VideoGalerie

Pilnu runas tekstu skatīt šeit.

„Tauta ir manas mājas – tā teicis Andrejs Eglītis. Meklējumi, šaubas un mūžīgais ceļš mūs vienmēr atved mājās – pie savas tautas, pie savas valsts. 18.novembris ir atgriešanās diena, kad šaubas aprimst, meklējumi apstājas un mēs apzināmies savu piederību Latvijai,” valsts svētkiem veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē, uzrunājot Saeimas deputātus un parlamenta viesus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Svinot 94.gadskārtu brīvai un neatkarīgai Latvijas valstij, Saeimas priekšsēdētāja aicināja ikkatru Latvijas patriotu „turēt dziļi sirdī ieslēgtu 18.novembra piederības un kopības sajūtu – lai to nespētu nomākt nedz šaubas un glaimi, nedz bailes un meklējumi. Jo ceļš uz mājām – uz savu tautu un valsti – nav atkarīgs no kādu ārēju spēku gribas un nav arī meklējams nekur tālu pasaulē. Tas ir vienmēr ar mums, tas ir ikkatrā no mums”.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, S.Āboltiņa atzina, ka tie Latvijai nenoliedzami ir bijuši sarežģītas pieredzes un mācību laiks. „Apjukums vērtībās un ekonomisko likumu ignorēšana ieveda mūs dziļā ekonomiskā krīzē, no kuras iziet mēs spējām, tikai pateicoties skaidrai politiskai vīzijai un visas sabiedrības solidāram atbalstam,” deputātiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Latvija tikai atgūstas no krīzes.

„Ekonomiskās izaugsmes rādītāji acīmredzami kāpj. No ekonomiskās krīzes vissmagāk skartās valsts pašlaik jau esam kļuvuši par Eiropā visstraujāk augošo ekonomiku. Taču katrs individuāli to sajutīs tikai ar zināmu laika nobīdi – arī tie ir ekonomikas likumi. Pie tam daudz satraucošāki par statistikas datiem ir rādītāji, ko mērīt ir grūtāk, bet kuri mūsu tautas izdzīvošanu un attīstību ietekmē tikpat būtiski – tā ir uzticēšanās savai valstij,” atzina S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka nevienlīdzība sabiedrībā pastāv un krīzes ietekmē trūkums ir ienācis daudzās ģimenēs. „Daudzi cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Zemu ienākumu dēļ viņi nevar atļauties dzīvot savā sabiedrībā ierastu vidusmēra dzīvesveidu. Netaupīt līdz santīmam. Uzklāt svētku galdu. Baudīt kultūru, ar kuru pamatoti lepojamies.”

Uzsverot, ka pēckrīzes problēmas un izmisušu cilvēku dzīves stāstus nevar atrisināt vienkārši un ātri, Saeimas priekšsēdētāja aicināja ikkatru tomēr nezaudēt garu un vēlmi darboties, darīt katrs savu darbu pēc labākas sirdsapziņas – un situācija vērsīsies uz labu. Kā piemēru tam S.Āboltiņa minēja mūsu paraolimpisko čempionu Aigaru Apini, kurš uzskata un ar savu dzīvi ir pierādījis: lai īstenotu savus mērķus un sasniegtu augstus rezultātus, pamatā vienmēr ir smags darbs.

Atskatoties uz paveikto, S.Āboltiņa akcentēja, ka ir ieguldīts daudz spēka valsts tautsaimniecības attīstībā, demogrāfijas un nodarbinātības veicināšanā un Latvijas reputācijas uzlabošanā starptautiskajos tirgos. Fakts, ka mūsu valsts ekonomika pieaug jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas, ir pierādījums tam, ka izvēlētā stratēģija un risinājumi ir pareizi un iedarbīgi, ka Latvija ir nostājusies uz stabilas izaugsmes ceļa, pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka Latvijas kā demokrātiskas valsts izaugsme ir atkarīga ne tikai no ekonomiskās attīstības līmeņa. „Spēcīgu demokrātiju raksturo arī augsts pilsoniskās līdzdalības līmenis, attīstīta politiskā kultūra un tiesiskums,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot parlamenta atvērtības un sabiedrības līdzdalības nozīmi. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie tiesu sistēmas reformām, lai izskaustu nesamērīgi garos tiesas procesus un iespējas apzināti tos novilcināt.

Vērtējot darbu pie demogrāfijas situācijas uzlabošanas, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka demogrāfija nav tikai pabalsti, un aicināja uz to raudzīties plašāk: „Demogrāfija tikai sākas ar bērna plānošanu un piedzimšanu, bet ar to nebeidzas. Izšķiroša ir arī bērnudārzu, skolu, kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība, ģimenes ekonomiskā stabilitāte, darbs un atbalsts bezdarba vai slimības gadījumos. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nepieciešams pilnvērtīgs atbalsts un drošība no bērna piedzimšanas dienas līdz pat brīdim, kad cilvēks ir kļuvis pieaudzis, ieguvis izglītību un spēj iekļauties sabiedrībā, veidot stabilu profesionālo karjeru un pats savu stipru ģimeni. Tādēļ īstā atbilde jautājumam par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos ir viena – Latvijas kopējā izaugsme,” akcentēja S.Āboltiņa.

Uzrunājot kolēģus, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ļaužu paveikto, ejot cauri grūtībām, un aicināja aizdomāties, vai arī deputāti pienācīgi pilda savus pienākumus: „Vai spējam atjaunot taisnīgumu, tiesiskumu, drošību un uzticēšanos? Vai spējam parlamentāro debašu kvalitāti nepārvērst par politisko cirku un likumdošanas procesu nepakārtot gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, referendumiem, nepakļauties provokācijām un neradīt tās paši?”.

Vēršot uzmanību, ka ļoti bieži parlamentāro debašu un viedokļu dažādības vietu ieņem politiskais populisms, S.Āboltiņa aicināja uz profesionālām un konstruktīvām debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro. Iestāšanās eirozonā ir līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja: „Mūsu dalībai eiro ir patiesi ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām. Baltijas valstīm eiro ir arī drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama.”

Savā runā Saeimas priekšsēdētāja aicināja bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi: „Ir pienācis laiks atmest bažas, ka līdz ar eiro ieviešanu zudīs Latvijas nacionālā identitāte – tā kļūs vēl redzamāka un atpazīstamāka, kad ar Latvijas simbolu rotātiem eiro varēs norēķināties Lisabonā, Parīzē, Tallinā un visur citur eirozonā. Ja sabiedrība ir informēta un zinoša, deklaratīviem un vienkāršotiem risinājumiem atliek maz vietas.”

Atgādinot par Latvijas interesēm nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, S.Āboltiņa atzina: „Ir darīts daudz, lai Latvija pārējās dalībvalstis pārliecinātu, ka nav pieņemams tik negodīgs un tirgu kropļojošs tiešmaksājumu sadalījums zemniekiem un ka kohēzijas finansējums ir svarīgs turpmākās izaugsmes instruments. Mums ir jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses un mūsu lauksaimnieku intereses, jo bez tā nav sasniedzama Latvijas izaugsme.”

Šogad Latvija ir uzsākusi gatavošanās procesu prezidentūrai Eiropas Savienībā, un S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija jau šobrīd ir unikāla ar to, ka prezidentūras prioritāšu noteikšanas procesā piedalās ne tikai valdība, bet arī tiek iesaistīti plašāka sabiedrība, un nozīmīgu lomu šajā procesā spēlējusi arī Saeima, piemēram, izvirzot prezidentūras jautājumus par vienu no galvenajiem diskusiju tematiem ikgadējā Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā.

Savā runā Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz mācītāja Jura Rubeņa teikto, ka ikviens savai valstij var palīdzēt, uzdāvinot vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku, gudrāku cilvēku - cilvēku, kāds varbūt varētu kļūt arī katrs no mums. „Jā, patiesi, nekas un neviens neglābs Latviju, ja tā neglābs pati sevi. Tieši tik vienkārši un sarežģīti vienlaikus. Ja mēs zaudēsim sev ticību, savu spēju virzīt, vest un pārvaldīt, ja mēs zaudēsim vēlmi dzīvot Latvijā, tad patiešām mūsu stāsts būs pabeigts. Ja mēs paliksim kā paralizēti savās sīkajās pretrunās un pēckrīzes pārgurumā, tad patiešām piepildīsies visu nelabvēļu pareģojumi, un ar to būs pateikts viss,” pauda S.Ābotiņa.

„Bet kāpēc gan mums būtu jāgrauj tie stingrie pamati, uz kuriem ir veidota mūsu valsts? Kāpēc jāatsakās no sapņiem, kas noteikti piepildīsies? Kāpēc jāliek uz spēles pati valsts un tās pamati, kad atsevišķas sabiedrības grupas mūs nekaunīgi izaicina uz pārprastas demokrātijas spēli?” vaicāja Saeimas priekšsēdētāja, aicinot paraudzīties uz dažādām pasaules nācijām un salīdzināt tās ar Latviju.

„Mēs visi kopā esam nonākuši tik tālu! Mēs esam redzējuši un pieredzējuši tik daudz! Mēs esam radījuši un atjaunojuši savu valsti. Mums nav iemesla sevi noniecināt. Mēs apzināmies miera, brīvības un demokrātijas vērtību un pilnīgi noteikti zinām tās cenu,” klātesošajiem teica Saeimas priekšsēdētāja. 

Tas, kādu sagaidīsim mūsu valsts 100.gadskārtu, ir atkarīgs no mums pašiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. „Es vēlos redzēt spēcīgu, attīstītu un konkurētspējīgu Latvijas valsti, kurā tauta dzīvo labklājībā un saticībā un kurā dzimst bērni. Valsti, kurā – vienīgajā visā pasaulē – runā latviešu valodā un kurā ir saglabātas latviešu tradīcijas un kultūra un dzīva ir nacionālā identitāte. Vēlos redzēt Latviju, kurā tiesiskums un demokrātija ir sabiedrībā nostiprinājušās vērtības. Domājot par simtgadīgo Latviju, es redzu spēcīgas un nodrošinātas ģimenes, izglītotus un konkurētspējīgus ļaudis, jaunas darba vietas un attīstītu uzņēmējdarbību. Es redzu ļaudis atgriežamies Latvijā, spēju attīstīties ar pašu darba un talantu palīdzību un vēlmi saglabāt valsts pamata vērtības nākamajām paaudzēm,” savu redzējumu pauda S.Āboltiņa.

„Mīlestība pret savu valsti, augsti mērķi, godaprāts un sava darba darīšana pēc labākās sirdsapziņas ir galvenais, ko mēs katrs varam dāvināt savai valstij, lai veidotu to tādu, kādu vēlamies redzēt ik dienas,” noslēdzot runu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632040098134/with/8195117909/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=mjMx3meyXxE

Izmantojot fotogrāfijas, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests