Saeimas priekšsēdētāja: labākā piemiņa deportācijās cietušajiem būtu valsts, ar kuru tās pilsoņi lepojas

(14.06.2013.)
Galerie

„Mūsu spēkos ir padarīt Latviju par attīstītu, pārtikušu un plaukstošu valsti. Valsti, ar kuru tās pilsoņi lepojas un kuru ar cieņu un atzinību uzlūko pasaulē. Tā būtu labākā piemiņa tiem, kuri cieta 1941.gada 14.jūnija deportācijās.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 14.jūnijā, uzrunājot fonda „Sibīrijas bērni” konferences „1941.gada 14.jūnija piemiņai” dalībniekus.

 Pieminot šo sēru un smago atmiņu dienu, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka iespēja iet ar ziediem pie Brīvības pieminekļa un publiski noliekt galvas 14.jūnija deportācijās cietušo piemiņai vienlaikus arī nozīmē to, ka tagad dzīvojam citā pasaulē un Eiropā. „Mēs dzīvojam brīvā Latvijas valstī, kur pār galvām plīvo sarkan-balt-sarkanais karogs un katra cilvēka dzīvībai ir vērtība,” sacīja S.Āboltiņa.

Akcentējot, ka 1941.gada 14.jūnija cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju bija genocīds pret visu tautu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja uz šīs vietas nozīmi: „Mūsu tautai Sibīrija joprojām nenozīmē vienkārši ģeogrāfisku reģionu pasaules kartē, tā joprojām nenozīmē iespēju doties skaistā ceļojumā uz cilvēka neskartu dabu un baudīt mežu un ūdeņu varenību. Mums Sibīrija ir ideja, nevis vieta. Salauzti likteņi, šķirtas ģimenes, cilvēka padarīšana par vāju un bezspēcīgu un viņa iesviešana izsūtījuma šausmās, pakļaušana teroram – tāda ir mūsu Sibīrija.” 

S.Āboltiņa uzsvēra, ka nekad nedrīkstam aizmirst traģēdiju un postu, ko Latvijas tautai ir nesis totalitārais komunistiskais režīms, atzīmējot, ka pasaulē joprojām ir nepietiekamas zināšanas par 20.gadsimta vēsturi.

„Ir būtiski mācīt jaunajai paaudzei un skaidrot sabiedrībai, ka 14.jūnija deportācijas bija totalitāras valsts varas nostiprināšanas instruments, kas spieda cilvēkus zaudēt ticību brīvībai, demokrātijai un savas valsts iespējamībai. Mums ir jāstāsta pasaulei, ka 14.jūnijs mūsu tautai ir sēru un dziļu skumju pilna diena, kad pieminam nevainīgi cietušus cilvēkus un vienlaikus paužam savu sašutumu par noziegumiem pret cilvēci. Vēlos uzsvērt, ka mūsu pašu spēkos ir nodrošināt pareizu un starptautiskajām tiesībām atbilstošu mūsu vēstures skaidrojumu un izpratni gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Mūsu spēkos ir kopt mūsu atmiņu politiku un turēt dzīvus mūsu valsts izveides pamatā ieliktos ideālus un vērtības.”

„Mēs, kas esam pulcējušies fonda „Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē, šodien atceramies un noliecam galvas to cilvēku priekšā, kas šausmās un terorā ir gājuši bojā. Tāpat mēs šodien godinām tos ļaudis, kas Sibīriju tomēr spēja pārdzīvot un kas vēl ir mūsu vidū, viņu bērnus un mazbērnus. Cilvēkus, kas jau ar sāpēm sirdī un smagām atmiņām atgriezušies Latvijā, vēl ilgi pēc tam pārcieta līdzcilvēku vienaldzību, bailes un vajāšanu,” konferencē pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Atceroties vēsturi, Saeimas priekšsēdētāja aicināja arī domāt par pašu dārgāko – brīvu un neatkarīgu valsti. „Neraugoties uz teroru un baisajiem notikumiem, mūsu vecvecāki un vecāki nosargāja visdārgāko – ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai. Stipra un plaukstoša Latvijas valsts būs mūsu tautas spēka, izturības un lepnuma apliecinājums,” savas uzrunas noslēgumā sacīja S.Āboltiņa.

Fotogrāfijas no konferences pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157634121475914/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 27.decembrī