Galerie
Lai klātienē iepazītos ar Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācijas progresu un noskaidrotu, kāds būs tajā izvietoto muzeju tālākais liktenis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar Kultūras ministrijas (KM), valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kā arī muzeju pārstāvjiem otrdien, 17.septembrī, apmeklēja Rīgas pili.
„Pašlaik nav īpaša iemesla ne panikai, ne priekam. Būtiskākais šobrīd ir izšķirties par labu vienam no piedāvātajiem rīcības scenārijiem attiecībā uz Rīgas pilī esošo muzeju krājumiem. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau iepriekš divās sēdēs ir diskutējusi par situāciju Rīgas pilī, un varu apliecināt – pie šī jautājumu atgriezīsimies arī turpmāk,” pēc Rīgas pils un tajā esošo muzeju telpu apskates uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Vienlaikus viņa pateicās gan Rīgas pils restauratoriem, gan muzeju darbiniekiem par līdzšinējo darbu, kā arī pauda gandarījumu par VNĪ un KM sadarbību jautājuma risināšanā.
Deputāti noskaidroja, ka šobrīd ir izstrādāti trīs rīcības scenāriji Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanai, proti, visu trīs Rīgas pilī esošo muzeju krājumi tiek pārvietoti uz citām telpām, uz citām telpām tiek pārvietota tikai daļa krājumu vai arī visi muzeju krājumi tiek atstāti Rīgas pilī, kas prasītu finansējumu attiecīgi 3,17 vai 2,64, vai 2,86 miljonu latu apmērā. To paredz informatīvais ziņojums, kas nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām nozaru ministrijām un par kuru vēl jālemj Ministru kabinetam.
VNĪ pārstāvis deputātiem sacīja, ka ekspertu skatījumā muzeju krājumu atrašanās Rīgas pilī nav droša, tāpēc kā prioritārs scenārijs tiek virzīts pilnīga krājumu pārvietošana uz citām telpām. Arī KM pārstāvis norādīja – pēc ministrijas, muzeju pārstāvju un VNĪ diskusijām trīs Rīgas pilī esošo muzeju direktori uzsver nepieciešamību pārvietot visus muzeju krājumus. Lai arī Rīgā nav atbilstošu telpu, ir pieejamas vairākas šim nolūkam pielāgojamas telpas. Vienlaikus jādomā par iespējām muzeju ekspozīcijas parādīt sabiedrībai un galvaspilsētas viesiem, 2014.gadā Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu un 2015.gadā Latvijai pirmo reizi uzņemoties prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore un Latvijas Muzeju padomes pārstāve Klāra Radziņa informēja deputātus, ka arī padome vienprātīgi lēmusi par nepieciešamību visu Rīgas pilī esošo muzeju krājumus pārvietot uz citām telpām, jo tos nedrīkst atstāt vietā, kurā tiek veikti būvdarbi. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce informēja, ka uz vairākkārtēju jautājumu VNĪ, vai gadījumā, ja muzeju krājumu tiek atstāti Rīgas pilī, nebūs nepieciešamības tos vairākkārt pārvietot pils būvniecības darbu dēļ, apstiprinoša atbilde nav saņemta. Tas nozīmē, ka krājumi atkal var tikt apdraudēti, sacīja M.Lāce.
Saeimas Preses dienests