Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2013.gada 28.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka arī mūsu kolēģus ir skāris nozīmīgais notikums - Rīgā notiekošais Ziemeļvalstu forums, tāpēc mūsu rindas nav īpaši pilnas, bet es tomēr lūdzu ieņemt vietas. Lejiņa kungs, es lūdzu jūs ieņemt vietu! Es tiešām aicinu, pirms mēs sākam sēdi...

Vakar vakarā mūžībā ir aizgājis Imants Ziedonis (Visi zālē klātesošie pieceļas kājās). Viņš vienmēr ir aizstāvējis Latviju, ir bijis draugs bērniem, acīgs vērotājs no malas, kaismīgs dalībnieks epicentrā, izcils rakstnieks, dzejnieks. Viņš ir bijis doma un gars. Un to visu viņš ir darījis viegli, spēlējoties. Viņš spēja sadzirdami pateikt, ko nozīmē būt savas zemes patriotam. 1990.gadā, balsojot par Neatkarības deklarāciju, viņš sekoja savai sirdsapziņai un pildīja cilvēciskāko no saviem pienākumiem. Viņš darīja visu, kas ir paša spēkos, lai Latvija kļūtu brīva un neatkarīga. Es aicinu viņu pieminēt ar klusuma brīdi! (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms mēs sākam sēdi, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Par iesniegtajiem likumprojektiem” tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Cilinskis, Bērziņš, Naudiņš, Stalts un citi deputāti lūdz izdarīt grozījumu 28.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Ivanovas-Jevsejevas un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Kolēģi! Turpinām skatīt „Saskaņas Centra” iesniegtos likumprojektus, kas saistīti ar grozījumiem PVN.

Iepriekšējā nedēļā jau kārtējo reizi izskanēja viedoklis par to, ka ir jāveic māju renovācija. Taču ar renovāciju un dzīvojamo māju fonda saglabāšanu, manuprāt, bija jānodarbojas 20 gadu garumā, nevis tikai tad, kad parādījās Eiropas fondu līdzekļi. Bet, pat tajā gadījumā, ja piepildītos šis sapnis un ja visas mājas Latvijā tiktu renovētas, siltuma patēriņa samazināšanās rezultātā valsts no PVN par 30 procentiem saņemtu mazāk.

Valaiņa kungs pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka ietekme uz iedzīvotāju rēķiniem būs no 3 līdz 5 latiem, taču Reira kungs savā uzrunā Saeimas sēdē šī gada 17.janvārī uzsvēra, ka, samazinot PVN likmi, valsts zaudēs 10 miljonus latu. Mūsu valstī ir aptuveni miljons un 50 tūkstoši mājokļu. Es sarēķināju: ja iedzīvotāju rēķini, pēc Valaiņa kunga apgalvojumiem, samazināsies tikai par 3 vai 5 latiem, tad PVN apmērs, kuru nesaņems valsts, samazināsies vidēji par 4 miljoniem, nevis par 10 miljoniem, kā apgalvoja Reira kungs. Tātad visi pozīcijas iebildumi un secinājumi ir diezgan apšaubāmi un nav ne ar ko pamatoti. Svarīgi, ka PVN ir nodoklis, ar kuru vienkārši palielinās cenas... Tas ir tāds nodoklis, saistībā ar kuru cenas sadārdzinās, un tā rezultātā valstī palielinās inflācija. Piemēram, Amerikā vispār nav šāda veida nodokļa, tur ir tikai apgrozījuma nodoklis.

Jāsecina, ka pa šiem ziemas mēnešiem koalīcija tā arī nekādu risinājumu nav atradusi, turpretī tieši šis likumprojekts ir viens no risinājumiem. Esmu pārliecināta, ka piedāvājums samazināt PVN līdz 5 procentiem apkurei ir deputātu morālais pienākums, reāla un tik nepieciešama palīdzība mūsu tautai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Ivanovas-Jevsejevas un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Ozoliņa, Bilsēna, Igauņa, Vanagas, Lībiņas-Egneres, Demitera, Kazākas, Viļuma un Zatlera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dombrovska, Ozoliņa, Bilsēna, Igauņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 36, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Rubika, Potapkina un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija deputāti! Kolēģi! Statistika par bezdarbu jauniešu vidū ir satriecoša. Pēc Eurostat datiem, aptuveni 30 procenti no visiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Par galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunatne nevar iekļauties darba tirgū, tiek minēts iepriekšējās darba pieredzes trūkums un arī iegūtās izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām. Un droši vien nevienam nav noslēpums, ka bieži darba devēji tiešām nevēlas ņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Tādējādi veidojas apburtais loks. No vienas puses, darba devējs vēlas, lai darbinieks ir ar pieredzi, bet, no otras puses, darbinieks nevar iegūt pieredzi, jo viņu nevēlas ņemt darbā. Un tieši nespēja iekļauties darba tirgū ir galvenais iemesls, kāpēc jaunatne brauc prom no valsts. Kā jau vairākkārt esmu atkārtojis no šīs tribīnes, nevienai nācijai bez savas jaunatnes nav nākotnes.

Pirms divām nedēļām notika kāds pasākums, kuru organizēja Latvijas Jaunatnes padome un kura laikā tika apspriestas tieši jaunatnes nodarbinātības problēmas. Pasākumā piedalījās gan jaunieši, gan darba devēju pārstāvji, gan arī citas organizācijas, un pasākuma laikā izkristalizējās viens konkrēts priekšlikums, kā ieinteresēt darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Un tieši šo priekšlikumu es jums šodien prezentēju.

Galvenā doma ir šāda: darba devējs, kurš pieņem darbā jaunieti bez iepriekšējas darba pieredzes, tiek atbrīvots no sociālā nodokļa 24,09 procentu apmērā, bet, lai jaunais cilvēks būtu sociāli apdrošināts, šo daļu apmaksā valsts no pamatbudžeta. Respektīvi, sanāk tā, ka valsts no vienas savas kabatas pārliek naudu otrā kabatā. Taču likumprojekta galvenais mērķis ir motivēt darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes un dot jauniešiem iespēju palikt te, savās mājās, un iekļauties darba tirgū.

Vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, izstrādājot šo likumprojektu, es domāju, ka darba devējs var pretendēt uz nodokļa atvieglojumu viena gada laikā no darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīža, taču darba steigā es aizmirsu to iekļaut likumprojektā, un, ja mēs šodien to apstiprināsim, tad noteikti to vajadzēs ņemt vērā un iestrādāt likumprojektā.

Nākamais aspekts ir jauniešu vecums. Šodien likumprojektā jūs redzat, ka tur ir rakstīts, ka tas attieksies uz jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šis vecums ir izvēlēts tāpēc, ka, Jaunatnes likuma izpratnē, jaunieši - tie ir cilvēki vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet tas nav akmenī iekalts, tāpēc noteikti mēs to varētu mainīt, lai tas atbilstu darba tirgus vajadzībām un prasībām. Mēs varētu izraudzīties arī Lietuvas modeli, kur līdzīgus atvieglojumus var saņemt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Un vēl es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka... Jā, sākumā, protams, būs vajadzīga nauda no valsts pamatbudžeta, bet es esmu pārliecināts, ka ilgtermiņā valsts budžets no tā tomēr iegūs. Tas ir viens.

Un otrs. Viennozīmīgi tūlītējas vinnētājas būs pašvaldības, kuras sajutīs naudas pieplūdumu savos budžetos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no jaunām darba vietām.

Līdz ar to es aicinu konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā jau mums iepriekšējais runātājs teica, „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums paredz mainīt līdzšinējo sociālo iemaksu kārtību par jauniešiem no 13 līdz 25 gadu vecumam. Priekšlikums paredz darba devēju sociālās iemaksas daļu jaunieša pirmās nodarbinātības gadījumā pārcelt no darba devēja uz valsts pamatbudžeta pleciem, tādējādi samazinot darba devēja izmaksas gandrīz par 20 procentiem, padarot krietni atraktīvāku darba attiecību uzsākšanu un nesamazinot darba ņēmēja sociālās garantijas.

Ar šo priekšlikumu kolēģi izvirza visā Eiropas Savienības telpā jauniešiem aktuālo bezdarba mazināšanas tēmu. Tieši vakar un šodien Briselē par jauniešu potenciālajām garantijām, uzsākot darba gaitas, īpašā sanāksmē diskutē Eiropas Savienības valstu nodarbinātības un sociālo lietu ministri, kuru vidū ir arī Latvijas labklājības ministre.

Tiktāl viss būtu labi, un „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikums noteikti būtu pievienojams kopējai priekšlikumu paketei, kura paredz nākamo triju gadu laikā uz pusi samazināt jauniešu bezdarba līmeni. Tomēr dažas lietas liek piesardzīgi raudzīties uz šo visai vērienīgo priekšlikumu.

Pirmkārt, nav īsti saprotams, kādu mērķi ir paredzējuši sasniegt priekšlikuma iesniedzēji, nosakot tik zemu vecuma slieksni - 13 gadus - pirmā darba līguma slēgšanai. Vai tā būtu bērnu iesaistīšana nodarbinātības problēmu risināšanā?

Darba likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka pastāvīgā darbā ir aizliegts nodarbināt bērnus, savukārt bērns, Darba likuma izpratnē, ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Tā kā pastāvīgā darbā var nodarbināt jauniešus tikai no 15 gadu vecuma, tad sociāli apdrošinātas personas statusu darba ņēmējs var iegūt tikai no 15 gadu vecuma, kā tas šobrīd noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Otrkārt, nav skaidra mehānisma, kā darba devējs varēs precīzi identificēt, kurš tad īsti ir pirmais darba līgums. Latvijā darba devējam šāda informācija nav pieejama, jo darba ņēmēja līgumi netiek uzskaitīti šādā veidā - pirmais, otrais, trešais, ceturtais vai piektais. Turklāt darba ņēmējs var būt arī uz cita līguma pamata, piemēram, uzņēmuma līguma pamata.

Treškārt, šis priekšlikums ir ļoti kapitālietilpīgs jeb ļoti, ļoti dārgs priekšlikums, un nav ne mazākās pārliecības, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā šos līdzekļus izlietot. Šāda priekšlikuma akceptēšana paredzētu papildu finansējumu no pamatbudžeta fiskālajā gadā vismaz 17 miljonus latu. Ja pieņemam, ka katru gadu darba attiecības uzsāk 22 tūkstoši jaunu darba meklētāju ar vidējo iemaksu algu 266,8 lati, tad, kā jau teicu, šī summa ir iespaidīga - 17 miljoni latu.

Ceturtkārt, šāds priekšlikums radītu risku, ka darba devēji, lai ietaupītu savas izmaksas, veicinās skolēnu izraušanu no skolas sola un viņu agrīnu iesaistīšanu darba tirgū zemas kvalifikācijas darbos tā vietā, lai viņi šajā vecumā atrastos izglītības iestādē un apgūtu sev nepieciešamās zināšanas un prasmes. Pēc 25 gadu sasniegšanas, kad darba devējs vairs nevarēs attiecināt uz darba ņēmēju nodokļa maksāšanas īpašo režīmu, šis darbinieks, kurš nebūs ieguvis pietiekamu izglītību, izrādīsies neproduktīvs un, visticamāk, pieaugot izmaksām par viņu, tiks atlaists.

Tieši izglītības trūkums ir galvenais jauniešu bezdarba iemesls. Pieņemot šo priekšlikumu, Latvija iet pilnīgi pretējā virzienā un pilnībā pret Eiropas Savienības 20/20/20 stratēģijas mērķiem, kuri tendēti uz to, ka jaunietim ir jābūt pēc iespējas ilgāk izglītības sistēmā un šai sistēmai ir jābūt kvalitatīvai - tādai, ka jaunietis pēc izglītošanās pabeigšanas var ātri iegūt darbu.

Attiecībā uz tiem jauniešiem, kuri šobrīd nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūras reģistros un vēl atrodas izglītības sistēmā, Latvijā situācija ir sekojoša - profesionālās izglītības un augstskolu programmu beidzējiem situācija ar nodarbinātību vērtējama kā optimāla, jo ilgstoši novērojumi rāda, ka tikai no 7 līdz 8 procentiem absolventu ir grūtības ilgtermiņā atrast darbu.

Neapmierinoša situācija joprojām saglabājas vidusskolu absolventiem, no kuriem 40 procentiem ir grūtības uzsākt studijas, bet 10 procentiem - turpināt uzsāktās studijas, turklāt esošā profesionālā kvalifikācija neļauj sekmīgi uzsākt darba attiecības. Lielākā daļa šo jauniešu agrāk vai vēlāk pamet Latviju, meklējot atbilstošu darba piedāvājumu ārzemēs.

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šis priekšlikums ir pretrunā arī ar Labklājības ministrijas plānotajiem pasākumiem programmā „Jauniešu garantija”, kas Nacionālās nodarbinātības padomes ietvaros tiek koordinēta starp Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju. Potenciālie pasākumi paredz, ka četru mēnešu laikā jaunietim, kurš reģistrējies kā bezdarbnieks, tiks piedāvāta atbilstoša izglītības programma - apmācība un tikai tad sekos darba piedāvājums, nevis būtiskas nodokļa subsīdijas.

No šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem 10,5 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku lielākajai daļai tieši atbilstošas izglītības un zināšanu trūkums, nevis laba darba piedāvājums ir vislielākā problēma. No reģistrētajiem jauniešiem 4 tūkstošiem ir tikai pamatizglītība, 3 tūkstošiem - vidējā izglītība, bet nav specialitātes, bet atlikušajiem 3 tūkstošiem ir pabeigta profesionālā vai augstākā izglītība, bet nav paveicies atrast sev tīkamu darbu.

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Ašeradens. Vai es varu lūgt dažas minūtes?... Vēl vienu minūti...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Lai runā! Lai runā! Lai runā!”) Jā, deputāti piekrīt. Jums ir vēl viena minūte laika.

A.Ašeradens. Paldies.

Kā prioritārais atbalstāmais pasākums jauniešu bezdarba mazināšanai ir paredzēta viņu reintegrācija izglītības sistēmā, nevis agrīnās nodarbinātības veicināšana, un tikai pēc tam tiek plānoti pasākumi integrācijai darba vidē, kuri paredz atbalstu darba meklēšanā jauniešu darbnīcās, pirmās darba vietas atbalstu, brīvprātīgo darbu, subsidētās darba vietas jauniešiem ar īpašām vajadzībām un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Piedāvātā priekšlikuma problēmu uzskaitījums, lielie fiskālie efekti un pretrunas ar valsts plānoto „Jauniešu garantijas” programmu ļauj apgalvot, ka kolēģu virzītais priekšlikums šodien nebūtu atbalstāms Saeimā un virzāms tālāk...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Rubika, Potapkina un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas 2013.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2013.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad ziemas sesija tiks slēgta 2013.gada 25.martā un pavasara sesija tiks sākta 2013.gada 2.aprīlī. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likumu otrreizēju caurlūkošanu”.

Valsts prezidents ir nosūtījis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu atgrieztajam likumprojektam un otrreizējas izskatīšanas laiku.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.martam, otrreizēja izskatīšana - šā gada 14.martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts, otrreizēja izskatīšana - šā gada 14.martā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Valsts prezidenta Saeimai atgrieztais likums „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējas izskatīšanas laiku.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.marts, un otrreizēja izskatīšana - Saeimas šā gada 4.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts, otrreizēja izskatīšana - Saeimas šā gada 4.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Attiecīgajam likumprojektam priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikumi nav saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.  

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz trešo lasījumu saņemti divi priekšlikumi.

1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 2. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1938. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajam lasījumam. Bija saņemts viens - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredzēja ierobežot piemaksu apmēru attiecīgajā periodā tiesnešiem. Ar balsu vairākumu Juridiskās komisijas sēdē tas netika atbalstīts.

Es komisijas vārdā lūdzu... Taču pats likumprojekts tika atbalstīts, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu Nr.1951. Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti. Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” trešajam lasījumam. Ierosinājumi nav saņemti, līdz ar to es lūdzu arī Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bibliotēku likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Arī šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam. Ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Arī 2.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts. Arī pats likumprojekts ir atbalstīts trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bibliotēku likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Juridiskā komisija izskatīja attiecīgo priekšlikumu, tai bija iespēja noklausīties ekspertu viedokļus, un komisija konceptuāli atbalstīja iesniegto priekšlikumu.

Būtībā šis likumprojekts atbild uz jautājumu, vai cilvēkam vispār ir tiesības mainīt tautību un vai cilvēks, kurš nav latvietis, var kļūt par latvieti. Ņemot vērā to, ka mums ir paredzētas debates un ka mēs varēsim to apspriest, es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Domāju, ka būtu tikai apsveicami, ja Saeimā varētu aktīvāk pievērsties citiem tematiem, piemēram, samilzušo sociālo problēmu risināšanai, darba vietu radīšanai, pensiju indeksācijai un investīcijām Latvijas ekonomikā. Tomēr mūsu parlamenta darba kārtībā atkal ir jautājums par etnisko piederību. Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka 15 gadu vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi tikai vienu reizi mainīt tautības ierakstu un tikai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās - tātad pieņemt vecāku vai vecvecāku tautību. Tas ir loģiski.

Savukārt grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā paredz, ka cilvēks, kurš ir Latvijas Republikas pilsonis un kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīgs latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīgs Iedzīvotāju reģistrā mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”.

Godātie kolēģi, protams, papīrs pacieš visu, tomēr mums ir nopietni iebildumi pret šo likumprojektu kopumā. No ļoti paviršas un nekvalitatīvas anotācijas, kurā turklāt parādās aizdomīga ideoloģiskā bāze, izriet, ka viena no etniskajām grupām ir pārāka. Es to pierādīšu! Neliels citāts no anotācijas: „Likumprojektā definētie tautības maiņas pamatprincipi atvieglos latviskā kultūrtelpā dzīvojošu un ar to identificējušos Latvijas Republikas pilsoņu nacionālo (etnisko) identificēšanos, kas palielinās šo personu komforta līmeni, dzīvojot latviskā kultūrvidē. Tas paaugstinās sabiedrības integrācijas pakāpi, jo cilvēki, kas sevi identificē kā latviskai kultūrvidei piederīgus, nebūs no tās izstumti dēļ viņu etniskās piederības. Līdz ar to tas veicinās cilvēku individuālā komforta līmeņa paaugstināšanos, kas ir būtisks arī tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums.” (Citāta beigas.)

Manā skatījumā, tā ir selektīvas pieejas klaja izpausme, un tiesību zinātne vienkārši atpūšas šajā gadījumā.

Gribētu uzdot jautājumu likumprojekta autoriem: vai ieraksts „latvietis” nodrošinās cilvēkam kādas papildu iespējas un bonusus mūsu valstī? Manuprāt, šis likumprojekts ne tikai veicina brīvprātīgu asimilāciju, bet tas satur arī nopietnus diskriminācijas riskus. Piemēram, atsevišķiem darba devējiem var rasties vēlme papildus vērtēt cilvēkus pēc tautības, un tas būtu pretrunā ar vienlīdzības principu. Vai nebūs tā - ja strīdā citi argumenti būs beigušies, arvien biežāk sāksim piesaukt cilvēka tautību? Nemaz jau nerunājot par to, ka ieraksts par personas tautību netiek izdarīts nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pasē.

Turklāt šis likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts, jo nav skaidrs, kas notiks tādā gadījumā, ja atklāsies, ka par latviešiem tiek atzīti Latvijai nelojāli cilvēki un valsts ienaidnieki. Likumprojektu vajadzēja radoši papildināt un paredzēt iespēju šos esošos un topošos provokatorus likumā noteiktajā kārtībā bargi sodīt - piespiedu kārtā pasē, visos dokumentos un visos reģistros ierakstīt kādu citu tautību. Protams, tā ir rūgta ironija, bet ar to es vēlos atgādināt, ka galvenais ir ne jau cilvēka tautība, bet viņa zināšanas, iemaņas un prasmes, jo visi ir „mūsējie” neatkarīgi no ieraksta pasē.

Uzskatu, ka likumprojekts ir pretrunā ne tikai ar Darba likumu, bet arī ar Satversmes kodolu, jo paredz pāreju no pilsoniskas nācijas koncepcijas uz etniskas nācijas koncepciju. Šai ideoloģijai mēs nepiekrītam un nepiekritīsim, un šo politiskā mankurtisma izpausmi neatbalstīsim.

Līdz ar to aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Liels paldies Agešina kungam par izglītojošu informāciju. Jautājums par tautību tiešām nav svarīgs, un droši vien tieši tādēļ Agešina kungs, iesniedzot dokumentus CVK, norādīja, ka viņš ir krievs, jo jautājums tiešām nav svarīgs. Ja šis jautājums nebūtu svarīgs, cilvēki nerunātu par tautību, bet, ja jūs tieši uzsverat savu izcelsmi, tad jums šis jautājums tomēr ir svarīgs. Un arī vairākiem citiem cilvēkiem jautājums par tautību ir svarīgs.

Bet kas ir tautība - tāds ir mūsu jautājums. Kā mēs saprotam tautību? (No zāles deputāte I.Rībena: „Izcelsme!”) Viena izpratne: tautība - paldies Ingunai! - ir izcelsme! Un tad mēs varam saprast un turpmāk tā arī runāsim.

Bet ir arī cita izpratne: tautība ir piederība kultūrai! Iedomāsimies tādu situāciju! Piedzimst cilvēks - bērns, un vecāki atsakās no viņa. Kas viņš būs: latvietis? Krievs? Ebrejs? To nenosaka gēni, to nosaka cilvēki - tā vide, kur viņš dzīvo vai dzīvos, un, ja cilvēku izaudzinās latvieši, tad viņš būs latvietis. Bet man ir dziļa pārliecība: ja, piemēram, Inguna būtu adoptēta ebreju ģimenē, viņa būtu ebrejiete, un tā nav nekāda problēma. (Zālē starpsaucieni. Dep. I.Grigule aplaudē.)

Kultūra nosaka piederību! Un arī šeit, cienījamie kolēģi, tos, kuriem tas nav pieņemams, es lūdzu ņemt vērā, ka kultūra ir galvenais, valoda ir galvenais! Runājot par tautību: kurš var pateikt, vai esmu krievs, latvietis vai kāds cits? Tikai es! Es pats varu atbildēt uz jautājumu, kāda ir mana tautība. Tāpat arī ikviens klātesošais var atbildēt par savu tautību pats. Ja kāds cilvēks uzskata, ka viņš ir latvietis, vai tad valstij ir tiesības likt viņam šķēršļus un teikt: nē, tu neesi latvietis (No SC frakcijas: „Judins nav latvietis!”), jo tu neesi „tīrs” latvietis! Tev nav nevienas latviešu tīras asins piles! Bet tā nedrīkst runāt! Tā nedrīkst domāt!

Tautību nosaka pats cilvēks. Tas ir pašnoteikšanās jautājums. Un, ja kāds Latvijas cilvēks, kurš faktiski ir latvietis, uzskata, ka viņš ir latvietis, un viņš prasa, lai valsts viņu atzītu par latvieti, mums nav tiesību to nedarīt.

Ko piedāvā attiecīgais likumprojekts? Tas paredz atļaut cilvēkiem, kuri izjūt piederību latviešu tautai, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda un kuri ir piederīgi latviešu kultūrai, tikt atzītiem par latviešiem. Un es tiešām aicinu atbalstīt attiecīgo likumprojektu.

Mēs nepiedāvājam bonusus. Jūs droši vien dzirdējāt, ka kaimiņu zemē... ka daži kaimiņzemes pārstāvji sola tiem cilvēkiem, kuri rakstīs savā pasē „krievs”, atlaides, iespēju braukt uz Krieviju bez vīzas. Mēs nepiedāvājam bonusus! Mēs nesolām kaut kādus labumus! Mēs uzskatām, ka cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, lai viņus uzskatītu... atzītu par latviešiem, lai viņiem būtu tāda iespēja.

Daži kolēģi jautāja: bet kāpēc tikai par latviešiem? Man nebūs iebildumu, ja, piemēram, Baltkrievija, nolems, ka par baltkrievu var būt ikviens cilvēks, kurš sevi uzskata par baltkrievu. Tāpat, ja, piemēram, Krievijā vai kādā citā zemē, tiktu pieņemti līdzīgi lēmumi, manuprāt, tas būtu tikai atbalstāms. Bet mēs nevaram kļūt par valsti, kura ikvienu cilvēku atzīst par noteiktas tautības piederīgo. Jo nevar būt tā, ka cilvēks, piemēram, saka: „Esmu ebrejs! Lūdzu, tad rakstiet tieši „ebrejs”.” Un pēc tam viņš brauks uz Izraēlu un prasīs Izraēlas pilsonību.

Es atvainojos! Bet Latvija ir atbildīga par to jautājumu, kas ir mūsu kompetencē. Mēs esam eksperti latvietības jautājumos, bet mēs nevaram kādam tieši rakstīt... (Zālē SC frakcijas aplausi.) Mēs nevaram kādos jautājumos... kādam cilvēkam tieši rakstīt, ka viņš ir austrālietis, spānis... Lai par to domā citās valstīs! Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu doma ir ļoti vienkārša: vai nu cilvēks piedzimst par latvieti - un to mēs nekādā gadījumā neapšaubām -, vai arī viņam ir iespēja kļūt par latvieti.

Un, ja, jūsuprāt, tieši gēni nosaka piederību tautībai, tad jums ir jābalso „pret”. Bet, ja jūs saprotat, ka to nosaka kultūra un valoda, tad jums ir jāatbalsta attiecīgais projekts. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prātiņ, nāc mājās!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VIENOTĪBA).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šis, man liekas, ir viens no absurdākajiem likumprojektiem, kāds jelkad ticis Saeimā skatīts. Var, protams, lietas novienkāršot, bet vai tiešām nav nekādu robežu? Es tikai priecātos, ja tik vienkārši un mehāniski varētu palielināt latviešu skaitu, kā to bez jebkādiem iepriekšējiem apsvērumiem un diskusijām ar sabiedrību ir iecerējuši likumprojekta autori.

Rūpīgi iepazīstoties ar apspriežamā likumprojekta anotāciju, es cerēju atrast argumentus par labu piedāvātajiem grozījumiem. Diemžēl argumentu vietā ir tikai pliki, diskutabli, tendenciozi un provokatīvi apgalvojumi.

Par anotāciju. Likumprojekta autoriem rūp tas, ka latviskā garā uzaugušiem Latvijas pilsoņiem tiek liegta iespēja publiski apliecināt savu piederību pie latviešu tautas, ja viņu senči nav latvieši. Personas tautības noteikšana tikai pēc viņas priekšteču identitātes esot netaisnīga un novecojusi. Vietā tiek piedāvāts brīvas izvēles princips, saskaņā ar ko pilsonis, kurš jūtas piederīgs latviešu kultūrtelpai un augstākajā līmenī prot latviešu valodu, pēc vismaz 15 Latvijā nodzīvotiem gadiem var pasē pārrakstīties par latvieti. Tas paaugstināšot sabiedrības integrācijas pakāpi, jo cilvēki, kas jūtas latviskai kultūrvidei piederīgi, nebūšot no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ, un tā tikšot veicināta individuālā komforta līmeņa paaugstināšanās. Es aicinu jūs atcerēties šo vārdu salikumu, jo tam būs... tam es pieskaršos vairākkārt, iztirzājot šo anotāciju. Un tas savukārt esot būtisks tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums. Arī šo vārdkopu es jūs aicinu atcerēties. Tā apgalvo likumprojekta autori.

Nesen, diskutējot par tautības ieraksta atjaunošanu pasē, daudzi atcerējās 1855.gadu, kad Krišjānis Valdemārs pie sava Pēterburgas dzīvokļa durvīm pielika plāksnīti ar uzrakstu „Latvietis”, tā apliecinot savu etnisko identitāti.

Šoreiz gribu atgādināt citu mūsu kultūras vēstures faktu. 1796.gadā Gothards Frīdrihs Stenders mirstot vēlējās, lai viņa kapa plāksnē pie Sunākstes baznīcas tiktu iekalts vārds „Latvis”. Tas bija cildens piemineklis ilgam un nesavtīgam mūžam, ko Vecais Stenders bija veltījis latviešu tautai. Un tomēr nevienam tāpēc nav nācis ne prātā šo uzrakstu attiecināt uz vācbaltiešu mācītāja Stendera vai viņa pēcteču etnisko piederību.

Savukārt mūsu mūzikas klasiķis Jāzeps Vītols bērnībā mājās runāja vāciski un latviešu valodu sāka mācīties tikai Pēterburgā, kad draudzība ar Jurjānu Andreju viņā pamodināja interesi par savu latvietību. Tomēr mēs nekad nešaubāmies, teikdami, ka Jāzeps Vītols ir latviešu komponists. Šie piemēri spilgti rāda, kāds tradicionāli ir latviešu priekšstats par cilvēka etnisko identitāti.

19.gadsimtā, kad Eiropas filozofu aprindās risinājās diskusijas par tautības objektīvajiem un subjektīvajiem aspektiem, Kronvalda Atis savā darbā „Tautiski centieni” ļoti skaidri noformulēja to latviskās pašapziņas principu, kas vēlāk pārtapa par nacionālas valsts ideju un īstenojās 18.novembra Latvijā. Citāts no Kronvalda Ata: „Mēs turamies cieši un uzticīgi pie tēvu valodas un savas tautības un viņas, sevišķi tagad, nevaram ne par kādu naudu pārdot, tādēļ ka mums nevar dot neko citu vietā, kas būtu tikpat svarīgs un cienīgs mūsu tautas civilizācijas interešu ziņā.” (Citāta beigas.) Toreiz, Kronvalda laikā, nevienā augstskolā nebija iespējams iegūt izglītību latviešu valodā. Visa jaunā latviešu inteliģence bija studējusi krievu un vācu valodā. Ja tolaik tādi vīri kā Kronvalds, Alunāns, Valdemārs, Barons, Rainis, Jurjāns, Vītols, Mīlenbahs, Endzelīns, Čakste un citi būtu turējušies nevis pie etniskā tēvu valodas principa, bet gan pie šā likumprojekta autoru proponētā „brīvās izvēles” principa, lai (citāts no anotācijas) „palielinātu savas personas individuālo komfortu”, tad latviešu inteliģence būtu asimilējusies krievu un vācu kultūrvidē un nekāda latviešu nacionālās valsts ideja pat nebūtu radusies, nerunājot nemaz par Latvijas Republikas nodibināšanos.

1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas ir nospraustas pēc etniska principa un nesakrīt ar vēsturiskajām guberņu un apriņķu robežām. Latvijas valsts teritorija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija jeb latviešu tautas Tēvzeme - un pats Tēvzemes vārds jau ietver ģenētisko tautības principu.

Spraužot Latvijas valsts robežas, nevienam nejautāja: „Kā tu jūties?” jeb „Kāds ir tava individuālā komforta līmenis?”, bet gan: „Kas tu esi?” Latviešu nacionālā valsts ir izveidota pēc tā vienkāršā principa, pēc kāda cilvēce gadu tūkstošiem ir noteikusi un joprojām nosaka cilvēka tautību. Apspriežamā likumprojekta autori šo principu piepeši pasludina par novecojušu! Taču tas tēmē ļoti dziļi: faktiski par novecojušu tiek pasludināts pats pamatprincips, uz kā balstās 18.novembra Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana un teritoriālā nedalāmība.

Likumprojekta autoru piesauktais „brīvās izvēles” princips tomēr paliek šauri ierobežots. Nevienam nav noslēpums, ka, dzīvojot Latvijā, cilvēks var ne tikai pārlatviskoties, bet tiklab arī pārkrievoties. Tomēr likumprojekta autori „brīvās izvēles” principu rezervē tikai tiem, kas grib brīvprātīgi pārtapt par latviešiem, un iznāk tā, ka, pieņemot šādu likumu, Latvijas valsts vara patvaļīgi izsniedz sev licenci latvieša tautības piešķiršanai pēc saviem ieskatiem. Nākamais loģiskais solis varētu būt likumprojekts par gadījumiem, kādos cilvēkam latvieša tautību var atņemt, un tas ir absurds.

Pirms deviņdesmit gadiem Satversmes sapulcē latviešu tauta ir konstruējusi savu nacionālo valsti kā savas pastāvēšanas politiski sociālo formu savā Tēvzemē. Tagad viss tiek apgriezts kājām gaisā: iznāk, ka tagad nevis vairs tauta konstruē savu valsti, bet gan valsts būs tā, kas administratīvi konstruē latviešu tautu. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad šī vairs nebūs 18.novembra Latvija.

Likumprojekta autori sola, ka cilvēki, kas jūtas piederīgi latviešu kultūrvidei, vairs nebūs no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ.

Ko tas nozīmē? Vai ir zināms kaut viens gadījums, kad kāds cittautietis brīvajā Latvijā no latviešu kultūrvides ir juties izstumts vairāk, nekā viņš pats to ir vēlējies? Latvijas kultūrvide ir tradicionāli daudznacionāla. Brīvības cīņās par Latviju asinis ir lējuši visu Latvijā dzīvojošo tautību kareivji. Satversmes sapulcē ir bijušas pārstāvētas visas nozīmīgākās etniskās minoritātes. Atcerēsimies tādas Atmodas laika personības kā Ita Kozakeviča, Marina Kosteņecka, Roalds Dobrovenskis, Vladlens Dozorcevs, Ruta Marjaša, Mavriks Vulfsons! Kuram no šiem izcilajiem cilvēkiem jelkad ir bijis jājūtas izstumtam no latviešu kultūrvides, kaut gan nevienam no viņiem nekad ne prātā nebūtu nācis atteikties no savu senču tautības.

Atcerēsimies, cik liela nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā bija Latvijas Tautu forumam! Tagad pajautājiet, vai no latviešu kultūrvides jūtas izstumti tādi cittautieši kā Inese Galante vai Gidons Krēmers! Pajautājiet, vai no latviešu kultūrvides izstumts jūtas Gļebs Panteļejevs, kas ir veidojis Oskara Kalpaka pieminekli! Pajautājiet latviešu hokeja līdzjutējiem, vai viņi mazāk mīl un ciena lielisko Aleksandru Ņiživiju, kaut gan viņš vēl ne reizes nav pat dzirdēts runājam latviski!

No kurienes pēkšņi ceļas šīs runas par kaut kādu izstumtību? Vai tie ir apzināti, politiski meli līdzīgi kā Kremļa „nospēlētā plate” par krievu diskrimināciju Latvijā? Vai aiz šiem vārdiem slēpjas draudīga nākotnes vīzija? Varbūt tiešām ir vērts ieklausīties arhibīskapa Stankeviča vārdos par Eiropai draudošo totalitārismu? Divi totalitāri režīmi jau ir laupījuši Latvijai neatkarību, un abos gadījumos tautības jautājumam ir izrādījusies liktenīga nozīme neskaitāmu cilvēku likteņos.

Vācu okupācijas laikā personas individuālais komforta līmenis bija ļoti stipri atkarīgs no tā, vai cilvēks varēja pierādīt savu ārisko izcelsmi, savukārt padomju okupācijas laikā zināmi ieraksti pases piektajā ailē varēja ļoti nelabvēlīgi ietekmēt personas individuālā komforta līmeni: bija tā sauktie piektās grupas invalīdi jeb varai nevēlamu tautu pārstāvji. No kurienes šī pati retorika piepeši uzpeld tagad, 21.gadsimtā, atjaunotajā Latvijas Republikā?

Anotācijas autori grib latvietību piešķirt cilvēkiem, kas, nebūdami etniski latvieši, ir auguši „latviskā garā”. Es nezinu, kādā garā ir auguši likumprojekta autori, taču es kā latviete varu pastāstīt viņiem kādu interesantu lietu. Latviešu tautas mentalitāte ir veidojusies tā, ka latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvu tēvu tautības, turpretim ar lielu cieņu latvieši mēdz izturēties pret tiem cittautiešiem, kas iemācījušies latviešu valodu un darījuši ko labu Latvijai. Pašā Rīgas centrā vācieša Merķeļa vārdā nosaukta iela, kas simboliskā veidā ved paralēli Raiņa bulvārim un krustojas ar Barona un Brīvības ielu. Mežaparkā netālu no Poruka un Dārziņa vārdā nosauktām ielām ir cittautiešu Glika, Stendera un Vatsona ielas. Turpretim tos latviešus, kas savulaik sava individuālā komforta līmeņa celšanas nolūkā centās asimilēties vāciešos, latvieši nicīgi sauca par kārkluvāciešiem.

Tagad mums tiek piedāvāts tāds, ja tā var teikt, kārklulatviešu likums. Baidos, ka tam var būt pavisam citādi rezultāti, nekā anotācijā solīts. Ja kāds krievs, polis, armēnis vai dānis labi runās latviski un ar cieņu izturēsies pret Latvijas valsti, tad no latviešiem viņš allaž saņems neviltotu cieņu un atsaucību un neviens viņu nestums ārā ne no latviešu kultūrvides, ne no latviešu kora, ne no latviska darba kolektīva, ne no sociālā tīkla draugiem.lv. Bet, ja kāds cittautietis, savas saknes nicinādams, mēģinās uzdoties par latvieti, lai paaugstinātu savu individuālā komforta līmeni, tad nebūs brīnums, ka latvieši uz viņu skatīsies ar tādu pašu pamatotu nicinājumu, ar kādu pirms simts gadiem vācbaltieši skatījās uz visādiem kalningiem, bērzingiem un spekkēm.

Īstenā latviešu kultūrvidē tautība pieder pie tām liktenīgajām un svētajām kategorijām, kas paliek nemainīgas visu cilvēka mūžu un nepakļaujas patvaļīgai izvēlei. Un šaubos, vai citām tautām ir citādi.

Viens no likumprojekta autoriem man kuluāros nesen jautāja, vai nēģeris, manuprāt, varot būt latvietis. Vai es esot rasiste? (No zāles dep. A.Judina starpsauciens.) Atbildēšu. Es esmu redzējusi, cik sirsnīgi latviešu skolēnu korī Vecmīlgrāvī melnādaina meitenīte dzied latviešu tautasdziesmas. Ja latviešu valoda ir viņas tēva vai mātes valoda, tad es ne mirkli nevilcinos viņu atzīt par latvieti, bet, ja latvieša asiņu viņas dzīslās nav, tad viņa ir lielisks piemērs tam, ka neviens savas etniskās cilmes dēļ netiek stumts ārā no latviešu kultūrvides, ja vien viņš pats vēlas pie tās piederēt. Arī Krievijas armijas ģenerālis Ābrahams Hannibals bija nēģeris, bet viņa mazmazdēls Aleksandrs Puškins - izcilākais krievu dzejnieks. Asimilācija ir normāls process, tikai nevajag to kropļot ar administratīvām metodēm un nospraust 15 gadu termiņu tam, kam jānotiek vairāku paaudžu laikā!

Vecais Stenders latviešu tautai bija veltījis garu darba mūžu, aiz mīlestības pret latviešu valodu sarakstījis latviešu valodas gramatiku, latviešu valodas vārdnīcu, sacerējis pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā un mūžu beigās vēlējies tikt apglabāts zem uzraksta „Latvis”. Un tomēr neviens viņu neuzskata par etnisku latvieti.

Vai es drīkstu lūgt vēl divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst, ka Rībenas kundze... (No zāles: „Nē, neiebilst!”) Jā, lūdzu, runājiet vēl divas minūtes.

I.Rībena. Tagad turpretim kuru katru laimes meklētāju, kas 15 gadus nodzīvojis Latvijā un apguvis latviešu valodu kā savu veikala instrumentu, tiek piedāvāts oficiāli atzīt par latvieti. Ja tik absurds likums tiktu pieņemts arī citās valstīs, tad principā viens cilvēks savā mūžā varētu pagūt nomainīt četras vai piecas etniskās identitātes. Un diez vai šī likumprojekta autori ir padomājuši vismaz dažus soļus uz priekšu, proti, kādas var būt sekas, ja ģeopolitiskie apstākļi Latvijā iegrozās citādāki, nekā tie ir tagad.

Likumprojekts no latvietības pretendenta prasa piederības izjūtu latviešu kultūrai, taču, trūkstot jebkādiem kritērijiem, pēc kā šo piederības izjūtu noteikt, tā kļūst par pilnīgu formalitāti. Un sakiet, lūdzu, kā un vai dokumentos iespējams definēt latvisko dabas izjūtu, saviļņojumu, kāds mūs ik gadu pārņem pie Jāņu nakts ugunskura, vai asinsbalsi, kādā mūs uzrunā latviešu koris, dziedot Raiņa un Brauna dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava”?

Etniskā latvietība gadu simtiem ir bijusi latviešu svētums, ko var vienīgi mantot, nevis izvēlēties. Saskaņā ar likumprojektu etniskā latvietība turpmāk būs iegūstama daudz vieglāk nekā vienas otras sevi cienošas valsts pilsonība.

Likumprojekta autori sola, ka piedāvātais likums veicināšot individuālā komforta līmeņa paaugstināšanos, bet tas savukārt esot būtisks tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums. Nejūtos kompetenta par to strīdēties, tomēr mūsu situāciju daudz precīzāk raksturo fakts, ka vēl nekad visā latviešu nācijas pastāvēšanas vēsturē no Latvijas nav aizbraucis tik daudz cilvēku kā pēdējos gados, tāpēc šī abstraktā pļāpāšana par 15 gadus Latvijā nodzīvojuša cittautieša individuālā komforta līmeņa ietekmi uz tautsaimniecības attīstību man šķiet tā kā drusku nevietā.

Es ar bažām skatos uz pēdējā laikā novērojamo tendenci... es tūlīt beigšu... ka mūsu politiskajā apritē sāk ieviesties tādi burvju vārdi kā „novecojis” un „tumsonīgs”. To maģiskais spēks pamazām kļūst tikpat universāls, kāds agrāk bija vārdiem „kontrrevolucionārs”, „buržuāziski nacionālistisks” vai „pretpadomju”. Ar šādu vārdu nesenā pagātnē pilnīgi pietika, lai bez jelkādiem argumentiem iznīcinātu ideju vai pat cilvēku.

Un es varu tikai pabrīnīties par ambīcijām revidēt tos latviešu tautas etniskās pašapziņas un morāles pamatprincipus, pie kuriem tā ir turējusies visu savu pastāvēšanas laiku. Šie principi ir izturējuši septiņus grūtus politiskās nebrīves gadsimtus un piecdesmit smagus okupācijas gadus.

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies jau otro reizi!

I.Rībena. Un te pēkšņi bez jebkādas argumentācijas tos pasludina par novecojušiem un netaisnīgiem!

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātie grozījumi pirmajā acu uzmetienā šķiet pozitīvi, jo tie paredz vismaz daļēji atteikties no asins principa tautības noteikšanā un atzīt cilvēka pašnoteikšanos. Kā zināms, līdz šim Latvijas likumdošana paredz vienīgo iespēju mainīt tautības ierakstu, taču pirmām kārtām jāpierāda, ka kādam no tuvākajiem senčiem bijusi vēlamā tautība. Tomēr rodas jautājums: kāpēc šī salīdzinoši progresīvā kārtība tiek attiecināta tikai uz latviešiem? Ar ko pamatojama šī atšķirīgā attieksme? Vai Satversmē nostiprinātais pilsoņu vienlīdzības princips šajā gadījumā nav piemērojams?

Judina kungs ir jurists, viņš atsaucas uz to, ka mēs esam eksperti latvietības jautājumā. Es būtu pateicīgs, ja jūs norādītu uz konkrētu Satversmes vai kāda cita likuma pantu, kas nosaka, ka latviešiem ir vairāk tiesību nekā citu tautību pilsoņiem.

Piedāvātā grozījuma politiskais mērķis ir skaidrs - veicināt asimilāciju. Ar integrāciju tam nav nekāda sakara. Būsim godīgi! Jāatzīmē, ka starptautiskie dokumenti neaizliedz brīvprātīgu asimilāciju atšķirībā no piespiedu asimilācijas. Tā ir katra indivīda brīva izvēle - saglabāt savu mazākuma grupas identititāti vai asimilēties vairākumā, bet, kā tas vairākkārt uzsvērts Eiropas Padomes dokumentos, ir svarīgi nodrošināt, lai šī izvēle tiešām ir brīva un lai nekādas personas tiesības vai iespējas netiek ierobežotas šīs izvēles dēļ.

Spriežot pēc anotācijas, šī situācija minētajiem kritērijiem neatbilst. Faktiski iesniedzēji norāda uz nopietnu problēmu. Pat tad, ja persona vēlas asimilēties, bet asimilācija netiek oficiāli atzīta un apzīmogota, šī persona, pēc iesniedzēju vārdiem, izjūt diskomfortu. Tātad pat tad, ja cilvēks brīvi runā latviski, pilnīgi integrējas vai pat asimilējas latviešu vidē, ar to vien ir par maz, lai cerētu uz atzīšanu un vienlīdzīgām iespējām. Ir vajadzīgs vēl formāls apzīmogojums tautības ieraksta veidā, kas apliecinātu: jā, viņš ir mūsējais! Ja tā būtu tikai atsevišķu cilvēku psiholoģiska problēma jeb komplekss, kā mēs sakām, tad tā būtu jārisina nevis likumdevējam, bet psihoterapeitam. Acīmredzot šeit ir runa par sistēmisku tendenci - par sabiedrībā esošo iespēju nevienlīdzību.

Diemžēl izskatāmais priekšlikums ir vērsts nevis uz šīs skumīgās parādības apkarošanu, bet uz tās leģitimēšanu. Tā vietā, lai mazinātu tautības un tautības formālā ieraksta lomu ar mērķi nodrošināt Latvijas pilsoņu faktisku vienlīdzību, tiek piedāvāts vēl vairāk palielināt tautības ieraksta lomu, vēl vairāk pietuvināties Padomju Savienības praksei ar tai raksturīgo etniskuma institucionalizāciju.

Saskatu arī citu līdzību ar padomju praksi. PSRS laikā notika cilvēku šķirošana - attieksme pret cilvēku un iespējas sabiedrībā bija atkarīgas ne tik daudz no cilvēka spējām vai profesionālajām īpašībām, cik no citiem faktoriem. Tā, piemēram, bez kompartijas biedra kartes kabatā nevarēja cerēt uz veiksmīgu karjeru. Par to mums te daži kolēģi stāstīja no Saeimas tribīnes, skaidrojot, kāpēc savā laikā bija spiesti stāties kompartijā. Tagad šī karjerista kvalitātes zīmes lomu spēlē „pareizās” tautības ieraksts.

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no nacionālistiem, es nopietni uztveru Satversmes normu par visu pilsoņu vienlīdzību un traktēju to burtiski. Es gribu dzīvot valstī, kur katra cilvēka iespējas ir atkarīgas tikai no viņa zināšanām, profesionālajām iemaņām un vēlmes strādāt, nevis no tautības ieraksta. Bet etniskā vai kultūras identitāte paliek katra cilvēka dziļi personiska lieta - valsts to ciena, bet nekādā veidā neiejaucas šīs identitātes noteikšanā, nerunājot nemaz par tautības ierakstu dokumentos.

Izskatāmais priekšlikums - gluži otrādi! - faktiski ir vērsts uz tautības faktora lomas palielināšanu. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mums vispirms ir vairāk jāpadomā par to, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz tautības identifikāciju Latvijā. Fakts ir tāds, ka līdz šim brīdim dažādos reģistros, Iedzīvotāju reģistru ieskaitot, ir norādīta attiecīgā cilvēka tautība. Taču pašlaik situācija ir tāda, ka šo ierakstu var mainīt, bet to var mainīt tikai cilvēku atsevišķa grupa, proti, tie, kuriem ir jaukta izcelsme vai nu pirmajā, vai otrajā paaudzē. Tā ka fakts ir tāds, ka jau šobrīd reģistrē mūsu cilvēku tautību un ka pastāv zināms izvēles princips.

Runājot par jaukto izcelsmi. Statistika rāda, ka Latvijā jau vairākas paaudzes - apmēram 20 procenti no latviešu laulībām ar cittautiešiem - ir jauktas. Tas nozīmē, ka ārkārtīgi daudz mūsu cilvēku būtībā nāk no jauktām ģimenēm. Un tādā ziņā šis ir viens tāds reāls faktors, kuru vienkārši vispirms mums vajadzētu apzināties. Turklāt tādā ziņā visi šie cilvēki jau zināmu brīdi ir pārdomājuši, kā viņi sevi identificē gan savos dokumentos, gan personīgi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kur arī gan vēsturiski, gan pašlaik pastāv tautības jautājums dažādos veidos, ir tautas skaitīšana, un tautas skaitīšana notiek visā pasaulē, kā mēs zinām. Tur prakse ir tāda pati, kāda tā ir Latvijā, - tajā brīdī neviens cilvēkam neprasa par izcelsmi, bet prasa, kā cilvēks pats sevi identificē - vai par latvieti vai krievu, vai poli, vai kā citādi. Kanādā ir līdzīgi. Šie statistikas dati ir svarīgi, bet atkal zināmam... es teikšu, skaitliskam un socioloģiskam, objektīvam faktu klāstam. Piemēram, mums pašiem tas ļoti interesē saistībā ar diasporas jautājumu - cik latviešu dzīvo Kanādā vai Krievijā, vai Austrālijā, vai kur citur. Tā ka tas ir, varētu teikt, ļoti objektīvs, neitrāls identificēšanas aspekts.

Bet, zināms, pastāv arī subjektīvais moments. Un arī subjektīvais jau parādās, kā es minēju, šajā objektīvajā procesā, kad vai nu dokumentos, vai arī tautas skaitīšanā jautā: „Kas jūs esat pēc tautības?” Runājot par subjektīvo, pašidentifikācija visā literatūrā par etniskajiem jautājumiem ir ārkārtīgi svarīga. Nav tā, ka tikai tava asins, varētu teikt, dzimtā izcelsme, nosaka tavu identifikāciju. Ļoti svarīgi - un arī to Rībenas kundze jau pateica savā veidā -, kā cilvēki paši jūtas, kā viņi identificējas ar valodu un kultūrvidi. Un līdz ar to es uzskatu, ka tagad pieļaut, ka cilvēki brīvprātīgi vēlas uz zināmu objektīvu faktoru pamata, proti, ka viņi ir 15 gadus dzīvojuši Latvijā, atbilstošā līmenī prot latviešu valodu un tā tālāk... Ja viņi brīvprātīgi vēlas paust savu vēlmi un sevi identificēt kā latviešus arī dažās dokumentu lietās, kur mums vēl pastāv tāds jautājums, tad te es nesaskatu neko ļaunu. Tieši pretēji! Es uzskatu, ka tas ir brīvas izvēles, pašidentifikācijas, pašapliecināšanās jautājums, kas nevienu neapdraud, bet kas būtībā tikai stiprina latviešu nāciju un, es arī teikšu, visas Latvijas tautas sastāvu.

Cilvēki var izteikt savu identifikāciju dažādos veidos, tā ka, manuprāt, šo likumprojektu vajag atbalstīt. Un es aicinu to darīt arī šajā balsojumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Manuprāt, mēs dramatizējam šo jautājumu, jo tas nav tik nozīmīgs. Un priekšlikuma virzītāji, es uzskatu, ar labām domām šeit ir nākuši un nav pelnījuši, lai mēs tik drastiski uzstātos pret viņiem. Taču es pateikšu, kāpēc es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, bez liekas dramatizēšanas.

Ja mēs runājam par kultūras piederību, tad es pieņemu par latvieti ikvienu, kurš sevi par tādu uzskata. Bez nosacījumiem, bez kaut kāda likuma pārbaudīšanas! Taču tikai tad, ja runa ir par kultūras piederību. Jo mēs šeit runājam par dažādām sistēmām - par asins piederību jeb radniecisko izcelsmi, par kultūras piederību; te būtu vēl pilsonība kā nācijas vai nacionalitātes, vai tautas noteikšana. Un es aicinu arī nedalīt „pareizajās” un „nepareizajās” sistēmās, „novecojušās” vai „nenovecojušās”. Katrai ir sava nozīme... Arī asins izcelsmei droši vien ir nozīme, bet mēs to nevaram tik viegli pārbaudīt, jo tā jau ir iracionāla sfēra. Bet, no likuma viedokļa raugoties, manuprāt, tā ir mazliet samocīta konstrukcija... kompromisa mēģinājums starp radniecīgo asinssaiti un starp kultūras piederību.

Es minēšu vienu piemēru. Nesen man kāds ārzemnieks jautāja... Viņš bija redzējis kādu ļoti izcilu akordeonisti. Tā bija Ksenija Sidorova, un viņš jautāja: „Viņa... viņa laikam ir latviete?” Un es, daudz neaizdomājoties, vai viņš šeit domā pilsonisko piederību vai etnisko, atbildēju: „Jā, ir!” Jo es to tā pieņemu. Es gan nezinu, kā sevi interpretē pati Ksenija Sidorova šajos jautājumos, bet es iztēlojos vienu citu situāciju... Ja būtu ārzemēs pamanīta kāda izcila latviešu māksliniece, nu, nosauksim viņu par Karīnu Sidorenko, piemēram... tad, ja būtu šāds likums un tas ārzemnieks man atkal jautātu: „Viņa laikam ir latviete?”, tad es domātu: „Bet kas ar to likumu ir noticis? Vai viņa ir verificējusies pēc tā likuma vai nav? Laikam jau nav pieteikusies...” Un tad man būtu jāatbild aptuveni tā: „Nē, viņa ir krievvalodīgā ar ukraiņu izcelsmi un arī ar jūtamu ebrejisku izcelsmi.” Taču tas man liekas kaut kas pilnīgi haotisks un nepieņemams. Un tas rodas no tā, ka šajos nacionālās identitātes jēdzienos mums ir izveidojies mazliet haoss arī vēsturisko apstākļu dēļ.

Ja mēs paskatīsimies, kas ir teikts tautības jēdziena pamatnostādnēs... integrācijas pamatnostādnēs... Interesanti, ka tad mēs neatradīsim tautības jēdzienu. Tur nav definīciju, bet tur ir aprakstīts, kas ir Latvijas tauta. Bet vai no tā izriet tautība? Droši vien - ne. Tur ir pilsoņi un ir latvieši. Mēs atradīsim, kas ir latviešu nācija, bet tad ir jautājums: „Vai nācija ir tas pats kas tautība?” Laikam jau ne. Vai tomēr tautība nav kaut kāds priekšveidojums, etniska pirmsnācija? Mums nav atbildes uz to, jo tās lietas neiet kopā.

Turklāt sociālo zinātņu pārstāvji jums teiks: ja vērtējam pēc kultūras piederības principa, tas ir ļoti labs princips! Bet tur nevar būt nekādu mērījumu - tik un tik gadu, tādas un tādas zināšanas. Ja cilvēks jūtas piederīgs, tad viņš tāds arī ir.

Es esmu sastapies arī ar, teiksim tā, vienkāršās tautas izpratni par šiem jautājumiem, un es redzu, ka arī tur ir ļoti emocionāla izpratne. Un diemžēl bieži vien ir tā, ka tad, kad mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, prāts mūs atstāj, bet kaut cik tomēr to vajag atgriezt atpakaļ. Ir neizbēgami: ja mēs veidosim šādu konstrukciju, tad es jūtu, ka arī latviešiem radīsies šis jautājums: „Nu, ja šis ir latvietis, kas tad esmu es?” Un tad mēs varam sadalīt latviešus „īstajos” latviešos un „iegātņos” (No zāles dep. A.Judins: „Vai tā nedala?”), kas ir kaut kā pēc tam te iegājuši. Un tas gan nebūtu labi.

Mums pietrūkst vienotas nācijas jēdziena. Ar jēdziena nosaukšanu vien mēs neko neatrisināsim. Protams, tas ir ilgāka laika jautājums, kad ir jānodarbojas ar skaidrošanu, ar izpratnes veidošanu, ar šī jautājuma apgaismošanu ne tikai politiķiem, zinātniekiem un medijiem, jo ir zināma līdzība ar to, kā savulaik tika degradēts vai diskreditēts tāds vārds kā „latvieši”.

1929.gadā Rainis, izcila personība un izcils latviešu prāts, būtībā, šajā virzienā domājot, izvirzīja šo jēdzienu „latvieši”, kas, protams, tika apsmiets gan tajā laikā, gan arī pēc tam, turklāt neglābjami. Pie tā mēs nevaram atgriezties. Šī niša ir tieši brīva, bet mēs netiekam uz priekšu šajā brīdī. Tāpēc es aicinu šo jautājumu nedramatizēt, bet, ja jums šķiet, ka pareizi būtu balsot tā, tad balsojiet tā! Bet es saku, ka tā mierīgi, vismaz ar skaidru prātu atbalstīt šo likuma konstrukciju nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Vai jums pietiks ar 13 minūtēm?

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Inguna Rībena savā runā precīzi norādīja, ka piederību tautībai - un ne tikai tautībai, bet arī dzimtai - nosaka pēc asinsradniecības jau kopš tālas senatnes. Kas ir ne mazāk būtiski, arī mūsu valsts robežas tika noteiktas pēc etnogrāfiskās apdzīvotības, kas ļāva Latvijai izveidot tādas robežas, kādas de iure pastāvēja līdz 2007.gadam, kad tika noslēgts robežlīgums, atdodot daļu no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatot dzimtas rakstus vairākos atzaros, varu teikt, ka esmu latvietis astotajā paaudzē un mana meita ir latviete pat jau devītajā paaudzē. Un pa retam... pa retam arī citas tautības ir ienākušas dzimtā, asimilējušās, un to bērni ir kļuvuši par pilntiesīgiem latviešiem, un šis koncepts ir pastāvējis ilgstoši un nav radījis nekādus šķēršļus. Tagad mēs vēlamies nobrucināt senu kārtību, kas pastāvējusi.

Ja šodien šis princips tiks mainīts, tad man negribas domāt, kāds pēc desmit gadiem izskatīsies vidējais latvietis. Tad mēs varbūt kaunēsimies ne tikai par Viktoru Alksni, bet arī par daudziem citiem, kas būs izmantojuši šo likuma robu, lai pieteiktos par latviešiem un radītu mums ne mazums problēmu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Vakar mūsu frakcijā viesojās divi mūsu kolēģi - Andrejs Judins un Ingmārs Čaklais - un mēs runājām vienlaikus par diviem likumprojektiem. Par šo un par to, kuru veidojam jau divus gadus, - par grozījumiem Pilsonības likumā. Un jāsaka, abu kolēģu viedokļos bija daudz kā līdzīga, un šis līdzīgais, protams, balstās uz to, ka tautība - tā, protams, ir izcelsme, valoda un kultūra. Jautājums tikai par to, kā mēs šo valstsnāciju vienojošo politiku varētu realizēt tālāk. Vai mēs varam vienlaikus ar Pilsonības likuma grozījumiem virzīt arī šo vai nevaram? Un jāteic, ka viedokļi bija tādi, ka tomēr šis projekts būtu jāvirza pēc tam, kad mēs būsim tikuši galā ar Pilsonības likuma grozījumiem, jo mēs vienkārši varam nonākt zināmā strupceļā. Un, lai kā varbūt dažiem kolēģiem tas nepatiktu, bet to koncepciju, ko virza Judina kungs, es atbalstu. Tā koncepcija ir atbalstāma, bet ir ļoti, ļoti rūpīgi jāvērtē, lai tā netiktu izmantota kaut kādos savtīgos nolūkos saistībā ar Pilsonības likuma grozījumiem.

Līdz ar to šodien tomēr es atturēšos atbalstīt un novēlu veiksmi Ingmāra Čaklā vadītajai apakškomisijai, lai mēs veiksmīgi pabeigtu darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts tika izveidota 1918.gadā, un man ir pārliecība, ka Latvijas valsts ir stipra valsts. Un, ja tā ir stipra valsts, tad, manuprāt, tā ir spējīga adoptēt tos cilvēkus, kas jūt tai piederību, kas tieši uzskata, ka viņi ir latvieši. Tieši tādēļ es uzskatu, ka attiecīgais likumprojekts var tikt atbalstīts. Šodien mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs nerunājam par, teiksim, precīzu reglamentāciju. Mēs runājam par konceptu. Un koncepta jautājums ir vienkāršs. Man gribētos vēlreiz jums atgādināt: vai cilvēks var kļūt par latvieti tikai tad... nevis kļūt, bet būt latvietis tikai tad, ja viņš piedzimis kā latvietis, ja viņa vecāki vai vecvecāki ir latvieši, vai tomēr arī vide var palīdzēt cilvēkam mainīt viņa identitāti? Es saprotu, viedokļi var atšķirties, un tas ir ļoti labi, ka mēs šodien diskutējam par šo jautājumu. Bet, ja es domāju par situāciju un salīdzinu, piemēram, kādu latvieti, kas dzīvo Brazīlijā, varbūt jau trešajā paaudzē dzīvo tur un nekad nav bijis Latvijā, un latviešu valodā nerunā, un latviešu vidē neatrodas... Es nedomāju, ka viņš ir lielāks latvietis salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, kuri pieņēmuši latviešu kultūru un kuriem ir svarīgi, lai viņus atzītu par latviešiem.

Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir jautājums, uz kuru atbild pats cilvēks. Un valsts nedrīkst diktēt. Arī 19.gadsimtā paši cilvēki noteica, kas viņi ir, un es nedomāju, ka 21.gadsimtā mums jārīkojas konservatīvāk un jāsaka - tu esi tāds, tu esi cits.

Līdz ar to es tieši aicinu attiecīgo likumprojektu konceptuāli atbalstīt un balsot „par”. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Ābiķa kungam pietiks ar 7 minūtēm?

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis jautājums, protams, ir komplicēts, jutīgs, bet tanī pašā laikā mums vienmēr jāpatur prātā visas tās globālās tendences, kādas šobrīd ir pasaulē. Jāpatur prātā, jāskatās uz priekšu. Mēs redzam, ka šobrīd, jāatzīst, latviešu tauta iet mazumā - vismaz savā etniskajā dzimtenē. Ļoti daudzi labākas dzīves meklējumos, labāka darba meklējumos aizceļo, ļoti daudzi no viņiem neatgriezīsies. Latvijai īstenībā ir svarīgs katrs cilvēks, kurš ir Latvijas patriots, jo mums jābūt konkurētspējīgiem pasaulē. Mums jābūt pietiekamā skaitā, lai varētu attīstīt savu kultūru, lai varētu attīstīt labā līmenī izglītības sistēmu. Mums ir jāturas. Un tāpēc katrs cilvēks - katrs! - mums ir svarīgs.

Man ir jāatzīst, ka mūsu valdība izdarīja lielu muļķību, pakļaujoties vienas avīzes spiedienam un mainot lēmumu par tautības ierakstu pasē, jo tautības ieraksts pasē diemžēl Latviju vājina, nevis stiprina, lai arī kā to negribētu dzirdēt tie kvēlie patrioti, kas te arī Saeimā uzstājās ar kvēlām runām. Es esmu bijis aptuveni 55 valstīs, un visi... pasē man nav ierakstīts, ka esmu latvietis, bet nekur citur neviens mani citādāk kā par latvieti nav ieraudzījis. Tagad, kad ir šis ieraksts pasē... būs šis ieraksts pasē, es domāju, atradīsies cilvēki, nelatvieši, kuri ierakstīs savu tautību pasē un skaidros, ka viņi nav īsti šai valstij piederīgi, ka viņi ir kaut kas īpašs, un tas tiks izmantots visdažādākajās politiskajās spekulācijās. Nemaz nerunājot par to, ka tas radīs personīga rakstura sarežģījumus ceļojot, kādi jau radušies vienam otram, kam ir šie dažādie ieraksti. Es zinu piemērus.

Un šajā gadījumā... šajā gadījumā es pieļauju, ka cilvēks, kurš gribēs mainīt savu tautību no kādas citas uz latviešu tautību... ka šo cilvēku skaits būs ārkārtīgi neliels. Bet ir tādi cilvēki, es nesaukšu vārdus un uzvārdus, bet, piemēram, es zinu latviešu teātra aktierus, kuri pēc izcelsmes ir simtprocentīgi nelatvieši, bet kuri ir, nu, absolūti identificējušies mūsu latviskajā kultūrvidē... ka viņi... ka viņi grib, lai viņiem būtu tas ieraksts - latvietis. Viņiem tas ir aktuāli, jā.

Un kāpēc gan to liegt? Es neticu, ka tie būs kaut kādi provokatori kaudžu kaudzēm, kas vēlēsies šo soli spert. Un tas pavisam nedaudz, bet tomēr darīs Latviju un arī latviešu nāciju stiprāku. Mums jābūt pragmatiķiem šinīs lietās. Mums ir jāsper visi soļi, arī tie mazie solīši, kas mūs var darīt stiprākus.

Paldies. (Dep. A.Loskutovs un dep. A.Judins aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Barčas kundze sasauc Sociālo un darba lietu komisijas sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāk pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Es jūs visus savukārt aicinu uz Lielo vestibilu, kur tiks atklāta jauniešu fotogrāfiju izstāde „Manas iespējas un mani riski”.

Jā, bet pirms jūs izklīstat, mums ir jāapsveic mūsu kolēģis Kārlis Eņģelis, kuram šonedēļ bija ļoti skaista 30 gadu jubileja! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Raimonds Vējonis... nav. Un Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 28.februāra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” un mums bija paredzēts turpināt debates. Tā kā debatētāju saraksts šobrīd ir tukšs, es debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst? Nav arī komisijas ziņotāja. Tātad komisijas vārdā varu aicināt balsot par šo likumprojektu.

Judina kungs, vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? (No zāles dep. A.Judins: „Nē, viss ir pateikts.”) Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Man ir rakstīts deputāts Igors Pimenovs, bet, tā kā ziņotāja nav, šis darba kārtības jautājums tiek pārvietots uz beigām.

Arī nākamais un aiznākamais jautājums ir bez ziņotāja - Pimenova kunga.

Tātad mēs varam mēģināt skatīt darba kārtības 24.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins. (No zāles dep. K.Olšteins: „Pirms tam bija vēl „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”!”) Lūdzu, par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Meklē datorā likumprojektu. No zāles dep. I.Grigule: „Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā...” Starpsaucieni.)

Es atvainojos! Es tūlīt atvēršu. Es jau saņemos.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””. Likumprojekts tiek skatīts pirmajā lasījumā, un tiesiskā regulējuma nolūks un būtība ir tāda, ka likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi sakārtot valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, atvieglojot to, un komersantiem samazinot ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.februāra sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā skatīt komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””. Izskatām pirmajā lasījumā. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tāda, ka ar likumprojektu vispirms ir noteikts, ka kontu apkalpošana, kas sastāv no privatizācijas sertifikātu administrēšanas un klientu apkalpošanas, uzskatāma par valsts pārvaldes uzdevumu. Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt to personu, kurai tiks deleģēta kontu apkalpošana, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu, noteikt institūciju, kura apkalpos privatizācijas sertifikātu kontus.

Komisijā mēs šo likumprojektu izskatījām, atbalstījām, un lūdzu arī kolēģus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 14.martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Pašreiz spēkā esošais likums „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” tika pieņemts 1994.gadā, un kopš tā laika Latvijas tiesību sistēma ir piedzīvojusi pārmaiņas un izaugsmi. Vienlaicīgi Latvija kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts uzņemas arvien vairāk pienākumu starptautiskajā līmenī.

Ar šiem grozījumiem tiek uzlabota piekļuve informācijai par Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un uzlabota līgumu noslēgšanas pārskatāmība, nodrošinot divpusējo un daudzpusējo līgumu projektu savlaicīgu izvērtēšanu un Latvijas interešu maksimālu ievērošanu.

Grozījumi likumā rosināti, lai noteiktu kārtību, kādā izsakāmas starptautisko līgumu atrunas un skaidrojošās deklarācijas, un lai skaidri definētu nacionālās procedūras starptautisko līgumu saskaņošanai, parakstīšanai un iekļaušanai nacionālajā tiesību sistēmā.

Tas arī ļaus savlaicīgi veikt novērtējumu par starptautisko līgumu ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, valsts finansēm un noteiktajiem ārpolitikas virzieniem.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.marts.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Gan šis likumprojekts, gan arī „Grozījumi Notariāta likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir daļēji saistīti.

Šobrīd strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tāpat kā 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav guvis atbalstu Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Savukārt 6. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. - redakcionāla rakstura tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas regulē ziņas, kas ierakstāmas Pilnvaru reģistrā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Ar šiem grozījumiem notāri tiek apveltīti ar tiem neraksturīgajām funkcijām - taisīt notariālus izpildu rakstus... aktus. Es atvainojos! Patlaban pie notāriem ir iespējams noformēt, pieņemsim, aizdevuma līgumu notariāla akta formā, kas turpmāk dod iespēju nodot šo aktu saistību piespiedu izpildei tiesā.

Kas ir saistību piespiedu izpilde? Tiesā maksājama samazināta valsts nodeva neatkarīgi no neizpildīto saistību apmēra, kas ir tikai 350 latu, un tiesa, nerīkojot tiesas sēdi, uz iesniegto dokumentu pamata septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, kuram ir izpildu dokumenta spēks. Tātad tiesa ātri un efektīvi izskata šīs lietas un pieņem lēmumus.

Turklāt tikai tiesa var atzīt, ka par neizpildītu saistību paredzētais līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu vai prasība satur netaisnīgus līguma noteikumus, un tad tiesa var pieņemt lēmumu par prasības noraidīšanu. Bet ar šo jauninājumu notāriem tiek dotas iespējas izdot notariālu izpildu aktu par neizpildītām saistībām, vērtējot to pašu notāru taisītu notariālu aktu formālu atbilstību noteiktām prasībām, nevērtējot līgumsoda samērīgumu, bet aprobežojoties ar to, ka līgumsods nevar pārsniegt pamatparāda summu.

Projekta anotācijā ir norādīts, ka tas izstrādāts saskaņā ar tiesu iekārtas attīstības pamatnostādēm 2009.-2015.gadam, kuras noteic, ka tiesai neraksturīgas funkcijas veido papildu noslodzi. Un tas bija par pamatu tam, lai atsevišķas tiesu pašreizējās kompetences nodotu citām institūcijām un arī tiesu sistēmai piederīgām personām, mūsu gadījumā - notāriem.

Piešķirot notariāliem aktiem izpildu dokumenta spēku, pēc likumprojekta ierosinātāju domām, tiktu ne tikai daļēji atslogotas tiesas no tām neraksturīgu pienākumu pildīšanas, tas ir, spriest tiesu, bet arī būtu vienkāršots un paātrināts piedziņas process. Bet tā taču nav!

Kas ir tiesai neraksturīgas funkcijas? Pat šo notariālo izpildu aktu būs iespējams pārsūdzēt tiesā ar apvērsuma prasību. Turklāt statistika rāda, ka kopējais bezstrīdus kārtībā izskatāmo lietu skaits tikai krīzes gados bija ievērojams: 2009.gadā - 8 tūkstoši, bet jau 2012.gadā - vairs tikai tūkstotis deviņdesmit. Un šā gada divos mēnešos - tikai 73 lietas. Un tikai niecīga daļa no šīm lietām bija notariālie akti, bet pārsvarā tās ir prasības par hipotekārajiem kredītiem.

Taču Juridiskās komisijas sēdē mums tā arī neuzrādīja statistiku, cik lietu ir tiesās tieši par notariālo aktu nodošanu izpildei. Bet ir noprotams, ka tādu nav daudz.

Es uzskatu, ka ar šiem grozījumiem tiesu darbības efektivitāte netiks nodrošināta, šādu lietu nav tik daudz, un tās tiesa izskata ātri uz iesniegto dokumentu pamata. Taču ar šādu notāriem neraksturīgu tiesību piešķiršanu tiktu sadrumstalota tiesu iekārta, kuru nav pieļaujams pakārtot kādu atsevišķu personu loka interesēm, pat ja šīs personas ir piekritīgas tiesu sistēmai.

Esmu pārliecināta, ka notāriem nav piešķiramas tiesneša funkcijas - tiesības vērtēt prasības pamatotību un lemt par to nodošanu piespiedu izpildei, kā arī apmierināt prasības par blakus prasījumiem - līgumsodiem. Un galvenais - pēc tā nav nekādas nepieciešamības, izņemot notāru vēlmi papildus nopelnīt.

Kolēģi! Tiesu noslodzes samazināšana nav pašmērķis, pretējā gadījumā tuvākajā laikā tiesnešiem vispār nebūs darba, jo visas lietas skatīs kādas citas personas un kādas citas iestādes.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neuzsākt tiesu iekārtas sadrumstalotības procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāteic, ka gluži tā nav, ka šīs funkcijas ir neraksturīgas notariātam, kā tās raksturoja deputāte Cvetkovas kundze.

Juridiskā komisija piedalījās diskusijā kopā ar notariāta pārstāvjiem, ar Vācijas notariāta pārstāvi, un Vācijas notariāta pārstāvis informēja par to praksi, kāda ir izveidojusies Vācijā, tai skaitā arī par regulējumu, kāds ir Vācijā attiecībā uz notāra funkcijām. Un, ņemot vērā, ka mūsu notariāta izcelsme ir meklējama arī Vācijas tiesību sistēmā, komisijas locekļi pilnībā izprata šīs funkcijas nodošanu... nu, vairākums izprata, tā varētu teikt, tās nodošanu notariātam. Par to ir bijušas diezgan garas diskusijas arī darba grupās - gan Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei darba grupā, gan arī citās darba grupās.

Iespējams, ka uz trešo lasījumu būs vēl kādi redakcionāla rakstura priekšlikumi, kas ir saistīti ar līgumsodu aprobežojumiem tieši kontekstā ar tiem grozījumiem Civillikumā, kurus mēs esam atbalstījuši, lai nonāktu pie vienotas izpratnes un arī vienotas prakses par to, ka līgumsodam būtu jābūt samērīgam.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt deputātes Cvetkovas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies. 4. savukārt ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz ieviest Notariāta likumā jaunu sadaļu „Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas sprieduma izpildes kārtībā”. Jāsaka gan, ka par šo sadaļu jau ir nobalsots iepriekšējā lasījumā. Šis priekšlikums faktiski vairāk ir redakcionāla rakstura, tas ir uzlabots salīdzinājumā ar iepriekšējām redakcijām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais priekšlikums...

Sēdes vadītāja. ...32.lapaspusē.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 6. arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Notariāta likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas ir tieši saistīts ar nupat neatbalstīto deputātes Cvetkovas priekšlikumu Notariāta likuma grozījumos, un nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 5. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar jau iepriekš neatbalstītajiem deputātes Cvetkovas priekšlikumiem gan Notariāta likumā, gan arī Civilprocesa likumā, nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8.priekšlikums savā ziņā ir saistīts gan ar 9., gan ar 11.priekšlikumu, kas kopumā ir izteikts komisijas 10.priekšlikumā. Tātad 8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt par 10.priekšlikumu Juridiskajā komisijā bija diskusijas. Šis priekšlikums, kas nosaka to, ka, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, parādniekam ir saglabājams maksājums minimālās mēnešalgas apmērā, saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Un būtiskais jauninājums ir tāds, ka šis priekšlikums paredz piedziņas vēršanas gadījumā saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tātad šībrīža situācija faktiski pieļauj, ka nepilngadīgais bērns var palikt tikai ar tā saukto astoņu latu pabalstu. Komisijā bija par to diskusija. Ja nemaldos, tad komisija vienbalsīgi atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Paldies. 11.priekšlikums, kā jau es teicu, ir saistīts ar 10.priekšlikumu, ir tajā iekļauts un daļēji atbalstīts. Tas ir Raimonda Vējoņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi trīs Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu likumprojektus pirms otrā lasījuma, apvienojusi tos visus vienā, un šodien jūsu priekšā ir viens - apvienotais - likumprojekts.

Daļa priekšlikumu bija saistīta ar to, ka, izskatot šo likumprojektu dažādos lasījumos, līdzīga rakstura tiesību normas, kas šos jautājumus regulē, jau ir stājušās spēkā no šā gada 1.janvāra. Līdz ar to virkne iepriekšējā lasījumā atbalstīto priekšlikumu ar komisijas lēmumu ir izslēgti.

Un tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums par iepriekšējās redakcijas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - finanšu ministra Andra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kas paredz atbildību par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu nepiemērošanu vai par normatīvajiem aktiem neatbilstošas iepirkuma vai koncesijas procedūras izvēli. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - finanšu ministra priekšlikums, kas precizē pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu par publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu noteikumu neievērošanu interešu konfliktu novēršanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - finanšu ministra priekšlikums, kas paredz atbildību par publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto dokumentu un informācijas nenodrošināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru precizēta Valsts ieņēmumu dienesta kompetence administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās iepriekš atbalstīto redakciju, jo 1.janvāris jau ir garām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti un izskatīti. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija ierosina šā gada 5.martu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā izstrādāti, lai nodrošinātu iespēju efektīvi piemērot tiesību normas, kas regulē piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajām personām. Mums ir problēma, un es iepriekš jau stāstīju, ka ir likums, bet nav attiecīgu kriminālprocesu, nav prakses. Un problēma ir saistīta ar likumu nepilnībām. Līdz ar to ir izstrādāti priekšlikumi un tiek piedāvāts problēmu risinājums.

Juridiskās komisijas sēdē, piedaloties vairākiem ekspertiem no KNAB, no prokuratūras, no citām institūcijām, no policijas, attiecīgais likumprojekts tika apspriests un atzīts par svarīgu, par nepieciešamu. Līdz ar to es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs šodien atbalstītu šādu projektu.

Mēs diskutējām arī par to, cik ātri ir jāpieņem attiecīgais likums, un Juridiskā komisija atbalstīja attiecīgā likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtībā.

Lūdzu atbalstīt steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 5.martam, bet balsosim 14.martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts, izskatīšana - Saeimas 14.marta sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā ir izstrādāti tā paša - tikko jau minētā - iemesla dēļ. Mēs gribam nodrošināt efektīvu tiesību normu piemērošanu, kas saistītas ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām. Un, tāpat kā iepriekšējo likumu, Juridiskā komisija aicina arī šo izskatīt steidzamības kārtībā. Lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts, likumprojekta izskatīšana - 14.martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts, izskatīšana - Saeimas 14.marta sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatām pirmajā lasījumā dokumentu ar reģistrācijas numuru 541/Lp11 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Likumprojektu iesniedza Ministru kabinets. Spēkā esošā likuma normas tiek precizētas un papildinātas nolūkā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības attiecībā uz pakalpojumiem iekšējā tirgū. Tiesību aktos tiek ieviests klusēšanas-piekrišanas princips. Šis princips nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojuma sniedzējam ir piešķirta.

Likumprojektā paredzēts noteikt: ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir pieteikusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā licences saņemšanu, asociācijas pienākums ir piecu darba dienu laikā informēt pieprasītāju par to, ka licence vai atteikums tiks izsniegts likumā minētajā termiņā. Bet, ja piecu dienu laikā asociācija nepaziņo savu lēmumu, uzskatāms, ka asociācija ir izsniegusi licenci.

Ir paredzēti arī citi grozījumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Skatām pirmajā lasījumā dokumentu ar reģistrācijas numuru 550/Lp11 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””. Arī šo likumprojektu iesniedza Ministru kabinets.

Sakarā ar to, ka 2011.gada beigās stājās spēkā likums „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, ir nepieciešams atcelt likuma „Par grāmatvedību” pārejas noteikumos vēl spēkā nestājušos noteikumus, kuri bija pieņemti attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Likumprojektā paredzēts arī mainīt likuma normas, lai novērstu sarežģījumus biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un reliģisko organizāciju grāmatvedības kārtošanā, proti, ļaut kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 25 tūkstošus latu gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā, nevis tikai kārtējā pārskata gadā, kā tas ir nostiprināts likumā tagad. Likumā ir paredzēti arī grozījumi, lai savstarpēji saskaņotu šā likuma un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektā ir precizēti un papildināti likumā lietotie termini, precizēta Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmuma projekta vai pasākumu kopuma saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora kompetence, tiek papildināts likuma 16.pants par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību un aizsardzību ar tiesību normu attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu demontāžu.

Tiek arī paredzēts regulējums brīvo tilpumu izbūvei, nosakot Sabiedrisko pakalpojumu regulatora tiesības uzlikt šādu pienākumu elektronisko sakaru komersantam, kas būvē vai rekonstruē kabeļa kanalizāciju, gadījumos, kad dublējošas infrastruktūras izbūve ir ekonomiski neefektīva vai fiziski neiespējama.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.marts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jūsu ievērībai tiek celts priekšā likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas ir izdalīts no iepriekšējā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā atbalstītā daudz plašākā likumprojekta „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” tā apstākļa dēļ, ka, pretendējot uz iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), šā gada 12.-15.martā notiks darba grupas sēde par kukuļdošanas apkarošanu starptautiskos biznesa darījumos. Tas ir mūsu Ārlietu ministrijas lūgums, un arī finanšu ministrs Andris Vilks ir vērsies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar attiecīgu vēstuli.

Likumprojekta būtība ir tāda, ka izdevumus, kuri nav saistīti ar tiešo saimniecisko darbību, nedrīkst iekļaut aprēķināmā nodokļa summā. Faktiski ir domāts, ka attiecībā uz starptautiskiem biznesa darījumiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība izdevumiem, kas tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmumu saimniecisko darbību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, lūdz Saeimu to izskatīt pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vispirms mums ir jālemj par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris, pulksten 17.00. Otrais lasījums - Saeimas 7.marta sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 28.februāra pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas 7.marta sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums -likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību. Normas, kuras mēs esam iekļāvuši, ir saistītas ar nesen pieņemto Fiskālās disciplīnas līgumu, un šie priekšlikumi harmonizē fiskālās disciplīnas... es atvainojos, nevis līgumu, bet likumu... Priekšlikumi harmonizē Fiskālās disciplīnas likumu un Likumu par budžetu un finanšu vadību.

Nākamā norma, kas iekļauta, ir pārejas periods vidēja termiņa budžetam. Ir veikta arī detalizētāka reglamentācija valsts galvojumiem, un ir norma, kas ļauj finanšu ministram veikt apropriācijas no iestāžu pašu ieņēmumiem, informējot par to Saeimu. Šis likumprojekts nodrošinās pilnvērtīgu Fiskālās disciplīnas likuma normu praktisku ieviešanu.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 5.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 5.marts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Ai, es aizmirsu...

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, vēl es vēlos deputātus informēt, ka šodien pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde, jo ir saņemti divi jautājumi no deputātiem Zariņa, Tutina, Jakimova, Agešina un Ribakova labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”.

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties. Arī finanšu ministra Vilka atbilde uz deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča un citu deputātu jautājumu premjeram Dombrovskim „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2013.gada 13.februāra atbildei Nr.30.4-21.2.1-G/271-IP Saeimas deputātu jautājumiem un a/s “Liepājas metalurgs” padziļināto finanšu analīzi” iesniedzējus neapmierina.

Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 8. sēde
2013. gada 28. februārī

Klusuma brīdis Imanta Ziedoņa piemiņai
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 577/Lp11) (Dok. Nr. 1926, 1926A)
Par likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 578/Lp11) (Dok. Nr. 1927, 1927A)
Par likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 579/Lp11) (Dok. Nr. 1931, 1931A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 580/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1934, 1934A)
Priekšlikums	- dep. I.Cvetkova (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 581/Lp11) (Dok. Nr. 1940, 1940A)
Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 585/Lp11) (Dok. Nr. 1944, 1944A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 586/Lp11) (Dok. Nr. 1945, 1945A)
Priekšlikumi	- dep. V.Reskājs (par)
	- dep. A.Ašeradens (pret)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 589/Lp11) (Dok. Nr. 1974)
Lēmuma projekts „Par Saeimas 2013. gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013. gada pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 353/Lm11) (Dok. Nr. 1959, 1960)
Par likuma „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 40/Lp11) otrreizēju caurlūkošanu (Dok. Nr. 1961)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Par likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11) otrreizēju caurlūkošanu (Dok. Nr. 1962)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” (Nr. 482/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1947)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” (Nr. 483/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1948)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” (Nr. 485/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1950)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” (Nr. 484/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1949)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 235/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1890)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 455/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1938)
Ziņo	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” (Nr. 364/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1951)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 516/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1952)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts „Grozījums Bibliotēku likumā” (Nr. 499/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1958)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 457/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1507, 1884)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Rībena
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. R.Kārkliņa
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Dombrava
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. A.Judins
	- dep. Dz.Ābiķis
Paziņojumi
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. J.Reirs
	- dep. A.Latkovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr. 507/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1687, 1936)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 545/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1815, 1937)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 521/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1730, 1946)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 330/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1954)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 332/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1955)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 331/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1956)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 392/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1957)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 582/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1941, 1970)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 583/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1942, 1971)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 541/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1808, 1932)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 550/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1834, 1933)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 479/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1563, 1935)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 589/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1974)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 581/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1940, 1940A)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

 

Balsojumi

Datums: 28.02.2013 09:07:58 bal001
Par - 40, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (580/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 28.02.2013 09:08:55 bal002
Par - 43, pret - 36, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (585/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 28.02.2013 09:19:48 bal003
Par - 50, pret - 24, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (586/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 28.02.2013 09:20:44 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2013.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada pavasara sesijas sākšanu (353/Lm11)

Datums: 28.02.2013 09:22:59 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem (482/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:23:48 bal006
Par - 80, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu (483/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:24:30 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (485/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:25:11 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (484/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:26:00 bal009
Par - 25, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dzelzceļa likumā (235/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:26:27 bal010
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (235/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:27:50 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (455/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:28:51 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” (364/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:29:35 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā (516/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 09:30:31 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bibliotēku likumā (499/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:01:23 bal015
Par - 22, pret - 36, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (457/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:03:58 bal016
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (507/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:06:17 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (545/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:08:30 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (521/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:10:39 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (330/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:18:01 bal020
Par - 31, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:19:42 bal021
Par - 58, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:20:56 bal022
Par - 26, pret - 50, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civilprocesa likumā (331/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:21:48 bal023
Par - 28, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilprocesa likumā (331/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:24:43 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (331/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:28:31 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (392/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:30:24 bal026
Par - 51, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (582/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:30:44 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (582/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:31:57 bal028
Par - 50, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (583/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:32:16 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (583/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:34:23 bal030
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (541/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:36:14 bal031
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (550/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:37:50 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (479/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:40:34 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (589/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:40:55 bal034
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (589/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.02.2013 11:43:00 bal035
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (581/Lp11), 1.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 28.februārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

 

A.Brigmanis (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās neparasti. Deputāti ar klusuma brīdi godināja aizsaulē aizgājušo Latvijas dižgaru Imantu Ziedoni. Arī Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļās partijas deputāti pievienojas šim sēru brīdim, izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem un saka šos vārdus: jā, Latvija zaudējusi dižu savu dēlu, bet viņa mantojums paliek mūžīgs.

Runājot par aktualitātēm, kas pašreiz ir svarīgas, mums, protams, galvenie ir jautājumi, kas skar cilvēkus Latvijas laukos. Vakar es tikos ar Valsts prezidentu, runājām par šiem pēdējiem rezultātiem Briselē, un, protams, es aicināju prezidentu aktīvi iesaistīties sarunā ar premjeru par nākošā gada atbalstu zemniekiem tiešmaksājumu jomā. Runājām arī par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības fondus. Mēs bijām vienisprātis, ka pašreiz ir nepieciešama aktīva rīcība arī no atbilstošo Latvijas institūciju puses, lai Latvijas zemniekiem būtu šis lielākais atbalsts arī no Latvijas valsts budžeta.

Vakar mēs Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā tikāmies ar jauno Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņu, pārrunājām aktivitātes, kas tiek izvērstas Pensionāru federācijā. Protams, šeit nešaubīgi galvenie jautājumi ir tie, kas skar pensiju indeksāciju, dažāda veida pabalstus, priekšlaicīgo pensionēšanos, izdienas pensijas. Nu, vesels jautājumu bloks. Arī Zaļo un Zemnieku savienība aktīvi pilda savu lomu un šos jautājumus aktualizē Saeimā. Protams, būs jautājums šī gada pavasarī – kādas aktivitātes izvērsīs paši pensionāri savu tiesību aizstāvēšanai. Protams, Zaļo un Zemnieku savienība sniegs konkrētu atbalstu šajos brīžos.

Un pēdējais jautājums, par ko gribēju runāt. Protams, mūs zināmā mērā uztrauc arī tā situācija, kāda izveidojusies satiksmes jomā. Neskaidrības ar jauno satiksmes ministru. Mēs uzskatām, ka tas bremzē šīs nozares tālāku attīstību un vadīšanu. Konkrētajā situācijā Zaļo un Zemnieku savienības vairākums ir gatavs atbalstīt premjera izvirzītā Anrija Matīsa kandidatūru, un, manuprāt, jo ātrāk mēs ar šo jautājumu tiksim skaidrībā, jo tas būs labāks signāls visā satiksmes jomā strādājošajiem.

Paldies par uzmanību. Lai jums veicas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.

Nākamais pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks.

 

R.Ražuks (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdi sākām mūsu tautas dižgara Imanta Ziedoņa aiziešanas gaisotnē, un visas mūsu Reformu partijas frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka šis ir neaizvietojams zaudējums. Mēs esam kopā ar visu Latvijas sabiedrību, tuviniekiem un vienmēr atcerēsimies to devumu, ko Imants Ziedonis – dzejnieks un publicists – ir devis savas dzīves laikā.

No likumprojektiem, ko šodien Saeimas sēdē mēs pieņēmām, gribētu atzīmēt veselu virkni likumprojektu, kas veltīti vienam no mūsu tuvākās nākotnes mērķiem – iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā vai saīsinājumā angļu burtiem OECD. Tā ir 34 attīstītu pasaules valstu organizācija, tāds kā klubs, kur pēc vienprātības principa darbojas šīs valstis ekonomikas, izglītības un citās jomās. Uzņemšana šādā organizācijā nozīmētu arī ekonomiskos labumus – zemākas aizdevumu likmes un lielāku uzticēšanos investoru pieplūduma ziņā, tāpēc daudzas valstis vēlas tajā iestāties. Tas nebūt nav viegli. Arī Krievija – mūsu lielais kaimiņš – vēl ir tikai iestāšanās procesā, kurš nemaz vēl nav beidzies. Un Latvija, kas jau 15 gadus šajā organizācijā darbojas kā pieaicinātais, reāli vēlas tur būt, un tagad parādījušās iespējas tur iestāties. Tāpēc šodien pieņēmām veselu virkni likumprojektu, lai harmonizētu, saskaņotu tos ar šīs starptautiskās organizācijas standartiem un prasībām.

Divi no likumprojektiem – „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un „Grozījumi Krimināllikumā” –, ko iesniedza deputāts Andrejs Judins ar kolēģiem, paredz, ka par kukuļošanu var vajāt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo fiziskās personas var aizbraukt, pazust, arī aiziet no šīs dzīves, bet juridiskās personas tad tālāk tiek sauktas pie atbildības.

Ļoti svarīgs bija arī likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kurš paredz to, ka nevar tikt pieskaitīti saimnieciskajai darbībai tie izdevumi, kas varbūtēji var tikt izmantoti starptautiskos biznesa darījumos kukuļošanai kādā valstī, un galvenais tā mērķis ir pievērst uzmanību šādu līdzekļu uzskaitei un nepieļaut šīs darbības legalizēšanu.

Savā vēstulē parlamentam finanšu ministrs Andris Vilks raksta, ka OECD kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos izveidotās darba grupas nākamā sanāksme notiks 12.–15.martā Parīzē OECD mītnē. Tas varētu būt viens drošs solis tuvāk uzņemšanai šajā organizācijā.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Tagad runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

 

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vairāku labējo politiķu nesenie izteikumi par to, ka, apspriežot parlamentā Zinātniskās darbības likuma grozījumus, kurus Valsts prezidents Andris Bērziņš atdevis Saeimai otrreizējai izskatīšanai, neviens deputāts nav izteicis iebildumus, neatbilst patiesībai.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti vēl 18.februārī vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt likumprojektu, kas paredzēja, ka turpmāk zinātniskā darbība tehniskajā, sociālajā, kultūras vai citā jomā var tikt pārtraukta, ja valsts drošības iestādes to uzskatīs par nacionālo drošību apdraudošu.

Valsts prezidents 22.februārī nosūtīja likumprojektu parlamentam otrreizējai caurskatīšanai, ko mēs šodien pieņēmām zināšanai. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai izklāstīta lēmuma argumentācija. Pēc mūsu domām, pašlaik tie politiķi, kuri apgalvo, ka likumprojekta redakcijas ierosināšana neraisīja deputātiem nekādus iebildumus, vienkārši mēģina novelt no sevis atbildību par pieļauto likumdošanas brāķi.

Prezidents savā Saeimas priekšsēdētājai adresētajā vēstulē ir skaidri licis saprast, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un cita veida radošās darbības brīvību, kā arī to, ka valsts pienākums ir cienīt un nostiprināt akadēmisko brīvību.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti jau sākotnēji norādīja uz to, ka grozījumi ir ļoti vāji. Piemēram, mums izraisīja lielu neizpratni tas, ka grozījumi, kuri tik būtiski ietekmē zinātnisko darbību, negaidīti un lielā steigā tika iesniegti tikai trešajam lasījumam. Tas neļāva izvērst nopietnu diskusiju, iesaistot apspriešanā ieinteresētās puses.

Apspriežot likumprojektu, Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijā tika nolemts vērsties pie Valsts prezidenta. Sākotnēji Zinātniskās darbības likums tika atvērts, lai atrisinātu problēmu par zinātnisko atklājumu komercializāciju – par ienākumu sadali starp zinātnieku un zinātnisko pētījumu iestādi. Tā ir sasāpējusi problēma, kura steidzami jāatrisina. Te patiešām nav nekādu iebildumu, atbilstoši grozījumi bija ietverti Zinātniskās darbības likumā, kuru prezidents nodeva atpakaļ Saeimai. Tagad likumprojekta strīdīgās daļas dēļ, kura paredz pastiprināt specdienestu kontroli par zinātnisko darbību, tiek bremzēts risinājums problēmai par izgudrojumu komercializāciju, bet tas nav pieļaujams, jo zinātnes vidē šī jautājuma risinājums tiek gaidīts jau sen. Tāpēc mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā strīdīgos grozījumus vajadzētu izdalīt atsevišķā likumprojektā, bet grozījumus par izgudrojumu komercializāciju pieņemt steidzamības kārtā. Kas attiecas uz specdienestu tiesībām kontrolēt zinātnisko darbību, šajā jautājumā ir nepieciešama kvalitatīva un vispusīga diskusija. Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam! Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 30 jautājumus un kolēģi ir informējuši par atsevišķiem likumprojektiem. Es arī mēģināšu pievērst jūsu uzmanību atsevišķiem, manuprāt, svarīgiem jautājumiem, par kuriem šodien Saeima pieņēma lēmumus. Un šodien tika skatīts likumprojekts, kuru sagatavoja un iesniedza „Saskaņas Centra” deputāti, – „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. VIENOTĪBAS deputāti neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, jo uzskata, ka attiecīgās normas būtībā neatbilst valsts interesēm. Priekšlikuma būtība ir vienkārša – tiek piedāvāts, ka sociālo nodokli par darbinieku, ja viņš ir gados jauns, darba devēja vietā maksās valsts. Es saprotu, vairākiem cilvēkiem šķiet, ka šis risinājums ir pievilcīgs, ka tā var atrisināt problēmu, var sekmēt bezdarba līmeņa samazināšanos, bet ir jāņem vērā: ja valsts maksā nodokļus par kādu cilvēku grupu, tas nozīmē, ka faktiski visa tauta maksā attiecīgo nodokli. Šis priekšlikums ir labvēlīgs vienai cilvēku grupai, bet būtībā nozīmē papildu slogu visai tautai. Tomēr Saeimas vairākums attiecīgo priekšlikumu atbalstīja un Saeimas komisijai būs jāvērtē attiecīgais likumprojekts, bet es ceru, ka tiks atrasts optimāls risinājums.

Šodien mēs runājām arī par citu svarīgu jautājumu un vairāki kolēģi no Saeimas tribīnes diskutēja par tautības maiņas likumu. Saskaņā ar Latvijas likumu cilvēks drīkst mainīt tautību, ja var pierādīt, ka viens no viņa... teiksim, viņa māte, tēvs vai vecaistēvs, vecāmāte ir noteiktas tautas piederīgie. Bet mēs šodien diskutējām par citu principu, un, manuprāt, cilvēks var mainīt tautību un valsts viņu var atzīt par latvieti, ja viņš ir piederīgs latviešu tautai, latviešu kultūrai, ja latviešu valoda viņam ir dzimtā valoda. Proti, jautājums ir par to, vai par latvieti var kļūt. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, bet es ļoti ceru, ka šis jautājums netiks izsvītrots no mūsu darba kārtības pilnīgi un mēs tiešām diskutēsim par attiecīgo jautājumu, jo Latvija ir stipra valsts un ir spējīga adoptēt, pieņemt, uzņemt tos cilvēkus, kuri uzskata sevi par latviešiem, un pats cilvēks var noteikt, kas viņš ir, un valsts nedrīkst likt šķēršļus tiem cilvēkiem tikt atzītiem par latviešiem, kuri uzskata, ka viņi ir latvieši, jo Latvijā dzīvo daudz cilvēku, kuriem ir lietuviešu izcelsme, baltkrievu izcelsme, bet kuri ir dziļi integrēti latviešu tautā, kuri ir daļa no latviešu tautas un kuriem ir tiesības tikt atzītiem par latviešiem.

Šodien mēs arī runājām par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Mūsu normatīvajos aktos ir paredzēts, ka juridiskajām personām var piemērot speciālus ietekmēšanas līdzekļus, ja to labā ir izdarīti noziedzīgi nodarījumi, bet diemžēl attiecīgās normas nestrādā, netiek piemērotas praksē, mums nav attiecīgo procesu un, ja uzņēmums piesārņo dabu, radot lielu kaitējumu, sabiedrībai, ja uzņēmuma labā tiek doti kukuļi, veiktas citas darbības, mēs diemžēl nevaram ietekmēt juridiskās personas un varam sodīt tikai cilvēkus.

Visiem ir zināms, cik lielas problēmas mums ir ar tiesvedību, ka dažreiz vajadzīgi vairāki gadi, lai lieta būtu izskatīta tiesā, bet mēs neko nevaram darīt ar juridisko personu, kamēr nav pieņemts lēmums ar... par... attiecībā uz fizisko personu. Mēs gribam grozīt attiecīgas normas, pie tam ātri. Un šodien Saeima atbalstīja attiecīgo jautājumu izskatīšanu. Tātad nākamajā nedēļā darba grupa strādās ar attiecīgajiem jautājumiem un jau 14.martā, es ceru, mēs pieņemsim galīgo lēmumu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne.

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nāca ar priekšlikumu papildināt šo likumprojektu ar grozījumu, kas paredz pārvadātāju darbības principus Latvijas Republikas teritorijā.

Mūsu priekšlikums ietvēra nosacījumu, ka kravu pārvadājumus uz un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, drīkst veikt vienīgi tādi licencēti pārvadātāji, kurus tieši vai netieši efektīvi pārvalda tādas valstis vai tādu valstu piederīgie, kurās Eiropas Savienības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir nodrošināta līdzvērtīga pieeja dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgum.

Diemžēl šis mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgs ģeopolitisks lēmums.

Bet vēlos šodien pieskarties kultūras norisēm, jo kultūras ministre ir Nacionālās apvienības pārstāve, un vēlos pastāstīt, ka notiek ļoti aktīva un veiksmīga gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šogad no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, un Kultūras ministrijas izstrādātā efektīvā biļešu cenu politika šogad paredz, ka jebkura ieinteresētā persona varēs apmeklēt Dziesmu svētkus. Tie būs pieejami visiem. Šogad vairāk nekā jebkad agrāk ir domāts par skatītājiem, kuriem ir kustību traucējumi, lai ikviens varētu apmeklēt Dziesmu svētkus. Tāpat nav nekādu šķēršļu tam, lai darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības veiksmīgi turpinātos, noslēgtos un 2014.gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu būt par Eiropas kultūras galvaspilsētas centru.

2.martā, sestdien, bibliotēkā Ķīpsalā notiks bērnu un jauniešu žūrijas lielo lasīšanas svētku noslēgums, un ir ļoti patīkami secināt, ka mūsu jaunieši un bērni lasa, jo ir 17 tūkstoši lasītāju.

Nākošajā nedēļā, mēs arī ļoti ceram, realizēsies Nacionālās apvienības rosinātā ministru atskaitīšanās, un mūsu ministri būs pirmie, kas Saeimas Sarkanajā zālē aicinās gan deputātus, gan preses pārstāvjus uz atskaitēm par 2012.gadā paveikto. Ļoti ceram, ka mūsu partneri un kolēģi pievienosies un arī rosinās šādas ministru atskaites.

Šodien ir pēdējā februāra diena. Rīt sākas pavasara mēnesis, un saule spīd. Imants Ziedonis ir teicis: „Re kā, saule spīd.” Un šajā pašā dzejolī viņš saka: „Iemācies sauli.” Turpmāk mums visiem būs ļoti jādomā, kā dzīvot uz priekšu, lai sirdīs, atmiņās, domās un prātos smeltos Latvijas dižgara Imanta Ziedoņa daiļradē.

Paldies.

Lai jums veiksmīga diena!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei. Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums mierīga diena un uz sadzirdēšanos!

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 28.februārī

Satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Pirmo jautājumu iesnieguši deputāti Zariņš, Tutins, Jakimovs, Agešins un Ribakovs labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”. Sakarā ar to, ka labklājības ministre Ilze Viņķele sniedza rakstisku atbildi, bet šodien nevar ierasties mūsu sēdē, jo atrodas Briselē, mēs šo jautājumu pārcelsim uz nākamo sēdi, tāpēc ka deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi un grib sēdē uzdot konkrētus jautājumus konkrētam ministram. Tātad mēs pārceļam pirmo jautājumu uz nākamo sēdi.

Mums ir vēl viens jautājums, kas saņemts no deputātiem Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Orlova un Zujeva un ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Tas tika pāradresēts finanšu ministram Andrim Vilkam. Sakarā ar to, ka šis jautājums satur arī ierobežotas pieejamības informāciju, mēs nevaram publiski izrunāt visus tos precizējumus, kuri ir iesniedzējiem. Iesniedzējiem bija iespēja tikties ar ministru mūsu zālē un izrunāt šīs problēmas, kuras nevar raidīt tiešajā ēterā. Deputāts Elksniņš atsauca šo jautājumu un ir apmierināts ar rakstisko atbildi. Mēs šo jautājumu šodien svītrojam no darba kārtības.

Līdz ar to mēs sēdi beidzam. Paldies par uzmanību! Paldies arī ministram un iesniedzējiem, ka ieradās sēdē. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 28. februārī

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles atbilde uz deputātu jautājumu „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)” (Nr. 37/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr. 1975) Atbilde pārcelta uz nākamo sēdi
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2013. gada 13. februāra atbildei Nr.30.4-21.2.1-G/271-IP uz Saeimas deputātu jautājumiem un AS „Liepājas metalurgs” padziļināto finanšu analīzi” (Nr. 38/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju finanšu ministram A.Vilkam) (Atbilde tiek sniegta rakstiski, jautājums izņemts no darba kārtības)