VideoGalerie

„Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā tagad iekļauta iespēja iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties bez mājas pārvaldnieka starpniecības un noteikts pienākums pakalpojumu sniedzējam nodrošināt tiešo norēķinu ieviešanu. Tas ir ļoti svarīgs solis, kas palīdzēs ne tikai mazināt komunālo pakalpojumu parādu apjomu, bet arī ieviest lielāku sociālo taisnīgumu,” vērtējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paveikto aizvadītajā rudens sesijā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

 „Tas nozīmē, ka cilvēks maksās tikai par saviem izmantotajiem pakalpojumiem un vairs nevajadzēs maksāt par citu mājas iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem, kā tas nereti bija pieņemts līdz šim. Iedzīvotāji turpmāk varēs izvēlēties vai nu jauno formu – tiešos norēķinus – vai arī uzticēties savam līdzšinējam apsaimniekotājam un turpināt iesākto maksājumu sistēmu,” akcentē S.Dolgopolovs.

 Komisijas priekšsēdētājs arī uzsver, ka „šie grozījumi drīz vien pēc likuma stāšanās spēkā parlamentā izgājuši ļoti garu un sarežģītu ceļu. Šim jauninājumam jāsagatavojas ir ne tikai pakalpojumu sniedzējiem, bet arī dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc dabīgi, ka paies kāds zināms laiks, līdz likums sāks darboties pilnā sparā. Tiešie norēķini šodien nav īpaši liels brīnums elektrības patērētājiem un tiem, kuri savās mājās lieto dabasgāzi plītīs vai apkurei, bet ir problēmas ar norēķiniem par piegādāto siltumu, auksto un karsto ūdeni”.

Ar likuma grozījumiem arī noteikta vienkāršāka procedūra, lai dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai kopienām būtu vieglāk izvēlēties piemērotāko mājas apsaimniekošanas kompāniju.

Komisija rudens sesijā izskatīšanai Saeimā virzīja arī grozījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. „Likumprojektu izstrādāja mūsu komisija, un ar likuma grozījumiem tiks nopietni stiprinātas sociālās garantijas iekšlietu sistēmā strādājošajiem un bruņoto spēku karavīriem, kas ir ļoti nopietns solis uz priekšu,” raksturo S.Dolgopolovs.

Komisijas priekšsēdētājs arī akcentē, ka rudens sesijā tika rīkota pašvaldībām veltīta konference. „Plašā diskusija par sasāpējušām pašvaldību problēmām izraisīja lielu interesi, un tajā tika izteikti arī vairāki ļoti interesanti un lietderīgi viedokļi, kas komisijai palīdzēs turpmākajā darbā, pilnveidojot pašvaldību darba regulējumu,” pauž S.Dolgopolovs.

Rudens sesijā komisija galīgajam lasījumam virzīja arī grozījumus Politisko partiju likumā, kuru mērķis ir stiprināt partiju kontroli, nosakot, ka turpmāk partijas dibināšanas sapulces norisi apliecinās zvērināts notārs. 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir 12 deputāti, un rudens sesijā notikušas 37 sēdes. Komisijai izveidota Mājokļa jautājumu apakškomisija un Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija. 

Videosižets https://www.youtube.com/watch?v=3v2txhTx2c4
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests