Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2013.gada 23.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 23.maija sēdi.
Pirms izskatām darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem Saeimas sēdes darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis trīs grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā.
Pirmais ir deputāta Igora Meļņikova iesniegums, lūdzot atsaukt viņa iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 16.maijā. Līdz ar to šis jautājums šodienas sēdes darba kārtībā vairs nav balsojams.
Nākamais. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 23.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr.217/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vinetas Poriņas, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Kārļa Krēsliņa un Eināra Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputāti... Viens ir pieteicies runāt „par” likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.
Lūdzu, vārds deputātei Vinetai Poriņai!
V.Poriņa (VL-TB/LNNK).
Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu Saeimu uzticēties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopīgam darbam ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar tiesībsargu, ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar citu valsts un nevalstisko organizāciju ekspertiem. Un, tā kā labāka laika nebūs ne pēc pusgada, ne gada, ne diviem gadiem, lai šo likumprojektu nodotu komisijai, kura pie tā strādātu, es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Tā kā visi koalīcijas partneri ir izteikuši tādu vēlmi, ka mums ir jāvirzās uz vienotu izglītības sistēmu, tad es vēl jo vairāk aicinu godāto Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!
I.Vanaga (RP).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es savā runā centīšos jūs pārliecināt balsot „pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai un paskaidrošu iemeslus - kādēļ.
Un viens no iemesliem ir tāds, ka... vārdu sakot, būtība ir tāda, ka viennozīmīgi ir nepieciešams strādāt pie latviešu valodas apguves stiprināšanas. To neviens nebūt nenoliedz, bet, lai mēs to izdarītu, ir jāveic tomēr rūpīgāks darbs, proti, iesniegtie priekšlikumi pirmām kārtām būtu jāizvērtē rūpīgāk no tāda aspekta, vai tie nav pretrunā ar virkni starptautisko normatīvo aktu un arī mūsu normatīvajiem aktiem, kas ir salāgoti ar šiem starptautiskajiem dokumentiem. Tātad ir jāskatās, vai mēs nepārkāpjam Satversmi, vai mēs nepārkāpjam cilvēktiesības, vai mēs ievērojam bērnu tiesības, vai mēs ievērojam ANO konvencijas un deklarācijas par nacionālajām minoritātēm; vai mēs ar šo priekšlikumu nepārkāpsim Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, vai mēs nepārkāpsim Eiropas Pamattiesību hartas, piemēram, 22.punktu (No zāles dep. V.Poriņas un citu VL-TB/LNNK frakcijas deputātu starpsaucieni: „Nepārkāpsim!”), vai mēs ievērosim Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartu, Eiropas Padomes konvenciju par mazākumtautību aizsardzību un arī Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, un kā tas ir salāgots ar lingvistiskās daudzveidības veicināšanas tīklu, kas darbojas Eiropas mērogā. Es vēlreiz uzsveru, ka mēs... Latviešu valodas stiprināšana ir vajadzīga, bet ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā tas... vai normatīvie akti netiek pārkāpti.
Otrs punkts, kādēļ šis likumprojekts nebūtu pašlaik virzāms tālāk. Vai ir izvērtēta finansiālā ietekme? Proti, mēs ļoti labi apzināmies, ka jau pašlaik ir izstrādāts... pagājušā gada jūlijā ir izstrādātas vadlīnijas, piesaistot visas iesaistītās puses, ir paraugnolikumi, bet, lai mēs stiprinātu latviešu valodas lietošanu mazākumtautību izglītības iestādēs, tam ir vajadzīgs papildu finansējums gan mācību līdzekļu nodrošināšanai, gan pedagogu profesionālajai pilnveidei. Un būtiskākais, kam mēs gribam pievērst uzmanību: vai ar šiem priekšlikumiem, kas skar pirmsskolas izglītības iestādes, mēs esam padomājuši par bērniem? Proti, ja notiek šādu priekšlikumu samērā sasteigta virzīšana, vai beigās no tā visa cietējs nebūs bērns? Jo mēs saprotam, ka pirmsskolas izglītības iestāde būtībā ir tas pirmais līmenis, kur bērns nonāk, un viņam jau tā ir stress, nonākot jaunā vidē, jaunā situācijā. Un vai, uzliekot dažādas šīs barjeras, mēs nekaitēsim vairāk šim bērnam? Un vai mēs esam izsvēruši arī to aspektu, ka, ja, piemēram, šiem mazākumtautību pārstāvjiem bērniņi būtu jāsūta uz privātām izglītības iestādēm, lai viņi spētu bērniem nodrošināt izglītību atbilstoši šīm savām interesēm, atbilstoši savas kultūras lietu nodrošināšanai, vai visi to varēs atļauties? Jo ir jārēķinās ar to, ka ienākumu līmenis ir dažāds. Un tātad šim procesam ir jābūt daudz rūpīgāk izvērtētam.
Un gribu uzsvērt arī to, ka jau pašreiz... jau pagājušajā gadā nospraustās jaunās vadlīnijas, kas tika izstrādātas, balstoties uz Ministru prezidenta rīkojumu, un paraugprogrammas nosaka to, ka bērniem mazākumtautību izglītības... pirmsskolas izglītības iestādēs latviešu valoda ir obligāti divreiz nedēļā, bet no pieciem gadiem - katru dienu. Un tātad esošā sistēma ir izstrādāta tā, lai tiktu pielietotas bērnam vispiemērotākās metodes atbilstoši viņa vecumam. Un, ja mēs gribam kaut ko tagad mainīt, tad tas noteikti būtu rūpīgi jāizdiskutē atkal, uzsverot to, ka, lai neciestu bērni, jānoskaidro visu iesaistīto pušu viedoklis - vecāku, psihologu, pedagogu, pašvaldību, tiesībsarga, bērnu tiesību aizsardzības organizāciju un citu ekspertu viedoklis -, lai mēs šāda rakstura priekšlikumu varētu virzīt tālāk. Tāpēc būtu lūgums to neatbalstīt, bet rūpīgāk izdiskutēt...
Sēdes vadītāja. Vanagas kundze! Laiks!
I.Vanaga. ...un tad atkārtoti pie šī jautājuma strādāt.
Paldies par uzmanību. (RP frakcijas deputātu aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viena deputāte ir runājusi „par”, viena deputāte ir runājusi „pret” grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” nodošanas komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 1. Darba kārtība nav grozīta... (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Dep. G.Rusiņš un daži citi deputāti: „Nebija iespējams nobalsot!”)
Vai deputāti vēlas pārbalsot? (No zāles: „Jā!”; „Nē!”) Tad mums ir jābalso par to, vai deputāti var pārbalsot šo balsojumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas to piedāvā?!”; dep. I.Čaklais: „Es!”; dep. J.Urbanovičs: „Kas tu tāds esi?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iespēju pārbalsot iepriekšējo balsojumu! Lūdzu rezultātu!Par iespējamo pārbalsošanu: par - 37, pret - 45, atturas - nav. Jautājums netiek pārbalsots. Līdz ar to iepriekšējais balsojums paliek spēkā. Darba kārtība nav grozīta, un iesniegtais likumprojekts pāriet uz nākamo Saeimas sēdi un uz tās darba kārtību.
Līdz ar to izmaiņas darba kārtībā esam izskatījuši.
Skatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma kā jau izskatāma lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst, un līdz ar to lēmuma projekts „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem” ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.
Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Tika saņemts deputāta Aleksandra Sakovska iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu 16.maijā. Prezidijs par šo atvaļinājumu lēmumu ir pieņēmis. 16.maijs jau ir pagājis, un es jūs informēju par to, ka šāds atvaļinājums ir bijis.
Tāpat arī deputāts Jānis Lāčplēsis bija lūdzis atvaļinājumu šā gada 16.maijā. Arī par to Prezidijs ir lēmis. 16.maijs jau ir pagājis, un es jūs informēju par šāda atvaļinājuma esamību.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmais ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izskatītais likumprojekts - „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums.
Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SC).
Paldies.
Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija saņēma piecus priekšlikumus likumam „Par valsts pensijām”.
Gribu atgādināt, ka šodien ir otrais lasījums, un tas ir pēdējais, jo likumprojekts bija pieņemts kā steidzams.
1.priekšlikums ir no labklājības ministres Ilzes Viņķeles. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir iekļauts 4.priekšlikumā, daļēji atbalstot to.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Labklājības ministre iesniedza arī 3.priekšlikumu. Komisija to atbalstīja un iekļāva 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Un nu ir galvenais, par ko mēs visu laiku runājam. Tas ir 4.priekšlikums, kas saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas.
Es nešaubos, ka katrs deputāts izlasīja redakciju un saprot, par ko ir runa, bet es gribu atgādināt tīri tehniskas lietas. Neskatoties uz to, ka likumprojekts šodien būs pieņemts, es ceru, un Valsts prezidents to izsludinās... Skatoties pēc 5.priekšlikuma, par kuru pozitīvi nobalsoja arī komisijā, likums stāsies spēkā 1.janvārī, taču cilvēkiem to daļu pensijas, kura bija ieturēta, pēc šī likuma stāšanās spēkā reāli būs tiesības saņemt tikai pēc 1.maija.
Es zinu, ka šis likums attieksies uz aptuveni 500 tūkstošiem klientu un ka mums kā deputātiem būs problēma, jo pie mums vērsīsies mūsu vēlētāji, cilvēki, kuri ir šā likuma objekts, ar lūgumu paskaidrot, kāpēc likums stājas spēkā. Mēs izlabojam kļūdas, bet fiziski tas pārrēķins nenotiek, un tik un tā viņiem gan piešķir, bet turpina izmaksāt vecā apjoma pensiju.
Kā mums paskaidroja aģentūras pārstāvji... un arī Labklājības ministrija mūs brīdināja, ka sakarā ar to, ka visa sistēma pāriet uz eiro un cilvēkiem, strādājot ar programmatūru, vajag laiku... Viņi lūdza, lai pusgadu mēs dodam viņiem iespēju pārstrādāt programmatūru un pēc tam vēl trīs mēnešus, lai ieviestu šos labojumus.
Sakarā ar to tikai pēc 1.maija pensionāri ar invaliditāti, kuriem ir piešķirta vecuma pensija, reāli saņems to pielikumu, bet neviens santīms nebūs zaudēts: par visu to iepriekšējo periodu - par 2012., 2013. un 2014.gadu - viņi saņems pilnā apjomā.
Es ļoti atvainojos gan no Sociālo un darba lietu komisijas, gan no Labklājības ministrijas puses par to, ka mēs nevaram ātrāk atgriezt šo naudu. Bet, ja mēs skatāmies uz to problēmu statistiski... vai apdraudēt miljonu izmaksu... nu, cik daudz klientu ir aģentūrai... vai pārcelt šo izmaksu vēlāk... Mēs nolēmām atbalstīt un neriskēt ar izmaksu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. 5. ir labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”.
Likumprojektam tika saņemts viens priekšlikums. Aizsardzības ministra vārdā to iesniedzis iekšlietu ministrs Kozlovskis, un minētais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts vienbalsīgi. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Likumprojektam tika saņemti un komisijā izskatīti divi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir ticis atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir ticis atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts vienbalsīgi.
Nākamais ir likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2289 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”. Ārlietu komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu. Tas bija tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums, un to apstiprināja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Pirmajam vārds deputātam Dāvim Staltam.
D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Vai mēs tiešām visi zinām, par ko taisāmies šodien balsot? (No zāles: „Jā! Jā!”)
Sēdes vadītāja. Mēs šobrīd runājam par 1.priekšlikumu. Arī jūs varat runāt par 1.priekšlikumu.
D.Stalts. Paldies, Lībiņas-Egneres kundze! Bet es gribētu paskaidrot, ka, iepazīstoties gan ar informāciju, kas bija pieejama presē pēc Ārlietu komisijas sēdes, uz kuru bija uzaicināts arī Krievijas vēstnieks, gan ar šo vienošanos starp Latviju un Krieviju... Tas liek man uzdot daudzus jautājumus, uz kuriem es neguvu atbildes nedz Saeimas mājaslapā, nedz arī jautājot privāti kādiem deputātiem. Un pamatā jautājums ir tāds: kāda ir ekonomiskā pamatotība šai maiņai?
Sēdes vadītāja. Stalta kungs! Es jums atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli otrajā lasījumā mēs varam debatēt par konkrētiem priekšlikumiem. Un priekšlikums skan šādi: „Aizstāt vārdu „laikrakstā” ar vārdiem „oficiālajā izdevumā”.”
D.Stalts. Jā. Bet tieši konkrētais priekšlikums un konkrētais likumprojekts ir saistīts ar to, ka mēs apstiprinām šo vienošanos Saeimā. Un, ja mēs to apstiprinām otrajā, galīgajā, lasījumā, tad mums būs saviem vēlētājiem jāatbild, kāpēc mēs to esam darījuši. Ja mēs nevaram pamatot ekonomisko apsvērumu šai maiņai, kas Latvijas pusei ir neizdevīga, tad, manuprāt, tas ir vairāk nekā nepareizi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais runās deputāts Jānis Dombrava. Aicinu debatēt par 1.priekšlikumu.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Tā kā šis likumprojekts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kas arī satur šo priekšlikumu... (Zālē frakcijas VL-TB/LNNK deputāti smejas.)
Sēdes vadītāja. ...Oficiālajā izdevumā...
J.Dombrava. ...tad ir svarīgi, kas ir teikts šī publicētā materiāla saturā. Un te nu es pievienojos Dāvja Stalta bažām... respektīvi, ka šī apmaiņa notiek starp 600 kvadrātmetru lielu īpašumu... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Sodīt par pārkāpumu! Izraidīt!”) ārpus Latvijas, bet vairāk nekā 20 hektāri tiek atdoti no Latvijas teritorijas Rīgas jūrmalā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tā ir necieņa pret parlamentu!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Lēmums jāpieņem balsojot. Balsosim par 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
O.Ē.Kalniņš. Šeit es varu tikai piebilst, ka Ārlietu komisija tikās gan ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, gan ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, un abi apstiprināja, ka šis ir likumprojekts, kas Latvijai ļoti izdevīgs. Nekādi iebildumi Ārlietu komisijā netika izvirzīti, un ar lielu pārsvaru likumprojekts tika arī atbalstīts. Es gribu arī pateikt: kaut gan tas nav iekļauts likumā, vienlaikus Krievija ir solījusi samazināt nomas maksu Latvijas konsulātam Sanktpēterburgā. Un tas pirms divām nedēļām ir arī noticis.
Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Mēs varam balsot tikai par priekšlikumiem, Stalta kungs! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - 3. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.351/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijā 2000.gadā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Un uz trešo lasījumu ir saņemti 28 priekšlikumi.
1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka cilvēkam, kuram ir dzirdes, redzes vai runas traucējumi, ir līdzīgas tiesības uz tulkojumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 9. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Judins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā lietot vārdu „apcietinātais”. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 22. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 24. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 27. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. Un pēdējais ir 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.537/Lp11).
Minētais likumprojekts tāpat kā nākamais darba kārtības punkts, proti, likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas...
Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu zālē!
G.Bērziņš. ...1937.gada Cilvillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā.
Trešajam lasījumam Juridiskā komisija bija saņēmusi trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tika izstrādāts, diskutējot ar vairākiem civiltiesību ekspertiem un panākot vienotu viedokli par to, ka jēdziens „publisks pasūtītājs” visprecīzāk atbilstu attiecīgās direktīvas pārņemšanai un ietveršanai tieši Civillikumā. Juridiskā komisija tātad šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas ir saistīts ar šo jēdzienu „publiskais pasūtītājs”.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts vienbalsīgi trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Paldies.
Juridiskā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Kā jau sacīju, minētais likumprojekts ir saistīts ar iepriekš apstiprinātajiem grozījumiem Civillikumā. Un šis priekšlikums ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas aizstāj vārdus „iepriekš novērtētie zaudējumi” ar vārdiem „parādu atgūšanas izmaksas”. Faktiski šā grozījuma mērķis šajā gadījumā bija tāds - neradīt Civillikumā jaunu jēdzienu, jo tiešām tas, par ko tiek runāts direktīvā, ir tieši parādu atgūšanas izmaksas.
Juridiskajā komisijā minētais priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts vienbalsīgi trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 14 priekšlikumus. Daļa šo priekšlikumu ir saistīta arī ar turpmāk skatāmajiem grozījumiem gan Notariāta likumā, gan Bāriņtiesu likumā.
1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka bezstrīdus piespiedu izpildīšanai nav pakļautas saistības, kas ir vērstas pret pašvaldību īpašumu. Juridiskās komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 4.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šeit sniegšu nelielu komentāru.
Juridiskajā komisijā bija diezgan plaša diskusija par jautājumu, kas ir saistīts ar bezmaksas piekļuvi publiskajiem reģistriem. Ņemot vērā to, ka tiesu izpildītājam lielu darba apjomu sastāda tieši piedziņas valsts labā, kā arī to, ka Juridiskajā komisijā guva atbalstu priekšlikumi grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā, Juridiskā komisija nolēma dot tiesības spriedumu un citu nolēmumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju valsts iestādēs zvērinātajiem tiesu izpildītājiem iegūt bez maksas. Tātad šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts jau pieņemtajā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 8.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Tāpat arī 10.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 11.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz likumprojekta attiecīgo normu spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 12.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 13.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 14.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar spēkā stāšanās datuma noteikšanu. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi arī izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””.
Likumprojekta trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.
Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts vienbalsīgi trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Paldies.
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau es minēju iepriekšējā uzstāšanās reizē, gan likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, gan likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” ir daļēji saistīti ar nupat apstiprinātajiem atsevišķiem grozījumiem Civilprocesa likumā.
Juridiskā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus grozījumiem Bāriņtiesu likumā. Šie priekšlikumi ir izskatīti.
1.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums, kas saistīts ar spēkā stāšanās laiku un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un arī 3.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir saistīts ar spēkā stāšanās laiku un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Paldies.
Juridiskā komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.
1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar to, kādas ziņas norādāmas pilnvaru reģistrā. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz to, ka pilnvaru reģistrā norāda... ietver arī nākotnes pilnvarojumu. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Paldies.
5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas bija saistīts ar iepriekš apstiprinātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredz, ka piespiedu saistību izpildīšanas gadījumā nevar vērst piedziņu uz pašvaldības īpašumu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Arī 10. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Arī par šo priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 17. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar atsevišķu normu spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar piedāvātā likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt grozījumus Notariāta likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.
Iesniegti trīs priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
K.Olšteins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (SC).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2270.
Atbildīgā komisija 14.maijā izskatīja minēto likumprojektu.
Galvenā doma ir direktīvas pārņemšana un papildpantu ielikšana, kur runa ir par to, ka tiks veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Minēto likumprojektu komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Tātad ir saņemts priekšlikums par termiņu noteikt šā gada 6.jūniju. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2013.gada 6.jūnijs.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SC).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” izstrādāts, lai varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, un paredz turpmākās rīcības. Ir runa par tiesību subjekta reģistrācijas apliecības izsniegšanu tikai pēc tā rakstveida pieprasījuma un arī par atteikšanos no komersanta filiāles reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā un iesniegšanas institūcijās.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu savā sēdē, ir atbalstījusi to un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņam otrajam lasījumam.
J.Tutins. Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija aicina iesniegt līdz 21.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 21.jūnijs.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.
J.Dūklavs (ZZS).
Sveicināti, kolēģi! Nedaudz par lauksaimniecību. Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Tātad šā likumprojekta mērķis ir sakārtot substrātu jautājumu, jo, kā izrādās, ir parādījušās jaunas, jaukas tendences - mēslošanas līdzekļus ievest ar kodu „substrāti”. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam.
Komisijas vārdā aicinu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dūklavs. Paldies.
Redzu, ka skaidrība par substrātiem ir liela, tāpēc gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz 6.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2013.gada 6.jūnijs.
Nākamais likumprojekts - „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SC).
Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar jau iepriekš nobalsotajiem grozījumiem Komerclikumā, un arī šis likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” ir izstrādāts, lai varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tas paredz arī turpmāko rīcību par tiesību subjekta reģistrācijas apliecības izsniegšanu tikai pēc tā rakstveida pieprasījuma, kā arī atteikšanos no komersanta filiāles reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā un iesniegšanas institūcijās.
Komisija ir izskatījusi likumprojektu savā sēdē un aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Tutins. Komisija piedāvāja iesniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam līdz 21.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 21.jūnijs.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.
A.Buiķis (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šis ir pirms 11 gadiem pieņemts likums, kurā labojumi bija 2007.gadā. Mēs likumprojektu izskatījām pirmajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija nesaņēma nekādus priekšlikumus otrajam lasījumam, tāpēc es komisijas vārdā lūdzu jūs balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Buiķis. Komisijas priekšlikums - šā gada 31.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 31.maijs.
A.Buiķis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts - „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.
G.Igaunis (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie deputāti! Skatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums. Saņemts viens priekšlikums. Priekšlikums ir par likumprojekta stāšanos spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.
Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikumu deputāti atbalsta. Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Igaunis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 30.maijs.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.2116. Likumprojekts „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu”.
2008.gadā Lisabonas līguma ratifikācijas procesā Īrija pieprasīja papildu skaidrojumus par to, vai šis līgums atbilst Īrijas konstitūcijai nodokļu jomā un aizsardzības politikā. Šis protokols tika sagatavots 2009.gadā, lai izklāstītu lietas būtību. Principā tas deklaratīvi apstiprina nacionālās kompetences, kuras attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet Īrijai bija īpaši svarīgi to noskaidrot šādā protokolā.
Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad, ja komisija ierosina to atzīt par steidzamu, tad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts vienbalsīgi.
O.Ē.Kalniņš. Komisija likumprojektu izskatīja un apstiprināja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
O.Ē.Kalniņš. Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu šodien likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Līdz ar to mums šodien likumprojekts ir, iespējams, jāpieņem arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies, ka bažas ir novērstas!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais likumprojekts - „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, otrais lasījums.
Juridiskā komisija ir saņēmusi divus Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Agešins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Agešins. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas, proti, 2013.gada 28.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.maijs.
V.Agešins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Rasma Kārkliņa.
R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” ir krietni sarežģīts, bet gan komisija, gan darba grupa ir strādājusi ļoti intensīvi, un rezultātā mums ir 16 priekšlikumi. Saturs ir tāds, ka jautājumus varētu sadalīt trīs daļās.
Pirmā grupa - kā rīkoties ar bezmantinieka mantu, un tur vadošā komisija ir Juridiskā komisija, kur mēs esam tikai atbalsta komisija un visumā sekojam Juridiskās komisijas priekšlikumiem, kas vēl būs papildināti uz trešo lasījumu.
Otrā jautājumu grupa saistīta ar kārtību, kā atvasinātas publiskas personas vai valsts var izsolīt kādus īpašumus. Un tur ir runa par dažādām procedūrām, ko mēs rūpīgi konkretizējām.
Trešais jautājumu loks ir par to, kāda būtu rīcība tādos gadījumos, kad kādu valstij piederošu nekustamo mantu valsts ir nodevusi kādai citai publiskai personai... valsts ir nodevusi kādai atvasinātai publiskai personai bez atlīdzības noteiktas funkcijas veikšanai. Tātad - ko darīt, ja šo funkciju grib turpināt, bet citādā veidā.
Un tagad par priekšlikumiem.
1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 3. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R.Kārkliņa. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. Un beidzot 16. - arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Kārkliņa. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts atbalstīts vienbalsīgi.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Kārkliņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam - 28.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr.217/Lp11) otrajam lasījumam”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Cienītie kolēģi! Pie šī likuma pilnveides strādā Kultūras ministrijas izveidota darba grupa, un šai grupai variantu izstrādei būtu nepieciešams papildu laiks, lai mūsu izvērtējumam varētu nodot pēc iespējas pilnīgu likumprojektu. Tādēļ es komisijas vārdā lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 28.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr.217/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts vienbalsīgi.
Un visbeidzot pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.
I.Bišofa (RP).
Augsti godājamie Saeimas deputāti! Sociālo un darba lietu komisija vairākās savās sēdēs ir skatījusi likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Tika izveidota darba grupa, kura analizēja gan iesniegtos grozījumus, gan piemiņas zīmes izveides iespējas. Darba gaitā tika uzklausīti un apkopoti ministriju viedokļi, kā arī biedrības „Latvijas savienība „Černobiļa”” dalībnieku vērtējumi.
Apkopojusi visu informāciju, Sociālo un darba lietu komisija nolēma virzīt apstiprināšanai Saeimā lēmuma projektu „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem”, kurā Saeimai ir dota iespēja nolemt... uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.decembrim izvērtēt nepieciešamību un rast iespēju nodibināt apbalvojumu, lai godinātu personas, kuras pašaizliedzīgi veica glābšanas darbus Černobiļas atomelektrostacijas...
Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu zālē! Cieņu pret runātāju!
I.Bišofa. ...avārijas seku likvidēšanā.
Šis lēmums ir nepieciešams, jo piemiņas zīmes izveidei ir jāizstrādā nolikums par tās piešķiršanas kārtību un piemiņas zīmes makets; vajag veikt visus nepieciešamos aprēķinus un apstiprināt, vai tas ir valsts apbalvojums, vai tas ir Ministru kabineta apbalvojums vai Iekšlietu ministrijas apbalvojums, kā to paredzēja likumprojekta... likuma grozījumu iesniedzēji. Iekšlietu ministrijas speciālisti apstiprināja savu gatavību izstrādāt vajadzīgo dokumentāciju par piemiņas zīmes izveidi.
Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts vienbalsīgi.
Līdz ar to visi Saeimas 23.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemti... bija iesniegti seši deputātu jautājumi ministriem. Uz visiem ir saņemtas atbildes. Par vienu jautājumu iesniedzēji... Tātad rakstiskā atbilde uz jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim deputātus apmierina. Citi ministri, tātad finanšu ministrs Vilks, labklājības ministre Viņķele un ekonomikas ministrs Pavļuts, šodien nevarēja ierasties. Līdz ar to šī atbilžu sniegšanas sēde, kas bija paredzēta mutvārdu atbildēm, ir pārcelta uz nākamo ceturtdienu - 30.maiju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cikos?”) Atbilžu sniegšanas sēdes notiek ceturtdienās pulksten 17.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies!”)
Vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamie kolēģi! Šodien būs Pieprasījumu komisijas izbraukuma sēde. Mēs apmeklēsim Ķemeru viesnīcu, pēc tam Jaunķemeru kūrorta rehabilitācijas centru. Ar kūrortu nozares atjaunošanas karogu pulksten 13.00 ar autobusu izbrauksim no Saeimas pagalma. Aicinu pievienoties arī citus deputātus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Jānis Klaužs, Jānis Reirs, Vladimirs Reskājs, Dmitrijs Rodionovs, Jānis Vucāns un Valdis Zatlers... Valdis Zatlers ir zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 23.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2013. gada 23. maijā
Datums: 23.05.2013 09:08:50 bal001
Par - 35, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (670/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 23.05.2013 09:09:46 bal002
Par - 37, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Datums: 23.05.2013 09:16:02 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (639/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.05.2013 09:17:19 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (626/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.05.2013 09:18:31 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (628/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.05.2013 09:21:54 bal006
Par - 79, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem (256/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:23:14 bal007
Par - 71, pret - 11, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem (256/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:25:26 bal008
Par - 27, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (351/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:27:56 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (351/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:30:22 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (537/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:32:02 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (538/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:35:50 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (331/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:37:06 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (553/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:38:45 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (330/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:40:18 bal015
Par - 33, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:41:06 bal016
Par - 29, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:41:45 bal017
Par - 29, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:42:13 bal018
Par - 28, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:43:53 bal019
Par - 59, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:45:06 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (532/Lp11), 3.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:46:19 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (630/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:47:45 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:49:09 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (642/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:50:45 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (636/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:52:01 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (598/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:53:38 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (593/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:55:26 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu (625/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:55:57 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu (625/Lp11), 1.lasījums
Datums: 23.05.2013 09:56:47 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu (625/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.05.2013 09:58:08 bal030
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (594/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 10:02:23 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (154/Lp11), 2.lasījums
Datums: 23.05.2013 10:04:02 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr.217/Lp11) otrajam lasījumam (392/Lm11)
Datums: 23.05.2013 10:06:46 bal033
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem (389/Lm11)
Frakciju viedokļi
2013.gada 23.maijā
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajai šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!
I.Vanaga (RP).
Sveicināti, visi radioklausītāji! Es šodien vēlos paust Reformu partijas frakcijas viedokli jautājumā, kas skar Saeimas deputātu piedāvātos grozījumus Izglītības likumā. Un, proti, es vēlos arī jau pašā sākumā pateikt to, ka Reformu partija viennozīmīgi iestājas par to, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības iestādēs un arī nākamajos izglītības līmeņos ir jāstiprina, bet mēs šodien neatbalstījām šos piedāvātos grozījumus, un es paskaidrošu, kādu apsvērumu dēļ.
Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka izglītības iestādēm ir tiesības īstenot šīs mazākumtautību izglītības programmas arī pirmsskolas izglītības iestādēs jeb bērnudārzos, un to ir noteikusi Saeima. Izglītības likuma 41.pants nosaka, ka mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. Un savukārt Izglītības likuma 57.pants nosaka, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā izglītojamais iegūs izglītību. Un tas, kādā valodā tiek nodrošinātas šīs apmācības... Ir jāņem vērā arī vēsturiskie aspekti, ir jāņem vērā arī pilsētā un novadā dzīvojošo iedzīvotāju nacionālais sastāvs.
Pašlaik attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmas apguvi ir paredzēts, ka bērnudārzos sākotnēji latviešu valodas nodarbības ir obligāti divas reizes nedēļā rotaļu veidā, bet savukārt vēlākajos posmos – no piecu gadu vecuma – ir obligāti katru dienu.
Un te mēs tātad vēršam uzmanību uz to, ka šo priekšlikumu tālāka virzīšana būtu lietderīgāka tad, ja mēs tiešām rūpīgāk visi kopā izvērtētu, vai mēs līdz ar šādu priekšlikumu akceptēšanu nepārkāpjam gan mūsu vietējos normatīvos aktus, kas ir salāgoti ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem... Vai mēs nepārkāpsim kaut vai, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ANO konvenciju un deklarāciju saistības par nacionālajām minoritātēm, vai mēs nepārkāpsim Eiropas Pamattiesību hartu, un vai mēs nepārkāpsim Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju un virkni citu dokumentu? Vai mums tātad līdz ar to nedraudētu tiesvedības darbi?
Otrs aspekts, kā dēļ mēs nevarējām šodien atbalstīt šos piedāvātos grozījumus, ir tas, ka šādiem grozījumiem noteikti ir finansiāla ietekme, jo, proti, tad ir jānodrošina atbilstoši mācību līdzekļi, attiecīga pedagogu profesionālā pilnveide ir nepieciešama. Taču netika šī finansiālā ietekme pietiekami izvērtēta, lai pilnībā varētu nodrošināt izglītību latviešu valodā mazākumtautību pārstāvjiem. Mūsu ierosinājums ir šādu priekšlikumu rūpīgāk izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm, jo pagājušā gada jūlijā stājās spēkā jaunās vadlīnijas, kas nosaka, kā ir jāapgūst šī... Tātad īpaši atkal latviešu valodas apgūšana tika stiprināta šajās vadlīnijās, un attiecīga materiālā bāze tika nodrošināta, un pedagogi tika sagatavoti. Tāpēc te būtu vajadzīgs šo jautājumu izdiskutēt ar vecākiem, pedagogiem, psihologiem, pašvaldībām, tiesībsargu, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un citiem ekspertiem.
Un pēdējais, ko es gribu pateikt, – ka šeit pie šādu priekšlikumu virzīšanas, ņemot vērā arī jau iepriekš teikto, būtu tiešām jāizvērtē, vai mēs nenodarām savā ziņā arī kaitējumu bērniem. Mēs, protams, visi zinām, ka viņi ir ļoti elastīgi un ātri iekļaujas izglītības procesos, bet ne visi bērniņi ir tam gatavi un zina labi savu dzimto valodu, jau ejot uz dārziņu. Un jāsaprot: ja mums nav sagatavots pedagogs, kas var ar viņiem strādāt ļoti labi, vai atkal mēs viņiem neradīsim lieku stresu, jo viņi ir pirmo reizi no ģimenes devušies izglītības gaitās? Pašreiz pielietotās metodes, metodika ir ļoti pielāgota atbilstoši bērniņu vecumposmiem.
Un tātad šie ir tie būtiskākie iemesli, kuru dēļ mēs šodien neatbalstījām šos priekšlikumus, bet – es vēlreiz uzsveru! – mēs esam ar mieru pie tiem strādāt daudz rūpīgāk un stiprināt latviešu valodas apguvi mazākumtautību pārstāvjiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Vanagai no Reformu partijas frakcijas.
Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas viedokli par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Un man ir labas ziņas. Invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri pāriet uz vecuma pensijām, atjaunos piemaksas par darba stāža gadiem. Par to liecina fakts, ka šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika atbalstīts „Saskaņas Centra” iniciētais likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Tas nozīmē, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija sarežģītās sarunās ir panākusi, ka tiks novērsta netaisnība attiecībā uz invaliditātes pensiju saņēmējiem, kam tagad obligātā kārtā jāpāriet uz vecuma pensiju. Likumprojekts paredz, ka šai pensionāru kategorijai tiks atjaunotas piemaksas par darba stāža gadiem. Ir zināms, ka no 2012.gada 1.janvāra tika atceltas piemaksas – 70 santīmi par gadu – par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Cilvēki, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas saņēma invaliditātes pensiju, tādējādi zaudē daļu ienākumu. Piemēram, pensija cilvēkam bija 150 latu mēnesī, un, sasniegušu 62 gadu vecumu, šo cilvēku obligātā kārtā pārceļ uz vecuma pensiju, un tā jau tiek rēķināta pēc jauniem noteikumiem, tas ir, piemaksas par stāžu nav. Tagadējā vecuma pensija ir 130 latu mēnesī. „Saskaņas Centrs” iestājas par to, lai šāda netaisnība tiktu novērsta, un uzskata, ka valstij ir jāsaglabā invalīdiem, kuri dodas vecuma pensijā, sociālās garantijas iepriekšējā apjomā.
„Saskaņas Centra” pozīcijai piekrīt arī atbildīgā Saeimas komisija –Sociālo un darba lietu komisija –, un tāpēc likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtā. Savukārt Labklājības ministrija ir atzinusi, ka, darba stāža piemaksu atņemot, 2012.gadā vien mazākus ienākumus ir saņēmuši apmēram 2000 vecu cilvēku, kas cieš no dažādām smagām slimībām. Savukārt 2013.gadā no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju pāriet vairāk nekā 3000 cilvēku. Šajā situācijā valsts atņem cilvēkiem, kuriem jau tā klājas ļoti grūti, daļu no garantētajiem ienākumiem. Bet ilgstošu sarunu rezultātā mums izdevies... izdevās pārliecināt valdošo vairākumu atbalstīt mūsu priekšlikumu – iekļaut likumā „Par valsts pensijām” normu, kas ļauj saglabāt piemaksas par darba stāža gadiem tiem pensionāriem, kuri iepriekš saņēma invaliditātes pensiju, bet tagad pāriet uz vecuma pensiju. Vidējais darba stāžs, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, invaliditātes pensiju saņēmējiem 2012.gadā bija 22 gadi, bet tiem, kas pāries uz vecuma pensiju 2013.gadā, – 21 gads. Piemaksa par 20 darba stāža gadiem vienam cilvēkam ir 14 lati mēnesī.
Nobeigumā piebildīšu, ka likums stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī, un es ļoti ceru, ka šis lēmums būs sākums sociālās politikas uzlabošanai un valsts sociālo garantiju atjaunošanai vismaz pirmskrīzes līmenī.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Jā, paldies.
Klausītāji! Par to, ka mēs visi šodien varējām vienoties, ka invalīdiem pensionāriem ir jāsaglabā piemaksa, mums ir jāpateicas tam faktam, ka ekonomiskā krīze valstī ir pārvarēta. Tagad dabū atpakaļ naudu tie cilvēki, kas ir visvairāk cietuši. Mēs, VIENOTĪBA, ļoti to atbalstījām un arī balsojām par to. Latvijai tagad ir pamats izaugsmei un arī lielākai labklājībai.
Es gribu pateikt savas domas arī par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Principā es piekrītu tam, ko teica Reformu partijas pārstāve, bet skaidrs, ka latviešu valodas situācija bērnudārzos Rīgā nav apmierinoša, un tāpēc VIENOTĪBA tomēr balsoja „par”, kaut apzinājās tās problēmas, par kurām Vanagas kundze runāja.
Tas tiešām ir jādara – latviešu valoda ir jāstiprina pakāpeniski. Tā ir kompleksa pieeja. Nevaram situāciju atstāt tādu, kāda tā tagad ir, jo jābūt tā, kā, piemēram, dažās pašvaldībās Latvijā, piemēram, Jelgavā, kur mazākumtautības bērnudārzos puse laika tiek... puse nodarbību notiek latviešu valodā. Apmēram puse uz pusi! Un to mēs gribētu redzēt arī Rīgā. Un, atbalstot šo priekšlikumu, mēs būtu varējuši nākamajā lasījumā pie tā strādāt. Tagad mazliet tas tiek atlikts uz vēlāku laiku, bet katrā ziņā mēs tā atrodam kopīgu... kopsaucēju gan ar Reformu partiju, gan ar otro partneri – „Visu Latvijai!”.
Pievēršu uzmanību arī tam, ka mūsu deputāti nesen viesojās mazākumtautības skolā – krievu vidusskolā, un atklājām, ka mēs nevarējām ar viņiem sarunāties latviski. Un tā ir vidusskola, kur nu jau vajadzētu latviešu valodu zināt! Tāpēc šis ir ļoti aktuāls jautājums, un pie šī jautājuma par bērnudārziem, ka tur vajag pastiprināt latviešu valodu, mēs noteikti atgriezīsimies rudens sesijā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.
„Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!
A.Barča (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien nedaudz pieskarties jautājumiem, kas, protams, skar sociālās lietas.
Mans kolēģis Agešina kungs jau centās ļoti plaši izstāstīt par grozījumu likumā „Par valsts pensijām”. Vēlos piebilst tikai vēl dažas lietas, kur būs jābūt ļoti uzmanīgiem cilvēkiem, kuri no invaliditātes pensijas pāriet uz... vai kuriem, pareizāk sakot, tiek piešķirta valsts vecuma pensija.
Šī norma par darba stāža noteikto ieguvumu – tiem 70 santīmiem par vienu tā darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim... Tā tiek saglabāta uz invaliditātes laiku, un tādēļ es aicinu cilvēkus jau šodien palūkoties savā VDEĀK izziņā un izlasīt, kas tur ir rakstīts. Ja ir noteikts, ka invaliditāte ir beztermiņa, tas ir, uz mūžu, tad ar pensiju viss ir kārtībā. Tad nevajag satraukties. Bet, ja invaliditāte ir noteikta uz laiku, tad ir jāievēro, ka jāvēršas pie ģimenes ārsta savlaicīgi un jādodas ar dokumentiem uz VDEĀK un šī invaliditāte ir jāpagarina, citādi var pienākt tāds nepatīkams brīdis, ka it kā gaidīs pensiju, kura būs lielāka, bet diemžēl tā tāda nebūs, jo beidzies invaliditātes termiņš.
Un ir vēl viena lieta, par ko man ir jāinformē jūs, – ka izmaksa par attiecīgo periodu, kas būs aprēķināta... nu, kā nu kuram, kurā brīdī kurš aizgāja pensijā, bet par visu periodu no 2012.gada līdz 2014.gada aprīlim šo naudiņu saņemsiet 2014.gada maijā. Un tādēļ – un tikai tādēļ! –, ka mēs izprotam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekus, kuriem ļoti, ļoti liels darbs būs jāiegulda, lai visas pensijas un visus pabalstus konvertētu eiro... Un satraukums ir par to, ka tādā gadījumā mēs nepaspēsim vai arī nevarēsim visiem precīzi katru mēnesi izmaksāt pensijas un pabalstus. Protams, to neviens negrib.
Godātie radioklausītāji! Šodien Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam. Un uzdevums, lūk, kāds: par apbalvojuma nodibināšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Izskatījām likumprojektu, ko deputāti iesniedza, un tas tika nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Ļoti daudz diskutējot ar ministriju pārstāvjiem, ar černobiliešu nevalstisko organizāciju, mēs nonācām pie secinājuma, ka neko likumā mēs nevaram ierakstīt, bet vienīgi jādod uzdevums Ministru kabinetam, un tad tiek izlemts, vai tas būs valsts vai resora apbalvojums. Un tādēļ Saeima – manuprāt, ļoti labi tas ir! – vienprātīgi, ar 87 deputātu balsīm, nevienam nebalsojot „pret” un nevienam neatturoties, šādu uzdevumu Ministru kabinetam deva.
Un pēdējais, ko vēlos teikt. Šodien ZZS frakcija – un es tajā skaitā – sagatavojām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Tas ir jautājumā par indeksāciju ar 2013.gada, tas ir, šā gada, oktobri. Mūsu likumprojektā ir skaidri un gaiši redzams, ka mēs aicinām arī pārējos kolēģus... Nākošajā ceturtdienā notiks nodošana komisijai. Tātad ir runa par valsts vecuma pensijām, invaliditātes pensijām un apgādnieka zaudējuma pensijām, jo ļoti nopietni mēs uztveram to, ka Latvijas Pensionāru federācija organizēja akciju par pensiju indeksācijas atsākšanu. Latvijas Pensionāru federācijas vēstules bija parakstījuši 106 004 iesniedzēji. Komisijas sēdē mēs nolēmām un aicinājām Labklājības ministriju izstrādāt priekšlikumus līdz šī gada 1.augustam, bet likumprojekts steidzami tika sagatavots, noklausoties vakardien labklājības ministres viedokli, kur skaidri un gaiši tika pausts, ka pilnīgi iespējams, ka indeksācija nevarēs notikt, jo, redziet, Liepājā... iespējams, „Liepājas metalurgā” būs ļoti lielas problēmas, un tā tālāk.
Es esmu deputāte no Liepājas, un es šodien ticu un ceru, ka saistībā ar „Liepājas metalurgu” jautājumi nokārtosies, ka lielākie akcionāri pārdomās savu dzīvi un nonāks pie nopietna secinājuma līdz 31.maijam, kā Ministru kabinetā tas ir lemts. Bet jautājums par naudu, kura ir paredzēta pensiju indeksācijai un – sliktākajā gadījumā – bezdarbnieku pabalsta izmaksai, ir sociālās apdrošināšanas budžeta jautājums. Un te nu valsts atbalsts „Liepājas metalurgam” no valsts pamatbudžeta nebūtu saistāms ar pensiju indeksāciju.
Tādēļ, lūk, likumprojekts ir iesniegts. Likumprojektu es esmu pārrunājusi ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņa kungu.
Saku jums paldies par uzmanību un novēlu mierīgu un jauku nedēļas nogali.
Paldies!
Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
„Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!
V.Poriņa (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie klausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā bija Nacionālās apvienības iesniegtie grozījumi Izglītības likumā, un es savu uzmanību un vērību, šīsdienas sarunā stāstot par frakcijas viedokli, veltīšu tieši šiem grozījumiem.
Es vēlos jums, cienījamie klausītāji, teikt savu viedokli ne tikai kā Saeimas deputāte un filoloģijas zinātņu doktore, bet arī kā daudzbērnu mamma, kuras jaunākie bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kurā mācās kopā dažādu tautu bērni un kur pārsvarā visas nodarbības notiek latviešu valodā.
Tātad Saeimas šīsdienas sēdē es aicināju Saeimu uzticēties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopīgajam darbam sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar tiesībsargu, ar daudzām citām valsts un nevalstiskajām institūcijām, un, lai aizsāktu darbu pie šī jautājuma, kas būtu grozījumi Izglītības likumā, es aicināju Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu... tikai nodošanu komisijām. Jo kā nekā visi koalīcijas partneri – un arī reizēm viens no opozīcijas partneriem – ir apgalvojuši, ka viņi ir par latviskas Latvijas veidošanu. Es domāju, tieši no opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības, kura diemžēl šo nodošanu komisijām... Izņemot Kārli Seržantu, kurš nobalsoja „par”, visi pārējie diemžēl, ieskaitot arī Reformu partiju, nobalsoja „pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai. Motivācija, kāpēc šis likumprojekts būtu jānodod Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ir tāda: lai mēs beidzot sāktu virzību uz vienotu izglītības sistēmu, lai mēs sekmētu to, ka mūsu mazuļi, visu tautību ģimeņu mazuļi, uzaugtu kopā, respektējot cits cita dzimto valodu, saprotams, un kultūru, un identitāti. Lai viņi uzaugtu kopā latviskā vidē un lai viņi dzīvotu un veidotu eiropeisku nākotnes Latviju. Diemžēl Saeima šodien... „par” nobalsoja tikai Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un partneri no Olšteina grupas, un arī Kārlis Seržants, tomēr „pret” bija 45 balsis, atturējās Uldis Augulis, un daži nebalsoja.
Par šo grozījumu izstrādi. Vairākus mēnešus Nacionālajā apvienībā strādāja ļoti kompetenta darba grupa – gan Latvijas augstskolu, gan pašvaldību pārstāvji, gan juristi, gan arī frakcijas deputāti strādāja pie šiem grozījumiem un ļoti rūpīgi izpētīja situāciju. Un es gribu teikt, ka, ja... Es nepiekrītu Reformu partijas uzstādījumam, ka galvenais ir, lai visi iemācītos valsts valodu. Es domāju, ka mēs esam pārliecinājušies, ka Latvijā cilvēki var labi apgūt latviešu valodu, bet viņi var nebūt saistīti ar Latvijas valsts vērtībām. Un tomēr izglītība ir tā, kas jau no pašas agras bērnības cilvēkus pašreizējā situācijā sadala divās grupās. Mazulis tikko ir sācis staigāt, bet viņa vecākiem piedāvā izvēlēties: kur laidīsiet – vienas puses bērnudārzā vai otras puses bērnudārzā? Un šie bērni patiesībā izaug segregētā vidē. Šie Izglītības likuma grozījumi, ko iesniedza Nacionālā apvienība, ir ne tik daudz vērsti uz to, lai apgūtu valsts valodu... Tas, protams, ir pašsaprotami un ārkārtīgi nepieciešami, kā to arī šīsdienas „Frakciju viedokļos” teica kolēģis Atis Lejiņš, bet otrs aspekts, ne mazāk būtisks, jautājumā par valsts valodas apguvi ir tas, lai bērni uzaugtu kopā. Saprotams, ka ļoti liela nozīme bērna attīstībā ir viņa dzimtajai valodai, un pie tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ja šo likumprojektu Saeima nodotu komisijai, arī strādātu turpmāk, un par dzimto valodu netiktu aizmirsts. Tieši otrādi! Tiktu izstrādāti... un Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir sagatavoti dažādi... dažādas idejas, dažādi piedāvājumi, kā respektēt ikviena dzimto valodu.
Ja runājam par viedokļiem, es piekrītu, ka būtu vajadzīgs tiesībsarga viedoklis par to, vai cittautiešu bērni pirmsskolā spēj mācīties vairāk latviešu valodā, bet tad mans ierosinājums Reformu partijai būtu palūgt tiesībsarga viedokli arī par to, vai latviešu bērni... Šobrīd, kā zināms, rindas ir ļoti lielas latviešu bērnudārzos, un tāpēc latviešu ģimenēm tiek piedāvāti bērnudārzi, kuros mācības notiek krievu valodā. Kā ir ar tiem latviešu bērniem? Vai tad viņi var bez tiesībsarga atzinuma mācīties pirmsskolā krieviski vai ne? Un es gribu teikt, ka šeit ir zināma liekulība vai reveranss, ka mēs redzam tikai vienu... vienas valodas grupu, bet par it kā pašsaprotamu uztveram to, ka tiesībsarga atzinumi būs tikai par tiem cilvēkiem, kuru ģimenes valoda ir krievu valoda, bet tiek aizmirsts par šo ārkārtīgi nepieņemamo situāciju, kuras dēļ šie grozījumi Nacionālajā apvienībā radās, – ka patiesībā mazākumtautību bērnudārzi, kuros mācības notiek krievu valodā, šobrīd Latvijā daudzās vietās ir pustukši, savukārt latviešu bērnudārzi ir pārpildīti, jo, kā zināms, arī krievu ģimenes vēlas savus mazuļu integrēt latviskā vidē. Es jau šī viedokļa sākumā minēju arī manas ģimenes pieredzi, ka krievu bērni mācās kopā ar latviešu bērniem bērnudārzos. Tātad, lai risinātu šo problēmu, kāpēc Latvijā stāv pustukši krievu bērnudārzi... Un ko tad mēs galu galā gaidām, un kā šobrīd notiek šī integrācija? Pašreizējā situācijā tā ir reversā integrācija, jo, ja latviešu ģimenēm piedāvā bez rindas nākamajā dienā iekļaut savu bērnu krievu bērnudārzā, tad tā nav tā integrācija, par kuru koalīcijas partijas ir vienojušās un kura ir minēta Latvijas Republikas Satversmē un valdības deklarācijā. Un tātad Nacionālā apvienība lūgs atkārtoti šo jautājumu iekļaut Saeimas darba kārtībā, lūgs Saeimu atbalstīt Izglītības likuma grozījumu nodošanu darbam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo mēs uzskatām, ka ļoti būtiska ir latviešu valodas vide Latvijas augstskolās un skolās. Bet visbūtiskākais posms ir, respektējot ikviena bērna dzimto valodu, kultūru un identitāti, par kuru... Nav nekādu debašu par to, cik šie komponenti ir būtiski, bet tomēr cik būtiski ir izglītības segregāciju likvidēt, sākot no bērnudārziem, lai visi mazuļi Latvijā uzaugtu kopā un veidotu latvisku un eiropeisku valsti!
Paldies par uzmanību. Lai ir jauka nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Vinetai Poriņai.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jaukas dienas, un uz sadzirdēšanos!