Latvijas Republikas 11.Saeimas Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 25.oktobra... Saeimas 25.oktobra... Nē, es atvainojos! Es apjuku. Kāds šodien ir datums? Sākam Saeimas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki pieteikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Ozoliņš, Liepiņš, Ražuks, Kazāka, Bišofa un Lībiņa-Egnere ir lūguši izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 27.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Agneses Feldmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 27.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Valainis, Upenieks, Junkurs, Rusiņš, Olšteins un Bērziņš ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 27.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs. V.Reskājs (SC). Labrīt, augsti godātais Prezidij! Labrīt, deputāti! Publiskajā telpā nepārtraukti parādās ministru, deputātu un dažādu speciālistu izteikumi par to, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts veiksmīgas attīstības pamats. Arī jaunajā nacionālajā attīstības plānā vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kurš acīm redzami nav iespējams bez maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2007.gadā vairāku iemeslu dēļ pasaulē un Latvijā sākās ekonomiskā krīze. Vairāki Latvijas uzņēmumi bankrotēja, bet lielākā daļa no tiem, kuri izdzīvoja, zaudēja lielu kapitāla daļu un bija spiesti strādāt izdzīvošanas režīmā. Uzņēmēji bija spiesti samazināt izdevumus. Diemžēl arī uz darbinieku algas rēķina. Tas savukārt izraisīja valsts iekšējā patēriņa kritumu, un cilvēkiem sāka veidoties parādi gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan par nenomaksātajiem kredītiem. Lai saglabātu biznesu un darba vietas, parādos bija spiesti ieslīgt arī uzņēmēji. Daļai no viņiem izveidojās parādi pret bankām, daļai – pret privātajiem kreditoriem, bet daļai – arī pret valsti nenomaksāto nodokļu veidā. Pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanai, uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar valsti un nenomaksāto nodokļu slogu sadalīt pa vairākiem maksājumiem, kurus var pakāpeniski samaksāt gada garumā. Šī pretimnākšana palīdzēja saglabāt vairākus tūkstošus darba vietu. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuri vēl joprojām nevar atgūties pēc krīzes un kuriem ir izveidojies nodokļu parāds – un galvenokārt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi –, bet kuri ir noslēguši vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu un pilda savas saistības, maksājot parādu pa daļām, ir liegta iespēja piedalīties valsts iepirkumos. Tādējādi izveidojas apburtais loks, jo, no vienas puses, valsts nāk pretī, bet, no otras puses, atņem iespēju ātrāk nomaksāt parādu un sākt ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā. Šī likumprojekta mērķis ir izlabot šādu situāciju un panākt pretī mūsu uzņēmējiem. Iedomāsimies šādu situāciju: ir ceļu būvniecības uzņēmums, kurā ir 50 darbinieki. Tas saskaras ar īslaicīgām problēmām, jo vai nu pēdējais objekts nebija izdevīgs, vai nu kreditori paprasīja ātrāk atgriezt parādu, vai arī kaut kas cits notika, piemēram, laika apstākļu dēļ ilgāku laiku nebija iespējams strādāt uz ceļa, un sakarā ar to šajā uzņēmumā samazinājās vai vispār apstājās finanšu plūsma, savukārt fiksētās un mainīgās izmaksas gandrīz neizmainījās. Lai noturētu darbiniekus, viņiem ir jāmaksā algas, bankām jāmaksā par paņemtajiem kredītiem, valstij jāsamaksā nodokļi un tā tālāk. Ko šajā brīdī dara uzņēmējs? Pirmkārt, meklē, kur var samazināt izmaksas un kā vienoties ar kreditoriem, lai uzņēmums spētu funkcionēt, ar cerību tādā veidā izdzīvot līdz labākiem laikiem. Tātad izmaksas ir samazinātas, ar kreditoriem un Valsts ieņēmumu dienestu vienošanās panāktas, atliek tikai gaidīt labu pasūtījumu. Paiet mēnesis vai divi, un ir izsludināts labs konkurss, ko organizē vietējā pašvaldība. Uzņēmējs sapriecājas, gatavs strādāt, bet konstatē, ka, neskatoties uz to, ka viņš godprātīgi maksā visiem kreditoriem un darbiniekiem, viņš nevar piedalīties konkursā dēļ tā, ka šobrīd likums viņam to liedz. Jo, kā es jau teicu, pat tad, ja ir noslēgtas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu un saistības tiek pildītas, tas tik un tā neļauj piedalīties publiskos iepirkumos, kas vairākiem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums. Kāds ir tālākais iespējamais scenārijs? Pirmais: uzņēmums, lai ātrāk nodzēstu nodokļu parādu, var pāriet pelēkajā zonā. Otrais: esošo uzņēmumu ar visiem parādiem pārraksta uz direktoru no patversmes un visu aktīvu pārraksta uz jaundibinātu SIA. Trešais – bankrots. Neviens no šiem variantiem nav ne patīkams, ne izdevīgs valstij (jo beigu beigās nodokļi netiek nomaksāti, algas darbiniekiem arī ne, un tas nozīmē to, ka darbiniekiem krāsies parādi par komunālajiem maksājumiem un tā tālāk), ne arī uzņēmējiem. Tādēļ, lai samazinātu tādu scenāriju skaitu, ir nepieciešams: pirmkārt, izmainīt attieksmi pret uzņēmējiem un uzskatīt tos nevis par krāpniekiem, bet par darba devējiem ne tikai saviem tiešajiem padotajiem, bet arī visam ierēdņu aparātam un arī mums; otrkārt, izveidot maksimāli ērtus apstākļus uzņēmumu attīstībai un funkcionēšanai, noņemot liekos birokrātiskos šķēršļus un veicinot godīgu konkurenci. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ozoliņa, Liepiņa, Ražuka, Kazākas, Bišofas un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ozoliņš. J.Ozoliņš (RP). Augsti godājamie kolēģi! Šobrīd likums „Par pašvaldībām” paredz, ka aizklāta balsošana notiek, ievēlot domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus vai atceļot viņus no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu. Kolēģi, es vēlos uzdot vienu jautājumu: ko labu ir devuši aizklātie balsojumi? Lielākā kretīna meklēšana... paņemšana un „uzmešana”, „jūrmalgeitas” jautājums... Ir pašvaldības, kurās mēs aizklātā balsošanā atceļam domes priekšsēdētāju un pēc tam – pēc trīs stundām! – tādā pašā aizklātā balsošanā ievēlam viņu atpakaļ. Nu, redziet, tā ir tāda duāla situācija, kad vēlētāji tiešām nesaprot, kas tad tur pašvaldībās notiek. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Priekšvēlēšanas!...”) Reformu partija uzskata, ka pašvaldībās ir jānodrošina atklāti balsojumi visos jautājumos un ir jāsamazina negodīga vai kādu interešu vadīta rīcība slēgtajos balsojumos, kas neprasa deputātam skaidrot savu viedokli vēlētājiem. Pašreizējā kārtība neveicina lēmumu caurspīdīgumu un iedzīvotāju uzticību politiskajam procesam kopumā, tāpēc sagatavotie grozījumi paredz, ka pašvaldībās būs atklāti gan jāievēlē, gan jāatceļ no amata visas amatpersonas un tiks atcelta iespēja aizklātu balsošanu rīkošanai vispār. Šī likumprojekta oponenti – un tādi būs! –, protams, skandēs, ka atklāti balsojumi deputātiem neļaus balsot pēc sirdsapziņas un ka tas varēs ietekmēt viņu lēmumus. Nu, tās, manuprāt, ir pilnīgas muļķības, jo pašvaldības deputātam ir jābalso tā, kā viņš ir solījis saviem vēlētājiem. Tiem, kas nespēj pamatot savus lēmumus vēlētājiem, savu vēlētāju priekšā tad arī ir jāatbild. Un viņiem faktiski nav vietas politikā, lai kur viņi arī būtu. Kolēģi, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un mums ir jāsper pragmatiski soļi, paredzot to, lai šīs vēlēšanas būtu atklātas, lai uzvarētu tiešām labākie un lai politiskās tirgošanās un tirgošanās par amatiem iespējas tiktu samazinātas. Es būšu priecīgs, ja mēs šos grozījumus pieņemsim pēc iespējas ātrāk, un tad visi cilvēki, kas gatavojas pašvaldību vēlēšanām, jau zinās, uz kādiem noteikumiem viņi varēs startēt. Paldies. (Aplausi.) Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ozoliņa, Liepiņa, Ražuka, Kazākas, Bišofas un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. (No zāles dep. I.Čaklais: „Kauns abiem!”) Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Upenieka, Junkura, Rusiņa, Olšteina un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt iesniegtos grozījumus Maksātnespējas likumā. Atbalstot grozījumus Maksātnespējas likumā, mēs dosim iespēju vismaz 100 tūkstošiem cilvēku atgriezties aktīvajā ekonomikā. Mēs dosim iespēju atgriezties Latvijā cilvēkiem, kuri ir bijuši spiesti pamest mūsu valsti, nespējot panest pārāk smago kredītu nastu. Mēs nedrīkstam turpināt pieļaut situāciju, kurā maksātnespējas process ir dārga luksusa prece, kas ir pieejama tikai ļoti turīgiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tā bieži vien nemaz nav nepieciešama. Maksātnespējas procesam ir jābūt pieejamam un paveicamam daudz īsākā laikā, nekā tas ir šobrīd. Mēs pārāk ilgi esam pieļāvuši... esam ļāvušies cerībām un paļāvušies uz solījumiem Latvijas valstij piederīgos atgriezt valsts ekonomikā ar jaunu, neesošu darba vietu radīšanu. Tādus savulaik bieži vien esam dzirdējuši no šīs tribīnes, taču ir jāsaprot, ka ar solījumiem būs par maz. Lielākā problēma ir kredītu jūgs, kas spiež lielu daļu aizbraucēju strādāt ārvalstīs, savukārt Latvijā palikušos doties pelēkajā ekonomikā. Ir jāsaprot, ka ekonomiskās situācijas uzlabošana, kā arī iespēju, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšana pati par sevi neko neatrisinās, jo ļoti liela daļa aizbraukušo cilvēku Latvijā nemaz nevar atgriezties. Uz viņu pleciem gulstas kredītu slogs, ko viņiem uzlikusi ne tikai pašu neapdomība, bet arī valsts un banku agresīvā „gāzi grīdā” politika, bez argumentiem un apdomības izdalot kredītus. Un ko gan var pārmest šiem cilvēkiem, kuriem vienīgais, kas viņiem pieder, ir parāds? Viņi izvēlas pamest Latviju, jo, strādājot oficiālu darbu šeit tāpat, lielāko daļu viņu algas piesavinās bankas, lai nosegtu pašu banku lielā mērā izprovocētā nekustamā īpašuma burbuļa sekas. Strādājot pie šī likumprojekta, vairākkārt esmu saņēmis jautājumu: vai bankas atbalstīs šo piedāvājumu? Es teiktu tā: es ticu, ka bankas spēs saprast, ka ilgtermiņā tām šāda kārtība būs izdevīga, jo tās atgūs daudz jaunu maksātspējīgu, ekonomiski aktīvu klientu, kuri atkal varēs sniegt tieši ekonomisko atdevi. Pirmkārt, simts... Latvijas Republikas Saeima spēj nepakļauties kredītiestāžu lobijiem un pieņemt racionālu lēmumu par piedāvātajiem grozījumiem, tādējādi ievērojami atvieglojot maksātnespējas procesu gan Latvijā, gan svešumā dzīvojošiem latviešiem. Un, otrkārt, kredītiestādēm beidzot būtu jāuzņemas solidāra atbildība par kredītu buma radītajām sekām. Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt iesniegtos grozījumus. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek... (No zāles: „Nav!”) Tātad deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jeļenas Lazarevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 18.septembra līdz 20.septembrim. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Feldmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. V.Agešins (SC). Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 25.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Feldmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Agnesi Feldmani rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Feldmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. V.Agešins (SC). Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 25.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienprātīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Anitu Kovaļevsku rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs. J.Reirs (VIENOTĪBA). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.305/Lp11. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likumprojekta ievaddaļu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. J.Reirs. 2. - deputāta Līdakas priekšlikums, kurš paredz atgriezt atpakaļ 106.punktu, kuru mēs jau izslēdzām pirmajā lasījumā. Komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. J.Reirs. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Arī ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. J.Tutins (SC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi iesniegtos grozījumus likumprojektā, un tie galvenokārt ir saistīti ar to, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu par savvaļas putnu aizsardzību. Komisija nolēma atbalstīt to un aicina arī kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. J.Tutins. Komisija piedāvā termiņu - 11.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris. Paldies. J.Tutins. Paldies. Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs. I.Pimenovs (SC). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs skatām dokumentu Nr.302/Lp11 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Likumprojekta mērķis ir savstarpēji saskaņot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” normām un nodrošināt tiesisko skaidrību Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesībām sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, jo līdz šim VID amatpersonām tādu tiesību nebija, kā arī novērst iespēju neviennozīmīgi interpretēt termiņa noteikšanu iesniegumu izskatīšanai par likumā attiecīgajos gadījumos noteikto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu. Tāpat tas paredz arī izslēgt normas, kuras nosaka nodokļu administrācijas priekšlikuma apstrīdēšanas kārtību gadījumos, kad šie priekšlikumi nesatur administratīvā akta pazīmes. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi nosūta Saeimai pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. I.Pimenovs. Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 4.oktobrim. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Pievienotās vērtības nodokļa likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs. J.Reirs (VIENOTĪBA). Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums”. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” ir spēkā no 1995.gada 1.maija, un tā redakcija ir grozīta 34 reizes. Lai īstenotu skaidru un saprotamu nodokļu politiku un veidotu precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas, bija nepieciešams redakcionāli precizēt gan pašu likumu, gan citus ar likumu saistītos normatīvos aktus. Šis likumprojekts ir pārstrādāts un ir pilnībā jauns, bet tas nesatur jaunas normas un jaunus nodokļus. Tas ir saskaņots ar vairāk nekā 10 direktīvām. Likumprojekta sākotnējā izstrādāšanas ideja radās jau 2006.gadā un, aktīvi piedaloties gan nevalstiskajam sektoram, gan arī valsts institūciju pārstāvjiem un ne tikai Finanšu ministrijas pārstāvjiem, tapa šī redakcija. Komisija izskatīja likumprojektu pirmajam lasījumam, atbalstīja to un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pievienotās vērtības nodokļa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. J.Reirs. 11.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs. I.Pimenovs (SC). Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu Nr.303/Lp11 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Komisija saņēma visai apjomīgu dokumentu. Tajā ir 17 pantu, un tas paredz daudz ko ieviest. Pirmais mērķis: „Ieviest vispārējās pretizvairīšanās normas nodokļu likumdošanā.”, jo nodokļu administrācija ir konstatējusi, ka nodokļu maksātāji izmanto dažādas nodokļu plānošanas metodes, lai samazinātu maksājamos nodokļus un lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Viens no paņēmieniem ir šāds - uzņēmumi izmanto darījumus, kuru cena nav atbilstoša tirgus cenai. Lai samazinātu kopējo nodokļu slogu, uzņēmumi izveido saistītu uzņēmumu vai pārstāvniecību citā valstī, ar kuras starpniecību tiek veikts darījums, kas pēc ekonomiskās būtības neatbilst tā formai. Nolūkā nepieļaut izmantot gan vienas valsts ietvaros, gan vairāku valstu likumu nesaskaņotību nodokļu maksājumu samazināšanai, likumā ir noteikts darījuma satura pārākuma princips. Likumprojekts paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parādi kopsummā pārsniedz simts latus. Ar šīs datubāzes izveidošanu lielā mērā izbrīvēsies līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie Valsts ieņēmumu dienesta resursi. Tiks izveidota arī publiski pieejama datubāze, kurā tiks ievietota informācija par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību. Kāds labums mūsu iedzīvotājiem? Nodokļu maksātājiem sistēmas izveidošana ļaus, nepieprasot iesniegt papildu informāciju, pārbaudīt, vai darījuma partneris, fiziska persona, ir reģistrēts VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Ir paredzēts noteikt minimālo nodokļu parāda apmēru, līdz kuram parāda piedziņa netiks uzsākta. Ir paredzēts noteikt, ka minimālā summa ir 10 latu. Ir arī paredzēts precizēt likumā lietoto terminoloģiju un procedūras atbilstoši Maksātnespējas likuma normām. Komisijā šo likumprojektu izskatīja, vienprātīgi atbalstīja un lūdz Saeimu pirmajā lasījumā atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. I.Pimenovs. Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 11.oktobrim. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Iekšējā audita likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš. J.Ozoliņš (RP). Augsti godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Iekšējā audita likums”. Šī likumprojekta būtība ir tāda. Ar Ministru kabineta 2010.gada 24.februāra rīkojumu Nr.114 ir apstiprināts pasākumu plāns par iekšējā audita sistēmas pilnveidošanu un tā uzdevumiem. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanai un atbilstoši Tieslietu ministrijas ieteikumiem ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteiktos deleģējumus. Ņemot vērā to, ka precizējamo normu apjoms jau pārsniedz pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma, tagad ir sagatavots jauna likuma projekts - likumprojekts „Iekšējā audita likums”. Kolēģi, faktiski... jā, komisijas vārdā es aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā likumprojektu „Iekšējā audita likums”. Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC). Godātie kolēģi! Iekšējā audita likuma projektā vairāku pantu saturs ir palicis nemainīgs, ieskaitot arī regulējumu attiecībā uz prasībām, kuras izvirzītas iekšējam auditoram. Likumprojektā piedāvātais regulējums paredz, ka par iekšējo auditoru var strādāt tikai tāda persona, kura atbilst ierēdņa amata pretendentam izvirzītajām prasībām. Šīs prasības ir noteiktas Valsts civildienesta likumā un vienlaicīgi ar citām prasībām paredz, ka personai jābūt Latvijas pilsonim. Nekāda argumentācija, kāpēc iekšējā auditora funkcijas nevar pildīt Latvijas nepilsonis, anotācijā nav sniegta. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka šāda pieeja veicina Latvijas nepilsoņu atsvešinātību no valsts, un es domāju, ka profesiju un amatu aizliegumi, kā arī citi sociālo un ekonomisko tiesību ierobežojumi nepilsoņiem neatbilst Latvijas valsts interesēm. Mēs uzskatām, ka Saeimas uzdevums ir nekavējoties uzsākt konstruktīvu un, galvenais, rezultatīvu darbu, lai novērstu attiecību saasināšanos sabiedrībā, un parlamenta pienākums ir ieklausīties savu pilsoņu vēlmēs. Vienlaikus jāatzīmē, ka ANO īpašā ziņotāja rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas izskaušanas jautājumos ziņojumā par Latviju, kā arī vismaz divos Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumos, starp citu, ir teikts (citēju): „Eiropas Komisija mudina Latvijas varas iestādes iedziļināties nepilsoņu statusa problēmā ar nolūku atrast ātrāku un humānāku risinājumu personām, kas dzīvo ar šādu statusu. Latvijas varas iestādēm jāpārskata to profesiju saraksts, kuras šobrīd nav pieejamas nepilsoņiem.” (Citāta beigas.) Nepilsoņu problēmu risināšana ir vēsturisks izaicinājums visiem politiskajiem spēkiem, kas ieinteresēti Latvijas sabiedrības saliedēšanā un mūsu valsts uzplaukumā. Mēs aicinām kolēģus, Saeimas deputātus, apspriest situāciju un izvērtēt iespējamos nepilsoņu problēmas risinājumus, tajā skaitā pārskatīt to profesiju un amatu sarakstu, kuri šobrīd nav pieejami Latvijas nepilsoņiem. Paldies par uzmanību. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (No zāles starpsauciens: „Viens - „par”, viens - „pret”!”) I.Pimenovs (SC). Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Es gribu papildināt kolēģa Agešina argumentāciju tieši sakarā ar konkrētu pantu šajā likumprojektā, proti, 12.pantu, ar kuru ir noteikts, kas var būt iestādes iekšējais auditors. Likumprojekts nosaka, ka par auditoru var kļūt gan ierēdnis, gan algots darbinieks. Tātad personu var iecelt amatā vai atbrīvot no amata, un tas ir vai nu ierēdnis, vai arī darbinieks, kuru pieņem darbā un pēc tam atlaiž no darba. Un ir skaidrs, ka par to, kādu konkrēto personu un kādām konkrētām funkcijām pieņems darbā vai iecels amatā, lems konkrētās iestādes vadītājs. Te viss ir skaidrs! Bet jau 12.panta otrajā daļā ir noteikts, ka gan ierēdnim, gan darbiniekam prasības, amata prasības, nosaka Valsts civildienesta likums. Atcerēsimies, ka Valsts civildienesta likums nosaka prasības tikai ierēdņiem, nevis algotiem darbiniekiem, un līdz ar to šis likumprojekts attiecina Civildienesta likuma prasības arī uz algotiem darbiniekiem. Šeit nav nekādas loģikas, kāpēc tas ir izdarīts. Kā es uzzināju no likumprojekta autoriem, motivācija ir šāda: darbiniekam, iekšējam auditoram, vajag būt augstākajai izglītībai un vajag būt latviešu valodas prasmei. Te viss ir skaidrs. Bet atkal! Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības ietver vēl arī daudz ko citu - bez augstākās izglītības un latviešu valodas prasmes vēl arī Latvijas Republikas pilsonību. Nekādas argumentācijas, kāpēc iekšējam auditoram ir jābūt Latvijas pilsonim, anotācijā nav. Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka ar profesiju aizliegumu mēs kāpinām nepilsoņu atsvešinātību no valsts un radām motivāciju prasīt nepilsonības institūta atcelšanu, parakstot likumprojektu, kurš var novest pie referenduma, ja parlaments pats nespēs atrisināt šo problēmu. Es aicinu nevairot problēmas sakarā ar nepilsonības statusa esamību Latvijas Republikā, bet - otrādi! - tās mazināt. Es domāju, ka tagad ir laba iespēja to darīt. Noteikti likumprojekts pats par sevi ir labi izstrādāts, bet šis konkrētais pants - 12.pants - sabojā visu šo dokumentu. Līdz ar to es vienkārši nevaru atbalstīt šo likumprojektu. Ja likumprojekts tomēr tiks pieņemts pirmajā lasījumā, aicinu iesniegt attiecīgos labojumus otrajam lasījumam. Bet šobrīd šo likumprojektu atbalstīt nevaru. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst? J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, piebilzdams vien to, ka tās galvenās lietas, manuprāt, ir saistītas ar auditoru sertifikāciju. Šobrīd mūsu valstī aptuveni tikai 20 procentiem iekšējo auditoru ir sertifikāti, liela daļa faktiski strādā bez jelkādas sākotnējās pieredzes un atbilstošas izglītības. Tāpēc mums ir daudzas citas... arī primāras lietas, ko mēs ar šo likumprojektu risinām. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, un strādāsim tālāk, lai uzlabotu to līdz galam! Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Iekšējā audita likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš. J.Ozoliņš (RP). Kolēģi! Likumprojekta mērķis ir šo regulējumu saskaņot ar IOSCO identificētajām problēmām. IOSCO ir norādījusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāpiešķir tiesības aicināt jebkuru personu sniegt tās rīcībā esošo informāciju par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Grozījumu būtība ir saistīta ar, piemēram, apstākli, vai persona varēja zināt, nejauši dzirdējusi vai nav dzirdējusi par normatīvo aktu pārkāpumiem... Tas ir saistīts lielā mērā ar naudas atmazgāšanas gadījumiem... Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā nonāk informācija par šādu personu, tad tai būs tiesības aicināt šādu personu ierasties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un stāstīt par šo... nu, teiksim, notikumu. Nepieciešamības gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs tiesības arī sodīt par pārkāpumu. Kolēģi! Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un apstiprināt pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku. J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.oktobris. Sēdes vadītāja. Un izskatīšana? J.Ozoliņš. Un izskatīšana - 1.novembrī. Sēdes vadītāja. 1.decembrī? J.Ozoliņš. Novembrī! Sēdes vadītāja. Ak 1.novembrī? Jā! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris, izskatīšana -Saeimas 1.novembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš. J.Ozoliņš (RP). Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.346/Lp11. Likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” būtība un mērķis ir saskaņot tā prasības ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā... Es atvainojos, aicinu noteikt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku. J.Ozoliņš. 11.oktobris. Un izskatīšana - 1.novembrī. Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris, izskatīšana - Saeimas 1.novembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. E.Smiltēns (VIENOTĪBA). Labrīt, kolēģi! Jautājums, kas tiek risināts ar šiem likuma grozījumiem, manuprāt, ir diezgan daudz diskutēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un atbilstoši šīm diskusijām tika dots uzdevums tālāk izstrādāt... noteikt jaunus termiņus valsts tehniskās apskates veikšanai. Tātad vieglajiem automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem tehniskā apskate būs jāiziet 24 mēnešu laikā, skaitot no pirmreizējās to reģistrācijas. Tātad mēs atvieglojam šo administratīvo slogu. Es atgādinu, ka šobrīd tas ir jāizdara piecu dienu laikā pēc reģistrācijas. Un, protams, traktoru tehnikai jau šobrīd pastāv šis 24 mēnešu termiņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Pareizi, Smiltēn!”) Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam. K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kurš mums ļauj paraudzīties atkal uz veiksmīgo kaimiņvalsti Igauniju, kur jau sen ir ieviesti 24 mēneši jauniem transportlīdzekļiem - motocikliem un automašīnām. Un arī Latvijā pēc ilgām debatēm mēs esam nonākuši pie tā, ka gan birokrātijas ierobežošanas nolūkā, gan arī taupot cilvēkresursus... mēs saprotam, ka jauni transportlīdzekļi pilnīgi mierīgi var 24 mēnešus braukt pēc to reģistrācijas un tikai tad veikt tehnisko apskati. Tā ir arī varbūt viena no iespējām, kāpēc daži cilvēki - es nesaku, ka visi! - reģistrē savus transportlīdzekļus Igaunijā, tādā veidā saskaroties ar šīs normas un šo apstākļu vienkāršību. Lūgums atbalstīt to. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? E.Smiltēns. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 11.oktobrim. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1099. Kaut gan Latvija jau 1997.gadā pievienojās konvencijai par bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir konstatējusi, ka šajā likumā ir neprecīzs tulkojums attiecībā uz ieročiem, kas satur toksīnus. Ar šo grozījumu mēs šo kļūdu izlabojām, lai tas atbilstu konvencijas tulkojumam angļu valodā. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA). Strādājam ar dokumentu Nr.1134. Ar šo nolīgumu Latvija pievienojas citām Eiropas Savienības valstīm, lai veicinātu tirdzniecību, ieguldījumus un cita veida ekonomisku, sociālu, finanšu un kultūras sadarbību ar Irāku. It īpaši tas veicina labvēlīgus apstākļus tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai starp Irāku un Eiropas Savienības valstīm, to skaitā Latviju. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu šodien to atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. O.Ē.Kalniņš. 5.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA). Strādājam ar likumprojektu Nr.300/Lp11. Ar šo likumprojektu mēs turpinām paplašināt mūsu autopārvadātāju spējas strādāt un integrēties Balkānos. Nesen apstiprinājām līdzīgu nolīgumu ar Serbiju, tagad mēs to darām ar Maķedoniju. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav . Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. O.Ē.Kalniņš. 5.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.oktobris. Paldies. O.Ē.Kalniņš. Paldies. Sēdes vadītāja. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. A.Latkovskis (VIENOTĪBA). Ir iesniegti 50 priekšlikumi. (Izsaucieni no zāles: „Atkal?!”) Visi atbalstīti, bet sāksim skatīt pēc kārtas. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 30. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 35. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 36. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 37. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 38. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 42. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 49. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 50. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. A.Latkovskis. Paldies par vienbalsīgo atbalstu! Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.oktobris. Paldies. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, informēšu jūs, ka šonedēļ diviem mūsu kolēģiem ir bijušas pusapaļas un apaļas jubilejas. Tātad pusapaļā jubilejā mūsu visu vārdā sveicu Inesi Lībiņu-Egneri, kurai pusapaļā jubileja bija 25.septembrī. (Aplausi.) Savukārt skaista un apaļa jubileja 26.septembrī bija mūsu kolēģim Guntaram Bilsēnam. (Aplausi.) Un vēl es vēlos visiem atgādināt, ka šodien pulksten 12.30 Saeimā viesosies mūsu paraolimpieši, kuri tiešām ar izciliem rezultātiem pārstāvēja mūsu valsti Londonas paraolimpiskajās spēlēs. Tā ka visi esat laipni gaidīti, lai tiktos ar viņiem un sveiktu viņus kopā ar mani Saeimas vārdā. Bet vēl vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam. S.Dolgopolovs (SC). Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 11.00 notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei. I.Čepāne (VIENOTĪBA). Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pulksten 11.30 notiks Juridiskās komisijas sēde. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei. I.Mūrniece (VL-TB/LNNK). Pulksten 11.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās. Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Upeniekam. J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt par Saeimas sportiskajām aktivitātēm. Pagājušo piektdien, 21.septembrī, Saeimas basketbola komanda devās uz Lietuvas Druskininkiem, lai piedalītos Baltijas Asamblejas basketbola turnīrā, un ļoti sīvā cīņā izcīnīja godpilno otro vietu. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tikai?!” Starpsaucieni. Aplausi.) Nu, igauņi izrādās nedaudz spēcīgāki, bet šogad par Lietuvas parlamenta basketbola komandu esam spēcīgāki. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai. I.Bišofa (RP). Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.30 komisijas telpās. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos atgādināt, ka rītdien Saeimā ir Atvērto durvju diena - tātad Saeimu apmeklēs gan tās ekskursijas, kuras ir pieteiktas iepriekš, gan arī ikviens cilvēks, kas nāks garām parlamentam, varēs viesoties Saeimā. Tā ka, lūdzu, esiet uz vietas, lai apmeklētājiem ir iespēja iepazīties arī ar deputātu darbu un uzdot tiem viņus interesējošus jautājumus. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs... nav klāt, Ivans Klementjevs... nav, Jeļena Lazareva... nav, Elīna Siliņa ... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 27.septembra sēdi pasludinu par slēgtu. SATURA RĀDĪTĀJS
rudens sesijas ceturtā sēde
2012.gada 27.septembrī
Solvita Āboltiņa.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
11. Saeimas rudens sesijas 4. sēde
2012. gada 27. septembrī
Datums: 27.09.2012 09:12:19 bal001
Par - 79, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 27.09.2012 09:15:58 bal002
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (286/Lm11)
Datums: 27.09.2012 09:17:05 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Feldmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (287/Lm11)
Datums: 27.09.2012 09:18:05 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (288/Lm11)
Datums: 27.09.2012 09:19:14 bal005
Par - 40, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (305/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 27.09.2012 09:19:50 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (305/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 27.09.2012 09:20:42 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (348/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:22:35 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (302/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:24:39 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:27:42 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (303/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:36:22 bal011
Par - 63, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (326/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:38:16 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (345/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:38:36 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (345/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:40:28 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:40:47 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:43:26 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (349/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:45:00 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu” (316/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:46:19 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (335/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:47:22 bal019
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (300/Lp11), 1.lasījums
Datums: 27.09.2012 09:51:52 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (279/Lp11), 2.lasījums
Frakciju viedokļi
2012.gada 27.septembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimā un kādi lēmumi tika pieņemti.
Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam. Lūdzu!
R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē esam izskatījuši vairākus ar tautsaimniecību saistītus jautājumus.
Esam nodevuši izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likuma grozījumus, kuri ļautu uzņēmējiem piedalīties publiskos iepirkumos arī tad, ja tiem ir iepriekš izveidojies nodokļu parāds. Šis jautājums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā prasījis plašāku diskusiju, un ir rasts risinājums tam, lai uzņēmējiem, kuriem iepriekšējos gados ir uzkrājies nodokļu parāds, bet kuri šobrīd godprātīgi veic visus maksājumus un budžetā rada jaunas darba vietas, tomēr būtu iespēja piedalīties publiskos iepirkumos.
Izskatot šo jautājumu, būtu jāņem vērā nodokļu parāda apjoms, atmaksas grafika ievērošana un Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par uzņēmēja godīgu šībrīža attieksmi pret nodokļu nomaksu un atmaksas grafika ievērošanu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šodien izskatīšanai tika nodots arī jautājums par Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2035.gada 31.decembrim.
Pirmajā lasījumā šodien Saeima apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri paredz, ka jauniem transportlīdzekļiem pēc pirmreizējās to reģistrācijas tehniskā skate būs jāiziet pēc diviem gadiem.
Ne tikai par Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem vēlos informēt radioklausītājus. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lūdzām iesaistītās puses iepazīstināt deputātus ar vilcienu iepirkuma gaitu. Pēc vakardienas tikšanās ar „Pasažieru Vilciena”, Satiksmes ministrijas un uzņēmēju pārstāvjiem var secināt, ka problēmas un viedokļu atšķirības starp iesaistītajām pusēm pastāv un ka tās ir nopietnas. Uzklausot viedokļus, ir skaidrs, ka viena no iesaistītajām pusēm neatklāj patiesību un to varēs uzzināt vien tad, kad būs iespēja ar līguma saturu iepazīties atklāti. Šobrīd atklāt līguma detaļas neļauj tam uzliktais konfidencialitātes statuss.
Vissliktāk būs, protams, tad, ja Latvija palaidīs garām iespēju sākt modernu vilcienu ražošanu, kuri būtu paredzēti bijušās Padomju Savienības valstu tirgum.
Vakar tikšanās laikā izskanēja interesanta informācija, ka 60 procenti no bijušās Padomju Savienības valstu telpā esošajiem vilcieniem ir ražoti Rīgas Vagonu rūpnīcā. Šie vilcieni, neapšaubāmi, ir novecojuši, un tas ir signāls, ka šie apstākļi ir pateicīgi, lai Latvija varētu ražot un eksportēt vilcienus. Tātad niša ir brīva. Nacionālā apvienība cer, ka kompromiss tiks panākts un vilcienu ražošana Latvijā būs iespējama.
Paldies. Vēlos novēlēt radioklausītājiem jauku un skaistu nedēļas nogali. Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par „Saskaņas Centra” sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Publiskajā telpā nepārtraukti parādās ministru, deputātu, dažādu speciālistu izteikumi par to, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts veiksmīgas attīstības pamats. Arī jaunā Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kurš acīmredzami nav iespējams bez maziem un vidējiem uzņēmumiem. Krīzes laikā vairāki Latvijas uzņēmumi bankrotēja, bet lielākā daļa no tiem, kuri izdzīvoja, zaudēja lielu daļu kapitāla un bija spiesti strādāt izdzīvošanas režīmā. Uzņēmēji bija spiesti samazināt izdevumus arī uz darbinieku algu rēķina. Tas savukārt izraisīja valsts iekšējā patēriņa kritumu, un cilvēkiem sāka veidoties parādi gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan par nenomaksātajiem kredītiem.
Lai saglabātu biznesu un darba vietas, bija spiesti parādos ieslīgt arī uzņēmēji. Daļai no viņiem izveidojās parādi pret bankām, daļai pret privātajiem kreditoriem, bet daļai – arī pret valsti (nenomaksāto nodokļu veidā). Pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanai, uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar valsti un nenomaksāto nodokļu slogu sadalīt pa vairākiem maksājumiem, kurus var pakāpeniski samaksāt gada garumā. Šī pretimnākšana palīdzēja saglabāt vairākus tūkstošus darba vietu. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuri vēl joprojām nevar atgūties pēc krīzes un kuriem izveidojās nodokļu parāds (galvenokārt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi), bet kuri noslēguši vienošanos ar VID un pilda savas saistības, maksājot parādu pa daļām, ir liegta iespēja piedalīties valsts iepirkumos. Tādējādi izveidojas apburtais loks, jo, no vienas puses, valsts nāk pretim, bet, no otras puses, atņem iespēju ātrāk nomaksāt parādu un sākt ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā.
Mūsu likumprojekta mērķis ir labot šādu situāciju, panākt pretī mūsu uzņēmējiem un nodrošināt iespēju piedalīties valsts iepirkumos. Likumprojekts, pēc mūsu domām, palīdzēs uzņēmumiem, kuri saskārās ar īslaicīgām problēmām, ātrāk atgriezties normālajā darba režīmā un tādējādi saglabāt darba vietas.
Šodien Saeimā šis likumprojekts vienprātīgi tika nodots komisijām, un tas nozīmē, ka parlaments turpinās darbu pie tā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā darba diena bija pavisam īsa, gandrīz tikai stundu, un jāsaka, ka šo Saeimas darba dienu mēs varētu vērtēt kā tādu klusu... īsi pirms budžeta nodošanas Saeimai, un tā ir paredzēta rītdien. Un, jāsaka, lielākā daļa iesniegto likumprojektu bija tehniski likumu grozījumi vai arī saistīti ar gatavošanos budžeta pieņemšanai.
Par šodienas interesantākajiem likumprojektiem nepārprotami jāsaka, ka tāds bija „Saskaņas Centra” piedāvātais likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Kā jau kolēģi teica, tas paplašina iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, neraugoties uz to darbības grūtībām, tomēr piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā. Un, mūsuprāt, tā ir atbalstāma iniciatīva. Jāatrod, protams, teiksim, samērojamība šajā jautājumā, bet katrā ziņā, es domāju, tas, ka notiek šāda likuma virzīšana uz priekšu, noteikti stimulēs uzņēmējdarbību Latvijā.
Kā jau teicu, tika skatīta virkne likumprojektu, kuri ir saistīti ar tehniskiem likumu uzlabojumiem, un pārsvarā tribīnē kāpa kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Varētu atzīmēt vēl divus likumprojektus, kas, manuprāt, bija svarīgi un ko mēs šodien izskatījām Saeimā. Viens no tiem ir „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz tiešām iespēju tomēr regulēt jautājumus saistībā ar ilgstošu mašīnu nereģestrāciju Latvijā, un, es domāju, tā ir laba iniciatīva.
Un ir jāpiemin arī likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”; šodien gan bija tikai otrais lasījums. Katrā ziņā šajā likumā ir virkne izmaiņu, kaut vai izmaiņas jautājumā par amatpersonu ievēlēšanu uz nākamajiem termiņiem (piemēram, viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas).
Kā jau teicu, šodien relatīvi maz politiķu uzmanības tika pievērsts esošajai darba kārtībai, bet tajā pašā laikā starp politiķiem notika ļoti daudz debašu, kas bija veltītas notikumiem ārpus Saeimas.
Pirmām kārtām, protams, lielu rezonansi sabiedrībā ir izraisījis Labklājības ministrijas atbalstītais projekts, kas saistīts ar dāņu iniciatīvu –grāmatu izdošanu. Ir runa par grāmatām „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards”. Jāsaka, ka zināmu skaidrību šajā diskusijā ir ieviesis tiesībsargs, kura viedokli es citēšu: „Nevaram piekrist, ka šīs grāmatas publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus, gluži pretēji – tā aizstāv bērna tiesības uz individualitāti un veicina bērna iespēju attīstīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to tā atbilst sabiedrības interesēm.” Tā norādījis Tiesībsarga birojs.
Es domāju, ka tiesībsarga viedoklis līdzsvaro publisko diskusiju. Katrā ziņā ir skaidrs, ka katram sabiedrības loceklim ir tiesības uz savu viedokli. Bet pats svarīgākais: šī grāmatas izdošana nav pārkāpusi tiesību normas, kā to atzina tiesībsargs, un ir vienkārši vērtējama kā vienas vai otras puses iniciatīva.
Otrs lielais bloks, protams, ir gatavošanās budžeta pieņemšanai un kolīzijas, kas ir saistītas ar Nacionālās apvienības izvirzīto jauno budžeta prioritāti – demogrāfiju. Vakar notika pirmā, teiksim, konsultatīvā sanāksme par to, kādā veidā tikt galā ar šo risinājumu. Tātad visas puses pavēstīja demogrāfijas sakarā savas budžeta prioritātes, un pamatā notika starp iesaistītajām pusēm diskusija par to, kādā veidā šīs prioritātes varētu tikt finansētas.
Nākamnedēļ notiks nākamā sanāksme, kad tiks aprēķinātas visas šīs prioritāšu izmaksas un tātad tiks meklēti budžetā avoti, no kuriem tās varētu finansēt.
Tas īsumā arī ir viss. Paldies par uzmanību, cienījamie radioklausītāji.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei. Lūdzu!
I.Grigule (ZZS).
Labdien, godātie radioklausītāji! Rītdien Saeimā ir liela diena. Liela diena divu iemeslu dēļ.
Pirmais no tiem: rītdien Saeimā ir Atvērto durvju diena. Ikviens interesents tiek aicināts apmeklēt Saeimas namu, iepazīties ar Saeimas deputātu darba ikdienu, ar pašiem deputātiem, izteikt savus ierosinājumus, priekšlikumus un tādā ļoti neformālā gaisotnē klātienē padiskutēt par problēmām, kas nu kuru satrauc. Tas ir pirmais iemesls.
Otrais iemesls, kāpēc rīt Saeimā ir liela diena, ir tas, ka no valdības mēs rītdien saņemsim budžetu nākošajam gadam. Šogad tas tiešām tiek iesniegts laikus, un Zaļo un Zemnieku savienība ar lielu nepacietību gaida šo budžetu, kas rītdien tiks iesniegts Saeimā.
Mēs gatavojam daudzus un dažādus priekšlikumus nākošā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sadaļā, un viens no pašiem galvenajiem ir pensiju indeksēšana.
Mēs visu laiku no valdības vadītāja dzirdam, ka Latvija ir pārvarējusi ekonomisko krīzi, ka valsts izaugsme ir ļoti nopietna, stabila un neatgriezeniska, ka mēs attīstām visus savus rādītājus pozitīvā virzienā. Mūsu budžeta deficīts samazinās, inflācija samazinās, izaugsme pieaug, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība neredz nevienu iemeslu, kāpēc ar 2013.gada 1.janvāri mēs nevarētu uzsākt pensiju indeksēšanu.
Pensionāri, mūsu Latvijas cilvēki, ir tie, kas iznesa uz saviem pleciem visu krīzes smagumu. Viņi atteicās no ļoti daudz kā, no savām personīgajām vajadzībām, un šobrīd valsts pienākums, mūsu skatījumā, ir pirmām kārtām parūpēties par cilvēkiem, par tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd Latvijā joprojām klājas ļoti grūti, kuri dzīvo no pensijas līdz pensijai, kuri nevar iegādāties sev zāles, nevar nomaksāt pilsētās komunālos maksājumus, nevar dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tāpēc tā būs Zaļo un Zemnieku savienības prioritāte numur viens 2013.gada budžetā.
Gribētu noslēgumā novēlēt visiem saulainu nedēļas nogali, visiem lauku cilvēkiem un tiem pilsētniekiem, kuriem ir mazdārziņi un savas saimniecības, vēl paspēt novākt pēdējo ražu, kas nu šogad ir izaugusi.
Paldies jums par uzmanību un visu labu!
Vadītāja. Paldies Ivetai Grigulei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Eglītis. Lūdzu!
J.Ozoliņš (RP). Jānis Ozoliņš.
Vadītāja. Jānis Ozoliņš, atvainojos.
J.Ozoliņš (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi Saeimas sēdē faktiski bija dominējošie. Mēs skatījām gan grozījumus likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, gan jauna Pievienotās vērtības nodokļa likuma projektu. Jauns likums ir nepieciešams, jo vecais Pievienotās vērtības nodokļa likums ir spēkā no 1995.gada un tā redakcija ir grozīta 34 reizes. Un, lai īstenotu skaidri un saprotami šā nodokļa politiku un aprēķināšanas kārtību, metodiku un lai arī nespeciālistam, izlasot šo likumu, būtu skaidrs, ko tas nozīmē, faktiski ir radīts jauns Pievienotās vērtības nodokļa likums ar krietni skaidrākiem noteikumiem.
Esam uzrakstījuši arī jaunu Iekšējā audita likumu, jo esošajā situācijā valsts pārvaldē iekšējo auditoru sertifikācija nav obligāta prasība. Mēs esam nonākuši pie tā, ka tikai kādiem 20 procentiem no valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikāti vai arī starptautiski atzīti auditora profesionalitāti apliecinoši dokumenti. Tas noved pie tā, ka auditi tiek veikti, nu, zināmā mērā ar grūtībām. Bez atbilstošas kvalifikācijas to nevar darīt.
Tālāk. Viens no, manuprāt, svarīgiem likumprojektiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Šo grozījumu galvenais iniciators un autors esmu es, Jānis Ozoliņš, un esmu guvis gan koalīcijas, gan partijas biedru atbalstu. Proti, šie grozījumi paredz, ka aizklāta balsošana pašvaldībās nebūs iespējama, nedz vēlējot domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus, nedz arī atceļot tos no amata. Vispār pašvaldībās nebūs iespējams organizēt aizklātos balsojumus.
Kāds būs labums no tā? Redziet, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un šī situācija saasināsies ar katru dienu. Un cilvēkiem, nu, faktiski vēlētājiem, ir jāzina, par ko balso deputāti, kādi lēmumi tiek pieņemti... kādi lēmumi tiek pieņemti aizejošajam sasaukumam, lai nav tā, ka pēdējās pašvaldību darba dienās tiek organizētas slēgtas sēdes, kur tiek pieņemti nesaprotami lēmumi, kurus neviens nevienam neizskaidro.
Lai uzvar stiprākais, nevis lai notiek slēgtās sēdēs aizmuguriskas vienošanās! Ja tādas vienošanās notiek, tad faktiski neviens iedzīvotājs pēc tam nezina, kā viņa pārstāvis ir nobalsojis.
Piemēri nav tālu jāmeklē. Mums vēl samērā nesen ir bijuši gadījumi, ka domes priekšsēdētāju atceļ no amata slēgtā sēdē un pēc trim stundām tieši tādā pašā slēgtā sēdē viņu ievēlē atpakaļ. Mums ir bijuši piemēri, ka slēgtās sēdēs risina daudzu pašvaldību kapitālsabiedrību valžu atlaišanu, faktiski cilvēkiem neko nepaskaidrojot, un arī tiem pašvaldību darbiniekiem nav zināms, kā kurš deputāts ir nobalsojis, ir tikai spekulācijas.
Un tas neveicina iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldību vadībām, pašvaldību deputātiem. Un, mūsuprāt, šie grozījumi ir ļoti nepieciešami, vajag pēc iespējas ātrāk tos pieņemt, lai šie konkurences noteikumi uz pašvaldību vēlēšanām būtu atklāti, godīgi un lai uzvarētu profesionālākais. Jo profesionālāks būtu cilvēks, jo labāks viņam būtu rezultāts.
Protams, vienmēr būs diskusija jautājumā par to, kas ir profesionalitāte. Bet, ja būs šie grozījumi, tad partijām būs savā starpā jācīnās, būs jānāk ar savām programmām, ar saviem programmatiskajiem uzstādījumiem par to, ko tieši tās darīs. Mums tad būs iespēja salīdzināt programmas, kādas ir politiskajiem spēkiem, un tiem pēc tam būs tās jāpilda. Bet, ja koalīcijas veidošanas procesā rodas aizmuguriskas vienošanās, nu tad jāpilda tas, kas sanāk.
Tā. Liels paldies! Tas īsos vārdos no mūsu puses ir viss.
Šodien tika skatīti arī grozījumi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, gan likumā par finanšu konglomerātiem, bet tie ir, nu, teiksim tā, tehniski grozījumi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties! Visu labu!