Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā (ārkārtas) sēde
2013.gada 6.novembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi.

Pirmā darba kārtības jautājumu sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi strādāja ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Pavisam saņēmām 19 priekšlikumus, bet, kā redzat, šodien jums priekšā likti astoņi priekšlikumi. Un tas ir noticis ļoti rūpīgā darbā. Šodien komisijas vārdā saku lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam, Labklājības ministrijai un mūsu Saeimas darbiniekiem - redaktoriem. Protams, arī Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem un darbiniekiem.

1.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa, Daina Kazāka. Atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Lai cik grūti, vajag spēt, stipram būt un uzvarēt! Tieši tā var raksturot šo likumprojektu, šā likuma grozījumus, visu, kas mums bija jāpiedzīvo Sociālo un darba lietu komisijā. Tomēr pats galvenais ir tas, ka valsts beidzot dod cilvēkiem izvēli, nevis nosaka... pasaka visu priekšā. Cilvēks pats var pieņemt lēmumu, vai par bērniņu rūpēties un neatsākt darba gaitas līdz bērna pusotra gada sasniegšanai, vai arī atgriezties darbā, kad bērns sasniedzis viena gada vecumu.

Grozījumi šajā likumā dos arī iespēju sākt strādāt vēl ātrāk, attiecīgi saņemot, protams, mazāku summu no vecāku pabalsta. Būtiski ar šiem grozījumiem ir „aizlāpīts caurums”, kas bija saistīts ar bērnu no viena līdz pusotra gada vecumam. Kad laimīgi tika nosvinēta bērniņa pirmā dzimšanas diena, daudzas jo daudzas māmiņas nonāca trūcīgo statusā, bezdarbnieku rindās, jo bērniņu nebija kur atstāt, līdz ar to darba gaitas atsākt bija sarežģīti.

Jāteic, ka komisijas sēdē vēl bija jādzird interesanti skaidrojumi no Labklājības ministrijas ierēdņu puses, tāpēc varu vienīgi aicināt Labklājības ministriju ieraudzīt cilvēku, nevis tikai likumus un papīrus. Tā kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Ašeradena kungs komisijas sēdē izteica domu, ka varbūt vajadzētu mainīt definīciju, ka bērna piedzimšana ir nevis sociālais risks, bet sociālā laime, es ceru, ka mēs to turpmākajā laikā arī varam nodefinēt.

Galvenais, lai grozījumi dod būtisku ieguldījumu ne tikai budžeta pirmajā lasījumā paredzēto līdzekļu ekonomijā, bet - pats galvenais! - daudz, daudz veselīgu mazulīšu mūsu Latvijas ģimenēs!

Un paldies deputātiem Ingai Bitei, Dainai Kazākai, Elīnai Siliņai un Imantam Parādniekam par neatlaidību un milzīgo darbu! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es saprotu, ka deputāti atbalsta 2.priekšlikumu. Tātad, lūdzu, Barčas kundze, turpiniet ar 3.priekšlikumu.

A.Barča. 3.priekšlikums - izstrādājusi atbildīgā komisija. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 4.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 5.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 6.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 7.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 8.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Tas ir jautājumā par likuma spēkā stāšanās laiku un ir komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi, arī likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izgāja tikpat grūtu un ērkšķainu ceļu Sociālo un darba lietu komisijā, bet galu galā likumprojekts ir sakārtots.

1.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2. - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 3.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 4.priekšlikums - iesniegusi deputāte Daina Kazāka. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 5.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 6.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais finanšu ministra kungs! Augsti godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par... divus lēmumu projektus - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” un lēmuma projektu, lai tiktu noņemta steidzamība šim likumprojektam.

Kolēģi! Mēs trīs nedēļu laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam panākuši tādu situāciju, kādu nebija iespējams divu gadu laikā panākt, - tātad ir likumprojekts, kas paredz, ka azartspēles internetā tiks licencētas. Līdz ar to mēs esam izkustinājuši lielo akmeni par nelegālo azartspēļu... iesaistīšanos nelegālajās azartspēlēs un praktiski esam panākuši situāciju, ka Latvijā varēs licencēt interneta azartspēles. Šis likumprojekts par izložu un azartspēļu nodevu paredz paaugstināt nodevas esošām azartspēļu zālēm par 10 procentiem. Mēs komisijā, vienam deputātam balsojot „pret”, bet pārējiem vienbalsīgi atbalstot šā likumprojekta izņemšanu, nolēmām, ka mēs jau esam... vienojoties ar nozari, trīs gadus tika celtas azartspēļu likmes 10 procentu apmērā, azartspēļu nozarei būtiski tika paaugstināts nodoklis par 30 procentiem jau 2008.gadā. Un tad notika budžeta ieņēmumu samazinājums no azartspēlēm, jo uzņēmēji samazināja azartspēļu galdu skaitu, un mums, raugoties no fiskālā... no fiskālās telpas, nevis matemātiski skatot šo procesu, likās, ka būs nevis ieguvums no šī 10 procentu pieauguma, bet gan samazinājums, jo uzņēmēji vienkārši samazinās galdu skaitu. Līdz ar to mēs, no vienas puses, esam panākuši situāciju, ka azartspēlēm būs internetā nodoklis, bet, no otras puses, ir nepieciešams mainīt likmes šo azartspēļu uzsākšanai, jo pašreizējā likme - 420 tūkstoši latu -, es domāju, nepiesaistīs interneta provaiderus licencēties, jo šī likme ir par augstu. Līdz ar to mums tas viss ir jāizvērtē, lai iegūtu pēc iespējas lielāku fiskālo efektu, lai veicinātu visas interneta azartspēles, kas darbojas jau pašreiz, licencēties Latvijā.

Šeit nav runa par to, ka mēs gribam palielināt azartspēļu skaitu vai apjomu, vienkārši mēs gribam tādu likumu, kas veicinātu visus, kas darbojas šajā jomā, licencēties un ienest naudu budžetā. Līdz ar to radās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes, noņemt tam steidzamību un turpināt pie tā strādāt, lai kopā ar Finanšu ministrijas ekspertiem izvērtētu maksimālo nodevas daļu un nodokļu daļu, uzsākot biznesu, lai tas būtu darbību veicinošs, un arī turpinātu sarunas ar spēļu zāļu biznesu par samērīgu nodokļu palielināšanu 2015. un 2016.gadā.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par likumprojekta izņemšanu no budžeta paketes, kā arī lēmuma projektu par tā steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Jā, es biju tas deputāts, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iebilda pret šī likumprojekta izņemšanu no budžeta paketes, un es arī argumentēšu - kāpēc.

Bet pirmām kārtām tiešām vajag uzsvērt to, ka, pateicoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas uzstājībai, mums praktiski nedēļas... nepilnas nedēļas laikā, četru dienu laikā, izdevās panākt to, kas trīs gados netika izdarīts. Un, kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reira kungs teica, ir panākts, ka azartspēles internetā beidzot tiks apliktas ar nodokli, un prognozētie budžeta ieņēmumi, pēc Finanšu ministrijas datiem, varētu būt 1,5 miljoni eiro, kas gan, jāsaka, ir ļoti optimistiska prognoze, jo tiešām būs jāvērtē arī šo nodokļu samazinājums, lai reālie ieņēmumi patiešām būtu.

Atgādināšu, ka šī likumprojekta fiskālā ietekme uz budžetu bija 2,4 miljoni eiro, un pat tad, ja mēs pieņemtu, ka šie 1,5 miljoni tiks ieņemti no interneta azartspēlēm, tik un tā tas veido, ja tā var teikt, deficītu nepilna miljona eiro apmērā, bet es domāju - daudz vairāk.

Tagad es pamatošu, kāpēc, manuprāt, mums nevajadzētu šo likumprojektu ņemt ārā no budžeta paketes, jo šie 2,4 miljoni mums budžetā lieti noderētu, un tie ir ieņemami... Bet kas notiek šajā nozarē? Taisnība, mēs 2010.gadā cēlām likmi par 14,3 procentiem, bet nākošajā gadā cēlām vēl par 15 procentiem, taču izdarījām dažus atvieglojumus tieši attiecībā... Es runāšu tagad tikai un vienīgi plašāk nevis par visu azartspēļu nozari, bet tieši par spēļu automātiem. Spēļu automātiem mēs noņēmām nost tā saukto ikmēneša apkopi, un visai nozarei turpmāk nav nepieciešams maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 500 un virs 500 latiem gūtā laimesta.

Un kāda tagad ir situācija, kā tā ir mainījusies pa gadu... šo divu gadu laikā, kuros likme nav celta? Varbūt kolēģi atceras, ka Nacionālā apvienība tad, kad tika celts par šiem 15 procentiem, rosināja celt pat par 50 procentiem likmi tieši spēļu automātiem. Un situācija mainījusies tā, ka kopš 2012.gada jūnija spēļu automātu skaits ir palielinājies par 100 gabaliem (tas ir nepilni 3 procenti) un nākušas klāt ir četras jaunas spēļu zāles. Rentabilitātes rādītāji, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni: tad rentabilitāte (paredzamā) bija 18,6 procenti, tagad rentabilitāte (paredzamā) ir 20 procenti. Nu, jāsaka, ka nav slikta rentabilitāte! Es domāju, ka katrs, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, sapratīs, ka resursi tur vēl ir.

Un tagad es aicinu kolēģus mazliet iedziļināties salīdzinājumos, ciparu salīdzinājumos, kas attiecas uz Igauniju. Un varbūt pirms tam vēl... Reira kungs, man patīk, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs diskutējam par katru jautājumu... ja kāds nāk ar kādu argumentu, ka, pieņemsim, Eiropas valstīs ir tāda un tāda kārtība, tad Reira kungs vienmēr saka: „Lūdzu, konkrēti! Konkrēti kas tad tur īsti ir?” Un tagad, kad mēs esam vairākkārt teikuši, ka Igaunijā ir cita nodokļu politika attiecībā uz spēļu zālēm, es arī palīdzēšu Reira kungam un varbūt arī citiem un tagad pastāstīšu, kas tad īsti... kas tur konkrēti ir savādāk un ar ko tas atšķiras, un kāpēc mums tomēr ir resursi, lai palielinātu spēļu automātiem nodokļa likmi.

Pašreiz azartspēļu nodoklis automātiem Igaunijā ir 5360 eiro gadā - iepretim Latvijai, kur tas ir 3140 eiro. Starpība ir 2220 eiro. Jā, mums atšķiras azartspēļu darbības licences vienreizējā maksa: pie mums tā ir 430 tūkstoši eiro, bet Igaunijā tā ir 50 tūkstoši eiro. Mums arī ir ikgadējā licence 2500 latu... 25 tūkstoši latu... Un arī licence spēļu zālei mums atšķiras... 1000 eiro apmērā, tikai mums ir jāmaksā vēl katru gadu.

Bet nu, kā jau kolēģis ar kalkulatoru, es paņemu šo jau folklorizēto rīku un saskaitu... Ņemu un sadalu visus šos ieņēmumus, kas ir paredzēti no licences... pareizinu ar vidējo skaitu... pareizāk sakot, sadalu to vidējo skaitu, tas ir, to, cik ir spēļu zālēs automātu... tie ir 25 gabali... Un vidējais zāļu skaits, kas pieder vienam uzņēmējam, ir 20... Un tas sanāk... ja mēs rēķinām biznesu uz 10 gadiem, palielinājums ir... uz vienu spēļu automātu ir 327 eiro. Nu, atkal vienkārša matemātika: noņemam no 2220 eiro 330 eiro, un mums sanāk, ka vairāk nekā 1900 eiro mums vēl ir rezerve. Rezerve, salīdzinot ar Igauniju.

Tātad 10 procentu palielinājums no šobrīd 3140, kas... Paredzēja tikai 300 eiro... celt šo likmi... Tātad tas mums vēl atstātu...

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Parādnieks. ...būtisku rezervi.

Es aicinu kolēģus šo naudu drīzāk novirzīt daudz vajadzīgākām lietām, nevis pasargāt azartspēļu nozari.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas papildināt? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 11, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 8, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Sākam izskatīt 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un pavadošo likumprojektu paketi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pabeigusi budžeta paketes izskatīšanu. Bija saspringts grafiks. Piecās dienās nācās izskatīt vairāk nekā 1000 priekšlikumu. Esam tikuši galā. Veiksmīgi beidzām izskatīšanu vakar četros. Tas nozīmē, ka arī dienesti varēja visu nakti strādāt un kopēt materiālus, un mums šie materiāli ir pieejami.

No budžeta paketes 43 dokumentiem atlikuši 40 - tātad 2 budžeti un 38 tos pavadošie likumprojekti. Šis budžets iezīmējas ar to, ka priekšlikumi bija vairāk likumprojektiem, nevis pašam budžetam, un varbūt tas šo izskatīšanu padarīja nedaudz neierastu un nedaudz nervozāku, jo cīņa vairāk bija nevis par budžetu, bet par likumprojektiem. Priecē, ka viena lieta mūsos ir ieaudzinājusies no krīzes - neviens no koalīcijas pārstāvjiem budžeta izskatīšanas laikā nemēģināja iziet ārā no tā sauktās fiskālās telpas. Lielākās cīņas bija par pozīciju pārdali, un tas vieš cerības, ka mēs tomēr no krīzes daudz ko esam sapratuši - ka tiešām izmaiņas budžetā var būt tikai fiskālās telpas ietvaros, nevis paplašinot fiskālo telpu un dzīvojot uz deficīta rēķina, kurš ne pie kā laba nenoved.

Sāksim ar pirmo likumprojektu - „Grozījumi Komerclikumā”. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien 2014.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi izskatām otrajā, galīgajā, lasījumā. Jāatzīst, ka šogad iesniegto priekšlikumu skaits otrajam lasījumam ir krietni lielāks nekā citus gadus. Kā jūs visi zināt, pirms budžeta otrā lasījuma kopumā tika iesniegti vairāk nekā 800 priekšlikumi no deputātiem un aptuveni 200 priekšlikumu - no ministrijām, no Ministru kabineta. Arī iesniegto priekšlikumu apjoms tālu pārsniedz reālās budžeta iespējas. Kā jau parasti, budžeta pieņemšanas procesā konstatējām, ka mūsu vēlmes un spējas tērēt diemžēl joprojām krietni pārsniedz mūsu spējas pelnīt, tādēļ, balsojot par nākamā gada budžetu, aicinu deputātus būt atbildīgiem. Jāatceras, ka ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt tikai uz stabiliem pamatiem, nevis ar dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem un attiecīgi strauji augošu budžeta deficītu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Par priekšlikumu!?”)

Būtiskākās 2014.gada valsts budžeta prioritātes - valsts konkurētspējas celšanu, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu - es jau uzsvēru budžeta debatēs pirms pirmā lasījuma. Tagad tikai īsi informēšu par būtiskākiem valdības atbalstītajiem priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Vispirms par ieņēmumu daļu. Lai varētu piešķirt līdzekļus papildu izdevumiem, ir jābūt reālam segumam ieņēmumu daļā. Šī gada nodokļu ieņēmumi turpina uzrādīt nelielu plāna pārpildi. Attiecīgi izvērtējot reālos budžeta ieņēmumu rādītājus šī gada 10 mēnešos, esam palielinājuši vairāku nodokļu ieņēmumu prognozes: PVN prognozi - par 9,2 miljoniem eiro, akcīzes nodokļa prognozi - par 0,7 miljoniem eiro, par 9,6 miljoniem eiro ir palielinātas plānotās valsts kapitālsabiedrību dividenžu iemaksas, ir palielinātas arī vairākas citas ieņēmumu pozīcijas.

Tagad par izdevumu daļu. Valdības īstenotā stingrā fiskālā politika un budžeta deficīta samazināšana ir atjaunojusi finanšu tirgu uzticību Latvijai. Turpina samazināties valsts aizņēmuma procentu likmes. Attiecīgi valsts parāda apkalpošanas izdevumu prognoze nākošajam gadam ir samazināta par 4,3 miljoniem eiro, šos līdzekļus novirzot papildu izdevumu priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Kā būtiskākos papildu izdevumu priekšlikumus otrajam lasījumam vēlos atzīmēt sekojošos. Ņemot vērā Valdības deklarācijā noteikto prioritāti - tautas ataudzes veicināšanu -, budžeta otrajā lasījumā lielākie papildu līdzekļi tiek paredzēti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - kopumā 17 miljoni eiro vēl papildus jau šogad īstenotajiem un pirmajā lasījumā atbalstītajiem pasākumiem. Ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu saistīto likumprojektu paketi Saeima jau tikko atbalstīja.

Esam turpinājuši sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību par līdzsvarotu valsts un pašvaldību budžeta pieaugumu un atbalstījuši papildus 7,1 miljona eiro piešķiršanu mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām.

Esam piešķīruši arī papildus 2,1 miljonu eiro, lai atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas precizētajiem aprēķiniem pilnā apmērā nodrošinātu plānoto pedagogu algu pieaugumu. Papildu līdzekļi tiks piešķirti arī veselības aprūpei. Proti, Veselības ministrijā ir atbalstīti papildus 1,4 miljoni eiro, lai visiem bērniem nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksāšanu 100 procentu apmērā. Tiek plānots, ka šis papildu finansējums ļaus apmaksāt kompensējamos medikamentus apmēram 30 tūkstošiem bērnu. Valdības nospraustais pēdējo gadu konsekventais kurss ir nesis savus augļus. Latvija ir piemērs tam, ka fiskālā disciplīna un izaugsme ir savstarpēji papildinoši, nevis pretrunā esoši jēdzieni. Tieši nodrošinot finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, valstij parādās papildu līdzekļi pakāpeniskai valsts iedzīvotāju labklājības uzlabošanai un konkurētspējas veicināšanai.

Sagatavotais budžeta projekts ir fiskāli un sociāli atbildīgs, līdzsvarots un uz ekonomisko izaugsmi vērsts. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un pavadošo likumprojektu paketi otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu atbalstīt arī 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie deputāti! Tieši pie šī priekšlikuma būtības mēs noteikti šīsdienas sēdē atgriezīsimies vairākkārt.

Ir runa par šīgada jaunievedumu - valdes locekļu nodokli. Un izmaiņas skar gan iedzīvotāju ienākuma nodokli... šā nodokļa likumu, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu regulējošo likumu, bet tā problēma sākās jau Komerclikumā. Proti, Komerclikuma 221.pantā un 308.pantā mēs runājam par to, ka kapitālsabiedrībās vai akciju sabiedrībās mēs ļaujam strādāt valdes locekļiem bez atlīdzības. Proti, valdes loceklim ir tiesības prasīt atlīdzību, ja viņš to grib, bet, ja viņš negrib, viņš var strādāt bez atlīdzības. Un patiesībā, radot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu regulējošajā likumā, mēs nonākam pretrunā ar Komerclikumu, jo, ja mēs neizdarām izmaiņas šeit, nosakot, ka valdes loceklis, ja viņš ne tikai pasīvi uzņemas pilnvarojumu, bet arī darbojas aktīvi un ģenerē uzņēmumam ienākumus jeb ieņēmumus, tad... Lai būtu tikai godīga konkurence starp to, ka... Ja mēs nodarbinām visus šos cilvēkus un par to viņiem paredzam - kā minimumu! - Ministru kabineta noteikto minimālo algu vai minimālās stundu tarifa likmes apmēru, tad mums būtu jāizmaina arī Komerclikums un jāpasaka, ka valdes locekļiem, ja viņi darbojas uzņēmumos aktīvi, ir jāsaņem atlīdzība. Un šī priekšlikuma būtība bija tieši par to: ja valdes loceklis darbojas tā, ka uzņēmumam ir ieņēmumi, tad mums jāparedz, kāds ir stundu apmērā tas darba apjoms, ko viņš ir veicis uzņēmumā, un jānosaka par to atlīdzība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Manuprāt, deputātes Siliņas priekšlikums ir konceptuāli pareizs. Es gan īsti nesaprotu, kāpēc tas nav atbalstīts Ministru kabinetā, un es varbūt daļēji saprotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurā arī pats darbojos, lēmumu, ka mēs vienkārši respektējam Ministru kabinetā pieņemto. Tomēr, ja mēs iedziļināmies šī priekšlikuma būtībā, kļūst skaidrs, ka valdes loceklim atbilstoši uzņēmuma finansiālajam stāvoklim, ja šis uzņēmums darbojas, vajadzētu saņemt kādu atalgojumu. Un, ja mēs nosakām, ka gadījumā, ja šinī uzņēmumā valdes loceklis nesaņem pat minimālo algu, ja tur nav neviena darbinieka, kas noteikts citā likumā, kuru jau Siliņas kundze pieminēja, un, ja tur nav arī apgrozījuma, tad tik un tā viņam ir jāmaksā; pareizāk sakot, ja tas ir lielāks par šiem noteiktajiem 12 tūkstošiem, tad viņam ir jāsaņem vismaz minimālā alga. Tad kāpēc mēs to nevaram noteikt Komerclikumā, kur skaidri un gaiši būtu noteikti vismaz principi, un tad atbilstoši šai noteiktajai algai viņš arī tiks aplikts ar nodokļiem? Tas būtu pareizi.

Arī Juridiskais birojs norādīja uz to, ka šāda valdes locekļa atalgojuma aplikšana, kas nav tieši noformulēta kā alga, ir pretrunā ar paša atalgojuma būtību. Līdz ar to, manuprāt, šāds priekšlikums konceptuāli ir atbalstāms, un es ceru, ka mēs pie tā kādreiz - agrāk vai vēlāk - vēl nonāksim; ja ne tagad, šajā budžeta paketē, jo varbūt steigā tas netika pilnībā izdiskutēts, bet tajā brīdī, kad mēs diskutēsim par likumprojektiem, kur ir noteikta šā valdes locekļa atalgojuma aplikšana ar nodokli pie konkrētiem nosacījumiem. Es domāju, ka tas īsti korekti nav. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs nerīkojamies konsekventi. Bet šobrīd tiešām situācija ir tāda, ka mēs neatbalstām, bet es ceru, ka mēs šo jautājumu tuvākajā laikā vēl diskutēsim un pieņemsim labu un izsvērtu lēmumu.

Paldies. (No zāles: „Diezgan liekulīgi!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 45, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.912/Lp11.

Komisija saņēmusi 28 priekšlikumus.

1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Gan šis priekšlikums, gan visi pārējie „Saskaņas Centra” priekšlikumi ir saistīti ar vienu un to pašu: ir runa par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei - likmi 5 procentu apmērā. Proti, „Saskaņas Centrs” ierosina samazināt PVN likmi no 12 procentiem līdz 5 procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām un koksnes kurināmā iegādei mājsaimniecību vajadzībām, sākot ar 2014.gadu.

Siltumapgādes pakalpojumu parāda iemesls galvenokārt ir Latvijas ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, kuras dēļ mājsaimniecībām ir mazinājusies spēja maksāt rēķinus, to skaitā arī rēķinus par siltumapgādes pakalpojumiem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka krīzes laikā strauji pieauguši apkures rēķini. Jāizmanto visi iespējamie ātri ieviešamie risinājumi maksājumu mazināšanai.

2013.gada 21.februārī Saeimas vairākums noraidīja „Saskaņas Centra” ierosinājumu piemērot samazināto PVN likmi - 5 procentu likmi - koksnes kurināmā piegādēm, kā arī elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un ūdens piegādēm iedzīvotājiem. Šim lēmumam tagad ir tādas sekas, ka parādi ir lieguši siltumapgādes uzņēmumiem pa vasaru sakārtot infrastruktūru, uzlabot katlumāju darbību un nepieciešamās investīcijas netiek ieguldītas. Investīciju plānošana šajā situācijā arī ir apdraudēta.

Latvijā savulaik jau eksistēja samazinātā PVN likme - 5 procentu apmērā - centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībām; to Eiropas Komisija saskaņoja 2006.gadā, pieņemot lēmumu par Latvijas Republikas lūgumu piemērot samazināto PVN likmi centralizētajai siltumapgādei un dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām. Iestājoties ekonomiskajai krīzei, samazinātā PVN likme, kas bija 5 procentu apmērā, tika palielināta līdz šobrīd spēkā esošajai likmei 12 procentu apmērā. Tāpat tika ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei - 12 lati par 1000 kubikmetriem. Tas viss neizbēgami noveda pie apkures cenu pieauguma.

Eiropas Padomes 2006.gada direktīva attiecībā uz samazinātajām PVN likmēm nosaka, ka tās var būt viena vai divas. Ieviešot otro samazināto PVN likmi, Latvija nebūtu izņēmums, jo šādu iespēju savā normatīvajā regulējumā ir noteikušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp arī Beļģija, Francija, Zviedrija, Polija, Somija, Lietuva, Igaunija, Ungārija un citas.

Ņemot vērā iedzīvotāju patēriņa izdevumu struktūru, jāteic, ka mājokļu uzturēšanas izdevumu lielumu visvairāk izjūt trūcīgas mājsaimniecības, kā arī pensionāru mājsaimniecības. Turklāt mājokļu uzturēšanas izdevumi ir tā pozīcija, kuru mājsaimniecībām neizdodas būtiski ietekmēt un uz kuras rēķina nav iespējams ietaupīt. Līdz ar PVN likmes samazināšanu uz 5 procentiem tiks mazināts slogs mājsaimniecību budžetiem. Šis faktors ietekmēs patēriņa pieaugumu citās jomās.

Tikko, 25.oktobrī, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar publisku informāciju, ka, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu, parādu apjoms mazinās. Tā ir laba tendence, bet kā vienu no pamatiemesliem Ekonomikas ministrija nosauca to, ka pašvaldības nāk pretī cilvēkiem, ieviešot izlīdzināto maksājumu vai arī atlaižot parāda procentus. Kāpēc šajā situācijā nav runa par pašvaldību finansiālās situācijas pasliktināšanās risku?

Viens no veidiem, protams, ir ņemt aizņēmumus un uz tā rēķina nodrošināt cilvēkiem siltuma pieslēgšanu. Piemēram, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” arī šogad plāno ņemt 5 miljonu latu overdraftu, tiek gatavota līguma parakstīšana, lai veiksmīgi uzsāktu apkures sezonu, situācijas risināšanai ar AS „Rīgas siltums”. Bet šāds scenārijs nav pieņemams novadiem, uz ko norāda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

AS „Rīgas siltums” norāda, ka parādi par patērēto siltumenerģiju ir mazāki nekā pagājušajā gadā, bet tas ir daļēji to klientu nopelns, kuri, neraugoties uz pietiekami sarežģīto ekonomisko situāciju, ir norēķinājušies par saņemto pakalpojumu, tādējādi nodrošinot ēku iedzīvotājus ar drošu un nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi. Parāds „Rīgas siltumam” par patērēto siltumenerģiju uz 4.oktobri bija 1,6 miljoni latu, kas šogad sasniedza zemāko atzīmi un bija mazāks gan absolūtajos skaitļos, gan bija uzlabojies nomaksas procents. Šāds rādītājs ir sasniegts, pateicoties tam, ka „Rīgas namu pārvaldnieks” izmantoja kredītlīniju neapmaksāto parādu kompensēšanai. Pašvaldību pārstāvji situāciju vērtē ne tik pozitīvi kā Ekonomikas ministrija. Latvijas Pašvaldību savienība nosauca situāciju siltuma apgādē, uzsākot šā gada apkures sezonu, par vidēji kritisku. Par to liecina parāda apjoms par piegādāto siltumenerģiju, kas šogad, uzsākot apkures sezonu, ir lielākais pēdējo četru gadu laikā iepriekšējo apkures sezonu parādu dēļ.

Sēdes vadītāja. Sakovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Jūsu laiks ir beidzies! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Divas minūtes!”)

A.Sakovskis. Vai divas minūtes varu paņemt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet divas minūtes.

A.Sakovskis. Es zinu, ka Ekonomikas ministrijai būs pretargumenti, kas tika izteikti jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā, ka šo jautājumu vajag risināt caur siltumenerģijas efektivitāti, ka vajag mājokļus renovēt. Tā ir pilnīgi saprotama lieta! Mēs piekrītam, ka to ir nepieciešams darīt. Bet, runājot tagad par renovāciju, manuprāt, šis process ir pārāk lēns. Tur ir daudz darba. Mums jāizstrādā jauna koncepcija, kādā veidā šos līdzekļus, Eiropas līdzekļus, mēs apgūsim nākamajā plānošanas periodā. Taču, ņemot vērā tos tempus, kā notiek renovācija mūsu, Latvijas, apstākļos, mums vēl daudzus gadus mājokļi stāvēs bez renovācijas un bez siltināšanas. Tā ka tas nebūs problēmas risinājums!

Mēs uzskatām, ka, lai problēmu vismaz sāktu risināt, 5 procenti apkurei tiešām būtu jau signāls sabiedrībai, ka valdība cenšas kaut ko darīt un mēģina mazināt šos rēķinus.

Par fiskālo ietekmi. Man te ir vesels „abzacs” par fiskālo ietekmi. Es varu pateikt tikai vienu, ka mēs aprēķinājām... tātad iedzīvotāju ienākuma likmes iespējamā paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, ja to paceltu līdz 15 procentiem, dotu papildu ieņēmumu 18 miljonu eiro apmērā, kas varētu daļēji arī segt šo starpību, ja mēs mazinātu likmi no 12 uz 5 procentiem.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes jau vairākkārt ir izskanējis, ka šis „Saskaņas Centra” piedāvātais grozījums patiesībā dod priekšrocības tiem, kuri ir bagāti un kuri var daudz patērēt siltumenerģiju. Ja mēs runājam par veidu, kā risināt siltumapgādes parāda sakrāšanos, tad VIENOTĪBAS frakcija to ir neskaitāmas reizes uzsvērusi, un mēs joprojām uzskatām, ka galvenais risinājums ir ēku siltināšana.

Paskatīsimies uz mūsu lielāko pašvaldību - Rīgu! Cik tur mums ir nosiltinātu ēku? No citu pašvaldību piemēra mēs ļoti labi zinām, ka tad, kad kaimiņi ierauga, ka kaimiņmāja ir nosiltināta, ka tā izskatās estētiski skaista un iedzīvotāji nemaksā milzīgus rēķinus par siltumapgādi, tad arī viņi ir gatavi siltināt savu ēku.

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centra” kolēģi! Ko jūs esat darījuši, lai veicinātu iedzīvotāju biedrību veidošanos, kas būtu gatavas uzņemties atbildību un siltinātu ēkas? Ēku siltināšana ir īstais risinājums, kas dos labumu visiem, nevis tikai bagātajiem, kā tas ir jūsu piedāvātajā risinājumā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Ministru prezident! Ja reiz sākāt runāt par siltināšanu kā alternatīvu līdzekli šim priekšlikumam, es gribētu vērst uzmanību... aicinu šajā brīdī ekonomikas ministru pievērsties tam, kā tad mums tā siltināšana nākotnē izpaudīsies. Ņemot vērā tagadējo situāciju, nākotnē siltinās tikai Rīgu un reģionu lielo pilsētu centrus. Pieņemsim, tādā pilsētā kā Jelgava siltinās tikai Jelgavas centru, bet apkārtējos mikrorajonus nesiltinās tikai tāpēc, ka komercbankas nedos līdzfinansējumu. Bez līdzfinansējuma šī programma nestrādā. Un ir jāsāk domāt jau tagad, kādā veidā nākošajā periodā valsts varēs palīdzēt līdzfinansēt, jo komercbankas vienkārši nedos šo līdzfinansējumu tām mājām, kas atrodas ārpus pilsētu centriem vai ārpus galvaspilsētas. Tas ir jāņem vērā, un aicinu arī ekonomikas ministru par to padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sakovska kungs, jūs savas divas minūtes izmantojāt (No zāles dep. A.Klementjevs: „Ai, ai, ai!”), es jums nedodu otrreiz vārdu. Jūs izmantojāt savas septiņas minūtes, kurās ir iespējams debatēt.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Gribētos atbildēt Lolitai Čigānei, ko mēs darām.

Es pats esmu no Jēkabpils, un es dzīvoju mājā, kurai es pats izveidoju dzīvokļu īpašnieku kopsabiedrību. Un tieši par to mēs domājām - kā uzsākt mājas siltināšanu. (Blakusmājā dzīvo jūsu kolēģis Dzintars Zaķis, un tur nav izveidota dzīvokļu īpašnieku kopsabiedrība.) Tieši tas ir piemērs tam, ko mēs darām, lai uzsāktu dzīvokļu siltināšanu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Ko tu stāsti pasakas!” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šo „Saskaņas Centra” priekšlikumu, man liekas, redzu jau kādu... nu, vismaz reizi trešo. Arī pagājušajā ziemā tas bija aktuāls un gan jau arī iepriekšējās ziemās. Taču ir būtiski kaut kas mainījies kopš pagājušās ziemas: pagājušoziem gāzes cena bija 230 lati, bet šobrīd tā ir 205 lati. Tātad tagad tā ir par veseliem 11 procentiem zemāka, un, ja salīdzina šo likmi ar pagājušo gadu, tad tā ar uzviju sanāk... tarifs būs zemāks. Bet, ja mēs skatāmies kopumā, tad nu droši vien primāri jums vajadzētu sakārtot savu Rīgas saimniecību, nosiltināt varbūt tur kādu māju vismaz šogad un tikai tad runāt par to, ka vajadzētu samazināt likmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Andrej, pasaki taisnību!”)

A.Elksniņš (SC).

Mani īstenībā izbrīna Čigānes kundzes uzstāšanās. Būdama parlamentārā sekretāre Finanšu ministrijā, jūs nespējat atšķirt energoefektivitātes jautājumus no nodokļu jautājumiem. Varbūt jums atgādināt to, ka valdība krīzes laikā ir veikusi nodokļa palielinājumu no tiem 5 procentiem uz augšu? Ja jūsu partija tagad deklarē, ka krīze ir beigusies, tad kāpēc nav jāsamazina šī nodokļa apmērs?

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, jūs pārmetat par Rīgu. Protams, jums ir izdevīgi tagad manipulēt ar vienu otru ideju, bet nez kāpēc jūs noklusējat, ka līdz šim brīdim Rīgā ir nosiltinātas visas skolas (No zāles dep. A.Loskutovs: „Nav visas! Nav visas!”) un ir nosiltināti visi bērnudārzi? Nākamais jautājums valdībai ir attiecībā uz Eiropas struktūrfondu līdzekļu pārdali. Kāpēc jūs neveicināt šāda veida pieeju un attīstību? Jūs, Čigānes kundze, ļoti daudz kur melojat un daudz kur noklusējat, un jūs kā parlamentārā sekretāre esat nekompetenta. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Taču es jums gribētu atgādināt, ka Čigānes kundze pieteicās runāt kā VIENOTĪBAS frakcijas deputāte, jo parlamentārajiem sekretāriem ir iespējas pieteikties gan vienādi, gan otrādi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Dubultojas, vai?”)

Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst?

I.Parādnieks. Nē, nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

I.Parādnieks. Balsojam!

Sēdes vadītāja. Balsosim par 4. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Arī 5., 6. un 7.priekšlikums - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumi - ir saistīti ar iepriekš neatbalstīto. Vai frakcija uzstāj uz balsojumu?

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu... par katru no priekšlikumiem... 5.priekšlikums tātad...

I.Parādnieks. 5.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

I.Parādnieks. Vienkārši tie ir neloģiski bez šī grozījuma.

Sēdes vadītāja. Balsosim par Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto 5.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 6. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kurā ir aicinājums izslēgt samazināto PVN likmi 12 procentu apmērā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 7. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - deputāta Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (SC).

Augsti godātais Prezidij! Ministru kungi! Komisijas sēdes laikā mēs konstatējām, ka mūsu uzņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumus, piemēram, tajā pašā Lielbritānijā, tomēr ir problēmas, bet, ņemot vērā to, ka pagaidām Eiropas direktīva neatļauj piemērot šo normu, kādu es piedāvāju, tad es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ivana Ribakova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu... (No zāles: „Atsaukts! Atsaukts!”) Es atvainojos! Es atsaucu balsošanu, jo priekšlikums tika atsaukts.

I.Parādnieks. 14. - Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz, ka apliekamā persona, kas saņēmusi valsts dotāciju, priekšnodokli pilnā apmērā varētu atskaitīt. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 15. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais ir 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Es aicinu balsot par likumprojekta Nr.912/Lp11 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.913/Lp11.

Komisija saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - deputātu Barčas, Bērziņa, Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 6. ir deputātu Barčas, Bērziņa, Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 8. - deputāta Reskāja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ministri! Ar savu priekšlikumu es ierosinu atcelt akcīzes nodokļa likmes palielinājumu, jo uzskatu, ka akcīzes nodokļa likmes palielināšana ir nepamatota un negatīvi ietekmēs mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēju, uzņēmēju un valsts kopējo konkurētspēju. Tas ir pretrunā ar Valdības deklarācijā rakstīto: „Veidosim Baltijā konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi, pielietojot pasaules labāko praksi. Veiksim turpmākas reformas ekonomikas produktivitātes paaugstināšanai, ņemot par pamatu globālās konkurētspējas indeksā ietvertās jomas.”

Debatējot par palielināšanas nepieciešamību, no atbalstītāju puses izskanēja argumenti, ka palielināt vajag tāpēc, ka nodoklis sen nav celts, kā arī tādēļ, lai palielinātu ienākumus budžetā. Šie abi argumenti ir absurdi un ir pretrunā ar labas pārvaldības principu.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un nepieļaut akcīzes nodokļa likmes palielinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu!

I.Parādnieks. Komisija ne tikai balstījās uz to, ka akcīzes nodoklis (konkrēti - gāzei, kas tiek izmantota autotransporta darbināšanai) nav celts ilgstoši, bet arī salīdzināja tā likmi ar to likmi, kāda ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un mums tā būs viena no zemākajām arī tad, kad mēs veiksim šo palielinājumu.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo deputāta Reskāja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - deputātu Barčas, Bērziņa, Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - deputātu Barčas, Bērziņa, Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - deputātu Barčas, Bērziņa, Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 4. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.914/Lp11.

Komisija saņēmusi divus priekšlikumus. Abi ir Juridiskā biroja iesniegti redakcionāla rakstura priekšlikumi, kuri komisijā nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst ne pret 1., ne pret 2.priekšlikumu.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.915/Lp11. Komisija saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 21, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.916/Lp11. Komisija saņēmusi 49 priekšlikumus.

1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz ostu inženierbūvju aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli. Kādēļ šāds priekšlikums? Kopš 2010.gada 1.janvāra likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” tika veikti grozījumi, paredzot, ka par nodokļa objektiem ir noteikti arī mājokļi un inženierbūves. Attiecībā uz jauno nodokļa objektu - inženierbūvēm - minētajos likuma grozījumos tika iestrādātas vairākas normas, tajā skaitā nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas inženierbūves, ostas un kuģojamos kanālus, piestātnes un piestātnes krastmalas, kā arī ostu akvatoriju būves. Šī norma, kolēģi, par neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli attiecas arī uz brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās esošajām inženierbūvēm - piestātnēm, to krastmalām, citām ostu akvatoriju būvēm, kuru īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts vai pašvaldība.

Ko tas faktiski nozīmē? Latvijas ostās esošās inženierbūves - piestātnes, dažādas ostu būves, kuras ir valsts vai pašvaldību īpašumā vai valdījumā un kuras pārvalda attiecīgo ostu pārvaldes, gadījumos, ja tās ir iznomātas trešajām personām, komersantiem, saimnieciskās darbības veikšanai, - šobrīd netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Tajā pašā laikā gadījumā, ja privāts komersants darbojas brīvostas teritorijā vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā uz savā īpašumā esoša zemes gabala, uz kura izbūvēta inženierbūve, piestātne, ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par visu komersanta īpašumu - gan par zemes gabalu, gan par inženierbūvi, piestātni. Tādējādi sanāk, ka privātais komersants tiek sodīts un nolikts nevienlīdzīgā situācijā ar tiem komersantiem, kuri ostu būves, piestātnes, nomā no ostu pārvaldēm.

Visa iepriekšējā kontekstā es vēlos vēl papildināt, ka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” jau šobrīd dod regulējumu attiecībā uz komersantiem, kuri savu saimniecisko darbību veic valstij vai pašvaldībai piederošajos īpašumos. Piemēram, ja pašvaldībai piederoša ēka vai daļa no ēkas tiek iznomāta komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai - kafejnīcai, veikalam, frizētavai -, tad komersants maksā nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai gan par zemi, gan par iznomāto platību.

Savukārt likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto izņēmumu būtība ir nekustamā īpašuma nodokļa nepiemērošana publiski izmantojamiem sabiedriskas un sociālas nozīmes nekustamajiem īpašumiem, nevis atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma peļņu gūstošiem ostu uzņēmumiem, par ko es stāstīju iepriekš. Ceru, ka ideja bija skaidra. Lūdzu paredzēt, ka ostu inženierbūves, kas tiek nodotas ar nomas līgumu komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, arī tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Protams, tas pozitīvais efekts valsts budžetam un arī pašvaldību budžetiem būs tāds, ka būs lielāki ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 21. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 22. - deputāta Pimenova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka šis ir tikai pirmais solis vai, varētu teikt, mēģinājums vai eksperiments, lai sakārtotu dzīvojamo telpu īres tirgu, tostarp veicinātu arī, iespējams, nekustamā īpašuma tirgu. Proti, priekšlikums paredz, ka komersanti, kuru īpašumā... piedodiet, valdījumā ir dzīvokļi, kas nav iznomāti, maksā paaugstinātu nodokļa likmi. Un turklāt ir paredzēti divi priekšnoteikumi, lai komersants maksātu nevis paaugstinātu likmi, bet pamatlikmi. Proti, šie divi priekšnoteikumi ir šādi: pirmais priekšnoteikums ir, ka dzīvojamā telpa ir izīrēta, un otrais priekšnoteikums - ka īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Es nerunāšu par, iespējams, atšķirīgo attieksmi, šajā gadījumā runājot par subjektiem, kuri maksā šo nekustamā īpašuma nodokli, jo bez komersantiem, protams, ir vēl arī citas fiziskās un juridiskās personas (tostarp arī pašvaldības), kuras dažkārt šos dzīvokļus nav izīrējušas. Bet manas vislielākās bažas ir tās, ka šajā gadījumā šīs īres tiesības regulē vairāki citi likumi, kas savā starpā ir ļoti cieši saistīti, proti, gan likums „Par dzīvojamo telpu īri”, gan Civillikums; bez tam ir vēl arī Zemesgrāmatu likums, un, manuprāt, lai šī norma efektīvi darbotos... Nedomājiet, ka, ja es šeit runāju, tad es būšu „pret” šo normu. Es to atbalstīšu! Bet tas ir tikai pirmais solis, un, lai šī norma efektīvi darbotos, bija nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos likumos, jo, kā mēs zinām, ne Civillikums, ne arī kāds cits normatīvais akts nenosaka, ka īres tiesisko attiecību nodibināšanas gadījumā īres līgums ir ierakstāms zemesgrāmatā. Tieši pretēji! Civillikuma 1477.pants nosaka, ka šī koroborācija ir nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamo īpašumu. Un, kā mēs zinām, parasti īres tiesību ierakstīšana zemesgrāmatā jeb koroborācija ir tikai tāpēc, lai īrnieku aizsargātu... aizsargātu viņa tiesības, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts un šo nekustamo īpašumu iegūst cita persona. Tātad - lai šo īrnieku neizliktu ārā.

Bet tagad man ir jautājums... Ā! Un vēl bez tam ir jāpiebilst... Kurš maksā likumā „Par dzīvojamo telpu īri” arī nekustamā īpašuma nodokli? Maksā īrnieks! Līdz ar to, ja tiks pacelta šī īres maksa, no tā faktiski necietīs šis komersants, es domāju, - šīs bankas, kas ir sapirkušās šos īpašumus. Es domāju, tāds ir jūsu mērķis! Tuvāk es nezinu, bet cietīs jau tas īrnieks.

Bet nu pats svarīgākais! Mēs zinām, ka, protams, ir likums, ir mērķis, bet vai tas ir samērīgi? Proti, es tagad redzu, ka pieteicies runāt ir Parādnieka kungs. Es gribētu, lai jūs atbildat uz vienu jautājumu: vai jums ir zināma statistika, cik īres līgumu ir nostiprināts zemesgrāmatā? Un kādā veidā šeit varēs administrēt šo līgumu, šo nodokli, ja patiešām būs izveidojušās šīs attiecības, ka īrnieks ir šajā mājā, šajā dzīvoklī iekšā, bet šis īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā? Vai tur būs kādas kontroles vai tamlīdzīgi?

Es neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tāpēc man grūti spriest, bet es vienkārši gribētu teikt tā: ja mēs šeit pieņemam šo likuma grozījumu, tad noteikti būtu nepieciešams... iespējams, vajadzētu izdarīt grozījumus arī citos likumos, lai šī norma nebūtu deklaratīva un lai arī nepastāvētu riski, ka personas, kuru intereses tiktu aizskartas, varētu vērsties Satversmes tiesā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Paldies kolēģei Čepānes kundzei! Tiešām, tas ir tikai pirmais solis, bet jāteic, ka mēs šo pirmo soli esam centušies spert veselus trīs gadus. Nu beidzot tas ir sperts, un šāda likuma norma, es ceru, tiks pieņemta.

Tam, ko Čepānes kundze teica par ierakstīšanu zemesgrāmatā, es pilnīgi piekrītu, un tāpēc mans priekšlikums bija krietni citādāks. Mana priekšlikuma būtība bija tāda, ka šiem īres līgumiem vajadzētu būt reģistrētiem pašvaldībās, izveidojot speciālu reģistru. Tas būtu krietni vienkāršāk, jo reģistrēšana zemesgrāmatā - tas ir ne tikai apgrūtinoši, bet arī finansiāli tā kaut ko prasīs no konkrētā īrnieka. Ja šinī gadījumā to maksās īpašnieks, tad noteikti viņš paņems šo naudu no īrnieka.

Jūs jautājāt, vai ir informācija par to, cik šobrīd ir reģistrēts zemesgrāmatā. Es varu kļūdīties, bet, manuprāt, tika minēts absolūti minimāls skaitlis. Tādi bija 143 gadījumi. Kas attiecas uz komersantu īpašumiem, cik īrnieku... īres līgumu ir reģistrēts zemesgrāmatā, tad, protams, tas ir absolūti niecīgs skaitlis. Arī man likās, ka tas būs ļoti apgrūtinoši un ka tas var radīt problēmas, bet Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju nonāca pie konceptuāla lēmuma: ja jau mums ir viens reģistrs un ja tā ir zemesgrāmata, tad to vajag arī noteikt. Šai reģistrācijai noteikti vajag būt zemesgrāmatā. Vēlreiz: manuprāt, tas nav īsti labi, bet es ceru, ka kaut kā šo jautājumu tomēr sakārtos un varbūt kaut kādā veidā atvieglos šo reģistrēšanas kārtību.

Čepānes kundze sākotnēji gan teica, ka tiks piemērota paaugstinātā likme, bet pēc tam precizēja - kas, manuprāt, ir ļoti būtiski -, ka tiks piemērota pamatlikme. Jo komersantiem, ja viņi veic saimniecisko darbību, ir noteikta pamatlikme 1,5 procentu apmērā. Un tikai tanī gadījumā, ja tiek veikta nevis saimnieciskā darbība vai šīs saimnieciskās darbības ietvaros telpas tiek izīrētas privātpersonām, tiek piemērota samazinātā likme, kas ir 0,2, 0,4 vai 0,6 procentu apmērā atkarībā no kadastrālās vērtības. Un arī citos likumos, protams, ir noteikta šī, ja var tā teikt, atšķirīgā attieksme. Tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 24 procenti (un to arī maksā pašnodarbinātā persona, veicot saimniecisko darbību), tā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir vien 15 procentu apmērā. Tā ka šeit nekādas pretrunas nav. Bet tas, ka būtu nepieciešams šo lietu turpināt un sakārtot, - tas skaidrs.

Vēl. Attiecībā uz norādīto problēmu, ka šis nodokļa slogs 1,5 procentu apmērā... ka tas pāries uz īrnieku. Nu, ziniet, tirgus sakārtos to situāciju pats! Jo šobrīd šīs komercbankas vai viņu meitaskompānijas vienkārši nelaiž īres tirgū īpašumus, lai tos saglabātu, lai tie nenolietotos un lai kaut kādā brīdī, kad tas būs izdevīgi, varētu tos pārdot. Tad, kad būs jāmaksā šī pamatlikme, kas būs vairāk nekā septiņas reizes lielāka, - tad šis īres tirgus būtiski mainīsies. Un tie, kas vēlēsies noteikt kaut cik cienīgu, pienācīgu un samērīgu īres maksu, vienkārši panāks to, ka šie līgumi tiek reģistrēti.

Bet vēlreiz atkārtoju: manuprāt, labāks risinājums būtu bijis tas, ka šī reģistrācija notiktu pašvaldību reģistrā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Manuprāt, vislielākā problēma likumdevēja darbā ir tā, ka „gan jau kaut kā mēs to sakārtosim”. Es esmu ar mieru ar Parādnieka kungu saderēt, ka te „kaut kā” nekas nenotiks.

Šie grozījumi faktiski ir ar deklaratīvu raksturu. Un, ņemot vērā to, ka pašreiz Civillikums nosaka, ka ierakstīšana zemesgrāmatā var notikt tikai tad, ja savstarpēji vienojas dzīvokļa īpašnieks ar īrnieku, šajā gadījumā, nepastāvot šādam noteikumam likumā, mēs ar šādām kaut kādām iedomātām administratīvām metodēm... mēs nevaram regulēt privāttiesiskās attiecības.

Katrā ziņā mums ir pārāk maz laika atlicis, lai varētu vēl šos iespējamos satelītlikumus izgrozīt.

Tāpat, piemēram, ilgus gadus ilgst strīds, vai, piemēram, tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, darījums ir obligāti jānostiprina zemesgrāmatā. Akadēmiskajās aprindās lielākoties uzskata, ka tas nav nepieciešams. Un es esmu konsultējusies arī par šo jautājumu, Parādnieka kungs. Un varat pajautāt profesūrai mūsu katedrā, un jums sniegs atbildi, ka, proti, šī likuma norma bez grozījumiem citos likumos būs pilnīgi neefektīva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pilnīgi piekrītot tām piezīmēm, kuras nupat ir izteikusi Čepānes kundze, un tiem brīdinājumiem, es tomēr gribētu, lai mēs nevirzītos projām no paša priekšlikuma būtības.

Noteikti ir jāsakārto likumdošana tā, lai nebūtu turpmāk nekādu šķēršļu šīs jaunās normas izpildei. Bet vēlreiz uzsveru: tas, ko mēs tagad skatām, ir krietns solis uz priekšu. Tiešām, divus gadus vai varbūt vēl ilgāk mēs bijām bīdījuši šo normu uz priekšu, lai panāktu, ka visās frakcijās tā tiktu atbalstīta. Un līdz ar to es vēlreiz saku: pieņemot visus brīdinājumus, tomēr neinterpretēsim tos par šķēršļiem!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst? Es saprotu, ka deputāti atbalsta priekšlikumu, tikai izsaka bažas par to. Balsojums nav nepieciešams.

I.Parādnieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 36. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 38. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 46. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 47. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 49. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 9, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza uz Saeimas sēdi likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Iesniegts 41 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Zariņš jāatbalsta!”)

I.Zariņš (SC).

Jā, tieši tā! Ļoti pareizi izsaucieni!

Kolēģi, ņemot vērā to, cik sasteigti un nepārdomāti bija izdomāts virzīt un kaut ko mainīt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, es sagatavoju alternatīvu savam priekšlikumam. Jo bija ļoti acīmredzams, ka šie priekšlikumi, kurus diemžēl valdošā koalīcija mēģināja „dzīt cauri” šim likumam, ekonomiski ir vispār bez jebkāda pamatojuma, un arī juridiski tie nav izvērtēti, uz ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs. Tomēr, neskatoties uz to, šie grozījumi tiek stumti uz priekšu. Arī neskatoties uz to, ka uzņēmēji mēģina skaidrot, ka patiesībā šiem grozījumiem būs pavisam cits efekts. Tāpēc es esmu sagatavojis kompromisu. Es esmu sagatavojis labu risinājumu, kādā veidā atrisināt šo problemātiku, kas tika pacelta, lai palielinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas un tanī pašā laikā nesagrautu šo mikrouzņēmumu nodokļa struktūru.

Tātad ideja ir sekojoša: mēs nosakām trīs līmeņu mikrouzņēmumus. Pirmajā līmenī viss paliek tā, kā tas ir pašreiz. Nākošajā līmenī mikrouzņēmums kļūst lielāks un tam kļūst lielāka arī nodokļa likme. Un trešajā līmenī tā kļūst vēl lielāka. Ko mēs ar to panākam? Vairākas lietas! Viens un pats galvenais: mēs panākam to, ka uzņēmēji var uzticēties mūsu nodokļu politikai. Tas ir pats galvenais, lai būtu šī stabilitāte!

Otrais. Mēs panākam to, ka dodam iespēju uzņēmējiem augt pakāpeniski un sasniegt to līmeni, kad viņi no likumā paredzētās sistēmas harmoniski ir gatavi pāriet jau uz šo jauno, klasisko nodokļu shēmu.

Un trešā lieta. Ļoti svarīgi arī tas, ka mēs tādā veidā panākam, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaug. Teiksim, otrajā līmenī tās jau nodrošina... tātad strādājot pēc šīs likumā paredzētās shēmas, otrajā līmenī sociālās iemaksas... iemaksas sociālajā budžetā jau ir krietni augstākas, nekā pašlaik ir vidējā alga.

Savukārt saskaņā ar trešo līmeni tās jau vispār kļūst lielākas, nekā tās būtu pēc klasiskās shēmas, ja vispār maksātu pilnīgi visus nodokļus. Tas nozīmē, ka trešajā līmenī uzņēmēji jau paši būs motivēti pāriet uz klasisko nodokļa shēmu, un tādā veidā mēs panākam to, ka nekas netiek grauts, uzņēmēju uzticība tiek saglabāta, un ir motivācija uzņēmējiem nākt laukā no ēnu biznesa. To ir devusi šī iespēja, pielietojot šo Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēto nodokļa shēmu. Tā turpina darboties, un tāpēc mans priekšlikums būtu atbalstīt šo sagatavoto risinājumu, kuru ir, starp citu, atbalstījuši arī uzņēmēji. Ja kādam ir tomēr iebildumi, es gribētu dzirdēt motivētu atbildi uz to, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es nesaņēmu nekādu pamatojumu, kādēļ šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Es domāju, ka likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, šķiet, būs tāds likumprojekts, kas tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav pietiekami izdiskutēts, un faktiski šie grozījumi varētu nebūt optimāli. Saprotu, ka šobrīd mums nav iespējams ar balsojumiem... nobalsot par labākām redakcijām, bet arī Nacionālā apvienība no savas puses pavisam noteikti atgriezīsies pie šī likumprojekta, vēl jo vairāk tāpēc, ka faktiski šie priekšlikumi, kādus likumprojekts ietver, skar nevis 2014., bet 2015.gada budžetu. Un, es domāju, šī diskusija arī tiks turpināta.

Šobrīd koalīcijas vienošanās vārdā Nacionālā apvienība atbalstīs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņemto versiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Kādēļ jums nav iespējams atbalstīt labāku redakciju? Ir! Šāda redakcija ir sagatavota, un es aicinu jūs to izdarīt, nepieļaut to pašu kļūdu, ko jūs savulaik pieļāvāt, diskutējot par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Kad es jums biju sagatavojis redakciju, situācija bija tieši tāda pati. Koalīcijai bija viena redakcija par likmes samazināšanu, bet es jums biju sagatavojis alternatīvu redakciju, pasakot, kā būtu labāk to darīt, - ka labāk būtu palielināt neapliekamo minimumu un labāk būtu to visu maksimāli novirzīt uz atvieglojumu par apgādājamiem. Toreiz bija gatava šī redakcija. Jūs nācāt un tieši tāpat runājāt, meņģējāties un galu galā to neatbalstījāt. Bez jebkādas argumentācijas! Vēlāk, kad jūs pieņēmāt savu redakciju... Tātad - ko jūs stāstāt visiem? „Jā, vajadzēja tomēr paaugstināt neapliekamo minimumu, vajadzēja tomēr parūpēties par apgādājamiem!” Tad jums tāda iespēja bija. Jūs to neizdarījāt. Neatkārtojiet vēlreiz šo pašu kļūdu! Jums atkal ir labs priekšlikums, veids, kā atrisināt šo situāciju. Pārvariet savu politisko greizsirdību un sāciet racionāli domāt un rūpēties par valsti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ražuka kungs ko vēlas komisijas vārdā piebilst?

R.Ražuks. Komisijā kā jau teicu, šis priekšlikums netika atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka mums šodien zālē ir divi jubilāri, kam dzimšanas diena ir tieši šodien.

Sirsnīgi sveicam Danu Reiznieci-Ozolu. (Aplausi.)

Un dzimšanas diena šodien ir arī mūsu kolēģim Vladimiram Reskājam. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz īsu sēdi komisijas telpās, kura notiks pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi! Pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas zālē būs īsa, steidzama sēde par medicīnas iepirkumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.45 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai... No zāles dep. A.Bērziņš: „Vēl viens paziņojums!”)

Paziņojumam vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām steidzīgi jūs uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt 2014.gada budžeta likumprojektu paketi un izskatījām likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Mēs pabeidzām ar debatēm par 2. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu, par kuru balsojām un kuru komisija neatbalstīja. Lūdzu, Ražuka kungs, turpiniet!

Ā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde vienkārši vēl nav beigusies, bet mums visi likumprojekti ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Ražuka kungs, lūdzu, turpiniet ar 3.priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”!

R.Ražuks. 3. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 5. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... Labi! Deputāts Ivars Zariņš vēlas debatēt.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Zinot, ka jūs neesat atbalstījuši šo kompromisa risinājumu, kas dotu iespēju, no vienas puses, saglabāt uzņēmējiem esošo iespēju strādāt... sākt strādāt ar zemāku nodokļa likmi un tikai vēlāk, pieaugot uzņēmumu apgrozījumam, paaugstināt šo nodokļa likmi, kas paralēli dotu iespēju arī paaugstināt iemaksas sociālajā budžetā, es jums gribētu norādīt uz sekojošu lietu. Tas, kas tagad ir noticis un ko jūs ar savu lēmumu esat izdarījuši, ir tas, ka tā vietā, kā jūs cerat, ka šīs jūsu iniciatīvas, kas pašlaik tiks virzītas, novedīs... novestu pie budžeta papildu ieņēmumiem... patiesībā jūs panāksiet pretējo efektu. Es diskutēju ar uzņēmējiem par šo jautājumu, un tas, uz ko viņi man norādīja... Viņi teica: „Ivar, beidz tu cepties! Mēs vienkārši jau sen esam atraduši risinājumu: ja valdība pieņems... ja tiks pieņemts šis valdības akceptētais risinājums, tad mēs vienkārši sāksim pārcelt savus uzņēmumus uz citām valstīm.” Un nosauca man konkrēti trīs valstis, viena no tām ir tepat blakus - Lietuva. Tas ir viss, ko jūs panāksiet ar šiem leģendārajiem grozījumiem!

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?

R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 6. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Šis priekšlikums un arī 38. - tie ir savstarpēji saistīti. Runāšu par abiem diviem.

Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka šajā pantā ir runa par aizdevuma pielīdzināšanu ienākumiem un attiecīgu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Principā es uzskatu, ka tās izmaiņas ir saistītas „pa tiešo” ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar to likumu. Es par to turpmāk runāšu arī šā likuma sakarā, bet šeit es gribu tikai pakavēties tajā griezumā, ka, izskatot visus priekšlikumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumam... un, tā kā mans priekšlikums, kā arī mūsu frakcijas deputāta Zariņa priekšlikumi visi nebija atbalstīti... tie bija vērsti uz to, lai tomēr atbalstītu mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbību... Man ir tāds priekšstats: ja mēs pieņemsim tāda veida izmaiņas šajā likumā, tad faktiski tas nozīmēs, ka mikrouzņēmumi būs likvidēti. Es nosauktu visus priekšlikumus, kas tika atbalstīti šajā likumprojektā, par tādiem, kas ir nevis likuma izmaiņas, bet gan mikrouzņēmumu likvidēšanas programma. Un, ja tik tiešām jūs, koalīcijas deputāti, uzskatāt, ka mikrouzņēmumi vairs nav vajadzīgi, un, slēpjoties aiz, nu, varbūt kaut kādiem „kosmētiskiem” priekšlikumiem, mēģināt aizmālēt savu īsto mērķi - tiešām iet uz to, lai likvidētu veselu uzņēmējdarbības vidi -, tad jūs varat atbalstīt. Es uzskatu, ka tādā veidā... šo likumprojektu atbalstīt nedrīkst, nevar. Tas nav valstiski! Un, runājot par manu priekšlikumu, lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 7. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikuma būtība ir vairāk informēt tos, kas ir iesaistīti mikrouzņēmumos. Proti, priekšlikums paredzēja to, ka mikrouzņēmuma vadītājs, iesniedzot savu mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, aizpildot jau šodien tās ailītes, kas ir jāaizpilda par apgrozījumu un darbiniekiem izmaksāto algu, elektroniskajā deklarēšanās sistēmā, apstiprinot šo deklarāciju... Sistēma automātiski aprēķinātu sadalījumu - to, kā mikrouzņēmumu nodoklis sadalās sociālās apdrošināšanas iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Un, drukājot ārā šo deklarāciju, jau automātiski būtu izdrukājamas darba algas lapiņas, kurās, varētu teikt, atspoguļotos uz katru darbinieku novirzītais... gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kādēļ tas ir vajadzīgs? Šobrīd, kā zināms, no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju saņemtajām algām nodoklis netiek ieturēts, bet mēs arī zinām, ka no šī apgrozījuma nodokļa tomēr gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan uz sociālās apdrošināšanas iemaksām uz katru mikrouzņēmuma darbinieku tiek novirzītas konkrētas summas atkarībā no apgrozījuma un nomaksātā mikrouzņēmumu nodokļa.

Bet cilvēki par to neuzzina. Mums ir portāls www.latvija.lv, kur, protams, katrs iedzīvotājs var ieiet un apskatīties to uzkrājumu, kas viņam aiziet uz pensiju. Bet tā jau nav informācija par visām sociālajām iemaksām... tā nav informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru apzinoties, viņš gada beigās sapratīs, ka arī viņam ir vērts iesniegt fiziskās personas, iedzīvotāja ienākuma nodokļa deklarāciju un pieprasīt vēl kādus atvieglojumus. Šādu informāciju mikrouzņēmumu darbinieki nesaņem.

Mēs šajā likumā esam deklarējuši, ka mikrouzņēmumu darbinieki var brīvprātīgi reģistrēties kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. 2013.gada pirmajā un otrajā ceturksnī kopumā mikrouzņēmumos strādāja aptuveni 62 tūkstoši darbinieku. 62 tūkstoši! No viņiem kā brīvprātīgie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji bija reģistrējušies aptuveni 100. Ne visi no viņiem veica pat šīs iemaksas! Turklāt lielākā daļa, kas veica šīs iemaksas, zināja, ka drīz viņiem iestāsies apdrošināšanas risks, piemēram, viņi ies dekrēta atvaļinājumā, bet diemžēl sistēmas nepilnību dēļ, veicot brīvprātīgās iemaksas, pabalstos viņi saņems vairāk, nekā būs veiktas iemaksas. Taču šo tēmu es neatvēršu.

Es uzskatu: ja valsts ir pieņēmusi šādu lēmumu - strādāt ar nepilnīgām sociālajām garantijām, tad valstij ir jāuzņemas tomēr pienākums šos cilvēkus regulāri informēt. Un tāda darba algas lapiņa vai tāds regulārs ceturkšņa informatīvs ziņojums mikrouzņēmuma darbiniekam, cik tad lielas ir šīs par viņu veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas un cik liels ir uz viņu novirzītais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, būtu tikai godīgi, taisnīgi un pasargātu šos cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Konceptuāli izskatot atzinumu par šo Elīnas Siliņas priekšlikumu, kura mērķis - mudināt cilvēkus domāt par to, ka par viņiem netiek veiktas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas, mēs komisijā tomēr neatbalstījām šo priekšlikumu, uzskatot, ka tas ir papildu administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, bet mēs tur cenšamies veidot pēc iespējas mazākus administrēšanas procesa izdevumus. Un, ņemot vērā to, ka jau pašreiz ir pieejama iespēja portālos www.latvija.lv un www.manapensija.lv ar interneta starpniecību gūt priekšstatu par sociālās apdrošināšanas iemaksām, komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 75, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 11. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 12. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 79, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Pats arī ne?!”)

R.Ražuks. 17. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 18. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Krīzes laikā mums nodokļu maksāšanas ziņā izdevās iekopt zināmā mērā nelielu oāzi: tas ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas veicināja mazās uzņēmējdarbības attīstību un faktiski pievērsa nodokļu maksāšanai daudzus iedzīvotājus. Pāris gadu laikā šī mazā oāze jau ir pārtapusi par tādu ievērības cienīgu biznesa daļu jeb mauriņu, kurš tiešām labi izskatās, zeļ un plaukst. Un, kā saka arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, faktiski mēs esam saņēmuši arī starptautisku atzinību par to kā par vienu no progresīvākajiem veidiem, kā atalgot vai veicināt mazo uzņēmējdarbību. Protams, šis mauriņš kļūst arvien zaļāks ar katru gadu un rodas arī vēlme to ātri, nu, teiksim tā, apcirpt. Tomēr es, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, šiem grozījumiem garākā termiņā, protams, piekrist nevaru, jo uzskatu, ka nevajag izbagarēt ar traktoru to mauriņu un pielīdzināt visas mazās uzņēmējdarbības formas vienai likmei. Šeit es domāju to, ka 2014.gada laikā mums būs pietiekoši daudz laika, lai izstrādātu papildu atbalsta mehānismus tiem uzņēmumiem vai tiem mazajiem uzņēmējdarbības sektoriem, kurus šīs izmaiņas skars visvairāk. Proti, tas nozīmē to, ka, precīzi šīs piedāvātās izmaiņas multiplicējot uz... attiecinot uz pilnīgi visiem, radīsies situācija, ka uz tiem mazajiem uzņēmumiem, kuri ražo, šī ietekme būs vislielākā. Savukārt uz tiem, kas sniedz pakalpojumus, ietekme būs mazāka dēļ atalgojuma lielā īpatsvara viņu pakalpojumu sektorā. Citiem vārdiem sakot, šis sektors piemērosies izmaiņām, un mazie uzņēmumi, mikrouzņēmumi, būs vairāk pakalpojumu sektors un dzīvos tajā sfērā, kur ir mazs apgrozījums. Un savukārt ražošanas jautājumi tur šajā brīdī, manuprāt, ir nepietiekami atbalstīti.

Protams, mēs varam runāt arī par grantiem un cita veida mehānismiem, kas ir ieplānoti. Bet atcerēsimies vienu - ka grantu nekad nepietiks visiem! Tas ir viens aspekts. Otrs - ka tas vienmēr parādīs mūsu vēlēšanos vienu vai otru sektoru izcelt pāri pār citiem. Līdz ar to es uzskatu, ka mums būs 2014.gada laikā jāpieprecizē šie grozījumi tā, lai mazās uzņēmējdarbības formas neciestu. Mēs esam izvēlējušies iet to ceļu, kad ir īpaši jāuzrauga, jāregulē mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Mēs redzam, ka pašu rokās ir iespēja to paveikt līdz galam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sākotnēji biju nolēmusi nekāpt šajā tribīnē un vairs par šo tēmu netracināt cilvēkus, tomēr, saņemot nepārtrauktus pārmetumus un arī mediju nosodījumu par to, ka netiek skaidrots, kāpēc tas ir nepieciešams, es sapratu, ka ir jākāpj tribīnē un jāskaidro.

Kāds ir mērķis tam, ka mums ir jāpalielina šis nodoklis? Pamatmērķis ir celt mikrouzņēmumos strādājošo sociālo drošību. Šobrīd vidēji, ja mēs paskatāmies, kāds ir nodokļu apjoms, ko mēs it kā attiecinām uz vienu mikrouzņēmuma darbinieku, tad tas ir pielāgojams aptuveni 80 latiem bruto algas nodokļiem. Tātad tas ir aptuveni trīs reizes mazāk nekā tā sociālā drošība, ko ar saviem nodokļiem sev garantē minimālās algas maksātājs. Sociālā drošība ir vajadzīga! Lai arī trīsdesmitgadniekam un četrdesmitgadniekam liekas, ka viņš nekad nenodzīvos līdz pensijas vecumam, tajā brīdī, kad viņam ir piecdesmit vai sešdesmit, viņš saprot, ka jūtas tīri sprauns un ka viņš varētu nodzīvot vēl 20 gadus, bet droši vien ne vairs tik aktīvi strādājot. Un tad ir jautājums: cik daudz tu esi gatavs vēl 20 gadus no saviem uzkrājumiem nodrošināt sev dzīvi bez valsts garantētā atbalsta?

Mums liekas, ka, ja mēs pēdējos piecus gadus neesam bijuši pie daktera, tad priekš kam mums maksāt nodokļus? Bet ziniet, ka medicīnā aptuveni 80 procenti no medicīnas izdevumiem, kas mūža garumā ir attiecināmi uz vienu iedzīvotāju, koncentrējas viņa vecumdienās. Tāpēc nerunājiet par to, ka, ja es neesmu pēdējos desmit vai piecpadsmit gadus bijis pie daktera, tad medicīnas izdevumi nav ar mani saistīti. Tāpat jūs vedat uz skolu savus bērnus, bet skola maksā. Tāpat jūs ejat pa ielu, kas ir noasfaltēta un apgaismota. Līdz ar to es gribu pieskarties pie otra mērķa - sociālā taisnīguma. Tāpēc arī ir vajadzīga šī nodokļa likmes palielināšana. Ir nepieciešama taisnīga dalība gan sociālajā sistēmā, gan arī pārējā nodokļu sistēmā, kas veido valsts budžetu.

Mēs esam akceptējuši to vienu no tiesību principiem, ka mūsu valstī mēs uzstājam uz sociālo atbildību. Sociālā atbildība nozīmē to, ka valsts diezgan daudz par dažādām lietām... par mums rūpējas, un mēs to paģēram. Agrāk vai vēlāk, bet tas viss maksā naudu, un tā ir tā dalība nodokļu sistēmā, ne tikai sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Visbeidzot. Protams, nodokļu palielinājums ir nepieciešams, lai novērstu diezgan daudzus tirgus kropļojumus, kas ir radušies. Un par to vairāk būtu jādiskutē Ekonomikas ministrijai... par šiem tirgus kropļojumiem, kas radās uzņēmējdarbības dažādās nozarēs. Bet es skaršu to kropļojumu, kas radās darba tirgū, kad lielāki, patstāvīgāki un ilgtspējīgāki uzņēmumi pēkšņi sāka konkurēt ar šiem mikrouzņēmumiem, kuri pēkšņi atļāvās izmaksāt 50 procentu lielākas algas, jo tiem nebija jāmaksā nodokļi. Un šie lielie un ilgtspējīgie uzņēmumi zaudēja diezgan daudzus darbiniekus.

Es gribētu vēl oponēt attiecībā uz to, cik ļoti liela būs tieši šī fiskālā ietekme šim priekšlikumam. Un fiskālā ietekme ir tieši tā, kas būs uz sevi jāņem mikrouzņēmumiem. Ar statistiku, ko tagad piesaukšu, es gribu arī atspēkot tos solījumus, ko gan Zariņa kungs, gan arī vēl citi, kas izteica priekšlikumus... teica, ka tieši viņi un viņu priekšlikumi garantē sociālo garantiju celšanu darbiniekiem. Viņi norādīja uz to, ka nodoklis ir jāceļ pie apgrozījumiem, kas ir aptuveni 40, 50 vai 100 tūkstoši latu. Vidējais mikrouzņēmumu apgrozījums šobrīd ir aptuveni 15 tūkstoši eiro. 15 tūkstoši eiro! Tie priekšlikumi, kas ir jums, nekad nedos nekādu sociālo garantiju palielinājumu darbiniekiem, kuri tur iesaistīti. Varbūt tikai atsevišķos uzņēmumos.

Lasiet priekšlikumu! Priekšlikumā rakstīts, ka pirmie 7000 eiro... attiecībā uz tiem saglabāsies esošā 9 procentu likme, un palielinājums skars tikai to apgrozījumu, kas būs virs 7000 eiro gadā. Līdz ar to šim vidējam mikrouzņēmumam, kura apgrozījums ir 15 tūkstoši eiro, 2015.gadā, kad būs 11 procentu likme uz apgrozījumu virs 7000 eiro, patiesībā efektīvā likme būs 10 procenti uz 15 tūkstošiem eiro gadā. 2016.gadā, kad mēs palielināsim likmi uz 13 procentiem, patiesībā reālā... nodokļu likmes slogs uz apgrozījumu būs 11 procenti. Savukārt 2017.gadā, kad sasniegsim šos 15 procentus - nodokli no apgrozījuma, kas pārsniedz 7000 eiro -, tā reālā nodokļu slodze būs 12,2 procenti.

Kādēļ mēs to darām tagad?...

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

E.Siliņa. Es varu lūgt vēl divas...

Sēdes vadītāja. Jūs runājāt ilgāk, jo netika uzskaitīts jūsu laiks. Jūs esat savas septiņas minūtes jau norunājusi. Paldies.

E.Siliņa. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un pateikšu, kāpēc.

Pirmkārt, man šobrīd vispār nav skaidrs, kāpēc nākamā gada budžeta paketē lielā steigā un bez konsultācijām ar nozares pārstāvjiem vajag iekļaut tik pretrunīgu normu, kura stāsies spēkā tikai 2015.gadā.

Atgādināšu, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9 procentu lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65 procenti no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīti sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati; 4095 lati - sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku, sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam nemikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šībrīža minimālās algas apmērā, sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati.

Protams, uz šo jautājumu var paskatīties arī no citas puses. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pie esošās sistēmas vidēji vienam mikrouzņēmuma darbiniekam ir nepieciešami 103 gadi, lai nopelnītu sev minimālā apmērā pensiju aptuveni 75 latu apmērā. Izmantojot Latvijas likumos paredzēto pensiju aprēķināšanas metodiku, var izrēķināt, ka darbiniekam ar šībrīža minimālo algu (pie nosacījuma, ka visi apstākļi paliek nemainīgi un minimālā alga ir vienīgais obligāto iemaksu objekts) šim mērķim vajag 101 gadu. Atgādināšu, ka šobrīd minimālo algu saņem aptuveni 25 procenti no kopējā darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem. Savukārt, ja pieņemam, ka šobrīd vidējā bruto alga valstī ir ap 500 latiem, tad minimālajai pensijai nepieciešamā summa tiks uzkrāta tieši 40 gadu laikā. No iepriekš minētā izriet, ka, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15 procentiem, mikrouzņēmuma darbiniekam, lai viņš pats sev nodrošinātu minimālo pensiju, šībrīža 103 gadu vietā būs nepieciešami 62 gadi. Līdz ar to nedarbojas arguments par nepietiekamu sociālo paketi un subsīdijām no parastajā režīmā strādājošajiem. Tikpat labi var teikt, ka liela daļa no nemikrouzņēmumu darba ņēmējiem arī tiek subsidēti un arī viņu sociālā pakete nav pietiekama.

Jāatzīmē arī tas, par ko visu laiku tiek aizmirsts, - ka mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanas piekritēji nav ņēmuši vērā vairākus faktorus. Piemēram, nav ņemts vērā, ka mikronodokļa programma ir salīdzinoši jauna un ka absolūtais vairākums mikrouzņēmumu vēl nav paspējis pietiekami labi attīstīties, un ar laiku iemaksas sociālajā budžetā augs. Tāpat nav ņemts vērā tas, ka daļai mikronodokļa maksātāju jau ir darba stāžs un ka arī iepriekš tika veiktas iemaksas sociālajā budžetā. Izskatās, ka netika ņemts vērā arī tas, ka daļa no mikrouzņēmumu darba ņēmējiem paralēli strādā arī vēl citur un līdz ar to sociālās iemaksas veic vairākās vietās.

Es vēlos jums, kolēģi, arī atgādināt, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta piekto daļu mikrouzņēmumu nodokli maksājošie mikrouzņēmumu darbinieki var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem. Toties šajā sakarā ir jāmin tas, ka politiķi ir izdarījuši visu, lai iedzīvotājiem zustu ticība valsts sociālo garantiju sistēmai. Līdz ar to viņi ir daudz vairāk motivēti veidot personīgos uzkrājumus un nepieciešamības gadījumā nepaļauties uz palīdzību no valsts puses. Esošie piemēri ļoti skaidri iezīmē problēmas valsts sociālo garantiju sistēmā, kā arī ļauj izdarīt secinājumus par cinisma pakāpi to politiķu vārdos, kuri draud ar nabadzīgām vecumdienām neliela sociālā nodokļa maksātājam. Ir skaidrs, ka pie esošās sistēmas cilvēki ir jāmotivē arvien vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo diemžēl uz pieklājīgu pensiju vecumdienās var cerēt tikai ļoti lielu algu saņēmēji.

Uzskatu, ka mikrouzņēmumu nodokļa celšana neizbēgami novedīs pie tā, ka daļa uzņēmēju atkal atgriezīsies ēnu ekonomikas pusē, kas vēl vairāk apgrūtinās situāciju ar ieņēmumiem sociālajā budžetā un nesīs sev līdzi vairākas cita rakstura problēmas. Šobrīd Latvijai jādara viss iespējamais, lai maksimāli atvieglotu mūsu uzņēmējiem dzīvi. Tikai attīstoties uzņēmējdarbībai, mēs varam cerēt, ka tiks atrisinātas ne tikai tās problēmas, ar kurām saskarsies nākotnes pensionāri, bet ka arī esošo pensionāru un pārējo no budžeta atkarīgo iedzīvotāju ikdiena tiks ievērojami uzlabota.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministri! Mēs arī VIENOTĪBAS frakcijā esam ļoti daudz diskutējuši par risinājumiem attiecībā uz mikrouzņēmumiem un arī patiešām vienojušies, ka šis risinājums ir jāpieņem un jāizskata ļoti atbildīgi. Jo, neapšaubāmi, mikrouzņēmumu nodoklis un mikrouzņēmums kā uzņēmējdarbības veids ir bijis ārkārtīgi būtisks instruments krīzes pārvarēšanā, cilvēku rosināšanā uzsākt savu uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu ar darbu sevi un dažus sev tuvākos cilvēkus.

Tomēr, mēģinot ļoti atbildīgi pieņemt šo lēmumu un arī uzklausot daudzus viedokļus no sabiedrības pārstāvjiem, mēs esam vienojušies par principu, kuru var raksturot ar četriem vārdiem, kas visi sākas ar „p” burtu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Un viss kopā būs viens liels „pē”!”) Tam jānotiek pakāpeniski, tam jābūt pārskatāmi, tam jābūt paredzami un tam jābūt pamatoti.

Pakāpeniski... Cienījamie kolēģi! Jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam uz otro lasījumu labojuši sākotnējo ieceri un ka šobrīd ir paredzēts, ka tie mikrouzņēmumi, kuru apgrozījums nepārsniegs 7 tūkstošus eiro gadā, paliks pie esošās likmes, kas ir 9 procenti. Tas attieksies uz mazajiem lauku mikrouzņēmumiem, kas, tā teikt, knapi savelk galus kopā.

Ja mēs runājam par pārskatāmību un pakāpeniskumu, tad, cienījamie kolēģi, mikrouzņēmumu nodokļa likme netiek pacelta no 2014.gada. Mēs šobrīd diskutējam par 2014.gada budžetu. Tomēr šīs likmes pacelšana ir plānota no 2015.gada, turklāt tikai par 2 procentiem. Šobrīd likumā ļoti skaidri ir iezīmēts, kādā veidā tiks veikts neliels inkrementāls palielinājums mikrouzņēmumu nodoklī. Tas nozīmē, ka šī nodokļa izmaiņa ir pārskatāma un paredzama.

Un visbeidzot. Šī nodokļa izmaiņa ir arī pamatota. Cienījamie kolēģi, mēs negribam pakļaut lielu daļu mikrouzņēmumos strādājošo cilvēku nabadzībai un sociālajai nenodrošinātībai. Šie argumenti ir izskanējuši ļoti daudzas reizes, un uz šo jautājumu mums ir jāskatās atbildīgi. Tā ka frakcijas VIENOTĪBA vārdā es aicinu atbalstīt šo grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam. (Starpsaucieni no SC frakcijas un ZZS frakcijas. Dep. A.Bērziņš: „Pasaki kā uzņēmējs, kā reāls cilvēks!”)

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Jāsaka, ka šis lēmums - paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli par 15 procentiem - ir to uzņēmēju dzīšana stūrī, kuri veiksmīgi izveidojuši savu pirmo uzņēmumu, jo nodokļu paaugstinājums ir par 66,5 procentiem. Šis, neapšaubāmi, ir ļoti labs instruments, kas tika iedarbināts pirms četriem gadiem, un daudzi uzņēmēji plānoja savu biznesu, iegādājās pamatlīdzekļus, ieķīlāja savus īpašumus, lai varētu attīstīt nākotnē savu uzņēmumu. Šobrīd mēs pasakām, ka nodokļu likme tiks paaugstināta. Tas nozīmē, ka, iespējams, uzņēmējs nevarēs vairs tālāk strādāt un aizies ēnu ekonomikā, kur ļoti daudzi pirms tam bija. Arī Finanšu ministrijas dati liecina, ka ēnu ekonomika mazinās, un tas arī, protams, pateicoties mikrouzņēmumiem. Vai tiešām mēs gribam šos uzņēmējus atgrūst atpakaļ pelēkajā ekonomikā? Šāda nodokļu paaugstināšana, neapšaubāmi, ir izdevīga tikai un vienīgi organizētajai noziedzībai, kas par to tikai priecāsies.

Šeit daudzi runāja par sociālajām iemaksām. Kādas būs pensijas, kā mēs nodrošināsim veselības pakalpojumus? (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Pareizi!”) Ziniet, man tiešām rūp šie jautājumi. Bet fakts, ka Latvijā ir mazākais, teju mazākais, uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, mani dara bažīgu, ka šīs pensijas diemžēl nebūs tādas, kādas mēs tās iedomājamies. Un ar šo soli mēs vēl vairāk bremzējam uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Šobrīd, kā jau minēju, ir arī iespēja cilvēkiem pašiem brīvprātīgi veikt sociālās iemaksas un tādā veidā parūpēties par savu... par savām sociālajām iemaksām. Ir mīts, ka uzņēmēji, mikrouzņēmēji, maksā tikai 9 procentu nodokli. Bez 9 procentu nodokļa tiek maksāts arī 10 procentu dividenžu nodoklis. Cilvēki, kuri saņem atalgojumu, iepērkas veikalos. Viņi maksā pievienotās vērtības nodokli. Es domāju, ka arī fakts, ka mikrouzņēmēji tikai šogad ir nomaksājuši 20 miljonus latu, ir signāls tam, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Mikrouzņēmēji ne tikai veido jaunus uzņēmumus, bet arī palīdz esošajam ražošanas sektoram. Daudzi brīnās, kā tas ir, ka tie palīdz lieliem uzņēmumiem veidot labāku ražošanas procesu ar labākām izmaksām un palīdz būt konkurētspējīgākiem. Vienkārši šie uzņēmumi, kas ir lielie uzņēmumi... tiem ir iespēja izmantot, pieņemsim, grāmatvedības pakalpojumus par mazāku cenu, iespēja izmantot tādu cilvēku zināšanas un spējas, kuri var saremontēt datoru vai citas iekārtas, un tā tālāk. Ir daudzi, daudzi ārpakalpojumi, kas lieliem uzņēmumiem ir samazinājuši ražošanas izmaksas. Un tāpēc lūgums mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu neatbalstīt.

Es no Ziemeļvidzemes atvedu šādus rokdarbus, šie rokdarbi ir darināti mikrouzņēmumā, un mikrouzņēmuma īpašnieks ir cilvēks ar īpašām vajadzībām. Tajā strādā vēl divi darbinieki. Vai tiešām, palielinot šos nodokļus, mums jādzen šie cilvēki atpakaļ pelēkajā ekonomikā, kāda tā bija iepriekš? Ir tikai diemžēl viens pāris, tāpēc es varbūt uzdāvināšu katram pa zeķītei, pa vienai zeķītei... vienu šī priekšlikuma iniciatorei sākotnēji, Siliņas kundzei, un vienu pāri... vienu zeķīti uzdāvināšu Reira kungam. Derēs! (Smiekli, starpsaucieni, aplausi.) Un varbūt, lai, tuvojoties ziemai, vismaz viena kāja ir silta cilvēkiem, bet tā otra kāja, kas būs auksta, lai domā par tiem amatniekiem, kuriem tiek paaugstināti nodokļi.

Paldies par uzmanību, kolēģi! (SC frakcijas un ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Cimdiņus tagad!”)

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Paldies iepriekšējam runātājam! Un, Romān, tiešām, tev paldies par šo uzrunu, bet es gribu ar visu cieņu pateikt to, ko tu esi darījis uzņēmējdarbības attīstības labā Vidzemē. Es gribu teikt, ka mežonīgā kapitālisma laiki Latvijā ir beigušies. Ir īstais un pēdējais brīdis runāt par to, ka mums ir jārunā par sociāli atbildīgu tautsaimniecības attīstību Latvijā. Un šis ir tas brīdis!

Ja mēs runājam par mikrouzņēmumu darbiniekiem, tad sociālās apdrošināšanas pabalsti vidēji ir knapi 19 procenti no darba ņēmēju aprēķinātiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Tātad šie cilvēki ir apdrošināti knapi tikai par piektdaļu salīdzinājumā ar tiem, kas strādā normālā darba režīmā. Un tādu ir veseli 64 tūkstoši.

Mīļie kolēģi, ja mēs virzāmies uz šo reformu 2015.gadā, tad mēs knapi virzāmies uz to, ka apdrošināšanas līmenis būs ceturtā daļa, nevis piektdaļa... Tikai ceturtā daļa! Naudiņa kungs, šeit nav jādala zeķītes! Ja jūs vēlaties dalīt zeķītes, tad atcerieties, ka Latvijā ļoti mierīgi var attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un ka tās ir formas, kā mēs palīdzam šiem cilvēkiem.

Tā ka paldies! Es aicinu atbalstīt šo likumprojekta grozījumu. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es saprotu, ka mūsu premjerministrs kopā ar savu frakciju ir izstrādājuši veselu četru „p” stratēģiju, kā šobrīd rīkoties ar mikrouzņēmumu nodokli. 2009.gadā bija premjerministrs, kurš vērsās pie uzņēmējiem ar aicinājumu darīt kaut ko lietas labā, jo ēnu ekonomikas īpatsvars bija sasniedzis 38 procentus, bezdarba līmenis bija 17-18 procentu, un līdz ar to bija jāatrod risinājums, kā tad to cilvēku daļu, kuri darbojas nelegālajā biznesā, padarīt legālu, palielinot nodokļa iemaksas valsts budžetā. Uzņēmēji nāca pretim - nāca ar idejām, un tika ieviests mikrouzņēmumu nodoklis.

2010.gada decembrī cilvēks, kurš tajā brīdī bija premjerministrs, savā runā par 2011.gada budžetu (No SC frakcijas: „Uzvārdu!”) sacīja, ka budžets ir laipa pāri krīzes bezdibenim, un norādīja, ka tas lielā mērā ir panākts, pateicoties tam, ka intensīvi ir strādāts pie administratīvā sloga mazināšanas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un kā īpašu panākumu uzsvēra to, ka ir ieviests mikrouzņēmumu nodoklis. 2013.gada nogalē cilvēks, kurš ir premjerministrs, televīzijā paziņo, ka mikrouzņēmumu nodoklis - es atkal minēšu vārdu, kas sākas ar burta „p”, - ir populistisks un savulaik tika ieviests populistisku mērķu vārdā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”)

Es aicinu neatbalstīt šobrīd grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, īpaši ņemot vērā to, ka tas tiešām nedrīkstētu būt 2014. ...tas nedrīkstētu būt 2014.gada budžeta jautājums. Ja ir plānotas kādas izmaiņas, tad tas ir jādara lēnā garā, atkal jau konsultējoties ar uzņēmējiem arī šobrīd. Ne tikai aicinot uzņēmējus krīzes situācijā sniegt padomu, bet arī tad, kad valsts ir, nu, kā lai saka, uz pareizā attīstības ceļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Viennozīmīgi šie grozījumi, kas ir izstrādāti Ministru kabinetā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir jāatbalsta, un jāatbalsta, pieņemot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju.

Kāpēc šie priekšlikumi tiek skatīti tagad, ja tie stājas spēkā tikai 2015.gadā? Tāpēc, ka mums ir arī 2015. un 2016.gada budžets... vidēja termiņa budžets. Tā ka tas pamatojums ir normāls!

Tālāk. Te par atmiņām, citātiem un visu pārējo...

Gribu atgādināt, ka 2009.gadā toreizējais finanšu ministrs, kurš nāca ar koncepciju - 20 procenti nodoklim... Tātad koncepcija radās Ekonomikas ministrijā, bet aprēķinus veica Finanšu ministrija. Tālaika finanšu ministrs uz Ministru kabinetu nāca ar koncepciju - 20 procenti... un apgrozījums - 40 tūkstoši. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras tālaika vadītājs presē ir izteicies: „Tas ir revolucionārs solis. Nekur pasaulē tādas sistēmas nav. Latvija ir pirmā, Latvija ir vienīgā, kas to izdarīja.” Tas bija tad, kad Ministru kabinets nosūtīja uz Saeimu likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokli 20 procentu apmērā... un 40 procentu apmērā apgrozījums... 40 latu apgrozījums... 40 tūkstošu latu apgrozījums...

Tas bija pirmsvēlēšanu gads, un skaidrs, ka Saeimā... Es tagad neatceros, kā balsoja Reiznieces kundzes kritizētie deputāti... vai slavinātie, bet priekšvēlēšanu laikā tiešām Saeima bez jebkāda izvērtējuma, bez jebkāda juridiskā pamatojuma, bez jebkāda finansiālā pamatojuma nobalsoja par likmi 9 procentu apmērā. Un šī tad nu gan ir šī populistiskā likme, kuru... Kā mēs redzam, cilvēki, kas strādā mikrouzņēmumos, ir pilnībā sociāli nenodrošināti. Mēs pašreizējā situācijā aizstāvam varbūt... Iedomājieties, tie cilvēki ir jaunie uzņēmēji! Tas nekas, ka daži no viņiem strādā kaut kādās sistēmās un maksā sociālos nodokļus. A jūs esat runājuši ar tiem cilvēkiem, kas strādā mikrouzņēmumā un nav šī uzņēmuma īpašnieki? Jūs esat runājuši ar tiem, kas nonākuši bēdu situācijās, slimībās? (No zāles dep. I.Grigule: „Nevar atļauties slimot!”) Viņiem nav sociālā nodrošinājuma vispār!

Jūs esat runājuši ar uzņēmumu vadītājiem? Jā, tiešām, viņi saka: „Nevajag celt nodokli!” Es saku: „A slimības lapas?” - „Mēs nevaram slimot, tāpēc ka mums nemaksā sociālos pabalstus. Mēs nevaram nopelnīt sociālos pabalstus!” (No SC frakcijas starpsaucieni.) Jūs ar tiem cilvēkiem esat runājuši, jā? Neesat runājuši! Jūs esat runājuši tikai ar tādiem cilvēkiem kā tas cilvēks, kurš teica deviņus gadus atpakaļ... devītajā gadā... par to, ka tas ir ģeniāli, tas ir unikāli, 20 procenti - tas ir labi. Bet tagad saņem atalgojumu no sabiedriskas organizācijas un savu naudiņu laiž caur mikrouzņēmumu... pakalpojumus... Ar tādiem - jā, tādiem tiešām tas ir slikti. Bet cilvēkiem, kuriem nav sociālā nodrošinājuma... par tiem mums ir arī jādomā.

Un tāpēc lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas, ko mēs piedāvājam, un noraidīt jebkuru populismu, kas ir... atkal nāk priekšvēlēšanu laikā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka vairāki opozīcijas deputāti pieminēja vārdā nenosauktus premjerus, nedaudz tomēr arī sniegšu šo atskatu vēsturē. Es domāju, Reira kungs to lielā mērā jau pamatoja.

Tieši tā! Krīzes laikā valdība sagatavoja šo priekšlikumu par mikrouzņēmumu ienākuma nodokli, izdiskutēja to ar uzņēmēju organizācijām, vienojās par šo mikrouzņēmumu ienākuma nodokli. Un toreizējais finanšu ministrs Einars Repše... ar viņa parakstu arī tika iesniegts Saeimā likumprojekts, kurš paredzēja, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 20 procenti.

Kas notika tālāk?

Tālāk notika sekojošais. Tieši tā, kā es to teicu... Saeimā atsevišķi deputāti... Un tajā laikā bija mazākuma valdība, līdz ar to tādas skaidrības par Saeimas vairākuma atbalstu pirms katra balsojuma nebija. Atsevišķi deputāti tīri populistiski - vēlreiz saku šo vārdu - populistiski! - ierosināja, ka varbūt nevajag šo likmi noteikt 20 procentu apmērā, kā valdība to bija izanalizējusi, aprēķinājusi, ar uzņēmējiem saskaņojusi, bet 9 procentu apmērā, tāpēc ka 9 procenti mums skan labāk... Nu, grūti pateikt, kāds deputātiem bija pamats... pamatojums. Nekādu aprēķinu šim priekšlikumam nebija. Un diemžēl tā realitāte tieši tāda arī ir izvērtusies, ka pašreiz Mikrouzņēmumu nodokļa likums lielā mērā darbojas arī kā nodokļu optimizācijas likums tieši tāpēc, ka šī likme ir iebalsota, nebalstoties ne uz kādiem finanšu aprēķiniem. Tas, ko pašreiz piedāvā šajos priekšlikumos, ir pakāpeniski, vairāku gadu laikā, palielināt šo likmi līdz 15 procentiem - tātad vēl aizvien noteikt krietni zemākā līmenī, nekā to 2009.gadā bija piedāvājusi valdība.

Tā ka šajā gadījumā es tiešām aicinu šos priekšlikumus atbalstīt, domājot gan par mikrouzņēmumos strādājošo sociālajām garantijām, gan arī par to, kādā veidā nodrošināt kopējos nodokļu ieņēmumus, kādā veidā mazināt nodokļu optimizācijas iespējas, lai būtu vairāk līdzekļu, kurus novirzīt dažādiem sociāli un ekonomiski nepieciešamiem projektiem valsts budžetā.

Paldies. Tas man būtu viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neuzņemas tiesības vai pienākumu risināt visus tautsaimniecības vai citus sasāpējušus jautājumus. Mūsu uzdevums ir sekot līdzi nodokļu iekasēšanai, budžeta politikai un tam, lai būtu iespējams regulāri maksāt algas, pensijas un pildīt visas citas valdības saistības.

Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā četru dienu laikā uzklausījām visus šos argumentus, kuri izskanēja arī šodien, un, raksturojot šīs debates komisijā, vēlos pateikt sekojošo: izveidojās tādi divi „mākoņi”, kas nesaskaras savā starpā. No vienas puses, ir mikrouzņēmumu plusi un tās briesmas, kas būs, ja mēs mainīsim šo situāciju, bet, no otras puses, sociālā nenodrošinātība. Mēs uzklausījām Labklājības ministrijas pamatotu ziņojumu par to, ka lineāri grafiski tas izskatās 45 grādu leņķī - likme ceļas. Tagad tie ir 64 tūkstoši darbinieku, bet sociālo iemaksu puse tanī pašā laikā pa gadiem samazinās.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai bija dots uzdevums - par to mēs te esam izpelnījušies nepelnītus nopēlumus - savienot šos abus „mākoņus”, pamēģināt dot perspektīvu, ka tuvākajā nākotnē mēs varētu atrisināt vai sākt mēģināt risināt šos jautājumus. Un tāpēc šie deputātes Elīnas Siliņas, valdības un tālāk arī mūsu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, atbalstītie priekšlikumi ir tas kompromiss, kas ir ceļš, lai izietu no šīs problēmas. Ekonomikas ministrijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un ieinteresētajiem uzņēmējiem ir visas iespējas strādāt tālāk pie iespējamiem kaut kādiem attīstības modificējumiem vai modelējumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas uzdevums - turpmāk sekot līdzi, lai šīs negatīvās sociālās nodrošināšanas iemaksu maksāšanas tendences nepasliktinātos un neturpinātos, tāpēc es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. 20. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 25. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 26. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 28. - parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 29. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 31. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 32. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Es ierosināju nepalielināt un neaiztikt mikrouzņēmumu nodokli līdz 2016.gadam. Redzot tās debates, kuras notika pirms tam, es saprotu, ka cerību jūs pārliecināt praktiski nav, un šajā sakarā es vēlos pateikt tikai dažus vārdus, runājot arī par notiekošo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es sapratu, ka, lai gan šī valdība sevi pozicionē kā izteikti labēju, tādu, kura orientēta uz labējo ideju realizēšanu, visi tie priekšlikumi un tā retorika neatbilst labējai politikai un ir „pa lielam” sociālistu politika. Jūs piedāvājat risināt iedzīvotāju problēmas ar tādiem paņēmieniem kā nodokļu palielināšana, kā kontroles pastiprināšana, bet tajā pašā laikā šajā vietā es redzu fundamentālas nesakritības un atšķirības no sava domu gājiena... un tā domu gājiena tiem, kuri domā šajā kontekstā. Es uzskatu, ka jāļauj iedzīvotājiem pelnīt un jāizdara viss, lai viņi varētu attīstīties un nodrošināt sev labas vecumdienas un palīdzēt arī saviem vecākiem. Jūs uzskatāt, ka vajag izdarīt visu, lai iedzīvotāji iztiek no tiem trūcīgajiem pabalstiem, par kuriem šobrīd ir pārvērtusies mūsu sociālo garantiju sistēma.

Es domāju, ka liela daļa no tiem, kuri runā un aizstāv... aizstāv šo priekšlikumu, patiešām nesaprot, kāda ir šībrīža sociālo garantiju sistēma, - ka ļoti liela daļa no tiem pašiem pensionāriem vienkārši neizdzīvotu, ja viņiem nebūtu bērnu, kuri varētu palīdzēt šajā situācijā. Un, ja mēs tagad atņemsim tiem pašiem bērniem iespējas pelnīt, tad tas ļoti stipri ietekmēs arī mūsu pensionārus, skolotājus un arī visas pārējās sociālās grupas.

Un jūs sakāt, ka vajag palielināt iemaksas sociālajā budžetā. Bet kāpēc tad jūs samazinājāt to sociālās apdrošināšanas likmi par 1 procentu un atteicāties no idejas samazināt par 2 procentpunktiem, kā tas bija paredzēts... kā tas bija paredzēts iepriekšējās vienošanās? Man šī jūsu politika un jūsu loģika nav skaidra, un, es domāju, lielākajai daļai no tiem, kas šobrīd balso „par”, tā vēl vairāk nav skaidra.

Tāpēc ar tādu pēdējo cerību aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Vēl ir iespējams visu labot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Reskāja kungs pārmet valdībai labējumu. Labējums bieži vien ir izsakāms arī citādāk... Liberālisma ideju pārstāvji un tā tālāk... Ko nozīmē politiskais spēks, kas ir liberāli domājošs? Liberālisms atzīst valsts lomu. Līdz ar to liberālisms pieļauj, ka tiek iekasēti nodokļi un ka tiek nodrošinātas vismaz minimālās garantijas un pakalpojumu apjoms.

Un mēs paralēli vienmēr runājam par to, ka mēs gribam samazināt vispārējo darbaspēka nodokļa slogu. Tieši šis ir tas solis tajā virzienā, ka mēs varēsim kādreiz turpināt samazināt vispārējo darbaspēka nodokļa slogu. Jo vairāk mums būs dažādu izņēmumu un atvieglojumu vienām grupām, šaurākām vai plašākām, jo tālāk mēs atvirzīsim šos plānus, šos lielos plānus mazināt vispārējo darbaspēka nodokļa slogu. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Līdz ar to mums ir jātuvina mikrouzņēmumu nodokļa režīms tam, kas vispārējā nodokļa režīmā būtu attiecināms uz mazajām algām. Un tas paredz abus virzienus - gan mikrouzņēmumos palielināt, gan, protams, arī vispārējā nodokļu režīmā samazināt. Taču tas ir darāms kopā. Reizē! (Dep. D.Kazāka aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 33. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 35. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. un 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 36. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 37. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 38. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 39. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi komisijā saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un virza izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Ir saņemti 45 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3 - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 5. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Izskatot šo likumprojektu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija diezgan karstas debates. Tie, kas piedalās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, droši vien apliecinātu, ka tādā atmosfērā un steigā un, teikšu pat, tik haotiski nekad vēl nav notikusi tādu priekšlikumu apspriešana.

Runājot tieši par manu priekšlikumu, kas paredz 8.¹ un 8.² panta izslēgšanu, es gribētu vienkārši citēt bišķītiņ... pāris teikumu no Juridiskā biroja atzinuma, lai jums visiem būtu priekšstats par to, kāpēc es ierosināju savu priekšlikumu.

Tātad Juridiskais birojs raksta: „Vēršam komisijas uzmanību uz to, ka likuma 8.¹ panta redakcija vispirms vērtējama kā neskaidra, grūti uztverama un tādējādi neatbilstoša tiesiskās noteiktības principam. Tāpat nav skaidri saprotami kritēriji, pēc kuriem likumprojekta autori ir vadījušies, paredzot atšķirīgu attieksmi nodokļa piemērošanai attiecībā uz aizdevumiem. Juridiskā biroja ieskatā, likuma 8.¹ panta ceturtajā daļā ir ietverts nesamērīgs ierobežojums attiecībā uz personu tiesībām slēgt civiltiesiskus darījumus.”

Vēlreiz gribu atgādināt, ka tie ir Juridiskā biroja vārdi!

Es lieliski saprotu Finanšu ministrijas vēlmi apkarot iespējamās nodokļu optimizācijas shēmas, taču man liekas, ka likumus raksta priekš cilvēkiem. Šī panta būtība ir aplikt visus aizdevumus - gan starp juridiskajām personām, gan starp fiziskajām personām - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mans priekšlikums bija nesteigties ar šo normu un izstrādāt to parastajā kārtībā.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jaunais regulējums skars ne tikai juridiskās personas, kuras aizdod saviem darbiniekiem vai īpašniekiem, bet arī fiziskās personas, kuras aizdod viena otrai. Vēl vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šis jaunais regulējums atkārtoti izraisīja asas diskusijas. Juridiskais birojs pārmeta Finanšu ministrijai nevēlēšanos iet uz kompromisu un izstrādāt korektu un izsvērtu, visiem saprotamu regulējumu. Turklāt vajag atzīmēt, ka šai normai pēc būtības ir atpakaļejošs spēks, tātad nav ietverts tiesiskās paļāvības princips. Tas liek šaubīties, vai ierobežojumi, ko ieviešam, ir samērīgi no cilvēktiesību viedokļa.

Pati Finanšu ministrija šīs jaunās normas interpretē dažādi. Vienreiz pasaka: ja nu aizdevums nav laikā atdots un nokavējums ir, piemēram, viens mēnesis, tad Valsts ieņēmumu dienests sankcijas pret fiziskajām personām nepielietos un nodokli neaprēķinās. Otrreiz Finanšu ministrija pasaka, ka apliks tikai nedeklarētus aizdevumus. Patiesībā tie ir klaji meli, jo pārejas noteikumi skaidri un gaiši pasaka: ja termiņš aizdevumam ir jau notecējis, bet aizdevums nav atdots, par to tiks aprēķināts nodoklis.

Tāpat ir arī ar samazinātiem procentiem. Ja tie ir bijuši mazāki par Latvijas Bankas noteikto aizdevumu likmi nefinanšu institūcijām, tad summa būs aplikta ar to augstāko likmi. Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki 2014.gada 1.janvārī pamodīsies, būdami parādā ne tikai saviem aizdevējiem, bet arī valstij. Pie tam es ļoti šaubos, ka tik īsā laikā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija spēs kvalitatīvi informēt sabiedrību par jauno regulējumu.

Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt un izslēgt šo strīdīgo normu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godātie deputāti! Es tikai gribu pievērst uzmanību problēmjautājumam: ko precīzi tas nozīmē - aizdevumu pielīdzināt ienākumam? Aizdevums... tā daļa, kas nav atmaksāta sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas...

Pirmais problēmjautājums: neskaidrs pārejas periods. Nav skaidrs, vai par aizdevumiem, kas radušies līdz 2013.gada 31.decembrim, ir tikai jāpaziņo un jaunās normas uz tiem neattieksies. No finanšu ministra paskaidrojumiem ir tā saprotams, bet likumā tas nav skaidri noteikts.

Otrais jautājums: nesamērīgas sekas, pienākums maksāt nodokli par neziņošanu par izsniegtajiem aizdevumiem, par līguma notariālās formas neievērošanu un neskaidrība, ko darīt, ja parāds cedēts.

Trešais jautājums: pašreizējā likuma redakcijā nav skaidri noteikts, vai nodoklis ir jāmaksā aizdevuma devējam vai ņēmējam un no kādas summas ir jāmaksā nodoklis. Respektīvi, mēs dodam nepareizu vēstījumu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, jo nav skaidrs, kāpēc tiek noteikti stingri kritēriji, kurus var neievērot, ja aizdevums tiek atdots termiņā.

Ceturtais jautājums: nevienlīdzīga pieeja dažādiem saistību veidiem, kas rada dažādas interpretācijas iespējas. Nav skaidrs, vai un kā jaunais regulējums attieksies uz citām parādsaistībām, piemēram, par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

Piektais jautājums: nevienlīdzīga pieeja attiecībā uz aizņēmumiem no dažādām personām. Piemēram, ražotājs savam darbiniekam ir izsniedzis aizdevumu, kas sešus gadus nav atmaksāts, un tas atšķiras no situācijas, kad šādu aizdevumu ir izsniegusi kredītiestāde vai persona, kam ir licence, - patērētāju kreditēšanas darbinieks.

Tāpēc es piedāvāju atbalstīt 9.priekšlikumu un nedarīt tādu neveiksmīgu mēģinājumu novērst ļaunprātīgus darījumus tādā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 12. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Mēs atbalstām! Atbalstām!”; „Mēs taču atbalstām!”)

Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, kolēģi! Man ir vesela stunda, ko runāt, kolēģi!

Runājot par lauku attīstību, VIENOTĪBAI un arī mūsu ministrei Laimdotai Straujumai ir divas galvenās prioritātes: pirmkārt, nepieļaut to, ka mūsu galvenie resursi, kas ir zeme un meži, nonāk ārzemnieku rokās, un mērķis ir tos paturēt vietējo cilvēku rokās. Un otra prioritāte, protams, ir ražošana un atbalsts tiem lauksaimniekiem, kuri kaut ko ražo. Es vēlos akcentēt, ka šis ir viens no daudzajiem pasākumiem un instrumentiem, ko mēs divu gadu laikā jau esam realizējuši un arī turpināsim sniegt vairākas iniciatīvas. Šis ir labs instruments, kādā veidā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... tas paredz, ka no 2014.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.jūlijam jebkurš lauksaimniecības zemes pārdevējs varēs saņemt atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tad, ja viņš pārdos šo zemi lauksaimniekam, kurš to izmantos mērķtiecīgi, iesaistot lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā.

Es domāju, ka šis ir labs priekšlikums, un lūdzu to atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Jūs pārliecinājāt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad, kā es saprotu, deputāti atbalsta 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

R.Ražuks. 15. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Arī 21. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 23. - finanšu ministra Andra Vilka... Atvainojiet! 22. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Vairāki no runātājiem šodien piemin pensionārus, piemin ģimenes un tā tālāk. Un šajā manā priekšlikumā... Tagad ir tas pēdējais brīdis, lai varbūt vēlreiz atcerētos pensionārus. Jautājums šeit ir par neapliekamo minimumu. Šodien vēl joprojām neapliekamais minimums ir 165 lati. Priekšlikumā, protams, tas ir izteikts eiro.

Pirms kāda brīža Saeimas priekšsēdētāja saņēma ļoti daudz, tūkstošiem, Latvijas Pensionāru federācijas organizēta pasākuma vēstuļu. Tās, protams, nonāca Sociālo un darba lietu komisijā. Un viens no šiem priekšlikumiem bija paaugstināt neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā. Nākošajā gadā tie ir 225 lati. Turklāt šeit nav runa tikai par pensijām. Šeit ir runa kopumā par visu ienākumu, ko saņem jebkuras pensijas saņēmējs - valsts, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, speciālās pensijas saņēmējs vai arīdzan izdienas pensijas saņēmējs. Un plus vēl klāt piemaksa par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Es domāju, ka šodien, kolēģi, ir tā iespēja atsaukties pensionāru aicinājumam, ko viņi izteica arīdzan 7.septembrī krastmalā labklājības ministrei, kurai ne sevišķi vienkārši bija uzklausīt pensionāru viedokli. Sociālo un darba lietu komisija organizēja speciālu komisijas sēdi, kur kārtējo reizi pensionāri mums norādīja uz nepieciešamību celt neapliekamo minimumu. Un kādēļ? Tādēļ, ka ievērojami liela daļa Latvijas pensionāru ir vieni no godprātīgajiem - godprātīgākajiem! - visu maksājumu veicējiem. (Šeit es domāju komunālos maksājumus par dzīvokli, šeit es domāju arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus savai pašvaldībai.) Un galu galā, kolēģi, mums ir jāņem vērā, ka cilvēki pensijas vecumā ievērojamu daļu savu līdzekļu izlieto savas veselības uzturēšanai, veselības saglabāšanai. Diemžēl tā tas ir.

Un vēl joprojām mums nav panākta tāda situācija, kāda ir, piemēram, Igaunijā, kur jebkurš cilvēks, tātad arī pensijas saņēmējs, ārstējoties slimnīcā, maksā summu, kas, pārrēķinot mūsu naudā, ir 1 lats un 10 santīmu. Mēs joprojām maksājam 9 latus un 50 santīmus.

Runājot par kompensējamiem medikamentiem, jāteic, ka arī saistībā ar ļoti nopietnām saslimšanām nav pie mums simtprocentīga valsts atbalsta. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Es aicinu jūs, godātie kolēģi, padomāt par šo priekšlikumu. Un vienlaikus atgādinu: kamēr esat jauni, priecājieties par dzīvi, bet pensijas gadi pienāks ļoti ātri! Par to jūs varat būt pārliecināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Nē. Atliek Barčas kundzei pateikt paldies par brīdinājumu un komisijas vārdā lūgt neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 23. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 25. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 26. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 28. - deputāta Pimenova priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 29. - deputāta...

Sēdes vadītāja. Deputāts Pimenovs ir pieteicies debatēs. Kas notiek, lūdzu, ar elektronisko sistēmu?

R.Ražuks. Atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es gribētu atgādināt, ka nākamajā gadā saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 43.punktu tiek atjaunotas Ministru kabineta deleģētās tiesības noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālā nodokļa objekta maksimālo apmēru. Ienākumiem pārsniedzot šos griestus, nodokļu maksātājam radās iespēja nemaksāt sociālo nodokli.

Ko tas nozīmē? Jo lielāki ir ieņēmumi, jo lielāka ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa samaksājamā kopsumma, bet, ieņēmumiem pārsniedzot sociālā nodokļa objekta maksimālo apmēru, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa samaksājamā kopsumma ievērojami samazinās. Un sanāk tā, ka lielo ieņēmumu saņēmēji maksā relatīvi mazāku darba nodokli nekā tie, kam ir mazas algas. Tātad, pēc esošās likumdošanas, darba nodoklis lieliem ienākumiem ir regresīvs, kas sociāli nav taisnīgi.

Ierosinu noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikmi, kura būs vienāda ar sociālo nodokli 2014.gadā, proti, ar 34,09 procentiem. Šī papildlikme nodrošinās, ka lielo algu saņēmējiem kopīga darbaspēka nodokļa slogs virs un zem sociālā nodokļa objekta griestiem būs vienāds, un līdz ar to regresivitāte būs novērsta. Pēdējie sociālā nodokļa objekta griesti 2008.gadam bija noteikti 29 600 latu gadā. Savulaik 2013.gadā Labklājības ministrija izlēma palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus. No nākamā gada tie būs 32 600 latu jeb 2717 latu mēnesī. Pērn Latvijā bija 4 tūkstoši tādu personu, kurām veicamo iemaksu objekts gadā pārsniedza šo summu.

Atliek atzīmēt, ka šis priekšlikums nodrošina pozitīvu fiskālo efektu, tāpēc lūdzu, ņemot vērā visus apsvērumus, šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija šo deputāta Pimenova priekšlikumu neatbalstīja. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 29. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir iesniegts kopā ar citu manu priekšlikumu, konkrēti, priekšlikumu grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ar kuru reinvestētā peļņa netiktu aplikta ar šo nodokli. Tomēr, arī skatīts viens pats, priekšlikums var atrisināt uzdevumu, kuram bija domāti abi, proti, motivēt uzņēmējus ieguldīt gūto peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis personiskajā tēriņā. Tādēļ ierosinu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi dividendēm līdz 22 procentiem, vienlaikus turpinot piemērot likmi 10 procentu apmērā ienākumiem no depozītiem, ienākumiem no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas un ienākumiem no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.

Pirms astoņiem gadiem Norvēģijā tika ievērojami palielināti nodokļi dividendēm. Tas deva visai pārliecinošu rezultātu. Uzņēmumu īpašniekiem kļuva neizdevīgi izmaksāt sev šo peļņu, tāpēc to cenšas uzkrāt uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas attīstībai.

Ar tagad spēkā esošajām likuma normām netiek ievērots progresivitātes princips ienākuma nodokļa piemērošanā. Līdz ar to ir pārkāpts sociālais taisnīgums. Tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājums dividendēm dos iespēju būtiski palielināt progresivitāti nodokļa piemērošanā.

Atcerēsimies, ka dividendes ir kopuzņēmuma darbības rezultāts! Iespēju gūt ienākumus uzņēmuma īpašniekam ir daudz vairāk nekā algotajiem darbiniekiem. Uzņēmējiem ir arī vairāk iespēju optimizēt nodokļus nekā algotajiem darbiniekiem, tāpēc dividenžu nodoklim nav jābūt mazākam par algu nodokli, kā ir tagad.

Šis priekšlikums nodrošina ievērojamu pozitīvo fiskālo efektu. Oficiālas ziņas apliecina, ka 2012.gadā, piemērojot patlaban esošo likmi ienākumiem no kapitāla, tas bija tuvu 205 miljoniem latu. Nemaz neuzsveru, ka, dubultojot likmi, nodrošināsim arī to, ka savākto nodokļu būs divreiz vairāk. Tomēr palielinājums nodokļa izpildē noteikti būs ievērojams.

Atzīmēšu, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme dividendēm ir lielāka nekā Latvijā. Blakus, Igaunijā, tā ir 21 procents. Es uzskatu, ka tas ir ceļš, kurš ejams. Mēģinot tomēr izlīdzināt nodokļa likmi un nodrošinot taisnīgu nodokļu sloga sadalījumu visām fiziskajām personām - gan algotiem darbiniekiem, gan dividenžu saņēmējiem -, mēs ne tikai nodrošināsim sociālo taisnīgumu valstī, bet arī motivēsim uzņēmējus ieguldīt daudz vairāk līdzekļu savu uzņēmumu attīstībā, nevis tēriņam.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija šo deputāta Igora Pimenova priekšlikumu neatbalstīja. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 30. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 31. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 32. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 34. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 35. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 36. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 37. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 39. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 41. - deputāta Aleksandra Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 42. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 45. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 46. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Visi komisijai iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav klāt, Raivis Dzintars... arī nav klāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 13.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi. Mēs turpinām izskatīt 2014.gada budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, lai to virzītu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Priekšlikumi šim likumprojektam nav saņemti. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, balsojot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””.

Ir saņemti četri priekšlikumi likumprojektam.

1. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Augsti godātais Prezidij! Ministru kungi! Kolēģi! Mans priekšlikums skar kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldības nozīmes aizsargājamās teritorijās.

Kompensācijas ir paredzētas tiem zemes īpašniekiem, kuri pieteicās atlīdzības saņemšanai pēc 2009.gada 31.decembra, bet kuriem atlīdzība vēl nav aprēķināta un vēl nav izmaksāta.

Katru gadu tiek atlikts un atlikts šis jautājums un šī jautājuma risinājums. Katru gadu cilvēki cer uz pozitīvām izmaiņām. Bet, ja tā nesanāk, tad varbūt ir jāpasaka viņiem konkrēti un skaidri: jums par to nekas nebūs - ne šogad, ne nākamgad, ne pēc 10 gadiem. Un zemes īpašnieki, kuriem pienākas šī atlīdzība, varēs dzīvot mierīgāk un nesatraukties par iespējamo naudas līdzekļu saņemšanu. Šo cerību gadu no gada velk kā kaķi aiz astes. Nu vienīgā cerība ir tā, ka kādreiz tā aste noplīsīs un zemes īpašnieki tomēr saņems paredzētās samaksas. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - no nākamā gada jau veikt kompensāciju izmaksas šo zemju īpašniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klātesošie! Principā runāšu gan par 1. un 2., gan par 3. un 4.priekšlikumu, lai ietaupītu laiku.

Raugiet, man te rokās ir tāds ziņojums - ziņojums par Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo dabas vērtību stāvokli Latvijā. To pavisam nesen skatījām arī Vides apakškomisijā. Un, raugiet, šeit ir tādi „jauki” skaitļi, kuri liecina, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm Latvijā 49 atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47 procentiem šo dzīvotņu stāvoklis turpina pasliktināties. No kopumā 114 īpaši aizsargājamām sugām 68 sugām, tātad 60 procentiem, tendence ir... tendence ir atkal stāvoklim pasliktināties. Un šis ziņojums ir tapis par aizsargājamo dabas vērtību stāvokli trešajā zaļākajā pasaules valstī, kā mēs sevi reizēm dēvējam. Vārdu sakot, stāvoklis ir ar tendenci pasliktināties, un, protams, situācija neuzlabosies bez sadarbības ar sabiedrību, un šī sadarbība ar sabiedrību nebūs laba, kamēr nebūs uzticības valsts vides aizsardzības institūcijām. Taču vai mēs varam runāt par uzticību valsts vides aizsardzības institūcijām, ja cilvēki jau kuro gadu gaida kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem zemei, kas atrodas dabas rezervātos un aizsargājamās teritorijās?

Protams, ļoti pozitīvi ir tas, ka no 2014.gada sāks izmaksāt ikgadējās kompensācijas, bet atbilstoši tajā laikā spēkā esošajam likumam pēc 2009.gada 31.decembra diezgan daudzi cilvēki tomēr pieteicās uz vienreizējas kompensācijas saņemšanu. Tāpat cilvēki pieteicās... pieteica savu vēlmi pārdot valstij sev piederošo zemi, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. To viņi darīja atbilstoši likumam, un šobrīd jāteic, ka par šīm kompensācijām ir uzkrājies patiesībā parāds - apmēram 1,3 miljoni eiro, un šis parāds tik un tā būs kādreiz jāatdod. Ja mēs jau sakām, ka situācija... finansiālā situācija valstī uzlabojas, tad es aicinu tomēr kaut vai daļēji, bet 2014.gadā atsākt šo iekavēto parādsaistību, šo kompensāciju izmaksu, lai cilvēki iegūtu kaut kādu pārliecību, ka valsts neblēdās, ka valsts tomēr ir, nu, tāds uzticams kompanjons arī vides aizsardzības jomā.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt vai nu Jāņa Tutina 1. un 3., vai arī Ingmāra Līdakas 2. vai 4.priekšlikumu, un tas viss būs tiešām ne tik dārgi, bet tomēr vides aizsardzības labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Varu paust tikai komisijas viedokli - neatbalstīt šo 1. - deputāta Tutina priekšlikumu. (No SC frakcijas: „Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu balsot par šiem grozījumiem likumprojekta otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Komisijā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie klātesošie! Šeit būtībā stāsts nav pat par budžetu kopumā. Nauda šī mana priekšlikuma realizācijai patiesībā ir. Stāstīšu pēc būtības.

Raugiet, daudzus gadus tie zemnieki (pamatā zemnieki), kuru laukus nopostīja... sējumus nopostīja migrējošās dzērves, zosis, gulbji (ziemeļu gulbji vēl jo vairāk), saņēma pēc noteiktas metodikas aprēķinātu kompensāciju par šiem nodarītajiem postījumiem. Raugiet, atbilstoši Eiropas likumdošanai šiem cilvēkiem pat patiesībā nav tiesību šīs dzērves vai zosis dzīt projām no saviem laukiem, jo tā būtu šo sugu traucēšana, ko tā dēvētā putnu direktīva liedz.

Un atsaukšu atmiņā, kā šī problēma tika atrisināta kādreiz. Latvijas vides aizsardzības fonda budžetā bija būtībā tāda apakšprogramma, bija metodika, pēc kuras vides inspektori aprēķināja nodarītos zaudējumus. Gada laikā tika šim mērķim tērēti apmēram 200-230 tūkstoši latu.

Ja mēs ņemam vērā to, ka šogad... respektīvi, 2014.gada budžetā ir panākts Latvijas vides aizsardzības fonda budžeta pieaugums par kādu pusotru miljonu (kā minimums), tad var pilnīgi mierīgi atrast Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļos šos 240... analogi, teiksim, eiro... 240 tūkstošus latu. Un līdz ar to, protams, būs labums gan zemniekiem, gan arī vides aizsardzības jomai kā tādai, jo šie cilvēki, kuri šos postījumus pārcieš zobus sakoduši, nu nekādi dabas draugi gan nav. Es domāju, ka viņi katru pāri lidojošu putnu pavada ar ļoti ļaunu skatu un nekādi nav gatavi sadarboties ar vides aizsardzības institūcijām kādu videi draudzīgu projektu realizācijai.

Tā ka patiesībā es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - 1.priekšlikumu. Un es pieļauju, ka tiešām, ja tā kurpe spiedīs, ja tāds būs Saeimas lēmums, tad Latvijas vides aizsardzības fonda budžetā šo naudu atrast varēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Pilnīgi piekrītu deputāta Līdakas argumentācijai par 1.priekšlikumu. Un 2., mans priekšlikums, arī ir tāda paša veida, lai no nākošā gada sāktu izmaksāt kompensācijas par nodarītiem būtiskiem zaudējumiem.

Ko es varētu piebilst? Es gribu piebilst to, ka šī gada 16.augustā Satversmes tiesa pieņēma izskatīšanai pieteikumu izvērtēt Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam. Šī apstrīdētā norma paredz, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamu nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011.gadā. Un Satversmes tiesa nolēma ierosināt lietu par minētās normas atbilstību Satversmei.

Rodas jautājums: vai tiešām mums ir jāgaida Satversmes tiesas lēmums par to, lai sāktu izmaksāt šīs summas? Kāda cena ir šīm kompensācijām? Cena ir neliela salīdzinājumā ar visu budžetu, ar visu... ar visiem maksājumiem, kas ir paredzēti nākošā gada valsts budžetā. Tie ir 318 894 eiro. Un viss! Un nenāksies... Un nevajadzēs Saeimas Juridiskajam birojam pārstāvēt intereses Satversmes tiesā par to, pareizi vai nepareizi, lietderīgi vai nelietderīgi tas tika darīts. Bet uz šo brīdi sanāk, ka valdība gadu no gada kopš 2009.gada ir kā īstena latviešu tautumeita: viņa solīt sola, bet nedod.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un no nākamā gada sākt izmaksāt šīs kompensācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Aicinu balsot par šo deputāta Jāņa Tutina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi par grozījumiem šajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu balsot par to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un virza izskatīšanai Saeimas sēdē grozījumus likumprojektā „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nē, priekšlikums nav atbalstīts. Es atvainojos! Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izvērtēšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Saņemti 45 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Jau anotācijā un komisijā daudzos šā likumprojekta skatījumos ir ticis skaidrots, ka šis nodoklis ir nepieciešams, lai mazinātu dabas resursiem nodarīto kaitējumu. Un tas grozījums attiecas, varētu teikt, uz mazajām HES, tas ir, uz tām HES, kuru jauda ir līdz 2 megavatiem.

Iespējams, resursiem nodarīto kaitējumu būs iespējams mazināt. Bet ar to mēs mazināsim arī uzņēmēju izdzīvošanas iespējas tieši šajā nozarē.

Piebilst var arī to, ka ietvertais regulējums par nodokļa piemērošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras dabas resursus lieto vienam un tam pašam mērķim: nodokļu maksātāji būs tikai tie, kuriem hidromezglā uzstādītā jauda ir mazāka par 2 megavatiem. Tajā pašā laikā „Latvenergo” trīs lielās elektrostacijas nemaksās neko un netiks apliktas ar nodokli, kuru varētu izmantot arī dabas resursu atjaunošanai.

Tāpat šīs mazās HES nebūs... kļūs vēl arī par subsidētās elektroenerģijas nodokļa maksātājām, un varētu teikt, ka šīm mazajām HES tas būs kā dubultais šāviens.

Secinājums beigu beigās varētu būt tāds, ka vienai atsevišķai uzņēmēju grupai salīdzinājumā ar citiem tādas pašas uzņēmējdarbības veicējiem būtiski pieaugs nodokļu slogs. Daudziem šiem, tā teikt, mazo HES uzņēmējiem līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu, es domāju, šovakar mēs varēsim arī uzdāvināt virvi, lai viņi pakārtu savu biznesu pie sijas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un neaplikt ar dabas resursu nodokli mazās HES.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Gribu papildināt kolēģa Tutina kunga teikto kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, atkal runājot par apspriešanas gaitu.

Sākumā VARAM mums piedāvāja aplikt ar dabas resursu nodokli (DRN) megavatus, runājot par mazajām HES, kuru jauda ir līdz 2 megavatiem. Pēc debatēm vakardien viņi mainījuši savu nostāju un piedāvājuši jau aplikt ar nodokli nevis megavatus, bet kubikmetrus. Debatēs piedalījās nozares pārstāvji, kas apgalvoja, ka tādā veidā nodokli administrēt vienkārši nav iespējams. Tas viedoklis ir ignorēts.

Un tagad man rodas jautājums. Tātad sākumā mēs paredzējām ar nodokli aplikt megavatus, bet pēc tam, pēc divām dienām, tika atrasts jauns variants - aplikt kubikmetrus, kaut gan nozare saka, ka fiziski nav iespējams mazās HES, tās turbīnas, aplikt ar tādu nodokli. Tas viedoklis ir ignorēts! Kādā veidā tad ministrija taisās tiešām regulēt, administrēt, iekasēt to nodokli? Nu tas ir absurdi!

Tas pats, starp citu, attiecas arī uz drukātajiem materiāliem. Es... Kolēģi! Neviens neklausās, bet tiešām jums ir jāuzņemas atbildība par to. Kādā veidā jūs taisāties iekasēt šos nodokļus, lai gan fiziski nav iespējams to izdarīt?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt Tutina kunga teikto par to, ka nodokļus maksā tikai mazās HES, savukārt „Latvenergo” trīs lielās HES neko nemaksā. Situācija ir tieši pretēja! Visus iepriekšējos gadus tikai „Latvenergo” ir maksājis gadā aptuveni miljonu par videi nodarīto kaitējumu; no tā tad attiecīgi... no šiem līdzekļiem tika novirzīti līdzekļi tieši šī kaitējuma novēršanai. Un ir tikai loģiski, ka par tādu pašu kaitējumu maksā arī mazās HES.

Protams, piekrītu, ka šis regulējums ir „izsvaidīts” starp dažādiem... starp šo Dabas resursu nodokļa likumu un dažādiem Ministru kabineta noteikumiem. Uz to arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mēs norādījām VARAM pārstāvjiem, un viņi piekrita, ka nākotnē varētu domāt par šīs sistēmas tādas vienotas... vienota piegājiena izveidi, taču nekādā gadījumā nav tā, ka mazās HES maksā, lielās - nemaksā. Ir tieši otrādi! Visus iepriekšējos gadus ir maksājusi tikai „Latvenergo”, savukārt mazās nav maksājušas neko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Es runāšu ļoti īsi. Nozares pārstāvji nebija pret to, ka ir jāmaksā varbūt visiem, lai būtu samērīgi. Bet problēma ir tāda, ka viņus negribēja uzklausīt. Viņi vienkārši tika ignorēti. Tā vietā, lai kopā ar nozari sēstos pie viena galda un izstrādātu normālu, skaidru un saprotamu administrējamo nodokli, jūs viņus vienkārši ignorējat! Tur tā problēma!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisijas vārdā vēlos pateikt sekojošo. Pāreja no megavatiem uz... uz tonnām (Zālē smiekli, aplausi.)... tonnkilometriem nebija nejauša, jo komisijas sēdē uzstājās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš komisijas locekļiem paskaidroja, ka katrai turbīnai ir sava pase un ka šo pāreju veikt nemaz nav tik sarežģīti.

Komisijas vairākums šo priekšlikumu saprata un pieņēma, tāpēc komisija arī nobalsoja „par” šādu pāreju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam.

R.Ražuks. 6.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu.

E.Sprūdžs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Klātesošie ministri! Dāmas un kungi! Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vakardienas sēdes es vēlos runāt par tiem priekšlikumiem, kuri ir saistīti tieši ar dabas resursu nodokļa ieviešanu neadresētiem pasta sūtījumiem. Un tie būs vairāki.

Pirmais no tiem ir 6.priekšlikums, bet lūdzu uzskatīt šo manu repliku par attiecināmu uz visiem tālākajiem priekšlikumiem par to pašu tēmu.

Aizvien pieaugot reklāmas materiālu apjomiem pastkastītēs, veidojas absurds papīra dzīves cikls - papīra ražotājs, tipogrāfija un atkritumu konteiners, un no šī cikla pilnīgi ir pazudis adresāts vai potenciālais adresāts, respektīvi, cilvēks. Un, pēc VARAM domām, kas ir atbildīgā par vides nozari... manuprāt, tā nedrīkst būt gan tāpēc, ka papīrs ir resurss ar daudz ilgtspējīgāku iespējamo pielietojumu - un to zina katrs, kurš ir bijis grāmatnīcā, - gan arī tāpēc, ka, nonākot atkritumu konteinerā vai, vēl sliktāk, vidē, daudzos gadījumos šis papīrs ir jāsavāc, jāpārstrādā un pēc iespējas jāatgriež ražošanā. Un saskaņā gan ar Eiropas Savienības izpratni, gan arī ar Latvijas izpratni par vides jautājumiem šajā ciklā būtiska atbildība ir jāuzņemas tieši ražotājiem un tiem, kuri pieņem lēmumu šādu materiālu pasūtīt pie ražotājiem.

Veids, kā pie šī mērķa nonākt, ir dabas resursu nodoklis. Mēs paredzam, ka šādi nodokļi... ja komisija būtu atbalstījusi un deputāti šodien atbalstītu tā ieviešanu, reklāmdevēji retāk izvēlētos šādu reklamēšanās veidu un mazāk papīra produkcijas nonāktu atkritumu konteinerā uzreiz pēc pastkastītes atvēršanas.

Un var ļoti labi saprast uzņēmējus, kas ir kareivīgi pret to iebilduši... Var saprast tipogrāfijas un pasta pakalpojumu sniedzējus, kuri asi iebilst pret to, jo skaidrs: tas viņiem nozīmē īstermiņa... īstermiņā tas viņiem nozīmē ieņēmumu samazinājumu. Tas nevienam nepatīk, un šādā situācijā laikam nevar sagaidīt aplausus no nozares.

Tomēr, no vides aizsardzības viedokļa, ir svarīgi rīkoties šodien, kamēr mēs vēl neesam sasnieguši tos drazas apmērus pastkastītēs, kādi ir vienā otrā Eiropas valstī. Un racionālāk izmantots papīrs, no sabiedrības viedokļa, nozīmē mazāku kaitējumu videi, un iedzīvotājiem tas nozīmē lielāku vērtību.

Un pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vakardienas sēdes man atliek tikai vēlreiz izteikt cerību, ka veselais saprāts galu galā uzvarēs. Nu jau acīmredzot nevis no nākamā gada 1.janvāra, bet, iespējams, no aiznākamā gada 1.janvāra, respektīvi, 2015.gada 1.janvāra... Nu, es ceru, ka, atkārtoti vērtējot likumprojektu, deputātiem izdosies ar to iepazīties un saprast tur paredzēto. Un es ceru, ka deputātiem izdosies izšķirties par taisnīgu izvēli starp pašu politiskās reklāmas izplatīšanu un vides nepieciešamībām.

Un, protams, noslēgumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai saku lielu paldies par visiem tiem priekšlikumiem, kas tika atbalstīti pietiekami sarežģītās debatēs un iestrādāti likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sprūdža kungs! Es tikai pavisam īsi paskaidrošu, kādēļ tos deputātus, kas principā pilnīgi piekrīt šim VARAM priekšlikumam, tomēr līdz galam tas nepārliecināja un kāpēc komisija tomēr novienojās, ka ar šo jautājumu ir jāpastrādā pamatīgāk un atsevišķi.

Ražuka kungs jau norādīja, ka VARAM izdevās piedāvāt ļoti labu redakciju attiecībā uz to, kādā veidā tiks aplikts ūdens resurss mazajās HES. Attiecībā uz reklāmas iespiedmateriāliem VARAM neizdevās piedāvāt tādu redakciju, kas pārliecinātu deputātus, ka šinī gadījumā tas ir atbalstāmi. Jo vispirms jau VARAM nebija paredzējusi, kādā veidā ar šo jauno dabas resursu nodokli apliktu šos reklāmas materiālus, jo nebija skaidrs, kurā brīdī šis nodoklis tiktu maksāts, un būtībā VARAM bija gatava paļauties uz brīvprātīgu pašdeklarēšanos.

Tādējādi mēs varētu sagaidīt to, ka lielie reklāmdevēji, lielie supermārketi, kas liek mūsu pastkastītēs šos krāsainos žurnālus, varētu vienkārši mēģināt izlikties par fiziskajām personām, kas staigā apkārt un pēc savas iniciatīvas samet šos bukletus pilsoņu pastkastītēs, un, tādā veidā rīkodamies, tie varētu nekad nedeklarēt izdevumus par šo reklāmas materiālu izgatavošanu.

Tā kā VARAM sagatavoja patiešām kvalitatīvu priekšlikumu attiecībā uz mazajām HES, es domāju, ka VARAM noteikti spēs sagatavot kvalitatīvu priekšlikumu arī jautājumā par printētajiem reklāmas materiāliem. Komisija to varēs izskatīt, detalizēti ar to iepazīties un vienoties par vislabāko risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?

R.Ražuks. Komisijas vārdā man tikai atliek piebilst pie deputātes Lolitas Čigānes teiktā, ka konceptuālais balsojums komisijas vairākumam bija „par” šādu principiālu risinājumu. Grūtības radās tad, kad nonācām pie konkrētiem balsojamiem priekšlikumiem, kuri droši vien vēl nebija līdz galam sagatavoti. Tāpēc, atstājot šo likumprojektu turpmākai... tālākai izskatīšanai, tanī brīdī mēs to atbalstīt nevarējām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 76, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 14. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 15. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 16. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 17. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 18. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 23. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 24. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 25. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 31. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 32. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 34. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 36. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 38. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 39. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 40.priekšlikums... Tūlīt, tūlīt! Kur ir 40.priekšlikums? Paldies.

40. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 41. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 42. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 43. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 44. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 45. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 5. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 19. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija ir saņēmusi 39 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 7. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 8. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mans priekšlikums attiecas uz likuma 3.pantu - 3.panta astotās divi prim daļas 1.punktu. Un ko tad nosaka šī norma? Šobrīd, ja zemo nodokļu vai beznodokļu zonā jeb - tautas valodā - ofšoros reģistrēta juridiskā persona veic vai nu aizdevumu Latvijā reģistrētam uzņēmumam, vai arī veic depozītnoguldījumu Latvijā reģistrētai komercbankai, tad mēs piemērojam, kā izrādās, dažādas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, ar ko apliekam vai nu šos depozītprocentus, ko Latvijas komerciestāde maksā ofšorā reģistrētai juridiskajai personai atpakaļ, vai arī šos aizdevuma procentus, ko Latvijas komercuzņēmums maksā atpakaļ aizdevējam, kurš ir reģistrēts kā juridiskā persona ofšora zonās. Un, ja šie procenti tiek maksāti no Latvijas komercuzņēmuma, tad mēs piemērojam 15 procentu lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Ja šo procentu, depozītprocentu, mēs maksājam no komercbankas, tad mēs, kā izrādās, piemērojam tikai 5 procentu lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.

Es savā priekšlikumā aicināju būt godīgiem un piemērot vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi - 15 procentus no depozītprocentiem, kas tiek maksāti, nešķirojot to, vai šis procents ir nopelnīts Latvijas komerciestādē vai Latvijas komercuzņēmumā.

Kā zināms, depozīts komerciestādē ir sava veida ļoti pasīvs ieguldījums Latvijas ekonomikā. Aizdevums Latvijas komercuzņēmumam ir aktīvs ieguldījums; proti, šis uzņēmums noteikti darbosies, lai varētu pirmām kārtām atgriezt šo aizņēmumu, un noteikti būs aktīvs savā saimnieciskajā darbībā, lai spētu nomaksāt arī procentus par aizņēmumu. Tādēļ es nesaprotu šīs likmes atšķirības pat tad, ja mums ir svarīga šī ofšoru juridisko personu nauda, kas plūst uz Latviju, - kādēļ mēs neveicinām ieguldījumus aktīvā darbībā, komercuzņēmumos, bet vairāk veicinām šos pasīvos noguldījumus komercbankās.

Fiskālā ietekme no tā, ja mēs palielinātu šo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi arī attiecībā uz depozītprocentiem, kas nāk no komerciestādēm ofšoru virzienā, būtu aptuveni miljons. Finanšu ministrija, kā izrādās, konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu, taču solās šo jautājumu skatīt tikai tuvākajā nākotnē, jo nav saskaņojuma ar nozari.

Man liekas, ka šodien mēs virzām ļoti daudzas normas, kuras, kā mēs te secinām, ne līdz galam ir izdiskutētas ar nozari. Var būt, ka tomēr šis bija īstais brīdis, lai arī Finanšu ministrija skarbāk skatītos un jau konkrētu uzstādījumu dotu arī attiecībā uz komercbankām, ka šādi depozīti un depozītu procenti ir jāapliek ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, proti, 15 procentu likmi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 35, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es ierosinu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu, izņemot to, kas ieguldīta īpašumos vai citu uzņēmumu pamatkapitālā. Tātad runa ir par to peļņas daļu, kas nav izmaksāta dividendēs, bet atstāta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieguldot uzņēmuma aktīvos.

Tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ar šo priekšlikumu ir noteikta vienāda ar nulli. Ko tas dotu?

Tas motivēs uzņēmējus nevis manipulēt ar grāmatvedību nolūkā slēpt peļņu, bet ieguldīt peļņu uzņēmuma infrastruktūrā un ražošanā. Vai valsts tagad zina, cik liels ir reālās uzņēmumu gūtās peļņas apjoms valstī? Mēs to nekad neuzzināsim, piemērojot peļņas aplikšanu ar līdzšinējo likmi.

Protams, neviens nepārliecinās uzņēmumu īpašniekus ierobežot sadalītās peļņas tēriņu jauniem automobiļiem un izklaidēm (tam ir piemērojamas laikam iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes dividendēm), bet motivēt viņus virzīt peļņu uzņēmumu attīstībai var. Tāda nodokļu filozofija tiek īstenota Igaunijā - un ļoti efektīvi. Kaimiņvalstī uzņēmumu ienākuma nodoklis ir vienāds ar nulli, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis dividendēm vienāds ar 21 procentu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas lietpratēji, departamenta vadītāji, nenoraidīja šā priekšlikuma būtību, bet konstatēja, ka tas prasīs, viņuprāt, likumdošanas pārkārtošanos laikā, kad esošā sistēma jau esot labi noskaņota... saskaņota ar vairāku atlaižu piešķiršanu uzņēmumiem.

Tikmēr es uzskatu, ka esošā sistēma ir pārmērīgi sarežģīta. Tās mērķis ir drīzāk izveidot nodokļa koridoru, lai neļautu uzņēmumiem atrast durtiņas pelēkajā ekonomikā. Manuprāt, jābūt nevis koridoram, bet atklātai telpai, kur uzņēmējs justos brīvs savas peļņas visefektīvākajā izlietojumā.

Reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli radītais budžeta ienākumu samazinājums var tikt kompensēts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildes palielinājumu, kurš var tikt nodrošināts, pārnesot nodokļu spiedienu no uzņēmumu ienākuma nodokļa peļņai uz iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendēm.

Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pimenova kungs labi izstāstīja, tomēr nedaudz neprecīzi. Tātad Finanšu ministrija tiešām teica, ka šāds risinājums ir iespējams... precīzāk sakot, būtu iespējams, ja mēs izvēlētos šādu atbalsta ceļu uzņēmējiem. Tomēr Latvija un pārējās Eiropas Savienības valstis ir izvēlējušās citu atbalsta ceļu, kas ir paātrinātā amortizācija pamatlīdzekļiem. Tas būtībā ir viens un tas pats, atšķiroties nedaudz tikai procentuāli, līdz ar to vēlme pielietot gan vienu, gan otru sistēmu nodokļos, atvieglojumos... No otras puses, kā mēs tālāk redzam budžeta piedāvājumā, solīt debesmannu izdevumu daļā praktiski ir nedaudz... bezatbildīgi.

Līdz ar to es piedāvāju pieturēties pie tās uzņēmumu atbalsta sistēmas, kas ir pārējā Eiropā, tas ir, paātrinātā amortizācija vai paātrinātais pamatlīdzekļu nolietojums, un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 14. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mans priekšlikums ir atstāt spēkā iespēju uzņēmumiem apliekamo ienākumu samazināt par nosacītu kredītprocentu summu. Tas ir viens no atvieglojumiem investīciju veicināšanai Latvijas tautsaimniecībā, un šī apliekamā ienākuma korekcija bija būtiska motivācija uzņēmumam un tā īpašniekiem novirzīt uzņēmuma līdzekļus tā tālākai attīstībai, nepiesaistot papildu kredītlīdzekļus un nodrošinot darbību ar mazāku ārējo risku. Turklāt šis atvieglojums bija pieejams jebkuram uzņēmumam, kurš nodrošinājis rentablu darbību pēckrīzes laikā, kas uzskatāms par pozitīvu signālu vietējiem uzņēmumiem, kuru līdzekļi nav pietiekami, lai varētu kvalificēties lielo ieguldījumu nodokļu atlaidēm. Šis ir viens no piemēriem, kad mēs ar vienu roku dodam, bet ar otru - ņemam no uzņēmumiem.

Šis likumprojekts paredz ļoti labas atlaides uzņēmumiem par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, bet rada arī virkni situācijas pasliktinājumu. Šis ir viens no tādiem, kas, visticamāk, uzņēmējdarbības vidi Latvijā pasliktinās.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Vēlreiz gribu pievērst uzmanību 6.panta septiņpadsmitajai daļai un dot īsu aprakstu atvieglojumu būtībai. Ja uzņēmuma dibinātāji nolemj nesadalīt uzņēmuma peļņu dividendēs, bet atstāt to paša uzņēmuma rīcībā, tad šajā gadījumā uzņēmumam bija nodokļu atvieglojums un iespēja samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli.

Kāpēc ir izdevīgi, ka peļņa paliek uzņēmuma rīcībā? Tāpēc, ka brīvie naudas līdzekļi var tikt izmantoti apgrozāmo līdzekļu papildināšanai un uzņēmuma apgrozījuma palielināšanai. Pastāv iespēja neizmantot kredītlīdzekļus, kā arī investēt uzņēmumā, neierobežojot savu darbību. Atceļot atvieglojumu, uzņēmumu ienākuma nodokļa summa uzreiz palielināsies, un uzņēmējam tas būs kā negatīvais signāls, ka uzņēmējs var rīkoties ar savu peļņu, kā vēlas. Ja vēlas, viņš var izņemt to no uzņēmuma dividenžu veidā, bet, ja nevēlas, var atstāt to uzņēmumā. Nekādu atvieglojumu par to nebūs.

Esmu pārliecināta, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu atcelšana norāda uz vienaldzīgu attieksmi pret uzņēmējdarbību no valsts puses.

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs iedziļināties šī panta būtībā un atbalstīt deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikumu un atstāt spēkā 6.panta septiņpadsmito daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 15. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 16. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ir smagi reizē būt koalīcijā un tomēr aizstāvēt neatbalstītus priekšlikumus. (No ZZS frakcijas: „Jā!”)

Kāda ir vēsture vispār visiem šiem piedāvātajiem grozījumiem? Nu, manuprāt, šeit, tribīnē, būtu šobrīd jākāpj Pavļuta kungam un jāpamato tas, kāda tad ir cena par šo ar Ekonomikas ministrijas karogu atnesto priekšlikumu - piemērot pētniecībai un inovācijai milzu atlaidi, kuru, kā noskaidrojām, runājot ar lielajiem auditoriem, visdrīzāk varēs izmantot vien pāris uzņēmumu gadā, bet kuras ietekme uz budžetu, kā ir aprēķinājusi Finanšu ministrija, varētu būt pat līdz 18 miljoniem latu.

Finanšu ministrija anotācijā raksta: lai mēs kompensētu šos 18 miljonus, mums diemžēl ir jāatceļ visi šie atvieglojumi UIN deklarācijā, kas skāra īstenībā ļoti lielu daudzumu uzņēmumu... mazo uzņēmumu. Un arī nākošie priekšlikumi būs... attieksies arī uz lielākiem uzņēmumiem, kurus tas tiešām smagi iedragās.

Arī mani priekšlikumi - 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikums - ir par to, ka mums ir jāatbalsta mazie uzņēmumi nevis tikai mikrouzņēmumu nodokļa režīmos, bet arī tad, ja tie izvēlas strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikums attiecas uz to normu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kura mazajam uzņēmējam, kuram ir ļoti mazs kapitāls, apliek... liek palielināt apliekamo ienākumu par tiem procentiem, kas pārsniedz četrkāršu viņa kapitāla apjomu. Nu, es detaļās varbūt neiesaistīšos, bet... Proti, šī norma ir pastāvējusi jau kādu laiku, un mēs patiesībā mēģinām dubulti aplikt mazos uzņēmējus, kuriem par aizdevumiem ir jāmaksā procenti. Un procenti ir, pieņemsim, pat zemāki, nekā šobrīd regulējums atļauj, bet, ņemot vērā, ka tev ir viena lata kapitāla uzņēmums vai varbūt 100 latu kapitāla uzņēmums, tavas aizņēmuma saistības ir lielākas nekā četrkāršs šis kapitāls, un attiecīgi tevi par to soda, jo par šī aizņēmuma procentiem... tev ir jāsamaksā ne tikai aizdevējam procenti, bet arī jāsamaksā vēl dubulti uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Es uzskatu, ka tajā brīdī, kad mēs lēmām par to, ka mēs ļaujam dibināt viena lata kapitāla uzņēmumus... tajā brīdī, kad mums paralēli parādījās, nu, dažādas arī... it kā citi tie saukļi par to, ka mēs atbalstīsim mazo uzņēmējdarbību... tajā brīdī, kad mēs patiesībā šobrīd „kancelējam” šo iespēju samazināt apliekamo ienākumu par to procentu daļu no peļņas, ko uzņēmuma vadītājs, īpašnieks, atstāj uzņēmumā. Mums būtu jāpārskata arī tas... tā norma, kas šobrīd nosaka, ka mums ir vēl dubulti jāapliek šis mazais uzņēmējs un jāliek maksāt viņam uzņēmumu ienākuma nodokli arī par aizņēmumiem, kurus viņš ir bijis spiests aizņemties. Tādēļ par šo priekšlikumu, ko es sniedzu jau pusgadu atpakaļ, tad, kad mēs Saeimā atvērām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, neviens nevēlējās līdz galam diskutēt. Šis likums, kas ir atvērts, ir iegūlis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atvilktnē. Toreiz Finanšu ministrija solīja veikt pētījumus, diskutēt par to, runāt ar nozari, runāt ar auditorkompānijām un tamlīdzīgi, bet nekur tālu mēs neesam tikuši. Droši vien man tomēr būs jāizmanto šī iespēja un jāaicina balsot „par” 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikumu visus tos, kuri šeit iepriekš skaļi klaigāja par mazās uzņēmējdarbības atbalstīšanu. (No SC frakcijas: „Labs priekšlikums! Atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi, es tomēr gribētu nedaudz precizēt situāciju attiecībā uz Siliņas kundzes teikto. Ja mēs paskatāmies tomēr kopumā, uz kopējo bildi, tad valsts būs... dzīvos tādā labklājības līmenī, kādus produktus tā ražos; proti, jo vienkāršākus produktus mēs ražosim, jo mūsu labklājības līmenis būs zemāks, jo sarežģītākus, komplicētākus, ar augstāku pievienoto vērtību mēs ražosim, jo mūsu dzīves līmenis būs augstāks.

Piemēram, paņemsim līdzību ar kokapstrādes sektoru. Ja mēs deviņdesmitajos gados zāģējām kokus un eksportējām tos projām, tad mēs varējām nodrošināt pensijas, teiksim, 50 latu līmenī. Ja mēs sākam tos zāģēt dēļos un dēļus eksportējam, tad mēs varam nodrošināt pensijas jau 100 latu līmenī. Ja mēs jau uztaisām kaut kādas konstrukcijas, tad varam 150 latu līmenī. Mēs varēsim maksāt, teiksim, 500 latu lielas pensijas tikai tad, ja mēs šos kokus pārtaisīsim mēbelēs, turklāt ar skaistu dizainu, un par labu cenu pārdosim tālāk.

Šobrīd mēs esam kaut kur starp zāģēšanu dēļos un naglošanu kaut kādās konstrukcijās. Mēs nekad nepārkāpsim nākošajā līmenī, ja mēs zināmu mūsu ienākumu daļu nenovirzīsim šo produktu attīstībai, proti, nedomāsim, kā mēs varam uztaisīt šo produktu labāku, vērtīgāku un tirgot dārgāk.

Es piekrītu Siliņas kundzei, ka labākais variants būtu, ja mēs tiešām varētu vēl papildus iepriekšējos gados esošajiem, teiksim, uzņēmējdarbību veicinošajiem instrumentiem nodrošināt arī šo. Taču šis kompromiss tapa smagās sarunās, kurās Finanšu ministrija bija gatava tikai balansēt uz jau esošo atlaižu rēķina, un tādēļ mēs esam nonākuši šādā situācijā.

Un nevajag noteikti pretnostatīt kaut kādu apliekamo ienākumu un pētniecību un attīstību... un inovācijas vispār. Mēs šobrīd esam trešajā vietā no beigām pēc ieguldīto līdzekļu apjoma pret IKP starp visām Eiropas Savienības valstīm. Tātad aiz mums ir tikai Rumānija un Bulgārija. Tad par ko mēs te runājam? Mums viennozīmīgi ir jāiegulda līdzekļi šajā virzienā. Tikai nevajag to noteikti pretnostatīt! Ekonomikas ministrija būtu ļoti priecīga, ja mēs varētu visu saglabāt un vēl papildus iedot, bet diemžēl budžets ir tāds, un iespējas ir tādas, kādas tās ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 17. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 18. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 19. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 20. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 21. - deputāta Ņikitas Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumos - 24. un 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 28. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Ķirša kungs aicināja deputātus nepretstatīt atvieglojumus par pētniecību pārējiem... kā lai saka... es pat teiktu - kaitīgajiem! - grozījumiem šajā likumprojektā. Bet tas nav iespējams!

Es arī piedalījos dažās komisiju un apakškomisiju sēdēs, kur bija diskusija par to, cik liels tad ir ieguvums no atvieglojumiem pētniecībai un attīstībai attiecībā pret pārējiem atvieglojumiem, kas tika izņemti no šī likuma. Tad Finanšu ministriju pārstāvēja kāda kundze (es tiešām neatceros uzvārdu), bet varēja redzēja, ka viņai ir dots ļoti skaidrs uzdevums: „Ja tu ej, tad tev ir jāaizstāv noteikts budžeta ieņēmumu cipars, un nekādas atkāpes! Mēs neskatāmies, kāds būs kopējais ieguvums vai zaudējums tautsaimniecībai. Ir cipars, kurš ir jāplāno ieņēmumos, budžeta ieņēmumu plānā, - un viss! Ne soli pa labi, ne soli pa kreisi!”

Un šis ir... kā lai saka?... vai nu ļoti sasteigts un nepārdomāts priekšlikums no valdības un no Saeimas atbildīgās komisijas puses, vai arī... es drīzāk sliektos domāt, ka tas ir tāds Finanšu ministrijas spiediena dēļ pieņemts „upurjērs” par labu pētniecības un attīstības atvieglojumiem.

Es aicinu neatbalstīt šo atvieglojumu atcelšanu. Ir runa par pantu „Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā”. Aicinu neatbalstīt šo atvieglojumu atcelšanu, jo pieļauju, ka nav apzināta šī normas ietekme uz ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā un uz valsts budžeta ieņēmumiem; iespējami nebūtisks budžeta līdzekļu pieaugums nekādi neatsvērs negatīvo signālu investoriem un uzņēmējiem.

Šis ir viens no svarīgākajiem likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, kas ļauj plānot uzņēmumu grupas kopējos nodokļu maksājumus, uzlabojot naudas plūsmu. Komisijā, kad mēs debatējām par šo priekšlikumu, bija uzņēmumu pārstāvji, kuri minēja konkrētus piemērus, ka ārvalstu investori bija plānojuši ieguldīt līdzekļus Latvijā, bet, redzot, ka šī norma tiek grozīta, pieņēmuši negatīvu lēmumu par investīcijām Latvijā.

Un šeit arī būtu jautājums Pavļuta kungam, kurš neklausās deputātu komentāros un aicinājumos atnākt šeit, tribīnē, un arī argumentēt, vai tiešām ir izsvērti visi šie grozījumi (Starpsaucieni no zāles)... Lūdzu nerunāt, bet atnākt šeit un parunāt ar mums publiski.

Piedevām šī panta izslēgšana rada risku, ka nodokļu zaudējumu pārnešanas noteikumi neatbilstu Eiropas Savienības Tiesas lēmumam Mark&Spencer lietā, kurš atļāva galīgos nodokļu zaudējumus pārnest un segt pat citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Jānorāda, ka vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu pastāv iespēja pārnest nodokļu zaudējumus grupā, izņemot gadījumus, kad uzņēmumiem tiek dotas citas būtiskas nodokļu priekšrocības. Igaunijas piemērs ir - uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai no sadalītās peļņas.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mēs esam devuši citas būtiskas atlaides (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Kuras ir būtiskās?”), un kā viena no atlaidēm, kas kompensē šo lietu, ir iespēja mūžīgi norakstīt zaudējumus. Tātad, ja uzņēmums ir cietis zaudējumus, tad nav vairs ierobežojumu - ne 5 gadu, ne 8 gadu... Mēs ar Parādnieka kungu iebildām pret šādu risinājumu. Bet diemžēl tas ir. Mēs nevaram tikai uzaudzēt vienu atlaidi vai vienu labumu otram virsū. Tad mums ir jādomā par kopējo ieņēmumu. Un, tā kā šis priekšlikums tiek pretnostatīts priekšlikumam par nodokļu samazināšanu investīcijām un zinātnei, es gribētu pateikt, ka mums būtu tieši jānāk un jāstāsta par to, kādas iespējas paveras ne tikai, kā Siliņas kundze teica, diviem vai trim uzņēmumiem, bet praktiski visiem uzņēmumiem. Paskatieties, kas darās iepakojuma jomā! Ir iespējams nomainīt. Apskatieties veikalā, kā izskatās iepakojums mūsu ražojumiem un importa ražojumiem! Ar šīm programmām ir iespējams nomainīt iepakojumu, to iespējams uzlabot gan mazos, gan lielos uzņēmumos, ieviest modernas bio, eko, kas tagad visā pasaulē ir modernākas. Visas šīs te lietas! Visas šīs lietas normāli organizējot, strādājot... strādās un tiks... uzņēmēji tiks pie nozīmīgām nodokļu atlaidēm.

Un tālāk. Mums ir nepieciešams veidot, kā jau Ķirša kungs teica, ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Es saprotu, ka daži deputāti īpaši intensīvi braukā apkārt... Un arī es esmu bijis uzņēmumos, piemēram, vasarā biju Cēsīs, kur ir „Cēsu alus”, kurš ieviesa inovatīvu iekārtu (No zāles dep. A.Bērziņš: „Latvijas Balzamā”!” Smiekli, starpsaucieni.)... Inovatīvu iekārtu, kura... es nerunāšu par alus ražošanu, bet runāšu tieši par bezalkoholiskajiem dzērieniem... kura nodrošina... viena iekārta, aizvietojot vairāk nekā 50 cilvēkus, nodrošina ražošanu visām Baltijas valstīm ar bezalkoholiskajiem dzērieniem skārdenēs. Un nodarbināti ir tikai pieci cilvēki. Tas ir ceļš! Tas ir tas ceļš, pa kuru mums jāiet, - uz augstu pievienoto vērtību, augstu nodarbinātību, cilvēkiem maksājot augstas algas. Strādājot ar zemu pievienoto vērtību, cilvēki nekad nesaņems augstas algas!

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto sistēmu - atlaides par zinātni un inovācijām, bet noraidīt priekšlikumus, kuri ir pretēji tam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Es ceru, Reira kungs, ka jūs esat ciemojies ne tikai alus ražotnē, bet arī citās ražotnēs un runājis ar uzņēmējiem, kas izstrādā inovatīvus produktus, un arī komisijā vērsis uzmanību uz to, ka patiesībā šis it kā labi domātais priekšlikums par ienākumu nodokļa atlaidēm pētniecības un attīstības pasākumiem ir defektīvs, jo Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu, ka šīs izstrādes piecus gadus nedrīkst komercializēt. Kompromisa variants ir trīs gadi, kad darbojas aizliegums komercializēt izstrādes. Vai jūs tiešām esat gatavs šeit apgalvot, ka uzņēmums būs ar mieru ieguldīt pētniecībā un attīstībā un pēc tam nolikt šo savu jauno produktu plauktiņā un gaidīt trīs gadus, pirms apņemsies to virzīt tirgū un pārdot? It īpaši šodien, kad tehnoloģijas tik ļoti ātri mainās un noveco.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šādu likuma izpratni es pirmo reizi dzirdu no šīs tribīnes. Ir aizliegums pārdot inovatīvos risinājumus uz ārpusi, bet savā uzņēmumā jūs varat tos ieviest pat ar atpakaļejošu datumu. (No zāles: „Pasaki visas rūpnīcas, kurās esi bijis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 44, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 29. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 38, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 30. - deputāta Jāņa Ozoliņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Jāņa Ozoliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 48, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 35. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 36. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 38. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 30, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, par kuru mēs nobalsojām, ka tas tiek izslēgts no budžeta paketes, un kuram mēs ar savu balsojumu noņēmām steidzamību. Bet tas ir palicis sēdes darba kārtībā, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kurš bija sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Likumprojekta numurs 931/Lp11.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” otrajam lasījumam esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir deputāta Tutina priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Jā, šajā likumā nevienu priekšlikumu par grozījumiem komisija nav saņēmusi, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma 14 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 6. - arī deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 7. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 8. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 9. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 12. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to esam visus priekšlikumus izskatījuši. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 26, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Nikolajs Kabanovs... Kabanova kungs... nav, Dzintars Zaķis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 15.30. Turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām 2014.gada budžeta likumprojektu paketi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie klātesošie un klātneesošie kolēģi! Šim likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 5. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 6. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 7. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 8. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to esam visus priekšlikumus izskatījuši. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā... otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.936/Lp11 - „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”.

Lai arī likumprojekts tiek skatīts otrajā lasījumā, taču uz otro lasījumu vairākkārt, arī pēc Juridiskā biroja lūguma, tika precizēts likumprojekta mērķis. Tādēļ, pirms sākam izskatīt priekšlikumus, es vēlreiz atgādināšu, kāds tad īsti ir likumprojekta mērķis.

Pirmkārt, mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādējādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, mērķis ir veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvāku koģenerāciju, motivējot ražot enerģiju visefektīvākajā veidā un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas. (Zālē pieaug troksnis. Sēdes vadītāja klaudzina ar āmuru.)

Citu personu tiesības...

Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu! Paldies.

V.Ķirsis. Citu personu tiesības un sabiedrības labklājības aizsardzība ir leģitīms mērķis, kas ir visas Latvijas sabiedrības interesēs un kas attaisno ierobežojumu noteikšanu.

Un tagad ķeramies pie priekšlikumiem.

1. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 2. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Premjer! Kolēģi!

Vispirms vēlos, tā kā šī ir pirmā reize, kad šodien budžeta kontekstā runāju no šīs tribīnes, teikt lielu paldies visiem, jo īpaši - Finanšu ministrijai, finanšu ministram, Ministru prezidentam, daudziem kolēģiem, ar kuriem kopā ir strādāts pie budžeta. Tas nav nācis viegli. Ir daudzi sarežģīti jautājumi, bet es tomēr uzskatu, ka budžeta projektā ir ļoti daudz labu lietu, kuras droši vien brīžiem ir jāspēj saskatīt aiz daudzajiem strīdiem. Vienlaikus, protams, ir arī jautājumi, kuri prasa diskusiju, bet šis nav no tiem.

Katrā ziņā es gribētu izmantot šo iespēju un izklāstīt, kālabad vispār ir nepieciešams šāds Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums, kādu problemātiku mēs mēģinām risināt un kādi ir ar to saistītie jautājumi.

Jūs droši vien visi zināt, ka Latvijā vēsturiski jau ir izveidota atbalsta shēma - brīžiem tiešām gribas lietot vārdu „shēma” - elektroenerģijas ražotājiem, kuras ietvaros visas izmaksas sedz patērētāji. Tie ir Latvijas iedzīvotāji, mājsaimniecības, lauksaimnieki, transporta un loģistikas nozares uzņēmumi, rūpnieki, pakalpojumu sniedzēji... Citiem vārdiem sakot, visi, kuri patērē elektroenerģiju. Vēsturiski vairākos piegājienos izsniegtais atļauju skaits ražot enerģiju par paaugstinātām cenām šīs subsīdijas sistēmas ietvaros, ko mēs dēvējam par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK sistēmu, kopā ir 824 lēmumi, un tas ir radījis nesamērīgus riskus elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumam. Turklāt, izsniedzot šīs atļaujas jeb kvotas, kā tās nereti tiek dēvētas, lielākoties netika ņemts vērā ne reālais prognozējamais patēriņš, ne arī elektroenerģijas lietotāja spēja segt šīs saistības pret subsidētās enerģijas ražotājiem. Tātad mēs esam solījuši gadu gaitā maksāt virs tirgus cenas vieniem, bet otriem savukārt ir bijis vienkārši, tā teikt, balts čeks nofinansēt to pilnīgi bez jebkādas skaidrības, cik tas izmaksās.

Šobrīd Latvijā mājsaimniecību izmaksas par elektroenerģiju vēl nav starp lielākajām Eiropas Savienībā, tomēr industriālie patērētāji jau šobrīd par elektrību maksā vienu no augstākajām cenām Eiropas Savienībā, un tas, protams, nevar neietekmēt viņu konkurētspēju un eksportspēju. Jāpiezīmē, ka Eiropas Savienība pati par sevi gan nav pietiekams rādītājs, jo Eiropas Savienība konkurē ar citiem reģioniem, un ASV, Ķīnā un citos reģionos elektroenerģijas cena caurmērā šobrīd ir būtiski zemāka nekā Eiropas Savienībā.

Ja mēs turpināsim līdzšinējo atbalsta politiku bez izmaiņām subsidētās enerģijas ražotājiem, ja mēs nemeklēsim šo subsīdiju izmaksu kompensēšanas pasākumus, tad mēs, kolēģi, kopā būsim izrakuši kapu virknei Latvijas ražojošo uzņēmumu. Un es tiešām nepārspīlēju, jo arvien biežāk - ar katru mēnesi un nedēļu... arvien biežāk mēs dabūjam dzirdēt no ražojošiem uzņēmumiem, ka tiem ir jāmeklē citi risinājumi, jādomā par citām vietām, par ražošanas slēgšanu Latvijā un tā tālāk.

Mazliet ilustrēšu sekas patērētājiem, jo diemžēl ļoti bieži, jāsaka, gan Saeimas diskusijās, gan reizēm arī koalīcijā tiek diskutēts par to, kā tas ietekmēs subsīdijas saņēmējus, bet, ziniet, apbrīnojami reti kāds uzdod jautājumu: kādas tad ir sekas tiem, kuri maksā? Tātad - jūsu vēlētājiem, ražotājiem Latvijā un visiem pārējiem elektroenerģijas patērētājiem, kurus es esmu jau minējis.

2011.gadā šajā atbalstā ir izmaksāti 176 miljoni latu, 2012.gadā - tie jau ir 207 miljoni, 2013.gada pirmajā pusgadā vien 359 stacijām ir izmaksāts 121 miljons latu, tātad visā gadā būs pāri... būs stipri pāri 200 miljoniem. Šie ir pietiekami lieli skaitļi, kolēģi, arī kontekstā ar tiem skaitļiem, kas parādās budžeta apspriešanā, dažādiem labiem mērķiem, lai ar šo jautājumu ļoti nopietni nodarbotos.

Kādi ir risinājumi? Valdībā jau ir veikta virkne pasākumu, kas ierobežo subsidētās enerģijas neierobežoto izmaksu uzvaras gājienu. Mēs esam noteikuši atbalsta termiņus situācijās, kad īpatnējā kārtā šie atbalsta termiņi nav tikuši noteikti un bijis beztermiņa atbalsts. Mēs esam izslēguši iespēju pagarināt atļaujas, kas turpmāk liegs ierēdņiem nodarboties ar pašdarbību un Ministru kabineta noteikumu interpretāciju. Mēs esam pastiprinājuši kontroles prasības attiecībā uz gada pārskatu auditēšanu, patieso labumu guvēju uzrādīšanu, ražošanas efektivitāti, atļauju prasību izpildi un tā tālāk. Ļoti bieži tiek piesaukts, ka elektrības ražotāji, kas izmanto dabasgāzi, tiek saudzēti. Kolēģi, tas ir pilnīgs absurds, un to es gribētu noraidīt!

Pirmkārt, stingrākās prasības attiecas uz visiem un bez izņēmumiem. Otrkārt, lielajām stacijām, tajā skaitā arī „Latvenergo” TEC, jau ir veikts viens atbalsta samazinājums, kurš šobrīd jau ir stājies spēkā; tas ļaus nākamgad ietaupīt maksātājiem 20 miljonus latu.

Un visbeidzot tas, ko mēs piedāvāsim subsidētās enerģijas nodokļa kontekstā, būs prāvāks nodoklis tieši tiem, kas ražo no gāzes, iepretim tiem, kas ražo no atjaunojamiem resursiem.

Manis pieminētie pasākumi...

Jābeidz ir...?

Sēdes vadītāja. Turpiniet...

D.Pavļuts. ...Ar šiem pasākumiem īstermiņā ir par maz, lai nākamā gada 1.aprīlī subsidētās enerģijas izmaksas patērētājiem nepieaugtu. Ir jādara vēl. Līdz ar to Ekonomikas ministrija izstrādāja un valdība atbalstīja vairākus savstarpēji saistītus pasākumus lietotāju atbalstam un elektroenerģijas izmaksu ierobežošanai. Ir paredzēts, pirmkārt, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas, sākot ar nākamā gada 1.aprīli, segs OIK pieaugumu virs tā līmeņa, kāds ir šobrīd. Virs līmeņa - viens santīms, 89 daļas, tātad 1,89 santīmi par kilovatstundu.

Otrs pasākums. Mēs plānojam izveidot sociālā atbalsta instrumentu, ar pašvaldību starpniecību novadot papildu līdzekļus pašām mazturīgākajām mājsaimniecībām, sociāli visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai, lai viņiem elektroenerģijas izmaksas paliktu šī gada līmenī, proti, starta tarifa līmenī, kas ir nedaudz vairāk par astoņiem santīmiem.

Šiem pasākumiem ir vajadzīgi līdzekļi. Mūsu sākotnējais piedāvājums valdībā bija novirzīt šim mērķim „Latvenergo” dividendes, jo „Latvenergo” kā valsts uzņēmums katru gadu maksā pietiekami lielus līdzekļus valsts budžetā. Jāteic, ka sarežģītās fiskālās diskusijas ietvaros Finanšu ministrijas un Ministru prezidenta norādījums bija rast citu finansējuma avotu, jo acīmredzot budžets dažādiem tēriņiem ar šīm „Latvenergo” dividendēm rēķinās katru gadu. Tāpēc, izvērtējot citu valstu pieredzi, Ministru kabinets atbalstīja terminētu (es pasvītroju - terminētu, uz dažiem gadiem ieviešamu!) subsidētās enerģijas nodokli, par ko ir šis likums, par kuru lūgsim jūs tūlīt balsot. Tātad mūsu mērķis, šo likumu piedāvājot, ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, nodrošināt ekonomikas konkurētspēju un nepalielināt mūsu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību.

Līdz ar to es gribu aicināt Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu... šo priekšlikumu kompleksu, tātad subsidētās enerģijas nodokli, kurš ir nepieciešams, lai finansētu valsts budžetā nepieciešamos pasākumus elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveidošanai un sociālā pabalsta mehānisma nodrošināšanai pašām mazturīgākajām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai. Likmes, ko mēs piedāvājam, ir šādas: 15 procenti - lielajām fosilās enerģijas stacijām, 10 procenti - tiem ražotājiem, kas saņem subsīdijas par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un 5 procenti - tām stacijām, kuras vistiešākajā veidā nodrošina arī siltumu iedzīvotājiem pašvaldību centralizētās siltumapgādes tīklos, lai tātad mazinātu efektu uz siltuma tarifiem.

Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, esmu gatavs arī atbildēt uz jautājumiem un komentāriem debašu ietvaros.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Gribu atgādināt, jo varbūt ministra kungs nezina: šī nodokļa dēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Reira kungam nācās nozīmēt speciālu slēgtu sēdi (pasvītrošu - slēgtu!), jo slepenībā mums tika atklāts dokuments (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzmanīgi tikai! Man nav pielaides!”), kur Ekonomikas ministrija mēģināja paskaidrot jauna nodokļa leģitimitāti un atbilstību Satversmei (pasvītrošu!), kuru tik un tā mēs nesapratām, jo tas dokuments, kas bija uzrādīts, kā teica Juridiskā biroja pārstāvis, bija 2.kursa studenta vērts.

Tātad - ko es gribu vēl pateikt par to visu? Vai bija vērtēti ministrijā tik tiešām tādi riski, ka zaļās enerģijas ražotāji ņēmuši kredītus uz vidēju termiņu - uz 10 gadiem? Un...

Sēdes vadītāja. Sakovska kungs! Par slēgtā sēdē runāto drīkst runāt vai nu tikai komisijas vadītājs...

A.Sakovskis. Es ne par slēgto sēdi tagad runāju. Es par nodokļa likmi runāju. Tātad es atceros par to visu, jā. Es par citu tagad... Es vienkārši atzīmēju, ka tāds fakts bija, - ka tikai šī viena nodokļa dēļ mums vajadzēja novadīt slēgtu sēdi. Par to ir arī viss!

Turpināšu par kredītu. Uzņēmēji, kas ņēmuši kredītu, rēķinājās ar to, ka viņi ir ņēmuši kredītu, tajā skaitā no Eiropas programmas, un ka viņiem kredītatmaksas grafikos bija ierēķināti arī maksājumi no OIK, tātad mēs tagad attiecīgi samazinām arī OIK... samazināsim uzņēmēju ienākumus. Un te ir tie riski, ka uzņēmēji vienkārši var vērsties Satversmes tiesā, jo te ir, kā saka, klaji pārkāptas Satversmes normas. Es te nosaucu tikai vienu, teiksim, šo momentu, kas skar... Tur ir arī citi. Ilgi nerunāšu, bet, manā skatījumā, šis ir jauns nodoklis, kas ir tikpat sasteigtā režīmā sagatavots, nav pārdomāts un tātad ir valstij - pasvītrošu, Latvijas valstij! - apsūdzams ne tikai Satversmes tiesā, bet to var iesūdzēt arī Eiropas tiesā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie ministri, deputāti! Vispirms pilnībā jāpiekrīt Pavļuta kunga teiktajam, ka šīs problēmas, ko mēģināts risināt ar šo likumu, nav ģenerētas šīs Saeimas darbības laikā un īstenībā ir uzkrājušās no ilgāka shēmošanas laika, un, protams, ir jāveic kaut kādi pasākumi, lai ierobežotu elektroenerģijas cenu celšanos un arī nodrošinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tādēļ droši vien mums nekas cits neatliek šobrīd, kā vien šo likumu pieņemt, kaut arī šaubas, vai šis ir pats labākais variants, tik un tā paliek.

Un vēl viena lieta. Visu laiku šis likums presē tiek saukts par zaļās enerģijas ierobežošanas likumu. Šinī sakarā vēlreiz gribu atzīmēt, ka pamatā šīs elektroenerģijas subsīdijas ir gāzes koģenerācijai, kas ļoti nosacīti ir saucama par zaļo enerģiju. Un faktiski šīs subsīdijas ir radījušas pilnīgi šķērsu sistēmu tarifu veidošanā, faktiski caur šo elektrības tarifu subsidējot siltumtarifus tajās vietās, kur ir šī gāzes koģenerācija. Es domāju, ka arī komisija ir mēģinājusi uzlabot šo projektu, un, kaut daļēji tas ir arī izdevies, bet, kā jau teicu, problēmas paliek, un droši vien tā vai citādi pie tā nāksies nākamgad atgriezties. Taču, ņemot vērā, ka šo likumu droši vien tik un tā vajadzēs izvērtēt vēlreiz un skatīt tālāk, es gribu izmantot iespēju un atsaukt savu 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, otro reizi.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes, deputāti! Vēlreiz replika, atsaucoties uz Cilinska kunga minēto. Es tikai varu pievienoties, ka ir pilnīgi ačgārna izpratne, uztverot subsidētās enerģijas nodokli kā nodokli zaļajai enerģijai. Tās ir muļķības, jo, protams, liela daļa maksājumu vēsturiski subsīdiju ietvaros ir bijusi tieši par to elektroenerģiju, kas ir saražota no gāzes.

Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt to, ko jau iepriekš minēju; proti, ka arī elektroenerģijas ražošana no gāzes tiek padarīta daudz stingrāka. Mēs būtībā esam veikuši jau divkāršu samazinājumu šīs elektroenerģijas ražošanai, lai samazinātu subsīdiju apjomu šajā jomā.

Kas attiecas uz likmēm, atbilstību Satversmei un tamlīdzīgām lietām, es, kolēģi, vēlos norādīt, ka, runājot par jebkuru nodokļu likmi, jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij ir dotas tiesības piemērot jaunus nodokļus. Tā ir mūsu kompetence - palielināt vai samazināt esošos... gūt ieņēmumus valsts budžetā, lai no valsts budžeta finansētu nepieciešamos pasākumus.

Ja es šobrīd jautātu kādam no klātesošajiem, kā tiek aprēķinātas PVN, IIN, UIN vai citas likmes, arī subsidētās enerģijas nodokļa likmes, tad, visticamāk, atbilde būtu, ka nodokli aprēķina lielā mērā atkarībā no tā, kādi ir nepieciešamie resursi valsts budžetā. Un tāds ir arī šis gadījums.

Un attiecībā uz šiem Satversmes riskiem mēs esam snieguši savus komentārus, savu izpratni par šiem jautājumiem. Man, protams, nav skaidri zināma, teiksim, Saeimas darba kārtība... kādēļ tie vai citi jautājumi tiek slēgtās sēdēs skatīti vai kā citādi; tas droši vien būtu vairāk Saeimas kompetencē. Bet tā informācija, uz kuru valdība ir balstījusies, pieņemot šo lēmumu un rekomendējot šo projektu iekļaut budžeta paketē, ir absolūti pieejama, šī analīze ir visiem zināma, tā balstās uz informatīviem ziņojumiem, kas ir skatīti valdībā.

Un visbeidzot piebildīšu, ka attiecībā uz apkures jautājumiem pēdējos gados Ekonomikas ministrija ir no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem novirzījusi daudzus miljonus latu tam, lai pašvaldībās siltumenerģijas ieguve tiktu no gāzes apkures pārlikta uz Latvijas izcelsmes biomasu. Mēs finansējam biomasas katlu uzstādīšanu dārgo koģenerācijas iekārtu, gāzes katlu vietā, un tas ir ļāvis šajā sezonā... kā jau rīta pusē tika diskusijā minēts, virknei pašvaldību tas ir ļāvis, sākot ar šo sezonu, samazināt apkures izmaksas. Tā tas ir arī Rīgā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Iespējams, ka mana uzruna būs nedaudz emocionāla, bet, manuprāt, mēs darām diezgan lielas muļķības, jo, raugi, to, ko Pavļuta kungs tikko teica... Mēs esam ieguldījuši daudz laika un pūļu, lai panāktu, ka mazajās pilsētās - nu, īpaši mazajās - mēs pārstātu kurināt gāzi un kurinātu šķeldu. Tagad nodoklis mazajiem katliem (līdz 4 megavatiem) - 5 procenti, šķeldai - 10 procenti. Kājām gaisā!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs par šo jautājumu runājām un lūdzām Ekonomikas ministriju tomēr mēģināt sarēķināt šo piedāvāto nodokļu paketi tā, lai tiešām lielajiem gāzes patērētājiem ir liels nodoklis, bet, raugi, atjaunojamo energoresursu - nu, tā ir zaļā enerģija - un mazo gāzes katlu nodoklis ir vienāds. Lai tas ir kādi 6 vai kaut kādi tādi procenti, bet nu nekādā gadījumā ne 10 procenti šķeldai vai visiem zaļajiem energoresursiem.

Diemžēl tas, kā šoreiz mēs ejam cauri budžetam vai budžeta paketei, nav no tiem labākajiem piemēriem. Mēs dzenamies diezgan lielā steigā tai cauri, un līdz ar to mums rodas likums, kurš ir ne gluži tāds, kādu mūsu energopolitika varētu vēlēties, jo, manuprāt, energoresursu diversificēšana, pēc iespējas lielāka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir mūsu interesēs. Atiet nost no kaimiņu piegādātās gāzes ir mūsu interesēs.

Un, ja mēs tagad uzliekam šķeldai 10 procentu nodokli iepretim tam, ka mazajiem gāzes patērētājiem tas ir 5 procenti, tad, protams, tas ir ačgārni attiecībā pret to, ko mēs gribam. Bet citas iespējas nav. Šobrīd šis likums ir jāpieņem tāds, kādu to piedāvā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs samērā drīz pie šī likuma atgriezīsimies, jo tā sistēma, kādu mēs šobrīd pieņemam, ir tālu no ideālas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā. Piebildīšu vien to, ka par šo likumprojektu un par šiem priekšlikumiem - 2.priekšlikumu un turpmākajiem - bija ļoti plašas diskusijas vismaz kādās trijās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs. Tāpat mēs lūdzām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas palīdzību. Komisija sanāca uz divām sēdēm kopumā, kā arī izteica savu viedokli, un debašu rezultātā radās vairāki priekšlikumi, to skaitā arī tādi, kas tika daļēji atbalstīti. Bija tātad arī slēgtā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kuru... Es varbūt atgādināšu tiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kuri bija klāt, tad atcerēties, ka... (No SC frakcijas: „Pastāsti! Pastāsti!”)

Sēdes vadītāja. Jūs nedrīkstat stāstīt to, kas lemts slēgtā sēdē!

V.Ķirsis. Atcerieties: ko tur runāja, to nestāstiet! To drīkst tikai ar komisijas... prezidija sankciju. Ja nemaldos, tad par šādas informācijas izpaušanu var nākties pavadīt 3 līdz 5 gadus cietumā ar ierobežotu iespēju sazināties ar ārpasauli...

Tātad... 3. vai 2.priekšlikums?

Sēdes vadītāja. Šobrīd mēs diskutējam par 2.priekšlikumu, un es saprotu, ka nav aicinājuma balsot par šo priekšlikumu, jo priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

V.Ķirsis. Jā, okey. Jā.

3.priekšlikums arī ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 4. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 5. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 6. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 8. - deputātu Vējoņa un Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Raimonda Vējoņa un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 9. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā ministre! Godātie ministri! Godātais premjerministr aiz durvīm, kurš tikko ir izgājis! (Starpsaucieni.) Jā, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts, manā ieskatā, ne tuvu nav ideāls, un es tik tiešām domāju, ka mēs būsim spiesti atgriezties pie šī jautājuma ne reizi vien, lai varētu izdarīt labojumus tajā, kas ir iestrādāts šajā steigā.

Bet es gribu runāt par vienu aspektu, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks saistībā ar šo pieņemto likumu. Aspekts ir saistīts ar iespējamu Satversmes tiesas risku par to, ka šobrīd šis likumprojekts nepārprotami paredz samazināt būtisku peļņas daļu, piemēram, tādiem investoriem kā Forum Latvia, kura darbību regulē mūsu valsts valdības un Somijas valsts valdības starptautiskie līgumi par investīciju aizsardzību, kuru regulē arī cita veida likumi un nosaka to, ka mums ir jārēķinās ar investīcijām, kuras ir nākušas no ārvalstīm.

Mēs labi zinām, ka Forum Latvia investīcija mūsu valstī bijusi šajā gadā pati lielākā. Tie ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, un tas ir pats nozīmīgākais objekts, kas ir uzbūvēts un, var teikt, nodots ekspluatācijā šogad. Risks pastāv tajā apstāklī, ka mēs ar šo nodokli šim konkrētajam uzņēmumam un arī citiem atņemam būtisku peļņas daļu. Proti, piemērojot nodokli konkrētai stacijai, mēs noņemam šim uzņēmumam prognozēto peļņas daļu, ar ko tas ir rēķinājies, investējot mūsu valstī, investējot konkrētā vietā ar konkrētiem nosacījumiem. Diemžēl ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ne arī Ekonomikas ministrijā neviens nespēja atbildēt uz jautājumu, vai tiešām mēs ar šo likumu esam izskauduši visus iespējamos Satversmes tiesas riskus, tāpēc es, protams, nezinu, vai to darīs šis konkrētais uzņēmums, bet kāds noteikti vērsīsies Satversmes tiesā un pateiks to, ka pieņemtā likuma redakcija viņam kā investoram samazina šo peļņas daļu, ar ko viņš bija rēķinājies.

Mans ierosinājums bija pārskatīt šo atbalsta mehānismu un kompensēt šo peļņas daļu šādiem investoriem, paredzot... lai nepaaugstinātos obligātā iepirkuma komponente, - ar to mēs rēķināmies un saprotam, ka tā ir kā nasta elektroenerģijas patērētājiem, - pagarināt šo atbalstu konkrētiem uzņēmumiem, parēķinot to, cik tie zaudē katru gadu līdz ar šo nodokļa ieviešanu.

Pagarinot šo atbalstu par vienu, diviem vai trim gadiem, mēs saglabātu šo pašu masu, ko tie ir it kā prognozējuši ieņemt, tikai garākā laika periodā. Diemžēl manus ierosinājumus, kas varēja kalpot kā tiešām riska minimizēšana, lai kāds no investoriem varētu vērsties Satversmes tiesā, Ekonomikas ministrija nesaklausīja. Tāpēc es vēl aizvien uzskatu, ka šis likumprojekts tiešām, manā ieskatā, ir Satversmei neatbilstošs un noteikti būs Satversmes tiesā sūdzības, un tikai tad mēs varēsim redzēt, kā Satversmes tiesa vērtēs konkrēto investīciju aizsardzību, konkrēto projektu realizāciju, un to, kā mēs varēsim pie šā likumprojekta atgriezties nākotnē un par to balsot, grozot šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams un vai ir nepieciešams balsojums?

Balsojumu neviens neprasa, tātad mēs varam turpināt likumprojekta izskatīšanu.

V.Ķirsis. 10. - deputāta Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 11. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Paldies, kolēģi, par atbalstu. Uz ko es tomēr vēlos vērst uzmanību? Kāpēc es piedāvāju arī šo redakciju atbalstīt, nevis vienkārši to iekļaut tanī redakcijā, par kuru tika minēts? Jo, raugi, kāda ir situācija: situācija ir tāda, ka mēs esam izveidojuši atsevišķas uzņēmēju grupas, kurām mēs piedāvāsim šo samazināto enerģijas nodokļa likmi. Bet tās atrunas ir tādas, ka tās lietas nāksies saskaņot ar Eiropu, jo tās būs diezgan sarežģītas. Šeit es esmu izveidojis redakciju, kura paredz, ka vienai konkrētai grupai, tātad lauksaimniekiem, kuri ražo elektrību no saviem ražošanas procesā iegūtajiem atkritumiem vai produktiem, kas ir dzīvnieku izcelsmes, ir iespēja saņemt šo samazināto likmi. Principā tā tik tiešām ir viena no tām jomām, uz kuru vajadzētu skatīties nevis kā uz enerģētiku, bet gan vairāk kā uz vides projektu, jo enerģētiskais pienesums tur ir gandrīz nekāds, tas ir ļoti minimāls. Savukārt priekš vides ir ļoti svarīgi, lai šādas stacijas darbotos. Bet, raugi, kāda tagad var sanākt situācija? Situācija var sanākt tāda, ka attiecībā uz šiem ražotājiem var iznākt, ka to samazināto likmi var arī nedabūt. Tur ir risks, jo ir diezgan sarežģīta un diezgan piņķerīga tā redakcija, un Eiropa var iebilst pret tādu redakciju, un tad var sanākt tāds absurds, ka tieši tie, kuriem šī samazinātā likme visvairāk būtu vajadzīga, to nedabūs. Un tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt arī šo redakciju, lai tā jau uzreiz varētu sākt darboties. Savukārt tad, kad dabūs saskaņojumu, - nu tad darbosies tālāk tā Ministru kabineta redakcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Es saprotu, ka šoreiz ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 13. - deputāta Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Par 15.priekšlikumu? Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es gribēju runāt par 11.priekšlikumu. Es saprotu, ka tas ir iekļauts 15.priekšlikumā, tā jēga un būtība... bet man gribētos piekrist iepriekšējiem runātājiem Dzintaram Zaķim un Klāvam Olšteinam, ka šis likumprojekts tomēr būs jāskata vēlreiz, jo iemesls, kāpēc iesniedzu šo savu priekšlikumu - tieši 11.priekšlikumu -, bija tas, ka viena pilsēta, konkrēta liela pilsēta, tika pieņēmusi stratēģisku lēmumu pāriet uz šķeldas apkuri visai pilsētai. Proti, tā ir Jelgava, kur tika nodota ekspluatācijā... uzņēmums Forum Latvia nodeva ekspluatācijā lielu koģenerācijas staciju (23 megavati). Un pēc tā projekta, kāds tika iesniegts Saeimā, par siltumu iedzīvotājiem būtu jāmaksā par 7 procentiem vairāk, un tas uzreiz atņemtu jebkādu vēlmi vēl kādai citai lielai pilsētai pāriet uz šāda veida projektiem, uz koģenerācijas staciju izbūvi.

Tā ka paldies, ka uzklausījāt un iekļāvāt šo priekšlikumu 15.priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka šoreiz netiek prasīts balsojums.

V.Ķirsis. Netiek prasīts, jā?

Sēdes vadītāja. Jā, balsojums nav nepieciešams.

V.Ķirsis. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 20. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš nobalsotajā 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 21. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 23. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Domāju, šis ir visinteresantākais priekšlikums šinī likumprojektā, par kuru būtu vērts padiskutēt un pievērst savu uzmanību.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Kā jūs gandrīz... kā jūs to zināt, šī likumprojekta galvenā jēga un būtība bija tāda, ka ir... izveidot nodokli, ar kuru varētu kompensēt pēc tam elektrības cenas pieaugumu tās lietotājiem. Ļoti labi! Likumprojekts ir ļoti perfekti izstrādāts priekš tā, kādā veidā mēs šo nodokli ievāksim, bet nekur tālāk šinī likumprojektā nav pateikts, kāda ir tā būtība, tā jēga, kāpēc mēs vispār to darām, ka tas tiek darīts, kā tas tika arī daudzkārt avansēts un visur stāstīts, ka tas tiek darīts, lai šos ieņēmumus novirzītu tātad konkrētam mērķim - lai atbalstītu elektrības... elektroenerģijas lietotājus. Un tāda ir arī mana priekšlikuma būtība, tāpēc es aicinu to šeit likumā arī ierakstīt, lai nesanāk tā, kā tas pašlaik ir ar „Latvenergo”... ar „Latvenergo” ienākumiem, kad „Latvenergo” it kā darbojas elektroenerģijas tirgū, bet no tā liela daļa ienākumu aizklīst, aizplūst nezin kur un pazūd budžetā. Un šeit veidojas tieši tā pati shēma.

Tātad, lai to novērstu, - tāda ir šī priekšlikuma būtība. Par to tika diskutēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un uz to norādīja arī vairāki deputāti. Savulaik ekonomikas ministrs teica: jā, jā, mēs tādu labojumu likumā uztaisīsim un šādu atrunu ieliksim! Nu, zinot to, kā ir mūsu valdībai ar tās solījumu pildīšanu, deputāti tomēr nepaslinkoja un arī no savas puses uzrakstīja to, ko bija solījusi izdarīt Ekonomikas ministrija. Kā izrādījās, šāda priekšlikuma nebija.

Tad nu deputāti no savas puses ir sagatavojuši šādu priekšlikumu un aicina to atbalstīt, lai tas viss, ko mēs runājam, galu galā nepārvērstos par fikciju, jo šeit nav nekādu problēmu ņemt to un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Pavļuta kungs ir šeit, ļoti labi! Tātad mēs tagad runājam par to fondu. Fonds ir vajadzīgs tāpēc, lai pēc tirgus liberalizācijas nodrošinātu maznodrošinātajiem cenu kāpumu... citiem vārdiem, energotarifa kāpuma kompensēšanu.

Bet galvenais jautājums ir arī tāds: kāpēc vispār nākamajā gadā vajadzēja uzsākt energotirgus liberalizāciju? Gadā, kad mēs pārejam uz eiro! Un tā ir pilnīgi aplama budžeta veidošanas prakse, jo sanāk tā, ka valdība nolēma, ka 2014.gadā mēs atlaižam energotarifus. Principā nekādas lielas konkurences ar „Latvenergo” nebūs, „Latvenergo” paliks monopolstāvoklī, bet viņiem tajā pašā laikā būs visas tiesības bez nekāda reglamenta pacelt tarifus, un, lai to segtu, mums savukārt ir vajadzīgs fonds. Savukārt, lai to fondu piepildītu, mums ir vajadzīgs šis jaunais OIK nodoklis. Vai tā ir normāla prakse? Vai tā ir labas menedžēšanas prakse? Es nevaru saprast, kā mēs pieejam budžeta veidošanai. Viss otrādi - tieši tā, kā teica Zaķa kungs. Tā nedrīkst rīkoties ar valsts naudu! Nu, nedrīkst! Mēs veidojam OIK nodokli tikai tāpēc, ka mēs liberalizējam tirgu. To varētu darīt varbūt tad, kad mūsu ekonomika būs gatava tam, bet ne jau nākamgad!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā. Tātad, kā jau teicu, ļoti plaši tika komisijā izdiskutēts šis un arī pārējie jautājumi. Komisijas sēdē piedalījās atbildīgo ministriju pārstāvji, kas sniedza paskaidrojumus un deva, manuprāt, pārliecību par to, ka nauda tiks izlietota mērķiem, kādi ir deklarēti. (No zāles dep. I.Zariņš: „Tad kāpēc nevar likumā ierakstīt?”) Tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles: „Par ko viņš ir?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles: „Par ko viņš ir?” Smiekli. starpsaucieni.)

V.Ķirsis. Priekšlikums saistīts ar termiņa pagarināšanu.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! (Smejas.)

V.Ķirsis. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 30. - deputāta Zariņa priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Šis priekšlikums ir no tās pašas sērijas, par ko mēs jau daudzkārt esam diskutējuši, - ka nodokļu videi ir jābūt paredzamai. Ar šo savu grozījumu es ierosinu: nenosakiet atkal kaut kādus termiņus, kuros, visticamāk, nespēsiet iekļauties!

Jo, raugiet, situācija ir šāda. Šīs atbalsta shēmas ir ļoti dažādas, un daudzas no tām, kā ir nācies pārliecināties, tiesa uzskata par tādām, kas nav terminējamas. Un tas nozīmē to, ka šis atbalsta periods beigsies, un, ja jūs pa šo laiku nebūsiet atraduši jaunu risinājumu vai nebūsiet saņēmušies atrisināt šo pārmērīgās... šo jautājumu par pārmērīgi dāsno atbalstu atsevišķiem ražotājiem, tad jūs atkal būsiet tanī pašā situācijā, kurā esat tagad, un atkal domāsiet, ko nu darīt. Bet jums jau varēs tad pamatoti pārmest: „Jūs bijāt noteikuši kaut kādu nosacījumu, kaut kādu režīmu, kurš ir beidzies. Un kādā sakarā jūs tagad centīsieties kaut ko mainīt?”

Un tāpēc mans ieteikums ir, ka šinī likumprojektā pašlaik nekādus termiņus nevajag noteikt.

Jūs nosakāt, kad tas viss sāks darboties. Nākošais solis: kad jūs mierīgi tiksiet skaidrībā par to, kas patiesībā notiek un cik dziļa ir tā bedre, un kā to aizbērt ciet, tad jūs tālāk varēsiet spriest par termiņiem un noteikt adekvātu termiņu šim likumam... šiem nodokļiem, proti, noteikt, cik ilgā laikā tiem jādarbojas, lai atkal neradītu kārtējo neparedzamo, neprognozējamo uzņēmējdarbības risku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 31. - deputāta Cilinska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 32. - deputātu Vējoņa un Auguļa priekšlikums. Komisijā arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Redzot un sekojot līdzi tam, kā vispār tapa subsidētās enerģijas nodoklis, tas man zināmā mērā... situācija ar šo nodokli atgādina bērnībā lasīto grāmatu (No zāles: „Kādu?”), un tā ir Džanni Rodari grāmata „Sīpoliņa piedzīvojumi”, un es atļaušos citēt dažus teikumus no šīs grāmatas.

„Bruņinieks Tomāts pirmais ņēma vārdu un, visapkārt dziļam klusumam valdot, sacīja: „Pēdējā laikā pils ienākumi ir stipri samazinājušies. Dižciltīgās grāfienes ir iesniegušas tiesai uz ģerboņpapīra rakstītu pieprasījumu atzīt dažas svarīgas viņu tiesības. Advokāt, nolasiet iesniegto dokumentu!”

Zirnis piecēlās, noklepojās, ievilka dziļi elpu un sāka lasīt: „Šeit apakšā parakstījušās, Grāfiene Pirmā un Grāfiene Otrā Ķirses atgādina, ka viņas, būdamas gaisa īpašnieces, ir atzīstamas arī par nokrišņu īpašniecēm. Pamatojoties uz to, viņas pieprasa no visiem pilsoņiem nodokļa samaksu šādos apmēros: 100 liru par vienkāršu lietusgāzi, 200 liru - par negaisu ar pērkonu un zibeni, 300 liru - par sniegputeni un 400 liru - par krusu. Zāli pāršalca aizturēta īgnuma vilnis. „Klusu!” iebļāvās Tomāts. „Citādi es izdzīšu ārā! Es vēl neesmu beidzis! Tiesa nospriež, ka jāmaksā būs par krusu, rasu, sarmu, miglu un citiem nokrišņu paveidiem. Spriedums stājas spēkā no šā brīža!” Visi nobijušies paskatījās ārā pa logu, cerēdami ieraudzīt skaidras debesis. Diemžēl viņi redzēja, ka tuvojas negaiss. „Tētīt, mīļais!” domāja meistars Vīnodziņš. „Tas nozīmē, ka jāmaksā 400 liru. Nolādētie mākoņi!”” (Aplausi.)

Jāsaka tā, ka īstenībā situācija ar šo nodokli ir līdzīga, jo mēs radām nodokli uz līdzenas vietas, neizdiskutējot to ne ar nozari, ne ar speciālistiem. Mums ir zināms tikai cipars, cik vajag iekasēt budžetā. Un tālāk mēs izdomājam veidu, kā šo naudu īstenībā „sakasīt”. Te daudz kas tika runāts arī par to, ka nav skaidrs, kā darbosies fonds, un likumā pat nav runas par šo jautājumu. Tāpēc mans 32. un 36.priekšlikums... tie zināmā mērā ir tādi izmisuma priekšlikumi, nolemtības priekšlikumi, jo ir saprotams, ka šo likumu par katru cenu apstiprinās, bet, manuprāt, šim likumam ir jādarbojas tikai vienu gadu - līdz nākamā gada beigām; un tomēr sadarbībā ar nozari ir jātiek skaidrībā, kādām ir jābūt tām likmēm, jo es domāju, ka katrs šajā valstī ir ieinteresēts, lai nodokļi būtu prognozējami un tiktu arī izdiskutēti ar nozari.

Tā ka aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šeit ministrs Pavļuts ļoti labi savā pirmajā uzrunā sākumā pateica par to, ka ir skaidrs, ka mēs aizstāvam kādu daļu uzņēmēju šinī gadījumā un ka mēs nemaz nedomājam par visiem pārējiem, kas spiesti maksāt. Un šīs summas, kas tika nosauktas... Es visu laiku domāju, ka tie ir 180 miljoni, bet nu, izrādās, jau ir vairāk par 200 miljoniem. Bet, kolēģi, es piedāvāju mums ņemt visiem piemēru no vienas deputātes un tiešām padomāt arī par pārējiem iedzīvotājiem, ne tikai par tiem, kuri ražo šo enerģiju. Piemēram, Grigules kundze neizsaka nevienu iebildumu pret šo likumprojektu un nav iesniegusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to tas tiešām ir par ļoti plašu cilvēku loku. Kolēģi no opozīcijas, lūdzu, ņemiet piemēru un atbalstiet, lūdzu, tādu viedokli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Ir vēla vakara stunda, bet tik un tā es aicinu nenodarboties ar liekulību. Ja jūs aicināt padomāt ne tikai par ražotājiem, bet arī par lietotājiem, tad jūs būtu atbalstījuši manu priekšlikumu par šāda fonda ierakstīšanu šajā likumā. Bet tieši loģiska bija šī atruna par to, ka šī nauda, kas tiks iekasēta no ražotājiem, tiks izmantota lietotāju vajadzībām... elektroenerģijas lietotāju vajadzībām... ka tas būtu jāieraksta šinī likumā. Tai atrunai vajadzēja atrasties šeit! Pretējā gadījumā viss, ko jūs stāstāt, ir liekulīgs. Un notiks tādas pašas shēmas, kādas ir notikušas ar „Latvenergo”, - iedzīvotāji kārtīgi maksās „Latvenergo” par elektrību, bet šī naudiņa aizies kaut kur - nezin kur. Tā ka... diemžēl, kungi...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Komisijā vairākkārt Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka naudu, ko ieņems no šī nodokļa, plānots novirzīt diviem mērķiem - šīs obligātās iepirkuma komponentes mazināšanai un arī palīdzībai pašvaldībām, lai tās palīdzētu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem samaksāt par elektrību. Citiem mērķiem to nav plānots novirzīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Raimonda Vējoņa un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 33. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 34. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 34. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 35. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 36. - deputātu Vējoņa un Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

Nē, izrādās, nav debašu. Nav. Varam turpināt. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 37. - deputāta Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es gribu izmantot savu iespēju tomēr sniegt dažas replikas attiecībā uz iepriekš izskanējušajām pārdomām, komentāriem vai jautājumiem un runāšu to izteikšanas secībā.

Par Zaķa kunga teikto attiecībā uz biomasu es gribu teikt sekojošo. (No SC frakcijas: „Par priekšlikumu!”) Es vēlreiz atkārtošu to, ka attiecībā uz atjaunojamo enerģiju ir labvēlīgāki nosacījumi šajā likumā - Subsidētās elektroenerģijas likumā. Tie ir ļoti skaidri. Nodokļa likme, kas piedāvāta... šīs nodokļu likmes ir tikušas diskutētas arī ar enerģijas industriju, un, jāsaka, ar pašu industriju, vismaz vairumu tās pārstāvju, šos priekšlikumus mēs bijām saskaņojuši jau sen. Šīs politiskās diskusijas, kur, protams, parādījās dažādas atsevišķas intereses, - tas viss, protams, nāca pēc tam. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka mēs esam raduši samērā sabalansētu risinājumu.

Attiecībā gan uz Zaķa kunga daļēji... gan uz pieminēto biomasas projektu (jauda virs 4 megavatiem), gan arī uz Olšteina kunga pieminēto Fortum jāteic, ka šis jautājums jau sen tika atrisināts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un prieks, ka Valaiņa kungs to arī atzīmēja. Šis jautājums tika atrisināts! Tā ir efektīva, liela biomasas stacija, kas ir ļoti laba lieta, un Fortum kopumā, protams, ir vērtējams kā atbildīgs investors, kurš patiesībā arī mūsu sarunās ir paudis izpratni par to, ka izmaiņas esošajā OIK subsīdiju izmaksas sistēmā ir nepieciešamas. No tā, kas izskanēja no Olšteina kunga vārdiem, varētu saprast, ka tagad Fortum varētu doties uz Satversmes tiesu. Es domāju, jāpajautā pašam uzņēmumam, kā tad viņi īstenībā grasās rīkoties šajā situācijā.

Par šo Satversmes risku piesaukšanu. Mums ir tiesiska valsts, kurā tiem, kas nav apmierināti ar likumdošanu, ir tiesības doties uz Satversmes tiesu un meklēt taisnību. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka subsīdiju saņēmēji izmantos visas - pilnīgi visas! - iespējas, lai aizsargātu savu naudas plūsmu, savas intereses un visas tās privilēģijas, kas vēsturiski iepriekšējos gados ir tikušas nodrošinātas Latvijas likumdošanā iepriekšējo valdību, iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā. Es paļaujos uz to, ka Satversmes tiesa spriedīs tā, kā tas ir, viņasprāt, konstitucionāli. Tāpēc taču Satversmes tiesa mums ir! Bet vēlos vērst uzmanību uz to: ja tik daudz un tik bieži mēs uztraucamies par tiesisko paļāvību, kāda būs komersantiem, un par viņu peļņu šajā subsidētajā biznesā, tad es gribu atgādināt, ka ir arī otra tiesiskā paļāvība, par kuru mēs reti runājam (var būt, ka tā nav juridiski tik korekti noformulējama), - tā ir patērētāju tiesiskā paļāvība, ka viņu izmaksas nākotnē nekontrolēti nepieaugs dēļ tā, ka ir doti solījumi komersantiem trekni smērēt uz viņu maizītes sviesta kārtu no subsīdijām. Šī tiesiskā paļāvība, manuprāt, šajā namā arī ir jāņem vērā.

Par Zariņa kunga minēto... Tīri tehniski, Zariņa kungs, par... Nevienā nodokļu likumā, cik man zināms, Finanšu ministrija neliek (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)... neļauj likt iekšā atrunas par to, kur tā nauda ir izmantojama. Nevienā, cik man zināms, tas tā netiek darīts. Specbudžeti mums ir iznīdēti, izņemot dažus ļoti retus, specifiskus gadījumus, līdz ar to šī atruna ir definēta budžeta likumā. Budžeta likums tāpēc mums ir, lai fiksētu valdības nolūkus un likumdevēja nolūkus attiecībā uz to, kā izlietojami līdzekļi. Tātad budžeta likumā šīs atrunas ir fiksētas.

Par to, ko Sakovska kungs minēja. Kolēģi, nu man tagad droši vien būtu jāizmanto gandrīz vesela stunda, lai nolasītu lekciju par to, kā darbojas elektroenerģijas tirgus vispār šobrīd un kādas tad ir paredzētās izmaiņas nākotnē, jo pateikt, ka pēc tirgus liberalizācijas tur kāds varēs neierobežoti celt tarifus, ir dubulta muļķība pirmām kārtām tāpēc, ka tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un cenas nevar celt neierobežoti, tāpēc ka cena ir tā daļa, kas ir fleksibla pēc tirgus atvēršanas... ir elektroenerģijas tirgus cena. Un tā nav kaut kas tāds, ko viens atsevišķs komersants var ietekmēt. Tā ka es šobrīd nekavēšu jūsu uzmanību, bet būtu priecīgs Sakovska kungam varbūt kādā privātā sesijā nolasīt veselu lekciju par šo jautājumu, kā tad tas viss īstenībā darbojas. Jo pretējā gadījumā, kolēģi... pretējā gadījumā sabiedrība vienkārši tiek maldināta ar šādiem nepatiesiem apgalvojumiem.

Runājot par monopolstāvokli, atgādināšu Sakovska kungam, ka monopolstāvoklis Latvijā elektroenerģijas ražošanā jau sen vairs nepastāv. „Latvenergo” ir tikai viens no daudziem, daudziem, daudziem ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju. Attiecībā uz elektroenerģijas novadīšanu patērētājiem monopols pastāv vairs tikai attiecībā uz mājsaimniecībām, kas ir absolūti mazākā elektroenerģijas tirgus daļa pēc patēriņa, un tieši tāpēc mēs liksim priekšā jautājumu par tirgus atvēršanu atlikušajā daļā.

Attiecībā uz Vējoņa kunga minēto es droši vien savā pirmajā uzrunā nepietiekami skaidri izteicos par šā nodokļa īslaicīgo raksturu. Tātad piedāvājums tiešām ir ieviest terminētu nodokli jeb laikā ierobežotu nodokli tikai līdz 2017.gadam, ja šajā starplaikā tiks atrastas efektīvākas metodes, kā samazināt iedzīvotāju izmaksas. Mēs noteikti varam šo nodokli atcelt arī ātrāk, šāda iespēja pastāv, un tā ir nostiprināta likumā.

Tieši tāpat mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā piekritām, mūsuprāt, ļoti racionālam priekšlikumam. Vairs neatminos, kura deputāta priekšlikums tas bija, bet runa bija par to, ka katru gadu ir jāveic korekcija attiecībā uz faktiski piemērojamo nodokļa likmi katrai maksātāju grupai. Tas ir saprātīgs priekšlikums, un to valdība arī darīs, katru gadu sastādot nākamā gada budžetu un, protams, definējot likumā maksimālo likmi, kas nedrīkst pieaugt. Tur ir jābūt paredzamībai! Un tieši paredzamības faktors ir izšķirošais, kāpēc šādu likmi nevar noteikt uz vienu gadu. Ja reiz mums pārmet tiesiskās paļāvības iespējamus pārkāpumus, kam es kopumā nevaru piekrist, tad mums ir jārīkojas tā, lai likumdevēja griba būtu paredzama vairākus gadus uz priekšu. Es apsveicu, ka šis budžets tiešām ir vidēja termiņa budžets, tad nu attiecīgi plānosim resursus un radīsim paredzamu situāciju komersantiem arī vairākus gadus uz priekšu.

Paldies, un ceru uz jūsu atbalstu! (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Runājot par sabiedrības maldināšanu, kas tikko te tika pieminēta. Tad kāda ir situācija ar šiem nodokļiem, kuri nekur nav ierakstīti, tāpēc ka neviens nodoklis nav bijis iezīmēts. Tie, kuri ir bijuši iezīmēti, kā savukārt tas bija ar autoceļu nodokli, tad tas bija pateikts. Tāpat ir ar jūsu ostu nodokli, ko jūs esat nolēmuši uzlikt, te jūs esat konkrēti pateikuši, uz kurieni tas ies. Tātad tik tiešām specifiskos gadījumos tas tiek atrunāts, un šis ir tas specifiskais gadījums - ļoti specifisks un ļoti konkrēts gadījums. Un, ja mēs esam izdomājuši nodokli ar konkrētu likmi, ar konkrētu mērķi, tad būtu normāli, ka šinī likumā, lai šis mērķis saglabātos, tas būtu arī ierakstīts. Pretējā gadījumā, nenoliedzami, būs šie riski, ar kuriem nāksies saskarties. Un es bezmaz vai esmu pārliecināts, ka tieši tā tas arī notiks... ka šī naudiņa, kas tiek solīta, neaizies tur, kur tai būtu jānokļūst. (No SC frakcijas: „Tā arī būs!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Paldies. Man drīzāk ir jautājumi ministra kungam, nevis lekcija, piedodiet! Jūs sacījāt, ka pēc tam, kad būs liberalizēts tirgus, ieviešot šo konkrēto skatīto nodokli, visas cenas tirgū noteikti regulēs sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Bet nu konkrēts piemērs. Pie manis bija pieteikušies koģenerācijas staciju īpašnieki vai apkalpotāji, kuri pirmām kārtām atgādināja, ka koģenerācijas stacijas ražo ne vien elektrību, bet arī siltumenerģiju. Līdz ar to gadījumos, ja konkrētajās pilsētās vai vietnēs, piemēram, ir kādi starpnieki starp koģenerācijas staciju un patērētāju, tad šajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu regulators nedarbojas, un līdz ar to, ieviešot šo konkrēto nodokli, mēs novedīsim situāciju neizbēgami līdz cenu paaugstinājumam, kas nebūs regulējams. Un tas īpaši skars tieši tās pilsētas... tādas kā Rēzekne vai Daugavpils, vai Ludza.

Es vienkārši gribētu palūgt jūs novērst šīs šaubas un šīs baumas, ja jūs uzskatāt, ka tās ir nepareizas, bet vismaz loģiku šajā, nu, tādā pareģojumā es saredzu un gribētu, lai jūs novērstu to, kas ir nepareizs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Paldies Pavļuta kungam par tādu profesionālu atzinumu par maniem vārdiem! Es arī ko gribētu pateikt pretim.

Pirmām kārtām. Vai jums, Pavļuta kungs, zināms, kas notika Igaunijā ar elektrotarifiem pēc tirgus liberalizācijas? Cenu kāpums... Jums ir zināms, kas notika Igaunijā? Ir vai nav? Nav! Tas ir pirmais... Tas ir jau piemērs, kas mums ir. (No zāles: „Ir! Ir!”)

Kas ir tirgus liberalizācija? Jūs teiksiet: tā ir tikai un vienīgi izvēle. Teiksim, iedzīvotājs vai saimniecība varētu izvēlēties, kam pieslēgties... pie kāda elektrotarifa. Principā - kas konkurēs ar „Latvenergo” reāli? Konkurēs kaut kādas mazas stacijas, koģenerācijas stacijas, ar „Latvenergo”?! Tas ir smieklīgi - runāt par to konkurenci. Nebūs nekādas reālas konkurences.

Tāpēc es uzskatu, ka maldināt sabiedrību... Bet principā laiks rādīs...

Mums nav pārāk daudz laika. Pēc 1.aprīļa sabiedrība redzēs, kas notiks pēc tirgus liberalizācijas, vai būs cenu kāpums vai nebūs cenu kāpuma. Es tikai... vienīgi brīdinu, ka pēc tam... Varbūt tiešām mēs varētu pēc 1.aprīļa, pēc kāda laika, saiet vēlreiz kopā ar jums un apspriest profesionāli, kas ir tirgus liberalizācija, kādas sekas no tās būs vai ir, un tā tālāk.

Protams, jūs esat lielāks eksperts nekā es, esat profesionālis. Bet ir lietas, kas ļoti... acīm redzamas, un tur nevajag būt augsta līmeņa ekspertam, lai saprastu, kādas sekas var būt no kaut kāda valdības lēmuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Deputāti šo priekšlikumu ir atbalstījuši. Es saprotu, ka balsojumu neviens nepieprasa.

V.Ķirsis. Komisijas vārdā gribu piebilst, ka šobrīd mēs runājam par priekšlikumiem, kas saistīti ar subsidētās elektroenerģijas nodokli. Savukārt par to, par ko deputāti runāja - par tirgus liberalizāciju, būs nākošais likumprojekts. Tad nu varbūt debatēsim par to jautājumu, kas tiek skatīts!

Tātad 40.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 41. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Godātie valdības locekļi! Šajā likumprojektā ir ģenētiska problēma, kura netika atrisināta vairākās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, neskatoties uz to, ka likumprojekta autors, proti, Ekonomikas ministrija, savos centienos panākt likumprojektam atbalstu ir novirzījies no Ministru kabineta apstiprinātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta tik tālu, ka ir mainījis pat likumprojekta anotācijā deklarēto mērķi.

Un problēmas būtība un līdzekļi tās atrisināšanai ir šādi... Troksnis zālē, man grūti runāt... (No zāles: „Ādamsona kungs!”)

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu kolēģis... (No zāles dep. J.Ādamsons, kurš sarunājas ar dep. J.Klaužu un dep. J.Dūklavu: „Trīs Jāņi!”) Jā, trīs Jāņi... Lūdzu, ieņemiet vietas un atļaujiet kolēģim piedalīties debatēs!

I.Pimenovs. Lai gan ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā un nodoklis tiks piemērots no 2014.gada 1.janvāra, nav paredzams, kāds būs tas elektroenerģijas patērētāju izdevumu kompensācijas mehānisms. Nav paredzams, ka 2014.gada 1.janvārī vai 1.aprīlī uzsāks darbību elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kura finansēšanai nodoklis ir paredzēts. Tas nonāk būtiskā pretrunā ar nodokļa izstrādes sākotnējo pamatojumu, no kura Ekonomikas ministrija tagad kratās nost. Proti, runa ir par elektroenerģijas izmaksu pieauguma samazināšanu elektroenerģijas galalietotājiem. Pēc būtības 2014.gada 1.janvārī sāks piemērot jaunu nodokli, bet nebūs leģitīma pamata nodokļa iekasēšanai, un - pats būtiskākais! - netiks risināta obligātā iepirkuma komponentes pieauguma problēma pēc būtības. Kā atzīst Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu pirms tā darbības uzsākšanas ir nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Saskaņošanas procedūra var ieilgt uz gadu vai pat uz diviem gadiem, ja saskaņojums vispār tiks sniegts. Turklāt Eiropas Komisija šā gada jūnijā tikšanās reizē ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem skaidri norādīja, ka subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana ietekmē esošo valsts atbalstu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem. Līdz ar to Latvijai būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju gan elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, gan arī subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana un esošā atbalsta sistēma enerģijas ražotājiem. Jo tā visa ir kompleksa sistēma! Sistēma, kurā nevar vērtēt kādu daļu izolētā veidā. Šobrīd šis Eiropas Komisijas skaidrojums tiek ignorēts un Ekonomikas ministrija piedāvā nodokļa ieviešanu pirms Eiropas Komisijas saskaņojuma.

Un tagad kāda karsta ziņa. Ne agrāk kā vakar - 5.novembrī - Eiropas Komisija publicēja ziņojumu presei, kurā secina, ka arī 2014.gadā tiks piekopta Eiropas Savienības vienotā politika atjaunojamo energoresursu attīstības jomā. Citēju ziņojuma pirmo sadaļu: „Finansiālajam atbalstam jāpadara atjaunojamie resursi konkurētspējīgi, pakāpeniski samazinot atbalstu līdz nullei, jo būs samazinājušās ražošanas izmaksas.” Un tālāk: „Tajā pašā laikā investoru likumīgās tiesības ir jārespektē un jāizvairās no neplānotām retroaktīvām izmaiņām.” Citāta beigas.

Mana priekšlikuma saturs. Es piedāvāju nevis grozīt teikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, proti, likums stājas spēkā nākamā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveides, bet lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai neļautu iedzīt valsti dziļās auzās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Nē. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt... aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatīsim ilgi gaidīto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pavisam 32 priekšlikumi. Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.

1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ekonomikas ministrs ļoti precīzi izskaidroja, kādas ir problēmas un riski ar tarifa pieaugumu patērētājiem, un piedāvāja risinājumu - Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu. Mēs visi redzējām, cik kaismīgas bija debates un cik daudz trūkumu ir šim likumprojektam. Arī paši koalīcijas kolēģi nu faktiski nodarbojas ar paššaustīšanu. No vienas puses, viņi saka: „Jā, ir brāķis!”, bet, no otras puses: „Mēs esam iedzinuši sevi stūrī, un jāpieņem vien ir, jo laika nav, budžets ir jāpieņem, nodokļu prognozes ir jāplāno. Bet iespējami ātri atgriezīsimies pie šī jautājuma.”

Zaļo un Zemnieku savienība nāk ar savu, alternatīvu, priekšlikumu, kurš vismaz būtu jāizvērtē, un mēs varam arī... Jādiskutē tad, kad atgriezīsimies pie jautājuma par kompensējošiem mehānismiem (grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā).

Un priekšlikums ir, ka alternatīva visam Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam sastāv no vairākiem pasākumiem:

pirmkārt, no regulētu cenu saglabāšanas mazturīgām un trūcīgām ģimenēm;

otrkārt, no sistēmas pakalpojumu tarifu piemērošanas elektroenerģijas ražotājiem;

treškārt, no apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinoša instrumenta izveides;

ceturtkārt, no kapitāla atdeves etalonlikmes noteikšanas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem.

Pirmais priekšlikums un tam līdzīgie paredz jauna termina „aizsargātais lietotājs” ieviešanu likumprojektā, paredzot, ka aizsargātais lietotājs ir galalietotājs, kurš atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam. Ar šiem priekšlikumiem tiek paredzēta regulētu cenu saglabāšana trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un personām.

Eiropas Parlamenta šī gada 9.septembrī pieņemtā rezolūcija par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai atzīst, ka tirgus atvēršana, par ko mēs runājam (mums nākamajā gadā ir plānota šāda tirgus atvēršana), un konkurence ne vienmēr rada ieguvumus ievainojamiem patērētājiem (nepietiekamas viņu konkurētspējas dēļ) un ka, atceļot vispārējo cenu regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā konkrētās sabiedrības grupas intereses (konkrētā sabiedrības grupa ir šie aizsargājamie jeb trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes). Rezolūcijas 81.punkts paredz, ka Eiropas Komisijai jāizstrādā vadlīnijas mehānismiem ievainojamu patērētāju interešu aizsardzībai. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstīm nav tieša pienākuma pilnībā atteikties no regulētām elektroenerģijas cenām neaizsargātām sabiedrības grupām.

Vēlos norādīt, ka Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns kā ceturto soli elektroenerģijas tirgū paredz pilnu tirgus atvēršanu līdz 2015.gadam, jo mērķis ir pabeigt tirgus integrāciju Baltijas reģionā. Taču Latvijā un Baltijas reģionā kopumā nav ieviestas... izpildītas vairākas saistības, kuras izriet no iepriekšējiem soļiem. Šo saistību skaitā ir, piemēram, subsīdiju nezaudēšana, tirgojot elektroenerģiju tirgū (Latvijā subsidēto elektroenerģiju nav iespējams pārdot tirgū, bet gan tikai izmantojot starpnieku - „Latvenergo”), un kopēju rezervju un balansēšanas tirgus izveide, kā arī finanšu instrumentu izveide. Ņemot vērā, ka progress elektroenerģijas tirgus piedāvājumu veicināšanā nav bijis pietiekami būtisks, patērētājiem tirgus atvēršana rada riskus ar negatīviem cenu efektiem, īpaši trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.

Tādēļ ir šāds priekšlikums - saglabāt regulēto tarifu šīm aizsargātajām grupām, maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc būtības Latvija elektroenerģijas tirgu pakāpeniski atver jau no 2007.gada, un jau kopš šī laika ir iespēja izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju. Protams, 75 procenti, kas ir lielākā daļa no patēriņa, atrodas brīvajā tirgū jau šodien. Kāpēc mājsaimniecībām šis jautājums ir tik svarīgs? Tāpēc, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši mājsaimniecību, kuras ar šī likuma apstiprināšanu mēs faktiski pieslēgsim šim piedāvājumam, ka tās varēs izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Nu varbūt... protams, daudziem ir grūti iztēloties, bet elektroenerģijas tirgus atvēršanā varam vilkt paralēles ar mobilo telefonu sakaru jomu: tieši tāpat kā, izvēloties mobilo telefonu operatoru, sākotnēji bija neskaidrība par to, kas tad nu būs, kā tas viss notiks, bet rezultātā savs numurs tika saglabāts, cena samazinājās... tā cena, ko mēs maksājam par elektrību, nevis tā cena, ko mēs maksājam par visiem, atvainojos, zaļajiem brīnumiem, ko esam pirms tam apstiprinājuši. Un, kā jau tas ir izskanējis presē, iedzīvotāju ikdienu šie grozījumi, kas ir sagatavoti gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī... precizēju, Juridiskajā birojā, tie iedzīvotāju dzīvi tiešām nesarežģīs. Nekāda tur elektrības padeve netiks pārtraukta, nekādi jauni vadi nebūs jāvelk, kabeļi arī nebūs jāvelk, nebūs arī nekādu citu jautājumu, ko es esmu dzirdējis par šo laiku, teiksim, kas tik nu notiks... Nekas tamlīdzīgs nav plānots un arī nebūs! Gadījumā, ja nebūs iespējams izvēlēties vai iedzīvotāji negribēs izvēlēties citu piegādātāju, tad to nodrošinās esošais pakalpojuma sniedzējs.

Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas vēl turpinās kāpt. Tāpēc faktiski visas valstis meklē veidu, kā ierobežot cenu kāpumu nākotnē, un, kā rāda citu valstu pieredze, tad tieši tirgus atvēršana ir tas veids, kas ļauj... bremzē cenu pieaugumu. Kāpēc? Tas ir tieši tāpat kā mobilo telefonu sakaru tirgū: pieaugot konkurencei, bremzējas cenu kāpums. Tas ir neizbēgami! Tieši tāpat arī uzņēmējiem ir būtiski jācīnās par katru klientu, un viņi pievērš uzmanību gan pakalpojumu kvalitātei, gan arī efektivitātei. Konkurences rezultātā parasti - un tā tas būs arī Latvijā - palielinās piedāvājums... teiksim tā, piedāvājumu spektri katrai no grupām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būs dienas tarifs, būs nakts tarifs, būs brīvdienu tarifs, apjoma tarifs, reģionālais tarifs, izlīdzinātais tarifs un tā tālāk, un tā tālāk. Šie visi piedāvājumi Latvijas iedzīvotājiem faktiski būs jauni, bet tie ir vērsti uz to, lai katrs varētu sev izvēlēties labāko piedāvājumu.

Attiecībā uz to, ko mēs skatījāmies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Mēs īpaši skatījāmies uz to, lai vienlīdz būtu sabalansēti ieguvumi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Un skatījāmies arī to, lai būtu ņemtas vērā visas kļūdas, ko mums tuvo kaimiņvalstu tirgi ir pieļāvuši: lai nav divi rēķini, lai nav jāiet uz pastu kaut kur pieteikties, lai arī pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas neko mainīt, nav nekādas milzīgas sarežģītības, jo iedzīvotāji faktiski ir... No iedzīvotāju viedokļa raugoties, visam ir jābūt maksimāli vienkāršam, un, cik vien iespējams, mēs esam mēģinājuši šo likumu uzrakstīt maksimāli vienkārši... Nu tas ir iespējami vienkāršākais veids!

Attiecībā uz maznodrošinātajiem. Jā, viņiem ir paredzēts atbalsts, un tāds atbalsts arī būs. Faktiski tas arī būs valsts... mūsu paredzētajā apmērā, un es domāju, ka nav nekāda pamata, lai tas tiktu pārtraukts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā. Tātad komisijā tika runāts par šo priekšlikumu un tika secināts, ka šī ir tāda ļoti konceptuāla izšķiršanās, par kuru noteikti var diskutēt, taču ne jau budžeta paketes ietvaros, bet attiecīgi kādā citā brīdī, teiksim, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tāpat atgādināšu, ka... jā, 75 procentu apmērā elektrības tirgus jau ir atvērts, tātad ir jau šis brīvais tirgus. Šeit ir runa par atlikušajiem 25 procentiem no elektrības apjoma. Tātad, atverot tirgu, jebkādi regulēti tarifi izzudīs, pazudīs arī šis starta tarifs, un tieši tāpēc ir piedāvājums mērķdotācijas veidā pašvaldībām, lai 2,7 miljonu apmērā tās varētu kompensēt sadārdzinājumu nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai.

Tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Viss kārtībā!”)

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Dāvana dzimšanas dienā! Atbalstām”)

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums un priekšlikums grozīt 20.pantu paredz sistēmas pakalpojumu tarifa piemērošanu elektroenerģijas ražotājiem.

Mēs visi rūpējamies par konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu. To paredz arī enerģētikas stratēģija 2030.gadam, kas Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta šī gada maijā. Un tas ir fakts, ka būtiska komponente elektroenerģijas galacenā ir sistēmas pakalpojumi, kas, pēc spēkā esošās Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijas, netiek piemēroti elektroenerģijas ražotājiem. Tādējādi visas sistēmas uzturēšanas izmaksas sedz Latvijas patērētāji - atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās jau ir ieviesta pilnīga vai daļēja sistēmas izmaksu tarifikācija arī elektroenerģijas ražotājiem.

Praksē, dalot sistēmas izmaksas starp elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem, var panākt ievērojami zemākas sistēmas izmaksas. To apstiprina arī dažādi pētījumi. Piemēram, Euro Electric 2013.gada maija pētījumā, kurā piedalījās 19 valstis no Eiropas, secināts, ka sadales tīklu operatoru izmaksas palielinās saistībā ar elektroenerģijas ražošanas modernizācijas procesiem. Un šībrīža tarifu struktūra ir spējīga segt tikai 50 līdz 70 procentus no patiesajām sadales tīklu operatoru izmaksām.

Sistēmas tarifu piemērošana arī elektroenerģijas ražotājiem par sadales un pārvades pakalpojumu izmantošanu precīzāk atspoguļo patiesās sadales tīklu operatoru, tīklu uzturēšanas un attīstības, kā arī pārvades un sadales izmaksas. Šāds maksājums elektroenerģijas ražotājiem ir ieviests vairākās Eiropas Savienības valstīs - Beļģijā, Portugālē, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, kā arī Norvēģijā.

Piedāvātie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz regulatoram noteikt sistēmas tarifu metodoloģiju elektroenerģijas ražotājiem ar nosacījumu, ka tiem ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, tiek noteikts samazināts tarifs ar koeficientu 0,5. Tāpat, lai veicinātu jaunu jaudu izveidi par tirgus cenām, bez valsts atbalsta, likumprojekts paredz izņēmumu no tarifa uz 10 gadiem. Pieņemot, ka sistēmas tarifs, kāds elektroenerģijas ražotājiem tiek noteikts, ir 7663 lati gadā par katru uzstādīto megavatu (tā ir indikatīva vērtība, sadalot kopējās pārvades operatoru izmaksas uz visu pieslēguma jaudu), Latvijas patērētājiem elektroenerģijas izmaksas samazinātos par 15,3 miljoniem latu gadā, salīdzinot ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN). Tikai „Latvenergo” gadījumā izmaksas būtiski neatšķirtos, būtu apmēram līdzvērtīgas subsidētās elektroenerģijas maksājumam. Visiem pārējiem elektroenerģijas ražotājiem šis maksājums būtu mazāks.

Piemērojot sistēmas pakalpojumu tarifus elektroenerģijas ražotājiem - atšķirībā no SEN -, pastāv arī mazāks risks, ka tiek pārkāpta ražotāju tiesiskā paļāvība, par ko mēs ļoti daudz šovakar runājām, un tādējādi netiktu apdraudēta šādas normas piemērošana jau no nākamā gada un būtu iespējams arī izvairīties no tiesvedības procesiem.

Papildus, ņemot vērā, ka netiek veidots speciāls no budžeta maksājumiem veidots fonds, ievērojami tiek atvieglināta sistēmas administrēšana, kā arī selektīva atbalsta piemērošana īpašām patērētāju grupām (piemēram, apstrādes rūpniecībai). Regulēto tarifu izmaiņu risks ir atrunāts arī „Latvenergo” aizņēmuma instrumentos, par ko mēs arī runājām.

Līdz ar to šajā priekšlikumā netiktu radīti riski attiecībā uz aizņēmuma atmaksas nosacījumu izmaiņām, kas atkal jau negatīvi varētu ietekmēt valsts budžetu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jā.

Tātad, kā jau iepriekš teicu, šī ir pilnīgi jauna, konceptuāla izšķiršanās, un komisija tātad... komisijā tika nospriests, ka budžeta paketes ietvaros jau nu nepavisam nevajadzētu būt šādai diskusijai (bet teorētiski, protams, tāda ir iespējama). Tādēļ komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 6. - deputātes Danas Reizniece-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 7. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinoša instrumenta izveidi. Mēs zinām, ka viena no apstrādes rūpniecības būtiskākajām iezīmēm ir salīdzinoši augsta energointensitāte, īpaši attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, jo liela daļa ražošanas procesu Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir arī elektrificēti.

Apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā patērēja 27 procentus no elektroenerģijas galapatēriņa, bet veidoja tikai 13 procentus no IKP. Šī gada dati varētu būt līdzīgi. Apstrādes rūpniecība Latvijā šobrīd maksā vienu no augstākajām cenām par elektroenerģiju visā Eiropas Savienībā. Pateicoties šiem priekšlikumiem, kas ir paredzēti un noteikti sistēmas pakalpojuma tarifi elektroenerģijas ražotājiem, neietekmējot citu elektroenerģijas patērētāju izmaksas, ir iespējams selektīvi īstenot divu veidu atbalsta pasākumus apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Mēs piedāvājam, ka viens no variantiem ir, par pamatu ņemot Vācijā izmantotu atbalsta sistēmu, piemērot izņēmumu no OIK maksājumiem pārvada sistēmai pieslēgtiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd strādājošs ir tikai viens šāds uzņēmums, tad šī izņēmuma izmaksas nākamajā gadā nepārsniegtu 3,2 miljonus latu. Vienlaicīgi tiktu radīti priekšnosacījumi „Liepājas metalurga” mēroga ražošanas uzņēmumu investīciju piesaistei.

Par pamatu ņemot Nīderlandes un daļēji arī Skandināvijas valstīs izmantoto metodiku, būtu vēl otrs variants. Šī metodika paredz elektroenerģijas lietotājiem piemērot uz izmaksām balstītu sadales sistēmu pakalpojumu tarifu. Sistēmas pakalpojumu izmaksas precīzākais atspoguļojums tarifā ir tieši pieslēguma jaudas un atļauto slodžu tarifs, kas nav atkarīgs no patērētās elektroenerģijas. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tas praksē nozīmētu priekšrocības augstākai ražošanas jaudu noslodzei, samazinot elektroenerģijas izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Atbrīvojot apstrādes uzņēmumus no mainīgās, uz patēriņu balstītās sistēmas pakalpojumu tarifu daļas, tiktu veicināta industrializācijas politikas mērķu sasniegšana tuvākajā nākotnē, radot jaunas darba vietas un ievērojami pievilcīgāku un paredzamāku investīciju klimatu, it īpaši energointensīvajās nozarēs. Tas būtu nepieciešams arī tāpēc, lai sasniegtu Latvijas industriālās politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķi - 20 procentus no IKP mums veido apstrādes rūpniecība.

Pieņemot likuma grozījumus, kas ieviestu apstrādes rūpniecības konkurētspēju veicinošus instrumentus, Ministru kabinetam būtu, protams, arī nepieciešams sarunās ar Eiropas Komisiju atbalstīt tādas valstis kā Vācija, Austrija, Skandināvijas valstis, kas jau tagad piemēro šādus instrumentus, bet pret kurām ir uzsāktas pārbaudes procedūras, jo viennozīmīgi tas ir valsts atbalsts. Un te nu mums būtu atkal jāparāda savs mugurkauls, cik lielā mērā mēs vēlamies aizstāvēt savus uzņēmumus.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma, ja tiks atbalstīts piecu deputātu priekšlikums. Tātad deputāti Smiltēns, Zaķis, Čigāne, Zatlers un Ozoliņš lūdz turpināt Saeimas 2013.gada 6.novembra ārkārtas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, izsludinot pārtraukumu uz 30 minūtēm ik pēc 90 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 6.novembra sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, izsludinot pārtraukumu uz 30 minūtēm ik pēc 90 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, un tas nozīmē, ka mums ir jāizsludina pārtraukums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... ir, Nikolajs Kabanovs... nav? Ir? Kur ir Kabanova kungs? Kabanovs... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 17.30! Turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi, kurā izskatām 2014.gada budžeta likumprojektu paketi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā un tikām līdz 8.priekšlikumam.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

8.priekšlikums ir jāmin, jo par 7. jau nobalsojām.

V.Ķirsis (RP).

Jā. Tātad 8. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 12. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 12. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikumu. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, pēdējais priekšlikumu bloks ir par kapitālatdeves etalonlikmes noteikšanu subsidētajiem elektroenerģijas ražotājiem, un, kā es jau minēju, ņemot vērā bažas par atsevišķu atbalsta veidu izstrādes laikā pieļautajām politiskajām kļūdām, kā rezultātā vairāki komersanti, iespējams, saņem paaugstinātu atdevi, ražojot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu regulatoram nākotnē būtu tiesības ierosināt samazināt šos atbalsta līmeņus, rūpīgi izvērtējot noteikto elektroenerģijas cenu.

Vienlaikus ar piedāvātajiem priekšlikumiem būtu jāpārtrauc Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma virzība, kā arī grozījumu likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” virzība.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 15. - Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 16. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 19. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 21. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 22. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 23. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 24. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 25. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 26. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 27. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un pēdējais ir 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. (No zāles dep. V.Agešins: „Otro reizi!”)

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es gribētu izmantot iespēju paust savu viedokli par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un, protams, izmantot arī iespēju atbildēt uz dažiem iepriekš uzdotiem jautājumiem, un komentēt arī dažus no priekšlikumiem, kas ir izskanējuši.

Vispirms par tiem, kas izskanēja tad, kad vēl iepriekšējais jautājums tika apspriests.

Pimenova kungam vēlos teikt sekojošo. Tiešām ar izpratni un cieņu izturos pret viņa paustajām bažām attiecībā uz siltuma patērētājiem, attiecībā uz tarifiem. Tieši tādēļ, lai neradītu pārmērīgu ietekmi uz siltuma tarifiem, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, tika paredzēta pazeminātā likme - 5 procenti. Tas bija risinājums, par kuru mēs vienojāmies ar industriju, ka tas būtu optimālākais veids, lai samazinātu šo iespējamo ietekmi. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz koģenerētājiem tiešām šobrīd pastāv šī kārtība, uz kuru Cilinska kungs norādīja, proti, kārtība, ka ieņēmumus no elektrības tie var novirzīt (precīzāk sakot, faktiski novirza) atbilstoši metodikai, lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, tas nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji konkrētajā pašvaldībā šķērssubsidē siltumu. Lai tomēr šīs siltuma cenas neceltos būtiski, tika paredzēta šī samazinātā ietekme caur 5 procentu likmi. Tajā pašā laikā nav iespējama tāda situācija, kā tas izskanēja Pimenova kunga jautājumā, ka starp siltuma ražotāju un iedzīvotāju neviena nav, kurš tā kā regulē šo cenu. Jebkurā gadījumā ir vai nu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kura šo jautājumu skata, vai ir pati pašvaldība vai pašvaldības aģentūra, kas funkcionē kā regulators. Tā ka vienmēr starp centralizētās siltuma apgādes klientiem - iedzīvotājiem - un siltuma ražotāju ir regulētājs.

Tagad par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Kolēģi, šis jautājums ir bijis dienaskārtībā jau daudzu gadu garumā visā Eiropas Savienībā, un visas Eiropas Savienības valstis to risina. Ja mēs raugāmies uz kaimiņvalstīm, tad Igaunijā no šā gada 1.janvāra viss elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts. Visas lietotāju grupas elektrību pērk tirgū. Viņi ir izgājuši šo procesu ātrāk nekā mēs, tajā skaitā attiecībā uz mājsaimniecībām. Līdz ar to mēs, protams, varam no viņiem mācīties.

Jā, Sakovska kungs, es zinu, kas notika Igaunijā, atverot šo tirgu! Šis izmaksu pieaugums Igaunijā, kas mājsaimniecībām bija aptuveni 20 procentu, bija saistīts ar vienu vienkāršu apstākli - Igaunijā vairāku gadu garumā netika pārskatītas regulētās cenas; respektīvi, regulētās cenas vairs neatspoguļoja reālās izmaksas, kuras elektroenerģijas ražotājiem ir likumīgas tiesības prasīt novadīt uz patērētājiem apmaksai.

Latvijas gadījumā gluži tā tas viss nevarētu būt. Tas, ar ko Latvijas gadījumā ir jārēķinās, protams, ir OIK izmaksas, kas šobrīd pilnā mērā nav atspoguļotas mājsaimniecību izdevumos. Tieši tāpēc mēs lūdzām ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tieši tāpēc! Un tieši tāpēc mēs piedāvājam ieviest sociālā atbalsta mehānismu, lai ar pašvaldību starpniecību pašvaldībām ērtā veidā novadītu pabalstu līdz mazturīgākajiem iedzīvotājiem elektrības izmaksu segšanai, lai viņi nesajustu atšķirību starp šodienas 8,18 santīmiem - starta tarifu - un to, kas būs jāmaksā pēc 1.aprīļa. Tā ka par vismazāk nodrošinātajiem mēs ar jūsu atbalstu parūpēsimies.

Attiecībā uz to, kā notiek tirgus atvēršana. Es nezinu, vai jūs būsiet to pamanījuši, bet tirgus atvēršana Latvijā pakāpeniski - soli pa solim - jau notiek no 2007.gada. Jau sešus gadus! Šobrīd brīvajā tirgū ir jau vairāk nekā 24 tūkstoši elektroenerģijas lietotāju, kas patērē 75 procentus no visas elektroenerģijas Latvijā; vienkāršāk izsakoties, tie ir pilnīgi visi uzņēmumi, visas juridiskās personas.

Attiecībā uz to, kāda ir mūsu apņemšanās. Jā, tika pieminēts Baltijas elektroenerģijas tirgus starpsavienojumu plāns jeb BEMIP. Tātad saistībā ar šo plānu mēs esam uzņēmušies saistības savu elektroenerģijas tirgu pilnībā atvērt līdz nākamā gada 1.janvārim. Nu, protams, var jau neatvērt 1.aprīlī, var atvilkt vēl tālāk un atstāt nākamajai Saeimai... Vai tas būtu godīgi un prātīgi darīts - es nezinu.

Es domāju, ka arī šī Saeima var uzņemties atbildību un ieviest to, kas ir jēgpilns, saplānots, ka mēs esam gatavi to ieviest, bet mums ir vajadzīga „zaļā gaisma” no jums, lai sāktu sabiedrības informēšanas kampaņu par to, kādas izmaiņas būs, ko tas katram nozīmē, kas ir jādara vai nav jādara, par ko ir vai nav jāuztraucas. Nav jāuztraucas par to, ko Ozoliņa kungs jau pieminēja. Paldies viņam par šo skaidrojumu!

Tātad neviens bez elektrības nepaliks. Ja cilvēks to vēlēsies, viņš varēs izvēlēties, no kā pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū. Tie var būt daudzi un dažādi piegādātāji. Reāla konkurence būs! Ja jūs paskatīsieties kaut vai LETA šodienas ziņu lenti, viens no šobrīd Latvijā labi pazīstamiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem uzskata, ka tam izdosies pārliecināt 20-30 procentus savu klientu elektroenerģiju pirkt no viņa tā paša rēķina ietvaros.

Šo situāciju var salīdzināt ar to, kāda tā Latvijā bija pirms salīdzinoši nedaudz gadiem, kad vispār bija tikai viens mobilo sakaru operators vai viens sakaru piegādātājs. Atvērās tirgus, un parādījās citi piedāvājumi, cita rakstura piedāvājumi, paketes, varianti, iespējas un izvēle. Tas ir tas, kas sagaida mūs, visus lietotājus, elektroenerģijas tirgū.

Jāsaprot, ka kopējā elektroenerģijas cena sastāv no vairākām daļām, kuras šobrīd regulētajā tarifā mēs neredzam. Tā ir gan elektrības cena, un šajā ziņā tiešām būs tirgus, obligātā iepirkuma komponente, tā ir iepriekš noteikta, pārvades un sadales pakalpojumi, kas ir regulētā daļa, un tirdzniecības pakalpojumi. Respektīvi, daļa no šī tarifa jebkurā gadījumā vēl arvien būs regulatora uzmanības lokā.

Nebūs vairs - pēc 1.aprīļa nebūs vairs! - diferencētā tarifa (ja elektroenerģijas patēriņš bija līdz 1200 kilovatstundām, tad bija jāmaksā starta tarifs, bet, ja patēriņš bija lielāks, tad pamata tarifs). Šis risinājums vēsturiski nav bijis īsti pamatots, tā ir reāla šķērssubsīdija „Latvenergo” koncerna ietvaros, un tā nevar pastāvēt brīvā tirgus apstākļos. Līdz ar to brīvā tirgus apstākļos mēs parūpēsimies par tiem, kas ir visneaizsargātākie, un pārējos gadījumos elektroenerģijas cena lietotājam atspoguļos faktiskās izmaksas.

Drusku par Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumiem. Es esmu pateicīgs, ka Reiznieces-Ozolas kundze diezgan detalizēti izklāstīja priekšlikumus, kuri faktiski ir tapuši Ekonomikas ministrijas dzīlēs. Tie ir mūsu pašu, tā teikt, iekšējie priekšlikumi, pie kuriem mēs strādājam. Vienīgais, kas gan man jāatzīmē un uz ko jau Ķirša kungs norādīja, - tie ir nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā. Šobrīd jautājumus, kuri saistīti ar šo tematiku, mēs nerisinām... tos, kas ir saistīti ar sistēmas pakalpojumiem, jo par to vēl rit iekšēja diskusija ar sadales tīkliem, ar augstsprieguma tīkliem, ar regulatoru. Pie šiem jautājumiem par sistēmas pakalpojumu diferencēšanu, par faktisko izmaksu attiecināšanu... mēs pie tiem strādājam un tos risinām.

Taču vēlos norādīt uz pretrunu. Ja jūs ierosināt diferencēt sistēmas pakalpojumu izmaksas un atbrīvot zināmas lietotāju grupas no šīm izmaksām lielākā mērā nekā citas, tad ir aksiomātiski saprotams, ka kādam būs lielāks maksājumu īpatsvars, un tās būs mājsaimniecības un droši vien pakalpojumu sniedzēji. Un droši vien par to var diskutēt. Taču rodas klaja pretruna, ja jūs balsojat pret subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu, bet vienlaikus nepalīdzat mums samazināt šo subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu. Tas nozīmē, ka šis palielinājums būtu dubults. Tātad sistēmas izmaksas mēs lielā mērā pārliekam uz citiem, subsidētās enerģijas izmaksas mēs nesamazinām. Tas īsti nevar tādā veidā funkcionēt, un tāpēc es lūdzu atbalstīt tos priekšlikumus, kurus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi.

Paldies par atbalstu valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un lūdzu atbalstīt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā!

Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisijas vārdā nekas nav piebilstams un pēdējais priekšlikums ir atbalstīts.

V.Ķirsis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Saņemti 10 priekšlikumi.

1. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikuma būtība - palielināt Ministru kabineta locekļiem šo koeficientu, no kura aprēķina viņu algas, - palielināt to par 10 procentiem.

Šobrīd, nosakot 2014.gadam ministru algas, mēs ņemam vērā 2012.gada vidējās algas tautsaimniecībā.

Es gribu jums nosaukt dažus skaitļus. Ministriem Latvijā 2014.gadā vidēji alga (bruto) būs 2500 eiro, Lietuvā - 3100, Igaunijā - 4420. Latvijas ministrs saņems tikai 78 procentus no tā, ko saņem Lietuvā, un tikai 56 procentus no tā, ko saņem Igaunijā. Pieņemu, ka mūsu situācijas Baltijas valstīs tomēr ir diezgan līdzīgas.

Es neticu nevienam populistiskam sauklim no kāda šobrīd esošā ministra mutes, kas apgalvo, ka viņi ir gatavi strādāt šajā amatā gadiem ilgi neatkarīgi no atalgojuma, ka viņi un viņu ģimenes ir gatavas pārtikt vien no gandarījuma, ka kalpo valstij un tautas labā. Es neticu arī argumentam, ka mēs nevaram šo lietu atļauties. Palielinājuma ietekme - šī 10 procentu palielinājumu ietekme - ir tikai 50 tūkstoši eiro gadā. Pret kopējo valsts budžetu - 7 miljardiem - tās ir kapeikas.

Es drīzāk sliecos domāt, ka šībrīža politiskajai konjunktūrai ir vēlama šāda mazatalgotu ministru situācija, jo viņi var būt ietekmējami. Viņi ir atkarīgi no saviem politiskajiem spēkiem, viņi patiesībā nav neatkarīgi tad, kad ministrijas līmenī ir jāizlemj kaut kas pavisam nopietns, nedaudz pat distancējoties no politiskajām interesēm. Es noraidu argumentu, ka ministri sev vēlamos ienākumus jau piepelna no shēmām vai „otkatiem”, no šaurām interešu labā... šauru interešu labā pieņemtiem lēmumiem. Es negribu dzīvot tādā valstī, kur šādi argumenti tiek pieņemti par normu. Es uzskatu, ka ir jārada sistēma, kas veicina to, ka šim darbam, kas ir valsts vadīšana, ir prestižs, ka pēc šā prestiža tiecas gaišākie, gudrākie, profesionālākie prāti. Un viena no prestiža sastāvdaļām ir atalgojums. Mūsu ministriem ir jābūt cienīgam atalgojumam, lai viņi nejustos kā bārenīši kaut vai Baltijas ministru starpā, lai viņiem nebūtu jākaunas par to, ka nevar atļauties pienācīgu apģērbu tad, kad sevi ir jāparāda starptautiski.

Aicinu nebūt populistiem un saprast to, ka Ministru kabineta līmenī ir nepieciešams algu palielinājums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti, ministri! Tiešām visu cieņu Siliņas kundzei par šāda veida priekšlikumu, bet nez kāpēc savā viedajā runā par to, cik tad lielam ir jābūt atalgojumam, kurš faktiski ir piesaistīts koeficientiem, kurš ir atkarīgs... Darba samaksas apjoms ir atkarīgs no vidējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas nozīmē: jo lielāki ienākumi ir iedzīvotājiem, jo lielāki ienākumi ir arī visām valsts amatpersonām, kuru atalgojums ir atkarīgs no šī koeficienta...

Sēdes vadītāja. Vai es varētu palūgt zālē klusumu? Siliņas kundze, deputāti klausījās, kad jūs runājāt!

A.Elksniņš. Nezin kāpēc par šo jautājumu neuzstājās paši ministri (no zāles dep. V.Agešins: „Viņi baidās!”), bet Siliņas kundze ir uzņēmusies karognesēja un advokāta lomu attiecībā uz ministru, kuri pašreiz strādā valdībā un saņem šo atalgojumu, pārstāvību. Cienījamie ministri, gadījumā, ja tagad parlamentā mēs vērtēsim Siliņas kundzes priekšlikumu, kurš nepārprotami skars jūsu atalgojuma apmēru, tad, manā skatījumā, jums ir jānāk un parlamentam tieši arī jāpasaka, vai tad jūs esat tie bārenīši, kā jūs nodēvēja Siliņas kundze! Vai tad tiešām Latvijas ministru atalgojums uz kopējā Baltijas valstu ministru atalgojuma fona ir tik niecīgs? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Jā, jā! Ļoti niecīgs!”) Vai jūs nevēlaties varbūt braukt strādāt uz kādu no Igaunijas ministrijām? Un atgādināšu jums vienu fundamentālu ideju no Francijas attiecībā uz pamatprincipiem ierēdņu darbā: tur ļoti daudzi cilvēki uzņēmās šāda veida pienākumus bez maksas.

Bet tiešām, lai mēs izdiskutētu šos koeficientus un varbūt arī nobalsotu par deputātes Siliņas priekšlikumu, varbūt būtu jāizsakās ministriem individuāli, un mēs tad attiecīgi arī salīdzinātu... viņu personīgo atalgojumu mēs salīdzinātu ar minimālo pensiju, ar iztikas minimumu, kā arī ar citu valsts amatpersonu algām, piemēram, policistu algām, Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo personu algām, un tad mēs varētu izvērtēt, kā rīkoties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi!

Siliņas kundze! Es, kādreizējais politikas vērotājs, teikšu jums tā: jūs man šobrīd atgādināt cilvēku, kas atrodas tumšā istabā, kur uz grīdas ir salikti daudzi, daudzi grābekļi. Bet uzraksti uz to kātiem ir tikai divi - „ministru algas” un „mikrouzņēmumu nodoklis” (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē - māmiņu algas!”). Jūs visu laiku pa to telpu ejat un nemitīgi kāpjat tiem grābekļiem virsū. Jo tad, kad jūs runājāt par ministru algām, viņi visi bija... viņi izlikās, ka tas nav par viņiem, saprotat? Un viņi jau to prasīt nevar.

Bet ko es gribu teikt? Tādas algas mēs varbūt varētu gribēt, un mēs varētu gribēt pacelt algas arī Saeimai. Bet darīsim to tad, kad Latvijas skolotāju, medmāsu un policistu algas būs sasniegušas vismaz 80 procentus no Igaunijas šādu pašu amatpersonu algām. Tad pie tā jautājuma arī atgriezīsimies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ziedo savu algu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Var jau piekrist... Var piekrist Seržanta kungam, ka, protams, skatoties no tādas pūļglaimības viedokļa, tas ir absolūti nepopulāri - tagad runāt par to, ka ministru algas vajadzētu celt par 10 procentiem. Bet pasakiet, lūdzu, - pateicoties kam šīs algas skolotājiem un medicīnas darbiniekiem varētu palielināt? Tad, ja izpildvara darīs visu, lai budžetā ienāktu vairāk naudas, un domās, kā attīstīt ekonomiku, - tad, pateicoties izpildvaras krietnajam darbam, tāda iespēja būs. Vai šis darbs šobrīd ir veikts pietiekoši labi? Tādā vai citā apmērā algu pielikums tomēr ir, pensiju indeksācija tiek veikta. Protams, tas ir nepietiekoši, bet... Vēlreiz uzsveru: manuprāt, mums būtu nepieciešami tādi ministri, kuri nevis nostrādā kaut kādu laiku un sakostiem zobiem to dara tikai tāpēc, ka apzinās, kādi ir viņu personīgie, tā teikt, neieguvumi, strādājot tur (es domāju, tīri finansiālie), jo tajā pašā laikā citi cilvēki viņu padotībā esošās iestādēs saņem vairāk... Tad varbūt par 10 procentiem... tad to palielinājumu mēs varētu novērtēt.

Un šajā sakarā man nāk atmiņā nu jau bijušā Gruzijas prezidenta Saakašvili sacītais, kad viņš pirmo reizi gājis pakaļ savai algai. Viņam izmaksājuši 10 dolārus, jo iepriekšējais Gruzijas prezidents saņēma 10 dolāru algu. Nu priekš kam viņam lielāku algu? Viņš jau to nodrošināja citiem... citos veidos.

Es nedomāju, ka mēs varētu iet līdzīgu ceļu. Un tāpēc - tādu algu, kādu ministri ir nopelnījuši! Un viņi strādā nenormētu darba laiku tāpat kā daudzi citi cilvēki mūsu valstī, protams. Bet mēs esam vienīgie, kas var pieņemt lēmumu par algas celšanu nevis sev, bet ministriem, kas strādā izpildvarā. Tā ka es principā aicinu atbalstīt deputātes Siliņas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Ķirsis. Jāatzīst, ka komisijā tādu skaļu debašu par šo jautājumu nebija. Deputāti klusēdami, tādām nodurtām galvām, neatbalstīja šo priekšlikumu. Un tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nodursim galvu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 59, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 2. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 6. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 8. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā... ietilpst nākošajā - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.940/Lp11. Komisija saņēmusi sešus priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai. Bet Ādamsona kungs ar Dolgopolova kungu savas debates varētu risināt mazliet klusāk, lai var dzirdēt debatētāju no tribīnes... Dolgopolova kungs un Ādamsona kungs! (Starpsaucieni no zāles.) Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikums ir īss un konkrēts - nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistru. Šāda funkcija būtu jāpilda Valsts ieņēmumu dienestam, kura mājaslapā šobrīd jau ir pieejama, piemēram, PVN maksātāju reģistra publiskā datubāze.

Kādēļ tas būtu vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs gan darījuma partneriem, jo viņiem ir jāsaprot, vai apakšuzņēmējs, ko viņi noalgo, ir mikrouzņēmums vai nav. Tam ir paredzamas dažnedažādas sekas. Piemēram, darījumos, kad tu paņem kaut kādu darījuma partneri, kad tu iepērc kādas preces vai pakalpojumus, ir svarīgi tomēr saprast, kas tev stāv pretī.

Otra lieta. Protams, tas ir vajadzīgs konkurentam. Konkurentiem arī ir jāzina, kādi ir šie uzņēmumi viņu nozarē, kādā nodokļu režīmā tie darbojas. Kādēļ mēs slēpjam šo informāciju?

Un visbeidzot. Šādi publiski pieejami dati par to, vai uzņēmums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai nav, būtu vajadzīgi potenciālajam darba ņēmējam. Teiksim, ir sludinājums avīzē. Cilvēks meklē darbu. Varbūt viņš jau skaidri zina, ka negrib pieteikties darbā mikrouzņēmumā. Viņš grib savas sociālās garantijas. Kādēļ viņam lieki jātērē laiks, jāpiesakās uz darba interviju, jānāk, jārunā, ja līdz tam viņam nav pieejama šī informācija par to, ka šis ir mikrouzņēmums? Kādēļ mēs slēpjam šo informāciju?

Šāda datu reģistra ieviešana varētu maksāt no pieciem līdz 10 tūkstošiem. Valsts ieņēmumu dienests varētu papildināt savu mājaslapu un darīt pieejamu šādu reģistru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs vēlas ko piebilst?

I.Parādnieks. Jā. Par šo priekšlikumu bija dažādi viedokļi, un Finanšu ministrija teica, ka tā varētu apsvērt šāda priekšlikuma ieviešanu, bet ne tūlīt un ne tagad. Tāpēc komisijā diemžēl tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 6., noslēdzošais, ir finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.942/Lp11. Grozījumi likumā „Par autoceļiem” paredz ieviest eirovinjeti ar 2014.gadu.

Komisija saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es esmu iesniedzis šo redakciju Autoceļu likumā, lai mēģinātu labot to situāciju, kas mums ir šobrīd. Un, kā visi arī zina, liela daļa Saeimas deputātu ir autoceļu lietotāji.

Ko paredz manis iesniegtā redakcija? Tā neprasa nekādus papildu līdzekļus 2014.gada budžetā. Šeit ir piedāvāts ar Latvijai pieejamiem struktūrfondiem 2014.-2020.gada periodā variēt kopā ar valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem.

Ko radīs šī redakcija?

Šī redakcija radīs to vidēja termiņa prognozējamību, kas ir nepieciešama gan autoceļu pasūtītājiem, plānotājiem, valstij, pašvaldībām, gan arī pašiem darbu veicējiem, lai viņi var normāli plānot gan savus tehnikas iepirkumus, gan arī visu darbu, veidot normālus biznesa plānus vai attīstības redzējumus. Redakcija paredz lēnu izeju uz normatīvajiem... normatīvajos aktos noteikto nepieciešamo finansējumu ceļiem (arī no akcīzes nodokļa). Redakcija palielina arī pašvaldību iespējas attīstīt savus ceļus, nodrošināt cilvēku drošumspēju, mobilitāti un iespējamu ekonomikas izaugsmi.

Arī šī redakcija (atšķirībā no tālākajām redakcijām, par ko mums būs vēl jālemj) likvidē to 2003.gadā Repšes valdības vai Repšes pieņemto formulu vai burvju vārdiņus: „Ja budžetā nav noteikts citādi...” Tas, teiksim, izbeigtu šo situāciju, ka var dažādi mētāties. Bet, kā es teicu jau iepriekš, ar struktūrfondu palīdzību un valsts pieejamo finansējumu konkrētā gadā mēs varam variēt, lai nodrošinātu to nepieciešamo finansējumu, kas ir vajadzīgs ceļiem.

Tālākajos priekšlikumos, kas ir pārejas noteikumos, ir skaidri rakstīts, kā pa gadiem mēs varam nonākt līdz... 2019.gadā varam nonākt līdz tam, ka 80 procenti akcīzes par naftas produktiem nonāktu atpakaļ ceļiem, un pašvaldību daļā dotāciju pašvaldībām mēs varam sasniegt 30 procentu apjomā.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt tomēr manu priekšlikumu, lai mēs tomēr varētu sabiedrībai... tiem cilvēkiem, kas pārvietojas pa ceļiem un kas paši ir autovadītāji... lai pieņemtu to lēmumu un veiktu tomēr ceļu sakārtošanu, kas mums 20 gadu laikā ir... pareizāk sakot, nav veikta. Un šis ir solis, ar ko mēs varētu virzīties uz to mērķi, lai mēs pietiekami tuvā laikā varētu mēģināt lielāko daļu mūsu autoceļu atjaunot.

Tā kā liela daļa Saeimas deputātu, kā to redzu, stāvvietā skatoties uz automašīnām, ir autovadītāji, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 10., noslēdzošais, ir deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 34, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.943/Lp11.

Komisija saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.944/Lp11.

Komisija saņēmusi 15 priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 2. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts paredz tā sauktā valdes locekļa nodokļa ieviešanu, kas nosaka, ka visām kapitālsabiedrībām, kurām apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro, ja tajās strādā valdes loceklis un nesaņem par savu darbu atalgojumu, ir jāmaksā sociālās iemaksas.

Es iesniedzu šo priekšlikumu - izslēgt šādu normu, jo paredzu, ka likumprojektam būs negatīvs efekts attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Un to apliecina ne tikai mana pārliecība, kura man ir radusies, strādājot iepriekš privātajā sektorā, - es vadīju Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, kur viena no mūsu atbalsta jomām bija jaunie uzņēmēji -, bet, arī balstoties uz viedokli, kas nāk no pašiem uzņēmējiem, kuri saka: ja šāds nodoklis tiks ieviests, tad ir trīs scenāriji: viens - pārreģistrēt uzņēmumu par mikrouzņēmumu, kas arī jau, šķiet, kļūst aizvien neizdevīgāk. Otrs variants - pārreģistrēt uzņēmumu citā valstī. Trešais variants - likvidēt uzņēmumu. Kolēģi! Mēs saprotam, ka valstij būtu jābūt ieinteresētai saņemt nodokļus regulāri un aizvien vairāk. Diemžēl visi manis minētie trīs risinājumi, kurus uzņēmēji, visticamāk, izvēlēsies, noved pie ieņēmumu sarukšanas īsākā vai garākā laika periodā.

Šāda ideja par budžeta ieņēmumu palielināšanu (anotācijā minēts plānotais ieņēmumu apjoms - apmēram 4 miljoni latu) nefunkcionēs. Tas jau šobrīd ir skaidrs. Īpaši, ja Latvijas nodokļu sistēma arvien būtiskāk atšķiras no kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - nodokļu politikas.

Lasot anotāciju, redzams, ka likumprojekta autori min, ka uzņēmumi, kuros netiek nodarbināti darbinieki, bet strādā tikai valdes locekļi bez atalgojuma, tiek veidoti divu apsvērumu dēļ.

Pirmais - optimizēt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, jo fiziskajām personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicēji, tās jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniedz minimālās algas apmēru.

Otrs - finansēt nelegālo nodarbinātību, atalgojuma vietā saņemot dividendes. Šādas kapitālsabiedrības tiekot veidotas arī ar šādu mērķi.

Aizmirsts, kolēģi, ir trešais būtiskais iemesls, kādēļ valdes locekļi nereti strādā bez atlīdzības: tie ir jauni uzņēmumi, kuri tikko sākuši darbu. Pieredze rāda, ka - īpaši tad, ja tas nav informācijas tehnoloģiju, konsultāciju, grāmatvedības, skaistumkopšanas vai kāda cita veida pakalpojumu uzņēmums, - ražošanas vai produkta izstrādei un palaišanai vajadzīgi viens līdz trīs gadi. Šajā iešūpošanās laikā valde, īpašnieki un domubiedri iegulda laiku, enerģiju un nereti savu citur nopelnīto naudu. Un alga ir pēdējais, ko viņi sev maksā! Daudz svarīgāk ir iegādāties iekārtas, aprīkojumu, samaksāt par konsultācijām un testēšanu produktu attīstībai; tas nav lēts pasākums, īpaši situācijā, kad kreditēšanas iespējas tādiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir aizvien sarežģītākas. Nav vienkārši aiziet uz banku un palūgt finansējumu savas uzņēmējdarbības sākšanai. Tad tie resursi, ar kuriem uzņēmējs var strādāt, ir ļoti ierobežoti.

Ir saprotama un atbalstāma likumprojekta autoru vēlme cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet to nedrīkst darīt matemātiski. Un īpaši tā, kā anotācijā bija rakstīts, - ka, lūk, šis ir viens no piemēriem... ka mēs skatām, cik lieli ieņēmumi no nodokļiem mums ir vajadzīgi, un uzsveram, ka strādājam pēc plāna... un ka tādēļ šis likumprojekts nav jāsaskaņo ar sabiedrību.

Ieviešot šādu normu, tiks iznīcināta liela daļa jauno uzņēmēju, kurus cenšamies atbalstīt, veidojot biznesa inkubatorus un grantu atbalsta programmas, nodrošinot mentorus jeb skolotājus, organizējot ideju konkursus, tērējot valsts un Eiropas Savienības finansējumu, lai motivētu jaunus cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Es uzskatu, ka nebūtu pareizi radīt tādu nodokļu sistēmu, kas nedod viņiem iespēju savu biznesu izveidot un nostabilizēt. Ar šādiem grozījumiem būtībā tiek radīti priekšnosacījumi tam, lai jaunā uzņēmējdarbība kļūtu tikai par turīgu cilvēku privilēģiju.

Es esmu redzējusi, ka biznesa inkubatoros liela daļa šādu uzņēmumu, kas rada inovatīvus, konkurētspējīgus produktus, piemēram, ūdens attīrīšanas iekārtas, rotaļlietas, dzīvesveida produktus, - ka viņi, pakāpeniski iešūpojoties, pēc tam jau paši kļūst par darba devējiem.

Mans priekšlikums bija izslēgt šo normu - valdes locekļa nodokļa ieviešanu - ja ne pilnībā, tad... Komisijā vajadzētu diskutēt par citiem, alternatīviem, priekšlikumiem - ieviest nodokli tikai no ceturtā darbības gada vai no brīža, kad uzņēmums strādā ar peļņu, vai būtiski palielināt normā paredzēto gada apgrozījuma lielumu. Diemžēl šie...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

D.Reizniece-Ozola. ...Diemžēl šie alternatīvie priekšlikumi arī netika apsvērti. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un neieviest šādu nodokli - valdes locekļa nodokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Parādnieka kungs!

I.Parādnieks. Komisijas vārdā es varbūt paskaidrošu.

Alternatīvie varianti tika apspriesti. Un viens no tādiem bija arī deputātes Elīnas Siliņas iesniegtais - Komerclikumā noteikt valdes locekļiem par pienākumu jebkādā veidā noteikt šo atalgojumu.

Vēl 6.priekšlikumā, kas ir no Ministru kabineta, ir izdarītas izmaiņas. Pirms tam bija likumprojektā paredzēts, ka 7 tūkstošu eiro apmērā apgrozījumam jābūt... virs tā... un ka tikai tad šī norma stājas spēkā. Turpmāk tā summa būs 3,3 reizes lielāka nekā minimālā alga reiz 12 mēneši, kas kopā veido aptuveni 12 tūkstošus eiro... 11,5 tūkstošus, ja precīzi. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 4. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 5. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Priekšlikums, kuru es jau tikko minēju, ka tiek noteikts lielāks slieksnis gadījumā, kad šī norma tiek piemērota. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 8. - deputātu Ingas Bites, Imanta Parādnieka, Elīnas Siliņas un Dainas Kazākas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 10. - arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Arī 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 12. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 62, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 14. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi atbalstīti. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.945/Lp11. Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai. (No zāles starpsauciens: „Paldies partijai!”)

D.Kazāka (RP).

Runājot par šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kā arī par likumprojektu kopumā, gribētu atzīt, ka jāizsaka pateicība koalīcijai par to, ka mums tomēr... (Aplausi, smiekli. Starpsaucieni: „Beidz!”) Man patiesi ir gandarījums, jo pēc likuma šai likmei, kura stāsies spēkā, būtu jāstājas spēkā tikai 2016.gadā. Tātad īstenībā Uzturlīdzekļu garantiju fondu un piešķiramos līdzekļus tiem bērniem, kuru vecāki nerūpējas par viņiem un nemaksā tā sauktos alimentus... mēs palielinām šo piemaksu par 10 latiem. Tātad, ja mēs runājam latos, tad bērnam līdz septiņu gadu vecumam tie būs 50 lati, savukārt bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem tie būs 55 lati gadā... piedošanu, mēnesī! Bet šeit es gribētu arī atzīmēt: ja pieaugums šobrīd mums īstenībā būs 10 lati mēnesī, tad kopumā šiem bērniem būs 110... 120 lati gadā... vairāk finansējuma. Tad tomēr man jāatzīst, ka tas nav pietiekami. Ministru kabineta noteikumos, kuri paredz šo proporciju attiecībā uz uzturlīdzekļu apmēru, ir noteikts, ka tad, ja bērns ir vecumposmā līdz septiņu gadu vecumam, tam būtu jābūt 25 procentiem no minimālās algas; savukārt tad, ja bērns ir vecumposmā no septiņiem līdz 18 gadiem, tam būtu jābūt 30 procentiem no minimālās algas.

Es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju ir ierēķinājusi, ka nākotnē šīm summām vajadzētu būt atbilstošām... Tātad nākošgad, ņemot vērā minimālās algas pieaugumu uz 225 latiem, par bērnu līdz septiņiem gadiem būtu mēnesī jāsaņem par sešiem latiem vairāk, un par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem būtu jāsaņem par 12,5 latiem vairāk.

Līdz ar to īstenībā... Ņemot vērā Pasaules Bankas pētījumu par to, ka Latvijā nabadzības riska grupas ir tieši bērni - it īpaši bērni daudzbērnu ģimenēs, kā arī ģimenēs, kur ir viena vecāka aizgādnība -, principā mēs redzam, ka tos līdzekļus, ko VIENOTĪBA, veiksmīgi manipulējot un virzot koalīcijas vienošanos (No zāles dep. A.Bērziņš: „Āā!”), tā saukto demogrāfisko vienošanos, ir ietaupījusi, jo mēs pagarinām termiņus... Mēs varētu tomēr palielināt uzturlīdzekļus šīm ģimenēm, kuras ir lielākā nabadzības riska grupa.

Līdz ar to es ceru, ka nākotnē mēs lūkosim to pildīt daudz uzcītīgāk nekā līdz šim. Bet jebkurā gadījumā paldies valdībai un koalīcijai (Zālē smiekli.), ka tomēr šī summa tiek pacelta par 10 latiem mēnesī.

Paldies par uzmanību. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu! (No zāles dep. J.Ādamsons un citi deputāti: „Paldies! Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Paldies partijai, jā!

I.Parādnieks. ... „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir nomainījusi otrajam lasījumam sagatavoto 11.lappusi pret 11.A lappusi.

Tātad, lūdzu, vārds deputātam Vilnim Ķirsim!

V.Ķirsis (RP).

Kopumā ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 5. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst (No zāles: „Balsot!”)...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 6. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

„Saskaņas Centrs” iebilst pret to, ka ir paredzēts ieviest papildu ostu maksājumu, jo tas mazinās Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā prezentētā Pasaules Bankas ostu pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas ostu konkurētspēja ir diskutējama. Valdošā koalīcija rīkojas pretēji Latvijas nacionālajām interesēm. Kamēr kaimiņvalstis dara visu, lai palielinātu savu ostu konkurētspēju, mēs darām visu, lai to mazinātu. Jau tagad kaimiņvalstu ostās klientiem tiekot teikts, ka no nākamā gada Latvijas tranzīta koridors sadārdzināsies.

Ja osta strādā stabili un ir līdzsvarā, tad jebkurš papildu maksājums šo līdzsvaru viegli var izjaukt. Izskatot Saeimā iniciatīvu - ieviest ostu maksājumu -, bija secināts, ka vēsturiski Latvijas ostām ir raksturīgs investīciju deficīts. Taču ostas maksājumu sākotnēji bija paredzēts novirzīt autoceļu uzturēšanai, nevis ostu infrastruktūras uzlabošanai.

Gribētos norādīt, ka mēs rīcību par ostu maksājumu ieviešanu un to, kādā veidā un cik saspringtā laika režīmā tas tika atbalstīts valdībā, uzskatām par nepieņemamu. Steigā, kādā tika pieņemts lēmums, nebija vairs iespējas šo maksājumu atspoguļot budžeta projekta ieņēmumu daļā. Proti, jaunā iniciatīva atnāca uz Saeimu un tika ietverta budžeta likumprojekta paketes dokumentos tikai tekstuāli - bez finansiāla pamatojuma, bez ielikšanas budžeta projektā vispār. Vai lēmuma pieņemšana tādā ātrumā ir pieļaujama, ņemot vērā pieņemtā lēmuma svarīgumu un ietekmi gan uz veselu nozari, gan pastarpināti uz vairākām citām nozarēm, kas ir atkarīgas no tarifu pieauguma?

Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais priekšlikums faktiski paredz apgrozījuma nodokļa ieviešanu, kā rezultātā ostu pārvaldes būs spiestas paaugstināt ostu maksas. Kā jau es minēju, rezultātā ir gaidāma attiecīgā tranzīta koridora izmaksu palielināšanās.

Satiksmes ministrija norāda uz sekām. Tās ir pārkrauto kravu apjomu kritums kravu grupās, kurās ir vislielākā konkurence un apjomi, - ogles, graudi, minerālmēsli, naftas produkti. Kā sekas tam - Latvijas dzelzceļa infrastruktūras maksas paaugstināšana, lai kompensētu kravu apjomu kritumu.

Diskusijās Saeimā oktobra sākumā mēs atceramies Ekonomikas ministrijas argumentus par to, ka citās valstīs ostu nodeva ir ieviesta un tā nemazina ostu konkurētspēju. Ekonomikas ministrija min Roterdamas, Dublinas, Tallinas un Klaipēdas ostas.

Mēs atceramies arī Satiksmes ministrijas argumentus par to, ka visām minētajām ostām ir monopolstāvoklis un ka tikai ostas monopolstāvoklī var atļauties veikt maksājumus arī valsts budžetā. Bet tas neattiecas uz Latvijas gadījumu.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Bet „Saskaņas Centra” priekšlikums arī nav atbalstīts. Tas nozīmē, ka jūs nelūdzat balsojumu? (Starpsaucieni no zāles.)

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 8. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 12. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 16.priekšlikums šobrīd ir uz jaunās lapas, kas jums ir izdalīta. Tas ir deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 16. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Neatbalsta valdību! Šausmas!”)

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - nav. Likums pie ņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums -likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pirms mēs sākam skatīt, es vēlos jūs informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir informējusi, ka saskaņā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 6.novembra sēdē nolemto komisija dokumentā Nr.2879C... attiecībā uz priekšlikumu Nr.197, 198, 199, 200, 201, 202, 203 un 344 komisija maina savu atzinumu un neatbalsta tos. Līdz ar to komisija papildus šiem priekšlikumiem iesniedza alternatīvus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus - priekšlikumu Nr.197A, 198A, 199A, 200A, 201A, 202A, 203A, 203B, 344A, 344B un 344C -, kurus atbalsta.

Savukārt Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija ir informējusi, ka no šī likumprojekta atsauc savus neatbalstītos priekšlikumus, tātad priekšlikumu Nr.125, 186, 218, 249, 258, 267, 268 un 304.

Tagad, lūdzu, vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija saņēmusi 361 priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Kolēģi! Es gribētu pateikt tikai to, ka pagājušajā gadā bija apstiprināts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts, kura 1.pantā bija noteiktas fiskālās politikas prioritātes, bet 2.pantā - valsts budžeta izdevumu prioritātes līdz 2015.gadam. Kā 1., tā arī 2.pantā bija norādīts uz valsts virzienu tuvāko trīs gadu laikā. Šogad mēs redzam, ka divi panti ir apvienoti vienā un mērķi atšķiras no iepriekšējā gadā apstiprinātā; tas jau ir pretrunā ar plānošanas principiem.

Priekšlikuma būtība - turpināt iepriekšējā gada mērķi un papildināt 1.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: „sabiedrības integrācija un kultūras identitātes ilgtspējas nodrošināšana, vienotas multikulturālas vides pilnveidošana.”, respektīvi, turpinot pagājušajā gadā iesāktos sabiedrības integrācijas un konsolidācijas pasākumus nacionālā mērogā. Svarīgi ir apzināties integrācijas procesu nepieciešamību un svarīgumu Latvijā, kuru galamērķi ir Latvijas tautas labklājības paaugstināšana un Latvijas iedzīvotāju atbildības sajūtas veidošana par valsts nākotni.

Tāpēc piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir?... Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Priekšlikuma būtība - iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām mainīt par labu pašvaldībām, nodrošinot, ka pašvaldību budžetos nonāk 84 procenti no IIN, bet valsts budžetā - 16 procenti. Līdzekļu apjoms, kas paliek pašvaldību rīcībā, ir jāpalielina, ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības prasības, kas atspoguļo pašvaldību vajadzības.

Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas, kas ir spēkā Latvijā no 1997.gada 1.aprīļa, 9.panta otro daļu vietējo varu finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu. 2014.gadā valsts ir noteikusi papildu funkcijas pašvaldībām, neparedzot to finansēšanas avotus. Piemēram, pašvaldībām pieaug slogs, sedzot trūcīgajām personām, maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm izdevumus par elektroenerģijas starta tarifa atcelšanu, par ko bija runa nesen. No pašvaldību prasību ignorēšanas izriet, ka tām ir attiecīgi jāpārdala finanšu resursu sadalījums, vai nu atsakoties no kādu izdevumu segšanas, vai nepildot tām uzliktos pienākumus. „Saskaņas Centrs” rosina nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai iedzīvotājiem netiktu ierobežotas iespējas saņemt pakalpojumus.

Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās par 2014.gada budžetu paredz, ka pašvaldību aizņēmumiem ir jābūt saskaņā ar fiskālo disciplīnu, un to apmērs ir 108 miljoni attiecīgi katrā no vidēja termiņa budžeta plānošanas gadiem. Tātad vienošanās sarunās bija runa par nepieciešamību nodrošināt fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu politiku vidējā termiņā. Ņemot vērā šo faktu, ir zināms risks, ka šo normu būs grūti izpildīt.

Atgriežoties pie priekšlikuma būtības, vēlos atgādināt, ka 2012.gada novembrī šajā zālē, izskatot līdzīgu priekšlikumu, klāt bija arī pašvaldību pārstāvji, gandrīz 100 pašvaldību vadītāji, kuri simboliski centās piedalīties balsojumā, paceļot zaļas lapas un citādā veidā izpaužot savu viedokli.

2012.gada nogalē noraidītais priekšlikums, ko bija rosinājusi Latvijas Pašvaldību savienība, paredzēja, ka pašvaldības šajā gadā, 2013.gadā, saņemtu 85 procentus, bet valsts budžetā nonāktu tikai 15 procenti. Tomēr Saeima atbalstīja valdības iepriekš atbalstīto piedāvājumu par sadali ar proporciju 80 pret 20.

Arī 2013.gadā pašvaldības mēģināja panākt vienošanos par šādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu, proti, 85 un 15. Otrs piedāvātais scenārijs bija 82 un 18, kas arī netika atbalstīts valdībā. Ir zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība nav parakstījusi vienošanos ar Ministru kabinetu. Tas nozīmē, ka nav respektēts un cienīts pašvaldību viedoklis gan publiski, gan faktiski.

Frakcijas vārdā aicinu balsot „par” attiecīgajiem Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumiem 2014.gada budžeta likumprojektā un vidēja termiņa budžeta likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai kaut kas ir piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 15. - deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Dažāda līmeņa dokumentos ir fiksēts: ja tiek pieņemti lēmumi, kas rada negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par kompensējošiem pasākumiem.

Šogad budžeta sagatavošanas procesā mēs esam pieredzējuši pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta plānošanai: ja ministrijai ir papildu budžeta pieprasījums, tad nozarei jāatrod nauda. Vieglākais veids, protams, ir ieviest jaunus nodokļus. Finanšu ministrijai vieglāk ir savirknēt ciparus tā, lai pierādītu, ka piedāvātais budžets ir viens vienīgs ieguvums pašvaldībām.

Mūsu uzdevums šeit, Saeimas zālē, nav pārrēķināt ierēdņu piedāvātos aprēķinus. Mūsu uzdevums ir saskatīt tendences, principus, virzību. Mūsu mērķim ir jābūt šādam: aiz budžeta cipariem ieraudzīt cilvēkus šodien un valsts nākotni rīt.

Atmetot aprēķinu piruetes, patiesība ir būtiski atšķirīga. Pašvaldībām būtiski samazinās pieejamie resursi. Atgādinu: samazinājums ir ne tikai 2014.gadam, bet arī 2015., 2016., 2017.gadam.

Kā tas veidojas?

Ar mērķi samazināt darbaspēka nodokļa slogu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietvarā 2014.gadā par astoņiem latiem palielinās neapliekamais minimums un par 36 latiem - atvieglojums par apgādībā esošu personu. Neapšaubāmi, tie ir labi pasākumi, bet rezultāts - no iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopumā mazāk iekasēs... aptuveni 60 miljonus eiro; iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums skars galvenokārt pašvaldības.

Sarunās Latvijas Pašvaldību savienība prasīja, lai pašvaldībām piekritīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu noteiktu šādu: 84 procenti. Sarunu gaitā tika piedāvāts kompromiss: kompensēt daļu no negatīvās fiskālās ietekmes pašvaldību budžetiem un attiecīgi noteikt šādu proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalei starp pašvaldībām un valsti: 82 un 18; tas nozīmētu proporcionālāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa... ar šo nodokli saistīto pasākumu fiskālās ietekmes sadali starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Jāatceras, ka uz pašvaldību rēķina tika veiktas izmaiņas jau arī iepriekšējos gados - laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam - kopumā apmēram 79 miljonu latu apjomā.

Gribu atgādināt, ka pašvaldības neīsteno valsts līmeņa politiku, tās nodrošina valsts pamatfunkcijas. Finansējuma samazinājums pašvaldībām ir finansējuma samazinājums cilvēkiem, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai katrā konkrētā Latvijas vietā.

Valdībai un valdošajai koalīcijai būtu jāuzņemas atbildība - segt īstenotās politikas izmaksas no nacionālā līmeņa finansējuma un nepiesegt problēmas ar ne gluži patiesiem... patiesībai neatbilstošiem argumentiem, un šajā gadījumā, kad negatīvā fiskālā ietekme ir acīm redzama, atzīt, ka nepieciešami kompensējoši pasākumi, un arī rīkoties.

Tāpēc šodien attiecībā uz trīsgadu budžetu mūsu priekšlikums ir pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par labu pašvaldībām: šo daļu palielināt no 80 procentiem uz 82 procentiem.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien runājam par turpmākajiem trijiem gadiem. Viss būtu normāli, ja, teiksim, tiktu saglabāta tāda proporcija, kādu piedāvā Ministru kabinets, - 80 uz 20, ja likumprojektā būtu skaidri iestrādāti kompensācijas mehānismi.

Šodien galvenais pašvaldību ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Galvenais! Visi pārējie spēlē otršķirīgu lomu, kas kompensē šo iztrūkumu no pašvaldību ieņēmumu daļas. Šodien uz nākamo gadu jau veidojas pietiekami dramatiska situācija. No 119 pašvaldībām 92 ir pašvaldību budžetu izlīdzināšanas klienti. Bez tam tas, ka tā ir paredzēts, teiksim, arī šinī projektā, ka valsts sniegs pašvaldībām palīdzību, lai kaut kādā veidā izlīdzinātu nevienlīdzību pašvaldību ieņēmumu līmenī, un ka šī palīdzība tiks sniegta jau 94 pašvaldībām, arī 4 četrām republikas nozīmes pilsētām, liecina par to, ka pašvaldību budžetos ir izveidojusies dramatiska situācija, jo tās nespēj savilkt galus kopā.

Ko tas nozīmē esošajā piedāvājumā? Tas nozīmē, ka valsts pati nosaka, kādos apmēros, kādām pašvaldībām kompensēt kādus budžeta ieņēmumu iztrūkumus vai nepietiekamību. Man šķiet, ka jebkurā gadījumā, kamēr nebūs izstrādāts kompensācijas mehānisms, kamēr nebūs noteikts, ka pašvaldības ir ne tikai autonomo funkciju veicējas, bet arī autonoma budžeta finanšu papildināšanas veicējas, nekas normāls nenotiks, un šī situācija var tikai saasināties. Es aicinu, kamēr nav izstrādāts šāda veida mehānisms, atbalstīt Latvijas Pašvaldību savienības, kas ir mūsu valdības it kā sociālais partneris, priekšlikumu. Tas arī vēl nav pilnā mērā tas, ko piedāvā Latvijas Pašvaldību savienība, bet ir kaut daļējs risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Raimonda Vējoņa un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir analogs jau iepriekšējam. Šeit mainās tikai skaitļi. Tātad ir attiecība 81 pret 19. Es saprotu, ka iepriekšējo priekšlikumu valdošajai koalīcijai bija grūti apstiprināt, summas bija ievērojamas. Šeit ir tātad mazāks solītis. Šī attiecība ir nelielāka. Cipars arī varbūt nav tik liels. Ir pāri par 9 miljoniem latu vajadzīgs. Taču es gribētu, kolēģi, atgādināt vienu lietu: vienmēr pirms budžeta apstiprināšanas ir bijis tomēr noslēgts sadarbības protokols ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un sarunas, kā es saprotu, bija ļoti grūtas un smagas. Vēl atkārtoti premjers pēc tam tikās arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Diemžēl saruna tā gluži labi neizdevās. Taču, manuprāt, šis būtu tikai pareizais solis un kaut vai tāds mazs solis pašvaldību virzienā, jo šobrīd šis mūsu priekšlikums tika apstiprināts, un šajos brīžos mēs nāktu pašvaldībām pretī.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Visu cieņu Brigmaņa kungam, kurš ļoti, ļoti rūpējas par pašvaldībām! Bet šajā budžetā rūpes par pašvaldībām ir izteiktas ļoti cienījamā apjomā. Raugi, palielinot neapliekamo minimumu, ievērojami pieaug tas naudas apjoms, kas ienāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Un, kā jūs labi zināt, pašvaldību pusē ienāk vairāk tieši tas, par ko Brigmaņa kungs tikko teica.

Bet otra un ārkārtīgi būtiska lieta ir tā, ka tad, kad koalīcija saprata... tad, kad koalīcija saprata, ka pašvaldībām ir ārkārtīgi liela vēlme pēc papildu finansējuma, tad budžetā tika iekļauti plus 7 miljoni ceļu fondam; respektīvi pašvaldības saņems līdzīgu summu, par kādu šobrīd Brigmaņa kungs runāja, tikai nevis, tā tēlaini izsakoties, noēšanai caur dažāda veida izdevumiem, bet tur, kur ir mūsu prioritāte. Un VIENOTĪBA uzskata, ka mūsu prioritāte ir ceļi, un pašvaldību ceļu fonds 7 miljonus latu... eiro saņems papildus klāt. Līdz ar to tās summas, par ko Brigmaņa kungs runāja, faktiski jau tiek... praksē tiek iekļautas, tikai iekļautas citā vietā.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Zaķa kungs! Es ceru, ka tas ir vēlā vakara efekts, jo citādi es nevaru izskaidrot to, ka jūs... to, kā jūs izskaidrojāt, ka pašvaldībām palielinās ieņēmumi tādēļ, ka neapliekamais minimums tiek palielināts. Efekts ir pilnīgi pretējs: pašvaldībām ieņēmumi līdz ar to samazinās. Un šāda ieņēmumu samazināšanās ir jau notikusi vairākus gadus - no 2011.gada līdz šim gadam. Un, plānojot vēl nākamajā gadā dažādas nodokļu izmaiņas, ir plānots, ka pašvaldību budžetos kopumā ienāktu mazāk... ne mazāk... par 112 miljoniem latu mazāk, nekā vajadzētu. Vienlaikus funkcijas pašvaldībām nesamazinās! Un tieši tādēļ ir šis lūgums no pašvaldību puses: ņemot vērā, ka funkcijas nevis samazinās, bet vēl vairāk pieaug, toties finansējums krītas, mēģināt domāt par kādiem kompensējošiem mehānismiem un mainīt šo nodokļa īpatsvara sadalījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Danai Reiznieces-Ozolas kundzei taisnība - tas tiešām nebija tests attiecībā uz jūsu modrību, tas tiešām bija vēlā vakara efekts: kļūdījos. Ir tā, ka palielinās minimālā alga, un līdz ar to arī ienākumi pašvaldībām palielinās. Bet! Bet! Bet... (No zāles: „Atkal, atkal!”) Es vēlos atzīmēt to, ka Brigmaņa kunga (Zālē troksnis, starpsaucieni.)... Brigmaņa kunga piedāvātais variants ir ārkārtīgi ērts lielajām pašvaldībām, nevis mazajām.

Ja mēs skatīsim skaita ziņā, tad, protams, mazo pašvaldību ir vairāk, un ļoti daudz cilvēku dzīvo mazajās pašvaldībās. Tāpēc es tomēr aicinu turēties pie tā scenārija, ko mums piedāvā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim, otro reizi. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kā tur bija?”)

A.Brigmanis (ZZS).

Es dziļi saprotu mana cienījamā kolēģa Zaķa milzīgo gandarījumu par to, ka tūlīt, no 1.janvāra, tiks ieviests eiro. Taču es gribu atgādināt, ka 9 miljoni latu nav līdzīgi 7 miljoniem eiro, Zaķa kungs.

Tā ir mana piezīme Nr.1.

Un Nr.2. Ja jūs, VIENOTĪBA, tā rūpējaties par šiem ceļiem, tad nu tagad bija iespēja to apliecināt, atbalstot ceļu fonda atjaunošanu. Diemžēl jāteic sorry, kā saka angļi, vai latviski: diemžēl nekas jums nesanāca. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tā ir, kad tik ilgi strādā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Zaķa kungs, es tikai gribu apliecināt, ka deputāti tiešām joprojām ir modri un klausās, ko kolēģi no tribīnes saka.

Jūs mēģinājāt labot kļūdu un atkal kļūdījāties. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas! Jūs sacījāt, ka pašvaldību ieņēmumi palielinās tāpēc, ka minimālā alga palielinās. Tas atkal ir pretējs efekts!

Tā ka tomēr aicinu atbalstīt priekšlikumu. (No zāles: „Oooo!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles: „Balsot!”)

Uzsākam debates par 19.priekšlikumu.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

19.priekšlikuma būtība - paātrināt valsts budžeta finansējuma... paātrināt tempus valsts budžeta finansējumam zinātnei un pētniecībai.

Uzskatu, ka svarīgi, lai šis rādītājs - 1,5 procenti no IKP - būtu iekļauts ne tikai dažādās programmās, piemēram, „Eiropa-2020”, bet arī konkrētā likumā, un šajā gadījumā atbildība paaugstinās salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju. Tāpēc piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī 20. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Līvija Plavinska... ir, Vladimirs Reskājs... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Jums tai mūzikai vēl viena minūte līdz... Es saprotu, ka parlamentā tautu draudzība tiek sludināta... (Smejas.) Nacionālismā mēs velti tiekam apsūdzēti... Nav, Jāni, vēl nav!

Cienījamie kolēģi, ir pulksten 19.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izslēdziet mūziku, un turpināsim strādāt!

Tātad turpinām Saeimas 6.novembra sēdi un turpinām izskatīt 2014.gada budžeta likumprojektu paketi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Un tika pieteikts 20. - deputāta Zariņa priekšlikums. Par šo priekšlikumu ir jāuzsāk debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

20.priekšlikuma būtība - nodrošināt nodarbināto iedzīvotāju skaita palielināšanu Latvijas darba tirgū vismaz 3 procentu apmērā katru gadu un attiecīgi likuma līmenī nodrošināt valstī virzību uz jaunu... uz darba vietu skaita palielināšanu.

Tagad mēs mēģinām atrisināt valstī demogrāfijas un emigrācijas problēmas, kuras pēc būtības ir sekas vājai nodarbinātības politikai. Tagad mēs varam konstatēt, ka nepieciešams stiprināt gan valsts, gan pašvaldību lomu jaunu darba vietu veidošanā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Es runāšu vēl īsāk.

Es biju pārliecināts, ka metīsies aizstāvēt šo priekšlikumu ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jo, cik es esmu dzirdējis, tieši Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi šiem gadiem domātu programmu, lai cilvēki atgrieztos, un tur, ja es nemaldos, bija paredzēti tie 100 tūkstoši cilvēku, kuriem būtu šinī laika posmā jāatgriežas Latvijā.

Ļoti nevainīgs priekšlikums pēc būtības ir tas, ko iesniedza deputāts Zariņš. Un, godīgi sakot, es neredzu nekādus argumentus, lai neatbalstītu šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, man arī izbrīnu rada tas, ka šāds priekšlikums nav atbalstīts.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: mēs runājam par nodarbinātības pieaugumu 3 procentu apmērā. Tas ir zemāk, nekā tas ir līdz šim bijis. Tad kādēļ priekšlikums tiek noraidīts? Vai tad jūs netaisāties taisīt to ekonomisko uzrāvienu? Vai jūs esat paredzējuši, ka Latvija tālāk neattīstīsies? Kur ir problēma?

Es gribētu, lai atnāk kāds un argumentēti pasaka, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts un kas tad ir tas, ko jūs slēpjat. Kāpēc tas tā nevar būt? (No zāles dep. J.Reirs: „Mēs gribam četrus!”) Ir vismaz trīs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - nav skatāms, jo attiecas uz nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Turpiniet! Jā, jā, es skatos... Nav skatāms, jo attiecas uz 2014.gada budžetu.

J.Reirs. Jā, tas tiks izskatīts, kad mēs skatīsim likumprojektu par 2014.gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Jā.

32.priekšlikums...

J.Reirs. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - nav skatāms, jo attiecas uz 2014.gada budžetu.

36. - nav skatāms, jo attiecas uz nākamā gada budžetu.

37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta...

Par 38.priekšlikumu uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Izskatās, ka šis priekšlikums pēc visām pazīmēm varētu būt alternatīvais priekšlikums Sabiedrības saliedētības komisijas 40.priekšlikumam, kas šeit pat ir. Tikai par 20 procentiem ir mazāk naudas. Un runa ir par atbalstu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm. Tiesa gan, šajā alternatīvajā priekšlikumā, ja tas tāds ir, paskaidrojumā ir pazudušas šīs diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnes, bet tā vietā ir NVO attīstība un projektu īstenošana.

Sabiedrības saliedētības komisija, teiksim, ir izvirzījusi principu, ka labāk ir stiprināt sabiedrības saliedētībā un integrācijā tās lietas, kas reāli strādā, kas praksē sevi ir pierādījušas, pēc principa: labāk mazāk, bet labāk, atstājot malā visādu bukletu un konferenču bla-bla integrācijas lietas. Un tālab šoreiz arī bija šis priekšlikums šajā budžetā atbalstīt, lūdzu, divas lietas: jaunsardzi - pirmām kārtām un otrām kārtām vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem kopā, kas ir ļoti svarīgi saites veidošanai ar diasporu, lai jaunajiem cilvēkiem šeit ir draugi. Daži vēl tikai pirmo reizi atbrauc uz Latviju, un praksē ir pierādīts, ka šīs nometnes darbojas.

Alternatīvajam projektam es būtu gatavs piekāpties visās svarīgākajās lietās. Kas priekšlikumam ir svarīgākais? Svarīgākais ir tas, kas to ir iesniedzis, tas pirmām kārtām. Lai ir... Es piekāpjos! Lai tas ir Ministru kabineta, teiksim, iesniegtais. Otrais - cik daudz naudas tas prasa. Šis alternatīvais projekts prasa par 20 procentiem mazāk - 113 800 eiro. Tur arī var piekāpties. Es nevaru piekāpties visnenozīmīgākajā varbūt priekšlikuma kritērijā - par priekšlikuma būtību. Un tāpēc, man liekas, ir svarīgi apliecināt, ka šī alternatīva tomēr ir un ka tā attiecas uz diasporas un Latvijas bērnu nometnēm. Reira kungs man māj ar galvu, un es ceru, ka komisijas vārdā viņš to arī pateiks. Un tad komisija varētu samierināties un neuzstāt uz 40.priekšlikumu, kas ir tālāk, pieņemot šo kā alternatīvu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamie kolēģi! Skatām Ministru kabineta priekšlikumu par atbalstu, lai nodrošinātu finansējumu nevalstiskā sektora attīstību programmu un projektu īstenošanai. Lietas būtība. Mans priekšlikums arī ir pie alternatīvajiem - 42.priekšlikums. Un, ja mēs pagājušajā gadā apstiprinājām šādu līdzfinansējumu NVO sektoram projekta realizācijai, tad tas ir ļoti veiksmīgi ticis administrēts SIF pārraudzībā. Atdeve katram ieguldītajam latam ir bijusi 27 lati piesaistītās Eiropas Savienības naudas. Līdz ar to šī nauda ir ļoti veiksmīgi apgūta.

Jāatzīst, ka, salīdzinot ar šo gadu, 2013.gadu, 2014.gadā mēs redzam, ka samazinājums ir par 7 tūkstošiem eiro, kas īstenībā, ja mēs ņemam vērā to proporciju, tad starptautiskos konkursos vinnējušajām un arī vietējām NVO būs par 200 tūkstošiem eiro mazāk realizētu projektu nekā šogad. Diemžēl jāatzīst, ka tas tā ir. Bet tajā pašā laikā mums ir jādomā par to, kā valdība realizēs Nacionālajā attīstības plānā iezīmēto projektu, ka mums ir jāveido NVO fonds, kas šo finansējumu visam NVO sektoram administrēs. (No SC frakcijas: „Par priekšlikumu!”) Es ļoti ceru, ka šī gada laikā, kas mums vēl ir atlicis, mēs pie tā cītīgi strādāsim.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet izsaku arī... līdzīgi kā Sabiedrības saliedētības komisijas... izsaku savas raizes par to, ka mums tomēr vajadzētu paredzēt, ka šī nauda - 113,8 tūkstoši eiro - tiek novirzīta arī biedrībām un nodibinājumiem... tieši šo Eiropas fondu nauda vietējos vai starptautiskos konkursos uzvarējušiem projektiem. Līdz ar to es ļoti ceru, ka tas tā būs, ka tā nebūs tikai valodas programma, ko mēs atbalstīsim, bet... arī lielo finansējumu...

Es papildināšu to arī ar salīdzinājumu... Tas, kas ir 42.priekšlikumā... Es atbalstu 38. - Ministru kabineta priekšlikumu, bet uzskatu, ka tas nav pietiekami, un komentārs vēl būs pie 42.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir nepieciešams balsojums par šo priekšlikumu? Nē. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms, jo attiecas uz nākamā gada budžetu.

40. - Sabiedrības saliedētības komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 41. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms, jo ir nākamā gada budžetā.

42. - deputātes Kazākas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Atsaucoties jau uz 38.priekšlikumu, redzu, ka piešķirtais finansējums ir 113,8 tūkstoši eiro. Savukārt mūsu nevalstiskā sektora aicinājums bija šo summu pacelt uz 213,4 tūkstošiem eiro. Tas mums īstenībā... Tas, ka mēs nepiešķiram 100 tūkstošus eiro šim finansējumam, nozīmē, ka Latvijā ar NVO rokām un darbiem tiks atbalstīts mazāk projektu... par 2,7 miljoniem... mazāk projektu, nekā tas būtu iespējams. Jo, kā jau es teicu, tā atdeve, ko mēs dodam līdzfinansējumiem labiem darbiem NVO sektoram, - tā atdeve ir 1 pret 27. Līdz ar to es domāju, ka savā ziņā mēs tomēr zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.

Balsojumu nelūdzu, bet izsaku savas raizes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti neiebilst.

J.Reirs. 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms, jo ir nākamā gada budžetā.

44. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 47. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - iepriekšminētās frakcijas priekšlikums. Ir skatāms nākamā gada budžetā.

49. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir skatāms nākamā gada budžetā.

51. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir skatāms nākamā gada budžetā.

52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

55. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

56. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

59. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

60. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

61. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

62. - Ministru kabineta...

61. - ir atbalstīts...

Sēdes vadītāja. 61. - atbalstīts.

J.Reirs. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

Arī 65. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

66. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

67. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

68. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

69. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

Arī 70. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

71. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

72. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

73. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav skatāms, jo būs izskatāms 2014.gada budžeta projektā.

Sēdes vadītāja. Tas tiks vērtēts, skatot nākamo likumprojektu.

J.Reirs. 74. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

75. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

82. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

83. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - Kārļa Seržanta priekšlikums. Nav vērtējams, jo būs skatāms saistībā ar nākamā gada budžetu.

Tāpat ir arī ar 85. - deputāta Seržanta priekšlikumu. Tas skatāms nākamā gada budžetā.

86. - deputāta Seržanta priekšlikums. Skatāms nākamā gada budžetā.

87. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 92. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

97. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav skatāms. Ir skatāms nākamā gada budžetā.

Sēdes vadītāja. Tas tiks skatīts nākamā gada budžetā.

J.Reirs. 98. - deputāšu Grigules un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas tiks skatīts nākamā gada budžeta projektā.

99. - deputāta Brigmaņa priekšlikums. Arī tas tiks skatīts nākamā gada budžeta projektā.

100. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 101. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 103. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 104. - Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 105. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Ir atbalstīts tabulā.

J.Reirs. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. 105. ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 106. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazāka, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātei Ingai Bitei... Ingai Vanagai, es atvainojos! Piedodiet! Ir laikam jau vēls...

I.Vanaga (RP).

Augsti godātie ministri! Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šī priekšlikuma būtība ir tāda. Mēs ar kolēģiem šo priekšlikumu iesniedzām tāpēc, ka ir nevienlīdzīga situācija starp izglītojamiem - tiem, kuri iegūst izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, un tiem, kuri izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs. Un, proti, sanāk tā: ja bērns aiziet mācīties vidusskolā, vispārējās izglītības iestādē, tad viņa vecāki saņem ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā, savukārt, ja šis jaunais cilvēks izvēlas izglītības gaitas profesionālās vidējās izglītības iestādē, tad viņa vecāki nesaņem šo ģimenes valsts pabalstu, bet šī naudiņa tiek tā kā pārtraktēta stipendijā. Un šeit starp šiem izglītojamiem veidojas nevienlīdzīga situācija, jo, proti, par to, kurš mācās vispārējā vidusskolā, mums tradicionāli, kā mēs izprotam, vecākiem... vienam no vecākiem ik mēnesi makā ienāk astoņi lati, bet savukārt tas bērns, kurš mācās profesionālās izglītības iestādē, saņem stipendiju, kas ir septiņi lati, un ir šī nevienlīdzība - lats mēnesī.

Un priekšlikuma būtība bija tāda - novērst šo nevienlīdzību. Jo sanāk tā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.740, kas nosaka šo stipendiju piešķiršanas kārtību, saka... tur ir tieši ierakstīts, ka minimālās stipendijas apmērs ir septiņi lati, bet savukārt ģimenes valsts pabalsts, kas ir reglamentēts Valsts sociālo pabalstu likuma 6.pantā... tas nosaka, ka ir šie astoņi lati. Un mēs iesniedzām šo priekšlikumu tādēļ, lai novērstu nevienlīdzību starp audzēkņiem.

Tā kā priekšlikums netika atbalstīts, jāsaka: tad ir jāpilnveido šie Ministru kabineta noteikumi un jānorāda, ka minimālās stipendijas apmērs ir 8 lati. Bet līdz ar to tad mēs kaut kādā mērā sajauksim stipendiju fondu, jo tad nebūs iespējas piešķirt izglītojamiem profesionālās izglītības iestādēs šīs paaugstinātās stipendijas, kas jau tā... jāsaka, šī stipendija, kas ir septiņu latu apmērā, nav nekas diži izcils. Te gan šo stāvokli izglītojamiem uzlabo tas, ka mums ir iespēja piešķirt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem šīs paaugstinātās stipendijas, tomēr tas neskar pilnīgi visus izglītojamos. Pēc datiem uz 1.oktobri, pavisam ir 28 tūkstoši jauniešu, kas iegūst izglītību profesionālās izglītības iestādēs.

Tā kā attiecībā uz 2014.gada budžetu un arī uz turpmākajiem gadiem netika atbalstīts šis priekšlikums, mēs, deputāti, kas esam iesnieguši šo priekšlikumu, turpināsim darbu. Un aicinām arī kolēģus strādāt pie tā, ka vai nu mēs tad Ministru kabineta noteikumus pilnveidojam, vai arī rodam iespēju atrisināt šo situāciju, jo jaunieši ir nevienlīdzīgā situācijā.

Paldies jums par uzmanību. Un attiecībā uz šo priekšlikumu... kā jau es teicu, strādāsim pie tā. Un te ir arī norādīts... Pasaules Banka savos pētījumos ir norādījusi uz šo nevienlīdzību, un arī Tiesībsarga birojs ir norādījis, ka šī... nu, būtībā problēma ir jāatrisina mums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Deputāti lūdz balsojumu. Balsojumu prasa opozīcijas deputāti. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 108. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Skatāms nākamā gada budžetā.

109. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 110. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 111. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav skatāms. Ir skatāms nākamā gada budžetā

112. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 113. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 114. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis Reformu partijas frakcijas deputātu virzītais priekšlikums skar jautājumu, par kuru arī es esmu iesniedzis priekšlikumu, - tiesa, attiecībā tikai uz 2014.gada budžetu.

Jautājums ir par Augstākās izglītības likumā... Augstskolu likumā, es atvainojos, noteikto normu (78.panta septītajā daļā), ka Ministru kabinetam, iesniedzot ikgadējo budžetu, ir jāparedz 0,25 procentu pieaugums no IKP... Tātad - šī budžeta sagatavošanas un iesniegšanas procedūrā... Šī norma stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā. Tātad šis ir pirmais gads, kad šādai lietai vajadzētu tikt īstenotai.

Ja mēs sarēķinātu kopā, cik ir tie 0,25 procenti no IKP, tad tas, kas šobrīd, ņemot vērā to, ka valdība uz otro lasījumu ir paredzējusi augstākajai izglītībai nedaudz papildu finansējumu... tik un tā starpība veidojas ap 60 miljoniem latu.

Jautājums pēc būtības. Jautājumam ir formālā puse, un jautājumam ir otra puse - pēc būtības. Formālā puse ir šī te... šis tiesiskais nihilisms - Augstskolu likuma normas neievērošana budžeta gatavošanas procesā, bet, ja mēs skatām jautājumu pēc būtības, tad tas jautājums ir tāds: vai augstākajai izglītībai šāds papildu finansējums tiešām ir nepieciešams? Šis jautājums pēdējā laikā ir cilāts dažādās pietiekami plašās auditorijās. Augstskolu vadītāji un augstskolu darbinieki 18.oktobrī bija sabraukuši uz kopīgu konferenci Rēzeknē, kur tika runāts arī par augstskolu administrēšanas problēmām. Un šis nepietiekamais finansējums, tas, ka nozare šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas, šajā konferencē tika ļoti spilgti akcentēts. Tur piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs. Tiesa, tajā daļā, kad bija runa par finansējumu, viņš jau bija pametis konferenci. Diemžēl!

Redziet, tā lieta ir tāda, ka, no vienas puses, šajos krīzes gados augstākā izglītība, ņemot vērā to, ka, sākoties krīzei, tai kā pirmajai tika noņemts finansējums, pie tam ļoti lielā apjomā, ir dzīvojusi uz izdzīvošanas robežas, un šobrīd tās rezerves ir izsīkušas.

Otra problēmas puse ir tāda, ka augstākās izglītības telpa ārpus Latvijas, it sevišķi mūsu tuvējās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, virzās tajā virzienā, ka augstākajai izglītībai finansējums tiek piešķirts arvien lielākā apjomā. Virzība ir uz... pilnībā no budžeta finansētām studiju vietām, un Latvija nevar izlikties, ka tas mūs neskar. Es varu pateikt vēl vairāk. Pēdējā laikā ir parādījusies tāda tendence, ka Latvijas sagatavotie labie speciālisti vairs nebrauc uz Zviedriju, vairs nebrauc uz Vāciju, bet Tērbata atkal kļūst par latviešu zinātnieku pulcēšanās vietu. Tātad, ja mēs neko nedarīsim šajā jomā, mēs vienkārši zaudēsim savus sagatavotos kadrus.

Es neceru, ka šos 60 miljonus šajā budžetā tai varētu iedalīt, tāpēc atsaucu savu 111.priekšlikumu, lai, tāpat kā pagājušajā gadā, neērtā situācijā nenostādītu savus kolēģus profesorus un pasniedzējus no citām Latvijas augstskolām. Bet es uzstāšu uz to, lai mēs nobalsotu par šo Reformu partijas sagatavoto priekšlikumu, jo tas, ko vienprātīgi prasīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar vienprātīgu balsojumu... šie 500 tūkstoši eiro ir tieši puse no tās starpības, ko Ministru kabinets mums nav iedevis attiecībā uz komisijas priekšlikumu.

Tā ka es atsaucu savu 111.priekšlikumu, bet aicinu balsot par kolēģu izvirzīto 114.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. 111.priekšlikums gan mums tiks skatīts nākamajā budžetā, kas ir tātad 2014.gada budžets.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Jā, kolēģi! Es šoreiz pievienojos virknei Vucāna kunga izteikto argumentu. Ar šī priekšlikuma iesniegšanu mēs gribējām parādīt to, ka augstākās izglītības sektorā tiešām akūti trūkst finansējuma un ka šie 500 tūkstoši eiro tiešām ir kā piliens virknei vajadzību. Un es gribu minēt arī to, ka, jā, mēs arī visi ļoti labi apzināmies, ka šim sektoram arī pašam ir jāsakārtojas, jo augstākās izglītības iestādēm ir pietiekami liela autonomija. Bet katastrofāla situācija ir reģionālajās augstskolās, jo tur lielākā daļa strādājošo saņem tiešām atalgojumu, kas ir Ministru kabineta noteiktā zemākā likme, piemēram, lektors saņem 426 latus pirms nodokļu nomaksas, un, tiekoties ar šiem augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem, viņi paši par to jau ironizē. Diemžēl drīz būs tā, ka augstskolā strādās vai nu pirmspensijas, vai pensijas vecuma pasniedzēji, vai ienācēji, kas taustās, ja tās viņiem ir pirmās darba gaitas, vai arī patrioti. Un tiešām... Attiecībā uz mācībspēkiem es uzsveru - īpaši reģionālajās augstskolās tiešām šī situācija ļoti nopietna. Un kopumā vajadzīgi ir aptuveni 38 miljoni eiro. Šie 500 tūkstoši - tas tiešām ir stipri, stipri par maz. Bet jāsaka paldies par šiem piešķirtajiem 1,7 miljoniem eiro.

Un gribu teikt, ka zinātnē ir tieši tāda pati situācija. Bet saistībā ar jaunās politikas iniciatīvām jāsaka paldies par atbalstu. Tur savukārt arī... tur aptuveni 30 miljonu eiro pietrūktu, lai varētu sektors normāli pildīt savas funkcijas.

Balsojumu mēs tātad nelūdzam, bet ar šo savu priekšlikumu aktualizējam šo situācijas problemātiku attiecībā uz nākamā gada budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja priekšlikums nav atsaukts, tas ir balsojams, un par to balsojumu lūdz opozīcija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātu Ingas Vanagas, Guntara Bilsēna, Dainas Kazākas, Ingas Bites, Gunāra Igauņa un Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 115. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

116. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 117. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 118. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 119. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 120. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav skatāms.

121. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav skatāms.

122. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis manis un Vucāna kunga iesniegtais priekšlikums ir ļoti līdzīgs nākamajam priekšlikumam, ko ir sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un tā būtība ir paredzēt līdzfinansējumu Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Respektīvi, ir runa par dalības maksu, lai Latvija kļūtu par asociēto Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti.

Ja kāds apgalvo, ka jādod iespēja Latvijas uzņēmējiem un pētniecības institūtiem piedāvāt savus pakalpojumus kosmosa tirgū, tad, visticamāk, ir samulsums. Prātā nāk „Zvaigžņu kari”, vienvirziena biļete uz Marsu un Gagarina varoņdarbs. Bet, kolēģi, ja es saku, ka jāatbalsta elektronika, informācijas tehnoloģijas, materiālzinātne, es ceru, ka viss kļūst daudz skaidrāks.

Pusvadītāji, elektronikas plates un minidatoru optiskās sistēmas, vadības programmatūras, programmvadāmi radiomodemi, lāzertālmēri, putu polistirola izolācijas materiāli - šie ir daži piemēri produktiem, ko var un grib kosmosa jomai ražot Latvijas uzņēmēji un arī pētniecības institūti.

2013.gada 15.martā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis valdības uzdevumā parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, paredzot Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumos. Pamatojoties uz šo līgumu, piecu gadu laikā tiktu veicināta un attīstīta ar kosmosa jomu saistītu tehnoloģiju pielietojuma, zinātnes un komercdarbības attīstība, lai pēc tam Latvija varētu pievienoties Eiropas Kosmosa aģentūrai kā pilntiesīga dalībvalsts.

Mazliet informācijas par Eiropas Kosmosa aģentūru. Tā ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas dibināta ar mērķi nodrošināt un veicināt sadarbību starp Eiropas valstīm kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, kā arī ar tām saistītajos kosmosa pielietojumos. Tajā ir 20 dalībvalstis. Pavisam nesen par dalībvalstīm kļuva Polija un Rumānija, savukārt Igaunija, Slovēnija un Ungārija noformējušas Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valstu statusu.

Kādēļ ir vajadzīga pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai?

Es jau teicu, ka mums ir kapacitāte apgūt kosmosa tirgu. Eiropas Savienības kosmosa tehnoloģiju ražošanas segmenta apgrozījums ik gadu ir vairāk nekā sešu miljardi eiro, un gandrīz 35 procentus no tā veido Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumi. Investīciju atdeve kosmosa jomā ir mērāma ar koeficientu 4,5. Tas ir tādā piesardzīgā scenārijā, ko ir novērtējusi ORCD Norvēģijas un Dānijas gadījumā. Citkārt šis koeficients ir vēl lielāks - no 8 līdz 10 reizēm liela ir atdeve.

Ņemot vērā šos datus, minētais līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atvērtu izcilas finansējuma un attīstības iespējas Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem, kas strādā augsto tehnoloģiju jomā.

Ministra Ķīļa paraksts deva tiesisko paļāvību, lai no šā gada maija līdz jūlijam Eiropas Kosmosa aģentūra izsludinātu pirmo iepirkuma konkursu par tehnoloģiju un pakalpojumu iegādi no Latvijas organizācijām. Savukārt industrijas dalībnieki ieguldīja apjomīgus resursus, izstrādājot projekta pieteikumus. Kopumā 20 Latvijas zinātniskie institūti, universitātes, augstskolas un uzņēmumu nodibinājumi iesniedza 33 projektu pieteikumus. Tas ir labāks rādītājs nekā daudzām citām lielām Eiropas Kosmosa aģentūras jaunajām dalībvalstīm un apliecina Latvijas kosmosa tehnoloģiju segmenta organizāciju izteikto potenciālu. Diemžēl, kolēģi, pusgadu pēc šī konkursa, kad projekti jau ir apstiprināti, valdība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka valsts budžetā neatradīsies nepieciešamie līdzekļi, lai izpildītu šīs starptautiskās saistības. Un jāatzīmē, ka līgumu laušana ar Eiropas Kosmosa aģentūru to neizpildes dēļ būtu bezprecedenta gadījums un atstātu ļoti negatīvas sekas gan uz Latvijas reputāciju starptautiskajā mērogā, gan arī uz tautsaimniecības attīstību.

Ir vairāki uzņēmumi - RD ALFA, Baltic Scientific Instruments, Baltic Embeded, HEE Photonic Labs, Eventtech un citi uzņēmumi, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnieku savienība, Elektronikas datoru zinātņu institūts, RTU, Ventspils augstskola, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un citas institūcijas ir parakstījušas vēstuli, lai valdība un Saeima atrastu finansējumu šim mērķim un nodrošinātu to līdzdalību Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Jebkurai Eiropas Savienības valstij sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir durvis uz zinātnes komercprojektiem visas Eiropas mērogā. Kāds zinātnieks pirms dažiem gadiem man teica: „Kāds kosmoss Latvijā? Iedod pērtiķim mobilo tālruni, viņš taču nezinās, ko ar to darīt!” Es ceru, ka šeit zālē ir cilvēki, kas saprot, ka tas ir milzu potenciāls Latvijai. Un šeit darbojas princips: maksā, lai spēlētu! Šī iemaksa, ko mēs samaksātu Eiropas Kosmosa aģentūrai, garantētā veidā 90 procentu apmērā atgrieztos valstī. Ja mūsu institūti un uzņēmēji ir spējīgāki, viņi var nopelnīt...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

D.Reizniece-Ozola. ...un atgriezt vēl vairāk.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt mūsu uzņēmējiem un institūtiem iespēju pelnīt, pārdot savus produktus. Un izdzīvot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Mums visiem ļoti patīk runāt par ekonomisko uzrāvienu, par to, ka Latvijai ir nepieciešama ražošana ar augstākas pievienotās vērtības produktiem. Lūk, šeit nu ir tā iespēja! Tik tiešām, šī ir ļoti lieliska iespēja, kas Latvijai būtu jāizmanto. Kādēļ? Ne tikai tādēļ, ka mums tiešām ir reālas iestrādes, ka mēs varam piedalīties šinī programmā un veidot šo industriju, bet arī tāpēc, ka, ja mēs skatāmies globāli, pašlaik attīstās jauna nozare. Un tai tiešām ir milzīgs potenciāls. Un tie, kuri tagad sāks tajā spēlēt, kuri tajā ieies, tie arī būs tie, kuri varēs plūkt vislielākos laurus. Tas ir tāpat kā savulaik, 90.gadu sākumā, bija ar datortehnoloģijām. Kosmosa tehnoloģijas ir tieši tas pats, kas pašlaik notiek. To nozīme būtiski pieaugs, ņemot vērā tieši globalizācijas faktorus un visus tos procesus, kuri būs jāvada. Un tieši kosmoss šeit spēlēs izšķirošo lomu.

Ja mums ir dota iespēja visā šajā pasākumā piedalīties un dabūt gabaliņu no šī pīrāga, tad tiešām būtu stulbi un ļoti tuvredzīgi, ja mēs to nedarītu. Mēs varam atrast 3 miljonus NATO komunikācijas centra izveidei, bet neatrast naudu priekš šīs programmas un teikt, ka mums tās nav, nu tas ir tiešām stulbi un tuvredzīgi. Šie vārdi ļoti atbilst šai situācijai. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šī nauda mums ir noteikti jāatrod, ja mēs tik tiešām vēlamies, lai mums kādreiz šeit būtu vēl kāda nozare ar augstu... kura spējīga dot augstu pievienoto vērtību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu lietot korektus izteicienus no tribīnes! Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Es vēlējos vēl paturpināt savu domu ar vienu ļoti konkrētu piemēru. Vakardien notika apbalvošana divos lielos kosmosa konkursos - Kopernicus Master 2013 un Galileo Masters 2013. Un uz skatuves kāpa divu Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri saņēma balvas par īpaši inovatīviem produktiem, kas tika izstrādāti. Produkti bija jūras viļņu enerģijas karšu izstrāde, kas ir vajadzīga elektroresursu izpētei jūrā, un speciālie autodispleji, kas ļauj... ja automašīnas tiek aprīkotas ar šīm ierīcēm, tas ļauj autovadītājiem braukt īpaši nelabvēlīgos apstākļos, precīzi redzot ceļa malas.

Šos apbalvojumus saņēma pārstāvji no divām Latvijas firmām - Thermcert un AstroSat, bet diemžēl ne paši ar savu vārdu, bet zem Skotijas un Igaunijas uzņēmumu vārda. Un iemesls, kādēļ viņi paši nevarēja piedalīties, pretendēt uz šo balvu un to saņemt kā Latvijas uzņēmumi, ir tas, ka Latvija šobrīd nav Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts.

Un ir jautājums: ja mēs gribam atbalstīt šādus produktus zem Latvijas karoga, Latvijā, nu tad ir jāveic šis... nu, es pat teiktu... es gribēju teikt - drosmīgais solis, bet, manuprāt, tas ir nevis drosmīgs solis... bet saprātīgs solis, un jādod šī iespēja industrijai un pētniecības institūtiem attīstīties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola jau stāstīja par to plašo nozaru spektru, kas pēc būtības ietilpst šajā - kosmosa nozarē.

Jautājums ir: kāpēc Latvijai tiešām ir jāpievienojas Eiropas Kosmosa aģentūrai? Kāpēc šāds solis tiek sperts? Jo nav jau tā, ka līdz šim mūsu zinātniekiem nebūtu bijis iespēju piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās.

Latvijai, ja mēs runājam par pētniecību, ir... Tāpat kā visās tautsaimniecības nozarēs, parasti skatās, kur ir tā konkurētspējīgā priekšrocība. Mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, viena no šīm priekšrocībām, ir tā, ka ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ar lielajiem radioteleskopiem. Un es par to runāju tāpēc, ka zināma manas dzīves daļa ir bijusi arī sāpe par šīm šobrīd Latvijā lielākajām zinātniskajām infrastruktūrām. Šis centrs ir sastāvdaļa tādā lielā pasaules mēroga projektā, kuru angļu terminoloģijā sauc par VLBI, tātad runa ir par ļoti garas bāzes interferometrijas projektu, principā par to, kā pasaules zinātnieki apvienojoties var mēģināt pētīt to, kas notiek tālajās galaktikās. Un Latvija ir iesaistīta šajās lietās, Latvija ir piedalījusies, Latvijas zinātnieki ir piedalījušies vismaz četros Eiropas 6. un 7.ietvara programmas projektos, kas tieši ar to ir bijuši saistīti, un no Eiropas mēs esam saņēmuši - ne daudz, ne maz - vismaz ceturtdaļmiljonu eiro, lai iesaistītos šajā procesā.

Tas, ko Eiropa sagaida no mums, - ka mums ir jākļūst par pilnvērtīgiem spēlētājiem un mums ir jāsāk arī no savas puses kaut ko finansēt. Un tā ir šī dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ar noteiktiem līdzfinansējuma maksājumiem. Tas ultimāts šobrīd no Eiropas Kosmosa aģentūras puses ir uzstādīts tādā veidā, ka, ja turpmāk Latvija nepiedalās, tad mūsu dalība šajos projektos no 2016.gada ir slēgta. Tas ir pietiekami skaidri pateikts. Un tas ir jāņem vērā, meklējot nepieciešamos naudas līdzekļus, lai mēs izpildītu prasības, ko paredz noslēgtā vienošanās ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un būtu pilnvērtīgi locekļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 123. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 124. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 125.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts, jā.

J.Upenieks. 126. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms.

127. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

128. - deputātu Ingas Vanagas, Guntara Bilsēna, Dainas Kazākas, Ingas Bites, Gunāra Igauņa un Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai. (No zāles: „Balsot!”)

I.Vanaga (RP).

Nē, mēs nebalsosim par šo priekšlikumu. Diemžēl. Bet es ļoti cerēju, ka tieši šo no visiem pieciem mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem... ka šis priekšlikums būtu saņēmis atbalstu. Un es gribu pateikt: jā, ir izstrādātas sporta politikas pamatnostādnes, kurās ir iekļauts tas, ka ir paredzēts ieviest šo peldētapmācību skolēniem no 1. līdz 4.klasei. Un mēs arī ļoti bieži Saeimas komisijās un apakškomisijās esam runājuši par to, ka ir nepieciešams ieviest atsevišķu veselības mācību, ka ir nepieciešams vairāk stundu nedēļā sportam, ka būs šī cilvēkdrošība - tātad tiks izstrādāts un īstenots jauns mācību priekšmets. Un šī peldētapmācība ir saistīta gan ar veselību, gan ar sportiskajām aktivitātēm, gan ar drošības jautājumiem. Un šis priekšlikums... jā, izrietēja... to motivēja šis izskatītais jautājums Sporta apakškomisijā. Šā gada maijā Sporta apakškomisijā prezentāciju sniedza Latvijas Peldēšanas federācija, un tur arī bija, jāsaka, ļoti graujoši dati. Ļoti graujoši dati par to situāciju, cik daudz diemžēl bērniņu iet bojā tikai tāpēc, ka nemāk peldēt un ka viņiem nevar... netiek sniegta savlaicīgi šī palīdzība, un cik ļoti būtiski ir bērnus pēc iespējas agrīnā vecumā mācīt peldēt.

Un ir jāsaka arī tas, ka mums, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, bija tikšanās ar veselības ministri, un arī veselības ministre tikšanās laikā atzina, ka tā tiešām būtu ļoti apsveicama iniciatīva, ja skolās tiktu īstenota šī peldētapmācība. Un tāpēc mēs ļoti cerējām, ka trīs ministrijas - Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija un arī Izglītības un zinātnes ministrija - atradīs iespēju jau 2014.gada budžetā šādu naudiņu rast. Un tas ir viens... praktiski viens miljons noapaļojot.

Un te es vēl gribu teikt to, ka avots tam... es jau iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām jautājumu par budžetu, minēju, ka šīs muzeja krātuves arī es personīgi redzēju, tāpēc, manuprāt, šeit varēja paņemt kādu daļiņu un pārdalīt. Un bija arī, piemēram... mēs zinām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi un ir akceptēti šie priekšlikumi komandu sporta spēlēm, sporta federācijām un augstas klases sasniegumiem sportā. Un tur ir 2,13 miljoni eiro.

Ar šo priekšlikumu es vēlos, kolēģi, jums norādīt... arī aicināt uz to, ka daļa no mums nebūs vairs nākamajā Saeimas sasaukumā, iespējams, ka arī ministri būs citi... Es saku - daļa no klātesošajiem... Tad lai tas paliek vēsturei un stenogrammā, lai nākamie deputāti un nākamie ministri rod iespēju šādai iniciatīvai un lai tā nepaliek tikai sporta politikas pamatnostādnēs, lai tā nepaliek atvilktnēs, bet lai mums tuvākajā nākotnē izglītības iestādēs būtu ieviesta šī peldētapmācība bērniem no 1. līdz 4.klasei.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeims priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Nākamajai debatēs vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, paldies! Tāds ļoti konstruktīvs priekšlikums tajā visā demogrāfijas un visa atbalsta paketē. Bet ir kaut kādam neprofesionālismam arī robežas. Un varbūt līdz ar to, lai mēs sāktu runāt par mūsu bērnu fiziskajām aktivitātēm, varbūt vispirms vajag paskatīties tajās programmās, kur bērniem skolās tā vietā, lai viņi nodarbotos ar fizkultūru, liek rakstīt rakstiskos darbus, jo tad jau skolotājiem savukārt varēs piemaksāt par to, ka arī fizkultūras skolotājam ir šie rakstudarbi, kuri ir labojami. Maniem bērniem nezin kāpēc tā vietā, lai nodarbotos bez savām piecām reizēm nedēļā, kur viņi iet uz sportu, viņiem ir jāraksta rakstudarbi un kontroldarbi. (No zāles dep. V.Agešins: „Ministrija!”) Un jūs esat... Protams, es saprotu, jums ir tikko piedzimis bērns un jūs vēl nezināt, bet tad, kad jūsu bērns tiks līdz skolai, tad es tiešām jūs aicinu paskatīties, kā notiek šīs peldēšanas nodarbības Rīgas skolās, kā tās notiek tagad, kā tās notiek ziemā, kā šos vecākus mēģina pierunāt... Par to, ka nauda ir samaksāta... Bet varbūt viņi var tos bērnus uz turieni nevest, jo nav jau, kas viņus pieskata. Un kas tās meitenes ar tiem slapjajiem matiem pēc tam pieskatīs?!

Vispirms sakārtojiet to sistēmu kā tādu un tad nāciet ar šādu piedāvājumu! Tas pēc savas būtības ir ļoti labi domāts, par to mēs esam runājuši daudz un dažādi. Bet taču paskatieties nevis tikai uz vienu krūmu, bet uz visu to mežu, kur ir tā problēma!

Tāpēc es nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Tas jautājums patiešām ir ļoti aktuāls. Bet nesen... 129.priekšlikumu visi atbalsta... Ir runa par to, ka mēs vienkārši tā izmetam, palaižam pa vējam naudu, ko piešķiram spīdveja Grand Prix sarīkošanai Rīgas pilsētā. Nākamajā gadā - 170 tūkstoši.

Gribu atgādināt, ka mums Rīgā nav spīdveja gandrīz 40 gadu, bet mēs piešķiram naudu, lai sarīkotu sacensības... Un nav pat trases, kur sarīkot... Izmetam naudu!

Un gribu atgādināt, ka Latvijā katru gadu noslīkst vismaz 130 bērni un pieaugušie. Un, tā kā ekonomisti ir sarēķinājuši, ka viens cilvēks Latvijai var dot ieguldījumu vismaz viena miljona apmērā, tad 130 miljonus mēs katru gadu vienkārši zaudējam.

Mēnesi atpakaļ Sporta apakškomisija apmeklēja Jelgavā peldbaseinu, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Baseins, protams, uzbūvēts 30 gadus atpakaļ... Laimdotas kundze, es runāju tagad jums arī... Cienījamie ministri! Laimdotas kundze! Mēnesi atpakaļ mēs apmeklējām Jelgavas peldbaseinu, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, un tas, kas tur noticis, arī mūs, deputātus, šokēja: tur jau viss ir novecojis! Tā ka sen jau vajadzēja rekonstruēt šo peldbaseinu, varbūt pārveidot to par 50-metrīgu, nevis... tagad tā garums ir 25 metri. Gribu atgādināt, ka tieši šajā baseinā tika sagatavots mūsu trīskārtējais olimpiskais medaļnieks - jelgavnieks! Tā ka tas ir liels ieguldījums. Par to vajag padomāt.

Un kā mēs izšķērdējam tos līdzekļus... Ministru kabinets 29.oktobrī pieņēma lēmumu par valsts galvojumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... nākamajiem pieciem gadiem, līdz 2018.gadam. Un, piemēram, tur bija tāds sporta centrs „Mežaparks”, kurš visus gadus... Kopš 2007.gada, no Kalvīša laikiem, tā bija viena no prioritātēm - izveidot olimpisko centru. Bet diemžēl Ministru kabinets tagad noraidīja to. Un gribu atgādināt, ka vakar Sporta apakškomisijai piezvanīja sporta centra „Mežaparks” direktors, ka pa tiem gadiem ir ieguldīti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Cienījamie ministri, atbildiet: kas atmaksās valsts kasē tos 600 tūkstošus, ko jūs vienkārši izmetāt ārā?! Ja jūs no savas algas... visu savu algu ziedojat kādam fondam... un ja atmaksājat to naudu, tad jums vajag vismaz trīs gadus strādāt. Padomājiet par to, kā mēs vienkārši izmetam naudu, kuras mums nav un nekad nebija.

Paldies. (Aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Malacis, Ivan!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Runājam par 128.priekšlikumu, ko iesniedza deputāti Vanaga, Bilsēns, Kazāka, Bite, Igaunis un Bišofa. Tas ir par peldēšanas apmācībām sākumskolās.

Konkrēti gribu pateikt, ka mums ir vieni no augstākajiem bērnu traumatisma un mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā.

Un šeit es gribētu norādīt deputātei Solvitai Āboltiņai: ja viņa nav apmierināta ar sporta apmācībām viņas bērnu skolā, tad es aicinu viņu savukārt viņas bērnu skolā iesaistīties skolas padomē, kurā strādā pārstāvji no skolotāju puses (Zālē troksnis, starpsaucieni.), no skolēnu puses un arī no vecāku puses, kuri nāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot skolas darbu.

Līdz ar to, lūdzu, iesaistieties un esiet aktīvi skolu padomēs! (Zālē troksnis, aplausi, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies par man pašai personīgi adresētajiem priekšlikumiem, bet tas neattiecas uz būtību, ka skolotāji... ka bērniem skolā ir rakstiski darbi fizkultūrā, nevis fiziskas nodarbes. Paldies.

Debates slēdzu (No zāles: „Nesarunāties ar zāli!”)... Nesarunājos ar zāli. (Zālē smiekli. Aplausi.)

Gandrīz vai vienlaikus... Līvija Plavinska, jā. Tad mēs to izdarījām vienlaikus.

Vārds deputātei Līvijai Plavinskai.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Jā, visu cieņu! Runājot par sportu, arī es esmu „par”! Patiesībā arī es piederu pie tiem bērniem, kuri bērnībā gandrīz noslīka tāpēc, ka neprata peldēt. Mēs te par tādu vienlīdzību visi iestājamies, bet kur tad lauku skolas bērni mācīsies peldēt? Pilsētas bērniem ir vismaz kaut kāda iespēja. Iedomājieties, Rēzeknes pilsētā uz septiņām skolām ir viens peldbaseins! Kā jūs iedomājaties, kur viņi tagad veiks to apmācību lauku skolās vispār? Nu, man te teica, ka vasarā var peldēt. Bet skolas laiks beidzas maija beigās un sākas septembra sākumā. Kā tas ir iespējams? Ja mēs esam par vienlīdzību, tad, lūdzu, līdz galam! Mēs nevaram sadalīt sabiedrību dažādos līmeņos. Šobrīd mums Latvijā nav tādas bāzes, lai mēs to varētu izdarīt.

Paldies. (Dep A.Buiķa un vēl dažu VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi, ja te notiek vienam otra mācīšana, tad arī es pastāstīšu par procedūrām, kā veidojas budžets.

Tātad ir noteikta fiskālā telpa, kas sadalās divās daļās: viena daļa ir tā, kur ir valsts uzņemtās saistības, bet otrā daļā ir jaunās politiskās iniciatīvas. Šis gads tika... noteikta summa tika dalīta politiskajām iniciatīvām, un šajās politiskajās iniciatīvās ministri strādāja braši un iesniedza vairāk nekā pusmiljonu latu... pusmiljarda latu vērtībā priekšlikumus. Un tad Ministru kabinets, koleģiāli izskatot jaunās politiskās iniciatīvas, pieņēma lēmumus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija dabūja jaunām politiskajām iniciatīvām vairāk nekā 10 miljonus latu. Tad nu es nezinu, kāpēc ministrijām neradās iespēja šos projektus subsidēt. Tātad jūsu pašas ministrijai tā nav prioritāte, tai ir citas prioritātes. Līdz ar to šie priekšlikumi netiek subsidēti.

Ja mēs atceramies komisijā debates, tad gan šogad, gan pagājušajā gadā, piemēram, tur, kur ir visa sporta sabiedrība „pret”... ja būtu tiešām brīva iespēja balsot, tad laikam vienīgi Reformu partija atbalstītu šo Murjāņu sporta bāzes izveidi un nobalsotu... tur 7 miljonus mežā mēs ieguldām - 7 miljonus! Kur nākotnē būs no pusmiljona līdz miljonam gadā jāiegulda uzturēšanai - tikai par siltumu un par uzturēšanu! (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Tad tā ir prioritāte, nevis tie nelielie līdzekļi, ko jūs prasījāt iepriekšējos priekšlikumos, - tie 500 tūkstoši. Zinātnei arī jūs vēl kaut ko prasījāt. Tās īstenībā jau nav prioritātes! Prioritāte ir Murjāņu sporta skolas būvniecība, 7 miljonus latu šim projektam, ko ieguldīt mežā, kur nākotnē tiks izdots apkurei un uzturēšanai vien no pusmiljona līdz miljonam latu... eiro es pagaidām vēl nemāku pārrēķināt.

Tātad komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 129.priekšlikums. Nav skatāms.

130. - nav skatāms.

131. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 132. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms.

133. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 134. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

J.Reirs. 135. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav skatāms.

136. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Seržanta kungs, jūs teicāt, ka es sev esmu izmetusi priekšā tikai divus grābekļus. Es teiktu, ka es jau pirms gada izmetu vēl vienu - arī trešo grābekli. Un tie ir Murjāņi. (No zāles dep. K.Seržants: „Tas nav grābeklis!”) Un es uz to... es turpinu kāpt tam virsū.

Bet es teikšu tā. Mums ir jādomā par to, lai lēmumi, ko mēs pieņemam, ir tiešām laikmetam un Latvijas situācijai atbilstoši. Un īpaši, ja tas paredz kapitālieguldījumus. Valsts kapitālieguldījumi jeb investīcijas ir... nu, tām ir liela nozīme ekonomikas stimulēšanā, ja vien tie nav ieguldījumi nelietderīgu ilgtermiņa saistību radīšanā.

Lietderība būtu vērtējama sekojoši. Mums, pirmkārt, būtu jāņem vērā šis aspekts - ierobežoto līdzekļu aspekts. Un, otrkārt, protams, tas, cik dzīvotspējīgi... un tas, vai tiešām laikmetam raksturīgi mēs pieņemam šos lēmumus, un tas, kā mēs redzam sporta, profesionālās sporta izglītības attīstību tālākā nākotnē.

Vai tiešām arī šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tieši uz padomju tradīcijām balstīta sporta izglītība - tā ir nākotne Latvijai?

Lai ieskicētu to, es gribētu pieminēt tos skaitļus, ko pieminēja jau Reira kungs. Proti, sportam šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir atvēlēti (nu jau ar papildu priekšlikumiem) aptuveni 33 miljoni eiro. No tiem trešā daļa jau šobrīd aiziet valsts galvoto aizdevumu atmaksai (par lielajiem infrastruktūras objektiem, sporta būvēm), un tikai 7,5 miljoni aiziet algām, kas ir paredzētas tieši sporta izglītības programmu pedagogiem.

Murjāņiem mums kopsummā aiziet aptuveni 1,6 miljoni eiro, ja mēs neskaitām šo investīciju infrastruktūrā. Un, ja jūs to naudu sadalītu uz tiem 125 bērniem, kas tur mācās, tad tas ir aptuveni 12,5 tūkstoši eiro gadā uz vienu bērnu. Ja mēs to atlikušo naudu sadalītu ar tādu pašu koeficientu, tad sanāktu, ka mēs varam vēl papildus šiem Murjāņu 125 bērniem ar sporta izglītību nodrošināt nepilnus 800 bērnus. Un, ja mēs šos 800 bērnus sadalītu uz mūsu 119 pašvaldībām, tad vidēji mēs katrā novadā varētu ar sporta izglītību nodrošināt tikai septiņus bērnus. Nu tad tā ir tā racionālā rīcība, ko šobrīd atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”)

Lietderība ir vērtējama arī no tā aspekta, vai mums ir visi pamatresursi, lai attīstītu Murjāņus tādus, kā to redz Izglītības un zinātnes ministrija. Un tie resursi ir trīs.

Viens resurss ir tiešām šī infrastruktūra, šīs būves. Tās mums būs, tās mēs tagad iegādāsimies. Mēs būvēsim atkal kaut ko jaunu.

Otrs resurss ir pedagogi. Jau minēju šo summu, kas aiziet pedagogu algām. Gandrīz 20 procentus no visas pedagogu algām paredzētās summas mēs atvēlam tieši Murjāņu pedagogu algām, kuri skolo 125 bērnus. Un, ticiet man, arī šie pedagogi tur nav nodrošināti ar pilnām darba slodzēm, ne visi šie pedagogi tur uz vietas dzīvo; ja viņi tur pārceļas, tad viņiem ir jāatrod Murjāņos darbs arī savām ģimenēm. Tas nav tik vienkārši - nodrošināt šo izglītības iestādi arī ar pedagoģisko sastāvu!

Un visbeidzot trešais resurss, pamatresurss, - bērni.

125 bērni ir aizgājuši uz turieni. Mēs varam akli domāt, ka tie ir Latvijas labākie talanti. Bet, kā jau pats Murjāņu sporta ģimnāzijas direktors apgalvoja... viņš galvenokārt veic sociālo funkciju šajā iestādē. Līdz ar to es gribu teikt, ka varbūt ir arī labi, ka šī summa šobrīd ir rezervēta, bet es teiktu, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tomēr vēl ir jāpārvērtē profesionālā sporta izglītības sistēmas attīstības stratēģija, un jums līdz novembra beigām pirms Murjāņu sporta ģimnāzijas...

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Lai runā!”)

Lūdzu, turpiniet!

E.Siliņa. ...Un jums līdz novembra beigām, kamēr vēl Murjāņu sporta ģimnāzijas vadība nav noslēgusi līgumus par būvniecību, ir laiks tomēr izlemt, vai mums uz Murjāņu sporta ģimnāzijas pedagogu un tradīciju bāzes nevajadzētu attīstīt Latvijas Sporta ģimnāziju ar filiālēm novados, kur jau ir šī infrastruktūra, kur pašvaldības uzreiz ir gatavas nodrošināt šos internātus, kur pašvaldībās jau ir skolas, kas ir gatavas pie sevis atvērt atsevišķas klases. Tad mums tur arī pulcēsies tie talantīgākie bērni, tur būs arī pedagogi, tur būs nodrošināta ļoti kvalitatīva vidējā izglītība, kas nav mazsvarīgi šo bērnu vecākiem. Un tad tiks izmantoti arī tie infrastruktūras objekti, kuri ir sabūvēti novadu novados, ko pašvaldībām ir grūti uzturēt, jo nav pilnas noslodzes šiem infrastruktūras objektiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Paldies, Siliņas kundze, ka jūs rūpējaties par sportu! Kaut kur es varu piekrist jums, bet kaut kur - nē, tāpēc ka vajag zināt arī to specializēšanos, kas ir Murjāņu sporta ģimnāzijai, kura pastāv jau vairāk nekā 40 gadu garumā un kur ir izglītoti daudzi ļoti labi, pieklājīgi, talantīgi jaunieši, kas arī dod savu ieguldījumu Latvijai un aizstāv mūsu, Latvijas, intereses arī starptautiskajās arēnās.

Jā, protams, tas maksā vienu miljonu tiem 125 cilvēkiem. Cena ir liela! Bet vai jūs zināt tās specifiku, to, ka tur ir seši sporta veidi? Katram sporta veidam vajag savu sporta zāli vai savu aprīkojumu. Vieni atrodas Jūrmalā, otri atrodas Murjāņos, un ir problēma arī ar treneru kadriem. Bet par tiem 240 latiem, ko mēs pašlaik maksājam par vienu slodzi trenerim, diez vai kāds no Rīgas brauks uz Murjāņiem - 60 kilometrus uz vienu pusi un atpakaļ, kopā 120 kilometrus. Tas nozīmē, ka jums vajag vismaz 15 latus dienā. Un 30 dienās vairāk nekā alga aizies tikai benzīnam vien.

Un ir vēl metodiskā daļa. Bet kā jūs tā varat strādāt? Jūs esat miljonāri? Jūs varat atļauties to darīt? Bet tajā skolā... Manuprāt, jā, šī skola varētu būt tuvāk Rīgai. Tad mēs varētu atrast arī labākus speciālistus, bet tai ir jābūt elitārai skolai ar labiem audzēkņiem, lai tur ir rinda vismaz 10 cilvēki uz vienu vietu, lai tiktu iekšā tajā ģimnāzijā. Tad mēs varam pieprasīt labu atalgojumu treneriem. Tas var būt no 500 līdz 1000 latiem. Un tad var pieprasīt arī lielāku rezultātu. Es domāju, ka mēs to pieprasīsim tad, kad tā būs uzbūvēta.

Kāpēc būs ieguldīti septiņi miljoni? Divus gadus atpakaļ izglītības un zinātnes ministre nodibināja darba grupu, kur strādāja visi ieinteresētie, lai atrastu optimālo variantu. Šī komisija nolēma un Ministru kabinets Latvijas Sporta federāciju padomē atbalstīja septiņus miljonus novirzīt Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcijai. Diez vai... Ļoti žēl, ka šī gada novembrī laikam netiks ielikts pirmais akmens, kas bija paredzēts, tā ka netika apgūti 725 tūkstoši, un tie ir pārvirzīti uz nākamo gadu. Diemžēl tā ir! Bet es ceru, ka tuvākajos divos gados šī ģimnāzija tiks ļoti labi renovēta, būs jaunas sporta zāles, un tie bērni, kuri tur mācīsies, viņi tomēr būs arī ļoti labi izglītoti un labi sportisti. Bet mums vajag viņiem palīdzēt, lai treneriem alga būtu normāla un atbilstu tam līmenim, kāds ir tiem treneriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 137. - komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

138. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti uzsāk debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Štrombergs un citi olimpiskie medaļnieki Latvijā ir drīzāk anomālija, nevis likumsakarība. (No zāles: „Nu jā, tāpēc ka no Ventspils!” Smiekli. Dep. J.Urbanovičs smejas: „Neapsaukājies!”) Dzintara kungs ir aizvainots, ka viņam aizrādīja no tribīnes, bet es nesarunājos ar zāli... Anomālija tādēļ, ka sports, tāpat kā daudzas citas nozares, netiek pietiekami atbalstīts - un ne tikai augstā līmenī, bet arī pirmie soļi jauniešiem, lai viņi uzsāktu savas sportistu gaitas, netiek atbalstīti pietiekamā līmenī. Un šis priekšlikums ir par to, lai sporta pedagogiem nodrošinātu daudzmaz pieklājīgu atalgojumu, kurš krīzes laikā pēc starptautisko aizdevēju ierosinājuma tika būtiski samazināts.

Atgādināšu, ka līdz krīzei, līdz šīs Starptautiskā Valūtas fonda darbības sākumam valsts pilnībā apmaksāja sporta skolu pedagogu algas un pašvaldības savukārt nodrošināja infrastruktūras uzturēšanu, inventāru un sacensību izdevumus (to tās turpina darīt arī šobrīd). Kad valsts budžetā svilpoja caurvējš, aizdevēji pieprasīja slēgt sporta skolas un Izglītības un zinātnes ministrija atrada līdzekļus, lai finansētu 50 procentus no atalgojuma treneriem. Pārējo iespēju robežās apņēmās nodrošināt pašvaldības. Taču šī apņemšanās tika uzvelta uz pašvaldību pleciem, pamatojoties uz džentlmenisku vienošanos, ka, krīzei beidzoties, šis finansējums sporta pedagogiem tiks atjaunots.

Mēs arī pagājušogad novembrī runājām par budžetu otrajā lasījumā, tad, kolēģi, jūs... Reira kungs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, atzināt, ka ir ļoti svarīgi risināt šo problēmu un sporta pedagogu atalgojumu palielināt, jo skaidri zināms, ka 90 procenti sporta pedagogu strādā par minimālo atalgojumu.

Bet nu izskatās, ka šis labais nodoms un šie solījumi ir aizmirsti, neatceramies ne tikai pagājušā gada vienošanos, bet arī to, kas šā gada 24.maijā Latvijas Nacionālajā sporta padomē tika lemts, ka ir jānodrošina ar nākamo gadu vismaz 85 procenti no pašreiz tarificētajām treneru darba likmēm; ka nākamā gada budžetā būtu jāparedz 2,2 miljoni latu - finansējums darba algām un sociālajām iemaksām. Taču - ko pašreiz mēs budžetā redzam? Ir tikai 700 tūkstoši latu, kas ir viena trešdaļa no nepieciešamā finansējuma.

Ministru kabinets konceptuāli atbalsta līdzfinansējumu sporta treneru samaksai 63 procentu apmērā 2014.gadā, 73 procentu apmērā - 2015.gadā, bet 2016.gadā - 83 procentu apmērā. Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam un Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās protokola projekts paredz 85 procentu nodrošinājumu jau nākamajā gadā.

Kolēģi! Atkal sanāk tā, ka mēs lemjam vienu, bet patiesībā turam kabatā sakrustotus pirkstus...

Es šodien runāju par valsti, kurā jaunatnes sportā iesaistīto bērnu skaits jau tā ir procentuāli neliels salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Bet vienlaikus tā ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kuru šis lēmums šodien ietekmē. Latvijā ir 68 profesionālās ievirzes sporta skolas, kurās trenējas gandrīz 30 tūkstoši bērnu un strādā vairāk nekā 1000 treneru. Mums ir diezgan lielas rezerves nākamā gada budžetā plānotas neparedzētiem gadījumiem. Un es aicinu pusotru miljonu, kas ir nepieciešams 85 procentu atalgojuma finansējumam, atrast budžetā, lai nesanāk tāda situācija, ka mēs būvējam ļoti skaistas sporta halles, bet pienāks brīdis, kad nebūs, kas tajās sporto.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 139. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 140. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

142. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

143. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

144. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

145. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

146. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 147. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

148. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

149. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

150. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

151. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

152. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

153. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

154. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

155. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

156. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

157. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

158. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

159. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

160. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Tātad par priekšlikuma būtību. Augstskolu likuma 64.² pantā ir noteikts, kas ir Latvijas Studentu apvienība. Un tur ir arī noteikts, kādas ir funkcijas Latvijas Studentu apvienībai. Un jāteic, ka tā ir koleģiāla institūcija, kura pārstāv visas Latvijas studentu intereses un kurai ir uzticētas tādas funkcijas kā, piemēram, sniegt atzinumus par normatīvajiem aktiem, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, kā arī izvirzīt studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās. Jāteic, ka arī Augstākās izglītības padomē tai ir Augstskolu likumā deleģētās funkcijas un ka līdz ar to studentiem, kuri tajā iekļauti, arī ir jāpilda zināmas funkcijas. Tātad Latvijas Studentu apvienībai ir jānodrošina Latvijas studējošo pārvalžu pārstāvība arī ārvalstīs un tajās institūcijās, kurās tā ir biedre. Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem savas kompetences ietvaros ir jāiesaistās dažādās darba grupās, akreditācijas procesā, un arī karjeras izglītības pasākumos šī organizācija iesaistās.

Šī ir tikai daļa no tām funkcijām, kas likumā ir definētas, bet ir arī vēl virkne citu funkciju, kas likumā nav atrunātas. Pašlaik lielākais finansējuma avots ir biedrunaudas, kas sarūk arī tādēļ, ka studējošo skaits sarūk. Augstskolu budžeti tātad ir mazāki, un līdz ar to arī Latvijas Studentu apvienības budžets ir mazāks. Un arī Latvijas Studentu apvienība norāda: lai kvalitatīvāk varētu pārstāvēt studentu intereses gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, ir ļoti būtisks šis kaut vai minimālais atbalsts, jo vairāk tieši tāpēc, ka ir arī tādas funkcijas, kas skar tiešām šo normatīvo aktu izstrādes procesu, kad ir jāpauž ļoti kompetents viedoklis. Tāpēc mēs arī iesniedzām šādu priekšlikumu.

Un šeit atkal... jā, tomēr ir lūgums nākamā gada budžeta ietvaros rast iespēju kaut vai minimāli atbalstīt Latvijas Studentu apvienību, atvēlot tai no budžeta jelkādu finansējuma daļu, un tātad mēs lūdzam šos 42 tūkstošus eiro. Un ir arī zināms, ka jau 2011.gadā Latvijas Studentu apvienība mēģināja arī pozitīvā ziņā lobēt grozījumus Augstskolu likumā, lai panāktu to, ka ir zināms finansējums no budžeta šo funkciju kvalitatīvākai īstenošanai.

Tādēļ lūgums arī turpmākajos gados neaizmirst studentiju un atbalstīt, lai viņi spētu tātad augstvērtīgāk pārstāvēt visu studentu intereses. Tas ir par šo priekšlikumu.

Es atvainojos! Es noteikti saņemšu aizrādījumu no priekšsēdētājas kundzes, bet es ceru, ka pēc jūsu runas jūsu bērniem sporta nodarbībās būs mazāks šis teorētiskais aspekts un būs vairāk praktisko nodarbību, jo sporta skolotāja būs dzirdējusi, ko jūs teicāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šoreiz es riskēšu būt nepopulārs un teikšu, ka šis priekšlikums nav izsvērts, jo mums ir vairākas institūcijas, kuras... Augstskolu likumā vai citos normatīvajos aktos ir paredzēts, ka tās iesaistās procesa organizēšanā. Teiksim, Latvijas Rektoru padome ir viena no šādām institūcijām. Bet neviena augstskola nekad nav iedomājusies, ka vajadzētu prasīt Rektoru padomei finansējumu no valsts budžeta. Tā ir augstskolu pārstāvniecības institūcija, kas tiek finansēta no augstskolu līdzekļiem.

Un līdzīgi ir ar Latvijas Studentu apvienību. Augstskolu likums paredz, ka katrai augstskolai no gada budžeta vismaz viena divsimtā daļa ir jānovirza Latvijas Studentu apvienības vajadzību finansēšanai. No šīm summām līdz šim ir bijis iespējams nofinansēt arī Latvijas Studentu apvienības darbību. Ja Latvijas Studentu apvienībai ir problēmas pašai ar savu organizēšanos (un šādas problēmas ir), tad, manā skatījumā, tā ir šīs organizācijas iekšējā problēma. Un tā ir hroniska problēma jau vairāku gadu garumā. Jau tajā laikā, kad es biju vienas Latvijas augstskolas vadītājs, šāda problēma tika novērota.

Līdz ar to, manā skatījumā, šis priekšlikums nav pietiekami izsvērts kopējā kontekstā par visām tām institūcijām, kuras tādā gadījumā būtu prasījušas valsts budžeta atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Par šo priekšlikumu.

Kā es jau stāstīju, runājot par budžeta veidošanas procesu, katra politiskā partija, kuras pārstāvji vada konkrētu ministriju, veidoja priekšlikumus politiskām iniciatīvām - jaunām politiskām iniciatīvām. Arī kolēģi no VIENOTĪBAS varēja savākt visas iniciatīvas un iesniegt budžetā, un raudāt par katru nākamo, ko, kā paši uzskata, nevajag ielikt prioritātēs. Arī Nacionālā apvienība varēja tāpat rīkoties, arī neatkarīgie deputāti. Bet viņi tomēr tā nerīkojās, viņi daudzmaz godprātīgi rīkojās. Jo praktiski visi šie priekšlikumi un pārmetumi ir pārmetumi jums pašiem. Jūs paši nevarat!

Tiešām, studenti dara ļoti svarīgu lietu. Kāpēc jums no budžetā esošajiem 200 miljoniem latu (varbūt ir pat vairāk - es neatceros tagad, tik vēlu vakarā) 42 tūkstoši neatrodas studentu pašpārvaldei?! Tas tiešām ir kauns!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai nepieciešams balsojums par šo priekšlikumu? (No zāles: „Jā!”) Jā. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 161. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 162. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 163. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

164. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

165. ...

Sēdes vadītāja. Deputāta Upenieka priekšlikums... Nav skatāms.

J.Reirs. 165. - deputāta Upenieka priekšlikums. Nav skatāms.

166. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

167. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms.

168. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms.

169. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms.

170. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

171. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

172. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

173. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

174. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

175. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

176. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 177. - deputātu Brigmaņa, Vējoņa, Barčas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav skatāms.

178. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms.

179. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

180. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms.

181. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 181. - deputāta Andreja Klementjeva sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 182. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 183. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 184. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 185. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

186. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts un nav arī skatāms šajā likumprojektā.

187. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 188. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 189. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

190. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

191. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 192. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav skatāms.

193. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

194. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

195. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

196. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 197. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 197.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 198. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 198.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 199. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 199.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 200. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 200.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 201. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 201.A - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 202. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

202.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

203. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

203.A - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nav skatāms. Ir skatāms 2014.gada budžetā.

203.B - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 204. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 205. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 206. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 207. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 208. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav skatāms.

209. - Ādamsona kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz... Nē, Ādamsona kungs vēlas debatēt. Lūdzu! Uzsākam... Ā, pēc pārtraukuma... Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Kārlis Krēsliņš... ir klāt, Jānis Reirs... ir, Elīna Siliņa... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 21.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 21.30. (No zāles: „Tikai?!”) Ir sācies arī raidījums „Sastrēgumstunda”, kurš aktīvi seko tam, ko mēs darām.

Tātad mēs turpinām Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi. Un turpinām izskatīt 2014.gada budžeta likumprojektu paketi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un tikām līdz 209. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumam, kurš komisijā nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai cik ilgi esmu parlamentā, nekad neesmu sapratis vienu elementāru lietu - kāpēc mēs vienmēr budžetu izskatām un pieņemam tā, it kā rīt sāktos karadarbība vai ārkārtas situācija un steidzīgi būtu jāatrisina kaut kādi jautājumi. Ja mēs tā turpinām, tad man ir priekšlikums - aicinu Prezidiju izskatīt jautājumu par to, ka arī rītdienas darba kārtību mēs varētu izskatīt tūlīt pēc šīs sēdes un tad vismaz beigt šo izrādi.

Runājot par priekšlikumiem, man nav ilūziju. Sapratu, ka neviens priekšlikums vai lielākā daļa vai absolūts vairākums opozīcijas priekšlikumu (konkrēti, arī mani priekšlikumi) nebūs atbalstīti.

Mani izbrīna gan tas, ka Ministru kabinets pagājušogad, apspriežot budžetu, solīja atrast finansējumu robežsargu kinologiem kā kompensāciju par to, ka viņi izmanto savus personīgos transportlīdzekļus, bet izrādījās, ka nepilnus 200 tūkstošus mēs savā budžetā nevaram atrast, lai šo kompensāciju šie cilvēki varētu saņemt.

Gan pagājušajā gadā, gan šogad mēs esam daudz diskutējuši par profilaksi, it sevišķi mūsu profila komisijā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un šobrīd jūsu izskatīšanai ir piedāvāts priekšlikums par to, ka Probācijas dienestam Tieslietu ministrijā ir nepieciešams mazliet vairāk par 800 tūkstošiem eiro, lai Probācijas dienests varētu pildīt savus pienākumus pilnā apmērā.

Lai jūs saprastu, par ko ir runa... Ir ļoti elementāri: visu valsti pāršalca ziņa par bruņotu laupīšanu Rēzeknē... nesaukšu uzvārdus, lai nevienu nereklamētu... kā rezultātā Iekšlietu ministrija strādāja ārkārtas režīmā, bet, lai šo noziegumu nepieļautu, lai tas nenotiktu un nevajadzētu arī cīnīties ar sekām, tur, iespējams, pilnīgi pietiktu ar to, ka pirms tam ar šo potenciālo noziedznieku parunātu viens psihologs.

Mani izbrīnīja, ka Pieprasījumu komisijas sēdes laikā mana kolēģe no koalīcijas taisīja lielas acis, jo, kā izrādās, redziet, ne ugunsdzēsējiem, ne policistiem nav obligātās veselības apdrošināšanas, viņiem ir veca tehnika, tam vai citam dienestam pietrūkst naudas līdzekļu. Nu kā tas var būt?

Bet, cienījamie kolēģi! Viss jau ir atkarīgs no tā, kā mēs balsojam par to vai citu budžeta pozīciju un kā mēs skatāmies nākotnē. Un mana pieeja vienmēr ir bijusi ļoti elementāra – daudz vienkāršāk ir nepieļaut noziegumu vai noziedzīgu nodarījumu, to laikus novērst, nevis ar lielām grūtībām, smagi elšot un pūšot, mēģināt pārvarēt pašu radītās grūtības vai pašu neizpratni par iespējamām sekām, ja nenotiks tā vai cita darbība vai ja attiecīgi netiks finansēta tā vai cita nozare.

Es gan aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.

Tāpat arī, lai nedebatētu pēc tam vēl papildus, es aicinu atbalstīt nākošajā paketē arī Kārļa Seržanta piedāvātos priekšlikumus.

Veiksmīgu darbu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. – deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 210. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

211. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

212. - deputātes Poriņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 213. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 214. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 215. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 216. - deputāta Klauža priekšlikums. Nav skatāms.

217. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

218. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Ir atsaukts un nav skatāms.

219. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 220. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

221. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

222. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 223. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 224. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 225. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav skatāms.

226. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav skatāms.

227. - deputāta Viļuma priekšlikums. Nav skatāms.

228. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 229. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

230. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 231. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

232. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 233. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un šajā priekšlikumā ir atbalstīta SIA „Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas „Dvēseļu putenis” uzņemšana pēc Aleksandra Grīna romāna. Jau pagājušogad šis darbs ir uzsākts ar Saeimas finansējumu. Un ir piešķirti līdzekļi gan 2015.gada budžetā, ko mēs tagad atbalstām, gan 2014.gada budžetā (šo likumprojektu mēs skatīsim nākamo).

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 234. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 235. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

236. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 237. - deputātu Eigima, Vējoņa un Klauža priekšlikums. Nav skatāms.

238. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

239. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 240. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 241. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

242. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

243. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

244. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 245. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 246. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 247. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 248. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 249. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts un nav skatāms šajā likumprojektā.

250. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

251. - deputāta Kabanova priekšlikums. Nav skatāms.

252. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav skatāms.

253. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav skatāms.

254. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav skatāms.

255. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav skatāms.

256. - deputāta Jakimova priekšlikums. Nav skatāms.

257. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

258. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Atsaukts un atbalst... Ir atsaukts.

259. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

260. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav skatāms.

261. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

262. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav skatāms.

263. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav skatāms.

264. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

265. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav skatāms.

266. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

267. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts.

268. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts.

269. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

270. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 271. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

272. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav skatāms. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Tas nav skatāms... Priekšlikums tiks skatīts pie nākamā likumprojekta - budžeta paketes. (Starpsaucieni no zāles.) Priekšlikums nav skatāms šobrīd.

J.Reirs. 274.[273. - Red.piez.] deputāta Klementjeva ... (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Nav skatāms...

J.Reirs. Tātad arī šis priekšlikums tiks skatīts pie 2014.gada budžeta.

274. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

275. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 276. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 277. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... jā, deputāti piekrīt.

J.Reirs. 278. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz izveidot mediju nodaļu Kultūras ministrijā. Gribu jums pateikt, ka tā ir nozares iniciatīva. Pie mums vērsās Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Latvijas Žurnālistu asociācija un mediju eksperti un lūdza šādu jautājumu virzīt.

Kultūras ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, kurā izpētīta šādas mediju nodaļas pastāvēšanas lietderība, tās funkcijas un arī finansiālā tāme. Līdz ar to šis jautājums tika apspriests arī Koalīcijas sadarbības padomē. Tā kā premjerministrs un arī ministri uzskata, ka šis jautājums būtu korektāk virzāms valdībā, tad komisija šo priekšlikumu neuztur spēkā un nolēma šo priekšlikumu atsaukt.

Tāpat komisija nolēma atsaukt 316.priekšlikumu likumprojektā „Par valsts budžetu 2014.gadam”.

Ceram, ka šis jautājums tiks sekmīgi virzīts valdībā un nozares vēlme tiks uzklausīta.

Sēdes vadītāja. Jā, tā kā priekšlikums ir atsaukts tajā brīdī, kad deputāti jau bija pieteikušies debatēs, tad mums ir jāturpina debates un jādod vārds deputātam Kārlim Seržantam. Bet nu tāda informācija: tiešraidē šo sēdi internetā šobrīd skatās precīzi 25 cilvēki. Tā ka, lūdzu, arī pie viņiem var vērsties, uzrunājot tos, kuri skatās... pie viņiem varat vērsties gandrīz pie katra individuāli.

K.Seržants (ZZS).

Un viena no viņiem ir mana māmiņa. Tā ka es noteikti varu... Nē, es... Bet ko es gribēju teikt? Es būtu gatavs atbalstīt šādu priekšlikumu par tādas nodaļas izveidošanu Kultūras ministrijā pie viena noteikuma - ja cienījamā koalīcija beidzot kaut kā varētu savākt pašreizējo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kura ir absolūti... kura, man liekas, šobrīd ignorē likumdevēju un neko laikā neizdara. Likumdošanā valda absolūts haoss. Dimants tikai sola: būs, būs, būs, bet nekā nav. Tieciet vispirms ar viņiem galā un pēc tam prasiet naudu vēl veselai nodaļai.

Tāds ir mans silts ieteikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Bet, tā kā priekšlikums ir atsaukts, tas vairs nav balsojams.

J.Reirs. 279. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 280. - deputāšu Grigules un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav balsojams. Es atvainojos... nav skatāms.

Sēdes vadītāja. Nav skatāms.

J.Reirs. 281. - deputāšu Reiznieces-Ozolas un Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

J.Reirs. 282. - deputāšu Reiznieces-Ozolas un Grigules priekšlikums. Nav skatāms.

J.Reirs. 283. - VIENOTĪBAS priekšlikums. Nav skatāms.

J.Reirs. 284... Nav skatāms šis priekšlikums pie šī likumprojekta. Ja kāds ir nospiedis podziņu...

J.Reirs. 285. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 287... Ā, 286. - deputātu Barčas un Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai. Vai jūs vēlaties debatēt vai ne? Jūs nokavējāt! Mēs skatām jau 286.priekšlikumu. Tātad pret 286.priekšlikumu deputāti neiebilst.

J.Reirs. 287. - deputātu Orlova un Barčas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Nē, deputāti lūdz balsojumu par 287.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 287. - deputātu Orlova un Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 288. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 289. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 290. - deputāšu Ivanovas-Jevsejevas un Cvetkovas priekšlikums. Nav skatāms.

J.Reirs. 291. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

Es jau domāju, ka Ministru kabineta vārdā kāds gribētu runāt...

292. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

293. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

294. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

295. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

296. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 297. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 298. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

299. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 300. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

301. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

302. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

303. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

304. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts.

305. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms.

306. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

307. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

308. - deputāta Hļebņikova priekšlikums. Nav skatāms.

309. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

310. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

311.priekšlikums. Nav skatāms.

312. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

313. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka un pārējo priekšlikums. Nav skatāms.

314.priekšlikums. Nav skatāms.

315. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

316. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka un pārējo priekšlikums. Nav skatāms.

317. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

318. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav skatāms.

319. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka priekšlikums. Nav skatāms.

320.priekšlikums. Nav skatāms.

321. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

322. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

323. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

324. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

325. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

Arī nākamais priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis, nav skatāms.

327. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 328. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav skatāms.

329. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms.

330. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

331. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

332. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms.

333. - deputātu Upenieka, Junkura, Rusiņa, Siliņas, Olšteina un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 334. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav skatāms.

335. - deputāta Ribakova priekšlikums. Nav skatāms.

336. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

337. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 332., atvainojos, 338. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 339. - deputāta Reskāja priekšlikums. Nav skatāms.

340. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 341. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 342. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 343. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Saskaņā ar dokumentu Nr.2879D 344. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 344.[344.A - Red.piez.] - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 344.A - ir atbalstīts.

J.Reirs. 344.A, atvainojos.

344.B. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 344.C - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 345. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

346. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

347. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

348. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms.

349. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 349. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 350. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav skatāms.

352. - „Saskaņas Centra”...

Sēdes vadītāja. 351. ...

J.Reirs. 351. ...gribēju izlaist. 351. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labvakar, cienījamie kolēģi! (Starpsaucieni: „Labvakar!”) 17.gadsimtā Džordžs... (Zālē smiekli, starpsaucieni no zāles: „Mēs par nākotni runājam!”) 17.gadsimtā Džordžs Halifakss ir teicis, ka izglītība ir tas, kas paliek pāri tad, kad esam jau aizmirsuši visu, kas mums mācīts. Un es uzskatu, ka tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Līdz ar to gribētos paust mūsu frakcijas viedokli par pedagogu atalgojumu kontekstā ar mūsu 351.priekšlikumu, kas, starp citu, saskaņots ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Kā zināms, līdzšinējās sarunās ar arodbiedrību Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nepiekāpīgi piedāvā niecīgu pamatlikmes paaugstināšanu no bruto 280 līdz vien 295 latiem mēnesī. Uzskatu, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. Turklāt ir zināms, ka trīs pedagogu organizācijas - LIZDA, LIVA un Latvijas Pedagogu dome - vēl pirms pusotra gada pieprasīja valdībai no 2012.gada 1.septembra par 10 procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes. Toreiz pēc vairākām sarunām ar ministriju 2012.gada jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no 2012.gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10 procentiem. Es uzskatu, ka arī toreiz šādu algas pielikumu nu nekādi nevarēja uzskatīt par algas paaugstināšanu. Šie „pielikumi” (pēdiņās) skolotājiem ir fikcija un acu aizmālēšana vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda darba samaksa absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina par to, ka ministrija nepietiekami novērtē viņu darbu.

Otrkārt, pēdējos mēnešos vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pieaug. Savukārt no pirmskrīzes laika samaksas par skolotāju darba slodzi - 344 latiem - tā 2009.gadā samazinājās līdz 250 latiem. Jau tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika ir pagājuši četri gadi, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Tieši otrādi! Pateicoties valdības „titāniskajām” pūlēm, skolotājiem būs jāstrādā par 295 latiem mēnesī (uz papīra) līdz 65 gadiem. Un darba stāžs sanāk ne mazāk kā 40 gadi.

Treškārt, valdības ieplānotais pielikums nesedz pat komunālo maksājumu pieaugumu, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu saistībā ar eiro ieviešanu. Vēl vairāk! Šobrīd ministrija pat nav iezīmējusi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā. Tāpat nav paredzēts papildu nepieciešamais valsts finansējums pilnīgai normatīvu izpildei zinātnē un augstākajā izglītībā.

Frakcijas vārdā aicinu kolēģus, Saeimas deputātus, atbalstīt „Saskaņas Centra” iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” - par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2014.gada 1.septembra vismaz līdz 310 latiem un paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā.

Finansējuma avots - valsts budžeta ieņēmumi.

Vienu minūti vēl drīkst...?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Deputāti ļauj runāt vēl minūti, deputāta kungs.

V.Agešins. Jā, paldies.

Un pēc būtības es esmu par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Tas varētu radīt pedagogiem sociālo drošību, pārliecību par cienīgas darba samaksas nodrošinājumu un liecinātu par Saeimas deputātu ieinteresētību šī jautājuma risināšanā ne vārdos, bet darbos.

Atbalsts šiem priekšlikumiem liecinātu par pedagogu darba dziļo izpratni un patieso atbalstu. Pasniedzēji to augsti novērtētu.

Līdz ar to aicinu balsot par 351. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Oļegam Hļebņikovam.

O.Hļebņikovs (SC).

Labvakar, kolēģi! Es dažus komentārus... Ja salīdzināsim skolotāju darba algu Preiļos un Rīgā, tā būs atšķirīga. Preiļu 2.vidusskolā likme ir 280, bet Rīgas skolā, kurā ir 1300 bērnu, likme ir 366 lati. Vidējā alga Preiļu 2.vidusskolā ir 230, bet tajā pašā Rīgas skolā - 650 latu.

Tas viss ir politikas ietekmē - „nauda seko skolēnam”. Tāpēc mans priekšlikums Izglītības un zinātnes ministrijai - padomāt par jauniem kritērijiem, kā noteikt skolotāju algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 351. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 352.priekšlikums. Nav skatāms.

353. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav skatāms.

354. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 354. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī 355. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 355. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 356. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Parādnieks atsauc savu priekšlikumu.

J.Reirs. 357. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav skatāms.

358. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 358. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 359. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 359. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 360. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 360. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 361. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 361. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par valsts budžetu 2014.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad arī par šo likumprojektu ir saņemta Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vēstule, kurā tā informē, ka tiek atsaukti šādi frakcijas priekšlikumi: 164., 226., 258., 287., 296., 305., 306. un 344.priekšlikums.

Un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija informē, ka saskaņā ar komisijas 6.novembra sēdē lemto par 237., 238., 239., 240., 241., 242., 243. un 383.priekšlikumu komisija maina savu atzinumu un neatbalsta tos.

Līdz ar to komisija papildus šiem priekšlikumiem iesniegusi šādus alternatīvus komisijas priekšlikumus: 237.A, 238.A, 239.A, 240.A, 241.A, 242.A, 243.A, 243.B, 383.A, 383.B un 383.C, kurus komisija atbalsta.

Tātad sākam skatīt likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi 400 priekšlikumus.

1. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 1. vai par 2.priekšlikumu jūs prasāt balsot?

Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 12. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.

V.Jakovļevs (SC).

Augsti godātie kolēģi! 2009.gadā pašvaldības saņēma 83 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Krīzes laikā tika veikta pārdale, kuras rezultātā pašvaldību ienākumu samazinājums bija ievērojami lielāks nekā valsts ienākumu samazinājums. Lai pašvaldības varētu atgūties un veikt savas funkcijas vismaz pašreizējā apmērā, nepieciešams palielināt pašvaldībām piešķirto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu.

Pašvaldībām nepietiek naudas ne tikai attīstībai, bet pat esošo funkciju pilnvērtīgai veikšanai. Mēs taču visi saprotam, ka eiro ieviešana izraisīs cenu pieaugumu, tāpat kā tas notika Igaunijā. Cenu pieaugumam būs smagas sociālas sekas attiecībā uz trūcīgiem iedzīvotājiem. Šīs problēmas nākamgad būs jārisina pašvaldībām.

Tāpēc, godājamie kolēģi, neatkārtosim kaimiņu kļūdas un savlaicīgi paredzēsim pašvaldībām nepieciešamo finansējumu!

Gribu jums arī atgādināt, ka šogad 17.janvārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas Melngalvju namā notika tikšanās starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Andri Jaunsleini. Latvijas sabiedrība toreiz saņēma skaidru solījumu, ka valdība ir gatava runāt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali starp pašvaldībām un valsti 2014. un 2015.gada budžetā. Toreiz tika minēts, ka šāda pārdale būs iespējama, ja makroekonomiskā situācija šogad attīstīsies labvēlīgi.

Tas ir noticis. Tāpēc tagad noteikti ir iespējams janvārī izteikto solījumu izpildīt. Līdz ar to man ir jautājums: vai valdošajai koalīcijai pietiks godaprāta pildīt solīto? Mēs ceram, ka princips „vīrs un vārds” atgriezīsies Latvijas politikā, un aicinām 2014.gada budžetā būtiski palielināt pašvaldībām paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi, par šo jautājumu mēs jau debatējām saistībā ar iepriekšējo likumprojektu, balsojām un atbalstījām mūsu valdības priekšlikumu par proporciju 80:20. Tā ka komisijas vārdā lūdzu arī šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.

V.Jakovļevs (SC).

Tā... (Dziļa nopūta.) Augsti godātie kolēģi! Runājot par mūsu kaimiņvalsti, atgādināšu, ka Igaunijā neapliekamais minimums strādājošajiem ir 144 eiro mēnesī, tas ir, gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā paredzētais. (No zāles dep. I.Čepānes un dep. E.Siliņas starpsaucieni.) Savukārt Lietuvā... Nu, tādas ziņas no preses bija paņemtas, nu! No Swedbank... kaut kur es skatījos... (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

V.Jakovļevs. Nu varbūt palabosiet, ja es kļūdījos. Nu, tik un tā tas ir vairāk, nekā mums tagad paredzēts! Savukārt Lietuvā, ja alga iedzīvotājam nepārsniedz 163 latus, neapliekamais minimums ir 94 lati mēnesī; lielākām algām neapliekamais minimums samazinās.

Turklāt, cienījamie kolēģi, tādējādi Latvija pašlaik vislielākajā mērā atrodas neloģiskā situācijā uz daudzu Eiropas Savienības valstu fona: mūsu valstī neapliekamais minimums ir mazāks par iztikas minimumu.

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini liecina, ka 2013.gada septembrī iztikas minimums vienam iedzīvotājam bija 253 eiro. Valdības piedāvātais neapliekamais minimums tādējādi ir gandrīz trīs reizes mazāks par reālo iztikas minimumu valstī. Turklāt jau tagad ir sācies eiro ieviešanas izraisītais cenu pieaugums, un tas ļauj prognozēt tālāku iztikas... izdzīvošanas minimuma palielināšanos.

Atgādināšu jums, ka šā gada augustā Valsts prezidents intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” uzsvēra, ka uzreiz sasniegt Eiropas Savienības vidējā neapliekamā minimuma - aptuveni 1000 eiro - līmeni nebūtu iespējams, bet vismaz uz pusi no šīs summas būtu jātiecas. Tik mazs neapliekamais minimums Latvijā ir viens no būtiskiem ēnu ekonomikas cēloņiem un ir arī būtisks emigrācijas dzinējspēks.

Tāpēc es aicinu jūs 2014.gada budžetā atbalstīt neapliekamo minimumu 100 eiro apmērā mēnesī un nākamajos gados turpināt neapliekamā minimuma palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Vidējā termiņā var samazināt sociālo nevienlīdzību, ja tiks nodrošināts minimālais darba algas un nodokļa neapliekamā minimuma pieaugums. Šobrīd nav lietderīgi ieviest jaunas, progresīvas nodokļu likmes, lai samazinātu nevienlīdzību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka pēc krīzes personām ir jāatvieglo nodokļu slogs, lai nodokļu maksātāji attiecīgi saņemtu lielāku darba atlīdzību.

Tika izvērtēti dažādi neapliekamā minimuma palielināšanas scenāriji. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada augusta datiem par darba ņēmēju skaitu, tika izvērtēta iespēja palielināt neapliekamo minimumu līdz 160 eiro mēnesī no esošajiem 75 eiro, kas pēc būtības pietuvinātu šo summu iztikas minimumam, proti, tā būtu puse no iztikas minimuma.

Mums kā deputātiem ir jāatzīst, ka pēc būtības šāda risinājuma loģika ir acīmredzama, tomēr, runājot par atbildību, atbildīgu politiku un pamatotiem lēmumiem, šobrīd tādu risinājumu nebija iespējams piedāvāt, jo tas prasītu no budžeta aptuveni 195 miljonus eiro, kuru, protams, nav un, spriežot pēc mūsu piedāvātā budžeta projekta, arī nebūs.

Alternatīva ir pacelt neapliekamo minimumu līdz 115 eiro, sākot ar 2014.gadu. Tas prasītu budžetam 92 miljonus eiro, ko mēs uzskatījām par daudz pieņemamāku, ņemot vērā 2014.gada budžeta projektu. Scenārijs, kas dotu labumu cilvēkiem un ko ir iespējams īstenot esošajos fiskālajos rāmjos, ir iedzīvotāju ienākumu neapliekamā minimuma palielināšana līdz 100 eiro, sākot ar nākamo gadu. Fiskālā ietekme no šī risinājuma ir 57 miljoni eiro.

Tātad „Saskaņas Centrs” piedāvā arī avotu segšanai, paredzot PVN prognozes palielināšanu, piemēram, paņemt 3,5 procentus. Tas dotu papildu ienākumus budžetam ap 604 miljoniem eiro, un ar to pilnīgi pietiktu, lai segtu šo mūsu priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 14. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

2009.gadā attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem bija noteikti 300 latu gadā. Šobrīd ir uz pusi mazāka summa - apmēram 150 latu. „Saskaņas Centrs” piedāvā kaut nedaudz tuvināt attaisnoto izdevumu par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem apmēru pirmskrīzes līmenim. Mūsuprāt, netieši iesniegtais priekšlikums iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju attaisnoto izdevumu palielināšanai samazinās arī izdevumu apmēru, kas valsts budžetā tiek plānoti veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī netiešā veidā sekmēs attīstību attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs, sniedzot personām maksas pakalpojumus. Kopējā ietekme 2014.gadā uz valsts budžeta ieņēmumiem plānota 90 miljonu eiro apmērā. Papildus piedāvājam ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, kā es jau iepriekš minēju, ap 65 miljoniem eiro. Papildus tam vienā no mūsu deputātu iesniegumiem tika piedāvāts pacelt likmi no dividendēm. Ja paceltu likmi par 5 procentiem - no 10 uz 15 -, tas dotu klāt vēl 18 miljonus eiro, kas kopumā segtu visus... mūsu abus divus priekšlikumus. Tas nav populisms, tas ir diezgan reāls pasākums.

Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī par 15.priekšlikumu esam balsojuši iepriekšējā likumprojektā un debatējuši. Un šis deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Raimonda Vējoņa un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 17. - deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Raimonda Vējoņa un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 18. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 19. - deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 20. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 21. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis un divi nākošie, sekojošie, priekšlikumi būs pēdējie, par kuriem es debatēšu šodienas sēdē. (Starpsaucieni.) Jā.

43.pants - tas ir jaunievedums Budžeta likumā, jo šoreiz tas paredz konkrētu situāciju, kurā mēs apņemamies prēmēt atsevišķas nozares pārstāvjus. Proti, tad, kad būtiski ir novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kad tiek prognozēts būtisks valsts budžeta ieņēmumu palielinājums, finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju un prēmēt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas pieķeršanā iesaistītos... cilvēkus, kas ir iesaistīti šajā procesā.

Ja vien mums tiešām Finanšu ministrija spēj pamatot, kādi tad ir tie rādītāji un kritēriji, pēc kādiem tiks vērtēti šie prognozējamie budžeta ienākumi no šādu gadījumu konstatēšanas, un tie kritēriji, pēc kādiem mēs aprēķinām arī šo prēmiju pamatotību, tad principā tieši šis gadījums būtu varbūt vienīgais, kas būtu atbalstāms no tām trijām prēmēšanas iespējām, kas Budžeta likumā ir iestrādātas 43., 44. un 45.pantā.

Mans priekšlikums attiecībā uz 43.pantu ir šis 23.priekšlikums, un tas runā par to... Labi, ja nu mēs esam izlēmuši prēmēt tos cilvēkus, kuri ir strādājuši pie tā, lai konkrēto būtisko noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju konstatētu un pieķertu vainīgos, tad vismaz ierobežosim šo prēmiju apmēru divu mēnešalgu apmērā tiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti šajā noziegumu atklāšanā.

Aicinu atbalstīt. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka, esiet droši, šobrīd fiskālā ietekme šim pantam nav ielikta iekšā budžetā. Tā ka, izdarot korekcijas šajā likuma pantā, mums nav jāmaina kopējā fiskālā ietekme uz kopējo budžetu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 24. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Savukārt šis nākošais priekšlikums - 24.priekšlikums - ir par to, ka mēs paredzam prēmēt Valsts kases darbiniekus, ja viņiem izdodas deviņu mēnešu laikā 2014.gadā pierādīt, ka ir izdevies nofinansēt šo valsts parādu ar ietaupījumu, proti, lētāk nekā esam to iebudžetējuši.

Kas tad patiesībā mūs visbiežāk noved pie situācijas, ka mums izdodas valsts parādu apkalpot lētāk vai dārgāk? To mēs varam izlasīt Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma paskaidrojumos. Un tieši tur ir ierakstīti šie iemesli. Proti, tas ir atkarīgs no dažnedažādiem starptautisko finanšu tirgu rādītājiem, uz kuriem patiesībā droši vien Valsts kases darbiniekiem nav nekādas lielas ietekmes. Tas, protams, ir atkarīgs arī no tā, ka tiešām darbinieki izmanto īpaši labvēlīgu situāciju starptautiskajos finanšu tirgos. Ja ir pozitīvas izmaiņas Latvijas kredītreitinga līmenī, arī tad droši vien tie nebūtu Valsts kases darbinieku nopelni. Un ir arī vēl citi iemesli, teiksim, investoru ticība Latvijas attīstībai ilgtermiņā, un arī šie, protams, nav Valsts kases darbinieku nopelni.

Es saprotu, ka Valsts kasē mums ir jāpiesaista speciālisti, bet izlasiet šo 44.panta normu! Ja valsts parāda apkalpošanā ir radies ietaupījums, tad mēs paredzam šo darbinieku prēmēšanai 2 procentus no ietaupījuma.

Un tagad paskatīsimies statistiku, kāda ir bijusi pēdējos trīs gados! 2011.gadā mums uz valsts parāda apkalpošanu ir izdevies ietaupīt 20 miljonus latu, 2012. - 14 miljonus latu, bet šogad mēs prognozējam 30 miljonu latu ietaupījumu. Kas ir 2 procenti? 600 tūkstoši! Protams, jebkādas šādas apropriācijas prēmijām ir jāsaskaņo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs varam paļauties, iespējams, uz to, ka šīs komisijas locekļi pietiekami detalizēti izvērtēs, vai ir pamatotas šādas prēmijas.

Bet manas aizdomas ir arī tādas, ka, protams, šis ir viens no iemesliem, kur mēs varbūt paturam šo naudas summu tiešām tādiem neparedzētiem gadījumiem un patiesībā prēmijām varbūt pat nebūtu plānojuši novirzīt. Lai nu kā, bet arī šim priekšlikumam - izslēgt 44.pantu - šobrīd fiskālas ietekmes budžetā nav, un līdz ar to šobrīd varam lemt, ka šis varbūt tomēr nav pareizais instruments: tas kropļo šo vienotās atlīdzības sistēmu, pie kuras mēs strādājam, mēģinām to uzturēt un tad ar atsevišķiem priekšlikumiem to graujam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 25. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 26. - „Saskaņas Centra” priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 27. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 36. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - valdības... atvainojos... atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 46. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Man jums jāpaskaidro: šī ir tā pati situācija, kas vidēja termiņa budžetā, un, pēc visām pazīmēm spriežot, 57.priekšlikums ir alternatīvais priekšlikums Sabiedrības saliedētības komisijas priekšlikumam - 59.priekšlikumam. Un, tā kā pēc visiem apgalvojumiem mēs uztveram, ka tas ir diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm, tad mēs arī samierināmies ar šo alternatīvo priekšlikumu, neuzstājot uz nākamo, 59., priekšlikumu.

Protams, ja kāds var apgalvot, ka 57.priekšlikums paredz kaut ko citu, tad lūdzu izteikties tūlīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Līdzīgi kā Sabiedrības saliedētības komisijai, arī man ir neliela neizpratne saistībā ar 57. un 58.priekšlikumu.

Respektīvi, mans priekšlikums ir 61.priekšlikums, un šis finansējums ir lūgts NVO līdzfinansējuma programmas atjaunošanai 2014.gadā, lai starptautiskos konkursos un vietējos konkursos vinnējušās NVO saņemtu līdzfinansējumu 150 tūkstošu latu apmērā, 2013.gadā šis apmērs bija gandrīz 85 tūkstoši latu. Šī visa nauda ir veiksmīgi izmantota Eiropas konkursos, un šī nauda ir piesaistīta Latvijai. Tātad par katru latu līdzfinansējuma ir saņemta Eiropas fondu naudas piesaiste 27 latu apmērā. Līdz ar to īstenībā es tomēr gribētu, lai Ministru kabinets nedaudz paskaidro šo 57.priekšlikumu, par ko tad tas īsti ir, jo, kā mēs redzam, 58.priekšlikums nāk no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas par 18 tūkstošiem eiro saistībā ar Latvijas NVO fondu un latviešu valodas apguves programmu, lai nodrošinātu finansējumu nevalstiskā sektora attīstības programmu projektu īstenošanai.

Un es ļoti ceru, ka 57. ir tieši saistīts ar manu 61.priekšlikumu, kas nav atbalstīts. Tādējādi es ļoti ceru, ka tas tomēr ir daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta 57.priekšlikumā, un līdz ar to mēs ceram, ka NVO sektoram ir nodrošināts šis līdzfinansējums, lai tiem, kuri vinnē starptautiskos un vietējos konkursos, garantētu šo valsts līdzfinansējumu un tādā veidā varētu līdzīstenot šos projektus.

Kā jau es teicu, piešķirtais finansējums ir par 7 tūkstošiem eiro mazāks nekā šogad, līdz ar to mēs varam paredzēt, ja tas ir domāts šādam mērķim, tad 2014.gadā NVO sektors varēs īstenot par 200 tūkstošiem eiro mazāk projektu nekā 2013.gadā. Lūdzu sniegt skaidrojumu par šo un gaidu atbildīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamā Kazākas kundze! Jūsu bažām ir pamats. Šim projektam nav nekāda sakara ar jūsu iesniegto 61.priekšlikumu. Un, ja jums kaut kas nav skaidrs, tad es varu pateikt, ka Sabiedrības saliedētības komisijas deputātiem viss ir skaidrs - šie līdzekļi ir paredzēti diasporas bērnu nometņu organizēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Priekšlikums ir atbalstīts. Tātad balsojums par to nav nepieciešams.

J.Reirs. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. - Sabiedrības saliedētības komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 60. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 61. - deputātes Kazākas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Līdzīgi kā 57.priekšlikumā. Es lūdzu... aicinu Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvjus skaidrot šo situāciju, kam ir piešķirta 57.priekšlikumā paredzētā nauda 113,8 tūkstošu latu apmērā. Vai nu tā ir domāta kā līdzfinansējuma programma NVO fonda izveidei un arī finansējumiem NVO sektorā projektu vinnētājiem, uzvarētājiem, vai arī tas tomēr ir domāts Sabiedrības saliedētības komisijai Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas īstenošanai diasporas bērniem. Šī nesaprašanās mums bija jau vidējā termiņā... Līdz ar to es gaidu šo skaidrojumu. Un tas, ko vēlos pateikt, ir tas, ka šī mums ir pārnozaru problēma, jo par NVO interesēm principā neiestājas neviena no ministrijām. Līdz ar to, budžetu veidojot, šis priekšlikums tika sniegts arī no SIF puses, kas ir administrējošā aģentūra, kura piešķir un administrē šos Eiropas Savienības līdzekļus. Līdz ar to šī ir tāda pārresoriska problēma, kas mums ir. Un, zinot to, ka NVO sektors mums ir ļoti svarīgs un pilsoniskajam dialogam nozīmīgs... Un saistībā ar dažādu liela apjoma projektu īstenošanu mani interesē, kam ir piešķirta 57.priekšlikumā paredzētā nauda un vai 61.priekšlikums ir pilnībā „norauts” vai tomēr... neatbalstīts vai arī iekļauts 57.priekšlikumā?

Lūdzu Ministru kabineta skaidrojumu vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas skaidrojumu par šo situāciju, kas ir radusies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Sakiet taisnību!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates par 61.priekšlikumu slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 66. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 73. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labvakar, godātie kolēģi! Mēs pēdējo mēnešu laikā ļoti daudz dzirdam par reemigrācijas plāniem, par to, cik tie ir nozīmīgi, lai mūsu tautieši atgrieztos valstī, un par to, cik simtiem tūkstošu būtu tam jātērē.

Mēs taču saprotam: kamēr nebūs darba vietu mūsu valstī, neviens neatgriezīsies. Un darba vietu nebūs, jo uzņēmējus šī koalīcija neatbalsta.

Varbūt tāpēc es aicinu tomēr Nacionālo apvienību padomāt par to, ka mēs varētu vienu reālu lietu atbalstīt - mācīt šiem bērniem, kas ir aizbraukuši kopā ar ģimenēm, latvietību, palīdzēt saglabāt saiti ar dzimteni, palīdzēt saglabāt vēstures un kultūras zināšanas.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu jau nu noteikti atbalstīt.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds deputātam Jānim Reiram... Nē, debates vēl neslēdzu... Viņš nāca ar lapiņu... Turpinām debates.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, ņemot vērā, ka mana kartīte ir šeit, es nevarēju pieteikties, es mēģināju...

Sēdes vadītāja. Arī tur ir podziņa, mikrofons, ar kuru var pieteikties.

J.Reirs. Bet iedomājieties, kas notiktu, ja es Grigules kundzes uzrunas laikā sāktu līst te pie podziņas un spaidīties! (Smejas. Zālē jautrība.)

Sēdes vadītāja. Reira kungs, lūdzu, runājiet par tēmu!

J.Reirs. Tātad par atbalstu uzņēmējiem un uzņēmēju neatbalstīšanu.

Gribu vienkārši īsi informēt un pateikt pēdējos datus. Vakardien Eiropas ekonomikai veltītajos izdevumos... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja klaudzina ar āmuru.)... ir paziņoti fakti par IKP uz vienu iedzīvotāju. Tagad, kolēģi, Latvija ir apdzinusi divas valstis, Poliju un Ungāriju, un ir sasniegusi tādu līmeni, par kuru cilvēki domāja, ka mēs tādu sasniegsim pēc pieciem sešiem gadiem. Un tas pierāda, ka tomēr visu laiku atbalsts uzņēmējdarbībai ir tāds, kādam tam vajadzētu būt, un Latvija attīstās jau otro gadu pēc kārtas ar visstraujāko attīstības tempu Eiropas Savienībā. (No zāles: „Ooo!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 75. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 82. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 89. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 92. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 94. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 97. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 98. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 99. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šajā priekšlikumā Nacionālā apvienība piedāvā izslēgt no valsts budžeta finansējumu eiro ieviešanas kampaņai. Un šī priekšlikuma fiskālā ietekme ir plus 280 815 eiro, kurus varētu novirzīt citiem, vērtīgākiem, mērķiem. Daudzi no jums jau būs redzējuši eiro ieviešanas kampaņas reklāmas, un tā vietā, lai stāstītu par potenciāliem ieguvumiem un riskiem, kas saistās ar eiro ieviešanu, kampaņas videorullīši ir salīdzināmi ar neargumentētiem vēstījumiem pārdot sliktu preci. Neskatoties uz milzīgām naudas summām, kas ir ieguldītas kampaņā, nav noticis plašs skaidrojošais darbs, kāpēc eiro ir nepieciešams. Tā vietā tiek runāts par tautumeitas atgriešanos Eiropā, un rezultātā sabiedrības attieksme pret eiro nav būtiski uzlabojusies.

Tomēr es vēlos runāt arī par citu aspektu saistībā ar šo kampaņu, precīzāk - ar kampaņas veidotājiem. Vasaras nogalē pie šīs naudīgās eiro kampaņas veidošanas tika Ērika Stendzenieka nodibinājums. Drīz vien Stendzenieks uzsāka ne tikai šo Finanšu ministrijas pasūtīto eiro kampaņu, bet arī citu, ne mazāk naudīgu kampaņu, kuru pasūtīja Šīna un Šlesera Latvijas konkurētspējas attīstības fonds. Šis uzturēšanās atļauju kampaņas klips saturēja izteikti politisku vēstījumu - reklāmās ne tikai tika lobēta esošās termiņuzturēšanās atļauju sistēmas saglabāšana, bet arī tika nomelnota Nacionālā apvienība.

Jāpiemin, ka arī šīs kampaņas materiālos nesaskaņoti tika izmantotas vairākas personas, tostarp „Delnas” direktors Gundars Jankovs. Nacionālā apvienība uzskata par nepieņemamu, ka valsts pasūtījumu saņēmusi reklāmas aģentūra, kas vienlaikus nodarbojas ar konkrētu politisko spēku nomelnošanu.

Tāpēc aicinu balsot „par” šo priekšlikumu, lai izņemtu eiro ieviešanas kampaņu ārā no budžeta, un tas ļaus mums papildus ietaupīt 280 tūkstošus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 36, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē daži deputāti aplaudē. Starpsaucieni.)

J.Reirs. 100. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 101. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Priecājieties, bet klusiņām!

J.Reirs. 103. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 104. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 105. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 106. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 107. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 108. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 109. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 110. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 111. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 112. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 113. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

Bet es vēlreiz lūdzu nomierināties, apsēsties un izbaudīt prieku klusumā! Lai mēs varam dzirdēt smaidīgā deputāta Seržanta uzstāšanos.

K.Seržants (ZZS).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Labvakar, ministri! Labvakar, īpaši Vilka kungs! Es jau cerēju, ka Vilka kungs šovakar paturpinās iepriekš iesākto tēmu par kostīmiem un atnāks varbūt vismaz metalurga tērpā. Jo, ja „Liepājas metalurgā” nebūtu pazaudēts valsts galvojums, tad daudzām lietām mums te nebūtu jālūdz nauda kā Ziemassvētku dāvaniņām.

Arī šie mani priekšlikumi ir par apģērbu, bet - par apģērbu ugunsdzēsējiem, jo diemžēl viņu dzīvība un veselība ir cieši saistīta ar to, kādā apģērbā viņi strādā un ar kādu aprīkojumu viņi strādā.

Nezinu, vai kāds no jums ir kādreiz intereses pēc pavērojis, kā ugunsdzēsēji dzēš kādu ugunsgrēku. (Man tāda iespēja pavērot ir bijusi manas profesionālās darbības dēļ.) Diemžēl skats ir diezgan nožēlojams šobrīd, jo mūsu ugunsdzēsēji izskatās diezgan jau... nu, pēc bomžiem. Jo tas apģērbs, kas viņiem ir, ir pamatīgi noplīsis.

Un arī šļūtenes, uz kurām, tā teikt, gulstas viss uguns dzēšanas smagums, ir cauras, un brīžiem tas skats atgādina Vīnes muzikālās strūklakas, tikai bez mūzikas.

Trešā lieta (tai gan es naudu šobrīd nelūgšu). Ugunsdzēsēji jau gadu gadiem stāsta par to, ka viņiem ir vajadzīgs speciāls mācību poligons, kur trenēties. Un tad nebūtu šādu jautājumu kā nesen Ičas upē notikusī zivju bojāeja.

Lai padarītu glābēju darbu drošāku, tas ir, iegādātos šļūtenes, ķiveres, ugunsdrošos zābakus, cimdus, lukturus un jostas, ir vajadzīgi vien 145 tūkstoši un 180 eiro. Finansējuma avotu es atradu... Ekonomikas ministrijas līdzekļos - tur ir tāda interesanta pozīcija ar nosaukumu „Statistiskās informācijas nodrošināšana”, kur ir paredzēti 9 miljoni latu. Es domāju, ka tur, ministrijā, neviens pat nepamanītu, ja no šīs naudas paņemtu 145 tūkstošus eiro.

Un, lai taupītu laiku, minēšu uzreiz arī nākamo priekšlikumu. Tas ir šāds: 401 052 eiro speciālo formu iegādei. Jo diemžēl mūsu glābēji joprojām dzēš ugunsgrēkus vecos brezenta tērpos, lai gan būtu nepieciešami, protams, tērpi, kas aiztur karstumu. Un to naudu varētu paņemt no Ekonomikas ministrijas, kura tikai enerģijas politikas ieviešanai vien gatavojas tērēt 74 miljonus.

Tā ka naudu var atrast. Lūdzu atbalstīt šos manus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 37, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī nākamais deputāta Seržanta priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Iepriekšējā priekšlikuma likteni es, protams, biju jau paredzējis un īpaši arī negaidīju atbalstu tam. Bet šis priekšlikums, par ko es tagad runāšu... Es ļoti lūdzu jūs tomēr ieklausīties!

Atgādināšu, ka pirms dažiem mēnešiem masu saziņas līdzekļi aizgūtnēm rakstīja par to, ka deputātiem Pieprasījumu komisijā ir bijis liels pārsteigums, ka mūsu glābēji nav apdrošināti. Nu redzat, šis budžets atkal ir radīts tam, lai šis pārsteigums turpinātos vēl vienu gadu! Es noskaidroju Iekšlietu ministrijā: lai Iekšlietu ministrija apdrošinātu visus cilvēkus, kuri ik dienu riskē ar dzīvību, ar veselību, vajadzīgi būtu 7 miljoni eiro. Protams, tādas (No zāles starpsaucieni: „Tas ir par 115. - nākamo!”)... nē, ir gan... Ā, tas ir par šļūtenēm... Vēlā vakara sindroms. Es atvainojos. Labi, tad par šo nobalsosim, un tad es runāšu. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 115. - deputāta Seržanta priekšlikums. Tika izskatīts arī komisijā, bet neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam...

J.Reirs. Nedaudz paskaidrošu! Latvija izvēlējās tādu apdrošināšanas veidu, ka praktiski ugunsdzēsējiem visas kaites, kas ir radušās dienesta pienākumu pildīšanas laikā, tiek apmaksātas pilnībā, un tiek kompensēts arī... tiek izmaksātas kompensācijas, kuras ir apmēram līdzīgas apdrošinātāju izmaksātajām kompensācijām. Tā ka valsts ir izvēlējusies šādu situāciju, nevis vienkārši katru gadu ieguldīt līdzekļus, nezinot, kāda būs to atdeve, bet tā tiešām veic visu ārstēšanu... ārstēšanas apmaksu un kompensāciju par šīm gūtajām kaitēm vai veselības problēmām.

Un tāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, bet nolēma, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvaldei ir jāpieturas pie iepriekšējās prakses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Jā, tas, protams, viss ir jauki! Bet tas ir apmēram tas pats, ka vispirms tu nomirsti vai ciet, un tikai tad tevi apdrošinās. Nu bišķiņ tā nevarētu... jo faktiski tā summa, kas ir vajadzīga, lai visus glābējus, kas ir Latvijā, - skaitā 2900... tas ir, tos, kas strādā 100 ugunsdzēsēju depo: tie ir kadeti, kurus vajadzības gadījumā palūdz, un tie ir virsnieki, kuri vajadzības gadījumā vada un piedalās dzēšanā... viņiem ir vajadzīgs, lai viņiem būtu pastāvīga dzīvības apdrošināšana.

Es nerunāju par veselības apdrošināšanu, bet par pastāvīgu dzīvības apdrošināšanu, kam ir vajadzīgi tikai, Reira kungs, 143 tūkstoši eiro. Tas ir piecas reizes mazāk, nekā mēs jau Prudentia esam samaksājuši par konsultācijām „Liepājas metalurgā”, kas tūlīt prasīs valstij vēl 200 miljonus.

Tā ka lūdzu atbalstīt. Neticiet Reiram!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 116. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 117. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 118. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 119. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 120. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. - deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 121. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 122. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 123. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 124. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 125. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 126. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 127. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 128. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 129. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 130. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 131. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 132. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 133. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 134. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 135. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 136. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

136. - mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, priekšlikums - ir par to, ka no nākošā gada 1.septembra 3. un 4.klašu skolēniem valsts nodrošina brīvpusdienas - ēdināšanu par valsts līdzekļiem.

Var jau, protams, teikt, ka mums nav naudas, bet... Mēs cīnāmies par demokrātiju, mēs domājam par bērniem, par ģimenēm ar bērniem. Arī pašvaldībām nav tās naudiņas tik daudz, bet pašvaldības tomēr cenšas savus bērnus pabarot, ne tikai pirmās četras klases, bet pat pirmās septiņas klases. Ir pašvaldības, kas baro savus bērnus! Ir arī tādas kā, piemēram, Jūrmalas pašvaldība, kas pabaro visas 12 klases. Protams, mēs varam teikt: „Jūrmala ir bagāta!” Bet galvenais ir attieksme un gribēšana. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tāpēc rīdzinieki...!”)

Tāpēc es aicinu: ja mēs tiešām domājam par bērniem, par demogrāfiju... nu pagaidām kaut kā sanāk uz šo pusi visu laiku skatīties šodien... atbalstīsim priekšlikumu, lai nākošgad no 1.septembra pirmajām četrām klasēm valsts apmaksātu pusdienas!

Tātad aicinu atbalstīt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Latkovska un Rībenas - priekšlikums ar lūgumu turpināt Saeimas 6.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, līdz pēdējā darba kārtības jautājuma izskatīšanai, līdz beigām.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu izskatīt pēdējo 6.novembra darba kārtības jautājumu līdz beigām, bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - 1. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Grigules kundze, paldies par jūsu frakcijas priekšlikumu! Bet kaut ko jūs esat sajaukuši tajos ciparos. Jūs teicāt: jūs vēlētos, lai tiktu sniegts atbalsts... lai tiktu piešķirtas brīvpusdienas 3. un 4.klases skolēniem no 1.septembra. Tie cipari nesakrīt!

Lai no 1.septembra sniegtu atbalstu vienai klasei, tam ir vajadzīgs apmēram pusotrs miljons eiro. Kopumā vajadzīgi 4,5 miljoni eiro vienai klasei gadā.

Mēs jau esam budžetā iekļāvuši atbalstu 3.klasei. Trešās klases skolēni saņems brīvpusdienas no nākošā gada 1.oktobra. Un vēl vairāk! Visu trīs klašu skolēni turpmāk saņems nevis 15 centus - dienas naudu brīvpusdienām, bet... es tagad ātri mēģinu galvā pārrēķināt eiro... 43 centus - dienas naudu brīvpusdienām. Tas jau budžetā ir iekļauts. Tas, kas nav iekļauts, - tās ir vēl brīvpusdienas 4.klasei. Un es ceru, ka mēs 2014.gadā, pieņemot 2015.gada budžetu, iekļausim arī 4.klasi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 137. - deputātes Grigules un deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. - deputātes Ivetas Grigules un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 138. - deputāta Brigmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Mēs, kolēģi, par šo tēmu jau runājām - par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu vismaz līdz 442 eiro no 2014.gada 1.septembra. Pēc aprēķiniem tas skaitlis ir 14,3 miljoni.

Es visus aicinu atcerēties to dienu, kad skolotāji šeit piketēja, kad atsevišķi deputāti, atsevišķas partijas ar milzīgiem plakātiem rokās aicināja pedagogus pie sevis frakcijā, runāja, sprieda, žēlsirdīgi skatījās, un pēc tam mēs visi, pārstāvji no visām frakcijām, tikāmies ar šiem pedagogiem un uzklausījām arī viņu sāpi kā nu kurš - cits tur ar nēzdodziņu slaucījās, asaras birdināja... Es domāju, ka šobrīd tiešām ir tas brīdis, lai mēs arī ar reālu darbu šiem pedagogiem šo summu atvēlētu.

Lūdzu, atbalstiet priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputāta Augusta Brigmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 139. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 140. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 141. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 142. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 143. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 144. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 145. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 146. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts... Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts.

J.Reirs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 147. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 148. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 149. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 150. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Vucāns: „Es atsaucu!”) Tātad atsaukts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vucāns atsauc savu priekšlikumu.

J.Reirs. 151. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 152. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 153. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 154. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 155. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 156. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 157. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 158. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 159. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir tas tiesiskā nihilisma gadījums, kuru, runājot par iepriekšējo likumprojektu, minēja deputāts Valērijs Agešins. Šeit runa ir tātad par to, ka Ministru kabinets, iesniedzot nākošā gada budžetu, nav ievērojis Zinātniskās darbības likuma 33.panta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka ir jāparedz finansējuma ikgadējais pieaugums 0,15 procentu apjomā no prognozētā IKP.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 160. - deputāta Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, dārgie kolēģi! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Labvakar!”) Prieks jūs redzēt! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Man arī prieks!”) Bet tagad par valsts budžetu. Par valsts attīstības līmeni var spriest pēc situācijas zinātnes un inovāciju jomā. Eurostat dati liecina, ka kopš 2000.gada pēdējo 10 gadu laikā finansējums pētniecībai un attīstībai Latvijā palielinājies no 0,45 procentiem no IKP līdz 0,6 procentiem. Un pēc šī rādītāja mēs šobrīd ar Bulgāriju un Rumāniju dalām pēdējās vietas Eiropā. Eiropas Savienības līderes ir Dānija, Zviedrija un Somija. Un kārtējo reizi - kāds brīnums! - ar finansējuma apjomu, gandrīz četras reizes lielāku par mūsējo, mūs apsteidz Igaunija. (No zāles dep. J.Reirs: „A kādi tur nodokļi?”)

Ir skaidrs, ka bez attīstītas zinātnes un inovācijām mēs neesam spējīgi konkurēt globālajā tirgū, Reira kungs. Līdz ar to zinātnes, inovāciju un izglītības jomas atzīšana par prioritārām ir loģisks solis ikvienai valstij, kas izvirza sev ambiciozus mērķus un rūpējas par savu iedzīvotāju labklājību.

Kārtējo reizi atgādināšu to, ko tikko atgādināja mans kolēģis Jānis Vucāns. Jau vairākus gadus pēc kārtas netiek pildīta Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa, kura skan sekojoši: Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Savukārt šis budžets ir īpašs ar to, ka proporcionāli IKP finansējums zinātniskajai darbībai ne tikai nepalielinās, bet pat samazinās.

Aicinu, kolēģi, iestāties par zinātnes iekļaušanu valsts prioritāro un īpaši atbalstāmo nozaru sarakstā un atbalstīt finansējuma palielinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 161. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. - deputātu Reizniece-Ozolas un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 162. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 163. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 164. - ir atsaukts.

165. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 166. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 167. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 168. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 169. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 170. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 171. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 172. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 173. - deputāts Olšteins. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs.174. - deputāte Siliņa. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 175. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 176. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 177. - deputāte Reizniece-Ozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 178. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 179. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 180. - komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

Deputāte pārdomāja, nevēlas debatēt.

Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Reirs. 181. - Reformu partijas frakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 182. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 183. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 184. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 185. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 186. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 187. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 188. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 189. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 190. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 191. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 192. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 193. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 194. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 195. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 196. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 197. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 198. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 199. - Reformu partija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 200. - deputāti Vanaga, Bilsēns, Kazāka, Bite, Igaunis un Bišofa. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 201. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 202. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Latvijas valstiskuma un patriotiskuma saknes viennozīmīgi ir Latvijas laukos. Tāda ir mana pārliecība, un es domāju, ka tāda ir lielākās daļas klātesošo pārliecība. Un patriotismu un valstiskumu mēs mācāmies ģimenē, mēs mācāmies skolā, un mēs mācāmies mazpulkos.

Diemžēl mazpulku kustība pēdējos gados iet mazumā, ir palikuši vairs tikai kādi 100 mazpulki pa visu Latviju. Mazpulku vadītāji kļūst aizvien vecāki, un viņi nogurst no tā sloga, ko viņi visus šos gadus ir nesavtīgi nesuši, jo gadi ir klāt, ir veselības problēmas un tā tālāk. Tāpēc varbūt atradīsim tomēr nieka 140 un vēl cik tur... 3 tūkstošus eiro, lai mēs varētu vismaz 20 latus samaksāt šo mazpulku vadītājiem, šiem cilvēkiem, kuri strādā ar bērniem laukos gan ziemā, gan vasarā.

Mums parlamentā ir izveidota Valstiskās audzināšanas apakškomisija. Šai komisijai varbūt vajadzētu pāriet no vārdiem, papīriem, koncepcijām pie darbiem un atbalstīt mazpulku vadītāju finansēšanu no valsts līdzekļiem vismaz 20-30 latu apmērā mēnesī? Tas nav daudz prasīts!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 203. - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Smiltēns. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 204. - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Smiltēns. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 205. - deputāts Upenieks. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Vakara nobeigumā parunāsim vēl par elektroniskajām vēlēšanām.

Tā kā visas līdzšinējās debates par elektroniskajām vēlēšanām ir bijušas diezgan mazauglīgas, tad es aicinu virzīties tālāk ar pilotprojekta izveidi, kas nodrošinātu detalizētu programmas aprakstu, kā varētu notikt šīs elektroniskās vēlēšanas un kā tās virzīt tālāk, jo skaidrs ir viens: elektroniskās vēlēšanas - tā ir nākotne! Un strauji krītošā vēlētāju aktivitāte ir pierādījums tam, ka ir nepieciešams kļūt modernākiem un vēlēšanu dienā atrasties tur, kur ir vēlētājs.

Un ir skaidrs, ka papildus ir jāpilnveido arī elektroniskā ID karte, elektroniskā adrese, elektroniskās vēlēšanas, elektroniskais paraksts, jo tie ir četri pakalpojumi, kas valstij var ietaupīt simtiem miljonu - arī uzņēmējiem, studentiem, sportistiem, pensionāriem - ikvienam. Un, tā kā mēs šodien budžetā ietaupījām apmēram 300 tūkstošus eiro, tad šeit ir vieta, kur tos novirzīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. - deputāta Jāņa Upenieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 206. - ZZS. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neie... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 207. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 208. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 209. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 210. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 211. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 212. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 213. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 214. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 215. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 216. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 217. - deputāti Brigmanis, Vējonis, Barča, Reizniece-Ozola. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 218. - deputāts Vējonis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 219. - Reformu partijas frakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 220. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš, Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 221. - deputāts Klementjevs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī nākamais - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 223. - Klementjevs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 224. - Klementjevs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 224. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 225. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 226. - atsaukts.

227. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 228. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 229. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 230. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 231. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 232. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 233. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 234. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 235. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 236. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 237. - atbilstoši dokumentam Nr.2880D nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 237.A - atbildīgā komisija. Atbilstoši tam pašam dokumentam ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 238. - valdības priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 238.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 239. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 239.A - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 240. - valdība. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 240.A - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 241. - valdība. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 241.A - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 242. - valdība. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 242.A - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 243. - valdība. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 243.A - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 243.B - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 244. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 245. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 246. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 247. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 248. - deputāts Kārlis Seržants. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Lūdzu, īsi!”)

K.Seržants (ZZS).

Labvakar, pēdējo reizi šodien!

Sēdes vadītāja. Pēc tam jau būs no rīta!

K.Seržants. Gribētu parunāt par vienu tēmu, kas šobrīd valstij diemžēl sagādā zaudējumus, un izskatās, ka šie zaudējumi arvien pieaugs. Tie ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par neapmierinošu... neapmierinošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Un, ja sākumā, pirms pāris gadiem, šie spriedumi bija par kādiem 200, 300 vai 500 latiem, tad tagad šīs summas jau sāk pieaugt, un tie ir vidēji divi vai trīs tūkstoši latu, turklāt nav nekādu iespēju, ka tās samazināsies. Tikai pieaugs!

Bet es jau saprotu... mūsu vērtējumā, ieslodzītie paši ir vainīgi, viņi tur nokļuvuši. Nu tad lai viņiem arī tiek! Bet es gribu parunāt par to, ka uz cietumiem pie šiem ieslodzītajiem regulāri dodas viņu ģimenes locekļi, kas ir sievas un mazi bērni, kuriem dažas reizes gadā ir atļauts ar viņiem dažas dienas pabūt kopā. Un man droši vien nav jāsaka, cik ļoti nozīmīgas ir šīs tikšanās ieslodzīto resocializācijai.

Diemžēl lielākajā daļā cietumu šīs telpas, kur viņi satiekas ar ģimeni, pārāk daudz no cietuma kamerām neatšķiras. Protams, mums atliek tikai gaidīt, kad kāda ģimenes pārstāve iesūdzēs mūs tiesā, tajā pašā Eiropas Cilvēktiesību tiesā, par to, ka viņai šādos necilvēcīgos apstākļos bija jāpavada zināms laiks kopā ar bērnu.

Un šī summa, ko es lūdzu, nav nemaz tik liela trijiem cietumiem - Brasas, Jelgavas un Šķirotavas cietumiem. Lai izremontētu šīs apmeklētāju telpas, būtu vajadzīgi vien nieka 100 tūkstoši. Nu tā ir puse no tā, ko mēs atņēmām Stendzeniekam par eiro reklamēšanu. Nekas liels tas nav! Tā ka varbūt, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Pirms aizeju no šejienes, tā kā es šodien te vairs nekāpšu, es gribētu pateikt, ko par budžetu saka viens konkrēts jauns cilvēks - uzņēmējs, mikrouzņēmuma īpašnieks un divu mazu bērnu tēvs. (No zāles: „Par tēmu! Par priekšlikumu!”) Es jums nolasīšu pavisam īsu citātiņu: „Šis budžets atņem...” (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nav par tēmu!”) Nē, tas ir par tēmu... „Šis budžets ar vienu roku dod, bet ar otru roku ņem. Cik daudz mēs iegūsim no darbaspēka un ģimenes atbalsta, tikpat daudz mēs pazaudēsim uzņēmējdarbībā. Un rezultāts būs nevis izaugsme, bet tas pats apaļais zero.”

Bet manu priekšlikumu, lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 249. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 249. - deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 250. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 251. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 252. - deputāte Poriņa. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 253. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 254. - deputāts Gaidis Bērziņš. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 255. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 256. - deputāts Klaužs. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. - deputāta Jāņa Klauža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 257. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 258. - atsaukts.

259. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 260. - Ministru kabinets. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 261. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 262. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 263. - deputāts Bērziņš. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 264. - deputāts Tutins. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 264. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 265. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 265. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 266. - deputāts Viļums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Tā kā es šodien vēl nebiju runājis, tad atnācu šeit parunāt vismaz par vienu jautājumu. (Smiekli zālē.)

Priekšlikums tika iesniegts galvenokārt tādēļ, lai kārtējo reizi atgādinātu par plānošanas reģionu esamību un to finansēšanas problēmām.

Plānošanas reģioniem ir milzīgs potenciāls valsts un pašvaldību kopīgo funkciju sistēmas sakārtošanā, tomēr tas paliek nerealizēts zemā un nepastāvīgā valsts finansējuma dēļ. To norāda gan vietējo pašvaldību, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Mums kā valsts varas pārstāvjiem nedrīkstētu būt pieņemama situācija, kurā vienam no Latvijas reģionālās attīstības galvenajiem plānotājiem savu darbinieku atalgojums un materiāltehniskais nodrošinājums pārsvarā jāgādā tikai ar Eiropas Savienības finansētu projektu starpniecību. Vēl traģiskāka šī situācija ir tādēļ, ka šie finanšu līdzekļi, kas ir tikai 400 tūkstoši eiro, faktiski ir samērā neliela finansējuma daļa, ja mēs to salīdzinām ar tiem lielajiem ieguldījumiem, kas nonāk šeit - Rīgā... Protams, ir prieks par Nacionālās bibliotēkas jaunceltni, prieks par Valsts ieņēmumu dienesta jauno būvi. Zinām, ka pietiekoši liels budžets ir arī Saeimas administratīvajām vajadzībām un arī, protams, ēku uzturēšanai.

Atgādināšu. Pavisam nesen Valsts kanceleja... nē, bet Valsts kase norādīja uz 41 miljonu nelietderīgi izmantotu latu Rīgas brīvostā, kuras vadītājs par savu „labo” (pēdiņās) darbu ir saņēmis prēmiju, kas faktiski nodrošinātu vienam plānošanas reģionam viena gada... vienam gadam nepieciešamo papildu finansējumu.

Taču, tā kā valdībā nav atrasti reģioniem nepieciešamie papildu līdzekļi, aicinu visus Saeimas deputātus, kas sevi uzskata par kādu Latvijas reģionu pārstāvjiem, atbalstīt manu priekšlikumu un vismaz nedaudz palīdzēt reģioniem, atvēlot tiem samērā nelielu finansējuma apjomu no mūsu pašu Saeimai ieplānotajiem miljoniem. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles: „Saki pēdējo reizi: „Labvakar!””)

I.Zariņš (SC).

Es pilnībā atbalstu deputāta Viļuma teikto. (Smiekli zālē.) Un es ceru, ka, neskatoties uz to, ka viņš izteicās, ka runā pēdējo reizi, es ceru, ka viņš ar saviem kolēģiem turpinās arī šo pašu uzrunu, un es ceru, ka viņa kolēģi, viņa partijas biedri, kuru pārraudzībā atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atbalstīs šo priekšlikumu un arī atbildēs par saviem vārdiem un par saviem darbiem ar reālu balsojumu.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Redzēsim - kā būs.”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labvakar! Es pilnībā pievienojos kolēģim Viļumam un Zariņa kungam, jo īstenībā plānošanas reģioni tiešām spēlē ļoti nozīmīgu lomu, it īpaši tagad, kad teritoriālā reforma nav notikusi tā, kā tai vajadzētu notikt, un ir dažādas kapacitātes pašvaldības. Un plānošanas reģioni veic tiešām lielu darbu, lai sakoordinētu dažādu projektu, dažādu funkciju darbību pašvaldībās.

Krīzes gados plānošanas reģioni ļoti daudz cieta. Tiem budžets tika samazināts par 63 procentiem. Tie priekšlikumi, kas ir iesniegti gan no Viļuma kunga, gan arī nākamais priekšlikums, kas ir mans priekšlikums, paredz atgriezt atpakaļ plānošanas reģioniem to summu, kas savā laikā tika nogriezta, lai tie varētu pilnvērtīgi veikt savus pienākumus un tādējādi palīdzēt pašvaldībai un kopumā reģionālajai attīstībai valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir ko teikt?

J.Reirs. Jā, kolēģi! Mēs šo priekšlikumu izskatījām komisijā, un visi nolēmām, ka šī lieta ir vajadzīga, bet nevarējām saprast, kāpēc partija, kuras pārraudzībā ir šī ministrija, nevarēja no vairākiem miljoniem, kas iedoti jaunām iniciatīvām, atrast finansējumu tik svarīgai lietai, kāda ir reģionālā attīstība. Un ļoti daudzi komisijas locekļi izteica tiešām neizpratni par šādu situāciju, ka nevar atrast šo finansējumu, un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 266. - deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 34, atturas - 13.

J.Reirs. 266. ...

Sēdes vadītāja. Par - 40, pret - 34, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts (No ZZS frakcijas: „Ooo!”; „Kauns!”)

J.Reirs. 267. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 267. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Smejas.) Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Tā. 168. - deputātes...

Sēdes vadītāja. 268.priekšlikums!

J.Reirs. 268. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 268. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 269. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 270. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 271. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 272. - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 273. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas neatbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 39, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 274. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 275. - deputātu Eigima, Vējoņa un Klauža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Eigimam.

R.Eigims (ZZS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, ka es šodien jums teicu: „Labvakar!” Es domāju, ka mums būs jautājums... Mūsu priekšlikums ir teikt jums „labrīt”!

Tagad par mūsu priekšlikumu, par Daugavpils teātri. Jūs zināt, mums tagad Daugavpilī ir unikāla situācija: tagad teātra uzvedumi tiek veidoti trijās valodās - latviešu valodā, krievu valodā un latgaliešu valodā. Un, es domāju, mēs visi šodien ļoti labi saprotam: lai tas viss noritētu arī tālāk trijās valodās, vajag naudu. Bet jūs labi saprotat - naudas nav.

Es šodien ļoti labi zinu, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris dabūja 200 tūkstošus latu, bet Daugavpils teātris tagad dabūja tikai 30 tūkstošus. Diemžēl.

Un pēdējais, ko gribu jums pateikt. Es domāju, jūs zināt, kāda nozīme šodien ir teātrim. Teātris šodien ir vizītkarte - vizītkarte katrai no pilsētām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Labrīt, godājamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pirms dažām minūtēm bija balsojums par līdzekļu piešķiršanu Aglonai, kas ir viena no Latgales svētvietām. Tagad ir balsojums par Daugavpils teātri. Un runa ir arī par latviešu valodas... par atbalstu Latgalei.

Ziniet, kolēģi, kas esat no VIENOTĪBAS un no „tēvzemiešiem”, jūs visi ļoti brīnāties par vēlēšanu rezultātiem Latgalē. Bet nevajag brīnīties! Jo jūs vienkārši tādas lietas, kas pelna atbalstu, nespējat atbalstīt. Tūlīt būs nākošās vēlēšanas, un rezultāts būs vienkārši graujošs. Jo latviskums, ja tas kaut kur vēl ir saglabājies, tad tas ir saglabājies Latgales radio, tas ir saglabājies Aglonas katedrālē, bazilikā, un arī Daugavpils teātrī. Un ir ļoti skumji, ka no šiem milzu miljoniem, kuri šeit tiek dalīti ar diezgan vieglu roku (es teikšu - izšķiesti varbūt pa sienām!), neatrodas šie pāris simti tūkstošu, kas ir nepieciešami vēl pāri palikušā latviskuma saglabāšanai Latgalē. Man ir skumji. Balsojiet, kā gribat, bet šie... šos balsojumus mēs jau kaut kā atspoguļosim Latgales vēlētājiem. Nebrīnieties par vēlēšanu rezultātiem, kas būs ļoti drīz - pēc gada!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Reira kungs, lūdzu!

J.Reirs. Es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka nākamais priekšlikums tieši paredz atbalstu šai programmai - 30 tūkstošus latu. Bet komisija šo priekšlikumu - 275.priekšlikumu - neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. - deputātu Eigima, Vējoņa un Klauža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 276. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 277. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 278. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 279. - deputāte Grigule. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 280. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam... (No zāles dep. I.Parādnieks par procedūru, taču viņam nedarbojas mikrofons.)

J.Reirs. Nē, nu...

Sēdes vadītāja. Nē. Viņam kaut kas notika ar skaņu.

J.Reirs. Tagad...

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka tie, kas mums zālē atbild par to, kaut ko varbūt arī darīja. Paldies.

Tātad 280. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, es domāju, ka problēma ir tajā apstāklī, ka šeit ir rakstīts: „Mikrofonu lūdzu neaiztikt!”, bet, ja kāds aiztiek, nobīda... Es neesmu pārliecināts, ka esmu pareizi sabīdījis.

281. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 282. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 283. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 285. - atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 284. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

285. - deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tad...

Sēdes vadītāja. 286. ir nākamais.

J.Reirs. 286. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 287. ...

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 286.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 287. - atsaukts.

288. - Reformu partijas frakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 289. - deputāts Kabanovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 289. - deputāta Nikolaja Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 290. - deputāts Nikonovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.

V.Nikonovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Katra gada nogalē Saeima lemj par nākamā gada valsts budžetu. Un šodien lielākā daļa deputātu domā par politiku, par ekonomiku. Daži pat par vakariņām un izklaidēm. Bet ir pienācis laiks padomāt arī par cilvēka augstākajām dzīves vērtībām. Protams, politika un ekonomika ir svarīgas lietas, bet bez kultūras attīstības, bez garīgās dzīves nevar būt harmoniski attīstīta sabiedrība. Mani priekšlikumi saistīti ar vecticībnieku garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Latvijā dzīvo aptuveni 70 tūkstoši vecticībnieku. Dzīvo šeit jau vairāk nekā 350 gadu. Tie ir Latvijas pilsoņi, tā ir Latvijas tauta. Viņu īpašumā atrodas 68 lūgšanu nami Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un dažās citās pilsētās un novados. Vecticībnieku dievnami grezno Latvijas pilsētu un ciemu ainavu. Unikāla situācija ir Daugavpilī. Nevienā citā pilsētā pasaulē nav sešu vecticībnieku dievnamu. Lielākais un nozīmīgākais no tiem - Pirmās Jaunbūves draudzes dievnams. Lai uzturētu dievnamu kārtībā, draudze ļoti daudz dara pati ar saviem spēkiem. Ļoti daudz kas izdarīts, bet līdzekļu tomēr trūkst. Es piedāvāju atbalstīt dievnama ārējo remontu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 290. - deputāta Vladimira Nikonova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 34, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 291. - deputātu Nikonova un Rubika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.

V.Nikonovs (SC).

Priekšlikums līdzīgs. Krāslavas novadā atrodas Foļvarkas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams - valsts nozīmes kultūras piemineklis. Starp pārējiem tas izceļas ar savdabīgi veidotu, sarežģītu plānojuma struktūru, bagātu fasāžu apdari. Draudze ir ļoti maza, bet vajadzīgs steidzams un nopietns jumta remonts. Tāpēc es aicinu atbalstīt jumta konstrukcijas inženiertehnisko apsekošanu un konstatēto bojājumu novēršanu, kas, pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem, maksātu 31 608 eiro.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 291. - deputātu Vladimira Nikonova un Raimonda Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 292. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.

V.Nikonovs (SC).

Ļoti lielas vērtības, kultūras un garīgās vērtības, atrodas Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzē - retas un senas grāmatas, muzejs, divi dievnami ar vērtīgām svētbildēm. Tāpēc nolemts tur uzstādīt drošu, mūsdienīgu apsardzes sistēmu par saviem līdzekļiem, un, pateicoties pašvaldības palīdzībai, pirmo projekta daļu draudze jau īstenoja, bet vēl vajadzīga videonovērošana. Tāmes apmērs - 9040 eiro.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 292. - deputāta Vladimira Nikonova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Ūū!”; „Atbalstīts!”)

J.Reirs. Divsimt deviņ...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē starpsaucieni, aplausi.)

J.Reirs. 293. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.

V.Nikonovs (SC).

Lielākā daļa vecticībnieku dievnamu atrodas Latgales lauku apvidos. To īpašumā atrodas lielas kultūrvēsturiskas vērtības.

Lauku iedzīvotāju skaits samazinās, krietni samazinājies arī draudzes locekļu skaits. Ar saviem līdzekļiem draudzes nevar iztikt. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ļoti pasliktinājusies kriminālā situācija. Vairākas reizes apzagti vecticībnieku dievnami, pazudušas simtiem vērtīgo svētbilžu un grāmatu. Tas taču ir Latvijas kultūrai zaudējums! Tāpēc mans pēdējais priekšlikums paredz 40 vecticībnieku baznīcās uzstādīt vai modernizēt signalizāciju, kā arī zinātniski aprakstīt un inventarizēt palikušo kultūrvēsturisko mantojumu.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Nomierinieties! Nomierinieties! Turpiniet priecāties klusu, lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Jā... Kolēģi, šis nu ir tas gadījums... Es jūs aicinu, neskatoties uz jūsu koalīcijas vienošanos, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums tik tiešām, pirmkārt, nekaitēs ne jūsu vienošanām, ne fiskālajām... neradīs efektus uz jūsu fiskālo disciplīnu, un, pats galvenais, tas tiešām dos ļoti lielu atspaidu Latgalei. Šeit es vēršos pie mūsu karstasinīgajiem Latgales patriotiem: atbalstiet, jo runa pašlaik ir vienkārši par 18 tūkstošiem eiro! Ar šiem 18 tūkstošiem eiro mēs varēsim palīdzēt 40 baznīcās uzstādīt signalizācijas sistēmas. Tas ir ļoti aktuāli!

Jūs paši zināt, ka arī kriminogēnā situācija... vairākas... Ja jūs sekojat līdzi notikumiem, tad jūs zināt, ka Latgalē tā ir bijis ļoti bieži, ka dievnami tiek aplaupīti, apzagti. Palīdzēsim šajā situācijā! Nieka 18 tūkstoši eiro 40 dievnamiem! Manuprāt, mēs to varam atļauties, par spīti visām koalīcijas vienošanām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 293. - deputāta Vladimira Nikonova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 294. - deputāta Jakimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.

A.Jakimovs (SC).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Uzskatu priekšlikumu par pamatotu, jo lietas būtība ir kultūras un arhitektūras mantojuma glābšana. Rēzeknes pareizticīgo baznīca atrodas avārijas stāvoklī, un tādu baznīcu ir diezgan daudz Latgalē. Tāpēc viens no mana priekšlikuma mērķiem ir pievērst jūsu uzmanību baznīcu avārijas stāvoklim. Protams, mēs nevaram izremontēt visas uzreiz, bet, pirmkārt, mums ir jāsaglabā baznīcas, jo tās ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, bet ar kaut ko ir jāsāk. Otrkārt, svarīgs, manuprāt, ir pirmais solis, lai parādītu mūsu attieksmi pret arhitektūras mantojuma saglābšanu Latgalē. Diemžēl šajā sfērā valstī nekas netiek darīts.

Kādēļ ir jāsāk ar Rēzeknes baznīcu? Tam ir sekojoši iemesli.

Pirmkārt, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija daudzas reizes fiksējusi tās avārijas stāvokli. Saskaņā ar pēdējo slēdzienu baznīcas stāvoklis ir krasi pasliktinājies, pastāv reālas briesmas baznīcas sabrukšanai un arhitektūras pieminekļa zaudēšanai.

Otrkārt, šī baznīca ir vienīgā pareizticīgo baznīca Rēzeknē, un tās sabrukšanas rezultātā ticīgie paliks bez dievkalpojumu norises vietas.

Un, treškārt, dokumentācija jau ir gatava, un, kad būs saņemts finansējums, varēs sākt remontu.

Nobeigumā atkārtošos: Latgales dievnami ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, un mūsu pienākums ir tos saglabāt. Un mums ir lieliska iespēja šajā virzienā spert pirmo soli.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 294. - deputāta Aleksandra Jakimova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 295. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 296. ir atsaukts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par atsauktu priekšlikumu nevar balsot.

J.Reirs. 297. - atbildīgā komisija. Ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 298. - deputāts Ražuks. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 299. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Šovasar mēs visi priecājāmies par Dziesmu un deju svētkiem. Daudzi no klātesošajiem tviterī un citos sociālajos tīklos nebeidza sajūsmināties, cik skaista ir Rīga, kad pilsētā ienāk deju kolektīvi ar savu raito soli, kori un kapelas ar savām skanīgajām balsīm. Bet to, ka četrus gadus šo kolektīvu vadītāji strādā, balstoties tikai uz savu patriotismu un pārliecības dēļ, to mēs kaut kā vienmēr aizmirstam.

Pirms pāris gadiem Latvijā bija ieradies paskatīties, kā mēs te dzīvojam, kāds augsts Briseles ierēdnis. Un viņš bija bezgala pārsteigts par to, ka tā sauktie simtlatnieki strādā par simts latiem mēnesī, nevis dienā. Tad šie kolektīvu vadītāji ir bišķiņ labākā situācijā. „Ierindas” kolektīvu vadītāji, tādi, kas nepiedalās skatē, strādā par 200 latiem, bet tie, kas piedalās skatē, - tie strādā par 400 latiem gadā (gadā!). Respektīvi, mēnesī viņi saņem vai nu 15, vai 30 latus. Vai tiešām mums nebūtu pienācis laiks atbalstīt šo kolektīvu vadītājus, vismaz dubultojot viņiem šo atalgojumu? Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 299. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 300. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 301. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 302. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 303. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 304. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam... Nē, deputāti nevēlas debatēt par 304.priekšlikumu. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 305., 306. - atsaukti.

307. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 308. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 309. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 310. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... grib debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamā Saeima! Es lūdzu piešķirt finansējumu mazākumtautību nevalstisko organizāciju darbības un pasākumu atbalstam - 100 000 eiro apmērā. Tā mērķis ir nodrošināt Latvijas mazākumtautību etniskās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, starptautiskā dialoga veicināšanu.

Es atgādinu, ka jau 2003.gadā tika izveidota mazākumtautību NVO dotāciju piešķiršanas sistēma, kura tika pārtraukta 2008.gadā. Pateicoties piešķirtajām dotācijām, mazākumtautību NVO īstenoja vairākus pasākumus, izdeva informatīvos materiālus par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību nozīmi Latvijas sabiedrībai, un tika rīkoti vairāki līdzdalību veicinoši pasākumi. Piemēram, 2005.gadā 18 etnisko grupu 73 mazākumtautību NVO no visiem Latvijas reģioniem tika piešķirtas 300 dotācijas.

Lūdzu ņemt vērā, ka pamatojums mazākumtautību nevalstisko organizāciju finansiālajam atbalstam izriet no valdības dokumenta „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes”. Minētā dokumenta 9.sadaļā „Turpmākās rīcības plānojumā paredzētie uzdevumi un pasākumi” kā viens no uzdevumiem ir noteikts atbalsts valsts dotācijas projektu konkursu ietvaros mazākumtautību, to skaitā romu, etniskās, lokālās un Eiropas identitātes un kultūras saglabāšanai un attīstībai.

Es uzskatu, ka sabiedrības turpmākās integrēšanas sekmes būs lielā mērā atkarīgas no Latvijas iedzīvotāju, kuri pieder pie dažādām etniskām kopām, savstarpējās uzticēšanās, kā arī no Latvijas mazākumtautībām piederīgu personu cieņas un uzticības pret valsti. Tāpēc uzmanībai pret visu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām ir jābūt sabiedrības saliedēšanas politikas līdzeklim.

Manuprāt, tā ir alfa un omega visiem, kas ne tikai Saeimas attiecīgajā komisijā nodarbojas ar sabiedrības saliedēšanu, un arī visas Latvijas sabiedrības galvenais mērķis.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un piešķirt atbalstu mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 310. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 311. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Nu, man ir tāds gods: es sāku savu uzrunu 6.novembrī, bet pabeidzu tikai nākošajā dienā - 7.novembrī. Laiks jau rit...

Es jau pirmajā lasījumā arī teicu un lūdzu jūs atbalstīt 70 tūkstošus priekš jumta remonta nevalstiskajai organizācijai „Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālā kultūras biedrība”. Nu, ja zem viena jumta sapulcējas 22 nevalstiskās organizācijas...

Vēl ne tik sen 297.priekšlikumā mēs atbalstījām 70 tūkstošus Tautas frontes muzeja darbības nodrošināšanai. Un šeit arī ir tie paši... Šī nevalstiskā organizācija deviņdesmitajos gados arī bija viena daļa tāpat kā Tautas fronte un cīnījās par Latvijas neatkarību.

Tā ka, lai viņi dzīvotu un strādātu arī tagad pieklājīgos apstākļos un lai jumts netek cauri, es prasu jumta remontam vismaz 73 tūkstošus, lai arī viņiem būtu prieks dzīvot.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas parlaments un valdība ir atbalstījusi Nacionālo kultūras biedrību asociāciju. Šī māja bija iedalīta asociācijai ar valdības lēmumu, un visus šos gadus, cik varēja, tik arī atbalstīja un palīdzēja šīm kultūras biedrībām izdzīvot smagajos apstākļos. Man šķiet, ka būtu loģiski šo labo tradīciju turpināt un atbalstīt arī šo priekšlikumu, kurš tiešām ir ļoti konkrēts un ļoti nepieciešams arī kā signāls, ka mēs esam ieinteresēti sabiedrības integrācijā un ka visi cilvēki, kas dzīvo Latvijā, mums ir dārgi un tuvi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es gribu lūgt Itas Kozakēvičas vārdā, jo man ir bijis tas gods ar viņu mācīties kopā vienā kursā. Es viņu personīgi esmu pazinis jau pirms tam, kad viņa vēl nebija iegājusi politikā.

Mēs bieži atceramies dažādus pasākumus, cilvēkus, dziesmiņas dziedam, dzejoļus skaitām... Tagad tikai jumts ir jāuzliek par godu, lai cauri nelītu lietus. Es domāju, ka tā nav tāda naudas summa, par ko vajadzētu strīdēties. Goda parādīšana ir ne tikai ziedus aiznest, bet arī, lai tā vieta... piemiņas vieta, kur šie cilvēki sanāk kopā, runājas, atceras... lai tur būtu normāli apstākļi.

Tāpēc es tiešām lūdzu tagad no rīta... varbūt to ir diezgan sarežģīti saprast -, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 311. - deputāta Ivana Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 34, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 312. - tātad...

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta priekšlikums.

J.Reirs. Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 313. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 314. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 315. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 316. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 317. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 318. - deputāte Grigule un deputāte Reizniece-Ozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 318. - deputātes Ivetas Grigules un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 319. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 319. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 320. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis un arī iepriekšējais priekšlikums tika sagatavoti, ieklausoties Latvijas Slimnīcu biedrības aicinājumā. Finansējuma ziņā Latvija Eiropā ierindojas pēdējo valstu vidū ar viszemākajiem valdības izdevumiem veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai, un gan Pasaules Veselības organizācija mums norāda, gan arī paši saprotam, ka ir nepieciešams būtiski palielināt finansējumu veselības jomai.

Katru gadu budžeta grozījumos veselības nozarei tiek arī papildu finansējums piešķirts, arī šogad divas reizes nozarei piešķīra finansējumu: vienreiz septiņus miljonus, otrreiz 5,2 miljonus. Taču Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka arī tādā veidā nekādi netiek apmierinātas daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vajadzības, īpaši to slimnīcu vajadzības, kuras atrodas ārpus Rīgas. Ārpus Rīgas ir 11 lokālās un septiņas reģionālās daudzprojektu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas.

Slimnīcas norāda, ka finansējuma trūkst gan faktiski veiktā darba apmaksai, gan tarifu pārskatīšanai atbilstoši faktiskajām izmaksām, gan ārstu un speciālistu, un vidējā medicīniskā personāla konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, gan pacientu līdzmaksājumu iemaksām, gan rindu mazināšanai. Norāda arī, ka finansējuma sadalījums būtiski atšķiras starp reģioniem, īpaši pretnostatot Rīgu un reģionus.

Šis priekšlikums paredz vairākus pasākumus, piemēram, finansējumu, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās faktiski hospitalizētiem pacientiem ķirurģiskajā un terapeitiskajā profilā. Mēs jau šogad... pusgada laikā redzējām, ka, piemēram, ārpus Rīgas sniegto pakalpojumu skaits pārsniedza sešus tūkstošus... sešarpus tūkstošus pacientu, kuriem tika nodrošināta ārstēšana, bet par kuru ārstēšanu slimnīcas finansējumu nesaņēma.

Priekšlikumā ir iekļauts arī neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļās strādājošo atalgojuma pieaugums par 10 procentiem, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos jeb traumpunktos strādājošo atalgojuma palielinājums par 10 procentiem, deficīta segšana ķirurģiskajiem pakalpojumiem dienas stacionārā slimnīcās atbilstoši faktiski veiktajiem darbam, deficīta segšana pārējiem pakalpojumiem dienas stacionārā slimnīcās atbilstoši faktiski veiktajam darbam, finansējums rindu mazināšanai un pakalpojumu izlīdzināšanai reģionos attiecībā uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī pacienta iemaksas samazinājums no deviņiem latiem un 50 santīmiem līdz pieciem eiro.

Es atgādināšu, ka Latvija nav tikai Rīga, ir arī reģioni. Veselības aprūpe ir jānodrošina iespējami tuvu cilvēku dzīvesvietai, tas ir, arī ārpus Rīgas strādājošās slimnīcās.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja nevaram to darīt šobrīd, tad aicinu domāt par turpmāku finansējuma palielinājumu nozarei, tātad arī slimnīcām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (veselības ministre).

Cienītie kolēģi! Protams, priekšlikums par turpat 35 miljoniem ir tā vērts, lai pieminētu, ka veselības aprūpe tiešām ir tā sfēra, kurā finansējums būtu ārkārtīgi būtiski jāpalielina, un ne velti mēs esam sagatavojuši likumprojektu, lai varētu ilgtermiņā stabili, pakāpeniski un pamatoti palielināt un dubultot finansējumu veselības aprūpei.

Taču, ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu, tad te ir ietverts pilnīgi viss, kas attiecas uz veselības aprūpi. Tomēr man ir jāsaka, ka šeit viens vai otrs piedāvājums ir jau vai nu sen ielikts, vai īsti neattiecas uz tēmu. Ļoti pragmatiski! Jo tas, kas ir minēts, ka vajadzētu terapeitisko gultu tarifus paaugstināt attiecīgi uz 244 latiem, kā bija... tur nav uzrādīta teikuma otrā daļa, kur ķirurģiskais tarifs ir jau virs 400 latiem - 429 lati par viena ķirurģiskā pacienta ārstēšanu.

Līdzīgi arī, ja mēs ņemtu pārējo. Tad mēs redzam, ka izlīdzināšanai, kas ir pacientu skaits uz iedzīvotāju skaitu, ir četru gadu plāns un vienošanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību. Un pirmais posms jau ir veikts - 25 procentu izlīdzināšana. Nākamajā gadā ir nākamie 25 procenti, un līdz ar to tas, kas šajā nozarē notiek, notiek sistēmiski, notiek plānveidīgi, nevis vienreizēji pasakot: „Šodien mēs iedosim naudu.”

Ja mēs runājam par to, kas ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, tad izpratne par to ir ārkārtīgi dažāda. Taču mums likumdošanā ļoti precīzi ir definēts, ka neatliekamā palīdzība ir saistīta ar dzīvības funkciju nodrošināšanu, ar dzīvības glābšanu, ar neatliekamām situācijām. Ir četru līmeņu neatliekamā palīdzība, kas pilnībā tiek apmaksāta. Nav tāda gadījuma bijis Latvijā un arī nebūs - es to varu jums droši teikt un garantēt -, ka kādam pacientam netiktu sniegta neatliekamā palīdzība.

Tas, kas notiek ārpus Rīgas... Tur daudzos gadījumos šie pacienti tad, kad nevar vairs sniegt palīdzību, tiek tieši pārvesti uz lielajām klīniskajām slimnīcām Rīgā. Un tādā gadījumā izmaksas viena pacienta ārstēšanai sasniedz pat 500 latus dienā. Nevis par pacienta ārstēšanu, bet dienā - es uzsveru! Līdz ar to mēs nevaram runāt par slimnīcas ģeogrāfisko atrašanās vietu, mums ir jārunā par konkrētu pacientu un slimību ārstēšanu.

Tas, kas notiek jau šī gada otrajā pusē, ir konkrēta uzskaite slimnīcās par to, ka sarežģīto pacientu ārstēšanai ir nepieciešams cita veida finansējums. Mēs nevaram runāt par vidējo temperatūru slimnīcā, mums ir jāzina skaidri un gaiši, ko un par ko mēs maksājam. Un tā ir ārkārtīgi sarežģīta sistēma, es nevaru to visu šodien jums izstāstīt, taču visa dārgo pacientu ārstēšana ir koncentrēta lielajās slimnīcās. Slimnieki, kam ir vajadzīga neiroķirurģija, sirds ķirurģija, kam ir ārkārtīgi sarežģītas slimības, toksikoloģija - tās visas ir lielo slimnīcu programmas, kas tiek speciāli apmaksātas no atsevišķiem līdzekļiem.

Un ne velti es esmu teikusi ne vienreiz vien, ka mums vajag miljardu - nevis atsevišķi trīs vai 30 miljonus. Lai varētu sniegt elementāru palīdzību vidējā Eiropas līmenī, finansējums ir vajadzīgs divreiz lielāks. Un tas, kas ir izdarīts no valdības puses gan pagājušajā gadā, gan šogad, precīzi parāda valdības absolūto prioritāti. Pagājušajā gadā palielināja bāzes finansējumu par 50 miljoniem, kas bija vislielākais papildu finansējums, šinī gadā tie ir 30 miljoni. Tas ir vislielākais pieaugums budžetā, un tas viss ir veselības aprūpei.

Taču mēs skaidri esam iezīmējuši prioritātes, ņemot vērā to, ka neviena tehnoloģija, neviena infrastruktūra, nekādi kompensējamie medikamenti nevar būt vajadzīgi, ja nav medicīnas darbinieku, kas prot ar šo naudu apieties, šīs tehnoloģijas pielietot un nozīmēt attiecīgo ārstēšanu.

Mediķiem krīzes laikā 2009.gadā tika samazinātas algas par 30 procentiem. Šis ir pirmais solis, kas notiek šogad, tādēļ absolūtā prioritāte ir mediķu algas. Mēs tarifu palielinām vidēji par 6,4 procentiem... tarifa sadaļu, kas ir saistīta ar mediķu darba samaksu, - par 13 procentiem, jo tas nav darbs dienā, tas nav... Visu cieņu pedagogiem, kuri aiziet mājās un tajā brīdī viņu darbs beidzas. Mediķu darbs turpinās diennakti, un tas ir darbs svētku stundās, tas ir darbs nakts stundās. Un tad, kad ir 1.janvāris, vai tad, kad ir kādi citi svētki - Ziemassvētki vai Lieldienas -, tad mediķi strādā, un viņu darbs ir saistīts ar to, ka viņiem ir jāstrādā dienu un nakti. Un viņu darbs ir jānovērtē nevis ar to, ka palielina par latu vai par diviem, bet viņiem ir būtiski jāceļ algas.

Un tas, kas ir ielikts budžetā, par ko mēs šodien runājam, lemjam un spriežam - ārsta alga šajā tarifā pieaugs nākamgad par 71 latu, vidējā personāla alga pieaugs tarifā par 42 latiem, bet jaunākā medicīnas personāla alga pieaugs par 28 latiem. Tiem, kas strādā ātrās palīdzības dienestā, alga pieaugs vidēji par 50 latiem. Un pirmo reizi ir ielikts tarifā arī minimālās algas pieaugums no 200 uz 225 latiem. Divas reizes paceļot (no 160 uz 180 latiem un no 180 uz 200 latiem) šo minimālo algu, tarifā netika kompensēts neviens santīms. Šogad ir! Uz nākamo gadu viss šis kompensācijas mehānisms ir ielikts tarifā. Bez tam ir atjaunota - no ekonomiskās krīzes dziļākā punkta 2009.gadā - arī tā tarifa sadaļa, kas ir tā dēvētā attīstības nauda. Nebija... Šī nauda bija izņemta ārā. Taču bija valsts galvotie kredīti par 139 miljoniem. Bija Eiropas naudas līdzfinansējums, kur šīm slimnīcām vajadzēja ņemt kredītus, taču nebija paredzēta atmaksa. Līdz ar to mēs esam būtiski sakārtojuši šo sadaļu, kas ir pirmais solis no 100 nākamajiem, lai mēs varētu runāt par to, kā sistēmiski sakārtot visu šo nozari, nevis vienreizēji lemt par to, ka mēs iedosim šodien tūkstoti, miljonu vai trīs miljonus. Protams, šie 34 miljoni... būtu ļoti labi... pat tad, ja tas būtu pamatoti, strukturāli sakārtots... Mēs varētu runāt par to, kā to izlietot. Bet šinī gadījumā ir vienkārši uzklausīts tas, ka viena slimnīca nav savu darbu strukturējusi. Tai mēs iedosim tagad, piemēram, 10 tūkstošus, otra ir strādājusi labāk, bet tai nedosim neko.

Es, saprotot to, ka medicīnai vajag divas reizes vairāk naudas, šinī gadījumā tomēr palieku pie tā, ka mums ir vajadzīga sistēmiska pieeja, mums ir vajadzīgs likums un likumdošana, kas skaidri un gaiši pasaka - mēs 2015.gadā turpināsim savu darbu tieši tāpat, samazinot pacientu iemaksas; mēs celsim algas, mēs mazināsim visu to, kas ir saistīts ar nevajadzīgām, neefektīvām izmaksām.

Paldies jums. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Atvainojiet, cienījamie kolēģi, ka traucēju jūs tādā agrā rīta stundā. Raugiet, cienījamā Circenes kundze, tā jūsu brīnišķīgā sistēma, par kuru jūs te varētu stundām runāt... ar savu medicīnas pakalpojumu centralizāciju... Jūsu ātrās palīdzības brigādes, starp citu, laukos nevar atrast pacientus, jo tām nav ne mazākās jausmas, kur meklējama ir tā konkrētā adrese. Pie tā novedusi šī centralizācija! Pie kā tā novedusi lielās, centrālās slimnīcas? Pie tā, ka cilvēki raudādami mēģina nokļūt mājās - brauc cauri visai Latvijai, lai no turienes, kur viņi ir aizvesti, lai viņiem sniegtu ātro palīdzību, tiktu mājās. Tāda ir šī sistēma! Cilvēki ir nelaimīgi sakarā ar to, ka pakalpojumu sniegšana kapitāli attālinās no viņu dzīvesvietas. Pie tā ir novedusi centralizācija! Ātrajai palīdzībai dispečeru dienests ir Rīgā, un viņiem nekādi nevar apskaidrot, uz kurieni tai ātrajai palīdzībai ir jābrauc. Tāda ir tā sistēma! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Tā nav taisnība!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 322. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 321. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 322. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Mēs tikko dzirdējām no veselības ministres, ka notiks sistemātiska darbošanās pie veselības nozares. Bet turpinās tā sliktā prakse, ka mēs atbalstām savējos.

Mēs vienmēr debatējam par to, ka... cik bezjēdzīgi bija tērēt naudu, lai būvētu to moderno Kuldīgas slimnīcu vai Zilupes slimnīcu. Bet šogad, skatoties uz budžetu, redzam, ka nauda iedalīta Daugavpils psihiatriskajai slimnīcai, kuru vada bijusī mūsu kolēģe - deputāte Sarmīte Ķikuste. Tā sliktā prakse - atbalstīt savējos - turpinās.

Jūs, cienījamie kolēģi no VIENOTĪBAS, beigsiet tā, kā beidza savulaik „Latvijas ceļš” un Tautas partija, ja jūs turpināsiet nevis skatīties uz Latviju kā uz vienotu valsti, bet atbalstīsiet tikai savējos tur, kur sēž jūsējie. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai jūs aicināt balsot? Orlova kungs, vai jums ir priekšlikums balsot par šo priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 322. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienbalsīgu atbalstu šim priekšlikumam!

323. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 324. - valdības priekšlikums. Ir atbalstīts. Un šeit ir jāatzīmē, ka tas ir saistīts ar 326.priekšlikumu, kur diemžēl ir neprecīzi noformēts pieprasījums un ir uzrakstīts „bezmaksas recepšu medikamentiem bērniem - 100 procentu apmērā”, bet ir runa par programmu „Bezrecepšu kompensējamiem medikamentiem”, kur ir pavisam atšķirīga summa. Ministru kabinets ir precizējis deputātu Orlova un Barčas priekšlikumu un izveidojis alternatīvu priekšlikumu, ko ir atbalstījis, neatbalstot 326.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Par šo man kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātei ir beidzot jāsaka: mēs nedalām „mūsējie”, „savējie” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Tiešām?!”), bet visiem bērniem recepšu medikamenti tiks kompensēti 100 procentu apmērā. Šī finansējuma piešķiršana šai nozīmīgajai... budžeta ietvaram ir 1,4 miljoni eiro, un tas nozīmē, ka 29 585 bērni saņems medikamentus 100 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka mums nebūs diskriminācijas pēc slimību grupām un dažādiem citiem kompensējamiem variantiem, kur mums ir 50 procentu apmērā vai 75 procentu apmērā. Es ļoti apsveicu valdību ar šo, ka beidzot mēs uz visiem bērniem skatāmies kopā un beidzot esam atraduši līdzekļus, ko piešķirt arī pilnā apmērā, lai 100 procentu apmērā kompensētu medikamentus bērniem.

Paldies par to! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Paldies partijai un valdībai!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Protams, arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet vajadzētu pateikt arī to patiesību, ka ne visi kompensējamie medikamenti tiks apmaksāti 100 procentu apmērā. Mums ir trīs saraksti... četri saraksti - a, b, c un m. „M” saraksts netiks apmaksāts, Kazākas kundze, un tas jums ir jāzina, ja jūs ejat uz tribīni un mēģināt visai sabiedrībai pastāstīt to pasaciņu, ka bērniem visi kompensējamie medikamenti tiks apmaksāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu?

Deputāti atbalsta. Tā izskatījās...

J.Reirs. 325. - deputātu Barčas un Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Ļoti normāli, ka ir atbalstīts. Demogrāfijas jautājumi ir vajadzīgi, lai bērni dzimtu. Tajā pašā laikā mums ir vajadzīgs, lai dzīvi cilvēki - dzīvi esoši un piedzimuši - arī spēka gados paliktu dzīvi. Un C hepatīts - tā nav vienkārša slimība, un diemžēl vīrusa hepatīta izplatība ir diezgan liela, to saka dakteri. Es neesmu dakteris, bet to saka, teiksim, speciālisti, ka tā ir nopietna problēma. Tāpēc es domāju, ka medikamenti, kas ir paredzēti šajā gadījumā un ko mēs lūdzam, lai tie tiktu atbalstīti 90 procentu apmērā... Es jums varu pateikt, ka diemžēl ir pieredze, ka pilnīgi negaidīti tiek konstatēta cilvēkiem šī saslimstība, kur negaidīti, teiksim, aizejot nodot analīzes, izrādās, ka cilvēks ir saslimis, un, ja viņam būs jāmaksā lielas naudas summas, lai viņš varētu izārstēties... Es runāju ar ministres kundzi, un viņa teica, ka viena daļa zāļu tiek apmaksāta, kompensēta, bet ne visas zāles, teiksim, tanī stadijā, kad cilvēks ir saslimis. Varbūt kaut kā mēs šeit kļūdāmies ar skaitļiem, bet man ļoti gribētos... es neceru, ka šis skaitlis, kas pašlaik ir ierakstīts iekšā, tiks atbalstīts, bet man ļoti gribētos, lai no Veselības ministrijas puses, no valdības puses šī problēma, kas tika skatīta gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijā - Orlova vadītajā Sabiedrības veselības apakškomisijā... Tika skatīts, nāca cilvēki, paši stāstīja par šīm... Jā, personīgā... lielā... Orlova, Orlova, jā. Orlova... Orlova vadītā apakškomisija... Nesarunāšos ar zāli.

Es ļoti ceru, ka tiks atrasts risinājums.

90 procenti vai 85 procenti, vai 87 procenti - es nezinu, kādas tās summas. Bet es lūdzu tomēr šo jautājumu... šim jautājumam pievērsties nopietni. Cilvēki vēršas pie mums. Mēs uzklausām cilvēkus, un mēs lūdzam gan valdību, gan arī jūs, kolēģi, atbalstīt mūs, deputātus, šajā jautājumā.

Tā ka lūgums ir šo priekšlikumu atbalstīt. Gan Barčas, gan manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tikai kā Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs, bet arī kā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs.

Jūs ļoti labi atceraties to, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja kompensējamo zāļu... šo palielinājumu līdz 90 procentiem. Un par to arī nobalsoja visi Saeimas deputāti, kuri tajā dienā piedalījās balsojumā. Un bija lūgums... tika dots uzdevums Ministru kabinetam - atrast nepieciešamo finansējumu. Tas tika izdarīts maija beigās. Tad, kad netika gatavots budžets un bija iespēja kā valdībai, tā arī Veselības ministrijai atrast šo naudiņu... Un es brīnos. Tad, kad bija cīņa par budžetu, deputāti, kuri atbalstīja to palielinājumu, cīnījās par demogrāfiju, cīnījās par jebko, tikai ne par to, lai Ministru kabinets izpildītu mūsu vēlmes un doto uzdevumu. Mēs esam parlamentāra valsts, un Ministru kabinetam jāpilda tas, ko prasa no viņa deputāti. Visi deputāti, gribu atgādināt jums, atbalstīja tad palielinājumu līdz 90 procentiem.

Līdz ar to es, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, lūdzu jūs atbalstīt deputātu Andra Bērziņa un Aijas Barčas sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (veselības ministre).

Jā, apzinoties to, ka tiešām C hepatīts, līdzīgi kā pārējās slimības, kurām ir nepieciešama kompensācija medikamentiem, ir nopietna slimība, ir jāteic, ka pie mums ministrijā, atšķirībā no Saeimas, vēršas ļoti dažādu pacientu organizācijas, kuras nāk ar tieši tādām pašām prasībām, jo tad, kad bija krīze, diemžēl mums nācās samazināt kompensācijas apjomu daudzām pacientu, slimību grupām attiecībā uz šīm diagnozēm. Ir tikai divas grupas, kam kompensācijas apjoms no 50 procentiem ir atgriezies atpakaļ uz 75 procentiem. Pirmā grupa - tās ir sirds un asinsvadu slimības, jo ir vairāk nekā 50 procenti... 55 procenti - tāda ir saslimstība un mirstība tieši no sirds un asinsvadu slimībām. Un otra grupa kopš 2011.gada ir C hepatīta slimnieki; arī viņiem kompensācija no 50 procentiem ir atgriezusies atpakaļ uz 75 procentiem.

Līdz ar to mums joprojām rindā uz šo procentu atjaunošanu stāv pacientu grupas - gan bērni ar atsevišķām elpceļu slimībām, gan diabēta pacienti ar hiperlipidēmiju, gan rekurentās depresijas slimnieki, gan pacienti ar gremošanas sistēmas slimībām (piemēram, Krona slimība), gan osteoporozes pacienti ar jau pārciestiem kaulu lūzumiem, gan arī daudzi citi slimnieki. Un līdz ar to, ja mēs ievērojam Satversmē teikto par vienlīdzīgu attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pacientiem, tad mums... Šinī gadījumā, izņemot vienu grupu ārā no sistēmas, mēs demonstratīvi pielietojam nevienlīdzības principu attiecībā uz kompensācijām.

Līdz ar to mēs bijām arī pieprasījuši 22 miljonus papildus tieši kompensējamiem medikamentiem, un mēs būtu bijuši ļoti priecīgi šodien šeit teikt (ja tāda iespēja būtu bijusi), ka mēs vienlīdzīgi atjaunojam visu šo kompensācijas sistēmu. Taču mēs kā prioritāti likām bērnus un pat pārsniedzām prasību par 90 procentiem bērniem līdz 18 gadu vecumam. Un simtprocentīgi arī C hepatīta slimniekiem tiek kompensētas visas šīs medikamentu izmaksas.

Ja mums būs iespēja, nākamgad pilnīgi noteikti mēs kompensēsim ne tikai šai grupai, bet arī onkoloģiskajiem slimniekiem, kuriem ir ļoti smaga situācija. Līdzīgi tiks kompensēts arī pārējām grupām, taču tiks saglabāts šis vienlīdzības princips. (No zāles dep. V.Orlovs: „Izpildiet to, ko prasa Saeima!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 325. - deputātu Barčas un Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 34, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 326. - deputātu Orlova un Barčas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 327. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 328. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 329. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 330. - deputāte Ivanova-Jevsejeva un deputāte Cvetkova. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezident! Priekšsēdētājas kundze! Ministri! Pirmkārt, gribu tradicionāli izteikt savu pateicību politiskajai partijai VIENOTĪBA par izsmeļošu izskaidrojumu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Saeimas kolēģiem un opozīcijai par to, kā izskatīsies valsts tēriņi 2014.gadam. Visu nepieciešamo informāciju mēs varējām iegūt jau oktobrī no VIENOTĪBAS laikraksta „Tavs Budžets” - ar modernu infografiku un arī premjera komentāriem.

Tas nozīmē, ka VIENOTĪBA jau oktobrī, vēl pirms debatēm Saeimā un bez apspriešanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bija izlēmusi jautājumu par Latvijas budžetu nākamajam gadam, līdz ar to demonstrējot gan koalīcijas partneriem, gan opozīcijas pārstāvjiem to, ka viņu viedokļi, ierosinājumi, aprēķini - viss būs izmests miskastē.

Kolēģi! Man ir grūti iedomāties, kā parlamentārā republikā, kur likumdevēja un finanšu vara pieder parlamentam, jo tieši parlaments pieņem valsts budžetu, nosaka sociāli ekonomiskās attīstības ceļus, premjera partija pastāvīgi var atļauties pilnībā pārkāpt valsts pārvaldes formas un tiesiskās valsts principus.

Otrkārt, šī avīze „Tavs Budžets” ir apliecinājums tam, ka vairākums budžeta priekšlikumu, ko iesniedza opozīcija, netika izvērtēti vispār. Kādēļ, ja budžeta scenārijs tika uzrakstīts jau oktobrī?!

Kolēģi! Tātad tagad ir pēdējais brīdis, kad jūs varat izglābt savu reputāciju un tomēr pievērst savu uzmanību tik svarīgam jautājumam kā sieviešu veselība, kas ir nozīmīgs faktors arī visas nācijas nākotnē.

Pateicoties Nobela prēmijas laureāta Haralda Curhauzena zinātniskajam atklājumam, tagad visas pasaules valstis var glābt savu sieviešu dzīvību un pasargāt viņas no cilvēka papilomas vīrusa infekcijas, kas ir dzemdes kakla vēža izraisītājs. Kā zināms, Latvijā tā ir otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija. Tas nozīmē, ka katru mēnesi valstī vidēji 20 sievietēm tiek diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, ik mēnesi 10 sievietes no tā mirst.

Pasaules Veselības organizācija nesen ir veikusi vakcinācijas programmas izvērtējumu Latvijā. Un kādi ir viņu secinājumi? Viņi norāda uz sieviešu vājo izpratni par vakcinācijas ieguvumiem, kā arī uz nepietiekamu veselības aprūpes sniedzēju iesaistīšanu šajā darbā. Turklāt Veselības ministrijai, kā arī valdībai ir ļoti pavirša attieksme pret šo problēmu.

Ministru kabineta noteikumi nosaka bezmaksas vakcināciju pret HPV vīrusu tikai 12 gadus vecām meitenēm. Kopš 2013.gada šīm meitenēm nolemts veikt vakcināciju arī līdz pilngadībai, kas ir apsveicami. Tādējādi valsts netieši, es pasvītrošu - netieši! - atzīst, ka, raugoties no profilaktiskās efektivitātes viedokļa, bezmaksas vakcinācijā nepieciešams iekļaut visu šo vecuma grupu no 12 līdz 18 gadiem. Taču Veselības ministrija negrasās spert soli tālāk un ieviest tā saukto iedzīšanas programmu, vakcinējot pilnīgi visas meitenes 12-18 gadu vecumā, bez atrunām un izņēmumiem, kādi pastāv tagad.

Tātad - kur šie izņēmumi slēpjas? Konkrēts piemērs. Liela meiteņu grupa, tās, kurām nākamajā gadā būs 17 un 18 gadu, pēc vakcinācijas programmas uzsākšanas 2010.gadā nevarēja saņemt bezmaksas poti, jo bija vecākas par noteikto vecuma filtru, kas ir 12 gadi. Arī tagad viņas nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no valsts. Tādējādi šī vecuma grupa ir īpašā riska zonā, jo viņu vakcinācija ir atkarīga no vecāku materiālajām iespējām, turklāt izdevumi par vakcināciju ir ļoti lieli. Potes tirgus cena ir 180 lati. Taču valstij tā izmaksā tikai 62 latus.

Nobeigumā atgādināšu jums, kolēģi, ka pēdējo piecu gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā palielinājusies par 25 procentiem. Un, ja saglabāsies tikpat zems vakcinācijas temps, tad papildus saslimstības pieaugumam var prognozēt, ka dzemdes kakla vēzis kļūs par nacionālu...

Sēdes vadītāja. Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

M.Ivanova-Jevsejeva. Es lūdzu vēl 30 sekundes.

Sēdes vadītāja. Nē! Deputāti iebilst. Paldies.

M.Ivanova-Jevsejeva. ...dzemdes kakla vēzis kļūs par nacionālu traģēdiju, un par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu varēs nesapņot.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt manu un Irinas Cvetkovas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Gribu pastāstīt... Tā kā tika izteikts pārmetums par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neizskatīja rūpīgi visus priekšlikumus, gribu pateikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja ļoti rūpīgi visus priekšlikumus. Neviens deputāts, runājot par priekšlikumiem, netika apturēts vai ierobežots laika ziņā. (No zāles dep. M.Ivanova-Jevsejeva: „Bet atbalstīts tika?”) Tika atgādināts reglaments, bet neviens netika ierobežots laika ziņā. Es saprotu deputātes Ivanovas-Jevsejevas tādu izbrīnu par mūsu avīzi, jo viņi jau pieraduši par satiksmes naudu avīzi taisīt. Mēs par partijas naudu to uztaisījām. Skaidrs, ka mēs esam nedaudz tādi... dīvainīši varbūt: nevis par pašvaldības vai valsts naudu avīzi uztaisām, bet par partijas naudu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jums jau nav starpības!”)

Tālāk. Ministru kabinets, nododot Saeimai budžetu, ir tiesīgs pastāstīt par to... Piemēram, VIENOTĪBA, kas ir premjera partija, pastāstīja par to, kāds budžets tiek nodots no Ministru kabineta uz Saeimu. Pabrīdināja iedzīvotājus, lai populisms neizpluinītu šo ļoti labo budžetu, kur ir ļoti daudz sociālo lietu, kur ir algu pieaugums pedagogiem, kur ir algu pieaugums medicīnas darbiniekiem par 13 procentiem, kā jūs jau dzirdējāt, ir algu pieaugums un sociālās garantijas policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem. Nav aizmirsts par pensionāriem. Jau šogad ir mazās pensijas indeksētas līdz 200 latiem no 1.oktobra, un nākošgad tiks atjaunota pensiju indeksācija.

Es vēlreiz atkārtošu: es nekaunos no tā, ko mēs esam izdarījuši pensiju jomā, jo, piemēram, lietuvieši pat nav sākuši sarunas par to, lai atdotu atpakaļ tos 10 procentus, ko viņi „nogrieza” pensionāriem. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kāds tam sakars?!”) Tur nav runa vispār par to... Tur nav runa par to, ka vajag atdot atpakaļ vai palielināt naudu.

Un, ņemot vērā, ka deputātei Ivanovai-Jevsejevai bija varbūt skaudība par to, ka mēs varējām izdot avīzi par partijas naudu, un viņa pārmeta mums to, ka mēs neatbalstījām priekšlikumus un nespriedām par tiem, es esmu spiests izskaidrot deputātiem un atbildēt uz šo ļoti lielo un nepamatoto pārmetumu. Un es gribu apliecināt Ivanovas-Jevsejevas kundzei, ka partija VIENOTĪBA nekad neizdos savas avīzes par valsts līdzekļiem vai par Rīgas domes līdzekļiem, vai par kādas institūcijas līdzekļiem. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Izstāsti par premjera grāmatas tulkojumu!”)

Tā ka es saprotu, ja jūs esat tādi ašāki cilvēki, ka jums sanāk varbūt nedaudz ašāk par mums to darīt, bet mēs jau rūpējamies par to, lai visiem valsts iedzīvotājiem būtu labi un normāli, nevis tikai dažiem, kā tas notiek, piemēram, Rīgas domē. (No zāles dep. I.Zariņš: „Par ko viņš runā?!” Starpsaucieni.) Tā ka es... nu, ja jums nedaudz ir greizsirdība, ka mums sanāk labāk, nu ko var darīt, kolēģi! Līdz ar to es piedāvāju atbalstīt tos priekšlikumus, kuri ir izsvērti un atbalsta vienotu Latvijas attīstību. Mēs nevaram no kāda atņemt vai kādam atdot. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Mums ir... Ja mēs kādai konkrētai sabiedrības daļai gribam iedot vairāk, tad ir skaidrs, ka kādai sabiedrības daļai ir jāatņem. Un man ir liels prieks un lepnums par koalīcijas deputātiem šī budžeta izskatīšanas procesā, jo tiešām nebija runa par to, ka vajadzētu pārkāpt fiskālo disciplīnu, pārkāpt šīs vienošanās ar Eiropas Komisiju, pārkāpt tās vienošanās, kas ir noslēgtas šeit, Saeimā, par fiskālo līgumu pieņemšanu. Mēs tiešām nekad, izskatot šo budžetu, nemēģinājām „iegrābties” fiskālajā telpā. Mēs vienmēr mēģinājām pārdalīt un skatīties uz tām programmām, kas ir fiskālās telpas ietvaros, un līdz ar to, kolēģi, es saprotu „Saskaņas Centra” greizsirdību, bet neko darīt.

Paldies. Lūdzu atbalstīt valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Reira kungs, jūs...

Paldies.

Turpinām debates. Bet es tomēr aicinu gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus pieturēties pie tēmas, bet abpusēji... šis aizrādījums attiecas uz abām pusēm.

Turpinām debates.

Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (veselības ministre).

Pieņemot, ka Ivanovas-Jevsejevas kundze un Cvetkovas kundze ir tiešām domājušas labu, gribot paplašināt šo imunizācijas laiku, man tomēr jums ir jārada īsa, bet konkrēta skaidrība, ka jaunu vakcināciju vai to veidu iekļaušana un grupu paplašināšana notiek tikai saskaņā ar imunizācijas valsts programmu un ka par to nevar lemt ne politiķi, ne ministri individuāli, neviens deputāts individuāli, jo mums ir Imunizācijas valsts padome, kurā darbojas visaugstākās kvalitātes profesionāļi, kuri tad arī lemj, kurā vecuma grupā kādas vakcīnas ir iekļaujamas. Un līdz ar to no 2010.gada 1.septembra šī vakcīna jau ir iekļauta, un šī grupa ir 11 gadus vecas meitenes. Tādējādi mums ir jāstrādā vairāk pie tā, lai informētu mātes un lai dotu iespēju izmantot to, kas jau ir. Līdz ar to es domāju, ka šīs debates tālāk vienkārši nevar būt auglīgas, jo tā ir Imunizācijas valsts padome, kura lemj par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, otro reizi.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Reira kungs mums tikko apliecināja, ka VIENOTĪBAI tā kā nebija domas pieņemt budžetu oktobrī un ka VIENOTĪBA savā avīzē izklāstīja tikai pārdomas par budžetu, lai novērstu...

Sēdes vadītāja. Es tomēr aicinu runāt otro reizi... Jūs otro reizi uzkāpjat tribīnē un nerunājat par tēmu!

M.Ivanova-Jevsejeva. Jā. Un šajā sakarā es tikai nocitēšu vienu domu (Dep. M.Ivanovai-Jevsejevai tiek atslēgts mikrofons.) no premjera kunga teiktā par budžetu, kas netieši skar arī manu pieminēto problēmu. (No zāles: „Runā skaļāk!”) Premjera kungs teica par budžetu oktobra mēnesī, ka kopumā viņš ir gandarīts, ka galarezultāts ir līdzsvarots, taisnīgs un vērsts uz to, lai pēc iespējas daudzi iedzīvotāji (No zāles dep. I.Parādnieks: „Bet tā jau ir nekaunība! Necieņa! Jūs saprotat?!”) jau nākamā gada janvārī sajustu pozitīvas izmaiņas. Viņš ir gandarīts par galarezultātu, kas jau notika oktobrī!

Tas ir viens. Un nu sakarā ar to, ko pateica Circenes kundze. (Tiek ieslēgts mikrofons.) Es gribu viņai pārmest ka, diemžēl informācija, kas ir pieejama... informācija no Veselības ministrijas par imunizācijas plānu ir ļoti nepietiekama. Jums tiešām ir taisnība par to, ka jārūpējas, lai to poti, lai to vakcināciju saņemtu tās meitenes, kurām tas pienākas šodien. Diemžēl vissvaigākā informācija, kādu var dabūt par vakcināciju pret HPV, ir tikai par 2010.gadu. Un tajā gadā bija plānots to veikt 25 procentu līmenī, taču rezultātā vakcinēto īpatsvars sastādīja tikai 47 procentus. Tas nozīmē, ka jau no paša vakcinācijas sākuma jūs nevarējāt izpildīt savus šajā sakarā iecerētos plānus. Un man ir lielas šaubas, vai jūs to varēsiet izdarīt arī turpmāk. Un tas nav pamats, lai atteiktu arī citai meiteņu kategorijai, proti, tām, kurām nākamgad būs 17 un...

Sēdes vadītāja. Ivanovas-Jevsejevas kundze! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

M.Ivanova-Jevsejeva. ...17 un 18 gadi, saņemt tādu poti...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

M.Ivanova-Jevsejeva. ...bez maksas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezident, ministri! Es pret šo priekšlikumu iebilstu pat tad, ja tam nebūtu pilnīgi nekāda sakara ar budžetu. Obligāta vakcinācija, manuprāt, ir pretrunā ar cilvēktiesībām, it sevišķi vēl tādā gadījumā kā imunizācija pret dzemdes kakla vēzi. Jau pirms pāris gadiem vismaz 13 ārsti, starp tiem arī universitātes pasniedzēji, uzrakstījuši manifestu tieši jautājumā par šo vakcināciju, ka diemžēl mēs nezinām tās iedarbību. Mēs nezinām tās iedarbību! (Daži deputāti aplaudē. Dep. M.Ivanova-Jevsejeva ir sašutusi.) Mēs, iespējams, varam reducēt šo vēzi kaut kādā procentā, bet iedarbību mēs nezinām. Tas ir līdzīgi kā ar daudzām citām vakcinācijām, kas, manuprāt, ir ļoti lielā mērā farmācijas bizness un cilvēkiem neizskaidro riskus, kas ar tām saistās.

Tāpēc es esmu kategoriski pret šādu priekšlikumu. It sevišķi tāpēc, ka obligātā kārtā to darīt - tas būtu pilnīgi absurdi. (No zāles dep. M.Ivanova-Jevsejeva: „Circenes kundze, atbildiet, lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums - Čigānes, Kalniņa, Ašeradena, Zaķa un Demitera iesniegums ar lūgumu saīsināt debates vienai personai līdz divām minūtēm pirmo reizi un līdz minūtei otro reizi. Vai deputāti piekrīt? ( No zāles: „Jā!”) Deputāti piekrīt.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Es ļoti atvainojos... Mēs tikko atbalstījām Nacionālās apvienības priekšlikumu samazināt eiro kampaņu par 280 tūkstošiem eiro nākamajā gadā. Circenes kundze, man jautājums ir jums. Vai Veselības ministrijai to miljonu, ko tagad piedāvā piešķirt „Saskaņas Centra” priekšlikums... Vai to nevajag Veselības ministrijai? Un vai jūs neatradīsiet veidu, kādā to izlietot? Tikko Reira kungs, es atvainojos, nodarbojās ar VIENOTĪBAS profanāciju piecu minūšu laikā un mēs nedebatējām par priekšlikumu pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 330. - deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 331. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 332. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 333. - valdības priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 334. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 335. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 336. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 337. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 338. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 339. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 340. - Reformu partijas frakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 341. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 342. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 343. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 344. - atsaukts.

345. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 346. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 347. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 348. - deputāts Hļebņikovs. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 348. - deputāta Hļebņikova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 349. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 350. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 351. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 352. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 353. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 354. - tie paši deputāti. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 355. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 356. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 357. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 358. - deputāte Lazareva. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 359. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 360. - deputāte Barča. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 360. - deputātes Aijas Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 361. - Reformu partija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 362. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 363. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 364. - Reformu partija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 365. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 366. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 367. - deputāts Klementjevs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 368. - Nacionālā apvienība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 369. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 370. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 371. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 372. - deputāti Olšteins, Siliņa, Upenieks, Junkurs, Rusiņš un Valainis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 373. - tie paši deputāti. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 373. - deputātu Upenieka, Junkura, Rusiņa, Siliņas, Olšteina un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 374. - frakcija VIENOTĪBA. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 375. - deputāts Ribakovs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 376. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 377. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 378. - deputāti Vanaga, Bilsēns, Kazāka, Bite, Igaunis un Bišofa. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 378. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. 378.priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 379. - deputāts Reskājs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

Iepriekšējais bija par 378., mums elektroniski parādījās 379.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, augsti godātie kolēģi! Atkal prieks jūs redzēt! Šī (Starpsaucieni.)... Jā, jā, protams! Šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: palielināt skolotājiem algas. Un īstenībā, runājot par skolotāju algām, man nāk prātā viena anekdote.

Satiekas trīs ministru prezidenti (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Lūdzu, par lietu!”)... Tas ir par lietu! Tas ir par lietu! Satiekas trīs ministru prezidenti - Vācijas, Polijas un Latvijas. Vācijas...

Sēdes vadītāja. Jums ir tikai divas minūtes laika debatēm.

V.Reskājs. Jā, jā, es paspēšu!

Sēdes vadītāja. Jūs, protams, varat tās izmantot arī anekdošu stāstīšanai.

V.Reskājs. Vācijas Ministru prezidents saka: „Ziniet, mūsu valstī skolotāji saņem 2000 eiro algu, 200 eiro samaksā nodokļos, un es nevaru saprast, kā viņi izdzīvo ar 1800.” Polijas Ministru prezidents saka: „Ziniet, mūsu valstī skolotāji saņem 800 eiro, 400 eiro samaksā nodokļos. Kā viņi izdzīvo ar pārējiem 400, es nezinu.” Un tad Latvijas premjers iestarpina: „Ziniet, mūsu valstī skolotāji saņem 400 eiro, 450 eiro samaksā nodokļos. Kur viņi ņem tos 50, es nezinu, bet tad, kad uzzināsim, apliksim to ar nodokli.”

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai nav tik komiskas situācijas un lai tik tiešām skolotāji saņem viņu cienīgas un viņiem atbilstošas algas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 379. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 380. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 381. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 382. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 383. - valdības priekšlikums. Saskaņā ar dokumentu Nr.2880D nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 383.A - komisijas priekšlikums... atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 383.B - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 383.C - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 384. - valdība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 385. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 386. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 387. - Ministru kabinets. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 388. - tiesībsargs Jansons. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 388. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!... Nu izbeidziet taču ākstīties! Kā jums nav kauna vākt parakstus. Ir mājās cilvēkiem arī bērni! Kāpēc jūs gribat padarīt parlamentu par apsmieklu?! Parādnieka kungs, es saprotu, ka jums tie bērni nav svēta lieta. Jūs varat tikai bal... tikai darboties par citu parakstiem... par pabalstiem, un jums liekas normāli pulksten 1.00 vākt parakstus, lai turpinātu sēdi. Jā! Paldies.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 388.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 389. - deputāts Tutins. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 389. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 390. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 391. - deputātu Raimonda Vējoņa un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu... (Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 390. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 391. - deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 391. - deputātu Vējoņa un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 392. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 392. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 393. - „Saskaņas Centra” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 393. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 394. - „Saskaņas Centra” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 394. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 395. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 396. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 396. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 397. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 397. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 398. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 398. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 399. - „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 399. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Pēdējais priekšlikums šai likumprojektā ir 400. - „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 400. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 38, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Līdz ar to visi 6.novembra ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēdi pasludinu par slēgtu. Bet mums vēl ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Pie vēlētājiem!”)... nav, Nikolajs Kabanovs... kur viņi ir? Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Reirs... ir, Raimonds Rubiks... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 11. (ārkārtas) sēde
2013. gada 6. novembrī

 

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 960/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2960B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. I.Bišofa
Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 961/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2961B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””(Nr. 928/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 507/Lm11) (Dok. Nr. 3051)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””(Nr. 928/Lp11)” (Nr. 508/Lm11) (Dok. Nr. 3052)
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 907/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2838B)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- Ministru prezidents V.Dombrovskis
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 908/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2839B)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 909/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2840B)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 910/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2841B)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 911/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2842B)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 912/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2843)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. A.Sakovskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. V.Valainis
	- dep. V.Orlovs
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Ribakovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 913/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2844B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. V.Reskājs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 914/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2845B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 915/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2846B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 916/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2847)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 917/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2848)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. V.Orlovs
	- dep. R.Vējonis
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Bišofa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. E.Siliņa
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. E.Siliņa
	- dep. V.Reskājs
	- dep. L.Čigāne
	- dep. R.Naudiņš
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Reirs
	- Ministru prezidents V.Dombrovskis
	- dep. V.Reskājs
	- dep. E.Siliņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 918/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2849)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. A.Sakovskis
	- dep. J.Lazareva
	- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns
	- dep. A.Barča
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 919/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2850B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 920/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2851B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. J.Tutins
	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 921/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2852B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 922/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2853B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 923/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2854)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. J.Tutins
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. V.ĶIrsis
	- dep. A.Sakovskis
	- vides un reģionālās attīstības ministrs E.Sprudžs
	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 924/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2855)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 926/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2857B)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 927/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2858)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Debates	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Reirs
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Lazareva
	- dep. E.Siliņa
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Reirs
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Reirs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 929/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2860B)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 930/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2861B)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 931/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2862B)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 932/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2863B)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 933/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2864B)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 934/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2865)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” (Nr. 935/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2866B)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” (Nr. 936/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2867)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Debates	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. E.Cilinskis
	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. K.Olšteins
	- dep. I.Zariņš
	- dep. V.Valainis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Vējonis
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Zariņš
	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 937/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2868B)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Debates	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. D.Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 938/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2869B)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 939/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2870B)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Debates	- dep. E.Siliņa
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 940/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2871)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. E.Siliņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 942/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2873B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. U.Augulis
Likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 943/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2874B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 944/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2875B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 945/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2876B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. D.Kazāka
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 946/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2877)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Debates	- dep. A.Sakovskis
Likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” (Nr. 947/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2879)
Informācija	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. J.Lazareva
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. R.Vējonis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Lazareva
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. J.Lazareva
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. D.Kazāka
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Vanaga
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Vanaga
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Zariņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Vanaga
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. D.Kazāka
	- dep. L.Plavinska
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Vanaga
	- dep. J.Vucāns
	- dep. J.Reirs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. J.Ādamsons
	- dep. I.Mūrniece
	- dep. K.Seržants
	- dep. V.Agešins
	- dep. O.Hļebņikovs
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2014. gadam” (Nr. 948/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2880)
Informācija	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. V.Jakovļevs
	- dep. V.Jakovļevs
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. E.Siliņa
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Līdaka
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Grigule
	- dep. J.Reirs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. K.Seržants
	- dep. K.Seržants
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Grigule
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. J.Vucāns
	- dep. V.Reskājs
	- dep. I.Grigule
	- dep. J.Upenieks
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Vējonis
	- dep. R.Eigims
	- dep. J.Klaužs
	- dep. V.Nikonovs
	- dep. V.Nikonovs
	- dep. V.Nikonovs
	- dep. V.Nikonovs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Jakimovs
	- dep. I.Grigule
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- veselības ministre I.Circene
	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Orlovs
	- dep. D.Kazāka
	- dep. V.Orlovs
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. V.Orlovs
	- veselības ministre I.Circene
	- dep. M.Ivanova-Jevsejeva
	- dep. J.Reirs
	- veselības ministre I.Circene
	- dep. M.Ivanova-Jevsejeva
	- dep. L.Liepiņa
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Reskājs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 06.11.2013 09:06:42 bal001
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (960/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:08:19 bal002
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (961/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:18:41 bal003
Par - 80, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"”(Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (507/Lm11)

Datums: 06.11.2013 09:19:11 bal004
Par - 84, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"”(Nr.928/Lp11) (508/Lm11)

Datums: 06.11.2013 09:31:44 bal005
Par - 1, pret - 45, atturas - 42. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Komerclikumā (907/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:32:13 bal006
Par - 64, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (907/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:32:44 bal007
Par - 64, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (908/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:33:16 bal008
Par - 62, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (909/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:33:55 bal009
Par - 65, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (910/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:34:35 bal010
Par - 67, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (911/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:35:24 bal011
Par - 42, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:48:56 bal012
Par - 39, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:49:35 bal013
Par - 41, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:50:06 bal014
Par - 36, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:50:30 bal015
Par - 37, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:52:23 bal016
Par - 38, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:53:16 bal017
Par - 38, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:54:15 bal018
Par - 49, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:55:25 bal019
Par - 35, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:57:35 bal020
Par - 29, pret - 46, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:58:39 bal021
Par - 54, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 09:59:29 bal022
Par - 57, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (914/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 10:00:49 bal023
Par - 60, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (915/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 10:04:58 bal024
Par - 30, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (916/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 10:05:43 bal025
Par - 30, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (916/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 10:20:10 bal026
Par - 78, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (916/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 10:27:08 bal027
Par - 27, pret - 50, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:02:11 bal028
Par - 21, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:04:14 bal029
Par - 23, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:06:48 bal030
Par - 28, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:13:02 bal031
Par - 2, pret - 75, atturas - 10. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:13:27 bal032
Par - 29, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:13:51 bal033
Par - 26, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:14:22 bal034
Par - 31, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:14:59 bal035
Par - 0, pret - 79, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:15:24 bal036
Par - 29, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:52:08 bal037
Par - 51, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:53:03 bal038
Par - 35, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 11:59:04 bal039
Par - 36, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:00:14 bal040
Par - 35, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:01:10 bal041
Par - 54, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:10:40 bal042
Par - 34, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:18:18 bal043
Par - 38, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:22:27 bal044
Par - 37, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:26:35 bal045
Par - 37, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:27:45 bal046
Par - 35, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:28:22 bal047
Par - 39, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:28:52 bal048
Par - 38, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 12:30:00 bal049
Par - 54, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:32:18 bal050
Par - 63, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (919/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:38:14 bal051
Par - 32, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:38:38 bal052
Par - 34, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:39:00 bal053
Par - 34, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:39:22 bal054
Par - 36, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:39:59 bal055
Par - 52, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:43:20 bal056
Par - 38, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:45:57 bal057
Par - 36, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:46:33 bal058
Par - 52, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:47:22 bal059
Par - 30, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:47:46 bal060
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:48:08 bal061
Par - 35, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:48:32 bal062
Par - 33, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:49:10 bal063
Par - 55, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:50:09 bal064
Par - 33, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 13:57:21 bal065
Par - 34, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:04:34 bal066
Par - 0, pret - 76, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:05:42 bal067
Par - 37, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:06:04 bal068
Par - 34, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:06:57 bal069
Par - 32, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:07:21 bal070
Par - 29, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:11:33 bal071
Par - 51, pret - 33, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:13:11 bal072
Par - 78, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (924/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:15:00 bal073
Par - 60, pret - 1, atturas - 19. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (926/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:20:59 bal074
Par - 2, pret - 35, atturas - 36. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:26:15 bal075
Par - 29, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:30:14 bal076
Par - 29, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:30:39 bal077
Par - 27, pret - 42, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:39:14 bal078
Par - 31, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:39:59 bal079
Par - 34, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:48:26 bal080
Par - 14, pret - 44, atturas - 29. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:48:50 bal081
Par - 12, pret - 38, atturas - 36. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:49:12 bal082
Par - 9, pret - 48, atturas - 24. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:50:18 bal083
Par - 55, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:51:25 bal084
Par - 59, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (929/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:52:37 bal085
Par - 60, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (930/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:53:37 bal086
Par - 63, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (931/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:54:13 bal087
Par - 33, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Meža likumā (932/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:54:38 bal088
Par - 63, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (932/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:55:18 bal089
Par - 61, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (933/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 14:57:39 bal090
Par - 64, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (934/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 15:31:50 bal091
Par - 53, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos (935/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 15:55:26 bal092
Par - 33, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:02:02 bal093
Par - 35, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:09:52 bal094
Par - 38, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:12:34 bal095
Par - 34, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:18:44 bal096
Par - 36, pret - 40, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:37:07 bal097
Par - 37, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:37:34 bal098
Par - 50, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:48:28 bal099
Par - 35, pret - 42, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:53:29 bal100
Par - 38, pret - 42, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:54:02 bal101
Par - 38, pret - 42, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:57:57 bal102
Par - 33, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 16:58:52 bal103
Par - 53, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Datums: 06.11.2013 17:32:20 bal104
Par - 22, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12

Datums: 06.11.2013 17:33:00 bal105
Par - 24, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:33:23 bal106
Par - 23, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:34:00 bal107
Par - 23, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:34:39 bal108
Par - 27, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:35:04 bal109
Par - 29, pret - 46, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:35:28 bal110
Par - 28, pret - 46, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:35:52 bal111
Par - 29, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:36:17 bal112
Par - 30, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:36:40 bal113
Par - 30, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:46:12 bal114
Par - 53, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:47:06 bal115
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (938/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:58:22 bal116
Par - 7, pret - 59, atturas - 12. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (939/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 17:59:45 bal117
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (939/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:03:07 bal118
Par - 9, pret - 39, atturas - 35. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (940/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:03:40 bal119
Par - 57, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (940/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:08:14 bal120
Par - 33, pret - 46, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:08:41 bal121
Par - 32, pret - 44, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:09:23 bal122
Par - 32, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:09:46 bal123
Par - 34, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:10:10 bal124
Par - 52, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:11:10 bal125
Par - 55, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (943/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:18:12 bal126
Par - 34, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:19:40 bal127
Par - 32, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:20:05 bal128
Par - 9, pret - 62, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:20:27 bal129
Par - 25, pret - 38, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:20:59 bal130
Par - 72, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:25:08 bal131
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (945/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:26:15 bal132
Par - 33, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:26:39 bal133
Par - 33, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:27:02 bal134
Par - 33, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:30:46 bal135
Par - 36, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:31:15 bal136
Par - 35, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:31:49 bal137
Par - 38, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:32:13 bal138
Par - 39, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:33:03 bal139
Par - 40, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:33:28 bal140
Par - 40, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:33:51 bal141
Par - 38, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:34:15 bal142
Par - 52, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:38:22 bal143
Par - 40, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:43:01 bal144
Par - 40, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:49:46 bal145
Par - 40, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:55:44 bal146
Par - 40, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 18:57:43 bal147
Par - 34, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 19:33:42 bal148
Par - 31, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 19:34:04 bal149
Par - 26, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 19:47:41 bal150
Par - 35, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 19:53:35 bal151
Par - 39, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:01:49 bal152
Par - 39, pret - 40, atturas - 10. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:14:44 bal153
Par - 37, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:29:07 bal154
Par - 8, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:40:09 bal155
Par - 10, pret - 52, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:45:09 bal156
Par - 38, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:53:19 bal157
Par - 1, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.160. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:55:22 bal158
Par - 36, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.181. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:55:45 bal159
Par - 37, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:56:11 bal160
Par - 38, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 20:57:00 bal161
Par - 38, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.191. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 21:34:51 bal162
Par - 29, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 21:46:10 bal163
Par - 36, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.287. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 21:51:44 bal164
Par - 33, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.349. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 21:59:12 bal165
Par - 38, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.351. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 21:59:48 bal166
Par - 38, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.354. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:00:15 bal167
Par - 37, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.355. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:00:51 bal168
Par - 37, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.358. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:01:15 bal169
Par - 36, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.359. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:01:41 bal170
Par - 36, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.360. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:02:05 bal171
Par - 37, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.361. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:02:32 bal172
Par - 55, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:04:32 bal173
Par - 39, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:04:56 bal174
Par - 39, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:05:40 bal175
Par - 36, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:06:04 bal176
Par - 40, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:09:13 bal177
Par - 39, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:14:38 bal178
Par - 36, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:16:47 bal179
Par - 30, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:17:17 bal180
Par - 34, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:17:40 bal181
Par - 30, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:18:04 bal182
Par - 37, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:18:26 bal183
Par - 35, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:18:55 bal184
Par - 33, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:22:09 bal185
Par - 30, pret - 42, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:26:14 bal186
Par - 30, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:26:43 bal187
Par - 26, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:28:11 bal188
Par - 27, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:36:38 bal189
Par - 2, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:40:29 bal190
Par - 33, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:44:49 bal191
Par - 44, pret - 36, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.99. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:49:08 bal192
Par - 38, pret - 37, atturas - 15. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:50:49 bal193
Par - 39, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:53:25 bal194
Par - 39, pret - 33, atturas - 16. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:54:13 bal195
Par - 40, pret - 44, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:57:30 bal196
Par - 72, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 06.11.2013 22:59:08 bal197
Par - 39, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 22:59:34 bal198
Par - 39, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:01:08 bal199
Par - 38, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:02:50 bal200
Par - 30, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.153. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:04:24 bal201
Par - 34, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:07:11 bal202
Par - 31, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.160. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:07:35 bal203
Par - 33, pret - 44, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.161. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:09:12 bal204
Par - 33, pret - 42, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.177. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:11:08 bal205
Par - 31, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.200. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:13:14 bal206
Par - 28, pret - 26, atturas - 21. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.202. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:15:06 bal207
Par - 3, pret - 43, atturas - 23. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:15:27 bal208
Par - 27, pret - 45, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.206. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:15:48 bal209
Par - 29, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.207. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:16:09 bal210
Par - 29, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:16:34 bal211
Par - 32, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:17:34 bal212
Par - 33, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.221. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:17:55 bal213
Par - 28, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:18:22 bal214
Par - 27, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.224. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:19:09 bal215
Par - 30, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.231. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:24:20 bal216
Par - 36, pret - 40, atturas - 10. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:24:43 bal217
Par - 38, pret - 41, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.249. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:25:28 bal218
Par - 37, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:26:19 bal219
Par - 37, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.264. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:26:41 bal220
Par - 37, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.265. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:32:27 bal221
Par - 40, pret - 34, atturas - 13. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.266. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:32:57 bal222
Par - 35, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.267. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:33:32 bal223
Par - 40, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.268. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:34:11 bal224
Par - 40, pret - 39, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.273. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:38:41 bal225
Par - 41, pret - 29, atturas - 17. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.275. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:39:28 bal226
Par - 37, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.279. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:41:05 bal227
Par - 34, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.286. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:41:33 bal228
Par - 25, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.289. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:44:11 bal229
Par - 37, pret - 34, atturas - 13. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.290. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:45:39 bal230
Par - 41, pret - 33, atturas - 12. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.291. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:46:54 bal231
Par - 51, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.292. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:50:14 bal232
Par - 41, pret - 33, atturas - 17. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.293. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:52:48 bal233
Par - 38, pret - 35, atturas - 13. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.294. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:55:19 bal234
Par - 36, pret - 41, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.299. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.2013 23:59:27 bal235
Par - 35, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.310. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:03:41 bal236
Par - 38, pret - 34, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.311. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:04:40 bal237
Par - 37, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.318. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:05:07 bal238
Par - 37, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.319. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:17:40 bal239
Par - 40, pret - 41, atturas - 9. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.320. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:19:18 bal240
Par - 79, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.322. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:29:35 bal241
Par - 36, pret - 34, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.325. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:47:42 bal242
Par - 35, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.330. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:49:11 bal243
Par - 33, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.348. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:50:27 bal244
Par - 36, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.360. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:51:45 bal245
Par - 38, pret - 41, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.373. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:52:29 bal246
Par - 36, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.379. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:54:43 bal247
Par - 32, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.378. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:56:57 bal248
Par - 32, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.388. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:57:24 bal249
Par - 29, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.389. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:58:08 bal250
Par - 36, pret - 49, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.390. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:58:32 bal251
Par - 34, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.391. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:58:59 bal252
Par - 36, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.392. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:59:26 bal253
Par - 37, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.393. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 00:59:56 bal254
Par - 35, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.394. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:00:25 bal255
Par - 36, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.396. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:00:49 bal256
Par - 36, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.397. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:01:16 bal257
Par - 38, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.398. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:01:44 bal258
Par - 36, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.399. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:02:17 bal259
Par - 38, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.400. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.11.2013 01:02:49 bal260
Par - 55, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 2.lasījums, steidzams