Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2012.gada 13.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 13.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir iesniegti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 13.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zaķa, Smiltēna, Buiķa, Čaklā un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Bet tas deputāts, kurš iebilda, nav balsojis „pret”... Paldies. Tātad darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Zaķa, Čepānes, Smiltēna, Čigānes un Ābiķa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 13.decembra sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” un iekļaut to 2013.gada 17.janvāra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” un par tā iekļaušanu 2013.gada 17.janvāra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - nav. Darba kārtība nav grozīta. Likumprojekts paliek darba kārtībā. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti sarunājas, bet iebildumu viņiem nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Lēmuma projekts „Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016.gada 28.-30.augustā Rīgā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad tas tiek iekļauts darba kārtības beigās un tur par to būs balsojums.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. (Zālē troksnis.) Varbūt jūs tomēr varētu nesarunāties tik skaļi!

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 4.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2012.gada 22.decembri atbrīvot Uldi Apsīti no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Apsīša atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 13.decembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā darba kārtības trešajā sadaļā kā pirmo darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs. Sergejs Dolgopolovs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. (No zāles: „Liepiņš!”)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

 

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Kolēģi! Es esmu Sergejs Liepiņš... Valdis Dolgopolovs... (Zālē smiekli.) Notiek tādas lietas, kad snieg... un tad kādreiz mums kaut kas jādara lietas labā.

Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka pašvaldību vēlēšanas notiks 2013.gada 1.jūnijā. Mums bija paredzēts, ka izcenojumi plašsaziņas līdzekļiem ir jāiesniedz 150 dienas pirms. Tas nozīmē, ka tie būtu jāiesniedz 2.janvārī, kas nav reāli, un tāpēc mēs ierosinām mainīt... šo 150 dienu noteikumu mainīt uz 135 dienām.

Es lūdzu atbalstīt šo un atbalstīt arī balsojumu par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

V.Liepiņš. Ā, jā! Piedošanu, jā! Tas arī. Mēs to gribam virzīt kā steidzamu, lai varētu šo likumprojektu pieņemt, pirms mēs aizejam Ziemassvētku pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

V.Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.50 - šodien.

Sēdes vadītāja. Jā. Un izskatīšana?

V.Liepiņš. Piedošanu!

Sēdes vadītāja. Jā, jā! Pulksten 10.50.

V.Liepiņš. Jā, pulksten 10.50 - šodien.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

V.Liepiņš. Izskatīšana šodien...

Sēdes vadītāja. Sēdes beigās kā pēdējo...

V.Liepiņš. Sēdes beigās kā pēdējo darba kārtības punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 10.50 13.decembrī, izskatīšana - 13.decembra sēdē pēdējais jautājums. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” paredz notiesātās personas tiesības konkrētos gadījumos atstāt ieslodzījuma vietu, proti, situācijā, kad ir smagi slims vai miris kāds tuvinieks vai kad pašai šai personai ir nepieciešama ārstēšana ārpus cietuma teritorijas.

Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Klaužs. (Zālē starpsaucieni: „Oooo!”)

J.Klaužs (ZZS). (Aplausi.)

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Patiešām jūtos pagodināts par šo jūsu uzmanību.

Mans uzdevums šodien ir jums ziņot jeb raportēt par divām izmaiņām divos likumprojektos. Un pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir skatījusi šo likumprojektu un rūpīgi pie tā strādājusi, par ko liecina fakts, ka uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Tamdēļ, godājamie kolēģi, es jūs lūdzu un aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Jābūt labam rezultātam!”) Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Klaužs. Paldies.

Man, protams, radās jautājums, kur ir vēl tie seši... (No zāles: „Pīpē!”)

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS).

Kā jau minēju, otrs likumprojekts, ko mēs izskatām, ir „Grozījums Militārā dienesta likumā” (dokuments Nr.1597). Arī pie šī likumprojekta Saeimas atbildīgā komisija ir nopietni strādājusi. Arī šim likumprojektam uz trešo lasījumu nav saņemti nekādi priekšlikumi. Tādēļ lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Klaužs. Paldies! Gaidīju gan labāku rezultātu. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Iekšējā audita likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu „Iekšējā audita likums” trešajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par resursu izmaksu efektivitāti. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Ministru kabineta kompetenci iekšējā audita jomā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par likumprojekta pantu numerācijas maiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pirms tam bija 9.priekšlikums.

J.Ozoliņš. Es atvainojos! 9.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad 9.priekšlikums arī ir...

J.Ozoliņš. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par sistēmas darbību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par Finanšu ministrijas tiesībām veikt iekšējo auditu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadību. Ir atbalstīts... Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā, ko mēs jau apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 13. - deputātu Agešina un Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tātad droši vien uzsāksim debates.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labrīt, godātā Saeima! Priekšlikums, par kuru es jums tagad ziņošu, ir par iekšējā auditora iecelšanu amatā.

Kas tas ir - iekšējais auditors? Atļaujiet man jums to atgādināt pašā sākumā. Tā ir persona, kas veic iekšējo auditu. Un kas ir audits? Tā ir darbība, kuras rezultātā tiek sniegts iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtējums. Savukārt iekšējās kontroles sistēma ir tāda... tādi risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumi, kuru uzdevums ir nodrošināt ministrijas un iestādes mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību.

Es to visu jums aprakstīju tādēļ, lai vienkārši saprastu, par ko ir runa mūsu priekšlikumā pēc būtības.

Tātad skatāmā likumprojekta 12.pantā ir aprakstīta iekšējā auditora iecelšana amatā un atbrīvošana no amata. Pirmajā panta daļā ir noteikts, ka iekšējo auditoru var iecelt amatā vai atbrīvot no amata. Līdz ar to par iekšējo auditoru var būt ierēdnis vai arī algots darbinieks, kuru iestādes vadītājs pieņem darbā vai atlaiž no darba. Iekšējā auditora darba funkcijas tiek aprakstītas darba... amata aprakstā, un tajā amata aprakstā iestādes vadītājs var aprakstīt visas tās prasības, kas ir nepieciešamas, lai iekšējais auditors pilnvērtīgi un sekmīgi pildītu savas funkcijas.

Kad mēs no Finanšu ministrijas uzzinājām tās prasības, kas ir izvirzītas šim amatam, iekšējā auditora amatam, tad redzējām, ka tiek prasīta valsts valodas prasme augstākajā līmenī un augstākā izglītība, pēc tam mēs arī uzzinājām, ka ir nepieciešams, lai šādam darbiniekam būtu kompetence strādāt ar klasificēto informāciju. Ir pavisam skaidrs, ka šo kompetenci var nodrošināt vienkārši ar iestādes vadītāja rīkojumu, ar konkrētu darba funkciju apraksta pieņemšanu... noteikšanu attiecīgajā iestādē. Tomēr šā likumprojekta autori - un tā ir Finanšu ministrija - noteica, ka attiecībā uz visiem iespējamiem iekšējiem auditoriem - gan ierēdņiem, gan algotiem darbiniekiem - stājas spēkā Valsts civildienesta likums. Līdz ar to 12.panta otrā daļa padara visus iekšējos auditorus par ierēdņiem. Tādējādi ar šo konkrēto rīkojumu, ar šo konkrēto noteikumu visi iekšējie auditori kļūs par ierēdņiem, bet tas arī nosaka, ka no iekšējiem auditoriem ir izslēgta liela Latvijas iedzīvotāju vai Eiropas Savienības pilsoņu kopa, proti, Latvijas Republikas nepilsoņi, kā arī tie, kuri ir citu Eiropas dalībvalstu pilsoņi. Mūsu skatījumā, tas rada situāciju, kura ir nepieņemama Latvijas likumdošanā, jo virkne Eiropas Savienības un Eiropas Padomes rekomendāciju lūdza un rekomendēja Latvijas Republikai mazināt to amatu skaitu, kuros Latvijas Republikas nepilsoņi nevar pildīt savus pienākumus saistībā ar konkrēto amatu. Tādējādi ar šo jauno likumu, kāds līdz šim nepastāvēja vispār, mēs palielinām šo amatu skaitu un līdz ar to pārkāpjam rekomendācijas... necienām tās rekomendācijas, kuras izvirzījušas starptautiskās organizācijas, komitejas, komisijas un arī ANO Cilvēktiesību komiteja. Tas ir nepareizi!

Manuprāt, tas tikai sabiezina šo interesi par nepilsoņu problēmu Latvijas Republikā. Tas katrā ziņā kaitina Latvijas Republikas nepilsoņus un savukārt neļauj iestādes vadītājam iecelt darbā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu speciālistus, teiksim, no Igaunijas, no Somijas, no Lietuvas, no Polijas, kuri varētu strādāt šajā nopietnajā... katrā ziņā ļoti nopietnajā amatā, kas prasa augstu profesionalitāti.

Līdz ar to mēs ierosinām vispār izņemt no likumprojekta 12.panta otro daļu un uzsveram, ka jau pirmajā daļā minētā valsts sekretāra un iestādes vadītāja kompetence iecelt...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. Desmit sekundes lūdzu! Pašas beigas...

... iecelt amatā ierēdni vai pieņemt darbā darbinieku pilnībā atrisinās šo problēmu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Ozoliņa kungs!

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir tā, kur mēs ar skaitļiem vairāk strādājam, nevis nodarbojamies ar nacionāla rakstura interešu konfliktu šķiršanu. Šis jautājums ir civildienesta definīciju jautājums attiecībā uz to, kas var stāties vai nevar stāties... Mēs rosinām šo neatbalstīt, bet atstāt tādu formulējumu, ka valsts civildienesta vai darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus, var stāties persona, kura atbilst ierēdņa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām.

Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Valērija Agešina un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 14. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Liels paldies, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Iekšējā audita likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Iekšējā audita likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mēs skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam lasījumam un izskatījusi deviņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par 10.pantu, kur aprakstītas ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas saistīts ar direktīvas ieviešanu. Tas ir daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas sakārto un redakcionāli maina otrajā lasījumā pieņemto normu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 6. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 7. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi deviņi priekšlikumi ir atbalstīti.

Lūdzu Saeimu pieņemt, atbalstīt šo likumprojektu... pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” , trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir sagatavojusi 15 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Tas paredz izslēgt otrajā lasījumā pieņemto formulējumu „darījuma ekonomiskā satura pārākuma princips”, jo komisijas sēžu laikā par šo principu izraisījās nopietna diskusija starp Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Ir panākts kompromiss, kurš ir nostiprināts attiecīgajā priekšlikumā un par kuru es vēl ziņošu. Bet šis priekšlikums, 1.priekšlikums, kas ir finanšu ministra Vilka priekšlikums, ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. 4. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kurš precizē esošo normu. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 6. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 7. - ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas ir saistīts ar jau minēto, no likumprojekta izslēgto, principu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 9.priekšlikumā, kuru iesniedza finanšu ministrs Andris Vilks, ir nostiprināts kompromiss, par kuru es jau runāju, proti, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļu maksājumu apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu - tas ir svarīgi! - un būtību, nevis tikai juridisko formu. Šis priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 10.priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - sakārto un redakcionāli maina normu, kas ir pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 11. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Arī 12.priekšlikums, kuru iesniedza finanšu ministrs Vilks. Ir atbalstīts. Mainīta punktu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 13.priekšlikums, kuru iesniegusi komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Arī 14.priekšlikums, kuru iesniedza ministrs Vilks. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. Pēdējais šajā uzskaitījumā - 15.priekšlikums - ir komisijas priekšlikums. Tas maina termiņu normai, kas nosaka, ka izdoto aktu paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūtot attiecīgo ziņojumu uz nodokļu maksātāja norādīto e-pasta adresi, un līdz ar to šis termiņš būs, ja jūs to atbalstīsiet, maija mēnesis, nevis janvāris, lai ļautu sistēmas vadītājam sagatavoties šīs normas piemērošanai.

Es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt arī šo - 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākam skatīt likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu nebija saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Sākam skatīt trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

Sākam ar pirmo.

1.priekšlikums - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav atbalstījusi Nacionālās apvienības priekšlikumu saistībā ar Latvijas pilsoņu iespēju kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja viņi studē vai mācās klātienē kādā izglītības iestādē konkrētajā pašvaldībā.

Saprotot, ka nebūtu labs stils, ja vilktu garumā šā likumprojekta pieņemšanu, mēs aicinām respektēt komisijas, Juridiskā biroja un Valsts prezidenta juridisko pārstāvju viedokli un atgriezties pie konkrētā priekšlikuma idejas, dziļāk un detalizētāk to izpētīt jau nākamajā Saeimas darba sesijā. Mēs šos priekšlikumus iesniegsim atkārtoti un centīsimies skrupulozāk aprakstīt un iezīmēt galvenos kritērijus, uz kuriem... kuri atrisinātu šeit neatbildētos jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jūs aicināt balsot vai jūs atsaucat priekšlikumus? Jūs atsaucat priekšlikumus. Tātad priekšlikums... neatbalstītais priekšlikums ir atsaukts.

V.Jakovļevs. 1.priekšlikums ir atsaukts.

2.priekšlikums arī ir no...

Sēdes vadītāja. Tātad arī ir atsaukts, jā? 2.priekšlikums arī ir atsaukts?

V.Jakovļevs. Atsaukts arī tas, jā. Nu, tas ir saistīts ar to...

Sēdes vadītāja. Jā, bet tas ir atsaukts.

V.Jakovļevs. Atsaukts, jā. Tātad pārejam pie 3.priekšlikuma.

3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nosaka secību, kādā sakārtojamas vēlēšanu zīmes izsniegšanai vēlētājiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam nedaudz aizkavēšu jūsu laiku, lai izskaidrotu šī priekšlikuma būtību.

Mēs zinām, ka pašvaldību vēlēšanas ir pavisam tuvu. Šis ir priekšlikums, kas vieš grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā: šeit ir viena jauna būtiska nianse par to, kādā veidā tiks sakārtoti kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanās.

Šobrīd attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu sarakstiem un to numuriem darbojas tā sauktais „kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ” princips. Tātad tie, kas savu kandidātu sarakstu iesniedz pirmie, dabū 1.numuru. Tas pašvaldībās izraisa ažiotāžu: cilvēki guļ pie vēlēšanu komisijas ēkas durvīm, īrē autobusus, kuros uzturas, lai saraksts varētu saņemt pēc iespējas augstāku numuru.

Mēs komisijā izdiskutējām šo jautājumu un ņēmām vērā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu atziņas par to, kā šo procesu vajadzētu organizēt, lai netērētu cilvēku laiku un neveidotu šādu nevajadzīgu sacensību ar gulēšanu pie ēkām, un vienojāmies atteikties no sarakstu numerācijas pašvaldību vēlēšanās. Tātad turpmāk uz kandidātu sarakstu biļeteniem numuru vairs nebūs, lai nejauktu vēlētājiem galvu, jo, kā zināms, mums ir 119 pašvaldības, un mēs varam nonākt situācijā, kur katrā pašvaldībā katram politiskajam spēkam ir cits numurs.

Tātad numuru vairs nebūs, būs tikai kandidātu sarakstu nosaukumi. Un tas veids, kādā kandidātu sarakstu nosaukumi tiks sakārtoti, kā tos saņems vēlētājs, tiks nolemts izlozējot, nevis guļot pie vēlēšanu komisiju ēku durvīm.

Tā ka šis ir tāds labs jauninājums, kas taupīs laiku un nervus.

Paldies jums! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kas piedalīsies lozēšanā?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Protams, es atbalstīšu šo priekšlikumu. Es tikai atbildīgo komisiju vēlos informēt, ka šāda pāreja varētu radīt zināmas problēmas cilvēkiem, kuri sevišķi neinteresējas par politiku, un, ja kandidātu saraksti ir ar līdzīgu nosaukumu, tad viņiem ir problēma ar īstā saraksta atrašanu.

Es aicinu vienkārši komisiju par to padomāt.

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

Debates slēdzu. Vai kāds aicina balsot par šo priekšlikumu? Komisija ir atbalstījusi. Es saprotu, ka arī deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Tā... Ja visi trīs priekšlikumi ir atbalstīti, tad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Skatām likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Skatām likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.312/Lp11), trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma 13 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 7. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

 

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisijas izteiktajā un atbalstītajā priekšlikumā, kurš būtībā ir Finanšu ministrijas priekšlikums, mēs redzam iezīmējamies vairākas pašreiz ļoti aktuālas problēmas, kas tuvākajā laikā valstij būtu jārisina. Pirmkārt, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā augstvērtīga sagatavošana, un, otrkārt, atalgojuma politikas sistēmas sakārtotība valsts pārvaldē.

Par pirmo identificēto problēmu būtu runājams naudas lietderīgas izmantošanas un informācijas aprites ziņā, un tad nav šaubu par valsts ļoti laicīgu gatavošanos šim svarīgajam procesam. Tomēr gribas teikt, ka šī nebūt... ne tuvu nav tā prioritārā problēma, par kuru šodien būtu vērts īpaši atgādināt. Īpaši jāuzsver un jāatgādina tieši Finanšu ministrijai un deputātiem būtu par vispārējo sistēmas nesakārtotību valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma politikas sistēmā. Šī sistēma ir kropla, jo konsolidējot un optimizējot mēs galīgi neesam izdarījuši vienu no būtiskākajām pamatlietām - mēs neesam varējuši sistēmu sakārtot tā, lai valsts pārvaldē, samazinot strādājošo skaitu un padarot to efektīvāku un optimālāku... mēs esam ignorējuši konkurētspējīga atalgojuma ieviešanu, kam būtu jānāk līdz ar štatu samazināšanu un pienākumu pārdali.

Valsts kontrole savos ziņojumos jau neskaitāmas reizes ir lūgusi Saeimu un Ministru kabinetu nopietni ķerties klāt šim jautājumam. Citādi veidojas kropla sistēma, kurā ar dažnedažādu bonusu - papildu atvaļinājumu un dubultu virsstundu pārmaksu - īslaicīgiem vilinājumiem valsts pārvaldē strādājošie tiek aizkavēti no aizplūšanas uz privāto darba tirgu.

Arī Latvijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūra var izvērsties par pārāk dārgu un nevajadzīgi stresainu pasākumu, ja ik reizi mēģināsim piemērot īslaicīgam risinājumam atbilstošas likuma normas, nenodrošinot, protams, kvalificēta darbaspēka palikšanu valsts pārvaldē, no kurienes tas masveidā sācis plūst prom. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpat kā to darījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, taču nopietni domāt par kopīgās atalgojuma sistēmas pārskatīšanu jau tuvākajā nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikums ir atbalstīts.

L.Čigāne. Ir atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Vai balsojums ir nepieciešams? Balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 8.priekšlikumu.

L.Čigāne. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 10. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

Taču vispirms vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Rusiņa iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savus priekšlikumus - 45., 48., 49., 51. un 53.priekšlikumu.

Lūdzu, Judina kungs!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” , izskatām likumprojektu trešajā lasījumā.

Ilgāk par gadu šis likumprojekts ir Saeimā, bet ir jāatzīst, ka darbs pie attiecīgajiem grozījumiem tika uzsākts 2005.gadā. Tātad tiešām ir ilgi strādāts, un būtībā tagad mēs jau varam runāt par jaunu Krimināllikuma redakciju. Attiecīgais normatīvais akts ir ļoti komplicēts, un tiešām aicinu kolēģus, domājot un runājot par atsevišķiem pantiem, ņemt vērā, ka panti ir savstarpēji saistīti. Proti, ja ir grozījumi kādā vienā pantā, tad, lai saprastu būtību, ir jāņem vērā tas, kas ir noteikts citos pantos.

Tiešām vairāki cilvēki pievērš uzmanību sankcijām, kas ir paredzētas Krimināllikuma pantos, bet ir jāņem vērā, ka, redzot vien ciparu un runājot vien par kādu ciparu, ne vienmēr var saprast attiecīgo piedāvāto grozījumu būtību.

Grozījumi saturiski ir ļoti... grozījumu apjoms ir ļoti liels, un mēs tiešām paredzam grozīt gan Vispārīgo daļu, gan Sevišķo daļu. Tiešām Sevišķās daļas vairākos pantos ir paredzēts samazināt brīvības atņemšanas laiku. Kāpēc tā? Ir jāatzīst, ka brīvības atņemšana nav brīnumlīdzeklis jeb panaceja, kas tiešām var garantēt lielāku drošību sabiedrībai. Tāpat kā zāles, arī brīvības atņemšana mums ir jālieto pareizi - tā, lai sasniegtu rezultātus. Ja mēs piemērojam brīvības atņemšanu uz īsāku laiku, nekā ir vajadzīgs, mēs nesasniedzam rezultātu. Tāpat rezultāts netiks sasniegts, ja mēs ieliksim cilvēku cietumā uz ilgiem gadiem: tad pēc atbrīvošanas mēs sagaidīsim nevis cilvēku, kas var dzīvot sabiedrībā, bet recidīvistu, kurš atkal apdraudēs sabiedrību.

Mēs paredzam grozīt Krimināllikumu un iedzīvināt kombinētus sodus. Kā jūs zināt, viens no izplatītiem, bieži piemērotiem instrumentiem ir nosacīta notiesāšana. Turpmāk būs atļauts kombinēt nosacītu notiesāšanu un piespiedu darbu, tātad tie cilvēki, kas sodīti nosacīti, strādās sabiedrības labā. Krimināllikumā mēs skaidri pasakām, ka mūsu kriminālsodu mērķis ir nevis... ir ne vien sodīt cilvēku, bet arī atjaunot taisnīgumu. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs tiešām gribam, lai tiesneši, katru reizi piespriežot sodu, domātu par taisnīgumu un domātu par to, kā ar tiem instrumentiem, ko viņi piemēro, šo mērķi var sasniegt. Vienlaikus mēs runājam un domājam arī par pārkāpējiem. Mēs saprotam, ka pēc atbrīvošanas, pēc soda izciešanas mēs gribam sagaidīt cilvēku, kas var dzīvot sabiedrībā, nepārkāpjot likumu. Tieši tādēļ viens no soda mērķiem ir pārkāpēja resocializācija.

Mūsu Krimināllikuma Sevišķajā daļā vairs nebūs atkārtotības, un tie, kas skatās pārāk šauri, ne visai precīzi, pareizi saprot attiecīgo grozījumu būtību. Ja mēs paskatāmies Krimināllikuma spēkā esošo redakciju, tad mēs redzam, ka par zādzību, kas izdarīta atkārtoti, ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem. Par vienu reizi - četri gadi, bet par atkārtotu - seši gadi. It kā vairāk, bet mums ir tāda prakse: ja cilvēks izdara 20 zādzības, viņam piespriež sodu kā par vienu noziedzīgu nodarījumu.

Turpmāk būs jauna kārtība. Proti, par katru zādzību, par katru laupīšanu, par katru izvarošanu būs jāatbild atsevišķi, un par katru pārkāpumu tiks piespriests sods, un pēc tam tiesa noteikts galīgo sodu, un tad mēs vairs nerunāsim par noziegumiem kā par epizodēm. Katrs noziegums ir noziegums, un cilvēkam par to ir jāatbild.

Mūsu Krimināllikumā vairs nebūs tāda soda kā arests. 1999.gadā, kad likums stājās spēkā, bija cerība, ka mēs varēsim izveidot attiecīgu sodu sistēmu, ka tiešām būs iestādes, kas varēs izpildīt attiecīgo sodu. Diemžēl tādu iestāžu nav. Tātad arestu vairs nebūs, bet mūsu likumā... saskaņā ar likumu mēs varēsim piemērot brīvības atņemšanu uz īsu laiku - no 15 dienām līdz 3 mēnešiem. Teiksim, šādi grozījumi ir paredzēti.

Naudas sods. Mūsu valstī ļoti reti piemēro šo sodu, un tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šis sods tiktu piemērots plašāk. Tieši tādēļ ir paredzēts palielināt soda apmēru.

Ir vairāki citi priekšlikumi. (Starpsaucieni no SC frakcijas; dep. V.Agešins: „Tas ir trešais lasījums, nevis pirmais!”) Es sapratu, ka dažiem kolēģiem gribētos atsevišķi runāt par katru pantu. To mēs arī darīsim, bet es uzskatu, ka, pieņemot faktiski jaunu Krimināllikumu, kolēģiem ir jāsaprot, par ko viņi balsos.

Bet, runājot par principiem, runājot tieši par Krimināllikumu, pievērsīsim uzmanību 110 priekšlikumiem, kas tieši formulēti likumā.

Tātad 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina 10.panta ceturto daļu ar vārdu „kaitīgo”. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša kunga priekšlikums. Ir atbalstīts. Priekšlikums saistīts ar iespēju atbrīvot cilvēku no piespiedu darba izpildes, un precizējums tieši paredz, ka no šī soda var tikt atbrīvota persona, kurai piemērots piespiedu darbs uz laiku, kas nav īsāks par 80 stundām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es nesaprotu deputāta Judina priekšlikumu - izslēgt no 78.panta „Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana” otrās daļas vārdu „krāpšana”. Šobrīd panta otrā daļa skan sekojoši: „Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona...” Tālāk kā tekstā.

Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc jāizņem ārā no Krimināllikuma attiecīgā panta (tāpat tas skar arī 149.¹ un 150.pantu) vārds „krāpšana”. Tātad, ja ar viltu, piekrāpjot cilvēku, veic attiecīgās darbības, tad tā vairs nav kriminālsodāma darbība? Tas man nav absolūti saprotams! Es gribētu sagaidīt Judina kunga skaidrojumus un, ja to nebūs, tad aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kā pilnīgi pareizi norādīja Ādamsona kungs, Krimināllikuma 78.pants paredz atbildību par darbību, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ja kāds cilvēks veic darbību nolūkā izraisīt nesaticību starp tautībām, rasēm, tad viņu var saukt pie atbildības. Tāda ir attiecīgā noziedzīgā nodarījuma... attiecīgā panta būtība. Attiecīgo pantu piemēro praksē. Un jūs droši vien esat dzirdējuši par tādiem gadījumiem, ka, piemēram, kādi cilvēki publicē kaut kādus komentārus, kuros pauž savu viedokli (tā viņi bieži apgalvo) par kaut kādām tautībām, bet būtībā tieši tā rada nesaticību starp tautībām, starp atsevišķām cilvēku grupām. Un tieši tāpēc šis pants ir ļoti svarīgs, un atbildība ir un arī turpmāk būs.

Ja mēs runājam par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, ir svarīgi saprast attiecīgā panta būtību.

Tātad šis noziedzīgais nodarījums nav saistīts ar krāpšanu. Kriminālatbildība par krāpšanu ir paredzēta 177.pantā, un krāpšana ir noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas svešas mantas iegūšanā ar viltu vai izmantojot cilvēka uzticēšanos.

Protams, var būt situācija, ka sākumā cilvēks veic kaut kādu krāpniecisku darbību un pēc tam nodarbojas ar naida kurināšanu. Ja tāda situācija ir, tad cilvēks atbild pēc diviem pantiem: par naida kurināšanu un par krāpšanu. Bet šeit, šajā pantā, vārds „krāpšana” lietots nepareizi, nepamatoti, jo būtībā te ir doma cita - ka cilvēks izdara darbību, kas vērsta uz nesaticību, vienlaikus izdarot krāpšanu. Un mēs tiešām daudz runājām ar kolēģiem: nu, tāda situācija nav iespējama! Līdz ar to es tieši gribu uzsvērt, ka nav pamata uztraukties, ka kāds paliks bez atbildības. Tiešām arī turpmāk, ja būs izdarīti divi noziegumi, tad saskaņā ar likumu būs jāatbild pēc diviem pantiem. Par katru pārkāpumu tiks piemērots sods, un tiks noteikts galīgais sods, saskaitot vai daļēji iekļaujot. Bet šajā pantā šis vārds ir lietots nepareizi, un to atzīst arī likuma autori, kas piedalījās komisijas sēdē. Viņi piekrita tam, ka šis vārds nav jālieto konkrētajā gadījumā.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ādamsona kungs lūdz balsojumu? Nē. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 23.priekšlikumu.

A.Judins. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Lai tiešām būtu skaidrāka attiecīgā norma, man gribētos tieši savā vārdā, nevis komisijas vārdā to izskaidrot.

Kā jūs atceraties, pirms mēneša vai pirms diviem mēnešiem mēs nopietni diskutējām par Seržanta kunga priekšlikumiem saistībā ar iespēju piemērot automātisku mūža ieslodzījumu gadījumos, ja cilvēks izdarījis trešo noziegumu. Es sapratu Seržanta kunga bažas par to, ka daži cilvēki, kas nopietni apdraud sabiedrības intereses, bieži vien tiek sodīti ar neefektīviem sodiem. Tie sodu veidi, teiksim, nav pareizi, un, raugoties no šī viedokļa, protams, Seržanta kungam var piekrist. Bet, kā jūs arī atceraties, tieši šo viedokli mēs arī kritizējām, jo automātiska soda piemērošana pēc būtības nav pareiza.

Bet kāda tad ir attiecīgā priekšlikuma būtība? Es tiešām uzskatu, ka, lai piemērotu mūža ieslodzījumu, nav jāgaida trešais gadījums - trešā slepkavība. Ja ir izdarīta slepkavība, tad mūža ieslodzījumam ir jābūt paredzētam jau par pirmo noziedzīgo nodarījumu.

Līdz ar to es piedāvāju 116.pantā paredzēt sodu - tieši mūža ieslodzījumu, lai būtu iespējams jau par pirmo šo sevišķi smago noziegumu sodīt pārkāpējus ar attiecīgo sodu, protams, ja tam ir pamats. Tātad rīkoties nevis automātiski, bet tiešām lai tiesai būtu šāda iespēja.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Runāšu arī saistībā ar šo normu. No vienas puses, tā ir precizējoša. Bet es tiešām domāju, ka tā situācija, kāda mums ir patlaban likumā, pēc būtības nav pareiza. Mums Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par cilvēka audu un orgānu nelikumīgu izņemšanu. Mums ir kopīgs pants, kas paredz atbildību par orgānu izņemšanu no dzīva cilvēka vai no miruša cilvēka. Likumdevējam it kā nav starpības. Tas tieši nenošķir šīs situācijas. Manuprāt, ir liela starpība, vai orgānu izņem no miruša cilvēka vai to dara no dzīva cilvēka, operējot viņu. Līdz ar to es uzskatu, ka mums būtu svarīgi norobežot šos pārkāpumus un gadījumā, ja tiešām attiecīgā darbība veikta dzīvam cilvēkam, tad sodam ir jābūt lielākam. Tieši tāpēc es piedāvāju palielināt sankciju.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Es atvainojos! 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts. Arī analogs tieši tam jautājumam, par kuru es tikko runāju saistībā ar vārda „krāpšana” izņemšanu no panta dispozīcijas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 40. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 42. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 45.priekšlikums ir atsaukts.

46. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā pirms pusgada tika iesniegti Krimināllikuma grozījumi, kuri paredz atgriezties pie vecās kārtības, kuru diemžēl parlaments mainīja prezidenta inaugurācijas dienā, kad lielākā daļa deputātu nepievērsa tam uzmanību... un priekšvēlēšanu gaisotnē.

Arī debatējot... nododot komisijām, šeit arī mani oponenti, to skaitā arī Judina kungs, uzstājās un teica, ka šie priekšlikumi būtu atbalstāmi, apspriežami, diskutējami un vērā ņemami, un tamlīdzīgi un tamlīdzīgi.

Ko nozīmē tā situācija, kādā mēs šobrīd esam, un kādas sankcijas tagad tiek piemērotas? Attiecīgi 161.pants - „Dzimumsakari, pederastija un lesbiānisms ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu”... Šobrīd sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem. Iepriekšējā sankcijā tas bija smags noziegums - līdz 6 gadiem... Kāda tad ir tā interesantā... Un es gan principā runāšu par visiem saviem pieciem priekšlikumiem, tāpēc ka tie ir saistīti.

Es aicinu atgriezties pie vecās kārtības, ka šie noziegumi ir smagi noziegumi. Un atkal paskatīsimies uz statistiku! Pēc tam, kad tika grozīts likums... Krimināllikums, pagājušā gada laikā attiecībā uz mazgadīgām personām tika izdarīts 41 noziegums saistībā ar seksuālo izmantošanu. Šī gada 9 mēnešos pēc tam, kad jau pilnā apmērā Krimināllikums ir stājies spēkā, ir izdarīti attiecīgi 109 noziegumi. Un tāpēc nestāstiet man, ka kriminālsoda bardzība nav saistīta ar noziegumu skaitu!

Es aicinu visus deputātus pārdomāt un atbalstīt atgriešanos pie vecās kārtības. Tieslietu ministrija ir izsūtījusi vēstuli un saka, ka, redziet, kaut kad janvārī mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma apspriešanas tāpēc, ka Eiropas Savienībā ir sagatavota direktīva, un tad mums būs jāapspriež jautājums par to, ka attiecīgie Krimināllikuma panti ir jāpastiprina. Un tad man nav skaidrs: vai tiešām mums jāskatās uz visu, ko dara Eiropas Savienība? Bet, ja mēs skatāmies uz Eiropas valstīm, tad arī jākonstatē, ka kopumā sodu politika attiecībā uz dzimumsakariem ar nepilngadīgajiem, mazgadīgajiem tur ir daudz bargāka nekā mūsu valstī.

Es aicinu atbalstīt manus un deputāta Bērziņa priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par Krimināllikuma 161.pantu, tad, es domāju, mums jārunā arī tieši par attiecīgo normu. Jo nosaukt statistiku... salikt kopā izvarošanu... teiksim, šādas noziedzīgas darbības... ar attiecīgo normu par pornogrāfiskiem materiāliem un runāt par tādu statistiku - tas, manuprāt, nav korekti. Ir jārunā par konkrēto pantu.

Ieskatīsimies 161.pantā!

161.pants paredz atbildību par dzimumattiecībām, dzimumsakariem ar personu, kura ir sasniegusi 14 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Juridiskajā komisijā mēs par šo jautājumu diskutējām, un tad visi speciālisti apstiprināja... tieši tad... tiem, kam bija šaubas... ka gadījumā, ja attiecīgā darbība veikta ar 13, 12 vai 10 gadus vecu bērnu vai jaunāku, tad vairs nav... tad tas vairs nav 161.pants. Tad būs 159. vai 160.pants, un mūža ieslodzījums par attiecīgām darbībām jau ir paredzēts. Kāda tad ir attiecīgā panta būtība? Tad par ko ir paredzēta atbildība?

Es sapratu, ka var operēt tieši ar statistiku. Es pieprasīju visus spriedumus tieši saistībā ar attiecīgo pantu un izpētīju praksi. Un mūsu valstī šogad ir septiņi gadījumi, kad attiecīgo normu piemēroja. Tātad septiņi cilvēki ir notiesāti.

Kāda tad ir attiecīgās normas būtība?

Ir divi cilvēki, starp viņiem veidojas attiecības. Viena no personām ir 14 vai 15 gadus veca, viņa piekrīt attiecībām. Nu, protams, viņa ir vēl bērns, un mēs neuzskatām, ka tas ir normāli, bet vardarbības tur nav. Tur tiešām ir piekrišana. Bieži vien abas puses runā par mīlestību, un ir seksuālas attiecības. Es tieši paskatījos, kāds ir vecums tiem pārkāpējiem. Nu, cietušajām personām, kā es jau teicu, - 14 vai 15 gadi. Pārkāpējiem? No tiem septiņiem cilvēkiem vienam - 22, citiem - 20, 21, 31. Bija viens cilvēks, kam 42 gadi. Bija tāds gadījums! Tātad pārējie ir jaunieši.

Vai ir jāatbild par pārkāpumu? Šaubu nav! Un tieši tādēļ tiesa piemēro sodu. Bet kādi sodi būtu piespriežami? Ņemot vērā liecības, lietas apstākļus, attiecības, tiesa piespriež atbilstošu sodu. Tātad no tiem septiņiem cilvēkiem - tie visi ir gadījumi, kas bija Latvijā, - seši cilvēki ir sodīti ar piespiedu darbu, bet vienam cilvēkam piemērota nosacīta brīvības atņemšana.

Ko piedāvā Ādamsona kungs? Ja jūs uzskatāt, ka attiecīgajiem cilvēkiem īstā vieta ir cietumā, tad jūsu priekšlikumam ir jābūt citādākam - ir jāparedz, ka nav nekāda piespiedu darba, ka ir tikai 6 gadi vai ir 5 gadi, vai vēl nezin cik gadu, kā jūs to redzat. Un nekādu citu variantu. Bet jūs to nepiedāvājat! Tad kas mainīsies, ja pantā būs rakstīts - līdz 6 gadiem, jo prakse mums ir saistīta ar piespiedu darba piemērošanu? Tātad principā jūsu priekšlikums un jūsu, teiksim tā, motivācija savstarpēji tieši, manuprāt, nesakrīt.

Saistībā ar attiecīgo pantu jūs divreiz minējāt, ka agrāk tas bija smags noziegums un ka, jūsuprāt, attiecīgais pārkāpums arī ir jākvalificē kā smags noziegums.

Man gribētos vēlreiz atkārtot, ka Krimināllikums ir komplicēts normatīvais akts un ka visi kolēģi, kam bija iespēja iepazīties ar tā saturu, saprot, ka tagad smags noziegums būs tāds, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par 3 gadiem, proti, tas būs smags noziegums. Tad kāpēc, jūsuprāt, ir jāgroza sankcija, lai sasniegtu mērķi, ko mēs esam jau sasnieguši? Tas jau ir izdarīts!

Un es vēlreiz tiešām gribu uzsvērt, ka tad, kad attiecīgo priekšlikumu izvērtēja speciālisti, eksperti, bija vienprātība tieši jautājumā, ka attiecīgajam grozījumam nav pamata.

Lūdzu ņemt vērā arī to, ka nākamajā gadā stāsies spēkā Latvijai saistoša direktīva, kas paredz, ka attiecīgajai nodaļai - „Dzimumnoziegumi” - būs jauna redakcija, un Tieslietu ministrija tiešām arī strādā, lai sagatavotu attiecīgos grozījumus.

Kāda ir grozījumu ideja? Mums ir jānošķir pārkāpumi, kur ir vardarbība, no pārkāpumiem, kur tādas vardarbības nav, kuri arī ir kaitīgi, bet tomēr to kaitīgums ir mazāks. Un tiešām tajā gadījumā, ja ir lietots spēks pret bērniem, mums ir jāparedz ļoti lieli sodi, bet gadījumā, ja ir citi pārkāpumi izdarīti, tad sods var būt vieglāks.

Tātad nākamajā gadā, cienījamie kolēģi, mēs atkal runāsim par Krimināllikumu, mēs pārstrādāsim tieši attiecīgo nodaļu, un es neredzu jēgu tagad labot sankciju populistiska apsvēruma dēļ, lai, pirms likums būs stājies spēkā, to labotu vēlreiz. Tad strādāsim prātīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Es domāju, ka ļoti labas lietas ir Krimināllikumā iekšā. Tiešām daudzas lietas vajag liberalizēt un vajag sabalansēt, teiksim, soda mērus par izdarītiem noziegumiem - kuri ir mazāk svarīgi un kuri ir daudz vairāk svarīgi jeb bīstamāki mūsu sabiedrībai.

Kas attiecas uz pirmo jautājumu - par noziegumiem pret bērniem. Statistika diemžēl ir ļoti, ļoti nežēlīga. Judina kungs, protams, es jums piekrītu, ka katrs šāds gadījums ir jāanalizē... katrs skaitlis. Aiz katra šī skaitļa ir nežēlīgs noziegums, nežēlīgs liktenis līdz mūža beigām. Un mēs nevaram tikai skatīties uz kaut kādām niansēm!

Uz šodienu, piemēram... Es jums varu skaidri pateikt, ka pagājušogad centros bija 60 tādu bērnu, attiecībā uz kuriem bija... jau ļoti nopietnas lietas, krimināllietas, ir ierosinātas un skatītas, turpretim šogad jau tādu ir 115. Tas nozīmē to, ka tendence iet uz sliktāko pusi.

Otrs - par Eiropas valstīm. Par Eiropas valstīm. Francijā sods par šādu pašu pāridarījumu - un jūs varat, Judina kungs, pārbaudīt! - ir līdz 10 gadiem, plus klāt vēl naudas sods - 100 tūkstoši eiro. Tas ir, nav vis tā, ka vai nu 100 tūkstoši eiro, vai līdz 10 gadiem, vai līdz 5 gadiem vai 6 gadiem, bet abi soda mēri kopā.

Tas pats ir arī Vācijā... Augstāki soda mēri ir arī Lietuvā un Igaunijā. Nezin kāpēc šajās valstīs drusku citādāk skatās uz šo noziegumu.

Vēl viena lieta. Nesen, kā jūs zināt - daži varbūt zina, bet citi nezina, tāpēc es atgādināšu -, Eiropas Savienības komisāre Sesilija Malmstrēma un ASV ģenerālprokurors Eriks Holders kopīgi runāja par tieši šiem noziegumiem - par pedofiliju... teiksim, par šādiem noziegumiem. Tika izveidota alianse ar 48 valstīm, kuras parakstīja... Un kāds ir Eiropas Savienības komisāres izteikums par šiem un līdzīgiem noziegumiem pret bērniem? Šausmīgi noziegumi! Viņa nosauc jebkuru no šiem noziegumiem par šausmīgu.

Vēl viens moments, kas man liek domāt un ko nevaru saprast. Mēs arī ar kolēģiem no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas esam to pārrunājuši... un arī ar vēstniekiem. Ir pieņemta konvencija Nr.201 - „Bērnu seksuālās ekspluatācijas un seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanas konvencija” -, kura 2007.gadā tika atvērta parakstīšanai. Un, kā jūs zināt, konvencijas pieņemšanā ir vairāki etapi - ir parakstīšana, pēc tam seko ratificēšana. Uz šodienu mēs... man liekas, tas ir liels kauns priekš mums... Un tagad ir jautājums: kāpēc no šīm 47 valstīm to nav parakstījušas tikai divas (tikai divas nav parakstījušas!) - Latvija un Čehija? Un es nekādi nevaru saņemt atbildi uz to: kas tad tur tik briesmīgs ir? No kā Latvija tik šausmīgi baidās, ka negrib likt parakstu apakšā zem šīs konvencijas?

Ir runāts dažādos līmeņos, un es nekādi nevaru saņemt atbildi. Varbūt no šīs tribīnes... Man gribētos dzirdēt, kāda ir tā motivācija, kāpēc Latvija negrib parakstīt šo konvenciju. Ir ļoti daudz dokumentu, uz kuriem mēs... un es piekrītu, ka ir vajadzīgs reaģēt ļoti ātri, ļoti asi, mēs varam pat vienā lasījumā iziet cauri... Vai tad tiešām noziegumi pret bērniem, seksuālā vardarbība... Vai tas ir mazāk svarīgi mūsu valstij nekā citas konvencijas?!

Tāpēc, kolēģi, man ļoti gribētos... Un gaidīt... gaidīt atkal, gaidīt, kad nāks Eiropas... Redziet, Eiropas direktīvu mēs varam gaidīt! Un tad mēs izdarīsim korekcijas, un tad mēs skatīsimies, ka tur vajadzētu drusciņ kaut ko samainīt. Nevajag neko gaidīt! Tie bērni cietīs rīt, aizparīt, aizaizparīt. Bet mēs gaidīsim... Redziet, mēs gaidīsim kādu direktīvu, kas atnāks, un tad mēs izdarīsim kādas korekcijas likumā.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šodien es saņēmu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā viņi skaidri un gaiši parāda, ko viņi ir gatavi darīt jau nākošajā gadā. Un, ja es šo vēstuli būtu saņēmis ātrāk, tad varbūt arī ātrāk būtu atsaucis savus priekšlikumus, jā.

Bet lieta ir tieši par ko?

Lieta ir par to, ka... Kas mums var būt dārgāks par mūsu bērniem? Un kas var būt trakāks par dzimumnoziegumu pret bērnu? Es domāju, ka arī statistika pierāda, piemēram, to, ka bērni ģimenē tiek izmantoti 35 procentos gadījumu: kāds no vecākiem izmantojis 15 procentos gadījumu, un svešinieki ir tikai 17 procentos gadījumu. Mēs bieži vien atsaucamies uz to, ka, redziet, tie cilvēki, kuri šo noziegumu izdara pret bērniem, kādreiz arī paši ir bijuši pakļauti šādai vardarbībai. Taču es domāju, ka ne jau visi no šiem vecākiem, kuri ir izdarījuši noziegumus pret saviem bērniem, kādreiz ir cietuši no vardarbības. Es domāju, ka tas vairāk nozīmē visatļautību. Redziet, tas ir mans bērns, un es, redziet, darīšu ar savu bērnu, ko es gribu! Nē! Mums tomēr ir jāpanāk, lai šīs likuma normas būtu bargākas tieši pret šādas kategorijas cilvēkiem, kuri izdara noziegumus pret saviem bērniem.

Ļoti apsveicami ir tas, ka Tieslietu ministrija gatavojas šo direktīvu iestrādāt, es tikai nesaprotu, kāpēc ir minēts 2013.gada decembris. Tanī pašā laikā, atsaucoties uz to, ko jau Bērziņa kungs minēja... Ir 2007.gada 25.oktobra konvencija par bērnu aizsardzību, un mēs esam starp tām divām valstīm, kuras vēl nav to parakstījušas. Arī datums nav minēts. Gribētos precīzāk zināt, kāpēc 5 gados mēs neesam to vēl izdarījuši un kāpēc mēs vēl vilcināmies. Runājot par Čehiju, ko es gribētu pateikt. To, ka Čehijā ir ķīmiskā kastrācija. Pie mums tādas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man gribētos vērst kolēģu uzmanību uz to, ka mums Krimināllikumā nav tāda panta, kas paredzētu atbildību tieši par pedofiliju. Mums nav tāda nosaukuma! Mums ir vairāki panti, kas paredz par to atbildību. Un es saprotu, ka ir ļoti skaisti no tribīnes runāt, ka es gribu apkarot pedofiliju. Bet tagad mēs strādājam ar konkrētiem pantiem.

Runājot par šo konkrēto pantu, jūs teicāt: „Šausmīgi noziegumi! Šausmīgi noziegumi ir izvarošana un pederastija attiecībā uz mazgadīgo!” Tie ir šausmīgi noziegumi! Šeit mēs runājām arī par citiem pārkāpumiem. Es atceros vienu spriedumu. Man nav tiesību stāstīt detaļas, bet dažiem momentiem es gribu pievērst uzmanību. Situācija ir šāda: viņam ir 20, viņai ir 14 gadi, viņa ir stāvoklī, viņa gaida bērnu, un jūs gribat, lai viņa gaidītu vēl sešus gadus sava bērna tēvu. Es neuzskatu, ka tas ir prātīgi. Es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Mums tiešām ar katru pantu ir jāstrādā, izprotot panta būtību. Un es tiešām domāju, ka mums attiecīgie grozījumi likumā ir nepieciešami. Turklāt mums ir jāstrādā nevis tāpēc, ka direktīva kaut ko prasa, bet tieši tāpēc, ka mēs gribam, lai mūsu bērni būtu drošībā.

Ko piedāvā kolēģi? Viņi piedāvā palielināt sankciju. Sakiet, lūdzu, vai tad, ja 4 gadu vietā būtu ierakstīti 6 gadi, mūsu bērni būtu drošībā? Lielākā drošībā? Tā nav! Ir jādomā par to, kā risināt problēmu. Jūs bijāt pozīcijā. Ko jūs izdarījāt, lai atrisinātu tieši attiecīgo problēmu? Un tagad jūs atbalstāt, ka ierakstīsim 6 gadus un mierīgi dzīvosim tālāk. Man ir svarīgi, lai mani bērni staigātu pa ielām drošībā, lai viņiem nenodarītu pāri. Un tieši tādēļ es strādāšu, lai būtu grozījumi, kas sargā bērnus, nevis nodrošina populistiem iespēju skaļi runāt no tribīnes. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Paldies Bērziņa kungam, ka viņš pacēla šo jautājumu par Latvijas pievienošanos konvencijai. Es šeit runāju arī kā jūsu deleģētā delegācijas vadītāja Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā no Latvijas parlamenta, un tik tiešām tas, ka mēs neesam pievienojušies šai konvencijai, manā ieskatā, ir milzīgs Tieslietu ministrijas man nesaprotams neizdarīts darbs. Es varbūt neesmu par to publiski runājusi, bet visu šo pēdējo pusgadu es esmu dažādos forumos formāli un neformāli uzrunājusi tieslietu ministru, ka mums ir jāparaksta šī konvencija. Un šobrīd... vēl nesen es esmu saņēmusi apliecinājumu no tieslietu ministra personīgi, ka tik tiešām, neskatoties uz dažādiem argumentiem, ko ir sagatavojuši Tieslietu ministrijas ierēdņi, Latvija parakstīs šo konvenciju. Protams, ka no parakstīšanas līdz ratifikācijai būs arī jāpilnveido Krimināllikums, lai mēs pilnībā izpildītu visas konvencijas prasības, taču, manuprāt, ir ļoti labi, ka mēs kā Latvijas Republikas Saeima šeit arī skaļi to pasakām, ka mums tas ir nepieņemami, ka mēs vēl joprojām neesam parakstījuši šo konvenciju.

Vēl pavisam nesen tādas valstis bija trīs - Krievija, Čehija un Latvija. Pēc tādām publiskākām debatēm arī Krievija pievienojās šai konvencijai, tātad parakstīja šo konvenciju. Šobrīd esam palikušas mēs divas. Un es ļoti ceru... Šajā Bordāna kunga vēstulē saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem Bordāna kungs ir norādījis, ka Tieslietu ministrija ir uzsākusi darbu pie konvencijas parakstīšanas, un es ceru, ka tuvākajā laikā tik tiešām mūs sasniegs ziņa, ka konvencija ir parakstīta. Es ticu un uzticos, ka tas tā būs, taču piekrītu, ka šī ilgā vilcināšanās nav pieņemama.

Paldies. (RP frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Ziniet, es nebiju domājis par šo jautājumu uzstāties, bet tās debates, kuras tikko izraisījās no vienas otras puses (Zālē smiekli.)... Tiešām varbūt vajadzētu nākt tribīnē un runāt tiem, kuri kādreiz ir redzējuši cietušos bērnus... bērnus, kas ir cietuši no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un kuri ir izmeklējuši šādas lietas (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA; dep. A.Judins: „161.pants!”), kuri ir runājuši par to, ka ir jāveicina izmaiņas, kuri tiešām ir apzinājuši tās bērnu sejas šajā situācijā. Tiešām es pievienotos Bērziņa kunga izteiktajiem priekšlikumiem arī attiecībā uz konvenciju, un tiešām man ir patiesi žēl, ka cilvēki ar juridisko izglītību, ar augstu kvalifikācijas līmeni, nespēj vienkārši, divos trijos vārdos, izskaidrot konkrētā priekšlikuma būtību un mērķi (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Jau izskaidroja! Ir jāsaprot!”), acīmredzot paši nesaprotot, par ko ir runa.

Es mēģināšu ar vienkāršiem piemēriem parādīt konkrētā priekšlikuma būtību un to, kāpēc tas ir jāpieņem.

Pirmām kārtām minētais pants skar dzimumsakarus, pederastiju, lesbiānismu ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Dispozīcija ir sekojoša: „Par dzimumsakariem, pederastiju, lesbiānismu vai dzimumtieksmju citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu...” Nu, es ļoti atvainojos, bet tas nav vienkārši Romeo un Džuljetas gadījums, pēc kura vēl piedzimst bērns. Pēc analoģijas mums tiešām būtu jāpaskatās vēl citi panti un valsts attieksme pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem... jāpaskatās kompleksi.

Es tiešām jums parādītu... Krimināllikuma 269.pants - „Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai”. Par to, ka aizturētais recidīvists norauj pagonu, es atvainojos, milicim, ir paredzēta brīvības atņemšana līdz 5 gadiem.

Krimināllikuma 243.pants - „Automatizētās datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju”. Nu, ja ielaužas kāds jūsu datorā, viņam atbildība ir līdz 5 gadiem. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Krimināllikuma 230.pants - „Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem”. Otrā daļa - atbildība līdz 5 gadiem. Kāda ir situācija? Ja nepilngadīgā priekšā jūs noslepkavojat dzīvnieku, tad tam dzīvnieka slepkavam atbildība ir līdz 5 gadiem, taču, ja jūs tā nepilngadīgā priekšā apmierināt pretdabiskā veidā savas dzimumtieksmes (No zāles dep. A.Judins: „Tas ir nākamais pants!”), tad atbildība ir līdz 4 gadiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tu nejauc!”) Kāda šajā situācijā valstī ir attieksme pret sodu sistēmu kopumā... situācijā, kad valsts ar ieslodzītajiem nestrādā attiecībā uz šiem jautājumiem?

Un tiešām Bērziņa kungs ir pareizi norādījis uz tām normām un tām sankcijām un sodiem, kādi ir paredzēti Eiropā. Kāpēc jūs, Judina kungs, neatbildat un neargumentējat, nedebatējat ar kolēģi? (Starpsaucieni no zāles.) Jūs grozāt to, ko cilvēks attiecīgi norāda! (No zāles dep. A.Judins: „Tas ir nākamais pants! Tu nejauc!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos mūsu visu vārdā apaļā un skaistā jubilejā sveikt iepriekšējo debatētāju - Andreju Elksniņu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Un tagad vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pulksten 10.45.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs tagad uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas Iepirkumu komisijas locekļus lūdzu uz komisiju mājas 106.telpu konkursa piedāvājuma atvēršanai. Aptuveni desmit minūtes būs nepieciešamas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lūdzu sanākt uz sēdi komisijas telpās. Skatīsim grozījumus Kultūras pieminekļu aizsardzības likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka tūlīt Sarkanajā zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde, lai lemtu par kandidātu izvirzīšanu valsts kontroliera amatam. Tūlīt, jā!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... ir, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpinām Saeimas 13.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” un uzsākām debates par 46. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

Loskutova kungs, Bērziņa kungs tagad spēlē spēles ar podziņām, jo vēlas pēdējo vārdu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Reģistrāciju! Parlamentāriešu nav!”)

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Man pat žēl tērēt savu dārgo laiku deputāta Elksniņa prombūtnē, tomēr es gribu pateikt vismaz divas lietas.

Deputāts Elksniņš laikam kavējis ne tikai lekcijas Policijas akadēmijā, bet arī Juridiskās komisijas sēdi, kad tika diskutēts jautājums, par kuru mēs tagad runājam, - grozījumi Krimināllikuma 161.pantā. Vismaz viena spekulācija šeit ir kliedzoši uzkrītoša. Šis pants jau ilgstoši paredz kriminālatbildību un turpmāk paredzēs kriminālatbildību arī par brīvprātīgiem dzimumsakariem. Nav nozīmes, kādā veidā tie dzimumsakari ir, svarīgākais, ka dzimumsakari notiek brīvprātīgi. Un mēs uzskatām to cilvēku par cietušo... to personu, kura ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem, uzskatām par cietušo, jo uzskatām... valsts uzskata, ka vēl par agru šādā vecumā stāties jebkāda veida dzimumattiecībās. Un tikai tāpēc ir paredzēts kriminālsods tam pieaugušajam cilvēkam, kas stājas dzimumsakaros ar personu, kura ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Un ar nosodīšanu un paredzēto sodu pilnīgi pietiek, lai sasniegtu Krimināllikuma mērķi. Nav nepieciešams par šo pārkāpumu, šo noziedzīgo nodarījumu sodīt gandrīz vai tikpat bargi kā par slepkavību.

Bērziņa kungs biedēja mūs ar vārdiem „šausmīgi, šaušalīgi un vēl šausmīgāk”. Šādas rīcības - vēlreiz atkārtošu - ir nosodāmas, bet nav šausmīgas. Šausmīga rīcība ir izvarošana. Par nepilngadīgā izvarošanu sods jau šodien ir brīvības atņemšana no 5 līdz 15 gadiem, bet par mazgadīgā izvarošanu sods jau šodien ir vismaz 10 gadu ilga brīvības atņemšana, iespējams arī mūža ieslodzījums.

Mūsu Krimināllikuma sodu sistēma attiecībā uz šāda rakstura noziedzīgām rīcībām ir adekvāta, un es neredzu nepieciešamību padarīt būtiski bargākus sodus par nosodāmu, bet brīvprātīgu... par nosodāmiem, bet brīvprātīgiem dzimumsakariem starp pieaugušu cilvēku un pusaudzi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, nedaudzas lietas... Es gribu pateikt lielu paldies Lībiņas-Egneres kundzei par objektivitāti, jo tiešām mēs esam par to daudz runājuši. Un, kas attiecas uz šo konvenciju, var... varēja arī noklusēt, bet paldies, ka mēs par to runājam. Un tās ir mūsu valsts kopīgās intereses, jo es un kolēģi... vienmēr mēs esam mēģinājuši Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā aizstāvēt Latvijas intereses, un es ceru, ka arī šoreiz mēs tās aizstāvēsim.

Otrs moments attiecas, teiksim, uz to, ko jūs, Loskutova kungs, teicāt par šausminošu... un vēl... Es tikai pievienojos... pievienojos Eiropas Savienības komisāres Malmstrēmas kundzes teiktajam. Es pievienojos viņai... tam, to viņa teica. Ja jūs gribat (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par kuru pantu viņa runāja?”)... tad jūs varat adresēt, teiksim, viņai šo pārmetumu.

Un vēl viena lieta. Es gribu lielu paldies pateikt Judina kungam par to, ka viņš mani nosauca par populistu. Es nolasīšu, kāds ir... kas ir populists. Tikai, lūdzu, kolēģi, neuztvert to personīgi! Tāds ir formulējums, ko jūs varat atrast internetā: populisti cenšas nodalīt valdošo politisko eliti, kas maldina parastos cilvēkus, lai izmantotu savu varu savtīgos nolūkos.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu referentu, kurš ziņo par likumprojektu, precīzi atsaukties uz iemesliem, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. Jo tas, ko mēs dzirdējām, pārsvarā ir emocijas un tikai emocijas. Man nācās zvanīt uz Tieslietu ministriju un konsultēties ar atbildīgo amatpersonu par Krimināllikuma jautājumiem. Un jāsaka, ka es ļoti labprāt atbalstītu šo gadu sliekšņa paaugstināšanu no 4 uz 6 un balsotu „par”, bet diemžēl Krimināllikuma 7.panta sestā daļa liedz alternatīva soda iespējas gadījumos, ja sods ir lielāks... paredz sankciju, kas lielāka par 5 gadiem. Līdz ar to, pie labākās gribas atbalstot šo gadu skaitļa paaugstināšanu, es nevaru balsot „par” šo priekšlikumu, jo šī likumprojekta pieņemšana ir ļoti svarīga šobrīd, un, ja to atdos šīs kļūdas dēļ atpakaļ, tad mums dažas iecerētas starptautiskas lietas izpaliks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt arī tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka nākošgad Tieslietu ministrija beidzot mums iesniegs Krimināllikuma grozījumus, kas skar dzimumnoziegumus.

Es gribu atgādināt tiem kolēģiem, kuri darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ka vakar mēs uzklausījām komisijas sēdē Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus, arī pašus ministrus jautājumā, kurš netiek risināts kopš 1995.gada. Runa ir par vienota ekspertīžu centra izveidošanu. Mēs varam runāt par dažādu ministriju visādu neizdarību, bet tas, kad mēs saņemsim šos priekšlikumus, ir miglā tīts.

Runājot par populismu. Ziniet, kad Judina kungs runāja, man nāca prātā bērnības laikā lasītās grāmatas, kad mēs, lielākā daļa vīriešu dzimtes pārstāvju, lasījām par bruņiniekiem, un bruņiniekiem bija tāds moto: mūsu uzdevums ir aizsargāt tos, kas sevi aizsargāt nav spējīgi! Tātad pirmām kārtām ir jāaizsargā bērni, sievietes un vecāki cilvēki. Pārfrāzējot šo moto, tas būtu it kā arī mūsu uzdevums - pirmām kārtām aizsargāt bērnus, sievietes un arī vecākus cilvēkus.

Ar ko tad mēs nodarbojamies? Mēs tiešām nodarbojamies ar vistīrāko populismu. Jūs zināt, Judina kungs, ka to, kas skar cīņu ar pedofiliju... ka no izmeklēšanas komisijas, kura darbojās 2000.gadā, šobrīd parlamentā vēl atrodas četri deputāti, kuri labi izjuta uz savas ādas, kāda ir pretdarbība tiem, kuri grib ieviest kaut kādu elementāru kārtību.

Un, ja mēs runājam par šī sliekšņa palielināšanu... Tad, kad tika apspriesti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ļoti daudzi no tiem, kuri šodien oponē „pret”, tajā skaitā arī Judina kungs, teica, ka tā ir pagaidu norma, ka mēs grozīsim Kriminālprocesa likumu, lai aizdomās turētās personas...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es beidzu!... ilgāk turētu apcietinājumā, bet iesniedziet priekšlikumus, un mēs tos pieņemsim. Diemžēl situācija ir tieši diametrāli pretēja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es ļoti cienu Judina kungu kā spīdošu juristu, bet brīžiem man liekas, ka mēs dzīvojam dažādās valstīs, jo tieksme visu izdarīt tā, kā ir Eiropā... Kā mēs redzam, soda bardzības ziņā mēs stipri no Eiropas atpaliksim, tas kaut kā ir nesamērojams ar to, kāda situācija ir Eiropā. Jūs nosauciet man vēl kādu Eiropas valsti, kur pie iedzīvotāju skaita zem 2 miljoniem gada laikā ir 115 noziegumi pret mazgadīgajiem. Tas ir katru trešo dienu viens šāds noziegums. Nu nav tādu valstu vairāk!

Un otra lieta, ko es gribētu. Ja es...

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, es jums atgādināšu, ka mēs skatām priekšlikumus par 161.pantu, kur nav runa par mazgadīgajiem. Tā ka, lūdzu, tomēr runājiet par konkrēto priekšlikumu!

K.Seržants. Es tad otrreiz vairs nenākšu, bet savu domu pabeigšu. Ja es pareizi sapratu Judina kungu... ja ne, tad viņš mani palabos... ja cilvēks ir līdz 14 gadu vecumam un ja viņam parkā, teiksim, uzbrūk pedofils un vardarbīgi viņu iegūst, tad tā ir izvarošana, bet, ja to pašu viņš izdarīs, teiksim, Centrālajā stacijā, atrodot kādu mazgadīgu klaidonīti, uzcienās viņu ar saldējumu un izdarīs tieši to pašu, tā būs abpusēja piekrišana un mīlestība. Ja es kļūdos, tad palabojiet mani!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Komisijas vārdā es vēlos vien atgādināt, ka mēs runājam par Krimināllikuma 161.pantu, kas paredz atbildību par dzimumsakariem, pederastiju un lesbiānismu ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, proti, no 14 gadiem līdz 16 gadiem, un kura stājas attiecībās brīvprātīgi - pēc savas vēlmes.

Tātad komisija attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt! (Starpsaucieni no SC frakcijas; dep. J.Ādamsons: „Izlasi līdz galam! Tur!...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputātu Ādamsona un Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 46. - deputātu Ādamsona un Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!...

A.Judins. Ā, es atvainojos! Tas bija 46.priekšlikums... Es atvainojos! 46.priekšlikumu mēs tikko...

Sēdes vadītāja. Tas ir 47.priekšlikums.

A.Judins. 47.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 47. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 48. un 49.priekšlikums ir atsaukts.

50. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 51.priekšlikums ir atsaukts.

52. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 53.priekšlikums ir atsaukts.

54. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 55. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Dažos vārdos par priekšlikuma būtību. (No zāles dep. V.Agešins: „Nevajag!”) Ne Agešina kungam būs jālemj, ko vajag un ko nevajag. Tātad saistībā... (No zāles dep. V.Agešins: „Izlasiet Kārtības rulli!”)

Sēdes vadītāja. Ziņotājam komisijas vārdā ir tiesības ziņot par iesniegto priekšlikumu! (Starpsaucieni no SC frakcijas.)

Nesarunāties ar sēdes vadītāju! (Zālē smiekli.)

A.Judins. Es domāju, ka es izmantošu iespēju runāt savā vārdā, lai nebūtu domstarpību, lai būtu pilnīgi skaidrs kolēģiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kārtībai jābūt! Pie kārtības jāturas!”)

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! 2000.gadā Saeima pieņēma grozījumus vairākos likumos, un rezultāts, paldies Dievam, ir tas, ka Latvijā vairs netiek īstenoti nepilngadīgo un mazgadīgo skaistumkonkursi. Un toreiz tika arī panākti Krimināllikumā grozījumi, kas skar erotisku materiālu izplatīšanu. Ko piedāvāja Judina kungs - tas, godīgi sakot, man nav saprotams. „Par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi, iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana...”, un tālāk kā tekstā.

Es uzskatu, ka bērnu erotiska... ka erotiska materiāla izplatīšana, lejupielādēšana internetā nekādā veidā nav pieņemama un nav pieļaujama un tai būtu jāpaliek kā kriminālsodāmai darbībai.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Judina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Attiecīgā priekšlikuma būtība ir saistīta ar nepilnību, kas ir mūsu likumā un kas ir jālabo. Proti, mūsu Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par darbībām... Varbūt tiešām labāk tā, kā Ādamsona kungs... Es arī atļaušos citēt: „Par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi, iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu...” Manā izpratnē, ja ir materiāli, kas attēlo bērna seksuālu izmantošanu, tā ir pornogrāfija, un es ierosinu šo vārdu svītrot, tieši uzskatot, ka erotiskā nekrofilija nepastāv. Ja, jūsuprāt, tā ir iespējama, ja, jūsuprāt, ir iespējama erotiskā zoofilija, jūs varat, protams, neatbalstīt manu priekšlikumu, bet es tiešām uzskatu, ka likumam jābūt precīzam, un gadījumā, ja mēs runājam par tādām darbībām kā nekrofilija, zoofilija, bērnu seksuāla izmantošana, tad sauksim pie atbildības par darbību ar pornogrāfiskiem materiāliem. Tā ir tā priekšlikuma būtība!

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 57. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 60. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 61. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Mēs sākām runāt un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar koruptīviem pārkāpumiem. Mūsu Krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par labuma došanu amatpersonai, komercsabiedrības darbiniekiem, cilvēkiem, kas strādā valsts vai pašvaldības institūcijās, bet kas nav amatpersonas. Un patlaban attiecīgajās normās ir rakstīts, ka darbība - attiecīgā labuma došana, kukuļdošana tajā skaitā... ka komerciālā uzpirkšana ir pabeigta, ja piedāvājums ir pieņemts. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja cilvēks sāk runāt par to, ka viņš piedāvā kaut kādu labumu par kaut kādas darbības izdarīšanu un ja otra puse to akceptē, tad noziedzīgs nodarījums atzīstams par pabeigtu. Taču gadījumā, ja persona teica: „Nē, es neņemšu labumu, kas tiek piedāvāts!”, tad noziedzīgs nodarījums līdz galam nav izdarīts. Jāatzīst, ka arī tagad mēs varam saukt pie atbildības attiecīgo personu par mēģinājumu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, bet ir starptautiskas rekomendācijas, ir arī mūsu juristu atzinumi, kas tieši uzsver, ka skaidrības labad būtu vēlams precīzi pateikt, ka attiecīgā darbība ir pabeigta neatkarīgi no tā, vai otra puse piekrīt vai nepiekrīt ņemt to labumu. Proti, ja piedāvājums ir skaidri noformulēts, tad noziedzīgais nodarījums ir atzīstams par pabeigtu. Līdz ar to tiek piedāvāts vārdus „ja piedāvājums pieņemts” izslēgt no attiecīgā panta redakcijas.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 26, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 62.priekšlikumu?

A.Judins. Jā. Es gribu pateikt nelielu komentāru saistībā ar attiecīgo normu. Patlaban mūsu likumā ir paredzēts, ka tad, ja kāds cilvēks veic minētās darbības - dod kaut kādu labumu otrai personai, viņš ir atbrīvojams no kriminālatbildības. Mēs Juridiskajā komisijā piedāvājām, un tā atbalstīja priekšlikumu, saskaņā ar kuru vārds „atbrīvot” tiks aizstāts ar vārdiem „var atbrīvot”. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas izdarīja noziedzīgu nodarījumu, nav garantēta atbrīvošana, bet, protams, tāda iespēja pastāv. Tad šis jautājums būs jāizlemj.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu Judina kungs tiešām precīzi ir definējis to situāciju, kāda būs attiecībā uz labuma devēju atbrīvošanu no kriminālatbildības. Šajā situācijā svarīgi, ka minētais priekšlikums attiecībā uz to, ka obligātais nosacījums, ka tās personas, kuras ir paziņojušas par šādu prettiesisku nodarījumu, ir atbrīvojamas no kriminālatbildības, tiek aizstāts ar likumdevēja iestrādāto normu par to, ka varēs atbrīvot.

Attiecībā uz minēto priekšlikumu ir nepieciešami daži ieskicējumi, kuri parādīs šāda regulējuma būtību.

Pirmkārt, no Juridiskās komisijas rīcībā esošiem OECD materiāliem... no pievienošanās materiāliem... no konvencijas materiāliem ir redzams, ka konvencija pieprasa, lai šādu regulējumu attiecībā uz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, pastāvot apstākļiem, kad tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu... Ir runa par to, ka tā ir nosodāma situācija, ka tai pēc būtības likumā nav vietas. Kāpēc? Tāpēc, ka tā pieļauj manipulācijas riskus ar iespējamām atzīšanām; tā pieļauj situāciju, ka persona - iespējams, arī citu kādu iemeslu dēļ - ziņo par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Un faktiski OECD, kurai mēs cenšamies pievienoties, šādu prasību izslēdz.

Bet kas notiek tālāk ar šo regulējumu, kas tiek piedāvāts?

Faktiski no obligātās prasības, kura paredzēja būtiski cīnīties ar prettiesiskiem nodarījumiem korupcijas jomā, to skaitā arī attiecībā uz labumu došanu un arī uz kukuļdošanas sastāviem... Valsts piedāvā risinājumu, kurā procesa virzītājam ļaus izvēlēties: vai nu piemērot, vai nepiemērot. Mūsu skatījumā, šādu pilnvaru nodošana izpildvarai attiecībā uz šo situācijas atrisināšanu kļūst lielā mērā nekontrolējama un neveicinās vienveidīgas prakses veidošanu. Kāpēc?

Tāpēc, ka pēc šī priekšlikuma vienā vai otrā gadījumā - tad, kad izmeklētājam būs vairāk gribas vai vairāk vēlēšanās, - viņš vairāk... viņš varēs pieņemt tādu lēmumu pret vienu vai otru personu, pret kuru uzskatīs to par attiecīgi nepieciešamu. Un likumdevējs šim izmeklētājam, šim procesa virzītājam iedod attiecīgos ieročus šādu lēmumu pieņemšanai ar nosacījumu, ka aktīvi veic noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un izmeklēšanu. Bet likumdevējs nevienā normatīvā aktā nav definējis, ko nozīmē aktīva noziedzīga nodarījuma atklāšana, ko nozīmē aktīva noziedzīga nodarījuma izmeklēšana, ko nozīmē... Varbūt tā persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pieteikšanās kārtībā ir informējusi tiesībsargājošās iestādes par izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tad šajā situācijā varbūt vienā otrā lietā noklusē zināmus apstākļus (piemēram, par kādas kukuļa daļas piesavināšanos, labuma daļas piesavināšanos), attiecīgi gūstot šajā lietā sev zināmas priekšrocības.

Es tiešām norādu, ka šī koncepcija par to, ka vispār šādam institūtam nav vietas Krimināllikumā, ir OECD prasība. Un man nav skaidrs, kā Tieslietu ministrija un arī ārlietu resors apies pievienošanās procedūras apstākļos (pievienošanās minētajai konvencijai) šādu prasību un ziņojumu, kurš ir ietverts par mūsu nacionālo normatīvo aktu. Līdz ar to pēc būtības šo priekšlikumu, kuru piedāvā Juridiskā komisija, lai rastu šo risinājumu... Un, runājot arī par 63., par nākamo, priekšlikumu, Judina kungs, par tiem papildu kritērijiem, kuri attiecīgi ir jāiekļauj Krimināllikuma 199.¹ pantā... Es tos neuzskatu par atbilstošiem gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas konvencijas... Par to virkne valstu jau līdz šim brīdim ir kritizētas saistībā ar šādu privilēģiju radīšanu Krimināllikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Pavisam praktisks iemesls, kādēļ šo priekšlikumu atbalstīt nevajadzētu. Komisijas sēdes laikā es uzdevu KNAB izmeklētājai jautājumu: „Vai šādi grozījumi neapgrūtinās biroja darbu, izmeklētāja darbu?” Atbilde bija: „Viennozīmīgi, jo korupcijas gadījumi, kukuļdošanas gadījumi ir lietas, ar kurām īpaši smagi ir strādāt un kuras īpaši grūti ir atklāt.” Līdz šim, kā paši izmeklētāji atzīst, KNAB šī norma, ka kukuļdevējs, kurš palīdz vest lietu un vest izmeklēšanu, tiek atbrīvots no atbildības, ir būtiski palīdzējis šādus gadījumus atklāt. Norma tiek mainīta, paredzot, ka gadījumā, ja kukuļdevējs atnāk un ja tas pat īpaši palīdz izmeklēšanas procesā, tad viņu var atbrīvot, bet var arī neatbrīvot. Tad ir jautājums: kurš labprātīgi nāks un atzīsies, un palīdzēs izmeklēšanas darbā, ja ir risks, ka personu neatbrīvo no atbildības? Līdz ar to uzskatu, ka pievienošanās OECD nevar būt pašmērķis. Praktiskajam darbam ir jābūt daudz svarīgākam, tā efektivitātei ir jābūt daudz svarīgākai nekā dalībai kādā starptautiskā organizācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Atbildot šobrīd uz izskanējušo informāciju par to, ka KNAB it kā uzskata, ka šīs konkrētās tiesību normas grozījums varētu apgrūtināt viņu darbu, es vēlos nocitēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vēstuli Juridiskajai komisijai, proti, Juridiskās komisijas priekšsēdētājai, kurā kā reiz KNAB ierosina izdarīt šos grozījumus Krimināllikumā, arī 199.¹ pantā, par kuru mēs šobrīd diskutējam, un aizstāt tātad labuma devēja atbrīvošanā no kriminālatbildības vārdus „atbrīvo” ar vārdiem „var atbrīvot”. Līdz ar to mēs šeit tieši runājam par KNAB vēlmi tādējādi ne vien pievienoties šai konvencijai, bet KNAB pārstāvji Juridiskās komisijas sēdēs arī skaidroja, ka bieži vien cilvēki, kuri vienā brīdī tā kā ir paziņojuši par to... darījuši zināmu labuma došanu, bet vēlāk, vienā brīdī vienkārši kaut kādā ziņā saprotot, ka tik tiešām vai nu KNAB rīcībā, vai jau citu izmeklēšanas iestāžu rīcībā ir pietiekamas ziņas, lai tik tiešām šo procesu uzsāktu, formāli piesakās. Un tad visos šajos gadījumos šīs personas ir jāatbrīvo no atbildības, jo viņas ir formāli pieteikušās.

Šobrīd ar šiem grozījumiem, kas, no vienas puses, ir OECD priekšlikums, kā mēs varētu pilnveidot savu tiesību sistēmu, bet, no otras puses, arī KNAB ir norādījis, ka šie konkrētie labojumi novērsīs arī to, ka cilvēki tikai tajā brīdī, kad viņi jūt, ka kaut kas jau svilst, aiziet ātri uz KNAB, piesakās un tādā veidā nodrošina sev brīvu un svaigu gaisu visu turpmāko dzīvi vismaz par šo konkrēto noziedzīgo nodarījumu, un tas nebūt viņus neattur turpināt iesaistīties ar kukuļošanu saistītos noziedzīgos nodarījumos nākotnē.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi, man laikam jums nav jāatgādina, ka OECD citās jomās, izņemot korupciju, nemaz arī kvalificēties nevaram. Piemēram, izglītībā kvalificēties mums nemaz arī neizdodas ilgu laiku. Bet jautājums ir tāds, ka šim ierakstam ir ļoti būtiska nozīme, un par to ir jārunā.

Kāpēc? Tāpēc, ka par vārdiem „notiesāt” un „var notiesāt” ir divas dažādas izpratnes un divas dažādas nozīmes attiecībā uz tiesvedības gaitu. Šodien tām personām, kuras pieteicās saistībā ar to, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kur arī viņas ir piedalījušās šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, valsts nosaka obligātu pienākumu šīs personas no kriminālatbildības atbrīvot, savukārt šā priekšlikuma mērķis ir radīt situāciju, ka personas, neskatoties uz to, ka viņas ir pieteikušās, var arī neatbrīvot šajā situācijā. Līdz ar to arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka tam visnotaļ ir ļoti būtiska nozīme, jo, ņemot vērā, piemēram, arī korupcijas indeksu, šai prasībai Krimināllikumā šajā brīdī, neskatoties uz to, ka pat OECD vispār apstrīd šāda institūta pastāvēšanas jēgu mūsu krimināltiesībās, pie pašreizējās situācijas ir jāpaliek. Citādi tiešām pretējā gadījumā pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja durvīm, turpat, kur ir uzraksts KNAB, piemēram, ir papildus jāuzraksta informācija ar tādu atrunu, ka par visiem paziņotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tu nevis tiksi atbrīvots, bet mēs vēl pavērtēsim, atbrīvot tevi vai neatbrīvot.

Es tiešām aicinu aizdomāties, vai šāds regulējums un šāda prasība veicinās korupcijas atklāšanu mūsu sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi. (Starpsaucieni no zāles.)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es vēlos atgādināt, ka gan kukuļdošana, gan komerciāla uzpirkšana ir noziegumi. Un pat tad, ja cilvēks, kurš devis kukuli, ziņo par izdarīto nodarījumu, tas nenozīmē, ka viņš vairs nav vainīgs likumpārkāpuma izdarīšanā.

Mēs runājam par to, ka viņu nesauksim pie kriminālatbildības. Tā ir tā būtība. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Viņu netiesā!”)

Un tad ir jautājums: ja cilvēks izdarījis noziegumu (un to mēs atzīstam), vai mums ir jāraksta likumā, ka atbildība vairs nav iespējama vai mums ir jāparedz iespēja viņu atbrīvot? (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tad izslēdziet to vispār!”)

Komisijas vārdā arī varu apliecināt informāciju, ka KNAB atbalsta attiecīgo priekšlikumu, un tiešām sēdes laikā KNAB darbinieki ir stāstījuši par gadījumiem, ka... Cilvēks, atrodoties Kazahstānā, ziņo, ka viņš ir devis kukuli. Līdz ar to viņš savu darbību ir izpildījis, viņu nevar saukt pie atbildības, bet, kad viņam lūdz papildu informāciju, viņš vairs negrib sadarboties, jo viss taču ir izdarīts - paziņojums ir iesniegts.

Tieši tādēļ, lai izlemtu jautājumu, vai atbrīvot no atbildības vai neatbrīvot, svarīgi izvērtēt situāciju, ņemt vērā cilvēka uzvedību tieši kriminālprocesā - kāda ir viņa attieksme. Un pēc tam var pieņemt attiecīgo lēmumu.

Tieši tādēļ Juridiskā komisija atbalstīja attiecīgo priekšlikumu. Un, manuprāt, tas Saeimai ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es pateikšu pavisam īsi. Es, protams, gribu teikt, ka aizstāvu KNAB intereses šoreiz, jo, ja šāds likums būtu pieņemts, teiksim, pirms gadiem pieciem, tad mums nebūtu ne Jūrmalgeitas, ne Rīgas amatpersonu korupcijas lietas, jo abās šajās lietās... faktiski visas šīs lietas izauga no viena cilvēka liecībām, kurš bija šajos noziegumos iesaistīts. Un, ja viņam nebūs ne mazākās garantijas par to, ka, šādi rīkojoties, viņš var no atbildības tikt atbrīvots, tad es varu derēt, ka nākošreiz šāds cilvēks ļoti, ļoti padomās, pirms sadarbosies ar KNAB izmeklētājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidj! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, situācija, ka kāds cilvēks ziņo par smagākiem noziegumiem nekā tie, kuros tiek vainots viņš pats, un sniedz informāciju un sadarbojas ar izmeklēšanu... šī sistēma, kura tika ieviesta deviņdesmito gadu beigās, pie mums darbojas ļoti, ļoti smagnēji, tāpēc ka cilvēki baidās; darījumus ar prokuroru noslēgt ir ļoti apgrūtinoši. Un ko pierāda arī šī korupcijas lieta saistībā ar Rīgas domes amatpersonām? Cilvēks, kurš sadarbojās ar izmeklēšanu, kurš sniedza liecības, tāpat tika apcietināts un iesēdināts cietumā. Vai mēs ceram, ka pēc tam nāks bariem ziņotāji un sniegs informāciju, ja viņiem ir iespēja atrasties turpat? Aizmirstiet vispār par tādu situāciju, ka kāds nāks un labprātīgi atzīsies kādā noziegumā! Bet parasti jau, ja ir kāds devis kukuli, piedalījies kaut kādā korupcijas shēmā, šo informāciju sniedz par amatpersonu, kura likuma izpratnē ir daudz smagāk... izdarījusi daudz smagāku noziegumu. Ko mēs gribam? Lai šie noziegumi vispār netiktu atklāti? Seržanta kungs jau šeit pareizi minēja - varam uzskaitīt veselu virkni krimināllietu, kuras nekad nebūtu ieraudzījušas dienasgaismu.

Pēc šiem grozījumiem samazināsies tās informācijas apjoms, kura tiek sniegta saistībā ar korupciju, krasi samazināsies, tāpēc ka neviens starpnieks nebūs ieinteresēts sniegt informāciju par to personu, kurai tas kukulis ir domāts, vairāku iemeslu dēļ. Tikko kā viņš iesniedz informāciju, pret viņu tiek ierosināta krimināllieta. Tālāk viņš tiek saukts pie kriminālatbildības, bet tiklīdz viņš pateiks, ka viņam tas kukulis bija jānodod Pēterim, pēc tam Pēteris devis Miķelim, tad tas jau ir organizēts noziedzīgs grupējums, un rezultātā stājas spēkā pavisam citas sankcijas.

Ko tad mēs gala rezultātā gribam panākt?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 63. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 64. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 65. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 67. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 69. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 75. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 76. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 77. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 78. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 82. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 84. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad ir atbalstīts daļēji, un es tieši tad arī lūdzu... Tieši tad es piekritu Juridiskās komisijas viedoklim, un tiešām tad tā arī bija jānotiek. Tieši šie precizējumi bija svarīgi, bet man gribētos, runājot par priekšlikuma būtību, vērst jūsu uzmanību uz to, ka 84. un 85.priekšlikums ir savstarpēji saistīti un paredz atbildību. Tas ir jauns pants, jauna norma, kas paredz atbildību cilvēkam, kas ar fiktīvām laulībām, ar fiktīviem darījumiem nodrošina citiem cilvēkiem iespēju uzturēties Latvijā vai citās valstīs. Toreiz mēs ilgi runājām par attiecīgo problēmu, un arī šodien mēs lemsim tieši par attiecīgo jautājumu. Līdz ar to tiešām tā problēma, tie pārmetumi, kas vairākkārt ilgi skanējuši... Mēs atbildēsim uz šiem pārmetumiem, un problēma tiks atrisināta.

85. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 86. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 87.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 88. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 89. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 90. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es gribu informēt par priekšlikuma būtību.

Latvijā pastāv problēma, kas saistīta ar situāciju, ka īpašnieks iznīcina vai sabojā savu mantu. Vispār gadījumos, ja īpašnieks veic attiecīgas darbības, atbildības nav un atbildībai nevajadzētu būt. Bet ir situācija, ka, piemēram, nekustamais īpašums ir ieķīlāts, īpašniekam jau pilnīgi skaidrs, ka viņš to mantu pazaudēs, ka tiešām tas ir neatgriezeniski. Iespējama situācija, ka manta jau ir izsolīta, ka jau faktiski varam runāt un domāt par nākamo īpašnieku, bet zemesgrāmatā iepriekšējais īpašnieks joprojām ir ierakstīts, un viņš skaitās tas cilvēks, kam tā manta pieder. Un līdz ar to mums ir problēma. Šie cilvēki... Es saprotu... Cilvēciski, psiholoģiski, protams, var saprast, bet šie cilvēki veic darbības, kas samazina attiecīgās mantas vērtību. Viņi iznīcina, bet atbildības par to nav.

Es tiešām uzskatu, ka nevajadzētu par jebkādu cenu sodīt šos cilvēkus, bet ļoti svarīgi sabiedrībai sniegt informāciju, brīdināt, ka tāda darbība nav pieļaujama. Un tieši tādēļ, ņemot vērā preventīvo nolūku, ir paredzēta atbildība par darbību, kura var izpausties ne tikai arestētas, bet arī apķīlātas mantas, teiksim, iznīcināšanā, bojāšanā un citu darbību izdarīšanā.

Lūdzu atbalstīt... Atvainojos! Priekšlikums ir atbalstīts daļēji... Juridiskā komisija veica precizējumu. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju.

Līdz ar to 90.priekšlikums ir... paliek daļēji atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā. Debates slēdzu.

Neviens nelūdz balsojumu par 90.priekšlikumu. Deputāti piekrīt.

Tātad 91.priekšlikumu, kas ir atbalstīts, arī deputāti atbalsta.

A.Judins. 91.priekšlikums tātad ir atbalstīts.

92. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 93. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 94. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 95. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 97. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 100. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 101. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 102. - Juridiskās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Deputāti lūdz balsojumu par 101.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 59, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 102. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 103. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 104.priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 103. - deputāta Judina priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 67, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 104. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 105. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz atbildību par prettiesiska labuma došanu. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz... Nē, uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es ļoti atvainojos, ka tiešām daudz runāju, bet ir normas, kas ir ļoti svarīgas, tāpēc ir ļoti nepieciešams, lai būtu izpratne par attiecīgajām normām.

Jūs droši vien lasījāt un dzirdējāt, ka daudz ir diskutēts saistībā ar attiecīgo pantu. Un arī Juridiskajā komisijā nebija viegli, risinot attiecīgo problēmu. No vienas puses, mēs saprotam, ka dot labumus, lai tieši piekukuļotu, ir slikti, nav pieļaujami, un tas ir sodāmi, bet, no otras puses, mēs arī saprotam, ka nevajadzētu un nedrīkstētu pieļaut arī tādu situāciju, ka cilvēks, kas, piemēram, izlaiduma dienā ir uzdāvinājis skolotājai kādu dāvanu, ir kļuvis par noziedznieku. Vai, teiksim, cilvēks, kas pēc operācijas, ņemot vērā cilvēciskās attiecības, atnāca pie ārsta ar dāvanu... ka viņš kļūst par noziedznieku.

Tieši tādēļ mēs ilgi meklējām risinājumu, kas varētu būt pareizs konkrētajā gadījumā. Un, manuprāt, pateicoties profesoram Krastiņam, šis risinājums tika atrasts. Proti, ja kāds cilvēks piedāvās vai dos kaut kādu labumu valsts vai pašvaldību institūcijas darbiniekiem par nelikumīgas darbības izdarīšanu, tad par to būs atbildība. Vai, piemēram, ja cilvēks tieši tādā nolūkā, lai saņemtu kaut kādu pabalstu, atnāks pie ārsta un piedāvās naudu, lai ārsts viņam konstatē diagnozi, kas nepastāv, tad šajā gadījumā došana būs krimināli sodāma. Vai tad, ja kāds cilvēks, kurš nemācījās kādā augstskolā, aizies uz to... apmeklējot šo skolu, palūgs diplomu, kas apliecinās patiesībai neatbilstošus faktus, arī tad šāda labuma došana būs krimināli sodāma.

Tātad kriminālā atbildība turpmāk būs paredzēta par darbībām - par labuma došanu, solīšanu, teiksim, piedāvāšanas gadījumā, ja tas ir solīts vai piedāvāts par nelikumīgām darbībām. Un tieši vārds „nelikumīgi” šeit ir ļoti, ļoti svarīgs.

Lūdzu attiecīgo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 106. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 107. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 108. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 109. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir... es atvainojos, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Un pēdējais ir 110.priekšlikums, kas paredz, ka grozījumi, par kuriem mēs šodien ilgi runājām, stāsies spēkā nākamā gada 1.aprīlī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Bet jūs izlaidāt 106.a priekšlikumu, kurš ir izdalītajā papildu lapā un kurā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu. Dokumentam pievienota papildu lapa, kur ir 106.a priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums.

A.Judins. Jā. Atvainojos, paldies!

106.a - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Visi priekšlikumi izskatīti.

A.Judins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 11. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

1. priekšlikums - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es ar savu grozījumu mēģināju pamudināt mūsu sabiedrību, ka vajag pievērst nopietnu uzmanību otrai Latvijas iedzīvotāju daļai - Latvijas nepilsoņiem.

Tas ir īpašs gadījums, ka 360 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tiem, kas šeit piedzimuši vai dzīvo jau ilgus gadus, nav pilsonības. Es aicinu ierakstīt Militārā dienesta likumā to, ka arī Latvijas nepilsoņiem ir tiesības dienēt Latvijas armijā. Ir runa par tiem cilvēkiem, kas piedzimuši jau neatkarīgā Latvijā un kam ir... kam varētu būt apmēram 22 gadi. Tos, kas ir 40-50 gadu vecumā, vairs neaicina armijā, aicina divdesmitgadīgos... Lai viņiem būtu tās tiesības dienēt!

Es nezinu, kādu iemeslu dēļ viņi neprasīja Latvijas pilsonību vai negrib iziet naturalizāciju, bet aicinu dot viņiem to iespēju, lai mūsu, Latvijas, sabiedrība būtu daudz vairāk saliedēta un kopīgi mēs varētu arī aizstāvēt mūsu Latviju, ja kāds mums uzbruktu.

Bet, tā kā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, atsaucoties uz Satversmes 101.pantu, kur ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, tad es atsaucu savus priekšlikumus - gan 1., gan 7., gan 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Latkovskis. Paldies Klementjeva kungam.

2. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7.priekšlikumu atsauca Klementjeva kungs.

8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 10.priekšlikums - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Spolīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16.priekšlikums ir atsaukts.

17. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šo grozījumu būtība ir sekojoša: iekļaut šinī likumā normu, kura paredz iespēju realizēt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas iespējamību mājsaimniecībām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

Lai to paskaidrotu vienkāršā valodā, doma ir sekojoša. Tās mājsaimniecības, kuras gan ražo, gan patērē elektroenerģiju, katrā konkrētajā norēķinu periodā var izmantot iepriekšējā periodā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu maksu par patēriņu nākošajā periodā.

Šis priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es aicinu kolēģus atbalstīt to arī šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā šī norma bija jau sen vajadzīga, tā jau bija iekļauta kā atsevišķs pants atjaunojamo energoresursu likumā, kas pagājušajā Saeimā nesasniedza savu galarezultātu, kaut gan pret šo konkrēto lietu īpašu iebildumu nebija. Un arī es to atbalstu.

Tajā pašā laikā tas, kas būtu pārdomājams uz otro lasījumu... ir arī saņemti priekšlikumi no speciālistiem, un tas droši vien ir jāpārrunā arī Ekonomikas ministrijā. Jautājums ir par to, vai šo normu vajag attiecināt tikai uz mājsaimniecībām, jo kamdēļ gan to nevarētu darīt, teiksim, attiecībā uz kādu mazu uzņēmumu. Tas faktiski veicinātu izkliedētās ražošanas attīstību un īstenībā arī reģionu attīstību kopumā, tāpēc būtu pārdomājams, vai vārdu „mājsaimniecības” nevarētu aizstāt ar vārdiem „fiziskajām un juridiskajām personām”... Tāpat būtu pārdomājams, vai šis elektroenerģijas daudzums - 10 kilovati -, kas ir ierakstīts likumprojektā, tomēr nebūtu palielināms, teiksim, līdz 50 kilovatiem. Arī citās valstīs ir šāda pieeja - lielāks šis daudzums, bet pats princips, neapšaubāmi, ir pareizs, un tāpēc es arī aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Zariņš. 10.janvāris - nākamajā gadā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir izstrādājis un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Grozījuma galvenā būtība ir tā, ka zonas, speciālās ekonomiskās zonas, darbības termiņu ir ierosināts pagarināt. Pašreiz tas ir līdz 2017.gadam, un ir ierosināts to pagarināt līdz 2035.gadam.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā 2013.gada 10.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi, neatkārtošos: grozījums šajā likumā ir tieši tāds pats kā iepriekšējā likumprojektā. Komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Es tomēr gribētu pavisam īsi izstāstīt, kāds tad ir tas speciālās ekonomiskās zonas statuss, lai kolēģiem nerastos maldīgs priekšstats par to, ko mēs īsti pieņemam.

Speciālā ekonomiskā zona ir iespēja iegūt atlaides divos nodokļos: viens ir nekustamā īpašuma nodoklis, un otrs ir uzņēmumu ienākuma nodoklis. Turklāt summa, ko var saņemt atlaidēs, nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu no veiktajām investīcijām. Un ir iespēja iegūt arī citus tā sauktos netiešos nodokļu atvieglojumus. Taču jāuzsver, ka šie atvieglojumi darbojas tikai noteiktā teritorijā un ka šie atvieglojumi, šīs priekšrocības nav īpaši interesantas mazajiem uzņēmumiem, bet vairāk interesē lielos uzņēmējus.

Tas, ko es gribu atzīmēt, - ka, protams, šīs zonas darbības laiks ir jāpagarina no 2017.gada līdz 2035.gadam, jo līdz šim tas bija tāds apgrūtinošs faktors, lai piesaistītu investorus tieši Latvijai, jo līdzīgām speciālajām ekonomiskajām zonām citviet Eiropā jau iepriekš bija noteikts garāks termiņš.

Gribu teikt tikai to, ka speciālās ekonomiskās zonas statuss nav ļoti būtisks, bet tomēr vērtīgs reģionālās attīstības veicināšanai, un tādēļ aicinu, protams, šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā 2013.gada 10.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.836.

Šis likumprojekts balstās uz jau 2012.gada 30.janvārī parakstīto vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem.

Latvija savā īpašumā iegūst ēku Maskavā vēstniecības Krievijā vajadzībām, kā arī par simbolisku nomas maksu - 1 rubli gadā - zemes gruntsgabalu nomā uz 49 gadiem. Pretī Latvija dos īpašumā ēkas un būves Jūrmalā, kā arī nomā uz 49 gadiem zemes gruntsgabalu par nomas maksu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam aktam „Par valsts īpašumā esošo zemes gruntsgabalu nomu”. Ēku Maskavā Latvija varētu izmantot tirdzniecības pārstāvniecības un valsts reprezentācijas vajadzībām.

Ārlietu komisija arī apliecināja, ka šie īpašumi tika izvērtēti un salīdzināti, un atzīti par līdzvērtīgiem. Un te ir vērts pieminēt, kaut gan tas nav paredzēts šajā likumprojektā, ka Krievijas puse ir vienlaicīgi solījusi Latvijas pusei piešķirt atlaidi Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā ēkas nomas maksai. Un mēs ceram, ka arī šis piedāvājums tiks realizēts nākošajā gadā.

Līdz ar to Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 31.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 31.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1450. Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnēs ietverto atrunu attiecībā uz 2002.gada Atēnu konvencijas piemērošanu. Likums tiek papildināts ar pantiem, kas satur Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnēs ietvertās atrunas tekstu un kas nosaka atrunas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Ar likumprojektu tiek noteikta pārvadātāju obligātā apdrošināšana.

Ārlietu komisija izskatīja un apstiprināja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Euro ieviešanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tāds vēsturisks brīdis ir, jo šodien skatām Euro ieviešanas likumu. (No SC frakcijas: „Runā latviski! Eu!”) Protams, es ceru, ka būs arī kvalitatīvas debates un ka mēs šodien nepieciešamības gadījumā, protams, tiksim arī līdz galam.

Likumprojekts ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 24.marta rīkojumam Nr.165 „Par Latvijas nacionālo euro ieviešanas plānu”. Lai īstenotu šā 2010.gada rīkojuma 1.punktā noteikto mērķi - ar 2014.gada 1.janvāri ieviest Latvijā euro un atbilstoši pildīt tiesiskās konverģences nosacījumus -, ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktu, kas nosaka vispārējos euro ieviešanas principus.

Šo likumprojektu mēs arī esam sagatavojuši un virzām to apstiprināšanai.

Euro ieviešanas likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā. Tiek regulēti ar eiro ieviešanu saistītie vispārīgie jautājumi, pasākumi, kas ir saistīti ar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlo atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu eiro ieviešanai; finanšu tirgus piemērošanas pasākumi eiro ieviešanai, kā arī likumdošanas sakārtošanas jautājumi saistībā ar šīs valūtas... kopējās valūtas ieviešanu.

Likumprojektā ir paredzēts gan vienlaicīgās apgrozības periods, kad skaidrās naudas norēķinos paralēli tiks lietotas divas valūtas - gan lati, gan eiro -, gan nomaiņas periods, kad bez maksas mēs varēsim mainīt latus uz eiro, gan arī grāmatvediskais un paralēlo cenu atspoguļošanas periods, kad preču un pakalpojumu cenas norāda gan latos, gan eiro.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jārunā par steidzamību.

Deputāts Andrejs Elksniņš ir pieteicies runāt pret steidzamību.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! 2003.gada 29.maijā Einars Repše ir visiem Saeimas sēdē norādījis: iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Acīmredzot Repšes kungs nav arī samelojis - pie apstākļiem, ja tas sapnis ir bijis pārāk īss.

Kāpēc es uzskatu, ka Saeimai nav jāsteidzas ar minētā likumprojekta pieņemšanu? Tāpēc, ka ir jāsagaida, pirmkārt, 2013.gada pirmais ceturksnis, kad tiks publiskotas pēdējās atskaites, pēdējie dati par 2012.gadu. Uz doto brīdi tā informācija, kura atrodas Eiropas Komisijas rīcībā un vispār Eiropā, liecina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienības ietvaros no 2008. līdz 2011.gadam ir palielinājusi nabadzības līmeni Latvijā vidēji par 10 procentiem.

Tāpat ir ļoti daudz šaubu attiecībā uz Eiropas attīstības nākotnes vīzijām, attiecībā uz izaugsmes iespējām tādām Eiropas Savienībā esošajām dalībvalstīm kā Grieķija, Portugāle, attiecībā uz to nākotnes stāvokli.

Saskaņā ar eiro ieviešanas plānu Euro ieviešanas likuma projekts ir iesniegts Eiropas Centrālajai bankai saskaņojuma saņemšanai. Kāpēc likumdevējam ir jāsteidzas ar minētā normatīvā akta pieņemšanu divos steidzamos lasījumos, ja mēs līdz pat šim brīdim neesam saņēmuši pat atzinumu saistībā ar minēto likumprojektu? Kāpēc mums ir jāsagatavo sava normatīvā bāze minētā likuma pieņemšanai un eiro ieviešanai apstākļos, kad Eiropas Padome vēl līdz šim brīdim nav pat noteikusi apmaiņas kursu pārejai no lata uz eiro? Kāpēc mums ir jāsteidzas ar minētā likumprojekta pieņemšanu, kad vēl joprojām mēs tikai... mēs tikai nākamgad sagaidīsim konverģences ziņojumu, kurā, iespējams, teorētiski vienā vai otrā apstāklī, tāpat kā šogad esošajā ziņojumā, mēs neatbildīsim vienam vai otram kritērijam?

Es tiešām aicinu valdības vīrus un arī tos Saeimas deputātus, kuri acīmredzot sevi pieskaita pie aristokrātu šķiras, varbūt nokāpt no tām savām augstajām debesīm un apzināties, ka komunikācijas līmenis ar sabiedrību eiro ieviešanas pasākumā neiztur nekādu kritiku. Un neiztur nekādu kritiku ne tikai mūsu valsts iekšienē, bet... arī Eiropas Komisijas paspārnē par to tiek diskutēts.

Ir svarīgi atzīmēt, ka minētā likumprojekta pieņemšana trijos lasījumos (nevis tā, kā jūs cenšaties to pieņemt, lai tas vienkārši „izšļūc” cauri Saeimas gaiteņiem saīsinātajā procedūrā!) vairāk palielinās sabiedrības līdzdalību šī procesa apspriešanā, vairāk palielinās ne tikai ekonomisko kritēriju vērtēšanu, jo eiro ieviešanai ir arī noteikti politiski, sociāli un arī kultūrā jūtami rezultāti, ko mēs sasniegsim. Es tiešām aicinu būt apdomīgiem un vairāk pievērsties sabiedrībai, - aicināt to vairāk uz diskusiju, ja jūs vēlaties saņemt atbalstu... lai jūs nesaņemtu tādu rezultātu, kāds ir pašreiz saistībā ar tik zemu kritisko atbalstu eiro ieviešanai.

Es aicinu jūs neatbalstīt minētā likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijā mēs uzklausījām gan Finanšu ministrijas pārstāvjus, gan Latvijas Bankas pārstāvjus. Tika aptaujāti arī frakciju pārstāvji. Mēs nonācām pie slēdziena, ka būtisku izmaiņu šajā likumprojektā nebūs. Mēs dosim pietiekami garu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai vēlreiz varētu pārdomāt, un par likuma pieņemšanas termiņu komisija piedāvās noteikt 31.janvāri. Tā ka jautājuma par kaut kādu „izšļūkšanu” cauri Saeimas gaiteņiem šeit nevar būt. Tiks piedāvāts pārdomāts un nopietns laiks apspriešanai, un arī konverģences ziņojums nevar būt bez šī likuma. Tā ka Elksniņa kungs mūs nedaudz maldina, ka vispirms ir jāsagaida konverģences ziņojums un tad pieņemsim šo likumu. Taču šādā Elksniņa kunga piedāvātajā variantā konverģences ziņojumā varētu būt viens punkts, kāpēc Latvija neatbilst eiro ieviešanai, - šāda likuma neesamība, un, lai to nepieļautu, mums ir nepieciešams šis likumprojekts.

Komisija izvērtēja gan Finanšu ministrijas, gan Latvijas Bankas, gan arī frakciju priekšlikumus par šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību. (No zāles dep. J.Ādamsons: „A kur ir steidzamība?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Tātad komisija aicināja atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs uzsākam debates.

Vai Pimenova kungam pietiks ar 12 minūtēm? Jums ir tiesības runāt 15 minūtes...

Pietiks? Nē, ja nepietiek, tad mēs ejam pārtraukumā. Es nevaru liegt vārdu dēļ tā, ka ir pārtraukums. Ja Pimenova kungam nepietiek 12 minūšu, tad lūdzu zvanu. Debates sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu jūs uz īsu sēdi šeit pat - Dzeltenajā zālē! Šā paša Kultūras pieminekļu aizsardzības likuma sakarā. Lūdzu, lūdzu, pulcēsimies tūlīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... ir, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 13.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, ar balsojumu atzinām to par steidzamu. Un tagad mums ir jāuzsāk debates pirms tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Pirmajam debatēs vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Pateicos par to, ka esat atraduši iespēju laikus atgriezties Sēžu zālē un atsākt Saeimas sēdes darbu, un uzklausīt tos runātājus, kas paudīs savu viedokli par skatāmo likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Īpaši esmu pateicīgs valdības koalīcijas politiķiem, kuriem šis viedoklis varbūt arī nebūs pieņemams, tomēr būs arī iespēja saprast, kas tad vienkārši „kustina” tos opozīcijas politiķus, kuri nepieņem ātru, drīzu eiro ieviešanu Latvijas jurisdikcijā.

Uzskatu, ka pats par sevi likumprojekts ir tehniski labi sagatavots. Es pieļauju, ka gan Finanšu ministrijas speciālisti, gan citu ministriju eksperti ir ņēmuši vērā visu to Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir pievienojušās eirozonai līdzšinējos gados, ņēmuši vērā visas kļūdas, visas ekonomiskās kļūdas un psiholoģiskās kļūdas, un līdz ar to Latvija būs sagatavojusies eirozonai labāk nekā visas pārējās valstis, kas jau ir eirozonas dalībvalstis.

Vienlaikus es gribu pateikt, ka šī ir tā konceptuālā iespēja apspriest problēmu, kura patiesībā ir politiska, nevis tehniska. Un, proti, drīza eiro ieviešana 2014.gadā katrā ziņā atvērs jaunu lappusi Latvijas vēsturē, un mēs nevaram būt neatbildīgi, pieņemot tik atbildīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā.

Kāpēc jāsteidzas? Mums saka: „Latvijai ir pienākums iestāties eirozonā.” Jā, esam apņēmušies iestāties eirozonā - tieši tā! -, bet ne 2014.gadā. Nav mums tāda pienākuma!

Mums saka: „Māstrihtas kritēriji 2013.gadā tiks izpildīti, tāpēc ir jāizmanto labvēlīgā situācija.” Tātad tad visas zvaigznes debesīs atradīsies vienā līnijā, bet pēc tam tās var aizskriet uz visām pusēm.

Jā, mēs varam arī tā rīkoties. Bet galvenais jautājums: „Vai mēs varēsim izpildīt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā, nevis vienu gadu?” Māstrihtas kritēriji: valsts parāds, budžeta deficīts, inflācijas līmenis. Tie ir tie galvenie trīs parametri, kurus nosauca pirmām kārtām.

Mēs esam iemācījušies griezt budžetu, savest kārtībā debetu un kredītu, labi strādājam ar šķērēm. Mēs spējam pārvaldīt valsts parādu. Jautājums: vai mēs protam nodrošināt zemu inflācijas līmeni, vai esam droši, ka inflācija nepieaugs straujāk pēc iestāšanās eirozonā un nenogalinās mūsu konkurētspēju, kā tas notika daudzās Eiropas Savienības valstīs, kuras bija pievienojušās eirozonai?

Jautājums par inflāciju ir plašākā apspriežamā daļa, kā mēs panāksim ekonomikas izaugsmi, stabilitāti, iestājoties eirozonā. Līdz šim tām nabadzīgajām valstīm, kas jau iestājušās eirozonā, izveidot stabilu un drošu ekonomiku īsti nav izdevies nevienai.

Es saprotu, ka kādam varbūt šķitīs apvainojoši tas, ka nosaucu mūsu valsti, Latviju, par nabadzīgu valsti. Bet tā ir realitāte! Tas, ka valsts IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam ir no mazākajām Eiropas Savienībā kopā ar Latvijas ārēji izteikti negatīvo - 300 procentu apmērā - tirdzniecības bilanci, ierindo mūsu zemi starp nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Runājot par valstīm, kuras nabadzīgas iestājas eirozonā, nav labu piemēru, ka valsts būtu palikusi bagātāka pēc iestāšanās eirozonā vai to bagātība būtu saglabājusies. Galvenā eirozonas priekšrocība ir lētāki kredītresursi, par kuriem maksāsim mazāk. To mēs visi labi zinām, par to mēs katru dienu dzirdam. Bet vienlaikus tā ir arī eirozonas galvenā problēma nabadzīgajām valstīm. Kādu brīdi tajās valda uz patēriņa bāzēts uzplaukums, bet pēc tam tās nonāk ekonomiskās grūtībās. Viena no šo grūtību pazīmēm ir milzīgs bezdarbs bez laba risinājuma šā bezdarba novēršanai.

Kāpēc tā notiek? Visām nabadzīgajām valstīm pēc iestāšanās eirozonā bija sākotnējs ieguvums. Šo valstu iedzīvotāji varēja lētāk nopirkt preces, kas ražotas citās valstīs, kā arī viņiem parādījās plašāka pieeja kredītiem. Un lielākoties šo valstu iedzīvotāji arī izmanto šos lētāk pieejamos kredītus. Viņi sekmīgi patērē importa preces par zemākām cenām, taču valstī aug inflācija. Rezultātā tiek apgrūtināta vietējās rūpniecības attīstība, jo cenu līmenis valstī ir pieaudzis.

Cenas iekšzemes tirgū aug. Aug arī iepirkuma cenas. Līdz ar to krītas iekšzemes ražošanas rentabilitāte un vietējā rūpniecība nokļūst apgrūtinātā stāvoklī. Tātad laikā, kad importētāji iegūst, eksportētāji zaudē. Ražojošajai nozarei nav tik svarīgs ieviestais eiro tādēļ, ka tā jau šodien pēc būtības dzīvo eiro apstākļos. Viņi ņem kredītus eiro izteiksmē, viņi arī saņem savu peļņu eiro. Viņiem lielas starpības pēc eiro ieviešanas nebūšot. Labums būs patēriņa sektoram. Līdz ar to pieaugs imports, pieaugs preču patēriņš, un līdz ar to arī liela ekonomikas daļa kļūs vairāk patērējoša, nevis ražojoša. Beigu beigās ekonomika sāka bremzēties pēc tam, kad bija pagājusi sākotnējā eiforija, kad visi priecājās. Un nu mēs saprotam, ka esam kļuvuši konkurētnespējīgi.

Kā eirozonā varam palielināt to investoru skaitu, kuri investē ražošanā, un mazināt to investoru skaitu, kuri investē banku attīstībā vai nekustamajos īpašumos? Tātad - kā mēs varam izglābties no visu to valstu likteņa, kas, iestājoties eirozonā, piedzīvoja ļoti lielus izaugsmes tempus, bet pretī dabūja cenu burbuļus pārkarsētā ekonomikā? Ja mēs uz šo jautājumu neatbildēsim, tad mēs piedzīvosim to, ka mums neatjaunosies darba vietas, mūsu tautieši no emigrācijas arī neatgriezīsies, depresija turpinās piemeklēt mūsu cilvēkus un Latvija paliks trešajā vietā Eiropas Savienībā aiz Lietuvas un Ungārijas pēc izdarīto pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvijas Banka deklarē, ka tās mērķis ir cenu stabilitāte, bet tieši praktiskā mehānisma trūkums cenu stabilitātes nodrošināšanai pēc iestāšanās eirozonā ir viena no lielākajām eirozonas problēmām. Cenu pieaugums noveda pie tā, ka nabadzīgās valstis kļuva konkurētnespējīgākas, nokļuva pie aizvien lielāka patēriņa un pie aizvien mazāka eksporta. Tieši cenu stabilitātes mehānisma trūkuma rezultātā nabadzīgajās valstīs relatīvi pieauga cenu līmenis salīdzinājumā ar bagātajām Ziemeļvalstīm. Latvijas Bankai un arī Eiropas Centrālajai bankai nav nekādu mehānismu, kā to var novērst.

Tad, kad Latvijā bija „treknie” gadi un lats bija piesaistīts - un joprojām ir piesaistīts! - eiro, Latvijas Banka nespēja kontrolēt cenu līmeņa pieaugumu. Un jautājums ir, vai mēs... ko mēs darīsim, ja mēs iestāsimies eirozonā.

Tātad jautājums par iestāšanos eirozonā reducējas uz diviem jautājumiem. Vai pati Latvija ir sagatavojusies tik labi, lai iestātos eirozonā, vai mēs jau varam būt tik spēcīgi, lai izturētu kredītu ieplūdi mūsu valstī? Vai mēs esam nodrošinājuši nepieciešamo konkurētspēju, lai būtu stipri pret jauno „eirovēju”? Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Vai Eiropas Savienība ir tik droša... es runāju par eirozonu: vai eirozona ir tik droša, lai nodrošinātu jaunajām eirozonas dalībniecēm, valstīm, tādu režīmu, lai tās netiktu izputinātas šajā „eirovējā” un lai tās problēmas, kuras piemeklējušas citas eirozonas valstis - Portugāli, Spāniju, Grieķiju, Īriju -, neatkārtotos arī mūsu Latvijā? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Dažreiz mums saka, ka, lūk, skatieties, Igaunija iestājusies, viņiem viss ir labi, un tā ir tā valsts, kas ir mūsu paraugs. Es secinu: jā, protams, ģeogrāfiski Igaunija ar savu ekonomikas struktūru, ar savu pieredzi, ar savu politisko vēsturi ir Baltijas krastos; igauņi ir mūsu kaimiņi. Bet vienlaikus... ekonomiski, pēc savas konkurētspējas tajos apstākļos, kuros atrodas visas eirozonas dalībvalstis, Igaunija atrodas starp Portugāli un Spāniju. Un tās pašas problēmas, kuras piemeklējušas Portugāli un Spāniju, sagaidīs arī tās valstis, kurām nebūs pa spēkam nodrošināt savu konkurētspēju.

Diemžēl šobrīd eirozona vēl nav sagatavojusies, lai būtu laipna pret tām valstīm, kuras vēlas tai piebiedroties. Un līdz ar to es uzskatu, ka pagaidām Latvijai nav vēl pienācis laiks iestāties eirozonā, un līdz ar to es domāju, ka arī šis tehniskais, atkārtoju, lēmums... likumprojekts, kuru mēs šobrīd skatām, vēl nav sagatavots īstajā laikā, lai mēs to varētu atbalstīt.

Paldies. (SC frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Godājamie kolēģi! Es nu jau vairākas nedēļas esmu dzirdējis viskautkādus brīnumstāstus, sākot ar ekonomikas pamatnostādnēm un beidzot ar nacionālās identitātes zaudēšanu... un ko tikai vēl ne.

Bet šajā kontekstā es gribu tomēr uztaisīt tādu kopsavilkumu, lai mēs atcerētos, kas tad ir nauda.

Nauda ir veids, kā civilizētā pasaulē cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem. To nekad nevajag aizmirst! Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi: mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tas veids, kādā cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem, būtu pēc iespējas drošāks un pēc iespējas lētāks, lai mēs nemaksātu daudz par to, nu, drošību.

Par ikdienas dzīvi. Ikdienas dzīvē, redziet, ir tā, ka... Kad pirms 10 gadiem es kādam rādīju kredītkarti, tad visi prasīja, kas tā tāda ir un vai tā nauda man pazūd vai ne, kur tā paliek. Kad pirms 10 gadiem es rādīju internetbanku, tad visi teica: „Nē, tas nevar būt!” Šodien to lieto. Šodien es norēķinus veicu ar telefona vai planšetdatora palīdzību (Starpsaucieni no zāles.), un fiziskās naudas, teiksim, apmērs nu jau ir krietni vairāk samazinājies. Un, es domāju, nākošajās desmitgadēs fiziskās naudas apjoms būs gandrīz vai pazudis no ikdienas norēķiniem.

Eirokontekstā pēc sabiedrības ir grūti saprotama tā publiskā retorika, kad eiro ieviešanas atbalsts ir tik mazs, jo skaitļi rāda pretējo. Ikdienas dzīvē reāli mēs šo valūtu esam jau sen atbalstījuši, proti, 44 vai 45 procenti no noguldījumiem tiek veikti eiro valūtā. Arī šeit klātesošie deputāti, arī pašvaldību deputāti uzkrājumus ir veikuši eiro valūtā.

Aizņēmumi. 84 procenti cilvēku ir aizņēmušies kredītus eiro. Arī jums, Pimenova kungs, spriežot pēc deklarācijas, kredīts ir eiro, ja neesat tagad jau atdevis to. Tā ka faktiski mūsu uzticība šai valūtai ir, un reālā dzīve ir parādījusi, ka mēs to jau lietojam.

Tālāk. Kas notiek baumu brīžos? Mēs runājam par drošību. Baumu brīžos, ja mēs paskatāmies 2008.gadu, visi kā traki gribēja pirkt eiro un pārdot latus. Kas notika banku tirgū? Starpbanku likmes bija tuvu 30 procentiem, un tas notika vienas baumas dēļ. Par kādu drošību mēs šinī kontekstā varam runāt?

Tālāk. Nekustamais īpašums. Nekustamie īpašumi faktiski jau vismaz piecus gadus tiek gan pirkti, gan pārdoti galvenokārt eiro valūtā. Automašīnas. Tās, man liekas, jau no paša sākuma ir... es skatos, bet nevaru atrast tagad... Mēs, visi klātesošie, šodien braucām uz darbu un tērējām benzīnu. Kādā valūtā mēs par to benzīnu maksājam?

Atbildēšu uz zāles jautājumu, kaut gan tas ir mazlietiņ tā kā... (No zāles: „Dolāros! Dolāros!” - „Eiro!”) es to nedrīkstētu, bet es... Parunāsim vēlāk!

Tālāk. Eksports un imports - 60 procenti norēķinu notiek eiro. Attiecībā uz darījumiem ar Krieviju. Dārgie kolēģi, kas atrodas man pa kreisi! 70 procenti norēķinu ar austrumbloka valstīm tiek veikti eiro valūtā. Tā ir valūta, ko mēs vienmēr darījumos praktiski lietojam.

Tālāk par to, ko mēs iegūstam varas plāksnē attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija iegūst Eiropas Centrālās bankas padomē vienu vietu, kas ir būtiski, jo mēs iegūstam balsstiesības.

Tālāk. Tas nozīmē, ka mēs ar relatīvi mazāku naudu jeb ar to naudu, kas ir Latvijas ekonomikā... Latvijas ekonomika pret Eiropas ekonomiku ir krietni mazāka... Tātad mēs iegūstam proporcionāli daudz lielāku teikšanu. Mēs faktiski stiprinām savas pozīcijas.

Un kopsavilkumā teikšu tā. Es domāju, ka man nāksies kāpt tribīnē vēlreiz... Bet nopietnajā daļā ir arī tūlītēji ieguvumi. Kādi? Konvertācijas izmaksu faktiski nebūs. Tālāk. Mazāki būs procentu maksājumi visiem cilvēkiem, kuri ir aizņēmušies kredītus vai turpina attīstīt savus uzņēmumus. Procentos viņi samaksās mazāk. Prognozējoši tas būs par pusotru procentpunktu mazāk. Būs arī eksporta kāpums, un mēs samaksāsim saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām aptuveni 600 miljonu latu mazākus maksājumus procentu maksājumos.

Ko es gribētu teikt cilvēkiem, kuri saka, ka Dienvideiropas valstis vai, teiksim, tās valstis, kas ir aizņēmušās par daudz, ka tās kaut kādā veidā apdraudēs tagad mūsu naudu vai ka mums kaut kas slikts no tā būs. Redzat, eiro, kā jau te minēja, nekādā gadījumā neaizstāj strukturālās reformas. Tieši strukturālo reformu neesamība Dienvideiropas valstis noveda tanī parādu krīzē, kur tās tagad ir, un nevis eiro lietošana.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo un iet uz priekšu.

Paldies par atbalstu steidzamībai! Finanšu darījumos, finanšu pasaulē, ja lēmums ir pieņemts, tad kavēties pēc tam vairs nedrīkst, jo jebkura kavēšanās pasliktina šo procesu un paaugstina tieši ieviešanas risku. Tāpēc es aicinu atbalstīt, droši spert šo soli un iet. No tāda viedokļa, mani vēlētāji prasa: „Jāni Ozoliņ, kas mums ir jādara, lai mēs celtu valstī labklājību? Kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu?” Es saku: „Tad mums ir jāievieš eiro. Ja jūs to neatbalstāt un gribat taisīt referendumus vai vēl kaut ko, nu tad neprasiet: kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu.”

Paldies. (RP frakcija un frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC). (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pasaki kaut ko labu!”)

Cienījamie kolēģi! Euro ieviešanas likums... Tiešām jums ir jāapzinās viena fundamentāla situācija: konceptuāli mēs neesam pret eiro, mēs neesam arī pret Eiropas Savienību. Mēs esam par to, lai šajā jautājumā būtu plaša un izsvērta diskusija, lai visas ieinteresētās puses apskatītu vienlaikus vairākus jautājumus un lai visi punkti uz „i” tiktu salikti.

Mēs tiešām aicinām izvērtēt ne tikai jautājumu par ekonomisko sastāvdaļu eiro ieviešanai; ir arī citas būtiskas sastāvdaļas. Diemžēl jāsaskaras ar problēmu, ka literatūras latviešu un krievu valodā ir ļoti maz... un pat nav attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni un perspektīvām. Es varbūt nākamajā reizē, komentējot Čigānes kundzes neprasmi lasīt angļu valodā, varētu parādīt viņai jauku grāmatu (Dep. L.Čigāne smejas.), kura izdota Kembridžā un kuras izdošanu finansēja, starp citu, arī ASV. Tas - attiecībā uz kritisko attieksmi pret Eiropas Savienību un tiem problemātiskajiem aspektiem, kuri tiek apskatīti. (No zāles dep. J.Reirs: „Arī ASV ir sociālisti!”)

Diemžēl diskusija uz šo brīdi ir ievirzījusies tikai gultnē par eiro ieviešanas ekonomisko raksturu, vienlaicīgi atstājot novārtā tādus jautājumus kā Eiropas Savienības turpmākā nākotne, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Savienības kā nākotnes veidojuma federalizācijas pakāpe.

Tajā pašā grāmatā arī tiek aplūkoti... un Anglijā, piemēram, par tiem diskutē... par kultūras aspektiem, par sociālajiem aspektiem un arī par politiskajiem aspektiem, ar kuriem saskaras konkrētās dalībvalstis, un par eiro ietekmi uz šiem aspektiem.

Te gan man būtu tomēr jāpievērš tiešām Nacionālās apvienības uzmanība šiem jautājumiem, ka tas nav jautājums tikai par ģeopolitiku vai par to, vai lats ir piesaistīts eiro vai nav piesaistīts eiro, vai par to, kādi citi labumi... nez kādi mūs te sagaida. Jautājums ir cits.

Eiropā runā nevis par katras atsevišķas nācijas identitāti, bet par Eiropas pilsoņu identitāti. Un principā vienotā valūta ir tas galīgais ķieģelītis, lai to integrācijas pakāpi Eiropas Savienības ietvaros arī pabeigtu. Tiešām pareizi Reira kungs arī piezīmēja šajā jautājumā; tas tiešām ir svarīgs jautājums. Ir runa par integrācijas pakāpi un par Latvijas, latviešu nacionālās identitātes turpmāko attīstību. Es tiešām aicinu kolēģus šos jautājumus izsvērt un apdomāt.

Kādas konceptuālas iebildes mums ir attiecībā uz minēto likumprojektu?

Pirmkārt, minētajā likumprojektā nav paredzēts eiro ieviešanas termiņš. Mūsu skatījumā, šādam deleģējumam vai šādai normai ir jābūt ietvertai minētajā likumprojektā, neskatoties uz to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis atsevišķu rīkojumu un atsevišķā savā plānā ir paredzējis eiro ieviešanas datumu - 2014.gadu. Mēs domājam, ka šādai normai ir jābūt ietvertai likumā. Nekas ar Latviju nenotika, ka mēs neieviesām eiro 2008.gadā. (No zāles dep. J.Reirs: „Krīzes nebija!”) Kā redzam, jūsu plāni, pēc kuriem... saskaņā ar kuriem jūs atlikāt eiro ieviešanu, ir aizkavējušies vismaz par sešiem gadiem, un nekas šajā jautājumā arī nemainīsies.

Otrais jautājums, kurš ir aktualizējies dienaskārtībā, ir sabiedrības atbalsts un sabiedrības līdzdalība minētā jautājuma izspriešanā. Protams, juridiski tas visnotaļ, no vienas puses, ir sarežģīts, bet, no otras puses, arī vienkāršs jautājums, jo balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā ietvēra arī vienlaicīgi balsojumu par eiro ieviešanu. (No zāles dep. J.Reirs: „Kūtris teica - jā!”) Diemžēl sabiedrības attieksme un sabiedrības viedoklis šajā jautājumā parādīja, ka sabiedrība, visdrīzāk, balsoja laikam par ko citu.

Un es arī tiešām nesaprotu Ozoliņa kunga minēto viņa vēlētāju loku, kurš tagad ir samazinājies līdz kritiski zemiem 2 vai 3 procentiem un kura interesēs viņš tad attiecīgi atbalsta šīs idejas ieviešanu. Bet mūsu galvenais uzstādījums ir - lai, nodrošinot pāreju uz eiro, tiktu paredzēta, piemēram, arī cenu stabilitāte valstī. Un šeit politiķiem, juristiem, tiešām ir jāredz Čehijas piemērs (No zāles dep. J.Reirs: „Čehijā nav eiro!”), jo Čehijas valsts konstitūcijā ir ierakstīta prasība Čehijas Nacionālajai bankai nodrošināt valūtas cenu stabilitāti valstī. Starp citu, tas arī ir viens no formāliem juridiskiem iemesliem, kādēļ Čehija - es runāju arī ar tās pārstāvjiem - neievieš eiro, jo Čehija nespēs... Un visi to ļoti labi apzinās, redzot pēc Kipras un Igaunijas piemēra, ka Čehija nespēs nodrošināt cenu stabilitāti. Un vienīgā iespēja, lai apietu šo Čehijas konstitūcijā ierakstīto normu, ir vai nu grozīt konstitūciju, kas Čehijā nav iespējams, ņemot vērā milzīgo sabiedrības neatbalstu eiro ieviešanai, vai arī iespējamas konstitucionālas tiesvedības šīs normas ievērošanas sakarā. Tādas ir tās juridiskās kolīzijas attiecībā uz Čehiju!

Mani tiešām izbrīna viena... arī otra VIENOTĪBAS... varbūt tiešām var nosaukt tā, aristokrātu pozīcija par to, ka eiro ieviešanu... neieviešanu lobē valūtas maiņas punktu pārstāvji. Jūs iedomājieties to situāciju, ka cilvēki šeit, pa labi sēdošie... ka viņi iedomājas tādu Latvijas sabiedrību, ka tā ikdienā skraida uz tiem valūtas apmaiņas punktiem un maina latus uz eiro un eiro - uz latiem, tātad pastāvīgi kaut kur ceļo.

Tāpat arī rādās ļoti dīvains jautājums par to, ka pašvaldībām, piemēram, būs jāfinansē un jānodrošina no saviem personīgajiem līdzekļiem lata pāreja uz eiro, kas ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu. Un šāda iniciatīva, šāds regulējums varētu tikt apspriests arī Satversmes tiesā.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es tiešām jūs aicinu vairāk debatēt. Es aicinu jūs atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai vienkāršai, parastai Latvijas ģimenei pēc eiro ieviešanas būs iespējams radīt iespējas savu bērnu nākotnes attīstībai? Un, ja jūs atbildēsiet uz šo jautājumu pozitīvi, tad - es nebūšu oriģināls! - uzrakstīsiet uz baltas papīra lapas tos plusus un mīnusus ar vienkāršiem vārdiem, nevis kaut kādus miljonus un miljardus te kārtējo reizi solīsiet (tāpat kā Repšes kungs kādreiz to darīja savos sapņos), tad sabiedrībā būs arī atbalsts šim pasākumam. Pretējā gadījumā jūs to darīsiet tikai savu personīgo ambīciju apmierināšanai, nevis kādās citās interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nodarbinātības pieaugums, lielākas pensijas un algas, investīcijas, arī zilākas debesis un (citēju) „kuģis pilns ar labumiem” tiek solīts no Latvijas Bankas prezidenta, premjera un finanšu ministra puses. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Bet patiesība ir cita. (Zālē smiekli.)

Mēs šobrīd redzam skaidrus finansiālos ieguldījumus. Katru gadu mums būs jāmaksā 40 miljoni eiro Eiropas stabilitātes mehānismā un vēl jāgarantē ieguldījums eirozonas glābšanai no krīzes - līdz pat pusotram miljardam. Tas nozīmē, ka katrai Latvijas ģimenei jābūt gatavai ieguldīt 3 tūkstošus eiro Grieķijas uzdzīves izdevumu segšanai. (Starpsaucieni no zāles.) Kāpēc?

Optimistiskais stāsts par eiro ieviešanas labumiem, kolēģi, ir balstīts tikai uz to, ka eiro un eirozona ir stabila. Piekritīsiet? Bet vai tā ir? Pagaidām par stabilitāti nekas neliecina. Daži fakti. Novembrī reitingu aģentūra Moody’s samazināja kredītreitingu ne tikai Francijai, kas ir viena no galvenajām Eiropas stabilitātes mehānisma finansētājām, bet arī pašam Eiropas stabilitātes mehānismam.

Starptautiskais Valūtas fonds, ASV un arī Austrumvalstu ekonomisti krīzi eirozonā uzskata par vienu no lielākajiem draudiem un pasaules ekonomikas attīstības bremzētājiem.

Ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss PMI eirozonā ir nokrities zem 50 procentiem, oktobrī sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 15 mēnešu laikā. Bezdarba līmenis eirozonā oktobrī sasniedzis rekordaugstu rādītājlīmeni - 11,7 procentus. Tas nozīmē par 2 miljoniem bezdarbnieku vairāk nekā gadu iepriekš. Bezdarba līmenis ir pieaudzis pēdējos divos mēnešos arī mūsu kaimiņvalstī - paraugvalstī Igaunijā, kuru mēs ne tik reti piesaucam.

Nekas neliecina par eirozonas strauju atveseļošanos. Eiropas Komisija gan prognozē eirozonas ekonomikas pieaugumu 0,1 procenta apmērā nākamajā gadā, turpretī OECD un investīciju bankas arī 2013.gadā prognozē eirozonas ekonomikas lejupslīdi. Pati Merkele, kolēģi, pauž viedokli, ka vismaz nākamos piecus gadus - vismaz nākamos piecus gadus! - eirozonai nav cerību atlabt.

Eksperti pauž viedokli, ka veiksmīga vienota monetārā savienība nav iespējama bez vienotas fiskālās savienības. Un fiskālā savienība nav iespējama bez vienotas politiskās savienības, kas nozīmē... tas nozīmē Eiropas federāciju. Un piekritīsiet, ka Eiropas federācija, vismaz šobrīd, šķiet kosmoss lielai daļai Eiropas politiķu. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Ekonomisti joprojām aktīvi prognozē vienotās valūtas sabrukuma laiku un min pat precīzu datumu. Ja pameklēsiet Google, tad redzēsiet, ka visbiežāk lietotais un populārākais datums ir 2014.gada 28.jūlijs. Bet ne jau precīzs datums ir svarīgs! Svarīgi ir tas, ka ekonomisti jau šobrīd uzskata, ka eiro ir zombijs, kas knapi velk dzīvību. Es atkal citēju: „Valūta nav tikai banknotes un monētas. Tai jābūt universālam, uzticamam maiņas, vērtību uzkrāšanas un tirdzniecības veicināšanas līdzeklim.”

Kas notiek ar eiro? Eiro šobrīd pilnībā nepilda šīs funkcijas. Itālija un Grieķija šobrīd nevar pilnvērtīgi to izmantot importam, jo piegādātāji baidās, ka kādā dienā eiro var aizstāt drahma vai lira. Turīgi eirozonas nekustamā īpašuma iepircēji meklē iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus ārpus eirozonas. Šveices baņķierus applūdina skaidra nauda no Itālijas un Vācijas. Katrs, kam pieejami būtiski valūtas uzkrājumi, vēlas vismaz daļu naudas turēt ārpus eirozonas.

Ne velti Austrumeiropas valstu vēlme pievienoties spožajai eiro ballītei bija tikai trekno gadu fenomens. Ja mēs paskatāmies, kas notiek šobrīd, - pašreizējā dalības maksas piemērošana par iepriekšējiem svešiem tēriņiem daudziem nu, izņemot Latviju, izskatās gan... liek ieņemt nogaidošu pozīciju.

„Polija spiež bremzi eirozonas pievienošanās procesam” - tādus virsrakstus mēs lasījām pirms divām dienām. Aizvakar Polijas valdības eiro ieviešanas pilnvarotais pārstāvis pārtrauca darbu pie nacionālā eiro ieviešanas plāna. Atbilstoši Polijas Finanšu ministrijas ziņojumam pasaules ekonomiskā krīze parādījusi eirozonas institucionālās sistēmas nepilnības, un Polijas eiro ieviešanas plāns, kas tika pieņemts viņu valdībā 2010.gadā, tika papildināts ar jaunu kritēriju - eirozonas stabilitāti. Tas nozīmē, ka Polija gaidīs stabilitāti eirozonā, pirms pieņems savu izšķirošo lēmumu. Tas pats attiecas uz pārējām valstīm, kuras nav šobrīd eirozonā, bet ir Eiropas Savienībā. Ungārijas parlamenta spīkers teica, ka labākais, kas ir noticis krīzes situācijā, ir tas, ka Ungārija nav iestājusies eirozonā. Viņu premjers runā par 2020.gadu kā iespējamo iestāšanās termiņu. (No zāles dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Nogaidīšanas taktiku izvēlas arī Čehija, Bulgārija un kaimiņvalsts Lietuva, kā mēs zinām.

Par Latviju. 2003.gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, sabiedrības atbalsts šim procesam bija vairāk nekā 50 procentu liels. Ja valdība tik pārliecinoši saka, ka sabiedrība apzinājās, ka lēmums par dalību Eiropas Savienībā vienlaikus bija arī lēmums par dalību eirozonā un to cilvēki saprata, tad rodas jautājums: vai nav mulsinoši, ka šobrīd eiro ieviešanu 2014.gadā atbalsta vien 8 procenti Latvijas sabiedrības? Nevis 50, nevis 40 vai pat ne 30 procenti, bet tikai 8 procenti.

Var jau (kā Latvijas Bankas prezidents) teikt, ka sabiedrība ir neizglītota un nesaprot, ka tai eiro ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Bet kas notiks ar uzņēmējiem? Protams, mēs esam publiski dzirdējuši, ka uzņēmēji gan to saprot un ka viņi visi grib eiro, taču vakardien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pētījumu rezultāti jeb savu biedru aptaujas rezultāti parādīja, ka 2014.gadā pievienošanos eirozonai atbalsta vien 45 procenti uzņēmēju. (No zāles: „Paga, paga! Citi skaitļi vakar bija!” Starpsaucieni.) Pārējie uzskata, ka tas ir jādara vēlāk vai nav jādara vispār. Un tāda ir tā atšķirība no publiski paustās informācijas.

Tas liecina, ka situācija šo gadu laikā ir būtiski mainījusies un ka īpaši šobrīd ir nepieciešams padomāt divreiz, pirms steidzamies atteikties no nacionālās valūtas.

Jautājums, ko vēlos uzdot valdības pārstāvjiem un Latvijas Bankas prezidentam, ir šāds: vai viņi ir gatavi parakstīties un garantēt ar savu amatu, ka lata maiņas kurss, ieviešot eiro, nemainīsies, ka inflācija tiešām, kā viņi apgalvo, nepieaugs vairāk par 0,3 procentiem, ka eiro ieviešanas izmaksas uzņēmējiem, valsts un pašvaldību institūcijām nepārsniegs 0,45 vai 0,9 procentus no IKP, ka eiro ieviešanas kampaņa būs tiešām efektīva, nevis tāda, kā tas notiek šobrīd, - ka nevis skaidro, bet stāsta par to, ka notiks skaidrojošais darbs, un ka tā rezultātā sabiedrības atbalsts eiro ieviešanas brīdī būs vismaz 50 procenti? Ja valdības vadītājs un Latvijas Bankas prezidents publiski apņemtos to visu nodrošināt, tad varbūt ticamības moments palielinātos un būtu iespējams diskutēt par eiro ieviešanu 2014.gadā. Pretējā gadījumā tas viss ir blefs, un no opozīcijas puses nav iespējams atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies jums! (ZZS frakcija un SC frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Kā jau Pimenova kungs teica, šis likumprojekts vairāk ir tehnisks un tiešām ir labi sagatavots, un es domāju, ka tas arī ļaus pāreju no eiro... no latiem uz eiro veikt tā, ka tas būs izdevīgi iedzīvotājiem. Tomēr es gribu nedaudz papildināt tos faktus, kas ir lasāmi mūsu anotācijās par šo likumprojektu.

Tātad es domāju, ka nav vērts pārmest vai izteikt kādu kritiku „Saskaņas Centram” par to, ka viņi ir tik krasi nostājušies pret eiro ieviešanu. Tas ir saprotami un skaidri, tikai varbūt nav saprotams, kāpēc Ušakova kungs paredzēja Rīgas budžetā nozīmīgu summu jau kā pāreju uz eiro, bet to lai viņi paši noskaidro...

Taču tiešām nav saprotama Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija, jo, kā norādīts anotācijā, šis likums... pāreja uz eiro 2014.gadā balstās uz dažiem dokumentiem.

Viens no pamatdokumentiem ir 2009.gada 27.jūlija Saprašanās memorands ar starptautiskajiem aizdevējiem, kura 1.paragrāfā ir teikts, ka izejas stratēģija uz krīzes pārvarēšanu ir eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī. Šo memorandu parakstīja tālaika visas... visu partiju vadītāji, kas bija valdībā, tajā skaitā arī „Jaunā laika” partijas vadītājs, „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” partijas vadītājs, „Pilsoniskās Savienības” partijas vadītājs, Tautas partijas vadītājs un Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs.

Šī memoranda iespaidā 2010.gada 7.janvārī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā bija pārstāvēti gan darba devēji, kurus pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija, gan darba ņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan valdības pārstāvji, kuri pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas piedāvājuma vienojās, ka ir jāturpina darbs pie pāriešanas uz eiro un ka šim datumam ir jābūt 2014.gada 1.janvārim. Šajā sanāksmē piedalījās ministri, kuri piedalās šajā forumā - Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Auguļa kungs piedalījās šajā sanāksmē. Līdz ar to bija iespēja izzināt sabiedrības viedokli, sākot jau no tiem laikiem, kad pirmoreiz izskanēja 2014.gads.

Šinī gadījumā, ja ir runa par to, ka nepieciešams referendums, kolēģi, es gribu apgalvot, ka referendums nedos vajadzīgo rezultātu tādā ziņā, ka šeit politiskie spēki, kas uzskata, ka ir nepieciešams referendums, vairāk domā par to, kā „nograut” eiro ieviešanu, nevis uzzināt sabiedrības viedokli. Jo jebkura referenduma gadījumā, ja arī referendums būs pozitīvs, konverģences ziņojumā tiks attēlota šī nestabilitāte, un ir ļoti liela iespējamība, ka pievienoties eiro nebūs iespējams. Bet politiskajām partijām, kuras tiešām vēlētos noskaidrot sabiedrības viedokli, bija iespēja šo referendumu sākt gatavot jau no 2009.gada, kad Eiropas Savienībā bija stipri sliktāka pozīcija, kad lielā krīzē bija Īrija, kas ir nozīmīga ekonomika, un kad lielā krīzē bija arī Portugāle, Spānija, Itālija. Pašreizējā situācijā ir izveidoti daudzi regulēšanas mehānismi, stabilizācijas mehānismi, un no nelabvēlīgām valstīm ir palikusi vienīgi Grieķija. Līdz ar to situācija ir stipri uzlabojusies.

Līdz ar to vēlreiz gribu atkārtot, ka, manuprāt, tie politiskie spēki, kas uzskata, ka viņi ir „par” eiro, bet grib tikai uzzināt sabiedrības viedokli, īstenībā grib nobremzēt šo procesu.

Par to, ka eiro ir nepieciešams, ir ļoti daudz argumentācijas un daudz runāts par to. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujā ir... nevis 45 procenti, bet vairāk nekā 60 procenti aptaujāto uzņēmēju teica, ka ir nepieciešams atbalsts eiro ieviešanai.

Viens no jautājumiem, par kuru es varbūt parunāšu un kurš attiecas vairāk uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un biznesa vidi, - tā ir finanšu stabilitāte, kas ir nepieciešama uzņēmējiem. Uzņēmēji - tie ir tie, kuri rada darba vietas, tieši iespaido nodarbinātību. Viņiem ir nepieciešama stabilitāte - finanšu stabilitāte. Šeit ir Latvijas Bankas prezentēts grafiks, kurā redzam, ka no 2007.gada sarkanā līnija ir lata RIGIBOR, un zilā līnija - EURIBOR. Un te redzam: šie te „pīķi” - tie ir spekulācijas uzliesmojumi, tas ir spiediens lata devalvācijai, kad tika spekulēts ar latiem. Un ko tas nozīmē uzņēmējam, ja ir iespēja aizņemties latos par 12, par 13, par 14 procentiem? Daudzi uzņēmēji bankrotēja tajā laikā, daudziem uzņēmējiem bija problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tika samazināts darba vietu skaits. Ja mēs būtu eirozonā iestājušies 2008.gadā, nekāda šāda spiediena nebūtu. Un es esmu pārliecināts, ka spiediens turpināsies arī nākotnē, ja mēs nepāriesim uz eiro. Tas ir normāli: ja ir spekulanti, tad ir arī spiediens uz nacionālajām valūtām, it sevišķi uz mazu valstu, mazu ekonomiku nacionālajām valūtām.

Par šo investīciju piesaistes svarīgumu un fiskālo vidi, drošu valūtu, es domāju, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvim, kas visasāk kritizē eiro ieviešanu, vajadzētu parunāt ar atbildīgām amatpersonām, piemēram, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru, un tad pajautāt viņam, vai tā tiešām ietekmē vai neietekmē stabilu finanšu situāciju, investīciju vidi... labvēlīgu investīciju vidi Latvijā. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Vispirms tiesu sistēma jāsakārto!”) Tas būtu tāds kā mājasdarbs izdarāms.

Tālāk ir jautājums par pārejas izmaksām. Kolēģi, mums Latvijas vēsturē ir bijušas vismaz četras pārejas no vienas naudas uz citu. Trīs bija par velti, bet par vienu valsts maksāja. Šīs pārejas par velti bija 1940.gadā, kad notika pāreja no lata uz rubli, 1941.gadā - uz reihsmarku, 1945.gadā - uz rubli. Kaut kā šīs pārejas par velti mums neko labu nav devušas. Un bija vēl viena pāreja - 1991.gadā, kad no rubļa bija pāreja uz citu rubli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Uz „repšiem”!” Dep. A.Klementjevs: „Uz „repšikiem”!”) Šī pāreja valstij kaut ko izmaksāja, bet tika radīta tik spēcīga valūta, ka tagad daudzi to min kā argumentu tam, lai mēs nepārietu uz eiro. Tātad ne vienmēr izmaksas ir tās sliktākās. Jābaidās ir no tiem procesiem, kas notiek par velti. Līdz ar to es domāju, ka šis izmaksu process arī nav pieskaitāms pie negatīviem argumentiem.

Tālāk, kolēģi, tie deputāti, kuri uzskatāt, ka nav jāpāriet uz eiro: bet nav jau pateikts, kas būs tālāk! Kas notiks tālāk? Kāds ir piedāvājums? Atsiet latu no eiro? Ko darīt tālāk? Vismuļķīgākā situācija veidojas tad, ja mums lats ir piesiets eiro, bet mēs nepārejam. Mums ir iespēja pāriet uz eiro, bet mēs nepārejam uz eiro. Tā ir ļoti netipiska un nevajadzīga situācija!

Tālāk. Par valstīm, kuras it kā pasaka, ka viņām tas ābols ir skābs, jo viņas nevar to aizsniegt, - par Ungāriju, Čehiju. Kolēģi, atgādināšu: lai iestātos Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vismaz divus gadus bez nosacījuma piesaistīt nacionālo valūtu eiro un tā nodzīvot, un tikai pēc tam ir iespēja runāt par pāreju uz eiro. Neeirozonā ir tikai divas valstis, kurām ir šie nosacījumi izpildīti. Tā ir Latvija un Lietuva. Pārējās valstis, ja arī gribētu iestāties, varētu tikai uzsākt savu ceļu no šīs dienas divu gadu garumā. Tikai un vienīgi!

Tālāk - par sagatavošanu... termiņu. Kolēģi, šajā likumā nav nepieciešams norādīt termiņu. Pēdējām dalībvalstīm, kuras tiek uzņemtas Eiropas Savienībā, šis ir nosacījums, lai tās tiktu pieņemtas, - ir jābūt šim likumam. Šis ir tehnisks likums pārejai no lata uz eiro, un šis nosacījums iestājas tad, kad valsts izpilda apņemšanos. Piemēram, Horvātija tika uzņemta Eiropas Savienībā tikai ar šo likumu. Tātad arī Horvātija vēl nav izpildījusi nosacījumus, bet tai jau ir likums. Tā ka teikt, ka šajā likumā nav ielikts termiņš un ka šajā likumā ir nepieciešams termiņš, varbūt ir arī nedaudz nepareizi.

Gribu pateikt arī par izmaksām. Tātad arguments, ka mums katru gadu būs nepieciešams 40 miljonus latu kaut kur ieguldīt, atdot... Šis ir ļoti nopietns arguments, bet, ja pieliek punktu šim teikumam tajā vietā, ka katru gadu ieguldīs 40 miljonus, tad tas, kurš to pateica, nedaudz spekulē. Jo tas tā ir tikai piecu gadu laikā, sasniedzot no 180 līdz 200 miljoniem. Šī nauda ir aizdota, un par šīs naudas lietošanu mēs saņemsim procentus.

Un tagad iedomājieties: ja mēs 2008.gadā būtu pārgājuši uz eiro... salīdziniet šos 200 miljonus un to miljardu, kas tika ieguldīts Parex bankā... ko mēs būtu dabūjuši no eiro, nevis no sava budžeta guldītu iekšā. Vai tā nav drošība? Vai tas nav izdevīgi? Ir, kolēģi! Līdz ar to arguments, ka mēs tagad mūžīgi katru gadu... tā varēja saprast no iepriekšējās runātājas, ka mēs katru gadu 40 miljonus maksāsim stabilizācijas fondā... Nē, kolēģi! Tikai sasniedzot konkrētu ciparu, tas ir no 180 līdz 200 miljoniem, kas eirozonas dalībvalstīm laikam ir 0,03 procenti no kopējā stabilizācijas fonda.

Jā, tas būtu laikam īsumā viss par šiem jautājumiem, un domāju, ka esmu arī atbildējis par... Ā, jautājums par to, vai referendums bija vai nebija. Kolēģi, šeit es gribu pateikties Kūtra kungam, kurš savā atbildē (No zāles dep. I.Čepāne: „To viņš saka kā pilsonis!”), savā kā pilsoņa atbildē, Zaļo un Zemnieku savienībai apliecināja, ka referendums bija. Viņa galvenais arguments ir tas, ka ir pagājuši jau 9 gadi... Tātad referendums bija: 2003.gadā, referendumā veicot balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs esam arī balsojuši par iestāšanos eirozonā. Tā saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Visi, gan klātesošie, gan tie, kas neklātienē mūs vēro! (Starpsaucieni no zāles.) Pēdējās nedēļās jo īpaši skaļi sabiedrībā pacēlies jautājums par eiro ieviešanu, un jo īpaši skaļi un emocionāli šo jautājumu pacēluši eiroskeptiķi.

Tātad jautājums ir būtībā par to, ka nekas jau nav mainījies kopš tā laika, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un šie paši vai līdzīgi spēki organizēja kampaņu pret Eiropas Savienību. Diemžēl nedaudz mainījies ir tas, ka nu viņos ieklausās vairāk cilvēku, nekā tas notika toreiz. Bet, par laimi, jāsaka, ka vēl jau nekas nav nokavēts. Vēl valdība var kļūt aktīvāka un darīt visu, kas nepieciešams, lai cilvēki saprotamā valodā dzirdētu tos „par”... Jā, lai cilvēki viņiem saprotamā valodā dzirdētu „par” argumentus, lai saprastu, kāpēc tad tieši Latvijai ir jāiestājas eirozonā. Mēs nevaram vainot sabiedrību tajā, ka tā nesaprot lietas, kuras mēs neesam pietiekami saprotami... pietiekoši saprotami izskaidrojuši. Un makroekonomistu argumentācija droši vien nav tā, kuru cilvēki reģionos spēs līdz galam izprast. (Starpsaucieni no zāles.)

Kāpēc es un mani kolēģi no biedrības „Demokrātiskie patrioti” pieņēmām lēmumu atbalstīt Latvijas pievienošanos eirozonai? Pamatā tam ir divi galvenie un vienlīdz svarīgie argumenti: pirmkārt, Latvijas ekonomiskā un līdz ar to visas sabiedrības labklājības attīstība un, otrkārt, ģeopolitisko risku mazināšana.

Par pirmo. Esmu uzklausījis dažādu makroekonomikas speciālistu viedokļus, brīžiem šķiet, pat pārāk daudzu. Priekš sevis esmu guvis stabilu pārliecību, ka virzāmies tur, kur mums jāiet, un ka tā ir labākā no izvēlēm. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Latviešiem vienīgā?...”) Jā, patiesībā citas alternatīvas mums nav šobrīd, ja vien neskaitām Elksniņa kunga un „Saskaņas Centra” piedāvātās alternatīvas, kuras ved mūs viennozīmīgi Austrumu virzienā. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kādas tās bija?”)

Sapni par lielo un neitrālo Latviju beidzot varētu beigt sapņot un atmosties, jo ir 21.gadsimts, un neviens Ulmanis mums šeit vairs neatnāks un galvu nenoglāstīs, visu nesakārtos tā, kā mums varbūt gribētos. Bet mums priekšā ir jauni izaicinājumi, un tie pamatā saistās ar Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību un mūsu valsts un valdības spēju lobēt mūsu intereses Eiropas Savienības struktūrās.

Salīdzinot to makroekonomistu argumentus, kuri iestājas „par” tūlītēju pievienošanos eirozonai, un to, kuri iestājas „pret”, pamatā secināms, ka otro argumentācijā jaušama daudz lielāka demagoģijas deva nekā pirmo.

Detaļās neizplūdīšu, jo visu to mums būs iespēja šodien šeit dzirdēt. Jau bija iespēja, taču taisnības labad jāsaka, ka ir vēl arī trešie makroekonomikas eksperti, kuri izsauc manas un manu kolēģu vislielākās simpātijas. Tie ir piesardzīgie eirooptimisti, un piesardzīgi tāpēc, ka nejūt mūsu, Latvijas, valstsvīru gatavību vēl divtik stingrāk aizstāvēt savas valsts nacionālekonomiskās intereses Eiropas Savienībā. Patiesībā es teiktu, ka šīsdienas viedokļu sadursmei būtu jābūt nevis jautājumā par eiro ieviešanu, bet gan jautājumā par to, ko mēs, Latvija, esam darījuši, lai nodrošinātu pienācīgu nacionālekonomisko interešu aizstāvību Eiropas Savienībā. (No SC frakcijas: „Neko!” Dep. A.Elksniņš: „Jūs arī pakļāvāties viņiem!” un rāda uz frakciju VIENOTĪBA.)

Mums ir iespējas, mums ir pienākums, bet mēs esam „mīksti”, tā maigi izsakoties. Kaut gan negribu šoreiz teikt - mēs, jo Nacionālajai apvienībai neviens nav piedāvājis vadīt nedz valdību, nedz Ekonomikas ministriju, nedz arī Finanšu ministriju.

Biedrības „Demokrātiskie patrioti” tautsaimnieki ir vienisprātis, ka Latvijai jāiet uz eirozonu - jo ātrāk, jo labāk. Par to runā visi ražojošie Latvijas uzņēmumi, kuri strādā dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, jaunais vietējo piensaimnieku kooperatīvu piena pārstrādes uzņēmums „Latvijas Piens” tikko ir atvēris jaunu ražotni Jelgavā. Tas 90 procentus produkcijas eksportēs uz ārvalstu tirgiem, pamatā uz Eiropas Savienības tirgiem. Uzņēmuma vadītājs paziņoja, ka eiro ieviešana ik mēnesi uzņēmumu atbrīvos no 10 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, ko tas zaudē ik mēnesi valūtas maiņas operācijās. Tā ir informācija, ko mums sniedz uzņēmēji!

Mēs, protams, varam vīpsnāt par to, kāds ir viņu viedoklis, bet mēs ļoti labi zinām, ka tieši no viņiem ir atkarīga Latvijas tautsaimniecības dzīvotspēja un no viņiem ir atkarīgs tas, cik un kādas algas mēs varēsim maksāt saviem skolotājiem, savām ģimenēm, kuras audzina vairāk nekā 3 bērnus, un tā tālāk un tā joprojām.

Cilvēkam pamatā ir jāsaprot, ka uzņēmējs maksā nodokļus un ka viņš uztur savu valsti. Ja šī valsts kļūst mūsu uzņēmējam neinteresanta, tad par ko mēs šeit vispār runājam?

Visnožēlojamāk tomēr ir klausīties, kā par latu kā valsts svētāko simbolu runā „Saskaņas Centra” deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš plašākai publikai ir zināms ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā. Vai tiešām cilvēki ir gatavi noticēt šim cilvēkam kā Latvijas interešu aizstāvim? (Starpsaucieni no ZZS frakcijas un SC frakcijas.)

Šis ir tāds varbūt emocionāls iespraudums, bet vairāk parunāšu par ģeopolitiku tautai saprotami - par Krievijas lielo ietekmi Latvijā. Tā palielinās un šodien ir tik ļoti jūtama, ka mums ir nepieciešams izmantot it visus instrumentus, kurus mums dod starptautiskie partneri, lai garantētu savas valsts tālāku eksistenci. Es nerunāju par karu, kāds tas bija līdz 21.gadsimtam, es runāju par jaunu okupācijas formu - par maigo varu, kura šodien jau redzama Rīgas domē. (No SC frakcijas: „Ūūū!”) Mēs esam maza valsts, un mūsu kaimiņi dara visu, lai mēs nekļūtu absolūti vienoti Baltijas reģionā. Kāpēc tas viss tā notiek? Kāpēc, jūsuprāt, Krievija un tās prezidents Putins ik gadu valsts budžetā atvēl miljardiem dolāru krievu ietekmes stiprināšanai ārvalstīs? Jo īpaši bijušajās Padomju Savienības republikās. Kāpēc visi Latvijā iznākošie krievvalodīgie mediji - ne visi, bet lielākā daļa - ir kļuvuši par Krievijas pozīcijas politiķu īpašumu? Vai mēs varam atļauties būt tik akli un to neredzēt?

Visbeidzot gribu pateikties ikvienam cilvēkam, kas, redzot mūsu valdības šobrīd diemžēl vājo diskusiju vai, godīgi sakot, diskusijas neesamību eiro jautājumā, dara visu, kas pašu spēkos, lai skaidrotu saviem līdzcilvēkiem, kāpēc eiro mums ir vajadzīgs un kāpēc līdz ar eiro ieviešanu dzīve mums neapstāsies. Mans lūgums valdībai ir būt aktīvai uzdevumu saraksta veidošanā, kas būs pildāms valsts ekonomisko interešu un vietējā tirgus aizsardzībai eiro ieviešanas gadījumā. Šajā sarakstā jābūt iekļautam vienošanās elementam ar Latvijas tirgotājiem, ka cenas veikalos jau no nākamā gada sākuma tiks norādītas gan latos, gan eiro, piemērojot Latvijas Bankas noteikto kursu, pie kura lats ir bijis piesaistīts jau gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas nebūtu tiesa, ja es teiktu, ka Nacionālajā apvienībā valda liela sajūsma par eiro ieviešanu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Žēl!”) Protams, mēs redzam, ka ir ļoti daudz neskaidrību, ir daudzi riski, kas prasa konkrētus valdības darbus, lai šos riskus mazinātu. Ir mīnusi, un, protams, ir plusi. Taču tas jautājums, kas mūsu skatījumā... uz kuru ir svarīgi šobrīd atbildēt, ir tas, vai Latvija drīzāk vēlas būt līdzīga Igaunijai vai drīzāk būt līdzīga Ukrainai, kur atsevišķos reģionos šobrīd jau pastāv divas oficiālās valsts valodas. Un, manuprāt, atbilde uz šo jautājumu Baltijas valstu gadījumā, Latvijas gadījumā ir ļoti neskaidra.

Krievijas, es atļaušos teikt, impēriski domājošie ideologi kartēs robežas jau šobrīd velk cauri Baltijas valstīm, reizēm - arī aiz Baltijas valstīm, un, no nākotnes scenārija viedokļa, šīs robežas ir miglā tītas. Un, manuprāt, ir reāls jebkurš no scenārijiem. Ja kādam tie šķiet tukši vārdi, tad var pakonsultēties un uzklausīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra analīzi, pētījumus un secinājumus šajā jomā.

Un, protams, eiro ieviešanas jautājums nav tas, kas šīs robežas uzreiz padarītu skaidras un noteiktas uz visiem laikiem. Nav tāda viena pasākuma, kas kaut ko varētu padarīt mūžīgu, pat NATO to nevar. Eksperti prognozē, ka tuvākajā nākotnē Latvija NATO ietvaros militāri var justies droša (un tā tas noteikti ir!), bet tajā pašā laikā uzdod jautājumu: „Cik ilgi?” Un diez vai kāds var nemanīt to, ka arī NATO ietvaros notiek diskusijas par NATO nākotnes attīstības scenārijiem: vai, piemēram, NATO 5.paragrāfs, kas ir aktuāls mūsdienās, būs tikpat aktuāls nākotnē, ja kā galvenais ienaidnieks ir definēts terorisms? Cīņa pret terorismu, protams, prasa citus līdzekļus nekā cīņa... nekā, piemēram, savulaik cīņa pret Padomju Savienību.

Līdz ar to katrs solis, ko mēs speram, lai visai pasaulei dotu vēstījumu, kurā pusē redzam Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, ir svarīgs.

Ko nozīmētu starptautiskais signāls par kursa maiņu tik vārīgā situācijā? Tas ir jautājums, uz ko mums ir jācenšas atbildēt, pieņemot lēmumu par balsošanu. Protams, eiro ieviešana ir zināma brīvas rīcības ierobežošana. Tieši tāpat kā NATO, tieši tāpat kā ikviens starptautisks līgums. Un, ja katrā no šiem gadījumiem mēs liktu vienlīdzības zīmi ar neatkarības zaudēšanu, tad uz pasaules diez vai izdotos atrast pilnīgi neatkarīgas valstis.

Pat ja mēs uzskatītu, ka NATO nekad nemainīsies, ģeopolitiskā cīņa par varu nenotiek tikai ar ieročiem - tā ir ekonomiska, informatīva, ideoloģiska. Un ikreiz, kad šī cīņa nonāk līdz stratēģiskiem lēmumiem, pretkampaņas priekšgalā bieži vien ir tie paši vai līdzīgi cilvēki - Nikolajs Kabanovs vai, piemēram, tā sauktie antiglobālisti, kurus ar lielu prieku citē Latvijas vietējie krievu mediji.

Jā, var saukt Kremļa minēšanu par bubuli! Bet ja nu tomēr mēs pieņemsim, ka tā taktika ir viltīga un iemidzinoša, ka tās uzdevums ir izmantot Rietumu struktūru ēnas puses, lai iedzīvotāju, tajā skaitā latviešu, vidū iedēstītu apziņu, ka Rietumi ir lielākais ļaunums, un lai cilvēki pakāpeniski aizmirstu, ko nozīmēja krievu vara Latvijā? Ar šo apziņu un arī ar Jāņu ugunskuriem krastmalā un citiem populāriem soļiem tiek gaidīta izdevība, lai valsts krīzes vai ārēji izraisītu juku brīdī pārņemtu politisko varu arī centrālajā līmenī. Un tad atklātos šīs varas patiesā seja, un tas, visticamāk, būtu uz ilgiem laikiem.

Lai kā man nepatiktu ačgārnības un netaisnības Rietumu sistēmā, piedzīvot krīzi, kurā vienīgais „glābējs” (pēdiņās) ir Maskava, es tiešām nevēlētos.

Protams, izvēli sarežģī apstāklis, ka lats ir simbols. Turklāt nesaprotu, kāpēc eiro pretinieki neizmanto arī argumentu par eiro izskatu. Eiro tiešām manā skatījumā... protams, tas ir gaumes jautājums, bet eiro ir nesmuks un neērts salīdzinājumā ar latu. Jā, lats ir mīļš, un tas ir simbols! Bet var pienākt brīdis, kad starp simboliem būs jāizvēlas. Iespējams, ka manu mazbērnu paaudze vairs vispār neizmantos skaidras naudas zīmes, un to diez vai mēs ar saviem lēmumiem varēsim mainīt. Bet mēs varam mainīt un varam ietekmēt to, lai arī mūsu mazbērnu un mazmazbērnu paaudzēm būtu iespēja dzīvot zem sarkanbaltsarkanā karoga un dzirdēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un šie simboli, man šķiet, ir izšķiroši un paši nozīmīgākie.

Aicinu balsot „par”! (Frakcijas VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nacionālajai apvienībai pēdējās dienās tiešām sanāca ļoti daudz ekspertu uzklausīt, uzklausīt viņu viedokļus „par” un „pret”, gan par ieguvumiem, gan par riskiem ļoti daudzus dažādus argumentus. Taču jāteic, ka arī ekspertu vidū, pat augstākā līmeņa ekspertu vidū, mēs sadzirdējām ļoti daudz emociju, ļoti daudz emocionālu izteicienu šajā jautājumā, tāpēc, protams, nav jābrīnās, ka arī šodien tie, kuri nostājas pret eiro, pārsvarā vadās pēc emocijām vai arī pēc puspatiesībām, jo daudz kas no tā, kas izskanēja no šīs tribīnes, diemžēl neatbilst patiesībai.

Es nevēlos nevienu aģitēt, es nevēlos nevienu pārliecināt. Visiem bija gana daudz laika un būs vēl gana daudz laika līdz otrajam lasījumam, lai pārliecinātos gan „par”, gan „pret” - gan par ieguvumiem, gan par riskiem.

Es vēlos šodienas sēdē vērsties pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ar tiem vārdiem, kas skar tieši eiro ieviešanas riskus. Un šie eiro ieviešanas riski bija, ir un būs gan pārejas periodā, gan arī pēc eiro ieviešanas, un, ja nebūs kopīgas uzraugošās institūcijas eiro ieviešanas procedūrai, tad es domāju, ka šie riski... vismaz daļa varētu īstenoties... Bišofas kundze, jūs arī varbūt varētu paklausīties!

Šie riski varētu īstenoties tieši tāpēc, ka eiro ieviešanu realizē gan valdība un tai pakļautās kontroles institūcijas, gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tātad principā tas skar praktiski visas valsts struktūras - gan ar valdību tieši saistītās, gan nesaistītās. Un, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to nepārraudzīs un tam rūpīgi nesekos līdzi, tad var realizēties šie riski, kas diemžēl pēc tam, kolēģi, jums un arī mums visiem „atspēlēsies” nākamajās vēlēšanās. Tāpēc es aicinu būt modriem un pievērst pirmām kārtām uzmanību tam, ko sauc par mākslīgu cenu celšanu un inflācijas izraisīšanu.

Diemžēl likumprojektā nav tādas kontroles institūcijas kā Konkurences padome. Es jau to minēju arī Reira kungam. Šai institūcijai būs arī ļoti liela nozīme eiro ieviešanas kontrolē tieši jautājumā par vienošanos attiecībā uz cenu celšanu. Slēptu vienošanos! Un tad ir divi riski, kas skar gan mūsu tautsaimniecību kopumā, gan arī zināmā mērā ģeopolitiskie riski. Tā ir tā sauktā kiprizācija. Tas ir jauns vārds. Šis vārds „kiprizācija” ir izveidojies tieši to debašu rezultātā, kādas mums bija starp eiro ieviešanas skeptiķiem un atbalstītājiem, un šī kiprizācija mums draud tajā gadījumā, ja trešo valstu nerezidentu finanšu īpatsvars būs liels un turpinās palielināties Latvijā. Tas ir viens.

Un otrs. Šī kiprizācija diemžēl var realizēties, ja tiks īstenota Šlesera un Ušakova iesāktā un diemžēl Dombrovska un Zatlera turpinātā nekustamā īpašuma... ar nekustamo īpašumu saistīto termiņuzturēšanās atļauju tirgošana saistībā ar nekustamo īpašumu iegādi. Tas ir liels risks!

Draugi mīļie, jūs nezināt, kas šobrīd notiek! Šobrīd ir sācies celtniecības bums. Tiek celtas mazas mājiņas, mazi projekti, kas iekļaujas tā sauktajā investīciju apjomā, un tas praktiski visā Pierīgā ir ļoti, ļoti plaši izvērsies. Un tā sauktie investori nav, kā Ekonomikas ministrija ziņoja, bagāti cilvēki un biznesmeņi, tas ir Krievijas vidējais slānis, kas nāk no Krievijas. Tie nav nekādi bagātie un biznesmeņi. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Un ekonomiskais efekts, ko minēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji, - nu, tas ir pašapmāns, tā ir ilūzija. Parunājiet ar Finanšu ministrijas cilvēkiem, parunājiet ar Latvijas Bankas cilvēkiem! Šie divi aspekti ir gan ekonomiski, gan ģeopolitiski. Un tā ir parādība, ko mēs sauksim par kiprizāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Valstsvīrs no politiķa atšķiras ar to, ka politiķis orientējas uz nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs - uz nākamajām paaudzēm. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kas to pateica?”) Šis ir bijušā Lielbritānijas premjera Vinstona Spensera Čērčila teiktais (No zāles: „Čērčils ir mūsu...”), un tas man liek aizdomāties, uz kurieni orientējas šeit, zālē, sēdošie lielākie eiro pretinieki.

Un no iepriekš teiktajām vairākām „kosmosa” runām es aicinu nolaisties līdz konkrētiem Latvijas cilvēkiem un uzņēmējiem. (Starpsaucieni no zāles.) Un Elksniņš arī iepriekš... deputāts Elksniņš teica, ka nekas nenotika, kad mēs 2008.gadā nepievienojāmies eirozonai. Nu, paskatīsimies! 2012.gada novembrī lauksaimnieku kredīti eirovalūtā bija 69,5 procenti, tas ir saskaņā ar FKTK datiem. Starpbrīdī es veicu tādu telefonisku ekspresaptauju - vairākiem uzņēmējiem piezvanīju, un konkrēts piemērs: 650 Latvijas zemnieku uzceltā ražotne „Latvijas Piens” mēnesī - mēnesī! - zaudē no 7 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem latu. Gadā tie ir 84 tūkstoši līdz 120 tūkstoši latu. Varbūt labāk viņi šo naudu investētu iekārtās vai sadalītu attiecīgi dividendēs saviem zemniekiem, vai ne?

Otrkārt, lauksaimnieku kooperatīvs „Latraps”. No šī gada jūlija līdz šodienai viņi ir konvertācijā zaudējuši 270 tūkstošus. Tas ir tikai pusgads! Ja mēs sarēķinām gadu kopā, šī summa ir ievērojami lielāka.

Tālāk. Konkrētas saimniecības. Protams, šie divi pirmie... Tās ir lielas konkrētas saimniecības (nesaukšu nosaukumus). Augkopības un biškopības saimniecība Zemgales pusē - paliela saimniecība, 500 hektāru - katru gadu zaudē 3 tūkstošus latu. Augkopības saimniecība Latgales pusē katru gadu - 2 tūkstošus latu... Viena gaļas lopu saimniecība Aizkraukles pusē zaudē tūkstoti latu. Tie ir konkrēti zemnieki, un tie ir viņu negūtie ienākumi, kurus... Labāk būtu bijis šo naudu iztērēt, nezinu, bērniem, skolai vai jebkam citam.

„Latvijas Finieris” (tur gan ir vēl interesantāka situācija, bet laika trūkuma dēļ es nevaru to komentēt) zaudē 50-60 tūkstošus eiro gadā.

Es vēlos uzrunāt cienījamos kolēģus no ZZS un jautāt: vai nav tā, ka jūs, paši to neapjauzdami, faktiski strādājat pret Latvijas lauksaimnieku interesēm? (Starpsaucieni no zāles.) Vai arī jūs šobrīd domājat, ka ražojošie lauksaimnieki nav jūsu auditorija nākamajās vēlēšanās (ar to pieminu arī minēto Čērčila citātu)? (Starpsaucieni no zāles.)

Ir jāapzinās, ka Latvijas valsts nākotne ir atkarīga no spēcīgas un konkurētspējīgas industriālās ražošanas.

Paskatīsimies citus skaitļus! Kopumā katru gadu uzņēmēji konvertācijās samaksā 70 miljonus eiro - 10 gados tas ir gandrīz miljards eiro. Un tie ir tikai uzņēmēji, par kuriem es runāju! Šobrīd es nerunāju par privāto sektoru, kur mums ir... Iepriekšējie runātāji... Vismaz trijiem ir diezgan apjomīgas saistības tieši eirovalūtā. Un jo sevišķi tāpēc es viņus... vēlos arī aicināt šos kolēģus pārdomāt, jo šie uzkrājumi eirovalūtā jums... arī tas nozīmē, ka jūs lieku naudu maksājat bankām par konvertācijām. (Starpsaucieni no zāles.)

Domājot par kredītprocentu likmēm nākotnē - un uzņēmējiem šis ir ārkārtīgi svarīgs faktors! -, ir skaidrs, ka eirozonā katrs uzņēmējs maksās mazāk nekā tad, ja Latvija eirozonā nebūs.

Un, ja mēs paskatāmies, kuri jo īpaši priecājas par esošo situāciju, tad rodam atbildi uz jautājumu, kur tad paliek īsti tā mūsu nauda. Ir jāsaka, ka tā paliek zviedru bankās un paliek pie naudas mijējiem, kā to iepriekš teica arī Elksniņa kungs, un, manuprāt, varētu arī domāt, ka ne vienmēr tā pozīcija tādos īpaši svarīgos jautājumos patiesībā balstās uz tādām lielām lietām. Dažkārt tie var būt arī mazāki iemesli, tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atsaukt atmiņā arī slaveno Rīgas domes skandālu (No SC frakcijas: „Ooo!”), kur pie varas esošajiem tik ļoti kārdinoši bija pa kluso novirzīt Rīgas iedzīvotāju naudu - vairākus miljonus latu - ienesīgajā naudas maiņas biznesā.

Līdz ar to pirms lēmuma pieņemšanas es aicinu katru no jums apdomāt šo Čērčila vēstījumu par to, vai jūs vēlaties būt politiķi vai valstsvīri.

Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir izskanējis ļoti daudz... liels, plašs argumentu klāsts par labu eirozonai, skaidrojumi, detaļas, skaitļi un ļoti daudz tiešām ļoti svarīgu faktu.

Paldies jums visiem! Tiešām ir ļoti izglītojošas debates.

Es gribētu savu ļoti nelielo pienesumu šai kopējai diskusijai par eiro dot tādā veidā, ka es apskatīšu dažu mūsu kaimiņvalstu pieredzi konkrēti saistībā ar eiro jautājumiem. Tas ir tāpēc, ka, man liekas, šī pieredze ir ļoti vērtīga, un arī tādēļ, lai es pierādītu Elksniņa kungam, ka es māku lasīt angliski. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”, rāda paceltus īkšķus.)

Paraudzīsimies uz Dāniju, piemēram. Dānija pievienojās... pievienoja savu kronu, sasaistīja savu kronu ar eiro jau 1999.gadā, tomēr 2000.gadā Dānijas sabiedrība referendumā nobalsoja „pret” pievienošanos eiro.

Kādā situācijā šobrīd ir Dānija?

Viņi faktiski norēķinās ar eiro. Eiro ir Dānijas valūta, bet simboliskā nozīmē tā izskatās kā krona. Uz šīs naudas ir rakstīts „dāņu krona”.

Tanī brīdī, kad Eiropas Savienības eirozonas valstu finanšu ministri aiz slēgtām durvīm runā par eiro nākotni, Dānijas finanšu ministrs tur nevar piedalīties. Tātad viņi lieto eiro, bet lēmumus par eiro pieņemt viņi nevar.

Protams, tādai valstij kā Dānijai, kas ir sestā pārtikušākā valsts Eiropas Savienībā, tā ir salīdzinoši maza maksa par šo simbolisko prieku - lietot savu dāņu kronu. Ja mēs runājam par Latviju, lats ir jau piesaistīts eiro, un faktiski mēs norēķināmies ar eiro. Mūsu jautājums ir tāds: vai mēs šādu greznību varam atļauties? Jo, protams, šobrīd mēs vēl neesam sestajā vietā Eiropas Savienībā pārticības ziņā.

Paskatīsimies uz Somiju, mūsu ļoti mīļo ziemeļu kaimiņu! Daudzi cilvēki ir jautājuši: kāpēc ļoti pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Somija pievienoja, sasaistīja savu valūtu - somu kronu - ar eiro jau 1999.gadā, bet pilnībā eiro pievienojās 2002.gadā.

Paanalizējot diskusijas, Somijā par pievienošanos eiro tika minēti trīs galvenie iemesli.

Pirmais iemesls ir 1300 kilometru garā robeža ar Krieviju. Somija, kas savulaik ir bijusi Krievijas impērijas sastāvā un 1940.gadā izcīnījusi ļoti smagu, nesamērīgi smagu, Ziemeļu karu ar Padomju Krieviju tajā laikā, saprata, ka tā nevar atļauties nepievienoties eirozonai.

Otrs iemesls. Ļoti interesantā veidā notika tā, ka Somija pārcieta ļoti smagu ekonomisko krīzi deviņdesmito gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pēc tam, kad šī ekonomiskā krīze bija pārciesta, Somijas sabiedrībā parādījās būtisks spiediens palielināt valsts izdevumus, dot īpašus pabalstus atsevišķām sabiedrības grupām un tamlīdzīgi. Tanī brīdī Somijas sabiedrība vienojās, ka Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eiro Somijai būs ļoti svarīgs pašdisciplinējošs mehānisms, un tāpēc lēma par to, ka šīs pašdisciplīnas vārdā ir jāpievienojas eiro.

Un trešais iemesls Somijai - tas ir visinteresantākais! - bija tāds, ka Somija nolēma būt teicamniece. Bijusi zviedru dominēta un pabijusi savulaik Krievijas impērijas sastāvā, Somija vēlējās izcelties Ziemeļvalstu vidū un nolēma pirmā no Ziemeļvalstīm pievienoties eiro. Un, ziniet, kolēģi, lai gan kādreiz mums patīk pasmieties par teicamniekiem, „teicamnieka sindroms” nav nemaz tik slikts, jo, piemēram, Somija kā teicamniece bija nolēmusi panākt to, ka visiem bērniem ir vienādas iespējas izglītības sistēmas ziņā, un šobrīd atrodas pirmajā vietā izglītības kvalitātes līmeņa ziņā pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Latvijai Baltijas valstu vidū vairs nebūs iespējams būt teicamniecei, pievienojoties eirozonai, jo Igaunija, protams, mums ir aizsteigusies priekšā. Tomēr es jūs lūgtu paskatīties izteicienus, ko Lietuvas premjerministra amata kandidāts, kas tagad veido Lietuvas valdību, Aļģirds Butkevičs, ir nupat teicis. Viņš ir teicis, ka Lietuvai vajadzētu mēģināt kopā ar Latviju pievienoties eirozonai jau 2014.gadā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nevar paspēt!”) Ļoti būtisks aspekts un interesants pārskats par mūsu kaimiņu pieredzi!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Lejiņa kungam pietiks ar 11 minūtēm? Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam aizmirsuši vienu tādu mazu, svarīgu lietu: šorīt bija ziņas, ka Briselē Eiropas Savienības finanšu ministri beidzot pēc 14 stundu ilgām debatēm vienojušies par banku uzraugu eirozonā. Un tas kopā ar Eiropas Banku iestādi jeb aģentūru veidos tā saukto VUM. Tas ir jauns vārds - vienotais uzraudzības mehānisms. Atcerieties - VUM!

Es neiedziļināšos tagad detaļās, ko tas viss nozīmē.

Bet... Mēs te strādājam Eiropas lietu komisijā... Un tas viss kopā dos rezultātu, ka nākotnē mums vairs nevajadzēs... nevajadzētu piedzīvot tādu situāciju, kāda bija ar banku „Baltija” (cik tas maksāja Latvijai?) un ar Parex banku (jājautā, cik tas vēl mums maksās, lai gan naudiņa tur sāk nākt atpakaļ) un, protams, Latvijas Krājbanku.

Es nemaz nerunāšu par Īriju, Īrija tika pieminēta. Nabaga Īrija! Tai ekonomika bija ļoti laba, bet tā izlēma glābt sešas lielas bankas, un tāpēc jau nogāja lejā, un tāpēc vajadzēja prasīt... vajadzēja lūgt palīdzību.

Tā ka es to gribu pateikt: tur nav ne lats, ne eiro vainīgs. Ir vajadzīga vienkārši uzraudzība un pareiza fiskālā politika.

Vēl es gribu pateikt: tā ir arī mums, nodokļu maksātājiem, laba ziņa. Vēl, neizplūstot detaļās, gribu teikt: tas nozīmē arī to, ka turpmāk mēs, nodokļu maksātāji, neglābsim bankas. Kas glābs bankas? Īpašnieki un kreditori. Nu tā taču ir laba lieta!

Un vēl. Tas uzraugs būs... nu, Eiropas Centrālās bankas paspārnē, varētu tā teikt. Un tie, kas teica - Dana laikam teica -, ka nu teju, teju eirozona sabrukšot un viss būšot pagalam... Gribu atgādināt, ka pirms pāris mēnešiem Mario Dragi, kas ir Eiropas Centrālās bankas priekšnieks... Viņam vajadzēja vien pieminēt, ka viņš pielietos visus resursus, lai glābtu eiro, - un uzreiz kas notikās? Spānijā un Itālijā pazuda visas naudas aizņemšanās problēmas, kritās uzreiz procentu likmes. Un viņš neko citu nedarīja - to, ko jau dara Amerika. Un Amerikā nav tik dziļas problēmas tāpēc, ka Amerikai ir Centrālā banka.

Tā. Un visbeidzot... Ā, gribas arī tomēr pateikt, kāpēc tas ir pagriezies uz labu. Nu, te arī runāja par Vāciju un par Merkeli. Bet, piedošanu, Merkele teica tā: „Es glābšu eiro.” Un, protams, ja Vācija ar saviem milzīgajiem resursiem domā, ka tā izglābs eiro, tad tā arī būs. Bet - uz saviem noteikumiem! Un tie noteikumi mums visi ir zināmi: struktūrreformas un viss pārējais, ko mēs darījām šeit, kad pieņēmām gada sākumā Fiskālo līgumu. Jau sākumā esam arī pieņēmuši Fiskālās disciplīnas likumu šeit, Latvijā!

Beigās. Jā, tiešām, padomājiet par mūsu pasaules malu! Kas pirmā iestājās eiro? Nu, Somija! Un kāpēc? Lolita jau ļoti smuki to visu pateica. Kas otrā iestājās? Igaunija! Igaunija cieš? Igauņi dzīvo labāk nekā mēs diemžēl! (No SC frakcijas: „Braucam uz Igauniju!” Zālē smiekli.)

Kas būs, ja mēs... Jo mēs sekosim, jā. Oi! Kas būs trešais? Kas būs trešais šinī lokā? Tā būs Latvija! Un aiz mums tūlīt... mums uz papēžiem mīs Lietuva, kā to Lietuvas jaunais „kreisais” Ministru prezidents arī pateica. Lūdzu, ņemiet to vērā! Butkevičs pateica: „Mēs gribam pievienoties Latvijai!”, bet viņi nav tik labi strādājuši kā mēs, tāpēc viņi netiks reizē ar mums. Viņi varēs nākt tikai pēc mums. Un no mums visiem Polija beidzot arī ir pateikusi, ka tā mācīsies no mums - no Latvijas.

Atbalstām! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... klīst, Jānis Lāčplēsis... nav... ir, redzu! Atzīmēju, ka ir. Andrejs Klementjevs... ir, Atis Lejiņš... ir, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 13.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, kurš atzīts par steidzamu, pirmajā lasījumā un karsti debatējām. Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP). (No zāles: „Cienījamie radioklausītāji!”)

Cienījamie klātesošie un tie, kuri klausās! (No zāles dep. I.Zariņš: „Mēs tevi arī cienām, Vjačeslav!”) Es jau saprotu, ka esmu kāds desmitais runātājs par šo tēmu un ka visi ir diezgan noguruši, tāpēc sākumā ar jūsu atļauju es gribētu jūs izklaidēt ar vienu stāstu par to, kas notika diezgan sen un tālu no šīs vietas.

Tas notika 1789.gadā Ziemeļamerikas tajā laikā vēl nesavienotajās valstīs, neapvienotajās valstīs. Es atgādināšu par to laika posmu, kad bija noslēdzies revolucionārais karš par neatkarību no Lielbritānijas. Bija cīņa, kas, protams, diemžēl parasti maksā ne tikai cilvēku dzīvības, bet arī naudu, un rezultātā daži Amerikas valstu parādi bija sasnieguši tik augstu līmeni, ka tās vairs nespēja aizņemties, teiksim tā, starptautiskajos finanšu tirgos, tas ir, no Francijas. Un šajā jaunizveidotajā savienībā tās pirmais finanšu ministrs, kuru sauca Aleksandrs Hamiltons, ierosināja atrisināt šo problēmu, kad dažas valstis nevarēja vairs aizņemties naudu un pārfinansēt savus valsts parādus, caur valsts parādzīmju kolektivizēšanu - tātad pēc būtības izlaižot federālās parādzīmes un tās finansējot ar tiešiem federālajiem ienākuma nodokļiem. Protams, ka viņam bija pretinieki. Un pretinieku galvenais arguments bija tāds, ka, lūk, tām valstīm, kuras neaizņēmās tik daudz vai kuras bija fiskāli vairāk atbildīgas, nevajag pēc būtības maksāt par citu, „slikto”, valstu parādiem, kas arī, es domāju, pavisam noteikti kaut ko atgādina. Viņa visspilgtākais oponents bija Amerikā slavens valstsvīrs Tomass Džefersons, kurš dzīvoja Virdžīnijā.

Tātad galu galā bija panākta vienošanās, un tā vienošanās bija tāda, ka, no vienas puses, tika atbalstīta iecere kolektivizēt valsts parādzīmes, un to mēs jau zinām, un tās vienošanās otra daļa bija lēmums par Amerikas jauno galvaspilsētu... tās atrašanās vietu (No zāles dep. J.Tutins: „Uz ko tu liec?”), un tā, kā ir zināms, ir daļa no Virdžīnijas štata, kur, es atgādināšu, dzīvoja Tomass Džefersons. Tātad viss pārējais, kā saka, ir vēsture. Un mēs visi zinām, ka galu galā tika izveidota tomēr viena no pasaules spēcīgākajām valstu savienībām. Protams, vēsturē bija vairāki citi mēģinājumi izveidot valstu savienības, bet, protams, par neveiksmīgiem mēģinājumiem vēsture klusē.

Šis stāsts, manuprāt, ir ļoti cieši saistīts ar to, kas šobrīd notiek eirozonā un Eiropā kopumā šodien. Protams, ja mēs runājam par to, ka mēs pieņemam lēmumu pievienoties eirozonai vai ne, tad varbūt būtu loģiski pateikt, ka no lēmuma pievienoties eirozonai ir gan ieguvumi, gan noteikti zaudējumi. Būtu, protams, naivi noliegt, ka nekādu izmaksu vai zaudējumu nav, - tie ir. Ir gan plusi, gan mīnusi. Diemžēl tie plusi un mīnusi ir tādi, ka tos kaut kādā veidā skaidri aprēķināt un skaitliski salīdzināt nav iespējams.

Manuprāt, mēs runājam par diviem pamatjautājumiem, un pirmais pamatjautājums ir jautājums par ticību: vai mēs ticam. Un otrs ir jautājums par to, vai mums ir noteikta drosme un tālredzība.

Sāksim ar ticību. Eirozonas problēmas būtība ir tā, ka šī vienotā valūta, kāda tā bija izveidota deviņdesmito gadu beigās, bija izveidota bez drošiem pamatiem. Citiem vārdiem sakot, tā bija priekšlaicīga. Vienotai valūtai ir savi noteikti priekšnosacījumi, un tie priekšnosacījumi nebija izpildīti. Nebija un joprojām nav pietiekamas darbaspēka mobilitātes, nav fiskālo transfertu, nav kolektīvo parādzīmju, nav tā sauktās pēdējās instances aizdevēja. Un, galvenais, Eiropā joprojām trūkst mehānismu, kā nodrošināt fiskālo atbildību. Rezultāts: tāda valsts kā Grieķija savulaik nespēja pretoties kārdinājumam uzvesties bezatbildīgi. Un tagad tā problēmas būtība ir tā, ka Grieķija faktiski prasa no atbildīgajām valstīm, tādām kā Vācija, uzņemties līdzatbildību par tās parāda finansēšanu. Protams, Vācija par to nav sajūsmā, tāpat kā Virdžīnijas valsts pirms vairāk nekā 200 gadiem nebija sajūsmā par to, ka tai jāmaksā par citu Amerikas toreiz vēl nesavienoto valstu parādiem. Bet gandrīz visiem ir skaidrs, ka tā tas turpināties nevar, ka solidaritāte Eiropā nav iespējama bez atbildības un ka vienota valūta nevar funkcionēt bez ciešākas integrācijas, nedz arī bez solidaritātes Eiropas mērogā. Lai eiro varētu būt dzīvotspējīgs un izdzīvot, ir nepieciešams ielikt tos pamatus jeb, citiem vārdiem sakot, nodrošināt ciešāku gan fiskālo, gan politisko integrāciju. Tas diemžēl nav daudz atkarīgs no mums, bet ļoti daudz ir atkarīgs no tādām Eiropas lielvalstīm kā Vācija, Francija un citas. Līdz ar to, kā es jau teicu, mums pirmais jautājums ir par to, vai mēs ticam: vai mēs ticam eirozonas valstu, ir īpaši to lielvalstu, spējai nodrošināt tos drošos pamatus eiro.

Tas otrs jautājums ir par to, vai mums ir šī drosme. Ir skaidrs, ka eiro dzīvotspēja prasa konkrētus soļus ciešākas integrācijas virzienā. Tas, protams, ir ļoti, ļoti tālu no tā sauktās federācijas, jā. Bet nav iespējams noliegt, ka tas ir nozīmīgs solis tieši šajā virzienā. Un līdz ar to ir diezgan skaidrs, ka mēs tagad vērojam vēsturiskus procesus, kuros veidojas pavisam jauna Eiropas Savienība. Un ir pilnīgi skaidrs, ka parādīsies vismaz divu ātrumu Eiropa: viena daļa valstu būs tās, kuras mēs varam nosaukt par kodolu, kuras būs eirozonā (pavisam noteikti ir skaidrs: ja eiro būs dzīvotspējīgs, tad tikai ar nosacījumu, ka būs arī ciešāka ekonomiskā un politiskā integrācija!), un būs perifērija - tās būs visas pārējās valstis. Līdz ar to mums ir jāpieņem diezgan vēsturisks lēmums par to, vai mēs redzam savu vietu šajā kodolā vai tomēr nolemsim palikt perifērijā. Manuprāt, vienreiz mēs jau esam pieņēmuši lēmumu, un tas bija 2004.gadā. Un es uzdrošinos pateikt, ka Latvijas vēlētāji šo savu būtisko lēmumu nav mainījuši un ka mēs joprojām vēlamies būt kopā ar Eiropu, ar tās spēcīgākajām valstīm, arī tajos brīžos, kad Eiropai ir grūti.

Tātad aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pievienošanos eiro kopumā.

Paldies. (RP frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es mēģināšu būt pavisam konspektīvs. Man liekas, ka argumenti, kas rāda, ka mums būtu tautsaimnieciski un visādi citi ieguvumi no iekļaušanās eirozonā, manā uztverē, ir absolūti pārliecinoši, un es negribu nevienu no tiem atkārtot.

Turpretī no opozīcijas mēs dzirdam pamatā ļoti daudzus tādus galīgi retoriskus un nekonkrētus jautājumus par to, vai mēs kaut ko sasniegsim nākotnē. To, vai kaut ko sasniegsim nākotnē, mēs tikai nākotnē zināsim, un, protams, te nevar dot nekādu skaidru „jā” vai „nē” atbildi.

Un tad ir arī vairāki tādi tukši apgalvojumi. Man ir aicinājums Bērziņa kungam pirms katrām šādām debatēm nolasīt un vēlreiz atgādināt mums vārda „demagoģija” definīciju. Es domāju, ka tas nāktu par labu.

Otrs priekšlikums būtu, ka jūs varbūt varētu to papildināt ar vārda „vāvuļošana” definīciju, un tad varbūt to daži cilvēki ievērotu.

Te daudzi ir minējuši... te vairāki ir minējuši, it kā eirozonas grūtības sākās ar eiro. Tas jau ir nu galīgi, galīgi nepareizi! Pamatā grūtības sākās kaut kur pāri okeānam ar ļoti neatbildīgu banku rīcību, un tā neatbildīgā banku rīcība pārsviedās uz eirozonu - faktiski arī uz tām valstīm, kas nav eirozonā.

Es gribu arī pavisam īsi pieminēt, ka Igaunijā atbalsts eiro ir pieaudzis - tieši pēdējā laikā ir pieaudzis, nevis krities. Savulaik arī daudzi Igaunijas iedzīvotāji bija diezgan skeptiski attiecībā uz eiro ieviešanu. Tagad to atbalsta 64 procenti. Tas ir ļoti labs rādītājs, un tas ir pēc tam, kad viņi jau ir iestājušies eirozonā. Tā ka nevarētu teikt, ka viņiem kaut kas tur nācis par sliktu.

Es gribu beigt ar trim lietām.

Pirmais. Kad mēs būsim eirozonā, manā uztverē, pats par sevi saprotams ir tas, ka mums ir jāuztur fiskālā disciplīna. Par to mēs esam runājuši, un to vajadzētu atgādināt.

Otrs - un par to arī jau Eiropā runā - ir tas, ka jākontrolē banku bezatbildīga rīcība. Vienkārši bankām ir jāparedz kaut kādi stingrāki nosacījumi, lai nevar ar naudu bārstīties tā, kā bankas ir bārstījušās, un tad nonākt tādās problēmās, kādas ir Īrijā, kur varbūt tās ir vissmagākās, un arī Grieķijā, kas ir iespaidojusi arī Kipru, kur tās problēmas būs vēl ilgstoši.

Un pats pēdējais. Ir vairākas valstis, kas ir ieviesušas eiro, un no tām mēs varam ļoti labi mācīties, kas ir jādara, lai nevarētu izmantot tieši šo pārejas brīdi, lai celtu cenas bez kaut kādiem būtiskiem pamatojumiem.

Tā ka ir trīs lietas, es domāju, un tās ir šādas: fiskālā disciplīna, banku darbības regulēšana un mācīšanās no citiem, kā nodrošināt, lai mūs nevar izmantot tajā brīdī, kad mēs pārejam uz eiro.

Liels paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gan nesniegšu definīciju jēdzienam „demagoģija”, bet mēģināšu runāt par lietu.

Nacionālā apvienība uzsāka diskusiju gan savu biedru vidū, gan atbalstītāju vidū, pieaicinot ekspertus, kas vērtēja argumentus „par” un argumentus „pret”. Diskusija tika sadalīta divās daļās, vērtējot tā sauktos ģeopolitiskos aspektus un ekonomiskos aspektus. Par pamatu Nacionālās apvienības valdes un frakcijas vakardienas lēmumam - atbalstīt šodien Euro ieviešanas likuma projektu - kalpoja galvenokārt ģeopolitiskie aspekti, un, proti, to varētu definēt vienā teikumā: mēs negribam nākotnē atrasties Eirāzijas zonā, mēs gribam nākotnē atrasties Rietumeiropā.

Par ekonomiskajiem aspektiem. Ir, neapšaubāmi, daudz pozitīvo ekonomisko aspektu, es minēšu tikai dažus: valūtas konvertācijas izdevumu mazināšana, iespējas komersantiem izmantot dažādus finanšu risku pārvaldības instrumentus; zemākas un stabilākas procentu likmes kredītiem. Šodien jau tika runāts arī par banku uzraudzības mehānismu, kas šobrīd top. Es domāju, ka tas arī ir vērtējams pozitīvi.

Runājot par negatīvajiem aspektiem, jāteic, ka arī tādi ir, un Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šiem jautājumiem līdz otrajam lasījumam ļoti nopietni vajadzētu strādāt gan valdības vadītājam, gan Finanšu ministrijai un, iespējams, arī Ekonomikas ministrijai. Proti, vērtējot... šeit jau Rasnača kungs minēja... kaut vai Kipras piemēru, kas daudzreiz izskanēja arī mūsu diskusijās tieši no ekspertu puses, eksperti vērsa mūsu uzmanību uz to, ka Latvijā šobrīd ieplūst diezgan lieli finanšu spekulāciju darbībām paredzēti līdzekļi un ka tie tiek ieplūdināti gan finanšu sektorā, gan arī nekustamajos īpašumos. Un tas ir zināms risks: mēs ar vienu kāju dodamies Eiropas virzienā, taču atstājam, tā teikt, zināmu striķīti, ar kuru mūs var raustīt mūsu Austrumu kaimiņš caur šīm tā sauktajām „investīcijām”, kuras es gan gribētu iekļaut pēdiņās.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka šiem jautājumiem ir jāpievērš ļoti būtiska uzmanība un tie ir jārisina līdz šī likumprojekta apstiprināšanai otrajā lasījumā.

Diskusiju gaitā mēs nonācām pie vēl viena būtiska secinājuma. Kas ir vērojams arī šobrīd sabiedrībā kopumā? Proti, vai notiek darbs ar sabiedrības informēšanu? Es teiktu, ka darbs ir ļoti vājš. Vai ir plāns, kā mēs cilvēkiem stāstīsim, piemēram, par to, kas ir ierakstīts šajā likumprojektā, ko mēs šodien skatām? Kā notiks naudas apmaiņa? Cik ilgs būs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods? Kas notiks ar grāmatvedības uzskaiti? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Ja jūs kāda uzņēmuma grāmatvedim šodien pajautāsiet, vai viņš to zina, tad... Es domāju, ka viņš to nezina. Tāpēc nav ko brīnīties, ka cilvēki laukos īsti nesaprot, kāpēc ir nepieciešams eiro un kā notiks eiro ieviešana. Zināmā mērā tas rada arī mītus.

Mēs uzskatām, ka Ministru prezidenta, finanšu ministra, Latvijas Bankas galvenais uzdevums šobrīd ir sabiedrības informēšana. Un jāsaka, ka no Nacionālās apvienības puses ir varbūt tāda neliela neizpratne par to, ka šīsdienas diskusijā nepiedalās nedz Ministru prezidents, nedz Latvijas Bankas pārstāvis, nedz finanšu ministrs. Ja viņi piedalītos, tas būtu ļoti būtiski, jo arī šī diskusija, kas šobrīd ir Saeimā, vērtējot „par” un „pret”, ir zināms informācijas avots sabiedrībai.

Es ceru, ka turpmākā mēneša vai pusotra laikā attiecīgās amatpersonas aktīvi iesaistīsies sabiedrības informēšanā.

Kā jau es teicu, Nacionālā apvienība uzskata, ka eiro ir jāievieš, bet svarīgi, lai šajā laika periodā līdz otrajam lasījumam risinātu gan sabiedrības informēšanas jautājumus, gan arī tos ekonomiskos riskus, uz kuriem mēs esam norādījuši kā uz iespējamiem... nevis iespējamiem, bet faktiski šobrīd jau esošiem... uz jau esošām situācijām, kurās mēs redzam, ka Latvijā tiek ieplūdināti ievērojami finanšu spekulāciju darbībām paredzēti līdzekļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, visi cienījamie kolēģi! Arī es vēlos izteikt savu viedokli par eiro.

Eiro, manuprāt, ir viens no tiem retajiem Latvijas ilgtermiņa mērķiem, kurš ir nosprausts desmit gadu periodā un kura īstenošanai mēs tagad tuvojamies lieliem soļiem. Un tas visnotaļ ir apsveicami. Un tā, manuprāt, Latvijas valstij ir arī iespēja ekonomikas attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei.

Pie likumprojekta nodošanas deputāts Zaķis jau minēja šos ieguvumus, kas būs tūlītēji un uzreiz mums nesīs kaut kādus ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kādi tie bija?”) Bet es gribētu akcentēt to, ka šī eiro ieviešana, protams, ir iespēja, bet tā uzreiz nav arī garantija, ka visa Latvijas attīstība ies uz augšu. Un tāpēc mums būtu jāmācās no kļūdām, ko pieļāva Grieķija. Kad viņiem bija šī iespēja attīstīties, tika pieļautas būtiskas kļūdas, un sanāca tā, kā mēs tagad redzam. Tagad tā ir jāglābj, un vēl visas tālākās sekas...

Latvijai vajadzētu virzīties uz tautsaimniecības attīstību un nacionālo interešu aizstāvību. Un vēl viena lieta, ko šodien no šīs tribīnes arī Dana Reizniece-Ozola minēja, - par šo 8 procentu atbalstu eiro, kas tagad ir kaut kādās statistikās minēts. Un tā, manuprāt, ir ļoti svarīga lieta. Mums, parlamentam, un arī valdībai ir jādomā, kādā veidā informēt, runāt par eiro ieguvumiem, jāskaidro arī opozīcijai, kādi ieguvumi būs no eiro, un tas jādara ne tikai... Tas obligāti ir jādara parlamentā un varbūt ne tikai komisijās. Varbūt ir jāvelta arī kāda atsevišķa sēde šim jautājumam, varbūt Sarkanajā zālē jārīko kādas debates, lai skaidrotu, lai visi varētu izteikt savu viedokli un iegūt arī atbildes uz to, lai varētu tam veltīt... Šodien mēs šeit runājam no tribīnes, bet runāsim arī komisijā. Ir jārunā vēl un vēl, un vēl, lai tiktu iegūta skaidrība šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Es neesmu ekonomists. Es esmu vēsturnieks, un līdz ar to es vairāk paļaujos uz faktiem, nevis, teiksim, uz Latvijas Bankas prezidenta vāvuļošanu „900 sekundēs” vai Vilka kunga stāstiem par to, cik „faini” mums būs tālāk aizņemties. Sagadīšanās pēc es savai vēsturiskajai ekskursijai izvēlējos to pašu valsti, ko Čigānes kundze, - Dāniju, un paskatījos, ko tad Dānijas valstsvīri teica pirms tiem padsmit gadiem, kad Dānija gatavojās referendumam. Finanšu ministrs teica: „Ja teiksim „nē”, tad mūsu labklājība samazināsies par 20 miljardiem kronu.” Arodbiedrību konfederācija: „„Nē” nozīmēs 35 tūkstošu darba vietu zaudēšanu.” Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens: „Pēc „nē” palielināsies īres maksas.” Larss Kristensens, Danske Bank galvenais ekonomists: „„Nē” nozīmēs 100 miljardu kritumu akciju tirgū.” Vēl dienu pirms referenduma premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens teica: „„Nē” izmaksās dārgi. Tas nozīmē, ka Dānijai ar visu vajadzēs tikt galā, esot ārpusē - ārpus kopienas, ārpus ietekmes, ārpus drošības. Ja jūs joprojām šaubāties, tad nopietni padomājiet par saviem bērniem un mazbērniem. Tā ir mana pārliecība, ka viņi ir pelnījuši „jā”!”

Un ko tad Dānija saka šodien? Interesanti, ka pēc šiem gadiem ekonomists Nikolajs Senels Europe News publikācijā raksta: „Katram Dānijas iedzīvotājam būtu tagad jādod [prom] deviņi tūkstoši eiro, ja mēs 2000.gadā būtu balsojuši „jā” [referendumā] par pievienošanos eiro. Dānija šobrīd ir ietaupījusi 40 miljardus eiro. Un politiķi un komentētāji, kuri draudēja mums un mudināja balsot „jā”, tagad ir parādā mums atvainošanos.” (No zāles dep. J.Reirs un dep. I.Čepāne: „Kas to saka?”) (Nikolajs Senels, ekonomists.) Es varu pēc tam parādīt izdruku. (Frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni.)

Tā ka tas ir tas iemesls, kāpēc viņu nauda izskatās pēc kronas, bet īstenībā ir eiro. Kas mums traucē tādu pašu ceļu iet?

Un noslēgumā es gribu citēt vēl viena gudra cilvēka izteikumu: „Pēc Latvijas jau tā lielajiem taupības pasākumiem negribētos kļūt vēl arī par donoru tiem, kuri taupīt nevēlas. Eiro ieviešana nozīmē ne vien labumus, bet arī lielus izdevumus - apmēram 200 miljonus eiro. Esmu vēl dzirdējusi argumentu: „Mūsu lats jau tāpat ir piesaistīts eiro, nu tad tik stājamies iekšā! Kāda starpība?!” Bet tā nav. Nepieciešamības gadījumā mainīt valūtas piesaisti ir daudz vieglāk nekā mainīt pašu valūtu. Ja būs redzams, ka eirozona virzās uz labo pusi, tad vajadzētu pieprasīt konverģences ziņojumu. Būt spēcīgo valstu grupā ir laba lieta, bet censties būt pie „lielajiem puišiem” par katru cenu - nezinu, vai tas šobrīd būtu labākais risinājums.” (Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, VIENOTĪBA).

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (RP).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es sākšu ar dažām replikām, atbildot uz dažiem opozīcijas deputātu komentāriem, kurus mēs šodien šeit esam dzirdējuši.

Pirmkārt, atbilde Seržanta kungam attiecībā uz Dānijas piemēru. Tā ir taisnība, ka 2000.gadā Dānijas tauta referendumā nobalsoja pret eiro ieviešanu, un galvenais iemesls bija tas, ka eiro pozīcijas finanšu tirgos un eiro kā valūtas stabilitāte toreiz nepārliecināja Dānijas tautu. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Protams, viņiem tas salīdzinājums bija pret viņu valūtu, kas ir Dānijas krona. Dānijas krona, Zviedrijas krona - tās, protams, ir nesalīdzināmi stabilākas, drošākas un, finanšu tirgu skatījumā, uzticamākas valūtas nekā Latvijas lats, kuru mēs, protams, ļoti cienām.

Attiecībā uz Elksniņa kunga teikto, ka 2008.gadā, neieviešot eiro, nekas traks nenotika (manuprāt, tie bija viņa vārdi). Mani atmiņa neviļ: 2008.gadā Latvijā jau pilnā sparā plosījās dziļākā krīze, kas tobrīd pasaulē bija novērojama. Es, protams, neapgalvoju, ka, ja mēs jau tad būtu eirozonā, mums šīs krīzes nebūtu, bet taisnība ir apgalvojumam, ka to krīzi mums būtu bijis iespējams pārdzīvot daudz nesāpīgāk - iespējams, pat bez starptautiskā aizdevuma programmas. Tas ir tikai pieņēmums, protams.

Tāpat Elksniņa kungs minēja, ka iestāšanās eirozonā draudētu ar zināmu neatkarības zaudēšanu. Es atceros, ka, uzsākot starptautiskā aizdevuma programmu, arī tā tika saukta par Latvijas suverenitātes un neatkarības zaudēšanu. Tā ka, es domāju, tas arguments nav īsti labi raksturojošs... nav īsti piemērots attiecībā uz mūsu ieiešanu eirozonā.

Reiznieces-Ozolas kundze uzdeva retorisku jautājumu, vai eirozona šobrīd ir stabila, un atbildēja uz šo jautājumu, sniedzot daudzus piemērus un komentārus, kas apgalvo to, ka eirozona nav stabila un ka risinājums ir iespējams, tikai ieviešot ciešāku fiskālo integrāciju. Nu, es varu atbildēt, ka pie ciešākas fiskālās integrācijas tiek strādāts, un mēs paši nepastarpināti pie tā strādājam Eiropas lietu komisijā. Tas ir viens no šiem Eiropas tiesību aktu projektiem, tā sauktā divpaka, kas ir divu regulu projekts, kas attieksies, protams, tikai uz eirozonas valstīm, bet tas ir tieši vērsts uz ciešāku eirozonas dalībvalstu budžetu koordināciju.

Un pēdējais. Opozīcijas deputāts, kuram es gribētu atbildēt, ir Pimenova kungs. Atcerēsimies uzrunu, ar kuru viņš atklāja šīs debates! Viņš raksturoja situāciju, kāda valdīja valstīs, kuras pievienojās eirozonai un kuras pēc to pievienošanās eirozonai... kā rezultātā šīs valstis zaudēja konkurētspēju. Un šai situācijai, ko viņš aprakstīja, bija pārsteidzoša līdzība ar situāciju Latvijā pirms krīzes, kas sākās 2007.gada nogalē, un tas liek domāt, ka tas ir vairāk saistīts ar to, kurā ekonomiskā cikla posmā tajā brīdī šīs valstis atradās, taču tas nebūt neliecina, ka šai situācijai bija kaut kāda saistība ar šo valstu pievienošanos eiro. Bet, protams, viņš droši vien man oponēs savā otrajā runā.

Izskatot šo likumprojektu, es aicinu paskatīties uz eiro un uz eirozonu atsevišķi. Kas ir eiro? Eiro ir globāli atpazīstama valūta ar labu reputāciju, turklāt tā asociējas ar vienu no attīstītākajiem pasaules reģioniem. Protams, tas nav pietiekams iemesls, lai mēs šo valūtu ieviestu kā vienīgo norēķinu līdzekli Latvijā.

Savukārt eirozona ir daudz plašāks jēdziens. Eirozona ir Eiropas monetārās savienības pārvaldības sistēma, padziļināta tās dalībvalstu integrācija, sadarbība un rafinēts uzraudzības un kontroles pasākumu kopums. Turklāt te ir jāņem vērā arī būtisks apsvērums, ka eirozonas pārvaldība ir strauji pilnveidojusies pēdējos piecos gados, un pilnveides plāni tiek zīmēti jau nākamajiem pieciem gadiem un arī tālākai perspektīvai. Līdz ar to eirozonu, kurai mēs pievienojamies, vairs nevar salīdzināt ar to eirozonu, kurai, piemēram, savulaik pievienojās Slovākija un Slovēnija.

Mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis skaidri iezīmēja, ka šīs pārmaiņas ir ļoti būtiskas, jo, sākoties krīzei, sākās šis nozīmīgais izmaiņu periods Eiropas Savienībā un eirozonā. Gan pati krīze, gan reakcija uz tās cēloņiem ir spilgtākā globalizācijas izpausme eiroatlantiskajā reģionā kopš pēdējās NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās. Ja mēs neignorējam šīs tendences, tad patiess ir apgalvojums, ka lats nav ilgtermiņa spēlētājs, bet eiro ir ilgtermiņa spēlētājs.

Vēl ir svarīgi apzināties arī to, kā interesēs ir nostāja „pret” Latvijas pievienošanos eirozonai. Krīzi, kas sākās pirms pieciem gadiem un turpinās vēl joprojām, var vienkāršoti raksturot kā divu pušu cīņu. Vienā pusē esam mēs, politiķi, aiz kuriem stāv tauta un nacionālās intereses, bet otrā pusē ir finanšu tirgi, kas kontrolē kapitālu. Objektīvu apsvērumu dēļ šie finanšu tirgi ir pieņēmuši, ka pastāv pārāk lieli riski, un ir izteikuši neuzticību atsevišķām valstīm, un tas, bez šaubām, atstāj iespaidu uz eirozonu un uz Eiropas Savienību kopumā. Mūsu uzdevums ir veicināt šīs attieksmes maiņu, mazinot bažas par riskiem, ar konkrētu rīcībpolitiku. Un mana kolēģe no Eiropas lietu komisijas apliecinās, ka darbs Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes līmenī pie šiem jautājumiem notiek intensīvā režīmā, un arī mēs savas kompetences ietvaros šajā darbā aktīvi piedalāmies.

Līdz ar to turpināšu, ka šobrīd ir svarīgi panākt, lai šie finanšu tirgi sakustas un liek kapitālam atkal strādāt. Latvijā tas daļēji jau notiek, bet šīs tendences turpināšanās ir jāveicina tālāk. Mūsu pievienošanās eirozonai būtu reāls un vajadzīgs rīcībpolitikas gājiens, kas arī sniegtu savu ieguldījumu kopējā atbildē krīzes sekām.

Līdz ar to var izteikt apgalvojumu, ka tie, kas kavē Latvijas pievienošanos eirozonai, ir ieņēmuši to pašu pozīciju, kuru ir ieņēmuši finanšu tirgi. Taču finanšu tirgi nepārstāv tautas intereses, bet gan pārstāv paši sevi. Es aicinu tomēr mūs vadīties pēc tautas interesēm, nevis finanšu tirgu interesēm.

Komentārs attiecībā uz referenduma rīkošanu.

Tik tiešām pievienošanās nosacījumos, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija paredzēts, ka visas jaunās dalībvalstis piedalīsies monetārajā savienībā. Par laiku, kad tam jānotiek, nekas nebija teikts. Bet kopš tā laika neviena valdība nav mainījusi politiku attiecībā uz eirointegrāciju, bet ir pārmantojusi jeb turpinājusi iepriekšējās valdības politiku. Līdz ar to esošās valdības lēmumi un rīcība šajā sakarā ir pilnīgi leģitīma.

Manuprāt, ir divas lietas, par kurām šobrīd nav vērts runāt, un tās ir eirozonas izjukšana un Latvijas nepievienošanās eirozonai vispār. Tātad paliek jautājums: kad Latvija pievienosies eirozonai? Un te es gribu raksturot tādu nevēlamu situāciju, kas varētu rasties referenduma gadījumā.

Pieņemsim, ka referenduma kārtībā tiktu izteikts noraidījums valdības izvēlētajam datumam, kurā pievienoties eirozonai. Šis apsvērums valdībai radītu tādus sarežģījumus, kas liktu no domas par eiro ieviešanu atteikties uz vairākiem gadiem.

Pieņemsim, ka šis šobrīd valdības izvēlētais datums tiek noraidīts. Valdība nosaka nākamo datumu, pēc sešiem mēnešiem arī tas tiek noraidīts. Un tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr sabiedrības noskaņojums ir mainījies un beidzot kaut kāds datums referenduma kārtībā tiek apstiprināts. Taču ir jāsaprot, ka valdība fiskālo politiku nevar pakārtot eiro ieviešanas atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Tas, pirmkārt, nebūtu lietderīgi, jo ir prioritāšu pakārtošana kaut kādam konkrētam mērķim. Un, ja tas mērķis ir kaut kāds abstrakts nākotnes brīdis, tad tam pakārtot politiku, kas tomēr prasa zināmus resursus, nebūtu prātīgi. Un turklāt ar fiskālo politiku Māstrihtas kritērijus nevar tā vienkārši regulēt: tie ir lielā mērā atkarīgi no ārējiem apstākļiem. Kā piemēru es varu minēt šādu situāciju: ja turpina pieaugt Latvijas eksports, inflācija Latvijā tiešām var pārsniegt attīstītāku un produktīvāku Eiropas Savienības valstu līmeni, jo mums varētu rasties relatīvi lielāks cenu pieaugums, līdz ar to arī lielāka inflācija. Un tas radīs sarežģījumus attiecībā uz inflācijas kritērija izpildi.

Līdz ar to ir patiess apgalvojums, ka, atsakoties no pievienošanās eirozonai 2014.gada 1.janvārī, tā būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku, iespējams, pat uz nākamo reizi, kad ekonomikā notiks korekcija jeb krīze.

Līdz ar to, kolēģi, nobeigumā es gribu teikt, ka esošā iespēja jāizmanto. Šī iespēja nav nokritusi no gaisa, bet ir mērķtiecīga darba rezultāts, kuru izsviest vējā būtu nepareizi. Un es, protams, aicinu balsot „par” šo likumprojektu. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Man nelika mierā manas kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas uzburtās ainas. Tās bija diezgan drūmas. Es sapratu, jā, ka eiro ir slikts, ir bijis slikts un būs slikts un ka tā nav valūta, kurai var uzticēties. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Dolārs!”) Ja es būtu audzis mucā un pa spundi barots, tad, loģiski, šie būtu vienīgie argumenti. Pie tam, izteikti diezgan emocionāli, tie varētu ietekmēt arī mani uz ilgiem gadiem. Bet pieņemsim tādu situāciju, ka es joprojām esmu mucā, bet pa spundi man iemet A4 formāta lapu, uz kuras ir Danas Reiznieces-Ozolas amatpersonas 2011.gada deklarācija, kurā es izlasu, ka viņai ir kredīts gandrīz 37 tūkstošu eiro apmērā, kas kaut kad ir bijis lielāks... (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Es nebaidos saglabāt latu!”) Un tad es nevarētu saprast... nevaru saprast: eiro ir slikts, tam nevar pievienoties! Tas praktiski arī ir bijis slikts, bet tajā pašā laikā cilvēks uzticas eiro savā privātajā dzīvē. Kura tad ir īstā Dana Reizniece-Ozola? Vai tā, kas šeit publiski stāsta, ka ir eiro slikts, un neuzticas tam, vai tā Dana Reizniece-Ozola, kura privātajā dzīvē tam uzticas? Vai viņa ir pārkreditējusies latos? Viņai tāda iespēja pastāv - vērsties bankā un pārkreditēt latos šo kredītu. Vai viņa to ir izdarījusi? Vai viņa to darīs?

Tas pats Saeimā attiecas uz daudziem citiem kolēģiem. Ja jau privātajā dzīvē jūs uzticaties eiro, tad kāpēc jūs mēģināt argumentēt un pierādīt pārējiem jeb Latvijas tautai, ka eiro ir slikts (Deputātu I.Zariņa, D.Reiznieces-Ozolas un J.Ādamsona starpsaucieni.), paši tajā pašā laikā ar savām konkrētajām darbībām pamatojot, ka jūs uzticaties eiro? (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien ir aizraujošas debates, un vienlaikus man ir prieks, ka visumā tās ir kvalitatīvas, it īpaši salīdzinot ar citām. Es noteikti nesacentīšos emocijās ar dažiem kolēģiem, bet vienlaikus gribu paskatīties uz pieciem jautājumiem šā likumprojekta kontekstā, lūkojot caur atbildēm uz tiem pamatot savu attieksmi pret šo likumprojektu un arī kopumā pret eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra.

Un pirmais varētu būt varbūt nemaz ne tik retorisks, bet tomēr jautājums: kas ir eiro? Kas ir šī naudas vērtība? Un jautājums: vai tā ir kāda sveša naudaszīme, par ko daudzi runā un kas mums būs jāiemaina pret mūsu nacionālo mīļo, pierasto un gluži simbolisko latu, vai tomēr tā ir nevis papīrs, bet gan naudaszīme? Eiro ir Eiropas Savienības spēka zīme, nevis kāda sveša naudaszīme Latvijai.

Manā skatījumā, eiro tiešām ir vairāk nekā nauda, tas ir veids, kā Eiropai būt kopā un kā Eiropai būt spēcīgai. Un es domāju, ka viens no simboliem jeb līdzībām, ar ko mēs to varam salīdzināt, ir... ziniet, par vienu no Briseles simboliem tiek uzskatīts tāds piemineklis, kas tiek saukts par „dzelzs atoma režģi” jeb Atomiumu. Tās ir tādas lielas, apaļas metāla lodes, kas ir savienotas ar lielām metāla stīpām.

Un kādēļ? Es domāju, ka tas ir veids, kas arī simbolizē tās valstis, kas ir eirozonā un ko bieži vien mēs saucam arī par kodolvalstīm. Tās savā starpā ir saistītas ar ļoti ciešām un nesaraujamām saitēm.

Mēs arī zinām, ka daudz ir debatēts pēdējo divu gadu laikā par to, ka ir risks Eiropai sadalīties divu ātrumu zonās, par to, ka Latvijas interesēs ir būt tā dēvētajā Eiropas kodolā, nevis kaut kur perifērijā. Un, lūk, šis dzelzs atoma režģis ir tāds kā simbols. Es domāju, tas ir labs salīdzinājums eiro nozīmei Eiropas Savienības attīstībā. Tāpēc ļaujiet jums nocitēt šajā kontekstā trīs teikumus no Vikipēdijas, kas varbūt ļoti vienkārši izskaidro šo līdzību ar dzelzs atoma skulptūru Briselē: „Atoms ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Tāpat atomi vai atomu grupas var savstarpēji saistīties kopā, veidojot molekulas. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kura nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības. Parasti ar vārdu „molekula” apzīmē atomu kopumu, kuru kopā tur kovalentā saite.” Un uzdrīkstos teikt, ka šo svešvārdu... šo vārdu savienojumu „kovalentā saite” (tā, kas tur kopā dažādus kodolus) mēs varam attiecināt uz eiro: tas ir eiro, kas tur kopā spēcīgākās Eiropas valstis, tās, kas arī nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”.

Un nu mēs nonākam pie otrā jautājuma: vai un kāpēc mums vajag eiro Latvijā? Manuprāt, tas ir jautājums, vai Latvijai jābūt to valstu starpā, kuras nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”.

Un tad ir jautājums: ko mēs esam centušies darīt pēdējos divus gadus? Strādājot Eiropas lietu komisijā, mēs katrā no tās sēdēm apstiprinām mūsu nacionālās pozīcijas daudzos un dažādos jautājumos. Mēs redzam, ka ir neskaitāmi... būtībā tie visi ir jautājumi, kuros Latvijas galvenā, īpašā... mūsu nacionālās intereses ir būt klāt pie eirozonas dalībvalstu lēmumu pieņemšanas, iesaistīties tajos jautājumos un tajās interesēs, kas attiecināmi primāri uz eirozonu. Es ar to gribu teikt, ka mēs esam šos divus gadus darījuši visu, lai varētu „pielīmēties” eirozonai arī tagad, kad tajā vēl šobrīd neesam.

Tikai daži piemēri. Latvija atbalstīja tā dēvētā Fiskālās disciplīnas līguma, kuru mēs ratificējām Saeimā šī gada 31.maijā, to punktu, ka... 12.pantā šobrīd ir teikts, ka dalībvalstīm, kuras nav eirozonas dalībvalstis, ir iespēja piedalīties eirozonas samitos, ja tas būtiski skar citu dalībvalstu intereses. Mūsu viedoklis tika zināmā mērā akceptēts arī pēc ļoti liela Polijas spiediena, iekļaujot līguma 12.panta trešajā daļā sekojošu redakciju: „To Līgumslēdzēju pušu valstu vai valdību vadītāji, kuru naudas vienība nav euro un kuras ir ratificējušas šo līgumu, piedalās Eurosamita apspriedēs par Līgumslēdzēju pušu konkurētspēju, eurozonas vispārējās struktūras izmaiņām un pamatnoteikumiem, ko tai piemēros nākotnē, kā arī - attiecīgos gadījumos un vismaz vienreiz gadā - apspriedēs par īpašiem jautājumiem saistībā ar to, kā īstenot šo Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.”

Saeimas Eiropas lietu komisijas šī gada 13.janvārī apstiprinātajā pozīcijā ir sekojošs teksts: „Latvijai ir būtiska informācijas apmaiņa un caurspīdīgums, un tādēļ, ja iespējams, jāparedz veids, kā eirozonā neietilpstošās valstis, kuras apņēmušās ieviest eiro un parakstījušas šo līgumu, var piedalīties eirosamitos novērotāja statusā.” Mēs izmisīgi cenšamies „pielīmēties” un pa durvju šķirbiņu ieskatīties tajā telpā, kur ir eirozonas valstis. Bet varbūt vienkārši beidzot spersim pēdējo, izšķirošo, soli un ieiesim tajā telpā un būsim līdzvērtīgi sarunu partneri, nevis tāds pa šķirbiņu ielaists malā pasēdētājs! Jo mēs taču esam definējuši, ka tā ir mūsu patiesa valsts interese un nacionālā interese - būt tur klāt.

Tāpat mēs esam, diskutējot par banku savienības mehānismu Eiropas Savienībā, uzstājuši un konsekventi iestājušies par to, lai mums būtu iespēja jau šobrīd brīvprātīgi... uz brīvprātības pamata pievienoties šai banku savienībai arī tagad, kamēr vēl neesam eirozonā. Bet pamatā šī banku savienība tiek veidota eirozonas valstīm, un atkal mēs jau vienkārši cenšamies kaut vai nedaudz pieskarties eirozonas valstīm. Šīs pozīcijas ir vienprātīgi apstiprinātas Eiropas lietu komisijā, tātad arī ar cienījamo kolēģu no Zaļo un Zemnieku savienības un „Saskaņas Centra” atbalstu.

Tāpat arī patlaban, šodien un rīt, Eiropadomē notiekošajās diskusijās par ekonomiskās un monetārās savienības tālāku padziļināšanu Latvija ir argumentējusi, ka pilnvērtīga banku savienības darbība, par ko vakar vienojās Eiropas Savienības finanšu ministri, būs iespējama tad, ja arī ārpus eirozonas esošajām valstīm būs iespēja piedalīties. Mēs jau to, tā teikt, diedelējam ne tādēļ, ka mēs īpaši rūpētos par citām... par eirozonas valstīm, bet tādēļ, ka mēs uztraucamies, ka varam palikt ārpus šiem ļoti nozīmīgajiem instrumentiem. Taču vienīgais un patiesais veids, kā pilnvērtīgi tajos iesaistīties, ir vienkārši būt eirozonā. Tādēļ šīs „pielīmēšanās” vietā vienkārši iestājamies eirozonā!

Jautājums ir, vai var tā pastāvēt malā un, kādu gabaliņu, kādu rozīni no tās eirozonas instrumentiem paķeksējot, turpināt dzīvot tālāk, kā mums iesaka cienījamie opozīcijas pārstāvji. Un ļaujiet man to salīdzināt ar koalīciju, kas veido Ministru kabinetu un attiecīgi virza un veido lielāko daļu lēmumu, es teiktu - pat 99 procentus lēmumu. Un ir opozīcija, kura, protams, var nākt ar saviem ierosinājumiem, var lūkot ietekmēt likumus un reizumis to arī izdara. Bet diezin kādēļ katras partijas mērķis ir būt koalīcijā un veidot valdību? Tādēļ, lai veidotu šos lēmumus, nevis kā opozīcija censtos retumis ko arī panākt. Un tas ir tas pats jautājums: vai Latvijai vajadzētu būt šajā maliņā vai tomēr būt Eiropas koalīcijas centrā un pieņemt līdzvērtīgus lēmumus?

Mēs nonākam pie trešā jautājuma: no kā mēs visvairāk baidāmies? Es ne tik daudz runāšu par to, no kā baidās mūsu kolēģi politiķi, bet par to, par ko ir visvairāk bažu sabiedrībā. Ar cilvēkiem diskutējot, redzam, ka no jauna līdz vecam varbūt ir trīs galvenās bažas, ko es esmu manījusi.

Pirmām kārtām, protams, bailes no naudas vērtības zaudēšanas. Un šeit mums ir jāskaidro, ka lats savu vērtību saglabās mūžīgi. Arī pēc 50 vai pēc 100 gadiem, atrodot piecu latu vai desmit latu naudaszīmi kādā grāmatā, kur vecmāmiņa to būs ielikusi, to varēs paņemt, aiziet uz Latvijas Banku un tieši par šo fiksēto kursu samainīt. Un nebūs tā, kā mēs to esam pieredzējuši, šobrīd atrodot kādu Padomju Savienības rubli vai pat tā dēvēto repšiku, - ka tam vērtības vairs nav un to vairs nevar samainīt. Latu mūžīgi varēs apmainīt pret eiro, un tas ir jāsaprot un jāskaidro.

Tāpat mums ir milzīga nostalģija pēc mūsu skaistajiem skursteņslauķiem, piparkūkām, zvaniņiem un citām suvenīrmonētām, bet arī tās nekad nezaudēs savu vērtību tieši tāpat kā jebkurš lats. Un arī turpmāk, jau pēc iestāšanās eirozonā, Latvijas Bankai būs tiesības izdot Latvijas īpašās eiro suvenīrmonētas, un mums atkal būs iespēja iegūt savas skaistās jubilejas monētas.

Un tādēļ ir ļoti svarīgs šis skaidrojums, ka šis ir pilnīgi cits process, kas ir atšķirīgs no tiem, kādi ir pieredzēti iepriekšējo naudas reformu gadījumos. Šobrīd tā ir naudas maiņa, un lats patiesi saglabās savu vērtību, tam būs fiksēta vērtība uz mūžīgiem laikiem, nevis jau pēc mēneša varbūt būs kaut kas nokavēts.

Ceturtais mans jautājums: vai šie pretargumenti, kuri ir gana krāšņi un kurus arī šodien mēs esam gana daudz dzirdējuši, ir patiesi? Es domāju, ka varu ietaupīt savu laiku, jo daudzi mani kolēģi no koalīcijas jau ir minējuši šo absurdu, ka lielākie eiro pretinieki savus kredītus un savus uzkrājumus ir veidojuši eirovalūtā, tādējādi savos darbos apliecinādami pilnīgu uzticību šai valūtai. Un tādēļ es uzskatu, ka šie pretargumenti ir patiešām falši.

Protams, ir saprotama arī opozīcijas pārstāvju un kolēģu izvēlētā poza šobrīd, jo, redzot, cik sabiedrībā ir zems atbalsts eiro, nudien ir diezgan grūti uzņemties atbildību, iestāties par to un izskaidrot, kādēļ šobrīd tas ir vajadzīgs. Ir pilnīgi loģiska šī poza - pieslieties izteiktam vairākumam un visumā populāri turpināt runāt, ka mums nevajag eiro, kaut gan vēl pavisam nesen paši ir bijuši tie, kuri pieņēmuši likumu un parakstījuši dažādus dokumentus par iestāšanos. Tā ir tikai dabiska pozīcija!

Un, saprotot to, ka šie pretargumenti ir falši un populāras pozīcijas izvēlēti, mēs nonākam pie piektā jautājuma: kāds ir sabiedrības viedoklis un kā ir iespējams būt drošiem par to, ka sabiedrība atbalstīs mūsu lēmumu - no 2014.gada 1.janvāra ieviest eiro? Mēs zinām, ka atbalsts eiro šobrīd ir ļoti zems, un tāpēc es tiešām uzsveru, ka šobrīd valdības pienākums ir nekavējoties skaidrot eiro ieviešanas principus, skaidrot visus jautājumus, kas ir radušies iedzīvotājiem, kliedēt visas tās bažas un mītus, ko kolēģi gan populāru, gan daži arī savtīgu iemeslu dēļ veido, un neatlikt šo darbu līdz pavasarim vai līdz vasarai, vai līdz rudenim.

Tas gan mums ir jāpanāk no koalīcijas puses, ka valdība nekavējoties daudz aktīvāk sāk skaidrot, dot informāciju un pamatojumu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja pārliecināties par šī lēmuma pareizību.

Un noslēgumā es to salīdzināšu ar situāciju, kāda bija Igaunijā, ieviešot eiro. Tajā brīdī, kad Igaunijas parlamentam bija jābalso par ļoti līdzīgu likumu kā mums šodien - par Euro ieviešanas likumu -, atbalsts eiro ieviešanai Igaunijas sabiedrībā bija aptuveni 30 procenti. Tobrīd viņu parlaments pieņēma lēmumu balsot par šo likumu, un „par” nobalsoja aptuveni 70 procenti parlamenta. Eiro Igaunijā tika ieviests, un, „nomērot” sabiedrības viedokli pēc gada, izrādījās, ka nu jau 70 procenti iedzīvotāju atbalstīja to, ka valstī ir eiro, un bija ļoti priecīgi, ka tāds ir. Līdz ar to šī gada laikā kopš eiro ieviešanas Igaunijā atbalsts eiro ir cēlies no 30 uz 70 procentiem un akurāt sakrīt ar to daļu, cik parlamentā bija nobalsojušo par eiro.

Tādēļ es domāju, ka pirmām kārtām mums, cik vien varam, ir jācenšas līdz eiro ieviešanai izskaidrot, un varbūt arī izdosies panākt, ka atbalsts eiro ieviešanai pieaugs no šībrīža 13 uz vismaz 30 procentiem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir grūts lēmums, taču iedzīvotāji, kad sāk lietot eiro, to atbalsta jau daudz, daudz vairāk nekā tajā dienā, kad varbūt bija jāiet un bankā šī nauda jāsamaina.

Tādēļ es absolūti atbalstu šo likumprojektu un aicinu pārējos kolēģus to atbalstīt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka šodien tā vai citādāk notiek šī debate (No zāles dep. I.Čepāne: „Debates!”) par eiro ieviešanu Latvijā. Un, manuprāt, šīs debates bija nepieciešamas jau krietni, krietni sen.

Taču šīs debates arī vedina uz atsevišķām pārdomām.

Pirmās pārdomas ir tās, ka īstenībā, ja tu izsaki kritiku par eiro, par to, ka nav pietiekami informēta sabiedrība, tu esi populists. (No zāles dep. J.Reirs un dep. J.Kursīte-Pakule: „Pareizi!”)

Otrās. Protams, tiek mēģināts skaidrot sabiedrībai. Sabiedrībā pašreiz ir zems atbalsts eiro ieviešanai, tāpēc tiek mēģināts skaidrot. No sākuma tiek izmantoti makroekonomiskie skaitļi, kas ietver sevī pieaugumu... eksportu, importu un tā tālāk, bet tas diemžēl nepalīdz - tas nepalīdz, jo cilvēki to nesaprot. Tad tiek piesauktas procedūras - ka tas ir pēdējais vilciens (No zāles dep. J.Ādamsons: „...uz Sibīriju!”), kurā mums jāielec, un tā tālāk, jo tur tādi modeļi, šādi modeļi... Un atkal īsti nesaprot nekā, un nemainās šī attieksme attiecībā uz to, vai vajag vai nevajag eiro.

Tad, protams, tiek piesaukts ģeopolitiskais aspekts. Bet mani, protams, pārsteidz tas, ka pēdējā laikā ģeopolitiskais aspekts tiek pārāk reducēts... principā šī ģeopolitiskā izvēle mums tiek reducēta līdz, kā teica viens mūsu kolēģis Saeimā... formulēja ļoti precīzi: „Jo tālāk no krievu lāča, jo labāk.” Tātad mēs šeit mēģinām jautājumu par eiro atkal miksēt ar kādām šādām lietām par mūsu Austrumu kaimiņiem. Un tad, kad nonākam pie šāda formulējuma, pie šādas ģeopolitiskās attieksmes, tad, manuprāt, šādi domājot, mēs... Īstenībā izskatās tā, ka mums visiem ir jāsamet sava naudiņa, kas ir palikusi pēc kredītu nomaksas zviedru bankām, jāuzvelk Ķīnā ražoti gumijnieki un cimdi, jāpaķer Polijā ražota lāpsta un jāiet būvēt mūris uz austrumu robežas, un tad pašiem tur tā draudzīgi jāsaspiežas mūra paēnā un, bailēs trīcot, jādzemdē pa bērnam gadā, pēc tam jāiemāca viņiem ir angļu valoda un tad jāsūta uz vecajām Rietumeiropas valstīm strādāt, lai tās varētu tikt vaļā no turku viesstrādniekiem.

Protams, tas ir ļoti trivializēti un absurdi, bet brīžiem, manuprāt, šīs lietas šādā veidā tiek pasniegtas.

Runājot par šo ģeopolitisko aspektu, jāteic, ka, protams, valūtas un valsts finanšu sistēmas būtiska maiņa ir arī ģeopolitisks jautājums. Tas ir jautājums par valsts drošību un ilgtspējību. Bet valsts drošība un ilgtspējība sevī iekļauj ne tikai globālas lietas, bet arī to, kas notiek Latvijā. Tā ir iekšējā ekonomiskā stabilitāte, nodarbinātība, demogrāfija, uzņēmumu skaita pieaugums, un, manuprāt, eiro nekādā gadījumā tieši negarantēs kaut kādu drošību no Krievijas maigās varas. Mums īstenībā ir jārunā ar cilvēkiem, jāskaidro viņu tiešās vajadzības, jo viņiem ir daudz neatbildētu jautājumu. Taču tās diskusijas, kas notiek dažādās auditorijās, pamatā ir vērstas uz to, ka politiķi viens otram pierāda, kāpēc eiro ir labs vai slikts. Viņi runā ar tādiem vārdiem, ko īstenībā vienkāršais iedzīvotājs nemaz nesaprot, un tāpēc, manuprāt, tiešām, pirms izdarām šo galīgo lēmumu...

Es pats esmu „par” eiro un esmu gatavs atbalstīt eiro, bet man nepatīk situācija, ka politiķi zināmā mērā savu politisko mērķi - eirozonu - ar lēmumiem uzspiež sabiedrībai, kurai nav pietiekami izskaidroti eirozonas plusi un mīnusi. Vēl, neapšaubāmi, ir laiks, un tas tiešām ir obligāti jādara. Un es piekrītu kolēģei Kalniņas-Lukaševičas kundzei, ka tas ir valdības steidzamais darbs, kas ir obligāti jādara, jo ir jāmaina sabiedrības attieksme pret eirozonu. Es arī domāju, ka liela daļa šeit sēdošo, ja šī sabiedrības attieksme būtu pozitīva, varētu droši nospiest „jā” pogu, kad tiks veikts balsojums par eiro ieviešanu. Tad nebūtu nekādas plašas diskusijas par šiem jautājumiem.

Man patika viens raksts kādā portālā, kur bija apkopots tas, ka īstenībā sabiedrība, runājot par eiro, pašlaik sadalās četrās daļās. Pirmā daļa ir tie, kas, ieviešot eiro, brauks ar to lielo, balto kuģi, kas ir pilns ar labumiem. Otrā ir tie, kas īstenībā zināmā mērā akli tic Valdim Dombrovskim, jo viņš ir izvedis Latviju no krīzes, un, protams, viņam ir jāsaka liels paldies par daudzām lietām. Trešie ir tie, kas, protams, nekad netic Valdim Dombrovskim un arī neticēs ne eiro, ne kam citam. Un ceturtie ir tie, kas mēģina argumentēt, kāpēc un ko mēs zaudēsim vai neiegūsim, iestājoties vai neiestājoties eirozonā. Bet, manuprāt, tas, ka sabiedrība sadalās šādās četrās daļās - un īstenībā tā tas arī pašreizējā brīdī ir -, nav tas pareizākais signāls, jo sabiedrībā vajadzētu būt tikai diviem viedokļiem - „par” vai „pret” eiro. Turklāt „par” viedoklim vajadzētu būt daudz lielākam nekā „pret” viedoklim. Un tāpēc es katrā ziņā aicinu strādāt pie sabiedrības informēšanas, lai sabiedrība tiešām būtu pārliecināta. Līdzīgi kā mēs savulaik pieņēmām lēmumus no krievu rubļiem pāriet uz Latvijas rubļiem vai latiem, jo mēs tajā laikā bijām simtprocentīgi pārliecināti, ka tā ir pareiza izvēle. Pašreizējā brīdī, runājot par eiro, vismaz raugoties no sabiedrības aspektiem, šādas pārliecības nav. Tāpēc tā ir jāveido. Un tas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem darbiem, kas ir šajā periodā arī jāizdara.

Protams, ir šie solījumi par to, ka cenas nepacelsies augstāk par esošo līmeni, un par visu ko citu. Zināmā mērā tad varbūt tiešām vajadzētu rīkoties tā, kā kolēģe Dana ierosināja, - tad tiešām varbūt Ministru prezidentam ir jānāk šeit tribīnē un visai Latvijas tautai, tajā skaitā arī politiķiem, jāpasaka: „Jā, iestājoties eirozonā, tiešām nebūs tā, ka cenas celsies augstāk par tādu...” Jo tas tiek visās auditorijās teikts. Bet tad arī šeit to vajag pateikt un uzņemties šo pilnīgo politisko atbildību par to, ja šie rādītāji tiešām tādi nebūs: „Tad es nolieku valdības vadītāja pilnvaras, un tad šī valdība aiziet, ja tas, ko mēs esam cilvēkiem solījuši, nav izpildīts.” Tas būtu godīgs risinājums, un es domāju, ka pie šādiem nosacījumiem vispār nebūtu problēmu nobalsot par eiro ieviešanu Latvijā.

Protams, viena lieta ir solīt. Jūs pārmetat opozīcijai, ka mēs stāstām par tām sliktajām lietām, bet tikpat labi var jums pārmest par solījumiem, ka būs tā un tā, un tā. Bet var arī tā nebūt, jā. Tāpēc būsim godīgi viens pret otru!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es pateicos jums par šo ļoti kvēlo diskusiju - manuprāt, visai saturīgo -, kas mums sniedz daudz informācijas par to, ko mēs visi saprotam par problēmu, kuru tagad risinām. Es nekad neesmu izturējies slikti pret eiro vai pret Latvijas pievienošanos eiro. Es gribu pateikt, ka es tikai uzdodu jautājumu un esmu ļoti skeptiski noskaņots pret drīzu Latvijas pievienošanos eirozonai.

Es pateicos Čigānes kundzei par to, ka viņa ir pieminējusi Somijas piemēru - tas ir gan mums labs paraugs, kuram mums jāseko. Tagad Somija ir globalizācijas „paraugzēns”, bet daudzus gadus - un vēl pavisam nesen! -Somija bija viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē, sākot no savas neatkarības iegūšanas 1918.gadā līdz deviņdesmito gadu sākumam, kad Somija piedzīvoja nopietnu ekonomisko krīzi. Kāpēc Somija bija tāda? Tāpēc, ka Somija darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu savu iekšzemes ražotāju attīstību vislabākajā veidā, viņa nelaida iekšā konkurentus no... konkurentu preces iekšzemē, lai dotu „skābekli” saviem ražotājiem. Somija bija ļoti pragmatiska: neskatoties uz to, ka pavisam nesen viņa bija karastāvoklī ar Padomju Savienību, viņa attīstīja tirdzniecību tieši ar PSRS. Un tikai pēc tam, kad PSRS pārstāja pastāvēt, Somija... (Starpsaucieni no zāles.)... Somija tajā laikā ir sagatavojusies iziet pasaules tirgū un pievienojusies Eiropas Savienībai un eirozonai. Es gribu pateikt, ka Somija demonstrēja tieši to paraugu, tieši to ceļu, kuru iet es aicinu jūs un arī mūsu valdību.

Es gribu arī pateikt Rasnača kungam, ka mūsu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nav pa spēkam vienkārši rīkoties tā, kā var rīkoties tikai centrālā banka vai valdība, mēģinot novērst tos riskus, pret kuriem jūs aicinājāt mūs visus rīkoties. Tieši par to mēs iestājamies... esam iestājušies - proti, lai mūsu bankai būtu kompetence monetāro politiku veikt tā, lai šos riskus novērstu ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk, kad Latvija pievienosies eirozonai. Par nožēlu, Eiropas Centrālā banka negarantē tādas iespējas.

Es gribu arī pateikt, lūk, ko (neskatoties uz to, ka esmu jau kāds padsmitais runātājs no šīs tribīnes, skatot šo konkrēto likumprojektu). Es arī nedzirdēju atbildi uz jautājumu, kuru uzdevu, un tas nav retorisks jautājums. Valdis... es tagad runāju par kolēģi, kurš šeit uzstājās un sacīja, ka es uzdevu retorisku jautājumu: vai un kā mēs varēsim nodrošināt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā? Parāds viegli... Parādu - viegli, budžeta deficītu - viegli... Inflācija... Par inflāciju liela jautājuma zīme. Ozoliņa kungs teica, ka stabilizācijas mehānisms uzlabo situāciju eirozonā, bet... Es piekrītu, bet tas neatrisina problēmu, tas nenodrošina cenu stabilitāti. Kolēģis Lejiņš, kurš kvēli, dedzīgi kā Amerikas kongresmenis uzrunāja mūs visus, secina, ka vienotais uzraudzības mehānisms uzlabo situāciju. Nē! Šis mehānisms nenodrošina cenu stabilitāti, tāda mehānisma (VUM) vienkārši nav Eiropas Centrālajā bankā. Un nav mehānisma, kas ļautu bremzēt tos investorus, kuri ieguldīs līdzekļus nevis ražošanā, bet nekustamajos īpašumos. Un mēs būsim atkal pie tās pašas sasistās siles, kur mēs jau bijām pavisam nesen. Un Eņģeļa kungam ir taisnība. Tā kā mūsu lats bija kā ar naglām pienaglots... piesaistīts, piesiets pie eiro, mēs esam piedzīvojuši to pašu problēmu, kuru piedzīvojusi Spānija, Portugāle un Īrija.

Un pēdējais. Visnopietnāko jautājumu no šīs tribīnes uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs. Ko mēs darīsim pēc tam, ja mēs tagad nepievienosimies eirozonai? Un šeit ir divas atbildes - pirmām kārtām celt mūsu konkurētspēju, ieguldot mūsu iekšzemes rūpniecībā līdzekļus (proti, ir runa par attīstības banku), un kopt nacionālo valūtu, ļaujot mūsu bankai piekopt atbildīgu monetāro politiku.

Atbilde var būt tikai zinātniska, nevis politiska. Un...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. ... Un, ja mēs to nedarīsim šajos laikos, tad mums nebūs nekādas citas iespējas ietekmēt notikumus.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Es dzirdu visādus piedāvājumus, priekšlikumus un tā tālāk, bet ir viena laba lieta, ko mēs varam visi kopā darīt. Tā kā sabiedrības atbalsts eiro faktiski neinformētības dēļ ir maziņš, tad atgādinu, ka e-vidē ir tāds twitter konts, kas saucas eiro.lv. Tā skaudrā lieta ir tā, ka šim kontam ir tikai 367 sekotāji (tas īstenībā ir mazāk nekā manam palīgam Edmundam Jurēvicam!). Ja jūs tagad piereģistrētos un sāktu retvītot, tad tā būtu īsti, teiksim tā, vērtīga lieta, ar ko šodienas debates... Vismaz tie, kuri atbalsta eiro, retvītojiet, un tādā veidā arī tā sabiedrība, kas to veic e-vidē, uzzinās par šiem ieguvumiem un par to, kur un kas notiek.

Paldies.

Es ieteiktu fokusēties uz tēmu, lai mēs šodien varam tikt arī līdz balsošanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr aicinu sekot līdzi Saeimas sēdei un piedalīties debatēs, nevis tvītot sēdes laikā...

Es apšaubu visu jūsu ģenialitāti - vienlaikus darīt vienlīdz kvalitatīvi vairākus darbus.

Tagad vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet arī man izteikt pateicību par šodienas ļoti kvalitatīvo debati jeb par ļoti kvalitatīvajām debatēm, kuru rezultātā mēs tiešām guvām pārliecību, ka nav daudz būtisku argumentu, kas varētu kavēt eiro ieviešanu Latvijā.

Es gribu uzsvērt dažus aspektus, un es gribu runāt par tautsaimniecību. Eiro nav pašmērķis, nav politisks pašmērķis, bet eiro gan ir piemērotākais, ģeopolitiski piemērotākais, instruments ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Pievienojoties eirozonai, mums ir jāsaprot tas, ka Latvija iegūst ārkārtīgi svarīgu apdrošināšanas polisi tautsaimniecības attīstībai. Un, ja mēs runājam par tautsaimniecību un lietojam metaforu, tad es gribētu teikt, ka tautsaimniecības vadība ir risku vadības māksla. Un šī polise, tas, par ko mēs runājam šodien, kaut vai, piemēram, tas pats Eiropas Stabilitātes mehānisms... Ja mēs runājam par Grieķiju, tad redzam, ka šis solidārais mehānisms pat pie tik smagas krīzes, kāda tā bija Grieķijā, tomēr paglāba Grieķiju. Un arī mēs varam rēķināties, ka pat smagāku krīžu gadījumā šis mehānisms precīzi nostrādās arī Latvijas gadījumā.

Šodien mēs dzirdējām vēl par citu apdrošināšanas mehānismu, par to, par kuru runāja Lejiņa kungs, - par banku sistēmas drošības sistēmas mehānismu.

Šie ir apdrošināšanas mehānismi.

Kas notiek tad, ja mēs nerīkojamies, ja mēs nesekojam tam, kā mēs esam nolēmuši rīkoties? Patiesībā mēs izraisīsim milzīgu mulsumu starptautiskajā sabiedrībā, jo šis nav kaut kāds process, kas ir iesācies vakar vai aizvakar. Mēs runājam par procesu, kurš ir turpinājies desmit gadu garumā un kuru ir realizējušas gandrīz četras Saeimas un astoņas valdības, un septiņās no tām ir piedalījusies arī Zaļo un Zemnieku savienība. Un jau trīs gadus šis process ir skaidri virzījies uz mērķi - 2014.gadā ieviest eiro. Tā ka, ja mēs no tā tagad atteiksimies, tad mēs izraisīsim milzīgu mulsumu starptautiskajā sabiedrībā. Turklāt, ja mēs atteiksimies no pievienošanās pasaules otrai lielākajai valūtai, tad es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka jau nākamajā dienā mēs sagaidīsim momentānu Latvijas kredītreitinga kritumu un procentu, kurus maksājam par aizņēmumiem, dramatisku pieaugumu. 250 miljonu latu vietā mēs maksāsim 500 miljonus latu. Un šajā gadījumā... mēs zinām, ka tieši tā ir tā daļa, kas nodrošina Latvijas ekonomikas pieaugumu. Un pilnīgi noteikti mēs varam pateikt, ka ekonomikā iestāsies stagnācija.

Un tad iestāsies nākamais riska faktors: pilnīgi noteikti pamodīsies tie, kuri vēlēsies spekulēt ar lata devalvāciju.

Tā ka es aicinu atmest šāda veida debates par eiro neieviešanu, bet katrā ziņā pievienojos tiem, kas kritizē šo pievienošanās procesu, un aicinu uzlabot to. Pilnīgi noteikti es gribu piekrist tam, ka šobrīd nav veikta profesionāla komunikācija ar sabiedrību, bet gribu atgādināt, ka vēl tam ir laiks. Vēl tam ir laiks!

Un otra lieta. Es tiešām aicinu sabiedrību atturēties no neprofesionālas rīcības šajā jautājumā, jo starptautiskie riski ir milzīgi šajā gadījumā. Un šeit es gribu pieminēt Satversmes tiesas tiesneša... Satversmes tiesas priekšsēdētāja rīcību. Kurā valstī gan tas ir iespējams, ka tiesnesis, pirms vēl lieta ir iesniegta tiesā un vēl nav izskatīta, izsaka savu spriedumu par to, kāds varētu būt rezultāts? Es domāju, ka tā ir totāli neprofesionāla rīcība, un es aicinu šādā veidā nerīkoties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Dombrovska, Čigānes un Kalniņa - iesniegums ar lūgumu turpināt šā gada 13.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad... (No zāles: „Ir! Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 13.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 14, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts: sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms jau... Es ceru, ka Latkovska kungs man atļaus kādu kritisku vārdu teikt par eiro, jo, saprotiet, man nav - tiešām man nav! - un nav bijuši nekādi... ne parādi, ne kredīti, ne uzkrājumi šajā valūtā. Nav bijuši arī dolāros, nav bijuši arī... (No zāles: „Rubļos!”) Patiešām, rubļos arī ne. Tā ka es tomēr atļaušos... Nu, ja jau Dana Reiznieces-Ozolas kundze tika te aprāta, nu tad es varētu šeit nākt ar pilnīgi skaidru maku un skaidru kontu.

Raugiet, man jau šķiet, ka mēs šeit visu dienu tērējam laiku tādam, nu, sīkam, pilnīgi nenozīmīgam jautājumam, jo es šajā zālē neredzu ne Vilka kungu, ne Dombrovska kungu - to, kurš ir premjers -, nedz arī Rimšēviča kungu. Viņu šeit nav! Nu neies taču nākt uz Saeimu tik nenozīmīgu debašu dēļ! Tāpat arī, teiksim, vakar es televīzijas debatēs neredzēju nevienu pārstāvi no VIENOTĪBAS. Tur it kā bija jābūt tiešām cilvēkam no valdošās partijas, kurš skaidrotu par eiro... nu, brīnišķu... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nu, viņš gan teica, ka viņš pārstāvot kaut ko pavisam citu, kaut kādu citu organizāciju. Nu labi, lai tā būtu!

Bet tomēr man šodien bija kāds ļoti liels prieks, liels gandarījums. Es gribu izteikt vislielāko pateicību kādam no samērā jauniem kolēģiem, kura uzstāšanās bija, manuprāt, absolūti spīdoša (viņa diemžēl nav šeit klāt zālē), un tas ir Edvards Smiltēns (Dep. E.Smiltēns atrodas zālē un ir savā vietā.). Un patiešām - patiešām, no tīras sirds! - es viņam ieteiktu aiziet uz... pie saviem vecākajiem kolēģiem, pie Dombrovska kunga, pie Vilka kunga, un parādīt tādu paraugstundu, kā jāuzstājas, par ko jārunā un kā jārunā... Ā, ir! Visi komplimenti tev! Un... Jo tiešām nav jau tā, kā dažs šeit saka, - ka Zaļo un Zemnieku savienība tik ļoti grib iznīdēt jebkuru Latvijas iespēju iestāties eirozonā, kā te tiešām dažs nesen teica, tur saskatot gan Maskavas spalvaino roku, gan ko citu. Nē, gluži tā nav! ZZS patiešām ļoti vēlas, lai sabiedrība zinātu eiro ieviešanas iespējamās sekas - gan tās pozitīvās, gan tās negatīvās. Un, pirms saukt tiešām eiroskeptiķus par Krievijas aģentiem... Cienījamie kolēģi, nu raugiet! Ja visi šajā zālē būtu gatavi nešauboties nospiest to „par” podziņu, šīs debates nebūtu notikušas. Nebūtu avīzēs atspoguļots šī likuma pieņemšanas process, ļoti daudz kas, kas šeit izskanēja, nebūtu izskanējis. Manā izpratnē, arī opozīcijas viens no galvenajiem darbiem ir tiešām veicināt debates. Un, šādi veicinot domu apmaiņu, mēs šobrīd darām to darbiņu, kuru Ministru kabinets nav padarījis. Redziet, uz nākošo gadu budžetā ir iekļauts laikam miljons un 400 tūkstoši latu šai komunikācijas reklāmas kampaņai. Manuprāt, šai kampaņai jau sen bija jābūt pabeigtai.

Cienījamie eiro ieviešanas aizstāvji! Jūsu uzdevums nav pārliecināt mani vai ZZS kolēģus par savas izvēles pareizību. Jūsu uzdevums ir pārliecināt tos 80 vai 90 procentus Latvijas iedzīvotāju, kuri vēl netic eiro (No zāles dep. I.Čepāne: „Jūs arī!”), jo tas nav apšaubāms, ka eiro ir nevis mērķis, bet instruments. Tas ir darbarīks! Un, kā jūs paši saprotat, tad tas darbarīks, kurš tiek ar tādu naidu un nicinājumu paņemts rokā, bez īstas ticības... tāds darbarīks ātri salūst un ir neproduktīvs. Es domāju, ka šī nedrošība un aizvainojums, kas šobrīd ir daļā sabiedrības un arī lielā daļā uzņēmēju, tomēr nevar būt produktīvs fons eiro ieviešanai.

Tā ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien, es domāju, pilnīgi pamatoti balsos „pret”. Kas būs tālāk (No zāles dep. J.Reirs: „Tirgošanās!”) - to parādīs valdība, to parādīsiet jūs, kolēģi, ar savu darbu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdakas kungs un visi pārējie, kuri tvīto un absolūti neseko līdzi tam, kas notiek Latvijas politikā, un kuri neko nav dzirdējuši par ziņām, kas katru dienu tiek rakstītas, informēju jūs, ka finanšu ministrs Andris Vilks tieši tāpat kā premjerministrs Valdis Dombrovskis pašlaik atrodas Briselē.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vējoņa kungs teica zelta vārdus: „Būsim godīgi viens pret otru!” Paldies, Vējoņa kungs! Un tāpēc opozīcijai nevajadzētu biedēt tautu un tracināt to ar referendumu. Līdakas kungs, kāpēc tautai ir aizvainojums? Kāpēc tauta baidās no referenduma? Tāpēc, ka jūs tautu biedējat ar eiro un ar referendumu.

Es mazlietiņ parunāšu par šo referendumu. Proti, Satversmes 73.pants noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot arī līgumus ar ārvalstīm. Un tāpēc es domāju, ka Valsts prezidents, neskatoties uz iespējamo trīs ceturtdaļu Saeimas locekļu pieprasījumu, likumu noteikti izsludinās. Noteikti izsludinās!

Un kas par to liecina? Par to liecina Valsts prezidenta izteiktie apsvērumi sakarā ar referendumu likuma otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu, nemaldiniet sabiedrību, ka jūs, trīs ceturtdaļas, šeit varēsiet panākt, ka likumu neizsludinās!

Izlasiet šos argumentus, kādu iemeslu dēļ Valsts prezidents atgrieza atpakaļ šo likumprojektu, kas regulē tautas nobalsošanu, otrreizējai caurlūkošanai! Teorētiski, kolēģi, šī nobalsošana, tautas nobalsošana, varētu notikt tikai saskaņā ar Satversmes 68.panta ceturto daļu, proti, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā tad ir izlemjamas tautas nobalsošanā.

Protams, ir vēl viena iespēja, un arī jūs noteikti to apzināties, - tikt klāt, arī apstrīdēt šo likumu, kas, manuprāt, tiks pieņemts, var, vēršoties Satversmes tiesā, un tad ir nepieciešama 20 deputātu iniciatīva. Tāpēc man ir patiešām žēl, ka mans bijušais kolēģis... es nezinu, manuprāt, neapdomīgi, pirms izskatījis iespējamās kaut kādas lietas, jau daļēji ir izteicis savu viedokli. Tas Latvijas valstij par labu nenāks!

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Izmantojot to, ka jums nav tiesību komentēt deputātu izteikumus, es gribu uzteikt šodienas sarunu. Es domāju, te ir liels nopelns visiem - gan pozīcijas deputātiem, gan opozīcijai, gan arī Nacionālās apvienības deputātiem, kas jau ir ieskatījušies šī jautājuma nākotnē.

Aicinot novērst tos nelīdzenumus, kas varētu rasties, es domāju, mums ir jāsāk plaša skaidrošana un jānovērš tie nelīdzenumi, kas var rasties. Es domāju, mums ir jāsāk plaša skaidrošanas kampaņa, runājot pavisam vienkārši, lai mēs paši līdz galam saprastu, gan arī izskaidrotu cilvēkiem.

Es aicinu uzdot jautājumus, pirmām kārtām šo jautājumu: vai mūsu valsts paliks drošāka? Jā, tā paliks drošāka! Piesaucu kaut vai to pašu Somijas piemēru, kurš, es domāju, te tika cilāts vietā un nevietā. Somiem ir grūti klājies ar Krieviju - gan sliktos apstākļos, kad viņi zaudēja 25 procentus valsts teritorijas, gan arī labos, kad pēc finlandizācijas epohas viņi zaudēja desmito daļu ekonomikas. Un tā ir spēcīga, sevi aizstāvēt spējīga valsts, kas nestājas NATO, jo ir pārliecināta par saviem spēkiem! Un viņi pieņēma lēmumu ieviest eiro, jo saprata, ka vienota asinsrite ar eirozonu, ar pārējo Eiropu, ir tas, kas var beigu beigās atrisināt šo viņu ģeogrāfiskās atrašanās problēmu.

Arī mēs neapšaubāmi kļūsim drošāki. Krievijas interesēs ir veidot vāju, no Krievijas atkarīgu valstu joslu apkārt sev, sasaistot tās ar muitas un kādām citām ūnijām, ar ekonomisko ietekmi caur investīcijām, aizdevumiem un pārējām lietām.

Vai mēs būsim ietekmīgāki? Protams, jā! Jo tagad mūsu ministrs Vilka kungs bija kā novērotājs Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, bet tad viņam būs balsstiesības, ar viņu rēķināsies, viņam prasīs, kā viņš balsos, centīsies piesaistīt viņa balsi.

Vai Latvijai būs lielāka autoritāte, lielākas iespējas? Neapšaubāmi! Jūs visi taču atceraties, kas notika 2004.gadā, kad mūs uzņēma Eiropas Savienībā, - kā izmainījās Rīgas pilsētas ielas, kāds bija tūristu pieplūdums, jo visi beidzot noticēja - jā, tā ir Eiropas valsts, tā nav kaut kāda maza, attāla, neattīstīta, ar mežiem apaugusi valstiņa, kur staigā lāči.

Vai būs no tā ekonomiskais labums? Jā, tie visi argumenti, kas šodien šeit tika minēti, bija par to. Arī tie deputāti, kuri teica, ka eiro nav jāievieš, ka tas nav nepieciešams pašreiz, nenoliedza to, ka tas ir mūsu tālākais mērķis un ka tas būtu jādara. Kas to raksturo? Vai tas, ka viņi ir opozīcijā, mēs - pozīcijā, vai kādi citi apsvērumi? Es nezinu. Absolūtais vairākums šeit ir „par” eiro ieviešanu. Mēs runājam par to, kad to darīt un kā to darīt, un tas ir pilnīgi pareizi, un šī diskusija šodien neapšaubāmi ir lūzuma punkts diskusijai par eiro ieviešanu Latvijā.

Es pieņemu šo kritiku, ka līdz šim ir par maz strādāts. Man liekas, ka koalīcijā līdz šim Reformu partijas reitingi tika apspriesti vairāk nekā tautas atbalsts eiro ieviešanai, un tas ir neapšaubāms trūkums, un tas mums būtu jālabo, skaidri un gaiši paskaidrojot, kas būs ar darba vietām, ar investīcijām, ar iespējām, - kas būs, kad asinsrite mums būs kopīga ar Eiropu.

Es domāju, ka šeit tiešām mums ir nepieciešams veidot plašu kampaņu. Runasvīrs šeit jau ir izvirzījies, tas neapšaubāmi ir Raimonds Vējonis. Tikai nedaudz naudas ir nepieciešams, un lieta aizies.

Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Godīgi sakot, es cerēju, ka šodienas diskusijas rezultāts būs tāds, ka mēs radīsim kaut kādus kvalitatīvus argumentus „par” vai „pret” eiro ieviešanu 2014.gadā, bet diemžēl es tos nesadzirdēju. Es dzirdēju viskautko: es dzirdēju par avīzēm, par krieviem, par rubļiem, par tankiem, par NATO, par viskautko, bet... Es neesmu monetārās politikas speciālists, tāpēc man būtu grūti izskaidrot saviem vēlētājiem, kas būs pēc 2014.gada 1.janvāra, - vai kāps cenas vai būs inflācija, vai augs bezdarbs. Šie ir jautājumi, uz kuriem mums šodien patiesi nav atbildes, bet es ļoti ceru, ka šodien mēs vēl tikai sākam šo diskusiju. Visi vai gandrīz visi debatētāji teica, ka komunikācija ar sabiedrību ir slikta. Daži teica, ka vēl ir laiks, bet, manuprāt, laika ir ļoti maz - tikai gads. Un mēs redzam, cik kritiski zems ir atbalsts eiro ieviešanai, un, ja mēs gribam pagūt saņemt šo atbalstu, tad mums ir jāsāk aktīvi komunicēt un aktīvi skaidrot „par” un „pret”. Jo tā nevar būt! Es neticu tam cilvēkam, kurš saka: eiro Latvijai nesīs tikai labumu! Dzīvē tā nenotiek! Monētai vienmēr ir divas puses. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Tas ir arī tavs pienākums!”)

Iespējams, tā būs pirmā reize. Tas ir arī mans pienākums, un tāpēc es cerēju, ka šodien es sadzirdēšu šos kvalitatīvos argumentus, tās reālās izmaiņas, tās... diemžēl es tās vēl joprojām nesadzirdēju. Līdz ar to man ir noteiktas šaubas, vai tik eiro ieviešana nav sasteigta. Jo jautājums ir par sekām, - kādas tās būs katram no mums un visas Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Padies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Labvakar, kolēģi deputāti! Šodien daudzi kolēģi slavēja šo likumprojektu un tā tehnisko pusi, bet man liekas, ka tieši valūtas maiņas tehniskā puse nav izstrādāta, jo mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neko līdz šim nav izdarījusi, lai palielinātu banku filiāļu vai bankomātu skaitu Latvijas pagastos.

Lauku cilvēkiem nebūs iespējas savos pagastos samainīt naudu, un līdz ar to viņiem būs jābrauc uz rajonu centriem vai uz lielpilsētām ar savu uzkrāto skaidro naudu. Turklāt viņiem būs liels risks kļūt par noziedznieku upuriem.

Latvijas Valsts policija šajās dienās būs aizņemta ar naudas piegādāšanu lielajām bankām, un, kā vienmēr, tā pazaudēs šo savu, teiksim, galveno pienākumu.

Parunāsim vēl par cenām. Neviens šodien nepieminēja to, kā lietas notika Igaunijā. Piedāvāšu jums citātu no laikraksta Postimees 2012.gada 16.augusta numura: „Pagājušajā gadā visstraujākais pārtikas sadārdzinājums bija Igaunijā - 8,5 procenti. Salīdzinoši, teiksim tā, svaigiem dārzeņiem sadārdzinājums bija 35 procenti, kafijai, tējai, kakao - 36 procenti. Nekustamie īpašumi periodā no 2011. līdz 2012.gadam Igaunijā sadārdzinājās par 14 procentiem.” Tas ir visstraujākais sadārdzinājums Eiropas Savienībā! (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni: „Latvijā...”)

Šie cipari nav pieminēti. Kāpēc? Tāpēc, ka tie nav nekādi Māstrihtas kritēji, cilvēki mīļie, tie nav nekādi, teiksim tā, reitingi šmeitingi, bet tā ir skarbā dzīve. Bet par to jūs nerunājat.

Tālāk - par kodolu, par Eiropu, par ģeopolitiku un tā tālāk. Ziniet, es nezinu, kāpēc visi domā, ka Latvija pēc pievienošanās eirozonai būs tāda pati kā, teiksim, Somija vai Vācija un tā tālāk. A kāpēc, teiksim, ne kā Kosova? Kosova jau ilgus laikus izmanto tieši eiro - un pat bez līguma ar Eiropas Centrālo banku. Viņiem vienkārši patīk, teiksim tā, šo netīro skaidro naudu transportēt un iegādāties narkotikas, ieročus un tā tālāk pa visu Eiropu. Dzīvo uz nebēdu! Arī nekādas rūpniecības viņiem nav, un, kā šeit pareizi teica viens deputāts, eiro ir tikai kā nazis, piemēram. Ar nazi jūs varat, teiksim, sagriezt maizi vai nodurt cilvēku. Nauda ir tikai instruments, bet Latvijā nav tagad pašai savas rūpniecības politikas, nav mums lauksaimniecības politikas, ceļi mums ir vieni no vissliktākajiem Eiropas Savienībā... Un kāpēc man jātic tam, ka pēc tam, kad mēs būsim pārgājuši uz eiro, kaut kas būs labāk?

Es neredzu šajā koalīcijā centienus izveidot mums, teiksim, pašiem savu tautsaimniecību. Mēs vienmēr domājam, ka kāds izdarīs mūsu vietā kaut ko labāk.

Un, manuprāt, šis likums ir tikai tehnisks. Galvenais ir tas, ka Latvijai jau piecus gadus nav pašai savas monetārās politikas, un līdz ar to mēs... mums ir tikai lats kā eiro funkcija. Lats un eiro - tas ir tāds pats papīrs, tikai izmērs ir citāds.

Man šķiet, ka Latvijai jāatgriežas pie neatkarīgas monetārās politikas, pie valūtas groza, pie valūtas koridora, un līdz ar to Latvijas Banka varēs stimulēt tautsaimniecības attīstību un padarīt Latvijas cilvēku dzīvi labāku.

Paldies par uzmanību! Negribu atbalstīt un jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Meļņikovam.

I.Meļņikovs (SC).

Godātie kolēģi! Pirms darba Saeimā es biju Latvijas uzņēmējs. Gan manas bijušās firmas, gan mani personīgie uzkrājumi ir latos - mūsu nacionālajā valūtā. Es atbalstu Latvijas finansiālo patstāvību un aicinu jūs balsot pret šo prettautisko likumprojektu.

Paldies. (No zāles: „Paldies!” Dep. A.Bērziņš: „Tā vajag runāt - īsi un skaidri!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka daži šeit tic pasaules galam, citi nosauc Eiropas vai eiro gala datumu. Daži citi, iespējams, nevar sagaidīt Latvijas valsts galu. Tomēr, nenoliedzot šādu gadījumu teorētiskās iespējas, es gribu teikt, ka parasti stratēģijas, kas bāzējas uz šāda gala gaidīšanu, ne pie kā laba nenoved. Un tāpēc ir gluži pamatoti tomēr rēķināties ar ātrāku vai lēnāku, bet normālu ekonomikas attīstību un arī ar eirozonas normālu attīstību. Tā ir stratēģija, ko piedāvā valdība, un par to mēs šeit lemjam.

Es domāju, ka jau diezgan daudz ir pateikts šajās debatēs un arī tajā konferencē... tajās konferencēs, kas bija Nacionālajai apvienībai. Gan premjers, gan finanšu ministrs, gan arī Latvijas Bankas prezidents diezgan pārliecinoši pierādīja tos ekonomiskos labumus, kādi ir normālas attīstības gadījumā. Es tos neatkārtošu; šeit tos bieži nosauca iepriekšējie runātāji.

Kur tomēr ir problēma?

Problēma ir tā, ka šie argumenti „par” un „pret” it kā pastāv dažādās plaknēs. Un šeit ir jāpiekrīt tiem kritiķiem, kuri tomēr ir teikuši, ka šī komunikācija otrā plaknē - un tās ir ne tikai katastrofas gaidas, bet arī virkne citu argumentu - nav bijusi pietiekama. Un arī mūsu, Nacionālās apvienības, konferencē sākotnēji šī komunikācija neveidojās un likās, ka šie argumenti „par” un „pret” darbojas pilnīgi dažādās plaknēs. Un mums vajadzēja faktiski trīs konferences un visaugstāko valsts amatpersonu līdzdalību - un paldies viņiem par ieguldījumu! -, lai beidzot šos argumentus daudzmaz izdotos salikt kopā.

Un tagad par alternatīvām, jo, es domāju, tomēr, balsojot par katru jautājumu, mums ir jādomā, kādas ir alternatīvas.

Viena alternatīva būtu tā, kā atlikt pāreju uz eiro, tātad saglabāt lata piesaisti eiro un domāt: „Nu, kaut kad, kad paliks labāk...” Kas šādas alternatīvas gadījumā notiek?

Pirmkārt, šādā gadījumā mēs faktiski paliekam pie gandrīz visiem tiem pašiem riskiem, kas ir eirozonā, bet nav visu šo pozitīvo ieguvumu, ko varētu dot eirozona. Turklāt iestāšanās eirozonā tad notiek ļoti nenoteiktā laika posmā, kad Latvija atkal varētu izpildīt šos kritērijus. Pie tam, ja mēs pieņemam, ka pa vidu nebūs tā, ka šie kritēriji tiks mainīti un paliks stingrāki vai arī nenotiks kādas citas negatīvas izmaiņas, šīs iespējas - iestāties eirozonā - vairs nebūs.

Protams, pastāv arī otrs - alternatīvais - scenārijs, ko šeit viens otrs tika minējis: tātad mēs nemaz netaisāmies iestāties eirozonā, atsaistām latu no eiro, un Latvijas Banka īsteno ļoti skaistu un spožu monetāro politiku. Kas tad notiktu? Teorētiski liekas - viss ir ļoti jauki un skaisti. Taču tajā pašā laikā pirmām kārtām ir jāsaprot, kāpēc Latvijas kredītreitingi - un to mēs noskaidrojām arī šajos semināros... tātad faktiski pasaules tirgi jau rēķinās ar to, ka Latvija iestāsies eirozonā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaut kas tiek mainīts... turklāt bez nopietnas un reāli izstrādātas stratēģijas, tas, protams, dotu pietiekami smagu triecienu gan kredītreitingiem, gan arī Latvijas iespējām aizņemties.

Ja gadījumā Latvija vēlas īstenot šo neatkarīgo politiku, tad, protams, es saprotu, ka mēs varam aizņemties Austrumu tirgū, un, iespējams, tas ir tas variants, ko viens otrs arī vēlas piedāvāt. Bet katrā gadījumā šis ir ārkārtīgi riskants solis, un diez vai tas varētu novest pie laba rezultāta. Katrā ziņā daudz lielāka ir iespēja, ka tas novestu pie monetārās sistēmas sabrukuma, nevis pie laba rezultāta.

Un tagad par ģeopolitiskajiem riskiem. Es saprotu, ka gan eiro piekritēji, gan arī varbūt daļa, teiksim, noliedzēju... gandrīz visi jau uzskata, ka šie ģeopolitiskie riski varbūt nav pārāk lieli. Savukārt es domāju, ka mēs tos nenovērtējam, jo Krievijas valsts attīstība, kas ir virzīta uz ietekmes atjaunošanu bijušajā PSRS telpā, pieaug, un arī Krievijas maigās varas ietekme... Mēs uzklausījām arī dažādus ģeopolitikas ekspertus, un mēs redzam, ka šīs ietekmes arvien pieaug. Pieaugot ietekmei uz mediju telpu, pieaug arī ietekme uz politiku, un to nevar nenovērtēt. Protams, neviens šeit nebrauks tuvākajā laikā ar tankiem iekšā, bet plāns ir gluži vienkārši paņemt šo valsti vēlēšanu ceļā - līdzīgi kā tas ir pa pusei jau izdarīts Gruzijā, līdzīgi kā tas ir diezgan droši izdarīts Ukrainā, un, ja tas izdodas, tad, protams, veidojas šī varas vertikāle - tiek pārņemtas vēlēšanu komisijas, un īstenībā situācija demokrātiskā ceļā var būt arī neatgriezeniska.

Ja mēs runājam par Krievijas ietekmes pieaugumu īstermiņā, tad ilgtermiņā ir sagaidāms Krievijas ietekmes būtisks samazinājums, jo pasaulē ir atklāti jauni resursi... milzīgi fosilo resursu krājumi: tā ir slānekļa gāze, arī slānekļa nafta, kas novedīs pie dabasgāzes tirgus izveidošanās Eiropā un faktiski pie dabasgāzes monopola būtiska krituma. Krītoties šīm izmaksām un cenām, ko Gazprom gūst no dabasgāzes eksporta... faktiski tas ļoti būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku un tuvākajos gados var radīt nestabilitāti, tāpēc vidējā termiņā daudzi eksperti - jūs varat palasīt ģeopolitiskos pētījumus - neko labu negaida no Krievijas valsts attīstības. Tas vēl jo vairāk ir signāls, ka Latvijai ir jāatrodas pēc iespējas ciešāk Eiropas stratēģiskajā telpā. Taču nedz eiro ieviešana, nedz arī tas, ja tas netiktu ieviests... Turklāt neviens jau nav teicis, ka, nobalsojot par šo likumu, mēs garantējam savu uzņemšanu eirozonā, jo ir lietas, kas Latvijai ir jādara tik un tā, un tās būs lietas, par ko Nacionālā apvienība ļoti būtiski runās.

Un tās iedalās gan šajos jautājumos, kas ir saistīti ar eirozonu... ar iestāšanos eirozonā, un te ir jautājums par cenu stabilitāti un citi šāda tipa jautājumi, un mēs nāksim ar konkrētiem priekšlikumiem.

Bet ir arī daudz plašāks jautājumu loks - tas ir saistīts ar eksportspējīgas ražošanas attīstību, ar attīstības bankas izveidi, kā arī ar to, ka mums ir jābeidz šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība, kas faktiski ved ekonomisko attīstību ne tajā virzienā, kas ir konkurētspējīga ražošana, bet faktiski atkal veido jaunu nekustamā īpašuma burbuli. To atkal daudzi nenovērtē, nerunā arī par politiskajiem riskiem, ko rada šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība.

Beidzot mums būs jārunā ļoti nopietni arī par nabadzības novēršanu, par sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Mēs domājam, ka pietiks tikai ar to, ka tiks ieviests eiro, un tas viss atrisināsies, taču tā tas, protams, nebūs.

Tie ir jautājumi, kam Nacionālā apvienība ļoti cītīgi sekos līdzi tuvākajā laikā.

Un, ņemot vērā šos argumentus un faktiski šī jautājuma komplekso dabu, Nacionālā apvienība atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Taču mēs turpināsim ļoti rūpīgi strādāt pie visiem minētajiem jautājumiem tālākajā gaitā, un es ceru, ka arī piedāvāsim priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labvakar, kolēģi! Es gribu sākt ar divām labām ziņām uzreiz.

Pirmā labā ziņa ir tā: ja jau es uzstājos šajās debatēs, tas nozīmē - tūlīt debates beigsies. Un otrā labā ziņa ir, ka pasaules gala nebūs - neatkarīgi no tā, vai mēs ieviesīsim eiro vai neieviesīsim eiro. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Vairāk neko arī nevajag!”) Lai gan, kā norādīja Cilinska kungs, stratēģijas, kuras orientētas uz pasaules galu, ne pie kā laba nenoved, mūsu eiro ieviešanas stratēģija ir pamatota tieši ar to: ja mēs eiro neieviesīsim tūlīt un tagad, tad būs pasaules gals... nu, vismaz gals Latvijai noteikti.

Es uzmanīgi klausījos šo debati (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Debates!”), jo personīgi man nav ne ideoloģisku, ne politisku, ne arī ekonomisku aizspriedumu par to, ko vajadzētu darīt ar eiro. Priekš manis eiro ir tikai instruments (mums būtu jāskatās, kā tad labāk būtu ar to instrumentu rīkoties, lai mēs to pēc iespējas izdevīgāk varētu izmantot sev!), nevis mērķis, kurš par katru cenu ir jārealizē.

Klausoties šos argumentus, šo diskusiju, man ir jāatzīst, ka, lai gan diskusija bija viena no kvalitatīvākajām, kādas es esmu dzirdējis, tajā lielākoties tika runāts par virspusējiem faktoriem. Nebija... Es gribētu šajās debatēs vairāk pieskarties fundamentāliem faktoriem, kuri pastāv neatkarīgi no mūsu spekulācijām par dažādiem faktiem.

Pirmām kārtām es gribu norādīt, ka runa nav vienkārši par valūtas nomaiņu, tas nav tā, ka tiek nomainīti lati uz eiro. Ir ļoti svarīgs aspekts, kurš šinī diskusijā gandrīz vispār netika izgaismots. Runa ir par to, ka līdz ar iestāšanos eirozonā... ka paralēli tiek gatavotas vairākas likumdošanas paketes, kuras nozīmīgi izmainīs mūsu iespējas rīkoties.

Runa ir par tā saukto ciešāko ekonomisko un monetāro sadarbību eirozonā, un, raugoties no šā aspekta, tas viss, ko jūs minējāt, teiksim, kā argumentus par eiro, runādami par kredītprocentiem, par šīm konvertācijas izmaksām, - tas viss ir, salīdzinot ar to, sīkumi. Kādēļ? Šī diskusija līdz šim ir bijusi apmēram tāda - mums piedāvā auto un saka: „Lūdzu, nopērciet šo auto, tāpēc ka tam būs tādi un tādi labāki parametri, būs mazāki ekspluatācijas izdevumi, labākas riepas!”-, bet mums netiek pateikts, ka, nopērkot šo auto, mēs būsim spiesti to lietot uz konkrētiem ekspluatācijas nosacījumiem, kuri mums vairs nedos tādas iespējas, uz kādām mēs varbūt ceram. Ka mums tiks noteikts, pa kādiem ceļiem braukt, kad braukt, cik tālu mēs varam braukt, un galu galā var iznākt tā, ka visi šie labumi, ko jūs tagad pieminējāt, būs salīdzinoši sīkumi ar tām problēmām, ko mēs sev varam radīt.

Es vēl gribētu pieskarties jautājumam, kur es redzu šīs problēmas. Ja mēs runājam par šo ciešāko... (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Vai varētu palūgt, lai klausās?

Es interesantas lietas tūlīt stāstīšu.

Sēdes vadītāja. Kursītes kundze, arī jūs varētu apsēsties!

I.Zariņš. Ja mēs runājam par šo ciešāko ekonomisko un monetāro sadarbību, kurā mēs nokļūsim, ieejot eirozonā, tad šeit, lai nevajadzētu spekulēt ar faktiem, kas, kur un kā notiksies, es runāšu vienkārši no tā aspekta, ko mēs zinām no pasaules pieredzes un ko nosaka elementāra ekonomiskā loģika.

Ko nozīmē, ja divas valstis nolemj ciešāk sadarboties? Tātad ko rāda pasaules pieredze? Tā valsts, kura ir attīstītāka, būs lielāka... Tai būs vairāk ieguvumu no tā nekā zaudējumu. Savukārt tai valstij, kura ir mazāk attīstīta, būs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, un to pierāda visa pasaules pieredze. To pierāda arī tas, kas notiek eirozonā.

Ja jūs paskatīsieties uz eirozonu, kas tagad ir noticis ar tām valstīm, kuras iegāja eirozonā, tad redzēsiet, ka šīs mazāk attīstītās valstis nespēj konkurēt. Tās tagad piedzīvo problēmas. Tas zināmā mērā ir mīts, kas tiek skaisti tiražēts, ka, redziet, tām ir problēmas tāpēc, ka tās piekopa vieglprātīgu fiskālo politiku. Nē, tas, kas tās visas apvienoja, bija kaut kas cits - tas, ka tām visām ir negatīva tirdzniecības bilance. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas zonas valstīm, tad redzam, ka tas arī bija tas, kas tās noveda pie šīm problēmām. Un šo mehānismu, ka no ciešākas sadarbības iegūst attīstās valstis, bet zaudē mazāk attīstītās valstis, gudri valsts vadītāji jau zināja.

Dombrovska kungs minēja vienu piemēru - par Hamiltonu, bet viņš neizstāstīja visu līdz galam, kā tad notika šīs valsts... Amerikas valsts veiksmes stāsts. To, ko vēl izdarīja Hamiltons. Viņš paralēli visiem šiem pasākumiem pirmām kārtām ķērās pie intensīvas ražošanas attīstības, kuru aizsargāja. Tas, ko viņam gribēja uzspiest Anglija, - lai Anglijai un Amerikai tūlīt būtu kopīga ekonomiskās sadarbības zona, cieša sadarbība, bet tad Amerikā neko nevarēs attīstīt, ja tā iestāsies... tai vienkārši būs šī ciešā sadarbība ar Angliju, bet vai viss būs kārtībā? Uz to Amerika Anglijai ļoti skaidri norādīja: „Vispirms mēs izdarīsim savus mājasdarbus - attīstīsim savu ražošanu, un, kad mēs būsim ar jums vienā līmenī, tad mēs ar jums arī sāksim sadarboties.” Tas ir tas, kam mēs it kā mēģinām pārlēkt pāri.

Un arī šis piemērs par Somiju. Ļoti pareizs piemērs, tikai ļoti nepareizi pielietots. Ko patiesībā izdarīja Somija? Un ir ļoti pareizi, ka mēs aicinām tai sekot. Somija izdarīja sekojošo - pirms tā iestājās eirozonā, tā izdarīja savus mājasdarbus, tiešām aizstāvēja savu ražošanu, attīstot to. Un, kad tā bija sasniegusi šo nepieciešamo līmeni, kurā tā var gūt labumus no šī vienotā tirgus, tad tā arī sāka sadarboties. Tā ka tik tiešām, kolēģi, aicinājums sekot Somijas piemēram būtu ļoti labs.

Savukārt kas notiks, ja mēs nesekosim Somijas... nesekosim šiem piemēriem, bet par katru cenu rausimies iekšā šinī ciešākās ekonomiskās sadarbības zonā? Notiks tas, ka šinī sadarbībā mēs būsim spiesti, jo mēs neesam atbilstošā ekonomiskās attīstības līmenī... mēs būsim spiesti specializēties lietās... uz ražošanu, kas ir mazāk produktīva, kur ir mazāk pievienotās vērtības. Principā tā ir nabadzības specializācija, garantēta nabadzība.

Mums kaut kas būs nodrošināts... jā, mēs šinī kopīgajā ekonomiskajā telpā kaut ko drošu varēsim darīt, bet izaugsmes iespēju mums nebūs. Kāpēc to nebūs? Tāpēc, ka, ja jūs esat pastudējuši šo ietvaru, kas tagad tiek piedāvāts, -ne tikai šo two-pack, bet arī six-pack un arī to, ko tagad van Rompejs savā ziņojumā ir paudis, tad jūs ieraudzīsiet, ka tad, ja mēs šinī zonā ieejam nesagatavoti, pie šī krējuma slānīša mums praktiski „nespīd” tikt. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc arī šīm Dienvidu valstīm sākās problēmas.

Un kāpēc tagad tiek veidota šī ciešākā fiskālā sadarbība? Tāpēc, ka bagātās valstis, attīstītās valstis saprot: jā, mēs varam slaukt nabadzīgākās valstis, bet vajadzīgs kaut kāds ietvars. Ietvars, lai tās šinī izmisuma pilnajā konkurences cīņā ar attīstītākām valstīm „nepārķer”. Jo pēc būtības tas ir apmēram tā kā hokeja mačs, kad jūs esat uzslidojuši uz laukuma, gribat spēlēt vienu spēli, bet redzat, ka spēciņu pietrūkst. Tātad jums jāsāk intensīvāk trenēties, intensīvāk sevi barot vai lietot steroīdus. Tas ir tas, ar ko nodarbojas šīs Dienvidu valstis, un tāpēc tās nokļuva pie tik liela fiskālā deficīta.

Jā. Kāda tad būtu... kāda būtu šī izeja? (No zāles dep. J.Reirs: „Izeja ir Krievija?” Zālē troksnis. Dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti: „Nu? Nu?”) Jā, bet es pabeigšu līdz galam... Tātad - kāda ir tā problemātika? Kāpēc tas ir tik nopietni... kāpēc tas ir tik svarīgi - nesteigties ar eiro ieviešanu?

Pirmais... Pirmkārt, ieiedami eirozonā nesagatavoti, mēs zaudēsim šīs manevrēšanas iespējas, iespējas straujāk attīstīties. Ko tas tālāk nozīmē? Tālāk - ko tas nozīmē saistībā ar Eiropu? Eiropā, visā šinī cieši integrētajā zonā, ir viena liela kopīga problēma: tā ir demogrāfija, tas ir darbaspēks. Ko dara gudrās Eiropas valstis? Viņas ir sapratušas, ka tik tiešām Eiropai ir problēmas, bagātajām Eiropas valstīm ir viena liela, fundamentāla problēma - Eiropa zaudē savu konkurētspēju. Kaut kā tas ir jārisina!

Kā tas tiks risināts? Ļoti vienkārši! Kad mēs būsim šajā cieši integrētajā zonā - zonā, kurā ir... Starp citu, būs nodrošināta ļoti laba darbaspēka mobilitāte, sāksies konkurence par darbaspēka mobilitāti: tās valstis, kuras varēs piedāvāt labākus nosacījumus, dabūs labāku darbaspēku. Tas nozīmē, ka, pārsteidzīgi ātri iestājoties eirozonā, mēs varam pakļaut ļoti nopietnam riskam savu tautu, kad šīs migrācijas tendences, šī demogrāfijas problēma samilzīs. Tā tikai samilzīs. Un tas ir reāls mehānisms - tas ir reāls mehānisms! -, ar kuru bagātās valstis risinās savas problēmas uz mūsu rēķina. Es aicinu jūs, kolēģi, par to padomāt.

Kāpēc es par to visu runāju? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Tāpēc, ka pareizs risinājums būtu iespējams, taču mēs to nevarēsim izpildīt, ja būsim iegājuši eirozonā. Bez tā visa... ja mēs ņemam klāt šo eirozonas problemātiku, tad situācija kļūst vēl interesantāka. Ja jau mums ir veiksmes stāsts, ja jau mēs esam tikuši pāri tai ķezai, tad kāpēc mums tajā jālien atpakaļ?! Tātad - kas sanāk? Tad iznāk, ka mēs paši sev neticam vai ka jūs neticat savam veiksmes stāstam, vai arī varbūt jūs maldināt tautu vai kaut ko slēpjat tādā gadījumā. Jo, ja jau mums ir šis veiksmes stāsts, tātad mēs paši varam prasmīgi atrisināt šīs lietas. Ar to, ko jūs tagad paši mērķtiecīgi virzāt (Fiskālās disciplīnas likums, izmaiņas FKTK vadībā), - ar to jūs pasakāt, ka jūs nebūsiet spējīgi to visu izdarīt un ka tāpēc mums ir vajadzīga Eiropa. Un, ja jūs paši tam neticat, tad skaidrs, ka arī tautai grūti tam noticēt, jo, redzēdama visu to, ko jūs darāt (tagad redz arī to jūsu eiro ieviešanu!), tauta domā: „Nē, nu būs atkal kārtējo reizi kārtējās problēmas uz tautas pleciem!”

Tās noteikti būs ilgtermiņa problēmas, es centos jums to izskaidrot, protams. Un Smiltēna kungs šeit mani iedvesmoja ar to, ka savā uzrunā citēja Čērčila teikto, ka politiķi domā par nākošajām vēlēšanām, bet valstsvīri - par nākotni.

Es arī... Ja es domātu vienkārši par nākošajām vēlēšanām, man būtu ļoti ērti šeit sēdēt un priecāties, un domāt: „Ātrāk ieviesiet jūs savu eiro! Ātrāk viss beigsies!” Un principā jau eiro ieviešana - tas principā ir ļoti izdevīgi „Saskaņas Centram”, jo mēs būsim vislielākie... politiski mēs būsim vislielākie ieguvēji. Bet es par to neklusēju, es runāju, tāpēc ka man sāp par to, kas notiks ar valsti. (Troksnis, starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Un es aicinu arī jūs par to padomāt. Jā!

Kas tad būtu jādara? Ja mēs runājam konkrēti par šo likumprojektu, tad jāteic, ka es redzu pāris normu, kurām tur vajadzētu būt, ja mēs tik tiešām gribam izdarīt tā, lai iestāšanās eirozonā atbilstu valsts interesēm.

Viens no kritērijiem, par ko vajadzētu runāt, ir ārējās tirdzniecības bilance. Tātad būtu normāli, ja mēs... Labs kritērijs, kas pateiktu, ka mēs kvalificējamies ieejai eirozonā, būtu mūsu ārējās tirdzniecības bilance ar eirozonu. (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Baltkrieviju!”) Jā, ar eirozonu. Eirozonā Baltkrievijas nav, starp citu. Jā.

Otrs kritērijs - tas ir: cik no IKP mēs esam spējīgi veltīt savām... savai izaugsmei. Konkrēti paņemt atsevišķas svarīgākās jomas... piemēram, zinātne un inovācijas... Ja mēs runājam par šo pašu Somiju, ko tik ļoti patika visiem piesaukt, tad ziniet: ne jau tādā veidā, kā teicamnieki ieejot, viņi kļuva... ne jau tad viņi kļuva labiņie, kad uzvilka pareizo formu, skaisti izskatījās un uzskrēja uz laukuma, un labi spēlēja. Nē, nekā tamlīdzīga! Viņi līdz tam intensīvi trenējās. Paskatieties, cik procentus no IKP cik gadus pēc kārtas viņi ir intensīvi ieguldījuši savā izaugsmē! Un tas ir tas viņu veiksmes stāsts!

Tas, ko jūs darāt, - tas būs absolūts neveiksmes stāsts! Tas būs tā: mēs iziesim uz laukuma un nevis tiksim pie ripas, bet gan būsim piespiesti pie borta, un viss, ko mēs varēsim turpināt darīt uz šī spēles laukuma, cerot, ka mēs tikpat skaistā treniņtērpā varēsim slidot un spēlēt, - mēs vienkārši gar bortu varēsim padot ripas citiem.

Tas ir tas, uz ko mēs ejam!

Tā ka es aicinu: kolēģi, noticiet sev! Noticiet, ka mēs tomēr paši varam kaut ko izdarīt, varam parūpēties par šo valsti un sarūpēt viņai skaistu nākotni! Eiro to neizdarīs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Mēģināšu runāt konkrēti. Saprotu, ka visi ir noguruši. Mēģināšu jūs tomēr atgriezt atpakaļ pie paša likuma, kuru sauc „Euro ieviešanas likums”. (Rāda dokumentu.) Paņemsim likumprojekta anotācijas 6.sadaļu, kas saucas „Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti”. Lasām 2.punktu „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” un redzam... Nu jā! Jums laikam tā dokumenta nav, jā? Es lasu jums priekšā: „Eiro projekta darba grupās...” Bija trīs konsultācijas. Viss! Tālāk 3.punkts... Nē, 4.punkts „Saeimas un ekspertu līdzdalība”: „Nav.” Nav! Tas ir rakstīts likumprojektā! Tad man radās secinājums: ja Saeimas un ekspertu līdzdalības nav, tad ekspertu grupā laikam... tātad eiro projekta darba grupā ekspertu nav. Tas ir pirmais.

Un otrais. Tas jau pats par sevi liecina, ka arī mūsu debates... ka nekādas sabiedrības informēšanas nebija. Tātad tas jau ir pirmais arguments „pret” steidzamību. Nevar runāt par to, ka tādos apstākļos eiro ir jāievieš 2014.gadā.

Turpināšu tālāk... tas vēl nav viss! Es turpināšu.

Par kodolu. Te daudz tika runāts par kodolu. Kolēģi, Latvija saskaņā ar Eurostat datiem ir trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (No zāles dep. J.Reirs: „Pasaulē?”) Eiropā! (No zāles dep. J.Reirs: „Āā!”) Pēc mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Par kādu kodolu mēs varam runāt? Par kādu kodolu? Vai tas ir naivums vai kas cits? Naivi ir cerēt uz to, ka Eiropas Savienība uz mums skatīsies kā uz līdzvērtīgu partneri. Tā ir sabiedrības maldināšana! Tāpēc, kamēr Latvijas ekonomika un sabiedrība nav gatava iestāties eirozonā, ir par agru runāt par to! Un tas ir acīm redzami.

Jūs nevarat noliegt arī to, ka sabiedrībā ir ekspertu grupas - vismaz divas ekspertu grupas: viena ir „pret”, bet otra - „par”. Notiek debates tur - ekspertu grupā. Tagad Saeima, neizvērtējusi ekspertu viedokļus līdz galam, mēģina steidzamības kārtā pieņemt ļoti svarīgu lēmumu par iestāšanos eirozonā. Bet ir jautājums. Divus gadus atpakaļ Ministru kabinets pieņēma lēmumu par iestāšanos eirozonā. Kāpēc tikai tagad mēs sākam par to runāt? Tikai tagad! (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc?”) Tikai tagad mēs mēģinām no tribīnes aizvietot un kompensēt informācijas trūkumu. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kāpēc tikai tagad jūs...”) Nē, tas ir jautājums pirmām kārtām valdošajai koalīcijai. Atkal mums steidzamības kārtībā... Atkal - kāpēc? Divus gadus atpakaļ jau par to tika runāts. Kāpēc nevarēja to normālā kārtībā? Izdebatējot visu varbūt jau gadu atpakaļ, sabiedrībai, iespējams, nebūtu lieku jautājumu. Tik tiešām! Bet nē, mums atkal ir steidzamība! Tas liecina par to, ka droši vien pastāv kaut kādas, es nezinu, tur vienošanās starp Eiropas Savienības līderiem un mūsu valdību, kāpēc viņi cenšas tik ātri, tik steidzami ieviest šeit eiro.

Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā uzdevu jautājumu Finanšu ministrijas... bankas pārstāvjiem: „Sakiet, lūdzu, ja mēs...” Bija tā, jā? Es uzdevu jautājumu: „Ja ne 2014.gads, tad kāpēc mēs nevaram runāt par 2013., 2015. vai jebkādu citu gadu?” Skaidras atbildes nebija. Nu nebija! Nu kāpēc mēs nevaram runāt par jebkuru citu termiņu? Kas kavē? Kas traucē? Nekas! Nav nevienas skaidras atbildes uz to. Kāpēc mums vajadzīgs tieši 2014.gads? Nu kāpēc? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tik tiešām mūsu sabiedrība... Par sabiedrību vispār nav runa, tā vispār galīgi nav informēta ne par ko! Deputāti nav informēti. Deputāti nav informēti līdz galam, bet viņi ir tie, kuriem jālemj par šo te visu.

Mani personīgi ļoti mulsina arī Nacionālās apvienības pozīcija. Man personīgi tā liekas ļoti dīvaina. No vienas puses, var saprast, ka nacionāļiem ir jābalso „par” eiro, lai gan principā viņiem vajadzētu balsot „pret”. Es esmu pārliecināts, ka jūs neesat „pret” latu un „par” eiro. Manuprāt, tas paliks gandrīz vai pēdējais Latvijas neatkarības simbols. Pēdējais paliks karogs! Tagad vēl lats ir, bez lata paliks tikai karogs. (No zāles dep. J.Reirs: „Trīs zvaigznes vēl!”) Tas ir viss! Nu ko? Varbūt tad no karoga arī...? Sāksim runāt: „Davai, no karoga arī vēl...! Mums jau ir karogs - zilais ar zvaigznītēm!” Jau ir. (No zāles: „Brīvības piemineklis!”) Varam arī tā runāt! Man personīgi tāpēc... Nacionāļiem... nu, viņiem kaut kādi argumenti sabiedrībai jāsniedz. Un kādi tie ir? Nu, protams, kāds gan vēl cits, kā vien tikai ģeopolitiskais faktors! Nu kāds vēl? (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Ģerbonis!”) Citu nav! (Starpsaucieni no zāles.) Tikai viens un tas pats - ģeopolitiskais faktors! Nu, tas jau tiešām... nu ticiet... Es saprotu - jūs esat slazdā, bet... Nu, cik tad var to visu katru reizi... katru reizi vienu un to pašu runāt? Kaut kas jauns jāizdomā! Kaut kas jauns, svaigs.

Čepānes kundze var atbildēt par referendumu. Jūs teicāt, ka tauta baidās no referendumiem, bet es jums saku, ka valdība baidās no referendumiem. Ja tik tiešām referendums būs iniciēts, nu tad eirozonā mēs nebūsim. Un jūs ļoti labi par to esat informēti, ka, nedod Dievs, tiks veidotas tātad grupas... iniciatīvas grupas, lai būtu referendums. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu nebūs referenduma!”) Un tad... Eiropas Savienībā galalēmumu pieņem Eiropas Padome, jūs to labi zināt, - Eiropas Padome pieņem visus lēmumus par pāriešanu uz eiro, un, ja Eiropas Padomē būs ziņojums vai slēdziens par to, ka situācija Latvijā nav stabila jautājumā par eiro, tad viņi nedos to zaļo gaismu, tas ir skaidrs. (Dep. J.Reira starpsaucieni no zāles.) Tas ir skaidrs! Tāpēc arī jūs baidāties, nevis tauta baidās.

Referendums vienmēr bijis demokrātijas izpausmes galīgais faktors... (Starpsaucieni no zāles.) Jūs esat pret referendumu? Nu smieklīgi! Nu, es nezinu.

Par labklājību runājot, nu kā var pateikt par to... galīgi pārliecinoši to, ka eiro - tas ir tāds faktors, tāds brīnumiņš, tāds glābiņš, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvija sāks dzīvot uzreiz labāk? Tad man tiešām ir priekšlikums mūsu valsts augstākajām amatpersonām pārdomāt par atbildību. Te ļoti labi un skaisti runāja mūsu kolēģis Edvards Smiltēns par to, ar ko atšķiras politiķi no valstsvīriem. Taču viņi atšķiras ne tikai ar to, kā viņi domā, bet arī ar to, kādu atbildību viņi nes par saviem vārdiem. Es gribu pateikt, ka diemžēl mums Latvijas pēdējā vēsturē ar valstsvīriem ir problēma - neviens no mūsu valdošajiem politiķiem nenes atbildību ne par ko. Atcerēsimies 2003.gadu, referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā! Es ļoti labi atceros, kā runāja no televīzijas ekrāniem mūsu augstākās personas un uzrunāja tautu: nebūs cenu celšanas, nāks investīcijas, sāksim dzīvot labāk. Secinājums: kur mēs esam? (No zāles dep. J.Reirs: „Kur?”) Cenas izauga uzreiz! Krīze pēc krīzes! Tātad dzīves līmenis - mēs esam trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nu, a ko? Kur? Tad sanāk, ka... Kam ticēt? Tagad jūs sakāt to pašu - ieviesīsim eiro, un būs mums, kā saka, laime dzīvē. (Dep. E.Smiltēna un dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Tas nav tas arguments.

Tātad mēs dzirdam atkal vienu un to pašu - solījumus, solījumus, solījumus. Tāpēc, ja jau mēs runājam par valstsvīriem Latvijā, nu tad tiešām... tad jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem, un tad ir jāatkāpjas droši vien pēc kāda gada vai diviem tiem valstsvīriem, kas solīja tautai labāku dzīvi. Tad tas būtu godīgāk. Tik tiešām - tas būtu godīgāk! Ja kāds no jums var uzņemties tādu atbildību tautas priekšā, kā, starp citu, vienu reizi to izdarīja Olšteins... Jā, godīgi pateica: ”Ja netiks ievēlēts Zatlers, tad es aiziešu, atstāšu amatu.” Tad arī dariet tā - pamēģiniet!

Lai kāds pasaka: „Ja pēc gada nebūs augšupejas un nebūs uzplaukuma, ja mēs nesāksim dzīvot labāk, tad nekādas tālākas politiskās karjeras man nav, es atstāšu politiku!” Droši vien neviens tā neteiks. Neviens tā neteiks! Un tas ir jautājums par valstsvīriem.

Latvijā diemžēl nebija vēl neviena valstsvīra šajā nozīmē. Mums visu laiku ir, vot, tāda politika... svārstības. Diemžēl, jā, mēs... Latvijas vēsturē bija 20 gadu, kad viņa bija neatkarīga. Pirmā republika, Latvijas laiki tā sauktie, -tad bija tie laiki, kad Latvija bija tiešām neatkarīga, pēc tam sākās čuk-čuk-čuk - no vienas puses uz otru: no Austrumiem uz Rietumiem, no Austrumiem uz Rietumiem - visu laiku. Nemākam dzīvot patstāvīgi! Es tagad atkal vēršos pie nacionāļiem. Nevaram, nemākam dzīvot patstāvīgi! Kad mums atnāks tomēr politiķi, kuri mācēs Latvijas valsts labā pieņemt lēmumus neatkarīgi ne no Rietumiem, ne no Austrumiem? Kad? Mēs tikai to vien darām, jo mums nav mugurkaula. Sākšu ar to. Mugurkaula nav! Kamēr politika nebūs ar mugurkaulu, mēs tā arī dzīvosim! Ne ar eiro, ne ar dolāriem nekad te nebūs labas dzīves!

Es aicinu vēlreiz pārdomāt likumprojekta pieņemšanu un aicinu to neatbalstīt. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK). (No SC frakcijas starpsauciens: „Interešu konflikts!”)

Godātie kolēģi! Pateicos par izturību. Un, uzklausot atsevišķu kolēģu viedokli par eiro ieviešanu, gribas piekrist zināmai patiesībai, ka politiķis ir cilvēks, kurš, ieraudzījis gaismu tuneļa galā, sāk rakt citu tuneli. Tas par eiro ieviešanu. Vai tiešām mums, lai ieviestu eiro, būs jāsāk rakt jauns tunelis?

Jautājumā par eiro ieviešanu esam šodien uzklausījuši vairākus „par” un „pret” argumentus. No savas puses vēlos norādīt, ka eiro ieviešanu Latvijā nevajadzētu uztvert un uzskatīt par brīnumzālēm vai par burvju nūjiņu, ar kuras palīdzību mēs norādīsim uz kādu Latvijas reģionu... kāda Latvijas reģiona virzienā un tur visi cilvēki pēkšņi sāks braukt zelta karietēs.

Eiro ieviešana ir iespēja, kuras priekšrocības atkarībā no cilvēka un valsts prasmes ir iespējams izmantot labklājības veicināšanai. Tās ir stabilitāte un prognozējama finanšu politika, kuras tik ļoti nepieciešamas uzņēmējdarbības sektoram, bet it īpaši eksporta uzņēmumiem! Kā politiķis, kurš nāk no ražošanas un eksporta sektora, ar pilnu atbildību varu teikt, ka tie uzņēmēji, kuri strādā ražošanas un eksporta sektorā, saredz jaunas un pozitīvas iespējas savai saimnieciskajai darbībai līdz ar Latvijas pievienošanos eiro. Mums vairāk būtu nepieciešams ieklausīties tajos uzņēmumos un uzņēmējos, kuri ražo savu produkciju vietējam un eksporta tirgum. Tieši ražotāji ir tie, kuri naudu ieved Latvijā, maksā darba algas un palīdz attīstīties tiem uzņēmējiem, kuri strādā pakalpojumu sfērā, - sabiedriskajā ēdināšanā, veikalos, ir frizieri, amatnieki vai kurpnieki...

Esmu atzīmējis astoņas priekšrocības, kuras ražošanas sektoram sniedz eiro.

Pirmais punkts. Eiro kā stabila valūta, jo lats globālajā pasaules ekonomikā ir mazāk aizsargāts, līdz ar to risks par lata devalvāciju tiek likvidēts. Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits šobrīd ir virs 500 miljoniem. Valstīs, kurās ieviests eiro, dzīvo vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju - 330 miljoni... tie, kuri ikdienā izmanto eiro.

Otrais punkts. Zema inflācija eirozonas valstīs. No 2003.gada līdz 2012.gadam inflācija Latvijā bija 5,62 procenti. Īpaši izcelšu 2008.gadu - 15,4 procenti. No 2003. līdz 2012.gadam inflācija Vācijā bija 1,7 procenti, savukārt Vācijas markai 50 gados - 2,8 procenti.

Eiropas Savienībā eirozonas dalībvalstīs inflācija bijusi vēl zemāka, salīdzinot ar valstīm, kuras nav eirozonas valstis. Neapšaubāmi, eirozonas valstīs, tajā skaitā arī Vācijā, iedzīvotāji par cenu pieauguma iemeslu un vaininieku uzskata eiro, un tas ir tikai pašsaprotami no cilvēku psiholoģijas viedokļa. Taču iemesli cenu kāpumam ir pavisam citi, un es minēšu tikai pāris piemēru par Vāciju. Pieņemsim, naftas cenas no deviņdesmito gadu izskaņas līdz šim brīdim ir svārstījušās no 10 līdz pat 140 dolāriem par barelu. 2007.gadā Vācijā notika PVN likmes paaugstināšana no 16 uz 19 procentiem. Vācijā būtiski tika paaugstināti nodokļi tabakai, bet, neskatoties uz to, Vācija, esot eirozonā, saglabāja zemu inflācijas līmeni. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņi mazāk pīpē!”)

Trešais punkts. Zemas procentu likmes. Zemākas un stabilas procentu likmes ļauj uzņēmējiem labāk plānot investīciju politiku, bet ražošanas sektors var iegādāties jaunas iekārtas vai ieguldīt līdzekļus pētniecībā.

Ceturtais punkts. Naudas konvertācijas izmaksas. Piemēram, mikrouzņēmumos, kas Latvijā sniedz pakalpojumu vai eksportē par 99 tūkstošiem eiro preci, zaudē, konvertējot valūtu, 1227 latus un 60 santīmus (tas ir, ņemot vērā šodienas kursu komercbankās). Un tas būtu tikai uz pieciem darbiniekiem.

Pirms eiro ieviešanas Eiropas Savienības valstis naudas maiņas rezultātā ik gadu zaudēja ap 25 miljardiem eiro. Eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemts arī daudzās citās valstīs, cilvēkiem ceļojot, un - īpaši Latvijas ciemiņiem, kuri ierodas mūsu zemā kā tūristi, - zūd valūtas maiņas nepieciešamība.

Punkts Nr.5. Stabils un veselīgs regulējums finanšu sistēmai. Investīcijas Igaunijā pēc eiro ieviešanas ir pieaugušas. Pasaules finanšu tirgu turbulence... energoresursu sadārdzinājums mazāk atstāj sekas uz lielām un spēcīgām ekonomikām. Vidējās izmaksas bankas komisijas maksai eirozonas valstīs, veicot 100 eiro elektronisko pārskaitījumu, samazinājušās no 24 eiro uz 2,40 eiro.

Nr.6. Eirozonas dalībvalstīm ar vienotu pozīciju ir nopietnāka ietekme pasaules globālajā ekonomikā ražotāju interešu aizstāvībai.

Nr.7. Atvieglota starpvalstu tirdzniecība uzņēmējiem.

Un visbeidzot Nr.8. Miers un stabilitāte. Šis ir garākais laika posms Eiropas vēsturē, kad valstis savā starpā nav karojušas. 60 gadi zem miera karoga - tas pierāda, ka, ieliekot pamatakmeni Eiropas Savienības dibināšanai 1957.gadā, ir sperti pareizie soļi, lai tautas Eiropā dzīvotu saticīgi un zem labklājības zīmes. Nav piedzīvotas represijas un militāri konflikti. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kāds tam sakars ar eiro?”) Vienotas Eiropas monetārās politikas izveide mūsdienu globālajā pasaulē ir arī drošības garants.

Pateicos par uzmanību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Augsti godātais Prezidij un kolēģi! Šeit vēršu uzmanību uz to... Paldies par diskusijām! Un es gribu pieminēt Sakovska kunga teikto par to, kāds ir darbs frakcijā. Gribu atzinīgi vērtēt Reformu partijas frakcijas darbu, jo par eiro ar premjeru, finanšu ministru un Latvijas Bankas pārstāvi... (ZZS frakcijas un SC frakcijas aplausi.) mēs jau runājām daudzus mēnešus iepriekš, un no tā mēs secinājām sekojošo... Es sniegšu tikai kopsavilkumu (trīs daļās), kādi būtu ieguvumi no eiro ieviešanas.

Pirmām kārtām, runājot par Latviju kā valsti uzņēmējiem un cilvēkiem, kas tajā dzīvo, jāteic, ka uzlabosies Latvijas starptautiskais prestižs, jo eirozonas valstu autoritāte un tās lēmumu svars ir nozīmīgāks par eirozonas noraidītajām valstīm; uzlabosies Latvijas kredītreitingi, samazināsies Latvijas parādu cena; eiro garantiju fonds būs Latvijas apdrošināšanas polise. Samazināsies panikas draudi Latvijas finanšu tirgū (No zāles dep. I.Zariņš: „Nevajag radīt paniku!”), būs lielāki Latvijas valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi.

Kas svarīgi gan valstij, gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem - samazināsies konvertācijas jeb naudas maiņas izmaksu riski.

Uzņēmējiem priekšrocības būs sekojošas: būs iespēja drošāk plānot biznesa finansējumu un uzkrājumus. Gan Latvijas uzņēmējiem, gan pārējiem cilvēkiem ir svarīgi uzzināt, ka zemākas būs aizdevumu procentu likmes. Cilvēkiem ir svarīgi uzzināt, ka būs vairāk darba vietu un lielākas vidējās algas, zemāka privāto parādu cena, jo 86 procenti aizņēmumu veikti eirovalūtā.

Šeit izskanēja arī izteikumi par to, ka varētu būt cenu pieaugums. Pēc Eurostat datiem, jaunākajās eirozonas valstīs... tajās, kas 2008.gadā iesaistījās eirozonā jeb pievienojās eirozonai... Maltā cenu paaugstināšanās bija par 0,20 procentiem, savukārt Slovākijā, kas pievienojās 2009.gadā, cenu pieaugums bija tikai par 0,25 procentiem. Savukārt Igaunijā, kas pievienojās 2011.gadā, cenu pieaugums ir tikai par 0,30 procentiem.

Līdz ar to šis apstāklis vairs nav mīnuss, bet gan ieguvums.

Savukārt, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ar pāreju saistītie vienreizējie izdevumi valsts līmenī atmaksāsies jau pirmajā gadā. Līdz ar to šeit ar prieku atzīstu un uzsveru, ka Reformu partija ir „par” eiro ieviešanu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tādā veidā mēs stiprināsim Latvijas piederību Eiropai un eirozonai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Paldies par izteiktajiem viedokļiem. Es domāju, ka tas palīdzēs mums komisijā kvalitatīvāk izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Gribētu atgādināt un pateikt to, ka šis likumprojekts vai virzība uz eiro nekādā gadījumā nav notikusi slepenībā, bet tajā ir bijusi iesaistīta plaša sabiedrības daļa.

Vēlreiz atgādināšu, kā veidojās šis 2014.gada pirmais datums, tiem cilvēkiem, kuri nedzirdēja to, ko es teicu uzrunas sākumā, kad visi bija „svaigi” un nodarbojās ar citām lietām, bet tagad laikam ir noguruši un varbūt paklausīsies...

Tātad pirmā informācija par ieviešanu 2014.gadā... par eiro ieviešanu no 1.janvāra bija lasāma Saprašanās memorandā, kas tika noslēgts 2009.gada 27.jūlijā, un jau septembrī šis dokuments bija publiski pieejams. Tātad bija iespēja iepazīties un jau veidot aģitācijas brigādes „pret” eiro ieviešanu.

Nākamais nopietnais dokuments ir saistīts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2010.gada 7.janvāra sēdi, kurā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācija, kura apvieno vairāk nekā 500 uzņēmējus, kur ir arodbiedrības, kas apvieno ļoti nozīmīgu strādājošo skaitu un visas Latvijas arodbiedrības, un valdība, kurā tad arī nolēma šo datumu atbalstīt un virzīties uz eiro ieviešanu no 2014.gada. Līdz ar to visi pamatojumi no „Saskaņas Centra” puses, ka te nav piedalījusies sabiedrība, ka likumprojekti nav apspriesti un izstrādāti pareizi, ir noraidāmi.

Tālāk - par ģeopolitiku, kolēģi! Tas, cik sparīgi „Saskaņas Centrs” mēģināja provocēt „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, tikai apliecina, ka vissvarīgākā lieta šajā likumprojektā ir ģeopolitika un eiro ieviešana Eiropā. Piemēram, Elksniņa kungs pat nedaudz... gandrīz vai izrunājās par to, ka viņiem būs problēmas cīnīties par mūsu sabiedrības dezintegrāciju. Tātad arī Lindermana kungs ar savu Latgales autonomiju ir palīgs eiro ieviešanā. Tad sabiedrība sapratīs, ka, ieviešot eiro, vairs nebūs jautājumu par mūsu, Latvijas, dezintegrāciju, par autonomiju un par visu pārējo. Tas ir nopietns ģeopolitisks apsvērums!

Kolēģi, tātad komisijas vārdā ziņotājs laikam lūgs iesniegt līdz attiecīgajam datumam priekšlikumus... Es tātad lūdzu iesniegt priekšlikumus. Komisija ļoti cītīgi tos izvērtēs un sagatavos likumprojektu otrajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Trīs novērojumi, trīs secinājumi, kas izriet no šīm garajām debatēm.

Pirmais ir tas, ka šinī zālē, godīgi sakot, nav neviena principiāla un pārliecināta eiro ieviešanas pretinieka. Varbūt izņemot vienu otru, kam dziļu rūgtumu rada tas, ka no aprites pazudīs dižs ozols, lasis un Ilmāra paraksts uz asignācijām. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ezis arī!”)

Es tomēr domāju, ka šeit ir runa par kaut ko citu, jo otrais secinājums ir tāds, ka, neskatoties uz garajām debatēm, ja mēs runājam par likumprojekta izskatīšanas un atbalstīšanas procedūru, tad viss ir bijis izlemts, pirms sākās šīs garās debates, jo pretējā gadījumā te tiešām būtu bijis kāds no valdības pārstāvjiem. Un, oponējot cienījamai Solvitai Āboltiņai, es gribu teikt: esmu pārliecināts, ka premjers Dombrovskis nav aizmirsis pilnvarot kādu no ministriem pildīt viņa pienākumus prombūtnes laikā.

Un trešais novērojums. Visa šī diskusija liecina par to, ka šī diskusija ir novēlota, jo tie argumenti un tie priekšlikumi, un visas tās idejas, kas izskanēja šodien, liecina par to, ka valdība, gatavodama šo likumprojektu, ir aizmirsusi ne tikai izglītot sabiedrību, bet arī argumentēt šo pozīciju deputātu priekšā; tā droši vien uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, jo balsošanas mehānisms nostrādās tā, kā vajag, un ka līdz ar to tas ir pārlieku... lieks darbs un absolūti nevajadzīga rīcība.

Tāpēc es domāju, ka šīs debates ir tikai sākušās, jo diskusija parlamentā diez vai varētu sabiedrību pārliecināt par to, ka ir izvēlēts pareizs moments, ka tā rīcība ir pārdomāta, ka visi riski ir aprēķināti un ka tas tiešām sekmēs un veicinās to lielo izrāvienu, ko paredz mūsu Nacionālais attīstības plāns.

Paldies. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Ielieciet kartiņas!... Komisija likumprojektu rūpīgi izskatīja un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - 1. (RP frakcija un frakcija VIENOTĪBA aplaudē.) Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2013.gada 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš.

Un izskatīšana - 2013.gada 31.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 2013.gada 31.janvāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums... Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām tās izmaiņām. Deputāti Bērziņš, Smiltēns, Zaķis, Naudiņš un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 35.jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu. (No zāles dep. R.Vējonis: „Nav! Nav iebildumu!”) Lūdzu zvanu! Nav iebildumu? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ir!”) Esot iebildumi. Labi, balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 35.jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Skatām likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, tas ir likumprojekts Nr.463/Lp11. Šis likumprojekts „paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa vietnieks, vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju, kas ir „paredzami svarīga” Latvijas Republikas, citas ES vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām saskaņā ar Latvijas Republikas un tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Saeimas starptautiski apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, ar nosacījumu, ka attiecīgajā līgumā ir paredzēts „paredzami svarīgas” informācijas sniegšanas pienākums”.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.464/Lp11).

Šis likumprojekts paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tādas informācijas, kas nav tās rīcībā, iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu un sniegtu informāciju.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2012.gada 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 455/Lp11. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, kā arī Juridiskā komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja likumprojektā „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” grozījumus, kurus izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi un kuri atbilst Starptautiskās tiesnešu asociācijas 1999.gadā apstiprinātās Vispārējās tiesnešu hartas 13.pantam.

2011.gadā tika pieņemti grozījumi likumā „Par tiesu varu” - par likuma 98.panta izslēgšanu, paredzot, ka tie stājas spēkā vienlaikus ar izskatāmā likuma grozījumiem, kuri nosaka kārtību, kādā tiesnešiem piešķirama atlīdzība saistībā ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Izstrādātais likumprojekts noteic, ka tiesnesim pēc viņa profesionālās darbības kārtējās novērtēšanas, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atzinumu, piešķir piemaksu, kuras apmērs būs nosakāms atbilstoši tiesneša amatā nostrādātajam laikam.

Vienlaikus no 2013.gada 1.janvāra spēkā stājas jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma, saskaņā ar kuru Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veiks tiesnešu profesionālās darbības regulāru novērtēšanu, kas nepārprotami veicinās gan tiesnešu, gan tiesu darba kvalitātes uzlabošanos kopumā.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. Piecas dienas, proti, 2012.gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.

1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, un tas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts no Juridiskās komisijas puses un regulē prasības pieteikuma satura apjomu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē kasācijas sūdzības saturu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.282/Lp11).

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Tas paredz, ka Uzņēmumu reģistra žurnālā neieraksta ziņas par gada pārskatiem, jo gada pārskati Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegti. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī ir... šobrīd, jāatzīst, redakcionāla, tehniska rakstura, tā būtu pareizāk... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar attiecīgās normas spēkā stāšanos. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam otrajā lasījumā ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”.

1.priekšlikums ir deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 2. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 4. - arī komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 6. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Poriņa. 7. - deputātes Ineses Laizānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Poriņa. 8. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 9. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 11. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 13. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 15. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 16. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. Visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti. Aicinu balsot par visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 4.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 4.janvāris. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, kurā pirmajā lasījumā mēs pieņēmām nosacījumus atklātiem balsojumiem pašvaldībās, uz otro lasījumu tika iesniegta virkne konceptuālu priekšlikumu, tajā skaitā visvairāk par interešu konflikta novēršanu un lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās. Komisija izveidoja darba grupu, kura saskaņoja ļoti pretrunīgus viedokļus, un lielākoties mēs arī panācām ar visām institūcijām, izņemot Latvijas Pašvaldību savienību, zināmu vienprātību. Tāpēc es gribētu, izmantojot šo iespēju, teikt paldies Lielo pilsētu apvienībai, KNAB, mūsu ekspertiem Pastara kungam un Dravnieka kungam, kā arī visiem pārējiem, kuri ļoti aktīvi darbojās šajā darba grupā. Par amata ierobežojuma būtību es runāšu pie attiecīgā priekšlikuma.

Tagad atļaujiet pāriet pie priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nosaka to, ka deputātiem, izveidojot frakciju, ir ierobežota deputātu pāreja no vienas frakcijas uz otru. Komisija to neatbalstīja, ņemot vērā, ka šobrīd nav noteikts pienākums veidot šādas frakcijas un tām nav arī nekādu citu funkciju vai privilēģiju. Īstenībā tā vairāk ir Rīgas pilsētas domes problēma. Komisija uzskatīja... darba grupa arī uzskatīja, ka būtu pareizāk veidot atsevišķu likumu galvaspilsētas, Rīgas, pašvaldībai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Nacionālā apvienība atsauc šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

E.Cilinskis. 2.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš tātad nosaka šos amata ierobežojumus pašvaldībās.

Komisija pēc ilgām debatēm... un arī darba grupa nolēma, ka šie ierobežojumi ir vienādi visās pašvaldībās. Papildus likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tātad ir ierobežojums ieņemt izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, kā arī ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatus, kuri ir saistīti ar domes lēmumu sagatavošanu un domes darba organizatorisko, tehnisko apkalpošanu; ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatus, izņemot tādas iestādes, kas veic kultūras, sporta un veselības aizsardzības un izglītības funkciju; ieņemt pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, kā arī amatus šo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumos, izņemot kapitālsabiedrības, kas veic veselības aizsardzības funkciju.

Tāda ir šā priekšlikuma būtība, ko es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labvakar, augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es nezinu, kā eiro ietekmēs cilvēku dzīvi pēc gada, bet viena cilvēka dzīvi šis likums ietekmē jau šodien - esmu nokavējis Ziemassvētku balli Jēkabpilī, tāpēc varam turpināt debatēt. (Starpsaucieni no zāles: „Ūūū!”)

Tagad par likumprojektu.

Es aicinu jūs vērst uzmanību uz šī priekšlikuma un kopumā visa likumprojekta vismaz trim aspektiem.

Pirmais ir forma un kārtība, kādā likumprojekts tiek virzīts. Es jums vēlos atgādināt, ka sākotnēji šī likumprojekta mērķis bija atcelt aizklātus balsojumus, bija sagatavota arī attiecīga anotācija. Šobrīd, uz otro lasījumu, parādās pavisam cita rakstura grozījumi, un, kaut arī tas nav aizliegts ar likumu, bija... es uzskatu, ka tik nopietnam priekšlikumam bija vajadzīgs atsevišķs likumprojekts ar attiecīgu anotāciju. Bez anotācijas nevar saprast ne priekšlikuma būtību, ne datumu, kad tas stāsies spēkā, ne arī to, vai grozījumi tika izvērtēti pilnvērtīgi. Sakarā ar to atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir jāmeklē internetā. Un, ja internets nemelo, tad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vēlas panākt, lai minētie grozījumi stātos spēkā jau tuvākajā laikā un būtu attiecināmi jau uz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka spēles noteikumi tiek mainīti pašas spēles laikā. Ne jau man jums vajag stāstīt, ka kandidātu saraksti uz pašvaldību vēlēšanām jau tiek veidoti, bet neskaidrības, kuras ir saistītas ar iespējamām reformām šajā jomā, bremzē procesu un atbaida cilvēkus.

Es uzskatu, ka būtiskas izmaiņas pašvaldību likumā praktiski pirms pašām vēlēšanām - tā nav tā prakse, ar ko mēs varētu lepoties. Vēl vairāk! Mēs visi zinām, ka šie priekšlikumi ir tikai daļa no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vīzijas par pašvaldību reformu, kuru viņš mēģinās izdarīt lielā steigā pirms pašām vēlēšanām. Un seko loģisks jautājums: kāpēc šie priekšlikumi netiek virzīti vienotā likumprojektu paketē?

Es uzskatu, ka, pirms pieņemam lēmumu, deputāti ir pelnījuši, lai viņiem parāda visu ainavu, lai saprastu, ko ministrs vēlas panākt, kādi mērķi ir grozījumiem un cik liela būs ietekme. Es ar šausmām gaidu, kas vēl var parādīties uz likumprojekta trešo lasījumu. Šī prakse noteikti neliecina par to, ka darbs tiek darīts kvalitatīvi, savukārt ministrs to gaida no pašvaldībām.

Trešais aspekts - par priekšlikuma būtību. Sakarā ar to, ka grozījumiem nav anotācijas, atsaucos uz to, kas tika dzirdēts publiskajā vidē. Kā amatu apvienošanas aizlieguma iemesls tiek minēts interešu konflikta un korupcijas risks, taču pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas ir minēts kā viens no šī priekšlikuma autoriem, nevarēja minēt nevienu konkrētu gadījumu, ka deputāts tādā veidā būtu ļaunprātīgi izmantojis savu amatu.

Es jums vēlos arī atgādināt, ka jau šobrīd par jautājumiem, kuri skar kādu no deputātiem, viņš nebalso, bet formāli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, nevajag obligāti būt par pašvaldības deputātu.

Šajos grozījumos es kā bijušais pašvaldības deputāts redzu virkni citu risku... (Zālē troksnis.) Kolēģi, ja jūs manī neklausīsieties, es nākšu vēlreiz! (No zāles: „Ja varētu!”) Es vēlos jums atgādināt, ka Latvijā ir arī citas pašvaldības, izņemot Rīgu, Ventspili vai Liepāju, un, akceptējot tāda veida grozījumus, pastāv liela varbūtība, ka samazināsies domes deputātu sastāva kvalitāte, jo var gadīties, ka partiju sarakstos būs tie cilvēki, kurus neviens darba devējs vienkārši nevēlēsies ņemt darbā. Ar šiem grozījumiem mēs atbaidīsim tos pēdējos, kuri prot pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

Piedāvātās izmaiņas diemžēl nespēs sasniegt nevienu izvirzīto mērķi. Ne tās mazinās korupciju un novērsīs interešu konfliktu, ne arī padarīs domes darbu caurspīdīgāku un tuvāku iedzīvotāju interesēm. Vienīgais labums, ja varam ticēt internetam, ka viena no VARAM ministra idejām ir palielināt algas domes deputātiem, ir tāds, ka ar augsti atalgotiem amatiem varēs nodrošināt daudz vairāk pie partijām pietuvinātu cilvēku, jo domes deputāts ar lielu algu nevarēs ieņemt vietu kādā valdē, toties šī vietiņa būs brīva kādam partijas biedram.

Es aicinu paskatīties uz tām problēmām, kuras definē VARAM ministrs, - uz interešu konfliktu, caurskatāmību un atbildīgāku darbu iedzīvotāju interesēs - no cita skatpunkta.

Šobrīd lielākais interešu konflikts vērojams tieši domes priekšsēdētāja attiecībās ar domes deputātiem, starp viņa plašajām pilnvarām un ietekmi pilsētas domē un pilsētas izpildvaru. De facto ir tāds, ka dome, kuru vada domes priekšsēdētājs, pieņem lēmumus. Domes priekšsēdētājs nodrošina to izpildi un dod rīkojumus domes administrācijas darbiniekiem, bet pati dome kopā ar domes priekšsēdētāju visu šo procesu kontrolē.

Nākamais moments. Domes priekšsēdētājs izvirza pašvaldības izpilddirektoru, domes koalīcija to atbalsta, un veidojas tāda situācija, ka divas no trim varām pilsētā ir pilnīgā šaura cilvēku loka kontrolē.

Tas ir līdzīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja vienlaicīgi pildītu arī Ministru prezidenta funkcijas.

Es lūdzu vēl vienu minūti!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: „Lai runā!”) Lūdzu, runājiet!

V.Reskājs. Paldies.

Kā es jau teicu, tas ir ļoti līdzīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja pildītu arī Ministru prezidenta funkcijas. Es arī uzskatu, ka mūsu pašvaldību pārvaldības sistēma ir necaurspīdīga un neefektīva pašos pamatos, tāpēc aicinu ar izmaiņām lūkoties sekojošā virzienā - reāli atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas, kas savukārt nodrošinās gan efektīvāku un vairāk uz iedzīvotāju interesēm orientētu darbu, gan samazinās korupcijas un interešu konflikta riskus.

Īsumā mērķis tiks sasniegts, ja Latvijā tiks ieviests stiprais mērs pilsētas domes sistēmā. Neviens jau nestrīdas par to, ka pašvaldības darbu vajag padarīt efektīvāku, bet, pirms mācām pašvaldības, varbūt pašiem jārāda efektīva un kvalitatīva darba paraugs.

Es vēlreiz norādu uz to, ka, manuprāt, grozījumi tiek virzīti sasteigti un bez kvalitatīvas diskusijas pēc būtības. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es piedalījos darba grupā un arī mūsu komisijas sēdē. Šis jautājums ir ļoti kvalitatīvi izskatīts, ļoti dziļi esam iegājuši detaļās, tā ka nevar teikt, ka te nav kvalitātes.

Es šo likumprojektu atbalstīšu. Es atbalstīšu arī šo 4.priekšlikumu, bet es gribu norādīt jums uz riskiem, kas ir korupcijas riski un interešu konflikta riski. Mēs paredzam to, ka deputāts nevarēs ieņemt zināmus amatus, un viens no tiem ir, ka nevarēs ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot... un tas ir tas, par ko es runāju, - par tiem izņēmumiem. Kas ir šie izņēmumi - tas varbūt nav pats svarīgākais. Te ir runa par izglītību, par veselības aprūpi, par sportu un veselīgu dzīvesveidu, par kultūru. Te varbūt izliekas tā, ka tos jau varētu atbalstīt, ka tur nu var apvienot amatus. Taču man liekas, ka tas ir zināms precedents, jo tā doma bija, lai mēs novērstu iespēju, ka apvieno amatus, kas varētu novest pie korupcijas riska un pie interešu konflikta. Bet mēs tagad taisām tādu izņēmumu, kas varētu arī būt precedents tālākiem izņēmumiem. Tad kāpēc nevarētu atļaut viņiem ieņemt amatu, teiksim, arī saistībā ar transportu pakalpojumu sniedzējiem? Tā ka, es domāju, šis ir tāds diezgan slidens solis, diezgan bīstams solis, un es ceru, ka mēs trešajā lasījumā varēsim šo kļūdu labot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Pilnībā pievienojos Valda Liepiņa viedoklim un arī domāju, ka kopumā mums šis likumprojekts ir jāatbalsta, bet varētu vēlēties tādu dzīvīgāku šī likuma versiju.

Taču gribētos uzsvērt to, ka beidzot esam pārrāvuši stipri iestrēgušās diskusijas starp VARAM un sociālajiem partneriem, pašvaldībām, sabiedrību. Vienā brīdī jau likās, ka nekādus rezultātus mēs šajā jautājumā negūsim, taču lielā mērā jāpateicas VARAM parlamentārajam sekretāram, mūsu frakcijas vadītājam, Eināram Cilinskim, kurš savietoja nesamērojamus un brīžam nesavietojamus viedokļus, un esam nonākuši pie tā kompromisa varianta, kāds nu tas ir. Par kvalitāti varēsim droši vien... mēs to kvalitāti varēsim izmērīt pēc kāda laika, kad jutīsim, cik apmierinātas vai neapmierinātas ir pašvaldības. Es personīgi domāju, ka tā ietekme uz reālo dzīvi būs minimāla, un, kā jau te Liepiņa kungs teica, tie precedenti var būt diezgan nelāgi. Ja mēs atstājam izņēmuma pozīcijā kultūras un izglītības iestāžu vadītājus, kuri varēs šos amatus savienot, tad kāda jēga... Pēc būtības vai nu mēs spējam, vai nespējam ieviest pilnībā labus pārvaldības principus.

Bet paldies visiem, kuri piedalījās darbā! Un gribu pateikties arī Lolitai Čigānei par ļoti aktīvo rīcību, intensīvi monitorējot pašvaldību vēlmes un arī strādājot ar ļoti īpašiem cilvēkiem, kuriem vienmēr ir ļoti īpašs viedoklis pašvaldību jautājumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Cilinskis. Jā, paldies. Komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka šie priekšlikumi un dažādie viedokļi tika ļoti kvalitatīvi un ilgstoši diskutēti, tāpēc arī komisija kopumā šos priekšlikumus beigās atbalstīja vienbalsīgi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 27. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Cilinskis. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kas paplašina amatu nesavienošanu... attiecina arī uz komisijas... komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu par interešu konfliktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar šo atbalstīto priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Man tikai īss jautājums: kurš var atbildēt, kāpēc pašvaldības izpilddirektoram tiek atņemta otra funkcija, respektīvi, dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem? Es... Man nebija iespējas piedalīties komisijas darbā. Kurš var atbildēt? Un kurš zina atbildi, pirms mēs visi balsosim? Ir laiks, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs atbildēs?

E.Cilinskis. Jā.

Šinī gadījumā Reskāja kungs kļūdās, jo viņš nosauca pirmās daļas 2.punktu, nevis otro daļu. Šajā likumā... tajā vecajā likumā daļas nav numurētas, un tas, ko mēs izslēdzam, ir teksts „uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības”, kas šobrīd jau ir iekļauts nobalsotajā priekšlikumā - 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Cilinskis. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 28. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 8.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 8.janvāris. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šis grozījums paredz tehnisku labojumu 7.panta trešajā daļā, lai papildus nostiprinātu centrālās bankas amatpersonu neatkarību situācijās, kur tās savieno savu esošo amatu centrālajā bankā ar kādu citu amatu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā un arī noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.decembris, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 20.decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris, izskatīšana - Saeimas 20.decembra sēdē.

Viss ir pareizi - steidzamam likumprojektam var noteikt termiņu, kas īsāks par piecām dienām. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! (No zāles: „Labvakar!”) Labvakar!

Šodien esam tikuši galā ar vienu ļoti nozīmīgu lēmumu (No SC frakcijas: „Kādu? Kādu?”), tātad lēmumu par likumprojekta par eiro ieviešanu apstiprināšanu pirmajā lasījumā.

Taču vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī šis ir ļoti svarīgs lēmums. Un tas lēmums, kas mums šodien ir jāpieņem, ir... Tātad mums ir jāpieņem lēmums par Saeimas... Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās sēdēs izskatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu un Valsts kontroles atzinumu par šo gada pārskatu, un svarīgākās lietas es jums pastāstīšu, kas bija Finanšu ministrijas sagatavotajā 2011.gada pārskatā un tajā ietvertajā ziņojumā. Tātad Dombrovska kungs jau mums raportēja, ka 2011.gadā bija panākta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, sekmīgi noslēgta starptautiskā aizņēmuma programma, kas, protams, tad veda uz to, ka bija valsts kredītreitinga uzlabošanās, investoru uzticības atjaunošanās. Ekonomiskajos rādītājos tas atspoguļojās sekojoši: 2011.gadā iekšējā kopprodukta pieaugums bija 5,5 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo periodu; konsolidētā kopbudžeta deficīts sarucis divas reizes - no 6,3 uz 3,2 procentiem; konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2011.gadā pieauga par 10 procentiem un sasniedza 5 miljardus 85 miljonus; ārējais parāds, lai arī skaitliskā izteiksmē tas mums pieauga, procentuālā izteiksmē pret iekšzemes kopproduktu tas saruka no 40 procentiem uz 38 procentiem. (No SC frakcijas: „Oooo!”)

Vēl varbūt pāris ziņu no Finanšu ministrijas sagatavotā 2011.gada pārskata attiecībā uz bankām; tie mums bieži vien ir ļoti aktuāli jautājumi. Tātad valsts budžeta finanšu bilancē izveidotie uzkrājumi potenciāli neatgūstamiem ieguldījumiem no Parex bankas uz 2011.gada 31.decembri ir samazināti no 333 miljoniem uz 255 miljoniem. „Citadeles” banka jau līdz 2012.gada otrajam ceturksnim ir atmaksājusi visu valsts termiņnoguldījumu - 131 miljona apmērā. Protams, jāatzīst, ka 2011.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika veikts aizdevums Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas ietekmes novēršanai.

Svarīgākās lietas no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2011.gada pārskata sagatavošanas pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tātad Valsts kontrole revīziju veica, un atzinumi ir doti par 13 ministrijām, kas mums ir, un 12 centrālajām valsts iestādēm; 18 gadījumos ir sniegti atzinumi bez iebildēm, 7 gadījumos - ar iebildēm, bet šeit ir uzlabojums, jo 2010.gadā mums bija pat viens negatīvs atzinums, un tas bija par Veselības ministrijas gada pārskatu.

Sešām iestādēm tika konstatēti tiesību normu pārkāpumi, un par tiem tika ziņots arī tiesībsargājošajām iestādēm.

Lai mēs zinātu, kur vēl joprojām finanšu resursu uzskaite un izlietojums nav pārskatāms: Aizsardzības ministrijā (nepilnīga, nesalīdzināma Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības štāba speciālā militārā inventāra krājumu uzskaite par 28 miljoniem latu), Izglītības un zinātnes ministrijā (neefektīva Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietošana profesionālās izglītības iestāžu tīkla uzlabošanai, kas radījusi valstij zaudējumus, nu, iespējams, pat 4 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Satiksmes ministrijā (ikgadēja nepamatota rīcība ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gada pēdējās trijās dienās projekta īstenotājiem izmaksājot nepamatoti lielus avansa maksājumus - gandrīz 32 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Veselības ministrijā (Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par 1,9 miljonu latu darījumu likumību; tāpat nelikumības Stradiņa universitātē, piesaistot ārvalstu studentus; tāpat arī ekonomiski nepamatotā un neloģiskā ārstniecības tarifu veidošanas metodika, kas tiek norādīta gadu no gada). (No zāles: „Uzvārdus!”)

Kādi tad pēc šiem pārkāpumiem un nepilnībām bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaļāk aktualizētie jautājumi no deputātu puses un kādi bija komisijas locekļu secinājumi, iepazīstoties ar 2011.gada valsts budžeta pārskatu un šo Valsts kontroles revīzijas atzinumu? Pirmām kārtām - valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas kroplības un nepilnības. Tātad secinājums un deputātu atzinumi - ka vienotās atlīdzības sistēmas mērķis nav sasniegts dažādo iestāžu budžetu dēļ: pildot līdzīgas amata funkcijas, joprojām krasi atšķirīgs ir atalgojums, ir sistēmas jēgu graujošas ikmēneša piemaksas par papildu darbu, par kvalitatīvu darbu, par personisko ieguldījumu, kas būtu it kā tieši... būtu tikai loģisks, ja mēs vispār darām kādu darbu.

Un otrs - ka mums joprojām trūkst reformas valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā. Un šeit es varu paņemt savu iepriekšējā gada ziņojumu, kur es gadu atpakaļ precīzi ziņoju par 2010.gada pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi, un patiesībā vārds vārdā varētu citēt to, ko es gadu atpakaļ teicu, uzskaitot šos trūkumus, jo mēs joprojām neesam saveduši kārtībā šīs saimniecības pārvaldību. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kauns! Kauns!”)

Lieki atgādināt, ka valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kapitālsabiedrību darbības kopējais īpatsvars ir viena piektā daļa no mūsu iekšzemes kopprodukta un, protams, šī saimniecība mums ir ļoti apzinīgi jāpārrauga.

Ko tad mēs sagaidām no šī jaunā kapitālsabiedrību pārraudzības modeļa, kura izstrādi un ieviešanu pēc trīs gadu uzstājīgām Valsts kontroles un arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas prasībām pagājušā gada beigās mēs uzticējām Ekonomikas ministrijai, kas dievojās, ka šā gada septembrī Saeimā jau mēs sagaidīsim visu reformām nepieciešamo likumprojektu paketi? Tomēr šobrīd projekts ir iestrēdzis Ministru kabinetā, un izskatās, ka tur iestrēgs vēl uz pāris mēnešiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Vainīgos!”)

Tātad mēs sagaidām konkrēti definētus nosacījumus, kad ir pieļaujamas valsts un pašvaldību investīcijas un dalība kapitālsabiedrībās, mēs sagaidām konkrēti definētus mērķus un izmērāmus darbības rezultātus, kuri šīm kapitālsabiedrībām būtu jāsasniedz un kuri palīdzēs caurskatāmi pārraudzīt kapitālsabiedrību vadības rīcību ar šiem ieguldījumiem. Un mēs sagaidām precīzi atrunātus vadības izvēles un atalgojuma principus. Šobrīd uz šiem jautājumiem nav konkrētas atbildes, un tāpēc mums ir diskutabli ieguldījumi dažādos uzņēmumos, piemēram, tādos, kā Aqua Riga, lai nebūtu... mums ir arī, ilgstoši nesekojot līdzi uzņēmumu vadībai... mēs esam nonākuši ar vienu otru kapitālsabiedrību ļoti dziļā bedrē, mums ir, piemēram, VSIA „Vides projekti”, kas ir novesta līdz maksātnespējai, un mums ir arī kropli atalgojumu un interešu konfliktu ierobežojumu apejoši gājieni, kādi, piemēram, tie ir „Latvijas dzelzceļā”.

Es saprotu, ka, strādājot pie jaunās kapitāla pārraudzības sistēmas, mums būs vēl daudzi šķēpi jālauž un sūri jāstrādā - vispirms Ministru kabinetā un pēc tam šeit, parlamentā, un, visdrīzāk, ātrāk par nākošā gada nogali mums neizdosies iedibināt jauno sistēmu.

Tomēr, neskatoties uz šo lēno virzību, es kategoriski neatbalstu atsevišķu jautājumu kapitālsabiedrību reformā izraušanu no kopējā darāmo darbu saraksta un ar sasteigtu risinājumu... un esmu pret sasteigtu risinājumu pieņemšanu Ministru kabinetā, apejot parlamentu, kā tas pavisam nesen ir noticis ar valsts lielāko kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzības regulējumu. Es uzskatu, ka Ministru kabinets šajā situācijā ir pārkāpis deleģējuma robežas. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Premjera uzvārdu!”)

Nobeidzot. Darbs pie budžeta tēriņu lietderības veicināšanas mums vēl ir milzīgs. Bet, kas attiecas uz finanšu uzskaiti, tad gadu no gada ministrijas un centrālās valsts iestādes ir ļoti pilnveidojušas savā rīcībā nodoto finanšu resursu pārvaldību, un arī Valsts kontrole savos finanšu revīziju atzinumos ar katru gadu ir kļuvusi arvien saudzīgāka.

Līdz ar to es aicinu Saeimu pieņemt Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan sekojoši: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, Valsts kontroles ziņojumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles atzinumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sagatavošanas pareizību”.”

Aicinu atbalstīt šādu lēmuma projektu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija liek priekšā sagatavoto lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”, kur no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” paredzēti 1 809 680 lati sekojošu izdevumu segšanai:

1) Ārlietu ministrijai - 1 405 680 latu apmērā budžeta apakšprogrammai „Diplomātiskās misijas ārvalstīs” Latvijas Republikas vēstniecības Turcijas Republikā nomātās ēkas iegādei;

2) Zemkopības ministrijai - 404 000 latu apmērā budžeta apakšprogrammai „Augstākā izglītība”, lai nodrošinātu Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un zinātnes materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu.

Komisija izskatīja šo lēmuma projektu, uzklausīja paskaidrojumus no ieinteresētām institūcijām un aicina... Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016.gada 28.-30.augustā Rīgā”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi par Baltijas jūras parlamentāro konferenci un par to, kāpēc tā būtu jārīko Rīgā 2016.gadā.

Baltijas jūras parlamentārā konference ir dibināta 1991.gadā kā Baltijas jūras reģiona valstu parlamentāriešu politiskais forums. Tās sastāvā ir parlamentārieši no 11 nacionālajiem parlamentiem, 11 reģionālajiem parlamentiem un 5 reģionu parlamentārajām organizācijām. Saeima šajā forumā ir iesaistījusies kopš tā pirmsākumiem, un Saeimu tajā pārstāv Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija.

Šī konference notiek reizi gadā pēc rotācijas principa kādā no Baltijas jūras valstīm. Jāakcentē, ka Latvijā šī konference ir organizēta tikai vienreiz, un tas bija 1996.gadā, un Latvijai ir pienākums organizēt kādu no nākamajām konferencēm.

Šī foruma organizēšana dos Saeimai iespēju gan reprezentēt savu valsti, gan, ņemot vērā faktu, ka konferences darba kārtību un rezolūcijas projektu izstrādā un piedāvā tās rīkotājvalsts, mēs varēsim visa reģiona darba kārtībā iekļaut Latvijai aktuālus jautājumus. Tāpat tas veicinās Latvijas tēla popularizēšanu, un Latvijas sabiedrībai būs iespēja ar mediju starpniecību tikties ar dažādu valstu politiķiem.

Saeimas Ārlietu komisija šā gada 5.decembra sēdē izskatīja Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Raimonda Vējoņa ierosinājumu par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu Rīgā. Komisija nolēma šo ierosinājumu atbalstīt.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016.gada 28.-30.augustā Rīgā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Paldies. Man kolēģis teica, lai es nerunājot vairāk par pusstundu. Es mēģināšu to ievērot.

Mēs tagad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr.486/Lp11). Mums ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visi trīs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

1.priekšlikums - te ir vienkārši tehniska maiņa, ka mēs no otrās daļas izņemam ārā atsauci uz likuma 14., 17. un 19.pantu un to ieliekam pirmajā daļā, kur tai arī būtu jābūt. Otrajā daļā šī maiņa ir notikusi attiecībā uz presi un uz internetu. Tagad otrajā daļā ir runa tikai par televīziju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Nākamais priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīts. Te ir vienkārši precizēts datums - tekstā bija minēts „2013.gadā”, bet mēs to mainām uz „2013.gada 1.jūnijā”. Tā doma ir tāda: ja kādās pašvaldībās vēl ir jāatkārto vēlēšanas, tad noteikums par šīm 135 dienām attiecībā uz reklāmu izmaksu iesniegšanu uz tām neattiektos... uz šīm atkārtotajām vēlēšanām.

Tā ka es lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Un pats pēdējais. Mums ir paredzēts, ka katram sarakstam būtu iespēja vismaz vienu reizi uzstāties elektroniskajos medijos, bet tur nav paredzēts finansējums, un to mēs tagad labojam tā, ka mēs paredzam, ka tas finansējums nāktu no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma. Tas nāktu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Tā kā visi trīs priekšlikumi ir izskatīti, es aicinu jūs balsot „par” šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi 13.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Ovācijas zālē, aplausi. Saucieni: „Atkārtot!”). Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Saeima ir saņēmusi atzinības rakstu, jo 2012.gadā tā ir atzīta par velosipēdistiem draudzīgu. Šī atzinības raksta oriģināls ir pieejams un apskatāms Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Jā, un, protams, Imants Parādnieks dodas pateikt pats, ka notiks tradicionālais Saeimas hokeja mačs starp Latvijas Republikas Saeimas komandu un Zemnieku Saeimas komandu. Visi laipni tiek aicināti atbalstīt Saeimas komandu sestdien, 15.decembrī, pulksten 15.30 Zemgales ledus hallē Jelgavā. (No zāles dep. V.Orlovs: „Citi pretinieki bija?”) Bija pretinieki - Valmieras dome. Ir arī citi pretinieki. Šoreiz atkal ir Zemnieku Saeima.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Rasma Kārkliņa... neredzu, kur ir, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Jānis Urbanovičs... Urbanoviča kunga nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 13.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 17.  sēde
2012. gada 13. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” (Nr. 482/Lp11) (Dok. Nr. 1589, 1589A)
Par likumprojektu „Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” (Nr. 483/Lp11) (Dok. Nr. 1590, 1590A)
Par likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” (Nr. 484/Lp11) (Dok. Nr. 1591, 1591A)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” (Nr. 485/Lp11) (Dok. Nr. 1592, 1592A)
Par likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 486/Lp11) (Dok. Nr. 1623, 1623A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 487/Lp11) (Dok. Nr. 1627, 1627A)
Par likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 488/Lp11) (Dok. Nr. 1628, 1628A)
Par likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (Nr. 489/Lp11) (Dok. Nr. 1629, 1629A)
Lēmuma projekts „Par 25. Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016. gada 28.-30. augustā Rīgā” (Nr. 321/Lm11) (Dok. Nr. 1609)
Lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 318/Lm11) (Dok. Nr. 1587)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 486/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1623, 1623A)
Ziņo	- dep. V.Liepiņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 170/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1595)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 309/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1596)
Ziņo	- dep. J.Klauzs
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr. 310/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1597)
Ziņo	- dep. J.Klauzs
Likumprojekts „Iekšējā audita likums” (Nr. 326/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1604)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Debates	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 302/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1610)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 303/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1611)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 229/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1618)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 230/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1619)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Debates	- dep. D.Stalts
	- dep. L.Čigāne
	- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 231/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1620)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 232/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1621)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 312/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1624)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Debates	- dep. D.Stalts
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 9/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1625)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. G.Rusiņš
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Elksniņš
Paziņojumi
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Bišofa
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Druviete
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. A.Loskutovs
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Judins
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 404/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1598)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 453/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1489, 1599)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Debates	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 361/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1231, 1600)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 362/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1232, 1601)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. J.Viļums
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” (Nr. 256/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 836, 1602)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974. gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002. gada protokolu”” (Nr. 448/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1450, 1603)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Euro ieviešanas likums” (Nr. 459/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1513, 1605)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Priekšlikumi par steidzamību	- dep. A.Elksniņš (pret)
	- dep. J.Reirs (par)
Paziņojums
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Reirs
	- dep. D.Stalts
	- dep. R.Dzintars
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Lejiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. V.Valainis
	- dep. K.Seržants
	- dep. K.Eņģelis
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
	- dep. R.Vējonis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Čepāne
	- dep. R.Ražuks
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. N.Kabanovs
	- dep. I.Meļņikovs
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. R.Naudiņš
	- dep. D.Kazāka
	- dep. J.Reirs
	- dep. S.Dolgopolovs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 463/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1523, 1606)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 464/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1524, 1607)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 455/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1501, 1613)
Ziņo	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1614)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 282/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1615)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 353/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1617)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 366/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1622)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. V.Reskājs
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. D.Stalts
	- dep. V.Reskājs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 462/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1520, 1637)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2011. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 320/Lm11) (Dok. Nr. 1608)
Ziņo	- dep. E.Siliņa
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 322/Lm11) (Dok. Nr. 1634)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā”(Nr. 367/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 323/Lm11) (Dok. Nr. 1642)
Lēmuma projekts „Par 25. Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016. gada 28.-30. augustā Rīgā” (Nr. 321/Lm11) (Dok. Nr. 1609)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 486/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1623B)
Ziņo	- dep. V.Liepiņš
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 13.12.2012 09:02:42 bal001
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā"”(Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam (323/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.12.2012 09:03:45 bal002
Par - 32, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 13.12.2012 09:08:16 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ulda Apsīša atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata (318/Lm11)

Datums: 13.12.2012 09:11:00 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (486/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:11:21 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (486/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:13:05 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (170/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:14:30 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (309/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:15:37 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārā dienesta likumā (310/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:24:37 bal009
Par - 25, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Iekšējā audita likums (326/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:25:26 bal010
Par - 60, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (326/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:27:45 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (302/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:32:11 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (303/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:33:15 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (229/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:39:06 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (230/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:39:53 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (231/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:40:37 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (232/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 09:45:55 bal017
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (312/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:11:36 bal018
Par - 32, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:12:12 bal019
Par - 33, pret - 41, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:12:39 bal020
Par - 36, pret - 41, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:13:06 bal021
Par - 36, pret - 41, atturas - 10. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:13:33 bal022
Par - 34, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:17:29 bal023
Par - 47, pret - 29, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.55. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:20:27 bal024
Par - 49, pret - 26, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:37:03 bal025
Par - 53, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:37:26 bal026
Par - 54, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:41:36 bal027
Par - 54, pret - 26, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:42:00 bal028
Par - 55, pret - 27, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:45:27 bal029
Par - 53, pret - 25, atturas - 9. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:46:02 bal030
Par - 10, pret - 59, atturas - 13. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:46:31 bal031
Par - 54, pret - 24, atturas - 8. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.102. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:47:00 bal032
Par - 4, pret - 67, atturas - 11. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:47:26 bal033
Par - 54, pret - 24, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.104. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:50:12 bal034
Par - 62, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:50:37 bal035
Par - 51, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:52:07 bal036
Par - 54, pret - 25, atturas - 11. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.12.2012 11:56:54 bal037
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:00:14 bal038
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:01:30 bal039
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (361/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:04:40 bal040
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (362/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:07:14 bal041
Par - 82, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem (256/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:08:52 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu” (448/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 12:18:10 bal043
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 16:43:40 bal044
Par - 62, pret - 14, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 13.12.2012 17:52:31 bal045
Par - 53, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 17:54:16 bal046
Par - 82, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 13.12.2012 17:55:44 bal047
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (463/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 17:56:52 bal048
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (464/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 17:59:02 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (455/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:02:30 bal050
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (284/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:04:48 bal051
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (282/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:07:30 bal052
Par - 58, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (353/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:22:50 bal053
Par - 48, pret - 6, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:25:30 bal054
Par - 55, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:26:10 bal055
Par - 50, pret - 5, atturas - 28. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:27:38 bal056
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (462/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:27:59 bal057
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (462/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.12.2012 18:39:26 bal058
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (320/Lm11)

Datums: 13.12.2012 18:41:29 bal059
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (322/Lm11)

Datums: 13.12.2012 18:41:57 bal060
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā”(Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam (323/Lm11)

Datums: 13.12.2012 18:44:38 bal061
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016. gada 28.-30.augustā Rīgā (321/Lm11)

Datums: 13.12.2012 18:47:35 bal062
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (486/Lp11), 2.lasījums, steidzams

 

Frakciju viedokļi
2012.gada 13.decembrī

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labvakar, godātie radioklausītāji! Sakarā ar to, ka sabiedrībā notiek plašas diskusijas par pašvaldību darbu, vēlos informēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija gatavo grozījumus likumdošanā, lai deviņās republikas nozīmes pilsētās pilsoņi pašvaldību vadītājus varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka vienlaikus ir jāpārskata arī pašvaldības struktūru tiesības un pienākumi, stingrāk nošķirot lēmējvaru no izpildvaras.

Iniciatīvu tiešās vēlēšanās ievēlēt deviņu lielu pilsētu – Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Valmieras – mēru ir izteicis „Saskaņas Centra” frakcijas deputāts Vladimirs Reskājs. Pēc mūsu deputāta domām, lai tiktu ievēlēts, kandidātam uz mēra amatu ir jāsaņem vairāk nekā 50 procenti balsu. Un tiesības izvirzīt mēra amata kandidātu jādod ne tikai partijām un politiskajām apvienībām, bet arī vēlētāju apvienībām. Tas veicinās demokrātiju. Ar laiku šādu mēra ievēlēšanas kārtību var noteikt arī citām pašvaldībām.

Pasaules praksē pastāv vairākas pilsētu mēru jeb pašvaldību vadītāju ievēlēšanas sistēmas. Lai cik daudzveidīgas būtu šīs sistēmas, principiāla nozīme ir diviem risinājumiem: pirmais – mēru ievēlē pašvaldības deputāti, kā tas pašlaik notiek Latvijā, un otrais variants – mēru izvēlas tauta.

Mūsu situācijā politiskā tirgus un intrigu rezultātā par mēru var tikt ievēlēts kādas pašvaldības koalīciju veidojošas partijas maz pamanāms pārstāvis. Šāds mērs bieži vien ir atkarīgs no koalīcijas un ir spiests pirmām kārtām pārstāvēt un aizstāvēt tās intereses, nevis pašvaldības iedzīvotāju intereses. Pats spilgtākais šādas sistēmas trūkumu piemērs ir skaļie skandāli ap Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanām. Pašreizējā pašvaldību vadītāju ievēlēšanas sistēma pakļauta kolektīvās atbildības principam, kāds tas ir Latvijas izpratnē, un tas ir šāds: ja atbildīgi ir visi, tad patiesībā atbildīgs nav neviens. Tiešās vēlēšanās, gluži pretēji, nostiprinās personiskās atbildības principa politika. Pašvaldības vadītājs, ko ievēlējusi tauta, būs mazāk atkarīgs un pirmām kārtām strādās savu vēlētāju labā, apzinoties, ka tieši viņi, nevis politiskā tirgus dalībnieki vērtē mēra darbības efektivitāti. Gribu uzsvērt, ka mēru ievēlēšanas sistēmas maiņa ir vērienīga reforma, kas prasīs arī pašvaldības struktūru tiesību un pienākumu pārskatīšanu.

Mēru ievēlēšanas kārtības maiņa prasa gan paša pašvaldības vadītāja, gan deputātu korpusa, gan dažādu pašvaldības struktūru pilnvaru apjoma pārskatīšanu. Protams, skaidrāk jānodala lēmējvara no izpildvaras, jāveicina pašvaldības darba caurskatāmība. Šādas reformas sagatavošana ir liels darbs, pie kura tagad ķeras „Saskaņas Centrs”. Un, lai sagatavotu likumdošanas izmaiņas, kas attiecas uz pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtību, un reformētu pašvaldības darbības principus, Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nolēma izveidot darba grupu, un to vada Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Pirmkārt, gribu teikt, ka šis laiks parlamentā ir iezīmējies tādās eiro krāsās, un šis jautājums, protams, viennozīmīgi ir prioritāte visām partijām, kuras pārstāvētas parlamentā, un noteikti arī Latvijas iedzīvotājiem.

Nacionālajai apvienībai nav viegli izšķirties par šo ceļu, jo mums ir ļoti, ļoti daudz jautājumu mūsu koalīcijas partneriem, un mēs gribam gūt atbildes un pārliecību par to, ka mūsu nacionāli ekonomiskās intereses tiks pienācīgi pārstāvētas daudz integrētākā un ciešākā Eiropas Savienībā, eirozonā un ka viss tas, ko mums sola Latvijas Bankas prezidents un valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, tiks realizēts arī dzīvē.

Lai par to pārliecinātos, mēs gribam redzēt darbību sarakstu jeb plānu, kā mēs noturēsim mūsu cenu... cenu pārtikas precēm tikpat augstu, kāda tā ir patlaban, kā mēs varēsim vienoties ar tirgotāju asociācijām vai tirgotāju pārstāvjiem par to, ka viņi neveiks dažādas spekulācijas ar cenu, kuras tiek prognozētas un kuras noteikti nebūs pamatotas, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpat mums ir daudz jautājumu par to, kādā veidā mazināt importa bilanci, un mums ir arī ierosinājumi galu galā, jo no šobrīd esošajām partijām Nacionālā apvienība ir vienīgā, kas veidoja augstākā līmeņa makroekonomikas speciālistu diskusijas. Šīs diskusijas bija vairākas dienas, un katra no tām ilga no 5 līdz 7 stundām. Tā ka tur bija ko mācīties, tur bija ko dzirdēt, tur bija ko salīdzināt, un, godīgi sakot, tur bija arī milzum daudz demagoģijas no abām pusēm.

Runājot par pašvaldību lietām, Nacionālā apvienība ir iecerējusi turpināt darbu pie Rīgas likuma radīšanas, kas šobrīd notiek paralēli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) centieniem radīt šādu likumu. Mēs uzskatām to par absolūti nepieciešamu Rīgas pilsētai jau tuvākajā nākotnē, bet acīmredzot uz šīm vēlēšanām Rīgas likumu mēs vēl nespēsim... nepaspēsim ieviest.

Ja runājam par pašvaldību likumu, to, ko mēs šodien Saeimā esam pieņēmuši otrajā lasījumā, tad jāteic, ka tur ir padarīts ievērojams darbs, un vislielākais paldies jāsaka Nacionālās apvienības frakcijas vadītājam un VARAM parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim, kurš ir spējis nonākt pie konsensa šajās darba grupās, kurās tika pārstāvētas ļoti pretēji noskaņotas puses – sākot no Latvijas Pašvaldību savienības un beidzot ar KNAB –, kurām bija dažos jautājumos kardināli atšķirīgi viedokļi.

Tāpat es gribu teikt, ka pēdējā laikā saistībā ar Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību ir aktualizējies arī Tibetas jautājums. Šis jautājums ir aktualizējies Baltijas mērogā, un es, deputātu grupas Tibetas atbalstam vadītājs un Nacionālās apvienības pārstāvis, iniciēšu Baltijas valstu parlamentāriešu kopīgas darba grupas izveidi Tibetas atbalstam, un savā ziņā šī darba grupa būs Ziemeļu reģionālais centrs Tibetas atbalstam Eiropā.

Tāpat gribu teikt, ka Nacionālā apvienība iniciēs deputātu darba grupu Ķemeru sanatorijas jautājumā, jo redzam, ka ir diezgan daudz risku, ka šī nacionālā bagātība varētu iet zudumā vai arī tās izsoles process varētu nenotikt valsts interesēs, kā mums sola dažādu valsts institūciju vadoši ierēdņi.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Dāvim Staltam.

Un nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika strādāts ar ļoti svarīgu likumprojektu – „Euro ieviešanas likums”. Par šo likumprojektu gan tika lauzti šķēpi Saeimas sēdes laikā, un esmu pilnīgi pārliecināta, ka publiskajā telpā vēl tiks ne mazums diskusiju dzirdēts, un tas ir likumsakarīgi, jo šis ir likums, kas faktiski ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja, tātad arī katra uzņēmēja, dzīvi nākamajos gados.

Mēs dzirdējām ļoti plašas debates šodien. Diemžēl mums, opozīcijai, gribējās vairāk satura, vairāk argumentu par to, kādēļ tieši jau 2014.gadā būtu eiro jāievieš Latvijā. Nesadzirdējām argumentus. Mēģinājām skaidrot arī savu pozīciju, kādēļ šis nebūtu īstais brīdis un kādēļ balsojam pret likumprojektu.

Mēs dzirdam ļoti daudzus tādus nu diezgan skaļus solījumus par to, cik labi ir iestāties eirozonā Latvijai, ka nodarbinātība pieaugs, būs lielākas pensijas un būs lielāks atalgojums un investīciju apjoms. Kā Latvijas Bankas prezidents ir minējis, eirozona ir kuģis, pilns ar labumiem. Diemžēl realitāte ir pilnīgi cita. Mēs šobrīd redzam ļoti skaidras finansiālas saistības, kas Latvijai ar šo lēmumu šobrīd ir jāuzņemas: tie ir ikgadēji maksājumi Eiropas Stabilitātes mehānismā (40 miljonu eiro apmērā piecu gadu periodā) un garantētais ieguldījums eirozonas krīzes glābšanai (vismaz 1,5 miljardu eiro apmērā).

Vienkāršākā valodā sakot, katrai Latvijas ģimenei ir jābūt gatavai uzņemties ieguldījumu 3 tūkstošu eiro apmērā Grieķijas uzdzīves izdevumu segšanai.

Visi tie labumi, kurus mums šobrīd sola valdība, bet ar kuriem neaizraujas mūsu kaimiņvalstis, kas joprojām nav ieviesušas eiro, ir saistīti ar optimistisko stāstu par to, ka eiro ir stabils un eirozona ir stabila. Bet Zaļo un Zemnieku savienība ir gan pati pētījusi, gan arī runājusi ar ekonomistiem un finansistiem, lai pārliecinātos, vai tiešām riski ir tik zemi, kā mums šobrīd sola Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs. Saprotam, ka risku ir ļoti, ļoti daudz. Gan reitingu aģentūru signāls Eiropas Stabilitātes mehānismam, samazinot kredītreitingus, gan Starptautiskā Valūtas fonda atzinums, ka eirozonas krīze ir viens no lielākajiem draudiem pasaules ekonomikas attīstībai, gan ražošanas sektora stagnēšana eirozonā, gan rekordaugstais bezdarba līmenis eirozonā neliecina par eirozonas strauju atveseļošanos. Arī nākamgad gan OECD, gan investīciju bankas plāno eirozonas ekonomikas lejupslīdi un paredz kaut kādu atveseļošanos tikai piecu gadu periodā.

Mēs papētījām arī pārējo eirozonai nepievienojošos valstu šābrīža attieksmi pret eirozonu un redzējām, ka neviena, izņemot Latviju, nesteidzas iestāties eirozonā, un argumenti ir ļoti vienkārši: šobrīd ir jāsagaida eirozonas stabilitāte. Piemēram, Polija, kura līdz šim demonstrējusi ļoti veiksmīgu tautsaimniecības attīstības modeli un ir vienīgā no Austrumeiropas valstīm, kura nepiedzīvoja smagu krīzi, pirms divām dienām apturējusi savu darbu pie nacionālā eiro ieviešanas plāna, pasakot, ka eirozonas stabilitāte ir pirmais kritērijs, pirms turpināt darbu šajā virzienā.

To pašu saka Ungārijas parlamenta pārstāvji un arī valdības pārstāvji. Ātrāk par 2020.gadu šī valsts vispār neapsver iespēju iestāties eirozonā.

Iespējams, nav jāgaida tik ilgi, bet skaidrs, ka šis nav īstais brīdis, lai mēs uzņemtos tās saistības, kuras paredz mums dalība tik ļoti nestabilajā savienībā.

Jautājums, kuru mēs uzsvērām šodien no savas puses un par kuru arī publiskajā telpā esam runājuši, ir tas, ka no valdības puses komunikācija jautājumā par eiro ir bijusi ļoti vāja un neizskatās, ka tā tiek uzlabota, lai gan ir paredzēti diezgan lieli finanšu līdzekļi. Vieni statistikas dati, manuprāt, būtu jāņem vērā valdībai: 2003.gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā pārsniedza 50 procentus. Ja valdība tik pārliecinoši apgalvo, ka sabiedrība tajā brīdī apzinājās, ka lēmums par dalību Eiropas Savienībā vienlaikus ir arī lēmums par dalību eirozonā, tad mulsinošs ir fakts, ka šobrīd, 2012.gadā, vien 8 procenti sabiedrības uzskata, ka jāiestājas eirozonā jau 2014.gadā. Tas nozīmē, ka ne tikai informēšanas darbs ir bijis nepilnīgs; tas nozīmē, ka situācija tiešām gan Latvijā, gan eirozonā ir būtiski mainījusies un arī cilvēku viedoklis par šo faktu ir būtiski mainījies.

Vienlīdz piesardzīgs ir arī uzņēmēju viedoklis. Vakardien mēs uzzinājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujas rezultātus, kur redzams, ka 2014.gadu atbalsta vien 45 procenti no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem (aptauja ietvēra gan tirgotājus, gan ražotājus, gan pakalpojumu sniedzējus).

Mēs uzsveram, ka šis ir ļoti svarīgs brīdis, lai valdība savā komunikācijā dotu lielāku drošības un uzticēšanās signālu sabiedrībai, uzņemdamās pilnīgu personisku atbildību par saviem vārdiem, par to, ko tā tautai sola. Lai nebārstās ar tukšām frāzēm par nodarbinātības pieaugumu, par lielāku atalgojumu, bet ļoti precīzi skaidro un faktiski ar savu amatu, es pat teiktu, apliecina, ka lata maiņas kurss, ieviešot eiro, nemainīsies, ka inflācija nepieaugs vairāk kā kaimiņiem, par 0,3 procentiem, ka eiro ieviešanas izmaksas Latvijā būs saprātīgas un ka informācijas kampaņa būs efektīva, tā, lai brīdī, kad Latvija iestāsies eirozonā, vismaz puse Latvijas iedzīvotāju atbalstītu šo procesu!

Ja valdības vadītājs un Latvijas Bankas prezidents publiski apņemtos to visu nodrošināt, tad, iespējams, varētu domāt par citu lēmumu. Kamēr nav pārliecināta sabiedrība, kamēr nav pietiekami skaidrots, kādi ir ieguvumi un arī zaudējumi no dalības eirozonā, tikmēr nevar tikt atbalstīta steiga Euro ieviešanas likuma pieņemšanā, kas paredz jau ļoti konkrētas darbības un izdevumus gan valsts, gan pašvaldību institūcijām un arī kopējā procesā.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien neapšaubāmi viskarstākās debates bija par Euro ieviešanas likumu. Un šeit es gribētu atgādināt vienu lietu, ka nauda pēc savas būtības ir domāta norēķinu veikšanai civilizētā pasaulē jeb preču apmaiņai. Un mums ir jānodrošina, lai šī preču apmaiņa vai vērtību uzkrāšana notiktu pēc iespējas lētākā un pēc iespējas drošākā veidā.

Mēs esam rūpīgi izvērtējuši visus plusus un mīnusus, un pilnīgi noteikti Latvijai ekonomiskie ieguvumi no pievienošanās eirozonai ir daudzkārt lielāki nekā tās bažas vai tie riski, ka mēs šajā pārejas posmā varētu kaut ko neparedzēt.

Ikdienas dzīvē iedzīvotāji jau sen ir snieguši lielu atbalstu eiro. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 45 procenti noguldījumu komercbankās ir veikti eirovalūtā, vairāk nekā 84 procenti kredītu un iedzīvotāju aizņēmumu ir izsniegti eirovalūtā. Nekustamais īpašums faktiski visur tiek tirgots, cenas norādot eiro. Tas pats ir ar automašīnām, par importa un eksporta darījumiem nemaz nerunājot. Faktiski dominējošā valūta ir eiro, kas mums dod iespēju norēķināties ar visām Eiropas Savienības valstīm un kaimiņvalstīm.

Neiztur kritiku arī tas arguments, ka mums, pierobežai valstij, ir daudz darījumu ar bijušajām Padomju Savienības republikām, ar Krieviju. Darījumos ar Krieviju un pārējām šīm valstīm eiro īpatsvars ir liels – 70 procentos no visiem šiem starprobežu darījumiem norēķini tiek veikti eirovalūtā.

Faktiski mēs jau šo izvēli esam veikuši, un mūsu ekonomikas ir ļoti, ļoti saistītas ar eiro. Šajā brīdī mēs, veicot šos nevajadzīgos transakcijas maksājumus jeb konvertācijas maksājumus, patiesībā bremzējam savu ekonomiku. Mēs pārmaksājam par lietām, par kurām nevajadzētu maksāt. Mēs šo naudu varam labāk izmantot – izlietot to gan valsts pārvaldes sakārtošanai, gan algu paaugstināšanai, gan pensiju indeksācijai, gan citām nepieciešamajām lietām.

Par varas pozīciju no Latvijas puses. Pievienojoties eirozonai, mēs Eiropas Centrālās bankas padomē iegūsim vienu balsi, un tas nozīmē, ka ar mazāku naudas apjomu, jo Latvijai ir maza ekonomika, mēs iegūsim krietni lielāku teikšanu. Un varēsim arī piedalīties balsošanā par visiem lēmumiem, kuri ir Latvijai svarīgi. Šajā brīdī mēs varam tikai novērotāju lomā piedalīties, jo mums Eiropas Centrālajā bankā nav balsstiesību attiecībā uz ieguldījumu politiku.

Tālāk. Tūlītējie ieguvumi. Kādi tad tie būtu? Viens ir tas, ka tad būs mazāk ar konvertāciju saistītu izmaksu. Būtisks piemērs varētu būt tāds: faktiski visi, kas brauc tagad, šajā brīdī, ar mašīnām... mēs visi pērkam degvielu, un par šo degvielu tirgotājs jau ir samaksājis eiro, un līdz ar to ar katru mūsu pirkto degvielas litru mēs apmaksājam faktiski konvertācijas darījumu. To mums pēc tam nevajadzēs darīt.

Mazāki procentu maksājumi. Visi tie, kas ir ņēmuši kredītus vai plāno ņemt kredītu ilgākā laika posmā, maksās krietni mazākus kredītmaksājumus.

Eksporta kāpums. Latvijas uzņēmumi, pievienojoties eirozonai, būtiski kāpinās eksporta apjomus. To ir parādījusi visu eirozonas valstu pieredze, un Latvijā būs tieši tāpat.

Un pēdējais. Es dzirdēju no Zaļo un Zemnieku savienības daudzus populistiskus izteikumus, ka eiro ir briesmās, ka eirozona beigs eksistēt, un tā tālāk, un tā tālāk. Eirovalūtas ieviešana nekādā veidā neaizstāj strukturālās reformas jeb tās reformas, kuras Latvija ir veiksmīgi veikusi. Tieši šo reformu neesamība Dienvideiropas valstis noveda pie tā, ka tās nespēj pildīt savas saistības. Latvija, pievienojoties eirozonai, ieguldot naudu (nevis samaksājot, bet ieguldot naudu!) Eiropas Stabilitātes mehānismā, faktiski pelna no krīzēm, kas ir citās valstīs radušās. Un no tā mums nevajag bīties. Tā ir finanšu pasaule, un, ja mēs nespēsim tai piemēroties un nespēsim iegūt maksimālu labumu priekš Latvijas iedzīvotājiem, tad mēs vienmēr būsim tādā pabērnu lomā.

Mēs ļoti optimistiski skatāmies uz priekšu. Ceram, ka šo likumprojektu izdosies apstiprināt arī otrajā lasījumā un ar 2014.gada 1.janvāri eiro ieviest.

Paldies liels!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Ozoliņam.

Un raidījumu šodien noslēdz partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labvakar! Šodien Saeimas sēde ilga gandrīz vai 10 stundas. Esam izrunājuši sausu muti un gandrīz vai zaudējuši balsi. Kā jau Ozoliņa kungs teica, viens no galvenajiem likumprojektiem, par kuriem bija arī vislielākās debates, bija likumprojekts par eiro ieviešanu. Faktiski tas ir tehnisks likumprojekts, kurš noteic pārejas periodu, naudas maiņas kārtību un visas tehniskās lietas, kas saistītas ar pāreju no lata uz eiro. Bet debates izvērtās vairāk politiskajos jautājumos. Debates bija tiešām apjomīgas un, varētu teikt, arī saturīgas. Diemžēl neizdevās no opozīcijas dzirdēt nevienu saprātīgu argumentu, kamdēļ nevajadzētu ieviest eiro tajā brīdī, kad Latvija ir finansiāli gatava šim solim.

Apstāšos pie dažiem argumentiem, kuri tika minēti.

Viens no visnozīmīgākajiem un visinteresantākajiem argumentiem, kas tika minēts tieši no „Saskaņas Centra” puses, bija arguments, ka mēs zaudējam savu neatkarību, identitāti un visu pārējo. Šajā sakarā gribu pateikt, ka tādas eirozonas valstis kā Somija, Igaunija, Vācija nav zaudējušas savu identitāti tāpēc, ka tās ir iestājušās eirozonā, un tās ir tikpat lepnas par savu valsti, un valsts simboli ir... Valsts sastāv no teritorijas un no iedzīvotājiem, un valsts simboli ir karogs un himna, bet nauda ir maksāšanas līdzeklis. Un, ja uztraucamies, ka līdz ar savu latu zaudēsim arī savu identitāti, tad gribu pateikt vai atgādināt, ka katra eirozonas valsts kaļ pati savu naudu, savas monētas, un mūsu pašreizējo gotiņu un lasi nomainīs Milda, kura būs attēlota uz divu eiro un uz viena eiro monētām, desmit centu, 20 centu un 50 centu monēta būs ar lielo Latvijas ģerboni, bet 1 centa, 2 centu un 5 centu monēta būs ar mazo Latvijas ģerboni.

Šīs monētas mēs varam redzēt Latvijas Bankas mājaslapā. Tās ir vienas no glītākajām un skaistākajām monētām, kuras būs apgrozībā Eiropas Savienībā, eirozonā. Un, jā, piebildīšu, ka divu eiro monētai uz sāniem būs iekalti vārdi „Dievs, svētī Latviju”. Tā ka nevietā ir jautājums par to, ka mēs zaudējam kādu identitāti. Nē, mēs tieši paplašinām savas iespējas! Nu Milda iekaros Parīzi, Milda iekaros Briseli, Milda iekaros Tallinu, Helsinkus, un, ja kāds brīnīsies un nesapratīs, kas tā ir par naudu, tad varēs izlasīt: „Dievs, svētī Latviju”. Tā ka es domāju, ka arī Latvijas Bankas dizaineri ir padomājuši par to, lai arī šajā naudā mēs nezaudētu savus svētumus un savu identitāti.

Iestājoties eirozonā, mēs iegūsim arī lielāku ietekmi Eiropā. Pašreizējā situācijā mūsu lats kopš 2006.gada ir piesaistīts eiro, bet lēmumus par eiro attīstību pieņem tikai eirozonas dalībvalstis. Šī pievienošanās dos iespēju arī mums pilntiesīgi pieņemt lēmumus par eiro nākotnes attīstību.

Par bažām un par cenām es gribu teikt, ka Latvijas valdība ir mācījusies no iepriekšējo valdību kļūdām. Tajā situācijā, kāda bija 2006., 2007.gadā, kad bija milzīga attīstība, bija arī milzīga inflācija. Pašreizējā situācijā mēs esam trīs ceturkšņus pēc kārtas attīstības līderi Eiropas Savienībā (ar 5,3 procentus lielu IKP pieaugumu), bet inflācija mums ir trešā zemākā Eiropas Savienībā. Viens no inflācijas slāpēšanas soļiem bija PVN samazināšana par 1 procentu. Kā redzam, valdība kopā ar sociālajiem partneriem, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tirdzniecības uzņēmumu pārstāvjiem, arodbiedrībām, es domāju, ir guvusi ļoti labu pieredzi cenu noturēšanā. Un tas, ka mums ir trešā zemākā inflācija vienlaikus ar lielāko pieaugumu, – tas nozīmē, ka mēs mākam ietekmēt cenas un ka mēs to mācēsim izdarīt arī tad, kad būsim ieviesuši eiro.

Vēl viens ļoti nopietns aspekts, kas tiek apspriests šajā likumprojektā, ir jautājums par to, kā, kur un kad varēs mainīt latus pret eiro. Gribu atgādināt, ka šī nav naudas maiņa, tā ir maksāšanas līdzekļu maiņa, līdz ar to visus apgrozībā esošos latus būs iespējams neierobežoti ilgi mainīt pret eiro. Bet sākotnēji vienu mēnesi visās pasta nodaļās būs iespējams mainīt, pusgadu – jebkurā bankas filiālē būs iespējas mainīt latus pret eiro, un Latvijas Banka bez laika ierobežojuma mainīs latus pret eiro.

Bija arī jautājums par maiņas kursu: kāpēc šajā likumā nav norādīts kurss, pēc kura mainīs latu? Formāli šo kursu nosaka Eiropas Centrālā banka, bet, ņemot vērā to piecu valstu pieredzi, kuras ir iestājušās eirozonā pēdējos desmit gados, praktiski Eiropas Centrālā banka vienmēr ir piemērojusi šo vidējo kursu, kas pašreiz Latvijā ir 0,7028 lati pret eiro. Līdz ar to tas ir visticamākais kurss, kas varētu būt.

Arī kredītņēmējiem, tiem, kam kredīti latos, būs lētāk, jo EURIBOR ir stipri, tātad aizņemšanās eiro ir stipri lētāka par aizņemšanos latos vietējā tirgū. Tas arī samazinās izmaksas, un noteikti samazināsies izmaksas, konvertējot valūtu. Tur vispār nebūs konvertācijas... Un kā piemēru es gribu minēt zemniekus, kuri pašreizējā situācijā saņem visus maksājumus no Eiropas latos.

Latvijas valdība, Valsts kase konvertē eiro pret latu pēc Latvijas Bankas kursa, tātad šeit netiek radīti zaudējumi. Taču, tā kā vismaz 70 procenti zemnieku kredītu ir eiro, zemnieki konvertē šo naudu atkal pret eiro, un ir ļoti lieli zaudējumi sakarā ar konvertāciju, un tie ir mērāmi vairākos miljonos... vairākos desmitos miljonu gadā. Šī nauda tādējādi tiek izņemta no privātpersonu, no uzņēmēju, no individuālā darba darītāju kabatām, kaut gan varētu šo naudu novirzīt tālāk patēriņam. Kā piemēru mēs redzējām ziņu raidījumos rādīto jauno piena kombinātu, kur tiek ražots... kur laista darbā siera ražošanas līnija: šī uzņēmuma vadītājs pateica, ka viņi mēnesī zaudē tikai naudas konvertācijā 10 tūkstošus latu. Tā ir milzīga nauda. Tas ir vienā uzņēmumā, bet kopumā tie ir vairāki desmiti miljonu! Šo naudu varētu izlietot gan jaunu darba vietu radīšanai, gan laist apgrozībā, lai veicinātu patēriņu.

Tas būtu īsumā par šo galveno likumprojektu. Saeima balsoja, atbalstīja šo likumprojektu – gan tā steidzamību, gan tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Priekšlikumi tiks iesniegti līdz 10.janvārim, un šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 31.janvārī.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauks vakars, un uz sadzirdēšanos!