Galerie

Atbalstā Ukrainai mēs nevaram vilcināties ne vienu dienu, ne vienu minūti. Mēs, baltieši, to labi saprotam un esam tie vēstneši, kas pārliecina sabiedrotos rīkoties līdzīgi. Mums ir jāraida signāls arī sabiedrībai, ka mēs neatslābstam un nepagurstam. To Lietuvas kolēģiem pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piektdien, 6.oktobrī,  darba vizītē apmeklējot Lietuvas galvaspilsētu Viļņu.   

Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu (Viktorija Čmilytė-Nielsen), Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis), kā arī Lietuvas parlamenta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Latvijas parlamentu vadītāju Ķēstuti Masjuli (Kęstutis Masiulis).

Latvijas un Lietuvas spīkeres bija vienisprātis, ka jāturpina sniegt visa veida atbalsts Ukrainai, lai pēc iespējas tuvinātu tās uzvaru. Tas ir izšķiroši svarīgi arī mūsu drošībai.  V.Čmilīte-Nilsena atzina, ka esam ne tikai labi kaimiņi, bet arīdzan cieši sabiedrotie, tostarp arī mūsu nelokamajā atbalstā Ukrainai.

Mūsu valstu kopīgā prioritāte ir drošība. “Mums ir jāvirzās uz lielāku valsts aizsardzības budžetu, un esam vienojušies, ka šī valdība ies uz pakāpenisku šī budžeta palielināšanu līdz trim procentiem no iekšzemes kopprodukta,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Latvija plāno attīstīt jaunas aizsardzības spējas, stiprināt valsts aizsardzības dienestu.

Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja kaimiņvalsts solidaritāti un praktisko atbalstu, palīdzot veidot pretsparu hibrīdajam uzbrukumam pāri Baltkrievijas robežai. “Liels paldies, ka Lietuva mums ir palīdzējusi ar saviem robežsargiem, tas ir liels atbalsts,” sacīja D.Mieriņa.  Lietuvas ārlietu ministrs pauda, ka šāda solidāra rīcība ir pašsaprotama un arī Latvija nāca talkā kaimiņiem, kad Lietuva saskārās ar līdzīgu situāciju.

“Iedzīvotāju mobilitāte Latvijai ir svarīga gan iekšēji, veicinot savienojamību starp Latvijas reģioniem, gan tuvākajām kaimiņvalstīm,” pauda Saeimas priekšsēdētāja. Kā svarīgāko Baltijas reģiona savienojamības projektu Latvijas un Lietuvas parlamentārieši izcēla “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, kam nepieciešams meklēt papildu finansējumu. “Aplēses nav iepriecinošas, ir skaidrs, ka izdevumi ir palielinājušies. Pēc provizoriskiem aprēķiniem sadārdzinājums ir vairākas reizes,” sacīja D.Mieriņa, aicinot kolēģus kopīgi runāt ar Eiropas Komisiju par iespējām finansēt šo izmaksu pieaugumu.

Puses bija vienisprātis, ka mūsu valstis varam tuvināt vēl vairāk, ieviešot kaimiņu valodas apmācību pierobežas skolās. Tas būtu labs risinājums situācijā, kad Latvija nolēmusi atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas apmācības.  

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311723285
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests