Iesniegumi un priekšlikumi
Viena no Saeimas darba prioritātēm ir atvērtība, sadarbība ar sabiedrību un tās iesaistīšana likumdošanā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ikvienam ir tiesības vērsties Saeimā ar iesniegumu. Iesniegumi Saeimā tiek pieņemti un izskatīti atbilstoši Saeimas kārtības rullim, Iesniegumu likumam, Valsts valodas likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī labas pārvaldības principiem.
Rakstveida iesniegumus Saeimai var iesniegt:
- nosūtot pa pastu:
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11
Rīga
LV-1811 - nosūtot uz e-pastu saeima@saeima.lv
- nosūtot uz Saeimas e-adresi 90000028300
- klātienē, iemetot pastkastītē Saeimas nama vestibilā, Jēkaba ielā 11
- Apmeklētāju un informācijas centrā Jēkaba ielā 16 (ieeja no Trokšņu ielas)
Mutvārdu iesniegumu īsi un pēc būtības rakstveidā palīdzēs noformēt Apmeklētāju centra darbinieks.
Saeima un tās struktūrvienības, saņemot un izskatot iesniegumus, ievēro personu datu apstrādes principus.
Iesniegumi ir būtisks informācijas avots, ko Saeimas deputāti, komisijas un frakcijas izmanto savā ikdienas darbā.
Saeima gadā saņem vidēji 2000 iesniegumu.
Saeima pieņem arī dokumentus ar drošu elektronisko parakstu.
Kam adresēt iesniegumu
Iesniegumu vēlams adresēt konkrētai Saeimas amatpersonai, komisijai vai struktūrvienībai.
Kā noformēt iesniegumu
Saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegumā jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds un adrese, uz kuru nosūtīt atbildi. Iesniegumam jābūt parakstītam. Iesniedzējs pēc savas izvēles var sniegt arī citas ziņas, kas palīdz sazināties ar viņu. Saskaņā ar Valsts valodas likumu iesniegumam jābūt sastādītam valsts valodā.
Iesniegumam var pievienot paskaidrojošu dokumentu kopijas (nepievieno oriģinālus).
Par iesnieguma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturto daļu elektronisko iesniegumu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, neskata minētajā likumā noteiktajā kartībā. Šādu iesniegumu izskata iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā un atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Iesnieguma izskatīšanas kārtība
Pirms saņemto iesniegumu nodošanas konkrētam adresātam tiek novērtēta to atbilstība likumiem.
Saeima atbildi pēc būtības sniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, Saeima septiņu darbdienu laikā informē iesniedzēju, ka iesniegums ir saņemts.
Ja iesniegums attiecas uz citu iestādi un no iesnieguma teksta ir secināms, uz kuru iestādi iesniegums varētu attiekties, Saeima septiņu darbdienu laikā iesniegumu pārsūta attiecīgajai iestādei, informējot par to iesniedzēju.
Ja iesniegumā nav norādīts iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, bet elektroniskā iesniegumā – arī elektroniskā pasta adrese, iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas. Iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas arī tad, ja tas ir, piemēram, aizskarošs pēc satura, nesaprotams vai atbilde pēc būtības uz tāda paša satura iesniegumu tam pašam adresātam jau ir sniegta, kā arī tad, ja rakstveida iesniegums nav parakstīts.
Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturto daļu elektronisko iesniegumu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, neskata minētajā likumā noteiktajā kārtībā. Šādu iesniegumu izskata iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā un atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Neatbildēšana uz Saeimai adresētu iesniegumu var tikt apstrīdēta Saeimas Prezidijā. Atbilstoši likumos noteiktajam un tiesu praksei vairākas Iesniegumu likuma darbības jomas nav pakļautas tiesas kontrolei (piemēram, tāda elektroniskā iesnieguma iesniegšana, kuram nav droša elektroniskā paraksta, iesnieguma pārsūtīšana vai nepārsūtīšana, individuāla sarakste ar deputātu).
Kolektīvais iesniegums
Lai paplašinātu iedzīvotāju līdzdalību likumdošanā, Saeima ir paredzējusi, ka ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu var vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu.
Iesniegumu var parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus iespējams vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība. Visiem iesniegtajiem ne mazāk kā 10 000 parakstiem ir jābūt vāktiem par vienu Saeimai adresētu iniciatīvu.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Pielikumā jāpievieno ne mazāk kā 10 000 parakstu, un tas jānorāda iesniegumā.
Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniski, vienlaikus iesniedzama arī tehniskā informācija, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Saeima var prasīt iesniegto dokumentu precizēšanu, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Pārskats par saņemtajiem iesniegumiem
Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs apkopo un katru mēnesi sagatavo izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pārskatu par saņemtajiem iesniegumiem. Šajā komisijā ir pa diviem pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, un šie pārstāvji informē pārējos deputātus par saņemtajiem iesniegumiem. Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs komisijai ziņo arī par Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu.
Pārskatus publicē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā.
Iesnieguma virzība
Pēc iesnieguma iesniedzēja lūguma informācija par viņa iesnieguma virzību un atbildes sniegšanas termiņu var tikt sniegta pa Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra tālruni 67087321 (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00) vai e-pastu info@saeima.lv. Šo informāciju sniedz, ievērojot Iesniegumu likumu, Informācijas atklātības likumu un Fizisko personu datu apstrādes likumu. Iesnieguma iesniedzēja dati tiks izmantoti vienīgi, lai atbildētu uz iesniegumu.
Zināšanai
Saeima ir likumdevēja institūcija. Tā nesniedz juridiskas konsultācijas un sociālo palīdzību, kā arī neizskata sūdzības par valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu vai to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat Saeima nesniedz oficiālus likumu normu skaidrojumus un nerisina konkrētu privātpersonu problēmas.
Lūgums ņemt vērā, ka iesniegumi, kas ietver likumdošanas priekšlikumus, var tikt publicēti Saeimas mājaslapā.