Galerie

“Izslēdzot obligātās iepirkuma komponentes pozīciju no rēķiniem, tās maksājumi netiek izbeigti. Tās izslēgšana no rēķiniem tiek plānota, nomaksājot to avansā no AS “Latvenergo” peļņas un, nepieciešamības gadījumā, – no valsts budžeta, tāpēc apakškomisijā turpināsim diskusijas par valsts atbalsta sistēmas darbību,” trešdien, 25.janvārī, pēc sēdes pauda Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Deputāti apakškomisijas sēdē tikās ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru, lai diskutētu par aktuālo situāciju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmā.

Norādot uz nelielo sistēmas dalībnieku skaitu, apakškomisijas deputāti akcentēja nepieciešamību izvērtēt un optimizēt OIK sistēmas uzraudzības administratīvās izmaksas. Tāpat deputāti uzsvēra, ka jāaktualizē Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam, ņemot vērā izaicinājumus enerģētikas nozarē, un jārod jauni risinājumi atjaunīgās enerģijas ražošanas atbalstam pēc OIK sistēmas darbības beigām.

R.Čudars iepazīstināja deputātus ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta saņēmējiem un administrēšanu. Ministrs informēja, ka visi ar elektroenerģijas ražotājiem noslēgtie obligātā iepirkuma sistēmas atbalsta shēmas dalības līgumi beigs darboties 2028.gadā.

Vides un klimata ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šobrīd obligātā iepirkuma ietvaros darbojas 16 enerģijas ražotāji - trīs biogāzes stacijas, trīs biomasas stacijas, divas dabasgāzes stacijas, septiņas hidroelektrostacijas un viena vēja elektrostacija. Sešām hidroelektrostacijām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības beigsies šā gada februārī, un valsts atbalsta sistēmā turpinās piedalīties 10 elektroenerģijas ražotāji.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministrijas pārstāvji norādīja, ka obligātās iepirkuma valsts atbalsta sistēmā vislielākos jaudas maksājumus - 21 miljonu eiro jeb 72 procentus no kopējā atbalsta - saņem AS "Latvenergo" TEC -2.

Saeimas Preses dienests