Galerie

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, ieviešot izmaiņas kārtībā, kā vēlētāji var ierosināt likumus un Satversmes grozījumus. Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likuma grozījumi paredz atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, paredzot iespēju tos vākt arī elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās. 

„Pie šī likumprojekta deputāti intensīvi strādājuši vairāk nekā pusgadu, veltot tam vairāk nekā 20 komisijas sēdes. Ņemot vērā iesaistīto pušu un ekspertu viedokļus, esam būtiski pilnveidojuši likumprojekta sākotnējo redakciju un nonākuši pie kompromisa, kas pieņemams vairumam Saeimā pārstāvēto politisko spēku,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. 

Juridiskās komisijas izstrādātā likuma redakcija paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. To varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts reģistrēts CVK. Katram vēlētāja parakstam 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu.

Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību, parakstus par likumu ierosināšanu vai Satversmes grozījumiem varēs vākt arī elektroniski. Tas būs iespējams, izmantojot portālu www.latvija.lv vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinetam būs pienākums noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām.

Likuma grozījumi noteic, ka parakstu vākšanai izveidotā iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.

Saskaņā ar piedāvāto kārtību likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 45 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā projekta trūkumu novēršanai. CVK varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. CVK lēmumu par likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrācijas atteikumu iniciatīvas grupa varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, kuram lēmums būs jāpieņem mēneša laikā.

Tāpat likums papildināts ar kārtību par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kas līdz šim nebija detalizēti skaidrota. Likumā paredzēta jauna nodaļa - aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likumu un Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, jo patlaban aģitācija pirms referendumiem netiek reglamentēta.

Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts, katrai parakstu vākšanai tērējot līdz pat pus miljonam latu.

Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.



Saeimas Preses dienests