegtajā lēmuma projektā aizstāt datumu un vārdus “līdz 2001.gada 11.jūnijam” ar datumu un vārdiem “līdz 2001.gada 22.jūnijam”. Vai jums būtu iebildumi pret to, ka mēs izskatītu šo labojumu lēmuma projektu? Ja nav, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“ izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 2001.gada 22.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Es atvainojos!

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

L.Muciņš. 1. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L. Muciņš. 2. - ārlietu ministra priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 6. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 8. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts arī 9.priekšlikums 6. lappusē.

L.Muciņš. Es atvainojos! Jā, 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums - netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 6, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 10. - deputāta Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atklāsim debates!

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, ja iepriekšējo priekšlikumu, kas bija no mums (zālē izsaucieni.)... no mūsu kolēģa Klementjeva, neatbalstīja... Tas, ka mācību iestāžu vadītāji neko nedara, ka mācību iestādēs darbojas dīleri, kas izplata narkotiskās vielas, mani uztrauc, un es nevaru saprast arī to, ka naktsklubos... Paskatieties, kas notiek naktsklubos! Taču komisija vienā mierā noraida šo priekšlikumu. Tas taču ir neprāts! Priekšlikums ir obligāti jāatbalsta. Tie, kas organizē naktsklubus un tos vada, ļoti labi zina, kas tajos notiek un ko tad tur dara tā apsardze un tas personāls, kas tur strādā.

Tāpēc Klementjeva priekšlikumu nekādi nevar noraidīt. Tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamais Bojāra kungs! Es esmu ļoti izbrīnīts. Es domāju, ka šāda iestāde - “naktsklubs”-, kurā notiek narkotisko vai psihotropo vielu izplatīšana, ir jāslēdz ciet, nevis jāuzliek administratīvie sodi. Tādēļ komisija neatbalstīja šo Klementjeva kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 8, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 13. - deputāta Bojāra priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. - deputāta Bojāra priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 17. - deputāta Bojāra priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 19. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It sevišķi vēršos pie kolēģiem no valdību veidojošām partijām. Kādi bija jūsu vadītāju un pārējo darbinieku apsolījumi? Tika doti svēti solījumi apkarot narkotisko vielu izplatīšanu. Kas tagad ir noticis? Kāpēc jums nepatīk bargāks sods? No kā jūs baidāties? Vai tad tik tiešām arī starp jūsu paziņām ir tādi, kas tādā veidā transportlīdzekļus vada? Jūs ļoti labi zināt, pie kā tas noved. Tad es varu saprast, kāpēc bija atbalsts tam jaunajam cilvēkam, kurš, būdams narkotisko vielu ietekmē, nogalināja vairākus cilvēkus... Tad viņš mierīgi aizbēga no policijas, un otrā dienā viņš parādījās... Un tagad jau arī viņš ir “svēts”, kā ļoti daudzi, kuri ir iznīcinājuši cilvēkus un par to neatbild. Tā tas bija arī ar Zviedrijas pilsoni, kas darīja brīnumus Latvijā. Man nav arī saprotams, kāpēc mēs tik mierīgi izturamies pret tiem cilvēkiem, kuri lieto narkotiskās vielas. Neviens taču viņus nepiespiež tās lietot.

Bargāks sods ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja Bojāra kunga priekšlikumu, tā sacīt, paaugstināt zemāko soda robežu, kāda ir noteikta 124.1. pantā - pantā par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Komisija uzskatīja, ka pantā noteiktais sods ir izsvērts un sabalansēts. Ekstrēmismam šeit nav vietas. Tos Bojāra kunga priekšlikumus, kuri ir, tā teikt, samērīgi, komisija ir atbalstījusi. Mēs esam fleksibli. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 2, atturas - 35. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 3, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 20. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 4, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 21. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 22. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 3, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

24.priekšlikums, 15.lappuse.

L.Muciņš. 24. - iekšlietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25.priekšlikums. To ir iesniegusi Juridiskā komisija, un tas ir 29.lappusē. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu, kolēģi?

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma - 14.jūnijā pulksten 9.00.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Leons Bojārs, Jānis Leja, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Silva Golde, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Imants Stirāns un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz 14.jūnijam pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone  

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 10.sēde
2001.gada 13. un 14.jūnijā
(13.jūnijs)

Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. A.Razminovičs


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(3216. un 3216-a dok., reģ. nr.918)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(3225. un 3225-a dok., reģ. nr.919)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Par likumprojektu “Par 1999.gada starptautisko konvenciju par kuģu arestu”(3227. un 3227-a dok., reģ. nr.920)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai”(3229. un 3229-a dok., reģ. nr.921)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(3243. un 3243-a dok., reģ. nr.922)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nav pieņemts)(3247. un 3247-a dok., reģ. nr.923)

Priekšlikums - dep. M.Lujāns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(3252. un 3252-a dok., reģ. nr.924)

Priekšlikums - dep. A.Kalniņš


Par likumprojektu “Sporta likums”(3256. un 3256-a dok., reģ. nr.925)


Par likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā” (Nav pieņemts)(3263. un 3263-a dok., reģ. nr.926)


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam”(3272. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei H.Demakovai”(3232. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Mežeckim”(3266. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Kalniņam”


Lēmuma projekts “Par deputātes A.Prēdeles atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”(3241. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputātes A.Prēdeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”(3242. dok.)
Lēmuma projekts “Par A.Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”(3248. dok.)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Lēmuma projekts “Par I.Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”(3257. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par A.Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”(3257. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par E.Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”(3257. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par R.Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”(3257. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par I.Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”(3257. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Detektīvu darbības likums””


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” (3.lasījums)(3186. dok., reģ. nr.822)

Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” (3.lasījums)(3187. dok., reģ. nr.829)

Ziņo - dep. A.Kalniņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” (3.lasījums)(3188. dok., reģ. nr.827)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” (3.lasījums)(3189. dok., reģ. nr.820)

Ziņo - dep. A.Razminovičs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” (3.lasījums)(3193. dok., reģ. nr.854)

Ziņo - dep. J.Bunkšs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” (3.lasījums)(3194. dok., reģ. nr.794)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (3.lasījums)(3199. dok., reģ. nr.831)

Ziņo - dep. O.Tolmačovs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”” (3.lasījums)(3200. dok., reģ. nr.821)

Ziņo - dep. V.Lauskis


Likumprojekts “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem” (2.lasījums)2640. un 3208. dok., reģ. nr.782)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu” (2.lasījums)(2924. un 3209. dok., reģ. nr.853)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (2.lasījums) (2873. un 3195. dok., reģ. nr.842)

Ziņo - dep. A.Kiršteins

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” (1.lasījums) (Steidzams)(3140. un 3181. dok., reģ. nr.908)

Ziņo - dep. M.Vītols

Priekšlikums - dep. I.Ūdre


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(3197. dok., reģ. nr.915)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā” (1.lasījums) (Steidzams)(3056. un 3205. dok., reģ. nr.887)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā” (2.lasījums) (Steidzams)(3056. un 3205. dok., reģ. nr.887)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (1.lasījums) (Steidzams)(3065. un 3206. dok., reģ. nr.892)

Ziņo - dep. G.Krasts




Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (2.lasījums) (Steidzams)(3065. un 3206. dok., reģ. nr.892)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” (1.lasījums)(3009. un 3207. dok., reģ. nr.864)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3203. un 3222. dok., reģ. nr.916)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģ. nr.869) līdz š.g. 15.augustam”(3218. dok.)


Par darba kārtību 

Lēmuma projekts “Par O.Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”(3215. dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts

Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi, sastāva apstiprināšanu”(3234. dok.)


Likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” (2.lasījums) (Steidzams)(3182. un 3182-b dok., reģ. nr.911)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” (3.lasījums)(3220. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (3.lasījums)(3226. dok.)

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš

Debates - dep. M.Mitrofanovs
- dep. R.Labanovskis
- dep. A.Seile
- dep. A.Seiksts
- dep. A.Kiršteins
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. V.Lauskis

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (1.lasījums)(3136. un 3219. dok., reģ. nr.905)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (1.lasījums) (Steidzams)(3204. un 3222. dok., reģ. nr.917)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)(3043. un 3224. dok., reģ. nr.876)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (2.lasījums) (Atgriezts atpakaļ komisijai)(3121. un 3228. dok., reģ. nr.901)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. A.Razminovičs
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Rasnačs

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Muižniece

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (2.lasījums)(3103. un 3230. dok., reģ. nr.896)

Ziņo - dep. J.Esta
Debates - dep. M.Mitrofanovs
- dep. M.Zīle
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. J.Pliners
- dep. J.Dobelis
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. Ē.Zommere
- dep. J.Gaigals
- dep. G.Dambergs
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. A.Seile
- dep. A.Seiksts
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners


Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (2.lasījums)(3160. un 3231. dok., reģ. nr.909)

Ziņo - dep. J.Esta

Debates - dep. J.Gaigals


Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajam lasījumam” (Nav izskatāms)(3239. un 3239-a dok., reģ. nr.769)


Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajam lasījumam” (3239. un 3239-a dok., reģ. nr.769)


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(3253. dok., reģ. nr.427, iekļauti likumprojekti ar reģ. nr.680, 704, 757, 647, 832, 772, 848, 725)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Debates - dep. L.Bojārs



Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""
Datums: 13.06.2001. 15:10:18 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3216 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""
Datums: 13.06.2001. 15:15:04 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3225 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem""
Datums: 13.06.2001. 15:20:28 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3247 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""
Datums: 13.06.2001. 15:26:34 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3252 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi Koncesiju likumā"
Datums: 13.06.2001. 15:28:06 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3263 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:29:16 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3272

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Helēnai Demakovai"
Datums: 13.06.2001. 15:29:46 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3232

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Mežeckim"
Datums: 13.06.2001. 15:30:12 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3266

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam"
Datums: 13.06.2001. 15:30:36 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3281

Lēmuma projekts "Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā"
Datums: 13.06.2001. 15:31:32 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3242

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Detektīvdarbības likums""
Datums: 13.06.2001. 15:41:12 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3280

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""
Datums: 13.06.2001. 15:41:42 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3282

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:42:50 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3186 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:43:46 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3187 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:44:30 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3188 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:45:14 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3189 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Ministriju iekārtas likums"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:46:08 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3193 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:47:36 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3194 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:48:32 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3199 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējsabiedrībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:51:10 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3200 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem"" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:52:12 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3208 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Līgumu starp Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:52:50 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3209 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:55:00 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3195 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:55:50 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3140 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par azartspēlēm"" (1.lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:56:22 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3140 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:58:04 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3197 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 15:58:46 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3197 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelītkomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā" (1.lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:00:24 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3056 steidzamību

Likumprojekts "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelītkomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:00:44 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3056 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelītkomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:01:04 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3056 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:01:48 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3065 steidzamību

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:02:08 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3065 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:02:28 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3065 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:03:34 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3009 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:05:10 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3203 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:05:36 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3203 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā""
Datums: 13.06.2001. 16:06:32 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3244

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augustā Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai, sastāva apstiprināšanu"
Datums: 13.06.2001. 16:09:34 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3234

Likumprojekts "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 13.06.2001. 16:11:24 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3182C pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmuma "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:12:48 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3220 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 16:16:52 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:14:18 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:14:42 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:16:08 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:16:46 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3226 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:18:42 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3136 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:19:43 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3204 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (1. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:19:54 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3204 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:23:20 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3224 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:47:38 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:49:40 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3228 atgriešanu komisijai

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 17:53:34 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:02:50 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:03:48 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:34:16 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:38:34 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 37. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:38:56 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 38. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:39:34 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3230 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" (2. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:44:26 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" (2.lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:45:06 bal064 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3231 pieņemšanu 2. lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""
Datums: 13.06.2001. 18:47:32 bal065 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3239

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:48:52 bal066 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:50:54 bal067 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:54:08 bal068 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:54:40 bal069 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:55:08 bal070 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 20. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (3. lasījums)
Datums: 13.06.2001. 18:55:44 bal071 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 23. priekšlikumu