Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2013.gada 4.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas pavasara sesijas pirmo sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 4.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Līgas Biksinieces-Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 4.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimā 2013.gada 14.februārī pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Zaķis, Upenieks, Cilinskis, Dombrovskis un Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas 4.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”, un iekļaut to Saeimas 2013.gada 6.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Laizānes, Dombravas, Mūrnieces un Poriņas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Priekšlikums, kas ir nodots jūsu rīcībā izskatīšanai un lemšanai, ir saistīts ar bērna kopšanas pabalstu līdz bērna gada vecuma sasniegšanai. Ir bijuši vairāki grozījumi, kas saistīti ar šo bērna kopšanas pabalstu, ir bijušas arī reformas. Ar 2008.gadu ir spēkā jauns pabalsta veids sociāli apdrošinātām personām, un tas saucas „Vecāku pabalsts”. Visā šo izmaiņu gūzmā arī Satversmes tiesas sprieduma peripetijās un atbilstošajās izmaiņās likumā ir ieviesusies kāda netaisnība, kura ar šiem grozījumiem taps novērsta. Un, lai ilustrētu šo ainu, es pastāstīšu, kāda šobrīd ir likumā noteiktā un spēkā esošā situācija.

Tātad ir divas māmiņas. Viena māmiņa bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas dienā ir sociāli apdrošināta, un viņa saņems vecāku pabalstu no sociālā budžeta. Otra māmiņa pabalsta piešķiršanas dienā nav sociāli apdrošināta, nav nodarbināta, tātad viņa saņems bērna kopšanas pabalstu, kas šobrīd ir noteikts 100 latu apmērā. Pieņemsim, ka arī tā māmiņa, kura ir bijusi nodarbināta, nav veikusi pietiekoši lielas sociālās iemaksas, tāpēc arī viņai šis pabalsts ir noteikts minimālā apmērā - 100 lati.

Kas notiek tanī gadījumā, ja viena no šīm māmiņām nolemj uzsākt darba attiecības? Tātad tā māmiņa, kura nebija sociāli apdrošināta, līdz bērna gada vecumam turpinās saņemt šos 100 latus kā bērna kopšanas pabalstu. Savukārt tai māmiņai, kura ir bijusi sociāli apdrošināta un maksājusi nodokļus, atsākot darba attiecības līdz bērna gada vecumam, vairs nekāds pabalsts netiks piešķirts. Tātad, pat atjaunojoties darbā uz pusslodzi vai uz ceturtdaļslodzi... strādājot uz pusslodzi, viņa šo pabalstu - 100 latus - zaudē. Tā ir nevienlīdzīga situācija konkrētajā gadījumā, un tā ir absolūti netaisnīga, ko ir atzinusi arī Satversmes tiesa vairākos savos spriedumos.

Tā ka viens no uzdevumiem, kas mums šodien ir jāatrisina, - priekšlikums ir jānodod komisijām, un es ceru, ka Sociālo un darba lietu komisija, kura būs atbildīgā komisija par šo grozījumu, gana dinamiski izskatīs šo jautājumu, lai mēs šo netaisnību pēc iespējas īsākā laika periodā varētu novērst.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čepānes, Druvietes, Kārkliņas, Buiķa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 8.aprīļa līdz 12.aprīlim. Par šo iesniegumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 8.aprīļa līdz 12.aprīlim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingunas Rībenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.aprīlī. Arī par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 11.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Līgas Biksinieces-Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie klātesošie! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Līgas Biksinieces-Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Līgu Biksinieci-Martinovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Biksinieces-Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2086. Šis tirdzniecības nolīgums paplašina Eiropas Savienības tirdzniecības saites ar Kolumbiju un Peru un arī Latvijai panāk to pašu. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja to otrajam lasījumam.

Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Tas bija otrais, galīgais, lasījums, tātad likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks... (No zāles dep. I.Parādnieks: „Lai pārceļ uz beigām!”)

Tā kā mums nav ziņotāja, likumprojekts tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.581/Lp11. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Runa ir par konkrētu priekšlikumu, kuru savulaik ierosinājusi Latvijas Pašvaldību savienība. Un šis priekšlikums tika saistīts ar nepieciešamību iekļaut vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram perioda gadam konkrētu pozīciju, proti, nodokļu sadalījuma proporciju starp pašvaldībām piekrītošajiem nodokļu ieņēmumiem un kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem. Šī pozīcija... man šis priekšlikums ir svarīgs un pamatots. Runa nav par absolūtajiem skaitļiem, bet runa ir par nodokļu ieņēmumu sadalījuma proporciju. To es gribu uzsvērt.

Pašvaldību pozīcija ir balstīta uz to, ka pašvaldībām ir nepieciešams plānot vismaz vidējā termiņā, nevis vienam gadam, jo (citēju) „attīstību nevar taču plānot no janvāra līdz decembrim. Daudzmiljonu projektu veicot, ir jāzina, kas būs pēc diviem, četriem vai pieciem gadiem, lai, uzņemoties šīs saistības, būtu skaidrs, vai būs līdzekļi, lai norēķinātos par šīm saistībām. Tāpēc tas ir saistīts ar vidēja termiņa budžetu”.

Šim principam ir vieta tieši šajā likumā, jo tas ir saistīts ar valsts ieņēmumu pusi. Runa nav par kādu īpašu atbalstu pašvaldībām - runa ir par resursu sadali starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldības vēlas zināt, kāds būs šis sadalījums, lai plānotu savu darbību un rīcību vidējā termiņā, lai tās varētu zināt, vai augs vai kritīsies to ieņēmumi atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.

Līdz ar to es gribētu pateikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norisinājās pusstundu ilga diskusija, kurā pret argumentiem, kurus es tikko pieminēju, iebilda Finanšu ministrijas pārstāvis ar spēcīgu Reira kunga „artilērijas” atbalstu. Un tagad es runāšu vienkārši savā oponenta valodā, jo viņu apsvērumi, manuprāt, netieši pierādīja, ka pašvaldību ierosinājums parādījies īstajā laikā un īstajā vietā.

Manuprāt, tiešām nepieciešams... jo šis ir tikai pirmais solis... mums jābūt taisnīgiem attiecībā uz valsts pienākumiem un uz pašvaldību pienākumiem, ir jānorāda šī proporcija ne tikai ieņēmumu daļā, bet arī izdevumu daļā. Es gribētu arī pasvītrot to... norādīt uz to, ka esošajā likumā par vidēja termiņa plānošanu ir acīm redzami apliecināts tas, ka nākamajos divos gados tomēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis... nodokļa apjoms... plānotais apjoms ir samazināts. Un līdz ar to vienkārši tas norāda uz to, ka pašvaldībām šobrīd ir nepieciešama garantija, lai turpmāk šajā likumā šī proporcija būtu nostiprināta, lai nebūtu nekādu pārsteigumu un pašvaldības varētu tomēr plānot savu darbību.

Es zinu, ka būs šis samazinājums ne tikai pašvaldībām, bet arī atsevišķām ministrijām, piemēram, Aizsardzības ministrijai; par to stāstīja komisijas vadītājs. Bet es gribētu atgādināt, ka tomēr smagas krīzes gadu laikā „kapilāru” līmenī sociālā aizsardzība valstī iedzīvotājiem... nacionālajā līmenī bija nodrošināta tieši pašvaldību līmenī. Katrā... Ik dienā vai varbūt arī... es nezinu, kā var pateikt latviski... ik stundā bija nepieciešams plānot, ņemot vērā visas tās problēmas, kas bija ģimenēs, atsevišķiem cilvēkiem. Un nodrošināja konkrētus pabalstus. Lai šī sociālā palīdzība būtu nodrošināta, pašvaldībām tomēr ir jāzina ļoti konkrēti, uz kādu summu tām ir iespēja paļauties.

Vēl viens apsvērums. Tomēr Latvijas ekonomikas atjaunošana, atražošana būs lielākoties atkarīga no tā, cik spēcīgi mēs varētu nodrošināt rūpniecības attīstību. Eksperti liecina, ka rūpniecības attīstība notiks lielās pilsētās, kuras mums ir deviņas, un līdz ar to infrastruktūras attīstība būs lielākoties atkarīga no tā, cik... kādi līdzekļi būs piešķirti...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. Vai es varētu runāt vēl vienu minūti? (No zāles: „Jā!” Daudzi deputāti piekrītoši māj ar galvu.)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret to, ka Pimenova kungs runās vēl vienu minūti? Lūdzu!

I.Pimenovs. Paldies.

Tas atkarīgs no tā, vai infrastruktūra būs nodrošināta attiecīgajās pilsētās. Un līdz ar to visi projekti, kuri ir pašvaldībām, būs atkarīgi... būs sekmīgi tikai tajā gadījumā, ja pašvaldībām būs iespēja plānot savu attīstību.

Es zinu, ka viens no argumentiem, kuru izvirzīja mana priekšlikuma pretinieki, ir tāds, ka tas galvenokārt attiecas uz lielām pilsētām, it īpaši uz Rīgu un Ventspili. Es tam varu piekrist, bet atkal gribu atgādināt, ka tieši ar Rīgas un lielo... citu pilsētu turpmāko attīstību un uzplaukumu ir saistīta Latvijas ekonomikas attīstība un Latvijas ekonomikas konkurētspējas attīstība.

Līdz ar to es uzskatu, ka pašvaldību prasība ir pamatota. Līdz ar to es lūdzu par šo 5.priekšlikumu balsot „par”, to atbalstot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Kolēģi! Šis Pimenova priekšlikums ir varbūt labi domāts, bet tas nav šajā likumā. Komisijā mēs ļoti rūpīgi vērtējām šo lietu un nonācām pie secinājuma... vismaz vairākums komisijas deputātu nonāca pie secinājuma, ka vidēja termiņa budžets ir procedūra un rāmis, nevis līdzekļu pieprasīšana. Līdz ar to, ja pašvaldībām ir nepieciešams ilgtermiņā plānot savu budžetu, tad tās to var darīt arī pašreizējā situācijā, jo tās jau neapstiprina trīs gadu budžetu. Tās apstiprina tikai gada budžetu. Tad ir jāveic izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.

Un vēl es gribu atgādināt, ka vidēja termiņa budžets nosaka fiskālos mērķus, nevis naudas pieprasījumu. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un neatbalstīja. Lūdzu arī Saeimu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” trešajā lasījumā.

Komisijā kopumā mēs esam saņēmuši 10 priekšlikumus, no kuriem 1. ir zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - zemkopības ministres priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 3. ir attiecīgi noformētais atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tajā tika iekļauts arī iepriekšējais - 2.priekšlikums, kurš bija daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 5. ir zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ir zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. ir zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 9. ir zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais - 10. - ir atbildīgās komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Likumprojektam kopumā tika saņemti un izskatīti četri priekšlikumi.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Arī 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2088.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Komisija strādā ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmajā lasījumā tas tika komisijā izskatīts. Likumprojekts paredz Valsts robežsardzei uzdot jaunu funkciju - transportlīdzekļu reģistrāciju rindā. Papildus likumprojekts paredz Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt robežšķērsošanas vietas, kurās transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā, un kārtību, kādā transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā un šķērsos ārējo sauszemes robežu. Pamatā likumprojekts paredz pienākumu autovadītājam pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt kravas transportlīdzekli rindā. Minētā kārtība nodrošinās, ka kravas transportlīdzekļi ārējo robežu šķērsos rindas kārtībā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt par objektiem atbildīgo personu atbildību un pienākumus ugunsdrošības jomā, noteikt fizisko personu pienākumus ugunsdrošības jomā, kā arī noteikt amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības, veicot ugunsdrošības uzraudzību (piemēram, bez iepriekšējas paziņošanas jebkurā diennakts laikā pārbaudīt ugunsdrošību objektos, fotografēt, izdarīt audioierakstus, videoierakstus, uzdot novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, pieprasīt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudes veikšanu).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, kura paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Likumprojekta mērķis tātad ir apstiprināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumus, kas tādējādi nodrošinātu tās darbības kontinuitāti un Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kā arī precizētu ar akadēmijas un tās lēmējinstitūciju veicamo darbību saistītos jautājumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, kas paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - arī 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu (Nr.525/Lp11) „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Arī 2.priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs Kozlovska kungs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr.594/Lp11), pirmais lasījums.

Likumprojektā ietvertās normas ir saistītas ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu un kopumā ir atbalstāmas, jo ietver labvēlīgas normas: atceļ prasību iesniegt dzīvesvietu apliecinošus dokumentus personām, kuras jau deklarējušas dzīvesvietu Latvijā, kā arī precizē Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaujamos ierakstus. Ir ieviests arī jauns termins - „starptautiskā aizsardzība”, ar kuru jāsaprot bēgļa vai alternatīvais statuss.

Saeimas Juridiskā komisija 19.martā izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un vienbalsīgi nolēma atbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - piecas dienas, tātad 2013.gada 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labrīt vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.1981.

Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” paredz noteikt vienveidīgu Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma piemērošanu, jo kopš līguma parakstīšanas 2002.gadā valsts institūcijas un Romas katoļu Baznīca to izpratušas atšķirīgi. Grozījuma mērķis ir izskaidrot un risināt tās problēmas, kas šo gadu laikā ir radušās, kā arī padarīt situāciju juridiski daudz skaidrāku.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirmajam lasījumam un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.aprīlis. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Minētais likumprojekts ir saistīts ar nākamo šīs sēdes darba kārtības jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Un pamats grozījumiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos ieviešanu.

Juridiskā komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas precizē spēkā stāšanās kārtību. Tas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē likumu tādējādi, ka paredz to, ka pēc eiro ieviešanas Latvijas Republikā zaudējumi saskaņā ar minēto direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā tiek novērtēti 40 eiro apmērā. Šie zaudējumi nav jāpierāda. Komisija ir atbalstījusi minēto Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Es gribētu precizēt...

Sēdes vadītāja. Nr.536/Lp11...

G.Bērziņš. Godātie kolēģi, minētais likumprojekts ir saistīts ar nākamo - ar likumprojektu Nr.537/Lp11. Tātad skatām likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11). Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Juridiskajā komisijā tika izdiskutēts, klātesot attiecīgās komisijas pārstāvjiem, un netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākamais - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nosaka to, ka galvinieks atbild tikai par pašu galveno parādu. Komisijā par šo priekšlikumu bija diskusija, klātesot arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēkiem un tiesību zinātņu ekspertiem. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir konceptuāls un nav izdiskutēts, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar priekšlikumu tiek piedāvāts noteikt, ka galvinieks atbild tikai par galveno parādu, bet neatbild par blakus prasījumiem, tas ir, līgumsodiem, zaudējumiem un tamlīdzīgi. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Vēsturiski, pēc vācu likumu krājuma, galvinieka saistības arvien bija salīdzināmas ar galvenā parāda stāvokli konkrētajā laikā, galviniekam neatbildot par blakus prasījumiem. Bet plašākas galvinieka saistības tika noteiktas Ostzejas jeb Baltijas tiesībās priekš Kurlandes. Taču Livonijā galvinieka atbildība tika noteikta vienīgi par kapitālu, tas ir, par galveno parādu un procentiem, nevis par blakus prasījumiem un zaudējumiem. Savukārt Civillikumā esošā redakcija paredz, ka galvinieks atbild gan par galveno parādu, gan par visiem blakus prasījumiem, zaudējumiem un pat par tiesu izdevumiem. Respektīvi, galvinieks savā ziņā ir kreditora ķīlnieks. Pēc esošā regulējuma, viņš nevar ne kontrolēt saistību izpildi, ne arī ietekmēt to. Likuma esošā redakcija paredz, ka kreditors jebkurā brīdī, pat ja parādnieks vairākus mēnešus nepilda saistības, var griezties „pa taisno” pie galvinieka, prasot ne tikai parāda saistību izpildi, bet arī blakus prasījumu, tajā skaitā līgumsodu izpildi.

Galvinieks ir norobežots no kreditora un parādnieka savstarpējo domstarpību noregulēšanas, viņš nepiedalās un neietekmē kādu grozījumu papildinājumu pie darījumu noslēgšanas starp kreditoru un parādnieku. Viņam nav nekādas ietekmes uz parādnieku, bet viņam ir absolūta un pilna atbildība par parādnieka saistībām. Taču galvinieks ir saistību papildu nodrošinājums, kas atbild ar visu savu mantu par parādnieka saistībām. Un šinī gadījumā parādnieks ir izdevīgākā stāvoklī, salīdzinot ar galvinieku.

Ar izskatāmajiem Civillikuma grozījumiem mēs ierobežosim līgumsodus. Paralēli mums ir jāaizsargā arī galvinieki no ļaunprātīgas iedzīvošanās uz viņu rēķina. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu komisijā, kā jau teicu, bija diskusijas, un šo diskusiju rezultātā komisija uzdeva Patērētāju tiesību aizsardzības centram izvērtēt iespēju Patērētāju tiesību aizsardzības likumā novērst... nu, faktiski novērst tās situācijas, par ko runāja Cvetkovas kundze... daļēji novērst. Proti - kādā griezumā? Mēs zinām praksē tādas situācijas, kurās patērētāji varbūt īsti neizprot, ko nozīmē, piemēram, tāds jēdziens kā ekspromisoriskais galvojums, parakstot patērētāju kreditēšanas līgumu un attiecīgi pēc tam uzņemoties varbūt šīs blakus saistības. Mēs esam lūguši Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā jau es teicu, nākt ar iniciatīvu, lai nepieļautu šādas situācijas, kurās patērētājs, iespējams, nonāk, nezinot dažādas juridiska rakstura jēdzienu nozīmes. Līdz ar to šobrīd Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

3. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo un komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Vai ir kaut viens gadījums, kad galvinieks uzņemas saistības kā citādi nekā pats parādnieks? Šādu piemēru, ticiet man, nav, jo kreditori noklusējot iekļauj šādu prasību visos savos standartlīgumos, neļaujot tos labot un pat neizskaidrojot galviniekiem sekas. Turklāt šādu iespēju kreditori izmanto ļaunprātīgi. Ja, piemēram, galviniekam ir kāds vērtīgs īpašums, tad ir izdevīgi vērsties uzreiz pret galvinieku un prasīt no viņa saistību izpildi, piedziņu vēršot pret visu galviniekam piederošo mantu. Manuprāt, galvinieka saistībām jābūt papildu, nevis galvenajam nodrošinājumam par parādnieka saistībām, un tāpēc kreditoram būtu izvirzāma prasība visos gadījumos vērsties vispirms pie galvenā parādnieka, ja saistības nav izpildītas.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies. Es vēlos komisijas vārdā tikai atkārtot to, ko es jau teicu iepriekš, proti, par tām situācijām, par kurām runāja Cvetkovas kundze attiecībā uz to, ka vairākums praksē parakstāmo galvojuma līgumu ir tādi, kur galvinieks uzņemas atbildību kā pats parādnieks. Vispirmām kārtām būtu jāaizsargā patērētājs, un tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma jautājums. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 40, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

4. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Tas arī ir daļēji saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem un komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts izslēgt panta otro daļu, kura paredz to, ka pret galvinieku prasību ceļ tūliņ, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. Apspriežot šo jautājumu komisijas sēdē, tika pausts viedoklis par to, ka faktiskā maksātnespēja var tikt pierādīta pēc kādiem subjektīviem kritērijiem. Taču šis pants ir, es atgādinu, 1937.gada redakcijā un neatbilst 21.gadsimta prasībām. Mums jau sen darbojas Maksātnespējas likums, ar kuru noteikta kārtība, kādā pierādāma parādnieka faktiskā maksātnespēja. Tā ir pierādāma tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu, kas ir saistošs arī trešajām personām. Tātad panta 2.punkta redakcija neatbilst un ir pretrunā ar Maksātnespējas likumu, jo, piemēram, esošais regulējums nosaka, ka, ja parādniekam ir pasludināta maksātnespēja, tad kreditors var griezties pie galvinieka pat tad, ja parādnieka manta nav vēl iztirgota un nav saņemts kaut daļējs saistību apmierinājums.

Šī punkta izslēgšana ir nepieciešama, jo patlaban Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata Maksātnespējas likuma grozījumus, kuros ir piedāvāts atsvabināt galvinieku no saistībām, ja fiziskajai personai ir īstenots maksātnespējas process.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Komisijas vārdā vēlos piebilst sekojošo. Pirmām kārtām attiecībā uz jēdzienu „faktiskā maksātnespēja”. Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis jēdziens ir jātulko plašāk, proti, uzskatot, ka šeit mēs runājam par tādu maksātnespēju, ko ir atzinusi tiesa un kas ir nostiprināta jau šobrīd arī tiesu praksē.

Kas attiecas uz to, ko teica Cvetkovas kundze par galvinieka atbrīvošanu no saistību izpildes gadījumā, ja parādnieks maksātnespējas procesā tiek atbrīvots no saistību izpildes. Komisijas vārdā es vēlreiz uzsveru to, ka šāda diskusija komisijā jau ir bijusi saistībā ar citiem piedāvātajiem grozījumiem Civillikumā, un komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka pašreizējais regulējums faktiski jau paredz to, ka parādnieks, fiziskā persona... ja šis parādnieks maksātnespējas procesā tiek atzīts par maksātnespējīgu un tiek dzēstas viņa saistības, tad faktiski tas ir pamats galvojuma saistības kā blakus saistības izbeigšanai.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Tālāk pāriesim pie nākamās sadaļas, par kuru ir nākamais priekšlikums. Un sadaļa ir par līgumsoda reformu, es gribētu teikt arī komisijas vārdā - līgumsoda regulējuma reformu.

8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. (No zāles: „Mēs uzmanīgi sekojam!”; „Piektais! Piektais!”)

Sēdes vadītāja. Piektais...

G.Bērziņš. Es atvainojos, jā... Es ļoti atvainojos!

5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums pēc savas būtības nosaka to, ka tiek ierobežots līgumsods, un tas, manuprāt, paredz daudz plašāku regulējumu, nekā tas ir domāts varbūt no priekšlikuma iesniedzēja puses un varbūt arī no sabiedrībā aktualizējušamies jautājuma, kas ir saistīts ar nebanku kreditēšanu.

Es gribu runāt par tiem darījumiem, kas tiek slēgti, piemēram, būvniecības sektorā, kur tiek noslēgti līgumi par, pieņemsim, kādu nozīmīgu ēku būvniecību, un atrunāt līgumsodu par darba neizpildi. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad šajā gadījumā varam rēķināties ar to, ka darbu izpildītājs varēs skaidri un gaiši pateikt, ka viņam varbūt citā reizē ir daudz izdevīgāk to darbu vienkārši nepildīt un samaksāt 10 procentu lielu līgumsodu nekā izpildīt laikus.

Uz to šis priekšlikums arī attiecas. Šis priekšlikums neattiecas uz nebanku kreditēšanu, jo, kā zināms, nebanku kreditēšanu regulē patērētāju tiesību normas, un šinī gadījumā Civillikuma normas ir vispārējas normas pret speciālajām patērētāju tiesību normām.

Ir gadījumi, kad arī mēs redzam, ka divi komersanti, piemēram, par preču piegādi lielā apjomā ir noslēguši līgumu un kādu saistību neizpildes rezultātā var nonākt situācijā, ka, redzot, ka 10 procentu maksājums ir izdevīgāks, vienkārši šīs saistības var neizpildīt.

Tāpat gadījumos, kad... Kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē valstī ir bijusi inflācija virs 10 procentiem. Ir skaidrs, ka tad daudz labāk ir paciest un samērot šo inflācijas koeficientu, kas varbūt dažkārt ir bijis pat 12 vai 13 procenti... nekā līgumsods, kurš tiek atrunāts, - 10 procenti...

Vakar izdevās sazināties arī ar kolēģiem, kuri bija piedalījušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciāli sasauktajā sēdē par šo jautājumu. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, cik man zināms, skaidri un gaiši... ar uzņēmējiem tajā skaitā... ir izteikusi savu viedokli, ka šāda norma nebūtu atbalstāma.

Varbūt sākotnēji tiešām radītā ažiotāža ap šo nebanku kreditēšanu ir radījusi šādas normas tapšanu, bet Civillikums nav tā vieta, kur to regulēt. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo normu, jo tā paredz tiešām daudz plašāku regulējumu un ietekmi, nekā tas varbūt sākotnēji bija domāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Manuprāt, ir ļoti labi, ka mēs šeit pēc būtības izdebatējam arī katru priekšlikumu Saeimas sēdē, jo diemžēl Juridiskās komisijas sēdē visi Saeimas locekļi nav varējuši piedalīties. Un man jāizsaka nožēla, ja Olšteina kungs ir bijis ieinteresēts... ka viņš nav varējis uzklausīt augsti kvalificētu tiesībzinātnieku veiktos pētījumus par to, kā Latvija izskatās (es runāju Eiropas kontekstā) tieši attiecībā uz līgumsodu neierobežošanu, neregulēšanu. Un tādā aspektā mēs principā esam vienīgā Eiropas valsts, kur... Mums nav procentuālas augstākās robežas līgumsoda noteikšanai kā tādai.

Mēs uzklausījām vairākus viedokļus no tiesībzinātnieku puses, un runa bija par citu valstu augstāko robežu - 5 procentiem -, kas ir atzīta tiesu praksē citās valstīs. Šeit piedāvājums ir 10 procenti, kas šobrīd atbilst arī vairākām Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta sniegtajām atziņām par to, ka šāds līgumsoda augšējais apmērs būtu uzskatāms par godīgu darījuma praksi, par atbilstošu labiem tikumiem.

Šobrīd šī diskusija par apmēra ierobežošanu, manuprāt, nu jau pēc padsmit gadu tikai un vienīgi akadēmisko... un tiesnešu diskusijas ir nonākušas Saeimā. „Jurista Vārds” šim jautājumam par to, ka būtu šāds ierobežojums likumā reiz jānosaka, pievērsās jau pirms 10 gadiem. Juridiskajā komisijā mēs par to debatējam arī ļoti, ļoti ilgi. Un ar gandarījumu atzīstu, ka visbeidzot šis likumprojekts ir nonācis mūsu darba kārtībā, un pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija, Olšteina kungs, kā reiz jau arī tajās debatēs Juridiskajā komisijā iezīmēja, ka mēs šo augstāko robežu noteiksim.

Un tiem komisijas... un tiem Saeimas locekļiem, kuriem nav juridiskās izglītības, es vēlētos teikt, ka Olšteina kungs jūs ir maldinājis, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir tas, kurš nosaka līgumsoda apmēra samaksas pienākumu vai kādus citus noteikumus iepretim Civillikumam. Civillikums ir tas likums, kurš to nosaka.

Attiecībā uz atsevišķām jomām, piemēram, šobrīd jau dzelzceļa transporta jomā, ja es nemaldos, šis speciālais likums nosaka iespēju noteikt īpašus līgumsodus. Un mēs esam komisijā pārdomājuši, ka Būvniecības likums būtu tas likums, ja būvniecībā būtu šādas jomas, kur vajadzētu īpaši noteikt augstāku līgumsoda apmēru. Taču Civillikums kā reiz ir tas likums, kas attiecas uz visiem nebanku kreditētājiem, kas attiecas uz visiem SMS kredītiem, kas attiecas uz visiem tiem tiešām nelaimīgajiem cilvēkiem, kuri ir spiesti maksāt nesamērīgi augstus līgumsodus. Un tas ir bijis šo iesniegto grozījumu mērķis gan pirmajā lasījumā, gan arī šim manam priekšlikumam. Un es arī šeit, Saeimas sēdē, tāpat kā komisijas sēdē varu atzīt, ka šis mans priekšlikums kā reiz ir nācis no profesora Torgāna, no asociētā profesora Kārkliņa. Es esmu, izdebatējot ar viņiem, to tādā redakcijā iesniegusi. Es pilnīgi neuzturu spēkā manas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo priekšlikumu. Tas nav manis pašas voluntāri izvēlēts piedāvājums. Ja ir nepieciešams, Olšteina kungs, es jums varu piedāvāt arī citu Eiropas valstu tiesu praksi par šo jautājumu. Tāpēc arī lūdzu pēc tādām, manuprāt, ļoti labām debatēm un vienbalsīga atbalsta Juridiskajā komisijā atbalstīt šo priekšlikumu arī šeit, Saeimas sēdē.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tiešām, kad kāds no koalīcijas partijas runā par to, ka ir jābūt lielā mērā demokrātiskai un vienlīdzīgai diskusijai, tad gadījumos, kad notiek diskusija attiecībā uz Cvetkovas kundzes priekšlikumiem, diemžēl, kā izrādās, Saeimas sēdē līdz galam nekas tomēr tā arī nav izdiskutēts, lai mūsu priekšlikumus, ko mūsu kolēģe ir iesniegusi, Saeimas vairākums atbalstītu.

Attiecībā uz Lībiņas-Egneres kundzes priekšlikumu. Tas tiešām ir ļoti īpatnējs. Tiešām interesants! Bet ir jāatgādina tās kategorijas, par kurām Lībiņas-Egneres kundze tikko ir runājusi. Visās ārvalstīs minētās procentu likmes ir nostiprinātas tiesu praksē, nevis normatīvajos aktos. Un šajā gadījumā ir jāatgādina arī, piemēram, tas regulējums, kurš ir noteikts Civillikuma 1.pantā. Kāpēc mūsu tiesu prakse nepiemēro to, kas tur ir paredzēts? Kur ir problēma - likumdošanā vai judikatūrā, kura faktiski šajā situācijā ir nostiprināta?

Bet, pievēršoties juridiski tehniskajiem apstākļiem, faktiski, debatējot par minēto priekšlikumu, manā skatījumā, šodien ir pāragri par to spriest, lai, balsojot Saeimā par to, pieņemtu lēmumu. Ir nepieciešams norādīt, ka panta pirmās divas daļas faktiski, mūsu skatījumā, ir pieļaujamas. Turklāt šobrīd pastāvošajā regulējumā tās maina vienīgi panta redakciju. Panta otrajā daļā esošo tekstu, piemēram, ka nedrīkst noteikt vairākkārtīgu atkārtotu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā, jau šobrīd dzīvē nodrošina Senāta tiesu prakse, kur tiesa ļoti kvalitatīvi to attiecīgi arī piemēro. Tātad, lai rastu nepieciešamību, ka tieši šādus grozījumus vajag izdarīt esošajā regulējumā, būtu jāpierāda tas, ka nesamērīgus līgumsodus aizliedzošā tiesu prakse faktiski klibo, kas, mūsu skatījumā, tā nav.

Panta trešā daļa, protams, bez veselā saprāta trūkuma diemžēl liecina vēl arī par ļoti sliktu juridisko tehniku, jo no teksta nav saprotams, vai ar 10 procentu apmēru ir ierobežots jebkāds līgumsods - tātad tā ir imperatīva norma, kas darījuma pusēm aizliedz vienoties par līgumsodu, kas saistības savlaicīgas neizpildes gadījumā pārsniegs 10 procentus no kopējās saistības mantiskās vērtības -, vai arī 10 procentu apmēru nedrīkst pārsniegt tieši līgumsoda pieaugums par laikā neizpildītu saistību. Tās acīm redzami ir divas dažādas lietas, un par to diskusija acīm redzami nav notikusi.

No praktiskā viedokļa, tiešām nav saprotams, kāpēc šāda imperatīva norma būtu jāierobežo civiltiesībās dispozitīvās attiecībās... tā aizsargājamā interese tiesiskajās attiecībās, kura šajā situācijā likumdevējam būtu jārisina.

Un, atkārtojot Civillikuma 1.pantā noteikto regulējumu, ka tiesības izmantojamas pēc labas ticības, sekojoši arī Augstākās tiesas Senāts ir radījis spriedumu, ka šobrīd jau ir judikatūra, kas liek tiesām pašām samazināt tādus līgumsodus, kas ir netaisnīgi jebkādu iemeslu dēļ: liels - mazs, laikā - nelaikā, darījumu pušu sociālā nevienlīdzība un tā tālāk... Šajā gadījumā līgumsods ir viens no tiem līdzekļiem, kas nodrošina tiesiskai personai kādus instrumentus. Un šajā situācijā, ja ir šāda veida priekšlikums un to ir mēģināts nostiprināt normatīvajā aktā, tad faktiski līgumsoda kā civiltiesību institūta nozīme zūd.

Es tiešām, kolēģi, jūs aicinu šajā brīdī šāda veida priekšlikumu neatbalstīt, atturēties balsojumā par tā pieņemšanu un diskusiju tiešām novirzīt vairāk zinātniskā plāksnē attiecībā uz šāda veida lēmuma lietderību vai nepieciešamību, jo tiesiskajās attiecībās stājas ne vien privātpersonas savā starpā, bet arī privātpersona ar valsti. Arī tādi līgumi tiek slēgti. Vai valsts šajā gadījumā ierobežos, piemēram, līgumsoda samaksu arī vienam vai otram piegādātājam par saņemto preci situācijā, kad tas nevēlēsies šīs saistības izpildīt, ņemot vērā vienu otru vilcienu iepirkumu? Šajā situācijā, godājamie kolēģi, es tiešām lūgtu atturēties no minētā lēmuma pieņemšanas un to rūpīgāk izvērtēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirmā lasījuma redakcija, manuprāt, jau ir diezgan liela revolūcija līgumsodu, ja tā var teikt, redakcionālajā precizēšanā... atšķirībā no esošās Civillikuma normas, un tā ir tāda, ka līgumsods ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Tagad uz otro lasījumu ir piekabināta klāt šī te 10 procentu sadaļa, kas, manuprāt, nav pamatota.

Un, ja mēs skatāmies arī šo jautājumu daudz plašāk, ne tikai varbūt no juridisko, kā saka, ekspertu viedokļa, bet arī no tautsaimniecisko, tad šeit diskusija par šādu jautājumu noteikti būtu jāizvērš arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un jāpaprasa uzņēmējiem, kā tad viņiem, saskaroties ar šādas normas ieviešanu dzīvē, būtu iespējams tālāk sekmīgi darboties vai izpildīt tās saistības, ko viņi ir uzņēmušies, un tās saistības, ko viņi vēl nākotnē uzņemsies. Tāpēc es aicinu uz šo jautājumu skatīties daudz plašāk arī tautsaimnieciskās nozares ieskatā un domāt ne tikai par to, kādā veidā varbūt mēs varam juridiski to atrunāt, bet arī par to, kādā veidā tas ietekmēs mūsu valsts attīstību, kādā veidā tas ietekmēs uzņēmējdarbību Latvijā. Vai kādam ir paprasīts viedoklis par šo? Vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, LDDK vai kāda cita uzņēmējus apvienojoša organizācija ir pateikusi savu viedokli par šo? Cik man zināms, viņi ir noraidījuši šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinu šobrīd to neatbalstīt un turpmāk acīm redzami diskutēt par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Vispirms es vēlētos atbildēt uz Elksniņa kunga repliku par to, ka tik tiešām Augstākās tiesas Senāts savā tiesu praksē šādu 10 procentu maksimālo robežu ir nostiprinājis. Un kādēļ mums ar to nepietiek? Manuprāt, mums ar to nepietiek tieši tādēļ, ka tiesu prakse līdz šim solim ir gājusi padsmit gadus un cilvēkiem, lai viņi tātad iegūtu šādu spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ir jāgaida padsmit gadus, un katram patērētājam ar šo varbūt, iespējams, sākotnēji mazo summu, ko viņš īsziņas veidā ir palūdzis kādam no nebanku kreditētājiem un pēc tam nonācis viņu jūgā, ir jāgaida padsmit gadus un jānonāk līdz Augstākajai tiesai.

Diemžēl arī man no šīs tribīnes jāsaka, ka tiesnešu kvalifikācija, kā to ir atzinusi Eiropas Komisija arī vairākos savos ziņojumos par Latvijas tiesu ekonomiskās konkurētspējas indeksu... tiesneši diemžēl tieši komercstrīdu izšķiršanā, civillietu izšķiršanā nav ar to augstāko kvalifikāciju, un diemžēl šie spriedumi, kad tie nonāk Augstākās tiesas Senātā, ir tiešām pretēji tam, kā to ir sākotnēji lēmušas pirmās instances tiesas un apgabaltiesas. Tādēļ, manuprāt, šis ir Latvijā, īpaši ņemot vērā mūsu situāciju ar tiesu sistēmu, likumdevēja regulējams jautājums.

Otrs jautājums par to. Arī attiecībā uz uzņēmējiem, Olšteina kungs, šis Senāta nolēmums ir jau šobrīd spēkā, un attiecībā uz uzņēmējiem un visām šīm uzņēmēju asociācijām, Olšteina kungs, arī šobrīd tas ir spēkā, un tas nav jauninājums tiesību sistēmā - šie 10 procenti šobrīd.

Uz Juridiskās komisijas sēdi bija aicināti arī nebanku kreditētāji, bija aicināta Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija. Manuprāt, piedalījās arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis Valaiņa kungs. Tā ka nu mēs tiešām Juridiskajā komisijā debatējām par šo jautājumu. Varam debatēt vēl uz trešo lasījumu, ja ir vēl kādi precizējoši priekšlikumi, bet es lūdzu, kolēģi, atbalstīt un nostiprināt ar likuma spēku šobrīd manu priekšlikumu. Vēlāk trešajā lasījumā, ja nepieciešams, varam vēlreiz par to debatēt. (Dep. D.Kazākas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kolēģe Inese Lībiņa-Egnere pamatoja savu priekšlikumu, manuprāt, ļoti izsvērti. Es gribētu tikai dažas lietas pateikt attiecībā arī uz to, kas notika Juridiskās komisijas sēdē, un par to, ko deputāti varbūt neredz. Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi, kuru galvenā būtība bija tāda - nemainīt neko, tātad palikt pie tāda regulējuma, kāds ir šobrīd. Acīmredzot varbūt arī dažiem klātesošajiem šķiet, ka šis regulējums, kas pieļauj nesamērīgu līgumsodu, būtu atstājams spēkā arī šobrīd.

Kas attiecas uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzņēmējiem, es vēlētos atgādināt, kas notika 2008.gadā, kad Tieslietu ministrija jau rosināja šo problēmu risināt un sadarbībā ar... tajā skaitā sadarbībā ar profesoru Torgānu tika izstrādāti grozījumi Civillikuma 1724.¹ pantā, kas sākotnēji bija nedaudz citādāks, nekā Saeima to pieņēma. Un tad, kad notika diskusijas par šo normu, „Dienas Biznesā” parādījās aptuveni tādi raksti, kuru galvenā būtība bija šāda: ja Saeima pieņems šādu regulējumu, tad Latvijā neviens līgumus nepildīs... respektīvi, tādu regulējumu, kas ierobežo līgumsodu. Un, kā mēs redzam, tad tā faktiski ir bijusi... es atvainojos, bet citu vārdu es šobrīd neatrodu, demagoģija.

Kas attiecas uz nevalstisko organizāciju līdzdalību Juridiskās komisijas sēdēs, tad mēs tās vienmēr aicinām uz diskusiju un konstruktīvas diskusijas rezultātā mēģinām rast risinājumus. Šeit jau izskanēja doma par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram varētu būt citādāks viedoklis un ka šis regulējums būtu jāiekļauj kādā citā likumā, nevis Civillikumā. Varu teikt, ka Juridiskās komisijas rīcībā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra vēstule par šiem grozījumiem, kuras noslēgumu es citēšu: „Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir gandarīts par iesniegto likumprojektu un uzskata, ka tas varētu būtiski uzlabot patērētāju situāciju, un nepieciešamības gadījumā centrs ir gatavs līdzdarboties.” Un to centrs šajā gadījumā arī dara.

Noslēgumā par tiesu praksi. Tiesu prakse veidojas ilgākā laika periodā. Tik tiešām pirmais signāls, kas vēlāk bija arī pamats judikatūras tālākai veidošanai, varbūt bija Senāta 2005.gada spriedums, kas cita starpā tātad noteica arī kritērijus tam, ko mēs saprotam ar nesamērīgu līgumsodu. Kā mēs zinām, Civillikums tika atjaunots krietni ātrāk, un tiešām bija pagājis ilgs laiks.

Te jau kolēģi minēja Vācijas tiesu praksi, kurai ir daudz garāka vēsture. Tiešām Vācijas tiesu prakse ir atzinusi to, ka 5 vai 10 procenti... ka no 5 līdz 10 procentiem līgumsods konkrētā situācijā, iespējams, ir vērtējams kā samērīgs, savukārt lielāks līgumsods ir vērtējams kā nesamērīgs. Bet tam ir bijis nepieciešams ļoti ilgs laika periods. Un šajā gadījumā mūsu kā likumdevēja pienākums ir varbūt sekmēt, lai šis periods būtu īsāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Jautājums ir cik vienkāršs, tikpat sarežģīts. Bet diskusijā patiesībā ir dažas fascinējošas atsauces. Pirmkārt, izrādās, ka mēs ikdienā apstiprinām neprofesionālus un nekompetentus tiesnešus. Otrkārt, fascinē tas, ka mēs pēkšņi pamodāmies, ka tā judikatūra, kas faktiski ir nostiprinājusies, ir jānostiprina arī normatīvajos aktos. Bet kāpēc ir jānostiprina normatīvajos aktos tie 10 procenti? Kāpēc judikatūra nevar attīstīties tālāk un veicināt tādas tiesu prakses piemērošanu, kāda ir, piemēram, liberālajā Eiropā? Par to arī neviens nerunā.

Un nākamais. Vienkāršs piemērs. Līgumsods ir viens no instrumentiem tāpat kā, piemēram, tiesīgās personas tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Tāpat viens no civiltiesiskajiem instrumentiem ir arī galvojums, līdzīgs... identisks instruments ir arī ķīla. Ja mēs ierobežojam līgumsodu, tad kas būs tālāk? Tad darījuma puses attiecīgi vērsīsies un lūgs nodrošināt saistību izpildi vai nu ar galvojumu, vai ar ķīlu. Jūs to vēlaties?

Mēs tikko debatējām par galvinieku attiecībām un citām saistībām. Ir vairāki līdzekļi - tās civiltiesiskās attiecības nekur tālu neaizies! Vienkārši citu līdzekļu izmantošanas rezultātā tās pašas tiesiskās attiecības... Ja ne ar līgumsodu, tad jau ar galvojumu un ķīlu tiks piespiests tās saistības izpildīt. Kāda nozīme šajā situācijā likumdevējam vismaz formālu prasību attiecībā uz iespējamās naudas summas samaksu par prasību neizpildīšanu aizvietot ar reālu mantu, kas tiešām apgrūtinās tiesiskās attiecības vēl jo vairāk?!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es nešaubos, ka personām, kuras ir uzņēmušās saistības, šīs saistības ir jāpilda. Tikai šajā gadījumā mums ir jāizšķiras par vienu vai otru attieksmi. Proti, vai mēs esam tik liberāli, ka sakām: jā, šeit šīs tiesiskās attiecības ir starp divām personām un valsts šajā gadījumā vispār no malas noskatās un neiejaucas, vai tomēr valsts mēģina aizstāvēt neapdomīgus - es tā varētu teikt! - cilvēkus, kuri dažkārt neorientējas sarežģītos likumos un patiešām sevi mūsdienu apstākļos pārdod verdzībā.

Es domāju, ka zināmā mērā mēs mēģinām to darīt. Un, ja mēs iepriekš, arī šo tā saukto trekno gadu sākumā, būtu mēģinājuši šos jautājumus noregulēt, tad, iespējams, mēs, visa valsts, visi šie iedzīvotāji, tik ārkārtīgi lielus kredītus tomēr nebūtu ņēmuši un nebūtu arī iestājušās šādas sekas, kādas tās šodien mēs redzam.

Bet atļaujiet man teikt: patiešām es piekrītu, ka Augstākās tiesas prakse ir laba, Civillikuma 1.pants par labu ticību ir ļoti labs. Bet dažkārt patiešām, kā teica mana kolēģe Inese Lībiņas-Egneres kundze, šīs lietas nenonāk līdz Augstākajai tiesai, un dažkārt arī tiesas, iespējams, pat pieļauj šos nesamērīgos līgumsodus.

Un atļaujiet jums izstāstīt vienu piemēru, par kuru... par lietu, par kuru pašlaik ir ģenerālprokurora protests. Nonāca šī lieta manā rīcībā, un es Juridiskās komisijas vārdā vērsos pie ģenerālprokurora. Proti, kāzuss pavisam vienkāršs. Viena, es gribētu teikt, visai apšaubāma firma, kas, manuprāt, tagad jau ir bankrotējusi, bija aizdevusi bērnudārza audzinātājai 5000 latus. Bērnudārza audzinātāja bija ieķīlājusi savu Jūrmalā esošo divistabu dzīvokli kā garantiju šim aizdevumam. Turklāt viņa bija samaksājusi apmēram 600 vai 700 latus - diezgan lielu summu - par šā līguma noformēšanu. Viņa bija samaksājusi... paspējusi samaksāt 1400 latus no šiem 5000 latu. Pie tam interesanti, ka mēnesī sākotnēji viņai pamatsumma bija 4 lati, bet procentos viņai bija 145 lati jāmaksā. Un tā tas turpinājās. Pēc tam viņa zaudēja darbu un vairs nevarēja maksāt.

Kas notika tālāk? Tālāk šis dzīvoklis tika laists izsolē. Dzīvokli nopirka tā pati firma, kas viņai aizdeva naudu, pie tam arī tiesu izpildītājam bija krietni izdevumi jāsamaksā... Un beigu beigās izrādījās, ka, neskatoties uz to, ka viņa bija samaksājusi 1400 latus un zaudējusi Jūrmalā esošo dzīvokli, kas tika izsolīts par, ja es nemaldos (man nav līdzi dokumentu), 4000 latu, viņai vēl bija jāmaksā 7000 latu, un tika uzlikts viņas bankas kontiem arests. Viņai divi nepilngadīgi bērni!

Jūs saprotiet, kādā situācijā dažkārt atrodas šie neapdomīgie cilvēki! Un mums ir tomēr kaut kas šajā jomā jādara, jo runājam arī par šiem ātrajiem kredītiem... Es pilnīgi piekrītu savai kolēģei Inesei Lībiņai-Egnerei, kura arī pateica, ka tas ir viens no mēģinājumiem šo jautājumu noregulēt.

Dzīvē ir dažādi piemēri, bet mēs nevaram atstāt pašplūsmā šo lietu, jo pēc tam nāks policistu arodbiedrības, dažādas citas arodbiedrības un teiks: „Ziniet, jūs nedrīkstat vairāk no parādnieka ieturēt! Uz katru ģimenes locekli atstājiet 200 latus!” Vai ne? Pretējā gadījumā - un to ļoti bieži „Saskaņas Centrs” atbalsta... Kādēļ tagad, Elksniņa kungs, ir tik superliberāla pieeja šim risinājumam?

Protams, šeit pastāv problēmas. Bet es domāju, ka valstij tomēr ir jāmēģina atrast šo līdzsvaru, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas demokrātiskajās valstīs. Jo nevar mūsu sabiedrībā pieļaut šādas situācijas saistībā ar šīm līgumiskajām attiecībām, kur dažkārt viena no pusēm, kura neorientējas likumos, sevi faktiski padara uz visu mūžu par ķīlnieku.

Es lūdzu atbalstīt šo Lībiņas-Egneres priekšlikumu.

Paldies. (Dep. D.Kazākas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mēs runājam par Civillikuma 1716.pantu, kas mums skaidro līgumsoda būtību. Un līgumsoda būtība ir vienkārša. Līgumsods ir pametums, ko persona uzņemas ciest, ja viņa neizpilda savas saistības pilnīgi vai daļēji... pienācīgi neizpilda. Mēs konstatējam problēmu, un problēma ir vienkārša. Saskaņā ar mūsu likumu ir iespējama situācija, ka līgumsods var būt lielāks par pamatsaistību. Taču tas nav pareizi! Protams, var jau cerēt, ka tiesa kļūdu labos un pateiks, ka līgumsods nav samērīgs. Bet likums paredz iespēju pieļaut tādu situāciju, ka tā apmērs var būt ļoti liels. Un mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad līgumsoda apmērs bija trīs reizes lielāks nekā parāda summa. Tas nav pieļaujams! To apzinoties, ir izstrādāti grozījumi, kuru mērķis ir ierobežot līgumsoda piemērošanu... būtībā modificēt to. Torgāna kungs jau norādīja, ka faktiski tā nav pat modificēšana, bet mēs runājam par atgriešanos pie pamatidejas.

Bet kur ir problēma? Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumus, un saskaņā ar šiem priekšlikumiem līgumsods turpmāk būs fiksēta summa, tāpēc līgumsods nevarēs pieaugt. Tātad puses, noslēdzot līgumu, vienosies, ka līgumsods ir, piemēram, 200 lati, un tas ir viss.

Taču mēs diskutējām arī pēc pirmā lasījuma. Un ko mēs konstatējām? Ir gadījumi, kad cilvēki pienācīgi neizpilda savas saistības, piemēram, samaksa ir nokavēta par divām vai trim dienām. Vai būs taisnīgi, ja sakarā ar to, ka pienācīgi, īstajā laikā, saistība nav izpildīta, ir jāmaksā liela summa? Līdz ar to ir piedāvāts saglabāt arī citu līgumsoda modeli, protams, paredzot iespēju, ka līgumsods var būt noteikts arī procentos, ja līgums nav izpildīts paredzētajā laikā. Savukārt trešajā daļā ir piedāvāts noteikt ierobežojumu līdz 10 procentiem.

Tātad - par ko mēs tagad diskutējam? Ja mēs atbalstīsim priekšlikumu, ko iesniegusi mūsu kolēģe, tad mums būs divi līgumsoda veidi: fiksēta summa un otrais variants - par nokavējumu ne vairāk kā 10 procenti. Ja mēs to neatbalstām, tad mums būs tikai fiksētā summa. Un tad, pusēm noslēdzot līgumu, būs jādomā, kāda tā summa varētu būt. Un tagad iedomāsimies, ka ir rakstīts: ja līgums nav izpildīts, tad summa... parāds... līgumsods ir, piemēram, 500 lati. Ir nokavēts, un tieši divas dienas vēlāk parāds ir, piemēram, 50 lati. Un tad ir jāmaksā 500 lati? Vai tas būs samērīgi? Tas nebūs samērīgi! Atkal mēs tiesā varēsim mēģināt pierādīt, ka tas ir ļoti daudz.

Manuprāt, priekšlikums, ko iesniedza Lībiņas-Egneres kundze, problēmu atrisina, un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Paldies.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 35. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. D.Kazākas aplausi.)

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

6. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Nu, tā kā vairākumu tikko pierunāja balsot par 5.priekšlikumu, tad es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu, kā komisija ir nolēmusi, bet atbalstīt manu priekšlikumu - 7.priekšlikumu -, ar kuru es piedāvāju aprobežot līgumsodu ar zaudējuma apmēru. Tas būs loģiski. Līgumsods nevar būt lielāks par zaudējuma apmēru, jo tas pats par sevi neatbilst godīgai darījumu praksei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai kāds prasa balsojumu par 6.priekšlikumu?

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim - neatbalstīt 6.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākamais ir 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu. Par to jau tikko deputāte izteicās.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Paldies, kolēģi! Tagad runāšu tikai īsu brīdi.

Šeit mēs aktualizējam diskusiju par to, ka līgumsods ir aprobežojams, kā iepriekš jūs nobalsojāt, ar attiecīgu procentu, un tad mans piedāvājums ir aprobežot līgumsoda apmēru ar zaudējuma apmēru, lai līgumsods nebūtu lielāks nekā iespējamais zaudējuma apmērs. Jo, kā es jau minēju, tas neatbilst godīgai darījumu praksei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Jā, godājamie kolēģi! Tiešām var pieminēt to Čepānes kundzes liberālo attieksmi attiecībā uz priekšlikumiem... iepriekšējiem, par ko mēs diskutējām. Es tiešām aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu šajā kontekstā, ņemot vērā Saeimas vairākuma balsojumu attiecībā uz līgumsoda noteikšanu 10 procentu apmērā, jo Cvetkovas kundzes priekšlikums lielā mērā pilnveido to priekšlikumu, kuru Saeima ir atbalstījusi. Līdz ar to es aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Komisijā arī par šo priekšlikumu bija diskusijas, un komisijas vārdā vēlos norādīt to, ka līgumsoda mērķis... Līgumsoda jēdziens: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest par savu saistību neizpildi. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni: „Nu izbeidz...!”) Savukārt zaudējumiem ir jābūt reāliem un pierādāmiem.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 31. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Līgumsods ir tikai viens no sodīšanas elementiem, kas paredzēti Civillikumā; mums ir vēl arī kavējuma procenti, ir naudas sods. Ir dažādi zaudējumu veidi, kā es jau minēju, bet pēc būtības līgumsods ir kreditora neplānota peļņa. Tātad ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts, ka, piemērojot līgumsodu, parādnieka maksājumi vienmēr ir ieskaitāmi vispirms pamatparāda un procentu samaksai, nevis līgumsoda un citu blakus prasījumu samaksai, nesamazinot pamatparāda summu.

Otrkārt. Ja parādniekam nāksies samaksāt kreditora pieprasīto līgumsodu, tad parādnieks būtu atsvabināms no pienākuma maksāt visādus citus sodus, kavējuma procentus... daudzus, visādus naudas sodus, augļu un citu zaudējumu atlīdzību. Respektīvi, kreditoram ir jāizšķir, kādu no pametumiem izvēlēties - līgumsodu vai kādu citu.

Bet, runājot par to ekspertu viedokļiem, kuri piedalījās komisijas sēdē, es gribu jums pastāstīt, ka godātais Torgāna kungs, kurš piedalījās komisijas sēdē, ir atzinis, ka šis priekšlikums ir atbalstāms pie nosacījuma, ka likumdevējs ir gatavs būtiski grozīt mūsu tēvu radīto Civillikumu. Tad mums ir jāizšķiras, vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību un veidot taisnīgas civiltiesiskās attiecības, kuras šajā brīdī ir nepilnīgas vai pat novecojušas, kas ļauj kreditoriem izmantot tās ļaunprātīgi un pat savtīgi.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies.

Komisijas vārdā gribētu teikt sekojošo. Proti, šis priekšlikums zināmā mērā ir saistīts ar 7. - mūsu neatbalstīto deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu, kā arī norādīt faktiski uz zināmām šaubām par to apgalvojumu, ko minēja deputāte Cvetkova, atsaucoties uz profesoru Torgānu. Es šaubos, vai profesors Torgāns piekristu vienas normas grozījumam, nevērtējot sistēmiski visu šo jautājumu.

Tā ka komisijas vārdā ir lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Godātie kolēģi! Tagad ir 10. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Proti, dažkārt tiesa situācijās, kad jāvērtē līgumsoda samērīgums un līgumsoda cietējs nav prasījis šādu vērtēšanu izdarīt atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kas ir noteikts Civillikuma 1724.¹ pantā, norāda uz to, ka tiesai sacīkstes principā nav šādu tiesību. Taču šis priekšlikums šādas tiesības tiesai dotu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un nu 11. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tātad, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Kā mēs redzam, komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekami garš, lai kvalitatīvi izdiskutētu visus iespējamos priekšlikumus. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es mūsu visu vārdā vēlētos dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi Vladimiru Nikonovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Šodien pulksten 13.00, tātad vienos dienā, notiks Pieprasījumu komisijas sēde. Sēdes materiālus esmu izsūtījis visiem elektroniski. Lūdzu iepazīties!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Gunārs Rusiņš... ir, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Un izskatās, ka tieši tāpat kā jūs neko nezināt par parlamentārās dimensijas darba grupu, jūs nezināt arī neko par darba kārtību, ka pulksten 11.00 sēde atsākas.

Tātad turpinām Saeimas 4.aprīļa sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr.537/Lp11), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.537/Lp11).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš jau otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, un galvenais mērķis arī šim likumprojektam ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums - aizstāt likumprojekta tekstā vārdus „publiska persona” ar vārdiem „publiska iestāde”. Jāsaka, ka par šo priekšlikumu ir bijušas arī diskusijas darba grupā. Sākotnēji šķiet, ka šis priekšlikums ir redakcionāls, bet šim priekšlikumam segums jeb faktiski arī mērķis ir tieši precīzi ieviest tos noteikumus, kuri ir noteikti direktīvā. Iespējams, ka diskusijas par attiecīgo likuma normu... faktiski šī likuma norma ir saistīta ar vēl citām atsevišķām likuma normām... diskusijas tiesībzinātnieku vidū turpināsies arī vēl laikā starp otro un trešo lasījumu. Bet šobrīd Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir redakcionāla rakstura priekšlikums, ko iesniegusi tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas šī likumprojekta ietvaros precizē jēdzienu „publiska iestāde”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Par šo priekšlikumu ir bijušas diskusijas arī Tieslietu ministrijas darba grupā. Un tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 14. ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 15. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts. Ar šo priekšlikumu ir izteikta summa, kas noteikta kā atlīdzināmie zaudējumi 40 eiro apmērā pēc tam, kad Latvijā būs ieviests eiro, bet līdz tam brīdim ir paredzēts noteikt latos precīzi - 28 lati 11 santīmi. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu, un būtiskākais arguments bija balstīts uz to, ka Civillikumā mēs tomēr nevaram tik precīzi norādīt šo summu, jo var izrādīties, ka šī summa varbūt neatbilst precīzi 40 eiro.

Līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt grozījumus Civillikumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. (No zāles dep. V.Agešins: „Par vienotību!”)

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus likumā (No zāles: „Par mērījumu!”) „Par mērījumu vienotību”. (No zāles: „„Saskaņa” ir pret!”; „Par saskaņotu!”) Ir runa par saskaņotu mērījumu vienotību, jā. (Zālē smiekli.)

Tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2087.

Likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam. Aicinu jūs to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.aprīlis.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu, kas izslēdz pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu, proti, termina „licencēta kapitālsabiedrība” skaidrojumu, un atgriežas pie esošās likuma redakcijas, ka licencēta kapitālsabiedrība brīvostas teritorijā var būt tāda kapitālsabiedrība, kurai noslēgts līgums ar brīvostas pārvaldi. Jaunā norma paredzēja arī to, ka ir jābūt zemei, bet tas izslēdza dažas biznesa nozares no darbības konkurences. Un, analizējot anotāciju, ka šī likumprojekta mērķis bija palielināt konkurenci brīvostā, mēs uzskatījām, ka šis regulējums tieši sašaurina konkurenci. Līdz ar to mēs nolēmām atgriezties pie tā formulējuma, kas ir bijis... kas ir pašreizējā likumprojektā, sagaidīt Pasaules Bankas pētījumu par brīvostu sistēmu Latvijā un tikai tad vērtēt tādas nozīmīgas izmaiņas likumā.

Tātad 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimā 2013.gada 14.februārī pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”.

Neviens no Juridiskās komisijas nav pieteicies runāt, taču es gribu informēt deputātus, ka tas nav komisijas dēļ. Komisija gaida atzinumu no Tieslietu padomes, bet Tieslietu padome diemžēl nespēja sanākt, saskaņot šo ļoti būtisko jautājumu un iesniegt savu atzinumu. Un tieši tāpēc Juridiskā komisija ir spiesta lūgt Saeimu vēlreiz atbalstīt datuma maiņu, kad šim likumam notiks otrreizēja caurlūkošana Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimā 2013.gada 14.februārī pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē 18.aprīlī.

Līdz ar to visi 4.aprīļa sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Imants Parādnieks... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 4.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2013. gada 4. aprīlī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 612/Lp11) (Dok. Nr. 2038, 2038A)
Priekšlikums	- dep. I.Parādnieks (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 613/Lp11) (Dok. Nr. 2060, 2060A)
Par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp11) (Dok. Nr. 2061, 2061A)
Par likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 615/Lp11) (Dok. Nr. 2062, 2062A)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 616/Lp11) (Dok. Nr. 2063, 2063A)
Par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 617/Lp11) (Dok. Nr. 2064, 2064A)
Par likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 618/Lp11) (Dok. Nr. 2065, 2065A)
Par likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 619/Lp11) (Dok. Nr. 2069, 2069A)
Par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 620/Lp11) (Dok. Nr. 2077, 2077A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 621/Lp11) (Dok. Nr. 2078, 2078A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” (Nr. 622/Lp11) (Dok. Nr. 2079, 2079A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 4. aprīlī (Dok. Nr. 2072)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 8. aprīļa līdz 12. aprīlim (Dok. Nr. 2073)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 11. aprīlī (Dok. Nr. 2074)
Lēmuma projekts „Par Līgas Biksinieces-Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 364/Lm11) (Dok. Nr. 2094)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” (Nr. 519/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2086)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 581/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2067)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 427/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2070)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (Nr. 489/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2071)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” (Nr. 314/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2088)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 599/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2001, 2047)
Ziņo	- dep. G.Rusiņš
Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 578/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1927, 2048)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Likumprojekts „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 587/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1972, 2049)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 595/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1989, 2050)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 525/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2053)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr. 594/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1988, 2059)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” (Nr. 591/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1981, 2068)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 538/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2080)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 536/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2081)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. K.Olšteins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. K.Olšteins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Cvetkova
Paziņojumi
	- dep. R.Ražuks
	- dep. V.Dombrovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 537/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2082)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr. 507/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2085)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974. gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002. gada protokolu”” (Nr. 448/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2087)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 363/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2066)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Saeimā 2013. gada 14. februārī pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu” (Nr. 365/Lm11) (Dok. Nr. 2095)
Paziņojums
	- dep. A.Ašeradens
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 04.04.2013 09:08:31 bal001
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 8.aprīļa līdz 12.aprīlim

Datums: 04.04.2013 09:08:59 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 11.aprīlī

Datums: 04.04.2013 09:10:09 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Biksinieces–Martinovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (364/Lm11)

Datums: 04.04.2013 09:11:14 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (519/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:20:37 bal005
Par - 37, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (581/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:21:07 bal006
Par - 57, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (581/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:22:53 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (427/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:24:35 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (489/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:25:22 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” (314/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:26:49 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (599/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:28:23 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (578/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:30:02 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem (587/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:31:06 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (595/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:32:29 bal014
Par - 62, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (525/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:34:35 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (594/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:36:04 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” (591/Lp11), 1.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:38:57 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (538/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:40:31 bal018
Par - 36, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:45:33 bal019
Par - 39, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:47:58 bal020
Par - 41, pret - 40, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 09:51:39 bal021
Par - 39, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 10:23:29 bal022
Par - 48, pret - 0, atturas - 35. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 10:26:42 bal023
Par - 34, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 10:27:10 bal024
Par - 55, pret - 0, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 10:30:07 bal025
Par - 36, pret - 42, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 10:31:29 bal026
Par - 61, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:06:35 bal027
Par - 33, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Civillikumā (537/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:07:06 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (537/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:09:19 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (507/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:10:22 bal030
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu” (448/Lp11), 2.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:12:48 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (363/Lp11), 3.lasījums

Datums: 04.04.2013 11:13:57 bal032
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimā 2013.gada 14.februārī pieņemtā likuma “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu (365/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 4.aprīlī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi pavasara sesijā, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimai pēc pavasara brīvdienām šodien bija ļoti intensīva diena. Izskatīšanai Saeimā tika nodoti 12 jauni likumprojekti, un tika arī izskatīts liels daudzums likumprojektu dažādos lasījumos.

No izskatītajiem likumprojektiem es gribētu atzīmēt šodien tikai vienu, kas man likās daudz svarīgāks par pārējiem. Tas, protams, ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, par kuru bija ļoti lielas debates. Šeit, tā teikt, mūsu Saeimas juridiskie „smagsvari” diskutēja par līgumsoda samērīgumu, un es gribētu atzīmēt tikai to, ka Saeima ir reaģējusi pietiekami ātri uz... tā teikt, uz nebanku kredītu saņēmēju zināmām problēmām. Un, es domāju, tā reakcija ir ļoti laba, un šobrīd mēs virzāmies tajā virzienā, ka līgumsoda procenti, kas līdz šim bija neierobežoti, tagad tiks ierobežoti, un šobrīd tas līmenis ir 10 procenti. Es domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums.

No iesniegtajiem 12 likumprojektiem es gribētu atzīmēt tikai trīs, kas likās ļoti svarīgi. Pirmais, kuru es gribu atzīmēt, ir likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Saeimas deputāti ir reaģējuši ļoti ātri... Šis likumprojekts ir izstrādāts nolūkā novērst iespēju izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma un komunisma ideoloģiju, veiktu kara propagandu. Es domāju, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, jo iedzīvotāji gaida risinājumu tam, kas notika leģionāru atceres pasākumā. Es domāju, ka tiešām ar interesi raudzīsimies, kādā veidā šis likumprojekts virzīsies uz priekšu attiecīgajā komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Otrs ir likumprojekts, kas ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Arī tas ir diezgan svarīgs, ņemot vērā enerģētikas liberalizācijas jautājumus nākotnē. Proti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šodien tika nodots likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”. Šī likuma galvenā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību būs tādā ziņā, ka tas nodrošinās, ka uz dabasgāzes lietotājiem netiks pārnestas ar uzņēmuma sadalīšanu saistītās izmaksas. Jo saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojuma tehnisko pielikumu sabiedrības ar vairāk nekā 100 tūkstošiem patērētāju sadalīšana rada papildu izmaksas: vienreizējās – tās ir 3 līdz 10 miljoni eiro, un ir arī citas izmaksas. Un papildu ražošanas izmaksas šinī gadījumā pieaug par 10 līdz 15 procentiem. Tas neapšaubāmi izsauktu gāzes cenu strauju pieaugumu. Pieņemam, ka ar šāda likumprojekta virzīšanu šīs izmaksas varētu tikt kaut kādā veidā amortizētas.

Un, protams, trešais likumprojekts, par ko es gribu runāt, ir Nacionālās apvienības virzītais likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Es domāju, ka šī arī ir ļoti laba iniciatīva, jo šis Valsts sociālo pabalstu likuma grozījums nosaka, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona iepriekš saņēmusi maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, kura izmaksa ir pārtraukta sakarā ar to, ka persona atsākusi gūt darba ienākumus.

Respektīvi, šī likuma norma noregulētu... novērstu zināmu netaisnību. Tas paredz to, ka līdzšinējā kārtība, ka bērna kopšanas... Tie vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, saņem bērna kopšanas pabalstu. Ja viņi dodas strādāt, tad viņi nezaudē šo bērna kopšanas pabalstu. Savukārt tie vecāki, kas ir sociāli apdrošināti un saņem bērna kopšanas pabalstu... ja viņi nolemj pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz bērna viena gada vecumam un dodas strādāt, tad viņiem nekāda kompensācija netiek izmaksāta. Es domāju, ka attiecīgā Saeimas komisija – Sociālo un darba lietu komisija – atbildīgi strādās un atradīs risinājumu šai problēmai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ašeradena kungs, izmantodams iespēju runāt pirmajam, faktiski ļoti precīzi izklāstīja visus tos būtiskākos likumprojektus, par kuriem šodien lēma Saeima. Es atļaušos pieskarties vienam no šiem likumprojektiem, ņemot vērā, ka viens no maniem pienākumiem ir darboties Juridiskajā komisijā. Proti, tas ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, kas, kā minēja arī kolēģis, paredz veikt zināmu reformu līgumsodu, to skaitā arī procentu, aprēķināšanas kārtībā un piešķirt arī lielākas tiesības tiesām lemt par līgumsoda samērīgumu. Šeit es gribētu norādīt uz to, ka šī problēma ar līgumsoda apmēra nesamērīgumu, protams, ir aktualizējusies kontekstā ar tā saukto nebanku kreditētāju aktīvo kredītpolitiku. Tas, protams, arī ir būtisks jautājums, un mēs esam jau vērsuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanību uz to, ka šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likums jau dod tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram iejaukties šajā aktīvajā kreditēšanā ar tiem līdzekļiem, kas likumā ir noteikti. Un tāpat esam lūguši arī sniegt priekšlikumus no savas puses attiecībā uz tiem jautājumiem, kas būtu risināmi, lai mūsu sabiedrība nenonāktu vēl lielākā parādu jūgā.

Taču, atgriežoties pie līgumsoda apmēra jautājuma un regulējuma, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis uz to, ka šis piedāvātais regulējums, kas ierobežo līgumsoda apmēru, ir būtisks, jo tas uzlabotu patērētāju situāciju – nepieļautu, ka tas, kuram ir tiesības prasīt līgumsodu, uz tā rēķina papildus nopelnītu. Šajā sakarā gan jāvērš uzmanība uz to, ka viena no tām nevalstiskajām organizācijām, kuras pietiekami aktīvi iebilda pret minēto regulējumu un pat iesniedza priekšlikumus Juridiskajā komisijā, bija tieši Latvijas Komercbanku asociācija. To mērķis faktiski... šo priekšlikumu mērķis bija faktiski neko nemainīt līgumsoda aprēķināšanas kārtībā. Ņemot vērā to, ka Latvijas Komercbanku asociācijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, šie priekšlikumi komisijā tika apspriesti un neguva komisijas atbalstu. Mēs esam aicinājuši talkā arī tiesībzinātniekus, lai ļoti precīzi visus šos jautājumus, kas ir noregulējami Civillikumā, izrunātu un arī atspoguļotu. Šobrīd priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir pietiekami samērīgs, lai šos vēl neskaidros jautājumus, kas ir radušies diskusiju laikā, atrisinātu, un mēs ļoti ceram, ka tas notiks pietiekami ātri un efektīvi un mēs atbilstoši plānotajam termiņam likumprojektu trešajā lasījumā pieņemsim vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā un ka jau šogad šie grozījumi stāsies spēkā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (RP).

 

Paldies.

Godātie klausītāji, labdien! Prieks jūs sveikt un izteikt šo viedokli Saeimas pavasara sesijas pirmajā sēdē. Pēc Saeimas pavasara sesijas pirmās sēdes tiešām jāsaka līdzīgi, kā Bērziņa kungs teica, – ka iepriekšējie runātāji jau ir akcentējuši tās būtiskākās lietas, kas šodienas sēdē ir izskatītas. Nu arī es gribu pievērst jūsu uzmanību, jāsaka, gandrīz tiem pašiem likumprojektiem, proti, likumprojektam „Grozījumi Civillikumā” un likumprojektam „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Viens no tiem tika izskatīts, un otrs tika nodots izskatīšanai komisijā.

Papildus tam, kas tika jau iepriekš runāts par grozījumiem Civillikumā, es gribu vērst uzmanību uz to, ka Saeimā bija diezgan plašas debates par šo tēmu un tika runāts arī par to, ka līgumus savā starpā slēdz ne tikai fiziskās personas un ne tikai tā sauktie ātro kredītu ņēmēji, bet arī dažādi uzņēmēji; tur varētu būt saistība ar būvniecību. Ja ēka vai būve netiek laikā nodota, vai tiešām arī šādos gadījumos pietiek ar līgumsodu 10 procentu apmērā? Bet te es gribētu atgādināt no juridiskā viedokļa, ka eksistē ne tikai līgumsods kā saistību tiesību pastiprinājuma veids, bet eksistē arī galvojums, rokasnauda, aizturēšanas tiesība, ķīlas tiesība, procenti, tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Tātad līgumsods ir tikai viens no veidiem. Piemēram, situācijā, kurā netiek laikus pabeigta būvniecība vai izpildīts kāds cits līgums, varētu būt viennozīmīgi runa arī par veicamās samaksas samazinājumu. Un tādā gadījumā jau šis nodrošinājums vai, teiksim, pienākums izpildīt līgumu ir stiprāks par šiem 10 procentiem.

Vēl viens pietiekami nozīmīgs likumprojekts, kas šodien tika nodots izskatīšanai komisijām, ir „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas paredz tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu arī personām, kuras atsāk strādāt. Šobrīd, kopš pagājušā gada, mums ir izveidojusies tāda īpatnēja situācija, ka, bērniņam sasniedzot viena gada vecumu, līdz bērna pusotra gada vecumam vecākiem, vienam no vecākiem, ir tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. Tas agrāk bija 30 latu apmērā, paralēli strādājot, taču līdz bērna viena gada vecumam. Tātad, ja vecāki izlēma atsākt darba gaitas ātrāk par brīdi, kad bērns sasniedzis viena gada vecumu, tad šo bērna kopšanas pabalstu nesaņēma. Tā varbūt liekas tāda, nu, mazliet paradoksāla situācija, un to šis likumprojekts paredz novērst. Tātad bērna kopšanas pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuri atgriežas darbā ātrāk par bērna viena gada vecumu, un šis bērna kopšanas pabalsts šobrīd ir 100 latu apmērā.

Jāsaka arī, ka tas ir tāds solis tajā virzienā, par ko koalīcijas partneri ir vienojušies pagājušā gada beigās, proti, diskutēt vispār par vecāku tiesībām vienlaikus strādāt un saņemt pabalstu, kas ir saistīts ar bērnu audzināšanu. Šajā gadījumā gan tas ir cita veida pabalsts no juridiskā viedokļa – vecāku pabalsts. Jo ir daudz diskutēts par to, ka jaunajiem vecākiem ir jāsaglabā sava vieta darba tirgū, ir jāsaglabā sava kompetence, kvalifikācija. Mēs zinām, ka ļoti daudz ir iespēju darboties attālināti – no mājām. Ne vienmēr cilvēkam ir jābūt uz vietas noteiktu darba laiku. Tas nozīmē, ka vecāki var, savā starpā vienojoties, kombinēt šo darba laiku: viens var iet strādāt no rīta, otrs – pēcpusdienā. Ir darbi, ko var darīt brīvdienās vai jebkurā citā iespējamā un izdevīgā laikā. Šī nepieciešamība būt klāt darbā, būt uz vietas, kļūst arvien mazāka, līdz ar to ir arvien vairāk iespēju apvienot darbu ar bērnu audzināšanu, tātad arī strādāt no mājām. Tāpēc šis ir vēl viens jautājums, par ko koalīcija ir apņēmusies diskutēt, – par iespējamību vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecāku pabalstu. Protams, šeit mums ir jāaicina arī sabiedrība būt godprātīgiem un neizmantot likumā paredzētās iespējas ļaunprātīgi, jo diemžēl tieši tie cilvēki, kuri mēģina varbūt kaut kādā veidā krāpties, apkrāpt valsti, saņemt sev lielāku labumu, ir tie, kuru dēļ daudzas labas idejas ir grūti realizējamas, jo visu laiku ir jādomā par to, ka būs kāds, kurš mēģinās to visu apiet, un par to, vai tur nav kāda iespēja to apiet.

Tā ka diskusijas par šo jautājumu tiks turpinātas, bet šodien komisijām nodotais likumprojekts, manuprāt, ir labs sākums, lai mēs varētu par to runāt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

I.Jurševska (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir liels prieks jūs šodien uzrunāt, varētu teikt, vēl pēcsvētku dienās. Saeima ir atkal uzsākusi ļoti nopietnus apgriezienus un sākusi strādāt pie ļoti nopietnu likumprojektu izskatīšanas.

Un nu man nāksies atkārtot to, ko iepriekš jau minējuši mani kolēģi. Būtībā es varētu minēt mazliet citus argumentus, bet arī mums, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, šodien tas likās ļoti būtiski – piedalīties šo jautājumu izskatīšanā un savu viedokli paust ar saviem balsojumiem, skatot gan grozījumus Civillikumā, gan arī nupat manas kolēģes pieminēto Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu, kurš attieksies uz bērna kopšanas pabalsta izmaksām. Varbūt tādēļ es arī runāšu par šiem diviem likumprojektiem – par grozījumiem Civillikumā un par bērna kopšanas pabalstu... par Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu. Par pārējiem darba kārtības jautājumiem jūs jau iepriekš informēja citi kolēģi.

Civillikums, protams, ir tieši tas likums, kas attiecas gan uz visiem nebanku kreditētājiem, gan arī uz visiem tiem cilvēkiem, kuri ir paņēmuši SMS kredītus, un tas attiecas patiešām uz visiem nelaimīgajiem, kuri ir nonākuši tādā situācijā, ka spiesti maksāt nesamērīgi augstus līgumsodus. Ir tiešām liels gandarījums, ka šodien Saeimas darba kārtībā ir šis likumprojekts, jo īpatnēja ir tā situācija, ka tieši attiecībā uz līgumsodu neierobežošanu un neregulēšanu principā Latvija... mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kur tas nav noteikts likumdošanā, un mums nav precīzi noteikta procentuāli augstākā robeža līgumsoda noteikšanai kā tādai. Un faktiski mēs šodien izdzirdējām tādas lietas, ka ir valstis, kur, piemēram, ir noteikts, ka augstākā robeža ir 5 procenti. Diskusija, par kuru šodien tika runāts arī šeit, Saeimā, ir par to, ka Latvija būtu tā valsts, kur varētu tikt noteikts, ka augstākā robeža šim līgumsodam varētu būt 10 procenti. Uzklausījuši gan Augstākās tiesas Senāta sniegtās atziņas, gan arī citu tiesu ekspertu atziņas, mēs arī uzskatām, ka šāds līgumsoda augšējais apmērs būtu uzskatāms par godīgu darījumu praksi, lai tie cilvēki, kuri savulaik ir ņēmuši kādus aizņēmumus, kredītus, arī spētu norēķināties adekvāti.

Jāsaka, ka Civillikuma grozījumi faktiski runā ne tikai par līgumsodiem. Un ir viens jautājums, kur Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja viedokli, kuru savukārt neatbalstīja koalīcija, – tas bija jautājums par galvinieku aizsardzību. Proti, runa bija par galvinieku aizsardzību no ļaunprātīgas iedzīvošanās uz galvinieku rēķina. Tātad otrs jautājums, kas saistībā ar Civillikuma grozījumiem izskanēja, faktiski bija līdzīgs jautājumam par ņemtajiem kredītiem. Tā kā galvinieks ir galvojis par parādu, viņš faktiski atbild ne tikai par galveno parādu, bet arī par visiem blakus prasījumiem, zaudējumiem un arī pat par tiesas izdevumiem. Un šajā situācijā galvinieks savā ziņā ir kreditora ķīlnieks. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien atbalstīja Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu, kur ir noteikts, ka galvinieks atbild tikai par galveno parādu, bet neatbild par blakus prasījumiem, tas ir, par pārējiem līgumsodiem, zaudējumiem un tamlīdzīgi. Mēs uzskatām, ka galvinieks tomēr ir norobežots no kreditora un parādnieka savstarpējo domstarpību noregulēšanas un faktiski viņš nekādā veidā nevar ietekmēt nekādus tā darījuma grozījumus vai papildinājumus, kurš tiek noslēgts starp kreditoru un parādnieku, un tam nav nekādas ietekmes uz parādnieku, bet ir tikai saistības. Līdz ar to mēs uzskatām, ka arī galviniekam ir jānodrošina likumiska aizsardzība.

Pārejot pie nākamā ļoti būtiskā jautājuma – pie bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības, kādu paredz grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā, arī man jāsaka ar gandarījumu, ka ir tiešām liels, liels prieks, ja tā varētu teikt, ka Saeima beidzot savā darba kārtībā šo jautājumu ir iekļāvusi un ir skatījusi, un es ceru, ka tas virzīsies arī uz priekšu, jo, kā jau nupat tika minēts, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nosaka to, ka šo bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam piešķir tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības uz šo pabalstu, nav nodarbināta. Un līdz ar to attiecībā uz pabalsta saņemšanu bērna kopšanas periodā tātad ir izveidojusies tāda nevienlīdzīga situācija: ja persona, kura ir bijusi nodarbināta, atsāk strādāt, tā zaudē tiesības uz jebkuru pabalstu – vienalga, vai tas ir maternitātes pabalsts vai vecāku pabalsts, vai bērna kopšanas pabalsts. Savukārt tā persona, kura nav atradusies darba attiecībās jeb nav strādājusi, teiksim, bērna kopšanas pabalsta laikā, gada laikā uzsākot strādāt, var turpināt saņemt vienu no šiem pabalsta veidiem – bērna kopšanas pabalstu.

Es domāju, ka visiem ir zināma situācija, kas ir Latvijā... faktiski demogrāfiskā situācija, un tas ir ļoti būtiski – domāt, kādā veidā stimulēt ģimenes laist pasaulē ne tikai pirmo bērnu, bet arī otro un trešo bērnu. Un, raugoties, kā tas notiek attīstītās Eiropas Savienības valstīs, it īpaši raugoties Skandināvijas virzienā, mēs redzam, ka tur šī likumdošana ir ļoti attīstīta tieši attiecībā uz darbalaika un bērna kopšanas laika saskaņošanu, kas samērīgos apstākļos ļauj vecākiem vienlaikus gan šo bērnu mājās pieskatīt un kopt, gan arī, izmantojot dažādas darba iespējas – gan attālinātas, gan arī klātienē –, vienlaikus arī strādāt. Un, apzinoties situāciju, ka tieši ģimenes ar bērniem mūsu valstī ir visnabadzīgākās un ir pakļautas patiešām nopietnam nabadzības riskam, šis jautājums kļūst vēl aktuālāks. Un tādēļ mēs ar lielu gandarījumu raugāmies uz to, ka šie grozījumi tiks arī faktiski akceptēti un stāsies spēkā jau samērā drīz un vecāki varēs labāk plānot gan savu darba dzīvi perspektīvā, gan arī savu ģimenes dzīvi, plānojot ģimenē ne tikai vienu bērniņu, bet arī otro un trešo.

Paldies. Un lai veiksmīga nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iespējamie grozījumi likumdošanā, lai atturētu makšķerniekus kāpt uz bīstama ledus, ir atbalstāmi, taču īstenot dzīvē tos būs sarežģīti. Grūti būs izstrādāt noteikumus, kas liegtu kāpt uz ledus konkrētā ūdenstilpē. Tas būtu jādara attiecīgās jomas speciālistiem, piemēram, ūdenstilpju apsaimniekotājiem, bet ne ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēji var izteikt savu redzējumu, viedokli, nevis izteikt ierosinājumus likumdošanai attiecībā uz to, kādos laika periodos ir bīstami kāpt uz ledus. Laika apstākļi dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras, un tāpat ledus apstākļi Latvijas novados ir ļoti atšķirīgi, tāpēc valstī nav iespējams valstiskā līmenī noteikt vienotu datumu, pēc kura atrašanās uz ledus būtu bīstama. Ledus biezums atšķiras pat vienā pilsētā vai novadā esošās ūdenstilpēs. To ietekmē daudzi un dažādi faktori – straumes, atrašanās vieta un citi. Tad būtu jāveic pētījums un jāizstrādā atsevišķi noteikumi katrai konkrētai ūdenstilpei, un kādam būtu regulāri jāseko līdzi ledus apstākļiem, jāmēra ledus biezums, lai zinātu, vai uz tā ir droši atrasties. Tas prasītu ne tikai ievērojamus finanšu resursus; nepieciešami arī speciālisti. Lai būtu speciālists kādā jomā, jāveic apmācība. Jābūt ekspertam, lai sniegtu slēdzienu. Un, lai būtu eksperts, jābūt labai izglītībai. Piekrītu, ka tiek tērēti finanšu resursi, glābjot cilvēkus, kas kāpj uz bīstama ledus, taču glābšanas darbi uz ledus ir reti, tādēļ tiem ievērojami līdzekļi tomēr netiek izlietoti.

Kūlas ugunsgrēku dzēšanai tiek tērēti daudz lielāki līdzekļi. Glābšanas darbi uz ledus salīdzinājumā ar kūlas dzēšanu no iztērēto resursu viedokļa nav salīdzināmi.

Jāsaka paldies visiem nodokļu maksātājiem par to, ka ugunsdzēsējiem ir līdzekļi, lai apkalpotu visus izsaukumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic atsevišķu kūlas ugunsgrēku uzskaiti un tam iztērētās degvielas uzskaiti. Šim mērķim degvielai, par laimi, limita nav. Nauda tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo nav iespējams prognozēt, cik naudas kūlas dzēšanai vajadzēs. Primārais: lai taupītu līdzekļus, būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu kūlas dedzināšanu. Kā pirmo soli varētu paredzēt pastiprinātas uzmanības pievēršanu teritorijām, kur nenotiek aktīva saimniekošana un veidojas kūla. Ikviena teritorija taču kādam pieder – privātpersonām, pašvaldībām, speciālajām ekonomiskajām zonām, valstij. Tikai tās netiek pienācīgi apsaimniekotas. Sodu bardzība šajā gadījumā nelīdzēs, jo nav iespējams kūlas degšanu mazināt ar teritoriju apsaimniekošanu. Tad kādai no institūcijām jāuzņemas teritorijas uzmanīšana. Risinājumi varētu būt dažādi, piemēram, videokameru uzstādīšana vai patrulēšana, vai kāds cits risinājums. Kaut vai teritorijas iežogošana, lai nepieļautu piekļūšanu tai, ja citādi problēma nav risināma.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to ir izskanējis raidījums „Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan ik ceturtdienu pēc Saeimas kārtējās sēdes.

Vēlot jauku dienu, saku jums paldies, ka klausījāties. Un visu labu!