VideoGalerie

Piektdien, 12.aprīlī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, Lietuvas Seima Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs Sauļus Bucevičs (Saulius Bucevičius) un Igaunijas parlamenta Rīgikogu Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs Kalvi Keva (Kalvi Kõva) parakstīja deklarāciju par vienotu Baltijas valstu pozīciju Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) reformas kontekstā.

„Pirms gada mēs secinājām, ka visu pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstu parlamentu lauksaimniecības komisijas nekad nebija satikušās. Ir zināms, ka Latvijā pašlaik tiešmaksājumu finansējums ir zemākais visā Eiropas Savienībā. Pērn notika pirmā tikšanās Igaunijā, kur pieņēmām deklarāciju, aicinot uz taisnīgākiem tiešmaksājumiem. Šogad esam aicinājuši kolēģus no Igaunijas un Lietuvas uz mūsu valsti, kur tikko arī esam parakstījuši deklarāciju par kopīgu pozīciju, kas ir vērtējams kā vēl viens papildu solis uz vienotāku Baltijas valstu pozīciju sarunās Eiropas Savienībā, lai mēs varētu panākt labākus nosacījumus gan lauksaimniecībā, gan, protams, citās jomās,” pēc deklarācijas parakstīšanas komentēja V.Dombrovskis.

„Drīz būs jau desmit gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Esam daudz ko mācījušies, daudz sapratuši. Viena no tādām lietām ― mums ir tikai viena balss,” akcentēja komisijas priekšsēdētājs, norādot uz dažādajām Eiropas Savienības dalībvalstu interesēm, īpaši attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniecībā.

Deklarācijā Baltijas valstu parlamentārieši, tuvojoties noslēguma sarunām par ES KPL reformu, aicina Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis izveidot tādu kopējo lauksaimniecības politiku, kas nodrošinātu lauku teritoriju attīstību, garantējot finansējumu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai, radīt taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES zemniekiem un nodrošināt, ka KPL atbalsts ir vērsts uz zemniekiem, kas aktīvi darbojas un nodrošina sabiedrību ar lauksaimniecības produktiem.

Tāpat Baltijas valstu parlamentārieši deklarācijā aicina veicināt šobrīd Igaunijā, Latvijā un Lietuvā atmatā atstātās lauksaimniecības zemes kultivāciju, ieviest „zaļo” komponentu tiešo maksājumu sistēmā, ievērojot Baltijas valstu pašreizējo ieguldījumu vides aizsardzībā un noteikt pasākumus, kuri veicinās KPL orientēšanos uz tirgu un palielinās tās efektivitāti pasaules tirgū.

Deklarācijā parlamentārieši arī pauž uzskatu, ka kopīgiem spēkiem varēs saprātīgi vairot sabiedrības uzticību kopējai lauksaimniecības politikai. Tāpat, apvienojot spēkus, iespējams nepārprotami apliecināt, ka ES KPL nākotnē nodrošinās patiesi stabilu un konkurētspējīgu vidi visu ES dalībvalstu zemniekiem, kā arī lauku reģionu spēju reaģēt uz nākotnes problēmām.

Savukārt Zemkopības ministrijā, parlamentāriešiem KPL reformas projektu pārrunājot ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un citiem zemkopības ekspertiem, klātesošie bija vienisprātis, ka, jānodrošina, lai no 2014.gada visas Baltijas valstis saņemtu līdzvērtīgi vienādus maksājumus, kas būtu pietuvināti Rumānijas maksājuma līmenim un tiem jābūt mērķtiecīgi vērstiem uz lauksaimnieciskās ražošanas atbalstīšanu un nevis tikai vienkāršu lauksaimniecības zemes platību apsaimniekošanu jeb appļaušanu.

Daloties pieredzē tiešmaksājumu finansējuma efektīvā izmantošanā un ieguldījumā lauku teritoriju attīstībā, par lauksaimniecības nozari atbildīgie atzina, ka Baltijas valstīm joprojām aktuāls jautājums par ieguldījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, dažādojot uzņēmējdarbību reģionos, kas nav saistīta ar lauksaimniecību. Tāpat nepieciešamas objektīvi pamatotas, mērķētas investīciju programmas visām lauksaimnieku grupām, kā arī jāturpina kooperācijas stimulēšanu gan horizontālā, gan vertikālā līmenī, intensīvi jāatbalsta jaunie uzņēmēji un nepieciešami pasākumi zemes ielabošanai, īpaši meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšanai un atjaunošanai.

2011.gada oktobrī EK izplatīja KPL reformas priekšlikumus. Līdz šī gada sākumam notika darbs pie šo priekšlikumu izvērtēšanas, apspriešanas un alternatīvu risinājumu meklēšanas dažādās ES lēmumu pieņemšanas institūcijās un līmeņos. Aprīļa vidū tiks uzsāktas trīspusējās sarunas, kuros EK, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvji meklēs KLP reformas kompromisu. Paredzams, ka KLP reformas galējais variants varētu tikt apstiprināts līdz šī gada jūnija beigām.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157633228356770/with/8643126656/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=iPT7q0g1MWY
Foto izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas



Saeimas Preses dienests