VideoGalerie

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.

Likuma grozījumi paplašina soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Rūpējoties par cietušajiem, tiesām būs daudz rūpīgāk jāvērtē, vai piespriestais sods nodrošina taisnīguma atjaunošanu. Tāpat liels uzsvars likts uz resocializācijas pasākumiem – sodīšana nav problēmas risinājums, ar noziegumu izdarījušo personu būs jāstrādā, lai palīdzētu tai atrast savu vietu sabiedrībā un tādējādi atturētu no jaunu noziegumu izdarīšanas.

Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas. Tāpat tiek ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods paredzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešana, nodrošinot tiesām un prokuroriem iespēju izvēlēties tādus līdzekļus, kas ir maksimāli efektīvi katrā konkrētajā gadījumā.

Likumprojekts paredz plašāk izmantot piespiedu darbu, piemēram, paredzot iespēju piemērot to gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu tām personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu.

Salīdzinoši mazāk bargi sodi paredzēti par mantiskiem noziegumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un dzimumneaizskaramībai. Savukārt saskaņā ar likuma izmaiņām jau pie pirmās slepkavības izdarīšanas tiesa, izvērtējot apstākļus, varēs noziegumu izdarījušai personai piemērot mūža ieslodzījumu. Arī par atkārtotu dzimumnoziegumu veikšanu varēs sodīt bargāk – ar brīvības atņemšanu līdz pat 20 gadiem.

Līdz ar likuma izmaiņām valsts atsakās no tāda krimināltiesiskā institūta kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Patlaban, ja cilvēks izdarījis vairākas zādzības, praksē to ļoti bieži vērtē kā vienu izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Turpmāk likuma pārkāpējam būs jāatbild par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Likums papildināts ar atsevišķiem jauniem sastāviem, piemēram, kriminālatbildība tiek paredzēta par fiktīvām laulībām un citiem civiltiesiskiem darījumiem, kas slēgti nolūkā kādai personai nodrošināt iespēju uzturēties Latvijā vai Eiropas Savienībā.

Likums paredz izmaiņas regulējumā, kas nosaka atbildību par kukuļdošanu. Atbildība par kukuļdošanu tiek paredzēta neatkarīgi no tā, vai labuma piedāvājums ir pieņemts vai nē.

Tāpat likuma jaunā redakcija paredz ieviest kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu arī tādam valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona. Atbildība paredzēta, ja labums piedāvāts, lai darbinieks izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras. Plānotais sods par šādām darbībām ir piespiedu darbs vai naudas sods, bet par tādām pašām darbībām lielā apmērā būs iespējama arī brīvības atņemšana.

Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kriminālsodu politikas reforma ar laiku ļaus samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk. 

Jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

Saeimas Preses dienests