Kā top likums?

Saeima ir Latvijas Republikas likumdevējs. Tai vienīgajai no valsts institūcijām ir tiesības pieņemt likumus. Iesniegt likumprojektus izskatīšanai Saeimā var Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī – Satversmē paredzētajos gadījumos un kārtībā – viena desmitā daļa vēlētāju.
Likumprojektus iesniedz Saeimas Prezidijam. Saeimas sēdē Prezidijs ziņo par saņemtajiem likumprojektiem, un parlaments lemj, vai likumprojektu nodot komisijai, kura turpmāk būs atbildīga par likumprojekta virzību.

Procedūra – vairākos lasījumos

Lai likums stātos spēkā, tā projekts gan komisijā, gan Saeimas sēdē jāizskata trijos lasījumos vai dažos gadījumos – divos lasījumos. Divos lasījumos Saeima skata likumprojektus, kurus tā atzinusi par steidzamiem. Tāpat divos lasījumos skata valsts budžeta likuma projektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un grozījumus šajos likumos, kā arī likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu.

Īpaša kārtība grozījumiem Satversmē

Satversmes grozījumi vienmēr izskatāmi trijos lasījumos. Izskatot Satversmes grozījumus, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu (ne mazāk kā 67 deputātiem). Lai veiktu izmaiņas Satversmē, par tām jānobalso vismaz divām trešdaļām no klātesošo deputātu skaita.

Izskatīšana komisijās un Saeimas sēdē

Pirmajā lasījumā par likumprojektu komisijā un Saeimas sēdē lemj konceptuāli. Tas nozīmē, ka likumprojektu vērtē kopumā un tā tekstā vēl neveic izmaiņas. Komisijas sēdēs apspriešanā ir iesaistīti ne tikai deputāti un atbildīgās valsts iestādes, bet arī nozares eksperti un sabiedrības pārstāvji. Taču tiesības lemt par atbalstu likumprojektam ir tikai atbildīgās komisijas deputātiem.

Skatot likumprojektu Saeimas sēdē, parlamentārieši lēmumu pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Balsošanā jāpiedalās vismaz pusei deputātu (ne mazāk kā 50 deputātiem). Kad likumprojekts atbalstīts Saeimas sēdē, parlaments nosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu turpmākajiem lasījumiem.

Nākamajos divos lasījumos gan komisijā, gan Saeimas sēdē deputāti debatē par priekšlikumiem, kuri iesniegti par atsevišķiem pantiem vai to daļām. Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā var iesniegt Saeimas komisija, frakcija un deputāti. Šādas tiesības ir arī Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem un ministra pilnvarojumā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, kā arī tiesībsargam. Priekšlikumus, kas attiecas uz likumdošanas tehniku, kodifikāciju un piedāvātās redakcijas atbilstību citiem likumiem, iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Pēc noteiktā termiņa priekšlikumus likumprojektam var pievienot vienīgi atbildīgā komisija. Kad visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti, deputāti balso par likumprojektu kopumā.

Lai Saeimā pieņemtais likums stātos spēkā, tas jāizsludina Valsts prezidentam. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

Otrreizējā caurlūkošana

Satversme prezidentam dod arī veto tiesības – viņš var nodot likumu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai vai noteiktā kārtībā apturēt tā publicēšanu.

Ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti. Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar Valsts prezidenta paustajiem iebildumiem.

Savukārt, ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības un likums izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tā saņemšanas.

Likumdošanas ABC

Likumdošanas procedūra

Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tam ir jāiziet cauri noteiktai procedūrai. Uzzini, kā tas notiek!

Kas var ierosināt likumus?

Saeimas galvenais uzdevums ir likumu pieņemšana. Taču vai zini, kas var ierosināt likumus? Vai to var darīt tikai politiķi vai arī pārējie valsts iedzīvotāji?