Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 12.decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums ļoti daudz jautājumu, bet es sākšu ar to, ka mēs saņēmām finanšu ministra Andra Vilka vēstuli, ka viņš nevar atnākt uz šo sēdi. Saprotu, ka deputāti gatavojās tikties ar viņu, bet viņam mainījās plāni, un viņš lūdz izslēgt no darba kārtības jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Šo jautājumu mēs pārcēlām uz nākošo nedēļu sakarā ar to, ka Vilka kungs nevarēja atnākt. Jā, viņš lūdz piedošanu deputātiem, kuri gatavojās šai jautājumu un atbilžu sēdei.
Sāksim ar pirmo jautājumu. Pirmais ir deputātu Elksniņa, Zariņa, Agešina, Rubika un Tutina jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Cik es saprotu, deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi, tāpēc ministrei ir iespēja sniegt mums papildinformāciju. Es saprotu, ka papildinformācijas nav. Lūdzu uz tribīni!... Nē, nu uz tribīni... Un, kā es saprotu, deputāts Andrejs Elksniņš uzdos pirmo jautājumu. Jā, mums ļoti nopietni te... Es gribētu jūs brīdināt, ka Andrejam Elksniņam būs iespēja uzdot jums jautājumu vienu minūti, jums būs divas minūtes, lai sniegtu viņam atbildi, un viņam būs tiesības divus jautājumus uzdot, tāpēc ka viņš ir viens no iesniedzējiem. Citi deputāti, kuri sēž blakus, varēs uzdot trīs jautājumus. Tad nu sāksim.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Pirmais jautājums. Visi uzmanīgi klausieties!
A.Elksniņš (SC).
Labdien, Straujumas kundze! Ir prieks, ka jūs atnācāt.
Savā atbildē par Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas līgumiem ar masu mediju pārstāvjiem jūs informējāt mūs, ka kapitālsabiedrību iespējamās sadarbības līgumi ar medijiem tiek slēgti to saimnieciskās darbības un komercdarbības ietvaros un atrodas šo kapitālsabiedrību lietvedībā, un, vadoties no minētā, jūs informējāt, ka Zemkopības ministrijas rīcībā šādu līgumu nav. Neskatoties uz jūsu atbildi, es jūs aicinu šos līgumus un informāciju par tiem tomēr iesniegt Saeimai, jo saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” valsts kapitāla daļu turētājs šajās kapitālsabiedrībās, par kurām jūs mums sakāt, ka jums nav lielas teikšanas tur, ir ministrija. Un ir arī gadījumi, kad tas varētu būt arī pats ministrs (piemēram, „Latvijas valsts meži”).
Un šajā sakarā man ir jautājums: kāpēc tie netika iesniegti, un kāpēc Saeimas deputātiem ir adresēta atbilde, kura faktiski nav atbilstoša likuma prasībām?
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam par jautājumu.
Lūdzu, ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.
Nē, nē viss kārtībā, viss strādā. Neko nevajag spiest!
L.Straujuma (zemkopības ministre).
Nevajag nospiest?
Tātad par „Latvijas valsts mežiem”. Ne tikai Zemkopības ministrija, bet visas ministrijas uzskata, ka tas ir kapitālsabiedrības komercnoslēpums zināmā mērā, jo kapitālsabiedrības tomēr konkurē ar citām kapitālsabiedrībām tirgū. Bet, ja runājam par „Latvijas valsts mežiem” kopumā, tad jāteic, ka trīs gados viņi ir ar sabiedriskajiem medijiem noslēguši līgumu par 120 tūkstošiem. Trīs gadu laikā tātad 60 tūkstoši vienā gadā. Pamatā tas ir saistīts ar Cūkmenu, ko jūs visi zināt; tātad ir runa par mežu sakopšanas popularizēšanu, par kampaņu, kas vērsta pret mežu piemēslošanu. Ir arī Dziesmu svētku atbalsts, kur viņi ir ziedojumus... Ziedojumi ir bijuši Dziesmu svētkiem, un viņi arī tos ir popularizējuši... Un arī „Mammadaba” atbalstam.
Tātad 60 tūkstoši gadā – tas ir šai kapitālsabiedrībai.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš. Jā. Ministres kundze, es tomēr vēlētos papildināt savu jautājumu.
Jautājums ir ne tikai par to, kādiem mērķiem, kam, cik lielā apjomā līdzekļi tika izlietoti no valsts kapitālsabiedrību esošo budžetu ietvariem.
Jautājums ir sekojošs. Ministrijā ir amatpersona, kas pilda kapitāla daļu turētāja pienākumus. Un minētā kapitāla daļu turētāja pienākums ir arī sniegt nepieciešamās ziņas. Zemkopības ministrija pašreiz ir vienīgā ministrija, kura balstās uz kaut kādiem neskaidriem kritērijiem par komercnoslēpumu... pie apstākļiem, kad attiecībās starp ministriju un parlamentu... Tiek realizēta parlamentāra uzraudzība, un ministrijai ir pienākums sniegt parlamentam šādas ziņas. Jūs šīs ziņas zināt kā kapitāla daļu turētājs, tās jums ir pieejamas, un tādēļ mēs apsolāmies jums, ka mēs šīs ziņas neizpaudīsim trešajām personām. Un jums jūsu iespēju robežās ir arī saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tās jāklasificē, ja tās ar nodošanu trešajām personām varētu tikt apdraudētas... Tāpēc...
L.Straujuma. Man nav iebildumu...
A.Elksniņš. Es vienkārši aicinu jūs varbūt iesniegt mums, tad mēs jūs nesauksim...
L.Straujuma. Man nav iebildumu...
Sēdes vadītājs. Paldies, paldies... Mēs... Paldies deputātam.
Sākam atbildi.
L.Straujuma. Bet tad mēs noteiksim: neizplatīšanai ārpus parlamenta! Kā es jau teicu, tie ir 120 tūkstoši trīs gados.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Vēl jautājumi? Paldies ministres kundzei. Veiksmi darbā! Mēs no jums...
L.Straujuma. Man ir jāatbild uz vēl vienu jautājumu...
Sēdes vadītājs. Tā... Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.
Lūdzu, jautājumi papildus! Jā, deputāts Andrejs Elksniņš. Ieslēdziet mikrofonu! O, redzu! Paldies, vienu minūti.
Lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!
A.Elksniņš (SC).
Jā, paldies.
Diemžēl arī šajā atbildē mūs neapmierina tas, ka faktiski Zemkopības ministrija to pamatoja ar komercnoslēpumu un ar to, ka minētie līgumi ar juridiskās palīdzības sniedzējiem atrodas kapitālsabiedrību rīcībā un ka tāpēc tie nav izpaužami Saeimas deputātiem. Es tomēr lūdzu ministri norādīt tos iemeslus, kāpēc arī juridiskie pakalpojumi, ko saņem kapitāla daļu... kāpēc, tā teikt, valsts kapitāla daļas saturošie... saturošās kompānijas un uzņēmumi šādu informāciju nesniedz jums. Kāpēc jūsu ministrija, kas ir kapitāla daļu turētāja, nepieprasa, lai šo informāciju iesniegtu ministrijai, lai iesniegtu atsevišķi deputātiem? Jo veikt parlamentāro uzraudzību attiecībā uz kaut kādu atsevišķu kapitālsabiedrību, aicinot to uz Saeimas sēdi... mēs, deputāti, izmantot šādu iespēju nevaram.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu atbildi.
L.Straujuma (zemkopības ministre).
Tātad šajā gadījumā arī jāņem vērā, ka „Latvijas valsts meži” ir kopējā tirgū. Līdz ar to ļoti negribētos, lai šī informācija nonāktu, piemēram, „Pietiek.lv” un tiktu nopublicēta, kā tika nopublicēta visa cita informācija. Tā ka ir jautājums: ja mēs šo informāciju sniedzam, tad kur šī informācija paliek un kā tiek ievērots kapitālsabiedrības komercnoslēpums? Jo kapitālsabiedrība darbojas ne tikai Latvijas vietējā tirgū, bet arī Baltijas tirgū.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Lūdzu! Deputāts Andrejs Elksniņš uzdod otro jautājumu.
A.Elksniņš. Es tomēr aicinu jūs to iesniegt vairāku iemeslu dēļ, pirmām kārtām tādēļ, ka citas ministrijas jeb citi kapitāla daļu turētāji, piemēram, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, attiecībā uz „Latvenergo”, „Privatizācijas aģentūru” un citām tiešām nozīmīgām kapitālsabiedrībām (es necentīšos tās salīdzināt vai kaut kā vienu padarīt par nopietnāku, bet citu – par mazāk nopietnu) pēc vienotiem kritērijiem visas atbildes mums ir snieguši.
L.Straujuma. Mēs iesniegsim. Ņemot vērā, ka neizplatīšanai...
A.Elksniņš. Otrkārt, ir jautājums, protams, par to, ka informācijas sniedzējs var pieņemt lēmumu par atsevišķas klasifikācijas pakāpes noteikšanu dokumentam. Tam ir jābūt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Mums parlamentā jau vairākas reizes bija aicināti ministri, kuri skaidroja parlamenta locekļiem, kāpēc materiāli ir klasificēti pretēji Informācijas atklātības likuma prasībām.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu atbildi!
L.Straujuma. Labi, es saprotu. Mums... patiešām „Latvijas valsts mežiem” nav nekādu noslēpumu, bet mēs tomēr klasificēsim šo informāciju, jo, kā es jau teicu, tā ir viena no... lielākā Baltijas... Baltijas valstīs lielākā kapitālsabiedrība... un arī skandināvu... Jūs paši zināt, ir runa par Skandināvijas uzņēmējiem... Līdz ar to mums ļoti negribētos, ka nākošajā dienā parādītos „Pietiek.lv” visa šī informācija.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Nākošais jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!
Ņ.Ņikiforovs (SC).
Tikai precizējums. Kad jūs domājat iesniegt to precizēto informāciju ar tiem sarakstiem par kapitālsabiedrību...?
L.Straujuma. Nu, tad ir... Tātad man ir... Es zinu, ka par presi viņi ir apkopojuši, bet par kapitālsab... bet par juridiskajiem pakalpojumiem... tad vienkārši man ir jāsazinās ar Strīpnieka kungu. Iespējams, ka tas varētu būt jaunajā gadā. Diez vai mēs varēsim paspēt šogad.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Paldies ministrei par atbildēm. Mēs jūs vairāk neaizkavēsim. Liels paldies.
L.Straujuma. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies jums.
Nākošais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Dūklava un Seržanta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru”.
Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Cik es saprotu, rakstiskā atbilde nav deputātus apmierinājusi, tāpēc mēs sāksim tūlīt jautājumus uzdot papildus.
Pirmo jautājumu uzdos deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labvakar, ministra kungs! Paldies par atbildēm. Atgādināšu, ka mēs runājam par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
Mēs visi zinām, ka Latvijas zinātnei un pētniecībai finansējums no nacionālā budžeta ir kritiski zems. Pietrūkst arī līdzfinansējuma, lai mēs aktīvi varētu darboties starptautiskās programmās. Piemēram, ir informācija, ka mēs divreiz vairāk katru gadu iemaksājam dalības maksu ietvarprogrammās, nekā pēc tam mūsu institūti spēj šo finansējumu atgūt. Un sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir viena reāla iespēja mūsu institūtiem nopelnīt finansējumu, piedaloties programmās. No otras puses, arī valstij jāpilda noteiktās saistības. Tas ir līdzmaksājums.
Uz trešo jautājumu, kuru es uzdevu (par „līguma saistīto aspektu” izvērtējumu un tā rezultātā pieņemtajiem lēmumiem), diemžēl rakstiskajā atbildē nav saņemta pietiekama atbilde. Kā es norādīju jautājumā, Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra sēdes protokolā Izglītības un zinātnes ministrijai tiek uzdots izvērtēt ar līgumu saistītos aspektus. Un mans jautājums bija: vai tas ir izdarīts un kādi ir Izglītības un zinātnes ministrijas secinājumi? Un kādi ir šie aspekti un šā izvērtējuma rezultātā pieņemtie lēmumi un turpmākā virzība? Lūdzu precizēt arī mutiski šo informāciju.
V.Dombrovskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Es... ja drīkst... Bija diezgan garš ievads. Vai varētu vēlreiz atkārtot, precīzāk noformulēt jautājumu?
Sēdes vadītājs. Jā. Vēlreiz ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai!
Lūdzu, precizējiet jautājumu! Ministra kungs nesaprata jautājumu.
D.Reizniece-Ozola. Trešais rakstiskais jautājums, kurš tika uzdots un uz kuru, manuprāt, ir sniegta nepilnīga atbilde, skan šādi: „Saskaņā ar 2013.gada 15.oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumā minēto saistību izpildi” tiek piedāvātas trīs rīcības iespējas, tomēr saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra sēdes protokolā nolemto neviens no rīcības variantiem valdības sēdē netika apstiprināts, un vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots „izvērtēt līguma saistītos aspektus”. Vai tas ir izdarīts un kādi ir šie aspekti?”
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs! Divas minūtes var atbildēt.
V.Dombrovskis. Jā, kopā ar Ārlietu ministriju mēs tiešām esam izvērtējuši visus tos riskus un aspektus, kuri izriet no tā, ja šis līgums netiks izpildīts. Protams, tas galvenais risks ir risks Latvijas Republikas starptautiskajai reputācijai. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ir uzņēmusies arī noteiktas saistības attiecībā uz fiskālo disciplīnu, un, kā jums ir zināms, Saeima par budžetu ir nobalsojusi, un diemžēl finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā nākamajā gadā nav paredzēts.
No sarunām ar Ārlietu ministriju mēs esam secinājuši, ka ir iespējams vest sarunas, lai atliktu iestāšanos uz... sākt no 2015.gada 1.janvāra. Tieši tāpēc mēs esam iesnieguši Ministru kabinetā jaunu informatīvo ziņojumu, kur mēs esam izklāstījuši situāciju, arī visus tos riskus; esam ieskicējuši trīs iespējamos rīcības virzienus, un Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta rīcības virzienu – piešķirt finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, sākot no 2015.gada 1.janvāra. Un tas mums dos pamatu uzsākt sarunas ar Eiropas Kosmosa aģentūru par to, vai mūsu dalību atlikt vai pārcelt uz 2015.gadu.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Dana, jums ir iespēja uzdot otro jautājumu. Būs vai nebūs? Labi, paldies.
Ieslēdziet mikrofonu Danai Reizniecei-Ozolai!
D.Reizniece-Ozola. Ministra kungs! Kā zināms, šā gada 15.martā toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un šis sadarbības līgums paredz ne tikai iespējas, bet arī pienākumus. Proti, pienākums ir ikgadējais maksājums, kas 2014.gadā būtu 1,3 miljonu eiro liels maksājums.
Skaidrs, ka esošajā situācijā mūsu budžets ir tāds, ka ir ļoti ierobežotas finansējuma iespējas.
Šī gada budžeta plānošanā tika ieviests tāds jauns mehānisms – jaunas politikas iniciatīvas. Kādēļ, zinot, ka būs jāpilda šīs saistības, un zinot, ka ir arī izsludināts konkurss un uzņēmēji un pētniecības institūti ir piedalījušies, tērējuši laiku un savus resursus, Izglītības un zinātnes ministrijas jauno politikas iniciatīvu sarakstā šī maksa dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā bija paredzēta tikai kā 11.prioritāte? Vai tas faktiski nozīmē, ka ministrija naudu šim pasākumam neprasa, zinot, ka visas prioritātes nevarēs atbalstīt un tās tiks atbalstītas attiecīgā secībā?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Divas minūtes atbildei.
V.Dombrovskis. Jūsu teiktais neatbilst patiesībai. Runājot par jaunām politikas iniciatīvām, jāpasvītro: nav tāda jēdziena kā „visas tās prioritātes, kuras ir aiz „10” vai „20”, vai „30” ...”. Faktiski ministrijai nav prioritātes, bet – vai tas faktiski nozīmē, ka ministrija neprasa naudu šiem pasākumiem? Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Visiem tiem pētniekiem un uzņēmējiem, kas piedalījās konkursā, uz to laiku bija zināms, ka līgums Saeimā ratificēts nebija un ka tātad līgums nebija spēkā. Diemžēl situācija ar finansējumu zinātnei ir, kā jūs arī esat norādījuši, ļoti sarežģīta; 2014.gads ir pirmais gads, kad vispār zinātnei tiks paredzēts papildu finansējums pēc tam, kad finansējums zinātnei 2009. un 2010.gadā tika nogriezts par vairāk nekā 60 procentiem. Kāpēc tajā laikā, tieši 2009.gadā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, zinot, ka zinātnei tika tik drakoniski samazināts finansējums, parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru? Nu, jūs droši vien varat uzdot šo jautājumu viņai. Tāpēc no savas puses Izglītības un zinātnes ministrija ir darījusi visu, lai... ir darījusi visu iespējamo, izvērtējot visas prioritātes, lai panāktu šo nepieciešamo finansējumu dalībai Eiropas... lai samaksātu dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrai. Diemžēl, ņemot vērā to, ka diskusijas par budžetu bija visai smagas un bija vairākas citas prioritātes, valdība un arī Saeima pieņēma lēmumu par budžetu, kurā finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā nebija paredzēts.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.
Lūdzu, vienu minūti!
Ņ.Ņikiforovs (SC).
Labdien, ministra kungs! Vai jūs izskatītu iespēju tomēr paprasīt naudu dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Un, ja nē, tad kāpēc? Lai neatliktu uz gadu to samaksu un līguma stāšanos spēkā...
V.Dombrovskis. Kā es jau tiku norādījis, atbildot uz vienu no iepriekšējiem jautājumiem, mēs šādu iespēju, protams, izskatām. Varbūt ne gluži prasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet... Mēs esam iesnieguši Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu, kur esam izklāstījuši tos trīs iespējamos rīcības variantus un kur mēs atbalstām rīcības virzienu, kurš ir tomēr šāds: Finanšu ministrijai piešķirt tam finansējumu uz... sākot no 2015.gada 1.janvāra.
Uz šo brīdi mēs...
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
V.Dombrovskis. Es varu piebilst, ka uz šo brīdi mēs esam saņēmuši no Finanšu ministrijas atzinumu, kurā Finanšu ministrija norāda uz to, ka šis jautājums jāizskata kopā ar visām pārējām jaunajām politikas iniciatīvām attiecībā uz 2015.gadu.
Sēdes vadītājs. Labi. Paldies par atbildi.
Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu!
Ņ.Ņikiforovs. Es vienkārši gribētu precizēt. Mēs runājam par 2015.gadu. Vai tas nozīmē, ka vairāki projekti netiks realizēti? Jo pieteiktie jau netika realizēti, jo realizācijas termiņš ir nākamā gada sākumā.
V.Dombrovskis. Man pagaidām ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo... Nu, ja šādu, teiksim, neparedzētu apstākļu dēļ nespēj samaksāt dalības maksu, tad tas ir bezprecedenta gadījums, līdz ar to man ir grūti spriest par to, kāda varētu būt nākamā rīcība. Mēs varam konkrēti atsākt, uzsākt vēlreiz sarunas ar Eiropas Kosmosa aģentūru tad, kad mums būs skaidrība par to, vai uz 2015.gadu mums būs vai nebūs finansējums. Tad mēs varēsim saprast... ar nosacījumu: protams, ja Finanšu ministrija dos skaidru signālu, ka finansējums būs. Tad mēs varēsim saprast, vai sākt sarunas par to, kāda veida finansējumu saņems tie pieteicēji, kas ir uzvarējuši konkursos.
Sēdes vadītājs. Paldies.
V.Dombrovskis. Kamēr tās sarunas nav uzsāktas, es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies ministram.
Vai vēl ir jautājumi par šo tēmu? Paldies, nav.
Tagad pāriesim pie trešā jautājuma izskatīšanas.
Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.
Es saprotu, ka rakstiskā atbilde nav pilnībā apmierinājusi mūsu deputātus. Sāksim ar jautājumiem no vietas. Lūdzu, Andrejs Elksniņš! Pirmais jautājums.
A.Elksniņš (SC).
Labdien, ministra kungs! Mēs saņēmām no jums ļoti detalizētu informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pārraudzībā esošo iestāžu līgumiem ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātu birojiem, par juridisko pakalpojumu sniegšanu ministrijai. Ļoti daudz līgumu ir... Ir noslēgts ļoti daudz līgumu par prasību par studiju kredītu, kuri piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem, parādu piedziņu iesniegšanu tiesā.
Jautājums ir sekojošs: vai tādā institūcijā kā Studiju un zinātnes administrācija nav juristu, kas varētu sagatavot iesniegšanai tiesā prasības pieteikumus par studiju kredītu piedziņu, vai arī ministrija izvēlas šajā situācijā iespēju mērķtiecīgi tērēt tādām vajadzībām vairāk nekā 25 tūkstošus latu ik gadu?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Ministra kungs, lūdzu!
V.Dombrovskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Paldies par jautājumu. Bet diemžēl, tā kā šis jautājums netika uzdots iepriekš... un mums gan tiešās pārvaldes iestāžu skaits, gan arī visa informācija, ieskaitot arī informāciju no visām mūsu profskolām un augstskolām... Par katru konkrēto līgumu man būtu grūti sniegt detalizētu atbildi, kāds īsti ir bijis šis pamatojums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
V.Dombrovskis. Es varu pateikt, ka tā sauktos...
Sēdes vadītājs. Jā, paldies par atbildi.
Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš. Tas, protams, ministra kungs, ir bēdīgi, jo, ņemot vērā ministrijas funkcijas, pamatfunkcijas, kuras tai ir jānodrošina, acīmredzot juristu štata vietām visnotaļ ministrijas rīcībā ir jābūt, lai šāda veida ārpakalpojumus neiepirktu. Un mūsu jautājumi ir galvenokārt vērsti uz to, lai nepieļautu tādu situāciju, ka – pretēji likuma par izšķērdēšanas novēršanu prasībām – ministrija tērē papildu līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, kad tā varētu algot juristus.
Līdzīga problēma ir arī, piemēram, ar ERAF projektiem, kad ministrija... skolas, tehnikumi un vidusskolas saņem konsultācijas par ERAF projektu apguvi, kas saistītas ar iepirkumu organizēšanu. Vai ERAF projektu apguves jautājumā nav vismaz kaut kādas vienotas metodoloģijas jūsu pārraudzībā esošām iestādēm, lai ekonomētu viņu līdzekļus? Manā skatījumā, līdzekļi tiek tērēti apšaubāmiem juridiskiem pakalpojumiem, kaut gan tā funkcija pamatā ir Izglītības un zinātnes ministrijai...
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāti lūdz, ministra kungs, atbildi.
V.Dombrovskis. Jā, paldies.
Es nevarēju atbildēt uz jūsu iepriekšējo jautājumu. Tāpēc... nu, es varētu citēt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā teikto, ka minēto noteikumu var nepiemērot, ja institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos, ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk.
Tātad, ja ir runa par tik sarežģītiem jautājumiem kā iepirkumu organizēšana un liela apjoma būvniecības darbi, kas arī notiek tā dēvētajās profesionālajās skolās jeb profskolās, tad, es domāju, mēs nevaram cerēt uz to, ka profskolu personāls vai direktori būtu tiešām spējīgi organizēt šāda veida iepirkumus.
Tāpēc Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka šāda veida iepirkumi tiek organizēti decentralizēti, tā ka tur ministrijas loma ir diezgan minimāla. Tāpēc, manuprāt, ir pamatoti, ka profskolām sniedz profesionālu palīdzību, lai tās noformulētu nolikumus un dabūtu profesionālas konsultācijas.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SC).
Parunāsim par vienu no Latvijā nozīmīgākajām augstskolām, proti, Latvijas Universitāti.
Laika periodā no 2010.gada līdz 2013.gadam ir noslēgti vairāki juridisku pakalpojumu līgumi ar pamatojumu, ka, ņemot vērā pakalpojumu apjomu un specifiku, ir nepieciešams piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus.
Jautājums ir sekojošs: vai tik tiešām vadošajai Latvijas augstskolai, kura gatavo juristus visos trijos līmeņos, nav speciālistu, kuri varētu nodrošināt juridiskos pakalpojumus? Vai tik tiešām tai nav šādu speciālistu no akadēmiskā personāla vai no administratīvā personāla? Vai tik tiešām nepieciešams tērēt vairākus desmitus tūkstošus latu ārējiem juridiskiem pakalpojumiem? Jo ļoti dīvaini, ka tie cilvēki spēj mācīt, sagatavot juristus, bet paši sevi nevar konsultēt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs!
V.Dombrovskis. Jā, paldies.
Atbilstoši Augstskolu likumam valsts dibinātās augstskolas ir „atvasinātas publiskas personas”, un pastāv tā sauktais augstskolu autonomijas princips, kurš paredz, ka augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām un ir atbildīgas par mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu un augstskolu darbību reglamentējošo likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Tāpēc es nevaru tieši atbildēt par atvasinātu publisku personu rīcību.
Ja ir konstatētas kādas iespējamas nelikumības, tad es varu rakstveidā vērst augstskolas rektora uzmanību uz konstatētajām nelikumībām un lūgt viņu novērst šo nelikumību sekas.
Nu, vismaz pagaidām no uzdotā jautājuma es nevaru secināt, ka pastāv tādas pietiekamas aizdomas par to, ka šāda veida rīcība varētu būt nelikumīga.
Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.
Lūdzu, Ņikita Ņikiforov, otro jautājumu!
Ņ.Ņikiforovs. Turpinu. Par bēdīgi slaveno augstskolu RPIVA.
Šogad ir noslēgti vairāki juridisko pakalpojumu līgumi, to skaitā līgumi par vadības uzlabošanu.
Jautājums ir sekojošs: kā un kādā mērā tas ir saistīts ar nelikumīgu doktora grādu piešķiršanu minētajā augstskolā?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi!
V.Dombrovskis. Es varu tikai vēlreiz atkārtot, ka valsts dibinātas augstskolas ir atvasinātas publiskas personas ar plašām autonomijas tiesībām.
Tāpēc, ja jūs vēlaties pievērst mūsu uzmanību tam, ka, jūsuprāt, augstskolas darbībā ir konstatējamas nelikumības, tad es, protams, esmu gatavs rakstveidā vērst augstskolas rektora uzmanību uz konstatētajām nelikumībām un lūgt novērst to sekas. Pagaidām no jūsu teiktā man nav pietiekama pamata secināt, ka te runa ir par kādām iespējamām nelikumībām RPIVA darbībā.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu!
Ņ.Ņikiforovs. Ministra kungs! Nu, ļoti miglainas atbildes. Bet es tomēr turpināšu uzdot savus jautājumus.
Tagad pārejam pie Rīgas Tehniskās universitātes. Juridisko konsultāciju sniegšana SIA Privacy Pro. Zināt, kāds pamatojums? Grozījumu izdarīšana Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Vai es pareizi saprotu, ka tas ir tā sauktā lobija piemērs? Ir samaksāta nauda par likumprojekta izstrādi, un kādam... Jo te ir tā teikts: lai aizstāvētu izstrādātā likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Vai es pareizi sapratu, ka tagad Rīgas Tehniskā universitāte ir likumdevējs? Kas notiek?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Ministra kungs, atbildi!
V.Dombrovskis. Vai es varētu atbildēt, kā tas arī iespējams, ar pretjautājumu? Man diemžēl nav tik plašas pieredzes ar deputātu jautājumiem, bet... Vai, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram uzdod jautājumus par kādas no Latvijas pašvaldībām rīcību?
Es vēlreiz atkārtoju: augstskolas, tāpat kā pašvaldības, ir atvasinātas publiskas personas. Tām juridiskais statuss faktiski, cik man ir zināms, ir vienāds.
Es neesmu jurists un nevaru kompetenti komentēt jautājumus, kas saistīti ar lobismu, bet es nedomāju, ka ir aizliegts gan pašvaldībām, gan augstskolām organizēties un izstrādāt ierosinājumus, priekšlikumus saistībā ar valsts īstenoto politiku, ieskaitot arī likumdošanu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es gribu atgādināt, ka deputātiem ir tiesības uzdot papildjautājumus, ja viņi grib dabūt informāciju papildus jūsu iesniegtajai atbildei uz jautājumu. Un, cik es saprotu, Ņikita Ņikiforovs izmanto šodien materiālus, kurus jūs iesniedzāt viņam rakstiski, un tāpēc viņam bija tiesības uz papildjautājumu jebkurā... šajā formātā.
Deputātei Danai Reizniecei-Ozolai ir tiesības vēl trīs jautājumus uzdot.
Lūdzu, pirmo jautājumu!
V.Dombrovskis. Protams, es neapšaubu deputātu tiesības uzdot jautājumus. Es tikai norādu, ka... (Smiekli.)
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministra kungs! Mans jautājums izriet no jūsu atbildēm uz visiem manu kolēģu uzdotajiem precizējošajiem jautājumiem par jūsu pakļautībā esošām atvasinātām publiskām personām. Jūsu atbilde bija, ka jūs nevarat tās kontrolēt un neesat informēts par šiem pasākumiem.
Man ir jautājums: kā jūs uzraugāt šīs atvasinātās publiskās personas, kas ir jūsu pakļautībā? Un vai jūs galu galā tad arī izlasāt to informāciju, kas no viņu puses tiek sniegta deputātiem, lai tas nav kā pārsteigums, atnākot atbildēt uz deputātu jautājumiem? Droši vien būtu tā kā jāpagatavojas.
Sēdes vadītājs. Paldies par aso jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs!
V.Dombrovskis. Jā, paldies, Reiznieces-Ozolas kundze.
Sēdes vadītājs. Sarežģīti būs atbildēt, bet...
V.Dombrovskis. Es jums kā piemēru varu nolasīt šo iesniegto informāciju, kura droši vien redzama arī jums. Nu, ja mēs vēl runājam, piemēram, par Latvijas Universitāti... Nu, piemēram, juridiskās konsultācijas, pakalpojumi, 2011.gads... Zvērinātu advokātu birojs Borenius. Pamatojums līguma slēgšanai: ņemot vērā apjomu un specifiku, ir nepieciešams piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus. Tālāk – iepirkuma procedūras veids, apmaksāto rēķinu summa.
Nu, es domāju, ka ir skaidrs, ka, pamatojoties uz šo informāciju, es nevaru jums atbildēt uz jautājumiem par kaut kādām detaļām, kuras ir saistītas ar viena šāda līguma slēgšanu. Ja jūs konkrētāk būtu uzdevuši jautājumu, piemēram, par šo konkrēto Latvijas Universitātes līgumu, tad mēs, protams, lūgtu Latvijas Universitāti sniegt papildu informāciju, un tad es varētu jūs, tā teikt, izklaidēt ar dziļāku diskusiju par šo konkrēto jautājumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Danai Reizniecei-Ozolai, lai viņa varētu uzdot otro jautājumu!
D.Reizniece-Ozola. Jā. Ministra kungs argumentēja, ka ir tiesības, protams, izvēlēties ārpakalpojumu sniedzēju tādos gadījumos, ja ministrija pati netiek galā ar noteiktiem uzdevumiem. Politikas veidošana ir galvenais ministrijas uzdevums.
Man ir jautājums: kas ir tie kritēriji un kas ir jūsu padomdevēji, kuri konkrētos gadījumos izlemj, kad ministrija pati ir tiesīga un, galvenais, spējīga veikt kādus uzdevumus un kad būtu jāpiesaista ārējie pakalpojumu sniedzēji?
Sēdes vadītājs. Lūdzu atbildi, ministra kungs!
V.Dombrovskis. Nu, es te varu nolasīt divus likumus.
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka: „Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:
1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;
2) nozares darbības koordināciju;
3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;
4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finanšu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finanšu resursu kontroli.”
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka: „Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.” Bet saskaņā ar attiecīgā panta otro daļu minēto noteikumu var nepiemērot, ja:
„1) institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u.tml.), ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk;
2) zinātniskā institūcija slēdz līgumu zinātniskās darbības veikšanai;
3) tas paredzēts likumā, Ministru kabineta noteikumos vai noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.”
Izglītības un zinātnes ministrija rīkojas esošās likumdošanas ietvaros.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Paldies, ministra kungs! Vairāk jautājumu nav. Veiksmi jums darbā!
V.Dombrovskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka būs papildjautājumi uz nākošo sēdi...
Sākam izskatīt šodien jau ceturto jautājumu.
Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.
Tas ir tas pats jautājums, ko mēs tikko izskatījām ar izglītības un zinātnes ministru. Es saprotu, ka deputāti uzdos papildjautājumus. Pirmais jautājums ir no deputāta Andreja Elksniņa. Lūdzu jautājumu! Viena minūte.
A.Elksniņš (SC).
Labdien, ministra kungs! Visu cieņu, jums bija visskaidrākā atbilde no visām! Tomēr mums ir daži papildjautājumi. Un pirmais ir sekojošs: vai jūs esat pazīstams ar Ingu Antāni?
R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).
Jā.
Sēdes vadītājs. Brīdinu, deputāti, ka tas pirmais jautājums būs arī vienīgais, ja jūs tos uzdosiet tik tieši. Jā!
Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!
R.Kozlovskis. Atbilde ir: jā.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otrais jautājums no Andreja Elksniņa.
A.Elksniņš. Kam ir jānotiek, lai birojs, kurā strādā Inga Antāne, kura pirms pašvaldību vēlēšanām... kuras viens no solījumiem pirms pašvaldību vēlēšanām bija veiksmīgas sadarbības ar ministrijām nodrošināšana... Kam ir jānotiek, lai jūsu pakļautībā esošā iestāde Valsts policija slēgtu ar minētās personas pārstāvēto... Ir runa par Reformu partijas kandidāti Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, Reformu partijas biedri, Reformu partijas valdes locekli... Kam ir jānotiek, lai Valsts policija slēgtu ar viņas pārstāvēto advokātu biroju līgumus sabiedrībai tiešām nozīmīgos jautājumos? Attiecībā uz fotoradaru lietošanu ir pirmais līgums, un otrais – attiecībā uz pārejas periodu saistībā ar fotoradaru līguma laušanu. Kādam tam iemeslam ir jābūt, lai kaut kas tāds vispār varētu notikt?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi!
R.Kozlovskis. Pirmām kārtām jāteic, ka šī iestāde neatrodas manā pakļautībā, ko jūs minējāt; tā atrodas manā pārraudzībā. Līdz ar to, protams, šo līgumu ar Vitronic slēdza Valsts policija, kas pati arī izvēlējās juridisko pakalpojumu sniedzēju. Cik man ir zināms, tika uzrunāti, ja es nemaldos, pieci biroji, kas piedalījās, un attiecīgais tika izvēlēts pēc mazākās cenas principa.
Runājot par Ingu Antāni, jāteic, ka to, ka viņa šajā birojā ir darbojusies, pirms uzsāka politisko karjeru, es uzzināju šodien.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SC).
Labdien, ministra kungs!
Tāds jautājums: vai jūs, būdams jurists un arī iekšlietu ministrs, nesaskatāt šeit, šajā faktā, ka ir noslēgts ar jūsu, nu, varētu teikt domubiedres pārstāvētu juridisko pakalpojumu biroju līgums, – vai jūs nesaskatāt šeit ētiskas dabas jautājumus vai pat interešu konfliktu?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!
R.Kozlovskis. Vēlreiz atkārtoju: šinī procesā – tā advokātu biroja izvēlē, kurš sniedza konsultācijas Valsts policijai, – neņēmu dalību. Šeit bija Valsts policijas patstāvīgi organizēta juridisko biroju atlase.
Un vēlreiz apliecinu: to, ka līdz politiskās karjeras uzsākšanai Inga Antāne bija šī biroja dalībniece, uzzināju šodien.
Un līdz ar to es tiešām neredzu, kāds var būt mans interešu konflikts, ja es šinī procesā vispār nepiedalījos.
Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.
Vai ir vēl jautājumi, deputāti? Nav neviena jautājuma. Paldies jums.
Paldies ministra kungam par atbildēm.
Tagad ķeramies pie pēdējā jautājuma.
Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.
Lūdzu, ministra kungs!
Mums ir vēl 20 minūtes. Es domāju, deputāti paspēs uzdot jautājumus.
Pirmo jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu! Minūte.
J.Bordāns (tieslietu ministrs).
Labdien!
A.Elksniņš (SC).
Jā, labdien, ministra kungs! Saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikumu, kuru acīmredzot jūs gan jau esat izlasījis vairākas reizes, Tieslietu ministrija sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē, ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasa un bez maksas saņem no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Saskaņā ar likumu par valsts līdzekļu izšķērdēšanas nepieļaušanu tātad...
Jūsu atbildē ir norādīts, ka Tieslietu ministrija 2012.gada 22.martā ir noslēgusi pakalpojumu līgumu ar zvērinātu advokātu biroju SORAINEN (tas ir ļoti populārs ministriem) par priekšlikumu izstrādi dalītā īpašuma tiesiskajam regulējumam.
Sanāk tā: ministrijas pienākums ir izstrādāt šādus priekšlikumus, bet par šo pamatfunkciju izpildi tiek maksāts zvērinātu advokātu birojiem, lai tie sniegtu konsultācijas attiecībā uz metodiku.
Ministrijai ir tiesības saņemt informāciju, arī juridisko, bet ministrija izvēlas maksāt trešajām personām, neskatoties uz nolikumā teikto par ministrijas pamatfunkciju realizēšanu.
Tas izraisa ļoti lielā mērā bažas, un mēs vēlētos jūsu komentāru par to.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi! Divas minūtes.
J.Bordāns. Jā, paldies, cienījamie deputāti! Es piekrītu, ka tas var izraisīt bažas, un esmu gatavs atbildēt uz šo jautājumu.
Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis gadījums ir tiešām praktiski viens no... pēc būtības gandrīz vienīgais gadījums, kad līdzīgā veidā trīs gadu laikā ir slēgts līgums par šāda veida palīdzību. Un tas nav slēgts par to, lai šis advokātu birojs izstrādātu pilnībā likumprojektu vai pilnībā sniegtu palīdzību tā izstrādē. Šis advokātu birojs ir sniedzis juridisko palīdzību tajā sakarā, ka tas ir bijis diezgan specifisks gadījums, kur šim birojam... nu, saskaņā ar likumu par iepirkumiem tika izvēlēts šis birojs un tika arī piemērota noteikta cena, un šīs cenas ietvaros un savas kvalitātes ietvaros šis birojs sniedza, nu, teiksim, precizējumus tieši par... nu, kā jūs arī minējāt, priekšlikumu izstrādi dalītā īpašuma... dalīto īpašumu tiesiskajam regulējumam. Mēs meklējām juridisko palīdzību tādos birojos, kuriem ir bijusi īpaši specifiska saskarsme ar šo jautājumu tiesas procesos un kuri varētu sniegt varbūt izvērstāku un detalizētāku risinājumu.
Gribu vērst uzmanību uz to, ka tas ir bijis, nu, teiksim, atsevišķs uzdevums. Visu likumprojektu izstrādā – un tajā ir diezgan pamatīgs laiks un darbs ieguldīts! – pati Tieslietu ministrija. Tas apjoms ir bijis 2400 latu, un tas atbilst, es teiktu, samērā normālai šādu pakalpojumu praksei un summai. Un, manuprāt, nevajadzētu... Nu, tas nav ļaunprātīgi šajā gadījumā izmantots, viss šis darbs ir ticis ņemts vērā. Mēs uzskatījām, ka kvalitatīvāk būtu šajā gadījumā operatīvi saņemt ziņas no „specifiskiem tirgus dalībniekiem” (tā saka juridiskajā sfērā), un mēs saņēmām kvalitatīvu pakalpojumu. Jā, tāds gadījums ir. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tiešām tas ir viens gadījums trīs gadu laikā.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš. Jā, paldies par atbildēm, ministra kungs!
2013.gada 20.jūnijā Tieslietu ministrija noslēdza pakalpojumu līgumu „Dokumentu analīze, sagatavošana un atbalsts Tieslietu ministrijai līguma projekta par jauna cietuma Olaines cietumā projektēšanu izstrādes laikā” ar zvērinātu advokātu biroju „Skudra & Ūdris” līdz līguma noslēgšanas par jauna cietuma projektēšanu Olaines cietuma teritorijā brīdim.
Jautājums ir sekojošs: vai šāda veida līgums ar minēto zvērinātu advokātu biroju nav ievads tam, lai Tieslietu ministrija neiegādātos jau gatavu, izstrādātu projektu no Igaunijas, bet atspēkotu un radītu balstu jūsu turpmākajām iniciatīvām Olaines cietuma būvniecības jautājumā?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
J.Bordāns. Atbilde ir vienkārša – nē. Un sīkāk es nevarēšu komentēt, jo man īsti nav saprotams, kādā veidā tas varētu notikt. Bet vienīgais, ko es... Nu, esmu gatavs vēl vairāk arī paskaidrot: attiecībā uz līgumu ar advokātu biroju „Skudra & Ūdris” varu precizēt, ka šo juridisko pakalpojumu sniedz tieši advokāts Ziedonis Ūdris, jo viņam ir pieredze tieši būvniecības līgumu izstrādē. Mēs izanalizējām, ka tieši šis advokāts nav bijis nekad... nu, nekādā veidā uz viņu nav bijušas mestas... nav kritušas aizdomu ēnas par jebkādiem koruptīviem, aizdomīgiem darījumiem ar valsts un pašvaldību īpašumu, viņam ir laba reputācija. Un mums tieši viņa palīdzība bija vajadzīga tieši tāpēc, jo bija jāzina, kā pareizi būtu slēdzams darījums tieši šādā specifiskā gadījumā, kad Ministru kabinets ir norādījis un ar Tieslietu ministrijas, tā teikt, labprātīgu piekrišanu... un Tieslietu ministrija jau ir arī uzsākusi sarunas un veic sarunas ar Igaunijas Nekustamā īpašuma aģentūru, ar analoģisku institūciju, un ar Igaunijas Tieslietu ministriju. Šis līgums tika noslēgts tieši tādēļ, lai mēs zinātu, kā pareizi būtu noslēdzams līgums, lai nevarētu to vēlākā laikā apšaubīt un nevarētu apšaubīt arī naudas izmantošanas iespējas.
Tā ka faktiski ir tieši pretēji jūsu jautājuma būtībai.
Sēdes vadītājs. Cik es saprotu, deputāts ir apmierināts ar atbildi.
Lūdzu! Trešais jautājums, Ņikita Ņikiforov.
Ņ.Ņikiforovs (SC).
Labdien, ministra kungs! Jautājums par nesakritībām. Proti, jūsu atsūtītajā atbildē par summām, kas ir izmaksātas saistībā ar noslēgtajiem līgumiem ar ZAB AmberLaw un ZAB SORAINEN, ir viena summa, bet publiski pieejamā informācijā, kas ir izvietota Tieslietu ministrijas mājaslapā, ir pavisam cita summa. Kā tas var būt?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi!
J.Bordāns. Ā...
Sēdes vadītājs. Precizēt vajag jautājumu?
J.Bordāns. Jā, var. Jūs varētu precizēt. Vai tiešām...
Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātu precizēt jautājumu par summām!
J.Bordāns. ...tā summa ir neprecīza? Man nav tādu ziņu, ka tā būtu... ka varētu nesakrist.
Sēdes vadītājs. Ļoti atvainojos! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam!
Ņ.Ņikiforovs. Tātad Tieslietu ministrija 2012.gada 22.martā ir noslēgusi pakalpojumu līgumu (numuru jūs atradīsiet) „Priekšlikumu izstrāde dalītā īpašuma tiesiskajam regulējumam” ar zvērinātu advokātu biroju AmberLaw un zvērinātu advokātu biroju SORAINEN.
Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jautājums ir skaidrs?
J.Bordāns. Jautājums ir...
Sēdes vadītājs. Skaidrs, ja?
J.Bordāns. Bet man bija jautājums, vai jūs atrodat mājaslapā citu summu. Man šādas...
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Ņikita grib precizēt summas. Ministra kungs neredz to mājaslapu, tāpēc lūdzu...
Ņ.Ņikiforovs. Jūsu sniegtajā rakstiskajā atbildē summa ir 2400 latu, bet mājaslapā pieejamā informācijā tā summa atšķiras pat par 20 procentiem.
J.Bordāns. Tāpēc, ka PVN likme ir 22 procenti. Mēs to esam norādījuši.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka ministra kungs precizēs informāciju ministrijā un atbildēs jums, Ņikita. Ir ļoti grūti runāt par cipariem, kad to nav acu priekšā.
Lūdzu, Ņikita Ņikiforov, otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu!
Ņ.Ņikiforovs. Paldies.
Tagad konkrēti par diviem līgumiem, kas ir noslēgti.
Starp Tieslietu ministriju un SIA Consilium ir noslēgts līgums, kura izpildi nodrošina, kā teikts jūsu atbildē, Sintija Daugule. Un ir noslēgts arī līgums starp Tieslietu ministriju un SIA „PPE serviss”, kura izpildi nodrošina tā pati Sintija Daugule. Un kur sākās dīvainības? Tā pati Sintija Daugule strādā Tieslietu ministrijā, viņa ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskā departamenta direktore. Vai te nav interešu konflikta? Kā atkal ar ētikas jautājumu? Vai tas ir pieņemams, ka ministrija pēc būtības noslēdz līgumu ar savu darbinieku vai viņam piederošu uzņēmumu, vai ar personu, kura, kā teikts jūsu atbildē, nodrošina līguma izpildi?
Sēdes vadītājs. Ministra kungs, vai jautājums skaidrs?
J.Bordāns. Paskaidrošu, jā.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
J.Bordāns. Tiešām tika piemērots Publisko iepirkumu likums, un šādā sakarā arī uzvarēja noteiktie pretendenti, un šos pakalpojumus varēja nodrošināt Sintija Daugule, kas vienlaikus strādā arī vienā no Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm.
Bet attiecībā uz to, vai ir interešu konflikts, precizēšu: kā jau minēju, pastāv Publisko iepirkumu likums. Sintija Daugule ir tiesīga nodarboties arī ar... viņai ir atļauts nodarboties arī ar citu... teiksim, veikt darbu konkrētajos juridiskajos birojos. Viņa ir speciāliste bērnu tiesībās, un šajā ziņā varbūt tas „atslēgas jautājums” ir tāds, ka Tieslietu ministrijai tā nav pamatfunkcija – nodrošināt Hāgas konvencijas izpildi tieši tādā veidā, kādā to nodrošina Sintija Daugule; tā tas ir sakritis, ka tieši viņa to nodrošina. Bet Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde, kas izskata jautājumus, kad notiek strīdi starp bērna vecākiem un kad vecāki ir dažādās valstīs un bērns tiek, kā saka, bieži vien pārvests no... Nu, ja Anglijā ir ģimene, tad viens no vecākiem kādreiz bērnu atved uz Latviju un otrs vecāks mēģina aizstāvēt savas tiesības, un rodas strīds. Šādos gadījumos Tieslietu ministrija, būdama šāda centrālā iestāde, palīdz nodrošināt abu vecāku tiesību aizsardzību un palīdz nodrošināt juridisko palīdzību, līdzīgi kā advokāta palīdzību, arī tam vecākam, kurš nedzīvo Latvijā. Un šo funkciju Sintija Daugule arī ir pildījusi, un tas nav bijis, vēlreiz atkārtošu, ministrijas darba uzdevums. Ministrija ir izsludinājusi šādu iepirkumu, un ir cilvēks, kurš ir specializējies šādos jautājumos; šādu cilvēku nav daudz. Šis cilvēks, strādājot arī citos birojos, spēj nodrošināt šīs funkcijas.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Lūdzu! Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs. Jā, paldies.
Jautājums sekojošs. Tātad, kā es saprotu, Sintija Daugules kundze ir spējīga nodrošināt tādu pakalpojumu, ko ministrija iepērk saskaņā, protams, ar Publisko iepirkumu likumu. Sintija Daugules kundze var nodrošināt arī citus pakalpojumus, tādus kā brošūras izstrādāšana, kā mēs zinām. Paldies par jūsu atbildēm. Bet vai tad tomēr nebūtu jēdzīgi maksāt bišķiņ lielāku algu Sintijai Daugulei, lai viņa to veiktu sava darba ietvaros?
J.Bordāns. Jā, kā jau es minēju, viņa nevar... Tā nav Tieslietu ministrijas funkcija – nodrošināt aizsardzību vecākiem. Tā nav ministrijas funkcija, tas neietilpst ministrijas pienākumos nekādā veidā.
Sēdes vadītājs. Tā. Lūdzu, deputātu kungi. Viss! Paldies.
Mēs ar to slēdzam šo sēdi.
Paldies par jautājumiem. Paldies ministriem par to, ka atrada laiku ierasties.
Mums atlikuši vēl vienpadsmit jautājumi. Mēs tos izskatīsim nākošajā... Ai, vairāk – divpadsmit... Jā, daudz vairāk.
Jā, paldies.
Tātad mēs turpināsim nākošajā ceturtdienā.
Paldies par uzmanību.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 12. decembrī
| Par darba kārtību | |
| Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 107/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3239) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - zemkopības ministre L.Straujuma |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 112/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3243) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - zemkopības ministre L.Straujuma |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - zemkopības ministre L.Straujuma |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - zemkopības ministre L.Straujuma |
Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru” (Nr. 110/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3256).(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: izglītības un zinātnes ministram V.Dombrovskim) |
|
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 111/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3257) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis |
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 121/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3250) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis |
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 123/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3252) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - tieslietu ministrs J.Bordāns |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - tieslietu ministrs J.Bordāns |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - tieslietu ministrs J.Bordāns |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - tieslietu ministrs J.Bordāns |
| Papildjautājums | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Atbilde | - tieslietu ministrs J.Bordāns |