Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas divpadsmitā sēde
2013.gada 13.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 13.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti 15 iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāts Dzintars Rasnačs atsauc savu iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 20.jūnijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā ziņojumu „Par Danas Reiznieces-Ozolas 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”. Es piedāvāju šo jautājumu izskatīt kā pirmo jautājumu. Ceru, ka deputātiem iebildumu nav.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi par darba kārtības maiņu.

Lūdzu, vārds motivācijai deputātei Aijai Barčai!

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Mans pienākums šodien ir izpildīt Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu un atvainoties jums vispirms par to, ka mēs iesniedzām likumprojektus tikai vakardien. Un tie ir kopskaitā deviņi. Es lūdzu komisijas vārdā, lai mēs varētu nodrošināt likumprojektu izstrādi un savlaicīgu pieņemšanu... Diemžēl sesiju starplaikā, aprīļa mēnesī, kā atceraties, mēs saņēmām... Saeima saņēma 106 tūkstošus un četrus parakstus no pensionāriem Latvijā, kuri aicināja indeksāciju uzsākt šogad.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja sēdē šo jautājumu, aicināja Labklājības ministriju izstrādāt konkrētus priekšlikumus, un pirmdien pēcpusdienā Labklājības ministrija mums iesniedza izstrādātos priekšlikumus. Līdz ar to mēs vakardien komisijas sēdē sadarbībā ar Labklājības ministriju un Latvijas Pensionāru federāciju sagatavojām šos likumprojektus (kopskaitā deviņus), un es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šodien to iekļaušanu sēdes darba kārtībā un pēc tam arī nodošanu atbildīgajai komisijai, šoreiz nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir vienīgā komisija - atbildīgā komisija bez citām līdzatbildīgajām komisijām.

Vienlaikus vēlos pateikt Labklājības ministrijas darbiniekiem lielu paldies par operativitāti un vienlaikus arī manam vietniekam un Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradena kungam.

Un vēlreiz lūdzu kolēģus šodien atbalstīt Sociālo un darba lietu komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - „Par Danas Reiznieces-Ozolas 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Danas Reiznieces-Ozolas 2013.gada 21.maija iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas daļēja atvaļinājuma laiku, tiek atjaunotas viņas deputātes pilnvaras.

Deputātes pienākumus beidz pildīt Ilona Jurševska, kura iestājās Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar šo ziņojumu Danai Reizniecei-Ozolai 11.Saeimas deputātes mandāts ir atjaunots. Lūdzu Danu Reiznieci-Ozolu ieņemt vietu Sēžu zālē. (Aplausi.)

Un, protams, mūsu visu vārdā saku lielu paldies Ilonai Jurševskai, kura pildīja deputātes pienākumus uz laiku, kamēr Dana Reizniece-Ozola rūpējās par savu mazo bērniņu.

Tātad turpinām 13.janvāra... 13.jūnija sēdi. (Smejas. Starpsaucieni no zāles.) Jā, droši vien!

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Zujeva, Ivanovas-Jevsejevas un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts... Neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem... (No zāles dep. V.Agešins: „Jūs nosaucāt trešo, bet tur - otrais.”) Es nolasīju trešo jautājumu. Labi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Zujeva, Ivanovas-Jevsejevas un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mēs pirmajā daļā iekļaujam darba kārtībā jautājumu par valsts pensijām un septiņus likumprojektus par izdienas pensijām. Gribu atgādināt, ka, ja mēs pieņemsim šos likumus, tad tuvākajā laikā paredzēta indeksācija vidēji ap 5,50 latiem. Tā ir ļoti būtiska nauda, un ir skaidrs, ka pensionāri šo indeksāciju gaida. Tāpēc paldies Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai, kas atrada iespēju šo naudu pārdalīt. Pensionāri saņems šo atbalstu septembrī, ja mēs pieņemsim šo likumu termiņā.

Taču mums parādās cita problēma. Es gribu atgādināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis paredz, ka pensionāriem neapliekamais minimums ir 165 lati. Ja mēs runājam par to indeksāciju, par kuru es tagad izstāstīju, tad aptuveni 350-400 tūkstoši pensionāru saņems vairāk nekā 165 latus un saņems šo indeksāciju mazāku par 200 latiem. Tas nozīmē, ka mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuriem mēs šodien apsolām, ka septembrī viņi saņems 5,50 latus klāt pie savas pensijas. Bet ļoti daudzi pensionāri varbūt nesaprot, ka valdība ar savu jauno likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka šis pensijas apmērs... ka šī indeksācija tiks aplikta ar nodokli - ar 24 procentiem. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais santīms atkal tiks pārstrukturēts, atņemts un pārdalīts uz valsts budžetu. Ja Labklājības ministrija likumos par valsts pensijām un izdienas pensijām paredz aptuveni 40 miljonus, tad 10 miljonus valsts budžets saņems atpakaļ.

Es uzskatu: jā, mēs darām labu lietu, jo saprotam, ka šajā grūtajā situācijā pensionāriem vajag palīdzēt, un mēs, „Saskaņas Centrs” un citi mūsu partneri, plānojam un gribam, lai šo neapliekamo minimumu paceltu līdz 200 latiem. Tas būtu sakarīgāk. Skaidrs, ka, ja cilvēkam ir apsolīts, tad viņš arī saņems 5,50 latus, nevis tā, kā šodien iznāk pēc mūsu fiskālās politikas, ka pēc tam mēs atņemsim kaut kādus nodokļus no šiem... no indeksācijas. Reāli tas ir vairāk par latu, un pensionāriem tas ir ļoti būtiski.

Un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt šo likumprojektu un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tā saskaita, cik liela būs reālā fiskālā ietekme uz valsts budžetu, un caur šo instrumentu ar šo naudu mēs varēsim izlīdzināt šo situāciju. Pēc kādas stundas būs tiesībsarga ziņojums, kurš arī paskaidros, ka ir 33 procenti trūcīgu cilvēku, un tie ir cilvēki, kuri ir pensijā. Mums vajag uztraukties par viņiem, tāpēc ka viņi atrodas dziļā nabadzībā un nevar atļauties elementāras lietas. Un tas būtu ļoti saskanīgs... smuks tiltiņš pirms vasaras, kad mēs apsolām, ka rudenī būs indeksācija, bet mēs paceļam šo nodokli šīm personām. Tiesībsargs atnāks un savā ziņojumā paskaidros, ka reālā situācija ar labklājību Latvijā ir dramatiska, bet mēs ar šiem saviem soļiem mēģinām situāciju uzlabot.

Es saprotu, ka šodien bizness... uzņēmēji labi maksā nodokļus, budžeti ir pārpildīti un iekasēts tiek vairāk, nekā ir plānots, līdz ar to mēs varam atļauties šodien šo 33 procentu pensionāru nabadzību mazināt ar savu jauno... mūsu iniciatīvu un nodokļus svītrot no darba kārtības, lai reāli tos maksā cilvēki, kuri saņem vairāk par 200 latiem, nekā šodien likumā paredzēts - 165 latus.

Es pateikšu, ka šī norma ir iestrādāta likumā jau septiņus gadus, un ir skaidrs, ka tā jau noveco un reāli neatspoguļo situāciju Latvijā. Kad mēs to ieviesām, vidējā pensija bija 170 lati, šodien tā ir 190 lati. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs otrais pensionārs - es domāju, pat vairāk! - nepieder pie nodokļa... iedzīvotāju ienākuma nodokļa klientiem.

Lūdzu atbalstīt, jo argumentēti jūs nevarēsiet to pieņemt galīgajā lasījumā... argumentēti izskatīt šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Zujeva, Ivanovas-Jevsejevas un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 39, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Paldies.

Komisijas vārdā es lūdzu nodot šo likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Ozoliņam!

J.Ozoliņš (RP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neiebilst pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret to, ka likumprojekts tiktu nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ivetas Grigules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.jūnijā. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Pirms mēs skatām tālāk šīsdienas sēdes darba kārtību, mums vēl ir jāizskata vairāki iesniegumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Desmit deputāti - Augulis, Dūklavs, Bērziņš, Vējonis, Grigule un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Augulis, Dūklavs, Bērziņš, Vējonis, Grigule un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sigitas Ozolas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Sigitas Ozolas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sigitu Ozolu par Saldus rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sigitas Ozolas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 22. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pirms nedēļas mēs lēmām par to, ka steidzami, divos lasījumos, būtu izskatāms likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, apsverot ideju noteikt darba dienu pēc Dziesmu svētku nedēļas par brīvdienu.

Jā, mūsu sākotnējā iecere bija jau šajos Dziesmu svētkos pasniegt šo dāvanu gan Dziesmu svētku dalībniekiem, gan visai Latvijas tautai, bet pēc vispusīgas jautājuma izskatīšanas gan darba grupā, par ko es gribu īpašu pateicību izteikt Edgaram Pastaram, gan arī pēc diskusijām komisijas sēdē, kura notika vakardien, jūsu priekšā šodien ir cita satura likumprojekts, ar kuru tūlīt iepazīsimies.

Varu piebilst, ka ne komisija, ne Dziesmu un deju svētku padome, ne arī mūsu sadarbības partneri nav atteikušies no šīs idejas - dienu pēc Dziesmu un deju svētkiem noteikt par svētku dienu. Bet, kā redzēsiet, mēs lūgsim Ministru kabinetu detalizēti strādāt pie šīs idejas un nodrošināt to, lai nākamajos Dziesmu svētkos, pēc pieciem gadiem, šāda iespēja mums tik tiešām būtu.

Līdz ar to mēs izskatīsim četrus priekšlikumus un sāksim ar Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, kurš paredz izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Sēdes vadītāja. Komisija ir atbalstījusi, un deputāti arī atbalsta.

I.Druviete. 2.priekšlikums ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura būtība ir šāda: šajā gadā 8.jūlijs ir nosakāms par brīvdienu Dziesmu svētku dalībniekiem, kuri ir iesnieguši darba devējam Dziesmu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju un uzrādījuši oriģinālu, un darba devējs ir tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš šādu brīvdienu izmantojis, to atstrādā citā laikā šī paša mēneša ietvaros. Likuma norma satur arī sīkāku regulējumu.

Es lūdzu atbalstīt šādu formulējumu, jo līdz ar to mēs būsim nodrošinājuši iespēju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem baudīt pelnītu atpūtu pēc smagas svētku nedēļas un arī būsim nodrošinājuši iespēju nekavēt darbu veikšanu viņu darba vietās. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Nākamais un arī beidzamais... nākamais priekšlikums izsaka domu, par kuru jau informēju mūsu likumprojekta izskatīšanas sākumā, - ka mēs lūdzam Ministru kabinetu līdz šī gada 31.decembrim iesniegt likumprojektu, kas paredzētu šo dienu pēc Dziesmu svētkiem (atgādinu, ka nākamie notiek pēc pieciem gadiem - 2018.gadā!) noteikt par brīvdienu vai par svētku dienu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Un, protams, vēlamies noteikt, lai likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, trešais lasījums. Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.223/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Šis likumprojekts trešajam lasījumam tika skatīts Tiesu politikas apakškomisijas 13 sēdēs un arī vairākās Juridiskās komisijas sēdēs. Vērtējot visus priekšlikumus, tajā skaitā Tieslietu padomes 24 priekšlikumus un Latvijas Tiesnešu biedrības 12 priekšlikumus, tika izveidots šodien izskatāmais likumprojekts. Papildus tam gribu pateikt, ka es kopā ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Čepānes kundzi pati piedalos Tieslietu padomes sēdēs, kur mēs skrupulozi vērtējam visus Tieslietu padomes priekšlikumus un attiecīgi atbalstām vai neatbalstām tos.

Un tagad pārejam pie priekšlikumiem.

Tātad 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas vērsts uz to, lai veicinātu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru precizēta panta piektā daļa par spriedumu publicēšanu. Priekšlikums nosaka, ka spriedumi ir publiskojami, un tiesu nolēmumu publiskošana un to pieejamība viennozīmīgi veicinās vienotas tiesas prakses izveidi. Tātad publiskošana būs viens no instrumentiem, lai vienveidotu tiesu praksi.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu teikt to, ka šobrīd daudzu gadu darbs, kura mērķis bija panākt, lai tiesu nolēmumi būtu pieejami sabiedrībai kopumā, ir tuvu tam, lai īstenotos. Proti, ņemot vērā to, ka ir bijusi iespēja sadarboties ar Šveices Konfederāciju, kura līdzēja Tieslietu ministrijai arī ar finansiālu atbalstu, šis likumprojekts arī tehniskā ziņā ir sagatavots darbam.

Kā jau teica kolēģe Irina Cvetkova, tiesu nolēmumu publiskošanas mērķis ir vienveidīgas judikatūras veidošana un noteikti arī sabiedrības informēšana. Tā būs iespēja gan studentiem, gan profesionāļiem, gan sabiedrībai kopumā sekot līdzi tiesu nolēmumiem un tajos paustajām atziņām.

Kā jau es teicu, šis projekts ir tapis sadarbībā ar Šveices Konfederāciju, par ko es gribu arī pateikties, izmantojot šo iespēju, no Saeimas tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Godātie kolēģi! Es vēlētos pateikt paldies Tieslietu ministrijai par ieguldīto darbu gan šajā spriedumu publiskošanas jautājumā, gan arī visa likumprojekta tapšanā un tiešām uzsvērt to, ka sabiedrībai spriedumi... spriedumu pieejamība ir svarīga ne tikai tāpēc, lai varētu paskatīties, kā tur kaimiņam ir gājis vai ko tur kaimiņš ir izdarījis, bet tas ir svarīgi gan juristiem, kuri pārstāv tiesās, gan juristiem, kuri uzņemas aizstāvību, gan tiesnešiem, gan arī jebkuram cilvēkam, lai saprastu, redzētu un zinātu, kāda ir tiesu prakse noteiktos jautājumos, jo nereti ir tā, ka cilvēks iet uz tiesu un domā: „Nu kāds tagad būs rezultāts?” Taču mēs, juristi, zinām, ka tiesai ir juridiski nesaistošs, bet tomēr pienākums vadīties pēc tā, kā šie jautājumi ir izšķirti citās līdzīgās lietās. Līdz ar to, ja pirms vēršanās tiesā mums būs iespējams apskatīties, kā tiesa ir izlēmusi šāda veida jautājumus, tas dotu pamatu arī būtiski samazināt tiesās izskatāmo lietu skaitu, un tas savukārt palīdzētu mums samazināt lietu izskatīšanas termiņus.

Līdz ar to es tiešām ceru un novēlu Tieslietu ministrijai, lai izdodas šo normu iedzīvināt praksē pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 2. - Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu.

3.priekšlikums...

I.Cvetkova. Jā.

3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar jaunu regulējumu par personām ar rīcībspējas ierobežojumu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas daļēji ir atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek noteikta jauna kārtība par tiesas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu: viena persona tos varēs veikt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums par tiesas darba organizēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 8. - tieslietu ministra Bordāna organizatoriska rakstura priekšlikums par tiesas materiāli tehnisko nodrošināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paplašina un nosaka tiesas priekšsēdētāja tiesības.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Pie šī jautājuma es gribētu mazlietiņ sīkāk pakavēties.

Ja jūs pievērstu uzmanību, tad redzētu, ka, pateicoties tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikumam... Apakškomisija, kā arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi viņa viedokli - proti, dot tiesības rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesnešu tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tajā skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām.

Kā jau mana kolēģe Irina Cvetkovas kundze teica, tas izraisīja samērā plašus iebildumus no Tieslietu padomes puses, jo Tieslietu padomes vairākums uzskatīja, ka no priekšsēdētāja puses tā būtu nepamatota iejaukšanās tiesnešu neatkarībā. Es tam negribu piekrist, jo faktiski... priekšsēdētājs, protams, nevar iejaukties lietu izskatīšanā pēc būtības, taču priekšsēdētājam ir jābūt tiesībām kontrolēt, lai netiktu no tiesnešu puses novilcināti lietu izskatīšanas termiņi.

Manu pārliecību vēl vairāk vairoja vizīte Igaunijas parlamenta Juridiskajā komisijā, kur mēs, Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas vairāki deputāti, viesojāmies pagājušajā ceturtdienā un piektdienā. Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētājs teica, ka viņiem tiešām eksistē šāda norma, proti, priekšsēdētājs ir tiesīgs kontrolēt tiesnešu darbu. Ja tiek vilcinātas lietas, tādā gadījumā viņam pat ir tiesības noteikt termiņus lietu izskatīšanai un atsevišķus tiesnešus, kas nav disciplinēti un pārkāpj gan Civilprocesa likumā, gan Kriminālprocesa likumā noteiktos termiņus, saukt pie disciplināratbildības.

Līdz ar to es aicinu Saeimu atbalstīt šo, no vienas puses, tiešām drosmīgo risinājumu, lai samazinātu ilgos lietu izskatīšanas termiņus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas lēmumu atbalstīt 11.priekšlikumu.

I.Cvetkova. 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir vērsts uz to, lai veicinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, un piešķir tiesas priekšsēdētājam tiesības uzraudzīt lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, bet nepieciešamības gadījumā arī pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka apgabaltiesas priekšsēdētāja pilnvaras - ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 16. - tieslietu ministra Bordāna precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar „tīro” tiesu instanču ieviešanu, nosakot, ka turpmāk Augstākās tiesas Senāts būs Augstākās tiesas departaments. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas Augstākās tiesas priekšsēdētājam nosaka papildu funkcijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 20. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, ar kuru tiek piedāvāts piešķirt tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu tiesnesim, kurš sasniedzis 35 gadu vecumu un kuram ir doktora grāds. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ļoti īsi. Daudz tiek runāts par tiesnešu kvalifikāciju, par tiesnešu izglītību, par to, kā piesaistīt jaunus, spējīgus un zinošus kadrus tiesu varā. Šis ir priekšlikums no manas puses, ko es esmu pārrunājis cita starpā arī ar Augstākās tiesas pārstāvjiem. Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka, atšķirībā no pašreizējās redakcijas, kas paredz šo vecuma ierobežojumu - 40 gadus -, izņēmuma gadījumos tiesnesim, kuram ir doktora grāds... tātad kurš šādu doktora grādu ir ieguvis, ir iespēja kļūt par tiesnesi arī 35 gadu vecumā.

Juridiskās komisijas sēdē izskanēja arī tādi pretargumenti, ka doktora grādu šodien var iegūt ļoti vienkārši, par ko es gribētu teikt, ka tā varbūt ir atsevišķa diskusija. Es gluži vienkārši negribētu piekrist šādam apgalvojumam, jo ir zināma kārtība, kā šādu grādu var iegūt.

Līdz ar to ir lūgums atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā deputāte Cvetkova vēlas ko piebilst?

I.Cvetkova. Es tikai papildināšu ar to, ka mēs izdiskutējām šo jautājumu un uzskatām, ka nav nepieciešamības tomēr samazināt gan vecumu, gan piešķirt, pieņemsim, doktoriem šādu iespēju... ka tas nebūtu nepieciešams. Tāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Cvetkova. 21. - tieslietu ministra Bordāna precizējoša rakstura priekšlikums, lai izveidotu vienu panta daļu ar norādi uz likumu „Par valsts ģerboni” attiecībā uz ģerboņa lietošanu tiesas zīmogā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē iepriekšējā lasījumā atbalstīto 80.¹ pantu par tiesneša pilnvaru izbeigšanos un noteikta amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu vai tiesneša nāvi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 23. - Juridiskās komisijas precizējoša rakstura priekšlikums, kas saistīts ar tiesneša atstādināšanu no amata. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru bija piedāvāts noteikt atstādinātam tiesnesim nevis valsts noteikto minimālo algu, bet tiesneša mēnešalgu.

Es gribu pievērst uzmanību tam, ka pret šādu kārtību, ka tiesa noteiks valsts minimālo algu atstādinātam tiesnesim, iebilda arī Tieslietu padome, prasot saglabāt viņam atalgojumu 50 procentu apmērā no viņa amatalgas, nevis valsts noteiktās minimālās algas apmērā. Šis priekšlikums un arī Juridiskā biroja priekšlikums netika atbalstīts. Un es gribu uzsvērt, ka šī norma darbojas arī kā preventīva, lai atstumtu tiesnešus, kas iesaistīti nodarījumos, kuriem, iespējams, ir kriminālnozieguma pazīmes. Un turklāt, ja tiktu taisīts attaisnojošs spriedums krimināllietā, tad tiesnesim, vadoties pēc izveidotā regulējuma, izmaksātu visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī visas pienākošamies piemaksas.

Tāpēc es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Cvetkova. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Cvetkova. 26. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka tiesnesim pienākumu ievietot nolēmumus tiesu informatīvajā sistēmā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es gribu tikai precizēt kolēģes Irinas Cvetkovas teikto.

Laikam tā gluži Juridiskā komisija nav domājusi, ka tas ir tieši tiesneša pienākums - ievietot šos nolēmumus informatīvajā sistēmā. Šī piedāvātā redakcija noteic, ka tiesnesis nodrošina nolēmuma, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ievietošanu un apstrādāšanu tiesu informatīvajā sistēmā.

Par to tiešām bija diskusija un jautājumi no Tieslietu padomes puses. Un nepārprotami ir skaidrs, ka tiesnesis ir atbildīgs par to, lai nolēmumi būtu ievietoti un attiecīgi apstrādāti tiesu informatīvajā sistēmā, taču to var darīt arī tiesneša palīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

I.Cvetkova. 28. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas piešķir tiesības Tieslietu ministrijai izdot iekšējos normatīvos aktus par rajonu tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatoriskās vadības jautājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 29. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nosaka tiesības Tieslietu ministrijai veikt pārbaudes un auditus tiesās. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 30. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 31. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nosaka Tiesu administrācijas pienākumu ne tikai sagatavot, bet arī nodrošināt tiesneša iepazīstināšanu ar disciplinārlietas materiāliem, kā arī nosūtīt tos Tiesnešu disciplinārkolēģijai. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 32. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 33. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums par to, ka Tiesu administrācija veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 34. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt Tiesu administrācijai tiesības izdot iekšējos normatīvos aktus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā un saimnieciskā darba jautājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 36. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz piešķirt tieslietu ministram papildu funkcijas, proti, uzraudzīt tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku pienākumu izpildi, tajā skaitā pieprasīt paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar tiesu darba vadību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 55.punkta otro teikumu par to, ka termiņš tiesneša pienākumu pildīšanai beidzas, sasniedzot 70 gadu vecumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 38. - Juridiskās komisijas precizējoša rakstura priekšlikums, nosakot par termiņu nevis 2014.gada janvāri, bet februāri. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka tiesu strukturālās reorganizācijas termiņus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 40. - Juridiskās komisijas precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas skar tiesu strukturālo reformu un nosaka, ka līdz dienai, kamēr Augstākās tiesas struktūrā ir Krimināllietu tiesu palāta, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā var būt šīs palātas tiesnesis, bet līdz dienai, kamēr Augstākās tiesas struktūrā ir Civillietu tiesu palāta, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā var būt šīs palātas tiesnesis. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka termiņu tiesnešu kopskaita noteikšanai Augstākās tiesas departamentos. Un tas tika samazināts uz diviem gadiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka termiņu tiesnešu kopskaita noteikšanai Augstākajā tiesā. Tas tika samazināts uz diviem gadiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 44. - Juridiskās komisijas precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas skar tiesas instanču ieviešanas kārtību, kā arī pagarina Ministru kabinetam termiņu līdz 2015.gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, lai citos likumos ieviestu jaunos Augstākās tiesas departamentu nosaukumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka Ministru kabinetam pienākumu izvērtēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību lietās un līdz 2014.gada 1.martam iesniegt Saeimai ziņojumu par to. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tā ir ļoti būtiska norma pārejas noteikumos, it īpaši tā, kas attiecas uz Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību, tiesvedībā esošajām civillietām un piekritības maiņu. Ja mēs runājam par piekritības maiņu, tad, neapšaubāmi, piekritības maiņa nozīmē to, ka daļa lietu tiek pārdalītas apgabaltiesas kompetencē, savukārt virkne apgabaltiesas kompetences lietu tiek pārdalītas rajona (pilsētas) tiesai. Un ir ļoti svarīgi, lai mēs, veicot šo reformu, neradītu papildu slodzi rajona (pilsētas) tiesām, kā rezultātā lietu izskatīšanas termiņi nevis saīsinātos, bet pagarinātos. Šajā sakarā Tieslietu ministrija jauno politikas iniciatīvu ietvaros ir pieprasījusi naudas līdzekļus tiesnešu papildu štata vietām tuvākajam periodam, kas ir ļoti būtiski, lai šo reformu īstenotu. Ja izveidosies tāda situācija, ka Finanšu ministrija neatbalstīs šīs jaunās politikas iniciatīvas, kuras mēs šobrīd... par kurām mēs šobrīd šeit, Saeimā, lemjam, tad, iespējams, mums nāksies šajā kontekstā atgriezties pie pārejas noteikumos minētā ziņojuma izskatīšanas... arī pie attiecīgo termiņu pagarināšanas attiecībā uz Civillietu tiesu palātas likvidāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad deputāti piekrīt Juridiskās komisijas vērtējumam par Juridiskās komisijas 47.priekšlikumu.

I.Cvetkova. Es komisijas vārdā tiešām gribu papildus precizēt: Krimināllietu tiesu palātas reformai ir paredzēts termiņš līdz 2014.gada 1.martam, savukārt Civillietu tiesu palātas likvidācijas kārtībai - līdz 2015.gada 1.martam.

Un vēl par pārejas noteikumu 72.punktu. Šis punkts skar tiesības tiesnesim, kas bija ievēlēts par priekšsēdētāju. Kā es jau minēju, ir noteikts, ka tikai divas reizes pēc kārtas varēs norīkot šajā amatā. Tad tiesnesis, kurš līdz 2014.gada 1.janvārim būs ticis iecelts vai ievēlēts priekšsēdētāja amatā, pēc 2014.gada 1.janvāra varēs turpināt pildīt savus pienākumus, jo pēc šā pilnvaru termiņa izbeigšanās tiesības atkārtoti tikt ieceltam vai ievēlētam priekšsēdētāja amatā vēl uz vienu termiņu pēc kārtas saglabājas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 48. - Juridiskās komisijas iesniegts papildinoša rakstura priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā 2013.gada 1.septembrī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. (Pauze. Starpsaucieni: „Nav iebildumu!”; „Atbalstām!”; dep. J.Urbanovičs: „Mēs atbalstām!”) Tūlīt... tūlīt...

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Vanagas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Loskutovs. 19. - komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nākamais ir 11.priekšlikums... 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir 40.lapaspusē.

A.Loskutovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 12. - komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 15. - komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 17. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 19. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 20. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 21. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Mēs izskatām pēdējā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Ir saņemti divi priekšlikumi, kas saistīti ar pārejas noteikumiem. Un šie priekšlikumi ir savstarpēji izslēdzoši.

1. ir labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas pārceļ bezdarbniekiem pienākumu iesaistīties darba meklējumu atbalsta pasākumos no 2013.gada 1.jūlija uz 2013.gada 1.novembri. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Buiķis. Līdz ar to 2.priekšlikums vairs nav jāizskata, jo tas piedāvāja 1.septembri.

Tātad lūdzu atbalstīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu””.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Valsts prezidenta priekšlikums. Ārlietu komisijā tika atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, un tas Ārlietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Ārlietu komisijā likumprojekts trešajam lasījumam tika atbalstīts. Lūgums arī Saeimai atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Minētā likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ārlietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ārlietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ārlietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Ārlietu komisijā likumprojekts tika atbalstīts izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” saistīti ar direktīvas prasības ieviešanu. Priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti. Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Rasma Kārkliņa.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.

Darbs pie šī likumprojekta ir bijis ļoti sarežģīts, un es vispirms gribu izteikt pateicību visiem, kas piedalījās šī likumprojekta izstrādes darbā. Sevišķi daudz mums bija darba grupas sanāksmju, kurās piedalījās gan ierēdņi, gan dažādi pašvaldību un citu atvasināto personu pārstāvji. Kā minēja mūsu komisijas priekšsēdētājs Dolgopolova kungs, šis likumprojekts jau gadiem ilgi nebija novests līdz galam, tā ka mēs ar lielu gandarījumu tagad jums to stādām priekšā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Likumprojektā ir skarti vairāki būtiski jautājumi. Viens ir par to, kā rīkoties ar bezmantinieka mantu. Par to arī runāja Juridiskajā komisijā. Otrs, kas ir ļoti sarežģīts, ir par to, kā rīkoties ar publiskas personas mantu. Publiskas personas būtu valsts, pašvaldības, atvasinātas publiskas personas. Un runa ir par to, kā ar kustamiem un nekustamiem īpašumiem rīkoties, ja kādai citai publiskai personai šādus īpašumus vajag vai arī vairs nevajag kādas funkcijas veikšanai.

Ķersimies pie priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet daļēji, es teiktu, tas tomēr ietverts komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā -, kur mēs runājam par līdzīgiem jautājumiem.

Tā ka Juridiskā biroja iesniegtais 4.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Kārkliņa. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Kārkliņa. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. Tāpat 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 19. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 20. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 21. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Kārkliņa. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. 23. - finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts, jo te pašlaik paredzēts plašāks likumdošanas darbs, proti, ir runa par dalītā zemesgabala jautājumiem. Un tāpēc šobrīd mūsu komisija neatbalstīja 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Kārkliņa. 24. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Kārkliņa. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. Pēdējais, 26., - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Un šeit ir runa par to, ka likums stājas spēkā 2013.gada 5.jūlijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kārkliņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums, ko iesniedzis Ministru kabinets, un komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr.631/Lp11).

Likumprojektā paredzēts papildināt likuma „Par Latvijas valsts ģerboni” 8.² panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju uzskaitījumu ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm. Minētais 8.² pants nosaka, ka institūcija un amatpersona savā vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā lieto valsts ģerboni, nevis citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, - zīmi, emblēmu vai logo. Šajā pantā sniegts to institūciju un nosacījumu uzskaitījums par izņēmumiem, kad pieļaujama atkāpe no iepriekš minētās vispārējās kārtības.

Lai varētu vispusīgi izvērtēt attiecīgajā normatīvajā regulējumā paredzēto izņēmumu attiecībā uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdza Valsts heraldikas komisijas atzinumu. Konceptuāli atbalstot Ministru kabineta likumprojektā piedāvātos risinājumus un anotācijā ietverto pamatojumu, komisija secināja, ka to iespējams izteikt precīzākā redakcijā un neradīt priekšstatu, ka tiktu pārskatīti jau iepriekš pieņemtie lēmumi par valsts institūciju vienoto vizuālo identitāti, kā arī būtu ņemts vērā, ka likuma normas tiecas uz kodificētu valsts ģerboņa izmantošanas regulējumu. Tādēļ komisija nolēma virzīt alternatīvu likumprojektu.

Komisijas izstrādātais likumprojekts attiecas uz civilmilitārām struktūrām un ģerboņa lietošanu formas tērpā, precizējot jau šobrīd no likuma izrietošo, ka valsts ģerboni formas tērpā var lietot arī kā emblēmas sastāvdaļu, piemēram, muitas iestāžu amatpersonām. Likumprojekts saglabā sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietverto papildinājumu attiecībā uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Papildus tam likumprojekts, lai novērstu nepamatoti atšķirīgu attieksmi, piedāvā noteikt, ka lielo valsts ģerboni varēs lietot arī Augstākās izglītības padome līdzīgi citām attiecīgajā likuma normā uzskaitītajām pastāvīgajām institūcijām.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 631/Lp11 un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vienlaikus komisijas vārdā lūdzu atzīt alternatīvo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir nepieciešami trīs balsojumi.

Pirmais ir par komisijas noraidīto Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 78, atturas - nav. Likumprojekts noraidīts.

Tagad mums ir alternatīvais - komisijas izstrādātais likumprojekts, un saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Poriņa. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs pieņemt šodien likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?

Tad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Grozījumos likumā „Par nodokļiem un nodevām” sakarā ar kredītbiroju ieviešanu tiek apskatīta speciālās atļaujas (licences) izsniegšana kredītbiroja darbībām, un par kredītdarbības uzraudzību ir iekasējama ikgadēja valsts nodeva, jo kredītbirojs, kā redzēsim no nākamā likumprojekta, būs privātstruktūra.

Šie ir tie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 2013.gada 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītu reģistra likumā”.

Likumprojektā ir aprakstīta jaunas institūcijas - kredītbiroja - būtība. Tas, pildot dažādu reģistru un informatīvo bāzu apkopošanas funkciju, sniedz ieskatu par kredītņēmēja reputāciju, par kredītaizņemšanās vēsturi un citām ar to saistītām lietām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 2013.gada 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” ir izstrādāts pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kas saistīta ar vienotu pieteikšanās procedūru trešās personas jeb trešo valstu valstspiederīgajiem.

Pēc būtības būs paredzēta iespēja personām ieceļot ar diviem, ja tā var teikt, personu apliecinošiem dokumentiem: viens no tiem ir vīza, kam beidzies derīguma termiņš, savukārt otrs ir derīgs kā personu apliecinošs dokuments, taču vīzas šajā dokumentā nav.

Ir paredzētas arī vairākas citas tehniskas izmaiņas. Piemēram, ir precizēta pārvadātāja definīcija, paplašinātas iespējas izsniegt ilgtermiņa vīzas, noteikts, ka ielūgumu un izsaukumu var arī neapstiprināt, ja ir konstatēts, ka ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam, kā arī ir noteikts, ka persona var apstrīdēt ielūguma vai izsaukuma pieteikuma atteikumu 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Tā ka lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bite. Ņemot vērā likumprojekta būtiskumu un sesijas pārtraukumu, termiņš - 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Minētā likumprojekta mērķis ir noteikt, ka turpmāk reģistrācijas apliecības vai to dublikāti ir izsniedzami tikai pēc personas pieprasījuma, saņemot maksu par pakalpojumu, - tātad atsakoties no reģistrācijas apliecības un dublikāta izsniegšanas papīra formā. Tas ir solis uz priekšu, lai mēs ieviestu šo elektronisko pieeju.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.jūnijs. Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 5.jūnijā izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” pirms otrā lasījuma.

Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja. Iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 3. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies.

I.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp11). Likumprojekts paredz reģistrēt starptautiskās palīdzības lūgumus.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies deputāts Aleksejs Loskutovs, bet debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt deputātu Edmundu Demiteru, kuram apaļa, skaista jubileja bija 7.jūnijā. (Aplausi.)

Un tieši tikpat skaista jubileja 9.jūnijā bija mūsu kolēģim Raimondam Rubikam. (Aplausi.)

Pirms es kolēģiem dodu vārdu paziņojumiem, es vēlos jūs šajā pārtraukumā aicināt lejā uz lielo vestibilu, kur mēs varēsim iepazīties ar to, kā Mākslas akadēmijas studenti, kuri ir vērojuši mūsu darbu Saeimas sēdēs, ir mūs redzējuši un izpauduši to savos mākslas darbos. Aicinu visus pavērot, kā mūsu jaunie mākslinieki mūs redz no malas!

Bet tagad vārds paziņojumam deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Tikšanās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes parlamentārās sadarbības grupas deputātiem notiks rīt, piektdien, pulksten 14.55 Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi, labdien! Īsa Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde par attīstības finanšu institūtu notiks pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu par Juridiskās komisijas sēdi, kas notiks Juridiskās komisijas telpās pēc dažām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... Cvetkova tikko bija... Ir. Ingmārs Čaklais... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Jānis Reirs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 13.jūnija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Mums ir jāsāk debates par 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Es iepazinos ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kurus mēs šodien izskatām, un mēģinu saprast to dziļāko jēgu. Pēc sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma jeb pēc likumprojekta anotācijas var spriest, ka šie grozījumi izauguši no praktiska soļa - Tieslietu ministrija saņēmusi finansējumu īpašai programmai krimināltiesību ietvaros, lai veidotu starptautiskas sadarbības lūgumu krimināltiesiskajā jomā informācijas sistēmu. Man radās viens jautājums... drīzāk retorisks. Es nesaprotu, kāpēc tādai datubāzei jābūt krimināllietās, bet neviens tādu neveido civillietās? Bet tas ir cits jautājums.

Šī datubāze, kas ir jau faktiski izveidota, izmantojot Eiropas Komisijas finansējumu, ja var ticēt tās īstenotājiem, bija nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dažādu statistisko pārskatu veidošanu, jo kā pamatojums bija minēts, ka datu apkopošana, pieprasot datus no konkrētām iestādēm, ir apgrūtināta. Un statistiku likumprojekta izstrādātāji apraksta ar vairākiem piemēriem: cik Latvijā kopā ir saņemts vai no Latvijas nosūtīts lūgumu, cik lūgumu konkrētā laika posmā ir saņemts vai nosūtīts pēc konvencijas, līguma, Eiropas Savienības akta vai savstarpējības, cik lūgumu konkrētā laika posmā ir saņemts vai nosūtīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto konkrēto nozieguma kategoriju un tā tālāk, un tā tālāk.

Likumprojekta izstrādātāji uzstājīgi liek saprast, ka viņus interesē statistiskās informācijas apkopošana, lai gatavotu pārskatus Eiropas Komisijai vai Eiropas Padomei.

Tas pats iezīmējas arī tajā iepirkumā, saskaņā ar kuru bija veidota datubāze. Es paskatījos, atradu iepirkuma dokumentāciju, un tehniskajā specifikācijā ļoti skaidri pateikts: „Sistēmas mērķis ir atvieglot statistikas datu apkopošanu un iesniegšanu Eiropas Padomei un Eiropas Komisijai, kā arī datu sniegšanu citām valsts un starptautiskām institūcijām.” Sistēmas mērķis - statistikas datu apkopošana.

No tā likumprojekta, kuru mēs šodien apspriežam, tas mērķis jau pazūd nelielā miglā ar vārdiem: „Ziņas par starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgums, reģistrē informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību...” Un tā tālāk.

Jau izstrādāti Ministru kabineta noteikumi... izstrādāts Ministru kabineta to noteikumu projekts, kuri reglamentētu šīs sistēmas darbību. Un, man par lielu pārsteigumu, no statistikas mēs aizejam arvien tālāk un tālāk un beigu beigās nonākam līdz tam, ka sistēmā par lūgumiem uz ārvalstīm Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Valsts policija iekļauj šādas ziņas: valsti un iestādi, uz kuru nosūta lūgumu, nosūtāmā lūguma reģistrācijas datus, Latvijas kriminālprocesa numuru, ziņas par lūguma iniciatoru, lūguma veidu un - tagad, kolēģi, lūdzu jūsu uzmanību! - ziņas par kriminālprocesā iesaistītām personām (uzvārds, vārds, dzimšanas datums, personas kods, ziņas par noziedzīgo nodarījumu un tā tālāk, un tā tālāk).

Man tā liekas ļoti dīvaina pieeja - no statistiskās sistēmas aiziet līdz detalizētai informācijai par kriminālprocesu - konkrētu kriminālprocesu! - un konkrētām personām, kas tajā ir iesaistītas. Tas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.pantu ir izmeklēšanas noslēpums, un ar šiem datiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām... Es lūdzu vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Tātad turpiniet!

A.Loskutovs. ...kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Līdz ar to tāda norma, ja tā paliks ne>īta, runās pretī Kriminālprocesa likumā noteiktajam, jo izmeklētājam... procesa virzītājam - izmeklētājam vai prokuroram - ir tiesības noteikt, kāda informācija un kādā apjomā viņam sniedzama ārpus paša kriminālprocesa un izmeklēšanas.

Bez tam jāpatur prātā, ka arī Administratīvās rajona tiesas praksē bija atzīmēts, ka Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa skaidri noteic, ka krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Tātad šī norma garantē kriminālprocesā iesaistītajām personām, tajā skaitā arī aizdomās turētajām personām, tiesības paļauties, ka krimināllietā esošie materiāli netiks publiskoti kriminālprocesa laikā, proti, šī norma nodrošina šo personu tiesisko paļāvību. Līdz ar to es aicinu Juridisko komisiju, no vienas puses, un valdību, no otras puses, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, būt konsekventiem un ievērot Kriminālprocesa likuma prasības, lai nepieļautu to personu loka nepamatotu paplašināšanu, kurām būs iespēja saņemt tik lielu un tik sīku informāciju par kriminālprocesu, ka tās noplūdes gadījumos varētu tikt apdraudētas izmeklēšanas intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā gribu informēt, ka sēdes laikā attiecīgajām problēmām tika pievērsta uzmanība, tika uzdoti jautājumi un Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja, ka tiks izstrādāti valdības noteikumi, kas detalizēti regulēs jautājumus par iekļaujamās informācijas apjomu un citām lietām. Bez šaubām, ir ļoti svarīgi, lai būtu ievērotas kriminālprocesa intereses, tāpēc Juridiskās komisijas locekļi noteikti pievērsīs uzmanību attiecīgajam jautājumam, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”.

Otrajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 2. - deputāta Jāņa Ādamsona kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 3. - veselības ministres Ingrīdas Circenes kundzes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 4. - deputāta Jāņa Ādamsona kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 5. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Šā gada 1.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.601/Lp11. Mēs Juridiskajā komisijā esam saņēmuši tikai trīs tehniska rakstura priekšlikumus.

Proti, 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 3.priekšlikums arī ir tīri tikai no juridiskās tehnikas viedokļa tāds priekšlikums, kas ir guvis Juridiskajā komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, es vēlos informēt, ka Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Dombrovska... nē, izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska parakstītu vēstuli, ar kuru viņš atsauc 13., 18., 19., 31., 37., 41., 43., 44. un 52.priekšlikumu.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs skatām grozījumus Izglītības likumā, kas ir apjomīgi gan pēc skaita, gan apjoma, gan arī satura. Šajā Izglītības likuma atvērumā mēs esam darbojušies apmēram desmit dažādos virzienos, atrisinot jautājumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu izglītības sistēmas attīstībai, kā arī novēršot vairākas pretrunas, kas līdz šim ir kavējušas mūsu efektīvu darbu. Pie šī likuma grozījumiem strādāja vairākas darba grupas, notika Saeimas komisijas sēdes, kurās aktīvi piedalījās un savu viedokli izteica gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, gan vecāku pārstāvji, kā arī pedagogu profesionālās organizācijas, Tiesībsarga birojs, Saeimas Juridiskais birojs un citas organizācijas, par ko es tām gribu izteikt lielu pateicību.

Sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks grozījums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā mēs esam precizējuši tādus jēdzienus kā „karjera”, „karjeras izglītība” un „karjeras attīstības atbalsts”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas satur definīciju jēdzienam „mācību līdzekļi”.

Īpašu uzmanību gribu pievērst šīs definīcijas otrās daļas „k” punktam, kurā mēs esam definējuši individuālos mācību līdzekļus. Kā vēlāk redzēsim, šie likuma grozījumi atrisina arī daudz pārspriesto problēmu par to, kas tad īsti būtu jāiegādājas vecākiem, kas jānodrošina pašvaldībai un kas - valstij. Lūk, „k” punktā mēs esam definējuši šos individuālos mācību piederumus, kuri, kā vēlāk redzēsim, ar skolas padomes lēmumu būs jāiegādājas katrai ģimenei.

Komisija šo priekšlikumu, kā jau teicu, ir daļēji atbalstījusi, iekļaujot 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 6.priekšlikums tātad ir precizēts atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij un godājamie kolēģi! Runājot par Izglītības likumu, ir bijušas garas diskusijas, un liels paldies tiešām visiem iesaistītajiem par pienesumu.

Attiecībā uz šo 6.priekšlikumu un uz konkrēti komisijā nolemto gribu sacīt, ka vecākiem vajadzētu papildu skaidrojumu par mācību līdzekļu definīcijām, konkrēti par Druvietes kundzes jau minēto „k” punktu, jo mēs redzam, ka Ingas Vanagas, parlamentārās sekretāres, 5.priekšlikuma „g” punktā bija iekļautas arī darba burtnīcas, turpretī šajā 6.priekšlikumā „g” punktā, ko apstiprinājusi komisija (tieši tāpēc gribam sagaidīt komisijas vadītājas skaidrojumu), ir minētas tikai darba lapas, nepieminot darba burtnīcas. Tad rodas jautājums: ja vecākiem dažreiz darba burtnīcas rada pat 30 latu lielas izmaksas no ģimenes budžeta, vai darba burtnīcas ir iekļautas darba lapās un vai darba burtnīcas mēs varētu uzskatīt par darba lapu apkopojumu? Vienkārši to precizēsim, jo es zinu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija ļoti garas diskusijas par to, un tieši tāpēc būtu labi noskaidrot, ar ko vecākiem būs jārēķinās un kādi maksājumi būs nākošajā mācību gadā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai jūs lūdzat balsojumu par 6.priekšlikumu? Nē. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 9. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts. Komisijas vārdā motivēšu - kāpēc.

Šis priekšlikums paredzēja atteikties no Saeimas apstiprinājuma vienotas valsts politikas un stratēģijas pamatnostādnēm. Pašreizējā likumā ir noteikts, ka Ministru kabineta kompetence izglītībā ir noteikt vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniegt Saeimai apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.

Komisija neatbalstīja šīs parlamentārās apstiprināšanas atcelšanu, pamatojoties uz vairākiem argumentiem, tomēr galvenokārt uz to, ka izglītība ir viena no nozīmīgākajām valsts funkcijām un parlamentārā valstī noteikti ir nepieciešams parlamenta apstiprinājums šīm stratēģiskajām pamatnostādnēm.

Otrkārt, tāpēc, ka vairākās nozarēs pastāv precedents, ka šādas pamatnostādnes mēs tomēr apstiprinām, un salīdzinājumam varētu teikt: ja jau Saeimas apstiprinājums ir nepieciešams kaut vai Latvijas pozīcijai Eiropas Komisijas sanāksmē, tad šeit mēs runājam par daudz stratēģiskāku virzienu... Un Ministru kabinetam kopā ar Saeimu būtu pa spēkam izveidot optimālu pamatnostādņu redakciju, kas tiešām attīstītu mūsu valsts izglītības sistēmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi, visi, kuri seko līdzi sēdei! Tātad es gribu uzreiz pateikt, ka daļēji piekrītu komisijas vadītājas izteiktajam viedoklim un arī komisijas kolēģu viedoklim, tomēr ar šā priekšlikuma iesniegšanu mēs vēlējāmies akcentēt to... Es necitēšu, jo komisijas vadītāja jau nolasīja, kas ir ietverts pašreiz spēkā esošajā likumā un kāds ir priekšlikums. Bet vienkārši sanāk tāda situācija, ka pašlaik šis ir vienīgais normatīvais akts par izglītības jautājumiem, kas ir jāiesniedz Saeimai. Un sanāk tā, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta piektā daļa nosaka šo Ministru kabineta... nosaka to, ka Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību. Un sanāk tā, ka Saeimā netiek iesniegts apstiprinājums ne par vienu citu jomu kā tikai par izglītību... Un tātad šī priekšlikuma būtība ir tāda: vai nu mēs visām, arī citām, nozarēm nosakām to, ka ir jāiesniedz arī par veselību, kultūru, labklājību, zinātni, sportu, jaunatni un tā tālāk... tātad šāda rakstura normatīvie dokumenti, vai arī ne par vienu jomu. Jo pašlaik sanāk tā, ka tikai šīs izglītības... nu, izglītības attīstības pamatnostādnes tiek iesniegtas par šiem septiņiem gadiem, bet pārējie tādas neiesniedz. Tieši tāpēc... Tātad vai nu visiem jāiesniedz, vai arī par izglītību neiesniedz.

Un es tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Nu, paredzu arī balsošanas rezultātus... Bet tad katrā ziņā vajag strādāt, turpināt darbu pie šī jautājuma, lai nav tā, ka tikai izglītības joma ir tā vienīgā, par kuru ir jāiesniedz... Jā, es arī gribu teikt, ka Ministru kabinets izstrādā... nodrošina izstrādi gan šiem... Latvijas izaugsmes modelis - „Cilvēks pirmajā vietā”, un Saeima apstiprina... gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Saeima apstiprina, gan Nacionālo attīstības plānu Saeima apstiprina... Bet šāda rakstura dokumenti... Sanāk tā, ka ir tikai šī viena joma izcelta.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā jau tika izskaidrots.

I.Druviete. Jā. Komisija lūdza neatbalstīt. Lūdzam arī tagad.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 13.priekšlikums atsaukts.

14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 15. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 18.priekšlikums atsaukts.

19.priekšlikums atsaukts.

20. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Katrā ziņā man bija ļoti interesanti, ka es nesaņēmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas atbildi uz jautājumu, vai mācību līdzekļos tiek iekļautas arī darba burtnīcas. Līdz ar to man ir bišķiņ problēmas balsot par šo likumprojektu, jo man nav skaidrs, kāds ir efekts uz vecāku, ģimeņu budžetiem saistībā ar darba burtnīcām, kas var izmaksāt līdz pat 30 latiem katras ģimenes budžetā.

Tas būtu viens.

Un, runājot konkrēti par 21.priekšlikumu... Es tomēr aicinu Druvietes kundzi izskaidrot to, jo vecākiem tiešām tas interesē.

Runājot par 21.priekšlikumu, pirmkārt, nedaudz pastāstīšu, kāds bija process komisijā. Es gribu minēt, ka uz konkrētā jautājuma izskatīšanu komisijā nebija aicināti vecāku pārstāvji. Nebija pieaicināti! Nebija arī citas profesionālās organizācijas pieaicinātas uz šo Izglītības likuma jautājumu skatīšanu. Un tieši tāpēc bija ļoti vērtīga diskusija ar tiesībsargu par to, ka pašvaldībām ir jānomaksā visi izdevumi, kas ir saistīti ar pirmsskolas... Savukārt nāca klajā retorisks jautājums: cik lielas varētu būt vidējās izmaksas par pašvaldību bērnudārzu pakalpojumu un cik lielas tās izmaksas varētu būt privātās iestādēs? Un tad sekoja diskusija par to, ka tad privātās iestādes varēšot maksimāli celt cenas.

Tas, ko es gribu lūgt tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai: ja jautājumi skar kaut ko ārpus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kompetences... piemēram, izglītības jautājumos šajā gadījumā tā bija iepirkuma procedūra... Tātad konkrēti priekšlikumā ir ielikts jauns traktējums, kas ir fundamentāli iz>īts, un tas īstenībā ir pretēji vecāku interesēm, ka pašvaldības varēs veidot iepirkumus, tādējādi nosakot privātā pakalpojuma cenas regulāciju. Savukārt, raugoties no vecāku viedokļa, tas ir uzskatāms par ierobežojumu, jo tādā veidā pašvaldība noteiks, uz kurām pirmsskolas iestādēm vecākiem būs iet un savus bērnus vest, bet tas ir pretēji vecāku tiesībām brīvi izvēlēties.

Un, otrkārt, pastāv diezgan liels korupcijas risks, jo mēs jau zinām, ka šad un tad iepirkumi tiek veidoti, normatīvi regulējot tā, lai konkrētos iepirkumos vinnētu attiecīgie pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to šī katrā ziņā ir diezgan plaša diskusija. Un sakarā ar to, ka, es pieņemu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav iepirkumu speciālistu, tad, pateicoties tiesībsargam, mēs šo diskusiju turpināsim šajā piektdienā viņa birojā, kur būs pieaicināti arī vecāki, atšķirībā no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurā nebija neviena pārstāvja no pretējās puses... Mēs arī Demogrāfisko lietu padomē, kas ir pie Ministru kabineta, koalīcijas darba grupā esam par to šajā gadā runājuši un vienojušies par risinājumu, bet te pēkšņi Izglītības likumā saistībā ar bērnu pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanu tiek ievietots jauns priekšlikums, kas īstenībā atkal ierobežo vecāku tiesības izvēlēties. Un īstenībā mēs runājam arī par pedagoģiskās daudzveidības nodrošinājumu pirmsskolas izglītībā.

Līdz ar to principā es lūdzu neatbalstīt šo 21.priekšlikumu, turpināt diskusijas un trešajā lasījumā nākt klajā ar uzlabotu versiju, kas būtu vecāku interesēs, un izmantot arī pašvaldību iespējas noteikt pakalpojumu augstāko cenu, nevis veikt iepirkuma procedūru. Šādas tiesības pašvaldībām ir, bet laikam Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī lielo pilsētu pārstāvjiem nebija interesanti ļaut vecākiem pašiem brīvi izvēlēties, nosakot lielāko cenu, bet gan veidot iepirkuma procedūras.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Par šo jautājumu, kā segt pirmsskolas izglītības maksu tajā gadījumā, kad pašvaldība nespēj savu resursu nepietiekamības dēļ nodrošināt šo pakalpojumu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiešām bija ļoti gara diskusija. Par šo vienu jautājumu mēs runājām ilgāk par stundu. Bija klāt arī, kā jau minēja iepriekšējā runātāja, tiesībsargs, kurš pastāvēja uz to, ka tiešām ir jāsedz visas izmaksas pilnā apjomā, un tāpēc komisija meklēja visracionālāko variantu, kā, ņemot vērā arī to, kas ir noteikts citos likumos un kādas ir pašvaldību iespējas izmantot finanšu resursus... tātad šo pantu izstrādāt tā, lai būtu iespējami dažādi varianti - gan tādi, kur izmaksas tiek segtas tiešām publiskā iepirkuma rezultātā, un tas atsevišķās pašvaldībās šobrīd jau notiek, tāda ir prakse... Protams, jebkuru praksi var uzlabot, bet šis moments tika iestrādāts.

Un otra iespēja. Tur, kur ir iespējams izkalkulēt vidējās izmaksas - un vidējās izmaksas vienmēr var izrēķināt... tur, kur ir ekonomisks pamatojums, izmantot šādu modeli - varētu ļaut pašvaldībām strādāt pēc šī modeļa... pašām pašvaldībām atļaut izvēlēties, kurš variants tām ir izdevīgāks.

Manuprāt, šajā diskusijā komisija panāca labāko variantu, kāds šajā gadījumā bija iespējams, dodot tiešām galīgās izvēles iespēju pašvaldībai, bet, kas man ļoti nepatika iepriekšējās runātājas - kolēģes Dainas Kazākas - izteikumos, bija tas, ka par pašvaldībām tiek domāts kā tādām, kuras ļaunprātīgi nostājas pret vecākiem, pret skolu, pret pirmsskolas izglītības iestādes vadību un tā tālāk.

Tā kā man ir pietiekami ilga darba pieredze arī pašvaldībā, tad es gribu teikt, ka pašvaldības tomēr cenšas pārsvarā gadījumu šīm lietām pieiet ļoti atbildīgi, jo runa jau ir par pašvaldību iedzīvotājiem, par to, kā apmierināt viņu vajadzības un viņu intereses, bet pirmām kārtām runa ir par bērnu interesēm, un, ticiet man, mana darba pieredze pašvaldībā liecina par to, ka bērnu intereses vienmēr tiek stādītas augstāk par citām. Un tāpēc es neticu, ka kāda pašvaldība tagad ļaunprātīgi varētu veikt iepirkumu, lai sniegtu nekvalitatīvu pakalpojumu kā bērnudārza pakalpojumu, un es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo... Komisijā ir arī ieprotokolēts tas, ka uz trešo lasījumu Tiesībsarga birojs ciešā sadarbībā ar vecāku organizācijām un Izglītības un zinātnes ministriju šo priekšlikumu vēl pilnveidos, jo, jāsaka, tas bija arī viens no smagākajiem priekšlikumiem. Un mēs visi ļoti labi saprotam, ka arī šis finanšu aspekts pirmsskolas izglītības jomā ir jāsakārto, jāpilnveido, un ir ļoti daudzi nozīmīgi soļi sperti, un tas arī palīdzēs tālāk virzīt šos Ministru kabineta noteikumus, pie kuriem darbs turpinās. Tātad VARAM, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija jau veic iestrādes Ministru kabineta noteikumu līmenī.

Vēlreiz lūdzu atbalstīt, ņemot vērā to, ka iesaistītās puses uz trešo lasījumu... līdz trešajam lasījumam sēdīsies pie viena galda un centīsies atrast kompromisa versiju, kas visām iesaistītajām pusēm būtu vispieņemamākā, un pilnveidos to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Tātad šobrīd mēs izšķiramies, kam par labu mēs balsojam - vai mēs balsojam par labu pašvaldību interesēm (veidot iepirkumus) vai arī vecāku interesēm (brīvi izvēlēties); pašvaldībām savukārt ir iespēja noteikt griestus pirmsskolas iestāžu pakalpojumiem.

Tas, ko es vēl varu piebilst, - ka mums ir 8000 bērnu, kas stāv rindā uz bērnudārzu pakalpojumiem pašvaldībās, un mēs gribam minimalizēt šo rindu. Ja pašvaldībā iepirkums ir noticis, tai nav intereses veidot jaunus iepirkumus un radīt jaunas vietas, kas atvērtos un būtu vecākiem izdevīgākas gan vietas, gan cenas, gan pakalpojuma kvalitātes ziņā. Viņiem nebūs iespējas to izvēlēties, jo pašvaldība būs slēgusi iepirkumu.

Līdz ar to lūdzu balsot pret šo priekšlikumu. Mēs uz trešo lasījumu virzīsim labāku redakciju. Katrā ziņā lūdzu neatbalstīt esošo redakciju, jo tā nāk vecāku interesēm par sliktu. Un katrā ziņā gribu vēlreiz uzsvērt, ka Demogrāfisko lietu padomes darba grupā, kura strādāja pusotru gadu un kurā piedalījās gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, gan arī lielo pilsētu pārstāvji, gan izglītības jomas, gan arī pašu pašvaldību pārstāvji, šāda redakcija netika atbalstīta. Un šis ir atklāts pašvaldību lobijs, kas vērsts pret vecāku interesēm. Komisijā tajā brīdī pašu vecāku NVO nebija pieaicinātas, līdz ar to īstenībā neizskanēja pretējs viedoklis.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Es tomēr aicinu Dainu Kazāku nemaldināt sabiedrību ar savu subjektīvo vērtējumu un situācijas izpratni. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Es gribu apliecināt no savas puses, ka šis priekšlikums tika ļoti kvalitatīvi izdiskutēts mūsu komisijas ietvaros, bija saskaņots gan ar tiesībsargu, gan ar visām pārējām iesaistītajām pusēm. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un, protams, uz trešo lasījumu jau gatavot labāku variantu, ja mēs tādu spēsim atrast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Komisijas vārdā es varu aicināt visus interesentus, kam ir jebkādas šaubas par priekšlikumu kvalitatīvu apspriešanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, saņemt stenogrammu un pārliecināties, kā tā ir notikusi, saņemt protokolu un pārliecināties, cik daudzi dažādu institūciju un organizāciju pārstāvji piedalījās šajās komisijas sēdēs, un atvērt Kārtības rulli, kurā nav noteikts, ka par ikvienu priekšlikumu mums jāinformē Daina Kazāka (Zālē smiekli.) vai noteiktas vecāku organizācijas personīgi. Mums ir sēžu protokoli, kur ir norādīts, ka vecāku organizācijas ir piedalījušās.

Tiesa, vecāku organizāciju mūsu valstī ir daudz, un katru reizi noteikt, kura tad būs tā īstā, protams, nav iespējams. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš tik tiešām ir pārspriests, kuru, kā jūs redzat, atbalsta arī citi kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, un, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, visiem vajadzētu sekot līdzi Saeimas mājaslapai, kurā vismaz nedēļu pirms sēdes tiek izziņota darba kārtība, un aktīvi piedalīties šajās diskusijās mūsu komisijas sēdēs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. (No zāles: „Ooo!”) Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 22. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi, es informēšu uzreiz vienlaicīgi gan par 22., gan par 23., gan par 27.priekšlikumu, un šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka mēs tajos ierosinām, ka pašvaldību kompetencē ir lemt par izglītības iestāžu likvidēšanu, reorganizāciju un dibināšanu, ka pašvaldību kompetencē ir lemt arī par tiem jautājumiem, kuri saistīti ar skolu direktoriem - par viņu pieņemšanu darbā vai atlaišanu, un arī par izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu vai atlaišanu. Un līdzšinējā kārtība bija tāda, ka pašvaldībai, kad tiek pieņemti šie lēmumi, tie ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bet pašlaik ir tā, ka šis saskaņojums no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, ja uz to skatās juridiski, ir gaužām formāls un tā kā vairāk morāla rakstura, ka mēs tam piekrītam vai nepiekrītam. Un ir bijuši arī tādi gadījumi, kad diemžēl šie lēmumi, pašvaldību pieņemtie lēmumi, sagādā virkni problēmu, kuras pēc tam ir jārisina Izglītības un zinātnes ministrijai. Un ir arī tāda situācija, ka šos pašvaldību pieņemtos lēmumus var atcelt tikai VARAM ministrs un tikai tajos gadījumos, ja tie ir nelikumīgi un pārkāpj likuma normas. Tātad Izglītības un zinātnes ministrijas loma ir tāda, nu, žargonā izsakoties, ķeksīša funkcija.

Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumus, lai būtu Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kritērijus - tātad ieliek šos spēles noteikumus Ministru kabineta noteikumu ietvarā, kuri pašvaldībām būtu jāievēro tajos gadījumos, kad tās pieņem lēmumu par skolu apvienošanu, likvidēšanu vai dibināšanu, par izglītības iestāžu vadītāju pieņemšanu darbā vai atlaišanu... Un lai Ministru kabineta noteikumos atspoguļotos arī tas, kam tad ir obligāti jāiesaistās šādu lēmumu pieņemšanā - protams, bez balsstiesībām. Un tur noteikti būtu jāpiedalās arodbiedrību pārstāvjiem, vecāku organizāciju pārstāvjiem un izglītības iestādes padomes pārstāvjiem.

Tātad sanāk tā, ka mēs, no vienas puses, ar šo priekšlikumu būtībā pastiprinām šo kontroli, jo būs Ministru kabineta noteikumi, kas būs jāievēro pilnīgi visām pašvaldībām, pieņemot lēmumus par iepriekš minētajiem jautājumiem, un tāpēc mēs uzskatām, ka šī formālā saskaņošana vairs nebūtu nepieciešama, jo sanāk tā, ka, lai saskaņotu ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībai būs jāgatavo dokumenti un ministrijai tad būs jāpārbauda, cik lielā mērā pašvaldība ir ievērojusi šos Ministru kabineta noteikumus, pieņemot to vai citu lēmumu. Un tāpēc ir lūgums atbalstīt šos priekšlikumus.

Jā, mēs arī komisijā ļoti plaši par to diskutējām, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tomēr konceptuāli ir jāseko līdzi tam, kas notiek izglītības sektorā, un jāuzņemas atbildība par tur notiekošajiem procesiem, bet mēs tomēr negribētu tādu kā dubultkontroli, šo birokrātiskā sloga palielināšanu, jo uzskatām, ka Ministru kabineta noteikumi jau ir gana stingri, ka tātad tā kārtība jau ir noteikta un tā formālā saskaņošana nav nepieciešama, ņemot vērā, ka virknē reģistru šī informācija parādās. Un ir arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas nepieciešamības gadījumā varētu vērtēt pašvaldības lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Un paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es minēšu dažus argumentus, kāpēc esmu pārliecināta, ka ir jāsaglabā šis saskaņojums ar Izglītības un zinātnes ministriju un, kā vēlāk redzēsim, arī ar attiecīgās nozares ministriju, ja ir runa par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm mākslā vai kultūrā.

Manas pārliecības pamatā ir jau iepriekš minētā doma par to, ka izglītība ir valsts funkcija un ka valstij ir jāsaglabā šī... jā, teiksim, kontrole un interese, un pārliecība par to, ka izglītības iestāžu tīkls attīstās pareizā virzienā.

Mēs atbalstām šo īpašo Ministru kabineta noteikumu veidošanu, tie pilnīgi noteikti ir nepieciešami. Vēlāk mēs runāsim arī par izglītības iestāžu vadītāju izvēli... Tik tiešām, noteikumos precizēti kritēriji būtu ļoti svarīgi. Bet šī Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojuma lūgšana nekādā gadījumā nav neuzticība pašvaldībām, tā nav lieka birokrātija. Tā gluži vienkārši ir pārliecība par to, ka pašvaldība tik tiešām ir izpildījusi šos kritērijus izglītības iestāžu dibināšanai.

Mēs visi zinām, ka situācijas ir bijušas dažādas. Aizvadītajos desmit gados mums ir bijuši gadījumi, kad Izglītības un zinātnes ministrija nav saskaņojusi skolas slēgšanu un skolas slēgšana nav notikusi; ir bijuši gadījumi, kad šis saskaņojums nav dots, bet tomēr skola ir beigusi eksistēt. Es no savas puses drīzāk rosinātu pārdomāt mehānismu, kā tomēr Izglītības un zinātnes ministrijai dot iespēju izteikt ne tikai viedokli, bet arī novērst skolu nepamatotu slēgšanu, jo pašreiz tik tiešām vienīgās iespējas ir dotas VARAM, kas arī juridiski pašreiz ir visai bezspēcīga ministrija.

Otrs iemesls varētu būt tāds: tad, ja ir šis Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums, mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tik tiešām attiecīgajā pašvaldībā šī skola ir jādibina vai arī ka attiecīgajā pašvaldībā šī skola ir jāslēdz, un šeit nebūtu runa par īpašu papildu dokumentu izstrādāšanu. Skolas dibināšana vai slēgšana vienmēr ir saistīta ar vairāku normatīvo aktu sagatavošanu, ar lēmumu pieņemšanu, un šie paši dokumenti tad arī būtu jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

Un neaizmirsīsim, ka skolas mēs nedibinām un neslēdzam katru dienu: tie būs varbūt pieci, varbūt desmit gadījumi gadā.

Un, runājot uzreiz arī par 23.priekšlikumu, es lūdzu pievērst uzmanību tam, ka pašreizējā likuma tekstā paliek šis saskaņojums ar attiecīgās nozares ministriju un tiek svītrots tikai saskaņojums ar Izglītības un zinātnes ministriju. Vai tik tā nebūs paradoksāla situācija, ka, piemēram, mākslas skolas dibināšana vai slēgšana būs saskaņojama ar Kultūras ministriju, bet vispārizglītojošās skolas slēgšana nebūs saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju?

Un tāpēc es, kā redzat, savā vārdā lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un arī atgādinu, ka komisijas viedoklis tātad ir bijis neatbalstīt šī saskaņojuma anulēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

No savas puses es absolūti atbalstu ministrijas virzību uz to, ka tiešām vajag ierobežot tādu brīžiem patvaļīgu skolu reorganizāciju un slēgšanu. Tam ir daudz dažādu apliecinājumu. Pēdējais gadījums notika manā dzimtajā pusē Krustpils novadā: deputāti pieņēma lēmumu... pat vēl nepieņēma lēmumu, bet jau sākās neformālas sarunas par Krustpils pamatskolas slēgšanu, kura bija un vēl joprojām ir viena no vislabākajām skolām tajā novadā - viena no visapmeklētākajām un ekonomiski vispamatotākajām.

Kādēļ tika pieņemts tāds lēmums - to es varu tikai minēt. Un tad zvanīja, protams, arī skolas direktore un sūdzējās par to, ka viņai nav nekādu iespēju ietekmēt deputātu lēmumu un ka šis lēmums tiek pieņemts kaut kādu... nevis ekonomiski pamatotu apsvērumu dēļ, bet gan pavisam citu.

Tā ka, no vienas puses, atbalsts tam ir, bet es domāju, ka šis process tika uzsākts ne no pareizā gala, tāpēc droši vien šo konkrēto priekšlikumu atbalstīt nevajadzētu, bet Izglītības un zinātnes ministriju es aicinu šo procesu turpināt, taču nedaudz citā izskatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija ir sākusies ne jau šodien, un es jūtu, ka nebeigsies arī rīt.

Šeit problēma ir nevis ar to, kas saskaņo, kas dod atļauju, kas pieņem lēmumu un kāds ir lēmuma procedūras process, bet šeit ir runa par sliktas pārvaldības spilgtu piemēru. Kamēr skolas un vispārējās izglītības iestādes paliek divu kungu kalpi, kārtības nebūs nekad. Par to ir runa!

Šodien mēs varam runāt par skolu slēgšanu vai par atvēršanu, bet, ja mēs nerunājam par finansējumu... ja nauda seko līdzi bērnam, tad pašvaldība ir spiesta skaitīt šo avotu, balstoties uz bērnu eventuālo skaitu, kuri var apmeklēt šo skolu.

Bet šeit ir arī absolūtais anahronisms, ko paredz likvidēt 23.priekšlikums, - tā ir saskaņošana... pašvaldības izglītības iestāžu direktoru, vadītāju, saskaņošana ar ministriju. Pēdējo piecu gadu laikā valstī nav minēts neviens piemērs, kad Izglītības un zinātnes ministrija nebūtu akceptējusi attiecīgo piedāvāto kandidatūru. Šī ir lieka procedūra, arī vadoties pēc šā paša likuma 15.panta, kas saglabā Izglītības un zinātnes ministrijai tiesības un iespējas ierosināt jautājumu par direktora atbrīvošanu par konkrētiem pārkāpumiem vai par neprofesionālām darbībām.

Līdz ar to šī procedūra... ja jau šis priekšlikums tiek skatīts, ja nemaldos, trešo reizi, tad tas ir absolūti loģisks, un es aicinu 23.priekšlikumu - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Vanagas kundzes priekšlikumu - atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad es iebildīšu Dolgopolova kungam. Šī norma Latvijā pastāv jau gandrīz 20 gadu, un dzīve ir pierādījusi, ka šīs normas eksistence ir pamatota. Protams, kā teica Dolgopolova kungs, tikpat kā nav bijis gadījumu, kad Izglītības un zinātnes ministrija nesaskaņotu pašvaldības lēmumus, proti, neatbalstītu pašvaldības lēmumus, jo pašvaldība tiešām labāk redz, kā plānot dzīvi uz vietas.

Bet tomēr izglītības politika atbilstoši mūsu likumdošanai ir Izglītības un zinātnes ministrijas prerogatīva, jo Izglītības un zinātnes ministrija nosaka izglītības politiku valstī. Un es gribu arī atgādināt, ka tomēr ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad Izglītības un zinātnes ministrijai ir bijis jāiejaucas un kad Izglītības un zinātnes ministrijas pozīcija ir bijusi pamatoti atšķirīga no pašvaldības nostājas.

Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, lielā apvidū varētu tikt slēgta vienīgā latviešu skola, ja to izlemtu tikai un vienīgi pašvaldība, nesaskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tā ka ilgu gadu gaitā šī norma ir sevi attaisnojusi. Ir pierādījies, ka Izglītības un zinātnes ministrija ļaunprātīgi netraucē pašvaldībām strādāt un pieņemt lēmumus, bet atsevišķos gadījumos, kur tas ir valstiski ļoti svarīgi, šādas iejaukšanās iespējamība tomēr ir jāsaglabā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi! Es gribu teikt, ka pēdējā pusotra gada praksē (vismaz, kamēr es pildu ministrijā parlamentārās sekretāres pienākumus) diemžēl mēs diezgan bieži saskaramies ar šādiem pašvaldību lēmumiem, kur ministrijai ir jāiesaistās un jārisina dažādas konfliktsituācijas (kā piemēru varu minēt Kurzemītes skolu, Krustpils skolu, Bauskas gadījumu). Un tāpēc es gribu vēlreiz pateikt to, ka tiešām pašvaldības nav stāvā sajūsmā par šo priekšlikumu, jo uzskata, ka mēs iejaucamies to autonomijā (ņemot vērā, cik pašvaldības atvēl finansējumu izglītības iestādēm).

Ir svarīgi, lai būtu skaidri un vienādi spēles noteikumi visiem, lai nebūtu tā, ka vienā pašvaldībā skolas direktoru vērtē pēc pieciem kritērijiem, citā - pēc deviņiem, bet vēl kādā citā - pēc vienpadsmit; lai šo nevienlīdzību arī no darba tiesību viedokļa novērstu; lai šī skolu likvidēšana vai reorganizēšana nebalstītos tikai uz to, ka pasūta pētījumu (diemžēl ir izkristalizējies arī viens uzņēmums, kas sniedz šāda rakstura pētījumus, kuru skolu būs tagad slēgt un kuru - neslēgt). Diemžēl svarīgākie kritēriji, kas tādi ir ministrijas skatījumā, tāda rakstura pētījumos vispār netiek ņemti vērā.

Tāpēc atkal atgādinu, ko teica kolēģe par Izglītības un zinātnes ministrijas lomu: pašlaik, pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, šī funkcija, kā jau arī es teicu, neuzliek juridiskas saistības par šo pašvaldības pieņemto lēmumu, tātad pašvaldībai nav saistošs ministrijas sniegtais saskaņojums vai nesaskaņojums. Diemžēl virkne pēdējo gadījumu ir bijuši tādi, par kuriem jāsaka tas, ko arī Druvietes kundze teica, - ka ir bijuši gadījumi, ka tad, kad mēs jau sākam pievērsties konkrētam jautājumam, pašvaldības nobīstas un aptur šo procesu. Bet tas ir jāpārtrauc!

Jāsaka, diemžēl ir bijusi arī politiska rakstura izrēķināšanās ar skolu direktoriem saistībā ar skolu slēgšanas jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 23. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts jau minēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 24. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 25. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 27. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 28. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka es esmu „par” šo priekšlikumu. Runa ir vienkārši par vienu tehnisku precizējumu. Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par padomes kā koleģiālas sadarbības institūcijas izveidošanu un tās darbības uzsākšanu skolā. Šis priekšlikums skar arī augstskolas kā izglītības iestādes. Augstskolās ir cita pārvaldības struktūra, ir augstskolu autonomija, pašpārvalde, kas sastāv no Senāta, Satversmes sapulces, rektora... un vēl citām institūcijām. Tātad šī norma nebūtu attiecināma uz augstskolām, tāpēc trešajā lasījumā šajā priekšlikumā... šajos grozījumos būtu jāietver, ka tas attiecas uz visām izglītības iestādēm, izņemot augstskolas. Un līdzīga kļūme, manā skatījumā, ir gadījusies arī grozījumu 36.punktā, kurš arī ir attiecināms tikai uz pirmsskolas izglītības iestādēm, pamatskolām, uz vispārējās vidējās izglītības iestādēm, bet nav attiecināms uz augstskolām un koledžām.

Paldies. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka balsojums netiek lūgts. Tātad deputāti atbalsta komisijas vērtējumu par 29.priekšlikumu.

I.Druviete. 30. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 31.priekšlikums atsaukts.

32. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 34. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 35. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Paldies Vucāna kungam par precizējumu, to trešajā lasījumā veiksim.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 37.priekšlikums atsaukts.

38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 41.priekšlikums atsaukts.

42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 43.priekšlikums atsaukts.

44.priekšlikums atsaukts.

45. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 48. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 50. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 51.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 52.priekšlikums atsaukts.

53. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 54. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka visas tās normas, kas attiecas uz jauno finansēšanas kārtību attiecībā uz mācību līdzekļiem, šā likuma izpratnē, šobrīd stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī. Līdz ar to tas ir saistīts ar papildu finansējuma nepieciešamību, un es aicinu visus, pirmkārt, pieslēgties šī jautājuma risināšanai, kamēr ir kaut kāda iespēja piedalīties, teiksim, lemšanas procesā par finansējuma pārdali un par budžeta grozījumiem. Un šeit tas noteikti būs nepieciešams. Tas ir viens.

Un otrkārt. Es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šobrīd dēļ tā, ka pašvaldībām tiek deleģēti... nevar teikt, ka jauni pienākumi, bet tām saskaņā ar likumu būs obligāti jāsedz izmaksas par attiecīgajiem mācību līdzekļiem, tad tas skars arī pašvaldību budžetus. Un līdz ar to ir jāmeklē iespēja atbalstīt pašvaldības un rast palīdzēt tām meklēt arī papildu finansējumu.

Ir dažādi varianti, bet tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Ja mēs to neatrisināsim, tad no 2013.gada 1.septembra bezmaksas mācību līdzekļu bērniem nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai jūs...? Balsojumu, kā saprotu, jūs nelūdzat, jūs vienkārši vēršat uzmanību. Tātad deputāti atbalsta.

I.Druviete. Jā, paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 55 priekšlikumus. Lūdzu godājamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Tā kā šim likumam jāstājas spēkā 1.septembrī, mēs nosakām īsu iesniegšanas termiņu: gaidīsim priekšlikumus līdz 18.jūnijam. Ceram šīs vasaras laikā pabeigt likumprojekta izskatīšanu, proti, izskatīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.jūnijs. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 11.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr.678/Lp11), kas paredz veikt grozījumus likumā noteiktajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas deleģējumā, lai nodrošinātu pilnīgi visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu sistēmu uzraudzību, kā arī šajā jomā Eiropas Savienībā tieši piemērojamo tiesību aktu prasību ievērošanas uzraudzību.

Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūnijs, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 20.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Ar šo likumu tiks samērīgi pagarināts termiņš, kurā personas, kas veikušas dzīvojamo ēku pārvaldīšanu līdz 2010.gada 1.janvārim, būs tiesīgas iegūt pārvaldnieka profesionālo kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci. Tādējādi minētajām personām netiks ierobežotas Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā noteiktās tiesības.

Aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Valainis. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. Paldies.

V.Valainis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā pirmajā lasījumā un redzam, ka pamats ir tāds, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija rosināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju virzīt tālāk deputātu Kārļa Eņģeļa un Ingas Bites priekšlikumus, kurus viņi izteica parlamentārās izmeklēšanas komisijā un kurus parlamentārās izmeklēšanas komisija atbalstīja. Un to būtība ir grozīt Ķemeru nacionālā parka likumā zonējumu, paredzot, ka veidojas jauna Ķemeru kūrorta zona.

Ir saņemts pozitīvs atzinums gan no VARAM, gan no Ekonomikas ministrijas, bet šobrīd saņemsim atzinumu arī no Juridiskā biroja, kas teica, ka konceptuāli pretenziju pret to nav.

Tad nu lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds ir mērķis?”)

Sēdes vadītāja. Vai Inga Bite runās par steidzamību? Nē. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad uzsākam debates par pirmo lasījumu.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Godātie kolēģi! Paldies jums, ka atbalstījāt šī likumprojekta steidzamību. Tiešām ir svarīgi šo likumu pieņemt jau šīs sesijas laikā, un atbilstoši arī komisija vēlāk piedāvās priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienas nedēļas garumā.

Bet nu par pašu likumprojektu. Mēs, protams, visi atbalstām brīvā tirgus pastāvēšanu, tomēr ir jāsecina, ka šis brīvais tirgus ne vienmēr spēj pienācīgi samērot privātpersonu, sabiedrības, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas intereses.

Tā diemžēl ir noticis arī Ķemeru gadījumā. Privatizējot un vēloties sakārtot šo īpašumu, diemžēl ir iznācis tieši pretēji - privatizācijas rezultātā īpašums ir vēl vairāk noplucis un visādi citādi... katrā ziņā tas netiek izmantots sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Es atvainojos, jo vienlaicīgi domāju par atbildi uz Čepānes kundzes jautājumu, kā precīzi un īsi formulēt likumprojekta mērķi... Likumprojekta mērķis, manuprāt, ir tieši samērot valsts un sabiedrības intereses, izmantojot Ķemeru kultūrvēsturisko pieminekli, kas ir Ķemeru viesnīca un Ķemeru dabas bagātības - zemes dzīlēs esošās dūņas un sērūdeņi. Šo abu - gan materiālo, gan nemateriālo - bagātību savienošana vienā kompleksā nodrošinātu to, ka šis Ķemeru komplekss kā komplekss tiktu izmantots arī nākotnē, nevis būtu atdalīta atsevišķi viesnīca, poliklīnika, dūņu dziednīca un tā tālāk.

Tātad šīs normas un grozījumu mērķis ir pateikt, ka jebkuram īpašniekam, kurš nākotnē iegūs šo īpašumu, saistošs būs tas, kas ir saistošs jau šobrīd esošajam īpašniekam, - atbilstoši privatizācijas noteikumiem izmantot šajā vietā esošo īpašo zonu... šajā vietā esošās īpašās dabas bagātības.

Runājot arī ar Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, mēs esam noskaidrojuši un konstatējuši, ka Ekonomikas ministrija šādā veidā arī mēģina meklēt investoru šim īpašumam, reklamējot to kā kūrortobjektu - tieši kā objektu, kurā ir iespējams attīstīt veselības tūrismu un veicināt šo unikālo dabas bagātību, kas ir Latvijā, izmantošanu gan Latvijas sabiedrības vajadzībām, gan arī, iespējams, aicinot un viesmīlīgi sagaidot šeit ārvalstu tūristus.

Es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (RP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Savu atbalstu šim likumprojektam es sākšu ar nelielu ieskatu tajā, ko par Latvijas kūrortoloģiju rakstīja 1933.gadā.

Šis ir citāts no Latviešu konversācijas vārdnīcas: „Latvija ar savu dabisko dziedniecības līdzekļu bagātību varētu būt ziemeļu kūrortu zeme, jo Latvijā ir veselīgs klimats, skaisti priežu meži, lēti un labi uzturlīdzekļi, dažādi minerālūdeņi un dūņas, labas pludmales pie Rīgas jūras līča un Liepājas, bet Latvijas kūrortu nozīmi mazina labierīcību trūkums un vāja reklāma.”

Īpašu uzmanību es gribu vērst uz šiem pēdējiem vārdiem - „labierīcību trūkums un vāja reklāma”. Astoņdesmit gadus vēlāk diemžēl situācija ir krietni sliktāka!

Jāatzīmē, ka šo rindu tapšanas laikā Ķemeru viesnīca jeb „Baltais kuģis” vēl nebija uzcelta, taču Ķemeriem jau bija 150 gadus sena dziedniecības vēsture. Uz Ķemeriem stiprināt veselību cilvēki brauca jau 18.gadsmita pirmajā pusē. Līdz pagājušā gadsimta sākumam izveidotā kūrorta infrastruktūra bija vērā ņemama, un tās klientu skaits bija mērāms tūkstošos. Pirmā pasaules kara laikā tā faktiski tika pilnībā iznīcināta, taču pēc kara atjaunota un savu augstāko attīstības līmeni sasniedza ar Ķemeru viesnīcas atklāšanu 1936.gadā.

Es domāju, ka mēs labi zinām, kāds liktenis ir piemeklējis Ķemerus šodien un kā tur šobrīd izskatās.

Jāuzsver, ka šis likumprojekts ir jāvērtē plašākā kontekstā, kas ietver kūrortoloģijas kā nozares attīstību Latvijā. Manā un, cik zināms, arī neviena cita rīcībā nav pilnīga pētījuma par to, kāds ir šīs nozares potenciālais ekonomiskais aspekts, potenciālais ekonomiskais guvums, bet es skaidri zinu, ka visu to, kas ir vajadzīgs augsta līmeņa kūrorta videi, ko nevar nopirkt pat par ļoti lielu naudu, mēs varam atrast Ķemeros, kā arī citviet Latvijā. Un te es domāju Latvijas dabas bagātības. Šis apsvērums man dod pārliecību, ka, atbalstot šo likumprojektu, mēs veicināsim valsts tautsaimniecību un spersim ļoti svarīgu soli Latvijas kultūrvēsturiskā, dabas un cilvēku radītā mantojuma saglabāšanas virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piekrītu visam tam, ko teikuši iepriekšējie runātāji. Es tikai gribētu atgādināt to, ko es dzirdēju par Ķemeru sanatoriju. Par to es dzirdēju ar lielu, lielu lepnumu no maniem vecākiem, pirmām kārtām no manas mātes. Un 1976.gadā, kad mēs te viesojāmies pie mana tēva, tā bija viena vieta, ko viņš mums ar milzīgu lepnumu rādīja. Jau tajā laikā sanatorija nebija vislabākajā stāvoklī, un tagad tā ir gandrīz sabrukusi, un, kā man kaimiņš deputāts teica, tur jau nav, ko glābt. Es domāju, ka ir, ko glābt! Tā ir tāda lieta, ar ko mēs varam būt lepni, kas ne tikai atbalstītu tūrismu, dotu mums darba vietas un ienākumus, bet arī celtu mūsu pašu lepnumu par to, kas mums kādreiz ir bijis un ko mēs varam atjaunot.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atbalstot minētā likumprojekta pieņemšanu un, neapšaubāmi, arī tā pieņemšanu steidzamības kārtībā, vēlos norādīt uz mums droši vien zināmiem apsvērumiem, kas faktiski pierāda to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams. Proti, kā jau mēs visi zinām, diemžēl sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ominasis Latvia, kuras īpašumā šobrīd atrodas Ķemeru sanatorija, ir maksātnespējas procesā. Tātad ir tiesas spriedums par šī fakta atzīšanu, un atbilstoši likumam īpašuma pārdošana ir ierobežota termiņā. Proti, tā ir obligāti izdarāma sešu mēnešu laikā no procesa pasludināšanas brīža, ja kreditori nevienojas citādi. Kā noprotams, šobrīd parlamentārās izmeklēšanas komisija acīm redzot ir izvēlējusies šo ceļu, proti, pateikt noteikumus, kādi būtu attiecināmi uz Ķemeru sanatorijas potenciālo pircēju, jo, notiekot izsolei, šie noteikumi potenciālajam ieguvējam tiešām būtu jāzina. Un noteikumi attiecībā uz kūrorta zonas izveidi, saglabāšanu un kurortoloģijas vēsturisko funkciju nodrošināšanu ir ļoti būtiski.

Jāatzīst, ka arī Tieslietu ministrija rūpīgi seko līdzi šim maksātnespējas procesam un ka arī procesa administrators atbalsta šādu grozījumu pieņemšanu Ķemeru nacionālā parka likumā.

Es gribu pateikt īpašu paldies arī Ingai Bitei par aktīvu līdzdalību šī likumprojekta izstrādē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Stalta kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!

D.Stalts. Jā. Paldies, ka atbalstījāt! Tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs atbildīgā komisija šim likumprojektam. Un aicinu visus iesniegt precizējumus, ja tādi būs, un virzīsimies strauji uz priekšu, lai jau nākamajā ceturtdienā mēs varētu šo likumprojektu pieņemt galīgajā redakcijā.

Un ir tieši tā, kā Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tikko teica: mēs esam informējuši arī maksātnespējas administratoru par šādiem likuma grozījumiem un to virzību. Un mēs ceram, ka tomēr atradīsies valstiski domājošs investors, kas attīstīs Ķemeru sanatorijā tās funkcijas, kādas sākotnēji privatizācijas līgumā tika ierakstītas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

D.Stalts. 17.jūnijs, tātad pirmdiena.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs, un izskatīšana - Saeimas 20.jūnija sēdē. To jau ziņotājs savā uzrunā tā kā pieminēja: līdz 17.jūnijam - priekšlikumi, 20.jūnijā - izskatīšana. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un atzīt to par steidzamu.

Kādēļ šie grozījumi ir vajadzīgi? Saeimā 2013.gada 18.aprīlī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā. Minētie likuma grozījumi tika izstrādāti, lai uzlabotu būvniecības procedūras un risinātu būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanas jautājumus būvatļauju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos, vienlaikus salāgojot arī uzņēmējdarbības vides, vides aizsardzības un citu ieinteresēto pušu intereses.

Lai gan pieņemtie grozījumi lielākoties tika vērtēti atzinīgi, tomēr nav izsvērts un pārdomāts to spēkā stāšanās laiks jeb ātrums, kā arī pietiekami nav izvērtēta pieņemto grozījumu ietekme uz būvatļauju īstenošanas iespējām, ņemot vērā tieši nelielo apstrīdēto būvatļauju apjomu iepretī kopējam izdoto būvatļauju skaitam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vērsās pašvaldības pārstāvošās organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, lūdzot Saeimā mazliet pārskatīt 2013.gada 18.aprīlī pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā. Pašvaldības pārstāvošās organizācijas vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik noteiktais regulējums ierobežo pašvaldību funkciju īstenošanai nepieciešamo un ieplānoto būvniecības darbu veikšanu tieši vasaras sezonā, kā arī aizkavē no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu īstenošanu: piemēram, Būvniecības likumā noteiktais regulējums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā aizkavē tādu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu realizāciju kā maģistrālo siltumtrašu rekonstrukciju vairāk nekā 1 miljona latu apmērā, un, piemēram, arī Liepājas koncertzāles būvniecība 23 miljonu latu apmērā netiktu šogad sekmīgi realizēta.

Tieši tas pats attiecas uz biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” un akciju sabiedrības „Sadales tīkls” pārstāvju norādīto. Viņi ir vērsuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzmanību uz to, ka šī norma apgrūtina ceļu remontu veikšanu un inženierkomunikāciju būvniecību tieši šogad un paildzina šo darbu izpildi.

Izvērtējot radušos situāciju un uzklausot iesaistītās organizācijas, ir izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, kuri paredz no likuma izslēgt 30.¹ pantu un papildināt likumu ar 30.² pantu, kur vienlaikus tiek pārņemts nepieciešamais regulējums no Saeimā 2013.gada 18.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kā arī tiek novērstas šā regulējuma nepilnības.

Attiecībā uz būvniecības procesā izdoto administratīvo aktu spēkā esamību un darbību ir atgriezts iepriekš spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka būvatļauju var izpildīt, ja vien tās darbība netiek apturēta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas rezultātā. Šāda regulējuma noteikšana atzīstama par pamatotu un nepieciešamu līdz jaunā Būvniecības likuma pieņemšanai, kurš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek skatīts pirms trešā lasījuma.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu, ja nav iebildumu, apstiprināt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums vispirms ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Attiecībā uz pirmo lasījumu mums ir jāuzsāk debates.

Čepānes kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm?

Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles: „Sākas!”)

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es dzirdēju repliku: „Sākas!” Es tomēr uzskatu, ka... Es šodien teikšu daudziem no jums, iespējams, nepatīkamus vārdus, bet es uzskatu, ka tas ir mans pienākums - tos teikt.

Proti, šodien jūs uz saviem galdiem atradāt kārtējos grozījumus Būvniecības likumā (neskatoties uz to, ka ir sagatavots jaunais Būvniecības likuma grozījumu projekts trešajam lasījumam!). Tiek grozīta Būvniecības likuma pašreizējā redakcija (ir runa par 30.² pantu). Šī redakcija stājās spēkā šā gada 1.jūnijā. Kāds šodien ir datums? Nav pagājušas pat divas nedēļas kopš likuma spēkā stāšanās, kad mēs atkal grozām Būvniecības likumu! Tāda nekonsekvence, man šķiet, liecina par ļoti sliktu likumdošanas praksi.

Iepriekšējo, 18.aprīlī pieņemto, grozījumu apspriešanas gaita (tur tik ārkārtīgi daudz enerģijas tika patērēts, lai pieņemtu tos grozījumus!) liecināja, ka to grozījumu patiesais iemesls bija, iespējams, atsevišķu investoru vai komersantu intereses.

Neskatoties uz to, ka Būvniecības likuma grozījumu projekts, kā es jau teicu, jau tika sagatavots trešajam lasījumam, tagad acīmredzot komisija ir atzinusi savu kļūdu (to gan Ozoliņa kungs neteica), jo uz to, kā redzams anotācijā, ir norādījušas pašvaldības un arī pat uzņēmēji. Ozoliņa kungs, jūs neprecīzi teicāt! Būtībā ar atsevišķiem izņēmumiem mēs atgriežamies pie iepriekšējā regulējuma, kad būvatļauja tika apturēta tikai apstrīdēšanas gadījumos. Kā jūs zināt, kolēģi, iepriekšējais komisijas vadītājs uzstāja uz to: ja būvatļauja tiek apstrīdēta, tad tās darbība netiek apturēta. Vienīgā pozitīvā lieta, kas saglabājas no 18.aprīļa grozījumiem pašlaik, ir otrajā daļā, proti, ka kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Kā mēs atceramies, sākotnēji komisija piedāvāja četrus mēnešus. Paldies, ka atbalstījāt manu priekšlikumu, jo es teicu, ka šeit būtu nepieciešami, protams, divi mēneši atšķirībā no iepriekšējās kārtības, kad atsevišķos gadījumos pašvaldības skatīja gandrīz līdz gadam ilgā termiņā. Tātad tā arī ir vienīgā pozitīvā lieta.

Trešais. Par trešo daļu, ka personai, kas vēršas, lai apstrīdētu šo būvatļauju, ir jāpamato administratīvā akta prettiesiskums. Tas izriet pats no sevis, un, jau raugoties no Administratīvā procesa likuma, tā norma būtībā ir nevajadzīga, bet, ja nu tur ir tāda norma, tad acīmredzot lai tur tāda arī paliek.

Šis gadījums patiešām liecina par kazuistiku mūsu likumdošanas procesā, kas nav pieņemami... šāda lieta, un es patiešām kolēģus aicinu turpmāk tādu praksi novērst, ka mēs atnākam šeit uz Saeimas sēdi, saņemam uz galda noliktus ārkārtīgi svarīgus, nozīmīgus normatīvos aktus, kuriem ir ārkārtīgi būtiska ietekme, piemēram, uz tautsaimniecību... Taču es varu piekrist arī pašvaldību vadītājiem, būvniekiem un attīstītājiem, kuri ir sapratuši, ka iepriekš pieņemtā kārtība patiešām nav racionāla un pareiza, un tāpēc es šodien aicinu labot arī šo Saeimas pieļauto kļūdu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Paldies Čepānes kundzei par precizējumu! Un ir lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Ozoliņš. Kolēģi, ja nav iebildumu, lūgums šodien apstiprināt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības informēšanas kārtību saistībā ar gaļas produktu potenciālajiem draudiem cilvēku veselībai”.

Ir saņemts arī deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” veiktajām analīzēm SIA „Forevers””.

Tāpat ir saņemts piecu deputātu - Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča - jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles sistēmu gaļas nozarē un dzīvnieku izsekojamību”.

Jautājumi tiks nodoti ministrei atbildes sagatavošanai.

Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm sapulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies; Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Jānis Reirs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpināsim Saeimas 13.jūnija sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums mums šodien ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojums.

Līdz ar to es dodu vārdu Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam. Lūdzu, tiesībsarga kungs!

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre Lībiņas-Egneres kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi!

Savu runu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atskatīties uz Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā. Otrkārt, vērst jūsu uzmanību uz tām samilzušajām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas attīstības ilgtspēju un tādēļ risinājuma atlikšana vairs nav pieļaujama. Treškārt, par resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamību, lai šos jautājumus atrisinātu.

Kāds var uzdot jautājumu: „Ko tad nu atkal tas tiesībsargs tādu pateiks?” Vai arī manis teikto uzskatīs par populismu. Taču man ir svarīgi, lai cilvēki gribētu un arī varētu Latvijā palikt un dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Un tam, par ko es šodien runāšu, ir vislielākā saistība ar Latvijas un sabiedrības ilgtspēju un starptautisku konkurētspēju.

Nevienam pat nav vairs jāskaidro, ka cilvēktiesības un laba pārvaldība nav jēdzieni, kurus var kā tādu ordeni piespraust sev pie krūtīm tad, kad gribam dižoties. Cilvēktiesības un laba pārvaldība ir reāli instrumenti valsts un sabiedrības labklājībai un attīstībai.

Izvērtējot pagājušā gada veikumu, izcelšu dažus, manuprāt, nozīmīgākos un steidzami risināmos problēmjautājumus, kas izriet no Tiesībsarga biroja prioritātēm.

Tiesībsarga biroja veikums 2012.gadā skaitļos.

Ja Tiesībsarga biroja veikumu 2012.gadā aplūko skaitļos, tad pērn esam saņēmuši 2633 personu iesniegumus. Lielākoties iesniegumi saistīti ar pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem un sociālo un ekonomisko tiesību jautājumiem.

Pērn esam ierosinājuši 326 pārbaudes lietas, pabeiguši 235 lietas un snieguši 1667 atbildes uz iesniegumiem, tas ir, šajos gadījumos nav bijusi nepieciešamība ierosināt pārbaudes lietu, jo par daudziem jautājumiem esmu jau veicis sistēmisku tēmas izpēti iepriekš, un tāpēc iepriekšējos atzinumos paustās atziņas cilvēki var izmantot Administratīvajā tiesā vai starptautiskajās institūcijās. Turklāt 6202 gadījumos esam snieguši iedzīvotājiem konsultācijas.

Tiesībsarga biroja atzinums par dažādiem tiesību aktiem sniegts 41 reizi: 16 atzinumi Satversmes tiesai un 25 atzinumi valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem, tajā skaitā Saeimai un Ministru kabinetam.

Iepriekšējais gads ir bijis ļoti aktīvs arī preventīvajā darbā, proti, veicām 33 monitoringa vizītes (piemēram, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros un citur). Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem esam pilnveidojuši monitoringa metodes un veidu un ieviesuši arī jaunu praksi - doties monitoringa vizītēs uz pašvaldībām un to padotības iestādēm.

Akūti risināmās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas.

Nosaukt tikai skaitļus vien ir par maz, tādēļ pāreju pie runas otrās daļas, kurā gribu jūsu uzmanību vērst uz tām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām, kuras var apdraudēt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, un tāpēc aicinu jūs pievērst tām pastiprinātu uzmanību.

Valdība kā prioritāti turpmākajiem trim gadiem ir noteikusi stabilu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, veicināt ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazināt sociālo nevienlīdzību, pakāpeniski pāriet no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo sistēmu. Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam līdztekus ekonomikas izaugsmei kā prioritāte noteikta arī sociālā drošība, un tās ietvaros mērķis ir nepalielināt nabadzības risku.

Mērķus un labos nodomus apdraud vairāki riski, kas izriet no cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām. Neskatoties uz to, ka skaitliski visvairāk iesniegumu esam saņēmuši par pilsoniskajiem un politiskajiem jautājumiem, galveno uzmanību vērsīšu uz problēmām sociālo un ekonomisko tiesību jomā.

Personas tiesību aizsardzības kontekstā svarīgi apzināties, ka sociāli ekonomisko tiesību jomā indivīdam nav iespējas saņemt nekādas kompensācijas pretēji tam, kā tas ir pilsonisko un politisko tiesību jomā, kur personai savu tiesību aizsardzībai pastāv iespēja vērsties, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Esmu vairākkārt vērsis valdības un parlamenta uzmanību uz, manuprāt, nepieļaujamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, no kuriem minēšu tikai dažus.

Nabadzības risks un sociālā nevienlīdzība.

Vērojams, ka valdība īpašu uzsvaru liek uz Latvijas veiksmes stāstu, atkal un atkal akcentējot, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā - pat no 69,8 līdz 74,9 procentiem mājsaimniecību (saskaņā ar statistikas datiem).

Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, tā apmērs ir ne>īgs kopš 2006.gada 1.janvāra. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Gribu atgādināt, ka Latvijas tauta, nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, izlēma pievienoties Eiropas Savienībai ne tikai kā ekonomiskai savienībai, īstenojot kopīgu drošības, sadarbības un monetāro politiku, bet arī kā savienībai, kuras dalībvalstis ir apņēmušās veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo attīstību, ievērojot noturīgas attīstības principu ar mērķi veicināt savu tautu labklājību, kā arī apkarot sociālo atstumtību un veicināt sociālo taisnīgumu. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40 procenti Latvijas iedzīvotāju, tostarp 43 procenti bērnu un 33 procenti senioru, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū.

2012.gada sākumā gan Saeimas, gan valdības uzmanība tika vērsta uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ieceri, norādot, ka pārejai ir jābūt daudz lēzenākai, kas daļēji arī tika panākts.

Veselības aprūpe.

Veselības ministrija pērn nāca klajā ar veselības aprūpes finansēšanas jauno modeli. Ņemot vērā sabiedrības pretrunīgo reakciju un prognozes par jaunā finansēšanas modeļa ilgtspēju, esmu pievērsis uzmanību šim jautājumam. Uzskatu, ka konstruktīva un daudzpusīga diskusija nodrošina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ir viena no labas pārvaldības principa šķautnēm. Svarīgākais ir noskaidrot, ko no jaunā finansēšanas modeļa iegūs iedzīvotāji, vai tas mazinās rindas, palielinot kvotas, vai uzlabos pakalpojuma kvalitāti, kas ir tie iedzīvotāji, kuri turpmāk pakalpojumu nesaņems. Vai ir pieņemami, ka, piemēram, māmiņai, kura pati mājās audzina bērnu pēc 4 gadu vecuma, jo viņam nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, veselības aprūpes pakalpojumi turpmāk tiks, visticamāk, liegti? Lielākā problēma šodien ir tā, ka iedzīvotājs nevar būt drošs par to, ko saslimšanas gadījumā valsts viņam garantē un kādā apmērā.

Arī starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par nevienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valsts teritorijā, kā arī medicīnas personāla nepietiekamību.

Personu ar invaliditāti tiesības.

Īpašu uzmanību esmu pievērsis problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Lai novērstu ārkārtas situāciju un nodrošinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar invaliditāti, 2012.gadā bija nepieciešams papildu finansējums 3,8 miljonu latu apmērā. Tā vietā minētajām vajadzībām tika atvēlēti valsts budžeta finanšu līdzekļi vien 1,27 miljonu latu apmērā. Uz 2012.gada 1.martu rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja jau 11 104 cilvēki. Uzskatu par nepieļaujamu, ka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ieviešanas periodā tik ievērojamam skaitam personu netiek dota iespēja līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē finansējuma trūkuma dēļ.

Uzskatu, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija mūsdienīgu, ilgtermiņā lietojamu un personu vajadzības apmierinošu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte, jo nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, ir nekvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām.

Godātie deputāti! Par šiem un citiem konstatējumiem šodien esmu informējis Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Šādi rīkojos, jo valdības centieni neatlaidīgi ir vērsti uz ekonomiskās izaugsmes mērķi, pilnībā aizmirstot prioritāti - cilvēktiesības un sociālo drošību. Manā ieskatā, abām prioritātēm ir jābūt līdzsvarā un ekonomisko izaugsmi nedrīkst veidot uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka cilvēktiesības tiek nostādītas zemāk par ekonomisku mērķu sasniegšanu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”) Tas ir pretrunā ar Satversmi un starptautiskajiem līgumiem. Valsts apņēmībai cilvēktiesības turēt kā vērtību ir jāatspoguļojas gan politikas plānošanas dokumentos, gan faktiskajā valdības rīcībā, tādējādi apliecinot politisko gribu un radot iedzīvotājos drošības sajūtu.

Šobrīd vērojams, ka valdība konsekventi rīkojas tikai noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanai, nerēķinoties ne ar sabiedrības viedokli, ne ar sociālo realitāti valstī.

Kā tiesībsargs, kura pienākums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt valsts varas tiesisku un lietderīgu īstenošanu, uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kurā nacionālās valdības izvirza vienu konkrētu mērķi vai realizē kāda starptautiska līguma punktu, tajā pašā laikā ignorējot visus citus tā paša vai cita valstij saistoša starptautiska līguma punktus un noteikumus, īpaši, ja tas attiecināms uz cilvēka pamattiesībām.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta definētos darbības principus, proti, strādāt, lai aizsargātu vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tiesiskumu, un, ievērojot principu, ka šīs vērtības ir universālas, esmu aicinājis politiķus Eiropas institūcijās, realizējot viņiem uzticēto mandātu, prasīt atbildību no nacionālajām valdībām cilvēktiesību principu iedzīvināšanā ne tikai deklaratīvi, bet arī politikas īstenošanas procesā, kas ir pamats vienlīdzībai, tautu attīstībai un labklājībai.

Savukārt pilsonisko un politisko tiesību jautājumu blokā arī ir vairāki neatliekami risināmi jautājumi.

Proti, tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesu.

Latvijas tiesu sistēmā ilgstoši ir novērojama problēma ar lietu savlaicīgu izskatīšanu, uz ko norāda zaudētās prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Tiesībsarga birojā regulāri saņemtās sūdzības.

Tiesībsarga birojā vairākās lietās tika konstatētas problēmas saistībā ar Kriminālprocesa likuma 530.pantu, kas paredz tiesnešiem pēc saīsinātā sprieduma sagatavošanas pagarināt pilna sprieduma sastādīšanas laiku. Esam secinājuši, ka norma nav pietiekami detalizēti izstrādāta un pieļauj tiesnešu pārlieku lielu un nekontrolētu brīvību tās piemērošanā. Līdz ar to ir sastopama tiesas sprieduma pilna teksta sastādīšanas atlikšana. Ar mērķi novērst nepilnības 530.panta regulējumā esmu jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu iniciēt grozījumus, un šī iniciatīva ir rezultējusies daļēji pozitīvi.

Ilgstoša problēma ir lietu izskatīšanas termiņi. Lai gan kritika šajā gadījumā attiecināma arī uz izpildvaru, kura nenodrošina tiesas ar pietiekamu tiesnešu un palīgu skaitu, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, nepilnības saskatāmas arī tiesu darbā. Tā vienā pārbaudes lietā tika konstatēts, ka civillieta pirmajā instancē tiek izskatīta nu jau vairāk nekā 12 gadus!

Vēl viena problēma ir tiesas sēžu pārcelšanas termiņi.

Tiesības dzīvot sabiedrībā.

Latvijas Republikā darbojas pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 30 filiālēm, kur pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 4000 klientu.

Pašlaik Latvijas Republikā sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi ir pieejami tikai nelielam cilvēku skaitam. Rezultātā daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Daudzi valsts sociālās aprūpes centru klienti spētu dzīvot sabiedrībā, ja viņiem būtu nodrošināts atbalsts dzīvesvietā. Tomēr vairākums apmeklēto valsts sociālās aprūpes centru ir paplašinājušies un deinstitucionalizācijas centieni ir bijuši ierobežoti vai arī tādu nav bijis vispār. Deinstitucionalizācijas jautājuma risināšana ir uzskatāms piemērs tam, ka Latvija ir izcila stratēģiju, politiku, koncepciju un vadlīniju rakstītāja, bet ne šo apņemšanos ieviesēja dzīvē. Uzskatu, ka līdz šim tam ir pietrūcis politiskās un administratīvās gribas.

Spīdzināšanas aizliegums.

Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ir Latvijā viesojusies sešas reizes. Ziņojumos tiek norādīts uz būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem - neatbilstoši sadzīves apstākļi, pārmērīgi bargs režīms uz mūžu notiesātajiem, nepieejami resocializācijas pasākumi. Komiteja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem aicināja Latviju īstenot atbilstošus pasākumus vardarbības izskaušanai ieslodzījuma vietās, taču, pēc Tiesībsarga biroja vērojumiem, būtiskas izmaiņas šajā aspektā nav veiktas.

Bērnu tiesības.

Atbalsta sniegšana bērniem un ģimenēm ilgstoši nav valsts prioritāte. Ekonomiskās krīzes iespaidā tika noteikti vairāki būtiski ierobežojumi valsts sociālajiem pabalstiem (maternitātes, slimības pabalsts, vecāku pabalsts), kas nenoliedzami atstāj negatīvu ietekmi uz ģimeņu ar bērniem dzīves līmeni. Neviens no minētajiem pabalstiem joprojām netiek izmaksāts pilnā apmērā, un tas turpina nelabvēlīgi ietekmēt ģimeņu ienākumus un dzīves līmeni. Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tas nav pārskatīts kopš 1996.gada. Apgādnieka zaudējuma pensijas kopš 2009.gada netiek indeksētas.

Papildus kopš 2013.gada 1.janvāra ir samazināts garantēto minimālo ienākumu pabalsts vienai personai. Tas nenodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un būtiski pasliktina ģimeņu labklājību.

Saskaņā ar ANO Bērnu fonda sagatavoto informācijas apkopojumu par bērnu labklājību bagātajās pasaules valstīs Latvija 29 industrializēto valstu vidū ierindojas priekšpēdējā, 28.vietā, vērtējot bērnu materiālo labklājību, veselību un... (Starpsauciens: „22.!” Tiesībsargs ietur pauzi. Starpsaucieni: „Kurš pārtrauca?”; „Ārā!”)

Laba pārvaldība.

Būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas ir skārušas pilnīgi visas jomas, kuras Tiesībsarga birojs pārrauga, - sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu. Konstatētie labas pārvaldības trūkumi norādīti gada ziņojuma visu tiesību nodaļu pārskatos, ne tikai apakšsadaļā „Labas pārvaldības principa pārkāpumi”. Manuprāt, šie fakti norāda uz problēmas apmēru un nepieciešamību arī valsts augstākās varas pārstāvjiem aktīvi, steidzami un visaptveroši iesaistīties jautājumu risināšanā.

Izplatītas problēmas attiecībā uz labu pārvaldību ir tiesiskās paļāvības principa neievērošana, atbildes nesniegšana pēc būtības, atšķirīga prakse pat vienas iestādes ietvaros, vispusīgas, saprotamas un objektīvas informācijas vai skaidrojuma nesniegšana, par nelaipnu un nepieklājīgu attieksmi pret klientu nemaz nerunājot.

Resursu, tajā skaitā arī finansējuma, pieejamības problēmas atrisinājums.

Runas trešajā daļā uzmanību veltīšu resursu pieejamībai, lai varētu atrisināt konstatētās problēmas. Jūs teiksiet: „Lai novērstu visas identificētās problēmas, tam visam vajadzīga nauda! Kur to ņemt?” Man ir atbilde uz šiem jautājumiem: tā ir atrodama Valsts kontroles revīziju ziņojumos par dažādu valsts iestāžu 2012.gada pārskata sagatavošanas pareizību.

Mani kolēģi Tiesībsarga birojā ir iepazinušies ar Valsts kontroles revīziju ziņojumiem un saskaitījuši summu, kādu Valsts kontrole atzinusi par normatīvo aktu prasībām neatbilstoši iztērētu. Pat pēc visai rupjiem aprēķiniem, 2012.gadā valsts pārvaldes iestādes šādi ir iztērējušas 6,2 miljonus latu, no tiem 1,7 miljoni gada beigās ir veikti kā avansa maksājumi par pakalpojumiem, precēm un nodokļiem; 1,2 miljoni ir pieprasīti papildus un nav izlietoti; vairāk nekā 1 miljons ir iztērēts tēriņos, kas atzīti par nesaimnieciskiem. Valsts budžeta nauda tērēta lieku vai nesamērīgi dārgu datoru iegādei, naudas balvām vai piemaksām par ikdienas pienākumu veikšanu, kolektīva pasākumiem; maksāts par neizpildītiem darbiem vai... Vēl ļaunāk - konstatētas krāpnieciskas darbības.

Esmu pārliecināts, ka, detalizētāk saskaitot visus tēriņus, kurus Valsts kontrole nav atzinusi par efektīvi un ekonomiski izlietotiem atbilstoši paredzētajiem mērķiem, summa būtu vēl lielāka nekā nosauktie 6,2 miljoni latu.

Šie pēc būtības ir labas pārvaldības principa pārkāpumi. Uzskatu, ka nav pieņemami, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas - ministru un valsts sekretāru līmenī - neuzņemas atbildību. Tik ilgi, kamēr attiecīgās amatpersonas atbildību neuzņemsies, situācija turpināsies pēc principa „suņi rej, bet karavāna iet tālāk”: Valsts kontrole, Tiesībsarga birojs un citas uzraugošās iestādes konstatē pārkāpumus, bet valsts un pašvaldību iestādes tupina savu slikto praksi tāpat kā līdz šim.

Minētie 6,2 miljoni latu nav vienīgā valsts budžeta summa, kuru varēja izlietot lietderīgi un tādējādi atrisināt daudzas Latvijas sabiedrībai aktuālas problēmas un vajadzības. Valsts kase pārskatā par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2012.gadā norāda, ka 137 miljoni latu ir slēgtie asignējumi jeb neizmantotās valsts budžeta dotācijas, tā sauktā neapgūtā nauda. Jūs teiksiet: „Redz, cik labi - neiztērēja, ietaupīja!” Ja pensionāriem pensijas tiktu indeksētas, strādājošajiem vismaz minimālā atlīdzība būtu taisnīga, Latvijā nabadzība nebūtu izplatīta, personām ar invaliditāti būtu pieejami tehniskie palīglīdzekļi un vidējā izglītība būtu bez maksas visiem, es jums piekristu: labi, ka neiztērēja un ietaupīja!

Kamēr Latvijas sabiedrība sastopas ar minētajām problēmām, katrs nepārdomāti plānots un tādēļ Latvijas attīstībā un ilgtspējībā neieguldīts lats nav ietaupījums, bet gan zaudējums. Jūs paši redzat - nauda ir. Tātad atrunas, ka būtiskas problēmas nevar atrisināt, jo nav līdzekļu, - tā ir tikai neprasme vai nevēlēšanās rīkoties racionāli un godprātīgi.

Nobeigumā gribu uzsvērt: Latvija ir apņēmusies strādāt, lai aizsargātu universālas vērtības, proti, brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu. Tādēļ aicinu amatpersonas, realizējot tām uzticēto mandātu, sekmēt pamattiesību ievērošanu arī Latvijā un cilvēktiesību standartus iedzīvināt ne tikai deklaratīvi, bet arī reāli.

Un visbeidzot vēlos pateikties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, īpaši Druvietes kundzei un Vanagas kundzei, par Izglītības likumā veiktajiem grozījumiem, kas ir viens no pirmajiem lielajiem darbiem Satversmes 112.pantā noteiktā nodrošināšanai. Liels jums paldies!

Pateicos par jūsu uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam par ziņojumu.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums par šo ziņojumu ir iespējamas debates, un pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Pirmkārt, vēlos pateikties tiesībsargam par 2012.gada ziņojumu un gribu izteikt savu viedokli par to. Protams, tiesībsargam ir jābūt sabiedrības sargsunim, kas aktualizē sabiedrībai svarīgus jautājumus, problēmas un, sadarbojoties ar valdību, Saeimu un pašvaldībām, tās konkrētā un pragmatiskā veidā konstruktīvā gaisotnē risina.

Neapšaubāmi, tiesībsargs ir aktualizējis un radījis diskusiju iepriekšējā gada laikā gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē par daudziem svarīgiem un tajā pašā laikā arī kontroversiāliem jautājumiem. Ir jāatzīst, ka tiesībsarga atpazīstamība un viņa biroja aktivitāte pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Ir acīm redzami pieaudzis iedzīvotāju iesniegumu skaits, kas ir adresēti tiesībsargam, un tā ir tāda pozitīva indikācija, jo tas parāda, ka iedzīvotāju izpratne par savām tiesībām ir vairojusies un uzticība tiesībsarga institūcijai ir augusi. Šīs ir tās ģenerālās pozitīvās lietas, ko es vēlētos izcelt.

Savukārt attiecībā uz ekonomiku es piekrītu tam, ka tiesībsargam ir jāaizstāv iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās tiesības, bet tiesībsargs nedrīkst nodarboties ar populismu vai sabiedrības musināšanu. Un šeit es domāju par vienu spilgtu piemēru, kas norāda uz tiesībsarga neizpratni vai apzinātu vēlēšanos, publicējot savus rakstus par minimālās algas palielināšanu līdz 360 latiem, kam faktiski ekonomiskās sekas būtu ļoti graujošas... Mēs, protams, varam domāt, ka ar naudu mums ir kā Kārļa Skalbes pasakā par vērdiņu - grasis iztērēts, un tas uzreiz, uzreiz atjaunojas... Mēs, protams, varam to gribēt, ņemt un šo naudu nodrukāt, jo nauda pēc būtības ir papīrs, bet, ja tai nav seguma, tad tas radīs gan inflāciju, gan praktiski arī palielinās bezdarbu un nekādas ekonomiskās jēgas no tā nebūs.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka, pirms mēs skatāmies no tiesībsarga, nu, tādām funkcijām, ar precīziem skaitļiem operēt tomēr vajadzētu mazāk, jo tas būtiski var negatīvi ietekmēt šo valsts domāšanu par pieņemtajiem lēmumiem. Un te būtu jāpaļaujas tieši uz makroekonomistiem, nevis jāskatās mikroekonomikas līmenī, kur viens uzņēmums kaut ko ir vai nav pārkāpis, jo tās lietas, kuras jūs minat kā lielās lietas, kas skar visu sabiedrību, diemžēl ir gan nodokļu politikas, gan makroekonomikas jautājums.

Tāpēc kopumā es gribu teikt: liels paldies par norādītajām mūsu, teiksim, darba vai nu nepilnībām, vai tām lietām, kuras būtu darāmas labāk! Un kopumā teikšu paldies, ka jūs tā iesaistāties... un jūsu aktivitāte ir vērtējama pietiekoši... no aktivitātes viedokļa kā augsta. Gribētos vairāk tieši ekonomiskajos jautājumos saprast jūsu domu gājienu, kuros brīžos jūs aicināt vai rosināt darīt tās lietas, kuras ekonomiski nav iespējams izdarīt.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Paldies Tiesībsarga birojam un tiesībsargam par šī gada, tātad par 2012.gada, ziņojumu šogad! Gribu uzsvērt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sadarbojusies ar Tiesībsarga biroju bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šai sadarbībai redzu ļoti labu turpinājumu. Un tā ir Tiesībsarga biroja stiprā puse.

Otrkārt, saistībā ar šo ziņojumu gribu runāt par naida noziegumiem, naida runu. Lai gan šī problēma Latvijas sabiedrībā ir asa, ziņojumā šī daļa ir neizvērsta un nav norādīts uz to, cik liela un dziļa problēma tā ir Latvijas sabiedrībā.

Tātad tiesībsargs šajā ziņojumā pieminējis tikai vienu gadījumu attiecībā uz naida runu par rasu diskrimināciju. Tomēr sabiedrībā izskan viedokļi - un tos izsaka arī Saeimas deputāti -, kas veicina sabiedrībā naidu un neizpratni. Šajā sakarā gribu minēt Saeimas deputātes Irinas Cvetkovas izteikumu medijos (citēju): „Padomju simbolikas aizliegšana, ar Pilsonības likumu veiktā valstsnācijas statusa nostiprināšana latviešiem un līviem, Latvijas pilsonības piešķiršana bijušajiem leģionāriem un viņu pēctečiem, kuri dzīvo Jaunzēlandē, Brazīlijā un Austrālijā, - tās visas ir bīstamas neonacisma izpausmes.” (No SC frakcijas: „Ļoti bīstamas!”) Citāta beigas.

Deputāte Cvetkova ar šādiem izteikumiem naidīgi vēršas pret latviešiem un lielu latviešu tautas daļu. Mūsu vidū ir leģionāri, lielai latviešu daļai tēvi un vectēvi bija leģionāri, un ar šādiem apgalvojumiem, kādus mēs šobrīd... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Mieru zālē!

I.Mūrniece. ...pieredzam no noteiktiem Saeimas deputātiem, savulaik nenāca klajā pat interfronte. Neuzdrošinājās!

Ap 200 000 trimdinieku, kuri bija spiesti pamest Latviju komunistu draudošo represiju dēļ, acīmredzot deputātei Cvetkovai šķiet apšaubāmi cilvēki. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kur tiesībsargs bija 2012.gadā?!”) Un šajā gadījumā deputāte atkārto vismelnāko KGB 60.gadu propagandu, ka trimdinieki it kā bēga no Latvijas tādēļ, ka ir nacistiskie noziedznieki (No zāles dep. V.Agešins: „Par tiesībsarga ziņojumu!”), un līdz ar to visa trimda ir nacisti.

Šajā sakarā aicinu tiesībsargu izvērtēt šādus un tamlīdzīgus izteikumus un negaidīt nākamo gadu, bet sniegt izvērtējumu pēc iespējas ātrāk, jo Latvijas sabiedrībai tas ir nozīmīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

(Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu klusumu zālē!

V.Liepiņš (RP).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie deputāti! Es gribētu turpināt Ināras Mūrnieces uzsākto.

Tās lietas saistība ar tiesībsargu ir tāda, ka tiesībsargs mēģina mazināt naida ietekmi un naida radītos zaudējumus. Un šinī brīdī es runāju kā Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā leģionāra dēls un tāds, kas ir dzīvojis Kanādā un Kanādā arī dabūjis... reģistrējis savu Latvijas pilsonību.

Cvetkovas kundzes izteicieni, es teiktu, ir dziļi naidīgi. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Viņa ir arī daļa (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... viņa ir arī daļa no Sabiedrības saliedētības komisijas, un viņai tieši pienāktos palīdzēt tiesībsargam veikt savu darbu. To viņš vislabāk varētu veikt, ja ir saliedēta sabiedrība.

Tas trakākais, es domāju, kas... Es negribu to vissmagāko vārdu lietot, bet... Par šīm lietām runāt citā zemē, apvainot Latviju, pamatā Latvijas iedzīvotājus, Saeimu - tas ir absolūti nepieņemami, un es domāju, ka mums, Saeimai, ir jāsper soļi pret šādu rīcību. Es domāju, ka tā absolūti nav pieņemama! Un tā jau nav pirmā reize, kad Cvetkovas kundze par šādām lietām ir runājusi. To viņa nesaka mums atklāti acīs, bet runā, varētu pat teikt, aizmuguriski Amerikā, kur cenšas kaut kādā veidā dabūt atbalstu saviem, es teiktu, ļoti nepatīkamiem šķelšanas mērķiem.

Es ļoti lūdzu Cvetkovas kundzei mums visiem atvainoties par tiem izteicieniem, kas ir bijuši. Šādā veidā mēs vienkārši nevaram turpināt! Kāpēc jūs tā uztraucaties par vienu lietu, ko var ļoti ātri nokārtot, un tad mums nebūtu par šādām lietām vispār jārunā?

Tā ka es vēlreiz aicinu Irinu Cvetkovu atvainoties mums un ņemt savus vārdus atpakaļ.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā runātāja ir Vineta Poriņa.

Aicinu deputātus pieturēties pie darba kārtības jautājuma - „Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojums”.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Paldies.

Godātie kolēģi! Godātais Jansona kungs! Paldies par ziņojumu par 2012.gadu, bet tomēr arī es vēlos dažos vārdos atbalstīt iepriekšējos divus runātājus, sakot, ka tiesībsargam ir jādod savs vērtējums par šo incidentu, un ir skaidrs, ka tās ir okupācijas sekas, ar kuru likvidāciju mēs nodarbojamies ikdienā, bet tad arī visām Latvijas institūcijām būtu jāiesaistās, lai šis darbs ritētu raitāk.

Runājot par iepriekšējā gada ziņojumu, pirmām kārtām es gribu teikt, ka vairākkārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esmu bijusi vienisprātis ar tiesībsargu par dažādiem ar reālas bezmaksas izglītības ieviešanu valstī saistītiem jautājumiem, par vienādu iespēju radīšanu bērniem neatkarīgi no tā, kuru bērnudārzu viņi apmeklē - privāto vai pašvaldību bērnudārzu. Es cienu tiesībsarga darbu un atzinumus, tomēr ar sarūgtinājumu man atkal ir jāsecina, ka Tiesībsarga biroja 2012.gada ziņojumā joprojām netiek runāts... tiek noklusēts par Latvijā pastāvošo latviski runājošo diskrimināciju, kas uzņem arvien lielākus apgriezienus tieši pēdējo četru piecu gadu laikā.

Paldies visiem, kuri ir atsaukušies aicinājumam sūtīt savus latviešu lingvistiskās diskriminācijas gadījumus, un paldies visiem, kuri ir informējuši mani par vietām, kurās šie diskriminācijas gadījumi notiek visbiežāk.

Apkopojot gan iepriekšējo gadu pētījumus, gan tos, kuri ir šogad atsūtīti, es diemžēl neatrodu tiesībsarga šīgada pārskatā šos... tikpat kā nevienu no pieminētās diskriminācijas gadījumiem, un es uzskatu to par ļoti lielu trūkumu, jo ziņojumā kā nekā ir Tiesībsarga biroja viedoklis, attieksme, darbības jomas un arī biroja padarītais. Nav minēti gadījumi par to, ka latviešu bērni, kuri neprot krievu valodu, var tikt... vai, precīzāk sakot, netiek adekvāti izmeklēti, piemēram, Daugavpils slimnīcā, kur daļa personāla īsti labi latviešu valodu nesaprot, un tādējādi rodas bērnu veselībai bīstamas situācijas.

Stāstot par latviešu lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem, Berlīnē Kultūras diplomātijas institūta un Amnesty International rīkotajā kongresā klausītāji - cilvēktiesību eksperti, starptautiskie juristi un mācību spēki - atzina, ka latviski runājošo diskriminācija ir neordinārs gadījums, un neordinārs ir tieši tas, ka latviski runājošo diskriminācija notiek Latvijā, kas ir pilnīgi nepieņemams gadījums Rietumeiropas valstīs, kad valstsnācijas cilvēki tiek diskriminēti, ja viņi lieto un prot valsts valodu.

Es vēlētos Tiesībsarga biroja 2013.gada pārskatā tomēr lasīt ne tikai par pārkāpumu, kad latvieši izjūt lingvistisko diskrimināciju Daugavgrīvas cietumā (ir labi, ka arī tas ir atspoguļots tiesībsarga ziņojumā), bet es gribētu šajā ziņojumā lasīt arī par latviski runājošo diskriminācijas gadījumiem darba tirgū, ārpusskolas izglītībā, valsts un pašvaldību iestādēs, slimnīcās... saistībā ar latviešu bērniem, ar sirmgalvjiem, kas atgriežas Latvijā no emigrācijas, un arī citu vecuma grupu pārstāvjiem.

Kā atsevišķu diskriminācijas gadījumu es gribu minēt bērnudārza jautājumu latviešu ģimenēm, kad nepietiekamo vietu dēļ latviešu ģimenes ir spiestas sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar minoritātes valodu - krievu valodu. Un, lai arī formāli mēs valstī uzsveram integrāciju uz latviešu valodas pamata... Vai drīkst lūgt vēl divas minūtes? (No zāles: „Pietiek!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tātad jums vēl divas minūtes.

V.Poriņa. Tiesībsargs sava ziņojuma ievadā raksta par labas pārvaldības problemātiku. Un, runājot par pārvaldību, šīs lingvistiskās diskriminācijas problemātikā, manuprāt, ir jāiesaistās kopā ar tiesībsargu arī Valsts prezidenta institūcijai, kurai ir nevis jārosina mācīties krievu valodu, lai iegūtu darbu Latvijā, tādējādi noplicinot Latvijas lingvistisko daudzveidību un paužot Eiropas Savienības valstij neraksturīgu politiku, bet - tieši otrādi! - kopīgi ar tiesībsargu, roku rokā strādājot pie patiesas integrācijas uz latviešu valodas pamata, nevis pie reversas integrācijas uz krievu valodas bāzes, jāmudina latviešu valodu neaizmirst un īpaši jāvēršas pie bērniem un jauniešiem.

Tiesībsarga ziņojumā ir piemirsti tie gadījumi, par kuriem personīgi es kā Saeimas deputāte informēju Tiesībsarga biroja vadošu darbinieku, tas ir, par latviešu jauniešu diskrimināciju, par to, ka darba tirgū krievu valoda tiek pieprasīta, lai gan konkrētajām iestādēm nav darba attiecību ar ārzemēm, un arī par emigrācijas latviešiem, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, par bērniem, kuri veselības aprūpes iestādēs netiek saprasti.

Nobeigumā saku: es uzskatu, ka arī par šo diskriminācijas veidu tiesībsargam būtu jāinformē Eiropas Parlaments, jo tas ir pretrunā ar Satversmi, un ir jārosina cilvēki rakstīt tiesībsargam, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai par šiem gadījumiem un vairāk vērsties ar sūdzībām par latviski runājošo diskrimināciju. Tam būtu jāparādās... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Poriņas kundze, jūsu laiks...!

V.Poriņa. ...ziņojuma sadaļā „Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi”. Un es uzskatu, ka...

Sēdes vadītāja. Poriņas kundze, jums ir jau bijis papildlaiks!

V.Poriņa. Jā.

Ja ir labā griba, tad visu arī šajā jomā var panākt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais runātājs - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es vēlētos vislielāko akcentu... un es arī uzskatu, ka šajā ziņojumā vissvarīgākā daļa ir mājokļu politika un mājokļu jautājumiem veltītās lietas, kas šeit, tiesībsarga ziņojumā, ir minētas. Es iziešu cauri šim ziņojumam un akcentēšu tās labās lietas, ko tiesībsargs šeit minējis. Vērsīšu uzmanību uz tām ziņojumā minētajām lietām, ko Saeima jau ir izdarījusi, kā arī minēšu lietas, kuras varbūt nevajadzētu iekļaut ziņojumā, jo tās ir ekspertu sanāksmēs izdiskutētas un atzītas kā nelietojamas, nelietderīgas.

Un sākšu ar ziņojuma sadaļu „Mājokļa jautājums - ievešana nekustamā īpašuma valdījumā”. Ir tā sauktie īres līgumi, un bieži vien sanāk tā, ka, ja kreditors atņem izsolē dzīvokli, tad to nav iespējams ievest valdījumā dēļ īres līguma, un šīs cīņas rekordi ir tādi, ka padsmit gadu garumā nevar ievest nekustamā īpašuma valdījumā. Tā, manuprāt, ir ļoti nopietna lieta, un atbildes risinājums šai lietai būtu - sakārtot īres likumu, kas mums ir novecojis, tāpēc tas ir jā>a. Un te jau vajadzētu Saeimas apņēmību vērt vaļā šo īres likumu un sākt ar to strādāt. Protams, šie īres līgumi ir sadalāmi divās daļās. Pirmā daļa ir tā daļa, kur ir labprātīgi noslēgts īres līgums, bet tur ir nelabprātīgi šie mēģinājumi izdzīt iedzīvotāju ārā no šī īpašuma. Otrā daļa ir tā, kur ir noslēgti īres līgumi par 100 latiem gadā, un tie ir ļaunprātīgi slēgtie īres līgumi. Šai lietai risinājums ir jāatrod. Kreditētājiem iegūt īpašumu valdījumā - tā ir liela problēma.

Nākamā lieta, par ko es gribu runāt, tas ir pārvaldnieks. Komunālo maksājumu lietai arī šajā ziņojumā ir pievērsta diezgan liela uzmanība. Šeit ir minēts norīkotais pārvaldnieks, ka tā ir zināma problēma, un ir pat piedāvājumi, kādā veidā uzlabot norīkotā pārvaldnieka institūciju. Un te tiesībsargam es gribētu pateikt to, ka jaunajā pārvaldīšanas likumā, kas tiek gatavots jau otrajam lasījumam, ir panākta vienošanās par norīkotā pārvaldnieka institūta kā tāda izslēgšanu vispār ārā. Un mēs esam atzinuši to, ka tāds vispār nav vajadzīgs. Tā ka mēs to plānojam izslēgt ārā, un es ceru uz Saeimas atbalstu attiecībā uz šo lēmumu.

Nākamā lieta, kas tika minēta, ir šīs nepārņemtās mājas.

Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Šis fona troksnis zālē tiešām ļoti traucē runātājam.

V.Valainis. Par nepārņemtajām mājām. Šī Saeima šajā sesijā jau ir pieņēmusi trešajā lasījumā likumprojektu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kur noteikts, ka šajās nepārņemtajās mājās... pašvaldību pārvaldniekiem ir jāorganizē šīs sapulces, un, ja to iedzīvotāji tomēr nelems par mājas pārvaldīšanu, tad šīs mājas turpmāk tiks pārvaldītas atbilstoši pārvaldīšanas likumā noteiktajām prasībām. Un tā tiks novērsta situācija, ka pašvaldības pārvaldnieks var pieņemt lēmumus iedzīvotāju vietā, bet, lai iedzīvotājus atturētu pieņemt varbūt neloģiskus lēmumus, viņam būs jāsavāc 50 procenti plus viens paraksts, lai apturētu nesamērīgu lēmumu pieņemšanu. Šis likumprojekts jau ir izstrādāts, un tad nākotnē skatīsimies, kā tas darbosies.

Nākamā lieta, kas šeit ir minēta, attiecas uz maksājumu disciplīnu. Jaunais koncepts, ko mēs esam izstrādājuši, paredz ļoti kardināli >īt norēķinu sistēmu par komunālajiem pakalpojumiem un ieviest tā sauktos tiešos norēķinus. Tiesībsarga ziņojumā arī ir minēts šis tiešo norēķinu veids - ka maksā tiešais dzīvokļa īpašnieks, slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Šāds modelis jau darbojas Lietuvā, taču ir pierādījies, ka tas ir dārgs. Un tas rada lieku sadārdzinājumu dzīvokļu īpašniekiem. Mēs piedāvājam tādu risinājumu, ka māja kā kopība slēdz tiešo līgumu, un šajā gadījumā arī pakalpojuma sniedzējs uzņemas atbildību par pakalpojuma samaksu. Šajā gadījumā mēs paredzam arī lielāku maksājuma disciplīnu un izbēgam no gadījumiem, ka tiem, kuri godīgi maksā, bieži vien ir jāmaksā arī par nemaksātājiem. Tiesībsarga ziņojumā ir minēts arī tāds piedāvājums kā iespēja atslēgt individuāli apkuri katram dzīvoklim. Es gribētu minēt...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

V.Valainis. Divas minūtes vēl, lūdzu, var palūgt? (No zāles: „Nē!”; „Pietiek!”)

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika piešķiršanu deputātam Valainim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 4. Lūdzu, Valaiņa kungs, jums tiek dotas divas minūtes!

V.Valainis. Paldies, kolēģi! Es mēģināšu iekļauties divās minūtēs (Smiekli.) un pateikt pašas svarīgākās lietas. Taču šī apkures atslēgšana dzīvoklī nav iespējama. Tādi mēģinājumi pašvaldībās jau ir bijuši, un pierādījies, ka tas ir mehānisms, kas grauj kopējo sistēmu, jo ir bijušas ļoti lielas grūtības, lai atgrieztu to atpakaļ vecajās sliedēs. Tā ka šādus piedāvājumus būtu vēlams vairs neiekļaut tiesībsarga ziņojumā.

Nākamā lieta, kas man patika, - ka bija ļoti skaidri iezīmēts tas, ka šos parādus, kas veidojas dzīvojamās mājās, veido daži dzīvokļi. Bet diemžēl nebija atšifrējuma, kas tie ir par dzīvokļiem. Gribētos, lai nākamajā tiesībsarga ziņojumā būtu konkrēti ierakstīts, ka pārsvarā tie ir tie dzīvokļi, kur ir hipotekārie kredīti; pret tiem piedziņu nav iespējams vērst. Un tad vajadzētu arī piedāvāt kādu risinājumu, kā varētu vērst piedziņu pret hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā šos rēķinus.

Un visbeidzot par tādu piedāvājumu kā civiltiesiskā apdrošināšana apsaimniekotājiem. Jautājums ir tāds: ko tad viņi apdrošinās? Ja tā ir nauda, tad tas jau ir praksē mēģināts, un tas ir ļoti... nesamērīgi dārgs pakalpojums.

Un, ja mēs runājam par apdrošināšanu, tad es ieteiktu radīt un piedāvāt risinājumu, ka kopīpašuma apdrošināšanu vajag ieviest daudzdzīvokļu mājās, lai mēs izvairītos no tādiem gadījumiem, kāds bija Mālpilī; „Saskaņas Centrs” arī iesniedza priekšlikumu, ka vajadzētu kompensēt šos izdevumus, kad bija šī māja neglābjami bojāta un... Bet, ja būtu šī kopīpašuma apdrošināšana, kas ļoti nesadārdzinātu šīs kopējās izmaksas, tad šādi gadījumi tiktu atrisināti un mums nebūtu jālemj par naudas piešķiršanu.

Paldies par uzmanību, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā runātāja - deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Tiesībsarg! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Es savā runā aktualizēšu dažus jautājumus, kas ir skarti Latvijas Republikas tiesībsarga 2012.gada ziņojumā, un starp tiem ir arī jautājumi, kas skar bezmaksas izglītību, mācību līdzekļus.

Jāteic, ka tiešām šajā ziņojumā ir atspoguļota virkne jautājumu, kuru risināšanā Tiesībsarga birojs ir veicis ļoti aktīvu... ļoti daudz darba darījis, lai strādātu ar sabiedrību, informētu par šiem jautājumiem. Un, kā jūs šodien redzējāt, Izglītības likumā mēs jau esam kopīgiem spēkiem iestrādājuši virkni priekšlikumu, lai risinātu šos jautājumus, kuri skar ļoti plašu sabiedrības daļu, - jautājumus par bezmaksas izglītību, kas, protams, arī prasa apjomīgus finanšu resursus. Tātad šis darbs mums kopīgiem spēkiem un savstarpējā sadarbībā ir ļoti pavirzījies uz priekšu.

Nākamais jautājums ir par izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Jā, diemžēl vēl nesenā pagātnē šis jautājums vairāk aktualizējās, bet par šo sadaļu gan no ministrijas puses, gan arī kā Saeimas deputāte atļaujos pateikt tiešām ļoti lielu paldies, jo šis ziņojums satur ļoti detalizētu, rūpīgi apkopotu informāciju par to, kādi darbi mums vēl ir jādara, lai mēs maksimāli nodrošinātu gan izglītojamiem, gan arī darbiniekiem, pedagogiem, vecākiem gan no higiēnas viedokļa, veselības viedokļa, fiziskās drošības viedokļa, gan arī no psiholoģiskās... psiholoģiskā aspekta... lai vide izglītības iestādēs būtu sakārtota. Un šeit ir ļoti skaidri norādīti visi normatīvie akti, kuri ir jāņem vērā.

Un es gribu teikt: jā, mēs atzīstam arī to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nebija pietiekami pievērsusi tam uzmanību līdz nesenajiem notikumiem tepat Jaunjelgavā. Un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs izskatījām šos jautājumus, un ministrija no savas puses arī jau ir rīkojusies, un Izglītības kvalitātes valsts dienests ir vērsies pie pilnīgi visām pašvaldību izglītības iestāžu pārvaldēm ar lūgumu pilnveidot šos iekšējās kārtības noteikumus, lai šīs normas, kas ir (normatīvo aktu ziņā mums viss ir iestrādāts!), būtu dzīvas un lai iesaistītās institūcijas reāli darbotos.

Tā ka par to arī liels paldies.

Nākamais ir pedagogu sodāmības jautājums. Izglītības likumā mēs nesen - ne pārāk sen! - veicām šos grozījumus 50.pantā, un tas atkal skar bērnu drošību - tātad bērnu tiesības uz drošu vidi izglītības iestādē. Nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ tiks virzīti šie Ministru kabineta noteikumi. Arī tiesībsargs norāda savā ziņojumā, ka tas ir bijis nepadarīts darbs. Jā, tas tiešām tā ir bijis, bet tuvāko divu nedēļu laikā šie Ministru kabineta noteikumi tiks virzīti.

Ceturtais jautājums ir šī Eiropas Sociālā harta, un es gribu teikt paldies par atbalstu tad, kad tika izskatīta šī pārskatītā Eiropas Sociālā harta par izglītību bez maksas, par profesionālo izglītību, par karjeras izglītību, par skolu apmeklētības jautājumiem, un arī tad mēs saņēmām atbalstu no Tiesībsarga biroja. Un...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, saglabājiet klusumu zālē un cieņu pret runātāju!

I.Vanaga. ...es kā Saeimas deputāte gribētu piekrist tiem jautājumiem, uz kuriem arī tiesībsargs norādīja, un es domāju, ka neesmu vienīgā, kas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs ir klausījusies neskaitāmus Valsts kontroles ziņojumus. Un es teikšu, kā ir. Tiešām sirds sažņaudzas tajā mirklī, kad atnāk un pasaka: „Rīgas brīvostā nepamatoti iztērēts 41 miljons. Sabiedriskā medija jaunajā koncepcijā mācību centra izveidei piecos gados paredzēti 5 miljoni.”

Un šeit, manuprāt, mums visiem tas būtu arī pienācīgāk jānovērtē. Es minēju tikai divus piemērus, bet izglītības jomā tās ir ļoti lielas summas, ar kurām mēs varētu izdarīt vēl ļoti daudz darbu - nodrošināt bērniem gan brīvpusdienas, gan mācību līdzekļus, bet bērniem ar invaliditāti - dažādus šos atbalsta mehānismus. Tāpēc es aicinu arī kolēģus būt aktīvākiem, lai mēs šos nelietderīgi... lai mēs savlaicīgi konstatētu šīs situācijas, kad nauda aiziet ne tajā virzienā, kurā to vajag.

Un es arī...

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, piecas minūtes ir pagājušas!

I.Vanaga. Jā, paldies!

Pēdējais teikums. Es tiešām gribu pateikt lielu paldies gan personīgi tiesībsargam Jurim Jansonam, gan arī Lailai Grāverei, ar kuru ir bijusi ciešāka sadarbība, un, protams, visai Tiesībsarga biroja komandai. Bet īpaši paldies gribu sacīt šiem diviem cilvēkiem, kuri ir ļoti daudz palīdzējuši normatīvo aktu pilnveidē un virknes citu jautājumu sakārtošanā, kuri skar tieši izglītības sektoru.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju debatēt par tādu jautājumu tiesībsarga ziņojumā, cik daudz Tiesībsarga birojs ir iesniedzis 2012.gadā prasību pieteikumu Satversmes tiesā attiecībā uz pamattiesību aizskārumu, bet diemžēl vairāki jautājumi, kuri tika izskanējuši iepriekš - par specdienestu iesaisti attiecībā uz Cvetkovas kundzi -, deva man priekšrocību šajā jautājumā pievērsties arī citiem jautājumiem - cilvēktiesībām, personas privātās dzīves neaizskaramībai... tātad šāda veida dienestu iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē.

Diemžēl no tiesībsarga ziņojuma izriet, ka šim jautājumam ir veltītas vienīgi trīs lappuses. Turklāt vispār nav atspoguļots jautājums par privātās dzīves neaizskaramību, jautājums par personas privātās korespondences neaizskaramību, par telefonsarunu noklausīšanās aspektiem un likumu atbilstību... mūsu likumu atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un arī tiesas judikatūrai šajā jautājumā.

Vārdiem, kuriem tiesībsarga ziņojumā par 2012.gadu var piekrist, ir tādi, ka privātās dzīves tiesību saturu veido personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp gods un cieņa, sava dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības, attiecības ar citām personām, ieskaitot informāciju par šīm attiecībām. Tā ietver arī tiesības paturēt savu privāto dzīvi noslēpumā no citām privātpersonām. Un valstij ir pienākums ne vien bez pamata neiejaukties indivīda privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņu no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma.

Vairāk diemžēl attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri, it īpaši nesen, publiskajā vidē ir bijuši tik aktuāli attiecībā uz valsts iejaukšanos personas korespondencē, attiecībā uz valsts iejaukšanos personas privātajā dzīvē, attiecībā uz neefektīva uzraudzības un personu tiesību aizstāvības mehānisma esamību... Par šāda veida darbību uzraudzību un kontroli diemžēl minētajā ziņojumā nav runāts. Bez tam visi šie jautājumi lielā mērā ir samilzuši, jo pagājušajā gadā un arī šogad Eiropas Cilvēktiesību tiesa attiecībā pret Latviju pieņēmusi vairākus spriedumus šajā aspektā, un valstij būs jāmaksā kompensācijas. Diemžēl parlaments diskusijā par šo jautājumu un rūpīgā analīzē attiecībā uz likumdošanas pilnveidošanu nav spēris nekādus soļus tālāk. Tā, protams, ir parlamenta atbildība, bet konkrēti šajā situācijā es vēlos ieskicēt vairākus problēmu momentus, par kuriem mums būtu jārunā un par kuriem es lūgtu arī tiesībsargu sniegt savu viedokli un reālo situācijas skatījumu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un es ceru, ka tas izraisīs tikpat lielu ažiotāžu kā Cvetkovas kundzes uzstāšanās Vašingtonā, par kuru mēs šodien dzirdējām ļoti daudz pārmetumu viņai personīgi.

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes 89.pantā ir noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. No minētā izriet, ka jebkura iejaukšanās, kad tā tiek konstatēta, tad... Iejaukšanās pasākumam ir jābūt nepieciešamam un attaisnojamam, un Eiropa pieprasa šajā gadījumā pamatotību. (Diemžēl Latvijas Republikas likumdošana šim kritērijam neatbilst.) Vēl vairāk! Iejaukšanās pasākumam jānotiek uz likuma pamata, un iejaukšanās pasākumam un iejaukšanās likumam jākalpo kādam no leģitīmiem mērķiem. Turklāt tam ir jābūt objektīvi pārbaudāmam un konkrēti izskaidrojamam, un objektīvi nepieciešamam.

Godājamie kolēģi! Es tiešām varētu saistībā ar šo jautājumu debatēt ne vienu stundu vien.

Uz šo brīdi pastāvošā kārtība liedz Latvijas Republikas sabiedrībai, ikvienam tās loceklim aizstāvēt savas pamattiesības un pat uzzināt par tām situācijām, kad persona kļuvusi par kāda nozieguma izmeklēšanas vai speciālu izmeklēšanas darbību izstrādes objektu vai pārbaudes objektu.

Tikpat liels ir arī šāds jautājums (un es gribētu dzirdēt gan tiesībsarga, gan arī ģenerālprokurora viedokli par to): kā Latvijas tiesu varai piederīgas amatpersonas reaģētu uz tādām darbībām, kādas, piemēram, ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde virtuālajā vidē veiktu attiecībā uz mūsu valsts pilsoņiem, jo sankcionēšanas kārtība Latvijā un ASV būtiski atšķiras šajā jautājumā.

Lūdzu papildus piešķirt man divas minūtes! Uz nākamo rēķina.

Sēdes vadītāja. Ja deputāti neiebilst... (No zāles: „Neiebilstam!”)

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Līdz ar to uz šo brīdi tiešām, godājamie kolēģi, ir ļoti milzīga plaisa attiecībā uz to, kas notiek gan virtuālajā, gan reālajā dzīvē, un attiecībā uz to, kādā veidā tiek iegūti pierādījumi vienā otrā lietā.

Nākamais būtiskais aspekts visā šajā jautājumā ir tāds, ka vairākas iestādes nav pasargātas no politiskās ietekmes attiecībā uz vairāku procesu virzību, un diemžēl man ir jāpauž nosodījums Nacionālās drošības komisijas vadītājam attiecībā uz neefektīvi realizēto parlamentāro uzraudzību pār Satversmes aizsardzības biroju. Šajā konkrētajā situācijā visi tie jautājumi, par kuriem mēs debatējām iepriekš, par to, ka vairākām darbībām jābūt sankcionētām no tiesu varas amatpersonu puses, no prokuratūras, no... Ir jābūt detalizētai kontrolei, ir jāizvērtē situācija. Nu, vienkāršiem vārdiem sakot, ir jāizvērtē, vai ir vai nav jāpublisko vienā vai otrā situācijā kādas personas personas kods un kādā veidā un kā interesēs notiek šī informācijas vākšana un apkopošana. Šajā konkrētajā situācijā Latvijā mūsu cilvēktiesību pamati un garants vispār nekādā mērā tiem cilvēktiesību standartiem neatbilst.

Un šeit es atgādināšu vienu tikšanos, kurā... Ir piedalījusies apakškomisijas sēdē Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā - Ziemeles kundze, un bija runa par to, ka mūsu valstī attiecībā uz drošības dienestu darbībām, uz specdienestu darbībām, uz operatīvām darbībām, attiecībā uz iespējamiem patvaļas riskiem justies droši privātpersona nevar.

Un šajā situācijā, cienījamie kolēģi, man tiešām ir jums aicinājums aizdomāties par to, kādā veidā šie procesi būtu vērtējami, īstenojami, un beigās būtu jāpiespiež parlamenta deputāti pieņemt tādu regulējumu, kurš būtu skaidrs un par kuru persona varētu priecāties situācijā, kad tiek aizskartas viņas tiesības.

Tālāk - attiecībā uz Cvetkovas kundzi. Man tiešām ir žēl, ka šis jautājums nav ietverts tiesībsarga ziņojumā... Un es tiešām aicinu norādīt, ka...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, arī papildu laiks šobrīd ir iztecējis, un līdz ar to jums saskaņā ar Kārtības rulli vairs nav iespējams runāt.

A.Elksniņš. Tas, par ko viņa runāja, - par neonacismu un par tā elementiem - ir ļoti raksturīgs pašreizējiem politiķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es kā sēdes vadītāja jums jau norādīju, ka ir noteikts debašu ilgums arī Saeimas sēdēs. Paldies, ka ievērojāt likumu!

Nākamais runātājs - Andris Bērziņš. (No zāles dep. R.Ražuka starpsaucieni.)

A.Bērziņš (ZZS).

Paldies, Ražuka kungs! Nesarunājies no zāles, lūdzu!

Kolēģi, es gribu teikt, ka ziņojums ir labs. Un mums ir jāatceras, teiksim, kā Tiesībsarga birojs tapa un kādām granātām un mīnām kāpa pāri esošais tiesībsargs. Viņš veiksmīgi tās ir atmīnējis un ir nokļuvis uz ceļa... Man liekas, viņam bija diezgan sarežģīti izveidot arī komandu. Tagad komanda ir izveidota, Tiesībsarga birojs darbojas, un var redzēt arī rezultātus. Es domāju, ka tiesībsargam nevajag iztapt nevienam - ne ministrijai, ne Ministru kabinetam, ne mums, Saeimai, jo tiesībsarga galvenais uzdevums, ko mēs arī gribējām sagaidīt no tiesībsarga un ko nosaka arī, teiksim, likums... ka viņam ir jāinteresējas par tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo mūsu valstī, un jārūpējas, lai viņu intereses tiek aizstāvētas.

Te kolēģis pieminēja, ka tiesībsargam ir jābūt sargsunim. Arī es gribu teikt, ka viņam tiešām ir jābūt sargsunim. Un man ir liels prieks, ka tiesībsargs lēnām no klēpja sunīša pārvēršas par sargsuni, jo tad, kad viņš atrodas tanī... No vienas puses, mēs gribētu redzēt šo sargsuni, bet patiesībā mēs domājam: kaut nu viņš paliktu tas klēpja sunītis, kuru mēs varētu paglaudīt, ielikt azotē!... Un viņš tā mīļi varētu... (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Tiklīdz tas bobītis aug... Jā, jā, tieši „zemnieki”, mēs, par to likumu varējām... runājām par tiem suņiem un kaķiem. Tad, kad tas bobītis paliek lielāks un sāk zobiņus rādīt, tad viņš vairs nav tik patīkams. Es gribu teikt, ka tas ir ļoti labi, ka tiesībsargs sāk rādīt savus zobus. Zobi labi! (Smiekli. Starpsaucieni.)... Jā, lūdzu!

Protams, arī es esmu ar kaut ko neapmierināts, ko sacīja tiesībsargs, un es nepiekrītu daudzām lietām, ko tiesībsargs... ne daudzām lietām, ko saka tiesībsargs, bet tomēr nepiekrītu. Un tas ir normāli, ka mēs diskutējam. Ja mēs varam šinī diskusijā atrast kādu kopīgu kopsaucēju, tad tā ir normāla diskusija un tā tam arī jābūt. Ne jau tā, ka tiesībsargs pateiks un mēs uzreiz visi arī pakļausimies. Diskutēsim! Un tāda iespēja mums ir.

Man liekas, ka ir vēl viens moments, ko tiesībsargs līdz galam neizmanto... Izmanto, bet ne līdz galam! Viņam ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus likumos. Tas tiek darīts. Bet ne visām organizācijām tādas tiesības ir. Jums, tiesībsargam, tāda iespēja ir! Man liekas, ka šis ir tāds „caurumiņš”, kuru jūs vēl līdz galam neizmantojat. Rakstiet savus priekšlikumus, iesaistieties likumdošanā, lai tos varētu izmantot!

Un beidzamais. Es domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, ko tiesībsargs... Viņš jau var arī nākošajā gadā savā atskaitē stāstīt to pašu. Daudz kas ir atkarīgs no mums - kā mēs spēsim reaģēt un kaut ko iz>īt, jo... Cik viņš skaļi „ries”, cik mēs būsim atsaucīgi vai cik bailīgi uz to „riešanu” reaģēsim... Vai arī nelīdīsim tanī sētā iekšā, ko viņš sargā... Un tādi būs arī rezultāti.

Bet principā tiesībsargs ir uz pareizā ceļa. Novēlu veiksmi! Putekļi lai iet uz visām pusēm!

Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un kungi! Es uzskatu, ka ziņojums, kuru apspriežam, ir nopietns notikums Latvijas sabiedrības dzīvē. Labi, ka valstī ir tāda persona, tāda amatpersona, kura var pielikt spoguli jebkurai valsts iestādei, jebkuram politiķim, jebkurai politiķu kopai, neskatoties uz konjunktūru, neskatoties uz to, kādas partijas ir pie varas, kādas - opozīcijā, neskatoties uz to, kāda filozofija ir modē ekonomikas politikā.

Un es vienkārši gribu arī pateikties. Domāju, ka jebkurš politiķis, kas radoši izturas pret savu darbu, var atrast ziņojumā nopietnu materiālu un vielu pārdomām, lai grozītu, >ītu, attīstītu savu filozofiju, ideoloģiju un pozīciju. Un par to es arī pateicos Jansona kungam.

Savukārt gribu novēlēt tiesībsargam rast sabiedrībā atbalstu savai darbībai, jo saprotu, ka ne katram patīk tas, ko viņš... par ko viņš runā. Bet domāju, ka tas arī ir likumsakarīgi.

Es savulaik balsoju par Jansona kungu un neesmu vīlies. Es gribu pateikt, ka tas ir grūts darbs. Vēlreiz saku, ka novēlu viņam vēl turpmāk strādāt tikpat rosīgi. Domāju, ka tikai ar mūsu atbalstu viņš tiešām nodrošinās šim darbam vēl augstāku kvalitāti nekā tā, kuru viņš jau ir nodrošinājis.

Paldies, tiesībsarg!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Visu cieņu tiesībsargam, kurš savā ziņojumā ir beidzot pievērsies daudzām tādām lietām, kas ir prasījušas arī diezgan lielu pilsonisko drosmi no viņa!

Es gribētu pievērsties vienai atsevišķai jomai, kam šajā ziņojumā ir veltīta vesela sadaļa. Es tomēr domāju, ka tai ir nepietiekoši šeit uzmanība pievērsta, un es tāpēc gribētu dažus ieteikumus tiesībsargam dot nākamā gada ziņojumam, un tie ir par ieslodzījuma vietām.

Mēs ļoti labi zinām, ka līdzekļu tur vienmēr trūkst. Pēdējo 20 gadu laikā šis process ir tāds, ka līdzekļu tur trūkst, un par to visu mēs tagad saņemam Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kuros nemitīgi piespriež ieslodzītajiem lielas kompensācijas. Taču es tomēr gribētu pievērst uzmanību jomai, kurā nevajag lielus līdzekļus. Un tā ir cietumu iekšējā dzīve, kurā diemžēl joprojām plaukst un zeļ padomju laika tradīcijas noziedznieku vidū. Un, zinot, kurš politiskais spēks pēdējos gadus vada cietumus, tas tiešām izraisa arī izbrīnu, jo nu nekāda aktīva cīņa pret šīm padomju laika (Starpsaucieni.)... atliekām diemžēl nenotiek. Un sevišķi pēdējā laikā internetā mēs esam varējuši lasīt, kāda tad šī dzīve patiešām tur ir. Un es kā, teiksim, cilvēks, kas zināmu laiku tur ir strādājis, varu apliecināt, ka tā tas patiešām ir.

Un salīdzinājumam es varu pateikt, ka pirms apmēram desmit gadiem - tad, kad tieslietu ministre bija Solvita Āboltiņa... Lai kā man arī negribētos izcelt politisko konkurenti, tomēr jāteic, ka tad viņa no>īja visu šīs pārvaldes vadību un pārvaldes vadība tiešām aktīvi sāka cīņu pret visām šīm tradīcijām, kas neļauj cilvēkiem resocializēties.

Divarpus tūkstoši cilvēku katru gadu nāk no turienes ārā, taču viņi... Dzīvojot šajās cietumu tradīcijās, viņiem nav iespējas kļūt, tā teikt, par cilvēkiem, jo viņiem to vienkārši neļauj tie noziedznieki, kas kontrolē cietuma iekšējo dzīvi.

Lūk, tad, kad šīs pārmaiņas tika sāktas, tad, kā jūs atceraties, bija diezgan masveidīgi badastreiki, dumpji un tā tālāk. Vai kāds pēdējo septiņu gadu laikā ir dzirdējis kaut par vienu ieslodzīto neapmierinātības kaut kādu izpausmi cietumos? Nu nav tādas! Un tas nozīmē, ka viņi ir ļoti apmierināti ar šo dzīvi, kas tur iekšpusē ir. Un arī cietumu administrācijām tas ir izdevīgi, jo tad caur vienu tā saukto cietuma smotrjaščij jeb to, kas pārvalda cietumu, var atrisināt pilnīgi visas problēmas. Bet diemžēl... (No zāles: „Tulkojumu!”) Es teicu - nu, tā autoritāte, kas pieskata visu cietumu. Un tā ir tā lieta, kurai būtu tiesībsargam jāpievērš sava uzmanība. Es domāju, ka, aptaujājot ieslodzītos - vismaz tos, kas tur ir nonākuši pirmo reizi un par nenozīmīgiem pārkāpumiem -, šo informāciju var iegūt ļoti lielā apjomā. Un tāpēc es ceru par šo situācijas pusi sagaidīt informāciju arī nākamā gada ziņojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiesībsarga kungs! Tiesībsarga biroja pārstāvji! Visi klātesošie un interesenti!

Paldies tiesībsargam par ziņojumu, un principā vēlos uzsvērt pāris lietu, kas nāk paralēli ziņojumam, bet kas ir ne mazāk svarīgas, par demokrātijas attīstību Latvijas valstī un par labas pārvaldības principu ievērošanu. Un šeit konkrēti es lūdzu pievērst nākotnē uzmanību valsts budžeta un arī struktūrfondu sadalījumam, lai NVO sektors būtu ilgtspējīgs. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tā taču ir jūsu ministrija!”) Katrā ziņā tas ir pietiekami svarīgs jautājums, lai paralēli politiķu, ierēdņu un akadēmiskās vides pārstāvjiem būtu iespējamas arī sabiedrības līdzdalības formas. Tas būtu pirmais punkts.

Otrais punkts. Vēlētos, lai tomēr (līdzīgi kā Vanagas kundze uzsvēra) Valsts kontroles atzinumi par neatbildīgi izmantoto naudu tiktu pārskatīti un par to atbildīgie tiktu atbilstoši saukti pie atbildības visās valsts pārvaldes iestādēs, Rīgas brīvostu ieskaitot.

Nākošais jautājums. Mums šobrīd ir iepriecinošas ziņas, ka Saeimā virzās likumdošanas pakete par vardarbības mazināšanu ģimenē, par ko jau esam runājuši, un šis ir labs pavērsiens ceļā uz cilvēktiesību nostiprināšanu. Jauns pavērsiens mums ir gaidāms un konkrētas darbības jāveic arī vardarbības mazināšanā pret bērniem - konkrēti izglītības iestādēs. Minētais Jaunjelgavas gadījums rosināja mani kā deputāti vērsties Ministru kabinetā, lai izveidotu starpinstitucionālu darba grupu, kur atbildīgās ministrijas, profesionālās asociācijas un NVO nāktu kopā un domātu, kas būtu jādara, lai uzlabotu bērnu aizsardzības jautājumus.

Tikpat aktuāls ir arī izskanējušais jautājums par nabadzību valstī, kur, kā mēs zinām, lielākā nabadzīgo grupa ir bērni - tiek minēti 43 procenti, kas ir gandrīz katrs otrais bērns. Un principā, pēc Pasaules Bankas datiem, lielākās nabadzības grupas mums ir viena vecāka ģimene ar bērniem un daudzbērnu ģimenes. Līdz ar to mēs gaidām, ka valsts budžeta plānošanā būs speciāls finanšu atvēlējums tieši tam, lai mazinātu nabadzību šīm lielākajām riska zonām.

Nākošais, kam gribu pievērst arī mūsu tiesībsarga uzmanību, ir tas, ka aizvien ir vērojama tendence ierobežot mūsu cilvēktiesības, konkrēti runājot, sieviešu, pāru un ģimenes reproduktīvās tiesības. Šobrīd ir tendence veikt grozījumus Sociālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ierobežos sieviešu tiesības, pāru un ģimenes tiesības noteikt, cik bērnu viņi vēlas savā ģimenē. Līdz ar to es domāju, ka tā būs aktualitāte mūsu turpmākajā darbā. Es ceru, ka tas būs nākošajā sesijā, nevis mēs to saņemsim uz vasaras beigām.

Runājot vispār par cilvēktiesību jautājumu stiprināšanu, ir jāpiemin, ka Eiropas ombuda... Pēc Eiropas ombuda informācijas, ombudi mums ir 25 no 27 dalībvalstīm, bet citas dalībvalstis paralēli vienam ombudam papildus izveido arī līdzvērtīgus ombudus citās jomās - kā mediju ombudu, finanšu ombudu, patērētāju tiesību ombudu, izglītības un jauniešu tiesību ombudu, pensiju ombudu un tā tālāk. Piemēram, Beļģijā ir 30 ombudi, Lielbritānijā un Īrijā ir speciālas ombudu sistēmas, kas ir pakļautas gan publiskajam sektoram, gan arī privātajam sektoram - piemēram, profesionālo nozaru ombudi.

Lielisks piemērs ir arī Lietuva, kur paralēli valsts nacionālajam ombudam ir arī inspektori. Līdz ar to konkrēti viņiem ir inspektori mediju jomā, kur tiek skatīta arī naida runa un arī pornogrāfiski un ētiski jautājumi medijos... tiek skarta ne tikai prese, televīzija, radio, bet arī internets, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Lūdzu man papildu laiku - divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze lūdz papildu laiku - divas minūtes. Ja deputāti iebilst, mums lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika piešķiršanu runātājai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 5. Kazākas kundze, jums ir papildu laiks. Lūdzu!

D.Kazāka. Jā.

Tātad paralēli tam, ka bez nacionālā un valsts līmeņa ombuda vēl ir paralēli nozaru ombudi, dažas valstis ir izvēlējušās, ka tur ir arī reģionālie ombudi, piemēram, Austrija, Beļģija...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, klusumu zālē! Pārtraukums būs pēc 12 minūtēm.

D.Kazāka. ...Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija.

Līdz ar to principā mums ir jādomā, kādā veidā mēs varētu stiprināt cilvēktiesības mūsu valstī, konkrēti runājot par tādām jomām kā cilvēktiesības, līdztiesība, bērnu tiesības, vienlīdzība, antidiskriminācija, sociālā aizsargātība, veselība un labklājība, dzīves kvalitāte, pilsoņu intereses un tā tālāk. Līdz ar to principā es vēršu uzmanību uz to, ka mēs varētu stiprināt Tiesībsarga biroju ar papildu resursiem un kompetencēm, jo, kā mums rāda esošais ziņojums, mūsu valstī ir ļoti daudzas problēmas, kas ir risināmas par labu cilvēktiesībām, cilvēka pamattiesībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamie klātesošie! Kolēģi! Ar savu kaklasaiti es gribu simbolizēt lielu problēmu - 300 000 nepilsoņu, tā sauktos violetos cilvēkus ar violetām pasēm, kuri dzīvo Latvijā, bet kuri diemžēl nav atspoguļoti tiesībsarga Jansona ziņojumā. Man ir ļoti žēl, ka tādas lielas problēmas kā valodas problēma un nepilsonības problēma nav iekļautas šajā referātā, lai gan pagājušajā gadā bija valodas referendums, bija CVK rīkojums pārtraukt procedūru par pilsonības referendumu. Visi šie piemēri ir apliecinājums tam, ka problēma ir, problēma eksistē. Diemžēl Jansona kungs savā referātā raksta par to, ka pusaudžiem, astoņpadsmitgadīgiem, deviņpadsmitgadīgiem pusaudžiem, nedod iespēju saņemt SMS kredītus un ka tas aizliegums ir Satversmes 91.panta, teiksim tā, pārkāpums. Man šķiet, ka šādā veidā...

Tur ir arī viens interesants punkts par to, cik daudz naudas iztērēts romu tautības integrācijai: pusotra miljona! Diemžēl šī nauda aiziet uz nekurieni. Man liekas, ka būtu interesanti parunāt arī par to, cik liela nauda bija atvēlēta latviešu valodas apguvei pērn un kādi bija rezultāti. Man liekas, ka Jansona kungam vajag pievērst uzmanību arī etnopolitiskiem procesiem mūsu valstī, jo... Protams, incidents, ka cilvēku no Libānas neielaiž iekšā airBaltic lidmašīnā, ir nožēlojams gadījums, bet, manuprāt, mūsu sabiedrībai ir ļoti, teiksim tā, nopietnāki incidenti.

Un, atbildot uz Poriņas kundzes izteikumu, ka divvalodība nav Eiropas Savienības prakse, es varu jums atgādināt piemērus: Beļģijā ir divas valodas, Somijā ir divas valodas, Spānijā ir daudzas valodas - spāņu, kataloņu un tā tālāk. Esiet, lūdzu, akadēmiski pareizi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiesībsargam ir tiesības vēl runāt un atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Lūdzu!

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Jā, paldies! Es izmantošu šo iespēju, jo, iespējams, ka nākamā reize būs tikai pēc gada.

Es gribu teikt lielu paldies par to, ka tiešām var redzēt, ka daudzi no deputātiem ir iepazinušies ar manu ziņojumu. Ir interesantas diskusijas un secinājumi, ieteikumi, kurus es, protams, ņemšu vērā.

Pie dažiem ieteikumiem vai teiktā es gribētu mazliet pakavēties. Proti, deputāts Ozoliņa kungs, kad runāja par minimālo algu... Es tomēr gribētu uzsvērt, ka mēs šo jautājumu pacēlām saistībā ar Eiropas Sociālo hartu un kontekstā... Jā, jā, kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Un es tiešām no visas sirds ieteiktu jums iepazīties ar to saraksti, ko mēs, Tiesībsarga birojs, esam veikuši ar valdību, un ar to informāciju, ko mēs esam snieguši parlamentam, jo savās vēstulēs es runāju par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu, savukārt valdības atbildes rakstā bija runa par šīs minimālās algas celšanu. Un tas bija tieši šajā valdības vēstulē, kur bija norādīts, ka tādējādi ir jāpalielina minimālā alga. Tā ir viena lieta.

Otra lieta vēl pie šī paša. Kā es jau teicu savā runā un kā tas parādās arī mana ziņojuma ievadā, ja mēs pieturamies pie šiem Eiropas ne tikai ekonomiskās telpas principiem, bet arī pie zināmas vienlīdzības principiem, tad nebūtu lieki atgādināt, ka vismaz vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālā alga pārsniedz 1000 eiro, un nebūtu lieki piebilst, ka tādas valstis, protams, ir ekonomiski spēcīgas, turīgas un progresīvas. Francijā, Dānijā un Vācijā minimālā alga ir apmēram pusotra tūkstoša eiro apmērā. Turklāt, ja mēs salīdzinām to, kāds atalgojums, pieņemsim, ir Eiropas institūcijās amatpersonām un ierēdņiem, tad viszemākais atalgojums tur ir 2300 eiro, ja mēs runājam par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Tas ir otrs attiecībā uz Ozoliņa kunga komentāru un ieteikto, bet visu pārējo, protams, mēs ņemsim vērā.

Savukārt jums, Valaiņa kungs, es tiešām ieteiktu īpaši rūpīgi iepazīties ar šiem mūsu ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem. Un, proti, ka pamatpakalpojums, komunālais pamatpakalpojums, ir jānodrošina. Pieņemsim... piemēram, radiatoru nozāģēšana vai atslēgšana ir prettiesiska. Tas īsumā!

Un paldies Bērziņa kungam par... Arī man patiešām ļoti patīk suņi un kaķi... Un arī par labajiem vārdiem un šiem konstatējumiem, ko mēs esam labu izdarījuši.

Arī Vanagas kundzei paldies, jo tiešām šīs konstruktīvās diskusijas un šie konstruktīvie izteikumi spēcina gan mūsu darbu, gan dod arī tādu, manuprāt, ļoti labu impulsu jums, jo tikai šādā veidā, kā arī daudzi deputāti no tribīnes to uzsvēra, mēs varam stiprināt šo valsti. Mūsu mērķi ir līdzīgi, bet tas, kā mēs mēģinām tos sasniegt, varbūt ir mazliet atšķirīgi. Un tas, vai Tiesībsarga biroja darbība būs efektīva, vai tā nākamgad būs efektīvāka, pieņemsim, par 2012.gada ziņojumā atspoguļoto... tātad 2013.gada ziņojums būs efektīvāks un tā tālāk, lielā mērā... galvenokārt būs atkarīgs tikai un vienīgi no jums - no parlamenta, no likumdevēja, no deputātiem.

Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd Tiesībsarga birojs ir sasniedzis submaksimālo šo kapacitātes robežu, un, ja mums nebūtu izdevies piesaistīt dažādus fondus, dažādus līdzekļus pētījumu veikšanai, ekspertu piesaistei un tā tālāk, tad par daudzām lietām šajā ziņojumā mēs nevarētu runāt, jo to vienkārši nebūtu.

Un otrs. Arī tas, cik kvalitatīvs, pieņemsim, būs likumdošanas procesa rezultāts, lielā mērā ir atkarīgs tikai un vienīgi no jums. Jo vairāk jūs ieklausīsieties un komisijās notiks konstruktīvas diskusijas... Es tiešām vēlreiz gribu uzsvērt divas komisijas: tā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kam es vēlreiz pasaku lielu paldies par ļoti konstruktīvo un efektīvo darbu, un Sociālo un darbu lietu komisija, jo tajā skatītās tēmas, kas attiecas uz sociālo... uz sociālās aprūpes centriem un uz šīm personām, kas ir ļoti, ļoti ierobežotas savu tiesību realizācijā aiz nezināšanas vai citādi... Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai kopīgā darbā tas tiktu panākts. Un tikai no jums tas ir atkarīgs!

Līdz ar to es vēlreiz pasaku jums lielu paldies, un uz tikšanos nākamgad! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams. Līdz ar to ar laba vēlējumiem par tiesībsarga un Saeimas nesavtīgu sadarbību nākotnē visas sabiedrības labā un interesēs šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu.

Tātad visi Saeimas šīsdienas, 13.jūnija, sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Edmunds Demiters... ir, Sergejs Dolgopolovs... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Reirs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Artūrs Rubiks...? Artūra Rubika nav, Elīna Siliņa... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 12. sēde
2013. gada 13. jūnijā

Par darba kārtību
Motivācija	- dep. A.Barča
Par Danas Reiznieces-Ozolas 11. Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu (Dok. Nr.
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 686/Lp11) (Dok. Nr. 2373, 2373A)
Par likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 689/Lp11) (Dok. Nr. 2382, 2382A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 690/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2387, 2387A)
Priekšlikums	- dep. A.Klementjevs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 700/Lp11) (Dok. Nr. 2412)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 701/Lp11) (Dok. Nr. 2415)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 702/Lp11) (Dok. Nr. 2416)
Par likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 703/Lp11) (Dok. Nr. 2417)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 704/Lp11) (Dok. Nr. 2418)
Par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 705/Lp11) (Dok. Nr. 2419)
Par likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 706/Lp11) (Dok. Nr. 2420)
Par likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 707/Lp11) (Dok. Nr. 2421)
Par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 708/Lp11) (Dok. Nr. 2422)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 709/Lp11) (Dok. Nr. 2423)
Par likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 710/Lp11) (Dok. Nr. 2424)
Par likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 711/Lp11) (Dok. Nr. 2425)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ivetai Grigulei šā gada 6. jūnijā (Dok. Nr. 2398)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Sigitas Ozolas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 403/Lm11) (Dok. Nr. 2388)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 406/Lm11) (Dok. Nr. 2427)
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 407/Lm11) (Dok. Nr. 2428)
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 654/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2237)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 685/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2369)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 593/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2371)
Ziņo	- dep. G.Igaunis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 223/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2372)
Ziņo	- dep. I.Cvetkova
Debates	- dep. G.Bērziņš
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Čepāne
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 424/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2374)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 598/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2390)
Ziņo	- dep. A.Buiķis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” (Nr. 591/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2394)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 521/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2395)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr. 594/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2392)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 154/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2396)
Ziņo	- dep. R.Kārkliņa
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 631/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2148, 2376) un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 687/Lp11)(1.lasījums) (Steidzams)   (Dok. Nr. 2376)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 687/Lp11)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2376)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 668/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2299, 2377)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 669/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2300, 2378)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 640/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2176, 2380)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 635/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2154, 2383)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 613/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2386)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 618/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2389)
Ziņo	- dep. A.Judins
Paziņojumi
	- dep. S.Mirskis
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debates	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 623/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2391)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 601/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2393)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 509/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2397)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Debates	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Vanaga
	- dep. D.Kazāka
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Vanaga
	- dep. D.Kazāka
	- dep. V.Reskājs
	- dep. I.Vanaga
	- dep. I.Druviete
	- dep. V.Reskājs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. I.Vanaga
	- dep. J.Vucāns
	- dep. V.Reskājs
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 678/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2341, 2411)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 700/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2412)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 710/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2424)
Ziņo	- dep. D.Stalts
Debates	- dep. I.Bite
	- dep. K.Eņģelis
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 711/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2425)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Debates	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 711/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2425)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Informācija par deputātu J.Tutina, A.Rubika, A.Sakovska, R.Rubika un J.Urbanoviča jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības informēšanas kārtību saistībā ar gaļas produktu potenciālajiem draudiem cilvēku veselībai” (Nr. 58/J11)
Informācija par deputātu J.Tutina, A.Rubika, A.Sakovska, R.Rubika un J.Urbanoviča jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” veiktajām analīzēm SIA „Forevers”” (Nr. 59/J11)
Informācija par deputātu J.Tutina, A.Rubika, A.Sakovska, R.Rubika un J.Urbanoviča jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles sistēmu gaļas nozarē un dzīvnieku izsekojamību” (Nr. 60/J11)
Paziņojums
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Latvijas Republikas tiesībsarga 2012. gada ziņojums (Dok. Nr. 2375)
Ziņo	Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Debates	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. I.Mūrniece
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. V.Poriņa
	- dep. V.Valainis
	- dep. I.Vanaga
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. K.Seržants
	- dep. D.Kazāka
	- dep. N.Kabanovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 13.06.2013 09:14:31 bal001
Par - 40, pret - 39, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (690/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 13.06.2013 09:21:43 bal002
Par - 57, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Sigitas Ozolas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (403/Lm11)

Datums: 13.06.2013 09:22:11 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (406/Lm11)

Datums: 13.06.2013 09:22:49 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (407/Lm11)

Datums: 13.06.2013 09:23:44 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (654/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2013 09:28:07 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (685/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2013 09:29:14 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (593/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 09:43:14 bal008
Par - 14, pret - 57, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (223/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 09:55:40 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (223/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:00:19 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (424/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:01:35 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (598/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:02:10 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (598/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:03:32 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” (591/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:04:35 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (521/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:05:38 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (594/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:11:21 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (154/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:15:48 bal017
Par - 5, pret - 78, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (631/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:16:17 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (687/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:16:36 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (687/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:17:10 bal020
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (687/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2013 10:18:40 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (668/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:20:33 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (669/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:22:16 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:23:49 bal024
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (635/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 10:25:31 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (613/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 11:09:59 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (618/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2013 11:11:56 bal027
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (623/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 11:13:27 bal028
Par - 54, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (601/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 11:24:38 bal029
Par - 17, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums Izglītības likumā (509/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 11:38:18 bal030
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījums Izglītības likumā (509/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 11:55:24 bal031
Par - 17, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījums Izglītības likumā (509/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:02:30 bal032
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (509/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:04:13 bal033
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (678/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:04:34 bal034
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (678/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:05:59 bal035
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (700/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:06:22 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (700/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:08:29 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (710/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:18:47 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (710/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:23:41 bal039
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (711/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:28:24 bal040
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (711/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.06.2013 12:28:55 bal041
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (711/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2013 14:18:03 bal042
Par - 52, pret - 4, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu

Datums: 13.06.2013 14:48:16 bal043
Par - 32, pret - 13, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 13.jūnijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 13.jūnija sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem Saeimas frakciju deputāti jums pastāstīs turpmākajās raidījuma „Frakciju viedokļi” minūtēs.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija iespēja noklausīties gadskārtējo tiesībsarga ziņojumu. Man tas bija divtik interesanti, jo tiesībsargs ir ļoti biežs viesis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā es strādāju, un ir iespēja salīdzināt, kā strādā pašreizējais tiesībsargs un kā strādāja Apsīša kungs, kas arī tiešām bija tāds cienījams cilvēks ar lielām zināšanām, bet... nu, jauna slota, es domāju, tīri slauka. Manuprāt, tiesībsargs ir iekarojis savu vietu mūsu, tā teikt, politiskajā vidē, viņš ir pietiekoši ass, uzstādījumi pietiekoši labi. Grūti pateikt, vai tiem ir arī, nu, zināms tāds finansiāls segums; varētu būt, ka tur ir daži varbūt nedaudz ar populismu. Bet kopējais ieskats ir tāds, ka tiesībsargs ir uz pareizā ceļa. Protams, viņam nav jābūt tādam, nu, pieglaimīgam kaut kādam politiķim vai deputātam. Manuprāt, viņam tiešām ir jābūt iedzīvotāju interešu aizstāvju pusē, jo gana daudz ir to sfēru, par ko varētu iestāties – vienalga, vai tas ir vienkāršais darbarūķis, vai tas ir uzņēmējs, vai tas ir ierēdnis –, lai mums nebūtu tādu nopietnu pārkāpumu, par ko mums vajadzētu varbūt kaunēties.

Otra lieta, par ko gribu runāt. Šodien tika nodots apritē jautājums par pensijām, pensiju indeksāciju. Zaļo un Zemnieku savienība vairākkārt šo jautājumu ir aktualizējusi. Šobrīd ir ministrijas likumprojekts tātad nodots deputātiem skatīšanai. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, protams, arī iesniegs savus priekšlikumus. Mēs uzskatām, ka būtu jāpalielina pensiju indeksācijas aptverto loks.

Latvijas Pensionāru federācija iestājas par 250 latiem. Manuprāt, tas ir, kā saka, tāds gana aktuāls viedoklis un atbalstāms viedoklis. Nu, redzēsim, kā tas turpinās savu gaitu šeit – Saeimas kabinetos un Saeimas Sēžu zālē. Mēs arī noteikti iesniegsim savus priekšlikumus par pensiju indeksāciju.

Tas pamatā man būtu viss.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija notikumiem un svarīgiem lēmumiem bagāta diena. Mūsuprāt, protams, pirmais un svarīgākais lēmums, kas šodien ir pieņemts, ir tas, ar kuru komisijām tika nodots likumprojekts par pensiju indeksāciju, kas sāksies no 1.septembra.

Otrs svarīgākais lēmums, mūsuprāt, protams, ir tas, ka likumdošanas ceļā mēs noteicām, ka Dziesmu svētku dalībniekiem būs brīvdiena nākamajā dienā pēc Dziesmu svētku noslēguma.

Un trešais, manuprāt, ļoti būtiskais lēmums šodien bija grozījumu likumā „Par tiesu varu” pieņemšana trešajā lasījumā. Jāsaka, ka šī bija vēsturiska diena, jo noteica tiesu varas politiku turpmākam ilgākam laika posmam. Niansēs es nestāstīšu, pateikšu vienkārši: tiesvedība turpmāk nebūs vairs tik ilgstoša, tik apgrūtinoša un tik dārga. Tiesu sistēmā ir veikta vesela virkne izmaiņu, kuras pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviesīs daudz efektīvāku tiesas procesu.

Vēlos teikt par šiem grozījumiem lielu paldies – lielu paldies par darbu daudzu gadu garumā! – bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un esošajam tieslietu ministram Jānim Bordānam un, protams, Saeimas Juridiskajai komisijai, kas šo darbu šodien veiksmīgi noslēdza.

Cienījamie radioklausītāji! Nobeigumā es vēlos atgādināt: protams, rīt mums ir atceres diena – represēto piemiņas diena, un rīt mēs piedalāmies pasākumos visā Latvijā – gan Šķirotavā, gan Torņakalnā, gan pie Brīvības pieminekļa, gan daudzviet citur. Atcerēsimies aizgājušos, atcerēsimies, pieminēsim un godāsim tos, kas izturēja šo pārbaudījumu, atcerēsimies, kas notika 1941.gada 14.jūnijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„ Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi radioklausītāji! Es šodien, paužot Reformu partijas frakcijas viedokli, gribu jūs informēt par Izglītības likuma grozījumiem, ko mēs šodien apstiprinājām otrajā lasījumā. Grozījumi šajā likumā skar ļoti daudzus jautājumus, un tos gaidīt gaida gan izglītojamie, gan skolotāji, gan sociālie partneri. Īpaši jāuzsver, ka virkne priekšlikumu skar izglītojamos un arī ģimenes.

Tagad par vairākām būtiskākajām sadaļām. Viena no priekšlikumu sadaļām skar karjeras izglītību. Likumā mēs iestrādājām normas, kur mēs pasakām, ka izglītības iestādēs izglītojamam ir tiesības saņemt šādu pakalpojumu un arī skolas vadībai tas ir jānodrošina... proti, lai savlaicīgi mēs nodrošinātu to, ka palīdzētu izglītojamam izvēlēties, kur tad tālāk iet viņam mācīties, – vai viņam ir jāiegūst vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība. Tātad šiem atbalsta mehānismiem ir jābūt obligāti.

Nākamā sadaļa ir par mācību līdzekļiem. Lai nodrošinātu bezmaksas izglītību, ar šiem priekšlikumiem mēs pasakām, kas ir mācību līdzekļi, un – arī tas ir ļoti būtiski! – sadalām, par ko maksā valsts, par ko maksā pašvaldība un kas paliek uz vecāku pleciem. Un tiks arī izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai līdz jaunajam mācību gadam mēs atrisinātu arī šo jautājumu.

Ir arī sadaļa par skolu direktoriem – par viņu iecelšanu un atcelšanu, kā arī par skolu likvidēšanu vai reorganizēšanu. Protams, šie jautājumi ir pašvaldības kompetencē, bet... Jāteic, ka diemžēl tā pašreizējā situācija ir diezgan problemātiska, un ar šiem priekšlikumiem mēs gribam panākt to, lai visiem ir vienādi spēles noteikumi tad, kad direktors tiek pieņemts darbā vai kad tiek lemts par skolas likvidēšanu vai reorganizēšanu. Tātad – lai ir Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem ir jāvadās, lai nav, kā saka, patvaļas. Lai tātad viss ir godīgi un caurskatāmi. Un ir arī ļoti būtiski, lai virkne institūciju piedalītos šādu lēmumu pieņemšanā.

Mēs novēršam pretrunas, kas bija Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jautājumā, kas skar šo skolā esošo koleģiālo institūciju – izglītības iestādes padomi –, un nosakām, kādam ir jābūt tās sastāvam un funkcijām, un tur vecākiem ir vislielākā artava: tur vairākumā jābūt vecākiem, un vecāki šo institūciju vadīs un arī lems par daudziem skolas iekšējiem jautājumiem. Tātad vecāku loma tiek pastiprināta.

Un pēdējās divas lietas. Risinājām arī jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu. Kā mēs zinām, ir rindas uz bērnudārziem. Mēs šajā likumā sakārtojām regulējumu arī jautājumos par to, kā tā nauda seko bērniem līdzi arī uz privātajiem bērnudārziem, jo saprotam, ka ar pašvaldību bērnudārziem nepietiek, lai atrisinātu pašreiz esošo rindu jautājumu un lai tātad šeit būtu vienlīdzīgi arī šie spēles noteikumi. Un ļoti daudzi pedagogi gaida arī risinājumu jautājumam, kas skar viņu atalgojumu, skar viņu novērtēšanu, motivācijas programmu. Šeit ir iestrādāti arī šie priekšlikumi, un būs arī Ministru kabineta noteikumi par viņu atalgojumu, par šīm pakāpēm. Es domāju, ka tie ir ļoti daudzi nopietni priekšlikumi.

Tiešām tika daudz pie tā strādāts, un paldies visiem, kas pie tā strādāja, bet mums priekšā vēl ir likumprojekta trešais lasījums, un līdz jaunajam mācību gadam tas darbiņš ir jāizdara. Tā ka saku paldies par padarīto un ceru, ka mums arī turpmāk, arī uz trešo lasījumu, raiti viss ritēs un ka produktīvās diskusijās sakārtosim šo likumu līdz galam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

„Frakciju viedokļos” nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es gribu pakavēties pie viena apjomīga likumprojekta, kurš šodien tika pieņemts trešajā lasījumā. Proti, turpinot Rasnača kunga teikto, es runāšu par grozījumiem likumā „Par tiesu varu”.

Šie likuma grozījumi ir vērsti uz tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu, proti, tiesvedības paātrināšanu, lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un tiesas spriedumu publisku pieejamību, jo Juridiskā komisija saņem ārkārtīgi daudz sūdzību par ārkārtīgi ilgiem tiesvedības procesiem, par ilgstošu izskatīšanu.

Es gribu teikt, ka Juridiskā komisija nav tiesīga iejaukties nedz konkrētu lietu izskatīšanā, nedz arī prokuratūras darbā, bet šie likuma grozījumi, manuprāt, panāks šo lietu raitāku izskatīšanu. Lai to realizētu, mēs ieviešam, pirmkārt, tā saukto tīro tiesu sistēmu, proti, tiek likvidēta Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta. Protams, tam paredzam pārejas periodu un pakāpenisku lietu pārdali.

Otrkārt, ar šiem likuma grozījumiem mēs paredzam palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesvedībā esošajās lietās, un, ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai lietas izskatītu saprātīgā termiņā, priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt termiņu, kādā būtu jāveic attiecīgā procesuālā darbība. Šos grozījumus mēs izskatījām arī Tieslietu padomē... saskaņojām jeb veicām diskusijas Tieslietu padomē. Daļa Tieslietu padomes locekļu neatbalstīja vairākus priekšlikumus (tostarp arī šo pilnvaru palielināšanu tiesu priekšsēdētājiem), atsaucoties uz Satversmē noteiktā tiesnešu neatkarības principa iespējamo pārkāpšanu. Es gribu teikt, ka tiesneši nav neatkarīgi no likuma, un manu pārliecību stiprināja Juridiskās komisijas atsevišķu locekļu vizīte pagājušajā nedēļā Igaunijas parlamentā, kur tikāmies ar Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Marko Pomeranta kungu. Igaunijā patiešām tāda kārtība, par kuru es tikko minēju, ieviesta jau sen.

Un pēdējais, ko šā likumprojekta sakarā gribu uzsvērt, ir tiesiskais regulējums, ja tiesnesis tiek atstādināts no amata. Proti, tas īpaši attiecas uz tiesneša atalgojumu. Ja tiesnesis tiek atstādināts no amata, tad ar tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs viņu var norīkot citā darbā (piemēram, tiesā, Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā), izmaksājot attiecīgajam darbam noteikto samaksu. Ja tiesnesis tam nepiekrīt, viņš ir tiesīgs saņemt valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Un, ja galu galā noskaidrojas, ka tiesnesis, iespējams, ir nepamatoti atstādināts, viņam par visu laiku izmaksā neizmantoto mēnešalgu.

Bez tam ir vēl dažas lietas, kuras es gribu pieminēt. Saeimai rūpīgāk ir jāseko līdzi konkrētu likumprojektu izskatīšanai. Šodien, piemēram, bija tāds gadījums, kas... Man patiešām nav pieņemams, kā tas notiek: neskatoties uz to, ka Būvniecības likuma projekts tiek gatavots jau trešajam lasījumam – būs jauns likums! –, mēs dažu mēnešu laikā jau skatām kārtējos grozījumus saistībā ar Būvniecības likumā noteikto būvatļaujas apstrīdēšanas kārtību. Nu, šodien mēs atgriezāmies pie vecā regulējuma, jo gan pašas pašvaldības, gan arī uzņēmēji bija sapratuši, ka iepriekš, šā gada aprīlī, izdarītie grozījumi bijuši ārkārtīgi neveiksmīgi.

Paldies jums par uzmanību... un ar vislabākajiem novēlējumiem.

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka ar nodokļiem neapliekamais minimums pensijām ir jāpaaugstina no 165 latiem līdz 200 latiem mēnesī. Tieši tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Kāpēc tas ir nepieciešams tieši tagad? Mēs atbalstām Labklājības ministrijas lēmumu no 1.septembra veikt indeksāciju pensijām, kuras nepārsniedz 200 latus mēnesī, taču vienlaikus uzskatām, ka, nolemdama indeksēt pensijas līdz 200 latiem, Labklājības ministrija faktiski ir atzinusi – papildu sociālā aizsardzība ir nepieciešama cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz šo summu. Taču pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts zem šīs 200 latu atzīmes. Tas ir tikai 165 lati. Ko tas nozīmē praksē? Pensijas, kuru apmērs ir no 165 līdz 200 latiem mēnesī, pēc indeksācijas palielināsies vidēji nevis par 4 latiem un 60 santīmiem mēnesī, bet tikai par 3 latiem un 15 santīmiem. Tas ir tāpēc, ka no vienas pensijas daļas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Mēs uzskatām, ka tas ir netaisnīgi un pat absurdi, un aicinām paaugstināt neapliekamo minimumu pensijām. 200 latu mēnesī – tā ir neliela summa, it īpaši, ja mēs ņemam vērā to, ka ziemas periodā vismaz puse no šādas pensijas ir nepieciešama dzīvokļa rēķinu apmaksai.

Valstij jau tagad ir jāpaaugstina sociālās garantijas, atdodot vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem naudu, kas krīzes laikā viņiem faktiski tika atņemta, jo valsts budžeta ekonomija tika īstenota, samazinot sociālās garantijas un atvieglojumus cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem.

Pēc mūsu domām, pensiju neapliekamais minimums ir jāpaaugstina līdz 200 latiem no 2013.gada 1.septembra – vienlaikus ar indeksācijas atjaunošanu. Diemžēl mūsu likumprojekts par pensiju neaplikšanu ar nodokļiem šodien tika noraidīts. „Par” nobalsoja „Saskaņas Centrs” un ZZS, savukārt VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un Reformu partija neatbalstīja mūsu likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Jauku jums pēcpusdienu, un paldies, ka klausījāties!