Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2014.gada 18.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 18.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Jānis Vucāns, Jānis Upenieks un Edvards Smiltēns lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu".

"Pret" ir pieteicies deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2011. un 2012.gadā, kad barikāžu dalībnieki, mūsu veterāni, sāka diskutēt problēmu par atbalstu un goda un cieņas izrādīšanu tiem, kuri aizstāvēja Latvijas neatkarību, pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka mūsu jaunā paaudze pat teorētiski varētu piedalīties notikumos, kuriem 1991.gadā esam cauri izgājuši mēs.

No pašām apakšām šī diskusija lēni attīstījās, un 1991.gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība Jāņa Ozola vadībā to atnesa uz Saeimu. Tika izveidota darba grupa, un tagad īsā un lakoniskā veidā šis likumprojekts ir sagatavots diskusijai Saeimā.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka tajos gados biju viens no tiem, kuri aicināja cilvēkus nākt uz barikādēm, apzinoties, ka tas var beigties pavisam traģiski - cilvēki var arī neatgriezties mājās.

Viedokļu un priekšlikumu ir daudz. Bet kas ir skaidrs, turklāt absolūti skaidrs? Tas, ka pašreizējā situācijā, kad mums jāiedrošina mūsu jaunā paaudze būt gataviem Latvijas aizstāvībai, mums arī jāizrāda gods un cieņa barikāžu aizstāvjiem. Mums ir jāpieņem attiecīgs statuss, kas raksturo 1991.gada barikāžu dalībniekus, jārunā par to, kādam ir jābūt finansiālajam atbalstam, pabalstam, un par citām ar to saistītām priekšrocībām. Ir jālemj un jāizdiskutē! Tā ir garāka saruna, un ar šo Saeimu vien droši vien nepietiks. Tāpēc... Un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mums šis likumprojekts būtu jāatliek pašreizējā globālajā situācijā.

Es jūs lūdzu neatbalstīt likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" izņemšanu no darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 4. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Kopumā 50... Jā.

Mēs varam arī drīz, ja kāds vēl nākamreiz nebalsos, slēgt sēdi. Mums ir interesanta situācija, ka šobrīd nobalsoja 50 cilvēku.

Ir saņemts deputātu Mūrnieces, Laizānes, Lībiņas-Egneres, Smiltēna, Zaķa un Lejiņa iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Valsts apbalvojumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Upenieks, Zaķis, Lejiņš, Čigāne un Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" un iekļaut to 2014.gada 2.oktobra sēdes darba kārtībā.

Lūdzu! Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Otro reizi pēc kārtas mēs mēģinām izņemt no darba kārtības jautājumu, kuru pavisam nesen bija piedāvājuši visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji ar vienu mērķi - atjaunot taisnīgumu attiecībā uz nelielu cilvēku grupu. Bez motivācijas tas tika izņemts no darba kārtības pagājušajā reizē - pagājušajā ceturtdienā. Šodien tikpat pēkšņi parādās priekšlikums par to, lai šis likumprojekts tiktu izņemts no darba kārtības šodien.

Es negribu aicināt balsot "par" vai "pret", bet es tomēr domāju, ka būtu ļoti pareizi un prātīgi izskaidrot, kādēļ šī taisnīguma atjaunošana tiek vilcināta un atlikta uz absolūti nezināmu laiku un kādi ir šīs rīcības motīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" un iekļautu to Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - 3.

Tātad darba kārtība grozīta netiek un likumprojekts paliek darba kārtībā. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Bites, Vectirāna, Stalta, Brigmaņa, Liepiņas, Demitera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Saeimas Pieprasījumu komisija pavisam nejauši... ar godīgu cerību celt patriotismu uzaicināja mūsu Zemessardzes vadītāju Kalniņa kungu un uzzināja, ka jau vairāk nekā desmit gadus Zemessardze cenšas panākt grozījumus Darba likumā, lai nodrošinātu zemessargu dienestu... lai viņi būtu bez bažām par to, ka var zaudēt darbu.

Pēdējais mēģinājums grozīt Darba likumu bija 2013.gada martā, kad Latvijas Darba devēju konfederācija kārtējo reizi iebilda un tas tika noraidīts.

Pašreiz ir vērojams liels mūsu iedzīvotāju patriotisks pieplūdums Zemessardzē, klāt ir pieteikušies 400 cilvēku, 300 no viņiem vecuma un veselības ziņā atzīti par derīgiem, un nepieciešams viņus apmācīt. Nepieciešams viņus apmācīt!

Mūsu likumdošana paredz, ka līdz piecām darba dienām gadā zemessargs var būt brīvs no darba Zemessardzes pienākumu apgūšanai, piecas dienas - Zemessardzes uzdevumu pildīšanai, kā arī piedalīties ārkārtējās situācijās līdz šo ārkārtējo situāciju beigām, kā arī pusotru gadu starptautiskās misijās. Tomēr darba devēji nelabprāt atbalsta savu darbinieku dalību Zemessardzes mācībās un dienesta pienākumu izpildē. Īpaši tas jūtams tad, kad zemessargs izteicis vēlēšanos piedalīties ilgstošās mācībās vai starptautiskā operācijā. Ir bijuši gadījumi, ka zemessargam jāaiziet no darba, lai piedalītos misijā.

Saeima ir veikusi priekšdarbus, lai ieinteresētu darba devēju atbalstīt darbinieka dienestu Zemessardzē. Tika veikti grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kur 6.pants ir papildināts ar astoņpadsmito daļu, nosakot, ka nodokļa maksātājam, kas nodarbina darbinieku, kurš dien Zemessardzē, taksācijas periodā apliekamo ienākumu var samazināt par to darbinieka darba algas summas daļu, kas attiecīgajam darbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanu.

Diemžēl šos atvieglojumus darba devēji izmanto nelabprāt. Organizējot mācību vienības, nākas saskarties ar to, ka darba devēji nelabprāt izmanto nodokļa atvieglojumus un neatbrīvo darbiniekus no mācībām Zemessardzē. Tāpēc grupa deputātu, kas vairākreiz ir uzklausījusi Zemessardzes komandieri un citus militāros speciālistus, piedāvā grozījumus 109. un 153.pantā, lai darba devējam nebūtu tiesību uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš uz laiku atbrīvots no darba pienākumiem, un darba devējs varētu zemessargam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Šis ir ļoti nepieciešams grozījums pašreizējā situācijā, kad apmācības notiek ne tikai individuāli vai vados, bet vienlaicīgi tiek apmācītas arī rotas vai pat bataljoni. Tas ir nepieciešams, lai mūsu karavīri tiktu sagatavoti ātrāk, nevis triju gadu laikā, kā tas ir, nodarbojoties ar to pa sestdienām un svētdienām, bet to varētu izdarīt gada laikā, piešķirot viņiem piecu... iespējams, pat vairāk dienu atbrīvojumu no darba. Tas padarītu mūsu zemessargus drošus pret atlaišanu no darba, un - galvenais! - sāktos diskusija, saruna starp LDDK un Zemessardzi, tātad lielu sabiedrības daļu. Diemžēl šī saruna pašreiz dažādu iemeslu dēļ nav notikusi. Un kurš gan cits, ja ne mūsu, Sociālo un darba lietu, komisija spēs atrast šo kompromisu, kas ļautu apmierināt abas puses - darba devējus un Zemessardzē dienošos.

Aicinu likumprojektu nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Bērziņa, Klementjeva, Reiznieces-Ozolas un Strazdiņa iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi, augsti godātie kolēģi! Esmu viena no tiem, kuri iesniedza parlamentam šodien likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" ar aicinājumu nodot to atbildīgajai komisijai.

Un kādēļ?

Šogad oktobra mēnesī pensijas tiek indeksētas ar diviem indeksiem - patēriņa cenu indeksu un algas indeksu, pie kam algas indeksā piemēro 25 procentus. Tagad ir pavisam skaidrs, kāda ir šī indeksācija un ko cilvēki, sākot ar 3.oktobri, Latvijā saņems, jo 5.oktobris ir svētdien. Un, lūk, cienījamie kolēģi, palūkojoties indeksācijas rezultātus, skaidri un gaiši var redzēt, ka tikai 16 procenti cilvēku Latvijā saņem pensiju, kura ir lielāka par 285 eiro mēnesī. Tikai 16 procenti! Un, ņemot vērā, ka šogad, gatavojoties indeksācijai, mēs uzzinājām, nu, manuprāt, to "prieka" vēsti (bet gribu gan likt pēdiņās), ka Latvijā inflācija - gada inflācija! - ir tikai 0,6 procenti... Ja likumā "Par valsts pensijām" nebūtu šis cipars 1 un nebūtu šie 25 procenti no algas indeksa, tad Latvijā vispār indeksācija šogad nevarētu notikt.

Es aicinu, kolēģi, šo izstrādāto likumprojektu, pie kā strādājām kopā ar labklājības ministru Uldi Auguli, nodot atbildīgajai komisijai, jo varianti turpmāk varētu būt vairāki. Varētu būt 50 procenti algas indekss pensijām, kuras ir līdz 285 eiro, un pārējām - 25 procenti. Ja būs visiem 50 procenti algas indekss turpmāk, tad, provizoriski rēķinot, nu kā mēs šodien varam to izdarīt? Tad nākošajā gadā tie ir 6,2 miljoni eiro papildus.

Es aicinu, kolēģi, nodot likumprojektu atbildīgajai komisijai. Aicinu arī tos, kuri šobrīd varbūt nedomā to darīt. Padomājiet par mūsu cilvēkiem, īpaši par invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas ir vien 100 eiro mēnesī, un viņi šogad saņems tikai 2 eiro un 74 eiro centus!

Es aicinu, kolēģi, likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav! Nav!") Brīnums, ka iebildumu nav! Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts 28 deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas izsludinātajā 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu".

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli... Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No frakcijas VIENOTĪBA: "Jā! Jā!") Tātad mums ir jābalso par to. (No zāles dep. J.Urbanovičs un dep. I.Zariņš: "Motivācijai vārds!")

Motivācija par darba kārtības izmaiņām? (No zāles dep. I.Zariņš: "Jā!") Lūdzu! Vārds deputātam Ivaram Zariņam par darba kārtības maiņas motivāciju.

I.Zariņš (SC).

Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē šobrīd, pārdodot par neizprotami zemu cenu banku "Citadele" slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem pircējiem, ir pilnīgi nepieņemams, jo savulaik "Parex bankas" glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu apmērā.

Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka "Citadele". Bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu. Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt "Citadeles" akciju pārdošanu ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings - par 113 miljoniem eiro. Šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju nozīmīgi samazināt jau tā zemo piedāvāto cenu. Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas pie neizdevīgākā scenārija nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas. (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.)

Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka šis ir labākais iespējamais risinājums. Iespējams, ka priekš šīs valdības tas tā arī ir! Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss "Citadeles" pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra. Proti, pēc "Parex bankas" restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek "Latvijas Krājbankas" krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības dēļ komercbankas vienkārši nav ieinteresētas to sniegšanā. Statistikas dati uzskatāmi apliecina: komercbanka turpina "izpumpēt" naudu... komercbankas turpina "izpumpēt" naudu no mūsu ekonomikas.

Uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un savām iespējām attīstīties. Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība nav griezusies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņu, lai gan iepriekš minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.pantu lūgtu to pārskatīt. Un varbūt pat vispār vajadzētu izskatīt iespēju veidot no "Citadeles bankas" attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā "Citadeles" darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci.

Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, un tas ir papildu faktors, reāls forsmažors, kas nostiprina nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt pašas valdības piedāvāto restrukturizācijas plānu, kura 76.pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām. Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam tieši pretējo - termiņš ir ticis saīsināts! Šo termiņu Eiropas Komisija bez valdības piekrišanas pati nevarēja mainīt, jo tas jau bija apstiprināts.

Kādēļ valdībai vajadzēja mainīt šo datumu, saīsinot to par trim mēnešiem, tā, lai valdībai nu rastos formāls iemesls (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.), kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām, ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu? Un arī pati šī darījuma īstenošanas shēma... Tā vietā, lai dotu... piedāvātu publiskā pārdošanā iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek pārdota slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru. Turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk.

Valdība šo rīcību pamato ar nepieciešamību pārdot banku drošam pircējam, taču pati pēdējā brīdī piekrīt pārdot banku nevis šim pārbaudītajam pircējam - ASV fondam, bet gan nu jau citiem, slepeniem, investoriem. Kas tad pēkšņi ir noticis? Fondam pēkšņi ir aptrūkusi nauda? Kāpēc pēkšņi pēdējā brīdī ir vajadzīgi citi investori, bet pats fonds šajā darījumā vispār vairs nepiedalās? Piedalās viena fiziskā persona, kas saistīta ar šo fondu. Vai tas nozīmē, ka fonds baidās par savu reputāciju un tāpēc vairs neiesaistās šajā darījumā? Vai arī šis fonds ir ticis izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem citiem investoriem iegādāties bankas par izdevīgu cenu.

Un kas ir šie citi investori? Vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot akcijas šiem citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi viņus izvērtēt mūsu drošības dienestiem? Vai tie ir snieguši savus atzinumus par šiem pircējiem? Ja ir, tad ir pamatots jautājums: pa kuru laiku tie paspēja to izdarīt, ja šie slepenie investori parādījās tikai pēdējā brīdī?

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu... Jā, paldies, Zariņa kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies, bet jūs diemžēl savās piecās minūtes... es nedzirdēju nevienu vārdu par darba kārtības izmaiņām. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Jums bija jārunā par to, kāpēc šodien ir jāgroza darba kārtība un jāiekļauj tas... Es, protams, jums ļāvu runāt un cerēju... (No frakcijas VIENOTĪBA: "Laiks ir beidzies!") Paldies, Zariņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Jūs savu laiku izmantojāt pretēji Kārtības rullī noteiktajam. Paldies.

I.Zariņš. Aicinu visus godprātīgos deputātus atbalstīt šo mūsu aicinājumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Sakarsēta gaisotne, ļoti sarežģīts jautājums. Var jau saprast "Saskaņas Centra" sponsoru uz grunti nolaisto banku 2008.gadā, kad to bija spiesta pārņemt Latvijas valsts. Tāda izšķiršanās bija ļoti skaudra - vai nu glābt šos noguldījumus un valstij uzņemties atbildību, vai arī ne. Latvijas Bankas aplēses liecināja, ka, nepārņemot banku, šie kopējie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai varētu sastādīt līdz 3 miljardiem latu. Un savukārt saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, kas būtu tāpat jāpilda, šie izdevumi par saistību izpildi varētu sasniegt apmēram 900 miljonus eiro, kas tā kā tā ir lieli izdevumi.

Un kolēģi no "Saskaņas Centra" - nu, es cienu viņu profesionalitāti un arī demagoga spējas (No zāles dep. S.Dolgopolovs: "Tāpat kā VIENOTĪBAI!")! - pilnīgi noteikti ir informēti par to, ka, pārņemot banku un vienojoties par šiem bankas pārņemšanas nosacījumiem, obligāta Eiropas Komisijas prasība jautājumā par valsts atbalstu bija tāda: bija noteikts datums, līdz kuram banka ir jāpārņem. (No zāles dep. A.Elksniņš: "Pasakiet! Atklājiet datumu!") Šos nosacījumus parakstīja gan premjers Godmanis, gan arī kolēģi, kas bija valdībā, ieskaitot arī kolēģus no Nacionālās apvienības. (No SC frakcijas: "Ai, ai, ai!") Līdz ar to argumentēt, ka bankas pārdošana ir atliekama, nozīmē ļoti smagi maldināt sabiedrību.

Otrs. Kam tad šo banku pārdot? Iespējams, Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" nav pamanījusi, ka bankas šobrīd pasaulē nav tā prece, uz kuru pircēji stāv rindā (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Ej nu ej!?"), un ka pārdot banku ir pietiekami liela veiksme. Un tagad ir izšķiršanās, kam pārdot banku: pārdot Krievijas investoriem vai pārdot Latvijas stratēģiskajiem partneriem - amerikāņiem. Pārdot Krievijas investoriem - tas, iespējams, būtu "Saskaņas Centra" sapnis, jo, iespējams (Zālē troksnis. SC frakcijas deputātu starpsaucieni.), tad varētu atjaunot savu ekoķēdi saistībā ar sponsorēšanas sistēmas pilnveidošanu un nebūtu jāpaļaujas tikai uz Rīgas domes plūsmām, tad varētu diversificēt šo sponsoru klāstu. Bet, ja ir Latvijas ģeopolitiskajā situācijā vēl viena riskam pakļauta banka ar, iespējams, nerezidentu naudas pietiekami lielu ekspozīciju (No zāles dep. A.Elksniņš: "Kauns ir?") un ja tādējādi pastāv risks, ka pie mums varētu atkārtoties vēl viena banku krīze, tad tas ir bezatbildīgi un nepieļaujami pat priekšvēlēšanu laikā, pat tad, ja tas skar jūsu negūto ziedojumu intereses. Ir bezatbildīgi rotaļāties ar dažiem jautājumiem. (No zāles dep. S.Dolgopolovs: "Nu nevajag ņirgāties...!")

Līdz ar to, kolēģi, es patiešām lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, apzinoties, cik nopietni tas var ietekmēt Latvijas budžetu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Komisija nebūs pats labākais pārdevējs šai bankai, kas (No zāles dep. I.Zariņš: "Vēl sliktāk nemaz nevar pārdot!"), kā jau es minēju, nav pati iekārojamākā prece pasaulē šobrīd. (No SC frakcijas: "Varbūt uzdāvināt?!")

Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par to, vai izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tās sadaļā "Prezidija ziņojumi" šo 28 deputātu iesniegto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 32, atturas - 17. Darba kārtība nav grozīta.

Jā, es vienkārši jau šobrīd atvainojos... es kļūdījos balsojumā, uzrakstīšu arī rakstiski...

Ir iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli... ir saņemts Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces lūgums ziņot par balsojuma motivāciju.

Tātad vārds deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien! Nacionālā apvienība neatbalstīja Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas piedāvātā lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas "Citadele" pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā ir aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi izdarīts. Tā kā bankas "Citadele" pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu ir jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības ministri, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu. Šobrīd darījuma apturēšana var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki: vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā.

Nevaram arī izslēgt, ka "Saskaņas Centra" mērķis ir panākt bankas pastarpinātu nonākšanu bijušo "Parex bankas" īpašnieku, "Saskaņas Centra" kādreizējo sponsoru, rokās. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Kopā ar Sudrabu!") Tāpēc Nacionālā apvienība neatbalstīs "Saskaņas Centra" piedāvāto risinājumu un neatbalstīs arī turpmāk ārkārtas sēdes par bankas "Citadele" pārdošanas apturēšanu sasaukšanu. Un, ja gadījumā tas nonāks līdz balsojumam, šādā balsojumā tā nepiedalīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums... Mēs turpinām Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Mūrnieces iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi!

Nacionālās apvienības frakcija valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā aicina šos grozījumus Imigrācijas likumā nodot komisijām un iespējami ātrāk pieņemt. Šie grozījumi paredz apturēt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas Latvijas Republikā iegūt nekustamos īpašumus.

Analizējot tātad notikumus pēdējo piecu gadu laikā šajā jomā, mēs varam redzēt skaitļus, kuri spilgti parāda Krievijas Federācijas, šobrīd jau kā agresorvalsts, pilsoņu milzīgo īpatsvaru šo termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju pulkā. No 14 tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju 10 tūkstoši ir Krievijas Federācijas pilsoņiem. Šeit jūs redzat shēmu jeb plānu, kurā spilgti varat redzēt termiņuzturēšanās atļauju dinamiku. Tas ir Šlesera-Ušakova piecgadu plāns. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Lai dzīvo Ušakovs!")

Šis... Bet ir arī viens cits plāns. Šis plāns (No zāles dep. I.Zariņš: "Tas ir VIENOTĪBAS plāns?") paredz Šlesera-Ušakova iesākto turpināt tiem, kuri saņem finansējumu no šī biznesa pārstāvjiem. Es vienkārši aicinu, kolēģi, gan VIENOTĪBU, gan VIENOTĪBAS adoptēto Reformu partiju (Zālē smiekli un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.), gan arī Zaļo un Zemnieku savienību norobežoties no saviem sponsoriem un lemt tā, kā ir valsts un sabiedrības interesēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" neviens nav pieteicies runāt, bet zinu, ka deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Mūrnieces iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Ir saņemts... arī šoreiz ir saņemts deputāta Valda Liepiņa iesniegums ar lūgumu nolasīt balsošanas motīvus sakarā ar likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā".

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir tāds ļoti, varētu teikt, kontroversiāls likumprojekts. Un es gribu izskaidrot, kāpēc es... Es jau pamatoju... Es jau esmu to izskaidrojis pagājušajā nedēļā, kāpēc es balsoju pret.

Tiek nostādīts tā, ka šis likumprojekts ir vērsts pret Putina Krieviju. Likumprojekts nebija vērsts pret Putinu vai viņa atbalstītājiem. Liegums būtu sankcija nevis pret Krieviju, bet pret Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas paglābties no Putina diktatūras.

Latvijas valsts drošības iestādes nav konstatējušas, ka termiņuzturēšanās atļaujas iegādājas Latvijai naidīgi Putina atbalstītāji, "zaļie cilvēciņi" vai kādi citi Latvijas nelabvēļi. Respektīvi, likumprojekts trāpītu nepareizā mērķī, faktiski uzskatot, ka krievi kā tādi, bet ne citu valstu pilsoņi, ir slikti. Vai tas priekšvēlēšanu periodā būtu gudri?

Un tad vēl divi būtiski trūkumi. Pirmkārt, likumprojektā nav paredzēts pārejas periods, un līdz ar to valsts būtu pakļauta tiesvedībai no to uzņēmēju puses, kuri savu darbību balsta uz tiesisku paļāvību un kuri ciestu no termiņuzturēšanās atļauju pēkšņas apturēšanas. Šo iespēju vēl akūtāku padarītu fakts, ka jaunie termiņuzturēšanās noteikumi stājās spēkā tikai pirms dažām dienām - 1.septembrī.

Otrkārt, likumprojektā "lieliski" (pēdiņās!) paredzēts, ka liegums būtu spēkā, kamēr turpinās Krievijas agresija Ukrainā. Bet agresija Latvijas likumdošanā vēl nav definēta, kaut tam mēs tuvojamies...

Ceru, ka pietiek argumentu, kuru dēļ likumprojekts bija jānoraida. Un atcerēsimies, ka tas viss notiek priekšvēlēšanu gaisotnē, kad dažiem politiķiem sava āda ir tuvāka nekā Latvijas intereses!

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Bites, Bilsēna, Bišofas, Igauņa, Vanagas un Meļņikova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mūsdienās sabiedrībā ir būtiski vājinājusies sabiedrības tradicionālo vērtību nozīmība. Tradicionālā ģimene tiek nonievāta un atrodas zem agresīva spiediena. Krītas dzimstība, pieaug laulības šķiršanas gadījumu skaits, un Latvijai draud depopulācija, par ko satraucas dažādi speciālisti - ārsti, demogrāfi, pedagogi.

Bērnam nepārprotami ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība. Un tieši valsts neatliekams pienākums ir rūpēties par bērna tiesībām un interesēm, kā arī par ģimenes un laulības institūta stiprināšanu.

Iedzīvotāju 2011.gada skaitīšanas dati rāda, ka bērnu vecumā līdz četriem gadiem bija 5,2 procenti no iedzīvotāju skaita, bet jauniešu vecumā līdz 19 gadiem - 20 procenti. Salīdzinājumam: saskaņā ar 1989.gadā veiktās iedzīvotāju skaitīšanas datiem šie rādītāji bija attiecīgi 7,8 procenti un 28,3 procenti.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima tikai 20 596 bērni.

Šī gada 5.septembrī Tallinā notika pētījuma "Par cilvēkresursu potenciāla attīstību" prezentācija. Pētījums atklāja, ka visu trīs Baltijas valstu kopīga iezīme ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pēdējo 20 gadu laikā Igaunija, Latvija un Lietuva zaudējušas pusotru miljonu cilvēku. Iemesli tam ir dzimstības samazināšanās, mirstības pieaugums un migrācija.

Šajā pētījumā Latvija nodēvēta par demogrāfiskās katastrofas valsti, kurā iedzīvotāju skaits sarūk visstraujāk. Tradicionāli ģimene ir viena no būtiskākajām Satversmes 110.pantā nostiprinātajām sabiedrības pamatvērtībām, un tā ir sabiedrības pastāvēšanas stūrakmens. Ģimenei jābūt balstītai uz stabiliem laulības pamatiem, ar ko ir iespējams nodrošināt laulāto un viņu bērnu stabilitātes un drošības sajūtu. Tas ir ļoti nozīmīgs pamats ne tikai sabiedrības emocionālajai veselībai, bet arī veicina demogrāfiskā stāvokļa problēmas risināšanu mūsu valstī.

Ar grozījumiem tiek piedāvāts aizsargāt tradicionālo ģimeni atbilstoši Satversmes 110.pantam, kā arī aizliegt seksuālo attiecību propagandu un popularizēšanu izglītības iestādēs, papildinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 47.pantu un attiecīgi grozot 50.¹ pantu.

Kolēģi, šī gada jūlijā sešas kristīgās konfesijas, proti, Romas Katoļu Baznīca, Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca, Latvijas Pareizticīgo Baznīca, Latvijas Senpareizticīgo Pomoras Baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība un Rīgas Svētā Georga Apgaismotāja armēņu Baznīca, ir griezušās pie sabiedrības ar atklātu vēstuli par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā, cita starpā aicinot atbalstīt izglītības iniciatīvas, kas bērniem izskaidro dzimumu attiecības atbilstoši viņu vecumam un saskaņā ar Satversmē noteikto laulības un ģimenes formu, cilvēku dabisko dzimumdzīvi, cilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, kā arī (citēju) "tuvojoties Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanām, runāt ar politiķiem un prasīt atklāt viņu nostāju tikumības un ģimenes vērtību aizsardzības jautājumos, lai izdarītu savu izvēli".

Es aicinu deputātus izdarīt savu izvēli un atbalstīt likumprojekta virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Visi klātesošie! Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, ņemot vērā, ka tā anotācijā tiek apgalvots, ka bērnu izglītošana cilvēktiesību, veselības un līdztiesības jautājumos tiek pielīdzināta bērnu seksualizācijai. Kā arī ir atsauces uz Satversmes 100.pantu, kas īstenībā liecina, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, cenzūru un aizliegumu. Man šķiet, ka šajā anotācijā nav piemērots pareizais pants no Satversmes, jo tas it kā neatbilst pat tai tematikai, par ko anotācijā tiek liecināts.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Bites, Bilsēna un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots. (Likumprojekta iesniedzēju aplausi.) Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Kučinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Ķīmisko vielu likumā, kurš ir atzīts par steidzamu, un skatām to otrajā lasījumā.

Komisijā darbs ir noritējis ļoti veiksmīgi, un komisija nav saņēmusi pilnīgi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ļoti līdzīga situācija ir arī ar likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā": komisija ir strādājusi pie tā un nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un komisijā likumprojekts ir atbalstīts pieņemšanai otrajā lasījumā, un aicinu to darīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Kā atceraties, uzsākām pie tā strādāt, lai nodrošinātu pirmā mājokļa atbalsta programmas īstenošanas iespējamību. Uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi, un atbildīgā komisija ir tos izvērtējusi un sagatavojusi likumprojektu.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Platonovas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu deputātus likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Šo grozījumu galvenā būtība ir kompensācijas mehānisma ieviešana mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm un tiem, kas... Faktiski mēs iepriekšējā sēdē lēmām par to, lai būtu fiksēta cena elektroenerģijai tām patērētāju grupām, kuras nevar atļauties pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas cenu kāpumu.

Ir saņemti 30 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Es atvainojos, 10.priekšlikumu izlaidām!

10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 17. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Pēc būtības, kolēģi, trūcīgai un maznodrošinātai ģimenei, personai ne vairāk kā 100 kilovatstundu apmērā elektroenerģijas cena tiek fiksēta nākošajam gadam. Šī nākošā gada laikā arī "Latvenergo" kopā ar Ekonomikas ministriju un Ministru kabinetu faktiski paredz šos noteikumus, lai šo lietotāju grupu varētu apkalpot tas komersants, kurš konkursa kārtībā piedāvās viszemāko cenu. Daudzbērnu ģimenei šis kopējais kilovatstundu skaits, kuru cena tiek nofiksēta, ir 300 kilovatstundas. Te faktiski ir pielikts klāt, jo daudzbērnu ģimenēm šis patēriņš ir lielāks, un arī "Latvenergo" jau šobrīd... iepriekšējā gadā 200 kilovatstundas šīm daudzbērnu ģimenēm, kas to ir vēlējušās, ir kompensējušas papildus. Tagad mēs to noformējam kā pienākumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Īsi atgādināšu, ka ar šo un nākošo likumprojektu tiek iedzīvinātas tā sauktās nodokļu brīvdienas uzņēmējiem, kuri ir cietuši Krievijas embargo rezultātā.

Tātad likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pavisam ir saņemti 9 priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītāja. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Ir saņemti pavisam trīs priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Kredītbiroju likums", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem... Nē, es atvainojos, strādājam ar likumprojektu "Kredītbiroju likums".

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši 45 priekšlikumus.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 3. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 29. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 35. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 37. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Kolēģi, lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Kredītbiroju likums"!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kredītbiroju likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" pirmajā lasījumā. Kolēģi, sakarā ar to, ka 1997.gadā Latvijas Robežsardze pārgāja no Aizsardzības ministrijas pakļautības Iekšlietu ministrijas pakļautībā, atvaļināto robežsargu sociālās garantijas mainījās. Līdz šai pārejai robežsargiem bija tādas pašas sociālās garantijas kā karavīriem. Šajā laika posmā robežsargi, kuri tika atvaļināti 1998.gadā, nonāca tādā situācijā, ka faktiski turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vairs nevarēja, jo viņiem drīzumā iestājās dienestam noteiktais maksimālais vecums, tāpēc bija jāturpina dienests Robežsardzē. Robežsardzei nonākot Iekšlietu ministrijas pakļautībā, viņi zaudēja tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi, kādu būtu ieguvuši, ja turpinātu dienestu Aizsardzības ministrijas struktūrā.

Tāpēc, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu, tika izstrādāts grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta ceturtajā daļā, kurš skan sekojoši: "Robežsargiem, kuri atvaļināti 1998.gadā sakarā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un līdz 1997.gadam nodienējušiem Robežsardzē ne mazāk kā četrus gadus, Aizsardzības ministrija sedz veselības aprūpes izdevumus tādā pašā kārtībā un apmērā kā karavīriem, kuri atvaļināti no militārā dienesta, sasniedzot militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" pirmajā lasījumā un ierosina atzīt to par steidzamu. (No zāles dep. E.Smiltēns: "Balsot!") Balsot vajag!

Sēdes vadītāja. Jā, protams, ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzītu par steidzamu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 15.

Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

V.Jakovļevs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Komisijā apspriestais un noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 23.septembris, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 2.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tā kā likumprojektam steidzamība nav noteikta, tad priekšlikumu iesniegšanas minimālais termiņš ir piecas dienas, kas ir 23.septembris, un otrajā lasījumā likumprojektu varēs izskatīt tad, kad sagatavotā tabula deputātiem būs bijusi pieejama piecas dienas. Par to atsevišķi nelemj. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Profesionālās izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti pēc Ministru kabineta 2009.gada ieteikuma un koncepcijas profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai un sociālo partneru līdzdalībai profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Ir pagājuši vien pieci gadi, un mēs šos grozījumus esam saņēmuši Saeimā, un to mērķis ir uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, profesionālo izglītību maksimāli tuvinot darba tirgus vajadzībām.

Ir vairākas lietas, kas šajā likumprojektā ir paredzētas.

Pirmā lieta ir tā, ka likumprojektā ir ietverts regulējums par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem.

Otra jaunā lieta ir tā, ka likumprojekts paredz profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniegšanu paralēli vispārējo izglītību apliecinošam dokumentam, jo šobrīd ir situācija, ka pat tad, ja bērns ir pabeidzis vidusskolu, bet nav nokārtojis kādu no kvalifikācijas eksāmeniem, viņam ir liegts saņemt izglītības dokumentu par vidējo izglītību un līdz ar to arī turpināt savu izglītības ceļu, piemēram, augstskolā. Šī likuma jaunie grozījumi paredz, ka šādā gadījumā bērns saņemtu apliecību par vispārējo izglītību un savukārt apliecību par kvalifikāciju - atsevišķi. Šis dokuments tā arī sauktos - "profesionālās kvalifikācijas apliecība".

Trešā jaunā lieta ir nozaru ekspertu padomju veidošana. Šobrīd jau Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros šādas padomes ir izveidotas 12 profesionālās izglītības iestādēm. Redzam, ka prakse ir laba, tā ir jāturpina arī turpmāk pēc projekta beigām, un likumā ir paredzēts nostiprināt šādu padomju izveidošanu. Nozaru ekspertu padomēs darbojas darba devēji, vairāku jomu speciālisti, kas palīdz plānot, kādām ir jābūt profesionālās izglītības iestāžu programmām un izglītības attīstības virzieniem.

Un ceturtā būtiskā jaunā lieta, kas ir paredzēta likumprojektā, ir konventu izveide. Konvents ir jauna padomdevēja institūcija, kas būtu veidojama pie katras profesionālās izglītības iestādes un kurā būtu arī pašvaldību pārstāvji, darba devēju un, protams, arī pašas skolas pārstāvji un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas palīdzētu skolai labāk plānot arī stratēģisko attīstību. Plānot tā, lai tā būtu interesantāka darba tirgum.

Ir paredzētas šādas jaunas lietas, un tāpēc tagad lūdzu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Atgādināšu, ka Valdības deklarācijā, Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā, ir paredzēts, ka līdz šī gada beigām tiks izstrādāts jauns likums, bet šie ir grozījumi, kurus būtu vērts apstiprināt ātrākā režīmā, lai jau nākamā gada... uzsākot nākamo mācību gadu, regulējums būtu stājies spēkā, ņemot vērā, ka vēl ir vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas ir jāapstiprina, lai reāli likumu iedarbinātu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Šo likumprojektu es varētu nosaukt par ielāpu pašreiz spēkā esošajam likumam, jo, kā mēs zinām, jau sen bija jābūt šeit izskatītam jaunam Profesionālās izglītības likumam. Bet, kā mūs informēja komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, jaunais likums ir saskaņošanas procesā iestrēdzis. Tātad, kā saprotam, tas ir nolikts dziļi, dziļi atvilktnē, jo, pēc manā rīcībā esošās informācijas, darbs pie jauna Profesionālās izglītības likuma izstrādes ir uzsākts jau savus, nu, divarpus gadus atpakaļ.

Tātad, izvērtējot šo iesniegto likumprojektu, jāsaka: jā, protams, šajā likumprojektā ir pozitīvas lietas, proti, manā skatījumā, tas, ka šeit ir atrunātas šīs nozares ekspertu padomes funkcijas. Jo, kā mēs zinām, pavisam ir 12 nozaru ekspertu padomes, un tiešām tās darbojas. Jāsaka gan tā - kā nu kura, bet kopumā nozaru ekspertu padomju loma, jā, ir jāstiprina. Un, ja mēs runājam par nozaru ekspertu padomju artavu profesionālās izglītības kontekstā, tad jāteic, ka tiešām ir ļoti labi, ka mēs beidzot nostiprinām nozaru ekspertu padomju statusu un funkcijas likuma ietvaros.

Jāsaka, ka pozitīvi vērtējams tas, ka tiek runāts par darba vidē balstītām mācībām, tātad par šo duālo izglītību, un, kā mēs zinām, vairākas izglītības iestādes ciešā sadarbībā ar darba devējiem to jau īsteno praksē un ir pozitīvas tendences arī duālās izglītības attīstībai. Ir, protams, pozitīvi vērtējams arī tas, ka tiek nostiprināts... ir iecerēts to nostiprināt likumā. Bet jāteic, ka droši vien daļai kolēģu, kam profesionālā izglītība ļoti rūp, būs gana daudz, ko pastrādāt, lai iesniegtu priekšlikumus.

Un te es vairāk gribētu pievērst uzmanību tieši konventiem - tātad sadaļai, kas veltīta konventu ieviešanai profesionālās izglītības iestādēs. Un arī komisijā mums bija diezgan daudz jautājumu no kolēģu puses, ko mēs uzdevām ministrijas pārstāvjiem. Tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu! Un pamatjautājums ir tāds: vai vispār šādu padomnieku konventi... šādi konventi ir vajadzīgi profesionālās izglītības iestādei, ņemot vērā, ka tajā ir arī izglītības iestādes padome, kuru, manuprāt, varētu paplašināt, nevis veidot vēl jaunu. Un arī direktoram tas būtu slogs, lai atkal vāktu kopā šo institūciju un lemtu par virkni jautājumu, kas šeit ir atrunāti... atrunāti šajā likumprojektā.

Un te es gribētu īpašu uzmanību pievērst tam, kas projekta versijā ir uzrakstīts, - ka direktors ir atbildīgs par konventa izveidi - tātad par konventa šiem nolikumiem, par sastāvu. Un tad padomāsim paši: kurš skolas direktors aicinās konventā piecus līdz septiņus cilvēkus, kuri darbosies pret viņu? Tad kāda ir jēga, ja viņš uzaicina piecus līdz septiņus cilvēkus, kas tomēr droši vien centīsies strādāt atbilstoši direktora interesēm? Un vai šāda mākslīga institūcija maz ir vajadzīga, jo galu galā viņi naudu kaut kādu arī gribēs saņemt par šo darbu?

Piemēram, ir norādīts, ka konventa sastāvā ir pieci līdz septiņi pārstāvji, bet profesionālo izglītības iestāžu vadītāji, tie, kuri īsteno padsmitiem programmu, saka: "Ko tad mēs iesāksim ar šiem dažiem cilvēkiem, jo viens cilvēks visā tomēr nevar orientēties? Viņš nav tik universāls, lai pārzinātu ļoti labi visu šo programmu spektru."

Un vēl par šiem konventiem runājot. Projekta versijā ir norādīts, ka tātad sastāvā... konventa sastāvā ir jābūt izglītības iestādes vadītājam, direktoram, ministrijas pārstāvim, pašvaldības pārstāvim un darba devēju un viņu apvienību pārstāvjiem. Un, ja mums valstī ir 66 profesionālās izglītības iestādes, tad mēs varam iedomāties, cik reāli ierēdņiem ir iedziļināties šajos darba procesos ar pilnu atdevi, lai šis darbs būtu kvalitatīvs. Tādēļ arī no šāda aspekta vispār būtu ļoti stipri izvērtējama šādu konventu lietderība.

Un vēl arī jārunā par konventa funkcijām un uzdevumiem. Nu, piemēram, viena no tā funkcijām ir tāda, ka tiek norādīts, kā strādāt pie stratēģiskajiem virzieniem izglītības iestādē, vai arī, piemēram, ka konventam ir tiesības piedalīties profesionālās izglītības iestādes darbinieku atlases un novērtēšanas procesā. Nu tad ir jautājums: ko darīs direktors? Kāda vispār ir direktora loma šajā izglītības iestādē un kā tad tiks šīs varas sviras izglītības iestādē sadalītas starp direktoru un padomnieku konventu? Ja mēs uz padomnieku konventu skatāmies kā uz atbalsta komandu, nu tad priekš kam direktoram ir vietnieki? Un tomēr viņš ir iestādes vadītājs, un viņam ir jāuzņemas atbildība par to, kā šī izglītības iestāde strādā. Taču tāpēc ir izglītības iestādes padome, kurā ir izglītojamie, darbinieki, vecāki, un tajā var piesaistīt arī darba devējus. Tas jau tiek darīts.

Un šeit vairāk izskatās, ka padomnieku konventi... ir tāda versija piedāvāta, proti, - tā izskatās no malas -, ka ministrija pati netiek galā ar saviem pienākumiem, un tad ir atrasta institūcija, ar kuras rokām mēs tagad, nu, vaktēsim, kas tad notiek profesionālās izglītības iestādēs.

Un vēl jautājums radīja arī diskusijas, ka šie konventi neattiektos uz profesionālās izglītības iestādēm, kas ir Aizsardzības ministrijas paspārnē, Iekšlietu ministrijas paspārnē, Veselības ministrijas un arī Kultūras ministrijas paspārnē. Nu tad ir jautājums: labi, tur, kas ir šīs Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas jomas, tur es vēl kaut kādus argumentus varu atrast, kāpēc tur šādu padomnieku konventu nevajadzētu, jo tie tomēr ir drošības jautājumi, ja kas... Bet Veselības ministrijas un Kultūras ministrijas jomā?... Vai to audzēkņi neiet darba tirgū un neiesaistās?... Kāpēc lai tur nebūtu šādu darba devēju puses pārstāvju?

Un tad es arī gribētu citēt... citēt arī Pārresoru koordinācijas centra atzinumu par šo likumprojektu, jo kopumā arī Pārresoru koordinācijas centrs izsaka atbalstu tā turpmākajai virzībai un akcentē tieši to, ko es jau uzsvēru savā runā. Proti, Pārresoru koordinācijas centra atzinumā ir rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā profesionālās izglītības iestādes konventa ideju pretrunā ar Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto principu, jo tiek veicināta... jo neveicina reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmi, tā kā idejiski tiek paredzēta profesionālās izglītības iestādes attīstība novada, pilsētas līmenī. Tas ir viens arguments.

Arī Pārresoru koordinācijas centrs norāda, ka, no cilvēkresursu viedokļa, nav pārdomāta šāda iniciatīva, jo, kā jau tika minēts, ir šīs 66 profesionālās izglītības iestādes. Un tiek arī norādīts, ka ir šī izglītības iestādes padome, kuru tieši profesionālās izglītības iestādēs tad varētu paplašināt, nevis veidot jaunu institūciju, kuras funkcijas, kā es jau minēju, ir ļoti diskutējamas.

Tātad arī Pārresoru koordinācijas centrs pēc rūpīgas analīzes norāda, ka, jā, izanalizējot iesniegtos priekšlikumus, tie kopumā ir atbalstāmi, izņemot manis jau iepriekš plaši izklāstīto padomnieku konventa jautājumu. Un aicinu kolēģus būt modriem, jo profesionālā izglītība mums ir dienas kārtībā diezgan augstā, kā saka, vietā, un iesniegt priekšlikumus.

Un paldies komisijai, ka mēs noņēmām šo steidzamību, jo tie ir ļoti nopietni priekšlikumi un tie ir jāizvērtē rūpīgi.

Un paldies par kolēģu sapratni un atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šis priekšlikums - jā, likumdošanā tas ir jaunums, bet reālajā dzīvē ir pašvaldības, kur tas galīgi nav nekāds jaunums. Tā, piemēram, Jelgavā šāda sistēma jau darbojas - un jau ilgus gadus darbojas! Un tas ir pamats uzņēmējdarbības veiksmīgai attīstībai, jo tieši sadarbība starp pašvaldību uzņēmējiem un izglītības jomu ir tas, kas palīdz sagatavot jaunos speciālistus tieši tajās jomās, kurās viņi var strādāt, veiksmīgi darboties. Piemērs tam ir Jelgavas jaunais tehnikums, kurā valsts iegulda 10 miljonus caur struktūrfondiem. Padomes vadītājs ir tieši uzņēmēju organizācijas vadītājs, kas šajā padomē var lemt par to, tieši kādus speciālistus mums vajag gatavot.

Es atbalstu šī likumprojekta tālāku virzību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Bet mēs jau sapratām!") Precizēšanai. Jā, Valaiņa kungs, es zinu, ka ļoti daudzās profesionālās izglītības iestādēs vadītāji jau gadu gadiem roku rokā sadarbojas ar darba devējiem, ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv attiecīgās jomas. Tas notiek praksē, un mēs ļoti labi varam redzēt, cik daudzas profesionālās izglītības iestādes ir ieguvušas šo PIKC statusu. Jā, tā tas ir! Un viņi, paši skolu direktori, saka: "Ko jūs vēl izdomāsiet? Kādu vēl jaunu šādu institūciju? Lai mums būtu nolikumi, lai mums būtu atkal šīs formālās sēdes?" Viņi pieaicina šos cilvēkus pie visiem būtiskiem lēmumiem, un sadarbība ir ļoti pozitīva.

Bet es vēlreiz uzsveru, ka katrā izglītības iestādē jau ir izglītības iestādes padome, kuru profesionālās izglītības iestādē var paplašināt, un nav mums jāveido jauns mākslīgs veidojums, ko veidos pats direktors un kas būs atkal... nu, lieka jauna institūcija skolai un jauns slogs, kā saka, sēžu organizēšanā un tā tālāk, un tā joprojām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (No zāles: "Nevajag! Nevajag!") Jā. Lūdzu, Reiznieces-Ozolas kundze!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies kolēģiem par tik plašām diskusijām. Es domāju, tie ir jautājumi, kas ir jārisina darba kārtībā komisijas sēdē, un tieši šī iemesla dēļ komisija arī nobalsoja pret steidzamību, kuru bija lūdzis Ministru kabinets no savas puses. Jo tiešām ir vairāki jautājumi, kas ir jāsaskaņo ar pašām skolām, kuru vadība līdz šim, manuprāt, nav bijusi pietiekami aktīvi iesaistīta šī likumprojekta izstrādē. Bet to visu mēs atrisināsim darba gaitā.

Un līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. 3.oktobris ir piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Šis likumprojekts aptver grozījumus, kas saistīti ar publiski pieejamas datubāzes izveidi, kurā tiks ievietots saraksts ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem, parādniekiem. Tātad mērķis ir sekmēt personas ieinteresētību veikt nepieciešamos pasākumus savu saistību nokārtošanai. Parādnieku datu publiskošana veicinās piedziņas efektivitāti, kā arī nodrošinās preventīvo funkciju. Parādnieki vēlēsies nokārtot savas saistības, jo nevēlēsies, ka viņu personas dati tiktu publiskoti.

Ārvalstu pieredze liecina, ka šāda prakse ir dažās citās valstīs, piemēram, ASV. Ierobežojumi attiecas uz banku kontiem, medību licencēm, vadītāja apliecības iegūšanu. Norvēģijā parādniekiem ir aizliegts izbraukt, tiek veikta pases aizturēšana, drošības naudas ieturēšana un pastāv kriminālatbildība, ja kāds ļaunprātīgi izvairās no uzturlīdzekļu maksājumiem. Un arī Igaunijā informācija par parādniekiem ir publiski pieejama.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jauniem pantiem, kas nosaka, ka fonda administrācija publiskos ziņas par parādnieku - viņa vārdu, uzvārdu un personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Parādnieka vārda, uzvārda un personas...

Sēdes vadītāja. Zatlera kungs, lūdzu, netraucējiet "Saskaņas Centra" deputātiem piedalīties! (Dep. V.Agešins no zāles: "Viņš mums traucē strādāt!" Zālē smiekli, aplausi.)

I.Laizāne. ...otrās daļas un dzimšanas gada publiskošana nepieciešama, lai neaizskartu tās personas, kuru vārdi un uzvārdi sakrīt. Proti, ņemot vērā, ka ziņas par parādniekiem būs bez ierobežojumiem publiski pieejamas, ir nepieciešams samērot šo ziņu apjomu ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumiem. Tātad minētās ziņas par parādnieku tiks publicētas: pirmkārt, ja iesniedzējs tam piekritis, un otrkārt, ja parādnieks nav I vai II grupas invalīds.

Likumprojekts paredz papildus vēl arī pārejas noteikumus. Ziņas tiks publiskotas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju. Budžeta papildu piešķīrums nav nepieciešams. Fonda administrācija administrēs šos pasākumus sava finansējuma ietvaros.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" komisijā tika izskatīts. Neviens priekšlikums netika saņemts. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.1175/Lp11 - "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā direktīvas 2011/99/ES prasības, un paredz papildināt Kriminālprocesa likumu ar jaunu nodaļu - 86.nodaļu "Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšana, atzīšana un izpilde". Saskaņā ar attiecīgo dokumentu ir paredzēts, ka arī Latvijā tiks izpildīts Eiropas aizsardzības rīkojums un mūsu cietušie, mūsu personas, kuras cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, tiks aizsargātas.

Līdzīgi arī citās valstīs būs pieņemtas analogas izmaiņas normatīvajos aktos.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Arhīvu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam un aicina to atbalstīt virzīšanai tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Arhīvu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Eņģelis. 25.oktobris.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Es gribētu precizēt: komisijas lēmums bija - 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris. Vai jūs piekrītat komisijas priekšsēdētājam?

K.Eņģelis. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.1216/Lp11.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā, kā arī lūgt steidzamību. Šis likumprojekts paredz ieviest precizējumus direktīvas sakarā, proti, paredz, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana neietekmē tiesības uz nodrošinājumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību un to pirmajā lasījumā pieņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.septembris, un izskatīšana - Saeimas 25.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.septembris, izskatīšana - Saeimas 25.septembra sēdē. Paldies.

Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt klātesošo deputātu Edvardu Smiltēnu, kuram šodien ir trīsdesmit gadu jubileja. (Zālē aplausi.) Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka rītdien Saeimā notiek Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkota konference "Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?". Tātad īpašu uzmanību es veltīšu "Saskaņas Centram": tos savus piketētājus aiciniet nākt rīt, lai viņi paklausās un sagaida rezultātus, kādai būt Latvijas nodokļu politikai. Šis pasākums ir gatavots vismaz pusgadu, lai kopīgi ar uzņēmējiem diskutētu par aktuālajiem valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem. Pasākums būs rītdien pulksten 10.00 Sarkanajā zālē.

Tāpat es vēlos informēt, ka tradicionāli mūsu Saeimas basketbola komanda piedalījās Baltijas Asamblejas spēlēs ceļojošā kausa izcīņā basketbolā ļoti nelielā deputātu sastāvā, kā rezultātā piekāpās Igaunijas kolēģiem (No zāles dep. V.Orlovs: "Zaudēja?!"), iegūstot godpilno 2.vietu. Nē, malači, lūdzu aplausus viņiem visiem! Paldies.

Un vēl vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Aicinu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darba grupu Sarkanajā zālē pulksten 10.45 uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Klaužs... nav, Māris Kučinskis... nav, Ainars Latkovskis... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Jānis Tutins... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.00! Tātad turpinām Saeimas 18.septembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu - "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavoja kārtējos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" pirmajam lasījumam un arī ierosināja likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

R.Ražuks. ...atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 22.septembris. Un likumprojekta iespējamā izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 2014.gada 25.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.septembris, izskatīšana - Saeimas 25.septembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi un priekšsēdētāja! Šis ir kārtējais grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām". Pagājušajā sēdē mēs pieņēmām likumprojektu "Psihologu likums", un tajā ir paredzēta psihologu sertificēšana un reģistra uzturēšana, un šīm vajadzībām daļēji tiks izmantotas arī valsts nodevas. Tās būs līdzīgas kā ārstniecības personām - apmēram 10 eiro līmenī. Tāpēc mums vajadzīgi šie grozījumi likumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Liepiņa. 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Atgādināšu, ka ar šo likumprojektu plānots izbeigt tiesisko nenoteiktību - pie kā vērsties, teiksim, strīdu gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

Pavisam ir saņemti 16 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Skatām likumprojektu "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums".

1. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 4. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 6. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Arī 8. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Savukārt 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 10. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un arī 11. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti otrajā lasījumā. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" otrajam lasījumam esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Un arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", kas bija sagatavots otrajam lasījumam.

Pavisam ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par iespējamā klienta definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par iespējamā klienta galvinieka definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 10. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. 2014.gada 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4002.

Šis ir viens no vairākiem likumprojektiem, kas iekļauti mūsu ceļa kartē, lai mēs iesaistītos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD.

Šī līguma nosacījumi Latvijas gadījumā attieksies uz organizācijas misijām un konferencēm Latvijā un paredz noteikt privilēģijas un imunitātes organizācijas amatpersonām, ekspertiem un tās rīkoto pasākumu ārvalstu dalībniekiem, kā arī organizācijas pārstāvniecībai, ja tāda nākotnē tiks atvērta.

Līgumā paredzētās privilēģijas un imunitātes atbilst starptautiskajai praksei, kāda pastāv saistībā ar šādiem līgumiem.

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs šodien esam vienisprātis par nepieciešamību atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir saistīts ar mūsu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Bet es vēlos jūs aicināt atcerēties šo noskaņojumu un šo gatavību vienprātīgi atbalstīt nolīgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, kad mēs kādā no turpmākajām sēdēm - es domāju, vēl šīs pašas Saeimas sasaukumā! - skatīsim citus likumprojektus, kas ir saistīti ar mūsu dalību šajā organizācijā.

Vispirmām kārtām gribu atgādināt jums par likumprojektu, kas ir saistīts ar valsts uzņēmumu labāku pārvaldību; būs nepieciešams jūsu atbalsts šī likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā, lai jau oktobra beigās šī organizācija, OECD, varētu lemt par to, vai mūsu valstī uzņēmumu pārvaldība ir tik laba, ka tā atbilst šīs organizācijas standartiem un kritērijiem.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu un atcerēties par priekšā stāvošiem darbiem pie citiem likumiem saistībā ar mūsu dalību šajā ļoti nozīmīgajā organizācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad droši vien komisijas vārdā nekas vairs nav piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4100.

Ar šo likumprojektu mēs turpinām Latvijas autopārvadātāju veiksmīgo integrēšanu starptautisko autopārvadājumu tirgū, šoreiz - Mongolijā. Šis nolīgums ir it īpaši svarīgs, jo tas veicina iespējas mūsu autopārvadātājiem iekļauties jaunos tirgos Āzijas reģiona valstīs.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.septembris. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šī gada martā noslēdzās iepriekšējais... Eiropas Savienības programma pārtikas izdalīšanai vistrūcīgākajām personām.

2014.-2020.gada plānošanas periodam ir atsevišķi izveidots Eiropas Savienības Atbalsta fonds visām dalībvalstīm. Tajā ir... ir piešķirti kopumā 3,5 miljardi eiro. Latvijai būs 41 miljons, un no mūsu puses līdzfinansējums būs 7,2 miljoni. Palīdzība tiks sniegta 98 tūkstošiem vistrūcīgāko personu un apmēram 49 tūkstošiem bērnu.

Šī būs nefinansiāla palīdzība, kas ir diezgan būtiska, un tās grozs ir nedaudz paplašināts, salīdzinot ar iepriekšējo programmu. Tajā būs gan pārtikas pakas, gan arī higiēnas preces un individuālie mācību piederumi skolēniem.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību, un steidzamība ir pamatota ar to, ka būtu jāsamazina pārtraukums starp iepriekšējo programmu un šīs programmas darbības uzsākšanu. Ir nepieciešams izstrādāt arī detalizētu tiesisko regulējumu - Ministru kabineta noteikumus un citus normatīvos aktus.

Tā ka lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L.Liepiņa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

L.Liepiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.septembris, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 25.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.septembris, izskatīšana - Saeimas 25.septembra sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Lēmumu projektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Jā, paldies!

Mums vēl ir... Pirms mēs reģistrējamies, man ir jums informācija: kopumā ir saņemti 11 deputātu jautājumi dažādiem ministriem un premjerministrei, uz kuriem visiem ir saņemtas rakstveida atbildes, kas iesniedzējus neapmierina, un viņi tātad lūdz sasaukt jautājumu un atbilžu sēdi. Taču neviens no ministriem, kam ir jāsniedz atbildes, nevar ierasties. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Un ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Tātad deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Un ir vēl viens tāds pats jautājums. Tas vienkārši ir divos eksemplāros. Divi vienādi! Deputāti, jūs esat iesnieguši divus pilnīgi vienādus jautājumus! Tātad jautājums ir tikai viens, tikai divos eksemplāros. Jā, paldies!

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Klaužs... nav, Māris Kučinskis... nav, Ainars Latkovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Jānis Reirs... ir, Jānis Tutins... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 18.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 3. sēde
2014. gada 18. septembrī

 

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. R.Ražuks (pret)
	- dep. S.Dolgopolovs (pret)
Par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" (Nr. 1234/Lp11) (Dok. Nr. 4207, 4207A)
Priekšlikums	- dep. R.Ražuks (par)
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1238/Lp11) (Dok. Nr. 4227, 4227A)
Priekšlikums	- dep. A.Barča (par)
Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā (Nr.  706/Lm11)
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (par)
	- dep. I.Viņķele (pret)
Ziņojums par balsošanas motīviem
Nolasa	- dep. I.Mūrniece
Par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 1239/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4233, 4233A)
Priekšlikums	- dep. Dz.Rasnačs (par)
Ziņojums par balsošanas motīviem
Nolasa	- dep. V.Liepiņš
Par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1240/Lp11) (Dok. Nr. 4238, 4238A)
Priekšlikumi	- dep. I.Cvetkova (par)
	- dep. D.Kazāka (pret)
Par likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1242/Lp11) (Dok. Nr. 4240, 4240A)
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr. 1243/Lp11) (Dok. Nr. 4241, 4241A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim šā gada 18. septembrī (Dok. Nr. 4242)
Likumprojekts "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" (Nr. 1194/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4099B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Nr. 1188/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4081B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1218/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4174B)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 1236/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4215B)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1232/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4205B)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1233/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4206B)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts "Kredītbiroju likums" (Nr. 667/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4216, 4216A)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1204/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4123, 4196)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" (Nr. 1215/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4149, 4204
Ziņo	- dep. D.Reizniece-Ozola
Debates	- dep. I.Vanaga
	- dep. V.Valainis
	- dep. I.Vanaga
Likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" (Nr. 1186/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4066, 4209)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"" (Nr. 1161/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4213)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1175/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3996, 4214)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts "Grozījumi Arhīvu likumā" (Nr. 1113/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4226)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" (Nr. 1216/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4150, 4229)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. E.Siliņa
	- dep. J.Reirs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1209/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4138, 4230)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1206/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4125, 4231)
Ziņo	- dep. L.Liepiņa
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1145/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4232)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums" (Nr. 1055/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4236)
Ziņo	- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr. 1057/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4234)
Ziņo	- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" (Nr. 669/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4235)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem" (Nr. 1177/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4002, 4237)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (Nr. 1195/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4100, 4237)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums" (Nr. 1223/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4183, 4249)
Ziņo	- dep. L.Liepiņa
Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr. 422/Lp11) otrajam lasījumam" (Nr. 704/Lm11) (Dok. Nr. 4247)
Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr. 665/Lp11) otrajam lasījumam" (Nr. 705/Lm11) (Dok. Nr. 4248)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu" (Nr. 192/J11)
Paziņojums
	- dep. I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 18.09.2014 09:04:45 bal001
Par - 36, pret - 10, atturas - 4. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (1241/Lp11), nodošana komisijām, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 18.09.2014 09:07:47 bal002
Par - 35, pret - 40, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 1.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 18.09.2014 09:27:47 bal003
Par - 31, pret - 32, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu (706/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.09.2014 09:34:00 bal004
Par - 30, pret - 39, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1239/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 18.09.2014 09:42:40 bal005
Par - 47, pret - 18, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1240/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 18.09.2014 09:44:23 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (1194/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:45:08 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1188/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:47:16 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1218/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:51:42 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1236/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:53:33 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1232/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:54:27 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1233/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.2014 09:59:12 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Kredītbiroju likums (667/Lp11), 3.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:01:51 bal013
Par - 33, pret - 28, atturas - 15. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:02:20 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:18:20 bal015
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1215/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:21:48 bal016
Par - 83, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1186/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:22:47 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (1161/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:24:30 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1175/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:25:38 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (1113/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:27:21 bal020
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" (1216/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 10:27:44 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" (1216/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:01:14 bal022
Par - 54, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1209/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:01:39 bal023
Par - 58, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1209/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:03:16 bal024
Par - 64, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1206/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:05:25 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1145/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:07:06 bal026
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (1055/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:07:56 bal027
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1057/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:10:15 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (669/Lp11), 2.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:13:16 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem (1177/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:14:27 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (1195/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:16:37 bal031
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1223/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:17:02 bal032
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1223/Lp11), 1.lasījums

Datums: 18.09.2014 11:18:09 bal033
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" ... (704/Lm11)

Datums: 18.09.2014 11:18:40 bal034
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam (705/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 18.septembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es esmu deleģēta ZZS frakcijas vārdā paust gandarījumu, ka Latvijas Republikas Saeima šodien atbildīgajai komisijai bez diskusijām nodeva mūsu deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas paredz uzsākt diskusiju par to, kā pensijas tiks indeksētas 2015.gadā. Un tur mēs aicinām izskatīt tādu jautājumu: indeksējot pensijas nākošā gada oktobrī, ņemt vērā algas indeksu nevis 25, bet 50 procentu apmērā. Un kādēļ tā mēs domājam? Tādēļ, ka šodien ir pilnīgi skaidrs, kādas būs indeksētās pensijas šī gada oktobrī, kuras saņems mūsu pensionāri (dažādi – gan valsts vecuma, gan invaliditātes, gan apgādnieka zaudējuma, gan izdienas pensijas saņēmēji), sākot jau ar 3.oktobri. Ņemot vērā, ka gada inflācija šogad, indeksējot pensijas, bija tikai 0,6 procenti... un, pieliekot klāt 25 procentus no algas indeksa, jūs paši redzēsiet, ka tiem cilvēkiem, kuri saņem ļoti mazas pensijas (un te es vēlos runāt galvenokārt par invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem), tas pielikums pie pensijas nebūs tik liels, kā mēs te visi gaidījām un stāstījām par vidējo pielikumu pie pensijas. Un tādēļ, lūk, šis likumprojekts prasīs nākošajā gadā papildus 6,2 miljonus eiro, bet, manuprāt, tas ir saprātīgi, jo Latvijā tikai 16 procenti no visiem pensiju saņēmējiem saņem pensiju, kura ir lielāka par 285 eiro mēnesī.

Likumprojekts uzsāka savu ceļu atbildīgajā komisijā, un tā ir Sociālo un darba lietu komisija, un es pilnīgi pieļauju, ka kolēģiem būs vairāki viedokļi. Iespējams, ka mēs rakstīsim arī alternatīvu likumprojektu, lai mazo pensiju saņēmējiem, nākošajā gadā indeksējot pensiju, būtu vairāk nekā šogad, bet lielajām pensijām, tātad tām, kuras ir virs 285 eiro mēnesī, iespējams, varētu pietikt ar to pašu līmeni, kāds ir šogad.

Es ļoti ticu, ka mums izdosies arī šo likumprojektu izskatīt un virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādēļ vēlu jums mierīgas un jaukas šīs nedēļas brīvdienas. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien runāšu par divām lietām – par bankas “Citadele” pārdošanu un par grozījumiem Imigrācijas likumā.

Vispirms par “Citadeli”. Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts. Tā kā “Citadeles” pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības locekļi, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu.

Vienlaikus informējam, ka, apturot šo darījumu, arī var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki – vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā. Turklāt nevaram izslēgt, ka “Saskaņas Centra”... ka partijas “Saskaņa” mērķis ir panākt bankas pastarpinātu nonākšanu bijušo “Parex bankas” īpašnieku rokās, “Saskaņas” kādreizējo sponsoru, rokās. Tāpēc Nacionālā apvienība šodien neatbalstīja “Saskaņas” piedāvāto risinājumu – ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Īsumā par Imigrācijas likuma grozījumiem. Nacionālā apvienība šodien iesniedza priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas Federācijas pilsoņiem – tiem agresorvalsts pilsoņiem, kuri vēlas Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu. Šoreiz mēs saņēmām nedaudz lielāku atbalstu, bet diemžēl koalīcijas partneru absolūtais vairākums rīkojās līdzīgi kā “Saskaņas Centrs” – neatbalstīja agresorvalsts pilsoņu skaita pieauguma apturēšanu Latvijā. Mēs esam, protams, dziļi vīlušies, bet joprojām uzstāsim uz to un turpināsim cīņu par to, lai apturētu agresorvalsts pilsoņu pieaugumu Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Rasnačam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilze Viņķele. Lūdzu!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Par šodienas sēdi man ir vairākas labas ziņas un vairākas sliktas ziņas.

Sākumā par labajām. Saeima šodien atbalstīja likumprojektu, kas nodrošinās elektroenerģijas cenu kāpuma kompensāciju trūcīgām personām un daudzbērnu ģimenēm. Līdz ar to šodien ir radīta normatīvā bāze, lai pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas, kura paredzēta 2015.gada 1.janvārī, nepieciešamo atbalstu saņemtu tie cilvēki, kam tas nepieciešams.

Un otra labā ziņa. Šodien Saeimā savu ceļu līdz gatavībai uzsāka likumprojekts, kas regulēs Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības mehānismus, proti, mehānismus pārtikas paku, higiēnas piederumu un bērniem arī skolas preču nodrošināšanai no Eiropas Savienības līdzekļiem tieši sabiedrības neaizsargātākajiem... neaizsargātākajai daļai.

Savukārt, runājot par sliktajām ziņām, ir jāsaka, ka šodien tika pieņemta nodošanai komisijām virkne likumprojektu, kuri, godīgi runājot, savu pieņemšanu šīs Saeimas sasaukuma laikā nepiedzīvos. Un, ja kāds saka, ka piedzīvos, tad viņš smagi maldina savus vēlētājus. Un pie šiem likumprojektiem ir pieskaitāmi arī šie divi: “Grozījumi Valsts pensiju likumā”, kā arī likuma grozījumi, kuri paredz izmainīt seksuālās audzināšanas nosacījumus izglītības iestādēs. Šie ir divi ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīti likumprojekti, jo tas vien, ka likumprojektu nodod komisijām, nekādā veidā negarantē, ka tas likumprojekts tieši tādā veidā arī tiks pieņemts. Vēl jo vairāk tas attiecas uz pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijas jautājums viennozīmīgi tiks skatīts nākamā gada budžeta kontekstā, līdz ar to vēlreiz lūdzu būt uzmanīgiem un apzināties, ka šī iniciatīva faktiski rezultātu šīs Saeimas sasaukuma laikā nenesīs.

Un vēl viens jautājums. VIENOTĪBA šodien noraidīja kopā ar koalīcijas partneriem “Saskaņas Centra” pieprasījumu par bankas “Citadele” pārdošanas skatīšanu Saeimā. Jo šeit ir vairāki nosacījumi. Proti, banku “Citadele” mēs nevaram nepārdot, jo tādi ir bijuši atbalsta nosacījumi, kurus mums ir uzlikusi Eiropas Komisija, un mums šie nosacījumi ir jāpilda.

Rasnača kungs nupat minēja, ka pilnībā atbildīga par bankas pārdošanu ir VIENOTĪBA. Tie ir klaji meli, jo 2008.gadā vienošanos ar Eiropas Komisiju par to, ka banka mums obligāti ir jāpārdod, parakstīja arī Nacionālās apvienības ministri – Gaidis Bērziņš un Kaspars Gerhards.

Šobrīd izvēle bankas pārdošanai ir izdarīta par labu amerikāņu investoriem, jo otri pircēji diemžēl bija Krievijā balstīta kompānija un –pietiekami būtiski! – bankas pārdošana Krievijas investoriem šobrīd Latvijā nav pieļaujama, jo tas radītu potenciālus riskus, ka varētu notikt nākamais bankas krahs un liela nerezidentu naudas daudzuma izvietošana. Līdz ar to gribu apgalvot, ka esošais bankas “Citadele” pārdošanas scenārijs ir labākais iespējamais, cik nu tas tik sarežģītā situācijā ir iespējams.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Viņķelei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe Viņķeles kundze teica, šodien ir pieņemta virkne labu un virkne ne tik labu lēmumu. Es arī runāšu tātad par diviem – par vienu labu un par vienu ne tik labu.

Par labo. Kā mēs zinām, 8.augustā Krievijas Federācija ieviesa pret Eiropas Savienību tā saukto importa embargo vairākām preču grupām – pienam, gaļai, zivīm, augļiem, dārzeņiem un tā tālāk – un tas, protams, ietekmēja arī Latviju. Visvairāk no šī embargo cieš piena ražotāji un piena pārstrādātāji. Valdība ir izstrādājusi virkni atbalsta instrumentu, kā palīdzēt šiem uzņēmējiem, un tiek runāts par palīdzību, meklējot jaunus noieta tirgus. Tāpat arī tiek izstrādātas un būs pieejamas tā sauktās kredītbrīvdienu paketes. Respektīvi, uzņēmumi varēs uz kādu laiciņu atlikt kredītmaksājumus... nu, iegūt tā sauktās kredītbrīvdienas.

Saeima šodien tātad otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumprojektu par vēl vienu instrumentu, kas varētu nosacīti saukties par nodokļu brīvdienām. Proti, uzņēmumi, kuri ir cietuši no Krievijas Federācijas embargo, varēs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un atlikt nodokļu nomaksu uz termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Arī patlaban bija iespējams uz laiku atlikt nodokļu nomaksu kaut kādu apstākļu dēļ, bet tas termiņš nebija ilgāks par gadu vai – atsevišķos gadījumos – pusotru gadu. Tagad tie būs pieci gadi, kuru laikā šie cietušie uzņēmumi varēs atlikt šos maksājumus. Un par cietušu uzņēmumu netiks uzskatīts kurš katrs. Tātad tie, kam ar Krieviju ir vai nu tieša sadarbība vismaz 10 procentu apmērā vai pakārtota sadarbība... Proti, ja kāds piegādā preci uzņēmumam, kurš savukārt to piegādā tālāk uz Krieviju, tad arī šādi uzņēmēji, uzņēmumi kvalificēsies šim kritērijam. Tātad tas ir jau praktisks solis jeb veids, kā valsts – tātad valdība un Saeima – atbalsta uzņēmējus.

Runājot par citām lietām, nu diemžēl jāsaka: Saeimā ir jūtams priekšvēlēšanu laiks, un tās darba kārtībā parādās dažādi, nu, es pat teiktu, populistiski un maldinoši ierosinājumi un likumprojekti. Minēšu kaut vai likumprojektu par uzturēšanās atļaujām, kas šodien tika noraidīts; arī mana frakcija lielākoties balsoja “pret” vai atturējās.

Kāpēc tas tā notika?

Pirms aptuveni gada, kad sākās plašākas diskusijas par šīm uzturēšanās atļaujām, Reformu partijas frakcija ierosināja... Tātad mēs piekrītam Nacionālās apvienības bažām par to, ka šeit varētu būt kaut kādi ekonomikas pārkaršanas vai drošības riski. Tādēļ mēs piedāvājam likumā iekļaut, ka valdībai ir tiesības lemt par šo uzturēšanās atļauju skaita samazināšanu gadījumos, ja ir kaut kādi drošības vai ekonomikas pārkaršanas riski, jo, ticiet man, valdībai ir pilna informācija par to, kas notiek, kādi ir draudi, – informācija, kāda nav pieejama deputātiem. Un, proti, tādējādi mēs panāktu, ka šo uzturēšanās atļauju kontrole tiktu balstīta uz tiešām objektīviem aspektiem, nevis, kā to piedāvāja mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības, par to lemj deputāti, kuri vadās pēc savas brīžiem revolucionārās pārliecības, nevis pēc objektīviem datiem. Tātad savā ziņā tā ir pat... nu, es pat teiktu, tā ir sava veida divkosība, ka toreiz neatbalstīja, savukārt šobrīd paši iesniedz kaut ko, nu, savā ziņā līdzīgu, bet pilnīgi nepieņemamā interpretācijā. Tātad faktiski Reformu partijas frakcija būtu gatava runāt par šo jautājumu, diskutēt un tiešām pieņemt kādu, nu, tādu sabalansētu mehānismu, nevis vienkārši aizliegt vienai valstij un izcelt vienu valsti no šī pārējā bloka... Tad vai nu aizliedzam... Tad aizliedzam visiem, nevis vienai valstij! Kāpēc tad būtu tā jādiferencē?

Paldies radioklausītājiem. Un vēlu jauku nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēgs Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es runāšu par “Saskaņas Centra” ierosinājumu apturēt bankas “Citadele” slepenu pārdošanu.

Slepenība un steiga deviņdesmito gadu privatizācijas procesa stilā, kādu valdība demonstrē šobrīd, pārdodot par zemu cenu banku “Citadele” slepeni izraudzītam, nezināmam investoram, ir pilnīgi nepieņemama. Situācijā, kad pēc Latvijas Krājbankas kraha vispār nav pieejami daudzos valsts reģionos banku pakalpojumi, laikā, kad valsts ekonomika ir pilnībā atkarīga no ārvalstu bankām un kad ekonomikai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams atbalsts, neapšaubāmi bija un ir iespējams panākt risinājumu, kurā banka pastiprināti tiek paturēta valsts īpašumā.

Latvijas valdība pašlaik aizbildinās ar Eiropas prasībām, lai gan patiesībā visas tā sauktās prasības ir to sarunu rezultāts, kurās Latvijas valdība pati ir atteikusies pat no pastarpinātām tiesībām uz banku. Valdības īstenotā privatizācijas shēma balstās uz meliem un noklusējumiem.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka kategoriski nav pieņemams, ka banka “Citadele”, kurā ieguldīti simtiem miljonu no nodokļu maksātāju naudas un kura šobrīd strādā ar peļņu, tiek pārdota, nesniedzot sabiedrībai nekādu informāciju nedz par summu, nedz par pircēju, nedz arī par nosacījumiem, uz kādiem darījums tiek slēgts.

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Saeimas ārkārtas sēdi var sasaukt, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija aicināja visus godīgos VIENOTĪBAS, ZZS un Nacionālās apvienības deputātus, kā arī deputātus, kuri uz nākamo Saeimu kandidē no partijas “Latvijas attīstībai” un partijas “Reģionu alianse”, parakstīties par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai uzdotu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par izvēlēto pircēju, cenu un citiem darījuma nosacījumiem. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo “Saskaņas Centra” priekšlikumu. Rezultātā valdība pārdos banku “Citadele” par Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem neizdevīgu cenu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam!

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!