Galerie

Eiropas Savienības (ES) jaunajam daudzgadu budžetam ir jābūt izaugsmes budžetam. Vienlaikus jāstiprina dalībvalstu nacionālo parlamentu iesaiste ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā. Par to bija vienisprātis Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs, piektdien, 19.oktobrī, pusēm pārrunājot ES dienas kārtības aktualitātes.

„Eiropas Savienībai šobrīd esot ceļā uz ciešāku integrāciju, ir jāveicina dalībvalstu nacionālo parlamentu iesaiste Eiropas Savienības līmeņa lēmumu pieņemšanā. Pieaugot Eiropas Savienības integrācijai, ir nepieciešams nodrošināt demokrātisko leģitimitāti, dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem savlaicīgi iesaistoties diskusijās par konceptuāli jauniem priekšlikumiem pirms lēmumu pieņemšanas Eiropas Savienības samitos,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat puses apmainījās viedokļiem par aktuālo situāciju jautājumā par jauno ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Z.Kalniņa-Lukaševica vēlreiz uzsvēra, ka Latvijas prioritātes ir tiešmaksājumu izlīdzināšana un kohēzijas aploksnes finansējuma saglabāšana līdzšinējā apjomā. Vienošanos dalībvalstis iecerējušas panākt līdz gada beigām. Puses bija vienisprātis, ka šī brīža lielākā problēma, tostarp, raugoties no Latvijas pozīcijām, ir lielāko neto maksātājvalstu priekšlikums samazināt budžeta kopējo apjomu. Ņemot vērā šo faktu, A.Piebalgs pauda, ka sarunu noslēguma posms varētu būt ļoti sarežģīts.

Pārrunājot aktuālos ES ekonomikas attīstības jautājumus, puses atzinīgi vērtēja nupat ES piešķirto Nobela miera prēmiju, kas apliecina – ES ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska savienība. Finanšu un ekonomiskā krīze Eiropas valstis ietekmējusi dažādi, kas nozīmē, ka arī izaugsmes ceļš nevar tikt veikts vienlīdz ātri, taču ES izaugsmes veicināšanai ir gudri jāsastāda jaunais daudzgadu budžets, tostarp paredzot ilgtspējīgas investīcijas izglītībā. Komisārs uzsvēra, ka tieši investīcijas izglītībā samazinātu emigrāciju.

Tāpat A.Piebalgs pauda viedokli, ka ES dalībvalstīm jāpanāk vienošanās par nodokļu politikas izmaiņām. Kā piemēru A.Piebalgs minēja iespējamu vienošanos par vairāku ES valstu rosināto finanšu transakciju nodokli, kas varētu būt viens no instrumentiem ES pašu finanšu resursu gūšanai.

Tāpat tika pārrunātas komisāra A.Piebalga pārraudzībā esošās attīstības sadarbības aktualitātes. „Latvijā ir patiešām plaša interese par attīstības sadarbības politiku, kas ir nozīmīgs instruments Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas īstenošanā, sniedzot atbalstu mazāk attīstītām valstīm. Līdzšinējās diskusijās par potenciālajām Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm tieši attīstības sadarbība iezīmējusies kā biežāk minētā,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas Preses dienests