Galerie
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti trešdien, 27.septembrī, kopsēdē vienbalsīgi atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju.
“Parasti saskaņā ar Nacionālās drošības likumu aizsardzības koncepciju apstiprina parlamentā katra sasaukuma otrajā gadā. Taču, reaģējot uz šā brīža ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, šī koncepcija ir izstrādāta paātrinātā kārtībā. Tajā ir būtiskas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējās. Tās ir ļoti nozīmīgas, lai varētu attīstīt un stiprināt mūsu valsts drošību,” akcentē Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka koncepcija izstrādāta laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava uzsvēra, ka koncepcijā ir maz vērtēts fakts, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku atšķirībā no NATO valstīm, kuras joprojām turpina dzīvot miera laikā, kā arī maz akcentēta Latvijas atbilde uz kodoldraudiem. Kopumā dokumentā ir izvirzīti drosmīgi un pareizi mērķi, piemēram, palielināt Nacionālo bruņoto spēku aktīvo un rezerves personālu līdz aptuveni 60 000, sacīja J.Dombrava.
Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, teikts dokumentā.
Jaunā koncepcija arī noteic, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa un krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas. Tāpat Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze.
Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvu. Dokumentā uzsvērta lielāka NATO militārā klātbūtne, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā NBS.
Tāpat minēts, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību.
Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.
Pie nākotnes uzdevumiem dokumentā teikts, ka nākamajā gadā valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4 procenti, bet, sākot ar 2025.gadu, 2,5 procenti no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. 2027.gadā aizsardzības finansējumam jāsasniedz 3 procenti no IKP jeb vairāk nekā 13 miljoni eiro.
Plānots, ka Valsts aizsardzības koncepciju Saeima skatīs kādā no tuvākajām sēdēm, šodien lēma deputāti.
Kopsēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311490595
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests