Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas trešā (ārkārtas) sēde
2025. gada 8. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 8. maija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir tikai viens jautājums – Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums.

Darba kārtība būs šāda: vispirms divi ziņojumi – finanšu ministra Arvila Ašeradena ziņojums un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ziņojums –, tad uzsāksim debates. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, saprotu, ka jums visiem gribas aprunāties, bet esam sākuši Saeimas sēdi.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Man jāsaka – pēdējās dienās diezgan daudz mēģināju strādāt, lai īsinātu savu runu. Piedodiet, ka būs pietiekami ilgi, bet daudzi jautājumi, par kuriem mēģināšu šodien runāt, man likās ļoti svarīgi.

Ja ķeramies klāt pie jautājuma... šodien mēs Saeimā turpinām jau iedibināto tradīciju: otro gadu pēc kārtas debatēsim par valsts fiskālās un ekonomikas politikas pamatiem, par to, kā mēs plānojam valsts ieņēmumus un izdevumus, kā veidojam nodokļu politiku un kā nodrošinām investīcijas un izaugsmi, kas veicina mūsu valsts labklājības attīstību.

Šīs debates ir par mūsu nākotni, par to, kā mēs spējam aizsargāt savu valsti, attīstīt ekonomiku un nodrošināt valsts iedzīvotājiem drošību un labklājību. Šīs debates ir pirms valsts finanšu politikas galvenā dokumenta – budžeta – sastādīšanas.

Cienījamie kolēģi, tikko atzīmējām 35 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mēs dzīvojam laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē dinamiski mainās un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma, kādu mēs to pazīstam. Taču piederība Eiropas Savienībai un NATO ļauj mums justies daudz drošāk šajā patiesi mainīgajā pasaulē.

Šodien pirmo reizi Saeimā tiek izskatīts fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums – instruments, kas kļūs par pamatu nākamā budžeta izstrādei. Šodienas diskusija iezīmēs būtisku ietvaru, jo debatēsim par risinājumiem, Latvijas valsts finansēm 2026., 2027. un 2028. gadam. Tie ir gadi, kuros būs jārod atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem: kā nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, noturēt inflāciju saprātīgā līmenī, nodrošināt ilgtspējīgus valdības ieņēmumus un izdevumus, kā arī sekmīgi pārvaldīt valsts parādu.

Valdības deklarācijā esam uzsvēruši – fiskālajai politikai jābūt cieši saistītai ar tautsaimniecības attīstību. Tādēļ šodienas diskusijā šo pieeju pārstāvēs divas – finanšu ministra un ekonomikas ministra – uzrunas.

Par 2024. gadu. Cienījamie deputāti, pagājušais gads daudzējādā ziņā ir noslēgts ļoti veiksmīgi. Esam izpildījuši plānotās programmas un Saeimas dotos uzdevumus. Pagājušais gads parāda mūsu finanšu sistēmas spēju pārvarēt izaicinājumus. Latvijas valsts finanses ir labi pārvaldītas. 2024. gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 7 procentiem, bet budžeta deficīts, pateicoties pārdomātai rīcībai, plānoto 2,6 procentu vietā noslēdzās ar 1,8 procentu no IKP deficītu. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem eirozonā, kurā kopējais budžeta deficīts sasniedzis 3,1 procentu.

Arī sadalījumā pa vispārējās valdības sektoriem varam redzēt, ka pašvaldību budžeti ir sabalansēti. Pašvaldības noslēdza gadu ar teju 450 miljonu eiro uzkrātu atlikumu. Arī sociālajā budžetā turpina pastāvēt pārpalikums, jo uzkrāti gandrīz 2,4 miljardi eiro. Latvijas kredītreitings stabili saglabājas augstajā, investīcijām drošajā A grupā.

Neraugoties uz ģeopolitisko pretvēju un skarbo ECB inflācijas ierobežošanas programmu, Latvija ir spējusi izvairīties no recesijas, un IKP samazinājums 2024. gadā bija relatīvi neliels – tikai 0,4 procenti. Eiropas Centrālās bankas īstenotā monetārā politika ir devusi labus rezultātus – inflācijas straujais pieaugums ir noslāpēts, cenas ir stabilizējušās un konsekventā procentu likmju samazināšana palīdz atjaunot investīciju aktivitāti gan Latvijā, gan visā eirozonā.

Atjaunojas arī iedzīvotāju dzīves līmenis un neto darba samaksa, kas 2024. gadā pieauga par 7,6 procentiem, atgriežoties pirktspējai un tai pārsniedzot 2021. gada līmeni. Šie fakti liecina, ka, neraugoties uz vājāku ekonomikas izaugsmi, pagājušā gada budžets, lai arī nospriegots, ir bijis pārvaldīts atbildīgi.

Cienījamie deputāti, dzīvojam pārmaiņu laikā, kad strauji mainās Eiropas drošības arhitektūra un līdzšinējā globālā ekonomiskā kārtība, bet mūsu atbildība par gudriem fiskālās un ekonomikas politikas risinājumiem būtiski pieaug. Šobrīd saskaramies ar diviem fundamentāliem izaicinājumiem. Pirmkārt, Eiropas Savienības dalībvalstīm, pieaugot Krievijas impēriskajām ambīcijām un agresīvajai ārpolitikai, kas vērsta uz teritoriālo ekspansiju, ir būtiski un strauji jāaudzē savas aizsardzības spējas un jāattīsta militārā industrija. Otrkārt, ASV īstenojot politiku, kuras mērķis ir rebalansēt starptautisko tirdzniecību, respektīvi, samazināt ASV tirdzniecības deficītu, strauji pieaugot nenoteiktībai globālajā tirdzniecībā, Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir jādefinē jauni starptautiskās tirdzniecības attīstības modeļi. Abiem šiem izaicinājumiem ir būtiska fiskālā un ekonomiskā ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Šādos apstākļos precīzu ekonomisko procesu nākotnes prognozēšana kļūst par ļoti sarežģītu uzdevumu. Tādēļ, cienījamie deputāti, lūdzu, ņemiet vērā, ka Latvijā, tāpat kā citur eirozonā, makroekonomiskās prognozēšanas mehānisms ir nodalīts no politiskā procesa un šīs prognozes valdībai veido neatkarīgi eksperti no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas, un tās apstiprina Saeimas ieceltā Fiskālās disciplīnas padome. Tādēļ Latvijas fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums ietver trīs scenārijus: bāzes prognozi 2025.–2029. gadam, kā arī pesimistisko un optimistisko alternatīvu.

Šobrīd lielākais ārējais risks ir pieaugošā tirdzniecības tarifu eskalācija. ASV ziņojums par 20 procentu muitas tarifiem importam no Eiropas Savienības var ierobežot izaugsmi mūsu tirdzniecības partnervalstīs un tādējādi vājināt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta, un tas dod pamatu palielināt varbūtību pesimistiskā scenārija realizācijai. Tajā pašā laikā nenoteiktība par ASV īstenoto ārējās tirdzniecības politiku var nostiprināt Eiropas Savienības pozīcijas kā stabilai investīciju videi. Es aicinu to izmantot. Ņemot vērā šos faktorus, šīgada progresa ziņojuma prognozes jāvērtē kā pakļautas daudz lielākai nenoteiktībai nekā iepriekš, tādēļ fiskālajai politikai ir jābūt piesardzīgai un gatavai pielāgoties.

Ieņēmumu ziņā šī gada sākums dod pamatu piesardzīgam optimismam. Redzam, ka pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ir par teju 54 miljoniem lielāki, nekā prognozēts, tomēr jāņem vērā, ka plāna pārpildi pamatā ietekmēja augsti vienreizējie uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas turpmāk izlīdzināsies. Joprojām ņemam vērā, ka šogad var izpildīties pesimistiskais scenārijs un gada kopējā nodokļu izpilde būs 99 procentu apmērā.

Cienījamie deputāti, progresa ziņojums ietver divas nozīmīgas tēmas – makroekonomiskās prognozes un fiskālās prognozes. Finanšu ministrijas sagatavotais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.–2029. gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi. Šim gadam tiek prognozēts 1,2 procentu no IKP pieaugums, kas nākamajos gados turpināsies 2,1 un 2,2 procentu apmērā. Izaugsmi balstīs sabiedriskā un privātā patēriņa pieaugums, intensīvāka Eiropas Savienības investīciju apguve un straujāks eksporta kāpums.

Valdības aprēķins par nepieciešamību 2025. gadā ar darbaspēka nodokļu reformas palīdzību stimulēt iekšējo patēriņu izrādījās pareizs. Apstākļos, kad gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums joprojām ir negatīvs, iekšējais patēriņš, visticamāk, būs audzis, līdz ar to sagaidāmais IKP pieaugums (Starpsauciens.)... sagaidāmais IKP pieaugums šogad būs mēreni pozitīvs.

2025. gadā budžeta deficīts prognozēts ar pieaugumu līdz 3,1 procentam. Valsts parāda līmenis 2024. gadā pieauga par 2,1 procentpunktu, sasniedzot gandrīz 19 miljardus eiro, savukārt parāda apkalpošanas izmaksas augsto procentu likmju dēļ 2024. gadā pieauga līdz 440 miljoniem eiro. Atbilstoši aktuālajām prognozēm vispārējās valdības parāda līmenis vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs no 47 procentiem no IKP pērn līdz 53 procentiem 2027. gadā, un tā ir satraucoša ziņa.

Strādājot pie nākamā budžeta izstrādes periodam līdz 2028. gadam, es redzu divus galvenos uzdevumus: neraugoties uz augsto budžeta deficīta līmeni, nodrošināt pienācīgu aizsardzības un iekšējās drošības finansējumu, tai skaitā nodrošināt nepieciešamo atbalstu Ukrainai, kā arī veicināt valsts konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, kas ir pamats publisko finanšu stabilitātei un iedzīvotāju labklājībai.

Labu fiskālo politiku raksturo spēja un gatavība līdzsvaroti pārvarēt paredzamās ekonomisko ciklu svārstības un neplānotas krīzes, ko mums bagātīgi ir piegādājusi pēdējā desmitgade. Lai pārvarētu nākamo neplānoto krīzes periodu, ievērojot Eiropas Savienības noteikto parādu līmeni zem 60 procentiem no IKP, mums pašlaik valsts parāds ir jāuztur 50 procentu robežās. Papildus valsts uztur likviditātes rezervi 3 līdz 4 procentu no IKP apmērā, kas ļauj nodrošināt elastību attiecībā uz laiku, kad tiek īstenotas jaunas valsts parādzīmju emisijas. Ņemot to vērā, ir pašsaprotami, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 55 procentu līmeni no IKP.

Tādēļ, kolēģi, mums ir jāvienojas par maksimāli pieļaujamo parāda mērķa rādītāju, jānosaka, ka fiskālā politika ir jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55 procentus no IKP. Tas nozīmē, ka iespējas palielināt izdevumus pie mērenas izaugsmes bez papildu pasākumiem ir ļoti ierobežotas. Vienīgais izņēmums Eiropas Savienības regulējuma ierobežojumos ir valsts aizsardzības izdevumi, kurus ar valsts izņēmuma klauzulas piemērošanu var finansēt virs deficīta mērķiem.

Lai arī parāds aug, ievērojot fiskālos nosacījumus un nodrošinot aizsardzībai 5 procentus no IKP, jau nākamgad mēs ar augstu varbūtību noturēsim parādu zem 55 procentu robežas, tādējādi atstājot rezervi nākamajai krīzei, kas agri vai vēlu atnāks. Šie apstākļi parāda to, ka tie laiki, kad budžeta sagatavošanas gaitā mēs varējām atbalstīt ievērojamus papildu resursus nozarēm, ir beigušies.

Turpmāk jaunus izdevumu pasākumus būs iespējams finansēt tikai tad, ja tam tiek atrasti atbilstoši ieņēmumu avoti, un šos uzdevumus vēl izaicinošākus padara strauji augošās aizsardzības vajadzības. Jau šobrīd redzam, ka mums priekšā ir liels izaicinājums sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem, kas pastiprina nepieciešamību savlaicīgi uzsākt darbu pie valsts budžeta izdevumu optimizācijas.

Ir aizritējuši trīs gadi, divi mēneši un divas nedēļas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Agresīvā Krievijas politika turpinās, ASV faktiski ir paziņojusi par finansiāla atbalsta pārtraukšanu Ukrainai, un globālais drošības klimats ir nestabils. Tas skaidri liecina – Eiropai pašai ir jākļūst par savu aizsardzības spēju garantu. Pārāk ilgi esam paļāvušies galvenokārt uz ārējām garantijām. Protams, sabiedrība jūtas nogurusi no kara, bet mēs nevaram atļauties sēdēt rokas klēpī salikuši, jo ir iezīmējusies jauna perspektīva... Krievijas strauji augošā kara mašīna, kura bez nopietniem satricinājumiem vairs nespēj apstāties.

Krievija ir pārgājusi uz kara ekonomiku, lielāko daļu no izaugsmes nodrošinot ar investīcijām militārajā industrijā. Investīciju apturēšana Krievijai draud ar tautsaimniecības pilnīgu sabrukumu. Pagājušajā gadā Krievijas aizsardzības izdevumi pārsniedza 145 miljardus ASV dolāru jeb 6,7 procentus no IKP. Tas ir par 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, un, vērtējot pēc pirktspējas paritātes, tas ir būtiski tuvāk Eiropas kopējam aizsardzības budžeta finansējumam, kas ir apmēram 457 miljardus liels.

Lai nodrošinātu sekmīgu atturēšanas politiku, NATO ir aktualizējusi savus aizsardzības plānus. Tie paredz Latvijai kopā ar Eiropas NATO partneriem pāriet uz jaunu, būtiski lielāku aizsardzības finansējuma līmeni. Diskusijas par nepieciešamā apjoma nodrošināšanu jau notiek. Virzība ir skaidra. Jaunie plāni tiks apstiprināti NATO sanāksmē Hāgā jau šī gada 24., 25. jūnijā. Mums jānodrošina finansējums Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai vismaz 5 procentu apmērā no IKP.

Līdzīgu stratēģiju aizsardzības izdevumu palielināšanai īsteno arī mūsu kaimiņvalstis. Šogad aprīļa beigās Igaunijas valdība apstiprinājusi 2,8 miljardu eiro papildu finansējumu aizsardzībai turpmāko četru gadu periodā, vidēji šajā laikā nodrošinot aizsardzībai 5,4 procentus no IKP, bet Lietuva plāno šajā laikā novirzīt aizsardzībai vidēji ap 5,6 procentiem no IKP. Polija jau šogad aizsardzībai tērē 4,7 procentus no IKP.

Cienījamie deputāti! Publisko finanšu mērķis ir nodrošināt publiskos pakalpojumus, īstenojot pretciklisku fiskālo politiku, un radīt apstākļus ekonomikas izaugsmei. Ekonomikas attīstību ietekmē daudz un dažādi jautājumi, ko varam iedalīt divās nozīmīgās grupās. Pirmkārt, ekonomiskās vides attīstība, kas nodrošina apstākļus uzņēmējdarbībai. Tā iekļauj finanšu pieejamību, nodokļu politiku, publisko finanšu efektivitāti un citus uzņēmējdarbību ietekmējošus valsts pārvaldes aspektus. Otrkārt, vienošanās valsts līmenī par prioritārajām ekonomikas nozarēm, kuras tiek attīstītas ar mērķtiecīgu valsts atbalstu.

Laikā pēc iepriekšējā ziņojuma Saeimā ir pieņemtas nozīmīgas izmaiņas nodokļu politikā. Pārmaiņas veido modernu, eiropeisku un, kas ir būtiski, vienkāršāku nodokļu sistēmu, kas līdzsvaro Latvijas konkurētspēju Baltijā un mazina ienākumu nevienlīdzību. Tas ļāva palielināt neto ienākumus vairāk nekā 90 procentiem iedzīvotāju. No šī gada esam pārgājuši uz fiksētu, visiem strādājošajiem piemērojamu vienādu neapliekamo minimumu – 510 eiro mēnesī – un pensionāru neapliekamo – 1000 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņas padara nodokļu sistēmu taisnīgāku, palielinot tās progresivitāti. Veiktās izmaiņas nodokļu politikā samazina Džini koeficientu, kas mēra ienākumu (bagātības) nevienlīdzību sabiedrībā.

Otrs būtisks ekonomiskās vides aspekts ir finansējuma pieejamība tautsaimniecībai. Skaidrs ir tas, ka Latvijas tirgū trūkst finanšu resursu investīcijām, un tas ir miljardos mērāms darba kapitāla deficīts. Tādēļ esam uzsākuši darbu pie kapitāla tirgus iekustināšanas, kam Latvijā ir liels, neizmantots izaugsmes potenciāls. Tam ir būtiska nozīme, lai dažādotu uzņēmumu attīstības finansēšanas avotus. Mums ir izveidota laba kapitāla tirgus infrastruktūra un regulējums, bet ir svarīgi veicināt kopējo ekosistēmas attīstību, jo īpaši – palielināt tirgus apjomu, ko var sasniegt, biržā ienākot jauniem, tostarp valsts, uzņēmumiem.

Pēdējos gados Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug uzņēmumu skaits, kas finansējuma piesaistei izvēlas emitēt obligācijas. Šajā jomā pēdējos gados visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši Latvijā.

Pie mums 2024. gadā notika vairāk nekā puse no Baltijas korporatīvo obligāciju emisijām, kas gada beigās sasniedza 1,4 miljardus eiro.

Savukārt akciju tirgus jomā izaugsme šobrīd nav vērojama. Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2024. gada beigās sasniedza vien aptuveni 1 procentu no IKP. Lieki piebilst, ka Zviedrijas tirgus kapitalizācijas līmenis ir 160 procenti no IKP.

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka bez valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dalības kapitāla tirgos mēs nevarēsim sasniegt šādu attīstības mērķi. Esmu pārliecināts, ka ar “Moneyval” sestās kārtas novērtējumu Latvijā noslēgsies tumšā naudas atmazgāšanas ēra. Latvijā esam mērķtiecīgi un sistemātiski stiprinājuši cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un jaunais novērtējums tiks publicēts šī gada decembrī. Tas būs svarīgs signāls investoriem par Latvijas spēju nodrošināt caurspīdīgu investīciju vidi.

Izmantojot šo iespēju, es tiešām gribu pateikties visiem tiem, kas stabilizēja šo finanšu sektora uzraudzības procesu, īpaši AML jomā. Paveiktais darbs ir lielisks, un es gada beigās sagaidu labu ziņojumu par Latviju.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī kredītiestāžu izsniegto kredītu apjoms pret IKP sasniedzis gandrīz 30 procentus. Lai arī tas joprojām ir otrs zemākais rādītājs eirozonā, ir redzams pozitīvs izaugsmes virziens. Īpaši strauju pieaugumu novērojam patēriņa kredīta segmentā – 2024. un 2025. gada sākumā pieauguma temps ir bijis ap 10 procentiem. Valdība turpinās darbu, lai kredītresursi kļūtu pieejamāki un daudzveidīgāki, gan palielinot konkurenci banku sektorā, gan attīstot alternatīvus finansējuma avotus tautsaimniecībai.

Rīgā ir atklāti biroji nozīmīgām starptautiskām finanšu institūcijām – Ziemeļu Investīciju bankai, šogad Eiropas Investīciju bankai. Ar Eiropas Investīciju banku esam sākuši darbu pie jauniem projektiem, tai skaitā pieejamas cenas īres mājokļu būvprojekta Latvijas pašvaldībās, tāpat banka ir izsniegusi aizdevumu “Rīgas ūdens” infrastruktūras attīstībai, un strādājam, lai piesaistītu Eiropas Investīciju bankas finansējumu “Latvijas dzelzceļa” restrukturizācijai.

Būtisks priekšnoteikums labai ekonomiskajai videi ir atbilstoši kvalificēta darbaspēka pieejamība. Demogrāfiskās prognozes mums nav labvēlīgas. Daļēji to var kompensēt darbaspēka mobilizācija, pie kuras ir jāstrādā, bet galvenais risinājums ir produktivitātes paaugstināšana, kurā izglītības kvalitātei un tehnoloģiju izmantošanai būs noteicošā loma. Tāpat jautājums ir par to, cik optimāla pašlaik ir publiskajā un privātajā sektorā strādājošo attiecība. Publiskā sektora pievienotā vērtība 2024. gadā sasniegusi 17,3 procentus no IKP. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir zemāks, tas ir 16,9 procentu līmenī. Šis ir tikai viens no rādītājiem, kas skaidri parāda, ka publiskais sektors Latvijas ekonomikā ir lielāks nekā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mums ir jāatgriežas pie proporcionāli mazāka publiskā sektora, pārliekot izaugsmes uzsvaru uz uzņēmumu investīcijām un iedzīvotāju patēriņu.

Fundamentāla ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa ir publiskās pārvaldes efektivitāte. Jābūt tādai publiskajai pārvaldei, kas spēj ātri un efektīvi reaģēt uz globālo pārmaiņu izraisītiem izaicinājumiem un kurai ir vēlme atrisināt problēmu un sasniegt rezultātu iespējami labākā veidā. Uzsākot birokrātijas mazināšanas procesu, mēs visi instinktīvi jūtam, ka īsti labi nav un ir nepieciešamas plašas pārmaiņas publiskajā sektorā. Un šobrīd jau aktīvas pārmaiņas notiek. Praktiski visās ministrijās strādā pie administratīvā sloga mazināšanas. Finanšu ministrijā padziļināti vētījam 5,6 miljardu vērto publisko iepirkumu procesu, kas skar vairāk nekā trešdaļu no valsts budžeta tēriņiem, un izskatās, ka te ir lielas iespējas ietaupījumiem un efektivizācijai.

Valdība ar trīs pirmajām pilotministrijām ir uzsākusi pāreju uz budžetēšanu, kas vērsta uz rezultātu. Vai ar to pietiks? Laiks rādīs, bet domāju, ka publiskā sektora veiktspējas jautājums būs viens no lielākajiem nākamā politiskā cikla jautājumiem.

Par prioritārajām nozarēm. Cienījamie deputāti, ekonomiskās vides uzlabošana ir priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai. Vai tas ir pietiekams nosacījums, lai nodrošinātu stabilu ekonomikas izaugsmi valsts līmenī? Šķiet, ka ne. Starptautiskā konkurence liek aizvien vairāk pievērsties apzinātai valsts politikai noteiktu nozaru attīstībai. Aicinu šodienas debatēs iekļaut jūsu viedokli par tām nozarēm, kuras ir ar vislielāko šādu attīstības potenciālu, un tad pievērsties tieši tām.

Manuprāt, šobrīd diezgan skaidri iezīmējas divas nozares – aizsardzības industrija un enerģētika. Tas loģiski izriet no ģeopolitiskajiem apstākļiem un drošības izaicinājumiem. Šīs nozares ir vitāli svarīgas, taču ir laiks spert arī proaktīvu soli nākotnes izaugsmes virzienā.

Manā skatījumā, būtu jāmeklē arī nozares ar augstu pievienoto vērtību, un, manuprāt, liels potenciāls ir farmācijas nozarei, kurai Latvijā ir gan akadēmisks, gan industriāls pamats. Tāpat mākslīgais intelekts, kurš būtu īpaši svarīgs kā platforma jauniem pakalpojumiem un jauniem produktiem. Tāpat liels, būtisks jautājums ir Rīga un Lielrīga kā augstas pievienotās vērtības biznesa pakalpojumu centrs ar milzīgu starptautisku potenciālu. Mums ir jābūt drosmīgiem, lai izvirzītu stratēģiskus mērķus laikā, kad globālā konkurence par zināšanām un kapitālu kļūst arvien sīvāka. Aicinu arī par to šodien diskutēt.

Cienījamie kolēģi! Līdz šim Latvijas publiskās finanses ir bijušas noturīgas pret ārējiem izaicinājumiem. Mēs strādājam, lai tā tas paliktu arī turpmāk un lai Latvijas valsts varētu noturēties arī pret lielākām vētrām, kuras šodienas globālajā nenoteiktībā nevar izslēgt. Lai nodrošinātu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, izmantosim visas finansējuma iespējas, tostarp aprīļa izskaņā esmu nosūtījis Eiropas Komisijai pieteikumu valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai, kuru piemērosim aizsardzības izdevumiem.

Protams, publiskajā telpā valdošie viedokļi var būt dažādi. Tomēr ir skaidrs, ka pie mērenas ekonomiskās izaugsmes uzturēt esošo izdevumu līmeni vidējā termiņā nebūs iespējams. Fiskālās disciplīnas mērķis ir skaidrs – saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu budžeta deficīts ir pakāpeniski jāmazina līdz 1,5 procentiem no IKP jau 2029. gadā, turklāt Eiropas Savienības budžeta atkāpi aizsardzības izdevumiem varēsim izmantot tikai līdz 2028. gadam. Tas nozīmē, ka publiskās pārvaldes izdevumu samazinājums ir nepieciešams jau no nākamā gada un tas tiks izmantots negatīvās fiskālās telpas kompensācijai un jaunām politikas prioritātēm. Tādēļ tuvākajos trīs gados ir jāveic nozīmīgs darbs pie publisko izdevumu efektivizācijas. Publisko līdzekļu izlietojums jāvērtē pēc tā, vai ir sasniegts iepriekš noteiktais rezultāts vai to pašu un vairāk var paveikt ar mazāku iesaistīto resursu.

Mēs esam tajā attīstības cikla fāzē, kad valsts pārvaldei nepārprotami ir jāsašaurinās, jāpārvērtē funkcijas un jāatsakās no nevajadzīgā. Jāapvieno valsts institūcijas ar līdzīgām funkcijām, iespējams, jāapvieno arī ministrijas. Publiskajam sektoram ir gudri jāpārskata savas izmaksas vismaz 450 miljonu apmērā nākamajos trijos gados. Tas pavērtu iespēju nākamajos gados papildus finansēt valdības kritiskās prioritātes. Tas ir iespējams, un to jau esam veikuši, 2023. gadā pēc budžeta apstiprināšanas pārdalot 150 miljonus veselības aizsardzībai un 2024. gadā iekšējai drošībai pārdalot 50 miljonus – pavisam 150 miljonus trijos gados.

Šis brīdis prasa arī citu iespējamo finansēšanas avotu izvērtējumu, iespējams, arī lielāko kapitālsabiedrību akciju kotāciju biržā 10 procentu apmērā. Pie būtiskām investīcijām aizsardzībā tas ļautu saņemt papildu ienākumus un novirzīt šos līdzekļus jaunveidojamā aizsardzības finansēšanas fondā. Lietuvā tāds jau darbojas otro gadu un pie tam ļoti sekmīgi.

Cienījamie kolēģi, bez drošības nebūs izaugsmes, bez izaugsmes nebūs sabiedrības labklājības. Šī diskusija šodien nav tikai par kārtējo fiskālās politikas dokumentu, tā ir par to, kādu Latviju mēs gribam redzēt rīt – plaukstošu, konkurētspējīgu, drošu. Tas, par ko mēs šodien diskutēsim, iezīmēs nākamo trīs gadu attīstības perspektīvu. Tāpēc šogad papildus progresa ziņojumam ir sagatavots ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību, par kuru ziņos ekonomikas ministrs.

Aicinu šodien uz drosmīgu un, galvenais, kvalitatīvu diskusiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par iespēju jau otro reizi, otro gadu, uzstāties un runāt par ekonomisko attīstību. Pirms mēs sākam runāt par ekonomisko attīstību šodien, nākotnē, manā ieskatā, būtu jāparunā arī par to, kāda ir bijusi mūsu pagātne, kāda tā ir bijusi pēdējo 10 gadu griezumā.

Mūsu ekonomika ir piedzīvojusi ļoti daudzus būtiskus satricinājumus. Parasti tiek izcelti trīs būtiskākie, kas pēdējos gados ir bijuši: pirmais – finanšu tirgus “kapitālais remonts”, kas būtiski satricināja mūsu ekonomisko situāciju; otrais – Covid-19; un trešais – karš Ukrainā, kas tiešā veidā būtiski ietekmē mūsu ekonomiku un ikvienu uzņēmēju, kas strādā Latvijā, kā arī ikvienu iedzīvotāju.

Bez visa tā mums ir jāskatās, ka ir bijuši arī citi faktori, citi apstākļi, kā, piemēram, mūsu “atslēgas” industrijās, piemēram, tranzītbiznesa industrijā, kopš 2019. gada arī ir vērojama lejupslīde, samazinājums ir par 30 procentiem, kas arī ietekmē mūsu ekonomisko attīstību, un ir jādomā par to, ko mēs varam darīt, lai to mainītu.

Ja mēs paskatāmies tādā desmit gadu griezumā, tad visi šie jautājumi, kurus es iezīmēju, ir pēdējo piecu vai sešu gadu jautājumi, bet, ja mēs paskatāmies mūsu ekonomikā pieejamo... tautsaimniecībā... finansējumu, tad kritums... kolēģi, es domāju, šie ir visiem ļoti labi zināmi dati. Tas ir mūsu ekonomikā, tautsaimniecībā izsniegto kredītu apjoms, salīdzinājums – Latvija, Lietuva, Igaunija... un šis kritums, kā jūs redzat, neveidojās 2019. gadā, kad bija kovidkrīze, vai tad, kad sākās “kapitālais remonts”, viss sākās jau 2014. gadā. Mums atliek uzdot jautājumu: kas 2014. gadā bija tāds, kas izraisīja šo atšķirību un sāka veidot plaisu ekonomiskajā attīstībā starp Latviju, Lietuvu un Igauniju? Un es mēģināšu šodien jums atbildēt uz šo jautājumu. Iezīmēsim arī tos scenārijus, kur valdība šobrīd, manuprāt, ļoti pareizi virzās, lai šos izaicinājumus risinātu pēc būtības un saknē, jo tas ir svarīgākais.

Mēs redzam, ka mums ekonomikā ir bijuši dažādi satricinājumi, bet mēs nevaram izvairīties no diskusijas par pēdējo mēnešu satricinājumiem, un tas ir ASV uzsāktais jautājums par tarifiem. Arī tas ietekmē mūsu ekonomiku. Lai arī Latvijai ASV ir vienpadsmitais lielākais eksporta partneris un septiņpadsmitais lielākais preču importa partneris (ASV – tas ir nozīmīgs partneris), tarifi tiešā veidā Latvijas ekonomiku pēc būtības neskar, bet, ja mēs skatāmies pakārtotā veidā, tad gan. Ja tas ietekmēs Vācijas ekonomiku, ja tas ietekmēs mūsu tirdzniecības tuvākos partnerus, tas neizbēgami ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Tāpēc arī šis apstāklis ir jāņem vērā tajā brīdī... šodien, kad mēs diskutējam par mūsu valsts ekonomisko attīstību tuvākajos gados.

Ja paskatāmies, kā šie tarifi, tarifu stāsts jau ir ietekmējis Latviju, tiešā veidā šo aprēķinu šobrīd vēl nav. Bet, ja skatāmies Starptautiskā Valūtas fonda pasaules ekonomiskā apskata kopsavilkumu, tad redzam, ka ekonomikas izaugsmes prognozes jau ir samazinātas. Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazinātas no 3,3 uz 2,8 procentiem, eirozonas izaugsmes prognozes šobrīd samazinātas par 0,8 procentiem. Kas attiecas uz ASV, Starptautiskais Valūtas fonds brīdina, ka pie šādas notikumu attīstības pastāv 40 procentu iespējamība, ka arī ASV ekonomikā varētu iestāties recesija. Šie dati ir ļoti brīdinoši, un šī negatīvā tendence, kas šobrīd iezīmējas, būs pamats produktīvām diskusijām, lai visas ieinteresētās puses censtos situāciju labot un panākt izmaiņas šajās prognozēs. Un esmu pārliecināts, ka tas ir ne tikai ASV interesēs, bet arī Eiropas Savienības interesēs.

Bet, ja mēs runājam... un es jau dzirdu kolēģu atmiņas... no pagājušā gada, kad mēs uzstādījām mērķi dubultot Latvijas ekonomiku 10 gados... ja jūs man šodien no šīs tribīnes jautājat, vai šis mērķis... kur tas ir palicis? Tas absolūti nav mainījies, es vēl joprojām uzskatu (Zālē troksnis.), ka mēs šo mērķi varam sasniegt un mums uz šo mērķi ir jāvirzās. Latvijai mērķis dubultot ekonomiku ir jāsaglabā. Šodien es izstāstīšu, kas mums ir jādara nevis 10 gados... bet šodien būs diskusija par to, kas mums ir jādara šodien, tūlīt, tuvākā gada laikā, lai mēs panāktu pozitīvas tendences šajā jautājumā.

Ja mēs skatāmies pirms gada izvirzītos jautājumus, tie jau nav mainījušies, tieši tādi tie arī ir. Makrolīmeņa jautājumi attiecībā uz ekonomikas attīstību, cilvēkkapitāla jautājumi, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, sabalansēta reģionālā attīstība, moderna infrastruktūra, mājokļi, klimata pārmaiņas, ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā – tas viss nav mainījies. Arī pagājušajā gadā šajā tribīnē uzstājās 40 debatētāji no visām frakcijām, izskanēja teju 200 priekšlikumi, kā tālāk virzīt, attīstīt ekonomiku. Ja mēs paskatāmies šo priekšlikumu kopsavilkumu, diskusijas galvenokārt bija par investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, cilvēkkapitāla jautājumiem un reģionālo attīstību. Daudzas lietas, kas šodien ir aktuālas, pagājušajā gadā nemaz neizskanēja. Šie bija galvenie vadmotīvi, kas izskanēja no pilnīgi visām frakcijām, un lielā mērā tie sakrīt ar valdības turpmāko ceļu tuvākā gada laikā.

Runājot par investīciju attīstību, pagājušā gada laikā tika reorganizēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, tika likts fokuss uz ārvalstu reģionālajām vizītēm. Tās visas nesa rezultātu. Kolēģi, ja mēs skatāmies šīs vizītes, tad, piemēram, tā pati Vācija. Bija milzīgs fokuss uzlikts uz Vāciju kā Eiropas lielāko ekonomiku. Pagājušā gada nogalē tas parādīja rezultātu skaitļos. Vācija no ceturtās vietas nokļuva pirmajā vietā... izvirzījās pirmajā vietā pēc investoru intereses par investīcijām Latvijā. Mēs kopā ar visām biznesa organizācijām stratēģiski uzlikām uzsvaru uz stratēģisko interesi par investīcijām no ASV. Šodien ASV investoru interese – no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, – ir absolūti pirmajā vietā par investīcijām Latvijā... absolūti pirmajā vietā! Un tas ir šīs mērķtiecīgās darbības rezultāts – darbs, kas vērsts uz investīcijām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā trīskāršojām to darbinieku skaitu, kuri strādā ar investīcijām, palielinājām trīs reizes, salīdzinot ar to, kas bija iepriekš. Tāpat noteikti arī jūs šeit, Saeimā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, birokrātijas mazināšanai... es domāju, tā ir kļuvusi viena no trīs prioritātēm... jautājumi, kas tiek skatīti pēc būtības, lai uzlabotu šo vidi.

Tāpat arī cilvēkkapitāla jautājumi. Kopš pagājušā gada Cilvēkkapitāla attīstības padome ir kļuvusi daudz efektīvāka, tā ir papildināta ar uzņēmēju organizācijām, galvenajiem partneriem, lai kopīgi diskutētu par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem.

Bet es jau jums rādīju šo pirmo attēlu, kas parāda, kur ir tā galvenā problēma. Galvenā problēma ir kapitāla pieejamība mūsu ekonomikai. Tie nav tikai struktūrfondi, kas attīstīs mūsu ekonomisko izaugsmi. Ja mēs salīdzinām Latviju, Lietuvu un Igauniju, tad šī nauda... šīs paketes plus mīnus visiem ir pieejamas vienādas, bet lielā atšķirība ir privāto investīciju ieplūšana mūsu ekonomikā, un tās ir pārāk mazas investīcijas, kas nāk no privātā sektora. Un tur izsniegto kredītu apjoms parāda būtiskāko atšķirību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. (Vēlāk aiziesim līdz detaļām, kur tad šīs atšķirības rodas.) Bet mums arī ir skaidri jānodefinē mērķis – ka mēs gribam mainīt šo situāciju –, un ir iezīmējušies ļoti skaidri risinājumi, kuras tad ir tās konkrētās lietas, kas tuvākā gada laikā ir jāizdara, lai šī situācija pēc būtības mainītos.

Mēs arī esam definējuši mērķus, un viens no mērķiem ir palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14 procentiem IKP līdz 17 procentiem IKP, tāpat arī palielināt ārvalstu tiešo investīciju uzkrāto apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro. Lietuvā un Igaunijā šis skaitlis šobrīd ir attiecīgi 35 un 34 miljardi eiro, mums Latvijā šis skaitlis ir 22,5 miljardi eiro. Mums ir potenciāls, uz ko tiekties, un to var sasniegt, bet, lai to sasniegtu, ir jāveic mērķtiecīgas darbības, lai veicinātu kreditēšanas apjoma pieaugumu.

Pagājušajā gadā mēs balsojām par valsts budžetu, un valsts budžeta paketē bija iesniegts ļoti nozīmīgs likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums”. Viens no šī likuma mērķiem... protams, katrs var skatīties uz to, kā vēlas, – papildināt aizsardzības budžetu vai vienkārši papildināt budžetu, bet viens no mērķiem bija motivēt kreditēšanas apjoma pieaugumu. Tas bija ļoti diskutabls jautājums, vai tas to mērķi sasniegs vai nesasniegs, vai tiešām bankas izkustēsies. Bet, ja mēs skatāmies izsniegto kredītu apjomu, tad līdz 2024. gadam, pēc būtības 10 gadu laikā, Latvijā izsniegto kredītu apjoms bija nevis palielinājies, bet pat samazinājies.

Šobrīd pēc šī, manuprāt, ļoti agresīvā piegājiena, ko valdība izvirzīja, tas ir devis pirmos rezultātus, un rezultāti ir pirmā ceturkšņa rādītāji. Var strīdēties, var domāt, kā ir, bet fakts ir fakts: pirmo reizi ceturkšņa rādītāji parāda to, ka kreditēšanas apjoms Latvijā sāk pieaugt un nevis par 1 vai 2 procentiem, bet par 8 procentiem. Mūsu mērķis bija sasniegt 10 procentus. Gads vēl tikai sācies, lielo projektu attīstība vēl tikai priekšā, un tas, ka mēs esam uzrāvuši jau 8 procentus pirmajā... es domāju, daudzi tam... šobrīd arī daudzi ekonomisti uzdod jautājumu, kā tas ir sanācis. Bet mēs redzam, ka banku aktivitāte ir būtiski pieaugusi, bankas sāk cīnīties par klientiem, risinājums hipotekārā kredīta pāriešanai no vienas bankas uz otru ir sācis strādāt. Ne tikai Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir samazinājušās, bet arī ir palielinājusies banku cīņa par klientiem, bankas sāk cīnīties par mājokļa kredītu finansēšanu, par uzņēmumu finansēšanu. No situācijas, kad uzņēmēji nāca un teica, ka viņiem nav neviena piedāvājuma, šodien viņi nāk un saka, ka viņiem ir divi, trīs un vairāk piedāvājumi, lai finansētu viņu biznesa attīstību. Manā ieskatā, tas ir tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā bija skaidra un mērķtiecīga valdības politika ar aicinājumu bankām sākt finansēt mūsu tautsaimniecību, un tas sāk dot pirmos rezultātus.

Šajā gadā mēs plānojam īstenot arī dažādus motivācijas pasākumus, palīdzot bankām vēl vairāk uzņemties šo riska “apetīti”. Mēs jau minējām, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir iesniegti grozījumi, lai palielinātu bankām šo riska “apetīti” un garantiju apjomu no 5 miljoniem uz 25 miljoniem. Tas dos iespēju finansēt lielākus uzņēmumus, bankas finansēs lielākus uzņēmumus, tādējādi tautsaimniecībā izsniedzot lielākus kredītus.

Bet tas nav vienīgais investīciju piesaistei. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas redzam, ka arī tur vēl ir daudz, ko uzlabot, piemēram, Latvijas ekonomiskā profila un investīciju profila izveidē. Arī to mēs šajā gadā plānojam īstenot, lai sakārtotu un radītu pievilcīgu investīciju profilu, lai ikviens investors redzētu gan nacionālā griezumā, gan reģionālā griezumā, kur Latvijā ir investīciju iespējas, lai šis investīciju piedāvājums tiktu fokusēts uz svarīgajām jomām, kas attiecas... piemēram, uzrunājot FinTech jomu... tai skaitā kriptonozari, lai mēs fokusētos uz mērķtiecīgām investīcijām, kurām ir ļoti augsts potenciāls.

Tāpat ir jāturpina darbs... un mums ir izveidojies pirmais labais piemērs – Ķekavas apvedceļa būve. Tas ir labs piemērs privātajai partnerībai. Satiksmes ministrija pagājušajā gadā turpināja un iet uz priekšu ar Bauskas apvedceļu – arī ar privāto partnerību. Šādi privātās partnerības projekti arī ir investīciju piesaistes iespēja tautsaimniecībā un kreditēšanas apjoma pieauguma spēja. Tas viennozīmīgi ir jāturpina, un šajā gadā jāparāda nākamie rezultāti.

Inovatīva pieeja pensiju fondu naudas piesaistīšanai. Pagājušajā gadā mēs bijām ASV, kur tikāmies ar vienu no lielākajiem Kalifornijas pensiju pārvaldniekiem. Viņu pieeja un veids, kā viņi skatās uz investīcijām dažādās citās ekonomikās, iezīmē skaidru plānu, ko arī mums vajag realizēt un pie kā mēs jau šobrīd esam sākuši darbu. Jāparāda konkrēts rezultāts, piemēram, attiecībā uz to, ka šādi fondi tiešā veidā neinvestē, tiem vajadzīgi investīciju fondi šeit uz vietas, kuros viņi investē šo naudu. Piemēram, ASV fondi kā partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu, caur kuru viņi iegulda gan privātos partnerības projektos, mājokļu projektos... iegulda caur vienu konkrētu fondu. Arī mēs varam izveidot šādu fondu, sanākot kopā gan “Altum”, gan lielākajām valsts kapitālsabiedrībām. Šī pieredze ir jāapgūst un jārealizē arī Latvijā. Ja mēs gribam runāt par lielu investīciju fondu ienākšanu Latvijā, tiešā veidā tas nenotiks, mums pašiem ir jāveido šeit cits fonds, caur kuru tas varētu notikt, un pie tā ir jāstrādā.

Tāpat saistībā ar investīciju piesaisti nevar nerunāt par uzturēšanās atļaujām un par investoriem. Mēs redzam, ka šī sistēma ir pietiekami smagnēja. Turīgi ārvalstnieki meklē iespējas ieguldīt ārpus savas mītnes zemes, lai iegūtu tiesisko uzturēšanās pamatu kādā valstī, un bieži vien savu izvēli pamato tieši ar uzturēšanās atļaujas saņemšanai izvirzītajiem nosacījumiem un tās saņemšanas procesu. Šim procesam Latvijā jābūt pietiekami atraktīvam, lai tas būtu konkurētspējīgs. Ja mēs gribam uzrunāt investorus, šāda veida investorus Eiropā no ASV, no Japānas, no Austrālijas, no citām trešajām valstīm, kuriem būtu interese par šādām investīcijām, mums jāsakārto tiesiskā vide, lai tas būtu pietiekami ātri un efektīvi izdarāms.

Nākamais jautājums ir par stimuliem pensiju fondu ieguldījumiem Latvijā. Ir būtiski jautājumi, kas šobrīd jau ir virzībā uz Saeimu. Būtu jāsaprot viena lieta: investīciju kontekstā pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem... šobrīd pensiju fondi iegulda indeksa fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un kur pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Pie kā tas noved? Tas noved pie tā, ka pamatā visa šī nauda plūst prom. Pamatā šī nauda – absolūti lielākā daļa – plūst prom no Latvijas ekonomikas, un pamatā jau tā aiziet pāri okeānam – uz ASV, kur tā ļoti viegli var nosēsties dažādās ASV biržās. Bet mēs neesam unikāli. Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības valsts... ik gadu pāri okeānam tiek virzīts aptuveni triljons Eiropas nodokļu maksātāju naudas pensiju fondos.

Lai to mainītu, ir jāmaina kārtība. Un, manā ieskatā, viens no virzieniem, kā uz to varētu skatīties... ir jāskatās uz to, lai šie pensiju fondi... lai tiem pensiju fondiem, kuri izvēlas ieguldīt naudu Latvijas ekonomikā, mēs sniegtu papildu stimulu, piemēram, tādām izmaksām, kas ir padziļinātās izvērtēšanas izmaksas, bez kurām Latvijas ekonomikā viņi šo naudu nemaz nevar ieguldīt. Ja mēs to nemainīsim, tad šie pensiju fondi turpinās naudu droši ieguldīt ārpus Latvijas. Šie stimuli ir jāveido, pretējā gadījumā tās ir ļoti lielas izmaksas, ko šie pensiju fondi uzņemas paši uz sevi, lai ieguldītu naudu Latvijas ekonomikā. Nedrīkst ieguldīt pensiju uzkrājošo naudu kādās investīcijās, kādā projektā, neveicot padziļinātu izpēti. Mums ir jāsaprot šī reālija – labāk samaksājam vairāk pensiju fondu pārvaldītājiem, bet lai viņi šo naudu lokalizē, nekā noskatāmies, kā šī nauda tiek investēta citos pasaules tirgos, pat ne Eiropas Savienībā.

Kolēģi, es jau sākumā minēju – viens ir par finanšu tirgiem un finanšu pieejamību mūsu ekonomikai... jautājumi, pie kuriem jāstrādā. Otrs jautājums, par ko es šodien gribētu runāt, ir ostu pārvaldība. Ostu pārvaldībā mēs redzam to, ka ir noticis reāls apjoma samazinājums par 30 procentiem. Protams, tas ietekmē ekonomiku, ietekmē mūsu izdevumus, bet, ja skatāmies uz tendenci, ka ostās kravu apjoma samazinājums turpināsies... tam samazinoties aptuveni vēl par 10 miljoniem tonnu, nonāksim pie situācijas, ka mūsu ostas būs nevis ekonomikas dzinējspēks (tās vienmēr savā ziņā paliks kā dzinējspēks), bet mums tās būs jāsāk dotēt. No tā vajadzētu izvairīties. Lai to mainītu, jāsaprot, ka tendence šodien ir tieši tāda. Lai to mainītu, mums ir jāpaskatās, kas ir tās lietas...

Viena no tām ir kravu pārorientācijas nepieciešamība. Satiksmes ministram... un man ir prieks, ka Švinkas kungs ir apņēmības pilns šo lietu mainīt... Šis būs milzīgs darbs, kurā visiem būs jāmobilizējas. Industrializācijas projekta attīstība, ostas infrastruktūras attīstība – tie ir atslēgas jautājumi, kas jārisina, lai šo tendenci mazinātu vai pagrieztu pretējā virzienā.

Bet ko es gribētu īpaši uzsvērt – un man ir prieks, ka valdībā ir sākusies reāla virzība uz to, – nebūs iespējami efektīvi ar šiem lielajiem izaicinājumiem cīnīties, ja fonā turpināsies diskusija par ostu pārvaldības reformu. Ostu pārvaldības reformas diskusija ir jāizbeidz pēc iespējas ātrāk, un te es pilnībā piekrītu satiksmes ministram, kurš ir nācis ar šādu pozīciju. Es aicinu Saeimu šo jautājumu izbeigt pēc iespējas ātrāk. Manā ieskatā, pārvaldības formai jāiekļauj pašvaldības, lai pašvaldības kopā ar valsti plecu pie pleca cīnītos ar šiem izaicinājumiem un tos risinātu.

Kā vienu no piemēriem... Šodien man bija īsa saruna ar kādu no kolēģiem, kurš uzdeva jautājumu – vai mēs esam gatavi arī trīskāršot savu ekonomiku? Bet man ir prieks, un šodien gribētu izcelt vienu no jomām, kura ir gatava trīskāršot ekonomiku. Mums būtu jāpriecājas un jānovērtē, īpaši jānovērtē, tieši šī joma, un tā ir farmācijas industrija. Ja runājam par veselības aprūpi, tad tas, protams, ir sāpīgs jautājums, bet farmācijas industrija Latvijā ir ļoti, ļoti attīstīta. Farmācijas industrija ir viens no piemēriem, ar kuriem mēs strādājam kopā ar Veselības ministriju... ar farmācijas industrijas attīstības mērķiem – celt apgrozījumu no šī brīža 400 miljoniem līdz 1,5 miljardiem 10 gadu laikā, tuvākos mērķus sasniegt jau trīs gadu laikā un izveidot 100 grūti atdarināmus produktus 100 jaunos tirgos.

Viens no šīs attīstības plāniem, protams, ir ražošanas kapacitātes celšana, jaunu produktu izstrāde, inovāciju tehnoloģiju attīstība. Manuprāt, dialogs ar farmācijas industriju ir jāturpina, jo tā ir viena no Latvijas bagātībām. Industrija ir pietiekami spēcīga, un mums jāveido tāda ekosistēma, lai šī industrija spētu attīstīties un virzīties uz priekšu daudz straujāk.

Godātie kolēģi, atgriežoties pie informatīvā ziņojuma, par kuru šodien debatējam Saeimā, es gribētu izcelt galveno mērķi, ko mēs redzam, kam būtu jānotiek, lai varētu runāt par ekonomikas attīstību jau tuvākajā laikā. Un es atgriežos pie kapitāla pieejamības ekonomikai. Mēs uzskatām, ka ekonomikā ir nepieciešami papildu 3,7 miljardi eiro, lai sāktu runāt par ekonomisko attīstību.

Virzieni, kuros šai naudai, mūsu ieskatā, būtu jāattīstās.

Pirmais virziens. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir jāspēj piesaistīt vairāk nekā miljards eiro investīcijās ik gadu, un tuvākā gada laikā mūsu investīciju aģentūrai šis mērķis ir jāsasniedz. Ir jābūt pietiekami straujiem, ambicioziem, jācīnās par katru investīciju, lai no simtiem miljonu pārietu uz miljardu. Es ticu, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pēc reformas un tām darbībām, ko veiksim tuvākā gada laikā, šo mērķi sasniegs, jo pagājušajā gadā mēs sasniedzām mērķi par investoru interesi par Latviju – trīskāršojām no četriem pieciem miljardiem līdz 11 miljardiem. Ja mums šobrīd ir 11 miljardu portfelis ar investīcijām, kas ir investoriem, kuri vēlas investēt Latvijā, tad mērķis – viens miljards – ir absolūti reāls. Tas ir sasniedzams mērķis, un LIAA tas ir jāsasniedz.

Kreditēšana un privātās investīcijas. Pusotrs miljards klāt. Kolēģi, ja šī tendence, kas ir sākusies šobrīd, – 8 procenti papildus kreditēšanas apjomā šā gada pirmajos trijos mēnešos –, pusotrs miljards gada beigās – tas ir sasniedzams mērķis. Un es nerunāju šobrīd par kreditēšanas kopējo apjomu, es runāju par pieaugumu, kas bankām būtu jāizsniedz mūsu uzņēmējiem un tautsaimniecībai.

Ieguldījumi aizsardzības industrijā – arī šis jautājums... Plus 200 miljonu aizsardzības industrijas attīstībai. Tā ir kā prioritāte, lai atbalstītu industrijas attīstību. Pirmām kārtām aizsardzības industrijas projektiem no šīs nedēļas – mēs jau esam to apstiprinājuši – ir zaļais koridors attīstībai. Absolūta prioritāte – zaļais koridors pat tad, ja investīciju projekti šobrīd būs... Šobrīd zaļā koridora iniciatīvā mums ir pieejams jaunais regulējums vairāk nekā 500 Latvijas uzņēmumiem. No otrdienas, kad mēs apstiprinājām zaļā koridora regulējumu, šiem kritērijiem atbilst aptuveni 550 uzņēmumi Latvijā, kuriem būs iespēja daudz straujāk iet uz priekšu ar būvniecības procesu, ar plānošanas procesu. Visi procesi, kas attiecas uz administratīvajiem... viņiem būs straujāki. Attiecībā uz militāro industriju pat situācijā, ja kādā no pašvaldībām – vai Rīgā, vai Mārupē, piemēram, – izveidosies sastrēgums ar šiem prioritārajiem projektiem, aizsardzības industrija nonāks pirmajā vietā.

Tāpat mēs plānojam tuvākajā laikā izveidot aizsardzības industrijas fondu ar 50 miljonu investīciju apjomu, un jau šobrīd Ekonomikas ministrijā ir atvērtas programmas 130 miljonu eiro apmērā dual-use (divējāda lietojuma) produktiem. Šis finansējums ir primāri pieejams tieši aizsardzības jomai, un mēs kopā ar Aizsardzības ministriju strādājam, lai šos projektus vērtētu. Esmu pārliecināts, šādā veidā virzoties, mēs panāksim mērķi, ka aizsardzības industrijā būs papildu 200 miljoni eiro... nāks šī gada laikā... kas būs pieejami attīstībai.

Mēs šajā projektā ielikām iekšā (un es domāju, tas arī svarīgi – ielikt iekšā) tieši fondu investīcijas mūsu ekonomikā. Šim ir jābūt kā mērķim, un mēs esam ielikuši šeit iekšā miljardu eiro gada laikā. Un kāpēc mēs to darījām? Pagājušajā gadā redzējām, ka šie plāni tomēr neizpildījās, un gada izskaņā valdībā kopīgi pieņēmām lēmumu, ka jābūt daudz asākai pieejai pret katru ministriju, pret visiem, lai šo naudu tiešām ieguldītu ekonomikā, lai visas ministrijas savus normatīvos aktus laikus sakārtotu. Tika pieņemti drastiski lēmumi, ka nauda brutāli tiks pārdalīta, ja ministrija nespēs sakārtot normatīvos regulējumus, lai šī nauda pēc iespējas ātrāk ienāktu ekonomikā. Tas deva rezultātus – gada nogalē tiešām absolūti lielākā daļa ministriju normatīvos aktus bija sakārtojušas, un jau šobrīd nauda sāk virzīties. Bet, protams, ir jābūt asai pieejai pret tām ministrijām, kas nespēj tikt galā, un nauda pietiekami ātri ir jāpārdala uz tām jomām, kuras ir spējīgas tikt galā.

Mums, no Ekonomikas ministrijas, ir prieks, ka izdevies iegūt papildu investīcijas mūsu jomas attīstībai. Aptuveni 200 miljonu mēs šādās pārdalēs jau esam piesaistījuši ekonomikas attīstībai, 40... pie 50 miljoniem ir īres namu būvniecībai, 150 miljoni būs uzņēmējdarbības atbalstam, par ko mēs jau esam vienojušies.

Tāpat eksportējošo uzņēmumu skaita pieaugums ar eksportu virs 20 miljoniem eiro gadā. Mēs liekam mērķi – gada laikā šādu uzņēmumu skaitam ir jāsasniedz 250, un 250 uzņēmumi – tas, neapšaubāmi, ir liels skaits. Šobrīd tie ir aptuveni 180 uzņēmumi, bet mērķtiecīgs darbs šo uzņēmumu atbalstam panāks to, lai mēs šo skaitli – 250 – sasniegtu, un tas ir absolūtais minimums, uz ko mums būtu jāvirzās.

Birokrātijas mazināšana – tas ir viens no lielajiem stāstiem, un to galvenajiem jautājumiem es vēl pieskaršos.

Kas attiecas uz eksportējošo uzņēmumu palielināšanu, kolēģi, manuprāt, mums Latvijā ir jānovērtē visiem labi zināmie uzņēmumi, kas līdz šim vēl nav spēruši soļus eksportā. Tieši mērķtiecīga politika, aicinot uzņēmumus un atbalstot uzņēmumus to eksporta soļu attīstībā, dod iespēju runāt par eksporta pieaugumu. Es minēšu... es to, protams, neesmu saskaņojis ar šiem uzņēmumiem, bet atļaušos nosaukt divus uzņēmumus, kurus Latvijā, es domāju, zina ikviens un kuri šodien sāk nopietnu ceļu eksportā.

Viens no tiem ir gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”. Viņi ne tikai dubultos apjomus ražošanas jaudās, bet... Vai jūs zinājāt, ka šis uzņēmums iepriekš pēc būtības nav eksportējis? Viņi savus produktus... Viņiem ir veikali katrā Latvijas novadā, visur viņiem ir savi veikali. Viņi ir tikai uz vietējo tirgu orientēts uzņēmums. Bet šodien mēs, investējot viņos, palīdzot dubultot ražošanas jaudu, iegādājoties inovatīvas tehnoloģijas, ar viņiem kopā iesim... eksportā. Šis uzņēmums piesaistīs arvien vairāk darbinieku un sāks pārdot savu izcilo produkciju ārpus Latvijas, un, es domāju, būs viens no eksporta čempioniem tuvākajos gados. Absolūti! Viņu uzņēmuma kvalitāte un tas viss, ko viņi piedāvā... ir visi priekšnosacījumi tam. Sadarbība ar valsti par investīcijām, lielo investīciju programmu dos rezultātus, un pavisam drīz uzņēmums sāks strādāt eksportam.

Otrs uzņēmums, kurš ir visiem labi zināms. Jūs visi zināt sieriņus “Kārums”, vai ne? Visi zina “Kāruma” sieriņus. Kurš nezinās! Bet šis uzņēmums pēc būtības (Starpsauciens.) iepriekš nav orientējies uz eksportu. Viņu pamattirgus... viņi ir absolūts tirgus līderis Latvijā, viņiem ir vairāk nekā 50 procentu tirgus daļa Latvijā, bet eksporta tirgus pēc būtības viņi sākuši iekarot tikai pēdējā gada laikā. Mēs, protams, ar viņiem strādāsim un palīdzēsim šim uzņēmumam attīstīties un iet arvien jaunos un jaunos eksporta tirgos, kāpinot ražošanas jaudas un attīstot uzņēmējdarbību, inovējot, ieviešot jaunas tehnoloģijas.

Šādu piemēru Latvijā ir ārkārtīgi daudz.

Es pirms mēneša viesojos Ludzā, un Ludzā vietējais maiznieks... “Ludzas maiznīca”. Uzņēmuma vadītājam ir 80 gadu, cienījams vīrs – izveidojis ļoti spēcīgu uzņēmumu pašā Latvijas–Krievijas pierobežā. Izveidojis fantastisku uzņēmumu! Un savos 80 gados viņš man saka: klausies, es iešu eksportā! Viņš iegulda jaunās tehnoloģijās un ies eksportā, un esmu pārliecināts... Tas produktu klāsts, ko viņš parādīja... Viņš to dara šobrīd pats saviem spēkiem, bet, sniedzot viņam vajadzīgo atbalstu, pieslēdzot LIAA pārstāvniecības ārpus Latvijas, pieslēdzot vēstniecību tīklu, mēs varam šim uzņēmējam pavērt daudz būtiskāku ceļu attīstībai.

Šādi uzņēmumi ir katrā Latvijas novadā, un virziens uz eksportu ir jāturpina... Runāt, runāt, runāt par to, un tad mēs sasniegsim arī gaidāmos rezultātus, un šie uzņēmumi iegūs pilnīgi citu mērogu, no 10 miljonu uzņēmuma apgrozījuma Ludzā tas izaugs līdz 20–30 miljonu apgrozījumam, spēs piesaistīt arvien lielākas investīcijas. Šie piemēri tiešām aizrauj.

Pie aizsardzības industrijas attīstības svarīgi pieminēt to, ka industrijas attīstībai mēs ieviesīsim būtiskus administratīvo šķēršļu mazināšanas procesus. Viens no būtiskākajiem ir ne tikai tas, ka LIAA būs par galveno kontaktpunktu aizsardzības industrijas uzņēmumiem un to attīstībai, bet administratīvo šķēršļu likvidēšanā kā vienu no lietām mēs plānojam arī to, ka būvniecības procesu, tai skaitā būvatļauju izsniegšanu, pārņemtu BVKB centralizēti... un no pašvaldībām... tieši šo projektu attīstībai, lai tas viss varētu notikt pēc iespējas ātrāk, ja mēs runājam par militārās industrijas attīstību.

Godātie kolēģi! Pie zaļās industrijas attīstības... Arī šī ir viena no prioritātēm mūsu attīstības dokumentā. Ir svarīgi saprast, ka zaļā industrija Latvijā attīstās. Šobrīd ir gan saules parki, gan... tūlīt redzēsim milzīgu vēja parku pie Jelgavas, un šie projekti turpinās attīstīties.

Viens piemērs – vēja parks Jelgavā. Tā kopējās investīcijas ir 185 miljoni eiro, šī projekta attīstības realizācijas stadijās ir izdevies lokalizēt 90 miljonu eiro investīcijas vietējai ekonomikai, 90 miljoni (Starpsauciens.)... un 90 miljonu investīciju lokalizācija ir ļoti būtisks stimuls mūsu ekonomikas attīstībai. Bet pie citu šādu projektu attīstības... un tie neizbēgami būs! Tie būs, lai vai ko domātu, būs, būs projekti, kas attīsta. Ir svarīgi attīstīt zaļo industriju, ražošanas sadaļu šeit, Latvijā, uz vietas. Ražošanas attīstība Latvijā uz vietas nodrošinās to, ka šie projekti pēc būtības iegūs ekonomisku pievienoto vērtību. Un runa ir ne tikai par reģionālajiem projektiem, bet arī par nacionālajiem projektiem, tādiem kā ELWIND un citi.

Ja mēs runājam par reģionālo attīstību un Rīgas potenciāla straujāku izmantošanu, tad Rīgas potenciālam ir tiešām ļoti lielas iespējas. Te mazliet parunāšu par tādām jaunattīstības industrijām kā tehindustrija un kriptoindustrija. Ja paskatāmies, kas strādā šajās biroju ēkās, kas ir jaunajos biroju centros, kas tur notiek, tad pamatā tie ir tehuzņēmumi, tie ir tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas starptautiskajā vidē. Lai mēs attīstītu Rīgu... Rīgai ir visas priekšrocības, lai kļūtu par magnētu šādu starptautisku uzņēmumu piesaistei Latvijā. Piemēram, šobrīd, ja mēs specifiski runājam tieši par kriptonozari, tad “MiCA” licence... Latvijas parlaments un citi ilgākā laikā bija izstrādājuši dažādus normatīvos regulējumus, un šodien es varu teikt, ka “MiCA” licences saņemšanai Latvija ir absolūti labākā vieta Eiropā, kur to darīt. Absolūti labākā!

Ja mēs runājam ar ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā... Mēs braucam uzrunāt tos pa visu pasauli – mēs tiekamies arābu valstīs, Japānā, ASV... Šobrīd valda neticība – vai tiešām mums regulējums ir tik labs, vai tiešām šis regulējums, kas ir Latvijā, ir tāds, kā jūs stāstāt? Man prieks, ka ir pirmie uzņēmumi, kas jau pieteikušies un piesakās, lai saņemtu šo licenci Latvijā. Ja kaut viens no viņiem izņem šo licenci, kolēģi... Ja mēs runājam par atsevišķiem uzņēmumiem, tas var nodrošināt 10 miljonu eiro ienākumus valsts budžetā nevis gadā, bet mēnesī. To nozīmē šo tehnoloģiju uzņēmumu lokalizēšanās šeit, Latvijā, un tāpēc mēs tik ļoti strādājam un organizējam dažādas starptautiskas konferences Rīgā kopā ar nozari, lai piesaistītu šos starptautiskos uzņēmumus, un pirmie rezultāti jau ir.

Pie reģionālās izaugsmes, kolēģi... un tas arī palīdzēs attīstīt šos Rīgas biznesa centrus un pārējos. Pie reģionālās izaugsmes, kolēģi, mums ir tiešām šobrīd veiksmes stāsta piemēri, ka attīstās industriālajās zonās. Industriālās zonas pēdējos gados mums ir... Jaunākā, kas attīstījusies, ir Valmiera. Valmierā piesaistīto investīciju apjoms jau tuvojas vienam miljardam – vienā ekonomiskajā zonā! – biznesa projektu attīstībai. Viens no piemēriem ir “Fibenol Latvia” (700 miljoni investīciju), ir arī citi uzņēmumi, kas veido kopējo ekosistēmu un biznesa parku. Tas ir viens miljards! Un šādas zonas mums ir Liepājā (vairāk nekā 20 jaunu uzņēmumu pēdējo piecu gadu laikā), tāda pati industriālā zona mums ir Ventspilī. Tie ir divi tūkstoši jaunradītu darba vietu pēdējo gadu laikā, tas ir, pēdējo 10 un mazliet vairāk gadu laikā, bet tomēr – divi tūkstoši jaunu darba vietu, kas radītas šajās industriālajās zonās.

Esam atvēruši industriālo zonu Valmierā. Zona ir attīstības stadijā. Tieši tāda pati šobrīd attīstās Jelgavā. Tie ir 300 hektāri... un jau pirmās trīs rūpnīcas ir noslēgušas vienošanos par to, ka ies iekšā... Tās ir 80 un vairāk miljonu investīcijas, viena uzņēmuma investīcijas, kas ir bez valsts atbalsta, uz tirgus principiem, lai attīstītu ražotnes. Lokalizējas Eiropas uzņēmumi, kas pārceļ ražotnes tuvāk Eiropas tirgum, un tie ir labi virzieni.

Tāpat būtiski ir minēt, ka strādājam pie tā, lai atvērtu 500 hektāru investīciju teritoriju Rīgas brīvostā. Rīgā 500 hektāri gadiem... milzīga pļava gadiem stāv un gaida savus investorus... bet tā muļķīgu iemeslu dēļ nav tikusi iepriekš atvērta. Man prieks, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē premjeres vadībā mēs šo jautājumu pēc būtības izkustinājām un panāksim to, ka šī teritorija 500 hektāru platībā tiek atvērta biznesam. Tur nevajag nekādu valsts atbalstu, tur vajag ceļu, elektrību, un uzņēmēji paši atnāks un sabūvēs rūpnīcas. Tur neko vairāk nevajag. Uzņēmēji cīnīsies par vietām, lai atvērtu rūpnīcas. Mani izbrīna, ka gadiem tas nav noticis. Tik vienkāršas lietas, ko mēs neesam izmantojuši, lai attīstītu savu ekonomiku...

Arī jaunās biznesa teritorijas, kas attīstās dažādās Latvijas vietās... Jelgavā bija viens piemērs, bet arī Daugavpilī, Rēzeknē tās dos rezultātu.

Kolēģi! Konkurētspēja un birokrātijas mazināšana. Es piezīmēšu vienu jautājumu. Es teicu, ka parādīšu vēl vienu grafiku, un tas vēl viens grafiks ir tieši... mazliet paskatīties, kur tad mēs tajā ekonomikā... kur ir galvenās vietas, kur mums šis finansējums... kur šis finansējums tad mums šobrīd... kur ir būtiskākās atšķirības? Un tā atšķirība, kolēģi, ir (Rāda grafiku.)... Šis ir cits grafiks, šis grafiks ir izsniegto hipotekāro kredītu grafiks. Latvija, Lietuva, Igaunija. Un jūs redzat, ka starpība ir aptuveni septiņi miljardi... no Lietuvas un Igaunijas. Latvijai... Septiņi miljardi, ar ko mēs atpaliekam. Tas parāda to, ka Latvijā mājokļu attīstība 2014. gadā pēc būtības apstājās un arī izsniegto kredītu apjoms pēc būtības... Šis grafiks ļoti labi parāda, ka izsniegto kredītu apjoms mājsaimniecībām (Rāda grafiku.)... 2014. gads... pēc būtības viss mājokļu tirgus Latvijā bija apstājies. Lietuvā, Igaunijā tas gāja uz augšu. Lietuvā, Igaunijā viss notika.

Ja mēs atceramies, tad jau 2016. gadā šeit, Saeimā, tika prezentētas pirmās prezentācijas par to, kas ir noticis, kāpēc mēs šajā jomā neattīstāmies. Un viena no galvenajām jomām bija... laiks, vienkārši laiks. Attīstītāji nāca un stāstīja to, cik smagnēji birokrātiskas procedūras ir Latvijā, lai realizētu jaunos attīstības projektus. Un tur nebija nekādu citu apstākļu, mums nebija ne Covid-19, ne kapitālais remonts, nekas nebija! Mums viss it kā notika, bet kreditēšanas apjomi mājokļiem sāka iet uz leju, jo gluži vienkārši vairāk neattīstījās šie projekti.

Kas tad šobrīd jādara, lai radītu pārmaiņas? Tās pārmaiņas mēs jau esam sākuši. Pagājušā gada laikā pieteicām 60 pasākumu kopumu, lai mazinātu būvniecības procesa birokrātiju. Kolēģi, es lieliski saprotu, ka ir vēlme diskutēt par šķūnīšiem, par dažādām birokrātiskām procedūrām mājokļu jomā būvniecības procesā, bet šie 60 pasākumi bija specifiski mērķēti tieši uz jauno projektu attīstītājiem, lai jaunie projekti Latvijā kļūtu interesantāki attīstītājiem, lai viņi tos sāktu realizēt.

Situācija – atnāk attīstītājs un saka: klausieties, man Igaunijā un Lietuvā no idejas, ka es gribu ieguldīt 50 miljonus mājokļu attīstībā, līdz realizācijai aiziet pusotrs gads, bet Latvijā tie ir trīs, četri un pat pieci gadi. Mēs nevaram cerēt, ka šeit nāks iekšā kaut kādi investori un kaut ko attīstīs... apstākļos, kad mums ir visi citi nepieciešamie apstākļi, lai šīs investīcijas šeit ienāktu. Tās gluži vienkārši attīstās Lietuvā un Igaunijā. Iebraucam Viļņā, iebraucam Tallinā – mēs redzam jaunos attīstības projektus, absolūti... pilns ir sabūvēts. Latvijā nekas nenotiek birokrātijas dēļ, nekādu citu iemeslu tam nav. Birokrātijas dēļ. Mēs ļoti labi atceramies traģēdiju – tiešām traģēdiju – Latvijas vēsturē, ko neviens nekad neaizmirsīs, pēc kuras mēs paši to birokrātiju radījām. Tā bija Zolitūdes traģēdija, pēc kuras mēs pieņēmām ļoti stingru regulējumu, bet šo regulējumu būtiski pārspīlējām, un tas pēc būtības apturēja jaunu projektu attīstību.

Absolūti lielākā daļa no šiem 60 pasākumiem, kurus mēs esam pieņēmuši, ir izpildīti. Jums, kolēģi, Saeimā jau ir nodoti grozījumi Būvniecības likumā, un tūlīt jums nodos grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, tie ir fināla jautājumi, kas būtu jāsakārto. Bet bez šiem likumiem, bez būvniecības un bez IVN likuma, mēs varam teikt, ka būvniecības izmaksas jauno projektu attīstītājiem pirms šo projektu īstenošanas ir samazinātas par 20 procentiem. Tikai ar birokrātijas soļiem, tikai ar birokrātiskiem soļiem. Tas ir iegūtais laiks, samazinātās procedūras, ātrums, kādā veidā mēs varam virzīt uz priekšu jaunu projektu attīstību.

Būvniecības izmaksas – tas ir cits jautājums, bet administratīvie procesi arī palīdz veicināt izmaksu efektivitāti, un tas ir tas virziens, kurā mums jāattīstās, tas ir tas virziens, kurā mums jāiet. Un, ja jaunajiem projektiem lielāko daļu jautājumu pēc būtības mēs jau esam sakārtojuši, tad tagad mēs varam kārtot jautājumus, kas attiecas uz privātmāju būvniecību, un to mēs arī darīsim. Mēs iesim ar jauniem un jauniem grozījumiem, jauniem uzlabojumiem, atteiksimies no dažādām saskaņošanām. Šķūnīši, siltumnīcas – visam piekrītu, tas viss ir jāmaina, tā birokrātija ir absolūti lieka. Ir jāmaina regulējums, lai mēs varētu... bet jūs ļoti labi zināt, ka arī šajos jautājumos nav vienprātības, ne visi tam piekrīt.

Kolēģi, aicinu jūs pēc iespējas ātrāk Saeimā pieņemt grozījumus Būvniecības likumā un likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Viens no jautājumiem, kas ir ārpus šiem... ir ieguldījumi cilvēkkapitālā. Attiecībā uz cilvēkkapitālu ir jautājumi, kas, protams... Mums ir vairāk jāiesaista dažādas organizācijas lēmumu pieņemšanā, bet vajag datos balstītus lēmumus, tieši tāpēc mēs arī šos datos balstītos lēmumus... arī šobrīd strādājam kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, lai pēc iespējas vairāk lēmumu attiecībā uz to, kur mēs ieguldām – cilvēkkapitālā –, būtu datos balstīti, lai mēs pēc iespējas ātrāk un ar pēc iespējas mazāku birokrātiju tos izvērtētu.

Viens piemērs – ātrs mehānisms jaunu mācību programmu apstiprināšanai. Nupat, pagājušajā nedēļā, Jelgavā... Cilvēkkapitāla attīstības padomē mēs apstiprinājām jautājumu par dzelzceļniekiem. Šobrīd “Latvijas dzelzceļā” notiek masveida, tā teikt, lielas atlaišanas, un tas ir miets ar diviem galiem: no vienas puses, cilvēki tiek atlaisti, no otras puses, “Latvijas dzelzceļš” darbā, kur nepieciešamas jaunas prasmes, pieņem cilvēkus. Mēs diezgan straujā veidā bez birokrātiskām procedūrām atradām veidu, kā caur Cilvēkkapitāla attīstības padomi atrisināt šo problemātiku, iesaistot tehnikumu, kas ļoti ātri veic prasmju novērtējumu, uzreiz pieņem šos... cilvēkus nevis atlaiž, bet viņus apmāca, viņi paliek “Latvijas dzelzceļā” un turpmāk strādās, ieguvuši jaunas prasmes. Tas ir virziens, kurā vajag strādāt, lai pēc iespējas ātrāk mēs risinātu jautājumus ar mērķi sasniegt ātrāku rezultātu... nevis darbu pie dažādām stratēģijām un dažādiem jautājumiem.

Runājot par mājokļu pieejamību, nevar nepieminēt īres namu attīstību. Latvijā šobrīd top vairāki īres nami, un, piemēram, šis pats... piemēram, īres nami Valmierā, 120 dzīvokļi Jelgavā, 116 dzīvokļi Ventspilī, 60 dzīvokļi Bauskā, 60... arī Liepāja ir pieteikusies. Šobrīd pieteikumos ir vēl 12 māju būvniecības projekti. Tas ir ļoti labs sākums īres namu būvniecības projektiem, bet tas ir tikai, kā es to saucu, reklāmas pasākums, jo īres namu nepieciešamība Latvijā ir daudzkārt lielāka par šiem 20 namiem, kurus mēs šajos gados uzbūvēsim. Mums vajag uzbūvēt simtus, un, lai to panāktu, ir jāpanāk, ka šajā gadā tiek izstrādāts reāls alternatīvs finanšu instruments, mehānisms, kādā veidā mēs varam attīstīt šos īres namus tālāk ar citiem finanšu instrumentiem, jo grantu veidā šie projekti, tas mums visiem jāsaprot, tālāk neattīstīsies.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma attīstīšanu man ir vēl viena būtiska lieta, ko gribu pieminēt. Tā ir par mājokļu siltināšanu. Mums ir pozitīva ziņa – šajā gadā ir pieteikušās pirmās astoņas mājas jaunajā programmā, tās tiks nosiltinātas ar koka paneļiem. Latvijā būs pirmās mājas, kas tiks siltinātas, izmantojot nevis putuplastu vai vati, tradicionālās metodes, bet ventilējamus koka paneļus, kurus ražos Latvijas uzņēmumi.

Pirms gada mēs par to runājām kā par ideju. Vācijā tas ir miljardu bizness. Latvijā tā bija tikai ideja. Šodien pirmās astoņas mājas ir pieteikušās, atbalsta programma ir izstrādāta, un mēs ieraudzīsim Latvijā dažādās pilsētās pirmās mājas, kas tiks nosiltinātas, izmantojot Latvijas koku, koka paneļus, izmantojot jaunākās inovācijas, jaunākās tehnoloģijas. Ir prieks, ka izdevās gan valdībā... gan arī gūt iedzīvotāju atsaucību šādiem projektiem... kas ir gatavi kaut ko inovatīvu uzņemties... un arī uzņēmumi, kas ir gatavi šīs koka paneļu konstrukcijas ražot Latvijā. Tā ir arī jauna eksportprece, kas potenciāli varētu attīstīties.

Starp citu, mūsu kaimiņi igauņi tieši to arī izdarīja – viņi to sāka daudz ātrāk, un viņiem jau šobrīd tā ir eksportprece, uzņēmumi strādā, ražo koka paneļus, eksportē tos uz Vāciju. Arī mēs to varam, esmu pilnīgi pārliecināts par to.

Godātie kolēģi! Situācija ekonomikā, protams, ir trauksmaina, bet tas, uz ko es gribu aicināt... es gribu aicināt ļoti nopietni izturēties pret cilvēkkapitāla jautājumiem. Diskusijas par cilvēkkapitāla jautājumiem nebūs nekas populārs. Es jau šobrīd varu pateikt, ka liels jautājums, kas ienāks Saeimā, būs Darba likums. Neatkarīgi ne no kā tas nonāks dienaskārtībā, un tajā nebūs populāru lietu.

Bet, ja mēs gribam runāt par ekonomisko attīstību, tad arī par nepopulārām lietām būs jārunā. Un es aicinu Saeimas deputātus būt konstruktīviem un ieklausīties uzņēmēju aicinājumos, ārvalstu investoros. Ārvalstu investori šobrīd cilvēkkapitāla jautājumu definējuši kā pirmo jautājumu Latvijā, kas “pārsit” gan aizsardzības tēmu, gan investīciju vidi... tieši cilvēkkapitāla jautājumu. Un viens no galvenajiem jautājumiem, kas attieksies uz Saeimu, būs Darba likums. Aicinu jūs ieklausīties uzņēmēju organizācijās, kad par to būs diskusijas, un saprast to, ka grozījumi tomēr ir ārkārtīgi nepieciešami.

Godātie kolēģi! Man, protams, ir vēl daudz, ko teikt, bet es atstāšu laiku diskusijām. Šodien tas, ko mēs esam iezīmējuši ekonomikas attīstībā, – 3,7 miljardi... Es centos jums īsā laikā izstāstīt, kādā veidā šos 3,7 miljardus... mēs panāksim, lai Latvijas ekonomikā tie tiktu ieguldīti, bet bez jūsu atbalsta tas nenotiks. Aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt, nākt debatēt. Sacenšamies ar idejām! Varbūt kādam ir labākas idejas, varbūt mums vajag attīstīt kaut ko... iet citos virzienos. Es nemaz nerunāju par dažādajām lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības tēmām... kuras arī ir ļoti nozīmīgas ekonomikas sastāvdaļas un kur mums arī ir ļoti liels potenciāls, lai virzītos uz jaunām, augsti pievienotām vērtībām. Piemēram, Jelgavā tiek attīstīts projekts “ASNS Ingredient”. Mums to izdevās īstenot, būvniecība jau tur notiek, galvenais, lai to pabeidz. Tas pilnībā mainīs – tiešām nozīmīgi – lauksaimniecības produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.

Arī mežsaimniecībā mums ir, kur tiekties... arvien vairāk tādu projektu kā “Fibenol Latvia” un citu, kas pilnīgi citā līmenī pievienos... Mēs neeksportēsim malku, mēs neeksportēsim bērza klučus uz Ķīnu, un kur tik vēl tie neiet. Mēs eksportēsim jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību, mēs eksportēsim zinātniskus... ķīmiskus, pārstrādātus produktus, kas ir ar pilnīgi citu... ar augsti atalgotām darba vietām.

Tas ir virziens, kurā mums jāiet, un, ja man kāds prasa, kas tad ir Latvijas mērķis, kur mēs šobrīd virzāmies, manā ieskatā, Latvijai ir jākļūst par vietu, kur koncentrējas eksportspējīgi uzņēmumi, vienalga, vai tas ir pakalpojums vai kāds produkts, bet Latvijai ir viss potenciāls – gan ģeogrāfiski... gan pieejamie resursi –, lai tā kļūtu par mājvietu eksportspējīgiem uzņēmumiem, piesaistītu talantus. Tā arī mums ir jāiet tālāk. Mums nevajag koncentrēties tikai uz vienu lietu, mums ir jākoncentrējas uz eksportu, un to atbalsta gan uzņēmēji, gan eksportētāji. Tas ir virziens, kurā mums būtu jāvirzās, kolēģi.

Aicinu to atbalstīt, un labprāt uzklausīšu jūsu idejas un ierosinājumus šodienas gaitā... šajās debatēs.

Paldies, kolēģi. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, atgādinu, ka Saeimas Prezidijs sēdes pirmajā pārtraukumā ir sasaucis Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdi Sarkanajā zālē.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Pārtraukums – pusstunda, līdz pulksten 12.00.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, tie, kas nepaspēja ienākt, esiet uzmanīgi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Raimonds Bergmanis, Andrejs Ceļapīters (Starpsauciens.)... jā, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Anda Čakša (Starpsauciens: “Ir!”), Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Līga Kozlovska (Starpsauciens: “Ir!”), Agnese Krasta... Agnese Krasta (Starpsauciens: “Ir, ir!”), Ainars Latkovskis... redzu, Antoņina Ņenaševa (Starpsauciens.)... ir, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Didzis Šmits, Jānis Vitenbergs (Starpsauciens: “Ir, ir!”), Agita Zariņa-Stūre... ir, un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Un vēl – mums šodien ir jubilārs. Sirsnīgi sveicam mūsu kolēģi Jāni Vitenbergu! (Aplausi.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un turpinām debates.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Debatēs pieteikusies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Lūgums apvienot debašu laikus.

Deputāti neiebilst.

D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).

Cienījamie kolēģi deputāti, ministri! Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju – ekonomikas debates –, šodien Saeimā diskutējam par valsts finansēm un tautsaimniecības attīstību.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ekonomiskā situācija vairumā valstu, arī Latvijā, nav piedzīvojusi vēlamo izaugsmi – kritumi eksportā, importā un ražošanas apjomā. Pieauga valsts budžeta deficīts. Tēriņu pieaugums gaidāms arī aizsardzībai, un tas ir attaisnojami. Šobrīd būtiskākais valsts budžeta veidošanā ir atrast līdzsvaru starp aizsardzības budžeta pieaugumu un citu nozaru prioritāšu izpildi. Līdz 2026. gada valsts budžeta iesniegšanai Saeimā ir jāveic vairāki svarīgi mājasdarbi – jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi un, galvenais, jānodrošina budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.

Neraugoties uz izaicinājumiem, pērn bija vērojamas arī pozitīvas tendences ekonomikā – pēc vairākiem augstas inflācijas gadiem piedzīvojām procentu likmju kritumu, tiek prognozēts, ka tas turpināsies arī šogad, tika ielikti pamati enerģētiskās neatkarības paplašināšanai, kas šogad ļāva mums atslēgties no BRELL tīkla, mums ir zems bezdarba līmenis, piedzīvoti pieaugumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, nodrošināta finanšu sektora stabilitāte. Neskatoties uz ārējiem riskiem, vispārējā valdības parāda līmenis Latvijai joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Darāmie uzdevumi ir skaidri – jāsakārto publisko iepirkumu sistēma, jāpārskata ministriju izdevumi un prēmēšanas sistēma, jānodrošina mērķēta pabalstu sistēma un darbnespējas lapu godīga piešķiršana. Aicinu vēlreiz spriest par nulles budžeta ieviešanu visā valsts pārvaldē, kā arī pašvaldībās. Aizvien ir atvērts jautājums par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu, pārvaldību un padomju skaitu. Šo jautājumu risināšana var radīt būtiskus ietaupījumus valsts budžetam.

Noteikti jāpieturas pie stingras Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas unpēc iespējas īsākos termiņos, it īpaši tādās jomās kā publisko iepirkumu process, publisko pakalpojumu uzlabošana, vienkāršošana... kā arī jau daudzkārt piesauktais birokrātijas mazināšanas process.

Kopš pagājušā gada debatēm Ekonomikas ministrija uzsākusi daudzas jaunas aktivitātes – veikta LIAA reorganizācija, notiek zemas īres namu būvniecība reģionos, tiek veicināta Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība. Īpaši uzsverams ir paveiktais būvniecības nozarē – saīsināti termiņi, vienkāršotas procedūras ar mērķi atvieglot investīciju ieguldīšanu Latvijā.

Tomēr vēl ir daudz darāmā, daudz svarīga veicams valdībai un Ekonomikas ministrijai, bet vienlaikus arī Saeimas iesaiste ir ļoti būtiska. Uzskatu, ka jau tuvākajā laikā ir jāveic vairāki uzlabojumi, kas veicinās uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību, kā arī investīciju ieguldīšanu mūsu valstī. Pirmām kārtām jāturpina birokrātijas mazināšana valstī visās jomās kompleksi un visaptveroši. Šobrīd Saeimā tiek skatīti Iesniegumu likuma grozījumi, bet uzskatu, ka ir jāpārskata arī Administratīvā procesa likums, jāsaīsina termiņi, jāpārskata lēmumu saturs, un pozitīva lēmuma gadījumā tiem jābūt īsiem un koncentrētiem, nevis palagiem uz piecām lappusēm.

Būtiski ir pārskatīt arī valsts un pašvaldību teritorijas plānošanu. Teritorijas plānošanas dokuments nav jāizstrādā no jauna gadu no gada, bet tikai jāpārskata, tādējādi ļoti būtiski ietaupot arī administratīvos un finanšu resursus.

Svarīgi attīstīt un stiprināt jau pieminēto zaļo koridoru valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī veidot investīciju teritoriju datubāzi, kurā ietvertas investīciju teritorijas visā Latvijā, it īpaši, lai stiprinātu arī militāro industriju.

Nereti mēs ekonomiku redzam tikai skaitļos, taču tā atspoguļojas arī mūsu izvēlēs. Mūsu katra individuālā atbildība ir izvēlēties vai neizvēlēties Latvijā ražotus produktus. Atbalstot vietējos ražotājus, mēs atbalstām mūsu valsts ekonomiku, investējam mūsu cilvēkos, un, kas pats svarīgākais, mēs varam būt pārliecināti par preču un produktu kvalitāti.

Dzīvojot un domājot tālredzīgi, tas atspoguļosies arī mūsu valsts kopējā attīstībā.

Kolēģi, aicinu ikvienu piedalīties debatēs, aicinu ministrus fiksēt un ņemt vērā deputātu priekšlikumus un idejas, tomēr pats svarīgākais – aicinu mūs visus kopā aktīvi darboties Latvijas ekonomikas attīstības labā, lai pēc gada nākamajās ekonomikas debatēs Saeimā varam izvērtēt jau reāli paveiktos rezultātus.

Lai veiksmīgas debates!

Paldies. (Aplausi.)

A. Ņenaševa. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Mums ir jārunā skaidra valoda – Latvijas ekonomika ir stagnācijas režīmā, mūsu motors ir noslāpis, pēdējos divos gados neesam redzējuši ne izaugsmi, ne attīstību. Latvijā saražotais iekšzemes kopprodukts faktiski nav mainījies kopš 2023. gada, un arī šobrīd nekas īsti neliecina par kādu pagrieziena punktu šajā bēdīgajā tendencē.

Manuprāt, tas ir zināms brīnums, ka šādos apstākļos – bez izaugsmes – koalīcijai vispār izdevās izveidot un pieņemt divus budžetus. Iespējams, nelaimīgā kara fons kavē sociālās spriedzes pārtapšanu plašākā sabiedrības neapmierinātībā. Tomēr tas ir tikai laika jautājums. Mēs dzīvojam ilūzijās, ja uzskatām, ka šāda ekonomikas mīņāšanās uz vietas var turpināties ilgstoši. Lūdzu arī pārstāt šo stagnāciju skaidrot ar ārējiem apstākļiem.

Jā, pandēmija, karš, megainflācija ir būtiski iemesli, kāpēc kopumā ekonomika nespēj attīstīties. Tomēr mums ir bijis pietiekami daudz laika, lai ne tikai izanalizētu apsīkuma iemeslus, bet arī sagatavotu jaunus priekšlikumus izaugsmei. Ir jārunā skaidra valoda – ja šādi priekšraksti kaut kur ir tapuši, tad tie vēl nenes augļus.

Šībrīža stagnācija ir rezultāts ilgstošai Latvijas politiskajai izvēlei par labu tautsaimniecības sektoriem, kas turīgumu atnesa vien dažiem izredzētajiem, kamēr lielākā daļa Latvijas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos juta minimāli un arī pakāpeniski – 30 gadu garumā. Nu jau trešo gadu “PROGRESĪVIE” konsekventi aicina izvēlēties konkrētas ekonomikas nozares, kam sniegt valsts atbalstu. Tomēr nevaru teikt, ka jūtamies sadzirdēti.

Valsts ekonomikas politika mums joprojām izskatās fragmentēta un izplūdusi, un, šķiet, arī sociālie partneri tam īsti neiebilst. Tā vietā, lai spriestu, kā valstij attīstīt noteiktus stratēģiskos sektorus, mēnešiem ilgi tiek runāts par valsts izdevumu mazināšanu kā brīnumnūjiņu mūsu stagnācijas problēmai. Un var, protams, solīt sapņu pilis par ekonomikas dubultošanu, tomēr esošā ekonomikas struktūra neliecina, ka šādu skaisti iztēlotu izaugsmi sabiedrība izjustu vienmērīgi.

Būtiska daļa Latvijas ģimeņu joprojām dzīvo nemitīgā spriedzē un uztraukumā par savu spēju savilkt kopā galus, nosegt neparedzētus izdevumus, dzīvot siltā mājoklī, lietot pilnvērtīgu, veselīgu uzturu. “PROGRESĪVIE” vienmēr ir norādījuši, ka nabadzība un nevienlīdzība ir ekonomikas strukturāla rakstura problēmas. Tas nav stāsts tikai par nepieciešamību palīdzēt tiem, kam klājas grūti. Plaša nevienlīdzība kavē kopējo izaugsmi. Nevienlīdzība dārgi izmaksā ikvienam no mums. Plaša nevienlīdzība ir viens no esošās stagnācijas iemesliem. Turklāt dati apliecina, ka situācija pēdējos četros gados nav uzlabojusies.

Tāpēc būtu ārkārtīgi muļķīgi brīnīties par pieaugošo atbalstu populistiskajiem politiskajiem spēkiem, kam pat īsti nav jācenšas pārliecināt publiku, ka valdība ir slikta. Ja puse – puse! – no visiem iedzīvotājiem nespēj segt neparedzētus izdevumus, tad viegli paredzēt šo cilvēku politisko izvēli. Ja runājam skaidru valodu, jāsaka – kopējā situācija nav laba, par spīti atsevišķiem veiksmes stāstiem, kas vienmēr ir atrodami. Tāpēc jautājums ir par redzējumu tālākajam darbam.

Tieši pateicoties “PROGRESĪVAJIEM”, ir pieņemtas nodokļu izmaiņas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju uz rokas atstāj vairāk līdzekļu, tā mērķtiecīgi mazinot nevienlīdzību un nabadzību. Mēs esam gatavi rīkoties vēl straujāk. Mēs redzam, ka sabiedrības turīgais slānis ir gatavs maksāt vairāk, lai rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem saruktu. Sabiedrības turīgā slāņa pārstāvji šobrīd sēž šajā zālē. Esmu pārliecināts, ka ikviens no jums ir gatavs maksāt vairāk, lai mūsu bērniem būtu labāka izglītība un mūsu vecākiem – labāka sociālā aprūpe.

Turpmākā Latvijas ekonomikas izaugsme ir cieši atkarīga no mūsu rīcības enerģētikas jomā. Jautājumā par klimata krīzi šim parlamentam diemžēl ir problēmas pieņemt realitāti, un tiek izgudroti jauni eifēmismi, piemēram, “saprātīgs zaļais kurss”, lai paši darītu pēc iespējas mazāk un šo problēmu pārliktu uz nākamo paaudžu pleciem.

Tomēr, “PROGRESĪVO” ieskatā, šis nav stāsts tikai par mūsu paaudzes morālo pienākumu. Katrs eiro, ko pasaulē iztērē fosilajam kurināmajam, palīdz noturēt augstas globālās cenas, padarot Putina naftas un gāzes tirdzniecību ienesīgāku. Pat ja mēs esam pārtraukuši tiešos energoresursu importa ceļus no Krievijas, tik ilgi, kamēr dedzinām naftu un gāzi, mēs paliekam daļa no sistēmas, kas uztur viņa kara mašīnu. Enerģētiskā drošība un vides ilgtspēja ir nedalāmi saistītas.

Es nenoliedzu, ka mums jāpilda vēl daudz mājasdarbu, lai pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem būtu taisnīga un efektīva, lai tirgus struktūras nodrošinātu godīgu konkurenci un mazaizsargātas ģimenes saņemtu atbalstu. Tomēr šo pāreju nedrīkst bremzēt, it īpaši, ja bremzēšana notiek elementāras nezināšanas dēļ.

Ir labi, ka Ekonomikas ministrija savā ziņojumā redz vietu zaļās industrijas attīstībai. Ir labi, ka Ekonomikas ministrija sola pievērst uzmanību sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū. Ir labi, ka Ekonomikas ministrija definē militāro industriju kā perspektīvu nozari. Tomēr man joprojām pietrūkst kopēja attīstības stāsta. Tāda stāsta, kurš skaidri pateiktu: mūsu motors ir noslāpis, bet mēs to iedarbināsim. Tāda stāsta, kurš pateiktu, ka mēs attīstīsim atjaunīgo enerģētiku, atbalstīsim mūsu jaunuzņēmumus, investēsim sabiedriskajos pakalpojumos, investēsim mūsu cilvēkos un stiprināsim mūsu energoneatkarību, vienlaikus slāpējot Krievijas kara mašīnu.

Lai gan šādu stāstu es šeit neredzu, vēlu veiksmi pārvērst vārdus taustāmā izaugsmē, ko jūt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – frakcijas vārdā. (Starpsauciens.)

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie ministri! Kolēģi! Valsti 15 gadus vada VIENOTĪBA. Siliņas valdība strādā jau divus gadus. Mēs dzirdējām šodien no šīs tribīnes, ka ekonomika tiks dubultota. Šodien mēs to dzirdējām, bet vakar Jāņa Dombura raidījumā izskanēja informācija, ka Latvija jau ilgstoši stabili ieņem “godājamo” trešo vietu – atrodas nabadzīgāko Eiropas valstu trijniekā. Kaut kas neštimmē.

Jautājums ir tāds... uzlabosim, veicināsim, sekmēsim. Tajā, ko dara paši uzņēmēji, nav nekāda valdības nopelna. Jautājums: kādus lēmumus pieņem valdība, lai tiešām kaut kas notiktu, lai investīcijas nāktu, lai notiktu ekonomiskais uzrāviens? Piemēram, tikko runāja progresīvais Šuvajevs un teica: mēs tūlīt sasniegsim... tūlīt komunisms iestāsies... būs labāki dzīves apstākļi cilvēkiem, mēs progresīvi celsim nodokļus.

Aicinu Finanšu ministriju izvērtēt citu priekšlikumu. Latvijai vajag ienākumus. Skaidrs. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis ir vislielākie ienākumi gan valstij, gan pašvaldībām. Protams, ir arī PVN. Bet varbūt vajadzētu iet citā virzienā? Noteikt, ka alga, kas ir līdz pieciem tūkstošiem un ir trīs reizes lielāka nekā vidējā alga, tiek aplikta ar šiem progresīvajiem, skaistajiem, lielajiem nodokļiem... lai ir. A viss, kas ir virs pieciem tūkstošiem, tiek aplikts tikai ar 5 procentiem, lai turīgi cilvēki, IT biznesa pārstāvji brauc uz šejieni, ir ieinteresēti strādāt no Latvijas, jo attālinātais bizness... mēs varam tūkstošiem cilvēku piesaistīt. Jā, viņi samaksās nodokļus līdz tiem pieciem tūkstošiem, un pārējais būs 5 procenti. Bet viņi, dzīvodami Latvijā, tērēs naudu – pirks īpašumus, īrēs īpašumus, ēdīs restorānos, iepirksies veikalos. Tā ir cita filozofija. Un pasakām – gribam, piemēram, atvest uz Latviju 10 tūkstošus IT speciālistu.

Ko mēs redzam šodien? Vot, šodien soctīklus uzspridzināja viens video. Paskatieties! (Starpsauciens: “Nevar rādīt!”) Jā, labi, rādīt nevar, es pastāstīšu. (Fonā atskaņo video.) Tur darbojas kāds Medžiks un ved migrantus. Mēs te runājam, kā mēģināsim nosargāt robežu, bet tie saka: paldies, Medžik, mēs jau esam Rīgā, brauciet uz Rīgu, viss notiek!

Kāds ir jautājums? Šī ir tā migrācija, kas pašreiz notiek. Tiek runāts par robežu mīnēšanu, bet kaut kāds Medžiks (nezinu, no kuras partijas) nodrošina, ka te iebrauc afrikāņi. Un viņi saka: mēs esam Rīgā, super! Un viņi rāda: mēs esam Rīgā, brauciet uz Rīgu! Jā, caur Baltkrieviju. (Starpsauciens.) Kā tas ir noticis? Vai tad mums robežsardze nestrādā? Izskatās, tā ir korupcija. Kāds ir saņēmis kukuli par to, lai šie cilvēki ar kāda Medžika aktīvu palīdzību iebrauktu Latvijā. Tie ir fakti. Tad varbūt beidzot atveram acis.

Gribētu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Šlesers. Jā, es gribu, lai tomēr... nevis priecāties... no opozīcijas, ka valdībai iet slikti. Vēl ir pusotrs gads, šis “Titāniks” grimst, nu varbūt jāpieņem kaut kādi drosmīgi lēmumi, kā palielināt ieņēmumus.

Šeit ekonomikas ministrs stāstīja par ekonomikas dubultošanu. Divus gadus šī valdība strādā, un mēs neko neesam nodubultojuši. Ja divos gados nekas nav uzlabojies, tad kas atlikušajā pusotrā gadā līdz nākamajām vēlēšanām varētu notikt? Uzskatu, ka nekas prātīgs vairs nenotiks.

Bet runāsim par migrāciju. Kādu migrāciju mēs atbalstām? Izglītības eksports ir jāatbalsta? Ir jāatbalsta. Protams, būs kāds atbirums, bet nekas, viņi brauc un maksā par mācībām, viņi šeit mācās un dzīvo. Tas ir atbalstāms. Medicīnas eksports. Cilvēki, kas brauc uz šejieni veikt dažādas operācijas, manipulācijas, – lūdzu, brauciet! Tas ir labs tūrisms – viņi atved naudu, paliek šeit kādu nedēļu kādā slimnīcā, arī kādā viesnīcā. Lūdzu! Tas ir tas, kas jāatbalsta.

Vienlaikus... runāsim atklāti, ja mēs katru gadu aizņemamies pa diviem miljardiem un ārējais parāds – 21 miljards... ja mēs neko nedarīsim, pēc 10 gadiem mums būs vismaz 50 miljardi ārējā parāda, par kuru maksāsim nevis 630 miljonus, kā tas ir plānots nākamgad, bet maksāsim no miljarda līdz pusotram miljardam procentu maksājumos. Un ko saka Finanšu ministrijas ierēdņi? Viņi saka: a mēs neplānojam šo parādu atdot. Mēs vienkārši apkalposim šo parādu. Tātad sabiedrība tiek dzīta parādos. Un mēģināsim šādā veidā rīkoties. Varbūt tad tomēr pieņemam lēmumu, ka mums vajag atvērt tirgu cilvēkiem, kas brauc uz šejieni strādāt? Kvalificēti darbinieki. It sevišķi, ja mēs runājam par jaunu rūpnīcu atvēršanu, būvniecības sektoru un tā tālāk.

Un visbeidzot – bagāti cilvēki. Tramps ir pieņēmis lēmumu, ka “zelta” vīzas tiek pārdotas par pieciem miljoniem. Pieņemam lēmumu un tirgojam “zelta” vīzas par vienu miljonu. Vienu miljonu iegulda biznesā... pusmiljonu... es atvainojos... un otru pusmiljonu samaksā valsts kasē. Ja kāds cilvēks ir gatavs iemaksāt mūsu valsts ekonomikā miljonu, ļaujam tādām ģimenēm braukt uz šejieni, iedodam šīs “zelta” vīzas. Amerikā – pieci miljoni, mums – viens miljons. Ja mēs gadā piesaistām tūkstoti šādu ģimeņu, tas ir viens miljards. Ja piesaistām 10 tūkstošus, tie ir 10 miljardi, no kuriem pieci miljardi būs nauda, kas ies valsts budžetā. Un tad varbūt mēs varam atteikties no aizņemšanās un atbalstīt demogrāfiju, lai attīstās būvniecība, jo jaunām ģimenēm vajag mājas, un tā tālāk.

Ir jāsāk radoši pieiet lietām – kā var izdarīt, lai budžetā ienāk vairāk naudas jau nākamā gada laikā. Tieši tāpēc es ar lielu nepacietību gaidu, kāds būs nākamā gada budžets, kas tiks piedāvāts. Šodien tas, ko dzirdēju, – tukši vārdi, bet ir vajadzīgi konkrēti lēmumi.

Tā ka, godājamie kolēģi, mums ir jāpaceļ šī valsts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Čudaram – frakcijas vārdā.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vispirms ir jāsāk ar satraucošām ziņām. 2024. gadā apstrādes rūpniecības kritums Latvijā bija 4,6 procentu apmērā, un tas ir ļoti būtiski situācijā, kad turpat 70 procenti no visiem Latvijā radītiem produktiem ir domāti eksportam. Latvijas ekonomika ir ieausta pasaules ekonomikā un ir atkarīga no tās procesiem.

Karš Eiropā vai kādas lielvaras valdības neparedzama politiska rīcība ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi. 2024. gads attiecībā uz Latvijas ekonomiku ir noslēdzies ar lejupslīdi 0,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. (Starpsauciens.) Pasaulē... īpaši Eiropas Savienības tautsaimniecības izaugsmes sabremzēšanās... attiecīgi 3,2 procenti pasaulē un 0,9 procenti vidēji Eiropā. Šīs prognozes atbilstoši ekonomikas ministra teiktajam šobrīd ir vēl pasliktinājušās un, protams, atstāj būtisku ietekmi arī uz mums. Nedrošību ekonomikā vairo arī iespējamā visaptverošu muitas tarifu ieviešana Amerikas Savienotajās Valstīs, kas, lai arī, pēc aplēsēm, Latvijas situāciju būtiski neietekmē, tomēr var būtiski ietekmēt Eiropas Savienības eksportējošās nozares, kuru piegāžu ķēdēs integrēti Latvijas uzņēmumi.

Ņemot vērā šos apstākļus, valdība godīgi atzīst, ka tuvākajos gados būs jāmeklē risinājumi, kā kompensēt (Starpsauciens.) zemākas IKP izaugsmes radīto nodokļu ieņēmumu plūsmas samazinājumu par apmēram 200 miljoniem pret to, kas bija plānots pagājušā gada rudenī budžeta pieņemšanas laikā. (Starpsauciens.) Tāpat tiek atzīts, ka Eiropas Savienības fondu projektu izdevumi palielina deficītu un radīs negatīvu fiskālo telpu. Tas savukārt no valdības puses prasa būtiskus pasākumus valdības izdevumu samazinājumam. (Starpsauciens.) Ir ļoti svarīgi, ka valdība apzinās šo situāciju, un tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar priekšlikumiem saistībā ar šo izdevumu apjoma samazinājumu.

Valsts publisko finanšu stāvokli tieši šobrīd raksturo tas, ka 2024. gadu noslēdzām ar 2,1 procentu no IKP vispārējā valdības budžeta deficīta, kas bija mazāks par plānoto 2,6 procentu apmērā no IKP. Kopējais valsts parāds ir aptuveni 50 procenti, tas ir tiešām zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, tas ir arī zemāks nekā Vācijā, bet godīgi jāatzīst, ka tas ir augstāks nekā Lietuvā un būtiski augstāks nekā Igaunijā.

Krievijas uzsāktais noziedzīgais karš Ukrainā rada nekavējošu vajadzību būtiski uzlabot un palielināt Eiropas Savienības, Baltijas un Latvijas kā NATO austrumu flanga kaujas spējas. Mēs nedrīkstam nokavēt ar armijas apgādi, ieroču un munīcijas nodrošinājumu, bruņoto spēku personālsastāva palielināšanu un apmācību. Apņemšanās jau 2026. gadā virzīties uz aizsardzības izdevumiem 5 procentu apmērā no IKP ir valsts drošības un arī pastāvēšanas jautājums. Tas rada ne tikai izaicinājumus valsts kopējo izdevumu palielinājumu rašanā, tas rada arī iespēju ekonomiskajam grūdienam valsts aizsardzības industrijas turpmākajā attīstībā. Valmieras “Patria” ir jākļūst tikai par stāsta sākumu.

Atzinīgi vērtējama valdības apņemšanās ieviest īpašus atbalsta pasākumus tieši militārās industrijas veicināšanai. Šī negatīvā starptautiskā fona apstākļos, ekonomiskās sabremzēšanās apstākļos izšķiroša ir to tautsaimniecības nozaru izaugsme, kurās pastāv augsts pieprasījums pēc produkta un uzņēmēju gatavība investēt. Jārok ir tur, kur zeme padodas. Priekšnosacījums tieši elektroenerģijas ražošanas nozares lēcienam ir jau ilgstoši Latvijā un Baltijā kopumā pastāvošā starpība starp reģionā patērēto un saražoto elektroenerģijas apjomu.

Pašizmaksā lētākas elektroenerģijas pieejamība uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir tiešā veidā atkarīga no atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu strauja pieauguma jau tuvākajā laikā. Valdības plānā izvirzītais mērķis – kļūt par vadošo valsti...

Sēdes vadītāja. Laiks.

R. Čudars. Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Čudars.... kļūt par vadošo valsti tieši elektroenerģijas eksportā – ir viens no reālistiskākajiem šajā brīdī, ņemot vērā salīdzinoši īso laiku, kas nepieciešams atjaunīgās enerģijas jaudu izbūvei, un pieejamās investīcijas.

Tomēr pagājušajā gadā un arī šajā gadā mēs sastopamies ar būtiskām tendencēm ekonomikā – izaugsme ir vērojama tirdzniecībā (par 3,4 procentiem), kā arī ir kāpums valsts pārvaldes, veselības un sociālās aprūpes nozarēs. Iekšējā patēriņa pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu, aug arī šajā gadā. Kopējais no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms mājsaimniecībām jau 2024. gadā ir palielinājies par 23 procentiem, turpināja pieaugt arī iedzīvotāju noguldījumu apjoms, kas gada beigās bija aptuveni par 7,3 procentiem augstāks nekā pirms tam.

Protams, mēs varam saukt šīs problēmas par problēmām, bet, manuprāt, pareizais vārds ir “izaicinājumi”, ko mums visiem kopā šajā situācijā ir jāpārvar.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai – frakcijas vārdā.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, ministri, kolēģi! Būšu godīga. Informācijas, kas vēlreiz uzsver birokrātijas līmeni, ir ļoti daudz. Es jums vienkārši parādīšu. (Rāda un šķirsta lielu dokumentu paku.) Kurš to visu vispār lasīs?

Man ir jautājums: vai Ašeradena kungs vismaz simts lapas ir izlasījis? Es gan izlasīju un koncentrējos uz valsts parādu un budžetu. Šeit ir punkti, kurus es izcelšu.

Pirmais – fiskālais deficīts ir... ierobežot budžetu elastību. Neskatoties uz Eiropas Savienības sliekšņu ievērošanu, Latvijas budžeta deficīts joprojām ir augsts. 2025. gadā tas sasniegs 1,3 procentus no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo slieksni un rada risku, ka var tikt iedarbināta pārmērīga deficīta procedūra.

Otrais – negatīva fiskālā perspektīva vidējā termiņā. 2026.–2029. gadā tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa, kas nozīmē nepieciešamību samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus. No kurienes mēs ņemsim naudu?

Trešais – pieaug izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Izdevumi procentu maksājumiem par valsts parādu (Starpsauciens.)... Ministra kungs, es jums netraucēju? Paldies. (Starpsauciens.) Jā. Izdevumi procentu maksājumiem par valsts parādu pieaug, radot papildu spiedienu uz budžetu.

Finanšu riski valsts uzņēmumos. Valsts uzņēmumi, piemēram, “airBaltic”, “Latvijas dzelzceļš”, strādā ar zaudējumiem un prasa valsts atbalstu, radot papildu fiskālo risku. “airBaltic” darbība 2024. gadā rezultējās ar 118 miljonu eiro zaudējumu.

Valsts parāda pieaugums vidējā termiņā. Tiek prognozēts, ka Latvijas valsts parāds 2027. gadā sasniegs 52,8 procentus no IKP, kas palielina budžeta ievainojamību ārējā šoka gadījumā.

Kolēģi, valstī viss ir slikti un būs vēl sliktāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Tavars. Cienījamie kolēģi! Pēdējos pāris gadus mēs vairs pat necenšamies salīdzināt mūsu ekonomiku ar Vāciju vai Skandināviju, mums kļūst aizvien sarežģītāk salīdzināties pat ar Lietuvu un Igauniju, mēs zaudējam faktiski ikvienā rādītājā. Lietuvā IKP aug par vairāk nekā 3 procentiem, Igaunija atkopjas, bet Latvijā (citēju) “optimistiski svārstāmies ap 1 procenta izaugsmi” un to saucam par stabilitāti.

Kolēģi, tas nav progress, tā ir atpalicības nostiprināšana.

Viss, kas izskanēja pagājušā gada 16. maijā šeit, no šīs pašas tribīnes, par ekonomikas dubultošanas plāniem, ir izgaisis kā rīta rasa, saulei uzlecot. Bet mēs neapstājamies pie sasniegtā – mēs plānojam un radām jaunus dokumentus, vēl vairāk jaunu dokumentu!

Plānošanas dokumenti, rīcības plāni, kartes, prezentācijas, desmitiem, simtiem, tūkstošiem ieguldītu cilvēkstundu, skaisti formulējumi par inovācijām, transformācijām, konkurētspēju, ekonomikas zaļināšanu un tā tālāk. Bet kur ir nepieciešamā fiskālā telpa mūsu sabiedrības militārajai, ekonomiskajai un sociālajai aizsardzībai? Kur ir rezultāts? Kur ir reālo vajadzību finansējums visām šīm mums tik ļoti svarīgajām lietām?

APVIENOTAIS SARAKSTS vairākkārt ir aicinājis – pārskatām budžetu no nulles. Mēs piedāvājam sākt ar konkrētām rīcībām – likvidēt kapitālsabiedrību padomju locekļu skaitu, likvidēt birokrātiskās kļūdas, kā, piemēram, Klimata un enerģētikas ministriju, kas neko nerisina, bet rada aizvien jaunu birokrātiju un jaunus ierēdņus. Mums atbild: “Mēs turpināsim iesākto, turpināsim progresēt jau iepriekš minētajā virzienā.” Kolēģi, tas ir virziens, kur mēs šobrīd dodamies.

Mēs aizvien turpinām štancēt jaunus dokumentus, jaunas prasības, kontroles mehānismus, vadlīnijas un platformas, kur kontrole pār kontroli kļūst par jauno standartu. Mūsu birokrātija pieaug, bet ekonomika aizvien vairāk stagnē. Mēs zaudējam praktiski visās nozarēs, piemēram, veselībā. Zāles ir palikušas lētākas? (Starpsauciens: “Jā!”) Nav palikušas lētākas. Rindas ir mazinājušās? Veselības aprūpes pakalpojumi ir kļuvuši būtiski pieejamāki? Lai gan nodokļu maksātāju ieguldītā nauda ir ieguldīta tādā apjomā, kā nekad tas nav bijis proporcionāli pret budžetu un pat summēti – kā nekad! Mēs zaudējam it visur. Mēs zaudējam arī mūsu cilvēkus, kurus citas valstis ārstē ar tādām slimībām... Mēs zaudējam arī resursus, tai skaitā Eiropas Savienības līdzekļus, nespējot uzbūvēt slimnīcas. Par medicīnas eksportu pat negribas runāt.

Izglītībā – studentu vietā mēs izglītojam “Wolt” un “Bolt” kurjerus. Tā vietā, lai finansētu mācību materiālus, jaunu pedagogu piesaisti un zinātnes eksporta potenciālu, mēs tērējam laiku tālmācības likvidēšanai, veidojam jaunas darba grupas. Mēs tērējam naudu pedagogu monitoringa sistēmā. Mums vajadzētu sākt strādāt pie tā, lai mūsu diplomus atzītu aizvien vairāk valstu, lai šeit gribētu braukt mācīties un studēt arī par maksu aizvien vairāk reālu studentu.

Aizsardzībā – mēs solām visiem visu. Mēs nevaram skaidri nodefinēt mūsu vietējās prioritātes. Tajā pašā laikā labi apzināmies, ka mums trūkst instruktoru. Nav skaidrības par patvertnēm, nav skaidras nozares industrializācijas politikas, kas atbilstu reālajai situācijai un reālām vajadzībām. Mēs neesam izdarījuši secinājumus arī no Ukrainas pieredzes, lai pilnīgi droši varētu sūtīt vēstījumu savai sabiedrībai, ka mēs aizsargājam savu valsti un savus cilvēkus.

Zemkopībā relatīvi mazāk problēmu. Piekrītu, bet šo potenciālu un iespējas mēs daudz neizmantojam, piemēram, pārtikas eksporta industrijas attīstību. Šodien ekonomikas ministrs nedaudz pieskārās šai tēmai, bet, ja tā būtu valdības kopīgā prioritāte, mēs redzētu, ko nozīmē ekonomikas un eksportspējas attīstība pārtikas industrijā.

Sportā arī redzam vairākas labas lietas: hokejs, EuroBasket, rallijs. Tas attīsta ekonomiku. Vismaz kaut kur ir kaut kādas tendences.

Tajā pašā laikā kultūrā redzam šo tukšo, neizmantoto telpu. Arī kultūrai ir milzīgs potenciāls. Kultūras nozares pārstāvjiem bija jāved uz šejieni, uz Latviju, lielie starptautiskie kultūras notikumi, festivāli, lai attīstītos ekonomika.

Satiksme. Kolēģi runāja arī par satiksmi. Prāmji kursē no Liepājas un no Ventspils. Bet kā ar Rīgu? Kas notiek ar Rīgu? Klaipēdas osta 2024. gadā pārkrauj tādu pašu apjomu kā Latvijas visas trīs lielās ostas, kopā ņemtas.

Pirms desmit gadiem šis apjoms mums bija divtik lielāks nekā Lietuvai. Viņi ir saglabājuši savus apjomus, mēs esam uz pusi “nokrituši”. Ja neskaita Liepājas ostas pieaugumu, Rīgas un Ventspils gadījumā ir būtisks kritums. Lietuva ir tuvāk Ukrainas un Krievijas frontes līnijai nekā mēs. Viņi ir spējuši transformēties. Mēs tikai runājam, plānojam un kontrolējam.

Šie lielie kritumi sakrīt arī ar valsts intervenci ostu pārvaldībā. Tā vietā, lai satiksmes ministrs regulāri atrastos komandējumos un kopā ar industrijas pārstāvjiem rastu risinājumus, kā diversificēt tranzīta sektoru, visu pagājušo gadu mēs dzirdam, ka Satiksmes ministrijas prioritātes ir sodīt cilvēkus jau no pirmā pārsniegtā kilometra, uzstādīt jaunus radarus... sodīt, sodīt un kontrolēt. Ekonomika krīt. Diemžēl tādas lietas notiek aizvien vairāk.

Par “Rail Baltica” šajā gadījumā nerunāsim. Mēs visi atbalstījām “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma secinājumus, visi sapratām, ka ir jārīkojas. Komisija beidza savu darbu. Prožektorus izslēdza. Kas tālāk? Viss. Klusums. Viss mierīgi, kā nekas nebūtu bijis.

Un nobeigumā. Es ļoti labi atceros ekumenisko dievkalpojumu 4. maija rītā Rīgas Domā par godu neatkarības pasludināšanas 35. gadadienai. Es vēlos nolasīt vienu mazu citātu, ko minēja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: “Ja pienāks tā stunda, visi tie, kuri nejūtas mīlēti, – viņi būs pirmie, kas nebūs lojāli Latvijas valstij.” Šie vārdi, kolēģi, ir baisi...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars.... un mēs to ļoti labi apzināmies. Vēl ir laiks rīkoties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam – frakcijas vārdā.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Retorika, ko mēs šodien dzirdam, ir viens, darbi ir citi.

ZZS sakās, ka dubultos ekonomiku. Vienīgais, ko mēs esam ieraudzījuši, – ar ekonomiku saistītus priekšlikumus, kas ir atnesti uz Saeimu... ātro kredītu lobijs.

Šodien daudz dzirdējām – PROGRESĪVIE sola mazināt nevienlīdzību. Būtībā nodokļu reforma palielina nevienlīdzību starp personām un personām ar apgādībā esošu personu.

VIENOTĪBA saka – demogrāfisko krīzi risinās ar investīcijām dzimstības veicināšanai, bet demogrāfisko krīzi risina ar nekontrolētu imigrāciju.

No finanšu ministra dzirdam (šodien apspriežam fiskālu dokumentu) nevis matemātiskas, bet filozofiskas frāzes. Kāda ir matemātika? Matemātika: izdevumi kopbudžetā – 12,8 procenti plusā, pakalpojumu sadaļā – par 27,7 procentiem vairāk. Tātad izdevumu sadaļa. Mēs šeit daudz runājam, ka degvielas dēļ nepildās akcīzes nodoklis... vai pievienotās vērtības nodoklis, bet izdevumu sadaļa turpina augt. Šobrīd, kad runā, ka valsts pārvalde ir par smagu, kad ir jākonsolidē, jūs turpināt audzēt izdevumus.

Arī iepriekšējais budžets jeb šīs koalīcijas pirmais budžets – es atgādinu, kāds tas bija. Atcerieties – tad, kad šo koalīciju stiķēja kopā, jaunajām aktivitātēm brīvā fiskālā telpa bija aptuveni 112 miljoni, nedēļu vēlāk pēkšņi parādījās vēl pusmiljards. Tas ir tas veids, kā jūs sastādāt budžetu, kuru vēlāk saucat par nospriegotu, bet būtībā tā ir tāda “turēto īkšķu” finanšu pratība – tērējam šodien un rēķināsim rītdien.

Pie kā tas ir novedis? Paturpināsim matemātiku. Tātad pie kā tas ir novedis? Pēc LDDK ekspertu aprēķiniem, šajā gadā netiks ieņemti aptuveni 250 miljoni, 180 miljoni ir cieti iezīmēti demogrāfijai un 350 miljoni, varbūt pat vairāk, būs vajadzīgi aizsardzībai. Skaitām kopā – cik tas ir? Kā minimums, 780 miljoni. Ja kāds saka – nē, Butāns pārspīlē, tad... kuru no trīs komponentēm jūs nepildīsiet – aizsardzību, demogrāfiju, ko jūs visur esat publiski apsolījuši, vai šo neieņemto, kas šobrīd parādās budžeta ailē?

Ko darīt? Publiskās pārvaldes izdevumu samazināšana. Jūs nācāt... daži memorandu parakstīja, daži neparakstīja, pazudāt. Krievijas imports joprojām ir. Tas ir ne tikai amorāli, bet arī katrs nopirktais Krievijas produkts nozīmē nenopirktu Latvijas produktu. Lūdzu! Joprojām mazumtirdzniecībā, pat publiskajos iepirkumos Krievijas preces ir laipni gaidītas. “Nacionālā apvienība” ir sniegusi priekšlikumus, jūs tos esat noraidījuši. Uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar agresorvalstīm, esam rosinājuši papildu nodokli. Arī neesat atbalstījuši. Ko vēl var darīt? Nu pārskatām Eiropas fondus! Mums ir šie ANM maciņi... atjaunošanas noturības mehānismi. Nu pārskatām! Varbūt ir pārspīlēti klimata mērķi, varbūt orientējamies vairāk uz konkurētspēju. Tur stāv lieli līdzekļi, tie ne visi tiek pienācīgi apgūti.

Militārā industrija. “ReArm Europe Plan” kapitāla piesaiste, kas tur ir nepieciešama un kas var sildīt vietējo ekonomiku. Viss stāv uz vietas, kolēģi.

Un vēl šeit runāja par cilvēkkapitālu. Jūs no trešajām valstīm pludināt iekšā vīriešus militārajā vecumā. Vai jūs zināt, cik Latvijā bez darba ir vīriešu militārajā vecumā? Nosaukšu. Tātad 17 997 vīriešiem no 18 līdz 55 gadiem ir bezdarbnieka statuss. 18 tūkstoši vīriešu ir bez darba. Latvijā 11,3 tūkstoši vīriešu no 18 līdz 55 gadiem saņem bezdarbnieka pabalstu. Vairāk nekā 11 tūkstoši vīriešu saņem bezdarbnieka pabalstu, bet jūs vedat iekšā trešvalstniekus, no kuriem daļa šeit pieļauj kriminālus noziegumus. Un jūs smalki runājat par cilvēkkapitālu.

Visbeidzot. Budžets ir jāpadara caurspīdīgs un publisks, tad opozīcija varēs noticēt, ka līdzekļus nevar kaut kur atrast, vai arī noticēt nāksies jums – noticēt, ka ir virkne neapgūtu programmu un apšaubāmu izdevumu sadaļu, no kurām var atteikties. Neslēpiet budžetu, padariet to atklātu un caurspīdīgu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – frakcijas vārdā.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Lai valsts varētu palīdzēt ekonomikai augt, ir jāizpildās divām lietām: publiskajam sektoram iespēju robežās ir jāparūpējas, lai būtu pieejami resursi, un jānoņem šķēršļi uzņēmējdarbībai.

Iesākumā par resursiem. Ko valsts var darīt, lai būtu maksimāli lēta enerģija – gan elektrība, gan degviela? Daudzi teiks: jā, jūs te... vai tad... kā tur bija... vai Lietuvai un Igaunijai ir cits karš? Nu jā, bet elektrība – mēs esam visi vienotā tīklā. Kā redzat, Baltijā elektrības cenas ir gana līdzīgas, un tieši enerģijas ražošanas celšana ir tas, ar ko šobrīd mūsu ministrijas nodarbojas.

Darbaspēks ir otrs būtisks resurss, kuru publiskā pārvalde var ietekmēt. Darbaspēka izmaksas jau ir samazinātas. Pagājušā gadā, jā, šī valdība, šī koalīcija izdarīja ļoti lielu un nopietnu darbu, un darbaspēka izmaksas Latvijā šobrīd ir konkurētspējīgas Baltijas mērogā. Tas ir solis uz priekšu, lai padarītu mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Darbaspēka pieejamība. Mēs redzam, ka daži piedāvā par miljonu tirgot “zelta” vīzas (Starpsauciens.), citi grib aiz rokas vest dažādus cilvēkus pāri Baltkrievijas robežai, lai papildinātu mūsu darbaspēka pieejamību Latvijā. Bet primāri droši vien mums ir jāskatās uz tiem cilvēkiem, kas ir šeit uz vietas.

Divas lietas, kā mēs to varam izdarīt.

Pirmkārt, nenoliedzami, valsts pārvaldē strādājošo, kas nepievieno kopproduktam... tādu atdevi kā privātajā sektorā strādājošie, Latvijā ir pārāk daudz, un, grozi kā gribi, šie sāpīgie lēmumi pārskatāmā nākotnē būs jāpieņem.

Otrkārt, par nākotni domājot, – demogrāfija. Mums nepieciešams, lai Latvijā demogrāfiskā bedre... kā minimums, apstātos, un esmu pilnīgi drošs, ka nākamajā budžetā jaunais labklājības ministrs Uzulnieks īstenos Auguļa plānu un demogrāfijā lietas uzlabosies. (Starpsauciens: “... to nevar izdarīt!”) Lai cilvēki varētu šeit dzīvot, lai darbaspēks būtu apmierināts, lai cilvēki gribētu šeit dzīvot un strādāt, svarīgs elements, ko Valaiņa kungs jau pieminēja, ir mājokļa jautājums. Uzsākot cīņu ar bankām, ko šī Saeima aktīvi ir darījusi, beidzot mēs redzam, ka kreditēšana paaugstinās, jaunajām ģimenēm reģionos ir atvērta jauna “Altum” programma, ar kuru cilvēki beidzot var tikt pie mājas un viņiem nav jābrauc prom. Nu jau visā Latvijā slejas “Valaiņa” nami, tādi taps vēl. Un mēs nodrošināsim to, ko var publiskais sektors, – lai cilvēkiem šeit būtu labi dzīves apstākļi. Ja būs labi dzīves apstākļi, viņi šeit arī strādās un cels mūsu valsti un mūsu ekonomiku.

Par šķēršļu noņemšanu. Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa nāca klajā ar 20 punktiem, un es ne tikai ceru, ne tikai paļaujos, bet es pārliecināšos, ka šīs lietas virzīsies strauji uz priekšu. Tur ir iekļauti daudz labu punktu. Būvniecības jautājumā viens likums, kas attiecas uz būvniecības regulējuma atvieglojumu lielajiem uzņēmējdarbības objektiem, jau atrodas Saeimā. Būvniecības likuma otrā sadaļa, kas attiecas uz fiziskajām personām, būs ceļā. Un tas būs šīs birokrātijas mazināšanas darba grupas rezultāts.

Bet, ticiet man, bez šiem 20 punktiem ir vēl punkti, kuri mums būs – jo ātrāk, jo labāk – jārisina. Papildu elements, kas pārskatāmā nākotnē noteikti būs svarīgs. Zinām, ka daudzi līdzekļi tiks novirzīti aizsardzībai. 30 procentiem no šīs naudas ir jāiegulst šeit pat – Latvijā – vietējā industrijā. Tās atkal būs darba vietas, tie būs uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību. Un, lai tur lūst vai plīst, mums tas ir jāizdara. Vieglāk, protams, ir kaut ko nopirkt... raķeti no kaut kurienes... to naudu iztērēt un teikt, ka viss ir kārtībā, bet mums ir jādomā arī par to, ko tas nozīmē ne tikai mūsu fiziskajai drošībai, bet arī mūsu ekonomikai.

Sēdes vadītāja. Laiks.

H. Rokpelnis. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

H. Rokpelnis. Ekonomikas ministrs ļoti daudz un detaļās izstāstīja par tiem labajiem darbiem, kas jau ir izdarīti, tādēļ neieslīgsim punkts punktā, bet noslēgumā, es domāju, atbildes vērta ir Šuvajeva kunga uzruna. Un es atbildēšu vienā teikumā. Ekonomikas problēmas, kas ir mūsu valstī, mēs nevaram atrisināt ar šķiru cīņu. Tas, ko publiskais sektors var darīt, – var parūpēties par tiem cilvēkiem, kuri grib strādāt, lai viņiem šeit ir droši un labi strādāt un dzīvot. Un tas, kas mums ir jādara, – mums ir jāļauj tiem, kas grib paši saimniekot, brīvi saimniekot.

Ir labā ziņa un sliktā ziņa. Labā ziņa: tas, ko mēs šodien šeit dzirdam, tas, ko valdība dara, – tas virziens ir pareizs, tas ir saskaņā ar ekonomikas pamatiem. Mēs beidzot sakārtojam pamatus, un, ticiet man, tā izaugsme sekos. Tas nav pavisam ātrs process, bet tas būs. (Starpsauciens.) Sliktā ziņa, kam arī jau pieskārās gan šis ziņojums... gan arī paskatoties datus, visiem ir skaidrs, – mums ir problēma ar produktivitāti valstī.

Publiskais sektors kaut kā tiks pats ar sevi galā – piestutēsim, palīdzēsim, noņemsim šķēršļus –, viņi tiks galā, bet mums ir problēmas ar produktivitāti arī šeit, kolēģi. Tie likumi, kas pie mums atnāk, mūsu komisijās muļļājas no dienas uz dienu, no sēdes uz sēdi. Šis nu gan ir laiks, kad... lai arī es pats piekrītu tam, ka septiņreiz jānomēra, šis ir laiks, kad varbūt nenomērīsim septiņreiz un pēc tam vēl to mērījumu neverificēsim, šis ir laiks, kad mums ir jārīkojas. Ja likumprojekts nonāk komisijā – izskatām, pieņemam un ejam uz priekšu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai. (Dep. A. Vīksna: “Lūdzu apvienot debašu laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri, kas vēl ir šeit! Ir pagājis vesels gads, un mēs šeit, Saeimā, atkal runājam par... ekonomiskajām debatēm. Labā ziņa, ka mēs jau mazliet tuvojamies izpratnei, ka tomēr ekonomika ir svarīgāka un tas ir fundamentāls pamats, uz kā balstīties, lai mūsu valsts attīstītos un lai vispār pastāvētu.

Esmu rūpīgi iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības straujākai izaugsmei diskusijas... dokumentu. Jāpiebilst, ka esam kļuvuši krietni piezemētāki. Augsim tikai straujāk, nevis dubultosim ekonomiku. Es gribu teikt vienā teikumā: augam kā ozoli, bet pašlaik ekseļa tabulās. Dokuments ir vizuāli glīts, saturiski bagāts un pilns ar ambīcijām. Investīcijas – miljardos, birokrātijas mazināšana – procentos, darba vietas – tūkstošos, mērķi – līdz pat 2035. gadam. To lasot, rodas iespaids, ka esam uz robežas starp Singapūru un Skandināviju. Tikai vēl nedaudz jāpacenšas.

Taču šis ir viens no tiem gadījumiem, kad viss ir kārtībā uz papīra, bet ne dzīvē. Uz papīra viss aug – produktivitāte, investīcijas, eksports, arī cerības. Taču dzīvē aug nogurums, vilšanās un plaisa starp realitāti un prezentāciju. Šodien reālajā tirgū uzņēmējs negaida 2035. gada izaugsmes augļus. Viņš gaida atbildi no iestādes. Pēc vakardienas ziņām, atbalsta projekts tiek saskaņots līdz pat gadam. Savukārt strādājošais vienkārši mēģina izdzīvot mēnesi, un darbinieks, kura alga pieaug, paralēli vēro, kā pieaug viss pārējais, it īpaši pārtikas cenas veikalos.

Ziņojumā pieminētie 3,7 miljardi ieguldījumu izklausās cēli, taču neatbild uz vienkāršu jautājumu: cik no tā reāli sasniedz cilvēku, kas nav ierēdnis... vai investīciju portfeļa sastāvdaļa? Vai birokrātijas mazināšana tiešām notiek, ja uzņēmējs joprojām aizpilda tās pašas formas, tikai digitāli? Vai konkurētspējīgā Latvija šobrīd nav kļuvusi par modes trendu, kuru atkārtojam, tāpēc ka nekā cita jau nav?

Kā pieredzējusi tautsaimniece gribu jums pateikt tomēr divas lietas, kas ir pozitīvas. Jāsaka liels paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ir divas lietas: pirmkārt, “Junior Achievement” mācību uzņēmumi; otrkārt, kriptoaktīvu pakete. Un neļaus man samelot arī ministra kungs. UN:BLOCK konferencē, kur kā prioritāti... nozari... es gribētu pieminēt, ko nepieminēja finanšu ministrs, ir FinTech. Ar FinTech palīdzību mēs varētu dubultot arī ekonomiku. Atcerēsimies, ka jau vairākkārt, arī pagājušajā gadā, es no šīs tribīnes debatēs atgādināju (un šajā ziņojumā tā nav): mums ir vajadzīgi jauni uzņēmumi, mums nedibinās uzņēmumi, nedzimst bērni, kas nākotnē būtu jaunie uzņēmēji.

Bet – kā vispār nav šajā ziņojumā? Kā trūkst? Problēma mums visiem ir zināma. Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, sarūk darbaspēka apjoms. Nav dots konkrēts risinājums darbaspēka trūkumam. Tā būs vai nu vadīta migrācijas politika... Diaspora vispār izzudusi. Bet senioru aktivizācija... Precīzi trīs vārdi 33. lappusē. Ieteikums: ir jāparedz atsevišķa sadaļa par darbaspēka stratēģiju.

Vācu filozofs Vilhelms Šmids ir teicis, ka mūsdienās 50 nav vakars, tas ir pusdienlaiks, un, kā mēs visi zinām, pusdienlaikā, pulksten 12 dienā, saulīte ir pašā zenītā un pašā spožākajā virsotnē. Tādēļ īpaši pakavēšos tieši pie sudraba ekonomikas (par kuru nav ne vārda), jo, pateicoties tieši sudraba ekonomikai, šobrīd Latvijā ekonomika noturas. 2022. gadā 33,2 procenti darbaspēka... kas nodarbojās... ir sudraba ekonomika. Arī Starptautiskā Valūtas fonda šī gada... vesela otrā nodaļa ir veltīta sudraba ekonomikai, arī dots akcents. Par šo es runāju arī 2024., pagājušā, gada ekonomikas debatēs, jo tie būtu arī jauni uzņēmumi, un tie ne tikai strādātu, bet veidotu jaunus mazos... mikrouzņēmumus.

Lai nebūtu tikai kritika – mani ieteikumi, ko un kā darīt.

Reālai birokrātijas samazināšanai būtu jāsāk ar NVA un VIAA apvienošanu, uz ko jau pirms vairākiem gadiem norādīja Valsts kontrole. Mēs ieekonomētu 3,6 miljonus. Maksājumi par projektu administrēšanu divām iestādēm vienkārši samazinātos. Valdībai ir jāpārskata politikas fokuss no sloga uz potenciālu. Tie būtu elastīgi darba modeļi ar mazāku spiedienu uz pensiju sistēmu. Tātad daļējas slodzes darbs, mentorēšana, sezonāli projekti, platformas, kur seniori paši var piedāvāt savas prasmes, inkubatori senioriem, un tā es varētu turpināt.

Dažādos valdības akceptētos ziņojumos un plānos joprojām akūti trūkst valsts apmaksātu mācību un pārkvalifikācijas programmu tieši sudraba ekonomikas vajadzībām. Eiropas dati liecina par šādas stratēģijas pareizību, jo Frankfurtē pie Mainas 2010. gadā trešās universitātes – senioru universitātes... kur mācās... pabeidza 3500 senioru. Ja mēs izveidotu senioru universitāšu tīklu... Tas ir viens no būtiskajiem aspektiem, par kuru mums ir nopietni jādomā jau šodien. Un tieši šādā veidā ekonomikā mēs ne tikai attīstītos, bet arī būtu tie, kas strādā un aizsargā valsti.

Mans ieteikums: man liekas, Ekonomikas ministrijas ziņojums ir prioritārs virs Finanšu ministrijas ziņojuma. Man šķiet, grāmatvedība nenosaka uzņēmuma stratēģiju, to nosaka vadība un ekonomika. Līdz ar to primāri – ekonomika, un tālāk ir atbalstošās ministrijas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, valdības pārstāvji! Labdien, godātie kolēģi! Šodien mēs apspriežam fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu un priekšlikumus tautsaimniecības straujākai izaugsmei. Aiz šiem šķietami birokrātiskajiem nosaukumiem patiesībā slēpjas valdības ekonomiskā stratēģija. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Šajos dokumentos jābūt valdības redzējumam un arī apņēmībai, kas ietekmēs Latvijas nākotni un globālo nenoteiktību iekšējo izaicinājumu pilnajos apstākļos. Te, kolēģi, ir daudz pareizu vārdu un skanīgu virsrakstu, taču – vai šie ziņojumi ir pilnīgi un vai tie vispār sniedz nepieciešamās atbildes? Tāpēc, man šķiet, šoreiz ir svarīgi runāt par to, kā nav šajos dokumentos.

Kur mēs esam šobrīd? Latvija stagnē Baltijas mērogā, Latvijas ekonomikas izaugsme ir viena no lēnākajām reģionā. 2024. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 22 tūkstoši eiro, Igaunijā turpretim 26 800 eiro un Lietuvā – 24 500 eiro. Esam stabili “čempioni” aizmugurē mūsu kaimiņiem.

Ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, un 2025. gadā prognozēts tikai neliels pieaugums. Un lielākie kavēkļi, kolēģi, ir nepabeigtas reformas, vāja reģionālā attīstība un arī samilzusi, ļoti samilzusi birokrātija.

Valdības plāni ir tikai uz papīra. Piemēram, Fiskālās disciplīnas padome skaidri norāda uz būtiskām problēmām Latvijas fiskālajā politikā. Valdības izvirzītie mērķi bieži vien ir ambiciozi, taču to īstenošana atpaliek no realitātes. Piemēram, tiek uzsvērts, ka valdībai jānodrošina savlaicīga un efektīva fondu apguve, jo tas ir nozīmīgs ekonomikas stimulēšanas avots, taču konkrētu pasākumu šīs problēmas risināšanai nav. Lai gan valdības centieni birokrātijas mazināšanā un izdevumu pārskatīšanā ir vērtējami pozitīvi (vismaz skaļi runā par to), padome norāda, ka šie pasākumi varētu būt nepietiekami, lai kompensētu augošos fiskālos izaicinājumus.

Ar to es gribu teikt, ka valdības plāni un prognozes ir pārlieku optimistiskas un to izpilde saskaras ar strukturālām un arī praktiskām grūtībām, tādējādi apdraudot Latvijas ekonomisko stabilitāti un fiskālo ilgtspēju. Un paldies... es domāju, PROGRESĪVIE ar frakcijas viedokli ļoti reālistiski mēģināja – vismaz retie no valdības puses – to ieskicēt.

Valsts budžetā tiek ignorēti fiskālās ilgtspējas riski Latvijai. Tātad 2025. gada budžeta deficīta prognoze – 3,1. Tas ir Ašeradena kunga paustais nupat. Taču nav pārliecības, ka šie aizņemtie... izdevumi stimulē mūsu produktivitāti. Investori joprojām uzsver problēmas valsts pārvaldībā un reformu trūkumā. Neskatoties uz pozitīvu kredītreitinga dinamiku, ekonomikas izaugsme joprojām ir nestabila, īpaši ģeopolitiskās spriedzes apstākļos. Valsts parāds mums, kolēģi, pieaug no 47 procentiem pret IKP 2024. gadā līdz 52,8 procentiem 2027. gadā, un parāda apkalpošanas izmaksas prognozēti sasniegs 831 miljonu eiro 2029. gadā.

Arī apņemšanās mazināt birokrātiju par 25 procentiem ir slavējama lieta, taču tai trūkst praktisku īstenošanas mehānismu. Birokrātija Latvijā ir strukturāla problēma, kas kavē uzņēmējdarbību un inovācijas. Ministru kabinets piedāvā ātrākus lēmumus par ES fondiem un “Altum” projektiem, vienreizēju datu pieprasīšanu, digitālos risinājumus, tostarp drosmīgu mērķi – samazināt nekustamā īpašuma attīstīšanas birokrātiju par 70 procentiem –, tomēr šiem pasākumiem trūkst detalizētu termiņu un konkrētu soļu. Uzņēmēji uzsver pārmērīgas birokrātijas kavējošo ietekmi un ierosina zaļo koridoru eksportētājiem, norādot uz lēnu programmu ieviešanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Tas spilgti, kolēģi, ilustrē arī Valsts kancelejas izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības... to ilustrē arī šīs rīcības grupas darbs. No vairāk nekā 300 iesniegtajiem priekšlikumiem atlasīts 21, taču atlases kritēriji nav zināmi pat pašiem grupas dalībniekiem. Ārvalstu investoru padome pat atsakās piedalīties šajā procesā, bet pilsoniskā sabiedrība izsaka iebildumus pret iekļauto priekšlikumu kvalitāti. Ja pat šādā stratēģiskā iniciatīvā nav skaidras metodikas, ietekmes izvērtējuma un caurspīdīgas prioritizācijas, kā iespējams cerēt uz efektīvu, sistēmisku, sistemātisku pārmaiņu īstenošanu?

Aizsardzības industrija tiek pozicionēta kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Mērķis dubultot nozares apgrozījumu ir apsveicams, taču trūkst skaidras analīzes par ilgtermiņa ekonomisko atdevi. Vēl būtiskāks jautājums – kas šo ambiciozo attīstības virzienu īstenos? Kā mēs redzam, Aizsardzības ministrija ir izvēlējusies atbalstīt savus centienus četru padomnieku komandā, kuras profesionālā saistība ar militāro rūpniecību ir, maigi sakot, visai attāla. Mēs redzam piemērus, kur bijusī pretkorupcijas aktīviste, briļļu uzņēmējs un reģionālās attīstības entuziasts kļūst par galvenajiem padomdevējiem jautājumos, kas prasa dziļu izpratni un specifisku tehnoloģisko un drošības vidi. Šāda pieeja raisa nopietnas šaubas par to, vai ministrijas birokrātiskā paplašināšanās ir vērsta uz reālu kapacitātes stiprināšanu vai drīzāk uz partijas lojalitātes nostiprināšanu.

Reģionālās attīstības aspekts, kolēģi, ir nepietiekami izstrādāts. Lai gan ir minēti vispārīgi mērķi, piemēram, reģionālā specializācija un infrastruktūras uzlabošana, trūkst konkrētu mērķtiecīgu pasākumu un finansējuma apjoma, kas būtu tieši vērsti uz Latvijas reģionu attīstību. Atbalsts reģioniem aprobežojas ar mājokļu programmām un energoefektivitātes pasākumiem, kas ir ierobežotā apjomā un neaptver plašākas reģionālās attīstības vajadzības.

Un visbeidzot, kolēģi, ekonomika un drošība ir Latvijas absolūtā prioritāte, un daudzi šajā zālē gaidīja mūsu valsts vadītājas, premjeres Evikas Siliņas valsts ekonomisko vīziju, redzējumu un plānu, un žēl, ka viņa sevi atsauca no debatēm un devās prom, neko nepateikusi. Jo apzināmies... vienkārša patiesība – mūsu valsts ekonomikas spēks un noturība noteiks mūsu valsts spējas sevi aizsargāt un pasargāt mūsu valsts cilvēkus.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Latvijas valsts atpalicība, stagnācija kļūst par mūsu valsts nacionālās drošības apdraudējumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms daudziem gadiem es atradu tādu Pīla kunga grāmatu “Pozitīvās domāšanas spēks”. Izlasīju, biju milzīgā sajūsmā, pat uzdāvināju paziņām, lai palasa un atrod sevī pozitīvo domāšanu. Jāsaka, Valaiņa kungam es neesmu dāvinājusi šādu grāmatu, bet man šķiet, ka viņš ir ļoti pamatīgi izstudējis to. Vismaz lasot šo vai nu informatīvo ziņojumu, vai diskusiju dokumentu, es pat nezinu, kā to īsti saukt, izskatās, ka tas ierindojas šajā pozitīvās domāšanas grāmatu kategorijā. Un, kā Pīla kungs rakstījis uz grāmatas vāka, tas ir, lai mūsu dzīvi darītu laimīgāku, lai mēs ticētu visam labajam un iespējamam. Nu, atliek tikai noticēt.

Es lasīju ar ļoti kritisku aci, un man radās vairāki jautājumi. Pirmām kārtām es paskatījos pagājušā gada informatīvo ziņojumu un nesapratu, kāpēc šāds dokuments šogad radies, jo īsti tas neko nepasaka. Ko mēs pa gadu esam izdarījuši, kur esam pavirzījušies uz to gaišo nākotni, kad 2035. gadā dubultosim Latvijas ekonomiku? Es saprotu, pozitīvās domāšanas spēks ir vajadzīgs, lai ticētu svēti arī šogad, ka mēs dubultosim ekonomiku. Bet kaut kas taču ir jāpasaka konkrēti, kas tiek darīts soli pa solim. Tā vietā mēs lasām, kas ir izdarīts ekonomikā 2020. gadā, kas 2022., 2023. ... 2024. gads ļoti iztrūkst... un kas tiks darīts 2028. un tā tālāk.

Droši vien problēma ir tā, ka mēs nespējam kritiski izvērtēt, kas nav izdarīts, un to atzīt. Manuprāt, mēs nekad nenonāksim ar savu pozitīvo domāšanu pie ekonomikas dubultošanas, ja nepateiksim, kur ir problēma, kur mēs kavējamies un kāpēc ekonomika šobrīd tiešām, kā teica kolēģis, stagnē.

Pārsteidz arī, ka paralēli tiek gatavoti divi dokumenti – Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas dokuments –, un palasot man šķiet, ka tie dzīvo katrs savu dzīvi, jo ir daudz pretrunu. Finanšu ministrijas ziņojums pasaka – ir lejupslīde, 2024. gadā iezīmējās dramatiska lejupslīde, kaut gan Ekonomikas ministrija teica, ka 2024. gadā turpināsies augšupeja un, ja ne 2024., tad 2025. gadā noteikti turpināsies, tad – kur ir atbilde, ko mēs darīsim lejupslīdes situācijā? Mēs varam stāstīt par skaisto nākotni 2035. vai 2050. gadā, bet mums ir jāpasaka – šobrīd ir krīzes situācija, veidojas.

Tika minēti iemesli. Jā, mēs visi varam nosaukt iemeslus. Bet – ko mēs darīsim, lai no tā izvairītos? Protams, ir daudz problēmu, bet – kur ir tā eksportspējas attīstīšana? Kur ir tā eksportspēja? Es simts reižu dzirdēju, ko dara LIAA. Nodibināta LIAA. LIAA vienu miljardu atnesīs. Nu, ziniet, to vienu miljardu atnesīs... Man tāpat ļoti patīk izlasīt, ka jūs plānojat 2000 darba vietu gadā un 200 jaunus produktus attīstīt. Kas tie par produktiem? Kā tas tiks mērīts?

Tā ka, jāsaka, tā ļoti interesanti... Ekonomikas ministrijas ierēdņi... kaut gan visu cieņu viņiem – rakstīt dokumentus prot, zīmēt vīzijas prot, bet ar to darīšanu ir problēmas. Un man šķiet, ka problēmas ir tajā, ka mēs pirmām kārtām esam ļoti lēni. Ekonomikas ministrija raksta... enerģētika. Jā, pagājušogad es arī uzstājos debatēs un runāju, ka divas būtiskākās nozares, kurās mums ir jāinvestē un strauji jāvirzās uz priekšu, ir aizsardzība un enerģētika. Izrādās, arī Ašeradena kungs šodien beidzot to spēj atzīt. Bet Ekonomikas ministrija formulēja, ka mēs enerģētikā strauji virzāmies uz stabilas eksportētājvalsts statusu. Kas tas ir – stabilas eksportētājvalsts statuss?

Mēs nesen uzklausījām Latvijas enerģētikas stratēģijas līdz 2050. gadam projektu. Visu cieņu Klimata un enerģētikas ministrijai! Kā atbilde uz to, ko pagājušajā sēdē plānoja izdarīt APVIENOTAIS SARAKSTS. Tā ministrija noteikti nav jālikvidē. Tā ministrija tiešām strādā efektīvi, prot... un tur ir speciālisti. Es īsti nesaprotu, kāpēc Ekonomikas ministrija jaucas tajās lietās (Starpsauciens.), jo, arī uzklausot enerģētikas stratēģiju... likumdošana tiek sakārtota, bet industrializācija, tehnoloģiju attīstība ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, un Ekonomikas ministrija izstrādās to, kā mēs varam Latvijā uz vietas ražot enerģētikas tehnoloģijas komponentes. Gaidu. Kur tad ir aprakstīts? Un kas tad būs tas, lai mēs virzītos uz stabilu eksportētājvalsti? Izrādās, informatīvais ziņojums saskaņošanai... es pieļauju, ka līdz šīs Saeimas beigām varbūt pat netiks saskaņots. Nu, tas ir par to eksportētājvalsti.

Es domāju, ja Finanšu ministrija prognozē, ka mums tiešām ir lejupslīde, pirmais, kas jādara, – investīcijas pētniecībā, attīstībā, inovācijās. Es neko neatradu šajā ziņojumā par to, kā mēs plānojam attīstīt pētniecību, kā plānojam to dubultot. Nerunāsim par IKP dubultošanu, bet runāsim, kā dubultot pētniecības attīstības izdevumus.

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Lūdzu, pievienojiet...!

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

S. Ābrama. Ne vārda. Tas ir sāpīgs jautājums. Absolūti nav skarts jautājums.

Kapitāla tirgus attīstība, finansējuma piesaiste. Man liekas, es savā pieredzē atceros kādus astoņus gadus, kopš mēs runājam par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Cik reižu nav dzirdēts! Nekas nenotiek joprojām, šobrīd pat vispār pieklusums. Tā vietā tikai runā – nefinanšu pakalpojumu sniedzējiem mēs kreditēšanu nodrošināsim... vienā vietā rakstīts – 2029. gadā, citā vietā – 2035. gadā. Beigās tu nesaproti, ko mēs nodrošināsim.

Godīga konkurence. Mans mīļotais temats. Nu jau trīs mēnešus vai divus mēnešus, neatceros, tiek mēģināts atrast risinājumu dzīves dārdzības ierobežošanai caur uzcenojumu noteikšanu... laikam mazumtirgotājiem. Nu nesamazinās dzīves dārdzību uzcenojumi mazumtirdzniecībai! Nu meklējiet formas, kā investēt tirdzniecībā, ražošanu padarīt lētāku.

Tāpat enerģētika. Ražotāji mums ir dārgi, mūsu enerģētiskie resursi ir ļoti dārgi. Meklējiet citas iespējas, nevis cīnieties ar tirgus dalībniekiem, liekot viņiem kaut kādus uzcenojuma griestus. Tas neko neveicinās.

Ļoti daudz šo problemātisko jautājumu, kas tiek atvērti, un netiek parādīts, kā tie tiek risināti.

Valaiņa kungs, es iesaku tomēr nākamajā gadā, lai man nebūtu jārunā vēlreiz... šī pati runa... es pieļauju, ka būs jārunā tas pats... tomēr sniedziet rezultātus – kas ir sasniegts pa gadu, kur ir problēmas bijušas, kur ir kļūdas, kāpēc ir neizpilde, kā mēs reaģējam uz krīzes situāciju, ko mēs mainām... Jo tas viss, ko jūs sarakstījāt, jūsu ierēdņi sarakstīja, – ļoti skaisti un ļoti pareizi, un ļoti pilnīgi, un tur pat nav vērts pateikt, ka tas vai tas nav minēts, bet tas ir papīrs, un papīrs pacieš visu. Un atcerieties arī, ko uzņēmēji jūsu ziņojuma beigās raksta: mēs esam ļoti lēni, un, ja mēs būsim tik lēni, mēs tiešām varam palikt novārtā.

Arī ar to pašu birokrātijas mazināšanu... 25 procenti, ko jūs arī neesat atklājuši, kā izvērtēt... bet es piedalījos birokrātijas mazināšanas darba grupā Valsts kancelejā, un es pateikšu: tā nav īsta birokrātijas mazināšana, tā ir tāda apgrābstīšana. Vajag metodisku, ilgstošu pieeju.

Sēdes vadītāja. Laiks!

S. Ābrama. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Dep. A. Ņenaševa: “Lūdzu apvienot laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri, ministres! Kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Šobrīd jūtam – pasaule ir kļuvusi bīstamāka, bet mēs esam stipra tauta un mākam izdzīvot, un mums atkal jāpeld pretī dažādām straumēm un vienlaikus jāmācās arī augt un plaukt. Tāpēc uzskatu, ka mēs nevaram iestigt tādā strīdu purvā vai, vēl sliktāk, koķetēt ar autoritārisma ideju. Mūsu acu priekšā tas notiek daudzās demokrātijās, un manī tas raisa gan bažas, gan dusmas.

Manuprāt, patiesi ieguvēji būs tie, kas spēs vienoties kopīgiem mērķiem. Tas arī mums šobrīd būtu jādara, jo šis ir laiks, kad visa politiskā jauda jāiegulda divās Latvijas drošības sienās – mūsu aizsardzībā un mūsu cilvēkos, ģimenēs. Progresīvie un šī valdība skaidri rāda ar darbiem: jā, mums ir jāstiprina aizsardzība, un, jā, mums ir jācīnās par Latviju, kurā aizvien vairāk ģimeņu vēlas dzīvot bez raizēm par rītdienu.

Es aicinu iet šo ceļu, kurā miljonus aizsardzībai mēs izcīnām Eiropas Savienības fondu aizņēmumos, savukārt miljonus ģimeņu atbalstam un demogrāfijai – pārskatot katru centu valsts budžetā.

Aizsargāti cilvēki ir ne tikai tie, kuru robežas sargā. Aizsargāti cilvēki ir veseli, izglītoti, tādi, kas apzinās savu kultūru un redz skaidru iemeslu veidot savu dzīvi tieši šeit, Latvijā. Ja aizmirsīsim savus cilvēkus, varēsim zaudēt visu.

Tāpēc Progresīvie kategoriski iestājas pret veselības, izglītības un kultūras finansējuma horizontālo griešanu, jo visvieglāk ir nogriezt slimnīcas māsas piemaksu vai slēgt bērnudārza grupiņu, atlaist kādu kultūras nama darbinieku vai apturēt nākamās “Straumes” finansējumu. (Starpsauciens.) Bet tas varētu sāpīgi atmaksāties nākotnē. (Starpsauciens.)

Vai zināt, kādas vēl mums ir stipras prasmes? Taupīt. Jā, mums patīk taupīt, tas mums ir palīdzējis arī juku laikos. Taču pasaule nemitīgi mainās, un mums ir jāiemācās gan saprātīgi taupīt, gan saprātīgi tērēt. Opozīcija, un īpaši Šlesers, te skraida un biedē, ka, nedod dievs, aizņemoties un tērējot viss būs kaput, tā teikt, uz redzēšanos! Bet, kolēģi, opozīcija (Starpsauciens.) – un es šeit domāju to saprātīgo opozīcijas daļu –, vai tad mēs tik bezprātīgi aizņemamies, piemēram, iegādājoties savu pirmo mājokli? (Starpsauciens.)

Vai tiešām esam tik bezprātīgi, rūpējoties par savām ģimenēm? Piekrītu, mums ir saprātīgi jātaupa un jāprot arī saprātīgi aizņemties. Mums jārēķina ne tikai, cik naudas mēs iztērējam, bet – kur ieguldām un cik tas dos atpakaļ, jo ieguldījumi cilvēkos nav izdevumi. Ieguldījumi cilvēkos ir pati labākā aizsardzība. (Starpsauciens.)

Šobrīd neviena valdība Eiropā pat neiedomājas likt galdā piedāvājumus ar taupīšanu uz izglītības, veselības vai kultūras rēķina, jo nogriešanai ekselī drosme nav vajadzīga. (Starpsauciens.) Atklāt vēl apslēptas iespējas un iet cīnīties par kopīgām idejām un vērtībām – tam gan ir vajadzīga drosme. Ko tad darīt? (Starpsauciens.)

Šobrīd Eiropā ir plāns “ReArm Europe”, kas mobilizē gandrīz 800 miljardus eiro. Tātad šī ir iespēja aizsardzības finansēšanai izmantot arī līdz šim neizmantotus Eiropas Savienības fondu līdzekļus. “ReArm Europe” paredz noņemt šķēršļus arī Eiropas finansējuma izmantošanai aizsardzības vajadzībām. Varam izmantot arī deficīta atkāpi tieši drošības vajadzībām. Mums nav jāuzveļ sabiedrībai papildu slogs. Eiropa jau sniedz mums palīdzīgu roku, mums tā ir tikai jāpieņem. Līdz ar to izmantojam visas Eiropas sniegtās iespējas militārajai drošībai un aizsargājam katru centu sociālajai drošībai.

Visa valsts budžetā ietaupītā nauda nākamgad jānovirza ģimeņu atbalstam – tiem, kuri vēl domā, vai radīt bērnus Latvijā, it īpaši pirmo vai otro; tiem, kuri cenšas apvienot darbu ar bērna pieskatīšanu; tiem, kuri dzīvo laukos un gaida, vai skola paliks atvērta. Nav pieļaujams, ka, stiprinot ārējo robežu, mēs pazaudējam pašu sabiedrības kodolu – ģimenes.

Kāds tad ir sausais atlikums? Mūsu piedāvājums ir skaidrs: nē – izglītības, kultūras un veselības finansējuma samazinājumam, jā – gudrai aizsardzības finansēšanai. Mēs nedrīkstam pieļaut arī 2009. gada kļūdas, kas daudziem lika aizbraukt prom un Latvijas attīstībai zaudēt veselu desmitgadi. Es ticu, ka tagad mēs spējam labāk un mums ir drosme rīkoties pareizi.

Dārgie kolēģi, drošību satveram divās rokās. Vienā rokā ir bruņojums, bet otrā – sabiedrības noturība, ticība nākotnei un pārliecība, ka Latvijā ir vērts veidot ģimeni tieši šobrīd, jo te ir gan mājas, gan labklājība. Tikai kopā var noturēt mūsu valsti stipru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Pirmām kārtām jāsaka, ka mums veidojas laba tradīcija, ka mēs runājam ne tikai par fiskālo disciplīnu, kas ir pamatziņojums, bet arī par ekonomikas izaugsmi. Mums ziņo ekonomikas ministrs un citi ministri par pasākumiem, kas tiek veikti, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Šajā kontekstā varu minēt vienu lietu, kas jau izskanēja iepriekš, kur mums ir neizmantotais potenciāls, – tā ir enerģētikas nozare. Saskaņā ar Eiropas enerģētikas asociācijas datiem, Vēja enerģijas asociācijas datiem Latvijā ir vismazāk vēja enerģijas jaudu. Tas ir potenciāls, ko mēs neesam izmantojuši. Mēs redzam, ka, piemēram, saules enerģijai pēdējos gados mums ir bijis ievērojams pieaugums. Par ko tas liecina? Un citi kaimiņi to ir izmantojuši. Acīmredzot viņiem bijis vairāk drosmes pieņemt lēmumus un virzīties straujāk uz priekšu ar vēja enerģijas attīstību.

Bieži izskan jautājums par to, cik daudz mums ir nepieciešama šī vēja enerģija. Uz to Klimata un enerģētikas ministrija atbildējusi savā stratēģijā par enerģētikas attīstību līdz 2050. gadam. Ir skaidri redzams, ka vēja elektrostacijām būs nozīmīga loma Latvijas energobilancē, tās ražos ievērojamu apjomu elektroenerģijas, ko mēs patērējam. Vēja elektrostacijas gan uz sauszemes, gan jūrā.

Jāteic – sākotnēji biju skeptisks par šādas stratēģijas izstrādi, jo faktiski dažreiz izskan viedoklis, ka šāda stratēģija būtu atbilde uz visiem neatbildamajiem vai neatbildētajiem jautājumiem par to, ko tad mēs tālāk darīsim enerģētikas politikā, taču galadokuments ir apliecinājums tam, ka šādas ilgtermiņa stratēģijas un dokumenti nevar būt atbildes uz visiem jautājumiem. Ko mēs esam ieguvuši? Esam ieguvuši vairākus scenārijus, pēc kuriem Latvijas enerģētikas politika var attīstīties, pēc kuriem mēs varam mērīt tos lēmumus, kas jāpieņem Saeimai un Ministru kabinetam, lai mēs galu galā 2050. gadā izpildītu šo optimistisko scenāriju.

Kas tad ir mērķi, kas definēti? Ar 2050. gadu mums ir definēti skaidri mērķi – mums jābūt zemām, konkurētspējīgām cenām reģionā, jābūt pašpietiekamai ražošanai, kā arī efektīvi jāizmanto mūsu enerģijas tīkls. Šie ir galvenie principi, uz kuriem balstās šī stratēģija. Kādā veidā šo sasniegt – tas ir jautājums, kas mums vēl ir neskaidrs, bet tas ir objektīvi neskaidrs.

Piemēram, ja paskatāmies vēsturiski – vai kāds pirms 10, 15 vai 20 gadiem varēja prognozēt, ka šādā tempā attīstīsies saules elektrostacijas, baterijas attīstīsies tik strauji, kā tās attīstās pašlaik, vai tās pašas vēja elektrostacijas? Tas ir piemērs, kas mums jāskatās uz priekšu un jābūt atvērtiem tam, ka mēs pašlaik varbūt līdz galam nevaram pateikt, kā šos mērķus izpildīt, bet mums jāstrādā, lai tos sasniegtu. Tas, kas mums rādīs ceļu, kādā veidā to izpildīt, ir brīvais tirgus un uzņēmēju iniciatīva, kā arī zinātnes sasniegumi, kas arī noteiks, kas būs tās tehnoloģijas, uz kurām liks uzsvaru līdz 2050. gadam.

Jāteic, ka stratēģija tiks pārskatīta regulāri – ar noteiktiem intervāliem. Un mēs varēsim iekļaut jaunākos, aktuālākos datus par to, kas notiek gan zinātnē, gan dažādu tehnoloģiju attīstībā. Ko tas viss nozīmē?

Tas nozīmē to, ka mēs paši nosakām stratēģiju, kāda mums būs līdz 2050. gadam, ar kādiem pasākumiem šie mērķi tiks sasniegti. Scenāriji ir skaidri iezīmēti, un mūsu lēmumi noteiks to, kādā veidā attīstīsies mūsu enerģētikas nozare, cik ambicioza tā būs. Piemēram, Ministru kabinets ir apstiprinājis likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” grozījumus, kas tiks virzīti uz Saeimu. Lēmumi, kas tiks pieņemti šī likuma kontekstā, noteikti ietekmēs to, cik strauji attīstīsies šī nozare.

Tā ka, kolēģi, pieņemsim lēmumus, kas samazina birokrātiju, sekmē jaunu enerģijas ražošanas jaudu attīstību, un tad mēs sasniegsim mūsu enerģētikas politikas mērķus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr norit reģistrācija... Mums ir vēl viens jubilārs – 3. maijā savu skaisto apaļo jubileju svinēja Viktorija Pleškāne. Sirsnīgi sveicam skaistajā jubilejā! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 23 deputāti: Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis (Starpsauciens: “Ir!”)... Mārtiņš ir, Raivis Dzintars, Andrejs Judins (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece (Zālē troksnis.)... Ir kāds? Kurš ir? (Pauze.) Viktors Pučka, Nauris Puntulis (Starpsauciens.)... Kurš vēl ir? (Starpsauciens. Starpsauciens: “Neko nevar dzirdēt!”) Ja jūs būsiet klusāki, labāk dzirdēsiet. Labi, turpinu. Igors Rajevs, Līga Rasnača, Harijs Rokpelnis, Edvards Smiltēns (Dep. E. Smiltēns: “Ir!”)... redzēju, Didzis Šmits, Edvīns Šnore (Starpsauciens.)... nākot lejā, redzēju... Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums ir stundu – līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka mums vēl jāsludina pārtraukums. Neviena nav. (Starpsaucieni.) Jā, paldies kolēģiem, kas vienmēr ierodas laicīgi un ciena citus kolēģus. Tā arī, starp citu, ir mūsu attieksme. (Pauze.)

Man rāda, ka ir reģistrējušies 27. (Pauze.)

Labi, kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Uzreiz lūgšu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Ģ. V. Kristovskis. Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Ir jāatzīst, ka mēs dzīvojam ekonomikas un tirdzniecības nenoteiktības laikmetā, kad visietekmīgākie stimulēšanas paņēmieni ir sankcijas, draudi un bezjēdzīgi tarifi, kad starptautiskās attiecības un tiesības ir novienkāršotas līdz iespiešanai stūrī vai līdz kādreizējā sadarbības partnera iebiedēšanai. Tas ir, īsi sakot, deal or no deal.

Ja mēs runājam par Latvijas ekonomikas attīstību, tad, protams, šajos apstākļos mūsu ekonomikai, mūsu iespējām ir jādarbojas. Un šajā ziņojumā ir atsauces uz ļoti svarīgiem rādītājiem – konkurētspēja uzņēmējdarbībā, eksportspēja, augsta pievienotā vērtība, inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumi, militārās industrijas aktivitātes, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts. Un mēs varētu vēl atrast kādu jēdzienu, kas raksturo tautsaimniecības intereses.

Ir izcelti priekšnoteikumi pārejai uz augstāku produktivitāti, piemēram, STEM stiprināšana visos līmeņos, augstskolu budžeta vietu plānošana nozaru vajadzībām, ilgtspējīgs, uz rezultātu balstīts finansēšanas modelis pieaugušo izglītībā, un tā mēs varētu turpināt. Šeit nekas nav iebilstams. Diemžēl trūkst pārliecinoša akcenta par bāzes finansējuma palielināšanu zinātnei. Es domāju, tie, kas nedaudz seko līdzi vai dažkārt klausās, ko es kādreiz no tribīnes saku... šis ir mans iemīļotais temats, par šo es vienmēr nāku un runāju, jo, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs.

Kas ir raksturīgi šim ziņojumam – ir pievienoti uzņēmēju organizāciju apkopotie priekšlikumi. Un ko mēs lasām? Uzņēmēji raksta, ka Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Nelieli ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, zemi vispārējie rezultāti inovāciju jomā un vidēji izglītības jomas rezultāti negatīvi ietekmē Latvijas centienus sasniegt augstāku ražīgumu. No Eiropas Savienības inovatīvajām ekonomikām Latvija visvairāk atpaliek šādās jomās (to saka paši uzņēmēji): pētniecisko iestāžu kapacitāte, izdevumi pētniecībai un attīstībai, starptautiskie izgudrojumi, patentu pieteikumi un citas.

Kāda ir reālā situācija? Ja mēs skatāmies starptautiskos vērtējumus, tad – ko, piemēram, saka “Technopolis Group”? “Technopolis Group” saka: Latvijas zinātne ir nožēlojamā stāvoklī. Nožēlojamā stāvoklī!

Latvijas zinātnes disfunkcionējošās sistēmas pamatā ir kļūmīgi politiski lēmumi. Latvijas finansējums pētniecībai un zinātnes attīstībai joprojām ir ļoti zems – viena trešdaļa no Eiropas vidējā. Zviedrijā un Somijā zinātnes finansēšanai atvēl trīs reizes vairāk.

2020. gada “Technopolis Group” vērtējums rāda, ka Latvijā nekas nav mainījies kopš iepriekšējā, 2013. gada, ziņojuma, proti, ir nepietiekams finansējums zinātnei. Šajā gadā būs jauns “Technopolis Group” ziņojums, un zinātnieki paši sagaida, ka tajā nebūs nekādu pozitīvu ziņu.

Runa ir par to, kas notiek ar zinātniekiem un zinātni Latvijā. Daži skarbi fakti – labi atalgoti ir tikai lielo universitāšu nomenklatūras un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi.

Kas radīs izaugsmi un perspektīvas zinātnē, ja doktorantūras absolventu skaits ir nokritis līdz 100 – līdz 100! – doktorantiem Latvijā gadā? Somijā gadā ir 1600. Latvija varēs sākt virzīties Somijas labklājības līmeņa virzienā, kur sekmē augstākas pievienotās vērtības eksportpreces... tātad būtu jāatjauno vismaz 300 doktorantūras absolventu uz miljons iedzīvotājiem. Latvijā pašreiz ir 100, bet konkurētspējīgas tautsaimniecības un dzīves mērķu sasniegšanai mums būtu nepieciešams vismaz 500 doktorantu gadā.

Somijā ir tuvu 40 tūkstošiem pilnas slodzes zinātnieku, Latvijā – 3700. No tiem vairāk nekā 20 tūkstoši strādā Somijas uzņēmumos, Latvijā – 600. 2024., 2025. gadā lielākā daļa Latvijas zinātnieku dzīvo ar bāzes finansējumu, algu līmeni – 500 eiro mēnesī. 90 procenti! Tikai 10 procenti konkursu rezultātā ir saņēmuši projektu naudu, kas ir saņemta no Latvijas Zinātnes padomes projektu konkursiem. Lūk!

Tie soļi, kas ir iezīmēti mūsu budžetā, – katru gadu palielināt finansējumu zinātnei par pieciem tūkstošiem... bet patiesībā tuvākajos gados katru gadu būtu jāpalielina par 25 miljoniem eiro. 5 miljoni un 25 miljoni. Šodien ir pavisam aktuāls jautājums: vai valsts nevar atrast 25 miljonus, lai mēs godpilni ļautu strādāt zinātniekiem Latvijas tautsaimniecības interešu un mērķu sasniegšanai?

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Uršuļskis. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šībrīža ģeopolitiskā situācija nav vienkārša ne globāli, ne mūsu reģionā. Tā vienmēr būs izaicinoša, kamēr mūsu kaimiņos ir divi totalitārie režīmi. Taču mūsu ģeopolitiskā situācija nav attaisnojums bezdarbībai vai apātijai, tieši pretēji – ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar drošību.

Ārlietu dienests vēlas un arī var dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomisko interešu realizācijā ārvalstīs. Mūsu rīcībā ir efektīvi instrumenti – virkne vēstniecību ārvalstīs, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, izejošās un ienākošās vizītes, plašs goda konsulu tīkls, sadarbība ar mūsu diasporu, LIAA, Ekonomikas ministriju.

Ārlietu ministrija ir prioritizējusi visu veidu sadarbības, īpaši ekonomiskās sadarbības, ar ASV padziļināšanu. Tāpat mēs uzskatām, ka ir jāturpina visos līmeņos pašattīrīties no Krievijas un Baltkrievijas ietekmes, lai stiprinātu mūsu ekonomikas attīstību un noturību, skatoties uz Rietumiem. Ir jāstiprina sankcijas, lai mazinātu Krievijas kara mašīnas resursus, aktīvi jāmeklē veidi, kā diversificēt globālo ekonomisko sadarbību.

ASV ir un būs Latvijas un ES stratēģiskais partneris un sabiedrotais, tāpēc mēs iestājamies par spēcīgām transatlantiskajām attiecībām, tostarp pragmatiskām, godīgām, abpusēji izdevīgām tirdzniecības attiecībām. No savas puses vēlamies izvairīties no jebkādiem tālākas eskalācijas riskiem tirdzniecības attiecībās ar ASV, jo tarifu karos uzvarētāju nav.

Tāpat mūsu Eiropas partneriem konsekventi visos līmeņos esam pauduši, ka tas ir mūsu galvenais partneris un sabiedrotais. Vienmēr aicinām Eiropas Komisiju uz pragmatisku iesaistīšanos tirdzniecības ar ASV jautājumos. Arī ministrijas līmenī turpinām uzturēt proaktīvu politisko dialogu. Pēdējā laikā Ārlietu ministrija jau četras reizes ir bijusi vizītēs ASV. Mēs padziļinām politiskās saites, stiprinām sadarbību arī drošībā, enerģētikā un ekonomikā.

Pozitīvi, ka arvien vairāk trešo valstu proaktīvi uzrunā Eiropas Savienību par iespējām sadarboties, tiecoties pēc lielākas tirdzniecības noteikumu paredzamības un stabilitātes. Mēs esam aktīvās sarunās ar Indiju, Indonēziju, Filipīnām, Taizemi, Malaiziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Latvijas Ārlietu ministrija stingri atbalsta Eiropas Savienības un MERCOSUR tirdzniecības nolīguma noslēgšanu, aicina Komisiju ātri virzīties uz tā parakstīšanu, jo šī potenciālā vienošanās par piekļuvi pasaules piektajam lielākajam ekonomikas blokam varētu sniegt būtisku artavu mūsu ekonomikas stiprināšanā. Ārlietu ministrija redz Indiju kā svarīgu partneri Indijas un Klusā okeāna reģionā, jau tagad stiprinot ekonomisko un zinātnes sadarbību.

Par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajam periodam. Ārlietu ministrijas vadībā notiek aktīvs darbs pie Latvijas interešu veicināšanas. Mēs esam skaidri nostiprinājuši četrus prioritāros virzienus mūsu valstī – strādāt pie Eiropas Savienības finansējuma drošībai un aizsardzībai, kohēzijas politikai, kopējai lauksaimniecības politikai, kā arī “Rail Baltica” projekta īstenošanai. Sarunās Latvija aktīvi iestājas par Eiropas Savienības budžeta kopapjoma palielināšanu. Mēs redzam, ka ar esošajiem līdzekļiem kopīgos mērķus realizēt būs grūti.

Lai sekmīgāk īstenotu mūsu intereses, mēs veidojam līdzīgi domājošo valstu grupas, īpaši rūpīgi strādājot ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju, jo mums ir kopīgas intereses drošībā un pierobežā un ir ļoti svarīgi virzīties uz priekšu kopā.

Par vēstniecībām. Ikdienā tās strādā pie eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes, jo ekonomiskie jautājumi šobrīd vēstniecībām ir noteikti kā viena no trim galvenajām prioritātēm paralēli drošībai un atbalstam mūsu līdzcilvēkiem. Vēstniecības ar savu kontaktu loku spēj nodrošināt mūsu uzņēmumiem piekļuvi augsta līmeņa vadībai citu valstu uzņēmumos un arī nozaru ministriem, kas bieži vien ir ļoti svarīgi.

Aizvadītajā gadā Ārlietu ministrija ir veicinājusi apjomīgu publiskās diplomātijas programmu ārvalstīs – 56 lieli pasākumi. Kopā tika pulcēti vairāki tūkstoši uzņēmēju ar mērķi demonstrēt Latviju kā uzņēmējdarbībai atvērtu valsti, ārvalstu investīcijām pievilcīgu vidi, kā arī uzticamu un atbildīgu sadarbības partneri.

Tāpat ārlietu dienests aktīvi strādā pie diasporas iesaistes. Tas ir potenciāls ekonomiskais resurss ārpus mūsu valsts robežām. Kopā ar Ekonomikas ministriju mums ir svarīgi turpināt veidot Latvijas vidi tādu, kas piesaistītu ārvalstīs studējošos, strādājošos latviešus, kā arī mums jāturpina regulāri informēt diasporu par reemigrācijas iespējām.

Jāpiemin mūsu pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās. To ir daudz, un aicinām mūsu uzņēmumus izmantot Ārlietu ministrijas resursus un iespējas šajās organizācijās. Viens piemērs – pateicoties Ārlietu ministrijai, 2024. gada beigās mums izdevās iegūt 4,5 miljonu eiro finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda tieši Latvijas uzņēmējiem. Tikko mēs dabūjām klāt no šī paša fonda vēl 7 miljonus, ko mūsu vietējie uzņēmumi var izmantot aizsardzībai.

Par ienākošajām un izejošajām vizītēm. Tā arī, protams, ir svarīga sastāvdaļa. Mēs atbalstām uzņēmumus gan kontaktu veidošanā, gan tālākā kontaktu uzturēšanā un aktīvi iesaistām mūsu vizītēs uz citām valstīm, īpaši to stiprinot tālākos tirgos. Vienmēr izejošajās vizītēs iekļaujam ekonomisko elementu. Vairāki piemēri, ko šogad darīs ārlietu ministre, – kopā ar uzņēmējiem brauks uz “Expo” izstādi, piedalīsies Latvijas un ASV biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, brauks arī uz Āfrikas valstīm un Persijas līča valstīm.

Piemērs no nesenajām vizītēm. Vairāku uzņēmumu delegācija brauca kopā ar ministri uz Indiju – IKT, kosmoss, medicīna, ķīmija –, un tur jau iezīmējās potenciāls plašākai sadarbībai tieši kosmosā. Šāda veida iesaisti mēs noteikti turpināsim.

Visbeidzot – mums liekas, ka ir nepieciešams diskutēt un skaidri definēt Latvijas ārējās ekonomikas prioritātes.

Šobrīd no ārlietu dienesta puses mēs aktīvi runājam par IKT, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, enerģētikas sektoru un, protams, aizsardzību, bet ir svarīgi vienoti un saskaņoti komunicēt par mūsu valsts perspektīvām un iespējām, to, kā mēs pārvaram grūtības un izaicinājumus, jo pozitīvo, lielo darbu ir viegli nograut ar neveiksmīgiem izteikumiem vai publiski izteiktu neticību valstij. Bet valsts perspektīvu un vīziju veidojam mēs visi kopā – gan ministrijas, gan Saeima, gan visi pārējie.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Signei Grūbei.

S. Grūbe (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas deputāti! Ministri! Šodien debatēs vēlos atgādināt vienu šķietami vienkāršu, bet būtisku patiesību, ka kultūra ir viens no mūsu resursiem – resurss mūsu tautsaimniecībai, sabiedrības noturībai un nacionālajai identitātei. Mēs redzam kultūras nozari kā stratēģisku ieguldījumu ar konkrētu atdevi tautsaimniecībai. Tā Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi pierāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts kultūrā, rada vēl 1,53 eiro pienesumu vietējā ekonomikā, padarot kultūru par efektīvu investīciju virzienu valstī.

Būtiski ir vērtēt ne tikai naudas plūsmu, bet ieguvumu sabiedrībai kopumā. Tā, ja raugāmies uz 2023. gada vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, pētnieki ir pierādījuši, ka katrs ieguldītais eiro radīja 1,72 eiro atdevi. Vienlaikus tieši dziesmu un deju svētki ir tie, kuru lielākās ietekmes potenciāls ir izsakāms ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā un kultūras nozīmē mūsu kopienas stiprināšanas un saliedētības jomā.

Kultūras ietekme ir arī ilgtermiņa un... sistemātiska. Radošo uzņēmumu skaits Latvijā ir sasniedzis 21 tūkstoti, tajos ir nodarbināti 77 tūkstoši cilvēku, radošo pakalpojumu eksporta īpatsvars 2023. gadā ir pieaudzis līdz 19,2 procentiem no visa Latvijas pakalpojumu eksporta. Šogad šie skaitļi būs vēl lielāki, jo elpu aizraujoši ir panākumi, kādos mūs aiznesa “Straume”. Šo vārdu ne tikai dzirdēja visā pasaulē, bet arī tādi uzņēmumi kā “Amazon”, “Netflix” jau ir interesējušies par Rīgu un Latviju. Un šobrīd mēs esam gatavi viņus uzņemt un parādīt, ka Latvijas kultūra un radošās industrijas ir vērā ņemams pasaules spēlētājs. Nozare ir gatava sadarboties un nest Latvijas vārdu pasaulē.

Radošā industrija Latvijā ir globāli konkurētspējīga, tai ir neizsmelts potenciāls. Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā būs nākamais lielais solis. Mēs zinām, ka 2014. gadā, kad šis tituls bija Rīgai, 33 procenti no finansējuma tika investēti ārpus kultūras sektora, veidojot sinerģiju ar citām tautsaimniecības nozarēm.

Panākumi nav iemesls apstāties, tie ir aicinājums darīt vēl vairāk ilgtermiņā un darīt ar stratēģisku skatu.

Kultūra ir arī mūsu veselības un dzīves kvalitātes resurss. Citu valstu pieredze rāda, ka ieguldījumi kultūrā palīdz ietaupīt līdzekļus veselības aprūpē, uzlabo garīgo līdzsvaru un veicina sabiedrības noturību. Šobrīd ir izveidojusies cieša un konstruktīva sadarbība ar partneriem ministrijās, Saeimā, kā arī citās institūcijās, kas redz kultūras un radošo nozaru potenciālu. Šī sadarbība ir jāstiprina un jāturpina, jo tikai kopīgi varam kultūras nozari attīstīt kā ilgtspējīgu un integrētu daļu no valsts kopējās izaugsmes modeļa.

Datu un pierādījumu ir daudz, fakti runā paši par sevi. Taču ne tikai skaitļos ir mērāms ieguldījums, ko Latvijas kultūra nes pasaulē... un Latvijā. Neapšaubāms ir tās ieguldījums mūsu identitātes apzināšanā un stiprināšanā, sabiedrības noturībā un dzīves kvalitātes stiprināšanā visās jomās. Līdz šim mēs esam paveikuši daudz, bet ir jādara vēl vairāk – gudrāk, konsekventāk un ciešāk sadarbojoties savā starpā, starp nozarēm, pārvaldes līmeņiem un ar sabiedrību kopumā. Atcerēsimies, ka kultūra ir mūsu drošības un izaugsmes pamats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir bezjēdzīgi lasīt šos budžeta ekonomiskā izrāviena sapņu dokumentus, kamēr mēs nesakām sabiedrībai atklāti – Latvijas valdības sistēma ir reāli pārkarsusi un uzkārusies, un ir bezjēdzīgi centieni no valaiņiem, meļņiem, švinkām, jo nekas, absolūti nekas nenotiks, kamēr sistēmas administratori – finanšu ministrs un valsts sekretāre Bānes kundze – turpinās apgalvot, ka sistēma strādā, jo mēs dzīvosim ilūzijā. Sistēma ir reāli uzkārusies.

Visas reformas ir tikai tik vērtas, cik finanšu ministrs vai valsts sekretāre iedalīs naudu. Ir pilns ar likumiem, apņemšanās, kuras netiek pildītas, jo tās nav ieliktas reāli budžeta likumā. Piemēram, Nacionālais attīstības plāns – ignorēts. Šis ir finanšu diktatūras, kuru patiesībā īsteno finanšu ministrs un premjere... Valainis var būt faķīrs, bet Ašeradens ir tas, kas trusi vispār nav ielicis cepurē. Un gadiem ir veidojies vadošās partijas un ierēdniecības astoņkājis, kas viens otru piesedz, balsta, kontrolē un labi ieeļļo par lojalitāti, par klusēšanu un manipulēšanu – amati padomēs, silti krēsli amputēšanas gadījumā, ja atbildība ir jāuzņemas politiķa vietā.

Un solītā pedagogu alga... pielikumam naudas nav. Nav. Tikko paziņots... vakardien. Skolotājus atkal uzmet, bet Finanšu ministrijas valsts sekretāri iecēla Rīgas brīvostas padomē otrajā amatā, lai viņa saņemtu vēl klāt 40 tūkstošus jau tā 100 tūkstošu atalgojumam.

Un šajā valstī, izrādās, nauda tomēr ir, tikai tā nauda ir savējiem, tiem, kas uztur režīmu. Naudas nav skolotājiem, policistiem, robežsargiem un daudziem citiem, jo tie taču nav savējie. Un Finanšu ministrija ir absolūts – absolūts! – noteicējs pār politikas veidošanu valstī gan ekonomikā, gan satiksmē, gan ostās, gan enerģētikā. Un jums ir ieskaidrota tāda mantra, ka vadošajām partijām pienākas gan premjera krēsls... nu jau arī prezidenta, komplektā ar Finanšu ministrijas krēslu, Tieslietu ministriju un pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Saeimā. Tā teikt – kontrolēt visu šo pasākumu.

Tas ir izcils piemērs, ja grib, tad var, bet, ja negrib, tad “Rail Baltica” paslauka zem galda. Un Saeimas deputāta amats ir nonivelēts līdz tādam cirka lāča līmenim – izklaidēt, nekādu ietekmi neradot –, jo budžeta apstiprināšana ir farsa process, kur ierēdniecība atnes ciparus bez konteksta, bez paskaidrojumiem, un sabiedrības ievēlētajiem Saeimas deputātiem tie bez jautājumiem ir jāapstiprina katru gadu un vienmēr steidzamības procesā.

Un man ir apriebies būt par idiotu, jā, jo mūsu izmeklēšanas komisijā par “Rail Baltica” pateica, ka “Rail Baltica” nav valsts saistības, vai ne, nav valsts saistības! Es tam nespēju noticēt, reāli nespēju noticēt, un meklēju, un es atradu. Un es atradu šādā dokumentā (Rāda.)... jo mums pateica, ka nav, un pierādīja, ka nav, vai ne? Šajā dokumentā... atverot jūs redzēsiet, ka budžetā ir ielikti 8,2 miljoni. Bet Valsts kase veido Latvijas gada pārskatu, ko paraksta finanšu ministrs. Tur jūs atradīsiet, ka zembilancē ir 1,112 miljardi. Viens miljards 112 miljoni ir saistības līgumos, noslēgtas par “Rail Baltica” projektu, kuras atrodas zembilancē.

Un vai jūs vispār zinājāt, ka Saeima neapstiprina reālu budžetu? Jūs apstiprināt tikai naudas plūsmas tabulu, cik ienāk un kam aiziet. (Starpsauciens: “APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalstīja...”) Un “Rail Baltica” saistībā... tātad es jau minēju... Un tur ir vēl iekšā militārie iepirkumi – 600 miljoni, pensiju 2. līmenis – 1,39 miljardi, finanšu garantijas – vairāk nekā 57 miljoni, valsts ilgtermiņa nomas līgumi – 330 miljoni, parāda procentu maksājumi – 165 miljoni. Visi šie skaitļi nav redzami budžetā, bet tie ietekmē nākotnes fiskālo telpu, un mēs pieņemam budžetu, nezinot reālās saistības. Ja šādi rīkotos biržā kotēts uzņēmums, finanšu direktors sēdētu aiz restēm, neviens auditors neapstiprinātu šādu dokumentu. Pēc biržas standartiem, praktiski Saeima šobrīd rīkotos kā valde, kura slēpj finanšu riskus no akcionāriem, bet akcionāri ir sabiedrība. Un jūs katrs piedalāties atklātā maldināšanā, finanšu datu falsificēšanas pārkāpumos.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valsts un tās vadīšanas sistēma ir reāli uzkārusies un ir jārestartē. Latvijai ir vajadzīgs politikas, ierēdniecības un ekonomikas restarts, reāli nepieciešams politikas un valsts vadīšanas restarts, bet visvairāk – visvairāk! – sabiedrības uzticības restarts valstij, un to nevar izdarīt tie, kuri šo sistēmu ir radījuši. Viņi ir pārkarsējuši un turpina apgalvot, ka viss ir kārtībā. Pārfrāzējot filmu “Matrikss” – kuru tableti Latvija izvēlēsies: palikt sistēmā, kas sevi gremdē, vai restartēties?

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Parunāsim par vēlmju domāšanu, sapņiem un fantāzijām. Informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko attīstību ir minēts, ka izaugsmes stratēģijā definētie mērķi paliek spēkā, tas ir, līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku. Tas nozīmē, ka ikgadējam vidējam iekšzemes kopprodukta pieaugumam jābūt vismaz 6,8 procentu apmērā – vidējam pieaugumam katru gadu 11 gadu laikā.

Kāda ir realitāte? Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4 procentiem, salīdzinot ar 2023. gadu. Finanšu ministrija savās prognozēs norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu palielināties par 1,2 procentiem, bet 2026. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1 procentam. Izskatās, ka Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija nedraudzējas un dzīvo paralēlās realitātēs.

Uzņēmējdarbības vidi Latvijā negatīvi vērtē 63 procenti uzņēmēju, liecina nesen veikts pētījums. Kā šādos apstākļos Ekonomikas ministrija plāno panākt iekšzemes kopprodukta dubultošanos – vairāk nekā 6 procenti gadā –, lai sasniegtu ekonomikas dubultošanos? Ziņojuma autori sola: to plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60 procentiem no Eiropas Savienības vidējā rādītāja 2023. gadā līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim 2035. gadā. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas produktivitātei mūsu valsts teritorijā jāpieaug 1,6 reizes straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tātad valdība pauž savu redzējumu, ka ekonomika Latvijā augs tempos, kādi pasaules ekonomikās vismaz pēdējo 60 gadu vēsturē vienkārši nav redzēti. Tas konkrēti liecina par divām iespējām – vai nu nespēju kritiski pieņemt realitāti, vai absolūtu neprofesionalitāti. Uzņēmēji jau šodien cieš no valsts mazspējas, un tukši lozungi par ekonomikas dubultošanu uzņēmēju dzīvi nepadara vieglāku, demogrāfija, zems investīciju apjoms un nespēja apgūt Eiropas Savienības fondus rada nelabvēlīgu augsni mūsu ekonomikai. Mums trūkst gan cilvēku, gan naudas, un šādos apstākļos ekonomika nevar būtiski pieaugt, kur nu vēl dubultoties.

Sabiedrība jau tā netic politiķiem, un šādi tukši un nereāli solījumi devalvē politiķu vārdus un uzticību tiem vēl vairāk. Būsim godīgi un nemelosim ne sev, ne sabiedrībai par nepiepildāmām ilūzijām un nereāliem plāniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre).

Var, lūdzu, debašu laikus apvienot?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Bērziņa. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Kolēģi! Digitālā transformācija un reģionālā attīstība nav tikai tehniski vai infrastruktūras jautājumi, tie ir mūsu cilvēku dzīves kvalitātes, nākotnes iespēju un valsts konkurētspējas jautājumi. Šodien vēlos uzsvērt trīs galvenos virzienus, kur Latvija jau demonstrē progresu un kuri mums jāturpina ar pārliecību un sadarbību.

Pirmais – digitālā pārvalde, cilvēkam tuvāka, efektīvāka valsts. Latvija mērķtiecīgi virzās uz Eiropas digitālās desmitgades mērķiem. Šobrīd valsts portālā pieejami gandrīz 6000 pakalpojumu, no kuriem vairāk nekā 3400 ir digitāli pieejami ar drošu identifikāciju. Mēs esam vieni no līderiem Eiropas Savienības iedzīvotāju piekļuvei publiskajiem pakalpojumiem, turklāt 80 procenti iedzīvotāju ir e-pārvaldes lietotāji. Eiropas Savienībā vidēji tie ir 75 procenti. Esam uzsākuši digitālās identitātes maka pilotprojektus, lai līdz 2026. gadam padarītu identifikāciju vēl ērtāku.

Mūsu mērķis ir iekļaujoša sabiedrība, tāpēc būtiski ir paaugstināt sabiedrības digitālās prasmes. Šobrīd tiek īstenots Sabiedrības digitālo prasmju attīstības projekts, kura ietvaros tiks apmācīti 40 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija paredz 63 tūkstošu nodarbināto prasmju pilnveidi.

Federētā mākoņa ieviešana un attīstība. Latvija turpina valdības datu apstrādes resursu un datu glabāšanas konsolidāciju. Nākamais posms – mākoņpakalpojumu starpniecības funkcijas izveide, lai palīdzētu iegūt piemērotākos datu apstrādes pakalpojumus gan valsts, gan komerciālajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem. Svarīga ir arī valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība.

Šobrīd darbojas 228 centri, bet līdz nākamā gada beigām to skaits pieaugs līdz 313, nodrošinot reālu atbalstu digitālo pakalpojumu izmantošanā visos Latvijas reģionos, lai ikviens, pat attālākā pagasta iedzīvotājs, justos iekļauts un varētu saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus.

Otrais – mākslīgais intelekts, Latvijas stratēģiskais resurss. Šī gada 2. aprīlī atklājām Nacionālo mākslīgā intelekta centru – platformu valsts, uzņēmēju un akadēmiskās vides sadarbībai. Latvija ir līdere valodas digitalizācijā un mākslīgā intelekta izmantošanā. Mēs esam pirmie reģionā, kas kriminalizējuši vēlēšanu ietekmēšanu ar dziļviltojumiem, ieviests arī skaidrs regulējums mākslīgā intelekta izmantošanai priekšvēlēšanu kampaņās. Šie soļi stiprina ne tikai mūsu digitālo vidi, bet arī demokrātijas drošību.

Trešais – reģionālā attīstība. Līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, uz kurieni pārcelties spiež dzīve. Reģionālā attīstība nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni savā dzimtajā vietā. Mūsu mērķis ir līdzsvarota attīstība, kur kvalitāte nav atkarīga no pasta indeksa. Un dati rāda progresu.

2021. gadā mazāk attīstīto reģionu iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija 41 procents no augstāk attīstītā Rīgas reģiona līmeņa, bet 2024. gadā tas ir sasniedzis 44 procentus. Kaut arī kopumā reģionālās politikas atbalsta instrumenti darbojas un reģionu ekonomiskais potenciāls attīstās, jāatzīst, ka būs izaicinājums sasniegt reģionālajā politikā noteiktos 55 procentus no Rīgas reģiona līmeņa 2027. gadā.

Pašvaldību attīstības nodrošināšanā būtiska loma ir Eiropas Savienības fondu finansējumam. VARAM atbildības pasākumos Eiropas Savienības fondu investīcijas 2021.–2027. gadam pašvaldībās kopumā plānotas 813 miljonu eiro apmērā. Līdz šim jau noslēgti līgumi un pieprasītais finansējums aktuālajās projekta atlasēs sasniedz 550 miljonus eiro. Tas apliecina aktīvu pašvaldību iesaisti un spēju virzīt projektus, kas rada reālu labumu vietējām kopienām.

Mēs redzam arī konkrētus rezultātus – ar Eiropas fondu atbalstu ir noslēgti līgumi par četru nacionālas nozīmes industriālo parku izveidi Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Tas turpina iepriekšējā periodā veiksmīgi uzsākto darbu. 229 projekti ar kopējo investīciju apjomu 474 miljoni eiro jau devuši nozīmīgus rezultātus – turpat 5000 jaunu darba vietu, un 389 miljoni eiro piesaistīto privāto investīciju.

Vēl piemērs. Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā investīcijās piesaistīti vairāk nekā 109 miljoni eiro un radītas 400 jaunas darba vietas. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jau rekonstruēti vairāk nekā 700 kilometri valsts, reģionālo un vietējo ceļu, šogad būvdarbi plānoti vēl 80 kilometros. Tāpat 49 miljoni eiro investēti bērnudārzu pieejamības uzlabošanai, radot 2000 jaunas vietas bērniem.

Svarīga iniciatīva no 2025. gada ir arī līdzdalības budžeta ieviešana visās pašvaldībās, dodot iedzīvotājiem reālu iespēju lemt par investīcijām savā dzīvesvietā.

Digitālā transformācija un reģionālā attīstība nav pašmērķis, tas ir stāsts par katra cilvēka ikdienu – ērtāku, drošāku un godīgāku –, par pašvaldībām, kurās var dzīvot, strādāt, audzināt bērnus, par valsti, kurā tehnoloģijas kalpo cilvēkam.

Turpināsim strādāt kopā – ar drosmi un atbildību. Latvija ir uz pareizā ceļa.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes, augsti godātie Saeimas deputāti! Godīgi sakot, ir ļoti grūti nākt debatēt, it sevišķi pēc tikko dzirdētās Bērziņas kundzes runas. Es jums tāpēc pateikšu tikai divas lietas par šo dokumentu: vienu lietu – konkrētu piemēru, kas tajā ir; otru lietu, kā tajā nav. Man šķiet, ka šie abi piemēri parādīs visa šī garā dokumenta jēgu.

Pirmais – konkrēts piemērs no šī dokumenta – 123. lapaspuse. Pielikumā ir pozīcija... starp citu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītājai noteikti par to ir jāzina... tā ir “Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos”.

Es nezinu, vai šo nosaukumu arī veidoja mākslīgais intelekts, tāpat kā VARAM jauno nosaukumu, kas ir pielāgots tam, kāda abreviatūra bija pirms tam, bet galvenais, Bērziņas kundze, ka šīs pozīcijas īstenošanai jau pagājušogad ir noslēgti līgumi par 1,4 miljonu apgūšanu. 1,4 miljoni, lai... tātad... “Investīcijas plānošanas reģionu un pašvaldību prasmju paaugstināšanas veicināšanā, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu.” 1,4 miljoni! Un šīs pozīcijas ietvaros jūs plānojat apmācīt 178 pašvaldības darbiniekus. Es parēķināju – tas sanāk uz vienu cilvēku 7865 eiro. Ļoti vērtīgs ieguldījums.

Blakus visām šīm garajām runām, ko mēs šodien dzirdam gan no Ašeradena kunga – pusstundas garumā –, gan no Valaiņa kunga – stundas garumā... teikšu godīgi, paldies dievam, vēl nedzirdējām Siliņas kundzi...

Visas garās runas par resursu taupīšanu, par birokrātijas mazināšanu, par to, ka meklēsim līdzekļus, kā stiprināt drošību un veicināt ekonomiku, atduras pret šo vienu konkrēto pozīciju, kas liek zaudēt ticību jebkam, ko jūs teicāt, vienkārši apgāž visu jūsu teikto.

Otrā lieta, ko gribu pateikt par šo dokumentu, – kā tajā nav. Un tajā, ministres kundze, nav ne vārda par salīdzinoši lielo jūsu ministrijas sasniegumu, par ko mēs esam dzirdējuši gana labus vārdus, – ka beidzot ir apstiprināts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Tur ir sazīmēti 644 miljoni.

Pirms pārtraukuma starp sesijām mēs uzdevām deputātu jautājumu jūsu ministrijai: cik daudz no šiem 644 miljoniem ir papildu pienesums tam, ko valsts tāpat būtu darījusi? Visu cieņu jūsu ministrijai, godīgi atbildēja – 11 miljoni. Paldies par šiem 11 miljoniem uz trim gadiem.

Otrs jautājums mums bija par to, kas no šiem 644 miljoniem, kas ir iezīmēti šajā rīcības plānā, ir tieši austrumu teritoriju ekonomikas stiprināšanai un drošībai, jo diemžēl dokumentā ir saliktas lietas, kas ir vajadzīgas visā valstī un neparāda šī dokumenta mērķi. Paldies, ministrija atbildēja godīgi – 255 miljoni ir paredzēti plāna īstenošanai tieši Austrumlatvijas teritorijā. No šiem 255 miljoniem vairāk par 200 miljoniem ir paredzēti drošības stiprināšanai, valsts aizsardzības dienesta infrastruktūrai, 7 miljoni – elektroniskās rindas izveidošanai uz robežas, 37 miljoni – triju robežšķērsošanas punktu modernizēšanai, kas pēc būtības ir vajadzīgs visai Latvijas valstij, jo tā ir mūsu valsts infrastruktūra gan drošībai... pamatā jau drošībai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Viļums. Beigās, ja mēs atņemam visai valstij svarīgās lietas, kā, starp citu, arī Anna Rancānes kundze norādīja komisijas sēdē, pāri paliek 30 miljoni. 30 miljoni esot atvēlēti, lai sasniegtu šo mērķi – Austrumlatvijas ekonomisko izaugsmi un drošību. Šajos 30 miljonos ietilpst arī 5 miljoni Daugavpils tiltam un 4,6 miljoni Daugavpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļu pārņemšanai. Kas tad tur vairs paliek no šiem 644 miljoniem?

Tāpēc, kolēģi, aicinu vērtēt kritiski šos garos dokumentus, kurus mēs šodien saņēmām, gan jau saņemsim vēl, un skatīties katrai ministrijai, tā teikt, uz pirkstiem, ko tās reāli dara, nevis – ko stāsta mums šeit, no tribīnes, un atnes dokumentos.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Dep. M. Kučinskis: “Drošības pēc... apvienot laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamais Prezidij! Deputāti! Progresa ziņojums šogad atšķirībā no iepriekšējā gada, ja mēs to lasām un ar to iepazīstamies, vairāk liek akcentu uz finansēm, nevis ekonomiku, kas ir saprotams pēc iepriekšējā gada lielajiem solījumiem. Tiesa, ekonomikas ministrs, mūsu galvenais ekonomists, tik ilgi runāja, ka premjere, šķiet, apvainojās un aizgāja vispār projām. Tā ka tas ir viss.

Ja finanses, tad mazliet pievēršos finansēm. Ziņojums kopumā ir uzrakstīts, kā tas mūsu valstī un daudzās valstīs mēdz notikt, garš – lai mazāk lasītu. Izcelts pozitīvais, un notušēts sliktais. Saskatīju dažas pretrunas – trīs mazākas un vienu pašu galveno.

Kaut gan fiskālā telpa 2025. gadā ir negatīva, plānā tomēr ir ieliktas jaunas politikas iniciatīvas, virzieni, investīcijas. Tālāk ir uzsvērta sociālo izdevumu pieauguma nepieciešamība, ievērojot fiskālās bilances prasības, un augstas investīciju intensitātes turpināšana, kas zināmā mērā ir pretrunas. Strukturālas reformas ir piemetinātas, taču nav norādīts, kad un kā tās tiks īstenotas. Ceru, ka ne tā kā birokrātijas apkarošana (kā Ābramas kundze šodien teica – apgrābstīšana). Acīmredzot pagaidām nekas vairāk.

Pats galvenais. Pievērsu uzmanību tam, ka ir rakstīts par to, ko mēs visi zinām, – ir jāpalielina tēriņi Aizsardzības ministrijai, mūsu valsts aizsardzībai, bet vienlaikus ir norādīts, ka, palielinot tēriņus, mēs samazināsim savu valsts parādu, kas augstākajā mērā ir pretruna. Mēs visi zinām, ka Eiropas Komisija jau šobrīd ir ļāvusi... atkāpi no budžeta deficīta, un Latvija droši vien tāpat kā pārējie to izmantos, kas nozīmē, ka diez vai būs jāmeklē papildu izdevumi tieši tam. Tai pašā laikā, protams, nedrīkst apgalvot, ka valsts parāds, atkal aizņemoties, samazināsies, visticamāk, tā nenotiks.

Par aizsardzību un iekšlietām. Atkal parādās ārkārtīgi lielas bažas, gaidot nākamā gada budžetu. Pirmām kārtām Aizsardzības ministrijai, neapšaubāmi, izdevumi palielināsies. Rodas jautājums, kā tie tiks kontrolēti, jo jau šobrīd ar esošo... īpaši investīciju sadaļā... mēs zinām topošo Jēkabpils poligonu, citas lietas. Un mēs nevaram vienlaikus aiziet tur, kur jau bijām aizgājuši. Mums ir arī iekšējā drošība, kas, aizbāžot caurumu, kāds bija ar šīgada budžetu... Jā, viņi ir apmierināti, bet nākamajā gadā atkal var sākties liela atrautība. Nedrīkst aizmirst, ka mūsu drošība ir kopēja, nevis sadalīta pa nozarēm.

Šajos grūtajos apstākļos vēlu veiksmi Finanšu ministrijai. Ar nepacietību gaidīsim budžetu – vai kaut kas no tā, kas šodien tiek solīts, arī būs vai turpināsim stagnēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Latvijas ekonomiskā izaugsme balstās uz mūsu cilvēkiem, viņu zināšanām un prasmēm. Ilgtermiņa ieguldījumi izglītībā un zinātnē ir būtiski, lai stiprinātu valsts drošību, paātrinātu ekonomisko izaugsmi un veidotu noturīgu Latvijas nākotni.

Latvijā ir augsti izglītota sabiedrība, vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem mums ir 44 procenti iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Tomēr mūsu priekšā ir arī vairāki lieli izaicinājumi, vispirms jau demogrāfiskie. Šobrīd es runāšu tīri par faktiem, nevis pieņēmumiem.

Līdz 2030. gadam pirmklasnieku skaits saruks par trešdaļu. Līdz 2040. gadam vispārējās izglītības skolēnu skaits būs samazinājies teju uz pusi. Augstākajā izglītībā samazinājums būs mazāks, bet tendence ir skaidra. Tas nozīmē – katrs skolēns un katrs students kļūst par aizvien lielāku vērtību. Mums ir jāsamazina atbirums izglītības posmos, jāsamazina to skaits, kas nepabeidz 9. klasi, neturpina mācības, izkrīt no profesionālās vai augstākās izglītības.

Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd ievieš vairākus mehānismus, lai uzlabotu situāciju ilgtermiņā. Ir uzsākts mērķtiecīgs atbalsts skolotājiem un skolēniem, ir sākti projekti skolu kopienā un izstrādāti finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas risinājumi, kas vērsti uz atbalsta personāla kapacitātes stiprināšanu. Šiem pasākumiem būs pilna ietekme turpmākajos mācību gados.

Augstākajā izglītībā lielākais izaicinājums ir spēja pilnvērtīgi izmantot mūsu augstskolas kā resursu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ar jauno institucionālā finansējuma modeli valsts pasūta rezultātu, ne tikai procesu.

Tas nozīmē vairāk sekmīgu absolventu, ciešāku saikni ar darba tirgu, spēcīgāku zinātnisko kapacitāti, lielāku starptautisko sadarbību.

Pieaugušo izglītībā, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību, digitālās prasmes un mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Nodarbināto pārkvalifikācija ir prioritāte, un Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar citām ministrijām strādā, lai Eiropas Savienības fondu instrumenti pārtaptu par ilgtspējīgu un valsts budžetā integrētu pieaugušo izglītības atbalsta sistēmu.

Tāpat mums kopīgi ir jāmeklē iespējas, kā palielināt atbalstu sportam, it īpaši bērnu un tautas sportam. Sportiskāka sabiedrība nozīmē veselīgāku sabiedrību, tātad ekonomiski aktīvākus iedzīvotājus, kas gatavi sniegt pienesumu mūsu tautsaimniecībai.

Kolēģi, mēs nevaram atļauties atslābt. Ja šodien neieguldām cilvēkos, rīt mums nebūs izglītotas, kritiski domājošas, inovatīvas sabiedrības. Tas nav tikai izglītības jautājums, tā ir valsts ilgtermiņa drošības un ekonomikas dzīvotspēja. Ieguldījumi vispārējā, profesionālajā, augstākajā un pieaugušo izglītībā, kā arī zinātnē un sportā – tās nav izmaksas, tie ir ieguldījumi Latvijas attīstībā, ieguldījumi cilvēkos, ieguldījumi nākotnē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Paldies par ziņojumu. Tajā ir saskatāmas arī pozitīvās lietas, un pozitīvās lietas ir tādas... Es gribu sākt ar atsauci uz multfilmu “Minioni”. Kad minioni dzīvoja savā salā, viņi dzīvoja drošībā, bija paēduši, spēlējās, bet viņiem kaut kā pietrūka, un tad viņi gāja un meklēja to kaut ko. Šodien es sajutu, ka frakcijai PROGRESĪVIE kaut kā pietrūkst, viņi nāk un meklē, un teic, ka kaut kā nav, mums viss ir slikti, jau divus gadus ir slikti, ir stagnācija... bet es sarēķināju – bāc! – gadu un septiņus mēnešus “PROGRESĪVIE” ir valdībā. Jocīgi!

Tāpat arī Ģirts Valdis Kristovskis minēja, ka viņam kaut kā pietrūkst. Ģirts arī īstenībā jau gadu un septiņus mēnešus ir šajā koalīcijā, bet tomēr kaut kā pietrūkst.

Labi. Ja runājam pēc būtības, man arī kaut kā pietrūkst. Gribu pateikt, ka man pietrūkst tāda pašvaldību dokumenta, kas ir valstiskā līmenī... pašvaldībās to sauc “Tehniski ekonomiskais pamatojums”. Ko tas nozīmē? Mēs divus ar pusi gadus esam muļļājušies ar finansēšanas modeli “Programma skolā”, esam piesolījuši pašvaldībām naudu no VARAM investīciju projektiem. Daļa dabūja, citi veica skolu tīklu sakārtošanu. Nauda viņiem nepienākas.

Šis ir stāsts, kā mēs esam strādājuši, kā šajā laikā ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrija Andas Čakšas vadībā. Es vairākas reizes norādīju: kur jūs ņemsiet naudu – šos 140 miljonus? Izrādās, mēs bez tehniski ekonomiskā pamatojuma varam bīdīt reformas un pēc tam pateikt: piedodiet, mēs muļļājāmies, mēs vēl divus gadus padomāsim, kā to īstenot.

Bet kāpēc es gribu apgalvot, ka šis dokuments nav īstenojams? Izlasīju konkrētu piedāvājumu par cilvēkkapitālu. Paplašināts vidējās profesionālās izglītības piedāvājums atbilstoši darba tirgus vajadzībām vidusskolēnu un profesionālās vidējās izglītības audzēkņu proporcijā 50 pret 50 trīs gadu laikā. Tas nav īstenojams. Šobrīd proporcija ir 42 pret 58.

Profesionālās vidējās izglītības skolas nevar uzņemt vairāk audzēkņu.

Kur mēs viņus uzņemsim trīs gadu laikā? Jūs dosiet papildu finansējumu? Nav papildu finansējuma profesionālajai vidējai izglītībai. Dati rāda, ka 2040. gadā paliks 109 tūkstoši skolēnu, bet trīs gadu laikā krituma nav, tieši pieaug. Tas ir viens no stāstiem, kāpēc ir rezolūcijas, bet nav tehniski ekonomiskā pamatojuma.

No savas puses es rosinu tiem, kam kaut kā pietrūkst: nāciet un sakiet, kā jums pietrūkst iekšējā koalīcijā! Ja jums iekšējā koalīcijā pietrūkst, kādam citam nepietrūkst, tad varbūt nākam bariņā un domājam, kā sameklēt to, kā pietrūkst. Es piekrītu – jābeidz strīdēties, ir jādomā par valsts izaugsmi.

Diemžēl mēs šobrīd nevis stagnējam... piedodiet, mēs nestagnējam, mēs krītam arvien dziļākā bedrē, un izrāpties no šīs dziļās bedres ekonomikā mums ar katru gadu paliek arvien smagāk. Jo dziļāk mēs krītam, jo nereālāka ir situācija, ka mūsu ekonomika būs vērsta uz izaugsmi.

Tāpēc paldies tiem ierēdņiem, kas rakstīja šos dokumentus, bet nākamreiz, pirms jūs rakstāt dokumentus, iedodiet tehniski ekonomisko pamatojumu, kur ņemt naudu. Valaiņa kunga lozungs ar izpausto vēlmi – mums vajag, mums vajag – neatbilst patiesībai. Mums vajag, bet naudas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam. (Satiksmes ministrs A. Švinka: “Varētu...?”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes, deputāti! Liels gods un prieks šodien būt jūsu priekšā un debatēt par ekonomiku. Manā redzējumā, šīs ir vienas no svarīgākajām debatēm, ir kritiski svarīgi dalīties ar idejām, analizēt, skatīties rezultātus, dalīties, kā mēs varam augt un audzēt mūsu Latvijas ekonomiku, investīcijas, eksportu. Fondu apguve, kredītu pieejamība, cilvēku labklājība, patēriņš – tie ir jautājumi, par kuriem mēs šeit debatējam.

Lai mēs augtu un attīstītos, gribu pievērst uzmanību asinsritei. Kas nodrošina šo kritiski svarīgo asinsriti? Tā ir satiksmes nozare. Mobilitāte... cilvēkiem ikdienā, arī kravām... un šajos drošības apstākļos, gribu uzsvērt, divtik svarīga arī militārā mobilitāte. Ja neieguldām transportā, mēs atsakāmies no ekonomiskās izaugsmes.

Kā pirmo un pašu svarīgāko es gribu akcentēt ceļus. Esmu braucis uz pilsētām, novadiem un reģioniem un pieņemu – jūs arī. Pirmais jautājums, varu apgalvot, ir – kādā stāvoklī ir ceļi? Cilvēki var nokļūt uz mājām, uz skolu, darbavietām... 80 procentiem cilvēku pirmais kritiski svarīgākais jautājums ir ceļi. Ceļi ir tā infrastruktūra, ko katru dienu lieto katrā Latvijas vietā... savieno mājas ar skolu, uzņēmumus ar noieta tirgiem, pacientus ar slimnīcām.... cik ātrā laikā nokļūst neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā ir arī ceļu savienojamība.

Ceļi nav tikai asfaltēti kilometri, tie ir arī priekšnoteikumi, lai darbotos valsts, cilvēki varētu doties ikdienas gaitās un attīstītos ekonomika. Gribu akcentēt, ka 20 gadu... lēmums, ko ierakstīja... gadiem jau netiek pildīts likuma “Par autoceļiem” 12. panta... punkts par sasaisti – jo vairāk mēs lietojam ceļus, nomaksājam nodokļus, jo attiecīgi vairāk arī ieguldām ceļos. Tas nenotiek, jau gadu gadiem mēs ceļos neinvestējam.

Vēlos šo jautājumu ienest diskusijā dienaskārtībā – mums ir jāmeklē ilglaicīgs risinājums, lai rastu naudu valsts galvenajiem autoceļiem, reģionu ceļiem, palīdzētu pašvaldībām ar vietējās nozīmes ceļiem.

Ir pozitīvi piemēri – mēs visi novērtējam Ķekavas apvedceļu. Bauskas apvedceļš ir rindas kārtībā... realizāciju uzsāksim vistuvākajā laikā. Es domāju, šosejas A6 remonts Daugavpils virzienā ir ilgi gaidīts, daudzi no mums to ir gaidījuši. Gribu akcentēt arī Rīgas apvedceļu. Mēs zinām, ka Rīgas apvedceļš patiešām nav tāds, kādam tam būtu jābūt. Ir jābūt četrām joslām, lai cilvēkiem nebūtu vēlmes izmantot Rīgu kā šoseju caurbraukšanai.

Divus mēnešus ilgajā darbā Satiksmes ministrijā man izdevies pieņemt ceļu stratēģiju, kurā mēs pasakām, ka pa valsts galvenajiem autoceļiem stundas laikā mums ir jāsasniedz Igaunijas robeža, stundas laikā no Rīgas jāsasniedz Lietuvas robeža, arī apvedceļam ir jābūt sakārtotam. Un mēs stingri esam iezīmējuši, ko reāli spējam izdarīt.

Kā nākamo es gribu pateikt – dzelzceļš. Dzelzceļš var palīdzēt ceļu infrastruktūrai, ja mēs to labāk sakārtosim. To pierāda “Vivi” vilcieni – 14 procentu pieaugums 2024. gadā pret 2023. gadu... ka cilvēki vēlas darīt. Un šeit ir arī novadu, reģionu savienojamība, lai cilvēks varētu ātri tikt līdz vietējai stacijai, novietot automašīnu, velosipēdu un ļoti īsā laikā nokļūt sev vēlamajā galamērķī.

Par dzelzceļu runājot, ir kritiski svarīgi savest kārtībā infrastruktūru arī kravām. Mēs zinām, ka kravas ir jāuzliek uz dzelzceļa... vai tie būtu kokmateriāli, betons, lauksaimniecības produkti... būtu kritiski svarīgi attīstīt sauso kravu termināli.

Nākamais posms, mēs jau redzam, – ostu jautājums. Sešus gadus daudzas valdības... nezinu, bija vai nebija vēlme... neizdevās realizēt. Man ir svarīgs mērķis. Pašvaldībām ir jābūt ostu pārvaldībā, un ir jābūt modernai, mūsdienīgai ostu pārvaldībai. Esmu ticies ar ostu pārvaldēm, pašvaldībām, uzņēmējiem, stividorkompānijām un visdrīzākajā laikā virzu... šajā nedēļā valdībā tika pieņemts informatīvais ziņojums par ostu reformu. Nākamajā nedēļā mēs valdībā virzām grozījumus likumā, un vistuvākajās nedēļās mēs tos skatīsim parlamentā.

Ir jābūt sabalansētai pārvaldībai starp valsti un pašvaldībām, ir beidzot jābūt nodalītam politbiznesam no ostu pārvaldības. Cilvēkiem ir jāizvēlas: mēs ejam politikā un esam politiskos amatos – valžu priekšsēdētāji, prezidenti vai ģenerālsekretāri – vai izvēlamies iet uzņēmējdarbībā. Šī izvēle būs jāizdara. Vēsturiskā pieredze nav pareiza – viss tiek sajaukts kopā, un vienā brīdī tu nesaproti, vai runā ar ostu pārvaldību vai ar kādu no politiskajiem spēkiem. Es to saprotu un gribu palīdzēt ostām, un uz to mēs virzāmies.

Par labu pārvaldību. Ir jāvirzās uz IPO. No savas nozares virzīšu trīs četrus uzņēmumus, un tas nebūs tikai “airBaltic”, bet arī citi uzņēmumi. (Starpsauciens: “Kuri?”) Tuvākā mēneša laikā nosaukšu nākamo. Laba pārvaldība ir ļoti nepieciešama. (Starpsauciens.)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Ašeradena kungs! 2024. gada 4. decembrī Saeimas debatēs es, Jānis Dombrava, paudu par budžeta prognozēm. Ir saskatāma ļoti klaja melošana Eiropas Komisijai, kur tā bilde neiet kopā. Eiropas Komisijas pārstāvis Valdis Dombrovskis pasaka: nākamgad mums ir sagaidāma iekšzemes kopprodukta izaugsme – 1 procents. Budžetā ir ielikti 2,9 procenti. Šogad IKP izaugsme – nulle procentu, lai gan bija plānota krietni lielāka izaugsme attiecībā uz šī gada budžetu.

Tas nozīmē, ka valdība ļoti apzināti ir uzpūtusi budžetu, kā rezultātā būs daudz lielāks ārējais parāds.

Visticamāk, ja šī ekonomiskā izaugsme nepiepildīsies, es nezinu, vai mēs varēsim runāt par ekonomisko izaugsmi nākamgad. Ko tas faktiskajos skaitļos nozīmē? Šī IKP prognoze ir uzpūsta par aptuveni pusmiljardu, savukārt budžeta potenciālo ienākumu attiecība – par aptuveni 150 miljoniem. Tas radīja papildu fiskālo telpu. Ļoti ērti. Ja nebūs nepieciešams veikt budžeta grozījumus nākamā gada beigās, varēs teikt: nu, nepiepildījās mums tā izaugsme, tāpēc mēs esam aizņēmušies vēl vairāk, nekā bijām plānojuši, ka aizņemsimies 2025. gadā. Nu, ļoti neglīti tas izskatās. To es teicu aizvadītā gada decembrī.

Mēs redzam, ka starpība jau šobrīd veidojas par 2,1 procentu pret iekšzemes kopproduktu. Un Arvils decembrī skaidroja, ka viss būs labi. Neskatoties uz to, ka es paudu, ka galīgi neiet gali kopā. Šobrīd manis teiktais jau ir piepildījies. Un tur nav pie vainas tarifi vai citi pseidoargumenti, kas šodien izskanēja no valdības pārstāvju puses. Pie vainas bija mākslīgi uzpūsts budžets.

Problēma ir tā, ka Finanšu ministrija atnesa šo mākslīgi uzpūsto budžetu, nevis bezdeficīta vai mazdeficīta budžetu, rēķinoties ar IKP pieauguma tempa krišanos nākamajā gadā, apzināti melojot sabiedrībai vai savas nekompetences dēļ. Būsim atklāti – Tavara kungs, Mitrevica kungs, Indriksones kundze vai Kulberga kungs, vai pat Brigmaņa kungs sastādītu daudz labāku budžetu nekā pašreizējie valdības vadītāji.

Vēl es vēlos pieminēt divas ļoti absurdas lietas, kuras arī šodien izskanēja. Valdības pārstāvji sūdzējās, ka ļoti maz tiek ieguldīts Latvijas akciju tirgū. Bet, protams, maz iegulda, un ieguldījumi vēl vairāk samazināsies. Jūs neklausījāties mūsu argumentos un plakaniski palielinājāt kapitāla pieauguma nodokli. Tas ir vistiešākais veids, kāpēc cilvēki atsakās ieguldīt Latvijas akciju tirgū. Jūs padarījāt ieguldījumus Latvijas akciju tirgū daudz nerentablākus. Un Švinkas kunga sapņi par to, kā viņš kotēs biržā dažādus uzņēmumus, būs tikai sapņi, ja vien viņš par dempinga cenu neizpārdos Latvijas aktīvus.

Vēlos arī reflektēt uz Valaiņa kunga teikto par ekonomikas dubultošanos. Diemžēl viņa laikam vairs nav zālē. (Starpsauciens.) Ir, ja? 2024. gada un 2025. gada iekšzemes kopprodukts ir augļi esošajai valdībai. Tā vismaz var uzskatīt. Viena gada IKP pieaugums ir mīnus 0,4 procenti pagaidām. Otrajā gadā ir prognozēts 1,2 procentu pieaugums. Vidējo pieaugumu var uzskatīt: 0,8 procenti.

Latvijas skolās to nemāca, bet esmu dzirdējis, ka ir gudra tauta, kurai skolās māca, kā viegli var aprēķināt, cik gados dubultosies jūsu investīcijas. Tā formula ir ļoti vienkārša: 70 dalīts ar procentu. Tas nozīmē: ja mēs 70 izdalām ar 0,8, mēs iegūstam, ka Latvijas ekonomika pašreizējos tempos dubultosies pēc 87 gadiem. Lai sasniegtu ekonomikas dubultošanos atlikušajos astoņos gados, kāds bija uzstādījums, jau šobrīd IKP izaugsmei ir jābūt katru gadu bez apstājas 9 procenti gadā.

Skaidrs, ka šī valdība agrāk vai vēlāk mainīsies, bet būs ļoti grūti sasmelt visu, ko tā būs sastrādājusi. Bet neko darīt, būs jāsasmeļ. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Uzmanīgi klausījos, ko ziņoja finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, koalīcijas partijas par šo fiskāli strukturālo plānu un risinājumiem. Un šajā laikā es tiešām diezgan rūpīgi domāju un vērtēju, kas notiek ar divām trešdaļām Latvijas ekonomikas, kas veidojas Rīgā un Pierīgā, Rīgas metropolē.

Rīga ir mūsu ekonomikas motors, un es gribētu sīkāk pastāstīt par to ekonomikas sastāvdaļu un tiem būtiskajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuri ir stingri regulēti, darbojas valsts politikas regulējuma ietvarā. Tātad vai nu tie ir ekonomiski, vai tie nav... saimnieciski. Un tam ir ļoti ciešs konteksts ar to, kāpēc Rīga ir vienīgā Baltijas galvaspilsēta, kurā iedzīvotāju skaits krītas – 30 gados esam zaudējuši 300 tūkstošus cilvēku, no 900 uz 600 tūkstošiem. Joprojām Rīgā mājokļu celtniecība ir mazākā... kārtās mazāka... nekā Viļņā un Tallinā. Mēs redzam arī tukšos skatlogus.

Kas ir cēloņi, kāpēc Rīgas ekonomika buksē? Kāpēc cilvēki aizplūst? Kur ir valsts kļūda? Kur ir Rīgas kļūda? Kas ir tie lēmumi, kurus valdība pieņem vai nepieņem, kādēļ Rīga turpina stagnēt?

Dažas lietas, tikai publiski regulētās lietas. “Rīgas siltums”. Konkurences padomes lēmumu rezultātā TEC-2, kas tika būvēts ar mērķi nodrošināt Rīgai siltumu (tur ir ieguldīts tuvu miljardam eiro investīciju publiskās naudas, mūsu naudas), šobrīd faktiski kalpo citam mērķim. Galvenais ir ražot elektrību, balansēt. Un tā vietā tirgū nāk šķeldas ražotāji. Un Rīgas tarifs no lētākā, kā tas bija pirms 10 gadiem, jau daudzos brīžos ir augstākais salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu.

Kāpēc mēs savu monopolizēto sistēmu valsts lēmumu rezultātā esam pārveidojuši par... dārgāko siltumu? Kas ir radījis situāciju, ka ne tikai cilvēki jau domā likt siltumsūkņus logos vai vēl kaut ko, bet pat komercobjekti vairs neslēdzas pie “Rīgas siltuma”? Pieņemsim, “Lidl” veikalu tīklam visur ir lokālā apkure. Ko Rīga darīs tad, ja sāks siltināties masīvi – Purvciems, Ķengarags, Imanta un tamlīdzīgi? Siltumražošanas vajadzība kritīsies divas reizes, un pārējā Rīgas daļa, kas nebūs siltināta, maksās daudz, daudz augstāku tarifu, ja Rīgas pilsētai nebūs politikas pieslēgt lielos komerclietotājus, kas var kompensēt siltuma zudumu. Šādas politikas nav.

“Rīgas satiksme”. Joprojām Rīgā darbojas paralēlas sistēmas. “Rīgas satiksme” brauc pa Brīvības ielu un citām ielām, un paralēli brauc reģionālais transports līdz pat Centrāltirgum. Kas ir šis Centrāltirgus par tādu megatransportmezglu? Kāpēc visiem jābrauc uz šo objektu no visiem valsts reģioniem, pilsētām? Kāpēc nevar izveidot loģiskāku sistēmu? Kāpēc ir jāveido monopols privātajiem pārvadātājiem uz 10 gadiem? Kāpēc nevar “Rīgas satiksme” apkalpot Rīgu un Pierīgu, ja tas ir tik tuvu, ja tas ir blakus, ja tas būtu saimnieciski?

“Pasažieru vilciens”. “Pasažieru vilciens” faktiski kalpo kā valsts valstī. Tas neapkalpo Rīgas pasažieru plūsmu. Peroni ir... neiekāpjami. Rīgas dzelzceļa... dzelzceļa teritorijas, kas ir aizņemtas Rīgā, ir milzīgi lielas. Tās netiek saimnieciski izmantotas, ir milzīgas buferjoslas, aizsargjoslas, kurās, piemēram, varētu būvēt kaut vai autostāvvietas, lai centrs nebūtu pārvērties par milzu stāvlaukumu. Vecrīga – elektromašīnām, centrs – pārējām. Valsts turpina dzīvot... katrs par sevi – feodāli savos lauciņos –, un Rīga stagnē.

Par kādu velokultūru mēs runājam, ja ielas ir pārbāztas? Par kādām joslām? Kur tās uzzīmēt, ja viss ir pārbāzts? Tas ir valsts politikas, valsts nesakārtotas politikas rezultāts.

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Sprindžuks. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Sprindžuks. “Rīgas ūdens” sistēma ir veidota ar aprēķinu, ka Rīgā dzīvos miljons iedzīvotāju. Šobrīd ir 600 tūkstoši. Visi diametri, attīrīšanas jaudas, pārsūknēšanas stacijas ir veidotas daudz lielākam aprēķinam. Pierīgas pašvaldības – Mārupe, Ķekava, daļēji Garkalne un Ropaži – maksā dubultu tarifu. (Starpsauciens.) Kāpēc mēs nevaram veidot vienotu sistēmu ar vienotu tarifu?

Atkritumu sistēma. Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā faktiski nav, kur nodot bioloģiskos atkritumus, lapas, veco zupu un tamlīdzīgi. Tas viss nonāk “rasolā” parastajos atkritumos. Mēs sacūkojam arī nošķirotos atkritumus. Kāpēc mēs nevaram iet tā, kā “ZAAO”, kas ir viena reģiona pašvaldību īpašumā esoša kapitālsabiedrība, kas ir piecus sešus gadus priekšā Rīgai? Šķiro atkritumus, veido laukumus pašvaldībās, ir attīstība. Kāpēc liela pilsēta ar lielu blīvumu ir iepakaļ valsts regulētā saimniecībā?

Ejam ļoti lēni, neredzam laukumu, nedarām pareizās lietas, nedarām šīs lietas tur, kur ir valsts ekonomikas motors. Mēs faktiski demotivējam cilvēkus šeit dzīvot, demotivējam viņus šeit saimniekot. Viņi bēg prom no Rīgas, un tāpēc Rīga stagnē. Un šobrīd VARAM raksta jaunu likumu, kurā veido, es nezinu, divu līmeņu pārvaldību vai kaut kādu jaunu izlīdzināšanu Pierīgai, ka viņiem būs jāmaksā Rīgai. Tā vietā, lai mēs veidotu kopīgus uzņēmumus, apvienotu akcijas, pieņemsim, “Rīgas ūdenī” vai “Rīgas satiksmē”. Kāpēc mēs nevaram darīt vienkārši pareizas lietas?

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Sprindžuks. Tāpēc arī šāds rezultāts – stagnācija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums pabeigt debates bez pārtraukuma (Starpsauciens: “Labs priekšlikums!”) un tādējādi arī ārkārtas sēdi. Piekrītat? Tad turpinām.

Vārds debatēs deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es izlasīju abus dokumentus, bet tos varbūt šodien neiztirzāšu. Es gribēju izmantot laiku, lai iezīmētu pašreizējās Latvijas ekonomikas politikas paradigmas galvenos defektus, maldus un mītus, daudzi no kuriem sakņojas ideoloģiskos aizspriedumos un politiskās izvēlēs.

Pirmkārt, procikliska fiskālā politika. Ekonomika ir recesijā, ekonomikas konfidence ir zema, kaimiņi un visi mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri ir recesijā vai uz tās robežas. Līdz ar to ekonomikas politikai ir jābūt vērstai uz visu veidu stimuliem, lai no šīs recesijas mēs pēc iespējas ātrāk ietu ārā, tai skaitā un īpaši kāpinot jēgpilnas publiskās investīcijas un stimulējot eksportu īpaši mērogojamās prioritizētās nozarēs.

Otrs nosacītais defekts ir tas, ka Latvijai nav monetārās autonomijas. Eiro ir labi, bet vienlaikus ietekmēt straujāku ECB bāzes likmju samazināšanu mēs nevaram, un eirozona bez vienotas aizņemšanās politikas ne tikai aizsardzības jomā, bet arī citur un bez banku savienības turpinās ciest no šīm asimetrijām attīstībā, no kurām cieš arī Latvija.

Trešais. Nodokļus mainīt arī nedrīkst, jo tam nepietiek politiskās drosmes, labāk sabiedrībai komunicēt klišeju, ka nodokļus drīkst mainīt tikai vienreiz Saeimas sasaukumā, citādi uzņēmējiem jāpārprogrammē kases aparāti. Bet tajā pašā laikā mēs izvēlamies ar nodokļiem... lielākiem nodokļiem neaplikt pat dīkstāves aktīvus, īpaši augstvērtīgus zemes īpašumus. Vienlaikus mums ir arī “Latvenergo” nodoklis, un, pat ja tas mums ir, mēs neļaujam šos ieņēmumus uzņēmumam investēt mūsu energoneatkarībā, bet vienkārši aizlāpām budžeta caurumus.

Ceturtais. Ēnu ekonomiku nevaram samazināt. Igaunijā – apmēram 15 procentu īpatsvars, Latvijā – 25 procenti. Šo 10 procentu delta, pārrēķinot uz Latvijas IKP, ir apmēram 4,5 miljardu papildu potenciālā nodokļu bāze. Ja mēs kaut 10 procentus no šīs papildu bāzes paņemtu, nebūtu problēmas ģenerēt pieaugumu, lai sasniegtu 5 procentus aizsardzībai. Un vienlaikus mūsu nodokļu sistēmā joprojām turpina dominēt relatīvi viegli apejami nodokļi, tai skaitā pievienotās vērtības, patēriņa nodokļi un darbaspēka nodokļi, nevis dīkstāves, augstvērtīgu nekustamo īpašumu, īpaši zemes īpašumu, kurus paslēpt nav iespējams.

Piektais defekts vai mīts ir tas, ka nevaram vairāk aizņemties, tāpēc ka tad būs vairāk jāmaksā valsts ārējā parāda apkalpošanā, būs dārgāk pārfinansēt. Bet šeit ir ļoti svarīgi... Patinam to bildi atpakaļ uz 2008.–2010. gadu! Tas bija brīdis, kad no mazpadsmit procentiem Latvija savu ārējo parādu faktiski trīskāršoja. Ir politiķi, kas to turpina saukt par veiksmes stāstu, bet mēs ļoti labi saprotam, ka tieši šis ārējā parāda slogs ir milzīgs žņaugs mūsu attīstībai un investīcijām, tai skaitā šādā recesīvā ekonomikā un anēmiskā investīciju situācijā. Tajā pašā laikā galdā tiek likta tieši tā pati recepte, kas 2009. gadā, kas ir mehāniska budžeta konsolidācija, procikliska budžeta konsolidācija recesijas apstākļos, un tad – ironiski! – 1,2 procentu izaugsme lepni tiek saukta par mērenu pieaugumu.

Sestais defekts ir ilgtermiņa katastrofālā Eiropas Savienības fondu apguve ar vājiem makroekonomiskajiem multiplikatoriem. Mēs ļoti labi saprotam, ka daudzas investīcijas, tai skaitā dzelzceļa nozarē, kas 20 gadu gaitā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā tranzītbiznesa lobija ietekmē pārinvestēja tranzīta infrastruktūrā, kas šobrīd ir jāuztur, vienlaikus nepietiekami investējot pasažieru infrastruktūrā... Monopolistiskā situācija būvniecības nozarē vēsturiski ģenerēja milzīgu virspeļņu uz autoceļu fonda rēķina, bet tajā pašā laikā arī dzīvojamā fonda attīstības jomā, mājokļu siltināšanas jomā, atjaunīgo energoresursu jaudu ražošanas jomā mēs ļoti būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem.

Septītais defekts ir nevēlēšanās būtiski paplašināt mūsu attīstības institūcijas “Altum” portfeli un mandātu, lai gan ekonomikas ministrs precīzi atzīst, ka kapitāla pieejamība ir viena no galvenajām mūsu ekonomikas problēmām, bet vienlaikus mēs nemācāmies no Vācijas “KfW”, kas palīdzēja mobilizēt kapitālu Vācijas pārejai uz atjaunīgo resursu enerģētiku, vai, piemēram, Polijas attīstības bankas BGK attiecībā uz mājokļu būvniecību un dzelzceļa infrastruktūru.

Līdz ar to nekas cits neatliek, kā finanšu ministram likt visu cerību kapitāla mobilizācijai ekonomikas vajadzībām uz kapitāla tirgus attīstību. Bet mēs ļoti labi saprotam – gan šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan mūsu ekonomikas konfigurācijā tā diemžēl ir naiva ilūzija.

Astotais punkts ir tas, ka Latvija nerealizē aktīvu industriālo politiku, jo visu taču nosaka tirgus, tas pats tirgus, un šī tirgus neredzamā roka...

Vai es varētu lūgt pagarināt debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Šī pati neredzamā roka, kura 30 gadu garumā definēja Latvijas specializāciju kā austrumu izcelsmes naudas laundromātam un fosilo resursu tranzītvalstij.

Man ir liels prieks, ka beidzot Finanšu ministrija atzīst, ka prioritātes ir jādefinē. Šodien dzirdējām aizsardzības nozari, enerģētiku (es šeit liktu arī atjaunīgo resursu akcentu), farmācija – diskutabli, bet labi, ka tiek definēts mākslīgais intelekts, Rīga, Pierīga – tas jau ir solis uz priekšu, bet tas noteikti disonē ar dokumentu, ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Šeit es noteikti klāt liktu arī kokrūpniecību, tai skaitā koksnes būvniecību, mērogojamus jaunuzņēmumus, lauksaimniecības kooperatīvus, tehnoloģiju klasterus un inovāciju ielejas, tādus kā “VEFRESH”, viedo mobilitāti un loģistiku. Un, protams, neaizmirstam arī par Latgali.

Līdz ar to šajos astoņos punktos ir visi valsts aktīvās ekonomikas attīstības instrumenti, kuri mums nepieciešami, lai izrautos no stagnācijas. Vajadzīga tikai politiskā griba, drosme un mazāk ideoloģisku aizspriedumu.

Noslēgumā mazliet pieskaršos arī mūsu darbam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Dienaskārtība ir ļoti intensīva. Patiešām. Esam sākuši darbu ar Būvniecības likumu, ar enerģētikas stratēģiju. Tur, protams, es joprojām gaidu no Finanšu ministrijas skaidrību par to, kā tiks finansēta publiskā daļa šajās gandrīz 35 miljardu investīcijās, kas ir nepieciešamas līdz 2050. gadam. Tūlīt sāksim strādāt arī ar Ostu likumu, gaidām arī “Rail Baltica” likumu, IVN likumu, Klimata likuma transformācijas. Sekojam, protams, arī ASV tarifu ietekmei uz globālo tirdzniecības sistēmu un Latviju un aizsardzības industrijas attīstībai. Es noteikti apņemos turpināt savas priekšteces Skaidrītes Ābramas iesākto komisijas darbā – veidot to kā iekļaujošu platformu, kur ar argumentiem, datiem un diskusijām mēs panākam labāku likumdošanu un, protams, arī Ministru kabineta darba uzraudzību.

Paldies par darbu. Turpinām strādāt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es gribētu paskatīties uz ekonomikas aspektu – demogrāfiju... vienu no ekonomikas šķautnēm. Iesākšu ar jautājumu, ko varam uzdot katrs sev un varbūt aizdomāties, nākot uz darbu Jēkaba ielā 11, vispār ejot pa Vecrīgu: cik bieži mēs sastopam, ieraugām ģimenes, kas nāk pretī ar vienu bērnu, diviem, trijiem, četriem, varbūt vēl vairāk? Cik bieži mēs sastopam? Un vēl mēs novērojam Vecrīgas ielās... tas, manuprāt, ir diezgan labi izdevies projekts un sevi pierādījis – elektroauto. Mēs tos redzam daudz, mēs tos redzam noparkotus koncentrēti Vecrīgā.

Ja skatāmies piemēru ar elektroauto, tad es gribu teikt: ja mēs kaut ko gribam, tad varam un izdarām. Un es patiešām bez ironijas saku piemēru ar elektroauto, jo ejot tos redz. Un kas to ir izraisījis? To ir izraisījis tas, ka ir piešķirti atvieglojumi. Ir atvieglojums, ka nav jāmaksā ceļa nodeva, ir bezmaksas autostāvvieta, tāpat ir atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslu. Un nebija birokrātisku šķēršļu un vēl kādu ierobežojumu, varēja uzlikt īpašas numura plāksnes, lai tos atšķirtu, lai varētu to visu darīt. Tāpēc es gribētu, lai jūs pavelkat šo līdzību – ja mēs patiesi vēlamies atbalstīt ģimenes ar bērniem, tad, sākot jau ar goda ģimenēm, kas ir 3+ ģimenes, skatīties uz atvieglojumiem un pavilkt paralēles.

Ja mēs patiešām gribam redzēt Vecrīgas ielās ģimenes un to, ka īpašumi atkal piepildās ar cilvēkiem, ka ir rosība, kas ceļ ekonomiku... Jebkura rosība ceļ ekonomiku, bet tukšums... nu, tad tur svilpo vējš. Aicinu skatīties uz to, kā mēs arī ģimenēm ar bērniem varam ieviest automašīnām specializētas numura plāksnes, atļaut braukt pa sabiedriskā transporta joslu, izmantot bezmaksas stāvvietas.

Un pirmais solis jau ir sperts – ģimenēm ar trim un vairāk bērniem jeb goda ģimenēm ir atvieglojums – 50 procenti ceļa nodevai, bet elektroauto ir 100 procenti. Varam skatīties, kas mums ir svarīgāks. Ja mēs pēc šī principa ietu un patiešām ļautu bez maksas novietot ģimeņu auto, redzētu, kā Vecrīga piepildās atkal ar dzīvību, ar rosību, un es domāju, ka tas būtu tāds kopējs mērķis.

Patiešām, kolēģi, elektroauto skaidri un gaiši ir parādījuši: ja mēs gribam, tad varam ieviest. Es gribētu, lai ar šādu pašu vērienu mēs pieķeramies arī demogrāfijas jautājumiem – ja gribam, tad varam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Dep. J. Simanovska: “Lūdzu apvienot...!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs šodien daudz esam runājuši, tāpēc arī mana runa būs vairāk refleksija par sacīto saistībā ar ziņojumiem, ko šodien klausījāmies, vairāk skatoties uz aizsardzību, birokrātiju un ilgtspēju.

Šodien mēs dzirdējām, ka Ašeradena kungs pieminēja Krievijas kara budžetu. Es atgādināšu, ka divas trešdaļas Krievijas eksporta veido nafta un gāze, un ienākumi no šiem resursiem nodrošina apmēram pusi no tās federālā budžeta. Liela daļa no šī federālā budžeta aiziet karam Ukrainā, tāpēc mums šī nauda jāsauc par asinsnaudu. Tieši tāpēc vājināt klimata politiku ir absurds, jo mums ir jāatsakās no fosilajiem resursiem, kas pa dažādiem apvedceļiem atrod ceļu arī pie mums un faktiski liek mums piedalīties... tādā veidā finansēt šo negodīgo karu. Tas ir tas pats, kas slāpēt ugunsgrēku, vienlaikus lejot tam virsū eļļu. Un tieši tāpēc mūsu interesēs ir nevis barot Krievijas kara mašīnu, bet vājināt to un samazināt mūsu atkarību no fosilajiem resursiem. Tieši tāpēc klimata politika mums ir svarīga.

Es jau arī dzirdu: mums ir meži, un aizsardzības finansēšanai tie ir jācērt vairāk. Un atkal gribētu teikt – stop! Mēs palielinājām cirsmas 2008. gada krīzē, palielinājām cirsmas kovidkrīzē, palielinājām cirsmas, karam sākoties, un tagad jūtam sekas, jo mūsu meži zaudē spēju piesaistīt ogļskābo gāzi, un tas sāpīgi sitīs pa mūsu kabatu.

Jēdziens “ilgtspējīga saimniekošana” parādījās 18. gadsimtā, kad Eiropas muižnieki saprata, ka nedrīkst cirst mežus vairāk, nekā tie ataug. Mūsu meži ir jāizmanto gudri un jāiegulda nozarēs ar augstu pievienoto vērtību – to jau mēs šodien daudz dzirdējām –, nevis krīzes laikā jāizcērt un jāpārdod par lētu naudu. Nepieciešamība savilkt jostu mums liek būt drosmīgiem, bet nereti arī neprātīgiem, un tāpēc – uzmanīgi, ļoti uzmanīgi, lai ātrumā mēs neizdarītu lietas, ko vēlāk nožēlosim.

Es pilnīgi piekrītu, ka mums ir jāsamazina birokrātija, bet birokrātija ir arī nepieciešama, lai seniori laikā saņemtu pensijas, lai pie bērnudārza neuzceltu akmeņlauztuves, lai blakus dzeramā ūdens ieguves vietai neatvērtu kapsētu, lai vienotos ar sabiedrību pirms nopietniem lēmumiem, kas to ietekmēs. Un tas, kas mums nepieciešams, ir balanss starp saprātīgām prasībām un pārmērīgiem papīru kalniem.

Valaiņa kungs aicināja mūs pieņemt datos balstītus lēmumus, un arī tāpēc mums ir vajadzīga birokrātija, lai mēs iegūtu datus... saprātīga birokrātija, lai saprastu, kur naudu ieguldīt, un lai skaidrotu sabiedrībai savus lēmumus. Piemēram, lai skaidrotu, kāpēc nepieciešama siltināšana. Un es pievienojos Valaiņa kungam. Siltināšana silda ne tikai mājokļus, bet arī ekonomiku un padara mūsu mājokļus skaistākus. Tāpēc meklējam nozares, kur ieguldīšana nes vislielāko ilgtermiņa atdevi, nevis ātru peļņu ar ilgtermiņa sekām – kā mežu ciršana malkai.

Arī, pirms žēloties par to, ka nauda aiziet, lai pašvaldības pielāgotos klimata pārmaiņām, padomājam, kāpēc šī nauda ir vajadzīga. Mēs atceramies pagājušā gada vētras. Miljoni eiro zaudējumi pilsētā, kurā es dzīvoju; izgāzti koki, ko pilsētas vēl aizvien nav spējīgas savākt, – tās arī ir klimata pārmaiņu sekas, un mums ir vajadzīgs pielāgoties tām, un mums ir jāsaprot, kā rīkoties. Līdz ar to šī nauda ir mūsu sabiedrības drošībai.

Pirms nedēļas mēs šeit pulcējāmies, lai atzīmētu Latvijas neatkarības atjaunošanu, un vēsturnieks Gatis Krūmiņš atgādināja par Latvijas izaugsmi starpkaru periodā, pateicoties izglītībai, taisnīgumam un darbam. Toreiz Latvija bija moderna valsts, kas būvēja hidroelektrostacijas un investēja nākotnē, un tāpēc arī šodien investēsim izglītībā, labklājībā un inovatīvās nozarēs un nodrošināsim taisnīgumu, jo tā ir mūsu īstā drošības polise.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Nepatīk man atkārtoties, ļoti daudz kas jau tika sacīts no šīs tribīnes, bet gribas tā pavisam īsi reflektēt uz dažām lietām, ko teica abi ministri. Proti, tā jau ir tāda kā tradīcija iesākt šos ziņojumus ar ārējiem izaicinājumiem. Bet es gribu uzdot vienkāršu retorisku jautājumu: vai Lietuvai, kuras IKP pagājušajā gadā pieauga par 2,7 procentiem, un Polijai, kurai izaugsme sasniedza 2,9 procentus, ir cits Putins? Vai viņiem ir cits Tramps? Vai viņiem ir citi tarifi un cits karš? Vai viņiem ir kaut kāda maģiska formula, kāpēc viņiem sanāk un nesanāk? Tā atbilde ir vienkārša – mēs vienkārši neprotam to darīt.

Un tagad parunāsim par mums. Tas ir neticami, bet, kopš Viktors Valainis ir ekonomikas ministrs, ekonomika ir nevis pacēlusies, bet sarukusi, un jūs turpināt šo mantru, ka ekonomika dubultosies, bet, atklāti sakot, tas liek apšaubīt mūsu visu kopējo intelektu, ja mēs tik tiešām tam visam ticam.

2024. gadā ekonomika saruka par 0,4 procentiem. Tas nav progress, tas ir solis atpakaļ. Tāpat arī finanšu ministrs savā runā minēja, ka mēs izvairījāmies no recesijas. Vismaz tad, kad es gāju skolā, recesija tika definēta kā divi kvartāli pēc kārtas, kuros ir samazinājies IKP. Mums tagad jau ir bijuši astoņi tādi kvartāli. Tāpat arī ekonomikas ministrs minēja investoru interesi, kas, viņaprāt, esot rekordaugsta. Bet informatīvā ziņojuma 3. lappusē melns uz balta rakstīts, ka investīcijas 2024. gadā samazinājās par 1,6 procentiem. Nu, kā tad tas ir iespējams, ka interese ir tik rekordliela, bet investīcijas samazinās?

Varētu par skaitļiem turpināt, bet, es domāju, daudzviet tika pateikts... un nav jēgas to darīt, jo problēma jau nav tikai skaitļos, problēma patiesībā ir mūsu domāšanā. Jo, kamēr jūs kontrolēsiet un sodīsiet, kamēr jūs atņemsiet un pārdalīsiet, es jums varu garantēt, šinī valstī nekas nemainīsies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Pēc būtības jau šodien mums vajadzēja būt tādām debatēm, kurās mēs pilnīgi noteikti saprastu, kurā virzienā Latvija virzās, kādas ir mūsu iespējas un kur mēs gribam nonākt. Bet jāpiekrīt Šuvajeva kungam, ka šobrīd mēs kā tāda liela barža, kurai ir noslāpis dzinējs, vienkārši pēc inerces kaut kur peldam uz priekšu, bet šis inerces ceļš ar noslāpušu dzinēju ne pie kā laba nenovedīs.

Mēs te runājam par fiskālo disciplīnu. Tanī pašā laikā mēs kā valsts esam pārregulēta un ierēdniecība mums ir stipri virs vidējā līmeņa Eiropā, un es neredzu, ka pagaidām kāds ar to vispār gribētu cīnīties. Runās jau ir, runās mēs pārstāvam to, ka... un stāstām, kā mēs cīnīsimies, samazināsim birokrātisko aparātu. Tanī pašā laikā tā samazināšana mums nesanāk, tieši otrādi – atkal dublējam kaut kādas funkcijas, atkal izveidojam jaunas organizācijas, lai tērētu naudu, un dzīvē tas nenotiek.

Turklāt parādās jautājums: kur tad mēs ņemsim finansējumu? No kurienes mēs ņemsim finansējumu visam šim birokrātijas aparātam? Izrādās, ka finansējumu mēs ņemsim no mežiem. Jā, tieši tā, no valsts mežiem. Pēc “Latvijas valsts mežu” datiem, pagājušogad, 2024. gadā, ir izstrādāti meži 7,4 miljonu kubikmetru apmērā. Šobrīd ir runa par to, lai palielinātu apjomu līdz 9 miljoniem kubikmetru, tātad par 1,6 miljoniem kubikmetru vairāk, nekā tas bija pagājušogad. (Starpsauciens.)

Tātad faktiski laikā – aizdomājieties! – laikā, kad tirgus ir pārsātināts un cenas krīt, mēs zāģēsim 1,6 miljonus kubikmetru gadā vairāk. Kas ir vēl interesantāk – šogad janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu par to, lai samazinātu izzāģējamās platības par 8,4 tūkstošiem hektāru. Tātad platības samazinām, kubatūru pieaudzējam. Tas arī ir faktiski noziegums pret cilvēkiem.

Tiek izveidotas grupas, kas siro pa Latvijas laukiem un mežiem un liek zemniekiem un mežu īpašniekiem liegumus. Faktiski jau meža zāģēšana notiks tam, lai lāpītu aizsardzības budžeta caurumu. Tur jau slēpjas visa tā loģika.

Jā, nu, šis progresa ziņojums diemžēl neapmierina ne pēc formas, ne būtības. Trūkst skaidras stratēģijas, politiskās drosmes īstenot nepieciešamās reformas, tanī skaitā birokrātijas mazināšanā. Ir ļoti interesanti skaitļi – tādi, ka, ja nopietni pieietu birokrātijas mazināšanai, pieņemsim, samazinot to apmēram par 30 procentiem, caur Sabiedrības integrācijas fondu – viņus nevis vienkārši atlaižot, bet integrējot tautsaimniecībā, darba tirgū –, mēs varētu iegūt no viena līdz trijiem miljardiem eiro gadā.

Faktiski Šlesera piedāvājums ir par 10 miljardiem, ar birokrātiju – vēl no viena līdz trīs miljardiem. Ļoti labi! Jau ar to mums gandrīz vai pietiek. Kaut gan, Ašeradena kungs, runājot par birokrātiju, šodien presē izskanēja, ka tikšot apvienotas... vai jums ir domas apvienot ministrijas. Lūdzu, nāciet uz tribīni un pastāstiet, kuras ministrijas jūs gribat apvienot! Mēs atbalstīsim. Tā ir ļoti progresīva doma – apvienot ministrijas, samazināt ierēdņu skaitu... visu šo...

Tātad faktiski... es uzskatu, ka mums ir jābūt valstij, kas dzīvo no gudras pārvaldības, no inovācijām, no... mēs nevaram dzīvot tikai un vienīgi no cirvja un zāģa. Nu, nevaram mēs tā dzīvot!

Runājot... reflektējot uz Rokpeļņa kungu, man tiešām prasās pateikt... es, protams, pārfrāzēšu Veidenbaumu... pacietieties, pacietieties, viņā saulē labāki būs.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, laiks!

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man ir tikai viens jautājums: kāpēc ministri melo? Un man nav saprotams: ja tie ir meli, kāpēc mums jālasa tādi ziņojumi? Valdošā koalīcija atkal ir sagatavojusi dokumentu, kas vēlreiz mēģina mums iebarot ilūzijas par attīstību un fiskālo atbildību. Bet tautai vairs nav vajadzīgi tukši vārdi, tautai vajadzīga patiesība.

Sāksim ar faktiem. 2024. gada 16. maijā šeit finanšu ministrs Ašeradens mums solīja, ka 2024. gadā IKP pieaugs par 1,1 procentu. Ko mēs redzam? Saskaņā ar CSP datiem IKP ir samazinājies par 0,4 procentiem. Solītais pieaugums ne tikai nav izpildīts, tas ir pilnīgi pretējs realitātei. Kāpēc ministri melo? Ja tie nav meli, ja tā ir neprofesionalitāte, kāpēc tad viņi... kā viņi var vadīt ministriju, ja neprot pat saskaitīt, ja neprot prognozēt, kas notiks ar ekonomiku? Ja jūs nevarat pat prognozēt, kā jūs vadāt ministriju, kā jūs vadāt valsti?

Turpat inflācija... tika prognozēta 1,6... inflācija, bet realitātē sasniedza 3,7... gada sākumā. Un šī valdība nespēj pat kontrolēt pašas zīlētās prognozes, kur nu vēl ekonomiku kopumā.

Tagad aplūkosim, ko koalīcija sola tālāk. Mērķis – līdz 2035. gadam dubultot IKP līdz 83 miljardiem, sasniegt 4,5 procentu izaugsmes tempus gadā, bet 2024. gadā ir mīnuss. Un prognozes 2025. gadam ir optimistiskas – 2,9 procenti, taču bez seguma. Tā ir fikcija.

Atsauksimies uz ekonomikas ministra Valaiņa izteikumiem par produktivitāti, digitalizāciju, zaļo ekonomiku un visu pārējo. Tas viss izklausās skaisti, bet, kamēr koalīcija glezno nākotni ar “PowerPoint” slaidiem, Latvijas uzņēmēji aizver ražotnes, eksports krītas un investīcijas samazinās par 6,2 procentiem.

Šis progresa ziņojums nav progresa apliecinājums, tas ir nekompetences pierādījums. Koalīcija grib lēnām pārliecināt sabiedrību, ka stagnācija ir normāla, ka negatīva fiskālā telpa, kas līdz 2029. gadam sasniedz 420 miljonus mīnusā, ir vienkārši stratēģiskais izaicinājums.

Nē, tas ir finansiālais kauns, un kā opozīcija mēs pieprasām pārtraukt dezinformēt sabiedrību... un ar neizpildītiem solījumiem...un atzīt nespēju vadīt valsts ekonomiku, un atkāpties. Sastādīt reālu... nevis kaut kādu PR kampaņu, bet budžetu 2026. gadam, atbalstot reālu ekonomiku un sociālo sektoru.

Mēs neesam nākuši glābt koalīcijas PR stratēģiju, mēs esam šeit, lai glābtu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šodien mums ir iespēja iepazīties ar to, kā valdība ir nolēmusi pavadīt divus gadus. Tas ir tādu vēlmju un ieceru sacerējums. Ja iepazīstamies ar šo dokumentu, mēs redzam, ka mūsu vēlme ir cilvēks, valsts ekonomikas izaugsme, digitālā pratība, mākslīgais intelekts.

Tikai ļoti spilgti arī ministru runās parādās tas, ka viņi, pirms tika radīts šis dokuments, pat nav ne reizes satikušies, lai uzzinātu, vai viedā ministrija ir vispār iepazinusies ar to, kā digitālā pratība un mūsdienīga izglītība tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Nē, nav, jo mēs redzam, ka neklātiene... ar vieglu roku tika aizvērta, jo bija tāda sajūta, ka tur neviens nemācās, bet izrādās – tur ir dzīvi cilvēki. Mēs pilnīgi... sakām, ka tālmācība arī nav vajadzīga, bet sakām un ierakstām, ka digitālajai pratībai ir jābūt visos vecumos. Mēs dzīvojam mūsdienīgā pasaulē, kur pamats ir atbilstoša kvalitāte ikvienai rīcībai. Un valsts ekonomika ir tik gudra un zinoša, kādi ir tās cilvēki. Bet cilvēki valstī ir dažādi, ar dažādām spējām un iespējām. Bet, ja gribam pateikt, ka valsts ekonomika ir domāta katram cilvēkam, kas ir Latvijai piederīgs, tad... mēs neredzam, ka cilvēks un darbība ir vērsta, lai gūtu labumu.

Vai šī mūsu ekonomika aizsargā bērnus? Nē, mēs nevaram ieviest Valsts kontroles ziņojumā norādīto, kā pasargāt bērnus, kuriem jau ir uzvedības problēmas. Kāpēc bērni izvairās no valsts eksāmeniem, kāpēc viņi tajos negrib piedalīties? Tas ir jautājums, kāpēc šī izglītības sistēma visos tās līmeņos nevis rada apstākļus, ka es gribu mācīties, gribu pierādīt to, ka šeit iegūtās zināšanas un prasmes gribu apliecināt eksāmenā, bet vecāki izvēlas saņemt ārsta zīmi. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc tas tā notiek.

Ja iedziļināmies dokumentā, redzam, ka visas rīcības plānā iekļautās aktivitātes tiks nodrošinātas katrai institūcijai piešķirto līdzekļu ietvarā. Mīļais cilvēk, tev būs tik daudz, cik valsts pārvalde tev paredzēs. Ne tik, cik tev būs nepieciešams, bet tik, cik vadība noteiks, ka tas tev pienākas.

Tas apliecina to, ka mēs esam izcili sistēmas apkalpotāji, ka joprojām cilvēks kalpo valsts pārvaldes sistēmai, nevis valsts pārvalde kalpo cilvēkam. Vai birokrātija samazināsies no tā, ka katra ministrija uzrakstīs savu redzējumu par vienu un to pašu jautājumu? Birokrātija nemazināsies nekad, ja ministri savā starpā nesarunāsies, ja ministrijas pārstāvji (un šeit es atkal aicināšu cienījamos parlamentāros sekretārus) neatcerēsies, ka viņu darba vieta ir Saeimas komisijas, un ja par likumdevēja pieņemtajiem likumiem likumdevējam vajadzēs teikt – izpildiet! Tad, kad katrs darīs savu darbu ar godaprātu un redzēs tur cilvēku, mēs nerunāsim par plāniem. Mēs dzīvosim valstī, kurā cienām katru un gribam... un viņu neatstājam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Nu, nav labi, VIENOTĪBA. Un es runāšu tieši ar VIENOTĪBU, jo jūs esat vadošā frakcija, jūs esat vadošā partija, jūs vadāt valsti. Tiešām, visu šo klausoties, es domāju, ka ne tikai Kulberga kungs šodien sajutās kā idiots, bet kā idioti sajutās arī tā daļa deputātu, kas vēl nav pazaudējuši kaut kādu saikni ar ārpasauli un to, kas notiek šajā namā.

Ja jūs šodien izietu ārā pirms pašvaldību vēlēšanām pie vienkāršiem cilvēkiem un pajautātu viņiem, kas viņus uztrauc visvairāk, viņi atbildētu jums visvienkāršāko lietu: tas, ka mūsos neviens neklausās, mūs nedzird un ar mums vispār neviens nesarunājas. Un tā laikam ir, jo nekādu citu secinājumu pēc tieši VIENOTĪBAS deputātu runām man nav.

Es nezinu, no kurienes jūs raujat to, cik viss mums ir labi, cik viss forši, būs vēl labāk. Tajā pašā laikā jūs neredzat to, ka jums ir tikai plāni, jums ir tikai papīri, bet trūkst reālas rīcības, darbu un rezultātu. Bet jūs turpināt sevi slavēt. Malači!

Gribu pateikt par divām lietām, par kurām mēs visu dienu šeit šodien... Sēdēju un domāju. Tā pirmā lieta man neiziet ārā no galvas, kopš dzirdēju Ašeradena runu. Tā nav pirmā reize, kad man nāk prātā šī vecā anekdote, klausoties finanšu ministrā. Un tā anekdote ir tāda. Valsts vadītājs uzstājoties lasa: “O, o, o, o!” Sekretārs viņam saka: “Tālāk, teksts ir tālāk. Šie ir olimpiskie apļi.” Un tas ir tieši... Ašeradena kungs, piedodiet, bet tas ir tieši tas... kādas ir jūsu runas. Ja jums būtu jāpasaka kaut kas par finanšu sektoru, par ekonomiku, tāpat kāds... es nezinu, ko jūs pateiktu. Man pat nav... Nu, tas ir... Vai jūs vispār saprotat...

Man nevajag nolasītu tekstu, man vienkārši vajag, lai jūs godīgi nāktu un izstāstītu, kāda ir ekonomiskā situācija valstī, kāda ir finanšu situācija, ko mums sagaidīt. Jūsu runā viss ir tik skaisti, bet mēs redzam, ka skolu reforma ir bijusi kaķim zem astes, jo naudas nav. Tagad parādās kaut kādi virsraksti – jūs mums šodien šeit esat stāstījis par kaut kādu ministriju apvienošanu! Kurā brīdī jūs to paspējāt? Es nesaprotu. Varbūt es kaut ko vienkārši netveru, bet labi, ko nu vairs par to. Bet par tām runām. Es sapratu, ka tur pat jau vairs nav satura tajā, ko jums uzraksta priekšā, pat nevis tas, ka jūs to pats būtu rakstījis.

Un otra lieta. Es klausījos un domāju: ko jūs būtu teikuši no šīs tribīnes, ja šeit sēdētu uzņēmēji, potenciālie investori un tie vienkāršie cilvēki? Vai arī tad jūsu runas no šīs tribīnes būtu tādas? Vai jums nebūtu kauns ne par matu? Jo mēs jau šeit esam apraduši, vai ne? Trīs gadu laikā mēs... Oi! Nu, Ašeradena kungs, ticiet man, jūsu runa bija visneinteresantākā. Valaini jau tad nedaudz klausījās, šādas tādas opozīcijas deputātu runas arī. Nu šeit mēs vienkārši atnākam, atsēžam. Mums jau ir vienalga, ko te viens otram pasakām.

Bet ko jūs teiktu par mūsu valsts ekonomisko, finanšu situāciju, ja šeit sēdētu tie, kas varētu atnest jums tos miljardus, par kuriem jūs šodien varat tikai sapņot? Jūs varat turpināt vadīt VIENOTĪBU, bet jums noteikti nevajadzētu vadīt ne Finanšu ministriju, ne valsti.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Noslēgumā vārds ziņotājam – finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. (Zālē troksnis. Finanšu ministrs A. Ašeradens: “Ā, Kiršteins... Kiršteins nāks?”)

Nē, nē, nē, debates ir slēgtas. Noslēgumā vārds ziņotājam, tātad ministra kungam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Kolēģi, šīs bija otrās debates, un es tikai un vienīgi kā ziņotājs vēlos pateikties visiem, kas piedalījās debatēs. Finanšu ministrijas kolēģi ļoti rūpīgi sekoja līdz visiem debašu jautājumiem. Ja deputātiem ir nepieciešams, mēs esam gatavi atbildēt uz visu šo rakstiski, bet mūsu galvenais mērķis bija dot bāzes informāciju tam, lai strādātu pie budžeta. Galvenie jautājumi šodien tika pieteikti – finansējums aizsardzībai, ekonomikas attīstība, valsts izmaksu samazinājumi. Dzirdējām daudzus un dažādus viedokļus, tie ļoti, ļoti palīdz, strādājot pie budžeta.

Gribu teikt lielu paldies visiem, kas šodien piedalījās debatēs, un veiksmīgu darbu budžeta sagatavošanā!

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens: “Par ministrijām! Par ministrijām, kuras...!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu. Paldies ziņotājiem... finanšu ministram (Starpsauciens: “A balsojums?”) Arvilam Ašeradena kungam.

Par šo progresa ziņojumu mums nav jābalso. Mēs pieņemam to zināšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, pēc tam būs 15 minūšu pārtraukums, un turpināsim darbu ar Saeimas kārtējo sēdi.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Līga Kļaviņa, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Didzis Šmits... ā, Līga ir, Jānis Vitenbergs, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi, visiem par darbu.

Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Vēlreiz atgādinu – pulksten 16.45 turpināsim darbu ar Saeimas kārtējo sēdi.

Satura rādītājs

- Paziņojums

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

Balsojumi

Datums: 08.05.25 11:25 Balsojums 1
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.05.25 13:28 Balsojums 2
Reģistrējušies - 77.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.05.25 16:31 Balsojums 3
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

08.05.2025.

10.00

12.00

14.30